23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/1

EIROPAS PARLAMENTS

2017.–2018. GADA SESIJA

2017. gada 3.–6. aprīļa sēdes

Šīs sesijas sēžu protokoli ir publicēti OV C 17, 18.1.2018 .

PIEŅEMTIE TEKSTI

2017. gada 26. un 27. aprīļa sēdes

Šīs sesijas sēžu protokoli ir publicēti OV C 28, 25.1.2018 .

2017. gada 27. aprīļa pieņemtie teksti par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu publicēti OV L 252, 29.9.2017 .

PIEŅEMTIE TEKSTI

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/2

P8_TA(2017)0098

Palmu eļļa un lietusmežu izciršana

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (2016/2222(INI))

(2018/C 298/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 2015.-2030. gadam,

—	ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

—	ņemot vērā Komisijas tehnisko ziņojumu par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013-063) (1),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu “Par atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645),

—

ņemot vērā 2015. gada 7. decembrī pieņemto Amsterdamas deklarāciju “Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, kuras mērķis ir atbalstīt pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidi līdz 2020. gadam un nelikumīgas mežu izciršanas izbeigšanu līdz 2020. gadam,

—	ņemot vērā, ka piecas dalībvalstis, kuras parakstījušas Amsterdamas deklarāciju (Dānija, Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste un Nīderlande), ir solījušas, ka to valdības atbalstīs shēmu, kas nodrošinātu, lai līdz 2020. gadam palmu eļļas nozare kļūtu pilnībā ilgtspējīga,

—	ņemot vērā 2016. gada jūlija Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju un 2016. gada 30. novembra Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767),

—	ņemot vērā Komisijas pasūtīto un finansēto 2016. gada 4. oktobra pētījumu “ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu — ietekme uz teritorijām un siltumnīcefekta gāzu emisijām skaitļos”,

—	ņemot vērā ziņojumu “Globiom — biodegvielas politikas pamats laikposmam pēc 2020. gada”,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

—	ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

—	ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš pieņemts 2010. gada 29. oktobrī Nagojā, Japānā, un stājās spēkā 2014. gada 12. oktobrī,

—	ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam un tās vidusposma novērtēšanu (2),

—	ņemot vērā tā 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu (3),

—

ņemot vērā Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) 2016. gadā Havaju salās notikušo Pasaules dabas saglabāšanas kongresu un tā dokumentu Nr. 066 par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu palmu eļļas nozares ekspansijas un ar to saistīto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību,

—	ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0066/2017),

A.	tā kā Eiropas Savienība ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un tai vajadzētu rīkoties, lai būtiski veicinātu to mērķu sasniegšanu, kas noteikti jomās, kuras attiecas uz cīņu pret klimata pārmaiņām un nodrošina vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

B.	tā kā ES bija izšķiroša nozīme, nosakot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas cieši saistīti ar palmu eļļas problemātiku (2., 3., 6., 14., 16., 17. IAM un jo īpaši 12., 13. un 15. IAM);

tā kā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam ES ir apņēmusies laikposmā līdz 2020. gadam veicināt visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, apturēt mežu izciršanu, atjaunot degradētos mežus un būtiski palielināt apmežošanu un mežu atjaunošanu visā pasaulē; tā kā saskaņā ar šo programmu laikposmam līdz 2030. gadam ES ir arī apņēmusies nodrošināt ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus, apņēmusies mudināt uzņēmumus pieņemt ilgtspējīgu praksi un to ziņošanā integrēt informāciju par ilgtspējību, un ES ir arī apņēmusies veicināt ilgtspējīgu publiskā iepirkuma praksi saskaņā ar valstu politikas virzieniem un pasaules mēroga prioritātēm laikposmam līdz 2020. gadam;

D.	tā kā pasaules mežu bojāeju izraisa daudzi faktori, tostarp lauksaimniecības preču, piemēram, sojas, liellopu gaļas, kukurūzas un palmu eļļas, ražošana;

tā kā no pēdējā laikā iznīcinātajiem tropu mežiem gandrīz puse (49 %) ir zaudēta tāpēc, ka zeme tiek nelikumīgi atbrīvota komerciālās lauksaimniecības vajadzībām, un šos postījumus izraisa citu reģionu valstu pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm, tostarp palmu eļļas, liellopu gaļas, sojas un koksnes izstrādājumiem; tā kā tiek lēsts, ka tropu mežu nelikumīgā pārvēršana par komerciālās lauksaimniecības platībām katru gadu rada 1,47 gigatonnas oglekļa emisiju — tas atbilst 25 % no ES fosilā kurināmā radīto emisiju gada apjoma (4);

tā kā 2015. gadā notikušie savvaļas ugunsgrēki Indonēzijā un Borneo bija ļaunākie, kādi piedzīvoti gandrīz divās desmitgadēs, un tos izraisīja globālās klimata pārmaiņas, zemes izmantošanas maiņa un mežu izciršana; tā kā ārkārtējs sausums šajos reģionos, visticamāk, nākotnē kļūs par biežāku parādību, ja vien netiks veikti saskaņoti pasākumi ugunsgrēku novēršanai;

G.	tā kā savvaļas ugunsgrēku dēļ Indonēzijā un Borneo 69 miljoni cilvēku bija spiesti elpot veselībai kaitīgu, piesārņotu gaisu un šie ugunsgrēki izraisīja tūkstošiem priekšlaicīgas nāves gadījumu;

tā kā ugunsgrēkus Indonēzijā parasti izraisa zemes atbrīvošana eļļas palmu plantācijām un citām lauksaimniecības vajadzībām; tā kā 52 % no ugunsgrēkiem Indonēzijā 2015. gadā notika kūdrājos, kuros ir liels oglekļa sastāvs, un tādēļ šī valsts ir kļuvusi par vienu no lielākajām globālās sasilšanas izraisītājām pasaulē (5);

I.	tā kā daudzās ražotājās valstīs nav precīzu koncesijas karšu un valsts zemes reģistru attiecībā uz eļļas palmu plantācijām, tāpēc ir sarežģīti noteikt, kas atbildīgs par mežu ugunsgrēkiem;

tā kā saskaņā ar Ņujorkas deklarāciju par mežiem ES ir piekritusi palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži, atzīstot, ka daudziem uzņēmumiem varētu būt pat vēl vērienīgāki mērķi;

K.	tā kā 2008. gadā ES uzņēmās saistības līdz 2020. gadam samazināt mežu izciršanu vismaz par 50 % un līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža seguma zaudēšanu;

tā kā vērtīgās tropu ekosistēmas, kas sedz tikai 7 % no Zemes virsmas ir pakļautas aizvien lielākai spriedzei mežu iznīcināšanas dēļ; tā kā eļļas palmu plantāciju ierīkošanas rezultātā notiek milzu apjoma meža ugunsgrēki, izžūst upes, notiek augsnes erozija un kūdrāju nosusināšana, tiek piesārņoti ūdensceļi un vispārēji iznīcināta bioloģiskā daudzveidība, kas savukārt izraisa daudzu ekosistēmu pakalpojumu izzušanu, un tas būtiski ietekmē klimatu, dabas resursu saglabāšanu un iespējas nosargāt pasaules vidi pašreizējām un nākamām paaudzēm;

M.	tā kā palmu eļļas un no tās iegūtu apstrādātu produktu patēriņš ir būtiski faktori, kas nosaka ES patēriņa ietekmi uz mežu bojāeju pasaulē;

tā kā pieprasījums pēc augu eļļām kopumā pieaugs (6), turklāt tiek lēsts, ka pieprasījums pēc palmu eļļas līdz 2050. gadam pat divkāršosies (7); tā kā kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem 90 % no palmu eļļas ražošanas apjoma pieauguma bija koncentrēti Indonēzijā un Malaizijā; tā kā eļļas palmu audzēšana turklāt izplatās arī citās Āzijas valstīs, kā arī Āfrikā un Latīņamerikā, kur nepārtraukti tiek ierīkotas jaunas plantācijas un paplašinātas jau esošās, un tas nozīmē, ka vide tiks postīta aizvien vairāk; tomēr atzīmē, ka palmu eļļas aizstāšanai ar citām augu eļļām varētu būt nepieciešamas vēl lielākas zemes platības;

tā kā palmu eļļa tiek plaši tiek izmantota tādēļ, ka tā ir lēta, un zemā cena ir panākta, palielinot eļļas palmu plantāciju skaitu teritorijās, kur iznīcināti meži; tā kā palmu eļļas izmantošana pārtikas nozarē turklāt nozīmē turēšanos pie masveida, neilgtspējīga ražošanas un patēriņa modeļa, kas ir pilnīgi pretrunā bioloģisku, kvalitatīvu, pārtikas nulles ceļa praksē iegūtu sastāvdaļu un produktu popularizēšanai un izmantošanai;

P.	tā kā palmu eļļa tiek aizvien vairāk izmantota biodegvielā un pārstrādātā pārtikā — tagad to satur aptuveni 50 % no iepakotajām pārtikas precēm;

Q.	tā kā daži uzņēmumi, kas tirgo palmu eļļu, nevar pārliecinoši pierādīt, ka palmu eļļa to piegādes ķēdēs nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, kūdrāju nosusināšanu vai vides piesārņošanu, nedz arī uzskatāmi apliecināt, ka tā ražota, ievērojot cilvēka pamattiesības un pienācīgus sociālos standartus;

tā kā saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu (VRP) Komisijai ir pienākums novērtēt Savienībā patērētu pārtikas un nepārtikas preču ietekmi uz vidi globālā kontekstā un vajadzības gadījumā sagatavot politikas virzienu priekšlikumus, lai risinātu problēmas, kas atklātas šādu novērtējumu rezultātā, kā arī apsvērt iespēju izstrādāt Savienības rīcības plānu pasākumiem, ar ko nepieļauj mežu iznīcināšanu un degradēšanu;

S.	tā kā Komisija plāno veikt pētījumus par atmežošanu saistībā ar palmu eļļu;

T.	tā kā nav zināms, cik daudz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju rodas no zemes izmantošanas maiņas palmu eļļas ražošanas dēļ; tā kā ir jānodrošina labāki zinātniskie novērtējumi šajā jomā;

U.	tā kā ražotājās valstīs nav pieejami uzticami dati par zemes teritorijām, kas atdotas eļļas palmu audzēšanas vajadzībām — nedz par atļautu, nedz neatļautu ierīkošanu; tā kā tādēļ pašos pamatos ir apšaubāmi pasākumi, kas veikti, lai sertificētu, ka palmu eļļa iegūta ilgtspējīgi;

V.	tā kā 2014. gadā 60 % no visas palmu eļļas ES bija importēti enerģētikas sektora vajadzībām, no tiem 46 % importētās palmu eļļas izmantoti transportlīdzekļu degvielā (seškārtīgs pieaugums kopš 2010. gada) un 15 % izmantoti elektroenerģijas un siltuma ražošanai;

W.	tā kā tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam visā pasaulē 1 Mha (miljons hektāru) zemes tiks pārveidoti par eļļas palmu plantācijām biodīzeļdegvielas ražošanai, no tiem 0,57 Mha būs platības, kas atņemtas Dienvidaustrumāzijas primāro mežu teritorijām (8);

X.	tā kā ES biodegvielas politika laikposmam līdz 2020. gadam ir izraisījusi zemes izmantošanas maiņu pavisam 8,8 Mha platībā, no tiem 2,1 Mha Dienvidaustrumāzijā eļļas palmu plantāciju ekspansijas ietekmē, un puse no šīm platībām ir izveidotas uz tropu mežu un kūdrāju iznīcināšanas rēķina;

tā kā, izcērtot lietusmežus, tiek iznīcinātas dzīvotnes vairāk nekā pusei pasaules dzīvnieku sugu un vairāk nekā divām trešdaļām pasaules augu sugu un tādējādi tiek apdraudēta to izdzīvošana; tā kā lietusmežos mājo dažas no visretākajām pasaules sugām, un tās bieži vien ir endēmiskas sugas, kas iekļautas IUCN sarkanās grāmatas kritiski apdraudēto sugu sarakstā, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka tās pārdzīvo novērotu, lēstu un secinātu populācijas samazināšanos par vairāk nekā 80 % pēdējo 10 gadu laikā, vai arī ir aizdomas par šādu samazināšanos; tā kā ES patērētājiem vajadzētu būt labāk informētiem par centieniem aizsargāt šīs dzīvnieku un augu sugas;

tā kā daudzās izmeklēšanās konstatēts, ka eļļas palmu plantāciju ierīkošana un apsaimniekošana daudzās valstīs ir saistīta ar plaši izplatītiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem, tostarp piespiedu izlikšanu no mājokļiem, bruņotu vardarbību, bērnu darbu, parādu verdzību vai pirmiedzīvotāju kopienu diskrimināciju;

AA.

tā kā bažas raisa ziņojumi (9) par to, ka pasaules palmu eļļas ražošanas būtiska daļa ir saistīta ar cilvēka pamattiesību pārkāpumiem un pienācīgu sociālo standartu neievērošanu, tiek bieži izmantots bērnu darbs un ir daudz konfliktu par zemi starp vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām no vienas puses un palmu eļļas koncesijas turētājiem no otras puses,

Vispārīgi apsvērumi

atgādina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir IAM pamatmērķi;

atgādina, ka mežiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu;

norāda, ka mežu iznīcināšanu veicina daudzi un dažādi faktori, piemēram, zemes atbrīvošana lopu ganībām vai aramzemei, jo īpaši, lai audzētu soju ES lopbarības vajadzībām, palmu eļļas ražošana, urbanizācija, mežizstrāde, kā arī citi intensīvas lauksaimniecības veidi;

norāda, ka 73 % no visā pasaulē iznīcināto mežu platībām ir meži, kas izcirsti, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecības preču ražošanas vajadzībām, no tiem 40 % ir platības, kur meži iznīcināti, lai ierīkotu eļļas palmu lielapjoma monokultūras plantācijas (10);

atzīmē, ka palmu eļļas ieguve nav vienīgais mežu bojāejas iemesls — par to ir atbildīga arī nelikumīgas kokmateriālu ieguves ekspansija, kā arī demogrāfijas izraisīts spiediens;

konstatē, ka citām augu eļļām, kas ražotas no sojas, rapša un citiem kultūraugiem, ir daudz lielāks vides pēdas nospiedums un tiem nepieciešams vairāk zemes nekā palmu eļļas gadījumā; atzīmē, ka citu eļļas kultūraugu audzēšanai parasti tiek intensīvāk izmantoti pesticīdi un mēslojums;

ar bažām atzīmē, ka globālos mēģinājumus iegūt zemi ir izraisījis pasaulē augošais pieprasījums pēc biodegvielas un izejvielām, kā arī spekulācijas ar zemi un lauksaimniecības precēm;

atgādina, ka ES ir viena no lielākajām to produktu importētājām, kas iegūti mežu iznīcināšanas rezultātā, un tas postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību;

atzīmē, ka nedaudz mazāk par vienu ceturtdaļu (vērtības izteiksmē) starptautiski tirgoto lauksaimniecības preču, kas iegūtas nelikumīgas atmežošanas rezultātā, ir paredzētas ES tirgum, tostarp 27 % no visas tirgotās sojas, 18 % no palmu eļļas, 15 % no liellopu gaļas un 31 % no ādas (11);

10.

uzsver — lai efektīvi apkarotu mežu izciršanu, kas saistīta ar lauksaimniecības preču patēriņu, ES rīcībai jābūt vērstai ne tikai uz palmu eļļas ražošanu, bet uz visu šādu lauksamniecības preču importu;

11.

atgādina, ka Malaizija un Indonēzija ir galvenās palmu eļļas ražotājas — tiek lēsts, ka tās saražo 85–90 % no visā pasaulē saražotā apjoma, — un atzinīgi vērtē to, ka Malaizijas primāro mežu platības kopš 1990. gada ir palielinājušās, taču joprojām ir noraizējies, ka pašlaik mežu izciršanas temps Indonēzijā reizi piecos gados palielinās par 0,5 % no visas izcirsto mežu platības;

12.

atgādina, ka Indonēzija nesen ir kļuvusi par trešo lielāko CO2 piesārņojuma izraisītāju pasaulē un cieš no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un daudzas apdraudētās savvaļas sugas Indonēzijā ir uz izmiršanas sliekšņa;

13.

atgādina, ka palmu eļļas tirdzniecības īpatsvars ir 40 % no visu augu eļļu pasaules tirdzniecības apjoma un ka ES (kas importē aptuveni 7 miljoni tonnu gadā) ir otrā lielākā importētāja pasaulē;

14.

pauž satraukumu par to, ka aptuveni puse no nelikumīgi izcirsto mežu platībām tiek izmantota palmu eļļas ražošanai ES tirgum;

15.

atzīmē, ka lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare izmanto palmu eļļu kā sastāvdaļu un/vai aizstājēju tās produktivitātes un ķīmisko īpašību dēļ, piemēram, vieglās uzglabāšanas, kušanas temperatūras dēļ, un tādēļ, ka tā ir lētāka par citām izejvielām;

16.

atzīmē arī to, ka palmu kodolu rauši ES tiek izmantoti dzīvnieku barībā, jo īpaši piena un gaļas lopu nobarošanai;

17.

šajā sakarā uzsver, ka Eiropas Savienībā sociālie, veselības un vides standarti ir stingrāki;

18.

pilnībā saprot, cik sarežģīta ir palmu eļļas problemātika, un norāda, ka ir svarīgi rast globālu risinājumu, pamatojoties uz daudzo dalībnieku kolektīvo atbildību; stingri iesaka ievērot šo principu visiem, kas iesaistīti piegādes ķēdē, tostarp ES un citām starptautiskām organizācijām, dalībvalstīm, finanšu institūcijām, ražotāju valstu valdībām, pirmiedzīvotāju un vietējām kopienām, valsts un starptautiskiem uzņēmumiem, kas iesaistīti palmu eļļas ražošanā, izplatīšanā un pārstrādē, patērētāju apvienībām un NVO; turklāt ir pārliecināts, ka visiem šiem dalībniekiem ir jāpiedalās savu centienu koordinēšanā, lai atrisinātu daudzās smagās problēmas, kas saistītas ar palmu eļļas neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

19.

uzver — lai nodrošinātu ilgtspējīgu palmu eļļas ražošanu, ir jāuzņemas kopīga globāla atbildība, bet vienlaikus uzsver pārtikas ražošanas nozares būtisko lomu, jo tā var izvēlēties izmantot ilgtspējīgi ražotas alternatīvas izejvielas;

20.

atzīmē, ka vairāki preču ražotāji, mazumtirgotāji un citi vidutāji piegādes ķēdē, tostarp Eiropas uzņēmumi, ir uzņēmušies saistības nodrošināt tādu ražošanu un tirdzniecību, kura nav saistīta ar mežu iznīcināšanu, oglekļa bagātu kūdrāju pārveidošanu un kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, nodrošināta pārredzamība, izsekojamība, trešo pušu veiktas pārbaudes un atbildīgas pārvaldības prakse;

21.

atzīst, ka lietusmežu un pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga šīs planētas un cilvēces nākotnei, taču uzsver, ka šī saglabāšana ir jāsaista ar lauku attīstības politikas instrumentiem, lai attiecīgajās teritorijās nepieļautu nabadzību un veicinātu nodarbinātību mazās lauksaimnieku kopienās;

22.

uzskata, ka centienos apturēt mežu izciršanu ir jāparedz arī vietējo spēju veidošana, tehnoloģiskā palīdzība un labākās prakses apmaiņa starp kopienām, kā arī atbalsts sīksaimniekiem, lai viņi varētu izmanot savu apstrādājamo zemi visefektīvākajā veidā un nevajadzētu vēl vairāk iznīcināt mežus; šajā sakarā uzsver, ka ir ļoti daudz iespēju nostiprināt ekosistēmu funkcijas ar agroekoloģisko praksi, izmantojot dažādus, ārkārtīgi daudzveidīgus stādījumus, agromežsaimniecību un permakultūru paņēmienus un iztiekot bez atkarības no ieguldījuma vai monokultūrām;

23.

atzīmē, ka eļļas palmu audzēšana var dot pozitīvus ieguvumus valstu ekonomiskajā izaugsmē un piedāvāt dzīvotspējīgas ekonomiskās iespējas lauksaimniekiem, ja vien tiek veikta atbildīgi un ilgtspējīgi un ir noteikti stingri nosacījumi attiecībā uz audzēšanas ilgtspēju;

24.

atzīmē, ka pastāv vairākas brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, tostarp RSPO, ISPO un MSPO, un atzinīgi vērtē to, ka tās veicina palmu eļļas ilgtspējīgu ražošanu; tomēr atzīmē, ka šo standartu ilgtspējas kritēriji tiek kritizēti, jo īpaši par to ekoloģisko un sociālo integritāti; uzsver, ka shēmu dažādība rada patērētājiem neskaidrības un ka ir jācenšas sasniegt tālejošāku mērķi — izstrādāt vienotu sertifikācijas shēmu, kas veicinātu ilgtspējīgi ražotas palmu eļļas atpazīstamību patērētājiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai šāda sertifikācijas shēma garantētu, ka ES tirgū nonāk vienīgi ilgtspējīgi ražota palmu eļļa;

25.

norāda, ka būtu jāveicina arī mūsu trešo valstu partneru izpratne par ieguldījumu, ko tie var sniegt, nodrošinot ilgtspēju un risinot mežu bojāejas problēmu, tostarp saistībā ar viņu izmantoto izejvielu izcelsmi;

Ieteikumi

26.

aicina Komisiju ievērot ES starptautiskās saistības, tostarp tās, kas noteiktas sakarā ar COP 21, ANO Mežu forumu (UNFF) (12), ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (13), Ņujorkas deklarāciju par mežiem un ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2020. gadam apturēt mežu izciršanu (14);

27.

norāda uz iespējām, ko piedāvā tādas iniciatīvas kā Ņujorkas deklarācija par mežiem (15), kuras mērķis ir palīdzēt privātajam sektoram sasniegt mērķi — ne vēlāk kā līdz 2020. gadam panākt, ka lauksaimniecības preču, piemēram, palmu eļļas, sojas, papīra un liellopu gaļas produktu, ražošanas dēļ netiek izcirsti meži; atzīmē, ka daži uzņēmumi ir noteikuši ļoti vērienīgus mērķus, taču, lai gan 60 % uzņēmumu, kas tirgo palmu eļļu, ir pievienojušies šādām iniciatīvām, patlaban tikai 2 % no tiem spēj izsekot, no kurienes ir nākusi palmu eļļa, ko tie tirgo (16);

28.

atzīmē pārtikas ražošanas nozares centienus un panākto progresu attiecībā uz sertificētas ilgtspējīgi iegūtas palmu eļļas (CSPO) izmantošanu; aicina visas nozares, kas izmanto palmu eļļu, darīt vairāk, lai panāktu, ka tiek izmantota CSPO;

29.

aicina Komisiju un visas dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, skaidri parādīt savu apņemšanos strādāt pie tā, lai visā ES tiktu īstenotas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka tiek izmantota vienīgi 100 % sertificēta ilgtspējīgi ražota palmu eļļa, un tādēļ cita starpā arī parakstīt un īstenot Amsterdamas deklarāciju “Ceļā uz to, lai izbeigtu mežu izciršanu, ko izraisa lauksaimniecības preču piegādes ķēdes Eiropas valstīm”, turklāt strādāt arī pie tā, lai nozares uzņemtos saistības, šajā nolūkā cita starpā arī parakstot un īstenojot Amsterdamas deklarāciju “Atbalsts pilnībā ilgtspējīgas palmu eļļas piegādes ķēdes izveidei līdz 2020. gadam”;

30.

prasa, lai uzņēmumi, kas audzē eļļas palmas, ievērotu Bangkokas nolīgumu par vienotu pieeju, īstenojot saistības nepieļaut mežu izciršanu, un lai tie izmantotu oglekļa liela uzkrājuma pieeju, kas palīdz noteikt eļļas palmu plantācijām piemērotas teritorijas, piemēram, noplicinātas zemes platības ar mazu oglekļa uzkrājumu un zemu dabas vērtību;

31.

prasa ES pildīt savas saistības, aktīvāk iesaistīties notiekošajās sarunās par FLEGT brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem un panākt, ka nolīgumu galīgajā redakcijā tiek iekļauti noteikumi par kokmateriāliem, kas iegūti, izcērtot mežus, lai tos pārveidotu par eļļas palmu plantācijām; uzsver, ka ir jāpanāk, lai šie nolīgumi atbilstu starptautiskajām tiesībām un saistībām vides aizsardzības, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā un lai ar tiem tiktu ieviesti atbilstīgi pasākumi mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzība; norāda, ka līdzīgu pieeju varētu arī piemērot, lai panāktu atbildību palmu eļļas piegādes ķēdēs; iesaka par pamatu ES politikai attiecībā uz palmu eļļas nozari izmantot FLEGT daudzpusēja ieinteresēto personu dialoga principu un principu par iesakņojušos pārvaldības problēmu risināšanu ražotājās valstīs, kā arī atbalstošus ES importa politikas virzienus; norāda, ka šādi pasākumi varētu pastiprināt kontroli pār palmu eļļas nozari galamērķa valstīs;

32.

norāda, ka ir svarīgi sadarboties ar ražotājām valstīm, apmainoties ar informāciju par ilgtspējīgiem un ekonomiski īstenojamiem attīstības virzieniem un tirdzniecības praksi; atbalsta ražotāju valstu centienus izstrādāt ilgtspējīgu praksi, kas varētu palīdzēt uzlabot dzīves līmeni un ekonomiku šajās valstīs;

33.

aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz pārredzamību un sadarbību starp valdībām un uzņēmumiem, kas izmanto palmu eļļu, un kopīgi ar dalībvalstīm sadarboties ar trešām valstīm, lai izstrādātu un īstenotu valstu tiesību aktus un ievērotu kopienu paražu tiesības uz zemi, jo tas nodrošina, ka ir aizsargāti meži, tajos dzīvojošās kopienas un viņu iztika;

34.

aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu nepieciešams FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu ietvaros ieviest mehānismus, lai risinātu problēmu, ko rada mežu pārvēršana par lauksaimniecības platībām, un lai šajā procesā vairāk nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu, kā arī zemes īpašnieku rīcības iespējas;

35.

prasa ES kā papildelementu brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem izstrādāt šo nolīgumu izpildes kontrolei paredzētus tiesību aktus attiecībā uz palmu eļļu, līdzīgi kā tas ir ES Kokmateriālu regulas gadījumā, kura attiecas gan uz uzņēmumiem, gan uz finanšu iestādēm; norāda, ka ES reglamentē kokmateriālu, zivju un konfliktu izrakteņu piegādes ķēdes, taču joprojām nav reglamentētas piegādes ķēdes, kas saistītas ar apdraudējumu mežam lauksaimniecības preču dēļ; mudina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgāk īstenot Kokmateriālu regulu, lai pilnībā izmantotu tās efektivitāti un pārliecinātos, ka to var izmantot kā paraugu jaunam ES tiesību aktam, ar kuru novērst neilgtspējīgi ražotas palmu eļļas tirdzniecību Eiropas Savienībā;

36.

aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām sākt informācijas kampaņas un nodrošināt patērētājiem visaptverošu informāciju par palmu eļļas ilgtspējīgas ražošanas pozitīvo ietekmi uz vidi, sabiedrību un politiku; aicina Komisiju nodrošināt, lai informācija, kas apliecina, ka palmu eļļu saturošais produkts ražots ilgtspējīgi, patērētājiem būtu sniegta, izmantojot uzreiz atpazīstamu zīmi, un visnotaļ iesaka šo zīmi izvietot uz produkta vai iepakojuma vai darīt to viegli pieejamu ar tehnoloģiskiem paņēmieniem, un tas būtu jānodrošina attiecībā uz visiem palmu eļļu saturošiem produktiem;

37.

aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstīm, kuras lielā daudzumā patērē palmu eļļu (piemēram, ar Ķīnu un Indiju) un ražotājām valstīm, lai veicinātu izpratni un meklētu kopīgus risinājumus tropu mežu iznīcināšanas un degradēšanas problēmai;

38.

ar nepacietību gaida Komisijas pētījumus par saistību starp mežu izciršanu un palmu eļļu, un sagaida, ka pēc pētījumu pabeigšanas tie būs pieejami, cik vien drīz iespējams;

39.

aicina Komisiju sniegt visaptverošus datus par palmu eļļas patēriņu Eiropā un tās importu ES;

40.

aicina Komisiju izvērst pētniecību, lai savāktu informāciju par Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu iznīcināšanas procesu, sociālajām problēmām, apdraudētajām sugām un vides piesārņojumu, kā arī aicināt tirdzniecības partnerus ārpus ES darīt to pašu;

41.

aicina Komisiju izstrādāt tehnoloģijas un nākt klajā ar konkrētu rīcības plānu, tostarp attiecībā uz informācijas kampaņām, lai samazinātu Eiropas patēriņa un investīciju ietekmi uz mežu bojāeju trešās valstīs;

42.

atzīst pašreizējo sertifikācijas shēmu pozitīvo ieguldījumu, bet ar nožēlu secina, ka RSPO, ISPO, MSPO un visas pārējās atzītās sertifikācijas shēmas nenodrošina efektīvu aizliegumu saviem dalībniekiem pārvērst par eļļas palmu plantācijām lietusmežus vai kūdrājus; tāpēc uzskata, ka galvenās sertifikācijas shēmas nenodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvu samazināšanu plantāciju ierīkošanas un darbības laikā, un tādējādi tās nav spējušas novērst milzīgus meža un kūdrāju ugunsgrēkus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek veikta šo sertifikācijas shēmu neatkarīga revīzija un uzraudzība, lai garantētu, ka ES tirgū laistā palmu eļļa atbilst attiecīgajiem standartiem un ir ražota ilgtspējīgi; norāda, ka palmu eļļas nozares ilgtspējas jautājumu nevar atrisināt tikai ar brīvprātīgiem pasākumiem un politikas virzieniem, bet ir jānosaka saistoši noteikumi un obligāta sertifikācijas shēma arī attiecībā uz palmu eļļas ražošanas uzņēmumiem;

43.

prasa ES ieviest obligātus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz palmu eļļu un to saturošiem produktiem, kas nonāk ES tirgū, un tā nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tirgotās palmu eļļas ražošana:

—	nav nedz tieši, nedz netieši izraisījusi ekosistēmu postījumus, piemēram, primāro un sekundāro mežu izciršanu un kūdrāju vai citu ekoloģiski vērtīgu dzīvotņu iznīcināšanu vai degradēšanu, un ka tās dēļ nav samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo īpaši apdraudētu dzīvnieku un augu sugu gadījumā,

—	nav izraisījusi tādas izmaiņas zemes apsaimniekošanas praksē, kuras negatīvi ietekmē vidi,

—	nav izraisījusi ekonomiskas, sociālas un vides problēmas, kā arī konfliktus, tostarp jo īpaši bērnu darbu, piespiedu darbu, zemes sagrābšanu vai pirmiedzīvotāju vai vietējo kopienu izlikšanu no mājokļiem,

—	nodrošina cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu un pilnībā atbilst attiecīgiem sociālajiem un darba standartiem, kas noteikti, lai garantētu darba ņēmēju drošību un veselību darbā,

—	ir devusi iespēju sertifikācijas sistēmā iekļauties arī mazapjoma eļļas palmu audzētājiem un ir nodrošinājusi, ka viņi saņem taisnīgu peļņas daļu;

—	nodrošina, ka palmas tiek audzētas tādās plantācijās, kas apsaimniekotas ar mūsdienīgiem agroekoloģiskiem paņēmieniem, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, tā samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību;

44.

atzīmē, ka jau ir pieejami atbildīgas palmu eļļas ražošanas stingri standarti, arī tie, ko izstrādājusi Palmu eļļas inovācijas grupa (POIG), taču uzņēmumi un sertifikācijas shēmas vēl nav tos plaši pieņēmušas, un vienīgā shēma, kura tos piemēro, ir RSPO Next;

45.

atzīmē, ka visiem piegādes ķēdes dalībniekiem ir svarīgi spēt skaidri nošķirt ilgtspējīgi un neilgtspējīgi iegūtu palmu eļļu un tās atliekvielas un blakusproduktus; norāda, cik svarīga visos piegādes ķēdes posmos ir preču izsekojamība un pārredzamība;

46.

prasa ES noteikt saistošu regulējumu, lai nodrošinātu, ka visu lauksaimniecības preču importētāju piegādes ķēdes ir izsekojamas līdz pat izejvielas izcelsmei;

47.

aicina Komisiju palielināt izsekojamību attiecībā uz palmu eļļu, kas importēta ES, un, kamēr vēl netiek piemērota vienota sertifikācijas shēma, apsvērt iespēju piemērot atšķirīgas muitas nodevu shēmas, kurās precīzāk atspoguļotas patiesās izmaksas saistībā ar slogu videi; prasa, lai Komisija arī apsvērtu tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu ieviešanu un piemērošanu, pamatojoties uz palmu eļļas oglekļa dioksīda pēdu; prasa attiecībā uz mežu izciršanu pilnībā piemērot principu “maksā piesārņotājs”;

48.

aicina Komisiju skaidri noteikt sankcijas neatbilstības gadījumā, tomēr nepārtraucot tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm;

49.

šajā sakarībā aicina Komisiju Pasaules Muitas organizācijā ierosināt harmonizētās nomenklatūras sistēmas reformu, kas dotu iespēju skaidri nošķirt sertificētu ilgtspējīgu palmu eļļu un tās atvasinājumus no neilgtspējīgi ražotas palmu eļļu un tās atvasinājumiem;

50.

aicina Komisiju tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļās nekavējoties iekļaut saistošas prasības darba un vides jomā, lai nepieļautu mežu izciršanu, tostarp un jo īpaši tirdzniecības nolīgumos ar ražotājām valstīm iekļaut garantijas izbeigt mežu izciršanu, ieviešot stingrus un reāli īstenojamus pasākumus, ar kuriem novērst neilgtspējīgu mežsaimniecības praksi šajās valstīs;

51.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tādus instrumentus, kas veicinātu vides saglabāšanas jautājumu labāku integrāciju attīstības sadarbībā; atzīmē, ka šāda pieeja palīdzēs panākt, ka pasākumi attīstības jomā nenoved pie neparedzētām vides problēmām, bet gan darbojas sinerģiski ar vides saglabāšanas pasākumiem;

52.

konstatē, ka galvenais šķērslis eļļas palmu plantāciju ekspansijas kontrolei ražotājās valstīs ir zemes reģistra režīmu nepilnības, kas ierobežo sīksaimnieku iespējas saņemt aizdevumus, kuri viņiem nepieciešami, lai veicinātu savu plantāciju ilgtspēju; atzīmē, ka pārvaldības un mežsaimniecības iestāžu nostiprināšana vietējā un valsts līmenī ir efektīvas vides politikas priekšnoteikums; aicina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ražotājām valstīm, lai pilnveidotu zemes reģistra režīmus un uzlabotu eļļas palmu plantāciju ilgtspēju vides jomā; norāda uz to, ka kartēšana ražotājās valstīs, tostarp ar satelīta un ģeotelpisko tehnoloģiju palīdzību, ir vienīgais veids, kā uzraudzīt eļļas palmu plantāciju koncesijas un ieviest mērķtiecīgas apmežošanas, mežu atjaunošanas un ekoloģisko koridoru veidošanas stratēģijas; aicina Komisiju palīdzēt ražotājām valstīm ieviest ugunsgrēku novēršanas mehānismus;

53.

atbalsta Indonēzijas valdības nesen ieviesto moratoriju attiecībā uz kūdrājiem, kuram vajadzētu novērst eļļas palmu plantāciju izplešanos atmežotās kūdrāju platībās; atbalsta Kūdrāju atjaunošanas aģentūras izveidi, lai atjaunotu ugunsgrēku skartos kūdrājus, kuru kopējā platība ir 2 miljoni hektāru;

54.

aicina Komisiju un dalībvalstis dialogā ar attiecīgajām valstīm uzsvērt nepieciešamību iesaldēt pašreizējās eļļas palmu plantāciju platības, tostarp nosakot moratoriju jaunām koncesijām, lai tādējādi nosargātu vēl atlikušās lietusmežu teritorijas;

55.

pauž satraukumu par to, ka darījumi ar zemi ir saistīti ar pārkāpumiem pret vietējo kopienu brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju pamatotas piekrišanas principu, kas noteikts SDO Konvencijā Nr. 169; prasa ES un tās dalībvalstīm panākt, lai ES investori pilnībā ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz atbildīgu un ilgtspējīgu investēšanu lauksaimniecībā, jo īpaši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un ESAO pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm, FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem; uzsver, ka jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka korporatīvās ļaunprātības upuriem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

56.

tāpēc aicina attiecīgās izcelsmes valstu iestādes ievērot cilvēktiesības, tostarp mežā dzīvojošo kopienu tiesības uz zemi, kā arī noteikt stingrākas saistības vides, sociālajā un veselības jomā, ņemot vērā FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes lietošanu (17);

57.

mudina ES atbalstīt lauku mikrouzņēmumus, mazos un ģimenes uzņēmumus un veicināt zemes īpašumtiesību vai valdījuma tiesību reģistrēšanu valsts un vietējā līmenī;

58.

uzsver, ka mežu izciršanas rādītāji ir ļoti zemi tajās pirmiedzīvotāju teritorijās, kurās ir nodrošinātas paražu tiesības uz zemes lietošanu, un tam ir liels potenciāls, lai izmaksu ziņā lietderīgi samazinātu emisijas un nosargātu pasaules ekosistēmu pakalpojumus; prasa starptautisko finansējumu klimata un attīstības jomā izmantot pirmiedzīvotāju un kopienu zemju nosargāšanai un atbalstīt pirmiedzīvotāju tautas, kuras cenšas nosargāt savas teritorijas;

59.

atgādina, ka nabadzīgu lauku sieviešu iztika ir jo īpaši atkarīga no mežu resursiem; uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana valstu mežsaimniecības politikas virzienos, lai, piemēram, nodrošinātu, ka sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumā zemi un citus resursus;

60.

atgādina, ka Komisija savā paziņojumā “Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008)0645) uzsvēra, cik būtiska ir holistiska pieeja tropisko mežu izciršanas problēmai, apsverot visus tās cēloņus, tostarp palmu eļļas ražošanu; atgādina, ka COP 21 sarunās Komisijai bija mērķis— vēlākais līdz 2030. gadam darīt galu pasaules meža seguma zudumam un līdz 2020. gadam samazināt tropu atmežošanas tempus vismaz par 50 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni;

61.

aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai saskaņā ar Septīto vides rīcības programmu izstrādātu ES rīcības plānu pasākumiem, ar ko izbeidz mežu izciršanu un degradēšanu un kas ietvertu konkrētus regulatīvos pasākumus, kuri nodrošinātu, ka neviena ar ES saistītā piegādes ķēde un neviens finanšu darījums nav saistīts ar mežu izciršanu un degradēšanu, un aicina Komisiju arī aktīvāk strādāt pie ES rīcības plāna attiecībā uz palmu eļļu; aicina Komisiju pieņemt vienotu definīciju jēdzienam “ar mežu iznīcināšanu nesaistīts”;

62.

mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt tādu meža definīciju, kas ietver bioloģisko, sociālo un kultūras daudzveidību, un tā nepieļaut zemes sagrābšanu un tropu mežu iznīcināšanu eļļas palmu monokultūras milzīgu plantāciju ierīkošanai, jo tas apdraudētu ES spēju pildīt savas saistības klimata jomā; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir vietējām sugām, tādējādi aizsargājot ekosistēmas, dzīvotnes un vietējās kopienas;

63.

aicina Komisiju nākt klajā ar ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību;

64.

uzstāj, ka attīstības jomas finanšu iestādēm būtu jāpanāk, ka to politika sociālajā un vides aizsardzības jomā ir saistoša un pilnībā atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz privātu finanšu iestāžu un publiskā sektora finanšu struktūru finansējumu;

65.

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest obligātas prasības, ar ko valsts iepirkuma procedūrās priekšroka tiek dota ilgtspējīgi ražotai palmu eļļai;

66.

ar bažām atzīmē, ka komerciālā lauksaimniecība joprojām ir būtisks mežu izciršanas iemesls pasaulē un ka aptuveni puse no visiem kopš 2000. gada izcirstajiem lietusmežiem ir iznīcināti tādēļ, lai tos nelikumīgi pārvērstu par komerciālās lauksaimniecības platībām, un tas ir saistīts arī ar konfliktu iespējamību; prasa uzlabot mežsaimniecības, lauksaimniecības, zemes izmantošanas un lauku attīstības politikas virzienu koordinēšanu, lai sasniegtu IAM un nodrošinātu saistību izpildi klimata jomā; uzsver, ka arī šajā jomā ir jāpanāk politikas saskaņotība attīstībai, tostarp attiecībā uz ES atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku;

67.

vērš uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar zemes īpašumtiesību koncentrāciju un zemes izmantošanas maiņu un kas rodas, kad tiek ierīkotas monokultūru, tostarp eļļas palmu, plantācijas;

68.

aicina Komisiju atbalstīt padziļinātus pētījumus par zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz SEG emisijām, tostarp mežu izciršanas un bioenerģijas ražošanas gadījumā;

69.

aicina Komisiju rādīt piemēru citām valstīm, ieviešot ES tiesību aktos uzskaites noteikumus siltumnīcefekta gāzu emisijām no apsaimniekotām mitrzemēm un no zemes izmantošanas maiņas mitrzemēs;

70.

norāda uz eļļas palmu lielu monokultūras plantāciju ietekmi — tās piesaista kaitēkļus, piesārņo ūdeni ar agroķimikālijām, izraisa augsnes eroziju, kā arī ietekmē oglekļa piesaisti un visu attiecīgo reģionu ekoloģiju, traucējot migrējošo dzīvnieku sugām;

71.

atzīmē, ka jaunākie pētījumi apliecina — agromežsaimniecības daudzkultūru pieejas piemērošana eļļas palmu plantācijām var sniegt būtiskus ieguvumus bioloģiskās daudzveidības, produktivitātes un pozitīvu sociālo risinājumu ziņā;

72.

aicina Komisiju panākt saskaņotību un veicināt sinerģiju starp kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un citiem ES politikas virzieniem, kā arī nodrošināt, lai visi politikas virzieni tiktu īstenoti saskaņā ar programmām (piemēram, REDD), kuru mērķis ir novērst mežu bojāeju jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju nepieļaut, ka KLP reforma tieši vai netieši izraisa vēl lielāku mežu izciršanu, un panākt, ka tā atbalsta mērķi izbeigt mežu iznīcināšanu visā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai vides problēmas, ko izraisa mežu iznīcināšana palmu eļļas ieguves dēļ, tiktu risinātas arī saistībā ar mērķiem, kuri noteikti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam, kurai vajadzētu kļūt par neatņemamu Savienības ārējās darbības elementu šajā jomā;

73.

aicina Komisiju nodrošināt atbalstu organizācijām, kas galvenokārt nodarbojas ar visu to dzīvnieku sugu in situ un arī ex situ saglabāšanu, kuras skārusi dzīvotņu izpostīšana saistībā ar palmu eļļas ražošanu;

74.

prasa veikt vairāk ES līmeņa pētījumu par dzīvnieku ilgtspējīgu barību, lai izstrādātu alternatīvas eļļas palmu produktiem Eiropas lauksaimniecībā;

75.

atzīmē, ka 70 % no ES patērētās biodegvielas izejvielām ir audzētas/tā ir ražota ES un ka 23 % no ES importētās biodegvielas ir iegūta no palmu eļļas, pārsvarā Indonēzijā, un vēl 6 % ir iegūti no sojas (18);

76.

norāda uz ES biodegvielas pieprasījuma netiešo ietekmi, kas saistīta ar tropu mežu iznīcināšanu;

77.

atzīmē — ja ņem vērā netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), tad no kultūraugiem iegūta biodegviela dažos gadījumos var pat izraisīt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu, piemēram, tādēļ, ka tiek nodedzinātas tādas dzīvotnes ar lielu oglekļa uzkrājumu kā tropu meži un kūdrāji; pauž bažas par to, ka Komisija, vērtējot brīvprātīgās shēmas, neņem vērā ILUC ietekmi;

78.

prasa, lai ES iestādes Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanas procesā pārstrādāt tās brīvprātīgi piemērojamo shēmu, lai iekļautu tajā īpašas pārbaudes procedūras attiecībā uz konfliktiem par zemes lietošanu, piespiedu darbu un bērnu darbu, sliktiem darba apstākļiem lauksaimniekiem, kā arī veselības un drošības apdraudējumu; tāpat arī aicina šajā pārskatīšanā ņemt vērā ILUC ietekmi un iekļaut sociālās atbildības prasības;

79.

prasa ES biodegvielas politikā iekļaut efektīvus ilgtspējas kritērijus, kas nodrošinātu, ka tiek aizsargāta zeme ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, zeme ar augstu oglekļa uzkrājumu un kūdrāji, un kas ietvertu arī kritērijus sociālajā jomā;

80.

ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas jaunāko ziņojumu (19), kurā analizētas pašreizējās biodegvielas sertificēšanas shēmas un kurā konstatēts, ka tajās trūkst svarīgu ilgtspējas aspektu, piemēram, netiek ņemta vērā pieprasījuma ietekme uz netiešu zemes izmantošanas maiņu, tajās nav pārbaudes mehānismu un tās nevar garantēt, ka sertificētā biodegviela nav saistīta ar negatīvu sociālekonomisku ietekmi; zina, ka ir bažas par pārredzamību saistībā ar sertifikācijas shēmu novērtēšanu; aicina Komisiju uzlabot ilgtspējas sertifikācijas shēmu pārredzamību, tādēļ cita starpā izstrādājot arī atbilstīgu sarakstu ar aspektiem, kas būtu īpaši jāpārbauda (piemēram, gada ziņojumi), un paredzot iespēju pieprasīt neatkarīgu trešo personu veiktu revīziju; prasa, lai Komisijai būtu lielākas pilnvaras pārbaudīt un pārraudzīt shēmas, ziņojumus un darbības;

81.

prasa īstenot attiecīgos Revīzijas palātas ieteikumus, kā Komisija to ir piekritusi darīt;

82.

ar bažām atzīmē, ka 46 % no ES importētās palmu eļļas tiek izmantota biodegvielas ražošanai un ka tādēļ ir jāizmanto aptuveni miljons hektāru tropu augsnes; aicina Komisiju, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai beigtu biodegvielā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuras izraisa mežu iznīcināšanu;

83.

atzīmē, ka, vienkārši aizliedzot vai izbeidzot palmu eļļas izmantošanu, varētu sākties citu tropu augu eļļu izmantošana biodegvielas ražošanai, kas, ļoti iespējams, tiks audzētas tajos pašos ekoloģiski jutīgajos reģionos, kur iepriekš tika audzētas eļļas palmas, un tas bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas varētu ietekmēt vēl vairāk nekā palmu eļļas ieguve; iesaka rast un veicināt ilgtspējīgākas alternatīvas, ko izmantot biodegvielai, piemēram, Eiropā ražotas eļļas no tajā audzēta rapša un saulespuķu sēklām;

84.

aicina Komisiju un dalībvalstis vienlaicīgi atbalstīt otrās un trešās paaudzes biodegvielu padziļinātu izstrādi, lai samazinātu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku Savienībā un stimulētu pāreju uz labāku biodegvielu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1513 un atbilstīgi ES vērienam aprites ekonomikas, resursefektivitātes un mazemisiju mobilitātes jomā;

o o

85.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report% 20analysis%20of%20impact.pdf

(2) Komisijas paziņojums “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244).

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0034.

(4) Avots: Forest Trends: Consumer Goods and Deforestation: An Analysis of the Extent and Nature of Illegality in Forest Conversion for Agriculture and Timber Plantations (http://www.forest-trends.org/documents/files/doc_4718.pdf).

(5) Avots: World Resources Institute (http://www.wri.org/blog/2015/10/indonesia%E2%80%99s-fire-outbreaks-producing-more-daily-emissions-entire-us-economy).

(6) http://www.fao.org/docrep/016/ap106e/ap106e.pdf (FAO, World Agriculture Towards 2030/2050 – The 2012 Revision).

(7) http://wwf.panda.org/what_we_do/footprint/agriculture/palm_oil/ (WWF).

(8) Avots: Ziņojums Globiom (https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Final%20Report_GLOBIOM_publication.pdf).

(9) Piemēram: Amnesty International – The Great Palm Oil Scandal (https://www.amnesty.org/en/documents/asa21/5243/2016/en/) un Rainforest Action Network – The Human Cost of Conflict Palm Oil (https://d3n8a8pro7vhmx.cloudfront.net/rainforestactionnetwork/pages/15889/attachments/original/1467043668/The_Human_Cost_of_Conflict_Palm_Oil_RAN.pdf?1467043668).

(10) Eiropas Komisija. ES patēriņa ietekme uz mežu izciršanu — visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu (2013), http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf (56. lpp.).

(11) Avots: FERN: Stolen Goods: The EU’s complicity in illegal tropical deforestation (http://www.fern.org/sites/fern.org/files/Stolen%20Goods_EN_0.pdf).

(12) ANO Mežu foruma secinājumi.

(13) ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Aiči mērķi: https://www.cbd.int/sp/targets/.

(14) Ilgtspējīgas attīstības mērķi, 15.2. pants, mērķis izbeigt mežu izciršanu: https://sustainabledevelopment.un.org/sdg15.

(15) ANO 2014. gada klimata samits.

(16) http://forestdeclaration.org/wp-content/uploads/2015/09/2016-NYDF-Goal-2-Assessment-Report.pdf.

(17) ANO FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu, Roma, 2012., http://www.fao.org/docrep/016/i2801e/i2801e.pdf.

(18) Eurostat. Atjaunojamo energoresursu piedāvājums, pārveidošana un patēriņš; ikgadējie dati (nrg_107a), Globium pētījums “ES patērēto biodegvielu ietekme uz zemes izmantošanas maiņu” (2015) un http://www.fediol.be/.

(19) Avots: Eiropas Revīzijas palāta. Biodegvielu sertificēšana: sistēmu atzīšanā un uzraudzībā vērojamie trūkumi (http://www.eca.europa.eu/lv/Pages/NewsItem.aspx?nid=7171).

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/14

P8_TA(2017)0099

Sievietes un viņu loma lauku apvidos

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos (2016/2204(INI))

(2018/C 298/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantu,

—	ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

—	ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,

—	ņemot vērā Pekinas rīcības platformu,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gadā pieņemto Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—	ņemot vērā Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvu 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (5),

—	ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai 7. pantu,

—	ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos (6),

—	ņemot vērā 2011. gada 5. aprīļa rezolūciju par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos (7),

—	ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā (8),

—	ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā (9),

—	ņemot vērā ANO Pasaules nodrošinājuma ar pārtiku komitejas 2016. gada 17. oktobra ieteikumus par lopkopību un pasaules nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši ieteikumus par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu,

—	ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par veidiem, kādos KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0058/2017),

Sieviešu lomas daudzfunkcionalitāte lauku apvidos

A.	tā kā pēdējos gadu desmitos sociālekonomiskā situācija un dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies un ļoti atšķiras gan dažādās dalībvalstīs, gan to iekšienē starp reģioniem;

tā kā sievietes sniedz būtisku ieguldījumu lauku ekonomikā un tā kā dažādošanas pasākumi un daudzfunkcionalitātes jēdziens, kas ir nepieciešams pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kaut gan tie vēl ne visur tiek pilnībā izmantoti, ir pavēruši sievietēm jaunas iespējas, pateicoties inovācijām un tādu jaunu koncepciju radīšanai, kuras dod iespēju piešķirt lauksaimniecībai jaunu dinamiku;

C.	tā kā sievietes ļoti bieži veicina ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīto papildu nodarbošanos attīstību lauku saimniecībās vai ārpus tām, radot iespēju lauku apvidos veiktām darbībām piešķirt reālu pievienoto vērtību;

D.	tā kā lauku apvidos dzīvojošās sievietes nav viendabīga grupa, jo viņu situācija, nodarbošanās, devums sabiedrībai un galu galā viņu vajadzības un intereses gan dažādās dalībvalstīs, gan to iekšienē starp reģioniem ievērojami atšķiras;

E.	tā kā sievietes aktīvi iesaistās lauksaimniecības darbībās, uzņēmējdarbībā un tūrisma nozarē un tā kā sievietēm ir nozīmīga loma lauku apvidu kultūras tradīciju saglabāšanā, kas var veicināt reģionālās identitātes veidošanu un/vai stiprināšanu;

tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatprincips, bet tās veicināšana — viens no to galvenajiem mērķiem; tā kā dzimumu līdztiesība ir Līgumos un Pamattiesību hartā atzīta ES pamatvērtība, un ES ir konkrēti uzņēmusies pienākumu integrēt to visās savās darbībās; tā kā dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir svarīgs instruments šā principa iekļaušanai ES politikas virzienos, pasākumos un darbībās, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju nolūkā palielināt sieviešu aktīvu dalību darba tirgū un ekonomiskās un sociālās darbības; tā kā šis instruments attiecas arī uz ES struktūrfondiem un investīciju fondiem, tostarp uz ELFLA;

tā kā ģimenes lauku saimniecības ir izplatītākais lauksaimniecības modelis ES-28 valstīs, jo 76,5 % darba nozarē veic lauksaimniecības īpašnieks vai tā ģimenes locekļi (11), un šis darbības modelis tādēļ būtu jāaizsargā; tā kā ģimenes lauku saimniecības veicina paaudžu solidaritāti un sociālo un vides atbildību, tādējādi veicinot lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību;

H.	tā kā augošas urbanizācijas apstākļos ir būtiski noturēt aktīvus, dinamiskus un pārtikušus iedzīvotājus lauku apvidos, pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, jo no tā ir atkarīga vides un ainavas saglabāšana;

tā kā iedzīvotāju novecošana kopā ar lauksaimnieciskās darbības apmēru sarukumu un ekonomikas lejupslīdi ES lauku apvidos ir daži no galvenajiem cēloņiem tam, ka lauku apvidos samazinās iedzīvotāju skaits un sievietes atstāj šos apvidus, tādējādi negatīvi ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī sociālo infrastruktūru; tā kā šo tendenci varēs apturēt tikai tad, ja Eiropas iestādes un valdības darīs visu iespējamo, lai panāktu, ka sieviešu darbs un tiesības gūst lielāku atzinību, un lai nodrošinātu lauku apvidiem nepieciešamos pakalpojumus, kas sniedz iespēju līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi;

J.	tā kā lauku tūrisms, kas ietver preču un pakalpojumu sniegšanu laukos ar ģimeņu un kooperatīvo uzņēmumu starpniecību, ir zema riska nozare, kas rada darbavietas, sniedz iespēju apvienot personīgo un ģimenes dzīvi ar darbu un iedrošina lauku iedzīvotājus, jo īpaši sievietes, palikt laukos,

tā kā ekonomikas krīze ir ietekmējusi Eiropas Savienību un ir smagi skārusi daudzus lauku apvidus un reģionus; tā kā krīzes sekas joprojām ir jūtamas un jaunieši lauku apvidos saskaras ar augstu bezdarba un nabadzības līmeni un iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas jo īpaši ietekmē sievietes; tā kā sievietes tieši izjūt krīzes ietekmi, vadot savas lauku saimniecības un mājsaimniecības;

L.	tā kā šāda situācija rada ievērojamas problēmas kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurai būtu jānodrošina lauku apvidu attīstība, vienlaikus vairojot to potenciālu;

M.	tā kā ir nepieciešams saglabāt ilgtspējīgu un dinamisku lauksaimniecības nozari kā lauku apvidu fundamentālu ekonomisko, vides un sociālo bāzi, kas veicinātu lauku attīstību, ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, bioloģisko daudzveidību un darbvietu izveidi;

tā kā sīksaimniecību un ģimenes lauku saimniecību primāro pārtikas ražotāju statuss ir jāuzlabo un to lauksaimniecības un lopkopības darbības ir jāsaglabā, veicinot inovāciju un ES līmenī tām nodrošinot adekvātus finanšu līdzekļus, kā arī īstenojot tām paredzētus pasākumus; tā kā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam Eiropas Savienībā darbību pārtrauca 2,4 miljoni lauku saimniecību, no kurām vairākums bija sīksaimniecības vai ģimenes lauku saimniecības, un tas lauku apvidos palielināja bezdarbu;

O.	tā kā dažādošanas pasākumu veicināšana un īsu piegādes ķēžu attīstīšana, kā arī ražotāju organizāciju veidošanās veicināšana var palīdzēt nostiprināt noturību nozarē, kurai jārisina tādas problēmas kā negodīga tirdzniecības prakse un arvien pieaugoša tirgu nestabilitāte;

P.	tā kā ir svarīgi atbalstīt un veicināt sieviešu līdzdalību lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, jo viņas galvenokārt darbojas ražošanas un pārstrādes jomā;

Q.	tā kā piekļuve mūžizglītībai, iespējām panākt, ka tiek oficiāli atzītas prasmes, kas iegūtas neformālos apstākļos, un iespējai pārkvalificēties un iegūt prasmes, kuras var izmantot darba tirgū, kas dinamiski attīstās, ir svarīgs lauku apvidu sieviešu nodarbinātības palielināšanas priekšnosacījums;

tā kā kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām, sociālajiem uzņēmumiem un citiem alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem ir milzīgas iespējas stimulēt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un radīt lauku apvidū dzīvojošajām un lauksaimniecības nozarē strādājošajām sievietēm iespējas ekonomikā;

tā kā nolūkā panākt dzimumu līdztiesību lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī tūrismā un citās lauku apvidos izplatītās nozarēs, ir nepieciešama sieviešu un meiteņu iekļaušana izglītībā un mūžizglītībā, jo īpaši tādās jomās kā dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes un matemātika (STEM), kā arī uzņēmējdarbībā;

Problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos

tā kā sievietes veido nedaudz mazāk par 50 % no kopējā darba spējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita ES lauku apvidos, bet tikai aptuveni 45 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; tā kā daudzas sievietes nemaz netiek ne reģistrētas kā bezdarbnieces, ne iekļautas bezdarba statistikā un nav skaidru datu par sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecībā kā lauku saimniecību īpašniecēm vai darbiniecēm;

tā kā tajos ES apvidos, kas ir galvenokārt lauku apvidi, 2009. gadā bija nodarbināts tikai 61 % sieviešu vecumā no 20 līdz 64 gadiem (12); tā kā daudzās dalībvalstīs sievietēm lauku apvidos ir ierobežota pieeja nodarbinātībai un viņu izredzes strādāt lauksaimniecībā ir mazas, tomēr sievietēm ir ārkārtīgi svarīga loma lauku attīstībā un sociālajā struktūrā, jo viņas mājsaimniecībām nodrošina ienākumus vai uzlabo dzīves apstākļus tajās;

tā kā 2014. gadā sievietes ir nostrādājušas aptuveni 35 % no kopējā lauksaimniecības nozarē nostrādātā darba laika, veicot 53,8 % nostrādātā nepilna laika darba un 30,8 % nostrādātā pilna laika darba, tādējādi dodot ievērojamu ieguldījumu lauksaimnieciskajā ražošanā; tā kā lauksaimnieku laulāto un citu ģimenes sieviešu veiktais darbs lauku saimniecībās bieži ir absolūti nepieciešams, bet vienlaikus ir praktiski uzskatāms par “neredzamo darbu”, jo nav nodarbinātības statusa, kas šo darbu ļautu atzīt, bet tā veicējām — reģistrēties sociālā nodrošinājuma dienestā, tādējādi palīdzot izvairīties no situācijām, kurās viņām varētu zust tiesības, piemēram, uz slimības atvaļinājumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, un nodrošinot viņu finansiālo neatkarību;

W.	tā kā dažās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, pastāv dažādi juridiskie statusi, kas paredzēti sievām, kuras regulāri strādā saimniecībā (kolēģe, darbiniece vai saimniecības vadītāja), un ļauj nodrošināt viņām pienācīgu sociālo aizsardzību pret nedrošības gadījumiem viņu personīgajā dzīvē un darbā;

X.	tā kā apmēram 30 % lauku saimniecību ES vada sievietes; tā kā lauksaimniecībā strādā ievērojams sieviešu skaits un lielākā daļa šo sieviešu ir saimniecības īpašnieku sievas, respektīvi, 80,1 % visu sievu 2007. gadā (13);

tā kā lauku saimniecības īpašnieks ir vienīgā persona, kas ir minēta banku dokumentos un saistībā ar subsīdijām un uzkrātajām tiesībām, un vienīgā persona, kas pārstāv lauku saimniecību asociācijās un grupās; tā kā cilvēkiem, kuri nav lauku saimniecības īpašnieki, nav nekādu ar īpašumtiesībām saistītu tiesību (tiesības uz vienotajiem maksājumiem, piemaksas par zīdītājgovīm, vīnogulāju stādīšanas tiesības, ienākumi, utt.), un ka tas lauksaimnieces nostāda ļoti neaizsargātā un nelabvēlīgā stāvoklī;

tā kā lauksaimniecības nozarē strādājošās sievietes varēs gūt labumu no viņām paredzētām atbalsta programmām tikai tad, ja viņas būs atzītas par īpašniecēm vai līdzīpašniecēm; tā kā Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt to, ka sievietes kļūst par lauku saimniecību īpašniecēm vai līdzīpašniecēm, jo tas pozitīvi ietekmētu viņu stāvokli darba tirgū, tiesības uz sociālajām garantijām un ekonomisko neatkarību, tādējādi palielinot viņu pamanāmību (un lielāku atzinību viņu devumam ekonomikā un saimniecības ienākumos) lauku apvidos un uzlabojot viņu piekļuvi zemei;

AA.	tā kā lauku apvidos dzīvojošo sieviešu situācija būtu jāpadara redzamāka Eiropas, valsts un reģionu līmeņa statistikā, lai labāk izskaidrotu viņu lomu;

AB.	tā kā jauniešu un sieviešu piekļuves palielināšana zemei uzlabotu paaudžu atjaunošanos lauksaimniecībā un veicinātu ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību;

AC.

tā kā kvalitatīvu un izmaksu ziņā pieejamu sabiedrisko un privāto pakalpojumu, tostarp bērnu, vecu cilvēku un citu apgādājamo aprūpes, ieskaitot cilvēku ar invaliditāti aprūpes, nodrošināšana ir svarīga visiem lauku apvidu iedzīvotājiem; tā kā šādi pakalpojumi ir īpaši nozīmīgi darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā, it īpaši sievietēm, jo viņas ierasti ir vairāk nodarbojušās ar jaunāko, apgādājamo un vecāko ģimenes locekļu aprūpi;

AD.	tā kā sievietēm lauku apvidos ir daudzfunkcionāla loma, tāpēc šādi pakalpojumi palīdzētu viņām strādāt un turpināt veidot karjeru, vienlaikus nodrošinot taisnīgu ģimenes un aprūpes pienākumu sadalījumu;

AE.

tā kā nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos būtiski svarīga ir tādu infrastruktūras elementu pieejamība kā transporta savienojumi, piekļuve ātrdarbīgam platjoslas internetam un mobilo sakaru datu pakalpojumiem, energoapgāde un kvalitatīvi sociālie, veselības aizsardzības un izglītības pakalpojumi;

AF.

tā kā platjoslas pakalpojumu pārklājums visu ES-28 valstu lauku apvidos joprojām atpaliek no vidējā pārklājuma katrā valstī; tā kā 2015. gadā 98,4 % lauku mājsaimniecību bija vismaz vienas platjoslas tehnoloģijas pārklājumā, bet tikai 27,8 % bija pieejami nākamās paaudzes pakalpojumi; tā kā digitālā infrastruktūra, kas visos ES lauku apvidos vēl nav pilnībā attīstīta, var ievērojami atvieglot informācijas un izglītības iespēju pieejamību un lauku apvidu sieviešu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi, un var kļūt par būtisku tā atbalsta elementu, kas nepieciešams, lai sievietes noturētu lauku apvidos;

AG.	tā kā izglītība ir būtisks instruments līdztiesības kā vērtības veicināšanai un tā būtu jāveicina visās jomās, tas ir, ne tikai skolās, bet arī arodapmācībā un jo īpaši mācībās, kas paredzētas primārajam sektoram;

AH.	tā kā vispārējo apstākļu uzlabošana lauku apvidos palīdzēs uzlabot tajās dzīvojošo sieviešu stāvokli;

AI.

tā kā sieviešu nozīmīgais ieguldījums vietējā un lauku attīstībā nav pietiekami atspoguļots viņu līdzdalībā atbilstošajos lēmumu pieņemšanas procesos, ņemot vērā to, ka sievietes lauku apvidos bieži ir nepietiekami pārstāvētas tādās lēmumu pieņemšanas struktūrās kā lauksaimniecības kooperatīvi, arodbiedrības un pašvaldības; tā kā ir ļoti svarīgi palielināt sieviešu pārstāvību šādās struktūrās;

AJ.

tā kā sievietes lauku apvidos izjūt arī dzimumu darba samaksas un pensiju apmēra atšķirību negatīvo ietekmi un šīs atšķirības dažās Savienības dalībvalstīs palielinās; tā kā tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš aktuālu statistikas datu iegūšanai par sieviešu nodarbinātību un viņu darba un dzīves apstākļiem lauku apvidos;

AK.

tā kā līdz šim vēl nav izveidotas sievietēm lauku apvidos paredzētas tematiskās apakšprogrammas un sieviešu dalības līmenis lauku attīstības programmu instrumentos līdz 2014. gadam diemžēl bija zems; tā kā no 6,1 miljona mācību pasākumu dalībnieku tika 28 % bija sievietes; tā kā 19 % lauku saimniecībās modernizācijas nolūkā veikto materiālo ieguldījumu saņēmēju bija sievietes un 33 % dažādošanas pasākumu saņēmēju bija sievietes; tā kā attiecībā uz radītajām darbvietām 3. prioritārā virziena (lauku ekonomikas dažādošanas veicināšana) pasākumu īstenošanas rezultātā tikai 38 % saņēmēju bija sievietes,

uzsver sieviešu aktīvo loma lauku apvidos un atzīst ieguldījumu, ko sievietes dod lauku apvidu ekonomikai kā uzņēmējas, ģimenes uzņēmumu vadītājas un ilgtspējīgas attīstības veicinātājas; uzskata, ka no sociālās, ekonomiskās un vides perspektīvas sieviešu uzņēmējdarbība ir nozīmīgs lauku apvidu ilgtspējīgas attīstības balsts, kas tāpēc būtu jāveicina, jāiedrošina un jāatbalsta lauku attīstības stratēģijās un jo īpaši ar izglītības un profesionālās apmācības starpniecību, veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, veicinot uzņēmēju tīklu veidošanos un ieguldījumu un kredīta pieejamību, sieviešu pārstāvību pārvaldes struktūrās un radot iespējas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu jaunietes, pašnodarbinātās, nepilnu darba laiku un bieži vien slikti apmaksātu darbu strādājošas sievietes;

aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm atbalstīt sekmīgu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, veicināt jaunas darba iespējas, augstāku dzīves kvalitāti lauku apvidos un mudināt sievietes īstenot pašām savus projektus;

atzinīgi vērtē atbalstu, kas tiek sniegts lauku apvidu sievietēm, īstenojot iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai vietējās kopienas atzinīgi novērtētu šo sieviešu veikumu, un uz tīklošanu; jo īpaši uzsver sīksaimniecībās vai ģimenes lauku saimniecībās strādājošo sieviešu būtisko lomu, jo šīs saimniecības ir lauku apvidu galvenais sociālekonomiskais elements, kurš rūpējas par pārtikas ražošanu, tradicionālo zināšanu un prasmju saglabāšanu, reģionālo identitāti un vides aizsardzību; uzskata, ka lauksaimniecēm būs nozīmīga loma saistībā ar sīksaimniecību un ģimenes lauku saimniecību turpmāku pastāvēšanas nodrošināšanu ar skatu nākotnē;

uzskata, ka, ņemot vērā lauku apvidu sieviešu dažādās lomas, nodarbošanos un situāciju, viņu nodarbinātības iespēju uzlabošanai ir vajadzīga viņu vajadzībām un interesēm pielāgota palīdzība un atbalsts;

aicina Komisiju un dalībvalstis savās turpmākās attīstības darbībās prioritārā kārtā atbalstīt, sekmēt, atvieglot un veicināt lauku apvidu sieviešu piekļuvi darba tirgum un šajā sakarā izvirzīt ar pastāvīgu atalgotu darbu saistītus mērķus; tāpat aicina dalībvalstis savās lauku attīstības programmās iekļaut stratēģijas, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta sieviešu ieguldījumam stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

norāda, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē, un šajā sakarā uzsver, ka sievietes lauku apvidos var būt pārmaiņu veicinātājas attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu un ekoloģiski labvēlīgu lauksaimniecību, un viņām var būt nozīmīga loma zaļo darbvietu izveidē;

aicina dalībvalstis mērķtiecīgāk izmantot un uzlabot informētību par Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, izmantot konkrētus ELFLA pasākumus, lai atbalstītu sieviešu nodarbinātību, veicināt un uzlabot dažādus darba attiecību režīmus sievietēm, ņemot vērā specifiskos apstākļus lauku apvidos, nodrošināt dažādus stimulus nolūkā atbalstīt ilgtspēju un jaunuzņēmumu un MVU attīstību un ieviest iniciatīvas, kuru mērķis būtu radīt jaunas un saglabāt esošās darbvietas lauksaimniecības nozarē un padarīt tās pievilcīgākas jaunietēm;

mudina dalībvalstis regulāri uzraudzīt sieviešu situāciju lauku apvidos un maksimāli izmantot KLP konkrētos instrumentus un pašreizējos pasākumus, lai palielinātu sieviešu kā atbalsta saņēmēju dalību, tādējādi uzlabojot viņu situāciju;

iesaka Komisijai, kad tā nākotnē veiks KLP reformu, atstāt tajā sievietēm lauku apvidos paredzētās tematiskās apakšprogrammas un uzlabot tās, cita starpā balstot šīs programmas uz produktu tirdzniecību, tiešo pārdošanu un reklamēšanu vietējā vai reģionālā līmenī, jo tās var palīdzēt radīt darba iespējas sievietēm lauku apvidos;

10.

norāda, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks ES un tās dalībvalstu mērķis; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka dzimumu līdztiesība tiek iekļauta visās ES programmās, rīcībās un iniciatīvās, un tāpēc prasa KLP un kohēzijas politikas virzienos, kuri attiecas uz laukiem, piemērot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai; ierosina veikt jaunus mērķtiecīgus pasākumus, lai sekmētu lauku apvidu sieviešu dalību darba tirgū ar ELFLA starpniecību;

11.

pauž cerību, ka lauku apvidu sieviešu stāvokļa izpratnes uzlabošanās ļaus vidējā termiņā izstrādāt Eiropas lauksaimnieču hartu, kurā definēts šis jēdziens, identificētas sieviešu diskriminācijas tiešās un netiešās izpausmes laukos un pozitīvās diskriminācijas pasākumi šīs diskriminācijas izskaušanai;

12.

mudina dalībvalstis, ņemot vērā nosacījumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību kā ES un tās dalībvalstu pienākumu un būtisku mērķi un nediskrimināciju, radīt lielāku sinerģiju, kad tās izmanto ELFLA, Leader+, “Apvārsnis 2020” un ESF pieejamos instrumentus nolūkā uzlabot dzīves un darba apstākļus lauku apvidos, īstenot īpašus pielāgotus politikas virzienus, kuri uzlabotu sieviešu un meiteņu, jo īpašu neaizsargātu un atstumtu grupu, sociālo un ekonomisko iekļaušanu un iespēju veicināšanu, un palielināt izpratni par visām iespējām, ko viņām lauku apvidos sniedz spēkā esošie tiesību akti;

13.

uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt konkrētus pasākumus, lai veicinātu apmācību un nodarbinātību un aizsargātu mazāk aizsargāto sieviešu grupu, piemēram, sieviešu ar invaliditāti, migranšu, tostarp arī sezonas strādnieču, bēgļu un minoritāšu, sieviešu, kuras cietušas no dzimumnosacītas vardarbības, sieviešu ar minimālu apmācību vai vispār bez apmācības, vientuļo māšu utt., tiesības;

14.

uzsver būtisko lomu ģimenes lauksaimniecību grāmatvedībā, ko parasti veic sievietes, un šajā sakarā pievērš uzmanību tam, ka gadījumos, kad saimniecībām ir finansiālas grūtības, tām trūkst atbalsta konsultāciju veidā;

15.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sieviešu dalība saimniecību vadībā tiek pilnībā atzīta, vienlaikus veicinot viņu iespējas kļūt par lauku saimniecību īpašniecēm vai līdzīpašniecēm, un atvieglojot šo procesu;

16.

mudina dalībvalstis veicināt informatīvus un tehniskās palīdzības pasākumus un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz profesionālā statusa piešķiršanu lauku saimniecībās nodarbinātajām līdzstrādājošajām laulātajām, kas ļautu viņām izmantot savas individuālās tiesības, tostarp jo īpaši tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, piekļuvi mācību iespējām un tiesības uz pensiju;

17.

aicina Eiropas iestādes sekmēt tādus KLP noteikumus, kuri paredz līdzsvarotu atbalsta sadali, nodrošinot atbalstu mazām lauku saimniecībām;

18.

uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā lauku apvidos, īstenojot mācību pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt sieviešu piedalīšanos jomās un nozarēs, kurās viņas ir nepietiekami pārstāvētas, un īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas par to, ka ir svarīgi, lai sievietes aktīvi iesaistītos kooperatīvos gan kā to dalībnieces, gan vadošos amatos;

19.

mudina dalībvalstis veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādajās vadības un pārstāvības struktūrās nolūkā sekmēt vienlīdzīgu līdzdalību un varu un palielināt sieviešu pārstāvību lauku attīstības darba grupās, uzraudzības komitejās un visu veidu lauksaimniecības organizācijās, apvienībās un publiskajās iestādēs, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu ņemts vērā gan vīriešu, gan sieviešu skatpunkts, un rosināt viņu dalību vietējās rīcības grupās un vietējo partnerību izveidi saskaņā ar Leader programmu;

20.

prasa sieviešu un lauksaimnieku organizāciju atbalstu, jo tām ir svarīga loma jaunu attīstības un dažādošanas programmu sekmēšanā un ierosmē;

21.

aicina dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, tostarp sociālā nodrošinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu jautājumos; mudina tās uzlabot tiesību aktus par sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū un garantēt sociālo nodrošinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, kas strādā lauku apvidos;

22.

aicina Komisiju uzraudzīt esošo tiesību aktu transponēšanu, lai pievērstos to problēmu un diskriminācijas risināšanai, ar ko saskaras lauku apvidos dzīvojošās un strādājošās sievietes;

23.

uzsver vajadzību īstenot iedarbīgus pasākumus Eiropas un valstu līmenī, lai samazinātu pastāvošās vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām iestādēm, kad tās ES lauku attīstības stratēģijas ietvaros izstrādā konkrētus politikas pasākumus, ņemt vērā dzimumiem atšķirīgā pensiju lieluma problēmas daudzdimensionālo raksturu, jo lielākas pensiju lieluma atšķirības var izraisīt dažādi faktori, tostarp atšķirības nodarbinātības un atalgojuma ziņā, pārtraukumi karjerā, nepilna darba laika darbs, līdzstrādājošo laulāto neoficiālais darbs, pensiju sistēmu struktūra un mazākas iemaksas;

24.

mudina dalībvalstis arī garantēt pienācīgas pensijas, tostarp paredzēt minimālo valsts pensiju, kuras nolūks jo īpaši būtu palīdzēt sievietēm lauku apvidos saglabāt ekonomisko neatkarību pēc pensijas vecuma sasniegšanas;

25.

uzsver, ka ES politikas jomās, kas attiecas uz sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, ir jāņem vērā arī sezonas darbos lauku saimniecībās nodarbināto sieviešu dzīves un darba apstākļi, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt viņām pieejamu sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; uzsver, ka šo sieviešu paveiktajam darbam jāpiešķir maksimāla vērtība;

26.

mudina dalībvalstis stiprināt sociālo partneru lomu un sociālās labklājības organizāciju lomu, kas strādā kopā ar iestādēm, uzraugot atbilstību tiesību aktiem nodarbinātības jomā, pieņemot nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un nodrošinot, ka tiek ievēroti sociālās labklājības un drošības standarti, tādējādi sekmējot nodarbināto sieviešu ekonomisko integrāciju kopumā, tostarp to darba ņēmēju ekonomisko integrāciju, kuras ir migrantes, sezonāli nodarbinātās vai bēgles;

27.

aicina Komisiju un valstu iestādes dalībvalstu līmenī izstrādāt informācijas datubāzes un tīklus, lai apzinātu un palielinātu izpratni par lauku apvidos dzīvojošo sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju un viņu devumu sabiedrībai;

28.

tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt savus statistikas plānus, lai iekļautu mehānismus, kuri mērītu sieviešu vispārējo devumu laukos gūtajos ieņēmumos un lauku ekonomikā, ja iespējams, sadalot rādītājus pa dzimumiem, un optimizēt to, kā tiek izmantoti dati, kas pieejami par sieviešu ekonomisko un sociālo situāciju lauku apvidos un iesaisti attiecīgajās darbībās, lai precīzāk pielāgotu politikas pasākumus;

29.

aicina Komisiju uzlabot KLP uzraudzības, datu vākšanas un novērtēšanas rādītājus, lai apzinātu dažādās sieviešu lomas lauksaimniecībā un viņu veikto “neredzamo” darbu;

30.

uzsver vajadzību pievērst lielāku uzmanību aktuālu statistikas datu iegūšanai par to, cik daudz zemes pieder sievietēm;

31.

aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt ne tikai pietiekamu informatīvo materiālu par atbalsta iespējām, kas īpaši paredzētas lauksaimniecēm un sievietēm lauku apvidos, bet arī to, ka ir pilnībā pieejamas izglītības un arodmācību iespējas lauksaimniecībā un visās saistītajās nozarēs, tostarp pēcdiploma mācības un specializēti kursi uzņēmējiem un lauksaimniecības produktu ražotājiem, nodrošinot sievietēm uzņēmējdarbības attīstīšanas prasmes, zināšanas un piekļuvi finansējumam un mikrofinansējumam, lai viņas varētu sākt un konsolidēt uzņēmējdarbību, kā arī lai dotu viņām iespēju nodarboties ar dažādām ražošanas darbībām lauku apvidos un stimulētu viņu konkurētspēju lauksaimniecībā un lauku apvidos, ieskaitot ar lauksaimniecības komercdarbību saistīta lauku tūrisma jomā;

32.

prasa nodrošināt plašas profesionālās un uzņēmējdarbības dažādošanas konsultācijas un veikt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu, atbalstītu kooperatīvus, savstarpējās sabiedrības, sociālos uzņēmumus un citus alternatīvos uzņēmējdarbības modeļus un attīstītu viņu uzņēmējiem raksturīgo domāšanas veidu un prasmes;

33.

šajā sakarā atgādina, ka Komisijas Jaunā prasmju programma dod dalībvalstīm iespēju labāk noteikt un apstiprināt prasmes, kas nepieciešamas ārpus formālās izglītības un profesionālās apmācības jomas, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzības risku;

34.

prasa rosināt un sekmēt sieviešu ar augstāku kvalifikāciju lauksaimniecībā, lopkopībā un mežsaimniecībā iesaistīšanos mācību programmās, lai izstrādātu pasākumus inovāciju jomā un saistībā ar konsultāciju sniegšanu lauku saimniecībām;

35.

iesaka specializētajās lauksaimniecības mācību programmās pakāpeniski iekļaut līdztiesības moduļus un ņemt vērā dzimumu līdztiesību arī mācību materiālu izstrādē, atbalstot līdztiesību veicinošas sabiedriskas kampaņas lauku apvidos un īpaši pievēršoties līdztiesībai lauku skolās;

36.

uzsver, cik svarīgi ir konsultēt un atbalstīt sievietes, lai radītu viņām iespēju nodarboties ar lauksaimniecību un veikt citas novatoriskas darbības laukos;

37.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt un atbalstīt lauku apvidu sieviešu organizācijas, tostarp sekmēt tīklu, mezglu, datu banku un apvienību darbību kā būtisku sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības daļu, jo šo struktūru darbības rezultātā tiek veidoti tīkli un kanāli, kas veicina informācijas apmaiņu, mācību iespējas un darbvietu izveidi, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņu visos līmeņos, un uzlabo izpratni par sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju lauku apvidos; rosina jaunus uzņēmumus, apvienības, kooperatīvus un organizācijas, kas pārstāv sievietes;

38.

aicina reģionālos dalībniekus, izmantojot otrā pīlāra līdzekļus, īstenot izpratnes veicināšanas programmas, kuru mērķis ir uzsvērt dzimumu neitralitāti visās profesijās un pārvarēt pastāvošo izteikti tradicionālo lomu sadalījumu lauksaimniecībā;

39.

aicina dalībvalstis atvieglot sieviešu vienlīdzīgas iespējas piekļūt zemei un nodrošināt sievietēm īpašumtiesības un mantojuma tiesības un atvieglot viņām kredītu pieejamību, lai rosinātu viņas iekārtoties uz dzīvi lauku apvidos un piedalīties lauksaimniecības nozarē; mudina dalībvalstis arī ES līmenī risināt zemes piesavināšanās un zemes koncentrācijas problēmu;

40.

atzinīgi vērtē jaunos lauksaimniecības kredīta modeļus, kuri ir kļuvuši iespējami, pateicoties Komisijas un Eiropas Investīciju bankas ciešai sadarbībai, un iesaka dalībvalstīm tos izmantot pēc iespējas plašāk;

41.

aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru un kvalitatīvus par pieņemamu cenu pieejamus publiskos un privātos pakalpojumus, kuri vajadzīgi ikdienas dzīvei lauku apvidos, jo īpaši veselības aizsardzības, izglītības un aprūpes jomā; norāda, ka, lai to panāktu, ir jāiekļauj lauku teritorijās esošā bērnu aprūpes infrastruktūra, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības iestādes, gados vecu cilvēku un apgādājamu personu aprūpes nami, aizvietošanas pakalpojumi slimības un grūtniecības gadījumos un kultūras pakalpojumi;

42.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt jaunas iespējas strādāt algotu darbu, jo īpaši sievietēm, lai saglabātu lauku kopienas, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē apmierinošu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

43.

mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai lauku apvidos paplašinātu un atjauninātu transporta infrastruktūru un garantētu drošu energoapgādi un uzticamu, ātrdarbīgu platjoslas infrastruktūru un pakalpojumus; uzsver, cik liela nozīme lauku apvidos ir digitālajai attīstībai un holistiskas pieejas (“digitālais ciemats”) izstrādāšanai;

44.

aicina Komisiju atzīt, cik svarīgi ir paplašināt tās Digitālo programmu, iekļaujot tajā lauku apvidus, jo digitālā attīstība var būtiski veicināt darbvietu izveidi, atvieglot cilvēkiem iespēju kļūt par pašnodarbinātām personām, stimulēt konkurētspēju un tūrisma attīstību un nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

45.

mudina vietējās un valsts iestādes, kā ari citas iestādes garantēt migrējošo darba ņēmēju un sezonālo darbinieku un viņu ģimeņu, jo sevišķi sieviešu un īpaši neaizsargātu cilvēku, pamattiesības un veicināt viņu integrēšanu vietējā kopienā;

46.

vērš uzmanību uz būtiskajām atšķirībām piekļuvē bērnu aprūpei pilsētās un lauku apvidos, kā arī būtiskajām atšķirībām saistībā ar to, kā reģionos tiek īstenoti Barselonas mērķi attiecībā uz bērnu aprūpes iestādēm;

47.

nosoda visa veida vardarbību pret sievietēm un norāda, ka palīdzībai cietušajām ir izšķiroša nozīme; tāpēc aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības pārliecinoši paust, ka netiks pieciesta nekāda vardarbība pret sievietēm, un īstenot lauku apvidu apstākļiem pielāgotu politiku un sniegt tiem pielāgotus pakalpojumus, kuru nolūks būtu nepieļaut un apkarot vardarbību pret sievietēm, tādējādi nodrošinot palīdzības pieejamību vardarbībā cietušajām;

48.

tādēļ aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt, ka no vardarbības cietušajām sievietēm, kas dzīvo lauku un attālākos apgabalos, netiek liegta vienlīdzīga piekļuve palīdzībai, un atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju;

49.

atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu ES direktīvai par vardarbību pret sievietēm;

50.

uzsver, ka dalībvalstu lauku apvidiem ir izšķirīga nozīme mūsdienu sabiedrības ekonomikā un tās nodrošinājumā ar pārtiku, ņemot vērā to, ka vairāk nekā 12 miljoni lauksaimnieku nodrošina pietiekamu veselīgas un nekaitīgas pārtikas daudzumu pusmiljardam patērētāju visā Eiropas Savienībā; ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt šo kopienu dinamismu, mudinot sievietes un ģimenes nepārcelties uz dzīvi citur;

51.

šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt to, lai KLP būtu spēcīga un pietiekami labi finansēta, kalpotu Eiropas lauksaimnieku un patērētāju interesēm, veicinātu lauku attīstību, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un aizsargātu un uzlabotu dabīgo vidi, vienlaikus garantējot kvalitatīvas un drošas pārtikas piegādi un radot vairāk darbvietu;

52.

norāda, ka lauku apvidiem bieži vien piemīt dabas un kultūras mantojums, kas ir jāaizsargā un jāattīsta, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu tūrismu un vides izglītību;

53.

uzsver daudzfunkcionalitātes kā tādas koncepcijas nozīmīgumu, kas ietver citas lauku apvidos līdzās lauksaimnieciskajai ražošanai veiktas saimnieciskās darbības un aktivitāti sociālajā, vides, un kultūras jomā, kas rada darbvietas, jo īpaši sievietēm; tāpēc mudina dalībvalstis sekmēt tādus darbību dažādošanas pasākumus kā produktu tiešā pārdošana, sociālie pakalpojumi, aprūpes pakalpojumi un agrotūrisms; ņemot vērā pieaugošo interesi par šāda veida tūrismu, uzskata, ka būtu jāveido šajā nozarē darbojošos uzņēmumu tīkls un jāapmainās ar labāko praksi;

54.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.

(2) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(3) OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.

(4) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(5) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(6) OV C 66 E, 20.3.2009., 23. lpp.

(7) OV C 296 E, 2.10.2012., 13. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0264.

(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0290.

(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0427.

(11) Saskaņā ar Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojuma datiem.

(12) Eiropas Komisija, 2011. gads. “Agriculture and Rural Development. EU Agricultural Economic Briefs. Rural Areas and the Europe 2020 Strategy – Employment”, Brief No 5 (“Lauksaimniecība un lauku attīstība. ES lauksaimniecības ekonomikas piezīmes. Lauku apvidi un stratēģija “Eiropa 2020” — Nodarbinātība”, piezīme nr. 5) — 2011. gada novembris.

(13) Eiropas Komisija, 2012. gads. “Economic Briefs. Women in EU agriculture and rural areas: hard work, low profile”, Brief No 7' (“Lauksaimniecības ekonomikas piezīmes. Sievietes ES lauksaimniecībā un lauku apvidos: smags darbs, maza atzinība”, piezīme nr. 7) — 2012. gada jūnijs.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/24

P8_TA(2017)0102

Sarunas ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))

(2018/C 298/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Līguma 50.pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu, 4. panta 3. punktu un 8. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. un 218. pantu,

—	ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sniegto Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 29. marta paziņojumu Eiropadomei,

—	ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Apvienotās Karalistes referendums (1),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūcijas par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām (2), par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu (3) un par eurozonas budžeta kapacitāti (4),

—	ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.	tā kā ar Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei tiek sākts process, kura rezultātā Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts un Līgumi uz to vairs neattieksies;

B.	tā kā šis būs bezprecedenta un nožēlu raisošs notikums, jo līdz šim neviena dalībvalsts nav izstājusies no Eiropas Savienības; tā kā izstāšanās kārtībai ir jābūt pārdomātai, lai negatīvi neietekmētu Eiropas Savienību, tās pilsoņus un Eiropas integrācijas procesu;

C.	tā kā Eiropas Parlaments pārstāv Eiropas Savienības pilsoņus un visa Apvienotās Karalistes izstāšanās procesa laikā rīkosies kā viņu interešu aizstāvis;

tā kā — lai gan dalībvalstij ir suverēnas tiesības izstāties no Eiropas Savienības — visu pārējo dalībvalstu pienākums ir rīkoties vienoti, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses un integritāti; tā kā tāpēc notiks sarunas starp Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Komisiju, kas sarunās piedalīsies Eiropas Savienības un tās pārējo 27 dalībvalstu (ES 27) vārdā, no otras puses;

tā kā sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības sāksies pēc tam, kad Eiropadome pieņems minēto sarunu pamatnostādnes; tā kā šī rezolūcija atspoguļo Eiropas Parlamenta nostāju par minētajām pamatnostādnēm un arī veidos pamatu Parlamenta veiktam sarunu procesa un jebkāda līguma starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti novērtējumam;

F.	tā kā līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, tai jāizmanto visas tiesības un jāpilda visas Līgumos noteiktās saistības, tostarp jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips;

G.	tā kā Apvienotā Karaliste savā 2017. gada 29. marta paziņojumā ir darījusi zināmu savu nodomu nepakļauties Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai;

H.	tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā paziņojumā ir norādījusi, ka tās turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību neietvers dalību iekšējā tirgū vai dalību muitas savienībā;

tā kā tomēr turpmāka Apvienotās Karalistes dalība iekšējā tirgū, Eiropas Ekonomikas zonā un/vai muitas savienībā būtu bijis optimāls risinājums gan Apvienotajai Karalistei, gan ES 27; tā kā šis risinājums nav iespējams, jo Apvienotās Karalistes valdībai joprojām ir iebildumi pret četrām brīvībām un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju, tā atsakās veikt Savienības budžetā vispārēju ieguldījumu un vēlas veidot pati savu tirdzniecības politiku;

J.	tā kā pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra sanāksmes secinājumiem pievienotais lēmums par jaunu regulējumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti Eiropas Savienībā jebkurā gadījumā ir zaudējis spēku un neviens no tā noteikumiem nav spēkā;

K.	tā kā sarunas ir jārīko, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, ierobežotu pārtrauktību un nodrošinātu pilsoņiem un juridiskajām personām skaidrību par nākotni;

L.	tā kā paziņojuma atsaukšanai jāpiemēro visu ES 27 dalībvalstu noteiktie nosacījumi tā, lai to nevarētu izmantot kā procesuālu līdzekli vai lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgi centienos uzlabot pašreizējos noteikumus par Apvienotās Karalistes dalību;

M.	tā kā bez vienošanās par izstāšanos Apvienotā Karaliste automātiski izstātos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā, taču tas notiktu haotiski;

N.	tā kā liels skaits Apvienotās Karalistes pilsoņu, tostarp vairākums Ziemeļīrijā un Skotijā, nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā;

tā kā Eiropas Parlaments ir jo īpaši nobažījies par sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radīs Ziemeļīrijai un tās turpmākajām attiecībām ar Īriju; tā kā šajā sakarā ir būtiski saglabāt mieru un tādēļ ir jāievēro visi Lielās piektdienas vienošanās noteikumi, atgādinot, ka šī vienošanās tika panākta ar Savienības līdzdalību, kā uzsvēra Eiropas Parlaments savā 2014. gada 13. novembra rezolūcijā par miera procesu Ziemeļīrijā (5);

tā kā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, ES 27 un Savienības iestādēm vajadzētu labāk risināt pašreizējās problēmas un apsvērt nākotni, kā arī centienus padarīt Eiropas projektu efektīvāku, demokrātiskāku un tuvāku pilsoņiem; atgādina par Bratislavas ceļvedi, kā arī par Eiropas Parlamenta rezolūcijām šajā jautājumā, Eiropas Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni, 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju un Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos 2017. gada 17. janvāra priekšlikumiem, kas var noderēt par pamatu šai apsvēršanai,

atzīst Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei, kurā tā oficiāli apstiprina Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības;

prasa iespējami drīz sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktā;

atkārtoti norāda uz izstāšanās līguma un visu to iespējamo pārejas perioda līgumu nozīmi, kuri stāsies spēkā krietni pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā;

atgādina, ka izstāšanās līgumu, tāpat kā ikvienu iespējamu turpmāku līgumu par Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes attiecībām, kā arī jebkādus iespējamus pārejas perioda līgumus, var noslēgt tikai ar Eiropas Parlamenta piekrišanu;

Vispārējie sarunu principi

sagaida, ka sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti noritēs labticīgi un pilnībā pārredzami, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājas koordinēti; atgādina, ka Apvienotā Karaliste turpinās izmantot tiesības kā Eiropas Savienības dalībvalsts līdz brīdim, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, un tādēļ tai joprojām jāpilda ar dalību saistītie pienākumi un saistības;

šajā sakarā atgādina, ka Apvienotās Karalistes sarunu sākšana par iespējamiem tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm pirms tās izstāšanās būtu pretrunā ar Savienības tiesību aktiem; uzsver, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu un ka šādai rīcībai būtu sekas, tostarp Apvienotās Karalistes izslēgšana no Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā noteiktajām procedūrām saistībā ar tirdzniecības sarunām; uzsver, ka tas pats būtu jāievēro citās politikas jomās, kurās Apvienotā Karaliste turpinātu ietekmēt Savienības tiesību aktus, rīcības, stratēģijas vai kopējās politikas tādā veidā, ka tā drīzāk nodrošinātu savas intereses kā dalībvalsts, kas izstājas, nevis Eiropas Savienības un ES 27 intereses;

brīdina, ka pretrunā ar Līgumiem būtu arī jebkādi tādi Eiropas Savienības kompetences jomās noslēgti divpusēji nolīgumi starp vienu vai vairākām palikušajām dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti, par kuriem nav vienojušās ES 27 dalībvalstis un kuri ir saistīti ar jautājumiem, kas ietverti izstāšanās līguma darbības jomā, un/vai kuri skar Eiropas Savienības turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti; turklāt brīdina, ka tas jo īpaši attiecas uz ikvienu divpusēju nolīgumu un/vai regulatīvu vai uzraudzības praksi, kas būtu saistīta, piemēram, ar Apvienotās Karalistes finanšu iestāžu privileģētu piekļuvi iekšējam tirgum uz Savienības regulatīvās sistēmas rēķina vai ar ES 27 pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē vai otrādi;

uzskata, ka sarunu mandātā un norādēs visa sarunu procesa laikā ir pilnībā jāatspoguļo ES 27 pilsoņu, tostarp Īrijas pilsoņu, viedokļi un intereses, jo minēto dalībvalsti jo īpaši ietekmēs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

cer, ka saskaņā ar šiem nosacījumiem Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste spēs izveidot tādas turpmākās attiecības, kas būs godīgas, iespējami ciešas un līdzsvarotas tiesību un pienākumu ziņā; pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties iekšējā tirgū, Eiropas Ekonomikas zonā vai muitas savienībā; uzskata, ka valsts, kas izstājas no Savienības, nevar izmantot tādas pašas priekšrocības, kādas ir Savienības dalībvalstij, un tādēļ paziņo, ka tas nepiekritīs nevienam līgumam, kas būtu pretrunā ar šo principu;

10.

atkārtoti apstiprina, ka priekšnoteikums dalībai iekšējā tirgū un muitas savienībā ir četru brīvību un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas atzīšana, vispārējs ieguldījums budžetā un Eiropas Savienības kopējās tirdzniecības politikas ievērošana;

11.

uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro visi tās juridiskie, finansiālie un budžeta pienākumi, tostarp saistības saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, kuri tai jāpilda līdz un pēc izstāšanās dienai;

12.

norāda uz ierosināto sarunu organizēšanas kārtību, kas norādīta 27 dalībvalstu valsts vai valdības vadītāju, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju 2016. gada 15. decembra paziņojumā; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iecelšanu par Savienības pārstāvi sarunās un Komisijas izraudzīto galveno sarunu pārstāvi Michel Barnier; norāda, ka Eiropas Parlamenta pilnīga iesaistīšanās ir nepieciešams priekšnoteikums, lai tas sniegtu savu piekrišanu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti;

Sarunu gaita

13.

uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sarunās jāapspriež Apvienotās Karalistes izstāšanās kārtība, vienlaikus ņemot vērā Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības turpmāko attiecību iespējas;

14.

piekrīt tam, ka, panākot būtisku progresu attiecībā uz izstāšanās līgumu, varētu sākt sarunas par iespējamiem pagaidu perioda līgumiem, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības plānotajām turpmākajām attiecību iespējām;

15.

norāda, ka līgumu par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti kā trešo valsti var noslēgt tikai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

Izstāšanās līgums

16.

paziņo, ka izstāšanās līgumam jāatbilst Līgumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un, ja tas netiks nodrošināts, Eiropas Parlamenta piekrišana netiks saņemta;

17.

uzskata, ka izstāšanās līgumā būtu jārisina šādi jautājumi:

—	Apvienotajā Karalistē pašreiz vai iepriekš dzīvojošo ES 27 pilsoņu un citās dalībvalstīs pašreiz vai iepriekš dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu juridiskais statuss, kā arī citi ar viņu tiesībām saistīti noteikumi;

—	finansiālo saistību nokārtošana starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību;

—	Eiropas Savienības ārējās robežas;

—	precizējums par to kāds statuss ir Apvienotās Karalistes starptautiskajām saistībām, ko tā apņēmusies pildīt kā Eiropas Savienības dalībvalsts, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības 27 dalībvalstis būs Eiropas Savienības 28 dalībvalstu tiesību pēctece;

—	juridisko personu, tostarp uzņēmumu, juridiskā noteiktība;

—	Eiropas Savienības Tiesas iecelšana par kompetento iestādi, kas interpretēs un īstenos izstāšanās līgumu;

18.

prasa taisnīgi izturēties pret Apvienotajā Karalistē pašreiz vai iepriekš dzīvojošiem ES 27 pilsoņiem un ES 27 pašreiz vai iepriekš dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un uzskata, ka viņu attiecīgajām tiesībām un interesēm sarunās ir jābūt prioritārām; tāpēc prasa attiecināt uz Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES 27 pilsoņu un ES 27 dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu statusu un tiesībām savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus un prasa arī aizsargāt Savienības tiesību, tostarp Pamattiesību hartas, integritāti un īstenošanas sistēmu; uzsver, ka jebkāda ar pārvietošanās brīvību saistītu tiesību ierobežošana, tostarp ES pilsoņu diskriminācija uzturēšanās tiesību pieejamībā, pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtu pretrunā ar Savienības tiesībām;

19.

uzsver, ka atsevišķā finanšu norēķinā ar Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas auditētajiem Eiropas Savienības gada pārskatiem, jāiekļauj visas juridiskās sekas, ko rada Apvienotās Karalistes neizpildītās saistības, kā arī ir jāparedz nodrošinājums ārpusbilances posteņiem, iespējamām saistībām un citām finanšu izmaksām, ko tieši rada Apvienotās Karalistes izstāšanās;

20.

atzīst, ka izstāšanās līgumā ir jārisina Īrijas salas unikālā situācija un īpašie apstākļi, ar kuriem tai jāsaskaras; mudina izmantot visus Eiropas Savienības tiesībām un 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās dokumentam atbilstošos līdzekļus un pasākumus, lai mazinātu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju; šajā sakarībā uzstāj uz absolūto nepieciešamību nodrošināt Ziemeļīrijas miera procesa nepārtrauktību un stabilitāti un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu robežas nocietināšanu;

Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības

21.

atzīst 2017. gada 29. marta paziņojumu un Apvienotās Karalistes valdības 2017. gada 2. februāra Balto grāmatu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un jaunu partnerību ar Eiropas Savienību;

22.

uzskata, ka turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti vajadzētu būt līdzsvarotām un visaptverošām un tās būtu jāveido abu pušu pilsoņu interesēs, un tāpēc sarunām par šīm attiecībām vajadzēs pietiekami daudz laika; uzsver, ka sarunās būtu jāietver kopīgu interešu jomas, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesisko kārtību un Savienības pamatprincipus un vērtības, tostarp iekšējā tirgus integritāti, kā arī Savienības lēmumu pieņemšanas spēju un autonomiju; norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 8. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pants, kurā noteikts, ka “var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru”, varētu būt piemērots pamats šādām turpmākām attiecībām;

23.

paziņo, ka neatkarīgi no tā, kāds būs sarunu par turpmākajām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībām rezultāts, abas puses nedrīkst mēģināt vienoties par kompromisu attiecībā uz iekšējo un ārējo drošību, tostarp aizsardzības sadarbību, no vienas puses, un turpmākajām ekonomiskajām attiecībām, no otras puses;

24.

uzsver, ka jebkāda turpmāka līguma starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti noslēgšana ir atkarīga no tā, vai Apvienotā Karaliste turpinās ievērot starptautiskajās saistībās, tostarp cilvēktiesībās, noteiktos standartus un Savienības tiesību aktus un rīcībpolitiku arī tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un cīņa pret nodokļu apiešanu, godīga konkurence, tirdzniecība un sociālās tiesības, jo īpaši aizsardzības garantijas pret sociālo dempingu;

25.

iebilst pret jebkādu tādu turpmāku līgumu starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kas ietvertu pakāpeniskus noteikumus vai nozaru noteikumus, tostarp attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot Apvienotās Karalistes uzņēmumiem preferenciālu piekļuvi iekšējam tirgum un/vai muitas savienībai; uzsver, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās tai tiks piemērots Savienības tiesību aktos paredzētais trešās valsts režīms;

26.

norāda — ja Apvienotā Karaliste vēlēsies piedalīties noteiktās Eiropas Savienības programmās, tā tiks uzskatīta par trešo valsti, uz kuru attieksies atbilstoši budžeta ieguldījumi un uzraudzība, ko nodrošina spēkā esošā jurisdikcija; šajā kontekstā atzinīgi vērtētu Apvienotās Karalistes nepārtrauktu dalību vairākās programmās, piemēram, Erasmus;

27.

norāda, ka daudzi Apvienotās Karalistes pilsoņi ir pauduši stingrus iebildumus pret to, ka viņi varētu zaudēt tiesības, kuras viņi pašlaik izmanto saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu; ierosina, ka ES 27 varētu pārbaudīt, kā to nepieļaut, pamatojoties uz Savienības primārajiem tiesību aktiem, vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus;

Pārejas noteikumi

28.

uzskata, ka par tādiem pārejas noteikumiem, kas nodrošina juridisko noteiktību un turpināmību, Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste var vienoties tikai tad, ja tajos ir paredzēts pareizais abu pušu tiesību un pienākumu līdzsvars un ir saglabāta Eiropas Savienības tiesiskās kārtības integritāte, un ja Eiropas Savienības Tiesa ir atbildīga par jebkādu juridisku problēmu risināšanu; turklāt uzskata, ka šādiem noteikumiem jābūt arī stingri ierobežotiem gan laika ziņā (tie nedrīkst pārsniegt trīs gadu termiņu), gan darbības jomas ziņā, jo ar tiem nekad nevarēs aizstāt dalību Eiropas Savienībā;

ES 27 un Savienībai risināmi jautājumi

29.

prasa iespējami ātri panākt vienošanos par Eiropas Banku iestādes un Eiropas Zāļu aģentūras pārcelšanu un sākt pārcelšanas procesu, tiklīdz tas ir iespējams;

30.

norāda, ka Savienības tiesību pārskatīšana un pielāgošana varētu būt nepieciešama, lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos;

31.

uzskata, ka pārskatīt pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas iepriekšējos divus gadus nav nepieciešams, taču, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru, būtu jāpievēršas Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmei; uzsver, ka Savienības iestādēm un ES 27 nekavējoties būtu jāsāk darbs pie jaunas daudzgadu finanšu shēmas, tostarp pašu resursu jautājuma;

32.

apņemas laikus pabeigt likumdošanas procedūras attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. panta 2. punktu un attiecībā uz vēlēšanu procedūru, pamatojoties uz 2015. gada 11. novembra rezolūcijai pievienoto priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. pantu (6); turklāt, ņemot vērā šīs rezolūcijas P apsvērumu, uzskata, ka sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos un jaunu attiecību veidošanu ar Apvienoto Karalisti pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm un ES iestādēm ir jāstiprina pašreizējā Savienība, izmantojot plašas publiskas debates, un jāsāk padziļinātas starpiestāžu sarunas par Savienības nākotni;

Nobeiguma noteikumi

33.

patur tiesības skaidrot savu nostāju Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunās un nepieciešamības gadījumā pieņemt papildu rezolūcijas, tostarp par konkrētiem jautājumiem vai nozaru jautājumiem, ņemot vērā minēto sarunu progresu vai citādu virzību;

34.

sagaida, ka Eiropadome ņems vērā šo rezolūciju, pieņemot pamatnostādnes, kurās tiks noteikts sarunu satvars un ietvertas vispārējās nostājas un principi, ko sarunās ievēros Eiropas Savienība;

35.

apņemas pieņemt savu galīgo nostāju attiecībā uz līgumu(-iem), pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši šīs rezolūcijas saturam un jebkurai citai turpmākai Eiropas Parlamenta rezolūcijai;

o o

36.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0294.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0048.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0049.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0050.

