19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 24. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-433/15) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Piens un piena produkti - Papildmaksājums pienam - 1995./1996. līdz 2008./2009. tirdzniecības gads - Regula (EK) Nr. 1234/2007 - 79., 80. un 83. pants - Regula (EK) Nr. 595/2004 - 15. un 17. pants - Pārkāpums - Faktiska maksājuma neveikšana noteiktajos termiņos - Neiekasēšana maksājuma nesamaksāšanas gadījumos))

(2018/C 104/02)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Rossi, D. Nardi un J. Guillem Carrau)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kam palīdz P. Gentili un S. Fiorentino, avocatti dello Stato)

Rezolutīvā daļa

Nenodrošinot, ka papildmaksājums par ražošanas daudzumu, kas Itālijā saražots, pārsniedzot valsts kvotu, no pirmā tirdzniecības gada, kurā papildmaksājums faktiski tika piemērots Itālijā (1995./1996. gads), līdz pēdējam tirdzniecības gadam, kurā Itālijā bija ražošanas pārpalikums (2008./2009. gads),

—	tiek faktiski iekasēts no individuālajiem ražotājiem, kuri veicinājuši katru attiecīgo ražošanas pārprodukciju, un

—	to, ka tiešo pārdevumu gadījumā pircējs vai ražotājs, saņemot paziņojumu par maksājamo summu, samaksā minēto maksājumu atbilstošā termiņā,

—	ja maksājums nav samaksāts noteiktajā termiņā, tas tiek reģistrēts un, ja iespējams, iekasēts piespiedu kārtā no šiem pircējiem vai ražotājiem,

Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē, 1. un 2. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko ievieš maksājumus piena un piena produktu nozarē, 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), 79., 80. un 83. pantā, kā arī – saistībā ar Komisijas īstenošanas noteikumiem – Regulas (EEK) Nr. 536/93 (1993. gada 9. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildmaksājuma piemērošanu pienam un piena produktiem, 7. pantā, Regulas (EK) Nr. 1392/2001 (2001. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 3950/92, 11. panta 1. un 2. punktā, kā arī, visbeidzot, Regulas (EK) Nr. 595/2004 (2004. gada 30. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1788/2003, ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1468/2006 (2006. gada 4. oktobris), 15. un 17. pantā.

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/3

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 23. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – F. Hoffmann-La Roche Ltd u.c./Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-179/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - LESD 101. pants - Aizliegta vienošanās - Zāles - Direktīva 2001/83/EK - Regula (EK) Nr. 726/2004 - Apgalvojumi par riskiem saistībā ar zāļu lietošanu ārstēšanai, uz ko neattiecas to tirdzniecības atļauja (ārpus TA) - Konkrētā tirgus noteikšana - Izrietošs ierobežojums - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Izņēmums))

(2018/C 104/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: F. Hoffmann-La Roche Ltd, Roche SpA, Novartis AG, Novartis Farma SpA

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Piedaloties: Associazione Italiana delle Unità Dedicate Autonome Private di Day Surgery e dei Centri di Chirurgia Ambulatoriale (Aiudapds), Società Oftalmologica Italiana (SOI) – Associazione Medici Oculisti Italiani (AMOI), Regione Emilia-Romagna, Altroconsumo, Regione Lombardia, Coordinamento delle associazioni per la tutela dell’ambiente e dei diritti degli utenti e consumatori (Codacons), Agenzia Italiana del Farmaco (AIFA)

Rezolutīvā daļa

LESD 101. pants ir interpretējams tādējādi, ka tā piemērošanas nolūkā valsts konkurences iestāde papildus zālēm, kas ir atļautas attiecīgo patoloģiju ārstēšanai, var iekļaut konkrētajā tirgū kādas citas zāles, kuru TA neattiecas uz šo ārstēšanu, bet kas tiek lietotas šādam mērķim un kam ir konkrēta aizstājamības saikne ar pirmajām. Lai noteiktu, vai pastāv šāda aizstājamības saikne, šai iestādei, ja kompetentās iestādes vai tiesas ir pārbaudījušas attiecīgā produkta atbilsmi noteikumiem, kas piemērojami tā ražošanai vai tirdzniecībai, ir jāņem vērā šīs pārbaudes rezultāts, novērtējot tās iespējamo iedarbību uz pieprasījuma un piedāvājuma struktūru.

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz aizliegto vienošanos, ko ir noslēgušas licences līguma par zāļu izmantošanu puses, kuras mērķis, lai mazinātu konkurences spiedienu uz šo zāļu lietošanu noteiktu patoloģiju ārstēšanai, ir ierobežot trešo personu rīcību – veicinot citu zāļu lietošanu šo pašu patoloģiju ārstēšanai, attiecas šis noteikums, jo šī aizliegtā vienošanās izrietēja no šā līguma.

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka konkurences ierobežojums “mērķa dēļ” šīs tiesību normas izpratnē ir aizliegta vienošanās starp diviem uzņēmumiem, kuri tirgo divas konkurējošas zāles, kas zinātniskās nenoteiktības kontekstā izpaužas kā maldinošas informācijas sniegšana EZA, veselības nozares profesionāļiem un plašai sabiedrībai par nelabvēlīgo iedarbību, kāda rodas, ja vienas no šīm zālēm tiek lietotas tādu patoloģiju ārstēšanai, kuras nav iekļautas to TA, lai mazinātu konkurences spiedienu, kas izriet no šādas izmantošanas, uz otrām zālēm.

4)	LESD 101. pants ir interpretējams tādējādi, ka uz šādu aizliegtu vienošanos nevar attiekties šā panta 3. punktā paredzētais izņēmums.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/4

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 23. janvāra spriedums (Supreme Court of Gibraltar (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc lūguma, ko iesniedza Albert Buhagiar u.c./Minister for Justice

(Lieta C-267/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības tiesību teritoriālā piemērojamība - LESD 355. panta 3. punkts - Akts par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās nosacījumiem un par pielāgojumiem Līgumos - 29. pants - I pielikuma I iedaļas 4. punkts - Gibraltāra izslēgšana no Eiropas Savienības muitas teritorijas - Apjoms - Direktīva 91/477/EEK - 1. panta 4. punkts - 12. panta 2. punkts - II pielikums - Eiropas šaujamieroču apliecība - Medību un mērķī šaušanas darbības - Piemērojamība Gibraltāra teritorijai - Transponēšanas pienākums - Neesamība - Spēkā esamība))

(2018/C 104/04)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of Gibraltar

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Queen, pēc lūguma, ko iesniedza Albert Buhagiar, Wayne Piri, Stephanie Piri, Arthur Taylor, Henry Bonifacio, Colin Tomlinson, Darren Sheriff

Atbildētājs: Minister for Justice

Rezolutīvā daļa

Akta par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās nosacījumiem un par pielāgojumiem Līgumos 29. pants, to skatot kopā ar šī akta I pielikuma I iedaļas 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Padomes Direktīvas 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/51/EK (2008. gada 21. maijs), 12. panta 2. punkts, to skatot kopā ar tās 1. panta 4. punktu un II pielikumu, Gibraltāra teritorijā nav piemērojams.

2)	Izvērtējot prejudiciālos jautājumus, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Direktīvas 91/477, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Direktīvu 2008/51, spēkā esamību.

(1) OV C 260, 18.7.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/5

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-314/16) (1)

((Valsts pienākumu neizpilde - Transports - Direktīva 2006/126/EK - Vadītāja apliecība - C1, C un D1 kategoriju definīcijas))

(2018/C 104/05)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves: J. Hottiaux un Z. Malůšková)

Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, T. Muller un J. Vláčil)

Rezolutīvā daļa

Neizpildot pienākumu iekļaut C1 un C kategoriju definīcijā vienīgi tādus mehāniskos transportlīdzekļus, kuri nepieder pie D1 vai D kategorijas, Čehijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām 4. panta 1. punktā un 4. punkta d) un f) apakšpunktā paredzētos pienākumus.

2)	Sašaurinot D1 kategorijas definīciju, attiecinot to vienīgi uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri ir izstrādāti un konstruēti tā, lai pārvadātu vairāk nekā 8 pasažierus, Čehijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 4. panta 1. punktā un 4. punkta h) apakšpunktā paredzētos pienākumus.

3)	Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 287, 8.8.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/5

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesrepublik Deutschland/Aziz Hasan

(Lieta C-360/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana - Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanai paredzētā kārtība un termiņi - Trešās valsts valstspiederīgā nelikumīga atgriešanās pārsūtīšanu veikušajā dalībvalstī - 24. pants - Atpakaļuzņemšanas procedūra - 27. pants - Tiesību aizsardzības līdzeklis - Pārbaudes tiesā apjoms - Pēc pārsūtīšanas radušies apstākļi))

(2018/C 104/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesrepublik Deutschland

Atbildētājs: Aziz Hasan

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 27. panta 1. punkts, to lasot šīs regulas preambulas 19. apsvēruma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesību akts kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā ir paredzēts, ka pārsūtīšanas lēmuma pārbaudei tiesā ir jābūt balstītai uz faktisko situāciju brīdī, kad tiek noturēta tiesas, kas izskata lietu, pēdējā tiesas sēde, vai, ja tiesas sēde netiek noturēta, – brīdī, kad šī tiesa pieņem nolēmumu par pārsūdzību.

Regulas Nr. 604/2013 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā trešās valsts valstspiederīgais pēc tam, kad bija iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu pirmajā dalībvalstī, tika pārsūtīts uz šo dalībvalsti pēc otrajā dalībvalstī iesniegta jauna pieteikuma noraidīšanas un vēlāk atgriezās šīs otrās dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas, šim trešās valsts valstspiederīgajam var tikt piemērota atpakaļuzņemšanas procedūra un ka šī persona nevar tikt atkārtoti pārsūtīta uz pirmo no šīm dalībvalstīm, neveicot šādu procedūru.

Regulas Nr. 604/2013 24. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā trešās valsts valstspiederīgais ir bez uzturēšanās atļaujas atgriezies tās dalībvalsts teritorijā, kas iepriekš ir viņu pārsūtījusi uz citu dalībvalsti, atpakaļuzņemšanas pieprasījums ir jānosūta šajā tiesību normā paredzētajos termiņos un ka to tecējums nevar sākties, pirms pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts ir uzzinājusi par attiecīgās personas atgriešanos tās teritorijā.

Regulas Nr. 604/2013 24. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atpakaļuzņemšanas pieprasījums netiek iesniegts šīs regulas 24. panta 2. punktā paredzētajos termiņos, dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā persona atrodas bez uzturēšanās atļaujas, ir atbildīga par jaunā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, ko šai personai ir jāļauj iesniegt, izskatīšanu.

Regulas Nr. 604/2013 24. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka vēl noris par lēmumu, ar kuru ir ticis noraidīts pirmais dalībvalstī iesniegtais starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzsāktā pārsūdzības procedūra, nav jāuzskata par līdzvērtīgu jauna starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai šajā dalībvalstī šīs tiesību normas izpratnē.

