Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2018/C 436/01)

Jaunākā publikācija

OV C 427, 26.11.2018.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 408, 12.11.2018.

OV C 399, 5.11.2018.

OV C 392, 29.10.2018.

OV C 381, 22.10.2018.

OV C 373, 15.10.2018.

OV C 364, 8.10.2018.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 2. oktobra spriedums (Audiencia Provincial de Tarragona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, ko uzsākusi Ministerio Fiscal

(Lieta C-207/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroniskās komunikācijas - Personas datu apstrāde - Direktīva 2002/58/EK - 1. un 3. pants - Piemērošanas joma - Elektronisko komunikāciju konfidencialitāte - Aizsardzība - 5. pants un 15. panta 1. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 7. un 8. pants - Dati, kuri tiek apstrādāti saistībā ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu - Valsts iestāžu piekļuve datiem izmeklēšanas vajadzībām - Noziedzīga nodarījuma smagums, kas var pamatot piekļuvi datiem))

(2018/C 436/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Tarragona

Pamatlietas puses

Ministerio Fiscal

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), 15. panta 1. punkts, to skatot caur Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. panta prizmu, ir interpretējams tādējādi, ka valsts iestāžu piekļuve datiem, ar ko var identificēt personas, kurām pieder SIM kartes, kas aktivizētas ar nozagtu mobilo tālruni, tādiem kā šo personu vārds, uzvārds un, attiecīgā gadījumā, adrese, rada iejaukšanos minētajos Pamattiesību hartas pantos nostiprinātajās šo personu pamattiesībās, kura nav tik smaga, ka šī piekļuve noziedzīgu nodarījumu prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas jomās būtu jāierobežo ar smagas noziedzības apkarošanu.

---

(1)  OV C 251, 11.7.2016.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Administrativen sad – Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nikolay Kantarev/Balgarska Narodna Banka

(Lieta C-571/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Noguldījumu garantiju sistēmas - Direktīva 94/19/EK - 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts - 10. panta 1. punkts - “Nepieejama noguldījuma” jēdziens - Dalībvalsts atbildība par privātpersonām nodarīto kaitējumu Savienības tiesību pārkāpumu dēļ - Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Lojālas sadarbības princips - LES 4. panta 3. punkts - Līdzvērtības un efektivitātes principi))

(2018/C 436/03)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad – Varna

Pamatlietas puses

Prasītājs: Nikolay Kantarev

Atbildētāja: Balgarska Narodna Banka

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/14/EK (2009. gada 11. marts), 1. panta 3. punkts un 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, pirmkārt, valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka noguldījumu nepieejamības konstatējums ir atkarīgs no kredītiestādes maksātnespējas un no šīs iestādes bankas licences atsaukšanas, un, otrkārt, to, ka tiek pieļauta atkāpe no šajās tiesību normās paredzētajiem termiņiem noguldījumu nepieejamības konstatēšanai un šo noguldījumu atmaksāšanai, šo atkāpi pamatojot ar to, ka esot nepieciešams, lai kredītiestāde tiktu pakļauta īpašai uzraudzībai.

2)

Direktīvas 94/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noguldījumu nepieejamība šīs tiesību normas izpratnē ir jākonstatē ar valsts kompetentās iestādes tiešu aktu un tā nevar tikt secināta no citiem valsts iestāžu aktiem, tādiem kā Balgarska Narodna Banka (Bulgārijas Nacionālā banka) lēmums par Korporativna Targovska Banka pakļaušanu īpašai uzraudzībai, nedz prezumēta, pamatojoties uz tādiem apstākļiem kā pamatlietā aplūkotie.

3)

Direktīvas 94/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka bankas noguldījuma nepieejamības konstatējums šīs tiesību normas izpratnē nevar tikt pakārtots nosacījumam, ka šī noguldījuma īpašnieks bija iepriekš pieprasījis no attiecīgās kredītiestādes naudas līdzekļu izmaksu un šīs pieprasījums netika apmierināts.

4)

Direktīvas 94/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 3. punkta i) apakšpunktam ir tieša iedarbība, un tas veido tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt privātpersonām tiesības, ļaujot noguldītājiem celt prasību par noguldījumu novēlotās atmaksas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzību. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, no vienas puses, vai fakts, ka noguldījumu nepieejamība nav tikusi konstatēta šajā tiesību normā paredzētajā piecu darba dienu termiņā, lai gan šajā tiesību normā skaidri norādītie nosacījumi bija iestājušies, pamatlietas apstākļos veido pietiekami būtisku pārkāpumu Savienības tiesību izpratnē un, no otras puses, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un Nikolay Kantarev nodarīto kaitējumu.

5)

LES 4. panta 3. punkts, kā arī līdzvērtības un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad Bulgārijā nepastāv īpaša procedūra, lai noteiktu šīs dalībvalsts atbildību par kaitējumu, kas nodarīts valsts iestādes izdarītā Savienības tiesību pārkāpuma dēļ: — tie pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēti divi atšķirīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas ietilpst atšķirīgu tiesu kompetencē un kam paredzēti atšķirīgi nosacījumi, ja vien iesniedzējtiesa nosaka, vai no valsts tiesību viedokļa tādas valsts iestādes kā Bulgārijas Nacionālā banka atbildība rodas uz Zakon za otgovornostta na darzhavata i obshtinite za vredi (Likums par valsts un pašvaldību atbildību par nodarīto kaitējumu) vai uz Zakon za zadalzheniata i dogovorite (Likums par saistībām un līgumiem) pamata, un ja katrā no tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidiem ir ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi; — tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas privātpersonu tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu pakārto papildu nosacījumam par to, ka attiecīgā valsts iestāde kaitējumu ir nodarījusi ar nodomu; — tie pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas privātpersonu tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu pakārto privātpersonas pienākumam sniegt pierādījumus par vainas esamību, ja vien – kas jāpārbauda iesniedzējtiesai – “vainas” jēdziens nav plašāks par “pietiekami būtiska pārkāpuma” jēdzienu; — tie pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta parastās vai strīda priekšmeta vērtībai proporcionālās nodevas samaksa, ja vien – kas jāpārbauda iesniedzējtiesai – parastās vai strīda priekšmeta vērtībai proporcionālās nodevas samaksa nav pretrunā efektivitātes principam, ņemot vērā nodevas summu un tās lielumu, šķēršļa, ko tā, iespējams, rada attiecībā uz iespēju vērsties tiesā, novēršamību vai nenovēršamību, nodevas obligāto raksturu, kā arī iespējas tikt atbrīvotam no tās samaksas, un — tie pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas privātpersonu tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu pakārto iepriekšējai administratīvā akta, ar kuru radīts kaitējums, atcelšanai, ja vien – kas jāizvērtē iesniedzējtiesai – šādas prasības izpildi var saprātīgi prasīt no cietušās personas.

---

(1)  OV C 38, 6.2.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nigyar Rauf Kaza Ahmedbekova, Rauf Emin Ogla Ahmedbekov/Zamestnik-predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

(Lieta C-652/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā politika patvēruma un alternatīvās aizsardzības jomā - Standarti, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus - Direktīva 2011/95/ES - 3., 4., 10. un 23. pants - Starptautiskās aizsardzības pieteikumi, ko atsevišķi iesnieguši vienas ģimenes locekļi - Individuāla novērtēšana - Draudu ģimenes loceklim izvērtējums kā daļa no cita ģimenes locekļa pieteikuma individuāla novērtējuma - Labvēlīgāki standarti, ko dalībvalstis var saglabāt vai ieviest, lai attiecinātu patvēruma vai papildu aizsardzības piešķiršanu uz starptautiskās aizsardzības saņēmēja ģimenes locekļiem - Vajāšanas iemeslu novērtējums - Azerbaidžānas pilsoņa līdzdalība prasības celšanā pret savu valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā - Kopīgi procesuālie standarti - Direktīva 2013/32/ES - 46. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Pilnīga un ex nunc pārbaude - Vajāšanas iemesli vai fakti, kas ir noklusēti atbildīgajā iestādē, bet izvirzīti apelācijā, kas iesniegta par šīs iestādes pieņemtu lēmumu))

(2018/C 436/04)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītāji: Nigyar Rauf Kaza Ahmedbekova, Rauf Emin Ogla Ahmedbekov

Atbildētājs: Zamestnik-predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma individuālas novērtēšanas ietvaros ir jāņem vērā vajāšanas un būtiska kaitējuma draudi pieteikuma iesniedzēja ģimenes loceklim, lai noteiktu, vai pēdējais minētais savu ģimenes saišu ar apdraudēto personu dēļ pats nav pakļauts šādiem draudiem.

2)

Direktīva 2011/95 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neliedz starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kurus ir iesnieguši vienas ģimenes locekļi katrs individuāli, piemērot pasākumus, lai atrisinātu jebkādu iespējamo saistību starp šiem pieteikumiem, bet nepieļauj šādu pieteikumu kopīgu novērtēšanu. Tās arī nepieļauj, ka minēto pieteikumu izskatīšana tiek apturēta līdz kāda cita no šiem pieteikumiem izskatīšanas procedūras beigām.

3)

Direktīvas 2011/95 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstij saskaņā ar šajā direktīvā noteikto sistēmu paredzēt starptautisko aizsardzību ģimenes loceklim un paplašināt šīs aizsardzības priekšrocības attiecībā uz citiem šīs ģimenes locekļiem, ar nosacījumu, ka uz viņiem neattiecas šīs pašas direktīvas 12. pantā paredzētais izslēgšanas pamats un ka viņu situācija, pateicoties vajadzībai saglabāt ģimenes vienotību, ir saistīta ar starptautiskās aizsardzības loģiku.

4)

Direktīvas 2013/32 33. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētais nepieņemamības pamats neattiecas uz tādu situāciju kā pamatlietā apskatāmā, kurā pilngadīga persona par sevi un savu nepilngadīgo bērnu ir iesniegusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kas ir balstīts tostarp uz ģimenes saikņu esamību ar citu personu, kura ir atsevišķi iesniegusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

5)

Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja līdzdalība prasībā, kas pret viņa izcelsmes valsti ir celta Eiropas Cilvēktiesību tiesā, principā nedrīkst tikt uzskatīta, novērtējot Direktīvas 2011/95 10. pantā paredzētos vajāšanas iemeslus, par pierādījumu tam, ka šis pieteikuma iesniedzējs ietilpst “īpašā sociālajā grupā” šī panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, bet ir jāuzskata par vajāšanas iemeslu “politisko uzskatu” dēļ saskaņā ar minētā panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja ir pamatoti iemesli uztraukties, ka līdzdalību šīs prasības celšanā minētā valsts varētu uztvert kā politiskas opozīcijas izpausmi, pret kuru tā varētu uzsākt pretdarbību.

6)

Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, lasot to kopā ar atsauci uz pārsūdzības procedūru, kas minēta šīs direktīvas 40. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesai, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko atsaka starptautisku aizsardzību, principā ir pienākums novērtēt kā “[jaunus] paziņojumus” pēc to pārbaudes, kuru lūgusi atbildīgā iestāde, tādus starptautiskās aizsardzības piešķiršanas iemeslus vai faktus, kas, lai gan attiecas uz notikumiem vai apdraudējumiem, kuri, iespējams, notikuši pirms minētā lēmuma par atteikumu pieņemšanas vai pat pirms starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, pirmo reizi ir minēti apelācijas tiesvedībā. Tomēr šai tiesai nav pienākuma rīkoties, ja tā konstatē, ka minētie iemesli vai fakti tika izmantoti apelācijas tiesvedības vēlākā posmā vai ka tie nav pietiekami konkrēti, lai tos pienācīgi pārbaudītu, vai arī tā konstatē – runājot par faktiem –, ka tie nav nozīmīgi vai pietiekami atšķirīgi no faktiem, kurus atbildīgā iestāde jau ir varējusi ņemt vērā.

---

(1)  OV C 86, 20.3.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-668/16) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/40/EK - Mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmu radītās emisijas - 5. panta 4. un 5. punkts - Direktīva 2007/46/EK - Mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšana - 12., 29., 30. un 46. pants - Transportlīdzekļi, kas neatbilst tehniskām prasībām - Valsts iestāžu kompetence))

(2018/C 436/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes, D. Kukovec un C. Becker)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: T. Henze un D. Klebs)

Rezolutīvā daļa

1)

Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti: — ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 371/2010 (2010. gada 16. aprīlis), 12. un 30. pantu, argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā neveicot nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu 133 713 transportlīdzekļu – kuru tipi ir 246, 176 un 117 un kurus Daimler AG ir laidusi tirdzniecībā no 2013. gada 1. janvāra līdz 26. jūnijam, lai gan tie ir bijuši aprīkoti nevis ar šiem apstiprinātajiem tipiem deklarēto dzesētājvielu R1234yf, bet ar dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks par 150, pārkāpjot Direktīvas 2006/40 5. panta 4. punktā paredzēto maksimālo apmēru, – atbilstību to apstiprinātajiem tipiem, un — ar Direktīvu 2006/40, kā arī Direktīvas 2007/46, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 371/2010, 46., 5. un 18. pantu, lasot tos kopsakarā, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā īstenotu pēdējās minētās direktīvas 46. pantā norādītās sankcijas nolūkā nodrošināt, ka izgatavotāji ievēro šīs direktīvas 5. un 18. pantu attiecībā uz ražojumu atbilstību un atbilstības sertifikāta izdošanu.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

4)	Eiropas Komisijas sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 70, 6.3.2017.