(5) OV C 285, 5.8.2016., 9. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0395.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/30

P8_TA(2017)0112

Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam (rezolūcija)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (14942/2016 – C8-0103/2017 – 2016/0283(APP) – 2017/2051(INI))

(2018/C 298/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

—	ņemot vērā projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, (14942/2016) un Padomes labojumu (14942/2016 COR2),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C8-0103/2017),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. marta vienošanos pēc būtības par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu (1),

—	ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu (3),

—	ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa normatīvo rezolūciju par regulas projektu (4),

—	ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0117/2017),

apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

pieņem zināšanai Padomes un Komisijas vienpusējos paziņojumus;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) 7030/2017 un 7031/2017 COR1.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0111.

PIELIKUMS

PAZIŅOJUMI

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par palielinājumiem (papildu piešķīrumiem) DFS atlikušajam periodam

Saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par Komisijas ierosinātajiem papildu piešķīrumiem attiecībā uz tabulā norādītajām summām, kas ikgadējā budžeta procedūrā ir jāīsteno laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam (1), neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas:

	Saistību apropriācijas, EUR milj.
1.a izdevumu kategorija
“Apvārsnis 2020”	200
EISI – transports	300
“Erasmus+”	100
COSME	100
“Wifi4EU” (*1)	25
ESIF (*1)	150
Kopā 1.a izdevumu kategorija	875
1.b izdevumu kategorija (YEI)	1200 (*2)
3. izdevumu kategorija	2549
4. izdevumu kategorija (*1)	1385
Kopā 1.a, 1.b, 3., 4. izdevumu kategorija	6009

Ikgadējā budžeta procedūrā tiks noteiktas pārdales EUR 945 miljonu kopsummā, no kuras EUR 875 miljoni būs noteikti 1.a izdevumu kategorijā un EUR 70 miljoni – 4. izdevumu kategorijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par izvairīšanos no pārmērīga nesamaksātu rēķinu apjoma uzkrāšanās

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt rūpīgi pārbaudīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu, lai garantētu pienācīgu virzību uz maksājumu apropriācijām, kas atbilstu apstiprinātajām saistību apropriācijām. Šajā sakarā tie aicina Komisiju visā atlikušajā pašreizējās DFS laikposmā savlaicīgi iesniegt atjauninātus datus par situāciju un aplēsēm attiecībā uz maksājumu apropriācijām. Eiropas Parlaments un Padome pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā laikus pieņems visus nepieciešamos lēmumus, lai novērstu pārmērīga nesamaksātu rēķinu apjoma uzkrāšanos un nodrošinātu, ka maksājumu pieprasījumi tiek pienācīgi atmaksāti.

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem

Eiropas Parlaments un Padome vienojās pielāgot priekšlikumu, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435, lai kopumā nekādi neskartu citiem īpašajiem instrumentiem paredzēto maksājumu būtību.

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par neatkarīgu to rezultātu izvērtēšanu, kas gūti, tiecoties uz mērķi laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 %

Eiropas Parlaments un Padome ierosina uzsākt neatkarīgu to rezultātu izvērtēšanu, kas gūti, tiecoties uz mērķi laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās, saskaņā ar vienošanos 2013. gada Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Balstoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju iesniegt attiecīgu priekšlikumu par turpmāku rīcību.

Eiropas Parlamenta paziņojums par kopīgajiem paziņojumiem saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu

Eiropas Parlaments atgādina, ka četri kopīgie paziņojumi, kas pievienoti pārskatītajai DFS regulai, ir politiska rakstura un tiem nav nekādu juridisku seku.

Attiecībā uz kopīgo paziņojumu par palielinājumiem (papildu piešķīrumiem) un līdzekļu pārdali Savienības programmām jāatgādina, ka Līgumos ir paredzēts, ka budžeta lēmējinstitūcija nosaka Savienības budžeta apmēru un saturu, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Eiropas Parlaments uzsver, ka tas kā viena no abām līdztiesīgajām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm pilnībā izmantos savas prerogatīvas neatkarīgi no jebkādām politiskām deklarācijām. Nepieciešamība ievērot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ir arī skaidri atspoguļota kopīgā paziņojuma tekstā.

Eiropas Parlaments tādēļ saprot, ka šajā kopīgajā paziņojumā norādītās summas ir atsauces summas, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā jāizskata, pienācīgi ņemot vērā katra gada budžeta konkrētos apstākļus. Konkrēti attiecībā uz ierosināto līdzekļu pārdali 1.a un 4. izdevumu kategorijā Eiropas Parlaments plāno izskatīt visus Komisijas priekšlikumus atsevišķi, lai nodrošinātu, ka netiek pieļauta līdzekļu samazināšana svarīgākajām Savienības programmām, jo īpaši ja tās sekmē izaugsmi un nodarbinātību vai reaģē uz pašreizējām neatliekamajām vajadzībām un tām ir augsts izpildes līmenis.

Ir pats par sevi saprotams, ka visas summas, kas norādītas kopīgajā paziņojumā un kas attiecas uz tiesību aktu priekšlikumiem, kuri vēl nav pieņemti, nekādi neietekmē šo likumdošanas sarunu iznākumu.

Padomes paziņojums par īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem

Padome ierosina saglabāt status quo un šīs novērtēšanas/pārskatīšanas kontekstā nenoteikt vispārēju un visaptverošu noteikumu attiecībā uz to, kā rīkoties ar citiem īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem. Padomes Juridiskā dienesta atzinumā noteikts, ka par konkrētu izmantošanu budžeta lēmējinstitūcijas ziņā būs katrā gadījumā atsevišķi izlemt, vai daži vai visi attiecīgie maksājumi ir jāuzskaita, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus.

Komisijas paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un papildu pasākumu pastiprināšanu nolūkā novērst migrācijas krīzi un drošības problēmas

Ja kopš 2013. gada vērojamā tendence jauniešu bezdarbam samazināties atkal pavērsīsies pretējā virzienā, būtu jāapsver Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējuma palielināšana virs EUR 1,2 miljardu apjoma, par kuru bija vienošanās saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu, izmantojot rezerves, kas ir pieejamas saistību vispārējās rezerves ietvaros atbilstīgi DFS regulas 14. pantam. Šajā nolūkā Komisija regulāri ziņos par novērotajām statistikas tendencēm un pēc vajadzības iesniegs budžeta grozījuma projektu.

Neskarot visu iepriekš minēto, ja radīsies jaunas vajadzības, ko nesedz esošais vai saskaņotais finansējums, prioritārā kārtā būtu jāapsver papildu pieejamās rezerves, lai ieguldītu jauniešos visā Eiropā, kā arī veiktu pasākumus, kas palīdzētu pievērsties migrācijas krīzes un drošības problēmu iekšējiem un ārējiem aspektiem. Komisija šajā sakarā nāks klajā ar priekšlikumiem, ja tādi būs vajadzīgi, vienlaikus paturot prātā to, ka ir jāuztur pietiekami lielas rezerves neplānotiem gadījumiem un jau saskaņoto programmu netraucētai īstenošanai.

(1) Par daļu no kopējiem papildu piešķīrumiem jau ir panākta vienošanās saistībā ar 2017. gada budžeta procedūru. 2017. gada budžets tādējādi ietver EUR 200 miljonus 1.a izdevumu kategorijā un EUR 725 miljonus 4. izdevumu kategorijā. Papildus tam Eiropas Parlaments un Padome arī vienojās 2017. gadā EUR 500 miljonus nodrošināt 1.b izdevumu kategorijā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, paredzot to finansēt no vispārējās rezerves saistībām un īstenot ar 2017. gada budžeta grozījumu. Visbeidzot, Padome un Eiropas Parlaments arī aicināja Komisiju lūgt vajadzīgās apropriācijas 2017. gada budžeta grozījumā, lai nodrošinātu EFSD finansējumu no ES budžeta, tiklīdz būs pieņemts juridiskais pamats.

(*1) Tas neietekmē iznākumu diskusijās, kas norit par tiesību aktu priekšlikumu projektiem 1.a un 4. izdevumu kategorijā.

(*2) Sadalīts pa četriem gadiem (2017–2020).

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/34

P8_TA(2017)0123

Ģenētiski modificēta kukurūza Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (D049280 – 2017/2624(RSP))

(2018/C 298/05)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (D049280),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2017. gada 27. janvāra balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2017. gada 27. marta balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

—	ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2016. gada 15. jūlija atzinumu (3), kurā iekļauts mazākuma viedoklis, un EFSA iepriekšējos atzinumus par kukurūzu, kas satur atsevišķus modificēšanas gadījumus, proti, Bt11 (ekspresē Cry1Ab un PAT proteīnu), 59122 (ekspresē Cry34Ab1, Cry35Ab1 un PAT proteīnu), MIR604 (ekspresē mCry3A un PMI proteīnu), 1507 (ekspresē Cry1F un PAT proteīnu) un GA21 (ekspresē mEPSPS proteīnu),

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—	ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

Pieteikuma iesniegšana

tā kā 2011. gada 1. jūlijāSyngenta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu Vācijas iestādēm, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;

tā kā 2014. gada 21. februārīSyngenta paplašināja pieteikuma darbības jomu, to attiecinot uz atsevišķo ģenētiskās modifikācijas gadījumu visām apakškombinācijām, kas veido kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21, izņemot apakškombināciju 1507 × 59122, kas jau bija atļauta ar Komisijas Lēmumu 2010/432/ES (5);

C.	tā kā 2016. gada 31. martāSyngenta atjaunināja pieteikuma darbības jomu, no tās izslēdzot šādas četras apakškombinācijas, kas bija iekļautas citā pieteikumā: kukurūza Bt11 × GA21, kukurūza MIR604 × GA21, kukurūza Bt11 × MIR604 un Bt11 × MIR604 × GA21 (6);

D.	tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis nekādus konkrētus datus par 20 apakškombinācijām (7);

E.	tā kā piecu notikumu kombinējumu ir paredzēts izmantot, lai kontrolētu tauriņu kārtas kaitēkļus un piešķirtu toleranci pret glufosināta amoniju vai glifosātu saturošiem herbicīdiem (8)

EFSA atzinums

tā kā 2016. gada 26. augustā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu sniedza labvēlīgu atzinumu attiecībā uz ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un visām pieteikuma darbības jomā ietvertajām apakškombinācijām; tā kā EFSA atzinums ietvēra mazākuma viedokli;

tā kā EFSA atzīst, ka nav iesniegti nekādi konkrēti dati par visām 20 apakškombinācijām, ka daudzas no tām vēl nav pat radītas un ka pētniecības literatūrā par tām nav iegūstāmi nekādi dati, taču EFSA ir secinājusi, ka visas 20 apakškombinācijas “varētu būt tikpat nekaitīgas kā piecu notikumu kombinējuma kukurūza”;

tā kā EFSA neuzskata, ka vajadzētu veikt attiecīgo ģenētiski modificēto notikumu uzraudzību pēc laišanas tirgū; tā kā EFSA uzskata, ka uzraudzības pieprasījums būtu jāizskata vienīgi tad, ja, pamatojoties uz jauniem proteīna ekpresijas datiem, šīs apakškombinācijas tiek radītas, izmantojot mērķorientētas selekcijas pieejas un tiek importētas Savienībā;

Problēmas

tā kā triju mēnešu apspriešanas periodā dalībvalstis ir iesniegušas simtiem kritisku piezīmju (9); tā kā piezīmes inter alia attiecas uz šādiem trūkumiem: informācijas un datu trūkums, slikti veikti pētījumi, pētījumu trūkums, nepietiekami pierādījumi, kas ļautu izslēgt atsevišķus iedarbības ceļus, nepietiekams datu pamatojums, piemēram, attiecībā uz sagremojamību, nepietiekami apsvērumi par dažādo Bt toksīna proteīnu kombinēto ietekmi saistībā ar iespējamo alergēniskumu un toksicitāti, trūkumi saistībā ar lauka izmēģinājumu eksperimentālo struktūru un statistikas analīzi, rezultātu uzraudzības ziņojumu trūkums, nav pierādīts, ka attiecīgais produkts neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, nav padziļināti izvērtētas pamanītās būtiskās statistikas datu atšķirības, piemēram, saistībā ar barības vielu sastāvu, un nav veikti imunoloģiskie testi attiecībā uz paaugstināta alergēniskuma iespējamību;

tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa Jean-Michel Wal sniegtajā mazākuma viedoklī (10) ir norādīts, ka: “pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis nekādus konkrētus datus par attiecīgajām 20 apakškombinācijām, kā arī nav pietiekami racionāli izskaidroti iemesli, kādēļ šie dati nav sniegti un/vai kādēļ pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šādi dati nav vajadzīgi riska novērtējuma veikšanai. Tas ir galvenais iemesls mazākuma viedokļa izteikšanai, ņemot vērā, ka nav iespējami divi dažādi riska novērtējumi, proti, viens, kas būtu visaptverošs un balstīts uz pilnīgu datu kopumu, un otrs, par kuru nav pieejami nekādi konkrēti dati un kurš balstīts uz ekspertu grupas pieņēmumiem un netiešiem apsvērumiem, vadoties pēc tā dēvētās pierādījumu svēruma pieejas un informācijas, kas iegūta no atsevišķu notikumu datu ekstrapolācijas, piecu notikumu kombinējuma un citiem kombinējumiem, par kuriem dati iesniegti un izvērtēti citos pieteikumos. Turklāt papildus šim principiālajam trūkumam šajā konkrētā gadījumā var rasties nekontrolēts apdraudējums patērētāju veselībai atsevišķos iedzīvotāju segmentos”;

tā kā jo īpaši mazākuma viedoklī ir uzsvērts, kāpēc nav skaidri definēta ekstrapolācija, kāda jāveic, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi: “Nav minēti kritēriji, procedūra un uzticības līmenis, kāds vajadzīgs šādai ekstrapolācijai, kā arī tās ierobežojumu kritisks izvērtējums. Nav veikts rezultātu nenoteiktības novērtējums, piemēram, izmantojot iespējamības analīzi, kā tas ieteikts EFSA Zinātniskās komitejas pamatnostādņu projektā par EFSA zinātnisko novērtējumu nenoteiktību (pārskatīts iekšējai testēšanai). Uzskaitītie trūkumi var apgāzt vispārējo slēdzienu.”;

tā kā EFSA mazākuma viedoklī norādīts arī uz vairākiem pieteikumā pamanītiem trūkumiem un pretrunām, piemēram, pieteikuma iesniedzējs, no vienas puses, vedina domāt, ka visas apakškombinācijas ir radītas un to proteīnu ekspresijas līmenis izanalizēts (11), taču, no otras puses, nesniedz nekādus datus par nevienu no apakškombinācijām;

tā kā izmantotie kukurūzas paveidi SYN-BTØ11-1, DAS-59122-7 un DAS-Ø15Ø7-1 ekspresē PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem; tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufosināta apstiprinājums izbeidzas 2018. gada 31. jūlijā (12);

tā kā ģenētiski modificētā kukurūza MON-ØØØ21-9 saskaņā ar pieteikumā norādīto informāciju ekspresē proteīnu mEPSPS, kas piešķir toleranci pret glifosāta herbicīdiem; tā kā 2015. gada 20. martā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (Pasaules Veselības organizācijas aģentūra, kas specializējas vēža pētniecībā) klasificēja glifosātu kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu (13);

Procedūra

tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2017. gada 27. janvāra balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā par balsoja tikai 10 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,43 % no Savienības iedzīvotājiem, savukārt 13 dalībvalstis balsoja pret un četras — atturējās; tā kā Apelācijas komiteja 2017. gada 27. martā balsoja, atkal nesniedzot atzinumu;

tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības izmantošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam leģislatīvajam priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija nosoda to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā atļauju piešķiršanas lēmumus Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir kopējās procedūras izņēmuma pasākums, ir kļuvis par normu lēmumu pieņemšanai par atļauju izsniegšanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šādu praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku (14);

tā kā 2015. gada 22. aprīļa leģislatīvo priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments 2015. gada 28. oktobrī noraidīja, jo ĢMO tirdzniecība notiek pāri robežām, pat ja kultūraugs tiek audzēts konkrētas dalībvalsts teritorijā, un tas nozīmē, ka Komisijas ierosinājumu noteikt tirdzniecības un izmantošanas aizliegumu valsts līmenī nebūtu iespējams īstenot, neatjaunojot importa robežpārbaudes; tā kā Parlaments šo leģislatīvo priekšlikumu ne tikai noraidīja, bet arī aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

tā kā 14. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, jau ir skaidri noteikts, ka “apspriežot jautājumu par citu īstenošanas aktu projektu pieņemšanu īpaši jutīgās jomās, it sevišķi nodokļu, patērētāju veselības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā, Komisija, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, pēc iespējas darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā jebkādai dominējošai nostājai pret īstenošanas akta piemērotību, kura var rasties pārsūdzības komitejā.” (15),

uzskata, ka īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002 (16) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

jo īpaši uzskata, ka tas ir pretrunā Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktajiem vispārējo pārtikas tiesību aktu principiem, proti, nevar apstiprināt produktus, par kuriem nav sniegti nekaitīguma dati, kas nav pat testēti vai kas vēl nav pat radīti;

prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3) EFSA, ĢMO ekspertu grupa, (EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jomā), 2016. Zinātnisks atzinums par pieteikumu (EFSA-GMO-DE-2011-99), ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 iesniedzis uzņēmums Syngenta, lai izmantošanai pārtikā un barībā laistu tirgū, importētu un pārstrādātu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un divdesmit apakškombinācijas, kas iepriekš nav bijušas atļautas neatkarīgi no to izcelsmes. EFSA Journal 2016; 14(8):4567 [31. lpp.]; doi:10.2903/j.efsa.2016.4567.

(4)

—

2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.),

—	2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (P8_TA(2015)0456),

—	2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (P8_TA(2016)0040),

—	2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 (MON-877Ø8-9 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0039),

—	2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (P8_TA(2016)0038),

—

2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās, (P8_TA(2016)0271),

—	2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (P8_TA(2016)0272),

—	2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0388),

—	2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (P8_TA(2016)0389),

—	2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0386),

—	2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (P8_TA(2016)0387),

—	2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (P8_TA(2016)0390).

(5) Komisijas 2010. gada 28. jūlija Lēmums 2010/432/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507x59122 (DAS-Ø15Ø7-1xDAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (OV L 202, 4.8.2010., 11. lpp.).

(6) Komisijas 2016. gada 16. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1685, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi vai trīs no notikumiem Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti, un atceļ Lēmumus 2010/426/ES, 2011/892/ES, 2011/893/ES un 2011/894/ES (OV L 254, 20.9.2016., 22. lpp.).

(7) Kā tas apstiprināts iepriekš minētajā EFSA atzinumā (EFSA Journal 2016; 14(8):4567 [31. lpp.]).

(8) Kukurūza SYN-BTØ11-1 ekspresē proteīnu Cry1Ab, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.

Kukurūza DAS-59122-7 ekspresē proteīnu Cry34Ab1 un Cry35Ab1, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.

Kukurūza SYN-IR6Ø4-5 ekspresē proteīnu Cry3A, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un proteīnu PMI, kas tika izmantots kā selekcijas marķieris.Kukurūza DAS-Ø15Ø7-1 ekspresē proteīnu Cry1F, kas aizsargā pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un PAT proteīnu, kas izmantots kā selekcijas marķieris un piešķir toleranci pret glufosināta amonija herbicīdiem.

Kukurūza MON-ØØØ21-9 ekspresē proteīnu mEPSPS, kas piešķir toleranci pret glifosāta herbicīdiem.

; tā kā dažādās apakškombinācijas atkarībā no to kombinējuma ir paredzēts izmantot līdzīgiem mērķiem;

(9) Sk. EFSA jautājumu reģistru, jautājuma EFSA-Q-2011-00894 G pielikums, pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/ questionDocumentsLoader?question=EFSA-Q-2011-00894 (pēdējais punkts).

(10) Sk. EFSA atzinuma A papildinājumu.

(11) Pieteikumā norādīts, ka “Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūza un visas tās apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes ir radītas ar tradicionālām selektīvās krustošanas metodēm (…) (ii punkts)” un “proteīna ekspresijas līmeņa analīzē apstiprināts, ka ģenētiski modificētas kukurūzas atsevišķo gadījumu krustošana (…) nerada to mijiedarbību Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 kukurūzā vai mazāka skaita šo atsevišķo notikumu apakškombinācijās neatkarīgi no to izcelsmes. (x punkts)”.

(12) http://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436

(13) IARC monogrāfijas 112. sējums: piecu organofosfāta insekticīdu un herbicīdu novērtējums, 2015. gada 20. marts. http://monographs.iarc.fr/ENG/Monographs/vol112/mono112.pdf

(14) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).

(15) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(16) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/39

P8_TA(2017)0124

Bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšana: ES ārējās darbības nozīme

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu: ES ārējās darbības nozīme (2015/2342(INI))

(2018/C 298/06)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3., 8. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80., 208. un 216. pantu,

—	ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kas publicēta 2016. gada jūnijā,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumus “Eiropas programma migrācijas jomā” (2015. gada 13. maijs, COM(2015)0240), “Piespiedu pārvietošana un attīstība” (2016. gada 26. aprīlis, COM(2016)0234), “Jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveide saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā” (2016. gada 7. jūnijs, COM(2016)0385) un “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (2016. gada 14. septembris, COM(2016)0581), kā arī Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgos paziņojumus “Bēgļu krīzes risināšana Eiropā: ES ārējās darbības nozīme” (2015. gada 9. septembris, JOIN(2015)0040), “Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā — Migrācijas plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana” (2017. gada 25. janvāris, JOIN(2017)0004) un “Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (2015. gada 18. novembris, JOIN(2015)0050),

—	ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2012. gada 3. maija secinājumus par vispārēju pieeju migrācijai un mobilitātei (GAMM),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija, 15. oktobra un 17. un 18. decembra, kā arī 2016. gada 17. un 18. marta un 28. jūnija secinājumus par migrāciju,

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par migrāciju ES attīstības sadarbībā, 2015. gada 12. oktobra secinājumus par migrāciju, 2016. gada 12. maija secinājumus par ES pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanos un attīstību un 2016. gada 23. maija secinājumus par migrācijas ārējiem aspektiem,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par turpmākajām partnerības prioritātēm un nolīgumiem ar Jordāniju un Libānu,

—	ņemot vērā 2015. gada 8. oktobrī augsta līmeņa konferencē par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu ceļu pieņemto deklarāciju,

—	ņemot vērā Valetas 2015. gada 11. un 12. novembra samitā pieņemto politisko deklarāciju un rīcības plānu,

—	ņemot vērā Bratislavas 2016. gada 16. septembra samita secinājumus,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 9/2016 “ES ārējās migrācijas izdevumi Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs līdz 2014. gadam”,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par bēgļa statusu un Protokolu par bēgļa statusu, kā arī starptautiskās pamatkonvencijas par cilvēktiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ES Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kuri reglamentē rīcību bruņota konflikta laikā un cenšas ierobežot tā radītās sekas,

—	ņemot vērā 2015. gada 25. septembra ANO ilgtspējīgas attīstības samita noslēguma dokumentu “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

—

ņemot vērā Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kas pieņemta 2016. gada 19. septembra ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē ar bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos saistītu jautājumu risināšanai, un tās pielikumus par visaptverošu satvaru reaģēšanai bēgļu jautājumā un par virzību uz globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu (1), 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES (2), 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā (3), 2016. gada 13. septembra rezolūciju “ES trasta fonds Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību” (4), un 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām un migrāciju trešās valstīs (5),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0045/2017),

A.	tā kā migrācija ir cilvēktiesības, kas paredzētas ANO Cilvēktiesību deklarācijas 13. pantā; tā kā cilvēkiem būtu jānodrošina tiesības dzīvot savā mītnes zemē un reģionā, kurā tie ir dzimuši un uzauguši un kurā ir to kultūras un sociālās saknes;

tā kā cilvēku mobilitātes līmenis dažādu iemeslu dēļ ir augstāks nekā jebkad agrāk — pasaulē ir 244 miljoni starptautisko migrantu, kuri migrē gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā; tā kā starptautiskie migranti galvenokārt migrē viena reģiona ietvaros un no vienas jaunattīstības valsts uz citu; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem lielākā daļa starptautisko migrantu Eiropā (52,4 %) un Ziemeļamerikā (51,2 %) ir sievietes; tā kā migrācijas plūsmas no dienvidu valstīm uz citām dienvidu valstīm ir turpinājušas pieaugt salīdzinājumā ar migrācijas plūsmām no dienvidu valstīm uz ziemeļu valstīm — 2015. gadā 90,2 miljoni starptautisko migrantu, kuri ir dzimuši jaunattīstības valstīs, dzīvoja citās valstīs pasaules dienvidu daļā, bet tikai 85,3 miljoni, kuri ir dzimuši dienvidu valstīs, dzīvoja pasaules ziemeļu daļā;

C.	tā kā Vidusjūru šķērso arvien vairāk nepavadītu nepilngadīgu personu un tā kā, neraugoties uz izglābto cilvēku skaita pieaugumu, Vidusjūrā bojā gājušo skaits turpina palielināties (saskaņā ar IOM datiem 2016. gadā šis skaits bija 5 079, savukārt 2015. gadā — 3 777);

tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) datiem 2015. gadā konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu, starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu un destabilizācijas dēļ ir rekordliels piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku skaits, respektīvi, 65 miljoni, tostarp 40,8 miljoni iekšzemē pārvietotu personu un 21,3 miljoni bēgļu; tā kā papildus tam cilvēkus savas dzīvesvietas pamest piespiež arī dabas katastrofas, nevienlīdzība, nabadzība, sliktas sociālekonomiskās perspektīvas, klimata pārmaiņas, nopietnas un iedarbīgas ilgtermiņa attīstības politikas trūkums un politiskās gribas trūkums izlēmīgi risināt šo migrācijas plūsmu pamatā esošās strukturālās problēmas; tā kā UNHCR uzskata, ka bezvalstnieku skaits ir vismaz 10 miljoni;

tā kā pašlaik pieejamie dati liecina, ka pēdējos piecos gados bēgļu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %; tā kā šo milzīgo pieaugumu var skaidrot ar vairākiem faktoriem, tostarp to, ka pašreizējais bēgļu brīvprātīgās repatriācijas līmenis ir zemākais kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, ka to bēgļu skaits, kuriem tiek piedāvāta integrācija uz vietas, joprojām ir ierobežots un ka bēgļu pārvietošanas līmenis saglabājas nemainīgs 100 000 cilvēku apmērā gadā;

tā kā 6,7 miljoni bēgļu atrodas pilnīgi bezperspektīvā ieilgušas pārvietošanas situācijā, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji ilgs apmēram 26 gadus; tā kā nepieņemama ir situācija, kad pārvietošanas problēmai ir ārkārtīgi maz noturīgu risinājumu, un tādēļ piespiedu pārvietošana ir uzskatāma ne tikai par humanitāru, bet arī par politisku un attīstības problēmu;

tā kā šai globālajai problēmai ir nepieciešama uz starptautisku sadarbību un sinerģiju balstīta holistiska un daudzpusēja pieeja, kā arī koordinēti un konkrēti risinājumi, kas būtu ne tikai reakcionāri, bet arī vērsti uz iespējamu nākotnes krīžu paredzēšanu; tā kā 86 % pasaules bēgļu dzīvo nabadzīgos reģionos un 26 % no bēgļu kopskaita ir izmitināti vismazāk attīstītajās valstīs, kā rezultātā tiek pārsniegtas šo valstu iespējas, kas vēl vairāk destabilizē šo valstu sociālo un ekonomisko kohēziju un attīstību; tā kā šajās valstīs ļoti reti ir migrantu tiesību aizsardzībai paredzēti instrumenti vai jebkādi instrumenti patvēruma jomā; tā kā miljons cilvēku, kas ieradās ES 2015. gadā, ir 0,2 % no ES iedzīvotāju skaita, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā kaimiņvalstīs vai Eiropā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados (līdz pat 20 %);

tā kā bēgļi, iekšzemē pārvietotās personas un migranti ir juridiski nošķirtas kategorijas, bet realitātē bieži vien liela mēroga jauktas cilvēku plūsmas rodas pārrobežu politisko, ekonomisko, sociālo, attīstības, humanitāro un cilvēktiesību faktoru ietekmes rezultātā; tā kā visu šajās plūsmās iesaistīto personu cilvēka cieņai jābūt visu to Eiropas politikas jomu centrā, kuras attiecas uz šiem jautājumiem; tā kā turklāt attieksmei pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem vienmēr jābūt atbilstīgai viņu statusam un viņiem nekādā gadījumā nedrīkst liegt tiesības, kas izriet no atbilstīgajām starptautiskajām konvencijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas; tā kā jēdzienu “bēglis” un “migrants” juridiskajam šķīrumam nevajadzētu norādīt, ka migrācija ekonomisku apsvērumu vai labākas dzīves meklējumu dēļ būtu mazāk likumīga nekā bēgšana no vajāšanas; tā kā lielākajā daļā gadījumu konflikta, nestabilitātes un nemieru situācijās kopā ar citām pamata cilvēktiesībām ir apdraudētas gan politiskās, gan ekonomiskās tiesības un piespiedu pārvietošanas rezultātā tās tiek apdraudētas vēl vairāk;

I.	tā kā pašreizējā pārtikas un uztura krīze Sāhelā ietekmē iedzīvotāju izturību, ko vēl vairāk ir iedragājušas pēc kārtas tai ātri sekojošās krīzes, pamata pakalpojumu neesamība un reģionā valdošie konflikti; tā kā šāds stāvoklis izraisīs vēl lielāku migrāciju;

tā kā katrā ceļojuma posmā migranti ir pakļauti visu veidu fiziskam un psiholoģiskam apdraudējumam, tostarp vardarbībai, ekspluatācijai, cilvēku tirdzniecībai un seksuālai un ar dzimumu saistītai vardarbībai; tā kā jo īpaši tas attiecas uz neaizsargātiem cilvēkiem, proti, sievietēm (piemēram, sievietēm, uz kuru pleciem gulstas atbildība par mājsaimniecību, vai grūtniecēm), bērniem (gan nepavadītiem, gan nošķirtiem, gan ģimeņu pavadībā esošiem), LGBTI personām, personām ar invaliditāti, personām, kam nepieciešama tūlītēja medicīniskā aprūpe, un veciem cilvēkiem; tā kā šīm neaizsargātajām grupām viņu pārmitināšanas ietvaros vai uz laiku, kamēr saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem tiek izskatīti viņu patvēruma pieteikumi, būtu steidzami jānodrošina alternatīvā aizsardzība un piekļuve aizsardzības un sūdzību izskatīšanas mehānismiem, kā arī jānodrošina rezidenta statusa un pamata pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes, pieejamība;

tā kā cilvēku mobilitātes pieaugums, ja nodrošina tās drošumu, sakārtotību un likumīgumu un pārvalda to atbildīgi un plānveidīgi, var mazināt migrantu un bēgļu pakļaušanu briesmām un sniegt būtiskus ieguvumus gan uzņēmējvalstīm, gan migrantiem, kā atzīts 2030. gada programmā, un var kļūt par nozīmīgu uzņēmējvalstu, tostarp ES valstu, izaugsmi veicinošu faktoru; tā kā šie ieguvumi nereti netiek pietiekami novērtēti; tā kā ES ir jārod praktiski risinājumi, tostarp izmantojot ārvalstu darbiniekus, lai, ņemot vērā paredzamo un pieaugošo Eiropas iedzīvotāju novecošanos, nodrošinātu līdzsvaru starp atalgota darba veicējiem un neaktīvajiem iedzīvotājiem ES un apmierinātu konkrētas darba tirgus vajadzības;

tā kā ES rīcības ietvaros ir mobilizēti dažādi iekšējie un ārējie instrumenti, tomēr tie ir pārmērīgi vērsti uz īstermiņa rezultātiem un pārvietošanās samazināšanu vai izbeigšanu; tā kā šāda īstermiņa pieeja ne tikai nenovērš piespiedu pārvietošanas un migrācijas plūsmu rašanās iemeslus, bet arī nepalīdz nodrošināt migrantu humānās vajadzības; tā kā ir jāturpina uzlabot ES reakciju krīžu pārvaldības situācijās un konfliktu novēršanas instrumentus, jo vardarbīgi konflikti ir piespiedu pārvietošanas pamatcēlonis;

tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir paudusi nopietnas šaubas par ES tēriņu lietderību ārējās migrācijas jomā, tostarp arī par dažādiem ar migrantu cilvēktiesību ievērošanu saistītiem projektiem; tā kā Revīzijas palāta arī secināja, ka drošība un robežu aizsardzība bija dominējošie elementi Eiropas tēriņos migrācijas jomā;

tā kā ES ārējās darbības pamatā jābūt tādas humānās palīdzības sniegšanai, kas balstīta uz vajadzībām un humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principiem, kā arī uz starptautisko humanitāro tiesību un Ženēvas konvencijās un tām pievienotajos papildprotokolos paredzēto cilvēktiesību ievērošanu; tā kā sniegtajai palīdzībai arī turpmāk jābūt neatkarīgai, proti, tādai, kas netiek sniegta politisku, ekonomisku vai drošības apsvērumu vai jebkāda veida diskriminācijas dēļ;

O.	tā kā, lai sekmīgi īstenotu uz cilvēktiesībām balstītu migrācijas politiku un cīnītos ar ekstrēmismu un populismu, ir jāapgāž negatīvais priekšstats par migrāciju un jārada pozitīvs vēstījums, kas migrāciju parādītu kā iespēju uzņēmējvalstīm;

tā kā ES ir pienākums atbalstīt īstenošanas partnerus, kuriem jānodrošina ātra, efektīva, kvalitatīva palīdzība un aizsardzība, un tai par to būtu jāuzņemas atbildība attiecīgo valstu iedzīvotāju priekšā; tā kā tādēļ ES partneriem ir nepieciešams savlaicīgs un paredzams finansējums un lēmumi par finansējuma piešķiršanu mainīgām vai jaunām prioritātēm būtu jāpieņem savlaicīgi, lai viņiem būtu pietiekami daudz laika plānošanas un riska mazināšanas pasākumiem;

tā kā decentralizēta sadarbība var veicināt labāku izpratni par iekšzemē pārvietotu personu, migrantu un bēgļu vajadzībām un kultūru un veicināt vietējo iedzīvotāju izpratni par problēmām, ar ko saskaras migranti savās izcelsmes valstīs; tā kā Eiropas valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt svarīga nozīme šo pamatcēloņu novēršanā, stiprinot spēju veidošanu;

tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā ir skaidri noteikts, ka Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana; tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma 208. pantu attīstības palīdzības mērķis ir samazināt un galu galā pilnībā izskaust nabadzību trešās valstīs,

Visaptveroša un principiāla ES rīcība mobilitātes problēmjautājumu risināšanā

uzsver, ka pašlaik cilvēku mobilitātes līmenis pasaulē ir augstāks nekā jebkad agrāk un ka starptautiskajai sabiedrībai ir steidzami jāpanāk vienotāka atbildes reakcija uz šīs parādības radītajām problēmām un iespējām; uzsver, ka šai atbildes reakcijai nevajadzētu būt vērstai vienīgi uz pieeju, kas balstīta uz drošības apsvērumiem, bet tās pamatprincipam vajadzētu būt solidaritātei un pilnīgai visu to personu tiesību un cieņas aizsardzībai, kuras jebkādu iemeslu dēļ ir spiestas bēgt no mājām labāku un drošāku dzīves apstākļu meklējumos; uzsver, ka jebkurā reakcijā īpaša uzmanība jāpievērš visneaizsargātākajiem cilvēkiem, un tajā jāietver palīdzības sniegšana šo cilvēku izcelsmes valstī; uzsver, ka, lai gan uz bēgļiem un migrantiem attiecas atšķirīgs tiesiskais regulējums, abām šīm grupām ir vienas un tās pašas universālās cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir jāgarantē neatkarīgi no personas juridiskā statusa; atgādina, ka ES savas vērtības un principi, tostarp tie, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, ir jāievēro visās kopējās politikas jomās un jāveicina to ievērošana visās ārējās attiecībās; uzsver vajadzību nodrošināt konsekvenci ES ārpolitikā un citos politikas virzienos ar ārēju dimensiju;

uzsver, ka tik augsts cilvēku mobilitātes līmenis ir izveidojies vairāku sarežģītu iemeslu dēļ, kuru novēršanai jāpieņem uz pierādījumiem balstīti lēmumi, lai diferencētu to veidojošos elementus un izstrādātu mērķtiecīgu politisku atbildes reakciju; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāņem vērā šī pašreizējā realitāte un jāizstrādā tāda jauna pieeja cilvēku kustībai, kas būtu balstīta uz reāliem datiem un ES interesēm, veicinot iedzīvotāju noturību, nodrošinot viņiem pamatpakalpojumu, jo īpaši izglītības, labāku pieejamību un veicinot viņu integrāciju un ieguldījumu vietējā sabiedrībā, radot algota darba un pašnodarbinātības iespējas;

uzsver, ka starptautiskā migrācija, tāpat kā agrākos laikos, var sniegt ievērojamu ieguldījumu sociālekonomiskajā attīstībā un ka par šo tematu ir jādiskutē tādā pozitīvā gaisotnē, kas veicinātu patiesu izpratni par šo problēmu un ar to saistītajiem vispārējiem ieguvumiem un būtu pretsvars ksenofobiskām, populistiskām un nacionālistiskām runām; tāpēc atzinīgi vērtē kampaņu “Together”, ko ANO uzsāka, lai uzlabotu negatīvo priekšstatu par un attieksmi pret bēgļiem un migrantiem, un aicina ES iestādes pilnībā sadarboties ar ANO, atbalstot šo kampaņu; uzsver vajadzību pieņemt tādu globāla, Eiropas, valstu un vietēja mēroga politiku, kas būtu vērsta uz vidēja termiņa un ilgtermiņa rezultātiem, nevis balstīta tikai uz attiecīgā brīža politisko spiedienu vai ar valsts vēlēšanām saistītiem apsvērumiem; uzsver, ka šai politikai ir jābūt saskanīgai, jēgpilnai, iekļaujošai un elastīgai, un tās mērķim ir jābūt migrācijas kā normālas cilvēciskas parādības regulēšanai, vienlaikus arī reaģējot uz pamatotām bažām par robežu pārvaldību, neaizsargātu grupu sociālo aizsardzību un bēgļu un migrantu sociālo iekļaušanu;

uzsver, ka humānās palīdzības sistēmas izmantojums ir tuvu galējai iespēju robežai un ka ar tās rīcībā esošajiem finanšu resursiem vien nekad nepietiks, lai reaģētu uz piespiedu pārvietošanas krīzēm, jo īpaši tāpēc, ka lielākā daļa šo krīžu ieilgst; tāpēc kā soli pareizajā virzienā pieņem zināšanai jauno politikas satvaru, kas izklāstīts Komisijas 2016. gada aprīļa paziņojumā “Piespiedu pārvietošana un attīstība”, un aicina EĀDD un Komisiju īstenot tā saturu jaunajā partnerības ar trešām valstīm satvarā; norāda, ka ir svarīgi migrācijas jomā īstenot visaptverošu un ilgtspējīgāku pieeju, tostarp veidot ciešākas saiknes starp humanitāro rīcību un attīstību un sadarboties ar dažādiem partneriem — reģionāliem dalībniekiem, valdībām, pašvaldībām, diasporu, pilsonisko sabiedrību, tostarp bēgļu un migrantu organizācijām, vietējām reliģiskajām organizācijām, attiecīgajām NVO un privāto sektoru —, lai šā uzdevuma veikšanai izstrādātu mērķorientētas, uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, vienlaikus atzīstot to, ka humānā palīdzība nav krīzes pārvaldības instruments, kā norādīts ES konsensā par humāno palīdzību;

uzsver, ka ES attīstības sadarbībā būtu jāturpina pievērsties piespiedu pārvietošanas pamatcēloņiem, proti, bruņotiem konfliktiem, vajāšanai jebkuru iemeslu dēļ, uz dzimumu balstītai vardarbībai, sliktai pārvaldībai, nabadzībai, ekonomisko iespēju trūkumam un klimata pārmaiņām, un reāli šie pamatcēloņi jānovērš, cīnoties pret valsts institūciju nestabilitāti, sekmējot mieru un drošību, konfliktu risināšanas un pēckonflikta izlīguma procesus, taisnīgumu un objektivitāti, un nostiprinot institūcijas, administratīvo spēju, demokrātiju, labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar jaunajā 2030. gada programmā norādīto 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un starptautiskajās tiesībās iekļautajiem principiem;

uzsver, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš migrācijas parādības sociālekonomiskajiem aspektiem un ka ir jāveic nepieciešamā analīze par piespiedu pārvietošanas un migrācijas pamatcēloņiem katrā valstī un jāmudina izcelsmes valstis pieņemt un īstenot tādus pasākumus un politiku, kuru rezultātā tiek radītas cilvēka cienīgas darbvietas un reālas ekonomikas iespējas, lai panāktu, ka migrācija ir izvēle, nevis nepieciešamība; aicina ES turpināt īstenot tādu politiku, kuras mērķis ir mazināt un galu galā izskaust nabadzību, cīnīties ar nevienlīdzību un pārtikas trūkumu, veicināt ekonomikas attīstību, apkarot korupciju un stiprināt sabiedriskos pamatpakalpojumus; norāda, ka, lai politika būtu sekmīga, tajā būtu jāņem vērā nepieciešamība panākt ekonomisko noturību gan uzņēmējvalstīs, gan izcelsmes valstīs; uzstāj uz nepieciešamību uzlabot politikas saskaņotību attīstībai;

uzsver to, ka darbvietas un ekonomiskās iespējas ir būtiski svarīgs elements pārvietošanas radītās neaizsargātības seku mazināšanā; aicina ES palīdzēt migrantiem un bēgļiem pārcelties uz vietām, kur šādas iespējas tiek piedāvātas, lai veicinātu iespēju radīšanu bēgļu trimdas vietās, tostarp likvidējot visus šķēršļus un traucējumus piekļuvei darba tirgum, un palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas ir vairāk pielāgotas vietējā darba tirgus vajadzībām;

atzinīgi vērtē ES kā pasaulē lielākās līdzekļu devējas apņemšanos nodrošināt humāno palīdzību, lai uzlabotu bēgļu dzīves apstākļus; mudina ES un tās dalībvalstis izpildīt dotos solījumus un palielināt savas finansiālās saistības atbilstoši humāno vajadzību pieaugumam; norāda, ka reakcijas uz pārvietošanas krīzi pirmais elements vienmēr būs humānās palīdzības sniegšana; uzsver, ka starptautiskajām tiesībām un tādiem humanitārajiem principiem kā, piemēram, cilvēcīgums, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība, arī turpmāk jābūt ES humanitārās atbildes reakcijas pamatprincipiem bēgļu un piespiedu pārvietošanas krīžu gadījumā;

atzīst, ka vairāku miljonu līdzcilvēku tiesības un cilvēciskā cieņa cietīs vēl vairāk, ja tiem būs jāizdzīvo bēgļu nometnēs vai pilsētu nomalēs, nenodrošinot viņiem pamatvajadzības, iztikas līdzekļus un iespējas gūt ienākumus;

10.

uzsver, ka ir svarīgi atzīt migrācijas dzimumu aspektu, kas ietver ne tikai sieviešu neaizsargātību pret visu veidu sliktu izturēšanos, bet arī daudzveidīgos viņu migrācijas iemeslus, sieviešu nozīmi reaģēšanā uz ārkārtas situācijām, to sociālekonomisko ieguldījumu un aktīvo līdzdalību konfliktu risināšanā un novēršanā, kā arī pēckonflikta procesos un demokrātiskas sabiedrības atjaunošanā; norāda — lai novērstu piespiedu pārvietošanas dziļākos iemeslus un nodrošinātu sieviešu tiesību un neatkarības ievērošanu visos migrācijas procesa posmos, ir svarīgi pievērsties sieviešu iespēju veicināšanai un lielākas lomas piešķiršanai sievietēm lēmumu pieņemšanā; atkārto, ka ES politikā attiecībā uz bēgļu un migrantu kustību ir svarīgi ievērot dzimuma un vecuma faktorus;

11.

prasa paplašināt sadarbību ar ANO un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp veicot lielākas naudas līdzekļu iemaksas UNHCR un UNRWA; šajā sakarā uzsver vajadzību uzlabot dzīves apstākļus bēgļu nometnēs, jo īpaši saistībā ar veselības aprūpes un izglītības iespējām, un pakāpeniski izbeigt atkarību no humānās palīdzības ieilgušu krīžu situācijās, veicinot cilvēku noturību un nodrošinot iespēju pārvietotajām personām dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, sniedzot savu ieguldījumu uzņēmējvalsts labklājībā līdz brīvprātīgai atgriešanai vai pārmitināšanai;

12.

uzsver, ka ES ir veikusi svarīgus pasākumus migrācijas krīzes ārējās dimensijas jautājumu risināšanā un jo īpaši organizētās noziedzības apkarošanā, kas ir atbildīga par migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, un sadarbības uzlabošanā ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm;

13.

uzsver nepieciešamību palīdzēt izcelsmes valstīs ieviest satvaru un struktūras, lai aizsargātu un ar cieņu uzņemtu neaizsargātos, represētos un atstumtos migrantus, veicinot viņu sekmīgu integrāciju sabiedrībā un kultūrā;

14.

atgādina, ka neaizsargātas grupas, tostarp sievietes, nepilngadīgie (gan ģimeņu pavadībā esošie, gan nepavadītie), personas ar invaliditāti, veci cilvēki un LGBTI personas, ir īpaši pakļautas vardarbībai visos migrācijas procesa posmos; atgādina, ka sievietes un meitenes ir pakļauti lielam uz dzimumu balstītas un seksuālas vardarbības un diskriminācijas riskam, pat tad, ja viņas ir sasniegušas par drošām uzskatītas vietas; prasa šo grupu pārmitināšanas vai integrācijas procesā sniegt tām īpašu palīdzību un pastiprinātu alternatīvo aizsardzību un noteikt tās par prioritārām tādu uzņemšanas procedūru īstenošanā, kurās ir ņemti vērā dzimumu aspekti, paredzot minimālo standartu stingrāku ievērošanu un efektīvākus ģimeņu atkalapvienošanās noteikumus; prasa nodrošināt neaizsargātiem cilvēkiem īpašus aizsardzības pasākumus pret vardarbību un diskrimināciju patvēruma pieprasīšanas procesā, kā arī nodrošināt viņiem rezidenta statusa un pamata pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes un izglītības, pieejamību saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; aicina Eiropas Savienību sadarbībā ar trešām valstīm izstrādāt mācību programmas par neaizsargātu bēgļu un migrantu īpašajām vajadzībām;

15.

uzsver, ka būtiska migrantu un bēgļu daļa ir bērni un ka ir jāizstrādā un jāievieš īpašas procedūras, lai nodrošinātu viņu aizsardzību saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām; aicina uzņēmējvalstīs nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un pēc iespējas veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmās; aicina arī humānās un attīstības palīdzības sniedzējus pievērst lielāku uzmanību izglītībai un no pārvietoto personu vidus un no uzņemošās kopienas izraudzītu skolotāju apmācībai, un aicina starptautiskos līdzekļu devējus, reaģējot uz bēgļu krīzēm, piešķirt prioritāti izglītībai, īstenojot tādas programmas, kuru mērķis ir iesaistīt un psiholoģiski atbalstīt migrantu bērnus, kā arī veicināt uzņēmējas valsts valodas mācīšanos, lai nodrošinātu bērnu bēgļu labāku integrēšanu; atzinīgi vērtē finansiālo atbalstu, kas paredzēts, lai paplašinātu sīriešu bērnu izglītību un apmācību, un izglītībai atvēlētās finansējuma daļas ES humānās palīdzības budžetā neseno palielinājumu līdz 6 % līdzšinējo 4 % vietā, kas ES padara par vadošo izglītības projektu atbalstītāju ārkārtas situācijās pasaulē; prasa iedarbīgāk tērēt šo papildus piešķirto finansējumu;

16.

atzīst, ka bezvalstniecība ir būtiska cilvēktiesību problēma; prasa Komisijai un EĀDD apkarot bezvalstniecību visās ES ārējās darbības jomās, sevišķi valstu tiesību aktos novēršot diskrimināciju dzimuma, reliģijas vai minoritāšu statusa dēļ, veicinot bērnu tiesības uz valstspiederību un atbalsot UNHCR kampaņu, kas vērsta uz bezvalstniecības izbeigšanu līdz 2024. gadam; nosoda izbraukšanas vai atgriešanās ierobežojumus un aizliegumus, kas dažās valstīs noteikti migrantiem, un bezvalstniecības radīto ietekmi uz iespējām izmantot tiesības; aicina valstu valdības un parlamentus atcelt uz sodīšanu orientētu tiesisko regulējumu, kurā migrācija ir traktēta kā pārkāpums;

17.

uzsver, ka saskaņā ar ES principiem par vienu no ES ārējās migrācijas politikas vispārējiem mērķiem būtu jānosaka daudzpusējas pārvaldības sistēmas izveidošana starptautiskajai migrācijai un nesen notikusī ANO augsta līmeņa sanāksme ir uzskatāma par pirmo soli šajā procesā;

Labāk pārvaldīta starptautiskā migrācija: globāla atbildība

18.

pauž lielas bažas par ASV administrācijas neseno lēmumu uz laiku aizliegt ASV iebraukt septiņu lielākoties musulmaņu apdzīvotu valstu pilsoņiem un uz laiku pārtraukt ASV bēgļu uzņemšanas sistēmas darbību; uzskata, ka šāds diskriminējošs lēmums kūda pret migrāciju vērstu un ksenofobisku noskaņojumu, iespējams, neatbilst galvenajiem starptautisko tiesību instrumentiem, piemēram, Ženēvas konvencijai, un var nopietni apdraudēt pašreizējos globālos centienus panākt starptautiskās atbildības par bēgļiem taisnīgu sadalījumu; aicina ES un tās dalībvalstis ieņemt stingru kopēju nostāju, aizstāvot starptautiskās aizsardzības sistēmu un vajadzību garantēt juridisko noteiktību visiem skartajiem iedzīvotājiem, jo īpaši ES pilsoņiem;

19.

pauž atzinību par 2016. gada 19. septembra ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmi ar bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos saistītu jautājumu risināšanai un par ASV notikušo valstu un valdību vadītāju samitu, jo par migrācijas plūsmām ir jāuzņemas globāla atbildība, uz tām ir efektīvi jāreaģē globālā līmenī un šajā jautājumā ir nepieciešama uzlabota sadarbība starp visām ieinteresētajām personām, lai rastu tam ilgtspējīgu risinājumu, kurā būtu pilnībā ievērotas cilvēktiesības; pauž atzinību par to, ka šo samitu iznākumā pausta spēcīga un reāla politiskā apņemšanās, un cer, ka ar to tiks aizsākts ceļš uz patiesi starptautisku reakciju un atbildības uzņemšanos par bēgļiem un migrantu masveida pārvietošanos visā pasaulē; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka nav konkrētu solījumu vai juridiski saistošu apņemšanos attiecībā uz palīdzību vai reformām, kas būtu nepieciešamas, lai novērstu pašreizējo nesakritību starp vārdiem un darbiem; aicina visas iesaistītās personas atbalstīt uzņēmējvalstis, nodrošinot pastāvīgu, steidzamu un efektīvu politisko iesaistīšanos un sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu ar partnervalstīm, pilsoniskajām organizācijām un vietējām iestādēm, finansējumu un konkrētas solidāras darbības; uzsver, ka migrācijas problēmu risināšanas nolūkā vajadzīga lielāka koordinācija starp ES un tās starptautiskajiem partneriem ANO līmenī; aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību starptautiskajos centienos, jo īpaši nolīgumu, tostarp nākamo ANO paktu par bēgļiem un drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, ātras praktiskas izpildes nodrošināšanā, un pēc vajadzības šim nolūkam izveidojot kontroles mehānismus;

20.

uzsver, ka globālā sadarbība migrācijas un mobilitātes jomā būtu jāveido, pamatojoties uz reģionālajām un apakšreģionālajām struktūrām; aicina ES stiprināt sadarbības plānus ar reģionālajām organizācijām, piemēram, ar Āfrikas Savienību, Arābu valstu līgu un Persijas līča arābu valstu sadarbības padomi, lai arī sekmēt mobilitāti reģionu iekšienē, un uzsver vajadzību mudināt šīs reģionālās organizācijas pilnībā iesaistīties šajā sadarbībā; norāda, ka ekonomikas integrācija subreģionālajā, jo īpaši Āfrikas reģionu līmenī, ir vēl viens līdzeklis, kā veicināt kopīgas pārvaldības pieeju un iedrošināt jaunattīstības valstu iniciatīvas saistībā ar migrācijas pārvaldību un mobilitāti; liek ES pieprasīt no Āfrikas Savienības aktīvāku un uzticamāku rīcību kontinenta politisko krīžu novēršanā;

21.

uzsver, ka ES var izmantot priekšrocības un sinerģiju, ko sniedz ciešāka sadarbība ar daudzpusīgām attīstības bankām un īpašajām ANO struktūrām, jo īpaši ar UNHCR un tagad jau ar ANO saistīto IOM; ņem vērā Pasaules Bankas nesen paustās idejas saistībā ar piespiedu kārtā pārvietoto personu stāvokli un atzinīgi vērtē to, ka tika atzīta nepieciešamība izstrādāt tādu seku mazināšanas un patvēruma politiku, kas atbalsta piespiedu kārtā pārvietoto personu integrāciju un tajā pašā laikā uzliek pienākumu sasniegt uzņemošo kopienu attīstības mērķus;

22.

uzsver, ka piespiedu kārtā pārvietotu personu pārmitināšana ir nekavējoties izpildāms starptautiskās sabiedrības pienākums, kurā liela nozīme ir UNHCR; aicina ES dalībvalstis pilnībā ievērot dotos solījumus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi steidzami īstenot saskaņotu un ilgtspējīgu atbildes rīcību, kas nodrošina taisnīgas un pieejamas procedūras cilvēkiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, patvēruma piešķiršanai Eiropas Savienībā un citās uzņēmējās valstīs, neliekot uzņemties galveno atbildību priekšposteņa valstīm vai valstīm, kas robežojas ar konflikta zonām; uzsver, ka finansiālais atbalsts nav samērīgs ar pārvietošanas apmēru un mērogu, turklāt situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nav rasti piemēroti un efektīvi risinājumi šīs piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanai;

23.

uzsver starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības pret bēgļiem un aicina visas valstis, kuras vēl nav ratificējušas Konvenciju par bēgļu statusu un tās protokolu, to ratificēt un īstenot; aicina visas valstis attiecināt aizsardzību uz iekšzemē pārvietotām personām, kā tas ir īstenots tādos mehānismos kā Āfrikas Savienības Konvencija par iekšzemē pārvietotu personu aizsardzību un palīdzību tām Āfrikā (Kampalas konvencija);

24.

uzsver, ka drošu valstu un drošu izcelsmes valstu jēdzieni nedrīkst traucēt patvēruma pieprasījumu individuālai izskatīšanai; aicina apkopot īpašu, sīki izstrādātu un sistemātiski atjauninātu informāciju par cilvēku, īpaši sieviešu, bērnu, invalīdu un LGBTI personu, tiesībām patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, tostarp valstīs, ko uzskata par drošām valstīm;

25.

uzsver, ka ir jādara viss iespējamais, lai bēgļiem dalībvalstīs un bēgļu nometnēs tiktu nodrošināta pienācīga dzīves vide, galvenokārt veselības aprūpe, iespēja iegūt izglītību un iespēja strādāt;

26.

uzsver, ka jāpalielina izglītības iespējas; aicina saskaņot politiku kvalifikācijas atzīšanas jomā un migrējošo darba ņēmēju tiesību aizsardzību un sociālo nodrošinājumu atbilstīgi galvenajām SDO konvencijām; aicina parakstīt un ratificēt Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

27.

uzskata, ka pagaidu vai alternatīvā aizsardzība, pamatojoties uz pieņēmumu, ka bēgļi pēc iespējas drīzāk atgriezīsies mājās, izraisa integrācijas perspektīvu un iespēju trūkumu; atgādina, ka liela nozīme ir labvēlīgajai ietekmei, kādu bēgļi var radīt pilsoniskās sabiedrības veidošanā, atgriežoties savās valstīs no ārvalstīm;

28.

pauž nosodījumu par nepieļaujami lielo Vidusjūrā bojāgājušo migrantu skaitu un pauž bažas, ka palielinās to pārkāpumu skaits, kas izdarīti pret migrantiem un patvēruma meklētājiem, kuri ir ceļā uz Eiropu;

29.

pauž nopietnu satraukumu par pazudušo nepavadīto nepilngadīgo skaitu; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot datubāzi, kas ietver informāciju par nepavadītiem nepilngadīgajiem, kuri ieradušies dalībvalstīs;

30.

tomēr uzsver vajadzību rast ilgtspējīgus diplomātiskus un politiskus risinājumus vardarbīgiem konfliktiem un ieguldīt iedarbīgos agrīnās brīdināšanas un konfliktu novēršanas mehānismos, lai samazinātu konfliktus nākotnē; aicina ES sākt saskaņotus diplomātiskus centienus, lai kopā ar starptautiskajiem partneriem, galvenajām reģionu pārvaldes struktūrām un reģionālajām organizācijām spēcīgāk un aktīvāk rīkotos konfliktu novēršanas, mediācijas, atrisināšanas un izlīguma jomā un nodrošinātu cilvēkiem tiesības uzturēties savās mītnes valstīs un reģionos; uzsver, ka šiem virzieniem ir jāveido EĀDD darbības pamats, un ka šim dienestam ir jāpiešķir šo mērķu sasniegšanai vajadzīgie resursi un pilnvaras, tostarp budžeta un personāla resursi; šajā saistībā atgādina par ES delegāciju un īpašo pārstāvju būtisko lomu; uzsver, ka reakcijai uz piespiedu pārvietošanu un migrāciju ir jābūt balstītai uz vajadzībām un tiesībām un jāņem vērā iedzīvotāju neaizsargātība, turklāt tā ietvaros ne vien jāsniedz humānā palīdzība, bet arī jāiesaista attīstības jomas dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība;

31.

aicina ES un dalībvalstis nopietni uztvert pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņu problēmas risināšanu un nekavējoties īstenot Parīzes nolīgumu, kā arī uzņemties vadošo lomu un atzīt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku masveida pārvietošanos, jo ir paredzams, ka šādas pārvietošanas apmēri un biežums palielināsies; īpaši aicina ES nodrošināt pietiekamus līdzekļus valstīm, kuras skārušas klimata pārmaiņas, lai palīdzētu tām pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un mazināt to ietekmi; uzsver, ka to nedrīkst darīt uz nabadzības mazināšanai paredzētās tradicionālās sadarbības attīstības jomā rēķina; uzskata, ka personām, kuras ir pārvietotas klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, jānosaka īpašs starptautiskās aizsardzības statuss, kas ņemtu vērā attiecīgo personu īpašo situāciju;

32.

atzinīgi vērtē darbu, ko, neraugoties uz visām grūtībām un apdraudējumiem, veic vietējās un starptautiskās NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sniedzot tūlītēju palīdzību neaizsargātākajām personām un daudzos gadījumos glābjot to dzīvības bēgļu un migrantu izcelsmes valstīs, tranzītvalstīs vai galamērķa valstīs; norāda, ka bieži vien šis darbs arī novērš nepilnības valstu un starptautiskās sabiedrības rīcībā;

33.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi mainīt pašreizējo nostāju attiecībā uz bēgļiem, atainojot tos tikai kā apgrūtinājumu, un uzsver labvēlīgo ieguldījumu, ko bēgļi var sniegt vietējai sabiedrībai, ja viņiem tiek dota šāda iespēja; iesaka iesaistīt bēgļus tādas politiskas rīcības definēšanā un izstrādē, kas viņus ietekmē tieši, un vajadzīgo programmu sagatavošanā un pilnveidē; aicina Eiropas iestādes un aģentūras piedāvāt stažēšanās iespējas savās pārvaldēs, īpaši piesaistot jaunos bēgļus, kuri absolvējuši mācību iestādes un likumīgi dzīvo Eiropas Savienībā, lai rādītu piemēru un apliecinātu ieguvumus, ko sniedz ieguldījums jaunajā paaudzē;

ES ārējā darbība un partnerības ar trešām valstīm

34.

uzsver, ka ES ārējai darbībai jābūt uz mieru vērstai, aktīvākai un tālredzīgai, nevis lielākoties tādai, kas reaģē uz notikušo, mainot mērķus atbilstoši jaunām krīzēm; atbalsta ciešāku sadarbību starp ES un trešām valstīm drošības, izglītības un informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu migrācijas plūsmu pārvaldību un nepieļautu jaunas krīzes; atgādina, ka migrāciju rada sarežģīts cēloņu kopums, tostarp tādi cēloņi kā iedzīvotāju skaita pieaugums, nabadzība, iespēju trūkums un nepietiekams darbvietu radīšanas apjoms, politiskā nestabilitāte, cilvēktiesību pārkāpumi, politiskā apspiešana, vajāšana, militāri konflikti un cita veida vardarbība, kā arī klimata pārmaiņas; atgādina, ka šo problēmu risināšana var mazināt piespiedu pārvietošanu un migrāciju rosinošos faktorus; uzsver, ka ir būtiski palielināt politikas saskaņotību divos līmeņos: starp ES iekšpolitiku un ārpolitiku un ārējās darbības ietvaros starp paplašināšanās, kaimiņattiecību, Eiropas kaimiņattiecību, divpusējo attiecību ar ES stratēģiskajiem partneriem, kā arī attīstības un tirdzniecības politiku; uzskata, ka tirdzniecības politikai attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm vajadzētu būt savstarpēji izdevīgai, pienācīgi ņemot vērā atšķirības šo valstu un ES ekonomikā; uzsver komisāru grupas ārējās darbības jautājumos nozīmi ES darbību migrācijas jomā koordinēšanā augstākajā politiskajā līmenī un vērienīgas ES kopējās migrācijas politikas veicināšanā;

35.

uzsver, ka jāievieš visaptveroša pieeja ārējo konfliktu un krīžu risināšanai, analizējot pārvietošanas tiešo un netiešo ekonomikas, vides, sociālo, fiskālo un politisko ietekmi uz trešām valstīm, lai labāk pielāgotu attīstības politiku šo valstu vajadzībām;

36.

atgādina, ka pārskatītajā Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP), kas izklāstīta 2015. gada 18. novembrī, paplašinātos sadarbības plānos paredzēts iesaistīt trešās valstis, kas ir ES kaimiņreģiona partnervalstu kaimiņvalstis; tāpēc mudina izveidot tematiskos satvarus, lai ierosinātu sadarbību starp ES, dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm un galvenajiem reģionālajiem dalībniekiem, jo īpaši Āfrikā, attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem, piemēram, drošību, enerģētiku vai bēgļu un migrācijas plūsmu pārvaldību;

37.

atkārtoti uzsver principu “vairāk par vairāk” kā ES ārpolitikas pamatu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai vajadzētu veidot vēl ciešākas (finansiālas) partnerattiecības ar valstīm, kuras gūst panākumus demokrātisku reformu jomā; uzsver, ka uzmanības veltīšana trešo valstu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai jāizvirza par vienu no ES ārpolitikas prioritātēm;

38.

aicina AP/PV sadarbībā ar dalībvalstīm pievērsties valsts, ekonomikas un sabiedrības noturības veidošanai, jo īpaši ES kaimiņvalstīs un plašāk kaimiņu reģionos, tostarp izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politikas un citus ES instrumentus;

39.

pauž nosodījumu, ka migrāciju arvien lielākā mērā uzskata par noziedzīgu nodarījumu, tādējādi ļaujot neievērot attiecīgo personu cilvēktiesības, pieļaujot sliktu izturēšanos un bēgļu patvaļīgu aizturēšanu trešās valstīs; aicina AP/PV un EĀDD risināt šo problēmu, tostarp dialogos par cilvēktiesībām un tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomiteju sanāksmēs, un veidot aizsardzības spējas trešās tranzītvalstīs;

40.

lai nodrošinātu skaidru satvaru ES attiecībām ar trešām valstīm, aicina izveidot patiesu uz cilvēktiesībām balstītu kopēju Eiropas migrācijas politiku, kas pamatota uz LESD 80. pantā paredzēto dalībvalstu solidaritātes principu, un nodrošināt ES ārējo robežu aizsardzību un pienācīgus drošas un sakārtotas migrācijas, tostarp cirkulārās migrācijas, likumīgus ceļus, un kas būtu ilgtspējīga un ilgtermiņa politika izaugsmes un kohēzijas veicināšanai ES; mudina Komisiju un Padomi nostiprināt Eiropas zilās kartes shēmu, lai labāk pārvaldītu ekonomisko migrāciju; brīdina, ka politika, kas varētu būt pretrunā LES 8. pantā un Pamattiesību hartā paredzētajām ES pamatvērtībām, mazinātu ES uzticamībai un tās spēju ietekmēt starptautiskās norises; norāda, ka ES ārējā migrācijas politikā jāpanāk vienošanās ar trešām valstīm, pamatojoties uz ilgtermiņa mērķiem nolūkā izveidot ilgstošas partnerattiecības; atgādina, ka šādām partnerattiecībām jābūt pamatotām uz dialogu, kopīgām interesēm un abpusēju līdzdalību; pauž atzinību par ES Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads), kurā paredzēta ciešāka sadarbība ar trešām valstīm, tomēr uzsver, ka izšķirīga nozīme kontrabandistu darbības modeļa izjaukšanā un cilvēku tirdzniecības apkarošanā būtu kopējas ES politikas īstenošanai likumīgas migrācijas jomā; aicina Komisiju pilnībā saskaņot spēkā esošo ES acquis ar ANO Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu un nodrošināt pienācīgu aizsardzību migrantiem, kuri cietuši no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas;

41.

prasa, lai visos nolīgumos ar trešām valstīm tiktu garantētas migrantu tiesības neatkarīgi no viņu statusa un atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, un aicina pieņemt attiecīgus tiesību aktus, tostarp patvēruma tiesību aktus, kuros ir jo īpaši noteikts, ka robežu nelikumīgu šķērsošanu vien nevar uzskatīt par pamatojumu tam, lai kādu apcietinātu;

42.

atkārto, cik nozīmīga cilvēku tirdzniecības un kontrabandas apkarošanā ir sadarbība ar trešām valstīm, jo tādējādi šos tīklus var neitralizēt maksimāli tuvu to sākumpunktam; šajā sakarā uzsver vajadzību stiprināt sadarbību ar šo valstu tiesu iestādēm un policiju, lai minētos tīklus atklātu un likvidētu; turklāt atgādina vajadzību vairot šo valstu kapacitāti, lai tās pašas varētu veikt noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un sodīt par tiem atbildīgās personas; tāpēc prasa rosināt sadarbību starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm, Eiropolu, Eurojust un attiecīgajām trešām valstīm; atkārtoti uzsver, ka pret cilvēku tirdzniecību vērstie pasākumi nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt tādu personu tiesības, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri, migranti, bēgļi un personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība; prasa nekavējoties izbeigt cilvēku tirdzniecības upuru un bērnu aizturēšanu;

43.

norāda, ka cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīkli savu noziedzīgo darbību īstenošanai izmanto visas interneta piedāvātās iespējas un ka tāpēc ir svarīgi, lai Savienība pastiprinātu savu rīcību, jo īpaši izmantojot Eiropolu un ES vienību ziņošanai par interneta saturu (IRU), un sadarbību ar trešām valstīm šajā jomā;

44.

atgādina, ka cilvēku tirgotāji var izmantot likumīgus migrācijas ceļus, lai savus upurus nogādātu uz Eiropu; uzskata, ka kritērijos, kas trešām valstīm jāizpilda vīzu liberalizācijas nolīguma slēgšanai ar Savienību, ir īpaši jāparedz šo trešo valstu sadarbība cilvēku tirdzniecības apkarošanā; aicina Komisiju visās sarunās par šo nolīgumu slēgšanu pievērst īpašu uzmanību gan šim jautājumam, gan cīņai pret cilvēku kontrabandistiem;

45.

atzinīgi vērtē pieeju, ka ES pašai ir jānosaka skaidras prioritātes un izmērāmi mērķi attiecībā uz visiem kopējās politikas virzieniem un īpaši attiecībām ar trešām valstīm; uzsver, ka Parlamentam vajadzētu piedalīties šo skaidro mērķu noteikšanā; uzskata, ka ES ārējā darbība, kuras pamatā ir kopīga pieeja, būs vienīgais veids, kā īstenot spēcīgāku un efektīvāku politiku; aicina īstenot patiesi vienotus un saskaņotus pasākumus starp ES un dalībvalstīm, jo vienpusējas iniciatīvas iekšlietās vai ārlietās var apdraudēt mūsu kopējās politikas un interešu dzīvotspēju un sekmes;

46.

prasa uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, lai novērstu nelikumīgu ieceļošanu Eiropas Savienībā, novērstu cilvēku kontrabandu un nepieļautu cilvēku bojāeju jūrā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Robežu un krasta apsardzes izveidi ar Frontex atbalstu, kas ļaus efektīvāk pārvaldīt migrāciju; tomēr uzsver, ka jāsniedz lielāka finansiālā un tehniskā palīdzība robežu aizsardzības jomā visām dienvidaustrumu ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un citām partnervalstīm šajā reģionā; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka nav veikta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbības parlamentārā pārbaude, un tāpēc pieprasa, lai aģentūra sistemātiski ziņotu Eiropas Parlamentam par tās sadarbības mehānismiem un operācijām, kas īstenotas kopā ar trešām valstīm un pilsonisko sabiedrību;

47.

uzsver, ka drošu un likumīgu maršrutu atvēršana patvēruma meklētājiem un iespējamajiem migrantiem ļautu viņiem izmantot oficiālas ieceļošanas un izceļošanas iespējas, tādējādi atņemot peļņas gūšanas iespējas cilvēku tirgotājiem un ar viņiem saistītajiem organizētās noziedzības tīkliem; uzsver, ka likumīgas migrācijas ceļu trūkums bieži izraisa neatbilstīgas mobilitātes pieaugumu, kam savukārt raksturīga lielāka neaizsargātība un ļaunprātīgas izturēšanās risks visos migrācijas un bēgļu plūsmas posmos; šajā sakarā prasa steidzami, konkrēti un reāli izveidot organizētus, drošus un likumīgus migrācijas ceļus uz ES kopumā, cita starpā ar iedarbīgāku ģimenes atkalapvienošanās mehānismu un pārmitināšanas programmām; atkārto arī savu aicinājumu dalībvalstīm izmantot visas esošās iespējas nodrošināt bēgļiem humanitārās vīzas, jo īpaši neaizsargātajām personām un visvairāk attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, Savienības vēstniecībās un konsulātos bēgļu izcelsmes valstīs vai tranzītvalstīs; aicina kopējā Eiropas patvēruma sistēmā pieņemt patvēruma pieprasījumus un tos apstrādāt arī ārpus ES vai pie ES ārējām robežām; aicina ES atbalstīt “humanitāro koridoru” izveidi smagu bēgļu un pārvietošanas krīžu gadījumā nolūkā sniegt humāno palīdzību un nodrošināt bēgļu pamatvajadzību apmierināšanu un cilvēktiesību ievērošanu; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par Savienības pārmitināšanas regulējuma izveidi, bet prasa Savienības līmenī turpināt darbu pie tādu likumīgu ceļu izveides un stiprināšanas, kas papildinātu pārmitināšanu;

48.

pieņem zināšanai satvaru partnerībai ar trešām valstīm, kas uzskatāms par reālas politiskas rīcības izpausmi, jo īpaši tāpēc, ka tā divpusējā pieeja iekļauj gan īstermiņa mērķus, piemēram, cilvēku dzīvību glābšanu Vidusjūrā un atgriešanas uz izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm gadījumu skaita palielināšanu, gan ilgtermiņa mērķus, piemēram, neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu likvidēšana, palielinot ES atbalstu trešām valstīm spēju veidošanai un politiskās, sociālās un ekonomikas situācijas uzlabošanai; uzsver, ka 2016. gada jūnija paziņojumā izklāstītās pieejas panākumi ir atkarīgi no ES spējas piedāvāt trešām valstīm, kuras ir tranzīta un izcelsmes valstis, reālus stimulus, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un pauž bažas par ierobežoto piedāvājumu, kurš galvenokārt vērsts uz robežu pārvaldību vai atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās shēmām, kas gan ir būtiskas un vajadzīgas, tomēr ir tikai daļējs īpaši sarežģītas situācijas īstermiņa risinājums; uzsver, ka jaunais partnerības satvars nedrīkst kļūt par vienīgo pīlāru ES darbībai migrācijas jomā un norāda uz vajadzību līdzsvarot un papildināt šo atbildes reakciju, pievēršoties vietējās ekonomikas, kvalifikācijas un reģionālās mobilitātes uzlabošanai un aizsardzības līmeņa paaugstināšanai tranzītvalstīs un izcelsmes valstīs;

49.

atgādina, ka liela nozīme ir līdzsvarotai pieejai, kas izmantota jaunajā satvarā partnerībai; brīdina neizmantot kvantitatīvo pieeju, kas formulēta jaunajā satvarā partnerībai un saistītajos “migrācijas paktos” un kur “izmērāms atgriešanas gadījumu skaita pieaugums” ir noteikts par vienu no ES galvenajiem mērķiem; norāda, ka atgriešanas gadījumu skaits nepārprotami ir atkarīgs no migrācijas plūsmu veida un situācijas izcelsmes valstīs; uzsver, ka paktu īstermiņa mērķiem vajadzētu būt vērstiem uz to, kā labāk risināt problēmas, ar kurām saskaras trešās valstis, tostarp to, kā tās risināt, izveidojot likumīgas migrācijas kanālus, kā rezultātā samazinātos neatbilstīgas migrācijas līmenis un bojā gājušo skaits Vidusjūrā; aicina palielināt stipendijas, kas pieejamas jauniešiem no trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, ka ES programmas atgriešanas un reintegrācijas jomā atbalsta spēju veidošanu un migrācijas pārvaldības uzlabošanu tranzītvalstīs un izcelsmes valstīs; aicina novērtēt, kā tiek īstenota ES atgriešanas politika; norāda, ka trešām valstīm ir jāievēro savas saistības atpakaļuzņemšanas nolīgumu ietvaros;

50.

uzsver, ka jāveido ciešas partnerattiecības ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm Rietumbalkānu reģionā saistībā ar migrācijas jautājumu, un jāsniedz reģionam vajadzīgais atbalsts un jānodrošina sadarbība migrācijas plūsmu pārvaldībā;

51.

aicina izstrādāt mobilitātes partnerības un cirkulārās migrācijas nolīgumus, kas veicinātu trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos starp savām valstīm un ES un spēcinātu gan šo valstu, gan ES sociāli ekonomisko attīstību;

52.

uzsver — īstenojot mācību pasākumus trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu ar tām, Savienībai būtu jāpievēršas attiecīgiem Savienības un starptautiska līmeņa tiesību aktiem un praksei, kas cita starpā saistīta ar pamattiesībām, piekļuvi starptautiskai aizsardzībai, meklēšanas un glābšanas darbībām, kā arī mazaizsargātu personu apzināšanas un šīm personām sniegtās palīdzības uzlabošanu; uzskata, ka tas jo īpaši attiecas uz apmācību, kas saistīta ar robežu pārvaldību, kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nekādi nevajadzētu izmantot kā līdzekli, ar ko neļaut cilvēkiem atstāt savu valsti;

53.

prasa ievērot vislielāko modrību attiecībā uz izturēšanos pret tiem migrantiem, kurus nosūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti vai trešo valsti; uzskata, ka visos dialogos par atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, jo īpaši saistībā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, ir sistemātiski jārisina jautājums par migrantu drošu atgriešanos un reintegrāciju; uzsver, ka būtu jānodrošina migrantiem pilnīga drošība un viņi jāpasargā no pazemojošas un necilvēcīgas izturēšanās, tostarp aizturēšanas centros, un ka Savienībai jāatbalsta reintegrācijas programmas; norāda, ka neviens cilvēks nedrīkstētu piespiedu kārtā tikt nosūtīts vai atgriezts atpakaļ uz valsti, kurā viņa dzīvība vai brīvība ir apdraudēta izcelsmes, reliģiskās pārliecības, nacionalitātes, piederības noteiktai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ vai kurā viņam pastāv spīdzināšanas un pazemojošas izturēšanās risks, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi kopumā; norāda, ka starptautiskie tiesību akti aizliedz kolektīvās izraidīšanas aktus un atpakaļnosūtīšanu;

54.

atbalsta amatpersonas, kuras ārpolitikā un attīstības politikā ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka pret repatriētajām personām izturas pienācīgi, ievērojot viņu integritāti; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildprogrammas, lai nodrošinātu, ka mītnes valstīs tiek īstenotas praktiskās palīdzības programmas, kas ietver gan arodapmācības pasākumus, gan programmas, kuru mērķis ir radīt ekonomiku veidojošās struktūras, tostarp jaunuzņēmumus un mazos uzņēmumus, kā arī profesionālās un akadēmiskās apmaiņas programmas ar ES dalībvalstīm;

55.

uzsver, ka partnerības nolīgumu, piemēram, mobilitātes partnerības, uzdevums ir nodrošināt, lai migrantus var droši uzņemt tranzītvalstīs un izcelsmes valstīs, pilnībā ievērojot viņu pamattiesības; uzsver, ka Parlamentam saskaņā ar Lisabonas līgumu (LESD 79. panta 3. punkts) ir skaidri noteiktas tiesības lemt par atpakaļuzņemšanas un mobilitātes nolīgumiem, un īpaši uzsver, ka pirms asociācijas nolīgumu vai līdzīgu nolīgumu noslēgšanas jāsaņem Parlamenta piekrišana (LESD 218. panta 6. punkta v) apakšpunkts) un ka Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos procedūras posmos (LESD 218. panta 10. punkts);

56.

atkārto Parlamenta nostāju, kas pausta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā, un vairāk atbalsta Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumus nekā dalībvalstu un trešo valstu noslēgtus divpusējus nolīgumus; atgādina, ka nesen tika izstrādāts jauns Eiropas dokuments personu atgriešanai, un uzsver, ka visos jaunajos atkaluzņemšanas nolīgumos būtu sistemātiski jāveicina tā atzīšana;

57.

pauž atzinību par augsta līmeņa dialogiem, ko Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece (AP/PV), Komisija un dažos gadījumos dalībvalstis īstenojušas visas ES vārdā, kā labu un iedarbīgu praksi, kas sekmē koordināciju; uzsver, ka koordinācija būtu jānodrošina Komisijai un EĀDD; aicina Komisiju un EĀDD regulāri informēt Parlamentu par šiem dialogiem un ziņot par to, kā tieši praksē tiek īstenots Rabātas process, Hartūmas process un prioritārās iniciatīvas, par kurām panākta vienošanās Valetas samitā; atkārtoti norāda, ka starp ES un trešām valstīm noslēgto partnerību savstarpēja ievērošana ir būtisks nosacījums sekmīgai ES migrācijas politikai; pauž nožēlu, ka prioritārajām valstīm paredzētais dokumentu kopums, ko Komisija, EĀDD un dalībvalstis izstrādājušas kā daļu no jaunā satvara partnerībai, nav iesniegts un ievēlētie Eiropas pilsoņu pārstāvji to nav ne apsprieduši, ne atbalstījuši; pauž nosodījumu pa šo pārredzamības trūkumu un prasa iesaistīt Parlamentu paktu migrācijas jomā izstrādē un to īstenošanas kontrolē, kurai jānodrošina cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību un ES līgumu saistību attīstības jomā pilnīga ievērošana;

58.

norāda, ka ES un partnervalstīm savās attiecīgajās ilgtspējīgas attīstības programmās jāparedz labi pārvaldīta migrācijas dinamika, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus; šajā saistībā aicina Komisiju un EĀDD palīdzēt tranzītvalstīm izstrādāt migrantu integrācijas stratēģijas un ieviest patvēruma sistēmas, kurās nodrošināts augsts aizsardzības līmenis;

59.

uzsver, ka ES palīdzībai un sadarbībai ir jābūt pielāgotai nolūkā panākt attīstību un izaugsmi trešajās valstīs, tādējādi arī veicinot izaugsmi Eiropas Savienībā, un saskaņā ar LESD 208. pantu mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību, nevis mudināt trešās valstis sadarboties saistībā ar neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanu vai cilvēku piespiedu aizturēšanu, liedzot tiem pārvietošanās iespēju, vai uz Eiropu virzīto migrācijas plūsmu apturēšanu; atgādina, ka gan līdzekļu devējiem, gan palīdzības saņēmējvalstu valdībām jāstrādā, lai uzlabotu palīdzības efektivitāti; norāda, ka migrācijas plūsmas ir starptautiska realitāte un tām nevajadzētu kļūt par rādītāju ES ārējās migrācijas politikas īstenošanai trešās valstīs un ka, vienojoties ar trešām valstīm, ir jāpamatojas uz ilgtermiņa mērķiem, ilgstošu partnerattiecību veidošanu un cilvēktiesību ievērošanu;

60.

uzsver, ka ir svarīgi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību saistībā ar visām Savienības ārpolitikas nostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot pilnvērtīgai līdzdalībai, pārredzamībai un pienācīgai informācijas izplatīšanai attiecībā uz visām politikas nostādnēm un visiem procesiem, kas saistīti ar migrāciju;

61.

aicina Komisiju cieši sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, kas strādā patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, lai izstrādātu pēc iespējas labākus veidus, kā palīdzēt neaizsargātākajām personām un sociālajām grupām; aicina Komisiju iesaistīt NVO un ekspertus patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs, lai noskaidrotu, kuri konfliktu novēršanas mehānismi un instrumenti darbojas vislabāk;

62.

uzsver, ka, lai izvairītos no pasākumu dublēšanas, palielinātu globālās palīdzības ietekmi un efektivitāti un nodrošinātu, ka galvenā uzmanība ir veltīta attīstībai, Komisiju vajadzētu uzturēt stabilu dialogu ar vietējām un starptautiskajām NVO, pilsonisko sabiedrību un pašvaldībām partnervalstīs, kā arī ar ANO, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu politiku migrācijas, pārvietošanas un bēgļu jautājumos;

63.

vērš uzmanību uz nodomu pārskatīt sadarbības attīstības jomā plānošanas dokumentus jauno migrācijas paktu īstenošanas nolūkā; uzsver, ka šī pārskatīšana jāveic saskaņā ar attīstības efektivitātes principiem un veidojot dialogu ar partnervalstīm, Eiropas un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru; aicina Parlamentu pilnībā iesaistīties visos pārskatīšanas posmos, ieskaitot Eiropas Attīstības fonda (EAF) plānošanas dokumentu daļu; aicina dalībvalstis pamatīgi pārskatīt to attīstības palīdzības politiku saskaņā ar apņemšanos piešķirt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI), lai panāktu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

64.

aicina rīkot līdzsvarotas diskusijas starp ES un tās ārējiem partneriem; iesaka ES un tās dalībvalstīm uzņemties radīt lielākas iespējas likumīgai migrācijai uz ES, neatkarīgi no tā, vai tās nolūks ir aizsardzības meklēšana, nodarbinātība un izglītība vai ģimenes atkalapvienošanās;

65.

aicina dalībvalstis un Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu ātrākas, lētākas un drošākas migrantu naudas pārskaitījumu procedūras izcelsmes valstīs un saņēmējvalstīs, tostarp samazinot darījumu izmaksas, kā noteikts 2016. gada 19. septembra Ņujorkas deklarācijā par bēgļiem un migrantiem;

66.

pauž ārkārtīgas bažas par Sīrijas konfliktu, kurš vēl turpinās un kurā vardarbība pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumi civilajai infrastruktūrai un slimnīcām un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi pēdējos piecos gados ir noveduši pie puses valsts iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas; aicina ES un dalībvalstis uzlabot konfliktu novēršanas un krīžu pārvaldības mehānismus un palielināt ES nozīmi konfliktu risināšanā tās kaimiņvalstīs un īpaši Sīrijas konflikta risināšanā; pauž pilnīgu atbalstu Sīrijas kaimiņvalstīm, kuras, neraugoties uz resursu ierobežotību, joprojām ārkārtīgi solidāri turpina izmitināt miljonus bēgļu; atgādina, ka liels skaits šo bēgļu joprojām dzīvo trūcīgos apstākļos bez piekļuves juridiskai atzīšanai, veselības aprūpes un izglītības sistēmām vai darba tirgum, vai ar ierobežotu piekļuvi šīm iespējām; pauž nopietnas bažas par to 75 000 cilvēku likteni un humanitāro situāciju, kuri ir aizturēti neoficiālajā Rukban nometnē pie Jordānijas robežas; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt un pastiprināt sadarbību un dialogu ar Libānu un Jordāniju un citām trešām uzņēmējām valstīm, un palielināt ar starptautisko organizāciju un Eiropas struktūru starpniecību piešķirto finansiālo atbalstu, lai, pirmkārt, nodrošinātu bēgļiem pienācīgus dzīves apstākļus, piekļuvi pamatpakalpojumiem, tiesības uz brīvu pārvietošanos un darba iespējas un, otrkārt, nodrošinātu, ka līdzekļi sasniedz tiem paredzēto mērķi; uzsver, ka šie centieni jāpapildina ar palīdzības nodrošināšanu uzņēmējām kopienām, lai stiprinātu to ekonomisko noturību;

67.

norāda, ka pēc tās politiskās vienošanās īstenošanas, kas 2016. gada 18. martā tika panākta starp dalībvalstīm un Turciju, ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ierodas priekšposteņa dalībvalstīs; uzsver starptautisko humānās palīdzības organizāciju paustās bažas par šo politisko vienošanos, jo īpaši saistībā ar starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu; ir nobažījies par stāvokli Turcijā un to, kā šis stāvoklis ietekmēs priekšstatus par Turciju kā par drošu valsti; uzsver, ka vīzu režīma liberalizācija attiecībā uz Turciju jāuztver nevis kā atlīdzība par sadarbību ar ES migrācijas jomā, bet gan kā visu ES noteikto kritēriju precīzas izpildes iznākums; brīdina nedublēt šo modeli citās valstīs, jo ir jāņem vērā katras valsts un reģiona īpatnības;

68.

pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju Turcijā, kur tiek pastāvīgi pārkāptas tādas pamattiesības kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība, kur valsts dienvidaustrumu daļas iedzīvotājiem uzbrūk pašu valdība, kur vairāk nekā 30 000 valsts ierēdņu ir atlaisti no darba politisku iemeslu dēļ un kur pārvaldes iestādes ir slēgušas vairāk nekā 130 plašsaziņas līdzekļu;

69.

pauž nožēlu par apspriežu un pārredzamības trūkumu, formulējot nesen parakstīto Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos starp Afganistānu un ES, kurā galvenā uzmanība pievērsta atpakaļuzņemšanai un kurā apsvērta neierobežota Afganistānas pilsoņu atgriešana brīvprātīgi vai piespiedu kārtā; pauž satraukumu par iespējamo ietekmi uz afgāņu patvēruma meklētājiem, kuri 2016. gadā veido otru lielāko nacionālo grupu, kas lūdz patvērumu ES; atgādina, ka atgriešanu var īstenot tikai tad, kad ir pienācīgi izskatīts katrs atsevišķais gadījums, pilnībā ievērojot šo cilvēku tiesības, un aicina ES un dalībvalstis piešķirt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai paātrinātu pašreizējās administratīvās un tiesiskās procedūras;

70.

pauž patiesu nožēlu, ka ES migrācijas politikas regulējumā un, reaģējot uz bēgļu pārvietošanos, ES un tās dalībvalstis ir izvēlējušās noslēgt tādus nolīgumus ar trešām valstīm, attiecībā uz kuriem var izvairīties no parlamentārās uzraudzības, kas ir saistīta ar Kopienas metodi; aicina Komisiju iekļaut vismaz pusgada novērtēšanas mehānismu attiecībā uz visām politiskajām deklarācijām, kas parakstītas ar trešām valstīm, lai novērtētu, vai šo nolīgumu darbība jāturpina vai jāpārtrauc; uzsver, ka visos nolīgumos, kas noslēgti migrācijas un bēgļu politikas ietvaros, jāiekļauj cilvēktiesību garantijas;

71.

uzsver, ka ES politika attiecībā uz Āfriku ir viens no galvenajiem stabilitātes un attīstības elementiem turpmākajos gados un desmitgadēs; uzskata, ka ES arī turpmāk jāvelta uzmanība Sāhelas reģiona un Āfrikas raga valstīm, kā arī nestabilajiem reģioniem Āfrikas ziemeļu un dienvidu daļā; uzsver saistību starp attīstību, drošību un migrāciju un aicina veidot ciešāku sadarbību konfliktu novēršanas un pārvaldības jomā, kā arī novēršot destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, veicinot izturētspēju, ekonomiskās iespējas un iespēju vienlīdzību, un novēršot cilvēktiesību pārkāpumus; uzskata, ka ES jāuzņemas galvenie pienākumi, lai stabilizētu situāciju Lībijā un novērstu cilvēktiesību pārkāpumus pret lībiešiem, bēgļiem un migrantiem;

Piemēroti rīcības veidi

72.

atzīst Komisijas priekšlikumu par jaunu un vērienīgu ārējo investīciju plānu (ĀIP), kas paredzēts, lai mobilizētu ieguldījumus ES kaimiņvalstīs un trešās jaunattīstības valstīs, ar nosacījumu, ka šis plāns tiek īstenots pilnīgi pārredzamā veidā un ieguldījumi palīdz uzlabot apstākļus saņēmējās valstīs, apkarojot korupciju un sliktu pārvaldību; norāda, ka ierosinātais Eiropas Ilgtspējīgas attīstības fonds tiks daļēji finansēts no Eiropas Attīstības fonda (EAF), Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) un Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI) piešķīrumiem, kas nozīmē, ka attīstības fondi tiks izmantoti, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus; uzskata, ka privātā sektora atbalstīšana trešās valstīs un vienlaikus tādas vides veidošana, kurā valda laba pārvaldība un uzņēmējdarbības prakse, būtu jāpilnveido turpmāk, nevis jāprezentē kā jauns pasākums; aicina Komisiju nodrošināt ārējo finanšu instrumentu, piemēram, ASI un EAF, saskaņotību ar projektiem, lai vērstu ES palīdzību uz prioritātēm un izvairītos no līdzekļu un pūļu izšķērdēšanas; uzsver nepieciešamību ievērot sistemātisku papildināmību gan atbalstītās politikas izvēlē, gan tās finansiālā īstenošanā;

73.

uzsver, ka jaunajam Eiropas Ilgtspējīgas attīstības fondam paredzētā EUR 3,35 miljardu lielā summa, kas tam atvēlēta kā daļa no ĀIP, atbilst vairāk nekā 5 % no kopējiem līdzekļiem, kas pieejami no EAF, ASI un EKI saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS); aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par šo aplēsi un paredzamo ietekmi un norādīt pieņēmumus, kādēļ tā sagaida, ka dalībvalstis, pārējie līdzekļu devēji un privātie partneri tajā ieguldīs gandrīz EUR 44 miljardus, lai gan dažas dalībvalstis vēl nav veikušas ieguldījumu pašreizējos trasta fondos;

74.

iesaka piešķirt pietiekamus līdzekļus pasākumiem, kas īpaši pielāgoti bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām laikposmā, kurā tām piemēro pagaidu aizsardzības režīmu, nodrošinot visu paaudžu pārstāvjiem izaugsmes iespējas un mācības, izglītību bērniem, profesionālo apmācību jauniešiem un darbu pieaugušajiem; uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka tad, kad šiem cilvēkiem būs iespēja atgriezties mājās, viņi būs pilnveidojušies un spēs sniegt savām valstīm jaunu impulsu, nevis gadiem ilgi dzīvot bezcerīgās gaidās;

75.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt DFS, jo īpaši attiecībā uz iespējām piešķirt ES budžetam apjomīgākus krīzes risināšanas instrumentus; sagaida, ka ierosinātā finanšu noteikumu pārskatīšana uzlabos pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību; uzsver, ka, risinot migrācijas plūsmu galvenos iemeslus, ir jāpievēršas arī tam, lai trešām valstīm tiktu sniegts atbalsts spēju veidošanai;

76.

uzsver, ka ES, finansējot to no pašas resursiem, ir jānodrošina līdzekļi, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku (LESD 311. pants), jo bez pietiekama finansējuma ES nevar ne izpildīt savus pienākumus, ne apmierināt Eiropas iedzīvotāju gaidas; uzsver bezdarbības sekas humānajā jomā, politikā un ekonomikā; uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšana vai, vēlākais, vienošanās par nākamo DFS nodrošina vajadzīgo iespēju pārskatīt ārējos instrumentus, kas ir saistīti ar migrāciju, kā arī palielināt ES budžetu tā, lai būtu iespējams izbeigt ad hoc instrumentus un atjaunot budžeta vienotību; stingri uzsver, ka Parlamentam jāpiešķir galvenās uzraudzības pilnvaras šajā jomā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi palielināt budžeta līdzekļus ārējai darbībai — budžeta pozīcija, kas jau ir salīdzinoši maza —, bet attīstības instrumentu līdzekļus vienkārši piešķir migrācijas jomas pasākumiem, tādējādi atņemot līdzekļus citām prioritātēm;

77.

norāda, ka ES ārējo finansēšanas instrumentu novirzīšana aizsardzībai, miera veidošanai un konfliktu atrisināšanai, kā arī migrācijai un robežu pārvaldībai rada jaunus sarežģījumus saistībā ar šo instrumentu sākotnējiem uzdevumiem un principiem;

78.

uzsver, ka jaunu un pastāvīgu katastrofu un apdraudējumu novēršanas nolūkā jāveic ilgtermiņā paredzami ieguldījumi un jāievēro jaunā ilgtspējīgas attīstības programma, galvenokārt veicinot riska novērtēšanu, plānošanu un finansēšanu, ko kopīgi veic humānās palīdzības, attīstības, miera veidošanas un klimata pārmaiņu novēršanas dalībnieki;

79.

uzskata, ka tiesiskuma ievērošana un korupcijas novēršana jāizvirza par to ES darbību pamatprincipu, kas tiek īstenotas izcelsmes valstīs; uzsver, ka ir svarīgi veikt pienācīgas pārbaudes attiecībā uz trešām valstīm piešķirtā finansējuma izmantojumu, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek izmantots paredzētajam mērķim;

80.

norāda — lai gan trasta fondu un ad hoc finanšu instrumentu radīšana palīdz apvienot resursus, paātrina ES rīcību un palielina rīcības elastīgumu, tomēr tā var arī pakļaut riskam attīstības efektivitātes principus un mazina budžeta vienotību un Parlamenta kā budžeta lēmējinstitūcijas varu; tāpēc aicina palielināt Parlamenta pilnvaras šo instrumentu izmantošanas uzraudzībā, tostarp arī iekļaut tā pārstāvjus koordinācijas komitejās; atgādina, ka trasta fondu iedarbīgums ir ļoti atkarīgs no tā, cik ļoti dalībvalstis ir gatavas ieguldīt un vai tās pilnvērtīgi iesaistās; mudina šādus instrumentus nodot Parlamenta kontrolē un prasa izstrādāt pamatnostādnes to iekļaušanai ES budžetā un kompetenču jomās;

81.

atgādina, ka Ārkārtas trasta fondam stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā, kas izveidots Valetas samitā, ir jāpiešķir EUR 3,6 miljardi; aicina dalībvalstis atbrīvot summu, kas identiska Komisijas atbrīvotajiem EUR 1,8 miljardiem;

82.

aicina trasta fondiem piemērot tos pašus noteikumus, ko piemēro ES ierastajiem finansēšanas instrumentiem attiecībā uz pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi pret partneriem un spēju nodrošināt paredzamu un savlaicīgu finansējumu partneriem;

83.

pauž bažas, ka 2017. gada ES budžeta projektā paredzēta līdzekļu palielināšana migrācijas plūsmu pārvaldībai vai iekšējās drošības iniciatīvām uz ES Kohēzijas fondu un ārējo darbību rēķina;

84.

aicina ES rūpīgi un sistemātiski novērtēt finansēto darbības ietekmi uz migrāciju, pārvietošanu un bēgļiem, balstoties uz humānās palīdzības un palīdzības attīstības jomā kvalitāti;

85.

uzsver, ka uz vietējo situāciju pamatots mērķtiecīgs atbalsts ir efektīvas un uz rezultātu vērstas politikas pamatelements un ka šāds atbalsts būtu jāapspriež ar trešām valstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt skaidrus un izmērāmus mērķus, kas jāīsteno, saskaņoti un koordinēti izmantojot finanšu instrumentus, tostarp trasta fondus;

86.

pauž atzinību par to, ka tiek izmantotas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, piemēram, EUCAP Sahel Niger un EU NAVFOR MED operācija SOPHIA, kuras būtu jāpastiprina kā ES ārējo robežu aizsardzības un cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošanas līdzeklis; atbalsta sadarbību ar NATO un ES iniciatīvām, piemēram, Eiropola Apvienoto operatīvo grupu (JOT) Mare, kuras uzdevums ir vākt izlūkdatus, apmainīties ar tiem un cīnīties pret kontrabandistiem, tomēr uzsver, ka globālā mobilitāte nebūtu jāuzskata par draudu, bet gan par izdevību; šajā sakarā atgādina, ka visās minētajās operācijās ir ļoti svarīgi glābt dzīvības jūrā un ievērot migrantu tiesības; iesaka izmantot KDAP rīkus agrīnajai brīdināšanai (prognozēšanai), mediācijai un konfliktu risināšanai, bet arī uzsver, ka konfliktsituācijās ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt plānot noturīgus risinājumus;

87.

atgādina par ANO un ES stratēģisko partnerību miera uzturēšanā un krīžu pārvaldībā un par tās prioritātēm 2015.–2018. gadam, par ko tika panākta vienošanās 2015. gada martā; mudina ES turpināt darbu, lai ņemtu vērā citu organizāciju un valstu izšķirīgo nozīmi un sekmētu dalībvalstu ieguldījumus; pauž nožēlu, ka 2015. gada 28. septembrī valstu vadītāju samitā par miera uzturēšanu tikai 11 no 28 ES dalībvalstīm pauda apņemšanās; aicina ES dalībvalstis būtiski palielināt militāro un policijas ieguldījumu ANO miera uzturēšanas misijās;

88.

atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Investīciju bankas iniciatīvas par ekonomikas noturības saglabāšanu ES dienvidu kaimiņvalstīs un Rietumbalkānos, izstrādājot projektus, kas veicina darbvietu radīšanu, ekonomikas noturību un nabadzības mazināšanu saskaņā ar Eiropas Savienības ārpolitiku;

89.

mudina Komisiju un EĀDD pēc iespējas ātrāk sniegt Parlamentam un sabiedrībai sīki izstrādātu pārskatu par dažādajiem finanšu instrumentiem un programmām, ko izmanto 16 prioritārajās valstīs (6), ar kurām ES iesaistās augsta līmeņa dialogos par migrāciju, un vispārējas pieejas migrācijai un mobilitātei (GAMM) ietvaros, un par to, kā šie instrumenti sader ar dalībvalstu programmām; pauž nopietnas bažas par to, ka izraudzīto 16 prioritāro valstu vidū ir represīvi režīmi, kas ir galvenais iemesls, kādēļ bēgļi bēg no savām valstīm; atgādina, ka GAMM joprojām ir ES ārējās migrācijas un patvēruma politikas vispārējais satvars, un norāda, ka, neraugoties uz to, nesenajās politikas iniciatīvās uz to ir maz atsauču, un aicina precizēt GAMM nozīmi pašreizējā situācijā, kā arī pārskatīt GAMM atbilstīgi IOM ieteikumiem;

90.

atzinīgi vērtē Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanu prioritārajās valstīs kā pirmo pasākumu ES sadarbības migrācijas jomā ar trešām valstīm paplašināšanā; iesaka palielināt tieslietu un iekšlietu personāla pilnvaras ES delegācijās attiecībā uz koordinēšanas pilnveidi dalībvalstīs;

91.

uzsver, ka jāievieš decentralizēta pieeja, nevis jāturpina Briseles centralizētās pieejas īstenošana, lietderīgāk izmantojot ES delegācijas, kuras īsā laikposmā ir kļuvušas par ļoti vērtīgu instrumentu, un paredzot lielāku elastību un īsākus plānošanas periodus, īpaši attiecībā uz apdraudētajām valstīm; aicina iecelt reģionālos koordinatorus, kuri ir pilnvaroti vadīt attīstības un sadarbības un ārējo attiecību pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, kas pamatota uz faktisko vietējo situāciju;

92.

iesaka, izmantojot ES atbalstu, sekmēt informācijas kampaņas trešās valstīs, lai informētu iedzīvotājus par viņu mobilitātes tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdinātu viņus par iespējamajiem apdraudējumiem ceļojuma laikā — jo īpaši par kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem —, lai palīdzētu pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu;

93.

prasa lietderīgāk izmantot mērķsadarbības programmas un TAIEX darbību ne tikai apmaiņai ar paraugpraksi un apmācībai, bet arī attīstībai un sadarbībai, īpaši pievēršoties valstīm, kas nonākušas grūtībās;

o o

94.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un to 16 prioritāro valstu valdībām, kas Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros noteiktas jaunajā satvarā partnerībai ar trešām valstīm, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras pārstāv migrantus un bēgļus un strādā ar tiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0073.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0102.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0337.