Regulas Nr. 604/2013 24. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atpakaļuzņemšanas pieprasījums nav ticis iesniegts šīs regulas 24. panta 2. punktā paredzētajos termiņos un attiecīgā persona nav izmantojusi iespēju – kurai ir jābūt tai pieejamai – iesniegt jaunu starptautiskās aizsardzības pieteikumu:

—	dalībvalsts, kuras teritorijā šī persona atrodas bez uzturēšanās atļaujas, atpakaļuzņemšanas pieprasījumu vēl var iesniegt un ka

—	ar šo tiesību normu nav atļauta minētās personas pārsūtīšana uz citu dalībvalsti, neiesniedzot šādu pieprasījumu.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/7

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 23. janvāra spriedums (Hof van beroep te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eiropas apcietināšanas ordera, kas izsniegts attiecībā uz Dawid Piotrowski, izpilde

(Lieta C-367/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis - Nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - Obligātas neizpildes pamati - 3. panta 3. punkts - Nepilngadīgie - Prasība pārbaudīt minimālo vecumu, no kura personu var saukt pie kriminālatbildības, vai izpildes dalībvalsts tiesībās paredzēto papildu nosacījumu izvērtējums katrā atsevišķā gadījumā, lai varētu konkrēti uzsākt kriminālvajāšanu pret nepilngadīgo vai viņu notiesāt))

(2018/C 104/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel

Pamatlietas puse

Dawid Piotrowski

Rezolutīvā daļa

Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izpildes dalībvalsts tiesu iestādei ir jāatsakās nodot tikai tādas nepilngadīgas personas, attiecībā uz kurām ir ticis izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis un kuras atbilstoši izpildes dalībvalsts tiesībām nav sasniegušas vecumu saukšanai pie kriminālatbildības par darbībām, kas ir attiecībā uz tām izsniegtā apcietināšanas ordera pamatā.

Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pieņemot lēmumu par tādas nepilngadīgas personas nodošanu, attiecībā uz kuru ir ticis izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, izpildes dalībvalsts tiesu iestādei ir tikai jāpārbauda, vai attiecīgā persona ir sasniegusi minimālo vecumu, lai attiecībā uz viņu izpildes dalībvalstī varētu iestāties kriminālatbildība par darbībām, kas ir šī apcietināšanas ordera pamatā, un tai nav pienākuma ņemt vērā iespējamos papildu nosacījumus saistībā ar individuālu izvērtēšanu, kas atbilstoši šīs dalībvalsts tiesībām konkrēti ir piemērojami attiecībā uz kriminālvajāšanas uzsākšanu pret nepilngadīgu personu vai tās notiesāšanu par šādām darbībām.

(1) OV C 335, 12.9.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/8

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedums (Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – F/Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

(Lieta C-473/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 7. pants - Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība - Direktīva 2011/95/ES - Standarti attiecībā uz bēgļa statusa vai alternatīva aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem - Bailes no vajāšanas seksuālās orientācijas dēļ - 4. pants - Faktu un apstākļu vērtējums - Ekspertīzes izmantošana - Psiholoģiskie testi))

(2018/C 104/08)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: F

Atbildētājs: Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka iestāde, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, vai attiecīgā gadījumā tiesas, kuras izskata prasību par šīs iestādes lēmumu, saistībā ar faktu un apstākļu par pieteikuma iesniedzēja apgalvoto seksuālo orientāciju novērtēšanu uzdod veikt ekspertīzi, ciktāl šādas ekspertīzes veikšanas kārtība atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām pamattiesībām, šī iestāde un šīs tiesas savu lēmumu nebalsta vienīgi uz ekspertīzes atzinuma secinājumiem un šie secinājumi tām nav saistoši, novērtējot šī pieteikuma iesniedzēja apgalvojumus par viņa seksuālo orientāciju.

Direktīvas 2011/95 4. pants, to skatot Pamattiesību hartas 7. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka, lai novērtētu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja apgalvotās seksuālās orientācijas faktisko pastāvēšanu, tiek veikta un izmantota tāda psiholoģiskā ekspertīze kā pamatlietā, kuras mērķis, pamatojoties uz projektīviem personības testiem, ir atspoguļot šī pieteikuma iesniedzēja seksuālo orientāciju.

(1) OV C 419, 14.11.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/9

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Maximilian Schrems/Facebook Ireland Limited

(Lieta C-498/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 15. un 16. pants - Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā - “Patērētāja” jēdziens - Patērētāju prasījumu pret vienu un to pašu profesionāli cesija))

(2018/C 104/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Maximilian Schrems

Atbildētāja: Facebook Ireland Limited

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15. pants ir interpretējams tādējādi, ka privāta Facebook konta lietotājs nezaudē “patērētāja” statusu minētā panta nozīmē, ja viņš publicē grāmatas, rīko konferences, izmanto interneta vietnes, vāc ziedojumus un pārņem vairāku patērētāju prasījumus, lai ar tiem vērstos tiesā.

Regulas Nr. 44/2001 16. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nav piemērojams patērētāja celtai prasībai, kuras mērķis ir viņa domicila vietas tiesā izvirzīt ne vien savus prasījumus, bet arī prasījumus, ko tam cedējuši tajā pašā dalībvalstī, citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs dzīvojoši patērētāji.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/9

Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 24. janvāra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Presidenza del Consiglio dei Ministri u.c./Gianni Pantuso u.c.

(Apvienotās lietas C-616/16 un C-617/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšana attiecībā uz ārstu darbību - Direktīva 75/363/EEK un Direktīva 82/76/EEK - Ārsta speciālista apmācība - Pienācīgs atalgojums - Direktīvas 82/76/EEK piemērošana apmācībai, kas uzsākta pirms dalībvalstīm noteiktā šīs direktīvas transponēšanas termiņa un beigusies pēc šī datuma))

(2018/C 104/10)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri, Università degli Studi di Palermo, Ministero della Salute, Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca, Ministero del Tesoro

Atbildētāji: Gianni Pantuso, Angelo Tralongo, Maria Michela D’Alessandro, Nello Grassi, Carmela Amato (C-616/16), Giovanna Castellano, Maria Concetta Pandolfo, Antonio Marletta, Vito Mannino, Olga Gagliardo, Emilio Nardi, Maria Catania, Massimo Gallucci, Giovanna Pischedda, Giambattista Gagliardo (C-617/16)

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 75/363/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz ārstu darbību, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 82/76/EEK (1982. gada 26. janvāris), 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 3. panta 1. un 2. punkts, kā arī tās pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka par ikvienu ārsta speciālista pilna laika vai daļlaika apmācību, kas ir tikusi uzsākta 1982. gadā un ir turpinājusies līdz 1990. gadam, ir jāsaņem pienācīgs atalgojums minētā pielikuma izpratnē, ar nosacījumu, ka šī apmācība ir saistīta ar medicīnas specialitāti, kas ir kopīga visām dalībvalstīm vai divām vai vairākām no tām un ir minēta Padomes Direktīvas 75/362/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par ārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, ietverot pasākumus, kas ļautu efektīvi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī veicina pakalpojumu sniegšanas brīvību, 5. vai 7. pantā.

Direktīvas 75/363, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 82/76, 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 3. panta 1. un 2. punkts, kā arī tās pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pienākums paredzēt pienācīgu atalgojumu minētā pielikuma izpratnē par ārsta speciālista pilna laika vai daļlaika apmācību, kas ir tikusi uzsākta 1982. gadā un ir turpinājusies līdz 1990. gadam, nav atkarīgs no tā, vai šī valsts ir veikusi Direktīvas 82/76 transponēšanas pasākumus. Valsts tiesai, piemērojot valsts tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti kā pirms, tā pēc direktīvas pieņemšanas, tie ir jāinterpretē, cik vien iespējams ņemot vērā minēto direktīvu tekstu un mērķi. Ja tādēļ, ka nepastāv valsts pasākumi Direktīvas 82/76 transponēšanai, šajā direktīvā paredzēto rezultātu nav iespējams sasniegt interpretācijas ceļā, ņemot vērā valsts tiesību kopumu un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, Savienības tiesības paredz attiecīgajai dalībvalstij pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ko tā ir nodarījusi privātpersonām minētās direktīvas netransponēšanas dēļ. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildīti visi Tiesas judikatūrā šajā ziņā paredzētie nosacījumi, lai saskaņā ar Savienības tiesībām iestātos minētās dalībvalsts atbildība.

Direktīvas 75/363, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 82/76, 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 3. panta 1. un 2. punkts, kā arī tās pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pienācīgam atalgojumam minētā pielikuma izpratnē par ārsta speciālista pilna laika vai daļlaika apmācību, kas ir tikusi uzsākta 1982. gadā un ir turpinājusies līdz 1990. gadam, ir jātiek izmaksātam par šīs apmācības laikposmu, sākot no 1983. gada 1. janvāra līdz minētās apmācības pabeigšanai.

(1) OV C 63, 27.2.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/10

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 24. janvāra spriedums – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)/European Food SA, Société des produits Nestlé SA

(Lieta C-634/16 P) (1)

((Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Vārdiska preču zīme “FITNESS” - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana))

(2018/C 104/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: M. Rajh)

Pārējie lietas dalībnieki: European Food SA (pārstāvis: I. Speciac, advokāts), Société des produits Nestlé SA (pārstāvji: A. Jaeger-Lenz, S. Cobet-Nüse un A. Lambrecht, Rechtsanwälte)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 20.3.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – Powszechny Zakład Ubezpieczeń na Życie S.A. w Warszawie/Prezesowi Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

(Lieta C-617/17)

(2018/C 104/14)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: Powszechny Zakład Ubezpieczeń na Życie S.A. w Warszawie

Atbildētājs: Prezesowi Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

Piedaloties: Edward Detka, Mirosław Krzyszczak, Zakład Projektowania i Programowania Systemów Sterowania Atempol sp. z o.o. w Piekarach Ślaskich, Tomasz Woźniak, Spółdzielnia Kółek Rolniczych w Bielinach, Lech Marchlewski, Ommer Polska sp. z o.o. w Krapkowicach, Zakład Przetwórstwa Drobiu Marica spółka jawna J.M.E.K. Wróbel sp. jawna w Bielsku Białej, Glimat Marcinek i S-ka sp. jawna w Gliwicach, HTS Polska sp. z o.o., Jastrzębskie Zakłady Remontowe Dźwigi sp. z o.o. w Jastrzębiu Zdroju, Petrofer – Polska sp. z o.o. w Nowinach, Paco Cases Andrzej Paczkowski, Piotr Paczkowski sp. jawna w Puszczykowie, Bożeny Kubalańcy, Zbigniew Arczykowski, Przedsiębiorstwo Produkcji Handlu i Usług Unipasz sp. z o.o. w Radzikowicach, Pietrzak B.B. Beata Pietrzak Bogdan Pietrzak sp. jawna w Katowicach, Ewelina Baranowska, Przemysław Nikiel, Marcin Nikiel, Janusz Walocha un Marek Grzegolec

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai ir pieļaujama tāda Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. panta interpretācija, saskaņā ar kuru principa ne bis in idem piemērošana ir atkarīga ne tikai no pārkāpēja personas un faktiskajiem apstākļiem, bet arī no aizsargājamajām tiesiskajām interesēm?

Vai Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003/EK par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. Pantā (1), 3. pants saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts konkurences aizsardzības iestāde vienlaikus piemēro Savienības konkurences tiesības un valsts konkurences tiesības, tās aizsargā vienas un tās pašas tiesiskās intereses?

