28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/1

---

KOMISIJAS ATZINUMS

(2017. gada 27. septembris)

par plānotajām izmaiņām tajā, kā tiek apglabāti radioaktīvie atkritumi no Apvienotajā Karalistē esošās uzglabātavas Sellafield Magnox Swarf Storage Silo

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2017/C 321/01)

Turpmāk izklāstītais novērtējums veikts saskaņā ar Euratom līgumu, neskarot nekādus papildu novērtējumus, kas jāveic saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kā arī no tā un no sekundārajiem tiesību aktiem izrietošās saistības (1).

2017. gada 18. janvārī Eiropas Komisija saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu no Apvienotās Karalistes valdības saņēma vispārīgos datus, kas attiecas uz plānotajām izmaiņām tajā, kā tiek apglabāti radioaktīvie atkritumi (2) no uzglabātavas Sellafield Magnox Swarf Storage Silo.

Pamatojoties uz šiem datiem un papildu informāciju, kuru Komisija pieprasīja 2017. gada 14. martā un kuru Apvienotās Karalistes iestādes sniedza 2017. gada 18. maijā, un apspriedusies ar ekspertu grupu, Komisija ir sagatavojusi šādu atzinumu:

1.	Attālums starp objektu un robežu ar tuvāko dalībvalsti, šajā gadījumā Īriju, ir 180 km.

2.	Normālos ekspluatācijas apstākļos šķidro un gāzveida radioaktīvo efluentu noplūdēm nevajadzētu radīt būtisku risku citas dalībvalsts iedzīvotāju veselībai, ņemot vērā dozas limitus, kas noteikti drošības pamatstandartu direktīvās (3).

3.

Ekspluatācijas laikā radušies, kā arī sekundārie radioaktīvie atkritumi tiks pārvietoti uz objekta teritorijā esošām apstrādes un kondicionēšanas iekārtām. Kondicionētie zema radioaktivitātes līmeņa atkritumi tiks nosūtīti uz tuvumā esošo licencēto Drigg apglabāšanas kompleksu. Kondicionētie vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumi tiks īslaicīgi uzglabāti objektā līdz brīdim, kad Apvienotās Karalistes teritorijā būs pieejams atbilstoša glabātava.

4.

Ja pēc tāda veida un apmēra avārijas, kāda aplūkota vispārīgajos datos, notiktu neparedzēta radioaktīvo efluentu noplūde, radioaktīvā starojuma dozas, ko saņemtu citas dalībvalsts iedzīvotāji, būtiski neietekmētu to veselību, ņemot vērā standartlīmeņus, kas noteikti drošības pamatstandartu direktīvās.

Līdz ar to Komisijas ieskatā tas, ka tiks īstenotas plānotās izmaiņas tajā, kā tiek apglabāti radioaktīvie atkritumi no Apvienotajā Karalistē esošās uzglabātavas Sellafield Magnox Swarf Storage Silo, ne normālos ekspluatācijas apstākļos, ne pēc tāda veida un apmēra avārijām, kādas aplūkotas vispārīgajos datos, nevienā citā dalībvalstī neradītu tādu ūdens, zemes vai gaisa telpas radioaktīvo piesārņojumu, kas varētu būtiski ietekmēt iedzīvotāju veselību, ņemot vērā drošības pamatstandartu normas.

---

(1)  Piemēram, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību sīkāk būtu jāvērtē vidiskie aspekti. Komisija orientējoši vērš uzmanību uz noteikumiem Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kura grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES; tāpat šeit minama Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

(2)  Radioaktīvo atkritumu apglabāšana Komisijas 2010. gada 11. oktobra Ieteikuma 2010/635/Euratom par Euratom līguma 37. panta piemērošanu (OV L 279, 23.10.2010., 36. lpp.) 1. punkta izpratnē.

(3)  Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.), un Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom no 2018. gada 6. februāra (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/3

---

KOMISIJAS ATZINUMS

(2017. gada 27. septembris)

par plānu tam, kā apglabājami radioaktīvie atkritumi no Bulgārijā esošā Radianas nacionālā atkritumu apglabāšanas kompleksa, kas atrodas blakus Kozlodujas kodolelektrostacijas teritorijai

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru valodā)

(2017/C 321/02)

Turpmāk izklāstītais novērtējums veikts saskaņā ar Euratom līgumu, neskarot nekādus papildu novērtējumus, kas jāveic saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kā arī no tā un no sekundārajiem tiesību aktiem izrietošās saistības (1).

