Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2018/C 301/01)

Jaunākā publikācija

OV C 294, 20.8.2018.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 285, 13.8.2018.

OV C 276, 6.8.2018.

OV C 268, 30.7.2018.

OV C 259, 23.7.2018.

OV C 249, 16.7.2018.

OV C 240, 9.7.2018.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums (Szombathelyi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība pret Dániel Bertold Lada

(Lieta C-390/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2008/675/TI - Citā dalībvalstī iepriekš pieņemta notiesājoša nolēmuma ņemšana vērā jaunā kriminālprocesā - Īpaša procedūra citā dalībvalstī pasludināta notiesājoša sprieduma atzīšanai - Iepriekšējā nolēmuma pārskatīšana un juridiskā pārkvalificēšana - Savstarpējās atzīšanas princips - LESD 82. panta 1. punkts))

(2018/C 301/02)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szombathelyi Törvényszék

Pamatlietas puse

Dániel Bertold Lada

Rezolutīvā daļa

Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā, lasot to LESD 82. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dalībvalstī saistībā ar jaunu kriminālprocesu, kas ierosināts pret personu, galīga notiesājoša nolēmuma, ko iepriekš pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa attiecībā uz šo pašu personu saistībā ar citiem nodarījumiem, ņemšana vērā ir atkarīga no tādas iepriekšējas īpašas atzīšanas procedūras kā pamatlietā, ko veic pirmās minētās dalībvalsts tiesas.

---

(1)  OV C 350, 26.9.2016.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marcandi Limited, kas tirdzniecībā izmanto nosaukumu “Madbid”/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-544/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts - “Kredītpunktu” piešķiršana, kuri ļauj vairāksolīt pārdošanās tiešsaistes izsolēs - Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību - Priekšdarbi - 73. pants - Nodokļa bāze))

(2018/C 301/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Marcandi Limited, kas tirdzniecībā izmanto nosaukumu “Madbid”

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu “kredītpunktu” piešķiršana, par kādiem ir runa pamatlietā un kas ļauj viena operatora klientiem vairāksolīt tā organizētās pārdošanās izsolēs, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, kad atlīdzība ir par minētajiem “kredītpunktiem” samaksātā summa.

2)

Direktīvas 2006/112 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, “kredītpunktu”, kas ir izmantoti vairāksolīšanai, vērtība netiek ietverta atlīdzībā, kuru nodokļu maksātājs saņem par preču piegādi, ko tas ir veicis par labu lietotājiem, kuri ir uzvarējuši pārdošanā tā organizētā izsolē, vai tiem, kas ir iegādājušies preci, izmantojot funkcijas “pirkt tagad” vai “iegūtā atlaide”.

3)

Interpretējot atbilstošās Savienības tiesību un valsts tiesību normas, dalībvalsts tiesai, kas konstatē, ka citā dalībvalstī attieksme pret to pašu darījumu ir atšķirīga pievienotās vērtības nodokļa mērķiem, ir iespēja un pat pienākums atkarībā no tā, vai tās nolēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

---

(1)  OV C 14, 16.1.2017.

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 4. jūlija spriedums – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-626/16) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Atkritumu apglabāšana poligonos - Direktīva 1999/31/EK - Esošie poligoni - 14. pants - Galīgais lēmums par darbības turpināšanu vai pārtraukšanu - 13. pants - Slēgšanas procedūra - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. panta 2. punkts - Naudas sodi - Kavējuma nauda un naudas sods))

(2018/C 301/04)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Sanfrutos Cano un A. Tokár)

Atbildētāja: Slovākijas Republika (pārstāve: B. Ricziová)

Rezolutīvā daļa

1)	Neveicot visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu 2013. gada 25. aprīļa spriedumu Komisija/Slovākija (C-331/11, nav publicēts, EU:C:2013:271), Slovākijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

2)

Ja 1) punktā konstatētā neizpilde turpinās šī sprieduma pasludināšanas dienā, piespriest Slovākijas Republikai maksāt Eiropas Komisijai kavējuma naudu 5 000 EUR par katru nokavējuma dienu to pasākumu īstenošanā, kas ir nepieciešami, lai izpildītu 2013. gada 25. aprīļa spriedumu Komisija/Slovākija (C-331/11, nav publicēts, EU:C:2013:271), sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz 2013. gada 25. aprīļa sprieduma Komisija/Slovākija (C-331/11, nav publicēts, EU:C:2013:271) pilnīgai izpildei.

3)	Piespriest Slovākijas Republikai samaksāt Eiropas Komisijai naudas sodu 1 000 000 EUR apmērā.

4)	Slovākijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 78, 13.3.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums (Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AB “flyLAL-Lithunian Airlines”, kas ir likvidācijas procesā /Starptautiskā lidosta “Rīga” VAS, “Air Baltic Corporation” AS

(Lieta C-27/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Īpašā jurisdikcija - 5. panta 3. punkts - Lietas, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - Vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu - Kaitējuma rašanās vieta un kaitējumu radījušā notikuma iestāšanās vieta - Prasība atlīdzināt kaitējumu, ko, iespējams, radījusi pretkonkurences rīcība dažādās dalībvalstīs - 5. panta 5. punkts - Filiāles darbības - Jēdziens))

(2018/C 301/05)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos apeliacinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: AB “flyLAL-Lithunian Airlines”, kas ir likvidācijas procesā

Atbildētājas: Starptautiskā lidosta “Rīga” VAS, “Air Baltic Corporation” AS

piedaloties:“ŽIA Valda” AB, “VA Reals” AB, Lietuvos Respublikos konkurencijos taryba

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, ko radījusi pretkonkurences rīcība, “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu”, tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, konkrēti attiecas uz negūtās peļņas rašanās vietu, ko veido pārdošanas apjomu samazināšanās, proti, vietu, kur atrodas tirgus, ko skārusi minētā rīcība, kurā, kā apgalvo cietušais, tam ir radušies zaudējumi.

2)

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, ko radījusi pretkonkurences rīcība, jēdziens “vieta, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu” var tikt saprasts tādējādi, ka tā ir vai nu vieta, kur noslēgta pretkonkurences vienošanās, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, vai arī vieta, kur ir piedāvātas un piemērotas plēsonīgās cenas, ja šī prakse veido pārkāpumu atbilstoši LESD 102. pantam.

3)

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “strīdi, kas izriet no filiāles darbības” ietver prasību atlīdzināt kaitējumu, ko, iespējams, izraisījusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izpaudusies kā plēsonīgu cenu piemērošana, ja uzņēmuma, kuram ir dominējošais stāvoklis, filiāle ir faktiski un nozīmīgi piedalījusies šajā ļaunprātīgajā rīcībā.

---

(1)  OV C 104, 3.4.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 4. jūlija spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – NN A/S/Skatteministeriet

(Lieta C-28/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. pants - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Valsts nodokļu tiesiskais regulējums, kurā citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības pastāvīga uzņēmuma, kurš atrodas valsts teritorijā, zaudējumu nodošanai tam pašam koncernam piederošai sabiedrībai rezidentei ir paredzēts nosacījums, ka zaudējumus nav iespējams izmantot ārvalsts nodokļa vajadzībām))

(2018/C 301/06)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: NN A/S

Atbildētāja: Skatteministeriet

Rezolutīvā daļa

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru koncerna sabiedrībām rezidentēm ir atļauts no to kopējiem ienākumiem atskaitīt šī koncerna meitasuzņēmuma nerezidenta pastāvīga uzņēmuma rezidenta zaudējumus tikai gadījumā, ja tās dalībvalsts, kurā ir minētā meitasuzņēmuma juridiskā adrese, tiesiskajā regulējumā nav atļauts šos zaudējumus atskaitīt no pēdējās minētās ienākumiem, ja šo tiesību aktu piemērošana ir apvienota ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas piemērošanu, kura šajā pēdējā minētā dalībvalstī atļauj no meitasuzņēmuma maksātā ienākuma nodokļa atskaitīt summu, kas atbilst dalībvalstī, kurā atrodas šis pastāvīgais uzņēmums, saistībā ar tā darbību samaksātajam ienākuma nodoklim. Tomēr LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir šādi valsts tiesību akti, ja to piemērošanas sekas ir tādas, ka minētajam koncernam tiek atņemta jebkāda faktiska iespēja atskaitīt minētos zaudējumus no saviem kopējiem ienākumiem, lai gan šo pašu zaudējumu ieskaitīšana minētā meitasuzņēmuma ienākumos nav iespējama dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 121, 18.4.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums – Liam Jenkinson/ Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eulex Kosovo

(Lieta C-43/17 P) (1)

((Apelācija - Šķīrējklauzula - Eiropas Savienības starptautisko misiju darbinieki - Kompetence izskatīt strīdus saistībā ar darba līgumiem - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - Šķīrējklauzulas, ar kurām pēdējā līgumā kompetence ir piešķirta Savienības tiesai, bet iepriekšējos līgumos - Briseles tiesai (Beļģija) - Lēmums nepagarināt pēdējo līgumu - Prasība pārkvalificēt visas līgumiskās attiecības par “līgumu uz nenoteiktu laiku” - Prasības par kompensāciju par nepamatotu atlaišanu - Pirms pēdējā līguma esošo līgumattiecību ņemšana vērā - Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetence))

(2018/C 301/07)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Liam Jenkinson (pārstāvji: N. de Montigny un J.-N. Louis, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Vitro un M. Bishop), Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji G. Gattinara, L. Radu Bouyon un S. Bartelt, vēlāk Gattinara, A. Aresu un Radu Bouyon), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji: S. Marquardt, R. Spac un E. Orgován), Eulex Kosovo (pārstāvji: M. Vicente Hernandez, avocate, vēlāk E. Raoult, avocate)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra rīkojumu Jenkinson/Padome u.c. (T-602/15, EU:T:2016:660).

