21.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/3

Padomes secinājumi par veselību digitālajā sabiedrībā – progresa gūšana uz datiem balstītā inovācijā veselības jomā

(2017/C 440/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA:

Ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā ir noteikts – nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis un Savienības rīcībai būtu jāpapildina valstu politika, vienlaikus respektējot dalībvalstu atbildību savas veselības politikas definēšanā un par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Savienībai būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība sabiedrības veselības jomā un vajadzības gadījumā jāatbalsta to rīcība, un jo īpaši jāveicina dalībvalstu sadarbība nolūkā uzlabot to veselības pakalpojumu papildināmību pārrobežu teritorijās.

Ka Padome vairākkārt (1) ir uzsvērusi – reaģējot uz kopējām problēmām, kas saistītas ar veselības sistēmu ilgtspēju, ir svarīgi apsvērt inovatīvas veselības aprūpes pieejas un modeļus, pārejot no sistēmām, kā pamatā ir slimnīcas, uz integrētas aprūpes sistēmām, stiprinot veselības veicināšanu un slimību profilaksi un ieviešot personalizēto medicīnu, vienlaikus atzīstot e-veselības rīku un pakalpojumu potenciālu.

Padomes 2009. gada 1. decembra secinājumus par drošu un efektīvu veselības aprūpi, izmantojot e-veselības sistēmu (2).

Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā – pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci (3), kurā aicināts izpētīt e-veselības iespējas uzlabot pacientu drošību, cita starpā izmantojot elektroniskās pacienta medicīniskās kartes un mobilos veselības rīkus, un pastiprināt sadarbību, lai apmainītos ar pieredzi un zināšanām starp dalībvalstīm.

Komisijas paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, kas pieņemts 2015. gada 6. maijā (4), un Komisijas paziņojumu “ES e-pārvaldes rīcības plāns. Pārvaldes digitalizēšanas paātrināšana”, kas pieņemts 2016. gada 19. aprīlī (5).

Komisijas paziņojumu “E-veselības rīcības plāns 2012.–2020. gadam – inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam”, kas pieņemts 2012. gada 6. decembrī (6), un Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par e-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam – inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam (7).

Komisijas paziņojumu “Par rezultatīvām, piekļūstamām un noturīgām veselības aizsardzības sistēmām” (8), kas pieņemts 2014. gada 4. aprīlī, atzīstot svarīgo e-veselības lomu veselības sistēmu noturības atbalstam.

ATZĪMĒ, KA:

Dalībvalstis saskaras ar kopējām problēmām, kas saistītas ar hronisku slimību izplatības pieaugumu un ierobežotiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, lai nodrošinātu to veselības sistēmu ilgtspēju un izpildītu arvien pieaugošās prasības saistībā ar sabiedrības novecošanu. Tās arī saskaras ar kopējām problēmām, kas saistītas ar pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Pateicoties globālām digitalizācijas tendencēm, mūsdienu sabiedrība arvien vairāk kļūst par informācijā balstītu sabiedrību, kurā cilvēki izmanto digitālos rīkus gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Tas maina arī cilvēku attieksmi un gaidas attiecībā uz to, kā tiek sniegta veselības aprūpe.

10.

Jaunas iespējas izriet no lielajiem datiem (9) un uzlabotām datu analīzes spējām (10), kā arī no personalizētās medicīnas, no tā, ka veselības aprūpes speciālisti izmanto klīnisko slēdzienu veikšanas atbalsta sistēmas, un no tā, ka tiek izmantoti mobilie veselības rīki, kas domāti privātpersonām, lai tās kontrolētu savu veselību un hroniskas saslimšanas. Lai šo potenciālu varētu izmantot, veselības nozarē ir vajadzīgas jaunas zināšanas un prasmes.

11.

Dažādie digitālie risinājumi un informācijas sistēmas, ko pašlaik izmanto veselības un sociālās aprūpes sistēmās, bieži vien nav savstarpēji saderīgi un nav paredzēti datu apmaiņai un kopīgošanai valstu sistēmās, kā arī pāri robežām (11). Tas pasliktina šo risinājumu izmantojamību un ērtumu lietotājiem, palielina izstrādes un uzturēšanas izmaksas un kavē aprūpes nepārtrauktību.

12.

Joprojām pastāv šķēršļi tam, lai palielinātu digitālās veselības un ar to saistītās aprūpes potenciālu, piemēram, datu silosu dominēšana, sadarbspējas un kopīgu standartu trūkums klīnisko un pacientu ziņoto rezultātu izvērtēšanai, ierobežota piekļuve lielajām datubāzēm un to ierobežota izmantošana pētniecības un inovācijas nolūkos, finansējuma un finansiālu stimulu trūkums, sadrumstaloti tirgi visā ES un virknē pakalpojumu, un progress uz datiem balstītu digitālo risinājumu īstenošanā veselības nozarē joprojām ir neliels.

UZSVER, KA:

13.

Veselības sistēmas ir nepārtraukti jāpielāgo, lai apmierinātu iedzīvotāju gaidas un viņu veselības un aprūpes vajadzības. Šajā sakarībā ir svarīgi izmantot iespējas, ko sniedz digitālā sabiedrība, lai cilvēki varētu labāk izprast un kontrolēt savu veselību, nodrošinot viņiem vieglāku piekļuvi informācijai un digitālajiem rīkiem.

14.

Iedzīvotāju vajadzībām vajadzētu būt uz datiem balstītas veselības aprūpes inovācijas uzmanības centrā, atzīstot cilvēkus kā aktīvus dalībniekus savas veselības uzturēšanā un nodrošinot viņiem precīzāku un personalizētāku ārstēšanu, kā arī lielāku līdzdalību veselības aprūpes pieredzē, vienlaikus atbalstot veselības aprūpes speciālistu lomu un uzlabojot viņu saskarsmi un saziņu ar pacientiem.

15.

Iedzīvotāju tiesības piekļūt saviem veselības datiem ir viens no Savienības datu aizsardzības acquis pamatprincipiem. Neskarot valsts tiesību aktus un juridisko pamatojumu veselības datu apstrādei, ir vajadzīgas elastīgas sistēmas un rīki, kas ļauj iedzīvotājiem piekļūt saviem datiem un informācijai par viņu datu izmantošanu, kā arī pārvaldīt savu piekrišanu savu veselības datu apstrādei un kopīgošanai, tostarp attiecībā uz otrreizēju izmantošanu. Tas palīdzēs dot cilvēkiem ieskatu viņu veselības datu izmantošanā un šo procesu labāk kontrolēt, tādējādi veicinot uzticību un pārredzamību, ņemot vērā cilvēku dažādo attieksmi un vēlmes attiecībā uz piekļuvi saviem datiem un to pārvaldību tiešsaistē (12).

16.

Ar digitālajiem risinājumiem būtu jāveicina gan efektīvāka veselības aprūpes resursu izmantošana, gan mērķtiecīgāka, integrētāka un drošāka veselības aprūpe. Informācijas apmaiņa starp veselības aprūpes speciālistiem uzlabo pacientu drošību, samazinot novēršamu kļūdu un nevēlamu notikumu skaitu un uzlabojot aprūpes koordināciju un nepārtrauktību un labāku līdzestību ārstēšanai (13).

17.

Ir svarīgi ļaut veikt veselības datu pārrobežu apmaiņu Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību arī pāri robežām, saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (14).

18.

Salīdzināmu un augstas kvalitātes veselības datu pieejamība pētniecībai un inovācijai ļauj radīt jaunas zināšanas, lai novērstu slimības, panāktu savlaicīgāku un precīzāku diagnozi un uzlabotu ārstēšanu, jo īpaši atbalstot personalizēto medicīnu, tādējādi veicinot veselības aprūpes sistēmas attīstību. Iespēja apvienot datu kopas no dažādiem datu avotiem un pāri robežām ir īpaši svarīga retu un mazizplatītu kompleksu slimību jomā.

19.

Veselības datu pārrobežu apmaiņa un to atbalstoša datu infrastruktūra ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, kam ir bioloģiska, ķīmiska, ekoloģiska vai nezināma izcelsme (15), kā arī pret mikrobu rezistenci un veselības aprūpē iegūtām infekcijām. Kvalitatīvu datu un analīzes kopīgošanai ir milzīgs potenciāls, lai palīdzētu novērst, savlaicīgi atklāt un kontrolēt infekcijas slimību uzliesmojumus.

20.

Digitāls vienotais tirgus attiecībā uz informācijas tehnoloģijām (IT), ko izmanto veselības jomā, un brīva datu aprite var veicināt tādu inovatīvu uz datiem balstītu tehnoloģisko risinājumu izstrādi un īstenošanu, kas sniegs labākus veselības rādītājus un uzlabotu dzīves kvalitāti pacientiem, nodrošinot, ka pakalpojumi un produkti ir ērti lietojami, sadarbspējīgi un droši.

21.

Veselības sistēmas var kalpot arī par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku, piedāvājot ekonomiskās iespējas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izstrādā inovatīvus uz datiem balstītus digitālos risinājumus.

22.

Lai pārvarētu šķēršļus, kas traucē palielināt digitālās veselības un ar to saistītās aprūpes potenciālu, ir nepieciešams visaptverošs pasākumu kopums, kas balstīts uz iespējām, ko piedāvā digitālais vienotais tirgus, un uz datu brīvas aprites principu un tam pamatā esošajiem principiem, kas izklāstīti ES e-pārvaldes rīcības plānā.

23.

Izstrādājot un ieviešot digitālos rīkus veselības aprūpē, pienācīga uzmanība jāvelta kvalitātes, drošuma, drošības un datu aizsardzības prasībām, kā arī ētiskajiem aspektiem un atšķirībām digitālās pratības un veselībpratības jomā, lai neradītu papildu nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt digitālo rīku izmantošana ir svarīgs līdzeklis, lai uzlabotu veselībpratību, cita starpā atbalstot saziņu starp veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem.

24.

Datu aizsardzība un informācijas drošība ir ārkārtīgi svarīga, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos digitālās veselības pakalpojumiem. Tādēļ ir ātri jāīsteno ES tiesiskais regulējums attiecībā uz datu aizsardzību (16), tīklu un informācijas drošību (17) un drošu elektronisko identifikāciju (18).

25.

Lai saglabātu paļāvību un uzticēšanos digitālās veselības pakalpojumiem, ir svarīgi uzlabot informētību, izstrādājot saziņas stratēģijas, kas paredzētas politikas veidotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un iedzīvotājiem, par priekšrocībām, ko digitālā veselība var sniegt uzlabotai veselības aprūpes kvalitātei, un nodrošināt pārredzamību attiecībā uz veselības datu izmantošanu.

26.

Koordinācija un sadarbība digitālās veselības jomā ļaus dalībvalstīm paātrināt digitālo inovāciju ieviešanu savās veselības sistēmās, mācīties citai no citas un gūt labumu no saskaņotas pieejas, pilnībā respektējot valstu kompetenci. Tādējādi ir jāpastiprina praktiskā sadarbība starp dalībvalstīm.

27.

ES finansēšanas mehānismiem ir liela nozīme, atbalstot ES mēroga datu infrastruktūras pētniecībai un izstrādājot veselības IT risinājumus, kā arī piesaistot dalībvalstu ieguldījumus, lai atbalstītu to īstenošanu plašā mērogā.

