2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/2

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 14. marta rīkojumu lietā T-889/16 Ccc Event Management GmbH/Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 15. maijā iesniedza Ccc Event Management GmbH

(Lieta C-261/17 P)

(2017/C 330/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ccc Event Management GmbH (pārstāvis – A. Schuster, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) ar 2017. gada 13. jūlija rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/2

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu lietā T-239/15 Cryo-Save AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2017. gada 31. maijā iesniedza Cryo-Save AG

(Lieta C-327/17 P)

(2017/C 330/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cryo-Save AG (pārstāve – C. Onken, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu lietā T-239/15;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu apelācijas sūdzības pamatu, proti, Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā – “Preču zīmes regula”) (1) 64. panta 1. punkta, Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”) (2), 50. noteikuma 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Preču zīmes regulas 56. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas 37. un 39. noteikumu, kā arī Preču zīmes regulas 76. panta 1. punkta pārkāpumu. Pārkāpumu veidojot tas, ka Vispārējā tiesa atzina par nepieņemamu prasītājas un tagad apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmo prasības pamatu.

Ar pirmo prasības pamatu prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza atzīt pieteikuma par tās Eiropas Savienības preču zīmes atcelšanu nepieņemamību. Pamatojumā tā izklāstīja, ka šis pieteikums, pretēji Preču zīmes regulas 56. panta 2. punktā un Īstenošanas regulas 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktā paredzētajam, netika pietiekami pamatots.

Vispārējā tiesa nosprieda, ka prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmais prasības pamats esot nepieņemams, jo prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja procesā Apelācijas padomē neesot izvirzījusi nevienu Preču zīmes regulas 56. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktu, formālo prasību pārkāpumu, apelācijas sūdzības pārbaude tika ierobežota ar faktiskās izmantošanas pārbaudi un līdz ar to Apelācijas padomei nebija noteikti jāpārbauda pieteikuma par atcelšanu pareizība. Vispārējās tiesas veiktā pirmā prasības pamata izskatīšana tās ieskatā esot pielīdzināma faktiskā un tiesiskā apjoma, kuru izskatīja Apelācijas padome, paplašināšanai.

Prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja pret to iebilst ar argumentu, ka pieteikuma par atcelšanu pieņemamība ir nolēmuma pēc būtības priekšnosacījums, kurš atbildētājam pēc paša iniciatīvas ir jāpārbauda ikvienā procesa stadijā – Preču zīmes regulas 76. panta 2. punkta pirmais teikums, Īstenošanas regulas 39. noteikuma 1. punkts, 40. noteikuma 1. punkta otrais teikums, Preču zīmes regulas 64. panta 1. punkts, Īstenošanas regulas 50. noteikuma 1. punkts. Līdz ar to neesot nozīmes tam, vai prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja Apelācijas padomē īpaši ir izvirzījusi jautājumu par pieteikuma par atcelšanu pieņemamību.

Turklāt atbildētāja Anulēšanas nodaļa pieteikuma par atcelšanu pieņemamību ir pārbaudījusi pēc pašas iniciatīvas un skaidri atzinusi Preču zīmes regulas 56. panta 2. punkta un Īstenošanas regulas 37. noteikuma nosacījumus par izpildītiem. Vispārējās tiesas judikatūrā atzītais funkcionālās turpinātības princips prasa, lai Apelācijas padome veiktu pilnīgu Anulēšanas nodaļas lēmuma pārbaudi, tostarp pieteikuma par atcelšanu pieņemamības novērtējuma pārbaudi. Sava uzskata pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas tostarp uz Vispārējās tiesas judikatūru lietās “KLEENCARE”, spriedums, 2003. gada 23. septembris, T-308/01, 24.–26., 28., 29. un 32. punkts (3), un “HOOLIGAN”, spriedums, 2005. gada 1. februāris, T-57/03, 22. un 25. punkts (4)).

Visbeidzot prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai arī citādi formulējot, noteikti esot izvirzījusi iebildumu par pieteikuma par atcelšanu pieņemamību gan procesā Anulēšanas nodaļā, gan Apelācijas padomē.

Visu trīs iepriekš minēto iemeslu dēļ pieteikuma par atcelšanu pieņemamības jautājums esot bijis procesa Apelācijas padomē faktiskā un tiesiska apjoma daļa. Vispārējās tiesas veiktā pieteikuma par atcelšanu pieņemamības pārbaudē tas nebūtu pārsniegts. Šajā ziņā atšķiras iebilde par pieteikuma par atcelšanu nepieņemamību no jaunu atcelšanas vai spēkā neesamības pamata izvirzīšanas vai novēlotas prasības sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu.

(1) OV L 78, 1. lpp.

(2) OV L 303, 1. lpp.

(3) ECLI:EU:T:2003:241.

