2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/3

NOTEIKUMI PAR DROŠĪBU UN DROŠUMU EIROPAS PARLAMENTĀ

Prezidija lēmums

2018. gada 15. janvāris

(2018/C 79/04)

Satura rādītājs

1. NODAĻA:

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

2. pants

Mērķis

3. pants

Darbības joma

4. pants

Deputātu biroji

5. pants

Principi

6. pants

Organizācija

7. pants

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta uzdevumi

8. pants

Pilnvarotie darbinieki

9. pants

DG SAFE darbinieku pienākumu izpilde

10. pants

Pienākums nodrošināt atbilstību un sadarboties

11. pants

Uzdevumu deleģēšana līgumslēdzējai pusei

2. NODAĻA:

TRAUKSMES STĀVOKĻI

12. pants

Trauksmes stāvokļa līmeņi

13. pants

Lēmums par trauksmes stāvokļa līmeni

14. pants

Komunikācija saistībā ar trauksmes stāvokļa līmeņiem

3. NODAĻA:

DROŠĪBAS INCIDENTU NOVĒRŠANA

15. pants

Riska novērtēšana

16. pants

Piekļuves kontrole

17. pants

Personiskā apsardze

4. NODAĻA:

REAĢĒŠANA UZ DROŠĪBAS INCIDENTIEM

18. pants

Aizdomas par drošības incidentu

19. pants

Drošības incidenta rašanās

20. pants

Ziņojums par drošības incidentu

5. NODAĻA:

DIENESTA IEROČI

21. pants

Vispārīgi principi

22. pants

Atļauja nēsāt dienesta ieroci

23. pants

Dienesta ieroču izvietošana un pielietošana

24. pants

Bruņotu ārējo drošības darbinieku klātbūtne Parlamenta telpās

25. pants

Dienesta ieroča izvilkšanas vai pielietošanas sekas – ziņošana un palīdzība

6. NODAĻA:

IZPILDE

26. pants

Drošības pasākumu ievērošanas izpilde

7. NODAĻA:

DROŠĪBAS IZMEKLĒŠANA UN PAPILDU NOSKAIDROŠANA

27. pants

Drošības izmeklēšana

28. pants

Papildu noskaidrošana

29. pants

Izmeklēšanas pasākumi saistībā ar papildu noskaidrošanu

8. NODAĻA:

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Sakari ar uzņēmējām dalībvalstīm un trešām valstīm, valstu iestādēm, citām Savienības iestādēm un starptautiskām struktūrām

31. pants

Eiropas Parlamenta deputātu sūdzību izskatīšanas mehānisms

32. pants

Īstenošanas noteikumi

33. pants

Atcelšana

34. pants

Stāšanās spēkā un publicēšana

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 232. pantu,

ņemot vērā 7. protokolu “Par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā”, kas pievienots Līgumiem, un jo īpaši tā 1. un 18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamentu un jo īpaši tā 25. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Parlamenta drošības uzdevuma mērķis ir nodrošināt pienācīgu Parlamenta darbību, uzturot kārtību un drošu un nebīstamu vidi Parlamenta telpās un pietiekamā līmenī nodrošinot personu, ēku un aktīvu fizisko aizsardzību pret apdraudējumiem.

(2)	Parlamentam būtu jācenšas panākt personu, ēku un aktīvu drošība atbilstīgā līmenī, kā arī būtu jāpanāk pareizais līdzsvars starp drošību un pieejamību.

(3)	Drošība un drošums Parlamentā būtu jābalsta uz likumības, proporcionalitātes, pārskatatbildības un efektivitātes principiem.

(4)	Drošība un drošuma jautājumi būtu jāņem vērā visu Parlamenta rīcībpolitiku izstrādē un īstenošanā.

(5)	Parlamenta pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses ietver nepieciešamību ar pienācīgu rūpību darīt visu praktiski iespējamo, lai īstenotu drošības pasākumus nolūkā novērst racionāli paredzamo kaitējumu 3. panta 2. punktā minētajām personām, Parlamenta telpām un fiziskajiem aktīviem.

(6)	Parlaments ir noslēdzis nolīgumus ar Beļģijas, Luksemburgas un Francijas valdībām, apstiprinot, ka Parlaments ir atbildīgs par drošību savās telpās.

(7)	Parlaments ar Beļģijas valdību ir parakstījis saprašanās memorandu par drošības pārbaudēm, un iespējams, ka līdzīgas vienošanās tiks parakstītas ar citām dalībvalstīm.

(8)

Pašreizējā prakse Savienības iestādēs, dalībvalstīs un citās starptautiskās organizācijās liecina, ka trauksmes stāvokļu sistēma ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt, lai, reaģējot uz novērtēto riska līmeni, tiktu veikti pienācīgi un proporcionāli drošības pasākumi. Ar Prezidija 2002. gada 16. decembra lēmumu ieviestā trauksmes stāvokļu sistēma ir jāpārskata un jāvienkāršo, lai to kā instrumentu reaģēšanai uz drošības apdraudējumiem padarītu elastīgāku un efektīvāku.

(9)	Uzņēmējām dalībvalstīm un trešām valstīm būtu jāatļauj Parlamentam nodrošināt Parlamenta priekšsēdētājam bruņotu personisko apsardzi laikā, kad viņš uzturas to teritorijā, un personu aizsardzības nolūkos glabāt Parlamenta telpās šaujamieročus.

(10)	Ar caurlaidēm saistītos jautājumus reglamentē atsevišķs Prezidija lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Parlamenta Reglamenta 116.a panta 1. punktu.

