ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 83
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
61. gadagājums
2018. gada 5. marts
|
ISSN 1977-0952 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
61. gadagājums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
|
2018/C 83/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
|
V Atzinumi |
|
|
|
JURIDISKAS PROCEDŪRAS |
|
|
|
Tiesa |
|
|
2018/C 83/02 |
||
|
2018/C 83/03 |
||
|
2018/C 83/04 |
||
|
2018/C 83/05 |
||
|
2018/C 83/06 |
||
|
2018/C 83/07 |
||
|
2018/C 83/08 |
||
|
2018/C 83/09 |
||
|
2018/C 83/10 |
||
|
2018/C 83/11 |
||
|
2018/C 83/12 |
||
|
2018/C 83/13 |
||
|
2018/C 83/14 |
||
|
2018/C 83/15 |
||
|
2018/C 83/16 |
||
|
2018/C 83/17 |
||
|
2018/C 83/18 |
||
|
2018/C 83/19 |
||
|
2018/C 83/20 |
||
|
2018/C 83/21 |
||
|
2018/C 83/22 |
Lieta C-729/17: Prasība, kas celta 2017. gada 22. decembrī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika |
|
|
2018/C 83/23 |
||
|
2018/C 83/24 |
Lieta C-27/18: Prasība, kas celta 2018. gada 16. janvārī – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika |
|
|
2018/C 83/25 |
||
|
2018/C 83/26 |
||
|
2018/C 83/27 |
||
|
2018/C 83/28 |
||
|
2018/C 83/29 |
||
|
|
Vispārējā tiesa |
|
|
2018/C 83/30 |
||
|
2018/C 83/31 |
||
|
2018/C 83/32 |
||
|
2018/C 83/33 |
Lieta T-15/18: Prasība, kas celta 2018. gada 17. janvārī – OCU/ECB |
|
|
2018/C 83/34 |
Lieta T-16/18: Prasība, kas celta 2018. gada 17. janvārī – Activos e Inversiones Monterroso/VNV |
|
|
2018/C 83/35 |
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2018/C 083/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/2 |
Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 18. janvāra spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wind 1014 GmbH, Kurt Daell/Skatteministeriet
(Lieta C-249/15) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Mehāniskais transportlīdzeklis, ko dalībvalsts rezidents iegādājas līzingā no citā dalībvalstī reģistrētas līzinga sabiedrības - Reģistrācijas nodoklis, ko aprēķina proporcionāli automobiļa lietošanas ilgumam - Nepieciešamība saņemt valsts nodokļu iestāžu atļauju pirms nodošanas satiksmē - Attaisnojums - Nodokļu tiesību normu apiešanas, kā arī to krāpnieciskas vai ļaunprātīgas piemērošanas novēršana - Dalībvalsts nodokļu kompetences saglabāšana - Samērīgums))
(2018/C 083/02)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāji: Wind 1014 GmbH, Kurt Daell
Atbildētāja: Skatteministeriet
Rezolutīvā daļa
LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums un administratīvā prakse kā pamatlietā, atbilstoši kuram
|
— |
transportlīdzeklis, kas ir iegādāts līzingā no citā dalībvalstī reģistrētas līzinga sabiedrības, ko satiksmē uz pagaidu laiku pirmajā dalībvalstī izmanto šīs dalībvalsts rezidents un par ko tiek samaksāts reģistrācijas nodoklis, kuru aprēķina proporcionāli šīs izmantošanas ilgumam, attiecībā uz šo maksājumu ir pakļauts nosacījumam, ka ir jāsaņem pirmās dalībvalsts nodokļu iestāžu iepriekšēja atļauja, bez kuras minēto transportlīdzekli principā nevar nodot satiksmē tās teritorijā, un |
|
— |
iespēja nekavējoties šādu transportlīdzekli nodot satiksmē šajā pirmajā dalībvalstī, kamēr tiek izskatīts nodokļa maksātāja pieteikums tam piemērot reģistrācijas nodokļa maksājumu par minēto transportlīdzekli, kas ir proporcionāls tā izmantošanas ilgumam pirmajā dalībvalstī, ir pakļauta nosacījumam, ka avansā tiek samaksāta visa reģistrācijas nodokļa summa, tomēr ar nosacījumu, ka pārmaksātā summa, tai pieskaitot procentus, tiks atmaksāta, ja un sākot no brīža, kad minētās nodokļu iestādes būs sniegušas atļauju nodokļa maksātājam veikt reģistrācijas nodokļa, kas ir aprēķināts proporcionāli šim izmantošanas ilgumam, maksājumu. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/3 |
Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 18. janvāra spriedums (Juzgado de lo Social no 1 de Cuenca (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Carlos Enrique Ruiz Conejero/Ferroser Servicios Auxiliares SA, Ministerio Fiscal
(Lieta C-270/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts - Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka ar zināmiem nosacījumiem darbinieku var atlaist no darba epizodiskas prombūtnes dēļ, pat ja tā ir pamatota - Darbinieka prombūtne, kas ir radusies slimības saistībā ar viņa invaliditāti dēļ - Atšķirīga attieksme invaliditātes dēļ - Netieša diskriminācija - Pamatojums - Cīņa pret neierašanos darbā - Atbilstošs raksturs - Samērīgums))
(2018/C 083/03)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Social no 1 de Cuenca
Pamatlietas puses
Prasītājs: Carlos Enrique Ruiz Conejero
Atbildētāji: Ferroser Servicios Auxiliares SA, Ministerio Fiscal
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizliegts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka darba devējs var atlaist no darba darbinieku attaisnotas, bet atkārtotas prombūtnes no darba dēļ situācijā, kad šī prombūtne ir radusies ar invaliditāti saistītu saslimšanu dēļ, no kurām cieš šis darbinieks, ja vien šis tiesiskais regulējums, lai gan tas ir paredzēts leģitīma mērķa sasniegšanai cīņā pret prombūtni no darba, nepārsniedz nepieciešamo, lai sasniegtu šo mērķi, bet tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/3 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 17. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-363/16) (1)
((Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts - Atgūšanas pienākums - LESD 108. panta 2. punkta otrā daļa - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 14. panta 3. punkts - Par bankrotējušu atzīta sabiedrība, kas ir saņēmusi valsts atbalstu - Maksātnespējas procedūras - Prasījumu reģistrēšana prasījumu sarakstā - Uzņēmuma darbības izbeigšana - Bankrota procedūras apturēšana, lai izvērtētu saimnieciskās darbības atjaunošanas iespēju - Pienākums informēt - Neizpilde))
(2018/C 083/04)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar un B. Stromsky)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: K. Boskovits un V. Karra)
