7.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 159/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Tirgus analīzes un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas saskaņā ar ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pamataktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 159/01)

1. IEVADS

1.1. Darbības joma un mērķis

Tirgus analīzes un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas (tālāk “BIT vadlīnijas”) Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (1) 15. panta 2. punktu – veikusi sabiedrisko apspriešanu un pienācīgi ņēmusi vērā tās rezultātus. BIT vadlīnijām ir pievienots paskaidrojuma raksts (2), un vadlīnijas ir jāizprot, ņemot vērā tajā ietverto papildinformāciju.

BIT vadlīnijas ir adresētas nacionālajiem regulatoriem (NR), lai tie varētu pildīt savus pienākumus tādu tirgu analīzē, kuros var būt nepieciešama priekšregulēšana (regulēšana “ex ante”), un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanā saskaņā ar ES elektronisko sakaru un pakalpojumu pamataktu kopumu, ko veido Direktīva 2002/21/EK, trīs specifiskas direktīvas, proti, Direktīva 2002/19/EK (3), Direktīva 2002/20/EK (4) un Direktīva 2002/22/EK (5), un Regula (ES) Nr. 531/2012 (6) (tālāk “pamatakti”). Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 15. pantu NR ir maksimāli jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2014/710/ES (7) un šīs BIT vadlīnijas, lai definētu konkrētos tirgus, kuriem vajadzīga priekšregulēšana.

Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. pantu BIT vadlīniju mērķis ir veicināt iekšējā tirgus attīstību elektronisko sakaru nozarē, cita starpā attīstot saskanīgu regulēšanas praksi un panākot pamataktu konsekventu piemērošanu.

BIT vadlīnijas nekādi neierobežo tiesības, kas indivīdiem vai uzņēmumiem piešķirtas ar ES tiesību aktiem. Tās neskar ES tiesību aktu vispārīgu un konkurences noteikumu atsevišķu piemērošanu, kā arī to interpretāciju Eiropas Savienības Tiesā. BIT vadlīnijas neskar rīcību, ko Komisija var turpmāk īstenot, un norādījumus, ko Komisija var turpmāk izdot sakarā ar ES konkurences tiesību piemērošanu.

Komisija attiecīgā gadījumā mainīs BIT vadlīnijas, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attīstību, ekonomisko pamatojumu un faktisko pieredzi tirgū, lai nodrošinātu vadlīniju atbilstību tirgiem, kas strauji attīstās.

Šajās BIT vadlīnijās īpaši ir aplūkoti jautājumi par tirgus definēšanu, kā arī individuālu un kolektīvu būtisku ietekmi tirgū.

BIT vadlīnijās nav izskatīta koordinācija saskaņotas ļaunprātīgas darbības kontekstā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (tālāk “Līgums”) 101. panta 1. punktam. Vadlīnijās nav aplūkotas arī tirgus struktūras ar ierobežotu skaitu tirgus dalībnieku, ja nav atbilstības kopīga dominējoša stāvokļa kritērijiem, ko piemēro Eiropas Savienības Tiesa.

1.2. Ievadpiezīmes

Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. pantu NR nodrošina, ka, veicot pamataktos noteiktos reglamentējošos uzdevumus, tie veic visus pamatotos pasākumus, kas ir vērsti uz pamataktos izklāstīto reglamentējošo mērķu sasniegšanu, cita starpā veicinot efektīvus ieguldījumus jaunā un uzlabotā infrastruktūrā un piekļuvi šādai infrastruktūrai.

Saskaņā ar pamataktiem konkrēto tirgu definēšanas un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas pamatā ir jābūt tādai pašai metodikai, kāda noteikta ES konkurences tiesību aktos. Tas nodrošina, ka ir atspoguļota Eiropas Savienības Tiesas piemērojamā judikatūra un Komisijas Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (tālāk “1997. gada paziņojums par tirgus definīciju”) (8) un, kur tas būtiski, ir ņemta vērā Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse, piemērojot Līguma 102. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (9) 2. pantu. Ja NR konsekventi piemēro iedibināto metodiku, lai definētu tirgus un novērtētu būtisku ietekmi tirgū, tie palīdz nodrošināt regulatīvo prognozējamību un panākt, ka regulatīvā iejaukšanās tiek īstenota tikai tādos gadījumos, kad tirgus nepilnības ir apzinātas ar analītiskiem instrumentiem.

10.

Analizējot līdzīgus jautājumus līdzīgos apstākļos un paturot prātā vienus vispārējos mērķus, NR un konkurences iestādēm principā būtu jānonāk pie līdzīgiem secinājumiem. Tomēr, ņemot vērā to atšķirības iejaukšanās tvēruma un mērķu ziņā un it sevišķi NR novērtējuma veikšanas atšķirīgo nolūku un apstākļus, kā izklāstīts tālāk, tirgi, kurus definē ES konkurences tiesību vajadzībām, un tirgi, kurus definē nozaru regulēšanas vajadzībām, reizēm var nebūt identiski.

11.

Līdzīgi, ja tiek atzīts, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū, kas noteikts priekšregulēšanas vajadzībām, tas automātiski nenozīmē, ka šim uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis arī Līguma 102. panta piemērošanas nolūkā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (10) vai līdzīgu valsts noteikumu piemērošanas nolūkā. Turklāt būtiskas ietekmes tirgū (BIT) noteikšanai nav nekāda tieša sakara ar to, vai uzņēmums ir arī ļaunprātīgi izmantojis dominējošu stāvokli, par ko runāts Līguma 102. pantā. Minētais nozīmē tikai to, ka Direktīvas 2002/21/EK 14. panta darbības jomā, skatoties no strukturālas perspektīvas, īstermiņā līdz vidējā termiņā apzinātajā konkrētajā tirgū uzņēmumam ir un būs pietiekama ietekme tirgū, lai tas līdz zināmam līmenim rīkotos neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un galu galā patērētājiem.

12.

Praksē nevar izslēgt, ka dažāda veida apzinātajām konkurences problēmām pamatā esošajos mazumtirgos var piemērot paralēlas procedūras saskaņā ar priekšregulējumu un ES konkurences tiesībām. Šajā sakarā priekšregulēšanā noteiktie pienākumi, ko NR piemēro uzņēmumiem, kuri atzīti par uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū, ir paredzēti apzināto tirgus nepilnību novēršanai un pamataktos noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai. Savukārt ES konkurences tiesību aktu mērķis ir risināt jautājumus un novērst bažas sakarā ar nelikumīgu vienošanos, saskaņotām ļaunprātīgām darbībām vai vienpusēju ļaunprātīgu rīcību, kas ierobežo vai izkropļo konkurenci konkrētajā tirgū.

1.3. Regulatīvā pieeja tirgus analīzei

13.

Veicot tirgus analīzi saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, NR izdarīs konkrētā tirgus uz nākotni vērstu, strukturālu izvērtēšanu par visu attiecīgo periodu.

14.

Attiecīgā perioda ilgums (nākamais pārskata periods) ir laikposms no pašreizējā pārskata perioda beigām līdz nākamā tirgus pārskata perioda beigām (11), kura laikā NR ir jānovērtē konkrētas tirgus īpašības un tirgus attīstība.

15.

To vairumtirgu apzināšana, kuros var būt nepieciešama priekšregulēšana, vienmēr jāsāk ar atbilstīgo mazumtirgu analīzi.

16.

NR ir jānosaka, vai pamatā esošie mazumtirgi perspektīvā ir konkurenciāli bez vairumtirdzniecības regulējuma, konstatējot individuālu vai kolektīvu būtisku ietekmi tirgū, tādējādi – vai efektīvas konkurences trūkums ir ilgstošs (12).

17.

Šajā nolūkā NR ir jāņem vērā esošie tirgus nosacījumi, kā arī gaidāmā vai paredzamā tirgus attīstība nākamajā pārskata periodā bez regulējuma, kura pamatā būtu būtiska ietekme tirgū; to dēvē par “pielāgoto greenfield pieeju” (13). Analīzē jāņem vērā arī ietekme, ko rada cita veida (nozares) regulējums, lēmumi vai tiesību akti, kuri piemērojami konkrētajā mazumtirdzniecības un saistītajos vairumtirgos attiecīgajā periodā.

18.

Ja pamatā esošie mazumtirgi turpmāk ir konkurenciāli saskaņā ar pielāgoto pieeju “jauns projekts pilnīgi jaunā vietā” (greenfield), NR jāsecina, ka vairumtirdzniecības līmenī regulēšana vairs nav nepieciešama.

19.

Analīzē NR ir jāizskata agrākie un jaunākie dati, ja dati attiecas uz attīstību minētajā tirgū nākamajā pārskata periodā. Šajā sakarā jāuzsver, ka nekādas viegli pieejamas liecības par iepriekšēju praksi automātiski neliecina, ka šī prakse taisās turpināties nākamajā pārskata periodā. Tomēr iepriekšēja prakse ir būtiska, ja tirgus īpašības nav būtiski mainījušās vai, visticamāk, būtiski nemainīsies nākamajā pārskata periodā.

20.

No iepriekš minētā izriet, ka NR tirgus analīzē ir jāatspoguļo gan statiskie, gan dinamiskie apsvērumi, lai novērstu mazumtirdzniecības līmenī apzinātās tirgus nepilnības, piemērojot atbilstīgus vairumtirdzniecību reglamentējošus pienākumus, kuriem cita starpā ir jāveicina konkurence un jāsekmē iekšējā tirgus attīstība. Šo pienākumu pamatā ir jābūt Direktīvas 2002/21/EK 8. pantā noteiktajiem reglamentējošajiem principiem, proti, veicināt regulējuma prognozējamību, efektīvus ieguldījumus un inovāciju, kā arī uz infrastruktūru balstītu konkurenci.

21.

Analīzes pamatā jābūt funkcionālai izpratnei par saikni starp konkrētajiem vairumtirgiem un saistītajiem mazumtirgiem, kā arī par citiem saistītajiem tirgiem, ja NR to uzskata par piemērotu. Agrākos lēmumos (14) Komisija ir uzsvērusi, ka mazumtirgus nosacījumi var NR sniegt informāciju par vairumtirgus struktūru, bet pašiem par sevi šādiem nosacījumiem nav izšķirošas nozīmes konstatējumā par to, vai vairumtirdzniecības līmenī pastāv būtiska ietekme tirgū. Vairākos Komisijas lēmumos uz Direktīvas 2002/21/EK 7. panta pamata (15) secināts, ka nav jāpierāda individuāla vai kolektīva būtiska ietekme tirgū mazumtirdzniecības līmenī, lai konstatētu, ka uzņēmumiem ir individuāla vai kolektīva būtiska ietekme konkrētajos vairumtirgos. Saskaņā ar Ieteikuma 2014/710/ES 18. apsvērumu ar priekšregulējumu vairumtirdzniecības līmenī vajadzētu pietikt, lai novērstu konkurences problēmas saistītajos lejupējos tirgos.

22.

Analizējot tirgus robežas un ietekmi tirgū atbilstīgajos konkrētajos vairumtirgos, lai noskaidrotu, vai tajos ir efektīva konkurence, ir jāņem vērā tieši un netieši konkurences ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai šie ierobežojumi izriet no elektronisko sakaru tīkliem, elektronisko sakaru pakalpojumiem vai cita veida pakalpojumiem vai lietojumiem, kurus var salīdzināt no galalietotāju viedokļa (16).

23.

Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 27. apsvērumu nevajadzētu piemērot neatbilstīgu priekšregulējumu jauniem tirgiem, kuros faktiski tirgus līderim, domājams, ir būtiska tirgus daļa. Tas tāpēc, ka priekšregulējuma pāragra piemērošana var neatbilstīgi ietekmēt konkurences apstākļus, kas veidojas jaunā un topošā tirgū. Tomēr nedrīkstētu pieļaut, ka vadošais uzņēmums pilnībā pārņem šādu topošo tirgu.

2. TIRGUS DEFINĪCIJA

2.1. Konkrētā tirgus definēšanas galvenie kritēriji

24.

Novērtējot, vai uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū, proti, vai tam ir ekonomiski spēcīga pozīcija, “kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galapatērētājiem” (17), ļoti svarīgi ir definēt konkrēto tirgu (18), jo efektīvu konkurenci var novērtēt tikai uz šādas definīcijas pamata (19).

25.

Kā paskaidrots 9. punktā, tirgus ir jādefinē pēc 1997. gada paziņojumā par tirgus definīciju aprakstītās metodikas. Tirgus definēšana nav mehānisks vai abstrakts process; tās nolūkā ir jāanalizē visas pieejamās liecības par iepriekšējo rīcību tirgū un ir vajadzīga vispārēja izpratne par konkrētas nozares mehāniku. It sevišķi, veicot perspektīvu vai uz nākotni vērstu tirgus analīzi, ir vajadzīga dinamiska, nevis statiska pieeja (20).

26.

Ikvienas analīzes sākumā ir jānovērtē konkrētie mazumtirgi, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību no galalietotāju viedokļa nākamajā pārskata periodā, pamatojoties uz esošajiem tirgus apstākļiem un to gaidāmo attīstību. Pēc konkrēto mazumtirgu apzināšanas un secinājumu izdarīšanas par to, vai bez reglamentējošas iejaukšanās augšupējā posmā saglabātos kaitējuma risks patērētājiem konkurences trūkuma dēļ mazumtirgū, NR pēc tam ir jāapzina atbilstīgie vairumtirgi, lai novērtētu, vai tajos var būt nepieciešama priekšregulēšana saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu (21). NR ir jāsāk ar tā vairumtirgus apzināšanu un analīzi, kas atrodas vistālākajā augšupējā posmā attiecībā pret mazumtirgu, kurā atklātas minētās konkurences problēmas, un ar tirgus robežu noteikšanu, ņemot vērā produktu pieprasījuma un, kur tas būtiski, piedāvājuma aizstājamību.

27.

Tas, ciktāl produkta piedāvāšana vai pakalpojuma sniegšana konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā ir konkrētais tirgus, ir atkarīgs no tā, vai pastāv konkurences ierobežojumi attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniedzēju rīcību saistībā ar cenu noteikšanu. Novērtējot uzņēmumu rīcību tirgū, ir jāapsver divi galvenie konkurences ierobežojumi: i) pieprasījuma aizstājamība, ii) piedāvājuma aizstājamība (22). Trešais aspekts, kas rada konkurenciālu ierobežojumu operatora rīcībai un kas ir jāaplūko nevis tirgus definēšanas posmā, bet tad, kad vērtē, vai tirgū faktiski valda konkurence Direktīvas 2002/21/EK izpratnē, ir iespējamas konkurences pastāvēšana (23).

28.