(11)

Īstenojot šo lēmumu, Parlamentam būtu jānodrošina privātuma un personas datu aizsardzība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (1),

IR PIEŅĒMIS ŠĀDU LĒMUMU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“drošība” – personu, ēku vai aktīvu fiziskās integritātes aizsardzība;

2)	“drošības incidents” – ikviens pašreizējs vai tūlītējs drošības apdraudējums, tostarp vardarbība, vandālisms, sabotāža, zādzība vai citi krimināllikuma pārkāpumi, izņemot force majeure notikumus;

3)	“drošības apdraudējums” – atgadījums vai persona, ar ko saistībā, racionāli apsverot apstākļus, varētu mazināties drošības līmenis, ja netiktu veikti attiecīgi reaģēšanas vai kontroles pasākumi;

4)	“liels drošības incidents” – drošības incidents, ar ko saistībā, racionāli apsverot apstākļus, varētu iestāties nāve, tiktu nodarīts smags ievainojums vai bojājums, būtisks kaitējums Parlamenta īpašumam vai tiktu pārtraukta Parlamenta spēja nodrošināt pamata darbības;

5)	“kārtība” – situācija, kurā tiek nodrošināta Parlamenta netraucēta darbība, Parlamenta cieņa, drošība Parlamenta telpās un Parlamenta aprīkojuma funkcionēšana;

6)	“kārtības apdraudējums” – atgadījums vai persona, ar ko saistībā, racionāli apsverot apstākļus, Parlamentā varētu mazināties kārtības līmenis, ja netiktu veikti attiecīgi reaģēšanas vai kontroles pasākumi;

7)	“drošums” – negadījumu novēršana un reaģēšana uz tiem, ugunsgrēka novēršana un reaģēšana uz to, kā arī neatliekamā palīdzība un evakuācija no ēkām;

8)	“steidzamība” – neatliekamas rīcības nepieciešamība, reaģējot uz drošības incidentu;

9)	“drošības risks” – kombinācija, kas izriet no drošības apdraudējuma potenciālajām sekām un varbūtības, ka attiecīgais apdraudējums varētu atkārtoties;

10)	“riska kontrole” – ikviens drošības pasākums, ar ko, racionāli apsverot apstākļus, varētu efektīvi mazināt drošības risku, veicot drošības incidenta novēršanas, mazināšanas vai nepieļaušanas pasākumus;

11)	“riska novēršana” – drošības pasākumi, ar ko, argumentēti apsverot apstākļus, varētu mazināt drošības incidenta iespējamību;

12)	“riska mazināšana” – drošības pasākumi, ar ko, racionāli apsverot apstākļus, varētu mazināt drošības incidenta sekas;

13)	“ierobežotas piekļuves zona” – zona, kurai piekļuve ir ierobežota, izmantojot elektroniskos caurlaižu lasītājus, elektroniskās slēdzenes vai citas ierīces;

14)	“aktīvi” – visa kustamā manta Parlamenta telpās;

15)	“telpas” – visas Parlamenta darbības vietas, tostarp ēkas, biroji, telpas un cita platība, kā arī komunikācijas un informācijas sistēmu atrašanās vietas, kurās Parlaments veic pastāvīgas vai pagaidu darbības;

16)	“trauksmes stāvoklis” – drošības pasākumu kopums, ar ko paredzēts nodrošināt īpašu, konkrētajam drošības apdraudējumam atbilstīgu aizsardzības līmeni;

17)	“standarta drošības pasākumi” – drošības pasākumu kopums, ko piemēro katram trauksmes stāvokļa līmenim un kas saskaņots ar attiecīgajiem drošības pasākumiem, kādus piemēro citās Savienības iestādēs ar tādu pašu trauksmes līmeni;

18)	“fakultatīvi drošības pasākumi” – papildu pasākumu kopums, ko Parlaments var piemērot katram trauksmes līmenim nolūkā efektīvāk un elastīgāk reaģēt uz Parlamenta identificētajiem riskiem.

2. pants

Mērķis

Šā lēmuma mērķis ir:

—	noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz drošību Parlamentā, ietverot drošības jomā piemērojamos pamatprincipus,

—	noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz drošumu Parlamentā, kā arī

—	noteikt par drošību atbildīgo organizāciju Parlamentā un tās pienākumus, kā arī Parlamenta drošības iestāžu uzdevumu.

3. pants

Darbības joma

1. Šo lēmumu piemēro visām Parlamenta telpām Savienībā un ārpus tās. Ja Parlamentam ir kopīgas telpas ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, šā lēmuma piemērošanu īsteno, apspriežoties ar citām attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2. Neskarot jebkādus īpašus noteikumus, ko piemēro konkrētām darbinieku grupām, šo lēmumu piemēro deputātiem, Parlamenta darbiniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un to darbiniekiem, stažieriem un ikvienai citai personai, kurai ir piekļuve Parlamenta telpām.

3. Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, šo lēmumu ārpus Parlamenta telpām piemēro darbiniekiem, kuri Parlamenta uzdevumā nodrošina Parlamenta priekšsēdētāja personisko apsardzi, ciktāl tas attiecas uz šādu apsardzi.

4. Šo lēmumu nepiemēro kiberdrošībai.

5. Šo lēmumu nepiemēro konfidenciālas informācijas apstrādei un aizsardzībai, izņemot drošības pielaides procedūrai un iespējamo konfidencialitātes pārkāpumu izmeklēšanai.

6. Šo lēmumu nepiemēro attiecībā uz darbības nepārtrauktību pārvaldību, kā to Prezidijs apstiprinājis 2016. gada 9. maijā.

7. Šo lēmumu nepiemēro deputātu vai Parlamenta darbinieku drošībai oficiālu misiju laikā, izņemot Parlamenta priekšsēdētāju.

8. Šo lēmumu nepiemēro noteikumiem par caurlaidēm Parlamenta Reglamenta 116.a panta nozīmē.

4. pants

Deputātu biroji

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta (DG SAFE) piekļuve deputātu birojiem ir pieļaujama tikai saistībā ar drošības incidentu novēršanu un reaģēšanu uz tiem, kā noteikts šā lēmuma 18., 19 un 27.–29. pantā.

5. pants

Principi

1. Šā lēmuma īstenošana notiek saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši Pamattiesību hartu un 7. protokolu “Par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā”, kā arī piemērojamiem dalībvalstu tiesību aktiem.

