EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2018. gada 11. maijs)

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs

(CON/2018/25)

(2018/C 261/01)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2018. gada 1. februārī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā direktīva ir nozīmīga Eiropas Centrālo banku sistēmas galvenajam mērķim saglabāt cenu stabilitāti, kā to paredz LESD 127. panta 1. punkts un 282. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 2. pants. ECB ir kompetenta apspriesties par ierosināto direktīvu arī saskaņā ar LESD 126. panta 14. punktu, kas ir ierosinātās direktīvas juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Eiropas Savienības Padome, ievērojot īpašo likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB, vienprātīgi pieņem attiecīgus noteikumus, kuri aizstāj LESD un Līgumam par Eiropas Savienību pievienoto Protokolu (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Finanšu un ekonomikas krīze skaidri parādīja, ka vērienīga ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma nepārprotami ir Eiropas Savienības, dalībvalstu un jo īpaši euro zonas interesēs (2). Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), ko īsteno un pastiprina ar sekundāro tiesību aktu palīdzību Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (3) un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (4) veidā, izveidoja noturīgāku Savienības sistēmu ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanai un uzraudzībai (5).

1.2.

Atbilstīgi nostājai, kas izteikta iepriekš minēto tiesību aktu pieņemšanas kontekstā, ECB atzinīgi vērtē ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir iekļaut Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) saturu Savienības tiesiskajā regulējumā. Ierosinātā direktīva balstās uz LSKP 16. pantu, kurā tika aicināts LSKP saturu iekļaut Savienības tiesiskajā regulējumā piecu gadu laikā pēc LSKP stāšanās spēkā, t. i., līdz 2018. gada 1. janvārim (6). Eiropas Komisija LSKP saturu interpretējusi tā, lai tas atbilstu tā sauktajam “fiskālajam paktam” (7). ECB uzskata, ka vairāki grozījumi ierosinātajā direktīvā vajadzīgi, lai turpinātu stiprināt fiskālo atbildību dalībvalstīs, vienkāršotu tiesisko regulējumu un nodrošinātu fiskālo noteikumu efektīvāku īstenošanu un izpildi Savienības un nacionālajā līmenī.

2.   Īpaši apsvērumi

2.1.   Pašreizējā tiesiskā regulējuma vienkāršošana

2.1.1.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir vienkāršot tiesisko regulējumu un nodrošināt efektīvāku un sistemātiskāku fiskālo noteikumu ieviešanas un izpildes uzraudzību gan Savienības, gan valstu līmenī kā daļu no vispārējās Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas. Ierosinātās direktīvas mērķis ir arī mazināt iespējamo dublēšanās un konfliktējošo darbību risku, kas raksturīgs starpvaldību mehānismu līdzāspastāvēšanai paralēli Savienības tiesību aktos paredzētajiem mehānismiem. Kaut arī ECB, kā norādīts 1.2. punktā, atzinīgi vērtē ierosinātās direktīvas mērķus, tai ir bažas par to, vai ierosinātajā direktīvā šie mērķi sasniegti.

2.1.2.

Attiecībā uz LSKP ierosinātās direktīvas mērķis ir integrēt fiskālo paktu Savienības tiesību aktos. Tomēr ierosinātās direktīvas noteikumi ievērojami atšķiras no fiskālā pakta noteikumiem, kas var novest pie fiskālā pakta noteikumu vājināšanās un palielināt neskaidrības vairāku fiskālo sistēmu līdzāspastāvēšanas dēļ. Jo īpaši fiskālā pakta noteikumi tiek vājināti saistībā ar to, ka ierosinātajā direktīvā nav norādes uz dalībvalstu pienākumu saskaņā ar fiskālo paktu nodrošināt līdzsvara vai pārpalikuma budžeta pozīciju un nodrošināt strukturālo deficītu, kas nav lielāks par 0,5 % no iekšzemes kopprodukta un kas var kļūt par 1,0 % no iekšzemes kopprodukta gadījumos, kuros parāda līmenis ir ievērojami zemāks par 60 % no iekšzemes kopprodukta un kuros pastāv zems ilgtspējas risks. Tāpat fiskālajā paktā ir noteikts pienākums nodrošināt ātru konverģenci, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi saskaņā ar SIP. ECB uzskata, ka šie pienākumi skaidri jāatspoguļo ierosinātajā direktīvā.