Pieprasījuma aizstājamību izmanto, lai novērtētu, kādā mērā patērētāji ir gatavi nomainīt attiecīgo pakalpojumu vai produktu ar citiem pakalpojumiem vai produktiem (24), turpretim piedāvājuma aizstājamība parāda, vai piegādātāji, kas nepiedāvā attiecīgo produktu vai pakalpojumu, nekavējoties vai īsā laika posmā mainītu savu produktu līniju (25) vai piedāvātu konkrētos produktus vai pakalpojumus bez būtiskām papildu izmaksām (26). Piedāvājuma aizstājamība ir sevišķi nozīmīga tādās tīklu nozarēs kā elektroniskie sakari, jo vienu un to pašu tīklu var izmantot dažādu pakalpojumu sniegšanai (27). Iespējama konkurence no piedāvājuma aizstājamības atšķiras ar to, ka piedāvājuma aizstājamība ātri reaģē uz cenas paaugstināšanos, turpretim iespējamiem jaunienācējiem var būt nepieciešams vairāk laika, lai sāktu apgādāt tirgu. Piedāvājuma aizstājamība nav saistīta ar būtiskām papildu izmaksām, turpretim iespējamam jaunienācējam ir jāsedz ievērojamas neatgūstamās izmaksas (28), tādēļ tirgus definēšanas posmā to neņem vērā (29).

29.

Viens no veidiem, kā novērtēt, vai eksistē pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība, ir tā sauktā “hipotētiskā monopola” jeb SSNIP testa piemērošana (30). Piemērojot šo testu, NR ir jāuzdod šāds jautājums: “Kas notiktu, ja konkrēta produkta vai pakalpojuma cena mazliet, taču būtiski un paliekoši pieaugtu?”, pieņemot, ka visu pārējo produktu vai pakalpojumu cenas nemainītos (“relatīvs cenas pieaugums”). Lai gan relatīva cenas pieauguma būtiskums ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma, NR ir jāaplūko klienta (patērētāja vai uzņēmuma) reakcija uz mazu, bet paliekošu cenas pieaugumu par 5–10 %. Klientu atbildes palīdzēs noteikt, vai ir pieejami aizstājēji produkti un, ja ir, kur novelkamas konkrētā produkta tirgus robežas (31).

30.

Sākumā NR būtu vispirms jāapzina elektronisko sakaru pakalpojums vai produkts, ko piedāvā konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā un kam var būt uzliekami regulatīvi pienākumi. Pēc tam NR var pievienot vēl citus produktus vai teritorijas atkarā no tā, vai to radītā konkurence ierobežo galvenā attiecīgā produkta vai pakalpojuma cenu. Tā kā produktu kopuma relatīvais cenas pieaugums, visticamāk, mudinās dažus klientus pāriet uz alternatīviem pakalpojumiem vai produktiem un tādēļ samazināsies pārdošanas apjoms, galvenais ir noteikt, vai operatoru nerealizētais pārdošanas apjoms būtu pietiekams, lai kompensētu viņu peļņas palielināšanos, kuru pretējā gadījumā būtu nodrošinājis cenas pieaugums. Pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības novērtēšana ļauj novērtēt pārdošanas apjoma “kritiskos zaudējumus” (kuru rezultātā relatīvais cenas pieaugums kļūst neienesīgs) un pēc tam noteikt konkrētā tirgus tvērumu. Tādēļ NR ir jāpiemēro šis tests līdz tam, kad var noteikt, ka relatīvs cenas pieaugums definētajos ģeogrāfiskajos un produktu tirgos būs ienesīgs, t. i., vairs neradīs pārdošanas apjoma kritiskus zudumus viegli pieejamu aizstājēju vai piegādātāju dēļ, kuri atrodas citās teritorijās.

31.

Konkurences tiesībās hipotētiskā monopola testu piemēro produktiem vai pakalpojumiem, kuru cenas tiek noteiktas brīvi un netiek regulētas. Priekšregulējuma jomā, t. i., kad produktu vai pakalpojumu jau piedāvā par regulētu un uz izmaksām balstītu cenu, pieņem, ka regulētā cena ir konkurētspējīga (32), un tā jāuzskata par hipotētiskā monopola testa sākumpunktu.

32.

Var būt pagrūti SSNIP testu piemērot empīriski, kad nav viegli pieejama produkta un cenas. Ja tīklā nav tāda komerciāla vai reglamentēta produkta, bet tehniski un komerciāli to var (potenciāli) piedāvāt, NR tirgu robežu novilkšanā ir jāņem vērā pašpiedāvājums šādā tīklā un jāiedomājas teorētisks tirgus, kas aptver pašpiedāvājumu, ja mazumtirgū patērētājiem tiek nodarīts kaitējums un ja pastāv šāda produkta potenciāls pieprasījums (33).

2.2. Produkta tirgus definīcija

33.

Saskaņā ar iedibināto judikatūru konkrētā produkta tirgus aptver visus produktus vai pakalpojumus, kas ir pietiekami cits ar citu nomaināmi vai aizstājami ne tikai to objektīvo īpašību, cenu vai paredzētā lietojuma dēļ, bet arī konkurences apstākļu ziņā un/vai piedāvājuma un pieprasījuma struktūras ziņā attiecīgajā tirgū (34). Produkti un pakalpojumi, kas ir viens ar otru aizstājami tikai nelielā vai relatīvā mērā, neietilpst vienā tirgū (35). Tāpēc konkrētā produkta vai pakalpojuma tirgus definēšana NR jāsāk, sagrupējot produktus vai pakalpojumus, kurus patērētāji izmanto vienam un tam pašam mērķim (galalietojums).

34.

Lai gan produkta vai pakalpojuma galalietojums ir cieši saistīts ar tā fiziskajām īpašībām, viena un tā paša rezultāta sasniegšanai var izmantot dažādus produktus vai pakalpojumus.

35.

Produktu aizstājamību starp dažādiem pakalpojumiem var radīt aizvien plašāka dažādu tehnoloģiju konverģence, kas operatoriem nereti ļauj piedāvāt līdzīgus mazumtirdzniecības produktu komplektus. Piemēram, digitālo pārraides sistēmu izmantošana var radīt aizvien lielāku līdzību tīklu pakalpojumu veiktspējā un īpašībās, lai gan tie izmanto atšķirīgas tehnoloģijas.

36.

Bez tam ir kļuvuši pieejami tā dēvētie OTT (over-the-top) pakalpojumi vai citi ar internetu saistīti sakaru ceļi, kas spēj konkurēt ar esošajiem mazumtirdzniecības sakaru pakalpojumiem. Tā rezultātā NR ir jānovērtē, vai šādi pakalpojumi var nākotnē daļēji vai pilnīgi aizstāt tradicionālos telesakaru pakalpojumus (36).

37.

Tādēļ papildus produktiem vai pakalpojumiem, kuru objektīvās īpašības, cenas un paredzētais lietojums tos padara par savā starpā pietiekami aizstājamiem, NR nepieciešamības gadījumā jāizskata pieprasījuma un – attiecīgā gadījumā – piedāvājuma aizstājamības dominējošie nosacījumi, piemērojot hipotētiskā monopola vai SSNIP testu, lai pabeigtu tirgus definīcijai vajadzīgo analīzi.

Pieprasījuma aizstājamība

38.

Pieprasījuma aizstājamība ļauj NR noteikt aizstātspējīgus produktus vai produktu grupu, uz kuriem klienti varētu viegli pāriet, reaģējot uz hipotētisku mazu, taču būtisku un paliekošu relatīvu cenas pieaugumu. Nosakot, vai pastāv pieprasījuma aizstājamība, NR ir jāizmanto liecības par klientu iepriekšējo rīcību, kā arī jānovērtē klientu un piegādātāju iespējamā reakcija uz šādu attiecīgo pakalpojumu cenas pieaugumu.

39.

Tomēr klientu varēšanu nomainīt kādu produktu vai pakalpojumu ar citu produktu vai pakalpojumu maza, bet būtiska un paliekoša relatīva cenas pieauguma dēļ cita starpā var kavēt lielas pārejas izmaksas. Klienti, kuri ir ieguldījuši konkrētā tehnoloģijā vai veikuši citus vajadzīgos ieguldījumus ar nolūku saņemt pakalpojumu vai lietot produktu, iespējams, nevēlēsies segt papildu izmaksas sakarā ar pāreju uz visādi citādi aizstātspējīgu pakalpojumu vai produktu vai uzskatīs, ka pārejas izmaksas ir pārlieku augstas. Tāpat esošo pakalpojumu sniedzēju klienti var būt ar tiem sasaistīti ar ilgtermiņa līgumu. Tādēļ situācijā, kad klienti saskaras ar lielām pārejas izmaksām, lai aizstātu produktu A ar produktu B, šie divi produkti var neietilpt vienā konkrētajā tirgū.

40.

Mazumtirdzniecības līmenī tehnoloģiju attīstība ir kopumā novedusi pie konkurences starp platformām, jo ir konstatēts, ka mazumtirdzniecības pakalpojumi ir līdzvērtīgi un aizvien vairāk savstarpēji aizstājami (37). Lai noteiktu, vai dažādas vairumtirdzniecības platformas, piemēram, vara kabeļa, optiskās šķiedras kabeļa un koaksiālā kabeļa, ir jāietver vienotā vairumtirgū, ir jāizmanto SSNIP tests. Tā kā analīze ir vērsta nākotnē, vērtējot jāņem vērā, ka potenciāliem piekļuves pieprasītājiem, kas vēl nesniedz uz piekļuvi balstītus pakalpojumus, izvēloties savu piekļuves platformu, nav jāņem vērā pārejas izmaksas. Vērtējot būtu katrā atsevišķā gadījumā jāpievēršas tam, cik liela nozīme ir tādai ienākšanai, apzinoties arī to, ka turpmākas ienākšanas apmērus ir grūti paredzēt. Turklāt šādā analīzē ir jāpieņem hipotētisks konkurētspējīgs piekļuves režīms, ko sekmē regulējums, neņemot vērā objektīvi neattaisnojamus kavēkļus pārejai, kurus tīkla operatori var būt mākslīgi uzpūtuši, lai nepieļautu pāreju no konkrētas platformas vai uz to.

Piedāvājuma aizstājamība

41.

Novērtējot piedāvājuma aizstājamības tvērumu, NR var ņemt vērā arī iespēju, ka konkrētā produkta tirgū pašlaik neaktīvi uzņēmumi var izlemt ienākt šajā tirgū īsā laika periodā pēc maza, taču būtiska un paliekoša relatīva cenas pieauguma. Konkrētais laika periods, kas tiks izmantots, lai novērtētu citu piegādātāju iespējamo reakciju uz relatīvu cenas pieaugumu, noteikti būs atkarīgs no katra tirgus īpašībām, un lēmums par to ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi. Ja pārejas uz attiecīgā produkta ražošanu kopējās izmaksas ir relatīvi niecīgas, produktu var ietvert produkta tirgus definējumā. NR būs jānoskaidro, vai konkrēts piegādātājs faktiski izmantotu vai pārnestu savus ražošanas pamatlīdzekļus, lai ražotu konkrētu produktu vai piedāvātu konkrētu pakalpojumu (piem., vai uz piegādātāja jaudām neattiecas saistības saskaņā ar ilgtermiņa piegādes līgumiem utt.).

42.

Ir jāņem vērā arī esošas juridiskas vai citādas regulatīvas prasības, kas var traucēt laika ziņā efektīvu ienākšanu konkrētajā tirgū un tādējādi demotivēt no piedāvājuma aizstāšanas.

Aizstājamības ķēde

43.

Konkrētā tirgus robežas var paplašināt, ņemot vērā produktus vai ģeogrāfiskās teritorijas, kas, lai gan nav tieši aizstājami, ir jāietver tirgus definīcijā aizstājamības ķēdes dēļ (38). Aizstājamības ķēde rodas, ja var pierādīt, ka, lai gan produkti A un C nav tieši aizstājami, produkts B ir gan produkta A, gan produkta C aizstājējs, tādēļ produkti A un C var būt vienā produktu tirgū, jo to cenu var ierobežot produkta B aizstājamība. Tāds pats pamatojums attiecas arī uz ģeogrāfiskā tirgus definēšanu. Ņemot vērā raksturīgo risku, kas saistīts ar konkrētā tirgus tvēruma nepamatotu paplašināšanu, aizstājamības ķēdes konstatējumi ir adekvāti jāpamato (39).

44.

Ja iepriekšējo vai pašreizējo tehnoloģiju paaudžu cenas var ierobežot nākotnes paaudžu cenas, iespējams, ka pastāv aizstājamības ķēde, kuras dēļ būtu pamats visas tehnoloģiju paaudzes sagrupēt vienā konkrētā produkta tirgū. Tā kā šādi cenas ierobežojumi parasti būtu novērojami attiecībā uz dažādām tehnoloģijas paaudzēm, tās kopumā uzskata par ietilpstošām vienā un tajā pašā tirgū.

45.

Kad lielākā daļa klientu ir pārgājuši uz labākas veiktspējas infrastruktūru, daļa lietotāju var turpināt izmantot agrāko tehnoloģiju. Šajā gadījumā NR ir jāizmanto regulatīva pieeja, kas, nenoteikdama pārāk šaurus tirgus, lieki nepaildzina ieciklēšanos vecajā tehnoloģijā.

2.3. Ģeogrāfiskā tirgus definīcija

46.

Kad ir apzināts konkrētā produkta tirgus, nākamais solis ir tā ģeogrāfiskās dimensijas noteikšana. Tikai pēc produkta vai pakalpojuma tirgus ģeogrāfiskās dimensijas noteikšanas NR var pienācīgi novērtēt konkurences nosacījumus šajā tirgū.

47.

Ģeogrāfisko tirgu robežu noteikšanas process atbilst principiem, kas aplūkoti iepriekš iedaļā par pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības novērtējumu, reaģējot uz relatīvu cenas pieaugumu.

48.

Iedibinātajā judikatūrā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi piedāvā un patērē konkrētos produktus vai pakalpojumus, kurā konkurences nosacījumi ir pietiekami viendabīgi un kuru var nošķirt no blakus esošajām teritorijām, kurās dominējošie konkurences nosacījumi ir būtiski atšķirīgi (40). Teritorijas, kurās konkurences nosacījumi ir neviendabīgi, neveido vienotu tirgu (41).

49.