(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0404.

(6) Etiopija, Eritreja, Mali, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Somālija, Sudāna, Gana, Kotdivuāra, Alžīrija, Maroka, Tunisija, Afganistāna, Bangladeša un Pakistāna.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/56

P8_TA(2017)0125

Krievija: Alekseja Navaļņija un citu protestētāju apcietināšana

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija un citu protestētāju arests (2017/2646(RSP))

(2018/C 298/07)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju (1), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā (2), 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšana (3), 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu, 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas “Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā (4), 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļnija lietu (5), 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā (6) un 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Krievijā pārliecības dēļ ieslodzītā Ildar Dadin lietu (7),

—

ņemot vērā Krievijas Konstitūciju, jo īpaši tās 29. pantu, kas aizsargā vārda brīvību, un 31. pantu, kas ietver tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, ko Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO locekle,

—	ņemot vērā Modernizācijas partnerību, kas tika ierosināta 2010. gada maija sanāksmē Rostovā pie Donas, un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,

—

ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kas paredz, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai, vai sodīšanai, un kam Krievijas Federācija ir līgumslēdzēja puse,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto ANO deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—	ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūcija par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā (8),

—	ņemot vērā septīto periodisko ziņojumu par Krievijas Federāciju, kurš tika izskatīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas 3136. un 3137. sanāksmē, kas notika 2015. gada 16. un 17. martā,

—	ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

tā kā 2017. gada 26. martā33 000 līdz 93 000 cilvēku piedalījās pret korupciju vērstos mītiņos, gājienos un demonstrācijās vairāk nekā 80 pilsētās Krievijā; tā kā vairāk nekā 2 000 protestētāju policija aizturēja pilsētās visā Krievijā, tostarp apmēram 1 000 cilvēku Maskavā; tā kā opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju aizturēja un viņam piesprieda maksāt naudas sodu USD 350 par aizliegtu protestu organizēšanu un 15 dienas ieslodzījumā; tā kā šie tiek uzskatīti par lielākajiem protestiem kopš pret Kremli vērstajām demonstrācijām 2011. un 2012. gadā;

tā kā Kirovas pilsētas Ļeņina rajona tiesas 2017. gada 8. februāra spriedums Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija lietā par apsūdzībām par līdzekļu piesavināšanās mēģinājumiem bija veids, kā apklusināt vēl vienu neatkarīgu politisko viedokli Krievijas Federācijā; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka 2013. gada kriminālvajāšanā ar tādu pašu apsūdzību A. Navaļnijam tika liegtas tiesības uz taisnīgu tiesas procesu;

tā kā Krievijas valdība ir uzsākusi kriminālizmeklēšanu pret neidentificētiem cilvēkiem, kuri internetā aicināja 2017. gada 2. aprīlī Maskavā rīkot demonstrāciju, pieprasot atkāpties premjerministram Dmitrijam Medvedjevam, izbeigt Krievijas militārās operācijas Ukrainā un Sīrijā, atbrīvot A. Navaļniju un izmaksāt kompensācijas aktīvistiem, kas aizturēti 2017. gada 26. marta protestu laikā Maskavā; tā kā 2017. gada 2. aprīlī opozīcijas protestu laikā Maskavā vismaz 31 cilvēks tika arestēts un pēc tam turēts apcietinājumā par “sabiedriskās kārtības pārkāpumiem”;

tā kā Krievijas Federācija kā pilntiesīga Eiropas Padomes locekle ir parakstījusi ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un pamatbrīvības un cilvēktiesības; tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt piedāvājusi papildu palīdzību un zināšanas, lai Krievija spētu modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem;

tā kā vēl arvien pastāv bažas par pavērsieniem Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību un to demokrātijas principu un tiesiskuma normu ievērošanu, par kurām panākta kopīga vienošanās; tā kā Krievijas Federācija ir ratificējusi 11 no 18 starptautiskajiem cilvēktiesību nolīgumiem;

F.	tā kā Krievijas Federācijas krimināllikums ir grozīts un ir ieviests jauns 212.1. pants, saskaņā ar kuru persona var tikt apsūdzēta par likuma par publisku pulcēšanos pārkāpšanu, neraugoties uz to, ka šis grozījums ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību;

G.	tā kā saskaņā ar cilvēktiesību centru “Memoriāls” politieslodzīto skaits šajā valstī pēdējos gados ir ievērojami palielinājies, 2016. gadā sasniedzot 102 personas,

nosoda policijas operācijas Krievijas Federācijā, kurās tika mēģināts apturēt un izklīdināt miermīlīgas pret korupciju vērstas demonstrācijas un tika aizturēti simtiem pilsoņu, tostarp Aleksejs Navaļnijs, kura organizācija uzsāka demonstrācijas;

aicina Krievijas iestādes nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju un visus miermīlīgos protestētājus, žurnālistus un aktīvistus, kas aizturēti pret korupciju vērstajos mītiņos 2017. gada 26. martā un 2. aprīlī Maskavā un vairākās citās Krievijas pilsētās, kā arī atsaukt apsūdzības pret viņiem; uzsver, ka Krievijas iestādes ir pilnībā atbildīgas par aizturēto personu drošību un labjutību;

uzsver to, ka uzliktie sodi ir politiski motivēti, un aicina Krievijas tiesu iestādes pierādīt, ka tās ir neatkarīgas no politiskas iejaukšanās; aicina Krievijas varas iestādes izbeigt žurnālistu, politisko oponentu un politiskās un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu vajāšanu, pilnībā ievērot starptautiskās cilvēktiesību saistības un nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un pulcēšanās brīvību;

norāda uz augsto iedzīvotāju aktivitāti plašajos pret korupciju vērstajos protestos visā Krievijas Federācijā svētdien, 2017. gada 26. martā, jo īpaši jauniešu vērienīgo iesaistīšanos un apvienošanos pret korupciju un arvien autoritārāko valdīšanu Krievijā; atzinīgi vērtē šo iesaistīšanos kā daudzsološu pazīmi, kas apliecina pieaugošu interesi par sabiedrības un politikas jautājumiem;

pauž dziļas bažas par Alekseja Navaļnija aizturēšanu, jo tas ir apliecinājums tam, ka Krievijas varas iestādes izmanto likumu par sabiedrības pulcēšanos, lai paātrinātu miermīlīgu protestētāju nonākšanu cietumā un izdarītu turpmākus sistēmiskus pārkāpumus;

nosoda pastāvīgos centienus apklusināt Alekseju Navaļniju un pauž atbalstu viņa organizācijas centieniem informēt par un cīnīties pret korupciju valsts iestādēs un politisko spēku pārstāvju un amatpersonu vidū; ar dziļām bažām raugās uz 2017. gada februāra lēmumu, kas faktiski izslēdz Alekseju Navaļniju no politiskās dzīves, vēl vairāk ierobežo politisko plurālismu Krievijā un rada nopietnus jautājumus par demokrātisko procesu godīgumu Krievijā;

atgādina, ka miermīlīgas pulcēšanās brīvība ir tiesības, nevis privilēģija un ka šīm tiesībām kopā ar tiesībām uz uzskatu un vārda brīvību un biedrošanās brīvību ir izšķirīga nozīme patiesi demokrātiskas sistēmas radīšanā un pastāvēšanā; aicina Krievijas varas iestādes pilnībā ievērot starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, tostarp Eiropas Padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), lai aizstāvētu tādas pamatbrīvības kā vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība, kas ir pamattiesības, kuras noteiktas šīs valsts Konstitūcijā, un nekavējoties atbrīvot apcietinātos miermīlīgos demonstrāciju dalībniekus;

aicina Krievijas iestādes pārtraukt vajāšanas, tostarp tiesu iestādēs, pret visiem politiskajiem oponentiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijas Federācijā un visos gadījumos nodrošināt, ka viņi var bez iejaukšanās turpināt savas likumīgās darbības;

uzskata, ka vairāki tiesas procesi un prāvas pret opozīcijas dalībniekiem un NVO pēdējo gadu laikā rada šaubas par Krievijas Federācijas tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti; mudina Krievijas tieslietu un tiesībaizsardzības iestādes veikt savus pienākumus objektīvi un neatkarīgi bez politiskas iejaukšanās;

10.

uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir noteikta Krievijas Konstitūcijas 31. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK), kuru Krievija ir parakstījusi, tādējādi liekot Krievijas iestādēm to ievērot; aicina Krievijas Federāciju ievērot tiesiskuma, vārda brīvības un pulcēšanās brīvības principus;

11.

atgādina Krievijai, ka ir svarīgi, lai tā, būdama Eiropas Padomes un EDSO organizācijas locekle, pilnībā ievērotu savas starptautiskās juridiskās saistības un cilvēka pamattiesības un tiesiskumu, kas noteikti ECTK un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

12.

aicina Krievijas Federāciju grozīt tiesību aktus, kas nepamatoti ierobežo un kriminalizē pulcēšanās brīvību; nosoda to, ka Krievijas Federācija 2015. gada decembrī, pieņemot jaunu tiesību aktu, ir arī pilnvarojusi Konstitucionālo tiesu atcelt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus;

13.

norāda uz korupcijas apsūdzībām pret vadošajiem Krievijas politiķiem; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis veikt sistemātiskus pasākumus pret jebkuru mēģinājumu legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai pret nelikumīgiem līdzekļiem ES iekšienē; tāpat uzdod Parlamenta Panamas dokumentu izmeklēšanas komitejai pievērst papildu uzmanību jebkādām aizdomīgām pazīmēm par Krievijas naudas plūsmām caur ES reģistrētajām bankām;

14.

mudina Padomi un dalībvalstis izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, saskaņā ar kuru dalībvalstīm un ES iestādēm jāpauž spēcīgs kopējs vēstījums par cilvēktiesību nozīmi ES un Krievijas attiecībās un nepieciešamību izbeigt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības apspiešanu Krievijā;

15.

aicina Savienības Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un EĀDD nodrošināt, ka ES un Krievijas cilvēktiesību apspriedēs, kad tās tiks atsāktas, izskata visus gadījumus, kuros personas apsūdzētas politisku iemeslu dēļ, un ka Krievijas pārstāvjiem šajās apspriedēs tiek oficiāli pieprasīts atbildēt par katru atsevišķu gadījumu; mudina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Savienības Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci arī turpmāk cieši sekot līdzi šādām lietām, šos jautājumus aktualizēt dažādos formātos un sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;

o o

16.

nosoda teroristu uzbrukumu Sanktpēterburgā un aicina priekšsēdētāju paust dziļu līdzjūtību un solidaritāti upuriem, viņu ģimenēm un Krievijas tautai.

o o

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam;

(1) OV C 68 E, 7.3.2014., 13. lpp.

(2) OV C 65, 19.2.2016., 150. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0253.

(4) OV C 274, 27.7.2016., 21. lpp.

(5) OV C 300, 18.8.2016., 2. lpp.

(6) OV C 316, 30.8.2016., 126. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0446.

(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0087.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/60

P8_TA(2017)0126

Baltkrievija

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā (2017/2647(RSP))

(2018/C 298/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ieteikumus par Baltkrieviju, tostarp par Eiropas kaimiņattiecību politiku,

—

ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju priekšsēdētāja 2017. gada 27. marta paziņojumu, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2017. gada 17. marta paziņojumu, ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2017. gada 14. un 28. marta paziņojumus, EDSO Parlamentārās asamblejas (PA) 2017. gada 24. marta paziņojumus, EDSO/ODIHR direktora 2017. gada 17. un 26. marta paziņojumus, EDSO Parlamentārās asamblejas Cilvēktiesību komitejas 2017. gada 27. marta paziņojumu un Cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības novērošanas centra (FIDH-OMCT) 2017. gada 29. marta paziņojumu par nesenajiem miermīlīgu protestētāju arestiem un nelikumīgas aizturēšanas gadījumiem Baltkrievijā,

—	ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. februāra secinājumus par Baltkrieviju, kuri paredz ierobežojošu pasākumu atcelšanu pret 170 personām un trim Baltkrievijas uzņēmumiem,

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 27. februāra Lēmumu (KĀDP) 2017/350 (1), ar ko pagarina ierobežojošos pasākumus pret Baltkrieviju līdz 2018. gada 28. februārim, tostarp ieroču embargo, aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu, kas bija noteikts četrām personām, kuras bija iekļautas sarakstā saistībā ar divu opozīcijas politiķu, viena uzņēmēja un viena žurnālista neatklātu pazušanu 1999. un 2000. gadā,

—

ņemot vērā 2016. gada 11. septembrī notikušās parlamenta vēlēšanas un 2015. gada 11. oktobrī notikušās valsts prezidenta vēlēšanas, ņemot vērā daudzos Baltkrievijas iestāžu paziņojumus par to, ka daži EDSO/ODIHR ieteikumi pēc 2015. gada valsts prezidenta vēlēšanām tiks īstenoti pirms parlamenta vēlēšanām 2016. gadā, un ņemot vērā EDSO/ODIHR2016. gada 28. janvāra galīgo ziņojumu par 2015. gada 11. oktobrī notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā,

—	ņemot vērā Starptautiskās cilvēktiesību federācijas (FIDH) un Cilvēktiesību centra “Viasna” ziņojumu par piespiedu darbu un izplatītajiem darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem Baltkrievijā,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem, ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ,

—	ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

tā kā Baltkrievijas valdība ieviesa prezidenta dekrētu Nr. 3 “Par sociālās atkarības novēršanu” jeb tā saukto “sociālo parazītu nodokli”, ko prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstīja 2015. gadā, un sāka to īstenot 2017. gada februārī; šis dekrēts paredz sankcijas bezdarbniekiem, nosakot īpašu pienākumu finansēt valsts izdevumus, sākot ar aptuveni EUR 240 maksu, kas ir aptuveni divas trešdaļas no vidējās mēnešalgas Baltkrievijā, līdz piespiedu darbam pilsoņiem, kuri ir strādājuši mazāk nekā 183 dienas gadā; tā kā šis dekrēts saņēma plašu kritiku no pilsoņu, aktīvistu un žurnālistu puses;

tā kā kopš 2017. gada 17. februāra un martā, neskatoties uz valsts plašsaziņas līdzekļu un drošības spēku spiedienu, tostarp bruņotu amatpersonu klātbūtni, lai izkliedētu demonstrācijas, tūkstošiem iedzīvotāju miermīlīgus masu protestus, kas notiek daudzās pilsētās visā Baltkrievijā, reaģējot uz prezidenta dekrēta Nr. 3 pieņemšanu un protestējot pret uzņēmējdarbības centra būvniecību netālu no Kurapatiem, kur atrodas Staļina upuru piemiņas vieta;

tā kā iestādes reaģēja uz šīm demonstrācijām vardarbīgi, jo īpaši 2017. gada 25. un 26. martā; tā kā miermīlīgi demonstranti mēģināja soļot pa Minskas galveno ielu Brīvības dienā 25. martā, taču viņus bloķēja ātrās reaģēšanas policijas vienības kordons; tā kā drošības spēki uzbruka protestētājiem, piekaujot sievietes, nepilngadīgos un vecāka gadagājuma cilvēkus; tā kā ir apcietināti simtiem protestētāju, tostarp vietējie un ārvalstu žurnālisti, kas ziņo par notikumiem; tā kā ir aizturēti vismaz 700 cilvēki, no kuriem daži ir nejauši vērotāji;

tā kā ir apcietināts liels skaits cilvēktiesību aizstāvju, kuri novēroja miermīlīgas demonstrācijas; tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību centra “Viasna” sniegto informāciju 2017. gada 27. marta dienas beigās kopumā 177 cilvēkiem tiesa piemēroja administratīvu sodu par viņu līdzdalību 2017. gada 25. marta protestos, un 74 no šiem cilvēkiem tika piemērota administratīvā aizturēšana, bet 93 — naudas sods; tā kā vairāk nekā simts opozīcijas pārstāvji tika arestēti preventīva pasākuma ietvaros pirms protestiem;

tā kā 27 cilvēki, tostarp bijušais politieslodzītais un kustības “Jaunā fronte” līderis Zmitser Dashkevich, ir arestēti saistībā ar apsūdzībām par ātrās reaģēšanas grupu, kas apmācītas Ukrainā, Polijā un Lietuvā, paredzētu nekārtību plānošanu; tā kā tas ir likumpārkāpums, par ko viņus var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem; tā kā Valsts drošības komiteja (VDK) atsakās izpaust to cilvēku skaitu, kuri aizturēti saistībā ar tā saukto “masu nekārtību lietu”;

tā kā Mikalay Statkevich, prominents opozīcijas politiķis un bijušais prezidenta amata kandidāts, kuram bija paredzēts vadīt demonstrācijas Minskā, tika apcietināts un turēts VDK aizturēšanas centrā trīs dienas, nesniedzot nekādu informāciju par viņa atrašanās vietu; tā kā tika arestēti arī Sergei Kulinich un Sergei Kuntsevich; tā kā Uladzimir Nyaklyayev, labi zināms Baltkrievijas dzejnieks un prezidenta amata kandidāts 2010. gadā, arī tika nelikumīgi aizturēts pirms mītiņa 2017. gada 25. martā, un līdz ar to bija nepieciešams viņu hospitalizēt veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ; tā kā 2017. gada martā līdz ar virkni pilsonisko aktīvistu tika arestēti arī Pavel Seviarynets, Vitali Rymashevski, Anatol Liabedzka un Yuri Hubarevich; tā kā 23. martā Minskā tika arestēts “Kustības brīvībai” priekšsēdētāja vietnieks Ales Lahvinets; tā kā aptuveni 60 cilvēktiesību novērotāju tika aizturēti preventīvos nolūkos;

tā kā 2017. gada 25. marts policija ielauzās Cilvēktiesību centra “Viasna” birojā Baltkrievijas galvaspilsētā, preventīvi arestējot vismaz 57 personas, kas piedalījās miermīlīgo protestu novērošanā tā kā iepriekš citi cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Oleg Volchek, Cilvēktiesību centra “Juridiskā palīdzība iedzīvotājiem” vadītājs, un Anatoli Poplavni, cilvēktiesību centra “Viasna” Gomeļas filiāles loceklis, tika aizturēti un notiesāti ar īstermiņa brīvības atņemšanu; tā kā Leonid Sudalenka, Cilvēktiesību centra “Viasna” loceklis, arī tika aizturēts un notiesāts par iesniegtajām vairāk nekā 200 pilsoņu sūdzībām pret iepriekš minētā prezidenta dekrēta Nr. 3 noteikumiem;

tā kā saskaņā ar Baltkrievijas Žurnālistu savienības (BŽS) sniegto informāciju ir reģistrēti 120 žurnālistu tiesību pārkāpumi; tā kā visā valstī tika slēgts internets un žurnālisti sodīti par notikumu atspoguļošanu vai pat viņiem tika piespriests cietumsods, pamatojoties uz apsūdzībām par huligānismu vai nepakļaušanos policijas rīkojumiem; tā kā daži no viņiem joprojām gaida tiesu; tā kā kopš 2017. gada 12. marta ir reģistrēti vairāk nekā 20 vajāšanas gadījumi pret “Belsat” TV reportieriem un tā kā 2017. gada 31. martā“Belsat” telpas pārmeklēja policija un konfiscēja un aizveda dažas iekārtas;

I.	tā kā šie ir visnopietnākie notikumi kopš demonstrāciju apspiešanas 2010. gadā, un to var uzskatīt par nevajadzīgu soli atpakaļ; tā kā šis jaunais represiju vilnis norisinās tieši gadu pēc tam, kad stājās spēkā tā dēvētais ES lēmums uzsākt atkaliesaistīšanās politiku attiecībās ar Baltkrieviju;

J.	tā kā Baltkrievija ir EDSO dalībvalsts un ir piekritusi ievērot miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesības; tā kā iepriekš minētie masveida aresti, pārmērīga spēka lietošana pret protestētājiem un konstatētie uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nepārprotami šo saistību pārkāpumi;

K.	tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kura joprojām piemēro nāvessodu; tā kā pirmais nāvessods Baltkrievijā 2017. gadā tika izpildīts 2017. gada 17. martā;

tā kā ES 2016. gada februārī ir atcēlusi lielāko daļu no Baltkrievijas ierēdņiem un juridiskajām personām noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, parādot labas gribas žestu, lai mudinātu Baltkrieviju uzlabot situāciju cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā; tā kā Padome savos 2016. gada 15. februāra secinājumos par Baltkrieviju uzsvēra, ka jāuzlabo ES un Baltkrievijas sadarbība virknē ekonomikas, kā arī ar tirdzniecību un atbalstu saistītu jomu, kas dotu Baltkrievijai iespēju pieteikties EIB un ERAB finansējumam;

M.	tā kā Baltkrievijas sliktā ekonomiskā situācija draud vēl vairāk pasliktināties, daudzām nozarēm joprojām atrodoties valsts īpašumā un administratīvas pārvaldības un kontroles sistēmas pakļautībā; tā kā Baltkrievijas atkarība no Krievijas ekonomiskā atbalsta aizvien pieaug;

N.	tā kā viens no Baltkrievijas mērķiem dalībai Austrumu partnerībā un tās parlamentārās sadarbības daļā, Euronest, ir pastiprināt sadarbību starp šīm valstīm un ES; tā kā Baltkrievijas parlamentam nav oficiāla statusa Euronest parlamentārajā asamblejā;

tā kā Baltkrievija ir daļa no Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) un kopā ar Krieviju piedalās militārajos manevros “Zapad 2017”, kuros tiek izskatīti scenāriji, kas saistīti ar uzbrukumiem tās rietumu kaimiņiem, tostarp simulējot kodolieroču izmantošanu, un kam ir potenciāli negatīva ietekme uz Baltkrievijas Republikas drošību un valsts suverenitāti, kā arī drošību reģionā;

tā kā ES atbalsta stabilu, demokrātisku un pārticīgu Baltkrievijas nākotni tās iedzīvotāju labā; tā kā, lai uzlabotos attiecības starp ES un Baltkrieviju, šai valstij ir ievērojami jāsekmē vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība, ierindas pilsoņu un opozīcijas aktīvistu politisko tiesību ievērošana un tiesiskuma un pamattiesību respektēšana,

nosoda miermīlīgo protestētāju apspiešanu un represijas pirms 2017. gada 25. marta demonstrācijām un to laikā; uzsver, ka, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības aicinājumiem ievērot savaldību, drošības dienestu reakcija bija neselektīva un neatbilstoša; pauž bažas par pēdējiem notikumiem Baltkrievijā un uzsver to, ka pastāv skaidra vajadzība pēc plašāka demokratizācijas procesa valstī;

nosoda nevajadzīgos ierobežojumus tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos, vārda brīvību un biedrošanās brīvību, tostarp pret tiem, kuri izsaka viedokli par sociālajiem un citiem sabiedriskiem jautājumiem, un it īpaši nosoda neatkarīgo žurnālistu, opozīcijas pārstāvju, cilvēktiesību aktīvistu un citu protestētāju vajāšanu un apcietināšanu;

aicina Baltkrievijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot miermīlīgo protestu dalībniekus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un opozīcijas locekļus, kuri ir aizturēti saistībā ar pašreizējo demonstrāciju vilni, un atsaukt visas apsūdzības pret viņiem; uzskata preventīvo arestu praksi par pilnībā nepieņemamu; aicina iestādes nekavējoties atklāt informāciju par visām arestētajām personām viņu ģimenēm un plašākai sabiedrībai;

atgādina, ka spēka izmantošanu pret katru, kurš izmanto savas tiesības uz miermīlīgu protestu, nekādos apstākļos nav attaisnojama, un ka represijas, kas pārkāpj tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību ir pretrunā Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un Baltkrievijas Republikas konstitūcijai; mudina Baltkrievijas valdību iesaistīties atklātā dialogā ar saviem pilsoņiem, neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem;

mudina Baltkrievijas iestādes nekavējoties veikt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu par visām sūdzībām par patvaļīgu aizturēšanu un citiem pārkāpumiem pret protestētājiem saistībā ar nesenajām demonstrācijām; brīdina, ka šādu izmeklēšanu neveikšanas gadījumā ES var piemērot ierobežojošus pasākumus pret augstākajām Baltkrievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par neseno apspiešanu;

mudina iestādes izbeigt neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vajāšanu politisku iemeslu dēļ un pārtraukt administratīvu vajāšanu un patvaļīgu Administratīvā kodeksa 22.9. panta 2. punkta izmantošanu pret neatkarīgajiem žurnālistiem par sadarbību ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem bez akreditācijas, tādējādi ierobežojot tiesības uz vārda brīvību un informācijas izplatīšanu;

prasa Baltkrievijas iestādēm pārtraukt savas pilsoniskās sabiedrības vajāšanu, ļaut pilnībā un brīvi likumīgā veidā darboties sabiedriskām organizācijām, nekavējoties atcelt Baltkrievijas Kriminālkodeksa 193. panta 1. punktu, kas paredz sodu par nereģistrētu sabiedrisko asociāciju dibināšanu un piedalīšanos to darbībās, un atļaut sabiedriskām asociācijām un organizācijām, tostarp nacionālo minoritāšu organizācijām un to neatkarīgajām organizācijām pilnībā, brīvi un netraucēti darboties likumīgā veidā;

mudina EDSO Parlamentāro Asambleju, kurai ir paredzēts notiks 2017. gada jūlijā Minskā, ņemt vērā nesenos notikumus Baltkrievijā un vismaz nodrošināt politisko demokrātisko opozīcijas partiju, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

aicina Baltkrievijas valdību iesaistīties konstruktīvā dialogā ar opozīciju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pilnībā sadarboties ar ANO īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā, veicot sen novēlotās reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības un stiprinātu demokrātiju; aicina EĀDD un Komisiju turpināt un pastiprināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas Baltkrievijā un ārvalstīs; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāatbalsta visi neatkarīgie informācijas avoti Baltkrievijas sabiedrībā, tostarp plašsaziņas līdzekļi, kas raida baltkrievu valodā un no ārzemēm; turklāt aicina ES īpašo cilvēktiesību pārstāvi izskatīt veidus un līdzekļus, kā pilnībā un efektīvi aizsargāt cilvēktiesības Baltkrievijā;

10.

ierosina atcelt prezidenta dekrētu Nr. 3 kā patvaļīgu, rupju un morāli apšaubāmu līdzekli, kas pārkāpj cilvēktiesības un skar vairāk nekā 470 000 Baltkrievijas iedzīvotāju;

11.

aicina atjaunot ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā pilnvaras; aicina Baltkrievijas valdību atzīt šīs pilnvaras un pilnībā sadarboties ar īpašo referentu; aicina EĀDD labāk koordinēt ES politiku attiecībā uz Baltkrieviju ar ANO īpašo referentu; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt un atbalstīt ANO īpašā referenta pilnvaru paplašināšanu, lai turpinātu uzraudzīt situāciju valstī;

12.

aicina Baltkrievijas iestādes sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem nekavējoties atgriezties pie darba attiecībā uz vēlēšanu visaptverošu reformu, kas veido daļu no plašāka demokratizācijas procesa; uzsver, ka ir nepieciešams ieviest attiecīgos EDSO/ODIHR ieteikumus pietiekami savlaicīgi pirms pašvaldību vēlēšanām 2018. gada martā;

13.

mudina valdību pievienoties globālajam moratorijam attiecībā uz nāvessoda piemērošanu, kas būtu pirmais solis uz tā pilnīgu atcelšanu;

14.

aicina Komisiju turpināt atbalstīt izglītības programmas, kas ļauj jaunajiem Baltkrievijas iedzīvotājiem studēt ES, paātrinot vīzu izsniegšanas un stipendiju pieteikuma procedūras;

15.

atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 27. februāra lēmumu pagarināt ierobežojošos pasākumus pret četrām personām un ieroču embargo pret Baltkrieviju līdz 2018. gada 28. februārim; aicina EĀDD turpināt cieši vērot un uzraudzīt situāciju valstī, lai novērtētu ES konstruktīvās atkaliesaistīšanās politikas efektivitāti; uzskata, ka ES ir jānosaka skaidri kritēriji, kas būtu jāpiemēro cilvēktiesību ievērošanas nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas reformas, kas aizsargā pamatbrīvības un cilvēktiesības;

16.

aicina Komisiju izvērtēt, vai pašlaik būvētajā Ostrovecas kodolspēkstacijā tiek nodrošināti augstākie kodoldrošības standarti un vai ES garantija EIB netiek izmantota šā kodolobjekta būvniecībai Baltkrievijā, kā arī izvērtēt, vai šāda garantija atbilst ES sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas Federāciju;

17.

atkārtoti apstiprina apņemšanos strādāt Baltkrievijas tautas labā, atbalstot uz demokrātiju vērstus centienus un iniciatīvas un veicinot stabilu, demokrātisku un pārtikušu Baltkrievijas nākotni; atgādina, ka pilsoniskās pamatbrīvības, tiesiskums un cilvēktiesības būs īpaši svarīgi jautājumi, veidojot turpmākās attiecības starp ES un Baltkrieviju;

18.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm, EDSO/ODIHR, Eiropas Padomei, Baltkrievijas iestādēm un EDSO Parlamentārajai Asamblejai.

(1) OV L 50, 28.2.2017., 81. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/65

P8_TA(2017)0127

Bangladeša, tostarp bērnu laulības

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīlis rezolūcija par Bangladešu, tostarp bērnu laulībām (2017/2648(RSP))

(2018/C 298/09)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2014. gada 18. septembra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Bangladešā (1),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās (2),

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas 2017. gada 22. marta noslēguma apsvērumus par Bangladešu,

—	ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2015. gada 2. jūlija rezolūciju par centienu palielināšanu, lai novērstu un izskaustu bērnu, agrīnas un piespiedu laulības,

—	ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību, ko Padome pieņēma 2017. gada 6. martā,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—	ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

—	ņemot vērā 1995. gada Pekinas deklarāciju un Pekinas Rīcības programmu (BPFA), ko pieņēma Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām un ko Bangladeša ir parakstījusi, un periodiskos pārskatus par tās īstenošanas gaitu Bangladešā, kas veikti 2000., 2005., 2009. un 2014. gadā,

—	ņemot vērā Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienas un Bangladešas 2001. gada Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību,

—	ņemot vērā Bangladešas 2017. gada 11. marta Bērnu laulību ierobežošanas likumu un 2014. gada 15. septembra Likumu par bērnu laulību novēršanu,

—	ņemot vērā Bangladešas Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai,

—	ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

tā kā Eiropas Savienībai ir ilgstošas attiecības ar Bangladešu, tostarp izmantojot Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību; tā kā cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana un veicināšana ir pamatā pušu vietējai un starptautiskajai politikai un tām jābūt būtiskai ES ārējās darbības daļai;

B.	tā kā pēdējo mēnešu laikā NVO un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir ziņojuši par virkni cilvēktiesību pārkāpumu, tostarp piespiedu pazušanām, vēršanos pret pilsonisko sabiedrību, uzbrukumiem politiskajiem aktīvistiem un spīdzināšanu;

C.	tā kā saskaņā ar ANO jaunākajiem datiem Bangladešā joprojām ir viens no pasaulē augstākajiem bērnu laulību rādītājiem un augstākais Āzijā; tā kā 52 % meiteņu Bangladešā tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un 18 % — nesasniedzot 15 gadu vecumu;

D.	tā kā ANO atzīst, ka bērnu laulības ir cilvēktiesību pārkāpums, kurā bērniem nav izvēles vai spēju sniegt pilnīgu piekrišanu un viņi bieži vien tiek pakļauti psiholoģiskam un fiziskam riskam;

E.	tā kā Bangladeša ir viena no 12 mērķa valstīm ES atbalstītajā UNFPA – UNICEF Vispasaules programmā rīcības pasteidzināšanai, lai izskaustu bērnu laulības;

F.	tā kā Bangladeša ir dalībniece Dienvidāzijas reģionālās sadarbības iniciatīvā vardarbības pret bērniem izskaušanai, kas ir pieņēmusi reģionālo rīcības plānu bērnu laulību izbeigšanai;

tā kā Bangladešas valdība Meiteņu samitā, kas notika 2014. gada jūlijā, apņēmās līdz 2021 gadam samazināt par vienu trešdaļu tādu meiteņu skaitu, kas laulājas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, līdz 2021. gadam izskaust laulības, kurās būtu iesaistīti bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, un līdz 2041. gadam izskaust bērnu laulības vecumā līdz 18 gadiem;

H.	tā kā 2015. gadā Bangladeša aptaujā par dzimumu nevienlīdzības indeksu Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ietvaros ierindojās 119. vietā no 159 valstīm;

tā kā 2017. gada 27. februārī Bangladešas valdība pieņēma Bērnu laulību ierobežošanas likumu, kas — saglabājot minimālo laulībā stāšanos vecumu sievietēm 18 gadi un vīriešiem 21 gads — ievieš izņēmumus “īpašos gadījumos” vai “pusaudža interesēs” ar tiesas atļauju, bet nav definējis šādus kritērijus vai noteicis minimālo vecumu attiecībā uz šādām laulībām; tā kā bērna piekrišana netiek prasīta; tā kā likums stājās spēkā pēc tam, kad to bija apstiprinājis prezidents 2017. gada 11. martā;

J.	tā kā šis likums varētu novest pie tā, ka pieaug ļaunprātīga izmantošana saistībā ar pūru, seksuālas uzmākšanās, izvarošanas un uzbrukumi ar skābi, un pie izvarošanas leģitimēšanas; tā kā tas arī varētu ļaut vecākiem piespiest savas meitas stāties laulībā ar viņu izvarotājiem;

K.	tā kā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību atkārtoti apstiprina ES apņemšanos savā ārējā cilvēktiesību politikas jomā visaptveroši aizsargāt un veicināt bērnu tiesības,

atkārtoti nosoda visus piespiedu un bērnu laulību gadījumus un seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm visā pasaulē;

norāda uz Bangladešas panākto progresu bērnu laulību samazināšanā;

atzinīgi vērtē to, ka pēdējo gadu laikā Bangladešā ir pieņemti vairāki leģislatīvi un institucionāli pasākumi, kuru mērķis ir bērnu aizsardzība; tomēr pauž bažas par nepietiekamu šo pasākumu īstenošanu vai tās neesamību;

pauž dziļu nožēlu par pieņemto 2017. gada Likumu par bērnu laulību ierobežošanu un nepilnībām šajā tiesību aktā, kurā ir paredzēts legāli atļaut bērnu laulības; turklāt pauž nožēlu par to, ka šajā likumā trūkst juridisku kritēriju un tas izraisa potenciālas ļaunprātīgas izmantošanas risku;

aicina Bangladešas valdību grozīt likumu, lai novērstu likuma nepilnības un aizliegtu jebkādas laulības, kurās iesaistīti bērni;

uzstāj, ka līdz brīdim, kad būs novērstas nepilnības likumā, Bangladešas valdībai ir jāpieņem skaidri kritēriji, saskaņā ar kuriem tiesām — sazinoties ar veselības un sociālās aprūpes speciālistiem un tostarp iztaujājot attiecīgo meiteni bez ģimenes locekļu klātbūtnes — jāpamato jebkurš lēmums piešķirt atļauju nepilngadīgu personu laulībai;

ar bažām norāda, ka nesen pieņemtais likums ir Bangladešai solis atpakaļ attiecībā uz tās centieniem izskaust bērnu laulības; atgādina, ka šī likuma vājināšana, padarot to pieļāvīgāku, kaitē Bangladešas valdības mērķiem samazināt bērnu laulības;

atzīst to, kāda var būt bērnu laulības ietekme, ieskaitot izglītības pieejamības ierobežošanu, izolētību, nabadzību, ekonomisko atkarību un kalpību, jo īpaši attiecībā uz lauku rajonu meitenēm, un ar bažām norāda uz lielāku risku attiecībā uz izvarošanu, fizisku vardarbību un piespiedu grūtniecību bērnu laulībās;

ar bažām norāda, ka bērnu laulības bieži vien ir saistītas ar nevēlamu un nepilngadīgas personas grūtniecību; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai sievietēm un meitenēm būtu pieejama informācija par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, palīdzība un droša medicīniskā aprūpe, tostarp droša un legāla aborta veikšana;

10.

aicina Bangladešas valdību atsākt attīstīt Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai un izskaidrot, kā tā plāno sasniegt mērķus un izskaust visas bērnu laulības;

11.

aicina Bangladešas iestādes efektīvi apņemties sasniegt nesen starptautiskā līmenī pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības;

12.

uzskata, ka bērnu laulību problēmu var efektīvi pārvarēt, veicinot cilvēktiesības, cilvēka cieņu un valsts sociālo politiku; tādēļ aicina Bangladešas iestādes sistemātiski iesaistīt kopienas un pilsoniskās sabiedrības, tostarp NVO un bērnu organizācijas, lai novērstu bērnu laulību pamatcēloņus Bangladešā un paaugstinātu informētību skolās;

13.

šajā sakarībā aicina Bangladešas iestādes grozīt 2014. gada Ārvalstu ziedojumu (brīvprātīgo darba) likumu, lai nodrošinātu, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbs netiek pakļauts valdības patvaļīgai kontrolei, un to, ka visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo likumu, tiek piemērots neatkarīgas pārskatīšanas process;

14.

mudina Bangladešas iestādes nosodīt notiekošos šausminošos noziegumus pret vārda brīvību un rīkoties, lai nekavējoties pārtrauktu visu veidu vardarbību, vajāšanu, iebiedēšanu un cenzūru pret žurnālistiem, blogu autoriem un pilsonisko sabiedrību; turklāt mudina Bangladešas iestādes veikt neatkarīgu izmeklēšanu par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un pārmērīga spēka lietošanas gadījumiem un saukt vainīgos pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

15.

aicina Eiropas Komisiju un ES delegāciju Bangladešā pievērst uzmanību šiem jautājumiem sarunās ar Bangladešas iestādēm, kā arī aicina EĀDD nākamajā ES un Bangladešas apvienotās komitejas sanāksmē pievērst uzmanību jautājumam par minēto likumu;

16.

aicina ES izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu Bangladešas valdību, tai ievērojot savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un Bangladešas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 234, 28.6.2016., 10. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/68

P8_TA(2017)0130

Eiropas Solidaritātes korpuss

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Eiropas Solidaritātes korpusu (2017/2629(RSP))

(2018/C 298/10)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu “Eiropas solidaritātes korpuss” (COM(2016)0942),

—	ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par Eiropas Brīvprātīgo dienestu un brīvprātīgā darba veicināšanu Eiropā (1),

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā (2),

—	ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā (3),

—	ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību (4),

—	ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju (5),

—	ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (6),

—	ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programmu (PAVE) un projektu Eiropas Hartai par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (9),

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par brīvprātīgo darbu un Eiropas Brīvprātīgo dienestu (O-000107/2016 – B8-1803/2016),

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas Solidaritātes korpusu (O-000020/2017 – B8-0210/2017 un O-000022/2017 – B8-0211/2017),

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—	ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.	tā kā Eiropas Savienība balstās uz pamata idejām, vērtībām un principiem, par ko dalībvalstis vienojušās un ko tās apņēmušās ievērot;

B.	tā kā Eiropas Savienības solidaritātes princips ir viens no tās pamatprincipiem un ir balstīts gan uz priekšrocību, gan uz sloga dalīšanu;

C.	tā kā solidaritātes princips ir sekmējis Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) izveidi un savā 20 gadu pastāvēšanas laikā šis dienests ir devis lieliskus rezultātus, kurus nevajadzētu zaudēt;

D.	tā kā ES iestādēm un dalībvalstīm stingri jāapņemas aktīvi atbalstīt iedzīvotāju pilsonisko iesaistīšanos un jāatzīst, ka brīvprātīgais darbs palīdz stiprināt solidaritātes izjūtu, sociālo atbildību un kopējas pilsonības vērtības un pieredzi;

tā kā Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) izveides pamatā jābūt kopīgām ES vērtībām, kas noteiktas Līgumos un Pamattiesību hartā; tā kā ESK mērķim vajadzētu būt attīstīt kopienas, solidaritātes un sociālās atbildības izjūtu Eiropā, nodrošinot arī jēgpilnu un iespēcinošu brīvprātīgā darba, darba, stažēšanās vai māceklības pieredzi;

F.	tā kā kvalitatīvs brīvprātīgais darbs var pavērt ceļu uz nodarbinātību un sociālās iekļaušanas iespējas;

G.	tā kā lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek ārpus ES programmām un ir jāatbalsta, izveidojot labvēlīgus juridiskos un finansiālos apstākļus;

tā kā attiecībā uz brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā EVS ir pastāvošā references sistēma ar 20 gadu ilgu efektīvas darbības, zinātības nodrošināšanas un mācību sasniegumu pieredzi; tā kā jebkādām jaunām ES mēroga brīvprātīgā darba programmām būtu jāpapildina un jāizmanto pieredze, ko guvis EVS un citas sekmīgas ES brīvprātīgā darba programmas, piemēram, ES palīdzības brīvprātīgie;

tā kā ESK varētu būt iespēja jauniešiem — tā galvenajai mērķgrupai (īpaši jauniešiem no marginalizētām kopienām un jauniešiem nabadzīgos sociālekonomiskajos apstākļos) — dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iespēja uzlabot ES iesaistes redzamību un atdzīvināt plašākas diskusijas par brīvprātīgo darbu Eiropā un tā devumu sabiedrībai;

J.	tā kā pilsoniskās sabiedrības un jauniešu organizācijas ir svarīgas kā kvalitatīvas vietējā, nacionālā un pārrobežu brīvprātīgā darba pieredzes nodrošinātājas; tā kā šajā sakarā nepieciešams pastāvīgs atbalsts un labvēlīgi juridiskie un finansiālie apstākļi;

K.	tā kā kopš 2016. gada decembra, kad sāka darboties Komisijas tiešsaistes platforma, ESK reģistrējušies jau vairāk nekā 20 000 cilvēku;

L.	tā kā Komisija tiek mudināta nākt klajā ar skaidru un sīki izstrādātu ESK tiesisko regulējumu, kurā būtu ņemti vērā turpmāk izklāstītie Eiropas Parlamenta ieteikumi,

Eiropas solidaritāte

uzskata, ka ir svarīgi skaidri definēt solidaritātes darbības ES līmenī; prasa, lai Komisija nosaka ESK mērķus un nodrošina, ka tā darbības ir izmērāmas un efektīvas, ņemot vērā solidaritātes darbību svarīgo labvēlīgo ietekmi gan uz atsevišķajiem dalībniekiem, gan uz kopienu; uzsver, ka šajā sakarā nepieciešamās definīcijas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajam organizācijām, kas darbojas brīvprātīgā darba, pilsoniskās iesaistes un jaunatnes darbību jomā, atbilstoši Līgumos un Hartā noteiktajām ES pamatvērtībām;

uzsver, ka visiem ES iedzīvotājiem jānodrošina vienlīdzīga piekļuve ESK; mudina vairāk veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām un cilvēku no nelabvēlīgākas vides iespējas piedalīties šajā iniciatīvā;

ir stingri pārliecināts, ka, lai gan mācīšanās, tostarp neformālas un ikdienējas mācīšanās, komponents un ietekme uz atsevišķo brīvprātīgo, strādājošo jaunieti, praktikantu vai mācekli ir svarīgi elementi, ESK galvenajam mērķim vajadzētu būt skaidras solidaritātes un sociālās atbildības izpausmes ceļā panākt labvēlīgu ietekmi uz projektu un darbību labuma guvējiem un plašāku kopienu;

turklāt uzskata, ka ESK iniciatīvā pieejamās vietas palīdzētu attīstīt dalībnieku dzīves prasmes, atbildību, līdzdalības un dalīšanās izjūtu un palīdzētu pārvarēt valodas, kultūras, reliģijas, pārliecības vai ekonomisko apstākļu atšķirības, kā arī maldīgus priekšstatus un aizspriedumus; uzskata, ka ESK iniciatīva palīdzētu arī veicināt aktīvu pilsoniskumu un palīdzētu dalībniekiem iegūt prasmi kritiski analizēt realitāti un sabiedrības problēmas, ar ko tie saskaras; aicina Komisiju ESK īstenošanā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu;

uzsver, ka civilā aizsardzība un humānā palīdzība nedrīkst būt atkarīga no jauniešiem, kas darbojas Eiropas Solidaritātes korpusā; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt pastāvīgus ieguldījumus strukturētā civilajā aizsardzībā un humānajā palīdzībā;

Eiropas Solidaritātes korpusa finansēšana

pauž nopietnas bažas par Komisijas ieceri ESK pirmajā posmā īstenot, to iestrādājot pastāvošajās programmās un iniciatīvās, īpaši izglītības un kultūras programmās, piemēram, “Erasmus+”, “Eiropa pilsoņiem”, garantijā jauniešiem un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā, nedarot pietiekami skaidri zināmus tieši ESK atvēlētos finanšu resursus un cilvēkresursus; atgādina, ka Parlaments — kā viens no likumdevējiem ES programmu jautājumos un budžeta lēmējinstitūcijas iestāde — neatbalsta finansējuma pārdali no prioritārām programmām un ka bieži vien trūkst pietiekamu resursu pamatdarbību un jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai;

aicina Komisiju gaidāmajā leģislatīvā akta priekšlikumā par ESK skaidri izklāstīt budžeta režīmu, kas ESK ļautu efektīvi darboties; uzsver, ka ESK finansēšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pastāvošās uz jauniešiem orientētās programmas un iniciatīvas, piemēram, programmas “Eiropa pilsoņiem” un “Erasmus+”, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, kā arī tādas iniciatīvas kā garantiju jauniešiem, un netraucēs pastāvošo instrumentu, piemēram, EVS, darbībai;

aicina Komisiju izveidot efektīvu ESK uzraudzības un izvērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu tā pareizu īstenošanu, tā doto iespēju kvalitāti un tā rezultātu ilgtspēju;

Eiropas Solidaritātes korpusa integrēšana plašākā brīvprātīgā darba stratēģijā

ierosina Komisijai, lai ESK darbotos sekmīgi, to integrēt plašākā politikas stratēģijā, kuras mērķis būtu izveidot Eiropā brīvprātīgajam darbam labvēlīgus apstākļus, bet izvairoties no pārklāšanās ar sekmīgām jau pastāvošām iniciatīvām, piemēram, EVS, un drīzāk tās nostiprinot;

10.

uzsver, ka lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek vietējā līmenī un apmierina vietējas vajadzības un ka tāpēc ESK sākotnēji būtu jākoncentrējas uz vietēju brīvprātīgo darbu, nevis pārrobežu iespējām, kam nepieciešama starptautiskā mobilitāte un kas var nebūt pieejamas cilvēkiem no nelabvēlīgākas vides;

11.

uzsver, ka ESK nedrīkstētu radīt nekādu papildu administratīvo slogu nedz individuāliem dalībniekiem, nedz iesaistītajām organizācijām un ka tam būtu jādarbojas pēc iespējas ciešākā sasaistē ar jau pastāvošām un stabilām brīvprātīgā darba iespējām, ko piedāvā pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

12.

mudina Komisiju mēģināt panākt līdzsvaru starp lielo skaitu tiešsaistes platformā reģistrēto pieteikumu uz ESK un pieejamo brīvprātīgā darba vietu skaitu, lai jauniešiem, kas piesakās uz ESK, nedotu pamatu neapmierinātībai;

13.

aicina Komisiju brīvprātīgo darbu integrēt Eiropas programmās un fondos, piemēram, struktūrfondos, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā, programmā LIFE un ES ārējās darbības programmās un fondos; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir izveidot vienotu kontaktpunktu ES brīvprātīgā darba politikas un programmu koordinēšanai;

14.

ierosina, ka, lai atbalstītu ESK īstenošanu, izglītības iestādes savās programmās varētu iekļaut apmācību brīvprātīgā darba jomā, pievēršot uzmanību solidaritātes darbībām;

Skaidrs darba un brīvprātīgā darba nošķīrums un kvalitatīvas iespējas jauniešiem nodarbinātības virzienā

15.

aicina Komisiju ESK īstenošanā skaidri nošķirt brīvprātīgo darbu un parasto darbu, lai saglabātu fundamentālās atšķirības starp brīvprātīgo darbu un darbu, kas galvenokārt vērsts vai nu uz labuma guvēju vajadzībām, vai uz dalībnieku apmācības un izaugsmes vajadzībām, un lai nepieļautu, ka potenciālas kvalitatīvas darbvietas tiek aizstātas ar neatalgota brīvprātīgā darba vietām; šajā sakarā uzsver, ka brīvprātīgā darba iespējas nedrīkstētu būt tiesīgas pretendēt uz finansējumu, kas ir īpaši paredzēts jauniešu bezdarbs apkarošanai, piemēram, jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai;

16.

uzsver, ka brīvprātīgā darba joma būtu jābalsta uz skaidru izpratni par kvalitatīva brīvprātīgā darba principiem, piemēram, tiem, kas izklāstīti Eiropas Hartā par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem; turklāt uzsver, ka jebkādam brīvprātīgajam darbam vienmēr būtu jāatbalsta bezpeļņas solidaritātes darbības identificēto kopienas vajadzību apmierināšanai;

17.

uzsver, ka darba jomā uzmanība būtu jāpievērš kvalitatīvu darbvietu, prakses un māceklības vietu radīšanai solidaritātes jomas bezpeļņas organizācijās un sociālajos uzņēmumos;

18.

uzsver, cik svarīgi ir sniegt pienācīgu administratīvo un finansiālo atbalstu abu jomu uzņēmējām organizācijām un struktūrām un nodrošināt zinātību un prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu pienācīgi uzņemt ESK dalībniekus;

19.

prasa noteikt, ka uzņēmējām organizācijām būtu jāpievienojas kvalitātes hartai, ko veido saskaņoti mērķi, principi un standarti, piemēram, tie, kas izklāstīti Eiropas Stažēšanās un prakses kvalitātes hartā (10); mudina uzņēmējas organizācijas jau iepriekš norādīt prasmes un kompetences, kas būtu jāiegūst procesa laikā; aicina nodrošināt dalības laikā iegūto prasmju un kompetenču salīdzināmību, atzīšanu un validēšanu, kā prasīts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, tā, lai šīs prasmes un kompetences noderētu ilgtspējīgai jauniešu iekļaušanai darba tirgū; uzsver, ka skaidri standarti palīdzēs uzraudzīt ESK īstenošanu;

20.

uzsver, ka jauniešiem brīvprātīgajiem jānodrošina pietiekama finansiāla atlīdzība un strādājošiem jauniešiem — pienācīgs atalgojums, kā arī veselības apdrošināšana, apmācība un darbaudzināšana; uzsver, ka būtu jāparūpējas par viņu darba slodzes un vides uzraudzību, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, kas viņiem būt jāveic savā ESK brīvprātīgā darba vietā vai darbā;

21.

vēlreiz aicina dalībvalstis jauniešu nodarbinātības politiku sasaistīt ar kvalitatīviem un ilgtspējīgiem darba līgumiem, lai risinātu nestabilitātes un nepietiekamās nodarbinātības problēmu;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt jauniešiem no nelabvēlīgākas vides vai ar īpašām vajadzībām pilnīgu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam; šajā sakarā uzsver, ka būtu jāparedz īpašs budžets, no kā segt izmaksas par personīgo palīdzību vai papildu atbalstu attiecīgajiem jauniešiem; uzskata, ka šajā ziņā par labas prakses piemēru var uzskatīt EVS;

Koordinēšana dienestu starpā un apspriešanās ar ieinteresētajām personām

23.

aicina Komisiju ESK iniciatīvu pienācīgi koordinēt un integrēt visos savos dienestos, kā arī ar pārējām Eiropas un dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu īstenošanu; ierosina atbildību par ESK koordinēšanu un integrēšanu uzticēt Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorātam;

24.

atgādina Komisijai par nepieciešamību pirms leģislatīvā akta priekšlikuma izstrādes nodrošināt piemērotus apstākļus pienācīgām apspriedēm ar ieinteresētajām personām, piemēram, jaunatnes organizācijām, Eiropas sociālajiem partneriem, brīvprātīgo organizācijām, arodbiedrībām un dalībvalstīm; uzsver, ka šīs ieinteresētās personas būtu regulāri jāiesaista iniciatīvas īstenošanā un attiecīgos gadījumos arī uzraudzībā, lai nodrošinātu tās pareizu īstenošanu, tās norīkojuma vietu kvalitāti un tās rezultātu ilgtspēju;

o o

25.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0425.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0005.

(3) OV C 259 E, 29.10.2009., 9. lpp.

(4) OV C 224, 21.6.2016., 19. lpp.

(5) OV C 440, 30.12.2015., 67. lpp.

(6) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(7) http://ec.europa.eu/citizenship/pdf/volunteering_charter_en.pdf

(8) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(9) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

(10) http://www.youthforum.org/assets/2014/04/internship_charter_EN.pdf

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/73

P8_TA(2017)0131

ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamība

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamību (2016/3018(RSP))

(2018/C 298/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 11., 16., 47. un 52. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1) (“Datu aizsardzības direktīva”),

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (4),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian Schrems/Data Protection Commissioner (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par personas datu pārsūtīšanu no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, izpildot Tiesas spriedumu lietā C-362/14 (Schrems) (COM(2015)0566),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Apmaiņa ar personas datiem un šo datu aizsardzība globalizētā pasaulē” (COM(2017)0007),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumu lietās C-203/15 Tele2 Sverige AB/Post- och telestyrelsen un C-698/15 Secretary of State for the Home Department/Tom Watson un citi (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1250 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs (7),

—	ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinumu Nr. 4/2016 par ES un ASV privātuma vairoga pietiekamības lēmuma projektu (8),

—	ņemot vērā 29. panta datu aizsardzības darba grupas 2016. gada 13. aprīļa atzinumu par ES un ASV privātuma vairoga pietiekamības lēmuma projektu (9) un 29. panta darba grupas 2016. gada 26. jūlija paziņojumu (10),

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par transatlantiskajām datu plūsmām (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

tā kā Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā 2015. gada 6. oktobra spriedumā lietā C-362/14 Maximillian Schrems/Data Protection Commissioner lēmumu par “drošības zonu” atzina par spēkā neesošu un precizēja, ka pietiekams aizsardzības līmenis trešā valstī būtu jāsaprot kā “būtībā ekvivalents” līmenim, kāds saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, to lasot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk — “ES Hartas”) izpratnē, ir garantēts Savienībā, un tas noteica nepieciešamību pabeigt sarunas par jaunu regulējumu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā personas dati būtu jāpārsūta no ES uz ASV;

tā kā, pārbaudot trešās valsts nodrošināto aizsardzības līmeni, Komisijai ir pienākums izvērtēt to šajā valstī piemērojamo tiesību normu saturu, kas izriet no iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, ko tā uzņēmusies, kā arī praksi, kuras mērķis ir nodrošināt šo normu ievērošanu, jo saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 2. punktu Komisijai ir jāņem vērā visi ar personas datu pārsūtīšanu uz trešo valsti saistītie apstākļi; tā kā šajā izvērtējumā ir ne vien jāpievēršas tiesību aktiem un praksei saistībā ar personas datu aizsardzību komerciāliem un privātiem mērķiem, bet tajā ir arī jāaplūko visi aspekti saistībā ar attiecīgajā valstī vai nozarē piemērojamo struktūru, jo īpaši, bet ne tikai, tiesībaizsardzības, nacionālās drošības un pamattiesību ievērošanas ziņā;

tā kā personas datu pārsūtīšana starp ES un ASV komerciālām organizācijām ir svarīgs transatlantisko attiecību elements; tā kā šāda pārsūtīšana būtu jāveic, pilnībā ievērojot tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu; tā kā viens no ES pamatmērķiem ir ES Hartā noteiktā pamattiesību aizsardzība;

D.	tā kā EDAU savā Atzinumā Nr. 4/2016 vairākkārt izteica bažas par privātuma vairogu; tā kā šajā pašā atzinumā EDAU pauž gandarījumu par visu iesaistīto pušu centieniem rast risinājumu attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu no ES uz ASV komerciālos nolūkos saskaņā ar pašsertifikācijas sistēmu;

tā kā 29. panta darba grupas atzinumā Nr. 01/2016 par ES un ASV privātuma vairoga pietiekamības lēmuma projektu grupa atzinīgi vērtēja nozīmīgos uzlabojumus privātuma vairogā salīdzinājumā ar lēmumu par drošības zonu, vienlaikus arī paužot nopietnas bažas par saskaņā ar privātuma vairogu pārsūtāmo datu komerciālajiem aspektiem un valsts iestāžu piekļuvi tiem;

tā kā Komisija 2016. gada 12. jūlijā pēc papildu apspriedēm ar ASV administrāciju pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1250, ar kuru noteikts pietiekams to personas datu aizsardzības līmenis, kas no Savienības tiek pārsūtīti Amerikas Savienoto Valstu organizācijām ES un ASV privātuma vairoga ietvaros;

tā kā ES un ASV privātuma vairogam ir pievienotas vairākas vēstules un vienpusēji paziņojumi, kuros ASV administrācija cita starpā skaidro datu aizsardzības principus, pārraudzības, izpildes un tiesiskās aizsardzības mehānismus un aizsardzības un drošības pasākumus, kas drošības iestādēm jāievēro, lai piekļūtu un apstrādātu personas datus;

tā kā 29. panta darba grupa 2016. gada 26. jūlija paziņojumā atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko ES un ASV privātuma vairoga mehānisms sniedz salīdzinājumā ar lēmumu par drošības zonu, un uzteic Komisiju un ASV iestādes par to, ka tās ņēmušas vērā darba grupas apsvērumus; tā kā 29. panta darba grupa tomēr norāda, ka vairāki apsvērumi vēl arvien ir aktuāli gan saistībā ar komerciālajiem aspektiem, gan ar ASV valsts iestāžu piekļuvi datiem, kas tiek pārsūtīti no ES, piemēram, trūkst konkrētu noteikumu par automatizētiem lēmumiem un nepastāv vispārējas tiesības šos lēmumus apstrīdēt, ir nepieciešams stingrāk garantēt ombuda mehānisma neatkarību un pilnvaras, kā arī nav konkrētā veidā garantēts, ka netiks veikta personas datu masveida un nediferencēta apkopošana (masveida vākšana),

atzinīgi vērtē gan Komisijas, gan ASV administrācijas centienus risināt Eiropas Savienības Tiesas, dalībvalstu, Eiropas Parlamenta, datu aizsardzības iestāžu (DPA) un ieinteresēto personu izteiktās bažas, lai Komisija varētu pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina ES un ASV privātuma vairoga pietiekamību;

atzīst, ka ES un ASV privātuma vairogā ir paredzēti būtiski uzlabojumi attiecībā uz standartu skaidrību salīdzinājumā ar iepriekšējo ES un ASV drošības zonu un ka ASV organizācijām, kuras pašas apstiprina savu atbilstību ES un ASV privātuma vairogam, būs jāievēro precīzāki datu aizsardzības standarti nekā atbilstoši drošības zonai;

ņem vērā, ka līdz 2017. gada 23. martam ES un ASV privātuma vairogā bija iesaistījušās 1 893 ASV organizācijas; pauž nožēlu, ka Privātuma vairogs ir balstīts uz brīvprātīgu pašsertifikāciju un tādēļ attiecas tikai uz ASV organizācijām, kas tajā brīvprātīgi iesaistījušās, un tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi sistēmā nav iesaistīti;

atzīst, ka ES un ASV privātuma vairogs atvieglo informācijas pārsūtīšanu no Savienības MVU un uzņēmumiem uz ASV;

norāda, ka saskaņā ar EST spriedumu Schrems lietā lēmums par pietiekamību vēl joprojām neietekmē Eiropas DPA pilnvaras un ka līdz ar to tās šīs pilnvaras var īstenot, tostarp pārtraukt vai aizliegt datu pārsūtīšanu uz ES un ASV privātuma vairogā reģistrētu organizāciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nozīmīgo lomu, kas privātuma vairoga sistēmā piešķirta dalībvalstu DPA, kuras var pārbaudīt un izmeklēt sūdzības saistībā ar ES Hartā minēto tiesību uz privātumu un ģimenes dzīvi aizsardzību un apturēt datu pārsūtīšanu, kā arī atzinīgi vērtē to, ka ASV Tirdzniecības ministrijai ir uzlikts pienākums šādas sūdzības izskatīt;

atzīmē, ka saskaņā ar privātuma vairoga regulējumu ES datu subjektiem ir vairākas iespējas, kā izmantot tiesiskās aizstāvības līdzekļus ASV: pirmkārt, sūdzības var iesniegt vai nu tieši uzņēmumam vai ar Tirdzniecības ministrijas starpniecību, pēc tam vēršoties vai nu datu aizsardzības iestādē vai arī kādā neatkarīgā strīdu izšķiršanas struktūrā, otrkārt, saistībā ar pamattiesību ierobežošanu valsts drošības interesēs var celt civiltiesisku prasību ASV tiesā un līdzīgas sūdzības var arī risināt arī jaunizveidotā neatkarīgā ombuda struktūra, un, visbeidzot, sūdzības par pamattiesību aizskārumu tiesībaizsardzības un sabiedrības interešu vārdā var risināt, apstrīdot tiesas pavēstes; mudina Komisiju un datu aizsardzības iestādes sniegt turpmākus norādījumus, lai šie tiesiskās aizstāvības līdzekļi būtu vieglāk pieejami un izmantojami;

novērtē ASV Tirdzniecības ministrijas skaidri pausto apņemšanos cieši uzraudzīt to, kā ASV organizācijas ievēro ES un ASV privātuma vairoga principus, kā arī tās ieceri veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus pret struktūrām, kuras šos principus neievēro;

atkārtoti aicina Komisiju censties precizēt ASV sniegto rakstisko garantiju juridisko statusu un nodrošināt, lai visas saistības vai regulējums, kas paredzēti saskaņā ar privātuma vairogu, tiktu saglabāti pēc tam, kad pilnvaras Amerikas Savienotajās Valstīs pārņems jaunā administrācija;

uzskata, ka, neraugoties ASV valdības saistībām un garantijām privātuma vairoga regulējumam pievienotajās vēstulēs, joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz komerciālajiem aspektiem, valsts drošību un tiesībaizsardzību;

10.

īpaši norāda uz būtiskām atšķirībām starp aizsardzību, ko paredz Direktīvas 95/46/EK 7. pants, un informēšanas un izvēles principu privātuma vairoga regulējumā, kā arī uz ievērojamajām atšķirībām starp Direktīvas 95/46/EK 6. pantu un datu integritātes un mērķa ierobežojuma principu privātuma vairoga regulējumā; norāda, ka tā vietā, lai noteiktu, ka juridisks pamats (piemēram, piekrišana vai līgums) ir nepieciešams visām apstrādes darbībām, datu subjekta tiesības saskaņā ar privātuma vairoga principiem attiecas tikai uz divām šaurām apstrādes darbībām (informācijas atklāšana un nolūka maiņa) un paredz tikai tiesības iebilst (“opt-out”);

11.

uzskata, ka šīs daudzās bažas var sekmēt to, ka lēmums par nodrošinātās aizsardzības pietiekamību nākotnē atkal var tikt apstrīdēts, vēršoties tiesu iestādēs; uzsver kaitīgās sekas gan attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, gan nepieciešamo juridisko noteiktību ieinteresētajām personām;

12.

cita starpā norāda uz to, ka trūkst atbilstīga regulējuma par automatizētu lēmumu pieņemšanu un par vispārējām tiesībām tos apstrīdēt, kā arī ka trūkst skaidri definētu principu par to, kā privātuma vairoga principi piemērojami datu apstrādātājiem (aģentiem);

13.

norāda, ka privātpersonām gan ir iespēja ES pārzinim iebilst pret jebkādu savu personas datu pārsūtīšanu uz ASV un šo datu turpmāku apstrādi ASV, ja privātuma vairogā iesaistījies uzņēmums darbojas kā datu apstrādātājs ES pārziņa uzdevumā, tomēr privātuma vairoga regulējumā nav iekļauti specifiski noteikumi par vispārējām tiesībām iebilst pašsertificētam ASV uzņēmumam;

14.

norāda, ka tikai maza daļa no ASV organizācijām, kas pievienojušās privātuma vairogam, izvēlējušās strīdu izšķiršanas mehānismam izmantot ES DPA; pauž bažas, ka šā iemesla dēļ ES iedzīvotāji būs neizdevīgākā pozīcijā, kad viņi mēģinās īstenot savas tiesības;

15.

norāda, ka trūkst skaidri formulētu principu par to, kā privātuma vairoga principi attiecas uz apstrādātājiem (aģentiem), atzīstot, ka visi šie principi attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic jebkāds pašsertificēts ASV uzņēmums, ja vien nav paredzēts citādi, un ka pārsūtīšanai apstrādes nolūkiem vienmēr ir nepieciešams līgums ar ES pārzini, kurš nosaka apstrādes nolūkus un līdzekļus, tostarp to, vai apstrādātājam ir atļauts veikt tālāku pārsūtīšanu (piemēram, nodošana apstrādei apakšuzņēmumam);

16.

attiecībā uz nacionālo drošību un novērošanu uzsver, ka, neraugoties uz Valsts izlūkošanas dienesta (ODNI) direktora sniegtajiem paskaidrojumiem privātuma vairoga regulējumam pievienotajās vēstulēs, joprojām būs iespējama masveida novērošana, neraugoties uz ASV iestāžu izmantotiem atšķirīgiem terminiem; pauž nožēlu par to, ka trūkst masveida novērošanas vienotas definīcijas un ka tiek pieņemta amerikāņu izmantotā terminoloģija, un tādēļ prasa noteikt vienotu masveida novērošanas definīciju, kas būtu saistīta ar šā termina Eiropas izpratni, atbilstoši kurai novērtējumu nepadara atkarīgu no izvēles; uzsver, ka jebkāda masveida novērošana ir ES Hartas pārkāpums;

17.

atgādina par VI pielikumā (Robert S. Litt (ODNI) vēstule) paskaidroto, ka, saskaņā ar Prezidenta politikas direktīvu Nr. 28 (turpmāk “PPD-28”), sešos gadījumos joprojām ir atļauta personu, kas nav ASV valstspiederīgie, personas un saziņas datu masveida vākšana; norāda, ka šādai datu masveida vākšanai ir jābūt vienīgi “pēc iespējas atbilstīgākai konkrētajam gadījumam” un “saprātīgai”, kas neatbilst ES Hartā noteiktajiem stingrākajiem nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijiem;

18.

ar lielām bažām konstatē, ka no 2017. gada 7. janvāra vairs nav kvoruma Privātuma un pilsonisko brīvību pārraudzības padomē (PCLOB), kas VI pielikumā (Robert S. Litt (ODNI) vēstule) minēta kā neatkarīga ar likumu izveidota iestāde, kuras pienākumi ir analizēt un pārskatīt terorisma apkarošanas programmas un politiku, tostarp sakaru izlūkošanas izmantošanu, lai nodrošinātu, ka ar tām pienācīgi aizsargā privātumu un pilsoniskās brīvības, un tagad tā darbosies ar nepilna kvoruma statusu, līdz ASV prezidents nozīmēs jaunus valdes locekļus un ASV Senāts tos apstiprinās; uzsver, ka nepilna kvoruma statusā PCLOB pilnvaras ir ierobežotas un tā nevar veikt noteiktas darbības, kurām vajadzīgs valdes apstiprinājums, piemēram, uzraudzības projektu uzsākšanu vai uzraudzības ieteikumu sniegšana, tādējādi nopietni mazinot atbilstības un uzraudzības garantijas un solījumus, ko ASV iestādes devušas šajā jomā;

19.

pauž nožēlu par to, ka ES un ASV privātuma vairogs neaizliedz datu masveida vākšanu tiesībaizsardzības nolūkiem;

20.

uzsver, ka EST savā 2016. gada 21. decembra spriedumā precizēja, ka ES Harta ir jāinterpretē tādējādi, ka tai “pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā noziedzības apkarošanas nolūkā ir paredzēta visaptveroša un nediferencēta visas informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu saglabāšana attiecībā uz visiem abonentiem un reģistrētiem lietotājiem un attiecībā uz visiem elektronisko sakaru līdzekļiem”; norāda, ka masveida novērošanā ASV tādējādi netiek nodrošināts personas un saziņas datu būtībā ekvivalents aizsardzības līmenis;

21.

bažīgi vērtē nesenos atklājumus par ASV elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja pēc Nacionālās drošības aģentūras (NSA) un FIB pieprasījuma veiktajām novērošanas darbībām attiecībā uz visām tā serveros ienākošajām e-pasta vēstulēm pat vēl 2015. gadā, t. i., vienu gadu pēc Prezidenta politikas direktīvas Nr. 28 pieņemšanas un laikā, kad notika sarunas par ES un ASV privātuma vairogu; prasa, lai Komisija panāktu pilnīgu situācijas skaidrojumu no ASV iestādēm un sniegtās atbildes darītu pieejamas Padomei, Parlamentam un valstu datu aizsardzības iestādēm; minēto uzskata par iemeslu, lai nopietni apšaubītu ODNI sniegtās garantijas; apzinās, ka ES un ASV privātuma vairoga pamatā ir PPD-28, kas ir prezidenta pieņemts dokuments un kuru jebkurš nākamais prezidents var arī atcelt, turklāt rīkojoties bez Kongresa piekrišanas;

22.

ar bažām atzīmē, ka 2017. gada 23. un 28. martā attiecīgi ASV Senāts un Pārstāvju palāta balsojumā noraidīja noteikumu, ko Federālā sakaru komisija bija iesniegusi attiecībā uz “Platjoslas un citu telekomunikāciju pakalpojumu klientu privātuma aizsardzību”, un tas praksē nozīmē, ka nebūs spēkā platjoslas privātuma noteikumi, saskaņā ar kuriem interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaņem nepārprotama patērētāju piekrišana, pirms tie reklāmdevējiem un citiem uzņēmumiem pārdod vai dalās ar tīmekļa pārlūkošanas datiem un citu privātu informāciju; uzskata, ka šis ir vēl viens apdraudējums privātuma aizsardzībai Amerikas Savienotajās Valstīs;

23.

pauž nopietnas bažas par to, ka ir izdotas un ģenerālprokurora 2017. gada 3. janvārī apstiprinātas “Procedūras par Nacionālās drošības aģentūras neapstrādātas izlūkošanas informācijas pieejamību vai izplatīšanu saskaņā ar Izpildrīkojuma Nr. 12333 2.3. iedaļu”, jo tajās paredzēts, ka NSA ar lielu daudzumu privātu datu, kas ievākti bez ordera, tiesas rīkojuma vai Kongresa atļaujas, dalās ar 16 citām iestādēm, tostarp FIB, Narkotiku apkarošanas aģentūru un Iekšzemes drošības departamentu; aicina Komisiju nekavējoties novērtēt šo jauno noteikumu saderību ar saistībām, ko ASV iestādes uzņēmušās saskaņā ar privātuma vairogu, kā arī par to ietekmi uz personas datu aizsardzības līmeni Amerikas Savienotajās Valstīs;

24.

atgādina, ka personām, tostarp ES datu subjektiem, gan ir vairākas tiesiskās aizsardzības iespējas, ja tās ASV ir pakļautas nelikumīgai (elektroniskajai) uzraudzībai nacionālās drošības nolūkos, taču tikpat skaidrs ir tas, ka nav aptverti vismaz daži juridiskie pamatojumi (piemēram, Izpildrīkojums Nr. 12333), kurus ASV izlūkošanas iestādes var izmantot; turklāt uzver, ka pat principā pastāvot tiesiskās aizsardzības iespējām citu valstu personām, piemēram, uzraudzībai saskaņā ar ĀIUL, pieejamās rīcības iespējas ir ierobežotas un privātpersonu (tostarp ASV personu) prasības tiks atzītas par nepieņemamām, ja tās nevar pierādīt “tiesībspēju”, un tas ierobežo piekļuvi parastajām tiesām;

25.

aicina Komisiju izvērtēt ietekmi, kāda ir 2017. gada 25. janvāra Izpildrīkojumam par “Sabiedrības drošības uzlabošanu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā” un jo īpaši tā 14. iedaļai par ārvalstu pilsoņu izslēgšanu no Privātuma akta aizsardzības attiecībā uz identificējamu personas informāciju, kas ir pretrunā ar rakstiskajām garantijām par spēkā esošiem privātpersonu tiesiskās aizsardzības mehānismiem gadījumos, kad ASV iestādes piekļuvušas datiem; aicina Komisiju iesniegt detalizētu juridisko analīzi par šā izpildrīkojuma pasākumu ietekmi uz aizsardzības līdzekļu iespējām un Eiropas iedzīvotāju tiesībām uz tiesisko aizsardzību ASV;

26.

pauž nožēlu par to, ka nedz privātuma vairoga principi, nedz arī ASV administrācijas vēstules ar paskaidrojumiem un garantijām neapliecina, ka tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir tiem ES iedzīvotājiem, kuru personas dati tiek pārsūtīti ASV organizācijai saskaņā ar privātuma vairoga principiem, un kuriem turpmāk piekļūst un tos apstrādā ASV publiskas iestādes tiesībaizsardzības un valsts interešu nolūkos, taču ES Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumā tika uzsvērts, ka pienācīgas aizsardzības līmenis ir ES Hartas 47. pantā paredzēto pamattiesību svarīgākais elements;

27.

atgādina par 2016. gada 26. maija rezolūciju, kurā teikts, ka ASV Valsts departamenta izveidotais ombuda mehānisms nav pietiekami neatkarīgs un ka tam nav piešķirtas pietiekami efektīvas pilnvaras, lai tas veiktu savus pienākumus un nodrošinātu ES iedzīvotāju efektīvu tiesisko aizsardzību; norāda, ka jaunā ASV administrācija līdz šim vēl nav iecēlusi jaunu ombudu pēc tam, kad beidzās amata pilnvaru termiņš ekonomikas izaugsmes, enerģētikas un vides valsts sekretāra vietniekam, kurš šajā amatā tika iecelts 2016. gada jūlijā; uzskata, ka bez iecelta neatkarīga un pienācīgi pilnvarota ombuda ASV apliecinājumi attiecībā uz ES iedzīvotāju efektīvu tiesisko aizsardzību nebūs spēkā; pauž vispārējas bažas, ka persona, attiecībā uz kuru pieļauts pārkāpums, var pieprasīt vienīgi informāciju un to, lai dati tiktu dzēsti un/vai nepieļauta to turpmāka apstrāde, taču tai nav tiesību uz kompensāciju;

28.

ar bažām norāda, ka 2017. gada 30. martā trīs no piecām paredzētajām amata vietām bija brīvas Federālajā tirdzniecības komisijā (FTC), kura nodrošina privātuma vairoga īstenošanu;

29.

pauž nožēlu, ka procedūra, ar ko pieņem lēmumu par pietiekamību, neparedz oficiālu apspriešanās procesu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tādām kā uzņēmumi, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv MVU;

30.

pauž nožēlu, ka Komisija sava īstenošanas lēmuma pieņemšanas procedūru praksē īstenoja tā, ka Parlamentam nebija iespēju efektīvi īstenot savas pārbaudes tiesības attiecībā uz īstenošanas akta projektu;

31.

aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka privātuma vairogs pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679, kuru piemēros no 2018. gada 16. maija, un ES Hartai;

32.

aicina Komisiju jo īpaši nodrošināt to, ka personas datus, kas ir pārsūtīti uz ASV saskaņā ar privātuma vairogu, var pārsūtīt uz kādu citu trešo valsti tikai tad, ja šī pārsūtīšana ir saderīga ar nolūku, kādā dati sākotnēji tika vākti, un ja šajā trešā valstī piemēro tādus pašus noteikumus par īpašu un mērķtiecīgu pieeju tiesībaizsardzības nolūkiem;

33.

aicina Komisiju uzraudzīt to, vai tiek dzēsti tie personas dati, kas vairs nav vajadzīgi mērķim, kuram tie tika sākotnēji tika vākti, tostarp vai to dara tiesībaizsardzības iestādes;

34.

aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt, vai privātuma vairogs ļauj DPA pilnībā izmantot visas savas pilnvaras, un, ja tā nav, tad noteikt tos noteikumus, kuri kavē DPA pilnvaru īstenošanu;

35.

aicina Komisiju pirmās kopīgās ikgadējās pārskatīšanas laikā veikt rūpīgu un vispusīgu izpēti gan par visiem šajā rezolūcijā un Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūcijā par transatlantiskajām datu plūsmām minētajiem trūkumiem un nepilnībām, gan arī trūkumiem, ko noteikusi 29. panta darba grupa, EDAU un ieinteresētās puses, un parādīt, kā šīs nepilnības novērstas nolūkā nodrošināt atbilstību ES Hartai un Savienības tiesību aktiem, kā arī rūpīgi izvērtēt, vai ASV administrācijas paskaidrojumos un garantijās minētie mehānismi un drošības pasākumi ir efektīvi un iespējami;

36.

aicina Komisiju nodrošināt, ka, veicot kopīgo ikgadējo pārskatīšanu, visiem grupas locekļiem ir to uzdevumu izpildei nepieciešamā pilnīgā un neierobežotā piekļuve visiem dokumentiem un struktūrām, tostarp elementiem, kas ļauj pareizi novērtēt, cik samērīga un proporcionāla ir publisku iestāžu pārsūtītu datu vākšana un piekļuve šādiem datiem tiesībaizsardzības vai valsts drošības nolūkos;

37.

uzsver, ka visiem kopīgās pārskatīšanas grupas locekļiem ir jānodrošina neatkarība to uzdevumu izpildē, un viņiem jābūt tiesībām izteikt savus atšķirīgos viedokļus kopīgās pārskatīšanas galīgajā ziņojumā, turklāt šie viedokļi jāpublisko un jāpievieno kopīgajam ziņojumam;

38.

prasa, lai Savienības DPA uzrauga ES un ASV privātuma vairoga darbību un īsteno savas pilnvaras, tostarp iespēju apturēt vai pilnībā aizliegt personas datu pārsūtīšanu ES un ASV privātuma vairoga organizācijai, ja tās uzskata, ka netiek nodrošinātas Savienības datu subjektu pamattiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību;

39.

uzsver, ka Parlamentam jābūt pilnai piekļuvei jebkuram attiecīgajam dokumentam, kas saistīts ar kopīgo ikgadējo pārskatīšanu;

40.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV valdībai un Kongresam.

(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(3) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(4) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

(5) ECLI:EU:C:2015:650.

(6) ECLI:EU:C:2016:970.

(7) OV L 207, 1.8.2016., 1. lpp.

(8) OV C 257, 15.7.2016., 8. lpp.

(9) http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/ opinion-recommendation/files/2016/wp238_en.pdf

(10) http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/press-material/press-release/art29_press_material/2016/20160726_wp29_wp_statement_eu_us_privacy_shield_en.pdf

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0233.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/80

P8_TA(2017)0138

2015. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (2016/2098(INI))

(2018/C 298/12)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada darbības pārskatu,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada finanšu pārskatu un 2015. gada statistikas ziņojumu,

—	ņemot vērā 2015. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2015. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2015. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

—	ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2015. gadu,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas grupas 2015. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas darbībām,

—	ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un 2015. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

—	ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2015. gada darbības pārskatu,

—	ņemot vērā EIB grupas darbības plānus 2014.–2016. gadam, 2015.–2017. gadam, 2016.–2018. gadam un EIF korporatīvo darbības plānu 2014.–2016. gadam,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, 5. protokolu par EIB statūtiem un 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

—	ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

—	ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats (1), 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku — 2013. gada pārskats (2) un 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 11. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (6) (attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (7),

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu “Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597), (SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

—	ņemot vērā EIB 2016. gada septembrī sagatavoto operāciju novērtējumu par ESIF,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016 par priekšlikumu regulai, ar ko pagarina termiņu un paplašina ESIF,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

—	ņemot vērā Ernst & Young2016. gada 8. novembrī veikto ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 (“ESIF regula”) piemērošanu,

—	ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

—	ņemot vērā Eiropas ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājam,

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0161/2017),

A.	tā kā Līgumā ir noteikts EIB pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību ar speciāliem investīciju instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, vērtspapīriem, garantijām, riska sadales iespējām un konsultēšanas pakalpojumiem;

B.	tā kā EIB ir lielākais publiskais aizdevējs pasaulē un darbojas starptautiskajos kapitāla tirgos, piedāvājot klientiem konkurētspējīgus un labvēlīgus nosacījumus ES politikas jomu un projektu atbalstīšanai;

tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) vajadzētu būt svarīgai lomai, papildinot EIB intervences pasākumus ar ES specializētu struktūru riska kapitālam un garantijām, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt MVU, Eiropas integrāciju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

tā kā Eiropas Parlaments par EIB darbību sagatavo trīs dažādus ziņojumus — ziņojumu par EIB finanšu darbību (sagatavo Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Budžeta komiteja), ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (sagatavo Budžeta kontroles komiteja) un ziņojumu par ESIF īstenošanu (sagatavo Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Budžeta komiteja);

tā kā aizsardzība pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un pret terorisma finansēšanas riskiem ir ietverta EIB līgumiskajos noteikumos, kas ir iekļauti līgumos starp EIB grupu un tās darījuma partneriem; tā kā EIB pieprasa tās darījumu partneriem ievērot visus piemērojamos tiesību aktus; tā kā EIB, pamatojoties uz uzticamības pārbaudes rezultātiem, būtu jāpiemēro papildu līgumiskie noteikumi, lai risinātu specifiskus pārredzamības un integritātes jautājumus;

F.	tā kā EIB darbojas kā stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu īstenošanas struktūra, nodrošinot, ka publiskās investīcijas tiek izmantotas, lai aizstātu vai koriģētu finanšu tirgus nepilnības un sekmētu jaunus ES virzītājspēkus izaugsmei un darbvietu radīšanai;

tā kā EIB finansējuma piesaistīšanas katalītiskā ietekme ir būtisks elements, veidojot ES pievienoto vērtību un nodrošinot, ka Eiropa arī turpmāk būs viena no vadošajām dalībniecēm pasaules mērogā ar visām pasaules līmeņa ekonomikai raksturīgajām īpašībām attiecībā uz konkurētspēju, inovāciju, infrastruktūru un pievilcību;

H.	tā kā EIB investīcijas ir ekonomikas stimulu pakete ar mērķi padarīt ES daudz piemērotāku, lai arī turpmāk tā būtu iespēju vieta un varētu risināt ar globālo ekonomisko konkurenci saistītās problēmas;

tā kā Investīciju plāns Eiropai ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir apvērst negatīvo tendenci publiskā un privātā sektora investīcijās, mobilizējot jaunu un privātu finanšu likviditāti, ko paredzēts iepludināt reālajā ekonomikā, lai veicinātu ilgtermiņa stratēģiskas un ilgtspējīgas investīcijas visā Savienībā;

J.	tā kā EIB pašlaik izstrādā un atbalsta arvien vairāk dažādu finanšu instrumentu — no PPP līdz vērtspapīrošanai; tā kā šādi instrumenti var izraisīt zaudējumu sabiedriskošanas un peļņas privatizācijas risku;

K.	tā kā EIB finansētās darbības ārpus ES galvenokārt atbalsta ES ārpolitikas mērķus, vienlaikus veicinot Savienības redzamību un vērtības un palīdzot uzturēt stabilitāti trešās valstīs;

L.	tā kā pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš paraugprakses attīstīšanai saistībā ar EIB snieguma politiku un vadību, kā arī labu pārvaldību un pārredzamību;

M.	tā kā EIB būtu jāsaglabā AAA reitings kā būtisks līdzeklis tās darījumdarbības modelī un augstas kvalitātes, drošu aktīvu portfelis ar stabiliem investīciju projektiem ESIF īstenošanai;

N.	tā kā EIB vēl nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar ieteikumiem un aicinājumiem, kas iekļauti Parlamenta rezolūcijās par EIB gada ziņojumiem iepriekšējos gados,

EIB investīciju politikas ilgtspējības veicināšana

norāda, ka 2015. gadā tika parakstīti darījumi par EUR 77,5 miljardiem (salīdzinājumā ar EUR 77 miljardiem 2014. gadā), no kuriem EUR 69,7 miljardi bija ES dalībvalstīm un EUR 7,8 miljardi ārpus ES;

atzinīgi vērtē EIB 2015. gada pārskatus un tajos izklāstītos sasniegumus un īstenotos centienus panākt labāku atspoguļošanu un ziņošanu par EIB devumu (vai papildināmību) un rezultātiem;

atgādina par Parlamenta prasību iesniegt pilnīgāku un saskaņotāku gada ziņojumu, lai varētu gūt labāku kvalitatīvu pārskatu un novērtējumu par EIB vispārējo darbību un aizdevumu prioritātēm; uzstāj, ka EIB sīkāk jāprecizē un jāsniedz informācija par konkrētu un sasniegtu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi un tās operāciju pievienoto vērtību dalībvalstīs un ārpus ES;

uzsver, ka visām EIB finansētajām darbībām ir jābūt daļai no ES vispārējās stratēģijas un politikas prioritārajām jomām un pastāvīgi saskaņā ar tām, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”, Izaugsmes un nodarbinātības mehānismā un Izaugsmes un nodarbinātības paktā, vienlaikus projektu atlasē izmantojot ekonomiskās, sociālās un finansiālās efektivitātes un ietekmes uz vidi kritērijus, lai nodrošinātu konsekventu ES politikas īstenošanu;

uzsver, ka nepieciešams parādīt konkrētus un precīzus rezultātus par to, kā EIB ārējās investīcijas ir palīdzējušas sasniegt ES prioritātes un spēju veidošanu reģionos;

stingri mudina EIB turpināt centienus pārvarēt investīciju, tirgus un nozaru trūkumus un investēt projektos un operācijās, kam ir reāla pievienotā vērtība, lai panāktu plašāku ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprāku investīciju vidi, augstāku nodarbinātību un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu visā ES;

atgādina, ka atbalsts ekonomikas atveseļošanai, ilgtspējīgai izaugsmei un lielākai kohēzijai ir vispārējais mērķis un ka EIB būtu labāk jāprognozē strukturālās problēmas, jo īpaši saistībā ar Eiropas rūpniecības atjaunošanu un uz zināšanām balstītu un digitālu ekonomiku, lai radītu jaunas ekonomiskās iespējas un inovāciju, attīstītu aprites ekonomiku un labāk veicinātu atjaunojamo energoavotu izmantošanu saskaņā ar vides, klimata un enerģētikas politikas mērķiem; uzsver, ka rūpniecības atjaunošanas process ir jāīsteno, vienlaikus ievērojot, no vienas puses, nepieciešamību izveidot augstas kvalitātes darbvietas un, no otras puses, Eiropas ekonomikai raksturīgās atšķirīgās situācijas, bet jebkurā gadījumā pienācīgi ņemot vērā vidi un darba ņēmēju un sabiedrības locekļu veselību;

uzskata, ka EIB, nosakot investīciju darbības un pieņemot lēmumus par finansējumu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu aspektiem, būtu sistemātiski jāpievērš uzmanība vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmei uz ekonomisku, sociālo jomu un vidi; uzskata, ka EIB ir nepieciešams investēt gan liela, gan maza mēroga ilgtspējīgos projektos, kam ir sistēmiska nozīme ilgtermiņā un kas rada pievienoto vērtību reģionālā un ES līmenī;

uzsver, ka finansēto projektu stabilitāte pēc definīcijas būtu jāizvērtē ne tikai attiecībā uz ekonomisko nozīmīgumu, bet arī ar vienlīdz spēcīgu uzsvaru uz šādu projektu vides un sociālo ilgtspēju, kā arī politisko, pārrobežu un reģionālo svarīgumu; atgādina, ka arī turpmāk vadošajam pamatprincipam jābūt tam, ka EIB aizdošanas darbībās prioritāte jādod projektiem ar skaidru un ilgtspējīgu plānoto ieguvumu un ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību;

10.

atzīst, ka EIB ir būtisks dalībnieks, kas vajadzīgs, lai atdzīvinātu ES ekonomiku, veicinātu nodarbinātību, paaugstinātu dalībvalstu izaugsmes rādītājus un maksimizētu pieejamo finanšu resursu efektivitāti un lietderību, izmantojot atjaunojamos instrumentus, proti, garantijas fondu multiplikatora efektu un sviras efektu;

11.

uzskata, ka nepieciešams nodrošināt noturīgu, ilgtspējīgu un stabilu ES finansēšanas stratēģiju, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanu, veicinātu nodarbinātību un palīdzētu noteiktām ekonomikas nozarēm un mazāk attīstītiem reģioniem atgūt nokavēto; atgādina par nepieciešamību koncentrēties uz produktīvām investīcijām, kas rada reālas pārmaiņas, it īpaši ilgtermiņā, un atbalstīt primāro sektoru, pētniecību, infrastruktūru un nodarbinātību; uzskata, ka projekti būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to nopelniem, to potenciālu radīt pievienoto vērtību visai ES un efektīvu papildināmību, iespējams, ar augstāku riska profilu;

12.

