29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/2

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 29. novembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C. King/The Sash Window Workshop Ltd, Richard Dollar

(Lieta C-214/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - 7. pants - Atlīdzība par neizmantotu ikgadējo atvaļinājumu, ko izmaksā darba tiesisko attiecību beigās - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts pienākums darba ņēmējam izmantot savu ikgadējo atvaļinājumu, lai gan darba samaksa par šo atvaļinājuma laiku nav noteikta))

(2018/C 032/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājs: C. King

Atbildētāji: The Sash Window Workshop Ltd, Richard Dollar

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja ir strīds starp darba ņēmēju un viņa darba devēju par to, vai darba ņēmējam ir tiesības uz apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu saskaņā ar pirmo no šiem pantiem, tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru darba ņēmējam ir jāiet atvaļinājumā, pirms viņš noskaidro, vai viņam ir tiesības uz samaksu par šo atvaļinājumu;

Direktīvas 2003/88 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesību normas vai prakse, saskaņā ar kurām darba ņēmējam tiek liegts pārcelt un, vajadzības gadījumā, summēt līdz brīdim, kad beidzas viņa darba tiesiskās attiecības, tiesības uz apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu, kas nav izmantotas vairākos secīgos references laikposmos tādēļ, ka darba devējs ir atteicies apmaksāt šo atvaļinājumu.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/3

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 29. novembra spriedums (Tribunale ordinario di Torino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VCAST Limited/R.T.I. SpA

(Lieta C-265/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Privātas kopēšanas izņēmums - 3. panta 1. punkts - Izziņošana sabiedrībai - Īpašs tehniskais process - Ar autortiesībām aizsargātu darbu kopiju videoierakstīšanas mākoņdatošanas platformā (cloud computing) pakalpojumu sniegšana bez attiecīgā autora piekrišanas - Pakalpojuma sniedzēja aktīva iesaistīšanās minētajā ierakstīšanā)

(2018/C 032/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Torino

Pamatlietas puses

Prasītāja: VCAST Limited

Atbildētāja: R.T.I. SpA

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, it īpaši tās 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru komersantam, izmantojot informācijas tehnoloģiju sistēmu, ir ļauts sniegt privātpersonām pakalpojumu, kura ietvaros mākoņdatošanas platformā ar attālo videoierakstu tiek veikta ar autortiesībām aizsargātu darbu kopiju privātai lietošanai izgatavošana, komersantam aktīvi iesaistoties ierakstīšanā, ja nav tiesību īpašnieka piekrišanas.

(1) OV C 270, 25.7.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/3

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 28. novembra spriedums (Tribunal da Relação de Guimarães (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Isabel Maria Pinheiro Vieira Rodrigues de Andrade, Fausto da Silva Rodrigues de Andrade/José Manuel Proença Salvador, Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais, SA, Jorge Oliveira Pinto

(Lieta C-514/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu - Direktīva 72/166/EEK - 3. panta 1. punkts - Jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” - Lauku saimniecībā noticis nelaimes gadījums - Negadījums, kurā ir iesaistīts apstādināts lauksaimniecības traktors, kam strādājis tikai tā motors, lai darbinātu herbicīdu izsmidzināšanas pumpi)

(2018/C 032/04)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação de Guimarães

Pamatlietas puses

Prasītāji: Isabel Maria Pinheiro Vieira Rodrigues de Andrade, Fausto da Silva Rodrigues de Andrade

Atbildētāji: José Manuel Proença Salvador, Crédito Agrícola Seguros–Companhia de Seguros de Ramos Reais, SA, Jorge Oliveira Pinto

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā minētais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” neattiecas uz situāciju, kad brīdī, kurā notika negadījums, tajā iesaistītais lauksaimniecības traktors pamatā tika izmantots nevis transportam, bet kā agregāts, ar ko tiek darbināts herbicīda pulverizatora pumpis.

(1) OV C 475, 19.12.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/4

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Tribunale di Pordenone (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Giorgio Fidenato

(Lieta C-107/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Lauksaimniecība - Ģenētiski modificēti pārtikas produkti un dzīvnieku barība - Ārkārtas pasākumi - Valsts pasākums, ar ko ir paredzēts aizliegt audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu MON 810 - Pasākuma pieņemšana un saglabāšana spēkā - Regula (EK) Nr. 1829/2003 - 34. pants - Regula (EK) Nr. 178/2002 - 53. un 54. pants - Piemērošanas nosacījumi - Piesardzības princips)

(2018/C 032/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Pordenone

Lietas dalībnieks pamata kriminālprocesā

Giorgio Fidenato

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību 34. pants, to lasot kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 53. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Komisijai nav pienākuma veikt ārkārtas pasākumus šī pēdējā minētā panta izpratnē, ja dalībvalsts atbilstoši šīs pēdējās minētās regulas 54. panta 1. punktam to oficiāli informē par vajadzību veikt šādus pasākumus, ciktāl nav acīmredzams, ka ar Regulu Nr. 1829/2003 atļautais produkts vai tai atbilstošs produkts var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi;

Regulas Nr. 1829/2003 34. pants, to lasot kopā ar Regulas Nr. 178/2002 54. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, pēc tam, kad tā ir oficiāli informējusi Eiropas Komisiju par vajadzību veikt ārkārtas pasākumus, un ja tā nav veikusi nekādus pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 53. pantam, var veikt šādus pasākumus valsts līmenī;

Regulas Nr. 1829/2003 34. pants, to lasot kopā ar Regulas Nr. 178/2002 7. pantā noteikto piesardzības principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm netiek piešķirtas tiesības atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 54. pantam veikt ārkārtas pagaidu pasākumus tikai uz šī principa pamata, ja nav izpildīti Regulas Nr. 1829/2003 34. pantā paredzētie pamatnosacījumi.

(1) OV C 165, 10.5.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/5

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 16. novembra rīkojums (Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture – Uprava zračnog prometa, elektroničkih komunikacija i pošte (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hrvatska agencija za civilno zrakoplovstvo/Air Serbia A.D. Beograd, Dane Kondić

(Lieta C-476/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Iestādes, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, “tiesas” statuss - Neatkarība - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 032/06)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture – Uprava zračnog prometa, elektroničkih komunikacija i pošte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hrvatska agencija za civilno zrakoplovstvo

Atbildētājas: Air Serbia A.D. Beograd un Dane Kondić

Rezolutīvā daļa:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture – Uprava zračnog prometa, elektroničkih komunikacija i pošte (Jūras lietu, transporta un infrastruktūras ministrija – Civilās aviācijas, telekomunikāciju un pasta direkcija, Horvātija) iesniegusi ar 2016. gada 26. augusta lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 419, 14.11.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/5

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 16. novembra rīkojums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP/Maxiflor – Promoção e Comercialização de Plantas, Importação e Exportação, Lda

(Lieta C-491/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 99. pants - Regula (EK) Nr. 1260/1999 - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - 3. panta 1. punkts - Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība - Jēdziens “vairākgadu programma” - Piemērojamība))

(2018/C 032/07)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP

Atbildētāja: Maxiflor – Promoção e Comercialização de Plantas, Importação e Exportação, Lda

Rezolutīvā daļa:

1)	Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) uzdotais pirmais un trešais jautājums ir acīmredzami nepieņemami.

3. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka uz darbības programmu Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 9. panta f) apakšpunkta izpratnē, tāda kā darbības programma “Lauksaimniecība un lauku attīstība”, kas ir apstiprināta ar Komisijas lēmumu C (2000) 2878 (2000. gada 30. oktobris), neattiecas jēdziens “vairākgadu programma” pirmās minētās normas izpratnē, izņemot to, ka šai programmai vajadzētu būt jau konkrētu darbību īstenošanas fāzē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/6

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 15. novembra rīkojums (Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – pret Pál Aranyosi izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde

(Lieta C-496/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis - Neizpildīšanas pamati - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 4. pants - Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums - Apcietinājuma apstākļi izsniegšanas dalībvalstī - Eiropas apcietināšanas ordera atcelšana, ko veic izdošanas tiesu iestāde - Hipotētisks jautājums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 032/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen

Pamatlietas puse

Pál Aranyosi

Rezolutīvā daļa:

Izbeigt tiesvedību lietā par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko ar 2016. gada 12. septembra lēmumu iesniegusi Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen (Hanzas Augstākā tiesa Brēmenē, Vācija).

(1) OV C 475, 19.12.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/7

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. novembra rīkojums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Giovanna Judith Kerr/Fazenda Pública

(Lieta C-615/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 15. panta 2. punkts un 135. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Nekustamā īpašuma izmantošanas tiesības - Atbrīvojumi - Piemērošanas joma - Jēdziens “starpniecība”))

(2018/C 032/09)

Tiesvedības valoda – portugāļu.

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Giovanna Judith Kerr

Atbildētāja: Fazenda Pública

Rezolutīvā daļa:

15. panta 2. punkts un 135. panta 1. punkta f) apakšpunkts Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “starpniecība” otrās minētās normas izpratnē var attiekties uz darbību, kādu veica prasītāja pamatlietā, ar nosacījumu, ka minētā darbība ir maksas starpniecības pakalpojumu sniegšana kādai no pusēm ar vērtspapīriem saistītā finanšu darījumu līgumā, un ar šo pakalpojumu tiek nodrošināts viss nepieciešamais, lai pārdevējs un pircējs parakstītu šo līgumu, bet pats starpnieks minēto līgumu neparaksta un jebkurā gadījumā viņam nav savu interešu attiecībā uz šī līguma saturu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tās izskatāmajā lietā šie nosacījumi ir izpildīti.

(1) OV C 151, 15.05.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/7

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hélder José Cunha Martins/Fundo de Garantia Automóvel

(Lieta C-131/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu - Jautājuma par Savienības tiesību, kas nav Pamattiesību harta, normas neesamība - Tiesas kompetences neesamība))

(2018/C 032/10)

Tiesvedības valoda – portugāļu.

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação do Porto

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hélder José Cunha Martins

Atbildētāja: Fundo de Garantia Automóvel

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz Tribunal da Relação do Porto (Porto apelācijas tiesa, Portugāle) uzdotajiem jautājumiem.

(1) OV C 168, 29.5.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/8

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. novembra rīkojums (Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VE/WD

(Lieta C-232/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Kredītlīgums ārvalsts valūtā - Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, kā arī iemeslu, kas pamato atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem vajadzību, neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2018/C 032/11)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budai Központi Kerületi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: VE

Atbildētāja: WD

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Budai Központi Kerületi Bíróság (Budas centra rajona tiesa, Ungārija) ir iesniegusi ar 2017. gada 31. marta lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/8

(Lieta C-243/17) (1)

(2018/C 032/12)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP

Atbildētāja: António da Silva Rodrigues

Rezolutīvā daļa:

3. panta 1. punkta pirmā daļa Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda pārkāpuma gadījumā, kas nav ne nepārtraukts, ne vairākkārtējs, šajā normā noteiktais četru gadu noilguma termiņš sākas no pārkāpuma izdarīšanas brīža.

2)	Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) uzdotais otrais, trešais un ceturtais jautājums ir acīmredzami nepieņemami.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/9

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. novembra rīkojums (Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zoltán Rózsavölgyi, Zoltánné Rózsavölgyi/Unicredit Leasing Hungary Zrt., Unicredit Leasing Immo Truck Zrt.

(Lieta C-259/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Patērētāju aizsardzība - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Kredītlīgums ārvalsts valūtā - Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, kā arī iemeslu, kas pamato atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem vajadzību, neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2018/C 032/13)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budai Központi Kerületi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāji: Zoltán Rózsavölgyi, Zoltánné Rózsavölgyi

Atbildētājas: Unicredit Leasing Hungary Zrt., Unicredit Leasing Immo Truck Zrt.