Attiecībā uz to, kā izvēlēties ģeogrāfisko vienību, no kuras NR ir jāsāk novērtēšana, Komisija ir vairākkārt norādījusi (42), ka NR ir jānodrošina, lai: a) šīs vienības būtu atbilstīga lieluma, t. i., pietiekami mazas, lai nepieļautu konkurences nosacījumu būtiskas variācijas katrā vienībā, bet pietiekami lielas, lai izvairītos no resursu ziņā ietilpīgas un apgrūtinošas mikroanalīzes, kas varētu novest pie tirgus sadrumstalotības; b) šīs vienības spētu atspoguļot visu attiecīgo operatoru tīkla struktūras un c) šīm vienībām laika gaitā būtu skaidras un stabilas robežas.

50.

Ja tiek atklātas reģionālas atšķirības, kas netiek uzskatītas par pietiekamām, lai pamatotu atšķirīgus ģeogrāfiskos tirgus vai BIT konstatējumus, NR var piemērot ģeogrāfiski diferencētus pasākumus (43). Diferenciācijas stabilitāte, it īpaši tas, kādā mērā var skaidri noteikt konkurences teritorijas robežu un kādā mērā tā laika gaitā saglabā stabilitāti, ir pamataspekts ģeogrāfisko segmentu noteikšanai tirgus definīcijas līmenī un pasākumu segmentācijai.

51.

Elektronisko sakaru nozarē konkrētā tirgus ģeogrāfisko tvērumu tradicionāli nosaka pēc diviem galvenajiem kritērijiem (44):

a)	tīkla pārklājuma teritorijas (45); un

b)	tā, vai ir tiesību akti un citi regulatīvie instrumenti (46).

3. BŪTISKAS IETEKMES TIRGŪ (BIT) NOVĒRTĒŠANA

52.

Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 14. panta 2. punktu uzņēmums uzskatāms par tādu, kam ir būtiska ietekme tirgū, ja tam atsevišķi vai kopā ar citiem ir stāvoklis, kas līdzvērtīgs dominējošam, t. i., ekonomiska vara, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galapatērētājiem (47).

3.1. Individuāla BIT

53.

Individuālu BIT konstatē pēc vairākiem kritērijiem, kurus izvērtē saskaņā ar tālāk aprakstīto, ņemot vērā Direktīvas 2002/21/EK 16. pantā noteiktās prasības, kā norādīts šo vadlīniju 13. punktā.

54.

Analizējot uzņēmuma ietekmi tirgū, ir svarīgi ņemt vērā šā uzņēmuma (48) tirgus daļu, konkurentus, kā arī ierobežojumus, ko vidējā termiņā izmanto potenciālie konkurenti. Tirgus daļas var sniegt NR lietderīgu pirmo informāciju par tirgus struktūru un tirgū esošo dažādo operatoru relatīvo nozīmi. Tomēr Komisija interpretēs tirgus daļas, ņemot vērā konkrētā tirgus nosacījumus un it sevišķi tirgus dinamiku, kā arī to, kādā mērā produkti ir diferencēti (49).

55.

Saskaņā ar iedibināto judikatūru tas, ka kādam uzņēmumam kādu laiku ir ļoti liela tirgus daļa, kas pārsniedz 50 %, pats par sevi, bet ne ārkārtas apstākļos, apliecina dominējošu stāvokli (50). Pieredze vedina domāt: jo lielāka ir minētā tirgus daļa un ilgāks periods, kad uzņēmumam ir šāda tirgus daļa, jo lielāka ir iespēja, ka tā ir nozīmīga provizoriska liecība par BIT pastāvēšanu (51).

56.

Tomēr pat uzņēmums ar lielu tirgus daļu var nespēt būtiskā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem klientiem ar pietiekamu līdzsvarojošu pircēja varu (52). Turklāt tas, ka uzņēmums ar spēcīgu stāvokli tirgū pakāpeniski zaudē tirgus daļu, var arī nozīmēt, ka tirgū saasinās konkurence, bet neizslēdz BIT konstatēšanu. Tirgus daļas ievērojamas svārstības laika gaitā var liecināt par ietekmes trūkumu konkrētajā tirgū. Jaunienācēja spēja ātri palielināt savu tirgus daļu var arī atspoguļot to, ka attiecīgajā konkrētajā tirgū ir lielāka konkurence un šķēršļus ienākšanai tirgū (53) var pārvarēt pieņemamā laikposmā (54).

57.

Ja tirgus daļa ir liela (55), bet nepārsniedz 50 % slieksni, BIT novērtēšanā NR ir jāpaļaujas uz citām tirgus strukturālajām pamatīpašībām. NR ir rūpīgi strukturāli jāizvērtē konkrētā tirgus ekonomiskās īpašības pirms secinājumu izdarīšanas par to, vai pastāv BIT.

58.

Tālāk uzskaitītie neizsmeļošie kritēriji palīdz novērtēt uzņēmuma ietekmi tirgū, kas nepieciešama, lai šāds uzņēmums varētu būtiskā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem (56):

—	šķēršļi ienākšanai tirgū,

—	šķēršļi, kas kavē paplašināšanos,

—	uzņēmuma absolūtais un relatīvais lielums,

—	infrastruktūras kontrole nav viegli dublējama,

—	tehnoloģiskas un komerciālas priekšrocības vai pārākums,

—	neesoša vai vāja līdzsvarojošā pircēja vara,

—	viegla vai privileģēta piekļuve kapitāla tirgiem/finansiālajiem resursiem,

—	produktu/pakalpojumu diversifikācija (piem., produktu vai pakalpojumu komplekti),

—	apjomradīti ietaupījumi,

—	diversifikācijas radīti ietaupījumi,

—	tiešs un netiešs tīkla efekts (57);

—	vertikālā integrācija,

—	augsti attīstīts izplatīšanas un tirdzniecības tīkls,

—	ilgtermiņa un ilgtspējīgu piekļuves līgumu slēgšana,

—	iesaistīšanās līgumattiecībās ar citiem tirgus dalībniekiem, kas var novest pie tirgus piekļuves ierobežošanas (58),

—	iespējamas konkurences trūkums.

Minētie kritēriji katrs atsevišķi ne vienmēr nosaka BIT pastāvēšanu. Konstatējuma pamatā ir jābūt faktoru kombinācijai.

59.

BIT pastāvēšanas konstatēšana ir atkarīga no novērtējuma par to, cik viegla ir ienākšana tirgū. Elektronisko sakaru nozarē šķēršļi ienākšanai tirgū mēdz būt augsti tāpēc, ka pastāv tehnoloģiski šķēršļi, kā spektra trūcība, kas var ierobežot pieejamo spektra apjomu, vai tāpēc, ka ienākšanai konkrētajā tirgū ir vajadzīgi lieli ieguldījumi infrastruktūrā un jaudu plānošana ilgtermiņā, lai darbība būtu ienesīga (59).

60.

Tomēr lieli šķēršļi ienākšanai tirgū nav tik būtiski tirgos, kam raksturīgs nepārtraukts tehnoloģiju progress, it sevišķi jaunu tehnoloģiju attīstības dēļ, kas ļauj jaunienācējiem sniegt kvalitātes ziņā atšķirīgus pakalpojumus, kurus nevar pārspēt BIT operators (60). Elektronisko sakaru tirgos konkurences ierobežojumus var radīt tirgū pašlaik vēl neesošu potenciālu konkurentu inovācija.

61.

Tāpēc NR ir jāņem vērā iespēja, ka uzņēmumi, kas pašlaik nedarbojas konkrētā produkta tirgū, var vidējā termiņā izlemt ienākt tirgū. NR ir jāuzskata, ka uzņēmumi, kas cenas pieauguma gadījumā spēj izmainīt vai paplašināt savu produktu/pakalpojumu līniju un ienākt tirgū, ir potenciāli jauni tirgus dalībnieki, pat ja tie pašlaik neražo konkrēto produktu vai nepiedāvā konkrēto pakalpojumu.

62.

Ienākšanas tirgū iespējamība ir lielāka tad, ja potenciālie jaunienācēji jau darbojas kaimiņvalstu tirgos (61) vai sniedz pakalpojumus, kas ir saistīti ar konkrēto mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu vai konkurēšanu ar tiem (62). Izšķiroša nozīme ienākšanas tirgū iespējamības un ilgtspējas noteikšanā var būt spējai panākt darbību minimālo ekonomiski efektīvo apjomu (63).

63.

NR arī rūpīgi jāņem vērā apjomradīti un diversifikācijas radīti ietaupījumi, tīkla ietekme, tas, cik svarīga ir piekļuve izsīkstošiem resursiem, un neatgūstamās izmaksas, kas saistītas ar tīkla ieviešanu.

64.

NR arī jāizskata, vai vēsturiska operatora ietekmi tirgū (cenas ziņā) spēj ierobežot produkti un pakalpojumi, kuri nāk no teritorijas, kas ir ārpus konkrētā tirgus, un no pamatā esošiem mazumtirgiem, piemēram, no OTT dalībniekiem, kas darbojas, sniedzot tiešsaistes sakaru pakalpojumus. Tādējādi, pat ja NR uzskata, ka šo produktu un pakalpojumu radītie ierobežojumi mazumtirdzniecības līmenī nav pietiekami spēcīgi, lai mazumtirgū būtu efektīva konkurence, vai nav pietiekami spēcīgi, lai netieši ierobežotu vairumtirdzniecības pakalpojumus (vairumtirgus definēšanas nolūkā), iespējamie ierobežojumi tik un tā ir jāvērtē BIT novērtēšanas posmā (64). Tā kā pašlaik OTT pakalpojumu sniedzēji paši nesniedz piekļuves pakalpojumus, tie visumā nerada konkurences spiedienu piekļuves tirgos.

3.2. Kopīga BIT

65.

Kopīga dominējoša stāvokļa definīcija konkurences tiesībās ir dota Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un laika gaitā ir mainījusies. Kopīgas BIT jēdziens balstās uz tā paša pamata. Dominējošs stāvoklis var būt vairākiem uzņēmumiem, kas cits no cita ir juridiski un ekonomiski neatkarīgi, ar nosacījumu, ka ekonomiskā ziņā tie sevi atspoguļo vai rīkojas kopīgi konkrētā tirgū kā kolektīva vienība (65). Tiesa Gencor spriedumā (66) izskatīja, kā atbilstīgas tirgus īpašības varētu novest pie pušu savstarpējas atkarības, ļaujot tām paredzēt citai citas rīcību. Kā skaidri norādīts spriedumā par Airtours (67), lai konstatētu kolektīvu dominējošu stāvokli, nav obligāti jāatklāj vienošanās vai citas saiknes saskaņā ar tiesību aktiem. Šāda konstatējuma pamatā var būt citi vienojoši faktori, un tas būtu atkarīgs no ekonomikas novērtējuma un it sevišķi no tirgus struktūras novērtējuma (68).

66.

Kolektīvs dominējošais stāvoklis pastāv gadījumā, kad, ņemot vērā konkrētā tirgus faktiskās īpašības, katrs attiecīgā dominējošā oligopola dalībnieks, apzinoties kopīgās intereses, uzskata, ka ir iespējams, ekonomiski pamatoti un tādējādi tam vēlami, ilgstoši īstenot vienādu darbības virzienu dalībnieku rīcībai tirgū, lai pārdotu par cenām virs konkurētspējīgā līmeņa un nebūtu vajadzīgs vienoties vai saskaņoti rīkoties Līguma 101. panta nozīmē un nebūtu faktisku vai potenciālu konkurentu, klientu vai patērētāju, kuri spētu efektīvi reaģēt (69).

67.

Vispārējā tiesa Airtours spriedumā norādīja, ka, lai konstatētu, ka pastāv kolektīvs dominējošais stāvoklis, ir jābūt triju kumulatīvu nosacījumu kopumam (70):

—

pirmkārt, katram dominējošā oligopola dalībniekam ir jābūt spējīgam pazīt pārējo dalībnieku rīcību, lai uzraudzītu, vai tie īsteno vienādu darbības virzienu. Nepietiek ar to, ka katrs dominējošā oligopola dalībnieks apzinās, ka savstarpēji atkarīga rīcība tirgū ir ienesīga visiem dalībniekiem; katram dalībniekam ir arī jābūt iespējai uzzināt, vai pārējie operatori īsteno tādu pašu stratēģiju un vai tie to saglabā. Tādēļ ir jābūt pietiekamai tirgus pārredzamībai visiem dominējošā oligopola dalībniekiem, lai tie pietiekami precīzi un ātri zinātu, kā mainās citu dalībnieku rīcība tirgū,

—

otrkārt, ir jābūt iespējai šo neoficiālo vienošanos saglabāt ilgstoši, t. i., ir jābūt stimulam nenovirzīties no vienādā darbības virziena tirgū. Ieguvums visiem ir iespējams tikai tad, ja visi dominējošā oligopola dalībnieki saglabā paralēlo rīcību. Tādējādi šis nosacījums ir saistīts ar atdarīšanu par rīcību, kas neatbilst vienādajam darbības virzienam. Lai kolektīvs dominējošs stāvoklis būtu dzīvotspējīgs, ir jāpastāv atbilstīgiem atturošiem apstākļiem, kas nodrošinātu, ka ir ilgstošs stimuls nenovirzīties no vienādā darbības virziena, un tas nozīmē, ka katram dominējošā oligopola dalībniekam ir jāapzinās, ka izteikti konkurējoša rīcība no tā puses, kuras mērķis ir palielināt tirgus daļu, izraisītu identisku rīcību no pārējo dalībnieku puses, tādēļ tas no šīs iniciatīvas negūtu nekāda labuma,

—	treškārt, lai pierādītu dominējošu stāvokli saskaņā ar pastāvošo juridisko standartu, ir jākonstatē, ka pašreizējo un turpmāko konkurentu, kā arī klientu paredzamā reakcija neapdraudētu vienādā darbības virziena paredzamos rezultātus.

68.

Tiesa Impala II spriedumā (71) apstiprināja, ka šie kritēriji atspoguļo nosacījumus, ar kuriem ir lielāka neoficiālas vienošanās iespējamība. Tiesa ir norādījusi, ka šādas neoficiālas vienošanās iespējamība ir lielāka tad, ja konkurenti var viegli nonākt pie kopīgas izpratnes par šādas vienošanās nosacījumiem un jo īpaši par parametriem, kas kļūst par ierosinātās vienošanās koordinācijas fokusu (72). Vienlaikus Tiesa arī norādīja, ka ir jāizvairās no mehāniskas pieejas, un tas nozīmē, ka katrs šāds kritērijs ir jāpārbauda atsevišķi, neņemot vērā hipotētiskas klusas koordinēšanas vispārējo ekonomisko mehānismu (73). Tirgus īpašības ir jānovērtē, atsaucoties uz šo hipotētiskās koordinēšanas mehānismu.

69.

