15.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/1

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2017. gada 20. oktobris),

ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu

(ESRK/2017/4)

(2017/C 431/01)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmumu ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2015/2 (3) noteiktajam regulējumam brīvprātīgai makroprudenciālās politikas pasākumu savstarpējai atzīšanai būtu jānodrošina, ka visi uz riska darījumu pamata noteiktie makroprudenciālās politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, pēc iespējas tiek savstarpēji atzīti citās dalībvalstīs.

(2)	Attiecīgās dalībvalstu iestādes var no savstarpējas atzīšanas piemērošanas atbrīvot individuālu finanšu pakalpojumu sniedzēju, kura riska darījumi ir nebūtiski (de minimis princips).

(3)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) pašreizējā brīvprātīgas savstarpējas atzīšanas regulējuma nav sniegti norādījumi par robežvērtību, kuru attiecīgajām iestādēm jāizmanto, nosakot riska darījuma būtiskumu. Attiecīgajai iestādei atbrīvojot individuālu finanšu pakalpojumu sniedzēju, kura riska darījumi ir nebūtiski, iestāde pašreiz var noteikt robežvērtību, kuru tā uzskata par piemērotu, radot potenciālas atšķirības de minimis principa piemērošanā.

(4)

Lai novērstu šādas atšķirības, attiecīgajai aktivizētājai iestādei, prasot savstarpēju atzīšanu, būtu jāierosina maksimālā būtiskuma robežvērtība finanšu pakalpojumu sniedzēja līmenī. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumā ESRK/2015/4 (4) minētā pastāvīgā ESRK Novērtēšanas grupa vajadzības gadījumā var ierosināt noteikt atšķirīgu robežvērtību.

(5)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Ieteikums ESRK/2015/2,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Grozījumi

Ieteikumu ESRK/2015/2 groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 1. iedaļas B ieteikuma 2. punktu:

“2.

Ja tiek uzskatīts, ka ir jālūdz citas dalībvalstis veikt savstarpēju atzīšanu, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu efektīvu darbību, attiecīgās aktivizētājas iestādes tiek lūgtas iesniegt ESRK savstarpējas atzīšanas pieprasījumu, pievienojot to paziņojumam par attiecīgo pasākumu. Pieprasījumā iekļauj ierosināto būtiskuma robežvērtību.”;

ar šādu apakšpunktu papildina 2. iedaļas 1. punktu:

“i)	“būtiskuma robežvērtība” ir kvantitatīva robežvērtība, par kuru zemāks individuāla finanšu pakalpojumu sniedzēja riska darījums saistībā ar apzināto makrouzraudzības risku jurisdikcijā, kurā aktivizētāja iestāde piemēro makrouzraudzības politikas pasākumu, var tikt uzskatīts par nebūtisku.”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. iedaļas 2. punkta 1. apakšpunktu:

“1.

Attiecīgās iestādes savā jurisdikcijā esošu individuālu finanšu pakalpojumu sniedzēju var atbrīvot no konkrēta makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpējas atzīšanas piemērošanas, ja šī finanšu pakalpojumu sniedzēja riska darījumi ir nebūtiski saistībā ar apzināto makrouzraudzības risku jurisdikcijā, kurā attiecīgā aktivizētāja iestāde piemēro atbilstošo makrouzraudzības politikas pasākumu (de minimis princips). Attiecīgajām iestādēm tiek lūgts par šādiem atbrīvojumiem ziņot ESRK, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni savstarpējas atzīšanas pasākumu paziņošanai.

De minimis principa piemērošanas nolūkā ESRK iesaka būtiskuma robežvērtību, kuras pamatā ir attiecīgās aktivizētājas iestādes saskaņā ar 1. iedaļas B ieteikuma 2. punktu ierosinātā būtiskuma robežvērtība. Kalibrējot robežvērtību, būtu jāievēro ESRK noteiktā labākā prakse. Būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var piemērot ieteikto robežvērtību, piemērotos gadījumos savā jurisdikcijā noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību. Piemērojot de minimis principu, iestādēm būtu rūpīgi jāmonitorē, vai nematerializējas kapitāla pārnese un regulējuma arbitrāža, un vajadzības gadījumā jālabo attiecīgā nepilnība.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. iedaļas 4. punktu:

“4.

