8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/2

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – María Begoña Espadas Recio/Servicio Público de Empleo Estatal (SPEE)

(Lieta C-98/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 97/81/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu - 4. klauzula - Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji - Vienlīdzīga attieksme sociālā nodrošinājuma jautājumos - Direktīva 79/7/EEK - 4. pants - Vertikālā nepilna darba laika darba ņēmējs - Bezdarbnieka pabalsts - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, nosakot pabalsta izmaksas ilgumu, tiek izslēgti iemaksu periodi, kas atbilst nenostrādātajām dienām)

(2018/C 005/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāja: María Begoña Espadas Recio

Atbildētājs: Servicio Público de Empleo Estatal (SPEE)

Rezolutīvā daļa:

1997. gada 6. jūnijā noslēgtā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, kurš ietverts pielikumā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvai 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, 4. klauzulas 1. punkts nav piemērojams tādam uz iemaksām balstītam bezdarbnieka pabalstam kā pamatlietā aplūkotais;

Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesību aktus, kuros vertikālā nepilna darba laika gadījumā no to dienu aprēķina, par kurām ir veiktas iemaksas, tiek izslēgtas nenostrādātās dienas un tāpēc tiek samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, ja ir konstatēts, ka lielākā daļa vertikālā nepilna darba laika darba ņēmēju ir sievietes, kuras nelabvēlīgi ietekmē šādi tiesību akti.

(1) OV C 171, 26.5.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/3

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Landgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CTL Logistics GmbH/DB Netz AG

(Lieta C-489/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dzelzceļa transports - Direktīva 2001/14/EK - Infrastruktūras maksas - Tarifi - Valsts regulatīvā iestāde, kas uzrauga infrastruktūras maksu atbilstību šai direktīvai - Infrastruktūras lietošanas līgums starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa transporta uzņēmumu - Nediskriminācijas princips - Maksu atlīdzināšana, neiejaucoties minētajai iestādei un neizmantojot pārsūdzības procedūras, iesaistot šo iestādi - Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram maksu netaisnīguma gadījumā civillietu tiesa var noteikt taisnīgu šo maksu apmēru)

(2018/C 005/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: CTL Logistics GmbH

Atbildētāja: DB Netz AG

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. janvāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK, normas, īpaši tās 4. panta 5. punkts un 30. panta 1., 3., 5. un 6. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma kā pamatlietā piemērošana, atbilstoši kuram dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu taisnīgums katrā atsevišķā gadījumā ir jāpārbauda parastajām tiesām, un pastāv iespēja attiecīgā gadījumā grozīt šo maksu apmēru neatkarīgi no Direktīvas 2001/14, kas grozīta ar Direktīvu 2004/49, 30. pantā paredzētās regulatīvās iestādes veiktās uzraudzības.

(1) OV C 406, 7.12.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/3

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – TV2/Danmark A/S/Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Viasat Broadcasting UK Ltd

(Lieta C-649/15 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - LESD 107. panta 1. punkts - Apraides sabiedriskie pakalpojumi - Pasākumi, ko Dānijas iestādes veikušas Dānijas raidorganizācijas TV2/Danmark labā - Jēdziens “atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko piešķir no valsts līdzekļiem” - Spriedums Altmark)

(2018/C 005/04)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TV2/Danmark A/S (pārstāvis – O. Koktvedgaard, advokat)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche, B. Stromsky un L. Grønfeldt), Dānijas Karaliste (pārstāvji – C. Thorning, kam palīdz R. Holdgaard, advokat) un Viasat Broadcasting UK Ltd (pārstāvji – S. Kalsmose-Hjelmborg un M. Honoré, advokater)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	TV2/Danmark A/S sedz savus un atlīdzina Komisijas un Viasat Broadcasting UK Ltd tiesāšanās izdevumus, kas tām radušies gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas instancē;

3)	Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 48, 8.2.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/4

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – Eiropas Komisija/TV2/Danmark A/S, Dānijas Karaliste, Viasat Broadcasting UK Ltd

(Lieta C-656/15 P) (1)

(2018/C 005/05)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Stromsky, T. Maxian Rusche un L. Grønfeldt)

Pārējās lietas dalībnieces: TV2/Danmark A/S (pārstāvis – O. Koktvedgaard, advokat), Dānijas Karaliste (pārstāvji – C. Thorning, kam palīdz R. Holdgaard, advokat) un Viasat Broadcasting UK Ltd (pārstāvji – M. Honoré un S. Kalsmose-Hjelmborg, advokater)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – C. Zatschler, M. Schneider, Í. Isberg un C. Perrin)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 24. septembra spriedumu TV2/Danmark/Komisija (T-674/11, EU:T:2015:684) atcelt, ciktāl ar to ir atcelts Komisijas 2011. gada 20. aprīļa Lēmums 2011/839/ES par Dānijas īstenotajiem pasākumiem (C 2/03) attiecībā uz TV2/Danmark, jo Eiropas Komisija uzskatīja, ka 1995. un 1996. gada ieņēmumi no reklāmas, kas ar Fonds TV2 starpniecību pārskaitīti TV2/Danmark, ir valsts atbalsts;

2)	TV2/Danmark A/S celto prasību atcelt Lēmumu 2011/839 noraidīt;

3)	TV2/Danmark A/S sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina visus tos tiesāšanās izdevumus, kas radušies Eiropas Komisijai un Viasat Broadcasting UK Ltd gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā;

4)	Dānijas Karaliste un EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 48, 8.2.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/5

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – Viasat Broadcasting UK Ltd/TV2/Danmark A/S, Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste

(Lieta C-657/15 P) (1)

(2018/C 005/06)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Viasat Broadcasting UK Ltd (pārstāvji – M. Honoré un S. Kalsmose-Hjelmborg, advokater)

Pārējās lietas dalībnieces: TV2/Danmark A/S (pārstāvis – O. Koktvedgaard, advokat), Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Stromsky, T. Maxian Rusche un L. Grønfeldt) un Dānijas Karaliste (pārstāvji – C. Thorning, kam palīdz R. Holdgaard, advokat)

Rezolutīvā daļa:

2)	apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt;

3)	TV2/Danmark A/S celto prasību atcelt Lēmumu 2011/839 noraidīt;

4)	TV2/Danmark A/S sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no tiesāšanās izdevumiem, kas Viasat Broadcasting UK Ltd radušies šajā apelācijas tiesvedībā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, kuri pēdējai minētajai radušies tiesvedībā pirmajā instancē;

5)	Viasat Broadcasting UK Ltd sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem, kas tai radušies šajā apelācijas tiesvedībā;

6)	Eiropas Komisija un Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/6

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Augstākā tiesa (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA “LS Customs Services”

(Lieta C-46/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - Kopienas Muitas kodekss - Ārpuskopienas preces - Kopienas ārējā tranzīta muitas procedūra - Ar ievedmuitas nodokli apliekamo preču izņemšana no muitas uzraudzības - Muitas vērtības noteikšana - 29. panta 1. punkts - Darījuma vērtības metodes piemērošanas nosacījumi - 30. un 31. pants - Muitas vērtības noteikšanas metodes izvēle - Muitas iestāžu pienākums pamatot izvēlēto metodi)

(2018/C 005/07)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests

Atbildētājs: SIA “LS Customs Services”

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 955/1999, 29. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā muitas vērtības noteikšanas metode nav piemērojama attiecībā uz precēm, kuras nav tikušas pārdotas izvešanai uz Eiropas Savienību;

Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Regulu Nr. 955/1999, 31. pants, lasot to kopsakarā ar šīs grozītās regulas 6. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādēm savā lēmumā, ar kuru tiek noteikts maksājamā ievedmuitas nodokļa apmērs, ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tās ir noraidījušas minētās grozītās regulas 29. un 30. pantā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes, pirms tās ir varējušas izdarīt secinājumu par tās 31. pantā paredzētās metodes piemērošanu, kā arī informāciju, uz kuras pamata ir tikusi aprēķināta attiecīgo preču muitas vērtība, lai ieinteresētā persona varētu novērtēt šī lēmuma pamatotību un, pilnībā apzinoties lietas apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi to pārsūdzēt. Dalībvalstīm, īstenojot savu procesuālo autonomiju, ir jānoregulē muitas iestādēm uzliktā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma sekas un ir jānosaka, vai un ciktāl šādu pārkāpumu ir iespējams novērst tiesvedības gaitā, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus;

Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Regulu Nr. 955/1999, 30. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentai iestādei, pirms tā var noraidīt šajā tiesību normā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes piemērošanu, nav jālūdz ražotājam sniegt tai šīs metodes piemērošanai nepieciešamo informāciju. Tomēr šai iestādei ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie informācijas avoti un datubāzes. Tai tāpat ir jāļauj attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem sniegt tai visu informāciju, kura var būt nozīmīga preču muitas vērtības noteikšanai, piemērojot šo tiesību normu;

Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Regulu Nr. 955/1999, 30. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādēm nav jāpamato šīs tiesību normas c) un d) apakšpunktā paredzēto metožu nepiemērošana gadījumā, ja tās nosaka preču muitas vērtību, pamatojoties uz līdzīgu preču darījuma vērtību atbilstoši Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Komisijas 1995. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1762/95, 151. panta 3. punktam.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/7

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – SolarWorld AG/Brandoni solare SpA, Solaria Energia y Medio Ambiente, SA, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME)

(Lieta C-204/16 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013 - 3. pants - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Galīgs antidempinga maksājums - Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības - Nodalāmība)

(2018/C 005/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SolarWorld AG (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, J. Beck, solicitor)

Pārējās lietas dalībnieces: Brandoni solare SpA, Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un M. J. Beck, solicitor), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – H. Marcos Fraile, pārstāve, kam palīdz N. Tuominen, avocată), Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Demeneix, T. Maxian Rusche un J.-F. Brakeland), China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME) (pārstāvji – J.-F. Bellis un A. Scalini, advokāti, F. Di Gianni, avvocato)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	SolarWorld AG atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 232, 27.6.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/7

(Lieta C-205/16 P) (1)

(Apelācija - Subsīdijas - Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 - 2. pants - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Galīgs kompensācijas maksājums - Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības - Nodalāmība)

(2018/C 005/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SolarWorld AG (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, J. Beck, solicitor)

Pārējās lietas dalībnieces: Brandoni solare SpA, Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un M. J. Beck, solicitor), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – H. Marcos Fraile, pārstāve, kam palīdz N. Tuominen, avocată), Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Demeneix, J.-F. Brakeland un T. Maxian Rusche), China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME) (pārstāvji – J.-F. Bellis un A. Scalini, advokāti, F. Di Gianni, avvocato)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	SolarWorld AG atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 232, 27.6.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/8

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Efeteio Athinon (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eiropas Komisija/Dimos Zagoriou

(Lieta C-217/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Komisijas lēmums par izmaksāto summu atmaksāšanu, kas ir izpildāms - LESD 299. pants - Piespiedu izpilde - Izpildes pasākumi - Kompetentās valsts tiesas noteikšana strīdos par izpildi - Personas, kurai jāpilda finansiālās saistības, noteikšana - Valsts procesuālo noteikumu piemērošanas nosacījumi - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

(2018/C 005/10)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Efeteio Athinon

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eiropas Komisija

Atbildētāja: Dimos Zagoriou

Rezolutīvā daļa:

LESD 299. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā nav noteikta valsts kompetentās tiesas izvēle attiecībā uz prasībām saistībā ar tādu Eiropas Komisijas aktu piespiedu izpildi, kuros personām, kas nav valstis, ir paredzētas finansiālas saistības un kuri ir izpildāmi saskaņā ar minēto pantu; šī izvēle ir jāveic saskaņā ar valsts tiesībām atbilstoši procesuālās autonomijas principam, ievērojot to, ka šī izvēle nedrīkst apdraudēt Savienības tiesību piemērošanu un efektivitāti.

Valsts tiesai ir jānosaka, vai valsts procesuālie noteikumi par prasībām saistībā ar tādu aktu piespiedu izpildi, kas minēti LESD 299. pantā, tiek piemēroti nediskriminējošā veidā salīdzinājumā ar procedūrām, kurās tiek izskatītas tā paša veida valsts lietas, un saskaņā ar noteikumiem, kuri nepadara summu, kas minētas šajos aktos, atgūšanu grūtāku nekā salīdzināmos gadījumos, kas attiecas uz atbilstošo valsts tiesību normu īstenošanu;

LESD 299. pants, kā arī Padomes 1988. gada 24. jūnija Regula (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību, Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2052/88 attiecībā uz, pirmkārt, dažādu struktūrfondu un, otrkārt, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju, un Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4256/88, ar ko paredz noteikumus Regulas Nr. 2052/88 īstenošanai attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda (ELVGF) Virzības nodaļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, nav noteiktas personas, pret kurām var tikt vērsta piespiedu izpilde atbilstoši izpildāmam Komisijas lēmumam par izmaksāto summu atmaksāšanu.

Valsts tiesai ir jānosaka šīs personas, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/9

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jan Theodorus Arts/Veevoederbedrijf Alpuro BV

(Lieta C-227/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 73/2009 - Vienotā maksājumu shēma - Integrācijas līgumu noslēdzis teļu audzētājs - Līguma noteikums, saskaņā ar kuru vienotais maksājums pienākas integrācijas uzņēmumam - Pieļaujamība)

(2018/C 005/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jan Theodorus Arts

Atbildētāja: Veevoederbedrijf Alpuro BV

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds līguma noteikums, atbilstoši kuram integrācijas uzņēmumam pienākas atbalsts, uz ko teļu audzētājam ir tiesības pretendēt saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, tiek pieļauts gadījumā, kad šāds atbalsts tiek nodots atbilstoši līgumslēdzēju pušu nolīgtajām savstarpējām tiesībām un pienākumiem.

