21.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/7

KOMISIJAS LĒMUMS

(2018. gada 31. janvāris)

par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu

(2018/C 65/06)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Līgumos, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 3. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantā ir noteikti galvenie principi, kas reglamentē Komisijas locekļu rīcību.

(2)

Saskaņā ar šiem noteikumiem Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma. Viņi ir pilnīgi neatkarīgi un nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes vai struktūras norādījumus, viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu, un viņi nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu.

(3)

Komisijas locekļi ir politiski atbildīgi, un Komisija ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, Eiropas un valstu politiskās partijas paziņo Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kuru tās atbalsta, un kandidāta programmu. Eiropas Parlaments ievēl Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, pamatojoties uz Eiropadomes priekšlikumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās; un Eiropas Parlaments apstiprina Komisiju, balsojot par visu sarakstu kopumā. Tas palielina lēmumu pieņemšanas procesa, kura dalībnieki ir Komisijas locekļi, demokrātisko leģitimitāti Savienībā.

(4)	Stājoties amatā, Komisijas locekļi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās.

(5)

Pienākumi, kuri jāpilda Komisijas locekļiem un bijušajiem Komisijas locekļiem, ir noteikti un paskaidroti 2011. gada 20. aprīļa Komisāru rīcības kodeksā (1), kas būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā kodeksa piemērošanā gūto pieredzi un lai tas atbilstu augstajiem ētikas standartiem, kuru ievērošana tiek sagaidīta no Komisijas locekļiem.

(6)	Ir lietderīgi, ka rīcības kodeksu piemēro personai, kas izvirzīta par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kā arī Komisijas locekļa amata kandidātiem jo īpaši attiecībā uz viņu interešu savlaicīgu atklāšanu pirms viņu uzklausīšanas Eiropas Parlamentā.

(7)	Šis rīcības kodekss būtu jāpiemēro atbilstoši Komisijas Reglamentam (2).

(8)	Komisijas locekļiem ir jāizpilda pārredzamības prasības attiecībā uz sanāksmēm, kuras viņi rīko ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām, kā tas noteikts Komisijas Lēmumā (3) par šo jautājumu.

(9)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantā ir noteikts, ka Savienības iestāžu locekļi, arī beiguši pienākumu izpildi, nedrīkst izpaust informāciju, uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumus, jo īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām un to ražošanas izmaksām.

(10)	Tāpat bijušajiem Komisijas locekļiem ir pienākums laikposmā, kad viņi ir tiesīgi saņemt ikmēneša pārejas pabalstu, sniegt deklarācijas saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2016/300 (4) 10. panta 4. punktu.

(11)	Komisijai, piemērojot šo rīcības kodeksu, būtu jāsaņem palīdzība no neatkarīgas ētikas komitejas, kas sniedz neatkarīgus padomus.

(12)	Komisijas loceklis atkāpjas no amata, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 6. punktu to pieprasa Komisijas priekšsēdētājs.

(13)	Komisijas locekļus, kuri vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījuši smagu pārkāpumu, var atlaist vai viņiem var atņemt tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienības darbību 245. un 247. pantu.

(14)	Šis rīcības kodekss būtu jāpiemēro godprātīgi un pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu un individuālās tiesības.

(15)	Ar šo rīcības kodeksu būtu jāaizstāj 2011. gada 20. aprīļa Komisāru rīcības kodekss (5).

(16)	Par rīcības kodeksa pārskatīšanu ir notikusi apspriešanās (6) ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (7), un 2018. gada 23. janvārī Parlaments sniedza savu atzinumu (8),

IR PIEŅĒMUSI ŠO RĪCĪBAS KODEKSU.

1. pants

Darbības joma

Šis rīcības kodekss attiecas uz Komisijas locekļiem un – ja ir skaidri precizēts – bijušajiem Komisijas locekļiem, uz personu, kas izvirzīta par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata un Komisijas locekļa amata kandidātu.

2. pants

Principi

1. Komisijas locekļi dara visu iespējamo, lai pildītu savus pienākumus Savienības vispārējās interesēs.

2. Komisijas locekļi rīkojas un pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi, godprātīgi un ar cieņu, saglabājot lojalitāti un apdomību un ievērojot noteikumus, kas ietverti Līgumos un noteikti šajā rīcības kodeksā. Viņi ievēro visaugstākos ētikas standartus.

3. Komisijas locekļiem ir pienākums uzturēt politiskus kontaktus, ņemot vērā Komisijas pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu un Eiropas vēlētājiem un ņemot vērā Eiropas politisko partiju lomu Savienības demokrātiskajā dzīvē.

4. Komisijas locekļi darbojas koleģiāli un uzņemas kolektīvu atbildību par ikvienu lēmumu, ko pieņēmusi Komisija.

5. Komisijas locekļi izturas ar amatam atbilstošu cieņu un atturas veikt darbības vai ar jebkāda saziņas līdzekļa starpniecību paust viedokli, kas nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības priekšstatu par viņu neatkarību, godprātību vai amata cieņu.

6. Komisijas locekļi vienmēr izvairās no situācijām, kas var radīt interešu konfliktu vai var pamatoti tikt uztvertas par tādu. Interešu konflikts rodas, kad pienākumu izpildē personiska ieinteresētība var ietekmēt neatkarību. Personiska ieinteresētība ietver, bet neaprobežojas ar potenciālo labumu vai priekšrocību, ko gūst paši Komisijas locekļi, viņu laulātais, partneris (9) vai tiešie ģimenes locekļi. Interešu konflikta nav, ja Komisijas loceklis ir iesaistīts kā sabiedrības loceklis vai kādas lielas personu kategorijas pārstāvis.

7. Bijušie Komisijas locekļi pilda pienākumus, kas izriet no viņu amata pienākumiem, kuri joprojām ir spēkā pēc pilnvaru termiņa beigām, jo īpaši pienākumu izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz stāšanos konkrētos amatos vai priekšrocību izmantošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantu, un šajā rīcības kodeksā noteiktos pienākumus.

3. pants

Interešu deklarācija

1. Komisijas locekļi deklarē visas finansiālās vai citas intereses vai aktīvus, kas, pildot viņu pienākumus, varētu radīt interešu konfliktu vai ir kā citādi svarīgi pienākumu izpildē. Šajā pantā Komisijas locekļa intereses var ietvert laulātā, partnera (10) un nepilngadīgu bērnu finansiālās intereses. Izmantojot veidlapu 1. pielikumā, katrs Komisijas loceklis iesniedz aizpildītu deklarāciju un tajā izklāsta visu informāciju, kas Komisijas locekļiem ir jādeklarē saskaņā ar šo kodeksu, un uzņemas atbildību par deklarācijas saturu.

2. Panta 1. punkta prasības attiecas arī uz personu, kas izvirzīta par Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu un Komisijas locekļa amata kandidātu, kuri savlaicīgi iesniedz deklarāciju Eiropas Parlamentam, lai Parlaments varētu deklarācijas pārbaudīt.

3. Deklarācijās atkārtoti iesniedz katru gadu 1. janvārī un gadījumā, ja Komisijas locekļa pilnvaru termiņa laikā mainās deklarējamā informācija, tad jaunu deklarāciju iesniedz iespējami drīz un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgo izmaiņu rašanās.

4. Deklarācijā tiek norādīta šāda informācija:

finansiālās intereses, tai skaitā aktīvi un saistības, kuras varētu uzskatīt par tādiem, kas rada interešu konfliktu, un jebkurā gadījumā ieguldījumi, kuru vērtība pārsniedz EUR 10 000. Šīs finansiālās intereses var būt īpaša finansiāla līdzdalība kāda tiesību subjekta kapitālā, it īpaši daļas vai akcijas vai cita veida finansiālas intereses, piemēram, obligācijas vai ieguldījumu sertifikāti. Šis pienākums attiecas arī uz laulātā, partnera (11) un nepilngadīgu bērnu finansiālajām interesēm, ja varētu uzskatīt, ka tās var izraisīt interešu konfliktu;

visas darbības – gan profesionālas, gan citas – nodalot darbības, kas veiktas pēdējos desmit gados, pirms Komisijas loceklis stājās amatā, piemēram, darbība uzņēmuma valdes locekļa amatā, padomdevēja vai konsultanta darbība, darbība fonda vai tamlīdzīgu struktūru dalībnieka statusā vai darbība izglītības iestādē un tie goda amati un/vai uz mūžu piešķirtie goda amati vai funkcijas, kuru pildīšana saskaņā ar tiesību aktiem tiek oficiāli apturēta Komisijas locekļa pilnvaru laikā, bet kas tiek saglabāti, vienlaikus ievērojot 8. panta 2. punktu;

visi tiesību subjekti, kuros Komisijas loceklim ir ieinteresētība vai kuros vai kuru labā viņš ir veicis kādu darbību, kas minēta a) un b) apakšpunktā, izņemot tādus tiesību subjektus, kuros Komisijas loceklim pieder līdzdalība kapitālā, ko pārvalda neatkarīga trešā persona, izņemot gadījumus, kad šāda līdzdalība ir saistīta ar konkrētām nozarēm, piemēram, nozares vai tematiskiem fondiem. Fonda vai tamlīdzīgas struktūras gadījumā norāda tiesību subjekta darbības mērķi;

d)	dalība apvienībās, politiskās partijās, arodbiedrībās, nevalstiskās organizācijās vai citās struktūrās, ja to publiska vai privāta darbība ir vērsta uz valstisku funkciju izpildes ietekmēšanu;

e)	ikviens īpašums, kas tieši vai ar nekustamo īpašumu uzņēmuma starpniecību pieder Komisijas loceklim, izņemot mājokli, kas paredzēts vienīgi viņa un viņa ģimenes lietošanai;

f)	laulātā vai partnera pastāvīgā profesionālā darbība, kuru viņi turpina īstenot, norādot darbības raksturu, ieņemamā amata nosaukumu, un attiecīgā gadījumā darba devēja vārdu vai nosaukumu.