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tribunalul Botoşani, Ministerul Justiţiei/Maria Dicu

(Lieta C-12/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Darba laika organizēšana - Direktīva 2003/88/EK - Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - Direktīva 2010/18/ES - Pārskatītais pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu - Bērna kopšanas atvaļinājums, kas netiek uzskatīts par faktiski nostrādātu laikposmu))

(2018/C 436/06)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tribunalul Botoşani, Ministerul Justiţiei

Atbildētāja: Maria Dicu

piedaloties: Curtea de Apel Suceava, Consiliul Superior al Magistraturii

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāda valsts tiesību norma, kāda ir pamatlietā, atbilstoši kurai, nosakot šajā pantā darba ņēmējam garantētās tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu par atsauces laikposmu, bērna kopšanas atvaļinājuma laikposms, ko darba ņēmējs ir izmantojis šajā laikposmā, netiek uzskatīts par faktiski nostrādātu laikposmu.

---

(1)  OV C 104, 3.4.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bahtiyar Fathi/Predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

(Lieta C-56/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Robežas, patvērums un imigrācija - Regula (ES) Nr. 604/2013 - 3. pants - Dalībvalsts, kas ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā kādā no dalībvalstīm iesniegta starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, noteikšana - Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana, nepieņemot tiešu lēmumu par tās dalībvalsts noteikšanu, kas ir atbildīga par izskatīšanu - Direktīva 2011/95/ES - 9. un 10. pants - Ar reliģiju pamatoti vajāšanas iemesli - Pierādījumi - Irānas tiesību akti par apostāzi - Direktīva 2013/32/ES - 46. panta 3. punkts - Efektīva tiesību aizsardzība))

(2018/C 436/07)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bahtiyar Fathi

Atbildētāja: Predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 1. punkts tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts iestādes pēc būtības izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumu šīs regulas 2. panta d) punkta izpratnē, ja nav pieņemts tiešs šo iestāžu lēmums, ar ko, pamatojoties uz minētajā regulā paredzētajiem kritērijiem, ir noteikts, ka atbildība par šādas izskatīšanas veikšanu bija šai dalībvalstij.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 46. panta 3. punkts tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā ir interpretējams tādējādi, ka, izskatot prasību, ko starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir cēlis pret lēmumu, kurā viņa starptautiskās aizsardzības pieteikums ir uzskatīts par nepamatotu, dalībvalsts kompetentajai tiesai nav pienākuma pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai ir pareizi piemēroti Regulā Nr. 604/2013 paredzētie kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par minētā pieteikuma izskatīšanu.

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam, kas sava pieteikuma pamatojumam atsaucas uz vajāšanas draudiem ar reliģiju saistītu iemeslu dēļ, lai pamatotu savus apgalvojumus par savu reliģisko ticību, nav jāsniedz paziņojumi vai jāiesniedz dokumenti, kuri attiecas uz visiem šajā tiesību normā paredzētā “reliģijas” jēdziena elementiem. Pieteikuma iesniedzējam tomēr ir ticami jāpamato minētie apgalvojumi, iesniedzot elementus, kas kompetentajai iestādei ļauj pārliecināties par to patiesumu.

4)

Direktīvas 2011/95 9. panta 1. un 2. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tādu darbību aizliegums – tā neievērošanas gadījumā saņemot nāvessodu vai brīvības atņemšanas sodu –, kas ir pretrunā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsts reliģijai, var būt “vajāšanas darbība” šī panta izpratnē, ciktāl šis aizliegums faktiski ir saistīts ar šādiem sodiem, kurus piemēro šīs valsts iestādes, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 112, 10.4.2017.

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 2. oktobra spriedums – Francijas Republika/Eiropas Parlaments

(Lieta C-73/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Institucionālās tiesības - Protokols par Eiropas Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu - Eiropas Parlaments - Jēdziens “budžeta sēde”, kas notiek Strasbūrā (Francija) - LESD 314. pants - Budžeta pilnvaru īstenošana Parlamenta papildu plenārsesijas laikā Briselē (Beļģija)))

(2018/C 436/08)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: F. Alabrune, D. Colas, B. Fodda un E. de Moustier)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: R. Crowe un U. Rösslein)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji: D. Holderer un C. Schiltz)

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Francijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

3)	Luksemburgas Lielhercogiste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 104, 3.4.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Administrativen sad – Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Komisia za zashtita na potrebitelite/Evelina Kamenova

(Lieta C-105/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2005/29/EK - 2. panta b) un d) punkts - Direktīva 2011/83/ES - 2. Panta 2) punkts - Jēdzieni “tirgotājs” un “komercprakse”))

(2018/C 436/09)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad – Varna

Pamatlietas puses

Prasītāja: Komisia za zashtita na potrebitelite

Atbildētāja: Evelina Kamenova

piedaloties: Okrazhna prokuratura – Varna

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva), 2. panta b) un d) punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 2. panta 2) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda fiziska persona, kas tīmekļa vietnē vienlaicīgi ir publicējusi zināmu skaitu jaunu un lietotu preču pārdošanas sludinājumu, kāda ir atbildētāja pamatlietā, var tikt kvalificēta kā “tirgotājs” un šāda darbība var būt “komercprakse” tikai tad, ja šī persona darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; tas iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus.

---

(1)  OV C 144, 8.5.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundeskammer für Arbeiter und Angestellte/ING-DiBa Direktbank Austria Niederlassung der ING-DiBa AG

(Lieta C-191/17) (1)

((Direktīva 2007/64/EK - Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū - Jēdziens “maksājumu konts” - Krājkonta, kura lietotājs var tajā iemaksāt un no tā izņemt naudas līdzekļus, izmantojot uz viņa vārda atvērtu norēķinu kontu, iespējama ietveršana))

(2018/C 436/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundeskammer für Arbeiter und Angestellte

Atbildētāja: ING-DiBa Direktbank Austria Niederlassung der ING-DiBa AG

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, 4. panta 14. punkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdzienā “maksājumu konts” neietilpst tāds krājkonts, kurā noguldītie līdzekļi ir tūlīt pieejami un kurā var veikt iemaksas un no kura var izņemt līdzekļus tikai ar norēķinu konta starpniecību.

---

(1)  OV C 239, 24.7.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Legatoria Editoriale Giovanni Olivotto (LEGO) SpA/Gestore dei servizi energetici (GSE) SpA, Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero delle Politiche Agricole e Forestali

(Lieta C-242/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanas sekmēšana - Termoelektrostacijā izmantotais bioloģiski šķidrais kurināmais - Direktīva 2009/28/EK - 17. pants - Bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji - 18. pants - Ilgtspējības sertifikācijas valsts shēmas - Īstenošanas lēmums 2011/438/ES - Eiropas Komisijas atzītas brīvprātīgas biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības sertifikācijas shēmas - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts starpnieku pienākums iesniegt ilgtspējības sertifikātus - LESD 34. pants - Preču brīva aprite))

(2018/C 436/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Legatoria Editoriale Giovanni Olivotto (LEGO) SpA

Atbildētāji: Gestore dei servizi energetici (GSE) SpA, Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero delle Politiche Agricole e Forestali

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28 (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, 18. panta 7. punkts, lasot to kopā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/438/ES (2011. gada 19. jūlijs) par shēmas International Sustainability and Carbon Certification atzīšanu, lai pierādītu atbilstību ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/28/EK un 2009/30/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam atbilst tāds valsts tiesiskais regulējums, par kādu ir runa pamatlietā un saskaņā ar kuru uzņēmējiem ir noteikti konkrēti, atšķirīgi un plašāki pienākumi, kas attiecas uz bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības sertifikāciju, salīdzinājumā ar tiem, kas paredzēti ar tādu brīvprātīgo ilgtspējības sertifikācijas shēmu kā International Sustainability and Carbon Certification, kura ir atzīta ar šo īstenošanas lēmumu, kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šīs direktīvas 18. panta 4. punktu, ciktāl šī shēma ir tikusi apstiprināta vienīgi saistībā ar biodegvielām un šie nosacījumi attiecas vienīgi uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

2)

Savienības tiesības, it īpaši LESD 34. pants un Direktīvas 2009/28 18. panta 1. un 3. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem atbilst tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru tiek paredzēta bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības valsts pārbaudes shēma un ar kuru ir noteikts, ka visiem uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti produkta piegādes ķēdē, pat ja runa ir par starpniekiem, kuru fiziskajā valdījumā nenonāk bioloģiski šķidro kurināmo sūtījumi, ir jāpilda sertifikācijas, paziņošanas un informācijas sniegšanas pienākumi, kas izriet no šīs shēmas.

---

(1)  OV C 283, 28.8.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Sąd Okręgowy w Szczecinie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Feniks Sp. Z o.o./Azteca Products & Services SL

(Lieta C-337/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Īpašā jurisdikcija - 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts - “Lietas, kas attiecas uz līgumiem” jēdziens - Actio pauliana))

(2018/C 436/12)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Szczecinie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Feniks Sp. z o.o.

Atbildētāja: Azteca Products & Services SL

Rezolutīvā daļa

Tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, uz actio pauliana, ar kuru no līguma izrietošu prasījuma tiesību īpašnieks par spēkā neesošu attiecībā pret to prasa atzīt darījumu, kas, iespējams, kaitē viņa tiesībām un ar ko tā parādnieks ir nodevis lietu trešajai personai, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais starptautiskās jurisdikcijas noteikums.

---

(1)  OV C 300, 11.9.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko aizsākusi Società Immobiliare Al Bosco Srl

(Lieta C-379/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās - Dalībvalsts, kurā prasīta nolēmuma izpilde, tiesībās paredzēts termiņš rīkojuma par mantas apķīlāšanu izpildei - Šī termiņa piemērošana nolēmumam par mantas apķīlāšanu, kas saņemts citā dalībvalstī un atzīts par izpildāmu dalībvalstī, kurā ir prasīta tā izpilde))

(2018/C 436/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas dalībnieks

Società Immobiliare Al Bosco Srl

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 38. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā un kurā ir paredzēta termiņa piemērošana rīkojuma par mantas apķīlāšanu izpildei, piemērot tādam rīkojumam, kurš ir pieņemts citā dalībvalstī un kļuvis par izpildāmu dalībvalstī, kurā tā izpilde tiek prasīta.

---

(1)  OV C 318, 25.9.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Szombathelyi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Dooel Uvoz-Izvoz Skopje Link Logistic N&N/Budapest Rendőrfőkapitánya

(Lieta C-384/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Autopārvadājumi - Noteikumi par nodokļiem - Direktīva 1999/62/EK - Dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem - Ceļa nodeva - Dalībvalstu pienākums paredzēt efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas - Fiksēts naudas sods - Samērīguma princips - Direktīvas tieša piemērojamība))

(2018/C 436/14)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szombathelyi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Dooel Uvoz-Izvoz Skopje Link Logistic N&N

Atbildētāja: Budapest Rendőrfőkapitánya

Rezolutīvā daļa

Nevar tikt uzskatīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/76/ES (2011. gada 27. septembris), 9.a pantā izvirzītajai samērīguma prasībai būtu tieša iedarbība.

Valsts tiesai atbilstoši pienākumam veikt visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu šīs tiesību normas īstenošanu, ir jāinterpretē valsts tiesības atbilstīgi minētajai normai vai, ja šāda atbilstīga interpretācija nav iespējama, jāatstāj bez piemērošanas jebkura valsts tiesību norma, ja tās piemērošana lietas apstākļos izraisītu rezultātu, kas būtu pretrunā Savienības tiesībām.

---

(1)  OV C 318, 25.9.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-416/17) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - LESD 49. un 63. pants, kā arī 267. panta trešā daļa - Nodokļu vairākkārtēja uzlikšana - Atšķirīga attieksme atkarībā no mazmeitasuzņēmuma rezidences dalībvalsts - Nepamatoti iekasēta priekšnodokļa par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas atmaksa - Prasības par pierādījumiem šādas atmaksas pamatojumam - Tiesību uz atmaksu maksimālā apmēra noteikšanu - Diskriminācija - Valsts tiesa, kas lietu izskata pēdējā instancē - Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu))

(2018/C 436/15)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland un W. Roels)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier, A. Alidière un D. Colas)

Rezolutīvā daļa

1)

Atsakoties par priekšnodokli par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas, ko samaksājis uzņēmums rezidents par nerezidenta uzņēmuma – ar nerezidenta meitasuzņēmuma starpniecību – izmaksātajām dividendēm, atmaksājamās summas aprēķinā ņemt vērā nodokli, ko samaksājis šis otrais uzņēmums par šo dividenžu pamatā esošo peļņu, lai gan valsts nodokļa dubultas uzlikšanas novēršanas mehānisms ļauj – pilnībā iekšējas dalības ķēdes gadījumā – neitralizēt nodokļa uzlikšanu dividendēm, ko sadalījusi sabiedrība katrā šīs dalības ķēdes posmā, Francijas Republika nav izpildījusi LESD 49. un 63. pantā paredzētos pienākumus.

2)

Tā kā Conseil d’État (Francija) nav vērsusies Eiropas Savienības Tiesā atbilstoši LESD 267. panta trešajā daļā paredzētajai procedūrai, lai noteiktu, vai tāda priekšnodokļa par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas atmaksas apmēra aprēķinā, ko ir samaksājusi sabiedrība rezidente saistībā ar sabiedrības nerezidentes ar meitasuzņēmuma nerezidenta starpniecību samaksātajām dividendēm, ir jāatsakās ņemt vērā nodokli, kuru šī otrā sabiedrība ir samaksājusi par peļņu, kas ir šo dividenžu pamatā, lai arī Savienības tiesību interpretācija, kas apstiprināta 2012. gada 10. decembra spriedumā Rhodia (FR:CESSR:2012:317074.20121210) un 2012. gada 10. decembra spriedumā Accor (FR:CESSR:2012:317075.20121210), nav tik acīmredzama, ka nerodas nekādas saprātīgas šaubas, Francijas Republika nav izpildījusi LESD 267. panta trešajā daļā paredzētos pienākumus.