Ieteikuma grozījumi

Par to, kad šis ieteikums jāgroza lems ESRK Valde. Šādi grozījumi jo īpaši ietvers papildu vai grozītus makrouzraudzības politikas pasākumus, kuriem paredzēts veikt savstarpēju atzīšanu, kā noteikts C ieteikumā un attiecīgajos pielikumos, kas ietver informāciju par pasākumiem, t. sk. ESRK noteikto būtiskuma robežvērtību. ESRK Valde var arī pagarināt iepriekšējos punktos noteiktos termiņus, ja dalībvalstīs jāveic tiesību aktu grozījumi, lai izpildītu kādu no ieteikumiem. Jo īpaši ESRK Valde var pieņemt lēmumu grozīt šo ieteikumu pēc tam, kad Eiropas Komisija veikusi Savienības tiesību aktos noteiktās obligātās atzīšanas regulējuma pārskatīšanu, vai ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar brīvprātīgas savstarpējas atzīšanas kārtības, kas izveidota ar šo ieteikumu, darbību.”

Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 20. oktobrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(3) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada 15. decembra Ieteikums ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 97, 12.3.2016., 9. lpp.).

(4) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada 16. decembra Lēmums ESRK/2015/4 par koordinēšanas pamatstruktūru, saskaņā ar kuru attiecīgās iestādes paziņo par valsts makrouzraudzības politikas pasākumiem, un par ESRK atzinumu un ieteikumu sniegšanu un Lēmuma ESRK/2014/2 atcelšanu (OV C 97, 12.3.2016., 28. lpp.).

15.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/3

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par to datu atjaunināšanu, kurus izmanto, lai aprēķinātu sodanaudas un kavējuma naudas, ko Komisija ierosina Tiesai piemērot pienākuma neizpildes procedūrās

(2017/C 431/02)

I. IEVADS

Ar Komisijas 2005. gada paziņojumu par EK Līguma (1) 228. panta īstenošanu (tagad LESD 260. panta 1. un 2. punkts) ir izveidots pamats, ko Komisija izmanto, lai aprēķinātu finansiālo sankciju (sodanaudas vai kavējuma naudas) summu, ko tā prasa Tiesai piemērot gadījumos, kad Komisija vēršas Tiesā, ievērojot LESD 260. panta 2. punktu, saistībā ar pienākuma neizpildes procedūru pret dalībvalsti.

Nākamajā paziņojumā, kas tika pieņemts 2010. gadā (2), par to datu atjaunināšanu, kurus izmanto minētajos aprēķinos, Komisija noteica, ka makroekonomiskie dati ik gadu jāpārskata, lai ņemtu vērā inflāciju un IKP izmaiņas.

Komisijas 2011. gada paziņojumā “LESD 260. panta 3. punkta īstenošana” (3) un Komisijas 2017. gada paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (4) ir uzsvērts, ka to pašu metodi, kas noteikta ar 2005. gada paziņojumu, piemēro, lai aprēķinātu finanšu sankcijas, ko Komisija prasa Tiesai piemērot saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu.

Ar šo paziņojumu izdarītā gadskārtējā atjaunināšana balstās uz inflāciju un IKP izmaiņām katrā dalībvalstī (5). Izmantojams attiecīgais inflācijas rādītājs un IKP statistika par laiku divus gadus pirms atjaunināšanas (“t-2 noteikums”), jo divi gadi ir minimālais laikposms, kas nepieciešams, lai iegūtu relatīvi stabilus makroekonomiskos datus. Šā paziņojuma pamatā tādējādi ir ekonomikas dati par nominālo IKP un IKP deflatoru 2015. gadā (6) un pašreizējais dalībvalstu balsstiesību sadalījums Padomē.