Šādā kontekstā, nosakot, vai diviem vai vairākiem uzņēmumiem konkrētā tirgū ir kopīga BIT, nolūkā noteikt, vai tiem ar priekšregulāciju uzliekami pienākumi, NR ir jāanalizē iespējamā attīstība nākamajā pārskata periodā (74). NR, pamatojoties uz Tiesas izklāstīto ekonomikas testu, ir jāizskata, vai, ņemot vērā visus apsvērumus, tirgus apstākļi var veicināt klusas koordinēšanas mehānismu. Kā izklāstīts Direktīvas 2002/21/EK 26. apsvērumā, divi vai vairāki uzņēmumi var ieņemt vienotu dominējošu stāvokli ne tikai tad, ja starp tiem pastāv strukturālās vai citas saiknes, bet arī tad, ja attiecīgā tirgus struktūra veicina koordinētu labumgūšanu.

70.

Perspektīvā analīzē ir jāaplūko gaidāmā vai paredzamā tirgus attīstība nākamajā pārskata periodā, lai noskaidrotu, vai klusa vienošanās ir iespējams rezultāts tirgū. Tiesas noteiktā ekonomikas testa elementu iespējamība ir jānovērtē, ņemot vērā tirgus struktūras un visas pieejamās liecības par tādu rīcību tirgū, kas sekmē hipotētiska vienošanās mehānisma attīstību un klusām saskaņota līdzsvara panākšanu. Pieņēmums par mehānismu ir jāanalizē, uzskatot, ka šāds mehānisms ir daļa no iespējamas teorijas par klusu vienošanos (75), tostarp ņemot vērā pieejamās liecības un datus, kā arī hipotētiskus apsvērumus. Kā izriet no iepriekš minētās judikatūras, ir jāizvairās no kontrolsaraksta pieejas.

71.

Līdzīgi Komisijas pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanos (76) perspektīvajā analīzē ir jāņem vērā visa pieejamā saistītā informācija par attiecīgā tirgus īpašībām, aptverot gan strukturālās pazīmes, gan tirgus dalībnieku iepriekšējo rīcību.

72.

Parasti pie kopīgas izpratnes par saskaņotu rīcību ir vieglāk nonākt tādā ekonomikas vidē, kas nav pārāk sarežģīta un ir stabilāka. Tā kā vienošanās parasti ir vienkāršāka, ja ir iesaistīts mazāks skaits dalībnieku, sevišķi svarīgi šķiet noskaidrot tirgus dalībnieku skaitu. Turklāt varētu būt vieglāk nonākt pie kopīgas izpratnes par vienošanās nosacījumiem, ja ir iespējams novērot relatīvu simetriju, it sevišķi izmaksu struktūru, tirgus daļu, jaudu līmeņu, tostarp pārklājuma, vertikālās integrācijas un komplektu dublēšanas ziņā.

73.

Cenu pārredzamību var vieglāk pieņemt mazumtirdzniecības masveida tirgiem, un produktu viendabīgums var palielināt pārredzamības pakāpi, bet pat produktu un tarifu sarežģītību mazumtirdzniecības līmenī var samazināt, nosakot vienkāršākus cenu noteikšanas nosacījumus, piemēram, apzinot nelielu skaitu konkrētu standarta produktu. Elektronisko sakaru tirgos ar gandrīz pilnīgu mobilo un fiksētu tehnoloģiju klātbūtni pieprasījuma svārstīgums parasti ir neliels un jaunus klientus var iegūt tikai no citiem tirgus dalībniekiem, paaugstinot pārredzamību saistībā ar tirgus daļām (77).

74.

Prognozējot pašreizējos datus un ticamāko turpmāko attīstību, NR ir jāpiemēro pielāgotā greenfield pieeja, kā izklāstīts 17. punktā, kuras vajadzībām no novērtējuma ir jāizslēdz jebkāda regulējuma ietekme, pamatojoties uz pastāvošu būtisku ietekmi tirgū (78).

75.

To liecību veids, kas NR būs pieejamas tirgos, kuri analīzes laikā būs regulēti tirgi, pēc būtības atšķirsies no liecībām, kas pieejamas neregulētos tirgos. Tomēr NR joprojām varētu būt iespēja sagādāt liecības par tirgus struktūru un rīcību tirgū, piemēram, gadījumos, kad spēkā esošais regulējums nav pilnībā novērsis apzinātās tirgus nepilnības. Tas nenozīmē, ka pierādījumu standartam vajadzētu būt zemākam vai ka hipotētiskajam neoficiālas vienošanās mehānismam vajadzētu būt citādam.

76.

Tādēļ, ņemot vērā 15. punktu, kad tiek novērtēts, vai pastāv kopīga BIT, lai noteiktu, vai piemērot priekšregulējumu, NR var ņemt vērā visus tirgus apstākļus, lai konstatētu, ka tirgū bez priekšregulējuma, visticamāk, izveidosies neoficiāla vienošanās, ja i) šie apstākļi atbilst NR neoficiālas vienošanās teorijas ekonomikai; un ii) pēc novērtēšanas tiek konstatēts, ka šie apstākļi ir būtiski, skaidrojot, ka tirgus veicina aprakstīto hipotētisko neoficiālo vienošanos, pamatojoties uz integrēto analīzi, saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti spriedumā par Airtours un vēlāk apstiprināti un vēl vairāk izskaidroti spriedumos par Impala.

77.

Kopīgas BIT analīzē ir jāņem vērā elektronisko sakaru nozares specifika, it īpaši tas, ka saistībā ar saiknēm, kādas parasti pastāv starp vairumtirgiem un mazumtirgiem, klusas vienošanās ekonomiskais mehānisms neskar tikai vairumtirdzniecības līmeni, bet ir jānovērtē, ņemot vērā abu līmeņu mijiedarbību. Šajā saistībā vai nu mazumtirdzniecības, vai vairumtirdzniecības līmenī var identificēt fokusus un var notikt atbildes darbības funkcionāli savienotos vairumtirgos un lejupējos mazumtirgos, kā arī saistītos mazumtirgos vai pat ārpus šiem tirgiem, ja tur pastāv un mijiedarbojas oligopolisti.

78.

Kā Tiesa norādīja Impala II spriedumā, tirgus struktūrai, kas veicina klusu vienošanos, papildus tirgus pārredzamībai var būt raksturīga arī tirgus koncentrācija un produktu viendabīgums (79). Citas īpašības, kas var novest pie tāda paša secinājuma, var izgūt no judikatūras vai iepriekšējiem regulatīviem lēmumiem. NR katrā gadījumā atsevišķi var apsvērt šādas tirgus īpašības (saraksts nav pilnīgs): tirgus daļas, pieprasījuma elastīgums, vertikālā integrācija, izmaksu un izlaides saderība, visaptverošs tīkla pārklājums, rentabilitāte un vidējie ieņēmumi uz lietotāju (ARPU), operatora relatīvā simetrija un mazumtirdzniecības darbību saistītā līdzība. Tomēr netiek piedāvāts izsmeļošs saraksts. Turklāt šo parametru nozīmīgums ir jānosaka un jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi, kā arī jāņem vērā valstī pastāvošie apstākļi. Ja NR vēlas izmantot kādus parametrus, iespaidojoties no vēlākiem konkurences prakses vai apvienošanās pārskatiem, NR tas ir jādara, ņemot vērā priekšregulējuma specifiku elektronisko sakaru nozarē (80), lai apzinātu konkrētos apstākļus, proti, vai konkrētā tirgus īpašības ir tādas, lai ikviens dominējošā oligopola dalībnieks uzskatītu, ka ir iespējams, ekonomiski pamatoti un tādējādi tam vēlami uz ilgstošu laiku pieņemt vienādu darbības virzienu tirgū (81).

Pārredzamība

79.

Pēc 72., 73. un 77. punktā dotajiem norādījumiem kopīgas BIT atklāšana jāsāk ar kopīgas politikas noteikšanu, uz kuras saskaņot turpmāko rīcību.

80.

Izskatot, vai tirgus ir pietiekami pārredzams, lai būtu iespējama klusa vienošanās, ir jānoskaidro, vai tirgus operatoriem ir spēcīgs stimuls apvienoties identificējamā koordinētā tirgus rezultātā un atturēties no paļaušanās uz konkurenci. Tā ir gadījumos, ja pret konkurenci vērstas rīcības ilgtermiņa ieguvumi pārspēj īstermiņa ieguvumus, kas izriet no konkurenciālas rīcības. Kā izklāstīts 78. punktā, klusas koordinācijas īstenošanu un uzturēšanu atvieglina dažas tirgus īpatnības, kas var konkrētu tirgu padarīt vairāk tendētu uz koordināciju.

81.

Elektronisko sakaru specifika, proti, lieli šķēršļi ienākšanai tirgū un augstas neatgūstamās izmaksas, nozīmē to, ka jaunienācējiem ir stimuls palielināt savu tirgus daļu, lai nodrošinātu izmaksu atgūšanu. Savukārt tirgus daļas simetrija ne vienmēr ir stimuls izvēlēties klusu vienošanos, ciktāl tiek gūti minimāli apjomradīti (82) ietaupījumi vai izmaksu struktūras ir salīdzināmas (83).

82.

Saistībā ar kolektīvas būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanu un neskarot 67. punktā aprakstītos kritērijus, cenu cieša saskaņošana ilgstošā periodā, it sevišķi, ja tās pārsniedz konkurētspējas līmeni, kopā ar citiem faktoriem, kas raksturīgi kolektīvam dominējošam stāvoklim, var – ja nav alternatīva pamatota skaidrojuma – būt pietiekama, lai pierādītu kolektīvu dominējošu stāvokli, pat ja nav skaidru tiešu liecību par spēcīgu tirgus pārredzamību, jo šādos apstākļos šādu pārredzamību var iedomāties (84). Šādu apstākļu analīze ir jāveic rūpīgi, un – pats galvenais – tajā ir jāizmanto pieeja, kas balstās uz analīzi par iespējamām koordinācijas stratēģijām, kādas var pastāvēt šajos apstākļos (85). It sevišķi priekšregulējuma vajadzībām elektronisko sakaru nozarē priekšnoteikums nav iepriekš pastāvošas koordinācijas konstatēšana, kā aprakstīts iepriekš, bet tā var būt nozīmīga, it sevišķi tad, ja tirgus īpašības nav būtiski mainījušās un/vai netaisās mainīties nākamajā pārskata periodā.

83.

Ja iepriekšējā rīcība var NR nodrošināt informāciju uz nākotni vērsta novērtējuma veikšanai par iespējamo tirgus dinamiku nākamajā pārskata periodā, NR ir jāapzinās, ka pat regulētos apstākļos cenas ziņā kontrolētu vairumtirdzniecības piekļuves produktu piemērošana vien var nebūt pietiekams skaidrojums novērotajam cenu saskaņojumam ilgstošā periodā mazumtirdzniecības līmenī. Šāda saskaņošana, ja nav alternatīva pamatota skaidrojuma, var liecināt par klusu vienošanos, ja pastāv citi kolektīvam dominējošam stāvoklim raksturīgie faktori. Alternatīvi racionāli skaidrojumi (papildus reglamentējošiem pienākumiem, kas paredz cenu līmeņa noteikšanu) var, piemēram, pēc būtības būt saistīti ar ekonomiku, ja cenu līmeņus var pamatot, ņemot vērā izmaksu struktūras konkurenciālā tirgū.

84.

Turklāt, lai novērtētu pārredzamības kritēriju, pastāvot priekšregulēšanas specifikai elektronisko sakaru tirgos, kur parasti ir lieli šķēršļi jaunienācēju ienākšanai tirgū, tīklu īpašnieku attiekšanās sniegt vairumtirdzniecības piekļuvi ar saprātīgiem nosacījumiem var būt potenciāls fokuss vienādam darbības virzienam, ko izvēlas oligopolisti. Tādēļ šāda tīklu operatoru atteikšanās var liecināt par vienādu darbības virzienu, ko, veicot kopīgas BIT analīzi, ņem vērā kopā ar citiem faktoriem. Uz piekļuves lieguma balstītu fokusu var novērot vai nu tādu operatoru gadījumā, uz kuriem neattiecas priekšregulējuma uzlikti piekļuves došanas pienākumi, vai paredzēt tādu operatoru gadījumā, kuriem analīzes laikā ir piemēroti šādi pienākumi, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šādi nosacījumi ietver kopīgu stimulu saglabāt ievērojami vai ārkārtīgi augstu nomas maksu (peļņu) lejupējos vai saistītos mazumtirgos, kas pēc NR domām nav proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem un saistītajiem riskiem (86), vai citus ar cenu nesaistītus kopīga darbības virziena veidus tirgū, kas veicina klusu vienošanos, kura neatbilst labi funkcionējošam mazumtirgum, kā noteikts Tiesas spriedumā Impala II (87), ko arī var izmantot par liecību, ka piekļuves liegšana ir ticams fokuss. Ir būtiski arī novērtēt, vai attiecīgajam operatoram ir pietiekams apjoms, lai pamatotu vairumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanu trešām personām.

Ilgtspēja

85.

Lai vienāds darbības virziens būtu ilgtspējīgs laika gaitā, katram oligopolistam ir jābūt stimulam neatkāpties no koordinācijas nosacījumiem. Tas izriet no tā, ka dominējoša oligopola locekļi var gūt labumu tikai tad, ja neviens nemaina paralēlo rīcību. Ticami atbildes rīcības draudi, kas tos attur no atkāpšanās, ir obligāta prasība, lai nodrošinātu koordinācijas mehānisma iespējamību laika gaitā.

86.

Runājot par nepieciešamību piemērot sankcijas, Vispārējā tiesa paskaidroja, ka principā pietiek ar efektīvu atturošu mehānismu vien, jo tad, ja oligopolisti ievēro vienādo darbības virzienu, nav nepieciešams piemērot sankcijas. Efektīvākais atturošais mehānisms ir neizmantots mehānisms (88).

87.

Šis skaidrojums ir sevišķi būtisks, piemēram, gadījumos, kad NR uzskata, ka klusas vienošanās fokusu vairumtirdzniecības līmenī veido (konstruktīva) atteikšanās sniegt vairumtirdzniecības piekļuvi (89), un kad vairumtirdzniecības darījumi parasti ir reti sastopami. Šādos gadījumos NR nav jākonstatē, ka atdarīšana nozīmētu, ka citas klusas vienošanās operators vai operatori noslēgtu citu piekļuves līgumu, bet var noteikt atšķirīgu (90) ticamu atdarīšanas mehānismu pamatā esošajos vai saistītajos mazumtirgos (piem., īslaicīgus cenu karus) (91). Apsvērumi saistībā ar pārnesamību un abonentu īpatsvaru (92) konkrētajos apstākļos varētu papildus pamatot pieņēmumu par patērētāju reaģēšanu uz cenas izmaiņām un varētu palīdzēt NR prognozēt represiju efektivitātes iespējamību mazumtirdzniecības līmenī (93).