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Paredzētajos termiņos neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Komisijas Lēmumu 2012/541/ES (2012. gada 22. februāris) par valsts atbalstu SA.26534 (C 27/2010, ex ΝΝ 6/2009), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam United Textiles SA, un pietiekami neinformējot Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo lēmumu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti minētā lēmuma 2.–4. pantā, kā arī Līgumā par Eiropas Savienības darbību. |
|
2) |
Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/4 |
Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 18. janvāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stadion Amsterdam CV/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-463/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 77/388/EEK - 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa - Samazināta PVN likme - H pielikuma 7. kategorija - Vienots pakalpojums, ko veido divas atsevišķas sastāvdaļas - Samazinātas PVN likmes selektīva piemērošana vienai no šīm sastāvdaļām - Ekskursija “World of Ajax” - AFC Ajax muzeja apmeklējums))
(2018/C 083/05)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītāja: Stadion Amsterdam CV
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķina bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2001/4/EK (2001. gada 19. janvāris), ir jāinterpretē tādējādi, ka vienotam pakalpojumam, kāds ir aplūkots pamatlietā un ko veido divas dažādas sastāvdaļas, no kurām viena ir galvenā, bet otra – papildelements, kam, ja tās tiktu sniegtas atsevišķi, tiktu uzliktas dažādas pievienotās vērtības nodokļa likmes, ir jāuzliek viena pievienotās vērtības nodokļa likme, kas piemērojama šim vienotajam pakalpojumam un kas tiek noteikta atkarībā no galvenās sastāvdaļas, un tas tā ir arī tad, ja var tikt identificēta katras sastāvdaļas cena, kas veido patērētāja maksāto kopējo cenu, lai varētu saņemt šo pakalpojumu.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/5 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 17. janvāra spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CORPORATE COMPANIES s.r.o./Ministerstvo financí ČR
(Lieta C-676/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai nepieļaušana - Direktīva 2005/60/EK - Piemērošanas joma - 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta c) punkts un 3. panta 7. punkta a) apakšpunkts - Uzņēmuma darbības joma, ko veido komercreģistrā ierakstītu sabiedrību pārdošana, kuras ir dibinātas tikai pārdošanas mērķiem - Pārdošana, kas veikta kā uzņēmuma dalības iepriekš dibinātā sabiedrībā nodošana))
(2018/C 083/06)
Tiesvedības valoda – čehu
Iesniedzējtiesa
Nejvyšší správní soud
Pamatlietas puses
Prasītāja: CORPORATE COMPANIES s.r.o..
Atbildētāja: Ministerstvo financí ČR
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta c) punkts, to lasot kopā ar šīs direktīvas 3. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas attiecas uz tādu personu kā pamatlietā aplūkotā, kuras uzņēmējdarbības pamatā ir tādu sabiedrību pārdošana, ko šī persona pati ir izveidojusi, nepastāvot tās potenciālo klientu iepriekšējam pieprasījumam, ar mērķi pārdot šīs sabiedrības saviem klientiem, pārdošanu īstenojot ar sev piederošu kapitāldaļu pārdodamajā sabiedrībā nodošanu.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/5 |
Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 18. janvāra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Frédéric Jahin/Ministre de l'Économie et des Finances, Ministre des Affaires sociales et de la Santé
(Lieta C-45/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - LESD 63. un 65. pants - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 11. pants - Maksājumi par ienākumiem no kapitāla, kas ir iesaistīts dalībvalsts sociālā nodrošinājuma finansējumā - Atbrīvojums Eiropas Savienības pilsoņiem, kas apdrošināti citas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā - Trešās valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā apdrošinātas fiziskās personas - Atšķirīga attieksme - Ierobežojums - Pamatojums))
(2018/C 083/07)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītājs: Frédéric Jahin
Atbildētāji: Ministre de l'Économie et des Finances, Ministre des Affaires sociales et de la Santé
Rezolutīvā daļa
LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru šīs dalībvalsts valstspiederīgajam, kurš dzīvo trešā valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, un kurš tur ir apdrošināts sociālā nodrošinājuma sistēmā, minētajā dalībvalstī ir jāveic maksājumi par ienākumiem no kapitāla kā iemaksa ar to izveidotajā sociālā nodrošinājuma sistēmā, lai gan Savienības pilsonis, kas ir citas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieks, no tiem ir atbrīvots sociālā nodrošinājuma jomā piemērojamā principa par viena tiesiskā regulējuma piemērošanu dēļ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2204 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11. pantu.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/6 |
Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 18. janvāra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – INEOS Köln GmbH/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-58/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Direktīva 2003/87/EK - 10.a pants - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei - Laikposms no 2013. līdz 2020. gadam - Lēmums 2011/278/ES - 3. panta h) punkts - Jēdziens “procesa emisiju apakšiekārta” - Emisijas, kas rodas, sadedzinot nepilnīgi oksidētu oglekli - Šķidrie blakusprodukti - Izslēgšana))
(2018/C 083/08)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Berlin
Pamatlietas puses
Prasītāja: INEOS Köln GmbH
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Rezolutīvā daļa
Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, 3. panta h) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā no jēdziena “procesa emisiju apakšiekārta” šīs tiesību normas izpratnē ir izslēgtas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no nepilnīgi oksidēta oglekļa šķidrā agregātstāvoklī sadedzināšanas.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/7 |
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 16. janvāra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E
