30.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/1

Pārskats par ES aģentūrām attiecībā uz 2017. finanšu gadu

(2018/C 434/01)

SATURS

Akronīmu saraksts

1. NODAĻA.

ES aģentūras un Palātas veiktā revīzija

2. NODAĻA.

Pārskats par revīzijas rezultātiem

3. NODAĻA.

Ticamības deklarācija un citi revīzijas rezultāti saistībā ar atsevišķām aģentūrām

AKRONĪMU SARAKSTS

Akronīmu sarakstā iekļautas ES aģentūras un citas šajā pārskatā minētās Savienības struktūras.

Akronīms	Pilns nosaukums	Atrašanās vieta
ACER	Energoregulatoru sadarbības aģentūra	Ļubļana, Slovēnija
BEREC birojs	Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs	Rīga, Latvija
CdT	Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	Luksemburga, Luksemburga
Cedefop	Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	Saloniki, Grieķija
CEPOL	Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra	Budapešta, Ungārija
Chafea	Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra	Luksemburga, Luksemburga
CPVO	Kopienas Augu šķirņu birojs	Anžē, Francija
EACEA	Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
EASA	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra	Ķelne, Vācija
EASME	Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
EASO	Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	Valeta, Malta
EBI	Eiropas Banku iestāde	Londona, Apvienotā Karaliste
ECDC	Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	Stokholma, Zviedrija
ECHA	Eiropas Ķimikāliju aģentūra	Helsinki, Somija
EVA	Eiropas Vides aģentūra	Kopenhāgena, Dānija
EFCA	Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	Bigo, Spānija
EFSA	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	Parma, Itālija
EIGE	Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	Viļņa, Lietuva
EAAPI	Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	Frankfurte, Vācija
EIT	Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts	Budapešta, Ungārija
EMA	Eiropas Zāļu aģentūra	Londona, Apvienotā Karaliste
EMCDDA	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	Lisabona, Portugāle
EMSA	Eiropas Jūras drošības aģentūra	Lisabona, Portugāle
ENISA	Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra	Hērakleja, Grieķija
ERA	Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	Valensjēna, Francija
ERCEA	Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
EVTI	Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	Parīze, Francija
ETF	Eiropas Izglītības fonds	Turīna, Itālija
EUIPO	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	Alikante, Spānija
eu-LISA	Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā	Tallina, Igaunija
EU-OSHA	Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	Bilbao, Spānija
Euratom	Euratom Apgādes aģentūra	Luksemburga, Luksemburga
Eurofound	Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	Dublina, Īrija
Eurojust	Eiropas Savienības Tiesu sadarbības vienība	Hāga, Nīderlande
Eiropols	Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai	Hāga, Nīderlande
FRA	Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	Vīne, Austrija
Frontex	Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	Varšava, Polija
GSA	Eiropas GNSS (Globālās navigācijas satelītu sistēmas) aģentūra	Prāga, Čehijas Republika
INEA	Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
REA	Pētniecības izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
VNV	Vienotā noregulējuma valde	Brisele, Beļģija

1. NODAĻA

ES aģentūras un Palātas veiktā revīzija

SATURS

			Punkts	Lappuse
IEVADS			1.1 – 1.3	5
ES AĢENTŪRAS			1.4 – 1.21	5
	Dažādu profilu aģentūras palīdz Eiropas Savienībai izstrādāt un īstenot politikas virzienus		1.4 – 1.14	5
		Decentralizēto aģentūru pārziņā ir politikas virzienu konkrētas vajadzības	1.8 – 1.9	7
		Komisijas izpildaģentūras īsteno ES programmas	1.10	8
		Citām struktūrām ir īpašas pilnvaras	1.11 – 1.14	8
	Aģentūru finansējumam ir dažādi avoti saskaņā ar dažādām DFS kategorijām		1.15 – 1.20	8
	ES aģentūru tīkls veicina sadarbību starp aģentūrām un saziņu ar ieinteresētajām personām		1.21	13
MŪSU REVĪZIJA			1.22 – 1.32	13
	Esam pilnvaroti revidēt aģentūru gada pārskatus un darījumus		1.22 – 1.24	13
	Savā revīzijā izskatām apzinātos riskus		1.25 – 1.32	13

IEVADS

1.1.

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (1) kā ES finanšu ārējās revīzijas iestāde. Pildot šo uzdevumu, mēs darbojamies kā neatkarīga Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve, sekmējot ES finanšu labāku pārvaldību. Plašāku informāciju par mūsu darbu var atrast pārskatos par mūsu darbību, mūsu sagatavotajos pārskatos par ES budžeta izpildi, īpašajos ziņojumos, vispārējā stāvokļa apskatos un atzinumos par jauniem vai grozītiem ES tiesību aktiem vai citiem lēmumiem, kuri ietekmē finanšu pārvaldību (2).

1.2.

Saskaņā ar mums dotajām pilnvarām mēs ik gadu pārbaudām ES iestāžu, aģentūru un citu Savienības struktūru pārskatus un tiem pakārtotos darījumus (3).

1.3.

Šajā ziņojumā ir izklāstīti rezultāti, ko ieguvām, revidējot ES aģentūras un citas Savienības struktūras (turpmāk tekstā – “aģentūras”) attiecībā uz 2017. finanšu gadu. Ziņojums ir strukturēts šādi:

—	1. nodaļā ir aprakstītas aģentūras un mūsu veiktās revīzijas veids,

—	2. nodaļā ir apkopoti revīzijas rezultāti,

—	3. nodaļā ir iekļauta ticamības deklarācija par kopumā 41 aģentūru, kā arī mūsu atzinumi un apsvērumi par aģentūru pārskatiem un tiem pakārtoto ieņēmumu un maksājumu (darījumu) likumību un pareizību.

ES AĢENTŪRAS

Dažādu profilu aģentūras palīdz Eiropas Savienībai izstrādāt un īstenot politikas virzienus

1.4.

Aģentūras ir atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas ar sekundārajiem tiesību aktiem, lai pildītu īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, kuri palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus. Daudzas ir labi pamanāmas un tām ir ievērojama ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvei būtiskām jomām, tādām kā veselība, drošība, drošums, brīvība un tiesiskums. Īss katrai aģentūrai uzticēto uzdevumu apraksts ir sniegts līdz ar attiecīgo ticamības deklarāciju 3. nodaļā.

1.5.

Šajā ziņojumā aģentūru apzīmēšanai mēs izmantojam akronīmus, kuru saraksts ir atrodams ziņojuma sākumā.

1.6.

Ir triju veidu aģentūras: decentralizētās aģentūras, izpildaģentūras un citas struktūras. To galvenās iezīmes ir aprakstītas turpmāk tekstā. Gadu gaitā aģentūru skaits ir palielinājies, un 2017. gadā sasniedza 41, kā attēlots 1.1. izcēlumā.

1.1. izcēlums

Aģentūru skaita palielināšanās

Avots:

ERP.

1.7.

Komisijas izpildaģentūras atrodas Eiropas Komisijas atrašanās vietā Briselē vai Luksemburgā. Decentralizētās aģentūras un citas struktūras ir izvietotas visā Eiropas Savienībā 23 dažādās dalībvalstīs, kā norādīts akronīmu sarakstā un 1.2. izcēlumā. Par to atrašanās vietu lemj Padome vai Padome kopīgi ar Eiropas Parlamentu.

1.2. izcēlums

Aģentūru atrašanās vietas dalībvalstīs

Avots:

ERP.

Decentralizēto aģentūru pārziņā ir politikas jomu konkrētas vajadzības

1.8.

Darbojas 32 decentralizētās aģentūras (4), un tām ir liela nozīme ES politikas virzienu sagatavošanā un īstenošanā, proti, tās veic tehniskus, zinātniskus, darbības nodrošināšanas un/vai regulatīvus uzdevumus. To darbības mērķis ir pievērsties konkrētām politikas virzienu vajadzībām un pastiprināt sadarbību Eiropas mērogā, apvienojot ES un dalībvalstu valdību tehnisko un specializēto zinātību. Aģentūras ir izveidotas uz nenoteiktu laiku ar Padomes vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulu.

1.9.

Decentralizēto aģentūru darbu kontrolē valde, kurā ietilpst dalībvalstu, Komisijas un (dažās aģentūrās) citu pušu pārstāvji. Valde izstrādā aģentūras darbības satvaru, kurš tai ir obligāts un kurā ietilpst, piemēram, daudzgadu un ikgadējā darba programma, budžeta projekts un štatu saraksts, un par to īstenošanu ir atbildīgs izpilddirektors. Katra izpildaģentūra ir pakļauta individuālai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, ko lielākoties veic Eiropas Parlaments un Padome (5), un kas attiecas uz personāla, kā arī administratīvajiem un pamatdarbības izdevumiem.

Komisijas izpildaģentūras īsteno ES programmas

1.10.

Sešām Komisijas izpildaģentūrām (6) ir uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar vienas vai vairāku ES programmu izpildi un darbības nodrošināšanu. Šīs aģentūras ir izveidotas uz noteiktu laiku. Tās izveidoja ar Komisijas lēmumu, un to darbību pārrauga Komisijas ieceltas koordinācijas komitejas. Tās strādā saskaņā ar daudzgadu un ikgadējām darba programmām, par kuru izstrādi un īstenošanu ir atbildīgs izpilddirektors. Šo izpildaģentūru budžeta izpildi katrai individuāli apstiprina Eiropas Parlaments un Padome. Atšķirībā no decentralizētajām aģentūrām izpildaģentūru budžetā ir ietverti vienīgi personāla un administratīvie izdevumi, bet visus pamatdarbības izdevumus finansē no Komisijas budžeta, tāpēc uz šo daļu attiecas Komisijas budžeta izpildes vispārējā apstiprināšana. Tādējādi izpildaģentūru pašu budžets veido pavisam mazu daļu no budžeta, ko tās īsteno.

Citām struktūrām ir īpašas pilnvaras

1.11.

Trīs pārējās struktūras ir EIT, Euratom un VNV.

1.12.

EIT, kas atrodas Budapeštā, ir neatkarīga, decentralizēta ES struktūra, kura apvieno zinātniskos, uzņēmējdarbības un izglītības resursus nolūkā stiprināt Savienības inovācijas spējas, piešķirot finansējumu dotācijām. Eiropas Parlaments un Padome to izveidoja uz nenoteiktu laiku. To vada direktors, un tās darbību pārrauga Valde, un šīs struktūras budžeta izpildi atsevišķā procedūrā apstiprina Eiropas Parlaments un Padome.

1.13.

Euratom, kas atrodas Luksemburgā, Padome izveidoja uz nenoteiktu laiku, lai atbalstītu Eiropas Atomenerģijas kopienas līguma mērķus. Tā budžeta izpildi individuāli apstiprina Eiropas Parlaments un Padome. Padomdevēju komiteju veido dalībvalstu pārstāvji, un tā palīdz veikt Euratom uzticētos uzdevumus, sniedzot atzinumus un veicot analīzi un apkopojot informāciju. Šīs struktūras ģenerāldirektora darbu pārrauga Komisija.

1.14.

VNV atrodas Briselē, un tā ir galvenā banku savienības noregulējuma iestāde. Tās pamatuzdevums ir ar minimālu ietekmi uz reālo ekonomiku, finanšu sistēmu un publiskajām finansēm iesaistītajās dalībvalstīs un ārpus tām nodrošināt pienācīgu noregulējumu bankām, kas kļūst maksātnespējīgas. Vienotā noregulējuma valdi pārstāv tās priekšsēdētājs, kuram uzticēti arī iecēlējinstitūcijas pienākumi. Uz VNV priekšsēdētāju attiecas individuāla budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic šīs struktūras Valde, kuru veido VNV iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestāžu pārstāvji.

Aģentūru finansējumam ir dažādi avoti saskaņā ar dažādām DFS kategorijām

1.15.

Kopējais 2017. gada budžets visām aģentūrām, izņemot VNV, bija aptuveni 3,5 miljardi EUR (2016. gadā – 3,4 miljardi EUR), un tas atbilst apmēram 2,7 % no ES 2017. gada vispārējā budžeta (2016. gadā – 2,4 %), kā attēlots 1.3. izcēlumā. 2017. gadā budžets visvairāk palielinājās GSA un EIT, ko finansē no DFS (7) 1.a apakškategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, un Frontex, EMA un EASO, ko finansē no 3. kategorijas “Drošība un pilsonība”.

1.16.

Turklāt VNV 2017. gada budžets bija 6,6 miljardi EUR (2016. gadā – 11,8 miljardi EUR) (8). To veido kredītiestāžu iemaksas vienotajā noregulējuma fondā.

1.17.

Decentralizēto aģentūru un citu struktūru budžets sedz personāla, administratīvos un pamatdarbības izdevumus, turpretī izpildaģentūras īsteno programmas, ko finansē no Komisijas budžeta, un viņu pašu budžets (kopumā aptuveni 241 miljons EUR) ir paredzēts vienīgi personāla un administratīvajiem izdevumiem. Komisijas finansētie pamatdarbības izdevumi, ko īstenoja sešas izpildaģentūras, 2017. gadā sasniedza apmēram 6,8 miljardus EUR, t. i., tie vairāk nekā divas reizes pārsniedza visu pārējo aģentūru (izņemot VNV) budžetu kopsummu.

1.3. izcēlums

Aģentūru finansējuma avoti 2017. gadā

Avots:

ES 2017. gada vispārējais budžets un aģentūru 2017. gada budžets; ERP apkopojums.

1.18.

Lielākā daļa aģentūru, ieskaitot visas izpildaģentūras, tiek finansētas gandrīz pilnībā no ES vispārējā budžeta. Pārējās finansējumu daļēji vai pilnībā iegūst no maksām un tiešajām iemaksām, ko sniedz iesaistītās valstis, piemēram, dalībvalstis, EBTA valstis u. c. Kopumā no ES vispārējā budžeta tika piešķirti apmēram 2,5 miljardi EUR, un finansējums 1 miljarda EUR apmērā tika saņemts no maksām un iesaistīto valstu tiešajām iemaksām. 1.4. izcēlumā ir attēlots aģentūru sadalījums atkarībā no tā, cik lielu finansējumu tās saņēmušas no ES budžeta.

1.4. izcēlums

Aģentūru izkārtojums atkarībā no saņemtā ES budžeta finansējuma

Avots:

Aģentūras; ERP apkopojums.

1.19.

Līdzekļi no ES vispārējā budžeta 2,5 miljardu EUR apmērā tiek piešķirti saskaņā ar DFS kategorijām, kā atspoguļots 1.5. izcēlumā.

1.5. izcēlums

Aģentūru finansējums atbilstoši ES vispārējā budžeta DFS kategorijām

Avots:

ES daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam un aģentūru 2017. gada budžets; ERP apkopojums.

1.20.

2017. gada beigās aģentūrās strādāja aptuveni 11 000 darbinieku (9) (2016. gadā – 10 300) jeb apmēram viena sestā daļa no ES iestāžu un aģentūru nodarbināto kopskaita. Darbinieku kopskaita sadalījums pa aģentūrām ir attēlots 1.6. izcēlumā.

1.6. izcēlums

Darbinieku skaits katrā aģentūrā 2017. gada beigās

Avots:

Aģentūras; ERP apkopojums.

ES aģentūru tīkls veicina sadarbību starp aģentūrām un saziņu ar ieinteresētajām personām

1.21.

Aģentūras izveidoja ES aģentūru tīklu kā savstarpējas sadarbības platformu, lai pastiprinātu pamanāmību, apzinātu un veicinātu efektivitātes pieaugumu un radītu pievienoto vērtību. Tīkls darbojas saskaņā ar prioritātēm, par kurām aģentūras ir vienojušās stratēģijas dokumentā, kas paredzēts pieciem gadiem (2015.–2020. g.), un darba programmām, kurās konkretizētas darbības un nodevumi. Svarīgs tīklam uzticētais uzdevums ir nodrošināt efektīvu saziņu starp aģentūrām un ar ieinteresētajām personām – galvenokārt ES iestādēm. Rotācijas kārtībā tīklu vada katru gadu cita aģentūra.

MŪSU REVĪZIJA

Esam pilnvaroti revidēt aģentūru gada pārskatus un darījumus

1.22.

Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā, mēs revidējām

a)	visu aģentūru pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (10) un budžeta izpildes pārskatus (11) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

1.23.

Pamatojoties uz mūsu veikto revīziju rezultātiem, mēs sniedzam Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām šā ziņojuma 3. nodaļā minētajām budžeta apstiprinātājiestādēm ticamības deklarāciju par katru aģentūru attiecībā uz to gada pārskatu ticamību un uz pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Atbilstīgos gadījumos mēs papildinām ticamības deklarāciju ar nozīmīgiem revīzijas apsvērumiem.

1.24.

Saskaņā ar ES Finanšu regulas 208. panta 4. punktu (12) to 32 aģentūru pārskatus, kuras saņem finansējumu no ES budžeta, pārbaudīja neatkarīgi ārēji revidenti. Mēs izskatījām pārbaužu rezultātu ticamību, kā noteikts starptautiskajos revīzijas standartos, un šos rezultātus ņēmām vērā, gatavojot savus revīzijas atzinumus.

Savā revīzijā izskatām apzinātos riskus

1.25.

Lai iegūtu pietiekamu pārliecību, savu revīziju izstrādājām tā, lai pievērstos galvenajiem apzinātajiem riskiem.

Risks, kas saistīts ar aģentūru pārskatu ticamību, kopumā ir zems

1.26.

Mēs uzskatām, ka risks, kas saistīts ar pārskatu ticamību, kopumā visām aģentūrām ir zems. Aģentūru pārskatus sagatavo, piemērojot grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. Pagātnē konstatēto būtisko kļūdu līmenis bija zems.

Risks, kas saistīts ar darījumu likumību un pareizību, kopumā ir vidējs, taču vērojamas atšķirības

1.27.

Risks, kas saistīts ar aģentūru pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kopumā uzskatāms par vidēju, taču atkarībā no konkrētām budžeta sadaļām tas var svārstīties no zema līdz augstam.

I sadaļa “Personāla izdevumi”

1.28.

Principā risks ir zems. Algas pārvalda Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojs, kuru Palāta revidē tad, kad veic administratīvo izmaksu īpašo izvērtējumu. Saistībā ar personāla izdevumiem pēdējos gados nav konstatēts būtisks kļūdu līmenis. Tomēr gadījumos, kad aģentūrām nākas pieņemt darbā daudz papildu darbinieku īsā laikā, risks saistībā ar darbā pieņemšanas procedūru likumību un pareizību ir no vidēja līdz augstam.

II sadaļa “Administratīvie izdevumi”

1.29.

Risks uzskatāms par vidēju. Dažādu pakalpojumu iepirkumi un arvien lielākas summas, kas jāatvēl saistībā ar IT, nozīmē sarežģītus iepirkuma noteikumus un procedūras, bet aģentūru administrācija ne vienmēr panāk pienācīgu pārredzamību un labāko līdzekļu atdevi. Nopietnas kļūdas iepirkumos, kuras ietekmē maksājuma nosacījumus, parasti ir bijis viens no galvenajiem iemesliem Palātas formulētajiem apsvērumiem un revīzijas atzinumiem ar iebildēm. Taču visbiežāk visapjomīgākā izmaksu kategorija ir biroju īre, ko maksā regulāri, un izmaiņas parasti notiek tad, kad aģentūras pārvācas uz jaunām telpām, tāpēc kopumā risks ir vidējs.

III sadaļa “Pamatdarbības izdevumi”

1.30.

Uzskatāms, ka risks ir robežās no zema līdz augstam. Tas atkarīgs no konkrētām aģentūrām un tām raksturīgajiem pamatdarbības izdevumiem. Parasti risks, kas saistīts ar iepirkumiem, ir līdzīgs riskam II sadaļā, lai gan šajā gadījumā summas var būs lielākas. Attiecībā uz dotācijām, ko izmaksā no budžeta III sadaļas, iepriekšējās revīzijās ir konstatēts, ka, lai gan aģentūru kontroles sistēmas ir uzlabojušās, to darbība ne vienmēr ir pilnībā efektīva.

Risks, kas saistīts ar pareizu finanšu vadību, ir vidējs

1.31.

Šis risks uzskatāms par vidēju, un tas ir raksturīgs lielākoties IT un publiskā iepirkuma jomā. Iepriekšējos gados esam ziņojuši par to, ka aģentūru IT vide ir atšķirīga, un par trūkumiem IT projektu vadībā, kā arī par iepirkuma procedūrām, kas nenodrošināja vislabāko līdzekļu atdevi.

1.32.

Plašākā kontekstā – fakts, ka ir tik daudz mazu aģentūru (sk. 1.4. un 1.6. izcēlumu), kurām katrai ir sava administratīvā struktūra un procedūras, apdraud administratīvo lietderību.

2. NODAĻA

Pārskats par revīzijas rezultātiem

SATURS

		Punkts	Lappuse
IEVADS		2.1.–2.2.	16
AĢENTŪRU IKGADĒJĀS REVĪZIJAS REZULTĀTI ATTIECĪBĀ UZ 2017. GADU IR KOPUMĀ POZITĪVI		2.3.–2.49.	16
	Par visu aģentūru pārskatu ticamību sniegti atzinumi bez iebildēm	2.4.	16
	Apstākļu akcentējuma punkti ir būtiski svarīgi pārskatu izprašanai	2.5.–2.11.	16
	Par visu aģentūru pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm	2.12.	17
	Par aģentūru pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm, izņēmums ir EASO	2.13.–2.14.	17
	Punktos, kuros izklāstīti citi apstākļi, ir apskatīti katrai aģentūrai svarīgi jautājumi	2.15.–2.21.	17
	Mūsu apsvērumi attiecas uz plašu jautājumu klāstu	2.22.–2.49.	18
REVĪZIJAS REZULTĀTI, KAS APKOPOTI CITOS ZIŅOJUMOS, KURI ATTIECAS UZ AĢENTŪRĀM UN KURUS PALĀTA PUBLICĒJUSI 2017. GADĀ		2.50.–2.55.	24
	ERP ātrais stāvokļa apraksts par to, kā īstenots darbinieku skaita samazinājums par 5 %	2.50.	24
	ERP īpašais ziņojums par VNV	2.51.–2.53.	25
	ERP īpašais gada ziņojums par iespējamām saistībām, kas radušās VNV, kad tā veica tai uzticētos uzdevumus	2.54.	26
	Citi ERP īpašie ziņojumi, kas attiecas arī uz vienu vai vairākām aģentūrām	2.55.	26
ES AĢENTŪRU TĪKLA ATBILDE			28

IEVADS

2.1.

Šajā nodaļā ir sniegts pārskats par rezultātiem, ko Palāta ieguva ikgadējā aģentūru revīzijā par 2017. gadu, kā arī par citu 2017. gadā Palātas veiktu revīzijas darbu saistībā ar aģentūrām.

2.2.

Ticamības deklarācijas (revīzijas atzinumi) par aģentūru pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtotajiem ieņēmumiem un maksājumiem, kā arī jautājumi un atzinumi, kas nav pretrunā revīzijas atzinumam, ir sniegti 3. nodaļā.

AĢENTŪRU IKGADĒJĀS REVĪZIJAS REZULTĀTI ATTIECĪBĀ UZ 2017. GADU IR KOPUMĀ POZITĪVI

2.3.

Aģentūru gada pārskatu revīzija par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu un pārskatiem pakārtoto ieņēmumu un maksājumu revīzija kopumā apstiprināja pozitīvos rezultātus, par kuriem esam ziņojuši iepriekšējos gados.

Par visu aģentūru pārskatu ticamību sniegti atzinumi bez iebildēm

2.4.

Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu aģentūru pārskatiem. Uzskatām, ka šie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo aģentūru finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā slēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi (13).

Apstākļu akcentējuma punkti ir būtiski svarīgi pārskatu izprašanai

2.5.

Apstākļu akcentējuma punkti pievērš lasītāja uzmanību svarīgiem jautājumiem, kas ir būtiski, lai lasītājs izprastu pārskatus.

2.6.

Attiecībā uz EASO mēs vērsām uzmanību uz to, ka cilvēkresursu stāvoklis Birojā ir strauji pasliktinājies. Birojam pašlaik nav tādas administratīvās kapacitātes, lai aizpildītu tik lielu brīvo amata vietu skaitu. Kopumā cilvēkresursu stāvoklis rada ievērojamu risku Biroja darbības turpināšanai pašreizējā apmērā.

2.7.

Attiecībā uz VNV mēs uzsvērām, ka iemaksas vienotajā noregulējuma fondā aprēķina, pamatojoties uz informāciju, ko kredītiestādes sniedz Valdei ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību. Tomēr vienotā noregulējuma mehānisma regulā nav noteikta visaptveroša un konsekventa kontroles sistēma, kas nodrošinātu šīs informācijas ticamību. Turklāt mēs atzīmējām, ka tiesiskajā regulējumā noteiktā iemaksu aprēķināšanas metodoloģija ir ļoti sarežģīta un tāpēc rada neprecizitātes risku. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ Valde nevar izsniegt kredītiestāžu piegādātos datus, kas izmantoti, lai aprēķinātu iemaksas minētajā fondā, un tas samazina pārredzamību.

2.8.

Attiecībā uz ECHA Palāta uzsver, ka Aģentūra daļēji sevi finansē pati un saņem maksu no katra uzņēmuma, kas lūdz reģistrēt ķīmiskās vielas saskaņā ar REACH regulu (14). Aģentūra aprēķina maksas un izsniedz par tām rēķinus, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņem no uzņēmumiem, kuri iesniedz pieteikumu. Aģentūras veiktajās ex post pārbaudēs tika konstatēta vajadzība ievērojami koriģēt maksas, taču 2017. gada beigās korekciju kopsumma nebija zināma. Šis apsvērums liecina par ierobežojumiem, kas raksturīgi sistēmai, kura pārmērīgi paļaujas uz pieteikuma iesniedzēju pašdeklarācijām.

2.9.

Attiecībā uz GSA mēs vērsām uzmanību uz to, ka publiskā iepirkuma procedūras iznākumu saistībā ar vienu no aģentūras galvenajiem līgumiem (pamatlīgums par 1,5 miljardiem EUR) viens no pretendentiem apstrīdēja.

2.10.

Saistībā ar divām Londonā izvietotām aģentūrām, EMA un EBI, mēs norādījām, ka 2019. gadā tās pārcelsies no Apvienotās Karalistes un ka to pārskati un to skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot to parakstīšanas dienā pieejamo informāciju. Mēs minējām arī sekas, ko izraisīs pašlaik Londonā spēkā esošie nomas līgumi un iespējama ieņēmumu samazināšanās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

2.11.

Attiecībā uz Chafea mēs ziņojām par trūkumiem grāmatvedībā.

Par visu aģentūru pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm

2.12.

Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu aģentūru 2017. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību. Uzskatām, ka ieņēmumi visos būtiskajos aspektos bija likumīgi un pareizi.

Par aģentūru pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm, izņēmums ir EASO

2.13.

Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par 40 aģentūru 2017. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību. Uzskatām, ka maksājumi visos būtiskajos aspektos bija likumīgi un pareizi.

2.14.

Attiecībā uz EASO mēs sniedzām negatīvu atzinumu, jo maksājumi būtiski un sistemātiski neatbilst Biroja Finanšu noteikumiem un citiem piemērojamiem noteikumiem un normām, galvenokārt saistībā ar publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūru pakārtotajiem maksājumiem. Neatbilstību sistemātiskais raksturs liecina par nepiemērotu iekšējās kontroles sistēmu. Kopējā kļūda, ko veido prasībām neatbilstošie maksājumi, ir vismaz 7,7 miljoni EUR jeb 10,3 % no Biroja kopējiem maksājumiem, kuri veikti 2017. gadā.

Punktos, kuros izklāstīti citi apstākļi, ir apskatīti katrai aģentūrai svarīgi jautājumi

2.15.

Punktos, kuros izklāstīti citi apstākļi, lasītāja uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas nav izklāstīti vai paziņoti gada pārskatos vai kas nav saistīti ar ieņēmumu un maksājumu likumību un pareizību.

2.16.

Attiecībā uz EIT mēs konstatējām, ka sākotnējās dotāciju izmaksu atlīdzināšanas likmes zināšanu un inovāciju centros (ZIK) attiecināmības perioda beigās bija palielinātas, bet tas ir pretrunā ar mērķi mazināt ZIK atkarību no EIT finansējuma. Turklāt divu ZIK uzņēmējdarbības plānos ar atpakaļejošu spēku tika pievienotas dažas jaunas darbības. Attiecībā uz vienu ZIK tas radīja būtiskas izmaiņas sākotnējā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumā. Būtiskas izmaiņas var ietekmēt vienlīdzīgu attieksmi pret ZIK un neatbilst Finanšu regulas noteikumiem.

2.17.

Saistībā ar Frontex mēs regulāri kopš 2014. gada esam ziņojuši par to, ka sadarbībā iesaistīto valstu atlīdzināšanai iesniegto izdevumu pamatojošie dokumenti bieži vien nav pietiekami. Tas apstiprinājās arī šā gada revīzijā. Atsaucoties uz mūsu 2016. gadā formulēto ieteikumu, Frontex ievieš vienkāršotu izmaksu atlīdzināšanas modeli.

2.18.

Saistībā ar EBI, EAAPI un EVTI mēs vērsām uzmanību uz faktu, ka to budžets tiek finansēts daļēji no Eiropas Savienības līdzekļiem un daļēji – no ES dalībvalstu uzraudzības iestāžu un/vai uzraudzīto struktūru tiešajām iemaksām. Iespējams, ka šo iestāžu ieņēmumi nākotnē samazināsies tāpēc, ka AK ir pieņēmusi lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.

2.19.

Attiecībā uz GSA mēs ziņojām, ka tās pārziņā ir AK teritorijā izvietotais Galileo drošības uzraudzības centrs (GSMC) un Galileo zemes stacijas, un var rasties vajadzība tos pārvietot.

2.20.

Attiecībā uz CdT mēs norādījām uz faktu, ka vairākas aģentūras arvien plašāk izmanto savu tulkotāju pakalpojumus vai citus alternatīvus risinājumus, un tas nozīmē, ka CdT kapacitāte netiek maksimāli izmantota. Turklāt Eiropas līmenī ir vērojama dublēšanās attiecībā uz tulkošanas sistēmu izstrādi un darbības izmaksām.

2.21.

2016. gada decembrī BEREC birojs pasūtīja tulkojumus ES iestāžu Tulkošanas centram saistībā ar četriem vakanču paziņojumiem, lai izveidotu darbinieku rezerves sarakstu, kaut arī visas budžeta lēmējiestādes apstiprinātās amata vietas bija aizpildītas. Mēs uzskatām, ka 2016. gada decembra tulkojuma pieprasījumam nav pamata. Attiecīgais maksājums, ko veica 2017. gada martā, veidoja 2,5 % no 2017. gada budžeta.

2.1. izcēlums

2014.–2017. gada revīzijas atzinumi par aģentūru pārskatiem un darījumiem

Avots:

ERP.

Mūsu apsvērumi attiecas uz plašu jautājumu klāstu

2.22.

Mēs formulējām 145 apsvērumus, kas attiecas uz 37 aģentūrām, lai akcentētu svarīgus jautājumus un norādītu uz iespējamajiem uzlabojumiem. Turpmāk sniedzam 3. nodaļā izklāstīto apsvērumu kopsavilkumu. Lielākā daļa šo apsvērumu attiecas uz pareizu finanšu vadību.

Lieli riski rada nopietnus trūkumus EASO

2.23.

Attiecībā uz EASO mēs akcentējām lielus riskus, kas saistīti ar Biroja darbībām un ārkārtējām darbības problēmām, ko izraisa migrācijas krīze. Šie riski netika mazināti ar stabilu pārvaldības struktūru un efektīviem kontroles mehānismiem, tāpēc daudzos gadījumos radās būtiska neatbilstība.

2.24.

Kopš 2014. gada Biroja darbība cieš no lielas darbinieku mainības, un darbā pieņemšanas procedūras kopš 2017. gada decembra bija pārtrauktas. Turklāt Birojam nav ne iekšējās revīzijas funkcijas, ne juridiskā dienesta, un nenotiek sistemātiska juridisko dokumentu pārskatīšana.

2.25.

Gandrīz visiem revidētajiem dienestiem, kuru darbības pamatā bija publiskā iepirkuma vai darbā pieņemšanas procedūras, regulāri piemita nozīmīgi trūkumi saistībā ar Biroja vajadzību novērtējumu, konkursa specifikāciju sagatavošanu, līguma veida izvēli, novērtēšanas un piešķiršanas metodēm, līgumu grozījumiem un pagarinājumiem, līgumu izpildi un sniegto pakalpojumu pārbaudi u. tml. Šādi trūkumi ir pretrunā konkurences, pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.

Virzība uz arvien saskaņotāku IT vidi

2.26.

Aģentūru pamatdarbību spektrs ir ļoti plašs, un tas prasa pienācīgus un atsevišķos gadījumos īpaši pielāgotus IT risinājumus. Taču galvenās pamatdarbības un administratīvās darbības tiek īstenotas saskaņā ar vienu un to pašu tiesisko regulējumu, un tas liek domāt, ka procesi ir līdzīgi un tos var atbalstīt ar līdzīgiem IT risinājumiem. Kaut arī aģentūras ar ļoti labiem panākumiem ir sākušas izmantot līdzīgas budžeta pārvaldības un grāmatvedības sistēmas, kā ziņojām ES aģentūru 2016. gada revīziju īsajā aprakstā, IT risinājumu daudzveidība joprojām pastāv citās pamatjomās, tādās kā cilvēkresursu pārvaldība un iepirkumu/līgumu pārvaldība.

2.27.

Aģentūras apsver iespēju turpmāk saskaņot IT risinājumus arī šajās jomās, galvenokārt lai uzlabotu izmaksu efektivitāti, samazinātu iekšējās kontroles riskus un stiprinātu IT pārvaldību. 2017. gadā ir panākts labs progress saistībā ar IT rīkiem cilvēkresursu pārvaldībā: 20 aģentūras parakstīja vienošanos ar Komisiju par tās lietotnes Sysper II izmantošanu, un tas veicinās IT vides saskaņošanu šajā jomā. Ir plānots, ka lielākā daļa aģentūru šo Komisijas rīku sāks izmantot 2019. gada 1. janvārī, bet dažas to jau izmanto kopš 2018. gada trešā ceturkšņa.

2.2. izcēlums

Kopējā cilvēkresursu pārvaldības rīka Sysper II ieviešana aģentūrās

Avots:

ERP, pamatojoties uz aģentūru sniegto informāciju.

Ir sākta e-iepirkuma ieviešana

2.28.

Šādā sadrumstalotā kontekstā līdzīgu elektronisku rīku izmantošana piegāžu vai pakalpojumu iepirkumam (e-iepirkums) nozīmēs būtisku virzību uz saskaņotāku IT sistēmu aģentūrās. Atbilstoši finanšu regulām, kas stājās spēkā attiecīgi 2012. un 2013. gadā, visas ES iestādes un aģentūras “(..) jo īpaši dara visu iespējamo, lai izstrādātu un piemērotu risinājumus attiecībā uz datu iesniegšanu, uzglabāšanu un apstrādi dotāciju un iepirkuma procedūru gaitā, un šajā nolūkā pieteikumu iesniedzējiem, kandidātiem un pretendentiem izveido vienotu “elektroniskas datu apmaiņas telpu”” (15) (16). Lai gan finanšu regulās nav noteikts e-iepirkuma ieviešanas termiņš, 2014. gadā pieņemtajā Publiskā iepirkuma direktīvā (17) ir prasīts, lai ES dalībvalstis izmantotu elektroniskus līdzekļus publiskajā iepirkumā, sākot ar 2018.gadu, un 2014. gadā pieņemtajā Direktīvā par elektroniskajiem rēķiniem (18) ir uzdots visām publiskajām iestādēm pieņemt elektroniskos rēķinus, sākot ar 2019. gadu.

2.29.

Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija ir izstrādājusi visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Lai gan visas aģentūras publicē savus uzaicinājums uz konkursu elektroniskajā Eiropas publiskā iepirkuma vietnē TED (Tenders Electronic Daily), 2010. gadā Komisija ieviesa arī rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām lielākā daļa aģentūru atsevišķām procedūrām bija ieviesušas e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesušas e-iesniegšanu.

2.3. izcēlums

E-iepirkuma rīku ieviešana aģentūrās

Avots:

ERP, pamatojoties uz aģentūru sniegto informāciju.

IT konsultāciju pakalpojumu pārvaldība un projektu vadība uzlabojas EMA un eu-LISA

IT konsultāciju pakalpojumu pārvaldība un projektu vadība Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA)

2.30.

Iepriekšējā gadā veicot revīziju, mēs pārbaudījām, kā Aģentūra pārvaldīja konsultāciju pakalpojumus. Pārmērīga konsultāciju firmu izmantošana radīja kritisku atkarību no ārpakalpojuma sniedzēja specializētajām zināšanām. Mēs ziņojām arī par to, ka projektu izstrādes un īstenošanas kontrole nebija pienācīga un ka projekti ievērojami kavējās un izmaksas strauji pieauga.

2.31.

2017. gadā Aģentūra īstenoja vairākus pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Tomēr ir vajadzīgs laiks, lai samazinātu Aģentūras kritisko atkarību no konsultāciju firmām, un veikto pasākumu ietekmi būs iespējams novērtēt tikai pēc gadiem.

IT konsultāciju pakalpojumu pārvaldība un projektu vadība Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

2.32.

Ņemot vērā eu-LISA darbību raksturu, tā izmanto konsultāciju pakalpojumus galvenokārt saistībā ar saviem IT projektiem. 2017. gadā Aģentūras IT projekti tika īstenoti noteiktajos budžeta un laika grafika ietvaros.

2.33.

IT projektu izstrādei un īstenošanai Aģentūra izmanto ārpakalpojumu modeli, aptuveni 90 % attiecīgo darbu uzticot trim līgumslēdzējiem. Kaut arī visi IT projekti pieder Aģentūrai un ir tās kontrolē, šāds modelis, kas tik lielā mērā paredz ārēji izstrādāt un attīstīt tik sensitīvas IT sistēmas, rada ievērojamu risku pārāk paļauties uz līgumslēdzējiem un kļūt no tiem atkarīgiem.

2.34.

Tajā pašā laikā nelielais darbinieku skaits galvenajās pamatdarbības nodaļās apdraud darbību nepārtrauktību.

Iepirkumu pārvaldībā joprojām vērojamas nepilnības

2.35.

Publiskā iepirkuma pakārtotais mērķis ir nodrošināt konkurenci starp ekonomisko procesu dalībniekiem un panākt ekonomiski izdevīgāko iepirkumu pārredzamā, objektīvā un konsekventā veidā, pamatojoties uz piemērojamo tiesisko regulējumu. 14 aģentūrās ( BEREC birojā, CEPOL, Chafea, eu-LISA, EASO, EBI, EVA, EFSA, EIGE, EUIPO, ERA, EASA, FRA un VNV) mēs konstatējām trūkumus publiskajā iepirkumā, galvenokārt saistībā ar pakalpojumu iepirkumiem, un tas apdraudēja līdzekļu atdevi. Starp bieži sastopamām nepilnībām minamas pienācīga līdzsvara trūkums starp cenas un kvalitātes aspektiem līgumu piešķiršanas kritērijos, neoptimāli izstrādāti pamatlīgumi, tādu pamatlīgumu izmantošana, kas ļāva iepirkt pakalpojumus, kuriem specifikācijas un/vai cena nebija pietiekami detalizētas, kā arī nepamatota starpniecības pakalpojumu izmantošana.

Lielākā daļa aģentūru analizēja Brexit ietekmi

2.36.

Apvienotā Karaliste (AK) 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (Brexit). Atšķirībā no lielākās daļas citu aģentūru piecas ( ACER, BEREC birojs, CEPOL, ENISA, EU-OSHA ) neveica visaptverošu analīzi par Brexit iespējamo ietekmi uz to organizāciju, darbībām un pārskatiem.

Paziņojumus par vakancēm varētu publicēt EPSO vietnē

2.37.

Lielākā daļa aģentūru ( ACER, Cedefop, CEPOL, Chafea, EASA, EBI, ECHA, EVA, EIGE, EAAPI, EIT, EMA, EMCDDA, EMSA, ENISA, EVTI, eu-LISA, Eurojust, Europol, Frontex, GSA, VNV) publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ļoti reti – Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) vietnē. Publikācija EPSO vietnē palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar visu ES iestāžu un aģentūru publicētajām vakancēm. Galvenais aģentūru minētais iemesls ir tas, ka EPSO pieņem publicēšanai tikai tādus paziņojumus par vakancēm, kas iesniegti visās oficiālajās ES valodās, taču tas saistīts ar lielām tulkošanas izmaksām.

Mazāk apsvērumu par maksājumu likumību un pareizību

2.38.

Apsvērumu skaits attiecībā uz maksājumu likumību un pareizību ir sarucis līdz astoņiem (2016. gadā – 11), un tas nozīmē, ka aģentūras ir turpinājušas ieguldīt pūles, lai ievērotu tiesisko regulējumu, īpaši Finanšu regulas un Civildienesta noteikumu prasības. Pieci apsvērumi atkal attiecās uz trūkumiem iepirkuma procedūrās ( EASO, EASA, EIGE un Frontex ), bet trīs apsvērumi – uz darbā pieņemšanas procedūrām ( EASO, Cedefop un Frontex ).

Budžeta pārvaldība liecina par uzlabojumiem

2.39.

Saskaņā ar Finanšu regulu budžeta apropriācijas, kas piešķirtas konkrētam gadam, var pārnest uz nākamo gadu, ja ir ievēroti zināmi nosacījumi (19). Finanšu regulā nav noteikta šādu pārnesumu maksimālā summa, un šos pārnesumus lielā mērā var izskaidrot ar darbību daudzgadu raksturu, tomēr, ja summas ir pārāk lielas, tas var norādīt uz kavējumiem darbības programmu vai iepirkuma plānu īstenošanā un var arī būt pretrunā budžeta gada pārskata principam.

2.40.

Aģentūru skaits, kurās ir bijis augsts pārnesumu līmenis 2017. gadā un iepriekšējos gados un par kurām esam ziņojuši, ir atspoguļots 2.4. izcēlumā. 2017. gadā šādu aģentūru skaits ir samazinājies līdz divām ( Chafea, EU-OSHA ) ne vien tāpēc, ka aģentūras ir vairāk un pārredzamāk skaidrojušas un pamatojušas pārnesumus, bet arī tāpēc, ka 2017. gadā esam mainījuši pieeju ziņojumu sagatavošanā. Sākot ar 2017. gadu, mēs ziņojam par pārnesumiem tikai tad, ja uzskatām, ka tie nav pietiekami pamatoti.

2.4. izcēlums

Samazinās pārmērīgu vai lielu pārnesumu skaits

Avots:

ERP, pamatojoties uz aģentūru sniegto informāciju.

2.41.

Turklāt mēs ziņojām par budžeta apropriācijām, kas pārnestas no iepriekšējiem gadiem un anulētas divās aģentūrās ( Frontex, EUIPO ). Tas norāda uz pārāk augsti novērtētām budžeta vajadzībām, konkrēti, dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēs un citās sadarbībā iesaistītajās valstīs.

Grāmatvedības vidi iespējams vēl vairāk pilnveidot

2.42.

Šogad veicot revīziju, mēs caurskatījām arī aģentūru grāmatvedības vidi, kas ir svarīgs elements ticamu pārskatu sagatavošanai. Saskaņā ar Finanšu regulu katrai aģentūrai ir savs grāmatvedis, tādējādi 37 grāmatveži pārzina 2 % Eiropas Savienības budžeta. Grāmatveža galvenajos pienākumos ietilpst maksājumu veikšana, ieņēmumu iekasēšana un summu atgūšana, pārskatu sagatavošana, izklāsts un uzskaites kārtošana, grāmatvedības sistēmu izveide un apstiprināšana, kā arī finanšu līdzekļu pārvaldība. Lai kāpinātu lietderību, 2012. gadā Komisijas grāmatvedis aicināja aģentūras deleģēt viņam grāmatvedības funkciju saskaņā ar noslēgtu līgumu. Pirmā šo priekšlikumu pieņēma CEPOL 2014. gadā. Līdz 2017.gada beigām tikai trīs citas (GSA, BEREC birojs, ACER) ir pieņēmušas šo kārtību.

2.43.

Grāmatveža hierarhiskā pakļautība aģentūrā var ietekmēt viņa neatkarību. Konkrēti, grāmatvedim jābūt neatkarīgam no jebkura darbinieka, kuram ir deleģētas vai pastarpināti deleģētas tiesības atļaut saistību uzņemšanos vai veikt maksājumus. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā. Šis apsvērums ir iekļauts ziņojumos par 13 aģentūrām ( CdT, EACEA, EASA, EASME, EVA, EFSA, EAAPI, EMA, EMCDDA, ERA, EU-OSHA, Eurofound, FRA ). Tas nozīmē, ka Valdei būtu jāuzņemas atbildība par grāmatveža iecelšanu un ikgadēju novērtējumu.

2.44.

Saskaņā ar Finanšu regulas prasībām grāmatveža pienākums ir apstiprināt aģentūras grāmatvedības sistēmu uzticamu darbību (apstiprināšana). Lielākajā daļā aģentūru grāmatvedības sistēmu apstiprināšana ir atjaunināta, taču mēs konstatējām, ka septiņās aģentūrās ( ACER, BEREC birojā, CEPOL, EASME, EIT, EMA, GSA ), kuru grāmatvedības sistēmā tika izdarītas nopietnas izmaiņas, tās ir pēc iespējas drīz no jauna jāapstiprina.

2.5. izcēlums

Aģentūru grāmatvežu neatkarība un nokavēta grāmatvedības sistēmas atkārtota apstiprināšana

Avots:

ERP, pamatojoties uz aģentūru sniegto informāciju.

Dažās aģentūrās mēs konstatējām iekšējās kontroles trūkumus

2.45.

Trijās aģentūrās ( EASO, CPVO, REA ) dokumenti, kas attiecas uz iepirkumiem, dotāciju piešķiršanu un darbā pieņemšanas procedūrām, nebija pienācīgi.

2.46.

Daži trūkumi iekšējās kontroles standartu īstenošanā attiecībā uz darbības nepārtrauktības plānu bija vērojami trijās aģentūrās ( ACER, EIT, Frontex ). Šie trūkumi varētu radīt ievērojamu darbības nepārtrauktības risku nopietnu katastrofu gadījumā, jo dati var tikt neatgriezeniski zaudēti.

Aģentūras seko, kā tiek īstenoti iepriekšējos gados formulētie revīzijas konstatējumi

2.47.

Attiecīgā gadījumā mēs ziņojām par situāciju saistībā ar pēcpasākumiem, ko aģentūras veikušas, reaģējot uz iepriekšējo gadu apsvērumiem.

2.6. izcēlumā ir atspoguļots, ka saistībā ar 170 apsvērumiem, kas bija formulēti 2016. gada beigās, lielākajā daļā gadījumu koriģējošie pasākumi bija pabeigti vai turpinājās. No 13 apsvērumiem, kuru īstenošana vēl nav pabeigta, trijos gadījumos to pabeigšanai nepieciešamie koriģējošie pasākumi ir ārpus aģentūras kontroles.

2.6. izcēlums

Aģentūru centieni iepriekšējos gados formulēto apsvērumu īstenošanā

Avots:

ERP.

Mēs ziņojam OLAF par gadījumiem, kuros ir aizdomas par krāpšanu

2.48.

Krāpšana ir tīša maldināšana nolūkā gūt labumu. Ja revīzijas gaitā rodas aizdomas par krāpšanu, par šādiem gadījumiem mēs ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kurš pēc tam var veikt vajadzīgo izmeklēšanu un turpmākus pasākumus, vajadzības gadījumā sadarbībā ar dalībvalsts tiesu iestādēm. 2017. gadā, revidējot aptuveni 1 000 darījumu un 150 iepirkuma procedūru aģentūru ticības deklarāciju vajadzībām, mēs atklājām trīs gadījumus, kad radās aizdomas par krāpšanu, un tos paziņojām OLAF. Aizdomas par krāpšanu attiecās uz gadījumiem, kad tika pārkāpti iepirkuma noteikumi.

Mēs sniedzam informāciju par Komisijas iekšējās revīzijas dienestu (IRD) un ārējā novērtējuma ziņojumiem

2.49.

Informācijas nolūkā mēs skatījām arī IRD sagatavotos revīzijas ziņojumus un pēc Komisijas pasūtījuma sagatavotos ārējā novērtējuma ziņojumus. 2017. gadā bija 26 iekšējā revīzijas dienesta ziņojumi un deviņos gadījumos tika veikts aģentūras ārējs novērtējums. Mēs nepārbaudījām šajā darbā izmantotos revīzijas un novērtēšanas procesus.

REVĪZIJAS REZULTĀTI, KAS APKOPOTI CITOS ZIŅOJUMOS, KURI ATTIECAS UZ AĢENTŪRĀM UN KURUS PALĀTA PUBLICĒJUSI 2017. GADĀ

ERP ātrais stāvokļa apraksts par to, kā īstenots darbinieku skaita samazinājums par 5 %

2.50.

Palāta 2017. gadā publicēja ātro stāvokļa aprakstu (20) par to, kā Eiropas Savienības iestādes un aģentūras īstenoja apņemšanos 2013.–2017. gadā (aģentūrās – 2014.–2018. gadā) par 5 % samazināt darbinieku skaitu štatu sarakstā. Mēs secinām, ka 5 % samazinājums ir ieviests, lai gan ar nelielu kavēšanos. Decentralizētās aģentūras, kas veic tradicionālus uzdevumus, samazināja darbinieku skaitu par 8,9 %, taču dažās decentralizētajās aģentūrās un izpildaģentūrās darbinieku skaits palielinājās par attiecīgi 19,9 % un 42,9 %, lai varētu tikt galā ar tām uzticētajiem jaunajiem uzdevumiem un atbildības jomām. 2.7. izcēlumā ir atspoguļots, kādu procentuālo iespaidu uz amata vietu skaitu atstāja izmaiņas visu iestāžu, struktūru un aģentūru štatu sarakstā.

2.7. izcēlums

Amata vietu skaita izmaiņu analīze par laikposmu no 2012. gada līdz 2017. gadam (procentos)

Avots:

ERP.

ERP īpašais ziņojums par VNV

2.51.

Vienotā noregulējuma valde (VNV) atrodas Briselē, un tās izveide 2014. gadā bija daļa no politikas risinājuma cīņai pret finanšu krīzi. VNV pamatuzdevums ir tās atbildības jomā esošu banku noregulējums, ja tās kļūst maksātnespējīgas. 2017. gada janvārī VNV atbildības jomā bija 139 bankas, tostarp 130 banku grupas (21).

2.52.

Īpašā revīzijā (22) mēs skatījām, vai VNV rīcībā ir viss vajadzīgais, lai efektīvi īstenotu banku noregulējumu, analizējām, cik kvalitatīvi VNV plāno atsevišķu banku noregulējumu, un vai VNV ir atbilstīgi izveidota, lai ievērotu tiesību aktos noteikto sistēmu attiecībā uz noregulējuma plānošanu, kā arī to, vai tās rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi tai uzticēto uzdevumu veikšanai.

2.53.

Mēs konstatējām nepilnības visās šajās jomās, tomēr VNV kā pilnīgi jaunas struktūras izveide bija ļoti grūts uzdevums un jebkuras nepilnības jāskata šajā kontekstā. Mēs sniedzām vairākus ieteikumus, kas saistīti ar noregulējuma plānu sagatavošanu un VNV noteikumu un norādījumu sagatavošanas pabeigšanu, kā arī ierosinājām uzlabot nodrošinājumu ar darbiniekiem un cilvēkresursu vadības procedūras.

ERP īpašais gada ziņojums par iespējamām saistībām, kas radušās VNV, kad tā veica tai uzticētos uzdevumus

2.54.

Vienotā noregulējuma mehānisma regulā (23) ir noteikts, ka Palātai jāizstrādā ziņojums par jebkādām iespējamām saistībām, kas izriet no šajā regulā paredzēto VNV, Padomes un Komisijas uzdevumu īstenošanas. 2016. gada 31. decembrī Vienotās noregulējuma valdes saistības bija 842 miljoni EUR, ko veidoja ex ante iemaksas, un 2017. gada 30. septembrī tās bija pieaugušas līdz 1420 miljoniem EUR. 2016. gadā VNV nebija uzsākusi nevienu bankas noregulējumu, tāpēc nebija jāuzrāda nekādas iespējamās saistības, kas attiecas uz 2016. finanšu gada noregulējuma lēmumiem. Tomēr saistībā ar noregulējuma lēmumu, kas attiecībā uz Spānijas Tautas banku (Banco Populare Español S.A.) tika pieņemts 2017. gada jūnijā, līdz 2017. gada oktobrim Eiropas Savienības Tiesas Vispārējā tiesā pret VNV bija iesniegtas 90 lietas un VNV Pārsūdzību izskatīšanas grupai bija iesniegtas 46 apelācijas, kad tika publicēts mūsu 2016. gada ziņojums par iespējamām saistībām, kas izriet no Vienotā noregulējuma valdei uzticēto uzdevumu īstenošanas. Komisijai un Padomei tika paziņots par 26 lietām, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesas Vispārējā tiesā saistībā ar šo pašu noregulējuma lēmumu. Attiecīgās iespējamās saistības aplūkosim mūsu revīzijā un ziņojumā par 2017. finanšu gadu.

Citi ERP īpašie ziņojumi, kas attiecas arī uz vienu vai vairākām aģentūrām

2.55.

Līdztekus revīzijas ziņojumiem par aģentūrām 2017. gadā mēs publicējām arī vairākus īpašos ziņojumus par to, kā tiek īstenoti ES politikas virzieni, un tajos bija atsauces arī uz dažām aģentūrām (sk. 2.8. izcēlumu).