3)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)	Eiropas Komisija un Francijas Republika katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 293, 4.9.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums (Tribunalul Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IQ/JP

(Lieta C-478/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija lietās par vecāku atbildību - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - 15. pants - Lietas nodošana tiesai, kas ir piemērotāka tās izskatīšanai - Piemērošanas joma - 19. pants - Lis pendens))

(2018/C 436/16)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: IQ

Atbildētājs: JP

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 15. pants ir interpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kad lietu pēc būtības izspriest ir divu dalībvalstu tiesu piekritībā atbilstoši šīs regulas attiecīgi 12. un 8. punktam.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-599/17) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Īstenošanas regula (ES) 2015/2392 - Ziņošana kompetentajām iestādēm par iespējamajiem vai faktiskajiem regulas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pārkāpumiem - Nepaziņošana vai netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2018/C 436/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Rius un T. Scharf)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: S. Jiménez García)

Rezolutīvā daļa

1)

Nepieņemot noteiktajā termiņā normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas Īstenošanas direktīvas (ES) 2015/2392 (2015. gada 17. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem prasības, un nepaziņodama Eiropas Komisijai to tiesību normu tekstu, kas pieņemtas, lai nodrošinātu šīs īstenošanas direktīvas transponēšanu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi minētajā īstenošanas direktīvā un it īpaši tās 13. panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus.

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 5, 8.1.2018

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums – Claire Staelen/Eiropas ombuds

(Lieta C-45/18 P) (1)

((Apelācija - Pieteikums pārskatīt nolēmumu - Pieņemamības nosacījumi))

(2018/C 436/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Claire Staelen (pārstāvis: V. Olona, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas ombuds (pārstāvji: L. Papadias un A. Antoniadis)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Claire Staelen atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 104, 19.3.2018.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. maijā iesniedza Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Rumānija) – SC Beny Alex Srl/Organizaţia Utilizatorilor de Apă pentru Irigaţii (OUAI) Săveni

(Lieta C-353/18)

(2018/C 436/19)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Beny Alex Srl

Atbildētājs: Organizaţia Utilizatorilor de Apă pentru Irigaţii (OUAI) Săveni

Ar 2018. gada 17. oktobra rīkojumu Tiesa (astotā palāta) atzina lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par acīmredzami nepieņemamu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. augustā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – NH/Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI – Rete Lenford

(Lieta C-507/18)

(2018/C 436/20)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītājs: NH

Atbildētāja: Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI – Rete Lenford

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2000/78/EK (1) 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka asociācija, ko veido advokāti, kas specializējas atšķirīgas seksuālās orientācijas subjektu kategorijas tiesiskajā aizsardzībā [un] kuras statūtos ir deklarēts mērķis veicināt minētās kategorijas kultūras un tiesību ievērošanu, ir automātiski uzskatāma par kolektīvo interešu pārstāvi un bezpeļņas asociāciju, kurai ir tiesības celt prasību tiesā, tostarp prasību par zaudējumu atlīdzību, ja pastāv apstākļi, kas ir uzskatāmi par diskriminējošiem minētajai kategorijai?

2)

Vai Direktīvā 2000/78/EK paredzētās aizsardzības pret diskrimināciju piemērošanas jomā, saskaņā ar precīzu tās 2. un 3. panta interpretāciju, ietilpst tāda viedokļa paušana pret homoseksuālo personu kategoriju, kurā izklaides radio programmas intervijā intervējamā persona ir paziņojusi, ka nekad nepieņemtu darbā vai negribētu sadarboties ar minētajām personām savā profesionālā birojā, kaut arī darbinieku atlase tai nebija ne aktuāla, nedz plānota?

---

(1)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. augustā iesniedza Commissione Tributaria Provinciale di Palermo (Itālija) – Autoservizi Giordano società cooperativa/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli – Ufficio di Palermo

(Lieta C-513/18)

(2018/C 436/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Provinciale di Palermo

Pamatlietas puses

Prasītājs: Autoservizi Giordano società cooperativa

Atbildētājs: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli – Ufficio di Palermo

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2003/96/EK (1) 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas jomā ietilpst visi uzņēmumi un subjekti, publiski vai privāti, kas darbojas pasažieru pārvadājumu ar autobusu nozarē, tai skaitā arī ar nomātiem autobusiem ar vadītāju, un vai šī norma nepieļauj tādu nacionālu direktīvas īstenošanas normu, ciktāl tā neiekļauj starp subjektiem, kas lieto dīzeļdegvielu komerciālos nolūkos, arī tos, kas veic autobusu nomāšanu ar vadītāju?

2)

Vai dalībvalstij Direktīvas 2003/96/EK 7. panta 2. punktā daļā atzītā rīcības brīvība (“Dalībvalstis var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu līmeni, kas ir spēkā 2003. gada 1 janvārī.”) normu, kura attiecas uz dīzeļdegvielas komerciālu izmantošanu “gadījuma rakstura pasažieru pārvadājumiem”, padara par tādu, kas nav tieši un bez nosacījumiem piemērojama?

3)	Vai Direktīvas 2003/96/EK 7. pants no tā satura viedokļa ir, no vienas puses, pietiekami precīzs, un, no otras puses, ar beznosacījuma normas raksturu, lai uz to indivīds attiecībā pret attiecīgās dalībvalsts iestādēm varētu atsaukties tieši?

---

(1)  Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. augustā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Sardegna (Itālija) – Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato/Regione autonoma della Sardegna

(Lieta C-515/18)

(2018/C 436/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sardegna

Pamatlietas puses

Prasītājs: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Atbildētājs: Regione autonoma della Sardegna

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) (2007. gada 23. oktobris) 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nosaka pienākumu kompetentajai iestādei, kura ir nodomājusi veikt tiešu līguma piešķiršanu, veikt nepieciešamos pasākumus, lai publicētu vai paziņotu nepieciešamo informāciju visiem pakalpojuma sniegšanā potenciāli ieinteresētajiem komersantiem, lai tie varētu sagatavot nopietnu un saprātīgu piedāvājumu?

2)

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) 7. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai iestādei, pirms tā piešķir līgumu, ir salīdzinoši jāizvērtē visi pakalpojuma sniegšanas piedāvājumi, kas eventuāli var būt saņemti pēc tai pašā 7. panta 4. punktā minētā iepriekšēja informatīvā paziņojuma publicēšanas?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. augustā iesniedza Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – TB/Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal

(Lieta C-519/18)

(2018/C 436/23)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: TB

Atbildētājs: Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (1) 10. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja saskaņā ar minēto pantu dalībvalsts atļauj ieceļot ģimenes loceklim, kas nav iekļauts 4. pantā noteikto personu lokā, tā var šim ģimenes loceklim piemērot tikai 10. panta 2. punktā paredzēto prasību (ka viņš ir “atkarīgs no bēgļa”)?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai no apgādnieka atkarīga ģimenes locekļa statuss (“dependency”), kas reglamentēts direktīvas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts, ir faktiska situācija, kurā kumulatīvi ir jāizpilda dažādi atkarības aspekti, vai arī pietiek konstatēt tikai kādu no šiem aspektiem, ņemot vērā konkrētās lietas īpašos apstākļus, lai varētu pārbaudīt minēto statusu? Vai šajā kontekstā ar 10. panta 2. punktā noteikto prasību (ka tie ir atkarīgi no bēgļa) ir saderīga valsts tiesību norma, ar ko, izslēdzot individualizētu vērtējumu, tiek ņemts vērā tikai viens faktiskais apstāklis (aspekts, kas norāda uz atkarību: “objektīvu iemeslu dēļ nevar[ēt] nodrošināt savas vajadzības sava veselības stāvokļa dēļ”) kā nosacījums, lai tiktu izpildīta šī prasība?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša un, tā kā dalībvalsts var piemērot citas prasības, kas nav noteiktas 10. panta 2. punktā (ka tie ir “atkarīgi no bēgļa”), vai tas nozīmē, ka dalībvalstij, ja vien tā uzskata atbilstošu, ir tiesības noteikt jebkuru prasību, tostarp 4. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz citiem ģimenes locekļiem, vai arī tā var piemērot tikai direktīvas 4. panta 3. punktā minēto prasību? Šajā gadījumā kāda faktiskā situācija ietver direktīvas 4. panta 3. punktā noteikto prasību “objectively unable to provide for teir own needs on account of their state of health”? Vai tā ir jāinterpretē tādējādi, ka ģimenes loceklis nevar [nodrošināt] “savas vajadzības”, vai tādējādi, ka viņš “nespēj” rūpēties “par sevi”, vai attiecīgā gadījumā tā ir jāinterpretē citādi?

---

(1)  Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV 2003, L 251, 12. llp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. augustā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Pegaso Srl Servizi Fiduciari u.c./Poste Tutela SpA

(Lieta C-521/18)

(2018/C 436/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: Pegaso Srl Servizi Fiduciari, Sistemi di Sicurezza Srl un YW

Atbildētāja: Poste Tutela SpA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, pamatojoties uz iepriekš norādītajiem raksturlielumiem, sabiedrība Poste Italiane s.p.a. ir jākvalificē kā “publisko tiesību subjekts” 2016. gada Leģislatīvā dekrēta Nr. 50 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta un Kopienu atsauces direktīvu (2014/23/ES (1), 2014/24/ES (2) un 2014/25/ES (3)) izpratnē?

2)

Vai iepriekš minētā kvalifikācija attiecas arī uz citai sabiedrībai pilnībā piederošu sabiedrību Poste Tutela s.p.a., kas turklāt ir apvienošanas procesā ar pirmo [Poste Italiane SpA], ņemot vērā Direktīvas 2014/23/ES 46. apsvērumu par kontrolētām juridiskām personām (šajā nozīmē skat. arī ES Tiesas ceturtās palātas spriedumu, 2017. gada 5. oktobris, Nr. 567: pienākums izsludināt publisku iepirkumu sabiedrībām, kuras atrodas valsts pārvaldes kontrolē; Cons. Stato, sez. VI [Valsts padomes VI palātas] 2011. gada 24. novembra spriedums Nr. 6211)?

3)

Vai minētajām sabiedrībām kā līgumslēdzējām ir jāievēro publiskā iepirkuma procedūras tikai attiecībā uz tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri ir saistīti ar īpašās nozarēs veiktu darbību, pamatojoties uz Direktīvu 2014/25/ES, ja šīs līgumslēdzējas tiek uzskatītas par publisko tiesību subjektiem saskaņā ar Iepirkumu kodeksa II daļas noteikumiem, bet saglabā pilnu līgumisko autonomiju un ir pakļautas ekskluzīvi tikai privāttiesībām, – saistībā ar līgumu slēgšanas darbību citās nozarēs, ņemot vērā Direktīvas 2014/23/ES 21. apsvērumā un 16. pantā noteiktos principus?

4)

Vai tās pašas sabiedrības saistībā ar līgumiem, kas neattiecas uz īpašajām nozarēm raksturīgo jomu, – ja vien tās atbilst prasībām par publisko tiesību subjektiem – ir pakļautas vispārējai Direktīvai 2014/24/ES (un tātad noteikumiem par publiskā līgumu slēgšanu) arī tad, ja tās – attīstījušās salīdzinājumā ar savas dibināšanas brīdi – veic galvenokārt uzņēmējdarbību konkurences apstākļos?

5)

Vai tomēr, ja ir biroji, kas pamīšus veic gan universālā pakalpojuma darbības, gan ar to nesaistītas darbības, instrumentalitātes koncepciju – attiecībā pret pakalpojumiem, kam ir raksturīgas īpašas sabiedrības intereses – var uzskatīt par izslēgtu saistībā ar līgumiem par parasto un ārkārtas apkopi, tīrīšanas pakalpojumiem, mēbelēšanu, kā arī šādu biroju šveicara pakalpojumiem un apsardzi?

6)

Vai, visbeidzot, ja Poste Italiane s.p.a. tēze tiktu uzskatīta par tādu, kam var piekrist, ir jāuzskata, ka tas, ka lēmums rīkot iepirkuma procedūru, kas pienācīgi publicēts, nesniedzot šajā ziņā turpmākus paziņojumus Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir vienkārša pašnoteikšanās – uz kuru neattiecas Iepirkumu kodeksā reglamentētās pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes garantijas, ir pretrunā konsolidētajam principam par iepirkuma dalībnieku tiesisko paļāvību?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. augustā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – AS/Deutsches Patent- und Markenamt

(Lieta C-541/18)

(2018/C 436/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: AS

Atbildētājs: Deutsches Patent- und Markenamt

Prejudiciālais jautājums

Vai apzīmējumam ir atšķirtspēja, ja pastāv praktiski nozīmīgas un saprotamas iespējas izmantot to precēm vai pakalpojumiem kā izcelsmes norādi, kaut arī tā nav apzīmējuma izmantošanas visticamākā forma (1)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/ES (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. augustā iesniedza Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) – HM Revenue & Customs/HD

(Lieta C-544/18)

(2018/C 436/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal

Pamatlietas puses

Prasītājs: HM Revenue & Customs

Atbildētāja: HD

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka sieviete, kura pašnodarbinātas personas saimniecisko darbību pārtrauc fizisku ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu, saglabā pašnodarbinātas personas statusu šī panta izpratnē ar nosacījumu, ka saprātīgā termiņā pēc bērna piedzimšanas viņa atsāk saimniecisko darbību vai meklē darbu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. augustā iesniedza Saarländisches Oberlandesgericht (Vācija) – BGL BNP Paribas SA/TeamBank AG Nürnberg

(Lieta C-548/18)

(2018/C 436/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Saarländisches Oberlandesgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: BGL BNP Paribas SA

Atbildētāja: TeamBank AG Nürnberg

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (1), 14. pants vairākkārtējas cesijas gadījumā ir piemērojams attiecībā uz trešajām personām radītajām tiesiskajām sekām?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kuras tiesības šādā gadījumā ir piemērojamas attiecībā uz trešajām personām radītajām tiesiskajām sekām?

3)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai šī norma ir piemērojama pēc analoģijas?

4)	Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, kuras tiesības šādā gadījumā ir piemērojamas attiecībā uz trešajām personām radītajām tiesiskajām sekām?

