11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/2

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elda Otero Ramos/Servicio Galego de Saúde, Instituto Nacional de la Seguridad Social

(Lieta C-531/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 92/85/EEK - 4. panta 1. punkts - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Strādājoša sieviete, kas bērnu baro ar krūti - Darba vietas radīto risku novērtējums - Attiecīgās darbinieces veikta apstrīdēšana - Direktīva 2006/54/EK - 19. pants - Vienlīdzīga attieksme - Diskriminācija dzimuma dēļ - Pierādīšanas pienākums)

(2017/C 424/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Elda Otero Ramos

Atbildētājs: Servicio Galego de Saúde, Instituto Nacional de la Seguridad Social

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādai situācijai kā pamatlietā esošā, kurā strādājoša sieviete, kas baro bērnu ar krūti, valsts tiesā vai jebkādā citā attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestādē apstrīd viņas darba vietas radīto risku novērtējumu, jo tas neesot veikts atbilstoši Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, 4. panta 1. punktam;

Direktīvas 2006/54 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā esošā attiecīgajai darbiniecei ir jāuzrāda fakti, pēc kuriem var secināt, ka tās darba vietas radīto risku novērtējums nav veikts atbilstoši Direktīvas 92/85 4. panta 1. punkta prasībām, un tādējādi ļauj pieņemt, ka pastāv tieša diskriminācija dzimuma dēļ Direktīvas 2006/54 izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Līdz ar to atbildētājam ir jāpierāda, ka minētais risku novērtējums ir veikts atbilstoši šīs tiesību normas prasībām un ka tādēļ nav pieļauts nediskriminācijas principa pārkāpums.

(1) OV C 429, 21.12.2015.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/3

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Istanbul Lojistik Ltd/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

(Lieta C-65/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Līgums, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju - 9. pants - EK un Turcijas Asociācijas Padomes Lēmums Nr. 1/95 - 4., 5. un 7. pants - Muitas savienība - Autopārvadājumi - Mehānisko transportlīdzekļu nodoklis - Smago kravas transportlīdzekļu, kas reģistrēti Turcijā un tranzītā šķērso Ungāriju, aplikšana ar nodokli)

(2017/C 424/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Istanbul Lojistik Ltd

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

Rezolutīvā daļa:

EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmuma Nr. 1/95 par muitas savienības pēdējā posma īstenošanu 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds mehānisko transportlīdzekļu nodoklis kā pamatlietā, kas jāmaksā smago kravas transportlīdzekļu, kuri reģistrēti Turcijā un kuri šķērso Ungārijas teritoriju tranzītā, turētājiem, ir maksājums ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību šā panta nozīmē.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/3

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Paper Consult SRL/Direcţia Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca, Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Bistriţa Năsăud

(Lieta C-101/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Īstenošanas nosacījumi - 273. pants - Valsts pasākumi - Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas - Rēķins, ko izdevis nodokļa maksātājs, kuru nodokļu administrācija ir atzinusi par “neaktīvu” - Krāpšanas risks - Tiesību uz atskaitīšanu atteikums - Samērīgums - Atteikums ņemt vērā pierādījumus par krāpšanas vai zaudējumu nodokļu jomā neesamību - Pasludināmā sprieduma iedarbības laikā ierobežošana - Neesamība)

(2017/C 424/04)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Paper Consult SRL

Atbildētājas: Direcţia Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca, Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Bistriţa Năsăud

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, atbilstoši kuram nodokļa maksātājam tiek atteiktas tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, pamatojoties uz to, ka uzņēmēju, kurš tam sniedzis pakalpojumu, par ko izdots rēķins, kurā ir skaidri norādīti izdevumi un pievienotās vērtības nodoklis, dalībvalsts nodokļu administrācija ir atzinusi par neaktīvu, – turklāt tas ir darīts tādā veidā, ka par šo atzīšanu par neaktīvu ir zināms publiski un informācija par to jebkuram šīs valsts nodokļu maksātājam ir pieejama internetā –, ja šis tiesību uz nodokļa atskaitīšanu atteikums ir sistemātisks un galīgs, kas neļauj iesniegt pierādījumus par krāpšanas vai nodokļu ieņēmumu zuduma neesamību.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/4

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 17. oktobra spriedums (Riigikohus (Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bolagsupplysningen OÜ, Ingrid Ilsjan/Svensk Handel AB

(Lieta C-194/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 7. panta 2. punkts - Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - Juridiskas personas tiesību aizskārums, publicējot nepatiesu informāciju par šo personu internetā un nedzēšot attiecīgus komentārus - Kaitējuma rašanās vieta - Šīs personas interešu centrs)

(2017/C 424/05)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītājas: Bolagsupplysningen OÜ, Ingrid Ilsjan

Atbildētāja: Svensk Handel AB

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka juridiska persona, kuras personiskās tiesības ir aizskārusi nepatiesas informācijas par šo personu publicēšana internetā un attiecīgo komentāru neizdzēšana, var celt prasību labot informāciju, noteikt pienākumu dzēst komentārus un atlīdzināt visu nodarīto kaitējumu tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas tās interešu centrs.

Ja attiecīgā juridiskā persona lielāko daļu savas darbības veic dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir tās juridiskā adrese, tad šī persona var iesūdzēt iespējamo tās tiesību aizskāruma izdarītāju tiesā šajā citā dalībvalstī kā vietā, kur kaitējums ir materializējies;

Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kuras tiesības ir aizskārusi nepatiesas informācijas par šo personu publicēšana internetā un attiecīgo komentāru nedzēšana, nevar celt prasību labot nepatieso informāciju un dzēst šos komentārus ikvienā tās dalībvalsts tiesā, kuras teritorijā ir vai bija pieejama internetā publicētā informācija.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/5

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums – Agriconsulting Europe SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-198/16 P) (1)

(Apelācija - Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - Publisks pakalpojumu līgums - Operatīvs tehniskais atbalsts, lai izveidotu un pārvaldītu tīkla mehānismu Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” īstenošanai - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums - Procedūra atbilstoši sacīkstes principam)

(2017/C 424/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Agriconsulting Europe SA (pārstāvis – R. Sciaudone, avvocato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Di Paolo un F. Moro)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Agriconsulting Europe SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 1.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/5

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Securitas – Serviços e Tecnologia de Segurança SA/ICTS Portugal – Consultadoria de Aviação Comercial SA, Arthur George Resendes u.c.

(Lieta C-200/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2001/23/EK - 1. panta 1. punkts - Uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja - Darbinieku tiesību aizsardzība - Īpašumtiesību pārņēmēja pienākums pārņemt darbiniekus - Uzņēmuma veikti apsardzes un drošības pakalpojumi - Iepirkums - Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam uzņēmumam - Personāla nepārņemšana - Valsts tiesību norma, ar kuru no jēdziena “uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja” izslēgti gadījumi, kad saimnieciskās darbības subjekts ir zaudējis klientu tādēļ, ka pakalpojumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam saimnieciskās darbības subjektam)

(2017/C 424/07)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal de Justiça

Pamatlietas puses

Prasītāja: Securitas – Serviços e Tecnologia de Segurança SA

Atbildētāji: Consultadoria de Aviação Comercial SA, Arthur George Resendes u.c.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “uzņēmuma [vai] uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz situāciju, kurā pasūtītājs ir izbeidzis līgumu par apsardzes un drošības pakalpojumu sniegšanu savos objektos ar vienu uzņēmumu un pēc tam to pašu pakalpojumu sniegšanai tas ir noslēdzis jaunu līgumu ar citu uzņēmumu, kurš atsakās pārņemt pirmā minētā uzņēmuma darbiniekus, bet ir pārņēmis minētā pakalpojuma sniegšanai obligāti nepieciešamo aprīkojumu;

Direktīvas 2001/23 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tāda valsts tiesību norma, kāda ir aplūkota pamatlietā un kurā ir noteikts, ka jēdziens “uzņēmuma [vai] uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja” 1. panta 1. punkta izpratnē neattiecas uz situāciju, kurā saimnieciskās darbības subjekts ir zaudējis klientu tādēļ, ka pakalpojumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam saimnieciskās darbības subjektam.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/6

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Merck KGaA/Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Corp, MSD Sharp & Dohme GmbH

(Lieta C-231/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Eiropas Savienības preču zīme - 109. panta 1. punkts - Civilprasības, pamatojoties uz Eiropas Savienības preču zīmēm un valsts preču zīmēm - Lis pendens - Jēdziens “tas pats prasības priekšmets” - Nosaukuma “Merck” izmantošana domēnu nosaukumos un plašsaziņas līdzekļu platformās internetā - Prasība, kas ir pamatota ar valsts preču zīmi, kurai seko prasība, kas ir pamatota ar Eiropas Savienības preču zīmi - Atteikšanās izskatīt lietu - Apjoms)

(2017/C 424/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Merck KGaA

Atbildētājas: Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Corp, MSD Sharp & Dohme GmbH

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums par viena un “tā paša prasības priekšmeta” esamību gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, kuras attiecīgi ir balstītas uz valsts preču zīmi un Eiropas Savienības preču zīmi, ir izpildīts tikai tad, ja šīs prasības skar valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā;

Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, viena no kurām ir balstīta uz valsts preču zīmi saistībā ar apgalvotu dalībvalsts teritorijā izdarītu pārkāpumu un otra – uz Eiropas Savienības preču zīmi saistībā ar apgalvotu visā Eiropas Savienības teritorijā izdarītu pārkāpumu, tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas attiecībā uz tiesvedības daļu, kas attiecas uz dalībvalsts teritoriju, uz kuru ir vērsta tiesā, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtā prasība par pārkāpumu;

Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums attiecībā uz viena un “tā paša prasības priekšmeta” esamību vairs nav izpildīts, ja pēc prasītāja daļējas atteikšanās, ciktāl tā notikusi likumīgi, no prasības par pārkāpumu, kura ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi un ar kuru sākotnēji tika lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu Eiropas Savienības teritorijā, ja šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz dalībvalsts teritoriju, kura ir norādīta tiesā, kas uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtajā prasībā, kura ir balstīta uz valsts preču zīmi un ar kuru tiek lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu valsts teritorijā, attiecīgās prasības vairs neattiecas uz valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā;

Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja preču zīmes ir identiskas, tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu tiesai, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, tikai tad, ja minētās preču zīmes ir derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.

(1) OV C 279, 1.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vereniging Hoekschewaards Landschap/Staatssecretaris van Economische Zaken

(Lieta C-281/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Īstenošanas lēmums (ES) 2015/72 - Kopienas nozīmes teritoriju saraksts Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam - Teritorijas platības samazināšana - Zinātniska kļūda - Spēkā esamība)

(2017/C 424/09)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vereniging Hoekschewaards Landschap

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2014. gada 3. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/72, ar ko pieņem Kopienas nozīmes teritoriju astoto atjaunināto sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam, nav spēkā, ciktāl ar šo lēmumu Haringflītas teritorija (NL 1000015) šajā sarakstā tika iekļauta bez Lēnhērenes poldera.

(1) OV C 279, 1.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/8

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Juzgado Contencioso-Administrativo de Murcia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Europamur Alimentación SA/Dirección General de Comercio y Protección del Consumidor de la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

(Lieta C-295/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2005/29/EK - Uzņēmēju negodīga komercprakse attiecībā pret patērētājiem - Šīs direktīvas piemērošanas joma - Vairumtirgotāja veikta pārdošana mazumtirgotājiem - Tiesas kompetence - Valsts tiesību akti, kuros vispārīgi aizliegts veikt pārdošanu ar zaudējumiem - Izņēmumi, kas ir balstīti uz minētajā direktīvā neparedzētiem kritērijiem)

(2017/C 424/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso-Administrativo de Murcia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Europamur Alimentación SA

Atbildētāja: Dirección General de Comercio y Protección del Consumidor de la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, kas vispārīgi aizliedz piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem un paredz izņēmumus no šā aizlieguma, kuri ir balstīti uz šajā direktīvā neparedzētiem kritērijiem.