II. ATJAUNINĀJUMU SASTĀVDAĻAS

Pārskatāmo ekonomikas kritēriju saraksts:

—	kavējuma naudas standarta pamatsumma (7), kas pašlaik noteikta EUR 680 dienā, jāpārskata atbilstoši inflācijai,

—	sodanaudas standarta pamatsumma (8), kas pašlaik ir noteikta EUR 230 dienā, jāpārskata atbilstoši inflācijai,

—	īpašais reizinātājs n (9) jāpārskata atbilstoši attiecīgās dalībvalsts IKP, ņemot vērā tās balsu skaitu Padomē; reizinātājs “n” ir identisks, lai aprēķinātu sodanaudu un kavējuma naudu par dienu,

—	minimālā sodanaudas summa (10) jāpārskata atbilstoši inflācijai.

III. ATJAUNINĀJUMI

Lai aprēķinātu finansiālo sankciju (sodanaudas vai kavējuma naudas) summu, par kuru Komisija vēršas Tiesā saskaņa ar LESD 260. panta 2. un 3. punktu, tā izmanto šādus atjauninātus skaitļus:

1)	kavējuma naudas aprēķinam izmantojamā standarta pamatsumma tiek noteikta EUR 700 dienā;

2)	sodanaudas standarta pamatsumma tiek noteikta EUR 230 dienā;

īpašais reizinātājs n un minimālā sodanauda 28 ES dalībvalstīm ir šāda:

Dalībvalsts	īpašais reizinātājs n	minimālā sodanaudas summa (EUR 1 000 )
Beļģija	4,85	2 799
Bulgārija	1,47	848
Čehijas Republika	3,09	1 783
Dānija	3,01	1 737
Vācija	20,50	11 832
Igaunija	0,62	358
Īrija	2,92	1 685
Grieķija	3,17	1 830
Spānija	11,78	6 799
Francija	17,43	10 060
Horvātija	1,21	698
Itālija	15,10	8 715
Kipra	0,58	335
Latvija	0,68	392
Lietuva	1,12	646
Luksemburga	1,00	577
Ungārija	2,51	1 449
Malta	0,36	208
Nīderlande	6,48	3 740
Austrija	4,03	2 326
Polija	7,45	4 300
Portugāle	3,21	1 853
Rumānija	3,27	1 887
Slovēnija	0,86	496
Slovākija	1,62	935
Somija	2,65	1 529
Zviedrija	4,62	2 666
Apvienotā Karaliste	18,90	10 908 ;

4)	no šā paziņojuma pieņemšanas brīža lēmumos, ko Komisija pieņem par vēršanos tiesā saskaņā ar LESD 260. pantu, tā izmantos atjauninātos datus.

(1) SEK(2005) 1658 (OV C 126, 7.6.2007., 15. lpp.).

(2) SEK(2010)923/3. Attiecībā uz ekonomikas datu gadskārtējo atjaunināšanu paziņojums tika atjaunināts 2011. gadā (SEC(2011) 1024 final), 2012. gadā (C(2012) 6106 final), 2013. gadā (C(2013) 8101 final), 2014. gadā (C(2014) 6767 final), 2015. gadā (C(2015) 5511 final) un 2016. gadā (C(2016) 5091 final).

(3) OV C 12, 15.1.2011., 1. lpp.

(4) OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

(5) Saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti 2005. un 2010. gada paziņojumā.

(6) Par inflācijas mērvienību izmanto IKP cenu deflatoru. Sodanaudas un kavējuma naudas vienotās pamatsummas tiek noapaļotas līdz tuvākajam daudzkārtnim no desmit. Minimālās sodanaudu summas tiek noapaļotas līdz tuvākajam tūkstotim. Reizinātāju n noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.

(7) Saskaņā ar definīciju kavējuma naudas par dienu standarta jeb vienotā pamatsumma ir fiksēta pamatsumma, kuru reizina ar noteiktu koeficientu. Šie koeficienti izriet no neizpildes smaguma un ilguma, īpašais reizinātājs n ir atkarīgs no konkrētās dalībvalsts, un tie izmantojami maksājuma aprēķinam.