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Budai Központi Kerületi Bíróság (Budas centra rajona tiesa, Ungārija) ir iesniegusi ar 2017. gada 31. marta lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/10

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Geocycle Bulgaria”EOOD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika”Veliko Tarnovo pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-314/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Nodokļu neitralitātes un efektivitātes principi - Apgrieztās iekasēšanas procedūra - Tiesību atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN atteikums rēķina saņēmējam - Nodokļu iestāžu lēmums, ar kuru ir noteikts nodoklis preces ieguvējam))

(2018/C 032/14)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Geocycle Bulgaria”EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia“Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika”Veliko Tarnovo pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Rezolutīvā daļa

Nodokļu neitralitātes un kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz dalībvalstij atteikt piegādes saņēmējam tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kad par vienu un to pašu piegādi pievienotas vērtības nodoklis pirmo reizi ir iekasēts no piegādātāja, ja tas to ir norādījis tā izdotajā rēķinā, pēc tam – otro reizi no saņēmēja gadījumā, kad valsts tiesību aktos nav paredzēta iespēja koriģēt pievienotās vērtības nodokli, ja ir pieņemts lēmums par nodokļa uzrēķinu.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/10

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Basilicata (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Olympus Italia Srl/Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico – Centro di Riferimento Oncologico della Basilicata (CROB) di Rionero in Vulture

(Lieta C-486/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi - Direktīva 2014/24/ES - 4. pants - Publisku līgumu robežvērtību apmērs - Publiski līgumi, kam var būt zināmas pārrobežu intereses - Acīmredzami nepieņemams lūgums)

(2018/C 032/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Basilicata

Pamatlietas puses

Prasītāja: Olympus Italia Srl

Atbildētājs: Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico – Centro di Riferimento Oncologico della Basilicata (CROB) di Rionero in Vulture

Piedaloties: Crimo Italia Srl

Rezolutīvā daļa

Tribunale amministrativo regionale per la Basilicata (Bazilikatas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) ar 2017. gada 22. jūlija lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurš Tiesā saņemts 2017. gada 10. augustā, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 374, 6.11.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. oktobrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – Kreyenhop & Kluge GmbH & Co. KG/Hauptzollamt Hannover

(Lieta C-593/17)

(2018/C 032/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kreyenhop & Kluge GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Hauptzollamt Hannover

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai ir spēkā Komisijas 2014. gada 11. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 767/2014 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (1)?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai KN apakšpozīcijas 1902 3010 interpretācijā ir jāņem vērā Eiropas Komisijas skaidrojums par Kombinētās nomenklatūras apakšpozīciju 1902 3010, kas publicēts 2015. gada 4. martā, ja tajā fritēšana ir minēta kā rūpnieciskas žāvēšanas procesa piemērs?

(1) OV 2014, L 209, 12. lpp.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. novembrī iesniedza Gerechtshof Den Haag (Nīderlande) – Strafzaak/Tronex BV

(Lieta C-624/17)

(2018/C 032/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Den Haag

Pamatlietas puses

Tronex BV

Prejudiciālie jautājumi

Vai mazumtirgotājs, kurš patērētāja atgrieztu priekšmetu vai priekšmetu, kas kļuvis lieks tā sortimentā, saskaņā ar mazumtirgotāja un tā piegādātāja noslēgtu vienošanos atgriež šim piegādātājam (tātad importētājam, vairumtirgotājam, izplatītājam, ražotājam vai citai personai, no kuras tas ir iegādājies šo priekšmetu), ir uzskatāms par īpašnieku, kurš atbrīvojas no priekšmeta pamatdirektīvas (1) 3. panta 1. punkta izpratnē?

b.	Vai, atbildot uz 1.a jautājumu, ir būtiski, vai šajā gadījumā runa ir par priekšmetu, kuram ir viegli novēršams trūkums vai bojājums?

c.	Vai, atbildot uz 1.a jautājumu, ir būtiski, vai šajā gadījumā runa ir par priekšmetu, kuram ir tik apjomīgs vai nopietns trūkums vai bojājums, ka tā dēļ priekšmets vairs nav izmantojams tā sākotnējam lietošanas mērķim?

a.	Vai mazumtirgotājs vai piegādātājs, kurš priekšmetu, ko atgriezis patērētājs vai kas kļuvis lieks tā sortimentā, pārdod tālāk (atlikumu partiju) uzpircējam, ir uzskatāms par īpašnieku, kurš atbrīvojas no priekšmeta pamatdirektīvas 3. panta 1. punkta izpratnē?

b.	Vai, atbildot uz 2.a jautājumu, ir būtiski, cik augsta ir cena, kas uzpircējam ir jāmaksā mazumtirgotājam vai piegādātājam?

c.	Vai, atbildot uz 2.a jautājumu, ir būtiski, vai šajā gadījumā runa ir par priekšmetu, kuram ir viegli novēršams trūkums vai bojājums?

d.	Vai, atbildot uz 2.a jautājumu, ir būtiski, vai šajā gadījumā runa ir par priekšmetu, kuram ir tik apjomīgs vai nopietns trūkums vai bojājums, ka tā dēļ priekšmets vairs nav izmantojams tā sākotnējam lietošanas mērķim?

Vai uzpircējs, kurš lielu partiju ar precēm, ko tas uzpircis no mazumtirgotājiem vai piegādātājiem, ko atgriezuši patērētāji un/vai kas kļuvušas liekas, pārdod tālāk (ārvalsts) trešai personai, ir uzskatāms par īpašnieku, kurš atbrīvojas no preču partijas pamatdirektīvas 3. panta 1. punkta izpratnē?

b.	Vai, atbildot uz 3.a jautājumu, ir būtiski, cik augsta ir cena, kas trešai personai ir jāmaksā uzpircējam?

c.	Vai, atbildot uz 3.a jautājumu, ir būtiski, vai preču partijā ietilpst arī dažas preces, kurām ir viegli novēršams trūkums vai bojājums?

d.	Vai, atbildot uz 3.a jautājumu, ir būtiski, vai preču partijā ietilpst arī dažas preces, kurām ir tik apjomīgs vai nopietns trūkums vai bojājums, ka tā dēļ attiecīgais priekšmets vairs nav izmantojams tā sākotnējam lietošanas mērķim?

e.	Vai, atbildot uz 3.c vai 3.d jautājumu, ir būtiski, kāds ir bojāto preču procentuālais īpatsvars visā trešai personai tālāk pārdoto preču partijā? Ja atbilde ir apstiprinoša, kāds procentuālais īpatsvars ir slieksnis?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV 2008, L 312, 3. lpp.).

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. augustā iesniedza Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) – J. Portugal Ramos Vinhos SA/Adega Cooperativa de Borba CRL

(Lieta C-629/17)

(2018/C 032/20)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal de Justiça

Pamatlietas puses

Prasītāja: J. Portugal Ramos Vinhos SA

Atbildētājs: Adega Cooperativa de Borba CRL

Prejudiciālais jautājums

Vai, lietojot to saistībā ar apzīmējumu vai norāžu, kuras vēlas izmantot vīnkopības produktu apzīmēšanai, reģistrācijas atbilstības pārbaudi, Direktīvas 2008/95/EK (1) [3]. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietvertais formulējums “norād[es], kur[as] var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu citas preču [vai pakalpojumu] raksturīgas pazīmes”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ietverta atsauce uz vārdiskiem nosaukumiem, kuri tiek izmantoti kā preču zīmes, kurās ir ietverta tāda aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde kā vīna cilmes vietas nosaukums, uz terminu “adega” [vīna pagrabs], ņemot vērā, ka šis nosaukums parasti tiek izmantots, lai apzīmētu telpas un vietas, kurās tiek īstenots šāda veida preču ražošanas process, vārdiskajā nosaukumā, kurš tiek izmantots kā preču zīme, ja šis vārds (adega) ir viens no vārdiskajiem elementiem, kas veido juridiskās personas, kura vēlas iegūt preču zīmes reģistrāciju, nosaukumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 229, 25. lpp.)

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. novembrī iesniedza Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa (Portugāle) – Cogeco Communications Inc/Sport TV Portugal, e o.

(Lieta C-637/17)

(2018/C 032/21)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cogeco Communications Inc

Atbildētājas: Sport TV Portugal, SA, Controlinvest-SGPS SA, Nos-SGPS SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) (1) 9. panta 1. punkts un 10. panta 2., 3. un 4. punkts un tās pārējie noteikumi vai piemērojamie Eiropas Savienības vispārējie tiesību principi var tikt interpretēti tādējādi, ka tie rada tiesības privātpersonai (šajā lietā – akciju sabiedrībai, kas ir reģistrēta atbilstoši Kanādas tiesību aktiem), kas var uz tiem atsaukties tiesā attiecībā pret citu privātpersonu (šajā lietā – akciju sabiedrību, kas ir reģistrēta atbilstoši Portugāles tiesību aktiem), tiesvedībā, lai iegūtu kompensāciju par apgalvotajiem zaudējumiem, kas ir ciesti konkurences tiesību normu pārkāpuma rezultātā, konkrētāk, ņemot vērā, ka datumā, kad tika uzsākta attiecīgā tiesvedība (2015. gada 27. februārī), vēl nebija beidzies dalībvalstīm noteiktais termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos atbilstoši šīs direktīvas 21. panta 1. punktam?

Vai direktīvas 10. panta 2., 3. un 4. punkts un tās pārējie noteikumi vai piemērojamie Eiropas Savienības vispārējie tiesību principi var tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem nav saderīga tāda valsts tiesību norma kā Portugāles Civilkodeksa 498. panta 1. punkts, kurā, piemērojot to faktiem, kuri notikuši pirms Direktīvas publicēšanas, pirms tās stāšanās spēkā un pirms termiņa beigām, kas noteikts tās transponēšanai, attiecībā uz prasību, kas celta pirms šī datuma:

a)	ir noteikts trīs gadu noilguma termiņš tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, kuru pamats ir civiltiesiskā ārpuslīgumiskā atbildība;

b)	ir noteikts, ka šī trīs gadu termiņa aprēķins sākas datumā, kurā cietusī persona uzzināja par savām tiesībām, lai arī tā nezināja atbildīgā identitāti un zaudējumu precīzu apmēru, un

c)	nav nevienas normas, kas nosaka vai pieļauj šī termiņa apturēšanu vai pārtraukšanu tikai, pamatojoties uz faktu, ka konkurences uzraudzības iestāde veic pasākumus izmeklēšanas procedūras ietvaros vai procedūrā par konkurences tiesību pārkāpumu, ar kuru ir saistīta prasība par [zaudējumu] atlīdzību?

Vai direktīvas 9. panta 1. punkts un tās pārējie noteikumi vai piemērojamie Eiropas Savienības vispārējie tiesību principi ir interpretējami tādējādi, ka ar tiem nav saderīga tāda valsts tiesību norma kā Portugāles Civilprocesa likuma 623. pants, kurā, piemērojot to faktiem, kuri notikuši pirms direktīvas stāšanās spēkā un pirms termiņa beigām, kas noteikts tās transponēšanai, attiecībā uz prasību, kas celta pirms šī datuma:

a)	ir noteikts, ka galīgais lēmums administratīvā pārkāpuma procedūrā nerada sekas nevienā civilprocesā, kurā strīds ir par tiesiskajām attiecībām, kas ir atkarīgas no pārkāpuma veikšanas? Vai kurā (atkarībā no interpretācijas)

ir noteikts, ka šim galīgajam lēmumam administratīvā pārkāpuma procedūrā attiecībā uz trešajām personām jebkurā civilprocesā, kurā strīds ir par tiesiskajām attiecībām, kas ir atkarīgas no pārkāpuma veikšanas, attiecībā uz tādu faktu pastāvēšanu, kas apvieno sankcijas un procentu likmes elementus, ir tikai atspēkojamas prezumpcijas statuss?

Vai direktīvas 9. panta 1. punkts un 10. panta 2., 3. un 4. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešā daļa vai jebkura cita primāro vai sekundāro tiesību aktu norma, judikatūras precedenti vai piemērojamie Eiropas Savienības vispārējie tiesību principi var tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem nav saderīga tādu valsts tiesību normu piemērošana kā Portugāles Civilkodeksa 498. panta 1. punkts un Portugāles Civilprocesa likuma 623. pants, kuros, piemērojot tos faktiem, kuri notikuši pirms Direktīvas publicēšanas, pirms tās stāšanās spēkā un pirms termiņa beigām, kas noteikts tās transponēšanai, attiecībā uz prasību, kas celta pirms šī datuma, nav ņemts vērā direktīvas formulējums un mērķis un kuri nav vērsti uz direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu?