(1) OV 2003, L 1, 1. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. novembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów/Orange Polska S.A. w Warszawie

(Lieta C-628/17)

(2018/C 104/15)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

Atbildētājs: Orange Polska S.A. w Warszawie

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (1) 8. pants saistībā ar šīs direktīvas 9. pantu un 2. panta j) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmēja rīcība, izmantojot tādu modeli distances līgumu par telekomunikāciju pakalpojumiem noslēgšanai, kur galīgais lēmums veikt darījumu patērētājam ir jāpieņem kurjera, kurš izsniedz līgumu paraugus [vispārējos darījumu noteikumus], klātbūtnē, ir uzskatāma par agresīvu komercpraksi ar nesamērīgu ietekmi:

a)	vienmēr tad, ja kurjera apmeklējuma laikā patērētājs nevar netraucēti iepazīties ar līgumu paraugu saturu;

b)	tikai tad, ja patērētājs iepriekš un individualizēti (piemēram, uz savu e-pasta adresi, dzīvesvietas adresi) nav saņēmis visus līgumu paraugus, pat ja viņam bija iespēja pirms kurjera apmeklējuma pašam iepazīties ar to saturu uzņēmēja interneta vietnē;

c)	tikai tad, ja papildu konstatējumi liecina, ka šis uzņēmējs ir veicis negodīgas darbības, lai ietekmētu patērētāja izvēles brīvību attiecībā uz pieņemamo lēmumu veikt darījumu, vai tās ir veiktas uzņēmēja uzdevumā?

(1) OV 2005, L 149, 22. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. novembrī iesniedza Sąd Rejonowy w Siemianowicach Śląskich (Polija) – Powszechna Kasa Oszczędności (PKO) Bank Polski S.A. w Warszawie/Jacek Michalski

(Lieta C-632/17)

(2018/C 104/16)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Siemianowicach Śląskich

Pamatlietas puses

Prasītāja: Powszechna Kasa Oszczędności (PKO) Bank Polski S.A. w Warszawie

Atbildētājs: Jacek Michalski

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) tiesību normas, it īpaši tās 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (2), tiesību normas, it īpaši tās 10. pants un 22. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz bankai (aizdevējam) pieteikt prasījumu, kas pamatojas uz bankas grāmatvedības izrakstu, ko parakstījušas personas, kurām ir tiesības apliecināt bankas mantiskās tiesības un pienākumus, un kas apzīmogots ar bankas zīmogu, kā arī uz pierādījumu par rakstveida samaksas pieprasījuma izsniegšanu parādniekam, pret patērētāju (aizņēmēju) maksājuma rīkojuma procedūrā atbilstoši Kodeks postępowania cywilnego (Civilprocesa kodekss) 485. panta 3. un nākamajiem punktiem?

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

(2) OV 2008, L 133, 66. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main e.V./Prime Champ Deutschland Pilzkulturen GmbH

(Lieta C-686/17)

(2018/C 104/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main e.V.

Atbildētāja: Prime Champ Deutschland Pilzkulturen GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai, lai noskaidrotu izcelsmes valsts jēdzienu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (1) 113.a panta 1. punktam un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2) 76. panta 1. punktam, ir jābalstās uz Muitas kodeksa (3) 23. un nākamajos pantos, kā arī Savienības muitas kodeksa (4) 60. pantā izmantotajām definīcijām?

Vai tādu kultivēto šampinjonu izcelsme, kas ir tikuši novākti iekšzemē, atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. pantam un Regulas (ES) Nr. 952/2013 60. panta 1. punktam ir iekšzeme, ja svarīgas ražošanas stadijas ir notikušas [notiek] citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un kultivētās sēnes ir tikušas nogādātas iekšzemē tikai trīs vai mazāk dienas pirms pirmās ražas?

Vai Direktīvas 2000/13/EK (5) 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (6) 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais maldināšanas aizliegums ir jāpiemēro norādei par izcelsmi, kas ir izvirzīta kā prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 76. panta 1. punktu?

Vai norāde par izcelsmi, kas ir izvirzīta kā prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 76. panta 1. punktu, var tikt papildināta ar paskaidrojošām frāzēm, lai novērstu saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizliegtu maldināšanu?

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2007, L 299, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV 2000, L 109, 29. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Allianz Vorsorgekasse AG

(Lieta C-699/17)

(2018/C 104/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Allianz Vorsorgekasse AG

Atbildētāji apelācijas tiesvedībā: Bundestheater-Holding GmbH, Burgtheater GmbH, Wiener Staatsoper GmbH, Volksoper Wien GmbH, ART for ART Theaterservice GmbH, fair-finance Vorsorgekasse AG

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (1) noteikumi vai attiecīgi LESD 49. un 56. pants un no tiem attiecībā uz publisko iepirkumu izrietošie vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principi ir piemērojami, noslēdzot līgumslēdzēju iestāžu un uzņēmumu ieguldījumu fondu līgumus par atlaišanas pabalstiem paredzēto iemaksu pārvaldību un ieguldīšanu, ja līguma noslēgšana un līdz ar to ieguldījumu fonda izraudzīšana ir jāapstiprina darba ņēmējiem vai viņu pārstāvības institūcijai un tādējādi tā nav tikai līgumslēdzējas iestādes kompetence?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. decembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt Kyritz/Wolf-Henning Peters

(Lieta C-700/17)

(2018/C 104/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Finanzamt Kyritz

Atbildētājs: Wolf-Henning Peters

Prejudiciālie jautājumi

Vai klīniskās ķīmijas un laboratorijas diagnostikas specializētā ārsta sniegtas medicīniskās aprūpes atbrīvojums no nodokļa tādos apstākļos kā pamatlietā ir jāvērtē saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 132. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai saskaņā ar šīs direktīvas 132. panta 1. punkta b) apakšpunktu?

2)	Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērojamība – ja šī norma ir piemērojama – ir atkarīga no uzticības attiecībām starp ārstu un ārstēto personu?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Mohammed Bilali

(Lieta C-720/17)

(2018/C 104/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mohammed Bilali

Atbildētāja: Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (1) (2011. gada 13. decembris) (Statusa direktīva) 19. panta 3. punkts, nepieļauj tādu dalībvalsts tiesību normu par alternatīvās aizsardzības statusa atcelšanas iespēju, saskaņā ar kuru var lemt par alternatīvās aizsardzības statusa atcelšanu, ja piešķiršanai nozīmīgie fakti paši par sevi nav mainījušies, bet ir mainījusies attiecīgā iestādei pieejamā informācija, un turklāt alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanā izšķiroša nozīme nav bijusi nedz trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka nepareizi uzrādītajiem, nedz neuzrādītajiem faktiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, OV 2011, L 337, 9. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. decembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Brussel (Nīderlande) – Lies Craeynest u.c./Brussels Hoofdstedelijk Gewest un Brussels Instituut voor Milieubeheer; cita lietas dalībniece: Belgische Staat

(Lieta C-723/17)

(2018/C 104/21)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāji: Lies Craeynest, Cristina Lopez Devaux, Frédéric Mertens, Stefan Vandermeulen, Karin De Schepper, Clientearth vzw

Atbildētāji: Brussels Hoofdstedelijk Gewest un Brussels Instituut voor Milieubeheer

Cita lietas dalībniece: Belgische Staat

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu un Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 2[1.] maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 6. un 7. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja tiek apgalvots, ka dalībvalsts kādā zonā paraugu ņemšanas vietas nav ierīkojusi atbilstoši direktīvas III pielikuma B iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, valsts tiesai, pamatojoties uz tādu privātpersonu prasību, kuras tieši skar direktīvas 13. panta 1. punktā minēto robežlielumu pārsniegšana, ir jāvērtē, vai paraugu ņemšanas vietas ir ierīkotas atbilstoši šiem kritērijiem, un, ja tas tā nav, attiecībā uz valsts iestādi jāveic visus vajadzīgos pasākumus, piemēram, jāizdod rīkojumu, lai paraugu ņemšanas vietas tiktu ierīkotas atbilstoši šiem kritērijiem?

Vai robežlielums Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 2[1.] maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punkta un 23. panta 1. punkta izpratnē ir pārsniegts jau tad, kad robežlieluma pārsniegšanu konstatē attiecīgajā kalendārajā gadā, kurš izmantots, aprēķinot vidējos gada radītājus, kā tas paredzēts šīs direktīvas XI pielikumā, pamatojoties uz vienas paraugu ņemšanas vietas mērījumu rezultātiem direktīvas 7. panta izpratnē, vai arī robežlielums ir pārsniegts tikai tad, kad tas izriet no visu paraugu ņemšanas vietu vidējiem mērījumu rezultātiem konkrētā zonā direktīvas izpratnē?

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. decembrī iesniedza Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) – Edward Reich, Debora Lieber, Ella Reich, Ezra Bernard Reich/Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

(Lieta C-730/17)

(2018/C 104/22)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance francophone de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāji: Edward Reich, Debora Lieber, Ella Reich, Ezra Bernard Reich

Atbildētāja: Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 295/91”), 3., 5., 6. un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja faktiskais Kopienas gaisa pārvadātājs Regulas Nr. 261/2004 izpratnē, noslēdz ar patērētājiem līgumu par pasažieru gaisa pārvadājumu, ietverot braucienu vilcienā no dzelzceļa stacijas, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kurā šie patērētāji dzīvo, uz lidostu, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, no kuras patērētāji uzsāk lidojumu uz savu galamērķi, proti, uz lidostu, kas atrodas trešās valsts teritorijā, ka minētajiem patērētājiem nav nekādas tiesiskas saiknes ar sabiedrību, kas rīko braucienu ar vilcienu, bet ka acīmredzot gaisa pārvadātājam ar to ir nolīgumi un braucienam ar vilcienu, kas iekļauts līgumā, bija ievērojama kavēšanās, kā rezultātā minētie patērētāji nav varējuši veikt lidojumu no minētās lidostas, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, minētie patērētāji var atsaukties uz tiesībām, kas nostiprinātas Regulā Nr. 261/2004, un pieprasīt kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5., 6. un 7. pantu?

(1) OV L 46, 1. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – SIA “Oriola Rīga”/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-1/18)

(2018/C 104/23)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: SIA “Oriola Rīga”

Otra puse kasācijas tiesvedībā: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

Vai tajos gadījumos, kad ievestās preces ir medikamenti, nosakot ievesto preču muitas vērtību atbilstoši Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 30. panta 2. punkta “b” apakšpunktam un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 151. panta 4. punktam, par līdzīgām precēm uzskatāmi tie medikamenti, kuru sastāvā ir vienādas (līdzīgas) aktīvās vielas un to daudzums, vai arī, identificējot līdzīgās preces, jāņem vērā arī konkrētā ievestā medikamenta un tā ražotāja tirgus pozīcija, proti, popularitāte un pieprasījums?

Vai, nosakot ievesto preču muitas vērtību atbilstoši Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 30. panta 2. punkta “c” apakšpunktam, Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 152. panta 1. punkta“b” apakšpunktā noteiktais 90 dienu termiņš ir piemērojams elastīgi?

