27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/1

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/4

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32018M8735. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/5

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/6

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam par konkrēto produktu un ģeogrāfisko tirgu.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā aptvertā konkurenci kropļojošā darbība ietilpst LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas jomā, jo tā neatbilst kritērijiem, ko Tiesa noteikusi tā saucamajā “Meca-Medina” testā.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā aptvertā konkurenci kropļojošā darbība ir uzņēmumu apvienības lēmums LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta nozīmē.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā aptvertā konkurenci kropļojošā darbība ierobežo konkurenci, ņemot vērā mērķi, LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta nozīmē.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā aptvertā konkurenci kropļojošā darbība ierobežo konkurenci, ņemot vērā sekas, LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta nozīmē.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka attiecībā uz lēmuma projektā aptverto konkurenci kropļojošo darbību nevar noteikt atbrīvojumu saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu un EEZ līguma 53. panta 3. punktu.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projektā aptvertajai konkurenci kropļojošai darbībai ir vērā ņemama ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un EEZ līgumslēdzējām pusēm.

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ISU arbitrāžas noteikumi pastiprina lēmuma projektā aptverto konkurenci kropļojošo darbību.

9.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam par pārkāpuma ilgumu.

10.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas lēmuma projektā teiktajam attiecībā uz lēmuma adresātu.

11.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projekta adresātam nebūtu jāpiemēro naudas sods.

12.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/7

1.

Lēmuma projekts attiecas uz konkrētiem noteikumiem, ko pieņēmusi Starptautiskā Slidošanas savienība (“ISU”) (2), piemērojot sankcijas slidotājiem, kas piedalās ātrslidošanas pasākumos, kuriem ISU nav piešķīrusi atļauju (“Atbilstības noteikumi”) (3). Saskaņā ar lēmuma projektu Atbilstības noteikumi ir aizliegts konkurences ierobežojums LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta nozīmē, jo ierobežo slidotāju komerciālo brīvību piedalīties nesankcionētos pasākumos, tādējādi tiek izstumti iespējamie konkurenti, kas vēlētos organizēt un komerciāli izmantot starptautiskus ātrslidošanas pasākumus. Lēmuma projektā Komisija arī uzskata, ka ISU arbitrāžas noteikumi (4) pastiprina Atbilstības noteikumu radītos konkurences ierobežojumus.

2.

Komisija veica izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību par šiem Atbilstības noteikumiem, ko 2014. gada 23. jūnijā iesniedza divi profesionāli Nīderlandes ātrslidotāji.

3.

Komisija 2015. gada 5. oktobrī sāka procedūru Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (5) 11. panta 6. punkta un Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (6) 2. panta 1. punkta nozīmē (“Lēmums par procedūras sākšanu”).

4.

Komisija 2016. gada 29. septembrī iesniedza ISU iebildumu paziņojumu (“IP”), kurā izklāstīja savu sākotnējo viedokli, ka Atbilstības noteikumi ir aizliegts konkurences ierobežojums LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta nozīmē un ka arbitrāžas noteikumi pastiprina šo konkurences ierobežošanu.

5.

2016. gada 11. oktobrīISU sākotnēji tika sniegta pieeja lietas materiāliem, izmantojot CD-ROM. Divus papildu dokumentus, proti, ISU un Komisijas attiecīgi 2014. gada 16. oktobra un 2015. gada 16. decembra sanāksmes pārskatus, Konkurences ĢD iesniedza ISU2016. gada 14. novembrī pēc ISU2016. gada 9. novembra pieprasījuma sniegt papildu dokumentus. Man nav informācijas, ka būtu bijušas kādas problēmas saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem.

6.

Pēc Eiropas Vieglatlētikas asociācijas un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (“SOK”) lūguma es atļāvu uzklausīt šīs organizācijas lietas izskatīšanā kā ieinteresētās trešās personas. Es noraidīju vienas citas organizācijas lūgumu, jo, šķiet, to tieši neskar izskatāmās lietas subjekta rīcība, un tāpēc tā neapliecināja pietiekamu interesi Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 3. punkta, Regulas (EK) Nr. 773/2004 13. panta 1. punkta un Lēmuma 2011/695/ES 5. panta 2. punkta nozīmē (7).

7.

ISU2017. gada 16. janvārī sniedza atbildi uz IP un 2017. gada 1. februārī piedalījās mutiskajā uzklausīšanā kopā ar sūdzības iesniedzējiem, Eiropas Vieglatlētikas asociāciju un SOK.