(1) OV C 305, 22.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/8

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Solar Electric Martinique/Ministre des Finances et des Comptes publics

(Lieta C-303/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - Direktīva 2006/112/EK - Būvdarbi - Francijas aizjūras departamenti - Tiesību normas, kas ar valsts tiesībām ir padarītas piemērojamas - Pārdošanas un uzstādīšanas uz ēkām darījumi - Vienota darījuma kvalifikācija - Kompetences neesamība)

(2017/C 424/11)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Solar Electric Martinique

Atbildētājs: Ministre des Finances et des Comptes publics

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai nav kompetences atbildēt uz jautājumu, ko Conseil d’État (Valsts padome, Francija) ir uzdevusi ar 2016. gada 20. maija lēmumu.

(1) OV C 287, 8.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/9

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vion Livestock BV/Staatssecretaris van Economische Zaken

(Lieta C-383/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tirgu kopīgā organizācija - Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā - Eksporta kompensācijas - Regula (ES) Nr. 817/2010 - Regula (EK) Nr. 1/2005 - Pienākums aizpildīt pārvadājuma žurnāla kopiju ar aktuālajiem datiem līdz pirmajai izkraušanas vietai galamērķa trešajā valstī - Pārmaksāto summu atgūšana)

(2017/C 424/12)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vion Livestock BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2010. gada 16. septembra Regulas (ES) Nr. 817/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā 7. pants, aplūkots kopsakarā ar Regulas Nr. 817/2010 3. panta 1. un 2. punktu un 2. panta 2. punktu, kā arī ar Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 II pielikuma 3., 7. un 8. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka eksporta kompensāciju atmaksa saskaņā ar Regulu Nr. 817/2010 var tikt pieprasīta, ja liellopu pārvadātājs nav norādījis aktuālo informāciju pārvadājuma žurnāla kopijā, kas paredzēta Regulas Nr. 1/2005 II pielikumā, līdz pirmajai izkraušanas vietai galamērķa trešajā valstī.

(1) OV C 371, 10.10.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/10

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 18. oktobra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ypourgos Esoterikon, Ypourgos Ethnikis paideias kai Thriskevmaton/Maria-Eleni Kalliri

(Lieta C-409/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 76/207/EEK - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un darba jautājumos - Diskriminācija dzimuma dēļ - Konkurss uzņemšanai dalībvalsts policijas skolā - Šīs dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko visiem kandidātiem, kuri vēlas piedalīties šajā konkursā, tiek noteikta prasība par minimālo auguma garumu)

(2017/C 424/13)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Ypourgos Esoterikon, Ypourgos Ethnikis paideias kai Thriskevmaton

Otra lietas dalībniece: Maria-Eleni Kalliri

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru kandidātiem, kas vēlas piedalīties konkursā uzņemšanai šīs dalībvalsts policijas skolā, neatkarīgi no to dzimuma tiek noteikta prasība par minimālo auguma garumu, kam jābūt 1,70 m, ja ar šo tiesisko regulējumu tiek radīta nelabvēlīga situācija ievērojami lielākam skaitam sieviešu dzimuma personu salīdzinājumā ar vīriešu dzimuma personām un šis tiesiskais regulējums nešķiet ne piemērots, ne nepieciešams tā izvirzītā leģitīmā mērķa īstenošanai, par ko ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

(1) OV C 392, 24.10.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/10

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hansruedi Raimund/Michaela Aigner

(Lieta C-425/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 96. panta a) punkts - Prasība par pārkāpumu - 99. panta 1. punkts - Spēkā esamības prezumpcija - 100. pants - Pretprasība par spēkā neesamības atzīšanu - Saistība starp prasību par pārkāpumu un pretprasību par spēkā neesamības atzīšanu - Procesuālā autonomija)

(2017/C 424/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Hansruedi Raimund

Atbildētāja: Michaela Aigner

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 99. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība par pārkāpumu, kas celta kādā Eiropas Savienības preču zīmju tiesā atbilstoši šīs regulas 96. panta a) punktam, nevar tikt noraidīta absolūta spēkā neesamības pamata dēļ, kāds paredzēts minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja šī tiesa nav apmierinājusi pretprasību par spēkā neesamības atzīšanu, ko atbilstoši šīs pašas regulas 100. panta 1. punktam cēlusi persona, kura ir atbildētājs lietā par minēto prasību par pārkāpumu, un kas balstīta uz šo pašu spēkā neesamības pamatu;

Regulas Nr. 207/2009 normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās pieļauj, ka Eiropas Savienības preču zīmju tiesa var noraidīt prasību par pārkāpumu šīs regulas 96. panta a) punkta izpratnē absolūta spēkā neesamības pamata dēļ, kāds paredzēts minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pat ja nolēmums attiecībā uz pretprasību par spēkā neesamības atzīšanu, kas celta atbilstoši šīs pašas regulas 100. panta 1. punktam un balstīta uz šo pašu spēkā neesamības pamatu, nav kļuvis galīgs.

(1) OV C 402, 31.10.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/11

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-522/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 201. panta 3. punkta otrā daļa, kā arī 221. panta 3. un 4. punkts - Regula (EEK) Nr. 2777/75 - Regula (EK) Nr. 1484/95 - Papildu ievedmuitas nodokļi - Mākslīga struktūra, kas ir domāta, lai izvairītos no maksājamajiem papildu nodokļiem - Muitas deklarācijas pamatā esošās informācijas nepatiesums - Personas, kuras var tikt atzītas par atbildīgām par muitas parādu - Noilguma termiņš)

(2017/C 424/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

tādos apstākļos kā pamatlietā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, 201. panta 3. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumenti, kurus ir prasīts iesniegt atbilstoši Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1999. gada 29. marta Regulu (EK) Nr. 684/1999, 3. panta 2. punktam, ir muitas deklarācijas noformēšanai nepieciešamā informācija šīs tiesību normas izpratnē;

Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 201. panta 3. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas parāda “parādnieka” jēdziena šīs tiesību normas izpratnē piemērošanas jomā ietilpst fiziska persona, kas ir bijusi cieši iesaistīta tādu komercdarījumu kā pamatlietā mākslīgās struktūras radīšanā un uzbūvē, kuras sekas bija tādas, ka tika samazināta ar likumu noteiktā maksājamā ievedmuitas nodokļu summa, lai gan šī persona pati nav paziņojusi nepatieso informāciju, kas tika izmantota par pamatu muitas deklarācijas noformēšanai, ja no lietas apstākļiem izriet, ka šī persona zināja vai tai bija jāzina fakts, ka ar attiecīgo struktūru saistītās darbības tika veiktas nevis kā parasti komercdarījumi, bet gan vienīgi ar mērķi ļaunprātīgi saņemt Savienības tiesībās paredzētās priekšrocības. Nav nozīmes apstāklim, ka minētā persona pati kļuva par tiešu līdzdalībnieci attiecīgās komercsabiedrību un komercdarījumu mākslīgās struktūras radīšanā un uzbūvē tikai pēc tam, kad muitas nodokļu tiesību eksperti tai bija snieguši garantijas par šīs struktūras likumību;

tādos apstākļos kā pamatlietā Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 221. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka saskaņā ar šīs regulas 201. panta 1. punktu ievedmuitas nodokļa parāds ir radies, laižot brīvā apgrozībā ar ievedmuitas nodokli apliekamas preces, pats par sevi vien nav tāds, ar ko tiek izslēgta jebkāda iespēja paziņot parādniekam par šādām precēm maksājamo ievedmuitas nodokļu summu pēc termiņa, kas ir paredzēts šīs regulas ar grozījumiem 221. panta 3. punktā, beigām.

(1) OV C 86, 20.3.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/12

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lutz GmbH/Hauptzollamt Hannover

(Lieta C-556/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 2658/87 - Muitas savienība - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu pozīcijas - Apakšpozīcija 6212 20 00 (zeķturbikses) - Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi - Harmonizētās sistēmas skaidrojumi)

(2017/C 424/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lutz GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Hannover

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012, I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka biksītes, kurām raksturīga samazināta elastība horizontālā virzienā un kurās šajā virzienā tomēr nav iestrādāti neelastīgi elementi, var tikt klasificētas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 6212 20 00, ja pārbaudes laikā tiek pierādīts, ka tām ir būtiski samazināta horizontālā elastība, lai atbalstītu cilvēka ķermeni un radītu augumu slaidinošu efektu.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/13

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Air Berlin plc/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-573/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Netiešie nodokļi - Kapitāla piesaistīšana - Nodokļa 1,5 % apmērā uzlikšana no jauna izlaistu akciju vai akciju, kuras ir paredzēts kotēt dalībvalsts biržā, nodošanai klīringa sistēmā (clearance service))

(2017/C 424/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Air Berlin plc

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, 10. un 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts uzlikt nodokli tādam akciju nodošanas darījumam, kāds ir pamatlietā, ar kuru visu sabiedrības akciju īpašumtiesības tika nodotas klīringa sistēmai ar vienu vienīgu mērķi kotēt šīs akcijas biržā, nemainot šo akciju faktiskās īpašumtiesības;

Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts uzlikt nodokli tādam akciju nodošanas darījumam, kāds ir pamatlietā, ar kuru, pieaugot kapitālam, no jauna izlaisto akciju īpašumtiesības tika nodotas klīringa sistēmai ar vienu vienīgu mērķi piedāvāt šīs jaunās akcijas pārdošanai;

atbilde uz pirmo un otro jautājumu neatšķirtos, ja dalībvalsts tiesību aktos, kādi ir pamatlietā, būtu dota iespēja ar nodokļu iestādes piekrišanu klīringa sistēmas operatoram izvēlēties, ka zīmognodeva nav jāmaksā, nododot akcijas klīringa sistēmā, bet tās vietā tiek uzlikts nodoklis par katru turpmāko akciju pārdošanu.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/13

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums – Viktor Fedorovych Yanukovych/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Polijas Republika

(Lieta C-598/16 P) (1)

(Apelācija - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Personu, vienību un organizāciju saraksts, uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja uzvārda iekļaušana)

(2017/C 424/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Viktor Fedorovych Yanukovych (pārstāvis – T. Beazley, QC)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, (pārstāvji – P. Mahnič Bruni un M. J.-P. Hix), Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji S. Bartelt un J. Norris-Usher, vēlāk E. Paasivirta un Norris-Usher), Polijas Republika

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Viktor Fedorovych Yanukovych sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 30, 30.1.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/14

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums – Oleksandr Viktorovych Yanukovych/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-599/16 P) (1)

(2017/C 424/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Oleksandr Viktorovych Yanukovych (pārstāvis – T. Beazley, QC)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – P. Mahnič Bruni un M. J.-P. Hix), Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji S. Bartelt un J. Norris-Usher, vēlāk E. Paasivirta un Norris-Usher)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Oleksandr Viktorovych Yanukovych sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 30, 30.1.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/14

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. oktobra rīkojums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stephen Fisher, Anne Fisher, Peter Fisher/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-192/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - LESD 355. panta 3. punkts - Gibraltāra statuss - LESD 49. pants - LESD 63. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Kapitāla brīva aprite - Pilnībā iekšēja situācija)

(2017/C 424/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Stephen Fisher, Anne Fisher un Peter Fisher

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Piedaloties: Her Majesty’s Government of Gibraltar

Rezolutīvā daļa:

LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopā ar LESD 49. vai 63. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites īstenošana starp Apvienoto Karalisti un Gibraltāru, ko veic Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, no Savienības tiesību viedokļa ir situācija, kurā visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/15

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 12. oktobra rīkojums (Commissione tributaria di Secondo Grado di Bolzano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agenzia delle Entrate – Direzione provinciale Ufficio controlli di Bolzano/Palais Kaiserkron Srl

(Lieta C-549/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 401. pants - Jēdziens “apgrozījuma nodoklis” - Komercdarbībai izmantotā nekustamā īpašuma noma - Reģistrācijas nodevas un PVN piemērošana)

(2017/C 424/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria di Secondo Grado di Bolzano

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agenzia delle Entrate – Direzione provinciale Ufficio controlli di Bolzano

Atbildētāja: Palais Kaiserkron Srl

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 410. pants ir interpretējams tādējādi, ka ar to ir pieļauts iekasēt tādu proporcionālu reģistrācijas nodevu, kas ir jāmaksā par komercdarbībai izmantota nekustamā īpašuma nomu, kāda ir paredzēta pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā, pat ja par šādu nomu ir jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis.