šajā sakarā atgādina, ka būtu jāpublisko vairāk informācijas par to individuālo projektu precīzu raksturu, kurus tieši vai netieši finansē ar EIB aizdošanas darbībām, un jo īpaši par to pievienoto vērtību un sagaidāmo ekonomisko ietekmi katrā dalībvalstī;

13.

atkārtoti norāda uz Parlamenta rūpēm par to, lai tiktu definēta līdzsvarota stratēģija ar projektu un investīciju dinamisku, taisnīgu un pārredzamu ģeogrāfisko sadalījumu starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītām valstīm un reģioniem; norāda, ka 73 % no EIB kopējā aizdevumu apjoma 2015. gadā (EUR 51 miljards) koncentrējas sešās dalībvalstīs, kas liecina par to, ka ne visas dalībvalstis vai reģioni spēj vienādā mērā izmantot investīciju iespējas;

14.

atbalsta EIB iniciatīvas sniegt kopīgu tehnisko palīdzību uz vietas vadošajām iestādēm un finanšu starpniekiem, tostarp izmantojot mērķtiecīgu fi-compass apmācību;

15.

aicina EIB pastiprināt savu saziņas politiku attiecībā uz potenciālajām iesaistītajām personām un privātajiem investoriem par pieejamā finansējuma avotiem un instrumentiem un attiecībā uz iedzīvotājiem par sasniegtajiem rezultātiem;

16.

aicina EIB un Komisiju vairāk izplatīt to piedāvāto finansēšanas iespēju, atbalsta un padomu sniegšanu, palielināt finansējumu vietējo un reģionālo iestāžu un MVU projektiem, kā arī vienkāršot piekļuvi EIB finansējumam un iespēju apvienot dotācijas ar aizdevumiem un finanšu instrumentiem; aicina Komisiju atbalstīt iespējamajiem līdzekļu saņēmējiem paredzētu apmācības programmu izstrādi, sniedzot vadības iestādēm lielākas pilnvaras attiecībā uz informācijas, norādījumu un padomu sniegšanu gala saņēmējiem;

17.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi EIB saglabāt savu AAA kredītreitingu, lai saglabātu piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem ar vislabākajiem aizņemšanās nosacījumiem un ieguvumus nodotu tālāk savā investīciju stratēģijā un aizdevumu piešķiršanas nosacījumos; aicina EIB attīstīt savu riska kultūru, lai uzlabotu efektivitāti, papildināmību un sinerģijas starp tās pasākumiem un dažādām ES politikas jomām;

18.

pauž dziļas bažas par kopumā augstākām izmaksām un maksām EIB/EIF pārvaldītajam finansējumam dalītās pārvaldības finanšu instrumentu īstenošanā, kas tika norādīts Eiropas Revīzijas palātas (ERP) secinājumos tās Īpašajā ziņojumā Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2013.–2007. gada plānošanas periodā”, un mudina ERP veikt līdzīgu revīziju par pašreizējo periodu;

EIB ietekmes uz svarīgāko publiskās politikas jomu īstenošanu uzraudzība

19.

norāda uz ziņojumu par ES iekšienē veikto EIB operāciju rezultātiem un ietekmi 2015. gadā, pamatojoties uz trīs pīlāru novērtējuma metodiku, lai novērtētu paredzamos rezultātus, uzraudzītu pašreizējos rezultātus un mērītu ietekmi uz četriem būtiskiem publiskās politikas mērķiem (PPM), proti, inovāciju un prasmēm (22,7 % no EIB parakstītā apjoma 2015. gadā jeb EUR 15,8 miljardi), finansējumu MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (28,5 % no parakstītā apjoma jeb EUR 19,8 miljardi), infrastruktūru (24,5 % jeb EUR 17,1 miljards) un vidi (24,3 % jeb EUR 16,9 miljardi); norāda, ka šajā ziņojumā ir iekļauti parakstīto jauno operāciju sasniegumi un rezultāti, lai ilustrētu gaidāmos rezultātus, bet nav iekļauta informācija par pašreizējo rezultātu uzraudzību un par panākto ietekmi;

20.

pauž nožēlu par to, ka 2015. gada ziņojumā par EIB operācijām ES iekšienē nav informācijas par bankas operāciju plānotajiem un sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz diviem transversāliem politikas mērķiem, proti, klimata pasākumiem un kohēziju; pauž bažas par to, ka EIB 2015. gadā nesasniedza plānoto 30 % līmeni kohēzijas investīcijām (ES iekšienē tika sasniegti 25,2 %) un ka arī 2016. gadā prognozētā īstenošana (27 %) ir zemāka nekā 30 % mērķis; stingri aicina EIB atjaunot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju kā primāro publiskās politikas mērķi un sākt sniegt skaidru pārskatu par tā īstenošanu;

21.

pauž nožēlu arī par to, ka trīs pīlāru metodikas atjaunināšana, lai to pielāgotu ESIF regulas prasībām, nav izraisījusi EIB ziņošanas par operācijām ES iekšienē saskaņošanu ar ziņošanu par operācijām ārpus ES un analītiskas un visaptverošas informācijas par sasniegtajiem konkrētajiem rezultātiem ES iekšienē iekļaušanu; prasa sniegt vairāk informācijas projekta līmenī, nodrošinot publisku piekļuvi 3 pīlāru novērtējuma (3PA) un rezultātu novērtēšanas sistēmas (REM) projektu izvērtēšanas un novērtējuma lapām;

22.

uzsver, ka vērienīga investīciju stratēģija ir jāpapildina ar skaidriem uzraudzības un ziņošanas instrumentiem, kas nodrošina snieguma pārvaldību;

23.

aicina EIB pastāvīgi pievērst īpašu uzmanību snieguma pārbaudēm, izmantojot snieguma novērtēšanu un pierādītu ietekmi; mudina EIB arī turpmāk noteikt uzraudzības rādītājus, konkrētāk, papildināmības rādītājus, lai ietekmi novērtētu pēc iespējas agrāk projekta izstrādes posmā, un sniegt Valdei pietiekamu informāciju par paredzamo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz devumu ES politikai;

24.

atzīst, ka ir sarežģīti uzraudzīt arvien lielāku portfeli un dažādu projektu plūsmu un pēc tam veikt rādītāju vispārējo pārvaldību; mudina EIB palielināt centienus nodrošināt pienācīgu uzraudzību;

25.

mudina EIB būtu proaktīvākai attiecībās ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu spēju veidošanu un konsultāciju pakalpojumus tieši saņēmējiem liela mēroga investīciju projektu sagatavošanai, uzlabojot sadarbību ar attiecīgām valsts vai decentralizētām iestādēm vai valsts attīstības bankām;

MVU finansēšanas shēmas

26.

atgādina, ka EIB ir atbildīga pasaules mērogā par ES pievilcības nodrošināšanu pasaules arēnā, veicinot labvēlīgu investīciju vidi uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem;

27.

atzīst MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu centrālo lomu nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā ES un atsevišķās dalībvalstīs; atbalsta EIB centienus pastiprināt savu atbalstu dažāda veida MVU (sākumkapitālam, jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU, uzņēmumu kopām), īpašu uzmanību pievēršot jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kam ir augsts potenciāls sniegt darba iespējas jauniešiem; aicina EIB šajā kontekstā īstenot nepieciešamos centienus, lai nodrošinātu, ka MVU iniciatīvas programma tiek pilnībā īstenota;

28.

pieņem zināšanai, ka EIB atbalsts MVU veidoja aptuveni 36,6 % no tās finansējuma 2015. gadā, radot sviras efektu MVU finansējumam EUR 39,7 miljardu apmērā un atbalstot 5 miljonus darbvietu;

29.

atzinīgi vērtē EIF centienus MVU iniciatīvu pašlaik īstenot sešās valstīs (Spānijā, Itālijā, Bulgārijā, Somijā, Rumānijā un Maltā), attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās gūs labumu no jauniem MVU aizdevumiem ar izdevīgiem nosacījumiem aptuveni EUR 8,5 miljardu apmērā; aicina dalībvalstis plašākā mērogā īstenot MVU iniciatīvu, ņemot vērā tās spēju samazināt risku finanšu starpniekiem; tādējādi ir gandarīts par Komisijas priekšlikumu pagarināt MVU iniciatīvas darbības laiku līdz 2020. gadam; tomēr uzsver, ka ar MVU iniciatīvu ir jāīsteno lielāks uzdevums, jo MVU finansēšana ir ļoti svarīga ES izaugsmes un darbvietu veicināšanai, jo īpaši periodā pēc ekonomikas un finanšu krīzes; aicina EIB uzraudzīt un pastiprināt vērtspapīrošanas instrumenta izmantošanu; tādēļ prasa uzlabot EIB komunikācijas politiku un MVU iniciatīvas administratīvos nosacījumus; aicina EIB publicēt ziņojumu par šīs programmas veiksmīgajiem un neveiksmīgajiem aspektiem;

30.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidoti jauni instrumenti, par ko vienojās EIB un Komisija, piemēram, Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE), MVU iniciatīva un Nodarbinātības un sociālās inovācijas iniciatīvas (EaSI) finanšu instrumenti, par kuriem ir sagaidāms, ka tie veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; norāda uz EIF darbībām, jo īpaši COSME (uzņēmumu un MVU konkurētspēja) finanšu instrumentiem un Innovfin, kas guva labumu no 2015. gadā dubultotā ESIF garantēto aizdevumu apjoma;

31.

aicina EIB palielināt savu intervences riska profilu, jo īpaši tad, ja atbalsta MVU, kas uzņemas riskus vai darbojas ekonomiski mazāk attīstītos reģionos vai reģionos, kuros trūkst stabilitātes; uzskata arī, ka MVU nozare un piekļuve finansējumam ir regulārs un ilglaicīgs mērķis, kas jāīsteno un jāpilnveido;

Inovācija

32.

atbalsta visus stimulus uz tirgu orientētai inovācijai, sociālai attīstībai un vides aizsardzībai, tādējādi uzturot ilgtspējīgu izaugsmi un resursu rūpīgu izmantošanu; atbalsta stimulus, kas palīdz ES mērķim kļūt par aprites, uz zinātnes atziņām balstītu un digitālu ekonomiku un saglabāt ES konkurētspēju;

33.

norāda, ka EIB jau pašlaik finansē pētniecības un izstrādes investīcijas ES drošības uzņēmumos saistībā ar civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām; uzskata, ka attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām EIB būtu primāri jāatbalsta investīcijas, kuru motīvs ir komercializācija civiliem mērķiem — šāda veida EIB projektu piemēri jau ietver pētniecības un izstrādes investīcijas tādās jomās kā gaisa kuģi un kosmosa apgāde, radaru sistēmas, kiberdrošība un mākoņdrošība, mikroelektronika un vakcīnas;

34.

norāda, ka aizdevumi inovatīviem projektiem 2015. gadā sasniedza rekordlīmeni — EUR 18,7 miljardus, un atzinīgi vērtē to, ka EIB lielāku vērību pievērš investīcijām inovācijā;

35.

norāda, ka, turpinot savu atbalstu civilām un divējāda lietojuma tehnoloģijām, EIB varētu palielināt atbalstu ES drošības nozarei, izmantojot izveidoto tiesisko regulējumu; tas ietver darbības, kas gūst labumu no ESIF;

Infrastruktūra

36.

aicina EIB turpināt atbalstīt infrastruktūras programmu, kuras pamatā ir efektīvi kopējas ieinteresētības projekti transporta un enerģētikas nozarēs ar saviem resursiem un kuru īsteno ar parāda finanšu instrumentiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, vienlaikus ņemot vērā to atbilstību vides un klimata politikas mērķiem un reģionālajai attīstībai; aicina EIB izstrādāt jaunus finanšu instrumentus infrastruktūras būvniecībai un darbiem saskaņā ar makroreģionālajām stratēģijām;

37.

atzinīgi vērtē ekonomiskās un sociālās kohēzijas (EUR 17 634 miljardi) un lauku un pilsētvides atjaunošanas (EUR 5 467 miljardi) mērķu finansēšanas līmeni un iesaka šādu līmeni saglabāt arī turpmāk; uzskata, ka šis finansējums ir svarīgs kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) papildinājums; uzsver, ka ir svarīgi uzturēt regulāru dialogu ar vadības iestādēm, lai veidotu abu instrumentu sinerģijas un savstarpēju papildināmību;

38.

aicina EIB, Komisiju un valsts, reģionālās un vietējās iestādes kopā ar valsts attīstību veicinošajām bankām un iestādēm (NPBI) stiprināt sadarbību ar mērķi radīt vairāk sinerģiju starp ESI fondiem un EIB finansēšanas instrumentiem un aizdevumiem, kā arī samazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras, palielināt administratīvās spējas, sekmēt teritoriālo attīstību un kohēziju un uzlabot izpratni par ESI fondiem un EIB finansējumu; uzsver, ka ir ļoti maz informācijas par EIB apvienošanas darbībām kohēzijas politikas projektos un programmās; prasa EIB ievērot pienākumus, kas tai ir jāpilda kā publiskai iestādei, un pēc iespējas vērienīgāk īstenot pārskatatbildības, pārredzamības un atpazīstamības principu, lai izslēgtu neskaidrības; aicina EIB izstrādāt komunikācijas politiku attiecībā uz tās darbībām, tostarp konsultatīvajām darbībām, lai visām pārvaldes formām un saņēmējiem būtu pieejamas tās programmas;

39.

uzsver, ka lielāka finanšu instrumentu izmantošana kohēzijas politikā nozīmē lielāku Eiropas Parlamenta iesaisti EIB darbību pārbaudē, arī lai nodrošinātu labāku EIB lomas ietekmes un seku novērtēšanu;

40.

prasa, lai dalībvalstis pilnībā izmantotu tiem piešķirtos ESI fondu līdzekļus un papildināmību, tādējādi papildinot EIB aizdevumus un finanšu instrumentus; turklāt prasa vairāk un labāk apvienot dotācijas ar EIB finansējumu, lai labāk izmantotu ESI fondu sniegto sviras efektu; prasa EIB būt par šī procesa virzītājspēku, jo tai ir zināšanas un atbildība pret akcionāriem, un tas EIB palīdzēs nodrošināt viņu investīciju atdevi;

41.

aicina EIB palielināt ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai un pilsētvides mērķiem paredzēto finansējumu, vienlaikus atbalstot ES tradicionālās un inovatīvās nozares; turklāt aicina sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt īpašus finanšu instrumentus ar mērķi atbalstīt makroreģionālo rīcības plānu un stratēģiju īstenošanu;

Vides un klimata investīcijas

42.

mudina EIB klimata jomas pasākumos galveno uzmanību pievērst starpnozaru projektu ilgtspējai kontekstā ar COP21 mērķiem un atbalstīt atjaunojamo energoresursu izvēršanu un resursefektivitāti; norāda, ka finansējums atjaunojamajiem energoresursiem sasniedza EUR 3,4 miljardus;

43.

aicina EIB pārvērtēt uzmanību, ko tā īpaši pievērš gāzes infrastruktūras projektiem, jo sevišķi tāpēc, ka gāzes pieprasījums Eiropā samazinās, bet parādās jauni lielapjoma plāni būvēt jaunus cauruļvadus un sašķidrinātās dabasgāzes termināļus; pauž bažas par to, ka EIB investīcijas gāzes infrastruktūrā varētu novest pie investīcijām balasta aktīvos;

44.

uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ilgtspējīgu zaļo projektu tirgu, pirmām kārtām veicinot aprites ekonomikas izveidi, it īpaši ar zaļo obligāciju tirgu;

EIB devums globālo jautājumu risināšanā

45.

norāda uz līdzekļu palielinājumu ārējam mandātam no EUR 10 līdz 27 miljardiem un neobligātu papildu summu EUR 3 miljardu apmērā; atgādina par nepieciešamību pastāvīgi uzturēt šī mandāta atbilstību ES ārpolitikas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz pilsonisko tiesību ievērošanu tajās valstīs, kas saņem finansējumu; atkārtoti pauž Parlamenta prasību Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu intervenču un darbības rezultātu atbilstību ES politikas nostādnēm;

46.

atzinīgi vērtē EIB spēju strauji pielāgoties starptautiskiem izaicinājumiem; aicina EIB turpināt atbalstīt ES ārpolitikas jomas un reaģēšanu ārkārtas situācijās saistībā ar globālo migrācijas problēmu, iekļaujot attīstības aspektu un veicinot ekonomisko noturību;

ESIF pievienotās vērtības un papildināmības uzraudzība

47.

norāda, ka ESIF mērķis ir ar EIB starpniecību piesaistīt kopumā EUR 315 miljardus papildu investīcijām un jauniem projektiem reālajā ekonomikā līdz 2018. gadam; norāda, ka ir apstiprināti 97 infrastruktūras un inovācijas projekti un 192 MVU finansēšanas līgumi, t. i., kopējais paredzamais investīciju apjoms ir EUR 115,7 miljardi;

48.

atzīst, ka ESIF īstenošana ir strauji mainījusi EIB profilu un uzņēmējdarbības modeli attiecībā uz procesiem un parakstu un līgumu uzraudzību;

49.

norāda, ka, lai pilnībā izmantotu papildu riska uzņemšanās spēju, EIB grupa izstrādā dažādus jaunus produktus, ar kuriem būs iespējams uzņemties lielāku risku (piemēram, subordinētais parāds, kapitālieguldījums, riska dalīšana ar bankām), un ir pārskatījusi savu kredītriska politiku un atlases kritērijus, lai paredzētu lielāku elastību; norāda, ka EIB palielina savu atbalstu inovatīviem uzņēmumiem vai infrastruktūras projektiem, kā arī atbalstu ESIF; norāda, ka EIB var atbalstīt lielāku skaitu šādu riskantu projektu, nepārkāpjot labas pārvaldības principus;

50.

atgādina, ka ESIF mērķis ir identificēt atšķirīgu, patiesi inovatīvu un riskantāku projektu profilus ar jauniem partneriem no privātā sektora salīdzinājumā ar citiem pastāvošajiem EIB finansēšanas instrumentiem, vienlaikus atlasīto projektu īstenošanā panākot ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību pārrobežu mērogā un efektīvu devumu pašreizējo ES kopējās politikas mērķu sasniegšanā;

51.

atzīst, ka ESIF ir uz tirgu balstīts instruments; tomēr atgādina, ka visām dalībvalstīm ir jāizstrādā atbilstošas spējas to izmantot;

52.

norāda, ka ESIF projektu plūsmas īstenošanā būtu jāapsver pēc iespējas plašāka ģeogrāfiskā izkliedētība, atbalstot kohēzijas un ilgtspējības mērķus; aicina EIB labot pašreizējās ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības Savienībā un nozaru koncentrāciju ESIF portfelī, proti, infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā (IIW) un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta daļā (SMEW), pastiprinot savas konsultatīvās darbības projektu attīstībai dalībvalstīs un tehnisko palīdzību ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) starpniecību, apsverot iespēju paplašināt to nozaru skaitu, kuras drīkst saņemt ESIF finansējumu, vai projektu veidu un lielumu labāk pielāgojot tirgus vajadzībām dalībvalstīs;

53.

aicina EIB atlases procesā rūpīgi apsvērt patiesu papildināmību un jauno dinamiku līdztekus multiplikatora efekta lielumam, kas varētu atšķirties starp projektiem, jo īpaši jomās, kurās EIB vai EIF vēl nav iesaistīti, gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnības vai suboptimālas investīciju situācijas;

54.

norāda, ka sviras efekts projektiem dažādās valstīs ir atšķirīgs galvenokārt saistībā ar apmēru, sarežģītību un korelāciju starp svarīgām nozaru problēmām un galīgo saņēmēju vēlmēm kontekstā ar publiskā finansējuma ierobežotību; uzskata, ka pieņēmumu, ka vidējais sviras efekts ir x15, var izmērīt vienīgi investīciju cikla beigās, vienlaikus ņemot vērā nozares īpatnības; uzskata arī, ka intervenču efektivitāte ir jāizvērtē ne tikai pēc finanšu instrumentu potenciāla, bet arī pēc izmērāmiem rezultātiem;

55.

aicina EIB pievērst īpašu uzmanību papildināmības principam un sniegt attiecīgu kvalitatīvu vadības informāciju par ESIF paziņoto mērķu īstenošanu, parādot faktisko papildināmību un ietekmi salīdzinājumā ar kritērijiem, bet ņemot vērā arī ESIF termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada;

56.

uzskata, ka privātā sektora kapitāla mobilizēšanai ir svarīgi, lai EIB daļēji atbrīvotu investorus no riskiem, ar kuriem saskaras potenciālie projekti; turklāt aicina EIB gan palielināt ESIF pievilcību un redzamību investīciju vadlīnijās, gan projektus finansēt, turpinot izstrādāt efektīvāku politiku informētības palielināšanai starp potenciālajiem privātajiem investoriem;

57.

norāda, ka ESIF (izmantojot SMEW) ir svarīgs instruments, ar ko nodrošina papildu finansējumu MVU, t. i., līdz pat EUR 75 miljardiem no kopējām investīcijām, ko ESIF katalizējis trīs gados, līdz ar EIB un EIF aizdošanas spējām;

58.

aicina Komisiju izveidot pastāvīgu Eiropas garantiju platformu, kas darbotos ESIF pakļautībā, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotu garantiju un aizdevumu produktu izstrādi, pamatojoties uz Eiropas garantijām;

59.

aicina EIB izmantot ESIF sniegto iespēju palielināt finansējumu mazapjoma ārpustīkla decentralizētiem atjaunojamās enerģijas projektiem, kuros iesaistīti iedzīvotāji un kopienas, kam ir grūti saņemt finansējumu no citiem avotiem;

60.

pieņem zināšanai arī to, ka palielinās EIB īpašās darbības apjoma ziņā, kas izriet no ESIF īstenošanas pirmā gada, atspoguļojot EIB piesardzīgās riska kultūras un aizdevumu politikas attīstību;

61.

uzsver, ka pārskatatbildības nolūkā ir jāattīsta uz rezultātiem orientētas investīcijas, kas Investīciju komitejai regulāri jānovērtē, izmantojot rādītāju apkopojumu, lai konstatētu mērķtiecīgus projektus attiecībā uz devumu izaugsmē un nodarbinātībā un gūtu objektīvu pārskatu pār to papildināmību, pievienoto vērtību un atbilstību Savienības politikai vai citām klasiskām EIB darbībām; aicina EIB atklāt informāciju par to, kādi rezultāti bija projektiem, kas saņem ESIF garantiju, salīdzinājumā ar ESIF rādītāju apkopojumu;

62.

norāda, ka nākotnē EIB ir gatava apspriest ar Parlamenta dienestiem papildu pasākumus, kurus varētu ieplānot, lai Parlamenta un EIB dialogam būtu strukturētāka un mazāk sadrumstalota pieeja; EIB un Parlaments pašlaik strādā pie tā, lai ātri noslēgtu oficiālu vienošanos par ESIF, paredzot noteikumus par visu informācijas apmaiņu saskaņā ar to, tostarp par gada pārskatu par ESIF Padomei un Parlamentam;

EIB darba pārredzamības, pārskatatbildības, integritātes un iekšējās kontroles padziļināšana kā priekšnoteikums korporatīvās pārvaldības uzlabošanai

63.

uzskata, ka uzlabota EIB ekonomiskā loma, tās lielāka investīciju spēja un ES budžeta izmantošana EIB operāciju garantijām būtu jāpapildina ar lielāku pārredzamību un padziļinātu pārskatatbildību, lai nodrošinātu patiesu publisko kontroli pār tās darbību, projektu atlasi un finansēšanas prioritātēm;

64.

aicina EIB regulāri atjaunināt darbības riska kartēšanu un pielāgot tās riska kultūru attiecībā uz neseno darījumdarbības modeli un aizvien lielāku portfeļa apjomu saistībā ar jaunu instrumentu īstenošanu ESIF, dažādiem mehānismiem, investīciju platformām un riska dalīšanas instrumentiem; aicina EIB arī šajā kontekstā riska kartēšanā iekļaut nefinanšu aspektus, piemēram, sociālo un/vai vides pievienoto vērtību; šajā kontekstā atzinīgi vērtē EIB īstenoto prudenciālo riska apetītes sistēmas īstenošanu, lai pastiprinātu risku uzraudzību un izcelsmes, īpašnieku un risku pārvaldības pārraudzību; atgādina par nepieciešamību izstrādāt vienotu un vienveidīgu kontroles sistēmu;

65.

atzinīgi vērtē EIB aizdevumu portfeļa augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumiem veidojot 0,3 % no EIB kopējā aizdevumu portfeļa, tādējādi apstiprinot EIB pastāvīgi piesardzīgos riska pārvaldības principus un saglabājot spēcīgu kredītspēju starptautiskajos finanšu tirgos;

66.

atzinīgi vērtē to, ka EIB pārredzamības politika ir balstīta uz informācijas atklāšanas prezumpciju un ka ikviens var piekļūt EIB dokumentiem un informācijai; atgādina par savu ieteikumu publicēt EIB tīmekļvietnē nekonfidenciālus dokumentus, piemēram, iepriekšējo gadu korporatīvos darbības plānus, iestāžu nolīgumus un memorandus, un aicina EIB neapstāties pie sasniegtā, bet arī turpmāk pastāvīgi meklēt uzlabošanas iespējas un izvirzīt arvien augstākus mērķus;

67.

atzinīgi vērtē ziņojumu par EIB grupas pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un gaidāmo pārskatu par EIB politiku attiecībā uz trauksmes cēlējiem;

68.

atgādina, ka pārredzamība ES politikas virzienu īstenošanā ne tikai stiprina EIB vispārējo korporatīvo pārskatatbildību un uzticamību, sniedzot skaidru priekšstatu par to, kas ir finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji, bet arī palīdz stiprināt efektivitāti un finansēto projektu ilgtspēju līdztekus nulles tolerances nostājai pret krāpšanu un korupciju tās aizdevumu portfelī; aicina EIB pielāgoties jaunajai ātrās brīdināšanas un izslēgšanas sistēmai, ko ieplānojusi Komisija;

69.

ar bažām norāda, ka, lai gan EIB piešķir trīsreiz lielāku finansējumu nekā Pasaules Banka, tā ir iekļāvusi melnajā sarakstā tikai trīs uzņēmumus, savukārt Pasaules Banka savā melnajā sarakstā ir iekļāvusi 820 uzņēmumus; lai uzlabotu šo situāciju, aicina EIB apvienot spēkus ar citu publisko banku tīklu, kas veic iekļaušanu melnajā sarakstā, — šajā tīklā ir Pasaules Banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB);

70.

atkārtoti aicina palielināt EIB intervenču pārredzamību, darbojoties ar finanšu starpniekiem un saņēmējiem, lai izvairītos no darījumu partneriem, kam ir negatīva pagātne, kas iekļauti “melnajā sarakstā” un kam ir iespējama saikne ar neatsaucīgām jurisdikcijām, ārzonas darbībām vai organizēto noziedzību; uzskata, ka izmantot finanšu starpnieku atlases kritērijus un atjaunināt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem uzņēmumā, tostarp attiecībā uz trastiem, fondiem un nodokļu oāzēm, ir paraugprakse, kas pastāvīgi jāievēro; aicina EIB vēl vairāk pastiprināt līgumiskos nosacījumus, iekļaujot klauzulu vai atsauci uz labu pārvaldību, lai mazinātu integritātes un reputācijas riskus;

71.

uzskata, ka EIB vajadzētu sekot Pasaules bankas grupas Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) piemēram un sākt izpaust informāciju par augsta riska apakšprojektiem, ko tā finansē, izmantojot komercbankas (galvenie starpnieki/finanšu instrumenti, ko EIB izmanto MVU finansēšanai);

72.

atzinīgi vērtē regulārās tikšanās ar pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko apspriešanu par EIB politikas attīstību;

73.

prasa nodrošināt arvien augstāka līmeņa pārredzamību EIB informācijas publiskošanas politikā attiecībā uz tās vadības struktūrām, jo īpaši darīt pieejamus EIB, EIF Direktoru padomes un ESIF Investīciju komitejas sanāksmju protokolus un informāciju attiecībā uz projektiem, kas ir sabiedrības interesēs un kas gūst labumu no ES budžeta garantijas un ietekmē ES teritorijas un iedzīvotājus; uzskata, ka informācijas atklāšana par rādītāju apkopojumu ir laba prakse attiecībā uz visām operācijām un vides un sociālās ietekmes novērtējumiem projektu vai apakšprojektu līmenī;

74.

atkārtoti prasa informāciju par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu padarīt publisku un viegli pieejamu un visos gadījumos garantēt Parlamentam piekļuvi saistītajai finanšu informācijai un dokumentācijai;

75.

atzinīgi vērtē Eiropas ombuda proaktīvo pieeju, īstenojot publisku kontroli pār EIB; pauž lielas bažas par konstatētajām nepilnībām pastāvošajos EIB mehānismos iespējamu interešu konfliktu nepieļaušanai tās vadības struktūrās; šajā sakarā aicina EIB, lai labāk novērstu interešu konfliktus tās vadības struktūrās un iespējamos “virpuļdurvju efekta” gadījumus, ņemt vērā ombuda ieteikumus un pārskatīt tās rīcības kodeksu pēc iespējas drīzāk;

76.

uzskata, ka EIB priekšsēdētāja vietniekiem vairs nevajadzētu būt atbildīgiem par projektiem to piederības valstīs, ņemot vērā nepārprotamo interešu konfliktu iespējamību un to, ka tikai mazākumam dalībvalstu ir savs priekšsēdētāja vietnieks;

77.

atzinīgi vērtē Sūdzību mehānisma biroja (SM biroja) noteikumu pārskatīšanu un Eiropas ombuda un EIB saprašanās memoranda atjaunošanu; prasa EIB paskaidrot kavēšanos sākt sabiedrisko apspriešanu par tās sūdzību mehānisma politikas un procedūru pārskatīšanu; norāda, ka šāds pārskatīšanas process sniedz iespēju vēl vairāk uzlabot sūdzību mehānisma neatkarību un efektivitāti, lai izveidotu arī mehānismu sistemātiskai informācijas plūsmai tieši starp SM biroju un direktoriem; uzsver, ka EIB vadībai būtu katru gadu jāsniedz ziņojums ombudam un Parlamentam par to, kā ieteikumi par sūdzību mehānismu ir atspoguļoti bankas politikā un praksē; turklāt uzsver, ka SM biroja vadītājam reizi gadā būtu jāiesniedz Parlamentam darbības pārskats un novērtējums par to, kā banka īsteno SM biroja ieteikumus;

78.

aicina EIB darīt visu, kas ir tās spēkos, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, nelegālas darbības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot savu politiku attiecībā uz nepārredzamām un neatsaucīgām jurisdikcijām (NCJ), un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML-CFT) sistēmu;

79.

aicina EIB arī uzturēt regulāru sadarbību ar citām starptautiskām finanšu iestādēm, apmainoties ar informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzņēmumu vai nodokļu pienācīgā pārbaudē vai “pazīsti savu klientu” pārskatīšanā, un katru gadu ziņot Parlamentam un sabiedrībai par to, kā tā īsteno NCJ politiku;

80.

uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver EIB ārēja prudenciālā uzraudzība, kā Parlaments to ir norādījis iepriekšējās rezolūcijās;

81.

norāda, ka 2016. gada septembrī tika noslēgts atjaunināts trīspusējais nolīgums starp EIB, Komisiju un Revīzijas palātu, un aicina Revīzijas palātu veikt lietderības revīzijas par efektivitāti un lietderību EIB operācijām dažādās nozarēs, ja operācijas ir saistītas ar ES budžeta resursu izmantošanu;

82.

aicina Komisiju no 2018. gada katru gadu līdz jūnijam iesniegt ziņojumu par īstenošanu kopš pašreizējās DFS sākuma un par pašreizējo stāvokli, tostarp par sasniegtajiem rezultātiem, visiem finanšu instrumentiem, kurus pārvalda un īsteno EIB grupa un kuri rīkojas ar līdzekļiem no ES budžeta, lai šo ziņojumu varētu izmantot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

83.

aicina Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) savā gada pārskatā iekļaut informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar EIB;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

84.

aicina EIB ziņot par Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegto iepriekšējo ieteikumu stāvokli un statusu, jo īpaši attiecībā uz aizdošanas darbību ietekmi;

85.

aicina EIB pārskatīt tās politiku attiecībā uz neatļautas rīcības nepieļaušanu un novēršanu EIB darbībās, stigri nosakot nepieciešamību EIB pārtraukt finansēt un/vai apstiprināt turpmākas aizdevuma izmaksas projektiem, par kuriem notiek valsts vai OLAF izmeklēšana par korupciju un krāpšanu;

o o

86.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.

(2) OV C 346, 21.9.2016., 77. lpp.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.

(4) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.

(5) OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.

(6) OV L 204, 31.7.2012., 1. lpp.

(7) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/92

P8_TA(2017)0195

Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldība

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību (2016/2016(INI))

(2018/C 298/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu, kurā ir atzīts īpašs statuss tālākajiem reģioniem un kurš paredz veikt “īpašus pasākumus”, kas ļautu pilnībā īstenot līgumus un kopējo politiku,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-132/14 un C-136/14 par to, kā interpretēt LESD 349. pantu, kurā uzsvērts, ka 349. pants atļauj atkāpties ne tikai no līgumiem, bet arī no sekundārajiem tiesību aktiem,

—	ņemot vērā LESD 174. pantu un turpmākos pantus, kuros ir paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis un noteikti strukturālie finanšu instrumenti šā mērķa sasniegšanai,

—	ņemot vērā LESD 43. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un jo īpaši tās 8., 11., 13., 41. pantu un sevišķi 70. līdz 73. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. jūlija Deleģēto Regulu (ES) Nr. 1046/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz to papildu izmaksu aprēķināšanas kritērijiem, kas operatoriem rodas dažu tālākajos iegūtu zvejas un akvakultūras produktu zvejā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 24. novembra Deleģēto regulu (ES) 2015/531, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014, nosakot izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai, jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un zvejas kuģu energoefektivitātes palielināšanai,

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu kopumu par tālākajiem reģioniem un jo īpaši 2012. gada 20. jūnija paziņojumu “Eiropas Savienības tālākie reģioni — ceļā uz partnerību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2012)0287),

—	ņemot vērā rezolūciju kopumu par tālākajiem reģioniem un jo īpaši Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra rezolūciju par tālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām ES programmām (1),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1385/2013, ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009, (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību,

—

ņemot vērā Padomes 2015. gada 10. februāra Lēmumu (ES) 2015/238 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu,

—	ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. septembra pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 2006. gada POSEI reformas ietekmi (COM(2010)0501),

—	ņemot vērā 2017. gada 2. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos (3) un rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem (4),

—	ņemot vērā 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli (5),

—	ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu (6),

—	ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību (7), ierosinot pagarināt atkāpi, ko piemēro tālākajiem reģioniem vēl uz trim gadiem līdz 2011. gadam,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 1207/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību, ierosinot pagarināt atkāpi, ko piemēro tālākajiem reģioniem vēl uz trim gadiem līdz 2011. gadam,

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. maija Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Francijas Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā, un jo īpaši tās 8. pantu, kurā noteikts, ka “Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim (…) iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par kompensēšanas shēmas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus”,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību,

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai nepieļautu, novērstu un likvidētu nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju,

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”(JOIN(2016)0049),

—	ņemot vērā Revīzijas palātas 2015. gada 20. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē?”,

—	ņemot vērā tālāko reģionu rīcības plānus Eiropas fondu plānošanai 2014.–2020. gadam,

—	ņemot vērā visus Eiropas Savienības tālāko reģionu konferences priekšsēdētāju kopīgos ieguldījumus un tehniskos un politiskos dokumentus, jo īpaši 2016. gada 22. un 23. septembra Eiropas Savienības XXI tālāko reģionu priekšsēdētāju konferences galīgo deklarāciju,

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0138/2017),

A.	tā kā tālāko reģionu ģeogrāfiskā atrašanās vieta Karību jūrā, Indijas okeānā un Atlantijas okeānā norāda uz to, ka visas Eiropas Savienības teritorijas ir izvietotas vairākos jūras baseinos un kontinentos, un uz to, ka tālākie reģioni robežojas ar vairākām trešām valstīm;

B.	tā kā pēdējos gados zvejas radītā slodze ir palielinājusies ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) atsevišķos tālākajos reģionos starp 100 un 200 jūdžu ierobežojumiem un tā kā attiecīgo zveju lielākoties veic flotes, kas nepieder attiecīgajiem tālākajiem reģioniem;

C.	tā kā ES ir jāuzņemas atbildība jūras transporta jomā un tā kā šo reģionu EEZ veido lielu daļu no ES kopējās EEZ;

D.	tā kā zivsaimniecības nozares tālākajos reģionos ir jāskata saistībā ar īpašo strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju (LESD 349. pants), kas prasa konkrēti un pielāgoti ņemt vērā kopējo Eiropas politiku;

E.	tā kā zivsaimniecības nozarei ir savas stiprās puses un ievērojams attīstības potenciāls;

F.	tā kā jūras piesārņojums ar hlordekonu īpaši skar Antiļas un būtiski ietekmē atļautās zvejas zonas, kā arī invazīvu sugu klātbūtni;

G.	tā kā tālāko reģionu lielais attālums ir zināms un Savienības tiesībās ir ņemts vērā kā vispārējs apsvērums, kas pamato papildu izmaksu atlīdzināšanas režīma izveidi un ļauj to ieviest attiecībā uz zvejniecību un akvakultūru tālākajos reģionos;

tā kā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kas tika izveidoti, lai novērstu problēmas un risinātu uzdevumus kontinentālajā Eiropā, ļauj piemērot diferencētu pieeju tālākajiem reģioniem, taču var reaģēt tikai ierobežoti uz īpašām zivsaimniecību pazīmēm tālākajos reģionos;

I.	tā kā tādēļ tālākie reģioni uzskata, ka KZP pret tiem īsteno netaisnīgu attieksmi un piemēro “dubultu sodu” (piekļuves trūkums iepriekšējam atbalstam flotes atjaunošanai un pašreizējais aizliegums attiecībā uz atbalstu atjaunošanai);

J.	tā kā svarīgi zvejas flotes sektori tālākajos reģionos vēl nesen netika regulēti vai arī nebija iekļauti flotes reģistrā un tādēļ nevarēja piekļūt EJZF, lai veiktu modernizāciju;

K.	tā kā viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem ir veicināt zvejas darbības, ņemot vērā sociāli ekonomiskos jautājumus;

L.	tā kā noteikumiem, kuri reglamentē piekļuvi resursiem, būtu jādod priekšroka vietējām flotēm un jāveicina selektīvāka zveja, kas mazāk kaitē krājumiem;

M.	tā kā saskaņā ar labas pārvaldības principu KZP mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp tās iekšējo un ārējo dimensiju;

N.	tā kā dažās tālāko reģionu EEZ (8) un jūras baseinos pie citiem tālākajiem reģioniem notiek apjomīga nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja;

O.	tā kā tālākos reģionus skar viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem ES (dažos tālākajos reģionos līdz pat 60 % bezdarbnieku jauniešu vidū);

P.	tā kā EJZF cita starpā paredz atbalstu ražotāju organizācijām, dzinējiem un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), ievērojot konkrētus nosacījumus;

Q.	tā kā EJZF uzskata par neattiecināmām: darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, aprīkojumu, kas palielina kuģa spēju atrast zivis, un jaunu zvejas kuģu būvi vai zvejas kuģu importēšanu;

R.	tā kā EJZF tomēr var sniegt finansiālu palīdzību, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti, drošību, higiēnu uz kuģa un zvejas produktu kvalitāti, kā arī darba apstākļus;

S.	tā kā EJZF atbalsta inovāciju projektus, piemēram, pārvaldības un organizācijas sistēmas,

Noteikumi par nosacījumiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem tālākajos reģionos

uzskata, ka ilgtspējīga zveja, izmantojot tradicionālus zvejas rīkus, ir pamats pārticībai piekrastes kopienās un ka tā veicina nodrošinātību ar pārtiku tālākajos reģionos; šajā sakarībā uzstāj uz nepieciešamību panākt vietējās zvejniecības nozares iesaisti vietējo iedzīvotāju nodrošinātības ar pārtiku īstenošanā, jo tas tālākajos reģionos pašlaik ir pārāk atkarīgs no pārtikas importa;

atgādina, ka KZP un EJZF, kas ir paredzēti, lai novērstu problēmas un risinātus uzdevumus kontinentālajā Eiropā, zināmā mērā atbilst zvejniecības īpatnībām tālākajos reģionos, taču tos nevar vienādi piemērot zvejniecībai tālākajos reģionos, jo tiem ir savi problēmjautājumi un īpatnības, un tiem ir jābūt pietiekami elastīgiem un pragmatiskiem vai arī attiecībā uz tiem ir jāparedz izņēmumi; tādēļ aicina īstenot stratēģiju, kuru katrs reģionālais jūras baseins piemērotu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā katra tālākā reģiona īpašo situāciju;

uzsver ļoti dažādu mazu kopienu pastāvēšanu tālākajos reģionos, kuras ir ļoti atkarīgas no tradicionālās, piekrastes un mazapjoma zvejas un kurām zveja bieži vien ir vienīgais iztikas līdzekļu avots;

atgādina, ka jūras bioloģiskie resursi ap tālākajiem reģioniem būtu īpaši jāaizsargā un ka zvejai būtu jāpievērš īpaša uzmanība; tādēļ uzsver, ka tikai zvejas kuģiem, kas reģistrēti tālāko reģionu ostās, vajadzētu atļaut zvejot tālāko reģionu ūdeņos;

norāda, ka tālāko reģionu jūras gultnes ir patiesa bioloģiskās daudzveidības dabiska laboratorija; uzsver to, cik liela nozīme ir pētniecībai un datu vākšanai, lai uzlabotu zināšanas par okeānu; uzsver potenciālu, kas piemīt tālākajiem reģioniem kā īstiem zinātniskiem portāliem savā attiecīgajā vidē, un aicina attiecīgās dalībvalstis un Komisiju stiprināt atbalstu attiecīgajiem zinātniskās izpētes projektiem;

uzsver vajadzību saglabāt līdzsvaru starp zvejas jaudu un iespējām saskaņā ar piesardzības principu un ņemot vērā sociāli ekonomisko realitāti; tomēr uzskata, ka tas nevar pamatot nepietiekamus ieguldījumus datu vākšanā un zinātnisko atziņu uzlabošanā par jūras ekosistēmām; prasa pārskatīt kvotu sadali attiecībā uz dažām sugām (piemēram, palielināt zilo tunzivju kvotas attiecībā uz Azoru salām) un atklāt citu sugu (piemēram, melnās haizivs) nozvejas iespējas, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnisko un materiālo spēju stiprināšanu saistībā ar ekosistēmu novērtējumu;

norāda, ka dažos tālākajos reģionos zvejas flotes nesasniedz savu iespēju robežas, kas ir noteiktas KZP, jo īpaši finansējuma trūkuma dēļ;

atgādina, ka, ņemot vērā tālāko reģionu īpašās klimatiskās grūtības, šo reģionu zvejniekiem nākas risināt savu kuģu pāragras novecošanas problēmu, kas līdz ar to apdraud arī viņu drošību un mazina viņu darba efektivitāti, kā arī darba apstākļus padara mazāk pievilcīgus kā uz moderniem kuģiem;

uzsver, ka ziņojumā par 2016. gadu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (9) nevarēja novērtēt zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru starp visām flotēm, kas darbojas tālākajos reģionos, nepietiekamu bioloģisko datu dēļ; aicina piešķirt vairāk finansējuma no EJZF un citiem fondiem nolūkā zinātniskajiem institūtiem un universitātēm iegūt tehniskos resursus, lai tie varētu veikt ekosistēmas novērtējumu; šajā sakarībā uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, lai tiktu piedāvāti un būtu pieejami uzticami dati par resursu stāvokli EEZ un tajās izmantoto praksi;

10.

norāda, ka tālāko reģionu piekrastes zvejas flotēs galvenokārt ir novecojuši kuģi, kas rada problēmas attiecībā uz drošību uz kuģiem;

11.

pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav publicējusi ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 639/2004 īstenošanu pirms noteiktā termiņa — 2012. gada 30. jūnija; uzstājīgi prasa, lai Komisija sniegtu vairāk informācijas par lēmumu nepublicēt šo ziņojumu;

12.

pauž nožēlu par kavēšanos pieņemt EJZF un līdz ar to apstiprināt EJZF darbības programmas, kas ir novedis pie atbalstošo EJZF noteikumu novēlotas īstenošanas, kura ir savukārt izraisījusi nopietnas finansiālas grūtības dažiem uzņēmumiem tālākajos reģionos;

13.

atzinīgi vērtē īpašos EJZF noteikumus attiecībā uz tālākajiem reģioniem, piemēram, kompensāciju par papildu izmaksām (subsidēta 100 % apmērā no EJZF), kas ir lielāka nekā iepriekšējā plānošanas periodā, bet joprojām nav pietiekama atsevišķos tālākajos reģionos, kā arī valsts atbalsta intensitātes pieaugumu 35 % apmērā attiecībā uz citiem pasākumiem tālāko reģionu apgabalos;

14.

konstatē grūtības vai pat neiespējamību dažiem zvejniekiem tālākajos reģionos piekļūt kredītiem un/vai savu kuģu apdrošināšanai, radot drošības problēmas un ekonomiskus ierobežojumus šiem zvejniekiem;

15.

norāda, ka dažos tālākajos reģionos mazie kuģi veido lielāko daļu no reģistrētajiem kuģiem; uzsver, ka dažos tālākajos reģionos mazie kuģi ir vairāk nekā 40 gadu veci, kas rada reālas drošības problēmas;

16.

uzsver aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas un ES fondiem pastiprinošo ekonomisko ietekmi, jo īpaši tālākajos reģionos;

Labāka iespēju izmantošana saskaņā ar Līguma 349. pantu un pašreizējās KZP ietvaros

17.

uzskata, ka atsevišķa konsultatīvā padome tālākajiem reģioniem, kā paredzēts KZP, būtu piemērota platforma būtiskai zināšanu un pieredzes apmaiņai, un tādēļ pauž nožēlu par to, ka konsultatīvā padome tālākajiem reģioniem vēl aizvien nav izveidota;

18.

aicina pilnībā piemērot LESD 349. pantu Eiropas Savienības politikas virzieniem, noteikumiem, fondiem un programmām, kas saistīti ar zivsaimniecību, jo īpaši EJZF ietvaros, lai reaģētu uz īpašajām grūtībām, ar ko saskaras tālākie reģioni;

19.

uzskata, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstībai (SVVA) ir daudzsološa pieeja un ka attiecīgajai dalībvalstij būtu pēc iespējas labāk jāizmanto iespējas, kas paredzētas EJZF, lai atbalstītu šādu vietējo attīstību tālākajos reģionos;

20.

norāda, cik svarīgi ir izveidot zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), kas tiek atzītas par nozīmīgu līdzekli, lai atbalstītu un nodrošinātu iespējas dažādot zvejas darbības;

21.

aicina Komisiju, ierosinot leģislatīvos aktus attiecībā uz izmaksām, ko rada higiēnas, veselības un drošības ieguldījumi un ieguldījumi, kuri ir saistīti ar darba apstākļiem, veicināt holistisku un atbilstīgi pielāgotu pieeju;

22.

aicina Komisiju, ierosinot leģislatīvos aktus attiecībā uz kritērijiem par papildu izmaksu aprēķināšanu, kuras rodas tālāko reģionu īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, ņemt vērā arī ietekmi, ko rada klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi un noplicināšana;

23.

pauž nožēlu par ievērojamu NNN zvejas īpatsvaru atsevišķu tālāko reģionu EEZ, kura ir attiecināma gan uz vietējiem, gan ārvalstu kuģiem, kā arī tuvumā esošajos jūras apgabalos attiecībā uz citiem tālākajiem reģioniem; norāda, ka attiecībā uz vietējiem kuģiem šī prakse arī izriet no problēmām vietējās pārtikas piegādes jomā; aicina valsts iestādes pastiprināt cīņu pret NNN zveju;

24.

tādēļ mudina ieviest aktīvus pasākumus (piemēram, uzraudzību) un pasīvus pasākumus, piemēram, sarunas ar tālāko reģionu kaimiņvalstīm, ar kurām ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) vēl nav parakstīti;

25.

aicina visas iesaistītās puses paātrināt EJZF īstenošanu un izmantot iespējas, ko tas sniedz, lai veiktu apjomīgus ieguldījumus flotes modernizācijā, proti, īstenot uzlabojumus uz kuģiem higiēnas, drošības, energoefektivitātes un zvejniecības produktu kvalitātes jomā, kā arī zvejas ostās, izkraušanas vietās un akvakultūras uzņēmumos, lai radītu jaunus noieta tirgus; prasa arī piemērot kompensācijas režīmu par papildu izmaksām, lai nozari padarītu dzīvotspējīgāku;

26.

aicina patiešām ņemt vērā tālāko reģionu intereses, noslēdzot nolīgumus ar trešām valstīm, tostarp paredzot pienākumu izkraut nozveju tālākajos reģionos vai uz kuģiem nolīgt darbā cilvēkus no tālākajiem reģioniem;

27.

uzsver, ka ir jāveic ietekmes novērtējumi attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ja tos skar zivsaimniecības nolīgumi, kas noslēgti starp ES un trešām valstīm saskaņā ar LESD 349. panta noteikumiem;

28.

norāda — būtu jāņem vērā, ka tālākajos reģionos zvejniecības nozarē var būt vajadzīga restrukturizācija, lai nodrošinātu zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un ka vajadzības gadījumā būtu jāapsver kuģu skaita samazināšana;

29.

uzskata, ka gadījumos, kad jaudas samazināšana ir nepieciešama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantu, būtu jādod priekšroka kuģu uzglabāšanai atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti šīs pašas regulas 17. pantā;

30.

pieprasa, lai dalībvalstis, īstenojot KZP noteikumu par zvejas iespēju iedalīšanu, īpaši pievērstu uzmanību tradicionālajai un nerūpnieciskajai zvejai tālākajos reģionos, kas sniedz ieguldījumu vietējā ekonomikā un rada nelielu ietekmi uz vidi;

31.

mudina dalībvalstis ar tālākajiem reģioniem veikt visus vajadzīgos pasākumus un turpināt īstenot īpašas atbalsta shēmas, piemēram, īpašus aplikšanas ar nodokļiem modeļus;

32.

uzskata, ka datu vākšana par krājumiem un ietekmes novērtējumi par mazapjoma kuģiem tālākajos reģionos ir jāuzlabo, lai nostiprinātu zinātnisko bāzi zvejas iespējām šajos reģionos;

33.

atgādina, ka tālākie reģioni ir atkarīgi no zvejas resursiem savās EEZ, kas ir ļoti neaizsargātas no bioloģiskā viedokļa; šajā sakarībā jo īpaši uzskata, ka dati par zveju tālākajos reģionos būtu jānosaka par prioritāti attiecībā uz datu vākšanu;

34.

uzsver — tā kā akvakultūra varētu sniegt jaunas ražošanas iespējas un ļaut ražot augstas kvalitātes produktus, tās potenciāls tālākajos reģionos būtu jāizmanto labāk ar spēcīgu atbalstu no Eiropas Savienības, ņemot vērā ļoti spēcīgo reģionālo konkurenci, un aicina Komisiju veicināt un atbalstīt akvakultūras attīstības projektus;

35.

aicina dalībvalstis un tālākos reģionus maksimāli izmantot de minimis un/vai grupu atbrīvojuma noteikumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1388/2014;

36.

aicina dalībvalstis veicināt iespēju izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un uzsvērt sinerģiju starp dažādajiem fondiem tālākajos reģionos, lai izveidotu ekonomiskās iespējas visiem dalībniekiem, kas darbojas jūras nozaru ekonomikā; jo īpaši mudina ieguldīt projektos ar zvejniecību saistītu profesiju veicināšanai, projektos, kas sekmē jauniešu piesaistīšanu un projektos, ar kuriem tiek ieviestas selektīvas zvejas metodes un sniegta palīdzība zivsaimniecību izveidei;

37.

atbalsta pētniecības un attīstības programmu zivsaimniecības jomā izveidi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kura apvieno dažādus ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, tādējādi palīdzot izstrādāt jaunus zvejas paņēmienus un metodes, kas var uzlabot nozares konkurētspēju un stiprināt tās potenciālu veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu vietējo iedzīvotāju vidū;

38.

iesaka turpmākajā KZP pilnībā ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un dot tiem iespēju īstenot savu lielo ekonomisko, sociālo un vides potenciālu, ko radītu zivsaimniecības nozares ilgtspējīga un racionāla attīstīšana tālākajos reģionos; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību pārskatīt pamatu flotes segmentiem ar mērķi nodrošināt objektīvu novērtējumu par tālāko reģionu nerūpnieciskās zvejas flotes, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, līdzsvaru starp zvejas iespējām un zvejas kapacitāti, veicinot kuģu ar zemu jaudu un/vai nestabilu kuģu, kas varētu apdraudēt apkalpes drošību nelabvēlīgos laika apstākļos, tehnisko raksturlielumu uzlabošanu saskaņā ar objektīviem zinātniskiem kritērijiem, ko izmanto kuģu būvē, neradot neilgtspējīgas zvejas darbību pieaugumu;

39.

ņemot vērā to, ka tālākie reģioni ir teritorijas ar īpaši augstu potenciālu, uzskata, ka ir svarīgi veicināt ieguldījumus un sekmēt diversifikāciju un inovāciju zivsaimniecības nozarē ar nolūku stiprināt ekonomikas attīstību;

40.

aicina Komisiju nolūkā nodrošināt zvejniecības nozares izdzīvošanu tālākajos reģionos un atbilstīgi atšķirīgas attieksmes principiem attiecībā uz nelielām salām un teritorijām, kas minētas 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM), ieviest atbalsta pasākumus, pamatojoties uz LESD 349. pantu, lai nodrošinātu finansējumu (ES vai valsts līmenī) tālāko reģionu mazapjoma un tradicionālās zvejas kuģiem, kuri izkrauj nozveju tālāko reģionu ostās un veicina ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī, ar mērķi uzlabot cilvēku drošību, nodrošināt atbilsmi ES higiēnas standartiem, apkarot NNN zveju un panākt lielāku ekoloģisko efektivitāti; norāda, ka šai zvejas flotes atjaunošanai ir jānotiek, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo kapacitāti, tā jāierobežo attiecībā uz veca kuģa aizstāšanu ar jaunu, kā arī ar to ir jāspēj panākt ilgtspējīgas zvejas un maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) mērķus;

41.

ierosina palielināt palīdzības intensitāti dzinēju nomaiņai tālākajos reģionos, kad zinātniskie pierādījumi liecina, ka klimata apstākļiem un klimata pārmaiņām ir izšķirīgi negatīva ietekme uz tālāko reģionu flotēm;

42.

aicina, lai Komisija cik vien drīz iespējams pēc POSEI īstenošanas parauga tālāko reģionu lauksaimniecības jomā noskaidrotu iespējas radīt instrumentu, kas būtu konkrēti veltīts zvejniecības atbalstam un ļautu pienācīgi izmantot to zvejas potenciālu; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja šajā konkrētajā instrumentā jo īpaši apvienot pašreizējā EJZF 8. panta (Valsts atbalsts), 13. panta 5. punkta (Budžeta līdzekļi dalītā pārvaldībā), 70. panta (Kompensācijas režīms), 71. panta (Kompensācijas aprēķināšana), 72. panta (Kompensācijas plāns) un 73. panta (Valsts atbalsts kompensācijas plānu īstenošanai) noteikumus;

43.

ierosina palielināt dažu flotu segmentu spējas tālākajos reģionos, ja ir zinātniski pierādīts, ka dažu zvejas resursu izmantošanas līmenis var tikt palielināts, neapdraudot ilgtspējīgas zvejas mērķus;

44.

norāda, ka tālāko reģionu nerūpniecisko zvejas flotu, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, renovācija un modernizācija var uzlabot apkalpes locekļu drošību sliktos laika apstākļos, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts saskaņā ar objektīviem zinātniskiem kritērijiem, kas ir izmantoti kuģu konstrukcijā, un ka tas nerada nelīdzsvarotību starp zvejas iespējām un zvejas kapacitāti;

45.

iesaka radīt labākus stimulus nākamajā EJZF, lai mudinātu jauniešus strādāt jūras nozaru ekonomikā, jo īpaši ar profesionālo apmācību un veicinot pasākumus, kas uzlabo ienākumus, darbvietu drošību un ilgtspējīgas jūras nozaru ekonomikas organizāciju tālākajos reģionos;

o o

46.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0133.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0015.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0109.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0110.

(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0049.

(6) OV C 419, 16.12.2015., 167. lpp.

(7) OV C 15 E, 21.1.2010., 135. lpp.

(8) “Pētījums PECH komitejai — Zvejas flotes pārvaldība tālākajos reģionos”, Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments B (IP/B/PECH/IC/2016_100); Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) darbības programma Francijai.

(9) ZZTEK ziņojumi — Galveno flotes segmentu līdzsvara rādītāju novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām (STECF-16–18).

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/100

P8_TA(2017)0196

ES pamatiniciatīva attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari (2016/2140(INI))

(2018/C 298/14)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6. un 21. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 153., 191., 207., 208. un 218. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 21., 28., 29., 31. un 32. pantu,

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām un ANO Komitejas par bērna tiesībām vispārējo komentāru Nr. 16,

—	ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas par bērnu darbu, piespiedu darbu, diskrimināciju, kā arī biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām;

—	ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (1),

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju 26/9 (2), ar ko tā nolēma izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā ar mandātu izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, ar kura palīdzību starptautisko cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju 70/1 “Transforming our World: the 2030 Agenda for Sustainable Development” (“Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”) (3),

—	ņemot vērā programmas, ko finansē ANO Trasta fonds, kura mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm, un kur galvenā uzmanība ir pievērsta sieviešu aizskaršanai un vardarbībai pret sievietēm apģērbu ražošanas nozarē (4),

—	ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences Investīciju politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai (2015) (5),

—	ņemot vērā ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (7),

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada Pamatnostādnes par ietekmes uz cilvēktiesībām analīzi tirdzniecības politikas iniciatīvu ietekmes novērtējumos (8),

—	ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (9),

—	ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā (10),

—	ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par privāto sektoru un attīstību (11),

—	ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu (12),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par tematiskā mērķa “MVU konkurētspējas uzlabošana” īstenošanu (Kopīgo noteikumu regulas 9. panta 3. punkts) (13),

—	ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs (14),

—	ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā (15),

—	ņemot vērā pētījumu par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulām ES starptautiskajos nolīgumos, ko 2005. gadā publicēja Eiropas Parlamenta Savienības ārpolitikas ģenerāldirektorāta Politikas departaments (16),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāta Politikas departamenta pētījumu “ES tirdzniecības politika: no dzimumu līdztiesības ignorēšanas līdz ievērošanai” (17),

—

ņemot vērā 2016. gada 14. decembra nenormatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem (18),

—	ņemot vērā Ilgtspējas paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabošanu gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē Bangladešā,

—	ņemot vērā SDO programmu par darba apstākļu uzlabošanu gatavo apģērbu ražošanas nozarē Bangladešā (19),

—	ņemot vērā 2013. gada nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā,

—	ņemot vērā sadarbības nolīgumu par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu ražošanas nozarē, ko 2016. gada 25. aprīlī parakstīja Inditex prezidents Pablo Isla un IndustriALL Global Union ģenerālsekretārs Jirki Raina,

—	ņemot vērā augsta līmeņa konferenci par piegādes ķēdes atbildīgu pārvaldību apģērbu ražošanas nozarē, kas 2016. gada 25. aprīlī notika Briselē,

—	ņemot vērā ES VPS+ shēmu (20),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (21),

—	ņemot vērā fondu “Vision Zero”, ko 2015. gadā ierosināja G7 sadarbībā ar SDO nolūkā sekmēt darba aizsardzību ražotājvalstīs,

—	ņemot vērā Vācijas partnerību ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu nozares izveidei (22) un Nīderlandes nolīgumu par ilgtspējīgu apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari (23),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0080/2017),

tā kā ekonomikas attīstībai būtu jāiet roku rokā ar sociālo taisnīgumu un labas pārvaldības politiku; tā kā globālās vērtības veidošanas ķēdes ir sarežģītas un sadrumstalotas, tāpēc ir vajadzīgi papildu politikas pasākumi, lai panāktu nepārtrauktu uzlabošanas procesu nolūkā padarīt globālās vērtības ķēdes un ražošanas ķēdes ilgtspējīgas un radīt vērtību piegādes ķēdēs, kā arī pētījumi par nozares organizatorisko struktūru, koordinācijas sistēmu un tīkla dalībnieku sarunu spējas ietekmi uz šo procesu attīstību; tā kā ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi, lai novērstu šo ķēžu iespējamo negatīvo ietekmi; tā kā tiem, kuri cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem, būtu jāgarantē efektīva piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

B.	tā kā visā pasaulē 60 miljoni cilvēku strādā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozarē, kas nodrošina daudzas darbvietas, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

C.	tā kā tekstilizstrādājumu ražotāji jaunattīstības valstīs ir pastāvīgi pakļauti agresīvām iepirkumu praksēm, ko īsteno starptautiskā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un ko izraisa arī sīvā globālā konkurence;

tā kā tie, kuri cietuši trijos notikumos, kuros gāja bojā visvairāk cilvēku un kuri notika apģērbu ražošanas nozarēs (Rana Plaza, Tazreen un Ali Enterprises) ir saņēmuši vai patlaban saņem kompensāciju par ienākumu zudumu; tā kā kompensācijas piešķiršana šajā gadījumā ir saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 121 un tas notika, pateicoties līdz šim vēl nepieredzētai sadarbībai starp zīmoliem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību, valdībām un SDO; tā kā, ņemot vērā to, ka galvenās cilvēktiesības tiek pārkāptas ļoti bieži, faktiskā tiesiskā aizsardzība joprojām notiek reti;

tā kā tie, kas cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem, kuros iesaistīti Eiropas uzņēmumi, saskaras ar dažādiem šķēršļiem piekļuvei tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp procesuāliem šķēršļiem attiecībā uz pieņemamību un pierādījumu atklāšanu, tiesvedības izmaksām, kas bieži ir nesamērīgas, skaidru atbildības standartu trūkumu par uzņēmumu līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos un skaidrības trūkumu par ES noteikumu par starptautiskajām privāttiesībām piemērošanu pārrobežu civillietās;

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantā ir stingri prasīts, ka ES tirdzniecības politikai jābūt balstītai uz ES ārpolitikas nostādnēm un mērķiem, konkrētāk, LESD 208. pantā minētajiem attīstības sadarbības mērķiem; tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ir atkārtoti apstiprināts, ka ES ārējās darbības orientējošie principi ir demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana;

tā kā Eiropas Savienība ir pasaules otrais lielākais tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportētājs aiz Ķīnas, pateicoties aptuveni 174 000 tekstilizstrādājumu un apģērbu uzņēmumiem, no kuriem 99 % ir MVU un kuros nodarbināti apmēram 1,7 miljoni cilvēku; tā kā turklāt vairāk nekā trešdaļu (34,3 % — kopējā vērtība EUR 42,29 miljardi) no apģērbiem, ko paredzēts izmantot Eiropā, ražo ES uzņēmumi;

tā kā SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā dalībvalstīm noteikts pienākums ievērot un veicināt principus un tiesības četrās kategorijās neatkarīgi no tā, vai tās ir ratificējušas attiecīgās konvencijas, proti, par: biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunu tiesību faktisku atzīšanu; diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju; piespiedu darba izskaušanu; bērnu darba aizliegšanu;

tā kā darba koplīguma slēgšanas sarunas ir viens no veidiem, kā nodrošināt, ka algu un ražīguma pieaugums iet kopsolī; tā kā tomēr nestandarta nodarbinātības veidu, tostarp apakšuzņēmumu līgumu slēgšanas un neoficiāla darba, izmantošana globālajā piegādes ķēdē ir samazinājusi darba koplīgumu ietekmi; tā kā daudzi apģērbu ražošanas nozarē strādājošie nenopelna iztikas minimumu;

J.	tā kā daudzas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Nīderlande, Dānija un Francija, ir atbalstījušas nacionālās programmas;

tā kā projekts “Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko īsteno saskaņā ar ANO Atbildīgas investēšanas principiem un ANO Globālo līgumu, pierāda, ka ekonomika ir saderīga ar sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas principiem un tie cits citu savstarpēji pastiprina;

L.	tā kā ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām attiecas uz visām valstīm un gan transnacionāliem uzņēmumiem, gan citiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, atrašanās vietas, īpašumtiesībām un struktūras;

tā kā ES ir viena no lielākajām investorēm, pircējām, mazumtirgotājām un patērētājām apģērbu ražošanas nozarē un tirdzniecībā, un tāpēc tā vislabāk varētu apkopot daudzās iniciatīvas pasaulē, lai būtiski uzlabotu necilvēcīgos apstākļus, kādos atrodas desmitiem miljonu šajā nozarē strādājošo, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem nozarē iesaistītajiem;

tā kā globālo vērtības ķēžu atbildīga pārvaldība ir īpaši svarīga no attīstības viedokļa, jo īpaši smagi cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumi un vides piesārņošana bieži notiek ražotājvalstīs, kas bieži saskaras ar ievērojamām ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes problēmām, skarot visneaizsargātākās personas;

O.	tā kā apģērbu eksporta rādītāji, jo īpaši Ķīnā, Vjetnamā, Bangladešā un Kambodžā, visticamāk, arī turpmāk būs ļoti augsti;

tā kā lielākā daļa cilvēktiesību pārkāpumu apģērbu ražošanas nozarē ir saistīti ar dažādiem darba tiesību aspektiem un ietver aizliegumu darba ņēmējiem īstenot savas pamattiesības pievienoties brīvi izvēlētai arodbiedrībai vai izveidot to un labticīgi risināt sarunas par darba koplīguma slēgšanu, tādējādi ir grūti garantēt, ka darba ņēmēji var izmantot savas pamattiesības darbavietā; tā kā šādas situācijas dēļ ir plaši izplatīti darba tiesību pārkāpumi, tostarp: trūkumalgas, algu zādzības, piespiedu darbs un bērnu darbs, patvaļīga atlaišana no darba, nedrošas darbvietas un veselībai kaitīgi darba apstākļi, vardarbība pret sievietēm, fiziska un seksuāla aizskaršana, kā arī nestabilas darba attiecības un darba apstākļi; tā kā, neskatoties uz to, ka cilvēktiesības tiek pārkāptas ļoti bieži, faktiskie korektīvie pasākumi joprojām tiek veikti reti; tā kā šie pienācīgas kvalitātes nodarbinātības trūkumi ir sevišķi izteikti eksporta pārstrādes zonās, kuras ir saistītas ar globālajām piegādes ķēdēm un kurās bieži vien ir raksturīgi izņēmumi no darba tiesību aktiem un atbrīvojumi no nodokļiem, kā arī ierobežojumi arodbiedrību darbībai un darba koplīguma slēgšanas sarunām;

tā kā pēdējos 20 gados privātā sektora vadītās brīvprātīgās iniciatīvas, piemēram, rīcības kodeksi, marķējumi, pašnovērtējumi un sociālais audits, kaut arī tās ir nodrošinājušas atbilstošu satvaru sadarbībai par tādiem jautājumiem kā darba aizsardzība, nav izrādījušās pietiekami efektīvas, jo ar to palīdzību nav izdevies faktiski palielināt darba ņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju tiesību palielināšanu, patērētāju informētību, kā arī vides standartiem un drošību un ilgtspējību apģērbu piegādes ķēdē;

tā kā daudzpusējās iniciatīvas, piemēram, Vācijas partnerība ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu nozares izveidei un Nīderlandes nolīgums par ilgtspējīgu apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari, saved kopā ieinteresētās personas, piemēram, nozares pārstāvjus, arodbiedrības, valdību un NVO; tā kā ar šīm iniciatīvām izveidotie standarti ietver arī vides jautājumus; tā kā šīs iniciatīvas vēl nav īstenošanas fāzē, tāpēc konkrēti rezultāti joprojām tiek gaidīti; tā kā šādas valstu iniciatīvas ir vajadzīgas, jo trūkst ES likumdošanas iniciatīvu; tā kā lielākā daļa dalībvalstu tomēr šādas iniciatīvas nav izveidojušas;

tā kā uzņēmumu centieni veicināt darba tiesību ievērošanu var atbalstīt, bet nevar aizstāt valsts pārvaldes sistēmu lietderību un efektivitāti, proti, katras valsts pienākumu ievērot un īstenot valsts darba tiesību aktus un noteikumus, tostarp darba administrēšanas un inspekcijas funkcijas, strīdu izšķiršanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības, kā arī ratificēt un īstenot starptautiskos darba standartus;

T.	tā kā gatavo apģērbu ražošanas nozarē joprojām ir vērojama virzība uz ātro modi, kas rada ļoti lielu apdraudējumu un milzīgu spiedienu uz apģērbu ražošanas nozarē strādājošajiem ražotājvalstīs;

U.	tā kā Vācijas Attīstības sadarbības ministrija ir izvirzījusi mērķi, lai līdz 2020. gadam 50 % no visa Vācijas tekstilizstrādājumu importa atbilstu vides un sociālajiem kritērijiem;

tā kā, lai uzlabotu globālo vērtības ķēžu pārvaldību, jāizmanto dažādi instrumenti un iniciatīvas politikas jomās, piemēram, saistībā ar tirdzniecību un investīcijām, privātā sektora atbalstu un sadarbību attīstības jomā, nolūkā veicināt ilgtspējību un globālo vērtības ķēžu atbildīgu pārvaldību, kas būtu daļa no 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanas, kurā atzīta tirdzniecības politikas nostādņu nozīmīgā ietekme uz šīs nozares politikas mērķu sasniegšanu, aptverot vairākas politikas jomas, piemēram, izcelsmes noteikumi, izejvielu tirgi, darba tiesības un dzimumu līdztiesība;

tā kā apģērbu ražošanas nozares vērtību ķēžu specifika, piemēram, ražošanas procesa posmu ģeogrāfiskā izkliedētība, dažāda veida darbinieki apģērbu ražošanā, iepirkuma politika, zemas cenas, liels apjoms, īss laiks no procesa sākuma līdz beigām, apakšuzņēmuma līgumu slēgšana un pircēja un piegādātāja īstermiņa attiecības, mazina pamanāmību, izsekojamību un pārredzamību uzņēmuma piegādes ķēdē un palielina risku, ka jau sākotnēji izejmateriālu ražošanas posmā tiks pārkāptas cilvēktiesības un darba tiesības, nodarīts kaitējums videi un netiks ievērota dzīvnieku labturība; tā kā pārredzamība un izsekojamība ir priekšnoteikumi uzņēmuma atbildībai un atbildīgam patēriņam; tā kā patērētājiem ir tiesības zināt, kur apģērbs ir ražots un kādos sociālajos un vides apstākļos; tā kā, garantējot patērētājiem tiesības uz uzticamu, pārredzamu un atbilstīgu informāciju par ražošanas ilgtspēju, tiks sekmētas noturīgas izmaiņas apģērbu ražošanas nozares piegādes ķēdes izsekojamībā un pārredzamībā;

tā kā sieviešu tiesības ir neatņemama daļa no cilvēktiesībām; tā kā dzimumu līdztiesība tiek iekļauta tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu piemērošanas jomā; tā kā tirdzniecības un investīciju nolīgumu specifiskā ietekme sievietes un vīriešus skar atšķirīgi, ņemot vērā strukturālo dzimumu nevienlīdzību; tā kā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesības aspekts būtu jāietver visos tirdzniecības nolīgumos;

Y.	tā kā sieviešu nodarbinātība apģērbu ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs dod ievērojamu ieguldījumu mājsaimniecību ienākumos un nabadzības mazināšanā;

Z.	tā kā bērnu tiesības ir neatņemama daļa no cilvēktiesībām un bērnu darba izbeigšanai būtu jāpaliek par absolūti obligātu nosacījumu; tā kā bērnu darbam ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas reglamentē vecumu, darba laiku un darba veidus;

AA.

tā kā 2016. gada decembrī Bangladešā tika arestēti daudzi arodbiedrību aktīvisti un šis notikums izraisīja protestu par iztikas minimumu un labākiem darba apstākļiem; tā kā pēc protestiem vairāki simti apģērbu ražošanas nozares darbinieku tika atlaisti no darba; tā kā biedrošanās brīvība ražotājvalstīs joprojām netiek ievērota;

AB.

tā kā tiek lēsts, ka 70–80 % (24) darba ņēmēju gatavo apģērbu ražošanas nozarē ražotājvalstīs ir mazprasmīgas sievietes, kas bieži vien ir arī nepilngadīgas; tā kā mazas algas apvienojumā ar zemu vai neesošu sociālo aizsardzību šīs sievietes un bērnus padara īpaši neaizsargātus pret ekspluatāciju; tā kā pašreizējās ilgtspējības iniciatīvās ļoti bieži nav dzimumu līdztiesības aspekta un konkrētu pasākumu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

AC.

tā kā privātajam sektoram ir svarīga nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā jaunattīstības valstīs; tā kā dažu jaunattīstības valstu tautsaimniecība ir atkarīga no apģērbu ražošanas nozares; tā kā šīs nozares paplašināšanās ir devusi iespēju daudziem darba ņēmējiem pāriet no neoficiālās ekonomikas uz oficiālo sektoru;

AD.	tā kā apģērbu ražošanas nozarē tiek īstenots visvairāk ilgtspējības iniciatīvu; tā kā dažas pašreizējās iniciatīvas ir palīdzējušas uzlabot situāciju apģērbu ražošanas nozarē un tādēļ centieni būtu jāturpina arī Eiropas līmenī;

AE.	tā kā tirdzniecības nolīgumi ir svarīgs instruments, ar kuru palīdzību veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs apvienojumā ar sociālo dialogu un uzņēmumu līmeņa uzraudzību;

AF.

tā kā 2015. gada oktobrī Komisija nāca klajā ar savu jauno tirdzniecības stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, kurā tā izklāsta savu mērķi izmantot tirdzniecības nolīgumus un preferenču programmas kā sviras, ar kuru palīdzību veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības, kā arī taisnīgu un ētisku tirdzniecību visā pasaulē un uzlabot atbildību piegādes ķēdēs, kas ir veids, kā stiprināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas apkarošanu un labu pārvaldību trešās valstīs;

atzinīgi vērtē to, ka pēc Rana Plaza fabrikas sabrukšanas globālajās piegādes ķēdēs aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pienācīgu darba apstākļu veicināšanai, Francijā ir iesniegts likumprojekts par obligātu pienācīgu rūpību, Apvienotajā Karalistē — likumprojekts par verdzības novēršanu, pieņemts Nīderlandes nolīgums par ilgtspējīgu apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari, izveidota Vācijas partnerība ilgtspējīgas tekstilizstrādājumu nozares izveidei un Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker G7 augstākā līmeņa sanāksmē sniedza paziņojumu par steidzamiem pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu atbildību globālajās piegādes ķēdēs, kurās lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējības, pārredzamības un izsekojamības veicināšanai attiecībā uz vērtību un ražošanas ķēdēm; pieņem zināšanai Komisijas apņemšanos attiecībā uz piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību, tostarp apģērbu ražošanas nozarē, kā izklāstīts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”; atzinīgi vērtē zaļās kartes iniciatīvu, kurā astoņas dalībvalstis ir aicinājušas ieviest rūpības pienākumu ES reģistrētiem uzņēmumiem attiecībā pret cilvēkiem un kopienām, kuru cilvēktiesības un vietējo vidi šo uzņēmumu darbība ietekmē; atzinīgi vērtē Higg indeksa holistisko pieeju, vērtējot uzņēmumu ietekmi uz vidi, sociālo jomu un nodarbinātību; uzsver, ka Higg indeksu un tā pārredzamību jāturpina uzlabot;

atzinīgi vērtē atsevišķos globālos pamatnolīgumus starp arodbiedrībām un zīmoliem par to, kā uzlabot piegādes ķēdes pārvaldību apģērbu ražošanas nozarē; uzsver, ka apģērbu ražošanas nozares nākotne būs atkarīga no ilgtspējīgas produktivitātes un izsekojamības uzlabošanas, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi konstatēti procesi, kuri notiek visā vērtību ķēdē, kas ļaus noteikt un ieviest uzlabojumus;

atzinīgi vērtē pieeju, kas paredz juridiski saistošu Bangladešas Vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību, kā arī Bangladešas Ilgtspējības paktu, ko Komisija uzsāka kopā ar Bangladešu un SDO pēc Rana Plaza katastrofas 2013. gadā, jo tas ietver arī noteikumus, kas attiecas uz arodbiedrībām un inspicēto fabriku sanāciju, un aicina pagarināt tā termiņu; uzsver, ka ir svarīgi turpināt pārraudzīt pakta mērķus, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības, kā arī nepieciešamību starptautiskā mērogā atbildīgāk pārvaldīt piegādes ķēdes; aicina Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par paktu, norādot jebkādu progresu vai tā trūkumu, tostarp iespējamās tirdzniecības režīma izmaiņas, ja tās vajadzīgas, jo īpaši ņemot vērā SDO pārraudzības mehānismu ziņojumus; prasa Komisijai īstenot līdzīgas programmas un pasākumus kopā ar citiem ES tirdzniecības partneriem, kuri ražo apģērbu, piemēram, Šrilanku, Indiju vai Pakistānu;

atbalsta to, ka Komisija izskata iespēju pieņemt ES iniciatīvu par apģērbu ražošanas nozari; turklāt norāda, ka pašlaik spēkā esošo iniciatīvu skaita palielināšanās var radīt uzņēmumiem neparedzamu vidi; uzskata, ka jaunajā priekšlikumā būtu jāpievēršas cilvēktiesību jautājumiem, vērtību ķēžu ilgtspējības, izsekojamības un pārredzamības veicināšanai, pārdomāta patēriņa sekmēšanai un jo īpaši darba tiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšanai; uzskata, ka ES patērētājiem ir tiesības tikt informētiem par ilgtspējību un atbilstību cilvēktiesībām, kā arī par apstākļiem, kādos apģērbi tiek ražoti; šajā sakarībā uzskata, ka ES likumdošanas centieniem un iniciatīvām saistībā ar apģērbiem vajadzētu būt redzamiem uz gatavajiem izstrādājumiem;

ar bažām norāda uz to, ka esošās brīvprātīgās iniciatīvas apģērbu ražošanas nozares globālās piegādes ķēdes ilgtspējības nodrošināšanai nav spējušas efektīvi risināt cilvēktiesību un darba tiesību jautājumus šajā nozarē; tāpēc aicina Komisiju neaprobežoties ar dienestu darba dokumenta sagatavošanu un ierosināt saistošu tiesību aktu par pienācīgas rūpības pienākumiem attiecībā uz piegādes ķēdēm apģērbu ražošanas nozarē; uzsver, ka šim tiesību akta priekšlikumam jābūt saskaņotam ar jaunajām ESAO Vadlīnijām par pienācīgu rūpību apģērbu un apavu ražošanas nozarē atbilstīgi ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kuri importē Eiropas Savienībā, SDO rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību piegādes ķēdēs un starptautiski atzītiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem;

uzsver, ka jaunajām ESAO Vadlīnijām par pienācīgu rūpību apģērbu un apavu ražošanas nozarē atbilstīgi ESAO Vadlīnijām vajadzētu kļūt par vadošo principu Komisijas tiesību akta priekšlikumā; uzsver, ka šajā tiesību akta priekšlikumā būtu jāiekļauj pamatstandarti, piemēram, darba aizsardzība, veselības standarti, iztikas minimums, biedrošanās brīvība un darba koplīgumu slēgšanas sarunas, seksuālas aizskaršanas un vardarbības novēršana darbavietā, kā arī piespiedu darba un bērnu darba izskaušana; aicina Komisiju turpināt pievērsties šādiem jautājumiem: galvenie kritēriji attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu, pārredzamību un izsekojamību, tostarp pārredzama datu vākšana un instrumenti patērētāju informēšanai, pienācīgas rūpības pārbaudes un revīzija, tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, dzimumu līdztiesība, bērnu tiesības, ziņošana par pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs, uzņēmumu atbildība cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā un izpratnes veicināšanu Eiropas Savienībā; mudina Komisiju atzīt citu valstu tiesību aktu priekšlikumus un iniciatīvas, kurām ir tāds pats mērķis kā tiesību aktam, tiklīdz šie priekšlikumi un iniciatīvas būs pārbaudīti un būs pierādīts, ka tie atbilst Eiropas tiesību aktu prasībām;

atkārtoti aicina Komisiju paplašināt uzņēmumu sociālo atbildību, pieņemot saistošus tiesību aktus par pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka ES un tās tirdzniecības partneri un tirgus dalībnieki pilda pienākumu ievērot cilvēktiesības un augstākos sociālos un vides standartus; uzsver, ka apģērbu ražošanas nozarei Eiropas Savienībā jāatbilst arī SDO standartiem, piemēram, attiecībā uz iztikas minimumu vai pienācīgiem darba apstākļiem; mudina Komisiju pievērst uzmanību atalgojumam un darba apstākļiem apģērbu ražošanas nozarē dalībvalstīs; mudina dalībvalstis īstenot SDO standartus apģērbu ražošanas nozarē;

aicina Komisiju aktīvi veicināt ekoloģisku un ilgtspējīgi apsaimniekotu izejmateriālu, piemēram, kokvilnas, izmantošanu, kā arī apģērbu un tekstilizstrādājumu atkalizmantošanu un pārstrādi Eiropas Savienībā, tiesību akta priekšlikumā par apģērbu ražošanas nozari paredzot īpašus noteikumus; aicina ES, tās dalībvalstis un uzņēmumus palielināt finansējumu pētniecībai un izstrādei, tostarp apģērbu pārstrādes jomā, lai ES apģērbu ražošanas nozarei nodrošinātu ilgtspējīgu, alternatīvu izejvielu iegūšanas avotu; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu visaugstākos un stingrākos pieejamos dzīvnieku labturības standartus (piemēram, atbildīgs dūnu standarts un atbildīgs vilnas standarts), un mudina Komisiju izmantot tos kā vadlīnijas, iestrādājot īpašus noteikumus savā tiesību akta priekšlikumā; aicina Komisiju nodrošināt iestādēs papildu resursus, lai varētu sekot līdzi pamatiniciatīvas īstenošanai;

uzsver nepieciešamību uzlabot rīcības kodeksus, izcilības marķējumus un taisnīgas tirdzniecības shēmas, nodrošinot atbilstību starptautiskajiem standartiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ANO Globālajam līgumam, SDO Trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku (MNE deklarācija), ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm attiecībā uz apģērbu un apavu ražošanas nozari, kā arī bērnu tiesībām un uzņēmējdarbības principiem, ko izstrādājis ANO Bērnu fonds (UNICEF), ANO Globālajam līgumam un iniciatīvai “Save the Children”; turklāt uzsver nepieciešamību pastiprināt pārrobežu sociālo dialogu, slēdzot starptautiskus pamatnolīgumus, lai veicinātu darba ņēmēju tiesības daudznacionālo uzņēmumu piegādes ķēdēs;

10.

uzsver, ka ir svarīgi īstenot, piemērot vai transponēt spēkā esošos tiesību aktus reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī;

11.

mudina Komisiju īstenot tās mērķi veicināt uzlabojumus gatavo apģērbu nozarē, tostarp lielu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un bērnu tiesībām; aicina Komisiju nodrošināt, ka dzimumu līdztiesība, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un bērnu tiesības ir tās tiesību akta priekšlikuma uzmanības centrā; uzskata, ka šai iniciatīvai būtu jāveicina nediskriminēšana un jārisina jautājums par aizskaršanu darbavietā, kā jau ir paredzēts Eiropas un starptautiskajās saistībās;

12.

atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; uzsver nepieciešamību sekmēt sieviešu piekļuvi vadošajiem amatiem, atbalstot strādājošo sieviešu apmācību par viņu tiesībām, darba tiesību aktiem un drošības un veselības jautājumiem, kā arī vadītāju vīriešu apmācību par dzimumu līdztiesību un diskrimināciju;

13.

aicina Komisiju iesniegt visaptverošu stratēģiju par to, kā attīstība, palīdzība tirdzniecībai un publiskā iepirkuma politika var atbalstīt taisnīgāku un ilgtspējīgāku apģērbu piegādes ķēdi un vietējos mikrouzņēmumus, veicinot paraugpraksi un nodrošinot stimulus privātā sektora dalībniekiem, kuri investē savu piegādes ķēžu ilgtspējībā un taisnīgumā, sākot no lauksaimnieka, kas piegādā šķiedru, līdz galapatērētājam;

14.

uzskata, ka patērētāju informēšanai ir būtiska loma attiecībā uz pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu un ka šo vajadzību apliecina Rana Plaza fabrikas sabrukšanas gadījums; prasa sniegt patērētājiem skaidru un uzticamu informāciju par ilgtspējību apģērbu ražošanas nozarē, par produktu izcelsmes vietu un par to, cik lielā mērā ir ievērotas darba ņēmēju tiesības; iesaka ES rīcības rezultātā savākto informāciju padarīt publiski pieejamu un aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju izveidot publisku tiešsaistes datubāzi ar visu attiecīgo informāciju par visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

15.

prasa palielināt Eiropas patērētāju informētību par tekstilizstrādājumu ražošanu; šajā nolūkā ierosina izstrādāt ES mēroga “taisnīgu apģērbu” marķēšanas standartus, kas būtu pieejami gan daudznacionāliem uzņēmumiem, gan MVU, lai norādītu, ka ir ievēroti taisnīgi darba apstākļi, un palīdzētu klientiem pieņemt pirkuma lēmumu, pamatojoties uz labāku informāciju;

16.

uzsver nepieciešamību apkopot un publicēt visaptverošus datus par korporatīvo ilgtspējības sniegumu; šajā sakarībā prasa saskaņotā veidā izstrādāt kopīgas definīcijas un standartus statistikas datu vākšanai un apkopošanai, jo īpaši par kopējo importu, bet arī par atsevišķām ražošanas vietām; prasa Komisijai uzsākt iniciatīvu par ražošanas vietas obligātu norādīšanu;

17.

aicina Komisiju izstrādāt daudzas dažādas uzraudzības sistēmas ES apģērbu ražošanas nozarē, izmantojot galvenos snieguma rādītājus, kas ietver datu vākšanu, izmantojot aptaujas, revīzijas un datu analīzes metodes, ar kurām var efektīvi izmērīt sniegumu, un risināt jautājumu par apģērbu ražošanas nozares ietekmi uz attīstību, darba tiesībām un cilvēktiesībām visā apģērbu piegādes ķēdē;

18.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt labāku piekļuvi informācijai par uzņēmumu rīcību; uzskata, ka ir būtiski ieviest efektīvu un obligātu ziņošanas sistēmu un pienācīgas rūpības pienākumu attiecībā uz tiem apģērbu izstrādājumiem, kuri nonāk ES tirgū; uzskata, ka atbildību vajadzētu uzņemties visiem piegādes ķēdes dalībniekiem, tostarp apakšuzņēmējiem oficiālajā un neoficiālajā ekonomikā (tostarp eksporta pārstrādes zonās), un atzinīgi vērtē pašreizējos centienus šajā nolūkā; uzskata, ka ES ir vislabākās iespējas izstrādāt kopēju regulējumu, pieņemot tiesību aktus, kas paredz transnacionālas pienācīgas rūpības pienākumus, kompensēšanu cietušajiem un piegādes ķēdes pārredzamību un izsekojamību, vienlaikus pievēršot uzmanību arī trauksmes cēlēju aizsardzībai; iesaka darīt pieejamu patērētājiem uzticamu, skaidru un jēgpilnu informāciju par ilgtspējību;

19.

norāda, ka koordinācija, dalīšanās ar informāciju un paraugprakses apmaiņa var veicināt privātā un publiskā sektora vērtības ķēdes iniciatīvu efektivitāti un panākt pozitīvus rezultātus ilgtspējīgas attīstības jomā;

20.

prasa izveidot valstu un Eiropas iniciatīvas, lai mudinātu patērētājus pirkt uz vietas ražotus produktus;

21.

norāda, ka zīmolu un mazumtirgotāju iepirkšanas praksē noteicošais faktors joprojām ir cena — nereti uz darba ņēmēju labklājības un algu rēķina; prasa ES sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veicinātu sekmīgu sociālo partnerību, un atbalstīt ieinteresētās personas algu noteikšanas mehānismu izstrādē un īstenošanā saskaņā ar attiecīgām SDO konvencijām, jo īpaši valstīs, kurās nav atbilstīgu tiesību aktu; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka darba ņēmējiem tiek regulāri izmaksāta atbilstoša alga, kas ļauj viņiem un viņu ģimenēm apmierināt pamatvajadzības bez nepieciešamības regulāri strādāt virsstundas; uzsver vajadzību pēc darba koplīgumiem, lai nepieļautu negatīvu konkurenci ar algu izmaksām, un vajadzību palielināt patērētāju informētību par potenciālajām sekām, ja pastāvīgi tiek pieprasītas arvien zemākas cenas;

22.

uzsver, ka ražotājvalstu valdībām ir jāspēj īstenot starptautiskie standarti un normas, tostarp izstrādājot, īstenojot un piemērojot atbilstošus tiesību aktus, jo īpaši saistībā ar tiesiskuma iedibināšanu un korupcijas apkarošanu; aicina Komisiju atbalstīt ražotājvalstis šajā jomā saskaņā ar ES attīstības politiku;

23.

atzīst, ka, lai gan katra valsts pati ir atbildīga par savu darba tiesību piemērošanu, jaunattīstības valstīm var būt ierobežota spēja un resursi, lai tās varētu efektīvi uzraudzīt un īstenot atbilstību tiesību aktiem un noteikumiem; aicina ES tās attīstības sadarbības programmās un lai pārvaldības trūkumu, veicināt spēju veidošanu un nodrošināt jaunattīstības valstis ar tehnisko palīdzību par darba administrēšanu un pārbaudes sistēmas, tostarp apakšuzņēmumu rūpnīcu un atvieglot piekļuvi atbilstīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un sūdzību iesniegšanas mehānismus, tostarp EPZ, kurās garām darba stundām, piespiedu virsstundu darbs un diskriminācija darba samaksas ziņā ir ierasta prakse;

24.

uzsver, ka darba inspekcijām un sociālajiem auditiem ir liela nozīme apģērbu un apavu ražošanas nozares piegādes ķēdē; uzskata, ka pārāk bieži tie tikai atspoguļo stāvokli brīdī, kad inspekcijas tiek veiktas; iesaka veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu inspekcijas un revīzijas, tostarp apmācīt inspektorus un apvienot inspekcijas standartus un metodes, izmantojot sadarbību ar apģērbu ražošanas nozari un ražotājvalstīm;

25.

uzsver neatkarīgu darba inspekciju svarīgumu agrīnai brīdināšanai un prevencijai, kā arī valsts tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz veselību un drošumu darbvietā, tomēr norāda, ka tādi faktori kā pārmērīgs revīziju slogs var mazināt to efektivitāti un ka revīzijas atspoguļo tikai stāvokli tajā brīdī, kad tās tiek veiktas; uzskata, ka SDO Konvencijas Nr. 81 ratificēšana un īstenošana ir svarīga, lai atklātu pārkāpumus; iesaka turpināt pētīt veidus, kā uzlabot revīzijas un inspekcijas, piemēram, tuvināt revīzijas standartus un metodes un katru reizi nosūtīt citus darba inspektorus, kā rezultātā standartu ievērošana varētu kļūt stingrāka, jo īpaši valstīs ar korupcijas problēmām; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt darbā atbilstīgu skaitu darba inspektoru un pastāvīgi apmācīt jaunos un pašreizējos darba inspektorus par starptautiskajām konvencijām un standartiem, vietējām darba tiesībām un atbilstīgiem pārbaudes paņēmieniem; aicina ES turpināt gan finansiāli, gan tehniski atbalstīt darba inspekciju attīstību jaunattīstības valstīs saskaņā ar attiecīgajiem SDO standartiem, jo īpaši saistībā ar tās attīstības fondiem;

26.

norāda, ka apģērbu ražošanas nozare rada darbvietas ļoti plašam prasmju kopumam — no mazkvalificētiem darba ņēmējiem līdz augsti specializētiem amatiem;

27.

uzskata, ka visu darba ņēmēju darba aizsardzība būtu jānodrošina ar starptautiskiem standartiem, valsts tiesību aktu īstenošanu un darba koplīguma slēgšanas sarunām visos līmeņos (rūpnīcu, vietējā, valsts un starptautiskā) un ar rūpnīcas līmeņa darba drošības politiku, piemēram, rīcības plāniem, kas sagatavoti rakstiski un tiek īstenoti un uzraudzīti, iesaistot darba ņēmējus un to pārstāvjus;

28.

uzsver, ka ES tirdzniecības un investīciju politikas nostādnes ir savstarpēji saistītas ar sociālo aizsardzību, dzimumu līdztiesību, taisnīgiem nodokļiem, attīstību, cilvēktiesībām, vides politikas nostādnēm un MVU veicināšanu; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt politikas saskaņotību uzņēmējdarbības attīstībai un cilvēktiesību ievērošanai visos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz Savienības tirdzniecības un investīciju politikas, kā arī ārpolitikas nostādnēm, kas nozīmē, ka sociālo nosacījumu izvirzīšana divpusējos un reģionālos nolīgumos būtu jāpadara efektīvāka ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju lielāku iesaistīšanos un apspriešanos ar viņiem sarunu laikā, darba tiesību aktu īstenošanu un visaptverošu ex ante un ex post tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējumu sistemātisku izmantošanu;

29.

aicina Komisiju sarunās par starptautiskiem un divpusējiem nolīgumiem aizstāvēt cilvēktiesības, tostarp bērnu tiesības, kā arī labas pārvaldības un saistošu cilvēktiesību, sociālo un vides klauzulu veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka parakstītājvalstis ne vienmēr ievēro brīvās tirdzniecības nolīgumos un citos ekonomisko partnerattiecību nolīgumos iekļautās pašreizējās cilvēktiesību klauzulas; šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka ir jāstiprina visi instrumenti, ar kuriem tiek garantēta juridiskā noteiktība;

30.

mudina ES un dalībvalstis ar apģērbu iniciatīvu un citiem tirdzniecības politikas instrumentiem veicināt SDO algu un darba laika standartu efektīvu īstenošanu, tostarp sadarbībā ar partnervalstīm apģērbu ražošanas nozarē; turklāt aicina ES sniegt norādījumus un atbalstu attiecībā uz to, kā uzlabot šo standartu ievērošanu, vienlaikus palīdzot veidot ilgtspējīgus uzņēmumus un uzlabot ilgtspējīgas nodarbinātības izredzes;

31.

mudina ES un tās dalībvalstis, izmantojot politikas dialogu un spēju veidošanu, veicināt to, ka partnervalstis ievieš un efektīvi piemēro starptautiskos darba standartus un cilvēktiesību ievērošanu, pamatojoties uz SDO konvencijām, tostarp bērnu darba tiesībām un standartiem, piemēram, Konvencijām Nr. 138 un 182, un ieteikumiem; šajā sakarībā uzsver — tas, ka uzņēmumi ievēro tiesības pievienoties arodbiedrībai un izveidot to, ka arī iesaistīties darba koplīgumu slēgšanas sarunās, ir galvenais to pārskatatbildības kritērijs; pauž nožēlu par to, ka biedrošanās brīvība bieži tiek pārkāpta daudzās ražošanas darbavietās, un mudina valstis nostiprināt darba tiesības; šajā sakarībā aicina ES mudināt jaunattīstības valstu valdības nostiprināt arodbiedrību lomu un aktīvi veicināt sociālo dialogu un darba pamatprincipus un pamattiesības, tostarp biedrošanās brīvību un tiesības uz darba koplīgumu slēgšanas sarunām visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa;

32.

uzsver, ka apģērbu ražošanas nozarei ir svarīga nozīme kā darbietilpīgas attīstības virzītājspēkam jaunietekmes ekonomikās, jo īpaši Āzijas jaunietekmes tirgos;

33.

aicina iestādes, kas nodrošina finansējumu attīstībai, snieguma standartos pastiprināt darba nosacījumus kā finansēšanas līgumnosacījumu;

34.

norāda, ka “karsto punktu” valstīm, uz kurām attiecas pamatiniciatīva, ir preferenciāla piekļuve ES tirgum; aicina Komisiju arī turpmāk prasības par SDO pamatstandartu ratifikāciju, veselības un drošuma inspekciju un biedrošanās brīvību iekļaut sarunās par preferenciālās tirdzniecības turpināšanu ar valstīm, kas iesaistītas apģērbu ražošanas nozares globālajā piegādes ķēdē, un stiprināt cilvēktiesības, kā arī darba un vides konvencijas vispārējās preferenču sistēmas (VPS) ietvaros;

35.

atkārtoti pauž stingru aicinājumu sistemātiski ieviest saistošas cilvēktiesību nosacījumu klauzulas visos starptautiskajos nolīgumos, tostarp tirdzniecības un investīciju nolīgumos, kuri jau ir vai tiks noslēgti starp ES un trešām valstīm; turklāt uzsver, ka pirms jebkura pamatnolīguma noslēgšanas ir vajadzīgi ex ante uzraudzības mehānismi, un to esamībai ir jābūt šādas noslēgšanas priekšnoteikumam kā nolīguma būtiskai daļai; uzsver, ka ir vajadzīgi ex post uzraudzības mehānismi, kas dod iespēju veikt konkrētus pasākumus, reaģējot uz šo klauzulu pārkāpumiem, piemēram, attiecīgas sankcijas, kas paredzētas nolīguma cilvēktiesību klauzulās, tostarp nolīguma darbības pārtraukšana;

36.

uzskata, ka ES tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības nodaļām vajadzētu būt obligātām un piemērojām piespiedu kārtā, lai faktiski uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus, un uzsver, ka klauzula, ar ko sekmē SDO konvenciju un Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas ratificēšanu un īstenošanu, ir jāiekļauj gan divpusējos, gan daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos; atgādina, ka tādu sistēmu ieviešana kā ES īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+), ar ko uzliek pienākumu ratificēt un īstenot 27 konvencijas, var uzlabot darba ņēmēju tiesību ievērošanu, nostiprināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī izskaust bērnu darbu un piespiedu darbu; to paturot prātā, uzsver, ka rūpīgi ir jāuzrauga VPS+ īstenošana un tas, lai attiecīgajās valstīs tiktu ievērotas minētās konvencijas; aicina ES nodrošināt, ka cilvēktiesību nosacījumi, kas ir saistīti ar vienpusējām tirdzniecības preferencēm, piemēram, VPS un VPS+, tiek efektīvi īstenoti un uzraudzīti; aicina Komisiju gaidāmajā VPS/VPS+ noteikumu reformā ieviest tarifa preferences tiem tekstilizstrādājumiem, par kuriem ir uzskatāmi pierādīts, ka tie ražoti ilgtspējīgā veidā; mudina Komisiju atzīt vispārpieņemtos ilgtspējības kritērijus un minimālās prasības konstatēšanas un sertifikācijas sistēmām, pamatojoties uz starptautiskām konvencijām, piemēram, SDO darba pamatstandartiem vai bioloģiskās daudzveidības aizsardzības standartiem; aicina Komisiju veicināt taisnīgas tirdzniecības produktu ražošanu, izmantojot šo tarifu preferenču instrumentu, un lielāku uzmanību pievērst SDO ziņojumiem un tās uzraudzības struktūru secinājumiem, kas izdarīti uzraudzības un novērtēšanas darbību laikā, un labāk sadarboties ar SDO un ANO vietējām aģentūrām saņēmējvalstī, lai pilnībā ņemtu vērā viņu viedokli un pieredzi;

37.

vēlreiz lūdz veikt ilgtspējīgas ietekmes novērtējumus ikvienam no jauna apspriestam nolīgumam un aicina vākt pa dzimumiem sadalītus datus;

38.

atgādina, ka nodokļu politika ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību var veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību; uzskata, ka, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, tostarp starptautiskie uzņēmumi, maksā nodokļus to valstu valdībām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība, nodokļu stimuli, piemēram, nodokļu atbrīvojumi eksporta pārstrādes zonās, būtu jāpārskata, tāpat kā izņēmumi no valsts darba tiesību aktiem un noteikumiem;

39.

ļoti atzinīgi vērtē to, ka sākts darbs pie saistoša ANO līguma gatavošanas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, par kuru tiek uzskatīts, ka tas veicinās uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp apģērbu ražošanas nozarē; pauž nožēlu par jebkādu obstruktīvu rīcību saistībā ar šo procesu un aicina ES un dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās;

40.

atgādina par sociālā dempinga negatīvo ietekmi uz Eiropas apģērbu rūpniecību, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem un darba standartu neievērošanu; ņemot vērā ES kritisko masu, tic, ka ES spēj būt pasaules līdere un panākt pārmaiņas; tāpēc mudina Komisiju nākamajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru sanāksmē sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai sāktu īstenot globālu iniciatīvu; aicina Komisiju ieviest obligātus pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuri importē uz Eiropas Savienību, atbilst līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, kas noteikti prasītajā tiesību akta priekšlikumā; šajā sakarībā atzīst Eiropas MVU īpašās vajadzības un to, ka pienācīgas rūpības specifika un piemērošanas joma, piemēram, konkrēti pasākumi, kas uzņēmumam jāveic, ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, darbību konteksta un potenciāli kaitīgās ietekmes smaguma; tādēļ aicina pienācīgi ņemt vērā MVU, kas dominē Eiropas apģērbu ražošanas nozarē; uzskata, ka arī Eiropas MVU un mikrouzņēmumiem, kuri iesaistīti šīs iniciatīvas ieviešanā, būtu jāsaņem Eiropas finansiālais atbalsts no programmas COSME;

41.

aicina Komisiju veikt īpašus pasākumus, lai Eiropas MVU varētu gūt piekļuvi finanšu un politikas instrumentiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU spējai nodrošināt izsekojamību un pārredzamību, lai nodrošinātu to, ka jaunās prasības nerada nesamērīgu slogu, un palīdzētu tiem atrast atbildīgus ražotājus;

42.

uzsver, ka darba apstākļi apģērbu rūpnīcās arī dažās ES dalībvalstīs ir atkārtoti novērtēti kā nedroši attiecībā uz tādiem faktoriem kā veselība un drošums, alga, sociālais nodrošinājums un darbalaiks; tāpēc aicina izstrādāt efektīvas un mērķtiecīgas ES iekšējas iniciatīvas, kas uzlabos situāciju apģērbu ražošanas nozarē un veicinās nodarbinātību dalībvalstīs;

43.

atgādina, ka sociālās jomas noteikumu iekļaušanai publiskā iepirkuma procesos var būt spēcīga ietekme uz darba ņēmēju tiesību ievērošanu un darba apstākļiem visā globālo piegādes ķēžu garumā; tomēr pauž nožēlu, ka saskaņā ar SDO pētījumiem (25) vairums sociālās jomas noteikumu ierobežo pienākumus pirmā līmeņa līgumslēdzēja līmenī, kamēr noteikumi par apakšlīgumu slēgšanu un ārpakalpojumiem tiek iekļauti publiskā iepirkuma līgumos ad hoc; aicina ES sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma politika ir instruments, ar kuru var sekmēt darba pamatprincipus un tiesības;

44.

pauž pārliecību, ka publiskais iepirkums ir noderīgs instruments, ar ko veicināt lielāku atbildību apģērbu ražošanas nozarē; mudina Komisiju un Eiropas iestādes darboties kā paraugiem attiecībā uz iestādēs izmantoto tekstilizstrādājumu publisko iepirkumu; šajā sakarībā aicina Eiropas iestādes, tostarp Parlamentu, nodrošināt, ka ar visiem to publiskajiem iepirkumiem, tostarp iestāžu un Parlamenta gadījumā politisko grupu merčendaizingu, tiek veicināta pārstrāde un taisnīgu un ilgtspējīga apģērbu piegādes ķēde; turklāt aicina Komisiju izstrādāt norādījumus vietējām varas iestādēm par sociālajiem kritērijiem, iegādājoties tekstilizstrādājumus saskaņā ar 2014. gada Direktīvu par publisko iepirkumu, un attiecīgi motivēt tās; mudina Komisiju izmantot tiesību aktus, lai turpinātu īstenot un veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķus, un ierosināt plānu, paredzot, ka lielākajai daļai apģērbu, par kuriem ES tiek organizēts publiskais iepirkums, līdz 2030. gadam ir jānāk no ilgtspējīgiem avotiem;

45.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1) http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf.

(2) A/HRC/RES/26/9 (http://www.ihrb.org/pdf/G1408252.pdf).

(3) A/RES/70/1 (http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1).

(4) http://www.unwomen.org/en/trust-funds/un-trust-fund-to-end-violence-against-women.

(5) http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/diaepcb2015d5_en.pdf.

(6) http://www.oecd.org/daf/inv/mne/48004323.pdf.

(7) OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

(8) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/july/tradoc_153591.pdf.

(9) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.

(10) OV C 346, 21.9.2016., 39. lpp.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0137.

(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0298.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0335.

(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.

(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.

(16) http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/documents/nt/584/ 584520/584520en.pdf.

(17) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2015/549058/EXPO_IDA(2015)549058_EN.pdf .

(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0490.

(19) http://www.ilo.org/dhaka/Whatwedo/Projects/safer-garment-industry-in-bangladesh/lang--en/index.htm.

(20) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/august/tradoc_153732.pdf.

(21) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(22) https://www.textilbuendnis.com/en/.

(23) https://www.ser.nl/en/publications/publications/2016/agreement-sustainable-garment-textile.aspx.

(24) https://europa.eu/eyd2015/en/fashion-revolution/posts/ exploitation-or-emancipation-women-workers-garment-industry.

(25) SDO IV ziņojums, 105. sesija, 2016 (45. lpp.).