2.1.3.

Turklāt ierosinātā direktīva neaizstās LSKP, jo LSKP satur noteikumus, kas pārsniedz ierosinātās direktīvas darbības jomu. Tomēr, tā kā LSKP joprojām būs piemērojams visās dalībvalstīs, izņemot Čehijas Republiku un Apvienoto Karalisti, ierosinātā direktīva, šķiet, nesamazinās dublēšanās un konfliktējošo darbību risku, kas raksturīgs starpvaldību mehānismu līdzāspastāvēšanai paralēli Savienības tiesību aktos paredzētajiem mehānismiem. Paskaidrojuma raksts, kas pievienots ierosinātajai direktīvai, norāda, ka ierosinātajai direktīvai nevajadzētu ietekmēt LSKP līgumslēdzēju pušu saistības, kuras tās uzņēmušās saskaņā ar LSKP 7. un 13. pantu. Tomēr ierosinātā direktīva ietekmēs to dalībvalstu saistības, kuras ir LSKP līgumslēdzējas puses saskaņā ar LSKP 3. pantu, kurā ietverti fiskālā pakta noteikumi, to neatceļot vai neaizstājot (8). Ierosinātās direktīvas noteikumu saskaņošana ar LSKP 3. pantu nodrošinātu skaidrību attiecībā uz LSKP līdzāspastāvēšanu paralēli ierosinātajai direktīvai un palīdzētu sasniegt ierosinātās direktīvas mērķus.

2.1.4.

Turklāt ECB saprot, ka lielākā daļa dalībvalstu, kuras ir LSKP līgumslēdzējas puses, jau ir īstenojušas fiskālā pakta noteikumus savos nacionālajos tiesību aktos. Dažos gadījumos šī īstenošana ir notikusi konstitucionālā līmenī vai līdzvērtīgā līmenī. Ņemot vērā, ka fiskālajā paktā iekļauti noteikumi, kas ir stingrāki nekā tie, kas izklāstīti ierosinātajā direktīvā, jo īpaši attiecībā uz strukturālā deficīta augšējo robežu 0,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, ir sagaidāms, ka šie nacionālie tiesību akti arī ietvers stingrākas fiskālās prasības. Tādēļ, ja dalībvalstis, kuras vēl nav pilnībā transponējušas fiskālo paktu, savos nacionālajos tiesību aktos nolemj īstenot fiskālo paktu saudzīgākā veidā, ņemot vērā ierosinātās direktīvas pieņemšanu, vai ja dažas dalībvalstis izvēlas grozīt savus nacionālos tiesību aktus tādā veidā, var rasties nevienlīdzīgi un atšķirīgi fiskālie noteikumi visā Savienībā. Šis jautājums stiprina 2.1.2. punktā izklāstīto ECB ieteikumu ierosinātajā direktīvā skaidri atspoguļot fiskālajā paktā noteiktās saistības. Nodrošinot, ka tiks atspoguļoti fiskālā pakta noteikumi, tiks nodrošināta juridiskā skaidrība un vienlīdzīga attieksme visā Savienībā.

2.1.5.

Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz Savienības fiskālo sistēmu kopumā, šķiet, ka ierosinātajā direktīvā ir ietverti noteikumi, kas ir līdzīgi vai saistīti ar SIP, “Sešu tekstu paketes” vai “Divu tekstu paketes” noteikumiem. Daži piemēri ir noteikumi, ar ko izveido neatkarīgas struktūras, kas noteiktas ierosinātajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 473/2013, kā arī noteikumi par skaitliskajiem fiskālajiem noteikumiem un vidēja termiņa budžeta plāniem Direktīvā 2011/85/ES. ECB uzskata, ka šajos gadījumos ierosinātajā direktīvā būtu jāprecizē, kā ierosinātās direktīvas noteikumi praktiski tiktu saistīti ar jau pastāvošajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un vajadzības gadījumā grozītu attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu juridisku skaidrību.

