9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/2

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Vredegerecht te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen VZW/Susan Romy Jozef Kuijpers

(Lieta C-147/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi līgumos, kas noslēgti starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju - Valsts tiesas veikta jautājuma par direktīvas piemērojamību kādam līgumam pārbaude pēc savas ierosmes - 2. panta c) punkts - Jēdziens “pārdevējs vai piegādātājs” - Augstākās izglītības iestāde, kura galvenokārt tiek finansēta no valsts līdzekļiem - Līgums par studiju reģistrācijas maksas un dalību mācību braucienu izmaksu segšanā bezprocentu maksājumu plānu))

(2018/C 240/02)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Vredegerecht te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen VZW

Atbildētāja: Susan Romy Jozef Kuijpers

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata lietu aizmuguriski un kurai saskaņā ar valsts procesuālajām tiesību normām ir pilnvaras pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai noteikums, kas ir prasības pamatā, nav pretrunā valsts sabiedriskās kārtības normām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai līgums, kurā ir šis noteikums, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā un – attiecīgajā gadījumā – vai tas nav negodīgs.

Neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, Direktīvas 93/13 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda bezmaksas izglītības iestāde kā pamatlietā aplūkotā, kura, noslēdzot līgumu, ir vienojusies ar vienu no saviem studentiem par kārtību, kādā ir nomaksājamas summas, ko šis students ir parādā par reģistrācijas maksu un par mācību braucienu izdevumiem, saistībā ar šo līgumu ir jāuzskata par “pārdevēju vai piegādātāju” šīs tiesību normas izpratnē un tādēļ minētais līgums ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/3

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Industrias Químicas del Vallés, SA/Administración General del Estado, Sapec Agro, SA

(Lieta C-325/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Direktīva 91/414/EEK - Direktīva 2010/28/ES - 3. panta 1. punkts - Atļauto augu aizsardzības līdzekļu pārskatīšanas procedūra, ko veic dalībvalstis - Termiņš - Pagarinājums))

(2018/C 240/03)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Industrias Químicas del Vallés, SA

Atbildētāja: Administración General del Estado, Sapec Agro, SA

Rezolutīvā daļa

Komisijas Direktīvas 2010/28/ES (2010. gada 23. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu metalaksilu kā darbīgo vielu, 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais termiņš, kurš beidzās 2010. gada 31. decembrī un bija paredzēts, lai ļautu dalībvalstīm atbilstoši Padomes Direktīvai 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū grozīt vai atsaukt pastāvošas tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru aktīvā viela ir metalaksils, ir obligāts termiņš, kuru šīs valstis nevar pagarināt.

(1) OV C 305, 22.8.2016.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Lietuvas Augstākā tiesa (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Šiaulių regiono atliekų tvarkymo centras, “Ecoservice projektai” UAB, bijušais “Specializuotas transportas” UAB

(Lieta C-531/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/18/EK - Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras - Saiknes starp pretendentiem, kas iesnieguši atsevišķus piedāvājumus vienā publiskā iepirkumā, pastāvēšana - Pretendentu, līgumslēdzējas iestādes un valsts tiesas pienākumi))

(2018/C 240/04)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvas Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītājas: Šiaulių regiono atliekų tvarkymo centras, “Ecoservice projektai” UAB, bijušais “Specializuotas transportas” UAB

piedaloties: “VSA Vilnius”UAB, “Švarinta” UAB, “Specialus autotransportas” UAB, “Ecoservice” UAB

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras], 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

ja uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai specifikācijās, ar ko ir reglamentēti publiskā iepirkuma procedūras nosacījumi, nav skaidri noteiktas normas vai īpašas prasības, savstarpēji saistītiem pretendentiem, iesniedzot atsevišķus piedāvājumus vienā un tajā pašā procedūrā, nav pienākuma pēc savas iniciatīvas līgumslēdzējai iestādei deklarēt savas saiknes;

—

līgumslēdzējai iestādei, ja tās rīcībā ir informācija, kas liek šaubīties par konkrētu pretendentu iesniegto piedāvājumu patstāvīgumu un neatkarību, ir jāpārbauda, vajadzības gadījumā pieprasot papildu informāciju no šiem pretendentiem, vai viņu piedāvājumi ir faktiski patstāvīgi un neatkarīgi. Ja izrādītos, ka šie piedāvājumi nav patstāvīgi un neatkarīgi, Direktīvas 2004/18 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav ļauts piešķirt līguma slēgšanas tiesības šādus piedāvājumus iesniegušajiem pretendentiem.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/4

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Nyíregyházi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Dávid Vámos/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-566/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 282. – 292. pants - Īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem - Atbrīvojuma režīms - Pienākums atsauces kalendārajā gadā izvēlēties piemērot īpašo režīmu))

(2018/C 240/05)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Nyíregyházi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: Dávid Vámos

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds atbilstoši Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu XII sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļai pieņemts valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram personīgā atbrīvojuma no PVN režīmu, kas ietver atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, nevar piemērot nodokļu maksātājam, kurš atbilst visiem materiāltiesiskajiem nosacījumiem, bet nav izmantojis iespēju izvēlēties šī režīma piemērošanu brīdī, kad tas nodokļu administrācijā veica savas saimnieciskās darbības uzsākšanas reģistrāciju.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/5

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Junek Europ-Vertrieb GmbH/Lohmann & Rauscher International GmbH & Co. KG

(Lieta C-642/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Preču zīmju tiesības - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 13. pants - Preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana - Paralēlais imports - Ar preču zīmi marķētas preces pārpakošana - Jauna marķēšana - Medicīnas ierīcēm piemērojamie nosacījumi))

(2018/C 240/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Junek Europ-Vertrieb GmbH

Atbildētāja: Lohmann & Rauscher International GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi 13. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks nevar iebilst pret paralēlā importētāja veiktu medicīnas ierīces vēlāku tirdzniecību tās iekšējā un ārējā oriģinālajā iepakojumā, ja importētājs ir pievienojis tādu papildu etiķeti kā pamatlietā aplūkotā, kura tās satura, uzdevuma, izmēra, noformējuma un izvietojuma dēļ neapdraud ar preču zīmi marķētās medicīnas ierīces izcelsmes garantiju.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Dyrektor Izby Celnej w Poznaniu/Kompania Piwowarska S.A. w Poznaniu

(Lieta C-30/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Noteikumi par nodokļiem - Akcīzes nodoklis - Direktīva 92/83/EEK - 3. panta 1. punkts - Spirts un alkoholiskie dzērieni - Alus - Aromatizēts alus - Plato grādi - Aprēķināšanas veids))

(2018/C 240/07)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Dyrektor Izby Celnej w Poznaniu

Atbildētājs: Kompania Piwowarska S.A. w Poznaniu

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu aromatizētā alus nodokļa bāzi saskaņā ar Plato skalu, ir jāņem vērā sākotnējās misas sausais ekstrakts, neņemot vērā pēc raudzēšanas beigām pievienotos aromatizētājus un cukura sīrupu.

(1) OV C 161, 22.5.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/6

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 17. maija spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Evonik Degussa GmbH/ Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-229/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Bezmaksas sadale - Direktīva 2003/87/EK - 10.a pants - I pielikums - Lēmums 2011/278/ES - I pielikuma 2. punkts - Produktu līmeņatzīmes definēšana - Ūdeņraža ražošana - Ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežas - Process, kurā ūdeņradis tiek separēts no ūdeņradi saturošas bagātinātās gāzes plūsmas))

(2018/C 240/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Evonik Degussa GmbH

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Rezolutīvā daļa

Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, I pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdeņraža produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās neietilpst tāds process kā pamatlietā aplūkotais, kurā ūdeņradis tiek nevis ražots, izmantojot ķīmisko sintēzi, bet tas tiek vienīgi atdalīts no ūdeņradi saturoša gāzu maisījuma. Citādi būtu vienīgi gadījumā, ja šis process, pirmkārt, būtu saistīts ar jēdzienu “ūdeņraža ražošana” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), I pielikuma izpratnē un, otrkārt, tiem abiem būtu tehniska saistība.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/7

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 25. aprīļa rīkojums (Tribunal de Contas (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Secretaria Regional de Saúde dos Açores/Ministério Público

(Lieta C-102/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - LESD 267. pants - Jēdziens “dalībvalsts tiesa” - Procedūra, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt lēmumu ar tiesas nolēmuma raksturu - Valsts Revīzijas palāta - Publisko izdevumu tiesiskuma un budžetārās pamatotības iepriekšēja revīzija - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 240/09)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal de Contas

Pamatlietas puses

Prasītājs: Secretaria Regional de Saúde dos Açores

piedaloties: Ministério Público

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Tribunal de Contas (Revīzijas palāta, Portugāle) iesniegusi ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 17. janvārī, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/7

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 12. aprīļa rīkojums – Cryo-Save AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG

(Lieta C-327/17 P) (1)

((Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Pieteikuma par atcelšanu atsaukšana - Apelācijas priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 240/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cryo-Save AG (pārstāve: C. Onken, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: D. Hanf), MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG (pārstāvis: A. Thünken, advokāts)

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo apelācijas sūdzību.

2)	Cryo-Save AG atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

3)	Cryo-Save AG un MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 330, 2.10.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/8

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 17. aprīļa rīkojums (Tribunal Administrativo e Fiscal de Coimbra (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Luís Manuel dos Santos/Fazenda Pública

(Lieta C-640/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Iekšējie nodokļi - Diskriminējošas aplikšanas ar nodokli aizliegums - LESD 110. pants - Vienotais transportlīdzekļa reģistrācijas nodoklis - Nodokļa likmes noteikšana, izmantojot transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas datumu aplikšanas ar nodokli dalībvalstī - No citām dalībvalstīm importēti lietoti mehāniskie transportlīdzekļi - Pirmreizējās reģistrācijas datuma citā dalībvalstī neņemšana vērā))

(2018/C 240/11)

Tiesvedības valoda – portugāļu.

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Coimbra

Pamatlietas puses

Prasītājs: Luís Manuel dos Santos

Atbildētāja: Fazenda Pública

Rezolutīvā daļa:

LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru noteiktais vienotais transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklis tiek iekasēts par vieglajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai kam piešķirta reģistrācijas numura zīme šajā dalībvalstī, neņemot vērā transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas datumu, ja tas noticis citā dalībvalstī, kā rezultātā no citas dalībvalsts importētiem transportlīdzekļiem tiek uzrēķināts lielāks nodoklis nekā tādiem pašiem neimportētiem transportlīdzekļiem.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/8

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 10. aprīļa rīkojums (Judecătoria Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CV/DU

(Lieta C-85/18 PPU) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība - Tiesas Reglamenta 99. pants - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija vecāku atbildības jomā - Bērna aizgādība - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - 8., 10. un 13. pants - Bērna “pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens - Citas dalībvalsts tiesas nolēmums par bērna dzīvesvietu - Nelikumīga aizvešana vai aizturēšana - Piekritība bērna nolaupīšanas gadījumā))

(2018/C 240/12)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Oradea

Pamatlietas puses

Prasītājs: CV

Atbildētāja: DU

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 10. pants un Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā lietā kā pamatlieta, kurā bērnu, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir bijusi kādā dalībvalstī, viens no tā vecākiem nelegāli ir aizvedis uz citu dalībvalsti, šīs citas dalībvalsts tiesām nav piekritības lemt par prasību par aizgādības tiesībām vai par uzturlīdzekļu noteikšanu attiecībā uz šo bērnu, ja nav nekādu pierādījumu, ka otrs no vecākiem ir piekritis bērna aizvešanai vai nav iesniedzis pieteikumu par bērna atgriešanos.

(1) OV C 152, 30.4.2018.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. janvārī iesniedza Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) – Ottília Lovasné Tóth/ERSTE Bank Hungary Zrt.

(Lieta C-34/18)

(2018/C 240/13)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Ítélőtábla

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ottília Lovasné Tóth

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1) pielikuma 1. punkta q) apakšpunkts kā Savienības tiesību norma, kam ir uz sabiedrisko kārtību balstītas normas statuss, ir jāinterpretē kā vispārējs aizliegums, kas padara jebkādu turpmāku analīzi par nevajadzīgu, ar kuru aizdevējam ir liegts uzspiest aizņēmējam, kurš atbilst patērētāja statusam, līguma nosacījumu standartveida nosacījuma vai nosacījuma, kas nav atsevišķi apspriests, formā, ja šāda noteikuma mērķis vai sekas ir pierādīšanas pienākuma apvēršana?

Ja līguma noteikuma mērķis vai sekas ir jāvērtē pamatojoties uz Direktīvas [93/13] pielikuma 1. punkta q) apakšpunktu, vai turpmāk minētie līgumu noteikumu veidi var tikt uzskatīt par tādiem, kas liedz patērētājiem īstenot savas tiesības?

—

Noteikums, saskaņā ar kuru aizņēmējs, kuram ir patērētāja statuss, var pamatoti uzskatīt, ka tam ir pilnībā jāizpilda līgums, tostarp visi tā noteikumi, tādā veidā un tik lielā mērā, kā to ir noteicis aizdevējs, tostarp arī gadījumā, ja parādnieks ir pārliecināts, ka aizdevēja noteiktās saistības pilnībā vai daļēji nav pamatotas.

—	Noteikums, kas izraisa tādas sekas, ka patērētājam tiek liegta vai ierobežota piekļuve uz godīgu apspriešanos balstītam strīdu izšķiršanas mehānismam, jo pietiek ar to, ka aizdevējs atsaucas uz šo līguma noteikumu, lai strīdu atzītu par atrisinātu?

