23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2018/C 142/01)

Jaunākā publikācija

OV C 134, 16.4.2018.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/2

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 27. februāra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas

(Lieta C-64/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LES 19. panta 1. punkts - Tiesību aizsardzības līdzekļi - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Tiesnešu neatkarība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Darba samaksas samazinājums valsts civildienestā - Budžeta taupības pasākumi)

(2018/C 142/02)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Associação Sindical dos Juízes Portugueses

Atbildētāja: Tribunal de Contas

Rezolutīvā daļa

LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesnešu neatkarības princips neliedz piemērot Tribunal de Contas (Revīzijas palāta, Portugāle) locekļiem tādus vispārējus algas samazinājuma pasākumus, kādi ir pamatlietā un kuri ir saistīti ar obligātu nepieciešamību novērst pārmērīgu budžeta deficītu, kā arī Eiropas Savienības finansiālās palīdzības programmu.

(1) OV C 156, 2.5.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/3

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 27. februāra spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc pieprasījuma, ko iesniedza: Western Sahara Campaign UK/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs, Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

(Lieta C-266/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti - Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas, kas paredzētas šajā nolīgumā - Līguma un protokola noslēgšanas akti - Regulas, ar kurām dalībvalstīm tiek iedalītas zvejas iespējas, kas noteiktas protokolā - Tiesu kompetence - Interpretācija - Spēkā esamība, ņemot vērā LESD 3. panta 5. punktu un starptautiskās tiesības - Minētā nolīguma un minētā protokola piemērojamība Rietumsahāras teritorijai un tai piegulošajiem ūdeņiem))

(2018/C 142/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Queen, pēc pieprasījuma, ko iesniedza Western Sahara Campaign UK

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs, Secretary of State for Environment, Food and Rural Affairs

Piedaloties: Confédération marocaine de l’agriculture et du développement rural (Comader)

Rezolutīvā daļa

Tā kā ne Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, ne Protokols starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, nav piemērojami Rietumsahāras teritorijai piegulošajiem ūdeņiem, vērtējot pirmo jautājumu, netika atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Padomes Regulas (EK) Nr. 764/2006 (2006. gada 22. maijs) par to, lai noslēgtu šo nolīgumu, Padomes Lēmuma 2013/785/ES (2013. gada 16. decembris) par to, lai noslēgtu šo protokolu, un Padomes Regulas (ES) (2013. gada 15. novembris) Nr. 1270/2013 par zvejas iespēju iedalīšanu atbilstīgi minētajam protokolam spēkā esamību, ņemot vērā LES 3. panta 5. punktu.

(1) OV C 260, 18.7.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/4

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 1. marta spriedums (Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Colegiul Medicilor Veterinari din România (CMVRO)/Autoritatea Naţională Sanitară Veterinară şi pentru Siguranţa Alimentelor

(Lieta C-297/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2006/123/EK - Pakalpojumi iekšējā tirgū - Valsts tiesiskais regulējums, kurā tikai veterinārārstiem ir paredzētas tiesības pārdot mazumtirdzniecībā un izmantot bioloģiskos preparātus, pretparazītu līdzekļus un veterinārās zāles - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Prasība, ka uzņēmumu, kas veic veterināro zāļu mazumtirdzniecību, kapitālam pilnībā ir jāpieder veterinārārstiem - Sabiedrības veselības aizsardzība - Samērīgums))

(2018/C 142/04)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Colegiul Medicilor Veterinari din România (CMVRO)

Atbildētāja: Autoritatea Naţională Sanitară Veterinară şi pentru Siguranţa Alimentelor

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā veterinārārstiem ir paredzētas ekskluzīvas tiesības pārdot mazumtirdzniecībā un izmantot bioloģiskos preparātus, īpaša lietojuma pretparazītu līdzekļus un veterinārās zāles.

2)	Direktīvas 2006/123 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir paredzēts, ka uzņēmumu, kas pārdod mazumtirdzniecībā veterinārās zāles, kapitālam pilnībā ir jāpieder vienam vai vairākiem veterinārārstiem.

(1) OV C 314, 29.8.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/4

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd

(Lieta C-301/16 P) (1)

((Apelācija - Tirdzniecības politika - Dempings - Ķīnas izcelsmes solārā stikla imports - Regula (ES) Nr. 1225/2009 - 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss - Jēdziens “nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas” 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma izpratnē - Nodokļu priekšrocības))

(2018/C 142/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un T. Maxian Rusche)

Otra lietas dalībniece: Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd (pārstāvji: Y. Melin un V. Akritidis, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (pārstāvji: A. Bochon, advokāts, un R. MacLean, solicitor)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedumu Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija (T-586/14, EU:T:2016:154).

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 270, 25.7.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/5

Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stanisław Pieńkowski/Dyrektor Izby Skarbowej w Lublinie

(Lieta C-307/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2006/112/EK - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - 131. pants - 146. panta 1. punkta b) apakšpunkts - 147. pants - Eksporta atbrīvojumi - 273. pants - Valsts tiesiskais regulējums, kurā atbrīvojuma izmantošana ir pakļauta nosacījumam, ka vai nu ir sasniegts minimālais apgrozījuma apjoms, vai ir noslēgts līgums ar personu, kas ir pilnvarota veikt PVN atmaksu ceļotājiem))

(2018/C 142/06)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Stanisław Pieńkowski

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Lublinie

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 131. pants, 146. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kā arī 147. un 273. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru saistībā ar tādu preču eksporta piegādi, kas tiek izvestas ceļotāju personīgajā bagāžā, pārdevējam, kurš ir nodokļa maksātājs, iepriekšējā taksācijas gadā bija jāsasniedz minimāls apgrozījuma apmērs vai bija jānoslēdz līgums ar personu, kas ir pilnvarota atmaksāt PVN ceļotājiem, ja šim nodokļa maksātājam galīgi tiek liegts piemērot atbrīvojumu šai piegādei tikai šo nosacījumu neievērošanas dēļ.

(1) OV C 335, 12.9.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos/Nidera BV

(Lieta C-387/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Priekšnodokļa atskaitīšana - 183. pants - Pārmaksātā PVN atmaksa - Novēlota atmaksa - Atbilstoši valsts tiesībām maksājamo nokavējuma procentu summa - Šīs summas samazināšana ar nodokļa maksātāju nesaistītu iemeslu dēļ - Pieļaujamība - Nodokļu neitralitāte - Tiesiskā noteiktība))

(2018/C 142/07)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Atbildētāja: Nidera BV

Piedaloties: Vilniaus apskrities valstybinė mokesčių inspekcija

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 183. pants, lasot to kopā ar nodokļu neitralitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā to procentu summas samazināšana, kas parastos apstākļos ir maksājami atbilstoši valsts tiesībām par termiņā neatmaksāto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, tādu apstākļu dēļ, kuri nav atkarīgi no nodokļa maksātāja, tādiem kā šo procentu summas apmērs salīdzinājumā ar pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa summu, neatmaksāšanas ilgums un iemesli, kā arī nodokļa maksātājam faktiski nodarītie zaudējumi.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/6

Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 1. marta spriedums – Ice Mountain Ibiza, SL/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Apvienotās lietas C-412/16 P un C-413/16 P) (1)

((Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Grafisku preču zīmju “ocean beach club ibiza” un “ocean ibiza” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “OC ocean club” un “OC ocean club Ibiza” - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja))

(2018/C 142/08)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ice Mountain Ibiza, SL (pārstāvji: J. L. Gracia Albero un F. Miazzetto, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: S. Palmero Cabezas un D. Botis)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzības noraidīt.

2)	Ice Mountain Ibiza SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 13.2.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/7

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums – mobile.de GmbH, iepriekš mobile.international GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Rezon OOD

(Lieta C-418/16 P) (1)

((Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 15. panta 1. punkts - 57. panta 2. un 3. punkts - 64. pants - 76. panta 2. punkts - Regula (EK) Nr. 2868/95 - 22. noteikuma 2. punkts - 40. noteikuma 6. punkts - Spēkā neesamības atzīšanas process - Pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatoti ar agrāku valsts preču zīmi - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Pierādījumi - Pieteikumu noraidīšana - Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) apelācijas padomes veikta jaunu pierādījumu ņemšana vērā - EUIPO Anulēšanas nodaļas lēmumu atcelšana - Lietas nodošana atpakaļ - Sekas))

(2018/C 142/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: mobile.de GmbH, iepriekš – mobile.international GmbH (pārstāvis: T. Lührig, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: M. Fischer), Rezon OOD (pārstāvis: P. Kanchev, advokāts)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	mobile.de GmbH atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Rezon ODD tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 419, 14.11.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/7

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Sofiyski gradski sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “ZPT” AD/Narodno sabranie na Republika Bulgaria, Varhoven administrativen sad, Natsionalna agentsia za prihodite

(Lieta C-518/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Regula (EK) Nr. 1998/2006 - LESD 35. pants - De minimis atbalsts nodokļu priekšrocības veidā - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru šo nodokļu priekšrocību nav ļauts izmantot ieguldījumiem, kurus izmanto eksportam paredzētu produktu ražošanai))

(2018/C 142/10)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski gradski sad

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: “ZPT” AD

Atbildētāji: “ZPT”AD/Narodno sabranie na Republika Bulgaria, Varhoven administrativen sad, Natsionalna agentsia za prihodite

Rezolutīvā daļa

1)	Trešā jautājuma trešās daļas vērtējums neatklāj nevienu apstākli, kas varētu ietekmēt Komisijas Regulas (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par [LESD 107. un 108.] panta piemērošanu de minimis atbalstam 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta spēkā esamību.

2)	Regulas Nr. 1998/2006 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļautas tādas valsts tiesību normas, kādas aplūkotas pamatlietā, ar kurām nodokļu priekšrocību, kas izpaužas kā de minimis atbalsts, nepiemēro ieguldījumiem aktīvos, kas saistīti ar eksporta darbībām.

(1) OV C 462, 12.12.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/8

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – MA.T.I. SUD SpA/Centostazioni SpA (C-523/16), Duemme SGR SpA/Associazione Cassa Nazionale di Previdenza e Assistenza in favore dei Ragionieri e Periti Commerciali (CNPR) (C-536/16)

(Apvienotās lietas C-523/16 un C-536/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Direktīva 2004/18/EK - 51. pants - Piedāvājumu labošana - Direktīva 2004/17/EK - Piedāvājumu precizēšana - Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem pretendentiem par iesniegto dokumentu labošanu ir jāmaksā soda nauda - Publiskā iepirkuma principi - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Samērīguma princips))

(2018/C 142/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājas: MA.T.I. SUD SpA (C-523/16), Duemme SGR SpA (C-536/16)

Piedaloties: China Taiping Insurance Co. Ltd (C-523/16)

Atbildētājas: Centostazioni SpA (C-523/16), Associazione Cassa Nazionale di Previdenza e Assistenza in favore dei Ragionieri e Periti Commerciali (CNPR) (C-536/16)

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 51. pants, publiskā iepirkuma principi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 10. pantā un Direktīvas 2004/18 2. pantā, kā arī samērīguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem principā nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar ko izveido palīdzības dokumentu sagatavošanā mehānismu, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūras ietvaros var aicināt ikvienu pretendentu, kura piedāvājumā ir pieļauti būtiski pārkāpumi minētā tiesiskā regulējuma izpratnē, novērst trūkumus piedāvājumā ar nosacījumu, ka tiek samaksāta soda nauda, ciktāl šī soda apmērs ir saderīgs ar samērīguma principu, un tas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.

Turpretim šie paši noteikumi un principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar ko izveido palīdzības dokumentu sagatavošanā mehānismu, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt pretendentam, pretī prasot soda naudas samaksu, novērst tādu dokumenta trūkumu, kam saskaņā ar skaidri formulētiem iepirkuma dokumentu noteikumiem būtu jāizraisa pretendenta izslēgšana, vai novērst neatbilstības, kas ietekmē tā piedāvājumu tādā veidā, ka veiktie labojumi vai grozījumi ir līdzvērtīgi jauna piedāvājuma iesniegšanai.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/9

Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 1. marta spriedums (Kammergericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko ierosinājusi Doris Margret Lisette Mahnkopf

(Lieta C-558/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (ES) Nr. 650/2012 - Mantošana un Eiropas mantošanas apliecība - Piemērošanas joma - Iespēja norādīt pārdzīvojušā laulātā daļu Eiropas mantošanas apliecībā))

(2018/C 142/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Kammergericht Berlin

Pamatlietas puses

Doris Margret Lisette Mahnkopf

Piedaloties: Sven Mahnkopf

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās regulas piemērošanas jomā ietilpst tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, kurā ir paredzēts, ka viena laulātā nāves gadījumā mantojums tiek sadalīts pēc vienotas likmes, palielinot pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļu.

(1) OV C 30, 30.1.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/9

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Trinseo Deutschland Anlagengesellschaft mbH/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-577/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Direktīva 2003/87/EK - Piemērojamība - 2. panta 1. punkts - I pielikums - Darbības, uz kurām attiecas tirdzniecības sistēma - Polimēru ražošana - Trešās iekārtas piegādāta siltuma izmantošana - Pieteikums par emisijas kvotu bezmaksas sadali - Periods no 2013. līdz 2020. gadam))

(2018/C 142/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Trinseo Deutschland Anlagengesellschaft mbH

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), 2. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāda polimēru, tostarp polikarbonāta, ražošanas iekārta kā pamatlietā aplūkotā, kas šai ražošanai nepieciešamo siltumu iegūst no trešās iekārtas, neietilpst ar šo direktīvu ieviestajā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, jo tā nerada tiešas CO2 emisijas.

(1) OV C 63, 27.2.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/10

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Imofloresmira – Investimentos Imobiliários SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-672/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis - PVN direktīva - Nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas darījumu atbrīvošana - Tiesības izvēlēties par labu nodokļa maksātājiem - Ieviešana dalībvalstīs - Priekšnodokļa atskaitīšana - Izmantošana nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamiem darījumiem - Sākotnējā atskaitījuma koriģēšana - Nepieļaujamība))

(2018/C 142/14)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Imofloresmira – Investimentos Imobiliários SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167., 168., 184., 185. un 187. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts koriģēt sākotnējo pievienotās vērtības nodokļa atskaitījumu tādēļ, ka nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru ir īstenotas tiesības izvēlēties maksāt nodokli, tiek uzskatīts par tādu, ko nodokļa maksātājs vairs neizmanto savu ar nodokli apliekamo darbību veikšanai, jo šis nekustamais īpašums netiek aizņemts ilgāk kā divus gadus, pat ja ir pierādīts, ka nodokļa maksātājs šajā laikposmā ir mēģinājis šo nekustamo īpašumu iznomāt.

(1) OV C 86, 20.3.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/11

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sporting Odds Limited/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása

(Lieta C-3/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - LESD 56. pants - LES 4. panta 3. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Ierobežojumi - Azartspēles - Valsts tiesiskais regulējums - Valsts rīkotas dažu veidu azartspēles - Ekskluzivitāte - Koncesiju sistēma citiem spēļu veidiem - Atļaujas saņemšanas prasība - Administratīvais sods))

(2018/C 142/15)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sporting Odds Limited

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása

Rezolutīvā daļa

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā pieļauj duālu azartspēļu organizēšanas sistēmu, kurā uz dažu veidu azartspēlēm monopols ir valstij, bet uz citām attiecas azartspēļu koncesiju un atļauju sistēma, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošais tiesiskais regulējums patiešām saskaņotā un sistemātiskā veidā ir vērsts uz attiecīgās dalībvalsts minēto mērķu sasniegšanu.

