26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. jūnijā iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy Pragi-Południe w Warszawie (Polija) – Profi Credit Polska S.A. w Bielsku Białej/Bogumiła Włostowska, Mariusz Kurpiewski, Kamil Wójcik, Michał Konarzewski, Elżbieta Kondracka-Kłębecka, Monika Karwowska, Stanisław Kowalski, Anna Trusik, Adam Lizoń, Włodzimierz Lisowski

(Lieta C-419/18)

(2018/C 427/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Warszawy Pragi-Południe w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Profi Credit Polska S.A. w Bielsku Białej

Atbildētāji: Bogumiła Włostowska, Mariusz Kurpiewski, Kamil Wójcik, Michał Konarzewski, Elżbieta Kondracka-Kłębecka, Monika Karwowska, Stanisław Kowalski, Anna Trusik, Adam Lizoń, Włodzimierz Lisowski

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 3. panta 1. punktam, 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (2), it īpaši tās 10., 14. pantam, 17. panta 1. punktam un 19. pantam, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj nodrošināt kreditora, kas ir pārdevējs vai piegādātājs, prasījumus pret aizņēmēju, kas ir patērētājs, ar neaizpildītu vienkāršo vekseli?

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie tiesai, kas izskata lietu procesā, par kuru ir runa pirmajā jautājumā, uzliek pienākumu pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai līgumā, kurš ir saistības, kas izriet no vekseļa, pamatā, nav ietverti negodīgi līguma noteikumi, arī tad, ja prasītājs uzņēmums balsta savu prasījumu tikai uz no vekseļa izrietošu saistību?

(1) OV L 95, 21.04.1993., 29. lpp.

(2) OV L 133, 22.05.2008., 66. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. jūlijā iesniedza Sąd Okręgowy w Gliwicach (Polija) – Lebopoll Logistics Sp. z o.o. w Sośnicowicach/Zakładowi Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Zabrzu

(Lieta C-437/18)

(2018/C 427/06)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Gliwicach

Pamatlietas puses

Prasītājs: Lebopoll Logistics Sp. z o.o. w Sośnicowicach

Atbildētājs: Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Zabrzu

Prejudiciālais jautājums

Vai termins “dzīvesvieta” ir jāinterpretē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) 1. panta j) punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2) 11. pantu, vai arī termins “dzīvesvieta” nozīmē arī pagaidu uzturēšanos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta k) punkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. jūlijā iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) – GP/Bundesagentur für Arbeit, Familienkasse Baden-Württemberg West

(Lieta C-473/18)

(2018/C 427/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: GP

Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit, Familienkasse Baden-Württemberg West

Prejudiciālie jautājumi

1)	Kura 2009. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. H3 (1) norma tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ir jāpiemēro ģimenes pabalstu par bērniem, kas ietver bērnu pabalstus, attiecīgi, apgādājamā bērna pabalstus, valūtas konvertācijai?

Kā konkrēti ir jāinterpretē šādi piemērojama norma, aprēķinot no valūtas kursa atkarīgo bērnu pabalstu starpības summu?

a)	Ja ir jāpiemēro Lēmuma Nr. H3 2. punkts – kura diena šīs normas nozīmē ir diena, “kad iestāde veic attiecīgo darbību”?

b)	Ja ir jāpiemēro Lēmuma Nr. H3 3. punkta b) apakšpunkts (attiecīgajā gadījumā saistībā ar 4. punktu) – kurš mēnesis šīs normas nozīmē ir mēnesis, “kurā jāpiemēro noteikums”?

Ja ir jāpiemēro Lēmuma Nr. H3 5. punkts: vai izņēmuma klauzula attiecībā uz valsts tiesībām ir saderīga ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2) 90. pantā noteikto pilnvarojumu? Ja tā ir – vai ar valsts tiesību aktos ir “noteikts citādi” tiek prasīts tiesību akts formālā nozīmē vai pietiek ar valsts pārvaldes iestādes administratīvu norādījumu?

Vai pastāv īpatnības, ja Šveices apgādājamā bērna pabalstu valūtas konvertāciju veic Vācijas ģimenes pabalstu kase?

a)	Vai, piemērojot Lēmumu Nr. H3 attiecībā uz Šveici, ir nozīme tam, ka Vācijas valsts tiesībās atbilstoši Einkommensteuergesetz [Likums par ienākuma nodokli] 65. panta 1. punkta pirmā teikuma 2. punktam ir paredzēta pabalstu izslēgšana?

b)	Vai valūtas konvertācijā saskaņā ar Lēmumu Nr. H3 ir nozīme datumam, kurā Šveices iestāde ir piešķīrusi vai izmaksājusi bērnu pabalstus?

c)	Vai valūtas konvertācijā saskaņā ar Lēmumu Nr. H3 ir nozīme datumam, kurā Vācijas iestāde ir noraidījusi vai piešķīrusi bērnu pabalstu starpību?

(1) Lēmums Nr. H3 (2009. gada 15. oktobris) par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Regulas Nr. 987/2009 90. pantā, OV 2010, C 106, 56. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. jūlijā iesniedza Bezirksgericht für Handelssachen Wien (Austrija) – KL u.c./UNIQA Österreich Versicherungen u.c.

(Lieta C-479/18)

(2018/C 427/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bezirksgericht für Handelssachen Wien

Pamatlietas puses

Prasītāji: KL, LK, MJ, NI

Atbildētājas: UNIQA Österreich Versicherungen, DONAU Versicherung AG Vienna Insurance Group, Allianz Elementar Lebensversicherungs-Aktiengesellschaft

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 90/619/EEK (1) 15. panta 1. punkts saistībā ar Direktīvas 92/96/EEK (2) 31. pantu un Direktīvas 2002/83/EK (3) 35. panta 1. punkts saistībā ar 36. panta 1. punktu, un Direktīvas 2009/138/EK (4) 185. panta 1. punkts saistībā 186. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka – nepastāvot valsts tiesiskajam regulējumam par sekām, kādas ir maldīgai informācijai par izbeigšanas tiesībām pirms līguma noslēgšanas – izbeigšanas tiesību īstenošanas termiņš nesākas, ja apdrošināšanas sabiedrība informācijā norāda, ka izbeigšana ir jāīsteno rakstveida formā, kaut gan atbilstoši valsts tiesībām izbeigšanai var būt jebkura forma?

(Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:)

Vai Direktīvas 90/619/EEK 15. panta 1. punkts saistībā ar Direktīvas 92/96/EEK 31. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru izbeigšanas tiesību īstenošanas termiņš informācijas par izbeigšanas tiesībām nesniegšanas vai maldīgas informācijas sniegšanas gadījumā pirms līguma noslēgšanas sākas tajā brīdī, kad apdrošinājuma ņēmējs – vienalga kādā veidā – ir uzzinājis par savām izbeigšanas tiesībām?

Vai Direktīvas 2002/83/EK 35. panta 1. punkts saistībā ar 36. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka – nepastāvot valsts tiesiskajam regulējumam par sekām, kādas ir informācijas nesniegšanai vai maldīgai informācijai par izbeigšanas tiesībām pirms līguma noslēgšanas – apdrošinājuma ņēmēja tiesības izbeigt līgumu vēlākais beidzas tad, kad, pamatojoties uz viņa līguma uzteikumu, viņam tika izmaksāta atpirkuma summa, un līdz ar to darījuma partneris ir pilnībā izpildījis līgumā noteiktos pienākumus?

(Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un/vai atbilde uz trešo jautājumu ir noliedzoša:)

Vai Direktīvas 90/619/EEK 15. panta 1. punkts un Direktīvas 2002/83/EK 35. panta 1. punkts, un Direktīvas 2009/138/EK 186. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējam, kurš ir īstenojis savas izbeigšanas tiesības, ir jāatlīdzina atpirkuma summa (atbilstoši atzītiem aktuārās teorijas noteikumiem aprēķināta apdrošināšanas faktiskā vērtība)?

(Ja ceturtais jautājums bija jāaplūko un atbilde uz to ir apstiprinoša:)

Vai Direktīvas 90/619/EEK 15. panta 1. punkts un Direktīvas 2002/83/EK 35. panta 1. punkts, un Direktīvas 2009/138/EK 186. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru izbeigšanas tiesību īstenošanas gadījumā tiesības pieprasīt vienotu procentu likmi par atmaksājamām prēmijām noilguma dēļ var ierobežot ar to daļu, kas ietver pēdējo trīs gadu laikposmu pirms prasības celšanas?

(1) Padomes Otrā direktīva 90/619/EEK (1990. gada 8. novembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšana) un par pasākumiem, kas veicina brīvu pakalpojumu faktisku sniegšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK, OV 1990, L 330, 50. Lpp.

(2) Padomes Direktīva 92/96/EEK (1992. gada 10. novembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšana) un par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK un Direktīvā 90/619/EEK (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva), OV 1992, L 360, 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu, OV 2002, L 345, 1. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. Novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), OV 2009, L 335, 1. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. jūlijā iesniedza Sąd Okręgowy w Opolu (Polija) – Profi Credit Polska S.A. z siedzibą w Bielsku-Białej/OH

(Lieta C-483/18)

(2018/C 427/11)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Opolu

Pamatlietas puses

Prasītājs: Profi Credit Polska S.A. z siedzibą w Bielsku-Białej

Atbildētājs: OH

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) tiesību normas, it īpaši tās 3. panta 1. un 2. punkts, 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (2) tiesību normas, it īpaši tās 22. pants 3. punkts, jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu 1936. gada 28. aprīļaUstawa prawo wekslowe (Vekseļu likums) 10. panta, saistībā ar tā 17. pantu, interpretāciju, saskaņā ar kuru tiesa nedrīkst rīkoties pēc savas iniciatīvas situācijā, kad tai ir liela un pamatota pārliecība, pamatojoties uz materiāliem, kas nav iegūti no lietas pusēm, ka līgums, no kura izriet pamatsaistības, ir vismaz daļēji spēkā neesošs, bet prasītājs piesaka prasījumu, kas izriet no blanko vekseļa, savukārt atbildētājs neceļ iebildes un rīkojas pasīvi?

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

(2) OV 2008, L 133, 66. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. augustā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – DŚ/Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Jaśle

(Lieta C-522/18)

(2018/C 427/12)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: DŚ

Atbildētāja: Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Jaśle

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 19. panta 1. punkta 2. teikums kopsakara ar tā 4. panta 3. punkta 3. teikumu un 2. pantu, LESD 267. panta trešā daļa un [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”)] 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesnešu neatceļamības princips, kas ir tiesību efektīvas aizsardzības tiesā principa un tiesiskās valsts principa sastāvdaļa, tiek pārkāpts ikreiz, kad valsts likumdevējs samazina dalībvalsts pēdējās instances tiesnešu pensionēšanās vecumu (pensijas vecumu) (piemēram, no 70 līdz 65 gadiem) un tiesnešiem aktīvajā dienestā piemēro jaunu zemāku pensijas vecumu, neatstājot lēmumu par zemākā pensijas vecuma izmantošanu tikai ieinteresētā tiesneša ziņā?

Vai LES 19. panta 1. punkta 2. teikums kopsakarā ar tā 4. panta 3. punkta 3. teikumu un 2. pantu, LESD 267. panta trešā daļa un Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiek pārkāpts tiesiskās valsts princips un neatkarības standarts, kas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā Savienības lietās, ja valsts likumdevējs, pārkāpjot tiesnešu neatceļamības principu, samazina parasto vecumu, līdz kuram dalībvalsts pēdējās instances tiesnesis var ieņemt tiesneša amatu, no 70 līdz 65 gadiem, padarot iespēju turpināt ieņemt šo amatu par atkarīgu no izpildvaras iestādes diskrecionāra lēmuma?

Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1) 2. pants kopsakarā ar 6. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesnešu pensionēšanās vecuma (pensijas vecuma) samazināšana un tiesneša, kurs ir sasniedzis jauno zemāko pensionēšanās vecumu, iespējas turpināt ieņemt šo amatu padarīšana par atkarīgu no izpildvaras iestādes diskrecionāra lēmuma ir diskriminācija vecuma dēļ?

Vai Direktīvas 2000/78/EK 2. pants, 9. pants un 11. pants kopsakarā ar Hartas 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesnešu diskriminācijas vecuma dēļ gadījumā sakarā ar pensionēšanās vecuma (pensijas vecuma) samazināšanu no līdzšinējiem 70 gadiem līdz 65 gadiem šai tiesai — izskatot jebkādu lietā ar tādu tiesnesi savā sastāva, kuru skārušas šādu diskriminējošo valsts tiesību aktu noteikumu sekas un kurš nevēlas izmantot jauno pensijas vecumu, — iepriekš izlemjot jautājumu par iztiesāšanas sastāvu, ir jāatteicas piemērot valsts tiesību normas, kas ir pretrunā Direktīvai 2000/78/EK un Hartas 21. pantam un jāturpina izskatīt lietu ar šāda tiesneša piedalīšanos, ja tas ir [oriģ. 3. lpp] vienīgais efektīvais veids, kā nodrošināt efektīvu tiesneša tiesību, kas izriet no Savienības tiesībām, aizsardzību tiesā?

Vai LES 19. panta 1. punkta 2. teikums kopsakarā ar 4. panta 3. punkta 3. teikumu un 2. pantu, LESD 267. panta trešā daļa un Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskā valsts ir jāuzskata par Eiropas Savienības pamatvērtību, ka šaubu gadījumā par valsts tiesību aktu par tiesnešu pensionēšanās vecuma (pensijas vecuma) samazināšanu 1. un 2. jautājumā aprakstītajā veidā atbilstību šai pamatvērtībai un no tā izrietošajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam — tiesu un tās tiesnešu neatkarības jomā — valsts tiesai ir jābūt tiesībām pēc savas ierosmes apturēt tādu valsts tiesību normu piemērošanu, kas ir pretrunā tiesnešu neatceļamības principam attiecībā uz visiem tiesnešiem, kuriem ir piemērojamas šīs normas?

(1) OV, poļu speciālais izdevums, 05. nodaļa, 04. sējums, 79. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. augustā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – GN, ko pārstāv tēvs HM/ZU kā maksātnespējas administratore Niki Luftfahrt GmbH bankrota procedūrā

(Lieta C-532/18)

(2018/C 427/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: GN, ko pārstāv tēvs HM

Atbildētāja: ZU kā maksātnespējas administratore Niki Luftfahrt GmbH bankrota procedūrā

Prejudiciālais jautājums

Vai runa ir par gaisa pārvadātāja atbildību pamatojošu “nelaimes gadījumu” Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas noslēgta 1999. gada 28. maijā Monreālā, ko, pamatojoties uz EKL 300. panta 2. punktu, Eiropas Kopiena parakstījusi 1999. gada 9. decembrī un kas tās vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2001/539/EK (1) (2001. gada 5. aprīlis) (Monreālas konvencija, MK), 17. panta 1. punkta izpratnē, ja karstas kafijas krūze, kas gaisā esošā lidmašīnā ir novietota uz priekšējā sēdekļa plaukta, nenoskaidrota iemesla dēļ sāk slīdēt un apgāžas, izraisot pasažiera applaucēšanos?

(1) Padomes Lēmums 2001/539/EK (2001. gada 5. aprīlis) par to, kā Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas Konvenciju) (OV 2001, L 194, 38. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – IL u.c./Land Nordrhein-Westfalen

(Lieta C-535/18)

(2018/C 427/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: IL, JK, KJ, LI, NG, MH, OF, PE, QD k-dzes mantinieku apvienība (ko veido RC un SB), TA, UZ, VY, WX

Atbildētāja: Land Nordrhein-Westfalen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) (turpmāk tekstā – “IVN direktīva”) 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir saderīga valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru prasītājs, kurš nav atzīta vides aizsardzības apvienība, var prasīt lēmuma atcelšanu procesuāla pārkāpuma dēļ tikai tad, ja procesuālais pārkāpums viņam pašam ir atņēmis likumā paredzēto iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvas 2014/101/ES (2014. gada 30. oktobris) (3) (OV L 311, 32. lpp.) 1. pantu, – turpmāk tekstā – “Ūdens pamatdirektīva (ŪPR)” – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir ietverts ne tikai materiāltiesisks izvērtēšanas kritērijs, bet arī administratīvās apstiprināšanas procedūras prasības?

b)	Ja atbilde uz a) daļu ir apstiprinoša,

vai sabiedrības līdzdalībai saskaņā ar IVN direktīvas 6. pantu vienmēr noteikti ir jāattiecas uz dokumentiem par ūdens resursu tiesību aktu ievērošanas pārbaudi iepriekš minētajā izpratnē vai arī ir atļauta atšķirīga pieeja atkarībā no dokumenta sagatavošanas datuma un sarežģītības?

Vai ŪPR 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētais jēdziens “gruntsūdeņu objekta stāvokļa pasliktināšanās” ir jāinterpretē tādējādi, ka gruntsūdeņu objekta ķīmiskais stāvoklis ir pasliktinājies, tiklīdz projekta dēļ kādam parametram tiek pārsniegts vismaz viens vides kvalitātes standarts, un ka neatkarīgi no tā tad, ja jau ir pārsniegta kādai piesārņojošai vielai piemērojamā robežvērtība, jebkāda tālāka (izmērāma) koncentrācijas paaugstināšanās ir uzskatāma par pasliktināšanos?

Vai ŪPR 4. pants – ņemot vērā tā saistošo spēku (LESD 288. pants) un efektīvas tiesību aizsardzības garantiju (LES 19. pants) – ir jāinterpretē tādējādi, ka visi projekta skartās sabiedrības daļas locekļi, kas apgalvo, ka projekta apstiprināšana pārkāpj viņu tiesības, ir arī tiesīgi celt prasības tiesā par ūdens resursu tiesību aktos paredzētā pasliktināšanās aizlieguma pārkāpumu un uzlabošanas pienākuma neizpildi?

b)	Ja atbilde uz a) daļu ir noliedzoša,

vai ŪPR 4. pants – ņemot vērā tā mērķus – ir jāinterpretē tādējādi, ka katrā ziņā tādi prasītāji, kuriem ir privātai ūdensapgādei ierīkotas akas plānota ceļa ģeogrāfiskā tuvumā, ir tiesīgi celt prasības tiesā par ūdens resursu tiesību aktos paredzētā pasliktināšanās aizlieguma pārkāpumu un uzlabošanas pienākuma neizpildi?

(1) OV 2012, L 26, 1. lpp.

(2) OV 2000, L 327, 1. lpp.

(3) OV 2014, L 311, 32. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. augustā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – YV

(Lieta C-537/18)

(2018/C 427/16)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: YV

Atbildētājs: Krajowa Rada Sądownictwa

Prejudiciālie jautājumi

Vai Pamattiesību hartas 47. pants savienojumā ar Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1) 9. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad dalībvalsts pēdējās instances tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, kas pamatojas uz vecuma diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu pret šīs tiesas tiesnesi, kopā ar lūgumu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi, šai tiesai – ar mērķi aizsargāt tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem, izmantojot [oriģ. 2. lpp.] valsts tiesību aktos paredzēto pagaidu līdzekli – ir pienākums atteikt piemērot valsts tiesību aktus, kas paredz jurisdikciju lietā, kurā tika iesniegta apelācijas sūdzība, šīs tiesas palātai, kura nedarbojas saistībā ar to, ka tajā nav iecelti tiesneši?

(1) OV 2000., L 303, 16. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/12

Tiesas (pārskatīšanas palāta) 2018. gada 17. septembra lēmums par Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) 2018. gada 19. jūlijā pasludinātā sprieduma lietā T-646/16 P, Simpson/Padome pārskatīšanu

(Lieta C-542/18 RX)

(2018/C 427/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki tiesvedībā Vispārējā tiesā

Prasītājs: Erik Simpson (pārstāvis: M. Velardo, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Pārskatāmie jautājumi

Vai, ņemot vērā vispārējo tiesiskās drošības principu, ar 2018. gada 19. jūlijā pasludināto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā Simpson/Padome tiek apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence tādēļ, ka minētā Vispārējā tiesa kā apelācijas instances tiesa ir nospriedusi, ka iztiesāšanas sastāvs, kurš ir izdevis Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2016. gada 24. jūnija rīkojumu lietā Simpson/Padome, nav bijis izveidots likumīgi, jo procedūrā, ar kuru ir iecelts viens no šī sastāva locekļiem, ir pieļauts pārkāpums, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto likumīgas tiesas principu.

Vai – tāpat kā LESD 277. pantā minētie pasākumi – tiesneša iecelšana var būt pamats tiesiskuma papildu pārbaudei vai arī šāda tiesiskuma papildu pārbaude – principā vienmēr vai pēc noteikta laika – nav pieļaujama, vai tā ir ierobežoti attiecināma uz konkrēta veida pārkāpumiem, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un res judicata spēku.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/12

Tiesas (pārskatīšanas palāta) 2018. gada 17. septembra lēmums par Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) 2018. gada 19. jūlijā pasludinātā sprieduma lietā T-693/16 P, HG/Komisija pārskatīšanu

(Lieta C-543/18 RX)

(2018/C 427/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki tiesvedībā Vispārējā tiesā

Prasītājs: HG (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Pārskatāmie jautājumi

Pārskatīšana attiecas uz jautājumu, vai, ņemot vērā vispārējo tiesiskās drošības principu, ar 2018. gada 19. jūlijā pasludināto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā HG/Komisija (T-693/16 P, nav publicēts, EU:T:2018:492) tiek apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence tādēļ, ka minētā Vispārējā tiesa kā apelācijas instances tiesa ir nospriedusi, ka iztiesāšanas sastāvs, kurš ir pasludinājis Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2016. gada 19. jūlija spriedumu lietā HG/Komisija (F-149/15, EU:F:2016:155), nav bijis izveidots likumīgi, jo procedūrā, ar kuru tika iecelts viens no šī sastāva locekļiem, ir pieļauts pārkāpums, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto likumīgas tiesas principu.

