18.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/1

(1)

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nav Savienības izveidotas struktūras LESD 287. panta 1. punkta nozīmē, tāpēc mēs tos nerevidējam. Tomēr, tā kā tie saņem finansējumu no ES budžeta, Palāta ir pilnvarota veikt revīzijas, pamatojoties uz dokumentācijas pārbaudi, kā arī klātienes apmeklējumos to telpās, ievērojot LESD 287. pantā izklāstītos nosacījumus.

(2)

Mūsu revīzijas automātiski neattiecas uz finansējumu, ko Eiropas politiskās partijas un fondi saņem no citiem avotiem, bet ne no ES budžeta. Tomēr, tā kā notiek mijiedarbība starp ES finansējumu un finansējumu no citiem avotiem, revīzijas darba gaitā mums var būt vajadzība izskatīt arī no citiem avotiem saņemtos līdzekļus.

(3)

Revidējot ES gada pārskatus, mēs esam pārbaudījuši nedaudzus darījumus, kas saistīti ar Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem. 2014. gadā mēs pārbaudījām darījumu, kas attiecās uz kādai Eiropas politiskajai partijai izmaksāto dotāciju. Divos 2015. un 2016. gadā caurskatītajos darījumos mēs pārbaudījām politisko grupu deklarēto izdevumu izlietojumu (2). Šīs pārbaudes atklāja nepilnības iepirkuma procedūrās un arī deklarētas neattiecināmas izmaksas (3).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu mērķis ir palielināt Eiropas politisko partiju un ar tām saistīto politisko fondu redzamību, atzīšanu, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Mēs atzinīgi novērtējām šīs regulas projektā paredzētos uzlabojumus, kuru vairāki aspekti tika aplūkoti mūsu Atzinumā Nr. 1/2013 (4).

(5)

Parlaments 2017. gada 15. jūnijā pieņēma rezolūciju (5), kurā aicināja Komisiju ierosināt pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanu, lai novērstu dažas nepilnības Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(6)

Mēs norādām, ka Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 sāka piemērot 2017. gada 1. janvārī un ziņojums par tās piemērošanu nebija paredzēts līdz 2018. gada vidum,

1.

Eiropas Parlaments un Padome 2014. gada 22. oktobrī pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, ar kuru atcēla Regulu (EK) Nr. 2004/2003 un izklāstīja jaunus noteikumus arī par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu. Tie attiecas uz finansēšanas nosacījumiem, finansējuma piešķiršanu un sadali, ziedojumiem un iemaksām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu finansēšanu, atlīdzināmiem izdevumiem, aizliegumu izmantot ES finansējumu, pārskatiem, ziņojumu sagatavošanu un revīziju, īstenošanu un kontroli, sankcijām, sadarbību starp Eiropas Politisko partiju un fondu iestādi (“Iestāde”), Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm, kā arī uz pārredzamību. Šo regulu sāka piemērot 2017. gada 1. janvārī.

2.

Mēs esam snieguši atzinumu (6) par Komisijas 2012. gada priekšlikumiem (7). Mēs ierosinājām uzlabojumus attiecībā uz ziedojumiem, aizdevumiem un iemaksām, kā arī uz attiecināmības nosacījumiem, pārskatiem un ziņojumu sagatavošanas pienākumiem. Lielākā daļa no atzinumā minētajiem punktiem tika ņemta vērā un iekļauta regulas galīgajā redakcijā.

3.

Pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas (8) un EP dienestu un vairāku Eiropas politisko partiju viedokļu saņemšanas Komisija 2017. gada 13. septembrī iepazīstināja ar pašreizējo priekšlikumu (9). Tajā iekļauti daži mērķtiecīgi grozījumi, kuru nolūks saskaņā ar Komisiju ir “novērst nepilnības un uzlabot pārredzamību, lai nodrošinātu no ES budžeta piešķirto ierobežoto resursu atbilstošu sadalījumu un izlietojumu” (10).

4.

Priekšlikumā risināti šādi jautājumi:

5.

Mēs atzinīgi vērtējam noteikumus, kuri varētu uzlabot Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem piešķirto līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, pārskatatbildību, pārredzamību. Mēs arī sniedzam komentārus par izmaiņām attiecībā uz paziņošanas laika grafiku un ierosinām izveidot “vienotu noteikumu kopumu”. Mēs uzskatām, ka noteikumi, kas attiecas un dalību vairākās partijās un ES finansējuma sadales koeficientu, ir politiska lēmuma priekšmets, tāpēc par tiem mēs komentārus nesniedzam.

6.

Savā Atzinumā Nr. 1/2013 mēs paudām bažas par trūkumiem tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz ziedojumiem, aizdevumiem, iemaksām un sankcijām, kā arī uzsvērām stingrākas pārskatatbildības nepieciešamību. Lielākā daļa šo jautājumu tika atrisināta ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014. Tālāk tekstā mēs atkārtoti minam dažus punktus, kas nav ņemti vērā, bet kurus joprojām uzskatām par svarīgiem.

7.

Pašreizējā priekšlikumā nav ņemts vērā mūsu ieteikums īpaši regulēt ziedojumus no fiziskām vai juridiskām personām, kas piedāvā preces un pakalpojumus ES iestādēm vai citām publiskām iestādēm, kuras iesaistītas ES fondu pārvaldībā (11). Tāpat tajā nav iekļauti nekādi noteikumi par ziedojumiem struktūrām, kas tieši vai netieši saistītas ar Eiropas politiskajām partijām vai fondiem (12).