(8) Aprēķinot sodanaudu, jāpiemēro pamatsumma. Attiecībā uz LESD 260. panta 2. punktu sodanaudu noteic, reizinot summu dienā (iegūst, reizinot sodanaudas standarta pamatsummu ar neizpildes smaguma koeficientu, un šo reizinājumu reizina ar īpašo reizinātāju n) ar to dienu skaitu, kurās pienākums nav izpildīts, no pirmā sprieduma dienas līdz dienai, kad neizpilde novērsta, vai līdz dienai, kad pasludināts spriedums, kas minēts LESD 260. panta 2. punktā. Attiecībā uz LESD 260. panta 3. punktu saskaņā ar Komisijas paziņojuma “LESD 260. panta 3. punkta īstenošana” 28. punktu (SEC (2010)1371 final; OV C 12, 15.1.2011., 1. lpp.) sodanaudu noteic, reizinot summu dienā (iegūst, reizinot sodanaudas standarta pamatsummu ar neizpildes smaguma koeficientu, un šo reizinājumu reizina ar īpašo reizinātāju n) ar to dienu skaitu, kas pagājušas no dienas, kad beidzies termiņš direktīvas transponēšanai, līdz dienai, kad beigusies neizpilde vai kad pasludināts spriedums, kas minēts LESD 258. pantā un 260. panta 3. punktā. Ja iepriekš minētā aprēķina rezultāts pārsniedz minimālo sodanaudu, tad būtu jāpiemēro uz summas dienā pamata aprēķinātā sodanauda.

(9) Īpašajā reizinātājā n ņem vērā dalībvalsts spēju maksāt (iekšzemes kopproduktu (IKP)) un tās balsu skaitu Padomē.

(10) Minimālā fiksētā sodanaudas summa katrai dalībvalstij tiek noteikta, izmantojot īpašo reizinātāju n. Ja sodanaudas summa nepārsniedz minimālo fiksēto sodanaudu, tad Tiesai tiek ierosinātā minimālā fiksētā sodanauda.

15.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/7

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 14. decembris

(2017/C 431/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1845
JPY	Japānas jena	133,39
DKK	Dānijas krona	7,4433
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88163
SEK	Zviedrijas krona	9,9488
CHF	Šveices franks	1,1686
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,7783
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,695
HUF	Ungārijas forints	314,07
PLN	Polijas zlots	4,2220
RON	Rumānijas leja	4,6330
TRY	Turcijas lira	4,5855
AUD	Austrālijas dolārs	1,5452
CAD	Kanādas dolārs	1,5196
HKD	Hongkongas dolārs	9,2499
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6934
SGD	Singapūras dolārs	1,5950
KRW	Dienvidkorejas vona	1 288,74
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,9540
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8278
HRK	Horvātijas kuna	7,5478
IDR	Indonēzijas rūpija	16 077,22
MYR	Malaizijas ringits	4,8377
PHP	Filipīnu peso	59,902
RUB	Krievijas rublis	69,6190
THB	Taizemes bāts	38,505
BRL	Brazīlijas reāls	3,9529
MXN	Meksikas peso	22,6237
INR	Indijas rūpija	76,2465

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

15.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/8

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (1), 16. panta 2. punktā valsts dienestu saraksta atjaunināšana, kuri ir atbildīgi par robežkontroli

(2017/C 431/05)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 16. panta 2. punktā valsts dienestu saraksta atjaunināšana, kuri ir atbildīgi par robežkontroli publicēšana pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa (kodificēta redakcija) 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

ČEHIJAS REPUBLIKĀ

OV C 247, 13.10.2006., publicētās informācijas grozījumi

Valsts dienests, kas atbildīgs par robežkontroli: (Ředitelství služby cizinecké policie, celní správa) Ārvalstnieku policijas direkcija, muita.

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 247, 13.10.2006., 17. lpp.

OV C 77, 5.4.2007., 11. lpp.

OV C 153, 6.7.2007., 1. lpp.

OV C 164, 18.7.2007., 45. lpp.

OV C 153, 6.7.2007., 21. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 15. lpp.

OV C 87, 1.4.2010., 15. lpp.

OV C 180, 21.6.2012., 2. lpp.

OV C 98, 5.4.2013., 2. lpp.

OV C 256, 5.9.2013., 14. lpp.

OV C 360, 10.12.2013., 17. lpp.

OV C 218, 7.7.2017., 19. lpp.

(1) Iepriekšējo publikāciju sarakstu skatīt šā atjauninājuma beigās.