(1) OV C 30, 30.1.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/16

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 10. oktobra rīkojums – Greenpeace Energy eG/Eiropas Komisija

(Lieta C-640/16) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Valsts atbalsts - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. pants - Pieņemamība - Apvienotās Karalistes plānots atbalsts Hinkley Point C atomelektrostacijai - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Locus standi - Prasītājs, kas nav skarts individuāli)

(2017/C 424/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Greenpeace Energy eG (pārstāvji – D. Fouquet, J. Nysten un S. Michaels, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Blanck-Putz, P. Němečková un T. Maxian Rusche)

Personas, kas iestājušās lietā Komisijas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas un J. Bousin), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvis – D. Robertson)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Greenpeace Energy eG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/16

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 19. oktobra rīkojums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sportingbet PLC, Internet Opportunity Entertainment Ltd./Santa Casa da Misericórdia de Lisboa

(Lieta C-166/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Azartspēļu rīkošana ar interneta vietņu starpniecību - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts valsts monopols - Tiesas Reglamenta 99. pants - Prejudiciāls jautājums, kas ir identisks jautājumam, par ko Tiesa jau ir lēmusi, vai uz kuru ir no judikatūras skaidri izsecināma atbilde - LESD 102. pants un 106. panta 1. punkts - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir aizliegta azartspēļu reklāma, šo aizliegumu neattiecinot uz tādām spēlēm, kuras organizē tikai viens operators, uz kuru attiecas stingra valsts kontrole un kuram ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības šādas spēles organizēt - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Acīmredzami nepieņemams jautājums)

(2017/C 424/23)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal de Justiça

Pamatlietas puses

Prasītājas: Sportingbet PLC, Internet Opportunity Entertainment Ltd

Atbildētājs: Santa Casa da Misericórdia de Lisboa

Rezolutīvā daļa:

Ar LESD 56. pantu tiek atļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, tiek aizliegts ar interneta vietnes starpniecību piedāvāt azartspēles, lai gan ar šo regulējumu ekskluzīvas tiesības šādi rīkoties ir piešķirtas vienam operatoram, uz kuru attiecas stingra valsts kontrole.

2)	Ar LESD 56. pantu tiek atļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru tiek aizliegta azartspēļu reklāma, šo aizliegumu neattiecinot uz tādām spēlēm, kuras organizē tikai viens operators, kuram ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības šādas spēles organizēt.

3)	Supremo Tribunal de Justiça (Augstākā tiesa, Portugāle) uzdotais pirmais, piektais, sestais, kā arī astotais līdz desmitais jautājums ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 202, 26.6.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-181/16 L’Oréal/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 30. augustā iesniedza L’Oréal

(Lieta C-519/17 P)

(2017/C 424/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L’Oréal (pārstāvji – T. de Haan, P. Péters, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Guinot

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-181/16, EU:T:2017:447;

—	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu; pakārtoti – piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan apelācijas tiesvedībā, gan arī tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus un argumentus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja tajā bija izvirzījusi, un esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-179/16 L’Oréal/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 30. augustā iesniedza L’Oréal

(Lieta C-522/17 P)

(2017/C 424/25)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L’Oréal (pārstāvji – T. de Haan, P. Péters, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Guinot

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-179/16, EU:T:2017:445;

—	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu; pakārtoti – piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan apelācijas tiesvedībā, gan arī tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-180/16 L’Oréal/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 30. augustā iesniedza L’Oréal

(Lieta C-523/17 P)

(2017/C 424/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L’Oréal (pārstāvji – T. de Haan, P. Péters, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Guinot

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-180/16, EU:T:2017:451;

—	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu; pakārtoti – piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan apelācijas tiesvedībā, gan arī tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-182/16 L'Oréal/Eiropas Savienības Intelektuāla īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 30. augustā iesniedza L'Oréal

(Lieta C-524/17 P)

(2017/C 424/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L’Oréal (pārstāvji – T. de Haan, P. Péters, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Guinot

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-182/16, EU:T:2017:448;

—	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu; pakārtoti – piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan apelācijas tiesvedībā, gan arī tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-183/16 L’Oréal/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 30. augustā iesniedza L’Oréal

(Lieta C-525/17 P)

(2017/C 424/28)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: L’Oréal (pārstāvji – T. de Haan, P. Péters, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Guinot

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojumu lietā T-183/16, EU:T:2017:449;

—	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu; pakārtoti – piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan apelācijas tiesvedībā, gan arī tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. septembrī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Anja Oehlke un Wolfgang Oehlke/TUIfly GmbH

(Lieta C-533/17)

(2017/C 424/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītāji: Anja Oehlke, Wolfgang Oehlke

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkts, ņemot vērā preambulas 15. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs var atbrīvoties no pienākuma maksāt kompensāciju, vienīgi atsaucoties uz tādiem ārkārtējiem apstākļiem, kuri radušies tikai lidojuma dienā, vai arī lidojuma atcelšanu vai lielu kavēšanos nākamajā dienā var pamatot ārkārtēji apstākļi, kas radušies jau iepriekšējā dienā?

Ja lidojuma atcelšanu vai lielu kavēšanos nākamajā dienā var pamatot arī tādi ārkārtēji apstākļi, kas radušies jau iepriekšējā dienā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājam visu iespējamo pasākumu kontekstā, kas tam jāveic, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem, ir pienākums jau iepriekš veikt piemērotus pasākumus attiecīgiem starpgadījumiem un katrā ziņā savā bāzes lidostā pienācīgā apjomā uzturēt rezerves lidmašīnas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, OV 2004, L 46, 1. lpp.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. septembrī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Ursula Kaufmann un Viktor Schay/TUIfly GmbH

(Lieta C-534/17)

(2017/C 424/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ursula Kaufmann, Viktor Schay

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālie jautājumi

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. septembrī iesniedza Landgericht Berlin (Vācija) – Claudia Wegener/Royal Air Maroc SA

(Lieta C-537/17)

(2017/C 424/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Claudia Wegener

Atbildētāja: Royal Air Maroc SA

Prejudiciālais jautājums

Vai tas ir lidojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja gaisa pārvadātāja veiktais pārvadājums ietver ieplānotus pārtraukumus (starpnosēšanos) ārpus Eiropas Kopienas teritorijas, mainot gaisa kuģi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 46, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. septembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Associação Peço a Palavra u.c./Conselho de Ministros

(Lieta C-563/17)

(2017/C 424/32)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāji: Associação Peço a Palavra, João Carlos Constantino Pereira Osório, Maria Clara Marques Pires Sarmento Franco, Sofia da Silva Santos Arauz un Maria João Galhardas Fitas

Atbildētāja: Conselho de Ministros

Trešās personas: PARPÚBLICA – Participações Públicas, SGPS, SA un TAP, SGPS, SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesībām, proti, LESD 49. un 54. pantam un tajos noteiktajiem principiem pretrunā ir tas, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz valstij piederošas aviopārvadājumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos tos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, ir iekļauta prasība saglabāt minētās sabiedrības juridisko adresi un faktiskās vadības centru dalībvalstī, kurā tā ir nodibināta?

Vai Savienības tiesībām, proti, LESD 56. un 57. pantam un tajos noteiktajiem principiem, kā arī diskriminācijas aizlieguma, samērīguma un nepieciešamības principiem pretrunā ir tas, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā atlases kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos tos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, pircējai struktūrai ir noteikta prasība pildīt saistības sniegt sabiedrisko pakalpojumu?

Vai Savienības tiesībām, proti, LESD 56. un 57. pantam un tajos noteiktajiem principiem pretrunā ir tas, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos tos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, pircējai struktūrai ir noteikta prasība saglabāt un attīstīt pašreizējo valsts mēroga tranzītmezglu (hub)?

Vai minētās sabiedrības, kuras pamatkapitāls ir atsavināms reprivatizācijas procedūrā, darbība būtu jāuzskata par iekšējā tirgū sniegtu pakalpojumu, uz kuru attiecas Direktīvas 2006/123/EK (1) noteikumi, ja ir piemērojams šīs direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktais izņēmums attiecībā uz pakalpojumiem pārvadājumu jomā, un vai minētā direktīva tādējādi ir piemērojama arī attiecīgajai procedūrai?

Ja atbilde uz 4. jautājumu ir apstiprinoša, vai minētās direktīvas 16. un 17. panta noteikumiem ir pretrunā, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos tos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, pircējai struktūrai ir noteikta prasība pildīt saistības sniegt sabiedrisko pakalpojumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. septembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – Staatssecretaris van Financiën/L.W. Geelen

(Lieta C-568/17)

(2017/C 424/33)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: L. W. Geelen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās direktīvas (1) 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums un 2006. gada PVN direktīvas (2) (līdz 2010. gada 1. janvārim spēkā esošajā redakcijā) 52. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas jomā ietilpst arī interaktīvu erotisku priekšnesumu, izmantojot tīmekļkameru, nodrošināšana tiešraidē par atlīdzību?

Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) punktu ir apstiprinoša, vai formulējums “vieta, kur fiziski veic šos pakalpojumus” Sestās direktīvas 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 2006. gada PVN direktīvas 52. panta ievaddaļā ir jāinterpretē tādējādi, ka noteicošā nozīme ir vietai, kurā modeļi uzstājas tīmekļkameras priekšā, vai vietai, kurā apmeklētāji aplūko attēlus, vai arī runa var būt par vēl kādu citu vietu?

Vai Sestās direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta divpadsmitais ievilkums un 2006. gada PVN direktīvas (līdz 2010. gada 1. janvārim spēkā esošajā redakcijā) 56. panta 1. punkta k) apakšpunkts, lasot tos kopā ar 2005. gada PVN regulas (3) 11. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka interaktīvu erotisku priekšnesumu, izmantojot tīmekļkameru, nodrošināšana tiešraidē par atlīdzību var tikt uzskatīta par “elektroniski sniegtu pakalpojumu”?

3)	Ja atbildes gan uz pirmā jautājuma a) punktu, gan uz otro jautājumu ir apstiprinošas un, nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu saskaņā ar direktīvu tiesību normām, ir jāizdara atšķirīgi secinājumi, kā tad ir nosakāma pakalpojuma sniegšanas vieta?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

(3) Padomes 2005. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1777/2005, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 77/388/EEK par kopēju pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (OV 2005, L 288, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. oktobrī iesniedza Arbeits- und Sozialgericht Wien (Austrija) – BUAK Bauarbeiter-, Urlaubs- u. Abfertigungskasse/Gradbeništvo Korana d.o.o.