2.2.   Vidēja termiņa mērķis

2.2.1.

Ierosinātā direktīva paredz, ka dalībvalstīm būtu jānosaka tām specifiski saistoši un pastāvīgi skaitliski fiskālie noteikumi. Šai sistēmai būtu jānosaka vidēja termiņa mērķis strukturālā bilancē, lai nodrošinātu, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu tirgus cenās nepārsniedz atsauces vērtību, kas noteikta Protokola (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta procedūru (9) 1. pantā, vai apmierinošā tempā tuvojas atsauces vērtībai. ECB saprot, ka šis vidēja termiņa mērķis neatsaucas uz vidējā termiņa mērķi, kas noteikts SIP un jo īpaši saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un ka Komisijas nodoms ir radīt dalībvalstīm pienākumu savā fiskālajā sistēmā nostiprina vidēja termiņa mērķi, kas var atšķirties no SIP noteiktajiem vidēja termiņa mērķiem. ECB uzskata, ka ierosinātajā direktīvā skaidri un visaptveroši jānosaka, kā šis jaunais vidēja termiņa mērķis attiecībā uz strukturālo līdzsvaru ir definēts un kā saskaņā ar 2.1.2. punktu tas atspoguļo strukturālā deficīta augšējo robežu 0,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas norādīta fiskālajā paktā. Šādas definīcijas noteikšana nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir skaidrība attiecībā uz savām saistībām un visā Savienībā pastāv vienoti un saskaņoti fiskālie noteikumi.

2.2.2.

Fiskālajā paktā līgumslēdzējām pusēm ir arī noteikts pienākums nodrošināt ātru konverģenci atbilstoši savam vidēja termiņa mērķim saskaņā ar SIP, norādot šādas konverģences laika grafiku, ņemot vērā katrai valstij raksturīgo ilgtspēju. ECB atzīmē, ka ierosinātajā direktīvā jāiekļauj pienākums, kas prasa ātru konverģenci. Tā uzskata, ka ierosinātā direktīvā minētā konverģence uz vidēja termiņa mērķi būtu jāprecizē, jo SIP noteikumi tiek uzskatīti par minimālo konverģences tempu.

2.2.3.

Visbeidzot, ECB atzinīgi vērtē dalībvalstu pienākumu savā budžeta plānošanā iekļaut valdības izdevumu vidēja termiņa izaugsmes ceļu, kurā neiekļauj diskrecionārus ieņēmumu pasākumus un kuram ir saistošs un pastāvīgs raksturs. Pretstatā izdevumu noteikumiem, kuri minēti fiskālajā paktā un kuri atkārto SIP, izdevumu noteikums ierosinātajā direktīvā paredz noteiktus daudzgadu izdevumu mērķus, kas jāpiemēro likumdošanas termiņa laikā, tiklīdz jaunās valdības stājas amatā. Šajā periodā minētie mērķi ir jāievēro gada budžetos. Kaut arī šāds fiksēts noteikums varētu atbalstīt fiskālo disciplīnu un radīt papildu fiskālo telpu ekonomiskās izaugsmes laikā, būtu nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā īstenot šo noteikumu vidējā termiņā. Turklāt ierosinātajā direktīvā ir jāprecizē, vai dalībvalstīm būs jāpielāgo gada izdevumu mērķi, ja ekonomika attīstās atšķirīgi no dalībvalstu pieņēmumiem daudzgadu izdevumu mērķu noteikšanas laikā.

2.3.   Automātiskas korekcijas mehānisms

2.3.1.

ECB atzinīgi vērtē automātiskas korekcijas mehānisma ieviešanu saskaņā ar LSKP 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 2. punktā paredzēto noviržu korekcijas procedūru. Šis instruments ļaus dalībvalstīm koriģēt novirzes no vidēja termiņa mērķa un pielāgošanos ceļā uz to, kā arī kompensēt novirzes no valdības izdevumu ceļa, kas minēts ierosinātajā direktīvā (10).

2.3.2.

