Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2018/C 259/01)

Jaunākā publikācija

OV C 249, 16.7.2018.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 240, 9.7.2018.

OV C 231, 2.7.2018.

OV C 221, 25.6.2018.

OV C 211, 18.6.2018.

OV C 200, 11.6.2018.

OV C 190, 4.6.2018.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 30. maija spriedums – Kenzo Tsujimoto/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Kenzo

(Apvienotās lietas C-85/16 P un C-86/16 P) (1)

((Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Vārdiskas preču zīmes “KENZO ESTATE” reģistrācijas pieteikumi - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “KENZO” - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 5. punkts - Relatīvs reģistrācijas atteikuma pamats - Reputācija - Pietiekams iemesls))

(2018/C 259/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kenzo Tsujimoto (pārstāvji: A. Wenninger-Lenz, M. Ring un W. von der Osten-Sacken, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral), Kenzo (pārstāvji: P. Roncaglia, G. Lazzeretti, F. Rossi un N. Parrotta, avvocati)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzības noraidīt.

2)	Kenzo Tsujimoto atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 335, 12.9.2016.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Confederazione Generale Italiana dei Trasporti e della Logistica (Confetra) (C-259/16), Associazione Nazionale Imprese Trasporti Automobilistici (C-259/16), Fercam SpA(C-259/16), Associazione non Riconosciuta Alsea (C-259/16), Associazione Fedit (C-259/16), Carioni Spedizioni Internazionali Srl (C-259/16), Federazione Nazionale delle Imprese di Spedizioni Internazionali – Fedespedi (C-259/16), Tnt Global Express SpA (C-259/16), Associazione Italiana dei Corrieri Aerei Internazionali (AICAI) (C-260/16), DHL Express (Italy) Srl (C-260/16), Federal Express Europe Inc. (C-260/16), United Parcel Service Italia Ups Srl (C-260/16)/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo Economico

(Apvienotās lietas C-259/16 un C-260/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pasta pakalpojumi Eiropas Savienībā - Direktīva 97/67/EK - 2., 7. un 9. pants - Direktīva 2008/6/EK - Jēdziens “pasta pakalpojumu sniedzējs” - Autotransporta, kravu pārvadājumu un kurjerpasta uzņēmumi, kas sniedz pasta sūtījumu savākšanas, šķirošanas, pārvadāšanas un sadales pakalpojumus - Atļauja, kas tiek prasīta pasta pakalpojumu sniegšanai sabiedrībai - Piedalīšanās universālā pakalpojuma finansēšanā))

(2018/C 259/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: Confederazione Generale Italiana dei Trasporti e della Logistica (Confetra) (C-259/16), Associazione Nazionale Imprese Trasporti Automobilistici (C-259/16), Fercam SpA(C-259/16), Associazione non Riconosciuta Alsea (C-259/16), Associazione Fedit (C-259/16), Carioni Spedizioni Internazionali Srl (C-259/16), Federazione Nazionale delle Imprese di Spedizioni Internazionali – Fedespedi (C-259/16), Tnt Global Express SpA (C-259/16), Associazione Italiana dei Corrieri Aerei Internazionali (AICAI) (C-260/16), DHL Express (Italy) Srl (C-260/16), Federal Express Europe Inc. (C-260/16), United Parcel Service Italia Ups Srl (C-260/16)

Atbildētājas: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo Economico

Piedaloties: Poste Italiane SpA (C-260/16)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), 2. panta 1., 1.a un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā un saskaņā ar kuru autotransporta, kravu pārvadājumu vai kurjerpasta uzņēmumi, kas sniedz pasta sūtījumu savākšanas, šķirošanas, pārvadāšanas un sadales pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad to darbība ir vienīgi pasta sūtījumu pārvadāšana, ir pasta pakalpojumu sniedzēji šīs direktīvas 2. panta 1.a punkta izpratnē.

2)

Direktīvas 97/67, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2008/6, 2. panta 19. punkts un 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā visiem autotransporta, kravu pārvadājumu un kurjerpasta uzņēmumiem tiek prasīta vispārēja atļauja pasta pakalpojumu sniegšanai, ciktāl šo tiesisko regulējumu pamato viena no šīs direktīvas 2. panta 19. punktā uzskaitītajām būtiskajām prasībām un ciktāl tas atbilst samērīguma principam tādā nozīmē, ka tas ir piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

3)

Direktīvas 97/67, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2008/6, 7. panta 4. punkts un 9. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā vispārējas atļaujas pasta pakalpojumu sniegšanai īpašniekiem ir paredzēts pienākums piedalīties universālā pakalpojuma saistību kompensācijas fonda finansēšanā, ja no patērētāja viedokļa šie pakalpojumi var tikt uzskatīti par pakalpojumiem, kas pieder pie universālā pakalpojuma, tāpēc, ka tiem ir pietiekama savstarpējās aizstājamības pakāpe ar to.

---

(1)  OV C 343, 19.6.2016.

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 30. maija spriedums (Tribunale di Novara (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bruno Dell'Acqua/Eurocom Srl, Regione Lombardia

(Lieta C-370/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības privilēģijas un imunitāte - Protokols Nr. 7 - 1. pants - Nepieciešamības saņemt Tiesas iepriekšēju atļauju esamība vai neesamība - Struktūrfondi - Eiropas Savienības finanšu atbalsts - Pret valsts iestādi vērsta apķīlāšanas procedūra attiecībā uz summām, kas saņemtas no šī atbalsta))

(2018/C 259/04)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Novara

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bruno Dell'Acqua

Atbildētāji: Eurocom Srl, Regione Lombardia

piedaloties: Renato Quattrocchi, Antonella Pozzoli, Loris Lucini, Diego Chierici, Nicoletta Malaraggia, Elio Zonca, Sonia Fusi, Danilo Cattaneo, Alberto Terraneo, Luigi Luzzi

Rezolutīvā daļa

Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1. panta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka Tiesas iepriekšēja atļauja nav nepieciešama, ja trešā persona attiecīgā dalībvalsts struktūrā ierosina apķīlāšanas procedūru attiecībā uz prasījumu un ja tai ir atbilstošs parāds attiecībā pret trešās personas parādnieku, kurš ir līdzekļu, kas piešķirti Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, saņēmējs.

---

(1)  OV C 383, 17.10.2016.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Finanzgericht Rheinland-Pfalz (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hornbach-Baumarkt-AG/Finanzamt Landau

(Lieta C-382/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Dalībvalsts tiesiskais regulējums - Sabiedrību ar nodokli apliekamo ienākumu noteikšana - Priekšrocība, ko sabiedrība rezidente bez maksas piešķīrusi sabiedrībai nerezidentei, ar kuru to saista savstarpējās atkarības attiecības - Sabiedrības rezidentes ar nodokli apliekamo ienākumu koriģēšana - Ar nodokli apliekamo ienākumu nekoriģēšana gadījumā, kad sabiedrība rezidente piešķīrusi identiskas priekšrocības citai sabiedrībai rezidentei, ar kuru to saista šādas attiecības - Brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums - Pamatojums))

(2018/C 259/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Rheinland-Pfalz

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hornbach-Baumarkt-AG

Atbildētāja: Finanzamt Landau

Rezolutīvā daļa

EKL 43. pants (tagad – LESD 49. pants), skatīts kopā ar EKL 48. pantu (tagad – LESD 54. pants), ir jāinterpretē tādējādi, ka principā tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, atbilstoši kuram dalībvalstī tādas sabiedrības rezidentes ienākumi, kas ir piešķīrusi citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, ar kuru to saista savstarpējas atkarības attiecības, priekšrocības ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, par kādiem identiskos vai līdzīgos apstākļos būtu vienojušās savstarpēji neatkarīgas trešās personas, ir jāaprēķina saskaņā ar to, kādi tie būtu, ja būtu piemērojami nosacījumi, par kādiem būtu vienošanās ar šādām trešajām personām, un jāizdara korekcijas, lai gan šāda ar nodokli apliekamo ienākumu korekcija netiek veikta, ja šīs pašas priekšrocības sabiedrība rezidente piešķir citai sabiedrībai rezidentei, ar kuru to saista savstarpējas atkarības attiecības. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai saskaņā ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu nodokļu maksātājs rezidents var pierādīt, ka nosacījumu, par ko ir vienošanās, pamatā ir bijuši komerciāli iemesli, kas izriet no tā sabiedrības nerezidentes dalībnieka statusa.

---

(1)  OV C 343, 19.9.2016.

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 29. maija spriedums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen, VZW u.c./Vlaams Gewest

(Lieta C-426/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dzīvnieku labturības aizsardzība to nonāvēšanas laikā - Īpašas kaušanas metodes, ko nosaka reliģiski rituāli - Musulmaņu svinamie Upurēšanas svētki - Regula (EK) Nr. 1099/2009 - 2. panta k) punkts - 4. panta 4. punkts - Pienākums veikt rituālo kaušanu Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām atbilstošā kautuvē - Spēkā esamība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 10. pants - Ticības brīvība - LESD 13. pants - Nacionālo tradīciju ievērošana reliģiskos rituālos))

(2018/C 259/06)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāji: Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen, VZW, Unie van Moskeeën en Islamitische Verenigingen van Limburg, VZW, Unie van Moskeeën en Islamitische Verenigingen Oost-Vlaanderen, VZW, Unie der Moskeeën en Islamitische Verenigingen van West-Vlaanderen, VZW, Unie der Moskeeën en Islamitische Verenigingen van Vlaams-Brabant, VZW, Association Internationale Diyanet de Belgique, IVZW, lslamitische Federatie van België, VZW, Rassemblement des Musulmans de Belgique, VZW, Erkan Konak, Chaibi El Hassan

Atbildētāja: Vlaams Gewest,

piedaloties: Global Action in the Interest of Animals (GAIA) VZW

Rezolutīvā daļa

Prejudiciālā jautājuma pārbaude nav atklājusi nevienu elementu, kas varētu ietekmēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā 4. panta 4. punkta, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta k) punktu, spēkā esamību, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantu un LESD 13. pantu.

---

(1)  OV C 383, 17.10.2016.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Fővárosi Törvényszék, Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zsolt Sziber/ERSTE Bank Hungary Zrt

(Lieta C-483/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Direktīva 93/13/EEK - 7. panta 1. punkts - Ārvalstu valūtā izteikti kredītlīgumi - Valsts tiesību akti, kuros ir paredzētas īpašas procesuālās prasības noteikumu negodīguma apstrīdēšanai - Līdzvērtības princips - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā))

(2018/C 259/07)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: Zsolt Sziber

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt

Piedaloties: Mónika Szeder

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka principā tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzētas īpašas procesuālās prasības, tādas kā pamatlietā, kas piemērojamas attiecībā uz prasībām, kuras cēluši patērētāji, kas noslēguši ārvalstu valūtā izteiktus aizdevuma līgumus, kuros iekļauts noteikums par valūtas maiņas kursu starpību starp kursu, kas piemērojams aizdevuma izsniegšanai un kursu, kas piemērojams tā atmaksāšanai, un/vai noteikums par vienpusēju [līguma noteikumu] grozīšanas iespēju, kas ļauj aizdevējam palielināt procentus, izdevumus un komisijas maksas, ja vien šajā līgumā ietverto noteikumu negodīguma konstatēšana ļauj atjaunot tiesisko un faktisko stāvokli, kāds patērētājam būtu bijis, ja nebūtu šo negodīgo noteikumu.