ATZINĪGI VĒRTĒ:

28.

Dalībvalstīs gūtos labos panākumus, īstenojot e-veselības sistēmu, un to, ka elektronisko pacienta medicīnisko karšu sistēmas un e-receptes jau tiek vai drīzumā tiks izmantotas lielākajā daļā dalībvalstu (19) (20).

29.

Darbu, kas paveikts e-veselības tīklā (21), kurš izveidots saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES, un ES kopīgo rīcību nolūkā atbalstīt e-veselības tīklu, kas ir izrādījies ļoti vērtīgs attiecībā uz dalībvalstu centienu koordinēšanu e-veselības jomā, atvieglinot veselības datu pārrobežu apmaiņu Eiropas Savienībā.

30.

Progresu, kas panākts, izveidojot Eiropas e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūru (eHDSI) (22), ko finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (23), pārrobežu apmaiņai ar e-receptēm un pacientu veselības pārskatiem.

31.

Darbu, kas uzsākts Eiropas references tīklu ietvaros (24), lai izveidotu īpašu IT platformu speciālo zināšanu apvienošanai, informācijas apmaiņai un savstarpējas mācīšanās iespējām, atzīstot šo tīklu potenciālu attiecībā uz uzlabotu datu kopīgošanu nolūkā uzlabot diagnosticēšanu, kā arī attiecībā uz pētniecību un inovāciju, jo īpaši retu un mazizplatītu kompleksu slimību jomā.

32.

Partnerības un augšupējas iniciatīvas e-veselības jomā, kas uzsāktas kā daļa no Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām (25) un kas ir ļoti svarīgas, lai atbalstītu zināšanu un paraugprakses nodošanu starp reģioniem un iesaistītu publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas kopīgā darbā.

33.

Komisijas paziņojumu par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu (26), kurā ir uzsvērta digitalizēšanās nozīme veselības un aprūpes jomā.

34.

Ieinteresēto personu iesaisti un apņemšanos, kas uzsvērtas Digitālās veselības sabiedrības deklarācijā, kuru pieņēma augsta līmeņa konferencē “Veselība digitālajā sabiedrībā. Digitālā sabiedrība veselībai”, kas notika 2017. gada 16.–18. oktobrī Tallinā, un ar kuru dažādas iesaistīto personu darba grupas sāka darbu pie pasākumiem, ar kuriem pievēršas galvenajiem izaicinājumiem attiecībā uz digitālās inovācijas plaša mēroga izvēršanu veselības jomā.

AICINA DALĪBVALSTIS:

35.

Turpināt īstenot politiku, kas atbalsta digitālo inovāciju veselības nozarē, veikt ieguldījumus uz datiem balstītos rīkos un metodikā un aktīvi izmantot šādus rīkus un metodiku, kas ļauj sniegt drošus un augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus, un atbalstīt ilgtspējīgas veselības sistēmas.

36.

Ar digitālo veselību saistītu valsts stratēģiju un rīcības plānu ietvaros:

—

nodrošināt atbilstošus digitālos rīkus personīgās veselības informācijas pārvaldībai, lai ļautu iedzīvotājiem piekļūt saviem veselības datiem un tos izmantot saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, un attiecīgā gadījumā ļautu droši kopīgot veselības datus, kā arī lietotāju radītos datus integrēt medicīniskajos datos,

—

īstenot rīcībpasākumus, lai uzlabotu veselības datu salīdzināmību, precizitāti un ticamību un mudinātu izmantot veselības datus nolūkā nodrošināt pārredzamākas un vairāk uz pacientu vērstas veselības sistēmas, īpašu uzmanību veltot veselības rezultātiem un uz pierādījumiem balstītai veselības politikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī veicināt uz datiem balstītu inovāciju,

—

ja tas ir svarīgi un lietderīgi, pārskatīt esošo valsts tiesisko un administratīvo regulējumu, lai likvidētu šķēršļus datu apmaiņai un kopīgošanai starp veselības aprūpes speciālistiem aprūpes drošumam un nepārtrauktībai, kā arī lai ļautu izmantot veselības datus pētniecībai un inovācijai, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības,

—

īstenot rīcībpasākumus, lai uzlabotu iedzīvotāju un veselības aprūpes speciālistu digitālās prasmes, cita starpā piedāvājot apmācību veselības aprūpes speciālistiem par digitālo rīku izmantošanu, vienlaikus iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību nolūkā vairot sabiedrības uzticēšanos un atbalstu datu kopīgošanai veselības labā.

37.

Izveidot stabilas un noturīgas veselības datu pārvaldības sistēmas, kā izklāstīts ESAO ieteikumos par veselības datu pārvaldību (27), lai nodrošinātu veselības datu privātumu un integritāti.

38.

Kopīgi strādāt, lai veicinātu nepieciešamo konverģenci regulatīvajā un pārvaldības pieejā attiecībā uz veselības datu izmantošanu pētniecības un inovācijas nolūkā, apzinot un popularizējot paraugpraksi atbilstošu datu aizsardzības garantiju izmantošanā un veselības datu pārvaldībā Savienībā un, ja vajadzīgs, sadarbojoties ar struktūrām, kas ir atbildīgas par datu aizsardzību, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas ietvaros, kā paredzēts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā.

39.

Izmantot reģionālu un divpusēju vai daudzpusēju sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā iesaistīties sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām saistībā ar iniciatīvām, kam piemīt skaidrs pārrobežu raksturs un kuras var būtiski ietekmēt digitālo risinājumu īstenošanu veselības jomā.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

40.

Kopīgi strādāt, jo īpaši e-veselības tīkla ietvaros, ar mērķi panākt sadarbspējīgas un ērti lietojamas veselības informācijas sistēmas, kas ļauj nodrošināt personīgās veselības ierīču savienojamību un labāku mijiedarbību un informācijas apmaiņu starp veselības un aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pacientiem.

41.

Turpināt un racionalizēt notiekošo darbu pie e-veselības standartiem un sadarbspējas, vēl vairāk pilnveidojot un paplašinot Eiropas e-veselības sadarbspējas sistēmu (28), veicināt starptautisko un atvērto standartu izmantošanu, lai izvairītos no ar īpašumtiesībām aizsargātiem risinājumiem, kas rada piesietību vienam pārdevējam (29), kura savukārt paaugstina IT izstrādes un uzturēšanas izmaksas, un atbalstīt informācijas apmaiņu par pārvaldības modeļiem, lai stiprinātu atbilstību standartiem.

42.

Veicināt kopēju datu struktūru, kodēšanas sistēmu un terminoloģijas izmantošanu, kā arī tādu kopēju standartu izmantošanu, kas paredzēti klīnisko un pacientu ziņoto rezultātu izvērtēšanai, lai uzlabotu datu semantisko savietojamību, kvalitāti un salīdzināmību.

43.

Pastiprināt rīcībpasākumus, lai uzlabotu datu drošību, veicinot privātuma aizsardzības tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu un integrētu privātuma aizsardzību, apmainoties ar informāciju par pieejamiem tehniskajiem rīkiem un metodiku drošai datu apmaiņai starp pilnvarotām personām un organizācijām un personas veselības datu pārvaldībai.

44.

Apmainīties ar pieredzi, nodot paraugpraksi un izstrādāt kopīgu pieeju, lai nodrošinātu mobilo veselības rīku un lietojumprogrammu drošumu, kvalitāti, drošību un sadarbspēju, vienlaikus nodrošinot atbilstošas garantijas, lai palielinātu uzticēšanos un atbalstītu šo risinājumu ieviešanu labākai veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisku slimību pārvaldībai, vajadzības gadījumā ņemot vērā piemērojamos Savienības tiesību aktus par medicīniskām ierīcēm.

45.

Turpināt centienus sekmīgi īstenot Eiropas e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūru (eHDSI) un apsvērt iespēju paplašināt veselības datu pārrobežu apmaiņas darbības jomu, lai atbalstītu elektronisko pacienta medicīnisko karšu apmaiņas pieejamību iedzīvotājiem pāri robežām, apzinot un analizējot jaunus izmantošanas gadījumus, kas atbalsta pārrobežu veselības aprūpi un veicina aprūpes nepārtrauktību.

46.

Balstoties uz esošajām iniciatīvām saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, piemēram, Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (30), EuroHPC (31) un Eiropas atvērtās zinātnes mākoni, kopīgi strādāt ar mērķi uzlabot piekļuvi lielākām Eiropas datu kopām, garengriezuma datiem un pasaules līmeņa augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūrai veselības pētniecības un inovācijas nolūkā, vienlaikus nodrošinot augstu datu aizsardzības līmeni.

47.

Balstoties uz esošajām valstu un ES iniciatīvām un publiskā un privātā sektora partnerībām (32), apsvērt iespēju izveidot decentralizētus datu tīklus un kopīgas platformas, lai ļautu veikt datu integrāciju un analīzi drošā vidē, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas datu glabāšanas centrālā Savienības repozitorijā, un atbalstīt liela mēroga pārrobežu īstenošanas projektus, piemēram, tādās jomās kā personalizētā, tostarp genomiskā, medicīna.

48.

Turpināt sadarboties tādu kopīgu slimību reģistru un platformu jomā kā Eiropas Reto slimību reģistrācijas platforma un Orphanet datubāze (33), kas sniedz būtiskus sadarbspējas rīkus reto slimību pētniecībai.

49.

Strādāt kopā, lai uzlabotu datu infrastruktūru, analītiku un lēmumu pieņemšanas atbalstu nolūkā prognozēt, novērst un kontrolēt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus.

50.

Labāk izmantot Savienības finansēšanas mehānismus, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) (34), ES struktūrfondus, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (35), lai atbalstītu plaša mēroga digitālās veselības īstenošanu, uzlabojot sinerģiju rentablā ES un valstu līdzekļu izmantošanā un nosakot kopīgas prioritātes un ieguldījumu vajadzības, un izstrādāt piemērotus finansēšanas mehānismus un stimulus, lai atbalstītu digitālās veselības infrastruktūras sadarbspēju.

51.

Apsvērt iespēju vienoties par kopīgiem kritērijiem un rādītājiem, kurus dalībvalstis varētu izmantot, lai uzraudzītu progresu digitālās veselības ieviešanā un izvērtētu digitālo risinājumu ietekmi, ņemot vērā esošās sistēmas (36).

AICINA KOMISIJU:

52.

Turpināt atbalstīt dalībvalstu centienus, apkopojot un izvērtējot paraugpraksi un pierādījumus, lai atbalstītu šādas prakses nodošanu, un uzlabojot informētību attiecībā uz digitālo veselību.

53.

Atbalstīt esošo ES tiesību aktu par datu aizsardzību, elektronisko identifikāciju un informācijas drošību veselības nozarē īstenošanu, cita starpā apzinot paraugpraksi un veicinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, lai atvieglotu datu pārrobežu apmaiņu un ņemtu vērā veselības nozares īpašās vajadzības un prasības, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci.

54.

Turpināt atbalstīt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras attiecināšanu uz visām dalībvalstīm un ieviest jaunus pārrobežu pakalpojumus, vienlaikus pastiprinot notiekošo darbu, lai pārvarētu tehniskās, semantiskās un juridiskās problēmas, un nodrošinot saskaņotību starp dažādām IT infrastruktūrām, jo īpaši eHDSI un Eiropas references tīklu speciālo IT platformu.