Gadījumā, ja ir jālemj, vai Direktīvas [93/13] pielikumā minētie līguma noteikumi ir negodīga rakstura arī atbilstoši šīs direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai šīs direktīvas 5. pantā noteiktā skaidra un saprotama formulējuma prasība ir izpildīta tāda līguma noteikuma gadījumā, kas ietekmē patērētāja lēmumus par līguma izpildi, ar aizdevēju radušos strīdu atrisināšanu tiesas vai ārpustiesas procedūrā, vai arī tiesību īstenošanu, kurš lai gan ir skaidri formulēts no gramatiskā viedokļa, tomēr šī noteikuma tiesiskās sekas var noteikt vienīgi interpretējot valsts tiesību normas, par kurām līguma noslēgšanas laikā tiesas vēl nebija izstrādājušas pastāvīgu judikatūru, un par kurām pastāvīga judikatūra nav izstrādāta arī turpmākajos gados?

Vai Direktīvas [93/13] pielikuma 1. punkta m) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atsevišķi neapspriests līguma noteikums var būt negodīgs arī tad, ja pusei, kas noslēdz līgumu ar patērētāju, ar to ir piešķirtas tiesības vienpusēji noteikt, vai patērētājam sniegtais pakalpojums atbilst līguma noteikumos paredzētajam, un ja patērētājs piekrīt minētā noteikuma saistošajam spēkam, vēl pirms līdzēji ir sākuši to pildīt?

(1) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.; kļūdu labojums – OV 2015, L 137, 13. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/10

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. februārīTulliallan Burlington Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 6. decembra spriedumu lietā T-120/16: Tulliallan Burlington Ltd/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-155/18 P)

(2018/C 240/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tulliallan Burlington Ltd (pārstāvis: A. Norris, barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Burlington Fashion GmbH

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Tulliallan Burlington Ltd (TBL) prasība par Apelācijas padomes lēmumu;

—	atcelt Apelācijas padomes lēmumu (vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas lēmumam);

—	piespriest Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) un Burlington Fashion GmbH (BFG) atlīdzināt TBL tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja (“TBL”) pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 5. punkta pārkāpums (1)

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, neizdarot nekādus konstatējumus attiecībā uz “saikni”.

b)	Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu secinot, ka TBL nebija iesniegusi nepieciešamos pierādījumus, lai noteiktu kaitējumu atšķirtspējai vai netaisnīgu priekšrocību.

c)	Visbeidzot, tā kā tika secināts, ka nepieciešamie pierādījumi netika iesniegti, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, (i) uzstādot juridisko standartu pārāk augstu un (ii) neņemot vērā attiecīgos pierādījumus.

d)	Turklāt vienīgais iespējamais Vispārējās tiesas secinājums būtu, ka [šajā gadījumā] pastāvēja kaitējums atšķirtspējai vai turklāt, vai pakārtoti – netaisnīga priekšrocība.

e)	Vispārējā tiesa kļūdaini noraidīja TBL argumentus par to, ka Apelācijas padomes lēmumā acīmredzami netika ņemti vērā šajā tiesā iesniegtie apsvērumi.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 4. punkta pārkāpums

Vispārējā tiesa ir noraidīja pamatojumu, ka Apelācijas padomei būtu bijis jāprasa papildu apsvērumi attiecībā uz 8. panta 4. punktu apstākļos, kuros vienīgais veids procesuālā taisnīguma nodrošināšanai būtu bijis Apelācijas padomei uzaicināt [lietas dalībniekus] sniegt šos apsvērumus, vai izlemjot jautājumu tikai saistībā ar ESPZR 8. panta 5. punktu un nododot jautājumu par ESPZR 8. panta 4. punktu atpakaļ Iebildumu nodaļai. Vispārējai tiesai būtu bijis jāatceļ Apelācijas padomes lēmums.

Vispārējā tiesa kļūdaini atzina par pamatotu Apelācijas padomes secinājumu, ka TBL nav pierādījusi priekšnosacījumu pastāvēšanu 8. panta 4. punkta piemērošanai. Vispārējai tiesai esot bijis jākonstatē, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, jāatceļ Apelācijas padomes konstatējumus saistībā ar 8. panta 4. punktu un jākonstatē 8. panta 4. punkta pārkāpums.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 1. punkta pārkāpums

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu EUIPO/Cactus (C-501/15 P; EU:C:2017:750), spriedums Praktiker nav piemērojams šajā gadījumā attiecībā uz agrākajām preču zīmēm.

b)	Turklāt vai pakārtoti, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo šis spriedums neattiecas uz tirdzniecības galeriju sniegtajiem pakalpojumiem.

c)	Pat ja TBL agrākās preču zīmes ietilptu mazumtirdzniecības jomā un tādējādi sprieduma Praktiker jomā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, interpretējot spriedumu Praktiker, ka tādu, kas noteikti neļauj konstatēt maldinošu līdzību.

d)	Tā kā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies savos secinājumos par sprieduma Praktiker piemērošanu, tā neesot (i) veikusi novērtējumu par sajaukšanas iespēju vai arī (ii) neesot nodevusi šo uzdevumu Apelācijas padomei. Šādos apstākļos tai bija jārīkojas, īstenojot kādu no šiem pasākumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/12

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. februārīTulliallan Burlington Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 6. decembra spriedumu lietā T-121/16: Tulliallan Burlington Ltd/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-156/18 P)

(2018/C 240/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tulliallan Burlington Ltd (pārstāvis: A. Norris, barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Burlington Fashion GmbH

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Tulliallan Burlington Ltd (TBL) prasība par Apelācijas padomes lēmumu;

—	atcelt Apelācijas padomes lēmumu (vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas lēmumam);

—	piespriest Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) un Burlington Fashion GmbH (BFG) atlīdzināt TBL tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja (“TBL”) pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 5. punkta pārkāpums (1)

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, neizdarot nekādus konstatējumus attiecībā uz “saikni”.

b)	Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu secinot, ka TBL nebija iesniegusi nepieciešamos pierādījumus, lai noteiktu kaitējumu atšķirtspējai vai netaisnīgu priekšrocību.

c)	Visbeidzot, tā kā tika secināts, ka nepieciešamie pierādījumi netika iesniegti, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, (i) uzstādot juridisko standartu pārāk augstu un (ii) neņemot vērā attiecīgos pierādījumus.

d)	Turklāt vienīgais iespējamais Vispārējās tiesas secinājums būtu, ka [šajā gadījumā] pastāvēja kaitējums atšķirtspējai vai turklāt, vai pakārtoti – netaisnīga priekšrocība.

e)	Vispārējā tiesa kļūdaini noraidīja TBL argumentus par to, ka Apelācijas padomes lēmumā acīmredzami netika ņemti vērā šajā tiesā iesniegtie apsvērumi.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 4. punkta pārkāpums

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 1. punkta pārkāpums

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu EUIPO/Cactus (C-501/15 P; EU:C:2017:750), spriedums Praktiker nav piemērojams šajā gadījumā attiecībā uz agrākajām preču zīmēm.

b)	Turklāt vai pakārtoti, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo šis spriedums neattiecas uz tirdzniecības galeriju sniegtajiem pakalpojumiem.

c)	Pat ja TBL agrākās preču zīmes ietilptu mazumtirdzniecības jomā un tādējādi sprieduma Praktiker jomā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, interpretējot spriedumu Praktiker, ka tādu, kas noteikti neļauj konstatēt maldinošu līdzību.

d)	Tā kā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies savos secinājumos par sprieduma Praktiker piemērošanu, tā neesot (i) veikusi novērtējumu par sajaukšanas iespēju vai arī (ii) neesot nodevusi šo uzdevumu Apelācijas padomei. Šādos apstākļos tai bija jārīkojas, īstenojot kādu no šiem pasākumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/13

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. februārīTulliallan Burlington Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 6. decembra spriedumu lietā T-122/16: Tulliallan Burlington Ltd/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-157/18 P)

(2018/C 240/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tulliallan Burlington Ltd (pārstāvis: A. Norris, barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Burlington Fashion GmbH

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Tulliallan Burlington Ltd (TBL) prasība par Apelācijas padomes lēmumu;

—	atcelt Apelācijas padomes lēmumu (vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas lēmumam);

—	piespriest Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) un Burlington Fashion GmbH (BFG) atlīdzināt TBL tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja (“TBL”) pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 5. punkta pārkāpums (1)

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, neizdarot nekādus konstatējumus attiecībā uz “saikni”.

b)	Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu secinot, ka TBL nebija iesniegusi nepieciešamos pierādījumus, lai noteiktu kaitējumu atšķirtspējai vai netaisnīgu priekšrocību.

c)	Visbeidzot, tā kā tika secināts, ka nepieciešamie pierādījumi netika iesniegti, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, (i) uzstādot juridisko standartu pārāk augstu un (ii) neņemot vērā attiecīgos pierādījumus.

d)	Turklāt vienīgais iespējamais Vispārējās tiesas secinājums būtu, ka [šajā gadījumā] pastāvēja kaitējums atšķirtspējai vai turklāt, vai pakārtoti – netaisnīga priekšrocība.

e)	Vispārējā tiesa kļūdaini noraidīja TBL argumentus par to, ka Apelācijas padomes lēmumā acīmredzami netika ņemti vērā šajā tiesā iesniegtie apsvērumi.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 4. punkta pārkāpums

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 1. punkta pārkāpums

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu EUIPO/Cactus (C-501/15 P; EU:C:2017:750), spriedums Praktiker nav piemērojams šajā gadījumā attiecībā uz agrākajām preču zīmēm.

b)	Turklāt vai pakārtoti, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo šis spriedums neattiecas uz tirdzniecības galeriju sniegtajiem pakalpojumiem.

c)	Pat ja TBL agrākās preču zīmes ietilptu mazumtirdzniecības jomā un tādējādi sprieduma Praktiker jomā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, interpretējot spriedumu Praktiker, ka tādu, kas noteikti neļauj konstatēt maldinošu līdzību.

a)	Tā kā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies savos secinājumos par sprieduma Praktiker piemērošanu, tā neesot (i) veikusi novērtējumu par sajaukšanas iespēju vai arī (ii) neesot nodevusi šo uzdevumu Apelācijas padomei. Šādos apstākļos tai bija jārīkojas, īstenojot kādu no šiem pasākumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/15

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22 februārīTulliallan Burlington Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 6. decembra spriedumu lietā T-123/16: Tulliallan Burlington Ltd/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-158/18 P)

(2018/C 240/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tulliallan Burlington Ltd (pārstāvis: A. Norris, barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Burlington Fashion GmbH

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	Atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Tulliallan Burlington Ltd (TBL) prasība par Apelācijas padomes lēmumu;

—	atcelt Apelācijas padomes lēmumu (vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas lēmumam);

—	Piespriest Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) un Burlington Fashion GmbH (BFG) atlīdzināt TBL tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja (“TBL”) pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 5. punkta pārkāpums (1)

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, neizdarot nekādus konstatējumus attiecībā uz “saikni”.

b)	Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu secinot, ka TBL nebija iesniegusi nepieciešamos pierādījumus, lai noteiktu kaitējumu atšķirtspējai vai netaisnīgu priekšrocību.

c)	Visbeidzot, tā kā tika secināts, ka nepieciešamie pierādījumi netika iesniegti, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, (i) uzstādot juridisko standartu pārāk augstu un (ii) neņemot vērā attiecīgos pierādījumus.

d)	Turklāt vienīgais iespējamais Vispārējās tiesas secinājums būtu, ka [šajā gadījumā] pastāvēja kaitējums atšķirtspējai vai turklāt, vai pakārtoti – netaisnīga priekšrocība.

e)	Vispārējā tiesa kļūdaini noraidīja TBL argumentus par to, ka Apelācijas padomes lēmumā acīmredzami netika ņemti vērā šajā tiesā iesniegtie apsvērumi.

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 4. punkta pārkāpums

Pamati, ar kuriem tiek apgalvots ESPZR 8. panta 1. punkta pārkāpums

a)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu EUIPO/Cactus (C-501/15 P; EU:C:2017:750), spriedums Praktiker nav piemērojams šajā gadījumā attiecībā uz agrākajām preču zīmēm.

b)	Turklāt vai pakārtoti, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, piemērojot spriedumu Praktiker, jo šis spriedums neattiecas uz tirdzniecības galeriju sniegtajiem pakalpojumiem.

c)	Pat ja TBL agrākās preču zīmes ietilptu mazumtirdzniecības jomā un tādējādi sprieduma Praktiker jomā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, interpretējot spriedumu Praktiker, ka tādu, kas noteikti neļauj konstatēt maldinošu līdzību.

d)	Tā kā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies savos secinājumos par sprieduma Praktiker piemērošanu, tā neesot (i) veikusi novērtējumu par sajaukšanas iespēju vai arī (ii) neesot nodevusi šo uzdevumu Apelācijas padomei. Šādos apstākļos tai bija jārīkojas, īstenojot kādu no šiem pasākumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Pollo del Campo S.c.a., Avi Coop Società Cooperativa Agricola/Regione Emilia-Romagna u.c.