---

(1)  OV 2008, L 177, 6. lpp.

Prasība, kas celta 2018. gada 27. augustā – Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-550/18)

(2018/C 436/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, T. Scharf, G. von Rintelen)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV 2015, L 141, 73. lpp.), Īrija nav vēlākais līdz 2017. gada 26. jūnijam pieņēmusi visus tiesību aktus minētās direktīvas transponēšanai vai katrā ziņā nav paziņojusi šos aktus Komisijai, tādējādi Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti minētās direktīvas 67. panta 1. punktā;

—	saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu piemērot Īrijai kavējuma naudu 17 190,60 EUR apmērā no Tiesas sprieduma pasludināšanas dienas par pienākuma paziņot tiesību aktus Direktīvas (ES) 2015/849 transponēšanai neizpildi;

—	saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu piemērot Īrijai naudas sodu 4 701,20 EUR apmērā par dienu, reizinot to ar dienu skaitu, kurās šis pārkāpums turpinās, nosakot minimālo naudas sodu 1 685 000 EUR apmērā; un

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Direktīvas (ES) 2015/849 67. panta 1. punktam dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētās direktīvas prasības līdz 2017. gada 26. jūnijam, un ir nekavējoties jādara Komisijai zināms minēto aktu teksts. Tā kā minētā direktīva joprojām nav transponēta, Komisija ir nolēmusi sākt tiesvedību Tiesā.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. augustā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Indaco Service Soc. coop. sociale, Coop. sociale il Melograno/Ufficio Territoriale del Governo Taranto

(Lieta C-552/18)

(2018/C 436/29)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Indaco Service Soc. coop. sociale un Coop. sociale il Melograno

Atbildētājs: Ufficio Territoriale del Governo Taranto

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Savienības tiesībām un, konkrēti, Direktīvas 2014/24/ES (1) par publisko iepirkumu 57. panta 4. punktam kopā ar tās pašas direktīvas 101. apsvērumu un samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkojamais, saskaņā ar kuru “smags ar profesionālo darbību saistīts pārkāpums” ir definēts kā saimnieciskās darbības subjekta obligātas izslēgšanas iemesls un ir noteikts, ka gadījumā, ja ar profesionālo darbību saistītais pārkāpums ir izraisījis iepirkuma līguma izbeigšanu pirms noteiktā termiņa, saimnieciskās darbības subjekts var tikt izslēgts tikai tad, ja līguma izbeigšana nav apstrīdēta vai tiesvedības iznākumā ir apstiprināta?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 31. augustā iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) – Eurowing GmbH/JJ un KI

(Lieta C-557/18)

(2018/C 436/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eurowings GmbH

Atbildētāji: JJ, KI

Prejudiciālais jautājums

Vai, lai noteiktu tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 7. pantam, kopējo lidojuma maršrutu ņem vērā arī tad, ja savienoto reisu gadījumā pasažieris savu galamērķi ar trīs un vairāk stundu kavēšanos sasniedz tikai pēdējā reisa kavēšanās/atcelšanas dēļ, bet pirmais reiss bija precīzs, abus reisus veica dažādi gaisa pārvadātāji un rezervāciju apstiprināja ceļojuma rīkotājs, kas sakombinēja lidojumus savam klientam?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, OV 2004, L 46, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 4. septembrī iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) – TDK-Lambda Germany GmbH/Hauptzollamt Lörrach

(Lieta C-559/18)

(2018/C 436/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: TDK-Lambda Germany GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Lörrach

Prejudiciālais jautājums

Vai Kombinētā nomenklatūra Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) I pielikumā, ko groza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1218/2012 (2012. gada 12. decembris), ar ko groza un papildina Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi statiskie pārveidotāji kā izskatāmajā lietā ir klasificējami apakšpozīcijā 8504 4030 tikai tad, ja tos galvenokārt izmanto sakaru iekārtās vai datu automātiskās apstrādes iekārtās un to blokos, vai arī nosacījuma “[paredzēts] izmantošanai” izpildei ir pietiekami, ja statiskos pārveidotājus pēc to objektīvajām īpašībām līdztekus citām izmantošanas jomām var izmantot arī ar sakaru iekārtām un datu automātiskās apstrādes iekārtām un to blokiem?

---

(1)  OV 1987, L 265, 1. lpp.

(2)  OV 2012, L 351, 36. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. septembrī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – LH/Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal

(Lieta C-564/18)

(2018/C 436/32)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: LH

Atbildētāja: Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (1) (pārstrādāta versija) (turpmāk tekstā – “Procedūru direktīva”) 33. panta noteikumi par nepieņemamiem pieteikumiem var tikt interpretēti tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru patvēruma procedūras ietvaros pieteikums ir uzskatāms par nepieņemamu, ja pieteikuma iesniedzējs ir ieradies minētajā dalībvalstī, proti, Ungārijā, šķērsojot valsti, kurā viņš nav pakļauts vajāšanai vai būtiska kaitējuma ciešanas riskam vai kurā ir garantēta pietiekama līmeņa aizsardzība?

2)

Vai Pamattiesību hartas 47. pants un Procedūru direktīvas 31. pants – ņemot vērā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 13. pantu – var tikt interpretēti tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums atbilst minētajām normām, ja tajā ir paredzēts obligātais 8 dienu termiņš administratīvās lietas izskatīšanai tiesā, ciktāl runa ir par pieteikumiem, kas atzīti par nepieņemamiem patvēruma procedūrā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. septembrī iesniedza Commissione Tributaria Regionale per la Lombardia (Itālija) – Société Générale S.A./Agenzia delle Entrate – Direzione Regionale Lombardia Ufficio Contenzioso

(Lieta C-565/18)

(2018/C 436/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Regionale per la Lombardia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Société Générale S.A.

Atbildētāja: Agenzia delle Entrate – Direzione Regionale Lombardia Ufficio Contenzioso

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 18., 56. un 63. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas neatkarīgi no finanšu tirgus dalībnieka un starpnieka rezidences valsts piemēro finanšu darījumiem nodokli, kas jāmaksā darījuma pusēm un ir vienāds ar fiksētu summu, kura pieaug pa tirdzniecības sliekšņu vērtībām un mainās atkarībā no tirgotā finanšu instrumenta veida un līguma vērtības, un kas ir jāmaksā tāpēc, ka nodoklim pakļauto darījumu priekšmets ir atvasināta finanšu instrumenta, kura pamatā ir nodokļa izveidotājā valstī rezidējošas sabiedrības emitēts vērtspapīrs, tirdzniecība?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 11. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Caseificio Cirigliana Srl u.c./Ministero delle Politiche agricole, alimentari e forestali u.c.

(Lieta C-569/18)

(2018/C 436/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas pirmajā instancē un apelācijas sūdzības iesniedzējas šajā tiesvedībā: Caseificio Cirigliana Srl, Mail Srl, Sorì Italia Srl

Atbildētājas pirmajā instancē un atbildētājas šajā apelācijas tiesvedībā: Ministero delle Politiche agricole, alimentari e forestali, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero della Salute

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 3., 26., 32., 40. un 41. pants un Regulas 1151/2012/ES (1) 1., 3., 4., 5. un 7. pants par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu regulējumu, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt gan produktu brīvu konkurenci Eiropas Savienības iekšienē, gan kvalitātes shēmu aizsardzību, lai atbalstītu mazāk labvēlīgos apgabalus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz saskaņā ar valsts tiesībām (4. pantu 2014. gada 24. jūnija Dekrētlikumā Nr. 91, kas pārveidots par 2014. gada 11. augusta Likumu Nr. 116) noteikt ierobežojumu mozzarella di bufala Campana ACVN ražošanas darbībai, kam jānotiek tikai šai ražošanai speciāli paredzētās ražotnēs, un kurās turklāt ir aizliegts turēt un uzglabāt pienu no lopaudzētavām, kas nav iekļautas mozzarella di bufala Campana ACVN kontroles sistēmā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 13. septembrīthyssenkrupp Electrical Steel GmbH, thyssenkrupp Electrical Steel Ugo iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 2. jūlija rīkojumu lietā T-577/17 thyssenkrupp Electrical Steel GmbH, thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Eiropas Komisija

(Lieta C-572/18 P)

(2018/C 436/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: thyssenkrupp Electrical Steel GmbH, thyssenkrupp Electrical Steel Ugo (pārstāvji: M. Günes, L. C. Heinisch, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 2. jūlija rīkojumu lietā T-577/17 – thyssenkrupp Electrical Steel GmbH un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Eiropas Komisija;

—	atzīt prasību atcelt minēto rīkojumu par pieņemamu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lietu izskatītu pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd pārsūdzēto rīkojumu, pamatojoties uz to, ka tas esot balstīts uz nopietnām kļūdām tiesību piemērošanā. Apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza piecus pamatus attiecībā uz kļūdām tiesību piemērošanā.

—	Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Savienības Muitas kodeksā (1) un ar to saistītajās deleģētajās un īstenošanas regulās Komisijai neesot piešķirtas pilnvaras saimniecisko nosacījumu novērtēšanas laikā pieņemt lēmumus, kas ir saistoši valsts muitas iestādēm.

—	Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Komisijas lomai saimniecisko nosacījumu novērtēšanā esot vienīgi procesuāls raksturs.

—	Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot 2016. gada 11. maija spriedumu Coberco Dairy Foods (C-11/05, EU:C:2006:312) par juridiski saistošu precedentu Regulas Nr. 2015/2447 (2) 259. panta 5. punkta interpretēšanā.

—

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, neuzskatot 2016. gada septembra administratīvo vienošanos par Savienības Muitas kodeksa 211. panta 6. punkta un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 259. panta piemērošanu kā pierādījumu tam, ka Komisijas secinājumi par saimnieciskajiem nosacījumiem ir saistoši.

—	Piektkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējus Komisijas secinājumi par saimnieciskajiem nosacījumiem neskar tieši un individuāli.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2015, L 343, 558. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. septembrī iesniedza Audiencia Nacional (Spānija) – Federación de Trabajadores Independientes de Comercio (FETICO), Federación Estatal de Servicios, Movilidad y Consumo de la Unión General de Trabajadores (FESMC-UGT), Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CC.OO.)/Grupo de Empresas DIA S.A. un Twins Alimentación S.A.

(Lieta C-588/18)

(2018/C 436/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Nacional

Pamatlietas puses

Prasītājas: Federación de Trabajadores Independientes de Comercio (FETICO), Federación Estatal de Servicios, Movilidad y Consumo de la Unión General de Trabajadores (FESMC-UGT), Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CC.OO.)

Atbildētājas: Grupo de Empresas DIA S.A. un Twins Alimentación S.A.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā iknedēļas atpūtai ir atļauts pārklāties ar apmaksāto attaisnoto prombūtni, kas domāta citām vajadzībām, nevis atpūtai?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ikgadējam atvaļinājumam ir atļauts pārklāties ar apmaksāto attaisnoto prombūtni, kas domāta citām vajadzībām, nevis atpūtai, relaksācijai un brīvā laika nodarbēm?

---

(1)  OV 2003, L 299, 9. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. septembrī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) – Darie BV/Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu

(Lieta C-592/18)

(2018/C 436/37)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: Darie BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas Nr. 528/2012 (1) 3. pantā ietvertais jēdziens “biocīds” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz līdzekļiem, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas baktēriju sugas, fermenti vai citas sastāvdaļas, ja tie savas specifiskās iedarbības dēļ iedarbojas nevis tieši uz kaitīgiem organismiem, kam tie ir paredzēti, bet gan uz kaitīgo organismu iespējamās dzīvotnes rašanos vai saglabāšanu, un kādas prasības vajadzības gadījumā ir jāizvirza šādai iedarbībai?

2)	Vai atbildei uz pirmo jautājumu ir būtiski, lai apstākļi, kādos pielieto šādu līdzekli, ir brīvi no kaitīgiem organismiem, un ja tā, balstoties uz kādiem kritērijiem ir jāvērtē, vai šie apstākļi tādi ir?

3)	Vai atbildei uz pirmo jautājumu ir būtiski, cik ilgā laika periodā notiek iedarbība?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012.gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV 2012, L 167, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrīABB Ltd, ABB AB iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-445/14 ABB Ltd, ABB AB/Eiropas Komisija

(Lieta C-593/18 P)

(2018/C 436/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: ABB Ltd, ABB AB (pārstāvji: I. Vandenborre un S. Dionnet, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt spriedumu vai veikt citus pasākumus, kurus tā uzskata par lietderīgiem, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Komisija ir izpildījusi pierādīšanas pienākumu, konstatējot apelācijas sūdzības iesniedzēju pārkāpumu, kurā ietilpst visi pazemes spēka kabeļi un piederumi ar spriegumiem no 110 kW līdz 220 kW. Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai pārkāpums Lēmumā (1) tika konstatēts ar “pietiekamu precizitāti” un atbilstoši nepieciešamajam juridiskajam standartam. Tāpat Vispārējā tiesa neesot pareizi piemērojusi nosacījumus pietiekamu zināšanu noteikšanai, lai secinātu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas piedalījās pārkāpumā.

Otrais pamats. Vispārējā tiesa neesot piemērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu un nevainīguma prezumpciju, apstiprinot Komisijas konstatējumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju pārkāpuma periods sākās 2000. gada 1. aprīlī.

Trešais pamats. Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pietiekamu pamatojumu tās vērtējumam saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzīto pamatu par vienlīdzīgas attieksmes neesamību, kļūdaini secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas administratīvā procesa laikā esot piekritušas šādai atšķirīgai attieksmei, un padarot šādu piekrišanu par būtisku apsvērumu tās vērtējumā.