88.

NR, analizējot katru gadījumu atsevišķi, ir jāapsver sankcijas (mehānisma) draudu ticamība un/vai to izpilde.

Ārējie faktori

89.

Neoficiālas vienošanās teorijas novērtējuma atspēkojošie faktori ietver ekonomikas apsvērumus par to, vai pašlaik tirgū esošie operatori, kas ir ārpus oligopola dalībnieku neoficiālās vienošanās, funkcionē kā robežkonkurenti vai spēj kļūt par savrupniekiem un vai klientiem ir pietiekama līdzsvarojoša pircēja vara, lai apdraudētu vienošanās mehānismu.

90.

Saistībā ar priekšregulējumu elektronisko sakaru nozarē konkurentu stāvokli tirgū un spēku var novērtēt pēc dažādiem faktoriem, kas saistīti ar potenciālu konkurentu šķēršļiem ienākšanai tirgū un ar konkurences situāciju un šķēršļiem saistībā ar esošo tirgus dalībnieku paplašināšanos. Šajā novērtējumā būtiskie parametri ietvers tirgus daļu novērtētajā tirgū, saistītos diversifikācijas radītos ietaupījumus, spēju piedāvāt visus klientu pieprasītos produktus mazumtirdzniecības līmenī, relatīvo spēku nozīmīgā darbības jomā, to, vai eksistē robežkonkurenti vai savrupnieki utt. Šajā sakarā NR būtu savā pasākumu projektā jāietver novērtējums par to, vai robežkonkurenti spēj pārspēt pret konkurenci vērsto koordinēto rezultātu (94).

91.

Kā minēts 59. punktā, elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos pastāv lieli šķēršļi ienākšanai tirgū, it īpaši ekonomiski, jo tīkla ieviešana gadījumā, kad nav vairumtirdzniecības piekļuves līguma, ir dārga un laikietilpīga; bet ir arī juridiski šķēršļi, piemēram, radiofrekvenču spektra politika var īpaši ierobežot mobilo sakaru tīkla operatoru skaitu (95). Tādēļ hipotētisks jaunienācējs, kas varētu izjaukt klusas vienošanās līdzsvaru, visticamāk, vismaz daļēji paļausies uz citu personu infrastruktūru. Ja nav reglamentējošas iejaukšanās, ilgtspējīgu komerclīgumu vai revolucionāras tehnoloģiskas inovācijas, parasti var pieņemt, ka īsā un vidējā termiņā iespēja, ka uzradīsies revolucionārs jaunienācējs, parasti ir maza.

92.

Attiecībā uz klientiem – patērētāji masveida tirgos, visticamāk, nespēs atsevišķi izmantot nekādu būtisku pircēja varu. Savukārt daži korporatīvie galalietotāji, kas iegādājas korporatīvos vai pielāgotus produktus, varētu spēt izmantot līdzsvarojošu pircēja varu, un to potenciālā reakcija konkrētajā tirgū attiecīgā gadījumā būtu jāanalizē.

93.

Šis paziņojums ir adresēts dalībvalstīm.

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariya GABRIEL

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(2) Paskaidrojuma raksts pie Tirgus analīzes un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijām saskaņā ar ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pamataktiem SWD(2018) 124.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2120 (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/920 (OV L 147, 9.6.2017., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Ieteikums 2014/710/ES par konkrētajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 295, 11.10.2014., 79. lpp.).

(8) Komisijas Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.) (1997. gada paziņojums par tirgus definīciju). Konkurences tiesību aktu piemērošanas nolūkā 1997. gada paziņojumā par tirgus definīciju ir paskaidrots, ka konkrētā tirgus jēdziens ir cieši saistīts ar mērķiem, kurus cenšas sasniegt ar attiecīgu politiku, piemērošanu pēc fakta (ex post) saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu vai priekšvērtēšanu saskaņā ar ES Apvienošanās regulu.

(9) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(10) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(11) Pamatdirektīvas 16. panta 6. punktā pašlaik ir noteikts, ka NR informē Komisiju par jaunu pasākumu projektu trijos gados pēc iepriekšējā pasākuma pieņemšanas attiecībā uz minēto tirgu.

(12) Sk. pamatdirektīvas 27. apsvērumu.

(13) Paskaidrojuma raksts, kas pievienots Komisijas Ieteikumam 2014/710/ES, SWD(2014) 298, 8. lpp.

(14) Lietas FI/2004/0082, ES/2005/0330 un NL/2015/1727. Sk. arī CZ/2012/1322.

(15) Lietas IE/2004/0121, ES/2005/0330, SI/2009/0913 un NL/2015/1727.

(16) Sk. Komisijas Ieteikuma 2014/710/ES 4. punktu un paskaidrojuma rakstu, kā arī lietu FR/2014/1670.

(17) Direktīvas 2002/21/EK 14. panta 2. punkts.

(18) Tas, ka tiek izmantots termins “konkrētais tirgus”, netieši nozīmē to produktu vai pakalpojumu aprakstu, kuri veido šo tirgu, un šā tirgus ģeogrāfiskā tvēruma novērtējumu; šajā tekstā pārmaiņus izmantoti termini “produkti” un “pakalpojumi”. Saskaņā ar 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 7. punktu konkrētā produkta tirgus ietver visus tos produktus un/vai pakalpojumus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā lietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par savā starpā nomaināmiem vai aizstājamiem.

(19) Lieta C-209/98, Entreprenørforeningens Affalds, EU:C:2000:279, 57. punkts, un lieta C-242/95, GT-Link, EU:C:1997:376, 36. punkts. Jāatzīst, ka tirgus definēšana ir nevis pašmērķis, bet procesa daļa, proti, tā novērtē, cik liela ir uzņēmuma ietekme tirgū.

(20) Apvienotās lietas C-68/94 un C-30/95, Francija un citi/Komisija, EU:C:1998:148. Sk. arī 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 12. punktu.

(21) Galvenie produktu un pakalpojumu tirgi, kuru īpašības var būt tādas, lai principā pamatotu priekšregulējošu pienākumu uzlikšanu, ir noteikti Ieteikumā 2014/710/ES, un, definējot konkrētos tirgus, NR tie ir pilnībā jāņem vērā.

(22) Kā norādīts arī 1997. gada paziņojumā par tirgus definīciju, ekonomiskā ziņā, definējot konkrēto tirgu, pieprasījuma aizstājamība visātrāk un visefektīvāk disciplinē attiecīgā produkta piegādātājus, sevišķi lēmumos par cenu noteikšanu.

(23) Sk. arī 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 24. punktu.

(24) Nav obligāti vajadzīgs stāvoklis, kad visi patērētāji pāriet uz konkurējošo produktu; pietiek ar to, ka pietiekams skaits patērētāju pāriet pietiekamā mērā un tādējādi relatīvs cenas pieaugums nav ienesīgs. Šī prasība atbilst Tiesas judikatūrā noteiktajam pietiekamas savstarpējas aizstājamības principam; sk. 27. zemsvītras piezīmi.

(25) Jēdziens “īsā laika posmā” ir atkarīgs no tirgus īpašībām un apstākļiem valstī. Lēmumā COMP/39.525, Telekomunikacja Polska, Komisija 580. punktā noteica, ka “piedāvājums ir aizstājams, ja piegādātāji spēj sākt ražot konkrētos produktus un tos laist tirgū īsā laika posmā, reaģējot uz nelielām un pastāvīgām izmaiņām relatīvajās cenās”. Saskaņā ar 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 20. punkta 4. zemsvītras piezīmi attiecīgais periods ir “tāds laika posms, kurā netiek ievērojami koriģēti pastāvošie materiālie vai nemateriālie aktīvi”.

(26) Sk. arī 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 20. punktu.

(27) Sk. COMP/39.525, Telekomunikacja Polska, 580. punkts.

(28) Sk. arī 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 20.–23. punktu, lietas IV/M.1225 – Enso/Stora (OV L 254, 29.9.1999.) 39. punktu.

(29) Sk. arī 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 24. punktu.

(30) Sk. lieta T-83/91, Tetra Pak/Komisija, EU:T:1994:246, 68. punkts. Šo testu sauc arī par SSNIP testu (angļu Small but Significant Non-transitory Increase in Prices“mazs, bet ievērojams paliekošs cenas pieaugums”). Lai gan SSNIP tests ir tikai viena no metodēm, ko izmanto, lai definētu konkrēto tirgu, un tam ir formāla ekonometriska būtība un kļūdu iespējamība (tā dēvētā “celofāna kļūda”), tas ir nozīmīgs galvenokārt tādēļ, ka to izmanto par konceptuālu instrumentu, lai novērtētu liecības par konkurenci starp dažādiem produktiem vai pakalpojumiem.

(31) Citiem vārdiem sakot, ja pieprasījuma cenas savstarpējā elastība starp diviem produktiem ir augsta, var secināt, ka patērētāji šos produktus uzskata par viegli savstarpēji aizstājamiem. Ja patērētāju izvēli ietekmē ar cenu nesaistīti apsvērumi, SSNIP tests var nebūt piemērots produktu aizstājamības novērtēšanai; sk. Lieta T-25/99, Colin Arthur Roberts un Valérie Ann Roberts/Komisija, EU:T:2001:177. Sk. arī 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 17. punktu.

(32) Šo pieņēmumu var atspēkot, ja ir pazīmes, kas noteikti liecina, ka agrāk regulētā cena nav bijusi noteikta konkurētspējīgā līmenī. Tādos apstākļos var būt piemēroti par sākumpunktu izmantot cenu, kas izriet no atjaunināta izmaksu modeļa vai salīdzinošas vērtēšanas.

(33) Paskaidrojuma raksts, kas pievienots Ieteikumam 2014/710/ES, SWD(2014) 298, 18. lpp. Lieta NL/2015/1727, C(2015) 3078. Sk. arī CZ/2017/1985.

(34) Lieta C-333/94 P, Tetra Pak/Komisija, EU:C:1996:436, 13. punkts; Lieta C-31/80, L’Oréal, EU:C:1980:289, 25. punkts; Lieta C-322/81, Michelin/Komisija, EU:C:1983:313, 37. punkts; Lieta C-62/86, AkzoChemie/Komisija, EU:C:1991:286, 51. punkts; Lieta T-504/93, Tiercé Ladbroke/Komisija, EU:T:1997:84, 81. punkts; Lieta T-65/96, Kish Glass/Komisija, EU:T:2000:93, 62. punkts; Lieta C-475/99, Ambulanz Glöckner un Landkreis Südwestpfalz, EU:C:2001:577, 33. punkts. Pietiekamas savstarpējas aizstājamības vai nomaināmības testu Tiesa pirmo reizi noteica Lietā C-6/72, Europemballage un Continental Can/Komisija, EU:C:1973:22, 32. punkts, un Lietā C-85/76, Hoffmann La-Roche/Komisija, EU:C:1979:36, 23. punkts.

(35) Lieta C-333/94 P, Tetra Pak/Komisija, EU:C:1996:436, 13. punkts; Lieta C-66/86, Ahmed Saeed, EU:C:1989:140, 39. un 40. punkts; Lieta 27/76, United Brands/Komisija, EU:C:1978:22, 22., 29. un 12. punkts; Lieta T-229/94, Deutsche Bahn/Komisija, EU:T:1997:155, 54. punkts. Spriedumā par Tetra Pak Tiesa apstiprināja, ka tas, ka pieprasījums pēc augļu sulas pakām ir neliels un stabils laika gaitā salīdzinājumā ar pieprasījumu pēc piena pakām, liecina, ka piena un citu produktu iepakojuma starpā pastāv niecīga aizstājamība, turpat, 13. un 15. punkts.

(36) Ja nav iespējams konstatēt pietiekamas aizstājamības tendences, lai pamatotu šādu uz OTT balstītu pakalpojumu iekļaušanu konkrētā produkta tirgū, NR tik un tā BIT novērtēšanas posmā ir jāapsver iespējamie konkurences ierobežojumi, ko izraisa šie pakalpojumi (sk. arī lietas CZ/2017/1985 un CZ/2012/1322 un tālāk sniegto informāciju).

(37) Lai gan NR ir konstatējuši, ka fiksētajos tīklos sniegtie mazumtirdzniecības pakalpojumi parasti ir vienā un tajā pašā mazumtirgū neatkarīgi no pamatā esošās pārraidīšanas platformas (t. i., neatkarīgi no tā, vai mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedz, izmantojot koaksiālo kabeli, optiskās šķiedras kabeli vai vara kabeli), tie atklāja, ka fiksētajos un mobilajos tīklos sniegtie mazumtirdzniecības pakalpojumi parasti ir atsevišķos tirgos.

(38) Sk. 1997. gada paziņojuma par tirgus definīciju 57. un 58. punktu. Piemēram, aizstājamības ķēde rodas, ja uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus valsts līmenī, ierobežo cenas, kuras piemēro uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus atsevišķos ģeogrāfiskajos tirgos. Tā var būt gadījumā, ja to uzņēmumu piemērotās cenas, kas nodrošina kabeļu tīklus konkrētās teritorijās, ierobežo dominējošs uzņēmums, kas darbojas valsts līmenī. Sk. arī Lieta COMP/M.1628 – TotalFina/Elf, 188. punkts.

(39) Liecībām ir jāparāda cenu nepārprotama savstarpēja atkarība ķēdes galējos posmos. Konkrētu produktu vai ģeogrāfisko teritoriju aizstājamības līmenim jābūt pietiekami augstam.

(40) United Brands, turpat, 44. punkts; Michelin, turpat, 26. punkts; Lieta C-247/86, Alsatel/Novasam, EU:C:1988:469, 15. punkts; Tiercé Ladbroke/Komisija, turpat, 102. punkts.

(41) Deutsche Bahn/Komisija, turpat, 92. punkts. Lieta T-139/98, AAMS/Komisija, EU:T:2001:27272, 39. punkts.

(42) Sk., piem., 2.5. iedaļu paskaidrojuma rakstā, kas pievienots Ieteikumam 2014/710/ES, SWD(2014) 298.

(43) Paskaidrojuma raksts, kas pievienots Ieteikumam 2014/710/ES, SWD(2014) 298, 14. lpp. Sk. arī CZ/2012/1322.

(44) Sk., piemēram, lietu IV/M.1025 – Mannesmann/Olivetti/Infostrada, 17. punkts, un lietu COMP/JV.23 – Telefónica Portugal Telecom/Médi Telecom.

(45) Praksē šī teritorija atbildīs tās teritorijas robežām, kurās operatoram ir atļauts strādāt. Lietā COMP/M.1650 – ACEA/Telefónica Komisija norādīja, ka, tā kā paziņotajam kopuzņēmumam būtu licence, kas attiektos tikai uz Romas teritoriju, ģeogrāfisko tirgu varētu definēt kā vietēju tirgu, 16. punkts.