8.

Atbildē uz IP un mutiskās uzklausīšanas laikā ISU uzdeva divus procesuālus jautājumus. Pirmkārt, ISU uzstāja, ka ir pārkāptas tās aizstāvības tiesības, jo IP iekļautie apgalvojumi attiecībā uz ISU arbitrāžas noteikumiem nebija iekļauti Lēmumā par procedūras sākšanu. Otrkārt, ISU apgalvoja, ka pirms Lēmuma par procedūras sākšanu Komisija bija radījusi maldīgu priekšstatu, ka izskatāmā lieta “nav prioritāra” un ka to varētu slēgt, kad ISU būs īstenojusi pasākumus, lai novērstu Komisijas līdz tam paustās bažas. Uzsākot lietas oficiālo izskatīšanu 2015. gada 5. oktobrī, nedodot iespēju ISU novērst jaunās vai papildu bažas, Komisija varētu būt pārkāpusi ISU procesuālās tiesības, jo īpaši tiesības tikt uzklausītai.

9.

Es neuzskatu, ka minētie apgalvojumi ir ISU procesuālo tiesību pārkāpums. Attiecībā uz pirmo procesuālo pretenziju ir jāatzīmē, ka Lēmuma par procedūras sākšanu formulējums nodrošina tādu lietas izskatīšanas tvērumu, kurā ir iekļauti arī ISU arbitrāžas noteikumi. Turklāt lēmums ierosināt lietas izskatīšanu neskar lietas izskatīšanas rezultātu (8) un tādējādi tam nav izšķirošas ietekmes uz attiecīgo uzņēmumu iespējamo atbildību tā, ka to aizstāvības tiesības būtu neatgriezeniski aizskartas (9). Attiecībā uz otro procesuālo jautājumu, kas minēts 8. punktā iepriekš, lēmuma projektā, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir noraidīti apgalvojumi, ka Komisija būtu varējusi sniegt apliecinājumus, ka šī lieta nav prioritāra. Jebkurā gadījumā lēmums par lietas prioritātes statusu ir iekšējs lēmums, ko Komisija var mainīt, nedodot iesaistītajiem uzņēmumiem iespēju komentēt šādas izmaiņas iemeslus. Tikai tad, kad ir iesniegts IP, uzņēmumus uzklausa par jautājumiem, par kuriem Komisija ir cēlusi iebildumus (10).

10.

Komisija 2017. gada 6. oktobrī adresēja ISU faktu izklāsta vēstuli, pievienojot papildu pierādījumus, uz kuriem Komisija balstījās. Piekļuve lietas materiāliem attiecībā uz pierādījumiem, kas tika pievienoti lietai kopš 2016. gada 29. septembra, ISU papildus tika nodrošināta 2017. gada 9. oktobrī, izmantojot DVD. ISU2017. gada 25. oktobrī iesniedza savu atbildi uz faktu izklāsta vēstuli.

11.

Man adresētajā vēstulē ISU uzstāja, ka ar faktu izklāsta vēstuli ir pārkāptas ISU procesuālās tiesības, jo tajā i) ir sniegti papildu pierādījumi, kurus varēja identificēt jau pirms IP izdošanas; ii) IP ir pievienoti jauni argumenti; un iii) nav skaidri paskaidrots, kā noteikti papildu pierādījumi nodrošina Komisijas provizoriskos konstatējumus.

12.

Atbildē uz ISU vēstuli es paudu savu viedokli, ka saistībā ar Komisijas faktu izklāsta vēstuli ir pilnībā ievērotas ISU procesuālās tiesības, kā skaidrots attiecīgajā Tiesas judikatūrā (11). Pirmkārt, nav pamata apgalvot, ka Komisija nedrīkst balstīties uz faktu izklāsta vēstuli, lai informētu lietas izskatīšanā iesaistītās puses par papildu pierādījumiem, kas jau bija pieejami IP sagatavošanas laikā, taču nebija iekļauti IP. Otrkārt, manuprāt, faktu izklāsta vēstulē nav sniegti papildu iebildumi vai grozīta tā pārkāpuma būtība, par kuru ISU tika apsūdzēts IP. Dokumenti, uz kuriem tika sniegta atsauce faktu izklāsta vēstulē, ir saistīti ar konkrētajiem provizoriskajiem konstatējumiem, kas minēti IP, un šie konstatējumi nav grozīti, bet gan vēl vairāk nostiprināti ar papildu pierādījumiem. Visbeidzot, faktu izklāsta vēstulē Komisija norādīja IP iedaļu, proti, konkrētus punktus, uz kuriem attiecas katrs papildu dokuments, un pienācīgi paskaidroja, kā šie dokumenti attiecas uz jau paziņotajiem iebildumiem. Faktu izklāsta vēstule tika izdota tieši tāpēc, lai ļautu ISU darīt zināmu tās viedokli par to papildu pierādījumu vērtību un attiecināmību, kurus Komisija IP bija identificējusi savu provizorisko secinājumu atbalstam.