Ja noteiktais termiņš ir piemērojams elastīgi, tad kuriem datiem šādā gadījumā dodama priekšroka – datiem par vērtējamo preču ievešanas brīdim tuvākiem darījumiem ar vienādām vai līdzīgām precēm, kas pārdotas pietiekamā kopapjomā, lai varētu noteikt vienas vienības cenu, vai tālākiem darījumiem ar konkrētajām ievestajām precēm?

4)	Vai, nosakot ievesto preču muitas vērtību atbilstoši Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 30. panta 2. punkta “c” apakšpunktam, ir piemērojamas piešķirtās atlaides, kas noteikušas cenu, par kādu preces faktiski pārdotas?

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nodaļa, 4. sējums, 307. lpp.).

(2) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nodaļa, 6. sējums, 3. lpp.).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. janvārī iesniedza Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas (Lietuva) – Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė

(Lieta C-2/18)

(2018/C 104/24)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė (Seima deputātu grupa)

Atbildētājs: Lietuvos Respublikos Seimas (Lietuvas Republikas Seims)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 1308/2013 (1) 148. panta 4. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka, – lai nostiprinātu svaigpiena ražotāju spējas apspriest darījumus un novērstu negodīgu komercpraksi, un ņemot vērā atsevišķas dalībvalsts tautsaimniecības piena un piena produktu nozares strukturālās īpatnības un izmaiņas piena tirgus nosacījumos, – ar to nav aizliegts paredzēt tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko līgumu pušu brīvība vienoties par svaigpiena pirkuma cenu ir ierobežota tādā ziņā, ka svaigpiena pircējam ir aizliegts svaigpiena pārdevējiem, kuri atbilstoši pārdodamajam piena apjomam iedalīti vienā un tajā pašā grupā, kuri neietilpst atzītās piena ražotāju organizācijās, maksāt atšķirīgu cenu par tāda paša sastāva un kvalitātes svaigpienu, kas pircējam tiek piegādāts tādā pašā veidā; tādējādi puses nevar, ņemot vērā kādus citus faktorus, vienoties par citādu svaigpiena pirkuma cenu?

Vai Regulas Nr. 1308/2013 148. panta 4. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka, – lai nostiprinātu svaigpiena ražotāju spējas apspriest darījumus un novērstu negodīgu komercpraksi, un ņemot vērā atsevišķas dalībvalsts tautsaimniecības piena un piena produktu nozares strukturālās īpatnības un izmaiņas piena tirgus nosacījumos, – ar to nav aizliegts paredzēt tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko līgumu pušu brīvība vienoties par svaigpiena pirkuma cenu ir ierobežota tādā ziņā, ka svaigpiena pircējam ir aizliegts nepamatoti samazināt svaigpiena pirkuma cenu, bet samazināt šo cenu vairāk nekā par 3 procentu punktiem ir iespējams tikai tad, ja šādu samazinājumu par pamatotu atzīst valsts pilnvarota iestāde?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/19

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 2. janvārīConfédération européenne des associations d’horlogers-réparateurs (CEAHR) iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 23. oktobra spriedumu lietā T-712/14 Confédération européenne des associations d’horlogers-réparateurs (CEAHR)/Eiropas Komisija

(Lieta C-3/18 P)

(2018/C 104/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Confédération européenne des associations d’horlogers-réparateurs (CEAHR) (pārstāvis: P. A. Benczek, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, LVMH Moët Hennessy-Louis Vuitton SA, Rolex, SA un The Swatch Group SA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvo daļu un

—	atcelt Komisijas 2014. gada 29. jūlija lēmumu lietā AT.39097 – Pulksteņu remonts;

—	pakārtoti, nodot šo lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest Komisijai un personām, kas iestājušās lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt CEAHR tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies pirmās instances tiesvedībā un apelācijas instances tiesvedībā;

—	pakārtoti, piespriest personām, kas iestājušās lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus, kas tām radušies pirmās instances tiesvedībā un apelācijas instances tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izveidojot analoģiju starp selektīvas izplatīšanas sistēmu novērtējumu Tiesas judikatūrā un savu šajā lietā aplūkotās selektīvās remonta sistēmas novērtējumu.

Ar otro apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, secinot, ka selektīvas remonta sistēmas un šajā lietā aplūkotie atteikumi veikt piegādes ir pamatoti un samērīgi. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, secinot, ka Komisija pamatoti ir nolēmusi, ka prestižie pulksteņi ir sarežģīti un ka tas pamato selektīvu remonta sistēmu un šajā lietā aplūkoto atteikumu veikt piegādes. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, secinot, ka Komisija pamatoti ir nolēmusi, ka pastāv prestižo pulksteņu viltošanas risks, kas pamato selektīvu remonta sistēmu un šajā lietā aplūkoto atteikumu veikt piegādes. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, atzīstot, ka Komisija pamatoti ir nolēmusi, ka pastāv iespēja, ka pulksteņu ražotāju izvirzītie nosacījumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams.

Ar trešo un ceturto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd Vispārējās tiesas acīmredzami nepareizo novērtējumu par atteikuma piegādāt rezerves daļas ietekmi uz efektīvu konkurenci attiecīgo pulksteņu remonta un apkopes tirgos; un ar to saistīto secinājumu, ka iespēja konstatēt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu šajā lietā ir neliela. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nolemjot, ka pastāv konkurence starp apstiprinātiem remontētājiem, kā arī starp šiem remontētājiem un ražotāju iekšējiem remonta centriem.

Ar piekto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi procesuālās tiesības, neļaujot apelācijas sūdzības iesniedzējai sniegt atbildes uz iestāšanās rakstiem pēc termiņa nokavēšanas ārkārtas apstākļu dēļ un atsakoties atkārtoti sākt mutvārdu procesu pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas lūguma iesniegt jaunus pierādījumus.

Ar sesto apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa nav izmantojusi savu rīcības brīvību, lai noteiktu, vai personām, kas iestājušās lietā, ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi, kuri tām ir radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 10. janvārī iesniedza Obersten Gerichtshof (Austrija) – Eva Glawischnig-Piesczek/Facebook Ireland Limited

(Lieta C-18/18)

(2018/C 104/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eva Glawischnig-Piesczek

Atbildētāja: Facebook Ireland Limited

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (1) 15. panta 1. punkts kopumā nepieļauj kādu no turpmāk minētajiem mitināšanas pakalpojuma sniedzēja, kurš nekavējoties nav izņēmis nelikumīgu informāciju, pienākumiem, proti, nekavējoties izņemt ne tikai šādu nelikumīgu informāciju direktīvas 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, bet arī citu identiski formulētu informāciju:

a.a)	visā pasaulē?

b.b)	attiecīgajā dalībvalstī?

a.c)	ko sniedzis attiecīgais lietotājs, visā pasaulē?

a.d)	ko sniedzis attiecīgais lietotājs, attiecīgajā dalībvalstī?

2)	Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai tas attiecas arī uz līdzīgas nozīmes informāciju?

3)	Vai tas attiecas arī uz līdzīgas nozīmes informāciju, tiklīdz pakalpojuma sniedzējs ir uzzinājis par šādu faktu?

(1) OV 2000, L 178, 1. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/21

Prasība, kas celta 2018. gada 9. janvārī – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-20/18)

(2018/C 104/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Hottiaux, J. Samnadda, G. von Rintelen)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka, vēlākais līdz 2016. gada 10. aprīlim nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES (2014. gada 26. februāris) par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū un katrā ziņā neinformējot Komisiju par šiem pasākumiem, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šīs direktīvas 43. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu sodanaudu 12 920,00 EUR apmērā par katru dienu, skaitot no Tiesas sprieduma pasludināšanas datuma šajā lietā, attiecībā uz pienākuma paziņot par Direktīvas 2014/27/ES transponēšanas pasākumiem neizpildi;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Direktīvas 2014/27/ES 43. panta 1. punktu dalībvalstīm ir pienākums īstenot nepieciešamos pasākumus, lai transponētu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2016. gada 10. aprīlim. Tā kā Luksemburga neesot paziņojusi par transponēšanas pasākumiem, Komisija nolēma vērsties Tiesā.

Savā prasībā Komisija ierosina piespriest Luksemburgai sodanaudu 12 920,00 EUR apmērā par katru dienu. Sodanauda esot aprēķināta, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu, kā arī preventīvo iedarbību attiecībā uz šīs dalībvalsts maksātspēju.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Verein für Konsumenteninformation/Deutsche Bahn AG

(Lieta C-28/18)

(2018/C 104/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verein für Konsumenteninformation

Atbildētāja: Deutsche Bahn AG

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (SEPA regula) (1), 9. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājuma saņēmējam SEPA tiešā debeta maksājumu shēmā ir aizliegts maksājumu pakārtot maksātāja dzīvesvietai dalībvalstī, kurā ir arī maksājuma saņēmēja (dzīvesvieta) juridiskā adrese, ja maksājumu var veikt arī citādā veidā, kā, piemēram, ar kredītkarti?

(1) OV 2012, L 94, 22. lpp.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/23

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. janvārīClaire Staelen iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 28. novembra rīkojumu lietā T-217/11 REV, Staelen/Eiropas ombuds

(Lieta C-45/18 P)

(2018/C 104/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Claire Staelen (pārstāvis: V. Olona, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas ombuds

Prasījumi

—	atcelt rīkojumu lietā T-217/11 REV,

—	atzīt pieteikumu pārskatīt spriedumu lietā T-217/11 par pieņemamu,

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus visās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, prasītāja izvirza trīs pamatus:

—	Vispārējās tiesas reglamenta 169. panta daļējs prettiesiskums;

—	Vispārējās tiesas Reglamenta 169. panta pirmās daļas pārkāpums;

—	faktu sagrozīšana un kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa 2005. gada 19. maija lēmumu kvalificēja vienlaicīgi gan kā piemēroto kandidātu sarakstu, gan kā lēmumu par piemēroto kandidātu saraksta pagarināšanu;

—	kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa apgalvo, ka var tikt apstrīdēts lēmums, kas nav paziņots visiem adresātiem, un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums;

—	Vispārējās tiesas veikta faktu sagrozīšana un acīmredzami pretrunīgi secinājumi saistībā ar apgalvoto prasītājas rūpības trūkumu un tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu;

—	jauno faktu izšķirošā rakstura nepietiekams pamatojums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/24

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Larko/Komisija

(Lieta T-412/14) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Uzņēmuma izmantoto vai tam piederošu aktīvu pārdošana šā uzņēmuma privatizācijas plāna īstenošanas gaitā - Saimnieciskās pēctecības neesamība - Atbalsta saņēmēja prasība - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība))

(2018/C 104/30)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: I. Dryllerakis, N. Korogiannakis, I. Soufleros, E. Triantafyllou, G. Psaroudakis un E. Rantos, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar, É. Gippini Fournier un B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu C(2014) 1805 par valsts atbalstu SA.37954 (2013/N) – Grieķija – Vairāku Larco General Mining & Metallurgical Company SA aktīvu pārdošana (OV 2014, C 156, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/24

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Larko/Komisija

(Lieta T-423/14) (1)

((Valsts atbalsts - Grieķijas piešķirtais atbalsts - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūstamā atbalsta summa - Komisijas paziņojums par valsts atbalstu garantiju veidā))