(46) Piemēram, mobilo sakaru operatori var sniegt mobilo sakaru pakalpojumus tikai tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, attiecībā uz kurām viņiem ir izsniegtas atļaujas radiofrekvenču spektra izmantošanai, tādējādi papildinot konkrēto tirgu ģeogrāfisko dimensiju; sk. lietu IV/M.1439 – Telia/Telenor, 124. punkts, lietu IV/M.1430 – Vodafone/Airtouch, 13.–17. punkts, lietu COMP/JV.17 – Mannesmann/Bell Atlantic/Omnitel, 15. punkts.

(47) Šī definīcija atbilst definīcijai, ko judikatūrā attiecina uz dominējošu stāvokli Līguma 102. panta izpratnē. Sk. United Brands, turpat, 65. punkts; Hoffmann-La Roche/Komisija, turpat, 38. punkts.

(48) Vērtības, apjoma, savienojuma līniju un abonentu skaita ziņā atkarā no attiecīgā tirgus.

(49) Sk. Komisijas paziņojuma “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai” 13. punktu.

(50) AKZO Chemie/Komisija, turpat, 60. punkts; Lieta T-228/97, Irish Sugar/Komisija, EU:T:1999:246, 70. punkts; Hoffmann-La Roche/Komisija, turpat, 41. punkts; AAMS un citi/Komisija, 51. punkts. Tomēr liela tirgus daļa var būt precīzs rādītājs tikai tad, ja pieņem, ka konkurenti nespēj pietiekami paplašināt savu izlaidi, lai nodrošinātu pieprasījuma pāreju, kas izriet no konkurenta cenas pieauguma. Irish Sugar/Komisija, turpat, 97.–104. punkts.

(51) Sk. 15. punktu Komisijas paziņojumā “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai”.

(52) Sk. 18. punktu Komisijas paziņojumā “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai”.

(53) Šķēršļi ienākšanai tirgū šajā nozarē var būt strukturāli, juridiski vai reglamentējoši. Strukturālie šķēršļi ienākšanai tirgū ir sākotnējās izmaksas vai pieprasījuma nosacījumi, kas rada asimetriskus nosacījumus uzņēmumiem, kuri nozarē darbojas ilgi, un jaunienācējiem un tādējādi jaunienācējiem traucē vai neļauj ienākt tirgū. Juridiskie vai regulatīvie šķēršļi nav saistīti ar ekonomikas nosacījumiem, bet izriet no likumdošanas, administratīvajiem vai citiem pasākumiem, kam ir tieša ietekme uz ienākšanas nosacījumiem un/vai operatoru pozicionēšanu konkrētajā tirgū. Sk. Komisijas Ieteikumu 2014/710/ES.

(54) Lieta COMP/M.5532 – Carphone Warehouse/TiscaliUK.

(55) Komisijas pieredze rāda, ka dominējošais stāvoklis maz ticams, ja uzņēmuma tirgus daļa konkrētajā tirgū ir mazāka par 40 %. Taču var būt specifiski gadījumi zem minētā sliekšņa, kad konkurenti nespēj efektīvi ierobežot dominējošā uzņēmuma uzvedību. Sk. United Brands, turpat, un lietu COMP/M.1741 – MCI WorldCom/Sprint.

(56) Lietas NL/2017/1958-59 un NL/2017/1960. Sk. lietu PT/2017/2023.

(57) Tiešs tīkla efekts ir tad, kad preces vai pakalpojuma vērtība patērētājam izriet no tā, ka šādu preci/pakalpojumu arvien vairāk lieto citi. Netiešs tīkla efekts rodas, kad tāda paaugstinātā vērtība izriet no papildinošas preces vai pakalpojuma plašākas lietošanas.

(58) It sevišķi viesabonēšanas līgumiem, tīkla koplietošanas līgumiem, kā arī kopīgu ieguldījumu līgumiem, kas nav pieejami trešām personām un kas cita starpā varētu izslēgt neatkarīgu tirdzniecības partneri, ar kuru var sadarboties mazāks operators. Sk. Lietu COMP/M.7612 – Hutchinson 3G UK/Telefónica UK.

(59) Hoffmann-La Roche/Komisija, turpat, 48. punkts. Svarīgākie ienākšanas šķēršļu veidi ir apjomradīti ietaupījumi un neatgūstamas izmaksas. Šie šķēršļi elektronisko sakaru nozarē ir sevišķi būtiski, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgi prāvi ieguldījumi, lai izveidotu, piemēram, elektronisko sakaru tīklu nolūkā sniegt piekļuves pakalpojumus, un, visdrīzāk, neko daudz no šīm izmaksām nevarētu atgūt, ja jaunienācējs nolemtu no tirgus iziet.

(60) Lieta COMP/M.5532 Carphone Warehouse/Tiscali UK, lieta COMP/M.7018 Telefónica Deutschland/E-Plus un lieta COMP/M.7612 Hutchinson 3G UK/Telefónica UK.

(61) Lieta COMP/M.1564 – Astrolink JV.

(62) Lieta COMP/M.1564 – Astrolink JV.

(63) Lieta COMP/M.1741 – MCI WorldCom/Sprint.

(64) Lieta FR/2014/1670.

(65) Lieta C-395/96 P, Compagnie Maritime Belge, EU:C:2000:132, 35. un 36. punkts.

(66) Lieta T-102/96, Gencor Ltd/Komisija, EU:T:1999:65, 163. punkts.

(67) Lieta T-342/99, Airtours plc/Komisija, EU:T:2002:146.

(68) Compagnie Maritime Belge, 45. punkts.

(69) Lieta T-342/99, Airtours plc/Komisija, EU:T:2002:146, 61. punkts; Lieta C-413/06, Impala II, EU:T:2008:392, 122. punkts.

(70) Turpat, 62. punkts.

(71) Impala II, 123. punkts.

(72) Ko uzskata par klusu sapratni par kopīgu dominējošu uzņēmumu vienošanās nosacījumiem, proti, tas ir risinājums, kuru parasti izvēlēsies operatori, kas ievēro klusu vienošanos konkrētajos tirgus apstākļos, un kuram ir vajadzīga tirgus pārredzamība. Sk. sprieduma Impala II 123. punktu.

(73) Turpat, 125. punkts.

(74) Turpat, 123. punkts.

(75) Turpat, 130. punkts.

(76) Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (OV C 31, 5.2.2004., 5. lpp.).

(77) Apvienošanās kontekstā šie apsvērumi tika padziļināti aplūkoti saistībā ar elektronisko sakaru tirgu, piemēram, lietā COMP M.7758 – HUTCHISON 3G ITALY / WIND / JV.

(78) Sk. lietu SI/2009/0913, kurā Komisija skaidroja, ka šī pieeja ir patiešām piemērota, lai novērtētu, cik lielā mērā tirgus veicina neoficiālu vienošanos, pastāvot spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz individuālu BIT, un norādīja, ka “šeit nozīme ir situācijai, kāda pastāvētu bez reglamentējošiem pienākumiem, kas Mobitel ir piemēroti šajā konkrētajā tirgū (pielāgotā greenfield pieeja)”.

(79) Impala II, 121. punkts.

(80) Lai veiktu novērtēšanu priekšregulējuma vajadzībām, ir nepieciešams īpašs analīzes satvars attiecībā uz konkrētiem aspektiem, piemēram, iepriekš minētā nepieciešamība neņemt vērā pašlaik piemēroto regulējumu, nepieciešamība ņemt vērā regulējuma konkrēto termiņu vai tas, ka nav konkrētas bināras hipotēzes, kāda ir apvienošanos analīzē.

(81) Airtours plc/Komisija, turpat, 61. punkts; lieta C-413/06, Impala II, EU:C:2008:392, 122. punkts.

(82) Tas jānovērtē valstī pastāvošajos apstākļos un konkrētajā tirgū, ņemot vērā nepieciešamību sekmēt efektīvu ienākšanu tirgū. Sk., piem., pielikumu Komisijas 2009. gada 7. maija Ieteikumam 2009/396/EK par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos Eiropas Savienībā (OV L 124, 67. lpp.).

(83) Lieta ES/2005/0330.

(84) Lieta T-464/04, Impala I, EU:T:2006:216, 252. punkts.

(85) Impala II, 129. punkts.

(86) Lieta ES/2005/0330.

(87) Impala II, 121. punkts. Sk. arī šo paskaidrojuma rakstu, sadaļu “Tirgus nepilnības mazumtirdzniecības līmenī”.

(88) Impala I, 466. punkts.

(89) Piekļuve, kas piekļuves pieprasītājam ļautu efektīvi konkurēt mazumtirdzniecības līmenī.

(90) Lai gan Airtours testa otrais kritērijs prasa “identisku rīcību no citiem”, tā ir jāsaprot kā dominējošā oligopola viena locekļa ļoti konkurējoša darbība par atbildi uz dominējošā oligopola otra locekļa ļoti konkurējošu darbību, kas tomēr var būt citādā formā, sk. Airtours, turpat, 62. punkts.

(91) Tas ir svarīgi, jo sankcijai pret oligopolu 1 par piekļuves piešķiršanu konkurentam, oligopolam 2 piešķirot piekļuvi citiem konkurentiem, varētu būt ilgtermiņa ietekme uz tirgu, kas vēl vairāk apdraudētu atbildes pasākuma īstenotāja peļņu, tādēļ tas nav oportūnistiskas rīcības ticams atturošs pasākums. Sk. arī Lietu ES/2005/0330.

(92) Numura pārnesamība ir galalietotāju iespēja saglabāt numuru no valsts tālruņa numuru plāna neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums sniedz pakalpojumu, un abonentu īpatsvars ir to pakalpojuma abonentu procents, kuri konkrētā periodā ir izbeiguši savu pakalpojuma abonentu.

(93) Lieta ES/2005/0330.

(94) Lieta IE/2004/0121.

(95) Sk. 52. zemsvītras piezīmi un paskaidrojuma rakstu, kas pievienots Ieteikumam 2014/710/ES, SWD(2014) 298, 4. lpp.

7.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 159/22

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar 53. panta 2. punkta otro daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2018/C 159/06)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

MAZNOZĪMĪGA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2) 53. panta 2. punkta otro daļu

“CORDERO DE NAVARRA” jeb “NAFARROAKO ARKUMEA”

ES Nr.: PGI-ES-0212-AM01 – 8.9.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X ) GTĪ ( )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Nosaukums:

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida Cordero de Navarra o Nafarroako Arkumea (“Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” valde)

Adrese:

Avenida Serapio Huici, 22

Edificio Peritos

31610 Villava

NAVARRA

ESPAÑA

Tālr.

+34 948013040

Fakss

+34 948013041

E-pasta adrese:

info@intiasa.es

Pieteikuma iesniedzēja grupa pārstāv “Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” ražotāju kolektīvās intereses. Tai ir likumīgas intereses attiecībā uz šo pieteikumu par produkta specifikācijas grozīšanu, un šī pati grupa sākotnēji iesniedza pieteikumu “Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” AĢIN statusa saņemšanai.

AĢIN “Cordero de Navarra” valde ir to ražotāju apvienība, kuri ražo “Cordero de Navarra”. Viens no valdes mērķiem ir paaugstināt produkta vērtību un uzlabot AĢIN shēmas darbību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 45. pantā.

Saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem valdei ir uzticēts veicināt “Cordero de Navarra” kvalitāti, kā arī pārraudzīt un aizsargāt produkta reputāciju. Šie aspekti ir atspoguļoti valdes reglamentā, kas ietilpst Noteikumos, ar kuriem regulē aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” un tās valdi un kurus pieņēma ar Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 2002. gada 23. maija Rīkojumu APA/1413/2002.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☐	Saikne
—	☐	Marķējums
—	☒	Cits [pārbaudes iestāde un saistošie valsts tiesību akti]

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ publicētais vienotais dokuments nav jāgroza.
—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ publicētais vienotais dokuments ir jāgroza.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.
—	☐	Ar reģistrētu GTĪ apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta ceturto daļu.

Ar šajā priekšlikumā aprakstīto maznozīmīgo grozījumu labo kļūdas un atjaunina konkrētas atsauces uz apstākļiem, kas mainījušies kopš produkta specifikācijas sākotnējā apstiprinājuma. Izmaiņas ir izdarītas šādās specifikācijas sadaļās:

— B. Produkta apraksts – ir atjauninātas atsauces uz liemeņu klasifikāciju, lai atspoguļotu pašlaik spēkā esošos tiesību aktus; šis atjauninājums neietver nekādas izmaiņas sertificētā produkta aprakstā.

— D. Izcelsmes apliecinājums – ir svītrota atsauce uz likvidētu pārbaudes iestādi; atsauce uz pārbaudes iestādi ir dota G sadaļā.

— E. Ražošanas metode – ir novērsta kļūda noteikumos par gaļas jēru nobarošanai izmantotās barības sastāvu, un atsauce uz Spānijas valsts standartu 45011 ir atjaunināta, iekļaujot atsauci uz ISO/IEC 17065.

— G. Pārbaudes iestāde – atsauce uz pārbaudes iestādi ir pielāgota, atspoguļojot tās nosaukuma maiņu.

— I. Saistošie valsts tiesību akti – šī sadaļa ir atjaunota, lai atspoguļotu pašlaik Spānijā spēkā esošos tiesību aktus.

— Citi– titullapā ir svītrota atsauce uz atcelto Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92.

Ņemot vērā iepriekš minēto un balstoties uz šajā pieteikumā izklāstīto pamatojumu, uzskatām, ka šajā maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikumā aprakstītie grozījumi AĢIN “Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” produkta specifikācijā ir uzskatāmi ar maznozīmīgiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu šādu iemeslu dēļ:

—	B sadaļā (Produkta apraksts) veiktais grozījums neietekmē produkta būtiskās īpašības. Tiek atjaunināts tikai teksts, kas attiecas uz pašlaik spēkā esošajiem ES tiesību aktiem,

—	saikne, kas minēta produkta specifikācijas F sadaļā, netiek mainīta,

—	netiek mainīts ne produkta nosaukums, ne kāda tā daļa,

—	izmaiņas neskar C sadaļā (Ģeogrāfiskais apgabals) definēto ģeogrāfisko apgabalu,

—	ierobežojumi attiecībā uz produkta vai tā izejmateriālu tirdzniecību netiek palielināti.