2. Saskaņā ar šo lēmumu veiktie pasākumi neskar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu kompetences, Parlamenta Reglamentu, Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu un Civildienesta noteikumu 86. pantu un IX pielikumu.

3. Ja šajā lēmumā nav sniegti īpaši noteikumi, Parlaments savās telpās un ēkās piemēro tās dalībvalsts noteikumus par drošību, jo īpaši ugunsdrošību, kurā konkrētās telpas un ēkas atrodas.

4. Drošība un drošums Parlamentā ir balstīts uz likumības, proporcionalitātes, pārskatatbildības un efektivitātes principiem.

5. Likumības princips norāda uz vajadzību šā lēmuma īstenošanā stingri ievērot tiesisko regulējumu un atbilstību tiesiskajām prasībām.

6. Ikvienu ar fiziskām personām saistītu drošības pasākumu veic atklāti, izņemot gadījumus, ja tas, racionāli apsverot apstākļus, situāciju var pasliktināt. Personas, kurām piemēro attiecīgo drošības pasākumu, iepriekš tiek informētas par šādas piemērošanas iemesliem un pasākuma iespējamo ietekmi, izņemot gadījumu, kad šādas informācijas sniegšana, racionāli apsverot apstākļus, var pasliktināt attiecīgā pasākuma iedarbību. Šādā gadījumā personai, kurai piemēro attiecīgo drošības pasākumu, par to paziņo pēc tam, kad vairs nepastāv risks, ka attiecīgā drošības pasākuma iedarbība varētu pasliktināties.

7. Drošības iestāžu pilnvaru, kā arī spēka pielietojums konkrētā drošības pasākuma izpildē ir proporcionāls drošības riskam.

6. pants

Organizācija

1. Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 22. panta 5. punktu atbildīgais par Parlamenta drošību ir Parlamenta priekšsēdētājs.

2. Saskaņā ar šo lēmumu DG SAFE ģenerālsekretāra uzdevumā nodrošina drošību un drošumu Parlamenta telpās. Lai nodrošinātu drošību un drošumu, ģenerālsekretārs var izdot norādījumus drošības un drošuma ģenerāldirektoram.

3. Parlamenta priekšsēdētājs var uzdot darbiniekiem īstenot norādījumus, kuru mērķis ir kādā īpašā situācijā atjaunot drošību un kārtību Parlamenta telpās.

4. Ja kāds deputāts traucē normālu plenārsēdes norisi, ģenerālsekretārs var lūgt palīdzību DG SAFE, un attiecīgi tiek piemēroti Parlamenta Reglamenta 165. panta 3. punktā paredzētie pasākumi.

5. DG SAFE uzdevumu pildīšanā palīdz Drošības pārvaldības koordinācijas komiteja.

7. pants

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta uzdevumi

1. DG SAFE:

—	nodrošina pienācīgu drošības, drošuma un kārtības līmeni, kā arī personu, ēku un aktīvu aizsardzību, novēršot drošības un drošuma incidentus Parlamenta telpās un reaģējot uz tiem,

—	piemēro saskaņotu, integrētu pieeju, nodrošinot personu, ēku un aktīvu aizsardzību pienācīgā līmenī, kas ir samērīgs ar identificētajiem riskiem,

—	veicina un nostiprina Parlamenta drošības kultūru, nodrošina efektīvu drošību, uzlabo Parlamenta drošības pārvaldību, paplašina tīklus un sadarbību ar attiecīgajām iestādēm Savienības, valstu un starptautiskā līmenī un uzlabo drošības pasākumu uzraudzību un kontroli,

—	organizē Parlamenta priekšsēdētāja personisko apsardzi,

—	izstrādā visaptverošu riska novērtēšanas metodiku, veic analīzes un riska novērtējumus un iesaka ģenerālsekretāram pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu ar identificētajiem drošības incidentiem vai apdraudējumiem saistītos riskus, kā arī pārrauga šādu pasākumu īstenošanu,

—	iesaistās ar drošību saistītā aprīkojuma vai ar drošību saistīto arhitektūras plānu pasūtīšanā un novērtēšanā. Pirms šāda aprīkojuma un plānu galīgās apstiprināšanas un atļaušanas apspriežas ar DG SAFE.

2. Ja par Eiropas Parlamenta pārstāvniecības biroju drošību atbild vai to pārvalda citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, DG SAFE pārbauda, vai attiecīgais drošības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs Parlamenta nodrošinātajam līmenim.

3. Pēc deputātu un attiecīgo darbinieku pieprasījuma DG SAFE ir kontaktpunkts attiecībā uz iepriekšējām drošības pārbaudēm un drošības pielaidēm un nodrošina nepieciešamo saziņu ar valsts kompetentajām iestādēm, apmainās ar informāciju ar citām Savienības iestādēm un īsteno pieprasījumu apstrādes iekšējo procedūru. Šādas procedūras ir saskaņā ar attiecīgajiem divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Parlamentu un dalībvalstu drošības iestādēm, un Iestāžu nolīgumiem, kas noslēgti starp Parlamentu un citām Savienības iestādēm.

4. Paredzot Parlamenta drošību ietekmējošus apdraudējumus un incidentus vai reaģējot uz tiem, DG SAFE iesaka ģenerālsekretāram piemēroto trauksmes līmeni, kā arī šādu situāciju pārvaldībai nepieciešamos pasākumus.

5. DG SAFE ierosina ģenerālsekretāram drošuma stratēģiju.

8. pants

Pilnvarotie darbinieki

1. Tikai tiem darbiniekiem, kurus individuāli pilnvarojis ģenerālsekretārs, kurš minētās pilnvaras deleģē Drošības un drošuma ģenerāldirektoram, var saskaņā ar attiecīgo darbinieku konkrētajiem pienākumiem un uz laiku, kurā viņi veic šos pienākumus, uzticēt pilnvaras veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)	nēsāt un pielietot dienesta ieročus;

b)	veikt drošības izmeklēšanas;

c)	veikt papildu noskaidrošanu.