(Lieta C-199/18)

(2018/C 240/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Pollo del Campo S.c.a. un Avi Coop Società Cooperativa Agricola

Atbildētāji: Regione Emilia-Romagna, Azienda Unità Sanitaria Locale 104 di Modena un A.U.S.L. Romagna

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) [Nr. 882/2004] 27. pants, kurā ir noteikts, ka attiecībā uz IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā minētajām darbībām dalībvalstis nodrošina nodevas iekasēšanu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas uzliek maksājuma veikšanas pienākumu visiem lauksaimniekiem arī tad, ja viņi “lopu kaušanas un gaļas sadalīšanas darbības veic tikai kā tādas, kuras papildina un ir saistītas ar dzīvnieku audzēšanas darbību”?

Vai valsts var no sanitāro nodevu samaksas izslēgt dažas uzņēmēju kategorijas, lai gan tā ir paredzējusi tādu nodokļu iekasēšanas sistēmu, kas kopumā ir atbilstoša, lai garantētu par oficiālajām pārbaudēm radušos izmaksu segšanu, vai piemērot zemākus tarifus nekā Regulā (EK) Nr. 8[8]2/2004 (1) paredzētie?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – C.A.F.A.R. – Società Agricola Cooperativa, Società Agricola Guidi di Roncofreddo di Guidi Giancarlo e Nicolini Fausta/Regione Emilia-Romagna u.c.

(Lieta C-200/18)

(2018/C 240/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: C.A.F.A.R. – Società Agricola Cooperativa un Società Agricola Guidi di Roncofreddo di Guidi Giancarlo e Nicolini Fausta

Atbildētāji: Regione Emilia-Romagna, Azienda Unità Sanitaria Locale 104 di Modena un A.U.S.L. Romagna

Prejudiciālie jautājumi

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – Idealmed III – Serviços de Saúde SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-211/18)

(2018/C 240/20)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Idealmed III – Serviços de Saúde SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (“PVN direktīva”) 132. panta 1. punkta b) apakšpunktam pretrunā ir uzskatīt, ka privāttiesību komercsabiedrībai piederošā slimnīca, kas ir noslēgusi līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar valsti un publisko tiesību juridiskām personām, uzsāk darbību sociālos apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, ko piemēro minētajā tiesību normā norādītajām iestādēm, ja tās izpilda šādas prasības:

—	vairāk nekā 54,5 % no ieņēmumiem, tostarp summas, par kurām ir izrakstīti rēķini attiecīgajiem lietotājiem dalībniekiem, ir izrakstīti valsts iestādēm un administratīvajām slimokasēm, norādot cenas, kas ir noteiktas ar tām noslēgtajos nolīgumos un līgumos;

—	vairāk nekā 69 % lietotāju ir administratīvo slimokasu dalībnieki vai arī tie izmanto pakalpojumus, kas tiek sniegti, pildot ar valsts iestādēm noslēgtos nolīgumus;

—	vairāk nekā 71 % medicīnisko darbību tiek veiktas saskaņā ar līgumiem, kas ir noslēgti ar administratīvām slimokasēm un valsts iestādēm un

—	darbība tiek veikta svarīgās sabiedrības interesēs?

Ņemot vērā, ka saskaņā ar PVN direktīvas 377. pantu Portugāle ir izvēlējusies turpināt atbrīvot no PVN darījumus, kurus veic slimnīcas, kas nav minētas šīs direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā, piešķirot šiem nodokļa maksātājiem iespēju izvēlēties minēto darījumu aplikšanu ar nodokli saskaņā ar direktīvas 391. pantu, ja aplikšanas ar nodokli sistēma tiek piemērota vismaz piecu gadu laikposmā, un paredzot, ka tie var tikt atbrīvoti no nodokļa tikai tad, ja tie par to skaidri paziņo, vai 391. pantam un/vai iegūto tiesību aizsardzības, tiesiskās paļāvības. vienlīdzīgas attieksmes, diskriminācijas aizlieguma, neitralitātes un konkurences neizkropļošanas attiecībā uz lietotājiem un nodokļa maksātājiem, kas ir publisko tiesību subjekti, principiem pretrunā ir tas, ka nodokļu un muitas iestāde nosaka atbrīvojuma no nodokļa sistēmas piemērošanu pirms minētā termiņa beigām, ja tā uzskata, ka nodokļa maksātājs ir sācis sniegt pakalpojumus sociālos apstākļos, kas līdzinās tiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem?

3)	Vai minētajam direktīvas 391. pantam un/vai iepriekš minētajiem principiem ir pretrunā tas, ka nodokļa maksātājiem, kuri iepriekš bija izvēlējušies aplikšanas ar nodokli sistēmu, atbilstoši jaunajam likumam ir piemērojama atbrīvojuma no nodokļa sistēma pirms minētā piecu gadu termiņa beigām?

Vai minētajam direktīvas 391. pantam un/vai iepriekš minētajiem principiem ir pretrunā tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam, kurš ir izvēlējies aplikšanas ar nodokli sistēmas piemērošanu, jo brīdī, kad tika veikta šī izvēle, tas nesniedza veselības aprūpes pakalpojumus sociālos apstākļos, kas līdzinās tiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, var tikt arī turpmāk piemērota šī sistēma, ja šādus pakalpojumus tas sāk sniegt sociālos apstākļos, kas līdzinās tiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) – Prato Nevoso Termo Energy Srl/Provincia di Cuneo, ARPA Piemonte

(Lieta C-212/18)

(2018/C 240/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Prato Nevoso Termo Energy Srl

Atbildētājas: Provincia di Cuneo, ARPA Piemonte

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2008/98/EK (1) 6. pantam un katrā ziņā samērīguma principam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 293. pantā un 268. panta eee.bis) punktā noteiktais, kas – arī procedūrā saistībā ar atļauju, kas pieprasīta ar biomasu darbināmai spēkstacijai – liek uzskatīt par atkritumiem bioloģisko šķidro kurināmo, kurš atbilst attiecīgajām tehniskajām prasībām un ir ražošanas nolūkos pieprasīts kā degviela, ja un kamēr minētais bioloģiskais šķidrais kurināmais nav iekļauts 2006. gada 3. aprīļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 152 Piektās daļas X pielikuma II daļas 4. iedaļas 1. punktā, neatkarīgi no izvērtējumiem par negatīvu ietekmi uz vidi vai no jebkura iebilduma par produkta tehniskajām īpašībām, kas izvirzīts atļaujas pieprasīšanas procedūras ietvaros?

Vai Direktīvas 2009/28/EK (2) 13. pantam un katrā ziņā samērīguma, pārskatāmības un vienkāršošanas principiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā Leģislatīvā dekrēta Nr. 28/2011 5. pantā noteiktais tajā daļā, kurā tas gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz atļauju izmantot biomasu par kurināmo iekārtā, kas rada emisijas atmosfērā, neparedz nedz koordināciju ar procedūru, kurā ir pieprasīta attiecīgā kurināmā šādas izmantošanas atļauja, kas noteikta Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 Piektās daļas X pielikumā, nedz iespēju konkrēti izvērtēt vienotās atļaujas pieprasīšanas procedūrā piedāvāto risinājumu un ievērojot iepriekš noteiktas tehniskās specifikācijas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV 2008, L 312, 3. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Tribunale ordinario di Roma (Itālija) – Adriano Guaitoli u.c./easyJet Airline Co. Ltd

(Lieta C-213/18)

(2018/C 240/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Roma

Pamatlietas puses

Prasītāji: Adriano Guaitoli, Concepción Casan Rodriguez, Alessandro Celano Tomassoni, Antonia Cirilli, Lucia Cortini, Mario Giuli un Patrizia Padroni

Atbildētāja: easyJet Airline Co. Ltd

Prejudiciālie jautājumi

Vai gadījumā, ja puse, kas ir cietusi no lidojuma kavējuma vai atcelšanas, vienlaikus pieprasa gan Regulas Nr. 261/2004 (1) 5., 7. un 9. pantā paredzētās iepriekš noteiktās un standartizētās kompensācijas, gan zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, ir jāpiemēro Monreālas konvencijas 33. pants, vai “jurisdikcija” (gan starptautiskā, gan iekšējā) tomēr ir regulēta Regulas Nr. 44/2001 (2) 5. pantā?

2)	Vai 1. jautājumā paredzētajā pirmajā gadījumā Monreālas konvencijas 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas regulē tikai jurisdikcijas sadali starp valstīm, vai tādējādi, ka tas regulē arī katras atsevišķas valsts iekšējo teritoriālo jurisdikciju?

Vai 2. jautājumā paredzētajā pirmajā gadījumā Monreālas konvencijas 33. panta piemērošana ir “ekskluzīva” un liedz piemērot Regulas Nr. 44/2001 5. pantu, vai arī abas tiesību normas var tikt piemērotas kopā tādējādi, lai uzreiz noteiktu gan valsts jurisdikciju, gan tās tiesu iekšējo teritoriālo jurisdikciju?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – La Gazza s.c.r.l. u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

(Lieta C-217/18)

(2018/C 240/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: La Gazza s.c.r.l., Umberto Bernardi, Giovanni Bressan, Bruno Ceccato, Alessandro Cerbaro, Virgilio Cerbaro, Alessandro Conte, Antonio Costa, Maurizio Dalla Pria, Daniele Donà, Fausto Guidolin, Gianni Mancon, Claudio Meneghini, Antonio Pesce, Dario Poli, Rino Salvalaggio, Luciano Simioni, Tiziano Sperotto, Armando Tollio, Marco Toson, Silvano Marcon, Lorella Cusinato, Federica Marcon, Eleonora Marcon, Caterina Marcon, Azienda agricola Bacchin Fratelli, Baldisseri Giancarlo e Mario s.s., Azienda agricola Ballardin Bortolino e Giuseppe, Facchinello Egidio e Giuseppe s.s., Azienda agricola Marchioron Fratelli di Marchioron Maurizio e Giuliano, Marchioron Ruggero e Massimo s.s., Azienda agricola Milan di Milan Mauro e Maurizio s.s., Azienda agricola Pettenuzzo Luciano e Aurelio s.s., Azienda agricola Stragliotto di Stragliotto Giovanni & c. s.s., Azienda agricola Todescato Giuseppe e Maurizio s.s. un Azienda agricola Toffan Piermaria e Antonio s.s.

Atbildētāji apelācijas instancē: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA) un Regione Veneto

Prejudiciālie jautājumi

Vai situācijā, kāda ir aprakstīta un aplūkota pamatlietā, Eiropas Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesību normas neatbilstība Regulas (EEK) Nr. 3950/92 (1) 2. panta 2. punkta 3. apakšpunktam izraisa to, ka tad, ja iestājas minētajā regulā paredzētie nosacījumi, ražotājiem nav pienākuma maksāt papildmaksājumu?

Vai situācijā, kāda ir aprakstīta un aplūkota pamatlietā, Eiropas Savienības tiesības un it īpaši vispārējais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu subjektu tiesiskā paļāvība, kuri ir izpildījuši kādas dalībvalsts paredzētu pienākumu un ir guvuši labumu no šī pienākuma izpildes sekām, nevar tikt aizsargāta, ja izrādās, ka attiecīgais pienākums ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām?

Vai situācijā, kāda ir aprakstīta un aplūkota pamatlietā, Regulas (EK) Nr. 1392/2001 (2) (2001. gada 9. jūlijs) 9. pants un Savienības tiesībās paredzētais “prioritārās kategorijas” jēdziens nepieļauj tādu dalībvalsts tiesību normu kā Itālijas Republikas pieņemtā Dekrētlikuma Nr. 157/2004 2. panta 3. punkts, kurā ir noteikts, ka pārmērīgi aprēķinātais papildmaksājums ir jāatmaksā saskaņā ar noteikumiem, kas termiņu un procedūru ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgie ražotāji vai nu ir paļāvušies uz to, ka ir jāievēro valsts tiesību norma, kura gan, kā izrādās, ir pretrunā Savienības tiesībām, vai arī šo tiesību normu nav ievērojuši?

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 1. lpp.).

(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 1392/2001 (2001. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3950/92, ar kuru ievieš papildmaksājumus pienam un piena produktiem (OV L 187, 19. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Latte Più Srl u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

(Lieta C-218/18)

(2018/C 240/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Latte Più Srl, Azienda agricola Benedetti Pietro e Angelo s.s., Azienda agricola Bertoldo Leandro e Ferruccio s.s., Sila di Bettinardi Virgilio e Adriano s.s., Bonora Delis, Capparotto Giampaolo e Lorenzino s.s., Cristofori Alessandra, Cunico Antonio, Dal Degan Santo e Giovanni, Dalle Palle Silvano e Munari Teresa, Dalle Palle Tiziano, Fontana Luca, Gonzo Dino e Stefano s.s., Guarato Giuseppe, Guerra Giuseppe, Magrin Stefano e Renato s.s., Marcolin Graziano, Marin Daniele, Gabriele e Graziano s.s., Azienda agricola Mascot di Pilotto Bortolo e figli s.s., Azienda agricola 2000 di Mastrotto Giuseppe, Matteazzi Mario, Mazzaron Roberto, Pozzan Michele e Luca, Radin Alessandro, Raffaello Carlo e fratelli s.s., Azienda agricola Rodighiero Elena di Bartolomei Roberto e Michele s.s., Sambugaro Andrea, Scuccato Gervasio, Serafini Candida, Toffanin Giovanni e Mauro s.s., Trevisan Francesco un Zanettin Gianfranco e Giampietro s.s.