2.8. izcēlums

Citi ERP īpašie revīzijas ziņojumi, kas attiecas uz aģentūrām

Avots:

ERP.

ES AĢENTŪRU TĪKLA ATBILDE

Aģentūras atzinīgi vērtē Palātas pozitīvos secinājumus par to pārskatu ticamību un to pamatā esošajiem darījumiem.

2.27.

Tīkls vēlētos paust savas bažas par to, ka, ņemot vērā to, ka Komisija sniedz aģentūrām tikai pamata moduļu paketi Sysper, aģentūrām tagad un turpmāk ir pienākums uzturēt atsevišķus rīkus ziņošanai par novērtēšanu, teledarbu, elastīgu darba laiku un cilvēkresursiem. Tāpēc IT kopaina cilvēkresursu pārvaldības jomā kļūs vienveidīgāka tikai daļēji un daudz mazāk, nekā Komisija varētu būt nolēmusi.

Aģentūras arī pēta koplietojamu pakalpojumu risinājumu pieņemšanas iespēju, lai īstenotu darbā pieņemšanas procesus, kas pašlaik netiek iekļauti Sysper.

2.39.

Iepirkumu jomā pēdējo divu gadu laikā ir notikusi skaidra pāreja uz e-instrumentu saskaņošanu. To lēnām aizsāka 2015.–2016. gadā, kad, saskaņojot ar DG BUDG, izveidoja DG DIGIT izstrādāto e-Prior platformas e-iepirkumu kopu. Kopš tā laika šī e-moduļu kopa, aptverot visus iepirkuma cikla posmus, arvien vairāk ir kļuvusi par standartu, pie kura pieturas aģentūras. Šī tendence vēl vairāk pastiprinājās 2018. gadā līdz ar jaunu e-iesniegšanas moduļu un ABAC LCK moduļa ieviešanu un pieejamību aģentūrām. Tiek izstrādāti arī e-novērtēšanas un e-piešķiršanas moduļi. Aģentūras pakāpeniski dažādos tempos atsakās no saviem izolētiem rīkiem, bet neatkarīgi no tempiem šī tendence ir neapturama.

2.42.

Patiesībā ir grūti sasniegt ierosinātos efektivitātes pieaugumus, ko varētu radīt grāmatvedības uzdevumu deleģēšana Eiropas Komisijai. Jo tā nav tikai tīrā peļņa budžetā, kas nosaka darba slodzi, bet gan kontu galīgā saskaņošana īsā laikā gada sākumā. Pieredze liecina, ka vairāk nekā viena kontu komplekta noslēgšanai (t. i., ar papildu finansējumu, izmantojot deleģēšanas nolīgumus) ir nepieciešams gandrīz divreiz vairāk darbaspēka, kaut arī runa ir par mazākām summām (un mazāku darījumu skaitu). Deleģējot šādus darbus Komisijai, katrai aģentūra būtu vajadzīga vēl viena grāmatvedības grupa, jo būtu vēl jāveic ar grāmatvedību saistīti uzdevumi. Tādējādi būtu jāsaglabā grāmatvedības kompetences, un, tā kā grāmatvedība ir īpašs uzdevums, resursus, kas ir pieejami šā nelielā pieauguma sasniegšanai, nevarētu pārvest uz citiem uzdevumiem. Šādā gadījumā nekādi darbaspēka ietaupījumi neatbilstu pilnslodzes ekvivalenta amatam. Turklāt ir jāmaksā gada maksa. Tādēļ tikai dažas aģentūras ir izvēlējušās deleģēt šo uzdevumu Komisijai.

2.43.

Tīkls vēlētos uzsvērt, ka nav precedenta vai riska analīzes, ar ko varētu pamatot secinājumu, ka grāmatveža neatkarība palielinātos, ziņojot tieši kredītrīkotājam, nevis deleģētajam kredītrīkotājam. Dažas aģentūras ir izvēlējušās pieņemt Grāmatveža hartu, vajadzības gadījumā ietverot noteikumus par ziņošanu vadības struktūrai.

3. NODAĻA

Ticamības deklarācijas un citi revīzijas rezultāti saistībā ar atsevišķām aģentūrām

SATURS

3.1.

Ticamības deklarācijas pamatojošā informācija

AĢENTŪRAS, KAS FINANSĒTAS NO DFS 1.A APAKŠKATEGORIJAS “KONKURĒTSPĒJA IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI”

3.2.

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

3.3.

Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC)

3.4.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)

3.5.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

3.6.

Eiropas Banku iestāde (EBI)

3.7.

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

3.8.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

3.9.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

3.10.

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

3.11.

Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)

3.12.

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA)

3.13.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI, ESMA)

3.14.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)

3.15.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)

3.16.

Eiropas GNSS (Globālās navigācijas satelītu sistēmas) aģentūra (GSA)

AĢENTŪRAS, KAS FINANSĒTAS NO DFS 2. KATEGORIJAS “ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME: DABAS RESURSI”

103

3.17.

Eiropas Vides aģentūra (EVA)

103

3.18.

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)

109

AĢENTŪRAS, KAS FINANSĒTAS NO DFS 3. KATEGORIJAS “DROŠĪBA UN PILSONĪBA”

112

3.19.

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)

112

3.20.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)

116

3.21.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

128

3.22.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

132

3.23.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)

136

3.24.

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

141

3.25.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)

149

3.26.

Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

153

3.27.

Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust)

161

3.28.

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (Eiropols)

165

3.29.

Eiropas Savienības pamattiesību aģentūra (FRA)

169

3.30.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)

173

AĢENTŪRAS, KAS FINANSĒTAS NO DFS 4. KATEGORIJAS “GLOBĀLĀ EIROPA”

184

3.31.

Eiropas Izglītības fonds (ETF)

184

AĢENTŪRAS, KAS FINANSĒTAS NO DFS 5. KATEGORIJAS “ADMINISTRĀCIJA”

188

3.32.

Euratom Apgādes aģentūra (Euratom)

188

PAŠFINANSĒTĀS AĢENTŪRAS

191

3.33.

Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

191

3.34.

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

195

3.35.

Vienotā noregulējuma valde (VNV)

199

3.36.

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)

205

KOMISIJAS IZPILDAĢENTŪRAS

209

3.37.

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

209

3.38.

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME)

213

3.39.

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA)

217

3.40.

Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

221

3.41.

Pētniecības izpildaģentūra (REA)

225

3.42.

Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (Chafea)

229

3.1. TICAMĪBAS DEKLARĀCIJAS PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

Atzinumu pamatojums

3.1.1.

Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem (ISSAI). Mūsu pienākumi saskaņā ar šiem standartiem ir plašāk aprakstīti šā ziņojuma iedaļā, kas attiecas uz revidenta pienākumiem. Mēs esam neatkarīgi saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (IESBA kodekss) un ētikas prasībām, kas attiecas uz mūsu revīziju, un mēs esam ievērojuši pārējos ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām un IESBA kodeksu. Uzskatām, ka gūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

3.1.2.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un aģentūru finanšu noteikumiem aģentūru vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Tas ietver iekšējās kontroles mehānismu izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Aģentūru vadībai ir galīgā atbildība par aģentūru pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

3.1.3.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt aģentūras spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā, ja vien vadība neplāno likvidēt organizāciju vai pārtraukt darbību, vai tai nav citas reālas alternatīvas organizācijas slēgšanai vai darbības pārtraukšanai.

3.1.4.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par aģentūru finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

3.1.5.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka aģentūru pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarācijas par aģentūru pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

3.1.6.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas vai sadarbības valstīm saņemtās subsīdijas un novērtējam aģentūru procedūras maksu un citu ieņēmumu (ja tādi ir) iekasēšanai.

3.1.7.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un aģentūras pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

3.1.8.

Revīzijā, ko veicam saskaņā ar ISA un ISSAI, mēs liekam lietā profesionālo spriedumu un visas revīzijas gaitā saglabājam profesionāli skeptisku attieksmi. Mēs arī:

—

apzinām un novērtējam risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības tiesiskais regulējums; izstrādājam un īstenojam revīzijas procedūras, lai reaģētu uz šo risku, un iegūstam revīzijas pierādījumus, kas ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinumu pamatošanai. Risks neatklāt būtiski nepareizas ziņas vai neatbilstību, kas radušās krāpšanas dēļ, ir lielāks nekā tad, ja tās radušās kļūdas dēļ, jo krāpšana var ietvert slepenu vienošanos, viltošanu, tīšus izlaidumus, datu sagrozīšanu vai iekšējās kontroles apiešanu,

—	iepazīstamies ar iekšējo kontroli, kas attiecas uz revīziju, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles efektivitāti,

—	novērtējam izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību un ar to saistīto vadības sniegto informāciju,

—

izdarām secinājumus par to, vai vadība ir pienācīgi izmantojusi darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, spriežam, vai attiecībā uz notikumiem vai nosacījumiem pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nopietnas šaubas par aģentūras spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka būtiska nenoteiktība pastāv, mums savā revīzijas ziņojumā uz to ir jāvērš uzmanība, norādot uz attiecīgo informāciju pārskatos, vai arī, ja šī informācija ir neadekvāta, mums ir jāgroza savs atzinums. Mūsu secinājumi balstās uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revīzijas ziņojuma sagatavošanai. Tomēr turpmāki notikumi vai nosacījumi var likt organizācijai pārtraukt darbības turpināšanu,

—	novērtējam pārskatu vispārējo izklāstu, uzbūvi un saturu, tostarp informācijas sniegšanu, un to, vai pakārtotie darījumi un notikumi pārskatos ir atspoguļoti patiesa izklāsta veidā,

—	iegūstam pietiekamus un piemērotus revīzijas pierādījumus par aģentūru finanšu informāciju, lai izstrādātu atzinumu par pārskatiem un tiem pakārtotajiem darījumiem. Mēs atbildam par revīzijas vadību, pārraudzību un izpildi. Mēs esam vienīgie atbildīgie par savu revīzijas atzinumu.

—	Attiecīgos gadījumos ir ņemts vērā neatkarīga ārējā revidenta veiktais revīzijas darbs saistībā ar aģentūru pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (24) 208. panta 4. punktā.

3.1.9.

Mēs sazināmies ar vadību arī par revīzijai plānoto tvērumu un laika grafiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, tostarp par visiem būtiskiem iekšējās kontroles trūkumiem, kurus esam atklājuši revīzijas laikā.

3.1.10.

No jautājumiem, kas jāpaziņo aģentūrām, mēs apzinām tos jautājumus, kuri pārskatu kārtējā perioda revīzijā ir vissvarīgākie un kuri tādējādi ir galvenie revīzijas jautājumi. Šos jautājumus mēs aprakstām savā revīzijas ziņojumā, ja vien ar likumu vai noteikumiem nav aizliegta to atklāšana plašākai sabiedrībai vai – ārkārtīgi retos gadījumos – ja mēs secinām, ka informācija mūsu ziņojumā nav jāsniedz, jo ir pamats domāt, ka tās atklāšana varētu radīt negatīvas sekas, kuras būtu lielākas par labumu, ko sabiedrība gūtu no šīs paziņošanas.

Aģentūras, kas finansētas no DFS 1.a apakškategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”

3.2. ENERGOREGULATORU SADARBĪBAS AĢENTŪRA (ACER)

IEVADS

3.2.1.

Energoregulatoru sadarbības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ACER”), kura atrodas Ļubļanā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (25). Aģentūras galvenais uzdevums ir palīdzēt valstu regulatīvajām iestādēm Savienības līmenī īstenot dalībvalstīs regulatīvās funkcijas un vajadzības gadījumā koordinēt to darbību. Saskaņā ar Regulu par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regula) (26) Aģentūrai kopā ar valstu regulatīvajām iestādēm ir uzticēti papildu pienākumi saistībā ar Eiropas enerģijas vairumtirgus uzraudzību.

3.2.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (27).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	16	13
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (28)	103	91
Avots: Oficiālajā Vēstnesī publicētais budžets.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.2.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (29) un budžeta izpildes pārskatus (30) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.2.4.

Mēs uzskatām, ka Aģentūras pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Aģentūras Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.2.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.2.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.2.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.2.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvedības sistēmu savlaicīgas (atkārtotas) apstiprināšanas aspektu. 2017. gada oktobrī Aģentūra deleģēja grāmatvedības funkciju Komisijas grāmatvedim. Kaut arī bija notikušas šādas nozīmīgas izmaiņas, grāmatvedības sistēmas pēdējā apstiprināšana bija veikta 2011. gadā.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.2.9.

2011. gadā Aģentūrai tika uzticēts papildu uzdevums enerģijas vairumtirgus uzraudzības jomā (REMIT). 2017. gadā pirmo reizi bija spēkā visi elementi, kas paredzēti REMIT uzraudzības sistēmā. Tomēr, kaut arī REMIT datu ārkārtas atguves vietne sākotnēji bija izveidota Mariborā, Slovēnijā, 2017. gada aprīlī to pārvietoja uz Aģentūras galveno datu centru Ļubļanā. Tādējādi dublējuma dati pašlaik tiek glabāti turpat, kur oriģinālie. Tas rada ievērojamu darbības nepārtrauktības risku nopietnu katastrofu gadījumā, jo dati var tikt neatgriezeniski zaudēti.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.2.10.

Apvienotā Karaliste (AK) 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (Brexit). Atšķirībā no citu aģentūru lielākās daļas Aģentūra neveica visaptverošu analīzi par Brexit ietekmi uz tās organizāciju, darbībām un pārskatiem.

3.2.11.

3.2.12.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (31), (32). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra vēl nebija ieviesusi nevienu no šiem rīkiem.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.2.13.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu par cilvēkresursu pārvaldību ACER (33). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu dažu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.2.14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2014	Saskaņā ar mītnes nolīgumu, ko Aģentūra noslēgusi ar Slovēnijas valdību, Slovēnijā tiks izveidota Eiropas skola. Tomēr vairāk nekā četrus gadus pēc šā līguma noslēgšanas skola vēl nav izveidota.	Ieviešana ir sākta
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada maija revīzijas ziņojumā uzsvēra lielu nepieciešamību skaidri noteikt pienākumus un atbildības jomas, kā arī analizēt darba slodzi Iepirkumu vienībā, lai kāpinātu procesu un procedūru efektivitāti. Ziņojumā secināts, ka ir ievērojami jāuzlabo iepirkumu plānošana un uzraudzība. Aģentūra un IRD vienojās par koriģējošo pasākumu plānu.	Ieviešana ir sākta
2016	Aģentūra pārnesa 4,9 miljonus EUR jeb 86 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” (2015. gadā – 1,4 miljoni EUR jeb 59 %). Tāpat kā iepriekšējos gados pārnesumi galvenokārt ir saistīti ar REMIT regulas par enerģijas vairumtirgu integritāti un pārredzamību īstenošanu, un 2016. gadā tika pārnesti 4,7 miljoni EUR (2015. gadā – 1,1 miljons EUR). II sadaļā “Administratīvie izdevumi” Aģentūra pārnesa 1 miljonu EUR jeb 38 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības (2015. gadā – 0,8 miljonus EUR jeb 35 %).	Neattiecas
2016	Arvien augstākais pārnesumu līmenis vieš bažas, un šāda prakse ir pretrunā budžeta gada pārskata principam. Pārnesumi ir tieši saistīti ar to, ka ļoti daudz iepirkuma procedūru pabeidz un līgumus slēdz gada nogalē, tāpēc piegādes un/vai maksājumi notiek nākamajā gadā. 2016. gadā no 299 līgumiem 98 noslēdza novembrī un decembrī (par 5 976 122,47 EUR jeb 40 % no tajā gadā noslēgto līgumu kopējās vērtības). Aģentūra varētu apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.	Ieviešana ir sākta

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.2.8.

Aģentūra piekrīt konstatējumam un vēlas paskaidrot, ka Aģentūra reģistrē visus tās finanšu darījumus Eiropas Komisijas nodrošinātajā finanšu sistēmā, kuras atjaunināšanu, uzturēšanu un apstiprināšanu veic Komisija. Grāmatvedības pakalpojumi ir ārpakalpojumi, kurus kopš 2017. gada oktobra veic Komisija, un Aģentūra piekritīs grāmatvedības sistēmas apstiprinājumam, kuru nodrošinās Komisija 2018. gadā.

3.2.9.

Kopš ARIS primārās un ārkārtas atkopšanas vietnes 2016. gada aprīļa sākumā migrēja uz iekšējo ACER datu centru un 2017. gada jūnijā tika integrētas vienā kopīgā vietnē, lai optimizētu un uzlabotu darbību un risinātu pieaugošās vajadzības pēc vietas, vairs nav iespējams nodrošināt darbības nepārtrauktību. Tomēr jāņem vērā, ka Aģentūra ir nonākusi pašreizējā situācijā, kurā nevar nodrošināt darbības nepārtrauktību, piespiedu kārtā sava budžeta ievērojama samazinājuma dēļ pēdējos divos gados. Aģentūra ir atkārtoti brīdinājusi Komisiju un budžeta iestādes par budžeta ierobežojumu smagajām sekām, taču tai netika piešķirti papildu resursi. Aģentūra turpinās izvērtēt iespēju atkārtoti izveidot ARIS ārkārtas atkopšanas vietni, taču pašlaik tai nav budžeta līdzekļu, lai to veiktu 2018. gadā. Lai atkārtoti izveidotu ārkārtas atkopšanas vietni, Aģentūrai būtu jāsaņem papildu finanšu resursi.

3.2.10.

Ņemot vērā, ka ar BREXIT saistītie riski uzskatāmi par ļoti zemiem un ierobežotiem, vadība 2017. gadā veica tikai neoficiālu iespējamās Brexit ietekmes analīzi. Aģentūra 2018. gada sākumā uzsāka visaptverošu analīzi attiecībā uz BREXIT ietekmi uz tās pārvaldību, darbību un finanšu jomām, uzsverot ietekmi un nepieciešamos pasākumus.

3.2.11.

Aģentūras valde 2014. gadā pieņēma Lēmumu Nr. 15/2014 par valodu izmantošanu Aģentūras darbā. Neraugoties uz to, Aģentūrai joprojām ir jātulko EPSO tīmekļa vietnē publicētie paziņojumi par vakancēm visās ES oficiālajās valodās. Ņemot vērā tās ļoti ierobežotos finanšu resursus, par ko ir vairākkārt ziņots budžeta iestādēm, Aģentūra nevar atļauties segt izmaksas saistībā ar visu paziņojumu par vakancēm tulkošanu visās ES oficiālajās valodās, lai publicētu minētos ziņojumus EPSO tīmekļa vietnē. Tomēr 2017. gadā četri no deviņiem paziņojumiem par vakancēm, tostarp divas atklātas procedūras, tika publicētas EPSO tīmekļa vietnē un tulkotas visās ES oficiālajās valodās. Pārējie pieci paziņojumi par vakancēm attiecībā uz amatiem operatīvajās nodaļās tika publicēti tikai Aģentūras tīmekļa vietnē, jo tie galvenokārt interesēja kandidātus, kuri jau strādāja attiecīgajā nozarē un kuri parasti seko Aģentūras darbībām, tostarp tās tīmekļa vietnei. Šāda pieeja veido pragmatisku līdzsvaru starp iespējamo kandidātu informēšanu un ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu.

3.2.12.

Aģentūra vēl neizmanto Komisijas IT risinājumu attiecībā uz e-rēķinu sagatavošanu, e-iepirkumiem un e-iesniegšanu. Aģentūra 2018. gadā sāks izmantot e-iepirkumus, 2019. gada laikā papildinot tos ar e-iesniegšanu un e-rēķinu sagatavošanu.

3.2.13.

Pamatojoties uz Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ziņojumu par cilvēkresursu pārvaldību, Aģentūra ir vienojusies ar IAS par rīcības plānu un pašreiz īsteno ieteiktos uzlabojumus.

3.3. EIROPAS ELEKTRONISKO KOMUNIKĀCIJU REGULATORU IESTĀDE (BEREC)

IEVADS

3.3.1.

Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”), kurš atrodas Rīgā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (34). Biroja galvenais uzdevums ir sniegt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) profesionāla un administratīva atbalsta pakalpojumus un Regulatoru padomes vadībā vākt un analizēt informāciju par elektroniskajām komunikācijām un izplatīt valstu regulatīvajām iestādēm regulatīvo paraugpraksi, piemēram, kopīgas pieejas, metodoloģijas vai vadlīnijas par ES tiesiskā regulējuma īstenošanu.

3.3.2.

Galvenie skaitliskie dati par Biroju ir sniegti tabulā (35).

Tabula

Biroja galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (36)	4	4
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (37)	27	27
Avots: Biroja sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.3.3.

Mēs revidējām:

a)	Biroja pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (38) un budžeta izpildes pārskatus (39) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.3.4.

Mēs uzskatām, ka Biroja pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Biroja finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Biroja Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.3.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.3.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Citi jautājumi

3.3.7.

2016. gada decembrī Birojs pasūtīja tulkojumus ES iestāžu Tulkošanas centram saistībā ar četriem vakanču paziņojumiem, lai izveidotu darbinieku rezerves sarakstu, kaut arī visas budžeta lēmējiestādes apstiprinātās amata vietas bija aizpildītas. Mēs uzskatām, ka 2016. gada decembra tulkojuma pieprasījumam nav pamata. Attiecīgais maksājums, ko veica 2017. gada martā, sasniedza 106 432,50 EUR (jeb 2,5 % no 2017. gada budžeta).

3.3.8.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.3.9.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvedības sistēmu savlaicīgas (atkārtotas) apstiprināšanas aspektu. 2016. gadā Birojs deleģēja grāmatvedības funkciju Komisijas grāmatvedim, savukārt 2017. gadā Birojs ieviesa jaunu bezpapīra sistēmu. Kaut arī šie notikumi radīja ievērojamas izmaiņas Biroja procedūrās un grāmatvedības sistēmā, šī sistēma nav atkārtoti apstiprināta kopš 2013. gada.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.3.10.

2017. gada decembrī Birojs parakstīja juridiskās un budžeta saistības par 20 000 EUR saistībā ar mācību plāno, ko bija paredzēts īstenot līdz 2018. gada marta beigām. 2018. gada darbību finansēšana no 2017. gada budžeta ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.3.11.

2015. gada augustā Birojs izziņoja uzaicinājumu uz konkursu, kura mērķis bija noslēgt četru gadu saliktu pamatlīgumu pēc kaskādes principa. Šā līguma paredzētais tirgus apjoms bija 3 miljoni EUR, un ar to bija iecerēts organizēt un plānot tādus pasākumus kā sanāksmes, darbsemināri, konferences u. c. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos nebija pietiekami ņemts vēra cenas elements. Turklāt potenciālās pasākumu izmaksas nebija noteiktas, pamatojoties uz konkursa procedūru, bet gan tikai uz šā konkursa dalībnieku paredzētajām vadības izmaksām. Tātad iepirkuma procedūra nenodrošināja pietiekamu cenu konkurenci, un līgums varētu neatbilst ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam.

3.3.12.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (40) (41). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Birojs atsevišķām procedūrām bija ieviesis e-iepirkumu, bet nebija ieviesis e-rēķinus un e-iesniegšanu.

3.3.13.

Apvienotā Karaliste (AK) 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (Brexit). Atšķirībā no lielākās daļas citu aģentūru Birojs neveica visaptverošu analīzi par Brexit ietekmi uz tā organizāciju, darbībām un pārskatiem.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.3.14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2014	Līdzekļi, kas 2014. gada budžetā bija paredzēti ieguldījumiem no tām EBTA (42) valstu regulatīvajām iestādēm, kurām Birojā ir novērotājas statuss, neienāca, jo nebija nolīgumu ar EBTA valstīm.	Ieviešana nav sākta (ārpus Biroja kontroles)
2016	2016. gada martā Birojs sāka iepirkuma procedūru, kuras mērķis bija parakstīt vienu pamatlīgumu ar abām Rīgas starptautiskajām skolām par savu darbinieku bērnu izglītošanu. Kaut arī konkursa tehniskās specifikācijas paredzēja, ka Birojs izveidos vienu saliktu pamatlīgumu pēc kaskādes principa ar diviem operatoriem, līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos bija noteikts, ka skolu izvēlēsies vecāki. Attiecīgi 400 000 EUR vērtais pamatlīgums, kuru parakstīja 2016. gada jūlijā, balstās uz pretrunīgām nostādnēm, kas rada juridisku neskaidrību Birojam un skolām. Turklāt šajā konkrētajā gadījumā pamatlīgums nebija vajadzīgs.	Neattiecas
2016	Pēc klasifikācijas pārskatīšanas vienam darbiniekam bija piešķirta augstāka pakāpe uzreiz 2. līmenī, nevis 1. līmenī, un tas neatbilst ES Civildienesta noteikumiem.	Neattiecas
2016	2016. gada martā Birojs parakstīja 60 000 EUR vērtu līgumu, lai nodrošinātu ar cilvēkresursiem saistīto profesionālo atbalstu un konsultāciju pakalpojumus. Iepirkuma procedūra balstījās tikai uz cenu. Konsultanta nolīgšana, līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos neņemot vērā kompetenci un pieredzi, nenodrošina ieguldīto līdzekļu labāko atdevi.	Neattiecas
2016	2016. gadā vidējais nodarbinātības ilgums Birojā bija 2,58 gadi, bet darbinieku mainība bija liela – 25 %. Šāds stāvoklis negatīvi ietekmē Biroja efektivitāti un apdraud tā darba programmu īstenošanu. Viens no iespējamiem iemesliem ir algu korekcijas koeficients, ko piemēro uzņēmējvalstī (2016. gada 1. jūlijā – 73 %).	Ieviests
2016	Biroja izveides regula neprasa veikt periodiskus ārējus darbības rezultātu novērtējumus. Birojam kopā ar Komisiju jāapsver iespēja pasūtīt šādu novērtējumu vismaz reizi piecos gados, kā to dara lielākā daļa aģentūru. Šāda prasība ir jāievieš, kad notiks izveides regulas pārskatīšana.	Ieviešana nav sākta (ārpus Biroja kontroles)

BIROJA ATBILDE

3.3.7.

Ņemot vērā lielo darbinieku mainību, ko vadība ir identificējusi kā riska faktoru attiecībā uz tās darba programmas izpildi, BEREC biroja Vadības komiteja (VK) pieprasīja izveidot rezerves sarakstus vismaz 75 % (43) no aģentūras darba aprakstiem. Lai izpildītu pienākumu publicēt uzaicinājumus izteikt ieinteresētību (44) EPSO tīmekļa vietnē (45), BEREC birojam bija jāiztulko dokumenti visās oficiālajās ES valodās. Izmantojot iepriekš izveidotus rezerves sarakstus, aģentūra var izpildīt VK prasību nodrošināt, lai vakanču skaits nepārsniegtu 15 %, un nosūtīt darba piedāvājumus viena mēneša laikā pēc tam, kad noteikta vajadzība aizpildīt vakanci. Lai nākotnē samazinātu lielās izmaksas par obligāto tulkojumu veikšanu, BEREC birojs plāno sagatavot standarta uzaicinājumu veidlapas un īsas konkrētas sadaļas tulkošanai.

3.3.9.

BEREC birojs 2016. gadā uzticēja tā grāmatvedības pakalpojumus Eiropas Komisijai (EK). Tāpēc visus Finanšu pamatregulas 50. pantā noteiktos pakalpojumus, kas attiecas uz aģentūrām, tostarp vietējo sistēmu apstiprināšanu, nodrošina EK grāmatvedis (BUDG ĢD ietvaros). Pašlaik tiek īstenots apstiprināšanas process, un EK grāmatvedis 2018. gada 14. jūnijā par to informēja oficiālā paziņojumā ar atsauces numuru Ares(2018)3149885. EK grāmatvedības dienesti pabeigs procesu un 2018. gada pēdējā ceturksnī publicēs ziņojumu par rezultātiem.

3.3.10.

BEREC birojs jau 2017. gada novembrī sāka gatavoties apmācību pasākumam, sazinoties ar iespējamajiem pasniedzējiem un pārbaudot norises vietu pieejamību. Tādējādi bija jāparaksta līgums ar pasākuma organizatoru, lai nodrošinātu pasniedzēju un pasākumu vadītāju pieejamību un rezervētu norises vietu plānotajos apmācību datumos. Līgums tika parakstīts 2017. gada decembrī, un tādēļ pirms līguma parakstīšanas atbilstoši Finanšu regulai tika paredzētas budžeta saistības. Pieredze liecina, ka organizēt apmācību pasākumu gada pirmajā ceturksnī bez pārnesuma no iepriekšējā gada ir ļoti sarežģīti, tāpēc turpmāku apmācību pasākumu gadījumā BEREC birojs apsvērs atšķirīgu laiku.

3.3.11.

Pamatlīguma izvēle tika veikta 2015. gadā. Minētajā laikā “izmaksas-plus-fiksēta-samaksa līgums” tika uzskatīts par atbilstošu Finanšu regulai, jo vairākus šādus līgumus izmantoja un joprojām izmanto citas ES iestādes (piemēram, ceļojumu aģentūra vai banku pakalpojumu sniedzēji).

BEREC darbības īpatnību dēļ liela daļa no izmaksām, kuras ir saistītas ar BEREC pasākumiem un kuras sedz BEREC birojs, ir saistītas ar atlīdzības izmaksu ekspertiem, galvenokārt valsts struktūrām ES dalībvalstīs (piemēram, valsts regulatīvajām iestādēm – VRI). Tāpēc jāņem vērā, ka darbuzņēmējam nav ietekmes uz šāda veida izdevumiem. BEREC birojs, atkārtoti izsludinot iepirkumu, papildus komentāriem un vērtīgai viedokļu apmaiņai ar ERP apsvērs arī citus pamatlīgumu veidus, kuri nebija paredzēti 2015. gadā spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā.

3.3.12.

BEREC birojs ņem vērā Revīzijas palātas apsvērumus un informē to, ka plāno ieviest šos moduļus līdz 2018. gada beigām, ņemot vērā aģentūras budžeta pieejamību.

3.3.13.

Pašlaik aģentūra nenodarbina Apvienotās Karalistes valstspiederīgos, kurus varētu skart šī situācija. Ietekmi uz aģentūras noslogojumu varētu novērtēt tikai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām. Ņemot vērā faktu, ka pēc Horvātijas pievienošanās ES BEREC biroja budžetā un personālā netika veiktas izmaiņas, lai ņemtu vērā papildu izdevumus un noslogojumu, kā arī ņemot vērā BEREC biroja nelielo budžetu, līdzīgu pieeju varētu prognozēt arī saistībā ar Brexit.

3.4. EIROPAS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS CENTRS (CEDEFOP)

IEVADS

3.4.1.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “Cedefop”), kurš atrodas Salonikos, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (46). Centra galvenais uzdevums ir atbalstīt profesionālās izglītības attīstību Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, Centrs apkopo un izplata dokumentāciju par profesionālās izglītības sistēmām.

3.4.2.

Galvenie skaitliskie dati par Centru ir sniegti tabulā (47).

Tabula

Centra galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (48)	18	18
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (49)	122	117
Avots: Centra sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.4.3.

Mēs revidējām:

a)	Centra pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (50) un budžeta izpildes pārskatus (51) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.4.4.

Mēs uzskatām, ka Centra pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Centra Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.4.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.4.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.4.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

3.4.8.

Divu vadošo darbinieku darbā pieņemšanas procedūru pārvaldība bija vāja, un procedūras tiek uzskatītas par nepareizām. Tas, ka nebija pietiekamu pierādījumu par vadošā amatā vajadzīgo pieredzi un nebija ievērotas konfidencialitātes prasības, liek apšaubīt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.4.9.

Centrs publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet parasti nepublicē tos Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

3.4.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (52) (53). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Centrs vēl nebija ieviesis nevienu no šiem rīkiem.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.4.11.

2017. gada novembrī Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu par Centra sniegtajiem tīmekļa pakalpojumiem (54). Centrs sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

CENTRA ATBILDE

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

3.4.8.

Mēs atzīstam Palātas komentāru par pārkāpumiem abās darbā pieņemšanas procedūrās. Cedefop veic abu procedūru padziļinātu novērtējumu un apsver korektīvus pasākumus attiecībā uz abām konkrētajām procedūrām un darbā pieņemšanas procedūrām kopumā Palātas konstatēto trūkumu novēršanai.

KOMENTĀRI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.4.9.

Cedefop dažos gadījumos izmanto EPSO platformu. Cedefop publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē, kā arī starpaģentūru tiešsaistes platformā, kas ir pieejama visiem ES iedzīvotājiem, un izmanto dažādus kanālus, lai informētu par vakancēm, piemēram, ReferNet, SkillsNet, valdi, kā arī citus līdzekļus, piemēram, ekonomistu tīklus u. tml. Cedefop publicē direktora un direktora vietnieka vakances EPSO un izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus informēšanai par galvenajām amata vietām. Ņemot vērā papildu izmaksas saistībā ar paziņojumu par vakancēm tulkošanu visās ES valodās EPSO portālam, Cedefop uzskata, ka tās nav samērīgas ar radītajiem ieguvumiem.

3.4.10.

Cedefop īsteno procesu, lai pievienotos e-iepirkumam un e-iesniegšanai (e-Prior platformas moduļiem) 2018. gada rudenī, kas atbilst Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu noteiktajam termiņam, līdz kuram visām līgumslēdzējām iestādēm jāsāk izmantot elektronisku informācijas apmaiņu ar ekonomikas dalībniekiem (http://ec.europa.eu/growth/single-market/public-procurement/e-procurement_lv).

Šajā nolūkā Cedefop sadarbojas ar DG DIGIT – Komisijas ģenerāldirektorātu, kas atbild par līgumslēdzēju iestāžu pievienošanos. Pirmā atklātā konkursa procedūra, izmantojot e-iepirkumu un e-iesniegšanu, tiks sākta 2018. gada oktobrī. No minētā datuma visas atklātās procedūras tiks sāktas, izmantojot e-rīkus.

E-rēķinu ieviešanas laiks ir atkarīgs no Cedefop vadības lēmuma par to, vai izmantot uzkrājumu grāmatvedību (ABAC, ar ko atbalsta e-rēķinus kā moduli), vai arī turpināt izmantot iekšējo Fibus platformu (kam būs nepieciešama saites izstrāde uz e-rēķinu platformu).

3.5. EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRA (EASA)

IEVADS

3.5.1.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EASA”), kura atrodas Ķelnē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (55), kas atcelta ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 (56). Aģentūrai ir uzticēti konkrēti regulatīvi un izpildes uzdevumi aviācijas drošības jomā.

3.5.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (57).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	193	192
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (58)	774	771
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.5.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (59) un budžeta izpildes pārskatus (60) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.5.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.5.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.5.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.5.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.5.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Aģentūras grāmatvedis ir pakļauts Finanšu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

3.5.9.

Pamatlīgumi ir vienošanās ar piegādātājiem, un tajos ir paredzēti konkrētus pirkumus regulējoši noteikumi, kuri jāpiemēro vienošanās spēkā esamības laikā. Saistībā ar IT pakalpojumu iepirkumu par summu līdz 22 miljoniem EUR Aģentūra izvēlējās izmantot pamatlīgumus ar trim pretendentiem kaskādē. Saskaņā ar šo procedūru līgumslēdzējus konkursā savieto pēc kārtas kaskādē, un visos konkrētos iepirkumos ir jāievēro šī kaskāde. Tomēr pamatlīguma nosacījumi nebija pietiekami precīzi, lai būtu iespējama godīga konkurence un lai līgumslēdzēju kaskāde būtu pamatota visiem turpmākajiem konkrētajiem iepirkumiem. Atbilstoši Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem (61) šādos apstākļos konkrētiem iepirkumiem ir jāizmanto konkursa procedūra starp atlasītajiem līgumslēdzējiem.

3.5.10.

Saskaņā ar Aģentūras Finanšu noteikumiem (62) Valdei ir jāapstiprina iepirkumi vai nu Aģentūras gada darba programmā, vai arī ad hoc finanšu lēmumā. Viens IT pamatlīgums par maksimālo summu 15 miljoni EUR tika parakstīts un saskaņā ar to tika veikti iepirkumi, lai gan finanšu lēmums attiecās tikai uz summu 5 miljonu EUR apmērā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.5.11.

Komisija 2014. gadā vairāk nekā 50 ES iestāžu un struktūru, tostarp EASA, vārdā, parakstīja pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par IT aprīkojuma un programmatūras, kā arī uzturēšanas un atbalsta pakalpojumu iegādi (IT pakalpojumi). Pamatlīgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp Aģentūru un piegādātājiem, kuri var sniegt šos IT pakalpojumus. Kaut arī lielākā daļa IT pakalpojumu (un attiecīgās cenas) bija definēti pamatlīgumā atbilstoši rezultātiem, kas bija iegūti konkursa kārtībā rīkotā iepirkuma procedūrā, saskaņā ar pamatlīgumu tomēr bija iespējams iegādāties arī konkrēti nedefinētus IT pakalpojumus. Tā, ar vienu no revidētajiem maksājumiem, kura summa bija apmēram 300 000 EUR, Aģentūra, izmantojot līgumslēdzēju, bija iegādājusies IT pakalpojumus bez konkursa procedūras. 2017. gadā kopējie maksājumi pamatlīgumslēdzējam sasniedza 2 miljonus EUR.

3.5.12.

3.5.13.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (63) (64). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-iepirkumu un e-iesniegšanu, bet nebija ieviesusi e-rēķinus.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.5.14.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu par to, kā EASA izstrādā Eiropas aviācijas drošības plānu (65). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.5.15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Kaut arī 2016. gadā nozares finansēto darbību rezultātā radās 7,6 miljonu EUR deficīts, budžeta izpildes rezultāti dažādos gados svārstās (66) un Aģentūra ir uzkrājusi 52 miljonu EUR pārpalikumu no šīs darbības kategorijas. Aģentūras izveides regulā noteikts, ka no nozares iekasētajām maksām jābūt pietiekamām, lai segtu Aģentūras maksu par saistītajām sertifikācijas darbībām. Taču tā neparedz uzkrātu pārpalikumu.

Ieviešana ir sākta

2016

Laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam Aģentūra izlietoja 9,4 miljonus EUR (4,4 miljonus EUR 2016. gadā) no uzkrātā pārpalikuma, lai 12,4 miljonu EUR apmērā finansētu atjaunošanas un pārcelšanās izmaksas saistībā ar Aģentūras pārvietošanu uz jaunu ēku. Arī Komisija šim mērķim iemaksāja 3 miljonus EUR no ES budžeta. Šāds finansējuma dalījums starp nozares un Savienības iemaksām atbilda standarta izmaksu sadalījuma metodei, kuru izmanto Aģentūra, un šie būvdarbi tika finansēti galvenokārt no nozares maksām.

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.5.8.

Aģentūra ir ņēmusi vērā Revīzijas palātas komentāru. Aģentūra ir apspriedusi šo jautājumu aģentūru tīkla forumā, lai izpētītu iespējas un panāktu kopēju nostāju. Aģentūra īstenos kopējo pieeju, par kuru panākta vienošanās, un jebkurā gadījumā apsvērs grāmatveža funkcijas nodalīšanu no jebkuras darbības funkcijas, kā arī iesaistīs valdi atjaunošanas un novērtēšanas ciklā.

3.5.9.

Gatavojoties šai procedūrai, Aģentūra veica tirgus izpēti un secināja, ka galvenie IT pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt visus vajadzīgos pakalpojumus šīs procedūras darbības jomā. Rezultātā Aģentūra uzskatīja, ka salikts pamatlīgums ar konkursa atsākšanu būtu radījis augstu administratīvo sarežģītību, kas tika uzskatīta par nesamērīgu ar potenciāli iegūstamo labumu. Tāpat kā līdz šim saistībā ar augstas kvalitātes iepirkuma procedūrām un pēc Revīzijas palātas komentāra saņemšanas, turpmāk Aģentūra nopietnāk apsvērs konkursu atsākšanu, lai nodrošinātu lielāku konkurenci.

3.5.10.

Šā pamatlīguma mērķis ir atbalstīt jauna projekta (Data4 Safety) koncepcijas un uzsākšanas posma apstiprinājumu, kura finansēšana un struktūra vairāku mēnešu laikā ir attīstīta, sadarbojoties ar vairākiem partneriem. Līguma vērtība bija 15 miljoni EUR, tomēr finanšu saistības sasniedza ne vairāk kā 4 miljonus EUR. Tādējādi izslēdzot iespēju veikt maksājumus virs šīs summas.

3.5.11.

Aģentūra uzskatīja, ka šāda pieeja ir saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ja tiek izmantots esošais starpiestāžu pamatlīgumu. Šajā gadījumā atlīdzība 24 816,60 EUR apmērā tika uzskatīta par atbilstošu pirkuma apjomam un nepieciešamajiem centieniem. Šis mehānisms bija paredzēts pamatlīgumā un aģentūra tādu arī izmantoja, kā izklāstīts līgumā.

3.5.12.

Aģentūras valde 2015. gadā nolēma (Lēmums Nr. 08–2015), ka darba valoda EASA attiecībā uz darbā pieņemšanas un atlases procedūrām ir angļu valoda. Šis lēmums ir paziņots EPSO, kurš nepiekrīt šādam lēmumam, jo šāds izņēmums ir pretrunā vakanču publicēšanas noteikumiem, kas paredz visus paziņojumus par vakancēm publicēt visās valodās, un šādi noteikumi nav proporcionāli Aģentūras vajadzībām. Aģentūru tīkls nesen izveidoja tiešsaistes platformu, lai aģentūras varētu plašāk publicēt savus paziņojumus par vakancēm. Šajā jaunajā platformā EASA regulāri publicē ārējos paziņojumus par vakancēm.

3.5.13.

Kā Palāta norādījusi, iepirkuma procedūru e-iesniegšanas instruments tika ieviests pagājušā gadā. E-rēķinu ieviešanai vajadzīgās darbības tika pabeigtas 2017. gadā, un aģentūras resursu un prioritāšu ietvaros tiek meklēti IT risinājumi.

3.6. EIROPAS BANKU IESTĀDE (EBI)

IEVADS

3.6.1.

Eiropas Banku iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EBI”), kura atrodas Londonā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (67). Iestādes uzdevumi ir veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm, uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību.

3.6.2.

Galvenie skaitliskie dati par Iestādi ir sniegti tabulā (68).

Tabula

Iestādes galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	37	38
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (69)	161	190
Avots: Iestādes sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.6.3.

Mēs revidējām:

a)	Iestādes pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (70) un budžeta izpildes pārskatus (71) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.6.4.

Mēs uzskatām, ka Iestādes pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Iestādes Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.6.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.6.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Apstākļu akcentējums

3.6.7.

Nenonākot pretrunā sniegtajam atzinumam, Palāta vērš uzmanību uz faktu, ka 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Pašlaik tiek apspriests nolīgums par izstāšanās noteikumiem. Londonā izvietotās Iestādes pārskati un to skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot to parakstīšanas dienā (2018. gada 3. maijā) pieejamo informāciju.

3.6.8.

2017. gada 20. novembrī Eiropas Savienības Vispārējo lietu padome piekrita pārcelt Iestādes galveno mītni uz Parīzi, Franciju. Pārcelšanās ir plānota 2019. gada sākumā, un Iestādes pārskatos ir iekļauti uzkrājumi attiecīgajām izmaksām 6,7 miljonu EUR apmērā un uzrādīti 11,2 miljoni EUR nākotnē atlikušajiem līgumā un paredzētajiem maksājumiem, kas plānoti par biroju Londonā.

3.6.9.

Turklāt Iestādes budžetu 40 % apmērā finansē ar Eiropas Savienības līdzekļiem un 60 % apmērā ar tiešām ES dalībvalstu iemaksām. Tā kā AK ir nolēmusi vairs nebūt ES sastāvā, iespējams, ka nākotnē samazināsies Iestādes ieņēmumi.

3.6.10.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.6.11.

Četrās no piecām revidētajām atklātām iepirkuma procedūrām tikai viens pretendents atbilda kvalitātes kritērijiem un visus pārējos pretendentus izslēdza. Šis stāvoklis liecina, ka Iestāde pārāk uzsver kvalitātes kritērijus. Piemērojot šādu procedūru, nav iespējams apzināt ekonomiski izdevīgāko risinājumu, kurš nozīmētu labu kvalitātes un cenas līdzsvaru.

3.6.12.

Iestāde publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

3.6.13.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (72), (73). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. 2010. gadā Komisija ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Iestāde atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA UN ĀRĒJĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMIEM

3.6.14.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu par akadēmiju un apmācības pārraudzības konverģenci (74). Iestāde sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

3.6.15.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts triju Eiropas uzraudzības iestāžu (75) ārējs novērtējums (76).

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.6.16.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2012

Lai segtu augstāku skolas maksu, Iestāde papildus Civildienesta noteikumos paredzētajam izglītības pabalstam piešķir izglītības piemaksu tiem darbiniekiem, kuru bērni apmeklē pamatskolu vai vidusskolu. 2012. gadā izglītības piemaksas kopā sasniedza aptuveni 76 000 EUR. Tās nav paredzētas Civildienesta noteikumos un līdz ar to ir nepareizas.

Ieviests

IESTĀDES ATBILDE

3.6.11.

Ar iepirkumu procedūrām EBI cenšas izmantot visus tās rīcībā esošos rīkus, lai maksimāli palielinātu konkurenci. Četrās no piecām procedūrām kvalitāte: cenas svērums bija 60: 40, un 50: 50 – atlikušajā procedūrā. Mēs uzskatām, ka Palātas citētais zemais līdzdalības līmenis finanšu novērtējumā bija attiecināms uz faktoriem ārpus EBI kontroles, tostarp zemu solīšanas likmi (ko nosaka valūtas maiņas kursa risks, līguma apjoms, augstas konkursa izmaksas un zemas peļņas iespējas), kā arī tehnisko priekšlikumu slikto kvalitāti.

3.6.12.

EBI publicē paziņojumus par vakancēm ļoti dažādās vietās: EBI tīmekļa lapā, sociālajos tīklos Twitter un LinkedIn, ES Apmācības vietnē, EuroBrussels un EurActiv vietnēs, Eiropas Centrālo banku sistēmas cilvēkresursu (ESCB HRC) tīklā, laikrakstā Financial Times un līdzīgos izdevumos (augstāka profila amatiem). EBI 2018. gada februārī publicēja EPSO 10 paziņojumus par vakancēm visās ES valodās. EBI cer, ka, izmantojot minētos kanālus paziņojumu par vakancēm paziņošanai, EBI ir pilnīgā pārredzama un sasniedz mērķauditoriju starp ES iedzīvotājiem.

3.6.13.

Pēc attiecīgas apmācības un šā gada pirmajā semestrī ieviestajās sistēmas atjauninājumu testēšanas EBI 2019. gadā ieviesīs e-iesniegšanu.

3.7. EIROPAS ĶIMIKĀLIJU AĢENTŪRA (ECHA)

IEVADS

3.7.1.

Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ECHA”), kura atrodas Helsinkos, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (77). Tās galvenie uzdevumi ir nodrošināt cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu. Aģentūra arī sekmē alternatīvu metožu izstrādi ar vielām saistīto risku novērtēšanai.

3.7.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (78).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (79)	110	112
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (80)	578	563
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.7.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (81) un budžeta izpildes pārskatus (82) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.7.4.

Apstākļu akcentējums

3.7.5.

Nenonākot pretrunā atzinumam, kas formulēts 3.7.4. punktā, Palāta vēlas uzsvērt, ka Aģentūra daļēji sevi finansē pati un saņem maksājumu no katra uzņēmuma, kas lūdz reģistrēt ķīmiskās vielas saskaņā ar REACH regulu (83). Piemērojamais maksājums ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma (mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums, liels uzņēmums) un no ķīmisko vielu apjoma (dažādi robežlielumi).

3.7.6.

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (84) Aģentūra aprēķina maksājumu un izsniedz par to rēķinus, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņem no uzņēmumiem, kuri iesniedz pieteikumu. Kopš pirmajām reģistrācijām 2009. gadā aptuveni 30 % pieteikuma iesniedzēju deklarēja, ka tie ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi. Aģentūra veltīja lielas pūles, lai ieviestu ex post pārbaužu sistēmu, ar kuras palīdzību iespējams pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to lielumu. Tādējādi Aģentūra konstatēja, ka saskaņā ar līdz šim veikto pārbaužu rezultātiem apmēram 55 % no minētajiem uzņēmumiem, kas sevi bija deklarējuši kā mikrouzņēmumus, mazos vai vidējos uzņēmumus (16 % no visiem uzņēmumiem), bija nepareizi noteikuši lielumu un līdz ar to maksājuši zemāku tarifu. Lai atvieglotu šo situāciju, Aģentūra gadu gaitā izsniedza rēķinus par maksājumu korekcijām aptuveni 16,4 miljonu EUR apmērā saskaņā ar ex post pārbaužu rezultātiem. Tomēr pārbaudes ir ievērojami iekavējušās, un vajadzīgo korekciju atlikusī summa 2017. gada beigās vēl nebija zināma (85). Šis konstatējums liecina par ierobežojumiem, kas raksturīgi sistēmai, kura pārmērīgi paļaujas uz pieteikuma iesniedzēju pašdeklarācijām.

Saskaņā ar REACH regulu par uzņēmumu deklarēto apjomu pārbaudi ir atbildīgas dalībvalstu īstenošanas iestādes. Tāpēc Aģentūra nav iesaistīta pārbaudēs, kas veicamas attiecībā uz maksājumu aprēķina otro elementu.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.7.7.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.7.8.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.7.9.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.7.10.

Aģentūras veiktās ex post pārbaudes atklāja to, ka vairāk nekā puse uzņēmumu, kuri reģistrēja ķīmiskās vielas un deklarēja, ka ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, nebija pareizi norādījuši savu lielumu (sk. 3.7.5. punktu “Apstākļu akcentējums”). Daļēji tas skaidrojams ar to, ka Komisijas noteikumi, kas attiecas uz uzņēmuma lieluma noteikšanu, ir sarežģīti (86), un daļēji ar to, ka mazāka lieluma norādīšana ir finansiāli izdevīga, jo lieliem uzņēmumiem reģistrācijas maksājums ir augstāks. Tā kā sākotnējo maksājumu iekasē atkarībā no uzņēmuma deklarētā lieluma, tas var radīt nozīmīgas un negatīvas sekas uz Aģentūras ieņēmumiem, ja to neatklāj. Aģentūra pārbauda mazāku uzņēmumu deklarēto lielumu ex post pārbaudēs, taču ir uzkrājies liels skaits nepabeigtu pārbaužu. Tās ir apstiprinātas tikai līdz 2012. gadam (par gadiem, kad tika reģistrēts lielākais ķīmisko vielu skaits). Ir neatliekami jāpaātrina ex post pārbaužu process attiecībā uz vēlākajiem gadiem un tas jāpabeidz.

3.7.11.

Ja Aģentūra atrod kļūdu, tā izsniedz rēķinu par summu, kas atbilst starpībai starp sākotnējo maksājumu un faktisko maksājumu, kā arī piemēro administratīvu nodevu. 2017. gadā atgūstamā summa sasniedza 4,7 miljonus EUR, no tiem 3,2 miljoni EUR attiecās uz nokavētām administratīvām nodevām. Tomēr šķiet, ka Aģentūrai sagādā grūtības atgūt administratīvās nodevas. Aģentūra 2017. gada pārskatos ir iegrāmatojusi uzkrājumu sliktajiem parādiem 2,8 miljonu EUR apmērā (t. i., par 600 000 EUR vairāk nekā 2016. gada beigās).

3.7.12.

Par uzņēmumu deklarēto apjomu pārbaudi ir atbildīgas dalībvalstu īstenošanas iestādes, un Aģentūrai nav izpildes pilnvaru (sk. 3.7.5. punktu “Apstākļu akcentējums”). Darbības, ko veic dalībvalstu īstenošanas iestādes, koordinē Ieviešanas informācijas apmaiņas forums. 2017. gada 6. decembrī Forums pieņēma jaunu “Stratēģiju un obligātos kritērijus ķīmisko vielu regulu īstenošanai”, tādējādi izveidojot satvaru dalībvalstu īstenošanas stratēģiju izstrādei. Aģentūras spēja veikt tai uzticētos uzdevumus ir atkarīga no tā, cik efektīvi dalībvalstis īstenos šo satvaru praksē. Vispārējā ziņojumā par 2017. gadu Aģentūra informē, ka apmēram divas trešdaļas uzņēmumu neatjaunina informāciju, kas reģistrēta par ķīmisko vielu apjomiem to pārziņā. Tas apgrūtina REACH regulas efektīvu īstenošanu un ietekmē arī maksājumu aprēķina precizitāti.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.7.13.

CITI KOMENTĀRI

3.7.14.