Pārskatīšana it īpaši attiecas uz jautājumu, vai – tāpat kā LESD 277. pantā minētie pasākumi – tiesneša iecelšana var būt pamats tiesiskuma papildu pārbaudei vai arī šāda tiesiskuma papildu pārbaude – principā vienmēr vai pēc noteikta laika – nav pieļaujama, vai tā ir ierobežoti attiecināma uz konkrēta veida pārkāpumiem, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un res judicata spēku.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – FN u.c.

(Lieta C-546/18)

(2018/C 427/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP

Atbildētāja: Übernahmekommission

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (1) 4. un 17. pantam – lasot tos Savienības tiesību efektivitātes principa gaismā – ir pretrunā interpretācija, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to pašu personu netiek atzīts saistošs spēks, un tāpēc šī persona no jauna var izmantot visus faktiskos un juridiskos iebildumus un pierādījumus, lai apstrīdētu jau galīgajā lēmumā konstatēto tiesību pārkāpumu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 4. un 17. pantam – lasot tos Savienības tiesību efektivitātes principa gaismā – ir pretrunā interpretācija, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts juridiskas personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to šīs juridiskās personas struktūru, kura ir apveltīta ar pārstāvības pilnvarām, netiek atzīts saistošs spēks, un tāpēc šī persona (šī struktūra) var izmantot visus faktiskos un juridiskos iebildumus un pierādījumus, lai apstrīdētu jau galīgajā lēmumā konstatēto tiesību pārkāpumu?

Ja uz 1. jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam ir pretrunā valsts prakse, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to pašu personu tiek atzīts saistošs spēks, kas nozīmē, ka šai personai ir liegts apstrīdēt jau ar galīgo lēmumu konstatēto tiesību pārkāpumu no juridiskā un faktiskā viedokļa?

Ja uz 2. jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam ir pretrunā valsts prakse, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts juridiskas personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to šīs juridiskās personas struktūru, kura ir apveltīta ar pārstāvības pilnvarām, tiek atzīts saistošs spēks, kas nozīmē, ka šai personai (struktūrai) ir liegts apstrīdēt jau ar galīgo lēmumu konstatēto tiesību pārkāpumu no juridiskā un faktiskā viedokļa?

(1) OV 2004, L 142, 12. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. augustā iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – K.H.K./B.A.C., E.E.K.

(Lieta C-555/18)

(2018/C 427/20)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītājs: K.H.K.

Atbildētāji: B.A.C, E.E.K.

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai vēl spēkā nestājies maksājuma rīkojums par naudas prasījumu atbilstoši Grazhdanski protsesualen kodeks (Civilprocesa kodekss, turpmāk tekstā – “GPK”) 410. pantam ir publisks akts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 655/2014 (2014. gada 15. maijs) (1) 4. panta 10) punkta izpratnē?

2)	Ja maksājuma rīkojums atbilstoši GPK 410. pantam nav publisks akts, vai pēc pieteikuma paralēli tiesvedībai atbilstoši GPK 410. pantam ir jāierosina atsevišķa tiesvedība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 655/2014 (2014. gada 15. maijs) 5. panta a) punktam?

Ja maksājuma rīkojums atbilstoši GPK 410. pantam ir publisks akts, vai tiesai ir pienākums pieņemt lēmumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 655/2014 (2014. gada 15. maijs) 18. panta 1. punktā paredzētajā termiņā, ja valsts tiesību aktā ir reglamentēts, ka termiņu skaitīšana tiesas atvaļinājuma laikā tiek apturēta?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 655/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (OV 2014, L 189, 59. lpp).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. septembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Coty Germany GmbH/Amazon Services Europe Sàrl u.c.

(Lieta C-567/18)

(2018/C 427/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Coty Germany GmbH

Atbildētāji: Amazon Services Europe Sàrl, Amazon FC Graben GmbH, Amazon Europe Core Sàrl, Amazon EU Sàrl

Prejudiciālais jautājums

Vai persona, kura trešās personas uzdevumā uzglabā preces, kuras ir pretrunā ar preču zīmi piešķirtajām tiesībām, nezinot par tiesību pārkāpumu, ir šīs preces valdītājs nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, ja nevis pati attiecīgā persona, bet gan tikai trešā persona paredz piedāvāt šīs preces vai laist tās tirgū (1)?

(1) Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. septembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – C GmbH & Co. KG/Finanzamt Z

(Lieta C-573/18)

(2018/C 427/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: C GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Finanzamt Z

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādos apstākļos kā pamatlietā, kad ražotāju organizācija Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2200/96”) (1) 11. panta 1. punkta un 15. panta izpratnē piegādā saviem biedriem ražotājiem preces un saņem par to no ražotājiem maksājumu, kas nesedz iepirkuma cenu:

ir jāuzskata, ka tā ir maiņa ar vērtības piemaksu, jo ražotāji ar darījumu ir uzņēmušies līgumisku pienākumu attiecībā pret ražotāju organizāciju piegādāt ražotāju organizācijai saistību perioda laikā augļus un dārzeņus, tāpēc darījuma nodokļa aprēķina bāze ir ražotāju organizācijas piegādātājiem samaksātā iepirkuma cena par kapitālieguldījumu precēm?

summa, ko darbības fonds par darījumu faktiski maksā ražotāju organizācijai, pilnā apmērā ir “subsīdija, kas tieši saistīta ar šādu piegāžu cenām” Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (turpmāk tekstā – “Direktīva 77/388/EEK”) (2), 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tāpēc nodokļa aprēķina bāze ietver arī finansiālu palīdzību Regulas Nr. 2200/96 15. panta izpratnē, kas darbības fondam ir tikusi piešķirta, pamatojoties uz darbības programmu?

Ja no atbildes uz pirmo jautājumu izriet, ka nodokļa aprēķina bāzē ir jāiekļauj tikai ražotāju veiktie maksājumi, taču ne piegādes saistības un finansiālā palīdzība: vai pirmajā jautājumā minētajos apstākļos Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts nepieļauj tādu uz Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. punkta balstītu īpašu valsts pasākumu kā Umsatzsteuergesetz [Apgrozījuma nodokļa likuma] 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkts, saskaņā ar kuru darījumu ar ražotājiem nodokļa aprēķina bāze ir iepirkuma cena, ko ražotāju organizācija ir samaksājusi piegādātājiem par kapitālieguldījumu precēm, jo ražotāji ir cieši saistītas personas?

3)	Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša: vai minētais ir spēkā arī tad, ja ražotājiem ir tiesības uz pilnīgu priekšnodokļa atskaitīšanu, jo uz kapitālieguldījumu precēm attiecas atskaitījumu koriģēšana (Direktīvas 77/388/EEK 20. pants)?

(1) OV 1996, L 297, 1. lpp.

(2) OV 1977, L 145, 1. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. septembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – C-eG/Finanzamt Z

(Lieta C-574/18)

(2018/C 427/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: C-eG

Atbildētāja: Finanzamt Z

Prejudiciālie jautājumi

summa, ko darbības fonds par darījumu faktiski maksā ražotāju organizācijai, pilnā apmērā ir “subsīdija, kas tieši saistīta ar šādu piegāžu cenām” Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (turpmāk tekstā – “Direktīva 77/388/EEK”) (2), 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tāpēc nodokļa aprēķina bāze ietver arī finansiālu palīdzību Regulas Nr. 2200/96 15. panta izpratnē, kuru kompetentās iestādes darbības fondam ir piešķīrušas, pamatojoties uz darbības programmu?

Ja no atbildes uz pirmo jautājumu izriet, ka nodokļa aprēķina bāzē ir jāiekļauj tikai ražotāju veiktie maksājumi, taču ne piegādes saistības un finansiālā palīdzība: vai pirmajā jautājumā minētajos apstākļos Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A. daļas 1. punkta a) apakšpunkts nepieļauj tādu uz Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. punkta balstītu īpašu valsts pasākumu kā Umsatzsteuergesetz [Apgrozījuma nodokļa likuma] 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkts, saskaņā ar kuru darījumu ar ražotājiem nodokļa aprēķina bāze ir iepirkuma cena, ko ražotāju organizācija ir samaksājusi piegādātājiem par kapitālieguldījumu precēm, jo ražotāji ir cieši saistītas personas?

3)	Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša: vai minētais ir spēkā arī tad, ja ražotājiem ir tiesības uz pilnīgu priekšnodokļa atskaitīšanu, jo uz kapitālieguldījumu precēm attiecas atskaitījumu koriģēšana (Direktīvas 77/388/EEK 20. pants)?

(1) OV 1996, L 297, 1. lpp.

(2) OV 1977, L 145, 1. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. septembrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – Energiavirasto

(Lieta C-578/18)

(2018/C 427/24)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Energiavirasto

Atbildētāji: A, Caruna Oy

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK (1) atcelšanu 37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka personu, kas ir tīkla uzņēmuma patērētājs lietotājs un pēc kuras lūguma regulatīvajā iestādē ir tikusi ierosināta lieta pret tīkla uzņēmumu, ir jāuzskata par “skarto pusi” minētā panta 17. punkta izpratnē, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums un kurai līdz ar to ir tiesības celt prasību valsts tiesā par valsts regulatīvās iestādes lēmumu, kas ir pieņemts attiecībā uz tīkla uzņēmumu?

Vai patērētājam lietotājam, ja pirmajā jautājumā apzīmētā persona nav jāuzskata par “skarto pusi” Elektroenerģijas tirgus direktīvas 2009/72/EK 37. panta izpratnē, atrodoties sūdzības iesniedzēja pamatlietā statusā, ir, pamatojoties uz kādu citu juridisko pamatu, no Savienības tiesībām izrietošas tiesības piedalīties viņa iesniegta lūguma par pasākumu veikšanu izskatīšanā regulatīvajā iestādē vai tiesības ierosināt izskatīt lietu valsts tiesā, vai arī uz šo jautājumu ir jāatbild saskaņā ar valsts tiesībām?

(1) OV 2009, L 211, 55. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. septembrī iesniedza cour d'appel de Liège (Beļģija) – Ministère public, Ministre des Finances du Royaume de Belgique/QC, Comida paralela 12

(Lieta C-579/18)

(2018/C 427/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Liège

Pamatlietas puses

Prasītājas: Ministère public, Ministre des Finances du Royaume de Belgique

Atbildētāji: QC, Comida paralela 12

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), 79. pantam atbilst tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ieviests ar loi générale du 18 juillet 1977 sur les douanes et accises [1977. gada 18. jūlija Vispārējā likuma par muitas un akcīzes nodokļiem] 266. pantu, atbilstoši kuram gadījumā, kad Savienības muitas teritorijā tikušas pretlikumīgi ievestas preces, kurām piemērojams ievedmuitas nodoklis, persona, kura ir civiltiesiski atbildīga par šī pārkāpuma izdarītāju, bet pati šajā pārkāpumā nav piedalījusies, ir solidāri atbildīga par attiecīgo muitas parādu?

(1) OV L 269, 1. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. septembrī iesniedza Oberlandesgericht Frankfurt am Main (Vācija) – RB/TÜV Rheinland LGA Products GmbH u.c.

(Lieta C-581/18)

(2018/C 427/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Frankfurt am Main

Pamatlietas puses

Prasītājs: RB

Atbildētāja: TÜV Rheinland LGA Products GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai LESD 18. panta pirmajā daļā noteiktā diskriminācijas aizlieguma adresāti ir ne tikai ES dalībvalstis un Savienības iestādes, bet arī privātas puses (LESD 18. panta pirmās daļas tieša iedarbība uz trešajām personām)?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša un LESD 18. panta pirmā daļa nav piemērojama attiecībās starp privātām pusēm, vai LESD 18. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma neļauj ierobežot apdrošināšanas segumu līdz apdrošināšanas gadījumiem, kuri rodas Francijas pamatteritorijā un aizjūras teritorijās, tāpēc, ka Francijas kompetentā iestāde, Bureau central de tarification [Centrālais cenu birojs], nav apstrīdējusi attiecīgo noteikumu, lai gan šis noteikums ir pretrunā LESD 18. panta pirmajai daļai, jo tas ietver netiešu diskrimināciju valstspiederības dēļ?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, ar kādiem nosacījumiem var attaisnot netiešu diskrimināciju gadījumos ar iedarbību uz trešajām personām? It īpaši, vai apdrošināšanas seguma teritoriālu ierobežošanu līdz apdrošināšanas gadījumiem, kuri rodas konkrētā ES dalībvalstī, var attaisnot ar apdrošināšanas sabiedrības ierobežota atbildības pienākuma argumentu tad, ja vienlaikus attiecīgajos apdrošināšanas līgumos ir paredzēts, ka sērijveida zaudējumu gadījumos segums par apdrošināšanas gadījumu un segums par apdrošināšanas gadu ir ierobežoti līdz konkrētai summai?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 18. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja apdrošinātājs, pārkāpjot LESD 18. panta pirmās daļas prasības, ir izmaksājis atlīdzību tikai par apdrošināšanas gadījumiem, kuri radušies Francijas pamatteritorijā un aizjūras teritorijās, tas nevar iebilst, ka atlīdzība nevar tikt izmaksāta, jo pašlaik jau ir sasniegta seguma maksimālā summa, ja apdrošināšanas gadījums ir radies ārpus šīm teritorijām?

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/19

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 19. septembrīViscas Corp. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-422/14 Viscas/Komisija

(Lieta C-582/18 P)

(2018/C 427/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Viscas Corp. (pārstāvis: J.-F. Bellis, advokāts)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Furukawa Electric Co. Ltd

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-422/14 Viscas Corp/Komisija, ciktāl ar to tika noraidīts prasības pamats par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu attiecībā uz Viscas uzliktā naudas soda aprēķināšanu un piespriests Viscas atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	atcelt Komisijas Lēmuma C(2014) 2139 final (1) 2. pantu, ciktāl ar to Viscas uzliktais naudas sods tiek noteikts 34 992 000 EUR apmērā;

—	noteikt naudas sodu, kas uzlikts Viscas sakarā ar šī lēmuma 1. pantā konstatēto pārkāpumu, 19 595 520 EUR apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu apelācijas sūdzību, Viscas atsaucas uz vienu pamatu, kas ir balstīts uz to, ka Vispārējās tiesas spriedums esot pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, pārdošanas apjoma noteikšanai atbalstot metodoloģiju, pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai (2) 18. punktu, kuru apstrīdētajā lēmumā piemēroja Komisija. Šī metodoloģija sniedz būtiskas diskriminējošas priekšrocības ražotājiem, kuri ir iesaistīti gan pārkāpuma Eiropas aizliegtās vienošanās, gan starptautiskās aizliegtās vienošanās konfigurācijās, salīdzinājumā ar tiem ražotājiem, kas iesaistīti tikai starptautiskā konfigurācijā. Nosakot ražotāju attiecīgo līdzdalību pārkāpumā, patiešām netiek ņemta vērā aizliegtās vienošanās Eiropas konfigurācija, un tādējādi stipri par zemu ir novērtēta to ražotāju līdzdalība pārkāpumā, kas iesaistīti abās aizliegtās vienošanās konfigurācijās, faktiski kompensējot tiem par dalību divās aizliegtās vienošanās, nevis vienā, ar tādiem naudas sodiem, kas vidēji ir par 44 % zemāki nekā tie būtu tad, ja pārkāpums būtu ierobežots ar aizliegtās vienošanās Eiropas konfigurāciju.

(1) Komisijas Lēmums (2014. gada 2. aprīlis) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.39610 – Spēka kabeļi) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2139 final) (OV 2014, C 319, 10. lpp.)

(2) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/20

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 20. septembrīFurukawa Electric Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-444/14 Furukawa Electric/Komisija

(Lieta C-589/18 P)

(2018/C 427/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Furukawa Electric Co. Ltd (pārstāvji: C. Pouncey, A. Luke, Solicitors)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Viscas Corp.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt spriedumu lietā T-444/2014 Furukawa Electric/Komisija, ciktāl ar to tika noraidīta i) Furukawa piektā pamata pirmā daļa un ii) Furukawa trešā pamata trešā daļa saistībā ar naudas soda, kas uzlikts Furukawa, aprēķināšanu un attiecībā uz Furukawa izdoto rīkojumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	atcelt Komisijas Lēmuma C(2014) 2139 final (1) 2. panta n) punktu, ciktāl ar to Furukawa uzliktais naudas sods tiek noteikts 8 858 000 EUR apmērā;

—	noteikt naudas sodu, kas Furukawa uzlikts Komisijas lēmuma 2. panta n) punktā, 4 844 000 EUR apmērā;

—

gadījumā, ja Tiesa atcels spriedumu lietā T-422/2014 Viscas/Komisija un samazinās naudas sodu, kas Viscas uzlikts saskaņā ar Komisijas Lēmuma C(2014) 2139 final 2. panta p) punktu, piešķirt Furukawa līdzvērtīgu samazinājumu naudas sodam, par kuru tā ir solidāri atbildīga saskaņā ar Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-444/2014 291. punktu; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Furukawa tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai (2) 18. punkta interpretācijas ietvaros uzskatīja, ka, nosakot apelācijas sūdzības iesniedzēja pārdošanas apjomu no 1999. gada 18. februāra līdz 2001. gada 30. septembrim, Eiropas Komisija bija tiesīga ņemt vērā Fujikura Ltd. īstenoto pārdošanu, ņemot vērā, ka šajā laikā nepastāvēja nekāda strukturāla, organizatoriska vai juridiska saikne starp šo subjektu un apelācijas sūdzības iesniedzēju. Apelācijas sūdzības iesniedzēja un Fujikura Ltd. šajā laika posmā nebija viens uzņēmums, un tāpēc, aprēķinot apelācijas iesniedzējas pārdošanas apjomu, nebija juridiski pareizi ņemt vērā šādu pārdošanu. Iekļaujot šādu pārdošanu, tika pārkāpts personiskās atbildības princips un palielināts apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktais naudas sods, pārsniedzot 200 000 EUR.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā nepareizi piemēroja vienlīdzīgas attieksmes noteikumus, uzskatot, ka Komisijai bija tiesības piemērot Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 18. punktu visiem Komisijas lēmuma “spēka kabeļu” jomā adresātiem, neraugoties uz būtiski atšķirīgām pušu situācijām. Eiropas ražotāji piedalījās pasaules mēroga tirgu sadales aizliegtā vienošanās, kā arī Eiropas mēroga aizliegtā vienošanās, savukārt Japānas un Korejas ražotāji (tostarp apelācijas sūdzības iesniedzēja) piedalījās vienīgi pasaules mēroga tirgu sadales aizliegtā vienošanās. Ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu, kas izriet no Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 18. punkta vispārējas piemērošanas visiem adresātiem, kuri atlīdzināja Eiropas ražotājiem ar to attiecīgo pārdošanas apjomu (un līdz ar to arī naudas sodu) samazinājumu 44 % apmērā, un pēc Tiesas sprieduma lietā C-580/12 P Guardian Industries un Guardian Europe/Komisija apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu novērst pārkāpumu, piešķirot tai uzliktā naudas soda samazinājumu 44 % apmērā.

(2) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/21

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 20. septembrīFujikura Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-451/14 Fujikura/Komisija

(Lieta C-590/18 P)

(2018/C 427/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fujikura Ltd (pārstāvis: L. Gyselen, advokāts)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Viscas Corp.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, ciktāl tajā ir apstiprināts prasības pamats par samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu;

—

saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu taisīt galīgo spriedumu:

—	atceļot Komisijas Lēmuma (2014. gada 2. aprīlis) (1) 2. panta o) punktu, kurā Fujikura Ltd. uzlikts naudas sods 8 152 000 EUR apmērā, un

—	samazinot šo naudas sodu par 44 % līdz 4 565 120 EUR;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā apstiprināja Komisijas pieeju piemērot 2006. gada Pamatnostādņu (2) 18. punktu tā, it kā viss pārkāpums attiektos tikai uz aizliegtās vienošanās “pasaules mēroga daļu”, un tam nebūtu “iekšējas EEZ daļas”, kurā ietilptu tikai Eiropas piegādātāji.

Rezultātā Komisija noteica aizliegtās vienošanās dalībnieku teorētiskos pārdošanas apjomus, pārmērīgi zemu novērtējot Eiropas piegādātāju lomu un pārāk augstu novērtējot Āzijas piegādātāju, tostarp Fujikura, lomu šajā pārkāpumā.

(2) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/22

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-356/15 Austrijas Republika/Eiropas Komisija 2018. gada 21. septembrī iesniedza Austrijas Republika

(Lieta C-594/18 P)

(2018/C 427/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Austrijas Republika (pārstāvis: Dr. G. Hesse)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Luksemburgas Lielhercogiste, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-356/15 Austrijas Republika/Eiropas Komisija;

pilnībā apmierināt prasību pirmajā instancē atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 8. oktobra Lēmumu (ES) 2015/658 par valsts atbalstu SA.34947 (2013/C) (ex 2013/N), ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot attiecībā uz Kernkraftwerk Hinkley Point C (1)

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda piecus pamatus.

Pirmais apelācijas pamats – Savienības kopīgo interešu mērķa neesamība

Apstrīdētais spriedums šķiet prettiesisks, jo pretēji Vispārējās tiesas uzskatam par tiesībām jaunas kodolelektrostacijas būvniecība nav Savienības kopīgo interešu mērķis: tādēļ nedrīkstēja tikt noraidīts ceturtais prasības pamats saistībā ar devītā prasības pamata piekto daļu, ar ko tiek apgalvots, ka kodolenerģijas veicināšana neatbilst atbalsta atļaušanai vajadzīgajām kopīgām interesēm saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Otrais apelācijas pamats – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta kļūdaina piemērošana

Atbalsta pasākumi nepareizi esot novērtēti kā tādi, kas atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Apstrīdētajā spriedumā atbilstošā tautsaimniecības joma LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē esot definēta kļūdaini, kā arī kļūdaini neesot pārbaudītas tirgus nepilnības. Līdz ar to nedrīkstēja tikt noraidīts pirmais prasības pamats, kā arī devītā prasības pamata pirmā un otrā daļa, kas attiecas uz tirgus robežām un tirgus nepilnībām.