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts noteikumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram atļauju tiešsaistes kazino spēļu organizēšanai var iegūt vienīgi tādi azartspēļu uzņēmumi, kam ir koncesija valsts teritorijā esošam kazino, ciktāl šis noteikums nav obligāts nosacījums izvirzīto mērķu sasniegšanai un pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru tiek ieviests koncesiju un atļauju režīms azartspēļu organizēšanai tiešsaistē, jo tajā ir ietvertas diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs, vai tādēļ, ka tajā ir paredzētas nediskriminējošas tiesību normas, bet tās tiek piemērotas nepārskatāmi vai tiek īstenotas tādā veidā, kas neļauj vai apgrūtina konkrētu citās dalībvalstīs reģistrētu pretendentu kandidatūras iesniegšanu.

LESD 56. pants un LES 4. panta 3. punkts, tos skatot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā nav paredzēta iespēja pēc savas ierosmes pārbaudīt pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošu pasākumu LESD 56. panta izpratnē samērīgumu un ar kuru pierādīšanas pienākums ir uzlikts lietas pusēm.

LESD 56. pants, to skatot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas ir īstenojusi ierobežojošu tiesisko regulējumu, ir pienākums sniegt pierādījumus par to, ka pastāv mērķi, kuri var padarīt likumīgu ar LESD garantētas pamatbrīvības ierobežojumu, un pierādīt tā samērīgumu, un, ja tas netiek izdarīts, valsts tiesai ir jābūt iespējai izdarīt visus secinājumus, kas izriet no šīs neizpildes.

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar atzīt, ka dalībvalsts nav izpildījusi savu pienākumu pamatot ierobežojošo pasākumu, tikai tāpēc, ka tā brīdī, kad šis pasākums tiek iekļauts valsts tiesību aktos, vai brīdī, kad valsts tiesa pārbauda šo pasākumu, nav sniegusi šī pasākuma ietekmes analīzi.

7)	LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu sodu kā pamatlietā, kas tiek uzlikts par tādu valsts tiesību aktu pārkāpumu, ar kuriem ievieš koncesiju un atļauju režīmu azartspēļu organizēšanai, gadījumā, kad šādi valsts tiesību akti izrādās pretrunā šim pantam.

(1) OV C 112, 10.4.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/12

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 1. marta spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko uzsākusi Maria Tirkkonen

(Lieta C-9/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūra - Publiska līguma esamība vai neesamība - Pakalpojumu iegādes sistēma, saskaņā ar kuru jebkuram saimnieciskās darbības subjektam, kurš atbilst iepriekš paredzētajiem nosacījumiem, tiek atļauts tos piegādāt - Sistēma, kas vēlāk ir slēgta citiem saimnieciskās darbības subjektiem))

(2018/C 142/16)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Maria Tirkkonen

piedaloties: Maaseutuvirasto

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par publisku līgumu šīs direktīvas izpratnē nav uzskatāma tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā, kuras ietvaros kāda publiska iestāde apstiprina visus saimnieciskās darbības subjektus, kas atbilst konkursa dokumentācijā noteiktajām piemērotības prasībām un ir sekmīgi nokārtojuši šajā konkursa dokumentācijā minēto pārbaudījumu, pat ja šīs sistēmas ierobežotajā darbības laikā tajā nevar tikt iekļauts neviens jauns saimnieciskās darbības subjekts.

(1) OV C 86, 20.3.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/13

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Landesarbeitsgericht Bremen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hubertus John/Freie Hansestadt Bremen

(Lieta C-46/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - 5. klauzulas 1. punkts - Pasākumi, kuru mērķis ir novērst uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu - Direktīva 2000/78/EK - 6. panta 1. punkts - Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļauts atlikt darba līguma beigu termiņu, kas ir noteikts parastajā pensionēšanās vecumā, tikai tāpēc, ka darba ņēmējs ir ieguvis tiesības uz vecuma pensiju))

(2018/C 142/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesarbeitsgericht Bremen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Hubertus John

Atbildētāja: Freie Hansestadt Bremen

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, ciktāl tajā darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto vecumu, lai iegūtu vecuma pensiju, darba tirgus pamešanas datuma atlikšanai ir paredzēts nosacījums par darba devēja piekrišanu, kas dota uz noteiktu laiku.

Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā pievienotā 1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darba līgumiem uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, ciktāl tajā ir atļauts darba līguma pusēm, savstarpēji vienojoties darba attiecību laikā, bez ierobežojuma laikā vai jebkāda cita nosacījuma un, iespējams, vairākkārt, atlikt līgumā noteikto izbeigšanas datumu, kas ir saistīts ar parastā pensionēšanās vecuma sasniegšanu, un darīt to tikai tāpēc, ka darba ņēmējam, sasniedzot parasto pensionēšanās vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju.

(1) OV C 144, 8.5.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 1. marta spriedums (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Petrotel-Lukoil SA, Maria Magdalena Georgescu/Ministerul Economiei, Ministerul Energiei, Ministerul Finanţelor Publice

(Lieta C-76/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību - LESD 30. pants - Iekšējie nodokļi - LESD 110. pants - Nodeva, ko piemēro eksportētiem naftas produktiem - Nodevas nenodošana patērētājam - Nodokļu maksātāja maksāta nodeva - Nodokļu maksātāja samaksāto summu atmaksāšana))

(2018/C 142/18)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

l’Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamatlietas puses

Prasītājas: SC Petrotel-Lukoil SA, Maria Magdalena Georgescu

Atbildētājas: Ministerul Economiei, Ministerul Energiei, Ministerul Finanţelor Publice

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības, it īpaši LESD 30. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļu maksātājam, kas faktiski ir samaksājis šim pantam pretrunā esošu maksājumu ar līdzvērtīgu iedarbību, ir jābūt iespējai saņemt šajā saistībā samaksāto summu atmaksa pat situācijā, ja nodevas maksāšanas mehānisms valsts tiesību aktos ir paredzēts tādējādi, ka šī nodeva tiek nodota patērētājam.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/14

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Comune di Castelbellino/Regione Marche u.c.

(Lieta C-117/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2011/92/ES - 4. panta 2. un 3. punkts un I-III pielikums - Ietekmes uz vidi novērtējums - Atļauja veikt darbus iekārtā, kas ir paredzēta elektroenerģijas ražošanai no biogāzes, iepriekš nepārbaudot vajadzību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu - Atcelšana - Atļaujas legalizācija a aposteriori, pamatojoties uz jaunām valsts tiesību normām, iepriekš nepārbaudot vajadzību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu))

(2018/C 142/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche

Pamatlietas puses

Prasītāja: Comune di Castelbellino

Atbildētāji: Regione Marche, Ministero per i beni e le attività culturali, Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Regione Marche Servizio Infrastrutture Trasporti Energia – P.F. Rete Elettrica Regionale un Provincia di Ancona

piedaloties: Società Agricola 4 C S.S.

Rezolutīvā daļa

Ja projektam palielināt tādas elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu kā pamatlietā aplūkotā nav bijusi veikta iepriekšēja pārbaude par vajadzību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši valsts tiesību normām, kas vēlāk šajā jautājumā ir atzītas par nesaderīgam ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Savienības tiesības pieprasa, lai dalībvalstis novērstu šī pārkāpuma prettiesiskās sekas, un pieļauj, ka pēc šī projekta īstenošanas kompetentās iestādes šai iekārtai piemēro jaunu pārbaudes procedūru, lai pārbaudītu tās atbilstību šīs direktīvas prasībām un, iespējams, tai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu, ar nosacījumu, ka valsts tiesību normas, kas ļauj veikt šo legalizāciju, ieinteresētajām personām nesniedz iespēju apiet Savienības tiesību normas vai tās nepiemērot. Jāņem vērā arī ietekme uz vidi, kas ir radusies kopš projekta īstenošanas. Šīs valsts iestādes, pamatojoties uz valsts tiesību normām, kas ir spēkā dienā, kad tām ir jāpieņem lēmums, var uzskatīt, ka šāds ietekmes uz vidi novērtējums nav jāveic, ja šīs tiesību normas ir saderīgas ar šo direktīvu.

(1) OV C 221, 10.7.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/15

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Tartu Maakohus (Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Collect Inkasso OÜ u.c./Rain Aint u.c.

(Lieta C-289/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 805/2004 - Eiropas izpildes rīkojums neapstrīdētiem prasījumiem - Apstiprināšanas prasības - Minimālās procesuālās normas neapstrīdētiem prasījumiem - Parādnieka tiesības - Norādes neesamība par tās iestādes adresi, kurā var apstrīdēt prasījumu vai kurā var pārsūdzēt nolēmumu))

(2018/C 142/20)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tartu Maakohus

Pamatlietas puses

Prasītāji: Collect Inkasso OÜ, ITM Inkasso OÜ, Bigbank AS

Atbildētāji: Rain Aint, Lauri Palm, Raiko Oikimus, Egle Noor, Artjom Konjarov

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 17. panta a) punkts un 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par Eiropas izpildu rīkojumu nevar tikt apstiprināts tiesas nolēmums, kas ir pasludināts, neinformējot parādnieku par tās tiesas adresi, kurai ir jāsniedz atbilde, kurā ir jāierodas vai kurā attiecīgā gadījumā šis nolēmums var tikt pārsūdzēts.

(1) OV C 249, 31.7.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/16

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 22. februāra rīkojums (Tribunalul Sibiu (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Liviu Petru Lupean, Oana Andreea Lupean/SC OTP BAAK Nyrt., ar OTP BANK SA starpniecību, ar Sucursala SIBIU starpniecību, SC OTP BAAK Nyrt., ar OTP BANK SA starpniecību

(Lieta C-119/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - 3. panta 1. punkts, 4. panta 1. un 2. punkts un 5. pants - Līguma noteikumu negodīguma vērtējums - Ārvalstu valūtā noslēgts aizdevuma līgums - Valūtas risks, ko pilnībā uzņemas patērētājs - Ievērojama no līguma izrietošo pušu tiesību un pienākumu nelīdzsvarotība - Aizdevuma līguma galvenais priekšmets))

(2018/C 142/21)

Tiesvedības valoda –rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Sibiu

Pamatlietas puses

Prasītāji: Liviu Petru Lupean un Oana Andreea Lupean

Atbildētājas: SC OTP BAAK Nyrt., ar OTP BANK SA starpniecību, ar Sucursala SIBIU starpniecību, un SC OTP BAAK Nyrt., ar OTP BANK SA starpniecību

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 93/13/EK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdzienā “līguma galvenais priekšmets” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst tāds noteikums kā pamatlietā aplūkotais, kurš ir ietverts aizdevuma līgumā, kas ārvalstu valūtā ir noslēgts starp komersantu un patērētāju, par to neapspriežoties individuāli, un saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā šajā pašā valūtā, ja šajā noteikumā ir paredzēts pamatpakalpojums, kas raksturo šo līgumu.

Direktīvas 93/13 3.–5. pants ir interpretējami tādējādi, ka tādu aizdevuma līguma noteikumu kā pamatlietā aplūkotais, kura rezultātā viss valūtas risks ir nodots aizdevuma ņēmējam un kurš nav izstrādāts pārskatāmā veidā, līdz ar ko aizdevuma ņēmējs nespēj, pamatojoties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt šī līguma noslēgšanas ekonomiskās sekas, valsts tiesa, pārbaudot šo noteikumu, var uzskatīt pa negodīgu, ja ir konstatēts, ka, neraugoties uz prasību par labticību, tas, kaitējot patērētājam, rada būtisku no līguma izrietošo pušu tiesību un pienākumu nelīdzsvarotību. Šajā ziņā iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un it īpaši ņemot vērā profesionāļa pieredzi un zināšanas, kas attiecas uz iespējamām valūtas maiņas kursa svārstībām un riskiem, kuri ir raksturīgi aizņēmuma ņemšanai ārvalstu valūtā, ir jānovērtē, pirmkārt, iespējamā prasības par labticību neievērošana un, otrkārt, iespējamas būtiskas nelīdzsvarotības esamība Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkta izpratnē.

(1) OV C 178, 6.6.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/17

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 22. februāra rīkojums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – ERSTE Bank Hungary Zrt/Orsolya Czakó

(Lieta C-126/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - 4. panta 2. punkts, 5. pants un 6. panta 1. punkts - Noteikumi, kuros ir definēts līguma galvenais priekšmets - Ārvalsts valūtā izteikts aizdevuma līgums - Jēdziena “vienkāršā, skaidri saprotamā valodā” piemērojamība - Līguma daļēja vai pilnīga spēkā neesamība))

(2018/C 142/22)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: ERSTE Bank Hungary Zrt

Atbildētāja: Orsolya Czakó

Rezolutīvā daļa:

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nosacījumam, ka līguma noteikumiem ir jābūt izteiktiem vienkāršā un skaidri saprotamā valodā šo tiesību normu izpratnē, atbilst tāda aizdevuma līguma noteikumi, kas ir noslēgts starp patērētāju un banku iestādi dalībvalstī, ja ir skaidri norādīta naudas summa, kas tiks nodota šī aizņēmēja rīcībā, kura ir izteikta ārvalsts valūtā kā atsauces naudas vienība attiecībā pret valūtu, kādā ir jāveic aizņēmuma atmaksa. Ciktāl šīs summas noteikšana ir atkarīga no maiņas kursa, kāds ir spēkā naudas līdzekļu atbrīvošanas brīdī, minētais nosacījums nozīmē, ka aprēķina metodēm attiecībā uz summu, kāda ir patiešām tikusi aizdota, kā arī piemērojamajam maiņas kursam ir jābūt caurskatāmiem tā, lai samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs, balstīdamies uz precīziem un saprotamiem kritērijiem, varētu novērtēt no līguma izrietošās ekonomiskās sekas, kādas viņam var rasties, tostarp sava aizņēmuma kopējās izmaksas.

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja valsts tiesa konstatētu, ka tādiem starp patērētāju un banku iestādi noslēgta aizdevuma līguma noteikumiem kā pamatlietā aplūkotie noteikumi ir negodīgs raksturs, šī tiesību norma neliedz šai tiesai atzīt šo līgumu par spēkā neesošu pilnībā, ja šis līgums nevar palikt spēkā pēc minēto noteikumu atcelšanas.