55.

Turpināt atbalstīt pētniecību un inovāciju digitālās veselības jomā un sniegt atbalstu zinātniskajām iestādēm un inovatīviem uzņēmumiem, kas izstrādā digitālās veselības risinājumus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

56.

Atbalstīt dalībvalstis sadarbspējīgas valsts infrastruktūras izstrādē un ieviešanā, lai kopīgotu veselības datus un apmainītos ar tiem, īpaši koncentrējoties uz primārās un integrētās aprūpes modeļiem, kuri atbalsta efektīvu un augstas kvalitātes veselības pakalpojumu sniegšanu un datu pārrobežu apmaiņas pakalpojumu ieviešanu saskaņā ar eHDSI valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

57.

Turpināt atbalstīt Eiropas mēroga publiskā un privātā sektora partnerības un ieinteresēto personu iesaistīšanas pasākumus, piemēram, Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām, kuru mērķis ir radīt iespējas iedzīvotājiem un veicināt digitālā vienotā tirgus ieviešanu digitālās veselības un aprūpes jomā.

(1) Skatīt: Padomes secinājumi “Ceļā uz modernām, atsaucīgām un ilgtspējīgām veselības aizsardzības sistēmām” (2011. gada 6. jūnijs) (OV C 202, 8.7.2011., 10. lpp.); Padomes secinājumi “Pārdomu process attiecībā uz modernām, reaģētspējīgām un ilgtspējīgām veselības aizsardzības sistēmām” (2013. gada 10. decembris) (OV C 376, 21.12.2013., 3. lpp.); Padomes secinājumi par ekonomikas krīzi un veselības aprūpi (2014. gada 20. jūnijs) (OV C 217, 10.7.2014., 2. lpp.); Padomes secinājumi par personalizētu medicīnu pacientiem, pieņemti 2015. gada 7. decembrī (OV C 421, 17.12.2015., 2. lpp.).

(2) OV C 302, 12.12.2009., 12. lpp.

(3) P8_TA(2015)0197.

(4) COM(2015) 192 final.

(5) COM(2016) 179 final.

(6) COM(2012) 736 final.

(7) P7_TA-PROV(2014)0010.

(8) COM(2014) 215 final.

(9) Big Data for Advancing Dementia Research. An Evaluation of Data Sharing Practices in Research on Age-related Neurodegenerative Diseases.

(10) Data-driven Innovation for Growth and Well-being, 2015. gada oktobris, ESAO.

(11) Benchmarking Deployment of eHealth among General Practitioners 2013 (SMART 2011/0033).

(12) Saskaņā ar Eirobarometra īpašo apsekojumu 460 “Attieksme pret digitalizācijas un automatizācijas ietekmi uz ikdienu” (2017. gads) vairāk nekā puse visu respondentu vēlētos tiešsaistes piekļuvi saviem medicīniskajiem un veselības datiem (52 %) un septiņi no desmit respondentiem (70 %) būtu gatavi savus veselības un personiskās labjutības datus nodot citiem. Ticams, ka viņi ir tie, kas vislabprātāk būtu gatavi dalīties savos datos ar savu ārstu vai veselības aprūpes speciālistu (65 %).

(13) Improving Health Sector Efficiency. The role of Information and Communication Technologies (ESAO, 2010. gads).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

(15) Kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.) (TIS direktīva).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.) (eIDAS regula).

(19) From innovation to implementation – eHealth in the WHO European Region (2016. gads, PVO).

(20) Overview of the national laws on electronic health records in the EU Member States (2014. gads).

(21) Sk. https://ec.europa.eu/health/ehealth/policy/network_lv.

(22) Sk. https://ec.europa.eu/cefdigital/wiki/display/CEFDSIS/eHealth+2.0.

(23) Izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris) (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(24) https://ec.europa.eu/health/ern/policy_en.

(25) Sk. Komisijas 2012. gada 29. februāra paziņojumu “Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām Stratēģisko īstenošanas plānu” – COM(2012) 83 final un Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām: https://ec.europa.eu/eip/ageing/home_en.

(26) Komisijas paziņojums par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu. Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem (COM(2017) 228 final).

(27) Pieņemti 2017. gada 17. janvāra ESAO dalībvalstu veselības ministru sanāksmē.

(28) Refined eHealth Interoperability Framework, ko 2015. gada novembrī pieņēma e-veselības tīkls.

(29) Sk. 2013. gada 25. jūnijā pieņemto Komisijas paziņojumu “Pret piesietību. Atvērtu IKT sistēmu veidošana, labāk izmantojot publiskā iepirkuma standartus”, COM(2013) 455 final.

(30) Komisijas paziņojums “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā”, pieņemts 2016. gada 19. aprīlī, COM(2016) 178 final.

(31) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-ministers-commit-digitising-europe-high-performance-computing-power.

(32) Piemēram, IMI2 programma “Lielie dati labākiem rezultātiem” (http://www.imi.europa.eu/), BBMRI-ERIC (http://www.bbmri-eric.eu/) u. c.

(33) www.epirare.eu/ www.orpha.net.

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu.

(35) Sk. http://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en.

(36) Sk. Uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu Eiropas Inovācijas partnerībai aktīvām un veselīgām vecumdienām (MAFEIP) https://ec.europa.eu/jrc/en/mafeip un Ziemeļu Ministru padomes ziņojumu “Nordic eHealth Benchmarking”.

21.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/12

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums (1)

HeidelbergCement/Schwenk/Cemex Hungary/Cemex Croatia

(M.7878)

(2017/C 440/08)

Komisija 2016. gada 5. septembrī saņēma paziņojumu par koncentrāciju (“ierosinātais darījums”), ievērojot Apvienošanās regulas (2) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi HeidelbergCement (3) un Schwenk (4) (“ziņotājas puses”), ar kopīgi kontrolētā kopuzņēmuma DDC (5) starpniecību iegādājoties akcijas, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu un pilnu kontroli pār uzņēmumiem Cemex Hungary (6) un Cemex Croatia (7).

2.	Saskaņā ar Apvienošanās regulas 4. panta 4. punktu Komisija 2016. gada 22. jūnijā vērsās Ungārijas konkurences iestādē ar lūgumu veikt ietekmes novērtējumu konkrētajos tirgos Ungārijā.

3.	Komisija 2016. gada 10. oktobrī ierosināja lietas izskatīšanu saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu (8).

Komisija 2016. gada 12. decembrī pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”), kurā tā pauda sākotnējo viedokli, ka HeidelbergCement un Schwenk īstenotā Cemex Croatia iegāde būtiski kaitētu efektīvai konkurencei pelēkā cementa tirgos, kas atrodas riņķveida vai modificētās 250 km aptvēruma teritorijās ap Cemex cementa ražotni Splitā/Horvātijā. Saskaņā ar IP ierosinātais darījums varētu radīt dominējošu stāvokli un nekoordinētu ietekmi, kuras pamatā ir liela kopējā tirgus daļa, kā arī iespējamu cenu paaugstinājumu, kura pamatā ir konkurences likvidēšana starp HeidelbergCement / DDC un Cemex, kā arī nepietiekama pārējā konkurence. Uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk tika informēti par IP 2016. gada 13. decembrī.

Ziņotājām pusēm 2016. gada 13., 14. un 15. decembrī tika nodrošināta piekļuve lietas materiāliem (nododot CD-ROM, kā arī izveidojot kvantitatīvu un kvalitatīvu datu telpu) un noteikts līdz 2017. gada 3. janvārim atbildēt uz IP. Turpmāka piekļuve lietas materiāliem (CD-ROM vai šifrēta e-pasta veidā) tika nodrošināta 2017. gada 26. janvārī, 2017. gada 20. februārī, 2017. gada 28. februārī, 2017. gada 16. martā un 2017. gada 22. martā.

6.	Cemex nosūtīja savus apsvērumus par IP 2017. gada 2. janvārī, bet katra no ziņotājām pusēm atbildēja uz IP 2017. gada 3. janvārī. Visi šie uzņēmumi pieprasīja mutisku uzklausīšanu.

7.	Oficiālā mutiskā uzklausīšana notika 2017. gada 11. janvārī.

Komisija 2017. gada 18. janvārī saskaņā ar Apvienošanās regulas 10. panta 3. punktu par piecām darbdienām pagarināja termiņu ierosinātā darījuma pārskatīšanai. Šis termiņš tika pagarināts vēl divas reizes (katru reizi par 15 darbdienām) – 2017. gada 26. janvārī, proti, pēc tam, kad ziņotājas puses iesniedza saistības, kas bija par pamatu automātiskai termiņa pagarināšanai atbilstīgi Apvienošanās regulas 10. panta 3. punkta pirmās daļas pēdējam teikumam, kā arī 2017. gada 14. februārī, pieņemot vēl vienu lēmumu atbilstīgi minētā 10. panta 3. punkta otrās daļas trešajam teikumam, lai dotu iespēju Komisijai pārskatīt papildu pierādījumus, ko ziņotājas puses iesniedza 2017. gada 9. februārī.

Komisija 2017. gada 25. janvārī nosūtīja ziņotājām pusēm faktu vēstuli (“FV”), informējot tās par līdzšinējiem pierādījumiem, uz kuriem nebija tiešas atsauces IP, bet kurus Komisija turpmākajā lietas materiālu analīzē uzskatīja par svarīgiem tās argumentu pamatošanai, kā arī par konkrētiem papildu pierādījumiem, kas Komisijai darīti zināmi pēc IP pieņemšanas. Ziņotājas puses iesniedza rakstiskus apsvērumus par šo FV 2017. gada 1., 2. un 3. februārī.Cemex iesniedza rakstveida atsauksmes par FV 2017. gada 31. janvārī.

10.

Savos apsvērumos par FV ziņotājas puses un Cemex apgalvoja, ka faktu vēstuli var izmantot tikai tādēļ, lai informētu puses par jauniem pierādījumiem, kas iegūti pēc IP pieņemšanas, nevis lai sniegtu papildu pierādījumus, kas bija pieejami jau IP pieņemšanas laikā. Viss pārējais varētu likt mutiskajai uzklausīšanai daļēji zaudēt savu jēgu, jo tas ļautu darba grupai neatklāt pierādījumus līdz mutiskajai uzklausīšanai. Lai novērstu šo iespējamo problēmu, ziņotājas puses pieprasīja papildu mutisko uzklausīšanu.

11.

Es esmu noraidījis ziņotāju pušu prasību par papildu mutisko uzklausīšanu. Regulas (EK) Nr. 802/2004 (9) 14. panta 1. un 2. punktā ir paredzētas tiesības pieprasīt oficiālu mutisku uzklausīšanu tikai rakstveida atsauksmēs par iebildumu paziņojumu, nevis apsvērumos par faktu vēstuli (10). No FV formulējuma, kas saista katru pierādījumu ar konkrētām IP iedaļām un punktiem, ir skaidrs, ka šajā FV ir nevis iekļauts kāds jauns iebildums – salīdzinājumā ar tiem iebildumiem, kuri jau izklāstīti IP –, bet vienkārši norādīti papildu pierādījumi, kas pamato tos pašus iebildumus. Tas, ka daži no šiem papildu pierādījumiem jau bija lietas materiālos IP izdošanas laikā, nav būtiski, jo attiecīgais kritērijs papildu IP un faktu vēstules nošķiršanai ir tas, vai ir formulēti jauni iebildumi. Nav pierādījumu par to, ka darba grupa būtu tīši neatklājusi pierādījumus līdz mutiskajai uzklausīšanai, lai šī mutiskā uzklausīšana zaudētu savu jēgu.