5. Grozījums vai grozījumi

1. grozījums. Apraksts un iemesli

B sadaļa. Produkta apraksts

Īstenojot ES tiesību aktus, produkta specifikācijā minētie Spānijas tiesību akti par aitu liemeņu kvalitāti (1975. gada 18. septembra Rīkojums, kas grozīts ar 1987. gada 24. septembra Rīkojumu) tika skaidri atcelti ar Ministrijas 2010. gada 20. augusta Rīkojumu ARM/2279/2010. Tāpēc ir svītrotas atsauces uz iepriekšējiem tiesību aktiem.

Teksts ir atjaunināts, lai atsauktos uz ES skalu tādu jēru liemeņu klasifikācijai, kuru svars ir mazāks par 13 kilogramiem, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas ir spēkā no 2017. gada 20. aprīļa. Šī pārskatītā redakcija nekādā ziņā nemaina produkta īpašību aprakstu, jo jēru liemeņu klasifikācijai arī turpmāk izmantos iepriekšējo modeli, kas aprakstīts produkta specifikācijā.

Pašreizējais teksts

B. Produkta apraksts

a) Piena jēri

Extra un Primera kategorijas piena jēri atbilstīgi aitu liemeņu kvalitātes standartam (1975. gada 18. septembra Rīkojums, kas grozīts ar 1987. gada 24. septembra Rīkojumu). Gaļas jēru liemeņu klasifikācijai piemērojamās Kopienas skalas “A” vai “B” kategorijas “augstākā” kvalitāte (Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/92 un Komisijas Regula (EEK) Nr. 461/93) ir piemērojama arī liemeņiem, kuru izcelsme ir dzīvi Navarras un Lačas šķirnes jēri.

Lačas vai Navarras šķirnes jebkura dzimuma jērs, kas zīdīts ar aitas pienu līdz kaušanas brīdim, tā liemeņa svars (ar galvu un iekšējiem orgāniem) ir 5–8 kg (Lačas šķirnei) un 6–8 kg (Navarras šķirnei), tā vecums nepārsniedz 45 dienas.

Tauku slānis: mazs vai vidējs (2. vai 3. pakāpe atbilstīgi Kopienas skalai, ko piemēro gaļas jēru liemeņu klasifikācijai, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2137/92 un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 461/93).

Gaļas krāsa: no pērļaini baltas līdz gaiši rozā.

Gaļa ir maiga un ļoti sulīga, gluda un ar raksturīgu garšu.

b) Gaļas jēri

Extra un Primera kategorijas gaļas jēri atbilstīgi aitu liemeņu kvalitātes standartam (1975. gada 18. septembra Rīkojums, kas grozīts ar 1987. gada 24. septembra Rīkojumu). Gaļas jēru liemeņu klasifikācijai piemērojamās Kopienas skalas “B” vai “C” kategorijas “augstākā” kvalitāte (Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/92 un Komisijas Regula (EEK) Nr. 461/93) ir piemērojama arī liemeņiem, kuru izcelsme ir dzīvi Navarras šķirnes jēri.

Navarras šķirnes jebkura dzimuma jērs, kas zīdīts ar aitas pienu vismaz 45 dienas pēc dzimšanas. Nobarošanas laikā jērus baro ar gaišajiem graudaugu salmiem, koncentrātiem uz graudaugu bāzes, pākšaugiem, vitamīniem un minerāliem. Jēri, kas nav atšķirti 45 dienu vecumā, nobarošanas laikā papildus minētajam saņem mātes pienu. Gaļas jēru liemeņa svars (bez galvas un iekšējiem orgāniem) ir 9–12 kg, to vecums nepārsniedz 110 dienas.

Gaļa ir gaiši rozā krāsā.

Gaļa ir nedaudz cauraugusi ar starpmuskuļu tauku uzkrājumiem, maiga un ļoti sulīga, gluda, ar raksturīgu garšu.

Grozītais teksts

a) Piena jēri

Liemeņi, kuriem piemēro “A” vai “B” kategorijas “augstāko” kvalitāti atbilstīgi “Klasifikācijas skalai jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg” (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1182), un kuru izcelsme ir dzīvi Navarras un Lačas šķirnes jēri.

Tauku slānis: mazs vai vidējs (2. vai 3. klase atbilstīgi “Klasifikācijas skalai jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg”, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/1182).

Gaļa ir gaiši rozā krāsā.

Gaļa ir maiga un ļoti sulīga, gluda un ar raksturīgu garšu.

b) Gaļas jēri

Liemeņi, kuriem piemēro “B” vai “C” kategorijas “augstāko” kvalitāti atbilstīgi “Klasifikācijas skalai jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg” (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1182), un kuru izcelsme ir dzīvi Navarras šķirnes jēri.

Gaļa ir gaiši rozā krāsā.

Gaļa ir nedaudz cauraugusi ar starpmuskuļu tauku uzkrājumiem, maiga un ļoti sulīga, gluda, ar raksturīgu garšu.

2. grozījums. Apraksts un iemesli

D sadaļa. Apliecinājums par produkta izcelsmi norādītajā teritorijā

Ierosinām šīs sadaļas pirmajā daļā svītrot atsauci uz pārbaudes iestādi (kura vairs nepastāv). Tas nozīmē, ka vienīgā atsauce uz pārbaudes iestādi ir dota G sadaļā (Pārbaudes iestāde), tādējādi novēršot dublēšanos.

Pašreizējais teksts

D. Apliecinājums par produkta izcelsmi norādītajā teritorijā

Šīs aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārbaudes iestāde ir The Instituto de Calidad Agroalimentaria de Navarra (ICAN).

Tās uzdevums ir pārvaldīt produkta sertifikācijas sistēmu un tāpēc veikt inspekcijas, lai pārbaudītu divus aspektus: pirmkārt, to, ka produktu ražo un pārstrādā vai sagatavo noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, un, otrkārt, ka produkta īpašības atbilst produkta specifikācijā sniegtajam aprakstam.

Grozītais teksts

Šīs AĢIN pārbaudes iestādes uzdevums ir pārvaldīt produkta sertifikācijas sistēmu un tāpēc veikt inspekcijas, lai pārbaudītu divus aspektus: pirmkārt, to, ka produktu ražo un pārstrādā vai sagatavo noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, un, otrkārt, ka produkta īpašības atbilst produkta specifikācijā sniegtajam aprakstam.

3. grozījums. Apraksts un iemesli

E sadaļa. Ražošanas metode

b) Augšanas un nobarošanas posms

Šīs apakšsadaļas otrā daļa ir mainīta, lai tā būtu vieglāk saprotama. Kļūdas dēļ, kas tagad ir labota, sākotnējā tekstā nebija atļauts izmantot likumīgi atļautus augu izcelsmes produktus, kuri nav graudaugu un pākšaugu izcelsmes produkti.

Šai AĢIN produkta specifikācija tika izstrādāta laikā no 2002. gada līdz 2006. gadam, kad par blakusproduktu lietošanu barībā diskutēja pārrunās govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) krīzes dēļ. Tāpēc ES ieviesa virkni profilakses pasākumu, tostarp noteica aizliegumu barot atgremotājus ar gaļas miltiem, asins miltiem vai želatīnu (papildus citām vielām).

Tā kā produkta specifikācija tika izstrādāta minētajā laikā un bija paredzēts aizliegt dzīvnieku blakusproduktus, piesardzības dēļ mēs pieļāvām iepriekš minēto kļūdu.

Kopš tā laika jautājums par barību ir izstrādāts, regulēts un īstenots ES tiesību aktos. Tagad pastāv noteikumi par barību cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības nolūkos, tostarp ir izstrādāts atļauto un aizliegto izejmateriālu saraksts, atzīti apstrādes paņēmieni un lietošanas nosacījumi, kā arī ir noteikti nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamie līmeņi.

Komisijas 2013. gada 16. janvāra Regulas (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru, Vispārīgo noteikumu 11. punktā ir teikts, ka “lai atspoguļotu situāciju tirgū un valodu, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji praksē lieto …, vārda “blakusprodukts” vietā ir lietots vārds “produkts””. Tāpēc vairs nav nepieciešams produkta specifikācijā turpināt lietot vārdu “blakusprodukts”.

Tā kā jautājums par vitamīnu un minerālvielu lietošanu barībā, ko lieto nobarošanas laikā, ir skatīts tās sadaļas sākumā, kuru mēs piedāvājam grozīt, šīs izmaiņas, ar ko norāda, ka dzīvnieku izcelsmes produktu (barības sastāvdaļu reģistra 9. un 10. kategorija) izmantošana barībā ir aizliegta, atbilst izstrādātās specifikācijas jēgai.

Atgremotāju barībā parasti izmanto augu izcelsmes izejvielas, tostarp tās, kas iekļautas 2. kategorijā (Eļļas augu sēklas, eļļas augu augļi un no tiem iegūti produkti), 4. kategorijā (Bumbuļaugi, sakņaugi un no tiem iegūti produkti) un 5. kategorijā (Citas sēklas un augļi un no tiem iegūti produkti). Jēru nobarošanai izmantotajā barībā tās jāiekļauj gan no uztura viedokļa, gan tāpēc, lai nodrošinātu galaprodukta kvalitāti.

Lai audzētu veselīgus jērus un ražotu augstas kvalitātes gaļu, ar dzīvnieku barību ir jānodrošina līdzsvarota visu dzīvniekiem nepieciešamo uzturvielu deva, novēršot jebkāda veida uzturvielu savienojumu pārpalikumu vai iztrūkumu.

Eļļas augu sēklu olbaltumvielas – piemēram, saulespuķu milti, rapšu sēklu milti – ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pietiekamu olbaltumvielu sastāvu barībā, ko izmanto jēru nobarošanai.

Tikai ar graudaugiem un pākšaugiem vien nevar nodrošināt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu. Pat liels pākšaugu daudzums, ko papildina ar proteīnaugiem, piemēram, cūku pupām, ne vienmēr nodrošina nepieciešamo olbaltumvielu līmeni. Turklāt šādi nodrošinātie proteīni ļoti ātri degradējas un to aminoskābju profils nav īpaši piemērots.

Ja barībā ir daudz ātri degradējamu proteīnu, asinīs var strauji palielināties amonjaka līmenis, tāpēc jēriem dažkārt attīstītās aknu disfunkcija.

Tāpēc nobarošanas posmā uztura pamatā ir jābūt augu izcelsmes produktiem ar līdzsvarotu uzturvielu sastāvu, ievērojot gan rekomendācijas, gan ierobežojumus, kas noteikti barības formulās, kuras norādītas barības tabulās, ko periodiski publicē tādas autoritatīvas iestādes kā, piemēram:

—	Valsts pētniecības padome (NRC), Lauksaimniecības un dabas resursu valde (Board on Agriculture and Natural Resources, ASV),

—	Institut National de la Recherche Agronomique (INRA) (Francija),

—	Fundación Española para el Desarrollo de la Nutrición Animal (FEDNA) (Spānija).

Lai garantētu, ka tiek izmantota droša un mērķim atbilstoša barība, FEDNA sagatavotajā barības sastāvdaļu tabulā ir iekļauts katra tāda produkta apraksts, kuru izmanto barības sagatavošanā, un ir sniegti lietošanas ieteikumi, norādīta uzturvērtība, kā arī attiecīgā gadījumā maksimāli pieļaujamais līmenis katrai šķirnei atsevišķi. Piemēram, ieraksts par dažādiem eļļas augiem ir šāds:

—	saulespuķu milti, 36 % kopproteīna,

—	linsēklu milti,

—	kokvilnas sēklu milti, 38 % kopproteīna.

Vairākās publikācijās ir apstiprināts tādu izejvielu lietojums, kas nav graudaugi un pākšaugi, lai tādējādi nobarošanas posmā nodrošinātu nepieciešamās uzturvielas, vienlaikus saglabājot attiecīgo liemeņu kvalitāti, proti:

—

O. Urrutia, J. A. Mendizabal, K. Insausti, B. Soret, A. Purroy, A. Arana, “Effect of linseed dietary supplementation on adipose tissue development, fatty acid composition, and lipogenic gene expression in lambs” (“Papildu uztura bagātinātāju uz linsēklu bāzes ietekme uz jēru tauku kārtas joslas veidošanos, taukskābju sastāvu un lipogēnu izpausmi”), Livestock Science, 178. sējums, 2015, 345.–356. lpp.

—

O. Urrutia, B. Soret, K. Insausti, J. A. Mendizabal, A. Purroy, A. Arana, “The effects of linseed or chia seed dietary supplementation on adipose tissue development, fatty acid composition, and lipogenic gene expression in lamb” (“Papildu uztura bagātinātāju uz linsēklu vai čia sēklu bāzes ietekme uz jēru tauku kārtas joslas veidošanos, taukskābju sastāvu un lipogēnu izpausmi”), Small Ruminant Research, 123. sējums, 2015, 204.–211. lpp.

—

Juan Ignacio Gutiérrez Cabanillas, “Efecto de la adición de subproductos derivados del tomate y otras fuentes de antioxidantes durante el cebo de corderos de raza merina sobre la calidad de la canal y de la carne fresca y envasada en atmósferas protectoras” (“No tomātiem un citiem antioksidantu avotiem iegūtu blakusproduktu pievienošana Merino jēru nobarošanas posmā: ietekme uz liemeņu un svaigas gaļas kvalitāti aizsargatmosfēras iepakojumā”), Estremaduras Universitāte, 2015.

Visbeidzot, atsauci uz Spānijas valsts standartu 45011, kas dota “veselības un labturības” apakšsadaļas pēdējā punktā, aizstāj ar atsauci uz tagad piemērojamo standartu, proti, ISO/IEC 17065:2012.

Pašreizējais teksts

b) Augšanas un nobarošanas posms

Šis posms attiecas tikai uz gaļas jēriem (ternascos). Tas sākas ar jēra atšķiršanu no mātes (nav obligāti) aptuveni 45 dienu vecumā un beidzas ar jēra nokaušanu.

Šajā posmā jēru baro ar gaišajiem graudaugu salmiem, koncentrātiem uz graudaugu bāzes, pākšaugiem, vitamīniem un minerāliem. Ja jērs nav atšķirts, tas papildus iepriekš minētajam saņem mātes pienu. Koncentrētā barība nedrīkst saturēt urīnvielu vai jebkādus blakusproduktus, kas nav iegūti no graudaugiem vai pākšaugiem.

Jebkurā gadījumā ir stingri aizliegts izmantot vielas, kas var ietekmēt jēru dabisko augšanas tempu un attīstību.

Grozītais teksts

b) Augšanas un nobarošanas posms

Šis posms attiecas tikai uz gaļas jēriem (ternascos). Tas sākas ar jēra atšķiršanu no mātes (nav obligāti) aptuveni 45 dienu vecumā un beidzas ar jēra nokaušanu.