2)	Direktīva 93/13 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama arī situācijās bez pārrobežu elementa.

---

(1)  OV C 419, 14.11.2016.

Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 30. maija spriedums (Sąd Apelacyjny w Gdańsku (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stefan Czerwiński/Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Gdańsku

(Lieta C-517/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija - Regula (EK) Nr. 883/2004 - Materiālā piemērošanas joma - 3. pants - Dalībvalsts deklarācija atbilstoši 9. pantam - Pārejas pensija - Kvalifikācija - Likumiskas pirmspensijas shēmas - Periodu summēšanas noteikuma izslēgšana saskaņā ar 66. pantu))

(2018/C 259/08)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Apelacyjny w Gdańsku

Pamatlietas puses

Prasītājs: Stefan Czerwiński

Atbildētāja: Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Gdańsku

Rezolutīvā daļa

1)

Sociālā pabalsta klasificēšana kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 3. pantā uzskaitītajām sociālā nodrošinājuma jomām, ko ir veikusi kompetentā valsts iestāde deklarācijā, kas attiecīgajai dalībvalstij bija jāiesniedz atbilstoši minētās regulas 9. panta 1. punktam, nav galīga. Sociālā pabalsta kvalifikāciju var veikt attiecīgā valsts tiesa autonomi, ņemot vērā attiecīgo sociālo pabalstu veidojošos elementus, vajadzības gadījumā vēršoties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu.

2)	Tāds pabalsts kā pamatlietā aplūkotais ir uzskatāms par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

---

(1)  OV C 22, 23.1.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-526/16) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2011/92/ES - Slānekļa gāzes izlūkošanas vai izpētes urbumu ietekmes uz vidi novērtējums - Dziļurbums - Atlases kritēriji - Pakāpju noteikšana))

(2018/C 259/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Owsiany-Hornung, D. Milanowska un C. Zadra)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, D. Krawczyk, M. Orion Jędrysek, H. Schwarz un K. Majcher)

Rezolutīvā daļa

1)

Izslēdzot slānekļa gāzes izlūkošanas vai izpētes projektus, kuros tiek izmantoti dziļurbumi līdz 5 000 metru dziļumam, no tādas procedūras, kuras mērķis ir noskaidrot, vai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izņemot dziļurbumus vismaz līdz 1 000 metriem ūdens ieguves vietās un iekšējo ūdenskrātuvju aizsargjoslās, kā arī apgabalos, uz kuriem attiecas tādas dabas aizsardzības zonas kā nacionālie parki, dabas rezervāti, dabas parki un “Natura 2000” zonas, un to buferzonās, Polijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 2. panta 1. punktā un 4. panta 2. un 3. punktā, kā arī II un III pielikumā paredzētos pienākumus.

2)	Polijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 14, 16.1.2017.

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag/Dödsboet efter Ingvar Mattsson, Jan-Erik Strobel u.c./Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag

(Lieta C-542/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2002/92/EK - Piemērošanas joma - Jēdziens “apdrošināšanas starpniecība” - Direktīva 2004/39/EK - Piemērojamība - Jēdziens “ieguldījumu konsultācija” - Apdrošināšanas starpniecības laikā sniegtas konsultācijas nolūkā veikt ieguldījumus kapitālieguldījumu dzīvības apdrošināšanā - Apdrošināšanas starpnieka darbības bez nodoma slēgt konkrētu apdrošināšanas līgumu kvalifikācija))

(2018/C 259/10)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Pamatlietas puses

Prasītāji: Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag, Jan-Erik Strobel, Mona Strobel, Margareta Nilsson, Per Nilsson, Kent Danås, Dödsboet efter Tommy Jönsson, Stefan Pramryd, Stefan Ingemansson, Lars Persson, Magnus Persson, Anne-Charlotte Wickström, Peter Nilsson, Ingela Landau, Thomas Landau, Britt-Inger Ruth Romare, Gertrud Andersson, Eva Andersson, Rolf Andersson, Lisa Bergström, Bo Sörensson, Christina Sörensson, Kaj Wirenkook, Lena Bergquist Johansson, Agneta Danås, Hans Eriksson, Christina Forsberg, Christina Danielsson, Per-Olof Danielsson, Ann-Christin Jönsson, Åke Jönsson, Stefan Lindgren, Daniel Röme, Ulla Nilsson, Dödsboet efter Leif Göran Erik Nilsson

Atbildētāji: Dödsboet efter Ingvar Mattsson, Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību 2. panta 3) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “apdrošināšanas starpniecība” ietilpst priekšdarbu veikšana apdrošināšanas līguma noslēgšanai, pat ja attiecīgajam apdrošināšanas starpniekam nav bijis nodoma slēgt konkrētu apdrošināšanas līgumu.

2)

Finanšu konsultācijas saistībā ar kapitālieguldījumu, kas sniegtas apdrošināšanas starpniecības ietvaros par kapitālieguldījumu dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanu, ietilpst Direktīvas 2002/92, nevis Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, tvērumā.

---

(1)  OV C 14, 16.1.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Sø- og Handelsretten (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ernst & Young P/S/Konkurrencerådet

(Lieta C-633/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Uzņēmumu koncentrācijas kontrole - Regula (EK) Nr. 139/2004 - 7. panta 1. punkts - Koncentrācijas īstenošana pirms paziņošanas Eiropas Komisijai un atzīšanas par saderīgu ar kopējo tirgu - Aizliegums - Apjoms - Jēdziens “koncentrācija” - Nolīguma par sadarbību ar trešo personu izbeigšana, ko īsteno viens no koncentrācijā iesaistītajiem uzņēmumiem))

(2018/C 259/11)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Sø- og Handelsretten

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ernst & Young P/S

Atbildētāja: Konkurrencerådet

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka koncentrācija tiek īstenota tikai ar tādu darbību, kas pilnībā vai daļēji, faktiski vai juridiski veicina kontroles maiņu mērķuzņēmumā. Nevar tikt uzskatīts, ka atkāpšanās no nolīguma par sadarbību tādos apstākļos kā pamatlietā, kuri ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, izraisa koncentrācijas īstenošanu, turklāt neatkarīgi no jautājuma, vai šī atkāpšanās ir ietekmējusi tirgu.

---

(1)  OV C 46, 13.2.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Tribunal administratif de Lille (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Adil Hassan/Préfet du Pas-de-Calais

(Lieta C-647/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana - Uzņemšanas un atpakaļuzņemšanas procedūras - 26. panta 1. punkts - Lēmuma par pārsūtīšanu pieņemšana un paziņošana, pirms pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts akceptējusi pieteikumu par atpakaļuzņemšanu))

(2018/C 259/12)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Lille

Pamatlietas puses

Prasītājs: Adil Hassan

Atbildētājs: Préfet du Pas-de-Calais

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 26. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka dalībvalsts, kas citai dalībvalstij, ko tā atbilstoši minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem uzskata par atbildīgo par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ir iesniegusi pieprasījumu par šīs regulas 18. panta 1. punktā minētas personas uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu, pieņem lēmumu par pārsūtīšanu un to paziņo minētajai personai, vēl pirms pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts tieši vai netieši ir šo pieprasījumu ir akceptējusi.

---

(1)  OV C 70, 6.3.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finanzamt Dachau/Achim Kollroß (C-660/16), Finanzamt Göppingen/Erich Wirtl (C-661/16)

(Apvienotās lietas C-660/16 un C-661/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Preču piegāde - 65. pants - 167. pants - Avansa maksājums par preces iegādi, pēc kura prece nav piegādāta - Piegādātāja juridisko pārstāvju notiesāšana krimināllietā par krāpšanu - Piegādātāja maksātnespēja - Priekšnodokļa atskaitīšana - Nosacījumi - 185. un 186. pants - Valsts nodokļu iestādes veikta koriģēšana - Nosacījumi))

(2018/C 259/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītājas: Finanzamt Dachau (C-660/16), Finanzamt Göppingen (C-661/16)

Atbildētāji: Achim Kollroß (C-660/16), Erich Wirtl (C-661/16)

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 65. un 167. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir aplūkoti pamatlietās, tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli par avansa maksājuma veikšanu attiecīgo preču potenciālajam pircējam nevar tikt atteiktas, ja šis avansa maksājums ir veikts un iekasēts un ja varēja tikt uzskatīts, ka tā veikšanas brīdī šim pircējam bija zināmi visi atbilstošie elementi saistībā ar piegādi nākotnē, un ja šo preču piegāde tādēļ šķita droša. Tomēr šīs tiesības minētajam pircējam var tikt atteiktas, ja, ņemot vērā objektīvus elementus, tiek konstatēts, ka avansa maksājuma veikšanas brīdī tas zināja vai saprātīgi nevarēja nezināt, ka šīs piegādes veikšana nav droša.

2)

Direktīvas 2006/112 185. un 186. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir aplūkoti pamatlietās, tie pieļauj tādus valsts tiesību aktus vai praksi, ar kuriem pievienotās vērtības nodokļa koriģēšanai saistībā ar avansa maksājuma veikšanu par preces piegādi ir izvirzīts nosacījums, ka piegādātājs atmaksā šo avansa maksājumu.

---

(1)  OV C 86, 20.3.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lu Zheng/Ministerio de Economía y Competitividad

(Lieta C-190/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Skaidras naudas, ko ieved Eiropas Savienībā vai izved no tās, kontrole - Regula (EK) Nr. 1889/2005 - Piemērošanas joma - LESD 63. pants - Kapitāla brīva aprite - Trešās valsts valstspiederīgais, kas savā bagāžā pārvadā ievērojamu nedeklarētu skaidras naudas summu - Deklarēšanas pienākums, kas ir saistīts ar šīs summas izvešanu no Spānijas teritorijas - Sankcijas - Samērīgums))

(2018/C 259/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītājs: Lu Zheng

Atbildētāja: Ministerio de Economía y Competitividad

Rezolutīvā daļa

LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka lielas tādas skaidras naudas summas deklarēšanas pienākuma neizpilde, kuru ieved vai izved no šīs valsts teritorijas, ir sodāma ar naudas sodu, kas var būt līdz pat divkāršam nedeklarētās summas apmēram.

---

(1)  OV C 221, 10.7.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-251/17) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Komunālo notekūdeņu savākšana - Direktīva 91/271/EEK - 3., 4. un 10. pants - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. panta 2. punkts - Finansiālas sankcijas - Kavējuma nauda un naudas sods))

(2018/C 259/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Manhaeve un L. Cimaglia)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kam palīdz M. Russo un F. De Luca, avvocati dello Stato)

Rezolutīvā daļa

1)	Neveikdama visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2012. gada 19. jūlija spriedumu Komisija/Itālija (C-565/10, nav publicēts, EU:C:2012:476), Itālijas Republika nav izpildījusi tai LESD 260. panta 1. punktā noteiktos pienākumus.