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/112

P8_TA(2017)0197

Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija “Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?”. (2016/2141(INI))

(2018/C 298/15)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu “Zemes piesavināšanās — būtisks apdraudējums ģimenes lauksaimniecībai”,

—	ņemot vērā Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas (CFS) 2012. gada 12. maija Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību,

—	ņemot vērā Lūgumrakstu Eiropas Parlamentam Nr. 187/2015 par tematu “Eiropas aramzemes kā mūsu kopējā labuma saglabāšana un pārvaldība: pilsoniskās sabiedrības organizāciju aicinājums īstenot ilgtspējīgu un taisnīgu ES zemes lietošanas politiku”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pētījumu par lauksaimniecības zemju sagrābšanas apmēru un ietekmi Eiropas Savienībā (1),

—	ņemot vērā ES Komisijas plānoto vai jau īstenoto pārkāpumu izmeklēšanas procedūras sākšanu pret dalībvalstīm — Bulgāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju un Ungāriju,

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0119/2017),

tā kā 2013. gadā ES-27 valstīs 52,2 % lauksaimniecībā izmantotās zemes Eiropā bija tikai 3,1 % saimniecību valdījumā; turpretī 76,2 % saimniecību valdījumā bija tikai 11,2 % lauksaimniecības zemes; tā kā šāda tendence ir pretrunā Eiropas modelim — ilgtspējīgai, daudzfunkcionālai lauksaimniecībai, kurā savā ziņā ir raksturīgas ģimenes saimniecības;

B.	tā kā šāda nevienlīdzīga zemes izmantošana ES, ņemot vērā Džini koeficientu 0,82, ierindo to vienā līmenī ar tādām valstīm kā Brazīlija, Kolumbija un Filipīnas (2);

C.	tā kā šim nevienlīdzīgajam lauksaimniecības zemes sadalījumam atbilst nevienlīdzīgs KLP subsīdiju sadalījums, jo tiešie maksājumi, kas veido KLP izdevumu lielāko daļu, galvenokārt tiek izmaksāti par hektāru;

D.	tā kā faktiskais zemes un subsīdiju sadalījums varētu būt vēl nevienlīdzīgāks, jo pieejamā statistika neietver datus par uzņēmumu, piemēram, pārvaldītājsabiedrību īpašumtiesībām un kontroli;

E.	tā kā zemes un īpašuma pieejamība ir būtiskas tiesības, ko nodrošina katras dalībvalsts tiesību akti;

F.	tā kā zemes pieejamība ir būtiska daudzu cilvēktiesību īstenošanai un ietekmē Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

G.	tā kā zeme, no vienas puses, ir īpašums, bet no otras — sabiedriskais labums, uz ko attiecas sociālā atbildība;

H.	tā kā ES nav ekskluzīvas vai dalītās kompetences zemes jomā, jo vairākās ES politikas nostādnēs izvērš dažādus zemes pārvaldības politiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus, nosakot zemes pārvaldības holistiskākas pieejas nepieciešamību ES līmenī;

tā kā Vācijas Konstitucionālā tiesa jau savā 1967. gada 12. janvāra lēmumā (1 BvR 169/63, BVerfG 21, 73-87) paziņoja, ka zemes gabalu darījumiem nav jābūt tikpat brīviem kā visu citu kapitāla veidu apritei, jo augsnes un zemes resursus nav iespējams pavairot un tiem ir būtiska nozīme, un ka taisnīga tiesiskā un sociālā sistēma liek sabiedrības intereses attiecībā uz zemi ievērot daudz vairāk nekā citiem īpašuma veidiem (3);

tā kā arvien pieaug zemes resursu nepietiekamība, bet zemes resursus nav iespējams pavairot, un tie ir pamatā cilvēktiesībām uz veselīgu un pietiekamu uzturu, kā arī daudziem būtiski svarīgiem ekosistēmu pakalpojumiem, tāpēc šos resursus nevar uzskatīt par parastu tirgus preci; tā kā zemes resursi turklāt ir divreiz vairāk apdraudēti, no vienas puses tāpēc, ka lauksaimniecības zemes apjomi samazinās augsnes sablīvēšanās, urbanizācijas, tūrisma, infrastruktūras projektu īstenošanas, lietojuma izmaiņu un apmežošanas, kā arī klimata pārmaiņu izraisītās pārtuksnešošanās dēļ, no otras puses tāpēc, ka notiek zemes īpašumtiesību koncentrēšanās lielo saimniecību un ar lauksaimniecību nesaistītu investoru rokās; tā kā publiskās pārvaldes uzdevums ir kontrolēt un ierobežot lauksaimniecības zemes apjomu samazināšanos, kas notiek iepriekš minēto procesu rezultātā;

tā kā attiecībā uz zemes resursiem domstarpības rodas ne tikai saistībā ar to izmantošanu, bet arī saistībā ar atšķirīgām lauksaimniecības jomas ieguldītāju un ar lauksaimniecību nesaistītu ieguldītāju vēlmēm, un veidojas nesaskaņas arī starp dažādām lauksaimnieku paaudzēm, jo jaunie lauksaimnieki vēlas ierīkot saimniecības, bet zeme tiem ir grūtāk pieejama tās izmaksu dēļ, īpaši, ja viņi nav lauksaimnieku pēcnācēji;

L.	tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka zemes tirgus politika un lauksaimniecības zemes tirgus regulējums atsevišķās dalībvalstīs atšķiras, un tā kā tam var būt nozīmīga ietekme uz lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū;

tā kā zeme ir ražošanas resurss, kas prasa lielu finansējumu, un tā kā uz to attiecas valstu mantošanas sistēmas, kuras paredz pienākumu katrā paaudžu maiņā veikt refinansēšanu, tā kā zemes cena ietekmē zemes īpašumtiesību koncentrāciju un var gadīties, ka lauksaimnieki, kuriem nav ģimenes, savas darba dzīves beigās nolūkā palielinātu savus ienākumus, jo pensija ir neliela, pārdod savu saimniecību tam, kas piedāvā lielāko samaksu;

N.	tā kā Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 25/2016 uzsver, ka lauksaimniecības platību kartēšanas sistēmas, kas tiek izmantotas, aprēķinot par platībām saņemamo atbalstu, ir jāuzlabo;

tā kā ar pašreizējiem ES līmeņa statistikas rīkiem, piemēram, lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN), Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojumu un integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS), apkopo datus par dažādiem zemes lietošanas aspektiem; tā kā līdz šim trūkst visaptverošu, savlaicīgu, pārredzamu un augstas kvalitātes datu par zemes izmantojuma tiesībām, īpašuma un nomas veidiem, par cenu un apjomu izmaiņām zemes tirgū, kā arī par svarīgiem sociāliem un vides rādītājiem Eiropas līmenī, un daudzās dalībvalstīs šie dati tiek apkopoti un publiskoti tikai nepilnīgā veidā;

P.	tā kā arī attiecībā uz racionālu zemes sadalījumu ir nepieciešama pienācīga tirgus pārredzamība, attiecinot to arī uz darbībām, ko veic zemes tirgus dalībnieki;

tā kā zemes izpārdošana ieguldītājiem un pārvaldītājsabiedrībām, kas nav saistītas ar lauksaimniecības nozari, ir neatliekama problēma visā Savienībā, un tā kā pēc moratoriju, kas ierobežoja zemes pārdošanu ārvalstu personām, termiņa beigām, it sevišķi jaunās dalībvalstis tika pakļautas īpaši lielam spiedienam pielāgot savus tiesību aktus, jo salīdzinoši zemās zemes cenas ir paātrinājušas lauksaimniecības platību izpārdošanu lielajiem ieguldītājiem;

R.	tā kā lauksaimniecības zemes īpašuma izkliedētība ir sociālās tirgus ekonomikas būtisks pamatprincips un sociālās kohēzijas, darbvietu lauku apvidos un augstas pievienotās vērtības lauksaimniecības nozarē un sociālā miera radīšanas būtisks priekšnosacījums;

tā kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko apstrādā mazas lauku saimniecības, ir īpaši nozīmīga ūdens resursu apsaimniekošanai un klimatam, oglekļa ciklam un veselīgas pārtikas ražošanai, kā arī bioloģiskajai daudzveidībai, augsnes auglībai un ainavu saglabāšanai; tā kā aptuveni 20 % no Eiropas lauksaimniecības zemes jau cieš no klimata pārmaiņām un augsnes erozijas, ko izraisa ūdens un vējš; tā kā globālās sasilšanas dēļ daži ES reģioni, jo īpaši Eiropas dienvidos, jau ir pakļauti sausumam un citiem ārkārtējiem laikapstākļiem, kas novedīs pie augsnes degradācijas un ierobežos piekļuvi labas kvalitātes zemei un/vai zemei, kas ir piemērota izmantošanai lauksaimniecībā;

T.	tā kā ir liela nelīdzsvarotība tādu kvalitatīvi augstvērtīgu lauksaimniecības platību sadalījumā, kam ir izšķiroša nozīme attiecībā uz pārtikas kvalitāti, nodrošinājumu un cilvēku labklājību;

U.	tā kā pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc pārtikas un barības, nefosilā kurināmā, atjaunojamajām izejvielām kurināmā nozarē, ķīmijas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā un bioekonomikā, un tādējādi pieaug arī zemes cena;

tā kā mazas un vidēji lielas saimniecības, plaša īpašuma izkliedētība vai atbilstīgi reglamentēts nomas saimniecības statuss un piekļuve kopējai zemei ir labākais priekšnosacījums zemes atbildīgai izmantošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, kā arī identificēšanās un piederības sajūtas veicināšanai; tā kā šie lietošanas veidi iedrošina cilvēkus palikt lauku apvidos un arī nodrošina darba iespējas, kas labvēlīgi ietekmē lauku apvidu sociālekonomisko infrastruktūru, pārtikas nodrošinājumu, pārtikas nodrošināšanas neatkarību un lauku dzīves veida saglabāšanos; tā kā zemes un dabas resursu nevienlīdzīgs sadalījums un pieejamība palielina šķelšanās risku sabiedrībā un sociālās nelīdzsvarotības risku, kā arī nodarbinātības, dzīves kvalitātes un labklājības pazemināšanās risku; tā kā lielā varas koncentrācija ar ES pārtikas tirgu saistītajās nozarēs varētu negatīvi ietekmēt patērētāju tiesības un samazināt lauksaimnieku ieņēmumus; tā kā lauksaimniekiem, kuriem zeme nepieder, ir jāsniedz iespējas noslēgt tādus nomas līgumus, kas būtu pietiekami stabili un ilgi, lai viņu ieguldījumi atmaksātos;

tā kā Eiropas lauksaimniecības politikas galvenais mērķis ir saglabāt Eiropas lauksaimniecības modeli, kura pamatā ir daudzfunkcionāla lauksaimniecība, kurai raksturīgas mazas un vidēji lielas ģimenes un kooperatīvās saimniecības, kurām pieder zeme; tā kā plaša īpašuma izkliedētība, garantētas zemes izmantojuma tiesības un piekļuve ilgtspējīgi apsaimniekotai kopējai zemei garantē taisnīgu piekļuvi resursiem un daudzveidīgu uz dzīvesvietu balstītu lauksaimniecības struktūru ar tradīcijām, juridisko noteiktību un atbildību pret sabiedrību; tā kā šāds modelis saglabā tradicionālos produktus un pārtikas nodrošināšanas neatkarību, un veicina novatorismu, vienlaikus aizsargājot vidi un nākamās paaudzes;

tā kā ģimenes lauku saimniecības papildus pārtikas ražošanai veic arī citas ļoti svarīgas sabiedrībai un videi noderīgas funkcijas, ko ne vienmēr var nodrošināt rūpnieciskais lauksaimniecības modelis; tā kā lauksaimniecības nozare, kuru veido tikai mazas un vidēji lielas ģimenes saimniecības vai atbalsta arī patērētājas un patērētāji, ir ļoti sekmīgs uz nākotni orientēts modelis arī no ekonomiskās perspektīvas viedokļa, jo šādām saimniecībām bieži raksturīga augsta iekšējā dažādība un tādējādi arī noturība, un tās veicina augstas pievienotās vērtības radīšanu lauku apvidos;

tā kā lauksaimniecības zemes koncentrācija nelabvēlīgi ietekmē lauku kopienu attīstību un lauku apvidu sociālekonomisko dzīvotspēju un izraisa darbvietu zudumu lauksaimniecības nozarē, pazeminot dzīves līmeni lauksaimniecības kopienā, samazinot pārtikas piegādes pieejamību un radot teritoriālās attīstības un sociālo nelīdzsvarotību;

tā kā lauksaimniecības nozares nākotne ir atkarīga no jaunās paaudzes, tās gatavības būt novatoriem un ieguldīt līdzekļus, kas ir izšķirīgi svarīgi lauku apvidu nākotnei, jo tikai tā var apturēt novecošanu lauksaimniecības nozarē un nodrošināt lauku saimniecību īpašumtiesību nodošanu mantojumā, bez kuras savu spēku zaudē arī paaudžu līgums; tā kā, no otras puses, jauniem lauksaimniekiem un uzņēmējiem ir īpaši grūti iegūt piekļuvi zemei un kredītam, kas padara nozari mazāk pievilcīgu;

AA.	tā kā zemes pieejamība ir pirmais pamatnosacījums, lai izveidotu lauku saimniecību, kas savukārt rada darbvietas un veicina sociālo un ekonomisko attīstību;

AB.

tā kā daudzos reģionos lauksaimniecības zemes cena un nomas maksa ir tik ļoti pieaugusi, ka tas sekmē finanšu spekulācijas un daudzām mazām vai vidēji lielām saimniecībām ir ekonomiski neiespējami noturēt nomātās zemes platības vai iegūt savas dzīvotspējas nodrošināšanai vajadzīgās papildu platības, nemaz neapsverot jaunu uzņēmumu dibināšanu, jo tirgū praktiski nav pieejama zeme;

AC.	tā kā lauksaimniecības zemes cenu atšķirības dalībvalstīs veicina turpmāku koncentrācijas procesu un zemes cenu izmaiņas nenotiek paralēli ekonomikas tendencēm citās nozarēs;

AD.	tā kā lauksaimniecības zemes platību pirkšanas cenas un daļēji arī nomas maksas daudzās dalībvalstīs vairs nav balstītas uz potenciālajiem ieņēmumiem lauksaimniecības nozarē, ražojot pārtiku;

AE.	tā kā nomas maksas bieži vairs nav balstītas uz potenciālajiem ieņēmumiem lauksaimniecības nozarē, tāpēc kapitāla prasības ir pārāk augstas un riskantas, lai pievērstos lauksaimniecībai;

AF.	tā kā pieprasījumu pēc pārtikas un barības papildina augošais pieprasījums pēc izejvielām “bioekonomikai”, piemēram, biodegvielai un izejvielām ķīmijas rūpniecībai un tekstilrūpniecībai, kas izraisa jaunu tirgus dalībnieku interesi par lauksaimniecības zemes iegādi;

AG.

tā kā dažās dalībvalstīs vēl nav izveidota efektīva zemes politika, bet ES politikas virzieni un subsīdijas dažos gadījumos drīzāk veicina koncentrāciju, jo platībatkarīgie tiešie maksājumi dod vairāk labuma lielajām saimniecībām un lauksaimniekiem ar jau stabilām saimniecībām, un šo instrumentu izmantošana veicina zemes cenas kāpumu, kas savukārt veicina to, ka no zemes tirgus tiek izslēgti gan jaunieši, gan jaunpienācēji, kuri vēlas iegūt zemi, lai izveidotu saimniecību, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kam bieži nav pieejami tik lieli finanšu līdzekļi; tā kā tas nozīmē to, ka Eiropas lauksaimniecības fondu līdzekļi, kas ir paredzēti arī vidējiem un mazajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, bieži tiek izmantoti nepareizi;

AH.	tā kā zemes koncentrācija nedaudzu ražotāju rokās izkropļo ražošanas un tirgus procesus un var nelabvēlīgi ietekmēt lauksaimniecību dalībvalstīs un/vai ES kopumā;

AI.

tā kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tika reformēta 2013. gadā, un tas ir ļāvis arī ierobežot šo ietekmi, ieviešot lielākus maksājumus par saimniecības pirmajiem hektāriem un atbalsta maksājumu pakāpenisku samazinājumu; tā kā šiem platībatkarīgajiem tiešajiem maksājumiem turklāt ir liela nozīme augstiem ražošanas standartiem atbilstošo Eiropas lauku saimniecību konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanā;

AJ.

tā kā īpaši kopš 2007. gada finanšu un ekonomikas krīzes lauksaimniecības zemes iegāde tiek uzskatīta par drošu ieguldījumu; tā kā lauksaimniecības zemi satraucošos apjomos uzpērk arī ar lauksaimniecības nozari nesaistīti ieguldītāji, piemēram, pensiju fondi, apdrošināšanas un citi uzņēmumi; tā kā zemes īpašumtiesības ir drošs ieguldījums arī inflācijas gadījumā;

AK.

tā kā vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas regulatīvus pasākumus, lai novērstu to, ka aramzemi iegādājas ieguldītāji; tā kā ir atklāti krāpšanas gadījumi, kas ir saistīti ar tādu līgumu izmantošanu zemes iegādē, kuros tiek izmantotas regulējuma nepilnības, proti, kuros ir viltots līguma slēgšanas datums; tā kā vienlaikus ieguldītāji ir iegādājušies lielas zemes platības;

AL.	tā kā spekulatīvu darījumu parādīšanās lauksaimniecības zemes tirgū rada lauksaimniecībai smagas sekas un spekulācijas ar izejvielām preču biržās turpina paaugstināt lauksaimniecības zemes cenas;

AM.	tā kā zemes īpašumu sagrābšanu cita starpā veicina globalizācijas paplašināšanās, iedzīvotāju skaita pieaugums, pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas produktiem un dabīgām izejvielām, kā arī lauksaimniecības politikas nevēlamās sekas;

AN.	tā kā lauksaimniecības zemju koncentrācijas sekas ir arī peļņas un nodokļu maksājumu aizplūšana no lauku apvidiem uz koncernu galveno uzņēmumu;

AO.	tā kā spēkā esošie noteikumi par tiešo maksājumu griestiem virs EUR 150 000 nav piemērojami, ja juridisku personu īpašumā ir vairāki lauksaimniecības uzņēmumi — apakšlīgumu slēdzēji, no kuriem katrs saņem tiešos maksājumus, kas mazāki par EUR 150 000;

AP.	tā kā akciju sabiedrības satraucošā ātrumā aktīvi ienāk lauksaimniecības nozarē; tā kā šīs sabiedrības bieži darbojas pāri robežām un to uzņēmējdarbības modeli vairāk raksturo spekulatīvi darījumi ar zemi nekā lauksaimniecības produktu ražošana;

AQ.	tā kā iepriekš izklāstītās problēmas attiecas ne tikai uz lauksaimniecības zemi, bet tādā pašā veidā arī uz mežiem un zvejas vietām;

atgādina, ka zemes un tās apsaimniekošanas politika, kā arī pilsētplānošanas noteikumi ir dalībvalstu kompetencē; tādēļ aicina dalībvalstis, veidojot valsts politiku, vairāk ņemt vērā lauksaimniecības zemes saglabāšanu un pārvaldību un zemes nodošanu;

aicina Komisiju nolūkā savākt informāciju un datus par lauksaimniecības zemes un lietošanas tiesību koncentrācijas apmēriem Eiropas Savienībā izveidot novērošanas centru, kura uzdevumi būtu: reģistrēt zemes iegādes cenas un nomas maksas tirgū un īpašnieku un nomnieku rīcību, novērot lauksaimniecības platību samazināšanos cita veida zemes izmantošanas dēļ un augsnes auglības un erozijas attīstību, un regulāri par to ziņot;

uzskata, ka būtu lietderīgi, ja dalībvalstis viena otrai un Komisijai regulāri sūtītu informāciju par saviem valsts līmeņa tiesību aktiem attiecībā uz zemi, zemes izmantojuma izmaiņām un, jo īpaši, spekulatīviem zemes iegādes gadījumiem;

aicina Komisiju izveidot augsta līmeņa darba grupu nolūkā veikt ietekmes pētījumu par ES un dalībvalstu politikas pasākumu ietekmi uz zemes koncentrāciju un lauksaimniecisko ražošanu un analizēt šīs koncentrācijas riskus attiecībā uz pārtikas apgādi, nodarbinātību, vidi, augsnes kvalitāti un lauku attīstību;

aicina dalībvalstis zemes izmantošanas politikā izmantot pašreizējās iespējas, piemēram, nodokļu politiku, atbalsta programmas un KLP līdzekļus, lai visā ES teritorijā saglabātu lauksaimniecības modeli, kurš balstīts uz ģimenes saimniecībām;

aicina Komisiju un dalībvalstis visās dalībvalstīs regulāri vākt datus par salīdzināmas kvalitātes zemes nomas maksām un zemes iegādes cenām, tostarp zemes iegādi, iegādājoties saimniecību daļas, kā arī par darījumiem ar lielām zemes platībām, lietošanas tiesību zaudēšanu, lietošanas tiesību pārkāpumiem un spekulatīvu cenu paaugstināšanu; aicina Komisiju publicēt grāmatvedības prakses saskaņošanas pamatnostādnes un veicināt paraugprakses apmaiņu valstu tiesību aktu jomā, lai noteiktu lauksaimniecības zemes un lauksaimniecības darbību aizsardzības pasākumus;

uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāizveido saskaņotas lauksaimniecības zemes uzskaites sistēmas, kurās laikus un precīzi būtu saprotamā veidā reģistrētas un anonimizētas statistikas veidā publiskotas visas īpašumtiesības un lietošanas tiesības uz lauksaimniecības zemi, vienlaikus pilnībā ievērojot iesaistīto personu tiesības uz datu aizsardzību;

ņemot to vērā, aicina Komisiju regulāri ziņot Padomei un Parlamentam par situāciju attiecībā uz zemes izmantošanu, lauksaimniecības zemes iegādes un nomas struktūru un cenām, kā arī lauksaimniecības zemes īpašumtiesību un nomu reglamentējošo valsts līmeņa politiku un tiesību aktiem, un ziņot Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejai (CFS) par to, kā ES īsteno CFS Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu īpašumtiesību pārvaldību saistībā ar valsts pārtikas nodrošinājumu (VGGT);

atzīst, ka sadrumstalotu zemes gabalu konsolidācijas programmas, kurās, ņemot vērā vietējās un reģionālās īpatnības, integrētas zemes apsaimniekošanas satvarā izmanto dažādas procedūras, ir neaizstājams līdzeklis, kā uzlabot lauksaimniecības struktūru un atrisināt strīdus par zemes izmantošanu; saistībā ar to ierosina gadījumos, kad zemes konsolidāciju nodrošina, īstenojot zemes nomu, nomas maksu saistīt ar ražošanas jaudu un peļņu, jo tas būtu atbilstošāk lauksaimniecības ekonomikai, un aicina dalībvalstis dalīties pieredzē lauksaimniecības zemes pārvaldības jomā;

10.

uzskata, ka pārdomātai un saskaņotai zemes tirgus politikai, ko īsteno ar reģionālās un vietējās zemes izmantošanas plānošanas instrumentu, būtu jāveicina to zemes platību samazināšanās, kas nav saistītas ar lauksaimniecības nozari;

11.

kaut gan zemes politika principā ir dalībvalstu kompetencē, atzīst, ka to var ietekmēt KLP vai citas būtiskas politikas jomas, kas būtiski iespaido lauku saimniecību konkurētspēju iekšējā tirgū; uzskata, ka zemes politikai ir jāpalīdz nodrošināt plašu, taisnīgu un vienlīdzīgu zemes lietošanas tiesību izkliedētību un zemes pieejamību, kā arī atbilstīgi reglamentētu nomas saimniecību statusu, jo šie faktori tieši ietekmē dzīves un darba apstākļus un dzīves kvalitāti lauku apvidos; pievērš uzmanību zemes lietošanas tiesību un apsaimniekošanas svarīgo sociālo funkciju no paaudzes paaudzē, ņemot vērā to, ka saimniecību izzušana un darbvietu zudums izraisīs Eiropas mazo lauku saimniecību un lauku apvidu panīkumu un līdz ar to — sabiedrībai kopumā nevēlamas strukturālas pārmaiņas;

12.

aicina dalībvalstis, nolūkā sasniegt KLP mērķus, lauksaimniecības zemes iegādē un nomā piešķirt prioritāti maziem un vidējiem vietējiem ražotājiem, jaunpienācējiem un gados jauniem lauksaimniekiem, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesīgu piekļuvi, tostarp paredzot pirmpirkuma tiesības stabilām saimniecībām tāpēc, ka iespējami augstāks savu ražošanas platību īpatsvars nāk par labu lauku saimniecību ilgtspējīgai un garantētai attīstībai, jo īpaši ņemot vērā to, ka tieši tagad pieaug ar lauksaimniecību nesaistītu ieguldītāju interese par lauksaimniecības zemes platību iegādi, bieži vien tikai spekulācijas nolūkos; mudina dalībvalstis atbalstīt mazas ģimenes saimniecības un ilgtspējīgas ražošanas metodes;

13.

atgādina, ka augstas ieguldījumu izmaksas apgrūtina lauksaimniecības zemes un mežu iegādi un nomu mazām un vidējām ģimenes saimniecībām un kooperatīviem;

14.

atzīst mazo ģimenes saimniecību nozīmīgumu lauku dzīvē, jo tām ir aktīva loma ekonomikas struktūrās lauku apvidos, saglabājot kultūras mantojumu un lauku dzīvesveidu, uzlabojot sociālo dzīvi laukos un ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus, radot augstas vērtības produktus, kā arī nodrošinot īpašumu plašu izkliedētību attiecīgajā teritorijā; norāda uz problēmām, kas rodas, nododot saimniecības no vienas paaudzes nākamajai, pievēršot īpašu uzmanību tādu saimniecību nodošanai, kas notiek ārpus ģimenes loka, un aicina dalībvalstis vākt datus par šīm parādībām un radīt tiesisko regulējumu šādu problēmu risināšanai;

15.

atgādina, ka saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir pieejamas jauniem lauksaimniekiem paredzētas subsīdijas, kuru mērķis ir palīdzēt viņiem pievērsties lauksaimniecībai; turklāt prasa visaptverošu pieeju, kas veicinātu prasmīgu jaunu lauksaimnieku, sieviešu un citu personu, kuras vēlas sāk darbu lauksaimniecībā, iespējas pārņemt vai nodibināt uzņēmumus; tomēr norāda, ka jaunpienācējiem joprojām pastāv strukturāli šķēršļi, piemēram, augsta zemes cena vai lieli nodokļi par lauku saimniecību īpašumtiesību pārņemšanu, kas notiek ārpus ģimenes loka;

16.

uzsver, cik svarīga ir Eiropas struktūrpolitika lauku apvidu veicināšanas nolūkā, piemēram, jo īpaši veicinot mazo un vidējo individuālo saimniecību un kooperatīvu, kā arī jaunu cilvēku un jo īpaši sieviešu piekļuvi lauksaimniecības zemei;

17.

uzsver, cik grūti jo īpaši jaunpienācējiem un gados jauniem lauksaimniekiem ir piekļūt kredītam nolūkā iegūt zemi vai tās lietošanas tiesības; aicina Komisiju KLP un ar to saistīto politikas virzienu satvarā nodrošināt pienācīgus instrumentus, kuri atvieglotu viņu iekļaušanos lauksaimniecības nozarē, nodrošinot viņiem ilgtspējīgu kredītu taisnīgu pieejamību;

18.

uzskata, ka lēmumu pieņemšanā par zemes izmantošanu jāiesaista vietējā sabiedrība;

19.

aicina dalībvalstis nodrošināt stimulus pilsētu saimniecību attīstībai un līdzdalības lauksaimniecības un zemes koplietošanas pasākumu citiem veidiem, ņemot vērā, no vienas puses, ierobežoto piekļuvi lauksaimniecības zemei lauku apvidos un, no otras puses, pieaugošo interesi par pilsētu un piepilsētu lauksaimniecību;

20.

mudina dalībvalstis veltīt lielākus centienus zināšanu pārnesei, īstenojot pētniecības un inovācijas projektus, lai uzlabotu augsnes kvalitāti, piemērojot agrovides praksi, atzīstot to, ka lauksaimniecības zeme ir pārtikas ražošanas, ilgtspējīgu ekosistēmu un plaukstošu lauku apvidu pamats;

21.

aicina dalībvalstis veidot zemes tirgus politiku tā, lai nodrošinātu īpašumtiesību vai lietošanas tiesību pieejamību ar finansiāliem nosacījumiem, kas atbilst lauksaimniecības darbībai, un uzraudzīt lauksaimniecības zemes cenu un nomas maksu; aicina arī noteikt, ka darījumiem ar lauksaimniecības zemi ir piemērojama pēckontroles procedūra, kurā pārbauda atbilstību valsts tiesību aktiem par zemi un kura attiektos arī uz apvienošanu, sadalīšanu un fondu dibināšanu; uzskata, ka ir jāievieš stingrāka nomas līgumu kontrole, prasība ziņot par pārkāpumiem un sodu piemērošanas iespēja, jo zemes noma bieži ir pirmais solis ceļā uz zemes iegādi; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka iznomāšanas politika ietver prasību nomniekiem iesaistīties lauksaimniecībā; uzskata, ka zemes tirgus politikai ir jāpalīdz nepieļaut dominējoša stāvokļa rašanos zemes tirgū;

22.

mudina dalībvalstis izmantot šādus zemes tirgus regulēšanas instrumentus, kas dažās dalībvalstīs saskaņā ar ES Līgumu noteikumiem jau tiek sekmīgi izmantoti, piemēram, valsts licences prasības zemes iegādei un nomai, pirmpirkuma tiesības, pienākums nomniekiem iesaistīties lauksaimniecībā, iegādes tiesību ierobežošana juridiskām personām, griestu noteikšana iegādājamo hektāru skaitam, priekšrokas došana vietējiem pircējiem, zemes krājuma izveide, cenu indeksēšana, balstoties uz ražīgumu lauksaimniecības nozarē utt.;

23.

uzsver, ka valstu tiesu sistēmām jāaizsargā visu personu tiesības, ņemot vērā ar nomas līgumiem saistītos pārkāpumus, un ka valstu iestādēm jārīkojas, lai novērstu spēkā esošo valstu tiesību aktu nepilnības, kas pieļauj līgumu pārkāpumus;

24.

atgādina pozitīvos pasākumus, kurus dažas dalībvalstis īstenojušas zemes tirgus regulēšanas jomā, lai novērstu spekulatīvus darījumus ar zemi; atgādina dalībvalstīm, ka to rīcībā ir tiesību akti par nodokļu piemērošanu, kas ir iedarbīgs instruments zemes tirgus regulēšanai;

25.

aicina dalībvalstis atbalstīt vai izveidot piemērotas zemes pārvaldības iestādes, nodrošinot tām valsts līdzdalību un sabiedrības uzraudzību;

26.

aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt visus inovatīvos zemes īpašumtiesību nodošanas veidus, kas palīdz jauniem lauksaimniekiem uzsākt darbību, un jo īpaši zemes īpašumtiesību iegūšanu ar tādu kopieguldījumu fondu starpniecību, kas noguldītājiem sniedz iespēju ieguldīt savus līdzekļus sabiedrībai lietderīgā veidā un tādējādi palīdzēt jauniešiem, kuriem trūkst līdzekļu zemes iegādei un profesionālās darbības sākšanai lauksaimniecības jomā;

27.

aicina ES un tās dalībvalstis, ar mērķi izstrādāt skaidrus lauksaimniecības struktūras pamatprincipus, īstenot VGGT, ko ir ratificējušas visas dalībvalstis jo īpaši aicina dalībvalstis, kad tās veic pasākumus attiecībā uz valsts īpašumā esošu resursu izmantošanu un kontroli, apsvērt plašākus sociālos, ekonomiskos un vides politikas mērķus, kā arī novērst nevēlamo ietekmi, ko vietējai sabiedrībai rada spekulācijas ar zemi un zemes koncentrācija; aicina dalībvalstis ziņot Komisijai par šo pamatnostādņu izmantošanu un piemērošanu savā zemes pārvaldības politikā;

28.

šajā saistībā ierosina Komisijai pieņemt ieteikumus par ES zemes pārvaldību, kuri atbilstu VGGT un ņemtu vērā horizontālos ES satvarus lauksaimniecības, vides, iekšējā tirgus un teritoriālās kohēzijas jomā;

29.

norāda, ka tiešie maksājumi nodrošinātu vislielāko izdevīgumu, ja tos maksātu, balstoties uz vides un sociāli ekonomiskajiem sabiedriskajiem labumiem, kurus lauku saimniecība piegādā, nevis uz tās zemes platību;

30.

norāda, ka dalībvalstīm ir iespēja vismaz par 5 % samazināt to tiešo maksājumu daļu, kura pārsniedz EUR 150 000, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (Tiešo maksājumu regula) 11. pantā;

31.

uzskata, ka saskaņā ar KLP reformu ir nepieciešams ieviest maksimālo apjomu un izveidot tiešo maksājumu sistēmu, lai palielinātu pirmo hektāru nozīmīgumu, kā arī lai sekmētu ieguldījumus un sniegtu tiešu atbalstu mazajām saimniecībām; aicina Komisiju ieviest efektīvāku mehānismu atbalsta pārdalīšanai, lai novērstu zemes koncentrāciju;

32.

mudina dalībvalstis pastiprināti izmantot to rīcībā esošās iespējas, lai noteiktu KLP subsīdiju griestus un tās pārdalītu, piemēram, iespēju paredzēt, ka 30 % tiešo maksājumu summas tiek izmaksāti par saimniecības pirmo hektāru, lai stiprinātu mazās un ģimenes lauku saimniecības ar nosacījumu, ka tās piemēro Tiešo maksājumu regulas 41. un 42. panta prasības; ierosina noteikt pirmo hektāru priekšrocības nevis uzņēmumam, bet gan mātesuzņēmumam; tādēļ aicina Komisiju, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, publicēt datus ne tikai par saimniecību īpašniekiem, kas saņem KLP subsīdijas, bet arī par labuma guvējiem, piemēram, zemes īpašniekiem vai mātesuzņēmumiem;

33.

uzsver, cik svarīgi ir noteikt vienotu ES mēroga “aktīva lauksaimnieka” definīciju, kas būtu skaidri saistīta ar jēdzienu “darbs lauku saimniecībā” un kas precīzi nošķirtu atbilstošu un neatbilstošu zemi (piemēram, lidostas, rūpnieciskas atklātas teritorijas, golfa laukumi); aicina Komisiju nodrošināt, ka tiešo atbalstu saņem tikai aktīvie lauksaimnieki;

34.

aicina Komisiju attiecībā uz visām politikas jomām, tostarp lauksaimniecību, enerģētiku, vidi, reģionālo attīstību, mobilitāti, finanšu un ieguldījumu jomu, pārbaudīt, vai tās veicina vai kavē lauksaimniecības zemes koncentrāciju Eiropas Savienībā, un, iesaistot lauksaimniekus, to organizācijas, kā arī citus attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, uzsākt apspriešanās procedūru, lai saskaņā ar VGGT un CFS pieņemto normatīvo bāzi novērtētu lauksaimniecības zemes pārvaldības pašreizējo stāvokli;

35.

ierosina dalībvalstīm veikt mērķtiecīgu pašreizējās KLP īstenošanas pārbaudi, lai identificētu zemes koncentrācijas nevēlamās sekas;

36.

apstiprina Komisijas secinājumu, ka zeme ir ierobežots resurss, ko jau tagad nopietni apdraud klimata pārmaiņas, augsnes erozija un pārmērīga izmantošana vai izmantošanas maiņa, tāpēc atbalsta sociālos un vides pasākumus zemes aizsardzība vienlaikus uzsverot, ka zemes jautājumi ietilpst dalībvalstu ekskluzīvajā kompetencē;

37.

aicina īpaši aizsargāt lauksaimniecības zemi, lai ļautu dalībvalstīm, saskaņojot savu darbību ar vietējām pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām, regulēt lauksaimniecības zemes pārdošanu, izmantošanu un nomu, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu, ievērojot ES Līgumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par zemes lietošanu un zemes pieejamību, kā arī četras Eiropas pamatbrīvības un sabiedrības intereses;

38.

iesaka Komisijai iestāžu saziņas pārredzamības interesēs sniegt Parlamentam labāku ieskatu dokumentos par pārkāpumu izmeklēšanas procedūrām un iepriekšējas izmeklēšanas procedūrām saistībā ar dalībvalstu veikto zemes tirgus regulēšanu;

39.

aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām publicēt tādu skaidru un visaptverošu kritēriju kopumu, tostarp saistībā ar darījumiem ar lauksaimniecības zemi kapitāla tirgos, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un izskaidrot dalībvalstīm, kuri zemes tirgus regulējuma pasākumi ir pieļaujami, ņemot vērā sabiedrības intereses un četras Eiropas Savienības pamatbrīvības, lai lauksaimniekiem atvieglotu lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes pieejamību; aicina Komisiju apsvērt iespēju līdz iepriekš minētā kritēriju kopuma publicēšanai noteikt moratoriju pašlaik notiekošajām pārbaudes procedūrām, kuru mērķis ir pārliecināties par dalībvalstu lauksaimniecības zemes tirdzniecības tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;

40.

aicina Komisiju palielināt dalībvalstu izpratni par izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupcijas un nelikumīgu darbību (piemēram, tādu līgumu izmantošanu, kuros tiek izmantotas regulējuma nepilnības) apkarošanu saistībā ar zemes darījumiem un atbalstīt dalībvalstis šo apkarošanas centienu īstenošanā; vērš uzmanību uz tādiem pārkāpumiem dažās dalībvalstīs, kurus izmeklē tiesu iestādes un kuri attiecas uz lauksaimniecības zemes ieguves procesu;

41.

atzinīgi vērtē priekšlikumu vienkāršot KLP, proti, pasākumus, kuru mērķis ir samazināt ģimenes saimniecību, kā arī lauku apvidu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izmaksas un administratīvos slogus;

42.

aicina Komisiju, izstrādājot KLP laikposmam pēc 2020. gada, saglabāt pasākumus, kas novērš lauksaimniecības zemes koncentrāciju, un izstrādāt papildu pasākumus, lai atbalstītu mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus;

43.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pētījums “Lauksaimniecības zemju sagrābšanas apmērs Eiropas Savienībā”, 24. lpp. (PE540.369).

(2) Turpat.

(3) Lauksaimniecības zemes tirgus politika: vispārējā situācija un rīcības iespējas. Federālo zemju darba grupas “Zemes tirgus politika” ziņojums saskaņā ar federālo zemju Lauksaimniecības ministriju vadītāju 2014. gada 16. janvāra (2015. gada marts) lēmumu, 37. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/121

P8_TA(2017)0198

Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskats

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskatu (2016/2099(INI))

(2018/C 298/16)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada darbības pārskatu,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada finanšu pārskatu un 2015. gada statistikas pārskatu,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2016. gada septembrī veikto Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības izvērtējumu,

—	ņemot vērā EIB tīmekļa vietnē publicēto korporatīvo darbības plānu laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam,

—	ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada ziņojumu par ilgtspējību,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15., 126., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī tam pievienoto 5. protokolu par EIB Statūtiem,

—	ņemot vērā ārējo aizdevumu pilnvarojumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kuru Komisija piešķīrusi attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas operācijām ārpus Eiropas Savienības,

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu “Ārējā stratēģija faktiskai nodokļu uzlikšanai” (COM(2016)0024),

—

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597).

—	ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),

—	ņemot vērā EIB 2010. gada 15. decembrī klajā laisto dokumentu “EIB politika attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas” un 2014. gada 8. aprīlī klajā laisto pielikumu šim dokumentam,

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 4. oktobrī sniegto piekrišanu tam, lai Eiropas Savienība ratificētu Parīzes nolīgumu (3),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runu, ko viņš teica 2016. gada 14. septembrī Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā,

—	ņemot vērā vēstules, ko Eiropas Ombuds 2016. gada 22. februārī un 2016. gada 22. jūlijā nosūtījis EIB,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0121/2017),

tā kā EIB tiek uzskatīta par ES finansiālo izpildvaru un galveno institūciju, kas atbalsta publiskās un privātās investīcijas ES, un tā kā vienlaikus tai ir būtiska loma — kas izpaužas kā ārējās aizdošanas darbības — arī ārpus ES; tā kā EIB turpina stiprināt Eiropas integrāciju un tās loma kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ir izrādījusies vēl nozīmīgāka;

B.	tā kā būtu jāveido visaptveroša un pienācīga EIB parlamentārā pārskatatbildība;

C.	tā kā EIB 2015. gadā saglabāja pārliecinošu rentabilitāti: gada neto pārpalikums bija EUR 2,8 miljardi;

D.	tā kā EIB ir jāsaglabā stingra kredītspēja un arī turpmāk jābūt selektīvai savās operācijās, ņemot vērā ne tikai investīciju lielos apjomus un no tām gūto peļņu, bet arī šo investīciju sociālo un ekonomisko ietekmi dažādās nozarēs un reģionos un to devumu plašāka sociālā labuma nodrošināšanā;

E.	tā kā EIB arī turpmāk būtu jācenšas efektīvi paplašināt savas aizdošanas darbības, it īpaši reģionos, kuros ir zems investēšanas spējas līmenis, vienlaikus mazinot administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem;

tā kā EIB kā iestādei, kas ir atbildīga par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļu izmantošanu, kā galvenās prioritātes būtu jāsaglabā kvalitatīvs aktīvu portfelis un stabili finansiālās darbības rezultāti, kuri nodrošina ilgtermiņa ekonomiskos labumus un rada kvalitatīvas darbvietas;

tā kā EIB, izmantojot visus tai pieejamos instrumentus, būtu jāpalīdz novērst reģionālo nevienlīdzību, konsultējot par jauniem privātiem projektiem un finansējot drošus un piesardzīgus investīciju projektus, neskarot un neaizstājot jau pastāvošas programmas, kurām ir tāds pats mērķis, un projektus, kuriem ir stipra vides, sociālā un korporatīvās pārvaldības dimensija; tā kā EIB it īpaši būtu jārod papildu veidi, kā atbalstīt to valstu ekonomisko attīstību, kurām bija jāpiemēro stabilizācijas programma;

H.	tā kā EIB investīcijas drošos projektos var palīdzēt risināt jauniešu bezdarba problēmu, sniedzot viņiem iespēju iegūt nepieciešamās prasmes, un nodrošināt ar jauniešu nodarbinātību saistīta finansējuma pieejamību;

I.	tā kā visu projektu izvērtēšanā un uzraudzībā īpaši būtu jāņem vērā vides, sociālie un pārvaldības kritēriji un klimata pārmaiņas; tā kā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana ir ļoti svarīga, lai Savienība pilnvērtīgi attīstītos un gūtu ilgstošus panākumus;

J.	tā kā, pateicoties EIB atbalstam, kopš tās dibināšanas 1958. gadā transporta nozarē ir investēts vairāk nekā triljons euro un līdz ar to šī ir nozare, kurā EIB ir darbojusies visaktīvāk;

tā kā emisiju samazināšana transporta nozarē ir ļoti svarīgs uzdevums un, ja ES vēlas sasniegt savus ilgtermiņa mērķus klimata jomā, ir būtiski jāsamazina NOx, CO2 un citas transportlīdzekļu radītās emisijas; tā kā sastrēgumi un gaisa piesārņojums ir ļoti svarīgas problēmas, ko nākas risināt visu veidu mobilitātes attīstīšanā un cilvēku veselības aizsardzībā;

L.	tā kā EIB 2015. gadā transporta projektos investēja EUR 14 miljardus un tā kā no šo projektu īstenošanas labumu gūs 338 miljoni pasažieru gadā un tiks ietaupīti 65 miljoni braukšanas stundu gadā,

Investīcijas Eiropas Savienībā

uzsver, ka pašreizējā krīze ir būtiski vājinājusi Eiropas ekonomikas izaugsmi un ka viens no galvenajiem faktoriem ir investīciju samazināšanās ES; uzsver, ka krīzes visvairāk skartajās valstīs publisko un privāto investīciju samazināšanās ir sasniegusi satraucošu līmeni, par ko liecina Eurostat dati: bruto pamatkapitāla veidošanas vērtība laikposmā no 2007. gada līdz 2015. gadam ir samazinājusies par 65 % Grieķijā un par 35 % Portugālē; pauž bažas par joprojām lielo makroekonomisko nelīdzsvarotību un augsto bezdarba līmeni dažās dalībvalstīs;

uzsver, ka ES konkurētspējas stiprināšana, lielāka ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība ir atkarīga arī no investīciju pieauguma, it īpaši pētniecībā, inovācijā, digitalizācijā, energoefektivitātē un ilgtspējā, aprites ekonomikā un jaunuzņēmumu un jau esošo MVU atbalstīšanā;

atzīmē, ka EIB ir steidzami jāiesaistās investīciju trūkuma mazināšanā, pamatojoties uz drošiem ekonomiskiem kritērijiem; aicina EIB galveno uzmanību veltīt iedarbīgākām un energoefektīvākām investīcijām, kā arī privāto investīciju piesaistīšanai un atļaušanai; prasa EIB izvairīties no liela mēroga infrastruktūras projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi un kuriem neizdodas uzskatāmi parādīt to, ka tie sniedz reālu pievienoto vērtību ekonomikai un vietējiem iedzīvotājiem; aicina EIB palielināt tehnisko palīdzību, lai uzlabotu vājo veiktspēju projektu sagatavošanas jomā un lai dalībvalstīm palīdzētu identificēt finansējamus projektus;

atzīmē EIB 2015. gadā parakstīto aizdevumu apmēra stabilitāti (EUR 77,5 miljardi salīdzinājumā ar EUR 77 miljardiem 2014. gadā); norāda — lai gan skaitļi atbilst mērķim, kas minēts EIB darbības plānā laikposmam no 2015. gada līdz 2017. gadam, ņemot vērā pašreizējo kontekstu, EIB būtu jānosaka vērienīgāki mērķi un jāpalielina aizdevumi, ko tā paraksta; atgādina, ka EIB būtu jāuzņemas svarīga loma stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā ar instrumenta “Apvārsnis 2020” palīdzību;

uzskata, ka EIB kā t. s. ES bankai, kas ir iekļauta Līgumos un attiecīgajā pievienotajā protokolā un ko šie tiesību akti reglamentē, ir jārīkojas atbilstoši šim īpašajam statusam, kurš tai paredz īpašas tiesības un pienākumus; konstatē, ka EIB ir svarīga loma aizvien lielāka skaita tādu finanšu instrumentu īstenošanā, kuriem ir sviras efekts attiecībā uz ES budžeta līdzekļiem;

pieņem zināšanai pozitīvo ziņu, ka EIB spēja izpildīt saistības pret saviem akcionāriem vismaz EUR 180 miljardu apmērā vispārējās investīcijās;

norāda, ka EIB nopietni būtu jāapsver jauns kapitāla palielinājums, lai nākotnē saglabātu savu finansēšanas spēju, un tajā pašā laikā uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt resursu efektīvu un atbildīgu pārvaldību;

uzskata, ka EIB aizdošanas darbību varētu pastiprināt, panākot labāku sinerģiju ar publiskajiem līdzekļiem, kas savukārt palielinātu publiskās un privātās investīcijas; uzsver, ka līdztekus šādai pastiprināšanai EIB būtu atbilstoši jādažādo savs produktu klāsts, tostarp vairāk un no fiskālā aspekta piesardzīgi jāizmanto publiskās un privātās partnerības (PPP) — vienlaikus uzturot līdzsvaru starp publisko un privāto labumu — un citi inovatīvi instrumenti, lai labāk apmierinātu reālās ekonomikas un tirgus vajadzības; uzsver, ka vienlaikus ar šādu rīcību būtu arī jāatzīst tas, ka jauniem produktiem nereti ir nepieciešami papildu pārvaldības instrumenti, lai nodrošinātu to ilgtspēju, un ka īpaša uzmanība būtu jāvelta finansējuma stratēģiskai piešķiršanai un ES politikas mērķu popularizēšanai;

atzīmē, ka 2015. gadā EIB investīcijām projektos Grieķijā nodrošināja EUR 1,35 miljardus; norāda, ka kopš krīzes sākuma 2008. gadā EIB investīcijām Grieķijā ir nodrošinājusi vairāk nekā EUR 12 miljardus;

10.

atzinīgi vērtē to, ka EIB uz minēto krīzi reaģēja, būtiski paplašinot savas darbības, tostarp krīzes vissmagāk skartajās valstīs; aicina EIB turpināt atbalstīt ES dalībvalstis, kurām piemēro korekciju programmas, lai tādējādi palīdzētu dot jaunu stimulu šo valstu ekonomikas atveseļošanai un atbalstītu to pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka tās joprojām ievēro EIB kritērijus attiecībā uz drošām investīcijām; norāda, ka šis atbalsts būtu jāsniedz gan finansiāla atbalsta, gan veiktspējas stiprināšanas veidā, lai palīdzētu projektus padarīt par gataviem investēšanai; uzsver, ka liela nozīme ir reģionu attīstībai, un prasa uzlabot dialogu un sadarbību ar reģionālās un vietējās pārvaldes iestādēm;

11.

vērš uzmanību uz daudzajiem aicinājumiem EIB paātrināt un atvieglot paraugprakses izplatīšanu dalībvalstīs, it īpaši, izmantojot attiecīgās valsts attīstību veicinošās bankas un institūcijas, kas ir svarīgs instruments koordinētai ES reaģēšanai uz zemo investīciju līmeni;

12.

sagaida, ka EIB turpinās sadarboties ar Komisiju un dalībvalstīm to sistēmisko trūkumu novēršanā, kuri atsevišķiem reģioniem vai valstīm neļauj pilnībā gūt labumu no EIB finansiālajām darbībām;

13.

atzīmē — lai atbalstītu publiskās un privātās investīcijas transportā, EIB izmanto plašu finanšu instrumentu klāstu, piemēram, aizdevumus, garantijas, projektu obligācijas un publiskās un privātās partnerības; uzsver — lai nodrošinātu ES transporta politikas mērķu sasniegšanu visā ES, ir svarīgi koordinēt dažādos ES finansējuma veidus, paturot prātā, ka ne visi projekti ir piemēroti finansēšanai ar publiskās un privātās partnerības veida instrumentu palīdzību;

14.

uzsver, ka EIB prioritāte būtu jāpiešķir uz inovāciju balstītiem projektiem, kas piedāvā skaidru Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka ļoti svarīgi ir finansēt projektus, kas maksimāli palielina ietekmi darbvietu radīšanas ziņā; aicina EIB paātrināt savu projektu izvērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot radīto tiešo un netiešo darbvietu skaitam un kvalitātei; aicina EIB rīkoties atbilstoši tirgum, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus citiem investoriem;

15.

atbalsta Komisiju tās centienos pārskatīt pašreizējo Finanšu regulu; īpaši atbalsta šīs regulas noteikumus par inovatīvu finanšu instrumentu, tādu kā projektu obligācijas, izmantošanu ar nosacījumu, ka tie neizraisa zaudējumu sabiedriskošanu un peļņas privatizēšanu;

16.

aicina EIB iepazīstināt ar visaptverošu izvērtējumu attiecībā uz Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no ES iespējamo ietekmi uz EIB finansiālo stāvokli un darbībām; uzsver, ka EIB, uzņemoties ilgtermiņa saistības, ir jāņem vērā minētais Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES; aicina EIB uzturēt dialogu ar Apvienotās Karalistes valdību, lai iegūtu tik ļoti nepieciešamo noteiktību attiecībā uz projektiem Apvienotajā Karalistē, kuri patlaban saņem EIB finansējumu vai par kuriem tiek iesniegti pieteikumi; aicina EIB izpētīt un ieskicēt dažādos iespējamos EIB un Apvienotās Karalistes attiecību veidus pēc Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no ES pieņemšanas;

17.

mudina EIB grupu pilnībā atbalstīt Komisijas nostāju attiecībā uz agresīvām nodokļu apiešanas struktūrām un uzsver, ka EIB saskaņā ar pilnvarojumu pārvaldīto publisko līdzekļu izmantošanai piemēro EIB aizsardzības pasākumus un to kontrolē arī Eiropas Revīzijas palāta; šajā sakarā aicina EIB izbeigt sadarbību ar starpniekiem, valstīm un jurisdikcijām, kas ir iekļauti ES izveidotajā to nodokļu jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas; atzīmē, ka visi EIB finansētie projekti, tostarp finanšu starpnieku finansētie projekti, tiek publicēti tās tīmekļa vietnē; ierosina, lai EIB palielina savu veiktspēju pētniecības un nozaru analīzes jomā;

18.

uzsver, ka jebkāda veida kaitējošas nodokļu prakses apkarošanai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgai EIB prioritātei; aicina EIB ātri piemērot attiecīgos ES tiesību aktus un standartus nodokļu apiešanas, nodokļu oāžu un citu saistīto problēmu jomā un prasīt, lai tās klienti attiecīgi ievērotu šos noteikumus; pauž bažas par to, ka EIB neatklāj informāciju par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, it īpaši gadījumos, kad finansējums ir atkarīgs no privātā kapitāla fondiem; mudina EIB veikt uz rīcību vērstus aktīvus pasākumus un stingrākus uzticamības pārbaudes pasākumus gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tās projekti ir saistīti ar jurisdikcijām, kas rada bažas nodokļu ziņā;

19.

uzsver — ir gaidāms, ka ES savu sarakstu, kurā iekļautas nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas, sagatavos līdz 2017. gada beigām; šajā sakarā aicina EIB pēc minētā ES saraksta sagatavošanas pēc iespējas drīzāk pārskatīt un pastiprināt savu politiku attiecībā uz nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

20.

aicina EIB turpināt uzlabot savu pārredzamības praksi visos iestādes līmeņos; mudina EIB nodrošināt, ka gan tiešais finansējums, gan finansējums ar starpnieku palīdzību ietver datus par katru valsti atsevišķi; mudina EIB rīkoties saskaņā ar Eiropas Ombuda ieteikumiem un prasa pastiprināt EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma neatkarību;

21.

aicina EIB turpināt uzlabot komunikāciju ar finanšu starpniekiem, lai tie varētu labāk informēt saņēmējus par to rīcībā esošajām iespējām attiecībā uz EIB finansējumu; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen izveidoto mehānismu, kas paredz, ka aizdevējiestādes, kuras projektu finansēšanai izmanto EIB līdzekļus, saņēmējam nosūta vēstuli, kurā skaidri izklāstīta EIB finansējuma izmantošana;

22.

uzskata, ka pārredzamība un iedzīvotāju piekļuve informācijai par finansēšanas plāniem un struktūrām ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu projektu rezonansi un to, ka iedzīvotāji tos pieņem;

MVU atbalstīšana

23.

stingri atbalsta uzsvaru, ko EIB likusi uz MVU finansēšanu, 2015. gadā tiem piešķirot 37 % no jaunajiem aizdevumiem (EUR 28,4 miljardi); īpaši atzinīgi vērtē to, ka EIB operācijas ir palīdzējušas radīt un saglabāt 4,1 miljonu darbvietu Eiropas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībās (par 13 % vairāk nekā 2014. gadā); atgādina, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, jo tie nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām, un ka to atbalstīšanai arī turpmāk jābūt vienam no EIB galvenajiem mērķiem; uzsver, ka EIB ir viena no institūcijām, kas palīdz mazināt finansējuma trūkumu, ar ko saskaras MVU;

24.

atzinīgi vērtē EIB lomu vietējā privātā sektora attīstībā; norāda, ka īpaši veiksmīgs bijis EIB atbalsts mikrofinansēšanai: mikrokredītos tika izsniegti tikai EUR 184 miljoni, tādējādi atbalstot 230 500 darbvietas mikrouzņēmumos, savukārt gandrīz EUR 3 miljardi, kas tika izsniegti aizdevumos MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, izrādījās daudz mazāk efektīvi, jo ar tiem tika atbalstītas tikai 531 880 darbvietas; norāda, ka arī investēšanas mikrofinansēšanā instrumentu sviras rādītājs bija ievērojami augstāks nekā privātā kapitāla fondu sviras rādītājs; norāda, ka mikrokredītiem ir stingra dzimumu līdztiesības perspektīva, jo ar to palīdzību sievietēm tiek radīts divreiz vairāk darbvietu nekā vīriešiem; prasa, lai EIB mikrofinansēšanai atvēlētu vairāk resursu; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt šos panākumus, ES ārējās aizdošanas pilnvarojuma ietvaros palielinot budžeta finansējumu mikrokredītiem; pauž nožēlu, ka EIB nav atbalstījusi nevienu mikrofinanšu institūciju ārpus ĀKK reģiona, un prasa, lai līdzīgs mikrofinansiālais atbalsts tiktu sniegts visām pārējām jaunattīstības valstīm, kurās EIB veic savas darbības;

25.

atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados EIB lielāku uzmanību ir pievērsusi MVU atbalstīšanai; pauž bažas par to, ka, EIB par mērķi nosakot saglabāto darbvietu skaitu (kurš ietver jau agrāk pastāvējušās darbvietas, kam nedraud samazināšanas risks), tās finansējums var tikt novirzīts lielajiem uzņēmumiem; prasa EIB savos projektos un ziņojumos pievērsties ne tikai saglabātām darbvietām, bet arī darbvietām, kas radītas, pateicoties tās finansēšanas darbībām, un censties panākt atbilstību SDO standartiem;

26.

aicina EIB pieprasīt, lai uzņēmumi, kas piedalās tās līdzfinansētos projektos, ievērotu principu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un taisnīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba samaksas, nodarbinātības un profesionālajos jautājumos; aicina EIB, izraugoties finansēšanai projektus, ņemt vērā pasākumus, ko uz finansējuma saņemšanu pretendējošie uzņēmumi veikuši korporatīvās sociālās atbildības jomā;

27.

atgādina nepieciešamību atbalstīt vietējo MVU projektus, turpinot veikt ilgtspējīgas ilgtermiņa investīcijas un veicinot nodarbinātību inovācijas, pētniecības un izstrādes un energoefektivitātes jomā;

28.

uzskata — ņemot vērā mikrouzņēmumu un MVU stratēģisko lomu, EIB arī būtu jāizstrādā stratēģija šiem uzņēmumiem paredzētā finansējuma palielināšanai valstīs, kurās ir nelabvēlīga ekonomiskā un banku darbības vide; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī konkurētspējīgiem un dinamiskiem ļoti maziem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams finansējums, mikrouzņēmumiem un mikrouzņēmējiem, kas Eiropas Savienībā nodrošina 30 % no privātā sektora darbvietām un kas uz ekonomiskiem satricinājumiem reaģē jutīgāk nekā lielāki uzņēmumi; uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj administratīvās un konsultatīvās veiktspējas stiprināšana, lai sniegtu informāciju un tehnisko palīdzību MVU to attīstībā un finansējuma saņemšanas pieteikumu iesniegšanā; uzskata, ka finansējuma pieejamības jomā EIB, izmantojot finanšu instrumentus un produktus, tādus kā mikrofinansēšanas mehānismi un garantijas, varētu likt uzsvaru uz iespējamā finansējuma trūkuma novēršanu mikrouzņēmumiem;

29.

atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbību infrastruktūras un transporta jomā, jo šie projekti būtiski palielina tirdzniecības potenciālu un tiem var būt sviras efekts MVU internacionalizācijā, it īpaši reģionos, kuros ir nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi;

30.

uzskata, ka EIB būtu īpaši jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka tās izveidotais finanšu starpnieku tīkls ir uzticības cienīgs un spēj efektīvi un atbilstoši ES politikām finansēt dinamiskus un konkurētspējīgus MVU; aicina EIB ciešāk sadarboties ar reģionālām publiskām institūcijām, lai optimizētu MVU finansēšanas iespējas; uzsver — lai nodrošinātu MVU līdzdalību, investīciju programmas ir īpaši jāpielāgo maza mēroga projektiem;

31.

uzsver, ka finansējuma pieejamība ir viena no MVU aktuālākajām problēmām; uzsver nepieciešamību pēc tādas EIB stratēģijas, kas paplašinātu un uzlabotu finansējuma pieejamību MVU, tostarp izmantojot tirdzniecības atvieglošanas programmas un tādas iniciatīvas kā Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments un jaunie instrumenti Eiropas un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu MVU tirdzniecības darbību finansēšanai; ierosina noteikt vairāk uz rīcību vērstas aktīvas MVU un mikrouzņēmumu politikas prasības starpniekbankām, kas izsniedz EIB līdzekļus; ierosina vēl vairāk uzlabot pārredzamību attiecībā uz to EIB aizdevumu ietekmes uz vietējo ekonomiku un sociālo jomu izvērtēšanu, kurus izsniedz ar starpnieku palīdzību; uzsver, ka EIB ieguldījums ar MVU saistītajās programmās trešās valstīs, kurām ir preferenciāls tirdzniecības režīms ar ES, būtu jāvirza uz to integrāciju globālās piegādes ķēdēs, savukārt austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs šādas programmas būtu jāorientē uz MVU integrāciju Eiropas vērtību ķēdēs;

32.

mudina EIB līdzekļus paredzēt ne tikai MVU, bet arī funkcionālas infrastruktūras attīstībai, jo tās trūkums daudzās partnervalstīs var būt nopietns šķērslis tirdzniecības apjoma pieaugumam un šo valstu iedzīvotāju spējai pirkt un pārdot preces un pakalpojumus ES;

ESIF

33.

atzinīgi vērtē ESIF darbības sākšanu — šo fondu reglamentējošie noteikumi stājās spēkā 2015. gada jūlijā; uzsver, ka programmas sekmes ir atkarīgas no tās ātras un pilnīgas īstenošanas;

34.

īpaši uzsver to, ka šīs rezolūcijas sagatavošanas laikā un ņemot vērā to, ka attiecīgie skaitļi joprojām palielinās, kopējais investīciju apjoms apstiprinātajos ar ESIF saistītajos projektos ir EUR 168,8 miljardi jeb 54 % no sākotnēji paredzētās vērtības (EUR 315 miljardi); vērš uzmanību uz to, ka 28 dalībvalstīs līdz šim ir apstiprināti 450 darījumi; aicina EIB darīt vairāk, lai nodrošinātu atlasīto no ESIF finansēto projektu papildvērtību, un censties uzlabot projektu ģeogrāfisko pārklājumu un to devumu ilgtspējīgas un gudras izaugsmes panākšanā;

Inovācija un konkurētspēja

35.

atzinīgi vērtē inovatīviem projektiem piešķirto EIB aizdevumu straujo pieaugumu: no mazāk nekā EUR 10 miljardiem 2008. gadā līdz EUR 18,7 miljardiem 2015. gadā, taču uzskata, ka šis pieaugums būtu jāpalielina vēl vairāk; mudina EIB turpināt minētos centienus un uzmanību koncentrēt uz tādu nākotnes tehnoloģiju, piemēram, energoefektīva transporta, robotikas, bioekonomikas, digitālās ekonomikas un jaunu ārstēšanas metožu, attīstību, lai uzlabotu dzīves kvalitāti; uzskata, ka uzmanības koncentrēšana uz InnovFin un FinTech dalībvalstīs piesaistīs projektus ar pievienoto vērtību; uzskata, ka EIB varētu pastiprināt atbalstu inovācijai, izmantojot precīziem mērķiem paredzētas investīcijas izglītībā un apmācībā, kā arī jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem paredzētas investīcijas, it īpaši mazāk attīstītos reģionos;

36.

aicina EIB, finansējot transporta projektus, ņemt vērā un censties panākt sinerģiju ar tūrismu, lai veicinātu šīs nozares attīstību un konkurētspēju ES;

37.

uzskata, ka inovatīvai un efektīvai ekonomikai ir nepieciešama moderna un kvalitatīva transporta sistēma un infrastruktūra, ka tām ir jābūt prioritārām un ka īpaša uzmanība ir jāpievērš ES austrumu reģionam, kā arī inovatīviem multimodāliem infrastruktūras risinājumiem, tādiem kā īsi multimodālie tuneļi, tilti vai prāmji mazapdzīvotos apgabalos;

38.

aicina EIB pastiprināt centienus tehniskās palīdzības uzlabošanā, izmantojot savu konsultāciju centru, lai popularizētu labāko pārvaldības praksi;

Jauniešu bezdarba problēmas risināšana

39.

uzsver, ka EIB būtu jāpilnveido sava programma “Prasmes un darbavietas — ieguldījums jaunatnē” un jāturpina investēt izglītībā un cilvēkkapitālā, lai jauniešiem sniegtu iespēju iegūt nepieciešamās prasmes un nodrošinātu viņiem tāda finansējuma pieejamību, kurš saistīts ar jauniešu nodarbināšanu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībās;

40.

uzskata — lai veicinātu jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un atbalstītu uzņēmumu dibināšanu, neapdraudot attiecīgo projektu dzīvotspēju, EIB ir jārod veidi, kā mīkstināt finansējuma saņemšanas nosacījumus uzņēmumiem reģionos, kuros jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 %;

41.

atgādina, ka EIB investīcijas drošos investīciju projektos var palīdzēt veicināt sociālo iekļautību, it īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis un zems ražīgums; aicina EIB turpināt pilnveidot savu stratēģiskās plānošanas programmu, lai novērstu augsto bezdarba līmeni; atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados pastāvīgi ir palielinājies EIB atbalsts sociālo mājokļu projektiem, un aicina EIB vēl vairāk palielināt investīcijas sociālo mājokļu projektos;

42.

uzsver, ka EIB noturības iniciatīvā galvenā uzmanība būtu jāpievērš augstas kvalitātes projektiem un ka saistībā ar ES ierosināto ārējo investīciju plānu EIB būs jāuzņemas būtiska loma valstu ekonomikas noturības palielināšanā, lai tās varētu novērst nabadzības pamatcēloņus; uzsver to EIB iniciatīvu nozīmīgumu, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešiem un sievietēm, kuras veicina investēšanu sociālā ziņā svarīgās nozarēs, tādās kā ūdensapgāde, veselības aizsardzība un izglītība, un kuras palielina atbalstu uzņēmējdarbībai un privātajam sektoram;

Rīcība klimata politikas jomā

43.

atzīmē, ka EIB 2015. gadā pēc sabiedriskas apspriešanas publicēja oficiālu stratēģiju attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, kuras mērķis ir palīdzēt īstenot Parīzes nolīgumu gan dalībvalstu, gan starptautiskā līmenī; atgādina par nepieciešamību īstenot EIB 2015. gada stratēģiju attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā un prasa sniegt konkrētu ziņojumu par šajā stratēģijā paredzēto pasākumu īstenošanu;

44.

aicina EIB pastiprināti iesaistīties klimata pārmaiņu apkarošanā, ar kuru bija saistīti 27 % no 2015. gadā apstiprinātajiem projektiem un kurā kopumā tika investēti EUR 20,6 miljardi — lielākā summa, ko EIB jebkad gada laikā investējusi klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, savukārt klimats un vide bija galvenās jomas, uz ko attiecās gandrīz 50 % no EIB 2015. gadā apstiprinātajiem projektiem; atkārtoti uzsver, ka atbilstoši Eiropas Savienība 2015. gada martā uzņemtajām saistībām līdz 2030. gadam samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas vismaz par 40 % ir svarīgi pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un uzlabot energoefektivitāti; uzsver — lai pārvarētu Eiropas lielo atkarību no ārējās enerģijas un lai nodrošinātu piegādes drošību, ļoti svarīgi ir finansiāli atbalstīt vietējo enerģijas avotu izmantošanu;

45.

mudina EIB turpināt atbalstīt ilgtspējīgus, drošus, klimatu saudzējošus un inovatīvus transporta risinājumus un turpināt veicināt pieejamību pasažieriem ar ierobežotu kustību spēju; uzsver, ka Savienības prioritāte ir pietiekama finansējuma nodrošināšana projektiem, kam ir Eiropas pievienotā vērtība, tostarp pārrobežu transporta savienojumiem, un it īpaši pamestiem vai demontētiem pārrobežu reģionālajiem dzelzceļa savienojumiem; uzsver, ka Eiropas investīciju politikā lielāka uzmanība ir jāpievērš horizontāliem jautājumiem, it īpaši attiecībā uz nākotnes transporta līdzekļiem un pakalpojumiem, kuriem būs nepieciešama alternatīvu enerģijas un telekomunikāciju tīklu vienlaicīga un saskaņota attīstīšana;

46.

uzsver, ka cīņā pret klimata pārmaiņām liela nozīme ir COP 21 noteiktajiem mērķiem transporta jomā; uzsver, ka būtu jānodrošina finanšu līdzekļu pieejamība modālai pārejai no autoceļiem uz dzelzceļu un ūdensceļu, tostarp iekšzemes ūdensceļu, transportu; uzstāj arī uz to, ka uzmanība būtu jāpievērš investīcijām nepiesārņojošā enerģijā un mūsdienīgos transportam paredzētos pakalpojumos; tādēļ ierosina palielināt tieši šim nolūkam izveidotu finanšu instrumentu, tādu kā tīra Eiropas transporta mehānisms, finansēšanas kapacitāti;

47.

uzsver, ka investīcijām ir jābalstās uz ārējo izmaksu, tostarp klimata pārmaiņu radīto izmaksu, minimizēšanu, tādējādi nākotnē samazinot spiedienu uz publiskajām finansēm;

48.

aicina Komisiju un EIB atbalstīt investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē pilsētās, kurai ideālā gadījumā būtu jābalstās uz ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem, kas ietvertu atbilstošus kritērijus sastrēgumu, klimata pārmaiņu, gaisa piesārņojuma, trokšņa un ceļu satiksmes negadījumu mazināšanai;

49.

atzīmē — lai mazinātu infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas slogu nodokļu maksātājiem un publiskajām finansēm kopumā, publiskās un privātās partnerības veida transporta infrastruktūras projektiem vispārīgos gadījumos būtu jābalstās uz principu “lietotājs maksā”;

50.

iesaka aizdošanas operācijās galveno uzmanību veltīt mazāka mēroga decentralizētiem ārpustīkla atjaunojamās enerģijas projektiem, kas paredz iedzīvotāju un vietējo kopienu iesaistīšanu, un visās EIB politikas nostādnēs un operācijās iekļaut energoefektivitātes pirmo principu;

Ārējo aizdevumu pilnvarojums

51.

atgādina, ka EIB ārpolitikai un it īpaši reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem ES ārējās darbības mērķiem un Eiropas Pamattiesību hartai;

52.

uzstāj, ka ir jāsaskaņo un jāracionalizē visi ES ārējās darbības finanšu instrumenti, tostarp EIB iniciatīva “Izturētspēja”, nākotnē iecerētais ES ārējo investīciju plāns un EIB ārējā pilnvarojuma pārskatīšana; īpaši sagaida, ka atjaunotās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes vai jebkurš cits līdzvērtīgs dokuments, ko izmanto, lai saistītu ES mērķus un EIB ārējo darbību, būs detalizētāks nekā līdz šim;

53.

sagaida, ka saistībā ar EIB ārējā pilnvarojuma pārskatīšanu abas budžeta lēmējiestādes vienosies par vērienīga apmēra piešķīrumu austrumu kaimiņreģionam, jo 2017. gada vidū tiks sasniegts austrumu kaimiņreģionam paredzēto izdevumu maksimālais apjoms un EIB var nespēt turpināt aizdevumu piešķiršanu reģionam visā ārējo aizdevumu pilnvarojuma spēkā esamības laikposmā;

54.

uzsver, ka EIB darbībām būtu jāveicina Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana, un šajā sakarā aicina EIB pastiprināt spēju izvērtēt projektus atbilstoši to ietekmei uz šīs programmas mērķiem, tostarp sociālo ietekmi un ietekmi uz dzimumu līdztiesību, vidi un klimatu; atzinīgi vērtē pašreizējo EIB darbu pie dzimumu līdztiesības stratēģijas izstrādes, 2015. gada decembrī saistībā ar ārējo aizdevumu pilnvarojumu EIB pieņemto stratēģiju klimata jomā un apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt ar klimatu saistīto projektu īpatsvaru līdz 35 % no tās investīcijām jaunattīstības valstīs; uzsver nepieciešamību pēc pamatīgas projektu apspriešanas, tostarp pēc brīvprātīgas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas principa piemērošanas attiecīgajām pirmiedzīvotāju kopienām, kuras skar ar zemi un dabas resursiem saistītas investīcijas;

55.

atzinīgi vērtē EIB operācijas attīstības jomā saskaņā ar Kotonū nolīgumu un ārējās darbības pilnvarojumu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas attiecībā uz EIB ārējām operācijām paredz ES garantiju līdz EUR 30 miljardu apmērā; uzsver ES līgumos (tostarp LES 21. pantā un LESD 208. pantā) noteikto pienākumu izpildi un atbilstību ES stratēģiskajam satvaram un rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā, Eiropas Pamattiesību hartai un attīstības efektivitātes principiem (tostarp principiem, kas paredz papildināmību, saņēmējvalsts līdzdalību, saskaņošanu ar saņēmējvalsts attīstības stratēģijām un pārredzamību projektu atlasē); norāda arī uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014, kurā Komisijai prasīts nodrošināt dokumentētu izvērtējumu attiecībā uz pievienoto vērtību, ko ES dotācijas rada ES attīstības mērķu sasniegšanas ziņā;

56.

mudina EIB uzlabot savu ārpus ES īstenoto projektu ietekmes ex ante un ex post izvērtēšanu, lai nodrošinātu to, ka tie tiek sekmīgi īstenoti, rada reālu pievienoto vērtību un pilnībā atbilst vietējo kopienu ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķim;

57.

atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties EIB izmantotajai rezultātu mērīšanas sistēmai, ir uzlabojusies pārredzamība un pārskatatbildība; prasa, lai no aptuveni 400 projektiem, kas tika izvērtēti, izmantojot rezultātu mērīšanas satvaru, nejauši atlasītus projektus pēc to pabeigšanas no jauna izvērtētu neatkarīgi eksperti; prasa, lai šīs ex post izvērtēšanas rezultāti tiktu paziņoti Parlamentam;

58.

atgādina — lai nodrošinātu augstu pārredzamības līmeni, attiecībā uz citiem EIB izmantotiem finanšu starpniekiem (it īpaši komercbankām, bet arī mikrofinansēšanas institūcijām un kooperatīviem) EIB būtu jānodrošina, ka ar starpnieku palīdzību izsniegtajiem aizdevumiem tiek piemērotas tādas pašas pārredzamības prasības kā citu veidu aizdevumiem;

59.

pauž nožēlu, ka EIB ziņojumā par darbībām, kas tiek veiktas ārpus ES, nekas nav minēts par ienākumus nenesošu EIB aizdevumu apjomu un skaitu; prasa, lai EIB sniegtu Parlamentam ikgadēju pārskatu par atliktajiem maksājumiem un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar tās īstenoto ilgtspējīgas attīstības finansēšanu; prasa, lai šī informācija tiktu iedalīta pēc finansējuma veida un reģiona;

60.

prasa rīkot politiskas debates par EIB plānoto sadarbību ar Āzijas Infrastruktūras investīciju banku (ĀIIB) un iesaistīt tajās Parlamentu; ar bažām atzīmē, ka ĀIIB pārvaldības struktūras līdz šim nav paredzējušas akcionāru atbilstošu līdzdalību projektu finansēšanas lēmumu pieņemšanā un ka publiski pieejamajā projektu dokumentācijā trūkst sīkākas informācijas par to pasākumu īstenošanu vides un sociālajā jomā, kurus ĀIIB prasa īstenot aizdevējiem; prasa EIB panākt sinerģiju un, iespējams, apvienot resursus ar citu reģionālo attīstības banku resursiem, lai nodrošinātu, ka to darbības savstarpēji nekonkurē; uzskata par svarīgu, lai EIB savā sadarbībā ar citām attīstības bankām atbalstītu augstu pārredzamības līmeni, kā arī augstus izpildes standartus sociālajā un vides jomā kā nosacījumu jebkādai kapitāla ieguldīšanai; aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri piedalās tās līdzfinansētos projektos, tiek prasīts ievērot vienlīdzīga un pārredzama atalgojuma principu un dzimumu līdztiesības principu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā uz finansējuma saņemšanu pretendējošo uzņēmumu veiktie pasākumi korporatīvās sociālās atbildības jomā;

61.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir apstiprinājusi EIB iniciatīvu ātri mobilizēt papildu finansējumu, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo kohēziju dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs; atgādina, ka EIB tehniskās palīdzības instruments ir ļoti svarīgs papildinājums apstiprinātajam finansējumam, it īpaši nabadzīgajās valstīs; aicina EIB, investējot trešās valstīs, ņemt vērā vietējos apstākļus; mudina EIB palielināt pārredzamību attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem un galīgajiem finansējuma saņēmējiem, it īpaši gadījumos, kad finansējums balstās uz privātā kapitāla fondiem; uzskata, ka finanšu starpnieku atlases kritērijiem ir jābūt stingrākiem;

62.

aicina EIB, investējot trešās valstīs, ņemt vērā vietējos apstākļus; atgādina, ka investēšanu trešās valstīs nedrīkst balstīt tikai uz maksimālas peļņas gūšanas pieeju, bet ka par tās mērķi būtu jānosaka arī privātā sektora vadīta ilgtspējīga ilgtermiņa izaugsme un nabadzības mazināšana, radot darbvietas un uzlabojot produktīvu resursu pieejamību; uzskata, ka šajā sakarā būtu jāizmanto stingrāki finanšu starpnieku atlases kritēriji;

63.

norāda, ka EIB izturētspējas iniciatīva dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs būtu jāuzskata par papildinājumu Komisijas jaunajai iniciatīvai izstrādāt ārējo investīciju plānu;

64.

uzsver nepieciešamību palielināt pārredzamību attiecībā uz EIB līdzdalību tādu projektu finansēšanā, kuros ir iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, it īpaši ārpus Eiropas Savienības, jo tas ir ļoti svarīgi, lai vietējie iedzīvotāju apzinātos savas tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai sūdzību Sūdzību izskatīšanas mehānisma birojam un Eiropas Ombudam;

65.

aicina EIB īpašu uzmanību pievērst jaunattīstības valstīm, it īpaši tām, kas cieš no konfliktiem un galējas nabadzības, un mudina EIB turpināt aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi jaunattīstības valstīs; aicina EIB sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku, lai finansētu ilgtermiņa investīcijas, kas veicina ekonomikas attīstību; atzinīgi vērtē to, ka ES dotācijas aizvien vairāk tiek kombinētas ar EIB aizdevumiem, lai sasniegtu labākus projektu īstenošanas rezultātus jaunattīstības valstīs;

66.

pieņem zināšanai rezultātus Komisijas veiktajai termiņa vidusposma izvērtēšanai attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējo aizdevumu pilnvarojumu; uzsver, ka EIB darbojas saskaņā ar attīstības pilnvarojumu un ka tai ir jāvadās pēc politikas saskaņotības attīstībai principa; mudina Komisiju nodrošināt, ka EIB finansētie projekti atbilst ES politikas nostādnēm un ka tajos tiek ievērotas Eiropas intereses, un uzsver, ka EIB kā ES finanšu izpildinstitūcijai ir jāstrādā atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

67.

pieņem zināšanai pozitīvo faktu, ka dažos reģionos termiņa vidusposmā piešķirtie līdzekļi veido augstu īpatsvaru no reģionālā līmeņa maksimālajiem apjomiem; uzskata minēto par apliecinājumu tam, ka precīzāka orientēšanās uz Savienības prioritātēm nolūkā uzlabot reaģēšanu uz ārpolitikas mērķiem, piemēram, reaģēšanu uz migrācijas krīzi, ir gan iespējama, gan vēlama;

68.

aicina Komisiju izveidot satvaru EIB ikgadējai ziņošanai par savām operācijām ārpus ES attiecībā uz atbilstību vispārējiem principiem, kas jāievēro Savienības ārējā darbībā; atbalsta termiņa vidusposma izvērtējumā iekļauto secinājumu, ka ciešā sadarbībā ar EĀDD ir jāatjaunina EIB reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, lai labāk atspoguļotu EIB darbības atbilstību Savienības prioritātēm; aicina Komisiju izmantot šo atjaunināšanu, lai noteiktu pamatu EIB ziņošanai par LES 21. panta ievērošanu; uzskata, ka Eiropas Investīciju bankai paredzētā fakultatīvā papildu summa būtu jādara pieejama tikai tad, ja ir sasniegts progress minētās ziņošanas jomā;

69.

aicina EIB lielāku uzmanību pievērst tās darbību ietekmei uz cilvēktiesībām un darba tiesībām un turpināt pārveidot savu sociālo standartu politiku par cilvēktiesību politiku banku darbības jomā; šajā nolūkā ierosina, lai EIB projektu izvērtēšanā iekļautu cilvēktiesību kritērijus;

Bēgļu krīze un migrācija Eiropas Savienībā

70.

prasa EIB turpināt darbu migrantu un bēgļu plūsmas jautājuma risināšanā, finansējot ārkārtas projektus galamērķa un tranzīta valstīs un, ja iespējams, uzņemoties ilgtermiņa saistības atbalstīt projektus, kuru mērķis ir darbvietu radīšana un izaugsmes vecināšana izcelsmes valstīs;

71.

prasa EIB turpināt aizdot sociālo mājokļu projektu īstenošanai, lai spētu atbilstoši reaģēt uz liela skaita bēgļu ierašanos ES dalībvalstīs, jo īpaši Grieķijā un Itālijā;

72.

uzstāj, ka EIB ir jānodrošina augstāks pārredzamības un pārskatatbildības līmenis; uzsver, ka EIB katru gadu Eiropas Parlamentam iesniedz trīs dažādus pārskatus par savām darbībām un ka EIB priekšsēdētājs un personāls regulāri apmeklē uzklausīšanas pēc Eiropas Parlamenta un tā dažādo komiteju pieprasījuma; tomēr uzskata, ka joprojām ir iespējami turpmāki uzlabojumi, lai pastiprinātu EIB darbību parlamentāro uzraudzību; atzinīgi vērtē šajā sakarā iestāžu nolīguma parakstīšanu starp EIB un Parlamentu par informācijas apmaiņu, tostarp par iespējas nodrošināšanu deputātiem iesniegt rakstiskus jautājumus EIB priekšsēdētājam;

73.

atzinīgi vērtē EIB apņemšanos cīnīties pret piespiedu migrāciju un veikt nepieciešamos pasākumus migrācijas krīzes īpaši smagi skartajās valstīs, tostarp pastiprināt humanitāro darbību un sniegt atbalstu ekonomikas izaugsmei, infrastruktūras būvniecībai un darbvietu radīšanai; šajā sakarā atzinīgi vērtē EIB iniciatīvu “Reaģēšana uz krīzi un izturētspēja”, kuras mērķis ir palielināt Eiropas dienvidu kaimiņvalstīm un Balkānu reģionam paredzētā atbalsta summu par EUR 6 miljardiem; prasa, lai ar šīs iniciatīvas palīdzību tiktu panākta patiesa papildināmība attiecībā uz EIB pašreizējām darbībām šajā reģionā;

74.

aicina EIB ātri īstenot ĀKK valstīm paredzēto pasākumu kopumu migrācijas jomā un uzstāj, ka finansētajos projektos galvenā uzmanība ir jāpievērš piespiedu migrācijas novēršanai Subsahāras reģionā;

75.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas ārējo investīciju plānu, kurš būtu virzīts uz to, lai, veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, novērstu migrācijas pamatcēloņus; šajā sakarā ar nepacietību gaida, kad EIB uzņemsies būtisku lomu, it īpaši nodrošinot papildu finansējumu privātā sektora saņēmējiem;

76.

aicina EIB piemērot stingrus kritērijus interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas jomā, lai aizsargātu sabiedrības intereses;

77.

aicina EIB uzlabot dalībvalstu valdību, kā arī reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu līdzdalību; mudina EIB atvieglot labākās prakses apmaiņu un stiprināt EIB nacionālo biroju iesaistīšanos;

o o

78.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EIB un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0363.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/132

P8_TA(2017)0199

Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas (2006/21/EK) īstenošanu (2015/2117(INI))

(2018/C 298/17)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (1) (“Direktīva”),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmumu 2009/335/EK par tehniskām pamatnostādnēm attiecībā uz finansiālās garantijas apjoma noteikšanu (2),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmumu 2009/337/EK par atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijas kritēriju noteikšanu saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 2006/21/EK (3),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmumu 2009/360/EK, ar ko papildina atkritumu raksturojuma tehniskās prasības (4),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa Lēmumu 2009/358/EK par informācijas harmonizāciju un regulāru sniegšanu, kā arī anketām atbilstīgi 22. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 18. pantam Direktīvā 2006/21/EK (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmumu 2009/359/EK, ar ko papildina inerto atkritumu definīciju, lai īstenotu Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (6) 22. panta 1. punkta f) apakšpunktu,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 2006/21/EK īstenošanu (COM(2016)0553),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2017. gada janvārī veikto pētījumu “Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas īstenošanas Eiropas līmenī novērtējums”, tostarp tā 1. pielikumā iekļauto pētījumu “Alternatīvu izpēte tehnoloģijām, kas rada augstu vides un cilvēku veselības apdraudējumu saistībā ar nepareizu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu. Problēmas, riski un iespējas, kas ieguves rūpniecības nozarēm rodas saistībā ar aprites ekonomikas jēdziena kontekstu” (8),

—	ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par vispārēju aizliegumu Eiropas Savienības kalnrūpniecībā izmantot cianīdu (9),

—	ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par pieredzi, kas gūta no sarkano dubļu katastrofas Ungārijā pirms pieciem gadiem (10),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

—	ņemot vērā Komisijas veikto priekšizpēti par ES mēroga industriālo katastrofu riska dalīšanas instrumenta koncepciju (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0071/2017),

tā kā pēc diviem lielākajiem negadījumiem, kas saistīti ar bīstamu ieguves rūpniecības atkritumu noplūdi, tika pieņemta Direktīva par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu ar mērķi novērst un pēc iespējas samazināt jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kā arī apdraudējumu cilvēka veselībai, ko izraisa ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana;

B.	tā kā dalībvalstīm noteiktais Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2008. gada 1. maijā, un gandrīz visas dalībvalstis šo direktīvu vēl nebija transponējušas savos valsts tiesību aktos;

C.	tā kā Komisija ir sākusi pienākumu neizpildes procedūru pret18 dalībvalstīm par to, ka tās nav pareizi un pilnībā transponējušas šo direktīvu; tā kā turklāt četros gadījumos šī procedūra vēl nebija pabeigta 2016. gada novembra beigās;

tā kā veselus vienpadsmit gadus pēc Direktīvas pieņemšanas Komisija vēl nav pieņēmusi pamatnostādnes par pārbaudēm, kā paredzēts Direktīvas 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā; tā kā par vajadzību pēc stingrām Komisijas sagatavotām pamatnostādnēm skaidri liecina tas, ka tūkst pārbaudes definīcijas un detalizētu norāžu par tās veikšanu, kā arī dalībvalstu atšķirīgās šīs direktīvas prasību interpretācijas;

E.	tā kā desmit dalībvalstis ziņoja, ka to teritorijā nav A kategorijas objektu;

F.	tā kā pašreizējās trīs gadu ziņošanas sistēmas ierobežojumi, par ko liecina atšķirības dalībvalstu sniegtajā informācijā un iespējamā nepareizā dažu direktīvas noteikumu interpretācija, nozīmēja to, ka pieejamo datu nepietiekamā kvalitāte neļāva aprakstīt un novērtēt Direktīvas īstenošanu praksē;

G.	tā kā Komisijas Lēmums 2009/335/EK neskar šīs direktīvas 14. pantu, kurā paredzēts, ka finansiāla garantija balstās uz pieņēmumu, ka trešā persona veiks visus vajadzīgos sanācijas darbus;

H.	tā kā nav ES līmeņa datubāzes par ieguves rūpniecības atkritumu objektiem;

I.	tā kā atkritumi, ko rada karjeri un ieguves rūpniecība, veido ļoti lielu daļu no kopējā Eiropas Savienībā radītā atkritumu apjoma (aptuveni 30 % 2012. gadā), daļa no kuriem ir bīstamie atkritumi;

J.	tā kā ES ir ļoti atkarīga no izejvielu importa no trešām valstīm un ievērojams skaits dabas resursu varētu tikt strauji izsmelts; tā kā vides un veselības tiesību akti šajās trešās valstīs bieži vien ir mazāk stingri nekā ES;

K.	tā kā Komisijas paziņojumā “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614) nebija paredzētas iespējas pārskatīt šo direktīvu;

L.	tā kā pāreja uz aprites ekonomiku piedāvā būtiskus ieguvumus vides jomā un ir priekšnoteikums ES ilgtermiņa konkurētspējai,

pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis (ES-27) (12) ir saskārušās ar dažām transponēšanas problēmām saistībā ar laiku vai kvalitāti, vai arī ar abiem šiem kritērijiem, un ka pagaidām nevar cerēt uz Direktīvas pienācīgu īstenošanu praksē visās dalībvalstīs, ņemot vērā to, ka dažas pienākumu neizpildes procedūras vēl joprojām turpinās;

aicina attiecīgās dalībvalstis un Komisiju pēc iespējas ātrāk nodrošināt pilnīgu un pareizu Direktīvas transponēšanu un īstenošanu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm pietiekamas norādes, lai nodrošinātu tās pareizu un pilnīgu transponēšanu;

uzsver, ka tādu ar pārbaudēm saistītu pamatnostādņu trūkums, kas paredzētas Direktīvas 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ne tikai traucē efektīvu Direktīvas ieviešanu praksē, bet arī noved pie tā, ka dažādās dalībvalstīs uzņēmumiem un iestādēm ir atšķirīgas atbilstības un izpildes izmaksas;

tādēļ mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt nozarei specifiskas pamatnostādnes, tostarp arī definīciju, par ieguves rūpniecības atkritumu pārbaudēm, bet jebkādā ziņā ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām;

aicina Komisiju nodrošināt iespēju attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt neplānotas pārbaudes uz vietas;

uzskata, ka pašreizējā 18. panta 1. punktā paredzētā ziņošanas sistēma neatbilst izvirzītajam mērķim un ir neefektīva, jo nepieļauj gūt pilnīgu priekšstatu par īstenošanu, lai varētu to aprakstīt un novērtēt, vienlaikus radot nevajadzīgu slogu dalībvalstīm un Komisijas dienestiem un tādējādi arī mazinot efektivitāti;

šajā sakarā norāda uz nepilnībām datu vākšanas instrumentā (aptaujā (13)), kas pieļauj neprecīzu interpretāciju un tādējādi noved pie tā, ka tiek ziņots par valsts līmenī pieņemtiem pasākumiem, nevis par to, kā tie ir īstenoti praksē, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektiem;

uzsver, ka daži no dalībvalstu sniegtajiem skaitļiem par to teritorijā esošajiem objektiem, kas atzīti par tādiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, nešķiet ticami, jo dažos gadījumos tie ir samērā mazi, salīdzinot ar tiem datiem par ieguves rūpniecības valsts līmenī radīto atkritumu kopējo apjomu, kas gūti no citiem informācijas avotiem;

aicina steidzami un savlaicīgi pārveidot pašreizējo ziņošanas mehānismu (tostarp anketu), jo tuvojas trešajā ziņošanas periodā (2014.–2017. gads) paredzētie ziņojumu sagatavošanas termiņi, lai varētu pienācīgi pārbaudīt Direktīvas īstenošanu praksē, pamatojoties uz trešo ziņošanas periodu un arī laiku pēc tā; turklāt aicina Komisiju iekļaut ziņošanas mehānismā prasību sniegt visus atbilstīgos ar ietekmi uz vidi saistītos datus;

10.

ierosina, ka Komisijas Lēmuma 2009/358/EK III pielikumā iekļautā anketā ir jāuzlabo, nosakot dalībvalstīm pienākumu iesniegt izsmeļošus, atjauninātus un uzticamus datus par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kas atrodas to teritorijās; ierosina, ka izvēlētajā pārveides pieejā būtu jāparedz, ka tiek izveidota un aktualizēta Eiropas datubāze par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektiem, jo tā būtu noderīga, lai nodrošinātu, ka ES līmenī var pilnībā aprakstīt, uzraudzīt un novērtēt Direktīvas praktisko īstenošanu; norāda, ka varētu apsvērt arī citas pieejas, piemēram, par paraugu varētu kalpot Direktīvas 18. panta 1. punktā minētais dalībvalstu sagatavotais ziņojums, un ka uzlabojumiem vairs nevajadzētu pieļaut to, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretē noteikumus par sniedzamajiem datiem;

11.

pauž nožēlu par to, ka Komisija ir publicējusi tikai vienu īstenošanas ziņojumu, kas aptver gan pirmo, gan otro ziņošanas periodu (2008.–2011. gads un 2011.–2014. gads), nevis vienu ziņojumu reizi trijos gados, kā noteikts Direktīvas 18. panta 1. punktā, tādējādi daudzus gadus atstājot sabiedrību bez informācijas par šīs direktīvas īstenošanu (neīstenošanu) un de facto aizkavējot turpmāko darbību ar mērķi nodrošināt Direktīvas pilnīgu īstenošanu, jo šī direktīva skar saimniecisko darbību, kam ir būtiska ietekme uz vidi, veselību un sociālajiem jautājumiem; aicina Komisiju stingri ievērot ziņošanai paredzēto trīs gadu intervālu;

12.

atzīst, ka vairākums dalībvalstu ir pieņēmušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Direktīvā izklāstītos noteikumus; tomēr vērš uzmanību uz to, ka starp dalībvalstu atšķirīgās interpretācijas liecina par to, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis izprot un piemēro Direktīvas pamatjēdzienus līdzīgā veidā, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā ES;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas plānus sniegt vispārējus norādījumus par to, kā īstenot Direktīvā izklāstītos noteikumus, kas ļautu uzlabot gan atbilstību šai direktīvai, gan tās izpildi, iekļaujot visu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objekta dzīves ciklu, sākot no atļaujas izsniegšanas līdz pēcslēgšanas monitoringam; vērš uzmanību uz ievērojamām atšķirībām interpretācijā un pārpratumiem saistībā ar šīs direktīvas pamatnoteikumiem (piemēram, vai dalībvalstī atrodas iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva, vai nē);

14.

jo īpaši pauž bažas par nepilnībām attiecībā uz tādu A kategorijas objektu pienācīgu klasifikāciju un atļaušanu, kas saistīti ar paaugstinātu risku, un brīdina, ka ārējās operatīvās rīcības plānos nav iekļauti apmēram 25 % no ES teritorijā esošajiem A kategorijas objektiem; tādēļ aicina dalībvalstis pabeigt to teritorijās esošo objektu atbilstīgu klasifikāciju un ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām pieņemt trūkstošos ārējos operatīvās rīcības plānus;

15.

pauž bažas par to, ka, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar Direktīvas 18. panta 1. punktu, daudzas ES dalībvalstis, šķiet, nav pareizi identificējušas objektus, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, jo īpaši objektus, kas būtu jāklasificē kā A kategorijai atbilstoši objekti;

16.

uzsver, cik svarīgi ir iegūt informāciju par esošo sārņu dīķu stāvokli; aicina dalībvalstis uzlabot aizsprostu drošību, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, jo īpaši A kategorijas objektos;

17.

uzsver, ka ir svarīgi jau tādu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas projektu plānošanas posmā, kuros izmanto bīstamas vielas, kā arī aktualizējot jau piešķirtu atļauju vai atļaujas nosacījumus, iesaistīt attiecīgās vietējās kopienas un garantēt pārredzamību un iedzīvotājus reālu iesaistu visā atļaujas piešķiršanas procedūras laikā; atkārtoti uzsver, cik nozīmīgas šajā sakarībā ir Espo un Orhūsas konvencijas; aicina Komisiju nodrošināt paraugprakses datubāzi, lai pilnīgāk iesaistītu vietējās kopienas;

18.

aicina Komisiju ierosināt efektīvākus pasākumus, lai aizsargātu vidi un iedzīvotāju veselību, jo dažas dalībvalstis līdz šim ir izrādījušās nespējīgas novērst augsnes un ūdens piesārņošanu, ko rada daži ekonomikas dalībnieki;

19.

ņem vērā nevajadzīgo administratīvo slogu, kas radīts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem saistībā ar inertu atkritumu un nepiesārņotas augsnes apsaimniekošanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis izvairīties no dubulta atļauju piešķiršanas procesa, ņemot vērā nozares īpatnības un tās ietekmi uz veselību, drošību un vidi;

20.

mudina Komisiju izmeklēt, kā dalībvalstis ir īstenojušas šīs direktīvas 14. pantu un Komisijas Lēmumu 2009/335/EK un vai izveidotie finanšu garantijas instrumenti ir pietiekami un vai tie atbilst savam mērķim;

21.

vērš uzmanību uz 2010. gada 5. maija iepriekšminēto rezolūciju par vispārēju aizliegumu Eiropas Savienības kalnrūpniecībā izmantot cianīdu, jo īpaši ņemot vērā vājo īstenošanas statusu attiecībā uz A kategorijas objektu atļaušanu, un atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar ierosinājumu pēc iespējas ātrāk pilnībā aizliegt Eiropas Savienības ieguves rūpniecībā izmantot cianīdu, jo īpaši ņemot vērā to, ka ir ieejami tādi netoksiski aizstājēji kā ciklodekstrīns (14); prasa dalībvalstīm nekavējoties nodrošināt iespējami labāko cianīda sārņu dīķu apsaimniekošanu;

22.

mudina uzņēmumus un attiecīgās kompetentās iestādes, gatavojot atļauju ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objekta būvniecībai, apsvērt pieejamo progresīvo tehnoloģiju izmantošanu, it īpaši attiecībā uz sārņu uzglabāšanas aizsprostu konstrukciju, atbilstīgi augstākajiem vides aizsardzības standartiem; aicina dalībvalstis apkopot un analizēt datus, kas sniegti atļauju izsniegšanas procedūras vajadzībām, lai salīdzinātu tos ar darbībā nodota ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objekta faktisko ietekmi uz vidi, un vajadzības gadījumā atļaujas prasībās veikt nepieciešamos labojumus;

23.

aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu pētniecībai un inovācijām ieguves rūpniecības atkritumu objektu apsaimniekošanas jomā, lai uzlabotu šo objektu drošību;

24.

aicina Komisiju izmantot iespēju, ko sniedz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumenta (BREF) pārskatīšana saistībā ar “aprites ekonomikas” jēdzienu, lai par prioritāti, nosakot paraugpraksi, kas jāiekļauj ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas plānos, izvirzītu augstākus vides standartus un resursu efektivitāti;

25.

aicina Komisiju veicināt būtiski svarīgu izejvielu reģenerāciju arī no ieguves rūpniecības atkritumiem, kā noteikts ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku;

26.

pauž nožēlu par Eiropā ieguves rūpniecībā pastāvošo tendenci izmantot zemākas kvalitātes un dziļākos līmeņos esošus derīgos izrakteņus, kā rezultātā tiek izraksts vairāk iežu, lai iegūtu vēlamo metālu; pieprasa dalībvalstīm izmantot tukšos iežus iespējami labākajā veidā, lai iespējamības gadījumā varētu aizstāt neapstrādātos iežus; pauž nopietnas bažas par ķīmiskās pārstrādes procesu efektivitāti, jo zemāka rūdas/ saturošā ieža attiecība nozīmē to, ka līdz ar katru saražoto vēlamā metāla tonnu saražos vairāk sārņu un tādējādi arī vairāk ieguves rūpniecības atkritumu;

27.

uzsver, ka, ņemot vērā ES pāreju uz aprites ekonomiku, svarīgi ir samazināt resursu izmantošanu un veicināt otrreizēju izmantošanu un pārstrādi; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt atbilstīgus mērķus, pamatojoties uz dzīves cikla novērtējumu;

28.

uzsver, ka “visaptverošu” ieguvi varētu padarīt par galveno principu, tomēr, ņemot vērā arī tehniskos un tirdzniecības ierobežojumus un iespējamās netiešās izmaksas, piemēram, CO2 emisijas; ierosina, ka ieguves rūpniecības un sasmalcināšanas procesā radītie atkritumi būtu jāanalizē un jāšķiro, lai atvieglotu to turpmāko reģenerāciju;

29.

aicina Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes turpināt ieguldījumus pētniecībā un alternatīvu, reāli īstenojamu procesu izstrādē, lai apgādātu ES ar pirmreizējām un otrreizējām izejvielām un novērstu ieguves rūpniecības radītos atkritumus;

30.

uzsver, ka pamestu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu vēsturiskais mantojums varētu vidējā vai īsā laikā radīt nopietnus draudus cilvēka veselībai vai videi; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību, precizējot visas dalībvalstīm piešķirtās atkāpes no Direktīvas noteikumiem un joprojām pastāvošās nepilnības saistībā ar pamestajiem atkritumu apsaimniekošanas objektiem un to attīrīšanu; šajā sakarībā aicina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm nākt klajā ar rīcības plānu šo teritoriju pilnīgai sanācijai, ņemot vērā iespējamos paraugprakses piemērus un priekšrocības, ko sniedz aprites ekonomikas jēdziens, ja to piemēro ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanai, tostarp pasākumus, lai uzraudzītu šo izgāztuvju pēcslēgšanas fāzes;

31.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

(2) OV L 101, 21.4.2009., 25. lpp.

(3) OV L 102, 22.4.2009., 7. lpp.

(4) OV L 110, 1.5.2009., 48. lpp.

(5) OV L 110, 1.5.2009., 39. lpp.

(6) OV L 110, 1.5.2009., 46. lpp.

(7) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

(8) PE numurs: 593.788.

(9) OV C 81 E, 15.3.2011., 74. lpp.

(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0349.

(11) Pētījums, kura mērķis ir izpētīt iespējas izveidot fondu attiecībā uz atbildību vides jomā un zaudējumiem, kas rodas rūpnieciskās avārijās, galīgais ziņojums, Eiropas Komisija, DG ENVI, 2013. gada 17. aprīlis.

(12) Skatīt paskaidrojuma 3. zemsvītras piezīmi ziņojumā A8-0071/2017.

(13) Komisijas Lēmuma 2009/358/EK III pielikums.

(14) Liu et al. (2013) “Selective isolation of gold facilitated by second-sphere coordination with α-cyclodextrin”, Nature Communications

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/137

P8_TA(2017)0200

Stāvoklis Venecuēlā

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2017/2651(RSP))

(2018/C 298/18)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā (1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu (2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā (3) un 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā (4),

—	ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—	ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

—	ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

—	ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju un jo īpaši tās 72. un 233. pantu,

—	ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram Luis Almagro Lemes adresēto cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch2016. gada 16. maija vēstuli par Venecuēlu (5),

—	ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein2017. gada 31. marta paziņojumu par Venecuēlas Augstākās tiesas lēmumu pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras,

—	ņemot vērā brīdinājumus, kas izklāstīti OAS2016. gada 30. maija un 2017. gada 14. marta ziņojumos par Venecuēlu, un šīs organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu steidzami sasaukt Pastāvīgo padomi saskaņā ar Demokrātijas hartas 20. pantu, lai apspriestu Venecuēlas politisko krīzi,

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2017. gada 27. marta vēstuli par stāvokļa pasliktināšanos un smagu politisko, ekonomisko un humanitāro krīzi Venecuēlā,

—	ņemot vērā OAS deklarāciju, ko 2017. gada 13. martā parakstīja 14 šīs organizācijas dalībvalstis, pieprasot Venecuēlai nekavējoties ieplānot vēlēšanas, atbrīvot politiskos ieslodzītos un citu pasākumu starpā atzīt tās konstitūcijā noteikto varas dalīšanu,

—	ņemot vērā OAS Pastāvīgās padomes 2017. gada 3. aprīļa rezolūciju par nesenajiem notikumiem Venecuēlā,

—	ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

tā kā 2017. gada 27. martā Venecuēlas Augstākā tiesa izdeva nolēmumu, ar kuru visus Nacionālās asamblejas pieņemtos tiesību aktus pasludināja par antikonstitucionāliem; tā kā 2017. gada 29. martā Venecuēlas Augstākā tiesa izdeva nolēmumu, ar kuru paziņoja, ka Nacionālā asambleja tiek atzīta par necienīgu, anulējot visas tās likumdošanas darbības un paredzot, ka likumdošanas funkcijas uzņemsies Augstākā tiesa;

B.	tā kā Venecuēlas Augstākās tiesas izdotie nolēmumi pārkāpj gan varas dalīšanas principu, ko garantē konstitūcija, gan visu tiesnešu pienākumu ievērot un nodrošināt Venecuēlas konstitūcijas integritāti (334. pants);

C.	tā kā šie nolēmumi tika izdoti bez jebkāda konstitucionāla pamata, — ne attiecībā uz pilnvarām, kas piešķirtas Nacionālajai asamblejai (konstitūcijas 187. pants), nedz arī attiecībā uz Augstākās tiesas Konstitucionālās palātas pilnvarām (konstitūcijas 336. pants);

tā kā valsts ģenerālprokurore Luisa Ortega Díaz, kuru iecēlusi Venecuēlas valdība, nosodīja Augstākās tiesas izdoto nolēmumu, uzskatot, ka tas pārkāpj konstitucionālo kārtību; tā kā starptautiskās reakcijas un neskaitāmu lūgumu dēļ prezidents Nicolás Maduro pieprasīja Augstākajai tiesai pārskatīt nolēmumu, ar kuru tiek pilnībā atņemtas Nacionālās asamblejas pilnvaras, un tā kā 2017. gada 1. aprīlī Augstākā tiesa izdeva jaunus nolēmumus, ar kuriem tiek atsaukts iepriekšējais;

E.	tā kā Augstākā tiesa iepriekš paziņoja, ka Nacionālā asambleja ir necienīga, un 2016. gada 1. augustā un 2016. gada 5. septembrī ar nolēmumu Nr. 808 anulēja tās darbības;

tā kā 167 deputātu vietu vienpalātas parlamentā — Nacionālajā asamblejā — Venecuēlas opozīcijas koalīcija “Demokrātiskās vienotības apaļais galds” (Mesa de la Unidad Democrática (MUD)) ieguva 112 vietas, kas ir divu trešdaļu vairākums salīdzinājumā ar Venecuēlas Vienotās sociālistu partijas (PSUV) 55 vietām; tā kā Augstākā tiesa neļāva četriem Nacionālās asamblejas pārstāvjiem, trīs no kuriem bija opozīcijas locekļi, stāties deputāta amatā, kā rezultātā opozīcija zaudēja savu divu trešdaļu balsu vairākumu;

G.	tā kā pēc nesenākajiem patvaļīgajiem arestiem politisko ieslodzīto skaits pārsniedz simts personas, starp kurām ir tādi nozīmīgi politiskie līderi kā Leopoldo López, Antonio Ledezma, Daniel Ceballos un Yon Goicoechea;

H.	tā kā Venecuēlas opozīcijas vadītājs un divkārtējais prezidenta amata kandidāts Henrique Capriles saņēma aizliegumu 15 gadus ieņemt politisku amatu; tā kā šis lēmums balstījās uz apgalvojumiem par iespējamiem “administratīviem pārkāpumiem”, pildot Mirandas štata gubernatora amata pienākumus;

tā kā Venecuēlas drošības spēki, tostarp nacionālā gvarde un valsts policija, kā arī nelikumīgi bruņotie grupējumi, kopš protestu sākuma atkārtoti izmantoja brutālu spēku pret miermīlīgiem protestētājiem, tostarp Kongresa locekļiem, kas iebilda pret lēmumu anulēt Nacionālās asamblejas pilnvaras, un tā kā rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku un vēl daudzi citi tika ievainoti un ir notikušas daudzas apcietināšanas;

J.	tā kā 2017. gada 3. aprīlī 17 no 21 OAS Pastāvīgās padomes valstīm pauda dziļas bažas par Venecuēlas demokrātiskās kārtības nekonstitucionālu mainīšanu; tā kā dažas reģiona valstis nesen ir paudušas vēlmi veicināt mediācijas procesu Venecuēlā, tādējādi radot iespēju rast izeju no strupceļa;

tā kā valdība apturēja vietējās un reģionālās vēlēšanas, ko bija plānots rīkot 2016. gada decembrī, un neļāva noturēt referendumu par atcelšanu no amata, kura rīkošana paredzēta konstitūcijā, pamatojoties uz 20 % vēlētāju pieprasījumu atcelt nepopulāru prezidentu, lai gan visas šā referenduma rīkošanas konstitucionālās prasības bija izpildītas,

pauž nosodījumu, ka Venecuēlā joprojām turpinās demokrātiskās kārtības antikonstitucionāla pārkāpšana pēc Venecuēlas Augstākās tiesas pieņemtā nolēmuma ar mērķi pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras, un par varas dalīšanas un valsts pārvaldes atzaru neatkarības trūkumu;

stingri nosoda Venecuēlas Augstākās tiesas nolēmumus apturēt Nacionālās asamblejas pilnvaras un uzskata to par klaji nedemokrātisku rīcību, kas tieši pārkāpj Venecuēlas konstitūciju; uzskata, ka neatkarīgi no nesenās dažu šo nolēmumu elementu pārskatīšanas ir svarīgi, lai Venecuēlas valdība nodrošinātu pilnīgu demokrātiskās kārtības atjaunošanu;

pauž lielas bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Venecuēlā un to, ka politiskā un sociālā nestabilitāte kļūst aizvien lielāka;

aicina Venecuēlas valdību un Augstāko tiesu ievērot konstitūciju, īpaši pilnvaras, kas pienākas visiem likumīgi ievēlētajiem parlamenta deputātiem;

aicina Venecuēlas valdību nodrošināt pilnvaru dalīšanu un neatkarību un pilnībā atjaunot Nacionālās asamblejas konstitucionālo autoritāti; atgādina, ka pilnvaru dalīšana un neiejaukšanās ir viens no tādu demokrātisku valstu pamatprincipiem, kuru darbības pamatā ir tiesiskums;

aicina Venecuēlas valdību nodrošināt, ka tiek nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvoti visi politiskie ieslodzītie; atgādina, ka politisko ieslodzīto atbrīvošanu apstiprināja Nacionālā asambleja, izmantojot Likumu par nacionālo izlīgumu, attiecībā uz kuru ar izpildvaras lēmumu tika piemērotas veto tiesības; uzsver, ka Venecuēlā ilgtermiņā nav iespējams panākt noturīgu miermīlīgu risinājumu, ja valstī ir politiskie ieslodzītie;

aicina Venecuēlas valdību ievērot valsts konstitūciju un iespējami drīz nākt klajā ar vēlēšanu grafiku, kas dos iespēju nodrošināt brīvus un pārredzamus vēlēšanu procesus, kas ir vienīgā iespēja izkļūt no pašreizējā politiskā strupceļa; stingri nosoda Venecuēlas Valsts kontroles lēmumu aizliegt opozīcijas vadītājam Henrique Capriles 15 gadus ieņemt politisku amatu; aicina Venecuēlas valdību izbeigt tādu praksi, ka opozīcijas līderiem tiek atņemtas viņu politiskās tiesības;

atzinīgi vērtē rezolūciju, ko 2017. gada 3. aprīlī pieņēma OAS Pastāvīgā padome, un aicina AP/PV atbalstīt šo rezolūciju un daudzu reģiona valstu pausto gribu sekmēt mediācijas procesu, lai panāktu nacionālu vienošanos; turklāt aicina AP/PV ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām aktīvi izskatīt citus pasākumus, kas dotu iespēju ES atjaunot pilnīgu demokrātiju Venecuēlā;

stingri nosoda pret miermīlīgajiem protestiem vērstās Venecuēlas drošības spēku, kā arī nelikumīgo bruņoto grupējumu brutālās represijas, kuru rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku un vēl daudzi citi tika ievainoti un ir notikušas daudzas apcietināšanas; aicina Venecuēlas valdību izmeklēt visus nāves gadījumus un ievērot un garantēt konstitucionālās tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos; aicina Venecuēlas iestādes garantēt drošību un iespējas brīvi īstenot savas tiesības visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskajiem aktīvistiem un neatkarīgu nevalstisku organizāciju dalībniekiem, kuri ir pakļauti lielākam uzbrukumu un patvaļīgas aizturēšanas riskam;

10.

aicina Venecuēlas iestādes atļaut valstī ievest humāno palīdzību steidzamības kārtā un piešķirt piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt smagāk skartajiem sabiedrības slāņiem; aicina starptautisko sabiedrību, un īpaši kaimiņvalstis un ES dalībvalstis, ņemt vērā humanitāro krīzi, kas varētu rasties, ja liels skaits Venecuēlas iedzīvotāju pamestu savu valsti;

11.

atkārtoti prasa steidzami uz Venecuēlu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju un prasa šai delegācijai pēc iespējas drīz veidot dialogu ar visām konfliktā iesaistītajām aprindām;

12.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0176.

(2) OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp..

(3) OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.