Trešais apelācijas pamats – samērīguma nepietiekama pārbaude

Apstrīdētajā Vispārējās tiesas spriedumā nepareizi esot apstiprināta Eiropas Komisijas izdarītā nepietiekamā samērīguma pārbaude. Eiropas Komisijas izteiktie apgalvojumi par atbalsta samērīgumu neesot ne neatbilstoši, ne saprotami, kas izraisa lēmuma spēkā neesamību: Šajā ziņā nedrīkstēja tikt noraidīts sestais prasības pamats, devītā prasības pamata trešās daļas otrais iebildums un devītā prasības pamata sestā daļa, ar ko būtībā ir norādīts uz pasākumu samērīguma nepietiekamu kontroli.

Ceturtais apelācijas pamats – darbības atbalstu nepieļaujamība

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka pasākumi, kas paredzēti Hinkley Point C labā, ir nepieļaujami darbības atbalsti. Tā rezultātā nedrīkstēja tikt noraidīti trešais prasības pamats, kā arī devītā prasības pamata trešās daļas pirmais iebildums, ar ko ir apgalvots, ka Apvienotās Karalistes pasākumi ir jāpielīdzina nepieļaujamam darbības atbalstam.

Piektais apelācijas pamats – atbalsta elementu nepietiekama noteikšana un “paziņojuma par garantijām” pārkāpums

Visbeidzot Vispārējā tiesa esot, no vienas puses, nepietiekami noteikusi atbalsta elementus un, no otras puses, neesot ņēmusi vērā “paziņojuma par garantijām” pārkāpumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, nedrīkstēja tikt noraidīts piektais prasības pamats, astotais prasības pamats un devītā prasības pamata ceturtā daļa, kas attiecas uz atbalsta elementu nepietiekamu noteikšanu, kā arī paziņojuma par garantijām pārkāpumu.

(1) OV 2015, L 109, 44. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/23

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrīLS Cable & System Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-439/14 LS Cable & System/Komisija

(Lieta C-596/18 P)

(2018/C 427/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: LS Cable & System Ltd (pārstāvji: S. Spinks, S. Kinsella, Solicitors)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pieņemt galīgu nolēmumu saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. pantu un tādējādi atcelt lēmumu (1), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu;

—	gadījumā, ja Tiesa nepieņemtu nolēmumu šajā lietā, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar Tiesas spriedumu;

—	saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. pantu piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan Vispārējā tiesā, gan Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzami sagrozot pierādījumus, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumiem EEZ projektiem.

2.	Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir ievērojusi vietējās teritorijas līgumu, kas izrietot no tās pārstāvja piedalīšanās sanāksmē, un ka līdz ar to tai ir piemērojama publiskas norobežošanās judikatūra.

3.	Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja varētu atspēkot prezumpciju par vietējās teritorijas principa ievērošanu, kas izriet no tās pārstāvja piedalīšanās, vien ar to, ka sanāksmē tas “publiski norobežojās”.

(1) Komisijas Lēmums C(2014) 2139 final (2014. gada 2. aprīlis) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/24

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrī Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-680/13 Dr. K. Chrysostomides & Co. LLC u.c./Eiropas Savienības Padome u.c.

(Lieta C-597/18 P)

(2018/C 427/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. de Gregorio Merino, E. Chatziioakeimidou, I. Gurov)

Pārējie lietas dalībnieki: Dr. K. Chrysostomides & Co. LLC u.c., Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Eurogrupa, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Padomes celto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz Eurogrupu, un

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Padome ar savu apelācijas sūdzību lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Padomes celto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz Eurogrupu, un šī apelācijas sūdzība ir balstīta uz šādiem pamatiem:

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Eurogrupa ir “Savienības struktūra, kas formāli izveidota ar Līgumiem”;

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot Padomes iebildi par nepieņemamību, lai gan tā nespēja identificēt nekādas “pilnvaras”, kas ar Līgumiem ir piešķirtas Eurogrupai;

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka, ja tiktu apmierināta Padomes izvirzītā iebilde par nepieņemamību, tas nozīmētu “tādu struktūru izveidošanu pašā Eiropas Savienības juridiskajā sistēmā, kuru akti un darbības nevarētu izraisīt Eiropas Savienības atbildību”.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/25

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. septembrī Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-786/14 Eleni Pavlikka Bourdouvali u.c./Eiropas Savienības Padome u.c.

(Lieta C-598/18 P)

(2018/C 427/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. de Gregorio Merino, E. Chatziioakeimidou, I. Gurov)

Pārējie lietas dalībnieki: Eleni Pavlikka Bourdouvali u.c., Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Eurogrupa, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Padomes celto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz Eurogrupu, un

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Eurogrupa ir “Savienības struktūra, kas formāli izveidota ar Līgumiem”;

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot Padomes iebildi par nepieņemamību, vienlaikus neidentificējot nekādas “pilnvaras”, kas ar Līgumiem būtu piešķirtas Eurogrupai;

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka, ja tiktu apmierināta Padomes izvirzītā iebilde par nepieņemamību, tas nozīmētu “tādu struktūru izveidošanu pašā Eiropas Savienības juridiskajā sistēmā, kuru akti un darbības nevarētu izraisīt Eiropas Savienības atbildību”.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/25

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrīPrysmian SpA, Prysmian Cavi e Sistemi Srl iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-475/14 Prysmian un Prysmian Cavi e Sistemi/Komisija

(Lieta C-601/18 P)

(2018/C 427/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Prysmian SpA, Prysmian Cavi e Sistemi Srl (pārstāvji: C. Tesauro, F. Russo, L. Armati, advokāti)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, The Goldman Sachs Group, Inc., Pirelli & C. SpA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu,

—	apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Alternatīvi, apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu:

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Regulas Nr. 1/2003 (1) 20. pants neliedz Komisijai ņemt vērā darbinieku visu cieto disku kriminālistikas attēlus, neizvērtējot to saturu un turpinot to pārbaudi Komisijas telpās Briselē. Normas pareiza interpretācija ir tāda, ka pārbaudes var veikt tikai uzņēmuma telpās, un Komisija var izņemt tikai to dokumentu kopijas, kurus tā ir pārbaudījusi un uzskatījusi par atbilstīgiem. Ņemot vērā iejaukšanos uzņēmumu un to darbinieku pamattiesībās, tādu praksi kā visu cieto disku kriminālistikas attēlu iegūšana nevajadzētu novirzīt uz paskaidrojošu piezīmi, kas piešķir Komisijai pilnīgu rīcības brīvību, bet tai vajadzētu būt likumīgai atbilstoši tiesiskuma principam.

Papildus tam, ka Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, tā esot pārkāpusi personiskās atbildības, tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes principu, neņemot vērā faktu, ka atbildības noteikšana Prysmian Cavi e Sistemi, pamatojoties uz ekonomisko nepārtrauktību, ir izņēmums no normas, saskaņā ar kuru atbildība seko juridiskajai personai, kas pārvalda uzņēmumu pārkāpuma izdarīšanas laikā. Tāpat kā visi izņēmumi, tas tiek piemērots šauri un var būt pamatots tikai tad, ja ir apdraudēta konkurences normu efektivitāte. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, izslēdzot diskrimināciju šajā lietā, pamatojoties uz to, ka prettiesiskuma gadījumā nevarot būt vienlīdzības, jo atbildības, kas balstīta uz ekonomisko nepārtrauktību, noteikšana ir Komisijai piešķirta iespēja.

Vispārējā tiesa nav izskatījusi uzņēmuma pirmajā instancē izvirzīto galveno argumentu, proti, ka “vietējās teritorijas” principu, ja tas pastāvētu (tas tā nav), nevarētu pamatoti piemērot visiem lēmumā minētajiem atšķirīgajiem gadījumiem un tādējādi juridiski pietiekami pierādīt, ka pastāv vienots un turpināts pārkāpums.

Vispārējā tiesa esot rīkojusies ultra petita un pārkāpusi uzņēmuma tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantu un ECPAK 6. pantu, pirmajā instancē pārbaudot apelācijas sūdzības iesniedzēju septīto pamatu attiecībā uz aizliegtās vienošanās sākuma datumu. Vispārējā tiesa esot acīmredzami kļūdaini sapratusi tai iesniegtos pierādījumus un pārbaudē piemērojusi nepareizu juridisko standartu. Šī acīmredzamā pierādījumu sagrozīšana esot likusi Vispārējai tiesai izdarīt kļūdainus secinājumus un nonākt pie nepareiza juridiska secinājuma, ka Komisija 1999. gada 18. februārī varēja noteikt sākuma datumu pārkāpumam, kas ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm saskaņā ar LESD 101. pantu.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ciktāl tā apstiprināja Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru projektu sadale starp Eiropas ražotājiem “Vienīgi Eiropas – (R)” konfigurācijas ietvaros attaisnoja smaguma faktora (un līdz ar to arī “iestāšanās maksas”) palielinājumu par 2 % Eiropas ražotājiem, turpretim Āzijas ražotājiem šāds palielinājums netika piemērots. No vienas puses, nav iespējams pieņemt, ka Komisijas lēmumā varētu būt konstatēts vienots un turpināts pārkāpums, pamatojoties uz vietējās teritorijas noteikumu, kas sastāv no savstarpēji atkarīgām konfigurācijām, un tajā pašā laikā pieņemt, ka aktīva iesaistīšanās vienā no tām attaisno atšķirīgu smaguma pakāpju piemērošanu dalībniekiem. Pat ja Āzijas ražotāji nebūtu aktīvi iesaistījušies apgalvotajā Eiropas sadalē, tie veicināja šo sadali līdzvērtīgā pakāpē kā Eiropas ražotāji.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/27

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrīDr. K. Chrysostomides & Co. LLC u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-680/13 Dr. K. Chrysostomides & Co. LLC u.c./Eiropas Savienības Padome u.c.

(Lieta C-603/18 P)

(2018/C 427/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Dr. K. Chrysostomides & Co. LLC u.c. (pārstāvis: P. Tridimas, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Eurogrupa, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	apmierināt prasījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirzīja tiesvedībā Vispārējā tiesā;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā:

(a)	konstatējot, ka Eurogrupa nav lūgusi Kiprai veikt pasākumus, kuri viņiem radījuši zaudējumus, vai ka šie pasākumi nav bijuši paredzēti ar rīcību, kas attiecināma uz Eiropas Savienību;

(b)	uzskatot, ka ECB 2013. gada 21. marta paziņojums presei nav radījis kaitējumu apelācijas sūdzības iesniedzējiem;

(c)	nospriežot, ka ar dažiem citiem aktiem atbildētāji nav lūguši Kiprai turpināt ieviest kaitējumu radījušos pasākumus un/vai nav lūguši pieņemt kaitējumu radījušos pasākumus, kuri ieviesti ar grozījumiem, kas 2013. gada 30. jūlijā veikti kaitējumu radījušajos dekrētos;

(d)	uzskatot, ka ne visi kaitējumu radījušie pasākumi bija pieprasīti ar Padomes Lēmumu 2013/236 (1);

(e)	konstatējot, ka nav būtiski pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantā, tiesiskās paļāvības aizsardzības un nediskriminācijas principi.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka kaitējumu radījušo pasākumu ietvaros nav izpildīta prasība par to, ka tiesību uz īpašumu ierobežojumiem ir jābūt paredzētiem ar likumu, kā arī samērīguma prasība. Viņi uzskata, ka atbildētāju rīcība radīja tiesisko paļāvību, ka netiks veikti tādi rekapitalizācijas pasākumi, ar kuriem tiktu noteikts “diskonts” attiecībā uz viņu līdzekļiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka viņi kā Bank of Cyprus un Laiki bankas noguldītāji un/vai akcionāri ir tikuši diskriminēti, tostarp salīdzinājumā ar banku noguldītājiem vai akcionāriem citās eurozonas dalībvalstīs, kuras saņēmušas finanšu palīdzību, kas ir līdzīga Kiprai piešķirtajai.

(1) Padomes Lēmums (2013. gada 25. aprīlis), kas adresēts Kiprai, par konkrētiem pasākumiem finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai (OV 2013, L 141, 32. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/28

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrīEleni Pavlikka Bourdouvali u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-786/13 Eleni Pavlikka Bourdouvali u.c./Eiropas Savienības Padome u.c.

(Lieta C-604/18 P)

(2018/C 427/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Eleni Pavlikka Bourdouvali u.c. (pārstāvji: P. Tridimas, Barrister, K. Chrysostomides, Δικηγόρος)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	apmierināt prasījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirzīja tiesvedībā Vispārējā tiesā;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā:

(a)	konstatējot, ka Eurogrupa nav lūgusi Kiprai veikt pasākumus, kuri viņiem radījuši zaudējumus, vai ka šie pasākumi nav bijuši paredzēti ar darbību, kas attiecināma uz Eiropas Savienību;

(b)	uzskatot, ka ECB 2013. gada 21. marta paziņojums presei nav radījis kaitējumu apelācijas sūdzības iesniedzējiem;

(c)	nospriežot, ka ar dažiem citiem aktiem atbildētāji nav lūguši Kiprai turpināt ieviest kaitējumu radījušos pasākumus un/vai nav lūguši pieņemt kaitējumu radījušos pasākumus, kuri ieviesti ar grozījumiem, kas 2013. gada 30. jūlijā veikti kaitējumu radījušajos dekrētos;

(d)	uzskatot, ka ne visi kaitējumu radījušie pasākumi bija pieprasīti ar Padomes Lēmumu 2013/236 (1);

(e)	konstatējot, ka nav būtiski pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantā, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un nediskriminācijas principi.

(1) Padomes Lēmums (2013. gada 25. aprīlis), kas adresēts Kiprai, par konkrētiem pasākumiem finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai (OV 2013, L 141, 32. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/29

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrīNexans France, Nexans iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-449/14 Nexans France un Nexans/Komisija

(Lieta C-606/18 P)

(2018/C 427/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Nexans France, Nexans (pārstāvji: G. Forwood, advokāts, M. Powell, A. Rogers, Solicitors)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā Nexans France & Nexans/Komisija (lieta T-449/14, EU:T:2018:456);

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par to prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējiem;

—	samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējiem uzlikto naudas sodu līdz summai, kas atbilst samazinātam smaguma koeficientam; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Pirmkārt, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 1/2003 (1) 20. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu attiecībā uz nepārbaudītu elektronisko datu kopēšanu, jo nepārbaudītu elektronisko datu kopēšana neietilpstot Komisijas kompetencē.

2.	Otrkārt, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 1/2003 20. panta 2. punktu attiecībā uz turpināto pārbaudi Komisijas telpās Briselē, jo Komisijas kompetence atbilstoši šai tiesību normai attiecoties tikai uz konkrētā uzņēmuma telpām.

3.	Treškārt, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi lēmuma par pārbaudi nosacījumus, jo lēmums par pārbaudi esot pareizi jāsaprot kā tāds, kurā ir precizēts, ka pārbaude var notikt vienīgi apelācijas sūdzības iesniedzēju pārvaldītajās telpās.

Ceturtkārt, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz pārkāpuma seku neesamību, jo Vispārējā tiesa neesot īstenojusi savu neierobežoto kompetenci atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam un pati ir samazinājusi smaguma koeficientu, lai ņemtu vērā, ka pārkāpums neattiecās uz lielāko daļu pārdošanu, kurām ir piemērojams apstrīdētais lēmums,

Piektkārt, esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī nav norādīts pamatojums saistībā ar papildu 2 % attiecībā uz “Eiropas konfigurāciju”, jo neesot sniegts nekāds pamatojums, kādēļ Eiropas konfigurācija radīja papildu konkurences izkropļojumus EEZ salīdzinājumā ar Eiropas-Āzijas konfigurāciju.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/30

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrīNKT Verwaltungs GmbH, agrāk nkt cables GmbH, NKT A/S, agrāk NKT Holding A/S iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-447/14 NKT Verwaltungs un NKT/Komisija

(Lieta C-607/18 P)

(2018/C 427/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: NKT Verwaltungs GmbH, agrāk nkt cables GmbH, NKT A/S, agrāk NKT Holding A/S (pārstāvji: B. Creve, M. Kofmann, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu (1);

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas spriedumam;

—	uzdot veikt organizatorisko pasākumu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini noteikusi pārkāpuma teritoriālo tvērumu.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, vērtējot VTP (2) darbības jomu un NKT līdzdalības apmēru VTP un izpratni par to.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, uzskatot, ka nav pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz aizstāvību.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzīto pamatu par naudas soda atcelšanu vai samazināšanu.

(1) Komisijas Lēmums C(2014) 2139 final (2014. gada 2. aprīlis) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

(2) Vienots un turpināts pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/30

Prasība, kas celta 2018. gada 2. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-619/18)

(2018/C 427/39)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Banks, H. Krämer, S. Kaleda)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasījumi

—

atzīt, ka, samazinot Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecumu un piemērojot to tiesnešiem, kuri iecelti amatā Augstākajā tiesā līdz 2018. gada 3. aprīlim, kā arī piešķirot Polijas Republikas prezidentam diskrecionāras tiesības pagarināt Augstākās tiesas tiesnešu amata pilnvaru laiku, Polijas Republika nav izpildījusi tās pienākumus, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrajā daļā, skatot vienkopus ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka 2017. gada 8. decembraustawa o Sądzie Najwyższym (Likums par Augstāko tiesu) noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek samazināts pensionēšanās vecums amatā esošajiem tiesnešiem, kuri Augstākajā tiesā iecelti pirms šā likuma stāšanās spēkā (2018. gada 3. aprīlī), ir pretrunā tiesnešu neatceļamības principam.

Otrkārt, Komisija apgalvo, ka Likuma par Augstāko tiesu noteikumi, saskaņā ar kuriem Polijas Republikas prezidentam tiek piešķirtas diskrecionāras tiesības pagarināt Augstākās tiesas tiesnešu amata pilnvaru laiku, ir pretrunā tiesu neatkarības principam.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/31

Prasība, kas celta 2018. gada 2. oktobrī – Ungārija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-620/18)

(2018/C 427/40)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M.Z. Fehér, M.M. Tátrai un G. Tornyai)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā; (1) pakārtoti:

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kurā ir noteikta Direktīvas 96/71 jaunā 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta un trešās daļas redakcija;

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar ko Direktīvas 96/71/EK 3. pantā tiek iekļauts 1.a punkts;

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 3. panta 3. punktu un

—	piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ungārijas valdība prasības pamatošanai izvirza piecus pamatus.

Pirmkārt, Ungārijas valdība savā prasībā apgalvo, ka apstrīdētā direktīva nav tikusi pieņemta uz pareiza juridiskā pamata, jo, ņemot vērā tās mērķi un saturu, šī direktīva – atšķirībā no leģislatīvās atļaujas, kas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību ir paredzēta LESD 53. panta 1. punktā un 62. pantā, kuri direktīvā minēti kā juridiskais pamats, – ir vērsta tikai vai vismaz galvenokārt uz darba ņēmēju aizsardzību, un tādēļ Savienības likumdevējam Direktīva bija jāpieņem, pamatojoties uz LESD 153. pantu vai vismaz galvenokārt atsaucoties uz šo pēdējo minēto juridisko pamatu (pirmais prasības pamats).

Otrkārt, Ungārijas valdības skatījumā apstrīdētā direktīva ir pretrunā LESD 153. panta 5. punktam, kurā ir izslēgta Savienības leģislatīvā kompetence jautājumā par atalgojuma regulējumu darba tiesiskajās attiecībās, lai gan Savienības likumdevējs, nosakot, ka darba ņēmēju atalgojumam ir jāatbilst norīkojuma dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir pieņēmis tiesību normu, kura būtībā attiecas uz atalgojumu darba tiesiskajās attiecībās. Apstrīdētajā Direktīvā minētos juridiskos pamatus Savienības likumdevējs esot izvēlējies, apzinādamies, ka tikai šādi tas varētu reglamentēt Savienības kompetencē neietilpstošo jautājumu par atalgojumu, kas ir viens no galvenajiem šīs direktīvas elementiem, un šādi esot nepareizi izmantojis savas pilnvaras (otrais prasības pamats).

Treškārt, Ungārijas valdība uzskata, ka apstrīdētā Direktīva ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvību nostiprinošajam LESD 56. pantam, jo pienākumi un ierobežojumi, kas paredzēti šajā Direktīvā uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti dalībvalstī, kas norīko darba ņēmējus uz citu dalībvalsti, lai sniegtu pakalpojumus, esot diskriminējoši, nevajadzīgi un nesamērīgi salīdzinājumā ar sasniegt paredzēto mērķi. Turklāt ar apstrīdētās Direktīvas noteikumiem transporta jomā tiekot pārkāpts LESD 58. panta 1. punkts (trešais prasības pamats).

Ceturtkārt, Ungārijas valdība uzskata, ka apstrīdētā Direktīva ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvību nostiprinošajam LESD 56. pantam, jo Direktīvā no tās piemērošanas jomas ir izslēgta šīs brīvības īstenošana, ciktāl tā attiecas uz to, kā izmantojamas tiesības streikot vai veikt citu konkrētajās dalībvalstu darba attiecību sistēmās paredzēto rīcību, kā arī tiesības apspriest, slēgt un izpildīt koplīgumus un kolektīvi rīkoties (ceturtais prasības pamats).

Piektkārt, apstrīdētā Direktīva esot pretrunā Regulai (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (2), kā arī tiesiskās drošības un normatīvo aktu skaidrības principiem, jo ar to tiekot grozīta Regulas Nr. 593/2008 piemērojamība, negrozot tās formulējumu, tādējādi radot būtisku tiesisko nedrošību par pareizu šīs regulas piemērošanu. Tāpat tiekot pārkāpti arī normatīvo aktu skaidrības un līdz ar to – tiesiskās drošības – principi, jo neesot noteikts apstrīdētajā Direktīvā iekļautais atalgojuma jēdziens un neesot skaidrs, kā interpretēt šo jēdzienu (piektais prasības pamats).

(1) OV 2018, L 173, 16. lpp.