2)

Ja šī sprieduma pasludināšanas dienā 1. punktā konstatētā pienākumu neizpilde vēl pastāvēs, Itālijas Republika maksā Eiropas Komisijai kavējuma naudu 30 112 500 EUR par katru nokavējuma semestri to pasākumu veikšanā, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu 2012. gada 19. jūlija spriedumu Komisija/Itālija (C-565/10, nav publicēts, EU:C:2012:476), no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz 2012. gada 19. jūlija sprieduma Komisija/Itālija (C-565/10, nav publicēts, EU:C:2012:476), pilnīgai izpildei; faktiskā kavējuma naudas summa ir jāaprēķina katra sešu mēnešu laikposma beigās, samazinot kopējo summu attiecībā uz katru no šiem laikposmiem procentuāli cilvēku ekvivalenta skaitam aglomerācijās, attiecībā uz kuru komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmām ir izpildīts 2012. gada 19. jūlija spriedums Komisija/Itālija (C-565/10, nav publicēts, EU:C:2012:476), attiecīgā laikposma beigās attiecībā pret cilvēku ekvivalenta skaitu aglomerācijas, kurās šī sprieduma pasludināšanas dienā nav šādu sistēmu.

3)	Itālijas Republika maksā Eiropas Komisijai naudas sodu 25 miljonu EUR apmērā.

4)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 221, 10.7.2017.

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Tatabányai Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Éva Nothartová/Sámson József Boldizsár

(Lieta C-306/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija - Īpašā jurisdikcija - 8. panta 3. punkts - Pretprasība, kas izriet vai neizriet no līguma vai fakta, uz ko balstīta pamatprasība))

(2018/C 259/16)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Tatabányai Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Éva Nothartová

Atbildētājs: Sámson József Boldizsár

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 8. panta 3) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neizņēmuma kārtā ir piemērojams situācijā, kurā tiesā, kurai ir jurisdikcija izskatīt prasītājas apgalvoto personīgo tiesību pārkāpumu, jo, viņai nezinot, ir tikušas uzņemtas fotogrāfijas un veikti videoieraksti, ir celta atbildētāja pretprasība, prasot atlīdzinājumu sakarā ar prasītājas delikta vai kvazidelikta atbildību, īpaši par intelektuāli radītā, par ko ir pamatprasība, ierobežošanu, ja šīs pretprasības izskatīšanai tiesai ir jāpārbauda to faktu tiesiskums, uz kuriem prasītāja balsta savus prasījumus.

---

(1)  OV C 269, 14.8.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Neli Valcheva/Georgios Babanarakis

(Lieta C-335/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - Piemērojamība - “Saskarsmes tiesību” jēdziens - 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 7. un 10. punkts - Vecvecāku saskarsmes tiesības))

(2018/C 259/17)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Neli Valcheva

Atbildētājs: Georgios Babanarakis

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 7. un 10. punktā minētais “saskarsmes tiesību” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver vecvecāku saskarsmes tiesības ar saviem mazbērniem.

---

(1)  OV C 269, 14.8.2017.

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 30. maija spriedums – Irit Azoulay u.c./Eiropas Parlaments

(Lieta C-390/17 P) (1)

((Apelācija - Civildienests - Atalgojums - Ģimenes pabalsti - Pabalsts izglītībai - Atteikums atlīdzināt izglītības izmaksas - Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkts))

(2018/C 259/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Irit Azoulay, Andrew Boreham, Mirja Bouchard, Darren Neville (pārstāvis: M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Deneys un E. Taneva)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Irit Azoulay, Andrew Boreham, Mirja Bouchard un Darren Neville sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 412, 4.12.2017.

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 30. maija spriedums – L'Oréal/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Guinot SAS

(Apvienotās lietas C-519/17 P un no C-522/17 P līdz C-525/17 P) (1)

((Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Vārdisku preču zīmju “MASTER PRECISE”, “MASTER SMOKY”, “MASTER SHAPE”, “MASTER DUO” un “MASTER DRAMA” reģistrācijas pieteikumi - Valsts agrāka grafiska preču zīme “MASTERS COLORS PARIS” - Reģistrācijas pieteikumu noraidījums - Nepietiekams pamatojums - Pārbaude pēc tiesas ierosmes))

(2018/C 259/19)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L'Oréal (pārstāvji: T. de Haan, advokāts, P. Péters, advocaat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Botis un D. Hanf), Guinot (pārstāvis: A. Sion, advokāts)

Rezolutīvā daļa

1)

Noraidīt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojumus L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER PRECISE”) (T-181/16, nav publicēts, EU:T:2017:447), L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER SMOKY”) (T-179/16, nav publicēts, EU:T:2017:445), L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER SHAPE”) (T-180/16, nav publicēts, EU:T:2017:451), L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER DUO”) (T-182/16, nav publicēts, EU:T:2017:448), L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER DRAMA”) (T-183/16, nav publicēts, EU:T:2017:449), L’Oréal/EUIPO.

2)	Nodot lietas T-181/16, T-179/16, T-180/16, T-182/16 un T-183/16 Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai.

3)	Atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

---

(1)  OV C 424, 11.12.2017.

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums (Landgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Claudia Wegener/Royal Air Maroc SA

(Lieta C-537/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Aviopārvadājumi - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 3. panta 1. punkts - Piemērošanas joma - Jēdziens “savienots reiss” - Lidojums ar izlidošanu no kādas dalībvalsts teritorijā esošas lidostas ar savienoto reisu trešās valsts teritorijā esošā lidostā un galamērķi citā šīs trešās valsts lidostā))

(2018/C 259/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Claudia Wegener

Atbildētāja: Royal Air Maroc SA

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama pasažieru pārvadājumam, kurš veikts, pamatojoties uz vienu rezervāciju, un kurā starp izlidošanu no kādas dalībvalsts teritorijā esošas lidostas un ielidošanu trešās valsts teritorijā esošā lidostā ir paredzēta viena plānota starpnosēšanās ārpus Savienības ar gaisa kuģa maiņu.

---

(1)  OV C 424, 11.12.2017.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Mijo Mestrovic

(Lieta C-50/18)

(2018/C 259/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzējs: Mijo Mestrovic

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, piemēram, par darba samaksas dokumentu pieejamības nenodrošināšanu, ir paredzēti ļoti lieli naudas sodi, it īpaši lieli minimālie sodi, kurus kumulatīvi nosaka par katru iesaistīto darba ņēmēju?

2)

Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša, vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums neļauj noteikt kumulatīvus naudas sodus par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, ja nav paredzētas absolūtas maksimālā soda robežas?

---

(1)  OV 1997, L 18, 1. lpp.

(2)  OV 2014, L 159, 11. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 1. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Zoran Maksimovic

(Lieta C-64/18)

(2018/C 259/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzējs: Zoran Maksimovic

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, piemēram, par darbaspēka nodrošinātāja neīstenotu darba samaksas dokumentu nodošanu nodarbinātāja rīcībā, ir paredzēti ļoti lieli naudas sodi, it īpaši lieli minimālie sodi, kurus kumulatīvi nosaka par katru iesaistīto darba ņēmēju?

2)

Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša, vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums neļauj noteikt kumulatīvus naudas sodus par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, neparedzot absolūtu maksimālo soda mēra robežu?

---

(1)  OV 1997, L 18, 1. lpp.

(2)  OV 2014, L 159, 11. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 2. februārīCotécnica, S.C.C.L. iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 20. novembra spriedumu lietā T-465/16 Cotécnica/EUIPO – Visán Industrias Zootécnicas (“Cotecnica OPTIMA”)

(Lieta C-73/18 P)

(2018/C 259/23)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cotécnica, S.C.C.L. (pārstāvji: J. C. Erdozain López, J. Galán López un L. Montoya Terán, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Visán Industrias Zootécnicas

Ar 2018. gada 7. jūnija rīkojumu Tiesa (septītā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu un piesprieda Cotécnica, S.C.C.L. segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 22. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Humbert Jörg Köfler u.c.

(Lieta C-140/18)

(2018/C 259/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzēji: Humbert Jörg Köfler, Wolfgang Leitner, Joachim Schönbeck, Wolfgang Semper

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, piemēram, par darbaspēka nodrošinātāja neīstenotu darba samaksas dokumentu nodošanu nodarbinātāja rīcībā, ir paredzēti ļoti lieli naudas sodi, it īpaši lieli minimālie sodi, kurus kumulatīvi nosaka par katru iesaistīto darba ņēmēju?

2)

Ja jau uz pirmo jautājumu atbilde nav apstiprinoša, vai LESD 56. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis tiesiskais regulējums neļauj noteikt kumulatīvus naudas sodus par formālu pienākumu pārkāpumiem saistībā ar pārrobežu darba ņēmēju izmantošanu, neparedzot absolūtu maksimālo soda mēra robežu?

3)

Ja jau uz pirmo vai otro jautājumu atbilde nav apstiprinoša, vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par pārkāpumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, ir paredzēti neierobežota apmēra naudas sodi un kā naudas soda alternatīva – brīvības atņemšana uz vairākiem gadiem?

---

(1)  OV 1997, L 18, 1. lpp.

(2)  OV 2014, L 159, 11. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Humbert Jörg Köfler

(Lieta C-146/18)

(2018/C 259/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzējs: Humbert Jörg Köfler

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību normu, kurā ar pārsūdzības procesu administratīvajā tiesā saistīto tiesāšanās izdevumu segšanai ir paredzēta obligāta iemaksa 20 % apmērā no piemērotā soda?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Humbert Jörg Köfler u.c.

(Lieta C-148/18)

(2018/C 259/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzēji: Humbert Jörg Köfler, Wolfgang Leitner, Joachim Schönbeck, Wolfgang Semper

Atbildētāja iestāde: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Persona, kas piedalās lietā: Finanzpolizei

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normu, kurā par pārkāpumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, ir paredzēti neierobežota apmēra naudas sodi, it īpaši augsti minimālie sodi, un kā naudas soda alternatīva – brīvības atņemšana uz vairākiem gadiem?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Sąd Rejonowy w Sopocie (Polija) – H.W.

(Lieta C-214/18)

(2018/C 259/27)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Sopocie

Pamatlietas puses

Prasītājs: H.W.

