29.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 446/1

---

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā

(2017/C 446/01)

Eiropas nākotne ir mūsu pašu rokās. Pārliecībā, ka Eiropas Savienība ir vislabākais rīks, ar ko sasniegt mūsu mērķus, mēs turpināsim strādāt kopā, lai turpmākajos gados mūsu Savienību padarītu stiprāku, vienotāku un demokrātiskāku.

Eiropa atgūst spēkus, un mums ir jāizmanto šis jaunais impulss. Līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām palikuši vēl aptuveni 18 mēneši. Vēlēšanas ir būtisks demokrātisks moments, kad vēlētāji novērtē Savienības efektivitāti, un tagad ir īstais brīdis parādīt, ka Eiropa var dot rezultātus saviem iedzīvotājiem tieši tajā brīdī un tieši tur, kur tas ir svarīgi.

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā, kura bija pirmā, kopš šādu instrumentu izveidoja ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, ir apliecinājusi, ka to var lietderīgi izmantot kā rīku politiskās uzmanības noturēšanai uz tiem svarīgākajiem priekšlikumiem, saistībā ar kuriem rezultātus vajag visvairāk, un tā būtu jāatjauno uz laiku līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Visas trīs iestādes piekrīt sagatavot pozitīvu dienaskārtību iekļaujošākai un vienotākai ES un uz nākotni vērstu jaunu finanšu satvaru laikam pēc 2020. gada, ar ko tiktu atbalstīti Savienības mērķi un iedzīvotāju interesēs nodrošināts pareizais līdzsvars ES politikā. Atbilstoši šai spēcīgajai apziņai, ka ir jāpanāk rezultāti, mēs likumdošanas procesā priekšroku dosim turpmāk uzskaitītajām iniciatīvām, lai nodrošinātu ievērojamu progresu un, ja vien iespējams, sasniegtu rezultātus pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

1)

labāk aizsargāt mūsu iedzīvotāju drošību, nodrošinot, ka dalībvalstu iestādes zina, kas šķērso mūsu kopīgās ārējās robežas, nodrošinot sadarbspējīgas ES informācijas sistēmas drošībai, sodāmības uzskaitei, robežu un migrācijas pārvaldībai, stiprinot mūsu instrumentus, kas paredzēti cīņai pret terorismu un pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un uzlabojot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju ar Eiropas Aizsardzības fonda palīdzību;

2)	atbildības un solidaritātes garā reformēt un pilnveidot mūsu migrācijas politiku, kas ietver Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas, tostarp Dublinas mehānisma, reformu, un likumīgās migrācijas paketi;

3)

dot jaunu sparu nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām, modernizējot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un panākot virzību uz priekšu Eiropas Savienībā veikto ārvalstu tiešo investīciju pārbaudīšanā, uzlabojot atkritumu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, cenšoties padziļināt mūsu ekonomisko un monetāros savienību un pabeidzot mūsu banku savienības izveidi tā, lai tiktu līdzsvarota riska dalīšana un riska samazināšana;

4)

pievērsties Eiropas Savienības sociālajai dimensijai, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, aizsargājot darba ņēmējus no veselības apdraudējumiem darbavietā, ar modernizētiem darba ņēmēju darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām mūsu darba tirgos un uzlabojot noteikumu izpildi pāri robežām;

5)

rezultatīvi strādāt pie mūsu apņemšanās īstenot savienotu digitālo vienoto tirgu, pabeidzot elektronisko sakaru nozares noteikumu modernizāciju, nosakot augstākus patērētāju tiesību aizsardzības standartus tiešsaistes pārdošanai un tālpārdošanai gan digitālām, gan fiziskām precēm un stiprinot kiberdrošību;

6)

panākt rezultātus ceļā uz mūsu mērķi – vērienīgu Enerģētikas savienību un nākotnē vērstu klimata pārmaiņu politiku, īstenojot jo īpaši klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, turpinot veikt Parīzes nolīguma pēcpasākumus, un šādā nolūkā izmantojot tostarp tiesību aktu paketi “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” un tīras mobilitātes paketi;

7)	pilnveidot demokrātisko leģitimitāti ES līmenī, uzlabojot Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbību un palielinot pārredzamību politisko partiju finansēšanā.

Turklāt esam vienisprātis, ka ir jāgūst panākumi arī šādos svarīgos jautājumos:

—	turpināt aizstāvēt mūsu kopīgās Eiropas vērtības, demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, stiprinot ES demokrātisko leģitimitāti un arī kopīgi iestājoties pret diskrimināciju un ksenofobiju,

—	īstenot stingru, atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecības politiku, esot stingri pārliecinātiem, ka tirdzniecības veicina labklājību un nodarbinātību,

—	risināt nodokļu nemaksāšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas problēmas, kā arī nodrošinot pamatotu un taisnīgu nodokļu sistēmu,

—	nodrošināt taisnīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību un sociālās tiesības, kā izklāstīts Sociālo tiesību pīlāra 20 pamatprincipos,

—	palielināt ES nozīmi mūsu interešu aizstāvībā un aizsardzībā ārpus tās robežām un centienos nodrošināt stabilitāti, drošību un mieru,

—	nodrošināt augsta līmeņa datu aizsardzību, digitālās tiesības un ētiskos standartus, vienlaikus apgūstot priekšrocības, ko piedāvā attīstība mākslīgā intelekta un robotikas jomā, un izvairoties no riskiem, ko tā rada.