(Lieta C-240/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Trešās valsts valstspiederīgais, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā - Draudi sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai - Direktīva 2008/115/EK - 6. panta 2. punkts - Atgriešanas lēmums - Ieceļošanas dalībvalstu teritorijā aizliegums - Ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu Šengenas zonā - Valstspiederīgais, kuram ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja - Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu - 25. panta 2. punkts - Dalībvalsts, kas ir izdevusi ziņojumu, un dalībvalsts, kura ir izsniegusi uzturēšanās atļauju, apspriešanās procedūra - Termiņš - Apspriesties aicinātās līgumslēdzējas valsts nostājas nepaušana - Sekas attiecībā uz lēmumu par atgriešanu un ieceļošanas aizliegumu izpildi))
(2018/C 083/09)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Korkein hallinto-oikeus
Pamatlietas puses
E
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kura ir parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā un stājusies spēkā 1995. gada 26. martā, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan līgumslēdzējai valstij, kurai ir nodoms attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir citas līgumslēdzējas valsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja, pieņemt atgriešanas lēmumu, kuram būtu pievienots ieceļošanas un uzturēšanās Šengenas zonā aizliegums, ir tiesības šajā tiesību normā paredzēto apspriešanās procedūru uzsākt vēl pirms minētā lēmuma pieņemšanas, šī procedūra jebkurā gadījumā ir jāuzsāk, tiklīdz šāds lēmums ir pieņemts. |
|
2) |
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek liegta tāda atgriešanas lēmuma, kam ir pievienots ieceļošanas aizliegums, izpilde, kuru viena līgumslēdzēja valsts ir pieņēmusi attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kam ir citas līgumslēdzējas valsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja, lai gan noris šajā tiesību normā paredzētā apspriešanās procedūra, ja līgumslēdzēja valsts, kura ir izdevusi ziņojumu, uzskata, ka minētais valstspiederīgais rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai, turklāt neskarot viņa iespēju izmantot savas tiesības, kas izriet no šīs uzturēšanās atļaujas, un vēlāk doties uz otrās līgumslēdzējas valsts teritoriju. Tomēr, ja ir beidzies saprātīgs termiņš pēc apspriešanās procedūras uzsākšanas un apspriesties aicinātā līgumslēdzēja valsts nav sniegusi atbildi, līgumslēdzējai valstij, kura ir izdevusi ziņojumu, ir pienākums ziņojumu nolūkā liegt ieceļošanu atsaukt un vajadzības gadījumā trešās valsts valstspiederīgo iekļaut savā valsts ziņojumu sarakstā. |
|
3) |
Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kuram ir vienas līgumslēdzējas valsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja un attiecībā uz kuru citā līgumslēdzējā valstī ir pieņemts atgriešanas lēmums, kam ir pievienots ieceļošanas aizliegums, var valsts tiesā atsaukties uz apspriešanās procedūras, kura ir jāveic līgumslēdzējai valstij, kas ir izdevusi ziņojumu, izraisītajām tiesiskajām sekām, kā arī uz prasībām, kuras no tās izriet. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/8 |
Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 11. janvāra rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Amber Capital Italia Sgr SpA (C-654/16), Amber Capital Uk Llp (C-654/16), Bluebell Partners Limited (C-657/16), Elliot International LP (C-658/16), The Liverpool Limited Partnership (C-658/16), Elliot Associates LP (C-658/16)/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
(Apvienotās lietas C-654/16, C-657/16 un C-658/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrību tiesības - Direktīva 2004/25/EK - Pārņemšanas piedāvājumi - 5. panta 4. punkta otrā daļa - Iespēja mainīt piedāvājuma cenu tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts noteikt tādu piedāvājuma cenu, kāda konstatēta kolūzijas gadījumā starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem - “Skaidri noteikta kritērija” jēdziens))
(2018/C 083/10)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītājas: Amber Capital Italia Sgr SpA (C-654/16), Amber Capital Uk Llp (C-654/16), Bluebell Partners Limited (C-657/16), Elliot International LP (C-658/16), The Liverpool Limited Partnership (C-658/16) un Elliot Associates LP (C-658/16)
Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
piedaloties: Hitachi Railltaly Investments Sri, Hitachi Railltaly SpA, Ansaldo Sts SpA (C-654/16) un Finmeccanica SpA
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 5. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, kas ļauj valsts uzraudzības iestādei palielināt pārņemšanas piedāvājuma cenu kolūzijas gadījumā starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem, attiecībā uz cenu, kāda tādējādi var tikt noteikta, paredzot vienīgi to, ka tā atbilst cenai, kādu konstatējusi šī iestāde, ja vien šo cenu var pietiekami skaidri, precīzi un paredzami secināt no valsts tiesiskā regulējuma kopuma, izmantojot valsts tiesībās atzītas interpretācijas metodes.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/8 |
Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 18. janvāra rīkojums – Monster Energy Company/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
(Lieta C-678/16 P) (1)
((Apelācija - Reglaments - 181. pants - Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “HotoGo self-heating can technology” - Kombinēta preču zīme - Reģistrācijas pieteikums - Iebildumi - Noraidīšana - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība))
(2018/C 083/11)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Monster Energy Company (pārstāvis: P. Brownlow, Solicitor)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Apelācijas sūdzību noraidīt. |
|
2) |
Monster Energy Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/9 |
Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 14. decembra rīkojums – Verus Eood/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Maquet GmbH
(Lieta C-101/17 P) (1)
((Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LUCEO” - Atzīšana par spēkā neesošu))
(2018/C 083/12)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Verus Eood (pārstāvis: C. Pfitzer, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: A. Schifko), Maquet GmbH (pārstāvis: N. Hebeis, Rechtsanwalt)
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Apelācijas sūdzību noraidīt. |
|
2) |
Telefónica EOOD atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/9 |
Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 17. augustāMiguel Torres, SA iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 31. maija spriedumu lietā T-637/15 Alma-The Soul of Italian Wine/EUIPO – Miguel Torres
(Lieta C-499/17 P)
(2018/C 083/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Miguel Torres, SA (pārstāvji: A. von Mühlendahl, advokāts, J. Güell Serra, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Alma-The Soul of Italian Wine LLLP, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Tiesa (septītā palāta) ar 2017. gada 14. decembra rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/10 |
Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 11. septembrīJosel, SL iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 28. jūnija spriedumu lietā T-333/15 Josel/EUIPO – Nationale-Nederlanden Nederland
(Lieta C-536/17 P)
(2018/C 083/14)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Josel, SL (pārstāvis: J. Güell Serra, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Nationale-Nederlanden Nederland BV
Tiesa (devītā palāta) ar 2018. gada 17. janvāra rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/10 |
Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 21. septembrīCafés Pont SL iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-309/16 Cafés Pont/EUIPO – Giordano Vini
(Lieta C-559/17 P)
(2018/C 083/15)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cafés Pont SL (pārstāvis: E. Manresa Medina, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Giordano Vini SpA
Tiesa (desmitā palāta) ar 2018. gada 11. janvāra rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/10 |
Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 28. novembrīViridis Pharmaceutical Ltd. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 15. septembra spriedumu lietā T-276/16 Viridis Pharmaceutical Ltd./Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
(Lieta C-668/17 P)
(2018/C 083/16)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Viridis Pharmaceutical Ltd. (pārstāvji: C. Spintig, advokāts, S. Pietzcker, advokāts, M. Prasse, advokāte)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) un Hecht-Pharma GmbH
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
|
1. |
atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas otrās palātas spriedumu; |
|
2. |
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; |
|
3. |
piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus; pakārtoti: lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja ar šo apelācijas sūdzību iebilst, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā nolēmumā vairākkārt esot pārkāpusi Eiropas Savienības preču zīmes regulu (turpmāk tekstā – Regula 2017/1001) (1).
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā teikuma pirmās daļas pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini pieņēmusi, ka attiecībā uz zālēm reģistrētas preču zīmes tiesības saglabājoša izmantošana var pastāvēt vienīgi tad, ja ir izsniegta nepieciešamā zāļu tirdzniecības atļauja. Vispārējā tiesa šo pašu tiesību normu ir pārkāpusi arī tādējādi, ka tā Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanu klīniskās izpētes ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK (2) 8. panta 3. punkta i) apakšpunktu ir kvalificējusi kā pilnībā iekšēju un līdz ar to ne kā faktisko izmantošanu.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā teikuma otrās daļas pārkāpumu. Vispārējā tiesa kļūdaini uzskatījusi, ka ar klīnisko izpēti, lai sagatavotos zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniegšanai, nevar tikt attaisnota preču zīmes neizmantošana, ja klīniska izpēte ir pasūtīta ilgu laiku pēc preču zīmes reģistrācijas un/vai ja netiek tērēti tik lieli finanšu līdzekļi, cik nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu klīnisko izpēti.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. decembrī iesniedza Helsingin käräjäoikeus (Somija) – Likvidējamā Metirato Oy/Suomen valtio/Verohallinto, Eesti Vabariik/Maksu- ja Tolliamet
(Lieta C-695/17)
(2018/C 083/17)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Helsingin käräjäoikeus
Pamatlietas puses
Prasītāja: Likvidējamā Metirato Oy
Atbildētājas: Suomen valtio/Verohallinto, Eesti Vabariik/Maksu- ja Tolliamet
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Direktīvas [2010/24/ES] (1) 13. panta 1. punkts, ciktāl tajā paredzēts, ka prasījumus, kurus piedzen, pamatojoties uz piedziņas pieprasījumu, pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī apstrādā tā, it kā tie būtu pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts prasījumi, ir jāinterpretē tādējādi:
|
|
2) |
Vai direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka citas valsts prasījumus, kas pamatojas uz piedziņas pieprasījumu, piedzen ar tādiem pašiem līdzekļiem, tomēr tā, ka piedzītie aktīvi paliek šķirti un nesajaucas ar pieprasījuma saņēmējas valsts aktīviem, vai tādējādi, ka tos piedzen līdztekus pieprasījuma saņēmējas valsts prasījumiem tā, ka tie sajaucas ar šīs valsts aktīviem? Citiem vārdiem sakot, vai direktīvas mērķis ir tikai aizliegt izturēties mazāk labvēlīgi pret citas valsts prasījumiem? |
|
3) |
Vai strīdu par apstrīdēšanu maksātnespējas procesā var pielīdzināt domstarpībām par izpildes pasākumiem direktīvas 14. panta 2. punkta izpratnē un vai no tā var secināt, ka saskaņā ar direktīvu pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir atbildētāja arī šajā strīdā? |
(1) Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV 2010, L 84, 1. lpp.).
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. decembrī iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – D. H./Ministerstvo vnitra
(Lieta C-704/17)
(2018/C 083/18)
Tiesvedības valoda – čehu
Iesniedzējtiesa
Nejvyšší správní soud
Pamatlietas puses
Prasītājs: D. H.
Atbildētājs: Ministerstvo vnitra
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (1) (2013. gada 26. jūnijs) (OV 2013, L 180, 96. lpp.) 9. pants kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. un 47. pantu ir interpretējams tādējādi, ka nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums, ar ko Nejvyšší správní soud (Augstākajai administratīvajai tiesai) nav atļauts pārbaudīt tiesas nolēmumu, kas attiecas uz ārvalstnieka aizturēšanu, pēc tam, kad šis ārvalstnieks atbrīvots no aizturēšanas?