Pakārtoti, un tikai gadījumā, ja Tiesa atbildētu apstiprinoši uz jebkuru no iepriekšējiem jautājumiem, vai direktīvas 22. pants un tās pārējie noteikumi vai piemērojamie Eiropas Savienības vispārējie tiesību principi var tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem nav saderīgs tas, ka valsts tiesa šajā lietā piemēro Portugāles Civilkodeksa 498. panta 1. punktu vai Portugāles Civilprocesa likuma 623. pantu tā spēkā esošajā redakcijā, bet tos interpretē un piemēro tādējādi, lai tie būtu saderīgi ar direktīvas 10. panta noteikumiem?

6)	Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša, vai privātpersona var atsaukties uz direktīvas 22. pantu valsts tiesā prasībā pret citu privātpersonu par tādu zaudējumu atlīdzību, kas ir ciesti konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV 2014, L 349, 1. lpp.).

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. novembrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije – E.G./Slovēnijas Republika

(Lieta C-662/17)

(2018/C 032/22)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: E.G.

Atbildētāja apelācijas instancē: Slovēnijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai pieteikuma iesniedzēja interese (tiesības) saskaņā ar Procedūru II direktīvas (1) 46. panta [2. punkta] otro daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka alternatīvās aizsardzības statuss nesniedz tādas pašas tiesības un priekšrocības kā bēgļa statuss, ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ārzemniekiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir tādas pašas tiesības un priekšrocības, bet atšķiras veids, kādā tiek noteikts starptautiskās aizsardzības ilgums vai izbeigšanās, jo statuss bēglim tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku, bet izbeidzas, kad pārstāj pastāvēt apstākļi, uz kuru pamata šis statuss tika piešķirts, savukārt alternatīvā aizsardzība tiek piešķirta uz noteiktu laiku un tiek pagarināta, ja tam ir iemesls?

Vai pieteikuma iesniedzēja interese saskaņā ar Procedūru II direktīvas 46. panta [2. punkta] otro daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka alternatīvās aizsardzības statuss nesniedz tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas ir bēgļa statusam, ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ārzemniekiem, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir tādas pašas tiesības un priekšrocības, taču atšķiras papildtiesības, kas pamatojas uz minētajām tiesībām un priekšrocībām?

Vai, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja individuālo situāciju, ir nepieciešams vērtēt, vai, ievērojot noteiktos apstākļus, kas viņu skar, bēgļa statusa piešķiršana sniegtu viņam vairāk tiesību nekā tiesības, ko sniedz alternatīvās aizsardzības piešķiršana, vai arī, lai pastāvētu Procedūru II direktīvas 46. panta [2. punkta] otrajā daļā noteiktā interese (tiesības), pietiek ar tiesisko reglamentējumu, kas nosaka diferenciāciju starp papildtiesībām, kuru pamatā ir abu starptautiskās aizsardzības veidu tiesības un priekšrocības?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/16

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrī Eiropas Centrālā banka iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. septembra rīkojumu lietā T-247/16 Fursin u.c./Eiropas Centrālā banka

(Lieta C-663/17 P)

(2018/C 032/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Koupepidou un C. Hernández Saseta, pārstāvji, B. Schneider, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, SIA C & R Invest, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

i)	atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka akcionāriem prasītājiem Vispārējā tiesā bija interese un locus standi attiecībā uz prasību atcelt apstrīdēto lēmumu (pārsūdzētā rīkojuma rezolutīvās daļas 2) punkts);

ii)	pieņemt galīgo nolēmumu pēc būtības un noraidīt akcionāru prasītāju celto prasību kā nepieņemamu, un

iii)	piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem (t.i. Trasta Komercbankas akcionāriem, nevis pašai Trasta Komercbanka) nebija no Trasta Komercbankas tiesiskajām interesēm nošķirtas atsevišķas intereses celt prasību atcelt tiesību aktu.

Pirmais pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem:

—

[Apelācijas sūdzības iesniedzēja] norāda, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi judikatūru, pieprasīdama, lai akcionāri pierādītu, ka tiem ir atsevišķa interese celt prasību par lēmumu, kas bija adresēts to daļējā kontrolē esošajam uzņēmumam. Konkrēti Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā 2017. gada 12. septembra rīkojumā atzīdama, ka tās judikatūra neesot attiecināma uz lietu T-247/16.

—

Akcionāri prasītāji neesot pierādījuši, ka tiem ir no Trasta Komercbankas nošķirta atsevišķa interese: to tiesisko stāvokli apstrīdētais lēmums (pretēji likvidācijas uzsākšanai, kas ir atsevišķs akts) neesot skāris. Nevarot tikt apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem ir tāda tiesiska interese, lai Trasta Komercbankai būtu bankas darbības licence, kas atšķiras no pašas Trasta Komercbankas tiesiskās intereses, lai tai būtu bankas darbības licence.

—	Konkrēti interese pieprasīt zaudējumu atlīdzību vai akcionāru saimnieciskā interese saņemt dividendes nevarot tikt uzskatīta par atsevišķu tiesisku interesi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem nav locus standi, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums tos neskar individuāli.

Otrais pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem:

—	Apstrīdētais lēmums akcionārus prasītājus neskarot individuāli, jo tas neskarot tos noteiktu tiem raksturīgu īpašību dēļ.

—	Ar apstrīdēto lēmumu akcionāriem prasītājiem neesot radīts atšķirīgs tiesiskais stāvoklis kā citiem akcionāriem vai pašai Trasta Komercbankai.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem nav locus standi, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums tos neskar tieši.

Trešais pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem:

—	Apstrīdētais lēmums akcionārus prasītājus neskarot tieši, jo neesot būtiski ietekmētas to tiesības judikatūras izpratnē.

—	Apstrīdētā lēmuma radīts saimniecisks zaudējums vien neļaujot izdarīt secinājumu, ka ir skarts to tiesiskais stāvoklis (pretēji Trasta Komercbankas tiesiskajam stāvoklim), neatkarīgi no šo saimniecisko seku intensitātes.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. novembrī iesniedza Areios Pagos (Grieķija) – Ellinika Nafpigeia AE/Panagiotis Anagnostopoulos u.c.

(Lieta C-664/17)

(2018/C 032/24)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Areios Pagos

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Ellinika Nafpigeia AE

Atbildētāji kasācijas instancē: Panagiotis Anagnostopoulos u.c.

Prejudiciālie jautājumi

Saskaņā ar Direktīvas 98/50/EK (1) 1. panta noteikumiem un, lai konstatētu, vai pastāv uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību nodošana (pāreja), vai ar jēdzienu “ekonomiska vienība” ir jāsaprot pašpietiekama ražošanas vienība, kas spēj darboties sava saimnieciskā mērķa sasniegšanai bez nepieciešamības no trešajām personām iegūt (iegādājoties, aizņemoties, noīrējot vai citā veidā) jebkādu ražošanas faktoru (izejvielas, darbaspēku, mehānisko aprīkojumu, gatavā izstrādājuma daļas, tehniskās apkopes pakalpojumus, saimnieciskos resursus un jebko citu)? Vai arī – gluži pretēji – lai būtu runa par “ekonomiskās vienības” jēdzienu, pietiek ar to, ka ir noteikts darbības priekšmets, konkrēta iespēja, ka šāds priekšmets veido saimnieciskās uzņēmējsabiedrības mērķi, un ka ir ražošanas faktoru (izejvielu, iekārtu un cita aprīkojuma, darbaspēka un tehniskās apkopes pakalpojumu) efektīva organizācija minētā mērķa sasniegšanai, un nav nozīmes tam, vai jaunais saimnieciskās darbības subjekts nodrošina sev ražošanas faktorus arī ārpus sava uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vai varbūt nav konkrēti sasniedzis savu mērķi?

Saskaņā ar Direktīvas 98/50/EK 1. panta noteikumiem, vai pārejas (īpašumtiesību nodošanas) pastāvēšana ir izslēgta gadījumā, kad persona, kas nodod īpašumtiesības, vai īpašumtiesību saņēmējs vai abi paredz ne tikai veiksmīgu jaunā saimnieciskās darbības subjekta darbību, bet arī tās pārtraukšanu nākotnē sakarā ar uzņēmējsabiedrības likvidāciju?

(1) Padomes Direktīva 98/50/EK (1998. gada 29. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 77/187/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV 1998, L 201, 88. lpp.).

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/19

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Missir Mamachi di Lusignano u.c./Komisija

(Lieta T-401/11 P RENV-RX) (1)

((Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Ierēdņa un viņa sievas nogalināšana - Norma par lūguma, sūdzības un prasības saskaņotību zaudējumu atlīdzības jomā - Pienākums nodrošināt Savienības personāla drošību - Cēloņsakarība - Mantiskais kaitējums - Solidāra atbildība - Civildienesta noteikumos paredzēto pabalstu ņemšana vērā - Morālais kaitējums - Iestādes atbildība par mirušam ierēdnim nodarīto morālo kaitējumu - Iestādes atbildība par mirušā ierēdņa mantiniekiem nodarīto morālo kaitējumu))

(2018/C 032/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Stefano Missir Mamachi di Lusignano (Šanhanja, Ķīna) un 6 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji – F. Di Gianni, G. Coppo un A. Scalini, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara un D. Martin)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 12. maija spriedumu Missir Mamachi di Lusignano/Komisija (F-50/09, EU:F:2011:55), lūdzot šo spriedumu atcelt.

Rezolutīvā daļa:

Atcelt 2011. gada 12. maija spriedumu lietā F-50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija daļā, kurā Eiropas Savienības Civildienesta tiesa ir apmierinājusi Eiropas Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību par prasību atlīdzināt Carlo Missir Mamachi di Lusignano, Giustina Missir Mamachi di Lusignano, Filiberto Missir Mamachi di Lusignano un Tommaso Missir Mamachi di Lusignano, no kuriem pēdējos divus pārstāv Anne Sintobin, nodarīto morālo kaitējumu.

2)	Atcelt 2011. gada 12. maija spriedumu lietā F-50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija daļā, kurā Civildienesta tiesa ir apmierinājusi Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību par prasību atlīdzināt zaudējumus, kas ir nodarīti Livio Missir Mamachi di Lusignano.

stcelt 2011. gada 12. maija spriedumu lietā F-50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija daļā, kurā Civildienesta tiesa ir ierobežojusi Komisijas atbildību līdz 40 % no Carlo Missir Mamachi di Lusignano, Giustina Missir Mamachi di Lusignano, Filiberto Missir Mamachi di Lusignano un Tommaso Missir Mamachi di Lusignano, no kuriem pēdējos divus pārstāv A. Sintobin, nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem.

4)	Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

Piespriest Komisijai solidāri samaksāt summu 3 miljoni EUR kā atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu, atskaitot Civildienesta noteikumos paredzētos pabalstus, kas ir jāuzskata par šīs summas daļu, kura ir samaksāta vai ir jāsamaksā Carlo Missir Mamachi di Lusignano, Giustina Missir Mamachi di Lusignano, Filiberto Missir Mamachi di Lusignano un Tommaso Missir Mamachi di Lusignano, no kuriem pēdējos divus pārstāv A. Sintobin.

6)	Piespriest Komisijai solidāri samaksāt summu 100 000 EUR Carlo Missir Mamachi di Lusignano kā atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu.

7)	Piespriest Komisijai solidāri samaksāt summu 100 000 EUR Giustina Missir Mamachi di Lusignano kā atlīdzību par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

8)	Piespriest Komisijai solidāri samaksāt summu 100 000 EUR Tommaso Missir Mamachi di Lusignano, ko pārstāv A. Sintobin, kā atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu.

9)	Piespriest Komisijai solidāri samaksāt summu 100 000 EUR Filiberto Missir Mamachi di Lusignano, ko pārstāv A. Sintobin, kā atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu.

10)	Piespriest Komisijai solidāri samaksāt summu 50 000 EUR Stefano Missir Mamachi di Lusignano un pārējiem prasītājiem, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā, Livio Missir Mamachi di Lusignano mantinieku statusā kā atlīdzību par viņam nodarīto morālo kaitējumu.

11)

Iepriekš 6.–10. punktā minētajām atlīdzībām pieskaita nokavējuma procentus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas savām galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par diviem procentpunktiem.

12)	Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt.

13)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību.

14)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē.