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 104, 3.4.2017.

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums (Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-213/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izskatīšanu, noteikšana - 17., 18., 23. un 24. pants - Iepriekšēja starptautiskās aizsardzības procedūra, kas nosisinās kādā dalībvalstī - Jauns pieteikums citā dalībvalstī - Pieteikuma par atpakaļuzņemšanu paredzētajos termiņos neesamība - Attiecīgās personas nodošana kriminālvajāšanai))

(2018/C 301/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 23. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kurā ir iesniegts jauns starptautiskās aizsardzības pieteikums, ir atbildīga par šī pieteikuma izskatīšanu, ja šī dalībvalsts šīs regulas 23. panta 2. punktā paredzētajā termiņā nav iesniegusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, lai gan, no vienas puses, cita dalībvalsts bija atbildīga par agrāk iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu un, no otras puses, šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesā pēc šī termiņa beigām tiek izskatīta prasība par kāda no šiem pieteikumiem noraidīšanu.

2)

Regulas Nr. 604/2013 18. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja kāda dalībvalsts ir iesniegusi trešās valsts valstspiederīgā, kurš tās teritorijā uzturas bez uzturēšanās atļaujas, atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, tajā šai dalībvalstij nav paredzēts pienākums apturēt prasības par agrāk iesniegta starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidīšanu izskatīšanu un, ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts tam piekrīt, šo izskatīšanu izbeigt.

3)

Regulas Nr. 604/2013 24. panta 5. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā dalībvalstij, kas iesniegusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, pamatojoties uz šīs regulas 24. pantu, pēc tam, kad pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī ir beigušies minētās regulas 23. panta 2. punktā paredzētie termiņi, nav jāinformē šīs pēdējās minētās dalībvalsts iestādes, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts valsts tiesā tiek izskatīta prasība, kas celta par agrāk iesniegta starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidīšanu.

4)

Regulas Nr. 604/2013 17. panta 1. punkts un 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā tāda pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanas dienā, saskaņā ar kuru, izpildot Eiropas apcietināšanas orderi, starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs tiek nodots no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti un atrodas pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā, bet nav iesniedzis šajā valstī jaunu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, šī otra dalībvalsts var tiesiski prasīt, lai šī pirmā dalībvalsts uzņemtu atpakaļ šo pieteikuma iesniedzēju, un tai nav jānolemj izskatīt viņa iesniegto pieteikumu.

---

(1)  OV C 239, 24.7.2017.

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums – Mast-Jägermeister SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-217/17 P) (1)

((Apelācija - Kopienas dizainparaugs - Dizainparaugu, kas attēlo kausus, reģistrācijas pieteikums - Regula (EK) N. 6/2002 - 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Grafisks attēls - 45. un 46. pants - Iesniegšanas datuma piešķiršana - Nosacījumi - Regula (EK) N. 2245/2002 - 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 10. panta 1. un 2. punkts))

(2018/C 301/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mast-Jägermeister SE (pārstāvis: C. Drzymalla, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: S. Hanne)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Mast-Jägermeister SE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 300, 11.9.2017.

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marle Participations SARL/Ministre de l'Économie et des Finances

(Lieta C-320/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 2., 9. un 168. pants - Saimnieciskā darbība - Holdinga tieša vai netieša iejaukšanās savu meitasuzņēmumu pārvaldībā - Holdinga sabiedrības savam meitasuzņēmumam iznomāta ēka - Priekšnodokļa atskaitīšana - PVN, kas ietilpst holdinga sabiedrības izdevumos saistībā ar citu uzņēmumu kapitāldaļu iegādi))

(2018/C 301/10)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Marle Participations SARL

Atbildētāja: Ministre de l'Économie et des Finances

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir interpretējama tādējādi, ka fakts, ka holdinga sabiedrība savam meitasuzņēmumam iznomā ēku, ir uzskatāms par “iejaukšanos tās pārvaldībā”, un tas ir atzīstams par saimniecisku darbību šīs direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē, kas sniedz tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu par izdevumiem, kuri šai sabiedrībai radušies, iegādājoties šī meitasuzņēmuma kapitāldaļas, ja šī pakalpojumu sniegšana ir pastāvīga rakstura, tie tiek sniegti pret atlīdzību un tā tiek aplikta ar nodokli, un tas nozīmē, ka šī iznomāšana nevar būt atbrīvota no nodokļa un ka ir jāpastāv tiešai saiknei starp pakalpojuma sniedzēja sniegto pakalpojumu un no saņēmēja iekasēto atlīdzību. Izdevumi saistībā ar savu meitasuzņēmumu kapitāldaļu iegādi, kas radušies holdinga sabiedrībai, kura iesaistās to pārvaldībā un kura tādējādi veic saimniecisko darbību, ir jāuzskata par tās vispārējo izdevumu daļu, un par šiem izdevumiem samaksātais PVN principā ir pilnībā jāatskaita.

2)

Izdevumi saistībā ar šo meitasuzņēmumu kapitāldaļu iegādi, kas radušies holdinga sabiedrībai, kura iesaistās tikai dažu no tiem pārvaldībā un kura savukārt attiecībā uz pārējām neveic saimniecisko darbību, tikai daļēji ir jāuzskata par šīs sabiedrības vispārējiem izdevumiem tādējādi, ka par šiem izdevumiem samaksātais PVN var tikt atskaitīts tikai daļā, kurā tie ir saistīti ar saimniecisko darbību, atbilstoši sadales kritērijiem, ko definējušas dalībvalstis, kurām, īstenojot šīs pilnvaras, ir jāņem vērā minētās direktīvas mērķis un struktūra un šajā ziņā jāparedz aprēķināšanas veids, kas objektīvi atspoguļo, kāda daļa no iepriekš iztērētajiem līdzekļiem faktiski ir izmantota saimnieciskajai darbībai un kāda – darbībai, kas nav saimnieciskā darbība, un tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

---

(1)  OV C 269, 14.8.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 5. jūlija spriedums (Landgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verein für lauteren Wettbewerb eV/Princesport GmbH

(Lieta C-339/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tekstilšķiedru nosaukumi un ar tiem saistītās etiķetēšanas un marķēšanas prasības - Regula (ES) Nr. 1007/2011 - 7. un 9. pants - Tīri tekstilizstrādājumi - Dažādšķiedru tekstilizstrādājumi - Etiķetēšanas un marķēšanas metodes))

(2018/C 301/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verein für lauteren Wettbewerb eV

Atbildētāja: Princesport GmbH

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu, 4. pants un 14. panta 1. punkta pirmā daļa, tos lasot kopsakarā ar šīs regulas preambulas 10. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir uzlikts vispārīgs etiķetēšanas un marķēšanas pienākums, lai norādītu šķiedru sastāvu visos tekstilizstrādājumos, ieskaitot tos, kas definēti minētās regulas 7. pantā.

2)	Regulas Nr. 1007/2011 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav noteikts pienākums tīra tekstilizstrādājuma etiķetē vai marķējumā izmantot vienu no trim tajā minētajiem apzīmējumiem, proti, “100 %”, “tīrs” vai “viss”. Ja šie apzīmējumi tiek lietoti, tie tajos var tikt kombinēti.

3)	Regulas Nr. 1007/2011 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums etiķetē vai marķējumā norādīt visu aplūkotā tekstilizstrādājuma sastāvā esošo šķiedru nosaukumus un to svara procentuālo daudzumu neattiecas uz tīru tekstilizstrādājumu.

---

(1)  OV C 283, 28.8.2017.

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 4. jūlija spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wolfgang Wirth u.c./Thomson Airways Ltd

(Lieta C-532/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pārvadājumi - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 2. panta b) punkts - Piemērošanas joma - Jēdziens “apkalpojošais gaisa pārvadātājs” - Nomas kopā ar apkalpi līgums (“wet lease”)))

(2018/C 301/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāji: Wolfgang Wirth, Theodor Mülder, Ruth Mülder, Gisela Wirth

Atbildētāja: Thomson Airways Ltd

Rezolutīvā daļa

Jēdziens “apkalpojošais gaisa pārvadātājs” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, īpaši tās 2. panta b) punkta, izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver gadījumu, kad gaisa pārvadātājs kā pamatlietā citam gaisa pārvadātājam iznomā lidaparātu kopā ar apkalpi atbilstoši lidmašīnas kopā ar apkalpi nomas līgumam (“wet lease”), taču neuzņemas operatīvo atbildību par šiem lidojumiem, tostarp, kad pasažieriem izsniegtajā lidojuma rezervācijas apstiprinājumā ir norādīts, ka lidojumu izpilda pirmais minētais gaisa pārvadātājs.

---

(1)  OV C 402, 27.11.2017.