2. Reaģējot uz konkrētajām situācijām un nepārkāpjot šā lēmuma darbības jomu un īstenošanas noteikumus, Drošības un drošuma ģenerāldirektors var izdot dienesta norādījumus, kuri piemērojami visiem darbiniekiem, kas veic attiecīgos uzdevumus, un kuros norādīti atļautie drošības pasākumi.

9. pants

DG SAFE darbinieku pienākumu izpilde

1. DG SAFE darbinieki negaida individuālas pavēles no saviem vadītājiem attiecībā uz drošības pasākumu izvēli, ja ir nepieciešama steidzama rīcība, ar nosacījumu, ka piemērotie drošības pasākumi ir ietverti šajā lēmumā.

2. Pret DG SAFE darbiniekiem nekādi nevēršas saistībā ar viņu pienākumu izpildi, izņemot gadījumus, kad viņi rīkojušies ārpus mandāta darbības jomas, dienesta norādījumiem vai pārkāpuši tiesību aktus.

10. pants

Pienākums nodrošināt atbilstību un sadarboties

1. Šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumus, kā arī pasākumus, kurus pilnvarotie darbinieki veikuši to piemērošanā, ievēro obligāti.

2. Pēc pieprasījuma visi darbinieki, tostarp pakalpojumu sniedzēji un viņu darbinieki, kā arī stažieri un arī apmeklētāji un viesi, sadarbojas ar DG SAFE, lai tas varētu pildīt savu uzdevumu.

3. Ja neievēro šo lēmumu, tā īstenošanas noteikumus, kā arī pasākumus, kuri veikti to piemērošanā, var tikt piemēroti disciplinārsodi saskaņā ar Līgumiem, Parlamenta Reglamenta 11. un 166. pantu, Civildienesta noteikumiem, kā arī līgumsodi vai tiesvedība, kā noteikts valstu tiesību aktos un normatīvos.

11. pants

Uzdevumu deleģēšana līgumslēdzējai pusei

Papildu drošības un drošuma uzdevumus, ko tiesisku, tehnisku vai operatīvu iemeslu dēļ Parlaments nevar veikt pats, var deleģēt trešai pusei saskaņā ar Parlamenta iekšējiem noteikumiem un procedūrām. Šādi uzdevumi var ietvert, bet ne tikai, pārmeklēšanu ar speciāli apmācītiem suņiem, elektronisku pārmeklēšanu, ugunsdrošības pakalpojumus, bīstamu materiālu un priekšmetu apstrādi, pamestu vai bīstamu transportlīdzekļu aizvākšanu un ārējo drošības darbinieku palīdzību īpašu notikumu laikā. Tomēr šādu uzdevumu veikšanu var uzticēt vienīgi Parlaments.

2. NODAĻA

TRAUKSMES STĀVOKĻI

12. pants

Trauksmes stāvokļa līmeņi

1. Trauksmes līmeņus apzīmē ar krāsu kodiem. BALTĀ krāsa atbilst zemākajam apdraudējuma līmenim; DZELTENĀ, ORANŽĀ un SARKANĀ krāsa atbilst paaugstināta apdraudējuma līmeņiem:

—	“BALTO” trauksmes līmeni piemēro, ja nav identificēts nekāds konkrēts apdraudējums vai incidents, kas ietekmē drošību Parlamentā,

—	“DZELTENO” trauksmes līmeni piemēro, ja identificēti drošību ietekmējoši apdraudējumi vai notiek incidenti, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Parlamentu vai tā darbību,

—	“ORANŽO” drošības līmeni piemēro, ja Parlamenta identificēti drošību ietekmējoši apdraudējumi vai notiek incidenti, kas rada draudus drošībai un ir vērsti pret Parlamentu, tā darbību vai pasākumiem, pat ja nav identificēts konkrēts objekts, mērķis vai uzbrukuma laiks,

—	“SARKANO” trauksmes līmeni piemēro, ja konstatēti drošību ietekmējoši tūlītēja uzbrukuma draudi, kuru mērķis ir Parlaments vai tā darbība.

2. Pirms īstenošanas pasākumu pieņemšanas, kā minēts šā lēmuma 32. pantā par trauksmes stāvokļa līmeņiem, ģenerālsekretārs mutiski informē Prezidiju par paredzētajiem pasākumiem.

13. pants

Lēmums par trauksmes stāvokļa līmeni

1. Pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma un ņemot vērā DG SAFE ieteikumus Parlamenta priekšsēdētājs:

a)	apspriežas ar citām Savienības iestādēm, kuru telpas atrodas tajās pašās dalībvalstīs, kurās Parlamenta telpas, citām attiecīgajām Savienības struktūrām un uzņēmējām dalībvalstīm un trešām valstīm un lemj par trauksmes stāvokļa līmeņiem un darba vietām, kurās šos līmeņus piemēro;

b)	lemj, kādi fakultatīvi drošības pasākumi būtu jāpiemēro un vai tādi būtu jāpiemēro vispār;

c)	informē Prezidija locekļus par visiem saskaņā ar šo pantu pieņemtajiem lēmumiem.

2. Ģenerālsekretāra uzdevumā DG SAFE:

a)	īsteno lēmumus par trauksmes stāvokļa līmeni Parlamenta telpās;

b)	steidzamības gadījumā pieņem 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītos lēmumus. Pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas Drošības un drošuma ģenerāldirektors pēc iespējas drīz informē Parlamenta priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru par pasākumiem un to pieņemšanas iemesliem;

c)	pastāvīgi uzrauga drošības apdraudējumus un riskus, lai pārliecinātos par piemērotā trauksmes stāvokļa līmeņa atbilstīgumu.

3. Par trauksmes stāvokļa lēmumu īstenošanu Parlamenta pārstāvniecības birojos atbild attiecīgā pārstāvniecības biroja vadītājs.