(1) OV C 282, 24.9.2011.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/20

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. decembra spriedums – JT/EUIPO – Carrasco Pirard (“QUILAPAYÚN”)

(Lieta T-249/15) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “QUILAPAYÚN” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamats - Plaši pazīstama preču zīme - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts) - Preču zīmes īpašnieks))

(2018/C 032/26)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JT (pārstāvis – A. Mena Valenzuela, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – E. Zaera Cuadrado)

Pārējie procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieki, personas, kas iestājušās lietā Vispārējā tiesā: Eduardo Carrasco Pirard (Santjago, Čīle) un pārējie septiņi procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieki, kuru personvārdi norādīti sprieduma pielikumā

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 13. marta lēmumu lietā R 354/2014-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp JT, no vienas puses, un M. Carrasco Pirard un pārējiem procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniekiem, kuru personvārdi norādīti pielikumā, no otras puses.

Rezolutīvā daļa:

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2015. gada 13. marta lēmumu lietā R 354/2014-2.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/21

Vispārējās tiesas 2017. gada 12. decembra spriedums – Hochmann Marketing/EUIPO – BitTorrent (“bittorrent”)

(Lieta T-771/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “bittorrent” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. un 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. un 2. punkts) - Anulēšanas nodaļā iesniegto pierādījumu neņemšana vērā - Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2018/C 032/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hochmann Marketing GmbH, iepriekš – Bittorrent Marketing GmbH (Neu-Isenburg, Vācija) (pārstāvji – C. Hoppe, M. Terhaag un C. Schwarz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: BitTorrent, Inc. (Sanfrancisko, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Kinkeldey, S. Clotten, S. Brandstätter un C. Schmitt, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 31. augusta lēmumu lietā R 2257/2013-5 attiecībā uz atcelšanas procesu starp BitTorrent un Bittorrent Marketing

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hochmann Marketing GmbH, iepriekš – Bittorrent Marketing GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 191, 30.5.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/21

Vispārējās tiesas 2017. gada 12. decembra spriedums – Sony Computer Entertainment Europe/EUIPO – Vieta Audio (“Vita”)

(Lieta T-35/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Vita” - Preču zīmes faktiskā izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Izmantošana saistībā ar pieteiktajām precēm - Pienākums sniegt pamatojumu))

(2018/C 032/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Computer Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Malynicz, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – H. Kunz)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Vieta Audio, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis – I. Barroso Sánchez-Lafuente, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 12. novembra lēmumu lietā R 2232/2014-5 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Vieta Audio un Sony Computer Entertainment Europe.

Rezolutīvā daļa:

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2015. gada 12. novembra lēmumu lietā R 2232/2014-5 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Vieta Audio un Sony Computer Entertainment Europe.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sony Computer Entertainment Europe tiesāšanās izdevumus.

3)	Vieta Audio sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 106, 21.3.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/22

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Coca-Cola/EUIPO – Mitico (“Master”)

(Lieta T-61/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Master” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Coca-Cola” un agrāka valsts grafiska preču zīme “C” - Relatīvs atteikuma pamats - Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju reputācijas - Pierādījumi attiecībā uz apzīmējuma, kas ietver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, komerciālo izmantošanu ārpus Savienības - Loģiski secinājumi - Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts un 65. panta 6. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts un 72. panta 6. punkts))

(2018/C 032/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Coca-Cola Company (Atlanta, Džordžija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – S. Malynicz, QC, S. Baran, barrister, D. Stone un A. Dykes, solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Modern Industrial & Trading Investment Co. Ltd (Mitico) (Damaska, Sīrija) (pārstāvis – A.-E. Malami, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1251/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Coca–Cola Company un Mitico

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1251/2015-4;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina The Coca-Cola Company tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē;

3)	Modern Industrial & Trading Investment Co. Ltd (Mitico) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (“Burlington”)

(Lieta T-120/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “Burlington” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “BURLINGTON” un “BURLINGTON ARCADE” - Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes “BURLINGTON ARCADE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2018/C 032/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tulliallan Burlington Ltd (Saint-Hélier, Jersey) (pārstāvis – A. Norris, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Burlington Fashion GmbH (Schmallenberg, Vācija) (pārstāvis – A. Parr, avocat)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 94/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tulliallan Burlington un Burlington Fashion

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Tulliallan Burlington Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/24

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (“BURLINGTON THE ORIGINAL”)

(Lieta T-121/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “BURLINGTON THE ORIGINAL” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “BURLINGTON” un “BURLINGTON ARCADE” - Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes “BURLINGTON ARCADE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2018/C 032/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tulliallan Burlington Ltd (Saint-Hélier, Jersey) (pārstāvis – A. Norris, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Burlington Fashion GmbH (Schmallenberg, Vācija) (pārstāvis – A. Parr, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 2501/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tulliallan Burlington un Burlington Fashion

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Tulliallan Burlington Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/24

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (“Burlington”)

(Lieta T-122/16) (1)

(2018/C 032/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tulliallan Burlington Ltd (Saint-Hélier, Jersey) (pārstāvis – A. Norris, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Burlington Fashion GmbH (Schmallenberg, Vācija) (pārstāvis – A. Parr, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 2409/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tulliallan Burlington un Burlington Fashion

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Tulliallan Burlington Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (“BURLINGTON”)

(Lieta T-123/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “BURLINGTON” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “BURLINGTON” un “BURLINGTON ARCADE” - Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes “BURLINGTON ARCADE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2018/C 032/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tulliallan Burlington Ltd (Saint-Hélier, Jersey) (pārstāvis – A. Norris, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Burlington Fashion GmbH (Schmallenberg, Vācija) (pārstāvis – A. Parr, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 1635/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tulliallan Burlington un Burlington Fashion

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Tulliallan Burlington Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. decembra spriedums – Léon Van Parys/Komisija

(Lieta T-125/16) (1)

((Muitas savienība - Ekvadoras izcelsmes banānu imports - Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu - Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas - Saprātīgs termiņš))

(2018/C 032/34)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Firma Léon Van Parys NV (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji: P. Vlaemminck, B. Van Vooren, R. Verbeke un J. Auwerx, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Caeiros, B.-R. Killmann un E. Manhaeve)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2016. gada 20. janvāra Lēmumu C(2016) 95 final, kurā ir konstatēts, ka ir pamatota ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa un ka nodokļa atlaišana ir pamatota vienam parādniekam, bet ir daļēji pamatota attiecībā pret citu parādnieku vienā konkrētā gadījumā un citā daļā nav pamatota attiecībā pret šo konkrēto parādnieku, kā arī grozīts Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmums C(2010) 2858, galīgā redakcija, un, otrkārt, prasība atzīt, ka ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.), 909. pantu ir radītas tajā paredzētās sekas attiecībā uz prasītāju pēc Vispārējās tiesas 2013. gada 19. marta sprieduma lietā Firma Van Parys/Komisija (T-324/10, EU:T:2013:136).

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2016. gada 20. janvāra Lēmuma C(2016) 95 final 1. panta 4. punktu, kurā ir konstatēts, ka ir pamatota ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa un ka nodokļa atlaišana ir pamatota vienam parādniekam, bet ir daļēji pamatota attiecībā pret citu parādnieku vienā konkrētā gadījumā un citā daļā nav pamatota attiecībā pret šo konkrēto parādnieku, kā arī grozīts Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmums C(2010) 2858, galīgā redakcija;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Firma Léon Van Parys NV tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – Spadafora/Komisija

(Lieta T-250/16 P) (1)

((Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana acīmredzamas nepieņemamības un acīmredzamas nepamatotības dēļ - Prasība atcelt tiesību aktu - OLAF nodaļas “Juridiskās konsultācijas” vadītāja amats - Atlases procedūra - Priekšatlases komisija - Neiekļaušana ierobežotajā to kandidātu sarakstā, kuri tiek piedāvāti galīgajai intervijai ar iecēlējinstitūciju - Objektivitāte - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Iespējas zaudēšana - Strīds, kas ir izskatāmā stāvoklī))

(2018/C 032/35)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Sergio Spadafora (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: G. Belotti, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji G. Gattinara un C. Berardis-Kayser, pēc tam G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 7. aprīļa rīkojumu Spadafora/Komisija (F-44/15, EU:F:2016:69), kurā tiek lūgts šo rīkojumu atcelt.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 7. aprīļa rīkojumu Spadafora/Komisija (F-44/15), izņemot daļā, kurā kā acīmredzami nepieņemams ir noraidīts lūgums konstatēt, ka atbilstoši 2014. gada 30. jūnija lēmuma, ar kuru Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektors D. k-dzi iecēla OLAF direkcijas “Palīdzība izmeklēšanā” nodaļas “Juridiskās konsultācijas” vadītājas amatā, atcelšanai un K. Georgieva, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces, 2015. gada 5. janvāra lēmumam Ares (2015) 43686, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzība R/994/14, atlases procedūra bija prettiesiska, sākot no brīža, kad tika izdarīts pārkāpums.

2)	Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt.

3)	Atcelt 2014. gada 30. jūnija lēmumu, ar kuru OLAF ģenerāldirektors D. k-dzi iecēla OLAF direkcijas “Palīdzība izmeklēšanā” nodaļas “Juridiskās konsultācijas” vadītājas amatā.

4)	Atcelt K. Georgieva, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces, 2015. gada 5. janvāra lēmumu Ares (2015) 43686, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzība R/994/14.

5)	Noraidīt prasību pirmajā instancē daļā, kurā S.Spadafora lūdza atlīdzināt mantisko kaitējumu, kas izriet no iespējas zaudēšanas tikt atlasītam, lai ieņemtu OLAF direkcijas “Palīdzība izmeklēšanā” nodaļas “Juridiskās konsultācijas” vadītāja amatu.

6)	Piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē.

(1) OV C 251, 11.7.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Colgate-Palmoliv/EUIPO (“360o”)

(Lieta T-332/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “360o” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts))

(2018/C 032/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Colgate-Palmolive Co. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Zintler un A. Stolz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 14. aprīļa lēmumu lietā R 2288/2015-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “360o” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Colgate-Palmolive Co. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Colgate-Palmolive/EUIPO (“360o”)

(Lieta T-333/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “360o” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts))

(2018/C 032/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Colgate-Palmolive Co. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Zintler un A. Stolz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 14. aprīļa lēmumu lietā R 2287/2015-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “360o” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Colgate-Palmolive Co. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – sheepworld/EUIPO (“Alles wird gut”)

(Lieta T-622/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Alles wird gut” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2018/C 032/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: sheepworld AG (Ursensollen, Vācija) (pārstāvis – S. von Rüden, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 16, jūnija lēmumu lietā R 212/2016-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Alles wird gut” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	sheepworld AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 383, 17.10.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – Tuerck/Komisija

(Lieta T-728/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Valstī iegūto pensijas tiesību nodošana - Kapitāla vērtības pieaugums laikā no pieteikuma par nodošanu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam nodošanas datumam))

(2018/C 032/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sabine Tuerck (Woluwe-Saint-Pierre, Beļģija) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 10. decembra lēmumu par tiesību uz pensiju, ko prasītāja ieguvusi pirms stāšanās darbā Savienības dienestā, nodošanas Eiropas Savienības pensiju sistēmai apstiprināšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 10. decembra lēmumu par tiesību uz pensiju, ko Sabine Tuerck ieguvusi pirms stāšanās darbā Savienības dienestā, nodošanas Eiropas Savienības pensiju sistēmai apstiprināšanu.

2)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 475, 19.12.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 12. decembra spriedums – For Tune/EUIPO – Simplicity trade (“opus AETERNATUM”)

(Lieta T-815/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “opus AETERNATUM” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “OPUS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 032/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: For Tune sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvis – K. Popławska, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Simplicity trade GmbH (Oelde, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 14. septembra lēmumu lietā R 152/2016–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Simplicity trade un For Tune

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	For Tune sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 14, 16.1.17.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/30

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – Xiaomi/EUIPO – Apple (“MI PAD”)

(Lieta T-893/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MI PAD” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “IPAD” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Preču un pakalpojumu līdzība))

(2018/C 032/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Xiaomi, Inc. (Pekina, Ķīna) (pārstāvji: T. Raab un C. Tenkhoff, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Apple Inc. (Cupertino, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J. Olsen, P. Andreottola, solicitors, un G. Tritton, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 22. septembra lēmumu lietā R 363/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Apple un Xiaomi.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt.