(2) OV 2008, L 177, 6. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/32

Prasība, kas celta 2018. gada 5. oktobrī – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-628/18)

(2018/C 427/41)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Scharf, G. von Rintelen un B. Rous Demiri)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

konstatēt, ka, nepieņemot (visus) normatīvos un administratīvos aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1034 (2016. gada 23. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem, vai nepaziņojot par šādu tiesību aktu pieņemšanu Komisijai, Slovēnijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 93. pantu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas (ES) 2016/1034 1. pantu,

—

piespriest Slovēnijas Republikai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu samaksāt kavējuma naudu 7 224 EUR dienā, skaitot no dienas, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā, jo tā nav izpildījusi pienākumu paziņot par pasākumiem, ar kuriem ir transponēta Direktīva 2014/65/ES un Direktīva 2016/1034/ES,

—	piespriest Slovēnijas Republikai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu samaksāt iepriekš noteiktu vienotas likmes summu 1 978 EUR dienā, kas reizināta ar to dienu skaitu, cik ilgi turpinājās pārkāpums, nosakot fiksētu minimālo summu 496 000 EUR apmērā, un

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 93. pantu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2016/1034/ES 1. pantu, dalībvalstīm bija pienākums līdz 2017. gada 3. jūlijam pieņemt un publicēt tiesību aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu minēto direktīvu, un nekavējoties par tiem paziņot Komisijai. Tā kā Slovēnijas Republika līdz minētā termiņa beigām nav paziņojusi Komisijai par pasākumiem, ar kuriem būtu transponētas minētās direktīvas, Komisija nolēma celt prasību Tiesā.

Savā prasībā Komisija lūdz Tiesu piespriest Slovēnijas Republikai samaksāt iepriekš noteiktu vienotas likmes summu un kavējuma naudu par katru dienu.

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2017. gada 3. jūlijā.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/33

Prasība, kas celta 2018. gada 12. oktobrī — Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-637/18)

(2018/C 427/42)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves: K. Petersen un K. Talabér-Ritz)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka, kopš 2005. gada 1. janvāra ik gadu sistemātiski un ilgstoši neievērojot dienas robežvērtību, kas ir piemērojama PM10 koncentrācijai Budapeštas apkaimē (HU0001) un Sajo ielejā (HU0008), Ungārija nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (1) 13. panta 1. punktā saistībā ar tās XI pielikumu paredzētos pienākumus;

—

atzīt, ka, kopš 2011. gada 11. jūnija ik gadu (izņemot 2014. gadu) sistemātiski un ilgstoši neievērojot dienas robežvērtības, kas ir piemērojamas PM10 koncentrācijai Pēčas apkaimē (HU0006), Ungārija nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punktā saistībā ar tās XI pielikumu paredzētos pienākumus;

—

atzīt, ka Ungārija kopš 2010. gada 11. jūnija nepilda pienākumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 23. panta 1. punktā saistībā ar tās XV pielikumu, konkrēti atbilstoši minētā panta otrajai daļai gādāt, lai robežvērtību pārsniegšanas periods būtu iespējami īsāks;

—	piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopš 2005. gada 1. janvāra PM10 dienas robežvērtība tika pārsniegta divās gaisa kvalitātes zonās, un kopš 2011. gada 11. jūnija – vēl vienā zonā. Neraugoties uz šo Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta saistībā ar tās XI pielikumu pārkāpumu, Ungārija – pretēji Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrajai daļai – nav veikusi nevienu pienācīgu pasākumu saistībā ar gaisa kvalitātes uzlabošanas plāniem, lai robežvērtību pārsniegšanas periods būtu iespējami īsāks.

Par attiecīgo pasākumu neefektivitāti liecinot konkrēti robežvērtību pārsniegšanas ilgums, apmērs un norise, kā arī atziņas, kad gūtas, rūpīgi iepazīstoties ar Ungārijas iestāžu pieņemtajiem gaisa kvalitātes uzlabošanas plāniem.

(1) OV 2008, L 152, 1. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/34

Prasība, kas celta 2018. gada 13. oktobrī – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-644/18)

(2018/C 427/43)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un K. Petersen)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasījumi

Prasītāja lūdz Tiesu:

konstatēt, ka, sistemātiski un ilgstoši pārsniedzot PM10 koncentrācijas vērtības, kas joprojām turpinās,

saistībā ar dienas robežlielumiem

—

no 2008. gada šādās zonās: IT1212 (Valles Delsako zona); IT1215 (Romas aglomerācija); IT1507 (bijusī IT1501 zona, sanitārā zona – Neapoles un Kazertas teritorija); IT0892 (Emīlija-Romanja, Rietumu līdzenums); IT0893 zona (Emīlija-Romanja, Austrumu līdzenums); IT0306 (Milānas aglomerācija); IT0307 (Bergāmo aglomerācija); IT0308 (Brešas aglomerācija); IT0309 (Lombardija, līdzenums ar lielu urbanizāciju A); IT0310 (Lombardija, līdzenums ar lielu urbanizāciju B); IT0312 (Lombardija, zemiene D); IT0119 (Pjemontas līdzenums); IT0120 zona (Pjemontas pakalns);

—

no 2009. gada šādās zonās: IT0508 un IT0509 (bijusī IT0501 zona, Venēcijas-Trevizo aglomerācija); IT0510 (bijusī IT0502 zona, Padujas aglomerācija); IT0511 (bijusī IT0503 zona, Vičencas aglomerācija), IT0512 (bijusī IT0504 zona, Veronas aglomerācija); IT0513 un IT0514 (bijusī IT0505 zona; A1 zona – Venēcijas province);

—

zonā IT0907 (Prato Pistoijas zona) no 2008. līdz 2013. gadam un pēc tam atkal no 2015. gada; IT0909 zonās (Arno upes ielejas ap Pizu [Valdarno Pisano] un Lukas līdzenuma zonas) un IT0118 (Turīnas aglomerācija) no 2008. līdz 2012. gadam un tad atkal no 2014. gada; IT1008 zonās (Terni ielejas zona) un IT1508 (bijusī IT1504 zona, Benevento piekalnes zona), no 2008. līdz 2009. gadam un pēc tam atkal no 2011. gada; IT1613 zonā (Apūlija – rūpnieciskā zona) 2008. gadā un pēc tam atkal no 2011. gada; IT1911 zonā (Palermo aglomerācija) no 2008. līdz 2012. gadam, 2014. gadā un no 2016. gada un

saistībā ar gada robežlielumiem zonās:

IT1212 (Valle Delsako) no 2008. gada un bez pārtraukuma vismaz līdz 2016. gadam; IT0508 un IT0509 (bijusī IT0501 zona, Venēcijas-Trevizo aglomerācija) 2009. un 2011. gadā un no 2015. gada; IT0511 (bijusī IT0503 zona, Vičencas aglomerācija) 2011. un 2012. gadā un no 2015. gada; IT0306 (Milānas aglomerācija), IT0308 (Brešas aglomerācija), IT0309 (Lombardija, līdzenums ar lielu urbanizāciju A) un IT0310 (Lombardija, līdzenums B) no 2008. līdz 2013. gadam un no 2015. gada; IT0118 (Turīnas aglomerācija) no 2008. līdz 2012. gadam un no 2015. gada, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumu, kas ir noteikts Direktīvas 2008/50/EK 13. pantā un tās XI pielikumā, un

konstatēt, ka no 2010. gada 11. jūnija neveicot pasākumus, kas ir atbilstoši, lai nodrošinātu PM10 robežlielumu ievērošanu šo prasījumu 1. punktā norādītajās zonās, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti Direktīvas 2008/50/EK 23. panta 1. punktā, to skatot atsevišķi un kopā ar šīs direktīvas XV pielikuma A daļu, un it īpaši pienākumu – kas ir minēts direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā daļā – nodrošināt, ka tajā noradīto robežlielumu pārsniegšanas laikposms ir cik vien iespējams īss, un

3)	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasības pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka par PM10 koncentrāciju gaisā iegūtie dati pierāda, ka sistemātiski un ilgstoši ir tikuši pārkāpti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (ES OV 2015, L 50, 1. lpp.) 13. panta un XI pielikuma noteikumi. Saskaņā ar abu šo tiesību normu noteikumiem minēto vielu koncentrācijas līmenis nedrīkst pārsniegt noteiktus dienas un gada robežlielumus. Dažās zonās minētie robežlielumi bez jebkāda pārtraukuma ir tikuši pārkāpti vairāk nekā desmit gadus.

Prasības otrajā pamatā Komisija pauž uzskatu, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas ir paredzēti direktīvas 23. panta 1. punktā, to skatot atsevišķi un kopā ar Direktīvas 2008/50/EK XV pielikuma A daļu. Pirmkārt, gaisa kvalitātes plāni, kas pieņemti pēc PM10 koncentrāciju robežlielumu pārsniegšanas, neļauj ne sasniegt minētos robežlielumus, ne to pārsniegšanu ierobežot cik vien iespējams īsākā laikposmā. Otrkārt, daudzos no šiem plāniem nav ietverta informācija, kas ir prasīta minētās direktīvas XV pielikuma A daļā un kura obligāti ir jānorāda saskaņā ar tās 23. panta 1. punkta trešo daļu.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/36

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Daimler/Komisija

(Lieta T-128/14) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti, kas attiecas uz procedūru, kura ir aizsākta atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK 29. pantam, ļaujot dalībvalstij atteikt reģistrēt tādus transportlīdzekļus, kas rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietnu kaitējumu apkārtējai videi vai veselības aizsardzībai - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību aizsardzību - Vispārēja prezumpcija - Orhūsas konvencija - Atteikums piekļūt lietas materiāliem - Pamattiesību hartas 41. pants)

(2018/C 427/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daimler AG (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: C. Arhold, B. Schirmer un N. Wimmer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Clotuche-Duvieusart, pēc tam G. Wilms un F. Clotuche-Duvieusart un visbeidzot – H. Krämer un F. Clotuche-Duvieusart, kuriem palīdz sākotnēji R. Van der Hout, pēc tam – R. Van der Hout un C. Wagner, pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Simm un A. Jensen), Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz un L. Visaggio)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu Ares(2013) 3715941 (2013. gada 13. decembris), ar ko prasītajai ir atteikta piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz Francijas Republikas aizsākto procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV 2007, L 263, 1. lpp.), 29. pantam.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu Ares(2013) 3715941 (2013. gada 13. decembris), ar ko Daimler AG ir atteikta piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz Francijas Republikas aizsākto procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), 29. pantam.

2)	Komisija sedz savus un atlīdzina Daimler tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 151, 19.5.2014.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/37

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. septembra spriedums – EAEPC/Komisija

(Lieta T-574/14) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Zāļu paralēlā tirdzniecība - Līgums, kurā tālākpārdošanai Spānijā noteiktās cenas atšķiras no eksportam uz citām dalībvalstīm noteiktajām cenām - Lūgums atkārtoti izskatīt sūdzību pēc Tiesas un Vispārējās tiesas pasludinātiem spriedumiem - LESD 266. pants - Sūdzības noraidīšana - Savienības interešu neesamība - Pretkonkurences darbības izbeigšana - Paliekošu pretkonkurences seku neesamība - Lietas izskatīšana dalībvalsts konkurences iestādē - Pienākumi saistībā ar sūdzības izmeklēšanu - LESD 105. pants - Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pants - Sūdzības iesniedzēja procesuālās tiesības - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2018/C 427/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Association of Euro-Pharmaceutical Companies (EAEPC) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: J. L. Buendía Sierra, L. Ortiz Blanco, Á. Givaja Sanz un M. Araujo Boyd, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Castilla Contreras, F. Jimeno Fernández un C. Vollrath)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: GlaxoSmithKline plc (Brentford, Apvienotā Karaliste) un GlaxoSmithKline SA (Madride, Spānija) (pārstāvji: sākotnēji I. S. Forrester, QC un A. Komninos, avocat, vēlāk A. Komninos)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 27. maija lēmumu C(2014) 3654 final, ar kuru ir noraidīta prasītājas iesniegtā sūdzība par LESD 101. panta pārkāpumu, ko esot pieļāvusi Glaxo Wellcome SA (Lieta COMP/AT.36957 – Glaxo Wellcome).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/38

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Ezz u.c./Padome

(Lieta T-288/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ēģiptē - Līdzekļu iesaldēšana - Pieņemamība - Mērķi - Kritēriji iekļaušanai attiecīgo personu sarakstā - Prasītāju iekļaušanas attiecīgo personu sarakstā pagarināšana - Faktiskais pamats - Iebilde par prettiesiskumu - Juridiskais pamats - Samērīgums - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Nevainīguma prezumpcija - Tiesības uz labu pārvaldību - Kļūda tiesību piemērošanā - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2018/C 427/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ahmed Abdelaziz Ezz (Gizeh, Ēģipte), Abla Mohammed Fawzi Ali Ahmed Salama (Kaira, Ēģipte), Khadiga Ahmed Ahmed Kamel Yassin, (Gizeh), Shahinaz Abdel Azizabdel Wahab Al Naggar (Gizeh) (pārstāvji: sākotnēji J. Lewis, B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, barrister, J. Binns, S. Rowe, solicitors un J.-F. Bellis, avocat, vēlāk B. Kennelly, J. Pobjoy, S. Rowe un H. de Charette, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bishop un I. Gurov)

Priekšmets

Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā lūgts, pirmkārt, atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/486 (2015. gada 20. marts) ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV 2015, L 77, 16. lpp.), otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/411 (2016. gada 18. marts), ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV 2016, L 74, 40. lpp.), un, treškārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/496 (2017. gada 21. marts), ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV 2017, L 76, 22. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ahmed Abdelaziz Ezz un Abla Mohammed Fawzi Ali Ahmed Salama, Khadiga Ahmed Ahmed Kamel Yassin un Shahinaz Abdel Azizabdel Wahab Al Naggar sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 429, 21.12.2015.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – 1&1 Telecom/Komisija

(Lieta T-43/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Konkurence - Koncentrācija - Mobilo telekomunikāciju pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus un piekļuves un savienojuma uzsākšanas vairumtirdzniecības tirgus Vācijā - Telefónica Deutschland īstenota E-Plus iegāde - Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību - Ar MTO nesaistītas galīgo saistību daļas īstenošana - Nepārsūdzami tiesību akti - Nepieņemamība)

(2018/C 427/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1&1 Telecom GmbH (Montabaur, Vācija) (pārstāvji: J.-O. Murach, advokāts, un P. Alexiadis, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Khan, M. Farley un C. Vollrath)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Telefónica Deutschland Holding AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: M. Bauer, H.-J. Freund, B. Herbers un K. Baubkus, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt iespējamo Komisijas lēmumu, kurš ietverts 2015. gada 19. novembra vēstulē par ar MTO [mobilo tīklu operatori] nesaistītu korektīvu pasākumu īstenošanu, kādi ir paredzēti galīgajās saistībās, kuras par obligātām ir padarītas ar Komisijas Lēmumu C(2014) 4443 final (2014. gada 2. jūlijs), ar kuru koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas konkrētas saistības (Lieta M.7018 – Telefónica Deutschland/E-Plus).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

1&1 Telecom GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Telefónica Deutschland Holding AG tiesāšanās izdevumus, izņemot Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar iebildi par nepieņemamību, kas noraidīta ar 2016. gada 22. jūnija rīkojumu 1&1 Telecom/Komisija (T-43/16, EU:T:2016:402).

(1) OV C 106, 21.3.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. septembra spriedums – Puma SE/EUIPO – Doosan Machine Tools (“PUMA”)

(Lieta T-62/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PUMA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes “PUMA” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2018/C 427/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis: P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un D. Walicka)

Persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Doosan Machine Tools Co. Ltd (Seongsan-gu, Dienvidkoreja) (pārstāvji: R. Böhm un S. Overhage, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1052/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Puma un Doosan Infracore Co. Ltd.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1052/2015-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Puma SE tiesāšanās izdevumus.

3)	Doosan Machine Tools Co. Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 118, 4.4.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/40

Vispārējās tiesas 2018. gada 10. oktobra spriedums – Rheinmetall Waffe Munition/EUIPO (“VANGUARD”)

(Lieta T-93/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “VANGUARD” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstoša rakstura neesamība - Atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

(2018/C 427/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rheinmetall Waffe Munition GmbH (Südheide, Vācija) (pārstāvis: J. Schmidt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 19. novembra lēmumu lietā R 69/2015-2 attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “VANGUARD” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2015. gada 19. novembra lēmumu lietā R 69/2015-2.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 136, 18.4.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Grieķija/Komisija

(Lieta T-272/16) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Grieķijas Republikas izdevumi - Vienotas likmes finanšu korekcijas - Vienreizējas finanšu korekcijas - Platībatkarīgā atbalsta shēma - Pastāvīgo ganību jēdziens - Vienotas likmes korekcijas 25 % apmērā noteikšanas nosacījumi - Vienotas likmes korekcija 10 % apmērā - Vienotas likmes korekcija 5 % apmērā - Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 4. punkts - Galvenās pārbaudes - Papildpārbaudes - Daudzgadu pasākumi - Ilgtermiņa projekti)

(2018/C 427/50)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, O. Tsirkinidou, A. Vasilopoulou, D. Ntourntoureka un E. Leftheriotou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji D. Triantafyllou un J. Aquilina, pēc tam D. Triantafyllou, J. Aquilina un K. Skelly un visbeidzot D. Triantafyllou un J. Aquilina)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/417 (2016. gada 17. marts), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 75, 16. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 270, 25.7.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Paice/EUIPO – Blackmore (“DEEP PURPLE”)

(Lieta T-328/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DEEP PURPLE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka nereģistrēta preču zīme “DEEP PURPLE” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Common law prasības par no apzīmējuma izrietošu tiesību pārkāpumu (action for passing off) regulējums) - Maldinošas izmantošanas riska neesamība)

(2018/C 427/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ian Paice (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: M. Engelman, barrister, un J. Stephenson, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Gája un D. Walicka)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Richard Hugh Blackmore (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: sākotnēji A. Edwards-Stuart, vēlāk T. Alkin, barristers)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 21. marta lēmumu lietā R 736/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Paice un Blackmore.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ian Paice atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 305, 22.8.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/42

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Blackmore/EUIPO – Paice (“DEEP PURPLE”)

(Lieta T-344/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DEEP PURPLE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka nereģistrēta preču zīme “DEEP PURPLE” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts - “Common law” prasības par no apzīmējuma izrietošu tiesību pārkāpumu (action for passing off) regulējums - Maldinošas izmantošanas riska neesamība - Vispārējās tiesas Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Nepieņemamība)

(2018/C 427/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Richard Hugh Blackmore (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: sākotnēji A. Edwards-Stuart, vēlāk T. Alkin, barristers)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Gája un D. Walicka)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ian Paice (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: M. Engelman, barrister, un J. Stephenson, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 21. marta lēmumu lietā R 736/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Paice un Blackmore.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Richard Hugh Blackmore atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 314, 29.8.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/43

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Blackmore/EUIPO – Paice (“DEEP PURPLE”)

(Lieta T-345/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DEEP PURPLE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka nereģistrēta preču zīme “DEEP PURPLE” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts - “Common law” prasības par no apzīmējuma izrietošu tiesību pārkāpumu (action for passing off) regulējums - “Goodwill” - Formas prasību neievērošana - Vispārējās tiesas Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Nepieņemamība)

(2018/C 427/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Richard Hugh Blackmore (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: sākotnēji A. Edwards-Stuart, vēlāk T. Alkin, barristers)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Gája un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 21. marta lēmumu lietā R 880/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Paice un Blackmore.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Richard Hugh Blackmore atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 314, 29.8.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/43

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. septembra spriedums – Portugāle/Komisija

(Lieta T-463/16) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Platībatkarīgais atbalsts - Samazinājumi un izslēgšanas savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas gadījumā - Regula (EK) Nr. 73/2009 - Regula (EK) Nr. 1122/2009 - Regula (EK) Nr. 885/2006 - Samērīgums)

(2018/C 427/54)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, J. Saraiva de Almeida un P. Estêvão, pārstāvji)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sauka, kam palīdz M. Marques Mendes un A. Dias Henriques, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1059 (2016. gada 20. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 173, 59. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Portugāles Republiku.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Portugāles Republika sedz savus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

3)	Komisija sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu pati.

(1) OV C 392, 24.10.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/44

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Tataram/Komisija

(Lieta T-546/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Atalgojuma korekcija - Regula (ES) Nr. 423/2014 - Paziņojums par algu - Termiņš prasības celšanai - Termiņa izbeigšanās - Nepieņemamība)

(2018/C 427/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marina Tataram (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji: sākotnēji A. Salerno, pēc tam F. Moyse, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J. Currall un G. Gattinara, pēc tam G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu par prasītājas tāda atalgojuma par 2014. gada maiju noteikšanu, kas konkretizēts minētā mēneša paziņojumā par algu, kurš viņai tika nosūtīts 2014. gada 15. maijā un kas ir pirmais paziņojums, kam piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 423/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 12. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Marina Tataram atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 178, 1.6.2015. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-42/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – PD/EIB

(Lieta T-615/16) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Psiholoģiska vardarbība - Pilnīga un pastāvīga invaliditāte - Lūgums atzīt slimību par arodslimību - Prasība, kas celta, pirms ir pabeigta procedūra slimības atzīšanai par arodslimību - Nepieņemamība)

(2018/C 427/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PD (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis: B. Maréchal, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji: T. Gilliams un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.a pantu un ar kuru būtībā tiek lūgts EIB atlīdzināt kaitējumu, kuru prasītājs esot cietis viņa priekšnieka īstenotās psiholoģiskās vardarbības dēļ un tāpēc, ka EIB nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai labotu šo situāciju un aizsargātu viņa veselību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	PD un Eiropas Investīciju banka (EIB) sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 371, 10.10.2016. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-45/16 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. septembra spriedums – Francija/Komisija

(Lieta T-682/16) (1)

(ELGF - Ar platību saistīts atbalsts - Ikmēneša maksājumu dalībvalstij apturēšanas procedūra - Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Valsts kontroles sistēmas pamatelementi - Konstatētie trūkumi - Rīcības plāns, kas ietver skaidrus, pēc apspriešanās ar Komisiju noteiktus progresa rādītājus - Samērīgums)

(2018/C 427/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: F. Alabrune, D. Colas, D. Segoin, A.-L. Desjonquères un S. Horrenberger)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: X. Lewis un D. Triantafyllou)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, P. Estêvão un J. Saraiva de Almeida)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2016) 4287 final (2016. gada 12. jūlijs), ar kuru aptur ikmēneša maksājumus Francijas Republikai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Francijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/46

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – Multiconnect/Komisija

(Lieta T-884/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Konkurence - Koncentrācija - Mobilo telekomunikāciju pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgus ienākošajiem un izejošajiem zvaniem Vācijā - Telefónica Deutschland veiktā E-Plus iegāde - Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību - Galīgo saistību ar MTO nesaistītas daļas īstenošana - Nepārsūdzami tiesību akti - Nepieņemamība)

(2018/C 427/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Multiconnect GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji: J.-M. Schultze, S. Pautke un C. Ehlenz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Khan, M. Farley un C. Vollrath)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts atcelt iespējamos Komisijas lēmumus, kas ir iekļauti 2016. gada 11. un 29. oktobra vēstulēs par to korektīvo pasākumu īstenošanu, kuri neattiecas uz MTO un kuri ir paredzēti galīgajās saistībās, kas ir padarītas saistošas ar Komisijas 2014. gada 2. jūlija Lēmumu C(2014) 4443 final, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību, ievērojot noteiktais saistības (Lieta M.7018 – Telefónica Deutschland/E-Plus).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Izbeigt tiesvedību saistībā ar Telefónica Deutschland Holding AG un Drillisch AG pieteikumiem par iestāšanos lietā.