(4) ECLI:EU:T:2005:29.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. jūnijā iesniedza Tribunale di Torino (Itālija) – IJDF Italy Srl/Violeta Fernando Dionisio, Alex Del Rosario Fernando

(Lieta C-344/17)

(2017/C 330/04)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Torino

Pamatlietas puses

Prasītāja: IJDF Italy Srl

Atbildētāji: Violeta Fernando Dionisio un Alex Del Rosario Fernando

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīva 93/13/EEK (1), Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas saistītu prasību gadījumā, it īpaši ar pamatlietu saistīta galvojuma prasījuma gadījumā, nosaka vienotu lietas izskatīšanu vienā un tajā pašā tiesā, kaut gan minētās tiesību normas dēļ piekritība izskatīt galvojuma prasījumu ir tiesai, kas nav tā, kuras teritorijā atrodas patērētāja pastāvīgā uzturēšanās vieta vai viņa domicils, ieskaitot dokumentu izsniegšanai norādīto adresi?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Mobit Soc.cons.arl/Regione Toscana

(Lieta C-350/17)

(2017/C 330/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mobit Soc.cons.arl

Atbildētājs: Regione Toscana

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) 5. panta 2. punkts (konkrētāk, šī punkta b) un d) apakšpunktā paredzētais aizliegums iekšējam pakalpojumu sniedzējam piedalīties konkursos extra moenia [ārpus noteiktas iekšējās teritorijas]) ir jāpiemēro arī publiskiem līgumiem, kas ir piešķirti pirms šīs regulas stāšanās spēkā?

Vai ar “iekšējā pakalpojumu sniedzēja” kvalifikāciju – minētās regulas izpratnē un pēc iespējamas analoģijas ar judikatūras atziņām par in house providing [pakalpojumu sniegšanu iekšējā teritorijā] jēdzienu – abstraktā veidā ir saistīta publisko tiesību juridiska persona, kurai valsts iestāde tieši ir piešķīrusi tiesības sniegt vietējā transporta pakalpojumus, ja pirmā ir tieši saistīta ar otro organizācijas un kontroles ziņā, un tās pamatkapitāls pieder valstij (pilnībā vai procentuālā daļā, šajā gadījumā kopā ar citām valsts iestādēm)?

Vai gadījumā, ja tiesības sniegt pakalpojumus, kuri ietilpst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 piemērošanas jomā, ir piešķirtas tieši, apstāklis, ka pēc piešķiršanas minētā valsts iestāde dibina publisku administratīvu iestādi, kurai ir pilnvaras organizēt minētos pakalpojumus (tomēr atstājot valstij ekskluzīvas pilnvaras piešķirt koncesiju) – t.i., iestādi, kas neveic nekādu “līdzīgu kontroli” pār tieši izraudzīto pakalpojumu sniedzēju – ir apstāklis, kas minēto piešķiršanu var izslēgt no regulas 5. panta 2. punktā paredzētā režīma, vai nē?

Vai tiešas piešķiršanas sākotnējā termiņa beigas pēc trīsdesmit gadiem, 2039. gada 3. decembrī (termiņa sākums ir Regulas (EK) Nr. 1370/2007 spēkā stāšanās diena), katrā ziņā nozīmē piešķiršanas neatbilstību minētās regulas 5. pantā un 8. panta 3. punktā paredzētiem principiem, vai turpretim pēc šī trīsdesmit gadu termiņa minētā neatbilstība ir jāuzskata par automātiski labotu, jebkura likuma izpratnē, saskaņā ar netiešu samazinājumu “ex lege” (8. panta 3. punkta otrā daļa)”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 1. lpp.).

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Autolinee Toscane SpA/Mobit Soc.cons.arl

(Lieta C-351/17)

(2017/C 330/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autolinee Toscane SpA

Atbildētāja: Mobit Soc.cons.arl

Prejudiciālie jautājumi

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Stanley International Betting Ltd, Stanleybet Malta Ltd/Ministero dell’Economia e delle Finanze, Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

(Lieta C-375/17)

(2017/C 330/07)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Stanley International Betting Ltd, Stanleybet Malta Ltd

Atbildētāji apelācijas tiesvedībā: Ministero dell’Economia e delle Finanze, Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības – konkrēti tiesības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība, kā arī nediskriminācijas, pārskatāmības, brīvas konkurences, samērīguma un konsekvences principi – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā tas, kas ir paredzēts 2015. gada Stabilitātes likuma 1. panta 653. punktā un saistītajos īstenošanas tiesību aktos, kuros saistībā ar Loto spēles pakalpojumu, taču ne citām spēlēm, prognožu konkursiem un derībām, ir paredzēts viena ekskluzīva koncesionāra modelis?

Vai Savienības tiesības – konkrēti tiesības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība un Direktīva 2014/23/ES (1), kā arī nediskriminācijas, pārskatāmības, brīvas konkurences, samērīguma un konsekvences principi – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu paziņojumu par līgumu, kurā ir paredzēta tāda izsoles pamatsumma, kas ir ievērojami pārmērīga un nepamatota, ņemot vērā tādas saimnieciskā un finansiālā stāvokļa un tehnisko un organizatorisko iespēju prasības kā tās, kuras ir paredzētas konkursa Loto spēles koncesijas piešķiršanai specifikāciju 5.3., 5.4., 11., 12.4. un 15.3. punktā?