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 26. jūnija rīkojums – Windrush Aka LLP/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Jerry Dammers

(Lieta C-325/17 P) (1)

((Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Vārdiska preču zīme “The Specials” - Faktiska izmantošana - Preču zīmes īpašnieka piekrišana))

(2018/C 301/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Windrush Aka LLP (pārstāvji: S. Malynicz, QC, ko pilnvarojis S. Britton, un S. Tregear, solicitors)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Botis un J. Crespo Carrillo), Jerry Dammers (pārstāvji: B. Brandreth, barrister, ko pilnvarojis C. Fehler, solicitor)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu.

2)	Windrush Aka LLP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 31. maija rīkojums (Budapesti II. és III. Kerületi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – István Bán/KP 2000 kft., Edit Kovács

(Lieta C-24/18) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pamatbrīvības - LESD 49. un 63. pants - Pilnībā iekšēja situācija - Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu neesamība - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 301/14)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budapesti II. és III. Kerületi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: István Bán

Atbildētājas: KP 2000 kft., Edit Kovács

Rezolutīvā daļa

Budapesti II. és III. Kerületi Bíróság (Budapeštas II un III iecirkņa tiesa, Ungārija) ar 2017. gada 12. decembra lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 221, 25.6.2018.

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 27. jūnija rīkojums (Amtsgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – flightright GmbH/Eurowings GmbH

(Lieta C-130/18) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Aviopārvadājumi - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Tiesības uz kompensāciju lidojuma atcelšanas gadījumā - Maršruta maiņa, kas pasažierim nav ļāvusi savā galamērķī ierasties ātrāk nekā divas stundas pēc atceltā lidojuma paredzētā ielidošanas laika - Kavēšanās, kas ilgāka par divām stundām, bet nepārsniedz trīs stundas)

(2018/C 301/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: flightright GmbH

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim, kurš ir informēts par lidojuma atcelšanu mazāk nekā 7 dienas pirms paredzētā izlidošanas laika, ir tiesības uz šajā tiesību normā minēto kompensāciju, ja pārvadātāja piedāvātā maršruta maiņas dēļ pasažieris galamērķi ir sasniedzis vēlāk nekā divas, bet ātrāk nekā trīs stundas pēc atceltā lidojuma paredzētā ielidošanas laika.

---

(1)  OV C 182, 28.5.2018.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 12. janvārīAcquafarm S.L. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā T-458/16 Acquafarm/Komisija

(Lieta C-40/18 P)

(2018/C 301/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieces

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Acquafarm S.L. (pārstāvis: A. Pérez Moreno, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Ar 2018. gada 12. jūlija rīkojumu Tiesa (astotā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda Acquafarm S.L. pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 2. martāCJ iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-692/16: CJ/Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

(Lieta C-170/18 P)

(2018/C 301/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: CJ (pārstāvis: V. Kolias, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-692/16 CJ/ECDC (EU:T:2017:894);

—	rezultātā, ja apelācijas sūdzība tiek atzīta par pamatotu, atcelt jauno 2015. gada 2. decembra lēmumu par līguma izbeigšanu un piespriest samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam Vispārējā tiesā prasīto atalgojumu un naudas kompensāciju, kam pieskaitīti likumiskie procenti;

—	piespriest ECDC atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa, lemjot, ka apstākļi laikposmā no dienas, kad tika pieņemts atceltais lēmums par līguma izbeigšanu, līdz dienai, kad ticis pieņemts jaunais lēmums par līguma izbeigšanu, nav tik būtiski mainījušies, lai liegtu ECDC no jauna pieņemt atcelto lēmumu par līguma izbeigšanu, ir nepareizi interpretējusi apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, sagrozījusi pierādījumus un pieļāvusi kļūdu faktu juridiskajā klasifikācijā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa, lemjot, ka jaunais lēmums par līguma izbeigšanu nebija nesamērīgs LES 5. panta 4. punkta izpratnē, ir nepareizi interpretējusi apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, nav norādījusi pietiekamu pamatojumu, ir pieļāvusi kļūdu faktu juridiskajā klasifikācijā un ir nepareizi interpretējusi LESD 266. pantu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pārlieku plaši izpratusi res judicata tvērumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir:

—	nepareizi interpretējusi Civildienesta tiesas spriedumu apvienotajās lietās F-159/12 un F-161/12 CJ/ECDC un pārlieku plaši izpratusi no tā izrietošo res judicata tvērumu;

—	nepareizi interpretējusi Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punktu par trauksmes cēlēju aizsardzību, nepiešķirot tam lietderīgu iedarbību.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi noteikumu par Savienības ārpuslīgumisko atbildību, pakārtoti – juridiski kļūdaini klasificējusi faktus, kad tā nosprieda, ka apstrīdētais lēmums nav pamatots tādā veidā, kas radītu nemateriālu kaitējumu apelācijas sūdzības iesniedzējam.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. maijā iesniedza Landesverwaltungsgerichts Steiermark (Austrija) – Humbert Jörg Köfler u.c.

(Lieta C-297/18)

(2018/C 301/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Pieteicēji: Humbert Jörg Köfler, Wolfgang Leitner, Joachim Schönbeck, Wolfgang Semper

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Cita lietas dalībniece: Finanzpolizei

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par ar nolaidību saistītajiem pārkāpumiem ir paredzēts neierobežots naudas sods, it īpaši augsti minimālie sodi un naudas soda aizstāšana ar brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. jūnijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Landwirtschaftskammer Niedersachsen/Reinhard Westphal

(Lieta C-378/18)

(2018/C 301/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Landwirtschaftskammer Niedersachsen

Atbildētājs: Reinhard Westphal

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai noilguma termiņu Regulas (EK) Nr. 2419/2001 (1) 49. panta 6. punkta izpratnē sāk skaitīt ar atbalsta samaksas brīdi, vai arī sākums ir jānosaka saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (2) 3. panta 1. punktu, šajā gadījumā – otrās daļas pirmo teikumu?

2)	Vai Regulas (EK) Nr. 2419/2001 49. panta 6. punktā un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. panta 1. punktā ietvertie noilguma noteikumi ir noteikumi, kas paredz administratīvus sodus, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 2. panta 2. punkta otrā teikuma izpratnē?

3)

Vai Regulas (EK) Nr. 2419/2001 52.a pants, kurā ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 2419/2001 49. panta 5. punktā ietverto noilguma noteikumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku, var pēc analoģijas tikt piemērots arī attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 2419/2001 49. panta 6. punktu? Ja Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums ir piemērojams (pirmais jautājums), uz nākamajiem jautājumiem nav jāatbild; ja tas nav piemērojams, apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā uz trešo jautājumu nav jāatbild.

---

(1)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2419/200 (2001. gada 11. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 (OV 2001, L 327, 11. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV 1995, L 312, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. jūnijā iesniedza Juge d’instruction du tribunal de grande instance de Paris (Francija) – kriminālprocess pret YA un AIRBNB Ireland UC, piedaloties Hotelière Turenne SAS, Pour un hébergement et un tourisme professionnel (AHTOP), Valhotel

(Lieta C-390/18)

(2018/C 301/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Juge d’instruction du tribunal de grande instance de Paris

Pamatlietas puses

YA un AIRBNB Ireland UC

Piedaloties: Hotelière Turenne SAS, Pour un hébergement et un tourisme professionnel (AHTOP), Valhotel

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai uz sabiedrības AirBnb Ireland UC Francijā sniegtajiem pakalpojumiem, izmantojot elektronisko platformu, kas tiek pārvaldīta no Īrijas, attiecas pakalpojumu sniegšanas brīvība, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK (1) 3. pantā?

2)

Vai ierobežojošie noteikumi par nekustamā īpašuma aģenta profesijas praktizēšanu Francijā, kas paredzēti loi numéro 70-9 du 2 janvier 1970 relative aux intermédiaires en matière d’opérations immobilières, dite loi Hoguet [1970. gada 2. janvāra likumā Nr. 70-9 par darījumu starpniekiem nekustamo īpašumu jomā, tā sauktais Ogē likums], ir attiecināmi uz sabiedrību AirBnb Ireland UC?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. jūnijā iesniedza Corte di appello di Napoli (Itālija) – I.G.I. Srl/Maria Grazia Cicenia u.c.

(Lieta C-394/18)

(2018/C 301/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte di appello di Napoli

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: I.G.I. Srl

Atbildētāji apelācijas instancē: Maria Grazia Cicenia, Mario Di Pierro, Salvatore de Vito, Antonio Raffaele

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai sadalāmās sabiedrības kreditori, kuru prasījuma tiesības radušās pirms sadalīšanas un kuri nav izmantojuši iespēju celt iebildumus saskaņā ar Civilkodeksa 2503. pantu (proti, aizsardzības līdzekli, kas ieviests saskaņā ar [Direktīvas 82/891/EEK] (1) 12. pantu), var celt atcelšanas prasību saskaņā ar Civilkodeksa 2901. pantu jau pēc tam, kad sadalīšana ir notikusi, lai atzītu, ka attiecībā pret viņiem sadalīšana nerada tiesiskas sekas, un tātad lai izpildes ziņā viņiem tiktu dota priekšroka salīdzinājumā ar saņēmējsabiedrības vai saņēmējsabiedrību kreditoriem, kā arī šo sabiedrību akcionāriem?