5. Deklarācija ir publiski pieejama elektroniskā un mašīnlasāmā formātā.

4. pants

Procedūra interešu konflikta gadījumā

1. Komisijas locekļi atturas no dalības lēmuma vai rīkojuma pieņemšanā par lietu un no dalības apspriedēs, pārrunās vai balsošanā par jautājumu, uz kuru attiecas 2. panta 6. punkts.

2. Saskaņā ar 3. pantu iesniegtās deklarācijas pārbauda Komisijas priekšsēdētāja pārraudzībā.

3. Komisijas locekļi informē Komisijas priekšsēdētāju par ikvienu situāciju, uz kuru attiecas 2. panta 6. punkts, tiklīdz viņiem tā kļuvusi zināma.

4. Ņemot vērā 2. un 3. punktā minēto informāciju vai citu pieejamu informāciju, Komisijas priekšsēdētājs veic visus pasākumus, kurus viņš uzskata par atbilstošiem, ja nepieciešams, pirms tam apspriežoties ar neatkarīgo ētikas komiteju, piemēram, par šādiem jautājumiem:

a)	lietas nodošana citam Komisijas loceklim vai atbildīgajam Komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Komisijas priekšsēdētājs par ikvienu šādu lietas nodošanu savlaicīgi informē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju;

b)	lūgums pārdot/atsavināt vai nodot “aklajā trastā” 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās intereses, ja tās izraisa interešu konfliktu jomā, kas ietilpst Komisijas locekļa pārziņā esošajā portfelī.

5. pants

Koleģialitāte un apdomība

1. Komisijas locekļiem ir pienākums ievērot lojalitāti pret Komisiju un apdomību savu pienākumu izpildē. Viņi rīkojas un pauž viedokli, ievērojot amata stāvokļa uzliktos ierobežojumus.

2. Komisijas locekļi atturas izpaust to, kas apspriests Komisijas sanāksmēs.

3. Neskarot disciplināros noteikumus, ko piemēro ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, Komisijas locekļi ir atbildīgi par viņu biroja darbinieku pienācīgu rīcību ar klasificētiem dokumentiem, sensitīvu informāciju un konfidenciāliem dokumentiem, kas ir iesniegti Komisijai pieņemšanai vai informācijai, un par šādu dokumentu nosūtīšanu ārpus komisāru kolēģijas.

4. Komisijas locekļi nesniedz nekādus komentārus, kas varētu likt apšaubīt Komisijas lēmumu vai kaitēt Komisijas reputācijai.

6. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz godprātības/integritātes principu

1. Komisijas locekļi atbildīgi pārvalda Komisijas materiālos līdzekļus. Viņi izmanto savu biroju un Komisijas infrastruktūru un resursus, pilnīgā ievērojot attiecīgos noteikumus.

2. Komisijas locekļi komandējumos dodas saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem, Iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi, Komandējumu rokasgrāmatu un 2. pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Komandējums ir brauciens nolūkā pildīt Komisijas locekļa pienākumus ārpus darbavietas Komisijā. Nav pieņemami braucieni, ko finansē trešās personas, izņemot gadījumu, ja šādi braucieni atbilst diplomātiskajām vai pieklājības normām vai ja Komisijas priekšsēdētājs ir iepriekš tos atļāvis. Pārredzamības labad reizi divos mēnešos Komisija savā tīmekļa vietnē publicēs komandējuma izdevumu pārskatu par katru Komisijas locekli, aptverot visus komandējumus, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar valsts drošību, aizsardzību un militāro jomu, starptautiskajām attiecībām vai Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetārajai vai ekonomikas politikai.

3. Komisijas locekļi ievēro noteikumus, kas attiecīgajā Komisijas lēmumā (12) (13) reglamentē pieņemšanas un profesionālo pārstāvību. Izmaksas, kas nav ietvertas minētajā lēmumā, tiks segtas no Komisijas locekļa vienotas likmes pabalsta, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/300 7. pantā.

4. Komisijas locekļi nepieņem dāvanas, kuru vērtība pārsniedz EUR 150. Ja saskaņā ar diplomātiskajām vai pieklājības normām viņi saņem dāvanas, kuru vērtība pārsniedz šo summu, viņi tās nodod Komisijas Protokola dienestam. Ja pastāv šaubas par dāvanas vērtību, Infrastruktūras un loģistikas biroja Briselē direktora vadībā tā tiek novērtēta, un direktora lēmums šajā jautājumā ir galīgs. Komisijas Protokola dienests uztur publisku reģistru par dāvanām, kas nodotas saskaņā ar šo punktu, norādot dāvinātāju.

5. Komisijas locekļi pieņem tikai tādus viesmīlības apliecinājums, kas atbilst diplomātiskajām un pieklājības normām. Par viesmīlības apliecinājumu neuzskata pasākumu apmeklēšanu ar ielūgumu, ja Komisijas locekļi pārstāv Komisiju.

6. Komisijas locekļi informē Komisijas priekšsēdētāju par visām viņiem piešķirtajām goda zīmēm, balvām un apbalvojumiem. Ja balva ir naudas summa vai vērtīgas mantas, Komisijas loceklis tās ziedo labdarīgiem mērķiem pēc viņa izvēles; vērtīgas mantas var arī nodot Protokola dienestam.

7. Komisijas locekļi izvēlas sava biroja darbiniekus saskaņā ar noteikumiem, ko nosaka Komisijas priekšsēdētājs (14), un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā konkrētajam amatam izvirzītās prasības, nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju un vajadzību izveidot attiecības, kuras balstītos uz savstarpēju uzticēšanos starp Komisijas locekli un biroja darbinieku. Komisijas locekļi, veidojot savu biroju, nedrīkst izraudzīties laulāto, partneri un tiešos ģimenes locekļus.

7. pants

Pārredzamība

1. Komisijas loceklis un viņa biroja darbinieki tiekas tikai ar tām organizācijām vai pašnodarbinātajām personām, kuras ir reģistrētas Pārredzamības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Iestāžu nolīgumu (15) starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, ciktāl šīm organizācijām vai personām ir piemērojams minētais nolīgums.

2. Viņi publisko informāciju par šādām sanāksmēm saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/839/ES, Euratom (16).

8. pants

Pilnvaru termiņa laikā veiktas darbības ārpus Komisijas

1. Komisijas locekļi nedrīkst veikt nekādas profesionālās darbības par atlīdzību vai bez tās vai pildīt nekāda veida sabiedriskās funkcijas, izņemot tās, kas saistītas ar viņu pienākumu izpildi. Šis punkts neskar ne to funkciju pildīšanu, kas saistītas ar goda amatu un/vai uz mūžu piešķirtu goda amatu, ne funkcijas, kuru pildīšana saskaņā ar tiesību aktiem tiek oficiāli apturēta Komisijas locekļa pilnvaru laikā, ja vien ir garantēta Komisijas locekļa neatkarība.

2. Komisijas locekļi drīkst iesaistīties šādās darbībās ārpus Komisijas, vienlaikus ievērojot 2. un 5. pantu:

a)	Eiropas integrācijas interesēs laiku pa laikam pasniegt bezmaksas kursus ar nosacījumu, ka Komisijas priekšsēdētājs ir pienācīgi informēts, un veikt citas komunikācijas darbības Eiropas interešu jomās;

b)	publicēt grāmatas ar nosacījumu, ka viss honorārs par darbu, kas publicēts saistībā ar viņa Komisijas locekļa funkciju pildīšanu, tiek novirzīts labdarīgiem mērķiem pēc viņa izvēles, un ar nosacījumu, ka Komisijas priekšsēdētājs ir pienācīgi informēts;

c)	sagatavot rakstus, uzstāties ar runu vai piedalīties konferencēs ar nosacījumu, ka par to netiek maksāts, vai, ja tiek saņemta samaksa, to novirza labdarīgiem mērķiem pēc viņa izvēles;

bez atlīdzības ieņemt goda amatu fondos vai tamlīdzīgās struktūrās politikas, tiesību, kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā vai izglītības vai pētniecības iestādēs, ar nosacījumu, ka Komisijas priekšsēdētājs ir pienācīgi informēts. “Goda amats” ir amats, kurā persona, kas to ieņem, tā turētājs nepilda vadības pienākumus, viņai nav lēmumu pieņemšanas tiesību un viņa nav atbildīga par attiecīgās struktūras darbībām un nekontrolē tās. “Fondi vai tamlīdzīgas struktūras” ir bezpeļņas iestādes vai apvienības, kas veic darbības vispārējās interesēs pirmajā teikumā minētajās jomās. Amats nedrīkst radīt interešu konflikta risku. Šāds risks it īpaši pastāv tad, ja struktūra saņem finansējumu no ES budžeta.

9. pants

Dalība valsts politikā pilnvaru termiņa laikā

1. Komisijas locekļi var piedalīties valsts politiskajā dzīvē kā šo valstu politisko partiju biedri vai sociālo partneru organizāciju (piemēram, arodbiedrību) biedri vai piedalīties valsts vēlēšanu kampaņā, tostarp reģiona vai vietēja līmeņa vēlēšanās, ar nosacījumu, ka tas netraucē viņu pieejamībai darbam Komisijā un ka Komisijā pildāmie pienākumi ir prioritāri pret partijā pildāmajiem pienākumiem. Valstu politisko partiju vai sociālo partneru organizāciju biedra darbība ietver goda amatus vai ar izpildfunkcijām nesaistītus amatus partijas struktūrās, bet neietver vadības pienākumus. Tas neskar politiskos kontaktus, kurus persona uztur Komisijas locekļa statusā.