(2018/C 104/31)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: I. Dryllerakis, I. Soufleros, E. Triantafyllou, G. Psaroudakis, E. Rantos un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar un É. Gippini Fournier)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu 2014/539/ES (2014. gada 27. marts) par valsts atbalstu SA.34572 (2013/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company SA (OV 2014, L 254, 24. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Larko Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/25

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums – Dôvera zdravotná poist’ovňa/Komisija

(Lieta T-216/15) (1)

((Valsts atbalsts - Veselības apdrošināšanas iestādes - Kapitāla palielināšana, parādu atmaksa, subsīdijas un risku izlīdzināšanas sistēma - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība - Valsts atbalsta jēdziens - Uzņēmuma un saimnieciskās darbības jēdziens - Solidaritātes princips - Valsts pārbaude - Saimnieciska rakstura darbība - Konkurence attiecībā uz kvalitāti - Tādu subjektu klātbūtne, kuru darbībai ir peļņas gūšanas nolūks - Peļņas gūšana, izmantošana un sadale - Kļūda tiesību piemērošanā - Kļūda vērtējumā))

(2018/C 104/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dôvera zdravotná poist’ovňa, a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji: O. Brouwer un A. Pliego Selie, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P.-J. Loewenthal un L. Armati)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Union zdravotná poist’ovňa, a.s. (Bratislava) (pārstāvji: sākotnēji E. Pijnacker Hordijk un A. ter Haar, vēlāk A. ter Haar, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Slovākijas Republika (pārstāvis: B. Ricziová)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/248 (2014. gada 15. oktobris) par Slovākijas Republikas īstenotajiem pasākumiem SA.23008 (2013/C) (ex 2013/NN) attiecībā uz Spoločná zdravotná poisťovňa, a.s. (SZP) un Všeobecná zdravotná poisťovňa, a.s. (VZP) (OV 2015, L 41, 25. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/248 (2014. gada 15. oktobris) par Slovākijas Republikas īstenotajiem pasākumiem SA.23008 (2013/C) (ex 2013/NN) attiecībā uz Spoločná zdravotná poisťovňa, a. s. (SZP) un Všeobecná zdravotná poisťovňa, a. s. (VZP).

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Dôvera zdravotná poist’ovňa, a.s un Union zdravotná poist’ovňa a.s. tiesāšanās izdevumus.

3)	Slovākijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) JO C 262, 10.8.2015.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/26

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums – Pari Pharma/EMA

(Lieta T-235/15) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - EMA rīcībā esoši dokumenti saistībā ar zāļu Vantobra tirdzniecības atļaujas pieteikumu - Lēmums piešķirt piekļuvi dokumentiem trešajai personai - Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību - Vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas neesamība))

(2018/C 104/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pari Pharma GmbH (Starnberga, Vācija) (pārstāvji: M. Epping un W. Rehmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) (pārstāvji: T. Jabłoński, A. Rusanov, S. Marino, A. Spina un N. Rampal Olmedo)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: D. Colas un J. Traband) un Novartis Europharm Ltd (Kemberlija Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: C. Schoonderbeek, advokāts)

Priekšmets

Par prasību, kas pamatota ar LESD 263 pantu un kuras mērķis ir atcelt EMA2015. gada 24. aprīļa Lēmumu EMA/271043/2015, ar ko trešajai personai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) piešķir piekļuvi dokumentiem, kuri ietver informāciju, kas sniegta saistībā ar pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai attiecībā uz zālēm Vantobra.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pari Pharma GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

4)	Novartis Europharm Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 221, 6.7.2015.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/27

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – European Dynamics Luxembourg u.c./ECHA

(Lieta T-477/15) (1)

((Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Informātikas pakalpojumu sniegšana ECHA lietojumprogrammām - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Piešķiršanas kritēriji - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā - Ārpuslīgumiskā atbildība))

(2018/C 104/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija) un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: M. Sfyri, D. Papadopoulou un C.-N. Dede, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: sākotnēji E. Maurage, W. Broere un M. Heikkilä, vēlāk W. Broere un M. Heikkilä, kuriem palīdz J. Stuyck un A.-M. Vandromme, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt prasītājiem ar 2015. gada 25. jūnija vēstuli paziņotos lēmumus, ar kuriem ECHA noraidīja konsorcija European Dynamics piedāvājumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ECHA/2014/86 par informātikas pakalpojumu sniegšanu ECHA lietojumprogrammām un tās piešķīra citam pretendentam, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš esot nodarīts prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	European Dynamics Luxembourg SA, European Dynamics Belgium SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 363, 3.11.2015.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/27

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Grieķija/Komisija

(Lieta T-506/15) (1)

((ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Grieķijas izdevumi - Vienotas likmes finanšu korekcijas - Platībatkarīgā atbalsta shēma - Pastāvīgo ganību jēdziens - Nosacījumi, ar kādiem nosaka vienotas likmes korekciju 25 % apmērā - Regulas (EK) Nr. 885/2006 11. panta 1. punktā paredzētais paziņojums - Regulas (EK) Nr. 1122/2009 31. panta 2. punkts - Nosacījumi - Reglamentējošu prasību vadības jomā kontrole - Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa kontrole - Pienākums norādīt pamatojumu - Ar Vispārējās tiesas spriedumu atceltas korekcijas atskaitīšana))

(2018/C 104/35)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou, O. Tsirkinidou un A. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: H. Kranenborg un D. Triantafyllou)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: A. Gavela Llopis)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 182, 39. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Grieķijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 371, 9.11.2015.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/28

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Francija/Komisija

(Lieta T-518/15) (1)

((ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Francijas lauku attīstības programma - Lauku attīstības atbalsta pasākumi - Apgabali ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem - Vienotas likmes finanšu korekcija - Francijas izdevumi - Pārbaudes uz vietas - Blīvuma kritērijs - Dzīvnieku skaitīšana - Vienotas likmes korekcijas likmes paaugstināšana pienākumu neizpildes atkārtošanās dēļ - Procesuālās garantijas))

(2018/C 104/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: sākotnēji G. de Bergues, D. Colas, R. Coesme un A. Daly, vēlāk D. Colas, R. Coesme un A. Daly, visbeidzot D. Colas, R. Coesme, S. Horrenberger un E. de Moustier)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouquet, A. Lewis un J. Aquilina)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji M. Sampol Pucurull, vēlāk V. Ester Casas)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 182, 39. lpp.).

Rezolutīvā daļa

Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to ir piemērota vienotas likmes korekcija, kas palielināta par 10 %, pamatojoties uz to, ka Francijas iestādēm pārmestā pienākumu neizpilde saistībā ar dzīvnieku uzskaiti bija atkārtojusies un tās nebija veikušas uzlabojumus.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Francijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

4)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/29

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums – Edeka-Handelsgesellschaft Hessenring/Komisija

(Lieta T-611/15) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Satura rādītājs Komisijas lietas materiāliem saistībā ar LESD 101. pantā paredzētās procedūras piemērošanu - Piekļuves atteikums - Pienākums norādīt pamatojumu - Pienākums informēt par tiesību aizsardzības līdzekļiem - Izņēmums saistībā ar izmeklēšanas mērķu aizsardzību - Vispārīga konfidencialitātes prezumpcija))

(2018/C 104/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Edeka-Handelsgesellschaft Hessenring mbH (Melsungen, Vācija) (pārstāvji: E. Wagner un H. Hoffmeyer, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Clotuche-Duvieusart, L. Wildpanner un A. Buchet, vēlāk F. Clotuche-Duvieusart, A. Buchet un F. Erlbacher un visbeidzot F. Clotuche-Duvieusart un A. Buchet)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 3. septembra lēmumu, ar kuru prasītājai ir atteikta piekļuve Komisijas 2013. gada 4. decembra lēmuma nekonfidenciālajai versijai, kas saistīta ar LESD 101. panta piemērošanas procedūru un EEZ līguma 53. pantu (lieta AT.39914 – Euro Interest Rate Derivatives (EIRD) – Izlīguma procedūra), kā arī šīs procedūras lietas materiālu satura rādītājam, un, otrkārt, prasība atbilstoši LESD 265. pantam, ar kuru tiek lūgts konstatēt, ka Komisija ir pieļāvusi prettiesisku bezdarbību, nesagatavojot lēmuma C(2013) 8512 final un ar šo procedūru saistītā satura rādītāja nekonfidenciālo versiju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Edeka-Handelsgesellschaft Hessenring mbH piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/30

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums – PTC Therapeutics International/EMA

(Lieta T-718/15) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - EMA rīcībā esošs dokuments saistībā ar zāļu Translarna tirdzniecības atļaujas pieteikumu - Lēmums piešķirt piekļuvi dokumentam trešajai personai - Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību - Vispārējās prezumpcijas par konfidencialitāti neesamība))

(2018/C 104/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PTC Therapeutics International Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: sākotnēji C. Thomas, barrister, G. Castle, B. Kelly, H. Billson, solicitors, un M. Demetriou, QC, pēc tam – C. Thomas, M. Demetriou, G. Castle un B. Kelly)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) (pārstāvji: T. Jabłoński, A. Spina, S. Marino, A. Rusanov un N. Rampal Olmedo)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: European Confederation of Pharmaceutical Entrepreneurs (Eucope) (pārstāvji: D. Scannell, barrister, un S. Cowlishaw, solicitor)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263 pantu un kuras mērķis ir atcelt EMA2015. gada 25. novembra Lēmumu EMA/722323/2015, ar ko trešajai personai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) piešķir piekļuvi dokumentam, kurš ietver informāciju, kas sniegta saistībā ar pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai attiecībā uz zālēm Translarna.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PTC Therapeutics International Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	European Confederation of Pharmaceutical Entrepreneurs (Eucope) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 59, 15.2.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/31

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums – MSD Animal Health Innovation un Intervet international/EMA

(Lieta T-729/15) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - EMA rīcībā esoši dokumenti saistībā ar veterināro zāļu Bravecto tirdzniecības atļaujas pieteikumu - Lēmums piešķirt trešajai personai piekļuvi dokumentiem - Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību - Vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas neesamība))

(2018/C 104/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: MSD Animal Health Innovation GmbH (Švābenheima, (Vācija) un Intervet international BV (Boksmēra, Nīderlande) (pārstāvji: sākotnēji P. Bogaert, advokāts, B. Kelly un H. Billson, solicitors, J. Stratford, QC, un C. Thomas, barrister, pēc tam – P. Bogaert, B. Kelly, J. Stratford un C. Thomas)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) (pārstāvji: T. Jabłoński, A. Spina, S. Marino, A. Rusanov un N. Rampal Olmedo)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt EMA 2015. gada 25. novembra Lēmumu EMA/785809/2015, ar kuru trešajai personai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) ir piešķirta piekļuve noteiktiem dokumentiem, kas ietver informāciju, kura ir iesniegta saistībā ar pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai attiecībā uz veterinārajām zālēm Bravecto.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	MSD Animal Health Innovation GmbH un Intervet international BV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 59, 15.2.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/31

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Philip Morris Brands/EUIPO – Explosal (“Superior Quality Cigarettes FILTER CIGARETTES Raquel”)