4. Steidzamības gadījumā un saskaņā ar šo lēmumu Parlamenta pārstāvniecības biroju vadītāji var veikt papildu drošības pasākumus. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē ģenerālsekretāru un Drošības un drošuma ģenerāldirektoru.

14. pants

Komunikācija saistībā ar trauksmes stāvokļa līmeņiem

1. Publiskās zonās trauksmes stāvokļa līmeņu noradīšanai izmanto krāsu kodu sistēmu.

2. Ja trauksmes stāvokļa līmenis mainās, Parlamenta priekšsēdētājs informē deputātus un Parlamenta darbiniekus par pasākumiem, kas ietekmē Parlamenta darbības. Par pieņemtajiem pasākumiem informē arī citas Savienības iestādes un attiecīgās valsts kompetentās iestādes.

3. NODAĻA

DROŠĪBAS INCIDENTU NOVĒRŠANA

15. pants

Riska novērtējums

Lai novērstu drošības incidentus, DG SAFE:

—	novērtē ar Parlamenta ģenerālsekretariāta darbinieku konkrēto funkciju pildīšanu saistīto drošības risku un Parlamenta telpās esošo personu drošības risku,

—	apspriežas ar attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un novērtē Parlamenta telpu un aktīvu drošības risku,

—	saistībā ar Parlamenta telpās un to tuvumā rīkoto pasākumu drošību ierosina piemērotus pasākumus ģenerālsekretāram vai attiecīgajam dienestam.

16. pants

Piekļuves kontrole

1. Lai novērstu drošības incidentus, DG SAFE var veikt visu personu, tostarp deputātu, kā arī preču un aktīvu drošības pārbaudi, pirms tie nonāk un kamēr paliek Parlamenta telpās, un jo īpaši var veikt šādas darbības:

—	pārbaudīt ikvienas personas identitāti, kura vēlas iekļūt vai jau atrodas Parlamentā,

—

personām, kuras nav Parlamenta darbinieki, veikt iepriekšēju pārbaudi, pirms tām tiek atļauta iekļūšana Parlamenta telpās, lai konstatētu, vai šīs personas nerada drošības apdraudējumu.

Šajā nolūkā DG SAFE, nodrošinot spēkā esošo personas datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu, var izmantot ikvienu Parlamentam pieejamu informācijas avotu, ņemot vērā attiecīgo avotu uzticamību, un var piekļūt konkrētajiem datiem, kas ir Parlamenta rīcībā par attiecīgajām personām,

—	vizuāli un ar tehniskiem līdzekļiem pārbaudīt personas, transportlīdzekļus, aprīkojumu un preces pie Parlamenta ieejām. Šādas pārbaudes var ietvert personīgās bagāžas un pasta sūtījumu apskati,

—	piemērot iekļuves kontroles sistēmu personām un transportlīdzekļiem, kas vēlas iekļūt Parlamenta telpās,

—	reģistrēt personu, transportlīdzekļu, preču un aprīkojuma iekļuvi un izeju no Parlamenta telpām un Parlamenta telpu ierobežotas piekļuves zonām,

—	novērst nepiederošu personu, transportlīdzekļu un preču iekļuvi Parlamenta telpās.

2. Ja netiek ievēroti 1. punktā noteiktie pasākumi, iekļuvi Parlamenta telpās var atteikt.

17. pants

Personiskā apsardze

DG SAFE veic piemērotus operatīvos pasākumus, lai nodrošinātu Parlamenta priekšsēdētāja personisko apsardzi, un šajā nolūkā sadarbojas ar Parlamenta priekšsēdētāja personālo biroju, Parlamenta Protokola dienestu un uzņēmējas dalībvalsts vai attiecīgās trešās valsts iestādēm. Pēc tam, kad DG SAFE veicis riska novērtējumu, Parlamenta priekšsēdētājs var uzdot, lai citām personām, tostarp deputātiem, Parlamenta telpās nodrošinātu personisko apsardzi.

4. NODAĻA

REAĢĒŠANA UZ DROŠĪBAS INCIDENTIEM

18. pants

Aizdomas par drošības incidentu

1. Ja pastāv pamatotas aizdomas par drošības incidentu, DG SAFE veic visus nepieciešamos pārbaudes pasākumus. Ja pastāv pamatotas aizdomas par lielu drošības incidentu, Drošības un drošuma ģenerāldirektors nekavējoties informē ģenerālsekretāru, kurš savukārt var uzdot DG SAFE pārbaudīt Parlamenta ēkas un aktīvus. Lai veiktu minēto uzdevumu, DG SAFE var sadarboties ar valstu iestādēm.

2. DG SAFE nekavējoties informē ģenerālsekretāru par veiktajiem pasākumiem. Ja ir iesaistīti deputāti, ģenerālsekretārs informē Parlamenta priekšsēdētāju.

19. pants

Drošības incidenta rašanās

1. Ja noticis drošības incidents, DG SAFE veic visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi izbeigtu incidentu. Šajā ziņā tas jo īpaši var veikt šādus pasākumus:

—	liegt iekļuvi Parlamenta telpās personai, kura apdraud drošību, vai apsardzes pavadībā likt šādai personai atstāt Parlamenta telpas,

—	konfiscēt, aizvākt, iznīcināt un nodot valsts iestādēm objektus, kas apdraud drošību,

—	nekavējoties veikt Parlamenta telpās esošo personu aizsardzību, jo īpaši izdodot saistošus norādījumus ēkās esošajām personām. Pēc šādu pasākumu veikšanas pilnvarotie darbinieki nekavējoties informē savu vadību un gaida turpmākos norādījumus,

—	pārbaudīt Parlamenta telpas, tostarp deputātu birojus, ja šāda pārbaude ir nepieciešama, lai aizkavētu, novilcinātu vai apturētu drošības incidentu.

2. DG SAFE veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu ar Parlamentā notikušo drošības incidentu saistītos pierādījumus, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar valsts iestādēm.

3. DG SAFE nekavējoties informē ģenerālsekretāru par veiktajiem pasākumiem. Ja ir iesaistīti deputāti, ģenerālsekretārs informē Parlamenta priekšsēdētāju.