(Lieta C-579/17)

(2017/C 424/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeits- und Sozialgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: BUAK Bauarbeiter-, Urlaubs- u. Abfertigungskasse

Atbildētājs: Gradbeništvo Korana d.o.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1), 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesvedības, kurās tiek izskatīti Bauarbeiter-Urlaubs- und Abfertigungskasse [Būvniecības nozares darbinieku atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu fonds] (turpmāk tekstā – “BUAK”) prasījumi par iemaksu veikšanu, kas izvirzīti pret darba devējiem sakarā ar darba ņēmēju, kuriem nav pastāvīgas darba vietas Austrijā, norīkošanu darbā vai viņu norīkošanu darbaspēka nodrošināšanas ietvaros uz Austriju, vai pret darba devējiem, kuru juridiskā adrese nav Austrijā, sakarā ar darba ņēmēju nodarbināšanu, kuru pastāvīgā darba vieta ir Austrijā, ir “civillietas un komerclietas”, kurās ir jāpiemēro iepriekš minētā regula, lai gan šie BUAK prasījumi attiecas uz iemaksām, proti, uz privāttiesiskām darba attiecībām un to mērķis ir nodrošināt ar privāttiesībām saistītās, no darba attiecībām ar darba devējiem izrietošās, darba ņēmēju tiesības uz atvaļinājumu un atvaļinājuma naudu, tomēr:

—	gan darba ņēmēju prasījumu apmērs pret BUAK par atvaļinājuma naudas izmaksu, gan BUAK prasījumu apmērs pret darba devējiem par iemaksu veikšanu netiek noteikts līgumā vai darba koplīgumā, bet gan federālā ministra rīkojumā,

—	iemaksas, kas darba devējiem ir jāmaksā BUAK, līdztekus izmaksu segšanai par darba ņēmējiem izmaksājamo atvaļinājuma naudu izmanto arī BUAK administratīvo izdevumu segšanai un

—

BUAK saistībā ar tā šādu iemaksu prasījumu izvirzīšanu un izpildi ar likumu ir piešķirtas plašākas pilnvaras nekā privātpersonai, kas izpaužas tādējādi, ka:

—

darba devējiem ir pienākums iesniegt BUAK ziņojumus gan saistībā ar konkrētu gadījumu, gan regulāri katru mēnesi, izmantojot BUAK izveidotās komunikācijas sistēmas, līdzdarboties BUAK īstenotos kontroles pasākumos un atļaut tos veikt, nodrošināt BUAK piekļuvi darba samaksas, darījumu un citiem dokumentiem un sniegt BUAK vajadzīgo informāciju, kura neizpilde tiek sodīta ar naudas sodu, un

—

darba devēja ziņošanas pienākuma neizpildes gadījumā BUAK ir tiesības aprēķināt darba devēja veicamās iemaksas, pamatojoties uz paša veikto izziņu, turklāt šajā gadījumā BUAK ir tiesības saņemt iemaksas BUAK noteiktajā apmērā, neatkarīgi no norīkošanas vai attiecīgi nodarbinātības faktiskajiem apstākļiem?

(1) OV 2012, L 351, 1. lpp.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie/H.

(Lieta C-582/17)

(2017/C 424/35)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Atbildētājs: H.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013 (1), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm [..], ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai pirmajai dalībvalstij, kurā ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, ir uzticēts noteikt atbildīgo dalībvalsti, kas nozīmē, ka ārvalstnieks tikai šajā dalībvalstī atbilstoši Dublinas regulas 27. pantam var tiesiski vērsties pret Dublinas regulas III nodaļā paredzēta atbildības kritērija, tostarp, 9. panta, nepareizu piemērošanu?

(1) OV 2013, L 180, 31. lpp., turpmāk tekstā – “Dublinas regula”.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie/R.

(Lieta C-583/17)

(2017/C 424/36)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Atbildētāja: R.

Prejudiciālie jautājumi

Atbildot uz 1. jautājumu, cik liela nozīme ir tam, ka pirmajā dalībvalstī, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, jau ir pieņemts lēmums par šo pieteikumu vai arī ārvalstnieks priekšlaicīgi ir atsaucis savu pieteikumu?

(1) OV 2013, L 180, 31. lpp., turpmāk tekstā – “Dublinas regula”.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. oktobrī iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – Skatteministeriet/Baby Dan A/S

(Lieta C-592/17)

(2017/C 424/37)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skatteministeriet

Atbildētāja: Baby Dan A/S

Prejudiciālie jautājumi

Vai vārpstiņas ar raksturīgām aprakstītajām īpašībām ir jāuzskata par bērnu drošības vārtiņu daļu?

—	Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši, proti, ka vārpstiņas būtu jāuzskata par bērnu drošības vārtiņu daļu, vai tās ir jāklasificē KN pozīcijā 9403 90 10 vai KN pozīcijā 7326 un pozīcijā 4421?

—	Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts noliedzoši, proti, ka vārpstiņas nebūtu jāuzskata par bērnu drošības vārtiņu daļu, vai tās ir jāklasificē KN pozīcijā 7318 15 90 vai KN pozīcijā 7318 19 00?

Ja vārpstiņas ar raksturīgām aprakstītajām īpašībām ir jāklasificē KN pozīcijā 7318 15 90, Tiesai tiek lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādu jautājumu:

—

Vai Padomes 2009. gada 26. janvāra Regula (EK) Nr. 91/2009 (1), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, nav spēkā, pamatojoties uz to, ka PTO Apelācijas institūcija uzskata, ka Komisija un Padome ir balstījušās uz procesu, kas Eiropas Savienības ražošanas noteikšanu saistīja ar Savienības ražotāju vēlmi tikt iekļautiem izlasē un tikt pārbaudītiem, līdz ar to radot pašatlases procesu ražošanas nozarē, kas radīja būtisku izmeklēšanas un tās iznākuma izkropļošanas risku?

(1) Padomes 2009. gada 26. janvāra Regula (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (OV 2009, L 29, 1. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/26

Prasība, kas celta 2017. gada 23. oktobrī – Itālijas Republika/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-611/17)

(2017/C 424/38)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri un P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2017. gada 25. jūlija Regulu (ES) 2017/1398, ar ko Regulu (ES) 2017/127 groza attiecībā uz dažām zvejas iespējām un kas ir publicēta 2017. gada 29. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 199, konkrēti – gan atcelt šīs regulas 1. panta 2) punktu, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Regulas (ES) 2017/127 ID pielikumā, gan pilnībā atcelt apstrīdētās regulas pielikuma 3. punktu (kurā ir izklāstīti Regulas (ES) 2017/127 ID pielikuma grozījumi) un tās preambulas 9.-12. apsvērumu;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Padomes Lēmuma 86/238/EEK par Savienības pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā 1. panta pārkāpums

Nav bijis pienākuma pildīt Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) lēmumu par zobenzivs zvejas kvotām.

Otrais pamats: pamatojuma nenorādīšana (LESD 296. panta otrā daļa)

Katrā ziņā nav norādīts šā lēmuma pamatojums.

Trešais pamats: LES 17. panta un Regulas Nr. 1380/2013 16. panta pārkāpums

Lēmums ir pretrunā relatīvās stabilitātes principam un Savienības interesēm.

Ceturtais pamats: atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums

Lēmums katrā ziņā nevarēja tikt piemērots attiecībā uz jau iesākušos zvejas sezonu.

Piektais pamats: pamatojuma nenorādīšana (LESD 296. panta otrās daļas pārkāpums)

Nav norādīts šā lēmuma pamatojums daļā, kurā par atsauces periodu KPN kvotas pārdalei dalībvalstu starpā ir izvēlēta 2012.–2015. gada četrgade.

Sestais pamats: samērīguma principa (LES 5. pants) pārkāpums un kļūdains faktu izvērtējums

Izslēgt no atsauces perioda 2010. un 2011. gadu ir pārmērīgi un kļūdaini, ņemot vērā mērķi nozvejas datos iekļaut tikai informāciju par regulāro nozveju.

Septītais pamats: LESD 258. un 260. panta pārkāpums un kompetences neesamība

Padomes kompetencē nav sodīt Itāliju par dreifējošo tīklu izmantošanu.

Astotais pamats: labas pārvaldības principa (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants) un Regulas Nr. 1380/2013 16. panta pārkāpums.

Par atsauces periodu nosakot 2012.–2015. gadu, Itālija ir nostādīta neizdevīgākā stāvoklī, jo tās zvejas kapacitāte ir samazināta, neievērojot relatīvas stabilitātes principu un neveicot pienācīgu izmeklēšanu.

Devītais pamats: nediskriminācijas principa (LESD 18. pants) pārkāpums

Ar šo samazinājumu tiek nepamatoti diskriminēti Itālijas zvejnieki.

Desmitais pamats: atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums

Samazinājums katrā ziņā nevarēja tikt piemērots attiecībā uz jau iesākušos zvejas sezonu.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Marine Harvest/Komisija

(Lieta T-704/14) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Lēmums, ar kuru uzlikts naudas sods par koncentrācijas veikšanu pirms tās paziņošanas un atļaušanas - Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 1. punkts, 7. panta 1. un 2. punkts un 14. pants - Nolaidība - Ne bis in idem princips - Pārkāpuma smagums - Naudas soda apmērs)

(2017/C 424/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marine Harvest ASA (Bergena, Norvēģija) (pārstāvis – R. Subiotto, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji– M. Farley, C. Giolito un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu, galvenokārt, atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmumu C(2014) 5089 final, ar ko uzliek naudas sodu par koncentrācijas īstenošanu, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu (lieta COMP/M.7184 – Marine Harvest/Morpol), un, pakārtoti, atcelt vai samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Marine Harvest ASA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – KPN/Komisija

(Lieta T-394/15) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Nīderlandes televīzijas pakalpojumu un telekomunikāciju pakalpojumu tirgus - Lēmums, ar ko koncentrācija atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu - Saistības - Pienākums norādīt pamatojumu - Attiecīgais tirgus - Vertikālā ietekme - Pārbaude tiesā)

(2017/C 424/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KPN BV (Hāga, Nīderlande) (pārstāvji – J. de Pree, C. van der Hoeven un G. Hakopian, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari, J. Szczodrowski, H. van Vliet un F. van Schaik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 10. oktobra Lēmumu C(2014) 7241, final, ar ko koncentrāciju, kuras rezultātā Liberty Global plc iegūst pilnīgu kontroli pār Ziggo NV, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta COMP/M.7000 – Liberty Global/Ziggo) (OV 2015, C 145, 7. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2014. gada 10. oktobra Lēmumu C(2014) 7241, final, ar ko koncentrāciju, kuras rezultātā Liberty Global plc iegūst pilnīgu kontroli pār Ziggo NV, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta COMP/M.7000 – Liberty Global/Ziggo);

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 302, 14.9.2015.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Sulayr Global Service/EUIPO – Sulayr Calidad (“sulayr GLOBAL SERVICE”)

(Lieta T-685/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “sulayr GLOBAL SERVICE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SULAYR” - Relatīvs atteikuma pamats - Pakalpojumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2017/C 424/41)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sulayr Global Service, SL (Valle del Zalabi, Spānija) (pārstāvji – P. López Ronda, G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal un E. Armero Lavie, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – sākotnēji S. Palmero Cabezas, vēlāk – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sulayr Calidad, SL (Granāda, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji E. Bayo de Gispert un G. Hinarejos Mulliez, vēlāk G. Hinarejos Mulliez un I. Valdelomar Serrano, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. septembra lēmumu lietā R 149/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sulayr Calidad un Sulayr Global Service

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. septembra lēmumu lietā R 149/2015-1 daļā, kurā apmierināti iebildumi, ciktāl tie izvirzīti pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 40. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sulayr Global Service, SL tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā;

3)	Sulayr Calidad, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī atlīdzina nepieciešamos izdevumus, kas Sulayr Global Service radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 38, 1.2.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/30

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedums – Grieķija/Komisija

(Lieta T-26/16) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Pārkāpumi, konstatējot prasījumu summas - Kavēšanās prasījumu atgūšanas procedūrā - Kompensācijas starp fondiem neesamība - Procentu apmēra noteikšana - Samērīgums - Vienotas likmes finanšu korekcija - Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. – 33. pants - Atsevišķas situācijas)