12.	Ziņotājas puses 2017. gada 26. janvārī atbilstīgi Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktam iesniedza saistības, kas laikposmā no 2017. gada 1. februāra līdz 6. februārim tika pārbaudītas tirgū (“saistības”).

13.

Šajā lēmuma projektā Komisija secina, ka ierosinātais darījums Apvienošanās regulas 2. panta izpratnē būtiski kaitētu efektīvai konkurencei iekšējā tirgus ievērojamā daļā, radot nekoordinētu ietekmi, kas jo īpaši varētu izpausties kā dominējošs stāvoklis pelēkā cementa tirgos, kuri atrodas riņķveida vai modificētās 250 km aptvēruma teritorijās ap Cemex cementa ražotni Splitā/Horvātijā, un ka konkrētās saistības pilnībā nenovērš konkurences problēmas un tāpēc nav pietiekamas, lai panāktu koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu. Tādēļ saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. pantu lēmuma projektā ir atzīts, ka ierosinātais darījums nav saderīgs ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību.

14.	Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. panta 1. punktu esmu izskatījis šo lēmuma projektu un secinu, ka tas skar vienīgi tādus iebildumus, par kuriem ziņotājām pusēm un Cemex tika dota iespēja paust savu viedokli.

15.	Ņemot vērā iepriekš teikto, uzskatu, ka šajā lietā ir tikusi nodrošināta procesuālo tiesību efektīva īstenošana.

Briselē, 2017. gada 30. martā

Wouter WILS

(1) Saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmumā 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.) (“Lēmums 2011/695/ES”).

(2) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.) (“Apvienošanās regula”).

(3) HeidelbergCement AG.

(4) Schwenk Zement KG.

(5) Duna-Dráva Cement Kft.

(6) Cemex Hungária Építőanyagok Kft.

(7) Cemex Hrvatska dd., daļa no Cemex España, S.A., Cemex SAB de CV Eiropas meitasuzņēmumu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk “Cemex”).

(8) Uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk ir cēluši prasības par šā lēmuma atcelšanu, kuras pašlaik izskata Vispārējā tiesa (lietas T-902/16 un T-907/16).

(9) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Apvienošanās regulu (OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp.) (“Apvienošanās īstenošanas regula”).

(10) Pēc analoģijas sk. 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T-23/99 LR af 1998 A/S/Komisija, EU:T:2002:75, 186.–195. punkts.

21.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/14

Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2017. gada 5. aprīlis),

ar ko koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta M.7878 – HeidelbergCement / Schwenk / Cemex Hungary / Cemex Croatia)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1650)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 440/09)

Komisija 2017. gada 5. aprīlī pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1) un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu. Attiecīgā gadījumā pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts provizoriskajā versijā un lietas autentiskajā valodā ir pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

I. PUSES UN DARĪJUMS

Komisija 2016. gada 5. septembrī saņēma paziņojumu (2) par koncentrāciju, ievērojot (“Apvienošanās regula”) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi HeidelbergCement AG (“HeidelbergCement”, Vācija) un Schwenk Zement KG (“Schwenk”, Vācija), ar kopīgi kontrolētā kopuzņēmuma Duna-Dráva Cement Kft. (“DDC”) starpniecību iegādājoties akcijas, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu un pilnu kontroli pār uzņēmumiem Cemex Hungária Építőanyagok Kft. (“Cemex Hungary”) un Cemex Hrvatska dd (“Cemex Croatia”), kas abi ir daļa no Cemex, S.A.B. de C.V (“Cemex Group”) (“darījums”) (3).

Gan pārdevējs, gan mērķuzņēmumi, gan pircēji darbojas būvmateriālu – jo īpaši cementa, minerālo materiālu, gatavo betona maisījumu un citu attiecīgo izstrādājumu – ražošanas un izplatīšanas jomā.

Uzņēmums HeidelbergCement ir Vācijas ražotājs, taču tas veic komercdarbību visā pasaulē, proti, vairāk nekā 40 valstīs.

Schwenk ir ģimenes komandītsabiedrība, kas galvenokārt darbojas Vācijā, taču tā veic darījumus arī Centrāleiropā un Austrumeiropā.

DDC ir pilnfunkciju kopuzņēmums, kas ir uzņēmumu HeidelbergCement un Schwenk kopīgā īpašumā un kontrolē un kas darbojas Ungārijā, Horvātijā un vairākās Rietumbalkānu valstīs (t. i., Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā, Maķedonijā, Melnkalnē un Albānijā, kas visas kopā dēvētas par “plašāko reģionu”). Ārpus Ungārijas uzņēmumam DDC ir viena cementa ražotne un 11 gatavo betona maisījumu ražotnes.

Cemex Group ir globāls būvmateriālu uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Meksikā un kurš darbojas visā pasaulē. Cemex Hungary galvenokārt ražo un tirgo gatavos betona maisījumus, kas tiek pārdoti tikai Ungārijā. Cemex Croatia darbojas pelēkā cementa, gatavo betona maisījumu, klinkera un minerālo materiālu ražošanas un izplatīšanas jomā. Papildus eksportam uz Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem uzņēmuma Cemex Croatia darbība galvenokārt vērsta uz Horvātiju un plašāko reģionu, taču piegādes tiek veiktas arī uz Itāliju, Slovēniju un Maltu. Horvātijā uzņēmumam Cemex Croatia ir trīs cementa ražotnes un četri tirdzniecības termināļi.

Pamatojoties uz pamatnolīgumu ar uzņēmumu Rohrdorfer Baustoffe Austria AG (atbilstīgi kuram bija jāiegādājas Cemex Austria, kas ir Cemex Hungary mātesuzņēmums), HeidelbergCement un Schwenk ar DDC starpniecību iegādājās uzņēmumus Cemex Hungary un Cemex Croatia.

Saskaņā ar pirkšanas un pārdošanas līgumu, kas parakstīts 2015. gada 11. augustā, DDC iegādātos no Cemex 100 % Cemex Croatia kapitāldaļu.

Paralēlā darījumā DDC iegādātos no Rohrdorfer Baustoffe Austria AG 100 % Cemex Hungary kapitāldaļu.

10.

Apvienošanās regulas izpratnē DDC īstenotā Cemex Croatia un Cemex Hungary iegāde būtu jāuzskata par vienu koncentrāciju. Ekonomiskā situācija saistībā ar nolīgumiem ir tāda, ka DDC iegūst kontroli pār Cemex Hungary un Cemex Croatia. Uzņēmumu Cemex Hungary un Cemex Croatia iegādi DDC īstenoja vienā un tajā pašā laikā, un abas šīs iegādes ir saistītas ar pamatnolīgumu starp Rohrdorfer un DDC.

11.

Tādējādi šis darījums paredz, ka uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk (ar DDC starpniecību), iegādājoties akcijas, iegūst kopīgu kontroli pār Cemex Hungary un Cemex Croatia. Tāpēc darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

II. PROCEDŪRA

12.

Darījums tika paziņots 2015. gada 12. augustā, bet Komisija par to tika informēta 2016. gada 5. septembrī.

13.

Pirms paziņošanas Komisija 2016. gada 22. jūnijā atbilstīgi Apvienošanās regulas 4. panta 4. punktam vērsās Ungārijas konkurences iestādē ar lūgumu veikt ietekmes novērtējumu konkrētajos tirgos Ungārijā. Komisija vērsās Ungārijas konkurences iestādē pēc tam, kad 2016. gada 25. maijā saņēma no ziņotājām pusēm pamatotu iesniegumu, saskaņā ar kuru puses prasīja lietas daļēju nodošanu Ungārijai. Ne no ziņotājām pusēm, ne no kādas dalībvalsts netika saņemts pieprasījums saskaņā ar Apvienošanās regulas 4. vai 9. pantu nodot izskatīšanai kādu citu darījuma daļu.

14.

Pēc izmeklēšanas pirmā posma Komisija secināja, ka šis darījums raisa nopietnas šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu, un 2016. gada 10. oktobrī pieņēma lēmumu sākt lietas izskatīšanas otro posmu atbilstīgi Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

15.

Pamatojoties uz izmeklēšanas otro posmu, kas papildināja sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, Komisija 2016. gada 12. decembrī izdeva iebildumu paziņojumu.

16.

Ziņotājas puses 2017. gada 26. janvārī atbilstīgi Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktam ierosināja uzņemties saistības, lai novērstu tos būtiskos šķēršļus efektīvai konkurencei, ko rada attiecīgais darījums.

17.

Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos apsprieda šā lēmuma projektu 2017. gada 21. martā un sniedza pozitīvu atzinumu. Uzklausīšanas amatpersona sniedza pozitīvu atzinumu par lietas izskatīšanu savā ziņojumā, kas tika iesniegts 2017. gada 30. martā.

III. ES MĒROGS

18.

Lai gan darījumu īsteno ar DDC starpniecību, kurš ir pilnfunkciju kopuzņēmums, Komisija secināja, ka, tā kā uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk ievērojami iesaistījās darījuma sākšanā, organizēšanā un finansēšanā, tie ir īstenie darījuma veicēji un tādējādi “attiecīgie uzņēmumi” no ieguvēja puses.

19.

Piemērojamā tiesību norma ir izklāstīta Komisijas konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma (4) 147. punktā:

“146.

Ja pievienošanu veic pilnfunkciju kopuzņēmums, kuram ir iepriekš izklāstītās iezīmes un kurš jau darbojas tajā pašā tirgū, Komisija parasti uzskatīs, ka kopuzņēmums pats un mērķuzņēmums ir attiecīgie uzņēmumi (un nevis kopuzņēmuma mātessabiedrības).

147.

Turpretim, ja kopuzņēmumu var uzskatīt tikai par līdzekli, lai mātessabiedrības veiktu pievienošanu, Komisija par attiecīgajiem uzņēmumiem uzskatīs mātessabiedrības un mērķsabiedrību, nevis kopuzņēmumu. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad kopuzņēmumu speciāli izveido mērķsabiedrības iegūšanai vai kad tas vēl nav sācis darboties, kad pastāvošais kopuzņēmums nav iepriekšminētais pilnfunkciju uzņēmums vai kad kopuzņēmums ir uzņēmumu apvienība. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad atsevišķi elementi norāda, ka faktiski īstenie darbības veicēji ir mātessabiedrības. Šie elementi var būt mātessabiedrību ievērojama iesaistīšanās darbības sākšanā, organizēšanā un finansēšanā. Šajos gadījumos mātessabiedrības uzskata par attiecīgajiem uzņēmumiem.”

20.

Pamatojoties uz pušu iesniegumu un iekšējo dokumentu analīzi, Komisija izdarīja turpmāk minētos konstatējumus.

21.

Darījumu sāka uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk, kas uzskatīja šo darījumu par izdevīgu darījumdarbības iespēju un nolēma, ka uzņēmumam DDC vajadzētu būt akciju ieguvējam.

22.

Uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk2015. gada 5. maijā organizēja augsta līmeņa tikšanos. Nākamajā dienā starp HeidelbergCement un Cemex pārstāvjiem notika darījuma sākotnējā apspriešana. Līdz 2015. gada 6. maijam uzņēmums HeidelbergCement jau bija nolēmis, ka tas iesniegs indikatīvu piedāvājumu, kā arī bija lūdzis un saņēmis Schwenk piekrišanu šo darbību turpināšanai. Minētajā dienā notika sanāksme, kurā piedalījās tikai HeidelbergCement darbinieki un kurā nolemts, ka tiks izveidota koordinācijas komiteja, kuru vadīs HeidelbergCement darbinieks un kurā kā locekļi darbosies divi DDC darbinieki. No HeidelbergCement darbinieku vidus tika izvirzīts un izvēlēts arī darījuma projekta vadītājs, kas kopumā būs atbildīgs par darījuma plānošanu un izpildi. Pēc tam, 2015. gada 7. maijā, uzņēmums HeidelbergCement informēja DDC par vairākiem lēmumiem, ko tas pieņēma attiecībā uz darījuma plānošanu.

23.

HeidelbergCement organizēja šo darījumu, tostarp izstrādāja ekonomisko pamatojumu un darījuma struktūru, sagatavojot darījuma novērtējumu un vadot noslēguma sarunas ar Cemex. Uzņēmums Schwenk tika regulāri informēts par to, kā HeidelbergCement organizē darījumu, un nekad nekādā veidā neiebilda pret HeidelbergCement darbību, savukārt uzņēmums DDC stingri ievēroja HeidelbergCement pieņemtos lēmumus.

24.

Uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk plānoja darījuma finansēšanu un tā attiecīgo korporatīvo struktūru. HeidelbergCement izlēma, kuram uzņēmumam būtu jāņem aizdevumi, vai šo mērķu sasniegšanai būtu jāizveido jauns uzņēmums, kuram uzņēmumam vajadzētu būt tiešajam ieguvējam, kuru uzņēmumu kapitāls būtu jāpalielina un vai uzņēmumam HeidelbergCement ar sava meitasuzņēmuma DDC starpniecību būtu jāveic lielāki finanšu ieguldījumi. Schwenk pauda gatavību vienpusēji piešķirt aizdevumu, lai nebūtu jāsniedz bankām garantijas par DDC finansējuma nodrošināšanu. Turklāt HeidelbergCement izraudzījās bankas, ar kurām būtu jāsazinās, konsultāciju uzņēmumus, kas nodarbojas ar finanšu izpēti, un pieņēma lēmumus par parāda apjomu sadali. Uzņēmums HeidelbergCement arī vienojās ar Cemex par galīgo iegādes cenu.

25.

Uzņēmums Schwenk iesaistījās darījumā ne tikai kā akcionārs, kas īsteno savas ar kopuzņēmumu saistītās obligātās tiesības. Tas piekrita šim darījumam, katru nedēļu pieprasīja un saņēma jaunāko informāciju par tā norisi un bija iesaistīts vispārējas stratēģiskas nozīmes lietās, kā arī sīkākās darījuma īstenošanas lietās, tostarp piedaloties koordinācijas komitejas darbā saistībā ar darījuma integrēšanu. Komisija uzskata, ka no juridiskā viedokļa tam nav nozīmes, ka uzņēmuma Schwenk iesaistes līmenis darījumā, iespējams, ir atšķīries no HeidelbergCement iesaistes līmeņa, jo abi kopuzņēmuma mātesuzņēmumi var būt būtiski – lai arī atšķirīgā apmērā – iesaistīti koncentrācijā.

26.

No tā izriet, ka Apvienošanās regulas 1. panta izpratnē darījumam ir Savienības mērogs, jo attiecīgo uzņēmumu – HeidelbergCement, Schwenk, Cemex Hungary un Cemex Croatia – apvienotais kopējais apgrozījums pasaulē pārsniedz EUR 5 000 miljonus un gan HeidelbergCement, gan Schwenk apgrozījums Savienības mērogā pārsniedz EUR 250 miljonus, nesasniedzot vienā un tajā pašā dalībvalstī vairāk kā divas trešdaļas no to kopējā Savienības mēroga apgrozījuma.

IV. KONKRĒTIE TIRGI

27.

Komisija ir izteikusi iebildumus attiecībā uz darījuma ietekmi uz pelēkā cementa piegādi riņķveida un modificētās 250 km aptvēruma teritorijās ap Cemex Croatia cementa ražotni Splitā. Attiecīgais produkts un ģeogrāfiskie tirgi ir definēti turpmāk.

a) Produkta tirgus – pelēkais cements

28.

Komisija uzskata, ka pelēkā cementa tirgu var neiedalīt precīzākos apakšsegmentos (nošķirot fasētu un nefasētu cementu vai dažādus cementa tipus un kategorijas), jo darījums radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei saistībā ar visām iespējamajām produkta tirgus definīcijām.

29.

Tomēr konkurences novērtējumā ņem vērā: i) to, ka nefasēts cements veido 70 % no pārdošanas apjoma Horvātijā; ii) to, ka loģistikas apsvērumu dēļ daži piegādātāji var piegādāt tikai fasētu cementu; iii) piegādātāju diferenciāciju, ņemot vērā cementa klases; un iv) cementa tipa CEM II īpašo nozīmi Horvātijā.

b) Ģeogrāfiskais tirgus – riņķveida un modificētās aptvēruma teritorijas ap pušu cementa ražotnēm

30.

Pelēkais cements ir smags un apjomīgs, taču samērā mazvērtīgs produkts, tādējādi attālums, kādā to ir ekonomiski pārvadāt, nav liels. Tādēļ klientiem dažādās vietās konkurences apstākļi mainīsies pakāpeniski. Komisija ir iepriekš definējusi konkrētos ģeogrāfiskos tirgus kā riņķveida aptvēruma teritorijas ap ražotnēm.

31.

Komisija uzskata, ka izskatāmajā lietā riņķveida aptvēruma teritoriju attiecīgajam rādiusam ap pušu ražotnēm vajadzētu būt 250 km ģeodēziskā attāluma. Šā secinājuma pamatā ir pušu un citu piegādātāju dati par piegādes attālumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus Horvātijā. Komisija ir sīkāk precizējusi 250 km aptvēruma teritoriju ap Cemex ražotni Splitā, lai atspoguļotu konkrētos piegādes attālumus līdz atsevišķiem klientiem un autoceļu tīkla faktisko stāvokli dažādās aptvēruma teritorijas daļās. Saskaņā ar minēto modificēto pieeju aptvēruma teritoriju ap Splitas ražotni definē kā apgabalu, kurš sasniedzams, pa autoceļiem nobraucot 359 km, un kurā – izņemot galvenokārt Slavonijas apgabalu (ziemeļaustrumu Horvātijā) – nobraucamā attāluma dēļ Cemex veic tirdzniecību ierobežotā apmērā.

32.

Komisija ir secinājusi, ka var konkrētāk neprecizēt to, vai attiecīgais tirgus būtu definējams kā i) riņķveida 250 km aptvēruma teritorijas ap pušu ražotnēm vai ii) modificētas 250 km aptvēruma teritorijas ap pušu ražotnēm, ņemot vērā to, ka darījums būtiski kaitētu efektīvai konkurencei abu alternatīvo tirgus definīciju gadījumā. Komisija ir arī secinājusi, ka var konkrētāk neprecizēt to, vai šajās abās minētajās alternatīvajās tirgus definīcijās būtu jāietver EEZ neietilpstoša teritorija (jo īpaši Bosnija un Hercegovina), jo jebkurā gadījumā konkurences novērtējumā uzmanība ir pievērsta tikai EEZ konkrēto tirgu daļām.

V. KONKURENCES NOVĒRTĒJUMS

33.

Komisija ir secinājusi, ka darījums būtiski kaitēs efektīvai konkurencei, radot nekoordinētu ietekmi, kas jo īpaši varētu izpausties kā dominējošs stāvoklis riņķveida un modificētās 250 km aptvēruma teritorijās ap Cemex Croatia ražotni Splitā.

34.

Šā secinājuma pamatā ir turpmāk minētie elementi:

a) Pušu kopējā tirgus daļa un tirgus daļas pieaugums šajos tirgos būs lieli

35.

Pušu kopējā noieta tirgus daļa sasniedz [50–60] % Splitas modificētās aptvēruma teritorijas gadījumā (Cemex: [20–30]–[40–50] %, DDC: [10–20]–[20–30] %, ITC (HeidelbergCement daļa): [0–5] %) un [40–50] % riņķveida 250 km aptvēruma teritorijas gadījumā (Cemex: [20–30]–[30–40] %, DDC: [10–20]–[20–30] %, ITC: [0–5] %). Ņemot vērā šo tirgu pārklāšanos ar uzņēmuma DDC Kakaņas ražotnes tirgu, kopējā tirgus daļa sasniedz [40–50]–[60–70] % (Cemex: [20–30]–[40–50] %, DDC: [10–20]–[20–30] %, ITC: [0–5] %). Cits lielākais konkurents LafargeHolcim sasniedza [10–20]–[20–30] %, savukārt uzņēmums Nexe, kas ir cits vietējais ražotājs, sasniedza [5–10] %.

36.

Kopējās jaudas daļas svārstījās no [40–50] % līdz [50–60] % (Cemex: [30–40] %, DDC: [5–10]–[10–20] %, ITC: [0–5] %). Ņemot vērā šo tirgu pārklāšanos ar uzņēmuma DDC Kakaņas ražotnes tirgu, kopējā tirgus daļa vienlīdz sasniedza [40–50]–[50–60] % (Cemex: [20–30]–[40–50] %, DDC: [10–20]–[20–30] %, ITC: [0–5] %). Cits lielākais konkurents LafargeHolcim sasniedza [10–20]–[20–30] %, savukārt uzņēmums Nexe, kas ir cits vietējais ražotājs, sasniedza [5–10] %.

37.

Ģeogrāfisko atšķirību dēļ konkrētajās aptvēruma teritorijās apvienotā uzņēmuma tirgus daļa Horvātijas dienvidu reģionā Dalmācijā ir ievērojami lielāka, proti, aptuveni [70–80]–[80–90] %. Cits lielākais konkurents LafargeHolcim sasniedza [10–20]–[20–30] %, savukārt uzņēmums Titan, kas ir importētājs no Serbijas, sasniedza [5–10]–[10–20] %.

b) Puses ir sīvi konkurenti

38.

Uzņēmums Cemex Croatia ir lielākais piegādātājs Horvātijā, savukārt uzņēmums HeidelbergCement (ar DDC ražotnēm Kakaņā/Bosnijā un Hercegovinā un Beremendā/Ungārijā, kā arī Italcementi ražotni Triestē/Itālijā) līdz šim ir bijis lielākais importētājs Horvātijā, kas nodrošina [50–60] % no importa kopapjoma.

39.

Uzņēmums DDC ir sīvs Cemex Croatia konkurents. Tā ražotne Bosnijā atrodas ģeogrāfiski vistuvāk Cemex Croatia ražotnei Splitā, un DDC ir agresīvi centies piesaistīt Cemex klientus. Turklāt puses ir cita citas vissīvākās konkurentes Splitas dienvidaustrumos, kur ierobežotā apmērā darbojas vietējais ražotājs LafargeHolcim, kam lielo transporta izmaksu dēļ ir tikai daži klienti.

40.