Atbildētāji apelācijas instancē: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA) un Regione Veneto

Prejudiciālie jautājumi

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Brenta Scrl u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

(Lieta C-219/18)

(2018/C 240/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Brenta Scrl, Michele Bianchin, Antonio Bortignon, Doriano Bortignon, Bruno Caron, Francesca Carraro, Antonio Didonè, Loris Donazzan, Rino Guidolin, Silvano Orsato, Valentino Rigo, Roberto Sacchetto, Emiliano Sonda un Azienda agricola Rebesco Antonio e Guerrino s.s.

Atbildētāji apelācijas instancē: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA) un Regione Veneto

Prejudiciālie jautājumi

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē (OV L 405, 1. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. martā iesniedza Audiencia Provincial de Almería (Spānija) – Banco Popular Español, S.A./María Ángeles Díaz Soria, Miguel Ángel Góngora Gómez, José Antonio Sánchez González un Dolores María del Águila Andújar

(Lieta C-232/18)

(2018/C 240/26)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Almería

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Banco Popular Español S.A.

Atbildētāji apelācijas instancē: María Ángeles Díaz Soria, Miguel Ángel Góngora Gómez, José Antonio Sánchez González un Dolores María del Águila Andújar

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Direktīvas 93/13 (1) 6. panta 1. punktā noteikto principu ir saderīga tāda tiesību norma kā Spānijas Civilprocesa likuma 1/2000 465. panta 5. punktā paredzētā, ar kuru ir ierobežota apelācijas instances tiesas iespēja pēc savas ierosmes izvērtēt visas līguma noteikuma spēkā neesamības atzīšanas sekas, ja pirmajā instancē šīs sekas ir noteiktas ierobežotā apmērā un pirmās instances spriedumu, kurā attiecīgais līguma noteikums ir atzīts par spēkā neesošu, nav pārsūdzējis patērētājs?

Vai iepriekš minētais ir saderīgs ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktā un 7. panta 1. punktā paredzētajiem principiem, ja tā rezultātā sekas, kas izriet no tāda noteikuma atzīšanas par negodīgu kā šajā lietā apstrīdētais, būs ierobežotas to personu gadījumā, kuras bija cēlušas prasību saskaņā ar Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) 2013. gada 9. maija spriedumā rodamo judikatūru, kas ar EST 2016. gada 21. decembra spriedumu (2) savukārt tika atzīta par spēkā neesošu?

Vai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu (vai pārsūdzības instances tiesas vērtējumu attiecībā uz noteikumu, ja nolēmumu ir pārsūdzējusi tikai tā puse, kura apgalvo, ka noteikums esot spēkā) paredzētais res judicata attiecas tikai uz noteikuma iespējami atzīto (vai neatzīto) spēkā neesamību, vai arī uz visām no minētās spēkā neesamības izrietošajām tiesiskajām sekām gadījumā, ja tās ir ierobežotas ar tiesas nolēmumu, nevienai no pusēm pret to neiebilstot?

(1) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

(2) Spriedums, 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo u.c. (C-154/15, C-307/15 un C-308/15, EU:C:2016:980).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. aprīlī iesniedza Sofiyski gradski sad (Bulgārija) – Komisia za protivodeystvie na koruptsiata i otnemane na nezakonno pridobito imushtestvo/BP, AB, PB, Agro In 2001 EOOD, Acount Service 2009 EOOD, Invest Management OOD, Estate OOD, Trast B OOD, Bromak OOD, Bromak Finance EAD, Viva Telekom Bulgaria EOOD, Balgarska Telekomunikatsionna Kompania AD, Hedge Investment Bulgaria AD, Kemira OOD, Dunarit AD, Technologichen Zentar-Institut Po Mikroelektronika AD, Evrobild 2003 EOOD, Technotel Invest AD, Ken Trade EAD, Konsult Av EOOD, Louvrier Investments Company 33 S.A, EFV International Financial Ventures Ltd, LIC Telecommunications S.A.R.L., V Telecom Investment S.C.A, V2 Investment S.A.R.L., Interv Investment S.A.R.L., Empreno Ventures Ltd.

(Lieta C-234/18)

(2018/C 240/27)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski gradski sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Komisia za protivodeystvie na koruptsiata i otnemane na nezakonno pridobito imushtestvo

Atbildētāji: BP, AB, PB, Agro In 2001 EOOD, Acount Service 2009 EOOD, Invest Management OOD, Estate OOD, Trast B OOD, Bromak OOD, Bromak Finance EAD, Viva Telekom Bulgaria EOOD, Balgarska Telekomunikatsionna Kompania AD, Hedge Investment Bulgaria AD, Kemira OOD, Dunarit AD, Technologichen Zentar-Institut Po Mikroelektronika AD, Evrobild 2003 EOOD, Technotel Invest AD, Ken Trade EAD, Konsult Av EOOD, Louvrier Investments Company 33 S.A, EFV International Financial Ventures Ltd, LIC Telecommunications S.A.R.L., V Telecom Investment S.C.A, V2 Investment S.A.R.L., Interv Investment S.A.R.L., Empreno Ventures Ltd.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ЕS (1) (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 1. panta 1. punkts, kurā ir paredzēts “noteikumu minimums, kas attiecas uz īpašuma iesaldēšanu, ņemot vērā tā iespējamu vēlāku konfiskāciju,” ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tam dalībvalstīm ir atļauts pieņemt noteikumus par civiltiesisku konfiskāciju, kas nav pamatota ar notiesājošu spriedumu?

Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 1. panta 1. punkta, ņemot vērā šīs direktīvas 4. panta 1. punktu, izriet, ka, lai uzsāktu un veiktu civiltiesisku konfiskācijas procedūru, pietiek tikai ar kriminālprocesa uzsākšanu pret personu, kuras īpašums ir konfiskācijas priekšmets?

Vai ir pieļaujams Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 4. panta 2. punkta pamatojumu interpretēt plašāk tādējādi, ka ir atļauta civiltiesiska konfiskācija, kas nepamatojas uz notiesājošu spriedumu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka īpašumtiesības kā tādas, kas tieši vai netieši iegūtas, izdarot noziedzīgu nodarījumu, var atņemt jau tikai tāpēc, ka personas mantiskais stāvoklis nav samērīgs ar tās likumīgajiem ienākumiem, ja nav galīga notiesājoša sprieduma, kurā ir konstatēts, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 6. panta 1. punkta noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā trešo personu īpašuma konfiskācija ir reglamentēta kā papildu vai alternatīvs pasākums tiešai konfiskācijai vai kā papildu pasākums paplašinātai konfiskācijai?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 8. panta 1. punkta noteikums ir jāsaprot tādējādi, ka tajā ir nodrošināta nevainīguma prezumpcijas piemērošana un ir aizliegta konfiskācija, kas nepamatojas uz notiesājošu spriedumu?

(1) OV 2014, L 127, 39. lpp.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 5. aprīlī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Napoli (Itālija) – easyJet Airline Co. Ltd/Regione Campania

(Lieta C-241/18)

(2018/C 240/28)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Napoli

Pamatlietas puses

Prasītāja: easyJet Airline Co. Ltd

Atbildētājs: Regione Campania

Prejudiciālais jautājums

Lūgums Eiropas Savienības Tiesai, īstenojot LESD 267. pantā paredzētās pilnvaras, atbildēt, – vai Direktīvas 30/2002/EK (1) 4. un 5. pants un tās II pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šīm Kopienu tiesību normām nav saderīgs Legge della Regione Campania n. 5/2013 [Kampānijas reģiona Likums Nr. 5/2013], 1. panta 169.-174. punkts, jo pirms nodokļa noteikšanas nav bijis kopēja plāna attiecībā uz pasākumu, kas veicams, lai mazinātu gaisakuģu radītās trokšņa emisijas lidostās un tām piegulošajās zonās saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu un II pielikumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK (2002. gada 26. marts) par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (OV L 85, 40. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/25

Prasība, kas celta 2018. gada 13. aprīlī – Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-261/18)

(2018/C 240/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Noll-Ehlers, J. Tomkin)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, neveicot nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas sprieduma lietā C-215/06 (1) Komisija/Īrija otro pamatu, atbildētāja nav izpildījusi LESD 260. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Īrijai samaksāt Komisijai fiksētu summu 1,343.2 EUR apmērā par katru dienu, skaitot no sprieduma lielā C-215/06 pasludināšanas dienas līdz dienai, kad vai nu Īrija būs izpildījusi iepriekš minēto spriedumu, vai arī tiks pasludināts spriedums šajā lietā, atkarībā no tā, kurš notikums iestāsies ātrāk, kā minimālo fiksēto naudas soda summu nosakot 1,685,000 EUR;

—	uzdot Īrijai maksāt Komisijai soda naudu 12,264 EUR apmērā par katru dienu, skaitot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Īrija būs izpildījusi spriedumu lietā C-215/06, un

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar LESD 260. panta 1. punktu Īrijai ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā C-215/06. Tā kā Īrija nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šī sprieduma rezolutīvās daļas otro punktu, Komisija ir nolēmusi šajā jautājumā vērsties Tiesā.

Atbilstoši prasībā norādītajam, Komisija lūdz Tiesu piespriest Īrijai maksāt gan fiksētu summu 1,343.2 EUR apmērā par katru dienu, gan soda naudu 12,264 EUR apmērā par katru dienu. Fiksētās summas un naudas soda apmērs esot noteikts, ievērojot pārkāpuma smagumu un tā ilgumu, kā arī šo summu preventīvo iedarbību, ņemot vērā šīs dalībvalsts maksātspēju.

(1) Spriedums, 2008. gada 3. jūlijs, Komisija/Īrija, C-215/16, EU:C:2008:380.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 27. aprīlī iesniedza Markkinaoikeus (Somija) – Oulun Sähkönmyynti Oy

(Lieta C-294/18)

(2018/C 240/30)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Markkinaoikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Oulun Sähkönmyynti Oy

Atbildētāja: Energiavirasto

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (1), 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atlaides no elektroenerģijas pamatmaksas piešķiršana, pamatojoties uz galalietotāja izvēlētu rēķinu izrakstīšanas veidu, nozīmē, ka rēķins un norēķinu informācija galalietotājiem, kuri nav saņēmuši atlaidi, nav izsniegti bez maksas?

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša un var būt pieļaujams piešķirt iepriekšminēto atlaidi, vai, novērtējot atlaides pieļaujamību, no Direktīvas 2012/27/ES izriet papildu nosacījumi, kuri ir jāņem vērā, piemēram, vai atlaide ir atbilstīga izmaksu ietaupījumam, kas panākts ar izvēlēto rēķinu izrakstīšanas veidu, vai atlaide attiecas uz izrakstīto rēķinu skaitu, vai arī atlaidi var attiecināt uz galalietotāju kategoriju, kura ar savu rēķinu izrakstīšanas veida izvēli nodrošina izmaksu ietaupījumu?

Ja pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētā atlaides piešķiršana nozīmē, ka no citiem galalietotājiem, kuri nav izvēlējušies īpašo rēķinu izrakstīšanas veidu, maksas ir iekasētas, pārkāpjot Direktīvas 2012/27/ES 11. panta 1. punkta prasības, vai no Savienības tiesībām izriet īpašas prasības, kas ir jāņem vērā nolēmumā par šo maksu atlīdzināšanu?

(1) OV 2012, L 315, 1. lpp.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/27

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. maijāJean-Marie Le Pen iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-140/16 Le Pen/Parlaments

(Lieta C-303/18 P)

(2018/C 240/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Jean-Marie Le Pen (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-140/16.

Līdz ar to:

—

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu, kas paziņots 2016. gada 5. februāra vēstulē Nr. D 302191 un kas pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem”, ar grozījumiem, 68. pantu, konstatējot pret apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu 320 026,23 euro apmērā, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārā palīdzība, un pamatojot šīs summas atgūšanu;

—

atcelt 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu Nr. 2016-195, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek informēts, ka pret viņu ir konstatēts prasījums, pamatojoties uz ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu, un noteikta summu, kas nepamatoti samaksātas kā parlamentārā palīdzība, atgūšana;

—	lemt par summu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāatlīdzina par morālo kaitējumu;

—	lemt par summu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāatlīdzina par tiesāšanās izdevumiem;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Absolūts pamats: Vispārēja tiesa ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums

Neprasot Parlamentam ievērot Pamattiesību hartas 41. un 42. pantu, Vispārējā tiesa nav nodrošinājusi taisnīgas un sacīkstes principam atbilstošas debates. Parlamenta rīcībā ir administratīvās lietas un OLAF lietas materiāli, kurus tas var izmantot. Darba pierādījumi ir atrodami abu lietu materiālos, taču apelācijas sūdzības iesniedzējam tie nav pieejami.

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesības – Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī kļūdas juridisku faktu un pierādījumu kvalifikācijā – Diskriminējošs raksturs un līdz ar to fumus persecutionis – Tiesiskās paļāvības un likumības principu pārkāpums

Iniciatīvas neesamība attiecībā pret citām partijām

Vispārējā tiesa M. Šulca [M. Schulz] iniciatīvu neesot uzskatījusi par diskriminējošu, lai gan tā tika vērsta tikai pret Front National, bet ne pret citām partijām. Identiskas procedūras esot bijis jāierosina pret visām Francijas partijām, pret pārējo dalībvalstu partijām un pret vairākiem desmitiem deputātu.