2. Komisijas locekļi informē Komisijas priekšsēdētaju par savu nodomu piedalīties valsts, reģiona vai vietēja līmeņa vēlēšanu kampaņā un par lomu, kāda viņiem ir sagaidāma kampaņā. Ja viņi vēlas kandidēt vēlēšanās vai citādi aktīvi piedalīties vēlēšanu kampaņā, viņiem jāatsakās no darba Komisijā uz visu aktīvās iesaistīšanās laikposmu un vismaz kampaņas laikā. Citos gadījumos Komisijas priekšsēdētājs, ņemot vērā konkrētos apstākļus, lemj par to, vai plānotā līdzdalība vēlēšanu kampaņā ir saderīga ar Komisijas locekļa pienākumu pildīšanu. Komisijas locekļiem, kas šādi atsakās no darba Komisijā, Komisijas priekšsēdētājs piešķir neapmaksātu atvaļinājumu sakarā ar vēlēšanām, un viņi šajā laikposmā nedrīkst izmantot Komisijas cilvēkresursus vai materiālos resursus. Komisijas priekšsēdētājs savlaicīgi informē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju par šāda atvaļinājuma piešķiršanu un par to, kurš Komisijas loceklis šā atvaļinājuma laikā pārņems attiecīgos pienākumus.

3. Komisijas locekļi atturas publiski paust paziņojumus vai iejaukties kādas politiskās partijas vai sociālo partneru organizācijas vārdā, kuras biedri viņi ir, izņemot gadījumus, kad viņi kandidē vēlēšanās vai piedalās vēlēšanu kampaņā saskaņā ar 2. punktu. Tas neskar Komisijas locekļi tiesības paust savus personiskos uzskatus. Komisijas locekļi, kas piedalās vēlēšanu kampaņās, to laikā apņemas atturēties no tādas nostājas ieņemšanas, kas nebūtu saskaņā ar konfidencialitātes ievērošanas pienākumu vai pārkāptu koleģialitātes principu.

10. pants

Dalība Eiropas politikā pilnvaru termiņa laikā

1. Komisijas locekļi var piedalīties Eiropas politiskajā dzīvē Eiropas politisko partiju vai Eiropas līmeņa sociālo partneru organizāciju biedru statusā ar nosacījumu, ka tas netraucē viņu pieejamībai darbam Komisijā un ka Komisijā pildāmie pienākumi ir prioritāri pret partijā pildāmajiem pienākumiem. Eiropas politisko partiju vai Eiropas līmeņa sociālo partneru organizāciju biedra darbība ietver politiskus, goda amatus vai ar izpildfunkcijām nesaistītus amatus partijas struktūrās, bet neietver vadības pienākumus. Tas neskar politiskos kontaktus, kurus persona uztur Komisijas locekļa statusā.

2. Komisijas locekļi var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, tostarp arī kandidēt tajās. Eiropas politiskās partijas viņus var izraudzīties par vadošo kandidātu (“Spitzenkandidat”) Komisijas priekšsēdētāja amatam.

3. Komisijas locekļi informē Komisijas priekšsēdētaju par savu nodomu piedalīties vēlēšanu kampaņā 2. punkta nozīmē un par lomu, kāda viņiem ir sagaidāma kampaņā.

4. Komisijas priekšsēdētājs savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu par to, vai viens vai vairāki Komisijas locekļi kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu neatkarības, godprātības un apdomības principu ievērošana, kuri noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantā un šajā rīcības kodeksā.

5. Komisijas locekļi, kuri kandidē vēlēšanās vai piedalās vēlēšanu kampaņā 2. punkta nozīmē, nedrīkst izmantot Komisijas cilvēkresursus vai materiālos resursus darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu kampaņu.

6. Komisijas loceklis atturas publiski paust paziņojumus vai iejaukties kādas Eiropas politiskās partijas vārdā, kuras biedrs viņš ir, izņemot gadījumus, kad viņš kandidē vēlēšanās vai piedalās vēlēšanu kampaņā saskaņā ar 3. un 4. punktu. Tas neskar Komisijas locekļa tiesības paust savus personiskos uzskatus. Komisijas locekļi, kas piedalās vēlēšanu kampaņās, to laikā apņemas atturēties ieņemt nostāju, kas nebūtu saskaņā ar konfidencialitātes ievērošanas pienākumu vai pārkāptu koleģialitātes principu.

11. pants

Laikposms pēc pilnvaru termiņa beigām

1. Pēc amata atstāšanas bijušajiem Komisijas locekļiem joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un apdomīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantu. Viņiem joprojām ir saistošs 5. pantā noteiktais koleģialitātes un apdomības pienākums attiecībā uz Komisijas lēmumiem un darbībām pilnvaru termiņa laikā.

2. Divu gadu laikā pēc tam, kad bijušie Komisijas locekļi ir beiguši pildīt savus amata pienākumus, viņi par savu nodomu veikt profesionālu darbību vismaz divus mēnešus iepriekš informē Komisiju. Šajā kodeksā “profesionālā darbība” ir jebkāda profesionālā darbība par atlīdzību vai bez tās, izņemot darbību bez atlīdzības, kura nav saistīta ar Eiropas Savienības darbībām un nerada pamatu lobēšanai vai atbalstīšanai attiecībā uz Komisiju un tās dienestiem, piemēram:

a)	darbība labdarības jomā vai humanitāras darbības;

b)	darbība, kas izriet no politiskas, arodbiedrību un/vai filozofiskas vai reliģiskas pārliecības;

c)	darbība kultūras jomā;

d)	vienkārša aktīvu vai līdzdalības vai personisko vai ģimenes īpašumu pārvaldīšana, ko veic privātpersonas statusā;

e)	vai tamlīdzīgas darbības.

3. Komisija pārbauda sniegto informāciju, lai noteiktu, vai paredzētās darbības veids ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantu, un, ja bijušā Komisijas locekļa plānotā darbība ir saistīta ar viņa atbildībā bijušo portfeli, tā pieņem lēmumu tikai pēc apspriešanās ar neatkarīgo ētikas komiteju.

Neskarot iespēju, ka Komisijas priekšsēdētājs lūdz neatkarīgās ētikas komitejas atzinumu šaubu gadījumā, ar komiteju nav jāapspriežas gadījumos, kad bijušie Komisijas locekļi plāno:

a)	turpināt darbību Eiropas interesēs kādā Eiropas Savienības iestādē vai struktūrā;

b)	ieņemt amatu kādas dalībvalsts civildienestā (valsts, reģiona vai vietējā līmenī);

c)	sākt darbu starptautiskā organizācijā vai citā starptautiskā struktūrā, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas skar sabiedrības intereses, un kurā ir pārstāvēta vai nu ES, vai viena vai vairākas tās dalībvalstis;

d)	pievērsties akadēmiskai darbībai;

e)	iesaistīties vienreizējos īslaicīgos pasākumos (vienas vai divu darba dienu garumā);

f)	ieņemt goda amatus.

4. Divu gadu laikā pēc tam, kad bijušie Komisijas locekļi ir beiguši pildīt savus amata pienākumus, viņi par jautājumiem, kas bija viņu kompetencē viņu portfeļa ietvaros, pie Komisijas locekļiem vai viņu darbiniekiem nenodarbojas ar lobēšanu (17) sava uzņēmuma, darba devēja vai klienta vārdā.

5. Bijušā Komisijas priekšsēdētāja gadījumā 2. un 4. punktā noteiktais laikposms ir trīs gadi.

6. Panta 2. un 4. punktā izklāstītos pienākumus nepiemēro, ja bijušie Komisijas locekļi sāk strādāt amatā publiskajā sektorā.

7. Lēmumus, kas saskaņā ar 3. punktu pieņemti par atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantam, un neatkarīgās ētikas komitejas saistītos atzinumus publisko, pienācīgi ņemot vērā personas datu aizsardzību.

12. pants

Neatkarīgā ētikas komiteja

1. Ar šo Komisija izveido neatkarīgu ētikas komiteju. Pēc Komisijas priekšsēdētāja lūguma komiteja konsultē Komisiju par ikvienu ar ētiku saistītu jautājumu saistībā ar šo kodeksu un sniedz vispārīgus ieteikumus Komisijai par ētikas jautājumiem saistībā ar kodeksu.

2. Komisijas priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā komitejai jāsniedz atzinums.

3. Komisijas locekļi vai bijušie Komisijas locekļi pilnībā sadarbojas ar komiteju, it īpaši sniedzot visu attiecīgo pieprasīto papildu informāciju. Viņiem ir iespēja tikt uzklausītiem, ja komiteja grasās pieņemt negatīvu atzinumu.

4. Komitejā ir trīs locekļi, kurus izraugās, ņemot vērā viņu kompetenci, pieredzi, neatkarību un profesionālās īpašības. Viņiem ir nevainojama līdzšinējā profesionālā reputācija, kā arī pieredze augsta līmeņa funkciju pildīšanā Eiropas, valstu vai starptautiskajās iestādēs. Komitejas locekļu sastāvam būtu jāatspoguļo pieredze dažādās iestādēs vai funkciju jomās. Komitejas locekļus ieceļ Komisija, pamatojoties uz Komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu. Viņi paraksta deklarāciju par interešu konflikta neesamību. Viņu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Ja komitejas loceklis atstāj amatu pirms termiņa, Komisija, pamatojoties uz Komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu, uz atlikušo pilnvaru laiku ieceļ jaunu komitejas locekli.

5. Komiteja no savu locekļu vidus ievēl pastāvīgu priekšsēdētāju. Komitejas priekšsēdētājs sasauc sēdes pēc Komisijas priekšsēdētāja pieprasījuma.

6. Komitejas apspriedes ir konfidenciālas.

7. Ja atzinums netiek pieņemts vienprātīgi, tajā norāda ikvienu atšķirīgo viedokli.

8. Komisija saskaņā ar attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem atmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar komitejas sēdēm, un nodrošina komitejai sekretariāta pakalpojumus (18).