(1) OV C 279, 1.8.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/10

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Teodor Ispas, Anduţa Ispas/Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj

(Lieta C-298/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības tiesību vispārējie principi - Tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību - Valsts nodokļu tiesiskais regulējums, kurā ir paredzētas tiesības tikt uzklausītam un tiesības tikt informētam administratīvajā nodokļu procesā - Valsts nodokļu iestāžu izdots lēmums par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, nesniedzot nodokļu maksātājam piekļuvi informācijai un dokumentiem, uz ko ir pamatots minētais lēmums)

(2018/C 005/12)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāji: Teodor Ispas, Anduţa Ispas

Atbildētāja: Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj

Rezolutīvā daļa:

Vispārējais Savienības tiesību princips par tiesību uz aizstāvību ievērošanu ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts administratīvajos procesos par pievienotās vērtības nodokļa pārbaudēm un šī nodokļa bāzes noteikšanu privātpersonai ir jābūt iespējai, ka pēc tās izteikta lūguma tai paziņo informāciju un dokumentus, kuri ir ietverti administratīvajā lietā un kurus valsts iestāde ir ņēmusi vērā, pieņemot savu lēmumu, ja vien tie nav vispārējo interešu mērķi, kas attaisno ierobežojumus piekļuvei minētajai informācijai un minētajiem dokumentiem.

(1) OV C 314, 29.8.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/10

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – António Fernando Maio Marques da Rosa/Varzim Sol – Turismo, Jogo e Animação, SA

(Lieta C-306/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Direktīva 2003/88/EK - 5. pants - Iknedēļas atpūta - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko paredzēta vismaz viena atpūtas diena septiņu dienu laikposmā - Vairāk nekā sešu secīgu darba dienu laikposmi)

(2018/C 005/13)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação do Porto

Pamatlietas puses

Prasītājs: António Fernando Maio Marques da Rosa

Atbildētāja: Varzim Sol – Turismo, Jogo e Animação, SA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvas 93/104/EK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem, kurā grozījumi veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. jūnija Direktīvu 2000/34/EK, 5. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav prasīts, lai nepārtrauktais minimālais 24 stundu atpūtas laikposms, uz ko darbiniekam ir tiesības, tiktu piešķirts vēlākais nākamajā dienā pēc sešām secīgām darba dienām, bet ir noteikts, ka tas piešķirams katrā septiņu dienu laikposmā.

(1) OV C 326, 5.9.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/11

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – HX/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-423/16 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas Arābu Republiku - Ierobežojoši pasākumi pret lēmuma pielikumā minētu personu - Šī lēmuma spēkā esamības pagarināšana tiesvedības laikā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā - Lūgums par prasības pieteikuma grozīšanu, kas formulēts tiesas sēdē, nevis iesniegts kā atsevišķs dokuments - Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pants - Bulgāru valodas redakcija - Sākotnējā lēmuma, ar kuru attiecīgā persona ir iekļauta personu, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, sarakstā, atcelšana Vispārējā tiesā - Lēmuma par pagarināšanu izbeigšanās - Lūguma par prasības pieteikuma grozīšanu priekšmeta saglabāšanās)

(2018/C 005/14)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: HX (pārstāvis – S. Koev, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – I. Gurov un S. Ky)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 2. jūnija sprieduma lietā HX/Padome (T-723/14, EU:T:2016:332) rezolutīvās daļas 2. punktu;

2)	izbeigt tiesvedību attiecībā uz tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā HX formulēto lūgumu par prasības pieteikuma grozīšanu;

3)	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt HX tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un šajā apelācijas tiesvedībā.

(1) OV C 350, 26.9.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/12

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-481/16) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Atbalsts, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Atgūšanas pienākums - Pienākums sniegt informāciju - Neizpilde - Aizstāvības pamati - Pilnīga izpildes neiespējamība)

(2018/C 005/15)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar un B. Stromsky)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – K. Boskovits un V. Karra)

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu 2014/539/ES par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company S.A., un neinformējot Eiropas Komisiju par pasākumiem, kuri veikti, piemērojot šo lēmumu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti minētā lēmuma 3.-5. pantā, kā arī LESD;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 383, 17.10.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/12

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AZ/Minister Finansów

(Lieta C-499/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 98. pants - Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai - III pielikuma 1. punkts - Pārtikas produkti - Mīklas izstrādājumi un kūkas - Minimālais derīguma termiņš vai “izlietot līdz” datums - Nodokļu neitralitātes princips)

(2018/C 005/16)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: AZ

Atbildētājs: Minister Finansów

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ciktāl ir ievērots nodokļu neitralitātes princips, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā samazinātas PVN likmes piemērošana svaigiem mīklas izstrādājumiem un kūkām ir pakļauta tikai to “minimālā derīguma termiņa” vai““izlietot līdz” datuma” kritērijam.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/13

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Wind Inovation 1” EOOD, likvidācijas procesā/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia

(Lieta C-552/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Juridiskas personas darbības pārtraukšana, kas nozīmē to svītrot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra - Pienākums samaksāt PVN par esošajiem aktīviem un to faktiski pārskaitīt valstij - Likuma, kurš pastāvēja pievienošanās Eiropas Savienībai datumā, paturēšana spēkā vai grozīšana - 176. panta otrā daļa - Ietekme uz tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu - 168. pants)

(2018/C 005/17)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Wind Inovation 1” EOOD, likvidācijas procesā

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tādas sabiedrības obligāta svītrošana no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, kam ar tiesas lēmumu ir uzlikts pienākums apturēt darbību, nozīmē pienākumu par esošajiem aktīviem samaksāt aprēķināto PVN vai priekšnodokli brīdī, kad tās darbība tiek pārtraukta, un to pārskaitīt valstij, ja vien tā, sākot no darbības apturēšanas brīža, vairāk neveic saimniecisko darbību;

Direktīva 2006/112, īpaši tās 168. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, saskaņā ar kuru tādas sabiedrības obligāta svītrošana no PVN maksātāju reģistra, kam ar tiesas lēmumu ir uzlikts pienākums apturēt darbību, pat ja šī sabiedrība likvidācijas laikā turpina slēgt saimnieciskus darījumus, nozīmē pienākumu par esošajiem aktīviem samaksāt aprēķināto PVN vai priekšnodokli šīs darbības pārtraukšanas brīdī un to pārskaitīt valstij un ar kuru vienlaicīgi tiesības uz nodokļa atskaitīšanu tiek pakārtotas šim pienākumam.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/14

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tünkers France, Tünkers Maschinenbau GmbH/Expert France

(Lieta C-641/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Maksātnespējas procedūras - Regula (EK) Nr. 1346/2000 - Tiesa, kurai ir piekritība - Maksātnespējas procedūras ietvaros celta prasība sakarā ar negodīgu konkurenci - Prasība, ko sabiedrība ar juridisko adresi citā dalībvalstī ceļ pret maksātnespējas procedūrai pakļautas sabiedrības vienas darbības nozares cesionāru - Ar maksātnespējas procedūru nesaistīta prasība vai prasība, kas izriet tieši no maksātnespējas procedūras un ir cieši saistīta ar to)

(2018/C 005/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājas: Tünkers France, Tünkers Maschinenbau GmbH

Atbildētāja: Expert France

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sakarā ar negodīgu konkurenci celta prasība, kurā maksātnespējas procedūras ietvaros iegūtas vienas darbības nozares cesionāram tiek pārmesta kļūdaina sevis pasniegšana par tādu, kurš nodrošina parādnieka ražoto preču ekskluzīvu izplatīšanu, nav piekritīga tai tiesai, kura ir uzsākusi maksātnespējas procedūru.

(1) OV C 70, 6.3.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/14

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 26. oktobra rīkojums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Wamo BVBA, Luc Cecile Jozef Van Mol

(Lieta C-356/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Direktīva 2005/29/EK - Negodīga komercprakse - Valsts tiesību akti, ar kuriem ir aizliegta ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistīta reklāma)

(2018/C 005/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel

Lietas dalībnieki pamata krimināllietā

Wamo BVBA, Luc Cecile Jozef Van Mol

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav aizliegti tādi valsts tiesību akti, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek aizsargāta sabiedrības veselība, kā arī estētiskās ķirurģijas ķirurgu un estētiskās medicīnas mediķu profesionālā cieņa un integritāte, aizliedzot ikvienai fiziskai vai juridiskai personai izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.

(1) OV C 335, 12.9.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/15

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 24. oktobra rīkojums (Cour d'appel de Colmar (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Belu Dienstleistung GmbH & Co KG, Stefan Nikless

(Lieta C-474/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Identiski prejudiciālie jautājumi - Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija - Regula (EK) Nr. 883/2004 - Piemērojamie tiesību akti - Apliecība A1 - Pierādījuma spēks)

(2018/C 005/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Colmar

Lietas dalībnieki kriminālprocesā pamatlietā

Belu Dienstleistung GmbH & Co KG, Stefan Nikless,

piedaloties: Syndicat Prism’emploi, Union départementale CGT du Bas-Rhin, Union de recouvrement des cotisations de sécurité sociale et d’allocations familiales d’Alsace (Urssaf), Urssaf du Bas-Rhin tiesību pārņēmējai

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība A1, kuru ir izsniegusi dalībvalsts kompetentās iestādes norādītā iestāde, atbilstoši Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 12. panta 1. un 2. punktam, ir saistoša gan dalībvalsts, kurā tiek veikts darbs, sociālā nodrošinājuma iestādēm, gan šīs dalībvalsts tiesām, pat ja tās ir konstatējušas, ka attiecīgā darba ņēmēja darbības apstākļi acīmredzami neietilpst šīs Regulas Nr. 883/2004 normas materiālajā piemērošanas jomā.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/16

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 24. oktobra rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hitachi Rail Italy Investments Srl (C-655/16), Finmeccanica SpA (C-656/16)/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)

(Apvienotās lietas C-655/16 un C-656/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Sabiedrību tiesības - Direktīva 2004/25/EK - Pārņemšanas piedāvājumi - 5. panta 4. punkta otrā daļa - Iespēja pielāgot piedāvājuma cenu tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti - Valsts tiesiskais regulējums, kurā uzraudzības iestādei ir paredzēta iespēja palielināt pārņemšanas piedāvājumu kolūzijas gadījumā starp piedāvājuma iesniedzēju un pārdevēju)

(2018/C 005/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājas: Hitachi Rail Italy Investments Srl (C-655/16) un Finmeccanica SpA (C-656/16)

Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)

Piedaloties: Amber Capital Italia Sgr SpA, Amber Capital Uk Llp, Bluebell Partners Limited, Elliot International Lp, The Liverpool Limited Partnership un Elliot Associates L.P.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem 5. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā valsts uzraudzības iestādei ir atļauts palielināt pārņemšanas piedāvājuma cenu “kolūzijas” gadījumā, neprecizējot konkrēto rīcību, kas raksturotu šo jēdzienu, ar nosacījumu, ka no šī tiesiskā regulējuma ar valsts tiesībās atzītām interpretācijas metodēm var pietiekami skaidri, precīzi un paredzami secināt, kā minētais jēdziens ir interpretējams.

(1) OV C 121, 18.4.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/16

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 26. oktobra rīkojums (Tribunal Judicial da Comarca de Braga (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Caixa Económica Montepio Geral/Carlos Samuel Pimenta Marinho u.c.

(Lieta C-333/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 21. un 38. pants - Nediskriminācija - Patērētāju tiesību aizsardzība - Bankas aizdevuma līgums - Tāda jautājuma neesamība, kas attiecas uz kādu Savienības tiesību normu, izņemot Pamattiesību hartā ietvertās normas - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2018/C 005/22)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca de Braga

Pamatlietas puses

Prasītāja: Caixa Económica Montepio Geral

Atbildētāji: Carlos Samuel Pimenta Marinho, Maria de Lurdes Coelho Pimenta Marinho, Daniel Pimenta Marinho un Vera da Conceição Pimenta Marinho

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz jautājumu, ko Tribunal Judicial da Comarca de Braga (Bragas apgabaltiesa, Portugāle) ir uzdevusi ar 2017. gada 29. marta lēmumu.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 13. jūnija rīkojumu lietā T-137/16 Uniwersytet Wrocławski/ Pētniecības izpildaģentūra (REA) 2017. gada 24. augustā iesniedza Uniwersytet Wrocławski

(Lieta C-515/17 P)

(2018/C 005/24)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Uniwersytet Wrocławski (pārstāvji – A. Krawczyk-Giehsmann, K. Szarek, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	atzīt prasību par pamatotu;

—	piespriest otrai lietas dalībniecei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta pārkāpums. Šis pamats ir balstīts uz to, ka interpretācija, ko Vispārējā tiesa ir izdarījusi, piemērojot šo tiesību normu, esot nepareiza un pretrunā samērīguma un subsidiaritātes principiem tādēļ, ka tajā nav ņemts vērā, ka norādītās tiesiskās attiecības, kas advokātu saista ar augstskolu, ir balstītas uz pušu neatkarību un vienlīdzību, bet Polijas tiesību sistēmā advokāta profesiju būtībā raksturo neatkarība un pakļautības attiecību ar trešajām personām neesamība un tā ir profesija, kam ir sabiedriska uzticamība.

Ar otro pamatu tiek apgalvots 2015. gada 23. aprīļa Vispārējās tiesas Reglamenta 119. panta pārkāpums. Šis pamats ir balstīts uz to, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini norādījusi rīkojuma pamatojumu, proti, pārsūdzētā rīkojuma pamatojumā tā esot izdarījusi abstraktus apgalvojumus un neesot izteikusi viedokli par šīs lietas faktiskajiem apstākļiem, kas ievērojami esot ierobežojis prasītājas iespējas faktiski aizstāvēties.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. septembrī iesniedza Pécsi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Alekszij Torubarov/Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal

(Lieta C-556/17)

(2018/C 005/25)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Pécsi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: Alekszij Torubarov

Atbildētājs: Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (1) 46. panta 3. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Ungārijas tiesām ir pilnvaras grozīt lēmumus, kurus pieņēmusi patvēruma jomā kompetentā iestāde un ar kuriem atteikta starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršana, un piešķirt starptautisko aizsardzību?