Vai Savienības tiesības – konkrēti tiesības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība un Direktīva 2014/23/ES, kā arī nediskriminācijas, pārskatāmības, brīvas konkurences, samērīguma un konsekvences principi – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas faktiski liek izvēlēties vai nu kļūt par jaunas koncesijas saņēmējiem, vai turpināt izmantot brīvību sniegt dažādus pārrobežu derību pakalpojumus, kā tas izriet no koncesijas līgumprojekta 30. panta, tādējādi, ka nolemjot piedalīties konkursā jaunas koncesijas saņemšanai, būtu jāatsakās no pārrobežu darbības, kaut arī Tiesa šo darbību ir vairākkārt atzinusi par likumīgu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/Touring Tours un Travel GmbH

(Lieta C-412/17)

(2017/C 330/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Atbildētāja un Revision [kasācijas] sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītāja un atbildētāja Revision sūdzības tiesvedībā: Touring Tours un Travel GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 67. panta 2. punktam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (1), 22. un 23. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram autobusa pārvadājumu uzņēmumiem maršrutu satiksmē, šķērsojot Šengenas iekšējo robežu, gala rezultātā ir noteikts pienākums pārbaudīt savu pasažieru robežšķērsošanas dokumentus pirms iekšējās robežas šķērsošanas, lai novērstu ārvalstnieku bez pases un uzturēšanās atļaujas pārvadājumus Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā?

It īpaši:

Vai tāds vispārējs likumā paredzēts vai konkrētiem pārvadātājiem adresēts administratīvs pienākums nepārvadāt valsts teritorijā ārvalstniekus bez nepieciešamās pases vai uzturēšanās atļaujas, kas var tikt izpildīts, tikai pārvadātājiem pārbaudot visu pasažieru robežšķērsošanas dokumentus pirms iekšējās robežas šķērsošanas, ir personu pārbaude pie iekšējām robežām Šengenas Robežu kodeksa 22. panta izpratnē, precīzāk, vai tas ir līdzvērtīgs šādai pārbaudei?

Vai 1. punktā minēto pienākumu noteikšana ir jāvērtē, ņemot vērā Šengenas Robežu kodeksa 23. panta a) punktu, lai gan pārvadātāji neīsteno “policijas pilnvaras” šīs tiesību normas izpratnē un, valstij nosakot pienākumu veikt pārbaudes, tiem arī formāli netiek piešķirtas tiesības īstenot valsts varas pilnvaras?

c)	Ja uz 1.b) jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai no pārvadātājiem pieprasītās pārbaudes, ņemot vērā Šengenas Robežu kodeksa 23. panta a) punkta otrajā teikumā paredzētos kritērijus, ir uzskatāmas par nepieļaujamu pasākumu, kas iedarbības ziņā ir līdzvērtīgs robežpārbaudēm?

Vai 1. punktā minēto pienākumu noteikšana, ciktāl tie attiecas uz autobusa pārvadājumu uzņēmumiem maršrutu satiksmē, ir jāvērtē, ņemot vērā Šengenas Robežu kodeksa 23. panta b) punktu, atbilstoši kuram robežkontroles neesamība pie iekšējām robežām neietekmē pārvadātāju pilnvaras veikt personu drošības pārbaudes ostās un lidostās? Vai no minētā izriet pārbaužu nepieļaujamība pirmā jautājuma izpratnē arī ārpus ostām un lidostām, ja tās nav drošības pārbaudes un ja tās neveic arī personām, kas ceļo pa dalībvalsts teritoriju?

Vai atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 22. un 23. pantam ir pieļaujamas valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām pienākuma izpildīšanas nolūkā attiecībā uz autobusa pārvadājumu uzņēmumu var tikt pieņemts lēmums par aizliegumu un izteikts brīdinājums par soda maksājuma piemērošanu, ja pārbaužu neveikšanas dēļ Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā ir tikuši pārvadāti arī ārvalstnieki bez pases un uzturēšanās atļaujas?

(1) OV L 77, 1. lpp.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. jūlijā iesniedza Cour de cassation (Francija) – Préfet des Pyrénées-Orientales/Abdelaziz Arib, Procureur de la République près le tribunal de grande instance de Montpellier, Procureur général près la cour d'appel de Montpellier

(Lieta C-444/17)

(2017/C 330/09)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājs: Préfet des Pyrénées-Orientales

Atbildētāji: Abdelaziz Arib, Procureur de la République près le tribunal de grande instance de Montpellier, Procureur général près la cour d'appel de Montpellier

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2016. gada 9. marta Regulas (ES) Nr. 2016/399 (1) 32. pants, kurā paredzēts, ka tiklīdz iekšējā robežkontrole ir atjaunota, attiecīgās II sadaļas noteikumi par iekšējām robežām ir piemērojami mutatis mutandis, būtu jāinterpretē tādējādi, ka atjaunotā vienas dalībvalsts iekšējās robežas kontrole [oriģ. 7. lpp.] ir pielīdzināma ārējās robežas kontrolei, ja trešās valsts valstspiederīgais šķērso robežu, kuram nav ieceļošanas tiesību?