(1) OV C 221, 10.7.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/18

Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 7. februāra rīkojums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Manuela Maturi u.c./Fondazione Teatro dell'Opera di Roma, Fondazione Teatro dell’Opera di Roma/Manuela Maturi u.c. (C-142/17), Catia Passeri/Fondazione Teatro dell’Opera di Roma (C-143/17)

(Apvienotās lietas C-142/17 un C-143/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2006/54/EK - Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz pagaidu iespēju izklaides industrijas darbiniekiem, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, turpināt profesionālo darbību līdz vecumam, kas iepriekš bijis noteikts attiecībā uz pensionēšanās tiesībām, proti, 47 gadi sievietēm un 52 gadi vīriešiem))

(2018/C 142/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāji: Manuela Maturi, Laura Di Segni, Isabella Lo Balbo, Maria Badini, Loredana Barbanera, Fondazione Teatro dell'Opera di Roma (C-142/17), Catia Passeri (C-143/17)

Atbildētāji: Fondazione Teatro dell'Opera di Roma, Manuela Maturi, Laura Di Segni, Isabella Lo Balbo, Maria Badini, Loredana Barbanera, Luca Troiano, Mauro Murri (C-142/17), Fondazione Teatro dell'Opera di Roma (C-143/17)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā 2010. gada 30. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 64, kas pārveidots par 2010. gada 29. jūnija Likumu Nr. 100, 3. panta 7. punktā – redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktu rašanās brīdī, – paredzētais, saskaņā ar kuru darbinieki, kas strādā par dejotājiem un ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, kurš šajā tiesiskajā regulējumā noteikts 45 gadu vecumā kā sievietēm, tā vīriešiem, divu gadu pārejas periodā var izmantot iespēju, kas tiem ļauj turpināt profesionālo darbību līdz maksimālajam nodarbinātības vecumam, kāds bijis noteikts iepriekš spēkā esošajā regulējumā, proti, 47 gadi sievietēm un 52 gadi vīriešiem, ir tieša diskriminācija dzimuma dēļ, kas šajā direktīvā ir aizliegta.

(1) OV C 249, 31.7.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/18

Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 22. februāra rīkojums – GX/Eiropas Komisija

(Lieta C-233/17 P) (1)

((Apelācija - Reglamenta 181. pants - Civildienests - Atklāts konkurss EPSO/AD/248/13 - Lēmums neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā))

(2018/C 142/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: GX (pārstāvis: G.-M. Enache, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un P. Mihaylova)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	GX sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 221, 10.7.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/19

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 8. februāra rīkojums – HB u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-336/17 P) (1)

((Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Institucionālās tiesības - Eiropas pilsoņu iniciatīva “Ethics for Animals and Kids” - Klaiņojošu dzīvnieku aizsardzība - Psiholoģiskā ietekme uz pieaugušajiem un bērniem - Atteikums reģistrēt iniciatīvu Komisijas pilnvaru acīmredzamas neesamības attiecīgajā jomā dēļ - Regula (ES) Nr. 211/2011 - 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts - 4. panta 3. punkts))

(2018/C 142/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: HB, Robert Coates Smith, Hans Joachim Richter, Carmen Arsene, Magdalena Anna Kuropatwinska, Christos Yiapanis, Nathalie Louise Klinge (pārstāvis: P. Brockmann, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis: H. Krämer)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2.	HB, Robert Coates Smith, Hans Joachim Richter, Carmen Arsene, Magdalena Anna Kuropatwinska, Christos Yiapanis un Nathalie Louise Klinge, kā arī Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 283, 28.8.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/20

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 10. decembrīBMB sp. z o.o. iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 3. oktobra spriedumu lietā T-695/15 BMB sp. z o.o./Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-693/17 P)

(2018/C 142/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: BMB sp. z o.o. (pārstāvji: K. Czubkowski, radca prawny)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Ferrero SpA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 3. septembra spriedumu lietā T-695/15, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai paziņots 2017. gada 11. oktobrī;

—	atcelt EUIPO Apelācijas trešās padomes 2015. gada 8. septembra lēmumu lietā R 1150/2012-3;

pakārtoti, tas lūdz Tiesu atcelt spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai, ja tiesvedības stadija neļauj Tiesai pieņemt nolēmumu.

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu tas lūdz Tiesu arī:

—	piespriest Ferrero Spa un EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību;

—	piespriest Ferrero Spa un EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies Vispārējā tiesā;

—	piespriest Ferrero Spa atlīdzināt izdevumus, kas saistībā ar Lēmumu radušies procesā EUIPO.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugu (1) 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpums sakarā ar kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ka:

i.	agrākās preču zīmes grafiskais attēlojums ir iekļauts apstrīdētajā dizainparaugā;

ii.	agrākā preču zīme un apstrīdētais dizainparaugs ir ļoti līdzīgi;

iii.	Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp agrāko preču zīmi un apstrīdēto dizainparaugu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugu 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības aizsardzības vispārējiem principiem, pārkāpums sakarā ar kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ka Apelācijas padome veiktā norāde uz Regulas Nr. 207/2009 (2) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu Lēmuma 33. punktā ir vienīgi formāla kļūda, kurai nav noteicošas ietekmes strīda atrisināšanai, un ka, izvērtējot sajaukšanas iespēju, nav nepieciešams ņemt vērā valsts tiesību aktus par starptautisko reģistrāciju.

(1) OV 2002, L 3, 1. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/21

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. oktobrīVassil Monev Valkov iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 27. septembra spriedumu lietā T-558/17 Valkov/Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Bulgārijas Republikas Augstākā kasācijas tiesa

(Lieta C-701/17 P)

(2018/C 142/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vassil Monev Valkov (pārstāve – K. Mladenova, адвокат)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Bulgārijas Republikas Augstākā kasācijas tiesa

Tiesa (desmitā palāta) ar 2018. gada 22. februāra rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Modesto Jardón Lama/Instituto Nacional de la Seguridad Social, Tesorería General de la Seguridad Social

(Lieta C-7/18)

(2018/C 142/29)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītājs: Modesto Jardón Lama

Atbildētāji: Instituto Nacional de la Seguridad Social un Tesorería General de la Seguridad Social

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā pieeja priekšlaicīgai vecuma pensijai tiek padarīta atkarīga no nosacījuma, ka izmaksājamās pensijas apmēram ir jābūt lielākam par minimālo pensiju, kādu attiecīgajai personai būtu jāizmaksā atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, interpretējot šo “izmaksājamo pensiju” kā faktisko pensiju, ko izmaksā tikai kompetentā dalībvalsts (šajā gadījumā – Spānija), neņemot vērā arī faktisko pensiju, kuru attiecīgā persona varētu saņemt kā tāda paša veida pabalstu no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm?

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/22

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. janvārī iesniedza Marine Harvest ASA par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 26. oktobra spriedumu lietā T-704/14: Marine Harvest ASA/Eiropas Komisija

(Lieta C-10/18 P)

(2018/C 142/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Marine Harvest ASA (pārstāvis: R. Subiotto QC)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija lēmumu vai, pakārtoti, atcelt naudas sodus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikti ar šo lēmumu, vai, vēl pakārtotāk, būtiski samazināt naudas sodus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikti ar šo lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās un citus izdevumus gan šajā instancē, gan Vispārējā tiesā;

—	ja nepieciešams, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai atbilstoši Tiesas spriedumam;

—	veikt jebkādus citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par lietderīgiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) (turpmāk tekstā – “EKAR”) 7. panta 2. punktu šajā lietā.

a.	Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot “vienas koncentrācijas” koncepciju, īpaši noraidot EKAR preambulas 20. apsvērumu kā pamatu ES likumdevēja nodomu interpretācijai, ka “viena koncentrācija” ir visi darījumi, kas “ir cieši saistīti”.

b.	Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot EKAR 7. panta 2. punkta rationale.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzliekot divus naudas sodus par vienu un to pašu rīcību.

Spriedumā esot pārkāpts ne bis in idem princips, divreiz sodot Marine Harvest par īpašuma tiesību iegūšanu Malek k-ga akciju paketē 48,5 % apmērā: 10 miljoni EUR, pamatojoties uz EKAR 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, par apgalvotu koncentrācijas īstenošanu pirms paziņošanas (apgalvots EKAR 4. panta 1. punkta pārkāpums) un vēl 10 miljoni EUR, pamatojoties uz EKAR 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu, par apgalvotu koncentrācijas īstenošanu pirms atzinuma par atbilstību (apgalvots EKAR 7. panta 1. panta pārkāpums).

b.	Pakārtoti, ar spriedumu ir ticis pārkāpts ieskaitīšanas princips, jo, nosakot otro sodu, nav ticis ņemts vērā pirmais sods.

Vēl pakārtotāk, spriedumā esot pieļauta kļūdu tiesību piemērošanā, jo nav ticis piemērots pārkāpumu kopības princips: apgalvotais paziņošanas pienākuma (4. panta 1. punkts) pārkāpums bija specifiskāks pārkāpums un tādēļ ietvēra apgalvoto bezdarbības pienākuma (EKAR 7. panta 1. punkts) pārkāpumu, kas ir vispārīgāks pārkāpums.

(1) Padomes Regula (EK) (2004. gada 20. janvāris) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. janvārī iesniedza Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Sole-Mizo Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-13/18)

(2018/C 142/31)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sole-Mizo Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Savienības tiesību normām, ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) noteikumiem (ņemot vērā it īpaši tās 183. pantu) un ar efektivitātes, tiešas iedarbības un līdzvērtības principiem ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru, pārbaudot atbilstošās tiesību normas par nokavējuma procentiem, tiek izmantota premisa, ka valsts nodokļu iestāde nav izdarījusi pārkāpumu (bezdarbība) – proti, tai nav jāmaksā nokavējuma procenti par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) neatgūstamo daļu [..], kas atbilst nodokļa maksātāja neapmaksātiem pirkumiem –, jo brīdī, kad valsts nodokļu iestāde pieņēma lēmumu, bija spēkā ar Savienības tiesībām nesaderīgs valsts tiesiskais regulējums, un Tiesa tikai vēlāk pasludināja, ka tajā paredzētais nosacījums nav saderīgs ar Savienības tiesībām?

Vai ar Savienības tiesībām, it īpaši PVN direktīvas tiesību normām (ņemot vērā ir īpaši tās 183. pantu) un efektivitātes, tiešas iedarbības un līdzvērtības principiem ir saderīga dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru, pārbaudot atbilstošās tiesību normas par nokavējuma procentiem, tiek nošķirts, vai valsts nodokļu iestāde neatmaksāja nodokli, ievērojot tajā laikā spēkā esošās tiesību normas – kas turklāt bija pretrunā Savienības tiesībām –, vai arī tā to neatmaksāja, pārkāpjot šīs tiesību normas, un attiecībā uz procentu apjomu par PVN, kura atmaksu nevarēja pieprasīt saprātīgā termiņā valsts tiesībās paredzētā nosacījuma, kuru Tiesa pasludināja par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, dēļ, ir norādīti divi atšķirīgi periodi, tādējādi, ka

—

pirmajā periodā nodokļa maksātājiem ir tiesības saņemt tikai nokavējuma procentus, kas atbilst centrālās bankas pamatlikmei, jo, tā kā tajā laikā vēl bija spēkā ar Savienības tiesībām nesaderīgs Ungārijas tiesiskais regulējums, Ungārijas iestādes nerīkojās prettiesiski, neatļaujot saprātīgā termiņā veikt rēķinos norādītā PVN maksājumu, savukārt

—	otrajā periodā ir jāmaksā procenti, kas atbilst centrālās bankas pamatlikmei divkāršā apmērā – kas turklāt dalībvalsts tiesību sistēmā ir piemērojama nokavējuma gadījumā –, tikai tad, ja nokavējuma procentu maksājumu par pirmo periodu ir veikts novēloti?

Vai PVN direktīvas 183. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līdzvērtības principam pretrunā ir dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru nodokļu iestāde par neatmaksāto PVN maksā tikai procentus, kas atbilst (parastai) centrālās bankas pamatlikmei ja tika pārkāptas Savienības tiesības, savukārt tā maksā procentus, kas atbilst centrālās bankas pamatlikmei divkāršā apmērā, gadījumā, ja tika pārkāptas valsts tiesības?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Cobra Servicios Auxiliares, S.A./FOGASA, José David Sánchez Iglesias un Incatema, S.L.

(Lieta C-29/18)

(2018/C 142/32)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cobra Servicios Auxiliares, S.A.

Atbildētāji: FOGASA, José David Sánchez Iglesias un Incatema, S.L.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 1999/70 (1) pielikumā iekļautā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā saistībā ar to pašu faktisko apstākli (līguma starp darba devēju un trešo uzņēmumu izbeigšana pēdējā minētā gribas dēļ) ir paredzēts, ka tad, ja tiek izbeigts līgums par konkrēta darba veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir noslēgts uz attiecīgā līguma darbības laiku, ir jāmaksā mazāka atlīdzība nekā tad, ja tiek izbeigti ar salīdzināmiem darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku noslēgti līgumi kolektīvās atlaišanas dēļ, kuru pamato ar ekonomiskiem uzņēmējdarbības iemesliem, kas izriet no minētā līguma izbeigšanas?

Ja atbilde ir apstiprinoša, vai atšķirīga attieksme pret darba ņēmējiem, ar kuriem noslēgts līgums uz noteiktu laiku, un salīdzināmiem darba ņēmējiem, ar kuriem noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku, nosakot atlīdzību saistībā ar līgumu izbeigšanu, kas ir pamatota ar to pašu faktisko apstākli, lai arī piemērojot atšķirīgu juridisko pamatu, ir diskriminācija, kas aizliegta ar Hartas 21. pantu un kas nav saderīga ar Hartas 20. un 21. pantā nostiprinātajiem vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principiem, kuri ir daļa no Savienības tiesību vispārējiem principiem?

(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 4. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Cobra Servicios Auxiliares, S.A./José Ramón Fiuza Asorey un Incatema, S.L.

(Lieta C-30/18)

(2018/C 142/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cobra Servicios Auxiliares, S.A.

Atbildētāji: José Ramón Fiuza Asorey un Incatema, S.L.