13. pants

Kodeksa piemērošana

1. Komisijas priekšsēdētājs, kuram palīdz neatkarīga ētikas komiteja, nodrošina pienācīgu šā rīcības kodeksa piemērošanu.

2. Komisijas locekļi vai bijušie Komisijas locekļi, ja viņiem ir šaubas attiecībā uz šā kodeksa piemērošanu, par to savlaicīgi paziņo Komisijas priekšsēdētājam, pirms viņi rīkojas lietā, saistībā ar kuru radušās šaubas.

3. Ja ir pārkāpts šis rīcības kodekss, bet pārkāpums nav pamats, lai lietu nodotu izskatīšanai Tiesā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. vai 247. pantu, Komisija, ņemot vērā neatkarīgās ētikas komitejas atzinumu un pēc Komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma var pieņemt lēmumu izteikt rājienu, un, ja vajadzīgs, darīt to zināmu atklātībai.

4. Komisija reizi gadā publicē ziņojumu par šā rīcības kodeksa piemērošanu, tostarp par neatkarīgās ētikas komitejas darbu. Ziņojumus publicē tīmekļa vietnē, kas veltīta šā rīcības kodeksa piemērošanai.

14. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Rīcības kodekss atceļ uz aizstāj 2011. gada 20. aprīļa Rīcības kodeksu un 2003. gada 21. oktobra Lēmumu par ad hoc ētikas komitejas izveidi (19). Pašreizējā komiteja un tās locekļi atlikušajā pilnvaru termiņā darbojas saskaņā ar šo kodeksu.

2. Attiecībā uz bijušajiem Komisijas locekļiem, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, nepiemēro 11. panta 2. līdz 6. punktu. Viņiem turpina piemērot 2011. gada 20. aprīļa Rīcības kodeksa 1.2. sadaļu.

3. Kodekss stājas spēkā 2018. gada 1. februārī.

4. Kodeksa 10. panta 2. līdz 5. punktu piemēro no dienas, kad stājas spēkā grozītais Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām. Līdz minētajam datumam 2011. gada 20. aprīļa Komisāru rīcības kodeksa (20) 1.1. sadaļas 8., 9. un 10. punktu turpina piemērot attiecībā uz Komisijas locekļu dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās.

Briselē, 2018. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) C(2011) 2904.

(2) C(2000) 3614, 2000. gada 29. novembris.

(3) C(2014) 9051, 2014. gada 25. novembris.

(4) Padomes 2016. gada 29. februāra Regula (ES) 2016/300, ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām ES iestādēs (OV L 58, 4.3.2016., 1. lpp.).

(5) C(2011) 2904.

(6) Komisijas priekšsēdētāja 2017. gada 13. septembra vēstule Parlamenta priekšsēdētājam.

(7) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2018. gada 23. janvāra vēstule Komisijas priekšsēdētājam.

(9) Pastāvīgs partneris, kas nav laulātais, kā tas definēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(10) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(11) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(12) C(2007) 3494, 2007. gada 18. jūlijs.

(13) Attiecībā uz komisāru kolēģijas kopējā finansējuma izmantošanu sk. 2. pielikumu.

(14) C(2014) 9002, 2014. gada 1. novembris.

(15) 2014. gada 16. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.).

(16) Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmums 2014/839/ES, Euratom par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas locekļu tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 22. lpp.).

(17) Visas darbības, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma, sk. 7. pantu.

(18) Tas neskar citus administratīvos noteikumus par locekļu statusu un viņu tiesībām.

(19) C(2003) 3750, 2003. gada 21. oktobris.

(20) C(2011) 2904.

1. PIELIKUMS

INTEREŠU DEKLARĀCIJA

Pilns vārds un uzvārds:

I. Iepriekšējās darbības jomas (kodeksa 3. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkts)

I.1.

Pēdējo 10 gadu laikā ieņemtie amati fondos vai tamlīdzīgās organizācijās

Lūdzam norādīt amata veidu, organizācijas nosaukumu un tās mērķi/darbības jomu.

I.2.

Pēdējo 10 gadu laikā ieņemtie amati izglītības iestādēs

Lūdzam norādīt amata veidu un iestādes nosaukumu.

I.3.

Pēdējo 10 gadu laikā ieņemtie amati pārvaldes, uzraudzības un padomdevēju struktūrās uzņēmumos un citās struktūrās, kas veic komercdarbību vai saimniecisko darbību.

Lūdzam norādīt amata veidu un uzņēmuma vai citas sabiedrības nosaukumu un darbības veidu.

I.4.

Cita profesionālā darbība, kas veikta pēdējo 10 gadu laikā, tostarp pakalpojumu sniegšana, darbība brīvā profesijā un konsultatīvas darbības.

Lūdzam norādīt darbības veidu.

II. Pašreizējās darbības ārpus Komisijas saskaņā ar kodeksa 8. pantu (3. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkts)

Nav jādeklarē bezmaksas kursi, publikācijas un runas – kodeksa 8. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

II.1.

Pašreizējie goda amati fondos vai tamlīdzīgās organizācijās, izglītības vai pētniecības iestādēs (kodeksa 8. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Lūdzam norādīt amata veidu, organizācijas nosaukumu un tās mērķi / darbības jomu.

II.2.

Būtiska papildu informāciju par citām funkcijām (piemēram, citi goda amati un/vai uz mūžu piešķirti amati)

III. Finansiālās intereses (kodeksa 3. panta 4. punkta a) un c) apakšpunkts)

Lūdzam norādīt visas finansiālās intereses, tostarp aktīvus un saistības, kas varētu radīt interešu konfliktu. Bankas konti, īpašas preces vai aizdevumi nekustamo īpašumu iegādei privātām vajadzībām parasti nav jādeklarē.

Jebkurā gadījumā ir jādeklarē ieguldījumi, kuru vērtība pārsniedz EUR 10 000.

Abos gadījumos lūdzam norādīt:

—	interešu veidu (piemēram, akcijas, obligācijas, aizdevumi),

—	attiecīgo vienību (piemēram, uzņēmums, banka, fonds) – ja ieguldījumu pārvalda neatkarīga trešā persona, tās vārds un uzvārds vai nosaukums nav jādeklarē, izņemot gadījumu, kad ieguldījums ir saistīts ar konkrētām nozarēm, piemēram, nozares vai tematiskie fondiem),

—	interešu lielumu (piemēram, akciju skaits un to pašreizējā vērtība, procentos izteikta līdzdalība).

IV. Laulātā, partnera (1) un nepilngadīgu bērnu finansiālās intereses, ja tās varētu radīt interešu konfliktu (kodeksa 3. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

Šajā gadījumā lūdzam sniegt principā tādu pašu informācija kā III sadaļā.

V. Dalība apvienībās, politiskās partijās, arodbiedrībās, nevalstiskās organizācijās vai citās struktūrās, ja to publiska vai privāta darbība ir vērsta uz valstisku funkciju izpildes ietekmēšanu (kodeksa 3. panta 4. punkta d) apakšpunkts)

Lūdzam norādīt organizācijas nosaukumu un darbības jomu; nav jādeklarē dalība klubos kultūras, mākslas, sociālajā, sporta vai labdarības jomā.

VI. Nekustamais īpašums (kodeksa 3. panta 4. punkta e) apakšpunkts)

Nav jādeklarē mājokļi, kas ir paredzēti vienīgi īpašnieka un viņa ģimenes lietošanai.

VII. Laulātā vai partnera (2) profesionālā darbība (kodeksa 3. panta 4. punkta f) apakšpunkts)

Lūdzam norādīt darbības veidu, ieņemamo amatu un darba devēja vārdu vai nosaukumu.

Ar šo es apliecinu, ka iepriekš sniegtās ziņas ir patiesas.

Datums:

Paraksts:

Šī deklarācija tiks publiskota saskaņā ar kodeksa 3. panta 5. punktu.

(1) Pastāvīgs partneris, kas nav laulātais, kā tas definēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(2) Visas darbības, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma, sk. 7. pantu.

2. PIELIKUMS

KOMISIJAS VISPĀRĪGO APROPRIĀCIJU IZMANTOŠANA UN KOMISIJAS LOCEKĻU OFICIĀLI BRAUCIENI (KOMANDĒJUMI) (1)

1. Budžets

Komisijas vispārīgās apropriācijas, no kurām apmaksā komandējumu un pieņemšanu un reprezentācijas izdevumus, katru gadu nosaka budžeta lēmējinstitūcija. Tās sadala starp visiem Komisijas locekļiem atbilstoši viņu attiecīgajiem portfeļiem un faktiskajām vajadzībām, un par to ir atbildīgs Komisijas priekšsēdētājs. Izmaksu segšanai no vispārīgajām apropriācijām atļauju dod attiecīgā Komisijas locekļa biroja vadītājs (2) (oficiālais kredītrīkotājs), kurš arī apliecina rēķinu derīgumu. Izmaksas sedz, pamatojoties uz rēķinu un maksājumu apliecinošu dokumentu, un par to ir atbildīgs Atalgojuma un individuālo tiesību biroja direktors (PMO, kas ir kredītrīkotājs attiecībā uz budžeta saistībām un maksājumiem).

Komandējuma izdevumus, kas Komisijas loceklim radušies sakarā ar oficiāliem braucieniem, apmaksā no 25 01 02 13. budžeta posteņa. Komisijas locekļu biroju darbinieku komandējumu izdevumus (saskaņā ar Komisijas Komandējumu rokasgrāmatu) apmaksā no 25 01 02 11 01.01.10. budžeta posteņa.

2. Paziņojums par komandējumu, komandējuma atcelšana

Visiem komandējumiem, izmantojot šim nolūkam paredzēto veidlapu (MIPS), ir jāsagatavo komandējuma apliecība, ko paraksta attiecīgais Komisijas loceklis. Tajā jānorāda šāda informācija:

—	komandējuma mērķis,

—	komandējuma vieta,

—	izmantojamā transportlīdzekļa veids,

—	izbraukšanas un atgriešanās datums un laiks,

—	darba sākuma un beigu laiks.