Tomēr ECB ir identificējusi vairākus šā mehānisma elementus, kas varētu tikt pārskatīti, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvāk izmanto šo mehānismu. Proti, lai gan ierosinātajā direktīvā noteikts, ka korekcijas mehānisms tiek automātiski aktivizēts, ja notiek “ievērojama novirze”, tajā nav definēts šis jēdziens vai tajā nav norādījumu par tā piemērošanas jomu. ECB ierosina ierosinātajā direktīvā definēt terminu “ievērojama novirze”, lai nodrošinātu juridisko skaidrību korekcijas mehānisma piemērojamībai.

2.4.   Neatkarīgas struktūras

2.4.1.

ECB atbalsta ierosinātās direktīvas noteikumus, kuru mērķis ir nostiprināt neatkarīgu struktūru lomu, piešķirot tām pilnvaras, kas pārsniedz Regulā (ES) Nr. 473/2013 paredzētos uzdevumus. Konkrēti, ECB atzinīgi vērtē to, ka Savienības tiesību aktos ir noteikts princips “ievēro vai pamato”, jo tas pastiprinās neatkarīgo struktūru lomu fiskālās uzraudzības procesā. Tomēr Regula (ES) Nr. 473/2013 jau paredz šo neatkarīgo struktūru izveidi un piešķir tām virkni saistītu uzdevumu. Tāpēc ierosinātajai direktīvai nav jāatkārto spēkā esošie Savienības tiesību akti, bet drīzāk jāpaplašina uzdevumi, kas piešķirti šīm neatkarīgajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tās spēj aptvert ierosinātās direktīvas darbības jomu.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

---

(1)  COM(2017) 824 final.

(2)  Sk. Atzinumus CON/2011/13 un CON/2012/18. Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(5)  SIP tikai iekļauts tiesību aktu kopā, kas pazīstama kā “Sešu tekstu pakete” (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1173/2011 (2011. gada 16. novembris) par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.); Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada 8. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.); un Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.)), kura stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī, un “Divu tekstu pakete” (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.); un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.)), kura stājās spēkā 2013. gada 30. maijā.

(6)  LSKP 16. pantā tika aicināts veikt vajadzīgos pasākumus, lai LSKP saturu iekļautu Savienības tiesiskajā regulējumā piecu gadu laikā pēc LSPKP stāšanās spēkā, t. i., līdz 2018. gada 1. janvārim, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, veicot tā īstenošanu. Tas saskan arī ar Piecu priekšsēdētāju ziņojumu par “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”, Jean-Claude Juncker ciešā sadarbībā ar Donald Tusk, Jeroen Dijsselbloem, Mario Draghi un Martin Schulz, 2015. gada 22. jūnijs, pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu.

(7)  “Fiskālais pakts” ir izklāstīts LSKP III sadaļā.

(8)  Par šo jautājumu jālemj LSKP līgumslēdzējām pusēm.

(9)  Pievienots LESD.

(10)  Sk. ierosinātās direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Euro maiņas kurss (1)

2018. gada 24. jūlijs

(2018/C 261/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1706
JPY	Japānas jena	130,06
DKK	Dānijas krona	7,4504
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89178
SEK	Zviedrijas krona	10,3278
CHF	Šveices franks	1,1626
ISK	Islandes krona	124,60
NOK	Norvēģijas krona	9,5605
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,761
HUF	Ungārijas forints	326,64
PLN	Polijas zlots	4,3179
RON	Rumānijas leja	4,6398
TRY	Turcijas lira	5,7054
AUD	Austrālijas dolārs	1,5797
CAD	Kanādas dolārs	1,5393
HKD	Hongkongas dolārs	9,1846
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7192
SGD	Singapūras dolārs	1,5967
KRW	Dienvidkorejas vona	1 320,85
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,6041
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9561
HRK	Horvātijas kuna	7,3975
IDR	Indonēzijas rūpija	16 972,88
MYR	Malaizijas ringits	4,7550
PHP	Filipīnu peso	62,366
RUB	Krievijas rublis	73,4444
THB	Taizemes bāts	39,051
BRL	Brazīlijas reāls	4,4184
MXN	Meksikas peso	22,0446
INR	Indijas rūpija	80,7100

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (1), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums

(2018/C 261/03)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta publicēšana pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