2017. gada 6. aprīlī Eiropas Komisija saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu no Bulgārijas valdības saņēma vispārīgos datus, kas attiecas uz plānu tam, kā apglabājami radioaktīvie atkritumi (2) no Radianas nacionālā atkritumu apglabāšanas kompleksa.

Pamatojoties uz šiem datiem un papildu informāciju, kuru Komisija pieprasīja 2017. gada 22. maijā un kuru Bulgārijas iestādes sniedza 2017. gada 21. jūnijā, un apspriedusies ar ekspertu grupu, Komisija ir sagatavojusi šādu atzinumu:

1.	Attālums starp apglabāšanas kompleksu un robežu ar tuvāko dalībvalsti, šajā gadījumā Rumāniju, ir 5 km.

2.

Apglabāšanas kompleksa ekspluatācijas laikā: — radioaktīvie atkritumi tiks ievietoti bez nodoma tos no turienes izņemt, — apglabāšanas kompleksam nebūs jāsaņem noplūžu atļauja attiecībā uz šķidrajiem un gāzveida radioaktīvo vielu efluentiem. Normālos ekspluatācijas apstākļos no apglabāšanas kompleksa neizplūdīs ne gāzveida, ne šķidrie radioaktīvie efluenti, — ja pēc tāda veida un apmēra avārijas, kāda aplūkota vispārīgajos datos, notiktu neparedzēta radioaktīvo efluentu noplūde, radioaktīvā starojuma dozas, ko saņemtu citas dalībvalsts iedzīvotāji, būtiski neietekmētu to veselību, ņemot vērā standartlīmeņus, kas noteikti drošības pamatstandartu direktīvās (3).

3.	Pēc apglabāšanas kompleksa ekspluatācijas laika beigām: vispārīgajos datos aprakstītie apglabāšanas kompleksa galīgās slēgšanas pasākumi vieš paļāvību, ka 2. punktā izklāstītie secinājumi būs spēkā ilgtermiņā.

Līdz ar to Komisijas ieskatā tas, ka tiks īstenots plāns tam, kā apglabājami visu veidu radioaktīvie atkritumi no Bulgārijā esošā Radianas nacionālā atkritumu apglabāšanas kompleksa, kas atrodas blakus Kozlodujas kodolelektrostacijas teritorijai, ne normālos ekspluatācijas apstākļos, ne arī pēc galīgās slēgšanas, kā arī ne pēc tāda veida un apmēra avārijām, kādas aplūkotas vispārīgajos datos, nevienā citā dalībvalstī neradītu tādu ūdens, zemes vai gaisa telpas radioaktīvo piesārņojumu, kas varētu būtiski ietekmēt iedzīvotāju veselību, ņemot vērā drošības pamatstandartu direktīvās noteiktās normas.

---

(1)  Piemēram, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību sīkāk būtu jāvērtē vidiskie aspekti. Komisija orientējoši vērš uzmanību uz noteikumiem Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kura grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES; tāpat šeit minama Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

(2)  Radioaktīvo atkritumu apglabāšana Komisijas 2010. gada 11. oktobra Ieteikuma 2010/635/Euratom par Euratom līguma 37. panta piemērošanu (OV L 279, 23.10.2010., 36. lpp.) 1. punkta izpratnē.

(3)  Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.), un Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom no 2018. gada 6. februāra (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/5

---

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 27. septembris

(2017/C 321/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1741
JPY	Japānas jena	132,60
DKK	Dānijas krona	7,4414
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87565
SEK	Zviedrijas krona	9,5885
CHF	Šveices franks	1,1451
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,3355
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,045
HUF	Ungārijas forints	311,15
PLN	Polijas zlots	4,3027
RON	Rumānijas leja	4,5986
TRY	Turcijas lira	4,1902
AUD	Austrālijas dolārs	1,4954
CAD	Kanādas dolārs	1,4554
HKD	Hongkongas dolārs	9,1714
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6305
SGD	Singapūras dolārs	1,5964
KRW	Dienvidkorejas vona	1 341,10
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,9062
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7984
HRK	Horvātijas kuna	7,4994
IDR	Indonēzijas rūpija	15 779,90
MYR	Malaizijas ringits	4,9565
PHP	Filipīnu peso	59,890
RUB	Krievijas rublis	68,2670
THB	Taizemes bāts	39,109
BRL	Brazīlijas reāls	3,7357
MXN	Meksikas peso	21,2435
INR	Indijas rūpija	77,1530