Gadījumā, ja komandējums tiek atcelts, Komisijas loceklis nekavējoties:

—	nodrošina, ka ceļojumu aģentūras izsniegtās ceļojuma biļetes un rezervācijas tiek anulētas rakstiski,

—	nodrošina, ka arī viesnīcas rezervācija tiek anulēta rakstiski.

3. Transportlīdzekļu veidi

Komisijas locekļi var izmantot jebkuru transportlīdzekļu veidu atbilstīgi komandējuma vajadzībām, pamatojoties uz izmaksu lietderību, ņemot vērā iestādes vajadzības un saskaņā ar kodeksa 6. pantu.

4. Biļetes un ceļa izdevumi

Atbilstoši Komandējumu rokasgrāmatai saistībā ar komandējumu principā atlīdzina ceļa izdevumus braucieniem starp Briseli un komandējuma vietu.

Biļetes pēc pieprasījuma izsniedz Komisijas oficiālā ceļojumu aģentūra. Izmaksas pilnībā sedz no Komisijas loceklim noformētās komandējuma naudas. Visas neizmantotās, tai skaitā daļēji neizmantotās biļetes vai rezervācijas nekavējoties jāatgriež ceļojumu aģentūrai. Privātu ceļojumu personīgi apmaksā Komisijas loceklis, kurš ar kredītkarti tieši norēķinās ar ceļojumu aģentūru.

5. Gaisa taksometru noma

Gaisa taksometra pakalpojumu izmantošanai ir jāsaņem Komisijas priekšsēdētāja atļauja. Parasti atļauja izmantot gaisa taksometru tiek dota tikai ārkārtējos gadījumos, kad nav pieejami komerciāli lidojumi, lai sasniegtu galamērķi, vai ja komerciālos lidojumus nevar saskaņot ar Komisijas locekļa darba grafiku, vai drošības apsvērumu dēļ. Būtu rūpīgi jāpārbauda visi iespējamie risinājumi, tostarp darba kārtības plānošana, lai gaisa taksometrs tiktu paredzēts tikai kā galēja iespēja.

Pieprasījumiem, kuros norādīta visa praktiskā informācija (vieta, datums, programma, dalībnieki, pamatojums utt.) un darbuzņēmēja piedāvājums, ir jāsaņem PMO apstiprinājums, pirms tos iesniedz Komisijas priekšsēdētājam atļaujas saņemšanai. Ceļotājiem, kas nav Komisijas locekļi, ir paredzēta finansiāla līdzdalība, kas atbilst regulāra lidojuma biļetes cenai (3). PMO sadalīs izdevumus pa attiecīgajām budžeta pozīcijām.

6. Komandējuma ilgums

Komandējuma ilgumu skaita no izbraukšanas brīža līdz brīdim, kad, izmantojot attiecīgo transportlīdzekļu veidu, persona atgriežas darbavietā.

7. Komandējumi, kas apvienoti ar atvaļinājumu

Ar atvaļinājumu apvienotu komandējumu ilgumu skaita, sākot no oficiālā darba sākuma, ja atvaļinājums ir ņemts pirms komandējuma, un beidzot ar oficiālā uzdevuma izpildi, ja atvaļinājums ir ņemts pēc komandējuma. Tas pats attiecas uz svētku dienām un nedēļas nogalēm, izņemot gadījumus, kad darba grafikā ir noteikts citādi. Tomēr pat šajā gadījumā netiek maksāti pabalsti par svētku dienām vai nedēļas nogalēm, ja oficiālais uzdevums ir izpildāms Komisijas locekļa izcelsmes valstī.

8. Dienas nauda

Komisijas loceklim maksā dienas naudu, kas atbilst ierēdņiem izmaksājamai dienas naudai un kam pieskaitīti 5 %. To aprēķina, izmantojot Komandējumu rokasgrāmatas noteikumus, kuri piemērojami ierēdņiem.

9. Izdevumi par viesnīcu

Izdevumus par viesnīcu (izņemot brokastis un citas maltītes) atlīdzina uz iesniegt rēķina pamata. Ja viesnīcas izdevumi pārsniedz EUR 300 dienā, izmaksu pārskatam pievieno pamatojumu.

10. Citi izdevumi

Citus izdevumus, kas ir pamatoti komandējuma veida dēļ, atlīdzina, pamatojoties uz pieteikumu un iesniedzot apliecinošus dokumentus. Pieņemšanu un reprezentācijas izmaksu apmaksa ir jāpieprasa atsevišķi saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas reglamentē šādas izmaksas.

11. Izdevumu atlīdzināšanas pieteikumi

Komisijas locekļu izdevumi tiks atlīdzināti, pamatojoties uz komandējuma izdevumu aprēķinu, kas attiecībā uz komandējumu izdevumu atlīdzināšanu pēc iespējas drīz ir jāiesniedz PMO, izmantojot šim nolūkam paredzēto veidlapu (MIPS).

Pieteikumā jānorāda šāda informācija:

—	komandējuma mērķis,

—	komandējuma vieta,

—	izbraukšanas un ierašanās paredzētajā darba vietā datums un laiks ar izmantoto transportlīdzekļa veidu,

—	darba sākuma un beigu laiks,

—	ar komandējumu apvienoto atvaļinājuma dienu skaits, ja tādas ir,

—	transporta izmaksas, kas Komisijas loceklim radušās uz vietas,

—	viesnīcas izdevumi (izņemot brokastis un citas maltītes),

—	visas maltītes, kuras Komisijas loceklim izmaksājušas trešās personas,

—	citi izdevumi, kuru atlīdzināšana tiek pieprasīta.

Jāpievieno visi apliecinošie dokumenti.

12. Konkrēti izdevumi, ko apmaksājušas pārstāvniecības un ES delegācijas citās valstīs

Konkrētos gadījumos var apstiprināt izdevumus, kas radušies komandējuma laikā un ko galamērķī apmaksā pārstāvniecība vai ES delegācija. Tā ir izņēmuma procedūra, kuru atļauts izmantot tikai tad, ja komandējuma laikā radušos izdevumus nevar apmaksāt ar iestādes izsniegtu kredītkarti vai iesniedzot rēķinu tieši PMO (4). Ņemot vērā lielo administratīvo slogu saistībā ar šādu pieteikumu, tā izmantošana būtu jāierobežo līdz absolūtam minimumam.

13. Īpaši noteikumi attiecībā uz Komisijas locekļu autovadītāju komandējumiem un Komisijas pārstāvniecību un ES delegāciju citās valstīs autoparka izmantošanu

Saskaņā ar Komisijas 1979. gada 14. septembra Lēmuma 14. pantu visiem Komisijas locekļiem ir piešķirtas dienesta automašīnas un autovadītājs, kas ir viņu rīcībā visu laiku. Autovadītājiem nedrīkst lūgt veikt privātus braucienus, ja tā rezultātā rodas virsstundas vai komandējuma izdevumi, izņemot gadījumus, kad to nosaka drošības apsvērumi.

Ikdienas braucienus starp Komisijas locekļa pastāvīgo dzīvesvietu Beļģijā un biroju (vai dzelzceļa staciju un lidostu) uzskata par braucieniem, kas saistīts ar darbu.

Autovadītājiem, kas vada automašīnu, ar kuru oficiāli pārvietojas Komisijas loceklis, noformē komandējuma apliecību pat tad, ja Komisijas loceklis vai biroja darbinieks neatrodas automašīnā, ar kuru vadītājs atgriežas no oficiālā galamērķa vai kuru viņš atgriež no turienes. Komandējuma izdevumu pieteikumu vadītājs iesniedz, izmantojot šim nolūkam paredzēto veidlapu (MIPS), kuru paraksta biroja vadītājs un kurā sniedz šādu informāciju:

—	komandējuma mērķis,

—	komandējuma vieta,

—

maršruts,

—	izbraukšanas un atgriešanās darba vietā datums un laiks,

—	viesnīcas izdevumi (izņemot brokastis un citas maltītes),

—	cita detalizēta informācija, kas norādāma pieteikuma veidlapā.

Vadītāja komandējuma izdevumus apmaksā no attiecīgā biroja komandējumiem paredzētā budžeta.

Komisijas loceklim, kurš apmeklē Komisijas pārstāvniecību vai ES delegāciju, ir tiesības uz dienesta automašīnu, nepārsniedzot pārstāvniecībai vai ES delegācijai pieejamos līdzekļus. Ja Komisijas locekļa komandējuma dēļ ir jāslēdz līgums par transporta pakalpojumiem ārpus pārstāvniecības ierastās darbības, attiecīgās izmaksas sedz no Komisijas locekļa komandējumam piešķirtajiem līdzekļiem. Apmeklējumiem delegācijās piemēro noteikumus vai vienošanos starp Komisiju un EĀDD, kas ir spēkā attiecīgajā brīdī.

(1) Ja nav īpašu noteikumi, pēc analoģijas piemēro Komandējumu rokasgrāmatu.

(2) Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītājs savas pilnvaras var pastarpināti deleģēt Komisijas priekšsēdētāja biroja koordinācijas un administrācijas nodaļas direktoram.

(3) Saskaņā ar kodeksa 6. panta 2. punktu veicot publicēšanu, Komisijas locekļa individuālo ceļošanas izmaksu pamatā būs lidojuma vidējās izmaksas vienai personai (Komisijas locekļiem un darbiniekiem). Tas neskar Komisijas locekļu vispārējo atbildību par komandējumu.

(4) Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 66. pants ierobežo avansa kontu izmantošanu, to pieļaujot tikai gadījumos, kad, ņemot vērā ierobežotās iesaistītās summas, faktiski ir neiespējami vai nelietderīgi veikt maksājumu operācijas atbilstoši budžeta procedūrām.