(2017/C 424/42)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – G. Kanellopoulos, O. Tsirkinidou un A. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Triantafyllou un A. Sauka)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta atbilstoši LESD 263. pantam un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 303, 35. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Grieķijas Republiku

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/30

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Hello Media Group/EUIPO – Hola (“#hello digitalmente diferentes”)

(Lieta T-330/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “#hello digitalmente diferentes” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas un vārdiska preču zīmes “HELLO!” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Lietas dalībnieka aizstāšana)

(2017/C 424/43)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hello Media Group, SL (Madride, Spānija), kam tika atļauts aizstāt Hello Media, SL (pārstāvis – A. Alejos Cutuli, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hola, SL (Madride) (pārstāvis – F. Arroyo Álvarez de Toledo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumu lietā R 1979/2015-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hola un Hello Media

Rezolutīvā daļa:

1)	atļaut Hello Media Group, SL aizstāt Hello Media, SL kā prasītāju;

2)	prasību noraidīt;

3)	Hello Media Group atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Hello Media Group/EUIPO – Hola (“#hello media group”)

(Lieta T-331/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “#hello media group” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas un vārdiska preču zīmes “HELLO!” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2017/C 424/44)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hello Media Group, SL (Madride, Spānija), kam tika atļauts aizstāt Hello Media, SL (pārstāvis – A. Alejos Cutuli, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hola, SL (Madride) (pārstāvis – F. Arroyo Álvarez de Toledo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumu lietā R 2012/2015-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hola un Hello Media

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hello Media Group, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – VIMC/Komisija

(Lieta T-431/16) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Privātas veselības aprūpes tirgus - Regulas (EK) Nr. 1/2003 13. panta 1. punkts - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Lietas izskatīšana dalībvalsts konkurences iestādē)

(2017/C 424/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VIMC – Vienna International Medical Clinic GmbH (Kulmbach, Vācija) (pārstāvji – R. Bramerdorfer un H. Grubmüller, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Dawes un C. Vollrath)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2016. gada 27. maija lēmumu C(2016) 3351 final, ar ko tiek noraidīta sūdzība, ko prasītāja iesniegusi saistībā ar LESD 102. panta pārkāpumu, ko esot pieļāvusi Wirtschaftskammer Österreich (WKO, Austrijas Tirdzniecības kamera) vai Fachverband der Gesundheitsbetriebe (Veselības nozares uzņēmumu profesionālā apvienība, Austrija) (lieta AT.40231 – VIMC/WK&FGB).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	VIMC – Vienna International Medical Clinic GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 371, 10.10.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/32

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedums – Lucaccioni/Komisija

(Lieta T-551/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pakļaušana azbesta un citu vielu iedarbībai - Arodslimība - Civildienesta noteikumu 73. pants - Vispārējie noteikumi par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem - 14. pants - LESD 266. pants - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Ārstu komisija - Koleģialitātes princips - Ārstu komisijas pilnvarojuma pārkāpums - Pienākums norādīt pamatojumu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Procesa ilgums - Morālais kaitējums)

(2017/C 424/46)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Arnaldo Lucaccioni (San Benedetto del Tronto, Itālija) (pārstāvji – sākotnēji M. Velardo, vēlāk L. Gialluca, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Bohr un G. Gattinara, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 270. pantam, ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas 2014. gada 26. jūnija lēmumu palielināt prasītāja saņemto pabalstu atbilstoši Vispārējo noteikumu par Eiropas [Savienības] ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 14. pantam tikai par 20 %, kas tika pieņemts, atbildot uz prasītāja 2000. gada 7. jūnija pieteikumu, un, otrkārt, atlīdzināt viņam iespējami nodarīto morālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 26. jūnija lēmumu palielināt Arnaldo Lucaccioni saņemto pabalstu atbilstoši Vispārējo noteikumu par Eiropas [Savienības] ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 14. pantam par 20 %;

2)	Komisija samaksā A. Lucaccioni summu EUR 5 000 kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt.

(1) OV C 279, 24.8.2015 (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F-74/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Paraskevaidis/Cedefop

(Lieta T-601/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Cedefop - Paaugstināšana amatā - 2015. gada paaugstināšana amatā - Lēmums prasītāju nepaaugstināt amatā AD 12 pakāpē - Civildienesta noteikumu 44. un 45. pants - Nopelnu salīdzināšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Sūdzības netiešs noraidījums - Atbildība)

(2017/C 424/47)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Georges Paraskevaidis (Auderghem, Beļģija) (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) (pārstāvji – M. Fuchs, piedaloties A. Duron, advokāts)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar LESD 270. pantu, kurā tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Cedefop direktora 2015. gada 4. novembra lēmumu prasītāju nepaaugstināt amatā AD 12 pakāpē 2015. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam iespējami nodarīts šī lēmuma dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktora 2015. gada 4. novembra lēmumu Georges Paraskevaidis nepaaugstināt amatā AD 12 pakāpē 2015. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

2)	Cedefop izmaksā G. Paraskevaidis summu EUR 2 000 apmērā kā atlīdzību par viņam nodarīto kaitējumu;

3)	prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	Cedefop atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016. (Lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F-31/06 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.09.2016).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – HB/Komisija

(Lieta T-706/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2014. gada paaugstināšana amatā - Salīdzinošs nopelnu izvērtējums - Diskriminācija dzimuma dēļ - Kļūda tiesību piemērošanā)

(2017/C 424/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HB (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. jūlija spriedumu HB/Komisija (F-125/15, EU:F:2016:164), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	HB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā instancē;

3)	ar tiesvedību pirmajā instancē saistītie tiesāšanās izdevumi paliek sadalīti saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. jūlija sprieduma HB/Komisija (F-125/15) rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu.

(1) OV C 454, 5.12.2016.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/34

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Alpirsbacher Klosterbräu Glauner/EUIPO (“Klosterstoff”)

(Lieta T-844/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Klosterstoff” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Preču zīme, kas var maldināt sabiedrību - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkts) - EUIPO agrākā prakse)

(2017/C 424/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alpirsbacher Klosterbräu Glauner GmbH & Co. KG (Alpirsbahe [Alpirsbach], Vācija) (pārstāvji – W. Göpfert un S. Hofmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 2064/2015-5 par pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Klosterstoff” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alpirsbacher Klosterbräu Glauner GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/35

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums – Erdinger Weißbräu Werner Brombach/EUIPO (Lielas glāzes forma)

(Lieta T-857/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Trīsdimensiju preču zīme - Lielas glāzes forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2017/C 424/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Erdinger Weißbräu Werner Brombach GmbH & Co. KG (Erding, Vācija) (pārstāvis – A. Hayn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 20. septembra lēmumu lietā R 659/2016-2 attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmes, ko veido lielas glāzes forma, starptautisku reģistrāciju, kuru attiecina uz Eiropas Savienību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Erdinger Weißbräu Werner Brombach GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/35

Vispārējās tiesas 2017. gada 13. septembra rīkojums – Luksemburga/Komisija

(Lieta T-109/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - ERAF - Finanšu atbalsta samazināšana - Programma Interreg II /C “Reinas un Mēzas (Māsas) plūdi” - Lēmuma pieņemšanas termiņa neievērošana - Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums - Acīmredzami pamatota prasība)

(2017/C 424/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji – sākotnēji C. Schiltz, pēc tam P. Frantzen, tad L. Delvaux un D. Holderer, un visbeidzot D. Holderer, kam palīdz P. Kinsch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Roels un A. Steiblytė)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji M. Jacobs un T. Materne, pēc tam M. Jacobs un visbeidzot M. Jacobs un J.-C. Halleux), Francijas Republika (pārstāvji – sākotnēji G. de Bergues un B. Messmer, pēc tam G. de Bergues un visbeidzot J. Bousin un D. Colas) un Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – sākotnēji C. Wissels, M. Noort un Y. de Vries, pēc tam M Noort, M. Bulterman un B. Koopman)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2009. gada 23. decembra Lēmumu C(2009) 10712, ar kuru samazina Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu, kas piešķirts Kopienu iniciatīvas programmai Interreg II/C“Reinas un Mēzas (Māsas) plūdi” Beļģijas Karalistē, Vācijas Federatīvajā Republikā, Francijas Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē un Nīderlandes Karalistē saskaņā ar Komisijas 1997. gada 18. decembra Lēmumu C(97) 3742 (FEDER Nr. 970010008), ciktāl tas attiecas uz Luksemburgas Lielhercogisti

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2009. gada 23. decembra Lēmumu C(2009) 10712, ar kuru samazina Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu, kas piešķirts Kopienu iniciatīvas programmai Interreg II/C “Reinas un Mēzas (Māsas) plūdi” Beļģijas Karalistē, Vācijas Federatīvajā Republikā, Francijas Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē un Nīderlandes Karalistē saskaņā ar Komisijas 1997. gada 18. decembra Lēmumu C(97) 3742 (FEDER Nr. 970010008), ciktāl tas attiecas uz Luksemburgas Lielhercogisti;

2)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Luksemburgas Lielhercogistes tiesāšanās izdevumus;

3)	Beļģijas Karaliste, Francijas Republika un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 134, 22.5.2010.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/36

Vispārējās tiesas 2017. gada 13. septembra rīkojums – Nīderlande/Komisija

(Lieta T-119/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - ERAF - Finanšu atbalsta samazināšana - Programma Interreg II/C“Reinas un Mēzas (Māsas) plūdi” - Lēmuma pieņemšanas termiņa neievērošana - Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums - Acīmredzami pamatota prasība)

(2017/C 424/52)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – sākotnēji Y. de Vries, J. Langer un C. Wissels, pēc tam J. Langer un M. Bulterman, un B. Koopman)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Roels un A. Steiblytė)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji M. Jacobs un T. Materne, tad M. Jacobs un J.-C. Halleux) un Francijas Republika (pārstāvji – sākotnēji G. de Bergues un B. Messmer, tad J. Bousin un D. Colas)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Nīderlandes Karalistes tiesāšanās izdevumus;

3)	Beļģijas Karaliste un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 113, 1.5.2010.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/37

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. oktobra rīkojums – Andreassons Åkeri u.c./Komisija

(Lieta T-746/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Sociālais nodrošinājums - Komisijas lēmums noslēgt EU Pilot procedūru - Sūdzības izskatīšanas izbeigšana - Komisijas atteikums uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi - Nepārsūdzams akts - Tieša skāruma neesamība - Acīmredzama nepieņemamība - Pieteikums par rīkojuma izdošanu - Acīmredzama kompetences neesamība)

(2017/C 424/53)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Andreassons Åkeri i Veddige AB (Veddige, Zviedrija), Luke Transport AB (Laholm, Zviedrija), Zimit Transportförmedling AB (Veddige) (pārstāvis – C. von Quitzow, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Martin un K. Simonsson)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu, kas ir ietverts 2016. gada 10. augusta vēstulē par EU Pilot 7504/15/EMPL procedūras iznākumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Andreassons Åkeri i Veddige AB, Luke Transport AB un Zimit Transportförmedling AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/37

Prasība, kas celta 2017. gada 7. augustā – Ballesté Torralba un citi/VNV

(Lieta T-528/17)

(2017/C 424/54)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: María Ballesté Torralba (Alkarasa [Alcarrás], Spānija), David Lozano Jiménez (Alkarasa), María Carmen Estruch Martínez (Alkarasa) un Ramón Ribes Jové (Alkarasa) (pārstāvis – E. Silva Pacheco, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	ar ex tunc iedarbību atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu, tādējādi atceļot tā juridisko spēku un tiesiskās sekas;

—	piespriest atlīdzināt prasītājiem zaudējumus šādā apmērā: EUR 37 877 par labu prasītājiem 1, EUR 11 000 par labu prasītājiem 2 un EU 1 309,14 par labu María Ballesté Torralba.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/38