(5) https://www.hrw.org/news/2016/05/16/letter-human-rights-watch-secretary-general -almagro-about-venezuela

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/140

P8_TA(2017)0100

Izmeklēšana saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP))

(2018/C 298/19)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem (1),

—	ņemot vērā 2015. gada 17. decembra Lēmumu (ES) 2016/34 par Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (2),

—

ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (5),

—	ņemot vērā 2015. gada 27. oktobra rezolūciju par emisiju mērījumiem autobūves nozarē (6),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (7) (balstīta uz starpposma ziņojumu A8-0246/2016),

—	ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē galīgo ziņojumu (A8-0049/2017),

—	ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē ieteikuma projektu,

—	ņemot vērā Reglamenta 198. panta 12. punktu,

tā kā LESD 226. pants ir juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments var izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai, neskarot dalībvalstu vai Savienības tiesu iestāžu jurisdikciju, izmeklētu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas varētu būt pieļautas Savienības tiesību aktu īstenošanā, un tā kā tas ir svarīgs Parlamenta uzraudzības pilnvaru elements;

tā kā pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments 2015. gada 17. decembrī nolēma izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu gadījumus, kuros, iespējams, nav ievēroti Savienības tiesību akti par emisiju mērījumiem autobūves nozarē, un tā kā komitejai jāsniedz ieteikumi, ko tā šajā jautājumā uzskata par vajadzīgiem;

C.	tā kā izmeklēšanas komiteja sāka strādāt 2016. gada 2. martā un 2017. gada 28. februārī pieņēma galīgo ziņojumu, kurā izklāstīta metodika un izmeklēšanas secinājumi;

tā kā ar dīzeļdegvielu darbināmu vieglo automobiļu tirgus daļa aizvadīto dekāžu laikā Eiropas Savienībā ir pieaugusi tādā apmērā, ka gandrīz katrā dalībvalstī šie transportlīdzekļi tagad ir vairāk nekā puse no pārdoto jauno automobiļu skaita; tā kā šis ilgstošais dīzeļdzinēja transportlīdzekļu tirgus daļas pieaugums izrietēja arī no ES klimata politikas, jo CO2 emisiju ziņā dīzeļdzinēju tehnoloģijai salīdzinājumā ar benzīndzinējiem ir priekšrocības; tā kā dīzeļdzinēji salīdzinājumā ar benzīndzinējiem sadedzināšanas posmā rada daudz vairāk piesārņojošu vielu nekā tikai CO2, piemēram, NOx, SOx un daļiņas, kas būtiski un tiešā veidā kaitē sabiedrības veselībai; tā kā pastāv un tirgū tiek izmantotas tehnoloģijas šo piesārņojošo vielu rašanās ierobežošanai;

E.	tā kā pašlaik pastāv tehnoloģija, kas nodrošina dīzeļdzinēja transportlīdzekļu atbilstību “Euro 6” NOx standartiem, tostarp faktiskajos braukšanas apstākļos, un kas nepalielina CO2 emisijas;

F.	tā kā ASV paraugprakses ar stingrākiem emisiju standartiem gan attiecībā uz benzīndzinēja, gan dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem un stingrāku piemērošanas politiku, piedāvā standartu, uz kura ieviešanu ES vajadzētu tiekties;

G.	tā kā sabiedrības veselības un vides aizsardzībai vajadzētu būt kopīgai sabiedrības problēmai un atbildības jomai, kurā visām ieinteresētajām pusēm, tostarp autobūves nozarei, ir jāsniedz būtisks ieguldījums,

uzdod priekšsēdētājam veikt nepieciešamos pasākumus, lai publiskotu izmeklēšanas komitejas galīgo ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 198. panta 11. punktu un Lēmuma 95/167/EK, Euratom, EOTK 4. panta 2. punktu;

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka saskaņā ar Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK un atbilstoši izmeklēšanas secinājumiem un no tās izrietošajiem ieteikumiem tiek veiktas praktiskas darbības;

aicina Komisiju 18 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam regulāri iesniegt Parlamentam visaptverošu ziņojumu par pasākumiem, ko Komisija un dalībvalstis ir īstenojušas, atbildot uz izmeklēšanas komitejas secinājumiem un ieteikumiem;

aicina priekšsēdētāju saskaņā ar Reglamenta 198. panta 13. punktu uzdot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai un Transporta un tūrisma komitejai uzraudzīt izmeklēšanas komitejas secinājumu un ieteikumu rezultātā veikto pasākumu īstenošanu;

aicina priekšsēdētāju uzdot Konstitucionālo jautājumu komitejai rīkoties atbilstoši izmeklēšanas komitejas ieteikumiem attiecībā uz Parlamenta tiesību veikt izmeklēšanu ierobežojumiem;

Laboratorijas testi un faktiskās emisijas

aicina Komisiju mainīt savu iekšējo struktūru tā, ka saskaņā ar kolektīvās atbildības principu viena komisāra (un ģenerāldirektorāta) atbildībā vienlaikus ir gan gaisa kvalitātes tiesību akti, gan politika attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju avotiem; prasa palielināt cilvēku un tehniskos resursus, kas Komisijā paredzēti tādām jomām kā transportlīdzekļi, transportlīdzekļu sistēmas un emisiju kontroles tehnoloģijas, un prasa Kopīgajam pētniecības centram (JRC) turpināt uzlabot darbinieku tehnisko zinātību;

šajā nolūkā aicina Komisiju mainīt savu iekšējo struktūru un pienākumu sadali, lai visi likumdošanas pienākumi transportlīdzekļu emisiju jomā, kas pašlaik ir Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD kompetencē, tiktu iekļauti Vides ĢD kompetencē;

aicina Komisiju nodrošināt Kopīgajam pētniecības centram pietiekamus cilvēkresursus, tehniskās zināšanas un pienācīgu autonomijas līmeni, tostarp veikt pasākumus, kas palīdzētu Kopīgajam pētniecības centram gūt attiecīgu pieredzi ar transportlīdzekļu un emisiju tehnoloģijām un transportlīdzekļu testēšanu; norāda, ka Kopīgajam pētniecības centram varētu uzticēt jaunus prasību izpildes kontroles pienākumus kontekstā ar priekšlikumu par jaunu tirgus uzraudzības un tipa apstiprinājuma regulējumu;

prasa visus Kopīgā pētniecības centra testu rezultātus datubāzē darīt pilnībā un neanonimizētā formātā pieejamus sabiedrībai; prasa arī Kopīgā pētniecības centra Transportlīdzekļu emisiju laboratorijai (VELA) atskaitīties uzraudzības padomei, kurā ir dalībvalstu, kā arī vides un veselības aizsardzības organizāciju pārstāvji;

10.

aicina likumdevējas iestādes saistībā ar notiekošo Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārskatīšanu nodrošināt to, ka pasākumi, kurus veic saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 14. pantu un kuri paredzēti tam, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvā akta elementus, tiek pieņemti ar deleģētajiem aktiem, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas Parlamenta un Padomes kontroli, vienlaikus šo pasākumu pieņemšanā samazinot nevajadzīgas kavēšanās iespēju; stingri iebilst pret izvēli šos pasākumus pieņemt ar īstenošanas aktiem;

11.

prasa ātri pieņemt 3. un 4. dokumentu kopumu par emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), lai pabeigtu jaunās tipa apstiprināšanas procedūras tiesisko regulējumu, un prasa šo tiesisko regulējumu nekavējoties piemērot; atgādina — lai RDE testi būtu efektīvi un samazinātu atšķirības starp emisijām, kas mērītas laboratorijā un uz ceļa, testa specifikācijas un novērtēšanas procedūras būtu jānosaka ļoti uzmanīgi un tajās jāietver ļoti atšķirīgi braukšanas apstākļi, tostarp dažāda temperatūra, dzinēja slodze, transportlīdzekļa ātrums, augstums virs jūras līmeņa, ceļa veids un citi parametri, kas var būt sastopami Savienībā;

12.

pieņem zināšanai prasību atcelt 2. RDE dokumentu kopumu, ko ir ierosinājušas vairākas ES pilsētas, pamatojoties uz to, ka, ieviešot jaunas, paaugstinātas NOx emisiju robežvērtības, Komisijas regula maina būtisku pamatakta elementu, tādējādi pārkāpjot svarīgu procedūras noteikumu, kā arī Gaisa kvalitātes direktīvas (2008/50/EK) noteikumus attiecībā uz dīzeļdzinēja transportlīdzekļu slāpekļa emisiju maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem;

13.

mudina Komisiju 2017. gadā pārskatīt atbilstības koeficientu NOx emisiju testiem reālos braukšanas apstākļos, kā paredzēts 2. RDE dokumentu kopumā; aicina Komisiju arī turpmāk katru gadu pārskatīt atbilstības koeficientu atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, lai to vēlākais līdz 2021. gadam samazinātu līdz vērtībai 1;

14.

aicina Komisiju pārskatīt piemērojamos Savienības tiesību aktus, lai pārliecinātos, vai citu transportlīdzekļu tehnisko sistēmu vai ražojumu laišana tirgū varētu notikt, izmantojot neatbilstošas testa procedūras, kā tas bija transportlīdzekļu emisiju gadījumā, vai citās jomās, kur arī nav nodrošināta pietiekama tirgus uzraudzība, un ierosināt atbilstošu tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus standartu izpildi;

15.

aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus vides pārbaužu ieviešanai ES līmenī, lai pārraudzītu atbilstību ražojumu vides standartiem, emisijas robežvērtībām saistībā ar darbības atļaujām, kā arī ES vides regulējumu kopumā;

16.

aicina Komisiju turpināt darbu pie PEMS uzlabošanas, lai pilnveidotu to precizitāti un samazinātu kļūdas robežu; uzskata, ka attiecībā uz daļiņām PEMS tehnoloģijai būtu jāspēj mērīt tādu daļiņu koncentrācija, kuru izmērs ir mazāks nekā 23 nanometri un kuras sabiedrības veselībai rada vislielāko apdraudējumu;

17.

uzskata, ka Komisijas 2016. gada 30. maijā pieņemtie horizontālie noteikumi par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību ir uzlaboti salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, piemēram, attiecībā uz prasību par skaidriem un pilnīgiem sanāksmju protokoliem; aicina Komisiju pārskatīt šos noteikumus un padarīt stingrāku prasību par ekspertu grupu līdzsvarotu sastāvu; aicina Komisiju stingri un nekavējoties piemērot (atjauninātos) horizontālos noteikumus un sagatavot Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu novērtēta to īstenošana;

18.

aicina sabiedrībai darīt pieejamus dalībnieku sarakstus un sanāksmju protokolus no tādām komitoloģijas komitejām kā Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) un tādām Komisijas ekspertu grupām kā Mehānisko transportlīdzekļu darba grupa un RDE un viegldarba transportlīdzekļu grupa (RDE-LDV);

19.

mudina dalībvalstis saviem parlamentiem nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz TCMV darbu, uzlabojot piekļuvi sanāksmju dokumentiem;

20.

aicina Komisiju veikt būtiskas izmaiņas spēkā esošajā informācijas arhivēšanas un uzglabāšanas politikā un nodrošināt paziņojumu, saziņas starp dienestiem, kā arī neoficiālās sarakstes starp Komisiju, dalībvalstīm, Padomi un to pārstāvjiem automātisku arhivēšanu; pauž nožēlu par datu iztrūkumiem valsts arhīvos, kas izriet no pārāk šaura arhivēšanai sagatavotu dokumentu klāsta, norādot, ka ir vajadzīga aktīva iejaukšanās, lai dokumentu arhivēšana notiktu;

Pārveidošanas ierīces

21.

uzskata — lai arī RDE procedūra mazinās pārveidošanas ierīču izmantošanas iespēju, nelikumīgu darbību izmantošanas iespējamību tā pilnībā nenovērsīs; tādēļ iesaka — lai novērstu nepamanīto trūkumu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu atbilstību visā transportlīdzekļa izmantošanas laikā — līdzīgi ASV iestāžu pieejai tipa apstiprinājuma un atbilstības ekspluatācijā testus veikt, a priori apzinoties zināmu neprognozējamību; šajā sakarā atzinīgi vērtē testa protokolu pārveidošanas ierīču konstatēšanai, kas iekļauts “Norādījumos par papildu emisijas stratēģiju un pārveidošanas ierīču klātbūtnes novērtēšanu”, ko Komisija pieņēma 2017. gada 26. janvārī un kas attiecas uz tirgū jau esošajiem transportlīdzekļiem; sagaida, ka dalībvalstu iestādes nekavējoties piemēros šo protokolu savās tirgus uzraudzības darbībās un veiks ieteikto transportlīdzekļu testēšanu standarta testēšanas apstākļu neparedzamās variācijās, piemēram, mainot apkārtējo temperatūru, ātruma ciklus, transportlīdzekļa slodzi, testa ilgumu un, iespējams, iekļaujot “pārsteiguma testu”;

22.

ar bažām norāda, ka transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa oficiālā testēšana joprojām tiks veikta tikai laboratorijas testa procedūrā (WLTP), kas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka pārveidošanas ierīces arī turpmāk tiks nelikumīgi izmantotas un netiks atklātas; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot attālinātās autoparka uzraudzības shēmas, izmantojot pie ceļiem uzstādāmu attālās uzrādes aprīkojumu un/vai transportlīdzekļos uzstādītus sensorus, lai pārbaudītu ekspluatācijā esošā autoparka vidiskos rādītājus un noteiktu iespējamas nelikumīgas prakses, kuras varētu novest pie pastāvīgas neatbilstības starp dokumentos norādītajiem un faktiskajiem rādītājiem;

23.

aicina Komisiju turpināt analizēt iemeslus, kāpēc tiesību aktu par smagdarba transportlīdzekļiem stingrākie pārveidošanas ierīču noteikumi nav iekļauti tiesību aktos par viegldarba transportlīdzekļiem;

24.

aicina Komisiju veikt iekšēju pārskatīšanu, lai pārbaudītu apgalvojumu, ka Kopīgā pētniecības centra pētījumu rezultāti un atklātās problēmas, ko apsprieda Komisijas dienesti saistībā ar iespējamu nelikumīgu ražotāju praksi, nekad nav sasnieguši augstākos hierarhijas līmeņus; aicina Komisiju savus secinājumus darīt zināmus Parlamentam;

25.

uzskata, ka Komisijā būtu jāievieš skaidrs ziņošanas mehānisms, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad Kopīgais pētniecības centrs konstatē neatbilstības, tās tiktu paziņotas visos attiecīgajos Komisijas hierarhijas līmeņos;

26.

aicina Komisiju piešķirt Kopīgajam pētniecības centram pilnvaras kopā ar valsts iestādēm un neatkarīgiem pētniecības institūtiem turpināt izmeklēšanu par 2016. gada augustā novērotajām atsevišķu automobiļu aizdomīgajām emisijām;

27.

aicina dalībvalstis pieprasīt automobiļu ražotājiem saistībā ar nesen ieviesto ražotāju pienākumu publiskot pamata un papildu emisiju stratēģijas, lai izskaidrotu testos novērotās racionāli nesaprotamās transportlīdzekļu emisijas un pierādītu nepieciešamību piemērot atkāpes, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā; aicina dalībvalstis nosūtīt Komisijai un Parlamentam izmeklēšanu rezultātus un tehnisko testu datus;

28.

aicina Komisiju stingri uzraudzīt, kā dalībvalstis ievieš atbrīvojumus no noteikumiem par pārveidošanas ierīču izmantošanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē papildu emisiju stratēģiju tehniskās novērtēšanas metodoloģiju, kas iekļauta Komisijas 2017. gada 26. janvāra norādēs; aicina Komisiju vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūras;

Tipa apstiprināšana un atbilstība ekspluatācijā

29.

aicina patērētāju un vides aizsardzības interesēs ātri pieņemt priekšlikumu regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (2016/0014(COD)) (8), kas aizstāj pašreizējo pamatdirektīvu par tipa apstiprinājumu, un noteikt tai spēkā stāšanās termiņu ne vēlāk kā 2020. gadu; uzskata, ka sākotnējā Komisijas priekšlikuma vērienīguma saglabāšana, jo īpaši attiecībā uz ES uzraudzības ieviešanu, ir nepieciešamais minimums ES sistēmas uzlabošanai; turklāt uzskata, ka mērķim, kas jāsasniedz starpiestāžu sarunās par šo dokumentu, būtu jābūt visaptverošākai un saskaņotākai tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmai, ietverot ES uzraudzību, kopīgas revīzijas, un sadarbību ar un starp valsts iestādēm;

30.

uzskata, ka tikai stingrāka pārraudzība ES līmenī var nodrošināt, ka ES tiesību akti par transportlīdzekļiem tiek atbilstīgi piemēroti un tirgus uzraudzības darbības ES tiek veiktas efektīvi un lietderīgi; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu un viendabīgu jaunās tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmas īstenošanu, koordinēt valsts tipa apstiprinājuma un tirgus uzraudzības iestādes un izšķirt to strīdus;

31.

aicina ievērojami stiprināt tirgus uzraudzību, izmantojot skaidri formulētus noteikumus un labāk sadalīt pienākumus jaunajā ES tipa apstiprināšanas sistēmā, lai izveidotu uzlabotu, efektīvu un funkcionālu sistēmu;

32.

uzskata, ka ES uzraudzībai jaunajā ES tipa apstiprināšanas sistēmā būtu jāietver tirgū jau pieejamu sistēmu, detaļu, atsevišķu tehnisku vienību un transportlīdzekļu atkārtota testēšana atbilstošā mērogā, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamiem tiesību aktiem, izmantojot dažādus testus, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, kā arī ierosinot korektīvus pasākumus, tostarp transportlīdzekļu atsaukšanu, tipa apstiprinājuma anulēšanu un administratīvus naudas sodus; uzskata, ka Kopīgā pētniecības centra pieredze šā uzdevuma izpildē ir būtiska;

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt ASV praksi veikt izlases veida testēšanu transportlīdzekļiem, kas tikko noņemti no konveijera un kas jau tiek ekspluatēti, un izdarīt vajadzīgos secinājumus, kā uzlabot tirgus uzraudzības darbības;

34.

ierosina attiecībā uz vieglajiem automobiļiem veikt izlases veida tirgus uzraudzības testus, tostarp izmantojot nenoteiktus testa protokolus, vismaz 20 % jauno modeļu, kas ik gadu tiek laisti Savienības tirgū, kā arī reprezentatīvam skaitam vecāku modeļu, lai pārbaudītu šo transportlīdzekļu atbilstību Savienības drošības un vides tiesību aktiem reālos braukšanas apstākļos; uzskata — izvēloties Savienības līmenī testējamos transportlīdzekļus, būtu jāpārbauda pamatotas sūdzības un jāņem vērā trešo pušu veiktā testēšana, attālās uzrādes dati, regulāro tehnisko apskašu ziņojumi un cita informācija;

35.

norāda, ka atbildīgajām valsts iestādēm ir sistemātiski jānodrošina transportlīdzekļu ražošanas un ekspluatācijas atbilstība, kas tālāk jākoordinē un jāuzrauga ES līmenī; uzskata, ka ražošanas un ekspluatācijas atbilstības testēšana būtu jāveic citam tehniskajam dienestam, nevis tam, kas atbild par attiecīgā automobiļa tipa apstiprinājumu, un ka iekšējiem tehniskajiem dienestiem būtu jāliedz iespēja veikt emisiju testu tipa apstiprināšanas nolūkos; mudina dalībvalstis vienreiz un uz visiem laikiem precizēt, kura iestāde ir atbildīga par tirgus uzraudzību valstī, lai nodrošinātu, ka šī iestāde ir informēta par saviem pienākumiem, un attiecīgi par to paziņot Komisijai; uzskata, ka daudz ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, tostarp par valsts tirgus uzraudzības plāniem, uzlabos vispārējo tirgus uzraudzības kvalitāti Eiropas Savienībā un sniegs Komisijai iespēju noteikt trūkumus valsts tirgus uzraudzības sistēmās;

36.

uzskata, ka ciešāka koordinācija un apspriešanās starp tipa apstiprināšanas iestādēm un Komisiju tās vadīta foruma ietvaros veicinās paraugprakšu popularizēšanu, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un saskaņotu tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības regulējuma īstenošanu;

37.

uzskata, ka tipa apstiprināšanas rezultātu, tostarp brīvskrējiena testos iegūto datu neatkarīgas un pilnīgas pārskatīšanas iespēja uzlabos sistēmas efektivitāti un ka attiecīgajām pusēm ir jāsniedz piekļuve atbilstīgajiem datiem;

38.

prasa nodrošināt atbilstošu un neatkarīgu tipa apstiprināšanas, tirgus uzraudzības un tehnisko dienestu darbību finansējumu, piemēram, ar nodevu struktūras ieviešanu, dalībvalstu budžetu starpniecību vai abu metožu kombināciju; uzskata, ka tipa apstiprināšanas iestādēm būtu jāuzliek pienākums pārbaudīt komerciālās un ekonomiskās attiecības starp automobiļu ražotājiem un piegādātājiem, no vienas puses, un tehniskajiem dienestiem, no otras puses, lai novērstu interešu konfliktus;

39.

vērš uzmanību uz ASV tipa apstiprināšanas sistēmu kā paradigmu, kura var būt noderīga ES sistēmas neatkarības uzlabošanai un kurā maksas, kas iekasētas no ražotājiem sertificēšanas izmaksu un atbilstības programmu finansēšanai, nonāk ASV Valsts kasē, un ASV Kongress pēc tam šos līdzekļus piešķir Vides aizsardzības aģentūrai (EPA) tās programmu īstenošanai;

40.

aicina ātri pieņemt, ieviest un piemērot 4. RDE dokumentu kopumu, reglamentējot PEMS izmantošanu atbilstības ekspluatācijā pārbaudēs un trešo pušu veiktā testēšanā; aicina Komisiju jaunajā tipa apstiprināšanas sistēmā ieviest pilnvaras Kopīgajam pētniecības centram veikt emisiju testus ar PEMS kā daļu no atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm Eiropas līmenī;

41.

aicina likumdevējas iestādes plānotajā regulā par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību paredzēt ES mēroga attālās uzrādes tīklu, lai pārraudzītu automobiļu parka reālās emisijas un noteiktu transportlīdzekļus, kas rada pārmērīgu piesārņojumu, ar mērķi pievērsties atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm un atklāt automobiļus, kuros varētu būt veiktas nelikumīgas modifikācijas tehniskajā aprīkojumā (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācija (EGR), izslēgšanas plates, dīzeļdegvielas daļiņu filtra (DPF) vai selektīvās katalītiskās reducēšanas (SCR) noņemšana) vai programmatūrā (nelikumīga mikroshēmu regulēšana);

42.

aicina Komisiju izmantot tai deleģētās pilnvaras, kas noteiktas Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm 17. pantā, lai atjauninātu automobiļu periodisko tehnisko apskašu testa metodes un mērītu automobiļu radīto NOx emisiju līmeni;

43.

uzskata, ka tipa apstiprināšanas iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un tehniskajiem dienestiem būtu jāveic savi pienākumi; uzskata, ka tādēļ tiem būtu būtiski un pastāvīgi jāceļ kompetences līmenis, un līdz ar to prasa noteikt regulāru un neatkarīgu šo spēju revīziju;

44.

aicina Komisiju izskatīt iespēju noteikt, ka ražotājam par izvēlēto tehnisko dienestu jāziņo Komisijai, lai tā pilnībā pārzinātu situāciju;

45.

aicina dalībvalstis pieprasīt automobiļu ražotājiem atklāt un pamatot savas emisiju stratēģijas tipa apstiprināšanas iestādēm, kā tas notiek smagdarba transportlīdzekļu gadījumā;

46.

aicina dalībvalstis analizēt, vai ražotāju piedāvātajos “standarta” risinājumos to transportlīdzekļu remontam, kuros tiek izmantotas krāpnieciskas sistēmas, tiek patiešām ievēroti noteikumi par emisijām, un prasa veikt izlases veida pārbaudes jauniem transportlīdzekļiem, kas ir remontēti;

Noteikumu izpildes nodrošināšana un sodi

47.

aicina stingrāk un efektīvāk nodrošināt noteikumu par transportlīdzekļu emisijām izpildi Eiropas Savienībā; ierosina automobiļu emisiju kontroles pārvaldības struktūru nekavējoties reformēt un saskaņot ar citiem transporta sektoriem;

48.

atgādina, ka emisiju mērīšanas noteikumi ir paredzēti tam, lai panāktu labāku gaisa kvalitāti, kas iepriekš nebija sasniegta gan vājās tiesību aktu izpildes nodrošināšanas, gan atsevišķu automobiļu ražotāju veikto manipulāciju dēļ; uzskata, ka attiecīgajām iestādēm būtu jāņem vērā automobiļu emisiju un gaisa kvalitātes rādītāju izmaiņas, lai novērtētu, vai paredzētais mērķis ir sasniegts;

49.

ierosina izveidot pastāvīgu starptautiskas sadarbības sistēmu emisiju jomā, lai iestādes varētu apmainīties ar informāciju un veikt kopīgas uzraudzības darbības; šādas darbības ES jau ir ieviestas attiecībā uz citiem ražojumiem;

50.

mudina Komisiju uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas vēl nav ieviesušas tiesību aktos paredzēto efektīvu tirgus uzraudzību un valsts sodu sistēmu par ES tiesību aktu pārkāpumiem;

51.

ierosina piešķirt Komisijai pilnvaras piemērot transportlīdzekļu ražotājiem efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus un pieprasīt korektīvus pasākumus, ja tiek konstatēta transportlīdzekļu neatbilstība; uzskata, ka iespējamajām sankcijām būtu jāietver tipa apstiprinājuma atsaukšana un ES mēroga atsaukšanas programmu pieņemšana;

52.

uzskata, ka līdzekļi, kas iegūti no naudas sodu piemērošanas transportlīdzekļu ražotājiem, no pārkāpuma procedūrām pret dalībvalstīm, kuras neievēro ES tiesību aktus par emisijām, un no maksas par jaunu vieglo automobiļu pārsniegtajām emisijām (711. budžeta pozīcija), būtu jāizmanto kā piešķirtie ieņēmumi konkrētiem ES projektiem vai programmām saistībā ar gaisa kvalitāti un vides aizsardzību, un tie nedrīkstētu samazināt dalībvalstu atbilstoši nacionālajam kopienākumam aprēķinātās iemaksas ES budžetā; šajā sakarā aicina attiecīgajos Savienības tiesību aktos iekļaut nepieciešamos noteikumus; ierosina, ka dalībvalstis naudas sodu piemērošanā iegūtos līdzekļus varētu daļēji izmantot arī kompensāciju izmaksai personām, kuras ir negatīvi ietekmējis pārkāpums, kā arī citiem šāda veida pasākumiem patērētāju interesēs;

53.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka noteikumi par sodiem, ko piemēro ražotājiem par Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārkāpumiem, ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tiek nekavējoties paziņoti Komisijai;

54.

aicina dalībvalstis pēc krāpšanās ar emisiju rādītājiem skandāla veikt stingrākus pasākumus; aicina dalībvalstis un tipa apstiprināšanas iestādes izskatīt informāciju, kas attiecas uz pamata un papildu emisiju kontroles stratēģijām un kas automobiļu ražotājiem ir jāatklāj par “Euro 5” un “Euro 6” automobiļiem, kuriem ir piešķirts tipa apstiprinājums un kuri testu programmās uzrāda racionāli nesaprotamas emisijas, un pārbaudīt to atbilstību Komisijas skaidrojošajām vadlīnijām par pārveidošanas ierīču noteikumiem; aicina dalībvalstis neatbilstību gadījumos piemērot pieejamās sankcijas, paredzot transportlīdzekļu obligātas atsaukšanas programmas un tipa apstiprinājumu atsaukšanu; aicina Komisiju nodrošināt koordinētu pieeju atsaukšanas programmām visā ES;

55.

aicina dalībvalstis un Komisiju attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem paskaidrot, vai viņu transportlīdzekļi ir jāremontē, kā arī izskaidrot juridiskās sekas, ko remonts atstāj uz atbilstību noteikumiem par emisijām, pienākumiem veikt transportlīdzekļu tehniskās apskates un nodokļiem, kā arī sekas, kas izriet no iespējamas transportlīdzekļa kategorijas maiņas, utt.;

56.

norāda, ka ir grūti apkopot informāciju par sodiem dalībvalstīs, jo valstīs trūkst statistikas datu; aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri apkopot statistiku par šiem jautājumiem;

57.

aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt Eiropas īstenošanas mehānismus, piemēram, Eiropas Savienības Tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL);

Patērētāju tiesības

58.

uzskata, ka dīzeļmotoru emisiju skandāla skartajiem ES patērētājiem būtu jāsaņem pienācīgas un finansiālas kompensācijas, un ka atsaukšanas programmas, kuras ir īstenotas tikai daļēji, nevajadzētu uzskatīt par pietiekamu atlīdzības veidu;

59.

aicina Komisiju šajā nolūkā iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kolektīvas tiesiskās aizsardzības sistēmas izveidi, lai ES patērētājiem radītu saskaņotu sistēmu un novērstu pašreizējo situāciju, kurā lielākajā daļā dalībvalstu patērētāji netiek pietiekami aizsargāti; aicina Komisiju izvērtēt ES un ārpus tās pastāvošās sistēmas, lai apzinātu labāko praksi šajā jomā un iekļautu to savā tiesību akta priekšlikumā;

60.

uzskata, ka tad, ja transportlīdzekļa tipa apstiprinājums tiek atsaukts neatbilstības dēļ, skartā transportlīdzekļa īpašniekam būtu jāsaņem pilna apjoma kompensācija par šā transportlīdzekļa iegādi;

61.

uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbilstīgu kompensāciju, ja tiek konstatēts, ka transportlīdzekļa sākotnējo sniegumu (piemēram, degvielas patēriņa rādītājus, efektivitāti, komponentu izturīgumu, emisijas u. c.) negatīvi ietekmējuši jebkādi tehniskie labojumi vai pārveidojumi, kas īstenoti saskaņā ar ražotāja transportlīdzekļu atsaukšanas programmu;

62.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta detalizēta un saprotama informācija par veiktajām modifikācijām atsaukšanas programmu un tehnisko apkopju laikā, lai uzlabotu pārredzamību patērētājiem un vairotu uzticēšanos automobiļu tirgum;

63.

pauž nožēlu, ka attieksme pret Eiropas patērētājiem ir sliktāka nekā pret ASV patērētājiem; norāda arī, ka skartie patērētāji bieži saņem neskaidru un nepilnīgu informāciju par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, saistībām remontēt transportlīdzekli un šādas rīcības sekām;

64.

pauž nožēlu, ka ES nav vienotas un saskaņotas sistēmas, kuras ietvaros patērētāji varētu rīkoties savu tiesību aizstāvībai, un atzīst, ka pašlaik daudzās dalībvalstīs patērētājiem nav iespēju piedalīties šādās darbībās;

65.

uzsver, ka pēc atsaukumiem transportlīdzekļiem jāatbilst juridiskajām prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos; norāda arī uz to, ka papildus atsaukšanas programmām būtu jāapsver arī cita veida atlīdzība; šajā sakarā aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošos ES noteikumus par patērētāju aizsardzību un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus;

66.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patērētājiem adekvātu, precīzu un uzticamu informāciju par automobiļu degvielas patēriņu un gaisa piesārņotāju emisijām, lai uzlabotu patērētāju informētību un palīdzētu viņiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par automobiļu iegādi; aicina pārskatīt Direktīvu par automobiļu marķēšanu (1999/94/EK), apsverot to, vai papildus informācijai par degvielas patēriņu un CO2 emisiju nebūtu obligāti jāsniedz arī informācija par citu gaisa piesārņotāju, piemēram, NOx un cieto daļiņu, emisijām;

67.

prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem godīgas un pienācīgas kompensācijas, vēlams, izmantojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus;

Videi nekaitīgi transportlīdzekļi

68.

aicina Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes pilnībā iesaistīties un īstenot zemu emisiju mobilitātes stratēģiju;

69.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt pastāvošo zemu emisiju zonu efektivitāti pilsētās, ņemot vērā apstākli, ka Eiropas standarti attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem neatspoguļo faktiskās emisijas, kā arī izpētīt, kādus ieguvumus sniegtu marķējuma vai standarta ieviešana īpaši zemas emisijas transportlīdzekļiem (ULEV), kas faktiskos braukšanas apstākļos atbilst emisiju robežvērtībām;

70.

aicina Komisiju un likumdevējas iestādes rīcībpolitikās īstenot integrētāku pieeju, lai panāktu automobiļu ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumu un nodrošinātu progresu gan saistībā ar dekarbonizācijas, gan gaisa kvalitātes mērķiem, piemēram, veicinot elektrifikāciju vai automobiļu parka pāreju uz alternatīviem dzinējiem;

71.

aicina Komisiju šajā nolūkā pārskatīt direktīvu (2014/94/ES) par nepiesārņojošu enerģiju transportam un ierosināt regulas projektu par CO2 standartu noteikšanu automobiļiem, kas ienāks tirgū no 2025. gada, ietverot nulles emisijas transportlīdzekļu (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu (ULEV) pilnvaras, kuras paredz ZEV un ULEV īpatsvara pakāpenisku palielināšanu kopējā autoparkā ar mērķi līdz 2035. gadam tirgū vairs nelaist jaunus automobiļus, kas rada CO2 emisijas;

72.

aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt zaļā publiskā iepirkuma politiku, valsts iestādēm saviem autoparkiem vai (daļēji) publiskām automobiļu koplietošanas programmām iegādājoties ZEV un ULEV;

73.

aicina Komisiju pārskatīt Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī PVO ieteiktos līmeņus, un ne vēlāk kā līdz 2025. gadam ierosināt atbilstošus priekšlikumus par jaunām tehnoloģiju ziņā neitrālām “Euro 7” emisiju robežvērtībām, kas ir piemērojamas visiem Savienības tirgū laistiem M1 un N1 transportlīdzekļiem;

74.

aicina Komisiju apsvērt direktīvas par atbilstību vides jomā (2004/35/EK) pārskatīšanu, lai iekļautu tematiku par kaitējumu videi, ko izraisa to automobiļu ražotāju radītais gaisa piesārņojums, kuri pārkāpj ES tiesisko regulējumu par automobiļu emisijām; uzskata — ja automobiļu ražotājiem varētu noteikt finansiālas saistības atlīdzināt izraisīto vides kaitējumu, varētu gaidīt labāku novēršanas un piesardzības pasākumu līmeni;

75.

aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka neviens vienkāršs darba ņēmējs autobūves nozarē necieš emisiju skandāla rezultātā; šajā nolūkā dalībvalstīm un automobiļu ražotājiem būtu jākoordinē un jāveicina profesionālās apmācības plāni, lai nodrošinātu, ka vienkāršajiem darba ņēmējiem, kuru situāciju ir negatīvi ietekmējis emisiju skandāls, sniedz visas nepieciešamās aizsardzības un apmācības iespējas un tā panāk, ka viņu prasmes var izmantot, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem transporta veidiem;

Izmeklēšanas komitejas pilnvaras un ierobežojumi

76.

mudina Padomi un Komisiju pielikt pūles un laikus pabeigt sarunas par Parlamenta priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu un ar ko atceļ Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK;

77.

uzskata, ka demokrātiskas kontroles pār izpildvaru īstenošanai ir svarīgi, ka Parlamentam ir ar ES dalībvalstu parlamentiem līdzvērtīgas izmeklēšanas pilnvaras; uzskata, ka šīs demokrātiskās kontroles pienākumu veikšanai Parlamentam ir jābūt pilnvarotam izsaukt lieciniekus un uzlikt viņiem par pienākumu ierasties un iesniegt dokumentus; uzskata, ka šo tiesību izmantošanai dalībvalstīm ir jāpiekrīt īstenot sankcijas pret personām, kas neierodas vai neiesniedz dokumentus atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam par valsts parlamentārām izmeklēšanām; atkārtoti uzsver Parlamenta atbalstu pozīcijai, kas izklāstīta 2012. gada ziņojumā par šo jautājumu;

78.

uzskata, ka Parlamenta izmeklēšanas komiteju pilnvarām vajadzētu būt labāk pielīdzinātām valstu parlamentu izmeklēšanas komitejām, jo īpaši, lai nodrošinātu personu efektīvu uzaicināšanu un līdzdalību un sankciju piemērošanu sadarbošanās atteikumu gadījumos; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt attiecīgos noteikumus pašreizējā Parlamenta priekšlikumā;

79.

aicina Komisiju steidzami pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, lai iekļautu noteikumus par bijušo komisāru atbildību, kad izmeklēšanas komitejas uzmanības lokā nonāk politikas veidošana un likumdošana attiecīgā komisāra pilnvaru laikā;

80.

prasa Komisijai izmantot laiku starp plenārsēdes lēmumu izveidot izmeklēšanas komiteju un faktisko komitejas darba sākumu, lai sagatavotu sākotnējo dokumentu kopumu, kas attiecas uz izmeklēšanas komitejas pilnvarām un lai informācijas nodošana būtu ātrāka, tādējādi jau no sākuma atvieglojot izmeklēšanas komitejas darbu; šajā sakarā uzskata, ka noteikumi par dokumentu arhivēšanu un nosūtīšanu Komisijā būtu jāpārskata un jāpilnveido, lai atvieglotu turpmākās izmeklēšanas;

81.

ierosina Komisijā izveidot vienotu kontaktpunktu attiecībām ar Parlamenta izmeklēšanas komitejām, īpaši tad, ja izmeklēšana attiecas uz vairākiem ģenerāldirektorātiem, lai, no vienas puses, atvieglotu informācijas plūsmu un, no otras puses, izmantotu iepriekš izveidotās paraugprakses;

82.

norāda, ka vairākās nesenās izmeklēšanas komitejās un īpašajās komitejās Komisija un Padome atsevišķos gadījumos nav sniegušas pieprasītos dokumentus un citos gadījumos izsniegušas pieprasītos dokumentus tikai pēc ilgiem kavējumiem; uzskata, ka ir jāievieš pārskatatbildības mehānisms, lai nodrošinātu izmeklēšanas komitejas vai īpašās komitejas pieprasīto dokumentu, kuriem tām ir tiesības piekļūt, tūlītēju un garantētu pārsūtīšanu Parlamentam;

83.

aicina Komisiju uzlabot spējas laikus un pieņemamā kvalitātē apstrādāt izmeklēšanas komiteju, kā arī žurnālistu un iedzīvotāju dokumentu pieprasījumus saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem; mudina Komisiju izsniegt šos dokumentus to sākotnējā formātā un neveikt laikietilpīgas un, iespējams, saturu mainošas izmaiņas formātā vai formāta konvertēšanu; uzdod Komisijai nodrošināt, ka informācija, kas ir saglabāta mašīnlasāmā formātā, piemēram, datubāzes, tiek arī izsniegta mašīnlasāmā formātā;

84.

norāda, ka izmeklēšanas komiteja ir tā, kas nosaka, vai pieprasītā informācija attiecas uz komitejas darbu; norāda, ka tas nav iepriekš jādara šāda dokumentu pieprasījuma saņēmējam; uzdod Komisijai pienācīgi atspoguļot šo pienākumu tās vadlīnijās par pieprasījumiem piekļūt dokumentiem;

85.

mudina dalībvalstis ievērot juridiskās saistības pret izmeklēšanas komitejām, kā noteikts Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK un, konkrētāk, tā 3. pantā; aicina tās arī, ņemot vērā atbilžu ievērojamo kavēšanos, palīdzēt izmeklēšanas komitejām, ievērojot lojālas sadarbības principu, kā noteikts LESD 4. panta 3. punktā;

86.

aicina tās dalībvalstis, kas ir veikušas iekšējās izmeklēšanas par vieglo automobiļu piesārņojošo vielu emisiju, nekavējoties sniegt Komisijai un Parlamentam izmeklēšanu pilnas datu kopas un rezultātus;

87.

uzskata, ka komitejas pilnvaru pirmā daļa būtu jāvelta rakstisko liecību vākšanai un analīzei pirms atklātajām uzklausīšanām; uzskata, ka ir lietderīgi paredzēt lēnāka darba ritma periodu starp uzklausīšanām un galīgā ziņojuma sagatavošanu, lai varētu pabeigt pierādījumu vākšanu, tos pienācīgi izanalizēt un pilnībā iekļaut ziņojumā;

88.

uzskata, ka izmeklēšanas komitejām noteiktais 12 mēnešu darbības laiks ir patvaļīgi pieņemts un bieži vien nepietiekams; uzskata, ka paši izmeklēšanas komitejas locekļi var vislabāk noteikt, vai izmeklēšana būtu jāpagarina un, ja šāda vajadzība pastāv, tad uz cik ilgu laiku;

89.

norāda, ka Parlamenta Reglamenta 198. pantā būtu precīzāk jānosaka, no kura brīža būtu jāsāk skaitīt izmeklēšanas komitejas darbības laiks; iesaka nodrošināt pietiekamu elastību, lai garantētu izmeklēšanas veikšanai pietiekamu laiku; prasa izmeklēšanas komitejas darbu sākt tikai pēc tam, kad no ES iestādēm ir saņemti pieprasītie dokumenti;

90.

uzskata, ka turpmāk starpposma ziņojums nebūtu obligāti jāiekļauj kā pilnvaru daļa, lai neapsteigtu izmeklēšanas galīgos secinājumus;

91.

uzskata, ka turpmāk izmeklēšanas komitejas būtu jāorganizē atšķirīgi, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderību komitejas darba organizēšanā un vadīšanā, jo īpaši atklātajās uzklausīšanās;

92.

uzsver, ka Parlamenta iekšējie administratīvie noteikumi ir saskaņoti ar pastāvīgo komiteju iedibināto praksi un līdz ar to bieži nav piemēroti izmeklēšanas komiteju ad hoc un pagaidu raksturam, proti, darbībai vairāk nestandarta apstākļos ar ļoti konkrētu mērķi un ierobežotā laikposmā; tāpēc uzskata, ka noteikta nosacījumu kopuma izstrāde par izmeklēšanas komiteju faktisko uzklausīšanu un misiju vadīšanu, piemēram, garantējot taisnīgu politisko pārstāvību, uzlabotu efektivitāti; uzskata, ka pastāv risks, ka finansiālie ierobežojumi varētu kavēt izmeklēšanas komitejas uzklausīt visus ekspertus, ko uzskata par nepieciešamiem komitejas pienākumu veikšanai; uzskata, ka iekšējo atļauju saņemšanas termiņi attiecībā uz uzklausīšanām un komandējumiem būtu jāpadara elastīgāki;

93.

uzskata, ka izmeklēšanas komitejām vajadzētu būt prioritārai piekļuvei īpašiem resursiem attiecīgajos Parlamenta dienestos, lai tie varētu jo īpaši apmierināt pētījumu, informatīvu paziņojumu u. c. pieprasījumus noteikumos paredzētajos termiņos;

94.

norāda, ka spēkā esošie noteikumi par piekļuvi klasificētai informācijai un citiem konfidenciāliem datiem, kurus Eiropas Parlamentam izmeklēšanas kontekstā sniedz Padome, Komisija vai dalībvalstis, nenodrošina pilnīgu juridisko skaidrību, bet kopumā tiek skaidroti tā, ka reģistrētiem deputātu palīgiem nav atļauts piekļūt vai analizēt neklasificētu “citu konfidenciālu informāciju” drošā lasītavā; norāda, ka vairāki deputāti ir nonākuši pie secinājuma, ka šis noteikums kavē efektīvu un pilnīgu šādu dokumentu izpēti izmeklēšanas komitejām atvēlētajā ierobežotajā laikā un ka TAX2 komiteja (Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos), kuras darbības laikā reģistrētiem deputātu palīgiem tika uz laiku un izņēmuma kārtā sniegta piekļuve, spēja izmantot šos resursus aptverošākā un efektīvākā veidā; tāpēc aicina pārskatītā Iestāžu nolīgumā iekļaut skaidri formulētus noteikumus, ar kuriem reģistrētiem deputātu palīgiem garantē tiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz informācijas nepieciešamības principu saistībā ar to pienākumiem sniegt atbalstu deputātiem; mudina attiecīgās struktūras paātrināt šā jautājuma atkārtotu pārskatīšanu, lai nemazinātu turpmāko un pašreizējo parlamentāro izmeklēšanu efektivitāti;

o o

95.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu un izmeklēšanas komitejas galīgo ziņojumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.

(2) OV L 10, 15.1.2016., 13. lpp.

(3) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(4) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(5) OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0375.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0322.

(8) Sk. arī 2017. gada 4. aprīlī pieņemtos tekstus, P8_TA(2017)0097.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/151

P8_TA(2017)0132

Pieprasījums atcelt António Marinho e Pinto imunitāti

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt António Marinho e Pinto imunitāti (2016/2294(IMM))

(2018/C 298/20)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā pieprasījumu atcelt António Marinho e Pinto imunitāti, kuru Rietumlisabonas apgabala (Ueirasas) tiesas tiesnesis Miguel Pereira da Rosa nosūtījis 2016. gada 23. septembrī saistībā ar pret António Marinho e Pinto ierosināto kriminālo tiesvedību (Nr. 4759/15.2TDLSB) un par kuru paziņots 2016. gada 24. oktobra plenārsēdē,

—	ņemot vērā šajos jautājumos kompetentās ģenerālprokurora vietnieces 2016. gada 12. decembra vēstuli, kurā ir sniegta António Marinho e Pinto izteikumu transskribcija,

—	pēc António Marinho e Pinto uzklausīšanas 2017. gada 22. martā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu (1),

—	ņemot vērā 1993. gada 1. marta likuma par Portugāles deputātu nolikumu 7/93 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un ģenerālprokurora biroja 2011. gada 10. oktobra apkārtrakstu Nr. 3/2011,

—	ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0163/2017),

A.	tā kā Rietumlisabonas apgabala (Ueirasas) tiesas tiesnesis ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta António Marinho e Pinto parlamentāro imunitāti sakarā ar tiesvedību par iespējamu pārkāpumu;

tā kā António Marinho e Pinto imunitāti tiek prasīts atcelts, jo viņš, iespējams, ir pārkāpis tiesības, ceļot neslavu vainu pastiprinošos apstākļos, — sods par šādu pārkāpumu ir paredzēts Portugāles kriminālkodeksa 180. panta 1. punktā un 183. panta 2. punktā — līdz pat diviem gadiem ieslodzījuma, kā arī, iespējams, ir apmelojis kādu organizāciju, dienestu vai juridisku personu, sods par ko ir paredzēts Portugāles kriminālkodeksa 187. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā — līdz pat diviem gadiem ieslodzījuma;

C.	tā kā labdarības organizācija Santa Casa de Misericórdia de Lisboa ir iesniegusi sūdzību par António Marinho e Pinto;

tā kā minētā sūdzība attiecas uz izteikumiem, kurus António Marinho e Pinto2015. gada 30. maijā atļavās Portugāļu kanāla SIC Notícias raidījumā A Propósito, kuru vadīja António José Teixeira un kurš tika translēts plkst. 21.00, un kura laikā António Marinho e Pinto esot teicis: “Attiecībā uz sociālo nodrošinājumu es varu jums teikt, ka ir jānošķir solidaritātes dimensija, kuru pārzina valsts; to nedrīkstētu finansēt, izmantojot darbinieku pensijām paredzētos līdzekļus, saprotat? Ir jāizmanto valsts vispārējais budžets. Sociālā solidaritāte, izmantojot nodokļus, ir jāīsteno šai milzīgajai organizācijai Lisabonas Misericórdia, kas pārvalda miljoniem lielu kapitālu, kas tiek izšķērdēts bieži vien personiska labuma nolūkā un apmierina personiskās intereses [..] Es domāju, ka Manuel Rebelo de Sousa kungs varētu būt labāks par Pedro Santana Lopes kungu, ņemot vērā pieredzi, kuru Santana Lopes kungam bija, strādājot valdībā, un cita starpā bija interesanti vērot, kā direktors, Santa Casa da Misericórdia de Lisboa direktors, strādā pie tā, lai panāktu savas kandidatūras iecelšanu, ar kādiem resursiem un līdzekļiem.”;

E.	tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir uzskatījusi, ka, lai uz kādu viedokli attiektos imunitāte, Eiropas Parlamenta deputātam tas ir jāizsaka, pildot savas funkcijas, kas līdz ar to nozīmē, ka paustajam viedoklim ir jābūt saistītam ar deputāta pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai (2);

G.	tā kā saskaņā ar minētā protokola 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

ņemot vērā, ka saskaņā ar 1993. gada 1. marta likuma par Portugāles deputātu nolikumu 7/93 11. panta 1., 2., 3. un 5. pantu un ģenerālprokurora biroja 2011. gada 10. oktobra apkārtrakstu Nr. 3/2011, António de Sousa Marinho e Pinto nedrīkst nedz nopratināt, nedz pret viņu ierosināt kriminālprocesu, ja nav saņemta Eiropas Parlamenta iepriekšēja atļauja;

tā kā nodarījumiem, kurus António de Sousa Marinho e Pinto esot izdarījis, nav tieša un acīmredzama sakara ar António de Sousa Marinho e Pinto darbību Eiropas Parlamenta deputāta amatā; tā kā tiem drīzāk ir tīri nacionāls raksturs, jo izteikumi ir izdarīti Portugāles teritorijā translētā raidījumā par tikai Portugāli skarošu jautājumu, kas attiecas uz nacionālajās tiesībās reglamentētas apvienības pārvaldību;

J.	tā kā iespējamie pārkāpumi līdz ar to nav saistīti ar viedokli, kas ir izteikts, vai balsojumu, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

K.	tā kā izvirzītajām apsūdzībām nekādas tiešas saiknes ar António de Sousa Marinho e Pinto Eiropas Parlamenta deputāta statusu nav;

L.	tā kā nav pamata aizdomām par fumus persecutionis, proti, pietiekami nopietnam un pamatotam pieņēmumam par to, ka tiesas procedūra ir ierosināta, lai kaitētu šā deputāta politiskajai darbībai;

nolemj atcelt António Marinho e Pinto deputāta imunitāti;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Rietumlisabonas apgabala (Ueirasas) tiesas tiesnesim un António Marinho e Pinto.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

(2) Apvienotās lietas T-346/11 un T-347/11, Bruno Gollnisch/Parlaments, spriedums, uz kuru iepriekš ir dota atsauce.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/154

P8_TA(2017)0096

Zvejas kuģu īpašības ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0273 – C8-0187/2016 – 2016/0145(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

(2018/C 298/21)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0273),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0187/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (2),

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas 2016. gada 17. oktobra vēstuli Zivsaimniecības komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu (3),

—

ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2017. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0376/2016),

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 34, 2.2.2017., 140. lpp.

(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(3) OV C 419, 16.12.2015., 167. lpp.

P8_TC1-COD(2016)0145

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (Pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1130.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/156

P8_TA(2017)0097

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšana un tirgus uzraudzība ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (COM(2016)0031 – C8-0015/2016 – 2016/0014(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/22)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Iekšējā tirgus noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un skaidrību , no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Iekšējā tirgus noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, vienkāršiem , saskaņotiem un efektīviem un tādējādi jānodrošina juridiskā noteiktība un skaidrība , no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Taču minētajā novērtējumā arī tika secināts, ka papildus tipa apstiprināšanas prasībām ir jāievieš tirgus uzraudzības noteikumi, jāprecizē atsaukšanas un aizsardzības procedūras, kā arī nosacījumi, kas jāievēro, lai piešķirtu paplašinājumu apstiprinājumiem, kas izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem, jāuzlabo tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošana, šādā nolūkā saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko izmanto dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti, jāprecizē piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumi un pienākumi, kā arī sistēmas īstenošanā iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumi un pienākumi, un jāuzlabo alternatīvu tipa apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi) piemērotība un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotība, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un MVU, tomēr nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(4)

Taču minētajā novērtējumā arī tika secināts, ka papildus tipa apstiprināšanas prasībām ir jāievieš tirgus uzraudzības noteikumi, jāprecizē atsaukšanas un aizsardzības procedūras, kā arī nosacījumi, kas jāievēro, lai piešķirtu paplašinājumu apstiprinājumiem, kuri izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem, jāuzlabo tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošana, šādā nolūkā saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko izmanto dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti, skaidri jānošķir piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumi un pienākumi, kā arī sistēmas īstenošanā iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumi un pienākumi , tā nepieļaujot šo uzdevumu un pienākumu pārklāšanos, garantējot iepriekšminēto dalībnieku, iestāžu un pušu neatkarību un nepieļaujot interešu konfliktus , un jāuzlabo alternatīvu tipa apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi) piemērotība un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotība, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un MVU, tomēr nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Turklāt nesen konstatētās problēmas saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošanu ir atklājušas konkrētas nepilnības un apliecinājušas nepieciešamību būtiski pārskatīt sistēmu , lai nodrošinātu spēcīgu , pārredzamu , paredzamu un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu , kura izpilde garantē augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.

(5)

Turklāt nesen konstatētās problēmas saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošanu ir atklājušas konkrētas nepilnības un apliecinājušas nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt minēto tiesisko regulējumu , lai nodrošinātu , ka tas ir spēcīgs , pārredzams , paredzams un ilgtspējīgs un garantē augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)

Patērētāju aizsardzība ir viena no Savienības prioritātēm, tāpēc būtu jāprasa, lai transportlīdzekļus, kas ir apritē Savienībā, ražotāji testētu gan pirms laišanas tirgū, gan visā attiecīgo transportlīdzekļu darbmūža laikā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāgarantē šāda dubulta uzraudzība, proti, dalībvalstis rīkojas tad, kad to nevar darīt Komisija, un otrādi.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b)	Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai nepieļautu, ka ražotāji krāpjas, cenšoties ietekmēt piesārņojuma emisiju un degvielas patēriņa testu rezultātus, jo vēlas tos viltot vai izvairīties no citu noteikumu ievērošanas. Šādas manipulācijas būtu pilnībā jāizbeidz.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5c)

Ar šo regulu ir iecerēts risināt jautājumu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lēno atsaukšanas procesu Savienībā. Atšķirībā no ASV, kur pieņemtā procedūra ļauj strauji rīkoties, pašreizējā procedūra negarantē Eiropas iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību. Ņemot to vērā, ir būtiski svarīgi ļaut Komisijai pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki veiktu jebkādus ierobežojošus pasākumus, tostarp atsauktu transportlīdzekļus, ja tas ir nepieciešams, lai panāktu neatbilstošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šīs regulas noteikumiem.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5d)

Ja attiecībā uz transportlīdzekli, kurš ir apritē, konstatē neatbilstību noteikumiem, ar kādiem sākotnēji ir piešķirts apstiprinājums, un/vai ja tādēļ ir apdraudēta patērētāju drošība vai pārsniegti piesārņojuma ierobežojumi, Eiropas patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu paļauties uz atbilstošu un saskaņotu korektīvo pasākumu strauju īstenošanu, kas vajadzības gadījumā cita starpā nozīmē attiecīgā transportlīdzekļa atsaukšanu visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai visa tām pieejamā informācija, kas ļauj Komisijai pienācīgi un strauji rīkoties, lai aizsargātu vienotā tirgus integritāti.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Šajā regulā izklāstīti saskaņoti noteikumi un principi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību uzņēmumu un patērētāju labā , kā arī lai panāktu augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.

(6)

Šajā regulā izklāstīti saskaņoti noteikumi un principi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu, lai nodrošinātu , ka konsekventi tiek piemēroti augstas kvalitātes standarti ražošanas atbilstības pārbaudei, ka iekšējais tirgus var pienācīgi darboties uzņēmumu labā un ka pilnībā un pienācīgi ir ievērotas patērētāju tiesības , tomēr piedāvājot arī augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Šajā regulā noteiktas būtiskas tehniskas un administratīvas tipa apstiprināšanas prasības M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija), kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, lai tādējādi garantētu pietiekamu drošības līmeni un ekoloģiskos raksturlielumus. Šīs kategorijas attiecīgi aptver mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, un mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, kā arī to piekabes.

(7)

Šajā regulā noteiktas būtiskas tehniskas un administratīvas tipa apstiprināšanas prasības M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija), kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, lai tādējādi garantētu augstu drošības līmeni un ekoloģiskos raksturlielumus. Šīs kategorijas attiecīgi aptver mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, un mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, kā arī to piekabes.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)	Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīs ir ieviestas uzticamas, saskaņotas un pārredzamas tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības procedūras.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b)

Ar šo regulu būtu jāpanāk, lai dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes saprastu un piemērotu regulas prasības un nodrošinātu to izpildi visā Savienības teritorijā. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pārraudzīt dalībvalstu iestāžu darbu un šajā nolūkā regulāri veikt revīzijas, izsniegto tipa apstiprinājumu izlases atkārtotas pārbaudes un vispārēju uzraudzību pār šīs regulas saskaņotu piemērošanu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)	Lai izpildītu šīs regulas prasības, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES (1a) noteikumi.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Tipa apstiprināšanas prasību efektīva īstenošana būtu jānodrošina, pilnveidojot noteikumus, kas reglamentē ražošanas atbilstību, tostarp nosakot, ka periodiski ir obligāti jāveic atbilstības kontroles metožu un attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības revīzijas, un pastiprinot prasības attiecībā uz to tehnisko dienestu kompetenci, pienākumiem un sniegumu, kuri veic gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas testus, par kuriem atbildību uzņemas tipa apstiprinātājas iestādes. Tehnisko dienestu pienācīga darbība ir izšķirošs aspekts, lai nodrošinātu augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību sistēmai. Direktīvā 2007/46/EK norādītie tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriji būtu jānosaka sīkāk, lai tādējādi nodrošinātu to konsekventu piemērošanu. Pastāv tendence, ka tehnisko dienestu novērtēšanas metodes dalībvalstīs pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgākas, jo pieaug minēto dienestu darba sarežģītība. Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu noteikti procedūras pienākumi, kas nodrošina informācijas apmaiņu un dalībvalstu prakses uzraudzību attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību. Minēto procedūras pienākumu pildīšana izskaustu visas pašreizējās pretrunas attiecībā uz izmantotajām metodēm un tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriju interpretēšanu.

(9)

Tipa apstiprināšanas prasību efektīva īstenošana būtu jānodrošina, pilnveidojot noteikumus, kas reglamentē ražošanas atbilstību, šajā nolūkā nodrošinot arī pieejamāku informāciju, nosakot stingrus optimizācijas paņēmienus testēšanai laboratorijās, pievēršot īpašu uzmanību riskam, kas saistīts ar nelikumīgām pārveidošanas ierīcēm, kuras ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (1a) izmantot ir aizliegts, nosakot, ka periodiski ir obligāti jāveic atbilstības kontroles metožu un attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības revīzijas, kā arī pastiprinot un saskaņojot prasības attiecībā uz to tehnisko dienestu kompetenci, pienākumiem un sniegumu, kuri veic gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas testus, par kuriem atbildību uzņemas tipa apstiprinātājas iestādes. Tehnisko dienestu pienācīga darbība ir izšķirošs aspekts, lai nodrošinātu augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, kā arī sabiedrības uzticēšanos sistēmai. Direktīvā 2007/46/EK norādītie tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriji būtu jānosaka sīkāk, lai tādējādi panāktu to konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs . Pastāv tendence, ka tehnisko dienestu vērtēšanas metodes dalībvalstīs pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgākas, jo pieaug minēto dienestu darba sarežģītība. Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu noteikti procedūras pienākumi, kas nodrošina informācijas apmaiņu un dalībvalstu prakses uzraudzību attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību. Minēto procedūras pienākumu pildīšana izskaustu visas pašreizējās pretrunas attiecībā uz izmantotajām metodēm un tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriju interpretēšanu. Lai nodrošinātu pienācīgu pārraudzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienības teritorijā, tehniskais dienests, kas iesniedzis pieteikumu, būtu jāvērtē, cita starpā veicot arī vērtēšanu un apsekošanu uz vietas tieši tad, kad tiek veikti attiecīgie tipa apstiprināšanas testi.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Līdz ar tehnikas attīstību ir palielinājies risks, ka tehnisko dienestu rīcībā nav nepieciešamo kompetenču to jauno tehnoloģiju vai ierīču testēšanai , kas rodas minēto dienestu pilnvarojuma darbības jomā, tāpēc ir palielinājusies arī nepieciešamība, lai pilnvarojošās iestādes tehniskos dienestus vairāk kontrolētu un uzraudzītu . Tā kā tehnikas attīstības dēļ ražojuma cikli saīsinās un tā kā pilnvarojošās iestādes ievēro atšķirīgus intervālus, kad būtu jāveic tehnisko dienestu izvērtēšana uz vietas un uzraudzība, būtu jānosaka obligātas prasības attiecībā uz intervāliem, kad veicama tehnisko dienestu izvērtēšana un uzraudzība.

(10)

Līdz ar tehnikas attīstību ir palielinājies risks, ka tehniskajiem dienestiem nav nepieciešamās kompetences, lai testētu jaunas tehnoloģijas vai ierīces , kas rodas minēto dienestu pilnvarojuma darbības jomā, tāpēc lielāka ir arī vajadzība tehniskos dienestus sertificēt, kontrolēt un uzraudzīt. Ņemot vērā, cik ļoti dažādi tipa apstiprināšanas procedūrā pašlaik tiek interpretēta Direktīvas 2007/46/EK īstenošana un piemēroti tās noteikumi, atšķirības starp tehniskajiem dienestiem ir būtiskas. Tāpēc sertifikācija, kontrole un uzraudzība būtu jāsaskaņo un jāpalielina, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas vienotajā tirgū . Tā kā tehnikas attīstības dēļ ražojuma cikli saīsinās un tā kā pilnvarojošās iestādes ievēro atšķirīgus intervālus, kad būtu jāveic tehnisko dienestu izvērtēšana uz vietas un uzraudzība, būtu jānosaka obligātas prasības attiecībā uz intervāliem, kad veicama tehnisko dienestu izvērtēšana un uzraudzība.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Lai uzlabotu pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī vēl vairāk izlīdzinātu un pilnveidotu kritērijus tehnisko dienestu novērtēšanai, pilnvarošanai un paziņošanai, kā arī pilnvarojuma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas procedūras, dalībvalstīm būtu jāizveido sadarbības mehānismi gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Tām būtu jāapspriežas savstarpēji un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir vispārēji būtiski saistībā ar šīs regulas īstenošanu, un jāinformē citai cita un Komisija par kontrollapu, kuru tās izmanto savā modeļu novērtēšanas procesā. Ar šo regulu izveido tiešsaistes datubāzi, kas kopā ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (1a) , varētu būt noderīgs elektroniskais līdzeklis, lai veicinātu un uzlabotu administratīvo sadarbību informācijas apmaiņas pārvaldības jomā, pamatojoties uz vienkāršām un vienotām procedūrām. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja izmantot jau izveidotās tiešsaistes datubāzes, piemēram, Eiropas Tipa apstiprinājumu informācijas apmaiņas sistēmu (ETAES) vai Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS).

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a)

Tipa apstiprināšanas jomā pašlaik aktuālās problēmas liecina par būtiskām nepilnībām dalībvalstu izveidotajās tirgus uzraudzības un tipa apstiprināšanas kontroles sistēmās. Tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras veikt atbilstošus uzraudzības pasākumus, lai nekavējoties reaģētu uz šādi atklātajām nepilnībām.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)	Ja tehniskā dienesta pilnvarošanas pamatā ir akreditācija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē (12), akreditācijas struktūrām un pilnvarojošajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju , kas ir būtiska tehnisko dienestu kompetences novērtēšanai .

(13)	Ja tehniskā dienesta pilnvarošanas pamatā ir akreditācija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē (12), akreditācijas struktūrām un pilnvarojošajām iestādēm būtu jānodrošina , ka tehniskie dienesti ir kompetenti un neatkarīgi .

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Dalībvalstīm būtu jāiekasē nodevas par tehnisko dienestu pilnvarošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu šo tehnisko dienestu uzraudzības ilgtspēju dalībvalstīs un iedibinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehniskajiem dienestiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstīm, pirms tās nosaka nodevu līmeni un struktūru, būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis.

svītrots

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tehniskais dienests pats no ekonomikas dalībnieka neiekasētu maksu par tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbību izmaksām. Šis nosacījums nenozīmē, ka būtu ierobežotas ekonomikas dalībnieku iespējas izvēlēties, kuru tehnisko dienestu tie izmantos minēto darbību veikšanai.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Būtu jānodrošina tehnisko dienestu neatkarība attiecībā pret ražotājiem, tostarp novēršot situāciju, ka ražotāji tieši vai netieši veic maksājumus par tipa apstiprināšanas pārbaudēm un testiem, ko ir veikuši šie dienesti. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido tāda tipa apstiprināšanas nodevu struktūra, kas segtu izmaksas par visu to tipa apstiprināšanas testu un pārbaužu veikšanu, kurus veic tehniskie dienesti, ko ir pilnvarojušas tipa apstiprinātājas iestādes, kā arī administratīvās izmaksas par tipa apstiprinājuma izsniegšanu un izmaksas par ex-post atbilstības verifikācijas testu un pārbaužu veikšanu.

svītrots

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

Lai varētu darboties tirgus spēki, tipa apstiprināšanas procedūru noteikumi tehniskajiem dienestiem būtu jāpiemēro pilnīgi pārredzami un vienoti, neradot lieku slogu ekonomikas dalībniekiem. Lai būtu garantēts augsts tehniskās kompetences līmenis un taisnīga attieksme pret visiem ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpanāk tipa apstiprināšanas procedūru noteikumu vienota tehniskā piemērošana. Ar šo regulu izveidotajā Forumā tipa apstiprinātājām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju par to, kā darbojas dažādi to sertificētie tehniskie dienesti.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Ir nepieciešams spēcīgs atbilstības izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītās prasības tiek izpildītas. Arī turpmāk apstiprinātāju iestāžu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt atbilstību tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, ar kuriem reglamentē autobūves nozari, jo šis pienākums ir cieši saistīts ar tipa apstiprinājumu izsniegšanu un tā pildīšanai ir nepieciešamas izvērstas zināšanas par tā saturu. Tāpēc ir svarīgi, ka apstiprinātāju iestāžu darbība regulāri tiek pārbaudīta , veicot salīdzinošu izvērtēšanu , lai tādējādi nodrošinātu, ka visas apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasību izpildi piemēro vienāda līmeņa kvalitātes un stingrības prasības. Turklāt ir svarīgi pārbaudīt arī paša tipa apstiprinājuma pareizību.

(18)

Ir nepieciešams spēcīgs atbilstības izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītās prasības tiek izpildītas. Arī turpmāk apstiprinātāju iestāžu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt atbilstību tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, ar kuriem reglamentē autobūves nozari, jo šis pienākums ir cieši saistīts ar tipa apstiprinājumu izsniegšanu un tā pildīšanai ir nepieciešamas izvērstas zināšanas par tā saturu. Tāpēc ir svarīgi, īstenojot uzraudzību, Savienības līmenī regulāri kontrolēt apstiprinātāju iestāžu darbību , cita starpā veicot arī neatkarīgas revīzijas , lai tādējādi nodrošinātu, ka visas apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasību izpildi piemēro vienāda līmeņa kvalitātes un stingrības prasības. Turklāt ir svarīgi , lai neatkarīga trešā persona ES līmenī pārbaudītu arī paša tipa apstiprinājuma pareizību.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)

Lai nepieļautu interešu konflikta iespējamību, būtu jānodrošina, ka tipa apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes nav saistītas, kad tās pilda savus uzdevumus. Ņemot to vērā, šīs iestādes atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai būtu jāveido kā atsevišķas institūcijas, kurām saskaņā ar valsts iestāžu struktūru un kompetences jomām nav kopēja personāla un telpu.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19b)

Izpildes forumam vajadzētu kļūt par informācijas apmaiņas un neatkarīgas analīzes platformu, kas atbalsta labāku šīs regulas darbību un īstenošanu. Apmaiņas procesā Komisija, iespējams, varētu nonākt pie secinājuma, ka viena vai vairākas tipa apstiprinātājas iestādes neatbilst šīs regulas prasībām. Būtu jānodrošina Komisijai iespēja šādos gadījumos darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu atbilstību, un tādēļ cita starpā sniegt vadlīnijas vai ieteikumus vai sagatavot citus instrumentus un izmantot citas procedūras, pienācīgi raugoties, lai attiecīgā rīcība būtu samērīga. Būtu jānodrošina Komisijai iespēja nopietna pārkāpuma gadījumā pieprasīt, lai tiktu atsauktas vai apturētas attiecīgajai iestādei piešķirtās pilnvaras izskatīt jaunus pieteikumus ES tipa apstiprinājuma saņemšanai, un tādējādi garantēt, ka patērētāju un vides aizsardzība saglabājas nemainīgi augstā līmenī.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)	Noteikumi par tirgus uzraudzību ir jāiekļauj šajā regulā , lai pastiprinātu valstu kompetento iestāžu tiesības un pienākumus nolūkā nodrošināt šo iestāžu tirgus uzraudzības darbību efektīvu koordināciju un precizēt piemērojamās procedūras.

(21)	Šajā regulā ir būtiski svarīgi iekļaut noteikumus par tirgus uzraudzību , lai pastiprinātu valstu kompetento iestāžu tiesības un pienākumus nolūkā nodrošināt šo iestāžu tirgus uzraudzības darbību efektīvu koordināciju un precizēt piemērojamās procedūras.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a)

Jānodrošina, lai tirgus uzraudzības iestādes un tipa apstiprinātājas iestādes varētu pienācīgi veikt šajā regulā paredzētos uzdevumus. Tādēļ dalībvalstīm tās jo īpaši būtu jānodrošina ar šim mērķim vajadzīgajiem resursiem.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Lai uzlabotu apstiprināšanas procesa pārredzamību un sekmētu informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības iestāžu, apstiprinātāju iestāžu un Komisijas veikto pārbaužu neatkarību, tipa apstiprināšanas dokumentācija būtu jānodrošina elektroniskā formātā un jādara publiski pieejama, ievērojot izņēmumus komerciālu interešu aizsardzības un personas datu aizsardzības nolūkā.

(22)

Lai uzlabotu apstiprināšanas procesa pārredzamību un lai sekmētu informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības iestāžu, apstiprinātāju iestāžu, Komisijas un trešo personu veikto pārbaužu neatkarību, informācija par transportlīdzekli un testēšanu šādu pārbaužu veikšanas nolūkā ir jāatklāj. Attiecīgā informācija remonta un tehniskās apkopes mērķiem būtu jānodrošina elektroniskā formātā, un tā būtu jādara publiski pieejama, ievērojot izņēmumus komerciālu interešu aizsardzības un personas datu aizsardzības nolūkā. Informācija minētajiem mērķiem būtu jāatklāj tā, lai neskartu aizsargājamas informācijas un intelektuālā īpašuma konfidencialitāti.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23a)

Trešām personām, kuras pašas testē transportlīdzekļus un pārbauda to atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāievēro pārredzamības un atklātības principi, cita starpā arī attiecībā uz īpašumtiesībām un finansēšanas struktūrām un modeļiem. Minētajām trešām personām arī būtu jāpilda tās pašas prasības, kuras pilda pilnvarotie tehniskie dienesti attiecībā uz zinātniskajiem un metodiskajiem standartiem, kas tiem jāpiemēro, veicot testēšanu.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Šajos konkrētākajos valstu iestāžu pienākumos, kas noteikti šajā regulā, būtu jāparedz pienākums veikt ex-post atbilstības verifikācijas testēšanu un pārbaudes pietiekamam skaitam tirgū laistu transportlīdzekļu. Transportlīdzekļi, kuriem jāveic minētā ex-post atbilstības verifikācija, būtu jāizvēlas, balstoties uz atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņemts vērā iespējamās neatbilstības smagums un šādu gadījumu varbūtība. Turklāt verifikācija būtu jāveic, pamatojoties uz skaidriem un detalizētiem kritērijiem, cita starpā veicot arī noteikta vienību skaita (īpatsvara) izlases pārbaudes visiem ekspluatācijā esošajiem modeļiem, kā arī transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar jaunu dzinēju vai tehnoloģiju, transportlīdzekļiem ar lielu vai ļoti mazu degvielas patēriņu un transportlīdzekļiem, kuriem ir ļoti liels noiets. Tāpat arī verifikācija būtu jāveic, ņemot vērā jebkurus iepriekšējos datus par atbilstību, patērētāju sniegtās ziņas, testēšanas rezultātus, kas iegūti ar tālizpēti, un neatkarīgu pētniecības institūciju paustās bažas.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a)

Būtiska nozīme ir tam, lai Komisija spētu pārbaudīt atbilstību tipa apstiprinājumiem un tiesību aktiem, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, un nodrošināt, ka tipa apstiprinājumi ir pareizi, šajā nolūkā rīkojot vai veicot tirgū jau laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes vai pieprasot šādu testu un pārbaužu veikšanu.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a)

Trešām personām, kuras pašas testē transportlīdzekļus un pārbauda to atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāievēro pārredzamības un atklātības principi, cita starpā arī attiecībā uz īpašumtiesībām un finansēšanas struktūrām un modeļiem. Minētajām trešām personām būtu arī jāizmanto pieeja, kas līdzīga tai, kuru izmanto pilnvarotie tehniskie dienesti, un tādējādi jāpanāk, lai attiecībā uz testēšanu un rezultātu interpretēšanu būtu ievēroti tie paši standarti.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25b)

Veicot tirgus uzraudzību, būtu jāņem vērā arī uz risku balstīta pieeja, cita starpā pievēršot uzmanību datiem, kas iegūti no tālizpētes ierīcēm uz ceļa, sūdzībām, periodiskās tehniskās apskates ziņojumiem, paredzamajam ekspluatācijas laikam, kā arī jau iepriekš par problemātiskiem atzītiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

25.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25c)

Lai pārbaudītu transportlīdzekļu emisijas, tirgus uzraudzības iestādēm cita starpā būtu jāizmanto tālizpētes tehnoloģija, kas palīdzēs noteikt, kuri aspekti būtu jāpēta sīkāk, piemēram, kuri transportlīdzekļu modeļi rada lielāku gaisa vai trokšņa piesārņojumu. Šajā nolūkā iestādes sadarbojas un savu rīcību saskaņo ar iestādēm, kuras atbildīgas par periodiskajām tehniskajām apskatēm saskaņā ar Direktīvu 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm.

Grozījums Nr. 347

Regulas priekšlikums

25.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25d)

Lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz pārveidošanas ierīču atklāšanu, Komisija 2017. gada 26. janvārī publicēja Norādījumus par papildu emisijas kontroles stratēģiju un pārveidošanas ierīču esamības izvērtēšanu. Saskaņā ar šo norādījumu noteikumiem Komisijas, tipa apstiprinātāju iestāžu un tehnisko dienestu testēšanas darbībām pārveidošanas ierīču atklāšanai arī turpmāk vajadzētu būt neparedzamām pēc rakstura, iekļaujot arī variācijas ārpus aprakstītajiem testēšanas nosacījumiem un parametriem, lai efektīvi atklātu pārveidošanas ierīces.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides aizsardzību augstā līmenī, tehniskās prasības un vides standartus, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskajām vienībām, būtu jāturpina saskaņot un pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.

(26)

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides un sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, tehniskās prasības un vides standartus, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, būtu jāturpina saskaņot un pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a)

Lai augstā līmenī nodrošinātu un pastāvīgi uzlabotu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides aizsardzību, būtu jāveicina uz tehnikas un zinātnes attīstību balstītu jaunu tehnoloģiju ieviešana. Tas būtu jādara, ierobežojot prasības par testēšanu un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai šādām tehnoloģijām piešķirtu ES tipa apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)

Tam, ka konkrētas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu var uzstādīt transportlīdzeklim vai transportlīdzeklī pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā, nevajadzētu skart šīs regulas mērķus. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātāja iestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda tās sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļos un kas varētu ievērojami pasliktināt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas saistībā ar vides aizsardzību vai funkcionālo drošumu.

(27)

Tam, ka konkrētas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu var uzstādīt transportlīdzeklim vai transportlīdzeklī pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā, nevajadzētu skart šīs regulas mērķus. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātāja iestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda tās sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļos un kas varētu pasliktināt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas saistībā ar vides aizsardzību vai funkcionālo drošumu.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)

Ražošanas atbilstība ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, un tāpēc kompetentajai iestādei vai atbilstīgi kvalificētam tehniskajam dienestam, kas ir pilnvarots šādam mērķim, ražotāja ieviestie pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai būtu regulāri jāpārbauda , periodiski veicot neatkarīgas revīzijas . Turklāt apstiprinātājām iestādēm būtu jānodrošina attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības pārbaude.

(29)

Ražošanas atbilstība ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, un tāpēc kompetentajai iestādei vai atbilstīgi kvalificētam tehniskajam dienestam, kas ir pilnvarots šādam mērķim, ražotāja ieviestie pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai būtu jāapstiprina un regulāri jāpārbauda. Turklāt apstiprinātājām iestādēm būtu jānodrošina attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības pārbaude.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

Lai tipa apstiprinājums paliktu spēkā, ražotājam ir jāinformē iestāde, kas ir apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu, par visām izmaiņām tipa raksturlielumos vai šim tipam piemērojamajās prasībās par drošumu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai izsniegtajiem tipa apstiprinājuma sertifikātiem būtu noteikts derīguma ierobežojums un tos varētu atjaunot tikai tad, kad apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi un pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa tips joprojām atbilst visām piemērojamajām prasībām. Turklāt būtu jāprecizē tipa apstiprinājuma paplašināšanas nosacījumi, lai visā Savienībā nodrošinātu procedūru vienādu piemērošanu un tipa apstiprināšanas prasību izpildi. Tomēr dažām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēram, atpakaļskata spoguļiem, priekšējo stiklu tīrītājiem un riepām tiem raksturīgo iezīmju dēļ minētās prasības ir statiskākas. Citos gadījumos, piemēram, sistēmām, kas saistītas ar emisiju pārvaldību, var būt nepieciešams ierobežot derīguma termiņu, kā tas ir transportlīdzekļu gadījumā. Tāpēc būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras izveidot to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību sarakstu, kuras skar ierobežots derīguma termiņš.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)

Nopietni drošības apdraudējumi un kaitējums sabiedrības veselībai un videi, par ko tiek ziņots, būtu jānovērtē valsts līmenī, bet tad, ja paziņotais apdraudējums vai kaitējums var pastāvēt ārpus vienas dalībvalsts teritorijas, būtu jānodrošina koordinācija Savienības līmenī, lai tādējādi varētu koplietot resursus un saskanīgi īstenot korektīvos pasākumus šā apzinātā apdraudējuma un kaitējuma mazināšanai. Īpaša uzmanība ir jāpievērš rezerves aprīkojumam, sistēmām un tehniskajām vienībām, kas saistītas ar atgāzu sistēmas ietekmi uz vidi, un attiecīgā gadījumā jāpiemēro tiem prasības par apstiprināšanu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Atbilstoša elastība būtu jānodrošina ar alternatīvām tipa apstiprināšanas shēmām, kas paredzētas ražotājiem, kuri ražo transportlīdzekļus mazās sērijās. Tiem vajadzētu būt iespējai izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, ja to ražotie transportlīdzekļi atbilst īpašajām ES tipa apstiprināšanas prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās. Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, vienkāršotā procedūra transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās, būtu jāpiemēro vienīgi ļoti nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir precīzi jādefinē mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu koncepcija, nosakot šādu transportlīdzekļu skaitu, prasības, kas jāievēro, kā arī nosacījumus šādu transportlīdzekļu laišanai tirgū. Tāpat ir svarīgi precizēt alternatīvu apstiprināšanas shēmu individuāliem transportlīdzekļiem, it īpaši lai garantētu pietiekamu elastību vairākos posmos ražotu transportlīdzekļu apstiprināšanai.

(33)

Atbilstoša elastība būtu jānodrošina ar alternatīvām tipa apstiprināšanas shēmām, kas paredzētas ražotājiem, kuri ražo transportlīdzekļus mazās sērijās. Tiem vajadzētu būt iespējai izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, ja to ražotie transportlīdzekļi atbilst īpašajām ES tipa apstiprināšanas prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās. Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, vienkāršotā procedūra transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās, saskaņā ar šo regulu būtu jāpiemēro vienīgi ļoti nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir precīzi jādefinē mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu koncepcija, nosakot šādu transportlīdzekļu skaitu, prasības, kas jāievēro, kā arī nosacījumus šādu transportlīdzekļu laišanai tirgū. Tāpat ir svarīgi precizēt alternatīvu apstiprināšanas shēmu individuāliem transportlīdzekļiem, it īpaši lai garantētu pietiekamu elastību vairākos posmos ražotu transportlīdzekļu apstiprināšanai.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a)

Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū un lai skaidri noteiktu, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, ir jāsaņem, lai neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā varētu konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs pats sniedz šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem, ir sīkāk jāprecizē, kāda informācija ir jāsniedz, lai būtu pieejama transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācija.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36a)

Tā kā pašlaik nav vienota strukturēta procesa, ar ko nodrošina, ka starp transportlīdzekļu ražotājiem un neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem notiek apmaiņa ar datiem par transportlīdzekļu sastāvdaļām, ir lietderīgi izstrādāt šādas datu apmaiņas principus. Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) būtu oficiāli jāizstrādā vienots strukturēts process, ar ko turpmāk nodrošināt datu apmaiņas standarta formātu, taču šis uzdevums CEN būtu jāuztic, nenorādot, cik detalizētam šim standartam vajadzētu būt. CEN darbā jo īpaši būtu vienlīdz jāatspoguļo gan transportlīdzekļa ražotāju, gan neatkarīgu ekonomikas dalībnieku intereses un vajadzības, kā arī jāizpēta dažādi risinājumi, piemēram, atklāti datu formāti, kas aprakstīti labi definētos metadatos, lai pielāgotos jau izveidotajām IT infrastruktūrām.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a)

Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, ir jāuzsver, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, ir jāsaņem tādā formātā, kas ļauj šo informāciju turpmāk apstrādāt elektroniski, un tādējādi jāpanāk, ka neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā var konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs pats sniedz šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

37.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37b)

Neskarot transportlīdzekļu ražotāju pienākumu savā tīmekļa vietnē sniegt remonta un tehniskās apkopes informāciju, būtu jānodrošina, lai neatkarīgi ekonomikas dalībnieki vienmēr paši varētu tieši piekļūt datiem par transportlīdzeklī uzstādītajām iekārtām.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstīm katru gadu jāziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām, lai varētu uzraudzīt šo noteikumu īstenošanas saskaņotību.

(40)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis regulāri, izmantojot tiešsaistes datubāzi, ziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām, lai varētu uzraudzīt šo noteikumu īstenošanas saskaņotību.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40a)

Testa rezultāti būtu jāuzskata par viltotiem, ja attiecīgā iestāde šos rezultātus nevar empīriski pārbaudīt, replicējot vai ņemot vērā visus testēšanas parametrus.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

40.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40b)

Administratīvās soda naudas, ko iekasējusi Komisija, varētu izmantot tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanai vai pasākumiem, ar ko atbalsta personas, kuras nelabvēlīgi ietekmējuši šīs regulas pārkāpumi, vai citiem šāda veida pasākumiem, kas izdevīgi cietušajiem patērētājiem vai (attiecīgā gadījumā) paredzēti vides aizsardzībai.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

40.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40c)

Neatbilstības gadījumā var būt nodarīts kaitējums pašam patērētājam vai viņa īpašumam. Šādos gadījumos būtu jānodrošina patērētājam tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuri attiecas uz produktiem ar trūkumiem vai neatbilstošām precēm, tostarp saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/374/EEK (1a) , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK (1b) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/114/EK (1c) , ja konkrētajā gadījumā kāda no tām ir piemērojama. Turklāt patērētājs var paļauties uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas iedibināti līgumtiesībās, ja konkrētajā gadījumā tie ir piemērojami saskaņā ar patērētāja dalībvalsts likumu.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

45.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45a)

Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, būtu skaidri jānorāda, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, ir jāsaņem tādā formātā, kas ļauj šo informāciju turpmāk apstrādāt elektroniski, un tādējādi jāpanāk, ka neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā var konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs pats sniedz šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ražotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz turpmāk minētajiem transportlīdzekļiem un agregātiem, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šīs regulas pamatprasībām :	3. Ražotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz turpmāk minētajiem transportlīdzekļiem un agregātiem, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šīs regulas prasībām :

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;

(b)	transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu , katastrofu pārvarēšanas struktūrvienību un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

3. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:	Šajā regulā un IV pielikumā minētajos Savienības normatīvajos aktos, ja vien tajos nav noteikts citādi, piemēro šādas definīcijas:

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes īsteno, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kā arī detaļas un aprīkojums, ko dara pieejamus tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;

(2)

“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes īsteno, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kā arī detaļas un aprīkojums, ko dara pieejamus tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošību , vidi vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu , tostarp patērētāju tiesības ;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)

“oriģinālās detaļas vai aprīkojums” ir detaļas vai aprīkojums, ko attiecīgā transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja noteiktām detaļu vai aprīkojuma specifikācijām un ražošanas standartiem; tās ir arī tādas detaļas un aprīkojums, ko izgatavo tajā pašā ražošanas līnijā, kurā izgatavo šīs aprīkojuma detaļas; ja vien nav pierādīts pretējais, uzskata, ka detaļas ir oriģinālas, ja to ražotājs apliecina, ka detaļu kvalitāte ir tāda pati kā sastāvdaļām, kuras izmanto attiecīgā transportlīdzekļa montāžai, un ka tās ir izgatavotas saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja specifikācijām un ražošanas standartiem;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par visiem transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas aspektiem , vai par detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas procesu , kā arī par ražošanas atbilstības nodrošināšanu un tirgus uzraudzības jautājumiem attiecībā uz izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;

(9)

“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai jāievēro administratīvie noteikumi un jāpilda tehniskās prasības, ko piemēro sakarā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanu vai transportlīdzekļa individuālu apstiprināšanu , vai atļaujas piešķiršanu detaļām un aprīkojumam, un kurai jānodrošina ražošanas atbilstība, kā arī jāveicina tirgus uzraudzības noteikumu ievērošana attiecībā uz izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 16. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16.	“reģistrēšana” ir pastāvīga vai pagaidu administratīva atļauja nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, kas paredz arī tā identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu ;

16.	“reģistrēšana” ir administratīva atļauja pastāvīgi vai pagaidu kārtā, arī uz īsu laiku, nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē un cita starpā nozīmē , ka transportlīdzeklis tiek identificēts un tam tiek piešķirts kārtas numurs, ko sauc par reģistrācijas numuru ;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 35. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)	“transportlīdzekļa tips” ir konkrēta tādu transportlīdzekļu kategorija , kuri neatšķiras vismaz pēc II pielikuma B daļā izklāstītajiem pamatkritērijiem un kuri var piederēt dažādiem variantiem un versijām, kā norādīts minētajā pielikuma daļā;

(35)	“transportlīdzekļa tips” ir konkrēta tādu transportlīdzekļu grupa , kuri neatšķiras vismaz pēc II pielikuma B daļā izklāstītajiem pamatkritērijiem un kuri var piederēt dažādiem variantiem un versijām, kā norādīts minētajā pielikuma daļā;

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 37. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)	“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa sākotnējā posmā;

(37)	“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa sākotnējā posmā , un tas var būt ne tikai mehāniskais transportlīdzeklis ;

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 42. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)

“transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu ES apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu valsts apstiprināšanu;

(42)

“transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu ES apstiprināšanu vai transportlīdzekļu individuālu valsts apstiprināšanu;

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 46. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, tehniskajai apskatei, regulārai uzraudzībai , remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, kā arī detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzeklī un kuru ražotājs nodrošina saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem , tostarp visi tādas informācijas turpmākie grozījumi un pielikumi;

(46)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, pārbaudei , tehniskajai apskatei, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, kā arī detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzeklī un kuru izmanto vai nodrošina ražotājs un arī tā pilnvarotie partneri, tirgotāji, remontētāji un tīkls, lai piedāvātu ražojumus vai pakalpojumus transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes vajadzībām , tostarp visi tādas informācijas turpmākie grozījumi un pielikumi;

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 55. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55)	“uz vietas veikts izvērtējums” ir tipa apstiprinātājas iestādes veikta pārbaude tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma telpās;

(55)	“uz vietas veikts izvērtējums” ir pārbaude tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma telpās;

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 56.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56a)

“pārveidošanas ierīce” ir jebkurš funkcionāls konstrukcijas elements, kas, attiecīgi darbojoties, transportlīdzekļa apstiprinātās kontroles un uzraudzības sistēmas padara nelietderīgas un neefektīvas un neļauj izpildīt apstiprinājuma prasības nekādos reālos braukšanas apstākļos;

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar 88. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu apakškategoriju, transportlīdzekļu tipu un virsbūvju tipu kategoriju noteikšanu, lai pielāgotu pielikuma saturu tehnikas attīstībai.	Saskaņā ar 88. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu tipu un virsbūvju tipu kategoriju noteikšanu, lai pielāgotu pielikuma saturu tehnikas attīstībai.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes pilda katra savus uzdevumus un pienākumus un darbojas neatkarīgi viena no otras.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Ja dalībvalstī par transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, tostarp individuālu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, ir atbildīgas vairākas apstiprinātājas iestādes, šī dalībvalsts pilnvaro vienu tipa apstiprinātāju iestādi, kas atbildīga par informācijas apmaiņu ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un par šīs regulas XV nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.	4. Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu , nepiemērojot vien minētās regulas 18. panta 5. punktu .

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka tas ir nepieciešams un ir pamatoti, tām var tikt dotas tiesības iekļūt ekonomikas dalībnieku telpās un konfiscēt vajadzīgos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību paraugus atbilstības testu veikšanas vajadzībām.

5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka tas ir nepieciešams un ir pamatoti, tām var tikt dotas tiesības attiecīgās dalībvalsts teritorijā iekļūt ekonomikas dalībnieku telpās un iegūt vajadzīgos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību paraugus atbilstības testu veikšanas vajadzībām.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

6. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē tipa apstiprināšanas pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu, jo īpaši norādot piešķirto tipa apstiprinājumu skaitu un attiecīgo ražotāju identitāti .

6. Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē tipa apstiprināšanas pasākumi , un cita starpā periodiski pārskata un novērtē arī saskaņā ar šo regulu izsniegto tipa apstiprinājumu atbilstību . Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm , Eiropas Parlamentam un Komisijai. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā. Attiecīgā dalībvalsts dara publiski pieejamu izsmeļošu ziņojumu par rezultātiem , cita starpā jo īpaši norādot piešķirto vai noraidīto tipa apstiprinājumu skaitu , tipa apstiprinājuma sertifikāta priekšmetu un identificējot attiecīgos ražotājus un tehniskos dienestus, kas atbildīgi par tipa apstiprināšanas testu pārraudzību .

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

6. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu.

7. Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm , Eiropas Parlamentam un Komisijai. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu , cita starpā jo īpaši norādot, cik transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ir testēts vai citādi pārbaudīts. Kopsavilkumā iekļauj šīs regulas prasībām neatbilstošo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību sarakstu (ja šāda neatbilstība ir konstatēta), identificējot attiecīgos ražotājus un īsumā izklāstot, tieši kāda ir attiecīgā neatbilstība .

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

6. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 88. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina, nosakot vienotus kritērijus, pēc kuriem valsts līmenī ieceļ, pārbauda un novērtē apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Apstiprinātājas iestādes vienoti un saskaņoti īsteno šīs regulas prasības un nodrošina to izpildi, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu, ka Savienībā tiek piemēroti atšķirīgi standarti. Veicot pasākumus, ar ko nodrošina revīziju un pārraudzību pār šīs regulas piemērošanu, tās pilnībā sadarbojas ar Forumu un ar Komisiju un pēc pieprasījuma sniedz Forumam un Komisijai visu vajadzīgo informāciju.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Apstiprinātājas iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Vajadzības gadījumā tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.	2. Apstiprinātājas iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu ekonomikas dalībnieku komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā saskaņā ar tiesību aktiem, kas šajā ziņā ir piemērojami .

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja dalībvalstī par transportlīdzekļu apstiprināšanu, tostarp individuālu transportlīdzekļu apstiprināšanu, ir atbildīgas vairākas apstiprinātājas iestādes, šī dalībvalsts pilnvaro vienu tipa apstiprinātāju iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un šīs regulas XV nodaļā noteikto pienākumu izpildi.	svītrots

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes savstarpēji sadarbojas , koplietojot informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.	Vienas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes ievieš procedūras , ar ko nodrošina lietderīgu un efektīvu koordināciju, kā arī šo iestāžu lomai un funkcijām būtiskas informācijas lietderīgu un efektīvu apmaiņu .

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, attiecīgā iestāde par to nevilcinoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Saņemot šādu paziņojumu, Komisija nekavējoties dara to zināmu Izpildes foruma locekļiem.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus kritērijus attiecībā uz apstiprinātāju iestāžu iecelšanu, pārbaudīšanu un novērtēšanu valsts līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.	svītrots

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tirgus uzraudzības iestādes veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par transportlīdzekļu , sistēmu , sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī lai pārbaudītu tipa apstiprinājumu pareizību. Minētās pārbaudes veic atbilstošā apmērā, pārbaudot dokumentus, kā arī veicot testus reālos braukšanas apstākļos un laboratorijas testus , pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem. Veicot minētos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, sūdzības un citu informāciju.

1. Īstenojot saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu apstiprināto valsts gada programmu, tirgus uzraudzības iestādes regulāri veic testus un pārbaudes, lai pārliecinātos , ka transportlīdzekļi , sistēmas , sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un attiecīgajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami. Šādi testi un pārbaudes cita starpā ir arī laboratorijas testi un emisiju testi reālos braukšanas apstākļos , ko veic , pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem , un papildus tiem veic arī dokumentu pārbaudes. Testus un pārbaudes dalībvalstis veic katru gadu vairākiem tipiem, kas kopskaitā ir vismaz 20 % no visiem transportlīdzekļu tipiem, kuri attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējā gadā ir laisti tirgū . Veicot minētos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, pamatotas sūdzības un citu būtisku informāciju , tostarp atzītu trešo personu publicētos testu rezultātus, tirgū pieejamās jaunās tehnoloģijas, periodiskās tehniskās apskates ziņojumus un datus, kas iegūti ar tālizpēti uz ceļa .

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Tehniskus uzdevumus, piemēram, testus vai pārbaudes, tirgus uzraudzības iestādes var uzticēt neatkarīgām testēšanas organizācijām. Atbildību par rezultātiem tāpat uzņemas attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde. Ja šā panta prasību izpildes nolūkā tiek pilnvarots tehniskais dienests, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, lai tas nebūtu tas pats tehniskais dienests, kurš veicis testēšanu sākotnējās tipa apstiprināšanas vajadzībām.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Tirgus uzraudzības iestādes sagatavo viena gada vai vairāku gadu valsts tirgus uzraudzības programmu un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai. Dalībvalstis var vienoties un iesniegt kopīgas programmas vai pasākumus.

Valsts tirgus uzraudzības programmā ir vismaz šāda informācija:

(a)	plānoto tirgus uzraudzības pasākumu mērogs un apjoms;

(b)

sīkāka informācija par to, kā tirgus uzraudzības pasākumi tiks īstenoti, cita starpā arī norādot, kādas dokumentu pārbaudes, fiziskie un laboratorijas testi tiks veikti, un kā šajos pasākumos ir atspoguļoti riska novērtēšanas principi un ņemtas vērā pamatotas sūdzības, atsevišķu transportlīdzekļu modeļu un to detaļu izmantošana lielā skaitā attiecīgās valsts teritorijā, jauna dzinēja vai tehnoloģijas pirmreizējs pieteikums, periodiskās tehniskās apskates ziņojumi un cita būtiska informācija, kas saņemta arī no ekonomikas dalībniekiem, vai atzītu trešo personu publicētie testēšanas rezultāti;

(c)

kopsavilkuma pārskats par darbībām, kas veiktas, īstenojot iepriekšējo programmu, cita starpā arī būtiski statistikas dati par īstenoto pasākumu mērogu, turpmākām darbībām, kuras veiktas pēc programmas izpildes, un minēto darbību rezultātiem. Ja tā ir daudzgadu programma, kopsavilkuma pārskatu par darbībām sagatavo un iesniedz Komisijai un Izpildes forumam katru gadu; un

(d)	sīkāka informācija par tirgus uzraudzības finansēšanas kārtību, par ko paziņots saskaņā ar 30. panta 4. punktu, un tirgus uzraudzībai atvēlētajiem cilvēkresursiem, un arī par to, cik šāds nodrošinājums ir atbilstošs, ņemot vērā turpmāk plānotos tirgus uzraudzības pasākumus.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tirgus uzraudzības iestādes var lūgt, lai ekonomikas dalībnieki darītu tām pieejamus dokumentus un informāciju, ja iestādes uzskata to par nepieciešamu savu darbību izpildei.

2. Tirgus uzraudzības iestādes var lūgt, lai ekonomikas dalībnieki darītu tām pieejamus dokumentus un informāciju, ja iestādes uzskata to par nepieciešamu savu darbību izpildei. Tas cita starpā arī nozīmē, ka ir pieejama attiecīgā programmatūra, algoritmi, dzinēja vadības bloki un jebkādas citas tehniskās specifikācijas, ko tirgus uzraudzības iestādes uzskata par nepieciešamu.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā ekonomikas dalībnieku iesniegtos atbilstības sertifikātus.	3. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā ekonomikas dalībnieku iesniegtos atbilstības sertifikātus , tipa apstiprinājuma marķējumu vai tipa apstiprinājuma sertifikātus .

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tirgus uzraudzības iestādes veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā atbilstīgā laikposmā brīdinātu lietotājus par bīstamību , ko tās ir konstatējušas saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku.

Tirgus uzraudzības iestādes veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā atbilstīgā laikposmā brīdinātu lietotājus par neatbilstību , ko tās ir konstatējušas saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku. Šī informācija vienkāršā un saprotamā valodā ir jāsniedz tirgus uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj atsaukt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus saskaņā ar 49. panta 5. punktu, tās informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un — attiecīgā gadījumā — saistīto apstiprinātāju iestādi.	5. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj atsaukt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus saskaņā ar 49. panta 5. punktu, tās informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un saistīto apstiprinātāju iestādi.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

8. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, attiecīgā iestāde par to nevilcinoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Saņemot šādu paziņojumu, Komisija nekavējoties dara to zināmu Izpildes foruma locekļiem.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Vajadzības gadījumā tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.	6. Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu ekonomikas dalībnieku komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu tiktāl, cik tas nepieciešams, lai aizsargātu lietotāju intereses Savienībā.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu	svītrots

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

8. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes koordinē savas tirgus uzraudzības darbības, savstarpēji sadarbojas, kā arī apmainās ar darbību rezultātiem gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes vienojas par darba sadali un specializāciju.	svītrots

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

8. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību un ārējās robežas kontrolēm ir atbildīgas vairākas iestādes, šīs iestādes savstarpēji sadarbojas , koplietojot informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.	9. Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību un ārējās robežas kontrolēm ir atbildīgas vairākas iestādes, šīs iestādes ievieš procedūras , ar ko nodrošina lietderīgu un efektīvu koordināciju, kā arī šo iestāžu lomai un funkcijām būtiskas informācijas lietderīgu un efektīvu apmaiņu .

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

8. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu kritērijus tam, cik lielā apmērā, kādā tvērumā un cik bieži ir veicamas 1. punktā minētās paņemto paraugu atbilstības verifikācijas pārbaudes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.	svītrots

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

8. pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a Ikreiz, kad tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas atbilstības verifikācijas testus, tās publicē ziņojumu par testēšanas rezultātā konstatētajiem faktiem un dara tos zināmus dalībvalstīm un Komisijai. Komisija šo ziņojumu nosūta Izpildes foruma locekļiem. Ziņojumā ir sīkāka informācija par vērtētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ir norādīts attiecīgais ražotājs un ir īsumā izklāstīti konstatētie fakti, tostarp norādīts, tieši kāda neatbilstība (ja ir) konstatēta.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija organizē un atbilstīgā apmērā veic vai pieprasa veikt tirgū pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes nolūkā pārliecināties, ka šie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamajiem tiesību aktiem , kā arī nolūkā nodrošināt tipa apstiprinājumu pareizību .	Komisija , atbilstīgā apmērā un pienācīgi ņemot vērā valsts tirgus uzraudzības pasākumu programmas, kurām tā piekritusi un kuras apstiprinātas saskaņā ar 8. pantu, organizē un veic vai pieprasa veikt tirgū pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes nolūkā pārliecināties, ka šie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamajiem tiesību aktiem.
	Testi un pārbaudes, ko organizē un veic Komisija vai kas organizēti un veikti Komisijas uzdevumā, ir vērsti uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību atbilstības pārbaudi ekspluatācijas apstākļos.
	Šādi testi un pārbaudes cita starpā ir arī laboratorijas testi un emisiju testi reālos braukšanas apstākļos, ko veic, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, un papildus tiem veic arī dokumentu pārbaudes.
	Veicot minētos pasākumus, Komisija ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, pamatotas sūdzības un citu būtisku informāciju, tostarp atzītu trešo personu publicētos testu rezultātus, tirgū pieejamās jaunās tehnoloģijas, periodiskās tehniskās apskates ziņojumus un datus, kas iegūti ar tālizpēti uz ceļa.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot šā panta pirmās daļas noteikumus, ja Komisija, ņemot vērā no dalībvalstīm saņemto informāciju, pieprasījumu, kuru tai iesniedzis kāds no Izpildes foruma locekļiem, vai atzītu trešo personu publicētus testēšanas rezultātus, uzskata, ka kāda no dalībvalstīm pienācīgi nepilda tipa apstiprināšanas vai tirgus uzraudzības pienākumus, kas izriet no šīs regulas, Komisija var pati organizēt un veikt vai pieprasīt veikt tirgū jau pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tehniskus uzdevumus, piemēram, testus vai pārbaudes, Komisija var uzticēt neatkarīgām testēšanas organizācijām. Atbildību par rezultātiem tāpat uzņemas Komisija. Ja šā panta prasību izpildes nolūkā tiek pilnvarots tehniskais dienests, Komisija nodrošina, lai tas nebūtu tas pats tehniskais dienests, kurš veicis testēšanu sākotnējās tipa apstiprināšanas vajadzībām.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ražotāji, kas ir tipa apstiprinājumu turētāji, vai ekonomikas dalībnieki pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražojumu, kurus Komisija ir izvēlējusies un kuri reprezentē tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas ir pieejami laišanai tirgū saskaņā ar konkrēto tipa apstiprinājumu. Šos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības piegādā testēšanai Komisijas noteiktā laikā un vietā, kā arī uz Komisijas noteiktu laika periodu.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis sniedz visu Komisijas ekspertiem vajadzīgo palīdzību un pēc pieprasījuma nodrošina viņiem visus dokumentus un citu tehnisko atbalstu, lai Komisijas eksperti varētu veikt testus, kontroli un pārbaudes. Dalībvalstis nodrošina, lai Komisijas ekspertiem būtu pieejamas gan visas ēkas un atsevišķas to telpas, gan visa informācija, tostarp datorsistēmas un programmatūra, kas viņiem ir vajadzīgas pienākumu izpildei.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai Komisija varētu veikt 1. un 2. punktā minētos testus, dalībvalstis Komisijai dara pieejamus visus datus, kas ir saistīti ar atbilstības verifikācijas nolūkā testējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu. Šajos datos ietver vismaz tipa apstiprinājuma sertifikātā minēto informāciju, kā arī tā pielikumus, kas minēti 26. panta 1. punktā.