Horvātijā savas politikas dēļ, atbilstīgi kurai tiek palielināti pārdošanas apjomi un vēl vairāk paplašināta darbība Horvātijā, jo īpaši Dalmācijā, uzņēmums DDC ir svarīgs konkurences spēks. Šis darījums varētu pārvērst DDC no augoša Horvātijas importētāja par lielāko Horvātijas vēsturisko operatoru, un klienti vairs nevarētu gūt labumu no importa radītā konkurences spiediena.

41.

Darījums samazinās arī konkurences spiedienu, ko rada uzņēmums Italcementi, kuru pašlaik kontrolē HeidelbergCement. Uzņēmums Italcementi ir svarīgs konkurences spēks rietumu Horvātijā, kur DDC darbība ir mazāk aktīva.

c) Pašreizējie vietējie piegādātāji un importētāji pietiekami neierobežos puses

42.

Bez minētajām pusēm galvenie pelēkā cementa piegādātāji attiecīgajās aptvēruma teritorijās ir vietējie piegādātāji, proti, LafargeHolcim, kam ir viena cementa ražotne Koromačno (Horvātijas rietumu piekrastē), un Nexe, kas ir vietējais piegādātājs, kura galvenā mītne atrodas Našicē (Slavonijā), kā arī importētāji, kas veic piegādes pa sauszemi, proti, Asamer (ražotne atrodas Lukavacā, Bosnijā un Hercegovinā), Titan (ražotne atrodas Kosjeričā, Serbijā), W&P (ražotne atrodas Anhovo ciematā, Slovēnijā) un Colacem (ražotnes atrodas Itālijā un Albānijā).

43.

Attālums līdz klientiem, kurus skar pušu darbības pārklāšanās, ir saistīts gan ar lielākām transporta izmaksām, gan mazāku cementa piegādes drošību. Tas rada attālākiem piegādātājiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir vietējie piegādātāji, vai importētāji – neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar pusēm, kuru ražotnes atrodas vistuvāk cita citas aptvēruma teritorijai.

44.

Arī citi faktori, piemēram, konkrētu ražotājvalstu importētā cementa zemāka popularitāte tirgū un samazināta spēja iesaistīties maiņas tirdzniecībā un izvērtēt klienta kredītspēju, negatīvi neietekmē potenciālos jaunienācējus vai importētājus.

45.

Pamatojoties uz detalizētu katra konkurenta (vietējo piegādātāju un importētāju, kas veic piegādes pa sauszemi) analīzi un apsverot tos gan atsevišķi, gan kopā, Komisija ir secinājusi, ka pēc darījuma noslēgšanas pārējie konkurenti pietiekami neierobežos apvienoto uzņēmumu. Konkrēti, uzņēmuma LafargeHolcim Dalmācijas cementa termināļa jauda ir ierobežota, bet pārējiem konkurentiem pēc darījuma noslēgšanas nav pietiekamu stimulu piegādes paplašināšanai. Pārējie konkurenti pašlaik lielā mērā nav aktīvi tirgos – tostarp tajās Dalmācijas daļās, kur to koncentrācija ir vislielākā – un nav arī paplašinājuši savu darbību tajos kaimiņu reģionos, kuri atrodas tuvāk to ražotnēm, lai gan ir iespēja gūt lielāku peļņu, nekā pašlaik to var izdarīt konkrētajos tirgos Horvātijā.

46.

Pa jūru veiktais imports pašlaik neierobežo puses un pēc darījuma noslēgšanas transporta izmaksu un piegāžu drošības trūkumu dēļ, kā arī tādēļ, ka Horvātijas piekrastē nav pieejami termināļi nefasēta cementa importam, pietiekami neierobežos apvienoto uzņēmumu.

d) Nav potenciālu konkurentu, kuru ienākšana tirgū varētu būt samērā iespējama, laicīga un pietiekama

47.

Citi potenciālie sauszemes importētāji, piemēram, Turcijas uzņēmumi Cimsa un Limak, nespēs piegādāt cementu konkrētajiem tirgiem to augsto transporta izdevumu dēļ, kurus rada ceļa attālums starp to ražotnēm un Horvātiju. Turklāt, lai gan Itālijas cementa ražotājs ir apsvēris iespēju celt ražotni Horvātijā, ir maz iespējams, ka minētais potenciālais projekts pietiekami īsā laika periodā var kļūt par efektīvu, konkurences spēku.

e) Apvienotā uzņēmuma reakcijas radīts apdraudējums atturēs no darbības paplašināšanas un ienākšanas konkrētajā tirgū

48.

Faktisko vai potenciālo konkurentu stimulus paplašināt darbību vai sākt piegādāt pelēko cementu konkrētajā tirgū samazina apvienotā uzņēmuma iespējamās turpmākās darbības saistībā ar i) potenciālā jaunienācēja konkrēto klientu grupu piesaisti vai ii) tiesvedības stratēģijām, kas jo īpaši vērstas uz importētājiem. Iepriekšējā rīcība liecina, ka gan uzņēmums Cemex Croatia, gan DDC bieži ir apsvēruši un reaģējuši uz to, lai novērstu draudus saistībā ar konkurentu ienākšanu tirgū, padarot šādu ienākšanu sarežģītāku un mazāk izdevīgu.

f) Darījums varētu izraisīt nosakāmu cenu paaugstinājumu

49.

Komisija konstatēja, ka tābrīža dokumentos, kurus DDC augstākā vadība sagatavoja in tempore non suspecto [laikā, kad nepastāvēja aizdomas], norādīts, ka darījums izraisīs pelēkā cementa cenu paaugstinājumu.

g) Būtiska daļa no iekšējā tirgus

50.

Riņķveida un modificētās 250 km aptvēruma teritorijas ap Cemex Croatia ražotni Splitā ir ievērojama daļa no iekšējā tirgus, jo šīs teritorijas aizņem lielu laukumu (kas pārsniedz 30 000 km2), tajās mīt ļoti daudz iedzīvotāju (vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju), to gada cementa patēriņš attiecīgi ir 58–66 % no Horvātijas cementa patēriņa un tām ir raksturīga pārrobežu tirdzniecība.

VI. SAISTĪBAS

51.

Ziņotājas puses 2017. gada 26. janvārī iesniedza saistības, lai kliedētu iebildumu paziņojumā paustās bažas par konkurenci.

a) Saistību apraksts

52.

Saistību mērķis ir atvieglot konkurentu ienākšanu tirgū, nodrošinot piekļuvi cementa terminālim Metkovičā, Dalmācijā.

53.

Šis terminālis – kas ir nefasēta un fasēta cementa uzglabāšanas vieta, kurai var piekļūt ar kravas automobiļiem, kuģiem un (potenciāli nākotnē) dzelzceļa transportu – ir Horvātijas valsts īpašumā, to apkalpo Pločes osta un patlaban nomā uzņēmums Cemex Croatia, kas šobrīd tikai reizumis to izmanto tirdzniecībai. Pašreizējais termināļa nomas līgums noslēgts uz […] gadiem un vēl ilgs līdz […] beigām, bet nomas maksa ir aptuveni EUR […]. Saskaņā ar saistībām termināli varētu iznomāt konkurents (“jauns nomnieks”), kas tajā varētu sākt pārdot cementu.

54.

Konkrētāk, puses ir apņēmušās ievērot turpmāk minētās saistības.

55.

Pirmkārt, izbeigt nomas līgumu ar uzņēmumu Cemex Croatia un atteikties no uzņēmuma Cemex Croatia […].

56.

Otrkārt, atrast piemērotu jaunu nomnieku ar spējām un motivāciju ilgtermiņā efektīvi konkurēt ar uzņēmumu DDC Dienvidhorvātijā un nodrošināt, lai jaunais nomas līgums tiktu noslēgts vismaz uz […] gadiem atbilstīgi noteikumiem, kas pēc būtības ir līdzīgi pašreizējiem nomas noteikumiem.

57.

Treškārt, gādāt, lai DDC sniegtu jaunajam nomniekam atbalstu vairākās lietās. DDC nodrošinās jaunajam nomniekam visus datus par konkrētiem uzņēmuma DDC Horvātijas klientiem. DDC sniegs jaunajam nomniekam arī loģistikas atbalstu, nodrošinot to transporta uzņēmumu kontaktinformāciju, kuru pakalpojumus izmantoja Cemex Croatia, un, pēc jaunā nomnieka izvēles, […]. Visbeidzot, ja jaunais nomnieks to vēlēsies, uzņēmums DDC jaunā nomnieka vajadzībām vienu gadu Splitas ražotnē uzturēs cementa rezerves novietni, kuru nomnieks varēs izmantot i) jebkurā laikā pēc tam, kad par to paziņots vismaz dažas dienas iepriekš, un ii) par cenu, kas noteikta, ievērojot konkrētu kārtību, ko apstiprinājusi pilnvarotā persona.

58.

Ceturtkārt, neīstenot darījumu, pirms jaunais nomnieks un osta nav noslēguši jauno saistošo nomas līgumu galīgajā variantā, kā arī Komisija nav apstiprinājusi jauno nomnieku un jaunā nomas līguma noteikumus.

b) Iesniegto saistību novērtējums

59.

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka šīs saistības nav pietiekamas, lai panāktu koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu.

60.

Pirmkārt, šīm saistībām ir nopietni strukturāli trūkumi, kuru dēļ konkurences problēmas nav pilnīgi novērstas, kā arī pastāv neskaidrības un riski saistībā ar to efektīvu un laicīgu īstenošanu. Šīs saistības gandrīz nav mainījušas apvienotā uzņēmuma tirgus pozīcijas, konkrētajā tirgū apvienojot visu tā cementa ražošanas jaudu un ievērojami palielinot tā kopējo ražošanas jaudu. Saistības attiecas nevis uz dzīvotspējīga uzņēmuma atsavināšanu, bet tikai uz darījumdarbības iespējas nodrošināšanu jaunajam nomniekam, lai tas Dalmācijā sāktu savu ar cementu saistīto darījumdarbību no nulles. Minētā iespēja ir saistīta ar daudzām neskaidrībām, un tās ietekme nav pielīdzināma atsavināšanas ietekmei.

61.

Otrkārt, ir maza iespējamība atrast piemērotu nomnieku.

62.

Pirmām kārtām pastāv būtiskas neskaidrības saistībā ar to, ka jebkurš jauns nomnieks – tostarp uzņēmumi Titan un Asamer, kurus puses ir ieteikušas Komisijai kā labākos potenciālos nomniekus – ilgtermiņā, visticamāk, varētu kļūt par dzīvotspējīgu konkurentu, kas efektīvi konkurētu ar apvienoto uzņēmumu. Tas ir tāpēc, ka visi pušu ieteiktie potenciālie nomnieki varētu būt daudz mazāk konkurētspējīgi nekā DDC. Turklāt uzņēmums Titan, uzzinot sīkāku informāciju par šo darījumdarbības priekšlikumu, ir nolēmis neturpināt sarunas par nomu.

63.

