17.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 390/1

PADOMES NOSTĀJA (ES) Nr. 6/2017 PIRMAJĀ LASĪJUMĀ,

lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008

Padome pieņēmusi 2017. gada 17. oktobrī

(2017/C 390/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (3) (“Zvejas atļauju regula”) ir izveidota sistēma, kas attiecas uz atļaujām Savienības zvejas kuģiem veikt zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem un uz trešo valstu kuģu piekļuvi Savienības ūdeņiem.

(2)

Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (4) (UNCLOS) līgumslēdzēja puse, un tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (5). Minētajos starptautiskajos noteikumos ir noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un ka tām ir savā starpā jāsadarbojas minētajā nolūkā.

(3)

Savienība ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1993. gada 24. novembra Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (6). Minētajā nolīgumā ir teikts, ka līgumslēdzēja puse nepiešķir atļauju izmantot kuģi zvejai atklātā jūrā, ja nav izpildīti konkrēti nosacījumi, kā arī piemēro sankcijas, ja nav izpildīti konkrēti ziņošanas pienākumi.

(4)

Savienība ir apstiprinājusi 2001. gadā pieņemto FAO Starptautisko Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu (“NNN zvejas SRP”). NNN zvejas SRP un 2014. gadā apstiprinātajās FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgajās pamatnostādnēs ir nostiprināts karoga valsts pienākums nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu saglabāšanu ilgtermiņā un to ilgtspējīgu izmantošanu. NNN zvejas SRP ir paredzēts, ka karoga valstij būtu jāizdod sava karoga kuģiem atļaujas zvejot ūdeņos, kas nav tās suverenitātē vai jurisdikcijā. Minētajās Brīvprātīgajās pamatnostādnēs ir arī ieteikts gadījumos, kad zvejas darbības notiek saskaņā ar piekļuves nolīgumu zivsaimniecības nozarē vai pat nesaistīti ar šādu nolīgumu, izdot gan karoga valsts, gan piekrastes valsts atļauju. Abām valstīm būtu jāpārliecinās par to, ka šādas darbības nekaitēs krājumu ilgtspējai piekrastes valsts ūdeņos.

(5)

Visi FAO locekļi, tostarp Savienība un tās jaunattīstības partnervalstis, 2014. gadā vienprātīgi pieņēma Brīvprātīgās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā. Minēto pamatnostādņu 5.7. punktā ir uzsvērts, ka, pirms ar trešām valstīm un trešām pusēm tiek slēgti nolīgumi par piekļuvi resursiem, būtu pienācīgi jāņem vērā mazapjoma zvejas intereses. Minētajās pamatnostādnēs ir aicināts pieņemt pasākumus zvejas resursu saglabāšanai ilgtermiņā un to ilgtspējīgai izmantošanai un pasākumus pārtikas ražošanas ekoloģiskā pamata nodrošināšanai, uzsverot, cik svarīgi ārpus Savienības ūdeņiem veiktām zvejas darbībām ir vides standarti, kas ietver uz ekosistēmu balstītu pieeju zvejniecības pārvaldībai, līdztekus piesardzīgai pieejai.

(6)

Ja pastāv pierādījumi, ka nosacījumi, uz kuru pamata ir izdota zvejas atļauja, vairs netiek pildīti, karoga dalībvalstij būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, tostarp jāgroza vai jāanulē atļauja un vajadzības gadījumā jāpiemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Attiecībā uz zvejniecību saskaņā ar reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (“RZPO”) vai ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (“IZPN”) – ja Savienības zvejas kuģis nepilda zvejas atļaujas nosacījumus un dalībvalsts neveic atbilstīgus pasākumus situācijas labošanai pat pēc tam, kad Komisija ir prasījusi to darīt, Komisijai būtu jāsecina, ka nav veikti nekādi atbilstīgi pasākumi. Komisijai attiecīgi būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis vairs nezvejo, kamēr nosacījumi nav izpildīti.

(7)

Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembra Samitā par ilgtspējīgu attīstību apņēmās īstenot rezolūciju, kurā ietverts noslēguma dokuments “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, tostarp 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi, proti, “saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”, kā arī 12. ilgtspējīgas attīstības mērķi, proti, “nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus”, un ar šiem mērķiem saistītos uzdevumus.

(8)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (7) (“pamatregula”), ir nodrošināt, lai zvejas darbības būtu vides ziņā, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un tiktu pārvaldītas saskaņā ar mērķiem gūt ekonomiskus, sociālus un nodarbinātības ieguvumus un atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs tāda līmeņa, kas var nodrošināt maksimāli ilgtspējīgu nozvejas apjomu, un lai tās veicinātu pārtikas pieejamību. Šīs politikas īstenošanā ir arī jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 208. panta 1. punkta otro daļu.

(9)	Pamatregulā ir arī noteikts, ka IZPN ir jāattiecas vienīgi uz nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā.

(10)

Pamatregulā ir uzsvērts, ka ir jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem.

(11)

Zvejas atļauju regula tika izstrādāta ar mērķi izveidot kopēju pamatu atļauju izdošanai attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic ārpus Savienības ūdeņiem, lai tādā veidā atbalstītu cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (“NNN”) zveju un labāk kontrolētu un uzraudzītu Savienības floti visā pasaulē, kā arī paredzēt nosacījumus atļauju piešķiršanai trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos.

(12)	Līdztekus Zvejas atļauju regulai tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (8) (“NNN zvejas regula”) un gadu vēlāk tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (9) (“Kontroles regula”). Minētās regulas ir trīs KZP kontroles un izpildes noteikumu īstenošanas pīlāri.

(13)

Tomēr NNN zvejas regula, Zvejas atļauju regula un Kontroles regula netika īstenotas konsekventi – jo īpaši tika konstatētas neatbilstības starp Zvejas atļauju regulu un Kontroles regulu. Zvejas atļauju regulas īstenošanā arī atklājās vairāki robi, proti, regulas darbības jomā nebija ietverti daži ar kontroli saistīti problēmjautājumi, tādi kā fraktēšana, karoga maiņa un tādu zvejas atļauju izdošana, ko trešās valsts kompetentā iestāde izdod Savienības zvejas kuģim nesaistīti ar IZPN (“tiešas atļaujas”). Turklāt daži ziņošanas pienākumi ir izrādījušies sarežģīti izpildāmi, un grūtības radījis arī administratīvo funkciju sadalījums starp dalībvalstīm un Komisiju.

(14)

Šīs regulas pamatprincips ir tāds, ka ikvienam Savienības kuģim, kas zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, būtu jāsaņem savas karoga dalībvalsts atļauja un jātiek attiecīgi uzraudzītam neatkarīgi no tā, kur un saskaņā ar kādu regulējumu tas darbojas. Atļaujas izdošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir izpildīts kopēju atļaujas izdošanas kritēriju pamatkopums. Informācijai, ko dalībvalstis apkopo un iesniedz Komisijai, būtu jādod Komisijai iespēja jebkurā laikā iesaistīties visu Savienības zvejas kuģu zvejas darbību uzraudzībā jebkurā apgabalā ārpus Savienības ūdeņiem.

(15)

Pēdējos gados ir novēroti būtiski uzlabojumi Savienības ārējā zivsaimniecības politikā – IZPN nosacījumu ziņā un attiecībā uz rūpību, ar kādu tiek panākta noteikumu izpilde. Tādēļ Savienības interešu aizsardzībai attiecībā uz piekļuves tiesībām un nosacījumiem IZPN ietvaros vajadzētu būt vienam no Savienības ārējās zivsaimniecības politikas prioritārajiem mērķiem, un līdzīgi nosacījumi būtu jāpiemēro Savienības darbībām ārpus IZPN darbības jomas.

(16)	Atbalsta kuģi var būtiski ietekmēt veidu, kā zvejas kuģi spēj veikt zvejas darbības, un zivju daudzumu, ko tie var iegūt. Tāpēc tie ir jāņem vērā šajā regulā izklāstītajos atļauju izdošanas un ziņošanas procesos.

(17)

Karoga maiņas darbības kļūst par problēmu tad, kad to mērķis ir apiet KZP noteikumus vai pastāvošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tāpēc Savienībai būtu jāspēj definēt, atklāt un aizkavēt šādas darbības. Visā Savienības operatoram piederoša kuģa darbmūžā neatkarīgi no tā, ar kādu karogu vai karogiem tas darbojas, būtu jānodrošina atbilstības vēstures izsekojamība un pienācīgi pēcpasākumi. Šim nolūkam būtu jākalpo arī prasībai, ka Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) ir jāpiešķir unikāls kuģa numurs, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos.