Pastāvot tādiem pašiem apstākļiem kontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām, vai šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva Nr. 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (2), ļauj situācijā, kad trešās valsts valstspiederīgais, kas šķērso robežu, kur ir atjaunota kontrole, piemērot Direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto iespēju, kas sniedz dalībvalstīm iespēju turpināt piemērot savām ārējām robežām vienkāršotas valsts atgriešanas procedūras?

Gadījumā, ja uz šo pēdējo jautājumu atbilde būtu apstiprinoša, vai Direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 4. punkta noteikumiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, piemēram, code de l’entrée et du séjour des étrangers et du droit d’asile [Ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās, kā arī patvēruma tiesību kodeksa] L 621-2. pants, kas paredz brīvības atņemšanas sodu trešās valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz kuru šajā direktīvā noteiktā atgriešanas procedūra vēl nav tikusi pabeigta?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 1. lpp.).

(2) OV L 348, 98. lpp.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – A & G Fahrschul-Akademie GmbH/Finanzamt Wolfenbüttel

(Lieta C-449/17)

(2017/C 330/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: A & G Fahrschul-Akademie GmbH

Atbildētāja: Finanzamt Wolfenbüttel

Prejudiciālie jautājumi

Vai skolas un universitātes izglītības jēdziens, kas ietverts Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunktā, attiecas uz apmācību autoskolā B un C1 kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai prasītājas atzīšana par organizāciju, kurai ir līdzīgi mērķi, Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta i) apakšpunkta izpratnē var izrietēt no leģislatīvā akta normām par braukšanas apmācības pasniedzēja un instruktora eksāmenu un braukšanas apmācības pasniedzēja un instruktora licences un autoskolas licences piešķiršanu, kas ir paredzētas 1969. gada 25. augustaGesetz über das Fahrlehrerwesen [Likumā par braukšanas apmācības pasniedzējiem un instruktoriem] (Bundesgesetzblatt I 1969, 1336), kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar 2016. gada 28. novembra likumu (Bundesgesetzblatt I 2016, 2722, Braukšanas apmācības pasniedzēju un instruktoru likums), un no sabiedrības ieinteresētības autoskolu audzēkņu apmācībā par drošiem, atbildīgiem un par vides aspektiem labi informētiem satiksmes dalībniekiem?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša:

Vai jēdziens “skolotājs pasniedz privāti” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta j) apakšpunktā ir saistīts ar nosacījumu, ka nodokļa maksātājs ir individuālais komersants?

Ja atbilde uz otro un trešo jautājumu ir noliedzoša:

Vai pasniedzējs “pasniedz privāti” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē jau tad vien, ja viņš rīkojas uz sava rēķina, pats uzņemoties atbildību, vai arī pazīmei “skolotājs pasniedz privāti” ir jāizvirza vēl citas prasības?

(1) OV L 347, 1. lpp.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. jūlijā iesniedza Administrativen sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) – Walltopia AD/Direktor na Teritorialna direktsia na Natsionalnata agentsia za prihodite – Veliko Tarnovo

(Lieta C-451/17)

(2017/C 330/11)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Veliko Tarnovo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Walltopia AD

Atbildētājs: Direktor na Teritorialna direktsia na Natsionalnata agentsia za prihodite – Veliko Tarnovo

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), 14. panta 1. punkts saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 12. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tajā minēto personu, kas veic darbību nodarbinātas personas statusā, neattiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir reģistrēts uzņēmums, kurš šo personu ir pieņēmis darbā, ja šai personai saskaņā ar pamatregulas 1. panta l) punktā minētajiem valsts tiesību aktiem tieši pirms darba uzsākšanas nebija apdrošinātas personas statusa šajā dalībvalstī?

Vai – ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša – ir pieļaujams, ka valsts tiesa, interpretējot Regulas Nr. 987/2009 14. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “attiecas” un Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “pakļauta” saturu un jēgu, ņem vērā personas valstspiederību dalībvalstij, ja uz nodarbināto personu jau tāpat tikai tās valstspiederības dēļ attiecās valsts tiesību akti?

3)	Vai – ja arī uz otru prejudiciālo jautājumu atbilde ir noliedzoša – valsts tiesa, piemērojot otrajā prejudiciālajā jautājumā minētos jēdzienus, drīkst ņemt vērā nodarbinātās personas parasto un pastāvīgo dzīvesvietu Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punkta izpratnē?