Prasība, kas celta 2017. gada 5. augustā – Jess Liberty/VNV

(Lieta T-538/17)

(2017/C 424/55)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jess Liberty, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis – C. Aguirre de Cárcer Moreno, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt par iesniegtu prasību, kas vērsta pret Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnijā izpildsesijā paplašinātā sastāvā pieņemto Lēmumu SRB/EES/2017/08, ar kuru tika pieņemta noregulējuma shēma attiecībā uz iestādi Banco Popular Español, S.A. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūnija Regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, 29. pantu; un, vispirms nodrošinot piekļuvi visiem attiecīgajā lietā esošajiem dokumentiem un iespēju sniegt papildus apsvērumus, atcelt vai atsaukt apstrīdēto lēmumu, pilnībā atjaunojot prasītājas īpašumtiesības, ievērojot tās tiesības uz atlīdzību pilnā apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/38

Prasība, kas celta 2017. gada 7. augustā – Afectados Banco Popular/VNV

(Lieta T-545/17)

(2017/C 424/56)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Afectados Banco Popular (Madride, Spānija) (pārstāvis – I. Ferrer Bonsoms Millet, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt apstrīdētā lēmuma spēkā neesamību un atstāt bez iedarbības iepriekš paveiktās darbības, atjaunojot akcionāru un obligāciju īpašnieku īpašumtiesības uz Banco Popular Español, S.A., proti, situāciju pirms iejaukšanās;

—

gadījumā, ja tas nebūtu iespējams, katrā gadījumā atstāt bez iedarbības attiecīgo obligāciju konvertāciju akcijās, saglabājot attiecīgo obligāciju īpašniekiem tādu tiesisko situāciju, kādā tā bija 2017. gada 6. jūnijā. Un piespriest atlīdzināt attiecīgo akciju īpašniekiem bankas faktisko vērtību un, visbeidzot, akciju vērtību, kādā tā bija 2016. gada 30. jūnijā.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/ Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/39

Prasība, kas celta 2017. gada 16. augustā – TW un citi/VNV

(Lieta T-555/17)

(2017/C 424/57)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: TW, TY, UA un UB (pārstāvis – L. Chen Chen, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—

uzskatīt par celtu šo prasību par Vienotās noregulējuma valdes lēmuma atcelšanu saistībā ar visa Banco Popular Español, S.A. sabiedrības kapitāla amortizāciju līdz nullei euro un tās vēlāku pārdošanu Banco de Santander, S.A. par vienu euro un pēc visu oficiāli pieejamo dokumentu izskatīšanas un izklāstīto iemeslu analīzes pasludināt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu par spēkā neesošu vai atcelt to, publicējot attiecīgo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/40

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – La Guirigaña un citi/ECB un VNV

(Lieta T-613/17)

(2017/C 424/58)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: La Guirigaña, S.L. (Madride, Spānija) un 7 citi prasītāji (pārstāvis – J. Díaz-Patón Porras, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā Banka un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu uzskatīt par iesniegtu sūdzību par Eiropas Savienības mantisko atbildību saistībā ar uz Eiropas Centrālo Banku attiecināmo darbību un bezdarbību un par kumulatīvi celtu prasību, kas vērsta pret 2017. gada 7. jūnija Vienotās noregulējuma valdes lēmumu, un pēc noteikto procesuālo darbību veikšanas pasludināt nolēmumu, ar kuru:

—	tiek atzīta Eiropas Savienības finansiālā atbildība pret prasītājiem;

—	tiek atcelts Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmums, atstājot to bez iedarbības;

—	pakārtoti, gadījumā, ja iepriekšminētie prasījumi netiks atzīti par pamatotiem, piespriest atlīdzināt prasītājiem zaudējumus no Vienotā noregulējuma fonda.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/40

Prasība, kas celta 2017. gada 20. septembrī – Escriba Serra un citi/Komisija un VNV

(Lieta T-640/17)

(2017/C 424/59)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Juan Escriba Serra (Žirona [Girona], Spānija) un 7 citi prasītāji (pārstāvji – R. Vallina Hoset un C. Iglesias Megías, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—

Prasītāji, galvenokārt un procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ, lūdz Vispārējo tiesu:

—	daļēji atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A., ciktāl tajā tika paredzēta Banco Popular subordinēto obligāciju pārvešana un amortizācija; un

—	daļēji atcelt Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu, ciktāl tajā tika paredzēta Banco Popular subordinēto obligāciju pārvešana.

—

Alternatīvi, pakārtoti:

—	pilnībā atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español. S.A.; un

—	pilnībā atcelt Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu.

—	Ja nepieciešams, atzīt par nepiemērojamiem Regulas 806/2014 15., 18., 20., 21., 22. un/vai 24.pantu atbilstoši LESD 277. pantam; un

—	piespriest Valdei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/41

Prasība, kas celta 2017. gada 21. septembrī – Euroways/Komisija un VNV

(Lieta T-643/17)

(2017/C 424/60)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Euroways, SL (Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un C. Iglesias Megías, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.;

—	atcelt Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu;

—	ja nepieciešams, atzīt par nepiemērojamiem Regulas 806/2014 15., 18., 20., 21., 22. un/vai 24.pantu atbilstoši LESD 277. pantam; un

—	piespriest Valdei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/42

Prasība, kas celta 2017. gada 28. septembrī – Vallina Fonseca/VNV

(Lieta T-659/17)

(2017/C 424/61)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: José Antonio Vallina Fonseca (Madride, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Sellés Marco, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpusligumisko atbildību un piespriest atlīdzināt tās darbības un bezdarbības rezultātā José Antonio Vallina Fonseca nodarīto kaitējumu saistībā ar viņa īpašumā bijušo BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. obligāciju un vērtspapīru atsavināšanu;

—	piespriest Valdei atlīdzināt zaudējumus EUR 50 000 apmērā par prasītājam nodarīto kaitējumu (“prasītā summa”);

—	noteikt palielināt prasīto summu par kompensācijas procentiem, sākot no 2017. gada 7. jūnija līdz šī sprieduma pasludināšanai attiecīgajā lietā;

—

noteikt palielināt prasīto summu par attiecīgajiem kavējuma procentiem no sprieduma pasludināšanas dienas līdz minētās prasītās summas pilnīgai samaksai, pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A. esot ticis pārkāpts nemo auditur turpitudinem opropiam allegans princips, kā arī Regulas 806/2014 88. pants, ciktāl ar to tika pieņemts Banco Popular un tās akcionāriem nelabvēlīgs akts krīzes dēļ, ko pati Valde esot izraisījusi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot attiecīgo noregulējuma shēmu, Valde esot pārkāpusi rūpības pienākumu, LESD 296. pantā minēto labas pārvaldības principu, patvaļas aizlieguma principu un nemo auditur turpitudinem suam allegans principu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 41. panta pārkāpums, ciktāl prasītājs bija spiests atteikties no sava īpašuma bez viņa uzklausīšanas pirms vai pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Valde esot pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienību 54. pantu, atsavinot prasītāja īpašumu, lai gan pastāvēja alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/42

Prasība, kas celta 2017. gada 28. septembrī – Miralla Inversiones/Komisija un VNV

(Lieta T-660/17)

(2017/C 424/62)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miralla Inversiones, S.L. (Madride, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu;

—	ja nepieciešams, atzīt par nepiemērojamiem Regulas 806/2014 15., 18., 20., 21., 22. un/vai 24.pantu atbilstoši LESD 277. pantam; un

—	piespriest Valdei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/43

Prasība, kas celta 2017. gada 29. septembrī – Fundación Agustín de Betancourt/VNV

(Lieta T-661/17)

(2017/C 424/63)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundación Agustín de Betancourt (Madride, Spānija) (pārstāvis – I. Salama Salama, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atzīt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija Lēmumu JUR/EES/2017/08, ar kuru tika nolemts pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, S.A., par spēkā neesošu;

—

saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Vienotai noregulējuma valdei atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kuru apmērs tiks noteikts pēc tam, kad tiks pilnībā saņemta pieprasītā informācija, un it īpaši – Deloitte starpposma ziņojums un citi neatkarīgu ekspertu ziņojumi, kas sniegti atbilstoši Regulai (ES) 806/2014, un kuriem tiek prasīta piekļuve;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantam piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/44

Prasība, kas celta 2017. gada 28. septembrī – Link Flexible un citi/VNV

(Lieta T-662/17)

(2017/C 424/64)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Link Flexible Sicav, SA (Madride, Spānija) un 20 citi prasītāji (pārstāvji – M. Romero Rey un I. Salama Salama, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atzīt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija Lēmumu JUR/EES/2017/08, ar kuru tika nolemts pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, S.A., par spēkā neesošu;

—

saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Vienotai noregulējuma valdei atlīdzināt prasītājiem zaudējumus, kuru apmērs tiks noteikts pēc tam, kad tiks pilnībā saņemta pieprasītā informācija, un it īpaši – Deloitte starpposma ziņojums un citi neatkarīgu ekspertu ziņojumi, kas sniegti atbilstoši Regulai (ES) 806/2014, un kuriem tiek prasīta piekļuve;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantam piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/44

Prasība, kas celta 2017. gada 27. septembrī – Sahece un citi/VNV

(Lieta T-663/17)

(2017/C 424/65)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sahece, SA (Carrión de los Céspedes, Spānija) un 20 citi prasītāji (pārstāvji – M. Romero Rey un I. Salama Salama, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atzīt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija Lēmumu JUR/EES/2017/08, ar kuru tika nolemts pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, S.A., par spēkā neesošu;

—

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantam piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/45

Prasība, kas celta 2017. gada 27. septembrī – eSlovensko/Komisija

(Lieta T-664/17)

(2017/C 424/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: eSlovensko (Lučeneca, Slovākija) (pārstāvis – F. Branislav, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 21. jūnija lēmumu ARES (2017)3107844, ar kuru prasītāja tika izslēgta no dalības visās publiskā iepirkuma un dotācijas piešķiršanas procedūrās, kuras organizē atbilstoši Regulai Nr. 966/2012, un ar ko tai bija liegtas tiesības saņemt finansējumu, kuru piešķir atbilstoši Regulai 2015/323,

—	uzdot atbildētājai veikt jaunu auditu, kurā tiktu pārskatīts atbildētājas secinātais attiecībā uz pieļaujamajām izmaksām,

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pilnvaras esot tikušas izmantotas ļaunprātīgi, un tas jo īpaši esot izpaudies juridiski nepareizā faktu un konstatējumu analīzē.

—	Prasītāja uzskata, ka Komisijas lēmumam nav pietiekoša pamata.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neesot pietiekami pamatots.