Šajā posmā jēru baro ar gaišajiem graudaugu salmiem, koncentrātiem galvenokārt uz graudaugu bāzes, pākšaugiem, vitamīniem un minerāliem. Ja jērs nav atšķirts, tas papildus iepriekš minētajam saņem mātes pienu. Koncentrētā barība nedrīkst saturēt urīnvielu vai jebkādus dzīvnieku izcelsmes produktus.

Jebkurā gadījumā ir stingri aizliegts izmantot vielas, kas var ietekmēt jēru dabisko augšanas tempu un attīstību.

Pašreizējais teksts

Ja valde uzskata to par nepieciešamu, tā var sagatavot dokumentus, kuros nosaka priekšnoteikumus, kas jāizpilda, lai nodrošinātu, ka dzīvniekus saimniecībās aprūpē pareizi, vienmēr ievērojot standartā 45011 izklāstītās prasības.

Grozītais teksts

4. grozījums. Apraksts un iemesli

G sadaļa. Pārbaudes iestāde

Atsauce uz pārbaudes iestādi ir jāatjaunina, lai norādītu tās jauno nosaukumu. 2011. gada 1. oktobrī valsts uzņēmumi Riegos del Canal de Navarra, S.A.U., Riegos de Navarra, S.A.U., Instituto de Calidad Agroalimentaria de Navarra, S.A.U. (ICAN), Instituto Técnico y de Gestión Ganadera, S.A.U. un Instituto Técnico y de Gestión Agrícola, S.A.U. tika apvienoti, izveidojot vienu struktūru, Instituto Navarro de Tecnologías e Infraestructuras Agroalimentarias, S.A. (INTIA).

Šī apvienošanās nekādā veidā nemaina attiecības ar akreditācijas aģentūru, kompetentajām iestādēm un sertificētajiem tirgus dalībniekiem, jo:

—	ar ICAN parakstītās vienošanās un līgumi paliek spēkā un INTIA, S.A. ir pārņēmusi visas iepriekš minēto vienību tiesības un pienākumus,

—	ICAN sertifikācijas nodaļas izsniegtie sertifikāti joprojām ir derīgi,

—	visa ICAN sertifikācijas nodaļa ir pārcelta uz jaunās struktūras lauksaimniecības un pārtikas departamentu, saglabājot iepriekšējo struktūru, kā arī tās darbinieku pienākumus un uzdevumus,

—	akreditācija 52/C-PR-120, kuru sākotnēji piešķīra ICAN, lai saskaņā ar ISO/IEC 17065 (cita starpā) sertificētu AĢIN “Cordero de Navarra”, joprojām ir spēkā, bet tagad akreditētā struktūra ir INTIA.

Pašreizējais teksts

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” pārbaudes iestāde ir The Instituto de Calidad Agroalimentaria de Navarra (ICAN).

Pārbaudes iestādes nosaukums un kontaktinformācija:

Nosaukums:

The Instituto de Calidad Agroalimentaria de Navarra (ICAN)

Adrese:

Avenida Serapio Huici, 22

Edificio Peritos

31610 Villava

NAVARRA

ESPAÑA

Tālr.

+34 948013045

Fakss

+34 948071549

Grozītais teksts

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea” pārbaudes iestāde ir Instituto Navarro de Tecnologías e Infraestructuras Agroalimentarias, S.A. (INTIA).

Tagadējās pārbaudes iestādes nosaukums un kontaktinformācija:

Nosaukums:

Instituto Navarro de Tecnologías e Infraestructuras Agroalimentarias, S.A. (INTIA)

Adrese:

Avenida Serapio Huici, 22

Edificio Peritos

31610 Villava

NAVARRA

ESPAÑA

Tālr.

+34 948013045

Fakss

+34 948071549

5. grozījums. Apraksts un iemesli

I sadaļa. Saistošie valsts tiesību akti

Saistošo valsts tiesību aktu saraksts ir atjaunināts, norādot tagad spēkā esošos tiesību aktus.

Pašreizējais teksts

Likums par vīnkopību, vīnu un alkoholiskajiem dzērieniem (Likums Nr. 25/1970, 1970. gada 2. decembris).

Likuma Nr. 25/1970 Īstenošanas noteikumi (Dekrēts Nr. 835/1972, 1972. gada 23. marts).

1994. gada 25. janvāra Lēmums, kurā izklāstīta saikne starp Spānijas likumiem un Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskajām norādēm lauksaimniecības produktiem un pārtikas vielām.

Karaļa 1999. gada 22. oktobra Dekrēts Nr. 1643/99, ar ko nosaka pieteikumu iesniegšanas procedūru ierakstīšanai Kopienas aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Grozītais teksts

Karaļa 2011. gada 3. oktobra Dekrēts Nr. 1335/2011, ar ko nosaka kārtību, kādā iesniedzami pieteikumi, lai veiktu aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, un kārtību, kādā izskata iebildumus pret šādiem pieteikumiem.

Karaļa 2014. gada 7. marta Dekrēts Nr. 149/2014, ar kuru groza karaļa 2011. gada 3. oktobra Dekrētu Nr. 1335/2011, ar ko nosaka kārtību, kādā iesniedzami pieteikumi, lai veiktu aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, un kārtību, kādā izskata iebildumus pret šādiem pieteikumiem.

6. grozījums. Apraksts un iemesli

Produkta specifikācijas titullapa

Titullapā ir svītrota norāde uz Eiropas tiesību akta pantu, kurā norādīta produkta specifikācijā obligāti sniedzamā informācija (Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92). Turklāt, tā kā minētā regula tagad ir atcelta, ir pieņemts lēmums specifikācijā neiekļaut šādu norādi.

Pašreizējais teksts

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 4. pantu

Grozītais teksts

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA

6. Produkta atjaunināta specifikācija (tikai ACVN un AĢIN)

https://goo.gl/YqXXi6

VIENOTS DOKUMENTS

“CORDERO DE NAVARRA” jeb “NAFARROAKO ARKUMEA”

ES Nr.: PGI-ES-0212-AM01 – 8.9.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Cordero de Navarra” / “Nafarroako Arkumea”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids [norādīts XI pielikumā]

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Šī ģeogrāfiskās izcelsmes norāde aizsargā no Navarras un Lačas šķirnes jēriem ražotās un svaigas pārdotās gaļas tīrību.

Izšķir divas atšķirīgas kategorijas – piena jērs (lechal) un gaļas jērs (ternasco).

Piena jērs ir Lačas vai Navarras šķirnes jebkura dzimuma jērs, kas zīdīts ar aitas pienu līdz kaušanas brīdim, tā liemeņa svars (ar galvu un iekšējiem orgāniem) ir 5–8 kg (Lačas šķirnei) vai 6–8 kg (Navarras šķirnei).

Gaļas jērs ir Navarras šķirnes jebkura dzimuma jērs, kas zīdīts ar aitas pienu vismaz 45 dienas pēc dzimšanas, tā liemeņa svars (bez galvas un iekšējiem orgāniem) ir 9–12 kg.

Piena jēram ir jābūt “A” vai “B” kategorijas “augstākās” kvalitātes jēram atbilstoši klasifikācijas skalai jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1182), savukārt gaļas jēram – minētās skalas “B” vai “C” kategorijas “augstākās” kvalitātes jēram.

Liemeņiem vēl jāatbilst šādām prasībām:

Piena jērs (lechal): mazs vai vidējs tauku slānis (2. vai 3. klase atbilstīgi klasifikācijas skalai jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/1182 III pielikumā); gaļas krāsa – gaiši rozā; gaļa ir maiga, ļoti sulīga, gluda un ar raksturīgu garšu.

Gaļas jērs (ternasco): mazs vai vidējs tauku slānis (2. vai 3. klase atbilstīgi klasifikācijas skalai jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/1182 III pielikumā); gaļas krāsa – gaiši rozā; gaļa ir nedaudz cauraugusi ar starpmuskuļu tauku uzkrājumiem, maiga, ļoti sulīga, gluda un ar raksturīgu garšu.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ar šo AĢIN aizsargātie jēri ir dzimuši aitām, kuru reproduktīvais cikls ir bijis ekstensīvs vai daļēji ekstensīvs un kuras ir barojušās ar ganību zāli un citiem augu valsts resursiem, kā tradicionāli praktizē šajā ģeogrāfiskajā zonā.

Piena jērus zīda ar aitas pienu līdz kaušanai, kad to liemeņa svars ir 5–8 kg.

Gaļas jērus zīda vismaz līdz 45 dienu vecumam. Nobarošanas laikā jērus baro ar gaišajiem graudaugu salmiem, koncentrātiem (galvenokārt uz graudaugu bāzes), pākšaugiem, vitamīniem un minerāliem. Jēri, kas nav atšķirti 45 dienu vecumā, nobarošanas laikā papildus minētajam saņem mātes pienu. Kaušanas laikā liemeņa svars ir 9–12 kg. Koncentrētā barība nedrīkst saturēt urīnvielu vai jebkādus dzīvnieku izcelsmes produktus.

Jebkurā gadījumā ir stingri aizliegts izmantot produktus, kas var ietekmēt jēru dabisko augšanas tempu un attīstību.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Jēru iegūšanas, audzēšanas un nobarošanas apgabals aptver visu Navarras provinci. Lačas šķirni audzē provinces ziemeļu daļā, savukārt Navarras šķirni – visā Navarrā, izņemot ziemeļrietumu apgabalu. Pašvaldības, kurās sastopama katra šķirne, ir konkrēti minētas produkta specifikācijā.

Apgabals, kurā ražo un apstrādā aizsargāto jēra gaļu, aptver visu Navarras autonomo apgabalu.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Jēru liemeņi, uz kuriem attiecas šī AĢIN, ir jāmarķē ar numurētu galveno etiķeti vai papildu etiķeti, ko izsniegusi valde un uz kuras ir norāde Indicación Geográfica Protegida Cordero de Navarra o Nafarroako Arkumea.

Pastāv triju veidu etiķetes trim šīs shēmas ietvaros aizsargātās jēra gaļas veidiem, proti: 1) raza Navarra ternasco (“Navarras šķirne, gaļas jērs”); 2) raza Navarra lechal (“Navarras šķirne, piena jērs”); un 3) raza Lacha lechal (“Lačas šķirne, piena jērs”). Uz visām etiķetēm ir sērijas numurs un AĢIN logotips. Etiķetei “Navarras šķirne, gaļas jērs” ir zilas krāsas pamats, etiķetei “Navarras šķirne, piena jērs” ir dzeltenas krāsas pamats, savukārt etiķetei “Lačas šķirne, piena jērs” ir sarkanas krāsas pamats.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Definētais ģeogrāfiskais apgabals aptver visu Navarras autonomā apgabala teritoriju, kas atrodas Ibērijas pussalas ziemeļu daļā, Pireneju kalnu galējos rietumos. Tas ietver teritoriju šādās koordinātās: no 41°55′34″N līdz 43°18′36″N un no 1°11′33″E līdz 2°56′57″E (uz “Madrides meridiāna”), un tā platība ir 10 421 km2. Navarras apgabals robežojas ar Franciju ziemeļos, Larjohu un Saragosu dienvidos, Saragosu un Uesku austrumos un Arabu/Alavu un Gipuskoju rietumos.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Nav šaubu par jēra gaļas nozīmīgumu Navarras iedzīvotāju ikdienā, jo jēra gaļa ir pazīstamās vietējās virtuves pamatā. Ievērojami gastronomi un vēsturnieki jau gadsimtiem senos dokumentāros avotos ir cildinājuši Navarras jēra gaļas teicamās īpašības.

Vēsturiskos dokumentos minēts, ka jēra gaļas ēdieni jau viduslaikos bija iecienīti Navarras iedzīvotāju ēdienkartē, tostarp klosteros un galmā.

Šī tradīcija ir spēcīga vēl šodien. Arī 20. gadsimtā gastronomijas eksperti ir minējuši Navarras jēra gaļu un norādījuši uz tās labajām īpašībām. Šajā sakarībā jāpiemin Cristino Álvarez (zināms ar pseidonīmu Caius Apicius), kurš teicis, ka “Navarras jēri, īpaši no Pamplonas upes baseina, ir pelnīti slaveni. Jēra gaļa laikam ir vistradicionālākā gaļa Navarras virtuvē, un gaļas kvalitāte, kas ir kulinārās veiksmes svarīgs faktors, ir vairāk nekā garantēta”.

Kas attiecas uz Navarras un Lačas aitu šķirņu saistību ar ģeogrāfisko apgabalu, redzams, ka no aizvēsturiskiem laikiem abas ir sadzīvojušas Navarrā, dalot to pašu zemi un ganības, bet dažkārt izplatoties atšķirīgos rajonos, kas ir vairāk piemēroti to šķirnes īpatnībām.

Navarras aitu populācija ir izdzīvojusi romiešu laikos, viduslaikos un arī mūsdienās, pārvarot krīzes un krasās pārmaiņas lauku dzīvē, kas norisinās šajā gadsimtā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://goo.gl/YqXXi6

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

(2) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 159

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 7. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 159/01	Komisijas paziņojums – Tirgus analīzes un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas saskaņā ar ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pamataktiem ( 1 )	1
2018/C 159/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8824 – Mitsui Rail Capital Europe / Siemens Nederland / JV) ( 1 )	16
2018/C 159/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8805 – Panalpina / DFG / PA NL Perishables) ( 1 )	16

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 159/04	Euro maiņas kurss	17

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1969
JPY	Japānas jena	130,37
DKK	Dānijas krona	7,4492
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88235
SEK	Zviedrijas krona	10,5715
CHF	Šveices franks	1,1950
ISK	Islandes krona	122,20
NOK	Norvēģijas krona	9,6440
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,503
HUF	Ungārijas forints	313,87
PLN	Polijas zlots	4,2543
RON	Rumānijas leja	4,6620
TRY	Turcijas lira	5,0963
AUD	Austrālijas dolārs	1,5915
CAD	Kanādas dolārs	1,5410
HKD	Hongkongas dolārs	9,3952
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7067
SGD	Singapūras dolārs	1,5962
KRW	Dienvidkorejas vona	1 288,32
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,1135
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6113
HRK	Horvātijas kuna	7,4040
IDR	Indonēzijas rūpija	16 729,91
MYR	Malaizijas ringits	4,7134
PHP	Filipīnu peso	61,847
RUB	Krievijas rublis	75,4816
THB	Taizemes bāts	38,008
BRL	Brazīlijas reāls	4,2446
MXN	Meksikas peso	22,9276
INR	Indijas rūpija	80,0270

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2018/C 159/05	Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami cita starpā Ukrainas izcelsmes konkrētu bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam	18
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2018/C 159/06	Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar 53. panta 2. punkta otro daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	22
2018/C 159/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	32


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.