ECHA ieņēmumi no maksājumiem atbilst termiņiem, kas ķīmisko vielu reģistrācijai Eiropas Savienībā noteikti REACH tiesību aktos (2010., 2013. un 2018. g.). Tādējādi Aģentūras iekasētie maksājumi nav regulāri un tai ir jāpārvar neatbilstība starp relatīvi stabiliem izdevumiem un daudz nenoturīgākiem un grūti paredzamiem ieņēmumiem, bet tas sarežģī budžeta plānošanu. Šo situāciju tai palīdz pārvarēt no Komisijas saņemta subsīdija. Tā kā trešais un pēdējais ķīmisko vielu reģistrācijas termiņš saskaņā ar REACH regulu beidzas 2018. gadā, paredzams, ka, sākot ar 2019. gadu, ienākumi no maksājumiem samazināsies, un Aģentūrai savu darbību finansēšanai nāksies vairāk paļauties uz ES budžeta subsīdijām.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.7.15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2014	Izdevumus par procedūrām, kas saistītas ar jaunu un īpašu Aģentūras darbības virzienu – Biocīdu regulas īstenošanu, principā bija jāsedz no maksas par šo produktu reģistrācijas pieteikumiem. Tomēr 2014. gadā iekasētie maksājumi sedza tikai 17 % no šiem izdevumiem, bet pārējo daļu faktiski finansēja no Savienības (6,3 miljoni EUR) un EBTA valstu (0,2 miljoni EUR) iemaksām Aģentūras budžetā.	Ieviešana ir sākta (87)
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, ir augsts pārnesumu līmenis III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi saistībā ar REACH”, proti, 10,1 miljons EUR jeb 39 % (2015. gadā: 7,3 miljoni EUR jeb 32 %) un vēl augstāks IV sadaļā “Pamatdarbības izdevumi biocīdu jomā”, proti, 1,3 miljoni EUR jeb 68 % (2015. g.: 1,5 miljoni EUR jeb 74 %). Tik augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam. Aģentūrai jāapsver diferencētu budžeta apropriāciju plašāka izmantošana, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.	Ieviešana ir sākta
2016	Saskaņā ar Biocīdu regulu ECHA veicina biocīdu vielu un produktu tirgus darbību. 2016. gada novembra revīzijas ziņojumā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) secināja, ka ECHA iekšējās kontroles sistēmas koncepcija un praktiskā ieviešana attiecībā uz Aģentūras procesiem un darbībām, kas paredzētas Biocīdu regulā, ir efektīva un lietderīga. Kaut arī netika konstatētas ievērojamas nepilnības, IRD uzskatīja, ka iespējami daži turpmāki uzlabojumi. Aģentūra un IRD vienojās par koriģējošo pasākumu plānu.	Ieviešana ir sākta
2016	Atšķirībā no vairākuma citu aģentūru ECHA izveides regulā nav skaidri noteikta prasība veikt darbību regulāru ārējo novērtēšanu, kas ir darbības rezultātu novērtēšanas svarīgs elements.	Ieviešana nav sākta (ārpus Aģentūras kontroles)

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.7.10.

Attiecīgajos tiesību aktos (REACH Regulā (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem) nav noteikts, ka aģentūrai būtu jāveic ex post pārbaude par katru MVU reģistrētāja uzņēmuma izmēru. Aģentūras valde atbalstīja pieeju, saskaņā ar kuru prioritāti piešķir MVU reģistrētājiem ar lielāko finansiālo ietekmi (proti, ar lielāko reģistrāciju skaitu lielākajā tonnāžas diapazonā). Aģentūra pašreiz pārbauda to reģistrētāju MVU izmēru, kuri iesniedza dokumentāciju līdz 2015. gadam, un 2017. gadā aģentūra pievērsās arī MVU reģistrētājiem no Apvienotās Karalistes, lai pārbaudītu to uzņēmumu izmēru, pirms Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības. Turpmāk aģentūra aizvien biežāk veiks MVU izmēra pārbaudi, balstoties uz izmaksu un ieguvumu principu.

3.7.11.

REACH Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem nenodrošina aģentūrai nepieciešamos rīkus, lai tā varētu iekasēt nokavētus administratīvos maksājumus. Aģentūra proaktīvi atgādina debitoriem par viņu maksāšanas pienākumu, un gadījumā, ja debitori uz atgādinājumu nereaģē, aģentūra iesaista vietējos juridiskos birojus, lai iekasētu nokavētos maksājumus tieši dalībvalstīs. Juridiskie biroji līdz šim ir sazinājušies ar 74 % uzņēmumu ar nokavētiem administratīvajiem maksājumiem, un šīs iniciatīvas rezultātā tiks veikta izmaksu un ieguvumu analīze, lai noteiktu turpmākos veicamos pasākumus.

3.7.12.

Dalībvalstu galvenais uzdevums ir ieviest REACH/CLP regulas, un to konkrēts pienākums ir reģistrēt ķīmiskās vielas. Aģentūra spēj īstenot savas pilnvaras un gūt atbilstošu ienākumu līmeni no maksājumiem, ja valstu iestādes efektīvi praktiski īsteno ieviešanas stratēģijas. Par šo jautājumu notiek diskusijas ar Komisiju.

3.7.13.

Aģentūra ņem vērā šo provizorisko apsvērumu, kas ir horizontāls jautājums un skar vairākas aģentūras. Aģentūra – līdzīgi kā citas aģentūras – publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ES aģentūru tīkla (EUAN) tīmekļa vietnē https://euagencies.eu/). Lai vairotu pārredzamību, publicitāti un ļautu pilsoņiem identificēt publicētās vakances, aģentūra iesaka Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē popularizēt EUAN tīmekļa vietni.

3.7.14.

Šis provizoriskais apsvērums ir pareizs. Aģentūru finansē gan ienākumi no maksājumiem, gan līdzsvarojoša Eiropas Savienības subsīdija. Aģentūra iepriekš ir izteikusi Komisijai vairākus alternatīvus finansēšanas priekšlikumus, tostarp atkārtotu maksājumu ieviešanu, jo tādi ir ieviesti dažās citās ES aģentūrās. Aģentūra uzsver, ka REACH2018. gada 5. marta ziņojumā par pārskatīšanu (COM(2018) 116 final) bija norādīts, ka Komisija novērtēs visas iespējas, lai aģentūrai turpmāk nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu.

3.8. EIROPAS APDROŠINĀŠANAS UN ARODA PENSIJU IESTĀDE (EAAPI)

IEVADS

3.8.1.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EAAPI”), kura atrodas Frankfurtē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (88). Iestādes uzdevumi ir veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm, uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību.

3.8.2.

Galvenie skaitliskie dati par Iestādi ir sniegti tabulā (89).

Tabula

Iestādes galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	21	24
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (90)	139	151
Avots: Iestādes sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.8.3.

Mēs revidējām:

a)	Iestādes pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (91) un budžeta izpildes pārskatus (92) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.8.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.8.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.8.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Citi jautājumi

3.8.7.

3.8.8.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.8.9.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi. Iestādes grāmatvedis ir pakļauts Korporatīvā atbalsta departamenta vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Iestādes direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.8.10.

INFORMĀCIJA PAR ĀRĒJĀS NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTIEM

3.8.11.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts triju Eiropas uzraudzības iestāžu (93) ārējs novērtējums (94).

IESTĀDES ATBILDE

3.8.9.

Līdz 2018. gada aprīlim grāmatvedis ziņoja Korporatīvā atbalsta departamenta vadītājam un valdei. Tika uzskatīts, ka šāda kārtība nav pretrunā ar grāmatveža hierarhisko un funkcionālo neatkarību, ņemot vērā, ka grāmatveža gada darbības galīgo novērtējumu sniedza valde. 2018 maijā tika veiktas izmaiņas, lai ar jauno ziņošanas kārtību stiprinātu grāmatveža pozīciju, proti, hierarhisko ziņojumu sniedzot izpilddirektoram un funkcionālo ziņojumu sniedzot valdei.

3.8.10.

Lai publicētu vakances EPSO tīmekļa vietnē, paziņojumi obligāti jātulko visās 24 ES valodās. Tā kā šāda kārtība būtiski ietekmē budžetu, EAAPI nolēma vairāk izmantot citus plašsaziņas līdzekļus, kur savas vakances publicē lielākā daļa ES aģentūru. EAAPI izmanto arī Aģentūru darba vakanču ziņojumu dēli – Aģentūru tīkla izstrādātu kopīgu platformu –, lai ievietotu paziņojumus par vakancēm, kas pieejamas visiem pilsoņiem. Turklāt EAAPI vada kopīgu iepirkumu darbā pieņemšanas kampaņu reklamēšanai, lai vairotu popularitāti un uzrunātu plašu ES auditoriju.

3.9. EIROPAS INOVĀCIJU UN TEHNOLOĢIJU INSTITŪTS (EIT)

IEVADS

3.9.1.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (turpmāk tekstā – “Institūts”, arī “EIT”), kurš atrodas Budapeštā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 294/2008 (95). Institūta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. Institūts piešķir dotācijas aizvien lielākam skaitam zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK), kuras sasaista kopā augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības nozares, tādējādi veicinot inovācijas un uzņēmējdarbību. Zināšanu un inovāciju kopienas koordinē simtiem partneru darbības. Institūta sniegtās dotācijas atlīdzina partneru izmaksas un tās izmaksas, kas izriet no ZIK koordinācijas pasākumiem.

3.9.2.

Galvenie skaitliskie dati par Institūtu ir sniegti tabulā (96).

Tabula

Institūta galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (97)	283	303
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (98)	59	60
Avots: Institūta sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.9.3.

Mēs revidējām:

a)	Institūta pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (99) un budžeta izpildes pārskatus (100) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.9.4.

Mēs uzskatām, ka Institūta pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Institūta finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Institūta Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.9.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.9.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Citi jautājumi

3.9.7.

2016. gada decembrī, t. i., īsi pirms beidzās attiecināmības periods (2016. gada 1. janvāris – 2016. gada 31. decembris), EIT parakstīja grozījumus specifiskajos dotācijas nolīgumos, kas bija noslēgti ar ZIK EIT Digital, InnoEnergy, Health un Raw Materials. Grozītais specifiskais dotācijas nolīgums ar ZIK Climate bija pat parakstīts 2017. gada janvārī, kas ir pēc attiecināmības perioda beigām. Tā kā ar šiem grozījumiem tika palielinātas vienotās atlīdzināšanas likmes, ZIK varēja saņemt papildu 15 miljonus EUR kā dotāciju no EIT par tādu pašu apstiprināto attiecināmo izmaksu summu (papildu 6,0 miljoni EUR ZIK Climate, 5,6 miljoni EUR ZIK EIT Health, 2,2 miljoni EUR ZIK InnoEnergy un 1,2 miljoni EUR ZIK EIT Raw Materials). Šāda prakse ir pretrunā mērķim mudināt zināšanu un inovāciju kopienas atrast pašām savus finansējuma avotus un stimulēt tās pakāpeniski iegūt finansiālu neatkarību no EIT. Turklāt tā var negatīvi ietekmēt godīgu konkurenci starp zināšanu un inovāciju kopienām, jo izdevumu līdzfinansējumam arī ir nozīme, kad tiek pieņemti ikgadējie lēmumi par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.

3.9.8.

Arī EIT InnoEnergy un EIT Digital uzņēmējdarbības plānos veiktās izmaiņas ar atpakaļejošu spēku pievienoja dažas darbības, kuras sākotnējos plānos nebija paredzētas, attiecīgi par kopējo vērtību apmēram 3,3 miljoni EUR un 0,6 miljoni EUR. EIT InnoEnergy pievienotā darbība uzskatāma par būtisku grozījumu sākotnējā uzņēmējdarbības plānā, uz kura pamata tika piešķirta sākotnējā maksimālā dotācijas summa. Tā kā dažādajām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirtās dotāciju summas izriet no to sākotnējo uzņēmējdarbības plānu priekšlikumu konkurētspējīgas caurskatīšanas, sekojoši būtiski grozījumi ietekmē lēmumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un vienlīdzīgu attieksmi pret šīm kopienām, bet tas neatbilst Finanšu regulas piemērošanas noteikumu 180. panta 4. punktam.

3.9.9.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.9.10.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvedības sistēmu savlaicīgas (atkārtotas) apstiprināšanas aspektu. 2017. gadā Institūts ieviesa bezpapīra sistēmu maksājumu apstrādei. Kaut arī tas radīja izmaiņas Institūta procedūrās un grāmatvedības sistēmā, šī sistēma nav atkārtoti apstiprināta kopš 2012. gada.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.9.11.

Lai vēl vairāk nostiprinātu iekšējās kontroles sistēmu, ko piemēro ZIK izmaksātām dotācijām, EIT ieviesa centralizētas ex ante pārbaudes tiem ZIK partneriem, kuru izmaksu deklarācijas pārsniedz 325 000 EUR. Pārbaudes EIT uzdevumā veica divi revīzijas uzņēmumi (101), kuri sertificēja ZIK partneru finanšu pārskatus. Cita EIT nolīgta revīzijas uzņēmuma veiktajās ex post pārbaudēs iegūtie rezultāti apstiprina jaunās sertificēto finanšu pārskatu pieejas efektivitāti un svarīgumu, jo lielāko daļu būtisko kļūdu konstatēja izmaksu deklarācijās, kurām nebija veiktas ex ante pārbaudes.

3.9.12.

EIT uzņēmējdarbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plāni ir pieņemti 2013. gadā, un tie ir novecojuši. Piemēram, puse darbinieku, kas bija iekļauti krīzes pārvaldības grupā, 2017. gadā EIT vairs nestrādāja. Plāni ir atjaunināti par pēdējiem diviem gadiem, bet tie vēl nav apstiprināti.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.9.13.

Tāpat kā iepriekšējos gados zināšanu un inovāciju kopienas pilnībā neizmantoja EIT piešķirtās dotācijas summas. Pieņemtās attiecināmās izmaksas, īstenojot ZIK pievienotās vērtības darbības (KAVA) tajā piecās ZIK, kuras uzsāka darboties pirms 2016. gada (pirmā un otrā viļņa ZIK kopā), izrādījās par 15 % zemākas nekā sākotnējos 2016. gada pirmajā pusē parakstītajos specifiskajos dotācijas nolīgumos (102). Galvenie līdzekļu neizlietošanas iemesli bija nepilnīga uzņēmējdarbības plānu īstenošana, daļēji tāpēc, ka dotācijas nolīgumi tika apstiprināti vēlu un ZIK darbībām ir daudzgadu raksturs, un tāpēc, ka dažu ZIK pašfinansētās pārvaldības izmaksas bija lielākas, nekā plānots. Šos līdzekļus daļēji izmantoja, lai palielinātu sākotnējās vienotās atlīdzināšanas likmes, ko piemēroja KAVA attiecināmajām izmaksām (sk. 3.9.7. punktu). Īpaši otrā viļņa ZIK (EIT Health un Raw Materials) darbību uzsākšana iekavējās. Saskaņā ar EIT novērtējuma ziņojumiem no pirmā viļņa ZIK viszemākie darbības rādītāji bija ZIK Climate.

3.9.14.

Pēc tam, kad EIT bija veicis uzņēmējdarbības plānu izpildes (darbības rezultātu) novērtējumu, Institūts aprēķināja dažas darbības rezultātu korekcijas. Taču šīs korekcijas finansiāli neietekmēja nevienu ZIK. Atbilstoši programmas “Apvārsnis 2020” dotācijas aprēķina metodoloģijai EIT piemēro tikai lielāko no finanšu un darbības rezultātu korekcijām. Kaut arī šī metodoloģija šķiet pienācīga atsevišķiem programmas “Apvārsnis 2020” projektiem, tā nav tik pienācīga ZIK piešķirtām dotācijām, jo ar tām finansē plašu klāstu ļoti dažādu darbību. Var apšaubīt metodi, ar kuru, piemēram, izglītības pasākumiem piemērotas darbības rezultātu korekcijas kompensē ar, piemēram, inovācijas projektu finanšu korekcijām.

3.9.15.

Visas ZIK 2017. gadā pieņēma ilgtspējas stratēģijas saskaņā ar EIT norādījumiem, un tas ir nozīmīgs solis uz stabilāku nākotni zināšanu un inovāciju kopienām. Tomēr pirmā viļņa ZIK radītie ieņēmumi joprojām ir zemi (2–6 % no KAVA izmaksām) un progress 2017. gadā bija ierobežots. No ZIK partneriem saņemtais līdzfinansējums arī saglabājas zemā līmenī (zemākā līmenī nekā paredzēts sākotnēji parakstītajos specifiskajos dotācijas nolīgumos): EIT dotācijas turpina finansēt KAVA no 62 % līdz 90 % apmērā atkarībā no ZIK.

3.9.16.

EIT publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un Cilvēkresursu un drošības ĢD tīmekļa vietnē, bet parasti nepublicē tos Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

3.9.17.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (103). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. 2010. gadā Komisija ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Institūts atsevišķām procedūrām bija ieviesis e-rēķinus, bet nebija ieviesis e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

CITI APSVĒRUMI

3.9.18.

Pašreizējais EIT pagaidu direktors stājās amatā 2014. gada jūlijā. Jauna direktora atlases procedūra tika uzsākta 2016. gadā, bet tā nebija sekmīga. Kopš tā laika nav rīkota jauna darbā pieņemšanas procedūra. Šā amata pagaidu aizpildīšana tik ilgu laiku ir pretrunā Civildienesta noteikumiem, kuros tas atļauts ilgākais vienu gadu.

3.9.19.

EIT Statūtu 5.1. iedaļā ir noteikts: “EIT personāls ir darbinieki, kurus nodarbina tieši EIT, pamatojoties uz noteikta termiņa līgumiem”, un uz viņiem attiecas ES pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība. Tātad EIT saviem pagaidu darbiniekiem var piedāvāt tikai noteikta termiņa līgumus ilgākais uz pieciem gadiem, ko vienreiz var pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Darbinieki, kuri sāka strādāt EIT drīz pēc tā izveides 2009. gadā, sasniegs maksimālo desmit gadu skaitu 2020. gadā, un tas turpmākajos gados varētu ietekmēt darbību un administrācijas turpināšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA UN ĀRĒJĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMIEM

3.9.20.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā revidēja, kā Institūts uzrauga dotācijas nolīgumus (104). Institūts sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

3.9.21.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2016. un 2017. gadā tika veikts EIT vidusposma novērtējums par 2011.–2015. gadu (105).

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.9.22.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2012	Dotāciju nolīgumos nebija noteikti individuāli robežlielumi konkrētām izmaksu kategorijām (piem., personāla izmaksām, apakšlīgumiem, juridiskajiem pakalpojumiem u. c.).	Ieviests (106)
2014	Institūts bija par augstu novērtējis savas budžeta vajadzības 2014. gadam par 13,1 miljonu EUR jeb 5,6 % (2013. gadā – par 3,4 miljoniem EUR jeb 2,5 %), un no pieejamā 233,1 miljona EUR saistības bija uzņemtas tikai par 220 miljoniem EUR. Zemais īstenošanas līmenis ir galvenokārt saistīts ar neizlietotajām apropriācijām dotācijām (11,4 miljoni EUR) ZIK darbību finansēšanai. ZIK uzņēmējdarbības plānos, uz kuriem bija balstīti parakstītie dotāciju nolīgumi, nebija prasīts izlietot visas Institūtam pieejamās 2014. gada apropriācijas. Neizlietotās apropriācijas no jauna iekļaus Institūta 2015.–2017. gada budžetos, kā tas noteikts Institūta finanšu noteikumos.	Ieviešana ir sākta (107)
2014	Kaut arī ZIK jāizstrādā stratēģijas finansiālai ilgtspējai, līdz šim un savas darbības piektajā gadā kopienas joprojām ir pilnībā atkarīgas no finansējuma, kuru sniedz Institūts un ZIK partneri.	Ieviešana ir sākta (108)
2014	Kopš Institūtu izveidoja 2009. gadā, tajā ir bijusi augsta darbinieku mainība un nestabilitāte vadības līmenī. Divas no trijām nodaļu vadītāju amata vietām ir brīvas kopš 2013. gada. Viena vieta kopš 2013. gada ir aizpildīta ad interim, kas ir pretrunā Civildienesta noteikumiem, kuros noteikts, ka šāds stāvoklis var ilgt augstākais vienu gadu. Otru amata vietu pašlaik aizpilda galvenais izpilddirektors, kurš veic direktora pienākumus un tādējādi vienlaicīgi ieņem trīs amatus.	Ieviests
2015	Palāta īpašajā ziņojumā Nr. 4/2016 secināja, ka finansēšanas nosacījumam, saskaņā ar kuru EIT ieguldījums ZIK nedrīkst pārsniegt 25 %, ir maza pievienotā vērtība vai arī tās nav nemaz un ka tā atcelšana būtiski mazinātu ZIK partneru darbības pārskatu un finanšu pārskatu slogu (109).	Ieviešana ir sākta
2015	Apliecinājums par finanšu pārskatu, ko pieprasa no ZIK partneriem, kuri prasa atlīdzināt vairāk nekā 325 000 EUR, palīdzēs Institūta izmaksu deklarāciju ex ante pārbaudē. Tomēr šo apliecinājumu kvalitāte ievērojami atšķiras, un tas ierobežo pārliecību, ko no tiem var gūt, un Institūtam ir jāveic papildu pārbaudes.	Ieviests
2015	EIT izveides regulā noteikts, ka “EIT piesaista finanšu līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem un izmanto savus resursus saskaņā ar šo regulu. Institūts īpaši tiecas ievērojamu un arvien lielāku sava budžeta daļu iegūt no privātiem avotiem un no ienākumiem, ko rada paša Institūta darbības.” Neraugoties uz šo noteikumu, kas skaidri attiecas uz EIT budžetu, ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma veidoja 99 % no EIT 2015. gada budžeta.	Ieviešana nav sākta (110)
2015	Kaut arī Institūtam ir atļauts neizlietotās apropriācijas (apropriācijas, par kurām gada laikā nav uzņemtas saistības, vai gada beigās atceltās apropriācijas) atkārtoti iekļaut budžetos nākamajiem trim gadiem, tas savlaicīgi nepielāgoja procesu, lai 2015.–2017. gada budžetos atkārtoti iekļautu 26,6 miljonus EUR, kuri bija pieejami no 2014. gada dotāciju nolīgumiem. Šīs apropriācijas radās tāpēc, ka ZIK līdzekļus izmantoja zemākā līmenī, nekā paredzēts.	Ieviests
2015	Komisijas sākotnējais mērķis paredzēja, ka Institūts finansiālu patstāvību iegūs 2010. gadā. Tomēr tas ieguva tikai daļēji finansiālu patstāvību 2011. gada jūnijā ar nosacījumu, ka arī turpmāk dotāciju darījumiem un iepirkumiem, kas pārsniedz 60 000 EUR, būs vajadzīgs (atbildīgā) Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta ex ante apstiprinājums.	Ieviests
2015	Institūts finansē EIT digitālo maģistra studiju programmu, kurā piedalās 16 Eiropas universitātes. Universitāšu izmaksu atlīdzināšanas modelis apvieno vienreizēju maksājumu līdz 8 000 EUR par vienu studentu (saskaņā ar Erasmus Mundus programmas noteikumiem) un faktiskās izmaksas, tostarp netiešās izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi. Pēc šāda principa 2015. gadā universitātēm samaksāja vidēji 15 000 EUR par katru studentu (ieskaitot vienreizēju maksājumu). Tomēr modelis nav oficiāli definēts un neļauj nošķirt darbības, ko sedz vienreizējais maksājums, un tās, kuras sedz, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām. Institūtam jāvirzās uz skaidru un oficiāli definētu modeli, kura pamatā ir vienota izmaksu deklarēšanas metode, piemēram, pamatots vienots vienreizējs maksājums.	Ieviešana ir sākta (111)
2015	Pareizas finanšu pārvaldības princips netika ievērots arī tad, kad cits ZIK partneris iepirka sabiedrisko attiecību pakalpojumus, par kuriem dienas likmes svārstījās no 800 EUR līdz 3 250 EUR uz cilvēku, un arī tos Institūts pilnībā atlīdzināja (112).	Neattiecas
2015	Institūts izmantoja Komisijas pamatlīgumu, lai rīkotu inovāciju konferences 2015. un 2016. gadā. Saskaņā ar šo pamatlīgumu to pakalpojumu cenas, par kuriem bija noslēgts apakšuzņēmuma līgums, netika noteiktas pamatlīgumā. Šo pakalpojumu cenas svārstījās no 800 EUR dienā par jaunāko konsultantu līdz 2 250 EUR dienā par vecāko konsultantu (gandrīz četras reizes vairāk nekā cena, par kuru bija panākta vienošanās pamatlīgumā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītāju). Par šādām cenām iepirkto pakalpojumu izmaksas veido vairāk nekā 100 000 EUR katrai konferencei.	Neattiecas
2016	Palāta konstatēja nepilnības ZIK juridisko personu veikto iepirkuma procedūru ex post pārbaudēs. Vismaz vienas ZIK juridiskās personas gadījumā pārbaudāmo iepirkuma procedūru izlase nereprezentēja visu datu kopu. Turklāt Palātas secinājums par divu iepirkuma procedūru likumību un pareizību bija atšķirīgs no sākotnējiem secinājumiem. Šajos gadījumos Institūts bija pieņēmis līgumslēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu vai līgumu pārmērīgu pagarināšanu.	Ieviests
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada decembra revīzijas ziņojumā “Dotāciju pārvaldība: pāreja uz programmu “Apvārsnis 2020”” secināja, ka Institūts ir sekmīgi pielāgojis procesus programmas “Apvārsnis 2020” noteikumiem, it īpaši Līdzdalības noteikumiem, un ka Institūta kontroles mehānismi, kurus piemēro uzsākšanas procesam, kopumā ir efektīvi atbalstījuši jaunas ZIK. IRD secināja arī, ka ir vajadzīga steidzama rīcība, lai nodrošinātu programmas “Apvārsnis 2020” tiesiskā regulējuma kārtīgu piemērošanu un lai vēl vairāk uzlabotu jaunu ZIK uzsākšanas procesu. Institūts un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Ieviešana ir sākta
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis bija augsts II sadaļā, proti, 0,4 miljoni EUR jeb 40 % (2015. gadā – 0,4 miljoni EUR jeb 44 %). Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz līgumiem par IT pakalpojumiem, kas turpinās pēc gada beigām, un sanāksmju izmaksām, par kurām vēl nebija saņemti rēķini.	Neattiecas
2016	Dotācijas 2015. gada periodam piešķīra tikai 2015. gada aprīlī, un dotācijas nolīgumus parakstīja 2015. gada jūnijā un jūlijā. 2016. gada periodam dotācijas piešķīra un nolīgumus parakstīja 2016. gada aprīlī. Lai gan 2016. gadā stāvoklis uzlabojās, šī kavēšanās ar dotāciju piešķiršanas lēmumiem un nolīgumu parakstīšanu rada nenoteiktību un mazina partneru vēlmi ieguldīt resursus un uzsākt darbības gada sākumā.	Ieviešana ir sākta
2016	Pēdējos aicinājumos veidot jaunas ZIK, kuru tematiskās jomas tika definētas EIT Stratēģiskās inovācijas darba kārtībā 2014.–2020. gadam, konkurence ir bijusi ierobežota. 2014. gadā uzaicinājumam veidot divas jaunas ZIK (veselības un izejvielu jomās) atsaucās vairs tikai septiņi interesenti. 2016. gada uzaicinājumā veidot vēl divas ZIK (pārtikas un pievienotās vērtības ražošanas jomās) tika iesniegti trīs priekšlikumi, un vienīgo pieteikumu uz pievienotās vērtības ražošanas ZIK neizraudzījās nepietiekamās kvalitātes dēļ.	Neattiecas
2016	Laikā kopš Institūta izveidošanas 2008. gadā līdz 2014. gada jūlijam četras reizes ir nomainījies Institūta direktors. Direktora amats kopš 2014. gada augusta un citi vadošie amati kopš 2013. gada februāra tiek aizpildīti uz pagaidu laiku. Tas ir pretrunā Civildienesta noteikumiem, kur amata pagaidu ieņemšana ir atļauta ilgākais vienu gadu, un biežā nomaiņa un ieilguši pagaidu risinājumi rada nenoteiktību ieinteresētajām personām un vājina stratēģisko nepārtrauktību.	Ieviešana ir sākta (113)
2016	Institūtam ir svarīga loma saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”, kam 2014.–2020. gadā ir piešķirts 2,4 miljardu EUR liels budžets. Komisija ir izveidojusi programmas “Apvārsnis 2020” Kopējo atbalsta centru, lai nodrošinātu to struktūru saskaņotu darbību, kurām jāgādā par tādiem visai programmai kopīgiem aspektiem kā juridiskie pakalpojumi, IT rīki, dotāciju pārvaldība, pētniecības rezultātu izplatīšana un izmantošana u. c. Tomēr atšķirībā no Komisijas izpildaģentūrām un publiskā un privātā sektora partnerībām Institūts nevar tieši kontaktēties ar Kopējo atbalsta centru, un tam katrā gadījumā atsevišķi ir jāprasa atļauja atbildīgajam Komisijas ģenerāldirektorātam. Šis ierobežojums ietekmē Institūta darbību efektivitāti.	Ieviests
2016	ZIK koordināciju un pārstāvniecību nodrošina ZIK juridiskās personas, kuras gandrīz pilnībā finansē Institūts. Revīzijā Palāta pievērsa īpašu uzmanību šo personu veiktajām iepirkuma procedūrām, ko Palāta uzskata par augsta riska jomu. 2015. gada dotācijas nolīgumos noteikts, ka ZIK juridiskajām personām un/vai ZIK partneriem jānodrošina, lai visos iepirkumos tiktu panākta vislabākā atdeve vai, attiecīgos gadījumos, zemākā iespējamā cena. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 60 000 EUR, dotācijas nolīgumos ir noteikts, ka ZIK juridiskajām personām un/vai ZIK partneriem ir konkursā jāuzaicina vismaz trīs ekonomikas dalībnieki un ir jādokumentē iepirkuma procedūra pārredzamības labad. Palāta revidēja EIT pilnībā finansētu ZIK juridisko personu veiktu iepirkuma procedūru izlasi, kas aptvēra summu par aptuveni 7 miljoniem EUR. Revīzijā tika konstatētas ievērojamas nepilnības, tostarp līgumu tieša piešķiršana, būtisku elementu trūkums konkursos, sākotnējo līgumu ievērojama paplašināšana laika un/vai apjoma ziņā, laikā un/vai apjomā neierobežoti līgumi vai kvalitātes/cenas svērumi, kuri neitralizē cenu konkurenci. Šajās nepareizajās iepirkuma procedūrās 2016. gadā bija iesaistīti maksājumi 2,2 miljonu EUR apmērā. Institūts pats bija apzinājis iepirkuma nepilnības saistībā ar vienu ZIK juridisko personu un izstrādājis rīcības plānu, lai uzlabotu visu ZIK juridisko personu turpmākās iepirkuma procedūras.	Ieviešana ir sākta
2016	Lai gan budžets ir vērā ņemami pieaudzis no 309 miljoniem EUR 2008.–2013. gadā līdz 2,4 miljardiem EUR 2014.–2020. gadā un ZIK skaits ir pieaudzis no trim līdz sešām 2016. gada beigās, Institūta amata vietu skaits štatu sarakstā nav ievērojami mainījies (sk. 2. tabulu). Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2016 (114) ir norādīts uz risku, ka Institūtam nebūs pietiekamas spējas tikt galā ar pieaugušo darba slodzi. Institūta direktora vietas izpildītājs piemin šo risku Institūta 2015. gada darbības pārskatā.	Ieviešana nav sākta (Ārpus Institūta kontroles)

INSTITŪTA ATBILDE

3.9.7.

EIT vēlas precizēt, ka grozījumu pieprasījumus Konkrētas darbības dotācijas nolīgumam (SGA) var iesniegt jebkurā laikā atbilstības perioda laikā saskaņā ar EIT un ZIK partnerības pamatnolīgumu (FPA). ZIK grozījumu pieprasījumiem EIT veica tehnisku un finansiālu novērtējumu, savukārt Eiropas Komisija veica ex ante apstiprināšanu. Tā rezultātā 2016. gada decembrī tika parakstīti grozījumi. EIT Climate-KIC gadījumā grozījuma pieprasījuma apstiprinājums tika oficiāli paziņots ZIK 2016. gada 21. decembrī, t. i., attiecināmības periodā. Attiecībā uz vienoto atmaksas likmju palielināšanu EIT norāda, ka 2016. gada SGA grozījumu rezultātā ZIK netika izmaksāta papildu dotācija. Kopējā galīgā izmaksātā dotācija (241,8 miljoni EUR) bija ievērojami mazāka nekā sākotnēji piešķirtā dotācija (274,9 miljoni EUR). Saistībā ar ZIK aicināšanu atrast savus finansējuma avotus un stimulēt tās kļūt finansiāli ilgtspējīgām, mēs atsaucamies uz mūsu atbildi uz 3.9.15. punktu. Grozījumu pieprasījumu izvērtēšanas ietvaros EIT, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, bija pārbaudījis, ka SRR pielāgošana ir saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu un neietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret ZIK. Iespēja pielāgot SRR bija pieejama visām ZIK ar vienādiem nosacījumiem.

3.9.8.

Attiecībā uz otro novērojumu EIT uzskata, ka grozījumi bija saskaņā ar Finanšu regulas piemērošanas noteikumu 180. panta 4. punktu, jo tie neapšaubīja dotāciju piešķiršanas lēmumus un nebija pretrunā ar vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka nav noteikuma, kas noteiktu būtiskuma slieksni attiecībā uz to, kāda veida maiņa tiktu uzskatīta par “būtisku”, lai novērtētu, vai izmaiņas ietekmē dotācijas piešķiršanu. Tas, vai jaunu darbību iekļaušana ir saskaņā ar minēto noteikumu, ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz darbību nozīmīgumu un ietekmi attiecībā uz visu ZIK uzņēmējdarbības plānu. EIT veica šo novērtējumu pirms grozījumu pieprasījumu apstiprināšanas un secināja, ka grozījumi neapšaubīja dotāciju piešķiršanas lēmumus. Tā kā katram ZIK ir iespēja savos grozītajos uzņēmējdarbības plānos ieviest jaunas piemērotas darbības ar vienādiem noteikumiem, tika nodrošināta arī vienlīdzīga attieksme pret ZIK. Visbeidzot, EIT norāda, ka EIT InnoEnergy gadījumā viena attiecīgā darbība veidoja tikai 3,9 % no ZIK uzņēmējdarbības plāna aplēstā budžeta. Attiecībā uz EIT Digital šis īpatsvars bija 0,6 %.

3.9.10.

Pašlaik EIT savu uzskaites funkciju nodod Komisijas grāmatvedim. Ja Budžeta ģenerāldirektorāts to uzskata par vajadzīgu, šis process ietvers EIT grāmatvedības sistēmu atkārtotu apstiprināšanu.

3.9.12.

EIT 2018. gadā pieņems Uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāna un Katastrofu atveseļošanas plāna atjauninājumus.

3.9.13.

Īpaši dotāciju nolīgumi par 2016. gadu ar EIT Health un EIT RawMaterials tika parakstīti vēlāk nekā plānots, jo vispirms ir nepieciešams parakstīt partnerības pamatnolīgumus. Konkrētas darbības dotāciju nolīgumi 2017. un 2018. gadā tika sistemātiski parakstīti februārī, lai ZIK varētu sākt savu darbību jau gada sākumā. Inovatīvas darbības ir dinamiskas un ātri reaģējošas, un tās nevar plānot lineāri. Dažiem inovācijas projektiem vai plāniem var būt mazāks potenciāls, nekā gaidīts, un tie jāatceļ dotāciju nolīgumu īstenošanas laikā. Turklāt vairākas ZIK operatīvās darbības, piemēram, maģistra un doktorantūras studiju programmas vai ilgtermiņa pētniecības un inovācijas projekti, pēc būtības ir daudzgadu darbības. EIT plāno pievērsties šim jautājumam, tiecoties parakstīt daudzgadu dotāciju nolīgumus ar ZIK laikposmā pēc 2020. gada ar nosacījumu, ka saistību apropriācijas EIT budžetā attiecīgi tiek piešķirtas daudzgadu daļās.

3.9.14.

Patiešām, EIT pilnībā ievēroja dotācijas aprēķināšanas metodiku, kas paredzēta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” juridiskajā pamatā, un EIT turpinās ievērot nākotnē piemērojamos tiesību aktus.

3.9.15.

ZIK finansiālā ilgtspēja ir EIT ZIK modeļa unikāls mērķis, un tas ir viens no sarežģītākajiem EIT misijas aspektiem. Lai gan iepriekš tas bija tālāks ZIK mērķis, dažas inovāciju kopienas jau nodrošina ievērojamu līdzfinansējumu, lai finansētu savu darbību un radītu ievērojamus ieņēmumus salīdzinājumā ar to budžetu. Piemēram, EIT Digital nodrošināja 26 % līdzfinansējumu (jeb 22 miljonus EUR) ZIK pievienotās vērtības darbības finansēšanai 2016. gadā, papildus ziņošanai par vairāk nekā 200 miljoniem EUR ZIK papildu darbību, ko veic un finansē to partnerorganizācijas. Vēl viens piemērs ir EIT Health, kas pirmajā darbības gadā iekasēja vairāk nekā 6 miljonu EUR ieņēmumus, kas ir ievērojama summa, salīdzinot ar kopējo EIT piešķirto finansējumu (aptuveni 19 miljoni EUR).

3.9.16.

EIT pašlaik apsver iespēju EPSO tīmekļa vietnē publicēt paziņojumus par brīvajām darba vietām, ņemot vērā arī izmaksas, kas saistītas ar paziņojumu par vakancēm tulkošanu visās ES oficiālajās valodās, kas ir priekšnoteikums publicēšanai EPSO tīmekļa vietnē. Tomēr pēdējos gados ir ievērojami palielinājies to kandidātu vidējais skaits, kuri atsaukušies uz EIT paziņojumiem par vakancēm, galvenokārt tāpēc, ka EIT aktīvi izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai popularizētu jaunas vakances.

3.9.17.

EIT plāno ieviest e-konkursa un e-iesniegšanas rīkus pēc tam, kad būs noslēgti vajadzīgie nolīgumi ar Eiropas Komisiju, kuru sagatavošanas darbības turpinās.

3.9.18.

2018. gada 1. jūnijāEiropas Komisija publicēja vakanci uz EIT direktora amatu (115).

3.9.19.

Pirmie darbinieki pievienojās EIT 2010. gadā, tādējādi viņi sasniegs maksimālos desmit darba gadus 2020. gadā. Tomēr EIT apzinās risku, kas arī tika atzīmēts EIT 2017. gada darbības pārskatā. EIT2018. gada 14. maija vēstulē oficiāli pieprasīja Eiropas Komisijas tiesisko viedokli.

3.10. EIROPAS JŪRAS DROŠĪBAS AĢENTŪRA (EMSA)

IEVADS

3.10.1.

Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EMSA”), kura atrodas Lisabonā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (116). Aģentūras uzdevums ir nodrošināt augsta līmeņa kuģošanas drošību un novērst kuģu radīto piesārņojumu, sniegt tehnisko palīdzību Komisijai un dalībvalstīm, pārraudzīt attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un novērtēt to efektivitāti.

3.10.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (117).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (118)	71	79
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (119)	246	250
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.10.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (120) un budžeta izpildes pārskatus (121) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.10.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.10.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.10.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.10.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.10.8.

Komisija 2014. gadā vairāk nekā 50 ES iestāžu un struktūru, tostarp Aģentūras, vārdā, parakstīja pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par programmatūras licenču, kā arī uzturēšanas un atbalsta pakalpojumu iegādi. Pamatlīgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp Aģentūru un piegādātājiem, kuri atbilst Aģentūras vajadzībām. Par šiem starpniecības pakalpojumiem pamatlīgumslēdzējs var palielināt piegādātāju cenas par diviem līdz deviņiem procentiem. 2017. gadā kopējie maksājumi pamatlīgumslēdzējam sasniedza 1,7 miljonus EUR. Aģentūra nebija sistemātiski salīdzinājusi cenas un prasītos uzcenojumus ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatlīgumslēdzējam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.10.9.

3.10.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (122) (123). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. 2010. gadā Komisija ieviesa rīkus elektronisko rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi elektronisko rēķinu apmaksu un piedāvājumu elektronisko iesniegšanu, bet nebija ieviesusi elektronisko iepirkumu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA UN ĀRĒJĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMIEM

3.10.11.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2017. gadā sniedza revīzijas ziņojumus par projektu finansētām darbībām un cilvēkresursu pārvaldību (124). Aģentūra sagatavoja rīcības plānus iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

3.10.12.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts EMSA darbības rezultātu ārējs novērtējums par 2011.–2016. gadu (125). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.10.13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Aģentūra 2014. gadā noslēdza pamatlīgumu par 3,5 miljoniem EUR ar IT saistītu preču un pakalpojumu iepirkumam sešu gadu periodā. Aģentūra par zemu novērtēja vajadzības un iespējamo līguma vērtību, kā rezultātā 2016. gada beigās līgums bija izlietots 80 % apmērā. Ir jāsāk jauna iepirkuma procedūra četrus gadus agrāk, nekā paredzēts, kā rezultātā radīsies papildu administratīvās izmaksas.

Neattiecas

2016

Aģentūra 2016. gadā noslēdza septiņus pamatlīgumus naftas piesārņojuma likvidācijas sistēmu iepirkumam. Katrs pamatlīgums (kas atbilda iepirkuma procedūras daļai) aptvēra īpašu iekārtu veidu. Iepirkuma procedūra tika sākta, pieņemot, ka septiņu pamatlīgumu kopējā vērtība būs 7 miljoni EUR. Tomēr šajā pieņēmumā bija par zemu novērtētas Aģentūras vajadzības, un tika parakstīti septiņi pamatlīgumi, no kuriem katrs bija 7 miljonus EUR vērts, līdz ar to līgumu kopējā vērtība bija 49 miljoni EUR.

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.10.8.

Aģentūra atgādinās attiecīgajiem projektu koordinatoriem pastāvīgi pārbaudīt piegādātāja noteiktās cenas un/vai to, vai ir piemēroti pareizie uzcenojumi. EMSA arī prasīs šā pamatlīguma galvenajai līgumslēdzējai iestādei lūgt darbuzņēmēju vienmēr sniegt pierādījumu par tirgus cenu / uzcenojumu, atbildot uz jebkādiem norādes pieprasījumiem.

3.10.9.

Ņemot vērā tiesas nolēmumu, EPSO nolēma, ka EPSO ES tīmekļa vietnē var publicēt tikai tādus paziņojumus par vakancēm, kas sniegti visās oficiālajās ES valodās vai konkrētajās valodās, kas noteiktas tiesību aktā, ar ko dibināta aģentūra. Tā kā šīs jaunās politikas īstenošana rada augstas izmaksas par tulkošanu (aptuveni 19 000 EUR par vakanci), EMSA – tāpat kā daudzas citas aģentūras – savu vakanču paziņošanai EPSO pakalpojumus vairs neizmanto. Par šo problēmu 2015. gada decembrī vairākas aģentūras informēja EPSO. EMSA labprāt rastu risinājumu, kas nodrošina pietiekamu pārredzamību un vienlaikus arī atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam. EMSA cenšas plaši izplatīt informāciju par tās vakancēm, ievietojot darba piedāvājumus dažādās sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās, kuras izmanto plaša publika. Jāņem vērā, ka lielākā daļa EMSA vakanču ir paredzētas tehniskajiem ekspertiem, kuri bieži apmeklē EMSA tīmekļa vietni.

3.10.10.

EMSA 2017. gadā visaptveroši sagatavojās, lai pielāgotu visas attiecīgās iekšējās procedūras e-iepirkuma izmantošanai. EMSA var apstiprināt, ka no 2018. gada sākuma tā ieviesa e-iepirkuma moduļus. ES struktūrām līdz 2018. gada oktobrim jāsāk izmantot e-iepirkumu.

3.11. EIROPAS SAVIENĪBAS TĪKLU UN INFORMĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRA (ENISA)

IEVADS

3.11.1.

Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ENISA”), kura atrodas Atēnās un Iraklijā (126), izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/2004 (127), kura pēc dažādiem grozījumiem ir aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 526/2013 (128). Aģentūras galvenais uzdevums ir uzlabot Savienības spēju novērst tīklu un informācijas drošības problēmas un reaģēt uz tām, veicot pasākumus dalībvalstu un Savienības līmenī.

3.11.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (129).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	11	11
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (130)	69	70
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.11.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (131) un budžeta izpildes pārskatus (132) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.11.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.11.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.11.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.11.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.11.8.

Aģentūras jaunais grāmatvedis pārņēma pienākumus 2017. gada 1. decembrī. Nodošanas process bija veikts nepareizi un neatbilda Piemērošanas noteikumu 55. pantam. Konkrēti, jaunajam grāmatvedim nebija nosūtīts nodošanas ziņojums.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.11.9.

3.11.10.

INFORMĀCIJA PAR ĀRĒJĀS NOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMU

3.11.11.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts pētījums par Aģentūras darbības rezultātu ārēju novērtējumu 2013.–2016. gadā (133).

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.11.12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2015	Aģentūra 2016. gadā plāno pārvietot dažus administratīvos darbiniekus no Iraklijas uz Atēnām, lai gan tās pamatregula nosaka, ka darbiniekiem, kuru pamatdarbs ir Aģentūras administrācijā, ir jāstrādā Iraklijā.	Ieviešana ir sākta
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis bija augsts II sadaļā “Administratīvie izdevumi”, proti, 0,3 miljoni EUR jeb 25 % no šīm apropriācijām (2015. gadā – 0,15 miljoni EUR jeb 22 %). Augstajam pārnesumu līmenim galvenais iemesls ir pārvietojumi no I sadaļas “Personāla izdevumi” un III sadaļas “Pamatdarbības izdevumi”, un šīs apropriācijas galvenokārt attiecas uz IT ieguldījumiem un dienesta automašīnas iegādi gada nogalē.	Neattiecas
2016	Saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem, par 2014. un 2015. gadu tika sagatavoti ENISA darbības rezultātu ārējie novērtējumi, un galīgie ziņojumi bija iesniegti attiecīgi 2015. gada oktobrī un 2016. gada maijā. 2014. gada novērtējumā bija secināts, ka atbilstoši 2014. gada darba programmai veiktajām pamatdarbībām ir skaidra saikne ar ENISA juridisko mandātu, un Aģentūras efektivitāte bija novērtēta kā laba. Tomēr novērtējuma ziņojumā bija norādīts uz Aģentūras sadalījumu Iraklijas daļā un Atēnu daļā, kas apgrūtina darba procesus, komunikāciju un sadarbību, un iespējām šo stāvokli uzlabot. 2015. gada novērtējumā bija secināts, ka ENISA darbs un rezultāti atbilst vajadzībai pēc tīklu un informācijas drošības visā ES un dalībvalstīs un ka Aģentūra efektīvi darbojas ieinteresēto personu interesēs. Tomēr ziņojumā bija norādīts, ka jāuzlabo ENISA un ieinteresēto personu komunikācija, jo ieinteresētās personas uzskata, ka ENISA mandāts un tvērums ir pārāk ierobežoti. Reaģējot uz minētajām piezīmēm, Aģentūra īsteno rīcības plānu, kam ir piekritusi Valde.	Neattiecas
2016	2016. gadā Aģentūra pārvietoja uz Atēnām vēl astoņus darbiniekus, un Iraklijā tagad ir palikuši 14 darbinieki (134). Kā norādīts Palātas 2013. gada ziņojumā, izmaksas varētu samazināt vēl vairāk, ja visi darbinieki strādātu centralizēti vienā atrašanās vietā.	Ieviešana ir sākta

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.11.8.

Kamēr nebija formāli nokārtota nodošana jaunajam grāmatvedim, ar iepriekšējo grāmatvedi ir notikušas neformālas sanāksmes zināšanu nodošanai. Labākai izpratnei par grāmatvedības sistēmu jaunais grāmatvedis saņēma arī atjauninātu apmācību par SAP. Tomēr ENISA veiks koriģējošas darbības, lai nodrošinātu adekvātu nodošanu starp atnākošajiem un aizejošajiem personāla locekļiem.

3.11.9.

Visas EPSO publicētās vakances ir jāiztulko ES visās oficiālajās valodās. Diemžēl, ņemot vērā Aģentūras ierobežoto budžetu, ENISA nevar uzņemties šo izmaksu segšanu. Tomēr Aģentūra izmanto tradicionālos un sociālos plašsaziņas līdzekļus un ir piekritusi sadarbībai starpaģentūru portāla izveidē, lai mazinātu riskus saistībā ar vakanču publicēšanu, jo daudzas decentralizētās aģentūras saskaras ar šo pašu problēmu.

3.11.10.

ENISA nav veikusi Brexit formālu operatīvo un finansiālo seku analīzi, jo tam nevajadzētu nozīmīgi tieši ietekmēt ENISA budžetu, darbību un administrāciju. Tomēr attiecīgie iekšējie procesi (t. i., iepirkumi un pieņemšana darbā) ir pārskatīti Brexit kontekstā.

3.12. EIROPAS SAVIENĪBAS DZELZCEĻU AĢENTŪRA (ERA)

IEVADS

3.12.1.

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ERA”), kura atrodas Lillē un Valensjēnā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2004, ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/796 (135). Aģentūras mērķis ir paaugstināt dzelzceļa sistēmu savstarpējās izmantojamības līmeni un izstrādāt kopēju pieeju drošībai, lai sekmētu konkurētspējīgākas Eiropas dzelzceļa nozares izveidi un garantētu augsta līmeņa drošību.

3.12.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (136).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	28	31
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (137)	155	164
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.12.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (138) un budžeta izpildes pārskatus (139) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.12.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.12.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.12.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.12.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.12.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. 2016. gada decembrī Aģentūras grāmatvedim papildus esošajiem pienākumiem uzticēja arī uz laiku pildīt Finanšu un iepirkumu daļas vadītāja pienākumus. Šajā papildu amatā viņa atbildībā strādā darbinieki, kuru uzdevums ir iniciēt un verificēt saistības un maksājumus. Aģentūras Finanšu noteikumos norādīts, ka šie finanšu speciālisti atrodas kredītrīkotāja pakļautībā. Tomēr kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumu nodalīšana nozīmē, ka abas funkcijas viena otru izslēdz.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.12.9.

Komisija 2014. gadā vairāk nekā 50 ES iestāžu un struktūru, tostarp Aģentūras, vārdā, parakstīja pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par IT aprīkojuma un programmatūras, kā arī uzturēšanas un atbalsta pakalpojumu iegādi (IT pakalpojumi). Pamatlīgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp Aģentūru un piegādātājiem, kuri var sniegt šos IT pakalpojumus. Kaut arī lielākā daļa IT pakalpojumu (un attiecīgās cenas) bija definēti pamatlīgumā atbilstoši rezultātiem, kas bija iegūti konkursa kārtībā rīkotā iepirkuma procedūrā, saskaņā ar pamatlīgumu tomēr bija iespējams iegādāties arī konkrēti nedefinētus IT pakalpojumus. Tā, ar vienu no revidētajiem maksājumiem, kura summa bija apmēram 47 000 EUR, Aģentūra, izmantojot līgumslēdzēju, bija iegādājusies IT pakalpojumus bez konkursa procedūras vai iepriekšējas tirgus izpētes. 2017. gadā kopējie maksājumi līgumslēdzējam sasniedza 1,1 miljonu EUR.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.12.10.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu par Aģentūras cilvēkresursu pārvaldību un kompetences vadību (140). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.12.11.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2013

Aģentūra atrodas Lillē un Valensjēnā. Kā Palāta minēja īpašajā gada ziņojumā par 2006. finanšu gadu, izmaksas varētu samazināt, visas darbības centralizējot vienā atrašanās vietā. Tas varētu veicināt arī visaptveroša mītnes nolīguma noslēgšanu ar mītnes dalībvalsti, tādējādi konkretizējot nosacījumus, ar kuriem saskaņā strādā Aģentūra un tās darbinieki.

Ieviešana ir sākta

(ārpus Aģentūras kontroles)

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.12.8.

Aģentūrā pašlaik norit vērienīga reorganizācija, lai spētu pildīt jaunos uzdevumus. Kā daļa no minētā un saskaņā ar rīcības plānu, par kuru panākta vienošanās ar Iekšējās revīzijas dienestu (IRD), grāmatveža pienākumi tiek pienācīgi nošķirti.

3.12.9.

Kā atzinusi Revīzijas palāta, līgums tika izmantots saskaņā ar līguma noteikumiem, kas iekļauti DIGIT ģenerāldirektorāta pamatlīgumā DI07 360. Visus turpmākos apsvērumus attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību paziņo līguma vadītājam, proti, DIGIT ģenerāldirektorātam.

3.13. EIROPAS VĒRTSPAPĪRU UN TIRGU IESTĀDE (EVTI, ESMA)

IEVADS

3.13.1.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EVTI” un “ESMA”), kura atrodas Parīzē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (141).

3.13.2.

. Iestādes uzdevums ir uzlabot ES iekšējā finanšu tirgus darbību, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, veicinot finanšu sistēmu integritāti un stabilitāti un stiprinot starptautiskās uzraudzības koordināciju, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti.

3.13.3.

Galvenie skaitliskie dati par Iestādi ir sniegti tabulā (142).

Tabula

Iestādes galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (143)	39	42
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (144)	204	226
Avots: Iestādes sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.13.4.

Mēs revidējām:

a)	Iestādes pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (145) un budžeta izpildes pārskatus (146) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.13.5.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.13.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.13.7.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Citi jautājumi

3.13.8.

Nenonākot pretrunā sniegtajam atzinumam, Palāta vērš uzmanību uz faktu, ka 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Tiks apspriests nolīgums par izstāšanās noteikumiem. Iestādes budžetu 27 % apmērā finansē no Eiropas Savienības līdzekļiem, 42 % tiešo iemaksu veidā no ES dalībvalstīm un 29 % no maksām, ko saņem no uzraudzītajām struktūrām (kredītreitingu aģentūrām un repozitorijiem), bet 2 % no citiem avotiem. Apvienotās Karalistes izstāšanās var ietekmēt Iestādes darbības, jo galvenās uzraudzītās struktūras pašlaik ir izvietotas tur. Tā kā AK ir nolēmusi vairs nebūt ES sastāvā, iespējams, ka nākotnē samazināsies Iestādes ieņēmumi.

3.13.9.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.13.10.

Iestāde publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne vienmēr Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA UN ĀRĒJĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMIEM

3.13.11.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “Dalībvalstu kompetento iestāžu salīdzinošā izvērtēšana Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē” (147). Iestāde sagatavoja rīcības plānu.