---

(1)  Komisijas Lēmums (2014. gada 2. aprīlis) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.39610 – spēka kabeļi) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2139 final) (OV 2014, C 319, 10. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrīSilec Cable SAS, General Cable Corp. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-438/14 Silec Cable, General Cable Corp./Eiropas Komisija

(Lieta C-599/18 P)

(2018/C 436/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Silec Cable SAS, General Cable Corp. (pārstāvji: I. Sinan, Barrister, C. Renner, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt Lēmuma (1) 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz Silec Cable un General Cable;

—	pakārtoti, grozīt Lēmuma 2. pantu un samazināt naudas sodu, kas uzlikts Silec Cable un General Cable, ņemot vērā argumentus, kas izvirzīti šīs apelācijas sūdzības pamatojumam;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā neesot pareizi piemērojusi noteikumus par pierādījumiem un sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus par apelācijas sūdzības iesniedzējas Silec piedalīšanos apgalvotajā pārkāpumā.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini izmantojusi atklātu un publisku distancējošu pārbaudi, lai apgrieztu pierādīšanas pienākumu, nosakot apelācijas sūdzības iesniedzējas Silec iespējamo pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot arī pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atsaucoties vienīgi uz pārējo apgalvotā pārkāpuma dalībnieku subjektīvo uztveri, lai pierādītu apelācijas sūdzības iesniedzējas Silec līdzdalību. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus, kā arī neesot ievērojusi pienākumu glabāt dienesta noslēpumu (LESD 339. pants), nospriežot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja Silec piedalījās apgalvotajā pārkāpumā.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, atsakoties kvalificēt apelācijas sūdzības iesniedzējas Silec dalību apgalvotajā pārkāpumā “marginālā dalībnieka” statusā.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot apelācijas sūdzības iesniedzējas Silec individuālo līdzdalību, naudas soda apmēra noteikšanā ir nelikumīgi ņēmusi vērā Safran/Sagem/Sagem Communications rīcību. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka arī pati Vispārējā tiesa šajā ziņā ir sniegusi acīmredzami pretrunīgu pamatojumu. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot salīdzinājusi nepareizas faktiskās situācijas, secinot, ka Komisija nediskriminē apelācijas sūdzības iesniedzēju Silec, atsakoties to kvalificēt “marginālā dalībnieka” statusā.

---

(1)  Komisijas Lēmums (2014. gada 2. aprīlis) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.39610 – spēka kabeļi) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2139 final) (OV 2014, C 319, 10. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. septembrī iesniedza Szombathelyi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – UTEP 2006. SRL/Vas Megyei Kormányhivatal Hatósági Főosztály, Hatósági, Építésügyi és Oktatási Osztály

(Lieta C-600/18)

(2018/C 436/40)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szombathelyi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: UTEP 2006. SRL

Atbildētājs: Vas Megyei Kormányhivatal Hatósági Főosztály, Hatósági, Építésügyi és Oktatási Osztály

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 92. [pants] ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda a kis- és középvállalkozásokról, fejlődésük támogatásáról szóló 2004. [évi] XXXIV. törvény (2004. gada Likuma Nr. XXXIV par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un atbalstu to attīstībai; turpmāk tekstā – “MVU likums”) 12/A panta interpretācija un šajā ziņā iestāžu piekoptā prakse, saskaņā ar kurām MVU likuma 12/A pantu nav iespējams piemērot uzņēmumiem (juridiskajām personām), kas ir reģistrēti nevis Ungārijā, bet gan kādā citā dalībvalstī, taču citādi atbilst minētajā likumā noteiktajam maza un vidējam uzņēmuma jēdzienam?

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrīStar Television Productions Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-797/17 Star Television Productions/EUIPO – Marc Dorcel (“STAR”)

(Lieta C-602/18 P)

(2018/C 436/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Star Television Productions Ltd (pārstāvis: D. Farnsworth, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Marc Dorcel

Tiesa (sestā palāta) ar 2018. gada 18. oktobra rīkojumu ir nolēmusi noraidīt apelācijas sūdzību.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 1. oktobrī iesniedza tribunal d'instance d’Épinal (Francija) – Cofidis SA/YU, ZT

(Lieta C-616/18)

(2018/C 436/42)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal d'instance d’Épinal

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cofidis SA

Atbildētājas: YU, ZT

Prejudiciālais jautājums

Vai patērētāju aizsardzībai, kas tiek nodrošināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ [Padomes] Direktīvu 87/102/EEK (1), neatbilst valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru prasībā, ko profesionālis ir cēlis pret patērētāju, un kas ir pamatota ar viņu starpā noslēgtu kredītlīgumu, pēc piecu gadu noilguma termiņa beigām, kas sākas līdz ar līguma noslēgšanu, valsts tiesai ir aizliegts, pēc savas ierosmes vai pēc patērētāja izvirzītas iebildes, norādīt un sodīt par to, ka ir pārkāptas direktīvas 8. pantā paredzētās tiesību normas par pienākumu pārbaudīt patērētāja maksātspēju, direktīvas 10. pantā un nākamajos pantos paredzētās tiesību normas par kredītlīgumos skaidri un lakoniski norādāmo informāciju, un vispārīgāk, visas minētajā direktīvā paredzētās patērētājus aizsargājošās tiesību normas?

---

(1)  OV L 133, 66. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 4. oktobrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – AR/Cooper International Spirits LLC, Établissements Gabriel Boudier SA, St Dalfour SAS

(Lieta C-622/18)

(2018/C 436/43)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājs: AR

Atbildētājas: Cooper International Spirits LLC, Établissements Gabriel Boudier SA, St Dalfour SAS

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (1) (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kā arī 10. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka īpašnieks, kurš nekad nav izmantojis savu preču zīmi un kurš ir zaudējis tiesības, beidzoties piecu gadu termiņam, skaitot no tās reģistrācijas publicēšanas, var saņemt atlīdzību par kaitējumu, atsaucoties uz savas preču zīmes pamatfunkcijas aizskārumu, no pārkāpuma, kas ir radies no tā, ka trešā persona pirms tiesību zaudēšanas izmantoja minētajai preču zīmei līdzīgu apzīmējumu precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, kuriem šī preču zīme bija reģistrēta?

---

(1)  OV L 299, 25. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 11. oktobrīApple Distribution International iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 27. jūlija rīkojumu lietā T-101/17: Apple Distribution International/Eiropas Komisija

(Lieta C-633/18 P)

(2018/C 436/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Apple Distribution International (pārstāvji: S. Schwiddessen, H. Lutz, N. Niejahr, A. Patsa, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto rīkojumu;

—	atzīt, ka apstrīdētais lēmums tieši un individuāli skar Apple;

—	nodot lietu izskatīšanai Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par lietu pēc būtības, un

—	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt Apple tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar šo tiesvedību un tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apple apgalvo, ka apstrīdētajā rīkojumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā.

—	Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi vienus un neesot ņēmusi vērā citus atbilstošos pierādījumus, vērtēdama, vai Apple konkurences stāvoklis mājas video izklaides pakalpojumu sniegšanas tirgū Vācijā ir būtiski ticis skarts ar apstrīdēto lēmumu (1).

—	Otrkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi juridiskos kritērijus, lai izvērtētu, vai Apple ir skarta individuāli, kad tā atzina, ka Apple nepieder pie slēgtas uzņēmumu grupas, kas bija identificējama, kad apstrīdētais lēmums tika pieņemts, īpašu kritēriju, kas attiecās uz šo grupu, dēļ.

—

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sava Reglamenta 119. pantu un Tiesas statūtu 36. pantu, jo neesot norādījusi pamatojumu secinājumam, ka: i) Apple iesniegtie pierādījumi, lai izvērtētu, kā šis atbalsts varētu ietekmēt tās konkurences stāvokli mājas video izklaides pakalpojumu sniegšanas tirgū Vācijā, nav pietiekami; un ii) tas, vai persona ir skarta individuāli, ir jākonstatē, atsaucoties uz brīdi, kad apstrīdētais pasākums ir izstrādāts, pieņemts un īstenots valstu līmenī.

—	Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Apple tiesības uz aizstāvību, jo balstījusies uz Komisijas apsvērumiem, kurus tā iesniegusi, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, un par kuriem Apple neesot bijusi iespēja sniegt apsvērumus.

---

(1)  Komisijas Lēmums (ES) 2016/2042 (2016. gada 1. septembris) par atbalsta shēmu SA.38418 – 2014/C (ex 2014/N), ko Vācija plāno īstenot filmu producēšanas un izplatīšanas finansēšanai (OV 2016, L 314, 63. lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 11. oktobrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-635/18)

(2018/C 436/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes un A. C. Becker)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Direktīvas 2008/50/EK (1) 13. panta 1. punktā apvienojumā ar XI pielikumu paredzētos pienākumus, kopš 2010. gada sistemātiski un ilgstoši pārsniedzot slāpekļa dioksīda (NO2) gada robežvērtības 26 gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās (DEZBXX0001A Berlīnes Tībingenes aglomerācija, DEZCXX0007A Štutgartes aglomerācija, DEZCXX0043S aglomerācija, DEZCXX0063S Štutgartes administratīvais apgabals, DEZCXX0004A Freiburgas aglomerācija, DEZCXX0041S Karlsrūes administratīvais apgabals [bez aglomerācijām], DEZCXX0006A Manheimas/Heidelbergas aglomerācija, DEZDXX0001A Minhenes, aglomerācija DEZDXX0003A Nirnbergas/Firtes/Erlangenas aglomerācija, DEZFXX0005S III zona Heses centrs un ziemeļdaļa, DEZFXX0001A aglomerācija I [Reina-Maina], DEZFXX0002A aglomerācija II [Kasele], DEZGLX0001A Hamburgas aglomerācija, DEZJXX0015A Grēvenbroiha [Reinas lignīta baseins], DEZJXX0004A Ķelne, DEZJXX0009A Diseldorfa, DEZJXX0006A Esene, DEZJXX0017A Dīsburga, Oberhauzene, Milheima, DEZJXX0005A Hāgene, DEZJXX0008A Dortmunde, DEZJXX0002A Vupertāla, DEZJXX0011A Āhene, DEZJXX0016S pilsētu teritorijas un lauku apvidi Ziemeļreinā-Vestfālenē, DEZKXX0006S Mainca, DEZKXX0007S Vormsa/Frankentāle/Ludvigshāfene, DEZKXX0004S Koblenca/Neivīda) un NO2 stundas koncentrācijas robežvērtības divās no šīm zonām (DEZCXX0007A Štutgartes aglomerācija, DEZFXX0001A aglomerācija I [Reina-Maina]);

—	atzīt, ka kopš 2010. gada 11. jūnija Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi šīs pašas direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā apvienojumā ar V pielikuma A daļu paredzētos pienākumus, tostarp pienākumu nodrošināt, ka 26 attiecīgajās zonās pārsnieguma laiks ir pēc iespējas īsāks;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vācijas Federatīvā Republika kopš 2010. gada esot sistemātiski un ilgstoši pārsniegusi XI pielikumā noteiktās NO2 gada robežvērtības un stundas koncentrācijas robežvērtības attiecīgi 26 un 2 zonās. Tas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punkta apvienojumā ar XI pielikumu pārkāpums.

Pretēji direktīvas 23. panta 1. punkta otrās un trešās daļas apvienojumā ar XV pielikumu noteikumiem Vācijas Federatīvā Republika kopš 2010. gada 11. jūnija gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos neesot iekļāvusi pasākumus attiecībā uz 26 attiecīgajām zonām, kas būtu ļāvuši nodrošināt, ka pārsnieguma laiks ir pēc iespējas īsāks. Pasākumu neatbilstība tostarp izriet no robežvērtību pārsniegumu ilguma, attīstības un smaguma, kā arī no gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kas noteikti attiecībā uz konkrētajām zonām, pārbaudes.

---

(1)  OV 2008, L 152, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2018. gada 17. oktobrī – Ungārija/Eiropas Parlaments

(Lieta C-650/18)

(2018/C 436/46)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M.Z. Fehér, G. Tornyai un Zs. Wagner)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam Ungārijas valdība izvirza četrus pamatus.

1.

Ungārijas valdība uzskata, ka, balsojot par apstrīdēto rezolūciju, Eiropas Parlaments ir būtiski pārkāpis LESD 354. pantā un savā reglamentā noteikto. No balsošanas laikā nodotajām balsīm saskaitītas esot tikai Eiropas Parlamenta locekļu balsis par un pret, bet neesot tikušas ņemtas vērā to locekļu balsis, kuri atturējās, un tas esot pretrunā LESD 354. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamenta 178. panta 3. punktā noteiktajam. Ja būtu tikušas saskaitītas to locekļu balsis, kuri atturējās, balsojuma rezultāts būtu bijis citāds (pirmais pamats).

2.

Otrkārt, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nelūdza Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejas (AFCO) viedokli par Parlamenta Reglamenta interpretāciju, lai gan pirms balsojuma esot radušās pamatotas šaubas par balsu skaitīšanas veidu. Līdz ar to esot ticis pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo gan pirms, gan pēc balsojuma esot pastāvējusi vai saglabājusies neskaidrība par Parlamenta Reglamenta interpretāciju (otrais pamats).

3.

Treškārt, Ungārijas valdība apgalvo, ka balsošanas laikā par apstrīdēto rezolūciju tika pārkāptas Eiropas Parlamenta deputātu demokrātiskās tiesības un vienlīdzīgas attieksmes pret deputātiem un tiešas demokrātijas pamatprincipi. Deputāti neesot varējuši īstenot savas tiesības, kas vajadzīgas, lai pildītu savas sabiedrības pārstāvības funkcijas atbilstoši demokrātijas principam, kas ietver arī iespēju atturēties (trešais pamats).

4.

Ceturtkārt, Ungārijas valdība uzskata, ka ar apstrīdēto rezolūciju tika pārkāpts LES 4. panta 3. punktā noteiktais sadarbības starp Savienības iestādēm un dalībvalstīm pamatprincips un tādi Savienības tiesību principi kā lojālas sadarbības starp Savienības iestādēm, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības princips, jo minētajā rezolūcijā esot ietverti apgalvojumi, kuros ir atsauces uz tiesvedībām par pienākumu neizpildi, kuras jau tikušas pabeigtas vai vēl noris (ceturtais pamats).