Diskriminācija M. Šulca personiskās situācijas un viņa izmantotā Parlamenta personāla dēļ

Vispārējā tiesa atteicās uzklausīt M. Šulcu un K. Velli [K. Welle], lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis pierādījumus par bijušā Parlamenta priekšsēdētāja prettiesisko rīcību, par ko pret viņu netika ierosināta lieta. Vispārējā tiesa neizskatīja iesniegtos dokumentus, kas ir uzskatāma par kļūdu faktos, kam ir tiesiskas sekas.

c)	Tiesiskās paļāvības un vienlīdzības pārkāpums Pretēji Vispārējās tiesas norādītajam, ir vairāki īstenošanas pasākumu pārkāpuma gadījumi, kuros Parlaments nav pieprasījis atmaksāšanu.

Apstrīdēto aktu iekšējais prettiesiskums

Acīmredzama kļūda Vispārējās tiesas vērtējumā

Ja papildlīgums ir tik būtisks darba pierādījums, Parlamentam būtu bijis jāpierāda prasītāja bezdarbība sakarā ar tā neiesniegšanu pat pēc vairākiem pieprasījumiem, pretēji Vispārējās tiesas apgalvotajam. Vispārējā tiesa tādējādi apgriež pierādīšanas pienākumu, pieļaujot kļūdu faktos, kam ir tiesiskas sekas.

Attaisnojamais darba laiks un pierādījumu veids

Vispārējā tiesa ir sagrozījusi ģenerālsekretāra frāzi, kurā tiek prasīts attaisnot visu darba laiku noteiktā periodā, nevis “pierādīt darba atbilstību īstenošanas pasākumiem”.

Vispārējā tiesa nevar apgalvot pienākuma esamību, ja Parlaments atzīst, ka tāda pienākuma nav, kā ir apstiprināts Vispārējās tiesas sēdes protokolā, un ja nevienā īstenošanas pasākumu pantā šāds pienākums nav paredzēts. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

c)	Paveiktais darbs Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz Reglamenta 127. pantu, iesniedz Tiesai divus jaunus pierādījumus.

d)	Samērīguma principa aizskārums Pretēji Vispārējās tiesas apgalvojumam, Parlamentam neesot nekāda beznosacījuma pienākuma atgūt visas summas par pieciem gadiem, ja strīds ir tikai par trim gadiem. Šis samērīguma principa aizskārums pamato sprieduma atcelšanu.

e)	Ārējie līgumi Parlaments un pēc tam arī Vispārējā tiesa nav pierādījuši, ka J.-F. Jalkh būtu uzturējis profesionālas attiecības ar trešām personām, kas tādējādi varētu kaitēt apelācijas sūdzības iesniedzēja personai vai Parlamenta cieņai, vai arī radīt interešu konfliktu.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. maijā iesniedza Krajský soud v Ostravě – pobočka v Olomouci (Čehijas Republika) – KORADO, a.s./Generální ředitelství cel

(Lieta C-306/18)

(2018/C 240/32)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Ostravě – pobočka v Olomouci

Pamatlietas puses

Prasītāja: KORADO, a.s.

Atbildētājs: Generální ředitelství cel

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai ir spēkā Komisijas 2015. gada 5. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2015/23 (1), kuras pielikuma tabulas 1. kolonnā aprakstītās preces ir klasificētas Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 7 307 93 19?

2)	Ja minētā regula nav spēkā, vai attiecīgos izstrādājumus var klasificēt Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 7 322 19 00?

3)	Ja minētā regula ir spēkā, vai attiecīgos izstrādājumus jāklasificē Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 7 307 93 19?

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/23 (2015. gada 5. janvāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2015, L 4, 15. Lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. maijā iesniedza Competition Appeal Tribunal, London (Apvienotā Karaliste) – Generics (UK) Ltd, GlaxoSmithKline plc, Xellia Pharmaceuticals ApS, Alpharma, LLC, iepriekš – Zoetis Products LLC, Actavis UK Ltd un Merck KGaA/Competition and Markets Authority

(Lieta C-307/18)

(2018/C 240/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Competition Appeal Tribunal, London

Pamatlietas puses

Prasītāji: Generics (UK) Ltd, GlaxoSmithKline plc, Xellia Pharmaceuticals ApS, Alpharma, LLC, iepriekš – Zoetis Products LLC, Actavis UK Ltd un Merck KGaA

Atbildētāja: Competition and Markets Authority

Prejudiciālie jautājumi

Potenciāla konkurence

Vai [LESD] 101. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā zāļu patenta īpašnieks un ģenērisko zāļu ražotājs, kas vēlas ienākt tirgū ar zāļu ģenērisku versiju, ir uzskatāmi par potenciāliem konkurentiem, ja pusēm ir bona fide strīds par to, vai patents ir spēkā esošs un/vai ar ģenērisko produktu tiek pārkāpts patents?

Vai atbilde uz pirmo jautājumu atšķiras, ja:

a)	starp pusēm saistībā ar šo strīdu noris tiesvedība, un/vai

b)	par labu patenta īpašniekam ir ticis pieņemts lēmums par pagaidu noregulējumu, kas neļauj ģenērisko zāļu ražotājam laist tirgū tā ģenērisko produktu līdz minētās tiesvedības izbeigšanai, un/vai

c)	patenta īpašnieks uzskata ģenērisko zāļu ražotāju par potenciālu konkurentu?

Ierobežojums mērķa dēļ

Ja attiecībā uz zāļu patenta spēkā esamību un to, vai ar ģenērisko produktu tiek pārkāpts attiecīgais patents, noris tiesvedība, un nav iespējams noteikt varbūtību, ka kāda no pusēm varētu uzvarēt šajā tiesvedībā, vai pastāv konkurences ierobežojums “mērķa dēļ”, piemērojot LESD 101. panta 1. punktu, ja puses vienojas panākt izlīgumu šajā tiesvedībā, ar ko:

a)	ģenērisko zāļu ražotājs piekrīt neienākt tirgū ar savu ģenērisko produktu un neturpināt patenta apstrīdēšanu nolīguma darbības laikā (kas nav ilgāks par atlikušo patenta spēkā esamības laikposmu), un

patenta īpašnieks piekrīt veikt vērtības nodošanu ģenērisko zāļu ražotājam tādā apjomā, kas būtiski pārsniedz nesamaksātos tiesvedības izdevumus (ieskaitot pārvaldībā patērēto laiku un traucējumus) un kas neveido maksājumu par jebkādām precēm vai pakalpojumiem, kas piegādātas vai kas sniegti patenta īpašniekam?

Vai atbilde uz trešo jautājumu atšķiras, ja:

a)	ģenērisko zāļu ražotājam noteiktā ierobežojuma piemērošanas joma nesniedzas ārpus apstrīdētā patenta darbības jomas, un/vai

b)	ģenērisko zāļu ražotājam nodotās pārveduma vērtības apjoms var būt mazāks nekā peļņa, ko tas gūtu, ja tā vietā būtu ieguvis labvēlīgu spriedumu tiesvedībā par patentu un ienācis tirgū ar neatkarīgu ģenērisku produktu?

Vai atbildes uz trešo un ceturto jautājumu atšķiras, ja nolīgumā ir noteikta ievērojama, bet ierobežota atļautu ģenērisku produktu daudzuma piegāde, ko patenta īpašnieks piegādā ģenērisko zāļu ražotājam, un ja minētais nolīgums:

a)	neizraisa nozīmīgus konkurences ierobežojumus cenām, ko pieprasa patenta īpašnieks, bet

sniedz zināmus labumus patērētājiem, kas nebūtu radušies, ja patenta īpašnieks būtu uzvarējis tiesvedībā, bet kas ir ievērojami mazāki par pilna apjoma ieguvumiem no konkurences, kas rodas no neatkarīgu ģenērisko zāļu ienākšanas tirgū, kura būtu notikusi, ja ģenērisko zāļu ražotājs būtu uzvarējis tiesvedībā, vai arī tas ir svarīgi tikai LESD 101. panta 3. punktā minētajam novērtējumam?

Ierobežojums seku dēļ

Vai trešajā, ceturtajā un piektajā jautājumā minētajos apstākļos pastāv konkurences ierobežojums “seku dēļ” atbilstoši LESD 101. panta 1. punktam, vai arī tas ir atkarīgs no tiesas secinājuma, ka, nepastāvot šādam nolīgumam:

a)	ģenērisko zāļu ražotājs visticamāk būtu uzvarējis tiesvedībā par patentu (t.i., iespēja, ka patents bija spēkā esošs un tika pārkāpts, ir bijusi mazāka par 50 %), vai pakārtoti

b)	puses visticamāk būtu panākušas mazāk ierobežojošu vienošanos (t.i., mazāk ierobežojošas vienošanās panākšanas iespēja ir bijusi lielāka par 50 %)?

Tirgus definīcija

Ja patentētas zāles ir terapeitiski aizvietojamas ar vairākām citām attiecīgas kategorijas zālēm un iespējamā ļaunprātīgā izmantošana LESD 102. panta izpratnē izpaužas tādējādi, ka patenta īpašnieks faktiski izslēdz šo zāļu ģenēriskās versijas no tirgus, vai šie ģenēriskie produkti ir jāņem vērā, definējot attiecīgo produktu tirgu, lai gan tie nevarētu likumīgi ienākt tirgū līdz patenta termiņa beigām, ja (kas nav droši zināms) patents ir spēkā esošs un ar šiem ģenēriskajiem produktiem tiek pārkāpts?

Ļaunprātīga izmantošana

8)	Iepriekš minētajā trešajā, ceturtajā un piektajā jautājumā izklāstītajos apstākļos, ja patenta īpašnieks atrodas dominējošā stāvoklī, vai viņa rīcība, slēdzot šādu nolīgumu, ir uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē?

9)	Vai atbilde uz astoto jautājumu atšķiras, ja patenta īpašnieks slēdz šāda veida nolīgumu nevis tādēļ, lai panāktu vienošanos pastāvošajā tiesvedībā, bet gan, lai izvairītos no tiesvedības uzsākšanas?

10)

Vai atbilde uz astoto vai devīto jautājumu atšķiras, ja:

a)	patenta īpašnieka stratēģija ir noslēgt vairākus šādus nolīgumus, lai nepieļautu neierobežotu ģenērisku zāļu ienākšanu tirgū, un

pirmā šāda nolīguma noslēgšanas sekas ir tādas, ka kompensācijas, ko sabiedrības veselības aizsardzības iestādes nodrošina aptiekām par zāļu iegādes izmaksām, mehānisma uzbūves dēļ attiecīgo zāļu kompensācijas līmenis ir samazināts, izraisot būtiskus ietaupījumus sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm (lai gan ietaupījumi ir ievērojami mazāki par tiem, kas būtu radušies no neatkarīgu ģenērisko zāļu ienākšanas tirgū pēc ģenērisko zāļu ražotājam veiksmīga iznākuma patentu tiesvedībā), un

c)	minētais ietaupījums nebija daļa no pušu nolūka, slēdzot šos nolīgumus?

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/31

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 7. maijāBruno Gollnisch iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-624/16 Gollnisch/Parlaments

(Lieta C-330/18 P)

(2018/C 240/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bruno Gollnisch (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasījumi, kas vērsti pret pārsūdzēto spriedumu:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-624/16;

—	lemt par uzdotajiem jautājumiem atbilstoši judikatūrai;

—	nodot lietu izskatīšanai Vispārējai tiesai jauna sprieduma taisīšanai;

—	piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam 12 500 euro apelācijas tiesvedībā radušos izdevumu atlīdzināšanai;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Prasījumi apelācijas sūdzības pieņemšanas gadījumā:

—	izskatīt lietu pēc būtības, ja Tiesa uzskata, ka ir pietiekami informēta;

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 1. jūlija lēmumu; paziņojumu un izpildes pasākumus, kas ietverti Finanšu ģenerāldirektora 2016. gada 6. jūlija vēstulē un 2016. gada 5. jūlija paziņojumā par parādu Nr. 2016-914;

—	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

—	piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam 20 000 euro kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus.

Pakārtotie prasījumi:

—	lemt par tiesvedības apturēšanu līdz Francijā ierosināto kriminālprocesu pabeigšanai;

—	lemt par ģenerālsekretāra lēmuma izpildes apturēšanu uz šo laiku un par šajā ziņā ieturēto summu pilnīgu atlīdzināšanu apelācijas sūdzības iesniedzējam.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats ir par ģenerālsekretāra kompetences neesamību un Parlamenta Reglamenta 25. panta 3. punkta pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ģenerālsekretāram ir atzītas pilnvaras pieņemt lēmumu par nepamatota maksājuma esamību, lai gan saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām un agrāko judikatūru viņam ir tikai pilnvaras izmeklēt, ieteikt un izpildīt.

Otrais pamats ir par “una via electa” un “le pénal tient le civil en état” (“civillieta ir jāaptur līdz krimināllietas pabeigšanai”) principu pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir nepamatoti atzīts, ka izvirzītais princips ietilpst valsts tiesībās, nevis Eiropas tiesībās un ka izskatāmajā lietā neesot krimināltiesiska aspekta.

Trešais pamats ir par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā 1) nav atjaunotas apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam, lai gan visā procedūrā viņam šīs tiesības tika liegtas; 2) tika apstiprināta vienkāršu Parlamenta administrācijas paustu aizdomu kvalifikācija, lai gan tie visā šajā procedūrā bija pret apelācijas sūdzības iesniedzēja vērsti iebildumi, turklāt nepamatoti, un šo iebildumu mainīgais un neprecīzais raksturs ir uzskatāms par šķērsli efektīvas aizstāvības formulēšanai; 3) nav ņemtas vērā administrācijas klusēšanas sekas attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja korespondenci, kurā viņš jautāja par konkrētiem sava palīga darba pierādījumiem, kas no viņa tika sagaidīti.