15.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/9

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8665 – Discovery/Scripps)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 431/06)

Komisija 2017. gada 8. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

—	Discovery Communications, Inc. (“Discovery”, Amerikas Savienotās Valstis),

—	Scripps Networks Interactive, Inc. (“Scripps”, Amerikas Savienotās Valstis).

Uzņēmums Discovery Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Scripps.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

— Discovery : pasaules mēroga plašsaziņas līdzekļu sabiedrība, kas nodrošina saturu dažādās izplatīšanas platformās, tostarp lineārās platformās, piemēram, bezmaksas un maksas televīzijā, un dažādās digitālās izplatīšanas platformās visā pasaulē,

— Scripps : pasaules mēroga plašsaziņas līdzekļu sabiedrība, kas galvenokārt nodrošina programmas par mājām, pārtiku, ceļojumiem, kā arī citas saistītas programmas.

3.	Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.8665 – Discovery/Scripps

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzam izmantot šādu kontaktinformāciju:

E-pasts:

COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss:

+32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

15.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/10

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 431/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“Lough Neagh Pollan”

ES Nr.: PDO-GB-2159 – 28.7.2016.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Lough Neagh Pollan”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar nosaukumu “Lough Neagh Pollan” apzīmē pie Coregonus pollan sugas piederīgas lašu dzimtas ezera zivis, ko iegūst kā savvaļas zivis. Konstatēts, ka Īrijas sīgas “Lough Neagh Pollan” ir ģenētiski unikālas, Neja ezeram piederīgas zivis. Līdz ar to tās iespējams iegūt vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā – Neja ezerā.

“Lough Neagh Pollan” ir spoži sudrabainas zivis ar tumšu muguras krāsojumu un bālām spurām. No citām sīgām Britu salās tās fiziski atšķiras ar šādām pazīmēm:

—	uz leju vērsts apakšžoklis,

—	41–48 žaunu bārkstis,

—	74–92 sānu līnijas zvīņas.

Lai zivis būtu piemērotas tirdzniecībai, to minimālajam izmēram jābūt 205 mm garumā. Šāda lieluma zivis parasti ir vecumā no 3 līdz 4 gadiem, un to svars sasniedz 76–210 g. “Lough Neagh Pollan” pārdošanā laiž kā svaigus vai saldētus produktus: zivis ir nesadalītas, izķidātas vai fileju veidā.

Jēlām “Lough Neagh Pollan” zivīm ir maigs, smalks zivju aromāts. Gaļa spīdīga, balta, ar gaiši sārtu krāsojumu; no zvīņām attīrītā āda ir spoži sudrabaina.

Pēc termiskas apstrādes gaļa ir balta un spīdīga. Zivij ir izsmalcināta smarža un garša, ar patīkamu zemes niansi un maigu zivs aromātu. Tās konsistence ir gluda un vidēji mīksta, un bieži to uzskata par samērā gaļīgu salīdzinājumā ar citām šāda lieluma zivīm.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“Lough Neagh Pollan” nozvejo un pārstrādā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, izmantojot tradicionālos velkamos tīklus un žaunu tīklus (ko vietējie dēvē par vairāksienu tīkliem). Apstrāde notiek divējādi atkarībā no klientu vēlmēm – veselā, izķidātā veidā vai fileju veidā.

“Lough Neagh Pollan” veselā, izķidātā veidā

—	Veselu, izķidātu “Lough Neagh Pollan” zivju apstrāde ietver attīrīšanu no zvīņām, ķidāšanu un tīrīšanu.

“Lough Neagh Pollan” fileju veidā

—	Noteiktas procedūras nav: filejas var gatavot ar rokām vai – lielākos pārstrādes uzņēmumos –, izmantojot rūpnieciskās iekārtas.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ir Neja ezers Ziemeļīrijā (ģeogr. plat. 54,6302, ģeogr. gar. 6,4380), un tas ietver piekrastes apgabalu divu jūdžu (3 km) attālumā gar ezera krasta līnijas perimetru. Šajā apgabalā norit visi “Lough Neagh Pollan” zivju apstrādes darbi.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

No Eiropas mugurkaulniekiem Īrijas sīga ir vienīgais mugurkaulnieks, kas sastopams vienīgi Īrijā, kur visa to populācija ir izplatīta tikai piecos ezeros:

—	Elena ezerā,

—

Rī ezerā,

—	Derga ezerā,

—	Louerērna ezerā,

—	Neja ezerā (Lough Neagh).