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. decembrī iesniedza Svea hovrätt (Zviedrija) – Patent-och registreringsverket/Mats Hansson
(Lieta C-705/17)
(2018/C 083/19)
Tiesvedības valoda – zviedru
Iesniedzējtiesa
Svea hovrätt
Pamatlietas puses
Prasītājs: Patent-och registreringsverket
Atbildētājs: Mats Hansson
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Preču zīmju direktīvas (1) 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka visu atbilstošo faktoru visaptverošo vērtējumu, kas jāveic sajaukšanas iespējas vērtējuma ietvaros, var ietekmēt tas, ka preču zīmes elements ir tieši izslēgts no reģistrācijas sniegtās aizsardzības, proti, reģistrācijas brīdī ir reģistrēta tā sauktā atruna? |
|
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai šādā gadījumā atruna var ietekmēt visaptverošo vērtējumu tādā ziņā, ka kompetentā iestāde attiecīgo elementu ņem vērā, tomēr piešķir tam mazāku nozīmi, neuzskatot to par tādu, kam ir atšķirtspēja, pat ja faktiski minētajam elementam attiecībā uz agrāko preču zīmi piemistu atšķirtspēja un tas būtu atpazīstams? |
|
3) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, savukārt uz otro jautājumu noraidoša, vai atruna jebkādā citā veidā var ietekmēt visaptverošo vērtējumu? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.).
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/13 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. decembrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – A
(Lieta C-716/17)
(2018/C 083/20)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāja: A
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai LESD 45. pants, kas ir interpretēts atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, 2012. gada 8. novembris, C-461/11 (1), izslēdz tādu noteikumu par jurisdikciju, kāds ir spēkā Dānijā un kura mērķis ir nodrošināt to, ka tiesa, kas iztiesā lietu par parāda atvieglojumiem, ir informēta un var izsekot savā novērtējumā konkrētajai sociāli ekonomiskajai situācijai, kurā parādnieks un viņa vai viņas ģimene dzīvo un, iespējams, turpinās dzīvot, un ka novērtējumu drīkst veikt saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem, ar kuru palīdzību konstatē, ko var uzskatīt par pieņemami pieticīgu dzīves līmeni laikā, kad ir spēkā vienošanās par parāda atvieglojumiem? |
Ja atbilde uz 1. jautājumu paredz, ka ierobežojums nav uzskatāms par pamatotu, Eiropas Savienības Tiesa tiek lūgta atbildēt uz šādu jautājumu:
|
2) |
Vai LESD 45. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība starp privātpersonām tādā situācijā kā šī, kuras rezultātā privātajiem kreditoriem ir jāakceptē parādnieka parādā esošās summas samazinājumus vai pilnīgs zaudējums, ja parādnieks ir pārcēlies uz citu valsti? |
(1) Tiesas spriedums, 2012. gada 8. novembris, ECLI:EU:C:2012:704.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. decembrī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Vantaan kaupunki/Skanska Industrial Solutions Oy, NCC Industry Oy, Asfaltmix Oy
(Lieta C-724/17)
(2018/C 083/21)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Korkein oikeus
Pamatlietas puses
Prasītāja: Vantaan kaupunki
Atbildētāji: Skanska Industrial Solutions Oy, NCC Industry Oy, Asfaltmix Oy
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai jautājums, kas ir atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies LESD 101. pantā aizliegtas darbības dēļ, ir jānoskaidro, [oriģ. 20. lpp.] tieši piemērojot šo pantu vai pamatojoties uz valsts tiesību normām? |
|
2) |
Ja par zaudējumiem atbildīgās personas nosaka, tieši piemērojot LESD 101. pantu, vai par zaudējumiem ir atbildīgas personas, uz kurām attiecas šajā tiesību normā minētais “uzņēmuma” jēdziens? Vai, nosakot par zaudējumiem atbildīgās personas, ir jāpiemēro tie paši principi, ko Tiesa ir piemērojusi, nosakot atbildīgās personas lietās par naudas sodiem, un saskaņā ar kuriem atbildību it īpaši var pamatot ar piederību vienai saimnieciskai vienībai vai ar saimniecisko pēctecību? |
|
3) |
Ja par zaudējumiem atbildīgās personas nosaka, pamatojoties uz dalībvalsts tiesību normām, vai Savienības tiesību efektivitātes prasībai ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru sabiedrība, kas pēc tam, kad ir iegādājusies visas LESD 101. pantā aizliegta karteļa dalībnieces sabiedrības akcijas, ir likvidējusi šo sabiedrību un turpinājusi tās saimniecisko darbību, nav atbildīga par zaudējumiem, kurus nodarījusi tāda likvidētās sabiedrības darbība, kas ierobežo konkurenci, lai gan panākt atlīdzinājumu no likvidētās sabiedrības būtu praktiski neiespējami vai pārmērīgi grūti? Vai efektivitātes prasība neļauj interpretēt dalībvalsts tiesisko regulējumu tādējādi, ka ir jāizpilda atbildības par zaudējumiem nosacījums, ka uzņēmuma reorganizācija raksturotajā veidā ir notikusi nelikumīgi vai mākslīgi, lai izvairītos no pienākuma atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar konkurences tiesībām, vai citā negodīgā veidā vai vismaz ka uzņēmuma reorganizācijas laikā sabiedrība ir zinājusi vai tai būtu bijis jāzina par [oriģ. 21. lpp.] konkurences noteikumu pārkāpumu? |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/14 |
Prasība, kas celta 2017. gada 22. decembrī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-729/17)
(2018/C 083/22)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Tserepa-Lacombe un H. Støvlbæk)
Atbildētāja: Grieķijas Republika
Prasītājas prasījumi
|
— |