(Lieta T-105/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Superior Quality Cigarettes FILTER CIGARETTES Raquel” - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “Marlboro” - Relatīvs atteikuma pamats - Reputācija - Pierādījumu sniegšana pirmo reizi apelācijas padomē - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkts) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkts))

(2018/C 104/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Philip Morris Brands Sàrl (Neuchâtel, Šveice) (pārstāvis: L. Alonso Domingo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un M. Simandlova)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Explosal Ltd (Larnaca, Kipra) (pārstāvis: D. McFarland, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 4. janvāra lēmumu lietā R 2775/2014-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Philip Morris un Explosal.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 4. janvāra lēmumu lietā R 2775/2014-1.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO un Explosal Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Philip Morris Brands Sàrl tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/32

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums – Ranocchia/ERCEA

(Lieta T-208/16) (1)

((Pētniecība un tehnoloģijas attīstība - Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un saistītās darbības atbilstoši EPP 2015. gada darba programmai - Pētniecības un inovācijas pamatprogramma (2014.–2020. gads) - “Apvārsnis 2020” - ERCEA lēmums, ar kuru prasītāja iesniegtais priekšlikums atzīts par neatbilstošu - Projekts attiecībā uz tādu matemātisku algoritmu identificēšanu, kuri atvieglo noteiktu senu manuskriptu lasīšanu un analīzi - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Kļūda faktos - Kļūda tiesību piemērošanā - Acīmredzama kļūda vērtējumā))

(2018/C 104/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Graziano Ranocchia (Roma, Itālija) (pārstāvis: C. Intino, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) (pārstāvji: sākotnēji E. Chacon Mohedano, R. Maggio Panizza un L. Moreau, vēlāk – E. Chacon Mohedano, R. Maggio Panizza un F. Sgritta)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, ERCEA2016. gada 26. februāra Lēmumu Ares(2016) 1020667, ar kuru ir noraidīts prasītāja pieteikums pārskatīt lēmumu, ar ko ir atteikts piešķirt dotāciju pētniecības priekšlikumam Nr. 682937 ar nosaukumu “PHercSchools2 – The Hellenistic Philosophical Schools in the Herculaneum Papyri”, otrkārt, ERCEA2015. gada 17. decembra Lēmumu Ares(2015) 5922529, ar kuru ir atteikts piešķirt dotāciju šim pētniecības priekšlikumam, un, treškārt, visus iepriekšējos, vēlākos un ar šiem dokumentiem saistītos tiesību aktus, tostarp to projektu, kas apstiprināti attiecībā uz dotācijas programmu “ERC-Consolidator Grant”, sarakstu, kurš publiskots ar ERCEA2016. gada 12. februāra paziņojumu presei.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Graziano Ranocchia atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – El Corte Inglés/EUIPO – Elho Business & Sport (“FRee STyLe”)

(Lieta T-212/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “FRee STyLe” - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 76. pants (tagad – Regulas 2017/1001 95. pants) - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 104/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Bonne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Elho Business & Sport Vertriebs GmbH (Obergriesbach, Vācija) (pārstāvis: E. Warnke, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 12. februāra lēmumu lietā R 377/2015-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Elho Business & Sport un El Corte Inglés.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	El Corte Inglés, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – El Corte Inglés/EUIPO – Elho Business & Sport (“FREE STYLE”)

(Lieta T-213/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FREE STYLE” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstoša rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 76. pants (tagad – Regulas 2017/1001 95. pants) - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 104/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Bonne)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 12. februāra lēmumu lietā R 378/2015-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Elho Business & Sport un El Corte Inglés.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	El Corte Inglés, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/34

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Aldi Einkauf/EUIPO – Schwamm & Cie. (“Le Coq de France”)

(Lieta T-457/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Le Coq de France” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “le coq” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču un pakalpojumu līdzība - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 104/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Esene, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un N. Bertram, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Schifko un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Schwamm & Cie. mbH (Sarrebruck, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 15. jūnija lēmumu lietā R 1786/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Schwamm & Cie un Aldi Einkauf.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 364, 3.10.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/35

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. februāra spriedums – Kondyterska korporatsiia “Roshen”/EUIPO – Krasnyiy oktyabr (Vēža attēls)

(Lieta T-775/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme, kas attēlo vēzi - Grafiskas preču zīmes “РАКОВЫЕ ШЕЙКИ” agrāka starptautiska reģistrācija - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 104/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dochirnie pidpryiemstvo Kondyterska korporatsiia “Roshen” (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: R. Žabolienė un I. Lukauskienė, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Schifko un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Moscow Confectionery Factory “Krasnyiy oktyabr” OAO (Maskava, Krievija) (pārstāvji: O. Spuhler, M. Geitz un J. Stock, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 11. augusta lēmumu lietā R 2419/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Moscow Confectionery Factory “Krasnyiy oktyabr” un Dochirnie pidpryiemstvo Kondyterska korporatsiia “Roshen”.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dochirnie pidpryiemstvo Kondyterska korporatsiia “Roshen” atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 475, 19.12.2016.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/35

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. februāra spriedums – Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Zaharieva (Maisiņu prezentēšanas kaste)

(Lieta T-793/16) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota maisiņu prezentēšanas kaste - Agrāka starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Bulgāriju - Spēkā neesamības pamati - Atšķirtspējīga apzīmējuma, kura īpašniekam ir tiesības aizliegt tā izmantošanu, izmantošana jaunākā dizainparaugā - Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 6/2002 62. pants - Rūpības pienākums - Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punkts))

(2018/C 104/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret AŞ (Şehitkamil Gaziantep, Turcija) (pārstāvis: T. Riedler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Elka Zaharieva (Plovdiv, Bulgārija) (pārstāvis: A. Kostov, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 12. septembra lēmumu lietā R 1143/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret un E. Zaharieva.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2016. gada 12. septembra lēmumu lietā R 1143/2015 –3;

2)	Apmierināt pieteikumu atzīt dizainparaugu, kas ir reģistrēts ar numuru 002343244-0002, par spēkā neesošu.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un izdevumus Apelācijas padomē.

4)	Elka Zaharieva sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/36

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. februāra spriedums – Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Zaharieva (Saldējuma maisiņu iepakojums)

(Lieta T-794/16) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots saldējuma maisiņš - Agrāka starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Bulgāriju - Spēkā neesamības pamati - Atšķirtspējīga apzīmējuma, kura īpašniekam ir tiesības aizliegt tā izmantošanu, izmantošana jaunākā dizainparaugā - Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 6/2002 62. pants - Rūpības pienākums - Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punkts))

(2018/C 104/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret AŞ (Şehitkamil Gaziantep, Turcija) (pārstāvis: T. Riedler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Elka Zaharieva (Plovdiv, Bulgārija) (pārstāvis: A. Kostov, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 12. septembra lēmumu lietā R 1144/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret un E. Zaharieva.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2016. gada 12. septembra lēmumu lietā R 1144/2015 –3;

2)	Apmierināt pieteikumu atzīt dizainparaugu, kas ir reģistrēts ar numuru 002343244-0001, par spēkā neesošu.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un izdevumus EUIPO Apelācijas padomē.

4)	Elka Zaharieva sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/37

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. februāra spriedums – Krasnyiy oktyabr/EUIPO – Kondyterska korporatsiia “Roshen” (“CRABS”)

(Lieta T-795/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “CRABS” - Grafiskas preču zīmes “РАКОВЫЕ ШЕЙКИ” agrāka starptautiska reģistrācija - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 104/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Moscow Confectionery Factory “Krasnyiy oktyabr” OAO (Maskava, Krievija) (pārstāvji: O. Spuhler, M. Geitz un J. Stock, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Lukošiūtė un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Dochirnie pidpryiemstvo Kondyterska korporatsiia “Roshen” (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: R. Žabolienė un I. Lukauskienė, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 11. augusta lēmumu lietā R 2507/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Moscow Confectionery Factory “Krasnyiy oktyabr” un Dochirnie pidpryiemstvo Kondyterska korporatsiia “Roshen”.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Moscow Confectionery Factory “Krasnyiy oktyabr” OAO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/38

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. februāra spriedums – Access Info Europe/Komisija

(Lieta T-851/16) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - ES un Turcijas 2016. gada 8. un 18. marta paziņojumi - Eiropas Savienības vai dalībvalstu veikta paredzēto pasākumu īstenošana - Iestādes juridiskā dienesta sagatavoti vai saņemti dokumenti - Juridiski atzinumi - ES un Turcijas 2016. gada 8. marta paziņojuma īstenošanas ietvaros paredzēto pasākumu tiesiskuma analīze - Piekļuves atteikums - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Izņēmums par sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar starptautiskajām attiecībām - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums - Izņēmums saistībā ar tiesvedības aizsardzību - Izņēmums saistībā ar juridisko atzinumu aizsardzību))

(2018/C 104/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Access Info Europe (Madride, Spānija) (pārstāvji: O. Brouwer, E. Raedts un J. Wolfhagen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Buchet un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 19. septembra Lēmumu C(2016) 6029 final, ar ko tiek apstiprināts piekļuves atteikums prasītājai attiecībā uz šīs iestādes juridiskā dienesta dokumentiem, kuri iespējami attiecas uz tādu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pasākumu tiesiskumu, kas veikti, lai īstenotu darbības, kuras ir izklāstītas Savienības valstu vai valdību vadītāju 2016. gada 8. marta paziņojumā, kas pieņemts pēc to 2016. gada 7. marta sanāksmes ar Turcijas premjerministru.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 19. septembra Lēmumu C(2016) 6029 final, ciktāl tajā ir ietverts atteikums sniegt Access Info Europe daļēju piekļuvi Komisijas dokumenta ar atsauci Ares(2016) 2453347 daļas “Legal framework” pirmajam teikumam, kā arī Komisijas dokumenta ar atsauci Ares(2016) 2453181 1. pielikuma I punkta a) apakšpunkta “EU Legal Framework” pirmajam teikumam.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 7. februāra spriedums – Access Info Europe/Komisija

(Lieta T-852/16) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - ES un Turcijas 2016. gada 8. un 18. marta paziņojumi - Eiropas Savienības vai dalībvalstu veikta paredzēto pasākumu īstenošana - Iestādes juridiskā dienesta sagatavoti vai saņemti dokumenti - Juridiski atzinumi - ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma īstenošanas ietvaros paredzēto pasākumu tiesiskuma analīze - Piekļuves atteikums - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Izņēmums par sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar starptautiskajām attiecībām - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums - Izņēmums saistībā ar tiesvedības aizsardzību - Izņēmums saistībā ar juridisko atzinumu aizsardzību))

(2018/C 104/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Access Info Europe (Madride, Spānija) (pārstāvji: O. Brouwer, E. Raedts un J. Wolfhagen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Buchet un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 19. septembra Lēmumu C(2016) 6030 final, ar ko tiek apstiprināts piekļuves atteikums prasītājai attiecībā uz šīs iestādes juridiskā dienesta dokumentiem, kuri iespējami attiecas uz tādu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pasākumu tiesiskumu, kas veikti, lai īstenotu darbības, kuras ir izklāstītas Savienības valstu vai valdību vadītāju 2016. gada 18. marta paziņojumā, kas pieņemts tajā pašā datumā pēc sanāksmes ar Turcijas premjerministru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Access Info Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/39