(18)

Trešās valsts ūdeņos Savienības kuģi var darboties vai nu saskaņā ar tādu IZPN noteikumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, vai arī saņemot tiešas zvejas atļaujas no trešām valstīm, ja nav spēkā esoša IZPN. Abos gadījumos šīs darbības būtu jāveic pārredzamā un ilgtspējīgā veidā. Karoga dalībvalsts var atļaut sava karogakuģiem prasīt un saņemt tiešas atļaujas no trešām valstīm, kuras ir piekrastes valstis, ja ir izpildīts noteikts kritēriju kopums un ja tiek veikta uzraudzība. Zvejas darbība būtu jāatļauj, kad karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā darbība nekaitēs ilgtspējai, un ja Komisijai nav pienācīgi pamatotu iebildumu. Sākt zvejas darbību operatoram būtu jāatļauj tikai pēc tam, kad atļauju ir devusi gan karoga dalībvalsts, gan piekrastes valsts.

(19)

Savienības zvejas kuģiem nav atļauts zvejot ūdeņos, kas ir to trešo valstu jurisdikcijā vai suverenitātē, ar kurām Savienībai ir spēkā nolīgums, bet ne protokols. Ja ir šāds nolīgums, bet vismaz trīs gadus nav bijis spēkā nekāds protokols, Komisijai būtu jāizskata minētās situācijas rašanās iemesli un jāveic atbilstīgi pasākumi, kas varētu ietvert priekšlikumu risināt sarunas par jaunu protokolu.

(20)

Viens no specifiskiem jautājumiem saistībā ar IZPN ir to nepilnīgi izmantoto zvejas iespēju pārdale, kas notiek, kad zvejas iespējas, kas dalībvalstīm iedalītas saskaņā ar attiecīgajām Padomes regulām, netiek pilnībā izmantotas. Tā kā piekļuves izmaksas, kas noteiktas IZPN, lielā mērā tiek finansētas no Savienības vispārējā budžeta, pagaidu pārdales un apakšiedalīšanas sistēma ir svarīga, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu to, ka netiek izšķiesta neviena zvejas iespēja, par kuru ir samaksāts. Tāpēc ir skaidri jānosaka un jāuzlabo minētās iedalīšanas sistēmas, kam vajadzētu būt galējam līdzeklim. Tā piemērošanai vajadzētu būt pagaidu, un tam nebūtu jāietekmē zvejas iespēju sākotnējā iedalīšana dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem relatīvās stabilitātes principiem. Pārdale būtu jāveic tikai tad, kad attiecīgās dalībvalstis ir atteikušās no tiesībām savā starpā apmainīties ar zvejas iespējām, un tā būtu jāizskata galvenokārt saistībā ar IZPN, kas dod piekļuvi jauktai dažādu sugu zvejai.

(21)	Ja kāda trešā valsts nav RZPO puse, Savienība var censties paredzēt, ka attiecībā uz trešo valsti, ar kuru apsver iespēju slēgt IZPN, iedala daļu no nozares atbalsta finansējuma, lai sekmētu minētās trešās valsts pievienošanos RZPO.

(22)	Arī zvejas darbībām RZPO pārziņā un atklātā jūrā būtu vajadzīga karoga dalībvalsts atļauja, un tām būtu jāatbilst specifiskajiem RZPO noteikumiem vai Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē zvejas darbības atklātā jūrā.

(23)

Lai pildītu Savienības starptautiskās saistības RZPO un saskaņā ar pamatregulas 28. pantā minētajiem mērķiem Savienībai būtu jāveicina tas, ka neatkarīgas struktūras veic regulārus rezultātu novērtējumus, un tai būtu aktīvi jāiesaistās īstenošanas komiteju izveidē un nostiprināšanā visās RZPO, kurās tā ir līgumslēdzēja puse. Tai jo īpaši būtu jānodrošina, ka minētās īstenošanas komitejas veic vispārēju uzraudzību attiecībā uz to, kā tiek īstenota ārējā zivsaimniecības politika un pasākumi, par kuriem lēmumi pieņemti RZPO.

(24)

Efektīva fraktēšanas līgumu pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka netiek mazināta saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāte, kā arī lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpēc ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas palīdz Savienībai labāk uzraudzīt tādu Savienības zvejas kuģu darbības, ko fraktējusi vai nu trešā valsts, vai Savienības operatori, pamatojoties uz to, ko pieņēmusi attiecīgā RZPO.

(25)

Ja pārkraušana citā kuģī notiek jūrā, karoga valstis vai piekrastes valstis neveic nekādu pienācīgu kontroli, un tādējādi operatoriem rodas iespējas transportēt nelikumīgu nozveju. Par pārkraušanu citā kuģī, ko veic Savienības kuģi atklātā jūrā un zvejojot saskaņā ar tiešajām atļaujām, būtu iepriekš jāziņo, ja tas notiek ārpus ostas. Dalībvalstīm reizi gadā būtu jāinformē Komisija par visām to kuģu veiktajām pārkraušanas citā kuģī darbībām.

(26)	Procedūrām vajadzētu būt pārredzamām un paredzamām Savienības un trešo valstu operatoriem, kā arī to attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

(27)

Būtu jānodrošina datu elektroniska apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju, kā paredzēts Kontroles regulā. Dalībvalstīm būtu jāvāc visi prasītie dati par to flotēm un to zvejas darbībām, jāpārvalda minētie dati un jādara tie pieejami Komisijai. Turklāt, lai koordinētu minētās datu vākšanas darbības, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas savā starpā, ar Komisiju un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm.

(28)

Lai informācija par Savienības zvejas atļaujām būtu labāk pārredzama un pieejama, Komisijai būtu jāizveido elektroniska zvejas atļauju datubāze, kurai ir publiskā daļa un drošā daļa. Savienības zvejas atļauju datubāzē iekļautā informācija ietver personas datus. Personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (11) un piemērojamos valstu tiesību aktus.

(29)

Lai pienācīgi sakārtotu trešās valsts karoga zvejas kuģu piekļuvi Savienības ūdeņiem, attiecīgajiem noteikumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem noteikumiem, kas saskaņā ar Kontroles regulu piemērojami Savienības zvejas kuģiem. Konkrēti, minētās regulas 33. pants, kas attiecas uz nozvejas un ar nozveju saistītu datu paziņošanu, būtu jāpiemēro arī trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos.

(30)	Būtu jānosaka, ka trešo valstu zvejas kuģiem, kam nav saskaņā ar šo regulu izdotas atļaujas, kuģojot Savienības ūdeņos, ir pienākums nodrošināt, lai to zvejas rīki būtu uzstādīti tā, ka tie nav gatavi tūlītējai izmantošanai zvejas darbībām.

(31)	Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par trešo valstu kuģu zvejas darbību kontrolēšanu Savienības ūdeņos un – pārkāpumu gadījumā – par to reģistrēšanu valsts reģistrā, kas paredzēts Kontroles regulas 93. pantā.

(32)

Trešās valsts zvejas kuģiem, kas zvejo saskaņā ar nolīgumiem par apmaiņu vai kopīgu pārvaldību, būtu jāievēro kvotas, ko tiem Savienības ūdeņos iedalījušas to karoga valstis. Ja trešo valstu kuģi pārzvejo kvotas, kas tiem iedalītas attiecībā uz krājumiem Savienības ūdeņos, Komisijai būtu jāveic atvilkumi no kvotām, kas minētajām trešām valstīm iedalītas turpmākajos gados. Minētajos gadījumos kvotu atvilkumi, kas Komisijai jāveic pārzvejošanas gadījumā, ir jāuzskata par ieguldījumu, ko Komisija veic konsultācijās ar piekrastes valstīm.

(33)	Atļauju izdošanas procedūru vienkāršošanas nolūkā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizmanto kopīga datu apmaiņas un datu glabāšanas sistēma, lai nodrošinātu vajadzīgo informāciju un atjauninājumus, vienlaikus mazinot administratīvo slogu.