Kādi interpretācijas elementi – ja arī uz trešo prejudiciālo jautājumu atbilde ir noliedzoša – ir jāņem vērā valsts tiesai, nosakot pamatregulas 12. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “pakļauta [..] tiesību aktiem” un Regulas [Nr. 987/2009] 14. panta 1. punktā ietvertā jēdziena “attiecas [..] tiesību akti” saturu, lai šīs normas piemērotu atbilstoši to precīzajai jēgai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (dokuments ir nozīmīgs EEZ un Šveicei) (OV 2009, L 284, 1. lpp.).

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. augustā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Falck Rettungsdienste GmbH, Falck A/S/Stadt Solingen

(Lieta C-465/17)

(2017/C 330/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītājas: Falck Rettungsdienste GmbH, Falck A/S

Atbildētāja: Stadt Solingen

Citi lietas dalībnieki: Arbeiter-Samariter-Bund Regionalverband Bergisch Land e.V., Malteser Hilfsdienst e.V., Deutsches Rotes Kreuz, Kreisverband Solingen e.V.

Prejudiciālie jautājumi

Vai, glābējam/glābšanas dienesta feldšerim aprūpējot pacientus, kam nepieciešama neatliekama palīdzība, glābšanas transportlīdzeklī [..] un glābšanas dienesta feldšerim/glābšanas dienesta palīgam aprūpējot pacientus neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī [..], ir runa par “pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā” Direktīvas 2014/24/ES (1) 10. panta h) punkta izpratnē, uz kuriem attiecas CPV kodi Nr. 75250000-3 (Glābšanas pakalpojumi) un Nr. 85143000-3 (Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi)?

2)	Vai Direktīvas 2014/24/ES 10. panta h) punkts var tikt saprasts tādējādi, ka “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” it īpaši ir palīdzības organizācijas, kas saskaņā ar valsts tiesībām ir atzītas par civilās drošības un civilās aizsardzības organizācijām?

3)	Vai “bezpeļņas organizācijas vai apvienības” Direktīvas 2014/24/ES 10. panta h) punkta izpratnē ir organizācijas vai apvienības, kuru mērķis ir īstenot sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kas nedarbojas peļņas gūšanas nolūkos un kas iespējamo peļņu iegulda atkal, lai sasniegtu organizācijas mērķi?

Vai pacienta transportēšana neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, glābšanas dienesta feldšerim/glābšanas dienesta palīgam sniedzot aprūpi (t.s. kvalificētais sanitārais transports), ir “ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi” Direktīvas 2014/24/ES 10. panta h) punkta izpratnē, uz kuru neattiecas piemērošanas jomas izņēmums un kurai ir piemērojama Direktīva 2014/24/ES?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 24. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/11

Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūlijā – “Pro NGO!”/Komisija

(Lieta T-454/17)

(2017/C 330/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: “Pro NGO!” (Non-Governmental-Organisations/Nicht-Regierungs-Organisationen) e.V. (Ķelne, Vācija) (pārstāvis – M. Scheid, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 16. maija Lēmumu ARES (2017) 2484833, kā arī

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmuma pieņemšanai nozīmīgie lietas apstākļi ir tikuši apzināti nepilnīgi

—	Prasītāja atbildētājai pārmet, ka tā nav ņēmusi vērā ne to, ka ārējās revīzijas veicēja Ernst & Young savu sākotnējo konstatējumu ir vēlāk koriģējusi, ne arī to, ka projekta koordinatore ir paskaidrojusi, ka ir pati iesniegusi dokumentus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka lietas apstākļi ir tikuši novērtēti pretēji pārējiem ziņojumiem

—	Atbildētāja turklāt esot piemērojusi uz kļūdainu faktu vērtējumu pamatotu prasītājas rīcības, pildot līgumu, novērtējumu, kas esot pretrunā Final Audit Report un OLAF Report ietvertajiem konstatējumiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas tiesības tikt uzklausītam

—	Proti, prasītājai tikai vairākus gadus pēc tiesvedības uzsākšanas esot tikusi sniegta iespēja iepazīties ar nozīmīgiem dokumentiem, kuri turklāt esot bijuši daļēji anonimizēti.

—	Turklāt prasītājai neesot juridiska pienākuma veikt iepirkumus un projektā konkrēti ievērot tiesību normas par iepirkumiem.