21.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/21

Aicinājums iesniegt priekšlikumus

Eiropas Investīciju bankas institūts savas zināšanu programmas ietvaros ierosina jaunu EIBURS finansiālā atbalsta jomu

(2018/C 65/07)

Eiropas Investīciju bankas institūta zināšanu programmas ietvaros tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai nodrošinātu finansējumu pētniecības jomā, tostarp:

—	EIBURS ( EIB University Research Sponsorship Programme) – EIB universitāšu pētniecības darbu sponsorēšanas programma.

EIBURS piešķir finansējumu tādām universitāšu fakultātēm vai ar universitātēm saistītiem pētniecības centriem ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs, kuras nodarbojas ar Eiropas Investīciju bankai (EIB) īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem. EIBURS finansiālais atbalsts līdz 100 000 EUR gadā tiek piešķirts konkursa kārtībā trīs gadus tām ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai pētniecības centriem, kam ir atzītas speciālās zināšanas izraudzītajā jomā. Lai priekšlikumi būtu sekmīgi, jānodrošina dažādas aktivitātes, kas būs noteiktas līgumā ar Eiropas Investīciju banku.

2018./2019. mācību gadā EIBURS programma aicina iesniegt priekšlikumus par jaunu pētniecības tēmu:

“Kā uzlabot ieguldījumu projektu netiešās ietekmes novērtēšanu: ekonomiskās ietekmes novērtējuma (EIA) metožu precizēšana un kalibrēšana, lai uzlabotu saderību ar izmaksu un ieguvumu analīzi (CBA)”.

1. Pamatinformācija par pētniecības tēmu

EIB (turpmāk – banka) novērtē tādu projektu sociālekonomisko dzīvotspēju, kuros tā veic ieguldījumus, galvenokārt izmantojot izmaksu un ieguvumu analīzi (CBA) (1). Šo paņēmienu varētu attēlot kā ieguldījumu operācijas uzņēmējdarbības plāna paplašinājumu. Uzņēmējdarbības plāns tiek koncentrēts uz projekta finanšu plūsmām. Tajā tiek analizēta izdevumu (izmaksu) un ieņēmumu (ieguvumu) finansiālā jeb naudas vērtība. Ja ieņēmumi pietiekamā apmērā pārsniedz izdevumus, ieguldījumam ir pievienotā finansiālā vērtība, tāpēc tas uzskatāms par finansiālā ziņā vēlamu operāciju.

Pateicoties CBA, projekta izmaksu un ieguvumu definīcija tiek paplašināta divos aspektos. Pirmkārt, tā ietver visas izmaksas un ieguvumus – gan finanšu plūsmu, gan citās formās. Otrkārt, šajā analīzē tiek ņemtas vērā izmaksas, kas rodas ne tikai privātajam ieguldītājam, bet gan visiem sabiedrības locekļiem.

Tas saistīts ar daudzu papildu rādītāju izpēti, kas nav iekļauti uzņēmējdarbības plānā. Iespējams, zināmākais no šiem jaunajiem izpētes rādītājiem ir “papildu sekas”. Tās ietver izmaksas un ieguvumus, kas nav saistīti ar projekta veicējiem vai izmantotājiem, bet gan ar trešo pusi. Papildu sekas tiek uzskatītas gan par pozitīvām, gan negatīvām atkarībā no tā, vai šīs sekas trešajai pusei rada ieguvumus vai izmaksas. Bieži sastopams pozitīvu papildu seku piemērs ir saistīts ar zināšanu plašāku ietekmi, kad projekts, ar kuru tiek ieguldīts pētniecībā noteiktā ekonomikas nozarē, rada zināšanas, kas uzlabo produktivitāti arī citās ekonomikas nozarēs. Raksturīgs negatīvu papildu seku piemērs ir vides piesārņojums. Tāpēc papildu sekas var būt gan ieguvumi, gan izmaksas, kas rodas ar uzņēmējdarbības plānu nesaistītām pusēm un kas parasti nav finanšu plūsmu formā, kaut gan tās var finansiāli ietekmēt trešo pusi. Piemēram, pozitīvas zināšanu papildu sekas var samazināt pamatdarbības izdevumus citās rūpniecības nozarēs.

Citi rādītāji, kas tiek ņemti vērā izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA), bet ne uzņēmējdarbības plānā, ir patērētājam piedāvātās naudas vērtības izmaiņas (formāli aprēķina, izmantojot patērētāju pārpalikumu). Uzņēmējdarbības plānā tiek novērtēts naudas elements, bet netiek ņemts vērā vērtības elements. Ja projekts paaugstina produkta kvalitāti, kurš tik un tā tiek pārdots sabiedrībai par to pašu cenu, kāda bija pirms projekta, uzņēmējdarbības plānā netiktu ņemts vērā ieguvums, kas izpaužas kā augstāka kvalitāte un attiecīgi arī uzlabo vērtību patērētājam. CBA mērķis ir noteikt šo vērtības maiņu. Šajā gadījumā labumu gūst viena no uzņēmējdarbības plānā iesaistītajām pusēm (klients), bet tas netiek novērtēts kā ieguvums uzņēmējdarbības plānā. Bieži izmantots piemērs ir tas, kāda vērtība pasažieru skatījumā ir brauciena laika ietaupījumam, ko nodrošina transporta projekti.

Ņemt vērā visu sabiedrības locekļu intereses nozīmē, ka izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) noteiktas finanšu plūsmas jāizvērtē citādi nekā uzņēmējdarbības plānā. Tātad uzņēmējdarbības plānā subsīdija tiktu vērtēta tāpat kā ieguvums – kā naudas līdzekļu ieplūde projektā. Izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) tiek identificēts, ka šāds ražotāja ieguvums rada izmaksas nodokļu maksātājam, un tādējādi subsīdija tiks uzskatīta par pārnesumu no nodokļu maksātāja privātajam projekta virzītājam, kas nav ne ieguvums, ne izmaksas. Tāpat uzņēmējdarbības plānā samaksātie nodokļi tiktu uzskatīti par ekvivalentiem izmaksām – kā naudas līdzekļu aizplūde no projekta, savukārt izmaksu un ieguvumu analīzē tie tiktu uzskatīti par pārnesumu no privātā sektora valstij.

CBA kritiķi bieži min to, ka ar šo metodi nav iespējams noteikt visus projekta ieguvumus un izmaksas. It īpaši šo metodi bieži kritizē par to, ka netiek ņemts vērā faktors, kas ar CBA saistītā literatūrā tiek dēvēts par “netiešo ietekmi”. To veido monetāri ieguvumi un izmaksas, ko projekts rada citos ar projektu saistītos tirgos – tā dēvētajos sekundārajos tirgos. Šādu ietekmi var apzīmēt citādi literatūrā par ekonomisko ietekmi. Patiesi, šādu terminoloģijas atšķirību analīze ir viena no šeit piedāvātā pētniecības projekta jomām.

Saskaņā ar CBA metodēm sekundārie tirgi tiek klasificēti kā papildinājumi un aizstājēji. Projekts, kas vērsts uz apelsīnu audzēšanas produktivitātes uzlabošanu, kas tādējādi samazinātu apelsīnu cenu, var dot labumu papildu rūpniecības nozarei, piemēram, iepakotās apelsīnu sulas ražotājiem. Izmaksu un ieguvumu analīzē netiktu aplūkots iepakotās apelsīnu sulas tirdzniecības un peļņas pieaugums, tādējādi, nenoliedzami, neņemot vērā daļu projekta ieguvumu. Tajā pašā laikā zemāka apelsīnu cena negatīvi ietekmētu ābolu tirdzniecību, kas ir aizstājēja nozare. Zemāki ābolu audzētāju ienākumi, visticamāk, netiktu ņemti vērā izmaksu un ieguvumi analīzē (CBA).

Būtībā CBA ietver visu šo ietekmi tad, ja papildinājumu un aizstājēju tirgi nav izkropļoti (2). Tiesa, ka tirgi bieži ir izkropļoti, tātad pastāv risks, ka izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) netiks ņemta vērā daļa šīs ietekmes. CBA izmantotā pragmatiskā pieeja ir divējāda. Pirmkārt, ieguvumiem un izmaksām dažādos aizvietotāja un papildinājuma tirgos kopumā būs tendence savstarpēji dzēst radīto ietekmi. Otrkārt, projekts, kura sociāli ekonomiskā dzīvotspēja ir atkarīga no ieguvumiem sekundārajos tirgos, parasti tiek uzskatīts par vāju projektu – alternatīvi projekti un politikas virzieni varētu efektīvāk radīt šos ieguvumus. Tomēr, kaut arī šāda pragmatiska pieeja kopumā tiek uzskatīta par saprātīgu, izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) attiecībā uz netiešo ietekmi noteikti pastāv potenciālas nepilnības.