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/6

---

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2017/C 321/04)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

54. lappusē KN apakšpozīcijas “0805 10 20 Saldie apelsīni, svaigi” skaidrojumu aizstāj ar šādu:

---

(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/7

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2017/C 321/05)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus (1), lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā. Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, no kuriem viens paredz, ka emitēt var tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Andoras Firstiste

Piemiņas monētas tematika: Andora – Pireneju valsts

Dizainparauga apraksts. Monētas augšējā daļā attēlots trijstūris, ko veido trīs viļņotas svītras un kas ataino vienkāršotu valsts karti, ar uzrakstiem “Andorra” un “EL PAÍS DELS PIRINEUS” (Pireneju valsts).

Šie trīs elementi veido zīmolu, kas pieder Andoras valdībai un kuru izmanto, lai grafiskās komunikācijas nolūkos nodrošinātu vienotu, saskaņotu un koordinētu attēlu un vienlaikus panāktu nepārprotamu un tūlītēju identificēšanu.

Monētas apakšējā daļā redzams emisijas gads “2017”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga 12 zvaigznes.

Emisijas apjoms: 85 000 monētu

Emisijas datums: 2017. gada decembris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/8

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2017/C 321/06)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Vatikāna Pilsētvalsts

Piemiņas monētas tematika: simtgade kopš Dievmātes parādīšanās Fatimā

Dizainparauga apraksts. Dizainparaugā atainoti trīs jauni gani, kam parādījās Jaunava Marija, un aiz viņiem fonā redzama Fatimas svētvieta. Monētas augšpusē puslokā ir uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”, un tieši zem tā ir norādīts gadskaitlis “1917”. Zem gadskaitļa no kreisās uz labo pusi ir lasāms uzraksts “FATIMA 2017”. Kreisajā pusē ir monētu kaltuves zīme “R”, un apakšā ir dizainera vārds “O. ROSSI”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga 12 zvaigznes.

Emisijas apjoms: 105 000 monētu

Emisijas datums: 2017. gada oktobris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/9

---

PAZIŅOJUMS PAR ATKLĀTO KONKURSU

(2017/C 321/07)

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) rīko atklāto konkursu:

EPSO/AST/142/17 – KOREKTORI / VALODAS REDAKTORI (AST 3) šādās valodās:

dāņu (DA), horvātu (HR), maltiešu (MT), nīderlandiešu (NL), slovēņu (SL) un zviedru (SV).

Paziņojums par konkursu ir publicēts 24 valodās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 321 A 2017. gada 28. septembrī.

Papildu informācija atrodama EPSO tīmekļa vietnē: https://epso.europa.eu/

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/10

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2017. gada 16. maijs)

lietā E-8/16

Netfonds Holding ASA, Netfonds Bank AS un Netfonds Livsforsikring AS pret Norvēģijas valdību

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību – EEZ līguma 31. pants – Direktīva 2000/12/EK – Direktīva 2002/83/EK – Direktīva 2006/48/EK – Direktīva 2007/44/EK – Kredītiestādes – Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības – Būtiska līdzdalība – Samērīgums – Atbilstība – Vajadzība)

(2017/C 321/08)

Lietā E-8/16 Netfonds Holding ASA, Netfonds Bank AS un Netfonds Livsforsikring AS pret Norvēģijas valdību attiecībā uz Oslo rajona tiesas (Oslo tingrett) LŪGUMU Tiesai saskaņā ar EBTA dalībvalstu Nolīguma par Uzraudzības iestādes un tiesas izveidi 34. pantu sniegt interpretāciju par Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 31., 36. un 40. pantu saistībā ar noteikumiem un praksi, kas piemērojami attiecībā uz Norvēģijas uzņēmumu īpašumtiesībām brīdī, kad tie iesnieguši pieteikumu atļaujai darboties kā bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši referenti Per Christiansen un Páll Hreinsson, 2017. gada 16. maijā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1.