(1) OV 2013, L 180, 60. lpp.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 13. jūnija rīkojumu lietā T-137/16 Uniwersytet Wrocławski/Pētniecības izpildaģentūra (REA) 2017. gada 22. septembrī iesniedza Polijas Republika

(Lieta C-561/17 P)

(2018/C 005/26)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Pārējie lietas dalībnieki: Uniwersytet Wrocławski, Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 13. jūnija rīkojumu Uniwersytet Wrocławski/Pētniecības izpildaģentūra (REA), T-137/16;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jaunai izskatīšanai;

—	piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam;

—	nodot lietu virspalātai saskaņā ar Statūtu 16. panta trešo daļu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Polijas Republika apgalvo, ka ar pārsūdzēto rīkojumu ir pārkāpta Statūtu 19. panta trešā un ceturtā daļa, tās kļūdaini interpretējot. Pārsūdzētais rīkojums esot pamatots ar Savienības tiesu judikatūru, saskaņā ar kuru no Statūtu 19. panta izrietošā jurista neatkarības prasība noteikti ir saistīta ar to, ka starp juristu un viņa klientu nav nekādu darba tiesisko attiecību. Polijas Republika uzskata, ka šī judikatūra būtībā ir kļūdaina un ir jāpārskata.

Turklāt pārsūdzētais rīkojums, pamatojoties uz pašreizējo Savienības tiesu judikatūru, vienlaikus pārsniedzot šajā judikatūrā norādītās robežas. Tādējādi pārsūdzētajā rīkojumā neatkarības prasība ir saistīta ne tikai ar darba tiesisko attiecību, bet arī ar civiltiesisko attiecību neesamību, kā arī to, ka nepastāv risks, ka jurista profesionālā vide jebkādā viedā ietekmē viņa izteikto juridisko vērtējumu.

Šādas pieejas sekas esot plašs tiesību uz aizstāvību Savienības tiesās ierobežojums. Turklāt šis ierobežojums esot pamatots ar ļoti neskaidriem un patvaļīgiem kritērijiem, kuriem neesot nekāda skaidra pamatojuma Savienības tiesību normās, kā arī kuriem neesot saprotama mērķa.

Otrkārt, Polijas Republika apgalvo, ka ar pārsūdzēto rīkojumu ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips. Ar pārsūdzēto rīkojumu esot ievests jauns, plaši definēts pieņēmums par pilnvarnieka neatkarību attiecībā uz to, ka nav profesionālās vides ietekmes riska, vienlaikus nekādi nenorādot uz veidu, kā tas ir jānovērtē. Rezultātā puse nevarot noteikt, vai tās izvēlētais pilnvarnieks atbilst neatkarības prasībai un vai tās prasība tiks atzīta par pieņemamu.

Treškārt, Polijas Republika apgalvo, ka pārsūdzētajā rīkojumā nav norādīts pietiekams pamatojums, kas ļautu saprast iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka pilnvarnieks neatbilst neatkarības prasībai un ir noraidījusi tajā celto prasību.

It īpaši Vispārējā tiesa neesot paskaidrojusi, kādēļ tādas attiecības, kādas saista pilnvarnieku ar Uniwersytet Wrocławski, ir jāpielīdzina darba tiesiskajām attiecībām, neraugoties uz pakļautības neesamību. Turklāt Vispārējā tiesa neesot paskaidrojusi, kādēļ tā vispār ir ņēmusi vērā citus apstākļus, kas neattiecas uz pilnvarnieka sniegto juridisko palīdzību. Vispārējā tiesa arī neesot paskaidrojusi, kā civiltiesiska līguma gadījumā ir jāsaprot profesionālās vides jēdziens un kāda veida ietekme tai ir uz pārstāvi. Turklāt no pārsūdzētā rīkojuma neizriet, kāda veida risks ir saistīts ar tāda veida līgumu, kā arī uz ko ir balstīts neatkarības ierobežojums, kuru ņemot vērā bija nepieciešams atteikties no pārstāvja.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/20

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-644/14 ADR Center SpA/Eiropas Komisija 2017. gada 4. oktobrī iesniedza ADR Center SpA

(Lieta C-584/17 P)

(2018/C 005/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ADR Center SpA (pārstāvji – A. Guillerme, advokāts, T. Bontinck, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedumu ADR/Komisija (T-644/14);

—	atcelt Komisijas 2014. gada 27. jūnija Lēmumu C(2014) 4485, final, par finansiāla ieguldījuma, kas prasītājai samaksāts, daļēju atgūšanu;

—	taisīt galīgo spriedumu lietā, apmierinot tās pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Tiesā, kā arī Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot ES tiesību principu, kas reglamentē Savienības finanšu atbalstu un saskaņā ar kuru tā var sniegt subsīdijas tikai attiecībā uz faktiski veiktām izmaksām.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa esot piemērojusi īpaši šauru šī principa interpretāciju, kas esot pretrunā Tiesas līdzšinējai judikatūrai un Eiropas likumdevēja gribai.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot LESD 299. pantu, Regulas Nr. 966/2012 (1) 79. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un Tiesas judikatūru.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi LESD 299. pantu un Regulas Nr. 966/2012 79. panta 2. punktu, uzskatot, ka Komisijai tajos ir piešķirtas pilnvaras izdot rīkojumu par piespiedu piedziņu līgumattiecībās. Turklāt pārsūdzētais spriedums esot pretrunā Tiesas sprieduma Lito Maieftiko Gynaikologiko kai Cheirourgiko Kentro AE/Komisija judikatūrai. Visbeidzot, prasība, kas celta pamatojoties uz LESD 272. pantu, subsīdiju saņēmējam ir ievērojami neefektīvāka, jo Eiropas Komisija var uzsākt piespiedu piedziņu pirms kompetentā tiesa ir pasludinājusi galīgo spriedumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie, I., D.

(Lieta C-586/17)

(2018/C 005/28)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie, I.

Atbildētājs: D.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) [..] (1) 46. panta 3. punktam, to lasot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, pretrunā ir tāda sistēma, atbilstoši kurai pirmās instances administratīvā tiesa patvēruma lietās, vērtējot pieteikumu, principā var neņemt vērā patvēruma iemeslu, kuru ārvalstnieks pirmoreiz ir norādījis tiesvedībā lietā, kuru tā izskata?

Vai šajā ziņā ir nozīme tam, vai faktiski tiek norādīts jauns patvēruma iemesls, t.i., iemesls starptautiskās aizsardzības pieprasīšanai, kas balstīts uz faktiem un apstākļiem, kuri radušies pēc atbildīgās iestādes lēmuma par starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanas, vai arī noklusēts patvēruma iemesls, t.i., iemesls starptautiskās aizsardzības pieprasīšanai, kas balstīts uz faktiem un apstākļiem, kuri radušies pirms atbildīgās iestādes lēmuma par starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanas, un ārvalstnieks, lai gan tie viņam bija zināmi, ir vainojams, ka viņš tos nav darījis zināmus jau administratīvās procedūras laikā?

c)	Vai šajā ziņā ir nozīme tam, vai patvēruma iemesls tiek norādīts pirmās instances administratīvajā tiesā patvēruma lietās, iesniedzot pieteikumu par atbildīgās iestādes lēmumu par starptautiskās aizsardzības sākotnējo pieteikumu vai arī iesniedzot pieteikumu saistībā ar turpmāku pieteikumu?

Ja uz pirmā jautājuma a) daļu ir jāatbild apstiprinoši, vai tādā gadījumā Savienības tiesību normas liedz pirmās instances administratīvajai tiesai patvēruma lietās arī lemt par patvēruma iemesla, kas pirmoreiz norādīts tiesvedībā, pārbaudes nodošanu atbildīgajai iestādei jaunas procedūras ietvaros, lai tādējādi nodrošinātu atbilstīgu tiesvedības norisi vai novērstu nepieņemamu šīs tiesvedības kavēšanu?

(1) OV 2013, L 180, 60. lpp.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/21

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 9. oktobrī iesniedza Spānijas Karaliste par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-143/15 Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-588/17 P)

(2018/C 005/29)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāve – M. J. García-Valdecasas Dorrego)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

apmierināt šo apelācijas sūdzību un daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-143/15 Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija (ECLI:EU:T:2017:534), ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalistei piemēroto finansiālo korekciju, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, [L 16, 33. lpp.), saistībā ar Kastīlijas un Leonas autonomās kopienas Lauku attīstības programmas maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un agrovides pasākumiem, konkrēti attiecībā uz summu, kas atbilst atbalsta daļai apvidiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, 1 793 798,22 EUR apmērā.

—

jaunajā spriedumā atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu [(ES) 2015/103], ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalistei piemēroto finansiālo korekciju, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, [L 16, 33. lpp.), saistībā ar Kastīlijas un Leonas autonomās kopienas Lauku attīstības programmas maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un agrovides pasākumiem, konkrēti attiecībā uz summu, kas atbilst atbalsta daļai apvidiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, 1 793 798,22 EUR apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Acīmredzama faktu sagrozīšana

Acīmredzami esot sagrozīti fakti, jo: i) samierināšanas iestādē – kā Spānijas Karaliste norādījusi savā prasības pieteikumā un pierādījusi – patiesībā ir panākta vienošanās par finansiālās korekcijas piemērošanas bāzi, ii) Spānijas Karaliste patiesībā ir pierādījusi, kā lopbarības platības bez dzīvniekiem var ietilpt strīdīgo pasākumu piemērošanas jomā un tādējādi ciest no Komisijas piemērotajām korekcijām.

Kļūda tiesību piemērošanā jautājumā par to, kāda nozīme ir samierināšanas iestādes nolīgumiem, kuras rezultātā ir acīmredzami pārkāpts labas pārvaldības un lojālas sadarbības princips

Vispārējās tiesas argumentācijā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā nav ņemts vērā, kāda nozīme un iedarbība ir daļējiem nolīgumiem, ko Komisija ar dalībvalsti noslēgusi samierināšanas iestādē. Turklāt esot acīmredzami pārkāpts labas pārvaldības un lojālas sadarbības princips, argumentācijā leģitimējot to, ka iestāde drīkst vienpusēji un bez nekādiem paskaidrojumiem atstāt bez ievērības nolīgumus, ko tā ar dalībvalsti noslēgusi samierināšanas procedūrā, kura juridiski ir paredzēta tieši tālab, lai Komisija un dalībvalstis vienotos.

Kļūda tiesību piemērošanā, kas izriet no pārsūdzētā sprieduma pamatojuma neesamības

Vispārējā tiesa neesot spriedusi par prasības pieteikuma III.2.3. punktu, kurā ir norādīts, ka ir pārkāpts Regulas 1290/2005 (1) 31. panta 2. punkts, kā arī samērīguma princips, jo bāze, ko Komisija bija ņēmusi vērā, lai piemērotu finansiālo korekciju, ietver subjektus, kas saņēmuši atbalstu grūtībās nonākušajiem apvidiem, kuros nav lopbarības platību.

Kļūda tiesību piemērošanā jautājumā gan par Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkta tvērumu, gan par samērīguma principa pārbaudes tiesā apjomu, kā arī pareizas tiesvedības principa pārkāpums

Vispārējā tiesa neesot veikusi tai saskaņā ar regulas 31. panta 2. punktu un samērīguma principu veicamo pārbaudi tiesā par to, vai valsts ir vai nav izpildījusi pienākumu pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu jautājumā par finansiālajām sekām, kas izriet no minētā pārkāpuma. Tā neesot arīdzan izvērtējusi Spānijas Karalistes iesniegtos datus, kas liecina par Komisijas kļūdu.

Vispārējās tiesas argumentācijā neesot ievērots arīdzan pareizas tiesvedības princips gan tāpēc, ka šajā argumentācijā ir atstāts bez ievērības fakts, ka Spānijas Karaliste ir norādījusi, cik saimniecībām ir pienākums veikt dzīvnieku uzskaiti, gan tāpēc, ka ir notikusi atkāpe no lietas dalībnieku noteiktā strīda priekšmeta.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (vairs nav spēkā) (OV 2005, L 209, 1. lpp.).

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/23

Prasība, kas celta 2017. gada 16. oktobrī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-599/17)

(2018/C 005/30)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Rius un T. Scharf)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, līdz 2016. gada 3. jūlijam nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2015/2392 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (1) attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem (2) prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai šos aktus, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 13. panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš, kādā Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/2392 bija jātransponē valsts tiesībās, beidzās 2016. gada 3. jūlijā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV 2014, L 173, 1. lpp.).

(2) OV 2015, L 332, 126. lpp.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. oktobrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/Memira Holding AB

(Lieta C-607/17)

(2018/C 005/31)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta förvaltningsdomstolen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Skatteverket

Atbildētāja: Memira Holding AB

Prejudiciālie jautājumi

Vai, – izvērtējot jautājumu par zaudējumu, kas radušies meitasuzņēmumam citā dalībvalstī, galīgo raksturu, tostarp lietas A izpratnē, un līdz ar to par mātesuzņēmuma tiesībām atskaitīt zaudējumus, pamatojoties uz LESD 49. pantu, – ir jāņem vērā fakts, ka meitasuzņēmuma valsts tiesību aktos subjektiem, kuri paši nav radījuši zaudējumus, ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām atskaitīt šādus zaudējumus?

2)	Ja uz pirmo jautājumu sniegtā atbilde ir apstiprinoša, vai pēc tam ir jāpārliecinās par to, vai attiecīgajā lietā meitasuzņēmuma valstī faktiski ir vēl kāds cits subjekts, kas varētu zaudējumus atskaitīt gadījumā, ja šajā valstī šāda atskaitīšana būtu atļauta?

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. oktobrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/Holmen AB

(Lieta C-608/17)

(2018/C 005/32)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta förvaltningsdomstolen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Skatteverket

Atbildētāja: Holmen AB

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesības, – kas tostarp izriet no sprieduma lietā Marks & Spencer, – ar kurām mātesuzņēmums vienā dalībvalstī var, pamatojoties uz LESD 49. pantu, atskaitīt galīgos zaudējumus, kas radušies meitasuzņēmumam citā dalībvalstī, ietver priekšnoteikumu, lai meitasuzņēmums piederētu mātesuzņēmumam tieši?