Lai Komisija varētu veikt 1. un 2. punktā minētos testus, dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai pieejamus visus datus, kas ir saistīti ar atbilstības verifikācijas nolūkā testējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu. Šajos datos ietver vismaz tipa apstiprinājuma sertifikātā minēto informāciju, kā arī tā pielikumus, kas minēti 26. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Transportlīdzekļu ražotāji dara publiski pieejamus datus, kas nepieciešami, lai trešās personas varētu veikt atbilstības verifikācijas testus. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai definētu publicējamos datus , kā arī izvirzītu nosacījumus šādai publicēšanai , ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību atbilstoši Savienības un valstu tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

4. Transportlīdzekļu ražotāji bez maksas un bez liekas vilcināšanās dara pieejamus datus, kas nepieciešami, lai atzītas trešās personas varētu veikt atbilstības verifikācijas testus. Šie dati ietver visus parametrus un iestatījumus, kas vajadzīgi, lai precīzi atveidotu testēšanas apstākļus, kādi tie bijuši tipa apstiprināšanas testu laikā. Visus šādā nolūkā sniegtus datus apstrādā, ievērojot ar likumu noteikto komercinformācijas aizsardzību. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, kādiem datiem un ar kādiem nosacījumiem ir jābūt pieejamiem, tostarp arī nosakot , kā šādu informāciju drīkst iegūt 10.a pantā minētajā tiešsaistes datubāzē , ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību atbilstoši Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Komisija kopā ar tipa apstiprinātājām iestādēm un valsts tirgus uzraudzības iestādēm veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka attiecīgās iestādes konsekventi īsteno šīs regulas prasības un ka tās savus pienākumus pilda neatkarīgi un stingri. Pēc apspriešanās ar Forumu Komisija pieņem kopīgu revīziju gada plānu un vērtēšanas biežumu tajā nosaka, ņemot vērā iepriekšējo pārskatu rezultātus. Ja Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka kāda no tipa apstiprinātājām iestādēm nepilda savus pienākumus, kas tai noteikti ar šo regulu, Komisija var pieprasīt, lai kopīgas revīzijas tiktu veiktas katru gadu.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Lai šo uzdevumu pildītu, Komisijai ir tiesības atklāta piedāvājumu konkursa rezultātā slēgt līgumu ar trešām personām — neatkarīgiem revidentiem. Revidenti savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Revidenti ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus saskaņā ar tiesību aktiem, kas šajā ziņā ir piemērojami. Dalībvalstis sniedz visu revidentiem vajadzīgo palīdzību un pēc pieprasījuma nodrošina revidentiem visus dokumentus un atbalstu, kas viņiem nepieciešams pienākumu izpildei. Dalībvalstis nodrošina, lai revidentiem būtu pieejamas gan visas ēkas un atsevišķas to telpas, gan visa informācija, tostarp datorsistēmas un programmatūra, kas viņiem ir vajadzīgas pienākumu izpildei. Ja kāda no dalībvalstīm to pieprasa, tai ir tiesības nosūtīt savu novērotāju uz kopīgu revīziju, kas tiek organizēta saskaņā ar šo pantu. Šādi novērotāji nekādi neietekmē lēmumus, kas tiek pieņemti kopīgās revīzijas rezultātā.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Par kopīgās revīzijas rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā.

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.d Attiecīgā dalībvalstis sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par to, kā ir īstenojusi ieteikumus, kas sniegti saistībā ar šā panta 4.c punktā minēto kopīgo revīziju.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.e Komisija var no dalībvalstīm un to valsts tipa apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pieprasīt papildu informāciju, ja pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas Forumā Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka dažos gadījumos nav nodrošināta atbilstība šai regulai. Dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstu iestādes bez liekas vilcināšanās sniedz pieprasīto informāciju.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek apšaubīta paša tipa apstiprinājuma pareizība, Komisija informē attiecīgo apstiprinātāju iestādi vai apstiprinātājas iestādes, kā arī Forumu informācijas apmaiņai par izpildi .	Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek apšaubīta paša tipa apstiprinājuma pareizība, Komisija nekavējoties informē attiecīgo apstiprinātāju iestādi vai apstiprinātājas iestādes, kā arī dalībvalstis un Izpildes foruma locekļus .

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai pieņemamā laikposmā Savienības teritorijā brīdinātu lietotājus un cita starpā arī atbildīgās tipa apstiprinātājas iestādes par neatbilstību, kas tā ir konstatējusi saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, un tādējādi novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku. Šī informācija vienkāršā un saprotamā valodā ir jāsniedz arī attiecīgo tirgus uzraudzības iestāžu tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pēc katras tās veiktās atbilstības verifikācijas testēšanas publicē ziņojumu par testēšanas konstatējumiem .

Ikreiz, kad Komisija ir veikusi atbilstības verifikācijas testus, tā sniedz publiski pieejamu ziņojumu par testēšanas rezultātā konstatētajiem faktiem un dara tos zināmus dalībvalstīm un Izpildes foruma locekļiem. Ziņojumā ir sīkāka informācija par vērtētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ir norādīts attiecīgais ražotājs un ir īsumā izklāstīti konstatētie fakti, tostarp norādīts, tieši kāda neatbilstība (ja ir) konstatēta, un attiecīgā gadījumā ir sniegti ieteikumi par to, kā dalībvalstīm turpmāk rīkoties .

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija izveido un vada Forumu informācijas apmaiņai par izpildi (turpmāk “Forums”).	1. Komisija izveido un vada Izpildes forumu (turpmāk “Forums”) un nodrošina tā pārvaldību .

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā forumā darbojas dalībvalstu iecelti locekļi.	Foruma sastāvā ir dalībvalstu , cita starpā arī dalībvalstu tipa apstiprinātāju iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu, iecelti locekļi.
	Attiecīgos gadījumos un ne retāk kā reizi gadā Forums uz savām sanāksmēm uzaicina novērotājus. Uzaicinātie novērotāji ir arī personas, kuras pārstāv Eiropas Parlamentu, tehniskos dienestus, atzītas neatkarīgas testēšanas organizācijas, kā arī nozares uzņēmumu vai citu svarīgu ekonomikas dalībnieku pārstāvji un pārstāvji no drošības un vides NVO un patērētāju grupām. Uz Foruma sanāksmēm uzaicināto novērotāju sastāvs plaši, reprezentatīvi un līdzsvaroti atspoguļo to Savienības un valstu struktūru diapazonu, kuras pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija savā tīmekļa vietnē publicē sanāksmju grafiku, darba kārtību un protokolus, tostarp apmeklējuma reģistru.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Forums koordinē tādu valsts iestāžu tīklu, kas ir atbildīgas par tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.	Forums koordinē valsts iestāžu tīklu, kas ir atbildīgas par tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību , un tādējādi veicina šīs regulas īstenošanu, jo īpaši to prasību izpildi, kuras attiecas uz pilnvaroto struktūru vērtēšanu, pilnvarošanu un uzraudzību, un šajā regulā noteikto prasību vispārēju izpildi .

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā konsultatīvie uzdevumi cita starpā ietver labas prakses popularizēšanu, informācijas apmaiņu par izpildes problēmām, sadarbību, darba metožu un instrumentu pilnveidošanu, elektroniskās informācijas apmaiņas procedūras pilnveidošanu, saskaņotu izpildes projektu novērtēšanu, sodus un kopīgas pārbaudes.

Tas veic šādus uzdevumus:

(a)	izskata pamatotas sūdzības, pierādījumus vai citu būtisku informāciju, ko par iespējamu neatbilstību sniegušas atzītas trešās personas;

(b)	kopīgi apspriež un izvērtē valstu tirgus uzraudzības programmas pēc tam, kad tās ir iesniegtas Komisijai;

(c)	apmainās ar informāciju par jaunām tehnoloģijām, kas tirgū jau ir vai drīzumā būs pieejamas;

(d)	novērtē gan 6. panta 6. punktā minētās pārskatīšanas, gan saskaņā ar 71. panta 8. punktu īstenotas kopīgas revīzijas rezultātus par tipa apstiprinātāju iestāžu darbību;

(e)	pārskata tirgus uzraudzības pasākumu darbības novērtējumu rezultātus;

(f)	novērtē gan 80. panta 3.a punktā minētās vērtēšanas, gan saskaņā ar 80. panta 4. punktu īstenotas kopīgas vērtēšanas rezultātus par tehnisko dienestu darbību; un

(g)

ne retāk kā reizi divos gados novērtē izpildes nodrošināšanas pasākumu efektivitāti, attiecīgā gadījumā cita starpā novērtējot arī to, cik konsekventas un efektīvas ir bijušas dalībvalstu prasības veikt ražojumu remontu, atsaukt tos no tirgus vai piemērot sodu gadījumos, kad transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, attiecībā uz kurām konstatēta neatbilstība, laisti tirgū vairākās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija var no dalībvalstīm un to valsts tipa apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pieprasīt papildu informāciju, ja pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas Forumā Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka dažos gadījumos nav nodrošināta atbilstība šai regulai. Dalībvalstis un attiecīgās dalībvalstu iestādes bez liekas vilcināšanās sniedz pieprasīto informāciju.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Komisija katru gadu sniedz publiski pieejamu ziņojumu par Foruma darbību. Ziņojumā ir sīki izklāstīts, kādus jautājumus Forums izskata, kādi pasākumi veicami saistībā ar šādu jautājumu izskatīšanu un kāds ir šo pasākumu pamatojums, norādot pamatojumu arī tādā gadījumā, ja rīkoties nav paredzēts. Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par Foruma darbību.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.c Ja Komisija pēc kopīgas revīzijas pierāda, ka attiecīgā tipa apstiprinātāja iestāde ir pārkāpusi kādu no šīs regulas prasībām, tā nekavējoties informē dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Komisiju. Komisija var veikt visus neatbilstības novēršanai vajadzīgos pasākumus. Atsevišķos gadījumos un pienācīgi ņemot vērā to, tieši kāda ir neatbilstība, Komisija ir pilnvarota apturēt vai atsaukt attiecīgajai tipa apstiprinātājai iestādei piešķirtās pilnvaras izskatīt pieteikumus ES tipa apstiprinājuma sertifikātu saņemšanai saskaņā ar 21. pantu.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.c punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Divu mēnešu laikā pēc tam, kad šāds pilnvarojums saskaņā ar šā panta 3. punktu ir apturēts vai atsaukts, Komisija sniedz dalībvalstīm ziņojumu par faktiem, ko konstatējusi attiecībā uz neatbilstību. Ja ir jāpanāk tirgū jau laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, Komisija uzdod attiecīgajām apstiprinātājām iestādēm, lai tās pieņemamā laikposmā apturētu vai anulētu visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Tiešsaistes datubāze
	1. Komisija izveido tiešsaistes datubāzi, kas ļauj valstu tipa apstiprinātājām iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm un Komisijai droši elektroniski apmainīties ar informāciju par tipa apstiprināšanas procedūrām, piešķirtajām atļaujām, tirgus uzraudzību un citām svarīgām darbībām.
	2. Komisija ir atbildīga par pieejamās informācijas koordinēšanu un regulāru tās aktualizēšanu sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm un par datubāzē ievadīto datu drošību un konfidencialitāti.
	3. Dalībvalstis iesniedz datubāzei 25. pantā pieprasīto informāciju. Turklāt dalībvalstis konkrēti norāda transportlīdzekļa identifikācijas numuru reģistrētiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, kas transportlīdzeklim piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/37/EK (1a) , un regulāri sniedz Komisijai atjauninātu informāciju. Šī informācija ir pieejama formātā, kas ļauj veikt meklēšanu.
	4. Komisija izveido datubāzei saskarni ar ES ātrās brīdināšanas sistēmu (RAPEX) un tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS), lai veicinātu tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanu un nodrošinātu, ka patērētājiem un trešām personām tiek sniegta saskaņota, konsekventa un precīza informācija.
	5. Tāpat arī Komisija izveido publiski pieejamu saskarni, kurā ir IX pielikumā iekļautā informācija un ir konkrēti norādīta apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu saskaņā ar 24. pantu, un tehniskie dienesti, kuri veikuši 28. pantā pieprasītos testus. Komisija nodrošina, lai informācija būtu pieejama formātā, kas ļauj veikt meklēšanu.
	Komisija arī nodrošina, lai būtu pieejama verifikācijas testiem vajadzīgā informācija atbilstoši īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 4. punktu.
	6. Datubāzes struktūrā Komisija izveido rīku, ar ko var augšupielādēt trešo personu veikto testu rezultātus, kā arī sūdzības par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību darbības rādītājiem. Ar šo rīku iesniegto informāciju ņem vērā, veicot 8. un 9. pantā noteiktos tirgus uzraudzības pasākumus.
	7. Lai pārbaudītu, cik lietderīgi ir izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu informācijas apmaiņai, pamatojoties uz šo pantu, līdz … [3 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] sāk īstenot attiecīgu izmēģinājuma projektu.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ražotājs nodrošina, ka tā ražotie un tirgū laistie vai ekspluatācijā nodotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir izgatavotas un apstiprinātas atbilstoši šajā regulā izklāstītajām prasībām.	1. Ražotājs nodrošina, ka tā tirgū laistie vai ekspluatācijā nodotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir izgatavotas un apstiprinātas atbilstoši šajā regulā izklāstītajām prasībām un ka neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes tie joprojām atbilst minētajām prasībām.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ražotājs ir atbildīgs apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un par ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. ES tipa apstiprināšanas nolūkā ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas pārstāvētu minēto ražotāju apstiprinātājā iestādē. Turklāt minētais ražotājs ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas veiktu tirgus uzraudzību, un šis pārstāvis var būt tas pats pārstāvis, kurš ir iecelts ES tipa apstiprināšanas nolūkā.

4. ES tipa apstiprināšanas nolūkā transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas pārstāvētu minēto ražotāju apstiprinātājā iestādē. Turklāt minētais ražotājs ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas veiktu tirgus uzraudzību, un šis pārstāvis var būt tas pats pārstāvis, kurš ir iecelts ES tipa apstiprināšanas nolūkā.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Iesniedzot pieteikumu ES tipa apstiprinājuma saņemšanai, ražotājs nodrošina, lai transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību konstrukcijā nebūtu iestrādātas koncepcijas vai citi paņēmieni, ar ko bez vajadzības maina darbības rādītājus, kuri uzrādīti attiecīgajās testēšanas procedūrās, kad transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir darbinātas apstākļos, kādus pamatoti var sagaidīt parastā darbībā un izmantošanā.
	Ražotājs atklāj informāciju par jebkādu dzinēja vadības koncepciju, ko būtu iespējams aktivizēt ar attiecīgas aparatūras vai programmatūras starpniecību. Ražotājs pilnībā atklāj jebkādu būtisku informāciju par šādu vadības koncepciju, cita starpā norādot arī izmantoto programmatūru, šādas koncepcijas parametrus un tehnisko pamatojumu tam, kādēļ šāda koncepcija ir vajadzīga.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ražotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir tieši iesaistīts visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.	svītrots

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

11. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Lai aizsargātu vidi, patērētāju veselību un drošību, ražotājs izskata sūdzības un neatbilstības un uztur sūdzību un neatbilstību reģistru attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, ko ir laidis tirgū, un par šādu uzraudzību informē arī savus importētājus un izplatītājus.
	Ja sūdzību un neatbilstību skaits attiecībā uz aprīkojumu, kas saistīts ar drošību vai emisijām, ir lielāks par 30 vai pārsniedz 1 % (atkarībā no tā, kura vērtība ir zemāka) no konkrētā tipa, varianta un/vai versijas transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojuma kopējā tirgū laisto vienību skaita, attiecīgajai apstiprinātājai iestādei, kura atbildīga par konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību, detaļu vai aprīkojumu, un Komisijai nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju.
	Šī informācija ietver problēmas aprakstu un precīzus datus, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma tipu, variantu un versiju. Šos agrīnās brīdināšanas datus izmanto, lai noteiktu, kādas varētu būt patērētāju sūdzības, un lai izvērtētu, vai ražotājam pašam ir jāatsauc savi ražojumi un vai dalībvalstīm un Komisijai ir jāveic tirgus uzraudzības pasākumi.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

11. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Ražotājs no transportlīdzekļa lietotāja, kurš vispirms ir attiecīgi informēts, saņem piekrišanu, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (1a) tiek apstrādāti un pārraidīti visi dati, kas iegūti transportlīdzekļa lietošanas procesā. Ja datu apstrāde un pārsūtīšana nav obligāta transportlīdzekļa drošai darbībai, ražotājs raugās, lai transportlīdzekļa lietotājs pats varētu viegli atvienot datu pārraidi.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja ražotājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kas ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, neatbilst šai regulai vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, tas nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Ja ražotājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kas ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, neatbilst šai regulai vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, ražotājs nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, ražotājs par neatbilstību un par visiem veiktajiem pasākumiem nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā.

2. Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, ražotājs par neatbilstību un risku un par visiem veiktajiem pasākumiem nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotājs glabā 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū .

Ražotājs 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi un transportlīdzekļa ražotājs arī apstiprinātājām iestādēm pieejamus atbilstības sertifikātus, kas minēti 34. pantā, glabā desmit gadus pēc tam, kad ir beidzies transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņš, un piecus gadus pēc tam, kad ir beidzies sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņš .

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transportlīdzekļa ražotājs apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā 34. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopiju.	svītrots

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotājs ar apstiprinātājas iestādes starpniecību attiecīgajai valsts iestādei tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 55. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību.

Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma ražotājs attiecīgajai valsts iestādei vai ar apstiprinātājas iestādes starpniecību Komisijai tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 55. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības , detaļas vai aprīkojuma atbilstību.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru ražotājs ir darījis pieejamu tirgū.

Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma ražotājs sadarbojas ar attiecīgo valsts iestādi vai Komisiju attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru ražotājs ir darījis pieejamu tirgū.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ražotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību	Ražotāja pārstāvju pienākumi

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tirgus uzraudzības nolūkā ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Minētajā pilnvarojumā ir paredzēts, ka pārstāvis veic vismaz šādas darbības:	1. Ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Minētajā pilnvarojumā ir paredzēts, ka pārstāvis veic vismaz šādas darbības:

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

var piekļūt 22. pantā minētajai informācijas mapei un 34. pantā minētajam atbilstības sertifikātam kādā no Savienības oficiālajām valodām. Šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem apstiprinātājām iestādēm desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;

(a)

var piekļūt tipa apstiprinājuma sertifikātam un visiem tā pielikumiem un atbilstības sertifikātam kādā no Savienības oficiālajām valodām. Šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību;

(b)

pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību , un cita starpā sniedz arī tehniskās specifikācijas tipa apstiprināšanas laikā un nodrošina programmatūras un algoritmu pieejamību ;

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Informācijā par ražotāja pārstāvja maiņu norāda vismaz šādus aspektus:	3. Informācijā par ražotāja pārstāvja pilnvarojuma maiņu norāda vismaz šādus aspektus:

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms tirgū tiek laists transportlīdzeklis, sistēma , sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība , kam piešķirts tipa apstiprinājums , importētājs pārliecinās, ka apstiprinātāja iestāde ir apkopojusi 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi un ka sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilst 11. panta 7. punkta prasībām.

Pirms laišanas tirgū importētājs pārliecinās , ka attiecīgajam transportlīdzeklim , sistēmai , sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts un ka sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilst 11. panta 7. punkta prasībām.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, jo īpaši apstiprinātajam tipam, importētājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību nelaiž tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un reģistrēšanu, kamēr nav panākta atbilstība. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, tas par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu.

3. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, un jo īpaši tad, ja nav atbilstības apstiprinātajam tipam, importētājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību nelaiž tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un reģistrēšanu, kamēr nav panākta atbilstība. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā importētājs veic izmeklēšanu un uztur sūdzību un atsaukumu reģistru saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus tas ir laidis tirgū, par šādu uzraudzību informējot arī izplatītājus.	6. Patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā importētājs veic izmeklēšanu un uztur sūdzību , neatbilstību un atsaukumu reģistru saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus tas ir laidis tirgū, un par sūdzībām un atsaukumiem informē arī izplatītājus.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

14. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Importētājs nekavējoties informē attiecīgo ražotāju par sūdzībām un ziņojumiem, kas attiecas uz riskiem, iespējamiem incidentiem vai neatbilstības problēmām saistībā ar tirgū laistiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko importētājs ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, importētājs nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

1. Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko importētājs ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, importētājs ražotāja uzraudzībā nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt importētājs informē gan ražotāju, gan arī tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū.

Ja tirgū laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir laists tirgū.

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītājs pārliecinās, ka uz attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir ražotāja normatīvā plāksnīte vai tipa apstiprinājuma marķējums un ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija, kas noteikta 63. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, un ka ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 11. panta 7. punktā un 14. panta 4. punktā noteiktās prasības.	1. Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītājs pārliecinās, ka uz attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir ražotāja normatīvā plāksnīte vai tipa apstiprinājuma marķējums un ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija, kas noteikta 63. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, un ka ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 11. panta 7. punktā un 14. panta 4. punktā noteiktās prasības.
	2. Lai aizsargātu vidi, patērētāju veselību un drošību, izplatītājs izskata sūdzības un neatbilstības attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, ko ir laidis tirgū. Turklāt visas sūdzības un/vai neatbilstības, kuras attiecas uz transportlīdzekļa ietekmes uz vidi vai drošuma aspektiem, nekavējoties dara zināmas importētājam vai ražotājam.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nedara pieejamu tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.

1. Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītājs par to informē ražotāju, importētāju un tipa apstiprinātāju iestādi, kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, un attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nelaiž tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tas ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, tas informē ražotāju vai importētāju , lai nodrošinātu , ka tiek veikti atbilstoši pasākumi saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai 15. panta 1. punktu ar mērķi nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemt to no tirgus vai atsaukt.

2. Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tas ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, izplatītājs informē ražotāju , importētāju un tipa apstiprinātāju iestādi , kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, un tā nodrošina , ka tiek veikti atbilstoši pasākumi saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai 15. panta 1. punktu ar mērķi nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemt to no tirgus vai atsaukt.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam, importētājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū. Tāpat izplatītājs informē šīs iestādes par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju , jo īpaši par nopietno apdraudējumu un par ražotāja īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem.

3. Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam, importētājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū. Tāpat izplatītājs informē šīs iestādes par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju par ražotāja īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tas ir darījis pieejamu tirgū.

4. Pēc valsts iestādes vai Komisijas pamatota pieprasījuma izplatītājs sadarbojas ar attiecīgo valsts iestādi vai Komisiju attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru izplatītājs ir darījis pieejamu tirgū.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprina tikai viena posma tipa apstiprināšanā.	2. Neskarot IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasības, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprina tikai viena posma tipa apstiprināšanā.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir vienīgi pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips apstiprināšanas laikā atbilst visām piemērojamajām tehniskajām prasībām. Šāda pārbaude ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu procedūrā, pat ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu kategorijai.

4. ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir tikai pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde , ievērojot XVII pielikumā izklāstītās procedūras, ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips apstiprināšanas laikā atbilst visām tehniskajām prasībām , kas jāpiemēro . Šāda pārbaude ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu procedūrā, cita starpā arī tad, ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu kategorijai. Tā ir arī pārbaude, ko veic, lai pārliecinātos, ka sistēmas, kurām tipa apstiprinājums ir piešķirts atsevišķi, pēc uzstādīšanas gatavā transportlīdzeklī joprojām darbojas atbilstoši attiecīgajiem tipa apstiprinājumiem.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

20. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šā panta 1. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru izvēle neietekmē piemērojamās pamatprasības , kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.	5. Šā panta 1. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru izvēle neietekmē visas piemērojamās prasības , kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

20. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Ražotājs nodrošina, lai apstiprinātājai iestādei būtu pieejami transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tādā skaitā, kāds saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams vajadzīgo testu veikšanai.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.

2. Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī. Ja pieteikums ir iesniegts, ražotājs vairs nedrīkst pārtraukt procedūru un iesniegt citai apstiprinātājai iestādei vai citiem tehniskajiem dienestiem vēl vienu pieteikumu par tā paša tipa apstiprināšanu. Turklāt, ja tipa apstiprinājums nav piešķirts vai ja tehniskā dienesta veiktā testa rezultāts ir negatīvs, ražotājs vairs nedrīkst iesniegt citai apstiprinātājai iestādei vai citam tehniskajam dienestam jaunu pieteikumu par tā paša tipa apstiprināšanu.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	informācijas dokumentu, kā norādīts I pielikumā viena posma vai jauktai tipa apstiprināšanai vai III pielikumā pakāpeniskai tipa apstiprināšanai;

(a)

informācijas dokumentu, kā norādīts I pielikumā viena posma vai jauktai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai vai III pielikumā pakāpeniskai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai vai kā norādīts attiecīgajos normatīvajos aktos, ja apstiprina sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ;

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.

(d)	jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar tipa apstiprināšanas procedūru.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Informācijas mapi iesniedz elektroniskā formātā , ko nodrošina Komisija, bet to var iesniegt arī papīra formātā .	2. Informācijas mapi iesniedz elektroniskā formātā.

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno pilnīgu to ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, arī testa ziņojumus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.	Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno pilnīgu to ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, arī testa ziņojumus un informācijas dokumentus , kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātājai iestādei ir piekļuve attiecīgajai informācijas mapei līdz brīdim, kad izsniedz vai atsaka gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.	Saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātājai iestādei ir piekļuve attiecīgajai informācijas mapei un informācijas dokumentiem līdz brīdim, kad piešķir vai atsakās piešķirt gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei jaukta tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, arī testa ziņojumus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.	Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei jaukta tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, arī testa ziņojumus un informācijas dokumentus , kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	pirmajā posmā — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

(a)	pirmajā posmā — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus un testa ziņojumus , kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

otrajā un turpmākajos posmos — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto pabeigtības posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kā arī pilnīgas ziņas par jebkādām ražotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.

(b)

otrajā un turpmākajos posmos — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto pabeigtības posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kā arī pilnīgas ziņas par jebkādām ražotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju var iesniegt saskaņā ar 22. panta 2. punktu.	Šā punkta a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju iesniedz saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apstiprinātājai iestādei un tehniskajiem dienestiem ir piekļuve transportlīdzekļa programmatūrai un algoritmiem .	Apstiprinātājai iestādei un tehniskajiem dienestiem ir pieejama transportlīdzekļa programmatūra, aparatūra un algoritmi, kā arī dokumenti un cita informācija, kas ļauj pareizi un pienācīgi saprast, kas tās ir par sistēmām, kā tās ir veidotas un kāda ir to koncepcija, un kā attiecīgā programmatūra un aparatūra funkcionē, nodrošinot transportlīdzekļa atbilstību šīs regulas prasībām .
	Kamēr ir derīgs ES tipa apstiprinājums, ir nodrošināta transportlīdzekļa programmatūras, aparatūras un algoritmu pieejamība, lai periodiskas apskates laikā varētu pārliecināties, ka ir izpildītas šīs regulas prasības. Kad ir beidzies tipa apstiprinājuma sertifikāta derīguma termiņš un ja attiecīgais sertifikāts nav atjaunots, iepriekšminētie elementi joprojām ir pieejami pēc pieprasījuma. Informācija tieši šiem mērķiem būtu jāatklāj tā, lai neskartu aizsargājamas informācijas un intelektuālā īpašuma konfidencialitāti. Iesniedzot pieteikumu par tipa apstiprināšanu, ražotājs standartizētā formātā dara apstiprinātājai iestādei un tehniskajam dienestam zināmu, kāda programmatūras versija ir izmantota ar drošību saistītu sistēmu un sastāvdaļu vadībai un kādi ir ar emisiju saistīto sistēmu un sastāvdaļu iestatījumi vai citi kalibrēšanas parametri. Lai noteiktu vēlāk veiktas nelikumīgas izmaiņas programmatūrā, tehniskajam dienestam ir tiesības marķēt programmatūru, iestatot attiecīgus parametrus.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem saskaņā ar pakāpeniskām, jauktām un vairākposmu apstiprināšanas procedūrām apstiprinātāja iestāde atbilstoši 20. panta 4. punktam pārbauda, vai uz sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām attiecas atsevišķi tipa apstiprinājumi atbilstoši prasībām, kas piemērojamas laikā, kad tika piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.

(d)

attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem saskaņā ar pakāpeniskām, jauktām un vairākposmu apstiprināšanas procedūrām apstiprinātāja iestāde atbilstoši 20. panta 4. punktam pārbauda, vai uz sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām attiecas atsevišķi derīgi tipa apstiprinājumi atbilstoši prasībām, kas piemērojamas laikā, kad tika piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

24. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā skaidri norāda visas lappuses un katra dokumenta formātu, kā arī hronoloģiski reģistrē ES tipa apstiprināšanas pārvaldību.	Informācijas paketi var glabāt elektroniski, un tajā ir satura rādītājs, kurā skaidri norāda visas lappuses un katra dokumenta formātu, kā arī hronoloģiski reģistrē ES tipa apstiprināšanas pārvaldību.

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Apstiprinātāja iestāde atsaka ES tipa apstiprinājumu, ja secina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, lai gan atbilst piemērojamajām prasībām, tomēr nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta izsmeļošu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un izklāstot konstatēto faktu pierādījumus.

5. Apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja secina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, lai gan atbilst piemērojamām prasībām, tomēr apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta izsmeļošu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un izklāstot konstatēto faktu pierādījumus.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

24. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 20. panta 4. un 5. punktu pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas un vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrās apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar 20. pantu pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas un vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrās apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Apstiprinātāja iestāde par katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu, ko tā ir apstiprinājusi, viena mēneša laikā pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas vai grozīšanas nosūta pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pielikumus, tostarp testa ziņojumus, kas minēti 23. pantā. Kopiju nosūta, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu vai drošas elektroniskas datnes veidā.

1. Apstiprinātāja iestāde par katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu, ko tā ir apstiprinājusi, viena mēneša laikā pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas vai grozīšanas iesniedz tiešsaistes datubāzei informāciju, kas satur ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un pielikumus, tostarp testa ziņojumus, kas minēti 23. pantā.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde vai Komisija to pieprasa, apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētās prasības saņemšanas nosūta pieprasītājai apstiprinātājai iestādei ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu vai nosūtot tos drošas elektroniskas datnes veidā.

svītrots

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

25. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu.	4. Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu. Apstiprinātāja iestāde arī atjaunina šo informāciju tiešsaistes datubāzē.

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā — aizpildītu atbilstības sertifikāta paraugu.

(d)	gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā — aizpildītu transportlīdzekļa tipa atbilstības sertifikāta paraugu.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atbilstību šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām pierāda ar pilnvarotu tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem .	1. Īstenojot ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas procedūru, apstiprinātāja iestāde pārliecinās par atbilstību šajā regulā un attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām , šajā nolūkā izmantojot atbilstošus testus, ko veic pilnvaroti tehniskie dienesti .
	Testa ziņojumu formāts atbilst vispārīgajām prasībām, kuras izklāstītas V pielikuma 3. papildinājumā.

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ražotājs apstiprinātājai iestādei nodrošina tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vajadzīgi nepieciešamo testu veikšanai.	2. Ražotājs attiecīgajiem tehniskajiem dienestiem un apstiprinātājai iestādei nodrošina tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vajadzīgi nepieciešamo testu veikšanai.

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

28. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Nepieciešamos testus veic saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem. Ja attiecīgajos normatīvajos aktos izklāstītajām testa procedūrām ir norādīts vērtību diapazons, tehniskie dienesti var noteikt parametrus un nosacījumus, ar kādiem veic atbilstošos testus, kas minēti šī panta 1. punktā. Gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā iestādes nodrošina, ka testēšanai izraudzītie transportlīdzekļi atspoguļo sliktāko variantu attiecībā uz atbilstību konkrētajiem kritērijiem un ka izraudzītie transportlīdzekļi neizraisīs rezultātus, kas ir sistemātiski atšķirīgi no snieguma, kad šos transportlīdzekļus ekspluatē saprātīgi paredzamos normālas darbības un izmantošanas apstākļos.

Grozījums Nr. 348

Regulas priekšlikums

28. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Lai verificētu atbilstību Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10. punktam un 5. panta 2. punktam, Komisija, tipa apstiprinātājas iestādes un tehniskie dienesti var atkāpties no standarta testēšanas procedūrām un vērtību diapazona un izmaina nosacījumus un parametrus neparedzamā veidā, un jo īpaši to var darīt arī ārpus vērtībām un procedūrām, kas paredzētas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pārbauda statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu un atbilstības sertifikātu paraugu, pārliecinoties par to atbilstību 34. un 35. pantam, kā arī pārbauda, vai atbilstības sertifikātos ietvertie dati ir pareizi.	2. Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pārbauda atbilstošu un statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu un atbilstības sertifikātu paraugu, pārliecinoties par to atbilstību 34. un 35. pantam, kā arī pārbauda, vai atbilstības sertifikātos ietvertie dati ir pareizi.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātāja iestāde ar ražotāja telpās un ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem veic pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprinājumam. Apstiprinātāja iestāde pirmo no šīm pārbaudēm veic gada laikā no atbilstības sertifikātu izsniegšanas dienas. Apstiprinātāja iestāde turpmākās pārbaudes veic vismaz reizi gadā pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ko nosaka apstiprinātāja iestāde.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

29. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Veicot verifikācijas testēšanu saskaņā ar 2. un 4. punktu, apstiprinātāja iestāde izraugās citu tehnisko dienestu, kas nav sākotnējā tipa apstiprinājuma testiem izmantotais tehniskais dienests.

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

29. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu un secina, ka ražotājs vairs neizgatavo transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstoši apstiprinātajam tipam, vai secina, ka atbilstības sertifikāti vairs neatbilst 34. un 35. pantam, lai gan ražošana tiek turpināta, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūra tiek pareizi ievērota , vai anulē tipa apstiprinājumu.

5. Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu un secina, ka ražotājs vairs neizgatavo transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstoši apstiprinātajam tipam, šīs regulas prasībām vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām, vai secina, ka atbilstības sertifikāti vairs neatbilst 34. un 35. pantam, lai gan ražošana tiek turpināta, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības nodrošināšanas darbības tiek pareizi īstenotas , vai anulē tipa apstiprinājumu. Apstiprinātāja iestāde var nolemt, ka veiks visus nepieciešamos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar 53. un 54. pantu.

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izstrādā valsts nodevu struktūru tādu izdevumu segšanai , kas saistīti ar dalībvalsts tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbībām , kā arī ar tipa apstiprināšanas testiem un ražošanas atbilstības testiem un pārbaudēm , ko veic dalībvalsts pilnvarotie tehniskie dienesti.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek segti izdevumi , kas saistīti ar dalībvalsts tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbībām . Dalībvalstis var ieviest uz maksu balstītu struktūru vai finansēt šādas darbības no valsts budžeta, vai izmanot abu metožu kombināciju. Tehniskie dienesti šīs nodevas tiešā veidā neiekasē.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Minētās valsts nodevas iekasē no ražotājiem, kuri ir pieteikušies tipa apstiprinājumam attiecīgajā dalībvalstī. Tehniskie dienesti šīs nodevas tiešā veidā neiekasē .	2. Ja tiek izmantota uz maksu balstīta struktūra, minētās valsts nodevas iekasē no ražotājiem, kuri ir pieteikušies tipa apstiprinājumam attiecīgajā dalībvalstī. Ja ražošanas atbilstībai piemērot uz maksu balstītu struktūru, šīs valsts nodevas dalībvalsts iekasē no ražotāja dalībvalstī, kurā notiek ražošana .

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valsts nodevu struktūra aptver arī izmaksas par atbilstības verifikācijas pārbaudēm un testiem, ko saskaņā ar 9. pantu veic Komisija. Šīs iemaksas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 4. punktu (26).	3. Komisija nodrošina, ka tiek segtas izmaksas par pārbaudēm un testiem, ko saskaņā ar 9. pantu uzdod veikt Komisija. Šim nolūkam izmanto Eiropas Savienības vispārējo budžetu .

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

30. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis detalizēti informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu izstrādāto valsts nodevu struktūru . Pirmais paziņojums ir jāsniedz [šīs regulas spēkā stāšanās datums + 1 gads]. Par valsts nodevu struktūras secīgu atjaunināšanu katru gadu paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.	4. Dalībvalstis detalizēti informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu finansēšanas mehānismu vai mehānismiem . Pirmais paziņojums ir jāsniedz [šīs regulas spēkā stāšanās datums + 1 gads]. Par valsts nodevu struktūras secīgu atjaunināšanu katru gadu paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

30. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 3. punktā minētās papildu iemaksas, kas piemērojamas 1. punktā minētajām valsts nodevām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.	svītrots

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

31. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja apstiprinātāja iestāde secina, ka informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati ir tik būtiski mainīti, ka spēkā esošo tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, tā atsakās grozīt ES tipa apstiprinājumu un pieprasa ražotājam pieteikties jaunam ES tipa apstiprinājumam.	5. Ja apstiprinātāja iestāde secina, ka informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati ir mainīti un tādēļ spēkā esošo tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, tā atsakās grozīt ES tipa apstiprinājumu un pieprasa ražotājam pieteikties jaunam ES tipa apstiprinājumam.

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	Komisijas vai tirgus uzraudzības iestāžu veiktās verifikācijas testēšanas rezultāti liecina, ka nav ievēroti Savienības tiesību akti drošības vai vides jomā;

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu izsniedz uz 5 gadiem bez derīguma termiņa pagarināšanas iespējas. Derīguma termiņu norāda tipa apstiprinājuma sertifikātā. Beidzoties tipa apstiprinājuma sertifikāta derīgumam , to var atjaunot, ja ražotājs ir iesniedzis pieteikumu un tikai tad ja apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa, sistēmas , sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst visām attiecīgo normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jauniem šāda tipa transportlīdzekļiem , sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām .	1. Tipa apstiprinājumu M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas uzskaitītas saskaņā ar 1 . a punktu, izsniedz uz septiņiem gadiem, bet N2 , N3 , M2 , M3 un O kategorijas transportlīdzekļiem — uz 10 gadiem. Derīguma termiņu norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.
	Pirms tipa apstiprinājuma sertifikāta derīguma beigām to var atjaunot, ja ražotājs ir iesniedzis pieteikumu un tikai tad, ja apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka gatavs transportlīdzeklis atbilst visām attiecīgo normatīvo aktu prasībām , tostarp testēšanas protokoliem, attiecībā uz jauniem šī apstiprinātā tipa transportlīdzekļiem . Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka šo daļu piemēro, 28. pantā minētie testi nav jāveic.
	Lai apstiprinātāja iestāde varētu pildīt savus pienākumus, ražotājs pieteikumu iesniedz ne ātrāk kā 12 mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms ES tipa apstiprinājuma sertifikāta derīguma termiņa beigām.

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

33. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu principā izsniedz uz neierobežotu laiku. Tā kā dažām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām to rakstura vai tehnisku iezīmju dēļ var būt vajadzīga biežāka atjaunināšana, attiecīgo tipa apstiprinājumu izdod uz ierobežotu laiku — septiņiem gadiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 88. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot sarakstu ar sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kurām to rakstura dēļ tipa apstiprinājumu var izsniegt tikai uz ierobežotu laiku.

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	brīvprātīgā kārtā pilnīgi izbeidz ražot apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstošus transportlīdzekļus;

(b)	brīvprātīgā kārtā pilnīgi izbeidz ražot apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstošus transportlīdzekļus , kas jebkurā gadījumā ir uzskatāms par notikušu, ja iepriekšējos divos gados nav ražots neviens attiecīgā tipa transportlīdzeklis;

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Persona(-as), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir ražotāja darbinieks(-i) un ir pienācīgi pilnvarota(-as) pilnībā uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa konstruēšanu un izgatavošanu vai tā ražošanas atbilstību.	(4) Persona(-as), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir ražotāja darbinieks(-i) un ir pienācīgi pilnvarota(-as) uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa konstruēšanu un izgatavošanu vai tā ražošanas atbilstību.

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

36. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ekonomikas dalībnieki laiž tirgū tikai tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas marķēti atbilstoši šīs regulas prasībām.

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

38. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja nav veikti 1. punktā minētie vajadzīgie pasākumi normatīvo aktu pielāgošanai, Komisija var atļaut provizoriskā ES tipa apstiprinājuma paplašināšanu , pieņemot lēmumu un pēc tās dalībvalsts lūguma, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.	3. Ja nav veikti 1. punktā minētie vajadzīgie pasākumi normatīvo aktu pielāgošanai, Komisija var atļaut pagarināt provizoriskā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņu , pieņemot lēmumu un pēc tās dalībvalsts lūguma, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Jebkuram 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no vienas vai vairākām pamatprasībām , kas noteiktas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, ja šīs dalībvalstis nosaka atbilstošas alternatīvas prasības.	2. Jebkuram 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no atbilstības vienai vai vairākām prasībām , kas noteiktas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, ja šīs dalībvalstis nosaka atbilstošas alternatīvas prasības.

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

40. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Turklāt lielāku rīcības brīvību piešķir MVU, kuriem ir neliels ražošanas apjoms un kuri tāpēc nevar izpildīt to pašu kritēriju attiecībā uz termiņu, ko piemēro lielajiem ražotājiem.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

41. pants – 3. punkts – 2.a daļā (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja šī punkta pirmajā daļā minētajā triju mēnešu laikā nav izteikti iebildumi, tad valsts tipa apstiprinājums ir uzskatāms par pieņemtu.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

42. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Transportlīdzeklim, kas atbilst IV pielikuma I daļas 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām, vai speciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši IV pielikuma III daļai dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa individuālu ES apstiprinājumu.	1. Transportlīdzeklim, kas atbilst IV pielikuma I daļas 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām, vai speciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši IV pielikuma III daļai dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa individuālu ES apstiprinājumu. Uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem šis noteikums neattiecas.

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

42. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam ES apstiprinājumam iesniedz ražotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai pārstāvis, kas darbojas viņa vārdā, — ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.	2. Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam ES apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks, ražotājs vai ražotāja pārstāvis, ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

43. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību vienam vai vairākiem šīs regulas noteikumiem vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu pamatprasībām , ja šīs dalībvalstis nosaka attiecīgas alternatīvas prasības.	1. Konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību vienam vai vairākiem šīs regulas noteikumiem vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām , ja šīs dalībvalstis nosaka attiecīgas alternatīvas prasības.

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam valsts apstiprinājumam iesniedz ražotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai pārstāvis, kas darbojas viņa vārdā, — ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.	2. Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam valsts apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks, ražotājs vai ražotāja pārstāvis, ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

43. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāta veidlapa atbilst ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugam, kas noteikts VI pielikumā, un tajā ir norādīta vismaz informācija, kas vajadzīga, lai pieteiktos reģistrēšanai , kā paredzēts Padomes Direktīvā 1999/37/EK (28).	Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāta veidlapa atbilst ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugam, kas noteikts VI pielikumā, un tajā ir norādīta vismaz informācija, kura iekļauta ES individuālā apstiprinājuma sertifikāta paraugā , kas sniegts VI pielikumā .

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

44. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalsts atļauj darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, kuram cita dalībvalsts ir piešķīrusi individuālu valsts apstiprinājumu saskaņā ar 43. pantu, ja vien šai dalībvalstij nav pamatota iemesla uzskatīt, ka attiecīgās alternatīvās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro šajā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

45. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs regulas 43 . un 44 . pantā izklāstītās procedūras var piemērot konkrētam transportlīdzeklim, kuru atbilstoši vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrai pabeidz secīgos posmos.	1. Šīs regulas 42 . un 43 . pantā izklāstītās procedūras var piemērot konkrētam transportlīdzeklim, kuru atbilstoši vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrai pabeidz secīgos posmos. Uz transportlīdzekļiem, kas apstiprināti vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā, attiecas XVII pielikums.

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

45. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu nevar aizstāt ar 43 . un 44 . pantā izklāstītajām procedūrām un tās nevar piemērot , lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.	2. Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu nevar aizstāt ar 42 . un 43 . pantā izklāstītajām procedūrām un tās nepiemēro , lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nepabeigtus transportlīdzekļus var darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā , bet par transportlīdzekļu reģistrēšanu atbildīgās valsts iestādes var atteikt šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu un izmantošanu satiksmē.	Nepabeigtus transportlīdzekļus var darīt pieejamus tirgū, bet par transportlīdzekļu reģistrēšanu atbildīgās valsts iestādes var atteikt šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu , nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu satiksmē.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem, kas jau atradās Savienības teritorijā, bet vēl nebija darīti pieejami tirgū vai reģistrēti, vai nodoti ekspluatācijā, pirms to ES tipa apstiprinājums kļuva nederīgs.	Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem, kas jau atradās Savienības teritorijā, bet vēl nebija reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā, pirms to ES tipa apstiprinājums kļuva nederīgs.

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

47. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja ražotājs vēlas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus saskaņā ar 1. punktu, tas iesniedz attiecīgu pieprasījumu tajā dalībvalsts valsts iestādē, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu. Minētajā pieprasījumā precizē, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprināšanas prasībām, un norāda attiecīgo transportlīdzekļu VIN.

Ja ražotājs vēlas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus saskaņā ar 1. punktu, tas iesniedz attiecīgu pieprasījumu tajā dalībvalsts tipa apstiprinātājā iestādē, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu. Minētajā pieprasījumā precizē, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprināšanas prasībām, un norāda attiecīgo transportlīdzekļu VIN.

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

47. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā valsts iestāde trijos mēnešos pēc minētā pieprasījuma saņemšanas lemj, vai atļaut tādus transportlīdzekļus darīt pieejamus tirgū, reģistrēt un nodot ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī nosaka to transportlīdzekļu skaitu, attiecībā uz kuriem var piešķirt atļauju.	Attiecīgā valsts tipa apstiprinātāja iestāde trijos mēnešos pēc minētā pieprasījuma saņemšanas lemj, vai atļaut tādus transportlīdzekļus darīt pieejamus tirgū, reģistrēt un nodot ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī nosaka to transportlīdzekļu skaitu, attiecībā uz kuriem var piešķirt atļauju.

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

47. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Savienībā darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā var tikai tādus sērijas beigu transportlīdzekļus, kuriem ir derīgs atbilstības sertifikāts, ja tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas datuma, bet kuru tipa apstiprinājums ir kļuvis nederīgs atbilstoši 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam.	4. Savienībā reģistrēt vai nodot ekspluatācijā var tikai tādus sērijas beigu transportlīdzekļus, kuriem ir derīgs atbilstības sertifikāts, ja tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas datuma, bet kuru tipa apstiprinājums ir kļuvis nederīgs atbilstoši 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

47. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis glabā ziņas par to transportlīdzekļu VIN, kurus tās ir atļāvušas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar šo pantu.	6. Dalībvalstis glabā ziņas par to transportlīdzekļu VIN, kurus tās ir reģistrējušas vai nodevušas ekspluatācijā saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

49. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām , kas rada nopietnu apdraudējumu valsts līmenī	Valsts novērtējums attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, par kurām ir aizdomas, ka tās rada nopietnu apdraudējumu vai neatbilst prasībām

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu un šīs regulas 8. pantu vai ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, uz ko attiecas šī regula, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai, vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, tās par saviem secinājumiem nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi , kas piešķīra apstiprinājumu .

1. Gadījumos, kad, pamatojoties uz tirgus uzraudzības darbībām vai informāciju, ko sniedza apstiprinātāja iestāde, ražotāji vai sūdzības, vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, uz ko attiecas šī regula, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, vai neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, minētās tirgus uzraudzības iestādes veic novērtējumu šim transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai , aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pilnībā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm .

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā panta 1. punktā minētā apstiprinātāja iestāde novērtē šo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, novērtējumā aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.	svītrots

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Uz ražojuma riska novērtējumu attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pants.

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

49. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.	svītrots

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

49. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecīgā apstiprinātāja iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem un darbībām, kas jāveic ekonomikas dalībniekam.	svītrots

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

49.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	49.a pants
	Valsts procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu apdraudējumu vai ir neatbilstīgas
	1. Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 49. pantu vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nopietni apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrisko interešu aizsardzības aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, vai neatbilst šai regulai, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veic visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad to laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, vairs nerada šo risku vai šī neatbilstība ir novērsta.
	2. Ekonomikas dalībnieks atbilstīgi 11.–19. pantā minētajiem pienākumiem nodrošina, ka tiek veikti visi atbilstošie korektīvie pasākumi attiecīgajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras tas ir laidis tirgū, reģistrējis vai nodevis ekspluatācijā Savienībā.
	3. Ja ekonomikas dalībnieks neīsteno atbilstošus korektīvus pasākumus laikposmā, kas minēts 1. punktā, vai ja risks rada nepieciešamību ātri rīkoties, valsts iestādes īsteno visus attiecīgos pagaidu ierobežojošos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu attiecīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pieejamību tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā savas valsts tirgū vai lai tās izņemtu no minētā tirgus vai atsauktu.
	Uz šajā punktā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

50. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņošanas un iebildumu izteikšanas procedūras saistībā ar valsts līmenī īstenotiem ierobežojošiem pasākumiem	Korektīvie un ierobežojošie pasākumi ES līmenī

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par ierobežojošiem pasākumiem , kas veikti saskaņā ar 49 . panta 1. un 5. punktu .

Dalībvalsts, kas veic korektīvos pasākumus un ierobežojošos pasākumus saskaņā ar 50. panta 1. un 3. punktu, nekavējoties paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot elektronisko sistēmu , kas minēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantā . Minētā dalībvalsts par saviem secinājumiem nekavējoties informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu .

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

50. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, īpaši tos, kas vajadzīgi, lai identificētu neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, to izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību un saistīto apdraudējumu, veikto valsts ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus.

2. Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, īpaši tos, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, to izcelsmi, neatbilstības būtību un /vai saistīto apdraudējumu, veikto valsts korektīvo vai ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus. Tā arī norāda, vai risku izraisa kāds no šādiem apstākļiem:

(a)	transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula;

(b)	nepilnības attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

50. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Regulas 49. panta 1. punktā minētā apstiprinātāja iestāde norāda, vai neatbilstību izraisa kāds no šādiem apstākļiem:

svītrots

(a)	transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula;

(b)	nepilnības attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

50. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis, kas nav dalībvalsts, kura uzsāka procedūru, viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī sniedz visu papildu informāciju, kas ir to rīcībā, saistībā ar attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību, kā arī — gadījumā, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam — par saviem iebildumiem.

svītrots

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

50. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a. Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas neviena cita dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret dalībvalsts īstenotu korektīvu vai ierobežojošu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti ekvivalenti korektīvi vai ierobežojoši pasākumi.

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

50. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas kāda cita dalībvalsts vai Komisija ir iebildusi pret dalībvalsts īstenotu ierobežojošu pasākumu, Komisija minēto pasākumu novērtē saskaņā ar 51. pantu .	4. Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma kāda cita dalībvalsts vai Komisija ir iebildusi pret dalībvalsts īstenotu korektīvu vai ierobežojošu pasākumu vai ja Komisija uzskata , ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem .

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

50. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena cita dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret dalībvalsts īstenotu ierobežojošu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti līdzīgi ierobežojoši pasākumi.	5. Pamatojoties uz minētās apspriešanās rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus par saskaņotiem korektīviem vai ierobežojošiem pasākumiem Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
	Komisija šos īstenošanas aktus adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis šos īstenošanas aktus piemēro nekavējoties. Tās attiecīgi informē Komisiju.

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

50. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir nepamatots, Komisija pieņem īstenošanas aktus, pieprasot, lai attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo šo pasākumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

50. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.b Ja valsts pasākums ir atzīts par pamatotu un neatbilstības risks ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina:

(a)	attiecībā uz normatīvajiem aktiem — attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;

(b)	attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem — attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

51. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

51. pants

svītrots

Savienības drošības procedūra

1. Ja, veicot 50. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, pret dalībvalsts īstenoto pasākumu tiek izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem nekavējoties novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis nekavējoties īsteno Komisijas lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

2. Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pamatots, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasībām neatbilstīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšanu no sava tirgus, un attiecīgi informē Komisiju. Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums nav pamatots, attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo pasākumu saskaņā ar 1. punktā minēto Komisijas lēmumu.

3. Ja valsts pasākums ir atzīts par pamatotu un ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina šādus atbilstīgus pasākumus:

(a)	attiecībā uz normatīvajiem aktiem Komisija ierosina attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;

(b)	attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem Komisija ierosina attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

51.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

51.a pants

Korektīvi un ierobežojoši pasākumi pēc Komisijas tirgus uzraudzības darbībām

1. Ja pēc pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu Komisija konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nopietni apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrisko interešu aizsardzības aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, vai neatbilst šai regulai, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veic visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad to laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, vairs nerada šo risku vai šī neatbilstība ir novērsta.

Ja ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus korektīvos pasākumus termiņā, kas minēts pirmajā daļā, vai ja apdraudējuma gadījumā nepieciešama ātra rīcība, Komisija pieņem īstenošanas aktus, izklāstot Savienības korektīvos vai ierobežojošos pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Komisija šos īstenošanas aktus adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis šos īstenošanas aktus piemēro nekavējoties. Tās attiecīgi informē Komisiju.

2. Ja neatbilstības risks ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina:

(a)	attiecībā uz normatīvajiem aktiem — attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;

(b)	attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem — attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

52. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
52. pants	svītrots
Prasībām atbilstīgi transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas rada nopietnu apdraudējumu drošībai vai nopietnu apdraudējumu veselībai un videi
1. Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 49. panta 1. punktu dalībvalsts konstatē, ka, lai gan transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst piemērojamām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr tās nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad tā laista tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, vairs nerada šādu risku, vai arī tā veic ierobežojošus pasākumus, lai šādu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izņemtu no tirgus vai atsauktu to samērīgā laikposmā atkarībā no apdraudējuma būtības.
Dalībvalsts var atteikties reģistrēt šādus transportlīdzekļus, kamēr ekonomikas dalībnieks nav veicis visus atbilstīgos korektīvos pasākumus.
2. Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka atbilstīgi korektīvi pasākumi tiek īstenoti attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas minētas 1. punktā.
3. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma dienas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieejamajiem datiem, īpaši par datiem, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskā vienības izcelsmi un piegādes ķēdi, saistītā apdraudējuma būtību, kā arī īstenoto valsts pasākumu būtību un ilgumu.
4. Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un novērtē dalībvalsts īstenoto pasākumu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija lemj, vai 1. punktā minētais valsts pasākums ir uzskatāms par pamatotu, un attiecīgā gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
5. Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

53. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
53. pants	svītrots
Vispārīgas prasības saistībā ar neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām
1. Ja transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir atbilstības sertifikāts vai apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam vai šīs regulas noteikumiem vai ir tikušas apstiprinātas, pamatojoties uz nepareiziem datiem, apstiprinātājas iestādes, tirgus uzraudzības iestādes vai Komisija var veikt nepieciešamos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pantu, lai aizliegtu vai ierobežotu neatbilstīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību darīšanu pieejamus tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā vai lai izņemtu tos no minētā tirgus vai atsauktu tos, tostarp anulēt tipa apstiprinājumu, ko izsniegusi apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, līdz brīdim, kamēr attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir veicis visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību.
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā novirzes no sīki izklāstītajiem datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam.

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

54. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņošanas un iebildumu izteikšanas procedūras saistībā ar neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām	Neatbilstība ES tipa apstiprinājumam

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šīs regulas prasībām vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem , vai ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir piešķirts atbilstības sertifikāts vai kurām ir apstiprinājuma marķējums , neatbilst apstiprinātajam tipam , tā var īstenot atbilstīgus ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu .

1. Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka piešķirtais tipa apstiprinājums neatbilst šai regulai , tā atsakās atzīt šādu apstiprinājumu. Tā paziņo par to apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu , pārējām dalībvalstīm , kā arī Komisijai .

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

54. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, vai Komisija arī pieprasa apstiprinātājai iestādei , kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pārbaudīt, vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudīt, vai ir nodrošināts, ka tiek panākta jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstība .

2. Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma šo tipa apstiprinājuma neatbilstību apstiprina apstiprinātāja iestāde , kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, apstiprinātāja iestāde tipa apstiprinājumu atsauc .

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

54. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ja transportlīdzekļa neatbilstību izraisa sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, 2. punktā minēto pieprasījumu adresē arī tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķajai tehniskajai vienībai.	svītrots

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

54. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprinājumu, ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstību izraisa sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kas ir nepabeigtā transportlīdzekļa daļa, vai to izraisa pats nepabeigtais transportlīdzeklis, 2. punktā minēto pieprasījumu adresē arī tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķajai tehniskajai vienībai vai nepabeigtajam transportlīdzeklim.

svītrots

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

54. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, saņem 1.-4. punktā minēto pieprasījumu, tā novērtē attiecīgos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības, novērtējumā aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Apstiprinātāja iestāde pārbauda arī datus, pamatojoties uz kuriem apstiprinājums tika piešķirts. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātāju iestādi.

svītrots

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

54. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja neatbilstību konstatē apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, minētā apstiprinātāja iestāde nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veiktu visus atbilstīgos korektīvos pasākumus nolūkā nodrošināt transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, un vajadzības gadījumā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas īsteno 53. panta 1. punktā minētos pasākumus.

svītrots

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

54. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Valsts iestādes, kas īsteno ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu, par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.	svītrots

Grozījums Nr. 235

Regulas priekšlikums

54. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma sniegšanas par ierobežojošiem pasākumiem, ko īsteno apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde saskaņā ar 53. panta 1. punktu , cita dalībvalsts izsaka iebildumus attiecībā uz paziņoto ierobežojošo pasākumu vai ja Komisija konstatē neatbilstību saskaņā ar 9. panta 5. punktu , Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un izvērtē īstenoto valsts pasākumu. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija var nolemt veikt nepieciešamos ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 53. panta 1. punktā, pieņemot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā .

Ja viena mēneša laikā pēc apstiprinātājas iestādes paziņojuma par tipa apstiprinājuma atteikumu tā apstiprinātāja iestāde , kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu , izsaka iebildumus, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un attiecīgo ekonomikas dalībnieku .

Grozījums Nr. 236

Regulas priekšlikums

54. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai saskaņā ar 1. punktu pieņemtais ES tipa apstiprinājuma atteikums ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 237

Regulas priekšlikums

54. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b Ja pēc Komisijas pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu Komisija uzskata, ka piešķirtais tipa apstiprinājums neatbilst šai regulai, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un attiecīgo ekonomikas dalībnieku. Pēc šādas apspriešanās Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai piešķirtais tipa apstiprinājums atbilst šai regulai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 238

Regulas priekšlikums

54. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Ja viena mēneša laikā pēc to ierobežojošo pasākumu paziņošanas, kas veikti saskaņā ar 53. panta 1. punktu, ne cita dalībvalsts, ne Komisija neizsaka iebildumus par dalībvalsts īstenoto ierobežojošo pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti līdzīgi ierobežojoši pasākumi.

9. Ražojumiem, uz ko attiecas neatbilstīgs tipa apstiprinājums un kas jau darīti pieejami tirgū , piemēro 49. līdz 53 . pantu .

Grozījums Nr. 239

Regulas priekšlikums

55. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[…]	svītrots

Grozījums Nr. 240

Regulas priekšlikums

56. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[…]	svītrots

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

57. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
57. pants	svītrots
Vispārīgi noteikumi par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšanu
1. Ražotājs, kuram ir piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums un kura pienākums ir atsaukt transportlīdzekļus saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 17. panta 2. punktu, 49. panta 1. un 6. punktu, 51. panta 4. punktu, 52. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, nekavējoties par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
2. Sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājs, kuram ir piešķirts ES tipa apstiprinājums un kura pienākums ir atsaukt sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 17. panta 2. punktu, 49. panta 1. un 6. punktu, 51. panta 4. punktu, 52. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, nekavējoties par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu.
3. Ražotājs apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību un attiecīgā gadījumā novērstu Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantā minēto nopietno apdraudējumu.
Apstiprinātāja iestāde veic novērtējumu, lai pārbaudītu, vai ierosinātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pietiekami un savlaicīgi, kā arī nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par tiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā ir apstiprinājusi.

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

58. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[…]	svītrots

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

59. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
59. pants	svītrots
Ekonomikas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem, lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1. Izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu cilvēku veselības, drošības vai vides apdraudējumu, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam tiek dota iespēja iesniegt dokumentus valsts iestādē atbilstošā laika posmā, pirms dalībvalstu iestādes pieņem pasākumus saskaņā ar 49.–58. pantu.
Ja pasākums ir veikts, neuzklausot ekonomikas dalībnieku, ekonomikas dalībniekam tiek dota iespēja iesniegt dokumentus, tiklīdz tas ir iespējams, un pēc tam valsts iestāde minēto pasākumu nekavējoties pārskata.
2. Attiecībā uz visiem pasākumiem, ko valsts iestādes pieņem, precīzi izklāsta šo pasākumu pamatojumu.
Ja šādu pasākumu adresē konkrētam ekonomikas dalībniekam, to nekavējoties dara zināmu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, kuru vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tas var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.
Ja pasākums ir vispārējs, par to atbilstīgi informē ar publikāciju valsts oficiālajā vēstnesī vai līdzvērtīgā veidā.
3. Tiklīdz ekonomikas dalībnieks pierāda, ka ir veikts efektīvs korektīvs pasākums, visus valsts iestāžu pieņemtos pasākumus nekavējoties atceļ vai groza.

Grozījums Nr. 244

Regulas priekšlikums

60. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētajā deleģētajā aktā precizē ANO/EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus.

Minētajā deleģētajā aktā precizē ANO/EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus , un jo īpaši attiecīgos gadījumos, ja tas ir vajadzīgs tipa apstiprināšanai, transportlīdzekļiem norāda datumus, kad tie pirmoreiz reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, un sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām norāda datumu, kad tās ir darītas pieejamas tirgū .

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ražotājs nesniedz tādu tehnisku informāciju par šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos paredzētajiem sīki izklāstītajiem datiem saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kura atšķiras no sīki izklāstītajiem datiem par apstiprinātājas iestādes apstiprināto tipu.

1. Ražotājs nesniedz tādu tehnisku informāciju par šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos , vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajiem sīki izklāstītajiem datiem saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kura atšķiras no sīki izklāstītajiem datiem par apstiprinātājas iestādes apstiprināto tipu.

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem uzņēmējiem ir neierobežota un standartizēta piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp atbilstīgai programmatūrai , un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem uzņēmējiem ir neierobežota , standartizēta un nediskriminējoša piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp pilnīgām atsaucēm un attiecīgās programmatūras lejuplādēšanai , un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai. Informāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu formātā. Neatkarīgiem uzņēmējiem ir piekļuve ražotāju un pilnvaroto tirgotāju un remontētāju izmantotajiem attālinātās diagnostikas pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

65. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Šo piekļuvi jo īpaši nodrošina veidā , kas nav diskriminējošs salīdzinājumā ar pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem paredzētajiem noteikumiem vai nodrošināto piekļuvi .

Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Neatkarīgiem uzņēmējiem, kas nav remontētāji, informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā , ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem IT rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem uzņēmējiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu .

Grozījums Nr. 248

Regulas priekšlikums

65. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3a. Transportlīdzekļa OBD, diagnostikas, remonta un apkopes nolūkā tiešā transportlīdzekļa datu plūsma ir pieejama standartizētā savienotājā, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 83 XI pielikuma 1. papildinājuma 6.5.1.4. punktā un ANO Noteikumu Nr. 49 9.B pielikumā.

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

65. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XVIII pielikuma grozīšanai un papildināšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises vai novērst ļaunprātīgu izmantošanu, atjauninot prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pieņemot un integrējot iepriekš 2. un 3. punktā minētos standartus. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 88. pantu, lai grozītu šo regulu, izveidojot XVIIIA pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnoloģiju attīstību digitālo datu apmaiņas jomā, kur izmanto bezvadu plaša apgabala tīklu, tādējādi nodrošinot neatkarīgiem uzņēmumiem ilgstošu tiešu piekļuvi transportlīdzekļa datiem un resursiem un turklāt konkurences neitralitāti ar tehnisko projektu.

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

66. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Galaražotājs atbild par to, lai neatkarīgajiem uzņēmējiem tiktu nodrošināta informācija par gatavu transportlīdzekli .	2. Vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā galaražotājs atbild par to, lai būtu pieejama transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija , kura attiecas uz galaražotāja ražošanas posmu vai posmiem, un lai būtu norādīta saite uz iepriekšējo posmu vai posmiem .

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas nav 65. panta 8 . punktā minētā informācija. Maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais uzņēmējs izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves informācijai.	1. Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas nav 65. panta 9 . punktā minētā informācija. Maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais uzņēmējs izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves informācijai.

Grozījums Nr. 252

Regulas priekšlikums

69. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja neatkarīgs uzņēmējs vai nozares apvienība, kas pārstāv neatkarīgus uzņēmējus, iesniedz apstiprinātājai iestādei sūdzību par to, ka ražotājs nepilda 65.–70. pantā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde veic revīziju, lai pārbaudītu ražotāja atbilstību. Apstiprinātāja iestāde pieprasa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, izmeklēt sūdzību un pēc tam pieprasīt transportlīdzekļa ražotājam pierādījumus par to, ka ražotāja sistēma atbilst regulai. Izmeklēšanas rezultātus trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo valsts apstiprinātājai iestādei un neatkarīgajam uzņēmējam vai attiecīgajai nozares apvienībai.

Grozījums Nr. 253

Regulas priekšlikums

71. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tipa apstiprinātāja iestāde, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi saskaņā ar 7. panta 3. punktu, turpmāk — “tipa apstiprinātāja iestāde”, ir atbildīga par tehnisko dienestu, tostarp attiecīgā gadījumā par to apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu, novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību.

1. Tipa apstiprinātāja iestāde, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi saskaņā ar 7. panta 3. punktu, vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 pilnvarota akreditācijas struktūra (kopā “pilnvarojošā iestāde”) ir atbildīga par tehnisko dienestu attiecīgajā dalībvalstī , tostarp attiecīgā gadījumā par to apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu, novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību.

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

71. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tipa apstiprinātāja iestāde tiek izveidota, organizēta un darbojas tā, lai aizsargātu tās objektivitāti un taisnīgumu un novērstu jebkādu interešu konfliktu ar tehniskajiem dienestiem.	2. Pilnvarojošā iestāde tiek izveidota, organizēta un darbojas tā, lai aizsargātu tās objektivitāti un taisnīgumu un novērstu jebkādu interešu konfliktu ar tehniskajiem dienestiem.

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

71. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tipa apstiprinātāja iestāde ir organizēta tā, lai paziņojumu par tehnisko dienestu sniegtu personāls, kas nav veicis minētā tehniskā dienesta novērtējumu.	3. Pilnvarojošā iestāde ir organizēta tā, lai paziņojumu par tehnisko dienestu sniegtu personāls, kas nav veicis minētā tehniskā dienesta novērtējumu.

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

71. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Tipa apstiprinātāja iestāde neveic darbības, kuras veic tehniskie dienesti, un nesniedz konsultācijas, pamatojoties uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.	4. Pilnvarojošā iestāde neveic darbības, kuras veic tehniskie dienesti, un nesniedz konsultācijas, pamatojoties uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

71. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tipa apstiprinātāja iestāde aizsargā iegūtās informācijas konfidencialitāti.	5. Pilnvarojošā iestāde aizsargā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

71. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Tipa apstiprinātājas iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku, lai pienācīgi varētu izpildīt uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā.	6. Pilnvarojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku, lai pienācīgi varētu izpildīt uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā.

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

71. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Reizi divos gados divas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes veic tipa apstiprinātājas iestādes salīdzinošu izvērtēšanu.	svītrots
Dalībvalstis sastāda salīdzinošās izvērtēšanas gada plānu, nodrošinot atbilstīgu rotāciju attiecībā uz tipa apstiprinātājām iestādēm, kuras veic izvērtēšanu, un tipa apstiprinātājām iestādēm, kuras izvērtējamas, un iesniedz to Komisijai.
Salīdzinošajā izvērtēšanā ietver tā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas, par kuru atbild izvērtējamā iestāde. Komisija var piedalīties izvērtēšanā, un lēmumu piedalīties tā pieņem uz riska novērtējuma analīzes pamata.

Grozījums Nr. 260

Regulas priekšlikums

71. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Par salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā forumā, pamatojoties uz šo rezultātu novērtējumu, ko veikusi Komisija, un sniedz ieteikumus.	svītrots

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

71. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Dalībvalstis sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par to, kā tās īstenojušas salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā sniegtos ieteikumus.	svītrots

Grozījums Nr. 262

Regulas priekšlikums

72. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	B kategorija — šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos norādīto testu uzraudzība, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās;

(b)	B kategorija — šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos norādīto testu (tostarp testu sagatavošanas) uzraudzība, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās; testu sagatavošanu un uzraudzību veic uzraugs no tehniskā dienesta;

Grozījums Nr. 263

Regulas priekšlikums

72. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir akreditēts ražotāja iekšējais tehniskais dienests, kā minēts 76. pantā.	3. Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir tehniskais dienests, kas ir tipa apstiprinātājas iestādes struktūrvienība, un akreditēts ražotāja iekšējais tehniskais dienests, kā minēts 76. pantā.

Grozījums Nr. 264

Regulas priekšlikums

73. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, pildot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz apstiprinātāju iestādi vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.	5. Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, pildot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz pilnvarojošo iestādi vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

74. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tehniskais dienests spēj veikt visas darbības, kuru veikšanai tas piesakās, lai tiktu pilnvarots saskaņā ar 72. panta 1. punktu. Tas tipa apstiprinātājai iestādei pierāda, ka tas atbilst visiem turpmāk minētajiem aspektiem, proti, ka:	1. Tehniskais dienests spēj veikt visas darbības, kuru veikšanai tas piesakās, lai tiktu pilnvarots saskaņā ar 72. panta 1. punktu. Tas pilnvarojošajai iestādei vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūrai pierāda, ka tas atbilst visiem turpmāk minētajiem aspektiem, proti, ka:

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

75. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar pilnvarojošās tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu tehniskie dienesti var pieņemt apakšuzņēmējus dažu to kategoriju darbību izpildei, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 72. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam.	1. Ar pilnvarojošās iestādes vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūras piekrišanu tehniskie dienesti var pieņemt apakšuzņēmējus dažu to kategoriju darbību izpildei, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 72. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam.

Grozījums Nr. 267

Regulas priekšlikums

75. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots, vai šo uzdevumu izpildi uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 73. un 74. panta prasībām, un attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi.

Grozījums Nr. 268

Regulas priekšlikums

75. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Tehniskie dienesti tipa apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, kurus tie veikuši.	4. Tehniskie dienesti pilnvarojošās iestādes vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūras vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, kurus tie veikuši.

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

75. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Tehnisko dienestu apakšuzņēmējus dara zināmus tipa apstiprinātājai iestādei, un Komisija publisko to nosaukumus.

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

76. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	tajā veic revīziju saskaņā ar 80. pantu, izņemot to, ka “revidentu apvienotā komiteja” aizstāj “tipa apstiprinātāju iestādi” visā tekstā un attiecīgi veic savus uzdevumus; revīzija pierāda atbilstību a), b) un c) apakšpunktam;

Grozījums Nr. 271

Regulas priekšlikums

76. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs regulas 78. panta piemērošanas nolūkā par iekšējo tehnisko dienestu Komisijai nav jāpaziņo, bet ražotājs, kura struktūrā šis dienests ietilpst, vai valsts akreditācijas struktūra pēc attiecīga pieprasījuma sniedz tipa apstiprinātājai iestādei informāciju par iekšējā tehniskā dienesta akreditāciju .	3. Par iekšējo tehnisko dienestu paziņo Komisijai saskaņā ar 78. pantu .

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

77. pants – - 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- 1. Tehniskais dienests, kas piesakās pilnvarojumam, saskaņā ar V pielikuma 2. papildinājuma 4. daļu iesniedz oficiālu pieteikumu tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā vēlas tikt pilnvarots. Darbības, kuru veikšanas pilnvarojumam tehniskais dienests piesakās, norāda pieteikumā saskaņā ar 72. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 273

Regulas priekšlikums

77. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms tehniskā dienesta pilnvarošanas tipa apstiprinātāja iestāde to novērtē atbilstoši novērtēšanas kontrollapai, kurā ietvertas vismaz V pielikuma 2. papildinājumā minētās prasības. Šajā novērtējumā ietver tehniskā dienesta, kurš piesakās pilnvarojumam, telpu novērtējumu uz vietas, kā arī attiecīgā gadījumā visu to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju novērtējumu, kuru darbības vieta ir Savienībā vai ārpus tās.

Pirms tipa apstiprinātāja iestāde pilnvaro tehnisko dienestu, tipa apstiprinātāja iestāde vai 71. panta 1. punktā minētā akreditācijas struktūra to novērtē atbilstoši saskaņotai novērtēšanas kontrollapai, kurā ietvertas vismaz V pielikuma 2. papildinājumā minētās prasības. Šajā novērtējumā ietver tehniskā dienesta, kurš piesakās pilnvarojumam, telpu novērtējumu uz vietas, kā arī attiecīgā gadījumā visu to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju novērtējumu, kuru darbības vieta ir Savienībā vai ārpus tās.

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

77. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vismaz divu citu dalībvalstu tipa apstiprinātāju iestāžu pārstāvji , saskaņojot savu darbību ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu , veic darbību , un kopā ar Komisijas pārstāvi veido apvienoto novērtēšanas grupu un piedalās pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtēšanā , tostarp novērtēšanā uz vietas . Tās dalībvalsts pilnvarojošā tipa apstiprinātāja iestāde , kurā darbību veic tehniskais dienests , kurš iesniedzis pieteikumu , minētajiem pārstāvjiem nodrošina savlaicīgu piekļuvi dokumentiem , kas nepieciešami pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtēšanai .

1.b Gadījumos, kad tipa apstiprinātāja iestāde veic novērtēšanu , Komisijas pārstāvis piedalās apvienotajā novērtēšanas grupā ar pilnvarojošo iestādi, kas veic pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtējumu , tostarp novērtējumu uz vietas. Lai šo uzdevumu pildītu , Komisijai atklāta piedāvājumu konkursa rezultātā slēdz līgumu ar trešām personām — neatkarīgiem revidentiem. Revidenti savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Revidenti ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus saskaņā ar tiesību aktiem, kas šajā ziņā ir piemērojami. Dalībvalstis sniedz nepieciešamo atbalstu un nodrošina visus dokumentus un atbalstu , ko revidenti pieprasa, lai izpildītu savus pienākumus. Dalībvalstis nodrošina , lai revidentiem būtu pieejamas gan visas ēkas un atsevišķas to telpas , gan visa informācija, tostarp datorsistēmas un programmatūra , kas viņiem ir vajadzīgas pienākumu izpildei .

(77. panta sākumā; punktu secība tiek mainīta un attiecīgi mainās arī punktu numerācija.)

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

77. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a. Gadījumos, kad novērtējumu veic akreditācijas struktūra pieteikuma iesniedzēja tehniskais dienests sniedz tipa apstiprinātājai iestādei derīgu akreditācijas sertifikātu un attiecīgu novērtējuma ziņojumu, kas apliecina atbilstību V pielikuma 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām attiecībā uz darbībām, uz kurām pieteikuma iesniedzēja tehniskais dienests piesakās pilnvarojuma saņemšanai.

(77. panta sākumā; punktu secība tiek mainīta un attiecīgi mainās arī punktu numerācija.)

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

77. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Ja tehniskais dienests ir pieprasījis pilnvarojumu vairākām tipa apstiprinātājām iestādēm saskaņā ar 78. panta 3. punktu, novērtējumu veic tikai vienu reizi, ievērojot nosacījumu, ka tehniskā dienesta pilnvarojuma darbības joma ir aptverta šajā novērtējumā.

(77. panta sākumā; punktu secība tiek mainīta un attiecīgi mainās arī punktu numerācija.)

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

77. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis paziņo Komisijai to tipa apstiprinātājas iestādes pārstāvju vārdus un uzvārdus, kurus aicināt uz katru apvienoto novērtējumu.	5. Dalībvalstis paziņo Komisijai to pilnvarojošās iestādes pārstāvju vārdus un uzvārdus, kurus aicināt uz katru apvienoto novērtējumu.

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

77. pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tipa apstiprinātāja iestāde par novērtējuma ziņojumu paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu pilnvarojošajām iestādēm, sniedzot tām dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas ieviesti, lai regulāri uzraudzītu tehnisko dienestu un nodrošinātu, ka tas arī turpmāk atbilst šīs regulas prasībām.	Pilnvarojošā iestāde par novērtējuma ziņojumu paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu pilnvarojošajām iestādēm, sniedzot tām dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas ieviesti, lai regulāri uzraudzītu tehnisko dienestu un nodrošinātu, ka tas arī turpmāk atbilst šīs regulas prasībām.

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

77. pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt paziņotāja tipa apstiprinātāja iestāde sniedz pierādījumus par kompetenta personāla pieejamību tehniskā dienesta uzraudzībai saskaņā ar 71. panta 6. punktu.	Turklāt pilnvarojošā iestāde , kas paziņo par novērtējuma ziņojumu, sniedz pierādījumus par kompetenta personāla pieejamību tehniskā dienesta uzraudzībai saskaņā ar 71. panta 6. punktu.

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

77. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes un Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma par novērtējuma ziņojumu un dokumentāro pierādījumu saņemšanas var pārskatīt šo novērtējuma ziņojumu un dokumentāros pierādījumus, uzdot jautājumus vai paust bažas un pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus.	8. Pārējo dalībvalstu pilnvarojošās iestādes un Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma par novērtējuma ziņojumu un dokumentāro pierādījumu saņemšanas var pārskatīt šo novērtējuma ziņojumu un dokumentāros pierādījumus, uzdot jautājumus vai paust bažas un pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus.

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

77. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, atbild uz jautājumiem, paustajām bažām un papildu dokumentāro pierādījumu pieprasījumiem četrās nedēļās no dienas, kad tie tika saņemti.	9. Tās dalībvalsts pilnvarojošā iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, atbild uz jautājumiem, paustajām bažām un papildu dokumentāro pierādījumu pieprasījumiem četrās nedēļās no dienas, kad tie tika saņemti.

Grozījums Nr. 282

Regulas priekšlikums

77. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Četrās nedēļās pēc 9. punktā minēto atbilžu saņemšanas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes vai Komisija var individuāli vai kopīgi adresēt ieteikumus tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedza pieteikumu. Pieņemot lēmumu par tehniskā dienesta pilnvarošanu, minētā tipa apstiprinātāja iestāde ņem šos ieteikumus vērā. Ja minētā tipa apstiprinātāja iestāde nolemj neievērot pārējo dalībvalstu vai Komisijas sniegtos ieteikumus, tā divās nedēļās pēc sava lēmuma pieņemšanas min tā iemeslus.

10. Četrās nedēļās pēc 9. punktā minēto atbilžu saņemšanas pārējo dalībvalstu pilnvarojošās iestādes vai Komisija var individuāli vai kopīgi adresēt ieteikumus tās dalībvalsts pilnvarojošajai iestādei, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedza pieteikumu. Pieņemot lēmumu par tehniskā dienesta pilnvarošanu, minētā pilnvarojošā iestāde ņem šos ieteikumus vērā. Ja minētā pilnvarojošā iestāde nolemj neievērot pārējo dalībvalstu vai Komisijas sniegtos ieteikumus, tā divās nedēļās pēc sava lēmuma pieņemšanas min tā iemeslus.

Grozījums Nr. 283

Regulas priekšlikums

78. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts vai Komisija 28 dienās pēc paziņojuma sniegšanas var paust rakstiskus iebildumus, norādot savus argumentus, saistībā ar tehnisko dienestu vai tā uzraudzību, ko veic tipa apstiprinātāja iestāde. Ja dalībvalsts vai Komisija pauž iebildumus, paziņojuma spēkā esību aptur. Tādā gadījumā Komisija apspriežas ar iesaistītajām personām un , pieņemot īstenošanas aktu , lemj par to, vai paziņojuma apturēšanu var vai nevar atcelt. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 87. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

Dalībvalsts vai Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma sniegšanas var paust rakstiskus iebildumus, norādot savus argumentus, saistībā ar tehnisko dienestu vai tā uzraudzību, ko veic pilnvarojošā iestāde. Ja dalībvalsts vai Komisija pauž iebildumus, paziņojuma spēkā esību aptur. Tādā gadījumā Komisija apspriežas ar iesaistītajām personām un pieņem īstenošanas aktus , lai lemtu par to, vai paziņojuma apturēšanu var vai nevar atcelt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 87. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 284

Regulas priekšlikums

78. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot vairākas tipa apstiprinātājas iestādes, un šo tipa apstiprinātāju iestāžu dalībvalstis var par to paziņot Komisijai neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko attiecīgais tehniskais dienests veiks saskaņā ar 72. panta 1. punktu.	3. Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot vairākas pilnvarojošās iestādes, un šo pilnvarojošo iestāžu dalībvalstis var par to paziņot Komisijai neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko attiecīgais tehniskais dienests veiks saskaņā ar 72. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 285

Regulas priekšlikums

78. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja saskaņā ar kādu IV pielikumā minētu normatīvo aktu tipa apstiprinātājai iestādei ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra tādas darbības veikšanai, kas nav iekļauta 72. panta 1. punktā minēto kategoriju darbībās, tad dalībvalsts sniedz 1. punktā minēto paziņojumu.	4. Ja saskaņā ar kādu IV pielikumā minētu normatīvo aktu pilnvarojošajai iestādei ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra tādas darbības veikšanai, kas nav iekļauta 72. panta 1. punktā minēto kategoriju darbībās, tad dalībvalsts sniedz 1. punktā minēto paziņojumu.

Grozījums Nr. 286

Regulas priekšlikums

79. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja tipa apstiprinātāja iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā atkarībā no minēto prasību neizpildes apmēra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pilnvarojumu.	Ja pilnvarojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā atkarībā no minēto prasību neizpildes apmēra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pilnvarojumu.

Grozījums Nr. 287

Regulas priekšlikums

79. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tipa apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pilnvarojuma apturēšanu, ierobežošanu vai atsaukšanu.	Pilnvarojošā iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pilnvarojuma apturēšanu, ierobežošanu vai atsaukšanu.

Grozījums Nr. 288

Regulas priekšlikums

79. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās tipa apstiprinātājas iestādes un Komisiju, ja tehniskā dienesta neatbilstība ietekmē tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdevis tehniskais dienests, attiecībā uz kuru tiek mainīts paziņojums.	Pilnvarojošā iestāde informē pārējās pilnvarojošās iestādes un Komisiju, ja tehniskā dienesta neatbilstība ietekmē tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdevis tehniskais dienests, attiecībā uz kuru tiek mainīts paziņojums.

Grozījums Nr. 289

Regulas priekšlikums

79. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Divos mēnešos pēc informēšanas par izmaiņām paziņojumā tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai un pārējām tipa apstiprinātājām iestādēm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem saistībā ar neatbilstību. Ja ir jānodrošina jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, pilnvarojošā tipa apstiprinātāja iestāde instruē attiecīgās apstiprinātājas iestādes samērīgā laikposmā apturēt vai anulēt visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.

Divos mēnešos pēc informēšanas par izmaiņām paziņojumā pilnvarojošā iestāde Komisijai un pārējām pilnvarojošajām iestādēm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem saistībā ar neatbilstību. Ja ir jānodrošina jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, pilnvarojošā iestāde instruē attiecīgās pilnvarojošās iestādes samērīgā laikposmā apturēt vai anulēt visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.

Grozījums Nr. 290

Regulas priekšlikums

79. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pārējie sertifikāti, kas tika izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdeva tehniskais dienests, attiecībā uz kuru paziņojums ir apturēts, ierobežots vai anulēts, paliek spēkā šādos apstākļos:	4. Tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas tika izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdeva tehniskais dienests, attiecībā uz kuru paziņojums ir apturēts, ierobežots vai anulēts, paliek spēkā šādos apstākļos:

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

79. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

gadījumā, ja paziņojumu aptur, — ar nosacījumu, ka tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu, trijos mēnešos pēc apturēšanas rakstiski apstiprina pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai, ka apturēšanas periodā tā uzņemas pildīt tehniskā dienesta funkcijas;

(a)

gadījumā, ja pilnvarojumu aptur, — ar nosacījumu, ka tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu, trijos mēnešos pēc apturēšanas rakstiski apstiprina pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai, ka apturēšanas periodā tā uzņemas pildīt tehniskā dienesta funkcijas;

Grozījums Nr. 292

Regulas priekšlikums

79. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

gadījumā, ja paziņojumu ierobežo vai anulē, — triju mēnešu laikposmā pēc ierobežošanas vai anulēšanas. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir izsniegusi sertifikātus, var pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl uz trim mēnešiem, kopumā uz ne vairāk kā divpadsmit mēnešiem, ja tā šajā laikposmā uzņemas pildīt tā tehniskā dienesta funkcijas, kura paziņojums ir ierobežots vai anulēts.

(b)

gadījumā, ja pilnvarojumu ierobežo vai anulē, — triju mēnešu laikposmā pēc ierobežošanas vai anulēšanas. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir izsniegusi sertifikātus, var pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl uz trim mēnešiem, kopumā uz ne vairāk kā divpadsmit mēnešiem, ja tā šajā laikposmā uzņemas pildīt tā tehniskā dienesta funkcijas, kura paziņojums ir ierobežots vai anulēts.

Grozījums Nr. 293

Regulas priekšlikums

79. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Tehniskā dienesta pilnvarojumu var atjaunot tikai tad, kad tipa apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi, vai tehniskais dienests joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādu novērtējumu veic atbilstoši 77. pantā noteiktajai procedūrai.	6. Tehniskā dienesta pilnvarojumu var atjaunot tikai tad, kad pilnvarojošā iestāde ir pārbaudījusi, vai tehniskais dienests joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādu novērtējumu veic atbilstoši 77. pantā noteiktajai procedūrai.

Grozījums Nr. 294

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tipa apstiprinātāja iestāde pastāvīgi uzrauga tehniskos dienestus, lai nodrošinātu to atbilstību 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.	Pilnvarojošā iestāde vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūra pastāvīgi uzrauga tehniskos dienestus, lai nodrošinātu to atbilstību 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 295

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehniskie dienesti pēc pieprasījuma nodrošina visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai šī tipa apstiprinātāja iestāde varētu pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām.	Tehniskie dienesti pēc pieprasījuma nodrošina visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai šī pilnvarojošā iestāde vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūra varētu pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām.

Grozījums Nr. 296

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tehniskie dienesti nekavējoties informē tipa apstiprinātāju iestādi par visām izmaiņām, īpaši attiecībā uz to personālu, telpām, meitasuzņēmumiem vai apakšuzņēmējiem, kas var ietekmēt atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā, vai var ietekmēt to spēju pildīt tiem uzticētos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

Tehniskie dienesti nekavējoties informē pilnvarojošo iestādi vai akreditācijas gadījumā valsts akreditācijas struktūru par visām izmaiņām, īpaši attiecībā uz to personālu, telpām, meitasuzņēmumiem vai apakšuzņēmējiem, kas var ietekmēt atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā, vai var ietekmēt to spēju pildīt tiem uzticētos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

Grozījums Nr. 297

Regulas priekšlikums

80. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests veic darbību, nodrošina, ka tehniskais dienests veic savus pienākumus, kas noteikti 2. punktā, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.	Tās dalībvalsts pilnvarojošā iestāde, kurā tehniskais dienests veic darbību, nodrošina, ka tehniskais dienests veic savus pienākumus, kas noteikti 2. punktā, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.

(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)

Grozījums Nr. 298

Regulas priekšlikums

80. pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehniskais dienests vai tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai jebkura informācija, kas tiek nosūtīta citas dalībvalsts iestādēm vai Komisijai, tiktu apstrādāta konfidenciāli.	Tehniskais dienests vai pilnvarojošā iestāde var pieprasīt, lai jebkura informācija, kas tiek nosūtīta citas dalībvalsts iestādēm vai Komisijai, tiktu apstrādāta konfidenciāli.

(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)

Grozījums Nr. 299

Regulas priekšlikums

80. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vismaz ik pēc trīsdesmit mēnešiem tipa apstiprinātāja iestāde novērtē, vai katrs tās atbildībā esošais tehniskais dienests joprojām izpilda 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktās prasības. Šajā novērtējumā ietver katra tās atbildībā esošā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas.

Vismaz reizi trijos gados pilnvarojošā iestāde novērtē, vai katrs tās atbildībā esošais tehniskais dienests joprojām izpilda 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktās prasības , un novērtējumu iesniedz atbildīgajai dalībvalstij . Novērtējumu veic apvienotā novērtēšanas grupa, kas pilnvarota 77. panta 1. līdz 4. punktā noteiktajā kārtībā, un novērtējumā ietver katra tās atbildībā esošā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas.

(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)

Grozījums Nr. 300

Regulas priekšlikums

80. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Divos mēnešos pēc minētā tehniskā dienesta novērtējuma pabeigšanas dalībvalstis par minētajām uzraudzības darbībām informē Komisiju un pārējās dalībvalstis . Ziņojumos iekļauj novērtējuma kopsavilkumu, ko dara publiski pieejamu .	Par novērtējuma rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu . Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā Forumā .

(Komisijas priekšlikumā numerācija ir nepareiza, jo ir divi punkti ar numuru 3.)

Grozījums Nr. 301

Regulas priekšlikums

81. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir paustas šaubas par tehniskā dienesta kompetenci vai par to, vai tehniskais dienests joprojām atbilst prasībām un izpilda pienākumus, kas uz to attiecas saskaņā ar šo regulu. Tā var sākt šādu izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.	Komisija sadarbībā ar tipa apstiprinātāju iestādi attiecīgajā dalībvalstī izmeklē visus gadījumus, kad tai ir paustas šaubas par tehniskā dienesta kompetenci vai par to, vai tehniskais dienests joprojām atbilst prasībām un izpilda pienākumus, kas uz to attiecas saskaņā ar šo regulu. Tā var sākt šādu izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.

Grozījums Nr. 302

Regulas priekšlikums

81. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas ietvaros Komisija apspriežas ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību. Minētās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu būtisko informāciju par veiktspēju un atbilstību prasībām attiecībā uz konkrētā tehniskā dienesta neatkarību un kompetenci.

2. Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas ietvaros Komisija sadarbojas ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību. Minētās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu būtisko informāciju par veiktspēju un atbilstību prasībām attiecībā uz konkrētā tehniskā dienesta neatkarību un kompetenci.

Grozījums Nr. 303

Regulas priekšlikums

82. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šo informācijas apmaiņu koordinē 10. pantā minētais forums.	4. Šo informācijas apmaiņu koordinē saskaņā ar 10. pantu izveidotais forums.

Grozījums Nr. 304

Regulas priekšlikums

83. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja tehniskā dienesta pilnvarojuma pamatā ir akreditācija Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātāja iestāde informē valsts akreditācijas struktūru, kas ir akreditējusi konkrētu tehnisko dienestu, par incidentu ziņojumiem un citu informāciju, kas ir saistīta ar tehniskā dienesta kontrolē esošiem jautājumiem, ja šī informācija ir būtiska tehniskā dienesta darba novērtēšanai.

1. Ja tehniskā dienesta pilnvarojuma pamatā ir arī akreditācija Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātāja iestāde informē valsts akreditācijas struktūru, kas ir akreditējusi konkrētu tehnisko dienestu, par incidentu ziņojumiem un citu informāciju, kas ir saistīta ar tehniskā dienesta kontrolē esošiem jautājumiem, ja šī informācija ir būtiska tehniskā dienesta darba novērtēšanai.

Grozījums Nr. 305

Regulas priekšlikums

84. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	atļauj savai apstiprinātājai iestādei novērot tehniskā dienesta darbību atbilstības novērtēšanas laikā;

(a)	atļauj savai apstiprinātājai iestādei vai 77. panta 1. punktā aprakstītajai apvienotajai novērtēšanas grupai novērot tehniskā dienesta darbību tipa apstiprinājuma testēšanas laikā;

Grozījums Nr. 306

Regulas priekšlikums

88. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6, punktā, 34. panta 2. punktā, 55. panta 2. un 3. punktā, 56. panta 2. punktā , 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā, 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 6. panta 7.a punktā , 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 33. panta 1.a punktā , 34. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā, 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 307

Regulas priekšlikums

88. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 34. panta 2. punktā, 55. panta 2. un 3. punktā, 56. panta 2. punktā , 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā. 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 6. panta 7.a punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 33. panta 1.a punktā , 34. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā. 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 308

Regulas priekšlikums

88. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr. 309

Regulas priekšlikums

88. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta 2. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 6. punktu, 34. panta 2. punktu, 55. panta 2. un 3. punktu, 56. panta 2. punktu , 60. panta 3. punktu, 65. panta 10. punktu, 76. panta 4. punktu un 90. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts tika paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5. Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu, 6. panta 7.a punktu, 10. panta 3. punktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta 2. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 6. punktu, 33. panta 1.a punktu, 34. panta 2. punktu, 60. panta 3. punktu, 65. panta 10. punktu, 76. panta 4. punktu un 90. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts tika paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 353

Regulas priekšlikums

89. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sankcijas	Sankcijas un atbildība

Grozījums Nr. 310

Regulas priekšlikums

89. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro, ja ekonomikas dalībnieki un tehniskie dienesti nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šīs regulas pantos, jo īpaši 11.–19. pantā un 72.–76. pantā, 84. un 85. pantā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ieviešanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro, ja ekonomikas dalībnieki un tehniskie dienesti nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šīs regulas pantos, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ieviešanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši sankcijas ir samērīgas attiecībā pret to transportlīdzekļu skaitu, kas reģistrēti konkrētās dalībvalsts tirgū, taču atzīti par neatbilstošiem, vai arī attiecībā pret to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību skaitu, kuras ir darītas pieejamas konkrētās dalībvalsts tirgū, taču atzītas par neatbilstošām.

Grozījums Nr. 311

Regulas priekšlikums

89. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	nepatiesu datu sniegšana apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir atsaukšana ;

(a)	nepatiesu datu sniegšana apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir korektīvo vai ierobežojošo pasākumu piemērošana saskaņā ar XI nodaļu ;

Grozījums Nr. 312

Regulas priekšlikums

89. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	tipa apstiprināšanas testu rezultātu viltošana;

(b)	testu rezultātu viltošana tipa apstiprināšanai vai tirgus uzraudzībai, tostarp apstiprinājuma piešķiršanai, pamatojoties uz nepareiziem datiem ;

Grozījums Nr. 313

Regulas priekšlikums

89. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	tehniskie dienesti vairs pienācīgi nepilda pilnvarojumā noteiktās prasības;

Grozījums Nr. 354

Regulas priekšlikums

89. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb)

ja ar atbilstības testiem vai pārbaudēm vai ar alternatīvām metodēm ir konstatēts, ka transportlīdzekļi, sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā noteiktajām tipa apstiprināšanas prasībām vai kādam no IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem.

Grozījums Nr. 314

Regulas priekšlikums

89. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	pārkāpums, kas saistīts ar to, ka tirgū dara pieejamus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam vajadzīgs apstiprinājums, bet kam šāda apstiprinājuma nav, vai ar šādu mērķi vilto dokumentus vai marķējumus.

(b)

pārkāpums, kas saistīts ar to, ka tirgū dara pieejamus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam vajadzīgs apstiprinājums, bet kam šāda apstiprinājuma nav, vai ar šādu mērķi vilto dokumentus , atbilstības sertifikātus, normatīvās plāksnītes vai apstiprinājuma marķējumus.

Grozījums Nr. 315

Regulas priekšlikums

89. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām .	5. Dalībvalstis paziņojumu par piemērotajām sankcijām nosūta tiešsaistes datubāzē, kas izveidota saskaņā ar 25. pantu. Paziņojumus iesniedz viena mēneša laikā pēc sankcijas uzlikšanas .

Grozījums Nr. 355

Regulas priekšlikums

89. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Ja ir konstatēts, ka transportlīdzekļi, sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā noteiktajām tipa apstiprināšanas prasībām vai kādam no IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, ekonomikas dalībniekiem būtu jāuzņemas atbildība par jebkādu kaitējumu, kas neatbilstības rezultātā vai pēc atsaukšanas ir nodarīts attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem.

Grozījums Nr. 316

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 9. panta 1. un 4. punktā vai 54. panta 1. punktā minētajā atbilstības verifikācijā Komisija konstatē transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija var piemērot administratīvu soda naudu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam par šīs regulas noteikumu pārkāpumu. Paredzētās administratīvās soda naudas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši soda naudas ir samērīgas ar to neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, kas ir reģistrēti Savienības tirgū, vai ar to neatbilstīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas ir darītas pieejamas Savienības tirgū.

Ja 9. panta 1. un 4. punktā vai 54. panta 1. punktā minētajā atbilstības verifikācijā Komisija vai 8. panta 1. punktā minētās tirgus uzraudzības iestādes konstatē transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija var piemērot administratīvu soda naudu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam par šīs regulas noteikumu pārkāpumu. Paredzētās administratīvās soda naudas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši soda naudas ir samērīgas ar to neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, kas ir reģistrēti Savienības tirgū, vai ar to neatbilstīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas ir darītas pieejamas Savienības tirgū.

Grozījums Nr. 317

Regulas priekšlikums

90. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas netiek noteiktas papildus sankcijām, kuras dalībvalstis par to pašu pārkāpumu piemēro saskaņā ar 89. pantu , un nepārsniedz EUR 30 000 par neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.	Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas netiek noteiktas papildus sankcijām, kuras dalībvalstis par to pašu pārkāpumu piemēro saskaņā ar 89. pantu.
	Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas nepārsniedz EUR 30 000 par neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.

Grozījums Nr. 318

Regulas priekšlikums

91. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 715/2007

5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) regulas 5. pantā pēc 2. punkta c) apakšpunkta pievieno šādas daļas:
	“Ražotāji, kas vēlas saņem ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, kurā izmanto BES, AES vai pārveidošanas ierīci, kā noteikts šajā regulā un Regulā (ES) 2016/646, sniedz tipa apstiprinātajai iestādei visu informāciju, tostarp tehniskos pamatojumus, ko tipa apstiprinātāja iestāde var pamatoti pieprasīt, lai noteiktu, vai BES vai AES ir pārveidošanas ierīce un vai ir piemērojama atkāpe no aizlieguma izmantot šādas ierīces saskaņā ar šo pantu.
	Apstiprinātāja iestāde nepiešķir ES tipa apstiprinājumu, kamēr tā nav pabeigusi savu novērtējumu un noteikusi, ka transportlīdzekļa tips nav aprīkots ar aizliegtu pārveidošanas ierīci saskaņā ar šo pantu un Regulu (EK) Nr. 692/2008.”

Grozījums Nr. 345

Regulas priekšlikums

91. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 715/2007

11.a pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	reālos braukšanas apstākļos noteiktās degvielas patēriņa un CO2 vērtības ir publiskotas.

Grozījums Nr. 346

Regulas priekšlikums

91. pants – 1. punkts – 6.a apakšpunkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 715/2007

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a) iekļauj šādu 14.a pantu:
	“14.a pants
	Pārskatīšana
	Komisija pārskata I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un lai sasniegtu Savienības apkārtējā gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktos līmeņus, un attiecīgā gadījumā nāk klajā ar priekšlikumiem par jaunām, tehnoloģiju ziņā neitrālām “Euro 7” emisiju robežvērtībām, kas visiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri tiek laisti Savienības tirgū, būtu piemērojamas no 2025. gada.”

Grozījums Nr. 319

Regulas priekšlikums

XII pielikums – 1. punkts – otrā sleja

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienības	Vienības
1 000	1 500
0	0
1 000	1 500
0	1 500
0	0
0	0

Grozījums Nr. 320

Regulas priekšlikums

XII pielikums – 2. punkts – otrā sleja

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienības	Vienības
100	250
250	250
500 līdz 2016. gada 31. oktobrim	500 līdz 2016. gada 31. oktobrim
250 no 2016. gada 1. novembra	250 no 2016. gada 1. novembra
250	250
500	500
250	250

Grozījums Nr. 321

Regulas priekšlikums

XIII pielikums – I daļa – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Elementa Nr.	Elementa apraksts	Veiktspējas prasība	Testa procedūra	Marķēšanas prasība	Iepakojuma prasība
1	[…]
2
3

Grozījums

Elementa Nr.	Elementa apraksts	Veiktspējas prasība	Testa procedūra	Marķēšanas prasība	Iepakojuma prasība
1	Izplūdes gāzu katalizatori un to substrāts	NOx emisijas	EURO standarti	Transportlīdzekļa tips un versija
2	Turbokompresori	CO2 un NOx emisijas	EURO standarti	Transportlīdzekļa tips un versija
3	Degvielas/gaisa maisījums Kompresoru sistēmas, izņemot turbokompresorus	CO2 un NOx emisijas	EURO standarti	Transportlīdzekļa tips un versija
4	Dīzeļdegvielas daļiņu filtrs	PM	EURO standarti	Transportlīdzekļa tips un versija

Grozījums Nr. 322

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.	Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamība

2.	Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

Grozījums Nr. 323

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 2. daļa – 2.8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.8.

Attiecībā uz tādu kategoriju transportlīdzekļiem, kas ietilpst Regulas Nr. 595/2009/EK piemērošanas jomā, 2.6.2. punkta nolūkā, ja ražotāji savos franšīzes tīklos izmanto diagnostikas un testa instrumentus atbilstoši standartam ISO 22900 — Transportlīdzekļa diagnostikas pieslēgvieta (MVCI) un ISO 22901 — Diagnostikas datu atklātā apmaiņa (ODX), ODX faili ir pieejami neatkarīgiem uzņēmumiem ražotāja tīmekļa vietnē.

2.8.

2.6.2. punkta nolūkā, ja ražotāji savos franšīzes tīklos izmanto diagnostikas un testa instrumentus atbilstoši standartam ISO 22900 — Transportlīdzekļa diagnostikas pieslēgvieta (MVCI) un ISO 22901 — Diagnostikas datu atklātā apmaiņa (ODX), ODX faili ir pieejami neatkarīgiem uzņēmumiem ražotāja tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 324

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 2. daļa – 2.8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.8.a.