atzīt, ka, noteikdama, ka mediatoru izglītības iestādēm pēc juridiskās formas ir jābūt bezpeļņas sabiedrībām, kurās Grieķijā ir jābūt vismaz vienai advokātu kolēģijai un vismaz vienai tirdzniecības palātai saskaņā ar Likumu Nr. 3898/2010 un Prezidenta dekrētu Nr. 123/2011, Grieķija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LESD 49. pantā un Direktīvas 2006/123/EK (1) 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un 3. punktā; |
|
— |
atzīt, ka, akadēmisko nosaukumu atzīšanas procedūrai izvirzīdama papildu nosacījumus par sertifikātu satura prasībām un noteikdama kompensācijas pasākumus bez būtisko atšķirību iepriekšēja vērtējuma, un atstādama spēkā diskriminējošas tiesību normas, kurās mediatora kvalifikācijas atzīšanas pieteikuma iesniedzējiem ir prasīts, lai tiem būtu akreditācijas dokumenti, kas saņemti ārvalstīs vai akreditētās ārvalstu izglītības iestādēs pēc Grieķijā pabeigtiem izglītības kursiem, un lai tiem būtu pieredze, kas gūta, piedaloties vismaz trijos mediācijas procesos, Grieķija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LESD 49. pantā, kā arī Direktīvas 2005/36/EK (2) 13. un 14. pantā, 50. panta 1. punktā un VII pielikumā; |
|
— |
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1. |
LESD 49. pantā un Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā garantētās brīvības veikt uzņēmējdarbību pārkāpums. Likuma 3898/2010 5. panta 1. punktā un attiecīgajā Prezidenta dekrētā Nr. 123/2011 ir noteikts, ka sabiedrībām, kas izglīto mediatorus, pēc juridiskās formas ir jābūt vienīgi bezpeļņas sabiedrībām, kurās ir vismaz viena advokātu kolēģija un viena no Grieķijas tirdzniecības palātām, un tām ir jādarbojas, pirms tam saņemot atļauju, ko izsniedz norādītā likuma 7. pantā minētā iestāde. Šie ierobežojumi attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri vēlas pirmo reizi reģistrēt uzņēmējdarbību Grieķijā, gan uz uzņēmumiem, kuri vēlas reģistrēt uzņēmējdarbību pakārtoti, meitasuzņēmuma formā. Nevienai fiziskajai vai juridiskajai personai, izņemot advokātu kolēģijas un tirdzniecības palātas, nav atļauts dibināt izglītības iestādi mediatoru izglītošanai, kuri, pamatojoties uz šādu izglītību, varētu kārtot mediatora kvalifikācijas sertifikācijas eksāmenu Grieķijā, ja vien nav vienošanās ar advokātu kolēģiju un valsts tirdzniecības palātu. Turklāt ikvienam uzņēmumam, kura pašreizējā likumiskā forma nav bezpeļņas uzņēmums, būtībā ir liegta iespēja topošajiem mediatoriem – pēc tam, kad viņi samaksājuši reģistrācijas maksu – piedāvāt izglītību, pamatojoties uz kuru viņi varētu kārtot mediatora kvalifikācijas sertifikācijas eksāmenu Grieķijā. Visbeidzot, ikvienai izglītības iestādei no citas dalībvalsts, kura ir ieinteresēta sniegt minētos pakalpojumus pēc tam, kad mediatoru izglītības programmās reģistrētie studenti ir samaksājuši reģistrācijas maksu, būtībā ir liegta piekļuve Grieķijas tirgum un ir liegts veikt uzņēmējdarbību pakārtoti, meitasuzņēmuma formā, ja to pašreizējā juridiskā forma nav bezpeļņas uzņēmums, un tā izvēle par labu meitasuzņēmumam attiecas ne tikai uz bezpeļņas uzņēmumiem. Komisija uzskata, ka iepriekš minētais ir LESD 49. pantā un Direktīvas 2006/123/EK par [pakalpojumiem] iekšējā tirgū 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto tiesību veikt uzņēmējdarbību ierobežojums. Uz šo ierobežojumu neattiecas LESD 51. panta 1. punktā paredzētais izņēmums, jo mediatoru izglītības pakalpojumu sniegšana nav darbība, kas būtu saistīta ar valsti, ar valsts varas īstenošanu un it īpaši “ar tiesvedību”. Turklāt [šis ierobežojums] nevar tikt pamatots ar interesi saglabāt pakalpojumu kvalitāti, kas nekādi nav tieši saistīta ar ierobežojumu attiecībā uz izglītības iestāžu juridisko formu un ar sabiedrības kapitāla piederību. |
|
2. |
Direktīvas 2005/36/EK un LESD 49. panta par brīvību veikt uzņēmējdarbību pārkāpums. Komisija uzskata, ka Ministrijas dekrēta Nr. 109088/12.12.2011. vienīgā panta 2. punkta A daļā paredzētā prasība, ka mediatora izglītības sertifikātā ir jābūt norādītām mācību metodēm, dalībnieku skaitam, izglītotāju skaitam un kvalifikācijai, kandidātu eksaminēšanas un vērtēšanas procedūrai un noteikumiem, ar kādiem tiek garantēta šādas procedūras objektivitāte, pārsniedz to, ko var prasīt, lai novērtētu zināšanu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, kāda saskaņā ar pieņēmumu ir tā saņēmējam, bet neļauj pareizi novērtēt jautājumu, vai ieinteresētās personas izglītība ir saistīta ar jomām, kuras būtiski atšķiras no jomām, kādas ir prasītas attiecībā uz šo izglītības nosaukumu Grieķijā. Tādēļ iepriekš minētā norma ir pretrunā Direktīvas 2005/36/EK 13., 14. un 50. pantam un VII pielikumam. Turklāt iepriekš minētā Ministrijas dekrēta 5. punkta A daļā pilnībā kvalificētiem ārvalstu mediatoriem, pirms viņu kvalifikācijas atzīšanas Grieķijā, ir prasīts pierādīt, ka viņiem ir papildu pieredze, piedaloties vismaz trijos mediācijas procesos, savukārt šāda prasība nav izvirzīta mediatoriem, kuri iegūst profesionālo izglītību Grieķijā. Tādējādi iepriekš minētā norma ir pretrunā Direktīvas 2005/36/EK 13. pantam, kurā ir paredzēts, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi attiecas uz tās pilsoņiem, atļauj sākt darbību profesijā pretendentiem, kuri ir saņēmuši sertifikātu citā dalībvalstī, un ar minēto normu ir pārkāpts LESD 49. pantā paredzētais nediskriminācijas princips. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Teksts attiecas uz EEZ) (OV 2005, L 255, 22. lpp.).