Vai par galīgu var tikt uzskatīta tāda zaudējumu daļa, kuru meitasuzņēmuma valsts tiesību normu dēļ nav bijis iespējams kompensēt ar attiecīgā gada peļņu šajā valstī, bet tā vietā to ir bijis iespējams pārnest, lai, iespējams, varētu atskaitīt nākošajā taksācijas gadā?

Izvērtējot jautājumu par zaudējumu galīgo raksturu, vai ir jāņem vērā fakts, ka meitasuzņēmuma valsts tiesību aktos subjektiem, kuri paši nav radījuši zaudējumus, ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām atskaitīt šādus zaudējumus?

Gadījumā, ja ir jāņem vērā 3. jautājumā minētais ierobežojums, vai ir jāpievērš uzmanība tam, cik lielā mērā ierobežojuma dēļ faktiski nav bijis iespējams daļu no zaudējumiem kompensēt ar cita subjekta gūto peļņu?

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – USFSPEI/Parlaments un Padome

(Lieta T-75/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Nepieņemamība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reforma - Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 - Pārkāpumi aktu pieņemšanas procedūrā - Apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju un arodbiedrību organizācijām neesamība - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2018/C 005/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Union syndicale fédérale des services publics européens et internationaux (USFSPEI) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji J.-N. Louis un D. de Abreu Caldas, vēlāk J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji – A. Troupiotis un E. Taneva) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji M. Bauer un A. Bisch, vēlāk M. Bauer un M. Veiga)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētāju prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji G. Gattinara un J. Currall, vēlāk G. Gattinara un G. Berscheid)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 2013, L 287, 15. lpp.), 1. panta 27., 32., 46., 61. punktu, 64. punkta b) apakšpunktu, 65. punkta b) apakšpunktu un 67. punkta d) apakšpunktu, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai esot radušies līdz ar Regulas Nr. 1023/2013 pieņemšanu, pārkāpjot vienošanos par 2004. gada reformu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. un 27. pantu, Civildienesta noteikumu 10. pantu un Padomes 1981. gada 23. jūnija lēmumā paredzēto konsultāciju procedūru.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Union syndicale fédérale des services publics européens et internationaux (USFSPEI) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 194, 24.6.2014.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – Alfamicro/Komisija

(Lieta T-831/14) (1)

(Šķīrējklauzula - Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) (2007. līdz 2013. gads) ietvaros noslēgta vienošanās par subsīdiju - Revīzijas ziņojums - Pieļaujamās izmaksas - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Samērīgums - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā noteiktība - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu - Prasījumu pielāgošana tiesvedības laikā - Prasījumu kompensācija - Pretprasība - Nokavējuma procenti)

(2018/C 005/34)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda. (Cascais, Portugāle) (pārstāvji – sākotnēji G. Gentil Anastácio, D. Pirra Xarepe un L. Rodrigues Carvalho, pēc tam G. Gentil Anastácio un D. Pirra Xarepe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Estrada de Solà un P. Guerra e Andrade)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 272. pantu un ar kuru tiek lūgts būtībā konstatēt tā prasījuma neesamību, par kuru Komisija apgalvo, ka tāds attiecībā uz prasītāju pastāv atbilstoši Vienošanās par subsīdiju Nr. 238882 Savienības finansētā projekta “Sace Energy” finansēšanai, kas noslēgta konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) (2007. līdz 2013. gads) ietvaros, kas savukārt iedibināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu 1639/2006/EK (OV 2006, L 310, 15. lpp.), un, otrkārt, pretprasība, ar kuru būtība tiek lūgts piespriest prasītajai atmaksāt nepamatoti pārskaitīto subsīdiju iepriekš minētās vienošanās ietvaros

Rezolutīvā daļa:

1)	Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda celto prasību noraidīt;

2)	piespriest Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal samaksāt Eiropas Komisijai summu 277 849,93 EUR apmērā, pieskaitot kavējuma naudu 26,88 EUR apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no 2015. gada 20. jūnija;

3)	Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 73, 2.3.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 10. novembra spriedums – Icap u.c./Komisija

(Lieta T-180/15) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Jenās izteikto procentu likmju atvasināto instrumentu sektors - Lēmums, ar kuru konstatēti seši LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumi - Manipulācijas ar JPY LIBOR un Euroyen TIBOR starpbanku atsauces likmēm - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Starpnieka līdzdalība pārkāpumos - “Hibrīda” darījuma procedūra - Nevainīguma prezumpcijas princips - Labas pārvaldības princips - Naudas sodi - Pamatsumma - Ārkārtējs pielāgojums - Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2018/C 005/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Icap plc (Londona, Apvienotā Karaliste), Icap Management Services Ltd, (Londona) un Icap New Zealand Ltd, (Velingtona, Jaunzēlande) (pārstāvji – C. Riis-Madsen un S. Frank, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka, B. Mongin un J. Norris-Usher)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, galvenokārt, atcelt Komisijas 2015. gada 4. februāra Lēmumu C(2015) 432 final par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta AT.39861 – Jenas procentu likmju atvasinātie instrumenti) un, pakārtoti, samazināt ar šo lēmumu prasītājām piemērotā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2015. gada 4. februāra Lēmuma C(2015) 432 final par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta AT.398611 – Jenas procentu likmju atvasinātie instrumenti) 1. panta a) punktu, ciktāl tas attiecas uz laikposmu pēc 2007. gada 22. augusta;

2)	atcelt Lēmuma C(2015) 432 final 1. panta b) punktu;

3)	atcelt Lēmuma C(2015) 432 final 1. panta d) punktu, ciktāl tas attiecas uz laikposmu no 2010. gada 5. marta līdz 27. aprīlim;

4)	atcelt Lēmuma C(2015) 432 final 1. panta e) punktu, ciktāl tas attiecas uz laikposmu pirms 2010. gada 18. maija;

5)	atcelt Lēmuma C(2015) 432 final 1. panta f) punktu, ciktāl tas attiecas uz laikposmu pirms 2010. gada 18. maija;

6)	atcelt Lēmuma C(2015) 432 final 2. pantu;

7)	prasību pārējā daļā noraidīt;

8)	Icap plc, Icap Management Services Ltd un Icap New Zealand Ltd sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem;

9)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no Icap, Icap Management Services un Icap New Zealand tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 245, 27.7.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – European Dynamics Luxembourg u.c./EBI

(Lieta T-229/15) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Pagaidu darbinieku nodrošināšana IT dienestiem - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2018/C 005/36)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) un European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – I. Ampazis, M. Sfyri, C.-N. Dede un D. Papadopoulou, vēlāk M. Sfyri, C.-N. Dede un D. Papadopoulou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Banku iestāde (EBI) (pārstāvji – J. Overett Somnier, J. Mifsud un S. Giordano, pārstāvji, kuriem palīdz H.-G. Kamann un A. Dritsa, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EBI 2015. gada 2. marta lēmumu, ar ko tika noraidīts prasītāju piedāvājums, kuru tās bija iesniegušas slēgtā iepirkuma procedūrā EBA/2014/06/OPS/SER/RT attiecībā uz 1. daļu ar nosaukumu “Pagaidu darbinieku nodrošināšana: pagaidu darbinieki IT jomā”, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts novērst prasītājām ar šo lēmumu šķietami nodarīto kaitējumu EUR 300 000 apmērā, pieskaitot procentus, jo tās ir zaudējušas iespēju attiecīgajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā tikt ierindotām pirmajā vietā kaskādē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 262, 10.8.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 8. novembra spriedums – Klymenko/Padome

(Lieta T-245/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana skarto personu sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Juridiskais pamats - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz reputācijas aizsardzību - Samērīgums - Pamattiesību aizsardzība, kas ir līdzvērtīga Savienībā garantētajai aizsardzībai - Iebilde par prettiesiskumu)

(2018/C 005/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Klymenko (Maskava, Krievija) (pārstāvji – sākotnēji B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, barrister, un R. Gherson, solicitor, vēlāk B. Kennelly, J. Pobjoy, R. Gherson un T. Garner, solicitor, un visbeidzot M. Phelippeau, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Vitro un J.-P. Hix)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 25. lpp.), un Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 1. lpp.), otrkārt, Padomes 2016. gada 4. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/318, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 76. lpp.), un Padomes 2016. gada 4. marta Īstenošanas regulu (ES) 2016/311, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 1. lpp.), un, treškārt, Padomes 2017. gada 3. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/381, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), un Padomes 2017. gada 3. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/374, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl prasītāja vārds tika saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kam piemēro šos ierobežojošos pasākumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Oleksandr Viktorovych Klymenko atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 302, 14.9.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 8. novembra spriedums – Ivanyushchenko/Padome

(Lieta T-246/15) (1)

(2018/C 005/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Yuriy Volodymyrovych Ivanyushchenko (Yenakievo, Ukraina) (pārstāvji – B. Kennelly, QC, J. Pobjoy, barrister, R. Gherson un T. Garner, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un N. Rouam, vēlāk J.-P. Hix un P. Mahnič Bruni)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 25. lpp.), un Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2016. gada 4. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/318, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 76. lpp.), un Padomes 2016. gada 4. marta Īstenošanas regulu (ES) 2016/311, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 1. lpp.), ciktāl prasītāja vārds ir ticis saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā;

atcelt Padomes 2016. gada 4. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/318, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2016. gada 4. marta Īstenošanas regulu (ES) 2016/311, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 236, 20.7.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/30

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo/Komisija

(Lieta T-263/15) (1)

(Valsts atbalsts - Lidostu infrastruktūra - Publisks finansējums, kuru Gdiņas un Kosakovas pašvaldības ir piešķīrušas Gdynia-Kosakowo lidostai - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt - Lēmuma atcelšana - Formālas izmeklēšanas procedūras atkārtotas sākšanas neesamība - Tiesiskā režīma grozīšana - Ieinteresēto personu procesuālās tiesības - Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums)

(2018/C 005/39)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gmina Miasto Gdynia (Gdiņa, Polija) (pārstāvji – T. Koncewicz, K. Gruszecka-Spychała un M. Le Berre, avocats) un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo sp. z o.o. (Gdiņa) (pārstāvis – P. K. Rosiak, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Herrmann un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna, M. Rzotkiewicz un E. Gromnicka)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt 2.–5. pantu Komisijas 2015. gada 26. februāra Lēmumā (ES) 2015/1586 par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (OV 2015, L 250, 165. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt 2.–5. pantu Komisijas 2015. gada 26. februāra Lēmumā (ES) 2015/1586 par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo sp. z o.o.;

3)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 254, 3.8.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 10. novembra spriedums – Jema Energy/kopuzņēmums Fusion for Energy

(Lieta T-668/15) (1)

(Publisks piegādes līgums - Iepirkuma procedūra - Sistēmas, kas paātrina maiņstrāvas elektriskā tīkla pārveidošanu, piegāde - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pārskatāmība - Tiesiskā noteiktība - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums)

(2018/C 005/40)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jema Energy, SA (Lasarte-Oria, Spānija) (pārstāvis – N. Rey Rey, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (pārstāvji – R. Hanak, G. Poszler un S. Bernal Blanco, kam palīdz P. Wytinck un B. Hoorelbeke, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2015. gada 21. septembra lēmumu, kas pieņemts iepirkuma procedūrā F4E-OPE-278 un ar kuru ir ticis noraidīts prasītāja piedāvājums Līguma daļā Nr. 1 par sistēmu, kas paātrina maiņstrāvas elektriskā tīkla pārveidošanu (AGPS-CS)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Jema Energy, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – Claranet Europe/EUIPO – Claro (“claranet”)

(Lieta T-129/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “claranet” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Beniluksa vārdiska preču zīme “CLARO” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 005/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Claranet Europe Ltd (St Helier, Džersija) (pārstāvji – G. Crown, D. Farnsworth un O. Fairhurst, solicitors, un A. Bryson, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Bonne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Claro SA (Sanpaulu, Brazīlija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 803/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Claro un Claranet Europe

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Claranet Europe Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/32

Vispārējās tiesas 2017. gada 8. novembra spriedums – Pempe/EUIPO – Marshall Amplification (“THOMAS MARSHALL GARMENTS OF LEGENDS”)

(Lieta T-271/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “THOMAS MARSHALL GARMENTS OF LEGENDS” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes “MARSHALL” un “Marshall AMPLIFICATION” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts) - Lūguma sniegt pierādījumus par agrāko preču zīmju faktisku izmantošanu pieņemamība - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 005/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Yusuf Pempe (Créteil, Francija) (pārstāvis – A. Vivès-Albertini, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Marshall Amplification plc (Milton Keynes, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 16. marta lēmumu lietā R 376/2015-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Marshall Amplification un Y. Pempe

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Yusuf Pempe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 251, 11.7.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Carrera Brands/EUIPO – Autec (“Carrera”)

(Lieta T-419/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Carrera” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 63. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Pieteikuma par atcelšanu pieņemamība - Vienošanās par neapstrīdēšanu - Valsts tiesu nolēmumi - Tiesību ļaunprātīga izmantošana - Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunkts (tagad – Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 71. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Lūgums par procesa apturēšanu EUIPO)

(2018/C 005/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carrera Brands Ltd (Honkonga, Ķīna) (pārstāvis – C. Markowsky, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Autec AG (Nirnberga, Vācija) (pārstāvis – C. Früchtl, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 6. jūnija lēmumu lietā R 278/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Autec un Carrera Brands

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Carrera Brands Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Galletas Gullón/EUIPO – Hug (“GULLON DARVIDA”)

(Lieta T-456/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GULLON DARVIDA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas starptautiska un valsts vārdiskas preču zīmes “DAR VIDA” - Dokumentu iesniegšana, kas pirmoreiz veikta procesā Apelācijas padomē - Rīcības brīvība, ko piešķir Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkts) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punkts un 20. noteikuma 1. punkts (tagad – Deleģētās Regulas (ES) 2017/1430 7. panta 1. punkts un 8. panta 1. un 7. punkts) - Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkts - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespēja)