Neja ezers, kura platība ir 151 kvadrātjūdze (392 km2) un vidējais dziļums 8,9 m, ir lielākais ezers Britu salās un viens no lielākajiem Eiropas ziemeļrietumos. Nejā ieplūst astoņas upes, un tā ūdeņi nonāk jūrā pa Banas upes lejteci, kas iztek ezera ziemeļu krastā. Īrijas sīga “Lough Neagh Pollan” ir saldūdens zivs, kas dzīvo tikai ezeros un nav sastopama nevienā no apkārtējām pietekām.

“Lough Neagh Pollan” raksturīgās īpašības ir saistītas ar vidi, kurā zivs aug, un tas, savukārt, veicinājis šo zivju tradicionālo zvejas metožu attīstību, proti, zvejā izmanto velkamos tīklus un žaunu tīklus (ko vietējie dēvē par vairāksienu tīkliem).

“Lough Neagh Pollan” raksturīgo īpašību rašanos ir noteikusi aptuveni pirms 200 000 gadiem notikusī ģenētiskā diverģence no šīs zivs tuvākā dzīvā radinieka, Baikāla omuļa, kā arī evolūcija ierobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Jūras temperatūrai un sāļumam pieaugot, Īrijas sīga zaudēja savus migrācijas ieradumus un pārstāja migrēt ārpus saldūdens biotopiem, kāds ir arī Neja ezers. Atšķirībā no citām pie sīgu apakšdzimtas piederošām zivīm, kas izplatītas arktiskajos klimata apstākļos, Īrijas sīga evolūcijas gaitā kļuva par mērenās joslas ūdeņu zivi. DNS analīzes liecina, ka Īrijas sīga apdzīvoja Neja ezeru pēc Zāles ledus laikmeta beigām, proti, pirms aptuveni 200 000 gadu, savukārt citas zivju populācijas Īrijas teritorijā apmetās pēdējā ledus laikmeta periodā pirms aptuveni 40 000 gadu (Ensing, personisks paziņojums). No Eiropas mugurkaulniekiem Īrijas sīga ir vienīgais mugurkaulnieks, kas nav sastopams ārpus Īrijas, un tikai Neja ezerā ir pasaulē vienīgā dzīvotspējīgā komerciāli izmantojamo Īrijas sīgu populācija.

Ģenētiskā pētījumā par Īrijas sīgu (Coregonus pollan) krājumiem Rī ezerā, Elena ezerā, Neja ezerā un Louerērna ezerā, izmantojot 10 mikrosatelīta marķieru komplektu, atklāts, ka trīs galveno ģenētisko kopu vidū (Neja, Louerērna un Elena/Rī ezerā) pie marķieriem pastāv relatīvi lielas ģenētiskas atšķirības. Šie rezultāti pierāda, ka “Lough Neagh Pollan” ģenētiski atšķiras no visām citām Īrijas sīgu populācijām.

Tā kā Nejā ieplūst daudz upju, ezerā veidojas lieli nogulsnējumu slāņi. Šie nogulsnējumi ir ļoti tumšā krāsā un sastāv no sanešiem un māliem, organiskām vielām un kramaļģu apvalkiem. Sanešu un mālu avots galvenokārt ir upju ienestās suspendētās vielas, savukārt organiskās vielas daļēji nāk no sateces avotiem un daļēji veidojas Neja ezerā. Līdz ar to Neja ezers ir bagāts ar barības vielām (hipereitrofs), un to pastāvīgi aerē cirkulējošie vēji, kas nodrošina, ka siltākajos mēnešos ezera barības vielu pārpilnības dēļ krasi nesamazinās skābekļa daudzums ūdenī.