Otrām kārtām Komisija nevar ar vajadzīgo noteiktību secināt, ka uzņēmums Asamer – kas 2017. gada 13. martā ir parakstījis Metkovičas termināļa nomas līgumu ar Pločes ostu (ar nosacījumu, cita starpā, ka šo darījumu atļaus Komisija) – konkrētajos tirgos spēj attīstīt ar pelēko cementu saistīto darījumdarbību kā dzīvotspējīgs un konkurētspējīgs spēks, kas ilgtermiņā varētu efektīvi konkurēt ar apvienoto uzņēmumu, jo: i) salīdzinājumā ar DDC uzņēmums Asamer saskaras ar būtiskiem trūkumiem to izmaksu ziņā, kas saistītas ar tirgu; ii) nav skaidrs, kā Asamer plāno pārvarēt iespējamās grūtības saistībā ar termināļa aizpildīšanu pietiekamā apmērā, izmantojot kravas automobiļus vai dzelzceļa transportu; iii) Komisija nevar likt veikt ieguldījumus Metkovičas termināļa infrastruktūrā, lai nodrošinātu, ka Asamer sasniegs pietiekamus pārdošanas apjomus; un iv) Asamer ir iepriekš pierādījis, ka, konkurējot ar pusēm, nav agresīvs.

64.

Treškārt, šķiet, ka attiecīgais risinājums nav pietiekams apmēra ziņā. Metkovičas termināļa jauda varētu būt nepietiekama, lai jebkurš jauns nomnieks kļūtu par dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu spēku, kas ilgtermiņā varētu efektīvi konkurēt ar apvienoto uzņēmumu. Tas ir tāpēc, ka uzņēmuma faktiskās spējas ierobežo attiecīgajā apgabalā pastāvošā pieprasījuma sezonalitāte, kā arī loģistikas problēmas saistībā ar cementa piegādi terminālim. Turklāt, tā kā Metkovičas terminālis atrodas netālu no Bosnijas un Melnkalnes, ir maz ticams, ka termināļa jaudu izmantos tikai Horvātija. Visbeidzot, lai jaunais nomnieks varētu efektīvi konkurēt, Metkovičas terminālim varētu būtu nepieciešama neizmantotā papildu jauda.

65.

Ceturtkārt, ir nepilnības saistību īstenošanas kārtībā. Saistībās nav paredzētas klauzulas, kas nodrošina aizsardzību, ja iznomātājs, proti, Pločes osta, neakceptē potenciālo jauno nomnieku vai ziņotājas puses nespēj atrast piemērotu potenciālo jauno nomnieku. Turklāt nav klauzulu, kurās paredzēts, ka tiks uzskatīts, ka puses nav izpildījušas saistības, ja piemērots nomnieks netiks apstiprināts noteiktajā termiņā. Tāpēc pastāv risks, ka piemērota nomnieka atrašanai varētu būt nenoteikts termiņš, tādējādi, iespējams, negatīvi ietekmējot Cemex Croatia darījumdarbību.

VII. SECINĀJUMS

66.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ šajā lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtiski kaitēs efektīvai konkurencei, radot nekoordinētu ietekmi, kas jo īpaši varētu izpausties kā dominējošs stāvoklis riņķveida un modificētās 250 km aptvēruma teritorijās ap Cemex Croatia ražotni Splitā.

67.

Tādējādi saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 3. punktu un 8. panta 3. punktu šī koncentrācija atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2) OV C 337, 14.9.2016., 7. lpp.

(3) Vienkāršības labad un ja nav noteikts citādi, turpmāk uzņēmumi HeidelbergCement, Schwenk, DDC, Cemex Hungary un Cemex Croatia kopā tiek dēvēti par “pusēm”. Uzņēmumi HeidelbergCement un Schwenk tiek dēvēti par “ziņotājām pusēm”.

(4) Komisijas konsolidētais jurisdikcijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV C 95, 16.4.2008., 1. lpp.).

21.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/22

Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu

(2017/C 440/11)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 10. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu imports tiek subsidēts, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (“EBMA”) 2017. gada 8. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā (“sūdzības iesniedzēji”), kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no elektrisko velosipēdu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir velosipēdi ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru (“izmeklējamais ražojums”).

3. Apgalvojums par subsidēšanu

Ražojums, kas saskaņā ar apgalvojumu tiek subsidēts, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010). Šie kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Sūdzībā iekļauti pietiekami pierādījumi, ka izmeklējamā ražojuma ražotāji no attiecīgās valsts ir saņēmuši ieguvumu no vairākām Ķīnas Tautas Republikas valdības piešķirtām subsīdijām.

Iespējamā subsidēšanas prakse cita starpā ietver: 1) naudas līdzekļu tiešu nodošanu un naudas līdzekļu vai saistību potenciālu tiešu nodošanu, 2) nesaņemtos vai neiekasētos valdības ieņēmumus un 3) valdības nodrošinātās preces un pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dažādām dotācijām, piemēram, vides aizsardzības subsīdijām un tehnoloģiju, inovācijas un izstrādes subsīdijām; aizdevumiem un kredītlīnijām, ko ar preferenciāliem nosacījumiem sniedz valstij piederošās bankas un citas finanšu iestādes, un eksporta kredītiem un eksporta galvojumiem un apdrošināšanu, ko sniedz valstij piederošās bankas un citas finanšu iestādes; ienākuma nodokļa samazinājumiem un atbrīvojumiem no tā, importa tarifu atlaidēm un PVN atbrīvojumiem un atlaidēm; un valdības nodrošināto zemi un enerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka iepriekšminētie pasākumi ir subsīdijas, jo tās ietver Ķīnas Tautas Republikas valdības vai citu Ķīnas Tautas Republikas reģionālo vai vietējo varas iestāžu (tostarp valsts iestāžu) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu izmeklējamā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka šīs subsīdijas attiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai nozari vai uzņēmumu grupu, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas. Tādējādi redzams, ka iespējamie subsīdiju apjomi attiecīgajai valstij ir ievērojami.

Ņemot vērā pamatregulas 10. panta 2. un 3. punktu, Komisija ir sagatavojusi ziņojumu par pierādījumu pietiekamību, kurā ietverts visu tādu Komisijas rīcībā esošo pierādījumu novērtējums, uz kuru pamata Komisija sāk izmeklēšanu. Minētais ziņojums atrodams dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

Komisija patur tiesības izmeklēt citus attiecīgus subsidēšanas veidus.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzēji ir snieguši pietiekamus pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas pārdotos daudzumus un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, kā arī cenas Savienībā, kuras nevarēja paaugstināt līdz pieņemam līmenim lejupēja cenu spiediena dēļ, ko izraisīja par dempinga cenām pārdotais izmeklējamais ražojums, kā rezultātā būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

5. Procedūra

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 10. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamais ražojums, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, tiek subsidēts un vai šis subsidētais imports ir radījis vai draud radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nav pret Savienības interesēm.

Uz apspriešanos ir uzaicināta Ķīnas Tautas Republikas valdība.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Subsidēšanas noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (2) no attiecīgās valsts un attiecīgās valsts iestādes. Iespējami cieši sadarboties ar Komisiju ir aicinātas arī citas personas, kurām Komisija lūgs sniegt attiecīgu informāciju, lai noteiktu, vai pastāv kompensējamas subsīdijas, kas tiek piešķirtas saistībā ar izmeklējamo ražojumu, un kāds ir to apjoms.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju atlasei attiecīgajā valstī

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot pamatregulas 28. panta piemērošanu, uzņēmumi, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, kompensācijas maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējos svērtos subsidēšanas apjomus, kuri noteikti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (3).

b) Individuālais kompensējamās subsīdijas apjoms izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem

Ievērojot pamatregulas 27. panta 3. punktu, izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālu subsīdiju apjomu. Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu subsīdiju apjomu, jāpieprasa anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa noteikt individuālu subsīdiju apjomu, jāzina, ka Komisija tik un tā var pieņemt lēmumu atteikties no individuālā subsīdiju apjoma noteikšanas, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.2.2. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (4) (5)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgās valsts Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto attiecīgās valsts izcelsmes izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan subsidētā importa apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 5.7. punktā). Citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi būtu jāiekļauj izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlase iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.4. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēta subsidēšana un tās izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antisubsidēšanas pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 31. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.5. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.6. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.7. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (6). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 29. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu konfidenciālu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (tostarp skenētās pilnvaras un izziņas) iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekšminētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasta adreses

TRADE-AS646-EBIKES-SUBSIDY@ec.europa.eu

TRADE-AS646-EBIKES-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

8. Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 11. panta 9. punktu, izmeklēšana tiks pabeigta 13 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7).

(1) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(2) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(3) Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu neņem vērā ne nulles un minimālos kompensējamo subsīdiju apjomus, ne arī kompensējamo subsīdiju apjomus, kas noteikti apstākļos, kuri minēti pamatregulas 28. pantā.

(4) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(5) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai subsidēšanas konstatēšanu.

(6) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu atbilstīgi 29. pantam Regulā (ES) 2016/1037 un 12. pantam PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem. Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Teksts attēlu

☐ Versija “Limited” (Ierobežota piekļuve) (1)

☐ Versija “For inspection by interested parties” (Pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTISUBSIDĒŠANAS PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES ELEKTRISKO VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJA RAŽOTĀJU EKSPORTĒTĀJU ATLASEI ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2.1. punkta a) apakšpunktā minētajai atlasei.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Par laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”) attiecībā uz paziņojumā par procedūras sākšanu definētajiem elektriskajiem velosipēdiem uzņēmuma uzskaites valūtā norādiet pārdošanas apgrozījumu (pārdošanas apjoms eksportam uz Savienību, uz katru no 28 dalībvalstīm (2) atsevišķi un kopā, un pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū), kā arī attiecīgo apjomu. Norādiet izmantoto valūtu.

Gabali

Vērtība uzskaites valūtā

Norādiet lietoto valūtu

Jūsu uzņēmuma ražotā izmeklējamā ražojuma eksporta pārdošanas apjoms uz Savienību, uz katru no 28 dalībvalstīm atsevišķi un kopā

Kopā:

Norādiet katru dalībvalsti (1):

Jūsu uzņēmuma ražotā izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū

(1) Ja vajadzīgs, pievienojiet papildu ailes.

(1) Dokuments tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 29. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1037 (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.) un 12. pantu PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

(2) Eiropas Savienības 28 dalībvalstis ir Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

Teksts attēlu

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Precīzi aprakstiet uzņēmuma un visu to saistīto uzņēmumu (lūdzu, norādiet tos un to saistību ar jūsu uzņēmumu) darbības, kuri iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū). Šādas darbības varētu būt izmeklējamā ražojuma pirkšana vai ražošana uz apakšlīguma pamata vai izmeklējamā ražojuma apstrāde vai tirdzniecība.

Lūdzam uzskaitīt visus saistītos uzņēmumus, kas iesaistīti viena vai vairāku šādu izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantotu izejmateriālu ražošanā un/vai pārdošanā:

motors (mezgls vai centrs),

akumulators,

velosipēda daļas.

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Darbības

Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

a) Par 2016. gadu iesniedziet uzņēmuma gada bilanci un/vai gada pārskatu angļu valodā.

b) Par 2014., 2015., 2016. gadu un laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim norādiet to jūsu uzņēmuma ieguldījumu kopējo summu (uzņēmuma uzskaites valūtā), kuri saistīti ar izmeklējamo ražojumu.

(Norādiet izmantoto valūtu)

2014

2015

2016

No 1.10.2016. līdz 30.9.2017.