Transportlīdzekļa OBD, diagnostikas, remonta un apkopes nolūkā tiešā transportlīdzekļa datu plūsmu dara pieejamu caur seriālo pieslēgvietu standartizētā datu savienotājā, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.1.4. punktā un ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. iedaļā.

Grozījums Nr. 325

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 6. daļa – 6.1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, dzinēja jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, ir pieejama datu bāzē , kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.

Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, dzinēja jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu veidā ir pieejama datubāzē , kurai var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.

Grozījums Nr. 326

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 6. daļa – 6.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.3.

Iepriekš 70. pantā minētais forums par piekļuvi transportlīdzekļa informācijai norāda šo prasību izpildei nepieciešamos parametrus atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām. Neatkarīgais uzņēmums tādēļ ir akreditēts un pilnvarots, pamatojoties uz dokumentiem, kas uzskatāmi parāda, ka uzņēmums veic likumīgu saimniecisko darbību un nav apsūdzēts nekādās attiecīgās kriminālās darbībās.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 327

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 6. daļa – 6.4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.4.

Kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuri ietilpst Regulas (EK) Nr. 595/2009 piemērošanas jomā, vadības bloku pārprogrammēšanu veic atbilstoši vai nu ISO 22900-2, vai SAE J2534, vai TMC RP1210 B , izmantojot nepatentētu aparatūru. Var lietot arī Ethernet, seriālā kabeļa vai vietējā tīkla (LAN) saskarni un alternatīvus datu nesējus, piemēram, kompaktdisku (CD), ciparvideodisku (DVD) vai pusvadītāju atmiņas ierīci braucēja informācijas sistēmām (piemēram, navigācija sistēmām, tālrunim utt.), taču ar noteikumu, ka tādēļ nav vajadzīgi patentēti komunikācijas programmnodrošinājumi (piemēram, draiveri vai spraudņi) vai aparatūra. Lai validētu ražotājam specifiska lietojuma un ISO 22900-2, SAE J2534 vai TMC RP1210 B atbilstošo transportlīdzekļa saziņas saskarņu (VCI) saderību, ražotājs piedāvā validēt neatkarīgi izstrādātas VCI vai informāciju un iznomā jebkādu speciālu aparatūru, kas ir vajadzīga, lai VCI ražotājs varētu pats veikt šādu validēšanu . 67. panta 1. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz maksu par šādu informācijas un aparatūras validāciju.

6.4.	Vadības bloku pārprogrammēšanu veic atbilstoši vai nu ISO 22900-2, vai SAE J2534, vai TMC RP1210, izmantojot nepatentētu aparatūru.

Ja pārprogrammēšanu vai diagnostiku veic, izmantojot ISO 13400 DoIP, tā atbilst pirmajā daļā minēto standartu prasībām.

Ja transportlīdzekļu ražotāji izmanto papildu patentētus komunikācijas protokolus, šo protokolu specifikācijas dara pieejamas neatkarīgiem uzņēmumiem.

Lai validētu ražotājam specifiska lietojuma un ISO 22900-2, SAE J2534 vai TMC RP1210 atbilstošo transportlīdzekļa saziņas saskarņu (VCI) saderību, ražotājs sešu mēnešu laikā pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas piedāvā validēt neatkarīgi izstrādātas VCI un testa vidi, ietverot informāciju par komunikācijas protokolu specifikācijām, un iznomā jebkādu speciālu aparatūru, kas ir vajadzīga, lai VCI ražotājs varētu pats veikt šādu validēšanu . 67. panta 1. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz maksu par šādu informācijas un aparatūras validāciju.

Attiecīgā atbilstība ir jānodrošina, vai nu pilnvarojot CEN izstrādāt piemērotus atbilstības standartus, vai izmantojot pieejamos standartus, piemēram, SAE J2534-3.

Nosacījumus, kas izvirzīti 67. panta 1. punktā, piemēro attiecībā uz maksu par šādu validāciju vai informāciju un aparatūru.

Grozījums Nr. 328

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 6. daļa – 6.8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.8a.

Ja transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija ražotāja tīmekļvietnē nesatur būtisko informāciju, kas ļauj pienācīgi projektēt un ražot sistēmas, kuras pielāgotas alternatīvām degvielām, tad ikvienam ieinteresētam alternatīvo degvielu sistēmu ražotājam ir iespēja iegūt informāciju, kas pieprasīta I pielikumā noteiktā informācijas dokumenta 1., 3., un 4. iedaļā, savu pieprasījumu nododot tieši ražotājam. Kontaktinformācija šim nolūkam ir skaidri norādīta ražotāja tīmekļvietnē, un informāciju sniedz 30 dienu laikā. Šādu informāciju nodrošina tikai attiecībā uz tādām sistēmām, kas pielāgotas alternatīvām degvielām, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 115, vai tādiem komponentiem, kas pielāgoti alternatīvām degvielām, kas ietilpst sistēmās, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 115, un šo informāciju sniedz tikai pēc pieprasījuma, kurā skaidri norādīta konkrētā transportlīdzekļa tā modeļa specifikācija, par kuru prasa informāciju, un kurā īpaši apstiprināts, ka informācija vajadzīga tādas sistēmas vai komponenta izstrādei, kas pielāgots alternatīvām degvielām un uz ko attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 115.

Grozījums Nr. 329

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7a.

Transportlīdzekļu ražotāji nodrošina, lai elektronisko datu kopa, kas ietver visus VIN numurus (vai pieprasītā apakškopa) un transportlīdzekļa oriģināli iebūvētos individuālos specifikāciju un konfigurāciju parametrus, būtu pieejama ar tīmekļa pakalpojuma starpniecību vai lai to varētu lejupielādēt.

Grozījums Nr. 330

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.b.	Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi

7.b.1.

Katram transportlīdzeklim ar emisijas kontroles datoru ir elementi, kas neļauj veikt modifikācijas, izņemot gadījumus, ja ražotājs tos ir apstiprinājis. Ražotājs atļauj modifikāciju veikšanu tikai tad, ja tās ir vajadzīgas šā transportlīdzekļa diagnostikai, tehniskajai apkopei, pārbaudei, modernizēšanai vai remontam. Visi datoru kodi vai darbības parametri, ko iespējams pārprogrammēt, ir aizsargāti pret nevēlamām izmaiņām, un tiem nodrošina vismaz tāda līmeņa aizsardzību, kā paredz 2001. gada 15. marta ISO 15031-7 (SAE J2186, 1996. gada oktobris). Ikviena maināma kalibrēšanas atmiņas mikroshēma ir iesprausta, ievietota slēgtā apvalkā vai aizsargāta ar elektroniskiem algoritmiem, un to nevar mainīt, ja neizmanto īpašus darbarīkus un procedūras. Šādi aizsargāti drīkst būt tikai elementi, kas tieši saistīti ar emisiju kalibrēšanu vai transportlīdzekļa pretaizdzīšanu.

7.b.2.

Ar datoru kodēta motora darbības parametri nedrīkst būt maināmi, neizmantojot īpašus darbarīkus un procedūras (piemēram, pielodēti vai piestiprināti datoru komponenti vai aizplombēti (vai aizlodēti) datoru korpusi).

7.b.3.

Tādu mehānisku degvielas iesmidzināšanas sūkņu gadījumā, kas uzstādīti kompresijaizdedzes motoriem, ražotāji veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu degvielas maksimālās padeves iestatījumu no neatļautām manipulācijām, transportlīdzeklim atrodoties ekspluatācijā.

7.b.4.

Ražotājs var pieteikties apstiprinātājā iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no kādas no 8. iedaļā minētajām prasībām tādiem transportlīdzekļiem, kuriem šāda aizsardzība visdrīzāk nav vajadzīga. Starp kritērijiem, kurus apstiprinātāja iestāde novērtē, apsverot atbrīvojuma noteikšanu, cita starpā, ir darbības mikroshēmu pieejamība konkrētajā brīdī, transportlīdzekļa spēja darboties ar augstu efektivitāti un plānotais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms.

7.b.5.

Ražotāji, kas izmanto programmējamas datora kodu sistēmas (piemēram, elektriski izdzēšamu programmējamu lasāmatmiņu, EEPROM), novērš neatļautu pārprogrammēšanu. Ražotāji izmanto uzlabotas aizsardzības stratēģijas pret bojāšanu un ierakstaizsardzības īpašības, kam nepieciešama elektroniska piekļuve ražotāja uzturētam attālinātam datoram, kuram var piekļūt arī neatkarīgi uzņēmumi, izmantojot 6.2. iedaļā un 2.2. punktā paredzēto aizsardzību. Apstiprinātāja iestāde apstiprina metodes, kas ļauj sasniegt pietiekamu aizsardzības līmeni pret bojājumiem.

Grozījums Nr. 331

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 2. papildinājums – 3.1.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1.1.

visas papildu protokola informācijas sistēmas, kas nepieciešamas, lai būtu iespējams veikt pilnīgu diagnostiku papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā noteiktajiem standartiem, iekļaujot visu papildu iekārtas vai programmatūras protokola informāciju, parametru identifikāciju, pārsūtīšanas funkcijas, prasības attiecībā uz “uzturēšanu” vai kļūdu nosacījumus;

3.1.1.

visas papildu protokola informācijas sistēmas, kas nepieciešamas, lai būtu iespējams veikt pilnīgu diagnostiku papildus ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā un ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 6.5.1.4. punktā noteiktajiem standartiem, iekļaujot visu papildu iekārtas vai programmatūras protokola informāciju, parametru identifikāciju, pārsūtīšanas funkcijas, prasības attiecībā uz “uzturēšanu” vai kļūdu nosacījumus;

Grozījums Nr. 332

Regulas priekšlikums

XVIII pielikums – 2. papildinājums – 3.1.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1.2.

sīka informācija par to, kā iegūt un interpretēt visus kļūdu kodus, kuri neatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā noteiktajiem standartiem;

3.1.2.

sīka informācija par to, kā iegūt un interpretēt visus kļūdu kodus, kuri neatbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā un ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 6.5.1.4 . punktā noteiktajiem standartiem;

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0048/2017).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(1a) Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).

(1b) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.).

(1c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).

(1a) Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1.–96. lpp.).

(28) Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.).

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/280

P8_TA(2017)0101

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumenti

Eiropas Parlamenta lēmums par Komisijas 2017. gada 8. marta deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (C(2017)01473 – 2017/2602(DEA))

(2018/C 298/23)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (C(2017)01473) (“pārskatītā deleģētā regula”),

—

ņemot vēra Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūciju par Komisijas 2016. gada 30. jūnija deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (1)(C(2016)03999 – 2016/2816(DEA)),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. marta vēstuli, kurā tā lūdz Parlamenta apstiprinājumu tam, ka tas neiebildīs pret pārskatīto deleģēto regulu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 28. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) (2) pamatinformācijas dokumentiem un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu, 13. panta 5. punktu un 31. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 2016/2340, ar ko attiecībā uz piemērošanas dienu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (3),

—

ņemot vērā 13. pantu un 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (6),

—

ņemot vērā Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI) priekšsēdētāju 2016. gada 22. decembra vēstuli, kas saņemta atbildē uz Komisijas 2016. gada 10. novembra vēstulē pausto pieprasījumu saistībā ar tās nodomu grozīt regulatīvus tehniskos standartus, ko kopīgi iesniedza EBI, EVTI un EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu un 13. panta 5. punktu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu pieņemt lēmumu,

—	ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 4. aprīlī,

tā kā savā 2016. gada 14. septembra rezolūcijā Parlaments iebilda pret Komisijas 2016. gada 30. jūnija deleģēto regulu, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 1286/2014, un aicināja Komisiju iesniegt pārskatītu deleģēto regulu, lai reaģētu uz bažām par neskaidro attieksmi pret vairākas ieguldījumu iespējas sniedzošiem PRIIP, par to, ka nepietiekami ir ņemta vērā iespējamība, ka privātie ieguldītāji var arī zaudēt naudu, ja attiecībā uz kādiem produktiem īstenojas nelabvēlīgs scenārijs, un par to, ka trūkst sīki izstrādātu norādījumu attiecībā uz izpratnes brīdinājumu;

B.	tā kā savā 2016. gada 14. septembra rezolūcijā Parlaments atgādināja, ka Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājs un Parlamenta sarunu grupa 2016. gada 30. jūnijā nosūtīja vēstuli Komisijai, aicinot Komisiju izvērtēt, vai Regulas (ES) Nr. 1286/2014 īstenošana būtu jāatliek;

C.	tā kā šīs pārskatītās deleģētās regulas noteikumi ir saskaņā ar mērķiem, ko Parlaments pauda 2016. gada 14. septembra rezolūcijā un turpmākajā neformālajā dialogā, kas bija daļa no sagatavošanās darba, lai pieņemtu pārskatīto deleģēto regulu;

tā kā pārskatītajā deleģētajā regulā ir precizēts, ka tādu vairākas ieguldījumu iespējas sniedzošu PRIIP veidotājiem, kuru pamatā esošo ieguldījumu iespējas var būt arī pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) vai fondi, kas nav saistīti ar PVKIU, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā, vairs nevajadzētu sniegt visu pieprasīto informāciju saskaņā ar PRIIP un tā vietā būtu atļauts izmantot PVKIU ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokumentus kā atbilstošu līdzekli, lai privātajiem ieguldītājiem sniegtu sīkāku informāciju pirms līguma noslēgšanas;

tā kā — lai gan pamatā esošie aprēķini attiecībā uz trīs darbības rezultātu prognozēm, kas bija iepriekš iekļautas, joprojām balstās uz vēsturiskiem datiem, pārskatītajā deleģētajā regulā ir pievienota ceturtā darbības rezultātu prognoze, proti, “stresa scenārijs”, ar ko paredzēts noteikt šo būtisko nelabvēlīgo to produktu ietekmi, kuri nav iekļauti pašreizējā “nelabvēlīgajā scenārijā”;

F.	tā kā izpratnes brīdinājums tika precizēts, tā darbības jomā iekļaujot to PRIIP piemērošanu, kas tiek uzskatīti par “kompleksiem ražojumiem” saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu;

G.	tā kā ierosinātā pamatinformācijas dokumenta iedaļa “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” tika grozīta un iedaļā “Kādi ir riski un ko es varētu iegūt” ir izklāstītas administratīvās izmaksas saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu biometrisko komponenti;

H.	tā kā ar Regulu (ES) 2016/2340 atlika Regulas (ES) Nr. 1286/2014 piemērošanas dienu par 12 mēnešiem — līdz 2018. gada 1. janvārim,

paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret pārskatīto deleģēto regulu;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0347.

(2) OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.

(3) OV L 354, 23.12.2016., 35. lpp.

(4) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(5) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(6) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/282

P8_TA(2017)0103

Akciju sabiedrību tiesību daži aspekti ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz akciju sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija) (COM(2015)0616 – C8-0388/2015 – 2015/0283(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

(2018/C 298/24)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0616),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C8-0388/2015),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu (1),

—	ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai (2),

—	ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0088/2017),

A.	tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 264, 20.7.2016., 82. lpp.

(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P8_TC1-COD(2015)0283

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/… attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/1132.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/283

P8_TA(2017)0104

Starptautiskās konvencijas par bīstamām un kaitīgām vielām 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam, ciktāl ir skarti aspekti, kas nav saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās ***

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (13806/2015 – C8-0410/2015 – 2015/0135(NLE))

(Piekrišana)

(2018/C 298/25)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13806/2015),

—	ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

—	ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,

—	ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0410/2015),

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai (1),

—	ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu (3)

—	ņemot vērā Komisijas reakciju 2016. gada 4. oktobrī uz Parlamenta pagaidu rezolūciju,

—	ņemot vērā to Juridiskās komitejas 2016. gada 19. februārī pieņemto atzinumu vēstules veidā par minētā Padomes lēmuma projekta atbilstošo juridisko pamatu (4), kas pievienots starpposma ziņojuma A8-0191/2016 pielikumā,

—	ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0076/2017),

sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.

(2) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0259.

(4) PE576.992.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/284

P8_TA(2017)0105

Starptautiskās konvencijas par bīstamām un kaitīgām vielām 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās ***

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))

(Piekrišana)

(2018/C 298/26)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14112/2015),

—	ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

—	ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0409/2015),

—	ņemot vērā Līgumiem pievienoto 22. protokolu par Dānijas nostāju,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai (1),

—	ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu (3),

—	ņemot vērā Komisijas reakciju 2016. gada 4. oktobrī uz Parlamenta pagaidu rezolūciju,

—	ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0078/2017),

sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.

(2) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0260.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/285

P8_TA(2017)0106

Šengenas acquis noteikumu piemērošana Šengenas Informācijas sistēmas jomā Horvātijā *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Šengenas Informācijas sistēmas jomā Horvātijas Republikā (COM(2017)0017 – C8-0026/2017 – 2017/0011(NLE))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/27)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2017)0017),

—	ņemot vērā 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta (1) 4. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0026/2017),

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0073/2017),

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 112, 24.2.2012., 21. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/286

P8_TA(2017)0107

Medicīniskas ierīces ***II

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (10728/4/2016 – C8-0104/2017 – 2012/0266(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2018/C 298/28)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10728/4/2016 – C8-0104/2017),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 14. februāra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0542),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67.a pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0068/2017),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 133, 9.5.2013., 52. lpp.

(2) 2014. gada 2. aprīlī pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0266.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/287

P8_TA(2017)0108

In vitro diagnostikas medicīniskas ierīces ***II

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (10729/4/2016 – C8-0105/2017 – 2012/0267(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

(2018/C 298/29)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10729/4/2016 – C8-0105/2017),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 14. februāra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0541),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67.a pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0069/2017),

apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 133, 9.5.2013., 52. lpp.

(2) 2014. gada 2. aprīlī pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0267.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums attiecībā uz noteikumiem par informācijas sniegšanu un konsultēšanu gēnu testu jomā, kuri paredzēti Regulas par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm 4. pantā

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc regulas piemērošanas dienas un saistībā ar regulas 111. pantā paredzēto pārskatīšanu par 4. panta piemērošanu Komisija ziņos par to, kā dalībvalstis ir pildījušas 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu un konsultēšanu gēnu testu izmantošanas jomā. Komisija jo īpaši ziņos par dažādu praksi, kas ieviesta atbilstīgi regulas diviem mērķiem, proti, nodrošināt augsta līmeņa pacientu aizsardzību un garantēt netraucētu iekšējā tirgus darbību.

Komisijas paziņojums attiecībā uz gēnu testiem, ko veic dzīvesveida un labjutības uzlabošanas nolūkā

Attiecībā uz gēnu testiem, ko veic dzīvesveida un labjutības uzlabošanas nolūkā, Komisija uzsver, ka ierīcēm, ko neizmanto medicīniskiem mērķiem, tostarp tādām, kas paredzētas tiešai vai netiešai indivīdu veselīga dzīvesveida, dzīves kvalitātes un labjutības saglabāšanai vai uzlabošanai, nepiemēro Regulas par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm 2. pantu (Definīcijas). Tomēr, pamatojoties uz dalībvalstu veiktajiem tirgus uzraudzības pasākumiem, Komisija plāno pārraudzīt atsevišķus drošuma aspektus, kas varētu būt saistīti ar šādu ierīču izmantošanu.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/289

P8_TA(2017)0109

Naudas tirgus fondi ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas tirgus fondiem (COM(2013)0615 – C7-0263/2013 – 2013/0306(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/30)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0615),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0263/2013),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 21. maija atzinumu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi, un Padomes pārstāvja 2016. gada 7. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0041/2015),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju (3);

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 255, 6.8.2014., 3. lpp.

(2) OV C 170, 5.6.2014., 50. lpp.

(3) Ar šo nostāju aizstāj 2015. gada 29. aprīlī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2015)0170).

P8_TC1-COD(2013)0306

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par naudas tirgus fondiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1131.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/290

P8_TA(2017)0110

Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/31)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0583),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0375/2015),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 17. marta atzinumu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 16. marta atzinumu (2),

—	pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

—

ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2016. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0238/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju (3);

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 195, 2.6.2016., 1. lpp.

(2) OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.

(3) Ar šo nostāju aizstāj 2016. gada 15. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2016)0353).

P8_TC1-COD(2015)0268

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1129.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/291

P8_TA(2017)0111

Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam ***

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (14942/2016 – C8-0103/2017 – 2016/0283(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra – piekrišana)

(2018/C 298/32)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

—	ņemot vērā projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, (14942/2016) un Padomes labojumu (14942/2016 COR2),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C8-0103/2017),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. marta vienošanos pēc būtības par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu (1),

—	ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu (3),

—	ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa nenormatīvo rezolūciju par regulas projektu (4),

—	ņemot vērā Reglamenta 86. pantu un 99. panta 1. un 4. punktu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A8-0110/2017),

sniedz piekrišanu šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītajam projektam Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) 7030/2017 un 7031/2017 COR1.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0112.

PIELIKUMS

Padomes regulas projekts (ES, Euratom) 2017/…, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Padomes Regulai (ES, Euratom) 2017/1123.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/293

P8_TA(2017)0113

Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu (COM(2016)0607 – C8-0387/2016 – 2016/2233(BUD))

(2018/C 298/33)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0607 – C8-0387/2016),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (1), un jo īpaši tās 6. un 13. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 14. punktu,

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 7. marta vienošanos pēc būtības par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 17. decembra Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu (4);

—	ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu (5),

—	ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes (6) un 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu (7),

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0104/2017),

tā kā 2014. gadā Eiropas Parlaments un Padome izmantoja neparedzēto izdevumu rezervi EUR 3 168 233 715 apmērā maksājumu apropriācijās; tā kā summa EUR 350 miljonu apmērā tika iekļauta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanai paredzētajā summā, kamēr nebija panākta vienošanās par īpašajiem instrumentiem paredzētajiem maksājumiem;

B.	tā kā tika nolemts kompensēt summu EUR 2 818 233 715 apmērā 2018.–2020. gada periodā un aicināt Komisiju laikus iesniegt priekšlikumu par atlikušo summu EUR 350 miljonu apmērā;

C.	tā kā saskaņā ar vidēja termiņa maksājumu prognozi, kas iesniegta saistībā ar vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu, 2018.–2020. gadā ir paredzams spiediens uz gada maksājumu maksimālo apjomu;

D.	tā kā 2017. gada budžetā rezerve ir mazāka par maksājumu maksimālo apjomu EUR 9,8 miljardu apmērā, kas ļauj kompensēt visu 2014. gadā izmantoto summu,

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā daļu no DFS vidusposma novērtēšanas/pārskatīšanas dokumentu kopuma;

uzskata, ka summas EUR 2 818 233 715 apmērā kompensēšana ar rezervi 2017. gada maksājumu maksimālā apjoma ietvaros nodrošinās lielāku elastību DFS otrajā daļā un palīdzēs novērst jaunu maksājumu krīzi;

uzsver, ka atlikušās summas EUR 350 miljonu apmērā neiekļaušana kompensācijā apstiprina Parlamenta ilgi ieņemto nostāju, ka maksājumu apropriācijas īpašajiem instrumentiem ir jārēķina papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

atzinīgi vērtē Padomes vienošanos pēc būtības par pielikumā pievienoto lēmumu, kas atbilst Parlamenta interpretācijai;

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3) 7030/2017 un 7031/2017 COR1.

(4) OV L 72, 17.3.2015., 4. lpp

(5) OV C 294, 12.8.2016., 65. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/1331.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/296

P8_TA(2017)0114

2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme, I iedaļa — Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2017/2022(BUD))

(2018/C 298/34)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1), un jo īpaši tās 36. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (4),

—	ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (5),

—	ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (6),

—	ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu (7),

—	ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2018. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

—	ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2017. gada 3. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 96. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 96. un 97. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0156/2017),

A.	tā kā šī procedūra ir trešā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un šis ir piektais daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam darbības gads;

tā kā 2018. gada budžets, kā ierosināts ģenerālsekretāra ziņojumā, tiek izstrādāts, ņemot vērā maksimālā apjoma pieaugumu V izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2017. gadu, nodrošinot vairāk izaugsmes un investīciju iespēju, kā arī turpinot īstenot politikas nostādnes, lai nodrošinātu ietaupījumus, un cenšoties uzlabot efektivitāti;

tā kā ģenerālsekretārs 2018. gada budžetam ir ierosinājis septiņus prioritāros mērķus, proti: komunikācijas kampaņas uzsākšana, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām, īstenoto drošības pasākumu konsolidācija, daudzgadu būvniecības projektu turpināšana, investīcijas digitalizācijā un procedūru datorizācija, to pasākumu īstenošanas turpināšana, kuri nepieciešami, lai īru valodu atzītu par pilnvērtīgi oficiālu valodu, Brexit iespējamās ietekmes analīze un videi nekaitīgas pieejas īstenošana attiecībā uz transportu;

D.	tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2018. gada provizoriskajā tāmes projektā ir ierosinājis budžetu EUR 1 971 883 373 apmērā un tas kopumā ir par 3,26 % lielāks nekā 2017. gada budžets un veido 19,06 % no 2014.–2020. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas;

E.	tā kā, lai uzlabotu drošības projektus, finansētu ADENAUER ēkas projekta nomas maksājumus un uzsāktu komunikācijas kampaņu, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām, ģenerālsekretārs ir ierosinājis papildu ārkārtas investīcijas EUR 47,6 miljonu apmērā;

F.	tā kā gandrīz 68 % budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kuri galvenokārt saistīti ar deputātiem un darbiniekiem paredzēto atalgojumu un piemaksām un ēkām un kuri tiek pielāgoti atbilstīgi Civildienesta noteikumiem, konkrētā nozarē veiktajai indeksācijai vai inflācijas likmei;

tā kā Eiropas Parlamenta ziņojumā “Sievietes Eiropas Parlamentā”, kas tika publicēts 2017. gada 8. martā, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, tiek ziņots par nelīdzsvarotību starp dzimumiem Eiropas Parlamenta vadošajos amatos, ņemot vērā, ka 83,3 % Parlamenta ģenerālsekretāra vietnieka un ģenerāldirektoru amata vietu ieņem vīrieši un 16,7 % — sievietes, 70,2 % Parlamenta direktoru amata vietu ieņem vīrieši un 29,8 % — sievietes un 65,9 % Parlamenta nodaļu vadītāju ir vīrieši un 34,1 % — sievietes;

tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta Savienībai uzliek par pienākumu ievērot valodu daudzveidību un aizliedz diskrimināciju valodas dēļ, tādējādi nodrošinot ikvienam Savienības pilsonim tiesības izmantot jebkuru no Savienības 24 oficiālajām valodām sarakstē ar Savienības iestādēm, kurām jāatbild tajā pašā valodā;

I.	tā kā Parlaments jau 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (8) uzsvēra, ka 2016. gada budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

J.	tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas kontrolēt pašam savus izdevumus;

K.	tā kā Parlamenta uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas attīstīt demokrātiju Savienības līmenī,

Vispārējais satvars

uzsver, ka arī 2018. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvaram nebūtu jāpārsniedz V izdevumu kategorijas 20 % robeža; norāda, ka 2018. gada tāmes līmenis ir 18,88 %, kas ir mazāks nekā 2017. gadā (19,26 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir zemākais pēdējo piecpadsmit gadu laikā;

atbilstīgi 15. punktam 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un 98. punktam iepriekšminētajā 2016. gada 26. oktobra rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kas paredz Parlamenta budžetu sagatavot, par pamatu ņemot aktuālās vajadzības, nevis koeficientu sistēmu, šo metodi pirmo reizi izmantojot 2018. finanšu gada budžeta procedūrā, prasa izpildīt minētās prasības;

norāda, ka summa, kas 2018. gadā paredzēta ārkārtas investīcijām un izdevumiem, ir EUR 47,6 miljoni, kas ir tikpat, cik 2017. gadā; uzskata, ka 2019. gada komunikācijas kampaņa būtu jāuzskata par ārkārtas izdevumiem;

konstatē, ka pieprasījums 75 % apropriāciju paredzēt 2019. gada vēlēšanu sagatavošanas komunikācijas kampaņai ir iekļauts 2018. gada provizoriskajā tāmes projektā, jo lielākā daļa līgumu tiks parakstīti 2018. gadā;

uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos noteikti pienākumi, un to indeksē katru gadu;

apstiprina ar Prezidiju 2017. gada 28. martā panākto vienošanos par 2018. gada tāmes līmeni; samazina izdevumu līmeni par EUR 18,4 miljoniem salīdzinājumā ar Prezidija sākotnējo nostāju; savas tāmes vispārējo līmeni 2018. gadam nosaka EUR 1 953 483 373 apmērā, kas atbilst kopējam palielinājumam par 2,3 %, salīdzinot ar 2017. gada budžetu;

uzsver, ka Parlamenta galvenie uzdevumi ir likumdošana, pilsoņu pārstāvība un citu iestāžu darba pārbaude;

uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās izpratnes veidošanā un Savienības vērtību veicināšanā;

uzsver, ka ir jāveic ietaupījumi salīdzinājumā ar ģenerālsekretāra priekšlikumu un tiek ļoti veicināti visi centieni, kas vērsti uz publisko līdzekļu efektīvāku un pārredzamāku izlietošanu;

Pārredzamība un pārskatatbildība

10.

atzinīgi vērtē atbildi uz Budžeta komitejas lūgumu, kas sniegta 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (9) un atkārtota rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (10) attiecībā uz vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānošanu, cita starpā to, lai skaidri nošķirtu investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību, kā arī tā tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem (tostarp attiecībā uz īri un iegādi);

11.

atzinīgi vērtē to, ka izveidota darba grupa, kas atbildīga par Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmes izveides procedūrām; norāda, ka Parlaments ir prasījis apsvērt iespēju papildus pārskatīt noteikumus par iekšējām budžeta procedūrām (11); uzsver, ka Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem ir jāsaņem savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti sniegta attiecīga informācija par tāmes procedūru, lai Prezidijs un Budžeta komiteja varētu pieņemt lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības;

12.

atkārtoti aicina ģenerālsekretāru iesniegt priekšlikumu par to, kā Parlamenta tīmekļa vietnē budžetu sabiedrībai izklāstīt pietiekami sīki un uztveramā un lietotājdraudzīgā veidā, lai dotu iespēju visiem iedzīvotājiem kopumā gūt labāku priekšstatu par Parlamenta pasākumiem, prioritātēm un atbilstīgiem izdevumu modeļiem;

13.

uzskata, ka apmeklētāju grupas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai palielinātu pilsoņu informētību par Parlamenta darbu; atzinīgi vērtē pārskatītos noteikumus par apmeklētāju grupām un uzskata, ka, pateicoties jaunu un stingrāku noteikumu piemērošanai, līdzekļu piesavināšanās risks ir samazinājies; ņemot vērā iepriekšminēto, aicina Prezidiju kopā ar tā Informācijas un saziņas politikas darba grupu pārskatīt apropriācijas, kas paredzētas deputātu apmeklētāju grupām, ņemot vērā pēdējo gadu inflācijas likmes, kas ir attiecīgi palielinājušas šādu apmeklējumu izmaksas; uzskata — lai gan šīs summas nav paredzētas, lai segtu visus apmeklētāju grupām radušos izdevumus un tās būtu jāuzskata tikai par subsīdiju, nevar ignorēt to, ka sedzamo izmaksu daļa samazināsies, ja piemaksa netiks koriģēta atbilstīgi inflācijai; prasa Prezidijam ņemt vērā, ka šī neatbilstība nesamērīgi ietekmē apmeklētāju grupas no mazāk turīgas sociālekonomiskās vides, kuriem pašiem ir ļoti ierobežoti finanšu līdzekļi;

Drošība un kiberdrošība

14.

pieņem zināšanai pasākumus, kas patlaban tiek veikti, lai uzlabotu Parlamenta drošības iespējas attiecībā uz ēkām, aprīkojumu un personālu, kiberdrošību un saziņas drošību; prasa ģenerālsekretāram un Prezidijam turpināt vispārējās drošības koncepcijas īstenošanu, lai arī turpmāk uzlabotu Parlamenta drošības struktūru, darbību un kultūru; atkārtoti norāda uz nepieciešamību uzlabot Parlamentam sniegto IT pakalpojumu efektivitāti, ieguldot darbinieku apmācībā, kā arī uzlabojot līgumslēdzēju atlases kārtību, balstoties uz stingrāku to pakalpojumu un IT spēju izvērtēšanu;

15.

uzskata, ka nesenie notikumi apliecina, ka kiberuzbrukumu iespējamība ir krasi palielinājusies, ņemot vērā, ka šādu uzbrukumu pamatā esošās tehnoloģijas bieži apsteidz šādu uzbrukumu apkarošanai paredzētos kiberdrošības pasākumus; uzskata, ka IT rīki ir kļuvuši par nozīmīgiem instrumentiem deputātu un viņu darbinieku darba veikšanai, tomēr tie ir pakļauti šādu uzbrukumu draudiem; tādēļ atzinīgi vērtē kiberdrošības integrāciju Parlamenta vispārējā stratēģiskajā pārvaldības sistēmā un uzskata, ka tas ļaus iestādei uzlabot tās aktīvu un informācijas aizsardzību;

16.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz drošas e-pasta sistēmas (SECEM) uzstādīšanu, Parlaments nespēj saņemt citu iestāžu ierobežotas pieejamības un neklasificētus informatīvus paziņojumus; pauž nožēlu, ka Parlamentam nav iespēju pašam izstrādāt savu klasificētās informācijas sistēmu (CIS) un norāda, ka saistībā ar šo jautājumu notiek sarunas ar citām iestādēm; sagaida, ka sarunas palīdzēs noteikt labāko veidu, kā nodrošināt Parlamentam iespēju saņemt ierobežotas pieejamības un neklasificētus informatīvus paziņojumus; aicina ģenerālsekretāru pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai plašāku informāciju par notikumu attīstību saistībā ar notiekošajām sarunām;

17.

atzinīgi vērtē centienus turpināt procedūru digitalizāciju un datorizāciju; šajā sakarībā mudina ieviest vairāk iespēju droša elektroniskā paraksta izmantošanai administratīvajās procedūrās, lai samazinātu papīra izmantošanu un ietaupītu laiku;

18.

atzinīgi vērtē to, ka starp Beļģijas valdību un Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un citām iestādēm, kas atrodas Briselē, ir parakstīts saprašanās memorands par drošības pielaides pārbaudēm attiecībā uz visiem ārējiem līgumslēdzējiem, kas vēlas iekļūt Savienības iestādēs; aicina ģenerālsekretāru apsvērt, cik lietderīgi būtu paplašināt minētā saprašanās memoranda piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz ierēdņiem, deputātu palīgiem un praktikantiem, lai pirms viņu pieņemšanas darbā varētu veikt nepieciešamās drošības pārbaudes;

Ēku politika

19.

atgādina, ka pēdējo vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā Prezidijs pieņēma 2010. gadā; pauž neizpratni, kādēļ Prezidijs šajā sasaukumā nav iesniedzis ilgtermiņa stratēģiju par Parlamenta ēkām, neraugoties uz Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām; aicina ģenerālsekretāru un priekšsēdētāja vietniekus pēc iespējas drīzāk pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā;

20.

atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 203. pantu; šajā sakarībā prasa vairāk informācijas par WAYENBERG bērnudārza paplašināšanu;

21.

prasa plašāku informāciju par Paul Henri Spaak (PHS) ēkas atjaunošanas projektu, jo īpaši jebkādus neatkarīgu ārēju līgumslēdzēju atzinumus par potenciālajām iespējām attiecībā uz PHS ēku, kurai ir bijis īss ekspluatācijas laiks — 25 gadi; prasa ģenerālsekretāram pēc iespējas ātrāk iesniegt Budžeta komitejai šāda pētījuma rezultātus; uzsver, ka pašreizējā ēka neatbilst statiskām prasībām, kas noteiktas Parlamenta funkciju veikšanai paredzētai sabiedriskai ēkai, kurai ir jābūt augstākam drošības līmenim un jāspēj izturēt triecieni nesagrūstot; kritizē to, ka PHS ēka neatbilst pat obligātajiem mūsdienīgu statisko prasību standartiem, un norāda, ka bija nepieciešams veikt jau vairākus pasākumus, lai garantētu tās stabilitāti; tādēļ mudina Prezidiju un Parlamenta administrāciju veikt darbu saistībā ar turpmākiem risinājumiem PHS ēkai, kas nodrošinātu tajā esošajām personām dzīvības aizsardzību un veselībai nekaitīgus darba apstākļus; ņem vērā ģenerālsekretāra 2018. gadā ierosināto apropriāciju līmeni attiecībā uz izpēti, sagatavošanas projektiem un darbiem, kā arī palīdzību projekta vadības grupai; pauž bažas par iespējamiem pārpratumiem attiecībā uz summām, kas jāizlieto izpētei un pārvietošanai; mudina Prezidiju un ģenerālsekretāru pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2017. gada jūlijā informēt Budžeta komiteju par visiem turpmākajiem pasākumiem un sniegt skaidru izmaksu sadalījumu; atgādina, ka jebkurā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes ziņā mūsdienīgu arhitektūru; prasa izvērtēt to, kā atjaunošana ietekmēs Apmeklētāju un semināru nodaļu, kā arī piekļuvi plenārsēžu zālei un citām telpām un birojiem;

22.

uzskata, ka 2018. gads būs nozīmīgs attiecībā uz Konrad Adenauer (KAD) ēku, jo tajā tiks pabeigti ēkas austrumu daļas darbi un uzsākti rietumu daļas darbi; ar bažām norāda, ka šī liela mēroga projekta vadības segšanai piešķirtais budžets ir bijis jāpārskata, lai nodrošinātu pastiprinājumu grupām, kuras uzrauga darba gaitu; norāda, ka pašreizējā prakse gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu (ramassage) sekmē pašreizējo ēku projektu īstenošanu; uzskata — lai gan minētais varētu būt pragmatisks risinājums procentu maksājumu samazināšanai, tas tomēr rada spriedzi attiecībā uz ēku projektu pārredzamību Parlamenta budžetā un varētu pat veicināt pārāk liela budžeta piešķiršanu dažās jomās;

23.

aicina atbildīgos priekšsēdētāja vietniekus un ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai progresa ziņojumu par KAD ēku un šīs ēkas darbu pabeigšanas tāmi;

EMAS

24.

atgādina Parlamenta apņemšanos līdz 2020. gadam par 30 % uz pilnslodzes ekvivalentu samazināt savas CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2006. gadu;

25.

tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments sev noteiktu jaunus vērienīgākus kvantitatīvos mērķus, kuri atbildīgajiem dienestiem būtu regulāri jāizvērtē;

26.

atgādina Parlamenta saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, proti, to, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam, lai vismaz nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

27.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota mobilitātes darba grupa, kurai būtu jāstrādā iekļaujoši un ievērojot skaidras pilnvaras; uzsver, ka Parlamentam ir jāievēro visi tā darba vietās reģionāli piemērojamie tiesību akti, tostarp minētās jomas tiesību akti; atbalsta to, lai tiktu veicināta izveidotā tiešā dzelzceļa maršruta starp Briseles Parlamenta ēku un lidostu izmantošana; aicina atbildīgos dienestus no jauna izvērtēt sava autoparka sastāvu un lielumu, ņemot vērā minēto; aicina Prezidiju nekavējoties ieviest sistēmu, kas veicinātu velosipēdu izmantošanu, pārvietojoties no mājām uz darbu; norāda, ka šāda sistēma jau ir ieviesta citās iestādes, jo īpaši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā;

Komunikācijas kampaņa saistībā ar Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām

28.

atzinīgi vērtē komunikācijas kampaņu kā noderīgus centienus, lai pilsoņiem skaidrotu Savienības un Parlamenta nozīmi; uzsver, ka šai kampaņai cita starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai skaidrotu Eiropas Savienības lomu, Parlamenta pilnvaras, tā uzdevumus, tostarp Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, un tā ietekmi uz pilsoņu dzīvi;

29.

norāda, ka pirms gaidāmajām 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām jau šogad ir jāsāk sagatavošanas darbs saistībā ar komunikācijas kampaņu; atzinīgi vērtē to, ka komunikācijas kampaņai ir noteikts īsāks periods — divi gadi pirms vēlēšanām salīdzinājumā ar trīs gadu periodu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā;

30.

norāda, ka 2019. gada vēlēšanām paredzētās komunikācijas kampaņas kopējā izdevumu summa tiek lēsta EUR 25 miljonu apmērā 2018. gadā un EUR 8,33 miljoni 2019. gadā, paredzot nepieciešamību 2018. gadā nodrošināt lielāku finanšu saistību apmēru; uzsver šādu komunikācijas kampaņu nozīmīgumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Savienībā;

31.

uzskata, ka Komunikācijas ģenerāldirektorātam (DG COMM) būtu jārīkojas saskaņā ar 2014. gada Eiropas vēlēšanu kampaņas izvērtējumā (12) sniegtajiem ieteikumiem un par prioritāti jānosaka datu vākšana vēlēšanu kampaņas projektiem, attiecībā uz katru vienību balstoties uz iepriekš noteiktiem galvenajiem rādītājiem, lai noteiktu to ietekmi, rūpīgi izvērtējot ārkārtīgi zemās vēlētāju aktivitātes pamatcēloņus 2014. gada vēlēšanās;

Ar deputātiem saistīti jautājumi

32.

atzinīgi vērtē Parlamenta Ģenerālsekretariāta, politisko grupu sekretariātu un deputātu biroju darbu, kas vērsts uz to, lai deputāti varētu īstenot savu mandātu; mudina turpināt tādu pakalpojumu attīstību, kas uzlabo deputātu iespējas uzraudzīt Komisijas un Padomes darbu un pārstāvēt pilsoņus;

33.

pieņem zināšanai konsultācijas un pētījumus, ko deputātiem un komitejām nodrošina Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) un politikas departamenti; atgādina, ka bija paredzēts EPRS un politikas departamentu sadarbības efektivitātes vidusposma novērtējums, 2013. gadā izveidojot EPRS; atgādina, ka 2016. gada 14. aprīļa plenārsēdes balsošanā tika pieņemta prasība veikt šādu novērtējumu un iesniegt Budžeta komitejai rezultātus (13); atkārtoti prasa ģenerālsekretāram veikt šādu novērtējumu un pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2017. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai tā rezultātus; atgādina, ka šādā novērtējumā vajadzētu būt priekšlikumiem par to, kā nodrošināt to, lai EPRS sniegtais atbalsts tiktu labāk saskaņots ar attiecīgo tematisko komiteju aktualitātēm un nedublētu to pasākumus, kā arī neveicinātu konkurenci starp dienestiem; turklāt sagaida, ka minētais novērtējums ietvers sīku informāciju par ārējām ekspertīzēm, ārējiem pētījumiem un ārējo atbalstu Parlamenta pētniecības darbībām, tostarp Parlamenta iekšējo dienestu un ārējo pakalpojumu sniedzēju nodrošināto pētījumu un ekspertīžu skaitu un izmaksas; ņem vērā četrus konkrētus projektus, kas vidējā termiņā tiek izstrādāti Eiropas Parlamenta bibliotēkā, proti, digitālo bibliotēku, pētniecības resursu uzlabošanu, salīdzināmo tiesību avotus un atvērto bibliotēku; uzskata šos projektus par līdzekli gan deputātiem, gan darbiniekiem sniegtā atbalsta uzlabošanai, kā arī piekļuves veicināšanai ārējām pētniecības aprindām un pilsoņiem; norāda uz šo projektu nozīmīgumu un nepieciešamību tos integrēt deputātu un darbinieku īstenotajā leģislatīvajā darbā;

34.

atgādina saistībā ar 2017. gada EP budžeta procedūru pieņemto Parlamenta lēmumu, kas paredz izveidot dienestu, kas nodrošinātu tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs, un aicina administrāciju īstenot šo lēmumu bez turpmākas kavēšanās;

35.

norāda, ka nesen pārskatītais Reglaments (14) paredz iespēju deputātiem iesniegt ne vairāk kā trīs mutiskus balsojumu skaidrojumus katrā sesijā, tomēr joprojām pauž bažas par papildu izmaksām, ko rada to mutiskā tulkošana un skaidrojumu stenogrammu rakstiskā tulkošana; mudina ģenerālsekretāru sniegt detalizētu informāciju par izmaksām saistībā ar mutiskiem balsojumu skaidrojumiem; norāda uz to, ka ir pieejamas tādas alternatīvas kā rakstiski balsojumu skaidrojumi, kā arī virkne publisku komunikācijas iespēju, kas deputātiem pieejamas Parlamenta telpās savas balsošanas nostājas skaidrošanai; prasa kā pagaidu pasākumu nodrošināt, lai laiks mutisko balsojumu skaidrojumu sniegšanai tiktu pārcelts uz katras plenārsēdes dienas darba kārtības beigām pēc vienu minūti ilgo uzstāšanos laika un citiem darba kārtības punktiem;

36.

atgādina deputātu pienākumu informēt administrāciju par visām izmaiņām viņu interešu deklarācijās;

37.

nepiekrīt tam, ka deputātu un viņu palīgu birojos Briselē būtu nepieciešams nomainīt mēbeles; uzskata, ka lielākoties šīs mēbeles ir pienācīgā stāvoklī un tādēļ nav iemesla veikt to nomaiņu; uzskata, ka mēbeļu nomaiņa būtu jāveic tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls;

38.

gatavojoties devītajam sasaukumam, aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam precīzāku ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem (GEA) saistīto izdevumu sarakstu un atgādina mandāta neatkarības principu; uzsver, ka deputātiem, kuri to vēlas, ir iespēja savās personīgajās tīmekļa vietnēs publicēt savu izdevumu sarakstu saistībā ar GEA; atkārtoti prasa palielināt pārredzamību attiecībā uz piemaksu par GEA, izmantojot labāko praksi attiecībā uz valstu delegācijām Parlamentā un dalībvalstīs; uzskata, ka arī deputātiem vajadzētu būt iespējai Parlamenta tīmekļa vietnē izvietot saites uz vietnēm, kur tie pašlaik publicē savu izdevumu uzskaiti; atkārtoti uzsver, ka GEA pārredzamības uzlabošanai nebūtu nepieciešami papildu darbinieki Parlamenta administrācijā;

39.

uzsver, ka pašreizējā budžeta pozīcija parlamentārajai palīdzībai ir atbilstīga un tajā nebūtu jāveic palielinājums, pārsniedzot algu indeksāciju;

40.

atgādina prasību, ko plenārsēdē pieņēma ar iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Parlamenta tāmi 2017. gadam, attiecībā uz to, ka ir jāpārskata noteikumi, kas reglamentē komandējumu izdevumu atmaksu saistībā ar braucieniem starp Parlamenta trim darba vietām un kas radušies reģistrētiem deputātu palīgiem, lai saskaņotu tos ar noteikumiem, kas pielāgojami pārējiem darbiniekiem, un pauž nožēlu, ka līdz šim šajā sakarībā nekas nav darīts; aicina Prezidiju bez turpmākas kavēšanās risināt šo jautājumu; vienlaikus uzsver, ka pašreizējās reģistrētu deputātu palīgu komandējumu atmaksājumu maksimālās summas (EUR 120/140/160) nav bijušas pielāgotas kopš 2011. gada un ka pēc tam, kad tika ieviestas jaunās maksimālās summas, kuras Padome apstiprināja 2016. gada 9. septembrī un kuras līdz šim no 2016. gada 10. septembra ir tikušas piemērotas tikai nodarbinātajiem ierēdņiem, neatbilstība starp reģistrētiem deputātu palīgiem un pārējiem darbiniekiem ir vēl vairāk palielinājusies līdz pat vismaz 40 %; tādēļ aicina Prezidiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu minēto nevienlīdzību;

41.

uzsver, ka risinājums šīm atšķirībām komandējumu izdevumos neietver parlamentārajai palīdzībai paredzētās budžeta pozīcijas palielinājumu;

42.

prasa pārredzami un pienācīgi izmantot deputātu ceļa izdevumu atmaksu un iesaka veicināt ekonomiskās klases izmantošanu gan gaisa, gan dzelzceļa transportā;

43.

aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un komandējumos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; uzskata, ka deputātiem būtu jālemj, vai viņu palīgiem ir jāpavada viņi oficiālās delegācijās, izmantojot viņu parlamentārās palīdzības piemaksas finansējumu;

Ar darbiniekiem saistīti jautājumi

44.

saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 27. punktu par pakāpenisku darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kas attiecas uz visām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam, uzsver — sakarā ar īpašajām vajadzībām, kas Parlamentā radās laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam, ar Padomi tika panākta vienošanās par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15), kurā Parlamenta ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus paredzēts turpināt līdz 2019. gadam;

45.

norāda — lai gan politiskajām grupām kopš 2014. gada nepiemēro šos ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus (16), piemērojot saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos par 2017. gadu, ir samazināts amata vietu skaits Parlamenta Ģenerālsekretariāta štatu sarakstā sakarā ar to, ka Padome neievēroja t. s. džentlmeņu vienošanos;

46.

atgādina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu, 2015. finanšu gadu, 2016. finanšu gadu un 2017. finanšu gadu;

47.

uzskata, ka 2016. gadā zaudētās 136 amata vietas Parlamenta Ģenerālsekretariātā var radīt Parlamenta administrācijai grūtības nodrošināt pakalpojumus; aicina ģenerālsekretāru sniegt vairāk informācijas par pagājušajā gadā veiktajiem personāla samazināšanas pasākumiem un izvērtēt ar budžetu saistīto lēmumu ietekmi uz iestādes darbību;

48.

saistībā ar darbinieku skaita samazināšanas pasākumiem atzinīgi vērtē priekšlikumu 50 pastāvīgās AST amata vietas pārveidot par 50 pastāvīgām AD amata vietām, radot nebūtisku ietekmi uz budžetu; turklāt norāda uz priekšlikumu priekšsēdētāja personālajā birojā trīs pagaidu AST amata vietas pārveidot par trim pagaidu AD amata vietām;

49.

aicina Prezidiju nodrošināt, ka reģistrēto deputātu palīgu sociālās un pensijas tiesības tiek ievērotas un ka ir pieejami finanšu līdzekļi, jo īpaši attiecībā uz tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kurus deputāti pēdējos divus Parlamenta sasaukumus ir nodarbinājuši bez pārtraukuma; šajā sakarībā aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu, kurā ņemts vērā lēmums rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 2014. gadā, kā arī darbā pieņemšanas procedūrā patērēto laiku, aprēķinot Civildienesta noteikumos paredzēto 10 darba gadu periodu;

50.

aicina Prezidiju ierosināt procedūru atlaišanai pēc deputātu un reģistrētu deputātu palīgu savstarpējas vienošanās;

51.

uzskata, ka laikposmā, kurā ES iestādēm pieejamie finanšu un personāla resursi, visticamāk, būs aizvien ierobežotāki, ir svarīgi, ka iestādes pašas var pieņemt darbā un paturēt spējīgākos darbiniekus, lai stātos pretī paredzamajiem izaicinājumiem veidā, kāds atbilst uz rezultātiem balstītiem budžeta piešķiršanas principiem;

52.

uzskata, ka mutiskā un rakstiskā tulkošana ir ļoti nozīmīga iestādes darbībai, un atzinīgi vērtē tulku sniegto pakalpojumu kvalitāti un pievienoto vērtību; atkārtoti pauž Parlamenta nostāju, kas izklāstīta iepriekšminētajā 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā attiecībā uz to, ka ģenerālsekretāram būtu jāiesniedz papildu racionalizācijas priekšlikumi, piemēram, plašāk izmantot rakstisko un mutisko tulkošanu pēc pieprasījuma, jo īpaši Eiropas Parlamenta sadarbības grupu vajadzībām, un izvērtēt ar efektivitāti saistītos ieguvumus, ko jaunāko valodu tehnoloģiju izmantošana varētu sniegt kā lietderīgs instruments tulkiem, un to, kā pārskatītā štata tulku sistēma ietekmē resursu efektivitātes un ražīguma uzlabošanu;

53.

atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināti pasākumi, ko Parlaments veicis, lai līdz 2021. gada 1. janvārim īru valodu ieviestu kā pilnvērtīgi oficiālu valodu; šajā sakarībā atzīmē, ka 2018. gadā papildu amata vietas nebūs nepieciešamas; tomēr prasa ģenerālsekretāram turpināt apspriedes ar Īrijas deputātiem par iespējamiem resursu efektīvas izmantošanas veidiem, neapdraudot deputātiem garantētās tiesības;

54.

mudina ģenerālsekretāru balstīties uz esošajiem sadarbības nolīgumiem starp Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai noteiktu citas jomas administratīvo funkciju iespējamai kopīgai veikšanai; turklāt prasa ģenerālsekretāram veikt pētījumu par iespējamu sinerģiju administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi;

Eiropas līmeņa politiskās partijas un Eiropas līmeņa politiskie fondi

55.

atgādina, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas un fondi palīdz veidot Eiropas politisko izpratni un palielināt pilsoņu informētību par saikni starp politiskajiem procesiem valstu un Eiropas līmenī;

56.

uzskata, ka nesenās pretrunas saistībā ar dažu Eiropas līmeņa politisko partiju un dažu politisko fondu finansēšanu ir atklājušas trūkumus pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmās;

57.

uzskata, ka, stājoties spēkā Regulām (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (17) un (ES, Euratom) Nr. 1142/2014 (18), tiks sniegti papildu kontroles mehānismi, piemēram, prasība reģistrēties Eiropas politisko partiju un politisko fondu iestādē; tomēr uzskata, ka attiecībā uz minētajiem pasākumiem ir iespējami papildu uzlabojumi; norāda, ka partijas un fondi finansējuma pieteikumus saistībā ar jaunajiem noteikumiem sāks iesniegt 2018. budžeta gadā;

58.

uzsver, ka pašreizējā līdzfinansēšanas sistēmā ir noteikti vairāki gadījumi, kad iemaksas un dotācijas no Parlamenta budžeta partijām un fondiem nedrīkst pārsniegt 85 % no attaisnotajiem izdevumiem, savukārt atlikušie 15 % ir jāsedz, izmantojot pašu resursus; norāda — piemēram, dalības iemaksu un ziedojumu trūkumu bieži līdzsvaro palīdzība natūrā;

Citi jautājumi

59.

ņem vērā notiekošo dialogu starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem; aicina pastiprināt šo dialogu, lai veidotu labāku izpratni par Eiropas Parlamenta un Savienības ieguldījumu dalībvalstīs;

60.

norāda uz pieprasījumu nodrošināt ārējus pētījumus un atzinumus, lai atbalstītu komiteju un citu politisko struktūru darbu saistībā ar Brexit iespējamās ietekmes, tostarp ietekmes uz Parlamenta budžetu, analīzi; apšauba nepieciešamību pieprasīt ārējus pētījumus un atzinumus, tā vietā, lai izmantotu bagātos Parlamenta izpētes dienestu resursus; uzsver — kamēr sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības nav pabeigtas, AK joprojām ir pilntiesīga Eiropas Savienības locekle un visas no šādas dalības izrietošās tiesības un pienākumi joprojām ir spēkā; tādēļ uzsver, ka AK lēmums izstāties no Savienības, visticamāk, neietekmēs Parlamenta 2018. gada budžetu;

61.

atgādina par Parlamenta 2013. gada 20. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu (19), kurā tika lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas ir EUR 156 miljoni līdz EUR 204 miljoni un šī summa ir līdzvērtīga 10 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; uzsver šīs izkliedētības radīto negatīvo sabiedrības attieksmi, un tādēļ atgādina savu nostāju, aicinot izstrādāt rīcības plānu virzībai uz vienu darba vietu;

62.

atgādina par Parlamenta iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi; prasa īstenot sadarbību ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un citiem partneriem, lai izveidotu Eiropas plašsaziņas līdzekļu centru jauno žurnālistu apmācībai;

63.

aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošanas kultūru, ievērojot racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti un kvalitāti;

o o

64.

pieņem 2018. finanšu gada tāmi;

65.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0475.

(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.

(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.

(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.

(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484.

(12) Deloitte pētījums, 2015. gada decembris.

(13) Sk. 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijas 22. punktu (P8_TA(2016)0132).

(14) 2016. gada 13. decembrī pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484, 183. panta 1. punkts.

(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0407.

(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437; Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036; Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376; Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0411.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1142/2014 (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 28. lpp.).

(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/306

P8_TA(2017)0115

Budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekts, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz 2017. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei (07003/2017 – C8-0130/2017 – 2017/2018(BUD))

(2018/C 298/35)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 41. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2016. gada 1. decembrī (2),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3) (DFS regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4),

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (5),

—	ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 26. janvārī (COM(2017)0046),

—	ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 3. aprīlī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2017. gada 3. aprīlī (07003/2017 – C8-0130/2017),

—	ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0155/2017),

tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu EUR 71 524 810 apmērā saistībā ar plūdiem, kas notika Apvienotajā Karalistē laikposmā no 2015. gada decembra līdz 2016. gada janvārim, sausumu un ugunsgrēkiem Kiprā laikposmā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada jūnijam, un ugunsgrēkiem Portugālei piederošajā Madeiras salā 2016. gada augustā,

B.	tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projekta mērķis ir minētā budžeta pielāgojuma oficiāla iekļaušana Savienības 2017. gada budžetā,

C.	tā kā Komisija tādēļ ierosina grozīt Savienības 2017. gada budžetu un palielināt apropriācijas 13 06 01. pantā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku”,

D.	tā kā ESSF ir īpašs instruments, kā definēts DFS regulā, attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas budžetā jāiekļauj ārpus un papildus DFS maksimālajiem apjomiem,

uzsver nepieciešamību dabas katastrofu skartajiem reģioniem steidzami piešķirt finansiālu atbalstu no ESSF;

pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu;

apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu;

uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2017 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2) OV L 51, 28.2.2017.

(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/308

P8_TA(2017)0116

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas) (COM(2017)0101 – C8-0097/2017 – 2017/2033(BUD))

(2018/C 298/36)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0101 – C8-0097/2017),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) (EGF regula),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 12. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (pieteikums EGF/2016/000 TA 2016 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas) (4),

—	ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

—	ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0157/2017),

tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

tā kā maksimālais EGF pieejamais budžets ir EUR 150 miljoni (2011. gada cenās) un tā kā EGF regulas 11. panta 1. punktā ir norādīts, ka 0,5 % no šīs summas (t. i., 2017. gadā — EUR 844 620) pēc Komisijas iniciatīvas var darīt pieejamus tehniskajai palīdzībai, lai finansētu sagatavošanos, pārraudzību, datu vākšanu un zināšanu bāzes izveidi, administratīvo un tehnisko atbalstu, informācijas un komunikācijas pasākumus, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas nepieciešami EGF regulas īstenošanai;

E.	tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir uzsvēris nepieciešamību uzlabot EGF kā Savienības instrumenta atbalsta sniegšanai atlaistiem darbiniekiem pievienoto vērtību, efektivitāti un līdzekļu saņēmēju nodarbināmību;

F.	tā kā ierosinātā summa — EUR 310 000 — atbilst aptuveni 0,18 % no maksimālā gada budžeta, kas EGF pieejams 2017. gadā, un šī summa ir par EUR 70 000 mazāka nekā 2016. gadā,

piekrīt tam, ka Komisijas ierosinātos pasākumus finansē no tehniskajai palīdzībai paredzētajiem līdzekļiem saskaņā ar EGF regulas 11. panta 1. un 4. punktu un 12. panta 2., 3. un 4. punktu;

atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu EGF tehniskajai palīdzībai tiek prasīts mazāks finansējums; uzskata, ka ir svarīgi šādus pieprasījumus izvērtēt kā procentuālo īpatsvaru no ikgadējām summām, kas EGF vajadzībām izmantotas iepriekšējos gados, nevis tikai salīdzinājumā ar maksimumu, ko drīkst izmantot minētajā gadā;

atzīst uzraudzības un datu vākšanas nozīmību; atgādina, ka ir svarīgi atbilstošā veidā apkopot stabilu statistikas datu kopumu, lai tas būtu viegli pieejams un saprotams; atzinīgi vērtē 2017. gada divgadu ziņojumu plānoto publicēšanu un aicina minētos ziņojumus publiski un plaši izplatīt visā Savienībā;

atgādina, ka ir svarīgi, lai visiem Savienības iedzīvotājiem būtu pieejama īpaša EGF veltīta tīmekļa vietne; uzsver daudzvalodības nozīmību saziņā ar plašāku sabiedrību; aicina nodrošināt lietotājam draudzīgāku tīmekļa vidi un mudina Komisiju uzlabot publikāciju un audiovizuālo materiālu satura kvalitāti, kā paredzēts EGF regulas 11. panta 4. punktā;

atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināts darbs, lai standartizētu EGF pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības procedūras, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu (SFC2014), kas ļauj vienkāršot un paātrināt pieteikumu izskatīšanu un labāk sniegt ziņojumus; norāda, ka Komisija ir atvieglojusi EGF finanšu operācijas, izveidojot saskarni starp SFC un Komisijas grāmatvedības un finanšu informācijas sistēmu ABAC; pieņem zināšanai, ka ir nepieciešami vienīgi sīkāki precizējumi un pielāgojumi iespējamām izmaiņām, kas de facto ierobežo EGF ieguldījumu šāda veida izdevumos;

norāda, ka EGF integrēšana SFC2014 turpinās jau vairākus gadus un ar to saistītās izmaksas no EGF budžeta ir bijušas salīdzinoši augstas; atzinīgi vērtē izmaksu samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kas liecina par to, ka projekts ir sasniedzis stadiju, kurā nepieciešami vien sīkāki precizējumi un pielāgojumi;

atgādina, ka paraugprakses izplatīšanas nolūkā ir svarīgi veidot sadarbības tīklus un īstenot informācijas apmaiņu par EGF; tādēļ atbalsta finansējuma piešķiršanu divām EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmēm un diviem sadarbības tīklu veidošanas semināriem saistībā ar EGF īstenošanu; sagaida, ka šī informācijas apmaiņa veicinās arī labāku un detalizētāku ziņošanu par pieteikumu veiksmīga iznākuma rādītājiem dalībvalstīs, jo īpaši par darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru;

pieņem zināšanai to, ka Komisija plāno ieguldīt EUR 70 000 no tehniskajai palīdzībai pieejamā budžeta, lai rīkotu divas EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmes; pieņem zināšanai arī Komisijas nodomu ieguldīt EUR 120 000, lai veicinātu sadarbības tīklu veidošanu ar semināru palīdzību, kuros piedalītos dalībvalstis, EGF īstenošanas struktūras un sociālie partneri; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību aicināt tās darba grupas EGF jautājumos locekļus piedalīties nesenajā EGF sadarbības tīklu veidošanas seminārā, kas notika Monsā; mudina Komisiju turpināt aicināt Parlamentu uz šādām sanāksmēm un semināriem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (5);

uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt saikni starp visām ar EGF atbalsta pieteikumiem saistītajām personām, tostarp jo īpaši sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām reģionālā un vietējā līmenī, lai radītu iespējami lielāku sinerģiju; uzsver, ka būtu jāpastiprina valsts kontaktpersonas un reģionālo vai vietējo īstenošanas partneru savstarpējā sadarbība, kā arī visām attiecīgajām pusēm vajadzētu būt skaidrībā un vienoties par komunikāciju, atbalsta pasākumiem un informācijas plūsmām (iekšējā struktūra, uzdevumi un pienākumi);

10.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

11.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

12.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0112.

(5) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/742.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/312

P8_TA(2017)0117

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei (COM(2017)0045 – C8-0022/2017 – 2017/2017(BUD))

(2018/C 298/37)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0045 – C8-0022/2017),

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1),

—	ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 10. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) un jo īpaši tā 11. punktu,

—	ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0154/2017),

atzinīgi vērtē lēmumu, kas pauž Savienības solidaritāti ar Savienības pilsoņiem un reģioniem, ko skārušas dabas katastrofas;

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/741.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/314

P8_TA(2017)0118

Daktiloskopijas datu automatizēta apmaiņa Latvijā *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Latvijā un ar ko aizstāj Lēmumu 2014/911/ES (13521/2016 – C8-0523/2016 – 2016/0818(CNS))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/38)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (13521/2016),

—	ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0523/2016),

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 33. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0089/2017),

apstiprina Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/315

P8_TA(2017)0119

DNS datu automatizēta apmaiņa Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par DNS datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES (13525/2016 – C8-0522/2016 – 2016/0819(CNS))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/39)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (13525/2016),

—	ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0522/2016),

—	ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 33. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0091/2017),

apstiprina Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/316

P8_TA(2017)0120

Daktiloskopijas datu automatizēta apmaiņa Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES (13526/2016 – C8-0520/2016 – 2016/0820(CNS))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/40)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (13526/2016),

—	ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0520/2016),

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 33. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0092/2017),

apstiprina Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/317

P8_TA(2017)0121

Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES (13529/2016 – C8-0518/2016 – 2016/0821(CNS))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/41)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (13529/2016),

—	ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0518/2016),

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 33. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0095/2017),

apstiprina Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/318

P8_TA(2017)0122

Transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizēta apmaiņa Maltā, Kiprā un Igaunijā *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Maltā, Kiprā un Igaunijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES (13499/2016 – C8-0519/2016 – 2016/0822(CNS))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/42)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (13499/2016),

—	ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0519/2016),

—	ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 33. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0090/2017),

apstiprina Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/319

P8_TA(2017)0128

Viesabonēšanas vairumtirgi ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem (COM(2016)0399 – C8-0219/2016 – 2016/0185(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/43)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0399),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0219/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu (1),

—	pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

—

ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2017. gada 8. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0372/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 34, 2.2.2017., 162. lpp.

P8_TC1-COD(2016)0185

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/920.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/320

P8_TA(2017)0129

Trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības: Ukraina ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina) (COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/44)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0236),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0150/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 2. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0274/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

P8_TC1-COD(2016)0125

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/850.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/321

P8_TA(2017)0133

ES preču zīme ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības preču zīmi (kodificēta versija) (COM(2016)0702 – C8-0439/2016 – 2016/0345(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

(2018/C 298/45)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0702),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 118. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0439/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0054/2017),

A.	tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P8_TC1-COD(2016)0345

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par Eiropas Savienības preču zīmi (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1001.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/322

P8_TA(2017)0134

Minamatas konvencija par dzīvsudrabu ***

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (05925/2017 – C8-0102/2017 – 2016/0021(NLE))

(Piekrišana)

(2018/C 298/46)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05925/2017),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0102/2017),

—	ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0067/2017),

sniedz piekrišanu Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu slēgšanai;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/323

P8_TA(2017)0135

Hibrīdneatbilstības ar trešām valstīm *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164 (COM(2016)0687 – C8-0464/2016 – 2016/0339(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

(2018/C 298/47)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0687),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0464/2016),

—

ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Nīderlandes parlamenta Pirmā palāta, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka šis leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

—	ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar šo leģislatīvā akta projektu ir sniedzis Čehijas parlamenta Senāts, Vācijas Bundesrāts, kā arī Spānijas parlaments un Portugāles parlaments,

—	ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (1),

—	ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā (2),

—	ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (3),

—	ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. augusta Lēmumu par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija piemēroja Apple, un Komisijas sākto izmeklēšanu par iespējamo Luksemburgas atbalstu McDonald un Amazon,

—	ņemot vērā darbu, ko pašlaik veic Komisijas izmeklēšanas komiteja, lai izmeklētu iespējamos pārkāpumus un administratīvās kļūmes Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0134/2017),

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	Direktīvā (ES) 2016/1164 ir noteikumi, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstības pasākumiem.

(4)	Direktīvā (ES) 2016/1164 ir iekļauti pirmie noteikumi, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstības pasākumiem , bet kuri nenodrošina visaptverošu un sistemātisku hibrīdneatbilstību novēršanu un kuru darbības joma aptver tikai Savienību .

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4.a)

BEPS iniciatīvas pamatā ir arī G20 līderu Sanktpēterburgas 2013. gada 5. un 6. septembra sanāksmē pieņemtā deklarācija, kurā pausta vēlme nodrošināt, lai peļņa tiktu aplikta ar nodokli vietā, kur notiek peļņu nesošās ekonomiskās darbības un tiek radīta vērtība. Tas nozīmētu, ka būtu jāievieš vienota nodokļu sistēma, ar ko nodokļu ieņēmumus valstīm noteiktu saskaņā ar sadalījuma formulu. Šis mērķis nav sasniegts.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības neitralizē visaptveroši. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, ECOFIN Padome 2016. gada 20. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu ne mazāk efektīvi kā noteikumi, kuri ieteikti ESAO BEPS ziņojumā par 2. rīcībpasākumu, un būtu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.

(5)

Ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības un filiāļu neatbilstības neitralizē visaptveroši. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, ECOFIN Padome 2016. gada 20. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu ne mazāk efektīvi kā noteikumi, kuri ieteikti ESAO BEPS ziņojumā par 2. rīcībpasākumu, un būtu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5.a)

Hibrīdneatbilstības pasākumu ietekme būtu jāaplūko arī no jaunattīstības valstu skatu punkta, un Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jācenšas atbalstīt jaunattīstības valstis, palīdzot novērst šādu ietekmi.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)	Ņemot vērā to, ka [cita starpā tas ir norādīts Direktīvas (ES) 2016/1164 13. apsvērumā] ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm, ir svarīgi, ka minētajā direktīvā tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības.

(6)

Ņemot vērā to, ka [cita starpā tas ir norādīts Direktīvas (ES) 2016/1164 13. apsvērumā] ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm, tostarp iestādēm, kuras neuzskatīta par pastāvīgām, ir svarīgi, ka Direktīvā (ES) 2016/1164 tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības. Pievēršoties šādām neatbilstībām, būtu jāņem vērā ieteiktie noteikumi, kas iekļauti ESAO 2016. gada 22. augusta sabiedriskās apspriešanas projektā par BEPS 2. rīcībpasākumu — filiāļu neatbilstību struktūras.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Lai nodrošinātu visaptverošu sistēmu, kas atbilst ESAO BEPS ziņojumam par hibrīdneatbilstības pasākumiem, ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu, importētām neatbilstībām un dubultu rezidences vietu neatbilstībām, lai novērstu to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus.

(7)

Lai nodrošinātu sistēmu, kas atbilst ESAO BEPS ziņojumam par hibrīdneatbilstības pasākumiem un ir ne mazāk efektīva par to , ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu un importētām neatbilstībām un tiktu aplūkots viss dubulta atskaitījuma iznākumu spektrs ar mērķi novērst to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus. Dalībvalstīm pēc iespējas liekākā mērā būtu jācenšas šos noteikumus standartizēt un koordinēt. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest sankcijas, ar ko vērsties pret nodokļu maksātājiem, kuri izmanto hibrīdneatbilstības.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7.a)

Ir jāparedz noteikumi, ar ko atsevišķās jurisdikcijās izbeigtu atšķirīgu nodokļu deklarēšanas periodu piemērošanu, kas rada nodokļu rezultātu neatbilstības. Dalībvalstīm ir jāpanāk, lai nodokļu maksātāji saprātīgā termiņā deklarētu maksājumus visās iesaistītajās jurisdikcijās. Turklāt valstu iestādēm būtu jāizpēta visi hibrīdneatbilstību cēloņi, jālikvidē visas nepilnības un jānovērš agresīva nodokļu plānošana, nevis jāorientējas vienīgi uz nodokļu ieņēmumu iekasēšanu.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Tā kā Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, ir lietderīgi tajā iekļaut noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm. Tādējādi minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm. Ir nepieciešams aptvert visus hibrīdneatbilstības pasākumus, kuros vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs kādā dalībvalstī.

(8)

Tā kā Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, ir lietderīgi tajā iekļaut noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm. Tādējādi minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm. Ir nepieciešams aptvert visas hibrīdneatbilstības vai ar tām saistītos pasākumus, kuros vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs kādā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)	Noteikumiem par hibrīdneatbilstībām būtu jāpievēršas neatbilstības situācijām, kas rodas no pretrunīgiem nodokļu noteikumiem divās ( vai vairākās) jurisdikcijās . Tomēr šiem noteikumiem nevajadzētu ietekmēt jurisdikcijas nodokļu sistēmas vispārējās iezīmes.

(9)

Ir svarīgi, lai noteikumi par hibrīdneatbilstībām tiktu piemēroti automātiski, ja maksājums ir no ārvalstīm un atskaitījums tiek piemērots maksātājam, neprasot apliecinājumu par nodokļu apiešanas motīvu, un attiektos uz neatbilstības situācijām, kas rodas no dubultiem atskaitījumiem, konfliktējošiem finanšu instrumentu, maksājumu un vienību juridiskajiem raksturojumiem vai konfliktiem maksājumu sadalē . Tā kā hibrīdneatbilstības varētu radīt dubultu atskaitījumu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir jāizstrādā noteikumi, ar ko attiecīgā dalībvalsts vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai attiecīgi pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9.a)

Pastāvīgo iestāžu neatbilstības rodas tad, ja atšķirības pastāvīgās iestādes jurisdikcijas un rezidences jurisdikcijas noteikumos par ienākumu un izdevumu sadali starp dažādām vienas un tās pašas vienības daļām rada nodokļu rezultātu neatbilstību, ietverot gadījumus, kad neatbilstības rezultāts rodas tādēļ, ka netiek ņemta vērā pastāvīgā iestāde, jo tiek piemēroti filiāles jurisdikcijas tiesību akti. Šādi neatbilstības rezultāti var izraisīt nodokļu neuzlikšanu bez iekļaušanas, dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, un tādēļ tie būtu jānovērš. Gadījumos, kas skar vērā neņemtas pastāvīgas iestādes, dalībvalstij, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents, būtu jāpieprasa, lai nodokļu maksātājs savos apliekamajos ienākumos iekļautu ienākumu, kas citādi tiktu attiecināts uz pastāvīgo iestādi.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Lai nodrošinātu samērīgumu, ir nepieciešams risināt tikai gadījumus, kad pastāv būtisks risks izvairīties no nodokļa uzlikšanas, izmantojot hibrīdneatbilstības. Tādēļ ir lietderīgi aptvert hibrīdneatbilstības pasākumus starp nodokļu maksātāju un tā saistītajiem uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības, kas rodas no strukturētiem pasākumiem, kuros nodokļu maksātājs ir iesaistīts.

svītrots

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Lai nodrošinātu pietiekami visaptverošu “saistīta uzņēmuma” definīciju noteikumu par hibrīdneatbilstībām nolūkos, šajā definīcijā būtu jāietver arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā.

svītrots

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Neatbilstības, kas īpaši attiecas uz vienību hibrīdumu, būtu jārisina tikai tad, ja vienam no saistītajiem uzņēmumiem ir vismaz faktiska kontrole pār pārējiem saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ šādos gadījumos būtu jānosaka, ka nodokļu maksātājs vai cits saistītais uzņēmums tur dalību saistītajā uzņēmumā vai saistītais uzņēmums tur dalību nodokļu maksātājā vai citā saistītajā uzņēmumā ar balsstiesībām, kapitālu vai tiesībām saņemt 50 procentus vai vairāk no tā peļņas.

svītrots

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Tā kā hibrīda vienību neatbilstības, kurās iesaistītas trešās valstis, var radīt dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.

(15)

Tā kā hibrīda vienību neatbilstības, kurās iesaistītas trešās valstis, vairākos gadījumos rada dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Hibrīdpārvešana var radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja finanšu instrumenta pārveduma rezultātā atbilstīgi strukturētam pasākumam ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskata par tādu, ko vienlaikus guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Saistītā peļņa ir ienākums, kas saistīts ar pārvesto instrumentu un izriet no tā. Šī nodokļu režīma atšķirība var radīt atskaitījumu bez iekļaušanas vai nodokļa kredītu divās dažādās jurisdikcijās attiecībā uz vienu un to pašu nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē hibrīda finanšu instrumenta vai hibrīda vienības neatbilstību, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas. Dubulta nodokļu kredīta gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāierobežo nodokļu kredīta piešķiršana proporcionāli neto apliekamajam ienākumam attiecībā uz saistīto peļņu.

(17)

Hibrīdpārvešana var radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja finanšu instrumenta pārveduma rezultātā ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskata par tādu, ko vienlaikus guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Saistītā peļņa ir ienākums, kas saistīts ar pārvesto instrumentu un izriet no tā. Šī nodokļu režīma atšķirība var radīt atskaitījumu bez iekļaušanas vai nodokļa kredītu divās dažādās jurisdikcijās attiecībā uz vienu un to pašu nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē hibrīda finanšu instrumenta vai hibrīda vienības neatbilstību, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas. Dubulta nodokļu kredīta gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāierobežo nodokļu kredīta piešķiršana proporcionāli neto apliekamajam ienākumam attiecībā uz saistīto peļņu.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī var izmantot, lai finansētu izdevumus saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurš saistīts ar hibrīdneatbilstību starp trešām valstīm. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības pasākuma, ar kuru panāk dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.

(19)

Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī var izmantot, lai finansētu izdevumus saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurš saistīts ar hibrīdneatbilstību starp trešām valstīm. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības vai ar to saistīta pasākuma, ar kuru panāk dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstības pasākumiem . To nevar pietiekami labi saniegt , dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstības pasākumu pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

(21)

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstībām . To nevar pietiekami labi sasniegt , dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstību pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu , tostarp attiecībā uz daudznacionālo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, no atsevišķu vienību pieejas pārejot uz vienotu pieeju . Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21.a)

Lai īstenošana būtu skaidra un efektīva, būtu jāuzsver atbilstība ieteikumiem, kas iekļauti ESAO publicētajā dokumentā “Hibrīdneatbilstības pasākumu seku neitralizēšanu, 2. rīcībpasākums — 2015. gada Nobeiguma ziņojums”.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)	Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana pēc četriem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam,

(23)	Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana reizi trijos gados pēc tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam,

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23.a)

Dalībvalstīm būtu jāparedz pienākums apmainīties ar visu attiecīgo konfidenciālo informāciju un paraugpraksi, lai apkarotu nodokļu neatbilstības un nodrošinātu Direktīvas (ES) 2016/1164 saskaņotu īstenošanu.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2016/1164

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) direktīvas 1. pantam pievieno šādu daļu:
	“Direktīvas 9.a pantu piemēro arī visām vienībām, kuras dalībvalsts uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmām.”

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

panta 4) punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“9. panta nolūkā saistīts uzņēmums ir arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, kurā ietilpst arī nodokļu maksātājs, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā. Ja neatbilstībā ir iesaistīta hibrīda vienība, saistīta uzņēmuma definīciju groza tā, ka 25 procentu prasību aizstāj ar 50 procentu prasību”;

svītrots

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	panta 4) punkta trešo daļu svītro;

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"9)

“hibrīdneatbilstība” ir situācija starp nodokļu maksātāju un saistītu uzņēmumu vai strukturēts pasākums starp pusēm dažādās nodokļu jurisdikcijās , kura rezultāts finanšu instrumenta vai vienības juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ vai tādēļ, ka komerciālu klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo iestādi , ir jebkurš no turpmāk minētajiem :

"9)

“hibrīdneatbilstība” ir tāda situācija starp nodokļu maksātāju un citu vienību, kurā jebkurš no turpmāk minētajiem rezultātiem ir attiecināms uz atšķirībām finanšu instrumenta vai saistībā ar to veikta maksājuma juridiskajā raksturojumā , vai arī situācija, kas radusies hibrīdvienībai vai pastāvīgai iestādei pārskaitīto maksājumu atzīšanas atšķirību dēļ , vai hibrīdvienības vai pastāvīgās iestādes pārskaitīto maksājumu vai tām radīto izdevumu vai zaudējumu atzīšanas atšķirību dēļ, vai tādēļ, ka pastāv atšķirības attiecībā uz starp divām viena un tā paša nodokļu maksātāja daļām veikta domājamā maksājuma atzīšanu , vai attiecībā uz komerciālas klātbūtnes atzīšanu par pastāvīgo iestādi :

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	maksājuma atskaitīšana no nodokļu bāzes tā izcelsmes jurisdikcijā bez šā paša maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“atskaitījums bez iekļaušanas”);

(b)

maksājuma atskaitīšana no nodokļu bāzes jebkurā jurisdikcijā , kurā maksājums tiek uzskatīts par veiktu (“maksātāja jurisdikcija”) bez šā paša maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām jebkurā citā jurisdikcijā , kurā maksājums tiek uzskatīts par saņemtu (“maksājuma saņēmēja jurisdikcija”) (“atskaitījums bez iekļaušanas”);

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni uzskata par pastāvīgo iestādi, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”).

(c)	ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni atzīst par pastāvīgo iestādi, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”);

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	maksājums hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei izraisa atskaitījumu bez iekļaušanas, ja neatbilstība ir skaidrojama ar atšķirībām tādu maksājumu atzīšanā, kas veikti pastāvīgajai iestādei vai hibrīda vienībai;

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb)	maksājums rada atskaitījumu bez iekļaušanas tāda maksājuma rezultātā, kas veikts par pastāvīgu neuzskatītai iestādei;

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Hibrīdneatbilstība rodas tikai tiktāl , ciktāl viens un tas pats atskaitītais maksājums un radušies izdevumi vai zaudējumi divās jurisdikcijās pārsniedz ienākuma summu , kas ir iekļauta abās jurisdikcijās un ko var attiecināt uz vienu un to pašu izcelsmes vietu .

Hibrīdneatbilstība , kas ir radusies hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei veikto maksājumu, kā arī radušos izdevumu vai zaudējumu atšķirīgas atzīšanas dēļ vai domājama maksājuma, kas veikts starp viena nodokļu maksātāja divām daļām, atšķirīgas atzīšanas dēļ, rodas vienīgi tādā mērā , kādā radušā atskaitīšana izcelsmes jurisdikcijā tiek līdzsvarota pret pozīciju, kas nav iekļauta abās jurisdikcijās , kur šī neatbilstība ir radusies. Tomēr gadījumā, ja maksājums, kurš rada šo hibrīdneatbilstību, rada arī hibrīdneatbilstību, kas ir skaidrojama ar atšķirībām finanšu instrumenta vai saistībā ar to veikta maksājuma juridiskajā raksturojumā vai ko ir radījušas atšķirības hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei veiktu maksājumu atzīšanā, šī hibrīdneatbilstība rodas tikai tādā mērā, kādā šis maksājums rada atskaitījumu bez iekļaušanas.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9. punkts – 3. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Hibrīdneatbilstība arī ietver finanšu instrumenta pārvešanu saskaņā ar strukturētu pasākumu , kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistīto peļņu nodokļu vajadzībām uzskata par tādu, ko vienlaicīgi gūst vairāk nekā viena pasākumu puse, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir dažādās jurisdikcijās, un tas rada vienu no šādiem rezultātiem:

Hibrīdneatbilstība arī ietver finanšu instrumenta pārvešanu, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistīto peļņu nodokļu vajadzībām uzskata par tādu, ko vienlaicīgi gūst vairāk nekā viena pasākumu puse, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir dažādās jurisdikcijās, un tas rada vienu no šādiem rezultātiem:

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)

pievieno šādu punktu:

“(9.a)

“hibrīda vienība” ir jebkura vienība vai pasākums, kuru uzskata par personu nodokļu nolūkos saskaņā ar vienas jurisdikcijas tiesību aktiem un kuras ienākumus vai izdevumus uzskata par vienas vai vairāku citu personu ienākumiem vai izdevumiem saskaņā ar citas jurisdikcijas tiesību aktiem;”

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb)

pievieno šādu punktu:

“(9.b)

“par pastāvīgu neuzskatīta iestāde” ir jebkurš pasākums, ko saskaņā ar galvenā biroja jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādu, kura dēļ rodas pastāvīgā iestāde, un ko neuzskata par tādu, kura dēļ rodas pastāvīgā iestāde, saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kur šī pastāvīgā iestāde atrodas;”

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

“strukturēts pasākums” ir pasākums, kas ietver hibrīdneatbilstību, ja neatbilstības sekas ir iekļautas pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas ir izstrādāts, lai radītu hibrīdneatbilstības rezultātu, ja vien nodokļu maksātājs vai saistīts uzņēmums pamatoti nav varējis apzināties hibrīdneatbilstību un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no hibrīdneatbilstības.”;

svītrots

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2016/1164

2. pants – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)

pievieno šādu punktu:

“ 11.a)

“maksātāja jurisdikcija” ir jurisdikcija, kurā ir reģistrēta hibrīdvienība vai pastāvīgā iestāde vai kurā attiecīgais darījums tiek uzskatīts par veiktu.”

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, atskaitījumu īsteno tikai tajā dalībvalstī, kurā ir šāda maksājuma izcelsme vai ir radušies izdevumi vai zaudējumi.	1. Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, atskaitījumu nevar veikt dalībvalstī, kas ir investora jurisdikcija.
Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts , sekas ir tā paša maksājuma , izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana , attiecīgā dalībvalsts liedz šāda maksājuma , izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu, ja vien to jau nav izdarījusi šī trešā valsts .	Ja atskaitījumu var veikt investora jurisdikcijā , atskaitījumu nevar veikt maksātāja jurisdikcijā. Tiktāl , ciktāl ir iesaistīta trešā valsts , pierādījumus par to , ka šī trešā valsts nav ļāvusi veikt atskaitījumu, sniedz nodokļu maksātājs .

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas, maksātāja dalībvalsts liedz šāda maksājuma atskaitīšanu .

2. Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas, atskaitījumu nevar veikt dalībvalstī, kas ir šāda maksātāja jurisdikcija. Ja atskaitījumu var veikt maksātāja jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šo maksājuma summu, kas citādi maksājuma saņēmēja jurisdikcijā radītu ienākumu neatbilstību .

Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas:

i)	ja maksājuma izcelsme ir kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts liedz atskaitīšanu, vai

ii)	ja maksājuma izcelsme ir kādā trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šādu maksājumu nodokļu bāzē, ja vien trešā valsts jau nav liegusi atskaitīšanu vai nav pieprasījusi iekļaut šo maksājumu.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiktāl , ciktāl hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm, kurā iesaistīta pastāvīga iestāde, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, dalībvalsts , kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļu bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo iestādi.	3. Tiktāl , ciktāl hibrīdneatbilstība ir saistīta ar par pastāvīgu neuzskatītas iestādes ienākumiem, ko neapliek ar nodokļiem dalībvalstī , kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, šī dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam tā apliekamākajā ienākumā iekļaut ienākumu, kas citādi tiktu attiecināts uz par pastāvīgu neuzskatītu iestādi.
Tiktāl, ciktāl hibrīdneatbilstības, kurā iesaistīta pastāvīga iestāde, kas atrodas trešā valstī, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļu bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo iestādi trešā valstī.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis liedz nodokļu maksātājam atskaitīt jebkādu maksājumu, ciktāl šāds maksājums tieši vai netieši nodrošina līdzekļus atskaitāmiem izdevumiem, kas ar vienu darījumu vai darījumu virkni rada hibrīdneatbilstību.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Tiktāl, ciktāl maksājums, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēts ar maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kas sakarā ar hibrīdneatbilstību ir atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās ārpus Savienības, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešām valstīm jau nav liegusi maksājuma, izdevumu vai zaudējumu, kas būtu atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās, atskaitīšanu.

4. Tiktāl, ciktāl maksājums, kuru nodokļu maksātājs veic vienībai trešā valstī, tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēts ar maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kas sakarā ar hibrīdneatbilstību ir atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās ārpus Savienības, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešām valstīm jau nav liegusi maksājuma, izdevumu vai zaudējumu, kas būtu atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās, atskaitīšanu.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tiktāl, ciktāl atskaitāma maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atbilstošā iekļaušana tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēta ar maksājumu, ko sakarā ar hibrīdneatbilstību maksājuma saņēmējs nav iekļāvis savā nodokļu bāzē, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešajām valstīm jau nav liegusi neiekļautā maksājuma atskaitīšanu.

5. Tiktāl, ciktāl atskaitāma maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic trešā valstī, atbilstošā iekļaušana tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēta ar maksājumu, ko sakarā ar hibrīdneatbilstību maksājuma saņēmējs nav iekļāvis savā nodokļu bāzē, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļu bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešajām valstīm jau nav liegusi neiekļautā maksājuma atskaitīšanu.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 3.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2016/1164

-9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a)	direktīvā iekļauj šādu pantu:

“-9.a pants

Reversu hibrīdneatbilstības

Ja viena vai vairākas asociētas ārvalstu vienības, kam ir peļņas daļa hibrīda vienībā, kura ir inkorporēta vai reģistrēta kādā dalībvalstī, atrodas jurisdikcijā vai jurisdikcijās, kas šo hibrīda vienību uzskata par nodokļa maksātāju, šo hibrīda vienību uzskata par minētās dalībvalsts rezidentu un tās ienākumus apliek ar nodokļiem tiktāl, ciktāl šie ienākumi netiek aplikti ar nodokli saskaņā ar šīs dalībvalsts vai jebkuras citas jurisdikcijas tiesību aktiem.”

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – - 4. punkts

Direktīva (ES) 2016/1164

9.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiktāl, ciktāl nodokļu maksātāja, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām gan kādā dalībvalstī, gan trešā valstī, maksājums, izdevumi vai zaudējumi saskaņā ar šīs dalībvalsts un minētās trešās valsts tiesību aktiem ir atskaitāmi no nodokļu bāzes abās jurisdikcijās, un šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus nodokļu maksātāja dalībvalstī var kompensēt ar apliekamo ienākumu, kas nav iekļauts trešā valstī, nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz atskaitīt šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus, ja vien trešā valsts to jau nav izdarījusi. Šāds liegums attiecas arī uz situācijām, kurās nodokļu iekasēšanas mērķiem attiecīgo nodokļu maksātāju uzskata par bezvalstnieku. Pierādījumus par to, ka trešā valsts ir liegusi atskaitīt maksājumu, izdevumus vai zaudējumu, sniedz nodokļu maksātājs .

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/343

P8_TA(2017)0136

Nolīgums par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dāniju un Eiropolu *

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eiropas Policijas birojs (Eiropols) noslēdz Nolīgumu par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dānijas Karalisti un Eiropolu (07281/2017 – C8-0120/2017 – 2017/0803(CNS))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/48)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes projektu (07281/2017),

—	ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0120/2017),

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1), un jo īpaši tā 23. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/935/TI, ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus (2), un kurš grozīts ar Padomes īstenošanas lēmumu (ES) 2017/290 (3),

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/934/TI, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu (4), un jo īpaši tā 5. un 6. pantu,

—	ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja un Dānijas premjerministra 2016. gada 15. decembra deklarāciju, kurā uzsvērta paredzamā nolīguma starp Eiropolu un Dāniju operatīvā nepieciešamība, taču arī tā izņēmuma un pagaidu raksturs,

—

ņemot vērā iepriekš minēto deklarāciju, kurā uzsvērts, ka ierosinātais nolīgums būs atkarīgs no Dānijas turpmākas dalības Savienībā un Šengenas zonā, no Dānijas apņemšanās līdz 2017. gada 1. maijam valsts tiesību aktos pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2016/680 (5) par datu aizsardzību policijas jautājumos un no Dānijas piekrišanas pakļauties Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kompetencei,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. protokolu,

—	ņemot vērā Dānijas 2015. gada 3. decembra referenduma rezultātus saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. protokolu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. februāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2009/935/TI attiecībā uz to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus (6), un jo īpaši pieprasījumu tā 4. punktā, aicinot panākt turpmāku vienošanos starp Eiropolu un Dāniju par piecu gadu termiņa beigu datumu, lai nodrošinātu tā pārejas raksturu ar mērķi panākt pastāvīgāku kārtību,

—	ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0164/2017),

apstiprina Padomes projektu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai novērtējuma ietvaros, kurš jāveic saskaņā ar Nolīguma par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dānijas Karalisti un Eiropolu 25. pantu, Eiropas Parlaments tiktu regulāri informēts un ar to regulāri apspriestos, jo īpaši ar Eiropola apvienotās parlamentārās kontroles grupas starpniecību, kas jāizveido saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 51. panta 1. punktu (7);

aicina visas iesaistītās puses izmantot visas iespējas primārajos un sekundārajos tiesību aktos, lai vēlreiz piedāvātu Dānijai pilntiesīgu dalību Eiropolā;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai un Eiropolam.

(1) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2) OV L 325, 11.12.2009., 12. lpp.

(3) OV L 42, 18.2.2017., 17. lpp.

(4) OV L 325, 11.12.2009., 6. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0023.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/345

P8_TA(2017)0137

Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Ildikó Gáll-Pelcz

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli (C8-0110/2017 – 2017/0802(NLE))

(Apspriešanās)

(2018/C 298/49)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0110/2017),

—	ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0166/2017),

A.	tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.	tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 12. aprīļa sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli;

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/346

P8_TA(2017)0139

Strukturālo reformu atbalsta programma laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701 – C8-0373/2015 – 2015/0263(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/50)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0701),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. pantu un 197. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0373/2015),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 16. marta atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. aprīļa atzinumu (2),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Zivsaimniecības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0374/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 177, 18.5.2016., 47. lpp.

(2) OV C 240, 1.7.2016., 49. lpp.

P8_TC1-COD(2015)0263

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/825.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/347

P8_TA(2017)0140

Eiropas kultūras mantojuma gads ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas kultūras mantojuma gadu (COM(2016)0543 – C8-0352/2016 – 2016/0259(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/51)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0543),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 167. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0352/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 12. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0340/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 88, 21.3.2017., 7. lpp.

P8_TC1-COD(2016)0259

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/… par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2017/864.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Saskaņā ar Lēmuma 9. pantu Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanai piešķirtais finansējums ir EUR 8 miljoni. Lai finansētu gatavošanos Eiropas Kultūras mantojuma gadam, EUR 1 miljons tiks finansēts no jau esošajiem līdzekļiem 2017. gada budžetā. 2018. gada budžetā Eiropas Kultūras mantojuma gadam tiks rezervēti un atsevišķā budžeta postenī nodalīti EUR 7 miljoni. EUR 3 miljoni no minētās summas tiks iegūti no līdzekļiem, kas pašlaik piešķirti programmai “Radošā Eiropa”, un EUR 4 miljoni, pārvērtējot prioritātes, tiks pārdalīti no citiem jau piešķirtiem līdzekļiem, neizmantojot pastāvošās rezerves un neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Komisija ņem vērā likumdevēju vienošanos paredzēt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) 9. pantā finansējumu EUR 8 miljonu apmērā. Komisija atgādina, ka noteikt apropriāciju apmēru gada budžetā saskaņā ar LESD 314. pantu ir budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīva.

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/349

P8_TA(2017)0141

Savienības programmas izveide, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 258/2014 par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (COM(2016)0202 – C8-0145/2016 – 2016/0110(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/52)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0202),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0145/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu (1),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0291/2016),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 303, 19.8.2016., 147. lpp.

P8_TC1-COD(2016)0110

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 258/2014, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/827.)

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/350

P8_TA(2017)0142

Savienības programma, lai pastiprinātu patērētāju iesaistīšanos politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā ***I

Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā (COM(2016)0388 – C8-0220/2016 – 2016/0182(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 298/53)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0388),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 169. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0220/2016),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu (1),

—	ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0008/2017),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 34, 2.2.2017., 117. lpp.

P8_TC1-COD(2016)0182

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/826.)

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 298

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 23. augusts

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2017.–2018. GADA SESIJA 2017. gada 3.–6. aprīļa sēdes Šīs sesijas sēžu protokoli ir publicēti OV C 17, 18.1.2018 . PIEŅEMTIE TEKSTI 2017. gada 26. un 27. aprīļa sēdes Šīs sesijas sēžu protokoli ir publicēti OV C 28, 25.1.2018 . 2017. gada 27. aprīļa pieņemtie teksti par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu publicēti OV L 252, 29.9.2017 . PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2017. gada 4. aprīļa
2018/C 298/01	Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par palmu eļļu un lietusmežu izciršanu (2016/2222(INI))	2
2018/C 298/02	Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos (2016/2204(INI))	14
	Trešdiena, 2017. gada 5. aprīļa
2018/C 298/03	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))	24
2018/C 298/04	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (14942/2016 – C8-0103/2017 – 2016/0283(APP) – 2017/2051(INI))	30
2018/C 298/05	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (D049280 – 2017/2624(RSP))	34
2018/C 298/06	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu: ES ārējās darbības nozīme (2015/2342(INI))	39
	Ceturtdiena, 2017. gada 6. aprīļa
2018/C 298/07	Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija un citu protestētāju arests (2017/2646(RSP))	56
2018/C 298/08	Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā (2017/2647(RSP))	60
2018/C 298/09	Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīlis rezolūcija par Bangladešu, tostarp bērnu laulībām (2017/2648(RSP))	65
2018/C 298/10	Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Eiropas Solidaritātes korpusu (2017/2629(RSP))	68
2018/C 298/11	Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par ES un ASV privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamību (2016/3018(RSP))	73
	Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīļa
2018/C 298/12	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli (2016/2098(INI))	80
2018/C 298/13	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību (2016/2016(INI))	92
2018/C 298/14	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari (2016/2140(INI))	100
2018/C 298/15	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?. (2016/2141(INI))	112
2018/C 298/16	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskatu (2016/2099(INI))	121
2018/C 298/17	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas (2006/21/EK) īstenošanu (2015/2117(INI))	132
2018/C 298/18	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2017/2651(RSP))	137
	IETEIKUMI
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2017. gada 4. aprīļa
2018/C 298/19	Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP))	140

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīļa
2018/C 298/20	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt António Marinho e Pinto imunitāti (2016/2294(IMM))	151

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS PARLAMENTS
	Otrdiena, 2017. gada 4. aprīļa
2018/C 298/21	P8_TA(2017)0096 Zvejas kuģu īpašības ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0273 – C8-0187/2016 – 2016/0145(COD)) P8_TC1-COD(2016)0145 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (Pārstrādāta redakcija)	154
2018/C 298/22	Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (COM(2016)0031 – C8-0015/2016 – 2016/0014(COD))	156
	Trešdiena, 2017. gada 5. aprīļa
2018/C 298/23	Eiropas Parlamenta lēmums par Komisijas 2017. gada 8. marta deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (C(2017)01473 – 2017/2602(DEA))	280
2018/C 298/24	P8_TA(2017)0103 Akciju sabiedrību tiesību daži aspekti ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz akciju sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija) (COM(2015)0616 – C8-0388/2015 – 2015/0283(COD)) P8_TC1-COD(2015)0283 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/… attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija)	282
2018/C 298/25	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (13806/2015 – C8-0410/2015 – 2015/0135(NLE))	283
2018/C 298/26	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))	284
2018/C 298/27	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu Šengenas Informācijas sistēmas jomā Horvātijas Republikā (COM(2017)0017 – C8-0026/2017 – 2017/0011(NLE))	285
2018/C 298/28	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (10728/4/2016 – C8-0104/2017 – 2012/0266(COD))	286
2018/C 298/29	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (10729/4/2016 – C8-0105/2017 – 2012/0267(COD))	287
2018/C 298/30	P8_TA(2017)0109 Naudas tirgus fondi ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas tirgus fondiem (COM(2013)0615 – C7-0263/2013 – 2013/0306(COD)) P8_TC1-COD(2013)0306 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par naudas tirgus fondiem	289
2018/C 298/31	P8_TA(2017)0110 Prospekts, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (COM(2015)0583 – C8-0375/2015 – 2015/0268(COD)) P8_TC1-COD(2015)0268 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 5. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK	290
2018/C 298/32	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (14942/2016 – C8-0103/2017 – 2016/0283(APP))	291
2018/C 298/33	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/435 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu (COM(2016)0607 – C8-0387/2016 – 2016/2233(BUD))	293
2018/C 298/34	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2017/2022(BUD))	296
2018/C 298/35	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz 2017. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 1/2017 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei (07003/2017 – C8-0130/2017 – 2017/2018(BUD))	306
2018/C 298/36	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2017/000 TA 2017 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas) (COM(2017)0101 – C8-0097/2017 – 2017/2033(BUD))	308
2018/C 298/37	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Apvienotajai Karalistei, Kiprai un Portugālei (COM(2017)0045 – C8-0022/2017 – 2017/2017(BUD))	312
2018/C 298/38	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Latvijā un ar ko aizstāj Lēmumu 2014/911/ES (13521/2016 – C8-0523/2016 – 2016/0818(CNS))	314
2018/C 298/39	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par DNS datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES (13525/2016 – C8-0522/2016 – 2016/0819(CNS))	315
2018/C 298/40	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES (13526/2016 – C8-0520/2016 – 2016/0820(CNS))	316
2018/C 298/41	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES (13529/2016 – C8-0518/2016 – 2016/0821(CNS))	317
2018/C 298/42	Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Maltā, Kiprā un Igaunijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES (13499/2016 – C8-0519/2016 – 2016/0822(CNS))	318
	Ceturtdiena, 2017. gada 6. aprīļa
2018/C 298/43	P8_TA(2017)0128 Viesabonēšanas vairumtirgi ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem (COM(2016)0399 – C8-0219/2016 – 2016/0185(COD)) P8_TC1-COD(2016)0185 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem	319
2018/C 298/44	P8_TA(2017)0129 Trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības: Ukraina ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina) (COM(2016)0236 – C8-0150/2016 – 2016/0125(COD)) P8_TC1-COD(2016)0125 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Ukraina)	320
	Ceturtdiena, 2017. gada 27. aprīļa
2018/C 298/45	P8_TA(2017)0133 ES preču zīme ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības preču zīmi (kodificēta versija) (COM(2016)0702 – C8-0439/2016 – 2016/0345(COD)) P8_TC1-COD(2016)0345 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/… par Eiropas Savienības preču zīmi (kodificēta redakcija)	321
2018/C 298/46	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (05925/2017 – C8-0102/2017 – 2016/0021(NLE))	322
2018/C 298/47	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164 (COM(2016)0687 – C8-0464/2016 – 2016/0339(CNS))	323
2018/C 298/48	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eiropas Policijas birojs (Eiropols) noslēdz Nolīgumu par operatīvo un stratēģisko sadarbību starp Dānijas Karalisti un Eiropolu (07281/2017 – C8-0120/2017 – 2017/0803(CNS))	343
2018/C 298/49	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa lēmums par priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli (C8-0110/2017 – 2017/0802(NLE))	345
2018/C 298/50	P8_TA(2017)0139 Strukturālo reformu atbalsta programma laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701 – C8-0373/2015 – 2015/0263(COD)) P8_TC1-COD(2015)0263 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013	346
2018/C 298/51	P8_TA(2017)0140 Eiropas kultūras mantojuma gads ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas kultūras mantojuma gadu (COM(2016)0543 – C8-0352/2016 – 2016/0259(COD)) P8_TC1-COD(2016)0259 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/… par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)	347
2018/C 298/52	P8_TA(2017)0141 Savienības programmas izveide, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 258/2014 par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (COM(2016)0202 – C8-0145/2016 – 2016/0110(COD)) P8_TC1-COD(2016)0110 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 258/2014, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam	349
2018/C 298/53	P8_TA(2017)0142 Savienības programma, lai pastiprinātu patērētāju iesaistīšanos politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā ***I Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā (COM(2016)0388 – C8-0220/2016 – 2016/0182(COD)) P8_TC1-COD(2016)0182 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/…, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā	350