3)	Multiconnect GmbH sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Telefónica Deutschland Holding savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.

5)	Drillisch savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/47

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – Mass Response Service/Komisija

(Lieta T-885/16) (1)

(2018/C 427/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mass Response Service GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvji: J.-M. Schultze, S. Pautke un C. Ehlenz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Khan, M. Farley un C. Vollrath)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts atcelt iespējamos Komisijas lēmumus, kas ir iekļauti 2016. gada 24. un 29. oktobra vēstulēs par to korektīvo pasākumu īstenošanu, kuri neattiecas uz MTO un kuri ir paredzēti galīgajās saistībās, kas ir padarītas saistošas ar Komisijas 2014. gada 2. jūlija Lēmumu C(2014) 4443 final, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību, ievērojot noteiktais saistības (Lieta M.7018 – Telefónica Deutschland/E-Plus).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Izbeigt tiesvedību saistībā ar Telefónica Deutschland Holding AG un Drillisch AG pieteikumiem par iestāšanos lietā.

3)	Mass Response Service GmbH sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Telefónica Deutschland Holding savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.

5)	Drillisch savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/48

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Proof IT/EIGE

(Lieta T-914/16) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Divās daļās sadalītu pakalpojumu pieprasījums - Pārvaldības konsultāciju pakalpojumi - Statistikas rīku un resursu uzturēšana un atjaunināšana - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Piešķiršanas kritēriji - Pārskatāmība - Vienlīdzīga attieksme - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2018/C 427/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Proof IT SIA (Rīga, Latvija) (pārstāvji: J. Jerņeva un D. Pāvila, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) (pārstāvji: J. Stuyck, V. Ost un M. Vanderstraeten, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EIGE lēmumu, kas prasītājai paziņots 2016. gada 14. oktobra vēstulē ar atsauci EIGE/VL/mpD/2016/594 un ar kuru tika noraidīts prasītājas piedāvājums, ko tā iesniegusi saistībā ar iepirkumu EIGE/2016/OPER/01 ar nosaukumu “Pamatnolīgums par EIGE dzimumu statistikas rīku un resursu uzturēšanu un atjaunināšanu”, un ar kuru šā pamatlīguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un kurā tiek lūgts piešķirt zaudējumu atlīdzību, kas prasītājai esot nodarīti iespējas zaudēšanas vai pašas tirgus daļas zaudēšanas dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Proof IT SIA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 78, 13.3.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/48

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Mellifera/Komisija

(Lieta T-12/17) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Īstenošanas regula (ES) 2016/1056 - Īstenošanas regula, ar kuru tiek pagarināts darbīgās vielas glifosāta apstiprinājuma periods - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - Pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu - Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 10. panta 1. punkts - Individuāls pasākums - Orhūsas konvencija)

(2018/C 427/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung (Rosenfeld, Vācija) (pārstāvis: A. Willand, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un C. Hermes)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu Ares(2016) 6306335 (2016. gada 8. novembris), ar kuru ir noraidīts pieprasījums veikt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1056 (2016. gada 29. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajai vielai glifosātam (OV 2016, L 173, 52. lpp.), iekšēju pārskatīšanu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.), 10. pantu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 27.2.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/49

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Constantinescu/Parlaments

(Lieta T-17/17) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Skološana - Uzņemšana bērnudārzā - Lēmums uzņemt bērnu citā bērnudārzā, nevis tajā, kur viņš bija sākotnēji uzņemts - Kļūdaina atbildētāja norādīšana prasības pieteikumā - Nepieņemamība - Atbildība)

(2018/C 427/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Radu Constantinescu (Kreicveilera, Vācija) (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Blot, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un L. Deneys)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Infrastruktūras un apgādes biroja Luksemburgā (OIL) lēmumu par prasītāja bērna uzņemšanu Eiropas skolas “Luksemburga II – Bertranža-Mamēra” bērnudārzā un līdz ar to atteikšanos viņu uzņemt Eiropas skolas “Luksemburga I – Kiršberga” bērnudārzā, kā arī Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. oktobra lēmumu par prasītāja sūdzības noraidīšanu un, otrkārt, atlīdzināt materiālo un nemateriālo kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājam

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eiropas Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 70, 6.3.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/50

Vispārējās tiesas 2018. gada 10. oktobra spriedums – LA Superquimica/EUIPO – D-Tack (“D-TACK”)

(Lieta T-24/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “D-TACK” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “TACK” - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Izmantošana atšķirīgā formā - Iebildumu noraidījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts un 42. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts un 47. panta 2. un 3. punkts - Regulas (EK) Nr. 2868/1995 20. noteikuma 1. punkts (tagad – Deleģētās regulas (ES) 2018/625 8. panta 1. un 7. punkts))

(2018/C 427/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LA Superquimica, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis: A. Canela Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: D-Tack GmbH (Hüttlingen, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 15. novembra lēmumu lietā R 1983/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp LA Superquimica un D-Tack.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	LA Superquimica, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 20.3.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/50

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – TenneT Holding/EUIPO – Ngrid Intellectual Property (“NorthSeaGrid”)

(Lieta T-70/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “NorthSeaGrid” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiska preču zīme un vārdiska preču zīme “nationalgrid” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TenneT Holding BV (Arnhem, Nīderlande) (pārstāvis: K. Limperg, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ngrid Intellectual Property Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: F. Traub, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 21. novembra lēmumu lietā R 1607/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ngrid Intellectual Property un TenneT Holding.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 21. novembra lēmuma lietā R 1607/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ngrid Intellectual Property Ltd un TenneT Holding BV rezolutīvās daļas 1. punktu.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina TenneT Holding tiesāšanās izdevumus.

3)	Ngrid Intellectual Property sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/51

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Spiegel–Verlag Rudolf Augstein un Sauga/ECB

(Lieta T-116/17) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Lēmums 2004/258/EK - Dokumenti par kādas dalībvalsts valsts parādu un budžeta deficītu - Piekļuves atteikums - Izņēmumi saistībā ar Savienības un kādas dalībvalsts ekonomikas politiku)

(2018/C 427/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Spiegel-Verlag Rudolf Augstein GmbH & Co. KG (Hamburga, Vācija) un Michael Sauga (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: A. Koreng un T. Feldmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: F. von Lindeiner un T. Filipova, kam palīdz D. Sarmiento Ramírez-Escudero un L. E. Capiel, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt prasītajiem ar 2016. gada 15. decembra vēstuli paziņoto ECB Valdes lēmumu, ar ko ir noraidīts viņu pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kuri attiecas uz Grieķijas Republikas deficītu un valsts parādu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Spiegel-Verlag Rudolf Augstein GmbH & Co. KG un Michael Sauga sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 121,18.4.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/52

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. oktobra spriedums – M&T Emporia Ilektrikon-Ilektronikon Eidon/EUIPO (“fluo.”)

(Lieta T-120/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “fluo.” reģistrācijas pieteikums - Reģistrācijas pieteikuma daļējs noraidījums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2018/C 427/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M&T Emporia Ilektrikon-Ilektronikon Eidon AE (Saloniki, Grieķija) (pārstāvis: A. Spyridonos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: M.d.M. Baldares un J. Ivanauskas)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmumu lietā R 863/2016-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “fluo.” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmuma lietā R 863/2016-2 rezolutīvās daļas 2. punktu.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina M & T Emporia Ilektrikon-Ilektronikon Eidon AE tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas ir radušies apelācijas procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 121,18.4.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/52

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Asolo/EUIPO – Red Bull (“FLÜGEL”)

(Lieta T-150/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FLÜGEL” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “…VERLEIHT FLÜGEL” un “RED BULL VERLEIHT FLÜÜÜGEL” - Relatīvi atteikuma pamati - Ierobežojumi akcepta rezultātā - Regulas (EK) Nr. 207/2009 54. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 61. panta 2. punkts - Sajaukšanas iespējas neesamība - Preču līdzības neesamība - Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkts))

(2018/C 427/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asolo LTD (Limassol, Kipra) (pārstāvji: W. Pors un N. Dorenbosch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Capostagno, A. Folliard-Monguiral un D. Walicka)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Red Bull GmbH (Fuschl am See, Austrija) (pārstāvji: A. Renck un S. Petivlasova, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 17. novembra lēmumu lietā R 282/2015-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Red Bull un Asolo.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 17. novembra lēmumu lietā R 282/2015-5 atcelt, ciktāl ar to ir noraidīta apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar kuru par spēkā neesošu ir pasludināta Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FLÜGEL” saistībā ar precēm “alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)” un “alkohola esences; alkohola ekstrakti; augļu ekstrakti ar alkoholu”, kas ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO un Red Bull GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Asolo Ltd. tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 24.4.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/53

Vispārējās tiesas 2018. gada 3. oktobra spriedums – Unipreus/EUIPO – Wallapop (“wallapop”)

(Lieta T-186/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “wallapop” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “wala w” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pakalpojumu līdzība)

(2018/C 427/68)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unipreus, SL (Leida, Spānija) (pārstāvis: C. Rivadulla Oliva, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Bernabeu, D. Gája un J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Wallapop, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji: X. Fàbrega Sabaté un J. Sánchez Sánchez-Crespo, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 2350/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Unipreus un Wallapop.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 18. janvāra lēmumu daļā, kurā tā ir secinājusi, ka attiecīgie pakalpojumi lietā R 2350/2015-5 ir atšķirīgi.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Unipreus, SL tiesāšanās izdevumus.

4)	Wallapop, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 161, 22.5.2017

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/54

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – M J Quinlan & Associates/EUIPO – Intersnack Group (Ķengura forma)

(Lieta T-219/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo ķengura formu - Atcelšanas atzīšana - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Faktiskas izmantošanas pierādījums - Izmantošanas raksturs)

(2018/C 427/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M J Quinlan & Associates Pty Ltd (Hope Island, Queensland, Austrālija) (pārstāvji: M. Freiherr von Welser un A. Bender, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: A. Söder un D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Intersnack Group GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji: T. Lampel, J. Heidenreich un M. Pfaff, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 27. janvāra lēmumu lietā R 218/2016-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp M J Quinlan & Associates Pty un Intersnack Group.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	M J Quinlan & Associates Pty Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 178, 6.6.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/55

Vispārējās tiesas 2018. gada 3. oktobra spriedums – Wajos/EUIPO (Tvertnes forma)

(Lieta T-313/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Tvertnes forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/70)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wajos GmbH (Dohr, Vācija) (pārstāvji: J. Schneiders, R. Krillke un B. Schneiders, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: A. Graul un M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 15. februāra lēmumu lietā R 1526/2016-1 attiecībā uz pieteikumu par trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido tvertnes forma, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 15. februāra lēmumu lietā R 1526/2016-1.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/55

Vispārējās tiesas 2018. gada 10. oktobra spriedums – Cuervo y Sobrinos 1882/EUIPO – A. Salgado Nespereira (“Cuervo y Sobrinos LA HABANA 1882”)

(Lieta T-374/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Cuervo y Sobrinos LA HABANA 1882” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “CUERVO Y SOBRINO” - Relatīvs atteikuma pamats - Preču līdzība - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Ļaunticība - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/71)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cuervo y Sobrinos 1882, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: sākumā S. Ferrandis González un V. Balaguer Fuentes, vēlāk S. Ferrandis González, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: A. Crawcour un D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: A. Salgado Nespereira, SA (Ourense, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 29. marta lēmumu lietā R 1141/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp A. Salgado Nespereira un Cuervo y Sobrinos 1882.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pretprasību noraidīt.

3)	Cuervo y Sobrinos 1882, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no EUIPO tiesāšanās izdevumiem.

4)	A. Salgado Nespereira, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no EUIPO tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/56

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. septembra spriedums – Grendene/EUIPO – Hipanema (“HIPANEMA”)

(Lieta T-435/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “HIPANEMA” - Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes “Ipanema” un “iPANEMA” - Relatīvs atteikuma pamats - Preču līdzības neesamība - Estētiskā papildinātība - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grendene, SA (Sobral, Brazīlija) (pārstāvis: J. L. de Castro Hermida, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hipanema (Parīze, Francija) (pārstāvis: M. Witukiewicz Sebban, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 20. janvāra lēmumu lietā R 629/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Grendene un Hipanema.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Grendene, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 283, 28.8.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/57

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Sevenfriday/EUIPO – Seven (“SEVENFRIDAY”)

(Lieta T-448/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskās preču zīmes “SEVENFRIDAY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SEVEN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/73)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sevenfriday AG (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji: M. Mostardini, F. Mellucci, S. Pallavicini un G. Bellomo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Seven SpA (Leinì, Itālija) (pārstāvis: L. Trevisan, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 2. maija lēmumu lietā R 2291/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Seven un Sevenfriday.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sevenfriday AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 300, 11.9.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/57

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Sevenfriday/EUIPO – Seven (“SEVENFRIDAY”)

(Lieta T-449/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskās preču zīmēs “SEVENFRIDAY” reģistrācijas pieteikums - - Agrākā Eiropas Savienības vārdiskā preču zīme “SEVEN” - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Agrāka grafiska preču zīme “7SEVEN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/74)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sevenfriday AG (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji: M. Mostardini, F. Mellucci, S. Pallavicini un G. Bellomo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Seven SpA (Leinì, Itālija) (pārstāvis: L. Trevisan, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 2. maija lēmumu lietā R 2292/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Seven un Sevenfriday.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sevenfriday AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 300, 11.9.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/58

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Wilhelm Sihn jr./EUIPO – in-edit (“Camele’on”)

(Lieta T-472/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Camele’on” reģistrācijas pieteikums - Agrākas starptautiska un valsts vārdiskas preču zīmes “CHAMELEON” - Relatīvs atteikuma pamats - Līdzības neesamība - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wilhelm Sihn jr. GmbH & Co. KG (Niefern-Öschelbronn, Vācija) (pārstāvis: H. Twelmeier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: P. Sipos)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: in-edit Sàrl (Mondorf-les-Bains, Luksemburga)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. maija lēmumu lietā R 570/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Wilhelm Sihn jr. un in-edit.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Wilhelm Sihn jr. GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 330, 2.10.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/59

Vispārējās tiesas 2018. gada 10. oktobra spriedums – L-Shop-Team/EUIPO (“bags2GO”)

(Lieta T-561/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “bags2GO” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2018/C 427/76)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L-Shop-Team GmbH (Dortmunda, Vācija) (pārstāvis: A. Sautter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: V. Mensing un A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 1650/2016-5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “bags2GO” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	L-Shop-Team GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 16.10.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/59

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Demp/EUIPO (Dzeltenas un pelēkas krāsas kombinācija)

(Lieta T-595/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības preču zīmes, ko veido dzeltenas un pelēkas krāsas kombinācija, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/77)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Demp BV (Vianen, Nīderlande) (pārstāvis: C. Gehweiler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 1624/2016–5 attiecībā uz pieteikumu par krāsas apzīmējuma, ko veido dzeltenas un pelēkas krāsas kombinācija, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Demp BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 357, 23.10.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/60

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – Erdősi Galcsikné/Komisija

(Lieta T-632/17) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti saistībā ar procedūru EU Pilot Nr. 8572/16 CHAP(2015) 00353 - Piekļuves atteikums - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums - Izņēmums saistībā ar izmeklēšanas mērķu aizsardzību - Vispārēja konfidencialitātes prezumpcija - Sevišķas sabiedrības intereses)

(2018/C 427/78)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Éva Erdősi Galcsikné (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis: D. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Erlbacher un C. Ehrbar)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Ungārija (pārstāvji: M. Fehér, G. Koós un M. Tátrai)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 1. jūnija un 17. jūlija lēmumus, ar kuriem prasītājai atteikta piekļuve dokumentiem saistībā ar procedūru EU Pilot Nr. 8572/16 CHAP(2015) 00353.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Éva Erdősi Galcsikné sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Ungārija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 382, 13.11.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/60

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – Sárossy/Komisija

(Lieta T-633/17) (1)

(2018/C 427/79)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Róbert Sárossy (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis: D. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Erlbacher un C. Ehrbar)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Ungārija (pārstāvji: M. Fehér, G. Koós un M. Tátrai)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 12. jūnija un 17. jūlija lēmumus, ar kuriem prasītājam atteikta piekļuve dokumentiem saistībā ar procedūru EU Pilot Nr. 8572/16 CHAP(2015) 00353.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Róbert Sárossy sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Ungārija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 382, 13.11.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/61

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – Pint/Komisija

(Lieta T-634/17) (1)

(2018/C 427/80)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anikó Pint (Göd, Ungārija) (pārstāvis: D. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Erlbacher un C. Ehrbar)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Ungārija (pārstāvji: M. Fehér, G. Koós un M. Tátrai)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Anikó Pint sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Ungārija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 382, 13.11.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/62

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums – De Longhi Benelux/EUIPO (“COOKING CHEF GOURMET”)

(Lieta T-697/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “COOKING CHEF GOURMET” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts))

(2018/C 427/81)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: De Longhi Benelux SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji: M. Arnott, A. Nicholls, solicitors, un G. Hollingworth, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: S. Bonne)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 24. jūlija lēmumu lietā R 231/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “COOKING CHEF GOURMET” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	De Longhi Benelux atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 5, 8.1.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/62

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Ntolas/EUIPO – General Nutrition Investment (“GN Laboratories”)

(Lieta T-712/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GN Laboratories” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “GNC” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/82)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Christos Ntolas (Wuppertal, Vācija) (pārstāvis: C. Renger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: P. Sipos un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: General Nutrition Investment Co. (Wilmington, Delavēra, Arizona, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 2358/2016-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp General Nutrition Investment un C. Ntolas.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Christos Ntolas atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 437, 18.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/63

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Lincoln Global/EUIPO (“FLEXCUT”)

(Lieta T-736/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “FLEXCUT” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2018/C 427/83)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lincoln Global, Inc. (Santa Fe Springs, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: K. Piepenbrink, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: J. Ivanauskas un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 30. augusta lēmumu lietā R 2225/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “FLEXCUT” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Lincoln Global, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 13, 15.1.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/64

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums – Frinsa del Noroeste/EUIPO – Alimentos Friorizados (“Alfrisa”)

(Lieta T-820/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Alfrisa” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Frinsa F” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 427/84)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frinsa del Noroeste, SA (Santa Eugenia de Ribeira, Spānija) (pārstāvis: J. Botella Reyna, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Alimentos Friorizados, SA (Barberá del Vallés, Spānija) (pārstāvis: S. de Nadal Arce, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 27. septembra lēmumu lietā R 956/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Frinsa del Noroeste un Alimentos Friorizados.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Frinsa del Noroeste, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 94, 12.3.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/64

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra spriedums – Carbon System Verwaltungs/EUIPO (“LIGHTBOUNCE”)

(Lieta T-825/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “LIGHTBOUNCE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

(2018/C 427/85)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carbon System Verwaltungs GmbH (Marktheidenfeld, Vācija) (pārstāvji: M. Gilch un L. Petri, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: S. Hanne un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 11. oktobra lēmumu lietā R 2301/2016-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “LIGHTBOUNCE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Carbon System Verwaltungs GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 52, 12.2.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/65

Vispārējās tiesas 2018. gada 19. septembra rīkojums – Roeckl Sporthandschuhe/EUIPO – Roeckl Handschuhe & Accessoires (Rokas attēls)

(Lieta T-537/13) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2018/C 427/86)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roeckl Sporthandschuhe GmbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: O. Baumann, C. Straßberger un F. Römisch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Roeckl Handschuhe & Accessoires GmbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: M. Kinkeldey, J. Springer, A. Wagner un S. Brandstätter, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 22. jūlija lēmumu lietā R 1866/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Roeckl Sporthandschuhe un Roeckl Handschuhe & Accessoires.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Roeckl Sporthandschuhe GmbH & Co. KG un Roeckl Handschuhe & Accessoires GmbH & Co. KG sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/66

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. septembra rīkojums – HS/EIB

(Lieta T-589/16)

(Civildienests - EIB personāls - Pensijas tiesību nodošana - Pārskaitītā summa - Ārpuslīgumiskā atbildība - Pirmstiesas procedūra - Samierināšanas procedūra EIB - Saprātīgs termiņš - Acīmredzama nepieņemamība)

(2018/C 427/87)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HS (pārstāvji: sākotnēji A. Senes un L. Payot, pēc tam – A. Senes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: sākotnēji T. Gilliams, G. Nuvoli, P. Kijver un G. Faedo, pēc tam – T. Gilliams, P. Kijver un G. Faedo, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājai esot nodarīts EIB pieļauto kļūdu dēļ saistībā ar viņas pensijas tiesību nodošanu no valsts pensiju shēmas uz EIB pensiju shēmu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	HS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/66

Vispārējās tiesas 2018. gada 20. septembra rīkojums – RZ/EESK un Reģionu komiteja

(Lieta T-192/17) (1)

(Civildienests - ierēdņi - [konfidenciāli] (2) - Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Nelabvēlīga akta neesamība - Nepieņemamība)

(2018/C 427/88)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RZ (pārstāvji: M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (pārstāvji: M. Pascua Mateo, K. Gambino un L. Camarena Januzec, kam palīdz M. Troncoso Ferrer un F.-M. Hislaire, advokāti), Reģionu komiteja (pārstāvji: S. Bachotet, M. Antonini un M. Esparrago Arzadun, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru būtībā tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2016. gada 11. maija lēmumu, ar kuru Reģionu komitejas ģenerālsekretārs ir [konfidenciāli], Reģionu komitejas un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) kopīgais dienests [konfidenciāli] un, otrkārt, piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts šo lēmumu dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	RZ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 178, 6.6.2017.