2)	Xiaomi, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 13.2.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. novembra rīkojums – Federcaccia Toscana u.c./Komisija

(Lieta T-562/15) (1)

((Vide - Savvaļas putnu aizsardzība - Sugas, kuras drīkst medīt - Valsts tiesību aktos attiecībā uz medībām ievērojamie nosacījumi - Direktīvas 2009/147/EK 7. panta 4. punkta piemērošanas kritēriju saskaņošana - Medību aizlieguma periods Toskānā))

(2018/C 032/42)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Federcaccia Toscana (Florence, Itālija) un 5 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti rīkojuma pielikumā (pārstāvis: A. Bruni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un C. Hermes)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar kuru tiek lūgts konstatēt, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies atjaunot noteiktus datus attiecībā uz Itāliju dokumentā par galvenajiem jēdzieniem, kuru sagatavojusi ORNIS komiteja, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.), prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 6. oktobra vēstuli, kurā norādīts, ka dažu putnu sugu medību sezonas pagarināšana Itālijā nav saderīga ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, un prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem esot radušies, jo Komisija nav atjaunojusi datus attiecībā uz Itāliju.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Federcaccia Toscana un pārējie prasītāji, kuru vārdi minēti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 381, 16.11.2015.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 20. novembra rīkojums – BikeWorld/Komisija

(Lieta T-702/15) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Pārstāvība ar advokāta, kuram nav trešās personas statusa, palīdzību - Nepieņemamība))

(2018/C 032/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BikeWorld GmbH (Sankt Ingbert, Vācija) (pārstāvis: J. Jovy, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, B. Stromsky un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmumu (ES) 2016/151 par valsts atbalstu SA.31550 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi Nürburgring kompleksam (OV 2016, L 34, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	BikeWorld GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 68, 22.2.2016.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/32

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. novembra rīkojums – Nf Nails In Vogue/EUIPO – Nails & Beauty Factory (“NAILS FACTORY”)

(Lieta T-886/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 032/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nf Nails In Vogue, SL (Arganda del Rey, Spānija) (pārstāvis: L. Jáudenes Sánchez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája un E. Scheffer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Nails & Beauty Factory GmbH, agrāk – Nails & Beauty Vertriebs GmbH (Ķīle, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 5. oktobra lēmumu lietā R 202/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp NF Nails In Vogue un Nails & Beauty Vertriebs.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Nf Nails In Vogue, SL tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 27.2.2017.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/32

Prasība, kas celta 2017. gada 29. novembrī – L/Parlaments

(Lieta T-91/17)

(2018/C 032/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: L (pārstāvji: I. Coutant Peyre, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta iecēlējinstitūcijas 2016. gada 31. augusta lēmumu, ar ko atsakās pieņemt divas ārsta izziņas, kuras prasītājs iesniedzis, lai attaisnotu savu prombūtni darbā, un attiecīgi atzīst attiecīgo prombūtni par neatļautu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats, ar ko apgalvo, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības un Lietuvas tiesībās paredzētie principi par trauksmes cēlēju aizsardzību.

2.	Otrais pamats, ar ko apgalvo, ka Parlaments nav ievērojis savu rūpības pienākumu un labas pārvaldības principu.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/33

Prasība, kas celta 2017. gada 7. novembrī – Wattiau/Parlaments

(Lieta T-737/17)

(2018/C 032/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Francis Wattiau (Bridela, Luksemburga) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt un nolemt šādi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru tam ir uzliktas saistības par summu 843,01 EUR apmērā, kas ir ietverta norēķinu biroja aprēķinā Nr. 244;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt iecēlējinstitūcijas 2017. gada 2. augusta lēmumu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz līgumu, ko Eiropas Savienība ir noslēgusi ar Luksemburgas slimnīcu federāciju, atbilstoši kuram ir paredzēts 15 % palielinājums medicīniskajiem izdevumiem, ko uzņemas apdrošinātie kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (JSIS) Luksemburgā. Šī iebilde par prettiesiskumu ir pamatota ar diviem pamatiem.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots diskriminācijas aizlieguma pilsonības dēļ principa un Protokola par privilēģijām un imunitāti 12. un 14. panta pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 966/2012 30. pantā un Kopīgo noteikumu par Eiropas Savienības ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 43. pantā paredzētais pareizas finanšu vadības principa pārkāpums.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/33

Prasība, kas celta 2017. gada 2. novembrī – DEI/Komisija

(Lieta T-740/17)

(2018/C 032/47)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dimosia Epicheirisi Ilektrismou ΑΕ (“DEI”) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – E. Bourtzalas, E. Salaka, C. Synodinos, C. Tagaras un D. Waelbroeck, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2017. gada 14. augusta Lēmumu C(2017) 5622 final lietā SA.38101 (2015/NN) (ex 2013/CP) par iespējamu Grieķijas valsts atbalstu, kas pēc šķīrējtiesas nolēmuma piešķirts Alouminion A.E. elektroenerģijas tarifu, kuri ir zemāki par izmaksām, formā, ciktāl ar to ir atcelti Komisijas 2014. gada 12. jūnija un 2015. gada 25. marta tiesību akti;

—	atcelt Komisijas 2017. gada 14. augusta Lēmumu C(2017) 5622 final lietā SA.38101 (2015/NN) (ex 2013/CP), ciktāl tajā ir atzīts, ka Aluminium nav piešķirts nekāds valsts atbalsts un ka tādējādi Komisijai nav pienākuma uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru;

—

atcelt Komisijas 2017. gada 14. augusta Lēmumu C(2017) 5622 final lietā SA.38101 (2015/NN) (ex 2013/CP), ciktāl tajā ir atzīts, ka DEI sūdzība, kas attiecas uz valsts atbalstu, kurš tika ieviests, pamatojoties uz Grieķijas Enerģijas regulatora (Rythmistiki Archi Energeias, turpmāk tekstā – “RAE”) Lēmumu Nr. 346/2012, pēc RAE šķīrējtiesas Lēmuma Nr. 1/2013 pieņemšanas ir zaudējusi savu priekšmetu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt DEI tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Tiesas spriedumu lietā C-228/16 P, un pretrunas ar šo spriedumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2015/1589 (1) 24. panta 2. punkts, un it īpaši pienākumi, kas Komisijai izriet no šī noteikuma, kā arī ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts atbilstošs pamatojums, pastāv pretrunīgs pamatojums un nav izpildīts pienākums pārbaudīt visus atbilstošos tiesību un faktiskos elementus, lai novērtētu, vai šķīrējklauzulā, kuras rezultātā tika pieņemts iepriekš minētais šķīrējtiesas Lēmums 1/2013, ir definēti “skaidri un objektīvi parametri”, kuri “ierobežoja šķīrējtiesnešu rīcības brīvību” un kuru “loģiskas sekas” bija galīgi noteikta elektroenerģijas cena.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot informēta privātā ieguldītāja principu un LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, ciktāl runa ir par novērtējumu, saskaņā ar kuru šķīrējtiesas nolēmumā noteiktā elektroenerģijas cena ir “šķīrējklauzulā pareizi noteiktu parametru loģiskas sekas”.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot LESD 107. un 108. pantu, ciktāl runa ir par novērtējumu, saskaņā ar kuru Komisijai nebija pienākuma veikt sarežģītus ekonomiskus vērtējumus, kā arī acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, ciktāl Komisija nepārbaudīja būtiskus jautājumus, lai noskaidrotu, vai pastāv valsts atbalsts.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, un acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, ciktāl runa ir par informēta privātā ieguldītāja, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, principa piemērošanu.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, nav izpildīts pienākums norādīt pietiekamu pamatojumu un ir pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā attiecībā uz Komisijas lēmumu neveikt turpmāku izmeklēšanu saistībā ar DEI 2012. gada sūdzību atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam, pamatojoties uz tās vērtējumu, ka pēc šķīrējtiesas Lēmuma Nr. 1/2013 pieņemšanas tā “ir zaudējusi savu priekšmetu”.

(1) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/35

Prasība, kas celta 2017. gada 13. novembrī – TrekStor/EUIPO – Beats Electronics (“i.Beat jump”)

(Lieta T-746/17)

(2018/C 032/48)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor Ltd (Honkonga, Ķīna) (pārstāvji – O. Spieker, M. Alber, A. Schönfleisch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Beats Electronics LLC (Culver City, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “i.Beat jump” –Eiropas Savienības preču zīme Nr. 4 729 075

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 12. septembra lēmums lietā R 2236/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir apmierināts atcelšanas pietiekuma iesniedzējas pieteikums un ir atceltas prasītājas tiesības saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 4 729 075;

—	noraidīt atcelšanas pieteikuma iesniedzējas pieteikumu par atcelšanu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kuri prasītājai ir obligāti radušies Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO).

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/35

Prasība, kas celta 2017. gada 15. novembrī – UPF/Komisija

(Lieta T-747/17)

(2018/C 032/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Union des Ports de France – UPF (Parīze, Francija) (pārstāvji: C. Vannini un E. Moraïtou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības par Eiropas Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmuma C(2017) 5176, final, par valsts atbalsta shēmu Nr. SA.38398 (2016/C, ex 2015/E), ko īstenojusi Francija (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota Komisijas pieļautā kļūda tiesību piemērošanā, nodokļu pasākumu pilnībā kvalificējot par valsts atbalstu, pretrunā kritērijam par Francijas ostu darbības saimniecisko raksturu. Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka, secinādama, ka Francijas ostām piešķirtais atbrīvojums no nodokļa ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, taču neprecizējot, ka atbalsta kvalifikācija aprobežojas ar ostu saimniecisko darbību, Komisija principā savā lēmumā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar Francijas ostu veikto darbību saimnieciskā rakstura vērtējumu. Prasītāja uzskata, ka Komisija savā Francijas ostu veikto darbību saimnieciskā rakstura analīzē pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā šādu divu iemeslu dēļ:

—	pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā neaplūkojot atsevišķas Francijas ostu veiktās darbības;

—

otrkārt, attiecībā uz citām Francijas ostu darbībām tikai atkārtoti norādot uz vispārīgiem principiem, kas izriet no Tiesas judikatūras par ostu infrastruktūras finansējumu no valsts līdzekļiem jomā, bez secinājumiem par to saimniecisko raksturu, kaut arī runa bija par valsts atbalsta jomas normu piemērošanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā un nepietiekams pamatojums saistībā ar kritērijiem par konkurences izkropļošanu un tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu, jo Komisija nepamatoti esot uzskatījusi, ka attiecīgais atbrīvojums no nodokļa var radīt konkurences izkropļojumus un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm saistībā ar Francijas ostām kopumā un konkrēti saistībā ar salu un aizjūras ostām. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots, jo Komisija, savu nostāju nepamatojot, ir pieņēmusi, ka šie nosacījumi šajā gadījumā ir izpildīti.

Ar ceturto pamatu tiek norādīta kļūda tiesību piemērošanā, veicot pastāvoša atbalsta pārbaudes procedūru, un LESD 108. panta 1. un 2. punkta, kombinācijā ar samērīguma principu, pārkāpums, jo, pirmkārt, pieprasot Francijas iestādēm iesniegt pierādījumus par Francijas ostu atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma saderīgumu ar iekšējo tirgu, Komisija esot apvērsusi pierādīšanas pienākumu un rīkojusies tā, it kā tai būtu ticis iesniegts pieteikums par jaunas atbalsta shēmas apstiprināšanu. Otrkārt, uzdodot Francijas iestādēm šo atbrīvojuma režīmu vienkārši atcelt, nepierādot, ka nekādi grozījumi šo pasākumu nevar padarīt atbilstošu Savienības tiesību normām valsts atbalsta jomā, Komisija esot pārkāpusi LESD 108. panta 1. un 2. punktu, Regulas Nr. 2015/1589 2. pantu un samērīguma principu.