2)	Vai direktīvas 19. pantā aplūkotais anulēšanas jēdziens attiecas tikai uz prasībām, kas ietekmē sadalīšanas akta spēkā esamību, vai tomēr arī uz tām, kuras, lai arī neietekmēdamas šā akta spēkā esamību, padara to relatīvi neiedarbīgu vai neattiecināmu?

---

(1)  Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (OV 1982, L 378, 47. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. jūnijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Tim SpA – Direzione e coordinamento Vivendi SA/Consip SpA, Ministero dell’Economia e delle Finanze

(Lieta C-395/18)

(2018/C 301/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tim SpA – Direzione e coordinamento Vivendi SA

Atbildētāji: Consip SpA, Ministero dell’Economia e delle Finanze

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2014/24/ES (1) 57. pants un 71. panta 6. punkts liedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā tas, kas ir ietverts Leģislatīvā Dekrēta Nr. 50/2016 80. panta 5. punktā, kurā ir paredzēts, ka saimnieciskās darbības subjekts–pretendents ir jāizslēdz no konkursa gadījumā, ja konkursa norises posmā tiek konstatēts izslēgšanas iemesls attiecībā uz vienu no trim piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem, tā vietā, lai liktu pretendentam aizstāt norādīto apakšuzņēmēju?

2)

Pakārtoti, ja Tiesa atzīs, ka dalībvalstij ir tiesības izvēlēties izslēgt pretendentu, vai samērīguma princips, kas ir paredzēts Līguma par ES 5. pantā, uz ko ir atsauce Direktīvas 2014/24/ES preambulas 101. apsvērumā un kuru Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi par vienu no vispārējiem Eiropas Savienības tiesību principiem, liedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā tas, kas ir ietverts Leģislatīvā Dekrēta Nr. 50/2016 80. panta 5. punktā, kurā ir paredzēts, ka saimnieciskās darbības subjekts–pretendents ir katrā ziņā jāizslēdz no konkursa gadījumā, ja konkursa norises posmā tiek konstatēts izslēgšanas iemesls attiecībā uz norādīto apakšuzņēmēju, arī tad, ja ir citi apakšuzņēmēji, kuri nav izslēgti un kuri atbilst apakšuzņēmēja pakalpojumu veikšanai vajadzīgām prasībām, vai arī tad, ja saimnieciskās darbības subjekts, pretendents, paziņo par izvēli neizmantot apakšuzņēmējus, jo pats atbilst pakalpojumu veikšanai vajadzīgām prasībām?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 65. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. jūnijā iesniedza Hof van Cassatie (Beļģija) – Infohos/Belgische Staat

(Lieta C-400/18)

(2018/C 301/23)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Infohos

Atbildētāja: Belgische Staat

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) 13. panta A daļas 1. punkta f) apakšpunkts, tagad – Direktīvas 2006/112/EK (2) (2006. gada 28. novembris) 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tam dalībvalstis var attiecībā uz tajā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa paredzēt ekskluzivitātes nosacījumu, atbilstoši kuram neatkarīgai grupai, kura pakalpojumus sniedz arī subjektiem, kas nav tās dalībnieki, par dalībniekiem sniegtajiem pakalpojumiem arī ir jāmaksā PVN pilnā apmērā?

---

(1)  Padomes Sestā direktīva (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu bāze (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Tedeschi Srl in proprio e quale Mandataria Rti, Consorzio Stabile Istant Service in proprio e quale Mandante Rti/C.M. Service Srl, Università degli Studi di Roma La Sapienza

(Lieta C-402/18)

(2018/C 301/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Tedeschi Srl, pārstāvot gan sevi, gan uzņēmumu pagaidu apvienību, Consorzio Stabile Istant Service, pārstāvot gan sevi, gan uzņēmumu pagaidu apvienību

Atbildētāja apelācijas instancē: Università degli Studi di Roma La Sapienza

Atbildētāja apelācijas instancē un pretapelācijas sūdzības iesniedzēja: C.M. Service Srl

Prejudiciālais jautājums

Vai uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības principi, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pantā un 56. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18 (1) 25. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāria Direktīvas 2014/24 (2) 71. pantā un kuros nav iekļauti ierobežojumi attiecībā uz apakšuzņēmuma daļu un apakšuzņēmējiem piemērojamo cenu samazinājumu, kā arī Eiropas Savienības samērīguma princips liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā kā Itālijas tiesiskais regulējums, kas ir ietverts 2006. gada 12. aprīļa Leģislatīvā Dekrēta Nr. 163 118. panta 2. un 4. punktā, saskaņā ar ko apakšuzņēmums nevar pārsniegt trīsdesmit procentus no līguma kopējās summas un izraudzītajam pretendentam attiecībā uz apakšuzņēmējiem nodotajiem darbiem ir jāpiemēro tās pašas cenas par vienību kā tās, kas izriet no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, ar cenas samazinājumu, kas nevar pārsniegt divdesmit procentus?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.)

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. jūnijā iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – AURES Holdings a.s./Odvolací finanční ředitelství

(Lieta C-405/18)

(2018/C 301/25)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītāja: AURES Holdings a.s.

Atbildētājs: Odvolací finanční ředitelství

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai brīvības veikt uzņēmējdarbību jēdzienu Līguma par Eiropas Savienības darbību (1) 49. panta nozīmē var attiecināt uz vienkāršu sabiedrības vadības vietas pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti?

2)

Ja var, vai tas ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 52. un 54. pantu, ja ar valsts tiesību aktiem vienībai, kas ir no citas dalībvalsts un kas pārceļ saimnieciskās darbības vai vadības vietu uz Čehijas Republiku, ir liegts pieprasīt atskaitīt nodokļu zaudējumus, kas radušies šajā citā dalībvalstī?

---

(1)  OV 2012, C 326, 47. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 22. jūnijā iesniedza Tribunal administratif (Luksemburga) – Nicolas Aubriet/Ministre de l'Enseignement supérieur et de la Recherche

(Lieta C-410/18)

(2018/C 301/26)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif

Pamatlietas puses

Prasītājs: Nicolas Aubriet

Atbildētāja: Ministre de l'Enseignement supérieur et de la Recherche

Prejudiciālais jautājums

Vai 2014. gada 24. jūlija grozītā likuma par valsts finansiālo atbalstu augstākās izglītības iegūšanai 3. panta 5. punkta b) apakšpunktā Luksemburgas Lielhercogistē nedzīvojošiem studentiem izvirzītais nosacījums, neņemot vērā citus piesaistes kritērijus, proti, ka viņiem ir jābūt tādu darba ņēmēju bērniem, kuri pieteikuma par finansiālu atbalstu iesniegšanas brīdī Luksemburgā ir bijuši darba ņēmēji vai pašnodarbinātie vismaz piecus gadus bez pārtraukuma septiņu gadu atsauces laikposmā, ir nepieciešams, lai sasniegtu Luksemburgas likumdevēja izvirzīto mērķi, proti, censties veicināt personu ar augstākās izglītības diplomu īpatsvara pieaugumu?

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 26. jūnijāMykola Yanovych Azarov iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedumu lietā T-190/16 Mykola Yanovych Azarov/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-416/18 P)

(2018/C 301/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Mykola Yanovych Azarov (pārstāvji: A. Egger un G. Lansky, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedumu lietā T-190/16;

—

pašai pieņemt galīgo lēmumu un atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/318 (2016. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/311 (2016. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (2), ciktāl tie skar apelācijas sūdzības iesniedzēju, un piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā;

—	pakārtoti otrajā ievilkumā norādītajam prasījumam – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pieņemtu lēmumu, ievērojot Tiesas sniegto juridisko vērtējumu, un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza šādus apelācijas sūdzības pamatus:

1)

Tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka Padome nav pārkāpusi pamattiesības. Tiesa esot juridiski kļūdaini novērtējusi tiesību uz īpašumu, kā arī darījumdarbības brīvības ierobežojumu. It īpaši tā attiecīgos pasākumus esot juridiski kļūdaini atzinusi par piemērotiem un samērīgiem. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi procesuālas kļūdas un esot pārkāpusi procesuālās tiesības.

2)

Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka Padome nav nepareizi izmantojusi savu rīcības brīvību. Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot veikusi konkrētu pārbaudi attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. Otrkārt, Vispārējā tiesa juridiski kļūdaini uzskatot, ka konkrētu pierādījumu trūkums nav būtisks.

3)	Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka Padome nav pārkāpusi tiesības uz labu pārvaldību. Pirmkārt, Vispārējās tiesas apsvērumi par Padomes pienākumu ievērot objektivitāti esot juridiski kļūdaini. Otrkārt, Vispārējā tiesa nepareizi izprotot pienākuma norādīt pamatojumu tvērumu.

4)	Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka Padome nav pieļāvusi “acīmredzamu kļūdu vērtējumā”.

5)	Vispārējā tiesa, sniedzot tīri politisku pamatojumu, esot pārkāpusi tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

---

(1)  OV 2016, L 60, 76. lpp.