(2018/C 005/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Galletas Gullón, SA (Aguilar de Campoo, Spānija) (pārstāvis – I. Escudero Pérez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – E. Zaera Cuadrado)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hug AG (Malters, Šveice) (pārstāvji – A. Renck un J. Schmitt, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 13. jūnija lēmumu lietā R 773/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hug un Galletas Gullón

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Galletas Gullón, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Hug AG tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 383, 17.10.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/34

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Acquafarm/Komisija

(Lieta T-458/16) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Zivsaimniecība - Savienības finansēta darbības programma - Savienības tiesiskais regulējums, ar ko aizliegts vēžveidīgo imports no Austrālijas - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Atturēšanās rīkoties - Tiesiskā paļāvība)

(2018/C 005/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Acquafarm, SL (Velva, Spānija) (pārstāvis – A. Pérez Moreno, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Arenas, I. Galindo Martín un F. Moro)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai esot radies saistībā ar neiespējamību pilnībā īstenot akvakultūras projektu, kurš attiecas uz vēžveidīgajiem no Austrālijas un kuram ir piešķirts līdzfinansējums atbilstoši Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulai (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV 2006, L 223, 1. lpp.), jo minēto vēžveidīgo imports tika aizliegts saskaņā ar Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV 2008, L 337, 41. lpp.), noteikumiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Acquafarm, SL sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 419, 14.11.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/35

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Teeäär/ECB

(Lieta T-555/16) (1)

(Civildienests - ECB darbinieki - Atbalsts profesionālās karjeras maiņai - Nelabvēlīga akta izdevēja kompetences neesamība - Labas pārvaldības normas personāla vadības jautājumos - Mantiskais un morālais kaitējums)

(2018/C 005/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Raivo Teeäär (Tallina, Igaunija) (pārstāvji – sākotnēji L. Levi un M. Vandenbussche, pēc tam L. Levi, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji – F. Malfrère un K. Kaiser, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts, pirmkārt, atcelt ECB 2014. gada 18. augusta lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītāja pieteikums par atbalstu profesionālās karjeras maiņai, un, otrkārt, piespriest atlīdzināt prasītājam izraisīto mantisko un morālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2014. gada 18. augusta lēmumu, ar ko ir noraidīts Raivo Teeäär pieteikums par šīs iestādes ieviestā atbalsta piešķiršanu profesionālās karjeras maiņai;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	ECB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2015. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-86/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1 septembrī).

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/35

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – Vincenti/EUIPO

(Lieta T-586/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2015. gada paaugstināšana amatā - Novērtējuma ziņojumu neesamība slimības atvaļinājuma dēļ - Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgie īstenošanas noteikumi)

(2018/C 005/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guillaume Vincenti (Alikante, Spānija) (pārstāvis – H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – K. Tóth un A. Lukošiūtė)

Priekšmets

Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam un ar ko tiek lūgts atcelt EUIPO2015. gada 24. jūlija lēmumu, ar kuru EUIPO, veicot 2015. gada paaugstināšanas amatā procedūru, nav paaugstinājis prasītāju augstākā pakāpē (AST 8), neiekļaujot viņa vārdu to ierēdņu sarakstā, kas ir tikuši paaugstināti amatā 2015. gada paaugstināšanas amatā ietvaros

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) 2015. gada 24. jūlija lēmumu, ar kuru ir izveidots to ierēdņu saraksts, kas ir paaugstināti amatā 2015. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, ciktāl Guillaume Vincenti nav ticis ņemts vērā, veicot 2015. gada paaugstināšanu amatā;

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 191, 30.5.2016 (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-16/16, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/36

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – De Meyer u.c./Komisija

(Lieta T-667/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2014. gada paaugstināšana amatā - To ierēdņu saraksts, kurus paaugstināšanai amatā ieteikuši ģenerāldirektori un dienestu vadītāji - Prasītāju uzvārdu neiekļaušana - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūdas tiesību piemērošanā neesamība - Pierādījumu sagrozīšanas neesamība - Pieteikums par tiesneša noraidīšanu)

(2018/C 005/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Pieter De Meyer (Brisele, Beļģija) un 8 citi prasītāji, kuru uzvārdi ir norādīti šī sprieduma pielikumā (pārstāvis – R. Rata, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji G. Berscheid, C. Berardis-Kayser un A.-A. Gilly, vēlāk G. Berscheid, G. Gattinara un C. Berardis-Kayser)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2016. gada 20. jūlija spriedumu Adriaen u.c./Komisija (F-113/15, EU:F:2016:162), kurā tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Pieter De Meyer un citi ierēdņi, kuru uzvārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/37

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – HL/Komisija

(Lieta T-668/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2014. gada paaugstināšana amatā - To ierēdņu saraksts, kurus paaugstināšanai amatā ieteikuši ģenerāldirektori un dienestu vadītāji - Prasītāja uzvārda neiekļaušana - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūdas tiesību piemērošanā neesamība - Pierādījumu sagrozīšanas neesamība - Pieteikums par tiesneša noraidīšanu)

(2018/C 005/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: HL (pārstāvis – R. Rata, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji G. Berscheid, C. Berardis-Kayser un A.-A. Gilly, vēlāk G. Berscheid, G. Gattinara un C. Berardis-Kayser)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2016. gada 20. jūlija spriedumu HL/Komisija (F-112/15, EU:F:2016:161), kurā tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	HL sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 441, 28.11.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/37

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Ciarko/EUIPO – Maan (Tvaika nosūcējs)

(Lieta T-684/16) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlos tvaika nosūcēju - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2018/C 005/50)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ciarko spółka z ograniczoną odpowiedzialnością sp.k. (Sanok, Polija) (pārstāvis – M. Żabińska, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Maan sp. z o.o. (Grójec, Polija) (pārstāvis – M. Rumak, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 13. jūlija lēmumu lietā R 1212/2015-3) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Maan un Ciarko spółka z ograniczoną odpowiedzialnością

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ciarko spółka z ograniczoną odpowiedzialnością sp.k. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus;

3)	Maan sp. z o.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 410, 7.11.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/38

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Mapei/EUIPO – Steenfabrieken Vandersanden (“zerø”)

(Lieta T-722/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “zerø” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ZERO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2018/C 005/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mapei SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – F. Caricato, vēlāk M. Fazzini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Steenfabrieken Vandersanden NV (Bilzen, Beļģija) (pārstāvji – J. Muyldermans un P. Maeyaert, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 21. jūlija lēmumu lietā R 2371/2015–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Steenfabrieken Vandersanden un Mapei

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mapei SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 462, 12.12.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/39

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Mapei/EUIPO Steenfabrieken Vandersanden (“RE-CONzerø”)

(Lieta T-723/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “RE-CONzerø” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ZERO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Pienākums norādīts pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants))

(2018/C 005/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mapei SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – F. Caricato, vēlāk M. Fazzini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Steenfabrieken Vandersanden NV (Bilzen, Beļģija) (pārstāvji – J. Muyldermans un P. Maeyaert, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 21. jūlija lēmumu lietā R 2374/2015–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Steenfabrieken Vandersanden un Mapei

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mapei SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 462, 12.12.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/39

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Nanogate/EUIPO (“metals”)

(Lieta T-767/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “metals” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2018/C 005/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nanogate AG (Quierschied, Vācija) (pārstāvis – A. Theis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – M. Fischer un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 29. augusta lēmumu lietā R 2361/2015-5 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “metals” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nanogate AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 475, 19.12.2016.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/40

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Endoceutics/EUIPO – Merck (“FEMIBION”)

(Lieta T-802/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FEMIBION” - Daļējas atcelšanas atzīšana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Preču, attiecībā uz kurām pierādīta faktiska izmantošana, kvalifikācija)

(2018/C 005/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Endoceutics, Inc. (Kvebeka, Kanāda) (pārstāvis – M. Wahlin, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – M. Vuijst un A. Folliard–Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Merck KGaA (Darmstadt, Vācija) (pārstāvji – M. Best, U. Pfleghar un S. Schäffner, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 14. jūlija lēmumu lietā R 1608/2015-1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Endoceutics un Merck

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 14. jūlija lēmumu lietā R 1608/2015-1 tiktāl, ciktāl ar to ir atstāta spēkā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija attiecībā uz “farmaceitiskajiem preparātiem, kas paredzēti imūnsistēmas uzlabošanai, menopauzei, menstruācijai, grūtnieču veselības aprūpei un uzraudzībai, stresa novēršanai, ārstēšanai un pārvaldībai, nelīdzsvarota vai nepietiekama uztura problēmu, kas rodas stresa dēļ, novēršanai, ārstēšanai un pārvaldībai”;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Merck KGaA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi tiesāšanās izdevumu, kas radušies Endoceutics Inc. tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī izdevumus, kas radušies Endoceutics procesā Apelācijas padomē;

4)	Endoceutics sedz pusi savu tiesāšanās izdevumu;

5)	EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/41

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. oktobra rīkojums – United Parcel Service/Komisija

(Lieta T-194/13 OST) (1)

(Reglamenta 165. pants - Nolēmuma nepieņemšana - Iestāšanās lietā tā lietas dalībnieka atbalstam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs - Tiesāšanās izdevumi saistībā ar iestāšanos lietā - Prasījumu grozīšana tiesvedības laikā)

(2018/C 005/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: United Parcel Service, Inc. (Atlanta, Džordžija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: sākotnēji A. Ryan, B. Graham, solicitors, W. Knibbeler un P. Stamou, advokāti, pēc tam – A. Ryan, W. Knibbeler, P. Stamou, A. Pliego Selie, F. Hoseinian un P. van den Berg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji T. Christoforou, N. Khan, A. Biolan, N. von Lingen un H. Leupold, pēc tam – T. Christoforou, N. Khan, A. Biolan un H. Leupold)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: FedEx Corp. (Memfisa, Tenesija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: sākotnēji F. Carlin, barrister, G. Bushell, solicitor, un Q. Azau, advokāts, vēlāk – F. Carlin, G. Bushell un N. Niejahr, advokāts,

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar Vispārējās tiesas Reglamenta 165. pantu

Rezolutīvā daļa

2017. gada 7. marta sprieduma United Parcel Service/Komisija, T-194/13, EU:T:2017:144, 223. punkts tiek grozīts šādi: “Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Turklāt saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 2. punktu, ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali. Tā kā Komisijai un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, pirmkārt, Komisijai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, izņemot tiesāšanās izdevumus saistībā ar iestāšanos lietā. Otrkārt, personai, kas ir iestājusies lietā, ir jāpiespriež papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus sakarā ar tās iestāšanos lietā.

2)	2017. gada 7. marta sprieduma United Parcel Service/Komisija, T-194/13, EU:T:2017:144, rezolutīvās daļas 2. punkts tiek grozīts šādi: “Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina United Parcel Service, Inc. tiesāšanās izdevumus sakarā ar iestāšanos lietā”.

3)	2017. gada 7. marta sprieduma United Parcel Service/Komisija, T-194/13, EU:T:2017:144, rezolutīvās daļas 3. punkts tiek grozīts šādi: “FedEx Corp. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina United Parcel Service, Inc. tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās iestāšanos lietā”.

4)	United Parcel Service, Inc., Komisija un FedEx sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā lietā.

(1) OV C 147, 25.5.2013.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/42

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. oktobra rīkojums – Novartis Europharm/Komisija

(Lieta T-511/14) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Zāļu Zoledronic acid Teva Generics - acide zolédronique tirdzniecības atļauja - Aktīvo vielu zoledronskābi saturošo zāļu Aclasta aizsardzības periods - Apstrīdētā akta atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2018/C 005/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novartis Europharm Ltd (Camberley, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – C. Schoonderbeek, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Sipos un M. Wilderspin)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 27. marta Īstenošanas lēmumu C(2014) 2155, final, par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu Teva Generics BV cilvēkiem paredzētām zālēm Zoledronic acid Teva Generics – acid zoledronic, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulas (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.), 3. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	izbeigt tiesvedību lietā par Teva BV pieteikumu par iestāšanos lietā;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 388, 3.11.2014.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/42

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra rīkojums – Federcaccia della Regione Liguria u.c./Komisija

(Lieta T-570/15) (1)

(Vide - Savvaļas putnu aizsardzība - Sugas, kuras drīkst medīt - Valsts tiesību aktos attiecībā uz medībām ievērojamie nosacījumi - Direktīvas 2009/147/EK 7. panta 4. punkta piemērošanas kritēriju saskaņošana - Medību aizlieguma periods Ligūrijā)

(2018/C 005/57)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Federcaccia della Regione Liguria (Dženova, Itālija) un 10 citi prasītāji, kuru vārdi minēti rīkojuma pielikumā (pārstāvji – A. Bruni, P. Balletti un A. Mozzati, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara un C. Hermes)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar kuru tiek lūgts konstatēt, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies atjaunot noteiktus datus attiecībā uz Itāliju dokumentā par galvenajiem jēdzieniem, kuru sagatavojusi ORNIS komiteja, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.), prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 6. oktobra vēstuli, kurā norādīts, ka dažu putnu sugu medību sezonas pagarināšana Itālijā nav saderīga ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, un prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem esot radušies, jo Komisija nav atjaunojusi datus attiecībā uz Itāliju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Federcaccia della Regione Liguria un pārējie prasītāji, kuru vārdi minēti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 381, 16.11.2015.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/43

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra rīkojums – Karp/Parlaments

(Lieta T-833/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - Līgumdarbinieki - Klasificēšana - Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts - Nepārsūdzams akts - Sagatavojošs tiesību akts - Priekšlaicīga sūdzība - Kļūdas pirmstiesas procedūrā - Nepieņemamība)

(2018/C 005/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kevin Karp (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – N. Lambers un R. Ben Ammar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – Í. Ní Riagáin Düro un M. Windisch)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Parlamenta lēmumus, ar ko prasītāju klasificē I funkciju grupas 1. pakāpē saistībā ar 2015. gada 25. februārī noslēgto akreditēta deputāta palīga līgumu un II funkciju grupas 4. pakāpes 1. līmenī saistībā ar 2016. gada 12. maijā noslēgto līgumdarbinieka līgumu, un, otrkārt, piespriest zaudējumu atlīdzību, kas prasītajam esot apgalvoti nodarīti ar šīm klasifikācijām