—	Prasītāja arī neesot atbildīga par Eiropas Savienības projekta partnera rīcību.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/11

Prasība, kas celta 2017. gada 25. jūlijā – Raise Conseil/EUIPO – Raizers (“RAISE”)

(Lieta T-463/17)

(2017/C 330/14)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Raise Conseil (Parīze, Francija) (pārstāvis – F. Fajgenbaum, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Raizers (Parīze)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “RAISE” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 508 967

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 24. maija lēmums lietā R 1606/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atzīta par spēkā neesošu Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 508 967 “RAISE” atšķirtspējas neesamības dēļ Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz šādiem 36. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem: “finanšu lietas; finanšu informācijas sniegšana; finanšu pārvaldīšana; finansēšanas pakalpojumi; finanšu analīze; kapitālu veidošana vai investēšana; finanšu konsultācijas; finansiālā sponsorēšana; aizdevumi (finansēšana); finansiālā novērtēšana (apdrošināšana, banku darbība, nekustamie īpašumi); fondu veidošana vai izvietošana; faktoringa pakalpojumi; vērtspapīru izlaišana; akciju kotēšana; brokeru pakalpojumi darījumos ar vērtspapīriem; darījumi ar naudu; naudas maiņa; fiskālā novērtēšana; apdrošināšanas fonda pakalpojumi; bankas pakalpojumu sniegšana mājās; ceļojuma čeku vai kredītkaršu izsniegšana; nekustamā īpašuma lietas; nekustamā īpašuma novērtēšana”;

—	piespriest sabiedrībai Raizers, kas ir pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja, segt savus, kā arī atlīdzināt sabiedrības Raise Conseil tiesāšanās izdevumus, tostarp pārstāvības izmaksas.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/12

Prasība, kas celta 2017. gada 31. jūlijā – Wilhelm Sihn jr./EUIPO – in-edit (“Camele’on”)

(Lieta T-472/17)

(2017/C 330/15)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wilhelm Sihn jr. GmbH & Co. KG (Niefern-Öschelbronn, Vācija) (pārstāvis – H. Twelmeier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: in-edit Sàrl (Mondorf-les-Bains, Luksemburga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Camele’on” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 317 714

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. maija lēmums lietā R 570/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus un atlīdzināt Wilhelm Sihn jr. GmbH & Co. KG tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest in-edit S.à.r.l. segt savus tiesāšanās izdevumus, ja tā iestāsies lietā.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/13

Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūlijā – Comercial Vascongada Recalde/Komisija un VNV

(Lieta T-482/17)

(2017/C 330/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comercial Vascongada Recalde, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – A. Rivas Rodríguez, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA, un Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

—

piespriest atbildētājām atlīdzināt zaudējumus, kas izriet no Banco Popular Español, S.A Comercial Vascongada Recalde, SA īpašumā esošo akciju vērtības zuduma, zaudējuma atlīdzības aprēķināšanai ņemot vērā starpību starp akciju vērtību uz 2017. gada 6. jūniju, proti, EUR 133 385,04, kā arī attiecīgus procentus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūnija Regulas Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1), 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 4. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, ciktāl Banco Popular neatradās nopietnās [finansiālās] grūtībās, ka aprakstīts šajās tiesību normās.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 806/2014 10. panta 10. punkta, 10. panta 11. punkta un 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, ciktāl pastāvēja alternatīvas Banco Popular likvidācijai.

(1) OV 2014, L 225, 1. lpp.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/13

Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūlijā – García Suárez u.c./Komisija un VNV

(Lieta T-483/17)

(2017/C 330/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: María de la Soledad García Suárez (Madride, Spānija), María del Carmen Chueca García (Madride), Sol María Chueca García (Madride), Alejandro María Chueca García (Madride), José María Chueca García (Madride) un Ignacio María Chueca García (Madride) (pārstāvis – A. Rivas Rodríguez, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA un Komisijas 2017. gada 7. jūnija lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu;

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt zaudējumus, kas izriet no Banco Popular Español, S.A prasītāju īpašumā esošo akciju vērtības zuduma, zaudējuma atlīdzības aprēķināšanai ņemot vērā starpību starp akciju vērtību uz 2017. gada 6. jūniju, proti, EUR 9 212,34, kā arī attiecīgus procentus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-482/17 Comercial VascongadaRrecalde/Vienotā noregulējuma valde.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/14

Prasība, kas celta 2017. gada 3. augustā – Fidesban, SA un citi/VNV

(Lieta T-484/17)

(2017/C 330/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fidesban, SA (Madride, Spānija) un citi 69 prasītāji (pārstāvis – R. Pelayo Jiménez, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas ietverti lietā T-478/17 Mutualidad General de la Abogacía un citi/Vienotā noregulējuma valde.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/14

Prasība, kas celta 2017. gada 1. augustā – Opere Pie d’Onigo/Komisija

(Lieta T-491/17)

(2017/C 330/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Istituzione Pubblica di Assistenza e Beneficienza “Opere Pie d’Onigo” (Pederobba, Itālija) (pārstāvis – G. Maso, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	Pilnībā vai atsevišķās daļās atcelt Komisijas 2017. gada 27. marta lēmumu (SA.38825) Valsts atbalsts – Itālija, valsts atbalsts privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpusi LESD 107. pantu un pieļāvusi kļūdu, uzskatot par pamatotu valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju selektīvu izslēgšanu no INPS (Istituto nazionale di previdenza sociale) maternitātes pabalstiem un no to izmaksu atlīdzināšanas, kas rodas to darbinieku darba kavējumu dēļ, kuri rūpējas par ģimenes locekļiem ar smagu invaliditāti.