(34)

Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un turpmāk iespējamas jaunas starptautisko tiesību prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar ko izdara grozījumus šīs regulas pielikumā, kurā iekļauts saraksts ar informāciju, kas operatoram jāsniedz, lai saņemtu zvejas atļauju, un lai papildinātu 10. pantā paredzētos zvejas atļauju izdošanas nosacījumus, ciktāl tas ir nepieciešams, lai Savienības tiesību aktos atspoguļotu rezultātus, kas gūti konsultācijās starp Savienību un trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, vai kas gūti, vienojoties ar piekrastes valstīm, ar kurām ir kopīgi zivju krājumi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(35)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz to datu reģistrēšanu, formātu un nosūtīšanu, kas saistīti ar zvejas atļaujām un kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai un Savienības zvejas atļauju datubāzei, kā arī lai lemtu par neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdali saskaņā ar esošajiem protokoliem, kas pievienoti IZPN, kā pārejas pasākumu, kurš atbilst Zvejas atļauju regulas 10. panta noteikumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(36)

Lai nodrošinātu Savienības zvejas atļauju datubāzes darbību un lai dalībvalstis spētu izpildīt nosūtīšanas tehniskās prasības, Komisijai būtu jāsniedz attiecīgajām dalībvalstīm tehniska palīdzība, lai tās varētu datus sūtīt elektroniski. Dalībvalstis var arī izmantot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansiālo atbalstu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (14) 76. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(37)	Ņemot vērā izdarāmo grozījumu skaitu un nozīmīgumu, Zvejas atļauju regula būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par to, kā izdod un pārvalda zvejas atļaujas:

a)	Savienības zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, tādas RZPO, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, pārziņā esošos ūdeņos, Savienības ūdeņos vai ārpus tiem, vai atklātā jūrā; un

b)	trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos.

2. pants

Saikne ar starptautiskajām tiesībām un Savienības tiesību aktiem

Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus:

a)	kas paredzēti IZPN un citos zivsaimniecības nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un trešām valstīm;

b)	ko pieņēmušas RZPO, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse;

c)	kas noteikti Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno vai transponē a) un b) apakšpunktā minētos noteikumus.

3. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro pamatregulas 4. pantā un NNN zvejas regulas 2. panta 1.–4., 15., 16. un 22. punktā izklāstītās definīcijas, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

2. Šajā regulā piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav peldlīdzeklis, kuru pārvadā uz klāja, un kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem, kuri paredzēti zivju ķeršanai vai pievilināšanai, un kas atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības;

“zvejas atļauja” attiecībā uz Savienības zvejas kuģi ir atļauja:

—	Kontroles regulas 4. panta 10. punkta nozīmē,

—	ko izdevusi trešā valsts un kas dod Savienības zvejas kuģim tiesības veikt konkrētas zvejas darbības minētās trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus,

un attiecībā uz trešās valsts zvejas kuģi – atļauja, kas dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības Savienības ūdeņos noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

c)	“tieša atļauja” ir zvejas atļauja, ko trešās valsts kompetentā iestāde Savienības zvejas kuģim ir izdevusi nesaistīti ar IZPN vai nolīgumu par zvejas iespēju apmaiņu un kopēju interešu jomā esošu sugu ilgtspējīgu pārvaldību;

d)	“trešās valsts ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. Dalībvalsts ūdeņi, kas nav Savienības ūdeņi, šajā regulā tiek uzskatīti par trešās valsts ūdeņiem;

“novērotāju programma” ir shēma, kas ir RZPO, IZPN, trešās valsts vai dalībvalsts pārziņā un kas paredz, ka uz zvejas kuģiem – tostarp tad, kad tas īpaši paredzēts piemērojamajā novērotāju shēmā, – atrodas novērotāji, kuru mērķis ir pārliecināties par to, vai kuģis ievēro minētās RZPO vai minētās trešās valsts, vai saskaņā ar minēto IZPN pieņemtos noteikumus;

f)	“fraktēšana” ir vienošanās, saskaņā ar ko zvejas kuģi, kurš kuģo ar dalībvalsts karogu, uz noteiktu laiku nolīgst citas dalībvalsts vai trešās valsts operators, nemainot kuģa karogu;

“zvejas darbība” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku ievietošanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, atrašanos ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no pārvadāšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ĀRPUS SAVIENĪBAS ŪDEŅIEM

I NODAĻA

Kopīgi noteikumi

4. pants

Vispārīgais princips

Neskarot prasību saņemt atļauju no kompetentās organizācijas vai trešās valsts, Savienības zvejas kuģis neveic zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem, ja karoga dalībvalsts tam nav devusi atļauju un ja zvejas darbības nav norādītas derīgā zvejas atļaujā, kas attiecīgi izdota saskaņā ar II–V nodaļu.

5. pants

Atļaujas izdošanas kritēriji

1. Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju zvejas darbībām ārpus Savienības ūdeņiem tikai tad, ja:

a)	tā saskaņā ar pielikuma prasībām vai attiecīgo IZPN vai attiecīgo RZPO ir saņēmusi pilnīgu un pareizu informāciju par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, tostarp par atbalsta kuģiem, kas nav Savienības kuģi;

b)	zvejas kuģim ir derīga zvejas licence saskaņā ar Kontroles regulas 6. pantu;

c)	zvejas kuģis un ikviens ar to saistīts atbalsta kuģis piemēro attiecīgo SJO kuģu identifikācijas numuru shēmu, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos;

d)	zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi RZPO un/vai Savienība, ievērojot NNN zvejas regulu;

e)	attiecīgā gadījumā – karoga dalībvalstij ir pieejamas zvejas iespējas saskaņā ar attiecīgo zivsaimniecības nolīgumu vai attiecīgajiem RZPO noteikumiem; un

f)	attiecīgā gadījumā – zvejas kuģis pilda 6. pantā noteiktās prasības.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu pielikumu nolūkā nodrošināt zvejas kuģu darbību pienācīgu uzraudzību saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ar jaunām datu prasībām, kas izriet no zivsaimniecības nolīgumiem vai informācijas tehnoloģiju attīstības.

6. pants

Karoga maiņas darbības

1. Šo pantu piemēro kuģiem, kuri piecu gadu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma ir tikuši:

a)	izslēgti no Savienības zvejas flotes reģistra un kuru karogs ir nomainīts pret trešās valsts karogu; un

b)	pēc tam atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

2. Karoga dalībvalsts zvejas atļauju drīkst izdot tikai tad, kad tā ir pārbaudījusi, ka laikposmā, kurā 1. punktā minētais kuģis darbojās ar trešās valsts karogu, tas:

a)	nebija iesaistījies NNN zvejā;

b)	nedarbojās tādas trešās valsts ūdeņos, kas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1026/2012 (15) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir noteikta par valsti, kas atļauj neilgtspējīgu zveju;

c)	nedarbojās tādas trešās valsts ūdeņos, kas, ievērojot NNN zvejas regulas 33. pantu, ir iekļauta sarakstā kā nesadarbīga; un

nedarbojās tādas trešās valsts ūdeņos, kas, ievērojot NNN zvejas regulas 31. pantu, noteikta kā nesadarbīga NNN zvejas apkarošanā, kad pagājušas sešas nedēļas pēc tam, kad ir pieņemts Komisijas lēmums, ar kuru minētā trešā valsts par tādu ir noteikta, izņemot jebkādas darbības, ko veic gadījumā, kad Padome ir noraidījusi priekšlikumu par nesadarbīgas valsts statusa piešķiršanu minētajai trešai valstij, ievērojot minētās Regulas 33. pantu.

3. Minētajā nolūkā operators sniedz šādu karoga dalībvalsts pieprasīto informāciju, kas saistīta ar laikposmu, kurā kuģis kuģoja ar trešās valsts karogu:

a)	deklarāciju par nozveju un zvejas piepūli attiecīgajā laikposmā, kā to prasa karoga valsts, kas ir trešā valsts;

b)	jebkādu tādu zvejas atļauju kopiju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības attiecīgajā laikposmā;

c)	oficiālu paziņojumu, kurā norādītas kuģim vai operatoram attiecīgajā laikposmā piemērotās sankcijas un kuru sagatavojusi trešā valsts, pret kuras karogu bija nomainīts kuģa karogs;

d)	pilnīgu karogu vēsturi laikposmā, kad kuģis bija izslēgts no Savienības flotes reģistra.

4. Karoga dalībvalsts neizdod zvejas atļauju kuģim, kura karogs ir nomainīts pret tādas trešās valsts karogu:

a)	kas, ievērojot NNN zvejas regulas 33. pantu, ir iekļauta sarakstā kā nesadarbīga NNN zvejas apkarošanā;

kas, ievērojot NNN zvejas regulas 31. pantu, noteikta par nesadarbīgu NNN zvejas apkarošanā, kad pagājušas sešas nedēļas pēc tam, kad ir pieņemts Komisijas lēmums, ar kuru minētā trešā valsts par tādu ir noteikta, izņemot jebkādas darbības, ko veic gadījumā, kad Padome ir noraidījusi priekšlikumu par nesadarbīgas valsts statusa piešķiršanu minētajai trešai valstij, ievērojot minētās Regulas 33. pantu; vai

c)	kas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1026/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir noteikta par valsti, kas atļauj neilgtspējīgu zveju.