Izmaksu un ieguvumu analīzes kritiķi arī vērš uzmanību uz to, ka ar projektu saistītie izdevumi izraisīs palielinošu ietekmi (multiplikatora efektu) visā ekonomikas nozarē, radot ienākumus, nodokļu ieņēmumus un darbavietas citās jomās. Šī ietekme ietver vairāk nekā tikai projekta ietekmi iepriekš aprakstītajos aizvietotāja un papildinājuma tirgos, jo attiecas uz reālajiem ar projektu saistītajiem naudas izdevumiem. CBA kritiķi piedāvā kā papildinājumu vai pat kā alternatīvu CBA veikt ekonomiskās ietekmes novērtējumu (EIA). Tomēr kritika ir balstīta uz to, ka nav saprasts atšķirīgais CBA un EIA raksturs un mērķi. CBA ietver labklājības ekonomikas piemērošanu attiecībā uz praktisko lēmumu pieņemšanas procesu. Tajā tiek ņemti vērā visi ieguvumi un izmaksas un novērtēts, vai vienam rīcības veidam ir lielāka pievienotā vērtība nekā alternatīvam rīcības veidam, tādējādi radot uzlabojumus sociālās labklājības jomā. Analīze ir vērsta uz lēmumu pieņemšanu, tādēļ tajā vienmēr tiek salīdzināti divi alternatīvi rīcības veidi, lai iekļautu alternatīvās izmaksas attiecīgajā uzdevumā. Ekonomiskās ietekmes novērtējumā tiek noteikti tikai mainīgie rādītāji naudas izteiksmē un ne vienmēr tiek ņemtas vērā alternatīvās izmaksas. Tas ir galvenokārt mērīšanas instruments. Novērtējumu var izmantot lēmumu pieņemšanā, bet tam nav tik plašs tvērums, kāds nepieciešams labklājības ekonomikā.

EIA ir balstīts uz ielaides un izlaides tabulām un modelē visu ekonomiku, novērtējot to, kā izdevumi vienā ekonomikas nozarē apdraud izdevumus citās nozarēs. Tāpēc varētu šķist, ka EIA vienlaikus risina gan netiešās ietekmes, gan palielinošās ietekmes (multiplikatora) jautājumus. Tomēr EIA piemīt trīs iezīmes, kas neļauj tam kļūt ne par piemērotu aizstājēju, ne pat papildinājumu izmaksu un ieguvumu analīzei (CBA). Šie trīs trūkumi tālāk ir aplūkoti viens pēc otra.

Pirmā no trim iezīmēm ir tāda, ka ekonomiskās ietekmes novērtējumā (EIA) tiek pieņemts, ka ieguldījumi veido ārējas (eksogēnas) plūsmas ekonomikā. Tas varētu būt atbilstošs pieņēmums, ja ņem vērā, kā projekts ietekmē ekonomiku, vai to, kā ar projektu saistītie izdevumi izplatās ekonomikā. Tomēr šis pieņēmums nav piemērots, lai novērtētu, vai projektam ir pievienotā vērtība, t. i., vai tajā līdzekļi tiek izmantoti labāk, nekā šie paši līdzekļi tiktu izmantoti bez šī projekta. Ieguldījumu projekti patiesībā nav ārēji (eksogēni) – tie jāfinansē, novirzot līdzekļus no citām ekonomikas jomām.

Ja projektus uzskatītu par iekšējiem (endogēniem), tas sniegtu pilnīgi atšķirīgu rezultātu. Vienkāršākais piemērs ir tāds, ka minētā apelsīnu projekta palielinošā ietekme rodas uz palielinošās ietekmes rēķina, kas būtu bijusi citās nozarēs, kurās izdevumus nākas samazināt, lai varētu novirzīt līdzekļus apelsīnu projektam.

Otrā no trim iezīmēm, kas EIA neļauj līdzināties izmaksu un ieguvumu analīzei, ir tāda, ka tajā tiek pieņemts, ka cenas ekonomikā nemainās un ka līdzekļu pieejamība ir praktiski bezgalīga. EIA ir veidots tādā veidā, ka neatkarīgi no tā, cik projekts ir liels attiecībā pret ekonomikas apmēriem, vienmēr pietiks līdzekļu, lai to īstenotu, nemainot cenas visā ekonomikas nozarē. Tomēr patiesībā lieli projekti maina cenas, un, piemēram, lielākas ieguldījumu cenas nozīmē to, ka ražošana citās nozarēs jāsamazina.

Lai novērstu šos pirmos divus EIA trūkumus, akadēmiskās aprindas ir izstrādājušas vispārējās līdzsvarotības aprēķina (computable general equilibrium – CGE) modeļus, kas ir progresīvāka EIA metode. Šī metode ir diezgan detalizēti izstrādāta un ietver visas ekonomikas, tostarp līdzekļu ierobežojumu, modelēšanu. Šādā veidā CGE modeļi risina divus iepriekš aprakstītos tradicionālā EIA trūkumus. Pirmkārt, CGE modeļos tiek atzīts, ka līdzekļi, kas tiek veltīti ieguldījumu projektam, nav ārēji (eksogēni), bet tiek iegūti uz alternatīva līdzekļu izlietojuma rēķina. Otrkārt, tajos tiek ņemtas vērā arī cenu izmaiņas (3). Nav pārsteigums, ka ar šiem modeļiem veikto empīrisko pētījumu kopējie rezultāti norāda, ka palielinošā ietekme (multiplikatora efekts) ir ievērojami mazāka, nekā tika konstatēts, izmantojot EIA. Turklāt CGE pētījumi parāda, ka atkarībā no dažādu nozaru produktivitātes un līdzekļu ierobežojumiem, ar ko šīs nozares saskaras, projekta neto rezultāts uz vispārējā ekonomikas fona var būt negatīvs.

Tāpēc CGE var uzskatīt par EIA uzlabojumu. Turklāt tas padara ietekmes analīzi līdzīgāku izmaksu un ieguvumu analīzei. Tomēr CGE, salīdzinot ar CBA, piemīt EIA trešais trūkums, proti, tas ir vērsts uz plūsmām, kas saistītas ar monetāriem darījumiem – peļņu, nodokļiem, algām utt., ignorējot daudzus mainīgos rādītājus, kas ir iekļauti CBA, t. i., papildu sekas, naudas vērtību utt. Tas ir tāpēc, ka CGE izpēte, tāpat kā EIA, tika veidota kā saikne starp projekta vai politikas analīzi un makroekonomiku, kur makroekonomikas snieguma galvenais kritērijs ir nacionālais ienākums vai iekšzemes kopprodukts (IKP).

Minēto trūkumu dēļ nevajadzētu pārāk zemu novērtēt faktu, ka, pirmkārt, CGE piedāvā pilnvērtīgāku tās ekonomikas aprakstu, kuras ietvaros projekts tiek īstenots, un, otrkārt, CGE metodes ir pilnveidotas. Dinamiskie stohastiskie vispārējās līdzsvarotības (Dynamic Stochastic General Equilibrium – DSGE) modeļi ir vērsti uz ekonomikas nozaru dinamisko uzvedību. Ar CBA novērtētajiem projektiem var būt 20 vai vairāk gadu ilgs mūžs, kas nostiprina dinamisko modeļu sniegtā novērtējuma atbilstību. Piemēram, tādu projektu ieguvumus, kas ekonomikā rada tehnoloģisku šoku, varētu labāk izprast ar DSGE nekā statiskās modelēšanas palīdzību.

Šī EIBURS aicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķis ir risināt šo trešo trūkumu, lai padarītu ietekmes modeļu rezultātus saderīgus ar CBA rezultātiem. Papildus pašlaik empīriskajos pētījumos izmantotajām metodēm pētnieki izvirzītu ietekmes novērtējuma metodi, kas uzrāda labākās saderības iespējas ar CBA, un strādātu, lai noteiktu šo saderību. Tam vajadzētu palīdzēt CBA lietotājiem visā pasaulē, un it īpaši EIB, izpētīt, cik precīza ir izmaksu un ieguvumu analīze kā kritērijs, saskaņā ar kuru novērtēt pilnīgu sociāli ekonomisko situāciju attiecībā uz ieguldījumu projektiem.

2. Pētniecības projekta saturs

Pētniecības programma ietvertu četrus uzdevumus.

1.uzdevums

Pētnieki izskatītu virkni ietekmes novērtējuma metožu, kas uzrāda labākās iespējas panākt realizējamu saderību ar CBA. Metode jāizvēlas, balstoties uz šādiem kritērijiem:

1.	Svarīgākais ir tas, ka metodei jābūt stabilai, rūpīgi izstrādātai un ar veiksmīgu empīriskā pielietojuma vēsturi.

2.	Tai jāņem vērā jaunākā akadēmiskā literatūra šajā jomā.

3.	Pētniekiem jābūt pārliecinātiem par saderības nodrošināšanas iespējām ar CBA laika un līdzekļu robežās, kas noteiktas pētniecības projektam.

2.uzdevums

Otrajā daļā būtu jāizstrādā divi ietekmes modeļi, kas ietver visus nepieciešamos nosacījumus, lai tie būtu saderīgi ar CBA iekļautajām pievienotās vērtības mērīšanas metodēm. Viens no modeļiem būtu paredzēts ES reģionālajai ekonomikai, kurai ir relatīvi augsti ienākumi un kas ir produktīva un konkurētspējīga. Otrs būtu paredzēts tādai ES ekonomikai, kurai raksturīgi relatīvi zemi ienākumi, augsts bezdarba līmenis un kas nav konkurētspējīga. Pamatojums divu būtiski atšķirīgu ekonomiku modelēšanai ir tāds, ka analīzei vajadzētu ļaut saprast, vai dažādi ekonomisko apstākļu veidi rada ievērojami atšķirīgus rezultātus. Trūcīgākajiem reģioniem publiskais sektors parasti piešķir plašākus ieguldījumu atlases kritērijus. Būtu svarīgi uzzināt, vai ir pazīmes, kas apliecina, ka, pamatojoties uz trūcīgāku reģionu vērtējumiem, būtu vērts ieguldīt papildu līdzekļus, lai veiktu ietekmes pētījumu.

Pētnieki var izstrādāt ietekmes novērtējuma modeļus no nulles vai arī pielāgot esošos modeļus. Viņi varētu izvēlēties, kuru no šīm divām alternatīvām izmantot, ja vien izvēlētā alternatīva nav pretrunā ar galveno pētniecības programmas mērķi, kas ir saderība ar CBA.