3.13.12.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts triju Eiropas uzraudzības iestāžu (148) ārējs novērtējums (149).

IESTĀDES ATBILDE

3.13.7.

ESMA ir informēta par šo jautājumu un turpina uzraudzīt Brexit sarunu virzību.

3.13.9.

EPSO nolēma publicēt ESMA paziņojumus par vakancēm tīmekļa vietnē tikai tad, ja paziņojumi par vakancēm ir pieejami 24 valodās. ESMA tulkošanas izmaksas 2017. gadā (par 5 paziņojumiem par vakancēm no 16) bija 32 431 EUR. ESMA uzskata, ka atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam katra paziņojuma par vakanci tulkošanas izmaksām 23 valodās nav pamatojuma, un nolēma izmantot citus plašsaziņas līdzekļus, kuros lielākā daļa ES aģentūru ir publicējušas savas vakances.

3.14. EIROPAS DARBA DROŠĪBAS UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS AĢENTŪRA (EU-OSHA)

IEVADS

3.14.1.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EU-OSHA”), kura atrodas Bilbao, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (150). Aģentūras uzdevums ir vākt un izplatīt informāciju par dalībvalstu un Savienības prioritātēm attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī atbalstīt tās dalībvalstu un Savienības organizācijas, kas ir iesaistītas politikas izstrādē un ieviešanā, un sniegt informāciju par profilakses pasākumiem.

3.14.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (151).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	17	15
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (152)	65	64
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.14.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (153) un budžeta izpildes pārskatus (154) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.14.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.14.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.14.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.14.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.14.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Aģentūras grāmatvedis ir pakļauts Resursu un pakalpojumu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.14.9.

Pārnesumu līmenis bija augsts II sadaļā “Administratīvie izdevumi” un III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” un gan vienā, gan otrā sadaļā veidoja 40 % jeb kopā 3,5 miljonus EUR, bet tas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam. Nav pierādījumu, ka šie pārnesumi ir saistīti ar izdevumiem, kas bija plānoti budžeta procedūras laikā. Piemēram, 2017. gada decembrī Aģentūra pasūtīja IT iekārtas un biroja mēbeles par 220 000 EUR un no tiem 80 000 EUR pārvietoja no III sadaļas uz II sadaļu īsi pirms pasūtījuma veikšanas.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.14.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (155), (156). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra vēl nebija ieviesusi nevienu no šiem rīkiem.

3.14.11.

Apvienotā Karaliste (AK) 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (Brexit). Atšķirībā no citu aģentūru lielākās daļas Aģentūra neveica visaptverošu analīzi par Brexit iespējamo ietekmi uz tās organizāciju, darbībām un pārskatiem.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.14.12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	To apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras bija pārnestas uz 2017. gadu, II sadaļā “Administratīvie izdevumi” bija augsts, proti, 417 279 EUR jeb 30 % (2015. gadā – 364 740 EUR jeb 26 %). Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz IT pakalpojumiem, kuri līdz gada beigām vēl nebija pilnībā sniegti vai par kuriem nebija saņemti rēķini. Pārnesto apropriāciju summa, par kurām bija uzņemtas saistības, III sadaļā bija 3 370 616 EUR jeb 43 % (2015. gadā – 3 383 052 EUR jeb 41 %). Šie pārnesumi galvenokārt ir saistīti ar pētniecības projektiem un pētījumiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu gadu. Aģentūra varētu apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.	Ieviešana ir sākta
2016	Aģentūra 2014. gadā parakstīja pamatlīgumu par IT konsultāciju pakalpojumu sniegšanu 2014.–2017. gadā kopsummā par 1,1 miljonu EUR. Kaut arī pamatlīguma īstenošanai 2016. gadā parakstītie konkrētie līgumi skaidri formulēja, kas ir jāsasniedz ar projektu, konsultantus nolīga saskaņā ar “laika un līdzekļu” principu, kad cena nav noteikta un nav tieši saistīta ar sasniedzamo rezultātu, bet izriet no nostrādātajām darba dienām. Turklāt 2016. gadā ap 50 % IT konsultāciju pakalpojumu tika sniegti ārpus Aģentūras telpām, un tas ierobežoja Aģentūras iespējas uzraudzīt līgumu efektīvu īstenošanu. Saskaņā ar šo līgumu 2016. gadā tika veikti maksājumi aptuveni 0,4 miljonu EUR apmērā.	Ieviešana nav sākta
2016	Aģentūras izveides regulā nav skaidri noteikta prasība veikt darbību ārējo novērtēšanu. Komisijas priekšlikumā attiecībā uz jaunas izveides regulas izstrādi ir ietverts pienākums sagatavot šādu novērtējumu reizi piecos gados.	Ieviešana ir sākta (ārpus Aģentūras kontroles)

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.14.8.

Organizatorisku apsvērumu dēļ grāmatvedis tiek iecelts no Resursu un pakalpojumu centra (RPC) struktūras un fiziski atrodas kopā ar finanšu darbiniekiem. Tomēr, lai nodrošinātu savu neatkarību, grāmatvedis tieši atskaitās direktoram (nevis RPC vadītājam).

3.14.9.

Pārnesumi III sadaļā galvenokārt attiecas uz liela mēroga pētniecības projektiem, kuru darbības ilgums ir vairāk nekā viens gads un kuri ir saistīti ar 2017. gada darba programmu. Aplūkojot II sadaļu, pārnesumi galvenokārt attiecas uz pakalpojumiem, par kuriem noslēgti līgumi uz diviem kalendārajiem gadiem.

Attiecībā uz 0,2 miljoniem EUR jāatzīmē, ka kopš 2014. gada, kad Aģentūra pārcēlās uz jaunām telpām, radās ietaupījumi 0,6 miljonu EUR apmērā gadā. II sadaļas budžets ir noteikts ar samazinātu līmeni – 1,4 miljoni EUR. Pērn 2017. gadā jūnijā pieņemtajā grozītajā budžetā turpināja samazināt II sadaļas apropriācijas par 60 000 EUR, jo samazinājās vietējo iestāžu ieguldījums EU-OSHA infrastruktūras budžetā.

Gada laikā Aģentūra nolēma veikt iekšējo biroja telpu reorganizāciju un ar to saistītos darbus, kas iepriekš budžeta veidošanas procesā nebija paredzēti. Lielākā daļa attiecīgo IT iepirkumu tika plānoti 2018. gadā (un dokumentēti kā tādi 2017. gada budžeta projektā un turpmākos budžeta veidošanas posmos), bet beigās saistības par tiem 100 000 EUR apmērā tika uzņemtas 2017. gadā, jo bija pieejami līdzekļi.

Sākot no B2019 un turpmāk, plānošanas dokumentam tiks pievienots saraksts ar iespējamiem papildu IT pirkumiem, ja būs pieejamas apropriācijas sakarā ar, piemēram, veiksmīgām sarunām par izdevīgu cenu.

Par pārvietojumiem starp sadaļām (saskaņā ar Finanšu pamatregulas noteikumiem) tika paziņots Valdei, Parlamentam un Padomei.

3.14.10.

Kopš 2016. gada beigām Aģentūra savā tīmekļa vietnē ir nodrošinājusi elektronisku piekļuvi visām izsludinātajām procedūrām (ex-ante ir publiski pieejamas attiecībā uz zemas un vidējas vērtības līgumiem un paziņojumiem par līgumu publicēšanu), papildus norādot īpašas e-pasta adreses iepirkuma vajadzībām.

Aģentūra 2018. gadā līdz oktobra mērķa datumam ieviesīs e-iepirkumu publicēšanas un informācijas pārvaldības fāzes pieprasījumiem līdz piedāvājumu iesniegšanas dienai.

3.14.11.

Tikmēr Aģentūra ir veikusi analīzi par iespējamo Brexit ietekmi uz tās struktūru, darbībām un kontiem.

3.15. EIROPAS DZĪVES UN DARBA APSTĀKĻU UZLABOŠANAS FONDS (EUROFOUND)

IEVADS

3.15.1.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (turpmāk tekstā –“Fonds”, arī “Eurofound”), kurš atrodas Dublinā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (157). Fonda mērķis ir veicināt labāku dzīves un darba apstākļu plānošanu un nodrošināšanu Savienībā, vairojot un izplatot ar šo tēmu saistītas zināšanas.

3.15.2.

Galvenie skaitliskie dati par Fondu ir sniegti tabulā (158).

Tabula

Fonda galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	21	20
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (159)	104	100
Avots: Fonda sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.15.3.

Mēs revidējām:

a)	Fonda pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (160) un budžeta izpildes pārskatus (161) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.15.4.

Mēs uzskatām, ka Fonda pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Fonda finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Fonda Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.15.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.15.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.15.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.15.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Fonda grāmatvedis ir pakļauts Administrācijas un finanšu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Fonda direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.15.9.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (162), (163). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-iesniegšanu.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.15.10.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	Ziņojumā par 2014. gadu Palāta atzīmēja, ka laikā no 2005. līdz 2014. gadam darbinieku algas nebija izmaksātas pietiekamā apmērā, jo notika pāreja uz jaunajiem ES Civildienesta noteikumiem 2005. gadā. Kaut gan nepilnīgo izmaksu iemesli ir dažādi (2014. gadā nebija ievērotas minimālās garantētās algas, 2015. gadā algām bija piemērots nepareizs reizinājuma koeficients), Palāta atkal ir konstatējusi nepilnīgus maksājumus (43 350 EUR) un dažas pārmaksas (168 930 EUR), kas skar 30 pašreizējos un agrākos darbiniekus. Eurofound izlaboja visas nepilnīgi izmaksātās summas, bet saskaņā ar pašreizējo Civildienesta noteikumu 85. pantu neatgūs pārmaksas. Fondam vēlreiz jāanalizē jebkādas iespējamās kļūdas saistībā ar pāreju uz 2005. gada Civildienesta noteikumiem un jāveic pilnīgs algu administrēšanas novērtējums.	Ieviešana ir sākta
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada decembra revīzijas ziņojumā norādīja uz nepieciešamību uzlabot Fonda projektu vadību, galvenokārt saistībā ar pārvaldības kārtību, uzraudzību un ziņojumu sagatavošanu. Fonds un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Ieviešana ir sākta
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis pieauga III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, proti, 2,8 miljoni EUR jeb 43 % (2015. gadā – 2,1 miljons EUR jeb 31 %), galvenokārt saistībā ar projektiem (pētījumiem un izmēģinājuma shēmām), kas turpinās pēc kalendārā gada beigām. Augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam. Fonds varētu apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.	Ieviešana ir sākta
2016	Fonda izveides regulā nav skaidri noteikta prasība veikt darbību ārējo novērtēšanu. Komisijas priekšlikumā attiecībā uz jaunas izveides regulas izstrādi ir ietverts pienākums sagatavot šādu novērtējumu reizi piecos gados.	Ieviešana ir sākta

FONDA ATBILDE

3.15.8.

Valde ir apmierināta ar grāmatveža neatkarības pašreizējo līmeni, jo īpaši ar viņa jau esošajām tiesībām tieši ziņot priekšsēdētājam saskaņā ar Grāmatveža hartas 6.1. pantu un Valdes pašreizējo iesaistīšanos norīkošanas procesā. Tomēr jaunajā dibināšanas regulā, kuras izveidi iestādes pašreiz apspriež, iespējams, būs paredzēts, ka iecēlējiestādes loma tiek piešķirta Valdei, nevis direktoram. Tādējādi Eurofound varēs atkārtoti pārskatīt jautājumu par lielāku grāmatveža neatkarību nākotnē.

3.15.9.

Gan e-iesniegšana, gan e-PRIOR ir daļa no Informātikas ĢD izstrādātajiem e-iepirkuma moduļiem. Tomēr divas aģentūras, kas izmēģina moduļus, ir saskārušās ar būtiskām programmatūras problēmām. Turklāt e-iepirkuma programmatūra šobrīd ir pieejama tikai atklātiem konkursiem (bet ne konkursiem, par kuru uzsākšanu notiek sarunas), un šādu konkursu Eurofound gada laikā ir ļoti maz. Tāpēc Eurofound turpinās uzraudzīt notikumu gaitu un ir gatavs ieguldīt e-iepirkumā, kad tas būs apmierināts ar programmatūras stabilitāti un funkcionalitāti.

3.16. EIROPAS GNSS (GLOBĀLĀS NAVIGĀCIJAS SATELĪTU SISTĒMAS) AĢENTŪRA (GSA)

IEVADS

3.16.1.

Eiropas GNSS (Globālās navigācijas satelītu sistēmas) aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “GSA”), kuru 2012. gada 1. septembrī pārvietoja no Briseles uz Prāgu (164), izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (165), ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (166) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (167). Eiropas GNSS iestāde, ko izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004, oficiāli pārņēma visus uzdevumus, kas iepriekš, 2007. gada 1. janvārī, bija piešķirti kopuzņēmumam Galileo, kurus saskaņā ar attiecīgi grozīto Regulu (ES) Nr. 912/2010 Aģentūra turpina kā “Eiropas GNSS aģentūra”. Turklāt Komisija ar deleģēšanas nolīgumu uzticēja Aģentūrai Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) ekspluatāciju.

3.16.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (168).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (169)	626	704 (170)
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (171)	160	166
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.16.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (172) un budžeta izpildes pārskatus (173) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.16.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.16.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.16.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Apstākļu akcentējums

3.16.7.

2016. gada 15. decembrī Aģentūra parakstīja pamatlīgumu 1,5 miljardu EUR vērtībā par Galileo satelītsistēmas ekspluatāciju 2017.–2027. gadā. Līgumu piešķīra atbilstoši publiskā iepirkuma procedūrai. Viens no iesaistītajiem konkursa pretendentiem ir iesniedzis pret Aģentūru vērstu prasību Eiropas Savienības Tiesā, apstrīdot iepirkuma procedūras iznākumu. Tiesas nolēmumā būs paskaidrota pamatlīguma iepirkuma procedūras likumība un pareizība, kas attieksies arī uz visiem attiecīgajiem specifiskajiem līgumiem un nākotnes maksājumiem. Aģentūra sniedza informāciju par šo jautājumu un to izskaidroja 2017. gada finanšu pārskatos, norādot arī informāciju, ka 2017. gadā 49 miljoni EUR (7 % no 2017. gada budžeta, tostarp summas, kas saņemtas, izmantojot deleģēšanas nolīgumus) ir samaksāti saskaņā ar pamatlīgumu.

Citi jautājumi

3.16.8.

Nenonākot pretrunā sniegtajam atzinumam, Palāta vērš uzmanību uz faktu, ka 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Pašlaik tiek apspriests nolīgums par izstāšanās noteikumiem. Aģentūras pārziņā ir AK teritorijā izvietotais Galileo drošības uzraudzības centrs (GSMC) un Galileo zemes stacijas. Aģentūras finanšu pārskatos (nodaļā “Notikumi pēc pārskatu sagatavošanas datuma”) ziņots par Komisijas 2018. gada 24. janvārī pieņemto lēmumu pārvietot GSMC dublējošo iekārtu no Apvienotās Karalistes uz Spāniju.

3.16.9.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.16.10.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvedības sistēmu savlaicīgas (atkārtotas) apstiprināšanas aspektu. 2013. gadā Aģentūra tika pārcelta un tās pamatuzdevums definēts no jauna. Aģentūras Finanšu noteikumi tika pārskatīti 2014. gadā, un 2015. gadā Aģentūra deleģēja grāmatvedības funkciju Komisijas grāmatvedim. Kaut arī šie notikumi radīja ievērojamas izmaiņas Aģentūras procedūrās, grāmatvedības sistēma nav atkārtoti apstiprināta kopš 2012. gada (174).

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.16.11.

3.16.12.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (175) (176). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. 2010. gadā Komisija ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra vēl nebija izmantojusi nevienu no šiem rīkiem.

INFORMĀCIJA PAR ĀRĒJĀS NOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMIEM

3.16.13.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts starpposma novērtējums par Galileo (177) un EGNOS programmām un Aģentūras darbības rezultātiem 2014.–2016. gadā (178).

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.16.14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2014	Materiālie pamatlīdzekļi nav apdrošināti (neto uzskaites vērtība 1,0 miljons EUR).	Ieviešana ir sākta
2015	Pēdējā grāmatvedības sistēmu validācija bija veikta 2012. gadā. Solītā validācija nav notikusi, jo pēc Aģentūras pārvietošanas ir paredzētas lielas izmaiņas tās procesos un informācijas plūsmā. Nākamo validāciju jaunais grāmatvedis plāno veikt 2020. gadā.	Ieviešana ir sākta
2015	Aģentūra ir ieviesusi darbības nepārtrauktības plānus drošības iekārtām Francijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē. Tomēr darbības nepārtrauktības plāna nav tās galvenajos dienestos Prāgā un Aģentūrai kopumā.	Ieviešana ir sākta
2015	Aģentūras 2015. gada darba programmu (GDP) pieņēma tikai 2015. gada martā, un vēl nav pieņemta daudzgadu darba programma 2014.–2020. gada periodam. Tas, ka galvenos plānošanas dokumentus pieņem tik vēlu, apdraud Aģentūras mērķu sasniegšanu.	Ieviešana ir sākta (179)
2015	2015. gadā Aģentūrā bija augsta kadru mainība – 14 darbinieki aizgāja, bet 26 sāka darbu.	Neattiecas
2016	Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada novembra revīzijas ziņojumā secināja, ka 2016. gadā nebija veikts visas Aģentūras ikgadējais riska novērtējums un ka Aģentūras svarīgākie riska faktori nav iekļauti ne tās plānošanas dokumentos, ne darbības pārskatos. IRD arī atzīmēja, ka darbības rezultātu mērīšanas sistēmas dažādajos elementos izmantotā terminoloģija nav konsekventa, un tas traucē darbības rezultātu uzraudzību. Aģentūra un IRD vienojās par koriģējošo pasākumu plānu.	Ieviešana ir sākta
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis bija augsts II sadaļā “Administratīvie izdevumi”, proti, 2,8 miljoni EUR jeb 46 % (2015. gadā – 2,5 miljoni EUR jeb 42 %). Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz 2016. gadā sniegtiem IT pakalpojumiem, par kuriem vēl nav saņemti rēķini.	Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.16.10.

GSA piekrīt Palātas apsvērumam. GSA 2015. gadā grāmatvedības funkciju uzticēja ārpakalpojumu sniedzējam, t. i., Eiropas Komisijai. Tādēļ EK grāmatvedis no Budžeta ģenerāldirektorāta sniedz visus pakalpojumus, kas paredzēti Finanšu pamatregulas 50. pantā, kura attiecas uz aģentūrām, tostarp vietējo sistēmu apstiprināšanu. Apstiprināšanas pieeja pašlaik tiek apspriesta un plānota Budžeta ģenerāldirektorāta dienestos.

3.16.11.

Publicējot paziņojumus par vakancēm EPSO platformā, tie jātulko visās ES oficiālajās valodās, bet angļu valoda ir vienīgā Aģentūras darba valoda. Paziņojumu par vakancēm publicēšana angļu valodā tiek uzskatīta par lietderīgu priekšatlases pirmo soli, lai redzētu, ka mūsu darba valoda tiek saprasta jau pašā sākumā. Turklāt, ja paziņojumi par vakancēm būtu jātulko visās ES oficiālajās valodās, Aģentūrai rastos papildu finanšu slogs un laika patēriņš. Līdz ar to ieguvums, ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepārliecinošs. Tā vietā GSA ir iecerējusi publicēt visus paziņojumus par brīvajām vakancēm aģentūru portālā, kas aģentūru redzējumā tiek uzskatīts par līdzvērtīgu EPSO un kas nodrošina ES pilsoņiem pietiekamu pārredzamību. Aģentūra arī publicē paziņojumus par vakancēm specializētās kosmosa nozares tīmekļa vietnēs.

3.16.12.

Pašlaik GSA izmanto TED datubāzes e-paziņojumus (ko nodrošina Publikāciju birojs), lai publicētu paziņojumus par līgumiem, paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojumus par labojumiem, paziņojumus par grozījumiem un citus, kad vien tas ir paredzēts Piemērošanas noteikumu 264. pantā. Aģentūra plāno izmantot TED e-konkursu sistēmu, lai izveidotu un publicētu uzaicinājumus piedalīties konkursā. Šajā sakarā GSA pašlaik veic saskaņošanu ar Publikāciju biroju, lai reģistrētu un izveidotu sistēmas kontu.

Attiecībā uz konkursiem ar augstu vērtību (virs Finanšu regulas 118. panta 1. punktā norādītajām robežvērtībām) GSA pašlaik veic nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai izmantotu Eiropas Komisijas izstrādāto un DIGIT ģenerāldirektorāta uzturēto e-PRIOR informācijas sistēmas e-iesniegšanas moduli, ar mērķi nākotnē nodrošināt elektronisko sistēmu visu piedāvājumu iesniegšanai, kura atbilst visām Finanšu regulas un Piemērošanas noteikumu prasībām. Jāatzīmē, ka e-iesniegšanas modulis pašlaik atbalsta tikai atklātās procedūras, un tādēļ GSA to izmanto tikai šādām procedūrām. Šajā sakarā GSA jau ir rīkojusi pirmo koordinācijas sanāksmi ar DIGIT ģenerāldirektorātu un pašlaik gatavojas pabeigt un parakstīt saprašanās memorandu (SM) ar DIGIT ģenerāldirektorātu, lai izveidotu e-iesniegšanas rīku un sāktu tā lietošanu.

Aģentūras, kas finansētas no DFS 2. kategorijas “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi”

3.17. EIROPAS VIDES AĢENTŪRA (EVA)

IEVADS

3.17.1.

Eiropas Vides aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EVA”), kura atrodas Kopenhāgenā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1210/90 (180). Aģentūra atbild par tāda novērojumu tīkla izveidi, kas sniegtu Komisijai, Parlamentam, dalībvalstīm un plašākai sabiedrībai ticamu informāciju par vides stāvokli. Aģentūras sniegtajai informācijai ir jo īpaši jādod iespēja Eiropas Savienībai un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai aizsargātu apkārtējo vidi, un izvērtēt veikto pasākumu efektivitāti.

3.17.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (181).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	50,5	70
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (182)	208	212
Avots: Aģentūras sniegtie dati, kuros ieskaitīts gan pamatdarbības budžets, gan pārējais budžets.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.17.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (183) un budžeta izpildes pārskatus (184) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.17.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.17.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.17.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.17.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.17.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā Palāta analizē grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Aģentūras grāmatvedis ir pakļauts Administratīvo pakalpojumu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.17.9.

EVA saskārās ar ievērojamiem kavējumiem 2016. gada rīcības plāna īstenošanā vienā no Eiropas tematiskajiem centriem (ETC ICM, Iekšējie piekrastes un jūras ūdeņi). Tā rezultātā EVA noraidīja dažus nodevumus, kā arī daļu no izmaksām, kuru atlīdzināšanu pieprasīja ETC. Galīgā maksājuma summas korekcija arī norāda uz turpmāku uzlabojumu finanšu un darbības rezultātu pārbaudēs, kuras veic saistībā ar dotācijām Eiropas tematiskajiem centriem.

3.17.10.

Tika konstatētas dažas nepilnības vairākās publiskā iepirkuma procedūrās. Konkursa specifikācijās, ko Aģentūra izmantoja dažādiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, nebija minētas atlases kritēriju obligātās prasības attiecībā uz ekonomisko un finanšu spēju. Tādējādi šie kritēriji nevar pildīt mērķi noteikt, vai pretendentam piemīt vajadzīgā spēja izpildīt līgumu.

3.17.11.

Cenas konkurence vairākos augstas vērtības konkursos bija balstīta vienīgi uz dienas likmēm, kas bija piedāvātas atsevišķiem profiliem, nevis uz aplēsto laiku, kas vajadzīgs uzdevumu izpildei. Pamatlīgumi tika parakstīti tikai ar vienu pretendentu, kaut arī konkursa atkārtota uzsākšana starp dažādiem pretendentiem dotu labākus rezultātus atsevišķajiem līgumiem.

3.17.12.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (185) (186). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-iesniegšanu.

3.17.13.

Tika konstatētas vairākas nepilnības Aģentūras īstenotajās darbā pieņemšanas procedūrās. Konkrēti, atlases komitejas protokolā nebija sniegts pietiekami izvērsts pamatojums izdarītajām izvēlēm. Lai stiprinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, ir labāk jādefinē kritēriji, kurus izmanto katrā atlases procedūras posmā, un katra atlases komitejas locekļa loma.

3.17.14.

Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm. Galvenais aģentūras minētais iemesls ir lielās tulkošanas izmaksas par EPSO publikāciju, jo tai ir vajadzīgi tulkojumi visās oficiālajās ES valodās.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.17.15.

Lai īstenotu Copernicus deleģēšanas nolīgumu ar Komisiju, Aģentūra uzņēmās vairākas ar Copernicus saistītas juridiskās saistības, pirms tā no Komisijas bija saņēmusi priekšfinansējumu. Kaut arī šīs saistības bija aptvertas Aģentūras direktora parakstītā ziņojumā par izņēmumu, šāda procedūra neatbilst Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem. Savlaicīgi Komisijas priekšfinansējuma maksājumi ir būtiski svarīgi, lai būtu iespējams īstenot deleģēšanas nolīgumus.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.17.16.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	Aģentūra 2016. gadā atjaunināja drošības politiku, bet daudzas citas iekšējās procedūras ir novecojušas. Augstākā vadība apstiprināja rīcības plānu, kurā cita starpā ir paredzēts pārskatīt un atjaunināt darbības turpināšanas plānu. Aģentūra ir paredzējusi arī pārskatīt 2009. gadā pieņemto dokumentu administrēšanas politiku, lai tā atbilstu jaunajai drošības politikai. Aģentūra plāno attiecīgos gadījumos pārskatīt un atjaunināt iekšējās kontroles standartus.	Ieviests
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) veica lietderības revīziju attiecībā uz sagatavošanās procesiem saistībā ar 2015. gada ziņojumu par vides stāvokli (ZVS). 2016. gada jūlija ziņojumā IRD secināja, ka ZVS procesi kopumā atbilda mērķim. Tomēr Aģentūra un IRD vienojās par to turpmākas uzlabošanas plānu.	Neattiecas
2016	Komisija 2014. gadā parakstīja pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par IT programmu un licenču, kā arī ar to saistīto IT uzturēšanas un konsultāciju pakalpojumu iegādi vairāk nekā 50 ES iestāžu un struktūru, tostarp Aģentūras, vārdā. Pamatlīgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp Aģentūru un piegādātājiem, kuri atbilst Aģentūras vajadzībām. Par šiem starpniecības pakalpojumiem pamatlīgumslēdzējs var palielināt piegādātāju cenas par diviem līdz deviņiem procentiem. Pamatlīgumā ir skaidri noteikts, ka ar to līgumslēdzējam netiek piešķirtas nekādas ekskluzīvas pilnvaras. 2016. gadā Aģentūra izmantoja pamatlīgumu, lai iegādātos programmatūras licences kopā par 442 754 EUR. Lielākoties tika iepirkti produkti, kuri piederēja īpašai kategorijai, ko vajadzētu izmantot tikai izņēmuma gadījumos, un kuru cenas netika minētas ne konkursa gaitā, ne pamatlīgumā. Šī procedūra nenodrošina pietiekamu konkurenci un nav ekonomiski izdevīgākais risinājums. Turklāt pamatlīgumslēdzēja prasīto uzcenojumu pienācīgi nepārbaudīja. Vislielākais pasūtījums bija ekskluzīva skandināvu tālākpārdevēja izdotu programmatūras licenču atjaunošana (112 248 EUR). Šajā gadījumā nebija attaisnojama pamatlīguma izmantošana, kā dēļ tika nevajadzīgi samaksāts uzcenojums.	Ieviešana ir sākta

AĢENTŪRAS ATBILDE

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.17.8.

Aģentūra ir pārrunājusi Revīzijas palātas piezīmi ar grāmatvedi un ir pārliecināta, ka fakts, ka grāmatvedis ir augstas pakāpes (AD 12) ierēdnis un viņam ir tieša piekļuve valdei, nodrošina funkcionālo neatkarību.

KOMENTĀRI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.17.9.

Aģentūra augsti vērtē atzinumu, ka tās veiktā Eiropas tematisko centru (ETC) pārvaldība ir uzlabojusies gan finanšu, gan darbības pārbaudes ziņā. Lai Eiropas Iekšējo, piekrastes un jūras ūdeņu tematiskā centra (ETC/ICM) gadījumā nepieļautu 2017. gada problēmas atkārtošanos, attiecīgais uzdevums no gada rīcības plāna ir dzēsts un iekļauts Aģentūras kompetencē. Aģentūra cenšas saglabāt un uzlabot pašreizējo ETC dotāciju pārbaužu līmeni.

3.17.10.

Aģentūra apstiprina, ka tā 2017. gada gaitā ir mainījusi prasības attiecībā uz finansiālo spēju pārbaudi konkursu ietvaros. Tagad konkursu pretendentiem ir jāsniedz informācija par finanšu rādītājiem (likviditāti, maksātspēju un rentabilitāti), un saskaņā ar Piemērošanas noteikumu 147. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta prasība par minimālo apgrozījumu, kuram ir vismaz divas reizes jāpārsniedz aplēstā ikgadējā līguma vērtība.

3.17.11.

Aģentūra atkārtoti uzsver, ka izvēle piešķirt pamatlīgumus atsevišķiem darbuzņēmējiem ir izdarīta apzināti, pienācīgi ņemot vērā ierobežoto konkurenci attiecīgajos tirgos, kā arī sniedzamo pakalpojumu raksturu un sarežģītību. Pakārtojot konkrētus līgumus pamatlīgumiem, Aģentūra ņem vērā ne tikai līgumā noteiktās dienas likmes, bet arī aplēses par to, cik daudz dienu nepieciešams darbu izpildei, lai aprēķinātu, kāds ir konkrēta līguma aplēstais budžets. Tikai pēc tam ar darbuzņēmēju tiek sāktas sarunas par viņa piedāvājuma detaļām, un šo sarunu mērķis vienmēr ir panākt vislabāko cenas un vērtības attiecību. Organizējot jaunu konkursu, Aģentūra ar darbuzņēmējiem vairs nevarēs sīkāk apspriest piedāvājumus.

3.17.12.

Atbilstoši valdes 2015. gada 9. novembra lēmumam ieviest EVA e-iepirkuma risinājumu Aģentūra 2014. gada gaitā attiecībā uz atsevišķām procedūrām ir ieviesusi e-rēķinus, un pašlaik tā strādā pie e-rēķinu ieviešanas visās tās procedūrās. Kopš 2015. gada 1. janvāra attiecībā uz visiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus atklātā konkursa procedūrā ir ieviesta e-iepirkuma sistēma. Piedāvājumu elektroniskās iesniegšanas sistēmas adaptācija sākās 2017. gada decembrī, un pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, izmantojot šo moduli, tika izsludināts 2018. gada 18. jūnijā (EEA/COM/18/002 – publicēšanas pakalpojumu nodrošināšana EVA).

3.17.13.

Aģentūra ņem vērā Revīzijas palātas piezīmi un apstiprina, ka tā strādā pie atlases/darbā pieņemšanas procedūru pielāgošanas attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)	“laika spiedoga” (ne tikai datuma) pievienošana attiecīgajos dokumentos saistībā ar katru darbību, kas veikta dažādos posmos (iepriekšēja atlase, atlase, intervija un rakstiskais tests);

b)	gaidīto atbilžu sistemātiska sniegšana uz iepriekš noteiktiem jautājumiem intervijā un rakstiskajā testā iepriekšējas atlases posmā;

c)	elektroniskas procedūras (bez papīriem) ieviešana, lai uzlabotu pārskatu sniegšanu.

3.17.14.

EPSO aizliedza Aģentūrai publicēt informāciju, jo tā nebija izpildījusi prasību par katra vakances paziņojuma tulkojuma nodrošināšanu visās oficiālajās valodās. Tomēr Aģentūrai nav ne budžeta līdzekļu, ne resursu, kas nepieciešami EPSO prasības izpildei. Turklāt papildus katra vakances paziņojuma tulkošanai būs arī jāizskata visās valodās iesniegti pieteikumi. Tas rada pārmērīgi lielas papildu izmaksas. Tāpēc Aģentūra, tāpat kā citas ES aģentūras, ir centusies atrast alternatīvu EPSO tīmekļa vietnei un kopš 2018. gada maija savu paziņojumu publicēšanai izmanto līdzvērtīgu tīmekļa vietni, kuru ir izveidojis un uztur ES aģentūru tīkls, proti, Agencies Job Advertisement Board. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas izplatīšanu, Aģentūra izmanto tīmekļa vietni LinkedIn, kā arī savu tīmekļa vietni un Facebook lapas.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.17.15.

Pirms programmas Copernicus deleģēšanas nolīguma (DN) parakstīšanas ar Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātu Aģentūra uzsvēra, ka priekšfinansējuma nosacījumi ir pretrunā Finanšu regulai (Piemērošanas noteikumu 7. pants, 2014. gada Finanšu regula). Sākotnēji Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD reaģēja ar izpratni, bet Budžeta ĢD, kas atbild par DN standarta veidlapu, neatļāva veikt izmaiņas DN. Pēc DN stāšanās spēkā Aģentūra turpināja ziņot par problēmām, kā arī par to, ka tai ir regulāri jāpiesaka izņēmumi, lai spētu turpināt darbu. Šā iemesla dēļ Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD 2017. gada augustā galu galā veica grozījumus DN priekšfinansējuma nosacījumos un 2017. gada novembrī piešķīra papildu priekšfinansējumu.

3.18. EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS KONTROLES AĢENTŪRA (EFCA)

IEVADS

3.18.1.

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EFCA”), kura atrodas Bigo, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (187). Aģentūras galvenais uzdevums ir organizēt operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu efektīvu un vienādu piemērošanu.

3.18.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (188).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (189)	10	17
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (190)	64	72
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.18.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (191) un budžeta izpildes pārskatus (192) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.18.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.18.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.18.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.18.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

Informācija par iekšējās revīzijas dienesta un ārējā novērtējuma ziņojumiem

3.18.8.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gada novembrī sagatavoja revīzijas ziņojumu par Aģentūras IT pārvaldību un projektu vadību (193). Aģentūra un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.

3.18.9.

Valdes uzdevumā 2017. gadā tika veikts Aģentūras ārējs novērtējums (194). Aģentūra izstrādāja plānu vērtētāju ieteikumu ieviešanai.

AĢENTŪRAS ATBILDE

Aģentūra ņem vērā Palātas ziņojumu.

Aģentūras, kas finansētas no DFS 3. kategorijas “Drošība un pilsonība”

3.19. EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAIZSARDZĪBAS APMĀCĪBAS AĢENTŪRA (CEPOL)

IEVADS

3.19.1.

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “CEPOL”), kura atrodas Budapeštā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/2219 (195), ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (196). Aģentūras uzdevums ir darboties kā sadarbības tīklam un apvienot tīklā dalībvalstu policijas mācību iestādes, lai nodrošinātu uz kopīgiem standartiem balstītus mācību kursus vecākajiem policijas virsniekiem.

3.19.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (197).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	10	9
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (198)	51	53
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.19.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (199) un budžeta izpildes pārskatus (200) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.19.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.19.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.19.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.19.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.19.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvedības sistēmu savlaicīgas (atkārtotas) apstiprināšanas aspektu. 2014. gadā Aģentūra deleģēja grāmatvedības funkciju Komisijas grāmatvedim. Aģentūra 2014. gadā arī pārcēlās uz citām telpām, un 2016. gadā tika pārskatītas tās pilnvaras. Kaut arī šie notikumi radīja izmaiņas Aģentūras procedūrās, grāmatvedības sistēma nav atkārtoti apstiprināta kopš 2013. gada.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.19.9.

Aģentūra 2016. gada decembrī parakstīja četru gadu pamatlīgumu ar vienu uzņēmēju 1,6 miljonu EUR vērtībā par pagaidu darbinieku nodrošināšanu. Vienīgais konkursa kritērijs iepirkuma procedūrā bija cena. Pamatlīgums ar vairākiem piegādātājiem, kas atlasīti atbilstoši cenas un kvalitātes kritērijam, būtu bijis ieteicamāks, lai atbalstītu augstas kvalitātes pakalpojumu savlaicīgu sniegšanu.

3.19.10.

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (Brexit). Aģentūra neveica analīzi par Brexit iespējamo ietekmi uz tās organizāciju, darbībām un pārskatiem, kā to bija darījis vairākums citu aģentūru.

3.19.11.

3.19.12.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (201) (202). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra bija ieviesusi e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.19.13.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests izstrādāja revīzijas ziņojumu par to, kā CEPOL veic mācību pasākumu vajadzību novērtējumu, plānošanu un iekļaušanu budžetā (203). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.19.14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, ir augsts pārnesumu līmenis II sadaļā (izdevumi atbalsta darbībām), proti, 140 055 EUR jeb 30 % (2015. gadā – 212 456 EUR jeb 49 %). Tās galvenokārt attiecas uz IT konsultāciju pakalpojumiem un ar IT saistītām precēm un pakalpojumiem, kas tika pasūtīti gada nogalē.

Neattiecas

2016

Aģentūrā ir bijusi augsta darbinieku mainība, kas var ietekmēt darbības nepārtrauktību un spēju īstenot darba programmā paredzētās darbības. 2016. gadā Aģentūru atstāja 11 darbinieki un tika pieņemts 21 darbinieks. Nedaudzie pieteikumi, īpaši no pārējām dalībvalstīm, neskaitot mītnes zemi, apdraud tās spēju pieņemt darbā piemērotus kandidātus. No 2013. līdz 2016. gadam to darbinieku skaits, kuri pieņemti darbā no mītnes zemes, ir pieaudzis no viena līdz 16 un 2016. gadā sasniedz 31 % no kopskaita. Iespējamie iemesli ierobežotajam kandidātu skaitam no citām dalībvalstīm ir mītnes zemei piemērojamais algas korekcijas koeficients (69 %), kā arī konkurence ar citu ES struktūru, kas atrodas Budapeštā.

Ieviešana ir sākta

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.19.8.

CEPOL piekrīt Palātas apsvērumam. CEPOL 2014. gadā grāmatvedības funkciju uzticēja ārpakalpojumu sniedzējam, t. i., Eiropas Komisijai. Tādēļ EK grāmatvedis no Budžeta ģenerāldirektorāta sniedz visus pakalpojumus, kas paredzēti Finanšu pamatregulas 50. pantā, kura attiecas uz aģentūrām, tostarp vietējo sistēmu apstiprināšanu. Apstiprināšanas pieeja pašlaik tiek apspriesta un plānota Budžeta ģenerāldirektorāta dienestos.

3.19.9.

Aģentūra ir ņēmusi vērā Palātas komentārus, lai gan viedokļi atšķiras. Kvalitātes kritēriji ir iestrādāti tehniskajās specifikācijās, un piedāvājumu iesniedzēji, kuri nespēj atbilst prasībām, bija jādiskvalificē. Izvēle par vienota pamatlīguma piešķiršanu ir balstīta uz iepriekšēju pieredzi un valstu darba tirgus īpatnībām. Tomēr CEPOL pienācīgi apsvērs Palātas ieteikumus attiecībā uz turpmākiem iepirkumiem.

3.19.10.

Aģentūra ir ņēmusi vērā Revīzijas palātas komentārus. Vadības sanāksmēs ir aktīvi apspriests Brexit jautājums. Aģentūrās par iepirkumu atbildīgo amatpersonu tīklā un Aģentūru juridiskajā tīklā jautājums tika izrunāts, kā arī tika rūpīgi izanalizēti no Komisijas saņemtie paziņojumi. CEPOL riski tika novērtēti kā ierobežoti, lai gan formāli tie nav dokumentēti.

3.19.11.

Aģentūra ir ņēmusi vērā Revīzijas palātas komentārus. Aplēstās paziņojumu par vakanci tulkošanas izmaksas visās ES valodās, kas nepieciešamas publicēšanai EPSO tīmekļa vietnē, ir pārāk augstas salīdzinājumā ar paredzamajiem ieguvumiem. No 2018. gada CEPOL publicēs visas vakances arī ES aģentūru tīkla izveidotajā iestāžu darba sludinājumu vietnē.

3.19.12.

Aģentūra ir ņēmusi vērā Palātas piezīmes un apstiprina gūtos panākumus e-iesniegumu ieviešanā sadarbībā ar Informātikas ģenerāldirektorātu.

3.19.13.

Aģentūra apstiprina panākumus rīcības plāna īstenošanā, jo Iekšējās revīzijas dienests atzina, ka divi no plāna četriem ieteikumiem ir īstenoti.

3.20. EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJS (EASO)

IEVADS

3.20.1.

Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (turpmāk tekstā – “Birojs” vai “EASO”), kurš atrodas Valetā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (204) ar mērķi stiprināt praktisko sadarbību patvēruma jomā un palīdzēt dalībvalstīm pildīt Eiropas līmeņa un starptautiskos pienākumus – aizsargāt cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs. Kopš 2015. gada Birojs ir sniedzis atbalstu Grieķijai un Itālijai saistībā ar migrācijas izraisīto krīzi.

3.20.2.

Galvenie skaitliskie dati par Biroju ir sniegti 1. tabulā (205).

1. tabula

Biroja galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (206)	53	79
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (207)	125	200
Avots: Biroja sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.20.3.

Mēs revidējām:

a)	Biroja pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (208) un budžeta izpildes pārskatus (209) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.20.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.20.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Pamatojums negatīvam atzinumam par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.20.6.

No 3.20.9. līdz 3.20.31. punktam aprakstīti piemēri, kad maksājumi būtiski un sistemātiski neatbilst Biroja Finanšu noteikumiem un citiem piemērojamiem noteikumiem un normām, galvenokārt saistībā ar publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūru pakārtotajiem maksājumiem. Neatbilstību sistemātiskais raksturs liecina par nepiemērotu iekšējās kontroles sistēmu. Kopējā kļūda, ko veido prasībām neatbilstošie maksājumi, ir vismaz 7,7 miljoni EUR jeb 10,3 % no Biroja kopējiem maksājumiem, kuri veikti 2017. gadā.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.20.7.

Ņemot vērā to jautājumu nopietnību, kas aprakstīti punktā “Pamatojums negatīvam atzinumam par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību”, mēs uzskatām, ka maksājumos, kuri ir pakārtoti pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu, ir būtisks kļūdu līmenis.

Apstākļu akcentējums

3.20.8.

Kopš 2017. gada beigām cilvēkresursu stāvoklis Birojā ir strauji pasliktinājies. Biroja vadībā no desmit nodaļas vadītāju vietām četras bija brīvas, un no 27 sektora vadītāju vietām 18 amata vietas bija brīvas. Administratīvajā departamentā no četrām nodaļas vadītāju vietām trīs nebija aizpildītas, un no desmit sektora vadītāju vietām –piecas. Birojam tas rada nopietnas vadības problēmas. Turklāt līdz 2018. gada maija beigām 129 pagaidu darbinieku vietas bija aizpildītas, bet 78 joprojām bija brīvas. Attiecībā uz līgumdarbiniekiem – aizpildīta bija 71 vieta, bet 13 joprojām bija brīvas. Birojam pašlaik nav tādas administratīvās kapacitātes, lai aizpildītu tik lielu brīvo amata vietu skaitu (sk. 2. tabulu). Kopumā šī situācija rada ievērojamu risku Biroja darbības turpināšanai pašreizējā apmērā.

2. tabula

Biroja organizācijas struktūra 2018. gada jūnija sākumā

APSVĒRUMI PAR MAKSĀJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU UN SAISTĪTAJIEM IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

Biroja darbībai raksturīgi lieli objektīvie riski

3.20.9.

Kopš 2016. gada Birojs ir saskāries ar vēl nebijušu uzdevumu un darbību paplašināšanos, lai sniegtu dalībvalstīm operatīvo un tehnisko palīdzību saistībā ar migrācijas krīzi. Tas atspoguļojas budžeta palielinājumā no sākotnējiem 19 miljoniem EUR 2016. gadā līdz 79 miljoniem EUR pēc otrā grozījuma 2017. gada budžetā. Iepirkuma procedūru skaits palielinājās no 87 procedūrām 2015. gadā līdz 140 procedūrām 2017. gadā. Maksājumu skaits palielinājās par 225 % – no 2 578 maksājumiem 2015. gadā līdz 8 381 maksājumam 2017. gadā.

3.20.10.

Birojs ir viena no tām dažām ES aģentūrām, kam ir vairākas mītnes vietas. Papildus galvenajai mītnei Maltā, kur strādā 179 štata darbinieki, Birojs vada divas lielas atbalsta operācijas Grieķijā un Itālijā, un 2017. gadā tajās bija iesaistīti 747 eksperti no dalībvalstīm un asociētām valstīm, 202 kultūras vidutāji (mutiskie tulki), 178 pagaidu darbinieki un 21 Biroja štata darbinieks.

3.20.11.

Kā mēs jau norādījām savā īpašajā ziņojumā Nr. 2017/06 “ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja”, Birojs ir ļoti atkarīgs no tā, vai resursi, kurus dalībvalstis dara pieejamus, ir pietiekami. Īpašs šķērslis darbību efektivitātei ir dalībvalstu ekspertu ļoti īsais norīkojumu periods (sešas līdz astoņas nedēļas).

Ārkārtas darbības problēmas, ko rada migrācijas krīze, netika mazinātas ar stabilu pārvaldības struktūru un efektīviem iekšējās kontroles mehānismiem

3.20.12.

Kad 2015. gadā Birojs sāka darbības Grieķijas un Itālijas atbalstam, tas atdūrās pret situāciju, kurā dalībvalstu nodrošinātie resursi darbību izvēršanai bija nepietiekami. Jau pirms tam Birojam bija grūtības aizpildīt amata vietas štatu sarakstā. Kopš 2014. gada esam novērojuši, ka Biroja darbība cieš no lielas darbinieku mainības. Savos iepriekšējos gada pārskatos esam atkārtoti uzsvēruši, ka šāda situācija rada ievērojamu risku gada darba programmā un daudzgadu darba programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Neraugoties uz Biroja atkārtotiem centieniem (36 darbā pieņemšanas procedūras un 100 jauni līgumi 2017. gadā), tam neizdevās pieņemt un noturēt darbā pietiekami daudz darbinieku (sk. arī uzsvērumu, 3.20.8. punkts).

3.20.13.

Ārkārtas darbības problēmas, ko rada migrācijas krīze, netika mazinātas ar stabilu pārvaldības struktūru. Valde neizveidoja iekšējās revīzijas struktūru Birojā, un darbībām Grieķijā un Itālijā vispār netika veikta iekšējā revīzija. Līdz 2017. gada beigām Valde veica ierobežotu finanšu pārvaldības pārraudzību.

3.20.14.

Birojam nav iekšējā juridiskā dienesta, un nenotiek sistemātiska iekšēja juridisko dokumentu pārskatīšana. Lielāko daļu juridisko jautājumu (galvenokārt darbinieku un iepirkuma jautājumus) Birojs uztic ārpakalpojumu sniedzējam bez skaidriem iekšējiem lēmumiem vai pamatnostādnēm, kurās noteikts, kam un kādos gadījumos ir atļauts izmantot ārpakalpojumus, kuriem juridiskajiem birojiem un ar kādiem nosacījumiem. Kaut arī Birojs izmanto vismaz astoņus dažādus juridiskos birojus, nav visaptveroša reģistra par visiem saistītajiem līgumiem, gadījumiem un atzinumiem.

3.20.15.

Birojam trūkst pienācīgas juridisko pakalpojumu verifikācijas, kas nodrošinātu, ka pakalpojumi tiek izmantoti tikai ar nolūku aizstāvēt Biroju, nevis aizsargāt privātpersonu intereses. Saistītās procedūras aizsardzībai pret interešu konfliktiem ne vienmēr ir efektīvas. Kopumā, ārēju juristu pakalpojumu izmantošana mazina iespēju izbeigt strīdus pirmstiesvedības posmā.

3.20.16.

Jautājumi, kas aprakstīti 3.20.13. un 3.20.14. punktā, pakļauj Biroju finanšu zaudējumu vai reputācijas riskiem. Birojs veic šo jautājumu iekšēju izmeklēšanu.

Iekšējās kontroles mehānismu trūkuma dēļ radušās daudzas būtiskas neatbilstības

Maksājumi par pagaidu pakalpojumiem

3.20.17.

2017. gadā maksājumi par pagaidu pakalpojumiem sasniedza 7,7 miljonus EUR. Tā kā nebija konkurētspējīgas publiskā iepirkuma procedūras, līgumu par pagaidu pakalpojumiem Grieķijā Revīzijas palāta 2016. gada revīzijā atzina par neatbilstīgu. Neraugoties uz to, 2017. gadā Birojs tomēr izmaksāja 4,8 miljonus EUR saskaņā ar šo neatbilstīgo līgumu.

3.20.18.

2017. gadā īstenotās iepirkuma procedūras par pagaidu pakalpojumiem Maltā (2017. gadā maksājumu kopsumma bija 1,0 miljons EUR) bija slikti pārvaldītas (piemēram, īsi termiņi piedāvājumu iesniegšanai, pārredzamības trūkums, pagarinot termiņus), un tas negatīvi ietekmē konkurenci kā vienu no galvenajiem publiskā iepirkuma principiem. Rezultātā iepirkumi bija jāatsāk vairākas reizes, jo nebija piedāvājumu.

3.20.19.

Pirms vairākus miljonus euro vērtu līgumu noslēgšanas Birojs nebija veicis pienācīgu vajadzību un alternatīvu risinājumu novērtējumu. Līgumu uzraudzība attiecībā uz atbilstību valsts noteikumiem par pagaidu nodarbinātību bija vāja, un tas pakļauj Biroju ievērojamiem finanšu un reputācijas riskiem. Turklāt tika atklātas nozīmīgas nepilnības pagaidu pakalpojumu sniedzēju darba laika uzskaites tabulās, kā arī konstatēti citi pārkāpumi. Birojs veic šā jautājuma iekšēju izmeklēšanu.

Maksājumi personāla izmaksām

3.20.20.

Ar personālu saistīti maksājumi 2017. gadā sasniedza 13,5 miljonus EUR. Mēs konstatējām nopietnus trūkumus četrās no 14 revidētajām darbā pieņemšanas procedūrām.

3.20.21.

Piemēram, Birojs nebija publicējis paziņojumu par vakanci, lai aizpildītu vecākā padomnieka amata vietu, bet gan tieši pieņēmis darbā no rezerves saraksta, kas izveidots departamenta vadītāja amatam, un tas ir nepareizi. Birojs arī sistemātiski pagarināja pieteikumu iesniegšanas termiņus, to oficiāli neapstiprinot un nedokumentējot iemeslus. Līdz sākotnējam termiņam saņemto pieteikumu skaits ne vienmēr attaisnoja vajadzību pēc pagarinājuma.

3.20.22.

Dažas administratīvo amatpersonu darbā pieņemšanas procedūras nebija atbilstošas izziņotajai amata vietas pakāpei. Vakances paziņojumā administratīvā departamenta vadītāja amatam bija noteikti lielāki ierobežojumi nekā tām pašām amata vietām citos departamentos. Citā procedūrā Birojs nebija pienācīgi dokumentējis kandidātu attiecināmības pārbaudes.

Maksājumi par īri un saistītiem būvdarbiem

3.20.23.

Kopējā samaksātā īre par visiem birojiem dažādās vietās 2017. gadā bija divi miljoni EUR. Mēs konstatējām, ka Birojs bija noslēdzis nomas līgumu par Maltas galvenā biroja paplašinājumu un par vairākiem jauniem birojiem Atēnās, Lesbā un Hijā, neveicot pietiekamu vietējā tirgus analīzi.

3.20.24.

Birojs 2017. gada jūnijā noslēdza nomas līgumu par biroja telpu īri Lesbas salā. Birojs arī bez jebkāda konkursa pieņēma līgumu ar iznomātāju par būvdarbiem, kas vajadzīgi, lai pielāgotu nomāto ēku Biroja vajadzībām. Būvdarbu līgumu vērtība (0,7 miljoni EUR pirmajos telpu īres mēnešos) vairākas reizes pārsniedza nomas līguma gada vērtību. Ievērojamas naudas summas ieguldīšana īrētās telpās ietver nozīmīgus finanšu un darbības riskus.

3.20.25.

2018. gadā Birojs nolēma izbeigt nomas līgumu par biroja telpu īri Hijā un ar to saistītos būvdarbu līgumus. Birojs pašlaik cenšas ierobežot finansiālo risku, kas izriet no līguma izbeigšanas.

Maksājumi par ceļa izdevumiem

3.20.26.

Palāta savā 2016. gada revīzijā par neatbilstīgu atzina līgumu par 4 miljoniem EUR, kas attiecās uz ceļojumu pakalpojumiem. Līgums bija piešķirts pretendentam, kurš neatbilda visiem atlases kritērijiem. 2017. gadā Birojs tomēr izmaksāja 1,5 miljonus EUR, pamatojoties uz šo neatbilstīgo līgumu.

3.20.27.

2017. gadā Birojs novēroja būtiskus trūkumus saistībā ar ceļojumu pakalpojumu pieņemšanu, it īpaši to, ka trūkst apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka šādi ceļojumu pakalpojumi patiešām ir prasīti un sniegti. Birojs veic šā jautājuma iekšēju izmeklēšanu.

Citi maksājumi

3.20.28.