5. Šā panta 4. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka, tiklīdz kā kļuva piemērojami 2. punkta b)–d) apakšpunktā vai 4. punkta a)–c) apakšpunktā aprakstītie apstākļi, operators:

a)	izbeidza zvejas darbības; un

b)	nekavējoties sāka attiecīgās administratīvās procedūras, lai izslēgtu kuģi no trešās valsts zvejas flotes reģistra.

7. pants

Zvejas atļauju pārvaldība

1. Kad operators iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu, tas sniedz karoga dalībvalstij pilnīgus un pareizus datus.

2. Operators nekavējoties informē karoga dalībvalsti par visām saistīto datu izmaiņām.

3. Karoga dalībvalsts regulāri uzrauga to, vai nosacījumi, uz kuru pamata zvejas atļauja tika izdota, ir izpildīti visā laikposmā, kurā minētā atļauja ir derīga.

4. Ja 3. punktā minēto uzraudzības darbību galīgā iznākuma rezultātā pastāv pierādījumi, ka nosacījumi, uz kuru pamata ir izdota zvejas atļauja, vairs netiek pildīti, karoga dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, tostarp groza vai anulē atļauju un vajadzības gadījumā piemēro sankcijas. Karoga dalībvalsts par pārkāpumiem piemērotajām sankcijām jābūt pietiekami stingrām, lai nodrošinātu noteikumu efektīvu ievērošanu, novērstu pārkāpumus un neļautu pārkāpējiem gūt labumu no pārkāpumiem. Karoga dalībvalsts to nekavējoties paziņo operatoram un Komisijai. Attiecīgā gadījumā Komisija to paziņo attiecīgi RZPO sekretariātam vai attiecīgajai trešai valstij.

5. Pēc Komisijas motivēta pieprasījuma karoga dalībvalsts veic atbilstīgus 4. punktā paredzētos pasākumus gadījumos, ja ir pārkāpti jūras bioloģisko resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, ko pieņēmusi RZPO, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, vai kas pieņemti ar IZPN.

6. Ja Savienība ir RZPO līgumslēdzēja puse un ja Savienības zvejas kuģis neatbilst 21. panta b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kā konstatēts RZPO atzītā galīgajā inspekcijas ziņojumā, un ja karoga dalībvalsts neveic atbilstīgus šā panta 4. punktā paredzētos pasākumus, Komisija ar lēmumu var pieprasīt, lai attiecīgā karoga dalībvalsts nodrošinātu, ka attiecīgais Savienības zvejas kuģis minētos nosacījumus izpilda.

Gadījumā, ja attiecīgā karoga dalībvalsts 15 dienu laikā nav veikusi atbilstīgus pasākumus, lai izpildītu pirmajā daļā minēto Komisijas lēmumu, Komisija RZPO sekretariātam nosūta atjauninātu 22. pantā minēto detalizēto informāciju par zvejas kuģi, lai risinātu jautājumu par attiecīgo kuģi. Komisija par savu rīcību informē karoga dalībvalsti. Karoga dalībvalsts Komisijas rīcību paziņo operatoram.

7. Ja Savienība ir noslēgusi IZPN ar trešo valsti un ja Savienības zvejas kuģis neatbilst 10. panta b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kā konstatēts kompetento iestāžu atzītā galīgajā inspekcijas ziņojumā, un ja karoga dalībvalsts neveic atbilstīgus šā panta 4. punktā paredzētos pasākumus, Komisija ar lēmumu var pieprasīt, lai attiecīgā karoga dalībvalsts nodrošinātu, ka attiecīgais Savienības zvejas kuģis minētos nosacījumus izpilda.

Gadījumā, ja attiecīgā karoga dalībvalsts 15 dienu laikā nav veikusi atbilstīgus pasākumus, lai izpildītu pirmajā daļā minēto Komisijas lēmumu, Komisija trešai valstij nosūta atjauninātu detalizēto informāciju par zvejas kuģi, lai risinātu jautājumu par attiecīgo Savienības zvejas kuģi. Komisija par savu rīcību informē karoga dalībvalsti. Karoga dalībvalsts Komisijas rīcību paziņo operatoram.

II NODAĻA

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības trešās valsts ūdeņos

1. iedaļa

Zvejas darbības saskaņā ar IZPN

8. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos saskaņā ar IZPN.

9. pants

Dalība RZPO

Savienības zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, trešās valsts ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja minētā trešā valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse.

10. pants

Nosacījumi, pēc kuriem karoga dalībvalsts izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos saskaņā ar IZPN, tikai tad, ja:

a)	ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

b)	ir ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti attiecīgajā IZPN;

c)	operators ir samaksājis visas maksas, kas jāmaksā saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, un attiecīgā gadījumā saistītās finanšu sankcijas, kas noteiktas ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks; un

d)	zvejas kuģim ir derīga zvejas atļauja, ko izdevusi trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros zvejas darbības notiek.

11. pants

Procedūra trešās valsts zvejas atļauju saņemšanai

1. Šīs regulas 10. panta d) punkta vajadzībām karoga dalībvalsts, kas ir pārbaudījusi, ka 10. panta a)–c) punktā minētie nosacījumi ir ievēroti, nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu trešās valsts atļaujas saņemšanai.

2. Pieteikumā, kas minēts 1. punktā, norāda informāciju, kas prasīta saskaņā ar IZPN.

3. Karoga dalībvalsts nosūta pieteikumu Komisijai vismaz 10 kalendārās dienas pirms pieteikumu nosūtīšanas termiņa, kas noteikts IZPN. Komisija var nosūtīt karoga dalībvalstij pienācīgi pamatotu pieprasījumu par jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu nosacījumus.

4. Kad saņemts pieteikums vai jebkāda papildu informācija, kas pieprasīta, ievērojot šā panta 3. punktu, Komisija veic sākotnējo izvērtējumu, lai noteiktu, vai 10. panta a)–c) punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti. Tad Komisija:

a)	bez kavēšanās un katrā gadījumā pirms IZPN paredzētā pieteikumu nosūtīšanas termiņa beigām nosūta pieteikumu trešai valstij, ar noteikumu, ka ticis ievērots šā panta 3. punktā paredzētais termiņš; vai

b)	paziņo dalībvalstij, ka prasījums ir noraidīts.

5. Ja trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju saskaņā ar konkrēto nolīgumu, Komisija nekavējoties, ja iespējams – elektroniski, par to informē karoga dalībvalsti.

12. pants

Neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdale IZPN satvarā

1. Konkrētā gadā vai jebkādā citā attiecīgā laikposmā, kurā tiek īstenots IZPN protokols, ņemot vērā zvejas atļauju derīguma termiņus un zvejas sezonas, Komisija var apzināt neizmantotas zvejas iespējas un par to informēt dalībvalstis, kuras izmanto iedalīto zvejas iespēju atbilstošās daļas.

2. Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, 10 kalendāro dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas no Komisijas var:

a)	informēt Komisiju par to, ka tās savas zvejas iespējas izmantos vēlāk attiecīgajā īstenošanas laikposmā, iesniedzot zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas apgabalu un sezonu; vai

b)	paziņot Komisijai par tām pieejamo zvejas iespēju izmantošanu ar zvejas iespēju apmaiņām, ievērojot pamatregulas 16. panta 8. punktu.

3. Ja noteiktas dalībvalstis nav informējušas Komisiju par vienu no 2. punktā minētajām darbībām vai ir to informējušas tikai par daļēju tām pieejamo zvejas iespēju izmantošanu un ja zvejas iespējas tāpēc paliek neizmantotas, Komisija var izsludināt uzaicinājumu paust interesi par pieejamajām neizmantotajām zvejas iespējām, kuru adresē pārējām dalībvalstīm, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu. Komisija tajā pašā laikā informē visas dalībvalstis par uzaicinājuma paust interesi izsludināšanu.

4. Dalībvalstis, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu, 10 kalendāro dienu laikā no 3. punktā minētā uzaicinājuma saņemšanas var paziņot Komisijai interesi par pieejamajām neizmantotajām zvejas iespējām. Lai pamatotu savu pieprasījumu, tās pievieno zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas apgabalu un sezonu.

5. Komisija var attiecīgajām dalībvalstīm prasīt papildu informāciju, ja to uzskata par vajadzīgu pieprasījuma novērtēšanai.

6. Ja dalībvalstis, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu, līdz 4. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām neizrāda interesi par visu pieejamo neizmantoto zvejas iespēju apjomu, Komisija uzaicinājumu paust interesi var attiecināt uz visām dalībvalstīm. Dalībvalsts savu interesi par neizmantotajām zvejas iespējām var paziņot saskaņā ar minētajā punktā minētajiem nosacījumiem.

7. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar šā panta 4. vai 6. punktu, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu vienīgi pagaidu kārtā uz attiecīgo laikposmu, kas minēts šā panta 1. punktā, pārdala neizmantotās zvejas iespējas.