13.

Atbilstoši Lēmuma 2011/695/ES 16. pantam es pārbaudīju, vai lēmuma projekts attiecas tikai uz tiem iebildumiem, attiecībā uz kuriem ISU tika dota iespēja paust savu viedokli. Es secinu, ka tas tā ir.

14.

Kopumā uzskatu, ka šajā lietā tika nodrošināta procesuālo tiesību efektīva īstenošana.

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/9

1.

Savā lēmumā Komisija uzskata, ka Starptautiskā Slidošanas savienība (“ISU”), pieņemot un īstenojot savus Atbilstības noteikumus, pārkāpj LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu. Ar ISU Atbilstības noteikumiem tiek ierobežotas sportistu iespējas piedalīties starptautiskos ātrslidošanas pasākumos, ko organizē trešās personas, un tādējādi tiek liegtas tiesības piekļūt starptautisku ātrslidošanas pasākumu organizēšanas un komerciālās izmantošanas tirgum, jo iespējamajiem konkurējošajiem ātrslidošanas pasākumu organizētājiem nav pieejami nepieciešamie pakalpojumi, ko sniedz sportisti.

2.

Lēmums, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu, izriet no sūdzības, ko 2014. gada 23. jūnijā iesniedza divi profesionāli ātrslidotāji (“sūdzības iesniedzēji”), apgalvojot, ka ISU Atbilstības noteikumi neatbilst LESD 101. un 102. pantam.

3.

Komisija 2015. gada 5. oktobrī nolēma sākt procedūru pret ISU nolūkā pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļu un 2016. gada 27. septembrī pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”).

4.

ISU atbildēja uz šo iebildumu paziņojumu 2017. gada 16. janvārī. 2017. gada 1. februārī notika mutiska uzklausīšana. 2017. gada 27. aprīlī un 2017. gada 30. oktobrīISU centās novērst Komisijas bažas konkurences jautājumā, piedāvājot uzņemties saistības. Komisija tomēr uzskatīja, ka ISU saistību priekšlikumi nav pietiekami, lai savlaicīgi novērstu konstatētās bažas saistībā ar konkurenci. Komisija 2017. gada 6. oktobrī nosūtīja faktu izklāsta vēstuli ISU; uz to ISU sniedza atbildi 2017. gada 25. oktobrī.

5.

2017. gada 23. novembrī notika apspriešanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju.

6.

ISU ir starptautiska sporta federācija, kas pasaules mērogā administrē sporta pasākumus daiļslidošanā un ātrslidošanā uz ledus; to veido atsevišķas nacionālās asociācijas (“Locekļi”), kas administrē sporta pasākumus šajos sporta veidos valsts līmenī. ISU Atbilstības noteikumi ir ISU kongresā pieņemto ISU Statūtu un Vispārīgo noteikumu sastāvdaļa. Šie noteikumi ir saistoši Locekļiem, to saistītajiem klubiem un atsevišķiem locekļiem.

7.

Saskaņā ar ISU 2014. gada Atbilstības noteikumiem, kas bija spēkā laikā, kad Komisija saņēma minēto sūdzību, un pēc būtības bija spēkā jau kopš 1998. gada, ātrslidotājam(-ai) uz mūžu tiek atņemtas tiesības piedalīties ISU starptautiskajos ātrslidošanas pasākumos (tostarp Eiropas un pasaules čempionātos un ziemas olimpiskajās spēlēs), ja viņš/viņa ir piedalījies jebkādos ātrslidošanas pasākumos, kurus nav atļāvusi ISU vai kāds tās Loceklis. Saskaņā ar 2016. gada Atbilstības noteikumiem (spēkā pašlaik) ātrslidotājam(-ai), kas piedalās nesankcionētos pasākumos, piemēro sankcijas, kas var būt robežās no brīdinājuma līdz aizliegumam piedalīties sacensībās uz laikposmu, sākot no nenoteikta minimālā perioda līdz pat maksimālajam – uz mūžu. Līdz 2015. gada oktobrim, kad ISU pieņēma Paziņojumu Nr. 1974, ar ko nosaka procedūru, kā neatkarīgie ātrslidošanas pasākumu organizētāji saņem ISU Padomes atļauju, neviena šāda oficiāla atļaujas piešķiršanas procedūra netika īstenota.