Turklāt attiecībā uz citiem pakalpojumiem, piemēram, uzkopšanas pakalpojumiem, drošības pakalpojumiem, tulku un konsultantu pakalpojumiem, kuru pamatā bija publiskā iepirkuma procedūras, sistemātiski tika konstatētas līdzīgas nepilnības. Mēs konstatējām nozīmīgas nepilnības Biroja vajadzību novērtējumā, konkursa specifikāciju sagatavošanā, līguma veida izvēlē un tam sekojošās iepirkuma procedūrās, piedāvājumu iesniegšanai noteiktajos termiņos, izvērtēšanas un līguma piešķiršanas metodēs (piemēram, veidā, kā tiek izsvērta cena pret kvalitātes kritērijiem), līgumu grozījumos un paplašinājumos, kā arī līgumu izpildē un sniegto pakalpojumu pārbaudē. Šādas nepilnības negatīvi ietekmē konkurences, pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, kas jāpiemēro pretendentiem. Tās galu galā var liegt Birojam iegūt labāko cenas un vērtības attiecību iepirkumiem. Turpmākajos punktos sniegti daži iepriekš minēto nepilnību piemēri.

3.20.29.

Birojs 2017. gadā tieši piešķīra pakalpojumu līgumu par konsultāciju pakalpojumiem, lai īstenotu rīcības plānu Grieķijas salās. Publiskā iepirkuma procedūras līgums tika piešķirts vienīgajam iepriekš atlasītajam uzņēmējam, pirms tam nepiemērojot nevienu no iepirkuma procedūrām, kas noteiktas Finanšu regulā. Līdz ar to publiskā iepirkuma procedūra un visi saistītie maksājumi (992 000 EUR) bija neatbilstīgi.

3.20.30.

Kopš 2016. gada Birojs ir veicis vairākus grozījumus sākotnējā līgumā, kas 2016. gadā tika parakstīts ar juridisko biroju par sākotnējo summu 5 000 EUR, 2018. gadā palielinot to līdz 259 000 EUR. Kopējie maksājumi saistībā ar šo līgumu 2017. gadā bija 98 332 EUR, un daļēji tie attiecās uz konsultāciju pakalpojumiem, kuriem bija obligāta konkurētspējīga publiskā iepirkuma procedūra. Tādējādi ar konsultācijām saistītie grozījumi un maksājumi bija neatbilstīgi.

3.20.31.

2013. gadā parakstītais līgums (tā vērtība 120 000 EUR, 2017. gadā grozīta līdz 132 000 EUR) par četru līdz sešu lielu pasākumu organizēšanu kādā starptautiskā viesnīcā četru gadu laikā netika īstenots saskaņā ar līguma sākotnējo mērķi. Tā vietā Birojs šo līgumu izmantoja apmēram 50 mazākiem pasākumiem. Tādējādi līguma īstenošana bija neatbilstīga.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.20.32.

Saskaņā ar vienošanos starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti (turpmāk – asociētās valstis) par to līdzdalību Birojā, asociētās valstis pilnībā piedalās Biroja darbā un ir tiesīgas saņemt atbalsta darbības no Biroja. 2016. gadā Birojs saņēma Komisijas dotāciju, kas bija paredzēta pienācīgu spēju veidošanai Grieķijā, lai atbalstītu Eiropas Savienības un Turcijas paziņojuma īstenošanu un būtiski paātrinātu pārcelšanu nolūkā samazināt smago slogu, kas pašlaik gulstas uz Grieķiju. Visi šie pasākumi ietilpst Biroja pamatdarbībā – atbalstīt darbības kopējās interesēs. Birojs izmantoja dotāciju, lai samaksātu saistības par šiem pasākumiem: 2016. gadā 6,4 miljonu EUR apmērā un 2017. gadā – 1,7 miljonu EUR apmērā. Tomēr Birojs neiekļāva šīs summas, kad aprēķināja iemaksas no asociētajām valstīm. Ja tās būtu iekļautas, tad asociētajām valstīm būtu bijis jāmaksā par 0,5 miljoniem EUR vairāk.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO apsvērumu PĒCPĀRBAUDE

3.20.33.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2013	No visiem maksājumiem 446 (18 %) veica pēc Finanšu regulā noteiktajiem termiņiem. Vidējais maksājumu kavējumu ilgums bija 21 diena.	Ieviešana ir sākta (210)
2013	Seši no 16 iekšējās kontroles standartiem nav pilnībā īstenoti.	Neattiecas (211)
2014	Birojs veica 1 062 (28,6 %) maksājumus pēc Finanšu regulā noteiktajiem termiņiem. Vidējais maksājumu kavējumu ilgums bija 24 dienas.	Ieviešana ir sākta
2014	Birojā ir augsta personāla mainība, 2014. gadā no darba Birojā aizgāja 14 darbinieki, tostarp četri vadošie darbinieki. Šī augstā mainība ievērojami apdraud gada darba programmā un daudzgadu darba programmā izvirzīto mērķu sasniegšanu.	Ieviešana nav sākta
2014	Saskaņā ar izpilddirektora lēmumu EASO sanāksmju dalībnieki iedalās trijās kategorijās (A, B vai C) izmaksu atlīdzināšanai. 2014. gadā sanāksmju apmeklētājiem atlīdzināja kopā 997 506 EUR. “A” kategorijas dalībnieki, kuriem sanāksmēs jāuzņemas konkrēti pienākumi, saņem atlīdzību par transporta izdevumiem un dienasnaudu pēc vienotas likmes, taču “B” kategorijas dalībnieki saņem atlīdzību pēc vienotas likmes tikai par transporta izdevumiem. “C” kategorijas dalībnieki nav tiesīgi saņemt nekādu atlīdzību. To dalībnieku īpatsvars, kuri varēja saņemt atlīdzību “A” kategorijā, pieauga no 61 % 2013. gadā līdz 69 % 2014. gadā. Nav dokumentācijas, kas pamatotu dalībnieku iedalīšanu trijās kategorijās.	Ieviešana ir sākta
2016	Palāta revidēja vienu iepirkuma procedūru, kura attiecās uz ceļojumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar pakalpojumu pamatlīgumu 4 miljonu EUR vērtībā no 2016. līdz 2020. gadam, un šīs procedūras ietvaros divus no trim pretendentiem lūdza iesniegt papildu informāciju saistībā ar vieniem un tiem pašiem atlases kritērijiem. Lai gan neviens no abiem neiesniedza prasīto informāciju (to personu dzīvesgājumu, kurām būs jāveic uzdevumi Biroja telpās), šā iemesla dēļ tikai vienu izslēdza no procedūras. Otram piešķīra līgumu, kā pamatojumu minot, ka attiecīgo personu dzīvesgājums tiks iesniegts pēc līguma piešķiršanas. Tādējādi iepirkuma procedūra neatbilda vienlīdzīgas attieksmes principam, un līgums tika piešķirts pretendentam, kurš neatbilda visiem atlases kritērijiem. Tāpēc ne pamatlīgums, ne ar to saistītie maksājumi 2016. gadā 920 561 EUR apmērā nav pareizi.	Ieviešana 2017. gadā nav sākta (212)
2016	Birojs 2016. gada februārī tieši piešķīra pamatlīgumu par pagaidu pakalpojumiem Biroja atbalstam migrācijas krīzes risināšanā uz 12 mēnešiem par 3,6 miljoniem EUR. To piešķīra vienīgajam iepriekš atlasītajam uzņēmējam, pirms tam nepiemērojot nevienu no iepirkuma procedūrām, kas noteiktas ES Finanšu regulā. Tāpēc pamatlīguma piešķiršana neatbilda attiecīgajiem ES noteikumiem un ar šo līgumu saistītie maksājumi 2016. gadā 592 273 EUR apmērā nav pareizi.	Ieviešana 2017. gadā nav sākta (213)
2016	Birojs 2016. gada augustā sāka atklātu procedūru (piecas daļas) par pamatīguma slēgšanas tiesībām, lai apmierinātu vajadzības pēc kultūras vidutājiem/mutiskajiem tulkiem dažādās valstīs. Attiecībā uz četrām daļām (2.–5. daļa) parakstītā un revidētā pamatlīguma kopējā summa četru gadu laikā bija 60 miljoni EUR. Šīs četras daļas tika piešķirtas vienam un tam pašam pretendentam, kurš bija pirmais pretendentu kaskādē. Līgumslēdzējs atbilda atlases kritērijos formulētajām finanšu prasībām (gada apgrozījums 1 miljons EUR), atskaitot vienā no trim iepriekšējiem gadiem, par ko tika noslēgts “piekļuves līgums” ar kādu bezpeļņas organizāciju, kura apņēmās darīt pieejamu līgumslēdzējam savu “apgrozījumu”. Finanšu regula neliedz paļauties uz citu struktūru finansiālo un ekonomisko spēju. Tomēr šajā gadījumā nav skaidrs, kā minēto “apgrozījumu” var darīt pieejamu, un nav konkretizēts organizācijas darbību raksturs un spēja nodrošināt sniedzamos pakalpojumus. Birojam bija jānoraida šis piedāvājums, jo tas neliecināja par atbilstību prasībām, kas izvirzītas pretendenta ekonomiskajai un finanšu spējai. Tādējādi pamatlīgums un visi ar to saistītie maksājumi ir nepareizi (2016. gadā netika veikti nekādi maksājumi).	Neattiecas
2016	Īpašajā Eiropadomes sanāksmē 2015. gada 23. aprīlī un desmit punktu rīcības plānā migrācijas jomā, ko 2015. gada 20. aprīlī pieņēma ārlietu un iekšlietu ministri, ir izteikts aicinājums dalībvalstīm nodrošināt visu migrantu pirkstu nospiedumu ņemšanu. Lai izpildītu šo prasību, bija neatliekami jāpalielina Grieķijas iestāžu spējas apstrādāt pirkstu nospiedumus. Šo uzdevumu Komisija uzticēja Birojam. Bija jāiegādājas un pēc tam kā dāvinājums jānodod Grieķijas valstij 90 pirkstu nospiedumu skeneri un 90 ar tiem saderīgi datori (iekārtas) par 1,1 miljonu EUR saskaņā ar dotācijas nolīgumu starp Komisiju un Biroju. Saskaņā ar dotācijas nolīgumu iekārtas bija jāpiegādā policijas IT nodaļai Atēnās, no kurienes tās nosūtītu karstajiem punktiem Grieķijas salās. Šo darbību aprakstā bija noteikts, ka Biroja darbiniekiem ir jābūt uz vietas, lai nodrošinātu iekārtu pienācīgu piegādi, uzstādīšanu un pēc tam – īpašumtiesību nodošanu Grieķijas policijai. Tomēr Biroja darbinieki šo prasību neizpildīja un nebija uz vietas, un attiecīgo Grieķijas iestāžu apstiprinājums par to, ka iekārtas ir piegādātas karstajiem punktiem 2016. gada februārī un marta sākumā un ka tās tiek izmantotas tiem paredzētajiem mērķiem, tika saņemts tikai 2017. gada jūlijā.	Ieviests
2016	Līgumslēdzēju iestāžu pienākums ir rakstiski pieprasīt sīkāku informāciju par cenas vai izmaksu sastāvdaļām, ja cena vai izmaksas šķiet pārmērīgi zemas, un ir jādod iespēja pretendentiem iesniegt savus apsvērumus (214). Divām daļām (3. un 5. daļa) saistībā ar kultūras vidutāju / mutisko tulku pakalpojumiem dažādās valstīs (sk. arī 21. punktu) Birojs saņēma finanšu piedāvājumus, kas bija attiecīgi par 50 % un 31 % zemāki nekā nākamie zemākie piedāvājumi. Birojs neuzskatīja, ka ir jāprasa pretendentam sniegt plašākus skaidrojumus par pārmērīgi zemām cenām, lai gan šādos gadījumos tas ir nepieciešams.	Neattiecas
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada oktobra ziņojumā norādīja, ka saistībā ar administratīvajiem izdevumiem nav pienācīga iepirkuma procedūru plāna un ka procedūru un saskaņā ar pamatlīgumiem noslēgto konkrēto līgumu uzraudzība ir vāja. Birojs un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Ieviešana ir sākta (215)
2016	Birojā 2016. gadā notika vairākas nozīmīgas pārmaiņas darba vidē – ne vien būtisks budžeta palielinājums un uzdevumu loka paplašināšanās, bet arī nozīmīgs darījumu skaita pieaugums, grāmatveža maiņa, ieskaitot vairākus pagaidu risinājumus, kā arī bezpapīra darbplūsmas ieviešana. Stāvokli, ko bija radījušas šīs ievērojamās pārmaiņas un nestabilitāte, neatviegloja ne grāmatvedības sistēmas atkārtota apstiprināšana, ne darījumu regulāras ex post verifikācijas sistēmas ieviešana.	Ieviests (216)
2016	Komisija 2014. gadā vairāk nekā 50 ES iestāžu un struktūru, tostarp Biroja, vārdā, parakstīja pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par programmatūras licenču, kā arī uzturēšanas un atbalsta pakalpojumu iegādi. Pamatlīgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp Biroju un piegādātājiem, kuri atbilst Biroja vajadzībām. Par šiem starpniecības pakalpojumiem pamatlīgumslēdzējs var uzcenot piegādātāju cenas par diviem līdz deviņiem procentiem. 2016. gadā kopējie maksājumi pamatlīgumslēdzējam sasniedza 534 900 EUR. Birojs nebija sistemātiski pārbaudījis un salīdzinājis cenas un prasītos uzcenojumus ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatlīgumslēdzējam.	Ieviešana ir sākta (217)
2016	Komisijas uzdevumā tika sagatavots ārējs novērtējums par Biroja darbības rezultātiem 2011.–2014. gadā, un galīgais ziņojums tika iesniegts 2015. gada decembrī. Tajā tika apstiprināti Biroja pamatuzdevuma un pakārtoto uzdevumu būtiskums un tika secināts, ka galvenie uzdevumi kopumā ir īstenoti efektīvi un ka sagaidāmo rezultātu lielākā daļa ir sasniegta. Novērtējums atsaucās arī uz nepieciešamību palielināt darbību efektivitāti un pastiprināt sadarbību un saskaņotību ar citu ES un migrācijas jomā aktīvo starptautisko organizāciju un struktūru darbībām. Birojs ievieš Valdes apstiprināto darbības plānu, kurā ņemtas vērā paplašinātās pilnvaras, un galīgais īstenošanas ziņojums ir plānots 2017. gada jūnijā.	Neattiecas
2016	Birojs iegādājās un uzstādīja 65 konteinerus, kas izmantojami kā mobili biroji karstajos punktos Grieķijā un Itālijā, par kopējo summu 852 136 EUR. Dažus konteinerus uzstādīja vietā, kur līdzīgus konteinerus, kas nepiederēja Birojam, vēlāk sagrāva nemieru laikā. Birojs nav apdrošinājis šos konteinerus pret šādu risku.	Neattiecas (218)
2016	Birojs nav laikus atguvis visas debitoru saistības. PVN atmaksa par 2014. gadu (180 919 EUR) un 2015. gadu (245 960 EUR) 2016. gada beigās joprojām nebija atgūta.	Ieviešana ir sākta (219)
2016	Pārnesumu līmenis apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, II sadaļā “Administratīvie izdevumi” ir augsts, proti, 2,5 miljoni EUR jeb 43,9 % (2015. gadā – 1 076 583 EUR jeb 36,9 %). Tās galvenokārt attiecas uz IT infrastruktūru, tulkojumiem un publikācijām, biznesa konsultācijām un Valdes sanāksmju izmaksām, par ko līgumus noslēdza 2016. gada beigās un/vai rēķinus izsniedza tikai 2017. gadā.	Neattiecas

BIROJA ATBILDE

EASO pateicas Revīzijas palātai par ļoti noderīgo saņemto ziņojumu. Ziņojumā ir konstatēti vairāki trūkumi, pret kuriem EASO attieksme ir ļoti nopietna, un birojs ir sācis veikt korektīvus pasākumus to novēršanai.

Vienlaikus EASO ir pateicīgs par to, ka Revīzijas palāta atzīst ārkārtīgi sarežģīto situāciju, kāda aģentūrai bija pārskata periodā, proti, nepieredzētu to uzdevumu paplašināšanos, kuri EASO bija jāveic, lai atbalstītu dalībvalstis un sniegtu ieguldījumu ES līmeņa iniciatīvu īstenošanā, tostarp saistībā ar pārcelšanu un ES TR paziņojumu, budžeta palielinājumu, maksājumu eksponenciālo palielinājumu, kā arī iepirkuma procedūru pieaugumu (skaita un sarežģītības pieaugums). Turklāt EASO ir jāpārvalda savas daudzās mītnes apstākļos, kad trūkst darbinieku daudzos vadošos amatos (nodaļu vadītāju, struktūrvienību vadītāju un sektoru vadītāju).

Šajā atbildē EASO aplūko dažus no Revīzijas palātas novērojumiem, tomēr aģentūra kopumā atzīst ziņojumu un tajā izdarītos secinājumus.

3.20.6. un 3.20.13.

Attiecībā uz sistēmiskajām neatbilstībām EASO ir jānorāda, ka aģentūra ar tās jauno vadību ir sākusi veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstība vienmēr ir tās kultūras un visu darbību pamatā. Minētais ietver arī objektīvu, godīgu un atklātu iekšējās kontroles “pašnovērtējumu”.

3.20.13.

EASO atzīst, ka iepriekš pārvaldes un iekšējās kontroles struktūrām, kas ir tā atbildībā, nav atvēlēts tik daudz uzmanības, cik nepieciešams, lai pienācīgi nodrošinātu likumību un pareizību. Ar jau minēto jauno vadību viena no galvenajām prioritātēm ir struktūru un sistēmu veidošana, lai sistemātiski nodrošinātu likumību un pareizību (un līdzīgi arī ziņošanas precizitāti un vispusīgumu).

3.20.6., 3.20.8. un 3.20.12.

Revīzijas palāta pamatoti norāda uz EASO notiekošo situācijas pasliktināšanos un neatbilstību cilvēkresursu jomā, kas arī traucē iekšējās kontroles sistēmas pienācīgai darbībai. Pašreizējā situācija cilvēkresursu jomā ir viena no lielākajām problēmām, kas aģentūrai jāatrisina, lai novērstu Revīzijas palātas novērojumos konstatētos trūkumus, jo tos lielā mērā var uzskatīt par apliecinājumu tam, ka aģentūrai trūkst resursu, lai tā varētu darboties strukturēti un pareizi. EASO risina šo problēmu tieši un, pamatojoties uz stabilu darbā pieņemšanas plānu, kas balstīts uz vajadzību novērtējumu, steidzamības kārtā pieņem darbā jaunus darbiniekus, lai aizpildītu vadītāju un citas būtiskas amata vietas (gan darbības, gan administratīvā līmenī).

Aģentūra arī iegulda resursus personāla apmierinātības veicināšanā, lai risinātu darbinieku mainības problēmu. Lai gan ir jāatzīst, ka šajā ziņā darbinieku mainības koeficientam ir svarīga nozīme, jo tas ir zems salīdzinājumā ar samērā augstajām dzīvošanas izmaksām Maltā, EASO atzīst, ka ir jādara vairāk, lai uzlabotu personāla apmierinātību. Daži pasākumi jau tiek īstenoti, piemēram, elastīgi darba veidi, uzlabota iekšējā saziņa un korporatīvo pasākumu organizēšana.

3.20.9. un 3.20.19.

Revīzijas palāta pareizi raksturo problēmas un EASO finanšu darījumu un iepirkuma procedūru skaita straujo pieaugumu absolūtā izteiksmē. Šie skaitļi paši par sevi ir iespaidīgi, tomēr realitātē tie pietiekami neatspoguļo spiedienu, kas vērojams finanšu un iepirkuma jomā. Šajos skaitļos nav ņemti vērā citi saistītie fakti un darbības, kas palielina spiedienu uz iepirkumiem, tostarp šādi divi piemēri:

—	atlīdzinātu ārējo ekspertu izmantošana (FR 204. un 287. pants), kas veido ievērojamu darba apjomu iepirkuma nozarē. Paredzams, ka turpmākajos gados tas pieaugs, aģentūrai paļaujoties uz [medicīnas] ekspertiem medicīniskās izcelsmes valsts informācijas uzdevumu izpildes atbalstam,

—

īpašās tirgus grūtības un ierobežojumi, kas saistīti ar mūsu ģeogrāfiskajām darbības vietām. Itālijas un Grieķijas lauku apvidi nav dinamiski, proti, tajos nav konkurētspējīga tirgus pakalpojumu un produktu nodrošināšanai EASO. EASO pat lieluma ziņā ir netipisks klients ekonomikas dalībniekiem Maltā, kuriem pārsvarā nav spējas izpildīt EASO lielāko līgumu prasības.

3.20.10.–3.20.12. un 3.20.19.

Būtiski ir atzīmēt, ka Revīzijas palātas ziņojumā ir atzīts fakts, ka EASO ir viena no nedaudzajām aģentūrām, kam ir mītnes vairākās vietās. Šai iezīmei ir būtiska nozīme, lai izprastu samērā lielo slogu uz administratīvo atbalstu, kā arī īpaši sarežģīto vidi funkcionālu iekšējās kontroles struktūru īstenošanai. Jāņem vērā arī tas, ka EASO neierasti daudz paļaujas uz līgumslēdzējiem, ņemot vērā tā operatīvās darbības, ģeogrāfisko izkliedi un (kā to pareizi norādījusi Revīzijas palāta) ierobežojumus dalībvalstu ekspertu izmantošanā. Tas palielina ar iepirkumu un finansēm saistīto uzdevumu apjomu (ieskaitot decentralizētus finanšu dalībniekus), jo operatīvajām bāzēm Grieķijā, Itālijā un Kiprā, kā arī karstajiem punktiem Grieķijā un Itālijā ir vajadzīgs savs līgumu kopums (nomas līgumi, uzkopšanas, apsardzes, ūdensapgādes līgumi, kā arī kritiski līgumi, piemēram, pagaidu pakalpojumu un mutiskās tulkošanas pakalpojumu līgumi). Arī šajā ziņā būtiska nozīme būs cilvēkresursiem, un EASO (atzīstot palielinošo ietekmi, ko rada biroja izvietojums vairākās vietās) pašlaik izvērtē iespēju piešķirt nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu atbilstību, kvalitāti, kā arī likumību un pareizību visā iepirkuma un finanšu ciklā, kā arī novērtējumu par decentralizāciju ar konsultāciju starpniecību.

3.20.14., 3.20.15. un 3.20.16.

EASO atzīst un piekrīt, ka ir vajadzīgs iekšējais juridisko jautājumu speciālists. Drīz tiks publicēts paziņojums par vecākā jurista amata vakanci. Turklāt bez iebildumiem tiek atzīts, ka juridiskajam atbalstam vienmēr ir jābūt sniegtam tikai aģentūras interesēs, nevis atsevišķu personu interesēs (lai gan tās nav savstarpēji izslēdzošas). EASO atzīst, ka ārējo juristu pakalpojumu piesaiste nav tikusi pienācīgi kontrolēta. Kā norādīts Revīzijas palātas ziņojumā, turpinās iekšējā izpēte par šo jautājumu, un rezultāti tiks paziņoti Revīzijas palātai.

3.20.17. un 3.20.26.

EASO atzīst komentārus. EASO 2017. gadā aizstāja minētos neatbilstošos līgumus par pagaidu pakalpojumiem un ceļojumu aģentūru pakalpojumiem. Šīs situācijas uzlabošana tika sākta nekavējoties pēc tam, kad Revīzijas palāta savā 2016. gada revīzijā konstatēja pārkāpumus (Revīzijas palātas ziņojums, kas saņemts 2017. gada septembrī). Diemžēl, ņemot vērā termiņus un faktu, ka EASO aizstāja līgumus, cik drīz vien bija iespējams pēc tam, kad tie tika atzīti par neatbilstošiem, maksājumi saskaņā ar līgumu 2017. gadā patiešām notika.

3.20.18. un 3.20.19.

EASO atzīst komentārus un atkārtoti norāda, ka šādas problēmas var uzskatīt par apliecinājumu tam, ka nepietiek resursu un trūkst iekšējās kontroles un pārvaldes faktoru, kā norādījusi Revīzijas palāta savā ziņojumā.

3.20.23.–3.20.25.

EASO atzīst komentārus.

3.20.27.

Kā minēts Revīzijas palātas ziņojumā, turpinās iekšējā izpēte par šo jautājumu.

3.20.29.–3.20.31.

EASO atzīst komentārus.

3.20.32.

Attiecībā uz ziņojuma pēdējo punktu (43. punkts) aģentūrai ir šaubas, pamatojoties uz to, ka EASO darbojas saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar Budžeta ģenerāldirektorātu 2016. gadā. Aģentūra ir atkārtoti vērsusies pie Budžeta ģenerāldirektorāta, lai noskaidrotu situāciju, un nekavējoties rīkosies, ja Budžeta ģenerāldirektorāts mainīs savu sākotnēji paziņoto nostāju.

3.21. EIROPAS SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS (ECDC)

IEVADS

3.21.1.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC, turpmāk tekstā – “Centrs”), kurš atrodas Stokholmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (220). Centra galvenais uzdevums ir vākt un izplatīt datus par cilvēku slimību profilaksi un kontroli, kā arī sniegt zinātniskus atzinumus par šo tēmu. Centram arī jākoordinē Eiropas tīkls, kurā ietvertas struktūras, kas darbojas šajā jomā.

3.21.2.

Galvenie skaitliskie dati par Centru ir sniegti tabulā (221).

Tabula

Centra galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	58	58
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (222)	260	279
Avots: Centra sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.21.3.

Mēs revidējām:

a)	Centra pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (223) un budžeta izpildes pārskatus (224) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.21.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.21.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.21.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.21.7.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2015	Revidētajās iepirkuma procedūrās Palāta konstatēja vairākus trūkumus, kas nelabvēlīgi ietekmēja pārredzamību, piemēram, nebija skaidras saistības ar Centra gada darbības programmu, aplēstā līguma vērtība nebija pietiekami pamatota un nebija noteikts finansiālais kritērijs (robežvērtība), kurš jāizmanto pieteikuma iesniedzēja finansiālo spēju novērtēšanai.	Ieviests
2016	2015. gada maijā ar Centra Valdes lēmumu tika iecelts direktora pienākumu izpildītājs. 2016. gada 31. decembrī šis norīkojums par astoņiem mēnešiem pārsniedza Civildienesta noteikumos paredzēto viena gada termiņu. Termiņš bija pārsniegts arī papildus 15 citiem darbiniekiem, kas bija norīkoti pagaidu amata vietās.	Ieviests (225)
2016	Savā 2016. gada oktobra revīzijas ziņojumā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) norādīja, ka tas atzīst Centra pastāvīgos centienus pilnveidot savus iekšējos iepirkuma kontroles mehānismus, tomēr iepirkuma procesā joprojām ir nozīmīgas nepilnības. IRD secināja, ka vāji notiek iepirkuma plānošana un uzraudzība un ka iepirkuma pamatā ne vienmēr ir gada darba programma vai finansēšanas lēmums. Minēta atsauce arī uz Palātas ziņojumu par Centra 2015. finanšu gada pārskatiem un paziņotajām nepilnībām, kas negatīvi ietekmē iepirkuma procedūru pārredzamību. Centrs un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Ieviests (226)
2016	Tāpat kā iepriekšējos gados apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, bija augsts pārnesumu līmenis III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, proti, 7,9 miljoni EUR jeb 41 % (2015. g.: 7,5 miljoni EUR jeb 42 %). Pārnesumi galvenokārt attiecas uz daudzgadu projektiem tādās jomās kā zinātniskās konsultācijas (2,4 miljoni EUR), uzraudzība (1,3 miljoni EUR), sabiedrības veselības apmācība (1,4 miljoni EUR) un sabiedrības veselības IT (2,1 miljons EUR). Centrs var apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.	Neattiecas

CENTRA ATBILDE

Centrs ir pieņēmis zināšanai Palātas ziņojumu.

3.22. EIROPAS PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA IESTĀDE (EFSA)

IEVADS

3.22.1.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EFSA”), kura atrodas Parmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (227). Iestādes galvenie uzdevumi ir sniegt zinātnisku informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu Savienības tiesību aktus pārtikas un pārtikas nekaitīguma jomā, vākt un analizēt datus, kas ļauj aprakstīt un kontrolēt riskus, kā arī sniegt neatkarīgu informāciju par šiem riskiem.

3.22.2.

Galvenie skaitliskie dati par Iestādi ir sniegti tabulā (228).

Tabula

Iestādes galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (229)	79	81
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (230)	443	443
Avots: Iestādes sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.22.3.

Mēs revidējām:

a)	Iestādes pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (231) un budžeta izpildes pārskatus (232) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.22.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.22.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.22.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.22.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.22.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā Palāta analizē grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Iestādes grāmatvedis ir pakļauts administrācijas / korporatīvo pakalpojumu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Iestādes direktora (administratīvā) un valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.22.9.

2017. gada maijā deviņas aģentūras piedalījās atklātā iepirkumu konkursā, un to vārdā Iestāde piešķīra trīs kaskādes veida pamatlīgumus par plaša spektra revīzijas pakalpojumiem. Kaut arī aģentūrām kopīgi iepirkumi ir laba iespēja uzlabot administratīvo efektivitāti, pamatlīgumi, kas paredz konkursa atkārtotu uzsākšanu katram atsevišķam līgumam, ir piemērotāki par kaskādes veida līgumiem, jo izmaksu ziņā ir lietderīgāki iepirkuma gadījumos, kad konkursa sākšanas laikā nav zināms, kādi konkrēti pakalpojumi būs jāsniedz.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.22.10.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sniedza ziņojumu “Reglamentēto produktu vērtēšanas process. Pesticīdu atļauju izsniegšanas izvērtēšanas posms” (233). Iestāde gatavo rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.22.11.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2015

Iestāde vēl nav ieviesusi skaidru un visaptverošu finanšu ex post kontroles stratēģiju, kura aptvertu visas darbības jomas un kurā būtu noteikts attiecīgo kontroles mehānismu biežums un tvērums.

Ieviests

2016

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada novembra revīzijas ziņojumā secināja, ka ieviestie IT projektu vadības kontroles mehānismi ir pienācīgi, taču norādīja uz nozīmīgiem trūkumiem saistībā ar IT pārvaldību. IRD ieteica atjaunināt Iestādes IT pārvaldības politiku, ieviest visu organizāciju aptverošu IT riska pārvaldības sistēmu un riska reģistru, kā arī nodalīt informācijas drošības funkciju un IT nodaļu. Iestāde un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.

Ieviests

IESTĀDES ATBILDE

3.22.4.

EFSA atzinīgi novērtē Eiropas Revīzijas palātas atzinumus bez iebildēm attiecībā uz pārskatu ticamību un pārskatos minēto pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Tas apliecina, ka EFSA ieviestā kontroles sistēma pienācīgi nodrošina vispārējo atbilstību.

3.22.8.

Lai nodrošinātu grāmatveža neatkarību, EFSA finanšu regulu noteiktā formālā prasība realitātē tiek īstenota šādi: EFSA Valde 2008. gadā iecēla pašreizējo grāmatvedi. Grāmatvedis ziņo Uzņēmējdarbības pakalpojumu departamenta vadītājam, un, lai nodrošinātu grāmatveža funkcionālo neatkarību novērtēšanas laikā, Uzņēmējdarbības pakalpojumu departamenta vadītājs ir novērtētājs, un Revīzijas komitejas priekšsēdētājs ir apstiprinātājs. Valde grāmatvedi jebkurā brīdī var atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

3.22.9.

Attiecībā uz konkursa atkārtotu sākšanu un kaskādes mehānismiem pamatlīgumos, nav pienākuma atkārtoti sākt konkursu, un abi modeļi ir atbilstoši atkarībā no konkrētās situācijas. EFSA uzskata, ka konkursa atkārtota sākšana ir atbilstošāka standartizētiem pakalpojumiem un to izmanto EFSA līgumos, kas aptver statistikas pakalpojumus, sistemātisku literatūras pārskatu un auditorijas noteikšanu. EFSA izmanto kaskādes modeli, kad būtiskākas ir ilgtermiņa līgumattiecības. Konkrētajā gadījumā ar pamatlīgumu par ārējās revīzijas pakalpojumiem to galvenokārt izmanto, lai nodrošinātu i) atbilstošu izpratni par EFSA darbībām, ii) konsekventu revīzijas metodiku un iii) ticamību visos pārvaldes līmeņos. EFSA pārvalda budžetu priekšlikumiem, ko izteicis darbuzņēmējs kaskādes modelī. Saņemot piedāvājumu saskaņā ar prasītajām specifikācijām, EFSA ir tiesības apspriest un pielāgot saņemto piedāvājumu un tādējādi pārvaldīt budžetu, pārsniedzot konkrēto uzdevumu un laika periodu. EFSA var iedarbināt kaskādes mehānismu, ja darbuzņēmējs nespēj piedāvāt komandu, budžetu un laika periodu, kas atbilst EFSA vajadzībām.

3.22.10.

EFSA pienācīgi īstenos apstiprināto rīcības plānu pēc Iekšējās revīzijas dienesta revīzijas par regulēto produktu izvērtējumu – pesticīdu atļauju izsniegšanas novērtēšanas posmu.

3.23. EIROPAS DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS INSTITŪTS (EIGE)

IEVADS

3.23.1.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (turpmāk tekstā – “Institūts”, arī “EIGE”), kurš atrodas Viļņā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1922/2006 (234). Institūta uzdevums ir apkopot, analizēt un izplatīt informāciju par dzimumu līdztiesību, kā arī izstrādāt, analizēt, izvērtēt un izplatīt metodoloģiskus līdzekļus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās.

3.23.2.

Galvenie skaitliskie dati par Institūtu ir sniegti tabulā (235).

Tabula

Institūta galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	8	8
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (236)	45	45
Avots: Institūta sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.23.3.

Mēs revidējām:

a)	Institūta pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (237) un budžeta izpildes pārskatus (238) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.23.4.

Mēs uzskatām, ka Institūta pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Institūta finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Institūta finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.23.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.23.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.23.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

3.23.8.

2017. finanšu gada beigās Institūts bija atbildētājs četrās lietās, kuras bija saistītas ar trim iepirkuma procedūrām un saistībā ar kurām noraidītie pretendenti bija cēluši prasību Vispārējā tiesā. Katrā no minētajām lietām pieteikuma iesniedzējs lūdza atcelt lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un atlīdzināt zaudējumus. Kopējā pieprasītā zaudējumu kompensācija šajās četrās lietās sasniedz 700 000 EUR jeb 9 % no Institūta gada budžeta. Saskaņā ar Institūta ārējā revidenta novērtējumu uzkrājums 75 000 EUR jeb 1 % apmērā no Institūta gada budžeta ir reģistrēts iespējamo zaudējumu kompensēšanai. Vispārējās tiesas nolēmumos katrā no šīm lietām lems par iepirkuma procedūru likumību un pareizību attiecībā uz šiem līgumiem un turpmākajiem maksājumiem.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.23.9.

Institūts 2016. gadā izsludināja uzaicinājumu uz konkursu par ceļojumu pakalpojumiem. Konkursa specifikācijas un novērtēšanas process nesniedza pietiekamas garantijas, kas nodrošinātu labāko līdzekļu atdevi. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas formula un cenu noteikšanas mehānisms nebija pienācīgi, jo neļāva pienācīgi novērtēt pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Pamatlīgums bija parakstīts par maksimālo četru gadu periodu un maksimālo summu 700 000 EUR. 2017. gadā bija veikti maksājumi 137 000 EUR apmērā.

3.23.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (239) (240). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju līdz 2017. gada beigām Institūts atsevišķām procedūrām bija ieviesis e-rēķinus, bet nebija ieviesis e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

3.23.11.

Institūts publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar ES iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.23.12.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests izstrādāja revīzijas ziņojumu par to, kā EIGE pārvalda attiecības ar ieinteresētajām personām, un par ārējo komunikāciju (241). Institūts sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.23.13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis bija augsts III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, proti, 1,7 miljoni EUR jeb 51 % (2015. gadā – 2,2 miljoni EUR jeb 60 %), galvenokārt saistībā ar pētījumiem, kas turpinās pēc kalendārā gada beigām. Institūts varētu apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.	Ieviests
2016	Institūts 2016. gadā izsludināja atklātu iepirkuma konkursu par pamatlīguma piešķiršanu saistībā ar dzimumu statistikas rīku un resursu uzturēšanu un atjaunināšanu par maksimālo summu 1,6 miljonu EUR apmērā. Konkurss bija sadalīts divās daļās, taču nebija norādīta katras daļas attiecīgā vērtība. Atbildot uz kāda pretendenta jautājumu, Institūts savā tīmekļa vietnē paskaidroja, ka katras daļas maksimālā summa ir 800 000 EUR. Tomēr ar vienu un to pašu pretendentu tika noslēgti divi atsevišķi pamatlīgumi par maksimālo summu 1,6 miljoni EUR par katru daļu ar iespēju turpmāk palielināt summas līdz 50 % par katru daļu; tādējādi Institūts noslēdza konkrētus līgumus, kuru darbības laiks pārsniedza pamatlīguma termiņu (četri gadi), par 4,8 miljoniem EUR jeb par trīs reizes lielāku summu nekā paziņojumā par līgumu. Turklāt konkursa paziņojumā cenu konkurence pamatojās tikai uz dienas likmi, nevis arī uz laiku, kas nepieciešams uzdevuma veikšanai, tāpēc nebija iespējams noteikt un izvēlēties ekonomiski visizdevīgākos piedāvājumus un nodrošināt ieguldīto līdzekļu labāko atdevi. Šie trūkumi varēja ietekmēt konkurenci. 2016. gadā tika veikti maksājumi 87 920 EUR apmērā. Atsaucoties uz revīzijā konstatēto, Institūts parakstīja abu pamatlīgumu grozījumus un samazināja maksimālās summas līdz 800 000 EUR katram līgumam (ar iespēju tās palielināt ne vairāk kā par 50 %).	Ieviests
2016	Vienīgajam pretendentam, kas piedalījās saskaņā ar sarunu procedūru rīkotajā iepirkuma konkursā par IT rīku un datubāzu uzturēšanu un atbalstu, visu trīs formulēto tiešo rezultātu maksimālā summa uzaicinājumā bija noteikta 81 000 EUR apmērā (bez PVN), un bija minēts, ka piedāvājumi, kas šo summu pārsniedz, netiks izskatīti. Saņēmis piedāvājumu attiecībā uz diviem no trim prasītajiem tiešajiem rezultātiem, Institūts parakstīja pakalpojumu līgumu par 97 410 EUR. 2016. gadā tika veikti maksājumi 73 057 EUR apmērā.	Neattiecas
2016	Institūts 2016. gada janvārī publicēja tā ārējo novērtējumu. Tajā bija secināts, ka Institūta darbība atbilst pilnvarām un ka administrācija pārvaldības un lietderības aspektā ir vērtējama relatīvi labi. Tomēr novērtējumā bija iekļauti vairāki ieteikumi uzlabot pamatdarbību, piemēram, skaidrāk definējot prioritātes, mērķtiecīgāk nosakot iznākumus, izveidojot sinerģiju ar atbilstīgiem ārējiem dalībniekiem, kā arī pastiprinot Valdes lomu un precizējot Ekspertu foruma uzdevumus. Institūts ir sācis ieviest rīcības plānu šo ieteikumu īstenošanai.	Ieviešana ir sākta

INSTITŪTA ATBILDE

3.23.8.

EIGE pieņem zināšanai komentāru. EIGE ir izvērtējis trūkumus un neatkarīgi no Vispārējās tiesas nolēmumiem šajās lietās pielāgos iepirkuma procedūras, lai līdz minimumam samazinātu turpmākas tiesvedības risku un iespējamo neapmierinātību noraidīto pretendentu vidū.

3.23.9.

EIGE pieņem zināšanai komentāru un uzsver, ka ir ieviesti iekšējās kontroles pasākumi, lai pārbaudītu un kontrolētu līgumslēdzēja iesniegto lidojumu un viesnīcu piedāvājumu cenas. EIGE aktualizēs šo jautājumu ES Aģentūru tīklā, lai apmainītos ar paraugpraksi. EIGE arī ir izteicis ieinteresētību piedalīties kopīgā iepirkuma procedūrā, ko organizē Komisijas dienesti (PMO). Pēc šā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas EIGE neplāno atjaunot tā pašreizējo pamatlīgumu par ceļojumu, izmitināšanas un saistīto pakalpojumu sniegšanu.

3.23.10.

EIGE pieņem zināšanai komentāru. EIGE īsteno attiecīgus e-iepirkuma moduļus – e-iesniegšanu (kas ietver TED e-paziņojumus un e-iepirkuma platformas) un e-rēķinus atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem termiņiem. Plānots, ka e-iesniegšana un e-rēķini tiks pilnībā ieviesti EIGE 2018. gada 3. un 4. ceturksnī. EIGE izvērtēja iespēju fakultatīvi ieviest e-iesniegšanas un e-rēķinu moduļus pirms EK noteiktajiem termiņiem. Ņemot vērā procedūru ierobežoto skaitu un pakalpojumu lielās izmaksas, EIGE nolēma noraidīt šo iespēju atbilstoši izmaksu efektivitātes un proporcionalitātes principiem.

3.23.11.

EIGE pieņem zināšanai komentāru. Ņemot vērā finansiālos ierobežojumus vakanču nosaukumu sagatavošanai ES visās 24 oficiālajās valodās un to, ka labāk ir popularizēt dažas darba vakances to specifikas dēļ citos reklāmas kanālos, EIGE uzskata, ka kanāli, ko pašlaik izmanto tā vakanču publicēšanai, nodrošina pienācīgu pārredzamību un publicitāti.

3.23.12.

Atbilstoši revīzijas ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem EIGE ir sagatavojis rīcības plānu, kas tiek regulāri uzraudzīts un atjaunināts. Saskaņotais termiņš visu darbību īstenošanai ir 2018. gada 31. decembris, un īstenošana norit labi.

3.24. EIROPAS ZĀĻU AĢENTŪRA (EMA)

IEVADS

3.24.1.

Eiropas Zāļu aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EMA”), kura atrodas Londonā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2309/93, ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (242). Aģentūra strādā ES mēroga tīklā un koordinē valstu iestāžu piešķirtos zinātniskos resursus, lai novērtētu un uzraudzītu cilvēku ārstēšanai vai veterinārijai paredzētās zāles.

3.24.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (243).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	305	331 (244)
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (245)	768	766
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.24.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (246) un budžeta izpildes pārskatus (247) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.24.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.24.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.24.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Apstākļu akcentējums

3.24.7.

Nenonākot pretrunā sniegtajam atzinumam, Palāta vērš uzmanību uz faktu, ka 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Pašlaik tiek apspriests nolīgums par izstāšanās noteikumiem. Londonā izvietotās Aģentūras pārskati un to skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot to parakstīšanas dienā (2018. gada 1. jūnijā) pieejamo informāciju.

3.24.8.

2017. gada 20. novembrī Eiropas Savienības Vispārējo lietu padome piekrita pārcelt Aģentūras galveno mītni uz Amsterdamu, Nīderlandi. Pārcelšanās uz pagaidu telpām ir plānota 2019. gada sākumā, un Aģentūras pārskatos ir iekļauta attiecīga rezerve 18,6 miljonu EUR apmērā.

3.24.9.

Turklāt nomas līgumā par Aģentūras pašreizējām telpām Londonā nomas periods ir noteikts līdz 2039. gadam un nav paredzēta izstāšanās klauzula. Summu skaidrojumos ir minēti 489 miljoni EUR līdz 2039. gadam atlikušajai telpu īrei; no tiem maksimālā summa 465 miljonu EUR apmērā, kas atbilst nomas periodam pēc tam, kad Aģentūra plāno pārcelties uz Amsterdamu, ir reģistrēta kā iespējamās saistības.

3.24.10.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.24.11.

3.24.12.

Turklāt kopš 2014. gada Aģentūra ir piedzīvojusi divas vērienīgas reorganizācijas, un līdztekus tai ir uzticēti jauni svarīgi pienākumi (sk. 3.24.15.–3.24.17. punktu). Kaut arī šie notikumi radīja izmaiņas Aģentūras procedūrās un grāmatvedības sistēmā, šī sistēma nav atkārtoti apstiprināta kopš 2013. gada.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.24.13.

Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar ES aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

3.24.14.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (248) (249). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-rēķinus un e-iesniegšanu.

Konsultāciju pakalpojumu pārvaldība

3.24.15.

Saistībā ar iepriekšējā gada revīziju mēs pārbaudījām, kā Aģentūra pārvaldīja konsultāciju pakalpojumus. Revīzijas darba gaitā mēs izskatījām divus atlasītus projektus, kas attiecas uz to, kā tiek īstenotas regulas par farmakoloģisko uzraudzību (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1027/2012 (250)) un klīniskajiem pētījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (251)); šo regulu īstenošanai bija jāizveido sarežģītas ES mēroga tīklu sistēmas, kurām nepieciešama plaša tehniska IT izstrāde. Tā kā Aģentūras štatu sarakstā nebija paredzēts palielinājums, kas tai ļautu veidot nepieciešamās speciālās zināšanas, šo uzdevumu veikšanai Aģentūra izmantoja konsultāciju firmu pakalpojumus. Taču pārmērīga šo firmu izmantošana radīja kritisku atkarību no ārpakalpojuma sniedzēja specializētajām zināšanām. Mēs ziņojām arī par to, ka projektu izstrādes un īstenošanas kontrole nebija pienācīga un ka projekti ievērojami kavējās un izmaksas strauji pieauga.

3.24.16.

2017. gadā Aģentūra īstenoja vairākus pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Tika izstrādāta visaptveroša politika konsultāciju firmu iesaistes pārvaldībai. Lai projekti atkal nonāktu Aģentūras kontrolē, tika definētas funkcijas, kas jāveic pašu spēkiem un ko nedrīkst nodot ārpakalpojumu sniedzējam. Aģentūra virzās arī uz fiksētas cenas izmantošanu, nevis konsultāciju līgumiem, kuru pamatā ir laika un līdzekļu uzskaite, un šī jaunā pieeja uzlabo izmaksu pārvaldību. Turklāt ir ieviesta arī piemērotāka procedūra projektu izmaiņu apstiprināšanai.

3.24.17.

Tomēr ir vajadzīgs laiks, lai samazinātu Aģentūras kritisko atkarību no konsultāciju firmām, un veikto pasākumu ietekmi varēs novērtēt tikai pēc gadiem. Vienu no lielajiem 2016. gadā revidētajiem projektiem saistībā ar farmakoloģisko uzraudzību (Eiropas farmakoloģiskās uzraudzības Eudravigilance datubāze, zāļu blakusparādības) pabeidza 2017. gadā, un papildu izmaksas veidoja aptuveni 0,5 miljonus EUR. Klīnisko pētījumu projekts vēl turpinās, bet nav noteikts datums, kad tas sāks darboties, un 2017. gadā tā budžetu atkal palielināja par 4,9 miljoniem EUR (252).

Darbības uzsākšanas sākotnējais datums

Plānotais darbības sākšanas datums: 2016. gada 31. decembris

Pašreizējais/plā- notais darbības uzsākšanas datums: 2017. gada 31. decembris

Sākotnējais budžets

(euro)

Budžets 2016. gada 31. decembrī

(euro)

Budžets 2017. gada 31. decembrī

(euro)

Eiropas farmakoloģiskās uzraudzības Eudravigilance datubāze, zāļu blakusparādības

2015. g. 3. cet.

2017. g. 4. cet.

3,7 miljoni

14,3 miljoni

14,8 miljoni

Klīniskie pētījumi un ES datubāze

2017. g. 1. cet.

2018. g. 3. cet.

Nav noteikts

6,1 miljons

24,3 miljoni

29,2 miljoni

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.24.18.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā revidēja Aģentūras pasākumu “Farmakovigilances maksu regulas ieviešana” (253) (254). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.24.19.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2014

Aģentūras Maksu veikšanas noteikumos ir paredzēti termiņi, kādos no pieteikumu iesniedzējiem iekasējamas maksas un kādos veicami attiecīgie Aģentūras maksājumi valsts kompetentajām iestādēm (255). Šie termiņi nebija ievēroti lielākajā daļā Palātas revidēto darījumu.

Ieviešana ir sākta (maksu iekasēšana)

Ieviests (maksājumi valstu kompetentajām iestādēm)

2014

Aģentūra 2014. gadā veica administratīvu procedūru, kas bija vērsta pret tās Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas daļas vadītāju. Bija ziņots par ievērojamām vadības kontroles nepilnībām, kuras Aģentūrai radīja vērā ņemamu pamatdarbības un finanšu risku. Tika izstrādāts un īstenots rīcības plāns šīs problēmas risināšanai. Tomēr Aģentūra vēl nav novērtējusi veikto pasākumu efektivitāti.

Ieviests

2014

Viens no Aģentūras uzdevumiem ir izplatīt dalībvalstīm un sabiedrībai pienācīgu informāciju par farmakoloģisko uzraudzību. Šo informāciju ievāc no atsevišķām valsts iestādēm, un to pārbauda kopā ar attiecīgajiem farmācijas uzņēmumiem. Tomēr Aģentūra lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu iestāžu veiktām pārbaudēm, kuras tad arī nosaka sabiedrībai izplatītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

Neattiecas

(ārpus Aģentūras kontroles)

2016

Kopš 2011. gadā ir ieviesta jauna IT grāmatvedības sistēma, ziņošana par saistību darbplūsmu un izlietojumu nav bijusi pietiekami pārredzama. Lai gan Aģentūras uzmanība tika atkārtoti vērsta uz šo jautājumu, nav veikti koriģējoši pasākumi.

Ieviešana ir sākta

2016

Aģentūra noslēdza korporatīvā tarifa nolīgumus par speciālistu izmitināšanu ar 25 viesnīcām Londonā, neizmantojot konkursa iepirkuma procedūru. 2016. gadā veiktie maksājumi sešām viesnīcām pārsniedza Finanšu regulā noteikto robežvērtību, virs kuras ir jāpiemēro atklāta vai ierobežota konkursa iepirkuma procedūra. Tādējādi seši korporatīvā tarifa nolīgumi un ar tiem saistītie maksājumi 2016. gadā aptuveni 2,1 miljona EUR apmērā ir nepareizi.

Ieviešana ir sākta

2016

2014. gadā Komisija vairāk nekā 50 ES iestāžu un struktūru, tostarp Aģentūras, vārdā parakstīja pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par IT programmu un licenču, kā arī ar to saistīto IT uzturēšanas un konsultāciju pakalpojumu iegādi. Pamatlīgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp Aģentūru un piegādātājiem, kuri atbilst Aģentūras vajadzībām. Par šiem starpniecības pakalpojumiem pamatlīgumslēdzējs var palielināt piegādātāju cenas par diviem līdz deviņiem procentiem. 2016. gadā kopējie maksājumi pamatlīgumslēdzējam sasniedza 8,9 miljonus EUR. Aģentūra nebija sistemātiski salīdzinājusi cenas un prasītos uzcenojumus ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatlīgumslēdzējam.

Ieviests

2016

Kopš 2014. gada Aģentūrā ir notikušas divas nozīmīgas reorganizācijas, tostarp augstākā un vidējā līmeņa vadošo amatu iekšēja pārdale. Svarīgu darbinieku amatu pārdale IT jomā un administrācijā nebija sekmīga, un tas radīja būtisku nestabilitātes risku Aģentūrai un tās darbībai. Turklāt nav ieviesta sistēma, ar kuras palīdzību analizē prasmju pieejamību, nosakot vajadzības, un pieņem darbā un norīko atbilstīgu personālu.

Ieviests

2016

Konsultācijas

Papildus ikgadējam revīzijas darbam, kas tika veikts attiecībā uz visām aģentūrām, Palāta analizēja to, kā Aģentūra izmanto konsultāciju pakalpojumus saistībā ar diviem lieliem projektiem.

Parlaments un Padome Aģentūrai ir uzdevusi īstenot regulas par farmakoloģisko uzraudzību (Regula (ES) Nr. 1027/2012) un klīniskajiem pētījumiem (Regula (ES) Nr. 536/2014), kuras prasa izveidot sarežģītas ES mēroga tīklu sistēmas. Tam vajadzīga plaša tehniska IT izstrāde un līdzdalība, kā arī daudzu ieinteresēto personu, īpaši dalībvalstu, ieguldījums.

Šie uzdevumi Aģentūrai tika uzticēti laikā, kad bija paredzēts, ka tā samazinās darbinieku skaitu saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, ko pieņēma 2013. gada 2. decembrī. Aģentūras štatu sarakstā nebija paredzēts palielinājums, kas tai ļautu veidot nepieciešamās speciālās zināšanas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģijas jomās.

Plaši izmantoti ārējie konsultanti

Ņemot vērā to, ka Aģentūras Informācijas pakalpojumu sniegšanas nodaļā strādāja tikai 13 darbinieki, tā sadarbojās ar konsultāciju uzņēmumiem tādās jomās kā saimnieciskās darbības analīze, informācijas tehnoloģija, projektu vadība un kvalitātes nodrošināšana. 2016. gada otrajā ceturksnī Aģentūras telpās strādāja 131 konsultants, un vēl 60 konsultanti strādāja ārpus Aģentūras telpām.

Tādējādi kopš projektu sākšanas Aģentūra ir ļoti lielā mērā atkarīga no ārējiem speciālistiem, tomēr nav izstrādāta politika konsultantu izmantošanai. Piemēram, nav definēti profili, kas jāieņem pašas aģentūras darbiniekiem (projektu vadītāji, uzņēmējdarbības analītiķi, uzņēmējdarbības arhitekti, risinājumu arhitekti, datu arhitekti u. c.). Šādi profili dažkārt ir piešķirti ārējiem konsultantiem.

Nepietiekama kontrole pār projektu izstrādi un īstenošanu

Kad Aģentūrai 2012. un 2014. gadā tika uzticēti jauni uzdevumi, tā nebija ieviesusi atbilstīgu metodoloģiju tik liela mēroga projektu pārvaldībai. 2014. gadā tika ieviesta jauna metodoloģija, kuru 2016. gada septembrī vajadzēja ievērojami uzlabot.