Piedaloties: PSM “K” w G., Komornik Sądowy przy Sądzie Rejonowym w Sopocie Aleksandra Treder

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, ņemot vērā pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kuras pamatā ir Eiropas Padomes Direktīva 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, īpaši tās 1. pants, 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts. kā arī 73. pants saistībā ar 78. panta pirmās daļas a) punktu, kā arī no tās izrietošais PVN neitralitātes princips, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, ir pieļaujams, ievērojot 2004. gada 11. martaUstawa o podatku od towarów i usług [Likuma par nodokli par precēm un pakalpojumiem] (konsolidētais teksts Dz. U. 2017, pozīcija 1221 ar grozījumiem, turpmāk tekstā – “u.p.t.u.”) 29a. panta 1. punktu, kā arī 29a. panta 6. punkta l) apakšpunkta saturu saistībā ar 1997. gada 29. augustaUstawa o komornikach sądowych i egzekucji [Likuma par tiesu izpildītājiem un izpildi] (konsolidētais teksts, 2017. gada Dz.U., pozīcija 1277 ar grozījumiem; turpmāk tekstā – “u.k.s.e.”) 49. panta 1. punkta un 35. panta, kā arī 63. panta 4. punkta formulējumu, uzskats, ka tiesu izpildītāju iekasētajās piespiedu izpildes procedūru izmaksās ir iekļauts nodoklis par precēm un pakalpojumiem (tas ir – PVN)? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:

2)

Vai samērīguma principa, kas ir Savienības vispārējs princips, gaismā ir pieļaujams uzskatīt, ka tiesu izpildītājam, kā PVN maksātājam veiktās tiesu izpildes darbības jomā faktiski ir visi nepieciešamie juridiskie līdzekļi, lai pareizi izpildītu nodokļa maksātāja pienākumu, atbilstoši kuram uz u.k.s.e. pamata iekasējamā piespiedu izpildes procedūru maksa iekļauj nodokli par precēm un pakalpojumiem (tas ir – PVN)?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. aprīlī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – Kamil Dziubak, Justyna Dziubak/Raiffeisen Bank Polska SA

(Lieta C-260/18)

(2018/C 259/28)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāji: Kamil Dziubak, Justyna Dziubak

Atbildētāja: Raiffeisen Bank Polska SA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 1. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts ļauj pieņemt, ka, ja līguma noteikumi, kas nosaka veidu, kādā pusēm jāizpilda saistība (tās apmērs), tiek uzskatīti par negodīgiem noteikumiem, kā rezultātā viss līgums tiktu uzskatīts par spēkā neesošu, kas būtu nelabvēlīgi patērētājam, ir iespējams novērst līguma nepilnības, pamatojoties nevis uz dispozitīvu noteikumu, kas paredz negodīga noteikuma nepārprotamo aizstāšanu, bet gan uz valsts tiesību aktiem, kas paredz līgumā iekļautā tiesiskā darījuma sekas papildināšanu arī ar tādām sekām, kas izriet no taisnīguma (sociālajām normām) vai paražām?

2)

Vai novērtējot visa līguma spēkā neesamības sekas, kas rodas patērētājam, būtu jāņem vērā apstākļi tā noslēgšanas brīdī, vai apstākļi, kas pastāvēja tajā brīdī, kad starp pusēm radās strīds par konkrētas klauzulas spēkā esamību (patērētājam atsaucoties uz tās negodīgumu), kā arī kāda nozīme ir nostājai, kuru patērētājs pauž šādā strīdā?

3)	Vai ir iespējams paturēt spēkā tādus noteikumus, kas saskaņā ar Direktīvu 93/13/EEK ir uzskatāmi par negodīgiem noteikumiem, ja, lemjot par strīdu, šāda risinājuma pieņemšana būtu objektīvi labvēlīga patērētājam?

4)

Vai līguma noteikumu, kas nosaka veidu, kādā pusēm jāpilda saistības, kā arī tās apmēru, uzskatīšana par negodīgiem atbilstoši Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punktam var radīt situāciju, kurā tiesiskas attiecības, kas tiek noteiktas saskaņā ar līgumu, izņemot negodīgu noteikumu sekas, atšķirtos no tādām, kuras puses bija iecerējušas attiecībā uz pušu galveno saistību, īpaši – vai līguma noteikuma uzskatīšana par negodīgu nozīmē, ka ir iespējams piemērot pārējos līguma noteikumus, kas netiek uzskatīti par negodīgiem un nosaka patērētāja galveno saistību un kuru pušu saskaņotā redakcija (to iekļaušana līgumā) bija cieši saistīta ar patērētāja apstrīdēto noteikumu?

---

(1)  OV L 95, 29. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 19. aprīlī Slovākijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa/Eiropas Komisija

(Lieta C-271/18 P)

(2018/C 259/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Slovākijas Republika (pārstāve: B. Ricziová)

Pārējie lietas dalībnieki: Dôvera zdravotná poisťovňa a.s., Union zdravotná poisťovňa a.s., Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa a.s./Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa apmierināja Dôvera zdravotná poisťovňa a s. celto prasību;

—	noraidīt Dôvera zdravotná poisťovňa a s. celto prasību kā nepamatotu un

—	piespriest Dôvera zdravotná poisťovňa a s. un Union zdravotná poisťovňa a.s. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Tiesa secinātu, ka tai nav pietiekamas informācijas, lai pieņemtu galīgo nolēmumu lietā, Slovākijas Republika lūdz Tiesu:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedumu lietā T-216/15 Dôvera zdravotná poisťovňa a.s./Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa apmierināja Dôvera zdravotná poisťovňa a.s. celto prasību;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai šajā lietā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam Slovākijas Republika ir izvirzījusi četrus pamatus, lai pamatotu pārsūdzētā Vispārējās tiesas sprieduma atcelšanu.

1.

Pirmajā apelācijas sūdzības pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot pārsniegusi tās kontroles pilnvaras saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā. Atbilstošā Tiesas pastāvīgā judikatūra ir skaidra un Slovākijas Republikas ieskatā šajā lietā tā nav tikusi ievērota. Slovākijas Republika norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Eiropas Komisijas plašo novērtējuma brīvību saistībā ar sarežģītiem ekonomiskajiem vērtējumiem un neesot pierādījusi, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, bet ir vienīgi aizstājusi Eiropas Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu, kas ir tieši pretējs, un tādējādi ir pārsniegusi savas kontroles pilnvaras.

2.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā divos aspektos ir sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumu elementus, jo tā esot izdarījusi būtībā nepareizus faktu konstatējumus, un šī neprecizitāte skaidri izrietot no lietas materiālos ietvertajiem dokumentiem. Apgalvotā pierādījumu elementu sagrozīšana ir saistīta, pirmkārt, ar peļņas gūšanas aspektu un, otrkārt, ar konkurences aspektu Slovākijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā.

3.

Trešajā apelācijas sūdzības pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, veicot Slovākijas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas juridisko kvalificēšanu, tādējādi pārkāpdama LESD 107. panta 1. punktu un tiesiskās noteiktības principu. Pārsūdzētais spriedums esot nesaderīgs ar līdzšinējo Tiesas judikatūru attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām. It īpaši Vispārējā tiesa i) esot izlēmusi pretēji Tiesas līdzšinējiem spriedumiem līdzīgās lietās; ii) esot izlēmusi tādā pašā veidā kā Tiesas līdzšinējos spriedumos atšķirīgās lietās un iii) neesot ievērojusi Tiesas līdzšinējā judikatūrā izstrādāto pamatprincipu, saskaņā ar kuru konkrētas sociālā nodrošinājuma sistēmas kvalifikācija ir atkarīga no tās dominējošajām pazīmēm.

4.

Visbeidzot ceturtajā sūdzības apelācijas pamatā Slovākijas Republika apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojumā esot pieļautas vairākas nepilnības, kas pamato to, lai Tiesa atceltu pārsūdzēto spriedumu. It īpaši i) Vispārējā tiesa nekādi neesot izskaidrojusi dažus savus secinājumus un pieeju (kam turklāt bija izšķiroša nozīme); ii) pārsūdzētā sprieduma pamatojums vairākos aspektos esot nekonsekvents un Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sniegusi pretrunīgu pamatojumu, un iii) Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma pamatojumā neesot ņēmusi vērā atbilstošos Komisijas un Slovākijas Republikas argumentus. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta kopsakarā ar 53. panta 1. punktu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. aprīlī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – SIA “Kuršu zeme”

(Lieta C-273/18)

(2018/C 259/30)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītājs: SIA “Kuršu zeme”

Pretējā puse: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2006/112/EK (1) 168. panta “a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam neatbilst liegums atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties vienīgi uz nodokļu maksātāja informētu iesaistīšanos simulatīvu darījumu noformēšanā, bet neidentificējot, kādā veidā konkrēto darījumu rezultātā budžetam varētu būt nodarīts zaudējums nesamaksāta vai nepamatoti atprasīta pievienotās vērtības nodokļa veidā, salīdzinot ar situāciju, kad darījumi būtu noformēti atbilstoši to faktiskajiem apstākļiem?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. aprīlī iesniedza Tribunal Administrativo de Círculo de Lisboa (Portugāle) – Henkel Ibérica Portugal, Unipessoal Lda/Comissão de Segurança de Serviços e Bens de Consumo

(Lieta C-277/18)

(2018/C 259/31)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo de Círculo de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Henkel Ibérica Portugal, Unipessoal Lda

Atbildētāja: Comissão de Segurança de Serviços e Bens de Consumo

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Savienības tiesībām – proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1), Līguma 28. un 30. pantu (kā bija minēti šajā direktīvā) [tagad – LESD 34. un 36. pants] un Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/357/EEK (2) – ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, kas Portugālē ir noteikts ar 2005. gada 17. marta Dekrētlikumu Nr. 69/2005 un 1990. gada 10. maija Dekrētlikumu Nr. 150/90 un saskaņā ar kuru ir aizliegts pārdot ne tikai tādus izstrādājumus, kas var apdraudēt patērētāju veselību un drošību tāpēc, ka tos var sajaukt ar pārtikas produktiem, bet arī tādus izstrādājumus, kurus to izskata dēļ var sajaukt ar citiem izstrādājumiem, konkrēti – rotaļlietām, un kuri, lietojot tos parastā vai saprātīgi paredzamā veidā, var radīt risku patērētāju, it īpaši bērnu, veselībai un drošībai?

2)

Vai LESD 34. un 36. pantam ir pretrunā tāda valsts tiesību akta piemērošana, ar ko valsts teritorijā ir aizliegts tirgot ne tikai tādus izstrādājumus, kurus – kā noteikts minētās direktīvas [87/357/EEK] 1. panta 2. punktā – var sajaukt ar pārtikas produktiem, bet arī tādus citus izstrādājumus, kuru izskats var mudināt patērētājus izmantot tos citiem mērķiem nekā tam, kuram tie ir paredzēti, pat ja tie nav bīstami preparāti Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvas 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (3), 2. panta izpratnē?

---

(1)  OV 2002, L 11, 4. lpp.