Piektais pamats ir saistīts ar labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo fakts, ka Komisija prasīja atbrīvojuma režīmu atcelt, tajā pašā laikā pieļaujot atbalsta shēmas ostām citās dalībvalstīs, neļauj nodrošināt taisnīgas konkurences apstākļus dažādu Eiropas ostu starpā, bet, tieši pretēji, rada jaunus konkurences izkropļojumus, kas tādējādi rada konkrētu Komisijai uzticētās lomas būt iekšējā tirgus pareizas darbības garantam pārkāpumu. Tādējādi tā esot pārkāpusi objektivitātes principu, kas ir labas pārvaldības principa obligāta sastāvdaļa.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/36

Prasība, kas celta 2017. gada 17. novembrī – Commune de Fessenheim u.c./Komisija

(Lieta T-751/17)

(2018/C 032/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Commune de Fessenheim (Fesenaima, Francija), Communauté de communes Pays Rhin–Brisach (Fogelzaima, Francija), Conseil départemental du Haut Rhin (Kolmāra, Francija) un Conseil régional Grand Est Alsace Champagne Ardenne Lorraine (Strasbūra, Francija) (pārstāvis – G. de Rubercy, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt 2017. gada 18. oktobra Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāta lēmumu (C(2017 7119 FINAL), ar kuru tika atteikts izsniegt Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta 2017. gada 22. martā Francijas varasiestādēm adresēto lēmumu, kas attiecās uz protokolu, ar kuru EDF grupai tiek piešķirts atlīdzinājums saistībā ar Fesenaimas atomelektrostacijas slēgšanu;

—	uzdot Eiropas Komisijai iepazīstināt prasītājus ar 2017. gada 22. marta vēstules saturu vienas nedēļas laikā, skaitot no Vispārējā tiesas sprieduma pasludināšanas dienas;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) 4. panta 2. punkta pēdējā daļa, jo pastāvot sevišķas sabiedrības intereses, kas attaisno aplūkotā dokumenta publiskošanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pants attiecībā uz tiesībām piekļūt dokumentiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/37

Prasība, kas celta 2017. gada 20. novembrī – Vācijas Federatīvā Republika/ECHA

(Lieta T-755/17)

(2018/C 032/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: advokāti D. Klebs un T. Henze)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras Apelācijas padomes 2017. gada 8. septembra lēmumu (lieta Nr. A-026-2015), ciktāl Apelācijas padome dalībvalstu komitejas 2015. gada 1. oktobra lēmumu par vielām “1,4-benzoldiamīns, N, N‘-jaukts fenila un benzila derivāts (turpmāk tekstā – “BENPAT”) CAS-Nr.: 68953-84-4 (EG-Nr.: 273-227-8)

—	daļēji atcēla, jo tajā bija paredzēts, ka, veicot pētījumu atbilstoši EDSO TG 309, reģistrācijas pieteikumu iesniedzējiem ir jānorāda metabolīti;

—	daļēji atcēla, jo šajā lēmumā bija paredzēta pētījuma veikšana atbilstoši EDSO TG 308, un

—	tika atzīts, ka no minētā lēmuma pamatojuma ir jāizslēdz atsauce uz bioakumulāciju;

—	kā arī piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Prasītāja it īpaši apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārsniegusi savu kompetenci, ciktāl tā iebildumu lietā ir pilnībā pārbaudījusi un no jauna izvērtējusi novērtējuma lēmumu un tādējādi nonākusi pie (gan formāli, gan pēc būtības nepamatota) secinājuma, ka dalībvalstu lēmums daļēji ir jāatceļ un jāgroza.

1.	Pirmais pamats: Apelācijas padomes kompetences neesamība vērtēt pēc būtības jautājumus, kas saistīti ar novērtēšanas procesu.

2.	Otrais pamats: Tiesas judikatūras Meroni lietā pārkāpums, jo Apelācijas padomei kā Savienības aģentūras struktūrvienībai neesot savas lēmumpieņemšanas novērtējuma brīvības.

Trešais pamats: Subsidiaritātes un kompetences piešķiršanas principa pārkāpums, jo Apelācijas padome esot pārkāpusi dalībvalstu tiesības, kas ir institucionalizētas ar tiesībām pieņemt lēmumu aģentūras dalībvalstu padomē, jo to īstenošanai Savienības tiesībās neesot paredzēts nekāds juridiskais pamats.

Ceturtais pamats: REACH regulas (1) noteikumu pārkāpums tādēļ, ka Apelācijas padomei neesot kompetences pārskatīt novērtēšanas lēmumus pēc būtības.

Pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padomei ir tikai ierobežota kompetence pārskatīt novērtēšanas lēmumus, kas pieņemti atbilstoši REACH regulas 51. panta 8. punktam.

5.	Piektais pamats: Pienākuma norādīt pamatojumu atbilstoši LESD 296. panta otrā daļai neizpilde, jo Apelācijas padome neesot konstatējusi savu apgalvoto pārskatīšanas kompetenci.

6.	Sestais pamats: Saturiski kļūdains un prettiesisks lēmums.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/38

Prasība, kas celta 2017. gada 10. novembrī – Kerstens/Komisija

(Lieta T-757/17)

(2018/C 032/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus Kerstens (Overijse, Beļģija) (pārstāvis: C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt prasītājam adresēto Komisijas 2017. gada 27. marta lēmumu, ciktāl ar to ir noteikts atsākt lietas CMS 15/017 izskatīšanu ab initio;

—	atcelt prasītājam adresēto 2017. gada 7. aprīļa lēmumu, ciktāl ar to ir noteikts atsākt lietas CMS 12/063 izskatīšanu ab initio;

—	piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam īpašu morālā kaitējuma kompensāciju 40 000 euro apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir atvedināts no atceļošā 2017. gada 14. februāra sprieduma Kerstens/Komisija (T-270/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:74) nepareizas izpildes un “ne bis in idem” principa pārkāpuma, ko iecēlējinstitūcija esot pieļāvusi, nolemjot atsākt par prasītāju ierosinātās disciplinārlietas.

Otrais pamats ir atvedināts no iepriekš minētā atceļošā sprieduma nepareizas izpildes un labas pārvaldības principa, tostarp pienākuma izskatīt lietas objektīvi un taisnīgi, nevainīguma prezumpcijas principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpuma, jo šajos lēmumos par minēto disciplinārlietu atsākšanu neesot garantēta objektivitāte un taisnīgums attiecībā uz prasītāja lietas izskatīšanu.

Trešais pamats ir atvedināts no iepriekš minētā atceļošā sprieduma nepareizas izpildes, tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principu un īpaši no saprātīga termiņa ievērošanas principa pārkāpuma, jo prasītāja ieskatā jaunai disciplinārlietai būtu jānotiek saprātīgā termiņā, taču šajā gadījumā tā tas neesot.

4.	Ceturtais pamats ir atvedināts no īpašas kompensācijas prasības sakarā ar iepriekš minētajiem pārkāpumiem, lai kompensētu morālo kaitējumu, ko administrācija esot nodarījusi prasītājam, jo ar apstrīdēto tiesību aktu atcelšanu pašu par sevi šis kaitējums nevar tikt atlīdzināts.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/39

Prasība, kas celta 2017. gada 17. novembrī – UR/Komisija

(Lieta T-761/17)

(2018/C 032/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: UR (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atlases komisijas 2017. gada 11. augusta lēmumu, kas tika pieņemts pēc pārskatīšanas procedūras, neiekļaut prasītāja vārdu konkursa EPSO/AD/322/16 kandidātu rezerves sarakstā;

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, ko esot pieļāvusi atlases komisija, uzskatīdama, ka prasītāja diploms neatbilda pielaišanas dalībai konkursā nosacījumiem.

Ar otro pamatu, primāri pakārtoti, tiek izvirzīta iebilde par paziņojuma par konkursu prettiesiskumu, kas ir balstīta uz Civildienesta noteikumu 27. panta pirmo daļu. Konkrēti strīdīgais pielaišanas nosacījums neesot saistīts ar izsludināto amatu vietu prasībām, kā tās ir aprakstītas paziņojumā par konkursu un līdz ar to tas ir pretrunā dienesta interesēm.

Ar trešo pamatu, sekundāri pakārtoti, tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums, jo neesot tikuši darīti zināmi atlases komisijas noteiktie kritēriji prasītāja diploma atbilstības novērtēšanai atbilstoši strīdīgajam pielaišanas nosacījumam, kas liedzot prasītājam atbilstošā veidā nodrošināt savu aizstāvību.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/40

Prasība, kas celta 2017. gada 24. novembrī – Beats Electronics/EUIPO – TrekStor (“i.Beat”)

(Lieta T-770/17)

(2018/C 032/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beats Electronics LLC (Culver City, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Petersenn, advokāts, I. Fowler un I. Junkar, Solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: TrekStor Ltd (Honkonga, Honkonga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “i.Beat” –Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5 009 139

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 12. septembra lēmums apvienotajās lietās R R 2175/2016-4 un R 2213/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība Nr. 2175/2016-4 un ir atļauts, ka apstrīdētā preču zīme paliek reģistrēta attiecībā uz MP3 atskaņotājiem, it īpašie tiem, kas ir bāzēti uz USB zibatmiņas ar mini cietajiem diskiem;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkts a) apakšpunta un 2. punkta, kas lasīts kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 15. pantu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/40

Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Estampaciones Rubí/Komisija

(Lieta T-775/17)

(2018/C 032/55)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Estampaciones Rubí, SAU (Vitorija-Gasteisa, Spānija) (pārstāvji: D. Armesto Macías un K. Caminos García, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību, kā arī pielikumos pievienotos dokumentus par pieņemamiem.

—

ar procesa organizatorisko pasākumu uzdot Komisijai iekļaušanai lietas materiālos iesniegt šādu dokumentu pilnu tekstu, vajadzības gadījumā aizklājot tajos iespējami ietvertos trešo personu konfidenciālos datus:

a)	2013. gada 26. marta neoficiālā vēstule, atbildot uz 2013. gada 22. februārī un 4. un 12. martā nosūtītajiem iesniegumiem (Alava);

b)	2012. gada 4. decembra“Informal message in reply to the submission of 7 November (Álava)”;

—	atcelt šajos dokumentos formulētos Komisijas lēmumus;

—

pakārtoti – atzīt, ka ar Komisijas klusēšanu ir pārkāpti Līgumi, un tai uzdot atbildēt uz prasītājas 2017. gada 31. jūlija iesniegumā izteikto lūgumu, lai prasītāja kā minētā atbalsta saņēmēja varētu īstenot procesuālās tiesības, kas tai ar Savienības tiesībām ir piešķirtas atbalsta saderīguma novērtēšanas formālās procedūras ietvaros;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība galvenokārt ir vērsta uz to, lai panāktu, ka tiek atcelti Komisijas lēmumi, kuros ir noliegts, ka ir saderīgs fiskālais atbalsts, ko prasītāja saņēmusi kā nodokļu atlaidi 45 % apmērā saistībā ar dažiem ieguldījumu projektiem un kas ir paziņoti Spānijas iestādēm Diputación Foral de Álava personā ar Komisijas 2012. gada 4. decembra un 2013. gada 26. marta dokumentiem, kas nosaukti par “informal message” un “neoficiāla vēstule” un kuriem prasītājai bija piekļuve valstī notiekošajā procedūrā.

Pakārtoti šī prasība ir vērsta uz to, lai tiktu atzīts, ka Komisija nav pieņēmusi lēmumu LESD 265. panta izpratnē, jo tā nav reaģējusi uz prasītājas 2017. gada 31. jūlija iesniegumu, kurā tika lūgts, lai Komisija paustu savu nostāju par to, vai minētās neoficiālās vēstules ir juridiski saistošas ir un attiecīgā gadījumā par iespēju prasītājai tikt uzklausītai procedūrā, lai varētu paust savu viedokli par visu to, ko tā uzskatītu par nepieciešamu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par to, ka apstrīdētie lēmumi ir pieņemti, neievērojot vajadzīgo procesuālo garantiju minimumu.

—

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka, nostāju par valsts atbalsta nesaderību neoficiālajās vēstulēs pauzdama, neīstenojusi LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisija nav ievērojusi vajadzīgo procesuālo garantiju minimumu. Ar šo neievērošanu ir pārkāptas prasītājas pamattiesības, kādas tās ir atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Otrais pamats ir par LESD 107. panta 3. punkta pārkāpumu.

—	Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētie lēmumi ir kļūdaini, ciktāl tajos atbalsts uzskatīts par nesaderīgu tāpēc, ka tam it kā neesot stimulējošas ietekmes.