8.

Agrāk iespējamie konkurenti centās rīkot alternatīvus ātrslidošanas pasākumus. Lēmumā ir aprakstīts nesekmīgs Icederby mēģinājums ienākt tirgū. Icederby centās organizēt pasākumu sēriju (Icederby Grand Prix) uz sešiem gadiem – no 2014. līdz 2020. gadam. Icederby 2011. gada decembrī sazinājās ar ISU, lai noslēgtu partnerattiecību nolīgumu un izklāstītu savu rīcības plānu. Sākotnēji Icederby bija paredzējis atļaut veikt derības saistībā ar savu plānoto Grand Prix uzņemošajās valstīs, kur derības ir likumīgas. 2012. gada janvārī ISU aktualizēja savu ētikas kodeksu, kas iekļāva pienākumu atturēties no piedalīšanās visa veida derībās. Pēc diviem gadiem Icederby informēja ISU, ka saistībā ar plānoto Icederby Grand Prix Dubaijā nekādas derības netiktu organizētas, jo derības Dubaijā ir aizliegtas ar likumu. Tomēr ISU neatļāva rīkot 2014. gada Dubaijas Icederby Grand Prix un informēja savus Locekļus un visus slidotājus, ka viņiem tiks piemērots aizliegums uz mūžu, kas noteikts Atbilstības noteikumos, ja viņi piedalīsies šajā pasākumā.

9.

Sūdzības iesniedzēji bija paredzējuši piedalīties 2014. gada Dubaijas Icederby Grand Prix. Tomēr, tā kā viņi nevēlējās riskēt ar mūža aizlieguma piemērošanu saskaņā ar Atbilstības noteikumiem, viņi atturējās no piedalīšanās šajā pasākumā. Galu galā Icederby nolēma neorganizēt 2014. gada Dubaijas Icederby Grand Prix, ņemot vērā grūtības nodrošināt ātrslidotāju dalību šajā pasākumā.

10.

Komisija uzskata, ka ISU Atbilstības noteikumi ir uzņēmumu apvienības lēmums, kas nav saderīgs ar LESD 101. panta 1. punktu un neatbilst LESD 101. panta 3. punkta četriem kumulatīvajiem nosacījumiem.

11.

Lēmumā konstatēts, ka konkurences ierobežojumi skar pasaules tirgu starptautisko ātrslidošanas pasākumu organizācijas un komerciālās izmantošanas jomā neatkarīgi no tā, vai organizēšana un komerciālā izmantošana attiecas uz to pašu attiecīgo produktu tirgu, un neatkarīgi no tā, vai tiek sīkāk nošķirti i) atsevišķi ātrslidošanas pasākumi un ātrslidošanas pasākumu sērijas; ii) garās trases un šorttreka ātrslidošanas pasākumi; iii) ikgadējie ātrslidošanas pasākumi (piemēram, pasaules un Eiropas ātrslidošanas čempionāti) un ātrslidošanas pasākumi, kas notiek reizi vairākos gados (piemēram, ziemas olimpiskās spēles). ISU var ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, jo tā ir ātrslidošanas sportu reglamentējošā struktūra un vienīgā regulējošā iestāde, kas ekskluzīvi pieņem lēmumus par starptautisko ātrslidošanas pasākumu atļaušanu. Tās būtisko ietekmi tirgū pierāda tas, ka neviens cits uzņēmums, izņemot ISU un tās Locekļus, nav spējis sekmīgi ienākt konkrētajā tirgū.

12.

Komisija uzskata, ka ISU ir uzņēmumu apvienība LESD 101. panta nozīmē. Tā nodarbojas ar saimniecisko darbību tiktāl, ciktāl tā veic komercdarbību saistībā ar starptautisku ātrslidošanas pasākumu organizēšanu un komerciālu izmantošanu. Proti, ISU ir asociācija, kas sastāv no atsevišķām nacionālām asociācijām, kuras administrē ātrslidošanas pasākumus un veic saimniecisko darbību valsts līmenī. Tā kā paši Locekļi ir kvalificējami kā uzņēmumi, ISU ir uzņēmumu apvienība LESD 101. panta 1. punkta nozīmē.

13.