Komisija informē dalībvalstis par dalībvalstīm, kurām zvejas iespējas ir pārdalītas, un par pārdalīto daudzumu apjomu.

8. Zvejas iespēju pagaidu pārdale tiek balstīta uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp attiecīgā gadījumā vides, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijiem. Minētie kritēriji var būt šādi:

a)	pārdalei pieejamās zvejas iespējas;

b)	pieprasītāju dalībvalstu skaits;

c)	daļa, kas katrai pieprasītājai dalībvalstij atvēlēta no sākotnēji iedalītajām zvejas iespējām;

d)	attiecīgā gadījumā katras pieprasītājas dalībvalsts vēsturiskie nozvejas un zvejas piepūles apjomi;

e)	pieprasītāju dalībvalstu iesniegto zvejas plānu dzīvotspēja, ņemot vērā izmantoto kuģu un zvejas rīku skaitu, tipu un parametrus.

13. pants

Vairākos secīgos nozvejas limitos sadalītas gada kvotas apakšiedalīšana

1. Ja IZPN protokolā ir noteikti mēneša vai ceturkšņa nozvejas limiti vai citas attiecīgajā gadā pieejamo zvejas iespēju apakšvienības un ja visas iedalītās zvejas iespējas netiek izmantotas tajā pašā mēnesī, ceturksnī vai citādi piemērojamā laikposmā, attiecīgās pieejamās zvejas iespējas Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu apakšiedala attiecīgajām dalībvalstīm uz atbilstīgajiem laikposmiem.

2. Pieejamo zvejas iespēju apakšiedalīšana tiek veikta, izmantojot pārredzamus un objektīvus kritērijus. Tā ir saskanīga ar gada zvejas iespējām, kas dalībvalstīm iedalītas ar attiecīgo Padomes regulu.

2. iedaļa

Zvejas darbības saskaņā ar nolīgumiem par apmaiņu vai kopīgu pārvaldību

14. pants

Piemērojamie noteikumi

1. Šīs regulas 8.–11. pantu mutatis mutandis piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos saskaņā ar nolīgumu par zvejas iespēju apmaiņu vai kopējās interesēs esošu zivju krājumu kopīgu pārvaldību.

2. Atkāpjoties no 11. panta, karoga dalībvalsts var iesniegt Komisijai detalizētu informāciju par Savienības zvejas kuģiem, kuri ir tiesīgi veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos saskaņā ar attiecīgo nolīgumu. Kad ir konstatēts, ka 10. panta a)–c) punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, Komisija bez kavēšanās detalizēto informāciju par attiecīgajiem Savienības zvejas kuģiem nosūta trešai valstij. Tiklīdz trešā valsts informē Komisiju par to, ka detalizētā informācija par minētajiem Savienības zvejas kuģiem ir apstiprināta, Komisija par to informē karoga dalībvalsti. Savienības zvejas kuģi, par kuriem prasītā detalizētā informācija ir sniegta, tiek uzskatīti par kuģiem, kam ir derīga zvejas atļauja 10. panta d) punkta vajadzībām. Komisija bez kavēšanās elektroniski informē arī karoga dalībvalsti par jebkuru trešās valsts paziņojumu, ka Savienības zvejas kuģis nav tiesīgs veikt zvejas darbības tās ūdeņos.

15. pants

Konsultācijas ar trešām valstīm attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai attiecībā uz zvejas atļauju izdošanas nosacījumiem papildinātu 10. pantu, Savienības tiesību aktos iestrādājot rezultātus, kas gūti konsultācijās starp Savienību un trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, vai kas gūti, vienojoties ar piekrastes valstīm, ar kurām ir kopīgi zivju krājumi.

3. iedaļa

Zvejas darbības saskaņā ar tiešām atļaujām

16. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos nesaistīti ar 1. vai 2. iedaļā minēto nolīgumu.

17. pants

Nosacījumi, pēc kuriem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

1. Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar 1. vai 2. iedaļā minēto nolīgumu, tikai tad, ja:

a)	ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

b)	nav spēkā esoša IZPN vai nolīguma par zvejas iespēju apmaiņu vai kopīgu pārvaldību ar attiecīgo trešo valsti vai tie netiek provizoriski piemēroti;

operators ir iesniedzis visu turpmāk minēto:

—	piemērojamo zivsaimniecības tiesību aktu kopiju vai precīzu atsauci uz tiem, ko operatoram sniegusi trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbības,

—	zinātnisku novērtējumu, kas pierāda plānoto zvejas darbību ilgtspējību, tostarp attiecīgā gadījumā atbilstību UNCLOS 62. panta noteikumiem,

—	oficiāla publiska bankas konta numuru, kas norādīts visu maksu nokārtošanai;

d)	gadījumā, kad jāveic tādu sugu zvejas darbības, ko pārvalda RZPO, trešā valsts ir minētās organizācijas līgumslēdzēja puse; un

operators ir iesniedzis vai nu:

—	derīgu zvejas atļauju attiecīgajam zvejas kuģim, ko izdevusi trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek zvejas darbības, vai

—

tās trešās valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek zvejas darbības, izdotu rakstisku apstiprinājumu, kas saņemts pēc sarunām starp operatoru un minēto trešo valsti, par noteikumiem attiecībā uz plānoto tiešo atļauju, kas dotu operatoram piekļuvi tās zvejas resursiem, tostarp par atļaujas ilgumu, nosacījumiem un zvejas iespējām, kas izteiktas piepūles vai nozvejas limitu veidā.

2. Jebkurā gadījumā zvejas darbības nesākas, iekams trešā valsts nav izdevusi 1. punkta e) apakšpunktā minēto derīgo zvejas atļauju. Karoga dalībvalsts aptur savu atļauju, ja līdz plānoto zvejas darbību sākumam trešās valsts atļauja nav izdota.

3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto zinātnisko novērtējumu sniedz RZPO vai reģionāla zivsaimniecības struktūra, kurai ir zinātniska kompetence, vai to sniedz trešā valsts vai arī sadarbībā ar trešo valsti. Zinātnisku novērtējumu, kas nāk no trešās valsts, pārskata dalībvalsts vai Savienības zinātnisks institūts vai struktūra.

18. pants

Procedūra trešās valsts zvejas atļauju saņemšanai

1. Karoga dalībvalsts, kas ir pārbaudījusi, ka 17. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētie nosacījumi ir ievēroti, nosūta Komisijai pielikumā uzskaitīto attiecīgo informāciju un informāciju, kas attiecas uz 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu izpildi.

2. Ja Komisija uzskata, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir nepietiekama, lai novērtētu 17. pantā izklāstīto nosacījumu izpildi, tā 10 darbadienu laikā no minētās informācijas saņemšanas pieprasa papildu informāciju vai pamatojumu.

3. Ja pēc šā panta 2. punktā minētās papildu informācijas vai pamatojuma pieprasīšanas un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Komisija konstatē, ka 17. pantā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā 30 kalendāro dienu laikā pēc visas pieprasītās informācijas vai pamatojuma saņemšanas var iebilst pret zvejas atļaujas piešķiršanu. Ja Komisija konstatē, ka minētie nosacījumi ir izpildīti, tā bez kavēšanās informē attiecīgo dalībvalsti par nodomu neiebilst.

4. Karoga dalībvalsts var izdot zvejas atļauju pēc 2. punktā minētā termiņa beigām. Ja Komisija ir pieprasījusi papildu informāciju saskaņā ar minēto punktu, karoga dalībvalsts var izdod zvejas atļauju, ja Komisija 3. punktā minētajā termiņā vai pirms minētā termiņa nav izteikusi iebildumus, ar noteikumu, ka Komisija ir informējusi dalībvalsti par nodomu necelt iebildumus.

5. Atkāpjoties no 1.–4. punkta, gadījumā, ja zvejas atļauja tiek atjaunota ar tiem pašiem noteikumiem un divu gadu laikā no sākotnējās zvejas atļaujas piešķiršanas, karoga dalībvalsts var izdot zvejas atļauju pēc tam, kad ir pārbaudīta informācija, kas saņemta attiecībā uz 17. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un bez kavēšanās par to informē Komisiju.

6. Ja trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti.

7. Ja trešā valsts informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, karoga dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju.

8. Operators iesniedz karoga dalībvalstij to galīgo nosacījumu kopiju, par kuriem viņš ir vienojies ar trešo valsti, kā arī tiešās atļaujas kopiju.

III NODAĻA

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības RZPO pārziņā

19. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko veic Savienības zvejas kuģi, kuri zvejo RZPO pārziņā esošus krājumus Savienības ūdeņos vai ārpus tiem, ciktāl uz to darbībām attiecas atļauju režīms, ko ieviesusi RZPO.