Prejudiciālie jautājumi

(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. janvārī iesniedza Tribunale di Bari (Itālija) – kriminālprocess pret Massimo Gambino un Shpetim Hyka

(Lieta C-38/18)

(2018/C 142/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Bari

Pamatlietas puses

Massimo Gambino un Shpetim Hyka

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2012/29/ES (1) 16. pants, 18. pants un 20. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz noziegumā cietušo personu no jauna iztaujāt tiesā ar mainītu sastāvu, ja viens no tiesas procesa dalībniekiem saskaņā ar KPK 511. panta 2. punktu un KPK 525. panta 2. punktu (kā tie pastāvīgi interpretēti augstāko tiesu iestāžu judikatūrā) nedod piekrišanu nolasīt to paziņojumu protokolus, kurus tā pati cietusī persona jau sniegusi saskaņā ar sacīkstes principu citam iztiesāšanas sastāvam tajā pašā tiesas procesā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 57. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/26

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. janvārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 10. novembra spriedumu lietā T-180/15 Icap plc u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-39/18 P)

(2018/C 142/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieces

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Christoforou, V. Bottka, M. Farley, B. Mongin)

Pārējās lietas dalībnieces: Icap plc, Icap Management Services Ltd, Icap New Zealand Ltd (ICAP)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt spriedumu (tā 281.–299. punktu un rezolutīvo daļu), ciktāl ar to ir atcelti apstrīdētā lēmuma 2. pantā noteiktie naudas sodi;

—	noraidīt ICAP prasības Vispārējā tiesā piekto un sesto pamatu attiecībā uz naudas sodiem un piespriest ICAP atbilstošus naudas sodus, piemērojot savu neierobežoto kompetenci;

—	piespriest ICAP atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē un pielāgot tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē, lai tie atbilstu šīs apelācijas sūdzības iznākumam.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija balsta savu apelācijas sūdzību uz šādu vienu vienīgu apelācijas pamatu:

Komisija apgalvo, ka spriedumā lietā T-180/15 Icap plc u.c./Komisija, EU:T:2017:795, Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi Tiesas judikatūru saistībā ar pamatojumu, kāds tiek prasīts nosakot naudas sodus. Vispārējās tiesas spriedums ir novirze no vadošā judikatūras sprieduma lietā C-194/14 P, AC Treuhand/Komisija, EU:C:2015:717, 66-68. punkts, un ar to Komisijai ir uzlikts stingrāks pienākums norādīt pamatojumu sīkākās detaļās attiecībā uz metodoloģiju, kāda ir izmantota aprēķinot uzliktos naudas sodus par LESD 101. panta pārkāpumu, it īpaši, ja tiek piemērots Pamatnostādņu par naudas sodiem 37. punkts. Komisijas apelācijas sūdzība ir vērsta uz to, lai novērstu smagās Vispārējās tiesas pieļautās kļūdas tiesību piemērošanā, ar kurām, ja tās tiktu pieņemtas, tiktu nodarīts kaitējums Komisijas spējām noteikt piemērotus naudas sodus tā, lai tie būtu pietiekami preventīvi. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski svarīgi, lai pienākums norādīt pamatojumu tiktu pareizi izpildīts atbilstoši prasībām, kādas ir atgādinātas lietas C-194/14 P, AC Treuhand, 68. punktā. Turpretī stingrāks pienākums norādīt pamatojumu naudas sodiem, ietverot apspriedes iestādes iekšienē un aprēķinus starpposmos, aizskar Komisijas rīcības brīvību tai nosakot naudas sodus, ieskaitot gadījumus, kad tā balstās uz Pamatnostādņu par naudas sodiem 37. punktu. Šis pēdējais minētais punkts ir domāts tieši tādēļ, lai Komisija varētu atkāpties no Pamatnostādnēm par naudas sodiem nestandarta gadījumos, piemēram, tai piemērojot naudas sodus starpniekiem. Kā to ir atzinušas Savienības tiesas, Komisijai ir nepieciešams saglabāt savas novērtējuma pilnvaras un rīcības brīvību nosakot piemērotus naudas sodus.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 22. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale della Campania (Itālija) – Meca Srl/Comune di Napoli

(Lieta C-41/18)

(2018/C 142/36)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale della Campania

Pamatlietas puses

Prasītāja: Meca Srl

Atbildētāja: Comune di Napoli

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktie Kopienu tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principi un tādi no tiem atvasinātie principi kā vienlīdzīgas attieksmes princips, nediskriminācijas princips, samērīguma princips un efektivitātes princips, kas paredzēti Direktīvā 2014/24/ES (1), kā arī minētās direktīvas 57. panta 4. punkta c) un g) apakšpunkts liedz piemērot tādu valsts tiesisku regulējumu, kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums, kurš izriet no Leģislatīvā dekrēta Nr. 50/2016 80. panta 5. punkta c) apakšpunkta un atbilstoši kuram būtisku trūkumu, kas pieļauti iepriekšēja iepirkuma izpildē un kuru dēļ priekšlaicīgi izbeigts kāds agrāks iepirkuma līgums, apstrīdēšana tiesā izslēdz iespēju līgumslēdzējai iespējai veikt jebkādu pretendenta uzticamības vērtējumu, pirms civilajā tiesvedībā ir pasludināts galīgais nolēmums, un bez pierādījumiem no pretendenta, kas tas ir veicis pašattīrīšanās (self cleaning) pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpumus un nepieļaut to atkārtošanos?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 65. lpp.)

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Cobra Servicios Auxiliares, S.A./FOGASA, Jesús Valiño López un Incatema, S.L.

(Lieta C-44/18)

(2018/C 142/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cobra Servicios Auxiliares, S.A.

Atbildētāji: FOGASA, Jesús Valiño López un Incatema, S.L.

Prejudiciālie jautājumi

(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 4. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 25. janvārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Caseificio Sociale San Rocco Soc. coop. arl u c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

(Lieta C-46/18)

(2018/C 142/38)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Caseificio Sociale San Rocco Soc. coop. arl, S.s. Franco e Maurizio Artuso, Sebastiano Bolzon, Claudio Matteazzi, Roberto Tellatin

Atbildētāji apelācijas instancē: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

Prejudiciālie jautājumi

Vai šeit aprakstītajā pamatlietas situācijā Eiropas Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesību normas nesaderība ar Regulas (EEK) Nr. 3950/92 (1) 2. panta 2. punkta trešo daļu izraisa tādas sekas, ka, iestājoties minētajā regulā noteiktajiem nosacījumiem, ražotājiem nav pienākuma maksāt papildnodevu?

Vai šeit aprakstītajā pamatlietas situācijā Eiropas Savienības tiesības, it īpaši vispārējais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu subjektu tiesiskā paļāvība, kuri ir izpildījuši kādas dalībvalsts paredzētu pienākumu un ir guvuši labumu no šā pienākuma izpildes sekām, nevar tikt aizsargāta, ja attiecīgais pienākums izrādās esam pretrunā Eiropas Savienības tiesībām?

Vai šeit aprakstītajā pamatlietas situācijā 2001. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 1392/2001 (2) 9. pantam un Savienības tiesībās paredzētajam “prioritārās kategorijas” jēdzienam ir pretrunā tāda dalībvalsts tiesību norma kā Itālijas Republikas pieņemtā Dekrētlikuma Nr. 157/2004 2. panta 3. punkts, kurā ir noteikts, ka pārmērīgi aprēķinātā papildnodeva ir atdodama kārtībā, kas termiņu un procedūru ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgie ražotāji vai nu ir paļāvušies uz to, ka ir jāievēro valsts tiesību norma, kura gan izrādās esam pretrunā Savienības tiesībām, vai arī šo tiesību normu nav ievērojuši?

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV 1992, L 405, 1. lpp.).

(2) Komisijas Regula (EK) NR. 1392/2001 (2001. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3950/92, ar kuru ievieš papildmaksājumus pienam un piena produktiem (OV 2001, L 187, 19. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. janvārī iesniedza Oberlandesgericht Wien (Austrija) – Skarb Pánstwa Rzeczpospolitej Polskiej – Generalny Dyrektor Dróg Krajowych i Autostrad/Stephan Riel, kā maksātnespējas administrators maksātnespējas procedūrā par Alpine Bau GmbH mantu

(Lieta C-47/18)

(2018/C 142/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skarb Pánstwa Rzeczpospolitej Polskiej – Generalny Dyrektor Dróg Krajowych i Autostrad

Atbildētājs: Stephan Riel maksātnespējas procesa administratora statusā maksātnespējas procedūrā par Alpine Bau GmbH mantu

Prejudiciālie jautājumi

1. jautājums:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2012. gada regula) (1) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Austrijas tiesībās paredzētā pārskatīšanas prasība 2012. gada regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecas uz maksātnespēju un tādēļ neietilpst šīs regulas materiālajā piemērošanas jomā?

2.a) jautājums (tikai tad, ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde):

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2012. gada regula) 29. panta 1. punkts pēc analoģijas ir jāpiemēro saistītām prasībām, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām piemērošanas jomā?

2.b) jautājums (tikai tad, ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde vai uz otrā jautājuma a) daļu – apstiprinoša atbilde):

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2012. gada regula) 29. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv prasība par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm, ja kreditors – prasītāja –, kurš ir pieteicis (būtībā) identisku prasījumu – kuru (lielākajā daļā) attiecīgais maksātnespējas procesa administrators ir apstrīdējis – galvenajā maksātnespējas procedūrā Austrijā un sekundārajā maksātnespējas procedūrā Polijā, vispirms Polijā pret vietējo maksātnespējas procesa administratoru sekundārajā maksātnespējas procedūrā un pēc tam Austrijā pret maksātnespējas procesa administratoru galvenajā maksātnespējas procedūrā – atbildētāju – ceļ prasības atzīt konkrēta apmēra maksātnespējas prasījumu pastāvēšanu?

3.a) jautājums:

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (2000. gada regula) (2) 41. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība paziņot “prasījuma būtību, dienu, kad tas radies, un tā summu” ir izpildīta, ja kreditors, kurš ir citas dalībvalsts, nevis procedūras aizsākšanas valsts rezidents, – prasītāja – savā prasījuma iesniegumā galvenajā maksātnespējas procedūrā – kā šajā lietā –

a)	raksturo prasījumu, vienīgi norādot konkrētu summu, bet nenorādot dienu, kad tas radies (piemēram, “apakšuzņēmēja JSV Slawomir Kubica prasījums par ceļubūves darbu veikšanu”);

b)	pašā iesniegumā nenorāda dienu, kad radies prasījums, bet šo dienu var secināt no prasījuma iesniegumam pievienotajiem dokumentiem (piemēram, pamatojoties uz iesniegtā rēķina datumu)?

3.b) jautājums:

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (2000. gada regula) 41. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī norma individuālā gadījumā ļauj piemērot iesniedzējam kreditoram, kurš ir citas dalībvalsts, nevis procedūras aizsākšanas valsts rezidents, labvēlīgākas valsts tiesību normas, piemēram, attiecībā uz prasību paziņot dienu, kad radies prasījums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

(2) OV 2000, L 160, 1. lpp.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Antonio Pasquale Mastromartino/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)

(Lieta C-53/18)

(2018/C 142/40)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Antonio Pasquale Mastromartino

Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai saistītais aģents (tied agent) ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK (1) noteiktajā saskaņošanas jomā, un kādos aspektos?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK un it īpaši tās 8., 23. un 51. panta, kā arī Līgumu principiem un noteikumiem nediskriminācijas, samērīguma, pakalpojumu sniegšanas brīvības un uzņēmējdarbības veikšanas brīvības jomā ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, kas izriet no 1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Nr. 58 (Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria saskaņā ar 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu) 55. panta 2. punkta un turpmākajiem grozījumiem, kā arī no Sabiedrību un biržas uzraudzības valsts komisijas (Commissione Nazionale per le Società e la Borsa –Cosnob) 2007. gada 29. oktobra lēmuma Nr. 16190 (Noteikumi par 1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Nr. 58 starpniecības jomā īstenošanas normām) 111. panta 2. punkta, kurā:

atļauts “diskrecionāri” aizliegt “saistītā aģenta” (konsultants, kurš ir pilnvarots piedāvāt finanšu produktus ārpus sabiedrības telpām – agrāk finanšu mākleris) darbības veikšanu saistībā ar apstākļiem, kas neizraisa labas reputācijas zaudēšanu, kā tā definēta valsts tiesībās, un kas vienlaikus neattiecas uz direktīvas īstenošanas normu ievērošanu;

atļauts “diskrecionāri” līdz pat vienam gadam aizliegt “saistītā aģenta” (konsultants, kurš ir pilnvarots piedāvāt finanšu produktus ārpus sabiedrības telpām – agrāk finanšu mākleris) darbības veikšanu procedūrā, kuras mērķis ir novērst “strepitus”, kas izriet no apsūdzības izvirzīšanas kriminālprocesā, kura ilgums parasti ievērojami pārsniedz vienu gadu?”

(1) Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) – Cooperativa Animazione Valdocco S.C.S. Impresa Sociale Onlus/Consorzio Intercomunale Servizi Sociali di Pinerolo, Azienda Sanitaria Locale To3 di Collegno e Pinerolo

(Lieta C-54/18)

(2018/C 142/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cooperativa Animazione Valdocco S.C.S. Impresa Sociale Onlus

Atbildētāji: Consorzio Intercomunale Servizi Sociali di Pinerolo, Azienda Sanitaria Locale To3 di Collegno e Pinerolo

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas tiesiskais regulējums tiesības uz aizstāvību, taisnīgu procesu un aizsardzības efektīvu nodrošinājumu jomā, konkrēti, ECTK [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 6. pants un 13. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un Direktīvas 89/665/EEK (1) 1. panta 1. un 2. punkts liedz tādu valsts tiesisku regulējumu kā [Itālijas] Administratīvā procesa kodeksa 120. panta 2.a punkts, kas liek konkursa procedūras dalībniekam apstrīdēt cita subjekta pielaišanu/ neizslēgšanu 30 dienu laikā no lēmuma, ar kuru ir noteikta dalībnieku pielaišana/ izslēgšana, paziņošanas?

Vai Eiropas tiesiskais regulējums tiesības uz aizstāvību, taisnīgu procesu un aizsardzības efektīvu nodrošinājumu jomā, konkrēti, ECTK [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 6. pants un 13. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un Direktīvas 89/665/EEK 1. panta 1. un 2. punkts liedz tādu valsts tiesisku regulējumu kā [Itālijas] Administratīvā procesa kodeksa 120. panta 2.a punkts, kas pēc konkursa procedūras beigām liedz dalībniekam apstrīdēt, arī ar pretprasību, citu dalībnieku, it īpaši izraudzītā pretendenta vai prasītāja, pielaišanas aktu nelikumību, ja iepriekš norādītajā termiņā vispirms netika apstrīdēts lēmums par pielaišanu?

(1) Padomes direktīva 89/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 31. janvārī iesniedza Tallinna Ringkonnakohus (Igaunija) – AS Tallinna Vesi/Keskkonnaamet

(Lieta C-60/18)

(2018/C 142/42)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Ringkonnakohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: AS Tallinna Vesi

Atbildētāja: Keskkonnaamet

Piedalās: Keskkonnaministeerium

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) 6. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šim noteikumam atbilst tāds valsts tiesību akts, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja konkrētiem atkritumiem Savienības mērogā nav izveidoti atkritumu stadijas izbeigšanās kritēriji, atkritumu stadijas izbeigšanās ir atkarīga no tā, vai vispārēji piemērojamā valsts tiesību aktā ir paredzēti konkrētiem atkritumiem izveidoti kritēriji?

Vai tad, ja konkrētiem atkritumiem Savienības mērogā nav izveidoti atkritumu stadijas izbeigšanās kritēriji, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 6. panta 4. punkta pirmo teikumu atkritumu īpašniekam ir piešķirtas tiesības iesniegt dalībvalsts kompetentajā iestādē vai tiesā pieteikumu atzīt atkritumu stadijas izbeigšanos atbilstoši spēkā esošajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, lai gan vispārēji piemērojamā valsts tiesību aktā ir paredzēti konkrētiem atkritumiem izveidoti kritēriji?