Vairākos gadījumos plānoto darbību vai pieejas izmaiņas tika veiktas, pirms tās tika apstiprinātas ar oficiāla izmaiņu pieprasījuma starpniecību. Šāda prakse ne vien mazina vadības spēju vispārēji pārraudzīt un regulāri uzraudzīt projektu izstrādi un īstenošanu, bet var arī negatīvi ietekmēt projektu saskaņotību.

Līdz 2016. gada vidum ar visiem ārējiem konsultantiem bija noslēgti līgumi, pamatojoties uz laiku un līdzekļiem, lai gan projektu nodevumi bija skaidri definēti. Turklāt ievērojama daļa no konsultāciju darba tikai veikta citā dalībvalstī, jo bija izsmelti visi Londonā esošie ārējie resursi. Tas ierobežoja Aģentūras spēju savlaicīgi uzraudzīt projektu īstenošanu. Pēc nodevumu saņemšanas konstatēto kvalitātes problēmu dēļ bija vajadzīgi labojumi, kuru izmaksas prasīja segt Aģentūrai.

Kavējumi un izmaksu pieaugums

Aģentūra sistēmu izstrādē ir saskārusies ar kavējumiem un izmaksu pieaugumu. Biežas izmaiņas projektu tvērumā, budžetā un termiņos galvenokārt radās tāpēc, ka, ņemot vērā mainīgās vajadzības dalībvalstīs, mainījās sistēmu prasības (256). Vēl joprojām nav skaidrības par galīgajām izmaksām un darbības uzsākšanas datumiem. Piemērus par diviem lieliem projektiem skatīt tabulā:

Darbības uzsākšanas sākotnējais datums

Pašreizējais plānotais darbības uzsākšanas datums

Sākotnējais budžets

(euro)

Budžets 2016. gada 31. oktobrī

(euro)

Eiropas farmakoloģiskās uzraudzības Eudravigilance datubāze, zāļu blakusparādības

2015. g. 3. cet.

2017. g. 4. cet.

3,7 miljoni

14,3 miljoni

Klīniskie pētījumi un ES datubāze

2017. g. 1. cet.

2018. g. 3. cet.

6,1 miljons

24,3 miljoni

Ieviešana ir sākta

(sk. 3.24.15.–3.24.17. punktu).

2016

Izveides regulā ir noteikts, ka Komisijai ik pēc desmit gadiem ir jāveic Aģentūras un tās darbības ārējs novērtējums. Pēdējo novērtējuma ziņojumu sagatavoja 2010. gadā. Tik ilgs laikposms nenodrošina savlaicīgu atgriezenisko saiti ieinteresētajām personām par darbības rezultātiem.

Ieviešana ir sākta

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.24.8.

Aģentūra ņem vērā komentāru.

3.24.9.

Aģentūra ņem vērā komentāru.

3.24.11.

Aģentūra ņem vērā Palātas komentāru un apsver ieviešamās pārmaiņas. Aģentūra ievēro EMA finanšu regulas ieteikumus: tādējādi valde ieceļ grāmatvedi saskaņā ar EMA finanšu regulas 50. panta 1. punktu, kā arī valde ir pieņēmusi sīki izstrādātus grāmatveža uzdevumu un pienākumu statūtus. Ar minēto tiek mazināti ar patstāvību saistītie riski. Patstāvību papildus nostiprina grāmatveža un izpilddirektora parakstīts apliecinājums.

3.24.12.

Aģentūras grāmatvedības sistēmu apstiprināšana sākta 2018. gada martā.

3.24.13.

EMA nodrošina vajadzīgo pārredzamību un publicitāti, atkarībā no profiliem publicējot vai nodrošinot piekļuvi EMA tīmekļa vietnē, vietnē LinkedIn, starpdienestu darba sludinājumu vietnē, specializētās publikācijās. Rezultātā EMA saņem daudzus ieinteresētu kandidātu pieteikumus Eiropas Savienībā, un dažās atlases procedūrās ir piedalījušies vairāk nekā 1 000 kandidātu.

Turklāt vispārējos īstenošanas noteikumos, kuri attiecas uz procedūru pagaidu darbinieku pieņemšanai darbā un nodarbināšanai, paredzēts, ka pagaidu darbinieku, uz kuriem attiecas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punkts, atlases paziņojumus var publicēt tikai aģentūru darba valodās, bet aģentūras, kuras nav pieņēmušas darba valodu, publicē atlases paziņojumus visās ES oficiālajās valodās. Kopš 2015. gada jūnija ar izpilddirektora lēmumu, kuru atbalsta valde, par EMA darba valodu ir noteikta angļu valoda. Tomēr EPSO ir informējis EMA, ka publicēšanai EPSO tīmekļa vietnē, EMA paziņojumus par vakancēm nepieciešams tulkot visās ES oficiālajās valodās un šo valodu versijām jābūt pieejamām EMA tīmekļa vietnē.

Jāatzīmē, ka paziņojumu par vakancēm publicēšana visās ES valodās būtiski ietekmē atlases procedūras termiņus un rada augstākas izmaksas.

3.24.14.

Līdz 2017. gada beigām aģentūra ir ieviesusi e-iepirkumu visām procedūrām, kuras pārsniedz direktīvā noteikto robežvērtību, un e-pasta iepirkuma procedūras tām procedūrām, kuras ir zemākas par direktīvā noteikto robežvērtību. Aģentūra nav ieviesusi e-rēķinu sagatavošanu un piedāvājumu elektronisko iesniegšanu, bet 2017. gada septembrī aģentūra parakstīja saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju par piekļuvi piedāvājumu elektroniskajai iesniegšanai un tās izmantošanu un šobrīd gaida ieviešana datumu no Eiropas Komisijas.

3.24.16.

Aģentūra atzinīgi vērtē Palātas atzinumu, ka Aģentūra ir īstenojusi vairākus svarīgus pasākumus, reaģējot uz 2016. gada revīzijas apsvērumiem saistībā ar konsultāciju pakalpojumu pārvaldību.

3.24.17.

Saistībā ar diviem revidētajiem projektiem tiek atzīts, ka klīniskajiem pētījumiem bija nepieciešams papildu budžets ieinteresētās personas ekosistēmas un pieprasītās sistēmas izveidošanas sarežģītības dēļ. Šo izmaiņu pieprasījumu pieprasīja un apstiprināja, izmantojot portfeļa pārvaldības struktūru, un projekta statuss tika sīki apspriests ar EMA valdi.

3.24.18.

Aģentūra ņem vērā komentāru.

3.25. EIROPAS NARKOTIKU UN NARKOMĀNIJAS UZRAUDZĪBAS CENTRS (EMCDDA)

IEVADS

3.25.1.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “EMCDDA”), kurš atrodas Lisabonā, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 302/93 (257). Centra galvenais uzdevums ir vākt, analizēt un izplatīt ziņas par narkotikām un narkomāniju, lai sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un Eiropas līmenī salīdzināmu informāciju. Šī informācija paredzēta, lai analizētu pieprasījumu pēc narkotikām un veidus tā samazināšanai, un lai analizētu un samazinātu ar narkotiku tirdzniecību kopumā saistītās parādības.

3.25.2.

Galvenie skaitliskie dati par Centru ir sniegti tabulā (258).

Tabula

Centra galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (259)	15	16
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (260)	101	111
Avots: Centra sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.25.3.

Mēs revidējām:

a)	Centra pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (261) un budžeta izpildes pārskatus (262) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.25.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.25.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.25.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.25.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.25.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Centra grāmatvedis ir pakļauts Administrācijas / Korporatīvo pakalpojumu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Centra direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.25.9.

Centrs publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

3.25.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (263) (264). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Centrs vēl nebija izmantojis nevienu no šiem rīkiem.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.25.11.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sniedza revīzijas ziņojumu par Centra veikto datu vākšanas pārvaldību, apstiprināšanu un kvalitātes nodrošināšanu (265). Centrs sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.25.12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2015	Centrs 2012. gadā noslēdza pamatlīgumu, kurā specifisko līgumu parakstīšanai lielākā paredzētā summa bija 250 000 EUR, kas arī bija norādīts paziņojumā par līgumu. Tomēr Centrs šo robežvērtību neievēroja. Līdz 2015. gada beigām saskaņā ar šo līgumu kopā veiktie maksājumi veidoja 382 181 EUR, un tas ir robežvērtības pārsniegums par 50 %. Maksājumi virs robežvērtības liecina, ka ir jāuzlabo Centra pamatlīgumu uzraudzības procedūras.	Neattiecas (266)
2016	Attiecībā uz diviem pamatlīgumiem ar maksimālo vērtību 135 000 EUR un 650 000 EUR viens no Centra darbiniekiem rīkojās kā deleģētais kredītrīkotājs – iecēla vērtēšanas komiteju, pieņēma lēmumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un parakstīja līgumus. Taču kredītrīkotāja deleģētās pilnvaras attiecās uz summu, kas nepārsniedz 130 000 EUR, un nebija skaidri norādīts, ka tās attiecas uz pamatlīgumiem. 2016. gadā veiktie maksājumi bija 35 310 EUR.	Neattiecas
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada janvāra revīzijas ziņojumā norādīja uz to, ka ir absolūti nepieciešams uzlabot Centra IT projektu vadību. Konkrēti, IRD secināja, ka attiecībā uz IT sistēmām, ar kurām atbalsta Centra pamatdarbības procesus, nav visaptveroša ilgtermiņa stratēģiska redzējuma, ka Centra IT projektu vadības metodoloģija ir tikai daļēji pielāgota Centra vajadzībām un ka sistēmas prasību pārvaldības process nav pienācīgs. Centrs un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Ieviešana ir sākta

CENTRA ATBILDE

3.25.8.

EMCDDA uzskata, ka pašreizējā organizatoriskā struktūra nav ietekmējusi EMCDDA grāmatvežu neatkarību. Viņu neatkarība tiek pastāvīgi nodrošināta atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem, konkrētāk – grāmatvežus ieceļ EMCDDA Valde, viņi iesniedz savus funkcionālos pārskatus un atskaitās Valdei, un tiek rūpīgi ievēroti noteikumi par dažādu EMCDDA finanšu dalībnieku pienākumu nošķiršanu. Šajā sakarībā EMCDDA ir gatavs īstenot Revīzijas palātas ieteikumu, nodrošinot šīs īstenošanas samērīgumu ar organizācijas izmēru un saglabājot centra darbības efektivitāti un lietderību.

3.25.9.

EMCDDA kā standarta procedūru arī publicē vakanču paziņojumus, izplatot informāciju centra vadības struktūrām, Reitox tīkla valstu koordinācijas centriem un citām ES aģentūrām. Turklāt informāciju par turpmākām EMCDDA atlases procedūrām publicēs arī starpaģentūru vakanču paziņojumu portālā – kopīgā tiešsaistes platformā, ko ir izveidojis ES aģentūru tīkls, lai uzlabotu aģentūru darbā pieņemšanas procesu atpazīstamību. Šajā kontekstā EMCDDA novērtēs, kāda ir izmaksu un ieguvumu attiecība, papildus publicējot paziņojumu ar EPSO portāla starpniecību.

3.25.10.

EMCDDA nodrošina atbilstību ar “e-iepirkumu” saistītām prasībām saskaņā ar attiecīgo ES tiesisko regulējumu un šajā sakarā paredzēto grafiku, kas ir noteikts “e-iepirkuma” ieviešanai ES. Laikā kopš 2015. gada augusta EMCDDA sadarbībā ar attiecīgajiem EK dienestiem ir izstrādājis tehnisko konfigurāciju/IKT rīku “e-rēķinu” sagatavošanai (EK/DIGIT ĢD to darīja pieejamu DIGIT ĢD pamatlīgumu izpildei). Turklāt kopš 2017. gada EMCDDA ir plānojis sagatavošanās pasākumus, kas jāveic, lai, sākot ar 2018. gada oktobri, varētu izmantot “e-iepirkumu” un “e-iesniegšanu”, kā noteikts iepriekš minētajā tiesiskajā regulējumā. Šis plāns tiek īstenots, un EMCDDA paredz šā termiņa ievērošanu bez būtiskām problēmām.

3.26. EIROPAS AĢENTŪRA LIELAPJOMA IT SISTĒMU DARBĪBAS PĀRVALDĪBAI BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPĀ (EU-LISA)

IEVADS

3.26.1.

Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “eu-LISA”), kura atrodas Tallinā, Strasbūrā un Sanktjohannā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1077/2011 (267). Aģentūra ir atbildīga par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eiropas pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas (Eurodac) darbības pārvaldību.

3.26.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (268).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (269)	82	79
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (270)	144	152
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.26.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (271) un budžeta izpildes pārskatus (272) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.26.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.26.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.26.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.26.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.26.8.

Aģentūrai 2017. gadā bija grūtības piesaistīt pietiekamu konkurenci vairākās vidējas vērtības iepirkuma procedūrās. Nevienā no revidētajām procedūrām Aģentūra nebija saņēmusi vairāk par vienu piedāvājumu.

3.26.9.

Eu-LISA pašlaik pārvalda trīs atsevišķas, neintegrētas lielmēroga IT sistēmas (SIS II, VIS un Eurodac), un tās visas paredzētas datiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šāda pieeja var traucēt Aģentūrai gūt apjomradītus ietaupījumus un sinerģijas no dažādajām sistēmām. Jautājumu vēl vairāk saasina pašreizējie apsvērumi paplašināt Aģentūras pilnvaras un turpmākajos gados papildus uzticēt tai vēl vairāku IT sistēmu pārvaldību. Apspriežoties ar Komisiju un dalībvalstīm, Aģentūrai ir jāsagatavo izvērsta izmaksu un ieguvumu analīze, kas pamatotu diskusiju par sistēmu turpmākas attīstības stratēģiju.

3.26.10.

Jaunas ēkas būvniecības projekts Strasbūrā ievērojami kavējās. Kaut arī Aģentūra jau 2016. gadā bija pilnībā samaksājusi par būvdarbiem, līdz 2017. gada beigām tie vēl nebija pabeigti, un apstiprinātajos būvdarbu progresa ziņojumos bija iekļauti tikai aptuveni 70 % no tiem. Neraugoties uz joprojām notiekošo būvniecību, daļa Aģentūras darbinieku jau pārcēlās uz jauno ēku, kurā vēl notiek darbi. Aģentūra un līgumslēdzējs viens otru vaino par kavējumiem, un 2017. gada decembrī līgumslēdzējs iesniedza finanšu prasību pret Aģentūru un iesniedza lietu tiesā. Aģentūra apsver ierosināt tiesisku prasījumu pret līgumslēdzēju (273).

3.26.11.

3.26.12.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (274) (275). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-iesniegšanu.

Konsultācijas

3.26.13.

Ņemot vērā Aģentūras darbību raksturu, tā izmanto konsultāciju pakalpojumus galvenokārt saistībā ar saviem IT projektiem. Saskaņā ar Aģentūras reģistriem 2017. gadā IT projekti tika īstenoti noteiktajos budžeta un laika grafika ietvaros. Par dažiem atjaunināšanas un uzturēšanas projektiem, kas nedaudz atpalika no grafika, bija sagatavoti ārkārtas ziņojumi.

3.26.14.

IT projektu izstrādei un īstenošanai Aģentūra izmanto ārpakalpojumu modeli, aptuveni 90 % attiecīgo darbu uzticot līgumslēdzējiem. Pašlaik spēkā ir trīs galvenie IT pamatlīgumi ar trim konsorcijiem – viens katrai sistēmai. Maksājumi, kurus saskaņā ar šiem pamatlīgumiem 2017. gadā veica, bija 3 miljoni EUR – Eurodac, 16 miljoni EUR – SIS II un 13 miljoni EUR – VIS. Kaut arī visi IT projektu posmi no prasību definēšanas un starpposma mērķiem, kas saistīti ar jaunu sistēmas komponentu ieviešanu, pieder Aģentūrai un ir tās kontrolē, modelis, kas tik lielā mērā paredz ārēji izstrādāt un attīstīt tik sensitīvas IT sistēmas, rada ievērojamu risku pārāk uzticēties līgumslēdzējiem un kļūt no tiem atkarīgiem. Tas vēl jo vairāk ir spēkā tāpēc, ka potenciālo līgumslēdzēju skaits, kas varētu strādāt ar šāda mēroga un šādu prasību sistēmām, operatīvu un drošības iemeslu dēļ ir ierobežots.

3.26.15.

Tajā pašā laikā nelielais darbinieku skaits galvenajās pamatdarbības nodaļās, īpaši Lietojumprogrammu pārvaldības un uzturēšanas (AMM) nodaļā rada lielu risku darbību nepārtrauktībai. 2017. gada otrajā pusē šīs nodaļas vadītājs ieņēma arī pagaidu amatus, proti, bija Pamatdarbību departamenta vadītājs un Pamatdarbību un infrastruktūras nodaļas vadītājs, tādējādi apvienojot trīs augstākos vadošos amatus Pamatdarbību departamentā, bet tas rada vēl lielāku risku nepārtrauktībai.

3.26.16.

Pamatlīgumi, kas ar attiecīgajiem konsorcijiem parakstīti par galveno IT sistēmu darbības nodrošināšanu, ne tikai ietver parastu uzturēšanu, bet arī atjauninošu uzturēšanu, par kuru cenu nevar aprēķināt, pamatojoties uz pamatlīgumiem pievienotajām atsauces cenām, bet tas rada pārmaksājumu risku. Lai aprēķinātu konkrētu līgumu cenas, Aģentūra piemēro kombināciju, ko veido fiksētā cena un atsauces laiks un līdzekļu pieeja, kam jānodrošina pareiza izmaksu kontrole. Attiecībā uz VIS līgumu Aģentūra arī piemēroja IFPUG (276) – standarta metodoloģiju, kas izstrādes darbību cenas noteikšanai izmanto funkciju punktus. Aģentūra var apsvērt IFPUG izmantošanu arī pārējām sistēmām.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.26.17.

Aģentūra uzņēma vispārējās saistība kopsummā par 69,9 miljoniem EUR, lai segtu nākotnes izdevumus, kas attiecas uz jauniem pienākumiem un IT sistēmām, ko Aģentūrai sākotnēji bija paredzēts uzticēt 2017. gadā, bet par ko juridiskais pamats vēl nebija pieņemts līdz gada beigām (Eurodac pārstrādāšana un Dublinas sadales sistēma) vai tika pieņemts tikai neilgi pirms tām (Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas regula, kuru pieņēma 2017. gada 30. novembrī). Atbilstošās maksājumu apropriācijas ar diviem budžeta grozījumiem tika samazinātas par 85,6 miljoniem EUR – no sākotnēji nobalsotā 153,3 miljonu EUR budžeta līdz galīgi pieņemtajam 67,7 miljonu EUR budžetam.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.26.18.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2017. gada decembrī izdeva ziņojumu “Revīzija par eu-LISA iepirkuma procesa kontroles mehānismiem” (277). Aģentūra ir sagatavojusi rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.26.19.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2013	Saskaņā ar Aģentūras izveides regulu valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, veic iemaksas Aģentūras budžetā. Šengenas asociētās valstis 2013. gadā izmantoja Aģentūras pārvaldītās sistēmas, lai gan Komisijas vadītās sarunas vēl turpinājās.	Ieviešana ir sākta (ārpus Aģentūras kontroles)
2015	Aģentūra parakstīja pamatlīgumu divu miljonu EUR apmērā par iepirkuma pakalpojumiem (iepirkuma pakalpojumi), lai līgumslēdzējs no trešām personām – pakalpojumu sniedzējiem – iepirktu mācību, koučinga un zināšanu apguves pakalpojumus (mācību pakalpojumi). Līgumslēdzējs atrod piemērotus mācību pakalpojumus, kas atbilst konkrētam pieprasījumam, un iesniedz par tiem tāmi, kurā iekļauta arī maksa par iepirkuma pakalpojumiem (uzcenojums). Tomēr pamatlīgumā nav konkrēti minēts, ka iepirkuma pakalpojumiem jāatbilst Aģentūras finanšu noteikumos izklāstītajiem iepirkuma noteikumiem. Tādējādi pašreizējais tāmju iesniegšanas process Aģentūrai, lai saņemtu tās apstiprinājumu, nenodrošina, ka pakalpojumi tiek iepirkti saskaņā ar visām finanšu noteikumu prasībām.	Ieviešana nav sākta
2015	Joprojām nav pieņemta kārtība Šengenas asociēto valstu (Šveice, Lihtenšteina, Islande un Norvēģija) dalībai Aģentūras darbā, konkrēti, nav izvērstu noteikumu, tostarp par balsstiesībām un ieguldījumu Aģentūras budžetā. Tā kā šādas kārtības nav, Šengenas asociētās valstis veic iemaksas Aģentūras budžeta III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ar ES parakstītajos asociācijas nolīgumos. Tomēr tās vēl neveic iemaksas Aģentūras budžeta I un II sadaļas pasākumiem (algas un citi administratīvie izdevumi).	Ieviešana ir sākta (ārpus Aģentūras kontroles)
2015	Revidētās iepirkuma procedūras liecināja, ka Aģentūra slēdza līgumus vai risināja sarunas ar vienu līgumslēdzēju, precīzi nedefinējot prasītos pakalpojumus. Tas ierobežo konkurenci un palielina atkarību no līgumslēdzēja. Aģentūrai – kad vien iespējams – jāslēdz līgumi ar vairākiem piegādātājiem vai precīzāk jādefinē vajadzīgie pakalpojumi.	Ieviešana nav sākta
2016	2016. gadā Aģentūra saņēma un apstiprināja piegādes 2,8 miljonu EUR vērtībā bez budžeta un juridiskajām saistībām (līgumiem). Saistības uzņēma ar atpakaļejošu datumu, lai legalizētu pirkumus.	Neattiecas
2016	Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada jūlija ziņojumā secināja, ka vispārējā koncepcija un procesu praktiskā īstenošana notiek tā, ka eu-LISA nodrošina SIS II, VIS un Eurodac IT sistēmu darbību tādā veidā, lai datu apmaiņa starp valstu iestādēm, kuras tos izmanto, būtu pastāvīga un nepārtraukta. Lai gan IRD neuzsvēra nekādus ļoti svarīgus jautājumus, tas uzskatīja, ka ir iespējams uzlabot procesu efektivitāti saistībā ar konfigurācijas pārvaldību un izmaiņu pārvaldību, izlaišanas un testēšanas pārvaldību, problēmu pārvaldību, kā arī pakalpojumu un negadījumu pārvaldību. Aģentūra un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Ieviešana ir sākta
2016	II sadaļā “Administratīvie izdevumi” pārnesto apropriāciju līmenis ir augsts – 5 miljoni EUR, t. i., 63 % no apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības (2015. gadā – 9 miljoni EUR jeb 50 %). Tās galvenokārt attiecas uz ēku uzturēšanu un konsultāciju pakalpojumiem, kas jāsniedz 2017. gadā. Tik augsts pārnesumu līmenis nākamā gada darbību segšanai ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.	Neattiecas
2016	Aģentūra 2015. gada jūnijā parakstīja būvniecības līgumu par tās telpām Strasbūrā par 21,5 miljoniem EUR. Tika panākta vienošanās, ka pamata maksājumu metode būs maksājumi atbilstoši darba posmiem. Tomēr, lai panāktu lielāku budžeta izlietojumu, Aģentūra 2015. gada jūlijā grozīja līgumu, lai dotu priekšroku avansa maksājumu metodei. Līdz 2016. gada novembrim Aģentūra bija samaksājusi visu līguma summu, kaut arī bija pabeigta mazāk nekā puse no būvdarbiem.	Ieviešana ir sākta
2016	Vienā no sanāksmēm, kas notika 2016. gadā, Komisijas pārstāvis Aģentūras valdē pieskārās jautājumam par pieaugošām uzturēšanas izmaksām. Kaut arī ir vairāki argumenti, kas to paskaidro, piemēram, turpmāka attīstība un plašākas sistēmu funkcijas, Palāta konstatēja iepirkumus, kuros Aģentūra nenodrošināja ekonomiski izdevīgāko risinājumu. Piemēram, Aģentūra saskaņā ar pamatlīgumu iegādājās jaunu programmatūras licenci par 4,6 miljoniem EUR, nepārbaudot, vai pamatlīgumslēdzējs, kurš uzņēmās starpnieka lomu starp Aģentūru un iespējamajiem programmatūras piegādātājiem, bija atradis labāko cenu.	Neattiecas
2016	Aģentūra 2016. gada maijā parakstīja pamatlīgumu ar konsorciju par 194 miljoniem EUR Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas (BMS) turpmākai izstrādei un uzturēšanai uz laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Līgumslēgšanas tiesības piešķīra atbilstoši publiskā iepirkuma procedūrai. Viena no galvenajām prasībām pretendentu pieņemšanai bija komerciāla piekļuve biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas tehnoloģijai. Tomēr, tā kā uzņēmumam, kas izstrādāja BMS tehnoloģiju, nebija līgumiska pienākuma piešķirt komerciālu piekļuvi nevienam no ieinteresētajiem pretendentiem, konkursa procedūrā, iespējams, nebija nodrošināta pietiekama konkurence.	Neattiecas
2016	Aģentūras ārēju novērtējumu Komisijas uzdevumā veica no 2015. gada marta līdz decembrim un rezultātus izklāstīja novērtējuma gala ziņojumā 2016. gada martā. Novērtējumā tika secināts, ka Aģentūra sniedz ieguldījumu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un efektīvi īsteno savus uzdevumus. Lai turpmāk uzlabotu darbības pārvaldību, vērtētāji formulēja 64 ieteikumus, no kuriem septiņi tiek uzskatīti par izšķiroši svarīgiem un 11 – par ļoti svarīgiem. Aģentūra ir izstrādājusi plānu šo ieteikumu ieviešanai, un pašlaik tas tiek īstenots.	Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.26.8.

Aģentūra ņem vērā komentāru. Attiecībā uz vidējas vērtības iepirkumiem Aģentūra savā tīmekļa vietnē sistemātiski publicē ex-ante paziņojumus saskaņā ar Finanšu regulas 103. panta 2. punktu.

3.26.9.

Komisija 2017. gada decembrī nāca klajā ar diviem priekšlikumiem regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežu un vīzu jomās, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomās). Turklāt ar Aģentūras pilnvaru pārskatīšanu (ko pieņems noslēguma posmos) tiek noteikta atbildība par sadarbspējas pasākumu izstrādi saskaņā ar attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu. Aģentūra līdz šim ir atbalstījusi diskusijas augsta līmeņa ekspertu grupā par informācijas sistēmām un sadarbspēju ar tehniskām speciālām zināšanām un zinātību. Tajā pašā laikā tika uzsākts (joprojām turpinās) pētījums, lai gūtu skaidru priekšstatu par sadarbspējīgu IT sistēmu turpmāko arhitektūru. Pētījumā ir ietverts arī ietekmes novērtējums un migrācija, kā arī integrācijas plāns esošo un nākotnes sistēmu sadarbspējas komponentiem.

3.26.10.

Aģentūra apstiprina, ka kavējas būvniecības projekta īstenošana Strasbūrā. Lūdzam ņemt vērā, ka priekšapmaksu darbuzņēmējam sedza ar pietiekamām bankas garantijām, kuras pēc būvdarbu pieņemšanas tiek pakāpeniski atmaksātas.

Darbinieku pārcelšana uz jauno biroju ēku notika pēc darbu iepriekšējas pieņemšanas. Celtniecības darbi turpinās otrā ēkā un ir saistīti ar datu centru.

Aģentūra parakstīja nolīgumu ar juristu ārpakalpojumu biroju, lai iegūtu tiesisku atbalstu šim būvniecības nolīgumam. Viņi analizēja līgumslēdzēja prasību un eu-LISA vārdā reģistrēja iebildumu pret apsūdzību Administratīvajā tiesā Strasbūrā. Tiesas lēmums vēl nav pieņemts.

3.26.11.

Aģentūra ņem vērā komentāru. Lūgums ņemt vērā, ka Aģentūra arī publicē paziņojumus par vakancēm ES aģentūru tīklā un ES apmācības tīmekļa vietnēs. Tomēr šim nolūkam ir vajadzīgi papildu finanšu resursi, lai ievērotu EPSO valodu režīmu, pēc kura paziņojumi par vakancēm ir jātulko visās ES valodās (piemēram, izmaksu aplēse par paziņojuma par vakanci tulkošanu visās ES valodās ir 12 000 EUR).

3.26.12.

Aģentūra ņem vērā komentāru. Attiecībā uz e-iesniegšanu tehnisku problēmu dēļ platformā, ko pārvalda EK Informātikas ģenerāldirektorāts, šā rīka izmantošana nebija iespējama. Tādēļ Aģentūrai tāpat kā citām aģentūrām 2017. gadā šīs platformas izmantošana nebija droša. Kad platforma kļūs stabila, Aģentūra plāno to izmantot savos iepirkuma pasākumos.

3.26.13.

Aģentūra ņem vērā konstatējumus. Aģentūras mērķis ir turpināt samazināt kavētu projektu skaitu, un tādēļ ir uzsākti pasākumi plānošanas procesa uzlabošanai (sk. arī 3.26.16. konstatējumu). Saskaņā ar Aģentūras korporatīvās pamatdarbības rādītāju sistēmu (22. punktu), kas sniegta konsolidētā gada darbības pārskatā par 2017. gadu, “pabeigtie projekti par noteiktu kvalitāti, izmaksām un laika parametru” faktiski veido 8,79 %, kas atbilst noteiktajam 10 % mērķim. Turklāt 2017. gadā eu-LISA projektu vadības metodika bija pielāgota un atjaunināta labākai atbilstībai Aģentūras stratēģijai un PRINCE2 metodikai. Nesen ieviesa uzņēmumu projektu pārvaldības rīku, lai Aģentūra varētu precīzāk ziņot, kā arī veicināt resursu piešķiršanu.

3.26.14.

Aģentūra apstiprina, ka ārējie līgumslēdzēji ir ļoti plaši iesaistīti IT projektos (operatīvos un korporatīvos).

Šāds augsts ārpakalpojumu izmantošanas līmenis ir tieši saistīts ar EK paziņojumu COM(2013) 519 par cilvēkresursu un finanšu resursu plānošanu decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam. Kad 2012. gadā izveidoja Aģentūru, pieņemtajā štatu sarakstā nebija paredzēts pietiekams amata vietu skaits Aģentūrai veicamo uzdevumu apjomam. Turklāt kopš 2013. gada Aģentūrai veicamo uzdevumu apjoms ir būtiski palielinājies, bet tās pieprasījumus pēc papildu darbiniekiem noraidīja, toties Aģentūrai bija jāīsteno Komisijas paziņojumā paredzētais darbinieku samazinājums (kopā septiņas štata vietas).

Lai nodrošinātu pienācīgu pienākumu nošķiršanu, kvalitātes nodrošināšanā iesaistītie līgumslēdzēji nav iesaistīti ārējā atbalsta sniegšanā lielapjoma IT sistēmu operatīvai pārvaldībai.

3.26.15.

Aģentūra atzīst šo ārkārtas situāciju, kad vienam darbiniekam ir bijis uz laiku jāveic papildu uzdevumi. Štata vieta bija nepieciešama sakarā ar Operāciju departamenta vadītāja ilgtermiņa prombūtni un notiekošo personāla atlasi citas vadošā amata vakances aizstāšanai.

Kā pagaidu risinājumu Aģentūra par Operāciju departamenta pagaidu vadītāju ir iecēlusi Drošības un infrastruktūras nodaļas vadītāju līdz brīdim, kad jaunpieņemtais vadītājs sāk darbu 2018. gada 1. jūlijā.

3.26.16.

Aģentūra ņem vērā komentāru. Sistēmas attīstību var apkopojoši aprakstīt pēc pamatlīguma konkursa uzsākšanas, tādēļ ir vajadzīgas sarunas par konkrētām izmaiņām, ja ir apzinātas prasības (piemēram, ja mainās sistēmu juridiskais pamats). Pārskatot resursu savu resursu iegūšanas stratēģiju, Aģentūrai jāizskata līgumu slēgšanas iespējas, tostarp attiecībā uz IFPUG sponsorētas metodikas pieņemšanu, lai attīstības nolūkos samazinātu atkarību no viena līgumslēdzēja. Komisijas 2017. gada Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) revīzijas rīcības plānā par iepirkumu procesa kontroli ir iekļauti elementi, kas attiecas uz šo komentāru.

3.26.17.

Aģentūra ņem vērā komentāru. Scenārijus un saistītos riskus apzināja jau 2016. gadā, un tie ir atspoguļoti Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmēs 2017. gadam. Valde visu gadu tika regulāri informēta par risku un ierobežojumiem saistībā ar lielu globālu saistību uzņemšanos saistībā ar kavējumiem jauno uzdevumu juridiskā pamata pieņemšanā.

3.26.18.

Aģentūra apstiprina šo informāciju.

3.27. EIROPAS TIESU SADARBĪBAS VIENĪBA (EUROJUST)

IEVADS

3.27.1.

Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienību (turpmāk tekstā – “Eurojust”), kas atrodas Hāgā, izveidoja ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (278), lai pastiprinātu cīņu pret smagiem organizētiem noziegumiem. Šīs struktūrvienības mērķis ir uzlabot pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

3.27.2.

Galvenie skaitliskie dati par Eurojust ir sniegti tabulā (279).

Tabula

Galvenie skaitliskie dati par Eurojust

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	44	48
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (280)	245	242
Avots: Eurojust sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.27.3.

Mēs revidējām:

a)	Eurojust pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (281) un budžeta izpildes pārskatus (282) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.27.4.

Mēs uzskatām, ka Eurojust pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eurojust finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Eurojust Finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.27.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.27.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.27.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.27.8.

Eurojust publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar ES iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.27.9.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Ziņojumā par 2010. finanšu gadu Palāta norādīja, ka varētu pārskatīt Eurojust direktora un Kolēģijas attiecīgos uzdevumus un pienākumus, lai novērstu pienākumu pārklāšanos, kas pašlaik izriet no izveides regulas. Koriģējoši pasākumi 2011. gadā nebija veikti (283).

Ieviešana ir sākta

(ārpus Aģentūras kontroles)

2016

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, ir augsts pārnesumu līmenis II sadaļā (izdevumi atbalsta darbībām), proti, 6 446 530 EUR jeb 40 % (2015. gadā – 1,6 miljoni EUR jeb 22 %). Tās galvenokārt attiecas uz būvdarbiem, kas turpinās pēc gada beigām, un pirkumiem, kuri pasūtīti saistībā ar Eurojust plānoto pārvākšanos uz jaunām telpām 2017. gadā (4 867 482 EUR).

Neattiecas

EUROJUST ATBILDE

3.27.8.

Apgalvojums, ka Eurojust neizmanto EPSO darbinieku atlases procesu veikšanai, ir patiess. Šāda pieeja tiek īstenota finansiālo ierobežojumu dēļ, ko rada EPSO prasība iztulkot paziņojumus par vakancēm visās 24 oficiālajās ES valodās.

3.28. EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAIZSARDZĪBAS APMĀCĪBAS AĢENTŪRA (EIROPOLS)

IEVADS

3.28.1.

Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “Eiropols”), kura atrodas Hāgā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 2016/794 (284), ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2009/371/TI (285). Aģentūras mērķis ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar vismaz divas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

3.28.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (286).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	104	118
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (287)	737	804
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.28.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (288) un budžeta izpildes pārskatus (289) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.28.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.28.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.28.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.28.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.28.8.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.28.9.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu par iepirkumu Eiropas Policijas birojā (290). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.28.10.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Tāpat kā iepriekšējos gados apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, ir augsts pārnesumu līmenis II sadaļā “Administratīvie izdevumi”, proti, 3,5 miljoni EUR jeb 39 % (2015. gadā – 4,2 miljoni EUR jeb 41 %). Šīs apropriācijas ir galvenokārt saistītas ar 2016. gada izdevumiem par centrālo biroju, par kuriem mītnes valsts izsniegs rēķinu 2017. gadā (2 miljoni EUR).

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.28.8.

Eiropolā strādā vairāk nekā 220 sadarbības koordinatoru no ES dalībvalstīm, kā arī no trešām valstīm un organizācijām. Eiropolā kopējā darba valoda ir angļu valoda, tādēļ ar Eiropola iekšējiem valodu noteikumiem, ko pieņēmusi valde, nosaka, ka darbā pieņemšanas procedūras notiek angļu valodā, ja nav noteikts citādi. Līdz ar to Eiropola paziņojumus par vakancēm publicē angļu valodā. Eiropolā ir efektīvs un pārredzams darbā pieņemšanas process ar vakanču skaitu 0 % līdz 2017. gada beigām, kaut katrā no 89 darbā pieņemšanas procedūrām 2017. gadā vidēji bija 58 kandidāti uz katru amata vietu. Vakances publicēšanai Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē bez angļu valodas ir nepieciešams paziņojuma par vakanci tulkojums arī citās ES oficiālajās valodās. Tā kā gadā publicē lielu skaitu paziņojumu par vakancēm, tulkošana visās ES oficiālajās valodās radītu lielas izmaksas un kavētu pašu procesu. Eiropols uzskata par prioritāti budžeta izmantošanu operatīvām vajadzībām, tādēļ vakanču paziņojumu tulkošanu visās ES oficiālajās valodās, tostarp izmantojot Eiropas Personāla atlases biroju, sāk tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, saistībā ar izpilddirektoru(-iem) (un viņu vietniekiem)).

3.29. EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU AĢENTŪRA (FRA)

IEVADS

3.29.1.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “FRA”), kura atrodas Vīnē, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (291). Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā Savienības un dalībvalstu iestādēm, tām īstenojot Savienības tiesību aktus.

3.29.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (292).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	21	23
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (293)	105	108
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.29.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (294) un budžeta izpildes pārskatus (295) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.29.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.29.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.29.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.29.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.29.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Aģentūras grāmatvedis ir pakļauts Korporatīvo pakalpojumu daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.29.9.

2017. gadā Aģentūra saskārās ar zināmām grūtībām pētījumu pasūtīšanā, jo tā pamatojās uz nereālām tirgus aplēsēm. Vismaz trīs atklāti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus bija nesekmīgi, jo Aģentūra atbilstoši prasītajai kvalitātei saņēma tikai tādus piedāvājumus, kuri ievērojami pārsniedza definēto maksimālo līgumvērtību. Izmainījusi konkursa specifikācijas, Aģentūra galu galā piešķīra līgumslēgšanas tiesības, piemērojot citu procedūru. Tas Aģentūrai radīja papildu administratīvos izdevumus, aizkavēja darbību grafiku un, iespējams, ietekmēja konkurenci.

3.29.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (296) (297). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus, bet nebija ieviesusi e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA UN ĀRĒJĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMIEM

3.29.11.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests Aģentūrā veica revīziju attiecībā uz pārvaldību un ētiku (298). Aģentūra ir sagatavojusi rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

3.29.12.

Pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts FRA darbības rezultātu ārējs novērtējums par 2013.–2017. gadu (299). Aģentūra ir sagatavojusi rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.29.13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Kredītrīkotāju (deleģēto kredītrīkotāju) izsniegtie oficiālie pilnvarojumi (pastarpināti deleģētas pilnvaras) ne vienmēr saskanēja ar darījumu deleģēšanas pilnvarām ABAC darbplūsmas sistēmā.

Ieviests

2016

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, bija augsts pārnesumu līmenis III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, proti, 5,2 miljoni EUR jeb 68 % (2015. g.: 5,7 miljoni EUR jeb 70 %). Tas atspoguļo galvenokārt Aģentūras darbības, kas ietver finanšu pētījumus, kuri ilgst vairākus mēnešus un bieži vien turpinās pēc kalendārā gada beigām. Aģentūra var apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.

Ieviešana ir sākta

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.29.8.

Pēc Aģentūras reorganizācijas, ko pabeigs līdz 2018. gada beigām, grāmatvedis būs administratīvi atbildīgs direktoram, kurš tieši ziņo valdei (kā tas allaž ir bijis). Lai saglabātu pašreizējās sinerģijas, grāmatvedis joprojām cieši sadarbosies ar korporatīvajiem dienestiem.

3.29.9.

Visus attiecīgos pētījumus uzsāka kā atklātu procedūru visiem ekonomikas dalībniekiem. FRA uzsākto plašo pētījumu veidi ir diezgan unikāli Eiropas Savienībā, ņemot vērā gan priekšmetu, gan nepieciešamību tos ieviest visās ES dalībvalstīs. Turklāt Aģentūrai ir ierobežoti resursi šādiem pasākumiem. Tomēr, uzsākot nākotnē šādas procedūras, Aģentūra vērtēs tirgus izpētes iespējas, vajadzības gadījumā tehnisko prasību pārskatīšanas iespējas un, ja iespējams, pārvērtēs veicamo pētījumu prioritātes. Neskarot minēto, šo problēmu varētu ievērojami atvieglot ar plašāku finanšu resursu pieejamību operatīvajiem izdevumiem.

3.29.10.

Kopš 2019. gada 1. janvāra e-konkursi un e-iesniegšana ir obligāti. Aģentūra 2018. gadā sāka šādu sistēmu ieviešanas procesu, un tās līdz noteiktajam termiņam būs pieejamas.

3.30. EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZES AĢENTŪRA (FRONTEX)

IEVADS

3.30.1.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “Frontex”) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/1624 (300) (jaunā Izveides regula), kas atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (301). Aģentūra ir izveidota, pamatojoties uz Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, un tā ir saglabājusi saīsinājumu Frontex un centrālo biroju Varšavā. Līdz ar jauno Izveides regulu ir paplašināts Aģentūras mandāts, un tagad tai ir uzticēts nodrošināt Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt ārējo robežu šķērsošanu. Tas ietver vēršanos pret migrācijas problēmām un nākotnē iespējamiem apdraudējumiem pie minētajām robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju novēršanā, lai nodrošinātu augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, pilnībā ievērojot pamattiesības un vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā.

3.30.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (302).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	251	281
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (303)	365	526
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.30.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (304) un budžeta izpildes pārskatus (305) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.30.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.30.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.30.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Citi jautājumi

3.30.7.

Aģentūras dotāciju izdevumi ievērojami pieauga no 123 miljoniem EUR 2016. gadā līdz 167 miljoniem EUR 2017. gadā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2017. gadā Aģentūra nav veikusi dotāciju izdevumu atmaksājumu ex post pārbaudes. Aģentūra uzskata, ka ex ante pārbaudes, kuras tā veic pirms izdevumu atlīdzināšanas, ir uzlabojušās un ka, ex ante pārbaudēm sasniedzot noteiktu līmeni, tās tagad varētu sniegt vajadzīgo pārliecību. Tomēr Palāta kopš 2014. gada ir pastāvīgi ziņojusi, ka pierādījumi par izdevumiem, kuru atmaksu pieprasa sadarbības valstis, bieži ir nepietiekami, un to apstiprināja arī šā gada revīzijas rezultāti (sk. 3.30.12. un 3.30.13. punktu).

3.30.8.

2016. gadā Palāta ieteica Aģentūrai veikt rūpīgu analīzi, lai noteiktu vispiemērotāko finansēšanas mehānismu (306). Šajā saistībā Palāta norāda, ka 2017. gada beigās Valde nolēma paplašināt vienības izmaksu, nevis faktisko izmaksu atlīdzināšanu saistībā ar pamatdarbībām. Līdztekus 2018. gadā tika uzsākts izmēģinājuma projekts par vienības izmaksu definēšanu aktīviem, kurus izvietojušas sadarbības valstis. Turklāt 2017. gada jūnijā Valde apstiprināja jaunu Aģentūras organizatorisko struktūru, kas stāsies spēkā 2018. gadā un kas paredz izveidot jaunu inspekcijas un kontroles biroju, kas pakļauts tieši izpilddirektoram un Valdei, lai pielāgotu esošo organizāciju jaunajām pilnvarām (sk. 3.30.9. punktu).

3.30.9.

Reaģējot uz migrācijas krīzi, ar ko saskaras Savienība, Aģentūras pilnvaras 2016. gadā tika ievērojami paplašinātas. Aģentūras budžets 2016. gadā palielinājās par 75 %, un 2017. gada budžets bija vēl par 21 % lielāks nekā iepriekšējā gadā. Darbinieku skaits 2016. gadā pieauga par 18 % un vēl par 43 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Sistēmas un procedūras joprojām tiek pielāgotas tam, lai tiktu galā ar jaunajām pilnvarām un apstākļiem. Turpmākie apsvērumi, kuri nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam, ir lasāmi, ņemot vērā Aģentūras risināmo problēmu apmēru.

APSVĒRUMI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

3.30.10.

Pēc atklāta uzaicinājuma uz konkursu Aģentūra saņēma četrus piedāvājumus saistībā ar prāmju pakalpojumiem migrantu transportēšanai Grieķijā. Trīs piedāvājumi atbilda atlases kritērijiem, bet viens tika izslēgts. Vienīgais līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija cena. Aģentūra 2017. gada aprīlī parakstīja 2 miljonu EUR vērtu pamatlīgumu uz trim gadiem ar prāmju uzņēmumu, kurš piedāvāja viszemāko cenu. Tomēr līgumslēdzēju transporta jauda bija sezonāli ierobežota, un tie saskārās ar grūtībām līguma izpildē, kā rezultātā Aģentūra līdz 2017. gada beigām līgumu atcēla. Lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, Aģentūra 2017. gada novembrī parakstīja jaunu pamatlīgumu par 1,8 miljoniem EUR uz atlikušo periodu ar pretendentu, kurš bija ierindots otrajā vietā un piedāvāja otro zemāko cenu. Aģentūra nerīkoja sarunas par nosacījumiem attiecībā uz šo aizstāšanas līgumu ar pretendentiem, kuri bija ierindoti otrajā un trešajā vietā, bet tā vietā parakstīja jauno līgumu, pamatojoties uz sākotnējo piedāvājumu, ko bija iesniedzis otrajā vietā ierindotais pretendents. Tieša aizstāšanas līguma piešķiršana bija nepareiza, jo sākotnējā iepirkuma procedūra bija slēgta un nenotika sarunu procedūra, lai vienotos par līguma nosacījumiem, kamēr tiek pabeigta jauna atklāta procedūra. Saskaņā ar šo aizstāšanas līgumu maksājumi 2017. gadā nebija veikti.

3.30.11.

Civildienesta noteikumos ir paredzēts, ka, rīkojot ārējas atlases procedūras, pagaidu darbiniekus var pieņemt darbā tikai šādās pakāpēs: SC 1 un SC 2, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 (307). 2017. gadā Aģentūra pieņēma darbā divus darbiniekus augstākās AST pakāpēs (2016. gadā – 14 darbiniekus). Pieņemšana darbā šādās pakāpēs ir nepareiza.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.30.12.

Aģentūra 2017. gadā finansēja atbalstu Islandes krasta apsardzei saistībā ar lidmašīnas izvietošanu Grieķijā. Pirms Islandes deklarēto izdevumu atlīdzināšanas Aģentūra lūdza iesniegt rēķinus kā pierādījumus par vienas kategorijas deklarētajiem izdevumiem. Kaut arī rēķini netika iesniegti, aģentūra atmaksāja aptuveni 440 000 EUR. Tādējādi šajā gadījumā ex ante pārbaude bija neefektīva.

3.30.13.

Aģentūra arī līdzfinansēja vienas lidmašīnas izvietošanu, ko izmantoja Spānijas civilā gvarde (Guardia Civil). Kaut arī nebija apliecinošo dokumentu, kas pamatotu deklarētās pārbaužu un uzturēšanas izmaksas, Aģentūra atmaksāja 430 000 EUR, pamatojoties uz vidējām izmaksām par lidojuma stundu. Šīs vidējās izmaksas bija aprēķinātas saskaņā ar maksimālajām izmaksām, kas izmantotas līgumos starp Spānijas iestādēm un privātiem līgumslēdzējiem saistībā ar pārbaudes un uzturēšanas darbiem. Pastāv risks, ka faktiskās izmaksas bija zemākas par tām, kas tika atlīdzinātas.

3.30.14.

Lai gan Aģentūra pārcēlās uz pašreizējām telpām jau 2014. gadā, tai joprojām nav visaptveroša Valdes apstiprināta darbības nepārtrauktības plāna.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.30.15.

Aģentūra atkal anulēja lielu daļu apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras pārnesa no iepriekšējā gada izdevumu atlīdzināšanai valstīm, kuras sadarbojās kopīgās operācijās, proti 7,7 miljoni EUR, t. i., 16,5 % (2016. gadā – 5,6 miljoni EUR jeb 17,6 %). Tas liecina, ka sadarbības valstis atkal ievērojami pārvērtēja izdevumus, kuri Aģentūrai jāatlīdzina. Neraugoties uz to, ka divus gadus pēc kārtas nācās anulēt pārnesumus kopīgām operācijām, Aģentūra 2017. gadā pārvietoja 9,6 miljonus EUR no citām budžeta pozīcijām uz kopīgām operācijām, tādējādi veicinot jaunu pārnesumu 40,5 miljonu EUR apmērā. Kopīgās operācijas veido 69 % no kopējām anulētajām apropriācijām 2017. gadā (11,1 miljons EUR) un 46 % no kopējām apropriācijām, kas pārnestas uz 2018. gadu (87,6 miljoni EUR).

3.30.16.

Atgriešanas operācijām pieejamās apropriācijas 2017. gadā sasniedza 66,5 miljonus EUR. Tomēr operāciju temps atpalika no pieejamajām apropriācijām. Tāpēc Aģentūra atskaitīja atpakaļ Komisijai 13,5 miljonus EUR jeb 20,3 % (2016. gadā – 23 miljonus EUR jeb 37,5 %). Turklāt Aģentūra atskaitīja atpakaļ 4 miljonus EUR no budžeta I sadaļas “Personāla izdevumi”, jo 2017. gadā nebija iespējams pieņemt darbā plānoto skaitu jaunu darbinieku.

3.30.17.

Aģentūras 2017. gada sākotnējais budžets ietvēra 8,8 miljonu EUR obligāto finanšu operatīvo rezervi, lai varētu finansēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai (308). Tomēr septembrī un vēlreiz 2017. gada oktobrī Aģentūra pārvietoja 1,9 miljonus EUR (sasniedzot 3,8 miljonus EUR) no rezerves uz pamatdarbības budžetu, lai finansētu citus pasākumus. Abi pārvietojumi neatbilst Aģentūras Finanšu noteikumiem.

3.30.18.

Aģentūras 2017. gada budžetā bija ietverta brīvprātīga rezerve neparedzētām pamatdarbības vajadzībām 11,9 miljonu EUR apmērā. Pēc tam, kad bija veikti pārvietojumi no citām budžeta pozīcijām un budžeta grozījumi, no rezerves izmantotie līdzekļi veidoja 24,7 miljonus EUR, t. i. 8,1 % no sākotnējā budžeta. Tomēr Aģentūra izmantoja rezervi, lai galvenokārt finansētu standarta operācijas (8,4 miljoni EUR) un tālvadības gaisa uzraudzības (dronu) projektu (7 miljonu EUR apmērā), kuram budžetā bija paredzēts tikai 1,1 miljons EUR. Brīvprātīgās rezerves iekļaušana budžetā un tās izmantošana neatbilst budžeta specifikācijas principam un vājina budžeta pārredzamību.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.30.19.

Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un citos kanālos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar ES iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

3.30.20.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (309) (310). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus un e-iepirkumu, bet nebija ieviesusi e-iesniegšanu.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.30.21.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2013	Gada beigās bija grūti saskaņot piegādātāju paziņojumus. Piegādātāju kontu atlikumi ir jāuzrauga regulārāk, un atšķirības jāanalizē laikus.	Ieviešana ir sākta
2013	Aģentūra darbojas kopš 2005. gada un līdz šim attiecības ar mītnes dalībvalsti ir kārtojusi korespondences un cita veida apmaiņas formā. Taču Aģentūra nav noslēgusi visaptverošu mītnes nolīgumu ar dalībvalsti. Tāds nolīgums vēl vairāk uzlabotu pārredzamību attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem saskaņā strādā Aģentūra un tās darbinieki.	Ieviests
2014	Tika konstatēti nozīmīgi uzlabojumi gan ex ante, gan ex post pārbaudēs par izdevumiem, kurus pieprasījušas atmaksāt valstis, kas iesaistītas sadarbībā dotāciju nolīgumu ietvaros. Tomēr dokumenti, kurus sadarbības valstis pievieno atlīdzināšanai iesniegto izdevumu pamatošanai, ne vienmēr ir pietiekami. Turklāt netika prasīti revīzijas apliecinājumi, kaut arī ES Finanšu regulas piemērošanas noteikumos tas ieteikts attiecībā uz dotācijām, kuru summa pārsniedz zināmu robežvērtību (311). Revīzijas apliecinājumi sniegtu papildu pārliecību par dotāciju darījumu likumību un pareizību.	Ieviešana ir sākta attiecībā uz ex ante un ex post pārbaudēm Ieviests attiecībā uz revīzijas apliecinājumiem
2014	Augsts un pastāvīgi pieaugošs dotāciju nolīgumu skaits un ar tiem saistīto izdevumu apmērs, kas Frontex ir jāpārbauda un jāatlīdzina, rosina jautājumu par to, vai nevarētu izmantot lietderīgākus un izmaksu ziņā efektīvākus alternatīvus finansēšanas mehānismus.	Ieviešana ir sākta (312)
2014	Ir jāpilnveido aprēķins iemaksām no Šengenas asociētajām valstīm (Šveice, Lihtenšteina, Islande un Norvēģija), lai labāk atspoguļotu attiecīgās tiesību normas (313). Piemēram, aprēķinam jābūt balstītam uz galīgo, nevis uz budžetā paredzēto ikgadējo subsīdiju, ko saņem no Komisijas.	Ieviests
2015	Ex post revīzijā Islandē, ko Aģentūra veica 2015. gada oktobrī, atklājās nepareizi maksājumi 1,4 miljonu EUR apmērā saistībā ar amortizācijas aprēķināšanu kādam kuģim, kas 2011.–2015. gadā bija piedalījies septiņās kopīgās operācijās. Islandes krasta apsardze bija pieprasījusi atlīdzināt šā kuģa amortizācijas izdevumus, kaut arī tam pieļaujamais lietderīgās izmantošanas laiks, kas noteikts Aģentūras pamatnostādnēs, jau bija pārsniegts. Kaut arī Aģentūrai ir tiesības atgūt pēdējos piecos gados veiktos nepareizos maksājumus, tā paziņoja, ka atgūs tikai kopš 2015. gada janvāra veiktos maksājumus, kas ir 0,6 miljoni EUR.	Ieviešana ir sākta
2015	Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir izveidots Iekšējās drošības fonds (IDF). To veido divi instrumenti – “IDF robežas un vīzas” un “IDF policija”, no kuriem ir pieejami attiecīgi 2,8 miljardi EUR un 1 miljards EUR pasākumu finansēšanai. Komisija no instrumenta “IDF robežas un vīzas” atlīdzina dalībvalstīm tādus iepirkumus kā transportlīdzekļi vai kuģi, kā arī tādas kārtējās izmaksas kā degviela vai apkope. Aģentūra arī atlīdzina šādas izmaksas kopīgo operāciju dalībniekiem. Tādējādi nav novērsts dubulta finansējuma risks (314).	Ieviešana ir sākta
2015	Valstis, kas piedalās robežu operācijās, izmaksas deklarē, pamatojoties uz izmaksu deklarācijas veidlapām, kur norāda “fiksētās izmaksas” (amortizācija un apkope), “mainīgās izmaksas” (galvenokārt degviela) un “komandējuma izdevumus” (galvenokārt atalgojums un citi apkalpes izdevumi). Izmaksas deklarē pēc to faktiskajām vērtībām un atbilstoši valsts standartiem, un tā rezultātā piedalījušās valstis izmanto dažādas pieejas, kuras visām iesaistītajām pusēm rada īpaši apgrūtinošu sistēmu. Īpašajā ziņojumā Nr. 12/2016 Palāta iesaka aģentūrām pēc iespējas izmantot vienkāršotus izmaksu modeļus, lai izvairītos no šādām neefektīvām darbībām (315).	Ieviešana ir sākta
2016	Aģentūras iepriekšējā Izveides regula, kas bija spēkā līdz 2016. gada 5. oktobrim, paredzēja finansējumu kopīgām atgriešanas operācijām, ko veic iesaistītās valstis. Atsevišķu valstu atgriešanas operācijām finansējums paredzēts tikai saskaņā ar jauno Izveides regulu. Tomēr laikā no 2016. gada janvāra līdz oktobrim Aģentūra finansēja atsevišķu valstu atgriešanas operācijas par 3,6 miljoniem EUR. Šie maksājumi nav pareizi.	Neattiecas
2016	Civildienesta noteikumos ir paredzēts, ka, rīkojot ārējas atlases procedūras, pagaidu darbiniekus var pieņemt darbā tikai šādās pakāpēs: SC 1 un SC 2, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 (316). 2016. gadā Aģentūra pieņēma 14 darbiniekus augstākās AST pakāpēs. Pieņemšana darbā šādās pakāpēs ir nepareiza.	Ieviešana nav sākta
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis pieauga II sadaļā “Administratīvie izdevumi” un bija 6,4 miljoni EUR jeb 43 % (2015. gadā – 3,2 miljoni EUR jeb 38 %), un III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, kur attiecīgā summa bija 67,3 miljoni EUR jeb 37 % (2015. gadā – 40,2 miljoni EUR jeb 35 %). Galvenais iemesls ir līgumi un darbības, kas turpinās pēc gada beigām. Aģentūra varētu apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā nenovēršamos starplaikus, kas šķir juridiskās saistības, līgumu izpildi un darbības un saistītos maksājumus.	Ieviešana ir sākta
2016	III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” lielu summu veidoja anulēti 2015. gada pārnesumi, proti, 6,4 miljoni EUR jeb 16 %, kam par iemeslu bija pārāk augstu novērtētas 2015. gada izmaksas, kuras joprojām bija jāatlīdzina 2016. gadā iesaistītajām valstīm. Izmaksu aplēses ir jāizdara precīzāk, un ir savlaicīgāk jāsaņem izmaksu atskaites no sadarbībā iesaistītajām valstīm.	Ieviešana ir sākta
2016	Atbilstoši Aģentūras paplašinātajam mandātam liela nozīme tiek pievērsta atgriešanas operācijām, un 2016. gada budžetā tām bija atvēlēti 63 miljoni EUR. Taču 23 miljonus EUR jeb 37,5 % atmaksāja atpakaļ ES budžetā, jo tika īstenots mazāk atgriešanas operāciju nekā plānots. Šādu stāvokli lielā mērā izraisa ievērojamā kavēšanās ar iepirkuma procedūru saistībā ar 50 miljonu EUR vērto pamatlīgumu, ar ko paredzēts fraktēt lidmašīnas un saistītos pakalpojumus Frontex atgriešanas operācijām, un tas joprojām ietekmē Aģentūras plānoto atgriešanas operāciju skaitu. Kaut gan šīs iepirkuma procedūras sākums bija plānots 2016. gada martā, gada beigās procedūra vēl nebija uzsākta.	Neattiecas
2016	2015. gada 22. decembrī Komisija un Aģentūra, kas ir līdzsaņēmēja un trīs citu līdzsaņēmēju (EASO, IOM un UNHCR) (317) koordinatore, parakstīja dotācijas nolīgumu 5,5 miljonu EUR vērtībā par reģionālo atbalstu tādai migrācijas pārvaldībai, kurā ņemts vērā aizsardzības aspekts, Rietumbalkānos un Turcijā uz trīs gadu periodu, sākot ar 2016. gada 1. janvāri. Taču sadarbības nolīgumus ar visiem trim partneriem (juridiskās saistības) 3,4 miljonu EUR apmērā parakstīja tikai laikā no 2016. gada augusta līdz novembrim. Diviem no šiem nolīgumiem budžeta saistības, ar kurām tiktu paredzēti līdzekļi pirms juridisko saistību uzņemšanās, tika parakstītas tikai 2016. gada oktobrī un decembrī. Turklāt budžeta saistības bija 1,2 miljoni EUR, kas sedz tikai priekšfinansējuma maksājumus. Šāda procedūra pārkāpj Finanšu regulas noteikumus attiecībā uz budžeta pārvaldību, un nolīgumu vēla parakstīšana izraisīja neskaidrību partneru operatīvajai sadarbībai.	Neattiecas
2016	Aģentūras 2016. gada štatu sarakstā ir paredzētas 275 ierēdņu un pagaidu darbinieku amata vietas (318). Līdz 2016. gada beigām aizpildītas bija tikai 197 no šīm amata vietām jeb 71 %, galvenokārt tāpēc, ka 50 jaunas amata vietas izveidoja tikai 2016. gada oktobrī un darbā pieņemšana vēl nebija pabeigta. Aģentūra visu laiku ir pieredzējusi grūtības ar vajadzīgā profila darbinieku atrašanu, ko daļēji nosaka algas korekcijas koeficients (66,7 %).	Ieviešana ir sākta
2016	Pēc mandāta paplašināšanas Aģentūras darbinieku skaits vairāk nekā divkāršosies no 365 darbiniekiem 2016. gadā līdz 1 000 darbiniekiem 2020. gadā (319). Šāds palielinājums nav balstīts uz vajadzību pamatīgu novērtējumu.	Neattiecas
2016	Saskaņā ar plānu palielinot darbinieku skaitu, būs vajadzīgas papildu biroja telpas. Lai risinātu šīs vajadzības, Aģentūra analizē iespējas kopā ar Komisiju un mītnes valsti.	Ieviests

AĢENTŪRAS ATBILDE

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

3.30.10.

Pēc tam, kad bija pieņemts Frontex lēmums par līguma izbeigšanu, bija jānodrošina pakalpojumu turpināšana līdz brīdim, kad tiks izvēlēts jauns līgumslēdzējs.

Ņemot vērā tirgus ierobežojumus attiecībā uz vajadzīgajiem pakalpojumiem reģionā (ļoti maz ekonomikas dalībnieku), piemērotākais iespējamais risinājums bija izmantot pārejas līgumu ar uzņēmumu, kas sākotnējā konkursa procedūrā prāmju operatoru atlasei bija ierindots otrajā vietā. Tāpēc tas nebija jau slēgtas konkursa procedūras turpinājums. Frontex ņēma vērā uzņēmuma iepriekšējo pieredzi, kas gūta, sniedzot Frontex prāmju pakalpojumus, un ļoti pozitīvās atsauksmes, turklāt piedāvātais prāmis atbilda visām minimālajām tehniskajām prasībām. Līgumslēdzējs bija gatavs sniegt pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija prasīti un piedāvāti sākotnējā konkursa procedūrā.

Izņēmumu ziņojums tika parakstīts 2017. gada novembrī, izskaidrojot šā lēmuma pamatojumu. Pārejas līgumu abas puses parakstīja 2017. gada decembrī, un tas stājās spēkā 2018. gada janvārī.

Cenas kā vienīgā kritērija izmantošana tika rūpīgi analizēta un pamatojās uz Frontex pēdējo divu gadu laikā gūto pieredzi, pasūtot prāmjus atpakaļuzņemšanas operācijām starp Grieķijas salām un Turciju. Ņemot vērā tirgus ierobežojumus attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā (ļoti ierobežots operatoru skaits un mazs prāmju piedāvājums), kvalitatīvu piešķiršanas kritēriju izmantošana nebija piemērota. Frontex vajadzīgie pakalpojumi bija īsi braucieni starp Grieķijas salām un Turciju, lai saskaņā ar ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu uzņemtu atpakaļ atgriežamās personas un nodrošinātu, ka šīs operācijas tiek veiktas drošā vidē un pilnīgi ievērojot pamattiesības.

3.30.11.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkta pēdējo daļu (“Lai apmierinātu iestāžu konkrētās vajadzības, ieceļot ierēdņus amatā, var ņemt vērā arī Savienībā noteicošos darba tirgus nosacījumus.”), piešķirot augstākas pakāpes AST funkciju grupā, Frontex ņēma vērā darba tirgus nosacījumus (zems korekcijas koeficients salīdzinājumā ar nepieciešamo profesionālo pieredzi). Tas tika pilnībā atspoguļots štatu sarakstos (kas ir budžeta neatņemama daļa), un budžeta iestādes to neapšaubīja.

Kopš 2017. gada marta Frontex neieceļ nevienu ārēju kandidātu pakāpē, kas ir augstāka par AST 4.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.30.12.

Pārbaužu/uzturēšanas izmaksas definē kā “izmaksas, kas saistītas ar visām pārbaudēm/uzturēšanu (..) visā attiecīgā līdzekļa darbmūža laikā (..). Izmaksu likmes pamatā ir dati, ko sniedzis ražotājs vai tās iestādes tehniskās apkopes vienība, kura izvieto līdzekli”.

Tāpēc stundas izmaksas var noteikt saskaņā ar labumguvēju deklarētajām izmaksām, kuru pamatā ir vai nu ražotāja aplēses, vai cena, pamatojoties uz reālajām izmaksām iepriekšējos gados, vai izmaksu aplēses, kas veiktas, ņemot vērā līdzīgu līdzekļu atsauces datus, ja aktīvs ir jauns un dati par to nav pieejami. Rēķinu (vai, ņemot vērā datu apjomu, līdzvērtīgas grāmatvedības uzskaites) sagatavošana ir iespējama tikai tad, ja stundas cena tiek noteikta, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām pārskata gadā. Tomēr pastāv arī iespēja, ka labumguvējs nosaka stundas likmi, pamatojoties uz vidējām atsauces cenām, ja faktiski rēķini nav pieejami.

Tā bija gadījumā ar atlasīto maksājumu, jo Islandes krasta apsardze sniedza Frontex uzturēšanas stundas izmaksu aplēsi. Islandes krasta apsardzes iesniegtie dokumenti atspoguļo Islandē veikto ex post pārbaužu konstatējumus 2015. gadā, kad Frontex ex post kontroles grupa apmeklēja tehniskās apkopes centru un pārbaudīja dokumentus, kas bija Islandes krasta apsardzes aprēķinu metodikas pamatā.

Tāpēc Frontex uzskata, ka Islandes iesniegtais dokuments dod pietiekamu pamatu izdevumu apstiprināšanai.

3.30.13.

Stundas cenas kopsummu par visām fiksētu spārnu gaisa kuģa pārbaudēm/uzturēšanu veido trīs līgumi ar konkrētiem noteikumiem.

—

Dzinēju uzturēšana – šis līgums ir parakstīts par maksimālo summu 9 010 475,50 EUR, tomēr maksājumu pamats ir stundas cena par viena dzinēja uzturēšanu. Civilā gvarde iekasē no Frontex stundas cenu par dzinēju uzturēšanu, kā noteikts līgumā. Ja dzinēju uzturēšanai tiks iztērēts mazāk stundu, kopējais maksimālais apjoms netiks sasniegts. Tāpēc šajā gadījumā līguma kopējā vērtība nav būtiska, jo nozīme ir stundas izmaksām.

—

Vispārējā uzturēšana – šis līgums saskaņā ar tā noteikumiem ir definēts kā kopējās cenas līgums (nevis pamatlīgums) ar ikmēneša rēķiniem, kas aptver konkrētās darbības, kuras veicis līgumslēdzējs. Aģentūra uzskata, ka civilā gvarde līguma beigās samaksās kopējo summu, kas norādīta līgumā. Stundas cenas izmaksas aprēķina, šīs kopējās izmaksas dalot ar lidojuma stundu skaitu.

—	Rezerves daļu piegāde – arī šis līgums saskaņā ar tā noteikumiem ir definēts kā kopējās cenas līgums (nevis pamatlīgums) ar ikmēneša rēķiniem, kas aptver konkrētās darbības, kuras veicis līgumslēdzējs. Aģentūra uzskata, ka civilā gvarde līguma beigās samaksās kopējo summu, kas norādīta līgumā.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Aģentūra nepiekrīt Revīzijas palātas riska novērtējumam, jo civilajai gvardei atmaksātās summas, kas aplēstas, pamatojoties uz kopējās cenas līgumu, gala rezultātā būtu vienādas ar summām, kas atmaksātas, pamatojoties uz faktiskiem rēķiniem.

3.30.14.

Pašreizējā darbības nepārtrauktības pārvaldības pieeja, stratēģija un no tās izrietošie darbības nepārtrauktības plāni ir izstrādāti un atjaunināti (katru gadu), pamatojoties uz tiesisko regulējumu un struktūru, kas bija spēkā līdz 2016. gada beigām.

Ņemot vērā Aģentūras paplašinātās pilnvaras un atbilstošo jaunizveidoto struktūru, atbildīgās personas veltīs īpašu uzmanību darbības nepārtrauktības plānu pārskatīšanai, jo izmaiņas organizācijā nozīmē, ka pilnīgi jāatjauno arī saistītie darbības procesi.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.30.15.

Galvenā problēma ir saistīta ar saistību apropriāciju pieejamību attiecīgā gada laikā.

Lai mazinātu lielas daļas apropriāciju atcelšanas risku, Frontex 2016. gada 4. ceturksnī ir papildus nosūtījusi labumguvējiem lūgumus iesniegt galīgo maksājumu pieprasījumus par 2016. gada otrajā pusē pabeigto izvietošanu un sniegt Frontex precīzas aplēses par izmaksām notiekošas (2016. gada decembrī) vai plānotas (2017. gada janvārī) izvietošanas gadījumā 2016. gada operatīvo pasākumu laikā. Šo lūgumu galvenais mērķis bija noteikt visus pārvērtētos izdevumus, samazināt attiecīgos piešķīrumus saskaņā ar īpašajiem finansēšanas lēmumiem un atkārtoti izmantot līdzekļus vēl 2016. gadā. Neraugoties uz dažiem pozitīviem šā pasākuma rezultātiem, pārnesto apropriāciju līmenis palika salīdzinoši augsts.

Līdz ar to, lai gan reālo finansiālo vajadzību aplēses tika veiktas pareizi, Frontex bija vajadzīgi papildu līdzekļi, lai nodrošinātu izvietošanas finansiālo segumu 2016. gada rudenī, jo atceltās saistības par pabeigto un notiekošo izvietošanu šajā posmā nebija pieejamas.

Aģentūra ir izstrādājusi un no 2018. gada darbības cikla īsteno vienkāršotu dotāciju shēmu, dotācijās laikposmam līdz vienam gadam daudz lielākā mērā izmantojot vienības izmaksas; Aģentūras mērķis vienlaikus ar dotāciju izlietojuma pastiprinātu uzraudzību ir samazināt pārnesumu anulēšanu.

3.30.16.

Atgriešanās

Neraugoties uz līdzekļu atskaitīšanu atpakaļ Komisijai, Aģentūras galvenais mērķis atgriešanas jomā ir sasniegts, nodrošinot dalībvalstīm tehnisku un operatīvu palīdzību atgriešanas operāciju īstenošanai, kā arī veicot īpašus pirmsatgriešanās pasākumus (kuru mērķis ir atvieglot atgriežamo personu identifikāciju, nodrošināt apmācību, zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm utt.).

Frontex koordinēto atgriešanas operāciju skaits 2017. gadā ievērojami palielinājās: par 47 % salīdzinājumā ar 2016. gadu, un atgriezto neatbilstīgo migrantu skaits pieauga no 10 700 (2016. gadā) līdz 14 200 (2017. gadā). Tas ir gandrīz 10 % no kopējā migrantu skaita, kas no ES faktiski atgriezti uz trešām valstīm (2014. gadā šī daļa bija 2 %).

Pieņemšana darbā

Personāla izdevumiem paredzēto līdzekļu atpakaļatskaitīšana galvenokārt bija saistīta ar problēmām, kas izraisīja kavēšanos darbā pieņemšanas procesā, – garām procedūrām, ilgiem uzteikuma termiņiem, nepietiekamu kandidātu skaitu un ģeogrāfiska līdzsvara trūkumu zema korekcijas koeficienta dēļ. Tomēr Aģentūra uzskata par sasniegumu to, ka tā gada laikā ir pieņēmusi darbā un izvietojusi vairāk nekā 250 jaunu darbinieku.

3.30.17.

2017. gads bija jaunās Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas īstenošanas pirmais gads. Saskaņā ar 75. panta 13. punktu, lai finansētu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu (RABITS) un atgriešanas nodrošināšanas operāciju īstenošanu, Aģentūrai bija jāiekļauj budžetā obligāta finanšu operatīvā rezerve 4 % apmērā no operatīvajām darbībām paredzētā piešķīruma. Katra gada 1. oktobrī vajadzētu būt saglabātai pieejamai vismaz vienai ceturtdaļai no rezerves, lai varētu segt izmaksas, kas var rasties līdz gada beigām.

Obligātās operatīvās rezerves mērķis bija nodrošināt, lai aģentūrai jebkurā gada brīdī būtu noteikta rezerve RABITS izvietošanai, kas ļautu segt šādas pēkšņas izvietošanas sākotnējās izmaksas. Eiropas Parlaments bija papildinājis Komisijas ierosināto Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas sākotnējo tekstu, nosakot, ka 1. oktobrī jābūt saglabātai tikai vienai ceturtdaļai no rezerves, kas atbilst atlikušajiem trim gada mēnešiem. Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā nekas nav teikts par rezerves atlikušajām trim ceturtdaļām pēc 1. oktobra; šajā ziņā trūkst skaidrības.

Pirmais pārvietojums septembra beigās bija paredzēts, lai finansētu paplašinātos operatīvos pasākumus gaisa telpā un jūrā un iegādātos savus aeronovērošanas pakalpojumus; otrs pārvietojums tika veikts pēc 1. oktobra. Valde tika informēta par pārvietojumiem ikmēneša ziņojumos.

Aģentūra uzskata, ka likumdevējam jāsniedz skaidrojums.

3.30.18.

Brīvprātīgā rezerve bija paredzēta jau vienotā programmdokumenta (VPD) 2017.–2019. gadam sagatavošanas laikā. Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 75. panta 3. punktu VPD un ieņēmumu un izdevumu tāmes sagatavošana tika sākta N-2 gadā un pabeigta N-1 gada vēlā rudenī. Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula stājās spēkā 2016. gada oktobrī.

Aģentūrai bija jāplāno detalizēta gada darba programma 2017. gadam (daļa no 2017.–2019. gada VPD) visu 2016. gadu, nezinot sarunu par Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu galīgo iznākumu, tātad bez skaidri noteikta juridiskā pamata.

Tuvojoties 2016. gada beigām, 2017.–2019. gada VPD izstrāde jau bija pabeigta un tas bija jāpieņem valdei, kas pilnīgi atbalstīja brīvprātīgās rezerves izveidi Eiropas Robežu un krasta apsardzes pārmaiņu laikā.

Komisija atzinuma par 2017.–2019. gada VPD ((C92 016) 8722) 63. punktā ir norādījusi: “Komisija atzinīgi vērtē to, ka ārkārtas situāciju plānošana ir kļuvusi par vienu no gada darba programmas izstrādes pamatprincipiem un ka Aģentūra plāno piešķirt gandrīz 10 % no darbības budžeta tā dēvētajai “operatīvajai elastībai” (..). Šajā kontekstā Komisija aicina Aģentūru savā budžetā izveidot divas atsevišķas rezerves: vienu, kas pilnīgi atbilst Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 75. panta 13. punktam, un otru, kas Aģentūrai dod iespēju saglabāt operatīvo elastību, lai novērstu jebkādas ārkārtas situācijas, kuras nav ātrās reaģēšanas pasākumi.”

KOMENTĀRI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.30.19.

Frontex publicē vakances angļu valodā, bet EPSO pieprasa tulkojumus visās ES oficiālajās valodās; ņemot vērā daudzos paziņojumus par vakancēm, tas būtu saistīts ar ievērojamām finansiālām izmaksām un potenciālu kavēšanos darbā pieņemšanas procesā. Frontex izplata informāciju par vakantajām amata vietām, izmantojot citus kanālus, t. i., ES aģentūru tīklu, valdi, pastāvīgās pārstāvniecības, EuroBrussels un sociālos plašsaziņas līdzekļus.

3.30.20.

Frontex pašlaik gatavojas ieviest e-iesniegšanas rīku. Rīka ieviešana tiks sākta pēc saprašanās memoranda parakstīšanas ar Komisiju (Informātikas ģenerāldirektorātu). Šā rīka ieviešanas oficiālais termiņš ir 2018. gada oktobra beigas, kā noteikts 90. panta 2. punktā Publiskā iepirkuma direktīvā, ko Komisija pēc analoģijas piemēro aģentūrām; Frontex ievēros šo termiņu.

Aģentūras, kas finansētas no DFS 4. kategorijas “Globālā Eiropa”

3.31. EIROPAS IZGLĪTĪBAS FONDS (ETF)

IEVADS

3.31.1.

Eiropas Izglītības fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”, arī “ETF”), kurš atrodas Turīnā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1360/90 (320) (pārstrādāta redakcija Regula (EK) Nr. 1339/2008 (321)). Fonda uzdevums ir atbalstīt profesionālās izglītības reformu Eiropas Savienības partnervalstīs. Tādā nolūkā Fonds palīdz Komisijai īstenot vairākas profesionālās izglītības programmas.

3.31.2.

Galvenie skaitliskie dati par Fondu ir sniegti tabulā (322).

Tabula

Fonda galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	21	20
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (323)	130	125
Avots: Fonda sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.31.3.

Mēs revidējām:

a)	Fonda pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (324) un budžeta izpildes pārskatus (325) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.31.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.31.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.31.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.31.7.

Turpmāk izklāstītā informācija nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.31.8.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu “Eiropas Izglītības fonda īstenotā progresa uzraudzība profesionālās izglītības un apmācības jomā, izmantojot Turīnas procesu” (326). Fonds sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.31.9.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Komisijas uzdevumā 2016. gadā tika veikts Fonda ārējs novērtējums. Tas bija četru nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā darbojošos aģentūru transversāla novērtējuma pirmais posms (327). Novērtējumā secināja, ka kopš 2011. gada veiktajai ievērojamai ETF reorganizācijai nebija nozīmīgas negatīvas ietekmes un ka iekšējās un ārējās ieinteresētās personas to kopumā vērtēja pozitīvi, īpaši stratēģijas un efektivitātes aspektā. Tika atzīts, ka ETF pārvaldība ir lietderīga un efektīva. Novērtējumā arī uzsvērts, ka ETF kopš 2011. gada ir turpinājis pilnveidot uzraudzības spējas, bet ka tā darbības un sasniegumus iespējams izklāstīt vēl skaidrāk. Rādītāju apvienošana un vienkāršošana vienas intervences loģikas ietvaros un vienotas terminoloģijas izmantošana visā organizācijā stāvokli uzlabotu. Fonds izstrādāja plānu vērtētāju ieteikumu ieviešanai.

Neattiecas

2016

Ziņojumā par Fonda 2011. gada pārskatiem Palāta jau uzsvēra, ka stāvoklis saistībā ar Fonda telpām ir neapmierinošs un rada darbību pārtraukšanas risku. Stāvoklis nav mainījies, jo Konsorcijs, kurš pārvaldīja kompleksu un kura birojs atradās daļā kompleksa telpu, 2011. gadā tika likvidēts un atstāja daļu tā telpu tukšas. Mītnes valstij ir steidzami jāatrod risinājums šajā jautājumā. Atbilstoši nolīgumam ar mītnes valsti pienācīgas telpas ir garantētas līdz 2027. gadam.

Ieviests

FONDA ATBILDE

Fonds ņem vērā Palātas ziņojumu.

Aģentūras, kas finansētas no DFS 5. kategorijas “Administrācija”

3.32. EURATOM APGĀDES AĢENTŪRA (EURATOM)

IEVADS

3.32.1.

Euratom Apgādes aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja 1958. gadā (328). Aģentūras iepriekšējos statūtus aizstāja ar Padomes Lēmumu 2008/114/EK, Euratom (329). Aģentūras galvenais uzdevums ir nodrošināt regulāras kodolmateriālu, īpaši kodoldegvielas, piegādes ES lietotājiem saskaņā ar kopēju piegādes politiku, kas pamatojas uz principu, kurš paredz vienlīdzīgu piekļuvi piegādes avotiem.

3.32.2.

No 2008. gada līdz 2011. gadam ieskaitot Aģentūrai nebija sava budžeta pamatdarbību finansēšanai. Visas izmaksas par Aģentūras darbību īstenošanu sedza Komisija. Sākot no 2012. gada, Komisija Aģentūrai piešķīra atsevišķu budžetu, taču tas sedz tikai nelielu daļu no tās izdevumiem.

3.32.3.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (330).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	0,1	0,1
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (331)	17	17
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.32.4.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (332) un budžeta izpildes pārskatus (333) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.32.5.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.32.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.32.7.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

AĢENTŪRAS ATBILDE

Aģentūra ņem vērā Palātas ziņojumu.

Pašfinansētās aģentūras

3.33. KOPIENAS AUGU ŠĶIRŅU BIROJS (CPVO)

IEVADS

3.33.1.

Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”, arī “CPVO”), kurš atrodas Anžē, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 (334). Tā galvenais uzdevums ir reģistrēt un izskatīt pieteikumus piešķirt Savienības aizsardzību rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kas attiecas uz augu šķirnēm, un nodrošināt, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs veiktu tehniskās pārbaudes.

3.33.2.

Galvenie skaitliskie dati par Biroju ir sniegti tabulā (335).

Tabula

Biroja galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	16	16
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (336)	44	51
Avots: Biroja sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.33.3.

Mēs revidējām:

a)	Biroja pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (337) un budžeta izpildes pārskatus (338) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.33.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.33.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.33.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.33.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.33.8.

2017. gadā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūras nebija pienācīgas. Pakalpojumu iepirkumiem, kas attiecās uz mazas un vidējas vērtības līgumiem, bija nekonsekvences publicētajos konkursa dokumentos, nebija reģistrēts paskaidrojums tam, kā atlasīti kandidāti iepirkumiem par mazu vērtību, bet attiecībā uz pagaidu iepirkumiem Birojs nebija sagatavojis izvērtēšanas ziņojumus. Turklāt līguma piešķiršanas kritēriji nebija skaidri izklāstīti. Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu nebija pienācīgu riska novērtējumu un ekspertu atzinumi nebija parakstīti.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.33.9.

Saskaņā ar Biroja Finanšu noteikumiem (339) tam ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Birojs vēl nebija ieviesis nevienu no šiem rīkiem.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.33.10.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2014	Lielāko daļu maksājumu Birojs veic elektroniski, un grāmatvedis un viņa divi vietnieki tos var arī elektroniski parakstīt. Netiek prasīts otras personas paraksts, bet tas ir finanšu risks Birojam.	Ieviešana ir sākta
2014	Lai gan Birojs darbojas kopš 1995. gada, joprojām ar mītnes dalībvalsti nav noslēgts nolīgums, kurā būtu skaidri definēti Biroja darbības nosacījumi. Tas būtu svarīgi Biroja darbiniekiem.	Ieviešana ir sākta (ārpus Biroja kontroles)
2015	2015. gada 31. decembrī par vairāk nekā 90 dienām (galvenokārt gada maksas) nebija nomaksāti 240 766 EUR (340). Birojs neizmanto visas tā Finanšu noteikumos paredzētās nesamaksāto maksu atgūšanas iespējas, piemēram, piedziņu (341).	Ieviešana ir sākta
2016	Pārnesumu līmenis apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, II sadaļā “Administratīvie izdevumi” bija augsts, proti, 788 540 EUR jeb 40 % (2015. gadā – 395 882 EUR jeb 28 %). Tās galvenokārt attiecas uz pašlaik notiekošo ēku renovāciju (284 423 EUR), IT projektiem (253 483 EUR) un revīziju un novērtējumu izmaksām (137 098 EUR), par ko pakalpojumus daļēji sniegs vai rēķinus saņems tikai 2017. gadā.	Neattiecas
2016	Anulēto 2015. gada maksājumu apropriāciju līmenis, kuras pārnesa uz 2016. gadu, bija augsts arī II sadaļā, proti, 17 % (2015. gadā – 20 %), tas norāda uz vajadzību uzlabot budžeta plānošanu.	Neattiecas
2016	Biroja izveides regula neprasa veikt periodiskus ārējus darbības rezultātu novērtējumus. Kaut arī Birojs vai Komisija reizēm veica novērtējumus, kas saistīti ar konkrētiem tematiem, Birojam kopā ar Komisiju jāapsver iespēja pasūtīt visaptverošus ārējus darbības rezultātu novērtējumus vismaz reizi piecos gados, kā to dara lielākā daļa citu aģentūru. Šāda prasība ir jāievieš, kad notiks izveides regulas pārskatīšana.	Ieviešana nav sākta (ārpus Biroja kontroles)

BIROJA ATBILDE

3.33.8.

Birojs ņem vērā Revīzijas palātas piezīmes un piekrīt uzlabot dokumentāciju, taču informē, ka nepieciešamie novērtējumi tika veikti un atzinumi tika sniegti kā daļa no procedūrām.

3.33.9.

Birojs noslēdza līgumisku vienošanos ar Eiropas Komisiju par e-iesniegšanas pakalpojuma sniegšanu līdz gada beigām, un CPVO ir pieejams savs e-rēķinu risinājums. Tobrīd nebija piedāvājumu, kas atbilstu rīka lietošanas robežvērtībai, turklāt tobrīd rīka lietošana nebija obligāta.

3.34. EIROPAS SAVIENĪBAS INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA BIROJS (EUIPO)

IEVADS

3.34.1.

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”, arī “EUIPO”), kurš līdz 2016. gada 23. martam bija zināms kā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (“OHIM”), izveidoja 1993. gadā. Sākotnējās izveides regulas jaunākā pārskatīšana notika ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/1001 (342). Birojs atrodas Alikantē, un tā galvenais uzdevums ir ES preču zīmju un visā Savienībā derīgu reģistrētu Kopienas dizainparaugu reģistrācija.

3.34.2.

Galvenie skaitliskie dati par Biroju ir sniegti tabulā (343).

Tabula

Biroja galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (344)	421	401
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī	910	995
Avots: Biroja sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.34.3.

Mēs revidējām:

a)	Biroja pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (345) un budžeta izpildes pārskatus (346) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.34.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.34.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.34.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.34.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.34.8.

2017. gadā Birojs anulēja 3,2 miljonus EUR jeb 15,9 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras bija pārnestas no 2016. gada, un tas norāda uz grūtībām budžeta vajadzību plānošanā, galvenokārt sadarbības jomā ar valstu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības birojiem.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.34.9.

Līgumslēgšanas pakalpojumiem Birojs turpināja izmantot galvenokārt fiksētas cenas (347). Konkrētu pakalpojumu līgumu cenas izrietēja no pamatlīgumos noteiktajām vienības cenām (cena par cilvēkdienu u. c.) un konkrētajam pakalpojumam vajadzīgā aplēsto vienību skaita. Kad Birojs izskata līgumslēdzēju cenu piedāvājumus, tas pārbauda vienības cenu pareizu piemērošanu.

3.34.10.

Tomēr 80 miljonus EUR vērtā pamatlīguma iepirkuma procedūrā, kas attiecās uz vispārējām konsultācijām, revīzijām, pētījumiem un projektu pārvaldības pakalpojumiem, pamatlīguma ietvaros sniedzamo pakalpojumu saraksts nebija izsmeļošs. Lai novērtētu piedāvājumus, konkursa specifikācijās bija ietverti divi darbības pamatojumi, kas attiecās uz viena projekta un vienas programmas, kas ietvēra vairākus projektus, pārvaldību. Šis pamatlīgums ir salikts, jaukts pamatlīgums, kurā daļēji izmantots kaskādes mehānisms (vispārējas konsultācijas un projektu pārvaldība) un daļēji izmantots atkārtotu konkursu mehānisms (revīzija un pētījumi). Tomēr aplēstās vienības Birojs bija noteicis iepriekš attiecībā uz apjomiem, bet prasīja, lai pretendenti nosaka sadalījumu starp dažādajiem profiliem. Tādējādi šā pamatlīguma iepirkums konkurss un attiecīgi arī dažu saistīto konkrēto līgumu iepirkums balstījās uz vienības cenām, profilu veidiem un kvalitāti, nevis uz iespējamo vajadzīgo vienību skaitu, bet tas ir vēl viens izšķirošs elements fiksētās cenas līguma aprēķināšanā.

3.34.11.

Mēs revidējām vienu konkrēto līgumu, kurš par fiksētu cenu 145 447,50 EUR apmērā ir noslēgts šā pamatlīguma ietvaros un kura sākotnējais mērķis ir palīdzēt kādā dokumentu vadības projekta pārvaldībā. Šiem pakalpojumiem vajadzīgās cilvēkdienas nav iespējams saistīt ne ar konkursa specifikācijās dotajiem darbības pamatojumiem, ne ar konkrētajā līgumā aprakstīto pakalpojumu. Šajā konkrētajā līgumā noteiktā fiksētā cena tādējādi ietver risku, ka pakalpojumi netiek sniegti ekonomiski izdevīgākajā veidā.

3.34.12.

Ja pamatlīguma iepirkuma laikā nav iespējams izklāstīt visus noteikumus, kas reglamentē pakalpojumu sniegšanu, tad par konkrētajiem līgumiem ir lietderīgāk sākt atkārtotu konkursu starp vairākiem pamatlīguma slēdzējiem.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.34.13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	Biroja budžeta izpildes līmenis bija zems, proti, 89 %, un tas norāda uz neprecīzām izdevumu aplēsēm 2016. gada budžetā. Biroja budžeta precizitāte – vajadzības gadījumā ar grozījumu starpniecību – ir kļuvusi svarīgāka pēc nesenajām izmaiņām izveides regulā un finanšu noteikumos, kur konkretizēti tādi mehānismi kā pārpalikumu ieskaitīšana rezervju fondā (348) un attiecīgais kompensācijas mehānisms , (349) kuri ir saistīti ar budžetā paredzētajām summām.	Ieviests (350)
2016	Birojs 2014. gadā publicēja uzaicinājumu uz konkursu ar mērķi noslēgt četru gadu pamatlīgumu, kura paredzamais tirgus apjoms bija 30 miljoni EUR, lai iegādātos konsultāciju pakalpojumus, kas aptver plašu darbību spektru, kurā ietilpst revīzijas pakalpojumi, projektu vadība, vispārējas konsultācijas un pētījumi. Tomēr iepirkuma procedūra un tai sekojošā pamatlīguma izmantošana netika pienācīgi pārvaldīta pa daļām. Sasniedzamie mērķi un veicamās darbības nebija pietiekami specifiski noteiktas, lai precīzi novērtētu pamatlīguma apjomu. Tā rezultātā pamatlīgums tika pilnībā izmantots jau tikai divos gados un sešos mēnešos. Turklāt, neraugoties uz iepērkamo pakalpojumu lielo daudzveidību un lielā mērā dažādajiem izdevumu līmeņiem sadalījumā pa darbībām, nebija izmantotas daļas. To izmantošana būtu veicinājusi mazāku uzņēmumu līdzdalību attiecībā uz mazas vērtības darbībām. Visbeidzot, cenu konkurence tika neitralizēta un palielinājās atkarība no darbuzņēmēja tāpēc, ka tika prasīti fiksētas cenas piedāvājumi no viena līgumslēdzēja, izmantojot pamatlīgumu. Birojam jāapsver nolīgumu slēgšana ar vairākiem piegādātājiem, atjaunojot konkurenci, ja tas ir lietderīgi.	Ieviešana ir sākta (351)
2016	Biroja pilnvaras par preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanu Eiropas vienotajam tirgum rada lielu tulkošanas darba apjomu. Biroja izveides regulā noteikts, ka Biroja darbībai nepieciešamo tulkošanu veic Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (“CdT”), tas nozīmē, ka Birojs ir CdT galvenais klients. Birojs aizvien vairāk izmanto iekšējos risinājumus, piemēram, valodu un tulkošanas atmiņas un saistīto programmatūru. Šo instrumentu mērķis ir uzlabot Biroja paša rentabilitāti un efektivitāti. Tomēr, raugoties no Eiropas Savienības viedokļa, pašreizējā situācija var radīt pūliņu un saistīto izmaksu dublēšanos.	Ieviešana ir sākta

BIROJA ATBILDE

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.34.8.

Lai arī atcelšanas rādītājs nedaudz pārsniedz 15 %, 3,2 miljonu EUR lielais atcelto pārnesumu saistību apjoms ir zemākais pēdējo 10 gadu laikā (kopš 2008. gada). Lai samazinātu atceltos pārnesumus, Birojs turpina sadarboties ar valstu birojiem, izmantojot starpposma izpildes ziņojumus un pusgada pārskatus, ar stingrākiem kontroles pasākumiem, kā katra jauna sadarbības līguma neatņemamu sastāvdaļu. Turklāt ir pastiprināti iekšējie papildu pasākumi, piemēram, izpratnes veicināšana, izmantojot apmācības, mācības, informatīvus paziņojumus un tikšanās ar finanšu dalībniekiem. Turklāt Birojs paredzēja pirms 2017. gada beigām, ka atcelto pārnesumu apmērs pārsniegs 15 %, un aktīvi veica papildu pasākumus, lai nākamajā gadā samazinātu pārnesumus.

KOMENTĀRI PAR STABILU FINANŠU PĀRVALDĪŠANU UN REZULTĀTIEM

3.34.9.

Birojs pienācīgi ņem vērā Revīzijas palātas piezīmes.

Iepriekš jānorāda, ka iepirkumu dokumentos iekļauto scenāriju mērķis bija būt pēc iespējas ilustratīviem un reprezentatīviem nākotnes līguma pielietojumiem un nebija sagaidāms, ka tos detalizēti piesaistīs ikkatram konkrētajam līgumam.

Kas attiecas uz atkārtota konkursa izsludināšanas mehānisma piemērotību un kā norādīts Biroja atbildē uz 2016. gada revīziju, šī koncepcija ir jau iestrādāta novērtētajā pamatlīgumā revīzijām un pētījumiem. Birojs ir novērtējis mehānisma sniegto pievienoto vērtību, salīdzinot ar saistītajām administratīvajām izmaksām, un, ņemot vērā Biroja konsultāciju un projektu vadības pakalpojumu intensīvo lietojumu, ir secināts, ka tas nav visefektīvākais veids, kā pārvaldīt pēdējo minēto līgumu veidu. Turklāt, ņemot vērā to, ka pašreizējais pamatlīgums ir spēkā līdz 2020. gadam, ja mehānismā šobrīd papildus ietvertu konsultāciju un projektu vadības pakalpojumus, tad būtu nepieciešams izsludināt jaunu konkursu, kas pēc Biroja domām nebūtu samērīgi.

Pašreiz spēkā esošajā “kaskādes” mehānismā konsultāciju un projektu vadības pakalpojumiem EUIPO paliek pie 2016. gada revīzijai sniegtās atbildes par fiksētas cenas modalitātes pielietojumu. Galvenais iemesls šai izvēlei ir tāds, ka Birojs Spānijas Valsts darba tiesās saskaras ar lietām, kas saistītas ar “darbinieku nelikumīgu pārcelšanu”, kuras cita starpā rodas, iepriekš izmantojot “Laika un līdzekļu” modalitāti.

Šajā fiksētās cenas modalitātē (“kaskādes” mehānismā) Birojam ir piedāvājumu novērtēšanas pieredze. Tik tiešām EUIPO ir izveidota īpaša komanda, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi un kompetenci, ir ieguvusi zināšanas, lai noteiktu, kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai izpildītu fiksēto cenu pakalpojumos ietilpstošos uzdevumus.

Taču mēs uzskatām, ka Revīzijas palātas bažas var risināt, izmantojot citas līguma modalitātes, nevis “Fiksēto cenu”, piemēram, “Noteiktais laiks un līdzekļi”, ko Birojs varētu turpmāk apsvērt, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Turklāt Birojs apņemas sniegt sīkākus datus un dokumentēt savas aplēses par līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pildītu fiksēto cenu pakalpojumu uzdevumus, pirms izsludināt Piedāvājuma pieprasījumu, lai sniegtu Biroja iepriekšminētās kompetences sākotnējus pierādījumus.

3.35. VIENOTĀ NOREGULĒJUMA VALDE (VNV)

IEVADS

3.35.1.

Vienoto noregulējuma valdi (turpmāk tekstā – “Valde”, arī “VNV”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 par vienotu noregulējuma mehānismu (“VNM regula”) (352). Valdes pamatuzdevums ir ar minimālu ietekmi uz banku savienības dalībvalstu reālo ekonomiku un publiskajām finansēm nodrošināt tādu kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību (turpmāk tekstā – “kredītiestādes”) pienācīgu noregulēšanu, kas kļūst maksātnespējīgas.

3.35.2.

Valde pārvalda vienotā noregulējuma fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”), ko izveidoja ar VNM regulu, un atbalsta vienoto noregulējuma mehānismu. Fondu veidos pakāpeniski no 2016. līdz 2023. gadam, un 2023. gada 31. decembrī ir paredzēts sasniegt mērķi aptvert vismaz 1 % no visu Eiropas banku savienības kredītiestāžu segto noguldījumu summas.

3.35.3.

Valdei ir autonoms budžets, kas nav daļa no ES budžeta. Tajā iemaksas veic banku savienības dalībvalstīs izveidotās kredītiestādes.

3.35.4.

Galvenie skaitliskie dati par Valdi ir sniegti tabulā (353).

Tabula

Valdes galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)
I daļa “Valdes administratīvais budžets”	65	113
II daļa “Fonda budžets”	11 800	6 462
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (354)	182	276
Avots: Valdes sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.35.5.

Mēs revidējām:

a)	Valdes pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (355) un budžeta izpildes pārskatus (356) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.35.6.

Mēs uzskatām, ka Valdes pārskati par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Valdes finanšu stāvokli 2017. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Valdes finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.35.7.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.35.8.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Apstākļu akcentējums

3.35.9.

Nenonākot pretrunā 3.35.6.–3.35.8. punktā paustajiem atzinumiem, Palāta uzsver, ka Fonda iemaksas aprēķina, pamatojoties uz informāciju, ko kredītiestādes (un dažas ieguldījumu sabiedrības) sniedz Valdei. Mūsu veiktā Valdes ieņēmumu revīzija balstījās uz šo informāciju, taču mēs nepārbaudījām tās ticamību. VNM regulā nav noteikts visaptverošs un konsekvents satvars, kas nodrošinātu šīs informācijas ticamību. Turklāt Palāta atzīmē, ka tiesiskajā regulējumā noteiktā iemaksu aprēķināšanas metodoloģija ir ļoti sarežģīta un tāpēc rada neprecizitātes risku. Vēl jāpiemin, ka Valde nespēj izpaust sīkākas ziņas par katras kredītiestādes riskā balstītiem iemaksu aprēķiniem, jo tie ir savstarpēji saistīti un ietver konfidenciālu informāciju par citām kredītiestādēm. Tas ietekmē šo aprēķinu pārredzamību.

3.35.10.

Lai nekādi neietekmētu tiesvedībā iesaistītu pušu stāvokli, pēc noregulējuma shēmas pieņemšanas mēs nerevidējām tās iemaksas Fondā, uz kurām attiecas administratīvas apelācijas vai tiesvedība starp noteiktām kredītiestādēm un valstu noregulējuma iestādēm un Valdi vai uz kurām attiecas tiesvedība, kuru Eiropas Savienības Tiesā uzsākuši bijušie Spānijas Tautas bankas (Banco Popular Español, S. A.) akcionāri un kreditori. Sīkāka informācija ir dota Valdes gada pārskata 8. punktā.

3.35.11.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.35.12.

Valde nenodrošināja savlaicīgus maksājumus. Aptuveni 28 % maksājumu (9,5 % no summām, kas izmaksātas) līgumslēdzējiem un izmaksu atlīdzinājumu ekspertiem un darbiniekiem tika veikti novēloti.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.35.13.

VNM regulas 92. panta 4. punktā ir prasīts, lai Palāta jo īpaši ziņotu par jebkādām iespējamām Valdes, Padomes un Komisijas saistībām, kas izriet no šajā regulā paredzēto Valdes, Padomes un Komisijas uzdevumu īstenošanas. Palāta publicēs atsevišķu ziņojumu par šo jautājumu.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.35.14.

Indikatīvajā iepirkumu plānā, kas pievienots 2017. gada darbības programmai, bija paredzēti 16 dažādu pakalpojumu iepirkumi, tomēr faktiski tika iepirkti vienīgi juridiskie pakalpojumi. Turklāt šajā plānā juridisko pakalpojumu līguma vērtība bija lēsta 3 miljonu EUR apmērā, taču līgums tika noslēgts par 29 miljoniem EUR. Neviens cits iepirkums saistībā ar pārējiem 15 plānā minētajiem pakalpojumiem 2017. gadā netika rīkots. Tas norāda uz iepirkumu vāju plānošanu.

3.35.15.

No juridisko pakalpojumu līgumā noteiktajiem 29 miljoniem EUR par 20 miljoniem EUR tika noslēgti līgumi, izmantojot 11 sarunu procedūras, un pirms tam nebija publicēts paziņojums par iepirkumu. Turklāt vēl divus līgumus 3 miljonu EUR apmērā par ekonomikas un finanšu vērtēšanas pakalpojumiem (saskaņā ar 2016. gada darba programmu) noslēdza, izmantojot šo pašu procedūru. Pārmērīga šādas procedūras izmantošana ierobežo konkurenci.

3.35.16.

Valdes Finanšu noteikumos ir noteikts, ka tai ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (357). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Valde vēl nebija ieviesusi nevienu no šiem rīkiem.

3.35.17.

Valde publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet parasti nepublicē tos Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan šādi tiktu ievērots pārredzamības princips, sekmēta publicitāte un iedzīvotāji varētu iepazīties ar Eiropas Savienības iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.35.18.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2015	Valde 2015. gadā sāka darbību un pakāpeniski izveidoja iekšējās kontroles vidi. Tomēr joprojām ir jāsagatavo, jāpieņem vai jāievieš vairākas svarīgas procedūras un kontroles mehānismi, tostarp riska pārvaldības un kontroles stratēģija, iekšējās kontroles standarti, iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības regulārs novērtējums un krāpšanas apkarošanas stratēģija.	Ieviešana ir sākta
2016	Grāmatvedis vēl nav apstiprinājis Valdes grāmatvedības sistēmu.	Ieviešana ir sākta
2016	Izpildes līmenis bija zems, proti, 62 % (2015. gadā – 67 %) jeb 35 miljoni EUR (2015. gadā – 15 miljoni EUR) (358) no pieejamām apropriācijām. Tam galvenais iemesls ir Valdes darbību iedaba un budžeta tiesiskais regulējums. Lai gan budžetā ir paredzētas apropriācijas Valdes ikdienas darbībām un noregulējuma lietu administrēšanai, 2016. gadā noregulējuma lietu nebija. Tā kā ir neizlietotas apropriācijas, kredītiestāžu turpmākās iemaksas būs mazākas.	Ieviešana ir sākta
2016	Budžeta II sadaļā “Administratīvie izdevumi” no visām apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības, uz nākamo gadu pārnestās apropriācijas veido 3,1 miljonu EUR jeb 35 % (2015. gadā – 3,3 miljoni EUR jeb 70 %). Šīs apropriācijas galvenokārt attiecas uz 2016. gadā parakstītiem IT līgumiem (1,9 miljoni EUR) un 2016. gadā sniegtiem drošības pakalpojumiem, par kuriem vēl nebija iesniegti rēķini un kuri vēl nebija samaksāti (0,6 miljoni EUR).	Neattiecas
2016	Budžeta III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” no visām apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības, uz nākamo gadu pārnestās apropriācijas veido 5,3 miljonu EUR jeb 66 % (2015. gadā – 1,6 miljoni EUR jeb 40 %). Šīs apropriācijas galvenokārt attiecas uz Eiropas Centrālās bankas sniegtiem pakalpojumiem (1,9 miljoni EUR), juridiskajiem pakalpojumiem (1,5 miljoni EUR) un IT līgumiem (1,3 miljoni EUR), kuru maksājumi jāveic 2017. gadā. Tik augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.	Neattiecas
2016	Laikā no 2016. gada jūlija līdz oktobrim Valde uzņēmās saistības 2 miljonu EUR apmērā par juridisko pakalpojumu sniegšanu, bet pirms tam nebija pieņemts finansēšanas lēmums un šīs saistības nebija ieplānotas gada darba programmā un budžetā.	Ieviešana ir sākta
2016	Tā kā Eiropas Centrālā banka 2016. gadā piemēroja noguldījumu iespējas negatīvo procentu likmi, Fonds samaksāja valstu centrālajām bankām negatīvus procentus 24 miljonu EUR apmērā (359). Tādējādi samazinājās nākotnes noregulējumiem pieejamā uzkrāto iemaksu summa.	Ieviešana ir sākta (ārpus VNV kontroles)
2016	Valdei jāpaātrina darbā pieņemšanas procedūras, skaidri jānosaka kandidātiem izvirzāmo prasību obligātie robežlielumi un labāk jādefinē atlases komitejas locekļu pienākumi.	Ieviests

VALDES ATBILDE

3.35.9.

Ikgadējās ex-ante iemaksas fondā tiek aprēķinātas, pamatojoties uz informāciju, ko Valdei sniegušas kredītiestādes un dažas ieguldījumu firmas. Lai gan ar VNV regulu nenodrošina visaptverošu un konsekventu kontroles mehānismu informācijas ticamības nodrošināšanai, vienotais noregulējuma fonds (VNF) pēc iespējas rūpīgi izskata šo jautājumu. Iesniegtos datus pārbauda, salīdzinot ar iestāžu iepriekšējā gadā iesniegtajiem datiem, kā arī ar datiem ECB datubāzē. Par neatbilstībām ziņo valsts regulatīvajām iestādēm, prasot paskaidrojumu un tādā veidā spējot uzlabot datu kvalitāti iepriekšējos ciklos. Turklāt Valde nevar izpaust iestāžu datus par ex-ante iemaksu ar risku saistītās daļas aprēķiniem, jo tie ir savstarpēji saistīti un tādējādi tiktu atklāta konfidenciāla informācija par citām iestādēm. Tomēr vienotais noregulējuma fonds ir sagatavojis aprēķinu metodoloģiju, kā arī detalizētas kalibrācijas, tādā veidā nodrošinot pārredzamību un sadarbību.

3.35.12.

Sakarā ar 2017. gada negaidīti lielo darbu apjomu, neveiksmīgu personāla rotāciju finanšu grupā un vispārējām grūtībām pieredzējušu darbinieku atrašanā finanšu grupas iespējas bija ierobežotas, lai nodrošinātu finanšu dokumentācijas, tostarp rēķinu, efektīvu apstrādi. Rezultātā 1,1 % rēķinu bija novēloti procentu maksājumi.

Kopš 2017. gada ceturtā ceturkšņa grupas kapacitāte tiek pastiprināta un ir veikti pasākumi savlaicīgas rēķinu apstrādes nodrošināšanai. Līdz šim 2018. gadā apmēram 98 % rēķinu ir samaksāti noteiktajos termiņos. Katru novēlota maksājuma gadījumu tagad rūpīgi izmeklē, lai nodrošinātu turpmākus uzlabojumus šajā jomā.

3.35.14.