(2)  OV 2016, L 60, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 27. jūnijā iesniedza Tribunal de première instance de Namur (Beļģija) – Ordre des avocats du barreau de Dinant/JN

(Lieta C-421/18)

(2018/C 301/28)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Namur

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ordre des avocats du barreau de Dinant

Atbildētājs: JN

Prejudiciālie jautājumi

Vai advokātu kolēģijas prasība piespriest kādam tās biedram samaksāt tai pienākošās ikgadējās arodiemaksas ir uzskatāma par prasību “lietās, kas attiecas uz līgumiem” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 7. panta 1. punkta izpratnē?

---

(1)  OV 2012, L 351, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 12. jūlijā Ungārija iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-554/15 un T-555/15 Ungārija/Eiropas Komisija

(Lieta C-456/18 P)

(2018/C 301/29)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ungārija (pārstāvji: M. Z. Fehér un G. Koós)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzībā Ungārija lūdz Tiesu:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 25. aprīlī pasludināto spriedumu apvienotajās lietās T-554/15 un T-555/15;

—

daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 15. jūlija Lēmumu C(2015) 4805 par tabakas rūpniecības uzņēmumu Ungārijā veicamo veselības iemaksu, ciktāl tajā ir noteikts apturēt Ungārijas Parlamenta pieņemtajā a dohányipari vállalkozások 2015. évi egészségügyi hozzájárulásáról szóló 2014. évi XCIV. törvény (2014. gada Likums Nr. XCIV par veselības iemaksām no tabakas rūpniecības uzņēmumiem 2015. gadā) paredzēto gan veselības iemaksas progresīvo likmju, gan ieguldījumu gadījumā veicamā veselības iemaksas samazinājuma piemērošanu;

—	daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 15. jūlija Lēmumu C(2015) 4808 par Ungārijas pārtikas aprites pārbaudes nodevas 2014. gada grozījumiem, ciktāl tajā ir noteikts apturēt grozīto pārtikas aprites nodevas progresīvo likmju piemērošanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzību Ungārijas valdība pamato būtībā ar trīs argumentiem atbilstoši Tiesas judikatūrā noteiktajiem kritērijiem.

Pirmkārt, Ungārijas valdība pamato apelācijas sūdzību ar to, ka, izvērtēdama savstarpēji saistītos prasības pamatus, Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi tiesības.

Otrkārt, jautājumā par pienākumu norādīt pamatojumu Vispārējā tiesa esot kļūdaini un nepienācīgi izpratusi LESD 296. pantu un Hartas 41. panta 1. punktu.

Treškārt, Ungārijas valdība norāda uz kļūdu vērtējumā, kuras iznākumā neesot pienācīgi izvērtēti Ungārijas izteiktie pārmetumi un esot nepienācīgi interpretēti tās prasības pieteikumā izklāstītie argumenti.

Ungārijas valdība uzskata, ka apstrīdēto lēmumu pieņemšanā Komisija nav nedz pilnībā ievērojusi attiecīgās procesuālās normas, nedz izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, fakti neesot izklāstīti pietiekami pareizi un Komisijas esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi savas pilnvaras. Lai arī Vispārējās tiesas kompetencē bija izvērtēt visus šo aspektus, tā šādu izvērtējumu neesot veikusi vispār vai arī esot veikusi nepienācīgi.

Ungārijas valdība apgalvo, ka tādējādi Vispārējā tiesa, pirmkārt, esot kļūdaini interpretējusi Regulas (EK) 659/1999 (1) 11. panta 1. punktu un nepareizi piemērojusi Tiesas judikatūru par šo pantu. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, nepareizi —pēc Ungārijas valdības domām— vērtēdama apgalvojumu, kas izteikts saistībā ar samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu prasībām, un nepamatoti secinājusi, ka saskaņotībai ar agrākajiem Komisijas lēmumiem un praksi no tiesiskās drošības viedokļa nav būtiskas nozīmes. Tāpat Vispārējā tiesa neesot pienācīgi interpretējusi Ungārijas valdības argumentu par to, vai ir izpildīti valsts atbalsta nosacījumi, un atstājusi bez ievērības šo būtisko argumentu pat jautājumā par attiecīgā pasākuma īstenošanas apturēšanu. Visbeidzot, Vispārējā tiesa nav izpildījusi arīdzan savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo – pretēji viedoklim, ko visā tiesvedības gaitā bija paudusi Komisija – secināja, ka priekšnosacījums, lai lēmumos liktu apturēt pasākumu veikšanu, bija tāds, ka Ungārijai nav bijis vēlmes tos īstenot, un ka šo apstākli Komisija savos lēmumos bija pietiekami pierādījusi.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Rogesa/Komisija

(Lieta T-643/13) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Lūgums piešķirt piekļuvi informācijai par 10 % efektīvāko tērauda industrijas iekārtu noteikšanu - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību - Sevišķas sabiedrības intereses - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - Informācijas saistībā ar emisijām vidē jēdziens - Termiņu ievērošana))

(2018/C 301/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rogesa Roheisengesellschaft Saar mbH (Dillingen, Vācija) (pārstāvji: S. Altenschmidt un P.-A. Schütter, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Clotuche-Duvieusart un B. Martenczuk, vēlāk – F. Clotuche-Duvieusart un H. Krämer)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2013. gada 25. septembra lēmumu, ar ko prasītājai atteikta piekļuve dokumentiem, kuros ir informācija par aprēķinu bāzi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu 10 % efektīvāko iekārtu, kas ir bijis sākuma punkts, nosakot principus ex ante līmeņatzīmju izstrādei, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), 10.a pantam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rogesa Roheisengesellschaft Saar mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 45, 15.2.2014.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Buonotourist/Komisija

(Lieta T-185/15) (1)

((Valsts atbalsts - Uzņēmums, kas apkalpo autobusu maršrutu tīklus Regione Campania - Priekšrocība - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Tarifu kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas samaksāta, pamatojoties uz nolēmumu, ko pieņēmusi pēdējās instances tiesa - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pastāvošs un jauns atbalsts - Regula (EEK) Nr. 1191/69 - Atbrīvojuma no paziņošanas pienākuma nosacījumi - Regulas (EK) Nr. 659/99 4. panta 5. punkts un 7. panta 6. punkts - Kompetence, kāda valsts atbalsta kontroles jomā ir attiecīgi Komisijai un valstu tiesām - Augstākas instances valsts tiesas sprieduma res judicata spēks - Materiālo tiesību normu piemērošana laikā - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā drošība))

(2018/C 301/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Buonotourist Srl (Castel San Giorgio, Itālija) (pārstāvji: G. Capo un L. Visone, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, G. Conte un P.-J. Loewenthal)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Associazione Nazionale Autotrasporto Viaggiatori (ANAV) (Roma, Itālija) (pārstāvis: M. Malena, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1075 (2015. gada 19. janvāris) par valsts atbalstu SA.35843 (2014/C) (ex 2012/NN), ko īstenojusi Itālija saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu papildkompensāciju uzņēmumam Buonotourist (OV 2015, L 179, 128. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Buonotourist Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Associazione Nazionale Autotrasporto Viaggiatori (ANAV) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 190, 8.6.2015.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – CSTP Azienda della Mobilità/Komisija

(Lieta T-186/15) (1)

((Valsts atbalsts - Uzņēmums, kas apkalpo autobusu maršrutu tīklus Regione Campania - Priekšrocība - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Tarifu kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas samaksāta, pamatojoties uz nolēmumu, ko pieņēmusi pēdējās instances tiesa - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pastāvošs un jauns atbalsts - Regula (EEK) Nr. 1191/69 - Atbrīvojuma no paziņošanas pienākuma nosacījumi - Regulas (EK) Nr. 659/99 4. panta 5. punkts un 7. panta 6. punkts - Kompetence, kāda valsts atbalsta kontroles jomā ir attiecīgi Komisijai un valstu tiesām - Augstākas instances valsts tiesas sprieduma res judicata spēks - Materiālo tiesību normu piemērošana laikā - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā drošība))

(2018/C 301/32)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CSTP Azienda della Mobilità SpA (Salerno, Itālija) (pārstāvji: G. Capo un L. Visone, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, G. Conte un P.-J. Loewenthal)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Asstra Associazione Trasporti (Roma, Itālija) (pārstāvis: M. Malena, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1074 (2015. gada 19. janvāris) par valsts atbalstu SA.35842 (2014/C) (ex 2012/NN), ko īstenojusi Itālija saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu papildkompensāciju uzņēmumam CSTP (OV 2015, L 179, 112. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	CSTP Azienda della Mobilità SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Asstra Associazione Trasporti sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 190, 8.6.2015.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Klyuyev/Padome

(Lieta T-240/16) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Juridiskais pamats - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz reputācijas aizsardzību - Iebilde par prettiesiskumu))

(2018/C 301/33)

Tiesvedības valoda –angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andriy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvji: B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, barrister, R. Gherson un T. Garner, solicitors

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: P. Mahnič Bruni un J. P. Hix)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/318 (2016. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 76. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/311 (2016. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl prasītāja vārds tika saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami minētie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl A. Klyuyev tika saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami minētie ierobežojošie pasākumi.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	A. Klyuyev sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus attiecībā uz šajā prasības pieteikumā izteikto prasību atcelt tiesību aktus.

4)	Padome sedz savus, kā arī atlīdzina A. Klyuyev tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasījumu grozījumu rakstā izteikto lūgumu daļēji atcelt Lēmumu 2017/381 un Īstenošanas regulu 2017/374.