GRIEĶIJA

OV C 72, 28.2.2015., publicētās informācijas grozījumi

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

Εναέρια σύνορα		Lidostas (gaisa robežas)
1.	Αθήνα	Αthina
2.	Ηράκλειο	Heraklion
3.	Θεσσαλονίκη	Thessaloniki
4.	Ρόδος	Rodos (Rhodes)
5.	Κέρκυρα	Kerkira (Corfou)
6.	Αντιμάχεια Κω	Antimachia (Kos)
7.	Χανιά	Chania
8.	Πυθαγόρειο Σάμου	Pithagorio, Samos
9.	Μυτιλήνη	Mitilini
10.	Ιωάννινα	Ioannina
11.	Άραξος	Araxos
12.	Σητεία	Sitia
13.	Χίος	Chios (*1)
14.	Αργοστόλι	Argostoli
15.	Καλαμάτα	Kalamata
16.	Καβάλα	Kavala
17.	Άκτιο Βόνιτσας	Aktio Vonitsas
18.	Ζάκυνθος	Zakinthos
19.	Θήρα	Thira
20.	Σκιάθος	Skiathos
21.	Κάρπαθος	Karpathos (*1)
22.	Μύκονος	Mikonos
23.	Αλεξανδρούπολη	Alexandroupoli
24.	Ελευσίνα	Elefsina
25.	Ανδραβίδα	Andravida
26.	Ατσική Λήμνου	Atsiki-Limnos
27.	Νέα Αγχίαλος	Νea Aghialos
28.	Αργος Ορεστικού (Καστοριά)	Argos

Θαλάσσια σύνορα		Ostas (jūras robežas)
1.	Γύθειο	Githio
2.	Σύρος	Siros
3.	Ηγουμενίτσα	Igoymenitsa
4.	Στυλίδα	Stilida
5.	Άγιος Νικόλαος	Agios Nikolaos
6.	Ρέθυμνο	Rethimno
7.	Λευκάδα	Lefkada
8.	Σάμος	Samos
9.	Βόλος	Volos
10.	Κως	Kos
11.	Δάφνη Αγίου Όρους	Dafni, Agiou Oros
12.	Ίβηρα Αγίου Όρους	Ivira, Agiou Oros
13.	Γλυφάδα	Glifada
14.	Πρέβεζα	Preveza
15.	Πάτρα	Patra
16.	Κέρκυρα	Kerkira
17.	Σητεία	Sitia
18.	Χίος	Chios
19.	Αργοστόλι	Argostoli
20.	Θεσσαλονίκη	Thessaloniki
21.	Κόρινθος	Korinthos
22.	Καλαμάτα	Kalamata
23.	Κάλυμνος	Kalymnos (*2)
24.	Καβάλα	Kavala
25.	Ιθάκη	Ithaki
26.	Πύλος	Pilos
27.	Πυθαγόρειο Σάμου	Pithagorio-Samos
28.	Λαύριο	Lavrio
29.	Ηράκλειο	Heraklio
30.	Σάμη Κεφαλληνίας	Sami, Kefalonia
31.	Πειραιάς	Pireas
32.	Μήλος	Milos
33.	Κατάκολο	Katakolo
34.	Σούδα Χανίων	Souda-Chania
35.	Ιτέα	Itea
36.	Ελευσίνα	Elefsina
37.	Μύκονος	Mikonos
38.	Ναύπλιο	Nafplio
39.	Χαλκίδα	Chalkida
40.	Ρόδος	Rodos
41.	Ζάκυνθος	Zakinthos
42.	Θήρα	Thira
43.	Καλοί Λιμένες Ηρακλείου	Kali-Limenes-Herakliou
44.	Μύρινα Λήμνου	Myrina-Limnos
45.	Παξοί	Paxi
46.	Σκιάθος	Skiathos
47.	Αλεξανδρούπολη	Alexandroupoli
48.	Αίγιο	Aighio
49.	Πάτμος	Patmos
50.	Σύμη	Simi
51.	Μυτιλήνη	Mitilini
52.	Χανιά	Chania
53.	Αστακός	Astakos
54.	Καρλόβασι Σάμου	Karlovasi Samos (*2)
55.	Πέτρα Λέσβου	Petra, Lesvos (*2)
56.	Αγία Μαρίνα Λέρου	Agia Marina Leros (*2)
57.	Νέα Μουδανιά Χαλκιδικής	Nea Moudania
58.	Άγιοι Θεόδωροι	Agioi Theodoroi
59.	Καστελόριζο	Kastellorizo