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. oktobra spriedums – Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters u.c./Komisija

(Lieta T-79/16) (1)

((Valsts atbalsts - Atbalsta shēma saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegādi vai nodošanu bezatlīdzības lietošanā - Lēmums, ar kuru atbalsts iepriekšējās izskatīšanas stadijas noslēgumā atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Formālas izmeklēšanas procedūras neesamība - Locus standi - Ieinteresētās puses jēdziens - Pieņemamība - Procesuālo tiesību pārkāpums - Nopietnas grūtības - Būtiska ietekme uz konkurējošo uzņēmumu konkurences stāvokli))

(2018/C 436/47)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters (Hoenderloo, Nīderlande) un 21 cits prasītājs, kuru nosaukumi ir ietverti sprieduma I pielikumā (pārstāvji: H. Viaene, D. Gillet un T. Ruys, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P.-J. Loewenthal un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland (‘s-Graveland, Nīderlande) un 12 citas personas, kas iestājušās lietā un kuru nosaukumi ietverti sprieduma II pielikumā (pārstāvji: P. Kuypers un M. de Wit, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 2. septembra Lēmumu C(2015) 5929 final par valsts atbalstu SA.27301 (2015/NN) – Nīderlande, saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegādi vai nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kura kopsavilkums ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2016, C 9, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas 2015. gada 2. septembra Lēmumu C(2015) 5929 final par valsts atbalstu SA.27301 (ex 2015/N) – Nīderlande, saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegādi vai nodošanu bezatlīdzības lietošanā.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters un pārējo prasītāju, kuru nosaukumi ietverti I pielikumā, tiesāšanās izdevumus.

3)	Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru nosaukumi ietverti II pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 118, 4.4.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Komisija

(Lieta T-364/16) (1)

((Dempings - Dažu Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu imports - TARIC papildu koda grozījums attiecībā uz konkrētu uzņēmumu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pārsūdzams tiesību akts - Tiešs skārums - Individuāls skārums - Pieņemamība - Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iedarbība - Formu paralēlisma princips))

(2018/C 436/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: ArcelorMittal Tubular Products Ostrava a.s. (Ostrava-Kunčice, Čehijas Republika) un 12 citas prasītājas, kuru nosaukumi ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji: G. Berrisch, advokāts, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Demeneix un J.-F. Brakeland)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 3. jūnija lēmumu svītrot Hubei Xinyegang Steel Co. Ltd no TARIC papildu kodā A 950 uzskaitīto uzņēmumu saraksta un iekļaut to jauna TARIC papildu koda C 129 sarakstā attiecībā uz visiem Kombinētās nomenklatūras kodiem, kuri minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2272 (2015. gada 7. decembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam (OV 2015, L 322, 21. lpp.), 1. panta 1. punktā.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 3. jūnija lēmumu svītrot Hubei Xinyegang Steel Co. Ltd no TARIC papildu kodā A 950 uzskaitīto uzņēmumu saraksta un iekļaut to jauna TARIC papildu koda C 129 sarakstā attiecībā uz visiem Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas minēti 1. panta 1. punktā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2272 (2015. gada 7. decembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam.

2)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina ArcelorMittal Tubular Products Ostrava a.s. un pārējo prasītāju, kuru nosaukumi ietverti pielikumā, tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 305, 22.8.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – Terna/Komisija

(Lieta T-387/16) (1)

((Finanšu atbalsts - Kopīgu interešu projekti Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā - Finanšu atbalsta galīgās summas noteikšana - Pārkāpumus konstatējošs revīzijas ziņojums - Neatbilstīgas izmaksas - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskā paļāvība - Samērīgums))

(2018/C 436/49)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Terna – Rete elettrica nazionale SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji: A. Police, L. Di Via, F. Degni, F. Covone un D. Carria, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: O. Beynet, L. Di Paolo, A. Tokár un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 6. jūlija, kā arī 2016. gada 23. maija un 14. jūnija vēstules par noteiktām izmaksām, kas radušās saistībā ar diviem projektiem Eiropas enerģētikas tīklu jomā (Projekti 209-E255/09-ENER/09/TEN-E-S 12.564583 un 2007-E221/07/2007-TREN/07TEN-E-S 07.91403) tāda finanšu atbalsta rezultātā, kuru Komisija piešķīrusi prasītājai.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Terna – Rete elettrica nazionale SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 326, 5.9.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 23. oktobra spriedums – McCoy/Reģionu komiteja

(Lieta T-567/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Sociālais nodrošinājums - Arodslimība - Slimības arodizcelsme - Civildienesta noteikumu 78. panta piektā daļa - Invaliditātes komiteja - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atbildība - Morālais kaitējums))

(2018/C 436/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Robert McCoy (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi, avocat)

Atbildētāja: Reģionu komiteja (pārstāvji: J. C. Cañoto Argüelles un S. Bachotet, piedaloties B. Wägenbaur, avocat)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Reģionu komitejas 2014. gada 2. decembra lēmumu, ar kuru apstiprināts Invaliditātes komitejas 2014. gada 7. maija slēdziens, kurā noraidīts prasītāja lūgums atzīt viņa slimību par arodslimību, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam, iespējams, nodarīto morālo kaitējumu 25 000 EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Reģionu komitejas biroja 2014. gada 2. decembra lēmumu par atteikšanos atzīt slimības, kas izraisījusi Robert McCoy invaliditāti, arodizcelsmi Civildienesta noteikumu 78. panta piektās daļas izpratnē.

2)	Reģionu komiteja samaksā R. McCoy summu 5 000 EUR apmērā.

3)	Reģionu komiteja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 7,11.1.2016. (sākotnēji lieta reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F-139/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016).

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. oktobra spriedums – OY/Komisija

(Lieta T-605/16)

((Civildienests - Līgumdarbinieki - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.b pants - Saistības - Klasificēšana pakāpē - Profesionālās pieredzes ņemšana vērā - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 79. panta 2. punkta vispārīgie īstenošanas noteikumi))

(2018/C 436/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: OY (pārstāvji: N. Flandin un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Berscheid, C. Berardis-Kayser un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas 2015. gada 2. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītājas lūgums pārskatīt viņas klasificēšanu IV funkciju grupas 15. pakāpes 1. līmenī un, otrkārt, ciktāl tas nepieciešams, atcelt struktūrvienības, kura pilnvarota slēgt darba līgumus, 2016. gada 29. marta lēmumu par ieinteresētās personas sūdzības noraidīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	OY atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – GEA Group/Komisija

(Lieta T-640/16) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Siltuma stabilizatori - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Lēmums par grozījumu izdarīšanu sākotnējā lēmumā - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Pieņemamība - Naudas sodi - Ierobežojums 10 % apmērā - Sabiedrību grupa - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 436/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GEA Group AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji: I. du Mont un C. Wagner, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Rossi, A. Biolan un V. Bottka)

Priekšmets

Par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 29. jūnija Lēmumu C(2016) 3920 final, ar ko groza Komisijas 2009. gada 11. novembra Lēmumu C(2009) 8682, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38589 – Siltuma stabilizatori).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas 2016. gada 29. jūnija Lēmumu C(2016) 3920 final, ar ko groza Komisijas 2009. gada 11. novembra Lēmumu C(2009) 8682, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38589 – Siltuma stabilizatori).

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 392, 24.10.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. oktobra spriedums – John Mills/EUIPO – Jerome Alexander Consulting (“MINERAL MAGIC”)

(Lieta T-7/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MINERAL MAGIC” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “MAGIC MINERALS BY JEROME ALEXANDER” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 3. punkts)))

(2018/C 436/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: John Mills Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: S. Malynicz, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Lukošiūtė un D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Jerome Alexander Consulting Corp. (Sērfsaida, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Bamford un C. Rani, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 5. oktobra lēmumu lietā R 2087/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jerome Alexander Consulting un John Mills.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 5. oktobra lēmumu lietā R 2087/2015-1.

2)	EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina pusi no John Mills Ltd. tiesāšanās izdevumiem.

3)	Jerome Alexander Consulting Corp. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina pusi no John Mills Ltd. tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 63, 27.2.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. oktobra spriedums – Golden Balls/EUIPO – Les Éditions P. Amaury (“GOLDEN BALLS”)

(Lieta T-8/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GOLDEN BALLS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BALLON D’OR” - Relatīvs atteikuma pamats - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts)))

(2018/C 436/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Golden Balls Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: M. Edenborough, QC, M. Hawkins, solicitor, un T. Dolde, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: sākotnēji D. Botis, vēlāk S. Pétrequin un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Les Éditions P. Amaury (Boulogne-Billancourt, Francija) (pārstāvji: T. de Haan, P. Péters un M. Laborde, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 30. septembra lēmumu lietā R 1962/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Intra-Presse un Inez Samarawira.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 30. septembra lēmumu lietā R 1962/2015-1 tiktāl, ciktāl ar to tika apmierināti iebildumi attiecībā uz “monētu automātiem lietošanai apvienojumā ar ekrānu, zinātniskiem, kuģniecības, ģeodēziskiem, fotogrāfiskiem, kinematogrāfiskiem, optiskiem, svēršanas, mērīšanas, signalizācijas, pārbaudes (uzraudzības), glābšanas un mācību aparātiem un instrumentiem; aparātiem skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; tirdzniecības automātiem un mehānismiem ar naudu iedarbināmiem aparātiem; kases aparātiem, rēķināšanas mašīnām, informācijas apstrādes ierīcēm un datoriem; fotogrāfiskiem, kinematogrāfiskiem un optiskiem aparātiem un instrumentiem, kompaktdiskiem, datu apstrādes iekārtām un datoriem, datoru aparatūru, datora peļu paklājiņiem, mobilo telefonu aksesuāriem, saulesbrillēm”, kas ietilpst 9. klasē, “eglīšu rotājumiem”, kas ietilpst 28. klasē, un “teatrālu pasākumu producēšanu, piemēram, šovu un izrāžu, mūziklu producēšanu, mūzikas pasākumu/koncertu organizēšanu”, kas ietilpst 41. klasē.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 63, 27.2.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. oktobra spriedums – Proof IT/EIGE

(Lieta T-10/17) (1)

((Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Divās daļās sadalītu pakalpojumu pieprasījums - Ar interneta vietni saistīti pakalpojumi - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Piešķiršanas kritēriji - Pārskatāmība - Vienlīdzīga attieksme - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Ārpuslīgumiskā atbildība))

(2018/C 436/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Proof IT SIA (Rīga, Latvija) (pārstāvji: J. Jerņeva un D. Pāvila, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (pārstāvji: J. Stuyck, V. Ost un M. Vanderstraeten, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt EIGE lēmumu, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ko prasītāja ir iesniegusi saistībā ar iepirkumu EIGE/2016/OPER/03 “Pamatlīgums par tiešsaistes pakalpojumiem” 1. daļu, un pamatlīguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts sniegt atlīdzinājumu par kaitējumu, kurš prasītājai esot nodarīts saistībā ar zaudēto iespēju vai līguma slēgšanas tiesību neiegūšanu pašu par sevi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Proof IT SIA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 78, 13.3.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. oktobra spriedums – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-26/17) (1)

((Privilēģijas un imunitāte - Eiropas Parlamenta loceklis - Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti - Saikne ar parlamentārajām funkcijām - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Imunitātes atcelšanas procedūra - Tiesības uz aizstāvību - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Ārpuslīgumiskā atbildība))

(2018/C 436/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvilliers, Francija) (pārstāvji: sākotnēji J.-P. Le Moigne, vēlāk M. Ceccaldi un visbeidzot F. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji M. Dean un S. Alonso de León, vēlāk S. Alonso de León, N. Görlitz un S. Seyr)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmumu P8_TA(2016)0430 par parlamentārās imunitātes atcelšanu prasītājam un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt prasītājam apgalvoti nodarītos zaudējumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jean-François Jalkh sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru.

---

(1)  OV C 70, 6.3.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. oktobra spriedums – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-27/17) (1)

((Privilēģijas un imunitāte - Eiropas Parlamenta loceklis - Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti - Saikne ar parlamentārajām funkcijām - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Imunitātes atcelšanas procedūra - Tiesības uz aizstāvību - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Ārpuslīgumiskā atbildība))

(2018/C 436/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvilliers, Francija) (pārstāvji: sākotnēji J.-P. Le Moigne, vēlāk M. Ceccaldi un visbeidzot F. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji M. Dean un S. Alonso de León, vēlāk S. Alonso de León, N. Görlitz un S. Seyr)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmumu P8_TA(2016)0429 par parlamentārās imunitātes atcelšanu prasītājam un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt prasītājam apgalvoti nodarītos zaudējumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jean-François Jalkh sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru.

---

(1)  OV C 70, 6.3.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – FCA US/EUIPO – Busbridge (“VIPER”)

(Lieta T-109/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VIPER” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “VIPER” - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Preces, saistībā ar kurām ir izmantota agrākā preču zīme - Agrākas preču zīmes izmantošanas būtiskums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 57. panta 2. un 3. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. un 3. punkts)))

(2018/C 436/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FCA US LLC (City of Auburn Hills, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: C. Morcom, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Robert Dennis Busbridge (Hookwood, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 1. decembra lēmumu lietā R 554/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp R. D. Busbridge un FCA US.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	FCA US LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 121,18.4.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. oktobra spriedums – Apple and Pear Australia un Star Fruits Diffusion/EUIPO – Pink Lady America (“WILD PINK”)

(Lieta T-164/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “WILD PINK” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un valsts vārdiskas preču zīmes “PINK LADY” - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Pink Lady” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2018/C 436/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Apple and Pear Australia Ltd (Victoria, Austrālija) un Star Fruits Diffusion (Le Pontet, Francija) (pārstāvji: T. de Haan, P. Péters un H. Abraham, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Pink Lady America LLC (Yakima, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: sākotnēji R. Manno un S. Travaglio, vēlāk R. Manno, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelāciju ceturtās padomes 2017. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 87/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Apple and Pear Australia un Star Fruits Diffusion, no vienas puses, un Pink Lady America, no otras puses.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 87/2015-4.