Attiecīgajā laikposmā Direktīva 2000/12/EK, Direktīva 2006/48/EK un Direktīva 2002/83/EK, kurās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK, neliedza EEZ valstīm saglabāt stingrākus noteikumus par atļaujas piešķiršanas procedūru attiecībā uz bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr šādiem noteikumiem ir jābūt saderīgiem ar pamatbrīvībām, kas garantētas ar EEZ līgumu.

2.	Tiesību akti, kas aprakstīti 1. un 2. jautājumā, un administratīvā prakse, kas aprakstīta 3. jautājumā, ir tādi ierobežojumi, kas, šķiet, ir galvenokārt EEZ līguma 31. panta darbības jomā. Šā jautājuma izvērtēšana ir iesniedzējtiesas ziņā.

3.

Mērķis samazināt banku vai apdrošināšanas uzņēmumu īpašniekiem stimulu uzņemties pārmērīgu risku, it īpaši attiecībā uz varas ļaunprātīgas izmantošanas risku, atbilst sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, ar kuriem var attaisnot valsts pasākumus, kas ierobežo EEZ līguma 31. pantā garantēto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Iesniedzējtiesas ziņā ir identificēt mērķus, kas faktiski tiek sasniegti ar valsts pasākumiem, kā arī noteikt, vai likumīgie mērķi tiek sasniegti piemērotā un konsekventā veidā.

4.

Šķiet, ka 1. un 2. jautājumā aprakstītie attiecīgie noteikumi nav piemēroti, lai sasniegtu Tiesas identificēto likumīgo mērķi. 3. jautājumā aprakstītā administratīvā prakse šķiet piemērota, lai sasniegtu šo mērķi, ciktāl tā attiecas uz pieteikumiem atļaujai darboties kā bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai, bet ne uz otrreizējām iegādēm pēc atļaujas piešķiršanas.

5.

Ja iesniedzējtiesa atzīst vienu vai vairākus valsts pasākumus par piemērotiem, lai sasniegtu likumīgu mērķi, tai arī jānovērtē, vai tie pārsniedz to, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Šķiet, ka šajā lietā mazāk ierobežojoši ir nevis strīdīgie pasākumi, bet citi pasākumi, kas vienlaikus ir tikpat efektīvi identificētā likumīgā mērķa sasniegšanai.

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/11

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2017. gada 7. jūnijs)

lietā E-17/16

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(EBTA dalībvalsts saistību neizpilde – Pasākumu neīstenošana – Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām)

(2017/C 321/09)

Lietā E-17/16 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi – LŪGUMS pasludināt, ka Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu II pielikuma XXIV nodaļas 1.c punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām) un kas pielāgots Līgumam ar tā 1. protokolu, un saskaņā ar Līguma 7. pantu, nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā īstenotu minēto aktu, vai jebkurā gadījumā nedarot šos pasākumus zināmus EBTA Uzraudzības iestādei, – Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen (tiesnesis referents) un Benedikt Bogason (ad hoc), 2017. gada 7. jūnijā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1)

pasludina, ka Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu II pielikuma XXIV nodaļas 1.c punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām), un kas pielāgots Līgumam ar tā 1. protokolu, un saskaņā ar Līguma 7. pantu, nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā īstenotu minēto aktu;

2)	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

28.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/11

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2017. gada 7. jūnijs)

lietā E-18/16

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(EBTA dalībvalsts saistību neizpilde – Pasākumu neīstenošana – Regula (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu)

(2017/C 321/10)

Lietā E-18/16 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi – LŪGUMS pasludināt, ka Islande nav pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai iekļautu tās iekšējā tiesību sistēmā EEZ līguma II pielikuma XV nodaļas 12.zzq punktā minēto tiesību aktu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu), kas pielāgots Līgumam ar tā 1. protokolu, kā noteikts Līguma 7. pantā, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis-referents) un Benedikt Bogason (ad hoc), 2017. gada 7. jūnijā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka Islande nav pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai iekļautu tās iekšējā tiesību sistēmā EEZ līguma II pielikuma XV nodaļas 12.zzq punktā minēto tiesību aktu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu), kas pielāgots Līgumam ar tā 1. protokolu, kā noteikts Līguma 7. pantā;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---