VNV Indikatīvo iepirkumu plānu 2017. gadam pieņēma 2016. gadā, t. i., tikai tās darbības otrajā pilnajā gadā. Tajā laikā nebija noregulējuma lietu, un Aģentūrai nebija lielas pieredzes, uz ko balstīt iepirkumu plānu. VNV kā jauna aģentūra spēja iesaistīties vairākos Eiropas Komisijas vadītos iestāžu pamatlīgumos. Rezultātā izpalika vairākas iepirkuma procedūras, ko VNV bija paredzējusi uzsākt 2017. gadā. Iepirkumu plāna īstenošanai 2018. gadā rūpīgi seko līdzi, un tiek veikti papildu pasākumi, lai uzlabotu iepirkumu procedūru plānošanu.

3.35.15.

VNV 2017. gadā bija apņēmusies sniegt juridiskos pakalpojumus par kopumā 20 miljoniem EUR. Gandrīz visas sarunu procedūras bez iepriekšējas līgumu paziņojumu publicēšanas attiecās uz tiesas prāvām (8 no 10 līgumiem ar 10,9 miljoni EUR kopējo vērtību), uz ko neattiecas Direktīvas 2014/24/ES darbības joma. Te jāmin liels skaits tiesvedības lietu, kas bija iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā pēc VNV pirmā noregulējuma gadījuma. Līdz ar to VNV neuzskata, ka vajadzētu plaši izmantot šādas procedūras. Attiecībā uz līgumiem ekonomiskai un finansiālai novērtēšanai 2 no 12 gadījumiem 2017. gadā konkursu atkārtota uzsākšana izrādījās neveiksmīga, un VNV bija spiesta sākt sarunu procedūru. Sakarā ar līguma priekšmeta raksturu un maksimālas konfidencialitātes nepieciešamību līgumu paziņojums netika publicēts atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem.

3.35.16.

Tiešsaistes piekļuve konkursa dokumentācijai ekonomikas dalībniekiem ir pieejama VNV tīmekļa vietnē kopš VNV izveides, un kopš 2017. gada beigām tā ir pilnībā integrēta e-iepirkumu platformā. VNV 2017. gada jūnijā arī lūdza iespēju pievienoties e-iesniegšanai, bet Komisija tai vēl nav devusi piekļuvi.

3.35.17.

VNV ir novērojusi, ka šādas publikācijas EPSO tīmekļa vietnē nepalielina ne pieteikumu kvalitāti, ne skaitu, bet ir ļoti dārgas sakarā ar obligātu pienākumu tulkot paziņojumu par vakanci. Tādēļ VNV dod priekšroku savu vakanču publicēšanai savā tīmekļa vietnē, EU_CV online, LinkedIn, kā arī mūsu ieinteresēto personu (centrālo banku, finanšu ministriju, dalībvalstu iestāžu, citu ES aģentūru un pastāvīgo pārstāvniecību) informēšanai.

3.36. EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU TULKOŠANAS CENTRS (CdT)

IEVADS

3.36.1.

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “CdT”), kurš atrodas Luksemburgā, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (360). Centra uzdevums ir pēc pieprasījuma sniegt Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām to darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus.

3.36.2.

Galvenie skaitliskie dati par Centru ir sniegti tabulā (361).

Tabula

Centra galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	51	49
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (362)	225	215
Avots: Centra sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.36.3.

Mēs revidējām:

a)	Centra pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (363) un budžeta izpildes pārskatus (364) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.36.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.36.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.36.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Citi jautājumi

3.36.7.

Centra uzdevums ir sniegt Eiropas Savienības aģentūrām un struktūrām to darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus papildus šādu pakalpojumu sniegšanai pēc pieprasījuma ES iestādēm. Vairākuma aģentūru un struktūru izveides regulās ir ietverta prasība izmantot Centra tulkošanas pakalpojumus. Vairākas no tām (un tās veido vairāk nekā pusi no Centra ieņēmumiem) arvien vairāk izmanto savus vai citus alternatīvus risinājumus. Tomēr tas nozīmē, ka Centra potenciāls nav pilnībā izmantots, ka notiek sistēmu izstrādes un kārtējo izmaksu dubultošanās Eiropas līmenī un ka Centra uzņēmējdarbības modelis un darbības turpināšana var būt apdraudēta. 2017. gadā tika sagatavots novērtējums par Centra uzņēmējdarbības modeļa piemērotību. Mūsu revīzijas laikā galīgais novērtējuma ziņojums vēl nebija pieņemts (365).

3.36.8.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.36.9.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Centra grāmatvedis ir pakļauts Administrācijas daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Centra direktora (administratīvā) un Valdes (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.36.10.

Saskaņā ar Finanšu pamatregulu aģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (366) (367). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Centrs atsevišķām procedūrām bija ieviesis e-rēķinus, bet nebija ieviesis e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.36.11.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2015

Centrā joprojām nav ieviests darbības nepārtrauktības plāns. Tādējādi nav ievērots 10. iekšējās kontroles standarts (368).

Ieviests

2016

Centra rīcībā esošā skaidrā nauda un īstermiņa noguldījumi 2016. gadā saruka līdz 34,2 miljoniem EUR (2015. gada beigās tie bija 38,3 miljoni EUR), bet rezerves – līdz 31,1 miljonam EUR (2015. gada beigās – 34 miljoni EUR). Šā samazinājuma iemesls ir budžeta pieeja, kas paredz samazināt no iepriekšējiem gadiem uzkrāto pārpalikumu (369).

Ieviešana ir sākta

CENTRA ATBILDE

3.36.9.

Grāmatvedis ir neatkarīgs, pildot savus grāmatvedības pienākumus. Šo neatkarību nodrošina ar faktu, ka viņu ieceļ Valde un viņš ieņem pastāvīgu amatu. Lai stiprinātu grāmatveža neatkarību, viņš no 2018. gada ir tieši atbildīgs Centra direktoram par grāmatvedības pienākumiem, un direktors veiks viņa ikgadējo novērtējumu.

3.36.10.

Centra 2018. gada darba programmā ir iekļauta e-iepirkumu un e-iesniegšanu ieviešana. Abus Komisijas izstrādātos rīku Centrs ieviesīs ar 2018. gada oktobri.

Komisijas izpildaģentūras

3.37. IZGLĪTĪBAS, AUDIOVIZUĀLĀS JOMAS UN KULTŪRAS IZPILDAĢENTŪRA (EACEA)

IEVADS

3.37.1.

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EACEA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES (370), ar ko atceļ Lēmumu 2009/336/EK (371). Aģentūras uzdevums ir pārvaldīt Komisijas noteiktās programmas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, tostarp īstenot sīki izstrādātus tehnisku projektu izpildes pasākumus.

3.37.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (372).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	49	50
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (373)	442	436
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.37.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (374) un budžeta izpildes pārskatus (375) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.37.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.37.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.37.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.37.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.37.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību. Aģentūras grāmatvedis ir pakļauts Finanšu, grāmatvedības un plānošanas daļas vadītājam. Uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un Koordinācijas komitejas (funkcionālā) pakļautībā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.37.9.

Saskaņā ar Finanšu regulu izpildaģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (376). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus, bet nebija ieviesusi e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.37.10.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumus par iekasēšanas rīkojumu pārvaldību saistībā ar soda naudām konkurences lietās(tostarp garantijām soda naudām konkurences lietās) un iekasēšanas rīkojumu pārvaldību saistībā ar Komisijas koriģētspēju un par programmas “Erasmus+” un “Radošā Eiropa” pirmā posma dotāciju pārvaldību (377). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.37.11.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Veicot ikgadējo pamatlīdzekļu inventarizāciju 2016. gadā, Aģentūra nespēja atrast 46 IT vienības, kuru iegādes kopējā vērtība bija aptuveni 22 000 EUR, un tas liecina par trūkumiem pamatlīdzekļu aizsardzībā.

Ieviests

2016

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, bija augsts pārnesumu līmenis III sadaļā “Atbalsts aģentūras darbībām”, proti, 2,3 miljoni EUR jeb 47 % (2015. g. – 2,8 miljoni EUR jeb 50 %). Tās galvenokārt attiecas uz vēl nepabeigtām projektu revīzijām (0,8 miljoni EUR) un IT pakalpojumiem (0,9 miljoni EUR), kas tika pasūtīti 2016. gadā, bet gada beigās vēl nebija sagatavoti rēķini vai arī pakalpojumi tiks sniegti 2017. gadā.

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.37.8.

Aģentūra uzskata, ka tās grāmatvedim ir augsts neatkarības līmenis. Neatkarīgi no viņa iecelšanas caur Koordinācijas komiteju un funkcionāliem ziņojumiem komitejai jāpiezīmē, ka EACEA grāmatvedis ir norīkots Komisijas augstākās pakāpes ierēdnis un šāds statuss dod viņam per se daudz augstāku neatkarības līmeni salīdzinājumā ar vietēji darbā pieņemtiem grāmatvežiem. Izveidotā struktūra nozīmē, ka norīkotais grāmatvedis mūsu gadījumā ir daļa no Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta (DG EAC) attiecīgās organizatoriskās struktūras.

Aģentūra analizēs Palātas komentāru, vērtējot citu ES aģentūru iespējamos pasākumus un/vai korporatīvo vadību no Komisijas puses. Tā kā Aģentūras augstākajā vadībā notiek izmaiņas, jautājumu iesniegs izvērtēšanai jaunajam direktoram.

3.37.9.

Aģentūra cieši pieturas pie Komisijas e-iepirkuma projekta. Tā plāno sākt e-iepirkumu 2018. gada jūlijā un pēc tam ieviest e-iesniegšanu.

3.37.10.

Abus rīcības plānus pa šo laiku nosūtīja Iekšējās revīzijas dienestam, kas tos ir pieņēmis. Jāpiezīmē, ka pa šo laiku ir īstenotas gandrīz visas plānotās darbības.

3.38. MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU IZPILDAĢENTŪRA (EASME)

IEVADS

3.38.1.

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EASME”), kura atrodas Briselē, tika izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (378). Tās galvenais uzdevums ir – ciešā sadarbībā ar septiņiem Komisijas ģenerāldirektorātiem – pārvaldīt ES darbības tādās jomās kā pētniecība un inovācija, MVU konkurētspēja, vides un klimata pasākumi, jūrlietas un zivsaimniecība.

3.38.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (379).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	36	43
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (380)	417	434
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.38.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (381) un budžeta izpildes pārskatus (382) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.38.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.38.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.38.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.38.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

3.38.8.

Šogad veiktajā visu ES aģentūru revīzijā mēs analizējām grāmatvedības vidi, tostarp grāmatvežu hierarhisko pakļautību un neatkarību, kā arī grāmatvedības sistēmu (atkārtotas) apstiprināšanas aspektu. Aģentūras grāmatvedis ir pakļauts Finanšu daļas vadītājam. Tāpēc uzskatām, ka grāmatveža neatkarība ir jāpastiprina un viņam ir jābūt tiešā Aģentūras direktora (administratīvā) un Koordinācijas komitejas (funkcionālā) pakļautībā.

3.38.9.

Turklāt 2014. gadā Aģentūras pilnvaras ievērojami paplašināja, un tagad sadarbībā ar septiņiem Komisijas ģenerāldirektorātiem tās pārziņā ir ES darbības dažādās jomās. Lai gan Aģentūras procedūrās ir veikti nozīmīgi grozījumi un tās budžets un darbinieku skaits ir krietni palielinājies, iepriekšējā atkārtotā grāmatvedības sistēmu apstiprināšana tika veikta 2012. gadā.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.38.10.

Saskaņā ar Finanšu regulu izpildaģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (383). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi elektronisko iepirkumu un rēķinu apmaksu, bet nebija ieviesusi elektroniskos rēķinus.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.38.11.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumus par to, kā Aģentūra pārvaldīja Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) un par Aģentūras cilvēkresursu pārvaldības procesiem (384). Aģentūra sagatavoja rīcības plānus iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.38.12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas uz nākamo gadu, pārnesumu līmenis bija augsts II sadaļā “Administratīvie izdevumi”, proti, 1 250 000 EUR jeb 33 % (2015. gadā – 998 324 EUR jeb 14 %), un III sadaļā “Atbalsts aģentūras darbībām”, kur attiecīgā summa bija 2 550 000 EUR jeb 62 % (2015. gadā – 4 miljoni EUR jeb 65 %). II sadaļā tie galvenokārt attiecās uz nomu (0,6 miljoni EUR) un iegādāto datortehniku, kas līdz gada beigām vēl nebija piegādāta (0,5 miljoni EUR). Pārnesumi III sadaļā attiecas uz ārēju ekspertu veiktajiem Life programmas novērtējumiem un uzraudzību (1,5 miljoni EUR), pastāvīgām ex post pārbaudēm (0,5 miljoni EUR) un IT pakalpojumiem (0,5 miljoni EUR), kuri bija pasūtīti 2016. gadā, bet līdz gada beigām bija sniegti tikai daļēji, un par tiem nebija saņemti rēķini. Aģentūra varētu apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas, lai labāk ņemtu vērā darbību daudzgadu raksturu un nenovēršamos starplaikus, kas šķir līgumu parakstīšanu, piegādes un maksājumus.

Ieviešana ir sākta

2016

Anulēto iepriekšējā gada pārnesumu līmenis bija augsts I sadaļā “Personāla izdevumi”, proti, 32 000 EUR jeb 8,3 %, un tas norāda uz budžeta vajadzību pārāk augstu novērtēšanu.

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.38.8.

Aģentūra uzskata, ka tās iekšējās kontroles sistēma nodrošina pamatotu pārliecību, ka pienākumi ir efektīvi nošķirti un grāmatveža neatkarība nav samazināta.

Grāmatvedi ir iecēlusi koordinācijas komiteja. Koordinācijas komiteja pieņem provizoriskos un galīgos pārskatus, administratīvo budžetu un visus turpmākos grozījumus. Grāmatveža galvenos darba rezultātus apstiprina aģentūras direktors.

Aģentūra uzskata, ka izmaiņas pašreizējā ziņošanas un organizatoriskajā struktūrā būtiski neietekmē grāmatvedības darbību riskus un kontroli. Tomēr aģentūra stingri uzraudzīs situāciju un vajadzības gadījumā pielāgos organizāciju un ziņošanas kārtību.

3.38.9.

Grāmatvedības nodaļa 2017. gada decembrī uzsāka grāmatvedības sistēmu validāciju, kas tiks pabeigta 2018. gadā.

3.38.10.

Iepirkumu jomā aģentūra kopš 2013. gada ir ieviesusi e-rēķinus dažiem IT pakalpojumu sniedzējiem, tostarp pilnīgu elektronisku apstrādi un automatizētu saskarni ar uzkrājumu grāmatvedības darbplūsmu. Sākot ar 2018. gadu, elektronisko rēķinu sagatavošana tiks paplašināta un pakāpeniski attiecināta uz citiem piegādātājiem atkarībā no to infrastruktūras un e-gatavības.

3.39. Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA)

IEVADS

3.39.1.

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ERCEA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/37/EK (385). Aģentūru izveidoja darbam laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu īpašo programmu “Idejas” Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros. Ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (386) Aģentūra kļuva par īpašu īstenošanas struktūru, kura atbild par pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” administratīvo īstenošanu un programmu izpildi un veic darbības saskaņā ar programmas I daļu “Zinātnes izcilība”, kas attiecas uz konkrētu mērķi – stiprināt progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes (EPP) pasākumus (387).

3.39.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (388).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	43	47
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (389)	461	477
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.39.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (390) un budžeta izpildes pārskatus (391) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.39.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.39.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.39.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.39.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.39.8.

Saskaņā ar Finanšu regulu izpildaģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (392). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi elektronisko iepirkumu un rēķinu apmaksu, bet nebija ieviesusi piedāvājumu elektronisko iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.39.9.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2017. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu par procesiem, kas saistīti ar 7. pamatprogrammas (393) projektu slēgšanu (394). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.39.10.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	Piedāvājumu atvēršanas un novērtēšanas komisijas ziņojumos, ko sagatavoja Aģentūras publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas komitejas, faktiski piemērotās procedūras nav izklāstītas pilnīgi un precīzi. Nekvalitatīvie ziņojumi mazina šo procedūru pārredzamību.	Ieviests
2016	Savā 2016. gada revīzijas ziņojumā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) secināja, ka Aģentūra ir īstenojusi vairākus stratēģiskus un operatīvus pasākumus, lai pilnveidotu personāla darbā pieņemšanas, noturēšanas un nodrošināšanas procesu. Šajā kontekstā IRD secināja, ka Aģentūra ir izplānojusi un īstenojusi pienācīgu cilvēkresursu pārvaldības procesu, lai darba pienākumu veikšanai norīkotu kompetentu un ieinteresētu darbaspēku, kas nodrošinās Aģentūras mērķu sasniegšanu. Kaut arī netika konstatētas izšķirošas vai ļoti svarīgas problēmas, Aģentūra un IRD vienojās par rīcības plānu šā procesa uzlabošanai atsevišķās jomās.	Ieviešana ir sākta
2016	Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis joprojām bija augsts III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, proti, 1,3 miljoni EUR jeb 40 % (2015. gadā – 1,5 miljoni EUR jeb 43 %), galvenokārt saistībā ar ārējām revīzijām un komunikāciju, kas turpinās pēc kalendārā gada beigām. Augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.	Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.39.8.

Šobrīd e-iesniegšana ir iespējama tikai atklātajās procedūrās (tās robežvērtību nosaka ar Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu, un 2017. gadā tā bija 135 000 EUR). Tā kā 2017. gadā Aģentūra neuzsāka šādu procedūru un tāda netiks uzsākta arī 2018. gadā, Aģentūra 2017. gadā nevarēja izmantot e-iesniegšanu. Turklāt saskaņā ar Komisijas ceļvedi 2018. gada nogalē e-iesniegšanas izmantošana kļūs obligāta visām ES iestādēm un aģentūrām. Tāpēc 2018. gadā ir uzsākts pārejas process, un Aģentūra līdz gada beigām būs gatava to izmantot. Kas attiecas uz sarunu procedūru, Aģentūra izmantos e-iesniegšanu, tiklīdz Komisija būs iestrādājusi šo iespēju šajā modulī.

3.39.9.

Saskaņā ar Aģentūras izstrādāto rīcības plānu, kam ir piekritis IRD, saistībā ar “7. pamatprogrammas projektu slēgšanas” revīziju ERCEA laicīgi veica visas darbības un iesniedza pēcpārbaudei Iekšējās revīzijas dienestam (IRD) 2018. gada 9. aprīlī.

3.40. INOVĀCIJAS UN TĪKLU IZPILDAĢENTŪRA (INEA)

IEVADS

3.40.1.

Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA, turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kas atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2013/801/ES (395); tā aizstāj un turpina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru. Aģentūru izveidoja laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pētniecības un inovācijas finansēšanas programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas Transporta tīklu un programmu Marco Polo.

3.40.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (396).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	22	24
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (397)	225	249
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.40.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (398) un budžeta izpildes pārskatus (399) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.40.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.40.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.40.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.40.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.40.8.

Finanšu regulā ir noteikts, ka izpildaģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (400). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu elektroniskai publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus, bet nebija ieviesusi e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.40.9.

2017. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja ziņojumu “Dotāciju pārvaldības 2. posms: projektu vadība un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta maksājumi INEA” (401). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.40.10.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2016

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis bija augsts III sadaļā, proti, 0,5 miljoni EUR jeb 48 % (2015. gadā – 0,5 miljoni EUR jeb 51 %). Tā galvenais iemesls bija IT un revīzijas līgumi, kuru izpilde turpinās pēc gada beigām.

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.40.8.

Aģentūra līdz 2017. gada beigām ir atsevišķām procedūrām ieviesusi e-rēķinu sagatavošanu. E-iepirkumus un e-iesniegšanu neieviesa, jo tie uz Aģentūru neattiecas. Faktiski iepirkuma procesus realizē tikai ar zemas vērtības līgumiem vai esošiem pamatlīgumiem, ko vada Eiropas Komisijas dienesti.

3.41. PĒTNIECĪBAS IZPILDAĢENTŪRA (REA)

IEVADS

3.41.1.

Pētniecības izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “REA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/46/EK (402). Aģentūru izveidoja uz ierobežotu laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tās uzdevums ir pārvaldīt Savienības īpašas darbības pētniecības jomā. 2009. gada 15. jūnijā Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja Aģentūras administratīvo un darbības autonomiju. Ar 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES (403) Komisija pagarināja REA darbības laiku līdz 2024. gadam un uzticēja tai pārvaldīt arī jaunās Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daļas.

3.41.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (404).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR) (405)	63	67
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (406)	628	693
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.41.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (407) un budžeta izpildes pārskatus (408) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.41.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.41.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.41.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

3.41.7.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.41.8.

Tika konstatēti trūkumi līgumdarbinieku atlases procesa pārvaldībā. Darbā pieņemšanas dokumentos un atlases komitejas protokolos ne vienmēr bija norādīti kritēriji, kurus izmantoja, lai attiecīgajā datubāzē atlasītu kandidātus (409).

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.41.9.

Saskaņā ar Finanšu regulu izpildaģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (410). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-rēķinus, bet nebija ieviesusi e-iepirkumu un e-iesniegšanu.

INFORMĀCIJA PAR IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS DIENESTA ZIŅOJUMIEM

3.41.10.

2017. gada maijā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) sagatavoja revīzijas ziņojumu par 7. pētniecības pamatprogrammas projektu slēgšanu Pētniecības izpildaģentūrā (411). Aģentūra sagatavoja rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.41.11.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads	Palātas apsvērumi	Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)
2016	2016. gada decembra revīzijas ziņojumā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) secināja, ka kopumā Aģentūra bija ieviesusi pienācīgu cilvēkresursu pārvaldības procesu. Aģentūra un IRD vienojās par koriģējošas rīcības plānu saistībā ar vienu paziņoto konstatējumu.	Ieviešana ir sākta
2016	Citā (2016. gada maija) revīzijas ziņojumā IRD secināja, ka Aģentūra kopā ar Komisiju ir izveidojusi efektīvu iekšējās kontroles sistēmu dotāciju pārvaldībai programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Aģentūra un IRD kopā ar Komisiju vienojās par koriģējošas rīcības plānu saistībā ar vienu konstatējumu, kas tika uzskatīts par ļoti svarīgu.	Ieviešana ir sākta (412)
2016	Komisijas uzdevumā tika sagatavots ārējs novērtējums par Aģentūras darbības rezultātiem 2012.–2015. gada periodā, un galīgais ziņojums tika iesniegts 2016. gada maijā. Tajā secināts, ka atskaites periodā Aģentūra savus uzdevumus īstenoja efektīvi, lietderīgi un rentabli, ka tās mandāts joprojām ir ļoti svarīgs Komisijai un Aģentūras labuma guvējiem un ka pamatdarbības uzdevumu deleģēšana no Komisijas ir bijusi sekmīga. Tomēr vērtētāji arī konstatēja, ka ir iespējams turpmāk kāpināt darbību efektivitāti un lietderīgumu, un aicināja Aģentūru un Komisiju uzlabot iekšējo dialogu un sadarbību, ārējo komunikāciju, kā arī konkrētus aspektus IT un cilvēkresursu pārvaldības jomā. Aģentūra un Komisija vienojās par koriģējošas rīcības plānu.	Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

3.41.9.

Revidētā darbā pieņemšanas procedūra, kurā tika atklāti trūkumi, tika sākta 2016. gadā, un tās rezultātā tika izveidots rezerves saraksts, ko pieņēma 2016. gadā un izmantoja 2017. gadā, publicējot darba piedāvājumu. REA atlases procedūra līgumdarbiniekiem, ņemot vērā 2016. gada Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu, ir pārskatīta un vēlāk īstenota 2017. gadā. Pārskatītajā līgumdarbinieku atlases procedūrā ņem vērā prasības par skaidri dokumentētiem CV meklēšanas kritērijiem un atbilstības pārbaudēm, kā arī atbilstības un atlases kritērijiem. Meklēšanas kritēriji, ko atlases komiteja izmanto CV izskatīšanai, ir dokumentēta tās protokolā. Tāpēc atjauninātajā procedūrā jau ir risināti Revīzijas palātas ziņotie trūkumi.

3.41.10.

Iepirkuma jomā REA izmanto pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Komisiju vai Komisijas pamatlīgumus. REA uzsāktu īpašu iepirkuma procedūru tikai tad, ja neviens no minētajiem līdzekļiem neaptvertu tās īpašās vajadzības. REA 2017. gadā ir īstenojusi tikai vienu iepirkuma procedūru attiecībā uz zemas vērtības līgumu. Pašreizējā e-iepirkuma un e-iesniegšanas versijā var īstenot tikai publiskā iepirkuma procedūras, kuru vērtība ir lielāka par 144 000 EUR. Tā kā REA līdz šim nav sākusi nevienu procedūru, kas pārsniedz šo robežvērtību, tā 2017. gadā nevarēja izmantot e-iepirkumu un e-iesniegšanu. Turklāt saskaņā ar Komisijas ceļvedi no 2018. gada beigām visām ES iestādēm un aģentūrām būs obligāti jāizmanto e-iepirkums un e-iesniegšana, un šo prasību sāka ieviest tikai 2018. gadā. Aģentūra jau izmanto e-rēķinu sagatavošanu un izmantos arī e-iepirkuma un e-iesniegšanas moduļus, tiklīdz šie moduļi aptvers arī vidējas un zemas vērtības līgumus gadījumos, kad tiek sākta konkursa procedūra.

3.42. PATĒRĒTĀJU, VESELĪBAS, LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS IZPILDAĢENTŪRA (CHAFEA)

IEVADS

3.42.1.

Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”) izveidoja 2005. gada 1. janvārī (no 2005. līdz 2008. gadam tā bija Sabiedrības veselības izpildaģentūra (PHEA), no 2008. līdz 2013. gadam – Veselības un patērētāju izpildaģentūra (EAHC), un no 2014. gada 1. janvāra tā kļuva par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru (Chafea)) (413). Aģentūra atrodas Luksemburgā, un tās mandāts ir pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim. Tā īsteno ES veselības programmu, Patērētāju tiesību aizsardzības programmu un iniciatīvu “Labākas mācības, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu”.

3.42.2.

Galvenie skaitliskie dati par Aģentūru ir sniegti tabulā (414).

Tabula

Aģentūras galvenie skaitliskie dati

	2016	2017
Budžets (miljoni EUR)	9	10
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (415)	58	61
Avots: Aģentūras sniegtie dati.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA, KO PALĀTA SAGATAVOJUSI EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI – NEATKARĪGA REVIDENTA ZIŅOJUMS

ATZINUMS

3.42.3.

Mēs revidējām:

a)	Aģentūras pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (416) un budžeta izpildes pārskatus (417) par 2017. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)	šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

3.42.4.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

3.42.5.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.42.6.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2017. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Apstākļu akcentējums

3.42.7.

Aģentūras grāmatvedis ir prombūtnē kopš 2017. gada novembra beigām. Aģentūras Koordinācijas komiteja 2017. gada 13. decembrī oficiāli iecēla administratoru par pagaidu grāmatvedi, kaut arī šis administrators ir deleģētā kredītrīkotāja vietnieks. Tas ir pretrunā Aģentūras Finanšu noteikumu 28. pantam, kurā noteikts, ka kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir jānošķir un tie nav savienojami.

3.42.8.

Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

APSVĒRUMI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

3.42.9.

2017. gadā Aģentūra nepienācīgi dokumentēja darbā pieņemšanas procedūras. Turklāt šīs procedūras nebija anonīmas un nebija ievēroti noteiktie termiņi. Tas var apdraudēt pārredzamības principu un principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

APSVĒRUMI PAR PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

3.42.10.

Aģentūrai 2017. gadā bija grūtības piesaistīt pietiekamu konkurenci mazas un vidējas vērtības iepirkuma procedūrās. Nevienā no revidētajām procedūrām Aģentūra nebija saņēmusi vairāk par vienu piedāvājumu.

3.42.11.

Finanšu regulā ir noteikts, ka izpildaģentūrām ir jāievieš vienots risinājums elektroniskai informācijas uzglabāšanai un apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkums) (418). Tā kā šāda prasība attiecas uz visām ES iestādēm un aģentūrām, Komisija izstrādā visaptverošu IT risinājumu, kas iekļauj visus publiskā iepirkuma procedūru posmus. Komisija 2010. gadā ieviesa rīkus elektroniskai rēķinu sagatavošanai (e-rēķini), 2011. gadā – ar līgumu paziņojumiem saistīto dokumentu publicēšanai ES Oficiālā Vēstneša elektroniskajā versijā (e-iepirkums) un 2015. gadā – elektroniskai piedāvājumu iesniegšanai (e-iesniegšana). Līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi elektronisko iepirkumu un rēķinu apmaksu, bet nebija ieviesusi piedāvājumu elektronisko iesniegšanu.

3.42.12.

Aģentūra publicē paziņojumus par pagaidu darbinieku vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē, lai gan tas palielinātu pārredzamību un publicitāti un ļautu iedzīvotājiem iepazīties ar ES iestāžu un aģentūru vienkopus publicētajām vakancēm.

APSVĒRUMI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

3.42.13.

Aģentūras budžeta plānošana ir vāja. Kaut arī to apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras bija pārnestas no 2017. gada uz 2018. gadu, III budžeta sadaļā bija augsts, proti, 1,6 miljoni EUR jeb 63 % (2016. gadā – 1,2 miljoni EUR jeb 48 %), augsts bija arī anulēto budžeta apropriāciju līmenis pārnesumiem no 2016. gada uz 2017. gadu: 354 260 EUR jeb 23 %.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

3.42.14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude

Gads

Palātas apsvērumi

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2015

Aģentūra anulēja 0,2 miljonus EUR jeb 18 % no pārnesumiem uz 2015. gadu (2014. gadā – 0,1 miljonu EUR jeb 14 %), kas norāda uz nepilnībām plānošanā.

Ieviešana ir sākta

2016

Aģentūra pārnesa uz nākamo gadu 1,1 miljonu EUR jeb 48 % (2015. gadā – 0,9 miljonus EUR jeb 52 %) no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības III sadaļā (ar Aģentūras pamatdarbībām saistītie izdevumi). Šīs apropriācijas galvenokārt attiecas uz IT pakalpojumiem un pētījumiem, par kuriem bija noslēgti līgumi, bet kuri vēl nebija īstenoti vai pabeigti gada beigās. No tām apropriācijām, kuras bija pārnestas no 2015. uz 2016. gadu, Aģentūra anulēja 0,2 miljonus EUR jeb 17 %, kas liecina par vajadzību vāju plānošanu.

Neattiecas

AĢENTŪRAS ATBILDE

APSTĀKĻU AKCENTĒJUMS

3.42.7.

Noslēguma pārskatus sagatavoja un parakstīja birojā ieceltais grāmatvedis. Turpmāk stingri piemēros pienākumu nošķiršanu.

3.42.9.

Aģentūra pieņem Palātas komentāru par to, ka Palātas analizētā darbā pieņemšanas datne nebija pienācīgi dokumentēta. Taču Chafea nodrošināja, ka atlases gaitā nevienam kandidātam netika izrādīta labvēlība un attieksme bija vienāda pret visiem kandidātiem.

3.42.10.

Chafea veica visus Finanšu regulā ieteiktos soļus saistībā ar šiem diviem zemas un vidējas vērtības iepirkumiem: nodrošināja nepieciešamo ex ante publicitāti un aicināja tādu kandidātu likumiski nepieciešamo skaitu iesniegt piedāvājumus, kuriem visiem ir nozīmīga pieredze iepirkuma procedūrās un saistībā ar vajadzīgajiem pakalpojumiem. Chafea ņēma vērā BUDŽETA ĢD Rokasgrāmatu iepirkumiem saistībā uz pretendentiem atvēlēto laiku, kurā iesniedz piedāvājumu.

3.42.11.

Chafea šobrīd pārbauda vairākus e-iepirkuma IT moduļus, tostarp elektronisko iesniegšanu. Pirmo piedāvājumu, kas iesniegts elektroniski, pārbaudīs 2018. gada trešajā ceturksnī. Chafea pilnībā ievēros ES Komisijas ieteikumu ieviest elektronisko iesniegšanu līdz 2018. gada beigām.

3.42.12.

Chafea piekrīt novērojumam, ka pagaidu darbinieku amatu vakanču paziņojumu publicēšana EPSO tīmekļa vietnē var uzlabot to pamanāmību.

3.42.13.

Aģentūra pieņem Revīzijas palātas komentārus. Aģentūrai jāturpina centieni vēl vairāk samazināt pārnesumu apjomu un C8 anulēšanas līmeni.

Šo ziņojumu, kas ietver 41 ticamības deklarāciju attiecībā uz katru aģentūru/struktūru, 2018. gada 18. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus Heiner LEHNE

(1) 285.–287. pants (OV C 326, 26.10.2012., 169.–171. lpp.).

(2) Pieejami mūsu tīmekļa vietnē www.eca.europa.eu.

(3) Trīs ar aizsardzības jomu saistītas aģentūras (Eiropas Aizsardzības aģentūra, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts un Eiropas Savienības Satelītcentrs) tiek finansētas no dalībvalstu iemaksām, un tās revidē nevis ERP, bet neatkarīgi ārēji revidenti.

(4) Cedefop, Eurofound, EVA, ETF, EMA, EMCDDA, CdT, CPVO, EUIPO, EU-OSHA, FRA, EASA, EFSA, EMSA, Eurojust, ECDC, ENISA, ERA, Frontex, GSA, CEPOL, EFCA, ECHA, EIGE, ACER, BEREC birojs, Eiropols, EASO, EBI, EAAPI, EVTI, eu-LISA.

(5) Divu pašfinansējošu aģentūru (CPVO un EUIPO) budžeta izpildi apstiprina to valde.

(6) INEA, REA, EACEA, ERCEA, Chafea, EASME.

(7) ES Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam.

(8) 2016. gada budžeta ieņēmumus veidoja ne vien kredītiestāžu 2016. gada iemaksas vienotajā noregulējuma fondā, bet arī tās, ko valstu noregulējuma iestādes piesaistīja 2015. gadā, taču pārskaitīja uz fondu 2016. gada janvārī. Tāpēc 2017. gada kopējais budžets ir daudz mazāks nekā 2016. gada budžets (attiecīgi 6,6 miljardi EUR un 11,8 miljardi EUR).

(9) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(10) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(11) Budžeta izpildes pārskati ir pārskati, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un skaidrojumus.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(13) Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 396, 30.12.2006, 1. lpp.).

(15) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(16) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.), 79. pants “e-Pārvalde”.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.).

(19) Pārnesumu nosacījumi ir skaidroti Finanšu regulas 13. pantā.

(20) Ātrais stāvokļa apraksts par to, kā īstenots darbinieku skaita samazinājums par 5 %, publicēts 2017. gada 21. decembrī.

(21) 2018. gada 1. janvārī šis skaitlis bija samazinājies līdz 127 bankām un 119 banku grupām.

(22) Īpašais ziņojums Nr. 23/2017 “Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic”, publicēts 2017. gada 19. decembrī.

(23) Vienotā noregulējuma mehānisma regula, 92. panta 4. punkts.

(24) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(25) OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1227/2011 (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.), kas Aģentūrai piešķir nozīmīgu lomu tirdzniecības uzraudzībā enerģijas vairumtirgos visā Eiropā.

(27) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.acer.europa.eu.

(28) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(29) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(30) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(31) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(32) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(33) Mēs nepārbaudījām Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veikto darbu.

(34) OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.

(35) Plašāka informācija par Biroja kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.berec.europa.eu.

(36) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(37) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(38) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(39) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(40) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(41) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(42) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(43) Sk. MC (16) 136, Annual and Multiannual Programming of the BEREC Office Activities 2017.–2019., 9.12.2016., 9. lpp.; https://berec.europa.eu/eng/document_register/subject_matter/berec_office/office_annual_work_programmes/6594-annual-and-multiannual-programming-of-the-berec-office-activities-2017.–2019.

(44) Atzinumā atsauce uz “vakancēm”.

(45) Lēmuma MC/2015/3 11. pants: BEREC biroja VK valdes lēmums par vispārēju īstenošanas noteikumu noteikšanu attiecībā uz procedūru, kura reglamentē pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā un izmantošanu saskaņā ar Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktu.

(46) OV L 39, 30.12.1975., 1. lpp.

(47) Plašāka informācija par Centra kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.cedefop.europa.eu.

(48) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(49) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(50) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(51) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(52) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(53) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(54) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(55) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

(56) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(57) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.easa.europa.eu.

(58) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(59) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(60) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(61) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.), 122. pants.

(62) EASA Finanšu noteikumi, 68. panta 2. un 3. punkts.

(63) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(64) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(65) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(66) 2014. un 2015. gadā attiecīgi bija 15,3 miljonu EUR un 16,9 miljonu EUR pārpalikums.

(67) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(68) Plašāka informācija par Iestādes kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eba.europa.eu.

(69) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(70) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(71) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(72) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(73) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(74) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(75) EBI, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(76) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(77) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(78) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eit.europa.eu.

(79) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(80) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(81) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(82) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(83) Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(84) Komisijas Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 107, 17.4.2008., 6. lpp,), 13. pants.

(85) Līdz 2017. gada beigām bija pabeigtas ex post pārbaudes līdz 2012. gadam veiktajām reģistrācijām, bet tām, kas veiktas pēc minētā gada, pārbaudes vēl turpinās.

(86) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(87) 2017. gadā Aģentūra iekasēja 8,1 miljonu EUR no maksājumiem par biocīdiem (2016. gadā – 7,6 miljonus EUR), un šī summa atbilst 65 % izdevumu saistībā ar biocīdiem (2015. gadā – 62 % un 2016. gadā – 88 %). Pārējo daļu finansēja no Savienības (6,3 miljoni EUR) un EBTA valstu (0,2 miljoni EUR) iemaksām Aģentūras budžetā.

(88) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(89) Plašāka informācija par Iestādes kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eiopa.europa.eu.

(90) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(91) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(92) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(93) EIOPA, Eiropas Banku iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(94) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(95) OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.

(96) Plašāka informācija par Institūta kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē https://eit.europa.eu/.

(97) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(98) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(99) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(100) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(101) Iepriekšējā gadā sertifikāciju veica liels skaits privātu revīzijas uzņēmumu, ar kuriem līgumus slēdza atsevišķi katrs ZIK partneris, kurš iesniedza izmaksu deklarāciju par vairāk nekā 325 000 EUR (faktisko un vienības izmaksu atlīdzināšana). Revīzijas uzņēmums, kurš veica ex post pārbaudes, ir cits uzņēmums nekā tie divi revīzijas uzņēmumi, kuri sertificēja finanšu pārskatus.

(102) Un vēl par 6 % zemākas nekā aplēsts grozītajos specifiskajos dotācijas nolīgumos, kas parakstīti 2016. gada decembrī un 2017. gada janvārī.

(103) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(104) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(105) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(106) Konkrēti, 2016. gada dotācijas nolīgumiem ir noteiktas pārvaldības izmaksu maksimālās summas.

(107) Budžeta vajadzības 2016. gadam bija par augstu novērtētas par 13,1 miljonu EUR jeb 5,0 % (2015. gadā – par 25 miljoniem EUR jeb 9,4 %), un no pieejamiem 263 miljoniem EUR saistības bija uzņemtas tikai par 249,9 miljoniem EUR. Neizlietotās apropriācijas var atkārtoti iegrāmatot 2017.–2019. gada budžetos.

(108) EIT finansēja vidēji 90 % attiecināmo izmaksu, kuras ZIK bija deklarējušas 2015. gada dotācijas nolīgumos. ZIK no dažādiem avotiem ieņemtās summas sasniedza 2,5 % no pieprasītā EIT finansējuma.

(109) Īpašais ziņojums Nr. 4/2016 “Lai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāktu cerēto ietekmi, ir jāmaina veids, kādā tas sniedz rezultātus, un atsevišķi tā koncepcijas elementi”.

(110) EIT joprojām interpretē EIT regulu citādi, kā aprakstīts Institūta 2015. gada atbildē.

(111) Pēc aprakstītā modeļa, kurš ietver gan faktisko izmaksu segšanu, gan vienreizējus maksājumus, 2016. gadā universitātēm kopā samaksāja vidēji 17 000 EUR par katru pilna laika studentu. Šo modeli oficiāli definēja 2016. gada beigās, un to piemēros, sākot ar 2017. gadu.

(112) 2016. gadā (2015. g. dotāciju darījumi) saistībā ar šo līgumu EIT atlīdzināja 410 000 EUR.

(113) Šī vadošā amata vieta tika aizpildīta 2018. gada februārī. Direktora darbā pieņemšanas procedūru Komisija sāka 2018. gada jūnijā.

(114) Īpašais ziņojums Nr. 4/2016 “Lai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāktu cerēto ietekmi, ir jāmaina veids, kādā tas sniedz rezultātus, un atsevišķi tā koncepcijas elementi”.

(115) OV C 187 A, 1.6.2018., 6. lpp.

(116) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(117) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.emsa.europa.eu.

(118) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(119) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(120) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(121) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(122) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(123) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(124) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(125) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(126) Aģentūras pamatdarbībās iesaistītie darbinieki 2013. gada martā tika pārvietoti uz Atēnām.

(127) OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(128) OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.

(129) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.enisa.europa.eu.

(130) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(131) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(132) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(133) Šo darbu mēs nepārbaudījām.

(134) Saskaņā ar ENISA sniegto informāciju, 2017. gada beigās šis skaits ir vēl vairāk samazinājies līdz 11 darbiniekiem.

(135) OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp., un OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp. Saskaņā ar otro minēto regulu Aģentūras sākotnējais nosaukums “Eiropas Dzelzceļa aģentūra” ir mainīts uz “Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra”.

(136) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.era.europa.eu.

(137) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(138) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(139) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(140) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(141) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(142) Plašāka informācija par Iestādes kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.esma.europa.eu.

(143) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(144) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(145) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(146) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(147) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(148) EVTI, Eiropas Banku iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(149) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(150) OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp.).

(151) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.osha.europa.eu.

(152) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(153) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(154) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(155) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(156) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(157) OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.

(158) Plašāka informācija par Fonda kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eurofound.europa.eu.

(159) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(160) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(161) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(162) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(163) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(164) Lēmums 2010/803/ES, ko ar kopēju vienošanos pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji (OV L 342, 28.12.2010., 15. lpp.).

(165) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

(166) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(167) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(168) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.www.gsa.europa.eu.

(169) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(170) No tiem 676 miljoni EUR saņemti, izmantojot deleģēšanas nolīgumus ar Komisiju.

(171) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(172) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(173) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(174) Sk. arī pēcpārbaudes tabulu saistībā ar 2015. gadā formulēto komentāru.

(175) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(176) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(177) Galileo ir Eiropas Savienība globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS).

(178) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(179) Lēmumu par Eiropas GNSS aģentūras plānošanas dokumentiem 2018.–2020. gadam pieņēma 2018. gada 21. martā.

(180) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(181) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eea.europa.eu.

(182) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(183) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(184) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(185) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(186) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(187) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(188) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.efca.europa.eu.

(189) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(190) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(191) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(192) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(193) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(194) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(195) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) Nr. 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI (OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.).

(196) OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(197) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.cepol.europa.eu.

(198) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(199) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(200) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(201) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(202) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(203) Mēs nepārbaudījām Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veikto darbu.

(204) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(205) Plašāka informācija par Biroja kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.easo.europa.eu.

(206) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(207) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(208) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(209) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(210) Kavēto maksājumu īpatsvars samazinājās no 65 % 2017. gada janvārī līdz 10 % 2017. gada decembrī, savukārt kopējais darījumu skaits 2017. gadā palielinājās par 72 % salīdzinājumā ar 2016. gadu.

(211) Iekšējās kontroles standartus Komisija pārveidoja iekšējās kontroles sistēmā.

(212) Jaunais līgums par ceļojumu aģentūras pakalpojumu sniegšanu tika parakstīts 2018. gada martā.

(213) Jaunais līgums par pagaidu pakalpojumu sniegšanu EASO Grieķijā tika parakstīts 2018. gada martā.

(214) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.), 151. pants.

(215) 2017. gada septembrī attiecībā uz ieteikumu īstenošanu Birojs ir paziņojis IRD, ka ir “gatavs pārbaudei”.

(216) Grāmatvedības sistēmu apstiprināja 2018. gada maijā. Darījumu ex post pārbaudes veic privāti revīzijas uzņēmumi.

(217) Birojs plāno regulāri pārbaudīt visas atsauces cenas, kas pārsniedz 135 000 EUR un kas iesniegtas pēc 2018. gada 1. janvāra. Līdz šim neviens no darījumiem, kur izmantota atsauces cena, šo slieksni nepārsniedz.

(218) Apdrošināšanas sabiedrības nesniedza biroja prasītās atsauces cenas.

(219) Birojs bija iesniedzis PVN atmaksāšanas pieprasījumus Maltas nodokļu iestādēm par visiem periodiem līdz 2017. gada 31. decembrim. 2017. gadā tika atgūti kopumā 203 277 EUR no samaksātā PVN (2014. gadā un 2016. gada trešajā ceturksnī).

(220) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(221) Plašāka informācija par Centra kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ecdc.europa.eu.

(222) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(223) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(224) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(225) Pēc atlases procedūras direktora pienākumu izpildītājs 2017. gadā tika iecelts par direktoru.

(226) Lai uzlabotu iepirkuma procesa plānošanu un uzraudzību, Centrs ir ieviesis jaunus IT rīkus.

(227) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(228) Plašāka informācija par Iestādes kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.efsa.europa.eu.

(229) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(230) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(231) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(232) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(233) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(234) OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp.

(235) Plašāka informācija par Institūta kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eige.europa.eu.

(236) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(237) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(238) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(239) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(240) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(241) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(242) OV L 214, 24.8.1993., 1. lpp., un OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. Saskaņā ar otro minēto regulu Aģentūras sākotnējais nosaukums “Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra” ir mainīts uz “Eiropas Zāļu aģentūra”.

(243) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ema.europa.eu.

(244) Pieņemtais budžets. Galīgais budžets ir atkarīgs no 2017. gadā aprēķinātajām maksām un atlīdzībām.

(245) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(246) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(247) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(248) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(249) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(250) OV L 316, 14.11.2012., 38. lpp.

(251) OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.

(252) 2018. gadā klīnisko pētījumu projektu apvienoja ar jaunu projektu (SUSAR – CTIS), un tā aplēstais kopējais budžets ir 34,3 miljoni EUR.

(253) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 658/2014 (OV L 189, 27.6.2014., 112. lpp.).

(254) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(255) Aģentūras Maksu veikšanas noteikumu 10. panta 1. punkts un 11. panta 1. punkts.

(256) Telemātikas pārvaldības struktūras, kurās ir pārstāvētas dalībvalstis un kuru nolūks ir izstrādāt un apstiprināt turpmāko IT sistēmu prasības.

(257) OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp. Šo regulu un tās grozījumus atcēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 920/2006 (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).

(258) Plašāka informācija par Centra kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.emcdda.europa.eu.

(259) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(260) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(261) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(262) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(263) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(264) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(265) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(266) Līgums bija slēgts, un 2017. gadā maksājumu nebija.

(267) OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.

(268) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eulisa.europa.eu.

(269) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(270) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(271) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(272) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(273) Sk. arī Aģentūras 2017. gada pārskatu 2.1.5. iedaļu “Notikumi pēc bilances slēgšanas”.

(274) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(275) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(276) International Function Point Users Group [Starptautiskā funkciju punktu lietotāju grupa].

(277) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(278) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(279) Plašāka informācija par Eurojust kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eurojust.europa.eu.

(280) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(281) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(282) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(283) Likumdevējs joprojām apsver jauno Eurojust regulu.

(284) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.

(285) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(286) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.europol.europa.eu.

(287) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(288) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(289) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(290) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(291) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(292) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.fra.europa.eu.

(293) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(294) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(295) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(296) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(297) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(298) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(299) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(300) OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.

(301) OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(302) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.frontex.europa.eu.

(303) Aģentūrā reāli strādājošie darbinieki, tostarp ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti. Saskaņā ar 2017. gada galīgo štatu sarakstu bija atļauts vairāk amata vietu, proti, 352 ierēdņu un pagaidu darbinieku vietas un 303 līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu vietas.

(304) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(305) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(306) Īpašais ziņojums Nr. 12/2016 “Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”.

(307) Civildienesta noteikumu 53. panta 2. punkts.

(308) Saskaņā ar Aģentūras izveides regulas 75. panta 13. punktu.

(309) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(310) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(311) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(312) Regulas (EK) Nr. 2007/2004 3. panta 4. punktā ir noteikts, ka Aģentūra var līdzfinansēt kopīgās operācijas tikai ar dotācijām.

(313) Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 243, 16.9.2010., 4. lpp.); Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 188, 20.7.2007., 19. lpp.).

(314) Palāta norādīja uz šo risku īpašā ziņojuma Nr. 15/2014 “Ārējo robežu fonds ir veicinājis finansiālo solidaritāti, bet jāuzlabo rezultātu mērīšana un jāpanāk lielāka ES pievienotā vērtība” 39. punktā un 4. ieteikumā.

(315) Palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2016 “Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”, 1. ieteikums.

(316) Civildienesta noteikumu 53. panta 2. punkts.

(317) Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (Malta), Starptautiskā Migrācijas organizācija (Belgrada) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (Ženēva).

(318) Vēl 192 amata vietas tika izveidotas arī līgumdarbiniekiem un norīkotiem valstu ekspertiem.

(319) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (COM(2015)0671 final – 2015/0310 (COD)).

(320) OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.

(321) OV L 354, 31.12.2008., 82. lpp.

(322) Plašāka informācija par Fonda kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.etf.europa.eu.

(323) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(324) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(325) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(326) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(327) Citas ietvertās aģentūras ir Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Dublina), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (Bilbao) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Saloniki).

(328) OV 27, 6.12.1958., 534./58. lpp.

(329) OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.

(330) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/euratom/index.html.

(331) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(332) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(333) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(334) OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

(335) Plašāka informācija par Biroja kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.cpvo.europa.eu.

(336) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(337) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(338) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(339) 74. pants “e-Pārvalde”.

(340) Nenomaksātās maksas 2017. gada 31. decembrī bija 156 600 EUR.

(341) Biroja Finanšu noteikumi, 53. pants.

(342) OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.

(343) Plašāka informācija par Biroja kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē https://euipo.europa.eu.

(344) Budžetā ir ieskaitīta arī rezerve neparedzētiem notikumiem.

(345) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(346) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(347) Sk. arī pagājušā gada revīzijas ziņojuma 21. punktu.

(348) Biroja Finanšu noteikumu 89. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Birojs izveido rezervju fondu, kurā ir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi gadu, t. i., līdzvērtīgi aplēstajām apropriācijām, kas paredzētas Biroja budžeta 1., 2. un 3. sadaļā.

(349) Biroja izveides regulas 139. panta 4. un 6. punktā noteikts, ka katru gadu Birojs kompensē izmaksas, kas dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma birojiem, Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojam un visām citām attiecīgām iestādēm, kuras jāizvirza dalībvalstīm, ir radušās tādēļ, ka tās, īstenojot Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas funkcijas, veic konkrētus uzdevumus saistībā ar šādiem pakalpojumiem un procedūrām; šis Biroja pienākums tiek piemērots tikai tādā apmērā, lai minētajā gadā nerastos budžeta deficīts.

(350) 2017. gadā Biroja budžeta izpildes līmenis bija 97 %.

(351) Sk. 3.34.8. punktu.

(352) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.

(353) Plašāka informācija par Valdes kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.srb.europa.eu.

(354) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(355) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(356) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(357) VNV 2015. gada 25. marta Finanšu noteikumi, 75. pants.

(358) 2017. gadā izpildes līmenis bija 71 % jeb 71 miljons EUR.

(359) 2017. gadā – 50 miljoni EUR.

(360) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

(361) Plašāka informācija par Centra kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.cdt.europa.eu.

(362) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(363) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(364) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(365) Šo novērtēšanas darbu mēs nepārbaudījām.

(366) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, 79. pants “e-Pārvalde”.

(367) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(368) Centra Iekšējās kontroles standarti balstās uz līdzvērtīgiem standartiem, ko noteikusi Komisija.

(369) Šī tendence turpinājās 2017. gadā.

(370) OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.

(371) OV L 101, 21.4.2009., 26. lpp.

(372) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.eacea.ec.europa.eu.

(373) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(374) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(375) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(376) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. pants “e-Pārvalde”.

(377) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(378) OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.

(379) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/easme/.

(380) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(381) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(382) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(383) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. pants “e-Pārvalde”.

(384) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(385) OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

(386) OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.

(387) Īstenošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam.

(388) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.erc.europa.eu.

(389) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(390) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(391) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(392) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(393) Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.

(394) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(395) OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.

(396) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/inea.

(397) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(398) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(399) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(400) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(401) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(402) OV L 11, 15.1.2008., 9. lpp.

(403) OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.

(404) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/rea.

(405) Budžeta skaitļi ir balstīti uz maksājumu apropriācijām.

(406) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(407) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(408) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(409) Atsaucei sk. arī Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta 2016. gada ziņojumu “Aģentūras cilvēkresursu pārvaldība”.

(410) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. panta “e-Pārvalde” 2. punkts.

(411) Šo revīzijas darbu mēs nepārbaudījām.

(412) IRD 2017. gadā veica papildu revīziju un secināja, ka abi minētie ieteikumi ir pienācīgi un efektīvi izpildīti. Gada beigās vēl nebija izpildīti trīs ieteikumi.

(413) Komisijas Lēmums 2013/770/ES (OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.).

(414) Plašāka informācija par Aģentūras kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/chafea/.

(415) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(416) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.

(417) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.

(418) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 95. pants “e-Pārvalde”.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 434

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 30. novembris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Revīzijas palāta
2018/C 434/01	Pārskats par ES aģentūrām attiecībā uz 2017. finanšu gadu	1