Χερσαία σύνορα		Sauszemes robežas
Με την Αλβανία		Ar Albāniju
1.	Κακαβιά	Kakavia
2.	Κρυσταλλοπηγή	Kristalopigi
3.	Σαγιάδα	Sagiada
4.	Μερτζάνη	Mertzani
Με την πρώην Γιουγκοσλαβική Δημοκρατία της Μακεδονίας		Ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
1.	Νίκη	Niki
2.	Ειδομένη (σιδηροδρομικό)	Idomeni (dzelzceļš)
3.	Εύζωνοι	Evzoni
4.	Δοϊράνη	Doirani
Με τη Βουλγαρία		Ar Bulgāriju
1.	Προμαχώνας	Promachonas
2.	Προμαχώνας (σιδηροδρομικό)	Promachonas (dzelzceļš)
3.	Δίκαια (σιδηροδρομικό)	Dikea, Evros (dzelzceļš)
4.	Ορμένιο	Ormenio, Evros
5.	Εξοχή	Εχοηι
6.	Άγιος Κωνσταντίνος Ξάνθης	Agios Konstantinos (Xanthi)
7.	Κυπρίνος Έβρου	Kyprinos (Evros)
8.	Νυμφαία	Nymfaia
Με την Τουρκία		Ar Turciju
1.	Καστανιές Έβρου	Kastanies
2.	Πύθιο (σιδηροδρομικό)	Pithio (dzelzceļš)
3.	Κήποι Έβρου	Kipi

FRANCIJA

OV C 411, 2.12.2017., publicētās informācijas grozījumi

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

Lidostās

1.

Ajaccio-Napoléon-Bonaparte

2.

Albert-Bray

3.

Angers-Marcé

4.

Angoulême-Brie-Champniers

5.

Annecy-Methet

6.

Auxerre-Branches

7.

Avignon-Caumont

8.

Bâle-Mulhouse

9.

Bastia-Poretta

10.

Beauvais-Tillé

11.

Bergerac-Dordogne-Périgord

12.

Béziers-Vias

13.

Biarritz-Pays Basque

14.

Bordeaux-Mérignac

15.

Brest-Bretagne

16.

Brive-Souillac

17.

Caen-Carpiquet

18.

Calais-Dunkerque

19.

Calvi-Sainte-Catherine

20.

Cannes-Mandelieu

21.

Carcassonne-Salvaza

22.

Châlons-Vatry

23.

Chambéry-Aix-les-Bains

24.

Châteauroux-Déols

25.

Cherbourg-Mauperthus

26.

Clermont-Ferrand-Auvergne

27.

Colmar-Houssen

28.

Deauville-Normandie

29.

Dijon-Longvic

30.

Dinard-Pleurtuit-Saint-Malo

31.

Dôle-Tavaux

32.

Epinal-Mirecourt

33.

Figari-Sud Corse

34.

Grenoble-Alpes-Isère

35.

Hyères-le Palivestre

36.

Paris-Issy-les-Moulineaux

37.

La Môle – Saint-Tropez, (atvērta no gada 15. jūnija līdz 30. septembrim)

38.

La Rochelle-Ile de Ré

39.

Laval-Entrammes

40.

Le Castellet (no 2018 gada 10. jūnija līdz. 1. jūlijam)

41.

Le Havre-Octeville

42.

Le Mans-Arnage

43.

Le Touquet-Côte ďOpale

44.

Lille-Lesquin

45.

Limoges-Bellegarde

46.

Lorient-Lann-Bihoué

47.

Lyon-Bron

48.

Lyon-Saint-Exupéry

49.

Marseille-Provence

50.

Metz-Nancy-Lorraine

51.

Monaco-Héliport

52.