20. pants

Ziņojums par drošības incidentu

Ja noticis liels drošības incidents vai ārkārtas gadījums, DG SAFE sagatavo ziņojumu ar incidenta kopsavilkumu. Ziņojumu nosūta ģenerālsekretāram. Ja ir iesaistīti deputāti, ģenerālsekretārs ziņojumu nosūta Parlamenta priekšsēdētājam.

5. NODAĻA

DIENESTA IEROČI

21. pants

Vispārīgi principi

Dienesta ieroču izvietošanai, nēsāšanai, glabāšanai un pielietošanai ir jābūt saskaņā ar šo lēmumu, tā īstenošanas pasākumiem un attiecīgajiem noteikumiem:

—	to uzņēmēju dalībvalstu vai trešo valstu tiesību aktos, kuru teritorijā atrodas Parlamenta darba vieta vai telpas,

—	jebkurā citā valsts tiesību aktā, ko piemēro konkrētajā gadījumā, piemēram, ja drošības darbinieki pavada Parlamenta priekšsēdētāju ārpus uzņēmējām dalībvalstīm vai trešām valstīm,

—	starptautiskajās publiskajās tiesībās.

22. pants

Atļauja nēsāt dienesta ieroci

Pildot uzdevumu, nēsāt un pielietot dienesta ieroci drīkst tikai pilnvarotie darbinieki un darbinieki, kuriem šāda atļauja piešķirta saskaņā ar 24. pantu. Izņemot 24. pantā minētajos gadījumos, ieročiem ir jābūt dienesta ieročiem, kurus Parlaments izsniedzis individuālā kārtā un ar kuriem nedrīkst mainīties kolēģu starpā, izņemot ārkārtas gadījumos.

23. pants

Dienesta ieroču izvietošana un pielietošana

Darbinieki, kuri pilnvaroti nēsāt un pielietot dienesta ieroci, šādus ieročus drīkst pielietot vienīgi pašaizsardzībai vai citu personu aizsardzībai pret tūlītēju apdraudējumu, kas tāds ir vai, racionāli apsverot apstākļus, tiek par tādu uzskatīts, vai nāves vai smaga ievainojuma gadījumā, vai tāda smaga nozieguma novēršanai, kas saistīts ar nopietnu dzīvības apdraudējumu. Darbinieku reakcijai ir jābūt proporcionālai vajadzībai aizsargāt sevi un citas personas. Pilnvarotie darbinieki sevi attiecīgi identificē un nepārprotami brīdina par savu nodomu pielietot dienesta ieroci, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība pakļautu viņus nevajadzīgam riskam vai tā rīkoties būtu nepiemēroti vai bezjēdzīgi, ņemot vērā incidenta apstākļus.

24. pants

Bruņotu ārējo drošības darbinieku klātbūtne Parlamenta telpās

1. Valstu un valdību vadītājus un Savienības iestāžu un attiecīgo starptautisko organizāciju (2) pārstāvjus var pavadīt divi bruņoti ārējie drošības darbinieki. Parlamenta priekšsēdētājs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma un ņemot vērā DG SAFE ieteikumu var atļaut, lai šādas delegācijas pavadītu papildu bruņotie ārējie drošības darbinieki, un var arī atļaut, lai citus apmeklētājus pavadītu bruņoti ārējie drošības darbinieki.

2. Visus pieprasījumus izvietot bruņotus ārējos drošības darbiniekus iesniedz rakstveidā un laikus DG SAFE ģenerāldirektoram. Pirms tiek piešķirta atļauja izvietot attiecīgos darbiniekus, DG SAFE ikvienam bruņotajam ārējam drošības darbiniekam paziņo konkrētos izvietošanas nosacījumus un uzdevuma izpildes noteikumus.

3. Ģenerālsekretārs informē par visiem gadījumiem, kad Parlamenta telpās izvietoti bruņoti ārējie drošības darbinieki.

25. pants

Dienesta ieroča izvilkšanas vai pielietošanas sekasZiņošana un palīdzība

1. Ikviens darbinieks, kurš izvelk vai pielieto dienesta ieroci, nekavējoties informē Drošības un drošuma ģenerāldirektoru un rakstveidā sagatavo ziņojumu par attiecīgo incidentu. Drošības un drošuma ģenerāldirektors par incidentu nekavējoties informē ģenerālsekretāru, kurš savukārt informē Parlamenta priekšsēdētāju. Ģenerālsekretārs nekavējoties sāk incidenta iekšēju izmeklēšanu un informē Parlamenta priekšsēdētāju par izmeklēšanas rezultātiem.

2. Ģenerālsekretārs nodrošina, ka ikviens darbinieks, kurš, pildot savus pienākumus, izvelk vai pielieto dienesta ieroci, var saņemt nepieciešamo medicīnisko vai psiholoģisko atbalstu.

6. NODAĻA

IZPILDE

26. pants

Drošības pasākumu ievērošanas izpilde

1. Ja ir jāatjauno kārtība Parlamenta telpās vai jānovērš drošības incidents, DG SAFE darbinieki, kuriem uzticēts attiecīgais uzdevums, nolūkā nodrošināt piemērojamo drošības pasākumu ievērošanas izpildi var pielietot samērīgu spēku, nepārkāpjot šā lēmuma darbības jomu un jo īpaši noteikumus par dienesta ieroču pielietošanu.

2. Pildot savus pienākumus, DG SAFE darbinieki pēc iespējas cenšas izmantot citus pieejamos līdzekļus un tikai pēc tam pielietot spēku vai dienesta ieročus saskaņā ar šo lēmumu un piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

3. Ja, paklausot augstākas amatpersonas pavēlei, kāds darbinieks ir pielietojis spēku un dienesta ieroci, kā rezultātā ir iestājusies kādas personas nāve vai gūts smags ievainojums, tad gadījumā, ja ierosināta disciplinārlieta vai tiesvedība, nevar aizbildināties ar pavēles pildīšanu, ja šāda pavēle nepārprotami bijusi nelikumīga vai ar to nepārprotami pārkāpti drošuma standarti, un attiecīgajam darbiniekam ir bijusi iespēja atteikties pavēli pildīt. Attiecīgajām augstākajām amatpersonām, kuras devušas šādas nelikumīgas pavēles, piemēro disciplinārsodus.