Ar otro pamatu saistībā ar atbalsta valstisko raksturu prasītāja apgalvo, ka tiešais finansējums, lai segtu privāto uzņēmumu izmaksas saistībā ar maternitātes pabalstiem un to izmaksu atlīdzināšanu, kas rodas to darbinieku darba kavējumu dēļ, kuri rūpējas par ģimenes locekļiem ar smagu invaliditāti, tiek izmaksāts no INPS un tādējādi no Itālijas valsts resursiem.

Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka tam, ka šādi pasākumi labvēlīgi ietekmē privātus uzņēmumus, dodot tiem priekšrocības salīdzinājumā ar valsts iestādēm, kas sniedz vienādus pakalpojumus, kuriem savukārt ir jāsedz visas izmaksas saistībā ar darba kavējuma laikposmiem maternitātes dēļ un tādēļ, ka darbinieki rūpējas par ģimenes locekļiem ar smagu invaliditāti, ir būtiska finansiāla ietekme.

Ar ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka tas, ka strīdīgie pasākumi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tie dod labumu starptautiskām korporācijām un Itālijas uzņēmumiem ar ārvalstu kapitāla ieguldījumu, kuri veic ieguldījumus peļņas nolūkā Itālijā, un savukārt soda mazākas valsts bezpeļņas organizācijas, mainot to darbaspēka izmaksu struktūru.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/15

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Sánchez del Valle un Calatrava Real State 2015/Komisija un VNV

(Lieta T-497/17)

(2017/C 330/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Manuel Alfonso Sánchez del Valle (Madride, Spānija) un Calatrava Real State 2015, SL (Madride) (pārstāvji – B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruiz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija izpildsesijā pieņemto lēmumu (SRB/EES/2017/08) par noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA;

—	atcelt Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu;

—	piespriest atbildētājām un personām, kas iestājušās ietā, kuras daļēji vai pilnībā atbalsta atbildētāju prasījumus, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza vienpadsmit pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktu un y 47. pantu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulas (ES) 806/2014 20. panta 1. punkta pārkāpums, neatkarīgai personai neveicot Banco Popular aktīvu un saistību objektīvu, piesardzīgu un reālistisku vērtējumu pirms noregulējuma lēmuma pieņemšanas.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulas (ES) 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 18. panta 4. punkta c) apakšpunktu pārkāpums, ciktāl apstrīdētie lēmumi ir Banco Popular likvidācijas pamatā, lai gan 2017. gada 6. jūnijā attiecīgai bankai nebija maksātspējas problēmu un tās likviditātes problēmām bija īslaicīgs raksturs.

4.	Regulas (ES) 806/2014 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, ciktāl apstrīdētie lēmumi ir Banco Popular likvidācijas pamatā, pastāvot saprātīgām iespējām, ka citu privātā sektora alternatīvo pasākumu piemērošana būtu spējusi novērst tā maksātnespēju saprātīgā termiņā.

5.	Regulas (ES) 806/2014 14. panta 2. punkta pārkāpums, necenšoties veikt likvidācijas izmaksu samazināšanu un novērst vērtības iznīcināšanu, kas nav nepieciešama likvidācijas mērķu sasniegšanai.

6.	Regulas (ES) 806/2014 22. panta pārkāpums, neizvērtējot apstrīdētos lēmumus un nepieņemot alternatīvus instrumentus uzņēmuma pārdošanai, kas paredzēti minētā panta 2. punktā, saskaņā ar 3. punkta nosacījumiem.

7.	Regulas (ES) 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpums, ciktāl akcionāriem būtu bijis jāsaņem vairāk nekā tas, ko viņi saņemtu maksātnespējas gadījumā.

8.	Regulas (ES) 806/2014 29. panta pārkāpums.

9.	Tiesību uz īpašumu, un tādējādi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta pārkāpums.

10.	Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums, ņemot vērā akcionāru neaizsargātību.

11.	Akcionāru un citu vērtspapīru īpašnieku, kuri ietilpst norakstīšanas un pārstrukturēšanas darbību īstenošanas jomā, tiesību tikt uzklausītam pirms individuālā pasākuma piemērošanas attiecībā uz to īpašuma norakstīšanu, kas tos ietekmē nelabvēlīgi, pārkāpums.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/16

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Álvarez de Linera Granda/Komisija un VNV

(Lieta T-498/17)

(2017/C 330/21)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pablo Álvarez de Linera Granda (Madride, Spānija) (pārstāvji – E. Pastor Palomar, F. Arroyo Romero un N. Subuh Falero, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu Nr. SRB/EES/2017/08, kas adresēts FROB [Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria] par Banco Popular Español pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 7. jūnija lēmumu 2017/1246, ar ko atbalsta Banco Popular Español pārstrukturēšanas plānu; un

—	saskaņā ar LESD 340. pantu atzīt VNV un Eiropas Komisijas ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto kaitējumu.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Vienotā noregulējuma valde un T-497/17 Sáchez del Valle un Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.