---

(1)  OV C 270, 25.7.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – ClientEarth/Komisija

(Lieta T-644/16) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Komisijas dokumenti, kuri attiecas uz Savienības tirdzniecības nolīgumos paredzētā ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas mehānisma un ieguldījumu tiesu sistēmas saderīgumu ar Savienības tiesībām - Daļējs piekļuves atteikums - Izņēmums sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām - Izņēmums juridisko atzinumu aizsardzībai - Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību - Sevišķas sabiedrības intereses))

(2018/C 301/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ClientEarth (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: O. Brouwer, advokāts, un N. Frey, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Clotuche-Duvieusart un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 1. jūlija Lēmumu C(2016) 4286 final, ar ko ir liegta piekļuve noteiktiem dokumentiem, kuri attiecas uz Savienības tirdzniecības nolīgumos paredzētā ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas mehānisma un ieguldījumu tiesu sistēmas saderīgumu ar Eiropas Savienības tiesībām.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ClientEarth sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 402, 31.10.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Enoitalia/EUIPO – La Rural Viñedos y Bodegas (“ANTONIO RUBINI”)

(Lieta T-707/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ANTONIO RUBINI” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “RUTINI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 301/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enoitalia SpA (Calmasino di Bardolino, Itālija) (pārstāvis: S. Rizzo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: E. Zaera Cuadrado)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: La Rural Viñedos y Bodegas SA Ltda (Capital Federal, Argentīna)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. jūnija lēmumu lietā R 1085/2015-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp La Rural Viñedos y Bodegas un Enoitalia.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Enoitalia SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 419, 14.11.2016.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Europa Terra Nostra/Parlaments

(Lieta T-13/17) (1)

((Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Lēmums par subsīdijas piešķiršanu politiskam fondam - Priekšfinansējums, kas noteikts 33 % apmērā no piešķirtās subsīdijas maksimālā apmēra - Pienākums sniegt priekšfinansējuma bankas garantiju - Finanšu regula - Finanšu regulas īstenošanas noteikumi - Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu - Samērīgums - Pilnvaru nepareiza izmantošana))

(2018/C 301/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Europa Terra Nostra eV (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: P. Richter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, C. Burgos un S. Alves)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Eiropas Parlamenta Lēmumu FINS-2017-30 (2016. gada 12. decembris) par subsīdijas piešķiršanu prasītājai, ciktāl ar šo lēmumu priekšfinansējums ir ierobežots līdz 33 % no maksimālā subsīdijas summas apmēra ar nosacījumu, ka tiek sniegta bankas garantija.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Europa Terra Nostra eV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 63, 27.2.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – APF/Parlaments

(Lieta T-16/17) (1)

((Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Lēmums par subsīdijas piešķiršanu politiskai partijai - Priekšfinansējums, kas noteikts 33 % apmērā no piešķirtās subsīdijas maksimālā apmēra - Pienākums sniegt priekšfinansējuma bankas garantiju - Finanšu regula - Finanšu regulas īstenošanas noteikumi - Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu - Samērīgums - Pilnvaru nepareiza izmantošana))

(2018/C 301/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alliance for Peace and Freedom (APF) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: P. Richter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, C. Burgos un S. Alves)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Eiropas Parlamenta Lēmumu FINS-2017-15 (2016. gada 12. decembris) par subsīdijas piešķiršanu prasītājai, ciktāl ar šo lēmumu priekšfinansējums ir ierobežots līdz 33 % no maksimālā subsīdijas summas apmēra ar nosacījumu, ka tiek sniegta bankas garantija.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Alliance for Peace and Freedom (APF) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 63, 27.2.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – CLF/Parlaments

(Lieta T-54/17) (1)

((Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Lēmums par subsīdijas piešķiršanu politiskam fondam - Priekšfinansējums, kas noteikts 33 % apmērā no piešķirtās subsīdijas maksimālās summas - Pienākums sniegt priekšfinansējuma bankas garantiju - Finanšu regula - Finanšu regulas īstenošanas noteikumi - Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 301/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Coalition for Life and Family (CLF) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: P. Richter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, S. Alves un C. Burgos)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Eiropas Parlamenta Lēmumu FINS-2017-16 (2016. gada 12. decembris) par subsīdijas piešķiršanu prasītājai, ciktāl ar šo lēmumu priekšfinansējums ir ierobežots līdz 33 % no maksimālās subsīdijas summas ar nosacījumu, ka tiek sniegta bankas garantija.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Coalition for Life and Family (CLF) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 78, 13.3.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Pegasus/Parlaments

(Lieta T-57/17) (1)

((Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Lēmums par subsīdijas piešķiršanu politiskam fondam - Priekšfinansējums, kas noteikts 33 % apmērā no piešķirtās subsīdijas maksimālās summas - Pienākums sniegt priekšfinansējuma bankas garantiju - Finanšu regula - Finanšu regulas piemērošanas noteikumi - Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 301/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pegasus (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: P. Richter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, S. Alves un C. Burgos)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Eiropas Parlamenta Lēmumu FINS-2017-31 (2016. gada 12. decembris) par subsīdijas piešķiršanu prasītājam, ciktāl ar šo lēmumu priekšfinansējums ir ierobežots līdz 33 % no maksimālās subsīdijas summas ar nosacījumu, ka tiek sniegta bankas garantija.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pegasus atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 78, 13.3.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedums – Link Entertainment/EUIPO – García-Sanjuan Machado (“SAVORY DELICIOUS ARTISTS & EVENTS”)

(Lieta T-694/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SAVORY DELICIOUS ARTISTS & EVENTS” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “AVORY” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Pakalpojumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts)))

(2018/C 301/40)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Link Entertainment, SLU (Madride, Spānija) (pārstāvis: E. Estella Garbayo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sandra García-Sanjuan Machado (Barselona, Spānija) (pārstāvis: E. Torner Lasalle, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 28. jūlija lēmumu lietā R 1758/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Sandra García-Sanjuan Machado un Link Entertainment.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Link Entertainment, SLU atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 402, 27.11.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. jūnija rīkojums – Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-147/15) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Eiropas Savienības pašu resursi - Dalībvalstu finansiālā atbildība - Lūgums atbrīvot no pienākuma darīt pieejamus pašu resursus - Komisijas vēstule - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība))

(2018/C 301/41)

Tiesvedības valoda –čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, T. Müller, J. Vláčil un J. Očková)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Caeiros un Z. Malůšková)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt apgalvoto Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta “Pašu resursu un finanšu plānošana” direkcijas direktora lēmumu, kas esot ietverts 2015. gada 20. janvāra vēstulē Ares (2015)217973, ar ko minētais ģenerāldirektorāts noraidīja lūgumu atbrīvot no pienākuma darīt pieejamus pašu resursus 53 976 340 CZK apmērā, kas tika iesniegts, piemērojot Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV 2000, L 130, 1. lpp.), 17. panta 2. punktu, un aicināja Čehijas iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai ieskaitītu Komisijas kontā summu 53 976 340 CZK apmērā ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc otrā mēneša deviņpadsmitās dienas pēc tā mēneša, kurā tika nosūtīta attiecīgā vēstule, pretējā gadījumā pastāvot riskam maksāt nokavējuma procentus saskaņā ar šīs pašas regulas 11. pantu.

Rezolutīva daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Par Slovākijas Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Čehijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Čehijas Republika, Komisija un Slovākijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pēdējās minētās pieteikumu par iestāšanos lietā pašas.

---

(1)  OV C 213, 29.6.2015.

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. jūnija rīkojums – Rumānija/Komisija

(Lieta T-478/15) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Eiropas Savienības pašu resursi - Dalībvalstu finansiālā atbildība - Pienākums pārskaitīt Komisijai summu, kas atbilst pašu resursu zaudējumam - Komisijas vēstule - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība))

(2018/C 301/42)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji: sākotnēji R.-H. Radu, A. Buzoianu un E. Gane, vēlāk R.-H. Radu, E. Gane, A. Wellman un M. Chicu)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji A. Caeiros un A. Ştefănuc, vēlāk A. Caeiros un G.-D. Balan)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta lēmumu, kas esot ietverts 2015. gada 11. jūnija vēstulē ar references numuru Ares (2015) 2453089, ar kuru pēdējais minētais uzdod Rumānijai nodot tā rīcībā bruto summu 1 079 513,09 euro apmērā, no kuras ir jāatskaita 25 % kā iekasēšanas izmaksas, kas atbilst zaudētajiem tradicionālajiem pašu resursiem, vēlākais pirmajā darbdienā pēc deviņpadsmitās tā otrā mēneša dienas, kas seko minētās vēstules nosūtīšanai, pretējā gadījumā maksājot nokavējuma procentus atbilstoši Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2007/436, Euratom par [Eiropas] Kopienu pašu resursu sistēmu (OV 2000, L 130, 1. lpp.), 11. pantam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Par Slovākijas Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Rumānija sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Rumānija, Komisija un Slovākijas Republika pašas sedz pašas savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar Slovākijas Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 346, 19.10.2015.