Ceturtais pamats ir par diskriminējošu attieksmi un fumus persecutionis, kā arī par prettiesisku pierādīšanas pienākuma apgriešanu

Pārsūdzētajā spriedumā netiešie pierādījumi par diskriminējošu attieksmi vai fumus persecutionis nav tikuši kvalificēti kā tādi, un ticis izslēgts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja piesauktā judikatūra pēc analoģijas varētu tikt piemērota politiskas diskriminācijas gadījumā.

Piektais pamats ir par nepietiekamu pamatojumu un Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir kļūdaini atzīts, ka nepamatotu maksājumu atgūšanas procedūras sagatavojošajiem dokumentiem neesot juridiskas nozīmes attiecībā uz šīs procedūras spēkā esamību un līdz ar to uz pašu gala aktu. Līdz ar to pārsūdzētajā spriedumā nav izdarīti secinājumi par faktu, ka gan motīvu mainīgums, gan administrācijas klusēšana par apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumiem sniegt precizējumus nav devusi viņam iespēju noskaidrot, kā viņam būtu jāpierāda pārkāpuma neesamība.

6.	Sestais pamats ir par tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu Pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts, ka deputāta pienākumam saglabāt pierādījumus par savu palīgu darbu neesot nedz atpakaļejošs spēka, nedz tas esot saistošs.

Septītais pamats ir par pierādījumu neprecīzu kvalifikāciju, faktu sagrozīšanu un pretrunīgu pamatojumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir vienpusēji a posteriori, bez juridiska pamata un nesaskanīgi izstrādāta teorija par atzītiem un pieļaujamiem pierādījumiem par palīga darbu, patvaļīgi noraidīti apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi un pausts iebildums, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs tiesvedības laikā nav iesniedzis jaunus pierādījumus.

Astotais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir atzīts, pirmkārt, ka īstenošanas pasākumi neatstājot ģenerālsekretāram nekādu rīcības brīvību pieņemt lēmumu un, otrkārt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot izvirzījis pietiekamus argumentus pret īstenošanas pasākumiem vai tiesību normām, ar kurām tie ir pamatoti.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/34

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Uribe-Etxebarría Jiménez/EUIPO – Núcleo de comunicaciones y control (“SHERPA”)

(Lieta T-577/15) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SHERPA” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SHERPA” - Daļējas spēkā neesamības atzīšana - Apelācijas padomē izskatāmā strīda priekšmets - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. punkts) - Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 60. panta 2. punkta a) apakšpunkts) - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)))

(2018/C 240/35)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Xabier Uribe-Etxebarría Jiménez (Erandio, Spānija) (pārstāvis: M. Esteve Sanz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Núcleo de comunicaciones y control, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: P. López Ronda, G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)

Priekšmets

Prasību par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 17. jūlija lēmumu lietā R 1135/2014–2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Núcleo de comunicaciones y control un X. Uribe-Etxebarría Jiménez

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2015. gada 17. jūlija lēmumu lietā R 1135/2014–2, ciktāl tas attiecas uz ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm, kas ietilpst 9. klasē.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu Xabier Uribe-Etxebarría Jiménez tiesāšanās izdevumu.

4)	X. Uribe-Etxebarría Jiménez sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

5)	Núcleo de comunicaciones y control, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 406, 7.12.2015.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/35

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. maija spriedums – Josefsson/Parlaments

(Lieta T-566/16) (1)

((Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - Atlaišana - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības tikt uzklausītam - Labas pārvaldības princips - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses))

(2018/C 240/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Erik Josefsson (Malme, Zviedrija) (pārstāvji: T. Bontinck, A. Guillerme un M. Forgeois, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji – M. Dean un L. Deneys, pēc tam M. Dean un Í. Ní Riagáin Düro)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un kurā lūgts, pirmkārt, atcelt Parlamenta institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2014. gada 19. decembra lēmumu izbeigt prasītāja kā pagaidu darbinieka līgumu un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Parlamenta institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2014. gada 19. decembra lēmumu izbeigt Erik Josefsson pagaidu darbinieka līgumu.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 27, 25.1.2016. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-138/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/35

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. maija spriedums – Komisija/AV

(Lieta T-701/16 P) (1)

((Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pieņemšana darbā - Medicīniskā pārbaude - Nepilnīgas ziņas medicīniskajā pārbaudē - Medicīniskās atrunas piemērošana ar atpakaļejošu spēku - Invaliditātes pabalsta nepiešķiršana - Civildienesta tiesas sprieduma, ar kuru ir atcelts sākotnējais lēmums, izpilde))

(2018/C 240/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji C. Berardis-Kayser, C. Ehrbar un T. Bohr, vēlāk – C. Ehrbar un M. Bohr)

Otrs lietas dalībnieks: AV (pārstāvji: J.-N. Louis un N. de Montigny, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. jūlija spriedumu lietā AV/Komisija (F-91/15, EU:F:2016:170), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. jūlija spriedumu AV/Komisija (F-91/15).

2)	Nosūtīt lietu izskatīšanai citai Vispārējās tiesas palātai, bet ne tai, kura lēmusi par apelāciju.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 14, 16.1.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/36

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. maija spriedums – Basil/EUIPO – Artex (Velosipēdu grozi)

(Lieta T-760/16) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo velosipēdu grozus - Spēkā neesamības pamats - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu nepieņemamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 52. panta 3. punkts un 86. panta 5. punkts - Agrāka dizainparauga nodošana atklātībā - Individuāls raksturs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 240/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Basil BV (Silvolde, Nīderlande) (pārstāvji: N. Weber un J. von der Thüsen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Hanne un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Artex SpA (San Zeno di Cassola, Itālija) (pārstāvis: J. Vogtmeier, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 7. jūlija lēmumu lietā R 535/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Artex un Basil.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Basil BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/37

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Fedtke/EESK

(Lieta T-801/16 RENV) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Pensionēšanās - Pensionēšanās vecums - Lūgums par dienesta perioda pagarināšanu - Civildienesta noteikumu 52. panta pirmā un otrā daļa - Dienesta intereses - Apstiprinošs akts - Jauni un būtiski fakti - Pieņemamība))

(2018/C 240/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ingrid Fedtke (Wezembeek-Oppem, Beļģija) (pārstāvis: M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) (pārstāvji: M. Pascua Mateo, K. Gambino, X. Chamodraka, A. Carvajal un L. Camarena Januzec, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EESK lēmumu noraidīt prasītājas pieteikumu ļaut viņai turpināt darbu līdz 66 gadu vecumam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ingrid Fedtke atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar šo instanci gan Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, gan Eiropas Savienības Civildienesta tiesā.

(1) OV C 320, 28.9.2015. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-107/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/37

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. maija spriedums – Italytrade/EUIPO – Tpresso (“tèespresso”)

(Lieta T-67/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “tèespresso” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “TPresso” un agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “TPRESSO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 240/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italytrade Srl (Bari, Itālija) (pārstāvis: N. Clemente, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Tpresso SA (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji: L. Biglia un R. Spagnolli, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 29. novembra lēmumu lietā R 959/2016–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tpresso un Italytrade.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Italytrade Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/38

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. maija spriedums – Italytrade/EUIPO – Tpresso (“teaespresso”)

(Lieta T-68/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “teaespresso” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “TPresso” un agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “TPRESSO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 240/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italytrade Srl (Bari, Itālija) (pārstāvis: N. Clemente, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Tpresso SA (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji: L. Biglia un R. Spagnolli, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 29. novembra lēmumu lietā R 1099/2016–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tpresso un Italytrade.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Italytrade Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (“1000”)

(Lieta T-299/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīmes “1000” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 240/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sata GmbH & Co. KG (Kornwestheim, Vācija) (pārstāvis: M.-C. Simon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zhejiang Rongpeng Air Tools Co. Ltd (Pengjie Town, Ķīna) (pārstāvji: S. Fröhlich un M. Hartmann, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 6. marta lēmumu lietā R 650/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Zhejiang Rongpeng Air Tools un Sata.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sata GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (“3000”)

(Lieta T-300/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīmes “3000” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 240/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sata GmbH & Co. KG (Kornwestheim, Vācija) (pārstāvis: M.-C. Simon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 8. marta lēmumu lietā R 653/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Zhejiang Rongpeng Air Tools un Sata.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sata GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/40

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (“2000”)

(Lieta T-301/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “2000” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 240/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sata GmbH & Co. KG (Kornwestheim, Vācija) (pārstāvis: M.-C. Simon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 8. marta lēmumu lietā R 651/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Zhejiang Rongpeng Air Tools un Sata.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sata GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. maija spriedums – Mendes/EUIPO – Actial Farmaceutica (“VSL#3”)

(Lieta T-419/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VSL#3” - Preču zīme, kas ir kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā precei vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta - Preču zīme, kas var maldināt sabiedrību - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)))

(2018/C 240/45)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mendes SA (Lugāno, Šveice) (pārstāvis: G. Carpineti, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Actial Farmaceutica Srl (Roma, Itālija) (pārstāvis: S. Giudici, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 3. maija lēmumu lietā R 1306/2016–2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Mendes un Actial Farmaceutica

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mendes SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 277, 21.8.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. maija spriedums – Item Industrietechnik/EUIPO (“EFUSE”)

(Lieta T-426/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “EFUSE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)))

(2018/C 240/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Item Industrietechnik GmbH (Solingen, Vācija) (pārstāvji: G. Hasselblatt, V. Töbelmann un M. Vitt, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. aprīļa lēmumu lietā R 1881/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “EFUSE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Item Industrietechnik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 277, 21.8.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/42

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. maija spriedums – Item Industrietechnik/EUIPO (“EFUSE”)

(Lieta T-427/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “EFUSE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)))

(2018/C 240/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Item Industrietechnik GmbH (Solingen, Vācija) (pārstāvji: G. Hasselblatt, V. Töbelmann un M. Vitt, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. aprīļa lēmumu lietā R 1882/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “EFUSE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Item Industrietechnik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 277, 21.8.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/43

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 15. maija rīkojums – Elche Club de Fútbol/Komisija

(Lieta T-901/16 R)

(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Spānija piešķīrusi dažiem profesionāliem futbola klubiem - Valsts garantija, ko piešķīrusi valsts struktūrvienība - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Fumus boni juris - Steidzamība - Interešu izsvēršana)

(2018/C 240/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elche Club de Fútbol, SAD (Elche, Spānija) (pārstāvji: M. Segura Catalán un M. Clayton, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky, G. Luengo un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: A. Gavela Llopis)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Lēmuma (ES) 2017/365 (2016. gada 4. jūlijs) par valsts atbalstu SA.36387 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2013/CP), ko Spānija sniegusi Valencia Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva, Hércules Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva un Elche Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva (OV 2017, L 55, 12. lpp.), izpildi.

Rezolutīvā daļa

Tiek apturēta Komisijas Lēmuma (ES) 2017/365 (2016. gada 4. jūlijs) par valsts atbalstu SA.36387 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2013/CP), ko Spānija sniegusi Valencia Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva, Hércules Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva un Elche Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva (OV 2017, L 55, 12. lpp.), izpilde attiecībā uz atbalsta atgūšanu no Elche Club de Fútbol, kas šā lēmuma 1. pantā ir identificēts kā 3. pasākums.

2)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu pārējā daļā noraidīt.

3)	Atcelt 2017. gada 6. marta rīkojumu Elche Club de Fútbol/Komisija (T-901/16 R).