Montpellier-Méditérranée

53.

Nantes-Atlantique

54.

Nice-Côte d’Azur

55.

Nîmes-Garons

56.

Orléans-Bricy

57.

Orléans-Saint-Denis-de-l’Hôtel

58.

Paris-Charles de Gaulle

59.

Paris-le Bourget

60.

Paris-Orly

61.

Pau-Pyrénées

62.

Perpignan-Rivesaltes

63.

Poitiers-Biard

64.

Quimper-Pluguffan (atvērta no maija sākuma līdz septembra sākumam)

65.

Rennes Saint-Jacques

66.

Rodez-Aveyron

67.

Rouen-Vallée de Seine

68.

Saint-Brieuc-Armor

69.

Saint-Etienne Loire

70.

Saint-Nazaire-Montoir

71.

Strasbourg-Entzheim

72.

Tarbes-Lourdes-Pyrénées

73.

Toulouse-Blagnac

74.

Tours-Val de Loire

75.

Troyes-Barberey

Ostās

1.

Ajaccio

2.

Bastia

3.

Bayonne

4.

Bordeaux

5.

Boulogne

6.

Brest

7.

Caen-Ouistreham

8.

Calais

9.

Cannes-Vieux Port

10.

Carteret

11.

Cherbourg

12.

Dieppe

13.

Douvres

14.

Dunkerque

15.

Granville

16.

Honfleur

17.

La Rochelle-La Pallice

18.

Le Havre

19.

Les Sables-d’Olonne-Port

20.

Lorient

21.

Marseille

22.

Monaco-Port de la Condamine

23.

Nantes-Saint-Nazaire

24.

Nice

25.

Port-de-Bouc-Fos/Port-Saint-Louis

26.

Port-la-Nouvelle

27.

Port-Vendres

28.

Roscoff

29.

Rouen

30.

Saint-Brieuc

31.

Saint-Malo

32.

Sète

33.

Toulon

Uz sauszemes ceļiem

1.

Bourg Saint Maurice (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

2.

Moutiers (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

3.

Ashford International

4.

Avignon-Centre

5.

Cheriton/Coquelles

6.

Chessy-Marne-la-Vallée

7.

Fréthun

8.

Lille-Europe

9.

Paris-Nord

10.

Saint-Pancras

11.

Ebsfleet

12.

Pas de la Case-Porta

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.

OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.

OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.

OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.

OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.

OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.

OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.

OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.

OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.

OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.

OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.

OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.

OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.

OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.

OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.

OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.

OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.

OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.

OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.

OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.

OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.

OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.

OV C 167, 13.6.2013., 9. lpp.

OV C 242, 23.8.2013., 2. lpp.

OV C 275, 24.9.2013., 7. lpp.

OV C 314, 29.10.2013., 5. lpp.

OV C 324, 9.11.2013., 6. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 4. lpp.

OV C 167, 4.6.2014., 9. lpp.

OV C 244, 26.7.2014., 22. lpp.

OV C 332, 24.9.2014., 12. lpp.

OV C 420, 22.11.2014., 9. lpp.

OV C 72, 28.2.2015., 17. lpp.

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp.

OV C 229, 14.7.2015., 5. lpp.

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp.

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp.

OV C 236, 30.6.2016., 6. lpp.

OV C 278, 30.7.2016., 47. lpp.

OV C 331, 9.9.2016., 2. lpp.

OV C 401, 29.10.2016., 4. lpp.

OV C 484, 24.12.2016., 30. lpp.

OV C 32, 1.2.2017., 4. lpp.

OV C 74, 10.3.2017., 9. lpp.

OV C 120, 13.4.2017., 17. lpp.

OV C 152, 16.5.2017., 5. lpp.

OV C 411, 2.12.2017., 10. lpp.

OV C 31, 27.1.2018., 12. lpp.

---

(1)  Iepriekšējo publikāciju sarakstu skatīt šā atjauninājuma beigās.

(2)  OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

(*1)  Piezīme. Tās darbojas tikai vasarā.

(*2)  Piezīme. Tās darbojas tikai vasarā.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8984 – Hg/Vista/Allocate)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 261/04)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.