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. jūnija rīkojums – TL/EDAU

(Lieta T-452/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Personas datu aizsardzība - Vispārējās tiesas judikatūras publiskošana - Pieteikums par anonimizāciju un Vispārējās tiesas sprieduma izņemšanu no tīmekļa - Nepārsūdzams akts - Apstiprinošs akts - Jaunu un būtisku faktu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 301/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TL (pārstāvji: T. Léonard un M. Cock, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) (pārstāvji: A. Buchta, M. Pérez Asinari, C. Gayrel un M. Guglielmetti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EDAU 2017. gada 16. maija lēmumu noraidīt pieteikumu par būtībā, pirmkārt, viņa kompetences attiecībā uz lietas dalībnieka tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā vārda izpaušanu tīmeklī jaunu analīzi un, otrkārt, [konfidenciāla] sprieduma anonimizācijas noteikšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	TL un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs katrs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 22. jūnija rīkojums – Arysta LifeScience Netherlands/Komisija

(Lieta T-476/17 R)

((Pagaidu noregulējums - Augu aizsardzības līdzekļi - Darbīgā viela diflubenzurons - Nosacījumi, ar kādiem tiek saņemts apstiprinājums laišanai tirgū - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana))

(2018/C 301/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arysta LifeScience Netherlands BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji: C. Mereu un M. Grunchard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Lewis, I. Naglis un G. Koleva)

Priekšmets

Pieteikums, kurš pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts apturēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/855 (2017. gada 18. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas diflubenzurona apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV 2017, L 128, 10. lpp.), izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas 2018. gada 2. jūlija rīkojums – thyssenkrupp Electrical Steel un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Komisija

(Lieta T-577/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Muitas savienība - Atļauja ievešanai pārstrādei - Savienības ražotāju būtisko interešu negatīvas ietekmēšanas risks - Regulas (ES) Nr. 952/2013 211. panta 6. punkts - Ekonomisko nosacījumu izpēte - Komisijas secinājumu apjoms - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība))

(2018/C 301/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: thyssenkrupp Electrical Steel GmbH (Gelsenkirchen, Vācija) un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo (Isbergues, Francija) (pārstāvis: M. Günes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. F. Brakeland un F. Clotuche–Duvieusart)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt apgalvoto Komisijas lēmumu, kas esot ietverts 2017. gada 2. maija Muitas ekspertu grupas nodaļas “Īpašās procedūras, izņemot tranzītu” sestās sanāksmes protokolā, kurā tika secināts, ka, piešķirot Euro-Mit Staal BV lūgto atļauju ievest pārstrādei noteiktus silīcijtērauda ražojumus ar orientētu graudu, nepastāv risks, ka Savienības ražotāju būtiskās intereses varētu tikt negatīvi ietekmētas.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Par Euro-Mit Staal BV pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina thyssenkrupp Electrical Steel GmbH un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo tiesāšanās izdevumus.

4)	Euro-Mit Staal BV sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā pats.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 22. jūnija rīkojums – FMC/Komisija

(Lieta T-719/17 R)

((Pagaidu noregulējums - Augu aizsardzības līdzekļi - Īstenošanas regula (ES) 2017/1496 - Darbīgās vielas DPX KE 459 (flupirsulfuronmetila) apstiprinājuma neatjaunošana - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana))

(2018/C 301/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FMC Corp. (Filadelfija, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Waelbroeck, I. Antypas un A. Accarain, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Koleva, A. Lewis un I. Naglis)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/1496 (2017. gada 23. augusts) par darbīgās vielas DPX KE 459 (flupirsulfuronmetila) apstiprinājuma neatjaunošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (OV 2017, L 218, 7. lpp.) izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. jūnija rīkojums – Kerstens/Komisija

(Lieta T-757/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Vispārējās tiesas apelācijas instancē taisīta sprieduma izpilde - Lēmuma, ar kuru izteikts rājiens, atsaukšana - Disciplinārlietas, kuras rezultātā tika noteikta atceltā sankcija, atsākšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Akts, kas nav nelabvēlīgs - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Pirmstiesas procedūras neievērošana - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 301/47)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus Kerstens (Overijse, Beļģija) (pārstāvis: C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin un R. Striani)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt divus Komisijas 2017. gada 27. marta un 6. aprīļa paziņojumus, un, otrkārt, atlīdzināt nemateriālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts disciplinārlietu CMS 15/017 un CMS 12/063 seku un ilguma dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Petrus Kerstens atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 32, 29.1.2018.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 26. jūnija rīkojums – Strabag Belgium/Parlaments

(Lieta T-784/17 RII)

((Pagaidu noregulējums - Publiski būvdarbu līgumi - Rīkojums par Eiropas Parlamenta lēmuma noraidīt prasītāja piedāvājumu un līgumu par vispārējā būvniecības uzņēmuma pamatlīgumu Parlamenta ēkām Briselē piešķirt pieciem pretendentiem izpildes apturēšanu - Pieteikums par grozījumiem - Reglamenta 159. pants - Nepieņemamība))

(2018/C 301/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Strabag Belgium (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji: M. Schoups, K. Lemmens un M. Lahbib, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: Z. Nagy un B. Simon)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar Vispārējās tiesas Reglamenta 159. pantu un ar ko tiek lūgts veikt grozījumus 2018. gada 18. janvāra rīkojumā Strabag Belgium/Parlaments (T-784/17 R, nav publicēts, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība, EU:T:2018:17).

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu veikt grozījumus 2018. gada 18. janvāra rīkojumā Strabag Belgium/Parlaments (T-784/17 R, nav publicēts, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība, EU:T:2018:17) noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. jūlija rīkojums – Planet/Komisija

(Lieta T-29/18) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti par līgumu “Technical Assistance to Ecowas for the implementation of the 10th EDF Transport Facilitation Project II (TFP II)” - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Tiešs lēmums, kas pieņemts pēc prasības celšanas - Apstrīdētā akta atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 301/49)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Planet AE Parochis Symvouleftikon Ypiresion (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis: V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Ehrbar un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas netieši izteiktu lēmumu noraidīt prasītājas 2017. gada 6. novembra atkārtotu pieteikumu ar mērķi saņemt piekļuvi atsevišķiem dokumentiem par līgumu “Technical Assistance to Ecowas for the implementation of the 10th EDF Transport Facilitation Project II (TFP II)”.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 10. jūlija rīkojums – Fundación Tecnalia Research & Innovation/REA

(Lieta T-104/18 R)

((Pagaidu noregulējums - Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads) - Izmaksāto summu piedziņa - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība))

(2018/C 301/50)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundación Tecnalia Research & Innovation (San-Sebastien, Spānija) (pārstāvji: P. Palacios Pesquera un M. Rius Coma, advokāti)

Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA) (pārstāvji: S. Payan-Lagrou un V. Canetti, pārstāvji, kam palīdz J. Rivas Andrés, advokāts)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts apturēt REA lēmuma par projektam Food-Watch piešķirtās subsīdijas pilnīgu piedziņu piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 10. jūlija rīkojums – Synergy Hellas/Komisija

(Lieta T-244/18 R)

((Pagaidu noregulējums - Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2002. līdz 2006. gads) - Izmaksāto maksājumu atgūšana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība))

(2018/C 301/51)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – K. Damis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Katsimerou un A. Kyratsou)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Lēmuma C(2018) 1115, final (2018. gada 19. februāris) par 76 282,08 EUR, pieskaitot nokavējuma procentus, atgūšanu no prasītāja piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 26. jūnija rīkojums – Strabag Belgium/Parlaments

(Lieta T-299/18 R)

((Pagaidu noregulējums - Publiski būvdarbu līgumi - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Nogaidīšanas laikposms - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums - Fumus boni juris - Steidzamības neesamība))

(2018/C 301/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Strabag Belgium (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji: M. Schoups, K. Lemmens un M. Lahbib, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: P. López-Carceller, Z. Nagy un B. Simon)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un kuru tiek lūgts apturēt Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa lēmuma atstāt spēkā savu 2017. gada 24. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītājas piedāvājums un pieciem pretendentiem piešķirtas ģenerāluzņēmēja pamatlīguma slēgšanas tiesības attiecībā uz Parlamenta ēkām Briselē (Beļģija) (uzaicinājums iesniegt piedāvājumu 06/D 20/2017/M036), izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2018. gada 5. jūnijā – Germann Avocats un  XJ (*1) /Komisija

(Lieta T-352/18)

(2018/C 301/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Germann Avocats LLC (Ženēva, Šveice) un  XJ (*1) (pārstāvis: N. Skandamis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt atbildētājas lēmumu, kas ir ietverts vēstulē, kuru prasītāji saņēmuši 2018. gada 2. aprīlī un ar kuru ir noraidīts to iesniegtais kopīgais piedāvājums papildu pētījumam par arodbiedrību praksi attiecībā uz nediskrimināciju un dažādību darbvietā (uzaicinājums iesniegt piedāvājumus JUST/2017/RDIS/FW/EQUA/0042);

—

piespriest atbildētājai nodrošināt juridiski pietiekamu pārskatāmību, sniedzot atbilstošu informāciju un veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi attiecībā uz situāciju konkurences jomā it īpaši saistībā ar izraudzīto pretendentu un rūpēm par dažādību attiecīgajos tirgos saistībā ar aplūkoto konkursu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājiem zaudējumus 35 000 EUR apmērā, kā arī samaksāt procentus saistībā ar kaitējumu, kas tiem, iespējams, nodarīts ar to, ka nav ievērota to tiesiskā paļāvība, ka ir zudusi iespēja īstenot attiecīgo līgumu un ka ir pārkāptas citas tiesības un principi;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu to piedāvājuma novērtējumā saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus JUST/2017/RDIS/FW/EQUA/0042.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas prasītāju piedāvājuma novērtējumā saistībā ar minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot izpildījusi pienākumu apmierināt prasītāju tiesisko paļāvību saistībā ar konkurences situāciju tirgū, kas garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus konkurentu vidū, tostarp pieļaudama un/vai atbalstīdama pastāvošu vai iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un ka atbildētāja esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes, labas pārvaldības, pārskatāmības un labas ticības principus procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums.