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/44

Vispārējās tiesas 2018. gada 4. maija rīkojums – Abel u.c./Komisija

(Lieta T-197/17) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Komisijas veikta regulas par piesārņojošām emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem pieņemšana - Prasība atlīdzināt materiālo un nemateriālo kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājiem - Kaitējums nav reāls un droši zināms - Situācija, kas morāli var skart ikvienu - Atlīdzināma kaitējuma neesamība - Lūgums izdot rīkojumu))

(2018/C 240/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Marc Abel (Montreuil, Francija) un 1428 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti rīkojuma pielikumā (pārstāvis: J. Assous, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland, M. Huttunen un A. Becker)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājiem esot nodarīts Komisijas Regulas (ES) 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV 2016, L 109, 1. lpp.), pieņemšanas rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Marc Abel un pārējie pielikumā minētie prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/44

Vispārējās tiesas 2018. gada 16. maija rīkojums – Argus Security Projects/Komisija un EUBAM Libya

(Lieta T-206/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Publiski pakalpojumu līgumi - Konkursa procedūru ar sarunām - Drošības pakalpojumu sniegšana Savienības integrētas robežu pārvaldības palīdzības misijas Lībijā ietvaros - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Apstākļi pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas - Līguma sākotnējo nosacījumu būtisks grozījums - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2018/C 240/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Argus Security Projects Ltd (Limassol, Kipra) (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Castillo de la Torre, P. Aalto un L. Baumgart), Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misija Lībijā (EUBAM Libya) (pārstāvis: E. Raoult, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EUBAM Libya2017. gada 24. janvāra lēmumu noraidīt prasītājas iesniegto piedāvājumu sarunu konkursa procedūrā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz drošības pakalpojumu sniegšanu EUBAM Libya ietvaros saistībā ar integrētu robežu pārvaldību Lībijā (līgums EUBAM-13-020) un līguma slēgšanas tiesības piešķirt sabiedrībai Garda World Ltd.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Argus Security Projects Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 195, 19.6.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. maija rīkojums – Sensotek/EUIPO – Senso Tecnologie (“senso tek”)

(Lieta T-470/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “senso tek” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SENSOTEC” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība))

(2018/C 240/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sensotek GmbH (Reichenbach an der Fils, Vācija) (pārstāvis: J. Klink, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Senso Tecnologie Srl (Roma, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 16. maija lēmumu lietā R 1953/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Senso Tecnologie un Sensotek.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sensotek GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 309, 18.9.2017.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/46

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. aprīļa rīkojums – NeoCell/EUIPO (“BIOACTIVE NEOCELL COLLAGEN”)

(Lieta T-666/17) (1)

((Eiropas Savienība preču zīme - Privāto tiesību juridiskā persona - Pierādījumu par juridisko pastāvēšanu neesamība - Reglamenta 177. panta 4. punkts - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 240/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NeoCell Corporation (pārstāvis: M. Edenborough, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: A. Lukošiūtė)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 147/2017-2 attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “BIOACTIVE NEOCELL COLLAGEN” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	NeoCell Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 5, 8.1.2018.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/46

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. maija rīkojums – Commune de Fessenheim u.c./Komisija

(Lieta T-726/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Komisijas adresēta vēstule Francijas iestādēm par protokolu, ar kuru EDF grupai tiek piešķirts atlīdzinājums saistībā ar Fesenaimas atomelektrostacijas darbības atļaujas atcelšanu - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Termiņš prasības celšanai - Nokavējums - Nepieņemamība))

(2018/C 240/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Commune de Fessenheim (Francija), Communauté de communes Pays Rhin–Brisach (Fogelzaima, Francija), Conseil départemental du Haut Rhin (Kolmāra, Francija) un Conseil régional Grand Est Alsace Champagne Ardenne Lorraine (Strasbūra, Francija) (pārstāvis: G. de Rubercy, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: A. Buchet)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 10. jūnija netiešo lēmumu atteikt prasītājiem piekļuvi vēstulei, kuru Komisija 2017. gada 22. martā ir adresējusi Francijas iestādēm, un kas attiecās uz protokolu, ar kuru Électricité de France (EDF) grupai tiek piešķirts atlīdzinājums saistībā ar Fesenaimas atomelektrostacijas darbības atļaujas atcelšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Izbeigt tiesvedību lietā par Francijas Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā.

3)	Commune de Fessenheim, Communauté de communes Pays Rhin-Brisach, Conseil départemental du Haut-Rhin un Conseil régional Grand Est Alsace Champagne-Ardenne Lorraine sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 13, 15.1.2018.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/47

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. maija rīkojums – Seco Belgium un Vinçotte/Parlaments

(Lieta T-812/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Publiski būvdarbu līgumi - Iepirkuma procedūra - Pārbaužu un tehnisko konsultāciju nodrošināšana nekustamā īpašuma iepirkumu, projektēšanas un būvniecības jomā Eiropas Parlamentā, Briselē - Prasītāju piedāvājuma noraidīšana un līguma slēgšanas tiesības piešķiršana citam pretendentam - Apstrīdētā akta atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 240/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Seco Belgium (Brisele, Beļģija) un Vinçotte (Vilvorde, Beļģija) (pārstāvji: A. Delvaux un R. Simar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji P. López-Carceller un Z. Nagy, pēc tam Z. Nagy un B. Simon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta 2017. gada 1. decembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāju piedāvājums saistībā ar iepirkumu 06D 20/2017/M005 “Pārbaužu un tehnisko konsultāciju nodrošināšana nekustamā īpašuma iepirkumu, projektēšanas un būvniecības jomā Eiropas Parlamentā, Briselē” un ar kuru šī līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 52, 12.2.2018.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/48

Prasība, kas celta 2018. gada 22. aprīlī – European Anglers Alliance/Padome

(Lieta T-252/18)

(2018/C 240/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Anglers Alliance (Offenbach am Main, Vācija) (pārstāvis: L.-B. Buchman, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt European Anglers Alliance interesi celt prasību;

—

atcelt Padomes Regulas (ES) 2018/120 (2018. gada 23. janvāris), ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV 2018, L 27, 1. lpp.), 9. panta 4. un 5. punkta noteikumus, jo:

—	ar tiem, ņemot vērā šajos noteikumos izvirzīto mērķi, tiek radīta nepamatota diskriminācija starp Eiropas Savienības pilsoņiem un tiek pārkāpts vienlīdzības princips;

—	Eiropas Savienības Padome ir pārsniegusi savu novērtējuma brīvību, neņemdama vērā nekādus objektīvus datus par jūras atpūtas zvejā iegūtās nozvejas ietekmi uz jūrasasaru krājumiem;

—	ar tiem tiek pārkāpts samērīguma princips un netiek ievērots Kopējās zivsaimniecības politikas 17. pants, jo acīmredzami nav tikusi ņemta vērā jūras atpūtas zvejas ekonomiskā un socioloģiskā nozīme.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo ar apstrīdētajiem Regulas (ES) 2018/120 noteikumiem, ņemot vērā izvirzīto mērķi, tiekot radīta nepamatota diskriminācija starp Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī starp atpūtas makšķerniekiem un rūpniecisko zveju.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārsniegusi savu novērtējuma brīvību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/48

Prasība, kas celta 2018. gada 23. aprīlī – VY/Komisija

(Lieta T-253/18)

(2018/C 240/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: VY (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu par [konfidenciāli] (1) iecelšanu Eiropas Savienības delegācijas Japānā [konfidenciāli] nodaļas vadītāja amatā un lēmumu par prasītāja kandidatūras noraidīšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats – paziņojuma par vakanci pārkāpums.

2.	Otrais pamats – pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

3.	Trešais pamats – Pamattiesību hartas 21. panta, kā arī Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpums.

(1) Aizsegti konfidenciāli dati.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/49

Prasība, kas celta 2018. gada 25. aprīlī – Makhlouf/Komisija un ECB

(Lieta T-260/18)

(2018/C 240/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rami Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	līdz ar to piespriest Eiropas Savienībai, atbildētājām atlīdzināt prasītājam visus viņam nodarītos zaudējumus 6 900 000 EUR apmērā, kam pieskaitīti procenti;

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LES 17. panta 1. punktu un ESM līguma 13. panta 3. un 4. punktu, jo tā nav nodrošinājusi 2013. gada 26. aprīļa saprašanās memoranda saderību ar Savienības tiesībām.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir nepareizi izmantojusi pilnvaras un pārkāpusi Pamattiesību hartas 17. pantu, jo tā savu kompetenci monetārās politikas jomā ir izmantojusi, lai Eurogrupai un Kipras valdībai uzspiestu banku pārstrukturēšanas noteikumus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja īpašumi ir tikuši ekspropriēti bez taisnīgas atlīdzības.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/50

Prasība, kas celta 2018. gada 26. aprīlī – O'Flynn u.c./Komisija

(Lieta T-270/18)

(2018/C 240/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michael O'Flynn (Korka, Īrija), Paddy McKillen (Dublina, Īrija) un David Daly (Malahide, Īrija) (pārstāvji: M. Cush, SC, D. Hardiman, Barrister, P. O’Brien un D. O'Keeffe, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu (2018. gada 25. janvāris) C(2018) 464 final (SA.43791(2017/NN)) (1), ciktāl tajā nav izteikti iebildumi pret iespējamo atbalsta piešķiršanu Valsts aktīvu pārvaldības aģentūrai (NAMA) vai atbalsta piešķiršanai ar tās starpniecību, vai arī, alternatīvi, ciktāl tajā šāds pasākums nav uzskatīts par atbalstu;

—	atlīdzināt prasītājiem izdevumus, ieskaitot šīs tiesvedības sakarā radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājai bija jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.

—	Prasītāji cita starpā apgalvo, ka, neuzsākot šādu procedūru, atbildētāja pārkāpa prasītāju procesuālās tiesības saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, kā arī labas pārvaldības principu, neievērojot pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu iespējamā atbalsta izmeklēšanu.

Otrais pamats ir balstīts uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

—

Prasītāji apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, tostarp secinot, ka prasītāji nav izvirzījuši apgalvojumus par atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, lai gan šāds apgalvojums tika skaidri norādīts sūdzības 5.25. punktā. Prasītāji arī apgalvo, ka atbildētājas vērtējumā par NAMA darbību bija dažādi trūkumi.

Trešais pamats ir balstīts uz atbildētājas pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

—	Šajā sakarā prasītāji apgalvo, ka atbildētāja nav norādījusi iemeslus vai nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu, inter alia, atbilstoši, vispār vai jebkādā pārbaudāmā veidā nepaskaidrojot pamatu, kāpēc tā pieņēma NAMA metodiku, nosakot attīstības projektu dzīvotspēju.

Ceturtais pamats ir balstīts uz LESD 106. panta pārkāpumu.

—	Papildus apgalvotajam LESD noteikumu par valsts atbalstu pārkāpumam prasītāji apgalvo, ka ir pārkāpts LESD 106. pants, kā tas ir norādīts to sūdzībā, un uz ko tie nav saņēmuši atbildētājas atbildi.

(1) OV 2018, C 60, 4. lpp.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/51

Prasība, kas celta 2018. gada 30. aprīlī – Bernaldo de Quirós/Komisija

(Lieta T-273/18)

(2018/C 240/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Belén Bernaldo de Quirós (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: M. Casado García-Hirschfeld, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—	atcelt 2017. gada 6. jūlija lēmumu;

—	atcelt, ja nepieciešams, 2018. gada 31. janvāra lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai morālo kaitējumu, kas tai ir radīts ar šiem lēmumiem un kas simboliski tiek novērtēts 1 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs esot pārsniedzis tam piešķirtās pilnvaras attiecībā uz administratīvās izmeklēšanas procedūru prasītājas lietā, kā arī, ka neesot ievēroti neatkarības un labas pārvaldības principi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, pirmkārt, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību un Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pants un, otrkārt, ka, uzklausot prasītāju atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. pantam, esot pieļauts pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/52

Prasība, kas celta 2018. gada 7. maijā – Azarov/Padome

(Lieta T-286/18)

(2018/C 240/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mykola Yanovych Azarov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: A. Egger un G. Lansky)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 48. lpp.), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 5. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantam noteikt atsevišķus procesa organizatoriskos pasākumus;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats: Samērīguma principa pārkāpums Prasītājs apgalvo, ka jau piekto reizi noteiktie ierobežojošie pasākumi ir acīmredzami nesamērīgi.

2.	Otrais pamats: Acīmredzamas kļūdas vērtējumā Prasītājs apgalvo, ka Padomei nebija judikatūrā prasītā pietiekami pārliecinošā faktiskā pamata, lai varētu nolemt pagarināt ierobežojošo pasākumu piemērošanu.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/52

Prasība, kas celta 2018. gada 10. maijā – Latvijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta T-293/18)

(2018/C 240/61)

Tiesvedības valoda – latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Latvijas Republika (pārstāvji – I. Kucina un V. Soņeca)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2018. gada 12. marta vēstuli Nr. C(2018) 1418 final, kurā Komisija formulējusi savu nostāju, un uzlikt par pienākumu Komisijai formulēt nostāju šajā jautājumā, kas Latvijai neradītu nelabvēlīgas tiesiskās sekas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Latvijai tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai Latvijas Republika apgalvo, ka Komisija, paužot savu nostāju, pārkāpusi ne tikai LESD 263. pantu, tādējādi radot Latvijai nelabvēlīgas tiesiskās sekas, bet arī LES 17. panta l. punktu, lasot to kopsakarā ar LESD 3. panta l. punkta d) apakšpunktu, 38. un 335. pantu, kas uzliek par pienākumu Komisijai nodrošināt, ka Norvēģija pareizi piemēro saistības, ko tā uzņēmusies ar Parīzes līgumu (1) attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām uz nediskriminējošu piekļuvi zvejai Svalbāras zvejas reģionā.