—	Komisija acīmredzami nav pienācīgi un objektīvi izvērtējusi visus lietas apstākļus.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/46

Prasība, kas celta 2017. gada 29. septembrī – LG Vaquero Aviación un citi/VNV

(Lieta T-670/17)

(2017/C 424/67)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: LG Vaquero Aviación, S.L. (Alcorcón, Spānija) un 15 citi prasītāji (pārstāvji – M. Romero Rey un I. Salama Salama, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atzīt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija Lēmumu JUR/EES/2017/08, ar kuru tika nolemts pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, S.A., par spēkā neesošu;

—

saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Vienotai noregulējuma valdei atlīdzināt prasītājiem zaudējumus, kuru apmērs tiks noteikts pēc tam, kad tiks pilnībā saņemta pieprasītā informācija un, it īpaši Deloitte starpposma ziņojums un citi neatkarīgo ekspertu ziņojumi, kas sniegti atbilstoši Regulai (ES) 806/2014, un kuriem tiek prasīta piekļuve;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantam piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/46

Prasība, kas celta 2017. gada 28. septembrī – Turbo-K International/EUIPO – Turbo-K (“TURBO-K”)

(Lieta T-671/17)

(2017/C 424/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Turbo-K International Ltd (Birmingema, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. Norris, A. Muir Wood, Barristers)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Turbo-K Ltd (Vinčestera, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TURBO-K” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 458 039

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 14. jūlija lēmums lietā R 2135/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un pilnībā noraidīt iebildumus pret preču zīmes reģistrēšanu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt izdevumus, kas prasītājai radušies saistībā ar šo apelācias sūdzību.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/47

Prasība, kas celta 2017. gada 29. septembrī – Aplicacions de Servei Monsan un citi/VNV

(Lieta T-675/17)

(2017/C 424/69)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Aplicacions de Servei Monsan, SLU (Mollet del Vallés, Spānija) un 79 citi prasītāji) (pārstāvji – M. Romero Rey un I. Salama Salama, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atzīt par spēkā neesošu Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.;

—

saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Vienotai noregulējuma valdei atlīdzināt prasītājām nodarīto kaitējumu šādā apmērā:

akcionāriem: Banco Popular akciju neto aktīvu vērtību, kuras skaitliskais radītājs tiks precīzi noteikts, ņemot vērā pielikuma A.5 pievienotā eksperta atzinuma papildinājumu, tiklīdz mums būs pieejami “neatkarīgo ekspertu” provizoriskais un gala vērtējums atbilstoši Regulas (ES) 806/2014 20. panta prasībām (eksperta atzinuma secinājumi, pielikums A.5.1, 106. lpp);

ii.	pirmā līmeņa kapitāla instrumentu turētājiem: summu, kas atbilst uz lēmuma pieņemšanas dienu aktualizētai obligāciju nominālvērtībai, pieskaitot attiecīgos kavējuma procentus, skaitot no minētā datuma līdz brīdim, kad attiecīgā summa tiks atmaksāta (eksperta atzinums, pielikums A.5.2, 105. lpp.);

iii.	otrā līmeņa kapitāla instrumentu turētājiem: summu, kas atbilst uz lēmuma pieņemšanas dienu aktualizētai obligāciju nominālvērtībai, pieskaitot attiecīgos kavējuma procentus, skaitot no minētā datuma līdz brīdim, kad attiecīgā summa tiks atmaksāta (eksperta atzinums, A.5-3., 12. lpp.);

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantam piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/48

Prasība, kas celta 2017. gada 3. oktobrī – Minera Catalano Aragonesa un Luengo Martínez/Komisija un VNV

(Lieta T-678/17)

(2017/C 424/70)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Minera Catalano Aragonesa, SA (Ariñoteruel, Spānija) un Ángel Luengo Martínez (Saragosa [Zaragoza], Spānija) (pārstāvji – R. Montejo Pérez, F. Ferrara un F. Banti, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu ar identifikācijas Nr. SRB/EES/2017/08 un Eiropas Komisijas 2017. gada 7. jūnija lēmumu ar identifikācijas Nr. 1246;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei un Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/48

Prasība, kas celta 2017. gada 3. oktobrī – Grupo Villar Mir/VNV

(Lieta T-679/17)

(2017/C 424/71)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Villar Mir, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – M. Romero Rey un I. Salama Salama, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atzīt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija Lēmumu JUR/EES/2017/08, ar kuru tika nolemts pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, S.A., par spēkā neesošu;

—

saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Vienotai noregulējuma valdei atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kuru apmērs tiks noteikts pēc tam, kad tiks pilnībā saņemta pieprasītā informācija un, it īpaši Deloitte starpposma ziņojums un citi neatkarīgo ekspertu ziņojumi, kas sniegti atbilstoši Regulai (ES) 806/2014, un kuriem tiek prasīta piekļuve;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 133. un 134. pantam piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/49

Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – Helibética/VNV

(Lieta T-680/17)

(2017/C 424/72)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Helibética, SL (Alikante, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt zaudējumus par Vienotās noregulējuma valdes darbības un bezdarbības rezultātā prasītājai nodarīto kaitējumu saistībā ar prasītājas īpašumā bijušo BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. obligāciju un vērtspapīru atsavināšanu;

—

piespriest Valdei izmaksāt EUR 50 000 prasītājai kā naudas summu, lai atlīdzinātu nodarīto kaitējumu (“prasītā summa”):

—	galvenokārt, veikto ieguldījumu atmaksu EUR 1 010 677,5 apmērā Banco Popular akcijās, vai alternatīvi,

—	pakārtoti saistībā ar iepriekšminēto – EUR 514 957;

—	noteikt palielināt prasīto summu par kompensācijas procentiem, sākot no 2017. gada 7. jūnija līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā;

—

noteikt palielināt prasīto summu par attiecīgajiem kavējuma procentiem, sākot no sprieduma pieņemšanas šajā lietā līdz pilnīgai prasītās summas samaksai, un pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/VNV.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/50

Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – Miralla Inversiones/VNV

(Lieta T-685/17)

(2017/C 424/73)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miralla Inversiones, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—

pirmkārt, uzskatīt par iesniegtu šo prasības pieteikumu un par celtu attiecīgo prasību par 2017. gada 7. jūnija Lēmuma SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A., ka arī tā pamatā esošā vērtējuma atcelšanu; un, tiklīdz tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes, pieņemt to izskatīšanai un piemērot Vispārējās tiesas Reglamenta 120. un turpmākos pantus;

—

otrkārt, saskaņā ar minēto šajā prasības pieteikumā lūgt VNV pēc iespējas ātrāk iesniegt DELOITTE provizorisku vērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) 806/2014 20. pantu, lai varētu tikt pienācīgi realizētas tiesības uz aizstāvību; un, tiklīdz minētais vērtējums tiks iesniegts, Vispārējai tiesai tiek lūgts noteikt atbilstošu termiņu, lai dotu iespēju ar to pienācīgi iepazīties un izpētīt sīkāk, nolūkā sniegt pretargumentus replikas stadijā;

—

treškārt, gadījumā, ja iepriekšējā punktā minētais netiks nodrošināts un process tiks turpināts, pieņemt spriedumu, ar kuru tiek atzīts, ka 2017. gada 7. jūnija Lēmums SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A., ka arī tā pamatā esošais vērtējums ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/50

Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – Policlínico Centro Médico de Seguros un Medicina Asturiana)/VNV

(Lieta T-686/17)

(2017/C 424/74)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Policlínico Centro Médico de Seguros, SA (Oviedo, Spānija) un Medicina Asturiana, SA (Oviedo) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt zaudējumus par Vienotās noregulējuma valdes darbības un bezdarbības rezultātā prasītājām nodarīto kaitējumu saistībā ar prasītāju īpašumā bijušo BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. obligāciju un vērtspapīru atsavināšanu;

—	piespriest Valdei izmaksāt EUR 1 850 000, pieskaitot uzkrātos procentus par obligācijām līdz dienai, kas prasītājām tika izmaksāta naudas summa, lai atlīdzinātu nodarīto kaitējumu (“prasītā summa”);

—	noteikt palielināt prasīto summu par kompensācijas procentiem, sākot no 2017. gada 7. jūnija, līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā;

—

noteikt palielināt prasīto summu par attiecīgajiem kavējuma procentiem, sākot no sprieduma pieņemšanas šajā lietā, līdz pilnīgai prasītās summas samaksai, pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/VNV.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/51

Prasība, kas celta 2017. gada 9. oktobrī – Itālija/Komisija

(Lieta T-695/17)

(2017/C 424/75)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, pārstāvis, un P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt paziņojumu par atklātiem konkursiem – EPSO/AD/343/17 – tulkotāji (AD 5), kuru galvenā valoda ir vācu valoda (DE) – EPSO/AD/344/17 – tulkotāji (AD 5), kuru galvenā valoda ir franču valoda (FR) – EPSO/AD/345/17 – tulkotāji (AD 5), kuru galvenā valoda ir itāļu valoda (IT) – EPSO/AD/346/17 – tulkotāji (AD 5), kuru galvenā valoda ir nīderlandiešu valoda (NL), kurš publicēts 2017. gada 13. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 224 A;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 263., 264. un 266. panta pārkāpums

—

Komisija nav ņēmusi vērā Tiesas sprieduma lietā C-566/10 P un Vispārējās tiesas 2015. gada 24. septembra sprieduma lietās T-124/13 un T-191/13 res judicata spēku, ar kuriem par prettiesiskiem bija atzīti paziņojumi par konkursu, kuros kā valodas, kuras Savienības atklāto konkursu kandidāti var norādīt kā otro valodu, ir noteiktas vienīgi angļu, franču un vācu valoda.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 342. panta un Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta pārkāpums.

—	Šajā ziņā tiek norādīts, ka, nosakot vienīgi trīs valodas, kuras ir pieļaujamas kā Savienības atklāto konkursu kandidātu otrā valoda, Komisija faktiski ir ieviesusi jaunu valodu lietojumu iestādēs, aizskarot Padomes ekskluzīvo kompetenci šajā jomā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots EKL 12. panta, tagad LESD 18. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, LES 6. panta 3. punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punkta un 3. panta, Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta un 28. panta f) punkta pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisijas noteiktais valodu ierobežojums ir diskriminējošs, jo ar iepriekš minētajiem noteikumiem ir aizliegts, ka attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem un pašiem iestāžu ierēdņiem tiek noteikti valodu ierobežojumi, kuri vispārīgi un objektīvi nav paredzēti iestāžu reglamentos, kā norādīts jau minētajā Regulas Nr. 1/58 6. pantā, un kuri līdz šim nav pieņemti, kā arī ir aizliegts noteikt šādus ierobežojumus, ja vien to nepamato īpašas un pamatotas dienesta intereses.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LES 6. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl tajā ir noteikts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips kā pamattiesība, kura izriet no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

—	Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija esot pārkāpusi pilsoņu paļāvību attiecībā uz iespēju kā otro valodu izvēlēties jebkuru Savienības valodu, kā tas vienmēr ir bijis līdz 2007. gadam un kā tas autoritatīvi ir apstiprināts Tiesas spriedumā lietā C-566/10 P.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pilnvaru sagrozīšana un materiālo tiesību normu attiecībā uz paziņojumu par konkursiem raksturu un mērķi (it īpaši Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 28. panta f) punkta, 27. panta 2. punkta, 34. panta 3. punkta un 45. panta 1. punkta), kā arī samērīguma principa pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija, preventīvi un vispārīgi nosakot vienīgi trīs valodas, kuras ir pieļaujamas kā otrā valoda, faktiski pirms paziņojuma un pieņemšanas nosacījumu posma iepriekš ir pārbaudījusi kandidātu valodu zināšanas, kas bija jāveic konkursa laikā. Tādējādi valodu zināšanas ir noteicošās salīdzinājumā ar profesionālajām zināšanām.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 18. panta un 24. panta 4. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, Regulas Nr. 1/58 2. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka, paredzot, ka dalības pieteikumi noteikti ir jāiesniedz angļu, franču vai vācu valodā un ka vienā no šīm valodām EPSO nosūta kandidātiem paziņojumus par konkursa norisi, ir pārkāptas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības sazināties ar iestādēm savā dzimtajā valodā un turpinās diskriminācija pret ikvienu pilsoni, kuram nav padziļinātas kādas šīs valodas zināšanas.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta un 28. panta f) punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta un LESD 296. panta 2. punkta (pamatojuma nenorādīšana), kā arī samērīguma principa pārkāpums un faktu sagrozīšana.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija tikai trīs valodu noteikšanu ir pamatojusi ar prasību, ka jaunajiem darbiniekiem uzreiz ir jābūt spējīgiem sazināties iestāžu iekšienē. Šāds pamatojums sagroza faktus, jo nav tā, ka attiecīgās trīs valodas ir visbiežāk izmantotās dažādu valodu grupu saziņā iestādēs; tas ir arī nesamērīgs pamattiesības netikt pakļautam diskriminācijai, pamatojoties uz valodu, ierobežojums, jo pastāv mazāk ierobežojošas sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu saziņu iestādēs.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/53