Barības vielu pieejamība apvienojumā ar stabilo skābekļa daudzumu nozīmē, ka Nejs ir labvēlīga dzīvesvieta bezmugurkaulnieku populācijai, kas savukārt veicina pasaulē vienīgo komerciāli izmantojamo Īrijas sīgu populācijas augšanu. Specifisko īpašību dēļ nogulsnējumi ir piemērota dzīvesvieta dažādiem bezmugurkaulniekiem Nejā. “Lough Neagh Pollan” pārtiek no planktona, kukaiņu kāpuriem (galvenokārt hironomīdo mušu kāpuriem) un kopš ledus laikmeta palikušajiem vēžveidīgajiem Mysis salemaai, kas ir šo zivju barības pamatā. Bezmugurkaulnieku uztura plašā pieejamība, ezera hipereitrofija un biotopa daudzveidība veicina “Lough Neagh Pollan” raksturīgo straujo pieauguma tempu. “Lough Neagh Pollan” ir plaši izplatīts visā ezerā, taču atkarībā no dzīves cikla posma, topogrāfijas, substrāta, ūdens dziļuma un gadalaika dod priekšroku atsevišķiem biotopiem.

Lai gan Nejā nav Īrijas sīgai līdzīgu zivju sugu, tomēr cits šā ezera iemītnieks – lašu dzimtai piederošā strauta forele (Salmo trutta L.) – sasniedz 99 mm garumu pirmā dzīves gada beigās un 162 mm garumu otrā dzīves gada beigās. Strauta forele dzimumgatavību sasniedz trīs gadu vecumā (šī zivs dzīvo līdz astoņu gadu vecumam), kad rudeņos tā Neju pamet, lai nārstotu apkārtējās pietekās. Salīdzinājumā ar minēto zivi “Lough Neagh Pollan” ir strauji augoša zivs ar īsu mūžu, kura laikā tā caurmērā sasniedz 140 mm pirmā dzīves gada beigās un 170 mm otrā dzīves gada beigās. “Lough Neagh Pollan” dzimumgatavību sasniedz divu gadu vecumā (dzīvo vidēji 3–4 gadus) un nārsto decembrī Nejas ezera seklākajās vietās, ierokot ikrus substrāta grantī vai oļos.

Vienīgi Nejā ir pietiekami zivju krājumi komerciālās zvejas uzturēšanai, jo citos Īrijas ezeros atlikušas vairs tikai mazas populācijas.

Līdz 1900. gadam “Lough Neagh Pollan” ieguve bija dominējošā zvejas darbība šajā ezerā. Tā joprojām tiek uzskatīta par ekonomiski nozīmīgu sugu, un, atkarībā no gadalaika, “Lough Neagh Pollan” ir būtiska nozvejas daļa.

Dažādi vēsturiskie dati liecina, ka “Lough Neagh Pollan” jau simtiem gadu ir svarīga šā reģiona kulinārā mantojuma sastāvdaļa, un arī 21. gadsimtā pat visizvēlīgāko klientu lokā šī zivs savas īpašās pievilcības dēļ joprojām tiek augstu vērtēta.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/495437/20160126-lough-neagh-pollan-pdo.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 431

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 15. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
2017/C 431/01 ESRK/2017/4	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2017. gada 20. oktobris), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (ESRK/2017/4)	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 431/02	Komisijas paziņojums par to datu atjaunināšanu, kurus izmanto, lai aprēķinātu sodanaudas un kavējuma naudas, ko Komisija ierosina Tiesai piemērot pienākuma neizpildes procedūrās	3
2017/C 431/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8454 – KKR / Pelican Rouge) ( 1 )	6

	Labojums
2017/C 431/08	Labojums uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus 2018 – EAC/A05/2017 – Programma Erasmus+ ( OV C 361, 25.10.2017. )	13

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 431/04	Euro maiņas kurss	7
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2017/C 431/05	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija), 16. panta 2. punktā valsts dienestu saraksta atjaunināšana, kuri ir atbildīgi par robežkontroli	8

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 431/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8665 – Discovery/Scripps) ( 1 )	9
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2017/C 431/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	10

1. pamatdarbība
“Privātpersonu mobilitāte jaunatnes jomā	2018. gada 15. februāris”

2. pamatdarbība
“Stratēģiskās partnerības jaunatnes jomā	2018. gada 15. februāris”

3. pamatdarbība
“Sanāksmes, kurās piedalās jaunieši un lēmumu pieņēmēji jaunatnes jomā	2018. gada 15. februāris”


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.