(1) OV 2008, L 312, 3. lpp.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 5. februārī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A Ltd

(Lieta C-74/18)

(2018/C 142/43)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: A Ltd

Atbildētāja: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Prejudiciālie jautājumi

Vai, interpretējot Direktīvas 2009/138/EK (1) 157. panta 1. punkta pirmo daļu, lasot to kopā ar 13. panta 13) un 14) punktu, par dalībvalsti, kurai ir tiesības uzlikt apdrošināšanas nodokli, tiek uzskatīta sabiedrības (juridiskas personas), kas ir apdrošinājuma ņēmējs, reģistrācijas valsts vai sabiedrības, kas ir uzņēmuma iegādes priekšmets, atrašanās vieta, ja apdrošināšanas sabiedrība, kuras juridiskā adrese atrodas Lielbritānijā un kurai Somijā nav uzņēmuma, lai apdrošinātu riskus saistībā ar uzņēmuma iegādi, piedāvā apdrošināšanu:

—	sabiedrībai, kas uzņēmuma iegādes procesā ir pircēja un kura nav reģistrēta Somijā, un uzņēmuma iegādes mērķsabiedrība ir reģistrēta Somijā;

—	sabiedrībai, kas uzņēmuma iegādes procesā ir pircēja un kura ir reģistrēta Somijā, un uzņēmuma iegādes mērķsabiedrība nav reģistrēta Somijā;

—	sabiedrībai, kas uzņēmuma iegādes procesā ir pārdevēja un kura nav reģistrēta Somijā, un uzņēmuma iegādes mērķsabiedrība ir reģistrēta Somijā;

—	sabiedrībai, kas uzņēmuma iegādes procesā ir pārdevēja un kura ir reģistrēta Somijā, un uzņēmuma iegādes mērķsabiedrība nav reģistrēta Somijā?

2)	Vai lietā nozīme ir tam, ka apdrošināšana attiecas tikai uz atbildību nodokļu jomā, kas attiecībā uz mērķsabiedrību ir radusies pirms uzņēmuma iegādes procesa īstenošanas?

3)	Vai lietā nozīme ir tam, vai uzņēmuma iegādes priekšmets ir mērķsabiedrības akcijas vai uzņēmējdarbības daļa?

4)	Vai situācijā, kurā uzņēmuma iegādes priekšmets ir mērķsabiedrības akcijas, nozīme ir tam, ka garantijas, kuras pārdevējs ir devis pircējam, attiecas tikai uz to, ka pārdevējam ir īpašumtiesības uz pārdotajām akcijām un attiecībā uz tām nepastāv nekādi trešo personu prasījumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (OV 2009, L 335, 1. lpp.)

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. februārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – A/Udlændinge- og Integrationsministeriet

(Lieta C-89/18)

(2018/C 142/44)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: A

Atbildētājs: Udlændinge- og Integrationsministeriet

Prejudiciālie jautājumi

Ja ir ieviesti “jauni ierobežojumi” attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos starp laulātajiem, kas prima facie pārkāpj Lēmuma Nr. 1/80 13. panta “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu (Asociācijas Padomes 1980. gada 19. septembra Lēmums Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, kas attiecas uz 1963. gada 12. septembra Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju), un šādi ierobežojumi ir attaisnoti, balstoties uz “veiksmīgas integrācijas” apsvērumu, ko ES Tiesa atzinusi 2016. gada 12. aprīļa spriedumā lietā C-561/14 Genc (1), skat. arī 2014. gada 10. jūlija spriedumu lietā C-138/13 Dogan (2), vai tāda tiesību norma kā Dānijas Likuma par ārvalstniekiem (Udlændingeloven) 9. panta 7. punkts – saskaņā ar kuru cita starpā vispārējs nosacījums personas, kura ir trešās valsts valstspiederīgais un kurai ir uzturēšanās atļauja Dānijā, ģimenes atkalapvienošanai ar šādas personas laulāto ir tāds, ka pāra piesaiste Dānijai ir lielāka nekā Turcijai – ir uzskatāma par “attaisnotu ar primāru vispārējo interešu apsvērumu, [..] ir piemērota, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu, un [..] nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai”?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša un piesaistes prasība tiek uzskatīta par piemērotu integrācijas mērķa sasniegšanas nodrošināšanai, vai ir iespējams, nepārkāpjot ierobežojumu pārbaudi un samērīguma prasību:

(i)

piemērot praksi, saskaņā ar kuru, ja laulātais ar uzturēšanās atļauju dalībvalstī (atsauces persona) pirmo reizi ieradies Dānijā 12–13 gadu vecumā vai vēlāk, izvērtējot atsauces personas piesaisti dalībvalstij, būtiska nozīme tiek pievērsta šādiem jautājumiem: vai personai ir vai nu bijis apmēram 12 gadu ilgs ilgtermiņa likumīgas uzturēšanās periods dalībvalstī, vai ir bijis uzturēšanās periods un stabila darba vieta dalībvalstī ar būtisku saskari un komunikāciju ar kolēģiem un jebkuriem klientiem dalībvalsts valodā, un kas ir turpinājies bez būtiskiem pārtraukumiem vismaz četrus līdz piecus gadus, vai ir bijis uzturēšanās periods un stabila darba vieta bez būtiskas saskares un komunikācijas ar kolēģiem un klientiem dalībvalsts valodā, kas ir turpinājies bez būtiskiem pārtraukumiem vismaz septiņus līdz astoņus gadus;

(ii)

piemērot praksi, saskaņā ar kuru pret piesaistes prasības izpildi liecina tas, ka atsauces persona ir uzturējusi būtisku piesaisti savai izcelsmes valstij, dodoties biežās vai ilgtermiņa vizītēs uz izcelsmes valsti, savukārt, piešķirot atļauju, īstermiņa brīvdienas vai uzturēšanās saistībā ar izglītību netiek ņemtas vērā;

(iii)

piemērot praksi, saskaņā ar kuru pret piesaistes prasības izpildi ļoti būtiski liecina tā sauktā “precējies, šķīries un atkārtoti salaulājies” situācija?

(1) Tiesas spriedums, 2016. gada 12. aprīlis, ECLI:EU:C:2016:247.

(2) Tiesas spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, EU:C:2014:2066.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/34

Prasība, kas celta 2018. gada 8. februārī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-91/18)

(2018/C 142/45)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves: A. Kyratsou un F. Tomat)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi

—

Atzīt, ka, pieņemot un atstājot spēkā tiesisko regulējumu, ar kuru:

tsipouro/tsikoudià [grieķu vīnogu degvīns], ko saražojuši “pastāvīgie destilētāji”, tiek aplikts ar akcīzes nodokli pēc likmes, kura ir samazināta par 50 % salīdzinājumā ar valsts standartlikmi, lai gan no citām dalībvalstīm ievestie alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli pēc valsts standartlikmes, Grieķijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/83/EEK (1) 19. un 21. pantā, tos skatot kopā ar tās 23. panta 2. punktu, kā arī LESD 110. pantā noteiktos pienākumus;

ii.

tsipouro/tsikoudià, ko saražojuši “gadījuma rakstura destilētāji”, tiek aplikts ar akcīzes nodokli pēc vēl vairāk samazinātas likmes, lai gan no citām dalībvalstīm ievestie alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli pēc valsts standartlikmes, Grieķijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/83/EEK 19. un 21. pantā, tos skatot kopā ar tās 22. panta 1. punktu un ar Direktīvas 92/84/EEK (2) 3. panta 1. punktu, kā arī LESD 110. pantā noteiktos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2015. gada 24. septembrī Komisija Grieķijas iestādēm nosūtīja argumentētu atzinumu, atbilstoši kuram, pirmkārt, apliekot tsipouro/tsikoudià, ko saražojuši “pastāvīgie destilētāji”, ar akcīzes nodokli pēc likmes, kura ir samazināta par 50 % salīdzinājumā ar valsts standartlikmi, lai gan no citām dalībvalstīm ievestie alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli pēc valsts standartlikmes, Grieķija nav izpildījusi Direktīvas 92/83/EEK 19. un 21. pantā, tos skatot kopā ar tās 23. panta 2. punktu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 110. pantā noteiktos pienākumus un, otrkārt, atbilstoši valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem apliekot tsipouro/tsikoudià, ko saražojuši sīkražotāji jeb t.s. “gadījuma rakstura” destilētāji, ar akcīzes nodokli pēc likmes, kura ir vēl vairāk samazināta, lai gan no citām dalībvalstīm ievestie alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli pēc valsts standartlikmes, Grieķija nav izpildījusi Direktīvas 92/83/EEK 19. un 21. pantā, tos skatot kopā ar tās 22. panta 1. punktu un ar Direktīvas 92/84/EEK 3. panta 1. punktu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 110. pantā noteiktos pienākumus.

Savienības tiesību aktu normās par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, nav paredzēta samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošana tsipouro/tsikoudià. Turklāt tāda tsipouro/tsikoudià, ko saražojuši sīkražotāji jeb t.s. “gadījuma rakstura” destilētāji, aplikšana ar akcīzes nodokli pēc vēl vairāk samazinātas likmes ir pretrunā piemērojamajām Direktīvas 92/83/EEK tiesību normām, tās skatot kopā arī atbilstošajām Direktīvas 92/84/EK tiesību normām. Tāpēc šajā ziņā ar spēkā esošo Grieķijas tiesisko regulējumu tiek pārkāptas šīs direktīvas. Tai pat laikā ar šo tiesisko regulējumu tiek pārkāpta LESD 110. panta pirmā daļa, jo ar šo tiesisko regulējumu importētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir līdzīgi tsipouro/tsikoudià, tiek piemērota aplikšana ar augstāku nodokli un pārkāpta LESD 110. panta otrā daļa, jo ar to tsipouro/tsikoudià tiek nodrošināta netieša aizsardzība attiecībā pret citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas galvenokārt tiek importēti no citām dalībvalstīm un kas konkurē ar šo vietējo ražojumu.

(1) Padomes Direktīvas 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV 1992, L 316, 21. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (OV 1992, L 316, 29. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 13. februārī iesniedza Oberlandesgericht Köln (Vācija) – Klaus Manuel Maria Brisch

(Lieta C-102/18)

(2018/C 142/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Pamatlietas puses

Pieteicējs: Klaus Manuel Maria Brisch

Prejudiciālais jautājums

Vai, piesakot Eiropas mantošanas apliecību saskaņā ar Mantošanas regulas (1) 65. panta 2. punktu, atbilstoši Mantošanas regulas īstenošanas regulas (2) 1. panta 4. punktam obligāti vai tikai fakultatīvi ir jāizmanto saskaņā ar Mantošanas regulas 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru izveidotā IV veidlapa (4. pielikums)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi; OV 2012, L 201, 107. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1329/2014 (2014. gada 9. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras minētas Regulā (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi; OV 2014, L 359, 30. lpp.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/36

Prasība, kas celta 2018. gada 14. februārī – Eiropas Komisija/Rumānija

(Lieta C-116/18)

(2018/C 142/47)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Javorský, L. Nicolae un G. von Rintelen)

Atbildētāja: Rumānija

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka līdz 2016. gada 10. aprīlim nepieņemot normatīvus vai administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/26/ES (2014. gada 26. februāris) par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (1), prasības vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šādiem pasākumiem, Rumānija nav izpildījusi šīs direktīvas 43. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Rumānijai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu maksāt kavējuma naudu 42 377,60 EUR apmērā par katru kavējuma dienu pēc sprieduma pasludināšanas šajā lietā par Direktīvas 2014/26/ES transponēšanas pasākumu paziņošanas pienākuma neizpildi;

—	piespriest Rumānijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Direktīvas 2014/26/ES 43. panta 1. punktam dalībvalstīm ir pienākums pieņemt un ieviest normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 10. aprīlim, par to nekavējoties informējot Komisiju. Tādēļ dalībvalstīm ir pienākums noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai valsts tiesībās transponētu direktīvu noteiktajā termiņā, un paziņot par šādiem pasākumiem Komisijai.

Komisija piedāvā arī piemērot Rumānijai kavējuma naudu 42 377,60 EUR apmērā par katru kavējuma dienu pēc sprieduma pasludināšanas šajā lietā par Direktīvas 2014/26/ES transponēšanas pasākumu paziņošanas pienākuma neizpildi. Šā soda apmērs ir ticis noteikts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, tā ilgumu un vajadzību nodrošināt šāda soda atturošo iedarbību, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts maksātspējai.

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2016. gada 10. aprīlī.

(1) OV 2014, L 84, 72. lpp.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/36

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. februārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Vanessa Gambietz/Erika Ziegler

(Lieta C-131/18)

(2018/C 142/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vanessa Gambietz

Atbildētāja: Erika Ziegler

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (1) 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 6. panta 1. punktā minētā fiksētā summa 40 euro apmērā ir jāieskaita ārējos juridiskajos izdevumos, kas parādnieka maksājuma kavējuma dēļ radušies par advokāta pirmstiesas algošanu un tādēļ ir jāatlīdzina saskaņā ar direktīvas 6. panta 3. punktu?

(1) OV 2011, L 48, 1. lpp.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/37

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 23. februārīRiver Kwai International Food Industry Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 14. decembra spriedumu lietā T-460/14 Association européenne des transformateurs de maïs doux (AETMD)/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-144/18 P)

(2018/C 142/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: River Kwai International Food Industry Co. Ltd (pārstāvji: F. Graafsma un J. Cornelis, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Association européenne des transformateurs de maïs doux (AETMD), Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 14. decembra spriedumu lietā T-460/14 Association européenne des transformateurs de maïs doux (AETMD)/Eiropas Savienības Padome;

—	piespriest prasītājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus kas radušies saistībā ar šo apelācijas sūdzību, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-460/14.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesas konstatējumos ir pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un ir sagrozīti tai iesniegtie fakti un pierādījumi. Tādēļ apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums būtu jāatceļ.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda trīs apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmkārt, tā kā pārsūdzētajā spriedumā nav izvērtēti apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumi par sākotnējā prasības pieteikuma pieņemamību – tostarp attiecībā uz ceturto pamatu –, ir pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz aizstāvību Vispārējā tiesā. Pārsūdzētajā spriedumā nav ņemti vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumi par nepieņemamību, nesniedzot iemeslu/pamatojumu, kādēļ nebija jāizvērtē apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumi.

Otrkārt, pārsūdzētajā spriedumā ir sagrozīti pierādījumi, klasificējot jautājumu par izmaksu sadali kā tādu, kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu un līdz ar to dempinga starpības aprēķinu, nevis kā tādu, kas attiecas uz ilglaicīgu apstākļu izmaiņu esamību. Neviens no apsvērumiem, kurus prasītāja izvirzījusi administratīvajā procesā, nesaista izmaksu sadali ar dempinga starpības aprēķinu.