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt lūgumu piemērot paātrinātu procedūru kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	noraidīt prasību kā nepieņemamu;

3)	Kevin Karp atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 13.2.2017.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/44

Prasība, kas celta 2017. gada 9. septembrī – de la Fuente Martín un citi/VNV

(Lieta T-619/17)

(2018/C 005/59)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Juan Antonio de la Fuente Martín (Madride, Spānija) un citi 525 prasītāji (pārstāvji – M. Durán Muñoz y M. Duran Campos, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt, atstājot bez iedarbības un padarot par spēkā neesošu, Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija izpildsesijā paplašinātā sastāvā pieņemto nolēmumu jeb Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A., daļēji publicēts 2017. gada 12. jūlijā, atgriežot akcionāriem un kapitāla instrumentu īpašniekiem viņu īpašumā bijušos attiecīgās bankas akcijas un kapitāla instrumentus un, tādējādi, atjaunojot viņu tiesības pilnībā;

—

pakārtoti, atzīt, ka ar apstrīdēto VNV lēmumu Banco Popular Español, S.A. akcionāriem un obligāciju turētājiem tika nodarīti zaudējumi, kurus VNV ir pienākums atlīdzināt saskaņā ar 2014. gada 15. jūlija Regulas 806/2014 87. pantu, piespriest VNV tos atlīdzināt un, līdz ar to, piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt maniem pārstāvamajiem naudas summu, kas ir līdzvērtīga manu pārstāvamo īpašumā bijušo akciju un kapitāla instrumentu vērtībai dienā pirms šeit apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, vai, arī pakārtoti, naudas summu, kas ir līdzvērtīga vērtībai, ko tie būtu saglabājuši gadījumā, ja finanšu iestādei tiktu piemērota parastā maksātnespējas procedūra brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais VNV lēmums.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/44

Prasība, kas celta 2017. gada 26. septembrī – Relea Álvarez un citi/VNV

(Lieta T-653/17)

(2018/C 005/60)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: María Jesús Relea Álvarez (Madride, Spānija) un 20 citi prasītāji (pārstāvji – M. Gómez de Liaño Botella, V. Hernández-Talavera Martin, M. Gómez de Liaño Botella, F. Azpeitia Gamazo y L. Lopez Álvarez, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

atzīt Eiropas Savienības mantisko atbildību par nodarītiem zaudējumiem un piespriest atlīdzināt no VNM fonda kapitāla instrumentu vērtību pirms noregulējuma shēmas īstenošanas, vai, pakārtoti, minēto instrumentu vērtību atbilstoši neatkarīgā eksperta vērtējumam saskaņā ar 340. pantu, turklāt prasītāji apvieno atcelšanas prasības ar prasībām par nodarīto zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 132. un turpmākiem pantiem.

Pamati un galvenie argumenti

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/45

Prasība, kas celta 2017. gada 29. septembrī – NeoCell/EUIPO (“BIOACTIVE NEOCELL COLLAGEN”)

(Lieta T-666/17)

(2018/C 005/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NeoCell Holding Company LLC (Sunrise, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – M. Edenborough, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “BIOACTIVE NEOCELL COLLAGEN” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija Nr. 1 298 829, ko attiecina uz Eiropas Savienību

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 18. jūlija lēmums lietā R 147/2017-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, grozīt apstrīdēto lēmumu, lai būtu norādīts, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir pietiekama atšķirtspēja, līdz ar ko nevar tikt iebilsts pret tās reģistrēšanu saskaņā ar Regulas 7. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu pārkāpums.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/46

Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Vendrell Marti/VNV

(Lieta T-687/17)

(2018/C 005/62)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pedro Vendrell Marti (Madride, Spānija) (pārstāvji – E. Martínez Martínez un C. López-Mélida de Ramón, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāja prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes lēmumu (SRB/EES/2017/08) un neatkarīgā eksperta vērtējumu, uz kuru tas pamatots atbilstoši Regulas 806/2014 20. panta 15. punktam;

—	atzīt Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. un 29. panta prettiesiskumu un nepiemērojamību;

—	piespriest atbildētājai, “VIENOTĀJAI NOREGULĒJUMA VALDEI”, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/46

Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Uluru u.c./Komisija un VNV

(Lieta T-690/17)

(2018/C 005/63)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Uluru, SL (Madride, Spānija), Juan Adolfo Álvarez Lorenzana (Santo Domingo, Dominikanas Republika) un Raquel Fortet Rodríguez (Madride) (pārstāvji – B. Cremades Roman, J. Orts Castro, J. López Useros, S. Cajal Martín, P. Marrodán Lázaro, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt 2017. gada 7. jūnija VNV Lēmumu Nr. SRB/EES/2017/08 un tā paša datuma Komisijas (ES) Lēmumu 2017/1246 par spēkā neesošu un, attiecīgi, a) piespriest VNV un Eiropas Komisijai, lai tās atgrieztu prasītājiem to Banco Popular ieguldījumus atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam vai, b) pakārtoti, piespriest VNV un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājiem ārpuslīgumiskās atbildības rezultātā radušos zaudējumus atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam;

—	piespriest VNV un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājiem ārpuslīgumiskās atbildības rezultātā radušos zaudējumus atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam;

—	atzīt par spēkā neesošu VNV neatkarīgā eksperta vērtējumu un pēc Banco Popular aktīvu neto vērtības aprēķina piespriest VNV un Eiropas Komisijai izmaksāt prasītājiem atlīdzību atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam;

—	piespriest VNV un Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā;

—

noteikt, ka visām prasītājiem saņemtajām summām tiek pieskaitīti kompensācijas procenti, skaitot no 2017. gada 23. maija (vai, pakārtoti, sākot no 2017. gada 7. jūnija) līdz sprieduma datumam, kā arī nokavējuma procenti, skaitot no sprieduma datuma, izņemot tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kuriem tiks pieskaitīti nokavējuma procenti no sprieduma datuma; un

—	piešķirt prasītājiem jebkuru citu papildus tiesiskās aizsardzības līdzekli, ko Tiesa uzskata par juridiski piemērotu.

Pamati un galvenie argumenti

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/47

Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – De Longhi Benelux/EUIPO (“COOKING CHEF GOURMET”)

(Lieta T-697/17)

(2018/C 005/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: De Longhi Benelux SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji – M. Arnott, A. Nicholls, solicitors, un G. Hollingworth, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “COOKING CHEF GOURMET” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 549 637

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 24. jūlija lēmums lietā R 231/2017-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā EUIPO un Vispārējā tiesā.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/48

Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Traviacar un citi/VNV

(Lieta T-700/17)

(2018/C 005/65)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Traviacar, S.L. (O Carballiño, Spānija) un 96 citi prasītāji (pārstāvis – P. Rúa Sobrino, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes lēmumu (SRB/EES/2017/08) un neatkarīgā eksperta vērtējumu, uz kuru tas pamatots atbilstoši Regulas 806/2014 20. panta 15. punktam;

—	atzīt Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. un 29. panta prettiesiskumu un nepiemērojamību;

—	piespriest atbildētājai, “VIENOTĀJAI NOREGULĒJUMA VALDEI”, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/48

Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – OCU/VNV

(Lieta T-701/17)

(2018/C 005/66)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Organización de Consumidores y Usuarios (OCU) (Madride, Spānija) (pārstāvji – E. Martínez Martínez un C. López-Mélida de Ramón, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes lēmumu (SRB/EES/2017/08) un neatkarīgā eksperta vērtējumu, uz kuru tas pamatots atbilstoši Regulas 806/2014 20. panta 15. punktam;

—	atzīt Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. un 29. panta prettiesiskumu un nepiemērojamību;

—	piespriest atbildētājai, “VIENOTĀJAI NOREGULĒJUMA VALDEI”, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/49

Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – UP/Komisija

(Lieta T-706/17)

(2018/C 005/67)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UP (pārstāvis – M. Casado García-Hirschfeld, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējā tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—	atcelt 26. aprīļa lēmumu, ar kuru ĢD HR ir noraidījis prasītājas pieteikumu par daļēju darba laiku slimības dēļ;

—	atcelt, ja nepieciešams, 2017. gada 12. jūlija lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai finansiālo un morālo kaitējumu, kas izriet no šiem lēmumiem un kas, neierobežojot atkārtotu vērtējumu, tiek novērtēts 8 800 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, kas ir iedalīts divās daļās.

Pirmajā daļā tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa, kā arī tiesību tikt uzklausītai pārkāpums, jo iecēlējinstitūcija esot pamatojusies uz tiesisko regulējumu, kas attiecas uz citiem gadījumiem, nevis uz prasītājas gadījumu, iepriekš nedz uzklausot prasītāju, nedz sniedzot viņai iespēju izteikt savus apsvērumus, kas varētu ietekmēt paredzētā lēmuma saturu, un tādējādi esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

Otrajā daļā tiek apgalvots labas pārvaldības principa un rūpības pienākuma pārkāpums, kā arī iecēlējinstitūcijas pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, jo tā darbnespējas pabalstus esot varējusi vērtēt Kopīgajos noteikumos paredzēto vispārējo izdevumu atlīdzināšanas noteikumu gaismā. Prasītāja uzskata, ka neviens Civildienesta noteikums neliedz šos pabalstus pieskaitīt ienākumiem, kas tiek gūti saistībā ar viņas profesionālo darbību, jo viņas veselības stāvoklis un darbnespējas apmērs medicīniskā ziņā neatbilst Civildienesta noteikumos paredzētajiem invaliditātes kritērijiem.

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/50

Prasība, kas celta 2017. gada 7. novembrī – Euracoal u.c./Komisija

(Lieta T-739/17)

(2018/C 005/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Association européenne du charbon et du lignite (Euracoal) (Woluwe-Saint-Pierre, Beļģija), Deutscher Braunkohlen-Industrie – Verein e.V. (Ķelne, Vācija), Lausitz Energie Kraftwerke AG (Cottbus, Vācija), Mitteldeutsche Braunkohlengesellschaft mbH (Zeitz, Vācija), eins energie in sachsen GmbH & Co. KG (Chemnitz, Vācija) (pārstāvji – W. Spieth un N. Hellermann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2017. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1442, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (1) pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (OV 2017, L 212, 1. lpp.), ciktāl ar to tiek pieņemti un noteikti LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām (1. pants, pielikuma 2.1.3. punkta 3. tabula) un dzīvsudraba emisijas (1. pants, pielikuma 2.1.6. punkta 7. tabula), kuras rodas, sadedzinot akmeņogles vai lignītu,

—	pakārtoti, atcelt Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1442 pilnībā, kā arī

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots būtisku formas prasību, hierarhiski augstākstāvošu tiesību normu un pilnvaru pārkāpums saistībā ar balsošanu 75. pantā paredzētajā komitejā

Komisija, tūlītēji veicot grozījumu lēmuma projektā un nekavējoties par to balsojot, nav ievērojusi Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2) 3. panta 3. punktā noteiktos imperatīvos termiņus un tādējādi nav izpildījusi tai Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 4. punktā paredzēto pienākumu objektīvi panākt visplašāko iespējamo atbalstu komitejā. Līdz ar to tā dalībvalstu pārstāvjiem ir liegusi paust savas nostājas par grozīto lēmuma projektu un tādējādi ir pārkāpusi LESD 291. panta 3. punktu, atbilstoši kuram dalībvalstīm ir jāīsteno efektīva kontrole attiecībā uz Komisijas darbībām. Turklāt Komisija ar acīmredzami taktiski pamatotu rīcību ļaunprātīgi un nepareizi ir izmantojusi savu komitejas priekšsēdētājas statusu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtisku formas prasību, hierarhiski augstākstāvošu tiesību normu un pilnvaru pārkāpums procesuāli kļūdainās izstrādes tā sauktā Seviļas procesa ietvaros dēļ

Atbilstoši Direktīvai 2010/75/ES un Komisijas Īstenošanas lēmumam 2012/119/ES (3) (LPTP pamatnostādnes) LPTP secinājumi ir jāizstrādā atbilstoši vienīgi tehniskām referencēm. Izstrādei bija jānotiek, ievērojot tehniskuma principu, tādējādi noteikšanā jau sākotnēji izslēdzot politiskus apsvērumus. Šajā gadījumā šīs prasības nav ievērotas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots hierarhiski augstākstāvošu tiesību normu un pilnvaru pārkāpums attiecībā uz apstrīdēto LPTP secinājumu saturu

Saturiski noteiktais, īpaši attiecībā uz LPTP saistītajām emisiju robežvērtībām NOx un dzīvsudrabam, ir būtiskā pretrunā no Direktīvas 2010/75/ES tieši izrietošajam principam par labāko tehniski-ekonomisko pieejamo risinājumu un tādējādi nesamērīgi ietekmē iekārtu operatorus, kam piemērojams šis tiesiskais regulējums.

Neizbēgami tiek radīts iespaids, ka apstrīdēto normu noteikšanas pamatā ir politiski apsvērumi, kas LPTP secinājumu izstrādē nav pieļaujami. Šādi Komisija vēlreiz pārsniedz sava statusa un pilnvaru robežas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV 2011, L 55, 13. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 10. februāra Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 613) (OV 2012, L 63, 1. lpp.).

8.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/53

Labojums paziņojumam Oficiālajā Vēstnesī par lietu C-448/17

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 382, 2017. gada 13. novembris )

(2018/C 005/71)

OV publicētajā paziņojumā par lietu C-448/17 EOS KSI Slovensko s.r.o./Ján Danko, Margita Jalčová teksts ir jāaizstāj šādi:

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. jūlijā iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) – EOS KSI Slovensko s.r.o./Ján Danko, Margita Danková

(Lieta C-448/17)

(2017/C 382/35)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Prešove

Pamatlietas puses

Prasītāja: EOS KSI Slovensko s.r.o.