(2)  Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (OV 1987, L 192, 49. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 1999, L 200, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. aprīlī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Manuel Jorge Sequeira Mesquita/Fazenda Pública

(Lieta C-278/18)

(2018/C 259/32)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītājs: Manuel Jorge Sequeira Mesquita

Atbildētāja: Fazenda Pública

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) 135. panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētais nekustamā īpašuma iznomāšanas darījumu atbrīvojums no nodokļa ir jāinterpretē tādējādi, ka šo atbrīvojumu piemēro līgumam par lauku saimniecības īpašumu, uz kuriem atrodas vīnogulāji, nodošanu sabiedrībai, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskām darbībām, kurš ir noslēgts uz vienu gadu un ir automātiski pagarināms uz tādu pašu laikposmu, un saskaņā ar kuru katra gada beigās ir jāmaksā nomas maksa?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. aprīlī iesniedza Juzgado de lo Social de Barcelona (Spānija) – Magdalena Molina Rodríguez/Servicio Público de Empleo Estatal (SEPE)

(Lieta C-279/18)

(2018/C 259/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāja: Magdalena Molina Rodríguez

Atbildētājs: Servicio Público de Empleo Estatal (SEPE)

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (1) 4. panta 1. punktā noteiktais netiešas diskriminācijas aizliegums dzimuma dēļ attiecībā uz pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, ko nosaka Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma (kas apstiprināts ar Karaļa Leģislatīvo dekrētu 1/94) 215. panta 1. punkta 3) apakšpunkts, kas 2013. gada 15. marta Karaļa dekrētlikuma 5/2013 grozītajā redakcijā, lai darba ņēmēji, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu, saņemtu garantēto minimālo ienākumu pabalstu bezdarba gadījumā, ievieš jaunu nosacījumu – proti, ka ienākumu līmenis nedrīkst pārsniegt noteiktu summu uz vienu ģimenes locekli – kas, kā liecina iesniegtie statistikas dati, rada būtiski lielākus ierobežojumus minētā pabalsta saņemšanai potenciālajai pabalsta saņēmēju sieviešu dzimuma grupai (salīdzinājumā ar vīriešu dzimuma grupu)?

---

(1)  OV 1979, L 6, 24. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. aprīlīRepower AG iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 21. februāra spriedumu lietā T-727/16 Repower/EUIPO

(Lieta C-281/18 P)

(2018/C 259/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Repower AG (pārstāvji: R. Kunz–Hallstein, H. P. Kunz–Hallstein, V. Kling, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), repowermap.org

Prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā T-727/16 rezolutīvās daļas 1. punktu, ciktāl ar to ir noraidīta prasība;

—	atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 3. augusta lēmumu lietā R 2311/2014–5 (REV);

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Tiesvedības Vispārējā tiesā ietvaros EUIPO nebija tiesīgs aizstāt atsaukšanas pamatojumu. EUIPO ir grozījis strīda priekšmetu un pārkāpis tiesības tikt uzklausītam, kā arī pienākumu izmantot savu rīcības brīvību.

2.	Vispārējais tiesību princips, kas ļauj atsaukt prettiesisku administratīvu aktu, izskatāmajā lietā nebija piemērojams. Tiesību aktos nav juridisku nepilnību. Regulas Nr. 207/2009 80. un 83. panta tiesību normas ir lex specialis.

3.	Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 83. pantam apelācijas sūdzības iesniedzējai nav pienākuma pierādīt, ka dalībvalstīs nav prettiesisku administratīvu aktu atsaukšanas principa.

4.	Pat pieņemot, ka preču zīmju tiesību jomā ir piemērojams šāds vispārējais princips, nebija izpildīti pilnīgas atsaukšanas nosacījumi tiesiskās paļāvības aizsardzības dēļ.

5.	Apelācijas padomes lēmumā ir pieļauta būtiska pamatojuma neesamība.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 25. aprīlī iesniedza Audiencia Provincial de Almería (Spānija) – Liliana Beatriz Moya Privitello y Sergio Daniel Martín Durán/Cajas Rurales Unidas, Sociedad Cooperativa de Crédito

(Lieta C-283/18)

(2018/C 259/35)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Almería

Pamatlietas puses

Prasītāji: Liliana Beatriz Moya Privitello y Sergio Daniel Martín Durán

Atbildētāja: Cajas Rurales Unidas, Sociedad Cooperativa de Crédito

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai atsauces indeksa izmantošana hipotekāro aizdevumu ilgtermiņa līgumos ar tirgū esošo mainīgo procentu likmi, kuru oficiāli publicē Banco de España (Spānijas Banka), izslēdz tā pārbaudi no pārskatāmības viedokļa, ieskaitot gadījumus, kad tiek izmantoti tādi indeksi, ko skaidri pieļauj specifiski tiesību akti, ja minētie tiesību akti pusēm pieļauj indeksa izvēli un minētā banka vienu no tiem izmanto, neinformējot klientu par citu piemērojamu indeksu esamību, kuri ir izdevīgāki patērētājam?

2)

Ciktāl minētie tiesību akti pieļauj piemērojamā atsauces indeksa izvēli no paredzētajiem indeksiem, vai valsts tiesību akti, kādus piemēro pamatlietā (proti, citu starpā un galvenokārt, Orden de 5 mayo de 1994, sobre transparencia de las condiciones financieras de los préstamos hipotecarios [1994. gada 5. maija Rīkojums par hipotekāro aizdevumu finansiālo nosacījumu pārskatāmību], Orden EHA/2899/2011, de 28 de octubre, de transparencia y protección del cliente de servicios bancarios [2011. gada 28. oktobra Rīkojums EHA/2899/2011 par pārskatāmību un klienta aizsardzību banku pakalpojumos], Circular 5/2012, de 27 de junio, del Banco de España, a entidades de crédito y proveedores de servicios de pago sobre transparencia de los servicios bancarios y responsabilidad en la concesión de préstamos [Spānijas Bankas 2012. gada 27. jūnija apkārtraksts 5/2012 kredītiestādēm un maksas pakalpojumu sniedzējiem par banku pakalpojumu pārskatāmību un atbildīgu aizdevumu sniegšanu], īstenojot Ley 10/2014, de 26 de junio, de ordenación, supervisión y solvencia de entidades de crédito [2014. gada 26. jūnija Likumu 10/2014 par kredītiestāžu organizāciju, pārraudzību un maksātspēju], vai tā priekšgājēja Ley 26/1988, de 29 de julio, sobre Disciplina e Intervención de las Entidades de Crédito [1988. gada 29. jūlija Likuma 26/1988 par kredītiestāžu režīmu un kontroli] 48. pantu), var tikt uzskatīti par “līguma noteikumiem, kas ietver obligātas tiesību normas” ilgtermiņa hipotekāro aizdevumu līgumos ar mainīgu procentu likmi Direktīvas 93/13/EEK (1) 1. panta 2. punkta izpratnē?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – Grup Servicii Petroliere SA/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

(Lieta C-291/18)

(2018/C 259/36)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Grup Servicii Petroliere SA

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 148. panta c) punkts, lasot to kopā ar šā panta a) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa noteiktos apstākļos piemēro pašizceļošu piekrasta zonas urbšanas platformu nodošanai citam īpašniekam, proti, vai pašizceļoša piekrasta zonas urbšanas platforma ietilpst “kuģa” jēdzienā iepriekš minētās Savienības tiesību normas izpratnē, tā kā minētā tiesību norma, pamatojoties uz tās pašas direktīvas 7. nodaļas nosaukumu, regulē “atbrīvojum[us] starptautiskajai transportēšanai”?

2)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai no Direktīvas 2006/112/EK 148. panta c) punkta, lasot to kopā ar šā panta a) punktu, interpretācijas izriet, ka būtisks nosacījums atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai ir apstāklis, ka pašizceļošas piekrasta zonas urbšanas platformas, kas aizkuģojusi līdz atklātai jūrai, izmantošanas laikā (tai veicot komerciālu/rūpniecisku darbību) tai faktiski ir jāpaliek kustībā, jāpeld, pārvietojoties jūrā no viena punkta uz citu, ilgāk, nekā tā atrodas stacionārā, nekustīgā stāvoklī, pēc urbšanas darbības veikšanas atklātā jūrā, proti, vai kuģošanas darbībai ir faktiski jāprevalē pār urbšanas darbību?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/ES (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2007, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. aprīlī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Sindicato Nacional de CCOO de Galicia/Unión General de Trabajadores de Galicia (UGT), Universidad de Santiago de Compostela, Confederación Intersindical Gallega

(Lieta C-293/18)

(2018/C 259/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sindicato Nacional de CCOO de Galicia

Atbildētājas: Unión General de Trabajadores de Galicia (UGT), Universidad de Santiago de Compostela, Confederación Intersindical Gallega

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai darba ņēmēji, kas ir pieņemti darbā saskaņā ar Ley 14/2011, de 1 de junio, de la Ciencia, la Tecnología y la Innovación [2011. gada 1. jūnija Likums Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģijām un inovācijām] 20. pantu, ir uzskatāmi par iekļautiem Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK (1) pamatā esošā UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku piemērošanas jomā?

2)	Vai atlīdzinājums par darba līgumu izbeigšanu ir jāuzskata par darba nosacījumu Pamatnolīguma 4. klauzulas izpratnē?

3)

Vai – ja uz abiem jautājumiem ir atbildams apstiprinoši – ir jāuzskata, ka ar darba ņēmējiem, kas ir nodarbināti saskaņā ar Ley 14/2011, de 1 de junio, de la Ciencia, la Tecnología y la Innovación 20. pantu, noslēgtā līguma izbeigšana ir salīdzināma ar uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izbeigšanu objektīvu iemeslu dēļ saskaņā ar Estatuto de los Trabajadores [Darba likums] 52. pantu?

4)	Vai – ja [uz trešo jautājumu] ir atbildams apstiprinoši – ir kāds tiesību aktos paredzēts iemesls atšķirībām [šo abu darba attiecību izbeigšanas gadījumu starpā]?

---

(1)  Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. aprīlī iesniedza Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) – Mediterranean Shipping Company (Portugal) – Agentes de Navegação SA/Banco Comercial Português SA, Caixa Geral de Depósitos SA

(Lieta C-295/18)

(2018/C 259/38)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação do Porto

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mediterranean Shipping Company (Portugal) – Agentes de Navegação SA

Atbildētājas apelācijas instancē: Banco Comercial Português SA, Caixa Geral de Depósitos SA

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2007/64/EK (1) 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tās piemērošanas jomā, kas ir noteikta minētajā pantā, ietilpst tāda maksājuma uzdevuma izpilde, ko trešā persona izdevusi tiešā debeta maksājumu veikšanai no konta, kurš tai nepieder un kura turētājs nav noslēdzis ar kredītiestādi nedz maksājumu pakalpojumu līgumu atsevišķa darījuma veikšanai, nedz pamatlīgumu par maksājumu pakalpojumu sniegšanu?

2)	Vai – ja uz 1. jautājumu ir atbildams apstiprinoši – šajos apstākļos šo konta turētāju var uzskatīt par maksājumu pakalpojumu lietotāju minētās direktīvas 58. panta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV 2007, L 319, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. maijā iesniedza Conseil d'État (Beļģija) – Terre wallonne ASBL/Région wallonne

(Lieta C-321/18)

(2018/C 259/39)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Terre wallonne ASBL

Atbildētājs: Région wallonne

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai dalībvalsts iestādes rīkojums, ar kuru atbilstoši Direktīvai 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) tiek noteikti Natura 2000 tīkla aizsardzības mērķi, ir plāns vai programma Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (2) izpratnē, un it īpaši minētās direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta vai 3. panta 4. punkta nozīmē?

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša, vai tādam rīkojumam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši Direktīvai 2001/42/EK, lai gan šāds novērtējums netiek prasīts saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, uz kuru pamatojoties rīkojums ir pieņemts?