Prasība, kas celta 2017. gada 12. oktobrī – Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – Papouis Dairies (“Papouis Halloumi”)

(Lieta T-702/17)

(2017/C 424/76)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvji – V. Marsland, Solicitor, un S. Malynicz, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Papouis Dairies LTD (Nikosija, Kipra)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsaina grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Papouis Halloumi” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 176 344

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 3. augusta lēmums lietā R 2782/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/53

Prasība, kas celta 2017. gada 9. oktobrī – Spānija/Komisija

(Lieta T-704/17)

(2017/C 424/77)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – M. García-Valdecasas Dorrego)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt paziņojumu par konkursu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1/58 1. un 2. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpums, jo saziņas režīms starp EPSO un kandidātu ir ierobežots vienīgi ar angļu, franču un vācu valodu, kas ietver arī pieteikuma veidlapu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums, jo otrās valodas izvēle nepamatoti ir sašaurināta tikai ar trijām valodām, proti, angļu, franču un vācu valodu, tādējādi izslēdzot pārējās Eiropas Savienības oficiālās valodas, un saistībā ar 1. valodu kombināciju 3. valoda ir ierobežota ar angļu, franču un vācu valodu, izslēdzot pārējās Eiropas Savienības oficiālās valodas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka angļu, franču un vācu valodas izvēle ir patvaļīga un rada diskrimināciju valodas dēļ, kas ir aizliegta Regulas Nr. 1/58 1. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. pantā un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punktā.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/54

Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Temes Rial un citi/VNV

(Lieta T-705/17)

(2017/C 424/78)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Enrique Manuel Temes Rial (Vilagarcía de Arousa, Spānija), Jon Nuñes Baracaldo (Erandio Astraburua, Spānija), Maria Luisa Muniente Pallas (Madride, Spānija), Alfonso Velasco Nieto (Madride) un Gloria María Zarco Martínez (Guarnizo el Astillero, Spānija) (pārstāvis – P. Rúa Sobrino, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes Lēmumu SRB/EES/2017/08 un neatkarīgā eksperta vērtējumu, uz kura tas balstīts saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 15. punktu;

—	atzīt Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. un 29. panta prettiesiskumu un nepiemērojamību;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/55

Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – Euroways/VNV

(Lieta T-707/17)

(2017/C 424/79)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Euroways, SL (Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un C. Iglesias Megías, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt Vienotās noregulējuma valdes darbības un bezdarbības rezultātā prasītājai nodarīto kaitējumu saistībā ar prasītājas īpašumā bijušo BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. obligāciju un vērtspapīru atsavināšanu;

—

piespriest Valdei atlīdzināt prasītājai zaudējumus saistībā ar tai nodarīto kaitējumu (“prasītā summa”);

—	galvenokārt, atmaksāt veiktos ieguldījumus EUR 543 242,11Banco Popular akcijās; vai alternatīvi;

—	pakārtoti, saistībā ar iepriekšminēto, EUR 44 055,19;

—	noteikt palielināt prasīto summu par kompensācijas procentiem, sākot no 2017. gada 7. jūnija līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā;

—

noteikt palielināt prasīto summu par attiecīgajiem nokavējuma procentiem, sākot no sprieduma pieņemšanas šajā lietā līdz pilnīgai prasītās summas samaksai, pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/VNV.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/55

Prasība, kas celta 2017. gada 19. oktobrī – Itālija/Komisija

(Lieta T-718/17)

(2017/C 424/80)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, pārstāvis, un P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt paziņojumu par atklātiem konkursiem – Administratori un asistenti ēku apsaimniekošanas jomā – EPSO/AD/342/17 (AD 6) – Ēku pārvaldības inženieri (tostarp vides un pakalpojumu inženieri) – EPSO/AST/141/17 (AST 3) – 1. profils – Ēku būvniecības koordinatori/tehniskie darbinieki – 2. profils – Ēku koordinatori/tehniskie darbinieki gaisa kondicionēšanas un elektromehānikas un elektrotehnikas jomā – 3. profils – Asistenti darba drošības/ēku drošuma jomā, kurš publicēts 2017. gada 27. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Nr. C 242 A;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-695/17 Itālijas Republika/Komisija.

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/56

Prasība, kas celta 2017. gada 17. oktobrī – Topor-Gilka/Padome

(Lieta T-721/17)

(2017/C 424/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergey Topor-Gilka (Maskava, Krievija) (pārstāvis – N. Meyer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmumu (KĀDP) 2017/1418 (1);

—	pakārtoti katrā ziņā daļēji atcelt apstrīdēto Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1418, ciktāl prasītājs ar to ir ticis pievienots lēmuma 1. pantā minētajam personu un vienību sarakstam, viņu iekļaujot tā 160. punktā, kā arī

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 68. panta 1. punktam apvienot šo tiesvedību ar paralēlo tiesvedību attiecībā uz OOO WO Technopromexport.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā

—	Atsaukšanās uz Padomes Regulu (ES) Nr. 1351/2014 (2). Šī regula attiecoties uz citu personu loku nekā tas, pie kura pieder prasītājs, un to tāpēc nevarot izmantot par pamatojumu prasītāja pievienošanai strīdīgajam sarakstam.

—

Pārmetums par līguma pārkāpumu

Padome lēmumu pievienot prasītāju strīdīgajam sarakstam pamatojot tostarp tādējādi, ka viņš esot veicis līgumslēgšanas sarunas ar Siemens Gas Turbine Technology OOO par sākotnējo piegādes līgumu, bet vēlāk sākotnējā piegādes līguma noteikumi esot tikuši pārkāpti. Novērtējot, vai tiešām ir noticis līguma pārkāpums, esot piemērojamas Krievijas tiesības. Piegādes līguma līgumslēdzējas puses esot vērsušās Maskavas Šķīrējtiesā. Pirms šī šķīrējtiesa ir pieņēmusi nolēmumu par lietas būtību, pārmetums par līguma pārkāpumu esot nepietiekami drošs faktiskais pamats un nevarot tikt izmantots par pamatojumu Lēmumam (KĀDP) 2017/1418.

—

Gāzes turbīnu tālākais transports uz Krimu

Prasītājam tiekot pārmests, ka viņš esot atbildīgs par gāzes turbīnu tālāko transportu uz Krimu. Publicētie ziņojumi presē neesot viennozīmīgi un esot balstīti uz anonīmiem avotiem. Kompetentajai Savienības iestādei esot jāpierāda norādīto motīvu atbilstīgums, nevis attiecīgajam uzņēmumam jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi tam, ka šie motīvi nav atbilstīgi.

—

Starptautisko humanitāro tiesību principu neievērošana

Krievijai saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām esot pienākums atjaunot un uzturēt Krimā sabiedrisko kārtību, pie kuras šobrīd piederot arī droša un stabila energoapgāde. Humānā vajadzība pēc šādas energoapgādes Lēmuma (KĀDP) 2017/1418 pamatojumā esot ņemta vērā tikpat maz kā starptautisko humanitāro tiesību normas.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu

—

Lēmumā 2017/1418 neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Lēmuma pielikuma 160. punktā norādītais pamatojums esot kopumā neskaidrs un nepietiekami detalizēts. Tajā neesot atspoguļoti konkrētie motīvi, kāpēc Padome, īstenojot savu kompetenci, ir nolēmusi piemērot prasītājam ierobežojošos pasākumus, un līdz ar to kopumā neatbilstot LESD 296. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma prasībām.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību

—

Tā kā Padome neesot izpildījusi LESD 296. panta otrajā daļā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, tā esot pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību, jo prasītājam, nezinot galvenos motīvus viņa pievienošanai strīdīgajam sarakstam, neesot iespējams optimāli formulēt aizstāvības argumentus.

(1) Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmums (KĀDP) 2017/1418, ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2017, L 203I, 5. lpp.).

(2) Padomes 2014. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1351/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 692/2014 par ierobežojumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju (OV 2014, L 365, 46. lpp.).

11.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 424/57

Prasība, kas celta 2017. gada 17. oktobrī – WO Technopromexport/Padome

(Lieta T-722/17)

(2017/C 424/82)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: OOO WO Technopromexport (Maskava, Krievija) (pārstāvis – N. Meyer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmumu (KĀDP) 2017/1418 (1);

—	pakārtoti, katrā ziņā atcelt apstrīdēto Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1418, ciktāl ar šī lēmuma pielikuma 39. punktu prasītāja tiek iekļauta šī lēmuma 1. pantā paredzētajā personu un vienību sarakstā; kā arī

—	saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 68. panta 1. punktu šo lietu apvienot ar paralēlu tiesvedību lietā Topor-Gilka.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: Vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā

—	Atsauce uz Padomes Regulu (ES) 1351/2014 (2) Šī regula attiecoties nevis uz prasītāju, bet gan uz citu personu loku, tāpēc to nevarot izmantot kā pamatojumu prasītājas iekļaušanai strīdīgajā sarakstā.

—

Līguma neizpildes apgalvojums

Padome lēmumu iekļaut prasītāju strīdīgajā sarakstā pamato tostarp tādējādi, ka tā Krimā esot piegādājusi gāzes turbīnas, pārkāpjot sākotnējā ar Siemens Gas Turbine Technology OOO noslēgtā piegādes līguma noteikumus. Vērtējums, vai patiešām ir notikusi līguma neizpilde, esot atrisināms saskaņā ar Krievijas tiesībām. Piegādes līguma puses esot vērsušās Maskavas šķīrējtiesā. Kamēr šī šķīrējtiesa lietu nav atrisinājusi, līguma neizpildes apgalvojums esot nepietiekami drošs faktiskais pamats, kas neesot atbilstošs Lēmuma (KĀDP) 2017/1418 pamatošanai.

—

Gāzes turbīnu transportēšana uz Krimu

Prasītājai tiekot pārmesta gāzes turbīnu transportēšana uz Krimu. Presē publicētās ziņas neesot viennozīmīgas un tiekot balstītas uz anonīmiem avotiem. Izvirzīto iemeslu pamatotība esot jāpierāda kompetentajai Savienības iestādei, nevis attiecīgajam uzņēmumam būtu jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi tam, ka minētie iemesli nav pamatoti.

—

Starptautisko humanitāro tiesību principu pārkāpums

Krievijai no starptautisko tiesību viedokļa esot pienākums atjaunot un uzturēt Krimā sabiedrisko kārtību, kurā šodienas kontekstā ietilpst arī droša un pastāvīgā energoapgāde. Šādas energoapgādes humanitārā nepieciešamība neesot pietiekami ņemta vērā Lēmuma (KĀDP) 2017/1418 pamatojumā, tāpat kā starptautiskās humanitāro tiesību normas.

Otrais pamats: LESD 296. panta otrajā daļā paredzētā pamatošanas pienākuma neievērošana

Lēmumā 2017/1418 netiekot ievērots LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pamatošanas pienākums. Lēmuma pielikuma 39. punktā norādītais pamatojums kopumā esot neskaidrs un nepietiekami detalizēts. Tajā neesot norādīti konkrēti iemesli, kādēļ Padome savas novērtējuma brīvības ietvaros esot nolēmusi piemērot prasītājai ierobežojošos pasākumus, tāpēc tas neatbilstot LESD 296. panta otrajā daļā paredzētajam pamatošanas pienākumam.

Trešais pamats: Tiesību uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums

Tā kā Padome neesot izpildījusi LESD 296. panta otrajā daļā paredzēto pamatošanas pienākumu, tā esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību, jo, nezinot būtiskākos iekļaušanas strīdīgajā sarakstā iemeslus, prasītājai neesot iespējams sagatavot iespējami labāko aizstāvību.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 424

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 11. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 424/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1