---

(*1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

Prasība, kas celta 2018. gada 29. jūnijā – Hugo’s Hotel/EUIPO – H’ugo’s (“Hugo’s Burger Bar”)

(Lieta T-397/18)

(2018/C 301/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hugo’s Hotel Ltd (St. Julians, Malta) (pārstāvis: R. Sladden, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: H’ugo’s GmbH (Minhene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Hugo’s Burger Bar” sarkanā, melnā un baltā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 608 806

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 2. maija lēmums lietā R 1879/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Apelācijas padomes lēmumu;

—	atzīt reģistrācijas pieteikuma Nr. 014608806 reģistrēšanu par pieļaujamu.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums:

Prasība, kas celta 2018. gada 2. jūlijā – Landesbank Baden-Württemberg/VNV

(Lieta T-400/18)

(2018/C 301/55)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Baden-Württemberg (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Rübsamen, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2018. gada 12. aprīļa lēmumu (SRB/ES/SRF/2018/03) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2018. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumu, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā pielikumu, attiecas uz prasītājas veicamo iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi pamatiem, kādi ir izvirzīti lietā T-411/17, Landesbank Baden-Württemberg/VNV (1).

---

(1)  OV 2017, C 277, 51. lpp.

Prasība, kas celta 2018. gada 2. jūlijā – Pharmadom/EUIPO – Objectif Pharma (“WS wellpharma shop”)

(Lieta T-403/18)

(2018/C 301/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pharmadom (Boulogne–Billancourt, Francija) (pārstāvis: M.–P. Dauquaire, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: Objectif Pharma (Vandoeuvre–lès–Nancy, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WS wellpharma shop” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 494 751

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 23. marta lēmums lietā R 1448/2017-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pilnībā noraidīt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest EUIPO un sabiedrībai Objectif Pharma, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 5. jūlijā – Hypo Vorarlberg Bank/VNV

(Lieta T-414/18)

(2018/C 301/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hypo Vorarlberg Bank AG (Bregenca, Austrija) (pārstāvji: advokāts G. Eisenberger)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt vienotā noregulējuma valdes 2018. gada 12. aprīļa lēmumu SRB/ES/SRF/2018/03 par ex ante iemaksu vienotajā noregulējuma fondā 2018. gadā aprēķināšanu (“Decision of the Single Resolution Board of 12 April 2018 on the calculation of the 2018 ex ante contributions to the Single Resolution Fund (SRB/ES/SRF/2018/03)”), kā arī tā pielikumu un, proti, tiktāl, ciktāl šis lēmums un tā pielikums attiecas uz summām, kas prasītājai ir jāmaksā, kā arī

—	piespriest vienotā noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Būtisku formas noteikumu pārkāpums nepilnīgas apstrīdētā lēmuma paziņošanas dēļ

2.	Būtisku formas noteikumu pārkāpums kļūdaina apstrīdētā lēmuma pamatojuma dēļ

3.	Būtisku formas noteikumu pārkāpums nepilnīgas uzklausīšanas dēļ un tiesību tikt uzklausītam neievērošanas dēļ

4.

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (1) kā apstrīdētā lēmuma juridiskā pamata prettiesiskums Ceturtā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka ar Deleģētās regulas 2015/63 4.-7. pantu un 9. pantu, kā arī I pielikumu, uz kuriem ir balstīts apstrīdētais lēmums, tiekot radīta nepārskatāma iemaksu noteikšanas sistēma, kas esot pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 16., 17. un 47. pantam un līdz ar to netiekot ievērots Hartas 20. un 21. pants, kā arī nodrošināta samērīguma principa un tiesiskās noteiktības principa ievērošana.

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 11. jūlijā – Puma/EUIPO – Carrefour (Krustotu līniju attēlojums)

(Lieta T-424/18)

(2018/C 301/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: P. Trieb un M. Schunke, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Carrefour SA (Boulogne Billancourt, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes (Krustotu līniju attēlojums) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 572 697

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 4. maija lēmums lietā R 945/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 10. jūlijā – Geske/EUIPO (“SATISFYERMEN”)

(Lieta T-427/18)

(2018/C 301/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: André Geske (Lübbecke, Vācija) (pārstāvis: R. Albrecht, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SATISFYERMEN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 885 541

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 10. maija lēmums lietā R 2603/2017-1

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp EUIPO apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 13. jūlijā – Vans/EUIPO (“ULTRARANGE”)

(Lieta T-434/18)

(2018/C 301/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vans, Inc. (Costa Mesa, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Hirsch un M. Metzner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ULTRARANGE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 665 663

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 25. aprīļa lēmums lietā R 2544/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 18. jūlijā – TUIfly/Komisija

(Lieta T-447/18)

(2018/C 301/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TUIfly GmbH (Langenhāgena, Vācija) (pārstāvji: L. Giesberts un M. Gayger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2018/628 (2016. gada 11. novembris) par valsts atbalstu SA.24221 (2011/C) (ex 2011/NN), ko Austrija piešķīrusi Klāgenfurtes lidostai, Ryanair un citām aviokompānijām, kuras izmanto lidostu (OV 2018, L 107, 1. lpp.), 7. un 8. pantu, kā arī 9., 10. un 11. pantu, ciktāl tie attiecas uz 7. un 8. pantu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Lēmums esot pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam, labas pārvaldības principam un prasītājas tiesībām uz aizstāvību, jo Komisija nav devusi prasītājai piekļuvi izmeklēšanas lietai un nav radījusi apstākļus prasītājas lietderīgai aizstāvībai.

2.	Lēmums esot pretrunā LESD 107. panta 1. punktam, jo Komisija neesot pierādījusi, ka prasītāja ir guvusi selektīvu priekšrocību.

3.

Lēmums esot pretrunā LESD 107. panta 1. punktam, jo Komisija no procesuālā viedokļa esot pārsniegusi savu novērtējuma brīvību tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanā. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija pretēji procesuālajiem noteikumiem savā pārbaudē ir piemērojusi stingrākās 2014. gada aviācijas vadlīnijas, lai gan attiecīgie lietas fakti attiecas uz 2003.–2009. gadu.

4.

Lēmums esot pretrunā LESD 107. panta 1. punktam, jo Komisija, nepietiekami izmeklējot faktus, esot pārsniegusi savu novērtējuma brīvību tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanā. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija no visaptveroša uzņēmējdarbības plāna neesamības attiecībā uz nolīgumiem ar prasītāju nepieļaujami secinājusi Klāgenfurtes lidostas (turpmāk tekstā – “KLU”) iespējamu rentabilitātes stratēģijas trūkumu un lēmumā paudusi acīmredzami pretrunīgus faktu konstatējumus par KLU ilgtermiņa rentabilitātes stratēģiju.

5.

Lēmums esot pretrunā LESD 107. panta 1. punktam, jo Komisija esot pārsniegusi savu novērtējuma brīvību tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanā, nepietiekami izmeklējot faktus vēlāk veiktās ex ante rentabilitātes analīzes ietvaros. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija valsts atbalsta noteikumiem atbilstošo KLU atbalstīšanu tās mārketinga pasākumu finansēšanai kļūdaini nav ņēmusi vērā kā lidostas ieņēmumus. Turklāt Komisija neesot pietiekami novērtējusi prasītājas sniegto pakalpojumu tirgus vērtību un neesot to ņēmusi vērā lēmumā, lai gan runa bija par prasītājas sniegtajiem pakalpojumu par normālām tirgus cenām.

6.	Lēmums esot pretrunā LESD 107. panta 3. punktam, jo Komisija procesuāli kļūdaini esot piemērojusi nesamērīgi stingrāku kritēriju, veicot pamatojuma novērtējumu, kas neatbilst tās juridiskajai praksei mārketinga nolīgumu noslēgšanas brīdī.

7.

Lēmums esot pretrunā LESD 107. panta 3. punktam, jo Komisija nav pilnīgi izmeklējusi faktiskos apstākļus apgalvotā atbalsta pamatošanai. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot ņēmusi vērā valsts atbalsta noteikumiem atbilstošo KLU atbalstīšanu attiecībā uz prasītājas atbalstīšanas pamatojumu. Turklāt Komisija, veicot pārbaudi saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, neesot ņēmusi vērā mārketinga nolīgumu nozīmi attiecībā uz reģionālo un transporta politiku, kā arī ar to saistītās pozitīvās reģionālās tautsaimniecības sekas.

Vispārējās tiesas 2018. gada 3. jūlija rīkojums – Kim u.c./Padome

(Lieta T-742/17) (1)

(2018/C 301/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 13, 15.1.2018.