---

(1)  OV L 206, 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 25. maijāCaviro Distillerie Srl, Distillerie Bonollo SpA, Distillerie Mazzari SpA un Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 15. marta spriedumu lietā T-211/16 Caviro Distillerie u.c./Komisija

(Lieta C-345/18 P)

(2018/C 259/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Caviro Distillerie Srl, Distillerie Bonollo SpA, Distillerie Mazzari SpA un Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA (pārstāvis: R. MacLean, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu tiktāl, ciktāl tā pieļāva kļūdu, kad, novērtējot apelācijas sūdzības iesniedzēju pieteikuma otro pamatu, tā nepamatoti aizstāja savu argumentāciju;

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, pamatojoties uz to, ka tā ir acīmredzami sagrozījusi pierādījumus par Savienības ražošanas nozares tirgus daļas attīstību un galīgo stāvokli;

—	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju otro pamatu attiecībā uz to, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi tirgus daļas stāvokli un īstenojusi savu kompetenci lemt par šo pamatu, un taisīt galīgo spriedumu;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā varētu pieņemt atbilstošu nolēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzīto pamatu šajā jautājumā;

—	apstiprināt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ir pārkāpusi Pamatregulas (1) 3. panta 2. un 5. punktu, secinot, ka Komisija, izdarot secinājumus par būtisku kaitējumu, nebija pieļāvusi nekādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā;

—	apstiprināt, ka Vispārējā tiesa nav sniegusi pietiekamu pamatojumu un ir norādījusi pretrunīgu pamatojumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus un šīs procedūras izmaksas, kā arī tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas radušies pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza trīs apelācijas sūdzības pamatus. Visi trīs Tiesai iesniegtie pamati attiecas uz otro pamatu, kas bija iesniegts Vispārējai tiesai. Īsumā, Tiesā izvirzītie pamati ir šādi:

1.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, aizstājot savu argumentāciju ar Komisijas vērtējumu, novērtējot Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās nozīmi gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē un/vai acīmredzami sagrozot tai iesniegtos pierādījumus par Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos.

2.	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2. un 5. punktu, secinot, ka Komisija, izdarot secinājumus attiecībā uz būtisku kaitējumu, nebija pieļāvusi nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

3.

Vispārējā tiesa šajā ziņā nav sniegusi savas nostājas pienācīgu pamatojumu, jo tā nav izskaidrojusi, kāpēc Komisijas kļūda Savienības ražošanas nozares tirgus daļas novērtējumā nepamatoja apstrīdētās regulas atcelšanu, kā to prasīja apelācijas sūdzības iesniedzēji. Turklāt Vispārējā tiesa ir norādījusi pretrunīgu pamatojumu, jo tā bija konstatējusi kļūdu Komisijas novērtējumā attiecībā uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, bet galu galā nolēma par labu šim vērtējumam.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.).

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedums – Spagnolli u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-568/16 un T-599/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Laulātā ierēdņa nāve - Mirušā ierēdņa tiesību pārņēmēji - Apgādnieka zaudējuma pensija - Bāreņa pensija - Pārdzīvojušā laulātā, kurš ir ierēdnis, amata maiņa - Algas pielāgošana - Apgādnieka zaudējuma pensijas un bāreņa pensijas aprēķināšanas metode - Civildienesta noteikumu 81.a pants - Paziņojums par grozījumiem tiesībās uz pensiju - Nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 91. panta izpratnē - Civildienesta noteikumu 85. pants - Nepamatotu maksājumu atgūšana - Nosacījumi - Lūgums atlīdzināt mantisko un nemantisko kaitējumu))

(2018/C 259/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Alberto Spagnolli (Parma, Itālija), Francesco Spagnolli (Parma), Maria Alice Spagnolli (Parma) un Bianca Maria Elena Spagnolli (Parma) (pārstāvji: C. Cortese un B. Cortese, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un F. Simonetti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru lietā T-568/16 tiek lūgts atcelt Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2015. gada 6. februāra paziņojumu par grozījumiem Nr. 3 PMO/04/LM/2015/ARES, kurā ir norādīti jaunie prasītājiem piešķirto apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensiju apmēri, un lietā T-599/16 tiek lūgts, pirmkārt, atcelt PMO2015. gada 17. augusta Lēmumu PMO/04/LM/2015/ARES/3406787 par prasītājiem nepamatoti izmaksāto apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensiju summu atgūšanu un, otrkārt, saņemt atlīdzību par prasītājiem nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību lietā T-568/16 noraidīt.

2)	Lietā T-599/16 atcelt Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2015. gada 17. augusta Lēmumu PMO/04/LM/2015/ARES/3406787 par prasītājiem nepamatoti izmaksāto apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensiju summu atgūšanu un prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks abās šajās tiesvedībās sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 111, 29.3.2016 (lieta sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F–140/15 un 1.9.2016. tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. jūnija spriedums – OW/EASA

(Lieta T-597/16) (1)

((Civildienests - Pagaidu darbinieki - Iecelšana amatā dienesta interesēs - Pārcelšana jaunā amatā - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Pilnvaru nepareiza izmantošana))

(2018/C 259/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: OW (pārstāvji: S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (pārstāvji: sākotnēji F. Manuhutu un A. Haug, vēlāk – A. Haug, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt 2015. gada 20. jūlija Lēmumu 2015/155/ED, ar kuru EASA izpilddirektors iecēla prasītāju jaunā amatā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	OW atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 296, 16.8.2016 (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-27/16, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. jūnija spriedums – Sipral World/EUIPO – La Dolfina (“DOLFINA”)

(Lieta T-882/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DOLFINA” - Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants)))

(2018/C 259/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sipral World, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji: R. Almaraz Palmero un A. Ruo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: La Dolfina, SA (Buenosairesa, Argentīna) (pārstāvis: J. Carbonell Callicó, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 22. septembra lēmumu lietā R 1897/2015-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp La Dolfina un Sipral World.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sipral World, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 46, 13.2.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. jūnija spriedums – Schmid/EUIPO – Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark (“Steirisches Kürbiskernöl”)

(Lieta T-72/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “Steirisches Kürbiskernöl” - Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pants, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 55. panta 1. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 18. pants, 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 62. panta 1. punkts) - Preču zīmes faktiska izmantošana - Izmantošana par preču zīmi))

(2018/C 259/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gabriele Schmid (Halbenrain, Austrija) (pārstāvis: B. Kuchar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark (Graz, Austrija) (pārstāvji: I. Hödl un S. Schoeller, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 7. decembra lēmumu lietā R 1768/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp G. Schmid un Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 7. decembra lēmumu lietā R 1768/2015-4.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Gabriele Schmid tiesāšanās izdevumus.

4)	Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 104, 3.4.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 12. jūnija spriedums – Cotécnica/EUIPO – Mignini & Petrini (“cotecnica MAXIMA”)

(Lieta T-136/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “cotecnica MAXIMA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “MAXIM Alimento Superpremium” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 259/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cotécnica, SCCL (Bellpuig, Spānija) (pārstāvji: sākotnēji J. C. Erdozain López, J. Galán López un J.-B. Devaureix, vēlāk J. C. Erdozain López, J. Galán López un L. Montoya Terán, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mignini & Petrini SpA (Petrignano di Assisi, Itālija) (pārstāvji: F. Celluprica, F. Fischetti un F. De Bono, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 17. novembra lēmumu lietā R 853/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mignini & Petrini un Cotécnica.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cotécnica, SCCL sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Mignini & Petrini SpA tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 24.4.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedums – Emcur/EUIPO – Emcure Pharmaceuticals (“EMCURE”)

(Lieta T-165/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “EMCURE” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un valsts vārdiskas preču zīmes “EMCUR” - Relatīvs atteikuma pamats - Preču un pakalpojumu līdzība - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 259/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Emcur Gesundheitsmittel aus Bad Ems GmbH (Bad Ems, Vācija) (pārstāvis: K. Bröcker, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Rajh)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Emcure Pharmaceuticals Ltd (Bhosari, Indija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. decembra lēmumu lietā R 790/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Emcur Gesundheitsmittel aus Bad Ems un Emcure Pharmaceuticals.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. decembra lēmumu lietā R 790/2016-2, ciktāl tas attiecas uz 42. un 44. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO un Emcur Gesundheitsmittel aus Bad Ems GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 129, 24.4.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedums – Lion's Head Global Partners/EUIPO – Lion Capital (“Lion’s Head”)

(Lieta T-294/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “Lion’s Head” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LION CAPITAL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 259/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lion’s Head Global Partners LLP (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: R. Nöske, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Lion Capital LLP (Londona) (pārstāvji: D. Rose un J. Warner, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 28. februāra lēmumu lietā R 1478/2016–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Lion Capital un Lion’s Head Global Partners.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Lion’s Head Global Partners LLP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 231, 17.7.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. jūnija spriedums – Winkler/Komisija

(Lieta T-369/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Valstī iegūto pensijas tiesību nodošana - Lēmums, kurā noteikti izdienas gadi - Saprātīgs termiņš - Tiesības tikt uzklausītam - Tiesiskā noteiktība - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā paļāvība - Atbildība - Mantiskais kaitējums))

(2018/C 259/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bernd Winkler (Grange, Īrija) (pārstāvis: A. Kässens, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2016. gada 26. septembra lēmumu par Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmā vērā ņemamiem izdienas gadiem pēc iesniegtā pieteikuma par prasītāja iegūto pensijas tiesību pirms viņa darba uzsākšanas Savienības labā nodošanu, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājam esot radušies tāpēc, ka Komisija šo tiesību nodošanas pieteikuma izskatīšanā esot pieļāvusi pārkāpumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 249, 31.7.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 12. jūnija spriedums – Fenyves/EUIPO (“Blue”)

(Lieta T-375/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Blue” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 259/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Klaudia Patricia Fenyves (Hevesvezekény, Ungārija) (pārstāvis: I. Monteiro Alves, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 27. marta lēmumu lietā R 1974/2016-5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “Blue” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Klaudia Patricia Fenyves atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 256, 7.8.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. jūnija rīkojums – Lupu/EUIPO – Dzhihangir (“Djili soy original DS”)

(Lieta T-456/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Djili soy original DS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “DJILI” - Relatīvs atteikuma pamats - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota))

(2018/C 259/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Victor Lupu (Bukareste, Rumānija) (pārstāvis: P. Acsinte, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ibryam Dzhihangir (Silistra, Bulgārija) (pārstāvis: C-R. Romiţan, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 3. maija lēmumu lietā R 516/2011-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp V. Lupu un I. Dzhihangir.

Rezolutīvā daļa

1)	Atlikt lēmuma par iebildi par nepieņemamību pieņemšanu līdz galīgā nolēmuma taisīšanai.

2)	Prasību noraidīt.

3)	Victor Lupu sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

4)	Ibryam Dzhihangir sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 309, 18.9.2017.

Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija rīkojums – Grupo Bimbo/EUIPO – DF World of Spices (“TAKIS FUEGO”)

(Lieta T-608/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 259/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Bimbo, SAB de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis: N. A. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: DF World of Spices GmbH (Dissen, Vācija) (pārstāvis: A. Ebert-Weidenfeller, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 4. jūlija lēmumu lietā R 2300/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp DF World of Spices GmbH un Grupo Bimbo, SAB de CV.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Grupo Bimbo, SAB de CV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 369, 30.10.2017.