Visbeidzot, ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Pamatregulas (1) 10. pants, kā arī vispārējais atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas antidempinga maksājums faktiski ar atpakaļejošu spēku tika palielināts no 3.6 % līdz 12.8 %.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. marta spriedums – Rose Vision/Komisija

(Lietas T-45/13 RENV un T-587/15) (1)

((“Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - Dotāciju nolīgumi saistībā ar projektiem FIRST, FutureNEM, sISI, 4NEM un SFERA - Termiņš revīzijas galīgā ziņojuma sniegšanai - Finanšu revīzijas, kurās konstatētas nelikumības projektu īstenošanā - Maksājumu apturēšana - Finanšu revīziju konfidencialitāte - Pieteikto izmaksu atbilstība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Kaitējums, kas nodarīts, reģistrējot agrīnās brīdināšanas sistēmā”))

(2018/C 142/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rose Vision, SL (Pozuelo de Alarcón, Spānija) (pārstāvis: J.J. Marín López, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: lietā T-45/13 RENV – R. Lyal un M. Siekierzyńska, pārstāvji, kam palīdz J. Rivas Andrés, advokāts, un lietā T-587/15 – J. Estrada de Solà, P. Rosa Plaza un S. Delaude, pārstāvji, kam palīdz J. Rivas Andrés, advokāts)

Priekšmets

Lietā T-45/13 RENV, pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, ka ir pārkāpti projektam FutureNEM piemērojamie līguma noteikumi, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītajai esot nodarīts ar to, ka Komisija ir pārkāpusi šos līguma noteikumus, treškārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts ar to, ka tās nosaukums ir ierakstīts Agrīnās brīdināšanas sistēmā (ABS), un, ceturtkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu par prasītājas nosaukuma ierakstīšanu ABS, savukārt lietā T-587/15, pirmkārt, būtībā prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, ka ir pārkāpti projektiem FIRST, FutureNEM, sISI, 4NEM un SFERA piemērojamie līguma noteikumi, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts gan atzīt, ka prasītājai nav pienākuma maksāt Komisijai summu, kas no tās tiek atprasīta, gan atlīdzināt kaitējumu, kas prasītajai esot nodarīts ar to, ka Komisija ir pārkāpusi līguma noteikumus, gan piespriest Komisijai samaksāt summas, kas no tās pienākas saistībā ar tās dalību šajos projektos, treškārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas esot nodarīts ar to, ka prasītājas nosaukums ir ierakstīts ABS, un, ceturtkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 28. jūlija Lēmumu C(2015) 5449 final par to, ka no prasītājas ir atgūstama kopsumma 535 613,20 euro apmērā ar procentiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-45/13 RENV un T-587/15 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Prasības noraidīt.

Rose Vision, SL sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kuros lietā T-45/13 RENV ietilpst arī tie izdevumi, kas radušies saistībā ar lietas T-45/13 sākotnējo izskatīšanu Vispārējā tiesā, saistībā ar apelācijas tiesvedību lietā C-224/15 P un saistībā ar atpakaļ nodotās lietas izskatīšanu.

(1) OV C 178, 22.6.2013.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/40

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. februāra spriedums – Vakakis kai Synergates/Komisija

(Lieta T-292/15) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Pieņemamaība - Procedūras nepareiza izmantošana - Interešu konflikts - Pienākums ievērot pienācīgu rūpību - Iespējas zaudēšana))

(2018/C 142/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vakakis kai Synergates – Symvouloi gia Agrotiki Anaptixi AE Meleton, agrāk – Vakakis International – Symvouloi gia Agrotiki Anaptixi AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: B. O'Connor, solicitor, S. Gubel un E. Bertolotto, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Erlbacher un E. Georgieva, vēlāk E. Georgieva un L. Baumgart)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājai esot nodarīts sakarā ar Komisijas pārkāpumiem iepirkuma procedūrā “Uzturdrošības sistēmas nostiprināšana Albānijā” (EuropeAid/129820/C/SER/AL).

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienība atlīdzina zaudējumus, ko ir cietusi Vakakis kai Synergates – Symvouloi gia Agrotiki Anaptixi AE Meleton, zaudējot iespēju iegūt līguma “Uzturdrošības sistēmas nostiprināšana Albānijā” (EuropeAid/129820/C/SER/AL) slēgšanas tiesības, kā arī saistībā ar izdevumiem un izmaksām, kas tai ir radušies dalības šajā iepirkuma procedūrā dēļ.

Rezolutīvās daļas 1. punktā minētajai zaudējumu atlīdzībai pieskaitāmi nokavējuma procenti, kas ir jāmaksā sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, un to likme ir galvenajām refinansēšanas darbībām noteiktā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) likme, kas palielināta par diviem procentu punktiem.

3)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)	Lietas dalībnieki trīs mēnešu laikā no šī sprieduma pasludināšanas dienas iesniedz Vispārējai tiesai savstarpējas vienošanās rezultātā sagatavotu zaudējumu aprēķinu.

5)	Ja netiek panākta vienošanās, lietas dalībnieki tajā pašā termiņā Vispārējai tiesai dara zināmus savus zaudējumu aprēķinus.

6)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. marta spriedums – Polija/Komisija

(Lieta T-316/15) (1)

((ERAF - Atteikums apstiprināt finansiālo ieguldījumu lielā projektā - Regulas (EK) Nr. 1083/2006 40. panta pirmās daļas g) punkts - Valsts ieguldījuma pamatojums - Regulas Nr. 1083/2006 41. panta 2. punkts - Termiņa nokavējums))

(2018/C 142/52)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B.-R. Killmann, D. Recchia un M. Siekierzyńska)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 2230 (2015. gada 31. marts), ar ko Polijas Republikai tika atteikts apstiprināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu ieguldījumu lielajā projektā “Inovatīvu pakalpojumu radīšana IBM koplietošanas pakalpojumu centrā Vroclavā [Wrocław]”, kas ir ietverts darbības programmas “Inovatīva ekonomika” prioritārajā virzienā Nr. 4.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. marta spriedums – Polija/Komisija

(Lieta T-402/15) (1)

((ERAF - Atteikums piešķirt finansiālo ieguldījumu lielam projektam - Regulas (EK) Nr. 1083/2006 41. panta 1. punkts - Ieguldījuma lielā projektā novērtējums darbības programmas mērķu sasniegšanai - Regulas Nr. 1083/2006 41. panta 2. punkts - Termiņa pārsniegšana))

(2018/C 142/53)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B.-R. Killmann un M. Siekierzyńska)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 3228 final (2015. gada 11. maijs), ar kuru ir atteikts apstiprināt Polijas Republikai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālo ieguldījumu lielam projektam “Eiropas Dalīto pakalpojumu centrs – Inteliģentas loģistikas sistēmas” darbības programmas “Inovatīva ekonomika” IV prioritārā virziena ietvaros.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/42

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. marta spriedums – Shoe Branding Europe/EUIPO – adidas (Divu paralēlu svītru izvietojums uz apava)

(Lieta T-85/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kuru veido divas paralēlas svītras uz apava, reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo trīs paralēlas svītras uz apava - Relatīvs atteikuma pamats - Kaitējums reputācijai - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts)))

(2018/C 142/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shoe Branding Europe BVBA (Oudenaarde, Beļģija) (pārstāvis: J. Løje, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: A. Lukošiūtė)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: adidas AG (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: I. Fowler un I. Junkar, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 26. novembra lēmumu lietā R 3106/2014-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp adidas un Shoe Branding Europe.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Shoe Branding Europe BVBA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 136, 18.4.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/42

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedums – Le Pen/Parlaments

(Lieta T-140/16) (1)

((Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Ģenerālsekretāra kompetence - Pierādīšanas pienākums - Pienākums norādīt pamatojumu - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Kļūda faktos - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 142/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Marie Le Pen (Saint-Cloud, Francija) (pārstāvji: sākotnēji M. Ceccaldi un J.-P. Le Moigne, vēlāk M. Ceccaldi, visbeidzot F. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un G. Corstens)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu piedzīt no prasītāja EUR 320 026,23, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārās palīdzības piemaksa, un ar to saistīto 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jean-Marie Le Pen atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 191, 30.5.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/43

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. marta spriedums – Altunis/EUIPO – Hotel Cipriani (“CIPRIANI”)

(Lieta T-438/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “CIPRIANI” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HOTEL CIPRIANI” - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. punkts) - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču un pakalpojumu līdzība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 142/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Altunis–Trading, Gestão e Serviços, Lda (Funchal, Portugāle) (pārstāvji: A. Vanzetti, S. Bergia un G. Sironi, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hotel Cipriani Srl (Venēcija, Itālija) (pārstāvji: sākotnēji P. Cantrill, solicitor, un B. Brandreth, barrister, vēlāk B. Brandreth, A. Poulter un P. Brownlow, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 1889/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hotel Cipriani un Altunis–Trading, Gestão e Serviços.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Altunis–Trading, Gestão e Serviços, Lda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/44

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. marta spriedums – Portugāle/Komisija

(Lieta T-462/16) (1)

((ELGF - No finansējuma izslēgti izdevumi - Platībatkarīgais atbalsts - Portugāles izdevumi - Tiesiskā paļāvība - Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 3. punkts - Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts - Samērīgums))

(2018/C 142/57)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, J. Saraiva de Almeida un P. Estêvão)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sauka, kam palīdz M. Marques Mendes un A. Dias Henriques, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1059 (2016. gada 20. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 173, 59. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Portugāles Republiku.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 392, 24.10.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/44

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedums – Gollnisch/Parlaments

(Lieta T-624/16) (1)

((Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Ģenerālsekretāra kompetence - “Electa una via” - Tiesības uz aizstāvību - Pierādīšanas pienākums - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskā paļāvība - Politiskās tiesības - Vienlīdzīga attieksme - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Deputātu neatkarība - Kļūda faktos - Samērīgums))

(2018/C 142/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvji: sākotnēji N. Fakiroff, vēlāk F. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: G. Corstens un S. Seyr)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 1. jūlija lēmumu piedzīt no prasītāja EUR 275 984,23, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārās palīdzības piemaksa, un ar to saistīto 2016. gada 5. jūlija paziņojumu par parādu.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bruno Gollnisch sedz ne tikai savus, bet atlīdzina arī Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 383, 17.10.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. marta spriedums – Shoe Branding Europe/EUIPO – adidas (Divu paralēlu svītru izvietojums uz apava)

(Lieta T-629/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kuru veido divas paralēlas svītras uz apava, reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlotas trīs paralēlas svītras uz apava - Relatīvs atteikuma pamats - Kaitējums reputācijai - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts)))

(2018/C 142/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shoe Branding Europe BVBA (Oudenaarde, Beļģija) (pārstāvis: J. Løje, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Lukošiūtė un A. Söder)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: adidas AG (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: I. Fowler un I. Junkar, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 8. jūnija lēmumu lietā R 597/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp adidas un Shoe Branding Europe.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Shoe Branding Europe BVBA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 402, 31.10.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/46

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. marta spriedums – Cinkciarz.pl/EUIPO (“€$”)

(Lieta T-665/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “€$” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Aprakstošs raksturs - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants))

(2018/C 142/60)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cinkciarz.pl sp. z o.o. (Zielona Góra, Polija) (pārstāvji: E. Skrzydło-Tefelska un K. Gajek, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 14. jūlija lēmumu lietā R 2086/2015-5 attiecībā uz pieteikumu par apzīmējuma “€$” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 14. jūlija lēmumu lietā R 2086/2015-5.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 402, 31.10.2016.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/46

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. februāra spriedums – Paulini/ECB

(Lieta T-764/16) (1)

((Civildienests - ECB personāls - Atalgojums - Algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana - Pamatnostādņu tiesiskums - Aprēķina metode - Slimības atvaļinājuma ņemšana vērā - Personāla pārstāvja darbības ņemšana vērā - Nediskriminācijas princips))

(2018/C 142/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jörn Paulini (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji L. Levi un M. Vandenbussche, vēlāk L. Levi un A. Tymen un visbeidzot L. Levi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: F. von Lindeiner un D. Camilleri Podestà, pārstāvji, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un kurā ir lūgts, pirmkārt, atcelt prasītājam 2015. gada 15. decembrī paziņoto un 2016. gada 10. februārī grozīto ECB lēmumu par algu un prēmiju ikgadējo pārskatīšanu attiecībā uz 2015. gadu un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam ar šo lēmumu iespējami nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jörn Paulini sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 14, 16.1.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/47

Vispārējās tiesas 2018. gada 28. februāra spriedums – dm-drogerie markt/EUIPO – Digital Print Group O. Schimek (“Foto Paradies”)

(Lieta T-843/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Foto Paradies” - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 142/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji: T. Strack un O. Bludovsky, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Fischer, R. Manea un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Digital Print Group O. Schimek GmbH (Nirnberga, Vācija) (pārstāvji: L. Petri un M. Gilch, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 15. septembra lēmumu lietā R 1194/2015-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Digital Print Group O. Schimek un dm-drogerie markt.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	dm-drogerie markt GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/48

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedums – Fertisac/ECHA

(Lieta T-855/16) (1)

((REACH - Maksājums par vielas reģistrāciju - Samazinājums, kas piešķirts MVU - Pārbaude, ko ECHA veic attiecībā uz paziņojumu par uzņēmuma lielumu - Lēmums, ar ko uzlikts administratīvs maksājums - Ieteikums 2003/361/EK - Maksimālo finansiālo apmēru pārsniegšana - Jēdziens “saistīts uzņēmums”))

(2018/C 142/63)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fertisac, SL (Atarfe, Spānija) (pārstāvis: J. Gomez Rodriguez, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: E. Maurage, J. P. Trnka un M. Heikkilä, kam palīdz C. Garcia Molyneux un L. Tosoni, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt ECHA2016. gada 15. novembra Lēmumu SME(2016) 5150, ar kuru ir konstatēts, ka prasītāja neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu vidējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma samazinājumu, un tai ir piemērots administratīvais maksājums, kā arī atcelt ECHA izdotos un Lēmumam SME(2016) 5150 pievienotos rēķinus Nr. 10060160 un Nr. 10060161.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Fertisac, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 30, 30.1.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/48

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedums – Equivalenza Manufactory/EUIPO – ITM Entreprises (“BLACK LABEL BY EQUIVALENZA”)

(Lieta T-6/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “BLACK LABEL BY EQUIVALENZA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “LABELL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 142/64)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Equivalenza Manufactory, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji: G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un M. del Mar Baldares)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ITM Entreprises SAS (Parīze, Francija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 11. oktobra lēmumu lietā R 690/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp ITM Entreprises un Equivalenza Manufactory.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 11. oktobra lēmumu lietā R 690/2016-2.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Equivalenza Manufactory, SL tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 63, 27.7.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/49

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. marta spriedums – Recordati Orphan Drugs/EUIPO – Laboratorios Normon (“NORMOSANG”)

(Lieta T-103/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “NORMOSANG” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “NORMON” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 20. noteikuma 1. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1430 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 8. panta 1. un 7. punkts)))

(2018/C 142/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Recordati Orphan Drugs (Puteaux, Francija) (pārstāvis: J. Quirin, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: A. Lukošiūtė)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Laboratorios Normon, SA (Tres Cantos, Spānija) (pārstāvis: I. Gonzalez-Mogena Gonzalez, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 22. novembra lēmumu lietā R 831/2016-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Laboratorios Normon un Recordati Orphan Drugs.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Recordati Orphan Drugs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 121, 18.4.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/50

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. marta spriedums – Claro Sol Cleaning/EUIPO – Solemo (“Claro Sol Facility Services desde 1972”)

(Lieta T-159/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Claro Sol Facility Services desde 1972” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “SOL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 142/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Claro Sol Cleaning, SLU (Madride, Spānija) (pārstāvis: N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Solemo Oy (Helsinki, Somija) (pārstāvji: M. Müller un A. Fottner, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 9. janvāra lēmumu lietā R 478/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Solemo un Claro Sol Cleaning.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 9. janvāra lēmumu lietā R 478/2016-1.