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/16 |
Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. janvārīMS iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 31. maija rīkojumu lietā T-17/16 MS/Komisija
(Lieta C-19/18 P)
(2018/C 083/23)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: MS (pārstāve: L. Levi, advokāte)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 31. maija rīkojumu lietā T-17/16; |
|
— |
rezultātā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par tajā pirmajā instancē celto prasību pēc būtības, vai arī – ja Tiesa uzskatītu, ka lieta ir izskatāmā stāvoklī, – apmierināt prasījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izvirzījis pirmajā instancē, un tādējādi: |
|
— |
atzīt Komisijas ārpuslīgumisko atbildību, pamatojoties uz LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu; |
|
— |
likt iesniegt dokumentus, kurus Komisija ir atzinusi par konfidenciāliem un kuri ir uzskatāmi par izslēgšanas lēmuma nepieciešamo pamatojumu; |
|
— |
piespriest atlīdzināt morālo kaitējumu, ko ir radījusi Komisijas nepareizā rīcība un kas ex aequo et bono ir novērtēts EUR 20 000 apmērā; |
|
— |
uzdot Komisijai gan publicēt vēstuli ar atvainošanos apelācijas sūdzības iesniedzējam, gan no jauna iekļaut viņu Team Europe; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs. |
Pamati un galvenie argumenti
Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz pirmajā instancē celtās prasības par zaudējumu atlīdzību pamatojuma juridisko kvalifikāciju un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.
Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa ir arī pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz vēstules par vienošanos juridisko kvalifikāciju un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Tā ir sagrozījusi lietas materiālus.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/17 |
Prasība, kas celta 2018. gada 16. janvārī – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika
(Lieta C-27/18)
(2018/C 083/24)
Tiesvedības valoda – bulgāru.
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Samnadda, Y. Marinova, G. von Rintelen)
Atbildētāja: Bulgārijas Republika
Prasījumi
Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2016. gada 10. aprīlim izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/26/ES (1) (2014. gada 26. februāris) par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014, 72. lpp.) 43. panta 1. punkta prasības, vai katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Bulgārijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus; |
|
— |
atbilstoši LESD 260. panta 3. punktam saistībā ar pienākuma paziņot par direktīvas transponēšanas pasākumiem neizpildi piespriest Bulgārijas Republikai kavējuma naudu 19 121,60 EUR apmērā par dienu, sākot no prasību apmierinošā sprieduma pasludināšanas datuma; |
|
— |
piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1. |
Saskaņā ar Direktīvas 2014/26/ES 43. panta 1. punktu dalībvalstīm ir pienākums pieņemt normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2016. gada 10. aprīlim izpildītu direktīvas prasības, un šo aktu teksts ir nekavējoties jādara zināms Komisijai. Saistībā ar to, ka neesot darīti zināmi valsts pasākumi, ar kuriem ir tikusi transponēta direktīva, Komisija esot nolēmusi vērsties Tiesā. |
|
2. |
Savā prasības pieteikumā Komisija ierosina piespriest Bulgārijas Republikai kavējuma naudu 19 121,60 EUR apmērā par dienu. Kavējuma naudas apmērs esot aprēķināts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī atturošo iedarbību, ievērojot šīs dalībvalsts maksātspēju. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/18 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 8. decembra rīkojums (Tribunal Judicial da Comarca do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – David Fernando Leal da Fonseca/Varzim Sol – Turismo, Jogo e Animação, SA
(Lieta C-415/16) (1)
(2018/C 083/25)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/18 |
Tiesas 2017. gada 14. novembra rīkojums (Amtsgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Andreas Niemeyer/Brussels Airlines SA/NV
(Lieta C-269/17) (1)
(2018/C 083/26)
Tiesvedības valoda – vācu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/18 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 15. novembra rīkojums (Amtsgericht Hannover (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Heinz-Gerhard Albrecht/TUIfly GmbH
(Lieta C-277/17) (1)
(2018/C 083/27)
Tiesvedības valoda – vācu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/18 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 8. decembra rīkojums – Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-420/17) (1)
(2018/C 083/28)
Tiesvedības valoda – franču
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/19 |
Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 14. novembra rīkojums (Amtsgericht Hannover (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ursula Kaufmann, Viktor Schay/TUIfly GmbH
(Lieta C-534/17) (1)
(2018/C 083/29)
Tiesvedības valoda – vācu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Vispārējā tiesa
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/20 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 23. janvāra spriedums – FV/Padome
(Lieta T-639/16 P) (1)
((Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2013. gada novērtējums - Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana - Spriedumu pirmajā instancē taisījušā tiesas sastāva izveide - Civildienesta tiesas tiesneša iecelšanas procedūra - Tiesību aktos noteikta tiesa - Likumīgas tiesas princips))
(2018/C 083/30)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: FV (pārstāve: L. Levi, advokāte)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-B. Laignelot un M. Bauer)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. jūnija spriedumu FV/Padome (F-40/15, EU:F:2016:137), ar kuru tiek lūgts šo spriedumu atcelt.
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. jūnija spriedumu FV/Padome (F-40/15). |
|
2) |
Nodot lietu citai Vispārējās tiesas palātai, kura nav tā, kas lēma par šo apelācijas sūdzību. |
|
3) |
Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/20 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 23. janvāra spriedums – Wenger/EUIPO – Swissgear (“SWISSGEAR”)
(Lieta T-869/16) (1)
((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SWISSGEAR” - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 76. pants (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 95. pants)))
(2018/C 083/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Wenger SA (Delémont, Šveice) (pārstāvji: K. Ikas un A. Sulovsky, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Swissgear Sàrl (Baar, Šveice) (pārstāvis: J. Hacke, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 20. septembra lēmumu lietā R 2098/2015-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Swissgear un Wenger.