Prasība, kas celta 2018. gada 3. maijā – ABLV Bank/VNV

(Lieta T-280/18)

(2018/C 259/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ABLV Bank AS (Rīga, Latvija) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2018. gada 23. februāra lēmumus attiecībā uz prasītāju un tās meitasuzņēmumu ABLV Bank Luxembourg, SA;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīspadsmit prasības pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot bijusi kompetenta pieņemt lēmumu par likvidāciju.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības, pasludinot formālu lēmumu nepieņemt noregulējuma pasākumus.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības tās kļūdainā novērtējuma dēļ, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu (1).

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības tās kļūdainā novērtējuma dēļ, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai un citas procesuālās tiesības.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz pienācīgi pamatotu lēmumu.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi visus konkrētā gadījuma būtiskus aspektus.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi samērīguma principu.

9.	Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

10.	Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi tiesības uz īpašumu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

11.	Ar vienpadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi nemo auditur principu.

12.	Ar divpadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu (détournement de pouvoir).

13.	Ar trīspadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, jo tā nebija nodrošinājusi prasītājas lietu izskatīšanu [Eiropas] Savienības attiecīgajās iestādēs vai struktūrās.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1 lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 3. maijā – ABLV Bank/ECB

(Lieta T-281/18)

(2018/C 259/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ABLV Bank AS (Rīga, Latvija) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

—	atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 23. februāra lēmumus par to, ka prasītāja un ABLV Bank Luxembourg, SA kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit prasības pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB kritērija “kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” vērtējums attiecībā uz prasītāju un tās meitasuzņēmumu ABLV Bank Luxembourg esot bijis kļūdains un nepilnīgs dažādos aspektos.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai un citas procesuālās tiesības.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz pienācīgi pamatotu lēmumu.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB neesot rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi visus konkrētā gadījuma būtiskus aspektus.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi tiesības uz īpašumu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi nemo auditur principu.

9.	Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu (détournement de pouvoir).

10.	Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītājas tiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartas 41. pantā, jo nav tikusi nodrošināta prasītājas lietu izskatīšana attiecīgajās Savienības iestādēs vai struktūrās.

Prasība, kas celta 2018. gada 3. maijā – Bernis u.c./VNV

(Lieta T-282/18)

(2018/C 259/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ernests Bernis (Jūrmala, Latvija), Oļegs Fiļs (Jūrmala), OF Holding SIA (Rīga, Latvija) un Cassandra Holding Company SIA (Jūrmala) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2018. gada 23. februāra lēmumus attiecībā uz ABLV Bank, AS un ABLV Bank Luxembourg, SA;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza trīspadsmit prasības pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot bijusi kompetenta pieņemt lēmumu par likvidāciju.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītāju tiesības, pasludinot formālu lēmumu nepieņemt noregulējuma pasākumus.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītāju tiesības tās kļūdainā novērtējuma dēļ, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu (1).

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītāju tiesības tās kļūdainā novērtējuma dēļ, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītiem un citas procesuālās tiesības.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz pienācīgi pamatotu lēmumu.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi visus konkrētā gadījuma būtiskus aspektus.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi samērīguma principu.

9.	Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

10.	Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz īpašumu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

11.	Ar vienpadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi nemo auditur principu.

12.	Ar divpadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu (détournement de pouvoir).

13.	Ar trīspadsmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi prasītāju tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, jo tā nebija nodrošinājusi ABLV Bank SA lietu izskatīšanu attiecīgajās Savienības iestādēs vai struktūrās.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1 lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 3. maijā – Bernis u.c./ECB

(Lieta T-283/18)

(2018/C 259/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ernests Bernis (Jūrmala, Latvija), Oļegs Fiļs (Jūrmala), OF Holding SIA (Rīga, Latvija) un Cassandra Holding Company SIA (Jūrmala) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

—	atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 23. februāra lēmumus par to, ka ABLV Bank, AS un ABLV Bank Luxembourg, SA kļūst maksātnespējīgas vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit prasības pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB kritērija “kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” vērtēšana attiecībā uz ABLV Bank un tās meitasuzņēmumu ABLV Bank Luxembourg esot bijis kļūdains un nepilnīgs dažādos aspektos.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītāju tiesības tikt uzklausītiem un citas procesuālās tiesības.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz pienācīgi pamatotu lēmumu.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB neesot rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi visus konkrētā gadījuma būtiskus aspektus.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi tiesības uz īpašumu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pārkāpusi nemo auditur principu.

9.	Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu (détournement de pouvoir).

10.	Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāptas prasītāju tiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartas 41. pantā, jo nesot tikusi nodrošināta ABLV Bank lietu izskatīšana attiecīgajās Savienības iestādēs vai struktūrās.

Prasība, kas celta 2018. gada 16. maijā – Strabag Belgium/Parlaments

(Lieta T-299/18)

(2018/C 259/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Strabag Belgium (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji – M. Schoups, K. Lemmens un M. Lahbib, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu un pamatotu;

—

rezultātā atcelt (i) 2018. gada 19. aprīļa lēmumu, ar ko ir apstiprināts Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. novembra lēmums par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kura priekšmets ir ģenerāluzņēmēja pamatlīgums attiecībā uz Eiropas Parlamenta ēkām Briselē (uzaicinājums iesniegt piedāvājumu Nr. 06/D20/2017/M036), pieciem kandidātiem, kas nav SA Strabag Belgium, nevis šai sabiedrībai, un (ii) piedāvājumu izvērtējuma ziņojumu (pielikumā), kuru atbildīgā kredītrīkotāja iecelta novērtēšanas komiteja sagatavoja 2018. gada 26. martā;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot procesuālo izdevumu atlīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza vienu pamatu, ar kuru tā apgalvo, ka ir pārkāpts:

(i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2015/1929 (2015. gada 28. oktobris) (OV 2015, L 286, 1. lpp.), 110. panta 5. punkts, kurā ir paredzēts, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz informāciju par piešķiršanas kritērijiem, tostarp ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu;

(ii)

151. pants, kurš ir grozīts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2462 (2015. gada 30. oktobris), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2015, L 342, 7. lpp.), un kurā ir noteikti pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem piemērojamie noteikumi, kā arī

(iii)

Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 102. pants, kurā ir atzīti vispārējie pārredzamības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi publiskā iepirkuma jomā.

Prasītāja uzskata, ka šie noteikumi ir tikuši pārkāpti, jo apstrīdētajā lēmumā:

(i)	ir norādīts, ka neviens no elementiem, kas ietverti vai nu iesniegtajos piedāvājumos, vai arī vēlāk prasītajos papildu skaidrojumos, neļauj izdarīt secinājumu, ka kādas sabiedrības pretendentes piedāvājums ir pārmērīgi zemas cenas saskaņā ar piemērojamo regulējumu, un

(ii)

iepriekš minētais piedāvājums ir kvalificēts kā lētākais atbilstošais piedāvājums bez pienācīga pamatojuma, lai gan šis piedāvājums acīmredzami neesot lētākais atbilstošais piedāvājums, tajā esot ietvertas pārmērīgi zemas cenas un tas pēc Eiropas Parlamenta veikta konkrētāka un padziļinātāka novērtējuma esot bijis jāatzīst par neatbilstošu un jānoraida.

Prasība, kas celta 2018. gada 8. maijā – MLPS/Komisija

(Lieta T-304/18)

(2018/C 259/57)

Tiesvedības valoda –franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mouvement pour la liberté de la protection sociale (MLPS) (Parīze, Francija) (pārstāvis: M. Gibaud, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	konstatēt Eiropas Komisijas bezdarbību, jo tā prettiesiski atturējās turpināt izskatīt asociācijas Mouvement pour la liberté de la protection sociale (MLPS) 2017. gada 21. decembra sūdzību;

—	pilnībā atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 7. marta lēmumu atteikties turpināt izskatīt asociācijas Mouvement pour la liberté de la protection sociale (MLPS) 2017. gada 21. decembra sūdzību;

—	pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar tiesību aktiem.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats tostarp izriet no kļūdaina vērtējuma apstrīdētajā lēmumā, saskaņā ar kuru Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmas var tikt kvalificētas par “obligātā sociālā nodrošinājuma sistēmu”, lai gan tās nekādā ziņā neesot paredzētas visiem iedzīvotājiem, ne pat arī visiem nodarbinātajiem, bet gan drīzāk ir sistēmas, kas iedala darba ņēmējus atkarībā no to profesionālā statusa un kurām tātad būtu jāpiemēro Direktīvas 92/49/EEK un 92/96/EEK.

2.

Otrais pamats attiecas uz juridiskās konsekvences principa pārkāpumu, ciktāl Francija esot ļoti līdzīgā situācijā, kādā atrodas Slovākija, attiecībā uz kuru Vispārējā tiesa nosprieda, ka “obligātās veselības apdrošināšanas darbībām Slovākijā, ņemot vērā veselības apdrošināšanas sabiedrību peļņas gūšanas mērķi un pastāvošo intensīvo konkurenci kvalitātes un pakalpojumu sniegšanas ziņā, ir ekonomisks raksturs” (spriedums, 2018. gada 5. februāris, Dôvera zdravotná poist’ovňa/Komisija, T-216/15, nav publicēts, EU:T:2018:64, 68. punkts). Līdz ar to prasītāja uzskata, ka attiecībā uz Franciju nedrīkstētu spriest citādi.

Prasība, kas celta 2018. gada 17. maijā – Hamas/Padome

(Lieta T-308/18)

(2018/C 259/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hamas (Doha, Katara) (pārstāvis: L. Glock, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/475 (2018. gada 21. marts), ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2017/1426 (OV 2018, L 79, 26. lpp.);

—

atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/468 (2018. gada 21. marts), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/1420 (OV 2018, L 79, 7. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz Hamas, tostarp Hamas-Izz al-Din al-Qassem;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.	Pirmais pamats – Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkta pārkāpums.