7. NODAĻA

DROŠĪBAS IZMEKLĒŠANA UN PAPILDU NOSKAIDROŠANA

27. pants

Drošības izmeklēšana

1. Pēc paziņošanas ģenerālsekretāram DG SAFE saistībā ar drošības incidenta apstākļu noskaidrošanu var veikt drošības izmeklēšanu, lai nepieļautu līdzīgus incidentus nākotnē.

Ciktāl drošības izmeklēšana attiecas uz deputātiem, pirms tam ir jāsaņem apstiprinājums no Parlamenta priekšsēdētāja.

2. Drošības izmeklēšana var ietvert tikai šādus pasākumus:

—	ieejas un izejas reģistra datu, CCTV ierakstu, saziņas reģistru un līdzīgu datu, kā minēts Regulā (EK) Nr. 45/2001, un citu informācijas avotu pārbaudes,

—	iepriekšējas pārbaudes,

—	liecības no ikvienas personas, kura spēj precizēt faktus,

—	pierādījumu saglabāšanu un incidenta notikuma vietas norobežošanu,

—	uzraudzības pasākumu veikšanu.

3. Darbinieki, kuri pilnvaroti veikt drošības izmeklēšanu, rīkojas objektīvi un neatkarīgi.

4. DG SAFE ziņo ģenerālsekretāram par drošības izmeklēšanu, ko veic saistībā ar drošības incidenta apstākļu noskaidrošanu.

28. pants

Papildu noskaidrošana

1. Pēc paziņošanas ģenerālsekretāram un neskarot citu kompetento dienestu kompetences vai norādījumus DG SAFE pēc iekšējo struktūru pieprasījuma var veikt papildu noskaidrošanu, kurā izmeklē iesaistīto personu rīcību un kuras rezultātā var tikt ierosinātas administratīvas lietas, disciplinārlietas, civiltiesiski procesi vai kriminālprocesi. Ja papildu noskaidrošanu pieprasa ārējas struktūras, pirms tam ir jāsaņem apstiprinājums no ģenerālsekretāra.

Ciktāl papildu noskaidrošana attiecas uz deputātiem, pirms tam ir jāsaņem apstiprinājums no Parlamenta priekšsēdētāja.

2. Papildu noskaidrošanu var veikt tikai pēc tādas iekšējas vai ārējas struktūras pieprasījuma, kura ir kompetenta administratīvās lietās, disciplinārlietās, civiltiesiskos procesos vai kriminālprocesos, izņemot gadījumus, kad steidzamības dēļ šāds pieprasījums vēl nav oficiāli saņemts.

Šādos gadījumos veic tikai pierādījumu vākšanu, ko apkopo 29. panta 6. punktā minētajā ziņojumā.

3. Struktūra, kas pieprasa papildu noskaidrošanu, precizē pilnvaras, definējot noskaidrošanas mērķi un veicamos pasākumus.

4. Veicot papildu noskaidrošanu, DG SAFE var vienīgi:

—	palīdzēt vai sniegt atbalstu noskaidrošanā, ko par kādu deputātu sācis Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 166. pantu,

—	palīdzēt vai sniegt atbalstu noskaidrošanā, ko sākusi iecēlējiestāde nolūkā pārbaudīt, vai kāds darbinieks vai bijušais darbinieks ir pārkāpis Civildienesta noteikumu 86. pantā paredzētos pienākumus,

—	palīdzēt vai sniegt atbalstu noskaidrošanā, ko sācis kompetentais deleģētais kredītrīkotājs attiecībā uz to pakalpojumu sniedzēju un viņu darbinieku rīcību, kuriem ir piekļuve Parlamenta ēkām un aktīviem vai Parlamenta apstrādātai informācijai,

—

palīdzēt vai sniegt atbalstu noskaidrošanā, ko par klasificētas Savienības informācijas nozaudēšanu vai nesankcionētu izpaušanu sācis Parlamenta priekšsēdētājs, ja šādā informācijas nozaudēšanā vai nesankcionētā izpaušanā ir iesaistīts kāds deputāts, vai – ja iesaistīta kāda cita persona – ko sācis ģenerālsekretārs saskaņā ar Prezidija 2013. gada 15. aprīļa lēmuma “Noteikumi par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā” 14. pantu,

—	sadarboties ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kuras veic izmeklēšanu, tostarp pretizlūkošanas un terorisma apkarošanas pasākumus,

—	sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai saskaņā ar praktiskajiem nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar minēto iestādi,

—	sadarboties ar uzņēmēju dalībvalstu un trešo valstu iestādēm, kuras veic lietas faktisko izmeklēšanu.

29. pants

Izmeklēšanas pasākumi saistībā ar papildu noskaidrošanu

1. Saistībā ar papildu noskaidrošanu DG SAFE veic tikai tos izmeklēšanas pasākumus, kas ietilpst saņemtajā mandātā un atbilst kompetentās iekšējās vai ārējās struktūras attiecīgajai izmeklēšanas pilnvaru darbības jomai. Kompetentā iestāde pēc iespējas precīzāk norāda veicamos uzdevumus.

2. Šajā ziņā un saskaņā ar minētajiem nosacījumiem DG SAFE var:

—	norobežot notikuma vietas un saglabāt pierādījumus,

—	lūgt palīdzību jebkuram Parlamenta ierēdnim vai citam darbiniekam, vai ārējai pusei, ar kuru Parlaments noslēdzis līgumu,

—	dokumentēt liecības no ikvienas personas, kura spēj precizēt faktus,

—	iekļūt ikvienā telpā Parlamenta objektos vai darba vietās, uz kurām neattiecas īpaši noteikumi, un veikt pārbaudes uz vietas, tostarp personu pārbaudes,

—	piekļūt dokumentiem un attiecīgajai informācijai, ja tas ir nepieciešami izmeklēšanai.