Saskaņā ar ISU Vispārīgajiem noteikumiem Atbilstības noteikumi attiecībā uz starptautiskajiem jautājumiem ir saistoši visiem tās Locekļiem un to saistītajiem klubiem. Tāpēc Atbilstības noteikumi koordinē ISU Locekļu rīcību un tas ir uzņēmumu apvienības lēmums LESD 101. panta 1. punkta nozīmē.

14.

Komisija savā lēmumā uzskata, ka Atbilstības noteikumu mērķis ir ierobežot konkurenci LESD 101. panta 1. punkta nozīmē, ņemot vērā minēto noteikumu saturu, mērķus un juridisko un ekonomisko kontekstu.

15.

2014. gada Atbilstības noteikumos bija noteikts, ka sportisti zaudē tiesības piedalīties ISU sacensībās, ja ir slidojuši ISU nesankcionētā pasākumā. Proti, ja sportists saistībā ar to, ka ir piedalījies nesankcionētā pasākumā, zaudē tiesības, viņš vairs nevar atkārtoti pieteikties dalībai ISU pasākumos. Tādējādi, ja sportists pārkāpj 2014. gada Atbilstības noteikumus, viņam tiek piemērots aizliegums uz mūžu. Šī sankcija tiek piemērota neatkarīgi no tā, vai nesankcionētais pasākums tika apdraudējis sportista veselību un drošību vai sporta integritāti. Arī ISU Konstitūcija atklāja, ka 2014. gada Atbilstības noteikumu mērķis ir aizsargāt “ISU ekonomiskās un citas intereses”. 2014. gada Atbilstības noteikumi ierobežo profesionālu ātrslidotāju iespējas brīvi iesaistīties trešo personu organizētos starptautiskos ātrslidošanas pasākumos un tādējādi liedz (iespējamiem) konkurējošiem ātrslidošanas pasākumu organizētājiem saņemt sportistu pakalpojumus, kas nepieciešami, lai varētu organizēt šos pasākumus.

16.

ISU pārskatīja Atbilstības noteikumus 2016. gadā, taču Atbilstības noteikumu 2016. gada redakcija nemaina Komisijas secinājumu, ka tie ierobežo konkurenci mērķa ziņā. Lai gan 2016. gada Atbilstības noteikumos vairs netiek noteikts automātisks aizliegums uz mūžu, pārskatītās sankcijas joprojām ir nesamērīgi smagas, ņemot vērā ātrslidotāju relatīvi īso sporta karjeru, tāpēc tie nav būtiski atšķirīgi, ņemot vērā to mērķi novērst sportistu piedalīšanos alternatīvos ātrslidošanas pasākumos un izstumt konkurējošus ātrslidošanas pasākumu organizētājus no tirgus.

17.

Lai gan nav nepieciešams analizēt Atbilstības noteikumu ietekmi, Komisija tomēr konstatē, ka tiem ir konkurenci ierobežojošas sekas. Ja nebūtu Atbilstības noteikumu, sportisti varētu piedāvāt savus pakalpojumus citiem ātrslidošanas pasākumu organizētājiem, kas nav ISU vai tās Locekļi, un nebūtu arī citu nepārvaramu šķēršļu, un faktiski iespējamajiem konkurentiem būtu konkrētas iespējas organizēt un komerciāli izmantot starptautiskus ātrslidošanas pasākumus.

18.

Atbilstības noteikumi kalpo tam, lai ISU un tās Locekļi saglabātu savu tirgus varu. Faktiski neviena trešā persona neorganizē un komerciāli neizmanto starptautiskus ātrslidošanas pasākumus. Icederby ienākšana tirgū, visticamāk, būtu sekmīga, ja nebūtu Atbilstības noteikumu atturošās ietekmes, un tā rezultātā Icederby nespēja aizsargāt sportistus. Icederby būtu organizējis savus pasākumus laikā, kad ISU sezona ir beigusies, piedāvājot papildu ātrslidošanas pasākumus patērētājiem un papildu ieņēmumu plūsmas sportistiem.

19.

Tas liecina, ka Atbilstības noteikumi negatīvi ietekmē vairākus konkurences parametrus, proti: i) izlaidi un ii) patērētāja izvēli un inovācijas. Pirmkārt, izlaide ir ierobežota, jo tiek kavēta iespējamo jaunpienācēju iespēja iegādāties sportistu pakalpojumus un viņi nevar organizēt papildu ātrslidošanas pasākumus bez ISU atļaujas. Otrkārt, Atbilstības noteikumi nelabvēlīgi ietekmē patērētāju izvēli un inovācijas, jo iespējamie konkurenti varētu piedāvāt atšķirīgus un inovatīvus ātrslidošanas pasākumu formātus. Piemēram, Icederby centās ieviest jaunu ātrslidošanas formātu, kur īso un garo distanču ātrslidotāji sacenšas viens otram blakus.