Pielāgojot ietekmes novērtējuma modeļus CBA kritērijiem, būtu jāstrādā divos līmeņos vienlaicīgi – ņemot vērā ekonomikas “reālo” un “finansiālo” pusi. Daudziem pastāvošajiem ietekmes novērtējuma modeļiem trūkst finanšu nozares aspekta. Vispārīgākā ziņā ņemot vērā pieņēmumus, kas iegūti izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) par projektā ieguldīto līdzekļu izcelsmi, bet konkrētākā ziņā faktu, ka EIB īsteno savu lomu ar finanšu nozares starpniecību, izstrādāto ietekmes novērtējuma modeļu ietvaros īpaša uzmanība būtu jāpievērš finansiālajai pusei.

“Reālās” puses ietekmes novērtējuma modeļi jau tagad ļauj izvērtēt tādus rādītājus kā IKP, nodarbinātība un tirdzniecības bilance. Galvenās paredzētās izmaiņas būtu saistītas ar tādu elementu pievienošanu, kas nepieciešami sociālo ieguvumu aprēķināšanā, tostarp:

—	patērētāju pārpalikuma izmaiņu noteikšana visā ekonomikā,

—	pozitīvo un negatīvo papildu seku, ieskaitot vides papildu seku, vērtējumu iekļaušana.

Finansiālās puses modeļi ietvertu alternatīvas iespējas finansējuma piesaistīšanai projektam, tostarp:

—	tiešo nodokļu piemērošana,

—	netiešo nodokļu piemērošana,

—	privāto uzkrājumu pieaugums,

—	aizdevumu piesaistīšana starptautiskajos kapitāla tirgos (skatīt, piemēram (4)).

Nepieciešama 2. uzdevuma sastāvdaļa ir noskaidrot, kādas ir abu metožu terminoloģijas atšķirības. Piemēram, vispārējās līdzsvarotības aprēķinā ir minēts termins “izraisītā ietekme” (induced effects), ko, iespējams, ietekmējusi ekonomiskās ietekmes novērtējumā (EIA) izmantotā terminoloģija. Šādai ietekmei var arī nebūt tieša ekvivalenta izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA), kas var apzīmēt daļu vispārējās līdzsvarotības aprēķinā (CGE) minētās “izraisītās ietekmes” kā netiešo ietekmi, bet citus elementus – kā palielinošo ietekmi, tādējādi to ignorējot.

3.uzdevums

Nākamais uzdevums pētniekiem būtu imitēt dažāda veida kapitāla ieguldījumu projektu ietekmi uz katru no diviem minētajiem ekonomikas veidiem. Imitējamo projektu skaits tiktu nolemts pētniecības projekta laikā. Pētnieki ieteiktu nozares, kuras tiktu imitētas un par kurām būtu jāvienojas ar EIB uzraudzītāju. Iespējamie izpētes piemēri ietver infrastruktūras projektu, lielu rūpniecības projektu un pakalpojumu nozares projektu tādā jomā kā izglītība, brīvā laika pavadīšana u. c. Katrs projekts tiktu imitēts, izmantojot citu finansējuma avotu.

4.uzdevums

Visbeidzot, pētnieki novērtētu, cik lielā mērā ietekmes novērtējuma rezultāti atšķiras no “tipiskas izmaksu un ieguvumu analīzes (CBA)” rezultātiem. “Tipiska izmaksu un ieguvumu analīze (CBA)” būtu vērsta uz primāro tirgu un tikai uz pašiem svarīgākajiem sekundārajiem tirgiem. Pētnieki izdarīs secinājumus un sagatavos ieteikumus par:

i)	apstākļiem, kādos projektu novērtējumi, kas veikti, izmantojot ietekmes novērtējuma metodes, varētu dot rezultātus, kas ievērojami atšķiras no CBA rezultātiem;

ii)	apstākļiem, kādos ietekmes novērtējuma pasūtīšanas izmaksas un tajā ieguldītais laiks finansiāli atmaksātos, novērtējot projektu.

3. EIB ieinteresētība pētniecības projektā

Pētniecības projekts ir būtisks attiecībā uz EIB finansēšanas darbībām. EIB statūti nosaka, ka EIB jāfinansē ieguldījumu projekti, kas veicina ekonomikas produktivitāti (18. panta 1.b punkts) (5). Banka izmanto CBA kā galveno instrumentu, lai noteiktu, cik lielā mērā ieguldījums veicina ekonomikas produktivitāti. Pētniecības projekts palīdzēs pārbaudīt CBA integritāti un novērtēt, vai pastāv apstākļi, kādos būtu vēlams papildināt CBA ar CGE.

4. Pētniecības projekta devums akadēmiskajai izpētei

Ietekmes novērtējuma modeļi, kurus pašlaik rada akadēmiskie pētnieki vai pasūta pētniecības institūti, ir uzlabotas iepriekšējo ietekmes novērtējuma metožu versijas. Tomēr šādu modeļu mērķis joprojām ir nemainīgs – noteikt projekta vai politikas neto ietekmi uz nacionālo ienākumu vai IKP. Nacionālais ienākums ir nepilnīgs valstī ražotās produkcijas vērtējums un tādējādi arī nepilnīgs instruments, lai novērtētu kopējo ekonomikas produktivitāti, tostarp sociālās labklājības perspektīvu, kamēr modeļi nav pilnībā saderīgi ar CBA. IKP rādītāji neietver tādus elementus kā naudas vērtības palielināšanās (patērētāju pārpalikums) un vides papildu sekas. Pielāgojot ietekmes novērtējuma metodes, lai tās būtu saderīgas ar CBA, ietekmes metožu rezultāti veiksmīgāk atspoguļos vispārējo ietekmi, kāda ieguldījumu projektam ir uz ekonomikas produktivitāti un labklājību. Šādas ietekmes metodes varētu izmantot arī politikas virzienu novērtēšanā un ne tikai saistībā ar ieguldījumu projektiem.

Šī pētniecības projekta ierosinātājam nav zināms, ka šobrīd būtu pieejama šāda ietekmes metožu pielāgošana izmaksu un ieguvumu analīzei (CBA). Tāpēc pētniecības projektam vajadzētu palīdzēt izstrādāt jaunas ekonomikas modeļu versijas, lai veiktu projektu un politikas virzienu sociāli ekonomisko novērtējumu.

Priekšlikumi jāiesniedz angļu valodā līdz 2018. gada 15. aprīlim, plkst. 24:00 (CET). Vēlāk iesniegtie priekšlikumi netiks izskatīti. Priekšlikumi jānosūta pa e-pastu uz:

Events.EIBInstitute@eib.org

Vairāk informācijas par EIBURS atlases kārtību un EIB institūtu var atrast tīmekļa vietnē: http://institute.eib.org/

(1) Eiropas Investīciju banka (2013.), EIB transporta projektu ekonomiskais novērtējums (The Economic Appraisal of Transport Projects at the EIB). Luksemburga: Eiropas Investīciju banka (Pieejams tiešsaistē: http://www.eib.org/infocentre/publications/all/economic-appraisal-of-investment-projects.htm)

(2) Just, R.E., Hueth, D.L. and Schmitz, A. (2004), The Welfare Economics of Public Policy: A Practical Approach to Project and Policy Evaluation. Cheltenham: Edward Edgard.

(3) Hosoe, N., Gasawa, K. and Hashimoto, H. (2010), Textbook of Computable General Equilibrium Modelling: Programming and Simulations. Basingstoke: Palgrave Macmillan.

(4) Godley, W., and Marc L. (2007), Monetary Economics: An Integrated Approach to Credit, Money, Income, Production and Wealth. New York: Palgrave MacMillan.

(5) Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Protokols Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem (OV C 202, 7.6.2016., 251. lpp.) (Pieejams tiešsaistē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:12016E/PRO/05)

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 65

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 21. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 65/01	Komisijas Atzinums (2018. gada 16. februāris) par grozīto plānu tam, kā apglabājami radioaktīvie atkritumi no dekontaminācijas un urāna reģenerācijas kompleksa SOCATRI, kas atrodas kodolobjektā Tricastin Francijā	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 65/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8751 – Bell/Hügli) ( 1 )	3
2018/C 65/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8753 – HASCO/Magna/JV) ( 1 )	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2018/C 65/04	Padomes Lēmums (2018. gada 19. februāris), ar ko ieceļ Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomes priekšsēdētāju	4
	Eiropas Komisija
2018/C 65/05	Euro maiņas kurss	6
2018/C 65/06	Komisijas Lēmums (2018. gada 31. janvāris) par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu	7

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Investīciju banka
2018/C 65/07	Aicinājums iesniegt priekšlikumus – Eiropas Investīciju bankas institūts savas zināšanu programmas ietvaros ierosina jaunu EIBURS finansiālā atbalsta jomu	21
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2018/C 65/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8816 – Goldman Sachs / Centerbridge / Robyg) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	26
2018/C 65/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8793 – Axión/Enagás/Axent) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	28

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2340
JPY	Japānas jena	132,25
DKK	Dānijas krona	7,4473
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88168
SEK	Zviedrijas krona	9,9688
CHF	Šveices franks	1,1537
ISK	Islandes krona	124,30
NOK	Norvēģijas krona	9,6683
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,318
HUF	Ungārijas forints	311,78
PLN	Polijas zlots	4,1467
RON	Rumānijas leja	4,6636
TRY	Turcijas lira	4,6566
AUD	Austrālijas dolārs	1,5648
CAD	Kanādas dolārs	1,5553
HKD	Hongkongas dolārs	9,6549
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6782
SGD	Singapūras dolārs	1,6272
KRW	Dienvidkorejas vona	1 323,70
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,4916
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8290
HRK	Horvātijas kuna	7,4385
IDR	Indonēzijas rūpija	16 819,73
MYR	Malaizijas ringits	4,8101
PHP	Filipīnu peso	64,560
RUB	Krievijas rublis	69,9071
THB	Taizemes bāts	38,883
BRL	Brazīlijas reāls	4,0114
MXN	Meksikas peso	23,0002
INR	Indijas rūpija	80,0030


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.