20. pants

Zvejas atļaujas

1. Savienības zvejas kuģis, uz kura zvejas darbībām attiecas atļauju režīms, ko pieņēmusi RZPO, neveic zvejas darbības RZPO pārziņā, izņemot tad, ja:

a)	Savienība ir RZPO līgumslēdzēja puse;

b)	tam ir savas karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja;

c)	tas ir iekļauts attiecīgajā RZPO reģistrā vai atļauto kuģu sarakstā; un

d)	gadījumos, kad zvejas darbības tiek veiktas trešo valstu ūdeņos, – tam ir zvejas atļauja, ko attiecīgā trešā valsts izdevusi saskaņā ar II nodaļu.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo tikai un vienīgi Savienības ūdeņos un kuriem jau ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar Kontroles regulas 7. pantu.

21. pants

Nosacījumi, pēc kuriem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts zvejas atļauju drīkst izdot tikai tad, ja:

a)	ir izpildīti 5. pantā izklāstītie atļaujas izdošanas kritēriji;

b)	ir ievēroti noteikumi, ko paredzējusi RZPO vai kas paredzēti transponējošajos Savienības tiesību aktos; un

c)	gadījumos, kad zvejas darbības veic trešo valstu ūdeņos, ir izpildīti 10. vai 17. pantā noteiktie kritēriji.

22. pants

Reģistrācija, ko veic RZPO

1. Karoga dalībvalsts nosūta Komisijai detalizētu informāciju par kuģiem, kam tā ir atļāvusi veikt zvejas darbības saskaņā ar šīs regulas 20. pantu vai – šīs regulas 20. panta 2. punkta gadījumā – saskaņā ar Kontroles regulas 7. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minēto detalizēto informāciju sagatavo saskaņā ar RZPO paredzētajiem nosacījumiem, un tai pievieno minētās organizācijas prasīto informāciju.

3. Komisija 10 dienu laikā pēc 1. punktā minētās detalizētās informācijas saņemšanas var no karoga dalībvalsts pieprasīt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu. Tā pamato ikvienu šādu pieprasījumu.

4. Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 21. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un 15 dienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās detalizētās informācijas saņemšanas tā nosūta atļauju saņēmušo kuģu informāciju RZPO.

5. Ja RZPO reģistrs vai saraksts nav publisks, Komisija izplata atļauju saņēmušo kuģu informāciju tām dalībvalstīm, kas iesaistītas attiecīgajā zivsaimniecībā.

IV NODAĻA

Savienības zvejas kuģu zvejas darbības atklātā jūrā

23. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko ārpus III nodaļas darbības jomas atklātā jūrā veic Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus.

24. pants

Nosacījumi, pēc kuriem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju zvejas darbībām atklātā jūrā tikai tad, ja:

a)	ir izpildīti 5. pantā izklāstītie atļaujas izdošanas kritēriji;

plānotās zvejas darbības ir:

—	saskaņā ar zinātnisku novērtējumu, kas pierāda plānoto zvejas darbību ilgtspējību un ko sniedzis vai apstiprinājis zinātniskais institūts karoga dalībvalstī, vai

—	daļa no pētniecības programmas, tostarp datu vākšanas shēmas, ko organizē zinātniska struktūra. Pētniecības zinātnisko protokolu, kas būs nepieciešams jebkurā gadījumā, apstiprina zinātniskais institūts karoga dalībvalstī.

25. pants

Procedūra zvejas atļauju saņemšanai

1. Karoga dalībvalsts, kas ir pārbaudījusi, ka 24. pantā minētie nosacījumi ir ievēroti, nosūta Komisijai pielikumā uzskaitīto informāciju un informāciju, kas attiecas uz 5. pantā izklāstīto nosacījumu izpildi.

2. Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar šā panta 1. punktu sniegtā informācija ir nepietiekama, lai novērtētu 24. pantā izklāstīto nosacījumu izpildi, tā 10 kalendāro dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas pieprasa papildu informāciju vai pamatojumu.

3. Ja pēc šā panta 2. punktā minētās papildu informācijas vai pamatojuma saņemšanas Komisija konstatē, ka 24. pantā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā piecu kalendāro dienu laikā pēc papildu informācijas vai pamatojuma saņemšanas var iebilst pret zvejas atļaujas piešķiršanu. Ja Komisija konstatē, ka nosacījumi ir izpildīti, tā bez kavēšanās informē attiecīgo dalībvalsti par nodomu neiebilst.

4. Karoga dalībvalsts var izdot zvejas atļauju pēc 2. punktā minētā termiņa beigām. Ja Komisija ir pieprasījusi papildu informāciju saskaņā ar minēto punktu, karoga dalībvalsts var izdot zvejas atļauju, ja Komisija nav izteikusi iebildumus 3. punktā minētajā termiņā vai pirms minētā termiņa, ar noteikumu, ka Komisija ir informējusi dalībvalsti par nodomu necelt iebildumus.

V NODAĻA

Savienības zvejas kuģu fraktēšana

26. pants

Principi

1. Savienības zvejas kuģis neveic zvejas darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem ūdeņos, attiecībā uz kuriem ir spēkā IZPN vai to piemēro provizoriski.

2. Savienības zvejas kuģis neveic zvejas darbības saskaņā ar vairākiem fraktēšanas līgumiem vienlaikus, nedz arī iesaistās apakšfraktēšanā.

3. Savienības zvejas kuģi veic darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem ūdeņos, kas ir RZPO pārziņā, vienīgi gadījumos, kad kuģi fraktējusī valsts ir līgumslēdzēja puse minētajā organizācijā.

4. Nofraktēts Savienības zvejas kuģis fraktēšanas līguma piemērošanas laikā neizmanto savas karoga dalībvalsts zvejas iespējas. Nofraktēta Savienības zvejas kuģa nozvejas atskaita no fraktējošās valsts zvejas iespējām.

5. Nekas šajā regulā nemazina karoga dalībvalsts pienākumus attiecībā uz tās saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Kontroles regulu, NNN zvejas regulu vai citiem KZP noteikumiem, ieskaitot ziņošanas prasības.

6. Savienības zvejas kuģa, ko paredzēts fraktēt, zvejas licences turētājs pirms fraktēšanas sākšanas informē karoga dalībvalsti par fraktēšanas līgumu. Minētā dalībvalsts bez kavēšanās par to informē Komisiju.

27. pants

Zvejas atļauju pārvaldība saskaņā ar fraktēšanas līgumu

Kad karoga dalībvalsts izdod zvejas atļauju kuģim saskaņā ar 17., 21. vai 24. pantu un kad attiecīgās zvejas darbības tiek veiktas saskaņā ar fraktēšanas līgumu, tā pārliecinās par to, ka:

a)	fraktējošās valsts kompetentā iestāde ir oficiāli apstiprinājusi, ka līgums ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; un

b)	zvejas atļaujā ir norādīta detalizēta informācija par fraktēšanas līgumu, tostarp laikposms, zvejas iespējas un zvejas apgabals.

VI NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

28. pants

Pārkraušana citā kuģī

1. Jebkuru pārkraušanu citā kuģī, ko veic Savienības zvejas kuģis atklātā jūrā vai saskaņā ar tiešām atļaujām, veic saskaņā ar Kontroles regulas 21. un 22. pantu. Karoga dalībvalsts līdz katra gada marta beigām informē Komisiju par pārkraušanām, kas notikušas iepriekšējā gadā, iesniedzot informāciju, kas sniegta pārkraušanas deklarācijā, pārkraušanas datumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu un apgabalu, kurā notikusi pārkraušana citā kuģī.

2. Savienības zvejas kuģu, kas zvejo saskaņā ar tiešām atļaujām vai atklātā jūrā, kapteiņi pirms pārkraušanas savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju:

a)	saņēmēja kuģa vārds un ārējais identifikācijas numurs;

b)	paredzētās pārkraušanas laiks un ģeogrāfiskā atrašanās vieta; un

c)	pārkraušanai paredzēto sugu daudzumu aplēses.

3. Šo pantu nepiemēro pārkraušanām, ko ostās veic Savienības zvejas kuģi.

VII NODAĻA

Novērošanas un ziņošanas pienākumi

29. pants

Novērotāju programmas dati

Ja uz Savienības zvejas kuģa vāc datus saskaņā ar novērotāju programmu, karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei bez kavēšanās nosūta saistītos ziņojumus saskaņā ar novērotāju programmā norādītajiem nosūtīšanas noteikumiem.