Visas trīs iestādes arī vienojas turpināt darbu pie visiem nepabeigtajiem priekšlikumiem.

Ir panākts ievērojams progress 2017. gada kopīgajā deklarācijā norādīto prioritāro priekšlikumu īstenošanā, un mēs esam apņēmības pilni pabeigt darbu, ko esam uzņēmušies. Mēs turpināsim strādāt pie priekšlikumiem, kas iesniegti kopš 2016. gada decembra. Mēs arī strādāsim ar leģislatīvo aktu priekšlikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada darba programmā.

Joprojām esam apņēmības pilni sekmēt to, lai tiktu pienācīgi īstenoti un pildīti spēkā esošie tiesību akti.

Mēs, Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji, regulāri uzraudzīsim to, lai šī kopīgā deklarācija tiktu laikus un efektīvi īstenota.

---

---

29.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 446/4

---

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja deklarācija par Savienības pašu resursu sistēmas reformu

(2017/C 446/02)

Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantu, Eiropas Parlaments ir apņēmies reformēt Savienības pašu resursu sistēmu, pamatojoties uz augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos ieteikumiem. Šajā sakarā Eiropas Parlaments uzsver vajadzību kopā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu izstrādāt visaptverošus tiesību aktu priekšlikumus par Savienības pašu resursiem. Vienlaicīgi būtu jāpievēršas jautājumam par Savienības ieņēmumiem un izdevumiem.

---

29.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 446/5

---

Par to, ka EUROPA tīmekļa vietnē publicē piešķīruma koeficientus un citus tāda procesa rezultātus, kurā piešķir importa vai eksporta tarifa kvotas (TRQ), ko pārvalda saskaņā ar vienlaicīgas izskatīšanas metodi vai citām metodēm, kas prasa importa vai eksporta licenču izdošanu

(2017/C 446/03)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 188. pantu, kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2393 (2) 4. panta 19. punktu, no 2018. gada no 1. janvāra Komisija, izmantojot EUROPA tīmekļa vietni, publisko importa un eksporta tarifa kvotu piešķiršanas rezultātus par pieteikumiem, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai. No 2018. gada 1. janvāra publikācija EUROPA tīmekļa vietnē tam pašam nolūkam aizstās īstenošanas aktu pieņemšanu un publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

Šie rezultāti tiek aprēķināti, ņemot vērā tarifa kvotu pieejamo daudzumu un daudzumu, ko pieprasījuši uzņēmēji un ko Komisijai paziņojušas dalībvalstu iestādes.

Publikācijās EUROPA tīmekļa vietnē var ietvert arī informāciju par pieteikumu noraidīšanu, pieteikumu pieņemšanas apturēšanu vai pieteikumu pieņemšanas atsākšanu.

Dalībvalstis izdod licences par daudzumiem, par kuriem iesniegts pieteikums importa vai eksporta tarifa kvotu ietvaros, ievērojot attiecīgos piešķīruma koeficientus un pēc tam, kad Komisija šos koeficientus ir publiskojusi.

Tarifa kvotu piešķīruma koeficients – imports/eksports

https://ec.europa.eu/agriculture/index_en

https://ec.europa.eu/agriculture/tariff-rate-quotas-trqs_en

https://ec.europa.eu/agriculture/markets_en

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.)

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2393 (2017. gada 13. decembris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).

---

29.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 446/6

---

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 28. decembris

(2017/C 446/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1934
JPY	Japānas jena	134,74
DKK	Dānijas krona	7,4455
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88768
SEK	Zviedrijas krona	9,8452
CHF	Šveices franks	1,1704
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,8670
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,645
HUF	Ungārijas forints	310,30
PLN	Polijas zlots	4,1808
RON	Rumānijas leja	4,6520
TRY	Turcijas lira	4,5459
AUD	Austrālijas dolārs	1,5330
CAD	Kanādas dolārs	1,5049
HKD	Hongkongas dolārs	9,3274
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6856
SGD	Singapūras dolārs	1,5968
KRW	Dienvidkorejas vona	1 276,37
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,7325
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8001
HRK	Horvātijas kuna	7,5115
IDR	Indonēzijas rūpija	16 184,89
MYR	Malaizijas ringits	4,8530
PHP	Filipīnu peso	59,561
RUB	Krievijas rublis	68,7979
THB	Taizemes bāts	38,929
BRL	Brazīlijas reāls	3,9496
MXN	Meksikas peso	23,4672
INR	Indijas rūpija	76,4730

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---