2)	EUIPO sedz savus, ka arī atlīdzina pusi Apple and Pear Australia Ltd un Star Fruits Diffusion tiesāšanās izdevumu, ieskaitot pusi nepieciešamo izdevumu, kas tām radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

3)	Pink Lady America LLC sedz savus, ka arī atlīdzina pusi Apple and Pear Australia Ltd un Star Fruits Diffusion tiesāšanās izdevumu, ieskaitot pusi nepieciešamo izdevumu, kas tām radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 144, 8.5.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. oktobra spriedums – M & K/EUIPO – Genfoot (“KIMIKA”)

(Lieta T-171/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmēs “KIMIKA” reģistrācijas pieteikums - Agrākā Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “KAMIK” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Faktiska izmantošana - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad Regulas 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts)))

(2018/C 436/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M & K Srl (Prato, Itālija) (pārstāvji: sākotnēji F. Caricato, vēlāk M. Cartella un B. Cartella, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Markakis un A. Folliard–Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Genfoot, Inc. (Monreāla, Kvebeka, Kanāda) (pārstāvji: E. Saarmann un P. Baronikians, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 1206/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Genfoot un M & K.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	M & K Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 144, 8.5.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – Linak/EUIPO – ChangZhou Kaidi Electrical (Elektriskā pacelšanas kolonna)

(Lieta T-367/17) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota elektriskā pacelšanas kolonna - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Informēts lietotājs - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants))

(2018/C 436/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Linak A/S (Nordborg, Dānija) (pārstāvji: V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: sākotnēji G. Sakalaite-Orlovskiene un A. Folliard-Monguiral, vēlāk G. Sakalaite-Orlovskiene un J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ChangZhou Kaidi Electrical Co. Ltd (Changzhou, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 21. marta lēmumu lietā R 1411/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Linak un ChangZhou Kaidi Electrical.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Linak A/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 249, 31.7.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – Linak/EUIPO – ChangZhou Kaidi Electrical (Elektriskā pacelšanas kolonna)

(Lieta T-368/17) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota elektriskā pacelšanas kolonna - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Informēts lietotājs - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants))

(2018/C 436/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Linak A/S (Nordborg, Dānija) (pārstāvji: V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: sākotnēji G. Sakalaite-Orlovskiene un A. Folliard-Monguiral, vēlāk G. Sakalaite-Orlovskiene un J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ChangZhou Kaidi Electrical Co. Ltd (Changzhou, Ķīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 21. marta lēmumu lietā R 1412/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Linak un ChangZhou Kaidi Electrical.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Linak A/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 249, 31.7.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. oktobra spriedums – CompuGroup Medical/EUIPO – Medion (“life coins”)

(Lieta T-444/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “life coins” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LIFE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 436/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CompuGroup Medical AG (Koblenca, Vācija) (pārstāvis: B. Dix, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Medion AG (Essen, Vācija) (pārstāvis: G. Hagemeier, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 1569/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Medion un CompuGroup Medical.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	CompuGroup Medical AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Medion AG tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 283, 28.8.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums – Next design+produktion/EUIPO – Nanu–Nana Joachim Hoepp (“nuuna”)

(Lieta T-533/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “nuuna” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “NANU” un “NANU – NANA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas vērtējums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Preču papildināmība - Eiropas Savienības preču zīmes autonomijas un neatkarības principi - Tiesiskuma un labas pārvaldības principi - Tiesiskā drošība))

(2018/C 436/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Next design+produktion GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis: M. Hirsch, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Hanne un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nanu–Nana Joachim Hoepp GmbH & Co. KG (Brēmene, Vācija) (pārstāvis: T. Boddien, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 24. maija lēmumu lietā R 1448/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nanu-Nana Joachim Hoepp un Next design+produktion.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Next design+produktion GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 330, 2.10.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. oktobra spriedums – VF International/EUIPO – Virmani (“ANOKHI”)

(Lieta T-548/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ANOKHI” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “kipling” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo pērtiķa siluetu - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Kaitējums reputācijai - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas Nr. 2017/1001 8. panta 5. punkts)))

(2018/C 436/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VF International Sagl (Stabio, Šveice) (pārstāvis: T. van Innis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: P. Sipos)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ken Virmani (Minhene, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 26 maija lēmumu lietā R 2307/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp VF International un K. Virmani.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 26 maija lēmumu lietā R 2307/2015-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina VF International Sagl tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. oktobra spriedums – Asics/EUIPO – Van Lieshout Textielagenturen (Četru krustenisku līniju attēlojums)

(Lieta T-581/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas ir četru krustenisku līniju attēls, reģistrācijas pieteikums - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants un 76. panta 1. punkts (tagad – Regulas Nr. 2017/1001 94. pants un 95. panta 1. punkts) - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2018/C 436/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asics Corporation (Kobe, Japāna) (pārstāvji: M. Polo Carreño un M. H. Granado Carpenter, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Van Lieshout Textielagenturen BV (Haaren, Nīderlande) (pārstāvji: P. Claassen un B. Woltering, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 27. jūnija lēmumu lietā R 2129/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Asics Corporation un Van Lieshout Textielagenturen.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Asics Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. oktobra spriedums – DNV GL/EUIPO (“Sustainablel”)

(Lieta T-644/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Sustainablel” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/2001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)))

(2018/C 436/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DNV GL AS (Høvik, Norvēģija) (pārstāvji: J. Albers un N. Köster, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Lukošiūtė)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 12. jūlija lēmumu lietā R 2/2017–2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “Sustainablel” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	DNV GL AS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 23. oktobra spriedums – Mamas and Papas/EUIPO – Wall-Budden (aizsargapmale bērnu gultiņai)

(Lieta T-672/17) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota aizsargapmale bērnu gultiņai) - Nodošanu atklātībā veidojošo faktu pārbaude pēc Apelācijas padomes ierosmes - Funkcionālās turpinātības princips - Nepietiekami pierādījumi, kas norādītu uz nodošanu atklātībā)

(2018/C 436/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mamas and Papas Ltd (Huddersfield, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: J. Reid, barrister, un B. Whitehead, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Ruzek, D. Walicka un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Jane Wall-Budden (Byfleet, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 208/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Mamas and Papas un Jane Wall-Budden.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mamas and Papas Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 402, 27.11.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. oktobra spriedums – Szabados/EUIPO – Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica (Separ) (“MicroSepar”)

(Lieta T-788/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MicroSepar” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SeparSolidaria” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 436/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andreas Szabados (Grünwald, Vācija) (pārstāvis: S. Wobst, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica (Separ) (Barselona, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 21. septembra lēmumu lietā R 2420/2016–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Andreas Szabados un Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Andreas Szabados atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 32, 29.1.2018.

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. oktobra spriedums – Weber-Stephen Products/EUIPO (“iGrill”)

(Lieta T-822/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “iGrill” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)))

(2018/C 436/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Weber-Stephen Products LLC (Palatine, Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: R. Niebel un A. Jauch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 27. septembra lēmumu lietā R 579/2017-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “iGrill” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Weber-Stephen Products LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 63, 19.2.2018.

Vispārējās tiesas 2018. gada 2. oktobra rīkojums – Karl Storz/EUIPO (“3D”)

(Lieta T-413/17 INTP) (1)

((Tiesvedība - Sprieduma interpretācija - Eiropas Savienības preču zīme - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 436/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karl Storz GmbH & Co. KG (Tuttlingen, Vācija) (pārstāvji: S. Gruber un N. Siebertz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Priekšmets

Pieteikums interpretēt 2018. gada 19. jūnija spriedumu Karl Storz/EUIPO (“3D”) (T-413/17, nav publicēts, EU:T:2018:356).

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par pieteikumu interpretēt nolēmumu.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 277, 21.8.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra rīkojums – Makhlouf/Padome

(Lieta T-506/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)

(2018/C 436/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rami Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/917 (2017. gada 29. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2017, L 139, 62. lpp.), kā arī sekojošos tā īstenošanas aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rami Makhlouf sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 3. oktobra rīkojums – Pracsis un Conceptexpo Project/Komisija un EACEA

(Lieta T-33/18) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Publiski pakalpojumu līgumi - Administratīva sūdzība Komisijai - Apstiprinošs akts - Termiņš prasības celšanai - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība))

(2018/C 436/73)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Pracsis SPRL (Brisele, Beļģija) un Conceptexpo Project (Vavre, Beļģija) (pārstāvis: J.–N. Louis, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Martin, A Katsimerou un I. Rubene,), Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (pārstāvji: sākotnēji H. Monet un A. Kisylyczko, vēlāk H. Monet un N. Durand)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt 2017. gada 13. novembra Komisijas lēmumu noraidīt administratīvo sūdzību par EACEA2017. gada 17. jūlija un 11. augusta lēmumiem un, “ciktāl nepieciešams”, atcelt kā minētos EACEA lēmumus, tā arī EACEA“lēmumu” slēgt līgumu ar pirmo vietu ieguvušo pretendentu, jo ar šiem lēmumiem prasītāju konsorcija piedāvājums tiekot ierindots otrajā vietā saskaņā ar kaskādes mehānismu iepirkumā EACEA/2017/01 attiecībā uz reklāmas pasākumu un akciju organizēšanas pakalpojumu sniegšanu audiovizuālajā jomā, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš ar šiem lēmumiem esot nodarīts prasītājām.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Pracsis SPRL un Conceptexpo Project sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Prasība, kas celta 2018. gada 19. septembrī – Hexal/EMA

(Lieta T-549/18)

(2018/C 436/74)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hexal AG (Holzkirchen, Vācija) (pārstāvji: M. Martens, N. Carbonnelle, advokāti, un S. Faircliffe, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt par pieņemamu un pamatotu iebildi par prettiesiskumu, kuru prasītāja ir cēlusi pret CHMP secinājumu, ka Sanofi Teriflunomide esot “jaunas aktīvas vielas“ (JAV) statuss, kā tas ir citēts Komisijas 2013. gada 26. augusta lēmumā par reģistrācijas apliecības izsniegšanu attiecībā uz AUBAGIO® – Teriflunomide;

—	atcelt EMA2018. gada 5. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīts Hexal pieteikums par reģistrācijas apliecības izsniegšanu zāļu Aubagio® ģenēriskajai versijai;

—	piespriest EMA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu ir noraidīts Hexal pieteikums par reģistrācijas apliecības izsniegšanu Teriflunomide Hexal, jo uz iepriekš apstiprinātajām zālēm Aubagio® vēl attiecoties datu normatīvais aizsardzības periods atbilstoši 2013. gada 26. augusta Komisijas Īstenošanas lēmumam, pret kuru prasītāja ir cēlusi iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu. Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu, kurš attiecas uz Eiropas Zāļu aģentūras apstrīdēto lēmumu, Hexal, apgalvodama, ka iebilde par prettiesiskumu ir pamatota, uzskata, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums neesot juridiski pieņemams, jo EMA esot pieļāvusi kļūdu faktos un tiesību piemērošanā un neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, kā arī neesot veikusi pienācīgu un rūpīgu izvērtēšanu atbilstīgi LESD 296. pantā noteiktajam.

2.

Ar otro pamatu tiek apšaubīts apstrīdētā lēmuma tiesiskums, jo, saņemot Hexal pieteikumu par ģenēriskās reģistrācijas apliecības izsniegšanu, esot bijis atkārtoti jāpārbauda statuss “jaunā aktīvā viela”, bet tas neesot darīts. Tādējādi EMA neesot pienācīgi pildījusi savus pienākumus, jo īpaši pienākumu veikt pienācīgu un rūpīgu izvērtēšanu un norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu, un tā rezultātā apstrīdētais lēmums esot prettiesisks.

Prasība, kas celta 2018. gada 21. septembrī – Bernis u.c./ECB

(Lieta T-564/18)

(2018/C 436/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ernests Bernis (Jūrmala, Latvija), Oļegs Fiļs (Jūrmala), OF Holding SIA (Rīga, Latvija) un Cassandra Holding Company SIA (Jūrmala) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2018. gada 11. jūlija lēmumu ECB-SSM-2018-LVABL-2 WOANCA-2018-0007, ar kuru tika atsaukta ABLV Bank, AS bankas licence;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atbalstam prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot nepamatoti uzskatījusi, ka licences atsaukšanas nosacījumi ir izpildīti.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB neesot ņēmusi vērā attiecīgā lēmuma diskrecionāro raksturu.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi samērīguma principu.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB lēmums neesot pienācīgi pamatots.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots nemo auditur principa pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 21. septembrī – VE/EVTI

(Lieta T-567/18)

(2018/C 436/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: VE (pārstāvji: N. Flandin un L. Levi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt EVTI 2018. gada 11. jūnija lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja sūdzība par EVTI 2017. gada 14. novembra lēmumu par prasītāja darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar EVTI;

—	turklāt, ciktāl nepieciešams, atcelt EVTI 2017. gada 14. novembra lēmumu;

—	piespriest kompensāciju par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.	Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka lēmums par darba līguma laušanu prasītājam nav ticis paziņots attiecīgajā uzteikuma termiņā, kas ir paredzēts viņa līgumā.

2.	Otrajā pamatā tiek apgalvots tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

3.	Trešajā pamatā tiek apgalvots, kas ir ticis pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru administrācijai ir pienākums norādīt savu lēmumu pamatojumu.