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Prasību noraidīt. |
|
2) |
Wenger SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Swissgear Sàrl tiesāšanās izdevumus. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/21 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 23. janvāra spriedums – avanti/EUIPO (“avanti”)
(Lieta T-250/17) (1)
((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “avanti” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))
(2018/C 083/32)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: avanti GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvis: M. Bahmann, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Schifko)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 14. februāra lēmumu lietā R 801/2016–5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “avanti” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Prasību noraidīt. |
|
2) |
Avanti GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/22 |
Prasība, kas celta 2018. gada 17. janvārī – OCU/ECB
(Lieta T-15/18)
(2018/C 083/33)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Organización de Consumidores y Usuarios (OCU) (Madride, Spānija) (pārstāvji: E. Martínez Martínez un C. López-Mélida de Ramón, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest ECB sniegt pieprasītos dokumentus to pilnajā vai konfidenciālajā versijā; |
|
— |
piespriest Eiropas Centrālai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šīs prasības priekšmets ir 2017. gada 17. novembra lēmuma ar reģistrācijas numuru LS/MD/17/428, ar kuru tika noraidīts prasītājas 2017. gada 14. septembrī iesniegtais “Atkārtotais pieteikums par piekļuvi ECB dokumentiem”, atcelšana; tā vietā tiek lūgts uzdot nekavējoties izsniegt pieprasītos dokumentus attiecībā uz uzņēmuma Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmas pieņemšanu.
Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza vienu pamatu, kas ir balstīts uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktā paredzētajām pamattiesībām uz labu pārvaldību, kuras izpaužas kā piekļuve dokumentiem, lai pienācīgi īstenotu tiesības uz aizstāvību.
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/22 |
Prasība, kas celta 2018. gada 17. janvārī – Activos e Inversiones Monterroso/VNV
(Lieta T-16/18)
(2018/C 083/34)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Activos e Inversiones Monterroso, S.L. (Pantoja, Spānija) (pārstāvis: S. Rodríguez Bajón, advokāts)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
— |
pieņemt nolēmumu, ar kuru tiktu atcelts VNV 2017. gada 8. novembra lēmums; |
|
— |
piešķirt prasītājai piekļuvi lietas materiāliem, kā prasīts prasības pieteikumā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
|
1. |
2017. gada 8. novembra lēmumā VNV skaidri jauc vispārīgās tiesības piekļūt dokumentiem, uz kurām var atsaukties ikviens Eiropas Savienības pilsonis, ar konkrētākajām tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, kuras savukārt var izmantot tikai šo lietas materiālu procedūrā iesaistītās personas. VNV apgalvojums, ka abu tiesību gadījumā prasītāja var piekļūt vienam un tam pašam dokumentu kopumam, esot prettiesisks. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem skaidri atšķiras no tiesībām piekļūt dokumentiem. Pirmās no tām ir vienas no tiesībām, kas ietilpst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajās “tiesībās uz labu pārvaldību”, savukārt otrās ir krietni vien vispārīgāka rakstura autonomas tiesības, kas ir saistītas ar publiskās pārskatāmības principu. |
|
2. |
Šīs abu tiesību starpā esošās atšķirības dēļ šo tiesību subjektu loks un tvērums ir atšķirīgi, un tādējādi tiesības iepazīties ar lietas materiāliem var pieprasīt tikai attiecīgajā procedūrā iesaistītās personas, savukārt tiesības piekļūt dokumentiem ir atzītas ikvienam Eiropas Savienības pilsonim attiecībā uz Savienības iestāžu dokumentiem. |
|
3. |
Atšķirīgais šo tiesību tvērums noteikti nozīmē, ka arī katrām šīm tiesībām piemērojamie izņēmumi ir atšķirīgi. Tādējādi viens no izņēmumiem no tiesībām piekļūt dokumentiem ir tāds, ka šī piekļuve nedrīkst aizskart iesaistīto uzņēmumu “komerciālās intereses”, savukārt tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir ierobežotas tādējādi, ka to izmantošana nedrīkst aizskart procedūrā iesaistīto sabiedrību “komercnoslēpumus”. Šajā ziņā ir pamatota atšķirība starp, bez šaubām, plašo jēdzienu “komerciālās intereses” un krietni vien šaurāko jēdzienu “komercnoslēpums”, kas attiecas uz kāda konkrēta uzņēmuma zināšanu kopumu, kas ir zināms ļoti konkrētam personu lokam un kura izpaušana var šim uzņēmumam kaitēt. Šajā ziņā komercnoslēpumu esamība ir jāizsver kopā ar pārējām iesaistītajām interesēm kā, piemēram, tiesībām uz aizstāvību. |
|
4. |
Savukārt konfidencialitātes esamība kā vēl viens izņēmums no tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem ir arīdzan jāpamato, un tai ir virkne ierobežojumu, kas jāņem vērā. Proti, nevar automātiski atsaukties uz konfidencialitāti, lai liegtu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem; šai piemērošanai jābūt pamatotai, taču šajā gadījumā tā tas nav. |
|
5. |
Šajā gadījumā lēmuma izšķirošajam aspektam jābūt galvenokārt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanai, un līdz ar to Regulas Nr. 806/2014 piemērošanā VNV ir jāņem vērā šīs regulas 90. panta 4. punkts, nevis 90. panta 1. punkts. |
|
5.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 83/23 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 16. janvāra rīkojums – fritz-kulturgüter/EUIPO – Sumol + Compal Marcas (“fritz-wasser”)
(Lieta T-862/16) (1)
(2018/C 083/35)
Tiesvedības valoda – vācu
Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.