3. Papildu izmeklēšanas gaitā nosūtītajai vai saņemtajai informācijai neatkarīgi no informācijas veida piemēro dienesta noslēpumu.

4. Nopratināšanu var filmēt vai ierakstīt ar nosacījumu, ka nopratināmā persona par to iepriekš ir informēta un ka ir veikti visi nepieciešamie un atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu personas datu konfidencialitāti.

5. Personas, par kurām sākta izmeklēšana vai kuras kādā vēlākā posmā var tikt iesaistītas izmeklēšanā, nekavējoties tiek informētas par sākto izmeklēšanu. Minēto informācijas sniegšanu var atlikt, ja tās sniegšana varētu apdraudēt izmeklēšanu vai ja ir jāpiemēro izmeklēšanas procedūras, kas ietilpst valsts tiesu iestāžu kompetencē, un izmeklēšanas nolūkos ir jāievēro pilnīga slepenība.

6. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas DG SAFE iesniedz ziņojumu ģenerālsekretāram. Ziņojumā izklāsta attiecīgās lietas faktus un apstākļus un vajadzības gadījumā ierosina veicamos drošības un drošuma pasākumus. Par konkrētu personu gūtie pierādījumi nav uzskatāmi par galīgiem, pirms attiecīgajai personai nav sniegta iespēja paskaidrot savāktos faktus.

7. Ģenerālsekretārs ziņojumu nosūta iekšējai vai ārējai struktūrai, kas sniegusi pieprasījumu. Ja ir iesaistīti deputāti, ģenerālsekretārs ziņojuma kopiju nosūta Parlamenta priekšsēdētājam.

8. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Sakari ar uzņēmējām dalībvalstīm un trešām valstīm, valstu iestādēm, citām Savienības iestādēm un starptautiskām struktūrām

Neskarot citu Parlamenta dienestu kompetences un atbildību, DG SAFE nodrošina ārējus sakarus ar:

a)	citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru drošības un drošuma departamentiem jautājumos, kas saistīti ar personu, ēku un aktīvu drošību un drošumu Parlamentā;

b)	dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju un struktūru drošības, drošuma, izlūkošanas un apdraudējuma novērtēšanas dienestiem, tostarp valsts drošības un drošuma iestādēm, visos jautājumos, kas skar drošību un drošumu Parlamentā;

c)	policijas, ugunsdzēsības un citiem glābšanas dienestiem visos standarta un ārkārtas jautājumos, kas skar Parlamenta drošību un drošumu; kā arī

d)	citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru, un starptautisko struktūru drošības un drošuma departamentiem nolūkā apmainīties ar paraugprakses pieredzi un attiecīgā gadījumā veicināt koordināciju, tostarp attiecīgo iestāžu darbinieku apmācības jomā.

31. pants

Eiropas Parlamenta deputātu sūdzību izskatīšanas mehānisms

Deputāts, kurš uzskata, ka šis lēmums attiecībā pret viņu nav ticis pareizi piemērots, to var paziņot Parlamenta priekšsēdētājam. Parlamenta priekšsēdētājs izskata šo jautājumu un – ja uzskata par vajadzīgu iejaukties – attiecīgi rīkojas.

32. pants

Īstenošanas noteikumi

Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs var pieņemt šā lēmuma īstenošanas noteikumus.

33. pants

Atcelšana

Prezidija pieņemtie 2001. gada 1. un 3. oktobra, 2002. gada 16. decembra un 2004. gada 25. februāra lēmumi par drošību tiek atcelti.

34. pants

Stāšanās spēkā un publicēšana

Šis lēmums stājas spēkā 2018. gada 17. martā.

(1) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(2) Eiropadome, ES Ministru padome, ES Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), Eiropas Centrālā banka, NATO, SVF, ANO, Pasaules Banka, PTO.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 79

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 2. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 79/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8523 – BD/Bard) ( 1 )	1
2018/C 79/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8798 – TA Associates / OTPP / Flexera Holdings) ( 1 )	1
2018/C 79/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8594 – COSCO SHIPPING / OOIL) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
2018/C 79/04	Noteikumi par drošību un drošumu Eiropas Parlamentā – Prezidija lēmums – 2018. gada 15. janvāris	3
	Eiropas Komisija
2018/C 79/05	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,00 % 2018. gada 1. marts – Euro maiņas kurss	16
	Revīzijas palāta
2018/C 79/06	Īpašais ziņojums Nr. 6/2018 – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti	17

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2018/C 79/07	Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas telesakaru tīklu dotāciju darba programmu, kas ietilpst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Komisijas Īstenošanas lēmums C(2018) 568)	18

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2171
JPY	Japānas jena	129,98
DKK	Dānijas krona	7,4470
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88520
SEK	Zviedrijas krona	10,1185
CHF	Šveices franks	1,1519
ISK	Islandes krona	123,70
NOK	Norvēģijas krona	9,6600
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,434
HUF	Ungārijas forints	313,78
PLN	Polijas zlots	4,1853
RON	Rumānijas leja	4,6573
TRY	Turcijas lira	4,6435
AUD	Austrālijas dolārs	1,5746
CAD	Kanādas dolārs	1,5654
HKD	Hongkongas dolārs	9,5263
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6866
SGD	Singapūras dolārs	1,6150
KRW	Dienvidkorejas vona	1 323,49
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,5200
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7290
HRK	Horvātijas kuna	7,4480
IDR	Indonēzijas rūpija	16 800,16
MYR	Malaizijas ringits	4,7814
PHP	Filipīnu peso	63,239
RUB	Krievijas rublis	69,1788
THB	Taizemes bāts	38,424
BRL	Brazīlijas reāls	3,9740
MXN	Meksikas peso	23,0364
INR	Indijas rūpija	79,3245


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.