Trešais pamats ir par LESD 265. panta pārkāpumu

—	Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka tas, ka Komisija nav atbildējusi uz prasītājas lūgumu paust nostāju par “neoficiālo vēstuļu” (saistošo vai nesaistošo) juridisko raksturu un attiecīgajā gadījumā prasītāju uzklausījusi minētajā procedūrā, ir Līgumu pārkāpums, ar kuru prasītājai nodarīts kaitējums.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/41

Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Autostrada Wielkopolska/Eiropas Komisija

(Lieta T-778/17)

(2018/C 032/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Autostrada Wielkopolska S.A. (Poznaņa, Polija) (pārstāvji – O. Geiss un D. Tayar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 25. augusta lēmumu lietā SA.35356 (2013/C) (ex 2013/NN, ex 2012/N) par valsts atbalstu, ko Polija piešķīrusi sabiedrībai Autostrada Wielkopolska S.A., un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi prasītājas līdzdalības tiesības, it īpaši tiesības tikt uzklausītai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas;

—	Komisija neesot sniegusi prasītājai pienācīgu iespēju izteikties par valsts iesniegtajiem pierādījumiem;

—	Komisija esot liegusi prasītājai tiesības iesniegt apsvērumus saistībā ar galvenajiem dokumentiem un secinājumiem, pamatojoties uz kuriem Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu;

—	nevar izslēgt minēto darbību ietekmi uz šīs lietas iznākumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, piemērojot nepareizu kritēriju, lai noteiktu, vai pastāvēja visi LESD 107. panta 1. punktu veidojošie elementi, un piemēroja apgalvoto (nepareizo) kritēriju, pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu;

—	Komisijas secinājums, ka pastāvēja priekšrocība saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ir pamatots vienīgi uz “katra punkta salīdzināšanas” kritēriju;

—	Komisija veica novērtējumu atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam pēc tam, kad tā jau bija nolēmusi, ka pastāvēja priekšrocība saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu;

—	“katra punkta salīdzināšanas” kritērijs ir juridiski kļūdains;

—	Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, veicot savu “katra punkta salīdzināšanas” kritērija novērtējumu, it īpaši neņemot vērā attiecīgo informāciju, kas tai bija pieejama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī;

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, nepiemērojot privātā ieguldītāja kritēriju saskaņā ar attiecīgo judikatūru un nesniedzot piemērotu pamatojumu, līdz ar to tā ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu.

—	Komisija privātā ieguldītāja kritēriju neesot piemērojusi kā sava novērtējuma atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam neatņemamu sastāvdaļu, kas ir pretrunā attiecīgajai judikatūrai;

—	Komisija neesot ņēmusi vērā noteiktu attiecīgo informāciju, kas bija pieejama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī un kuru piesardzīgs un rūpīgs privātīpašnieks, situācijā, kas ir cik vien iespējams tuvu valsts situācijai, a priori būtu ņēmis vērā;

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas secinājums par nesaderīgo atbalstu ir balstīts uz kļūdainiem secinājumiem un tajā ir iekšējas pretrunas;

—	Komisija esot pieļāvusi kļūdu faktos, secinot, ka no valsts līdzekļiem labumu esot guvuši tikai investori.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktos un tiesību piemērošanā valsts atbalsta apmēra aprēķināšanā, neveicot pati savu novērtējumu un nesniedzot pienācīgu pamatojumu;

—	Komisijas secinājumā, saskaņā ar kuru laikposmā no 2005. gada septembra līdz 2007. gada oktobrim esot notikusi pārmērīga kompensēšana, ir pieļautas būtiskas kļūdas vērtējumā;

—	Komisija neesot ņēmusi vērā attiecīgo informāciju, kas tai bija pieejama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/43

Prasība, kas celta 2017. gada 4. decembrī – Strabag Belgium/Parlaments

(Lieta T-784/17)

(2018/C 032/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Strabag Belgium (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji – M. Schoups, K. Lemmens un M. Lahbib, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi

—	atzīt šo prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—

atcelt (i) Eiropas Parlamenta nezināma datuma lēmumu nepieņemt Strabag Belgium piedāvājumu attiecībā uz iepirkumu, kura priekšmets ir vispārējā būvniecības uzņēmuma pamatlīgums Eiropas Parlamenta ēkām (iepirkums Nr. 06/D20/2017/M036) Briselē, kas tika paziņots 2017. gada 24. novembra vēstulē, kā arī (ii) Eiropas Parlamenta nezināma datuma lēmumu piešķirt līguma, kura priekšmets ir vispārējā būvniecības uzņēmuma pamatlīgums Eiropas Parlamenta ēkām (iepirkums Nr. 06/D20/2017/M036) Briselē, slēgšanas tiesības pieciem citiem pretendentiem, nevis Strabag Belgium, kā arī

—

apmierināt Strabag Belgium pieteikumu par šādu dokumentu iesniegšanu:

—

iepirkuma procedūras lietas dokumentus, kuros ir saglabāts protokols par notikušo saziņu starp Parlamentu un pretendentiem jautājumā par pārmērīgām cenām atbilstoši 160. panta 3. punktam Komisijas 2015. gada 30. oktobra Deleģētā regulā (ES) 2015/2462 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem;

—	lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieciem citiem pretendentiem un par Strabag Belgium piedāvājuma nepieņemšanu;

—	piedāvājumu analīzes ziņojumu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē, ieskaitot arī procesuālos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu par šādiem pārkāpumiem:

(i)

pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 8. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 28. oktobra Regulu (ES, Euratom) 2015/1929 (OV 2015, L 286, 1. lpp.), 110. panta 5. punkts, paredzot, ka Komisijai ir tiesības pieņemt šos deleģētos aktus atbilstoši 210. pantam attiecībā uz noteikumiem par piešķiršanas kritērijiem, ieskaitot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu;

(ii)

pārkāpts 151. pants, kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2015. gada 30. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/2462, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2015, L 342, 7. lpp.), pieņemot normas, kas piemērojamas pārmērīgi zemas cenas gadījumā, kā arī

(iii)

pārkāpts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 102. pants, kurš veltīts pārskatāmības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem publiskos līgumos.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/44

Prasība, kas celta 2017. gada 27. novembrī – Ilhan/EUIPO – Time Gate (“SPORTSWEAR COMPANY BIG SAM”)

(Lieta T-785/17)

(2018/C 032/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ercan Ilhan (Istambula, Turcija) (pārstāvis: S. Can, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Time Gate GmbH (Ķelne, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes, kura ietver vārdiskus elementus “SPORTSWEAR COMPANY BIG SAM”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 891 276

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 13. septembra lēmums lietā R 974/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2017. gada 13. septembra lēmumu lietā R 974/2016-5 un tādējādi atļaut preču zīmes “Sportswear Company BIG SAM” reģistrāciju;

—	piespriest Time Gate GmbH segt savus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest EUIPO segt savus tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	piekrišana atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 54. pantam;

—	kļūda vērtējumā saistībā ar apzīmējumu sajaukšanas iespēju.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/45

Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Parfümerie Akzente/EUIPO (“GlamHair”)

(Lieta T-787/17)

(2018/C 032/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Parfümerie Akzente GmbH (Pfedelbach, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch, M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “GlamHair” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 211 956

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 25. septembra lēmums lietā R 82/2017–2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/45

Prasība, kas celta 2017. gada 29. novembrī – Szabados/EUIPO – Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica (Separ) (“MicroSepar”)

(Lieta T-788/17)

(2018/C 032/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andreas Szabados (Grünwald, Vācija) (pārstāvis: S. Wobst, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica (Separ) (Barselona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MicroSepar” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 576 532

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 21. septembra lēmums lietā R 2420/2016–1

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

29.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/46

Prasība, kas celta 2017. gada 6. decembrī – Mouldpro/EUIPO – Wenz Kunststoff (“MOULDPRO”)

(Lieta T-796/17)

(2018/C 032/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mouldpro ApS (Ballerup, Dānija) (pārstāvis – W. Rebernik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Wenz Kunststoff GmbH & Co. KG (Lüdenscheid, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MOULDPRO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 022 317

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 16. oktobra lēmums lietā R 2153/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītaie pamati:

—	aģenta vai pārstāvja veikta nelikumīga reģistrācija, Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunts kopsakarā ar 8. panta 3. punktu;

—	komercdarbībā izmantotas, agrākas nereģistrētas preču zīmes tiesības, Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunts kopsakarā ar 8. panta 4. punktu;

—	īpašnieks ir ļaunticīgi pieteicis reģistrācijai Eiropas Savienības preču zīmi, Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 32