(2) Konfidenciālie dati ir aizsegti.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/67

Vispārējās tiesas 2018. gada 19. septembra rīkojums – SC/Eulex Kosovo

(Lieta T-242/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Šķīrējklauzula - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Savienības starptautisko misiju darbinieki - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - Iekšējs konkurss - Atlases komisijas objektivitāte - Uz noteiktu laiku noslēgta līguma nepagarināšana - Prasības daļēja pārkvalificēšana - Līgumiskā atbildība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Mantisks un morāls kaitējums - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)

(2018/C 427/89)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SC (pārstāvji: L. Moro un A. Kunst, advokāti)

Atbildētāja: Eulex Kosovo (pārstāvis: E. Raoult, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt lēmumu noraidīt viņas kandidatūru iekšējā konkursā, kuru 2016. gadā ir organizējusi Eulex Kosovo attiecībā uz prokurora amatu (konkurss EK30077), un atcelt šīs misijas lēmumu nepagarināt darba līgumu, kas ar prasītāju noslēgts uz noteiktu laiku, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas prasītājai esot radies, jo Eulex Kosovo neesot izpildījusi savus ārpuslīgumiskās saistības, un, treškārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar kuru tiek lūgts piespriest Eulex Kosovo, lai tā atlīdzinātu par savu līgumisko saistību neizpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	SC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/68

Vispārējās tiesas 2018. gada 12. septembra rīkojums – RE/Komisija

(Lieta T-257/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un atlīdzināt zaudējumus - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Tiešs piekļuves atteikums - Prasījumu pielāgošana - Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts - Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts - Nepieņemamība)

(2018/C 427/90)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RE (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Erlbacher un C. Ehrbar)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts atcelt Eiropas Komisijas netiešo lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāja 2017. gada 20. janvāra atkārtotais pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kā arī Komisijas ģenerālsekretāra 2017. gada 24. maija Lēmumu C(2017) 3718 final, ciktāl ar to ir atteikta piekļuve dokumentam, kas ir saistīts ar prasītāja pieņemšanu darbā, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un kurā ir lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts saistībā ar to, ka piekļuve šiem dokumentiem ir atteikta, kā arī ar kavēšanos pieteikuma par piekļuvi minētajiem dokumentiem izskatīšanā.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību par prasījumiem, ar kuriem ir lūgts atcelt Eiropas Komisijas netiešo lēmumu, ar ko ir noraidīts RE 2017. gada 20. janvāra atkārtotais pieteikums par piekļuvi dokumentiem.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 221, 10.7.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/68

Vispārējās tiesas 2018. gada 20. septembra rīkojums – Leino-Sandberg/Parlaments

(Lieta T-421/17) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Dokuments, kas attiecas uz lēmumu par atteikumu piešķirt trešajām personām pilnīgu piekļuvi trialogu tabulām saistībā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropolu un Lēmumu 2009/371/TI un 2005/681/TI atcelšanu - Piekļuves atteikums - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums - Izņēmums saistībā ar tiesvedības aizsardzību - Publiskošana pēc prasības celšanas - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2018/C 427/91)

Tiesvedības valoda – angļu.

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Päivi Leino-Sandberg (Helsinki, Somija) (pārstāvji: O. Brouwer un S. Schubert, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: C. Burgos, S. Alves un I. Anagnostopoulou)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. aprīļa lēmumu A(2016) 15112, ar ko prasītājai tika atteikta piekļuve Parlamenta 2015. gada 8. jūlija lēmumam A(2015) 4931, kurš adresēts Emilio De Capitani.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par Päivi Leino-Sandberg prasību.

2)	Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pieteikumi par iestāšanos lietā vairs nav jāizskata.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, tostarp tos, kas ir saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)	Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Šī rīkojuma kopija tiks tām nosūtīta.

(1) OV C 293, 4.9.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/69

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. septembra rīkojums – Gratis iç ve Dis Ticaret/EUIPO (“gratis”)

(Apvienotās lietas T-495/17 un T-496/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafisku preču zīmju “gratis” reģistrācijas pieteikumi - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2018/C 427/92)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gratis iç ve Dis Ticaret AȘ (Stambula, Turcija), kurai ir atļauts aizstāt Sedes Holding AȘ (pārstāvji: K. Ongena un C. Du Jardin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Vuijst un A. Folliard–Monguiral)

Priekšmets

Prasības par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 30. maija lēmumiem lietās R 506/2017-2 un R 507/2017-2 attiecībā uz pieteikumiem par grafisku apzīmējumu “gratis” kā Eiropas Savienības preču zīmju reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Gratis iç ve Dis Ticaret AȘ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 318, 25.9.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/70

Vispārējās tiesas 2018. gada 24. septembra rīkojums – Activa Minoristas del Popular/ECB un VNV

(Lieta T-618/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Ekonomikas un monetārā politika - Noregulējuma shēmas pieņemšana attiecībā uz Banco Popular Español - Prasība atcelt tiesību aktu - Biedrība, kas izveidota pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas - Tieša skāruma neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2018/C 427/93)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Activa Minoristas del Popular Asociación para la tutela de los inversores minoristas afectados por la resolución, supervisión y gestión del Banco Popular (Madride, Spānija) (pārstāvis: C. Arredondo Díaz, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: R. Ugena Torrejon un A. Lefterov), Vienotā noregulējuma valde (pārstāvji: sākumā B. Meyring, S. Schelo, F. Málaga Diéguez, F. Fernández de Trocóniz Robles, T. Klupsch, M. Bettermann, L. Baudenbacher un S. Ianc, vēlāk B. Meyring, S. Schelo, F. Málaga Diéguez, F. Fernández de Trocóniz Robles, T. Klupsch, M. Bettermann, S. Ianc un M. Rickert, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt VNV 2017. gada 7. jūnija lēmumu SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, SA.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Banco Santander, SA, Banco Popular Español, SA, Spānijas Karalistes, Eiropas Komisijas un Chavela Inmuebles, SL. pieteikumi par iestāšanos lietā vairs nav jāizskata.

3)	Activa Minoristas del Popular Asociación para la tutela de los inversores minoristas afectados por la resolución, supervisión y gestión del Banco Popular atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

4)	Banco Santander, SA, Banco Popular Español, Spānijas Karaliste, Eiropas Komisija un Chavela Inmuebles, SL. savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā sedz pašas.

(1) OV C 13, 15.1.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/71

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. septembra rīkojums – eSlovensko/Komisija

(Lieta T-664/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Subsīdijas - Pārkāpumu konstatēšana - Komisijas lēmums par administratīvu sodīšanu - Izslēgšana uz diviem gadiem no dalības publiskā iepirkuma un dotācijas piešķiršanas procedūrās, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta - Iekļaušana centrālajā izslēgšanas datubāzē - Apstrīdēšana - Reglamenta 76. panta d) apakšpunkts - Formas prasību neievērošana - Nepieņemamība)

(2018/C 427/94)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: eSlovensko (Lučeneca, Slovākija) (pārstāvis – B. Fridrich, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Dintilhac un L. Flynn)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 21. jūnija lēmumu, ar kuru prasītāja tika administratīvi sodīta, to uz 24 mēnešiem izslēdzot no dalības publiskā iepirkuma un dotācijas piešķiršanas procedūrās, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, un tā rezultātā prasītāju iekļaujot agrīnas atklāšanas un izslēgšanās sistēmas datubāzē, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.) 108. panta 1. punktā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	eSlovensko sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 424,11.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/71

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. septembra rīkojums – OPS Újpest/Komisija

(Lieta T-708/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārija īstenojusi par labu uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Apgalvotie Komisijas lēmumi, ar kuriem pasākums atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Termiņš prasības celšanai - Nokavējums - Nepieņemamība)

(2018/C 427/95)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: OPS Újpesti Csökkentmunkaképességűek Ipari és Kereskedelmi Kft. (OPS Újpest Kft.) (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis: L. Szabó, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un C. Georgieva-Kecsmar)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt lēmumus, kurus Komisija esot pieņēmusi attiecībā uz sūdzībām SA.29432 – CP 290/2009 – Ungārija – Atbalsts darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbinātībai, kas esot nelikumīgs tiesiskā regulējuma diskriminējošā rakstura dēļ, un SA.45498 (FC/2016) – OPS Újpest lift Kft. sūdzība par valsts atbalstu, kas laikā no 2006. līdz 2012. gadam piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	OPS Újpesti Csökkentmunkaképességűek Ipari és Kereskedelmi Kft. (OPS Újpest Kft.) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 437, 18.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/72

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. septembra rīkojums – M-Sansz/Komisija

(Lieta T-709/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārija īstenojusi par labu uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Apgalvotie Komisijas lēmumi, ar kuriem pasākums atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Ieinteresētās personas jēdziens - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2018/C 427/96)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M-Sansz Kereskedelmi, Termelő és Szolgáltató Kft. (M-Sansz Kft.) (Pēča, Ungārija) (pārstāvis: L. Szabó, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un C. Georgieva-Kecsmar)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	M-Sansz Kereskedelmi, Termelő és Szolgáltató Kft. (M-Sansz Kft.) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 437, 18.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/73

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. septembra rīkojums – Lux-Rehab Non-Profit/Komisija

(Lieta T-710/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārija īstenojusi par labu uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Apgalvotie Komisijas lēmumi, ar kuriem pasākums atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Ieinteresētās personas jēdziens - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2018/C 427/97)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lux-Rehab Foglalkoztató Non-Profit Kft. (Lux-Rehab Non-Profit Kft.) (Sombatheja, Ungārija) (pārstāvis: L. Szabó, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un C. Georgieva-Kecsmar)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Lux-Rehab Foglalkoztató Non-Profit Kft. (Lux-Rehab Non-Profit Kft.) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 437, 18.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/73

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. septembra rīkojums – Motex/Komisija

(Lieta T-713/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārija īstenojusi par labu uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Apgalvotie Komisijas lēmumi, ar kuriem pasākums atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Ieinteresētās personas jēdziens - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2018/C 427/98)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Motex Ipari és Szolgáltató Rehabilitációs Kft. (Motex Kft.) (Estergoma-Kertvāroša, Ungārija) (pārstāvis: L. Szabó, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un C. Georgieva-Kecsmar)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Motex Ipari és Szolgáltató Rehabilitációs Kft. (Motex Kft.) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 437, 18.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/74

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. septembra rīkojums – Hermann Biederlack/EUIPO (“Feeling home”)

(Lieta T-715/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Feeling home” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2018/C 427/99)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hermann Biederlack GmbH & Co. KG (Greven, Vācija) (pārstāvis: T. Seifried, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 252/2017–5 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Feeling home” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hermann Biederlack GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 412, 4.12.2017.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/74

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. septembra rīkojums – Dreute/Parlaments

(Lieta T-732/17) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Norīkojums dienesta interesēs - Pārcelšana - Intereses celt prasību zudums - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)

(2018/C 427/100)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Olivier Dreute (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Darie un R. Ignătescu)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un kurā tiek lūgts, pirmām kārtām, atcelt, pirmkārt, Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 30. janvāra lēmumu par prasītāja iecelšanu citā amatā minētajā iestādē, otrkārt, Parlamenta priekšsēdētāja 2017. gada 20. jūlija lēmumu par prasītāja sūdzības noraidīšanu, kā arī, ciktāl nepieciešams, Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 12. jūlija lēmumu par prasītāja norīkošanu dienesta interesēs Eiropas Komisijā, un, otrām kārtām, atlīdzināt kaitējumu, kas iespējami nodarīts prasītājam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu daļā par Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 12. jūlija lēmuma atcelšanu.

2)	Vairs nav jālemj par prasību atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 30. janvāra lēmumu un par 2017. gada 20. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīta Oliver Dreute sūdzība par minēto lēmumu.

3)	Prasību par kaitējuma atlīdzinājumu noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu.

4)	O. Dreute atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 13, 15.1.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/75

Vispārējās tiesas 2018. gada 24. septembra rīkojums – Estampaciones Rubí/Komisija

(Lieta T-775/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība sakarā ar bezdarbību - Valsts atbalsts - Dalībvalsts teritoriālas vienības piešķirtas nodokļu priekšrocības - Atbalsta shēma, kas atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Lēmuma izpilde - Pienākums pārbaudīt saņēmēju individuālo situāciju - Komisijas nostājas neformulēšana - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2018/C 427/101)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Estampaciones Rubí, SAU (Vitorija-Gasteisa, Spānija) (pārstāvji: D. Armesto Macías un K. Caminos García, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un P. Němečková)

Priekšmets

Galvenokārt – prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumus, kas esot ietverti 2012. gada 4. decembra un 2013. gada 26. marta dokumentos, kuru nosaukumi attiecīgi ir “Basku nodokļu strīdi – Procedūra saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi 2007/2215 – Neoficiāla vēstule, atbildot uz 7. novembra vēstuli (Alava)” un “Basku nodokļu strīdi – Procedūra saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi 2007/2215 (Alava) – Neoficiāla vēstule, atbildot uz 2013. gada 22. februārī un 4. un 12. martā nosūtītajām vēstulēm (Alava)”, un pakārtoti – prasība, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, ka Komisija prettiesiski ir atturējusies atbildēt uz lūgumu, ko prasītāja izteikusi savā 2017. gada 28. jūlija vēstulē.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu kopumā.

2)	Estampaciones Rubí, SAU sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 29.1.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/76

Vispārējās tiesas 2018. gada 20. septembra rīkojums – Správa železniční dopravní cesty/Komisija un INEA

(Lieta T-815/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Finanšu atbalsts - Kopīgas intereses projekts Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā - Sākotnējās projekta plānošanas pakalpojumi jaunai ātrgaitas dzelzceļa līnijai Drēzdene–Prāga - Lēmums par attiecināmām izmaksām - Kļūdaina atbildētāja identifikācija - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2018/C 427/102)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Správa železniční dopravní cesty, státní organizace (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: F. Korbel, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Hottiaux un Z. Malůšková), Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (pārstāvji: I. Ramallo un I. Barcew)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt INEA2017. gada 11. oktobra vēstuli par gala finanšu pārskatu un tādu summu attiecināmību, kuras pieprasītas Savienības finanšu atbalsta ietvaros, kas piešķirts kopīgas intereses projektam “Pakalpojumi saistībā ar sākotnējo projekta plānošanu jaunai ātrgaitas dzelzceļa līnijai Drēzdene–Prāga”.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Nav jālemj par Čehijas Republikas un Polijas Republikas pieteikumiem par iestāšanos lietā.

3)	Správa železniční dopravní cesty, státní organizace sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (INEA) tiesāšanās izdevumus.

4)	Správa železniční dopravní cesty, státní organizace, Komisija, INEA, Čehijas Republika un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 63, 19.2.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/77

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. septembra rīkojums – WH/EUIPO

(Lieta T-819/17) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - 2016. gada novērtējums - Noteiktu vērtējumu izslēgšana no novērtējuma ziņojuma - Nepieņemamība)

(2018/C 427/103)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: WH (pārstāvis: E. Fontes Vila, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Lukošiūtė un K. Tóth)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru Vispārējai tiesai tiek lūgts piespriest EUIPO izslēgt no prasītājas novērtējuma ziņojuma par 2016. gadu visus iebildumus attiecībā uz viņas komunicēšanas veidu, jo tie esot kļūdaini un apdraudot pamattiesības brīvi paust savas idejas un viedokļus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	WH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 72, 26.2.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/77

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. septembra rīkojums – Rewe-Beteiligungs-Holding International/EUIPO – Wessanen Benelux (“BonNatura”)

(Lieta T-194/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2018/C 427/104)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rewe-Beteiligungs-Holding International GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvji: S. Brandstätter, M. Kinkeldey un J. Rosenhäger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Sesma Merino un J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Wessanen Benelux BV (Amsterdama, Nīderlande)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 8. janvāra lēmumu lietā R 949/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Wessanen Benelux un Rewe-Beteiligungs-Holding International.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Rewe-Beteiligungs-Holding International GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 166, 14.5.2018.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/78

Prasība, kas celta 2018. gada 24. augustā – Polija/Komisija

(Lieta T-506/18)

(2018/C 427/105)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2018. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmumu C(2018) 3826 final, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), daļā, kurā no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz 1 421 755,79 EUR, kā arī 1 436 426,73 EUR, ko ir izdevusi Polijas Republikā akreditēta maksājumu aģentūra;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1306/2013 (2) 52. panta 1. punkta pārkāpumu, piemērojot finanšu korekciju, pamatojoties uz kļūdainiem faktu konstatējumiem un kļūdainu tiesību interpretāciju.

—

Polijas Republika apgalvo, ka, pamatojoties uz apstrīdēto lēmumu, no Savienības finansējuma izslēgtās summas ir iztērētas atbilstoši tiesību normām par īstenošanas noteikumiem īpašā atbalsta īstenošanai tabakas nozarē, tas ir, Regulai Nr. 73/2009 (3), Regulai Nr. 1120/2009 (4), kā arī Regulai Nr. 1122/2009 (5). Polijas iestāžu atbalsta īstenošanas metode arī atbilstot gan valsts tiesību aktiem, gan Komisijai iesniegtajai tā dēvētajai Darbību programmai, kas tiek īstenotas Polijā saistībā ar Regulas Nr. 73/2009 68. pantā paredzēto īpašo atbalstu.

—

Attiecībā uz iebildumu daļu, kas attiecas uz pārbaudi uz vietas ražotāja līmeni, Polijas Republika norāda, ka ne no Savienības tiesībām, ne no valsts tiesībām neizriet ražotāju pienākums piegādāt visu saražoto tabaku pirmajam pārstrādātājam. Polijas pārbaudes uz vietas sistēma pilnībā ļaujot efektīvi pārbaudīt visu nosacījumu izpildi atbalsta saņemšanai.

—

Attiecībā uz iebildumu daļu, kas attiecas uz pārbaudi uz vietas savākšanas punktā, Polijas Republika norāda, ka šī pārbaude pilnībā nodrošinot visu kvalitātes prasību pārbaudi, kādām ir jāatbilst jēltabakai, kam ir piešķirams atbalsts, tostarp it īpaši prasību pārbaudi, kas attiecas uz mitrumu, kā arī smilšu un netīrumu saturu.

—

Savukārt attiecībā uz Komisijas iebildumu par to, ka nav īpašas samazinājumu un nepiešķiršanas sistēmas, Polijas Republika apgalvo, ka Polijas sankciju sistēma īpašā atbalsta tabakas nozarei jomā pilnībā atbilst Regulas Nr. 73/2009 21. panta 1. punktam. Šī sistēma it īpaši esot bijusi ļoti ierobežojoša un esot izslēgusi jebkāda zaudējumu riska fondam rašanos.

Otrais pamats uz Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkta pārkāpumu, piemērojot pārāk lielu vienotas likmes korekciju salīdzinājumā ar iespējamo finansiālo zaudējumu Savienības budžetam risku.

Polijas Republika uzskata, ka Komisijas piemērotā vienotās likmes korekcija 5 % apmērā ir pārāk liela un pārsniedz iespējamos maksimālos zaudējumus, kas varētu rasties fondam.

Trešais pamats attiecas uz LESD 296. panta otrās daļas pārkāpumu.

Šajā ziņā Polijas Republika norāda uz pretrunām vēstulēs, ko Komisija ir iesniegusi izmeklēšanas procedūras laikā, kā arī uz to, ka Komisija neesot pamatojusi apgalvojumu par dažu no tās norādītajām Savienības tiesību normām pārkāpumu.

(1) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/873 (OV 2018, L 152, 29. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.).

(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 1120/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV 2009, L 316, 1. lpp.).

(5) Komisijas Regula (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/79

Prasība, kas celta 2018. gada 29. augustā – Del Valle Ruiz un citi/VNV

(Lieta-T-514/18)

(2018/C 427/106)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Antonio Del Valle Ruiz (Mehiko pilsēta, Meksika) un 36 citi prasītāji (pārstāvji: P. Saini, QC, J. Pobjoy, Barrister un R. Boynton, Solicitor)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

—

atcelt VNV Apelācijas padomes 2018. gada 19. jūnija galīgo lēmumu lietā 48/2017, ciktāl tajā nolemts, ka Vienotai noregulējuma valdei (VNV) bija tiesības atsaukties uz Regulas Nr. 1049/2001 (1) (i) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturto ievilkumu; (ii) 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu; (iii) 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu un/vai (iv) 4. panta 3. punktu (un/vai VNV 2017. gada 9. februāra lēmuma SRB/ES/2017/01 par publisku piekļuvi VNV dokumentiem līdzīgām tiesību normām), lai pamatotu 2017. gada 23. augusta atkārtotajā prasītāju pieteikumā saistībā ar Banco Popular Español noregulējuma shēmas piemērošanu pieprasīto dokumentu neizpaušanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturto ievilkumu.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 11. pantu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem; OV 2001 L 145, 43. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/80

Prasība, kas celta 2018. gada 29. augustā – FAKRO/Komisija

(Lieta T-515/18)

(2018/C 427/107)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FAKRO sp. z o. o. (Nowy Sącz, Polija) (pārstāvis – A. Radkowiak-Macuda, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2018. gada 14. jūnija lēmumu, kas pieņemts procedūrā saskaņā ar sūdzību, ko FAKRO sp. z o. o.2012. gada 12. jūlijā iesniedza Komisijā par to, ka Grupa VELUX ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli (atsauce AT.40026 VELUX);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā kopā ar apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu, kā rezultātā tika atzīts, ka Eiropas Savienībai nav intereses turpināt procedūru.

Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ieņēmusi galīgo nostāju nedz attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikumiem, nedz attiecībā uz septiņām apgalvotajām darbību kategorijām. Novērtējot pamatu par to, ka dominējošā stāvokli esošs uzņēmums piemēro plēsonīgas cenas, Komisija savu lēmumu nekritiski esot pamatojusi ar šī uzņēmuma argumentiem, neņemot vērā prasītājas argumentus, kā arī neizdarot pat ne vienkāršotu problēmas analīzi. Prasītāja uzskata, ka vienīgais mērķis tam, ka dominējošā stāvokli esošs uzņēmums ieviesa apkarojošu preču zīmi, bija padarīt neiespējamu tā konkurentiem ieiešanu tirgū vai attīstību tajā, un šīs sabiedrības piemērotās investīciju atlaides esot selektīvas, ekskluzīvas un diskriminējošas, un tas esot LESD 102. panta pārkāpums. Tā apgalvo, ka pierādījumi skaidri parāda, ka dominējošā stāvokli esošs uzņēmums ir slēdzis līgumus par ekskluzivitāti pretēji LESD 102. pantam, kā arī ka izmeklēšanas procedūras veikšanai šajā ziņā nebūtu vajadzīgi ievērojami resursi, bet būtu tikai jāpārbauda tās iesniegtie dati un pierādījumi.

Otrais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu saistībā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Eiropas Savienības intereses turpināt procedūru neesamību.

Laikā starp sūdzības iesniegšanu un noraidošo lēmumu esot pagājuši vairāk nekā 71 mēnesis. Komisijas novilcinošās darbības pamatā neesot neviens īpašs apstāklis. Komisijai esot fundamentālas zināšanas par Eiropas jumta logu tirgu. Komisijas novilcinošās darbības sekas varot būt tādas, ka prasītāja nevarēs aizstāvēt savas tiesības valsts konkurences aizsardzības iestādēs, ņemot vērā valsts tiesībās paredzēto sūdzību iesniegšanas noilgumu.

Trešais pamats attiecas uz Regulas Nr. 773/2004 (1) 8. panta 1. punkta pārkāpumu, atsakoties prasītājai piešķirt piekļuvi dokumentiem, tādējādi liedzot tai efektīvas tiesības uz aizstāvību.

Saskaņā ar piemērojamām tiesību normām gadījumā, kad Komisija informē sūdzības iesniedzēju par savu nodomu noraidīt sūdzību, sūdzības iesniedzējam esot tiesības piekļūt dokumentiem, ar kuriem Komisija pamato savu pagaidu vērtējumu. Šajā lietā Komisija neesot piešķīrusi prasītājai šādu piekļuvi. Turklāt Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz Eiropas Savienības intereses novērtēšanas principiem, atbilstoši nepārbaudot dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam pārmesto darbību raksturu un sekas.

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar [LESD 101. un 102. pantu], ko vada Komisija (OV 2004, L 123, 18. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/81

Prasība, kas celta 2018. gada 13. septembrī – Vialto Consulting/Eiropas Komisija

(Lieta T-537/18)

(2018/C 427/108)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vialto Consulting Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis: V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto Komisijas lēmumu, ar kuru Komisija ir noteikusi prasītājas izslēgšanu [no dalības publiskā iepirkuma procedūrās] uz divu gadu periodu un publicējusi informāciju par šo izslēgšanu savā Interneta vietnē;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītajai mantisko kaitējumu, kas nodarīts, pirmkārt, ar tās izslēgšanu uz divu gadu periodu, un, otrkārt, ar informācijas par šo izslēgšanu publicēšanu Komisijas Interneta vietnē, novērtējot šos zaudējumus 434 889,82 EUR apmērā, tiem pieskaitot procentus no šī lēmuma pieņemšanas dienas;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas nodarīts prasītājai, pirmkārt, ar tās izslēgšanu uz divu gadu periodu, un, otrkārt, ar informācijas par šo izslēgšanu publicēšanu Komisijas Interneta vietnē, novērtējot šo kaitējumu 400 000 EUR apmērā, tiem pieskaitot procentus no šī lēmuma pieņemšanas dienas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības attiecībā pret Komisijas 2018. gada 29. jūnija lēmumu Ares(2018)3463041 pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par Regulas 2185/1996 7. panta 1. punkta pārkāpumu, jo Eiropas Komisija esot bez pamatojuma apstiprinājusi, ka OLAF nav pārsniedzis savas pilnvaras, veicot Vialto pārbaudi telpās.

2.	Otrais pamats ir par Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu saistībā ar tiesībām uz labu pārvaldību un pamatojuma neesamību.

3.	Trešais pamats ir par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

4.	Ceturtais pamats ir par samērīguma principa un pienākuma sniegt pienācīgu pamatojumu pārkāpumu, jo Eiropas Komisija esot, pirmkārt, nolēmusi izslēgt Vialto no dalības uz divu gadu periodu, un, otrkārt, publicējusi informāciju par šo izslēgšanu savā Interneta vietnē.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/82

Prasība, kas celta 2018. gada 15. septembrī – Ayuntamiento de Quart de Poblet/Komisija

(Lieta T-539/18)

(2018/C 427/109)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ayuntamiento de Quart de Poblet (Quart de Poblet, Spānija) (pārstāvji: B. Sanchis Piqueras, J. Rodríguez Pellitero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt prasību izskatīšanā un atzīt to par pamatotu;

—	atzīt, ka:

—	prasītāja ir pareizi izpildījusi savas no līgumiem izrietošās līgumsaistības; un

—	tāpēc prasītāja ir tiesīga saņemt šajos līgumos paredzēto finansējumu;

—	Eiropas Komisijas prasījums par noteiktu summu atmaksu no projekta “DIEGO” un projekta “SEED” ir nepamatots un prettiesisks;

—	atcelt paziņojumus par parādu vai katrā ziņā atzīt tos par nelikumīgiem;

—	piespriest Eiropas Komisijai atmaksāt prasītājai summas, kuras tā no prasītājas ir pieprasījusi un kuras prasītāja tai ir samaksājusi;

—	pakārtoti – atzīt, ka Eiropas Komisijas pieprasītās summas ir atbalsttiesīgas un/vai finansējamas izmaksas pēc Vispārējās tiesas ieskatiem noteiktajā apmērā;

—	katrā ziņā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats par to, ka Eiropas Komisija esot kļūdaini klasificējusi izmaksas.

—	Prasītāja uzskata par nepareizu to, kā Eiropas Komisija pretēji līgumos noteiktajam ir klasificējusi izmaksas par tiešām vai netiešām un/vai finansējamām izmaksām, pamatodamās uz savu revidentu ziņojumu un prasīdama prasītājai atmaksāt dotācijas, kas saņemtas projektu “DIEGO” un “SEED” īstenošanai.

Otrais pamats par to, ka Eiropas Komisija esot kļūdaini aprēķinājusi izmaksu apmēru.

—	Prasītāja uzskata, ka šā apmēra aprēķināšana esot nepareiza tāpēc, ka tajā nav ievērots līgumos šajā ziņā noteiktais.

Trešais pamats par to, ka Eiropas Komisija neatvainojami nepildot līgumsaistības.

—	Prasītāja uzskata, ka Komisija, nepareizi klasificēdama attiecinātās izmaksas un nepareizi aprēķinādama šo izmaksu apmēru, nav izpildījusi līgumus un joprojām tos nepilda, neskatoties uz strīdā izteiktajiem apgalvojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tādējādi izrādot ļaunticību.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/83

Prasība, kas celta 2018. gada 11. septembrī – YL/Komisija

(Lieta T-545/18)

(2018/C 427/110)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: YL (pārstāvis: P. Yon, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt [lēmumu par] viņa izslēgšanu no 2017. gada amatā paaugstināto ierēdņu saraksta;

—	paaugstināt viņu amatā ar atpakaļejošu spēku no 2017. gada 1. janvāra;

—

atlīdzināt zaudējumus ar apstrīdētajiem aktiem nodarītā kaitējuma apmērā – par dienām un enerģiju, kas ir veltīta šai prasībai un tās sagatavošanai, par cīņu pret atraidījuma sajūtu, izstumšanu un neatlaidīgu pret viņu vērstu darbību no tās iestādes puses, kurai būtu jārūpējas par savu darbinieku interesēm un būtu attiecībā uz tiem jāizrāda neitralitāte, ja ne labvēlība, – šo kaitējumu novērtējot 100 000 EUR apmērā;

—	atmaksāt viņa advokāta un tiesāšanās izdevumus 10 000 EUR apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats – Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) pārkāpums, ko esot pieļāvusi iecēlējinstitūcija, pirmkārt, savu lēmumu paaugstināt prasītāju amatā pamatojot ar iepriekš noteiktu sodu, lai gan šis sods jau ir ietekmējis viņa karjeru, jo viņam ir piemērota līmeņa pazemināšana. Otrkārt, apstrīdētais lēmums esot ticis pieņemts, pamatojoties uz to, ka minētais sods esot saistīts ar viņa uzvedību darbā, lai gan 2016. gada lēmumā par soda piemērošanu esot bijis norādīts, ka nodarījumiem, par kuriem ir piemērots sods, nav nekādas saistības ar prasītāja funkcijām un atbildību.

Otrais pamats – pilnvaru nepareiza izmantošana, ko iecēlējinstitūcija esot pieļāvusi, izmantojot savas amatā paaugstināšanas pilnvaras, lai pastiprinātu 2016. gadā noteikto sodu, un izmantojot amatā paaugstināšanas procedūru, lai izvairītos no Civildienesta noteikumos izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanai paredzēto robežu ievērošanas.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/84

Prasība, kas celta 2018. gada 14. septembrī – Teeäär/ECB

(Lieta T-547/18)

(2018/C 427/111)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Raivo Teeäär (Tallina, Igaunija) (pārstāvis: L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ECB Valdes 2018. gada 27. februāra lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāja lūgums piešķirt pabalstu karjeras maiņai ārpus ECB;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt Valdes 2018. gada 3. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja sūdzība par Valdes 2018. gada 27. februāra lēmumu;

—

piespriest atlīdzināt par labu prasītājam tam nodarīto mantisko kaitējumu, kuru veido karjeras maiņas finansiālais atbalsts 101 447 EUR apmērā, kam tiek pieskaitīti nokavējuma procenti atbilstoši Eiropas Centrālās bankas likmei, ko piemēro tās galvenajām refinansēšanas operācijām ar trīs procentu punktiem gadā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ECB Civildienesta noteikumu 2.3.1. pants esot prettiesisks, jo ar to tiekot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma princips; apstrīdētajā lēmumā arī esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB Civildienesta noteikumu 2.3.1. pants esot prettiesisks, jo ar to tiekot īstenota diskriminācija pēc vecuma, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu un Direktīvas 2000/78 (1) 2. pantu un 6. panta 1. punktu.

3.	Ar trešo pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tajā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un neesot ievērots rūpības pienākums.

4.	Ar ceturto pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Civildienesta noteikumu 2.3.1. pants.

(1) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/85

Prasība, kas celta 2018. gada 18. septembrī – Helbert/EUIPO

(Lieta T-548/18)

(2018/C 427/112)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Lars Helbert (Alicante, Spānija) (pārstāvis: H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atklātā konkursa EUIPO/AD/01/17 (1) atlases komisijas 2017. gada 1. decembra un 2018. gada 7. marta lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu veiksmīgo kandidātu datubāzē tās galīgajā redakcijā, kas tikusi noteikta pēc tam, kad EUIPO2018. gada 8. jūnijā noraidīja prasītāja sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

—	piespriest EUIPO samaksāt prasītājam kompensāciju, kuras apmēru noteiks Tiesa pēc saviem ieskatiem, par nemantisko kaitējumu, kas radīts prasītājam atlases komisijas lēmuma dēļ, un

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmajā prasības pamatā ir apgalvots, ka attiecībā uz atlases komisijas sastāvu un konsekvenci pieļautās nelikumības esot tieši izraisījušas to, ka novērtējums nebija saskanīgs un tika pārkāpti vienlīdzīgu iespēju, vienlīdzīgas attieksmes un novērtējuma objektivitātes principi – pretēji Atklātos konkursus reglamentējošo vispārīgo noteikumu 3.1. un 2.4. punktam.

2.	Ar otro prasības pamatu ir apgalvots, ka atlases komisija neesot veikusi salīdzinošu kandidāta novērtējumu, pārkāpdama pienākumu ievērot vienlīdzīgas attieksmes, vienlīdzīgu iespēju un novērtējuma objektivitātes principus saskaņā ar Atklātos konkursus reglamentējošo vispārīgo noteikumu 2.4. punktu.

3.	Trešajā prasības pamatā ir apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kas esot pieļautas, izvērtējot prasītāja sniegumu “uz konkrētām kompetencēm vērstajā intervijā”.

4.	Ar ceturto prasības pamatu ir apgalvots, ka atlases komisija esot pārkāpusi paziņojumu par konkursu EUIPO/AD/01/17, kā arī vienlīdzīgas attieksmes, vienlīdzīgu iespēju un novērtējuma objektivitātes principus.

(1) OV 2017, C 9A, 1. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/86

Prasība, kas celta 2018. gada 19. septembrī – Harrington Padrón/Padome

(Lieta T-550/18)

(2018/C 427/113)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katherine Nayarith Harrington Padrón (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/901 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (1), un Padomes Īstenošanas Regulu (ES) 2018/899 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (2), ciktāl to tiesību normas attiecas uz prasītāju; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka tajos neesot precīzu un saskanīgu pierādījumu.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar prasītājas funkcijām un lomu un neesot sniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, lai pamatotu savus apgalvojumus. Prasītāja papildus apgalvo, ka Padome neesot pienācīgi novērtējusi pierādījumus vai vismaz, ka šāds novērtējums esot acīmredzami kļūdains.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojošie pasākumi esot prasītājas pamattiesību uz īpašumu nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/901 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 160I, 25.6.2018., 12. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas Regula (ES) 2018/899 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 160I, 25.6.2018., 5. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/86

Prasība, kas celta 2018. gada 19. septembrī – Oblitas Ruzza/Padome

(Lieta T-551/18)

(2018/C 427/114)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sandra Oblitas Ruzza (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka tajos neesot precīzu un saskanīgu pierādījumu.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar prasītājas funkcijām un lomu un neesot sniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, lai pamatotu savus apgalvojumus. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Padome neesot pienācīgi novērtējusi pierādījumus vai vismaz, ka šāds novērtējums esot acīmredzami kļūdains.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojošie pasākumi esot prasītājas pamattiesību uz īpašumu nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/87

Prasība, kas celta 2018. gada 19. septembrī – Moreno Reyes/Padome

(Lieta T-552/18)

(2018/C 427/115)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Xavier Antonio Moreno Reyes (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka tajos neesot precīzu un saskanīgu pierādījumu.

—

Šajā ziņā prasītājs norāda, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar prasītāja funkcijām un lomu un neesot sniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, lai pamatotu savus apgalvojumus. Prasītājs turklāt apgalvo, ka Padome neesot pienācīgi novērtējusi pierādījumus vai vismaz, ka šāds novērtējums esot acīmredzami kļūdains.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojošie pasākumi esot prasītāja pamattiesību uz īpašumu nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/88

Prasība, kas celta 2018. gada 19. septembrī – Rodríguez Gómez/Padome

(Lieta T-553/18)

(2018/C 427/116)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Delcy Eloina Rodríguez Gómez (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka tajos neesot precīzu un saskanīgu pierādījumu.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar prasītājas funkcijām un lomu un neesot sniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, lai pamatotu savus apgalvojumus. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Padome neesot pienācīgi novērtējusi pierādījumus vai vismaz, ka šāds novērtējums esot acīmredzami kļūdains.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojošie pasākumi esot prasītājas pamattiesību uz īpašumu nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/89

Prasība, kas celta 2018. gada 19. septembrī – Hernández Hernández/Padome

(Lieta T-554/18)

(2018/C 427/117)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Socorro Elizabeth Hernández Hernández (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka tajos neesot precīzu un saskanīgu pierādījumu.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar prasītājas funkcijām un lomu un neesot sniegusi precīzu un saskanīgu pierādījumu kopumu, lai pamatotu savus apgalvojumus. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Padome neesot pienācīgi novērtējusi pierādījumus vai vismaz, ka šāds novērtējums esot acīmredzami kļūdains.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojošie pasākumi esot prasītājas pamattiesību uz īpašumu nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/90

Prasība, kas celta 2018. gada 18. septembrī – Medrobotics/EUIPO (“See More. Reach More. Treat More.”)

(Lieta-T-555/18)

(2018/C 427/118)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Medrobotics Corp. (Raynham, Masačūsetsa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: B. Bittner un U. Heinrich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “See More. Reach More. Treat More.” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 205 055

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 18. jūlija lēmums lietā R 463/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/90

Prasība, kas celta 2018. gada 20. septembrī – ITD and Danske Fragtmænd/Komisija

(Lieta T-561/18)

(2018/C 427/119)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: ITD, Brancheorganisation for den danske vejgodstransport A/S (Padborg, Dānija) un Danske Fragtmænd A/S (Åbyhøj, Dānija) (pārstāvji: L. Sandberg-Mørch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2018. gada 28. maija Lēmumu C(2018) 3169 final valsts atbalsta lietā SA.47707 (2018/N) – valsts kompensācijas, kas izmaksātas PostNord par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu – Dānija; (1)

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot prasību, prasītājas izvirza vienu vienīgu prasības pamatu, kas attiecas uz to, ka Komisija nav uzsākusi LESD 108. panta otrajā daļā paredzēto formālās izmeklēšanas procedūru, kaut arī, novērtējot attiecīgos pasākumus, ir radušās nopietnas grūtības. Šis pamats ir balstīts uz divām argumentu grupām, kas attiecas uz iepriekšējās izmeklēšanas procedūras ilgumu un apstākļiem, kā arī uz apstrīdētā lēmuma saturu.

—

Attiecībā uz apstrīdētā lēmuma saturu prasītājas apgalvo it īpaši, ka: i) universālā pakalpojuma pienākuma kompensēšana nav saderīga ar iekšējo tirgu; ii) valsts garantijas nav pastāvošs atbalsts; iii) atbrīvojums no PVN ir attiecināms uz valsti; iv) izdevumu nepareiza attiecināšana rada valsts līdzekļu pārskaitīšanu un tajā ir vainojama valsts un v) 2017. gada 23. februāra kapitāla ieguldījums ir attiecināms uz valsti un rada ekonomiskas priekšrocības Post Danmark.

(1) OV 2018, C 360, 3. lpp.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/91

Prasība, kas celta 2018. gada 24. septembrī – P. Krücken Organic/Komisija

(Lieta T-565/18)

(2018/C 427/120)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: P. Krücken Organic GmbH (Manheima, Vācija) (pārstāvji: H. Schmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai 216 749,02 EUR, pieskaitot no prasības pieteikuma izsniegšanas dienas nokavējuma procentus atbilstoši astoņu procentu gada likmei virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās pamatlikmes;

—

noteikt atbildētājai pienākumu nodot prasītājai dokumentus, kuri ir noformēti saistībā ar ECOCERT SA veikto bioloģiskās ražošanas dokumentāro pārbaudi Erenhot Jinguyuan Grain and Oil Co. Ltd., 2051 Youyi Road North, Ernehot City, Xilingol League, Iekšējā Mongolija, Autonomais reģions, Ķīnas Tautas Republika, it īpaši 2016., 2017. un 2018. gada inspekcijas ziņojumus un tiem piederošos inspekcijas ziņojumus, kas ir saistīti ar ECOCERT SA konstatējumiem, vērtējumiem un lēmumiem, uz kuru pamata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1[2]35/2008 V pielikumu tika izdots 2017. gada 19. septembra inspekcijas sertifikāts Nr. 22904CN1700w13 attiecībā uz 490 960 kg bioloģiski ražotiem sezama sēklu raušiem un uz kuru pamata ECOCERT SA vēlāk šo inspekcijas sertifikātu atcēla;

—

noteikt atbildētājai pienākumu:

bioloģiskās ražošanas kontroles iestādēm, kurām ir uzticēta Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmas uzdevumu īstenošana trešajās valstīs, savukārt izvirzīt pienākumu nosūtīt Komisijas (EK) Regulas Nr. 1235/20[0]8 (1) V pielikumā paredzētā inspekcijas sertifikāta 11. ailē minētajam importētājam, it īpaši prasītājai, šo iestāžu lēmumus par attiecīgajam importētājam, it īpaši prasītājai, piešķirto inspekcijas sertifikātu atcelšanu, atsaukšanu vai atzīšanu par spēkā neesošiem un izskatīt šo importētāju iebildumus un lemt par tiem, kā arī

bioloģiskās ražošanas kontroles iestādēm, kuras atbildētāja ir apstiprinājusi trešajās valstīs, noteikt pienākumu nodot importētājiem, it īpaši prasītājai, lēmumus pamatojošos bioloģiskās ražošanas kontroles procedūras dokumentus, it īpaši inspekcijas ziņojumus un novērtējuma dokumentus, aizsedzot daļas, uz kurām attiecas trešo personu datu aizsardzība.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja tostarp apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi tās pienākumu ar pienācīgiem pasākumiem uzraudzīt ECOCERT SA – kā no līdzvērtības viedokļa Ķīnā atzītas bioloģiskās ražošanas kontroles iestādes – darbību un līdz ar to nodrošināt Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2) nosacījumu apmierinošu ievērošanu.