Tostarp prasītājs apgalvo, ka šajā gadījumā Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/17

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Esfera Capital Agencia de Valores/Komisija un VNV

(Lieta T-499/17)

(2017/C 330/22)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Esfera Capital Agencia de Valores, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – E. Pastor Palomar, F. Arroyo Romero un N. Subuh Falero, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu Nr. SRB/EES/2017/08, kas adresēts FROB [Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria] par Banco Popular Español pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu 2017/1246, ar ko atbalsta Banco Popular Español pārstrukturēšanas plānu; un

—	saskaņā ar LESD 340. pantu atzīt VNV un Eiropas Komisijas ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt prasītājai nodarīto kaitējumu.

Pamati un galvenie argumenti

Tostarp prasītāja apgalvo, ka šajā gadījumā Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras.

2.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 330/18

Prasība, kas celta 2017. gada 11. augustā – Next design+produktion/EUIPO – Nanu-Nana Joachim Hoepp (“nuuna”)

(Lieta T-533/17)

(2017/C 330/23)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Next design+produktion GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis – M. Hirsch, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Nanu-Nana Joachim Hoepp GmbH & Co. KG (Brēmene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (attēls “nuuna”) – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 772 606

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 24. maija lēmums lietā R 1448/2016-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 24. maija lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 1. panta 1. punkta un autonomijas principa pārkāpums;

—	tiesiskās noteiktības principa, likumīgas tirdzniecības prasību un labas pārvaldības principa pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 330

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 2. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 330/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 330/02	Lieta C-261/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 14. marta rīkojumu lietā T-889/16 Ccc Event Management GmbH/Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 15. maijā iesniedza Ccc Event Management GmbH	2
2017/C 330/03	Lieta C-327/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu lietā T-239/15 Cryo-Save AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2017. gada 31. maijā iesniedza Cryo-Save AG	2
2017/C 330/04	Lieta C-344/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. jūnijā iesniedza Tribunale di Torino (Itālija) – IJDF Italy Srl/Violeta Fernando Dionisio, Alex Del Rosario Fernando	3
2017/C 330/05	Lieta C-350/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Mobit Soc.cons.arl/Regione Toscana	4
2017/C 330/06	Lieta C-351/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Autolinee Toscane SpA/Mobit Soc.cons.arl	5
2017/C 330/07	Lieta C-375/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Stanley International Betting Ltd, Stanleybet Malta Ltd/Ministero dell’Economia e delle Finanze, Agenzia delle Dogane e dei Monopoli	5
2017/C 330/08	Lieta C-412/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/Touring Tours un Travel GmbH	6
2017/C 330/09	Lieta C-444/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. jūlijā iesniedza Cour de cassation (Francija) – Préfet des Pyrénées-Orientales/Abdelaziz Arib, Procureur de la République près le tribunal de grande instance de Montpellier, Procureur général près la cour d'appel de Montpellier	7
2017/C 330/10	Lieta C-449/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – A & G Fahrschul-Akademie GmbH/Finanzamt Wolfenbüttel	8
2017/C 330/11	Lieta C-451/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. jūlijā iesniedza Administrativen sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) – Walltopia AD/Direktor na Teritorialna direktsia na Natsionalnata agentsia za prihodite – Veliko Tarnovo	9
2017/C 330/12	Lieta C-465/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. augustā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Falck Rettungsdienste GmbH, Falck A/S/Stadt Solingen	9
	Vispārējā tiesa
2017/C 330/13	Lieta T-454/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūlijā – Pro NGO!/Komisija	11
2017/C 330/14	Lieta T-463/17: Prasība, kas celta 2017. gada 25. jūlijā – Raise Conseil/EUIPO – Raizers (RAISE)	11
2017/C 330/15	Lieta T-472/17: Prasība, kas celta 2017. gada 31. jūlijā – Wilhelm Sihn jr./EUIPO – in-edit (Camele’on)	12
2017/C 330/16	Lieta T-482/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūlijā – Comercial Vascongada Recalde/Komisija un VNV	13
2017/C 330/17	Lieta T-483/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūlijā – García Suárez u.c./Komisija un VNV	13
2017/C 330/18	Lieta T-484/17: Prasība, kas celta 2017. gada 3. augustā – Fidesban, SA un citi/VNV	14
2017/C 330/19	Lieta T-491/17: Prasība, kas celta 2017. gada 1. augustā – Opere Pie d’Onigo/Komisija	14
2017/C 330/20	Lieta T-497/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Sánchez del Valle un Calatrava Real State 2015/Komisija un VNV	15
2017/C 330/21	Lieta T-498/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Álvarez de Linera Granda/Komisija un VNV	16
2017/C 330/22	Lieta T-499/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Esfera Capital Agencia de Valores/Komisija un VNV	17
2017/C 330/23	Lieta T-533/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. augustā – Next design+produktion/EUIPO – Nanu-Nana Joachim Hoepp (nuuna)	18