30. pants

Informācija trešām valstīm

1. Veicot zvejas darbības saskaņā ar šo sadaļu, Savienības zvejas kuģa kapteinis vai minētā kapteiņa pārstāvis trešai valstij dara pieejamas attiecīgās nozvejas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas un papildus nosūta tā karoga dalībvalstij minēto datu elektronisku kopiju.

2. Karoga dalībvalsts, veicot kontrolpārbaudes saskaņā ar Kontroles regulas 109. pantu, novērtē šā panta 1. punktā minēto datu atbilstību datiem, ko tā saņēmusi saskaņā ar minēto regulu un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar IZPN attiecīgajiem noteikumiem.

3. Nozvejas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju nenosūtīšanu trešai valstij, kā minēts šā panta 1. punktā, arī uzskata par smagiem pārkāpumiem Kontroles regulas 90. panta piemērošanas nolūkā atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma, ko nosaka karoga dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā kaitējuma raksturs, vērtība, pārkāpēja ekonomiskais stāvoklis un pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

31. pants

Prasības par dalību RZPO

Trešās valsts zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, Savienības ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja šī trešā valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse.

32. pants

Vispārīgi principi

1. Trešās valsts zvejas kuģis neiesaistās zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja vien tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas. Tam šādu atļauju izdod vienīgi tad, ja tas ir izpildījis 5. pantā noteiktos atļaujas izdošanas kritērijus.

2. Trešās valsts zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas. Ja attiecīgajā zivsaimniecības nolīgumā paredzētie noteikumi ir atšķirīgi, noteikumus skaidri norāda vai nu minētajā nolīgumā, vai arī noteikumos, par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti un ar kuriem īsteno minēto nolīgumu.

3. Ja trešās valsts zvejas kuģis pārvietojas Savienības ūdeņos bez atļaujas, kas izdota saskaņā ar šo regulu, minētā kuģa zvejas rīkus nostiprina un uzglabā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Kontroles regulas 47. pantā, tā lai tie nebūtu gatavi tūlītējai izmantošanai zvejas darbībām.

33. pants

Zvejas atļauju izdošanas nosacījumi

1. Komisija var izdot trešās valsts zvejas kuģim atļauju veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos tikai tad, ja:

a)	ir pieļaujamās nozvejas pārpalikums, kas nodrošinātu ierosinātās zvejas iespējas, kā prasīts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā;

b)	ir ievēroti attiecīgā zivsaimniecības nolīguma nosacījumi un zvejas kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti un, attiecīgā gadījumā, ir iekļauts minētajā nolīgumā paredzētajā kuģu sarakstā;

c)	informācija, kas saskaņā ar nolīgumu prasīta par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, ir pilnīga un pareiza un zvejas kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim vai kuģiem ir SJO numurs, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos;

d)	zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi RZPO un/vai Savienība, ievērojot NNN zvejas regulu;

e)	trešā valsts nav iekļauta sarakstā kā nesadarbīga, ievērojot NNN zvejas regulu, vai kā valsts, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1026/2012.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības saskaņā ar nolīgumu par zvejas iespēju apmaiņu vai kopējās interesēs esošu zivju krājumu kopēju pārvaldību.

34. pants

Procedūra zvejas atļauju saņemšanai

1. Attiecīgā trešā valsts ar tās zvejas kuģiem saistītus pieteikumus Komisijai nosūta pirms attiecīgajā nolīgumā noteiktā termiņa vai Komisijas noteiktā termiņa.

2. Komisija var trešai valstij prasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 33. pantā paredzētie nosacījumi.

3. Kad ir konstatēts, ka 2. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, Komisija izdod zvejas atļauju un bez kavēšanās par to informē trešo valsti un attiecīgās dalībvalstis.

35. pants

Zvejas atļauju pārvaldība

1. Ja kāds no 33. pantā izklāstītajiem nosacījumiem vairs nav izpildīts, Komisija attiecīgi rīkojas, tostarp groza vai anulē atļauju, un informē par to trešo valsti un attiecīgās dalībvalstis.

2. Komisija var atteikt, apturēt vai anulēt trešās valsts zvejas kuģim izdotu atļauju gadījumos, kad apstākļi ir būtiski mainījušies, vai nopietna jūras bioloģisko resursu izmantošanas, pārvaldības un saglabāšanas apdraudējuma gadījumos, vai gadījumos, kad tas ir būtiski, lai novērstu vai apkarotu NNN zveju, vai gadījumos, kad Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

Gadījumā, kad Komisija atsaka, aptur vai anulē atļauju saskaņā ar pirmo daļu, tā nekavējoties informē attiecīgo trešo valsti.

36. pants

Zvejas darbību slēgšana

1. Kad trešai valstij piešķirtās zvejas iespējas tiek uzskatītas par pilnībā apgūtām, Komisija par to tūlīt paziņo attiecīgajai trešai valstij un dalībvalstu kompetentajām inspekcijas iestādēm. Lai nodrošinātu to zvejas darbību nepārtrauktību, kas attiecas uz neapgūtajām zvejas iespējām, bet var ietekmēt arī apgūtās zvejas iespējas, trešā valsts iesniedz Komisijai tehniskus pasākumus, ar kuriem tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz apgūtajām zvejas iespējām.

2. No 1. punktā minētās paziņošanas dienas zvejas atļaujas, kas izdotas minētās attiecīgās trešās valsts karoga kuģiem, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrētajām zvejas darbībām, un kuģiem vairs nav atļauts iesaistīties minētajās zvejas darbībās.

3. Zvejas atļaujas uzskata par anulētām, ja saskaņā ar 2. punktu veiktā zvejas atļauju apturēšana attiecas uz visām darbībām, par kurām tās bija piešķirtas.

4. Trešā valsts nodrošina to, ka attiecīgos zvejas kuģus tūlīt informē par šā panta piemērošanu un ka tie izbeidz visas attiecīgās zvejas darbības. Trešā valsts arī bez kavēšanās informē Komisiju, kad zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, ir izbeiguši zvejas darbības.

37. pants

Kvotu pārzveja Savienības ūdeņos

1. Ja Komisija konstatē, ka trešā valsts ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija veic atvilkumus no kvotām, kas minētajai valstij iedalītas attiecībā uz minēto krājumu vai krājumu grupu turpmākajos gados. Komisija cenšas nodrošināt to, lai atvilkumu apmērs atbilstu dalībvalstīm uzliktajiem atvilkumiem līdzīgos apstākļos.

2. Ja saskaņā ar 1. punktā paredzēto atvilkumu no pārzvejotā krājuma vai krājumu grupas kvotas nevar veikt, tāpēc ka minētā krājuma vai krājumu grupas kvota attiecīgajai trešai valstij nav pieejama pietiekamā apmērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo trešo valsti var veikt atvilkumus no kvotām, kas attiecīgajai trešai valstij turpmākajos gados ir pieejamas attiecībā uz citiem krājumiem vai krājumu grupām tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai ar atbilstošu komerciālo vērtību.

38. pants

Kontrole un izpilde

1. Trešās valsts kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro kontroles noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.

2. Trešās valsts kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, sniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai un vajadzības gadījumā piekrastes dalībvalstij datus, ko Savienības kuģiem ir prasīts nosūtīt karoga dalībvalstij saskaņā ar Kontroles regulu.

3. Komisija vai tās izraudzītā struktūra 2. punktā minētos datus nosūta piekrastes dalībvalstij.

4. Trešās valsts kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai novērotāju pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamajām novērotāju programmām.

5. Visus pārkāpumus, ko izdarījuši trešās valsts zvejas kuģi, tostarp ar tiem saistītās sankcijas, piekrastes dalībvalsts reģistrē valsts reģistrā, kas paredzēts Kontroles regulas 93. pantā.

IV SADAĻA

DATI UN INFORMĀCIJA

39. pants

Savienības datubāze zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu

1. Komisija izveido un uztur elektronisku Savienības datubāzi par zvejas atļaujām, kurā iekļautas visas zvejas atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar II un III sadaļu, un kurai ir publiskā daļa un drošā daļa. Minētā datubāze:

glabā visu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar pielikumu, un citu informāciju, kas Komisijai iesniegta zvejas atļauju izdošanas nolūkā saskaņā ar II un III sadaļu, tostarp īpašnieka un līdz piecu galveno faktisko īpašnieku vārds, pilsēta un dzīvesvietas valsts, un pēc iespējas drīz uzrāda katras atļaujas statusu;

b)	tiek izmantota datu un informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalsti; un

c)	tiek izmantota tikai zvejas flotu ilgtspējīgas pārvaldības, kā arī kontroles vajadzībām.