Atbildētāji: Ján Danko, Margita Danková

Prejudiciālie jautājumi

Vai – atsaucoties uz spriedumu lietā C-470/12 Pohotovosť un uz Tiesas apsvērumiem, kas ir izteikti arī tā pamatojuma 46. punktā – Savienības tiesību līdzvērtības principam ir pretrunā tiesiskais regulējums, kas, pastāvot ar likumu aizsargāto interešu un patērētāja tiesību aizsardzības no negodīgiem līguma noteikumiem līdzvērtībai, bez atbildētāja patērētāja piekrišanas liedz juridiskai personai, kuras darbības joma ir patērētāju kolektīva aizsardzība no negodīgiem līguma noteikumiem un kura ir domāta Direktīvas 93/13/EEK (1) 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 3. punktu, paredzētā mērķa sasniegšanai, piedalīties kā vēl vienam lietas dalībniekam (personai, kas iestājas lietā) tiesvedībā no paša sākuma un efektīvi izmantot patērētāja labā tiesiskās darbības un aizsardzības līdzekļus, lai šajā tiesvedībā īstenotu aizsardzību pret negodīgu līguma noteikumu sistemātisku izmantošanu, lai gan citos gadījumos vēl vienam lietas dalībniekam (personai, kas iestājas lietā), kas iestājas tiesvedībā, atbalstot atbildētāju un kura interese ir definēt tiesvedības priekšmeta materiālās (īpašuma) tiesības, atšķirībā no patērētāju aizsardzības asociācijas nemaz nav vajadzīga piekrišana no atbildētāja, kura atbalstam notiek iestāšanās lietā, lai piedalītos tiesvedībā no paša sākuma un efektīvi izmantotu tiesiskās aizsardzības un darbības līdzekļus atbildētāja labā?

Vai Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktā ietvertā frāze “vienkāršā, skaidri saprotamā valodā”, arī ņemot vērā Tiesas apsvērumus spriedumos C-26/13 un C-96/14, ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikums ir uzskatāms par neformulētu vienkāršā, skaidri saprotamā valodā – kā juridiskās sekas ir, ka tiesai [pēc savas ierosmes] ir jāveic tā negodīguma pārbaude – arī tad, ja juridiskais jēdziens (instruments), kuru tas reglamentē, pats par sevi ir sarežģīts, tā juridiskās sekas vidusmēra patērētājam ir grūti paredzamas un tā saprašanai parasti ir vajadzīga profesionālā jurista konsultācija, kuras izmaksas nav samērīgas ar pakalpojuma, ko patērētājs saņem saskaņā ar līgumu, vērtību?

Vai – gadījumā, ja par tiesībām, kuras izriet no līguma, kas ir noslēgts ar patērētāju [un] kuras tiek izvirzītas pret patērētāju kā atbildētāju, tiesa izlemj, pamatojoties vienīgi uz prasītāja apgalvojumiem, izmantojot maksājuma rīkojumu vienkāršotā procesā, un procesā nekādā veidā netiek piemērota Civilprocesa kodeksa 172. panta 9. punkta norma, kas nepieļauj maksājuma rīkojuma izdošanu gadījumā, ja līgumā, kas ir noslēgts ar patērētāju, ir negodīgi noteikumi – Savienības tiesībām ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, ņemot vērā iebildumu iesniegšanai paredzēto īso termiņu un iespējamo patērētāja nepieejamību vai bezdarbību, liedz patērētāju aizsardzības asociācijai, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi, bez patērētāja piekrišanas (bez skaidri izteikta patērētāja aizlieguma) efektīvi izmantot vienīgo patērētāja aizsardzības iespēju, proti, iebildumus pret maksājuma rīkojumu, gadījumā, ja tiesa nav ievērojusi Civilprocesa kodeksa 172. panta 9. punktā paredzēto pienākumu?

Vai, atbildot uz otro un trešo jautājumu, var uzskatīt, ka ir svarīgs apstāklis, ka tiesību sistēmā patērētājam netiek piešķirtas tiesības uz obligāto juridisko palīdzību, un ka tā nezināšana attiecīgajā jomā, bez jurista, kas to pārstāvētu, rada ievērojamu risku, ka tas nepamana līguma noteikumu negodīgumu un neveic nekādas darbības, lai tā atbalstam tiesvedībā varētu iestāties patērētāju aizsardzības asociācija, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi?

Vai Savienības tiesībām un prasībai izvērtēt visus apstākļus Direktīvas 93/13/EEK 4. panta 1. punkta izpratnē ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā regulējums par vienkāršotu procesu maksājuma rīkojuma izdošanai (OSP [Civilprocesa Kodekss] 172. panta 1. un turpmākie punkti), kas ļauj: 1) ar sprieduma iedarbību atzīt pārdevējam vai piegādātājam tiesības uz finansiālo maksājumu 2) vienkāršotā procesā 3) ar tiesas administratīvu amatpersonu, 4) pamatojoties vienīgi uz pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja apgalvojumiem un 5) bez pierādījumu pārbaudes, un situācijā, kad 6) prasītāju nepārstāv profesionāls jurists 7) un kad faktiski bez prasītāja piekrišanas tā aizstāvību nevar uzņemties patērētāju aizsardzības asociācija, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi?”