2.	Otrais pamats – Padomes pieļautās kļūdas saistībā ar prasītājam pārmesto nodarījumu patiesumu.

3.	Trešais pamats – Padomes pieļautā kļūda vērtējumā attiecībā uz organizācijas Hamas teroristisko raksturu.

4.	Ceturtais pamats – neiejaukšanās principa pārkāpums.

5.	Piektais pamats – nepietiekama situācijas attīstības laika gaitā ņemšana vērā.

6.	Sestais pamats – pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

7.	Septītais pamats – tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 15. maijā – EPSU un Willem Goudriaan/Komisija

(Lieta T-310/18)

(2018/C 259/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Federation of Public Service Unions (EPSU) (Brisele, Beļģija) un Jan Willem Goudriaan (Brisele) (pārstāvji: R. Arthur, Solicitor, un R. Palmer, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt atbildētājas 2018. gada 5. marta lēmumu neierosināt Padomei, ka Savienības Sociālo partneru 2015. gada 21. decembra nolīgums par civildienesta ierēdņu un centrālo valdību administrācijas darbinieku tiesībām uz informāciju un konsultācijām, kas noslēgts atbilstoši LESD 155. panta 1. punktam, tiek ieviests ar direktīvu, izmantojot Padomes lēmumu atbilstoši LESD 155. panta 2. punktam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot LESD 155. panta 2. punktu. Komisijai neesot bijis pilnvaru atteikties ierosināt, lai Padome ieviestu nolīgumu ar Padomes lēmumu, nepastāvot nekādiem iebildumiem ne par nolīguma pušu pārstāvības statusu, ne par nolīguma likumību. — Prasītāji apgalvo, ka Komisijas lēmums neierosināt, lai Padome ieviestu nolīgumu ar Padomes lēmumu, esot LESD 155. panta 2. punkta pārkāpums un esot pretrunā prasībai ievērot sociālo partneru autonomiju, kas ir nostiprināta LESD 152. pantā. — Prasītāji vienlīdz apgalvo, ka Komisijai esot bijis pienākums izteikt priekšlikumu Padomei, ja vien tā nenorāda saprātīgu pamatu secinājumam, ka sociālie partneri, kas bija noslēguši nolīgumu, nav pietiekami pārstāvēti vai ka nolīgums ir nelikumīgs. — Prasītāji turklāt norāda, ka Komisija esot veikusi nolīguma piemērotības novērtējumu, attiecībā uz ko tai neesot pilnvaru.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot kļūdains tādu iemeslu dēļ, kas esot acīmredzami aplami un vāji pamatoti. — Tiek apgalvots, ka ar pamatiem, ko Komisija ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, nevarot tikt pamatots atteikums izteikt priekšlikumu Padomei pieņemt nolīgumu. — Prasītāji vienlīdz apgalvo, ka vienīgie iemesli, ar kuriem varētu tikt pamatots atteikums, esot pamatots iebildums attiecībā uz sociālo partneru pārstāvību vai Padomes lēmuma, ar ko ievieš nolīgumu kā direktīvu, likumību. — Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija katrā ziņā neesot veikusi ietekmes vērtējumu un tāpēc neesot varējusi pamatot ar samērīgumu vai subsidiaritāti secinājumu noraidīt piedāvājumu ieviest nolīgumu kā direktīvu ar Padomes lēmumu, pat ja principā to būtu ļauts darīt.

Prasība, kas celta 2018. gada 22. maijā – WD/EFSA

(Lieta T-320/18)

(2018/C 259/60)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: WD (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—	atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 14. jūlijā lēmumu, kuru tas ir pieņēmis kā amatpersona, kas ir pilnvarota slēgt darba līgumu (“AHCC”), un no kura izriet, ka prasītājs nav iekļauts to ierēdņu sarakstā, kuri tika paaugstināti 2017. gada klasifikācijas maiņas procesā;

—	atcelt AHCC2018. gada 9. februāra lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2017. gada 10. oktobra sūdzība par šo 2017. gada 14. jūlija lēmumu;

—	atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 9. augusta lēmumu (paziņots 2017. gada 10. augustā), kuru tas ir pieņēmis kā AHCC, un ar kuru ir nolemts nepagarināt prasītāja darba līgumu;

—	atcelt AHCC2018. gada 12. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2017. gada 10. novembra sūdzība par šo 2017. gada 9. augusta lēmumu;

—	uzdot atlīdzināt zaudējumus par radīto kaitējumu;

—	piespriest atbildētājam pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus attiecībā uz lēmumu, ar kuru ir nolemts nepagarināt prasītāja līgumu.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts 2012. gada 8. decembrīEFSA pieņemtais lēmums “Employment contract management”.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību un, it īpaši, tiesības tikt uzklausītam.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots ne pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, ne arī “Work instruction” noteikumi saistībā ar EFSA pieņemto “Contract of Employment renewal process”.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un esot nepareizi izmantotas pilnvaras.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti “Work instruction” noteikumi un neesot izpildīts rūpības pienākums.

Attiecībā uz lēmumu, ar kuru prasītājs netika paaugstināts, viņš izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka esot pārkāpts 2008. gada 22. aprīļa lēmums “Career of temporary staff and assignment to a post carrying a higher grade than that at which they were engaged”, jo esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī esot pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips.

Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā – VI.TO./EUIPO – Bottega (Zelta pudeles forma)

(Lieta T-324/18)

(2018/C 259/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vinicola Tombacco (VI.TO.) Srl (Trebaseleghe, Itālija) (pārstāvis: L. Giove, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Sandro Bottega (Colle Umberto, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme (Zelta pudeles forma) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 531 381

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 14. marta lēmums lietā R 1036/2017–1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Kļūdains atteikuma pamata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu vērtējums;

—	kļūdains atteikuma pamata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i), ii) un iii) daļu vērtējums.

Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Szécsi un Somossy/Komisija

(Lieta T-331/18)

(2018/C 259/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: István Szécsi (Szeged, Ungārija) un Nóra Somossy (Szeged) (pārstāvji: D. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājiem 38 330 542,83 HUF kā kaitējuma atlīdzinājumu;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājiem pamatprocentus atbilstoši 11,95 % gada likmei, sākot ar 2016. gada 20. aprīli;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota šādu pamatu.

Prasītāji norāda, ka Komisija kļūdaini nav izpildījusi savu uzraudzības pienākumu atbilstoši LES 17. pantam, jo tā nav veikusi pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (1) 13. panta piemērošanu un atbilstošā Ungārijas transponējošā tiesiskā regulējuma piemērošanu Ungārijas tiesās.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā – Marry Me Group/EUIPO (“MARRY ME”)

(Lieta T-332/18)

(2018/C 259/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marry Me Group AG (Zug, Šveice) (pārstāvis: G. Theado, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MARRY ME” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 958 226

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 5. marta lēmums lietā R 806/2017–5

Prasījums

Prasītājas prasījums Vispārējai tiesai ir šāds:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītie pamati

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta [1. punkta] b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā – Marry Me Group/EUIPO (“marry me”)

(Lieta T-333/18)

(2018/C 259/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marry Me Group AG (Zug, Šveice) (pārstāvis: G. Theado, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “marry me” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 952 468

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 5. marta lēmums lietā R 807/2017–5

Prasījums

Prasītājas prasījums Vispārējai tiesai ir šāds:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta [1. punkta] b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Mubarak u.c./Padome

(Lieta T-335/18)

(2018/C 259/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gamal Mohamed Hosni Elsayed Mubarak (Kaira, Ēģipte), Alaa Mohamed Hosni Elsayed Mubarak (Kaira), Heidy Mahmoud Magdy Hussein Rasekh (Kaira), Khadiga Mahmoud El Gammal (Kaira) (pārstāvji: B. Kennelly QC, J. Pobjoy, Barrister, G. Martin un C. Enderby Smith, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/466 (2018. gada 21. marts), ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, un atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/465 (2018. gada 21. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, ciktāl tie attiecas uz prasītājiem;

—

atzīt, ka Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, 1. panta 1. punkts un Padomes Regulas (ES) Nr. 270/2011 (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, 2. panta 1. punkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītājiem, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, uzskatot, ka ir izpildīts Lēmuma 1. panta 1. punktā un Regulas 2. panta 1. punktā paredzētais kritērijs prasītāju vārdu iekļaušanai sarakstā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Lēmuma 1. panta 1. punkts un Regulas 2. panta 1. punkts ir prettiesiski, jo a) tiem nav juridiska pamata un/vai b) ar tiem ir pārkāpts samērīguma princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāju tiesības saskaņā ar LES 6. pantu, lasot kopā ar LES 2. un 3. pantu, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, Padomei uzskatot, ka tiesvedība Ēģiptē ir bijusi saderīga ar cilvēka pamattiesībām.

Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Saleh Thabet/Padome

(Lieta T-338/18)

(2018/C 259/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Suzanne Saleh Thabet (Kaira, Ēģipte) (pārstāvji: B. Kennelly QC, J. Pobjoy, Barrister, G. Martin un C. Enderby Smith, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/466 (2018. gada 21. marts), ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, un atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/465 (2018. gada 21. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

atzīt, ka Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, 1. panta 1. punkts un Padomes Regulas (ES) Nr. 270/2011 (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, 2. panta 1. punkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, uzskatot, ka ir izpildīts Lēmuma 1. panta 1. punktā un Regulas 2. panta 1. punktā paredzētais kritērijs prasītāja vārda iekļaušanai sarakstā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Lēmuma 1. panta 1. punkts un Regulas 2. panta 1. punkts ir prettiesiski, jo a) tiem nav juridiska pamata un/vai b) ar tiem ir pārkāpts samērīguma princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības saskaņā ar LES 6. pantu, lasot kopā ar LES 2. un 3. pantu, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, Padomei uzskatot, ka tiesvedība Ēģiptē ir bijusi saderīga ar cilvēka pamattiesībām.

Prasība, kas celta 2018. gada 5. jūnijā – Hauzenberger/EUIPO (“TurboPerformance”)

(Lieta T-349/18)

(2018/C 259/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andreas Hauzenberger (Sinzing, Vācija) (pārstāvis: B. Bittner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “TurboPerformance” – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 053 431

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 5. aprīļa lēmums lietā R 2206/2017–4

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2018. gada 5. jūnijā – Euronet Consulting/Komisija

(Lieta T-350/18)

(2018/C 259/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Euronet Consulting EEIG (Brisele, Belģija) (pārstāvji: P. Peeters un R. Van Cleemput, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt nezināmā datumā pieņemto atbildētājas lēmumu, kurš prasītājai ir paziņots 2018. gada 26. marta vēstulē, un ar kuru ir noraidīts tās piedāvājums iepirkuma procedūras EuropeAid/138778/DH/SER/Multi – 2018. gada pamatnolīguma par ārējās palīdzības īstenošanu (FWC SIEA 2018) 2. daļai, kā arī ar kuru līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas desmit citiem pretendentiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka viena juridiskā apvienība vienā un tajā pašā iepirkuma daļā esot pārstāvēta divas reizes.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka viena juridiskā persona divas reizes esot darbojusies kā konsorcija vadošā sabiedrība un trešajā reizē kā konsorcija dalībniece.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka viena juridiskā apvienība esot bijusi pārstāvēta vairāk nekā divās iepirkuma daļās.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka viena juridiskā apvienība esot vadošā sabiedrība vairāk nekā divās iepirkuma daļās.

Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā– Promeco/EUIPO – Aerts (trauki)

(Lieta T-353/18)

(2018/C 259/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Promeco NV (Kortreika, Beļģija) (pārstāvji: H. Hartwig un A. von Mühlendahl, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aerts NV (Gēla, Beļģija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 218 193-0010

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas paplašinātās padomes 2018. gada 16. februāra lēmums lietā R 459/2016-G

Prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt Aerts NV apelācijas sūdzību par EUIPO Anulēšanas nodaļas 2016. gada 8. janvāra lēmumu lietā ICD 9842;

—	piespriest EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas prasītājai radušies procesā Apelācijas paplašinātajā padomē;

—	piespriest Aerts NV, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas prasītājai radušies procesā Apelācijas paplašinātajā padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta, skatot to kopā ar 6. pantu, pārkāpums.