8.

Turklāt regulas projektā nav iekļauti noteikumi par aizdevumiem, to noteikumiem un nosacījumiem (13).

9.

Pašreiz spēkā esošajā Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 ir ieviesta samērīga pieeja naudas soda summai (14) un sankciju piemērošanai, ja Eiropas Parlamentam vai Palātai ir liegta iespēja īstenot tiem piešķirtās revīzijas pilnvaras (15). Tomēr priekšlikuma projektā nav ievērots mūsu ieteikums (16) skaitļos izsakāmu pārkāpumu gadījumā atcelt maksimālo soda naudām piemērojamo apjomu, kas noteikts 10 % apmērā no Eiropas politiskās partijas vai fonda ikgadējā budžeta.

10.

Iemaksas no ES budžeta Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem notiek kā faktisko atlīdzināmo izmaksu procentuālās daļas atmaksa (17). Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem maksimālā izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt 85 % no šīm izmaksām.

11.

Saskaņā ar priekšlikuma paskaidrojuma rakstu un paskaidrojumiem, kurus saņēmām no Eiropas Parlamenta dienestiem, dažām Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem radās grūtības sagādāt iemaksas, kas vajadzīgas, lai atbilstu līdzfinansējuma robežvērtībai. Tas rosina izmantot apšaubāmu praksi, piemēram, ņemt aizdevumus, lai finansētu pamatdarbību, tāpēc ārējiem revidentiem rodas šaubas par darbības turpināšanas iespējām, vai sniegt ieguldījumus natūrā, kuru vērtību būtu sarežģīti aplēst. Turklāt, ja Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi izmanto aizdevumus, var rasties risks, ka noteikumi par ziedojumiem un iemaksām tiek apieti, saņemot aizdevumus ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija ierosina samazināt līdzfinansējuma robežvērtību līdz 10 % Eiropas politiskajām partijām un līdz 5 % Eiropas politiskajiem fondiem.

12.

Mēs piekrītam Komisijas priekšlikumam samazināt šo risku, kas saistīts ar apšaubāmas prakses izmantošanu un ko rada grūtības panākt atbilstību līdzfinansējuma robežvērtībai. Taču, lai vēl vairāk atturētu no šādas prakses, ir jāpastiprina noteikumi par ziedojumiem un aizdevumiem (sk. 7. un 8. punktu).

13.

Priekšlikumā paskaidrots, ka Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var atgūt nepamatoti izmaksātās summas arī no personām, kuras veikušas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Savienības finansiālajām interesēm. Tas arī pilnvaro Iestādi anulēt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju, ja vairs nepastāv atbilstība kādam no reģistrācijas kritērijiem vai ja reģistrācija notikusi, pamatojoties uz nepareizu/maldinošu informāciju.

14.

Mēs piekrītam Komisijas priekšlikumam, jo tas varētu uzlabot ES budžeta aizsardzību. Lai stiprinātu šo mērķi, mēs atkārtojam savu Atzinumā Nr. 1/2013 iekļauto ieteikumu atcelt maksimālo soda naudu apjomu (sk. 9. punktu).

15.

Lai uzlabotu skaidrību un pārredzamību, Komisija ierosina precizēt saikni starp valstu un Eiropas politiskajām partijām. Priekšlikumā teikts, ka “Eiropas politiskajai partijai savā pieteikumā jāiekļauj pierādījumi, kas apliecina, ka tās sastāvā esošās partijas savās tīmekļa vietnēs 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas ir pastāvīgi publicējušas attiecīgās Eiropas politiskās partijas politisko programmu un logo, kā arī informāciju (..)”. Kaut arī mēs atzinīgi vērtējam šo Komisijas nodomu darīt pārredzamāku saikni starp Eiropas politiskajām partijām un valstu partijām, uzskatām, ka praksē izrādīsies grūti šo prasību uzraudzīt un iegūt attiecīgus apliecinošus pierādījumus par “pastāvīgu publicēšanu”.

16.

Spēkā esošos noteikumus sāka piemērot 2017. gada 1. janvārī. Tādējādi pašreizējais aicinājums veikt finanšu iemaksas (18) ir pirmais, kas notiek saskaņā ar jauno regulējumu. Komisija uzskata, ka priekšlikuma mērķis ir novērst nepilnības, kas konstatētas iepriekšējos noteikumos un kas netika ņemtas vērā, sagatavojot Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014. Tomēr joprojām būs vajadzīga pamatīgāka pārskatīšana, jo priekšlikums nerisina visus jautājumus, ko rosinājušas dažādās ieinteresētās personas.

17.

Mēs atzinīgi vērtējam jebkuru potenciālu trūkumu korekciju spēkā esošajos tiesību aktos, tomēr uzskatām, ka kopumā būtu jāizvairās pārskatīt tiesību aktus neilgi pēc to stāšanās spēkā un risināt tikai daļu no problēmjautājumiem.

18.

Pašlaik noteikumi par iemaksām Eiropas politiskajām partijām ir iekļauti Finanšu regulā, ko piemēro ES vispārējam budžetam (19). Dažos tās pantos aplūkoti jautājumi, kas risināti arī Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (20). Lai izvairītos no pārklāšanās un vienkāršotu tiesisko regulējumu, mēs uzskatām, ka visi noteikumi par Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem ir jāiekļauj vienotā noteikumu kopumā.