2. Visu zvejas atļauju, kas izdotas saskaņā ar II un III sadaļu, saraksts datubāzē ir publiski pieejams, un tajā ir visa turpmāk minētā informācija:

a)	kuģa vārds un karogs un tā CFR numurs un SJO numurs, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos;

b)	atļaujas veids, tostarp mērķsuga vai mērķsugu grupa(-as); un

c)	laiks un apgabals, kurā atļauts veikt zvejas darbību (sākuma un beigu datums; zvejas apgabals).

3. Dalībvalsts datubāzi izmanto, lai Komisijai iesniegtu pieteikumus zvejas atļaujām un atjauninātu savu informāciju, kā prasīts 11., 18., 22. un 26. pantā, un trešā valsts datubāzi izmanto, lai iesniegtu pieteikumus zvejas atļaujām, kā prasīts 34. pantā.

40. pants

Tehniskas prasības

1. Apmaiņu ar II, III un IV sadaļā minēto informāciju veic elektroniskā formātā.

2. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (16) noteikumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskas darbības prasības attiecībā uz II, III un IV sadaļā norādītās informācijas reģistrēšanu, formatēšanu un nosūtīšanu. Tehniskās darbības prasības kļūst piemērojamas ne agrāk par 6 mēnešiem un ne vēlāk par 18 mēnešiem pēc to pieņemšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

41. pants

Piekļuve datiem

Neskarot Kontroles regulas 110. pantu, dalībvalstis vai Komisija piešķir attiecīgajiem kompetentajiem administratīvajiem dienestiem, kas iesaistīti zvejas flotu pārvaldībā, piekļuvi šīs regulas 39. pantā minētās Savienības datubāzes drošajai daļai par ārējām zvejas flotēm izdotām zvejas atļaujām.

42. pants

Datu pārvaldība, personas datu aizsardzība un konfidencialitāte

Saskaņā ar šo regulu iegūtos datus apstrādā saskaņā ar Kontroles regulas 112. un 113. pantu, Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK un tās īstenošanai pieņemtajiem valstu noteikumiem.

43. pants

Attiecības ar trešām valstīm un RZPO

1. Ja dalībvalsts no trešās valsts vai RZPO saņem informāciju, kas ir svarīga šīs regulas efektīvai piemērošanai, tā paziņo minēto informāciju Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai un, attiecīgā gadījumā, citām attiecīgajām dalībvalstīm, ar noteikumu, ka tai šādi rīkoties atļauj divpusēji nolīgumi ar minēto trešo valsti vai attiecīgās RZPO noteikumi.

2. Komisija vai tās izraudzītā struktūra saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, tādu RZPO pārziņā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse, var citām minēto nolīgumu vai organizāciju pusēm paziņot attiecīgu informāciju par šīs regulas noteikumu nepildīšanu vai par smagiem pārkāpumiem ar noteikumu, ka ir saņemta informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišana, un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

V SADAĻA

PROCEDŪRAS, DELEĢĒŠANA UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

45. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Atcelšana

1. Zvejas atļauju regulu ar šo atceļ.

2. Atsauces uz atceltās regulas noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

47. pants

Pārejas noteikumi par neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdali saskaņā ar esošajiem protokoliem

1. Atkāpjoties no 12. panta, tiem IZPN protokoliem, kuri ir spēkā vai tiek provizoriski piemēroti … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdales procedūru, kas izklāstīta šajā pantā, izmanto līdz attiecīgā protokola termiņa beigām.

2. Saistībā ar IZPN – ja, pamatojoties uz 11. pantā minētajiem pieteikumu nosūtīšanas lūgumiem, konstatē, ka netiek pilnībā izmantots Savienībai ar protokolu iedalīto zvejas atļauju skaits vai zvejas iespēju apjoms, Komisija informē attiecīgās dalībvalstis un lūdz tās apstiprināt, ka tās pilnībā neizmanto minētās zvejas iespējas. Atbildes nesniegšanu termiņos, kas, noslēdzot IZPN, jānosaka Padomei, uzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi norādītajā laikposmā pilnībā neizmanto savas zvejas iespējas.

3. Pēc attiecīgās dalībvalsts sniegtā apstiprinājuma Komisija novērtē neizmantoto zvejas iespēju kopapjomu un šo novērtējumu dara pieejamu dalībvalstīm.

4. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 3. punktā minētās neizmantotās zvejas iespējas, iesniedz Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuriem tās iecerējušas prasīt zvejas atļauju, kā arī saskaņā ar 11. pantu iesniedz pieteikumu nosūtīšanas lūgumu par katru no minētajiem kuģiem.

5. Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm lemj par pārdali.

Ja attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt minētajai pārdalei, Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par pārdali, ņemot vērā šā panta 8. punktā izklāstītos kritērijus, un par to paziņo attiecīgajām dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Pieteikumu nosūtīšana saskaņā ar šo pantu nekādi neietekmē zvejas iespēju pārdali vai to apmaiņu starp dalībvalstīm saskaņā ar pamatregulas 16. pantu.

7. Kamēr nav galīgi noteikti 2. punktā minētie termiņi, Komisijai nekas neliedz piemērot 2.–5. punktā minēto mehānismu.

8. Zvejas iespēju pārdalei saskaņā ar šo pantu Komisija jo īpaši ņem vērā:

a)	katra saņemtā pieprasījuma datumu;

b)	pārdalei pieejamās zvejas iespējas;

c)	saņemto pieprasījumu skaitu;

d)	pieprasījumus iesniegušo dalībvalstu skaitu; un

e)	ja zvejas iespējas pilnīgi vai daļēji noteiktas, pamatojoties uz zvejas piepūles vai nozvejas apjomu, – zvejas piepūli, ko paredz piemērot, vai nozveju, ko paredz gūt katrs attiecīgais kuģis.

48. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 303, 19.8.2016., 116. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 17. oktobra nostāja pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) [un Padomes … lēmums].

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 96/428/EK (1996. gada 25. jūnijs) par Kopienas pievienošanos nolīgumam, kas veicina starptautisko saglabāšanas un vadības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem (OV L 177, 16.7.1996., 24. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1026/2012 (2012. gada 25. oktobris) par konkrētiem pasākumiem zivju krājumu saglabāšanas jomā attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju (OV L 316, 14.11.2012., 34. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Sniedzamo datu saraksts

I.	PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS
1.	Ekonomikas operatora vārds vai nosaukums
2.	E-pasts
3.	Adrese
4.	Fakss
5.	Tālrunis
6.	Īpašnieka vārds
7.	E-pasts
8.	Adrese
9.	Fakss
10.	Tālrunis
11.	Ekonomikas operatoru pārstāvošās apvienības vai aģenta vārds vai nosaukums
12.	E-pasts
13.	Adrese
14.	Fakss
15.	Tālrunis
16.	Kapteiņa (kapteiņu) vārds
17.	E-pasts
18.	Adrese
19.	Fakss
20.	Tālrunis

II.	ZVEJAS KUĢIS
21.	Kuģa vārds
22.	Kuģa identifikācija (SJO numurs, CFR numurs u. c.)
23.	Zivju uzglabāšanas metode uz kuģa
24.	Kuģa tipa FAO kods
25.	Zvejas rīka tipa FAO kods

III.	ZVEJAS KATEGORIJA, PAR KURU PIEPRASĪTA ZVEJAS ATĻAUJA
26.	Atļaujas veids (tieša atļauja; atklātā jūra; atbalsta darbības)
27.	Zvejas apgabals (FAO apgabals(-i), apakšapgabals(-i), rajons(-i), apakšrajons(-i) – pēc vajadzības)
28.	Darbības apgabals (atklātā jūra; trešā valsts – precizēt)
29.	Izkraušanas ostas
30.	Mērķsugas FAO kods(-i) (vai zvejas kategorija IZPN)
31.	Pieprasītās atļaujas termiņš (sākuma un beigu datums)
32.	Atbalsta kuģu saraksts (kuģa vārds; SJO numurs; CFR numurs)

IV.	FRAKTĒŠANA
33.	Kuģis darbojas saskaņā ar fraktēšanas līgumu (Jā/Nē)
34.	Fraktēšanas līguma veids
35.	Fraktēšanas periods (sākuma un beigu datums)
36.	Zvejas iespējas (tonnas), kas kuģim iedalītas saskaņā ar fraktēšanas līgumu
37.	Trešā valsts, kas iedalījusi kuģim zvejas iespējas saskaņā ar fraktēšanas līgumu

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 390

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 17. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	PADOME
2017/C 390/01	Padomes Nostāja (ES) Nr. 6/2017 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 Padome pieņēmusi 2017. gada 17. oktobrī	1
2017/C 390/02	Padomes paskaidrojuma raksts: Padomes Nostāja (ES) Nr. 6/2017 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008	25