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 5

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 8. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 5/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2018/C 5/02	Lieta C-98/15: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – María Begoña Espadas Recio/Servicio Público de Empleo Estatal (SPEE) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 97/81/EK — UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu — 4. klauzula — Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji — Vienlīdzīga attieksme sociālā nodrošinājuma jautājumos — Direktīva 79/7/EEK — 4. pants — Vertikālā nepilna darba laika darba ņēmējs — Bezdarbnieka pabalsts — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, nosakot pabalsta izmaksas ilgumu, tiek izslēgti iemaksu periodi, kas atbilst nenostrādātajām dienām	2
2018/C 5/03	Lieta C-489/15: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Landgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CTL Logistics GmbH/DB Netz AG Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Dzelzceļa transports — Direktīva 2001/14/EK — Infrastruktūras maksas — Tarifi — Valsts regulatīvā iestāde, kas uzrauga infrastruktūras maksu atbilstību šai direktīvai — Infrastruktūras lietošanas līgums starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa transporta uzņēmumu — Nediskriminācijas princips — Maksu atlīdzināšana, neiejaucoties minētajai iestādei un neizmantojot pārsūdzības procedūras, iesaistot šo iestādi — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram maksu netaisnīguma gadījumā civillietu tiesa var noteikt taisnīgu šo maksu apmēru	3
2018/C 5/04	Lieta C-649/15 P: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – TV2/Danmark A/S/Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Viasat Broadcasting UK Ltd Apelācija — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — Apraides sabiedriskie pakalpojumi — Pasākumi, ko Dānijas iestādes veikušas Dānijas raidorganizācijas TV2/Danmark labā — Jēdziens atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko piešķir no valsts līdzekļiem — Spriedums Altmark	3
2018/C 5/05	Lieta C-656/15 P: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – Eiropas Komisija/TV2/Danmark A/S, Dānijas Karaliste, Viasat Broadcasting UK Ltd Apelācija — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — Apraides sabiedriskie pakalpojumi — Pasākumi, ko Dānijas iestādes veikušas Dānijas raidorganizācijas TV2/Danmark labā — Jēdziens atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko piešķir no valsts līdzekļiem	4
2018/C 5/06	Lieta C-657/15 P: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – Viasat Broadcasting UK Ltd/TV2/Danmark A/S, Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste Apelācija — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — Apraides sabiedriskie pakalpojumi — Pasākumi, ko Dānijas iestādes veikušas Dānijas raidorganizācijas TV2/Danmark labā — Jēdziens atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko piešķir no valsts līdzekļiem — Spriedums Altmark	5
2018/C 5/07	Lieta C-46/16: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Augstākā tiesa (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA LS Customs Services Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Muitas savienība — Regula (EEK) Nr. 2913/92 — Kopienas Muitas kodekss — Ārpuskopienas preces — Kopienas ārējā tranzīta muitas procedūra — Ar ievedmuitas nodokli apliekamo preču izņemšana no muitas uzraudzības — Muitas vērtības noteikšana — 29. panta 1. punkts — Darījuma vērtības metodes piemērošanas nosacījumi — 30. un 31. pants — Muitas vērtības noteikšanas metodes izvēle — Muitas iestāžu pienākums pamatot izvēlēto metodi	6
2018/C 5/08	Lieta C-204/16 P: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – SolarWorld AG/Brandoni solare SpA, Solaria Energia y Medio Ambiente, SA, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME) Apelācija — Dempings — Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013 — 3. pants — Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports — Galīgs antidempinga maksājums — Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības — Nodalāmība	7
2018/C 5/09	Lieta C-205/16 P: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – SolarWorld AG/Brandoni solare SpA, Solaria Energia y Medio Ambiente, SA, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME) Apelācija — Subsīdijas — Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 — 2. pants — Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports — Galīgs kompensācijas maksājums — Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības — Nodalāmība	7
2018/C 5/10	Lieta C-217/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Efeteio Athinon (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eiropas Komisija/Dimos Zagoriou Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Komisijas lēmums par izmaksāto summu atmaksāšanu, kas ir izpildāms — LESD 299. pants — Piespiedu izpilde — Izpildes pasākumi — Kompetentās valsts tiesas noteikšana strīdos par izpildi — Personas, kurai jāpilda finansiālās saistības, noteikšana — Valsts procesuālo noteikumu piemērošanas nosacījumi — Dalībvalstu procesuālā autonomija — Līdzvērtības un efektivitātes principi	8
2018/C 5/11	Lieta C-227/16: Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jan Theodorus Arts/Veevoederbedrijf Alpuro BV Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Lauksaimniecība — Kopējā lauksaimniecības politika — Regula (EK) Nr. 73/2009 — Vienotā maksājumu shēma — Integrācijas līgumu noslēdzis teļu audzētājs — Līguma noteikums, saskaņā ar kuru vienotais maksājums pienākas integrācijas uzņēmumam — Pieļaujamība	9
2018/C 5/12	Lieta C-298/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Teodor Ispas, Anduţa Ispas/Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Savienības tiesību vispārējie principi — Tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību — Valsts nodokļu tiesiskais regulējums, kurā ir paredzētas tiesības tikt uzklausītam un tiesības tikt informētam administratīvajā nodokļu procesā — Valsts nodokļu iestāžu izdots lēmums par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, nesniedzot nodokļu maksātājam piekļuvi informācijai un dokumentiem, uz ko ir pamatots minētais lēmums	10
2018/C 5/13	Lieta C-306/16: Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – António Fernando Maio Marques da Rosa/Varzim Sol – Turismo, Jogo e Animação, SA Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Direktīva 2003/88/EK — 5. pants — Iknedēļas atpūta — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko paredzēta vismaz viena atpūtas diena septiņu dienu laikposmā — Vairāk nekā sešu secīgu darba dienu laikposmi	10
2018/C 5/14	Lieta C-423/16 P: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – HX/Eiropas Savienības Padome Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas Arābu Republiku — Ierobežojoši pasākumi pret lēmuma pielikumā minētu personu — Šī lēmuma spēkā esamības pagarināšana tiesvedības laikā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā — Lūgums par prasības pieteikuma grozīšanu, kas formulēts tiesas sēdē, nevis iesniegts kā atsevišķs dokuments — Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pants — Bulgāru valodas redakcija — Sākotnējā lēmuma, ar kuru attiecīgā persona ir iekļauta personu, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, sarakstā, atcelšana Vispārējā tiesā — Lēmuma par pagarināšanu izbeigšanās — Lūguma par prasības pieteikuma grozīšanu priekšmeta saglabāšanās	11
2018/C 5/15	Lieta C-481/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika Valsts pienākumu neizpilde — Valsts atbalsts — Atbalsts, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Atgūšanas pienākums — Pienākums sniegt informāciju — Neizpilde — Aizstāvības pamati — Pilnīga izpildes neiespējamība	12
2018/C 5/16	Lieta C-499/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AZ/Minister Finansów Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — Direktīva 2006/112/EK — 98. pants — Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai — III pielikuma 1. punkts — Pārtikas produkti — Mīklas izstrādājumi un kūkas — Minimālais derīguma termiņš vai izlietot līdz datums — Nodokļu neitralitātes princips	12
2018/C 5/17	Lieta C-552/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wind Inovation 1 EOOD, likvidācijas procesā/Direktor na Direktsia Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika – Sofia Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — Juridiskas personas darbības pārtraukšana, kas nozīmē to svītrot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra — Pienākums samaksāt PVN par esošajiem aktīviem un to faktiski pārskaitīt valstij — Likuma, kurš pastāvēja pievienošanās Eiropas Savienībai datumā, paturēšana spēkā vai grozīšana — 176. panta otrā daļa — Ietekme uz tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu — 168. pants	13
2018/C 5/18	Lieta C-641/16: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tünkers France, Tünkers Maschinenbau GmbH/Expert France Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Maksātnespējas procedūras — Regula (EK) Nr. 1346/2000 — Tiesa, kurai ir piekritība — Maksātnespējas procedūras ietvaros celta prasība sakarā ar negodīgu konkurenci — Prasība, ko sabiedrība ar juridisko adresi citā dalībvalstī ceļ pret maksātnespējas procedūrai pakļautas sabiedrības vienas darbības nozares cesionāru — Ar maksātnespējas procedūru nesaistīta prasība vai prasība, kas izriet tieši no maksātnespējas procedūras un ir cieši saistīta ar to	14
2018/C 5/19	Lieta C-356/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 26. oktobra rīkojums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Wamo BVBA, Luc Cecile Jozef Van Mol Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Valsts tiesību akti, ar kuriem ir aizliegta ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistīta reklāma	14
2018/C 5/20	Lieta C-474/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 24. oktobra rīkojums (Cour d'appel de Colmar (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Belu Dienstleistung GmbH & Co KG, Stefan Nikless Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Identiski prejudiciālie jautājumi — Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija — Regula (EK) Nr. 883/2004 — Piemērojamie tiesību akti — Apliecība A1 — Pierādījuma spēks	15
2018/C 5/21	Apvienotās lietas C-655/16 un C-656/16: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 24. oktobra rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hitachi Rail Italy Investments Srl (C-655/16), Finmeccanica SpA (C-656/16)/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Sabiedrību tiesības — Direktīva 2004/25/EK — Pārņemšanas piedāvājumi — 5. panta 4. punkta otrā daļa — Iespēja pielāgot piedāvājuma cenu tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti — Valsts tiesiskais regulējums, kurā uzraudzības iestādei ir paredzēta iespēja palielināt pārņemšanas piedāvājumu kolūzijas gadījumā starp piedāvājuma iesniedzēju un pārdevēju	16
2018/C 5/22	Lieta C-333/17: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 26. oktobra rīkojums (Tribunal Judicial da Comarca de Braga (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Caixa Económica Montepio Geral/Carlos Samuel Pimenta Marinho u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 21. un 38. pants — Nediskriminācija — Patērētāju tiesību aizsardzība — Bankas aizdevuma līgums — Tāda jautājuma neesamība, kas attiecas uz kādu Savienības tiesību normu, izņemot Pamattiesību hartā ietvertās normas — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība	16
2018/C 5/23	Lieta C-500/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. augustā iesniedza Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) – Thomas Krauss/TUIfly GmbH	17
2018/C 5/24	Lieta C-515/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 13. jūnija rīkojumu lietā T-137/16 Uniwersytet Wrocławski/ Pētniecības izpildaģentūra (REA) 2017. gada 24. augustā iesniedza Uniwersytet Wrocławski	17
2018/C 5/25	Lieta C-556/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. septembrī iesniedza Pécsi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Alekszij Torubarov/Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal	18
2018/C 5/26	Lieta C-561/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 13. jūnija rīkojumu lietā T-137/16 Uniwersytet Wrocławski/Pētniecības izpildaģentūra (REA) 2017. gada 22. septembrī iesniedza Polijas Republika	18
2018/C 5/27	Lieta C-584/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-644/14 ADR Center SpA/Eiropas Komisija 2017. gada 4. oktobrī iesniedza ADR Center SpA	20
2018/C 5/28	Lieta C-586/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie, I., D.	21
2018/C 5/29	Lieta C-588/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 9. oktobrī iesniedza Spānijas Karaliste par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-143/15 Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija	21
2018/C 5/30	Lieta C-599/17: Prasība, kas celta 2017. gada 16. oktobrī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste	23
2018/C 5/31	Lieta C-607/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. oktobrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/Memira Holding AB	23
2018/C 5/32	Lieta C-608/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. oktobrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/Holmen AB	24
	Vispārējā tiesa
2018/C 5/33	Lieta T-75/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – USFSPEI/Parlaments un Padome Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš prasības celšanai — Nepieņemamība — Ārpuslīgumiskā atbildība — Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reforma — Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 — Pārkāpumi aktu pieņemšanas procedūrā — Apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju un arodbiedrību organizācijām neesamība — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums	25
2018/C 5/34	Lieta T-831/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – Alfamicro/Komisija Šķīrējklauzula — Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) (2007. līdz 2013. gads) ietvaros noslēgta vienošanās par subsīdiju — Revīzijas ziņojums — Pieļaujamās izmaksas — Piešķirto līdzekļu atmaksāšana — Samērīgums — Tiesiskā paļāvība — Tiesiskā noteiktība — Labas pārvaldības princips — Pienākums norādīt pamatojumu — Prasījumu pielāgošana tiesvedības laikā — Prasījumu kompensācija — Pretprasība — Nokavējuma procenti	26
2018/C 5/35	Lieta T-180/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 10. novembra spriedums – Icap u.c./Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Jenās izteikto procentu likmju atvasināto instrumentu sektors — Lēmums, ar kuru konstatēti seši LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumi — Manipulācijas ar JPY LIBOR un Euroyen TIBOR starpbanku atsauces likmēm — Konkurences ierobežojums mērķa dēļ — Starpnieka līdzdalība pārkāpumos — Hibrīda darījuma procedūra — Nevainīguma prezumpcijas princips — Labas pārvaldības princips — Naudas sodi — Pamatsumma — Ārkārtējs pielāgojums — Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu	26
2018/C 5/36	Lieta T-229/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – European Dynamics Luxembourg u.c./EBI Publiski pakalpojumu līgumi — Iepirkuma procedūra — Pagaidu darbinieku nodrošināšana IT dienestiem — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā	27
2018/C 5/37	Lieta T-245/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 8. novembra spriedums – Klymenko/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā — Līdzekļu iesaldēšana — To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Prasītāja vārda saglabāšana skarto personu sarakstā — Pienākums norādīt pamatojumu — Juridiskais pamats — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz īpašumu — Tiesības uz reputācijas aizsardzību — Samērīgums — Pamattiesību aizsardzība, kas ir līdzvērtīga Savienībā garantētajai aizsardzībai — Iebilde par prettiesiskumu	28
2018/C 5/38	Lieta T-246/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 8. novembra spriedums – Ivanyushchenko/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā — Līdzekļu iesaldēšana — To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā — Acīmredzama kļūda vērtējumā	29
2018/C 5/39	Lieta T-263/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo/Komisija Valsts atbalsts — Lidostu infrastruktūra — Publisks finansējums, kuru Gdiņas un Kosakovas pašvaldības ir piešķīrušas Gdynia-Kosakowo lidostai — Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt — Lēmuma atcelšana — Formālas izmeklēšanas procedūras atkārtotas sākšanas neesamība — Tiesiskā režīma grozīšana — Ieinteresēto personu procesuālās tiesības — Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums	30
2018/C 5/40	Lieta T-668/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 10. novembra spriedums – Jema Energy/kopuzņēmums Fusion for Energy Publisks piegādes līgums — Iepirkuma procedūra — Sistēmas, kas paātrina maiņstrāvas elektriskā tīkla pārveidošanu, piegāde — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Pārskatāmība — Tiesiskā noteiktība — Vienlīdzīga attieksme — Samērīgums	31
2018/C 5/41	Lieta T-129/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – Claranet Europe/EUIPO – Claro (claranet) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes claranet reģistrācijas pieteikums — Agrāka Beniluksa vārdiska preču zīme CLARO — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	31
2018/C 5/42	Lieta T-271/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 8. novembra spriedums – Pempe/EUIPO – Marshall Amplification (THOMAS MARSHALL GARMENTS OF LEGENDS) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes THOMAS MARSHALL GARMENTS OF LEGENDS reģistrācijas pieteikums — Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes MARSHALL un Marshall AMPLIFICATION — Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts) — Lūguma sniegt pierādījumus par agrāko preču zīmju faktisku izmantošanu pieņemamība — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	32
2018/C 5/43	Lieta T-419/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Carrera Brands/EUIPO – Autec (Carrera) Eiropas Savienības preču zīme — Atcelšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme Carrera — Regulas (EK) Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 63. panta 1. punkta a) apakšpunkts) — Pieteikuma par atcelšanu pieņemamība — Vienošanās par neapstrīdēšanu — Valsts tiesu nolēmumi — Tiesību ļaunprātīga izmantošana — Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunkts (tagad – Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 71. panta 1. punkta a) apakšpunkts) — Lūgums par procesa apturēšanu EUIPO	33
2018/C 5/44	Lieta T-456/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Galletas Gullón/EUIPO – Hug (GULLON DARVIDA) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes GULLON DARVIDA reģistrācijas pieteikums — Agrākas starptautiska un valsts vārdiskas preču zīmes DAR VIDA — Dokumentu iesniegšana, kas pirmoreiz veikta procesā Apelācijas padomē — Rīcības brīvība, ko piešķir Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkts) — Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punkts un 20. noteikuma 1. punkts (tagad – Deleģētās Regulas (ES) 2017/1430 7. panta 1. punkts un 8. panta 1. un 7. punkts) — Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkts — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Sajaukšanas iespēja	33
2018/C 5/45	Lieta T-458/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Acquafarm/Komisija Ārpuslīgumiskā atbildība — Zivsaimniecība — Savienības finansēta darbības programma — Savienības tiesiskais regulējums, ar ko aizliegts vēžveidīgo imports no Austrālijas — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums — Atturēšanās rīkoties — Tiesiskā paļāvība	34
2018/C 5/46	Lieta T-555/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Teeäär/ECB Civildienests — ECB darbinieki — Atbalsts profesionālās karjeras maiņai — Nelabvēlīga akta izdevēja kompetences neesamība — Labas pārvaldības normas personāla vadības jautājumos — Mantiskais un morālais kaitējums	35
2018/C 5/47	Lieta T-586/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – Vincenti/EUIPO Civildienests — Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — 2015. gada paaugstināšana amatā — Novērtējuma ziņojumu neesamība slimības atvaļinājuma dēļ — Civildienesta noteikumu 45. panta vispārīgie īstenošanas noteikumi	35
2018/C 5/48	Lieta T-667/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – De Meyer u.c./Komisija Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — 2014. gada paaugstināšana amatā — To ierēdņu saraksts, kurus paaugstināšanai amatā ieteikuši ģenerāldirektori un dienestu vadītāji — Prasītāju uzvārdu neiekļaušana — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūdas tiesību piemērošanā neesamība — Pierādījumu sagrozīšanas neesamība — Pieteikums par tiesneša noraidīšanu	36
2018/C 5/49	Lieta T-668/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembra spriedums – HL/Komisija Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — 2014. gada paaugstināšana amatā — To ierēdņu saraksts, kurus paaugstināšanai amatā ieteikuši ģenerāldirektori un dienestu vadītāji — Prasītāja uzvārda neiekļaušana — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūdas tiesību piemērošanā neesamība — Pierādījumu sagrozīšanas neesamība — Pieteikums par tiesneša noraidīšanu	37
2018/C 5/50	Lieta T-684/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Ciarko/EUIPO – Maan (Tvaika nosūcējs) Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības atzīšanas process — Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlos tvaika nosūcēju — Agrāks Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības pamats — Individuāla rakstura neesamība — Informēts lietotājs — Autora brīvības pakāpe — Atšķirīga kopējā iespaida neesamība — Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts	37
2018/C 5/51	Lieta T-722/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Mapei/EUIPO – Steenfabrieken Vandersanden (zerø) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes zerø reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme ZERO — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	38
2018/C 5/52	Lieta T-723/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Mapei/EUIPO Steenfabrieken Vandersanden (RE-CONzerø) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes RE-CONzerø reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme ZERO — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Pienākums norādīts pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants)	39
2018/C 5/53	Lieta T-767/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums – Nanogate/EUIPO (metals) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes metals reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	39
2018/C 5/54	Lieta T-802/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedums – Endoceutics/EUIPO – Merck (FEMIBION) Eiropas Savienības preču zīme — Atcelšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme FEMIBION — Daļējas atcelšanas atzīšana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) — Preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums — Preču, attiecībā uz kurām pierādīta faktiska izmantošana, kvalifikācija	40
2018/C 5/55	Lieta T-194/13 OST: Vispārējās tiesas 2017. gada 18. oktobra rīkojums – United Parcel Service/Komisija Reglamenta 165. pants — Nolēmuma nepieņemšana — Iestāšanās lietā tā lietas dalībnieka atbalstam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs — Tiesāšanās izdevumi saistībā ar iestāšanos lietā — Prasījumu grozīšana tiesvedības laikā	41
2018/C 5/56	Lieta T-511/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 25. oktobra rīkojums – Novartis Europharm/Komisija Cilvēkiem paredzētas zāles — Zāļu Zoledronic acid Teva Generics — acide zolédronique tirdzniecības atļauja — Aktīvo vielu zoledronskābi saturošo zāļu Aclasta aizsardzības periods — Apstrīdētā akta atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	42
2018/C 5/57	Lieta T-570/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra rīkojums – Federcaccia della Regione Liguria u.c./Komisija Vide — Savvaļas putnu aizsardzība — Sugas, kuras drīkst medīt — Valsts tiesību aktos attiecībā uz medībām ievērojamie nosacījumi — Direktīvas 2009/147/EK 7. panta 4. punkta piemērošanas kritēriju saskaņošana — Medību aizlieguma periods Ligūrijā	42
2018/C 5/58	Lieta T-833/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra rīkojums – Karp/Parlaments Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus — Civildienests — Līgumdarbinieki — Klasificēšana — Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts — Nepārsūdzams akts — Sagatavojošs tiesību akts — Priekšlaicīga sūdzība — Kļūdas pirmstiesas procedūrā — Nepieņemamība	43
2018/C 5/59	Lieta T-619/17: Prasība, kas celta 2017. gada 9. septembrī – de la Fuente Martín un citi/VNV	44
2018/C 5/60	Lieta T-653/17: Prasība, kas celta 2017. gada 26. septembrī – Relea Álvarez un citi/VNV	44
2018/C 5/61	Lieta T-666/17: Prasība, kas celta 2017. gada 29. septembrī – NeoCell/EUIPO (BIOACTIVE NEOCELL COLLAGEN)	45
2018/C 5/62	Lieta T-687/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Vendrell Marti/VNV	46
2018/C 5/63	Lieta T-690/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Uluru u.c./Komisija un VNV	46
2018/C 5/64	Lieta T-697/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – De Longhi Benelux/EUIPO (COOKING CHEF GOURMET)	47
2018/C 5/65	Lieta T-700/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Traviacar un citi/VNV	48
2018/C 5/66	Lieta T-701/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – OCU/VNV	48
2018/C 5/67	Lieta T-706/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – UP/Komisija	49
2018/C 5/68	Lieta T-739/17: Prasība, kas celta 2017. gada 7. novembrī – Euracoal u.c./Komisija	50
2018/C 5/69	Lieta T-307/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra rīkojums – 1&1 Telecom/Komisija	51
2018/C 5/70	Lieta T-595/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. novembra rīkojums – HO/EĀDD	52

	Labojumi
2018/C 5/71	Labojums paziņojumam Oficiālajā Vēstnesī par lietu C-448/17 ( OV C 382, 13.11.2017. )	53