Ieguldījumu kopējā summa

c) Attiecībā uz motoru (mezglu vai centru), akumulatoru un velosipēda daļām par izmeklēšanas periodu norādiet to importēto izejmateriālu procentuālo daļu, kas izmantoti izmeklējamā ražojuma ražošanai salīdzinājumā pret tiem pašiem izejmateriāliem, kuri ražoti uz vietas. Tikai attiecībā uz izejmateriāliem, kas ražoti uz vietas, lūdzam aizpildīt turpmāko tabulu par galvenajiem piegādātājiem.

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Pieder valstij (jā/nē)

Daļa, kas pieder valstij

d) Norādiet, vai 2014., 2015., 2016. gadā un laikposmā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim jūsu uzņēmums pats ir ražojis elektroenerģiju, un, ja ir to ražojis, kāda bija šādi saražotās elektroenerģijas procentuālā daļa attiecībā pret elektroenerģiju, kas iegādāta attiecīgajā Ķīnas tirgū.

e) Lūdzam norādīt zemes izmantošanas tiesības, kas jūsu uzņēmumam piešķirtas un kas tiek izmantotas jūsu ražošanas darbībās, lai ražotu izmeklējamo ražojumu.

f) Lūdzam sniegt visu citu attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Teksts attēlu

☐ Versija “Limited” (Ierobežota piekļuve) (1)

☐ Versija “For inspection by interested parties” (Pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTISUBSIDĒŠANAS PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES ELEKTRISKO VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJA NESAISTĪTU IMPORTĒTĀJU ATLASEI

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu nesaistītiem importētājiem sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2.2. punktā minētajai atlasei.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Par laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim norādiet uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro (EUR) un apgrozījumu, svaru vai apjomu importam Savienībā (2) un tālākpārdošanai Savienības tirgū pēc importēšanas no Ķīnas Tautas Republikas paziņojumā par procedūras sākšanu definētajiem elektriskajiem velosipēdiem, kā arī attiecīgo svaru un apjomu.

Gabali

Vērtība euro (EUR)

Kopējais uzņēmuma apgrozījums euro (EUR)

Izmeklējamā ražojuma imports Savienībā no Ķīnas Tautas Republikas

Izmeklējamā ražojuma tālākpārdošana Savienības tirgū pēc importēšanas no Ķīnas Tautas Republikas

Teksts attēlu

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Darbības

Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu citu attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par importētājiem, kuri nesadarbojās, ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības. Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

21.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/37

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS – SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Japānas iesniegtās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizsargājamas Eiropas Savienībā

(2017/C 440/14)

Patlaban notiekošajās sarunās ar Japānu par brīvās tirdzniecības nolīgumu (turpmāk “nolīgums”), kurā ir ietverta arī nodaļa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, Japānas iestādes ir iesniegušas pielikumā pievienoto sarakstu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā saskaņā ar nolīgumu. Eiropas Komisija patlaban apsver, vai šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar nolīgumu ir jāaizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tādā nozīmē, kā paredzēts Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem 22. panta 1. punktā.

Komisija aicina jebkuru dalībvalsti vai trešo valsti, vai jebkuru fizisko vai juridisko personu, kurai ir likumīgas intereses vai kura ir pastāvīgais iedzīvotājs vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai trešā valstī, attiecīgā gadījumā celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot pienācīgi pamatotu paziņojumu.

Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem divu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Paziņojumi par iebildumiem jānosūta uz šādu e-pasta adresi: AGRI-A4@ec.europa.eu

Paziņojumi par iebildumiem tiks izskatīti vienīgi tad, ja tie būs saņemti minētajā termiņā un ja šajos paziņojumos būs norādīts, ka pieteiktā nosaukuma aizsardzība var būt par iemeslu tam, ka:

a)	nosaukums konfliktē ar augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un tāpēc var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi;

nosaukums ir pilnībā vai daļēji homonīms tādam nosaukumam, kas Savienībā jau ir aizsargāts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulai (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1), vai ir iekļauts nolīgumos, kurus Savienība noslēgusi ar šādām valstīm:

—	DAK EPN valstis (proti, Botsvāna, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svazilenda un Dienvidāfrika) (2),

—	Šveice (3),

—	Koreja (4),

—	Centrālamerika (5),

—	Kolumbija, Peru un Ekvadora (6),

—	Melnkalne (7),

—	Bosnija un Hercegovina (8),

—	Serbija (9),

—	Moldova (10),

—	Ukraina (11),

—	Gruzija (12);

c)	nosaukums, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso identitāti;

d)	nosaukuma reģistrācija var apdraudēt pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms šā paziņojuma publicēšanas dienas;

e)	vai arī minētajos paziņojumos par iebildumiem sniegta sīkāka informācija, no kuras iespējams secināt, ka nosaukums, kura aizsardzība ir pieprasīta, uzskatāms par parastu nosaukumu.

Iepriekš minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Savienības teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kur minētās tiesības ir aizsargātas. Šo nosaukumu aizsardzība Eiropas Savienībā ir iespējama ar nosacījumu, ka sekmīgi tiek pabeigtas minētās sarunas un tiek pieņemts attiecīgs tiesību akts.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts (13)

Japānas iesniegtās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizsargājamas Eiropas Savienībā (14)	Produkta kategorija
“ ” (Hacho Miso)	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.) – garšvielas
“ ” (Okuhida Yamanomura Kanboshi Daikon)	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – žāvēti rutki
“ ” (Kamisho Satoimo)	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – taro
“ ” (Iwatenodamura Araumi Hotate)	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi – gliemenes
“ ” (Sakurajima Komikan)	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – mandarīni
“ ” (Wakasaobama Kodai Sasazuke)	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi – marinēta zivs
“ ” (Ryukyu Moromisu)	Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.) – rīsu iesala etiķis
“ ” (Omi Gyu)/“Omi Beef”	Svaiga gaļa (un subprodukti) – liellopu gaļa
“ ” (Miyazaki Gyu)/“Miyazaki Wagyu”/“Miyazaki Beef”	Svaiga gaļa (un subprodukti) – liellopu gaļa
“ ” (Kagoshima Kuroushi)/“Kagoshima Wagyu”	Svaiga gaļa (un subprodukti) – liellopu gaļa
“ ” (Nyuzen Jumbo Suika)/“Nyuzen Jumbo Watermelon”	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – arbūzi
“ ” (Kagawa Obara Beniwase Mikan)	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – mandarīni
“ ” (Hetsuka Daidai)	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – citrusaugļi
“ ” (Dojo Hachiya Gaki)	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – žāvētas hurmas
“ ” (Ogawarako-san Yamato Shijimi)/“Lake Ogawara Brackish water clam”	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi – saldūdens gliemenes
“ ” (Miyagi Salmon)/“Miyagi Salmon”	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi – zivis

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Padomes 2016. gada 1. jūnija Lēmums (ES) 2016/1623 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (OV L 250, 16.9.2016., 1. lpp.).

(3) Padomes un attiecībā uz nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmums 2002/309/EK par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.) un jo īpaši Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem 7. pielikums.

(4) Padomes 2010. gada 16. septembra Lēmums 2011/265/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.).

(5) Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.).

(6) Tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.), un Pievienošanās protokols Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, lai ņemtu vērā Ekvadoras pievienošanos (OV L 356, 24.12.2016., 3. lpp.).

(7) Padomes 2007. gada 15. oktobra Lēmums 2007/855/EK, lai parakstītu un noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (OV L 345, 28.12.2007., 1. lpp.).

(8) Padomes 2008. gada 16. jūnija Lēmums 2008/474/EK par to, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (OV L 169, 30.6.2008., 10. lpp.), 6. protokols.

(9) Padomes 2008. gada 29. aprīļa Lēmums 2010/36/EK par to, lai parakstītu un noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Serbiju, no otras puses (OV L 28, 30.1.2010., 1. lpp.).

(10) Padomes 2012. gada 3. decembra Lēmums 2013/7/ES par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 10, 15.1.2013., 1. lpp.).

(11) Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.).

(12) Padomes 2012. gada 14. februāra Lēmums 2012/164/ES par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 93, 30.3.2012., 1. lpp.).

(13) Saraksts, ko saistībā ar patlaban notiekošajām sarunām iesniegušas Japānas iestādes un kas reģistrēts Japānā.

(14) Transkripcija iekavās sniegta vienīgi informācijai.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 440

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 21. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 440/01	Komisijas paziņojums par Kopienas labas higiēnas prakses rokasgrāmatu mājražotājiem un amatniekiem siera un piena produktu ražošanai	1
2017/C 440/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8685 – Foncière des Régions / Marriott International / Le Méridien Hotel in Nice) ( 1 )	1
2017/C 440/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8706 – CVC/Providence/Skybox) ( 1 )	2
2017/C 440/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8360 – Imerys/Kerneos) ( 1 )	2

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1845
JPY	Japānas jena	134,16
DKK	Dānijas krona	7,4443
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88320
SEK	Zviedrijas krona	9,9128
CHF	Šveices franks	1,1702
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,8683
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,674
HUF	Ungārijas forints	312,75
PLN	Polijas zlots	4,2041
RON	Rumānijas leja	4,6284
TRY	Turcijas lira	4,5366
AUD	Austrālijas dolārs	1,5427
CAD	Kanādas dolārs	1,5221
HKD	Hongkongas dolārs	9,2677
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6970
SGD	Singapūras dolārs	1,5940
KRW	Dienvidkorejas vona	1 281,59
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,0112
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7926
HRK	Horvātijas kuna	7,5470
IDR	Indonēzijas rūpija	16 083,14
MYR	Malaizijas ringits	4,8257
PHP	Filipīnu peso	59,502
RUB	Krievijas rublis	69,5139
THB	Taizemes bāts	38,792
BRL	Brazīlijas reāls	3,8953
MXN	Meksikas peso	22,7971
INR	Indijas rūpija	75,9475

Ražojums	Izcelsmes vai eksportētāja(-as) valsts(-is)	Pasākumi	Atsauce	Piemērošanas termiņš (3)
Konkrēti sagatavoti vai konservēti cukurkukurūzas graudi	Taizeme	Antidempinga maksājums	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 875/2013, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam (OV L 244, 13.9.2013., 1. lpp.).	14.9.2018.

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2017/C 440/05	Padomes secinājumi par veselību digitālajā sabiedrībā – progresa gūšana uz datiem balstītā inovācijā veselības jomā	3
	Eiropas Komisija
2017/C 440/06	Euro maiņas kurss	10
2017/C 440/07	Atzinums, ko sniegusi Padomdevēja komiteja uzņēmumu apvienošanās jautājumos 2017. gada 21. marta sanāksmē par lēmuma projektu lietā M.7878 – HeidelbergCement / Schwenk / Cemex Hungary / Cemex Croatia – Ziņotājs: Spānija	11
2017/C 440/08	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums – HeidelbergCement/Schwenk/Cemex Hungary/Cemex Croatia (M.7878)	12
2017/C 440/09	Komisijas lēmuma kopsavilkums (2017. gada 5. aprīlis), ar ko koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta M.7878 – HeidelbergCement / Schwenk / Cemex Hungary / Cemex Croatia) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1650) ( 1 )	14

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 440/10	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām	21
2017/C 440/11	Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu	22
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 440/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8720 – Jones Lang LaSalle / intu properties / The Chapelfield Partnership) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	33
2017/C 440/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8597 – APG/Ardian/Portfolio) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	35
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2017/C 440/14	Informatīvs paziņojums – Sabiedriskā apspriešana – Japānas iesniegtās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizsargājamas Eiropas Savienībā	37