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 29. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 32/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2018/C 32/02	Lieta C-214/16: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 29. novembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C. King/The Sash Window Workshop Ltd, Richard Dollar (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Direktīva 2003/88/EK — Darba laika organizēšana — 7. pants — Atlīdzība par neizmantotu ikgadējo atvaļinājumu, ko izmaksā darba tiesisko attiecību beigās — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts pienākums darba ņēmējam izmantot savu ikgadējo atvaļinājumu, lai gan darba samaksa par šo atvaļinājuma laiku nav noteikta)	2
2018/C 32/03	Lieta C-265/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 29. novembra spriedums (Tribunale ordinario di Torino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VCAST Limited/R.T.I. SpA Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Direktīva 2001/29/EK — 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts — Privātas kopēšanas izņēmums — 3. panta 1. punkts — Izziņošana sabiedrībai — Īpašs tehniskais process — Ar autortiesībām aizsargātu darbu kopiju videoierakstīšanas mākoņdatošanas platformā (cloud computing) pakalpojumu sniegšana bez attiecīgā autora piekrišanas — Pakalpojuma sniedzēja aktīva iesaistīšanās minētajā ierakstīšanā	3
2018/C 32/04	Lieta C-514/16: Tiesas (virspalāta) 2017. gada 28. novembra spriedums (Tribunal da Relação de Guimarães (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Isabel Maria Pinheiro Vieira Rodrigues de Andrade, Fausto da Silva Rodrigues de Andrade/José Manuel Proença Salvador, Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais, SA, Jorge Oliveira Pinto Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu — Direktīva 72/166/EEK — 3. panta 1. punkts — Jēdziens transportlīdzekļu lietošana — Lauku saimniecībā noticis nelaimes gadījums — Negadījums, kurā ir iesaistīts apstādināts lauksaimniecības traktors, kam strādājis tikai tā motors, lai darbinātu herbicīdu izsmidzināšanas pumpi	3
2018/C 32/05	Lieta C-107/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Tribunale di Pordenone (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Giorgio Fidenato Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Lauksaimniecība — Ģenētiski modificēti pārtikas produkti un dzīvnieku barība — Ārkārtas pasākumi — Valsts pasākums, ar ko ir paredzēts aizliegt audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu MON 810 — Pasākuma pieņemšana un saglabāšana spēkā — Regula (EK) Nr. 1829/2003 — 34. pants — Regula (EK) Nr. 178/2002 — 53. un 54. pants — Piemērošanas nosacījumi — Piesardzības princips	4
2018/C 32/06	Lieta C-476/16: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 16. novembra rīkojums (Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture – Uprava zračnog prometa, elektroničkih komunikacija i pošte (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hrvatska agencija za civilno zrakoplovstvo/Air Serbia A.D. Beograd, Dane Kondić (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts — Iestādes, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tiesas statuss — Neatkarība — Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu acīmredzama nepieņemamība)	5
2018/C 32/07	Lieta C-491/16: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 16. novembra rīkojums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP/Maxiflor – Promoção e Comercialização de Plantas, Importação e Exportação, Lda (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 99. pants — Regula (EK) Nr. 1260/1999 — Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 — 3. panta 1. punkts — Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — Jēdziens vairākgadu programma — Piemērojamība)	5
2018/C 32/08	Lieta C-496/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 15. novembra rīkojums (Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – pret Pál Aranyosi izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — Eiropas apcietināšanas orderis — Neizpildīšanas pamati — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 4. pants — Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums — Apcietinājuma apstākļi izsniegšanas dalībvalstī — Eiropas apcietināšanas ordera atcelšana, ko veic izdošanas tiesu iestāde — Hipotētisks jautājums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	6
2018/C 32/09	Lieta C-615/16: Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. novembra rīkojums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Giovanna Judith Kerr/Fazenda Pública (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — Direktīva 2006/112/EK — 15. panta 2. punkts un 135. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Nekustamā īpašuma izmantošanas tiesības — Atbrīvojumi — Piemērošanas joma — Jēdziens starpniecība)	7
2018/C 32/10	Lieta C-131/17: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hélder José Cunha Martins/Fundo de Garantia Automóvel (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu — Jautājuma par Savienības tiesību, kas nav Pamattiesību harta, normas neesamība — Tiesas kompetences neesamība)	7
2018/C 32/11	Lieta C-232/17: Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. novembra rīkojums (Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VE/WD Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants — Patērētāju aizsardzība — Direktīva 93/13/EEK — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Kredītlīgums ārvalsts valūtā — Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, kā arī iemeslu, kas pamato atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem vajadzību, neesamība — Acīmredzama nepieņemamība	8
2018/C 32/12	Lieta C-243/17: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 16. novembra rīkojums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP/António da Silva Rodrigues (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 99. pants — Regula (EK) Nr. 1260/1999 — Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 — 3. panta 1. punkts — Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — Jēdziens vairākgadu programma — Piemērojamība)	8
2018/C 32/13	Lieta C-259/17: Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. novembra rīkojums (Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zoltán Rózsavölgyi, Zoltánné Rózsavölgyi/Unicredit Leasing Hungary Zrt., Unicredit Leasing Immo Truck Zrt. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants — Patērētāju aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Kredītlīgums ārvalsts valūtā — Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, kā arī iemeslu, kas pamato atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem vajadzību, neesamība — Acīmredzama nepieņemamība	9
2018/C 32/14	Lieta C-314/17: Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Geocycle Bulgaria EOOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika Veliko Tarnovo pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma — Nodokļu neitralitātes un efektivitātes principi — Apgrieztās iekasēšanas procedūra — Tiesību atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN atteikums rēķina saņēmējam — Nodokļu iestāžu lēmums, ar kuru ir noteikts nodoklis preces ieguvējam)	10
2018/C 32/15	Lieta C-486/17: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 23. novembra rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Basilicata (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Olympus Italia Srl/Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico – Centro di Riferimento Oncologico della Basilicata (CROB) di Rionero in Vulture Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts — Publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — Direktīva 2014/24/ES — 4. pants — Publisku līgumu robežvērtību apmērs — Publiski līgumi, kam var būt zināmas pārrobežu intereses — Acīmredzami nepieņemams lūgums	10
2018/C 32/16	Lieta C-453/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 27. jūlijāLaure Camerin iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 1. jūnija rīkojumu lietā T-647/16 Camerin/Parlaments	11
2018/C 32/17	Lieta C-467/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 1. augustāSocietà agricola Taboga Leandro e Fidenato Giorgio Ss iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 6. jūnija rīkojumu lietā T-172/17 Società agricola Taboga Leandro e Fidenato Giorgio/Parlaments un Padome	11
2018/C 32/18	Lieta C-593/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. oktobrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – Kreyenhop & Kluge GmbH & Co. KG/Hauptzollamt Hannover	12
2018/C 32/19	Lieta C-624/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. novembrī iesniedza Gerechtshof Den Haag (Nīderlande) – Strafzaak/Tronex BV	12
2018/C 32/20	Lieta C-629/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. augustā iesniedza Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) – J. Portugal Ramos Vinhos SA/Adega Cooperativa de Borba CRL	13
2018/C 32/21	Lieta C-637/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. novembrī iesniedza Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa (Portugāle) – Cogeco Communications Inc/Sport TV Portugal, e o.	14
2018/C 32/22	Lieta C-662/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. novembrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije – E.G./Slovēnijas Republika	15
2018/C 32/23	Lieta C-663/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrī Eiropas Centrālā banka iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. septembra rīkojumu lietā T-247/16 Fursin u.c./Eiropas Centrālā banka	16
2018/C 32/24	Lieta C-664/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. novembrī iesniedza Areios Pagos (Grieķija) – Ellinika Nafpigeia AE/Panagiotis Anagnostopoulos u.c.	17
	Vispārējā tiesa
2018/C 32/25	Lieta T-401/11 P RENV-RX: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Missir Mamachi di Lusignano u.c./Komisija (Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Ierēdņa un viņa sievas nogalināšana — Norma par lūguma, sūdzības un prasības saskaņotību zaudējumu atlīdzības jomā — Pienākums nodrošināt Savienības personāla drošību — Cēloņsakarība — Mantiskais kaitējums — Solidāra atbildība — Civildienesta noteikumos paredzēto pabalstu ņemšana vērā — Morālais kaitējums — Iestādes atbildība par mirušam ierēdnim nodarīto morālo kaitējumu — Iestādes atbildība par mirušā ierēdņa mantiniekiem nodarīto morālo kaitējumu)	19
2018/C 32/26	Lieta T-249/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. decembra spriedums – JT/EUIPO – Carrasco Pirard (QUILAPAYÚN) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes QUILAPAYÚN reģistrācijas pieteikums — Relatīvs atteikuma pamats — Plaši pazīstama preču zīme — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts) — Preču zīmes īpašnieks)	20
2018/C 32/27	Lieta T-771/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 12. decembra spriedums – Hochmann Marketing/EUIPO – BitTorrent (bittorrent) Eiropas Savienības preču zīme — Atcelšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme bittorrent — Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. un 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. un 2. punkts) — Anulēšanas nodaļā iesniegto pierādījumu neņemšana vērā — Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts	21
2018/C 32/28	Lieta T-35/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 12. decembra spriedums – Sony Computer Entertainment Europe/EUIPO – Vieta Audio (Vita) (Eiropas Savienības preču zīme — Atcelšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme Vita — Preču zīmes faktiskā izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) — Izmantošana saistībā ar pieteiktajām precēm — Pienākums sniegt pamatojumu)	21
2018/C 32/29	Lieta T-61/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Coca-Cola/EUIPO – Mitico (Master) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Master reģistrācijas pieteikums — Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Coca-Cola un agrāka valsts grafiska preču zīme C — Relatīvs atteikuma pamats — Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju reputācijas — Pierādījumi attiecībā uz apzīmējuma, kas ietver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, komerciālo izmantošanu ārpus Savienības — Loģiski secinājumi — Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts un 65. panta 6. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts un 72. panta 6. punkts)	22
2018/C 32/30	Lieta T-120/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (Burlington) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību — Grafiska preču zīme Burlington — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes BURLINGTON un BURLINGTON ARCADE — Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes BURLINGTON ARCADE — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) — Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)	23
2018/C 32/31	Lieta T-121/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (BURLINGTON THE ORIGINAL) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību — Grafiska preču zīme BURLINGTON THE ORIGINAL — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes BURLINGTON un BURLINGTON ARCADE — Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes BURLINGTON ARCADE — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) — Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)	24
2018/C 32/32	Lieta T-122/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (Burlington) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību — Grafiska preču zīme Burlington — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes BURLINGTON un BURLINGTON ARCADE — Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes BURLINGTON ARCADE — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) — Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)	24
2018/C 32/33	Lieta T-123/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 6. decembra spriedums – Tulliallan Burlington/EUIPO – Burlington Fashion (BURLINGTON) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību — Vārdiska preču zīme BURLINGTON — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes BURLINGTON un BURLINGTON ARCADE — Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes BURLINGTON ARCADE — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) — Netaisnīgi gūts labums no agrāku preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)	25
2018/C 32/34	Lieta T-125/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. decembra spriedums – Léon Van Parys/Komisija (Muitas savienība — Ekvadoras izcelsmes banānu imports — Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu — Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas — Saprātīgs termiņš)	26
2018/C 32/35	Lieta T-250/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – Spadafora/Komisija (Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana acīmredzamas nepieņemamības un acīmredzamas nepamatotības dēļ — Prasība atcelt tiesību aktu — OLAF nodaļas Juridiskās konsultācijas vadītāja amats — Atlases procedūra — Priekšatlases komisija — Neiekļaušana ierobežotajā to kandidātu sarakstā, kuri tiek piedāvāti galīgajai intervijai ar iecēlējinstitūciju — Objektivitāte — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Iespējas zaudēšana — Strīds, kas ir izskatāmā stāvoklī)	26
2018/C 32/36	Lieta T-332/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Colgate-Palmoliv/EUIPO (360o) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes 360o reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) — Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts)	27
2018/C 32/37	Lieta T-333/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – Colgate-Palmolive/EUIPO (360o) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes 360o reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) — Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts)	28
2018/C 32/38	Lieta T-622/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums – sheepworld/EUIPO (Alles wird gut) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Alles wird gut reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts	28
2018/C 32/39	Lieta T-728/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – Tuerck/Komisija (Civildienests — Ierēdņi — Pensijas — Valstī iegūto pensijas tiesību nodošana — Kapitāla vērtības pieaugums laikā no pieteikuma par nodošanu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam nodošanas datumam)	29
2018/C 32/40	Lieta T-815/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 12. decembra spriedums – For Tune/EUIPO – Simplicity trade (opus AETERNATUM) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes opus AETERNATUM reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme OPUS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	29
2018/C 32/41	Lieta T-893/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 5. decembra spriedums – Xiaomi/EUIPO – Apple (MI PAD) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MI PAD reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme IPAD — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Preču un pakalpojumu līdzība)	30
2018/C 32/42	Lieta T-562/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. novembra rīkojums – Federcaccia Toscana u.c./Komisija (Vide — Savvaļas putnu aizsardzība — Sugas, kuras drīkst medīt — Valsts tiesību aktos attiecībā uz medībām ievērojamie nosacījumi — Direktīvas 2009/147/EK 7. panta 4. punkta piemērošanas kritēriju saskaņošana — Medību aizlieguma periods Toskānā)	31
2018/C 32/43	Lieta T-702/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 20. novembra rīkojums – BikeWorld/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Pārstāvība ar advokāta, kuram nav trešās personas statusa, palīdzību — Nepieņemamība)	31
2018/C 32/44	Lieta T-886/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. novembra rīkojums – Nf Nails In Vogue/EUIPO – Nails & Beauty Factory (NAILS FACTORY) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Apstrīdētā lēmuma atsaukšana — Strīda priekšmeta zudums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	32
2018/C 32/45	Lieta T-91/17: Prasība, kas celta 2017. gada 29. novembrī – L/Parlaments	32
2018/C 32/46	Lieta T-737/17: Prasība, kas celta 2017. gada 7. novembrī – Wattiau/Parlaments	33
2018/C 32/47	Lieta T-740/17: Prasība, kas celta 2017. gada 2. novembrī – DEI/Komisija	33
2018/C 32/48	Lieta T-746/17: Prasība, kas celta 2017. gada 13. novembrī – TrekStor/EUIPO – Beats Electronics (i.Beat jump)	35
2018/C 32/49	Lieta T-747/17: Prasība, kas celta 2017. gada 15. novembrī – UPF/Komisija	35
2018/C 32/50	Lieta T-751/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. novembrī – Commune de Fessenheim u.c./Komisija	36
2018/C 32/51	Lieta T-755/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. novembrī – Vācijas Federatīvā Republika/ECHA	37
2018/C 32/52	Lieta T-757/17: Prasība, kas celta 2017. gada 10. novembrī – Kerstens/Komisija	38
2018/C 32/53	Lieta T-761/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. novembrī – UR/Komisija	39
2018/C 32/54	Lieta T-770/17: Prasība, kas celta 2017. gada 24. novembrī – Beats Electronics/EUIPO – TrekStor (i.Beat)	40
2018/C 32/55	Lieta T-775/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Estampaciones Rubí/Komisija	40
2018/C 32/56	Lieta T-778/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Autostrada Wielkopolska/Eiropas Komisija	41
2018/C 32/57	Lieta T-784/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. decembrī – Strabag Belgium/Parlaments	43
2018/C 32/58	Lieta T-785/17: Prasība, kas celta 2017. gada 27. novembrī – Ilhan/EUIPO – Time Gate (SPORTSWEAR COMPANY BIG SAM)	44
2018/C 32/59	Lieta T-787/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. novembrī – Parfümerie Akzente/EUIPO (GlamHair)	45
2018/C 32/60	Lieta T-788/17: Prasība, kas celta 2017. gada 29. novembrī – Szabados/EUIPO – Sociedad Española de Neumología y Cirugía Torácica (Separ) (MicroSepar)	45
2018/C 32/61	Lieta T-796/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. decembrī – Mouldpro/EUIPO – Wenz Kunststoff (MOULDPRO)	46