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV 2008, L 334, 25. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/92

Prasība, kas celta 2018. gada 24. septembrī – Local-e-motion/EUIPO – Volkswagen (“WE”)

(Lieta T-568/18)

(2018/C 427/121)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Local-e-motion GmbH (Dorsten, Vācija) (pārstāvis: D. Sprenger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Volkswagen AG (Wolfsburg, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WE” ar norādi uz melnu, sarkanu un pelēku krāsu reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 225 675

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmums lietā R 128/2018–4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai iebildumi tiktu pilnībā noraidīti;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/93

Prasība, kas celta 2018. gada 28. septembrī – Agrochem-Maks/Komisija

(Lieta T-574/18)

(2018/C 427/122)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Agrochem-Maks d.o.o. (Zagreba, Horvātija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1019; (1)

—	piespriest atbildētājai segt pašai savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus prasības pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota iestādes pienākuma norādīt pamatojumu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktam neizpilde.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2) 6. panta f) punkta vai II pielikuma 2.2. punkta, kā arī samērīguma principa pārkāpums saistībā ar apgalvotajām datu, kas attiecas uz aktīvās vielas, kuras apstiprināšana tiek lūgta, nepilnībām.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota piesardzības principa kļūdaina piemērošana attiecībā uz iepriekš minētajām nepilnībām datos/jautājumos, kas nevarēja tikt pabeigti riska novērtējuma ietvaros.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta pārkāpums saistībā ar augsta riska attiecībā uz ūdens organismiem konstatēšanu.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1019 (2018. gada 18. jūlijs) par darbīgās vielas oksasulfurona apstiprinājuma neatjaunošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (OV 2018, L 183, 14. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/93

Prasība, kas celta 2018. gada 25. septembrī – Shore Capital International/EUIPO – Circle Imperium (“The Inner Circle”)

(Lieta-T-575/18)

(2018/C 427/123)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shore Capital International Ltd (Berlīne, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Circle Imperium BV (Amsterdama, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “The Inner Circle” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 266 666

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 7. jūnija lēmums lietā R 1402/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas 2017. gada 26. aprīļa lēmumu un tādējādi tiek apmierināts starptautiskās reģistrācijas īpašnieka pieteikums saistībā ar starptautiskās preču zīmes “The Inner Circle” (Nr. 1 266 666) aizsardzību Eiropas Savienībā attiecībā uz 41. klasi;

—	piespriest starptautiskās reģistrācijas īpašniekam un atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas prasītājai ir pamatoti radušies EUIPO Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/94

Prasība, kas celta 2018. gada 28. septembrī – Boxer Barcelona/EUIPO – X-Technology Swiss (“XBOXER”)

(Lieta T-582/18)

(2018/C 427/124)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Boxer Barcelona, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvis: A. Canela Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: X-Technology Swiss GmbH (Wollerau, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “XBOXER” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 673 068

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmums lietā R 2186/2017-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Iebildumu iesniedzēja neesot sniegusi pietiekamus izmantošanas pierādījumus.

—	Nepastāvot sajaukšanas iespēja saistībā ar iebildumu pamatā esošo preču zīmju un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes līdzību.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/95

Prasība, kas celta 2018. gada 26. septembrī – Gesamtverband Verkehrsgewerbe Niedersachsen/Komisija

(Lieta T-583/18)

(2018/C 427/125)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gesamtverband Verkehrsgewerbe Niedersachsen e.V. (Hannovere, Vācija) (pārstāvis: C. Antweiler, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final attiecībā uz prasītājas 2016. gada 28. septembra sūdzību par atbalstu – SA.46538 (2017/NN).

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final attiecībā uz tās sūdzību par atbalstu saistībā ar Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz [Lejassaksijas vietējo pārvadājumu likuma] (turpmāk tekstā – “NNVG”) 7a. panta noteikumiem (Lieta SA. 46538 [2017/NN]) (OV 2018, C 292, 1. lpp.).

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Nepaziņošana kā par atbalsta shēmu (LESD 108. panta 3. punkta pārkāpums) Saistībā ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka NNVG 7a. pants ir jauna atbalsta shēma, par kuru saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu ir bijis jāpaziņo Komisijai.

Nepaziņošana kā par vispārējiem noteikumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) 3. panta 3. punkta pārkāpums)

Saistībā ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka NNVG 7a. pants ir patstāvīgs tiesiskais regulējums par finanšu kompensāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ar kuru nosaka maksimāli pieļaujamos tarifus skolēniem, studentiem, mācekļiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un uz kuru saskaņā ar Lejassaksijas federālās zemes gribu Regulu Nr. 1370/2007 nav paredzēts attiecināt. Minētā sekas būtu tādas, ka saskaņā ar šīs regulas 3. panta 3. punkta otro teikumu par NNVG 7a. pantu būtu bijis jāpaziņo Komisijai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.).

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/96

Prasība, kas celta 2018. gada 1. oktobrī – Vins el Cep/EUIPO – Rotkäppchen-Mumm Sektkellereien (“MIM NATURA”)

(Lieta T-589/18)

(2018/C 427/126)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vins el Cep, SL (Sant Sadurní d’Anoia, Spānija) (pārstāvis: J. Vázquez Salleras un G. Ferrer Gonzalvez, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Rotkäppchen-Mumm Sektkellereien GmbH (Eltville, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “MIM NATURA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 322 761

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmums lietā R 2270/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt šo prasības pieteikumu par apstrīdētā lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu;

—	atzīt par spēkā neesošu apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/97

Prasība, kas celta 2018. gada 2. oktobrī – Antonakopoulos/Parlaments

(Lieta T-590/18)

(2018/C 427/127)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Leonidas Antonakopoulos (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu par prasītāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir atvedināts no tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpuma, jo administrācija pirms lēmuma pieņemšanas neuzklausīja prasītāju, lai gan uzklausīšana bija iespējama, nekaitējot ne izmeklēšanas, ne dienesta interesēm.

Otrais pamats ir atvedināts no pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes, jo apgalvojums par nopietnu pārkāpumu, uz kuru balstās apstrīdētais lēmums, ir lakonisks, neskaidrs un nav ne attaisnots, ne pamatots ar precīziem elementiem, kas izgaismotu pietiekamas aizdomas, kuru dēļ būtu iespējams izdarīt secinājumu, ka prasītājs neesot izpildījis savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus.

3.	Trešais pamats ir atvedināts no samērīguma principa pārkāpuma sakarā ar faktu, ka administrācijai bija iespēja veikt mazāk bargus pasākumus, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas prasības.

Ceturtais pamats ir atvedināts no pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpildes, jo, pirmkārt, administrācija nav izsvērusi prasītāja un dienesta intereses, it īpaši faktu, ka prasītājs jau gandrīz 30 gadus strādā Parlamentā, viņam ir teicamas attiecības ar saviem tiešajiem vadītājiem un ļoti labi novērtējuma ziņojumi, un, otrkārt, šis lēmums, kurš tika nekavējoties plaši atspoguļots, aizskar prasītājas personu un reputāciju.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/97

Prasība, kas celta 2018. gada 2. oktobrī – ZD/Parlaments

(Lieta T-591/18)

(2018/C 427/128)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZD (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu par prasītājas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir atvedināts no tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpuma, jo administrācija pirms lēmuma pieņemšanas neuzklausīja prasītāju, lai gan uzklausīšana bija iespējama, nekaitējot ne izmeklēšanas, ne dienesta interesēm.

Otrais pamats ir atvedināts no pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma, jo apgalvojums par nopietnu pārkāpumu, uz kuru balstās apstrīdētais lēmums, ir lakonisks, neskaidrs un nav ne attaisnots, ne pamatots ar precīziem elementiem, kas izgaismotu pietiekamas aizdomas, kuru dēļ būtu iespējams izdarīt secinājumu, ka prasītāja neesot izpildījusi savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus.

3.	Trešais pamats ir atvedināts no samērīguma principa pārkāpuma sakarā ar faktu, ka administrācijai bija iespēja veikt mazāk bargus pasākumus, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas prasības.

Ceturtais pamats ir atvedināts no rūpības pienākuma pārkāpuma, jo, pirmkārt, administrācija nav izsvērusi prasītājas un dienesta intereses, it īpaši faktu, ka prasītāja jau piecpadsmit gadus strādā Parlamentā, viņai ir teicamas attiecības ar saviem tiešajiem vadītājiem un ļoti labi novērtējuma ziņojumi, un, otrkārt, šis lēmums, kurš tika nekavējoties plaši atspoguļots, aizskar prasītājas personu un reputāciju.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/98

Prasība, kas celta 2018. gada 28. septembrī – Wywiał-Prząda/Komisija

(Lieta T-592/18)

(2018/C 427/129)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katarzyna Wywiał-Prząda (Wezembeek-Oppem, Beļģija) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un nospriest, ka

—	tiek atcelts 2017. gada 23. novembra lēmums, ar kuru prasītājai ir atteikts ekspatriācijas pabalsts;

—	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats, kas tiek izvirzīts kā galvenais, ir atvedināts no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpuma atbilstoši tā interpretācijai 2007. gada 21. jūnija spriedumā Komisija/Hosman-Chevalier (C-424/05 P, EU:C:2007:367), jo laikposms, kurā viņa atsauces periodā Beļģijā dzīvoja diplomātiskajā statusā, ir pielīdzināms apstākļiem, kuri rodas “darba rezultātā, kas veikts kādas citas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā”.

Otrais pamats, kas tiek izvirzīts pakārtoti, ja šo periodu nevarēs neitralizēt, ir atvedināts no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpuma, jo jebkurā gadījumā būtu jāuzskata, ka viņai atsauces periodā nav bijusi vēlme savai klātbūtnei Beļģijā, kas ir nesaraujami saistīta ar viņas vīra diplomātisko misiju, piešķirt pastāvīgās dzīvesvietas jēdzienam raksturīgo stabilitātes iezīmi.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/99

Prasība, kas celta 2018. gada 28. septembrī – BS (1) /Parlaments

(Lieta T-593/18)

(2018/C 427/130)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BS (2) (pārstāvji – M. Maes un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

Atzīt un nospriest:

—	atcelt 2017. gada 10. augusta paziņojumu par grozījumiem prasītāja pensijā Nr. 15;

—	vajadzības gadījumā atcelt lēmumu par nepamatotu maksājumu atgūšanu 1 589,16 EUR apmērā par 2017. gada septembri, oktobri un novembri, kā arī 4 815,16 EUR apmērā, kas norādīts 2017. gada decembra paziņojumā par pensiju;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta pārkāpumu, ciktāl apstrīdētajos lēmumos esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Otrais pamats attiecas uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants), ciktāl atbildētājs neesot norādījis pamatojumu savam lēmumam un neesot ievērojis prasītāja tiesības tikt uzklausītam un tiesības piekļūt lietas materiāliem.

(1) Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

(2) Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/99

Prasība, kas celta 2018. gada 1. oktobrī – Hermann Albers/Komisija

(Lieta T-597/18)

(2018/C 427/131)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hermann Albers e.K. (Neubörger, Vācija) (pārstāvis: S. Roling, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final attiecībā uz viņa sūdzību par atbalstu saistībā ar Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz [Lejassaksijas vietējo pārvadājumu likuma] (turpmāk tekstā – “NNVG”) 7a. panta noteikumiem (Lieta SA. 46697 [2017/NN]) (OV 2018, C 292, 1. lpp.)

Prasība ir pamatota tikai ar vienu pamatu, kurā tiek apgalvots, ka NNVG 7a. pants pretēji Komisijas viedoklim ir jauns atbalsts, par ko ir jāpaziņo.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/100

Prasība, kas celta 2018. gada 4. oktobrī – Grupo textil brownie/EUIPO – The Guide Association (“BROWNIE”)

(Lieta-T-598/18)

(2018/C 427/132)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo textil brownie, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji: D. Pellisé Urquiza un J. C. Quero Navarro, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: The Guide Association (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 016 844

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 4. jūlija lēmums lietā R 2680/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/101

Prasība, kas celta 2018. gada 5. oktobrī – Aeris Invest/VNV

(Lieta T-599/18)

(2018/C 427/133)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aeris Invest Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji: R. Vallina Hoset, P. Medina Sánchez un A. Sellés Marco, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2018. gada 14. septembra lēmumu;

—	piespriest Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumā pret Vienotās noregulējuma valdes (turpmāk tekstā – VNV) 2018. gada 14. septembra lēmumu neveikt galīgo ex-post vērtējumu 2017. gada 7. jūnija lēmumā SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmu iestādei Banco Popular Español, S.A (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, OV 2014 L 25, 90. lpp.) 20. panta 11. punkta pārkāpums. Šim pamatam ir trīs daļas.

—	Pirmā daļa attiecas uz argumentu par to, ka apstrīdētajā lēmumā tika lemts par kreditoru prasījumu atjaunošanas vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanas iespēju bez gala vērtējuma ex post veikšanas.

—	Otrā daļa attiecas uz argumentu par to, ka VNV neesot pārliecinājusies par to, lai informācija, uz kuras pamata tiek veikts vērtējums, būtu pēc iespējas jaunāka un pilnīgāka, lai visi iestādes aktīviem nodarītie zaudējumi tiktu pilnībā ņemti vērā.

—	Trešā daļa attiecas uz Meroni lietā iedibinātās judikatūras pārkāpumu, ciktāl Komisijai esot bijis jāapstiprina VNV lēmums nenodrošināt gala vērtējuma veikšanu ex post.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta pilnvaru pārsniegšana, kas esot pamatojama ar objektīvām un saskanīgām pazīmēm. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpta augstākminētās Regulas (ES) Nr. 806/2014 20. pantā paredzētā procedūra un ka VNV mērķis šo lēmumu pieņemot esot Banco Popular Español, S.A. patiesā stāvokļa slēpšana.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/102

Prasība, kas celta 2018. gada 8. oktobrī – Wewi Mobile/EUIPO (“Fi Network”)

(Lieta T-601/18)

(2018/C 427/134)

Tiesvedības valoda: spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wewi Mobile, SL (Villena, Spānija) (pārstāvji: J. C. Erdozain López, L. Montoya Terán un J. Galán López, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “Fi Network” reģistrācijas pieteikums – preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 16 026 601

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmums lietā R 1462/2017–1

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, izņemot preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz “magnētiem, magnetizēšanas un atmagnetizēšanas ierīcēm”;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/102

Prasība, kas celta 2018. gada 8. oktobrī – Universität Koblenz-Landau/EACEA

(Lieta T-606/18)

(2018/C 427/135)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Universität Koblenz-Landau (Mainca, Vācija) (pārstāvji: C. von der Lühe un I. Felder, advokāti)

Atbildētāja: Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka ar Grant Agreement 2012-3075/001–001 saistītie atmaksas pieprasījumi par summu 22 454,22 EUR, kas nosūtīti ar atbildētājas 2018. gada 8. augusta vēstuli ar lietas numuru EACEA/A4/RR-am D (2018) 011591, ir spēkā neesoši;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai 41 408,15 EUR, kā arī procentus 9 procentu punktu apmērā virs Eiropas Centrālās bankas kopš 2018. gada 30. marta noteiktās pamatlikmes;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus:

1.	Attiecināmo izmaksu nepilnīga atzīšana, neraugoties uz atbilstošu pierādījumu iesniegšanu.

2.	Atteikuma atzīt attiecināmās izmaksas pamatojuma trūkums vai nepietiekams pamatojums.

26.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 427/105

Labojums paziņojumam Oficiālajā Vēstnesī lietā C-457/18

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”C 399, 2018. gada 5. novembris )

(2018/C 427/141)

Paziņojuma teksts OV lietā C-457/18 Slovēnijas Republika pret Horvātijas Republiku ir jāaizstāj ar šādu:

“Prasība, kas celta 2018. gada 13. jūlijā — Slovēnijas Republika/Horvātijas Republika

(Lieta C-457/18)

(2018/C 427/141)

Tiesvedības valoda – horvātu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis: M. Menard)

Atbildētāja: Horvātijas Republika

Prasījumi

Prasītāja lūdz Tiesu atzīt, ka atbildētāja ir pārkāpusi:

—	LES 2. pantu un 4. panta 3. punktu;

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku 5. panta 2. punktu, kā arī šīs regulas I pielikumu un Eiropas Savienības sistēmu to kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontrolei, pārbaudei un īstenošanai, kuri tika ieviesti ar Regulu Nr. 1224/2009 un Īstenošanas regulu Nr. 404/2011;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 4. un 17. pantu, kas aplūkoti kopā ar 13. pantu, kā arī

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, 2. panta 4. punktu un 11. panta 1. punktu,

un lūdz Tiesu arī piespriest atbildētājai:

—	nekavējoties izbeigt iepriekš minētos pārkāpumus un

—	atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmais pamats:

Vienpusēji neizpildot pienākumu, kuru Horvātija ir uzņēmusies pievienošanās Eiropas Savienībai procesā, – ievērot šķīrējtiesas nolēmumu un tādējādi šajā nolēmumā noteikto robežu un citus tajā paredzētos pienākumus, Horvātija atsakoties ievērot tiesiskumu, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtība (LES 2. pants).

Otrais pamats:

Vienpusēji atsakoties pildīt pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu, tādējādi vienlaikus traucējot Slovēnijai pilnībā īstenot savu suverenitāti dažās savas teritorijas daļās Līguma izpratnē, Horvātija pārkāpjot LES 4. panta 3. punktā paredzēto pienākumu lojāli sadarboties ar Eiropas Savienību un ar Slovēniju. Horvātijas rīcība apdraudot Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, proti, miera nostiprināšanu un vēl ciešāku saikni starp nācijām, kā arī to Savienības tiesību normu mērķus, kas attiecas uz dalībvalstu teritoriju (LES 4. panta 3. punkta pirmā daļa). Turklāt Horvātija liedzot Slovēnijai iespēju visā tās teritorijā – gan uz sauszemes, gan jūras teritorijā – īstenot Savienības tiesības un darboties saskaņā ar šīm tiesībām, it īpaši ievērojot Savienības atvasināto tiesību normas, kas attiecas uz dalībvalstu teritoriju (LES 4. panta 3. punkta pirmā daļa).

Trešais pamats:

Horvātija pārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un it īpaši noteikumus par savstarpēju piekļuvi šīs regulas 5. panta un I pielikuma izpratnē. Noteikumi, kas Horvātijai un Slovēnijai ir piemērojami no 2017. gada 30. decembra, ļauj 25 katras valsts zvejas kuģiem brīvi piekļūt citas valsts teritoriālajiem ūdeņiem, kā tas ir noteikts, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, proti, šķīrējtiesas nolēmuma izpratnē Horvātija neļaujot Slovēnijai īstenot tiesības šī tiesiskā regulējuma ietvaros un tādējādi pārkāpjot minētās regulas 5. pantu, jo: i) atsakoties piemērot noteikumus par savstarpēju piekļuvi; ii) atsakoties atzīt to tiesību aktu spēkā esamību, ko Slovēnija ir pieņēmusi šajā ziņā; un iii) sistemātiski piemērojot sodus, neļaujot Slovēnijas zvejas kuģiem brīvi piekļūt jūras ūdeņiem, kas šķīrējtiesas 2017. gada nolēmumā ir noteikti kā Slovēnijas jūras ūdeņi, kā arī a fortiori brīvi piekļūt Horvātijas ūdeņiem, kuri ietilpst savstarpējas piekļuves noteikumu piemērošanas jomā.

Ceturtais pamats:

Horvātija pārkāpjot Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, kā arī Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/ 2011 (2011. gada 8. aprīlis). Horvātijas policijas patruļkuģi bez Slovēnijas atļaujas pavadot Horvātijas zvejas kuģus, kad tie zvejo Slovēnijas ūdeņos, tādējādi liedzot Slovēnijas zvejas inspektoriem veikt pārbaudes. Tajā pašā laikā Horvātijas iestādes Slovēnijas zvejas kuģiem, kad tie zvejo Slovēnijas ūdeņos, kurus Horvātija ir piesavinājusies sev, uzliekot naudas sodu par nelikumīgu robežas šķērsošanu un nelegālu zveju. Papildus tam Horvātija nenododot Slovēnijai datus par Horvātijas kuģu darbību Slovēnijas ūdeņos, kā tas ir prasīts abās iepriekš minētajās regulās. Tādējādi Horvātija neļaujot Slovēnijai veikt pārbaudes ūdeņos, uz kuriem attiecas tās suverenitāte un jurisdikcija, un neievērojot ekskluzīvo kompetenci, kas Slovēnijai ir kā piekrastes valstij savos teritoriālajos ūdeņos, tādējādi pārkāpjot Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un Regulu (ES) Nr. 404/ 2011.

Piektais pamats:

Horvātija esot pārkāpusi un joprojām pārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss). Horvātija kā kopējo robežu ar Slovēniju neatzīstot šķīrējtiesas nolēmumā noteiktās robežas, nesadarbojoties ar Slovēniju šādas “ārējās robežas” aizsardzībai un nespēj garantēt apmierinošu aizsardzību, līdz ar to tā pārkāpjot minētās regulas 13. un 17. pantu, kā arī 4. pantu, kurā ir prasīts noteikt robežas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Sestais pamats:

Horvātija esot pārkāpusi un joprojām pārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru un kas ir piemērojama dalībvalstu “jūras ūdeņiem”, kas ir noteikti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijā (“UNCLOS”) (direktīvas 2. panta 4. punkts). Horvātija noraidot šķīrējtiesas lēmumu, kurā ir paredzēta šāda robežu noteikšana, un – tieši pretēji – Slovēnijas jūras ūdeņus iekļaujot savas jūras telpiskās plānošanas jomā, un tādējādi neļaujot veikt saskaņošanu ar Slovēnijas ģeogrāfiskajām kartēm, pārkāpjot minēto direktīvu un it īpaši tās 8. un 11. pantu.”

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		( *1 )

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 26. novembris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 427/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	Labojumi
2018/C 427/141	Labojums paziņojumam Oficiālajā Vēstnesī lietā C-457/18 ( OVC 399, 5.11.2018. )	105


	(*1) Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.