(1) Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu, kas parakstīts Parīzē, 1920. gada 9. februārī. Pieejams https://likumi.lv/ta/id/282051-par-ligumu-starp-norvegiju-amerikas-savienotajam-valstim-daniju-franciju-italiju-japanu-niderlandi-lielbritaniju-un

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/53

Prasība, kas celta 2018. gada 8. maijā – Wirecard Technologies/EUIPO – Striatum Ventures (“supr”)

(Lieta T-297/18)

(2018/C 240/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wirecard Technologies GmbH (Aschheim, Vācija) (pārstāvis: A. Bayer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Striatum Ventures BV (Rosmalen, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “supr” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 163 746

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 20. februāra lēmums lietā R 2028/2017-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/54

Prasība, kas celta 2018. gada 16. maijā – Klyuyev/Padome

(Lieta T-305/18)

(2018/C 240/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andriy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvji: B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, Barrister, R Gherson un T. Garner, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 48. lpp.), un

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2018, L 63, 5. lpp.),

ciktāl šie pasākumi ir piemērojami prasītājam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, jo tā ir uzskatījusi, ka ir izpildīts apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. punktā un apstrīdētās regulas 3. panta 1. punktā atrodamais kritērijs prasītāja vārda iekļaušanai sarakstā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības, kas izriet no LES 6. panta kopsakarā ar LES 2. un 3. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, jo tā ir pieņēmusi, ka attieksmē pret prasītāju Ukrainā ir ievērotas cilvēka pamattiesības.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz labu pārvaldību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome bez attaisnojuma un nesamērīgi ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz īpašumu un reputācijas aizsardzību.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/55

Prasība, kas celta 2018. gada 16. maijā –Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals/Komisija

(Lieta T-307/18)

(2018/C 240/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd (Huzhou City, Ķīna) (pārstāvji: K. Adamantopoulos un P. Billiet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/330 (2018. gada 5. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama Regulu 2018/330, Komisija neesot ievērojusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, un tādējādi esot pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, 3. panta 2. punkts, 16. panta 1. punkts, 19. panta 2. un 4. punkts, 20. panta 2. un 4. punkts un 21. panta 5. un 7. punkts, kā arī PTO Antidempinga nolīguma 3.1., 5.3., 6.1., 6.1.2., 6.2., 6.4., 6.5.1., 6.6. un 6.9. pants.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama Regulu 2018/330, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu vērtējumā, jo attiecībā uz prasītāju normālās vērtības aprēķināšanai tā esot izmantojusi analogās valsts metodi pretrunā Regulas 2016/1036 1. panta 2. un 3.punktam, 2. panta A daļas 1. un 7. punktam un 11.panta 9. punktam, kā arī PTO Antidempinga nolīguma 2.2. un 6.10.1. pantam. Komisija neesot sniegusi prasītājai nekādu pamatojumu par Regulas 2016/1036 2. panta 7. punkta piemērošanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama Regulu 2018/330, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu vērtējumā, jo tā esot izmantojusi nepareizu ražojuma kontroles numuru (“PCN”), kas esot pretrunā Regulas 2016/1036 2. panta A daļas 2., 5. un 6. punktam, 6. panta 7. un 8. punktam un 16. panta 1. punktam, kā arī PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1., 2.2.2., 2.4. un 2.6. pantam.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama Regulu 2018/330, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu vērtējumā, jo attiecībā uz prasītāju ar izmantoto metodoloģiju esot būtiski sagrozīta dempinga starpība, kas esot pretrunā Regulas 2016/1036 1. panta 4. punktam, 2. panta A daļas 6. punktam, 2. panta C daļas 10. punktam, 2. panta D daļas 11. punktam, 17. panta 1. un 2. punktam un 18. panta 3. punktam, kā arī PTO Antidempinga nolīguma 9.2. pantam.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama Regulu 2018/330, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu vērtējumā, konstatējot kaitējumu, kā arī iespējamo kaitējuma turpināšanos, un nepārbaudot cēloņsakarību pretēji Regulas 2016/1036 1. panta 1., 2. un 3. punktam, 2. panta D daļas 12. punktam, 2. panta B daļas 9. punktam, 3. panta 2., 3., 6.,7., un 9. punktam un 11. panta 1. punktam, kā arī PTO Antidempinga nolīguma 1., 2.1., 2.4.2., 3.1., 3.5., 3.7. un 9.3. pantam.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/56

Prasība, kas celta 2018. gada 17. maijā – Buck/EUIPO – Unger Holding (“BUCK”)

(Lieta T-311/18)

(2018/C 240/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Društvo za proizvodnju inženjering i usluge Buck d.o.o. (Belgrada, Serbija) (pārstāvis: I. Lázaro Betancor, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Unger Holding GmbH (Herne, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes baltā un sarkanā krāsā “BUCK”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību –starptautiska reģistrācija Nr. 1 218 386

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 7. marta lēmums lietā R 1024/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/56

Prasība, kas celta 2018. gada 14. maijā – Dentsply De Trey/EUIPO – IDS (“AQUAPRINT”)

(Lieta T-312/18)

(2018/C 240/66)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dentsply De Trey GmbH (Konstanz, Vācija) (pārstāvis: S. Clark, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: IDS SpA (Savona, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “AQUAPRINT” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 272 407

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 26. februāra lēmums lietā R 1438/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, izņemot aspektu, ciktāl Apelācijas padome ir konstatējusi, ka preces ir identiskas/līdzīgas un ka konkrētā sabiedrības daļa ir speciālisti zobārstniecības jomā;

—	saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu piespriest EUIPO un attiecīgajā adījumā – personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt Dentsply šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

—

tāpat saistībā ar tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu – grozīt apstrīdēto lēmumu un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktu uzdot EUIPO, lai tas noteiktu personai, kas iestājusies lietā, kurai nolēmumi ir nelabvēlīgi, atlīdzināt Apelācijas padomē un iebildumu nodaļā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkta pārkāpums.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/57

Prasība, kas celta 2018. gada 15. maijā– Hashem un Assi/VNV

(Lieta T-314/18)

(2018/C 240/67)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hashem Asad Mohammad Hashem (Ammāna, Jordānija), Souhair H. B. Assi (Ammāna) (pārstāvji: R. Vallina Hoset, A. Sellés Marco, C. Iglesias Megías un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt zaudējumus par Vienotās noregulējuma valdes darbības un bezdarbības rezultātā prasītājiem nodarīto kaitējumu saistībā ar visu ieguldījumu Banco Popular Español, S.A. subordinētajās obligācijās zudumu;

—	piespriest Valdei atlīdzināt prasītājiem naudas summu, lai atlīdzinātu nodarīto kaitējumu: galvenokārt, atlīdzināt Banco Popular akcijās ieguldītos 5 571 434,73 euro; vai, pakārtoti saistībā ar iepriekšminēto, 2 341 142,51 euro;

—	noteikt palielināt prasīto summu par kompensācijas procentiem, sākot no 2017. gada 7. jūnija līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā;

—	noteikt palielināt prasīto summu par attiecīgajiem kavējuma procentiem, sākot no sprieduma pasludināšanas šajā lietā līdz pilnīgai prasītās summas samaksai, un pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas palielināta par diviem punktiem;

—	piespriest Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/Vienotā noregulējuma valde (2017 C 424, 42. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/58

Prasība, kas celta 2018. gada 16. maijā – Calvo Gutierrez u.c./VNV

(Lieta T-315/18)

(2018/C 240/68)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Maria Graciela Calvo Gutierrez (Alcobendas, Spānija) un 21 cits prasītājs (pārstāvji: R. Vallina Hoset, A. Sellés Marco, C. Iglesias Megías un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas tās darbības un bezdarbības rezultātā prasītājiem esot nodarīts BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. subordinētajās obligācijās veikto ieguldījumu pilnīga zuduma rezultātā;

—

piespriest minētajai valdei izmaksāt prasītājiem atlīdzinājumu par materiālo un nemateriālo zaudējumu formā nodarīto kaitējumu šādā apmērā:

par materiālajiem zaudējumiem kopsummu EUR 7 570 098,78 apmērā (saistībā ar Banco Popular akciju atpirkšanu), kas šādi sadalīta proporcionāli katra prasītāja akciju turējumam:

—	María Graciela Calvo Gutiérrez: 8 836,67 EUR

—	Eric Gancedo Holmer: 35 257,42 EUR

—	María Graciela Calvo Gutiérrez un Eric Gancedo Holmer: 39 358,01 EUR

—	Carlos Eric Gancedo Calvo: 7 374,19 EUR

—	Gabriel Gancedo Calvo: 7 062,93 EUR

—	Jorge Gancedo Calvo: 8 545,24 EUR

—	Lucía Gancedo Calvo: 7 388,69 EUR

—	Manuel Gancedo Calvo: 9 472,17 EUR

—	José Gancedo Calvo: 7 389,45 EUR

—	Claudia Sáez de Montagut Gancedo: 763,66 EUR

—	Bosco Sáez de Montagut Gancedo: 2 879,18 EUR

—	Yago Sáez de Montagut Gancedo: 379,16 EUR

—	VICA58, S.L.: 265 763,84 EUR

—	Diana Luisa Gancedo Holmer: 175 499,04 EUR

—	Guillermo de Zavala Gancedo: 722,47 EUR

—	Alfredo de Zavala Gancedo: 718,65 EUR

—	Cosme de Zavala Gancedo: 1 006,27 EUR

—	Bruno de Zavala Gancedo: 689,66 EUR

—	María Astrid Gancedo Holmer: 442 136,41 EUR

—	Marco Gancedo Holmer: 442 135,64 EUR

—	LOS PRUNOS DEL SETO, S.L.: 6 898,14 EUR

—	MANUEL GANCEDO, S.A.: 5 340 911,85 EUR

—	EVEDAM INMUEBLES, S.L.: 620 238,46 EUR

—	GANCEDO Y GONZÁLEZ, S.L.: 138 671,57 EUR un

par nemateriālajiem zaudējumiem summu līdz EUR 7 570 098,78 apmēram vai kādu citu šīs Vispārējās tiesas par pienācīgu uzskatītu summu, to sadalot proporcionāli prasītāju starpā atbilstoši proporcijām, kādās ir sadalīta materiālo zaudējumu atlīdzinājuma summa;

—	noteikt, ka prasītajai summai ir pieskaitāmi attiecīgie kavējuma procenti par laiku no sprieduma pieņemšanas šajā lietā līdz pilnīgai prasītās summas samaksai, kuru apmērs ir nosakāms pēc galvenajām refinansēšanas darbībām noteiktās ECB likmes, kas palielināta par diviem procentpunktiem;

—	piespriest Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/VNV (OV 2017, C 424, 42. lpp.).

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/59

Prasība, kas celta 2018. gada 18. maijā – Fugro/Komisija

(Lieta T-317/18)

(2018/C 240/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fugro NV (Leidschendam, Nīderlande) (pārstāvji: T. Snoep un V. van Weperen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, īpaši tā 1. panta 2. punktu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir pretrunā samērīguma principam.

—

Komisijai nebija plašas rīcības brīvības, pieņemot lēmumu, un pārskatīšana, vai šis lēmums ir pretrunā samērīguma principam, nedrīkst aprobežoties tikai ar noskaidrošanu, vai lēmums ir skaidri vai acīmredzami neatbilstošs izvirzītajiem mērķiem. Lēmums ir pretrunā samērīguma principam, jo:

—	lēmums pārsniedz tā robežas, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai;

—	Komisija no pieejamajiem atbilstošajiem pasākumiem neizvēlējās vismazāk ierobežojošo pasākumu, un

—	ar lēmumu radītās neērtības nav samērīgas ar izvirzītajiem mērķiem.

—	Pat ja Komisijai būtu plaša rīcības brīvība, lēmums vienalga ir acīmredzami nepiemērots līdzeklis izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu ir pārkāptas Fugro tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, un Fugro darījumdarbības brīvība, kas paredzēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantā.

—	Ar lēmumu ir pārkāptas Fugro tiesības uz īpašumu, jo tas grauj Fugro komercdarbību. Īpašuma zaudējums ir būtiska apmēra un tas pārsniedz saprātīgu saimniecisko risku, un

—	lēmums ietekmē Fugro darījumdarbības brīvības pastāvēšanu kā tādu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir pretrunā konkurences izkropļošanas aizlieguma principam.

—

Lēmums liedz Eiropas Savienībai pildīt tās būtisko uzdevumu izveidot neizkropļotu iekšējo tirgu, jo:

—	lēmuma rezultāts ir publiskā sektora iejaukšanās ārzonas GNSS pastiprināšanas pakalpojumu tirgū, kas nav saderīga ar neizkropļotas konkurences principiem, un

—	pretēji LES 3. panta 3. punktam un Protokolam Nr. 27 lēmums skar ārzonas GNSS pastiprināšanas pakalpojumu tirgu, lai arī nav tirgus darbības traucējumu.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/61

Prasība, kas celta 2018. gada 18. maijā – Serenity Pharmaceuticals/EUIPO – Gebro Holding (“NOCUVANT”)

(Lieta T-321/18)

(2018/C 240/70)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Serenity Pharmaceuticals LLC (Milford, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: J. Day, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gebro Holding GmbH (Fieberbrunn, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NOCUVANT” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 053 434

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 8. marta lēmums lietā R 584/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2018. gada 27. janvāra lēmumu, kas attiecas uz Iebildumu B 002437922;

—	piespriest EUIPO un Gebro Holdings GmbH segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

9.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/61

Prasība, kas celta 2018. gada 22. maijā – Fomanu/EUIPO – Fujifilm Imaging Germany (Taureņa attēls)

(Lieta T-323/18)

(2018/C 240/71)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fomanu AG (Neustadt an der Waldnaab, Vācija) (pārstāvis: S. Reichart, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fujifilm Imaging Germany GmbH & Co. KG (Willich, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme Nr. 5 481 403

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 16. marta lēmums lietā R 2241/2016–2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl apstrīdētā Eiropas Savienības preču zīme ir tikusi atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem:

9. klase – CD, DVD, datorprogrammas un programmatūras, it īpaši programmatūras datu apmaiņai, saglabāšanai, pārraidīšanai un sistemātiskai lietošanai;

16. klase – iespiedmateriāli, ciktāl tie ietilpst 16. klasē, izņemot ar personīgiem fotoattēliem apdrukāti iespiedmateriāli (it īpaši, fotogrāmatas, fotokalendāri, fotogleznas, fotopuzles, foto pierakstu grāmatiņas, fotomapes);

38. klase – piekļuves datubāzēm nodrošināšana, lai ar elektronisko mediju palīdzību varētu tikt lejuplādēta informācija (internets); ziņu un attēlu pārraide ar datoru palīdzību;

40. klasē – grāmatu iesiešanas darbi.

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta, lasot to kopsakarā ar 18. panta 1. punktu, pārkāpums;

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 19. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar 10. pantu, pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 240

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 9. jūlijs

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 240/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1