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. februāra spriedums – Cantina e oleificio sociale di San Marzano/EUIPO – Miguel Torres (“SANTORO”)

(Lieta T-102/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SANTORO” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SANGRE DE TORO” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 104/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cantina e oleificio sociale di San Marzano (San Marzano di San Giuseppe, Itālija) (pārstāvji – sākotnēji F. Jacobacci un E. Truffo, vēlāk I. Carli, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: P. Sipos)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Miguel Torres, SA (Vilafranca del Penedés, Spānija) (pārstāvis: J. Güell Serra, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 1. decembra lēmumu lietā R 2018/2015-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres un Cantina e oleificio sociale di San Marzano.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cantina e oleificio sociale di San Marzano atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 121, 18.4.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/40

Vispārējās tiesas 2018. gada 22. janvāra rīkojums – Itālija u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-125/13, T-152/13 un T-167/13) (1)

((Valsts atbalsts - Lidlauka pakalpojumi - Kapitāla ieguldījumi, ko SEA veikusi par labu Sea Handling - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt - Daļēja izslēgšana no reģistra - Atteikšanās no prasības - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Izslēgšana no uzņēmumu reģistra))

(2018/C 104/52)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-125/13: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kam palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Prasītāja lietā T-152/13: Sea Handling SpA (Somma Lombardo, Itālija) (pārstāvji: sākotnēji B. Nascimbene, F. Rossi dal Pozzo, M. Merola un L. Cappelletti, vēlāk –B. Nascimbene, F. Rossi dal Pozzo un M. Merola, advokāti)

Prasītāja lietā T-167/13: Comune di Milano (Itālija) (pārstāvji: sākotnēji S. Grassani un A. Franchi, vēlāk – S. Grassani, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā T-152/13 prasītājas prasījumu atbalstam: Società per azioni esercizi aeroportuali (SEA) (Segrate, Itālija) (pārstāvji: M. Merola, B. Nascimbene, F. Rossi dal Pozzo un M. C. Toniolo, advokāti) un Comune di Milano (Itālija) (pārstāvji: sākotnēji S. Grassani un A. Franchi, vēlāk – S. Grassani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Conte un D. Grespan)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1225 (2012. gada 19. decembris) par pamatkapitāla palielinājumiem, ko SEA SpA veikusi par labu Sea [Handling] SpA [SA.21420 (C 14/10) (ex NN 25/10) (ex CP 175/06)] (OV 2015, L 201, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-125/13, T-152/13 un T-167/13 sadalīt tiesvedības mutvārdu daļā un galīgā nolēmuma taisīšanai.

2)	Lietu T-125/13 izslēgt no Vispārējās tiesas reģistra.

3)	Izbeigt tiesvedību par prasību, ko Sea Handling SpA cēlusi lietā T-152/13.

4)	Lietā T-125/13 Itālijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

5)	Lietā T-152/13 Sea Handling un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību. Società per azioni esercizi aeroportuali (SEA) un Comune di Milano (Itālija) pašas sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar lietu T-152/13.

6)	Lietā T-167/13 lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 114, 20.4.2013.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/41

Vispārējās tiesas 2018. gada 23. janvāra rīkojums – QG/Komisija

(Lieta T-845/16) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Spānijas iestādes piešķīrušas konkrētiem profesionālajiem futbola klubiem - Saistībā ar uzņēmuma ienākuma nodokli piemērotas preferenciālas likmes - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Intereses celt prasību neesamība - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 104/53)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QG (pārstāvji: L. Ruiz Ezquerra, R. Oncina Borrego, I. Sobrepera Millet un A. Hernández Pardo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo, B. Stromsky un P. Němečková)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2016) 4046 final (2016. gada 4. jūlijs) par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko īstenojusi Spānija konkrētu futbola klubu labā.

Rezolutīvā daļa

1)	Noraidīt lūgumu izbeigt tiesvedību.

2)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

3)	Vairs nav jālemj par lūgumiem par iestāšanos lietā, kurus iesniedza Spānijas Karaliste un Fútbol Club Barcelona.

4)	QG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

5)	QG, Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste un Fútbol Club Barcelona katrs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar lūgumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/42

Vispārējās tiesas 2018. gada 23. janvāra rīkojums – QF/Komisija

(Lieta T-846/16) (1)

(2018/C 104/54)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QF (pārstāvji: L. Ruiz Ezquerra, R. Oncina Borrego, I. Sobrepera Millet un A. Hernández Pardo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo, B. Stromsky un P. Němečková)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Noraidīt lūgumu izbeigt tiesvedību.

2)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

3)	Vairs nav jālemj par lūgumiem par iestāšanos lietā, kurus iesniedza Spānijas Karaliste un Fútbol Club Barcelona.

4)	QF atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

5)	QF, Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste un Fútbol Club Barcelona katrs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar lūgumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/42

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 23. janvāra rīkojums – Seco Belgium un Vinçotte/Parlaments

(Lieta T-812/17 R)

((Pagaidu noregulējums - Publiskā iepirkuma līgumi - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Apstrīdētā akta atsaukšana - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Lūgums izdot rīkojumu - Steidzamības neesamība))

(2018/C 104/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Seco Belgium (Brisele, Beļģija) un Vinçotte (Vilvoorde, Beļģija) (pārstāvji: A. Delvaux un R. Simar, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: P. López-Carceller un Z. Nagy)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, apturēt izpildīt Parlamenta 2017. gada 1. decembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāju piedāvājums saistībā ar iepirkumu 06D 20/2017/M005 “Pārbaužu un tehnisko konsultāciju nodrošināšana nekustamā īpašuma iepirkumu, projektēšanas un būvniecības jomā Eiropas Parlamentā, Briselē” un ar kuru līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam, un, otrkārt, izdot Parlamentam nelabvēlīgu rīkojumu.

Rezolutīvā daļa

Par pieteikumu, ar kuru tiek lūgts apturēt izpildīt Parlamenta 2017. gada 1. decembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāju piedāvājums saistībā ar iepirkumu 06D 20/2017/M005 “Pārbaužu un tehnisko konsultāciju nodrošināšana nekustamā īpašuma iepirkumu, projektēšanas un būvniecības jomā Eiropas Parlamentā, Briselē” un ar kuru līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam, nav jālemj.

2)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu pārējā daļā noraidīt.

3)	2017. gada 21. decembra rīkojumu Seco Belgium un Vinçotte/Parlaments (T-812/17 R) atcelt.

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/43

Prasība, kas celta 2018. gada 12. janvārī – Eesti Apteekide Ühendus/Komisija

(Lieta T-10/18)

(2018/C 104/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eesti Apteekide Ühendus MTÜ (Laagri, Igaunija) (pārstāvji: K. Paas-Mohando un I. Kangur, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 23. oktobrī pieņemto Lēmumu SA.42028 (2017/NN) (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Estonian Pharmacies Association [Igaunijas Aptieku apvienībai] esot tiesības celt prasību atcelt Komisijas lēmumu SA.42028 (2017/NN).

—	Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-313/90 (2) Komisijas lēmumam necelt iebildumus, noslēdzoties sākotnējai procedūrai, esot piemērojama pārbaude tiesā;

—	Atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam un Regulas Nr. 2015/1589 (3) 1. panta h) punktam Estonian Pharmacies Association kā ieinteresētajai pusei ir tiesības celt prasību Vispārējā tiesā atcelt Komisijas Lēmumu SA.42028 (2017/NN).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai esot bijis pienākums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam, ievērojot “nopietnu grūtību” testu. Komisijas nopietnās grūtības, pieņemot apstrīdēto lēmumu, un tādējādi LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procesuālo garantiju neievērošana izrietot no šādiem apstākļiem:

—	Komisija, uzskatot, ka nav tikusi piešķirta priekšrocība no valsts līdzekļiem, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo Komisija neesot ievērojusi, ka Somija ir ļaunprātīgi izmantojusi savu regulējuma rīcības brīvību, kas savukārt ir izraisījis atteikšanos no valsts līdzekļiem;

—	Komisija, uzskatot, ka nav konstatējama selektīva priekšrocība, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā neesot pienācīgi kvalificējusi “īpašos uzdevumus” kā pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

—	sākotnējā procedūrā Komisija neesot ieguvusi būtisku informāciju;

—	sākotnējā procedūra esot bijusi nepamatoti gara (gandrīz 30 mēneši);

—	Komisija esot izmantojusi iepriekš neizmantotu juridisko definīciju “īpaši uzdevumi”;

—

sākotnējās procedūras laikā Somija esot grozījusi savu Likumu par universitātēm, saskaņā ar kuru Somija esot atmaksājusi uzņēmumu ienākuma nodokli un aptiekas nodevu, ko Yliopiston Apteekki Oy bija samaksājusi Helsinku universitātei un kas bija viena no minētajiem valsts atbalsta pasākumiem centrālais regulējums.

(1) OV 2017, L 422, 10. lpp.

(2) Spriedums, 1993. gada 24. marts, Comité International de la Rayonne et des Fibres Synthétiques and others v Commission, C-313/90, EU:C:1993:111.

(3) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/44

Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – Delfant Hoylaerts/Komisija

(Lieta T-17/18)

(2018/C 104/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isabelle Delfant Hoylaerts (Montredon-des-Corbières, Francija) (pārstāvis: E. Warnke, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2017. gada 21. marta nelabvēlīgo Komisijas lēmumu;

—	atcelt 2017. gada 20. oktobra netieši nelabvēlīgo Komisijas lēmumu;

—	piespriest Komisijai segt ar medicīnas un apmācības centru saistītos izdevumus, sākot no 2017. gada 20. oktobra;

—	piespriest Komisijai samaksāt Delfant Hoylaerts atlīdzību un procentus 3 000 EUR apmērā par nodarīto morālo un finansiālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un samaksāt Delfant Hoylaerts3 000 EUR par neatgūstamajiem izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, apgalvojot, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 72. pants, kura normas ir pārņemtas Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 20. pantā, kā arī Vadlīnijās par Komisijas atbalsta pasākumiem darbinieku bērniem invalīdiem.

Prasītājas ieskatā Komisija esot pārkāpusi minētās normas, pieņemot lēmumu, ar kuru tika atteikts segt ar medicīnas un apmācības centru (turpmāk tekstā –“IME”) saistītos izdevumus attiecībā uz viņas bērnu invalīdu. Šajā sakarā viņa uzskata, ka minētā lēmuma pamatā esot tikai administratīvas dabas neizpratne, un Komisija esot balstījusies uz nepareizu juridisko pamatu.

Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Komisijas ļaunprātīgās rīcības rezultātā radīšoties smagas sekas, jo prasītāja viena pati nevar segt izdevumus par IME, lai gan šie pakalpojumi viņas bērnam ir ļoti svarīgi. Tādējādi Komisijas vainas dēļ pasliktināšoties prasītājas morālais stāvoklis un finansiālā situācija.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/45

Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – Polija/Komisija

(Lieta T-21/18)

(2018/C 104/58)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2014 (2017. gada 8. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 7263) (OV 2017, L 292, 61. lpp.), ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma tiek izslēgtas neto summas 48 317 806,79 EUR un 26 638 201,22 EUR, kuras ir samaksājusi Polijas Republikas akreditēta maksājumu aģentūra;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmajā pamatā tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 (1) 52. panta 1. punkta pārkāpums, jo finanšu korekcija esot veikta, pamatojoties uz kļūdainu faktisko apstākļu konstatējumu un kļūdainu tiesību interpretāciju, kaut gan Polijas Republikas izdevumi esot segti saskaņā ar Savienības tiesību normām.