2)	Solemo Oy sedz savus un atlīdzina Claro Sol Cleaning, SLU tiesāšanās izdevumus.

3)	EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 195, 19.6.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/50

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedums – Rstudio/EUIPO – Embarcadero Technologies (“RSTUDIO”)

(Lieta T-230/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “RSTUDIO” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ER/STUDIO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrākās preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts))

(2018/C 142/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rstudio, Inc. (Bostona, Masačūsetsa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Edenborough, QC, un G. Smith, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Schifko un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Embarcadero Technologies, Inc. (Sanfrancisko, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 6. februāra lēmumu lietā R 493/2016-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Embarcadero Technologies un Rstudio.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rstudio, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 178, 6.6.2017.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/51

Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – La Marchesiana/EUIPO – Marchesi Angelo (“MARCHESI”)

(Lieta T-35/18)

(2018/C 142/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: La Marchesiana Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvji: M. Franzosi, F. Santonocito, A. Sobol, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Marchesi Angelo Srl (Milāna, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “MARCHESI”, ko veido septiņi otas triepieni oranžā, zilā, dzeltenā, sarkanā, zaļā, melnā un violetā krāsā – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 4 187 159

Informācija par procesu EUIPO: Spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 15. novembra lēmums apvienotajās lietās R 1753/2016–4 un R 1802/2016–4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu un pilnībā noraidīt Angelo Marchesi pieteikumu par preču zīmes “EU’159” atcelšanu tās neizmantošanas dēļ;

—

grozot apstrīdēto lēmumu, konstatēt un atzīt, ka preču zīme “EU’159” ir tikusi faktiski izmantota attiecīgajā laikposmā Eiropas Savienībā Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 58. panta 1. punkta izpratnē attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ietilpst 8. klasē (ar roku darbināmi piederumi un instrumenti, it īpaši virtuves piederumi), 16. klasē (papīrs, kartons, iespieddarbi, grāmatas, žurnāli, piederumi māksliniekiem, papīra kancelejas preces, mācību materiāli), 21. klasē (mājsaimniecības vai virtuves piederumi un trauki, katli, šķīvji, glāzes, stikla, porcelāna un māla izstrādājumi), 29. klasē (dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, konservēti, žāvēti un vārīti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; eļļas un pārtikas tauki), 30. klasē (kafija un kafijas aizstājēji, tēja, kakao, cukurs, rīsi, milti, maize, makaroni, konditorejas izstrādājumi, saldējumi, piedevas, kas paredzētas pārtikas garšas uzlabošanai), 33. klasē (alkoholiskie dzērieni), kā arī attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ietilpst 30. klasē (kafija), 41. klasē (izglītības un apmācību darbības, apmācību kursi) un 43. klasē (ēdināšanas pakalpojumi, pakalpojumi, kurus sniedz uzņēmumi, kas nodarbojas ar patēriņam gatavas pārtikas un dzērienu, ko izplata bāri, restorāni, pašapkalpošanās restorāni un ēdnīcas, piegādi);

—

pakārtoti, un daļēji grozot apstrīdēto lēmumu, noraidīt otras procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieces pieteikumu par preču zīmes “EU’159” atcelšanu tās neizmantošanas dēļ attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 30. klasē (kafija), 41. klasē (izglītības un apmācību darbības, apmācību kursi) un 43. klasē (ēdināšanas pakalpojumi, pakalpojumi, kurus sniedz uzņēmumi, kas nodarbojas ar patēriņam gatavas pārtikas un dzērienu, ko izplata bāri, restorāni, pašapkalpošanās restorāni un ēdnīcas, piegādi);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un izdevumus abās iepriekšējās instancēs.

Izvirzītais pamats:

—	Kļūdains izmantošanas pierādījumu vērtējums Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 1. punkta izpratnē.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/52

Prasība, kas celta 2018. gada 24. janvārī – Autoridad Portuaria de Vigo/Komisija

(Lieta T-41/18)

(2018/C 142/69)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lieta dalībnieki

Prasītāja: Autoridad Portuaria de Vigo (Vigo, Spānija) (pārstāvis: J. Costas Alonso, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

nodrošināt, ka Eiropas Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja izpilda savu pienākumu nodrošināt Savienības tiesību normu vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs, veicot darbības, lai nodrošinātu Savienības tiesiskā regulējuma par dzīvnieku izcelsmes produktu importu no trešajām valstīm vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs, un saskaņojot šādas pārbaudes noteikumus;

—	it īpaši uzdot Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātam veikt salīdzinošu analīzi par tā Savienības tiesību aktu kopuma piemērošanu, kas reglamentē dzīvnieku izcelsmes produktu importu no trešajām valstīm Vigo un Leixoes (Portugāle) ostās.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma par saldētu un atdzesētu zvejas produktu importu no valstīm, kas neietilpst Savienībā, dažādā piemērošana nelabvēlīgi ietekmē konkurences noteikumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas izraisa iekšējā tirgus izkropļojumu.

Prasītāja šajā ziņā arī norāda, ka ostām ir svarīga loma preču pārvadāšanā, un konkrēti saistībā ar zvejas produktu importu, no kuriem 76 % tiek pārvadāti tranzītā caur ostām.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/52

Prasība, kas celta 2018. gada 6. februārī – Alfamicro/Komisija

(Lieta T-64/18)

(2018/C 142/70)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alfamicro – Sistema de Computadores – Sociedade Unipessoal, Lda (Cascais, Portugāle) (pārstāvji: G. Gentil Anastácio un D. Pirra Xarepe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pirmkārt, atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2017. gada 13. decembra Lēmumu (2017) 8839 final par parāda atgūšanu, ciktāl tas attiecas uz paziņojumu par parādu Nr. 3241507078, un, otrkārt, atcelt šo lēmumu atlikušajā daļā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Attiecībā uz prasījumu par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu prasītāja apgalvo, ka Komisija esot piesavinājusies tiesas pilnvaras, pretēji LES 19. pantam un LESD 272. pantam aizstādama Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra nolēmumu lietā T-831/14, kurā bija atzīts Savienības prasījums attiecībā uz konkrētas saistības izpildi, ar atšķirīga satura, izpildāmu lēmumu par to pašu saistību.

Attiecībā uz lēmuma atcelšanas prasījumu prasītāja atsaucas uz:

—	pamatojuma nenorādīšanu, jo Komisija ir vienīgi apgalvojusi, ka finanšu auditā, kas tika veikts par līgumu, kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, tika konstatētas sistēmiska rakstura kļūdas, tomēr neizskaidrojot, kādas šīs kļūdas ir;

—

likuma pārkāpumu, jo, automātiski attiecinot tāda finanšu audita rezultātus, kurš veikts vienu līgumattiecību ietvaros, uz citām līgumattiecībām, Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 966/2012 (1) 135. panta 5. punkta otro daļu, kā arī kādu publisko tiesību līgumiem vispār un publiskā iepirkuma līgumiem konkrēti piemērojamu principu, proti, principu par atlīdzības klauzulas neaizskaramību.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/53

Prasība, kas celta 2018. gada 9. februārī – Barata/Parlaments

(Lieta T-81/18)

(2018/C 142/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joao Miguel Barata (Evere, Beļģija) (pārstāvji: G. Pandey, D. Rovetta un V. Villante, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	iesākumā, ja vajadzīgs, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 277. pantam atzīt Civildienesta noteikumu 90. pantu par spēkā neesošu un nepiemērojamu šajā tiesvedībā;

—	pirmkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2017. gada 19. jūnijā iesniegtā sūdzība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

—

otrkārt, atcelt Cilvēkresursu attīstības direktorāta direktora 2017. gada 20. marta lēmumus neiekļaut prasītāju to ierēdņu saraksta projektā, kuri tika izraudzīti dalībai 2016. gada sertifikācijas procedūras apmācības programmā, un noraidīt viņa lūgumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu;

—	treškārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. februāra lēmumu, ar kuru prasītājam tika paziņoti viņa rezultāti un viņš netika iekļauts 2016. gada sertifikācijas procedūrai izraudzīto ierēdņu sarakstā;

—	ceturtkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. decembra lēmumu, ar kuru prasītājs tika informēts, ka ir ierindots 36. pozīcijā no 87 pieteikumiem 2016. gada sertifikācijas procedūrai, un tāpēc viņa vārds netika ietverts attiecīgajā saraksta projektā;

—	piektkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 21. decembra lēmumu atteikties pārskatīt prasītāja novērtējumu un punktu skaitu un izslēgt viņu no minētā sertifikācijas procesa;

—	sestkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. oktobra paziņojumu par iekšējo konkursu 2016/014;

—	visbeidzot, pilnībā atcelt Eiropas Parlamenta to ierēdņu saraksta projektu, kuri tika izraudzīti dalībai minētajā apmācības programmā;

—	piespriest izmaksāt prasītājam zaudējumu atlīdzību 50 000 euro apmērā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 25. pants, ir pieļauta acīmredzama kļūda nozīmīgo faktu un dokumentu vērtējumā un ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pants.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, turklāt attiecībā uz apgalvoto Civildienesta noteikumu 90. panta prettiesiskumu un nepiemērojamību tiek celtas iebildes par prettiesiskumu un nepiemērojamību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pastāv kompetences neesamība, ir pārkāpts paziņojums par konkursu un Civildienesta noteikumu 30. pants apvienojumā ar šo noteikumu III pielikumu, turklāt nav izpildīts rūpīgas un labas pārvaldības pienākums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts Pamattiesību hartas 41. pantā paredzētais labas pārvaldības pienākums un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī nav ievērots vienlīdzības princips.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1/58 (1) 1., 2., 3. un 4. pants, kā arī Civildienesta noteikumu 1.d un 28. pants un šo noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts, turklāt nav ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.

(1) Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/55

Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – International Skating Union/Komisija

(Lieta T-93/18)

(2018/C 142/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Skating Union (Lozanna, Šveice) (ko pārstāv J.-F. Bellis, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 8. decembra Lēmumu lietā AT.40208 – International Skating Union’s Eligibility rules un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots fundamentāls pretrunīgums pamatojumā, uz kuru balstās Komisijas lēmums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas noteikumi nav paredzēti, lai ierobežotu konkurenci.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas noteikumi neietekmē konkurences ierobežošanu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas lēmums neapstiprināt 2014. gada Dubai Icederby pasākumu neietilpst LESD 101. panta darbības jomā, jo šim lēmumam ir leģitīms mērķis saskaņā ar prasītājas Ētikas kodeksu, kas aizliedz jebkāda veida atbalstu derībām.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka katrā ziņā prasītājas lēmums neapstiprināt 2014. gada Dubai Icederby pasākumu neietilpst LESD 101. panta teritoriālajā piemērošanas jomā.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apgalvojums, ka Sporta šķīrējtiesas noteikumi pastiprina iespējamos ierobežojumus, nav pamatots.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi savas pilnvaras, nosakot prasītājai korektīvus pasākumus, kas nav saistīti ar pārkāpuma konstatāciju.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka periodisku soda maksājumu piemērošanai nav juridiska pamata.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/55

Prasība, kas celta 2018. gada 12. februārī – Gollnisch/Parlaments

(Lieta T-95/18)

(2018/C 142/73)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2017. gada 23. oktobra lēmumu ar atsauces numuru PE 610.437/BUR/Decision, kas paziņots ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 1. decembra vēstuli ar atsauces numuru D 318700 un ar kuru tika noraidīta B. Gollnisch sūdzība par Ģenerālsekretāra lēmumu, ar ko prasītājs vērsās pie kvestoriem;

—	atcelt kopumā Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretāra 2016. gada 1. jūlija lēmumu, kas paziņots 6. jūlijā, par “summu 275 984,23 EUR apmērā, kas nepamatoti izmaksāta Bruno Gollnisch”, un ar ko atbildīgajam kredītrīkotājam un iestādes grāmatvedim tiek uzdots šo summu atgūt;

—	atcelt paziņojumu kopumā un visus iepriekšminētā lēmuma izpildes pasākumus, kas ietverti Finanšu ģenerāldirektora 2016. gada 6. jūlija vēstulē ar atsauces numuru D 201920;

—	atcelt kopumā šī paša Finanšu ģenerāldirektora 2016. gada 5. jūlijā parakstīto parādzīmi Nr. 2016-914;

—

piešķirt prasītājam summu 50 000 EUR apmērā kā kompensāciju par morālo kaitējumu, kas radies dēļ nepamatotajiem apvainojumiem, kas pausti pirms jebkādiem izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem, kā arī viņa tēla aizskāruma rezultātā, apstrīdētā lēmuma radīto ievērojamo raižu viņa privātajā un politiskajā dzīvē dēļ un ievērojamā darba apjoma dēļ, ko viņam ir nācies veltīt šīm procedūrām;

—	piešķirt viņam summu 28 000 EUR apmērā kā atlīdzību par izdevumiem, kas radušies saistībā ar viņa aizstāvju algošanu, šī prasības pieteikuma sagatavošanu, prasības pieteikuma un tā pielikumu kopēšanas darbu un iesniegšanas izmaksām;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus, kas konkrēti vērsti pret Prezidija lēmumu.

Pirmais pamats ir saistīts ar vairākiem būtisku procedūras noteikumu pārkāpumiem, kurus atbildētājs esot pieļāvis, pieņemot apstrīdēto lēmumu. Prasītājs uzskata, ka procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ir tikušas pārkāptas prasītāja tiesības tikt uzklausītam objektīvā iestādē. Atbildētājs turklāt esot pārkāpis arī viņa tiesības uz aizstāvību. Apstrīdētā lēmuma pamatā esot kvestoru pārstāvja nepareizs paziņojums un tā pamatojums esot nepietiekams, jo tajā neesot sniegtas atbildes uz vairākiem prasītāja iebildumiem.

2.	Otrais pamats ir saistīts ar faktu sagrozīšanu, kuras rezultātā ticis pieņemts apstrīdētais lēmums.

Prasītājs turklāt izvirza pamatus, ko tas bija izvirzījis pret Ģenerālsekretāra lēmumu, par ko izcēlies strīds Parlamenta Prezidijā, jo pēdējais minētais paturēja spēkā apstrīdēto lēmumu, neņemot vērā prasītāja izvirzītos argumentus.

Pirmais pamats attiecas uz kļūdām procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts Ģenerālsekretāra lēmums, kas saistītas ar Ģenerālsekretāra kompetences neesamību, tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, pierādīšanas pienākuma apvēršanu, nepietiekamu pamatojumu, kā arī tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu.

2.	Otrais pamats ir saistīts ar deputātu palīgu pilsoņu tiesību pārkāpumu, pret prasītāju vērstu diskriminējošu attieksmi, pilnvaru nepareizu izmantošanu, deputātu neatkarības aizskārumu un vietējā līmeņa deputātu palīgu lomas ignorēšanu, kā arī samērīguma principa pārkāpumu.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/57

Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Fundación Tecnalia Research & Innovation/REA

(Lieta T-104/18)

(2018/C 142/74)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundación Tecnalia Research & Innovation (Donostija-Sansevastjana, Spānija) (pārstāvji: P. Palacios Pesquera un M. Rius Coma, advokāti)

Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	Atzīt šo prasību un tajā izklāstītos apstrīdēšanas pamatus par pieņemamiem;

—	Atzīt šajā prasībā izklāstītos apstrīdēšanas pamatus un līdz ar to atcelt apstrīdēto lēmumu, nosakot, ka nav jāatmaksā summas, kas samaksātas par TECNALIA paveiktajiem uzdevumiem;

—	piespriest REA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par lēmumu, kas pieņemts uz sacīkstes principu balstītajā procedūrā finansiālo līdzekļu atgūšanai saistībā ar projekta FP7-SME-2013-605879-FOODWATCH dotācijas nolīgumu. Lēmums izbeigt projekta FoodWatch dotācijas nolīgumu tika pieņemts tāpēc, ka atbildētāja it kā neesot tikusi informēta par, pēc REA domām, mērķu, darba metodoloģijas un sagaidāmo rezultātu ziņā projektam FoodWatch ļoti līdzīgā projekta BreadGuard esamību.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par to, ka apstrīdētajā lēmumā neesot izklāstīts pamatojums, jo nav ņemti vērā attaisnojošie iemesli, ko TECNALIA norādījusi uz sacīkstes principu balstītajā izmeklēšanas procedūrā.

2.	Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpti projekta FoodWatch dotācijas nolīguma II pielikuma noteikumi, jo atbildētāja nav norādījusi to neatkarīgo ekspertu identitāti, kuri ir parakstījuši apstrīdētā lēmuma pamatā esošos ekspertīzes atzinumus, tādējādi nedodot iespēju TECNALIA tos noraidīt.

3.	Trešais pamats ir par to, ka esot pārkāpts vainojamības princips, jo atbildētāja nav ņēmusi vērā, cik lielā mērā TECNALIA ir piedalījusies inkriminētajos nodarījumos.

4.	Ceturtais pamats ir par to, ka esot pārkāpts likumiskuma princips, jo TECNALIA ir pienācīgi īstenojusi projektus un nav pārkāpusi vai neizpildījusi nolīgtās saistības.

5.	Piektais pamats ir par to, ka esot pārkāpts samērīguma princips, jo nav ņemts vērā, cik lielā mērā inkriminētajā nodarījumā ir vainojams katrs tā līdzdalībnieks.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/58

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Laverana/EUIPO – Agroecopark (“VERA GREEN”)

(Lieta T-106/18)

(2018/C 142/75)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laverana GmbH & Co. KG (Wennigsen, Vācija) (pārstāvji: J. Wachinger, M. Zöbisch un R. Drozdz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Agroecopark (Majadahonda, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VERA GREEN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 068 646

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 18. decembra lēmums lietā R 982/2017-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/58

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Agencja Wydawnicza Technopol/EUIPO (“200 PANORAMICZNYCH”)

(Lieta T-117/18)

(2018/C 142/76)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (Częstochowa, Polija) (pārstāvis: C. Rogula, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “200 PANORAMICZNYCH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 299 688

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 2194/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

grozīt Apelācijas piektās padomes lēmumu, apmierinot prasītājas apelācijas sūdzību un ļaujot reģistrēt preču zīmi “200 PANORAMICZNYCH”, ņemot vēra, ka vārdiskais apzīmējums “200 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

atzīt, ka saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 3. punktu vārdiskais apzīmējums “200 PANORAMICZNYCH” ir guvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (sekundāra atšķirtspēja) un ka līdz ar to nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats, it īpaši nav piemērojams neviens no 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

pakārtoti

—

atcelt Apelācijas piektās padomes lēmumu un likt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (turpmāk tekstā – “EUIPO”) no jauna izskatīt Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “200 PANORAMICZNYCH” reģistrācijas pieteikumu Nr. 015299688, it īpaši lai novērstu esošās kļūdas, konstatējot, ka vārdiskais apzīmējums “200 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv nekāds absolūts reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/59

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Agencja Wydawnicza Technopol/EUIPO (“300 PANORAMICZNYCH”)

(Lieta T-118/18)

(2018/C 142/77)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (Częstochowa, Polija) (pārstāvis: C. Rogula, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “300 PANORAMICZNYCH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 299 696

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 2195/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

grozīt Apelācijas piektās padomes lēmumu, apmierinot prasītājas apelācijas sūdzību un ļaujot reģistrēt preču zīmi “300 PANORAMICZNYCH”, ņemot vēra, ka vārdiskais apzīmējums “300 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

atzīt, ka saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 3. punktu vārdiskais apzīmējums “300 PANORAMICZNYCH” ir guvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (sekundāra atšķirtspēja) un ka līdz ar to nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats, it īpaši nav piemērojams neviens no 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

pakārtoti

—

atcelt Apelācijas piektās padomes lēmumu un likt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (turpmāk tekstā – “EUIPO”) no jauna izskatīt Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “300 PANORAMICZNYCH” reģistrācijas pieteikumu Nr. 015299696, it īpaši lai novērstu esošās kļūdas, konstatējot, ka vārdiskais apzīmējums “300 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv nekāds absolūts reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/60

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Agencja Wydawnicza Technopol/EUIPO (“400 PANORAMICZNYCH”)

(Lieta T-119/18)

(2018/C 142/78)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (Częstochowa, Polija) (pārstāvis: C. Rogula, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “400 PANORAMICZNYCH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 299 704

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 2200/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

grozīt Apelācijas piektās padomes lēmumu, apmierinot prasītājas apelācijas sūdzību un ļaujot reģistrēt preču zīmi “400 PANORAMICZNYCH”, ņemot vēra, ka vārdiskais apzīmējums “400 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

atzīt, ka saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 3. punktu vārdiskais apzīmējums “400 PANORAMICZNYCH” ir guvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (sekundāra atšķirtspēja) un ka līdz ar to nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats, it īpaši nav piemērojams neviens no 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

pakārtoti

—

atcelt Apelācijas piektās padomes lēmumu un likt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (turpmāk tekstā – “EUIPO”) no jauna izskatīt Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “400 PANORAMICZNYCH” reģistrācijas pieteikumu Nr. 015299704, it īpaši lai novērstu esošās kļūdas, konstatējot, ka vārdiskais apzīmējums “400 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv nekāds absolūts reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/61

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Agencja Wydawnicza Technopol/EUIPO (“500 PANORAMICZNYCH”)

(Lieta T-120/18)

(2018/C 142/79)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (Częstochowa, Polija) (pārstāvis: C. Rogula, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “500 PANORAMICZNYCH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 299 712

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 2201/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

grozīt Apelācijas piektās padomes lēmumu, apmierinot prasītājas apelācijas sūdzību un ļaujot reģistrēt preču zīmi “500 PANORAMICZNYCH”, ņemot vēra, ka vārdiskais apzīmējums “500 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

atzīt, ka saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 3. punktu vārdiskais apzīmējums “500 PANORAMICZNYCH” ir guvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (sekundāra atšķirtspēja) un ka līdz ar to nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats, it īpaši nav piemērojams neviens no 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

pakārtoti

—

atcelt Apelācijas piektās padomes lēmumu un likt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (turpmāk tekstā – “EUIPO”) no jauna izskatīt Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “500 PANORAMICZNYCH” reģistrācijas pieteikumu Nr. 015299712, it īpaši lai novērstu esošās kļūdas, konstatējot, ka vārdiskais apzīmējums “500 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv nekāds absolūts reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/62

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Agencja Wydawnicza Technopol/EUIPO (“1000 PANORAMICZNYCH”)

(Lieta T-121/18)

(2018/C 142/80)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (Częstochowa, Polija) (pārstāvis: C. Rogula, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “1000 PANORAMICZNYCH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 299 671

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 2208/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

grozīt Apelācijas piektās padomes lēmumu, apmierinot prasītājas apelācijas sūdzību un ļaujot reģistrēt preču zīmi “1000 PANORAMICZNYCH”, ņemot vēra, ka vārdiskais apzīmējums “1000 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

atzīt, ka saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 3. punktu vārdiskais apzīmējums “1000 PANORAMICZNYCH” ir guvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (sekundāra atšķirtspēja) un ka līdz ar to nepastāv preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamats, it īpaši nav piemērojams neviens no 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

pakārtoti

—

atcelt Apelācijas piektās padomes lēmumu un likt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (turpmāk tekstā – “EUIPO”) no jauna izskatīt Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “1000 PANORAMICZNYCH” reģistrācijas pieteikumu Nr. 015299671, it īpaši lai novērstu esošās kļūdas, konstatējot, ka vārdiskais apzīmējums “1000 PANORAMICZNYCH” neatbilst Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punktā, it īpaši tā b) un c) apakšpunktā, paredzētajiem nosacījumiem un tātad nepastāv nekāds absolūts reģistrācijas atteikuma pamats;

un/vai

—

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/63

Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Lidl Stiftung/EUIPO – Shimano Europe (“PRO”)

(Lieta T-122/18)

(2018/C 142/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija) (pārstāvji: A. Berger un A. Marx, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Shimano Europe BV (Nunspeet, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “PRO” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 468 904

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 7. decembra lēmums lietā R 1332/2017-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt iebildumu Nr. 002654773, kas iesniegts pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 014 468 904;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Shimano Europe B.V. atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā EUIPO.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/64

Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Bayer Intellectual Property/EUIPO (Sirds attēls)

(Lieta T-123/18)

(2018/C 142/82)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayer Intellectual Property GmbH (Monheim am Rhein, Vācija) (pārstāvji: V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības grafiska preču zīme (Sirds attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 701 568

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 7. decembra lēmums lietā R 145/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt prasītājas EUIPO Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/65

Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Van Haren Schoenen/Komisija

(Lieta T-126/18)

(2018/C 142/83)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: van Haren Schoenen BV (Waalwijk, Nīderlande) (pārstāvji: S. De Knop, B. Natens, A. Willems un M. Meulenbelt, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 (2017. gada 4. decembris), ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo konkrēti ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā, un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	LES 5. panta 1. un 2. punkta pārkāpums apstrīdētās regulas juridiskā pamata trūkuma dēļ. Pakārtoti prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts institucionālā līdzsvara princips LES 13. panta 2. punkta izpratnē.

2.	LESD 266. panta pārkāpums, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2016. gada 4. februāra spriedumu C&J Clark International (C-659/13 un C-34/14, EU:C:2016:74).

3.	Regulas (ES) 2016/1036 (1) 1. panta 1. punkta un 10. panta 1. punkta un tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, piemērojot antidempinga maksājumus precēm, kas atrodas brīvā apgrozībā.

4.	Regulas (ES) 2016/1036 21. panta pārkāpums, jo antidempinga maksājumi tika uzlikti, neveicot jaunu Savienības interešu novērtējumu. Katrā ziņā, pēc prasītājas domām, ir acīmredzami kļūdaini nolemt, ka antidempinga maksājumu piemērošana ir Savienības interesēs.

5.	LES 5. panta 1. un 4. punkta pārkāpums, jo tika pieņemts akts, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešams tā mērķa sasniegšanai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/66

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Cortina un FLA Europe/Komisija

(Lieta T-127/18)

(2018/C 142/84)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Cortina (Oudenaarde, Beļģija) un FLA Europe (Oudenaarde) (pārstāvji: S. De Knop, B. Natens un A. Willems, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.	LES 5. panta 1. un 2. punkta pārkāpums apstrīdētās regulas juridiskā pamata trūkuma dēļ. Pakārtoti prasītājas apgalvo, ka ir pārkāpts institucionālā līdzsvara princips LES 13. panta 2. punkta izpratnē.

2.	LESD 266. panta pārkāpums, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2016. gada 4. februāra spriedumu C&J Clark International (C-659/13 un C-34/14, EU:C:2016:74).

3.	LES 5. panta 1. un 4. punkta pārkāpums, jo ir pieņemts akts, kas pārsniedz to, kas nepieciešams tā mērķa sasniegšanai.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/66

Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – IQ Group Holdings Berhad/EUIPO – Krinner Innovation (“Lumiqs”)

(Lieta T-133/18)

(2018/C 142/85)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: IQ Group Holdings Berhad (Heckmondwike, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: S. Carter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Krinner Innovation GmbH (Straßkirchen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes “Lumiqs” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 220 053

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 12. decembra lēmums lietā R 983/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut veikt reģistrāciju attiecībā uz apstrīdētajām precēm atbilstoši grozījumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasību.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/67

Prasība, kas celta 2018. gada 1. martā – Monster Energy/EUIPO – Nordbrand Nordhausen (“BALLER’S PUNCH”)

(Lieta T-134/18)

(2018/C 142/86)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monster Energy Company (Corona, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: P. Brownlow, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Nordbrand Nordhausen GmbH (Nordhausen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BALLER’S PUNCH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 823 306

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 12. decembra lēmums lietā R 998/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2017. gada 13. marta lēmumu, kas attiecas uz iebildumu B002643172;

—	reģistrēt preču zīmi, par kuru ir iesniegts iebildums, attiecībā uz visām precēm, kas norādītas reģistrācijas pieteikumā;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/68

Prasība, kas celta 2018. gada 21. februārī – Avio/Komisija

(Lieta T-139/18)

(2018/C 142/87)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Avio SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji: G. Roberti, G. Bellitti un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

—	būtībā atcelt Komisijas Lēmumu C(2016) 4621 final (2016. gada 20. jūlijs), ar ko atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 8. panta 2. punktam ir atļauta koncentrācijas darbība “ASL/Arianespace”, lieta COMP/M.7724;

—	veicot pierādījumu savākšanas pasākumus, uzdot Komisijai saskaņā ar Reglamenta 88. un 89. pantu un 91. panta b) punktu iesniegt šī prasības pieteikuma III sadaļā minētos dokumentus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas Lēmumu C(2016) 4621 final (2016. gada 20. jūlijs), ar ko atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 8. panta 2. punktam ir atļauta koncentrācijas darbība “ASL/Arianespace”, lieta COMP/M.7724, kurš nekonfidenciālajā versijā ir publicēts 2017. gada 11. decembrī.

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nav veikusi izmeklēšanu un nav norādījusi pamatojumu, jo tā nav pareizi analizējusi konkurentu izslēgšanas risku Arianespace piedāvāto nesējraķešu tirgū, it īpaši ņemot vērā spējas, stimulus un pret konkurenci vērsto iedarbību;

Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo nav prasījusi uzņemties saistības attiecībā uz Arianespace piedāvāto nesējraķešu tirgu, konkrēti attiecībā uz konkurences riskiem saistībā ar interešu konfliktu Arianespace un risku saistībā ar sensitīvas informācijas apmaiņu starp Arianespace un ASL.

23.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/69

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Caprice Schuhproduktion/Komisija

(Lieta T-157/18)

(2018/C 142/88)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Caprice Schuhproduktion GmbH & Co. KG (Pirmasens, Vācija) (pārstāvji: S. De Knop, B. Natens un A. Willems, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Tiesu:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus. Izklāstītie pamati ir identiski pamatiem, kas norādīti lietā T-127/18, Cortina un FLA Europe/Komisija.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 142

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 23. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 142/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1