4.	Ceturtajā pamatā tiek apgalvota nepareiza juridiskā pamata izvēle lēmumam noraidīt prasītāja prasījumus, kā arī līguma laušanas lēmumam, jo abi ir balstīti uz 2016. gada novērtējuma ziņojumu, kurā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

5.	Piektajā pamatā tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

6.	Sestajā pamatā tiek apgalvots atbildētājas rūpības pienākuma pārkāpums attiecībā uz prasītāja veselības problēmām un vispārīgajiem darba apstākļiem.

Prasība, kas celta 2018. gada 25. septembrī – W. Kordes’ Söhne Rosenschulen/EUIPO (“Kordes’ Rose Monique”)

(Lieta T-569/18)

(2018/C 436/77)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: W. Kordes’ Söhne Rosenschulen GmbH & Co KG (Klein Offenseth-Sparrieshoop, Vācija) (pārstāvis: G. Würtenberger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Kordes’ Rose Monique” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 856 743

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmums lietā R 1929/2017–1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 25. septembrī – Crédit agricole/ECB

(Lieta T-576/18)

(2018/C 436/78)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crédit agricole SA (Montrouge, Francija) (pārstāvji: A. Champsaur un A. Delors, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pamatojoties uz LESD 256. un 263. pantu, atcelt 2018. gada 16. jūlijā pieņemto ECB lēmumu ECB-SSM-2018-FRCAG-75;

—	piespriest ECB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz pilnvaru pārsniegšanu Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 16. jūlija lēmumā, ar ko prasītājai noteikts administratīvais sods par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.), 26. panta 3. punktā paredzētā pamata kapitāla prasību turpinātu pārkāpumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Šajā ziņā prasītāja izvirza šādus argumentus: — galvenokārt, tā norāda, ka ECB esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punktu, kurā iestādēm neesot noteikts pienākums saņemt no ECB iepriekšēju atļauju, lai parastās akcijas varētu klasificēt pirmā līmeņa pamata kapitālā. — pakārtoti, ja Vispārējā tiesa nolemtu, ka parasto akciju klasificēšana pirmā līmeņa pamata kapitālā bez iepriekšējas ECB atļaujas ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punkta pārkāpums, prasītāja apgalvo, ka tā apzināti vai aiz neuzmanības nav izdarījusi nevienu pārkāpumu saistībā ar minētās tiesību normas piemērošanu un ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts tiesiskās drošības princips. — pakārtoti tam, ja Vispārējā tiesa nolemtu, ka ir konstatējams pārkāpums un prasītājai piemērojams sods, prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā apgalvotā pārkāpuma smaguma neesamību un prasītājas sadarbību, ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts samērīguma princips.

2.	Otrais pamats attiecas uz ECB pieļauto prasītājas procesuālo pamattiesību pārkāpumu, ko ECB esot izdarījusi, jo tā apstrīdēto lēmumu esot balstījusi uz iebildumiem, par kuriem prasītājai nebija iespējams iesniegt savus iebildumus.

Prasība, kas celta 2018. gada 25. septembrī – Crédit agricole Corporate and Investment Bank/ECB

(Lieta T-577/18)

(2018/C 436/79)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crédit agricole Corporate and Investment Bank (Montrouge, Francija) (pārstāvji: A. Champsaur un A. Delors, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pamatojoties uz LESD 256. un 263. pantu, atcelt 2018. gada 16. jūlijā pieņemto ECB lēmumu ECB-SSM-2018-FRCAG-76;

—	piespriest ECB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, kas būtībā ir identiski pamatiem, kuri ir izvirzīti lietā T-576/18 Crédit agricole/ECB.

Prasība, kas celta 2018. gada 25. septembrī – CA Consumer Finance/ECB

(Lieta T-578/18)

(2018/C 436/80)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CA Consumer Finance (Massy, Francija) (pārstāvji: A. Champsaur un A. Delors, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pamatojoties uz LESD 256. un 263. pantu, atcelt 2018. gada 16. jūlijā pieņemto ECB lēmumu ECB-SSM-2018-FRCAG-77;

—	piespriest ECB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, kas būtībā ir identiski pamatiem, kuri ir izvirzīti lietā T-576/18 Crédit agricole/ECB.

Prasība, kas celta 2018. gada 27. septembrī – Ukrselhosprom PCF un Versobank/ECB

(Lieta T-584/18)

(2018/C 436/81)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ukrselhosprom PCF LLC (Solone, Ukraina) un Versobank AS (Tallina, Igaunija) (pārstāvji: O. Behrends, L. Feddern un M. Kirchner, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt 2018. gada 17. jūlija lēmumu ECB/SSM/2018–EE-2 WHD-2017–0012, ar kuru ir atsaukta Versobank AS bankas licence;

—	attiecīgi atcelt 2018. gada 14. augusta rīkojumu ECB-SSM-2018-EE-3 par izdevumu atlīdzināšanu attiecībā uz iekšējo administratīvo pārskatīšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divdesmit četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ECB nav kompetences pieņemt lēmumu saistībā ar Versobank AS likvidāciju.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB nav patstāvīgi veikusi novērtējumu attiecībā uz pamatā esošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL)/terorisma finansēšanas apkarošanas (TFA) problemātiku.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ECB nav izmeklējusi, kā arī rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi visus nozīmīgos lietas aspektus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi prettiesiska balstīšanās uz, kā tiek apgalvots, nepareizu iesniegtu informāciju saistībā ar Versobank darbībām Latvijā.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ECB nav ņēmusi vērā ļoti kompetentās un respektablās vadības komandas pozitīvo lomu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ECB nav definējusi atbilstīgās tiesiskā regulējuma prasības, kuras, kā tiek apgalvots, Versobank nav izpildījusi.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ņemts vērā tas, ka būtiska uzņēmējdarbības daļa nav bijusi saistīta ar ievērojamu NILL risku.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka nav piešķirta pietiekama nozīme ievērojamajam augstāka riska kategoriju klientu skaita samazinājumam.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini pieņemts, ka jebkādi turpmāki korektīvi pasākumi būtu nereālistiski.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīti kļūdaini apsvērumi attiecībā uz potenciāli jaunu valdi.

11.	Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīti kļūdaini apsvērumi attiecībā uz iespējamu balsstiesību apturēšanu.

12.	Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi nepamatota balstīšanās uz apgalvotu priekšrakstu neievērošanu.

13.	Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīti kļūdaini apsvērumi attiecībā uz papildu priekšrakstu iespējamību.

14.	Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir prettiesiski noliegta pašlikvidācijas iespēja.

15.	Ar piecpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir prettiesiski noliegta pārdošanas iespēja.

16.	Ar sešpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un [ne]diskriminācijas principi.

17.	Ar septiņpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips.

18.	Ar astoņpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principus.

19.	Ar deviņpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts Regulas Nr. 1024/2013 (1) 19. panta un preambulas 75. apsvēruma pārkāpums un pilnvaru nepareiza izmantošana.

20.	Ar divdesmito pamatu tiek apgalvots, ka pārlieku īsā laikposma paskaidrojumu sniegšanai dēļ ir pārkāptas Versobank un akcionāru tiesības tikt uzklausītiem.

21.	Ar divdesmit pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauti vēl citi Versobank aizstāvības tiesību un tiesību tikt uzklausītai pārkāpumi.

22.	Ar divdesmit otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB lēmumam nav sniegusi pienācīgu pamatojumu.

23.	Ar divdesmit trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Versobank tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem.

24.	Ar divdesmit ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas akcionāru tiesības saistībā ar pārskatīšanu, ko atbilstoši Regulas Nr. 1024/2013 24. pantam veica Administratīvās pārskatīšanas padome.

---

(1)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 27. septembrī – Şanli/Padome

(Lieta T-585/18)

(2018/C 436/82)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dalokay Şanli (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvis: D. Gürses, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—	atcelt Padomes 2018. gada 31. jūlija lēmumu;

—	izslēgt prasītāju no atbilstoši Regulai Nr. 2580/2001 izveidotā saraksta, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Pirmais pamats: būtisku procedūras noteikumu un Līgumu pārkāpums.

2.	Otrais pamats: tiesvedībā neesot sniegts pierādījums, no kura izrietētu, ka prasītājs ir veicis teroristiskas darbības.

3.	Trešais pamats: procesā, kurš ir noslēdzies ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu, prasītājs neesot varējis pienācīgi aizstāvēties.

4.	Ceturtais pamats: lēmums esot nepietiekami pamatots.

5.	Piektais pamats: lēmums esot pretrunā subsidiaritātes un samērīguma principiem.

6.	Sestais pamats: Regula Nr. 2580/2001 neesot piemērojama, jo PKK neesot teroristiska organizācija.

7.	Septītais pamats: lēmums esot pretrunā samērīguma principam.

Prasība, kas celta 2018. gada 28. septembrī – Berliner Stadtwerke/EUIPO (“berlinGas”)

(Lieta T-595/18)

(2018/C 436/83)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Berliner Stadtwerke GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “berlinGas” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 252 661

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 20. jūlija lēmums lietā R 2180/2016-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 5. oktobrī – Ayuntamiento de Enguera/Komisija

(Lieta T-602/18)

(2018/C 436/84)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ayuntamiento de Enguera (Enguera, Spānija) (pārstāvji: J. Palau Navarro, J. Ortiz Ballester un V. Soriano i Piqueras, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	Atcelt lēmumu, ko 2018. gada 26. jūlijā pieņēma Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta Direkcijas “D Capital Natural” nodaļas “ENV.D.4 – Life Programme” vadītājs lietā “LIFE 10 ENV/ES/000458 – ECOGLAUCA ÉRGON – Confirmation of recovery order”.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz LESD 296. panta pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts nekāds pamatojums.

2.	Otrais pamats attiecas uz to, ka, ja pieņem, ka ir norādīts netiešs pamatojums, tas esot neprecīzs.

3.

Trešais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzēto tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu tādēļ, ka: — esot tikušas pārkāptas tiesības, kas ir ikvienai personai, – tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt; proti, šajā lietā faktiski neesot nekādā veidā tikuši ņemti vērā prasītājas rakstveida apsvērumi, nedz arī tā tikusi aicināta iesniegt apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas; — neesot ticis ņemts vērā atbildētājas pieteikums par piekļuvi visiem lietas materiāliem; — lai arī prasītāja vienmēr ir vērsusies pie atbildētājas spāniski, Komisija visos savos paziņojumos un lēmumos ir lietojusi angļu valodu.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz valsts iestāžu patvaļīgas rīcības aizlieguma pārkāpumu, ciktāl apstrīdētajā lēmumā neesot tikuši piemēroti atbilstoši zinātniski standarti vai kritēriji, bet gan tikai subjektīvi kritēriji, nepamatoti samazinot vai izslēdzot jebkādu Savienības finansiālo dalību apstiprinātajā projektā.

5.

Piektais pamats attiecas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ciktāl Komisija savu lēmumu esot pieņēmusi, atkāpjoties no saviem iepriekšējiem aktiem, kuros tā esot pilnībā apstiprinājusi, ka piekrīt prasītājas veiktajām darbībām, un tādēļ prasītājai licies pēkšņs un nesaprotams lēmums, kas, pamatojoties uz Komisijas iepriekšējo rīcību, nebija sagaidāms.

Prasība, kas celta 2018. gada 9. septembrī – ZE/Parlaments

(Lieta T-603/18)

(2018/C 436/85)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: (pārstāvis: P. Giatagantzidis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2018. gada 25. septembra lēmumu, ar kuru prasītājs tiek atstādināts no savu pienākumu pildīšanas līdz 2018. gada 31. oktobrim, kā arī jebkādus citus ar to saistītus aktus;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu prasītājs apgalvo, ka ir pārkāptas viņa tiesības tikt uzklausītam saistībā ar apstrīdēto lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz viņu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts, izmantojot informācijas vākšanas metodi, tādējādi pārkāpjot prasītāja tiesības uz labu pārvaldību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ģenerālsekretārs ir pārkāpis objektivitātes principu, jo viņš gan pieņēma lēmumu par administratīvās izmeklēšanas sākšanu attiecībā pret prasītāju, gan pieņēma apstrīdēto lēmumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar aizliegumu piekļūt ēkai, kurā prasītājs strādā, bet kurā ir arī viņas personiskie arhīvi, acīmredzami ir pārkāptas viņa tiesības uz privātās dzīves aizsardzību.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Parlamenta amatpersonu paziņojumu presei dēļ ar izmantoto procedūru ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija un procesuālo darbību noslēpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 9. oktobrī – Essity Hygiene and Health/EUIPO (Lapas attēls)

(Lieta T-607/18)

(2018/C 436/86)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Essity Hygiene and Health AB (Gothenburg, Zviedrija) (pārstāvis: U. Wennermark, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, ko veido lapas attēls, reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 709 305

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 6. jūlija lēmums lietā R 2196/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

1.

pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, tostarp a) apstiprināt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai tā varētu tikt reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme attiecībā uz visām precēm, kuras ietilpst 3. un 16. klasē un attiecībā uz kurām tika atteikta reģistrācija, b) atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz 21. klasē ietilpstošajām precēm, attiecībā uz kurām Apelācijas padome atteica reģistrāciju, c) nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei, lai tā veiktu izvērtēšanu pēc būtības attiecībā uz “slaucīšanas audumiem; tīrīšanas lupatām”;

2.	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un procesā EUIPO.

Pakārtoti, prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

1.	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz 21. klasē ietilpstošajām precēm, attiecībā uz kurām Apelācijas padome atteica reģistrāciju,

2.	nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei, lai tā veiktu izvērtēšanu attiecībā uz “slaucīšanas audumiem; tīrīšanas lupatām”;

3.	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Vēl pakārtotāk, prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

1.	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz 21. klasē ietilpstošajām precēm, attiecībā uz kurām Apelācijas padome atteica reģistrāciju,

2.	nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei, lai tā veiktu izvērtēšanu attiecībā uz “slaucīšanas audumiem; tīrīšanas lupatām”;

3.	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, kurus Vispārējā tiesa noteiks atbilstoši taisnīguma apsvērumiem.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.