2.	Otrajā pamatā tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkta pārkāpums, piemērojot tādu vienotas likmes korekciju, kas ir pārmērīga salīdzinājumā ar iespējamo Savienības budžetam radīto finansiālo kaitējumu.

3.	Trešajā pamatā tiek apgalvots LESD 296. panta otrās daļas pārkāpums, nepietiekami pamatojot piemēroto korekciju.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp., ar grozījumiem).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/46

Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – Bulgārija/Komisija

(Lieta T-22/18)

(2018/C 104/59)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji: E. Petranova un L. Zaharieva)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/2014 (2017. gada 8. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 7263) budžeta postenī 6711 ietvertās daļas, kurās noteikti Bulgārijas Republikas izdevumi 11 685 774,48 EUR apmērā ar finansiālo ietekmi 11 412 865,79 EUR apmērā un pēc atskaitījumiem 272 908,69 EUR apmērā tiek izslēgti no Eiropas Savienības finansējuma ELFLA ietvaros;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota pavisam ar desmit pamatiem.

Pamati, kas attiecas uz summām, kuras no Savienības finansējuma esot izslēgtas sakarā ar nepilnībām galvenajā kontrolē “Pietiekami kvalitatīvas pārbaudes uz vietas” un “Maksājuma pieprasījumu pienācīga verificēšana”, sakarā ar nepilnībām galvenajā kontrolē “Izmaksu pamatotības pienācīga izvērtēšana” – ar tiešiem pirkumiem saistītie izdevumi, kā arī sakarā ar nepilnībām galvenajā kontrolē “Izmaksu pamatotības pienācīga izvērtēšana” – ar izvērtēšanas komiteju saistītie izdevumi:

—	pārkāpta atbilstīguma noskaidrošanas kārtība, kas ir paredzēta Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. pantā, ciktāl Komisija saviem konstatējumiem par kvalitatīvām pārbaudēm uz vietas esot pievienojusi jaunus pamatus;

—	pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, ciktāl neesot noteikti skaidri kritēriji un vadlīnijas par pietiekami kvalitatīvām pārbaudēm uz vietas;

—	pārkāpts pareizas finanšu pārvaldības princips un Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā paredzētā atbilstīguma noskaidrošanas kārtība, ciktāl esot veiktas nepamatotas finanšu korekcijas;

—	pārkāpta Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā paredzētā atbilstīguma noskaidrošanas kārtība un finanšu korekciju aprēķināšanas vadlīnijas saistībā ar 2013., 2014. un 2015. finanšu gadā saskaņā ar 311. pasākumu veiktajām finanšu korekcijām;

—	pārkāptas finanšu korekciju aprēķināšanas vadlīnijas, ciktāl finanšu korekcijas esot veiktas tādā apmērā, kas nav samērīgs ar Savienībai faktiski radīto finansiālo kaitējumu;

—	pārkāpta Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā paredzētā atbilstīguma noskaidrošanas kārtība un finanšu korekciju aprēķināšanas vadlīnijas, veicot finanšu korekcijas saistībā ar pietiekami kvalitatīvām pārbaudēm uz vietas;

—	pārkāpts Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkts, Deleģētās regulas Nr. 907/2014 12. panta 8. punkts, finanšu korekciju aprēķināšanas vadlīnijas un samērīguma princips saistībā ar korekciju veikšanu attiecībā uz visiem izdevumiem, kas esot deklarēti atlīdzināšanai;

—	pārkāpta Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktā paredzētā atbilstīguma noskaidrošanas kārtība, finanšu korekciju aprēķināšanas vadlīnijas un samērīguma princips saistībā ar bāzes noteikšanu korekciju veikšanai attiecībā uz projektiem monitoringa periodā;

Pamati, kas attiecas tikai uz summām, kuras no Savienības finansējuma ir izslēgtas sakarā ar nepilnībām galvenajā kontrolē “Izmaksu pamatotības pienācīga izvērtēšana” – ar izvērtēšanas komiteju saistītie izdevumi:

—	pārkāpta Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā paredzētā atbilstīguma noskaidrošanas kārtība, Deleģētās regulas Nr. 907/2014 12. pants un tiesiskās noteiktības princips saistībā ar finanšu korekciju aprēķināšanas vadlīnijām, piemērojot finanšu korekciju aprēķināšanas metodoloģiju;

—	pārkāpts samērīguma princips saistībā ar Komisijas piemērotajām finanšu korekcijām.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/47

Prasība, kas celta 2018. gada 19. janvārī – PAN Europe/Komisija

(Lieta T-25/18)

(2018/C 104/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: B. Kloostra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 9. novembra lēmumu C(2017) 7604 final, ar kuru prasītājai tika daļēji atteikta piekļuve dokumentiem, kas saistīti ar procesu, kurā izstrādā deleģētās regulas par zinātniskiem kritērijiem endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija esot pārkāpusi un nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu. (1)

—	Komisija esot pārkāpusi un nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu, jo tā to ir attiecinājusi uz pabeigtu lēmuma pieņemšanas procedūru.

—	Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, jo tā neesot nedz pietiekami šauri interpretējusi un piemērojusi atteikuma pamatu, nedz pierādījusi, ka ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmuma pieņemšanai iestādē.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2) 6. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu.

—

Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, jo tā neesot konkrēti un individuāli izvērtējusi piekļuves pieteikumā norādītos dokumentus un neesot norādījusi, uz kāda pamata tiek atteikta piekļuve katram no konkrētajiem dokumentiem, nepietiekami šauri interpretējot un piemērojot atteikuma pamatu; turklāt Komisijas esot pārkāpusi minētos noteikumus arī tādēļ, ka tā neesot ar lēmuma pieņemšanas procesu saistītās konkrētās intereses samērojusi ar vispārējām interesēm piekļūt vides informācijai, un esot nepietiekami pamatojusi atteikumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nepamatoti neesot ņēmusi vērā sevišķās sabiedrības intereses iepazīties ar pieprasīto informāciju.

—	Tā kā lēmuma pieņemšanas gaitā ir būtiski mainījusies gan politika, gan tās laikā izstrādātie pagaidu zinātniskie kritēriji, piekļuve pieprasītajai informācijai ir pamatota ar sevišķām sabiedrības interesēm.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/48

Prasība, kas celta 2018. gada 22. janvārī – Asahi Intecc/EUIPO – Celesio (“Celeson”)

(Lieta T-36/18)

(2018/C 104/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asahi Intecc Co. Ltd (Nagoya City, Japāna) (pārstāvis: T. Schmidpeter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Celesio AG (Štutgarte, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “Celeson” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 254 798

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. novembra lēmums lietā R 1004/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt McKesson Europe AG (iepriekš – Celesion AG) iebildumus Nr. B 2 644 816 pret prasītājas pieteikto vārdiskas preču zīmes “Celeson” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā;

—	piespriest EUIPO un McKesson Europe AG (iepriekš – Celesion AG) katrai segt pusi no nepieciešamiem izdevumiem, kas radušies prasītājai procesā EUIPO Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/49

Prasība, kas celta 2018. gada 23. janvārī – Stirlinx Arkadiusz Kamusiński/EUIPO – Heinrich Bauer Verlag (“Brave Paper”)

(Lieta T-37/18)

(2018/C 104/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stirlinx Arkadiusz Kamusiński (Varšava, Polija) (pārstāvji: M. Pruszczyk, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Heinrich Bauer Verlag KG (Hamburga, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Brave Paper” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 774 211

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 15. novembra lēmums lietā R 391/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrēt preču zīmi attiecībā uz visām pieteiktajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/50

Prasība, kas celta 2018. gada 24. janvārī – Ecolab USA/EUIPO (“SOLIDPOWER”)

(Lieta T-40/18)

(2018/C 104/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ecolab USA, Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: V. Töbelmann un K. Middelhoff, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “SOLIDPOWER” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 310 671

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 9. novembra lēmums lietā R 1182/2017-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/50

Prasība, kas celta 2018. gada 24. janvārī – Rietze/EUIPO – Volkswagen (Automobiļi)

(Lieta T-43/18)

(2018/C 104/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rietze GmbH & Co. KG (Altdorf, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Volkswagen AG (Wolfsburg, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 5467–0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 21. novembra lēmums lietā R 1204/2016-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Apelācijas trešās padomes lēmumu un atzīt Kopienas dizainparaugu Nr. 5467–0001 par spēkā neesošu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/51

Prasība, kas celta 2018. gada 29. janvārī – Novenco Building & Industry/EUIPO – Novenco Ventilator (Beijing) (“NOVENCO”)

(Lieta T-45/18)

(2018/C 104/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novenco Building & Industry A/S (Næstved, Dānija) (pārstāvji: A. Rasmussen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Novenco Ventilator (Beijing) Co. Ltd (Pekina, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska apzīmējuma “NOVENCO” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 187 938

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 7. novembra lēmums lietā R 2354/2016-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, proti, saistībā ar 7. klasē ietilpstošajām precēm, kuras ir aptvertas ar starptautisko reģistrāciju Nr. 1187938;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt trešās personas tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies apelācijas un iebildumu procesos.

Izvirzītais pamats

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/52

Prasība, kas celta 2018. gada 26. janvārī – NGV/EUIPO (“LIEBLINGSWEIN”)

(Lieta T-55/18)

(2018/C 104/66)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NGV GmbH (Wildeshausen, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “LIEBLINGSWEIN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 326 515

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 6. novembra lēmums lietā R 291/2017–1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/52

Prasība, kas celta 2018. gada 26. janvārī – NGV/EUIPO (“WEIN FÜR PROFIS”)

(Lieta T-56/18)

(2018/C 104/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NGV GmbH (Wildeshausen, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch, M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “WEIN FÜR PROFIS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 326 549

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 6. novembra lēmums lietā R 501/2017–1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/53

Prasība, kas celta 2018. gada 29. janvārī – NGV/EUIPO (“WEIN FÜR PROFIS”)

(Lieta T-57/18)

(2018/C 104/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NGV GmbH (Wildeshausen, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “WEIN FÜR PROFIS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 326 531

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 6. novembra lēmums lietā R 502/2017–1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkta pārkāpums.

19.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/53

Prasība, kas celta 2018. gada 29. janvārī – Hangzhou Lezoo traveling equipment/EUIPO – Promotional Traders (“GREEN HERMIT”)

(Lieta T-60/18)

(2018/C 104/69)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hangzhou Lezoo traveling equipment Co. Ltd (Hangzhou, Ķīna) (pārstāvji: D. Burghardt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Promotional Traders Pty Ltd (Subiaco, Austrālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “GREEN HERMIT” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 835 964

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 27. novembra lēmums lietā R 857/2016-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	nodot lietu atpakaļ Apelācijas ceturtajai padomei;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 104

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 19. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 104/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1