20.

Atbilstības noteikumi attiecas uz konkurences sporta organizēšanu. Meca-Medina lietā Tiesa nolēma, ka šādiem noteikumiem kopumā ir piemērojamas ES konkurences tiesības. Noteiktos apstākļos tiem varētu nepiemērot LESD 101. pantu, ņemot vērā i) kopējo kontekstu, kādos noteikumi tika pieņemti vai kādos tie rada sekas, un jo īpaši to mērķus, ii) to, vai sekas, ko rada konkurences ierobežošana, atbilst sasniedzamajiem mērķiem, un iii) to, vai šīs sekas ir samērīgas ar minētajiem mērķiem.

21.

Komisija uzskata, ka Atbilstības noteikumi kalpo ne vien tīri likumīgajiem mērķiem, bet arī citām ISU interesēm, tostarp ekonomiskajām interesēm. Turklāt Komisija uzskata, ka Atbilstības noteikumi nav ne raksturīgi, lai sasniegtu minētos mērķus, ne samērīgi tādā pašā nolūkā, jo īpaši ņemot vērā ISU neatbilstības sankciju nesamērību (līdz pat aizliegumam uz mūžu) un to, ka sportistus soda par piedalīšanos nesankcionētos pasākumos, lai gan trešo personu pasākumu atļauju piešķiršanas pamatā nav skaidru, objektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu kritēriju. Tāpēc uz Atbilstības noteikumiem ir attiecināms LESD 101. pants.

22.

ISU nespēj pierādīt, ka LESD 101. panta 3. punkta kumulatīvie nosacījumi ir izpildīti. Proti, Atbilstības noteikumi nav obligāti vajadzīgi un nav samērīgi. Prasīto efektivitāti var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Turklāt ar šiem noteikumiem tiek pilnībā likvidēta konkurence, radot nepārvaramus šķēršļus ienākšanai tirgū trešām personām, kas vēlas organizēt un komerciāli izmantot starptautiskus ātrslidošanas pasākumus.

23.

Saskaņā ar arbitrāžas noteikumiem pārsūdzības par Atbilstības noteikumu piemērošanu ir Lozannā (Šveicē) bāzētas Sporta šķīrējtiesas (CAS) ekskluzīvā jurisdikcijā. Komisija nesecina, ka arbitrāžas noteikumi pārkāpj sportistu tiesībās uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Tomēr Komisija uzskata, ka gadījumos, kad ISU pieņem konkurenci kropļojošus neatbilstības lēmumus, arbitrāžas noteikumi pastiprina viņu komerciālās brīvības ierobežošanu un potenciālo konkurentu izstumšanu.

24.

Ņemot vērā Komisijas lēmuma īpašo kontekstu, Komisija nepiemēro naudas sodu ISU šādu kumulatīvu iemeslu dēļ: i) šis ir pirmais lēmums, ko Komisija, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu, ir pieņēmusi attiecībā uz sportu reglamentējošo struktūru noteikumiem, ņemot vērā to, ka LESD 165. pantā ir atzītas sporta īpatnības; ii) ISU Atbilstības noteikumi tika piemēroti un bija publiski zināmi kopš to pieņemšanas 1998. gadā; un iii) ISU ir starptautiska sporta federācija, kas nodarbojas ne vien ar komercdarbību, bet arī ar ātrslidošanas sporta veicināšanu pasaulē, tostarp daļu no saviem ienākumiem novirzot šā sporta attīstībai.

25.

Tomēr Komisija uzskata, ka ISU ir piemērojami periodiski soda maksājumi gadījumā, ja tā 90 dienās no šā lēmuma paziņošanas dienas neizbeidz minēto pārkāpumu.

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/13

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/13

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/14

27.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 148/15

1.

Komisija 2018. gada 19. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1).

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

SEB Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār ALI.

Koncentrācija tiek veikta, izmantojot līguma noteikumus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    SEB : piedāvā plaša klāsta finanšu pakalpojumus privātiem, MVU un korporatīviem klientiem,

—    ALI : izstrādā, ražo un pārdod apgaismojuma risinājumus klientiem, kas ir uzņēmumi.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.8878 – SEB/ALI

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju: