ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 293
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
60. gadagājums
2017. gada 4. septembris
|
ISSN 1977-0952 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
60. gadagājums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
|
2017/C 293/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2017/C 293/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/2 |
Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums – Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH/Eiropas Komisija
(Lieta C-60/15 P) (1)
(Apelācija - Tiesības piekļūt Eiropas Savienības iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Piekļuves tiesību izņēmumi - 4. panta 3. punkta pirmā daļa - Šo iestāžu lēmumpieņemšanas procesu aizsardzība - Vide - Orhūsas konvencija - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - 6. panta 1. punkts - Sabiedrības intereses vides informācijas izpaušanā - Vācijas iestāžu Eiropas Komisijai nosūtīta informācija par Vācijas teritorijā esošām iekārtām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu - Daļējs piekļuves atteikums)
(2017/C 293/02)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH (pārstāvji – S. Altenschmidt un P.-A. Schütter, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Krämer, F. Clotuche-Duvieusart un P. Mihaylova)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 11. decembra spriedumu Saint-Gobain Glass Deutschland/Komisija (T-476/12, nav publicēts, EU:T:2014:1059); |
|
2) |
atcelt Komisijas 2013. gada 17. janvāra lēmumu, ar kuru atteikta pilnīga piekļuve sarakstam, ko Vācijas Federatīvā Republika Komisijai nosūtījusi Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, 15. panta 1. punktā paredzētās procedūras ietvaros, ciktāl šajā dokumentā ir iekļauta informācija par noteiktām Vācijas teritorijā esošām Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH iekārtām, kura attiecas uz provizorisko kvotu sadali, kā arī darbībām un jaudas līmeņiem attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām 2005.–2010. gadā, iekārtu efektivitāti un laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam piešķirtajām provizoriskajām ikgadējām emisijas kvotām; |
|
3) |
Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH radušies gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/3 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – London Borough of Ealing/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
(Lieta C-633/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Ar sportu cieši saistītu pakalpojumu atbrīvojums - 133. pants - Atbrīvojuma nepiemērošana, ja pastāv risks radīt konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī uzņēmumus, kas ir PVN maksātāji - Pakalpojumu sniegšana, ko veic publisko tiesību bezpeļņas organizācijas)
(2017/C 293/03)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
First-tier Tribunal (Tax Chamber)
Pamatlietas puses
Prasītāja: London Borough of Ealing
Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 133. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir likts ievērot šīs direktīvas 133. panta pirmās daļas d) punktā paredzēto nosacījumu, piešķirot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) publisko tiesību subjektiem, kas sniedz pakalpojumus, kuri cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu, minētās direktīvas 132. panta 1. punkta m) apakšpunkta izpratnē, lai gan, pirmkārt, 1989. gada 1. janvārī šī dalībvalsts neaplika visus šos pakalpojumus ar PVN un, otrkārt, aplūkotie pakalpojumi nebija atbrīvoti no PVN, pirms netika noteikta minētā nosacījuma ievērošana. |
|
2) |
Direktīvas 2006/112 133. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietā, jo tajā PVN atbrīvojuma piešķiršana bezpeļņas publisko tiesību subjektiem, kas sniedz pakalpojumus, kuri ir cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu, minētās direktīvas 132. panta 1. punkta m) apakšpunkta izpratnē ir pakārtota minētās direktīvas 133. panta pirmās daļas d) punktā paredzētajam nosacījumam, vienlaicīgi nepiemērojot šo nosacījumu citām bezpeļņas organizācijām, kas nav publisko tiesību subjekti, kuras sniedz šādus pakalpojumus. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/3 |
Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums – Verein zur Wahrung von Einsatz und Nutzung von Chromtrioxid und anderen Chrom-VI-verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO) u.c./Eiropas Komisija, Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Assogalvanica u.c.
(Lieta C-651/15 P) (1)
(Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) - 58. panta 2. punkts - Licence - Vielas, kas rada ļoti lielas bažas - Atbrīvojums - Regula, ar ko ir grozīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikums - Hroma trioksīda iekļaušana to vielu sarakstā, uz kurām attiecas licencēšanas pienākums)
(2017/C 293/04)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Verein zur Wahrung von Einsatz und Nutzung von Chromtrioxid und anderen Chrom-VI-verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO), Adolf Krämer GmbH & Co. KG, AgO Argentum GmbH, un citi (pilns saraksts apelācijas sūdzībā) (pārstāvji – C. Mereu, advokāts, J. Beck, Solicitor)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Mifsud-Bonnici un K. Talabér-Ritz), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji – W. Broere un M. Heikkilä), Assogalvanica, Ecometal, Comité européen des traitements de surfaces (CETS), un citi (pilns saraksts apelācijas sūdzībā) (pārstāvji – C. Mereu, advokāts, J. Beck, Solicitor)
Persona, kas iestājusies lietā Eiropas Komisijas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas un J. Traband)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Verein zur Wahrung von Einsatz und Nutzung von Chromtrioxid und anderen Chrom-VI-Verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO) un pārējie apelācijas sūdzības iesniedzēji, kuru vārdi ir norādīti šā sprieduma I pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Francijas Republika un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/4 |
Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Malpensa Logistica Europa SpA/SEA – Società Esercizi Aeroportuali SpA
(Lieta C-701/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Transports - Jēdziens “ģeogrāfiska apgabala izmantošana, lai sniegtu lidostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem” - Direktīvas 2004/17/EK un 96/67/EK - Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēta iepriekšēja iepirkuma procedūra lidostas platību piešķiršanai)
(2017/C 293/05)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia
Pamatlietas puses
Prasītāja: Malpensa Logistica Europa SpA
Atbildētāja: SEA – Società Esercizi Aeroportuali SpA
Piedaloties: Beta-Trans SpA
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā nav paredzēta iepriekšēja publiskā iepirkuma procedūra lidlauka pakalpojumiem paredzētās platības piešķiršanai, arī uz laiku, par ko lidlauka pārvaldītājs nemaksā atlīdzību.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/5 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – INGSTEEL spol. sro, Metrostav as/Úrad pre verejné obstarávanie
(Lieta C-76/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Direktīva 2004/18/EK - 47. panta 1., 4. un 5. punkts - Pretendenta saimnieciskais un finansiālais stāvoklis - Direktīvas 89/665/EEK un 2007/66/EK - Prasība tiesā par lēmumu par pretendenta izslēgšanu no iepirkuma procedūras - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību)
(2017/C 293/06)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Najvyšší súd Slovenskej republiky
Pamatlietas puses
Prasītāji: INGSTEEL spol. sro, Metrostav as
Atbildētāja: Úrad pre verejné obstarávanie
piedaloties: Slovenský futbalový zväz
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj līgumslēdzējai iestādei izslēgt pretendentu no publiskā iepirkuma procedūras ar pamatojumu, ka tas neatbilst attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli paziņojumā par līgumu paredzētajam nosacījumam par tāda banku iestādes apliecinājuma iesniegšanu, kurā šī banku iestāde būtu apņēmusies piešķirt kredītu par šajā paziņojumā par līgumu noteikto summu un garantēt šim pretendentam, ka šī summa paliks pieejama visā iepirkuma līguma izpildes laikposmā; |
|
2) |
Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja paziņojumā par līgumu tiek prasīts iesniegt banku iestādes apliecinājumu, kurā šī banku iestāde apņemas piešķirt kredītu par šajā paziņojumā par līgumu noteikto summu un garantēt pretendentam, ka šī summa paliks pieejama visā iepirkuma līguma izpildes laikposmā, apstāklis, ka banku iestādes, pie kurām ir vērsies pretendents, neuzskata par iespējamu izsniegt pretendentam apliecinājumu ar šādu formulējumu, šī panta izpratnē var tikt uzskatīts par “attaisnojošu iemeslu”, kas attiecīgā gadījumā dotu minētajam pretendentam tiesības pierādīt savu saimniecisko un finansiālo stāvokli ar jebkādu citu dokumentu, kuru līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu, ciktāl šim pretendentam objektīvi nebija iespējas iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītos dokumentus, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/6 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Radosław Szoja/Sociálna poisťovňa
(Lieta C-89/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana - Migrējoši darba ņēmēji - Persona, kura ir nodarbināta vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbinātā citā dalībvalstī - Piemērojamo tiesību aktu noteikšana - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 13. panta 3. punkts - Regula (EK) Nr. 987/2009 - 14. panta 5.b punkts - 16. pants - Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai lēmumu ietekme - Nepieņemamība)
(2017/C 293/07)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Najvyšší súd Slovenskej republiky
Pamatlietas puses
Prasītājs: Radosław Szoja
Atbildētāja: Sociálna poisťovňa
Piedaloties: WEBUNG, s.r.o.
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 465/2012, 13. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu valsts tiesību aktus, kuri, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir piemērojami tādai personai kā prasītājs pamatlietā, kura parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā un darbību pašnodarbinātas personas statusā dažādās dalībvalstīs, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 465/2013, 14. panta 5.b punktā un 16. pantā noteiktās prasības.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/6 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Szolnoki Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Túrkevei Tejtermelő Kft./Országos Környezetvédelmi és Természetvédelmi Főfelügyelőség
(Lieta C-129/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - LESD 191. un 193. pants - Direktīva 2004/35/EK - Piemērojamība ratione materiae - Gaisa piesārņojums, nelikumīgi sadedzinot atkritumus - “Piesārņotājs maksā” princips - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta solidāra atbildība tās zemes īpašniekam, uz kuras ir radīts piesārņojums, un piesārņotājam)
(2017/C 293/08)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Szolnoki Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság
Pamatlietas puses
Prasītāja: Túrkevei Tejtermelő Kft.
Atbildētāja: Országos Környezetvédelmi és Természetvédelmi Főfelügyelőség
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu normas, skatītas LESD 191. un 193. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pamatlietā aplūkotā situācija ietilpst Direktīvas 2004/35 piemērošanas jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, tās pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā papildus tās zemes ekspluatētājiem, uz kuras ir radīts nelikumīgais piesārņojums, ir noteikta cita personu kategorija, kas ir solidāri atbildīga par šādu kaitējumu videi, proti, minētās zemes īpašnieki, neprasot konstatēt cēloņsakarību starp minēto īpašnieku rīcību un konstatēto piesārņojumu, ar nosacījumu, ka šis tiesiskais regulējums atbilst Savienības tiesību vispārējiem principiem, kā arī visām atbilstošajām LES un LESD un Savienības atvasināto tiesību aktu normām; |
|
2) |
Direktīvas 2004/35 16. pants un LESD 193. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pamatlietā aplūkotā situācija ietilpst Direktīvas 2004/35 piemērošanas jomā, tiem nav pretējs tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kurā tās zemes īpašnieki, uz kuras ir radīts nelikumīgais piesārņojums, ir ne tikai solidāri atbildīgi kopā ar šīs zemes ekspluatētājiem par šādu kaitējumu videi, bet kompetentā valsts iestāde tiem var uzlikt arī naudas sodu ar nosacījumu, ka šāds tiesiskais regulējums ir piemērots, lai veicinātu pastiprinātas aizsardzības mērķa īstenošanu, un ka naudas soda apmēra noteikšanas noteikumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/7 |
Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Christian Ferenschild/JPC Motor SA
(Lieta C-133/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patēriņa preču pārdošana un saistītās garantijas - Direktīva 1999/44/EK - 5. panta 1. punkts - Pārdevēja saistību termiņš - Noilguma termiņš - 7. panta 1. punkta otrā daļa - Lietotas preces - Pārdevēja saistību līgumisks ierobežojums)
(2017/C 293/09)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Mons
Pamatlietas puses
Prasītājs: Christian Ferenschild
Atbildētāja: JPC Motor SA
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 5. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesību norma, kurā ir atļauts noilguma termiņš patērētāju celtajām prasībām, kurš ir mazāks par diviem gadiem no preces piegādes brīža, ja minētā dalībvalsts ir izmantojusi otrajā no šīs direktīvas tiesību normām paredzēto iespēju un ja pārdevējs un patērētājs attiecībā uz konkrēto lietoto preci ir vienojušies par pārdevēja saistību termiņu, kas ir mazāks par diviem gadiem, proti, viens gads.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/8 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Vakarų Baltijos laivų statykla” UAB/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos
(Lieta C-151/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/96/EK - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai - 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Energoproduktu, kas tiek lietoti par degvielu kuģošanai Eiropas Savienības ūdeņos un elektroenerģijas ražošanai uz kuģiem, atbrīvojums no nodokļa - Kuģa izmantotā degviela kuģošanai no vietas, kurā tas ir uzbūvēts, uz citas dalībvalsts ostu, lai tur uzņemtu pirmo komerckravu)
(2017/C 293/10)
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Iesniedzējtiesa
Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas
Pamatlietas puses
Prasītājsa: “Vakarų Baltijos laivų statykla” UAB
Atbildētāja: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams degvielai, kura tiek izmantota kuģa kuģošanai bez kravas no ostas vienā dalībvalstī, kas šajā gadījumā ir tā, kurā šis kuģis ir uzbūvēts, uz ostu citā dalībvalstī, lai tur kuģī iekrautu preces, kuras pēc tam ir jānogādā trešās dalībvalsts ostā; |
|
2) |
Direktīvas 2003/96 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un ar kuru šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa tiek liegts piemērot tāpēc, ka energoproduktu piegāde kuģim ir tikusi veikta, neievērojot šajā tiesiskajā regulējumā paredzētās formālās prasības, lai gan šī piegāde atbilst visiem minētajā tiesību normā paredzētajiem piemērošanas nosacījumiem. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/9 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Tribunal Superior de Justicia del País Vasco (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E/Subdelegación del Gobierno en Álava
(Lieta C-193/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības pilsonība - Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā - Direktīva 2004/38/EK - 27. panta 2. punkta otrā daļa - Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ - Izraidīšana no valsts sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ - Darbība, kas rada faktisku, attiecīgajā brīdī esošu un pietiekami nopietnu sabiedrības pamatinterešu apdraudējumu - Faktisks un attiecīgajā brīdī esošs apdraudējums - Jēdziens - Savienības pilsonis, kurš dzīvo uzņemošajā dalībvalstī, kur viņš izcieš brīvības atņemšanas sodu, kas piespriests par atkārtotiem noziedzīgiem nodarījumiem par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem)
(2017/C 293/11)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia del País Vasco
Pamatlietas puses
Prasītājs: E
Atbildētāja: Subdelegación del Gobierno en Álava
Rezolutīvā daļa:
27. panta 2. punkta otrā daļa Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka izraidīšanas lēmuma pieņemšanas brīdī persona atrodas ieslodzījumā bez atbrīvošanas perspektīvas tuvā nākotnē, neizslēdz to, ka tās darbība attiecīgā gadījumā rada faktisku un attiecīgajā brīdī esošu uzņemošās dalībvalsts sabiedrības pamatinterešu apdraudējumu.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/9 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Arbeitsgericht Verden (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ute Kleinsteuber/Mars GmbH
(Lieta C-354/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - 1., 2. un 6. pants - Vienlīdzīga attieksme - Jebkāda veida diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums - Vecuma arodpensija - Direktīva 97/81/EK - Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu - 4. panta 1. un 2. punkts - Tiesību uz pensiju aprēķināšanas noteikumi - Dalībvalsts tiesiskais regulējums - Atšķirīga attieksme pret nepilna darba laika darba ņēmējiem)
(2017/C 293/12)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Arbeitsgericht Verden
Pamatlietas puses
Prasītāja: Ute Kleinsteuber
Atbildētāja: Mars GmbH
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
4. klauzulas 1. un 2. punkts 1997. gada 6. jūnijā noslēgtajā Pamatnolīgumā par nepilna darba laika darbu, kas iekļauts pielikumā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvai 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, ar grozījumiem, un 4. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā, nosakot vecuma arodpensijas apmēru, tiek nošķirti darba ienākumi, kas nesasniedz likumiskās pensiju apdrošināšanas maksimālo iemaksu aprēķina slieksni, un darba ienākumi, kas pārsniedz maksimālo iemaksu aprēķina slieksni, un, to darot, ienākumi no nepilna darba laika darba netiek vērtēti tādējādi, ka vispirms tiek aprēķināti par pilna darba laika darbu maksājamie ienākumi, no tiem tiek aprēķināta ienākumu daļa, kas nesasniedz un kas pārsniedz maksimālo iemaksu aprēķina slieksni, un tad šī attiecība tiek pārnesta uz samazinātajiem ienākumiem no nepilna darba laika darba; |
|
2) |
Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. un 2. punkts, kā arī Direktīvas 2006/54 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā, nosakot vecuma arodpensijas apmēru darbiniekam, kurš darba laikposmus ir strādājis gan pilnu, gan nepilnu darba laiku, tiek noteikta vienota nodarbinātības pakāpe visam darba attiecību periodam, ja vien ar šo aprēķina metodi netiek pārkāpts prorata temporis noteikums. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai tas tā ir; |
|
3) |
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. un 2. pants, kā arī 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts noteikt vecuma arodpensiju tādā apjomā, kas atbilst attiecībai starp uzņēmumā nostrādāto laiku un laiku no darba uzsākšanas uzņēmumā līdz pensijas vecuma sasniegšanai likumiskās pensiju apdrošināšanas sistēmā, ierobežojot maksimālo vērā ņemamo darba stāžu uzņēmumā. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/10 |
Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Assens Havn/Navigators Management (UK) Limited
(Lieta C-368/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija apdrošināšanas jomā - Valsts tiesību akti, kuros, ievērojot noteiktus nosacījumus, ir paredzētas cietušās personas tiesības celt prasību tiesā tieši pret personas, kas atbildīga par negadījumu, apdrošinātāju - Apdrošinātāja un zaudējumu izraisītāja vienošanās par jurisdikcijas noteikšanas klauzulu)
(2017/C 293/13)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Højesteret
Pamatlietas puses
Prasītāja: Assens Havn
Atbildētāja: Navigators Management (UK) Limited
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 13. panta 5. punkts, to lasot saistībā ar šīs regulas 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka cietušajai pusei, kam ir atļauts celt prasību tiesā tieši pret apdrošināšanas sabiedrību, kura nodrošina kaitējumu izraisījušās personas apdrošināšanas segumu, nav saistoša jurisdikcijas noteikšanas klauzula, par ko vienojušies minētais apdrošinātājs un kaitējumu izraisījusī persona.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/11 |
Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-388/16) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. panta 2. punkts - Finansiālas sankcijas - Naudas sods)
(2017/C 293/14)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves – L. Nicolae un S. Pardo Quintillán)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. A. Sampol Pucurull un A. Rubio González)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Spānijas Karaliste – līdz dienai, kad beidzās Eiropas Komisijas brīdinājuma vēstulē atvēlētais termiņš, proti, līdz 2015. gada 20. septembrim neveikdama pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2014. gada 11. decembra spriedumu Komisija/Spānija (C-576/13, nav publicēts, EU:C:2014:2430) – vēl nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus; |
|
2) |
Spānijas Karaliste maksā Eiropas Komisijai naudas sodu 3 miljonu euro apmērā; |
|
3) |
Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/11 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bayerische Motoren Werke AG/Acacia Srl
(Lieta C-433/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Intelektuālais īpašums - Kopienas dizainparaugi - Regula (EK) Nr. 6/2002 - 81. un 82. pants - Prasība par dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu - Dalībvalsts dizainparaugu tiesu kompetence teritorijā, kurā ir atbildētāja reģistrācijas vieta)
(2017/C 293/15)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte suprema di cassazione
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bayerische Motoren Werke AG
Atbildētāja: Acacia Srl
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24. pants ir interpretējams tādējādi, ka iebildums par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, kas izvirzīts pirmajā paskaidrojumā pakārtoti citiem tajā ietvertiem procesuāliem iebildumiem, nav uzskatāms par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas akceptēšanu un tādējādi nerodas vienošanās par jurisdikciju šī panta izpratnē; |
|
2) |
Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 82. pants ir interpretējams tādējādi, ka šīs regulas 81. panta b) punktā paredzētās prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu gadījumā, kad atbildētāja reģistrācijas vieta ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja vien nav panākta vienošanās par jurisdikciju Regulas Nr. 44/2001 23. vai 24. panta izpratnē, un neskarot šajās regulās paredzētos lis pendens un saistīto lietu gadījumus, ir jāceļ šīs dalībvalsts Kopienas dizainparaugu tiesās; |
|
3) |
Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums nav piemērojams Regulas Nr. 6/2002 81. panta b) punktā paredzētajām prasībām par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu; |
|
4) |
Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums nav piemērojams prasījumiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci, kas saistīti ar prasību par Kopienas dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu, ciktāl, lai apmierinātu šos prasījumus, ir jāpieņem arī prasība par dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatāciju. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/12 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā) 2017. gada 7. aprīļa rīkojumu lietā T-920/16 Vatseva/Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gada 3. maijā iesniedza Vatseva
(Lieta C-231/17 P)
(2017/C 293/16)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vatseva (pārstāve – K. Mladenova, advokāte)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Cilvēktiesību tiesa
Ar 2017. gada 6. jūlija rīkojumu Tiesa (astotā palāta) apelācijas sūdzību atzina par nepieņemamu.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Coöperatie Mobilisation for the Environment UA, Vereniging Leefmilieu/College van gedeputeerde staten van Limburg, College van gedeputeerde staten van Gelderland
(Lieta C-293/17)
(2017/C 293/17)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītājas: Coöperatie Mobilisation for the Environment UA, Vereniging Leefmilieu
Atbildētājas: College van gedeputeerde staten van Limburg, College van gedeputeerde staten van Gelderland
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai darbība, uz kuru jēdziens “projekts” Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) (OV 2012 L 26, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē neattiecas tāpēc, ka tā nav fiziska iejaukšanās dabiskajā apkārtnē, var būt projekts Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2) (OV L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē, jo šī darbība varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju? |
|
2) |
Vai, pieņemot, ka mēslojuma iestrādāšana ir projekts, ja šī iestrādāšana ir notikusi likumīgi, pirms Natura 2000 teritorijai kļuva piemērojams Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkts, un joprojām notiek, ir jāatzīst, ka runa ir par vienu un to pašu projektu, pat ja ne vienmēr tiek mēslots tajos pašos laukos, tajos pašos apjomos un ar tiem pašiem tehniskajiem paņēmieniem? Vai, izvērtējot jautājumu, vai runa ir par vienu un to pašu projektu, ir būtiski tas, ka mēslojuma iestrādāšanas rezultātā nav palielinājušies slāpekļa nosēdumi pēc tam, kad Natura 2000 teritorijai kļuva piemērojams Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkts? |
|
3) |
Vai Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkts nepieļauj tiesisko regulējumu, kura mērķis ir nepiemērot pienākumu saņemt atļauju darbībai, kas ir nesaraujami saistīta ar projektu un tādēļ arī ir uzskatāma par projektu, piemēram, piena ražošanas saimniecības lopu ganīšanai, un tādējādi šai darbībai nav vajadzīga individuāla atļauja, pieņemot, ka pirms šā tiesiskā regulējuma pieņemšanas ir novērtēta bez atļaujas apstiprinātās darbības ietekme uz vidi?
|
|
4) |
Vai ietekmes uz vidi novērtējums, uz ko balstīta atkāpe no pienākuma saņemt atļauju lopu ganīšanai un mēslojuma iestrādāšanai un kurā ir ņemts vērā šo darbību faktiskais un paredzamais apjoms, kā arī faktiskā un paredzamā intensitāte, un kura rezultātā var uzskatīt, ka šīs darbības nepalielinās slāpekļa nosēdumu vidējo līmeni, ir atbilstīgs Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkta prasībām?
|
|
5) |
Vai tādas programmas kā Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 vajadzībām veiktā ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē drīkst iekļaut pozitīvo ietekmi, ko rada attiecīgo dzīvotņu veidu un dzīvotņu pašreizējo apgabalu saglabāšanas pasākumi un atbilstīgi pasākumi, kurus veic saistībā ar šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem pienākumiem?
Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto pasākumu ietekmi, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka pasākumu veikšana un rezultāti tiek kontrolēti un – ja izrādās, ka ietekme ir nelabvēlīgāka par pieņēmumu ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana? |
|
6) |
Vai pozitīvo ietekmi, ko varētu radīt slāpekļa nosēdumu patstāvīgs samazinājums Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 darbības laikā, drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē? Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto attīstību, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka slāpekļa nosēdumu patstāvīgs samazinājums tiek kontrolēts un – ja izrādās, ka samazinājums ir mazāks nekā pieņemts ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana? |
|
7) |
Vai atjaunošanas pasākumus, kas veikti tādas programmas kā Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 ietvaros un ar kuriem netiek pieļauta konkrēta vidi piesārņojoša faktora, piemēram, slāpekļa nosēdumu, iespējamā kaitīgā ietekme uz dzīvotņu veidu vai dzīvotņu pašreizējiem apgabaliem, var interpretēt kā aizsardzības pasākumu Tiesas 2014. gada 15. maija sprieduma Briels u. c. (C-521/12, ECLI:EU:C:2014:330) 28. punkta izpratnē, kuru drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē?
Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto pasākumu ietekmi, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka pasākumu veikšana un rezultāti tiek kontrolēti un – ja izrādās, ka ietekme ir nelabvēlīgāka par pieņēmumu ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana? |
|
8) |
Vai Wet natuurbescherming [Dabas aizsardzības likuma] 2.4. pantā piešķirtās pilnvaras noteikt pienākumus, kas kompetentajai iestādei ir jāizmanto, lai īstenotu Natura 2000 teritorijas saglabāšanas mērķus, attiecībā uz lopu ganīšanu un mēslojuma iestrādāšanu ir pietiekams preventīvs instruments, lai īstenotu Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 2. punktu? |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Stichting Werkgroep Behoud de Peel/College van gedeputeerde staten van Noord-Brabant
(Lieta C-294/17)
(2017/C 293/18)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītāja: Stichting Werkgroep Behoud de Peel
Atbildētājs: College van gedeputeerde staten van Noord-Brabant
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) (OV 1992, L 206, Dzīvotņu direktīva) 6. panta 2. un 3. punkts nepieļauj tiesisko regulējumu, kura mērķis ir nepiemērot pienākumu saņemt atļauju projektiem un citām darbībām, kas izraisa slieksni vai robežvērtību nepārsniedzošus slāpekļa nosēdumus, un tāpēc atļaut tos bez individuālas atļaujas, pieņemot, ka pirms tiesiskā regulējuma pieņemšanas ir veikts visu projektu un citu darbību, kurām var piemērot šo tiesisko regulējumu, kopējās ietekmes uz vidi novērtējums? |
|
2) |
Vai Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 2. un 3. punkts nepieļauj to, ka ietekmes uz vidi novērtējums programmai, kurā ir novērtēts konkrēts slāpekļa nosēdumu kopējais daudzums, ir pamats atļaujas (individuālas atļaujas) piešķiršanai projektam vai citai darbībai, kas izraisa slāpekļa nosēdumus, kuri ietilpst programmas ietvaros novērtētā nosēdumu apjoma robežās? |
|
3) |
Vai tādas programmas kā Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 vajadzībām veiktā ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē drīkst iekļaut pozitīvo ietekmi, ko rada attiecīgo dzīvotņu veidu un dzīvotņu pašreizējo apgabalu saglabāšanas pasākumi un atbilstīgi pasākumi, kuri tiek veikti saistībā ar šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem pienākumiem?
Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto pasākumu ietekmi, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka pasākumu veikšana un rezultāti tiek kontrolēti un – ja izrādās, ka ietekme ir nelabvēlīgāka par pieņēmumu ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana? |
|
4) |
Vai pozitīvo ietekmi, ko rada iespējams slāpekļa nosēdumu patstāvīgs samazinājums Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 darbības laikā, drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē? Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto attīstību, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka slāpekļa nosēdumu patstāvīgs samazinājums tiek kontrolēts un – ja izrādās, ka samazinājums ir mazāks nekā pieņemts ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana? |
|
5) |
Vai atjaunošanas pasākumus, kas veikti Programma Aanpak Stikstof 2015-2021 ietvaros un ar kuriem netiek pieļauta konkrēta vidi piesārņojoša faktora, piemēram, slāpekļa nosēdumu, iespējamā kaitīgā ietekme uz dzīvotņu veidu vai dzīvotņu pašreizējiem apgabaliem, var interpretēt kā aizsardzības pasākumu Tiesas 2014. gada 15. maija sprieduma Briels u. c. (C-521/12, ECLI:EU:C:2014:330) 28. punkta izpratnē, kuru drīkst iekļaut ietekmes uz vidi novērtējumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206) 6. panta 3. punkta izpratnē?
Vai šajā saistībā – pieņemot, ka ietekmes uz vidi novērtējums ietver galīgus secinājumus par minēto pasākumu ietekmi, pamatojoties uz labākajām attiecīgajām zinātnes atziņām, – ir nozīme tam, ka pasākumu veikšana un rezultāti tiek kontrolēti un – ja izrādās, ka ietekme ir nelabvēlīgāka par pieņēmumu ietekmes uz vidi novērtējumā – vajadzības gadījumā notiek koriģēšana? |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW) u.c., otrs lietas dalībnieks: Z
(Lieta C-326/17)
(2017/C 293/19)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītāja: Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW), X, Y
Atbildētājs: Z
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (1) ir piemērojama mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri pastāvēja jau pirms 2009. gada 29. aprīļa – dienas, kurā dalībvalstīm bija jāsāk piemērot tiesību normas un administratīvie noteikumi, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (2)? |
|
2) |
Vai mehāniskais transportlīdzeklis, kurš ir samontēts no būtiskām sastāvdaļām, kas izgatavotas pirms Direktīvas 2007/46 piemērošanas sākuma, no vienas puses, un no būtiskām sastāvdaļām, kas pievienotas tikai pēc šīs direktīvas piemērošanas sākuma, no otras puses, ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas pastāvēja jau pirms direktīvas piemērošanas sākuma, vai arī šāds transportlīdzeklis ir izgatavots tikai pēc direktīvas piemērošanas sākuma? |
|
3) |
Vai, pamatojoties uz Direktīvas 1999/37 3. panta 2. punktu, reģistrācijas prasība šīs direktīvas 4. panta izpratnē ir spēkā neierobežoti, ja reģistrācijas apliecībā pie konkrētiem Kopienas kodiem (kuri ir obligāti jānorāda saskaņā ar direktīvas pielikumiem) nav ierakstīti nekādi dati, taču šie dati ir vienkārši noskaidrojami? |
|
4) |
Vai saskaņā ar Direktīvas 1999/37 4. pantu ir pieļaujams atzīt citā dalībvalstī izsniegtu reģistrācijas apliecību, bet tomēr veikt transportlīdzekļa tehnisko pārbaudi Direktīvas 2007/46 24. panta 6. punkta izpratnē un – ja transportlīdzeklis nav atbilstīgs dalībvalsts tehniskajiem noteikumiem – atteikties izsniegt reģistrācijas apliecību? |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Verbraucherzentrale Baden–Württemberg e.V./Germanwings GmbH
(Lieta C-330/17)
(2017/C 293/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: . Verbraucherzentrale Baden-Württemberg e.V.
Atbildētāja: Germanwings GmbH
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai informācijai par saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008/EK (1) 23. panta 1. punkta otro un trešo teikumu norādāmajām gaisa pārvadājumu maksām par gaisa pārvadājumiem Kopienā, ja tās netiek izteiktas euro, ir jābūt konkrētā valūtā? |
|
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Kādā vietējā valūtā var tikt norādītas Regulas Nr. 1008/2008/EK 2. panta 18. punktā un 23. panta 1. punkta otrajā un trešajā teikumā minētās cenas, ja dalībvalstī (šajā gadījumā – Vācijā) reģistrēts gaisa pārvadātājs internetā reklamē un piedāvā patērētājam gaisa pārvadājumu ar izlidošanas vietu citā dalībvalstī (šajā gadījumā – Apvienotajā Karalistē)? Vai šajā sakarā nozīme ir tam, ka piedāvājumam tiek izmantota interneta adrese, kurā ir norāde uz gaisa pārvadātāja juridiskās adreses dalībvalsti, ar Top-Level domēnu, kurā ir norāde uz konkrētu valsti (šajā gadījumā – www.germanwings.de), un ka patērētājs uzturas šajā dalībvalstī? Vai ir nozīme tam, ka visi vai lielākā daļa gaisa pārvadātāju attiecīgās cenas norāda izlidošanas vietā apritē esošajā vietējā valūtā? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 3. lpp.)
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. jūnijā iesniedza Bundespatentgericht (Vācija) – S/EA u.c.
(Lieta C-367/17)
(2017/C 293/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundespatentgericht
Pamatlietas puses
Prasītājs: S
Atbildētāji: EA, EB, EC
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai par pieteikumu grozīt aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikāciju, paredzot, ka produktu (konkrēti – Schwarzwälder Schinken) drīkst sagriezt šķēlēs un iepakot tikai ražošanas apgabalā, kurš kompetentajai valsts iestādei (konkrēti – Deutsches Patent- und Markenamt [Vācijas Patentu un preču zīmju birojam]) iesniegts 2007. gada 15. februārī, ir jālemj, pamatojoties uz pieteikuma iesniegšanas brīdī piemērojamo Regulu Nr. 510/2006 (1) vai lēmuma pieņemšanas brīdī piemērojamo Regulu Nr. 1151/2012 (2)? |
|
2) |
Ja lēmums jāpieņem, pamatojoties uz šobrīd spēkā esošo Regulu Nr. 1151/2012:
|
|
3) |
Ja nolēmums jāpieņem, pamatojoties uz Regulu Nr. 510/2006 (skat. pirmo jautājumu), iesniedzējtiesa lūdz atbildēt uz otro jautājumu un tā daļām, pamatojoties uz Regulu Nr. 510/2006, it īpaši attiecīgās regulas 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu, to lasot kopā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1898/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (5), 8. pantu un preambulas 8. apsvērumu. |
(1) Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 12. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/19 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 16. jūnijā iesniedza Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Shajin Ahmed/Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal
(Lieta C-369/17)
(2017/C 293/22)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Munkaügyi Bíróság
Pamatlietas puses
Prasītājs: Shajin Ahmed
Atbildētājs: Bevándorlási és Menekültügyi Hivatal
Prejudiciālais jautājums
Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (1) 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertā formulējuma “viņš izdarījis smagu noziegumu” izriet, ka sods par attiecīgo noziegumu, kas atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesībām ir paredzēts tiesību aktos, var būt vienīgais kritērijs, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir izdarījis noziegumu, par kuru viņš var tikt izslēgts no to personu loka, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību?
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/19 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. jūnijā iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Konkurrensverket/SJ AB
(Lieta C-388/17)
(2017/C 293/23)
Tiesvedības valoda – zviedru
Iesniedzējtiesa
Högsta förvaltningsdomstolen
Pamatlietas puses
Prasītājs: Konkurrensverket
Atbildētājs: SJ AB
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Direktīvas 2004/17/EK (1) 5. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tīkls transporta pakalpojumiem ir nodrošināts tad, ja valsts pārvaldītā tīklā vietējai un starptautiskai dzelzceļa satiksmei transporta pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar valsts tiesību normām, ar kurām ir tikusi transponēta Direktīva 2012/34/ES (2) un kurās tostarp ir paredzēts, ka vilcienu ceļu jaudas sadale dzelzceļa satiksmē norit, pamatojoties uz dzelzceļa uzņēmumu pieprasījumiem un ka, ciktāl iespējams, visi pieprasījumi ir jāapmierina? |
|
2) |
Vai Direktīvas 2004/17/EK 5. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, ko dzelzceļa uzņēmums veic Direktīvas 2012/34 izpratnē, sniedzot iedzīvotājiem transporta pakalpojumus dzelzceļa tīklā, izpaužas kā tīkla nodrošināšana vai ekspluatācija šīs tiesību normas izpratnē? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 1. lpp.)
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 32. lpp.)
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/20 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. jūnijā iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – Sindicatul Energia Oradea/SC Termoelectrica SA
(Lieta C-392/17)
(2017/C 293/24)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Oradea
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sindicatul Energia Oradea
Atbildētāja apelācijas instancē: SC Termoelectrica SA
Prejudiciālais jautājums
Vai Dekrēta Nr. 50/1990 noteikumi, kā tie interpretēti ÎCCJ [Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstākā kasācijas tiesa)] saskaņā ar likumu pasludinātajā nolēmumā Nr. 9/2016 – nolēmumā, kas ir saistošs valsts tiesām un saskaņā ar kuru I un II grupā iekļautās darba vietas ir stingri un izsmeļoši uzskaitītas dekrēta 1. un 2. pielikumā, un tiesas nevar attiecināt šā dekrēta noteikumus uz citiem līdzīgiem gadījumiem, tā ka darba ņēmējiem nevar tikt atzītas pensionēšanās tiesības, kas pienāktos to smago darba apstākļu dēļ, kuros bijušie darba ņēmēji ir veikuši savu darbu, – atbilst LESD 114. panta 3. punktam, LESD 151. pantam un LESD 153. pantam, kā arī Pamatdirektīvas 89/391/EEK (1) un turpmāko īpašo direktīvu noteikumiem?
(1) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/20 |
Prasība, kas celta 2017. gada 3. jūlijā – Eiropas Komisija/Čehijas Republika
(Lieta C-399/17)
(2017/C 293/25)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Němečková, E. Sanfrutos Cano)
Atbildētāja: Čehijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nenodrošinot, lai TPS-NOLO (Geobal) materiāls, kas nosūtīts no Čehijas Republikas uz Katovici (Polija), tiktu nogādāts atpakaļ uz Čehijas Republiku, Čehijas Republika neesot izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (1) 24. panta 2. punktā un 28. panta 1. punktā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1. |
TPS-NOLO (Geobal) materiāls, kurš tika sūtīts no Čehijas Republikas uz Poliju un kuru veido bīstamie atkritumi no atkritumu izgāztuves laguny OSTRAMO (OSTRAMO lagūna), tika novietots citā vietā Čehijas Republikā un ir klasificēts kā darvas atkritumi no organisku materiālu rafinēšanas, destilēšanas vai to pirolītiskās apstrādes, kurus Polijas varas iestādes uzskata par tādiem atkritumiem, uz ko attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (“Regula par atkritumu sūtījumiem”) IV pielikumu. |
|
2. |
Ņemot vērā to, ka Čehijas Republika apstrīd, ka attiecīgā viela tiek klasificēta kā atkritumi, pamatojoties uz attiecīgā materiāla reģistrāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (2) (“REACH”), ir radusies konfliktsituācija, kas atrisināta, pamatojoties uz Regulas par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. punktu, nosakot, ka attiecīgais materiāls būtu uzskatāms par atkritumiem. |
|
3. |
Materiāla reģistrācija atbilstoši REACH noteikumiem nenodrošina to, ka attiecīgās vielas izmantošana neizraisīs vispārēji negatīvo ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību, vai arī to, ka viela automātiski pārstās būt par atkritumu. Ja nepastāv attiecīgā lēmuma valsts līmenī, gadījumos kad attiecīgā viela nokļūst valstī, kurā tā vairs netiek uzskatīta par atkritumiem, attiecīgās vielas reģistrācija atbilstoši REACH varētu netikt uzskatīta par spēkā esošu, pamatojoties uz REACH 2. panta 2. punktu. |
|
4. |
Tā kā attiecīgā viela tika sūtīta pāri robežai bez paziņošanas, attiecīgo pārvadāšanu būtu jāuzskata par “nelikumīgu pārsūtīšanu” atbilstoši Regulas par atkritumu sūtījumiem 2. panta 35. punkta a) apakšpunktam. Šajā gadījumā kompetentai nosūtīšanas iestādei, ievērojot noteikto procedūru, būtu jāiegūst informācija, lai nodrošinātu to, ka attiecīgie atkritumi nogādāti atpakaļ atbilstoši attiecīgās regulas 24. panta 2. punktam, ko Čehijas Republika nepamatoti atsakās veikt. Šīs pienākums neesot pretrunā REACH 128. pantam, kas paredz brīvu vielu, maisījumu vai izstrādājumu apriti REACH 3. panta izpratnē, jo atkritumi ir tieši izslēgti no attiecīgās Regulas piemērošanas jomas (skat. REACH 2. panta 2. punktu). |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/21 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. jūlijā iesniedza Förvaltningsrätten i Malmö, migrationsdomstolen (Zviedrija) – A/Migrationsverket Förvaltningsprocessenheten Malmö
(Lieta C-404/17)
(2017/C 293/26)
Tiesvedības valoda – zviedru
Iesniedzējtiesa
Förvaltningsrätten i Malmö, migrationsdomstolen
Pamatlietas puses
Prasītājs: A
Atbildētāja: Migrationsverket Förvaltningsprocessenheten Malmö
Prejudiciālais jautājums
Vai pieteikums ir uzskatāms par acīmredzami nepamatotu saskaņā ar pārstrādātās patvēruma meklētāju procedūras direktīvas (1) 31. panta 8. punktu, ja tajā ietvertā pieteicēja informācija ir vērtēta ka ticama un tādējādi ir bijusi šī vērtējuma pamatā, taču nav uzskatāma par pilnīgu, lai pamatotu vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības, jo informācija par izcelsmes valsti norāda uz to, ka iestādes nodrošina piemērotu aizsardzību?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV, L 180, 60. lpp.)
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/22 |
Prasība, kas celta 2017. gada 10. jūlijā – Komisija/Francija
(Lieta C-416/17)
(2017/C 293/27)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland, W. Roels)
Atbildētāja: Francijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, atstājot spēkā pašreizējos noteikumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubulto ekonomisko uzlikšanu dividendēm un kuri ļauj mātes sabiedrībai no priekšnodokļa, kas tai ir jāmaksā, sadalot tālāk starp saviem akcionāriem dividendes, kuras tā ir saņēmusi no savām meitas sabiedrībām, atskaitīt nodokļa kredītu, kas ir saistīts ar šo dividenžu izmaksāšanu, ja tās nāk no Francijā reģistrētas meitas sabiedrības, bet šādu iespēju nepiedāvā, ja šīs dividendes ir izmaksājusi citā dalībvalstī reģistrēta meitas sabiedrība, jo šajā pēdējā gadījumā minētie tiesību akti nedod tiesības uz nodokļa kredītu, kas ir saistīts ar šādas meitas sabiedrības izmaksātajām dividendēm, tāpēc ka atbilstoši Conseil d’État [Valsts padomes] judikatūrai prasījumu par tāda priekšnodokļa atmaksu, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības Tiesas sprieduma lietā C-310/09 Accor (1) izpratnē, apmierināšanā tiek ievēroti šie trīs ierobežojumi:
Francijas Republika nav izpildījusi no līdzvērtības un efektivitātes principa un no Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 63. un 267. panta trešās daļas izrietošos pienākumus; |
|
— |
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Eiropas Komisija pārmet Francijai, ka savā pastāvīgā judikatūrā Conseil d'État [Valsts padome] kā pēdējās instances administratīvā tiesa ir atteikusies pilnībā izpildīt Tiesas spriedumu lietā C-310/09 Ministre du Budget, des Comptes publics et de la Fonction publique pret Accor SA, proti, nosakot Savienības tiesībām pretējus ierobežojumus attiecībā uz nepamatoti iekasēta nodokļa, t.i., kustamās mantas priekšnodokļa, atmaksu.
Tiesa savā spriedumā lietā Accor, kas tika pieņemts, atbildot uz prejudiciālu jautājumu, konstatēja, ka Francijas fiskālie noteikumi dividenžu dubultās ekonomiskās aplikšanas ar nodokli novēršanai ir diskriminējoši attiecībā uz nodokļu piemērošanu citu ES dalībvalstu izcelsmes dividendēm. Tiesas atzīto nodokļu uzlikšana, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, tātad ir jāatlīdzina.
Komisija uzskata, ka Francija neievēro Tiesas spriedumu, norādot trīs konkrētus apsvērumus:
|
— |
tā nav ņēmusi vērā ārvalstu zemāka līmeņa meitas sabiedrību jau samaksāto nodokli; |
|
— |
lai ierobežotu attiecīgo sabiedrību tiesības uz nodokļa atmaksu, tā saglabā prasības par sniedzamajiem pierādījumiem, neievērojot Tiesas noteiktos kritērijus; |
|
— |
nodokļa kredīta sistēmu tā absolūti ierobežo līdz trešdaļai no ārvalstu meitas sabiedrības tālāk sadalītās dividendes. |
Šie pārkāpumi turklāt ir pieļauti tāpēc, ka le Conseil d'État [Valsts padome] nav izpildījusi savu pienākumu uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu saskaņā ar LESD 267. pantu.
(1) Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. septembra spriedums lietā C-310/09, Ministre du Budget, des Comptes publics et de la Fonction publique/Accor SA, EU:C:2011:581.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/23 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 11. maija spriedumu lietā T-115/15 Deza, a.s./ECHA2017. gada 11. jūlijā iesniedza Deza, a.s.
(Lieta C-419/17)
(2017/C 293/28)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deza, a.s. (pārstāvis – P. Dejl, advokát)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Dānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Norvēģijas Karaliste
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedumu lietā T-115/15, |
|
— |
atcelt ECHA2014. gada 12. decembra Lēmumu Nr. ED/108/2014, |
|
— |
piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies apelācijas tiesvedībā Tiesā un iepriekšējā tiesvedībā Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1. |
Vispārējā tiesa nepareizi ir interpretējusi un piemērojusi REACH regulu. Vispārējā tiesa nepareizi ir interpretējusi un piemērojusi REACH regulu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja joprojām uzskata, ka ECHA lēmums ir pieņemts ultra vires, jo i) ECHA nav pilnvaru papildināt esošo vielas DEHP identifikāciju saskaņā ar REACH regulas 57. panta c) punktu ar jaunu šīs vielas identifikāciju saskaņā ar REACH regulas 57. panta f) punktu; ii) pirms ECHA lēmuma pieņemšanas tika īstenota nelikumīga procedūra; un iii) ar ECHA lēmumu ir apieta juridiski saistoša procedūra, ko Padome un Eiropas Parlaments ir paredzējuši, lai pieņemtu juridiski saistošus/saskaņotus kritērijus tādu vielu identificēšanai, kas var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus. |
|
2. |
Vispārējā tiesa nepareizi ir interpretējusi un piemērojusi tiesiskās noteiktības principu. Tā kā i) ECHA lēmums radīja neskaidru, neprecīzu un neparedzamu tiesisko situāciju, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai liedz iespēju uzzināt precīzu tai uzlikto pienākumu apmēru; ii) nav vispārīgi saistošu/saskaņotu kritēriju tādu vielu identificēšanai, kas var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus; un iii) ECHA nav pilnvaru papildināt esošo vielas DEPH identifikāciju saskaņā ar REACH regulas 57. panta c) punktu ar tās identifikāciju saskaņā ar REACH regulas 57. panta f) punktu, Vispārējās tiesas secinājums, ka ECHA lēmums nav pretrunā tiesiskās noteiktības principam, ir nepareizs. |
|
3. |
Vispārējā tiesa pārskatīja ECHA lēmumu tādā veidā, kas ir pretrunā prasībām par ES iestāžu un struktūru lēmumu pārbaudi tiesā, un sagrozīja faktus un pierādījumus. |
|
4. |
Iepriekš izklāstīto trūkumu dēļ Vispārējā tiesa ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības un principus, kas ir paredzēti Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ir īpaši tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesības netraucēti izmantot savu īpašumu un tiesiskās noteiktības principu. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/24 |
Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūlijā – Eiropas Komisija/Īrija
(Lieta C-427/17)
(2017/C 293/29)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Mifsud-Bonnici, E. Manhaeve)
Atbildētāja: Īrija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, 14 aglomerācijās nenodrošinot vienotajā komunālo notekūdeņu un lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā savākto ūdeņu uzglabāšanu un novadīšanu attīrīšanai saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) prasībām, Īrija nav izpildījusi Padomes Direktīvas 91/271/EEK 3. panta 1. punktā, 3. panta 2. punktā, I pielikuma A. daļā un 1. zemsvītras piezīmē paredzētos pienākumus; |
|
— |
atzīt, ka, neieviešot atkārtotu vai līdzvērtīgu attīrīšanu vai nesniedzot pietiekamus pierādījumus, lai šajā ziņā apliecinātu atbilstību Padomes Direktīvai 91/271/EEK attiecībā uz 25 aglomerācijām, Īrija nav izpildījusi Padomes Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. un 3. punktā paredzētos pienākumus vienkopus ar 10. pantā un I pielikuma B. daļā paredzētajām prasībām; |
|
— |
atzīt, ka, nenodrošinot, ka komunālie notekūdeņi, kas nonāk 21 aglomerācijas kanalizācijas sistēmās, pirms izvadīšanas jutīgajās zonās tiek pakļauti stingrākai attīrīšanai nekā noteikts 4. pantā un saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK I pielikuma B. daļu, Īrija nav izpildījusi Padomes Direktīvas 91/271/EEK 5. panta 2. un 3. punktā paredzētos pienākumus vienkopus ar 10. pantā un I pielikuma B. daļā paredzētajām prasībām; |
|
— |
atzīt, ka, nenodrošinot, ka notekūdeņu novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Arklow (IEAG_547) un Castlebridge (IEAG_515) aglomerācijās notiek, pamatojoties uz iepriekšējiem noteikumiem un/vai īpašu atļauju, Īrija nav izpildījusi Padomes Direktīvas 91/271/EEK 12. pantā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Padomes Direktīvas 91/271/EEK 3. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, lai aglomerācijām virs noteikta lieluma būtu komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas. Ja dalībvalsts nolemj ieviest vienotu komunālo un lietus notekūdeņu kanalizācijas un attīrīšanas sistēmu, šai sistēmai jābūt izveidotai tā, lai nodrošinātu, ka savāktie ūdeņi tiek uzglabāti un novadīti attīrīšanai, ņemot vērā gan klimatiskos apstākļus, gan izmaiņas gadalaikos. Pamatojoties uz datiem, kas ir saņemti 7. un 8. ziņojumā atbilstoši Direktīvas 15. pantam, kā arī pamatojoties uz pārrunām ar Īriju pirmstiesas stadijā, Komisija uzskata, ka Īrija šo pienākumu nav izpildījusi 14 aglomerācijās, jo nav ieviesta kanalizācijas sistēma vai notiek pārmērīga noplūde.
Padomes Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, lai aglomerācijās virs noteikta lieluma pirms novadīšanas notiktu atkārtota vai līdzvērtīga attīrīšana. Turklāt Direktīvas 4. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, lai novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām atbilstu Direktīvas I pielikuma B. daļas prasībām. Izvērtējusi Īrijas iesniegtos datus, Komisija uzskata, ka Īrija 4. panta prasības nav izpildījusi 25 aglomerācijās, jo trūkst attīrīšanas iekārtas, esošās attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt visu attiecīgo aglomerāciju radīto notekūdeņu daudzumu, nav ievēroti I pielikuma B. daļas standarti vai arī nav izpildītas Direktīvas 3. panta prasības.
Padomes Direktīvā 91/271/EEK 5. pantā dalībvalstīm ir noteikts arī pienākums identificēt jutīgas zonas un aglomerācijās virs noteikta lieluma izvadīšanu šajās zonās pakļaut stingrākai attīrīšanai nekā noteikts 4. pantā atbilstoši I pielikuma B. daļai. Izvērtējusi Īrijas iesniegtos datus, Komisija uzskata, ka Īrija Direktīvas 5. pantu nav pareizi piemērojusi attiecībā uz 21 aglomerāciju.
Padomes Direktīvas 91/271/EEK 12. pantā ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, ka notekūdeņu novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām notiek, pamatojoties uz iepriekšējiem noteikumiem un/vai īpašu atļauju. Pamatojoties uz Īrijas iesniegto informāciju, Komisija uzskata, ka Īrija nav izpildījusi 12. panta prasības attiecībā uz divām aglomerācijām, kurās attīrīšanas iekārtas darbojas bez derīgas atļaujas.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/25 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedumu lietā T-744/14 Meta Group/Komisija 2017. gada 15. jūlijā iesniedza Meta Group Srl
(Lieta C-428/17 P)
(2017/C 293/30)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Meta Group Srl (pārstāvis – A. Formica, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt un/vai pārskatīt 2017. gada 4. maija spriedumu Meta Group/Komisija T-744/14, jo tajā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un tas nav pamatots; |
|
— |
līdz ar to atzīt, ka Komisija nav izpildījusi savas finansiālās saistības, kas izriet no dotāciju līgumiem FP5-6 un CIP par kopējo summu EUR 566 377,63, kas atbilst dotācijām, kuras bija jāizmaksā, bet kuras nav tikušas izmaksātas, kā arī atzīt par prettiesisku ieskaitu, kas veikts saistībā ar prasītājas prasījumiem; |
|
— |
tādējādi piespriest Komisijai samaksāt prasītājai minēto summu EUR 566 377,63 apmērā, kopā ar nokavējuma procentiem un monetāro revalvāciju; |
|
— |
kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus par kopējo summu EUR 815 000 vai par lielāku summu, ko [Tiesa] noteiktu šīs tiesvedības noslēgumā, kopā ar papildu zaudējumiem, kas izriet no iepriekš minētā ieskaita prettiesiskuma. |
Pamati un galvenie argumenti
|
I. |
Beļģijas Civilkodeksa 1134. un 1135. panta par līgumu saistošo spēku un pienākumu labticīgi izpildīt līgumus nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Beļģijas Civilkodeksa 1156., 1157. un 1161. panta par līgumu interpretāciju nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Savienības tiesību principu saistībā ar līguma saistošo spēku, līguma labticīgu izpildi un interpretāciju un tiesisko noteiktību nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Noraidot trešo prasības pamatu, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpti Beļģijas Code civil [Civilkodeksa] un Savienības tiesību noteikumi par līgumu saistošo spēku, jo tajā nav atzīts, ka līguma Ecolink+ papildinājuma 47. lappusē ietvertajam līguma noteikumam ir saistošs spēks starp pusēm, un nav atzīts, ka tajā iekļautā atsauce uz līgumam pievienoto metodoloģiju nav atsauce uz META piedāvāto metodoloģiju, kuru tā bija iesniegusi Komisijai 2009. gada 21. decembrī. |
|
II. |
FP6 pamatnostādņu II.20. panta nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. LESD 179. panta par Kopienu programmām nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Beļģijas Civilkodeksa 1134., 1135., 1156., 1157. un 1161. panta nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Saskaņotības principa pārkāpums. Noraidot ceturto un piekto prasības pamatu, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts saskaņotības princips, FP6 pamatnostādnēs paredzētie kritēriji un Beļģijas Code civil noteikumi par līgumu labticīgu izpildi, jo, lai gan tajā tika atzīts, ka FP6 pamatnostādņu noteikumiem nav saistoša spēka, tajā tika noteikta to stingra un absolūta piemērošana lietas faktiskajiem apstākļiem, it īpaši saistībā ar iekšējo konsultantu izmaksām. |
|
III. |
Savienības procesuālo tiesību principu pārkāpums saistībā ar tiesībām uz aizstāvību un sacīkstes principa pilnīgu ievērošanu. Reglamenta 64. panta pārkāpums. Pilnīgs pamatojuma trūkums par strīdā būtisku jautājumu. Noraidot pirmos divus prasības pamatus, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpti Savienības tiesību principi saistībā ar sacīkstes principa pilnīgu ievērošanu un tiesībām uz aizstāvību, kā arī Reglamenta 64. pants, jo tajā nav izvērtēti tiesību argumenti, kurus prasītāja bija norādījusi savos apsvērumos par dokumentu “E.4. pielikums”, ko Komisija šajā tiesvedībā bija iesniegusi tikai tiesas sēdē, nekritiski pieņemot pretējās puses apgalvojumus un nepietiekami pamatojot savus konstatējumus. |
|
IV. |
Guide to Financial Issues relating to Indirect Actions of the Sixth Framework Programmes un Septītās pamatprogrammas noteikumu nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Acīmredzama kļūda lietas faktus noteicoša elementa vērtējumā. Noraidot pirmos divus prasības pamatus, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāptas arī Sestās programmas finanšu pamatnostādnes un sagrozīti lietas fakti, kļūdaini un maldinoši aprēķinot stundas, kas veltītas ar projektu Bridge saistītajam līgumam, proti, pamatojoties uz tajā norādīto, ka pakalpojumu sniedzēja partneris ir strādājis katru mēneša dienu astoņas stundas pēc kārtas, kas tika veltītas tikai ar šo līgumu saistītajām darbībām. |
|
V. |
Beļģijas Civilkodeksa 1134., 1135., 1156., 1157. un 1161. panta nepareiza un/vai kļūdaina piemērošana. Savienības tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, jo tas ir piemērojams arī privāttiesību subjektam, kas ir iesaistīts līgumattiecībās ar publisko tiesību subjektu. Noraidot sesto prasības pamatu, pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpti civiltiesību noteikumi par līgumu saistošo spēku un nav ievērots līgumu labticīgas izpildes princips, jo tajā nav atzīts, ka Komisijas rīcība, kuras noslēdzošais moments bija papildinājuma parakstīšana, bija radījusi prasītājai tiesisko paļāvību, ka tās piedāvātā metodoloģija tiks pieņemta. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/27 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 16. maija spriedumu lietā T-122/15 Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank/Eiropas Centrālā banka 2017. gada 26. jūlijā iesniedza Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank
(Lieta C-450/17 P)
(2017/C 293/31)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank (pārstāvji – A. Glos, T. Lübbig un M. Benzing, advokāti)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Centrālā banka (ECB), Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedumu lietā T-122/15; |
|
— |
atcelt ECB 2015. gada 5. janvāra lēmumu (Nr. ECB/SSM/15/1 – 0SK1ILSPWNVBNQWU0W18/3), izdodot rīkojumu par seku, kas saistītas ar ECB 2014. gada 1. septembra lēmuma (Nr. ECB/SSM/14/1 – 0SK1ILSPWNVBNQWU0W18/1) aizstāšanu, atstāšanu spēkā; |
|
— |
pakārtoti, atcelt minēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; |
|
— |
piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Apelācijas pamati un galvenie argumenti
|
1. |
Ar pirmo apelācijas pamatu tiek apgalvots Savienības tiesību pārkāpums, interpretējot un piemērojot Regulas Nr. 1024/2013 (1) 6. panta 4. punktu un Regulas Nr. 468/2014 (2) 70. pantu Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi attiecīgās Regulas Nr. 1024/2013 (VUM regula) 6. panta 4. punkta otrās daļas normas, skatītas kopā ar Regulas Nr. 468/2014 (VUM pamatregula) 70. panta 1. punktu. Tā esot kļūdaini secinājusi, ka “īpaši apstākļi”, kas liek iestādi uzskatīt par mazāk nozīmīgu, ir tikai tad, ja valsts iestāžu veikta tieša uzraudzība ir labāk piemērota VUM regulas mērķu sasniegšanai nekā tieša ECB uzraudzība. Vispārējā tiesa savu interpretāciju balstot vienīgi uz VUM pamatregulas angļu valodas redakciju un pārkāpjot principu, ka visu valodu redakcijām ir vienāds spēks. Vispārējā tiesa kļūdaini neesot interpretējusi tiesību normas, izmantojot augstākstāvošas tiesības, tas ir, samērīguma principu, kas attiecas uz kompetenci. Tā esot kļūdaini noraidījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ECB novērtējot faktiskos apstākļus, un tā esot tikpat maz, kā iepriekš ECB, pārbaudījusi, vai “īpašu apstākļu” dēļ atbilstoši VUM regulas 6. panta 4. punkta otrajai daļai, skatītai kopā ar VUM pamatregulas 70. panta 1. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēja ir jāuzskata par mazāk nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz tās apgalvotajiem īpašajiem un faktiskajiem apstākļiem. Tādējādi Vispārējā tiesa pārkāpjot savu pienākumu aptveroši pārbaudīt apstrīdētajā lēmumā pieļautās kļūdas vērtējumā. |
|
2. |
Ar otro apelācijas pamatu tiek apgalvota apstrīdētā lēmumu sagrozīšana un prasību pamatojumam kļūdains novērtējums Vispārējā tiesa esot sagrozījusi apstrīdētā lēmuma pamatojumu un aizstājusi ECB pamatojumu pati ar savu. Tā kā tā sagroza apstrīdētā lēmuma saturu, tā neesot atzinusi, ka tas neatbilst Savienības tiesību prasībām un pienākumam norādīt pamatojumu, proti, apstrīdētā lēmuma pamatojums neesot konsekvents un esot iekšēji pretrunīgs. |
|
3. |
Ar trešo apelācijas pamatu tiek apgalvota Vispārējās tiesas procesuāla kļūda, iesaistot aspektus, kas nav tiesvedības priekšmets Vispārējās tiesas spriedums pārkāpjot apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz tikt uzklausītai un uz sacīkstes principu balstītas tiesvedības principu. Sprieduma pamatojumā esot norādīti lēmuma pieņemšanai būtiski aspekti, kas neesot pat apspriesti tiesas sēdē. |
(1) Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, OV L 287, 63. lpp.
(2) Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula), OV L 141, 1. lpp.
Vispārējā tiesa
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/29 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedums – ADR Center/Komisija
(Lieta T-644/14) (1)
(Finanšu atbalsts - Vispārējā programma “Pamattiesības un tiesiskums” laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam - Īpašā programma “Civiltiesības” - Prasība atcelt tiesību aktu - Lēmums, kas ir izpildes rīkojums - LESD 299. pants - Akta izdevēja kompetence - Labas pārvaldības princips - Prasība noteikt Komisijai pienākumu izmaksāt atlikušo summu, kas ir izmaksājama atbilstoši nolīgumiem par subsīdijām - Prasības daļēja pārkvalificēšana - Šķīrējklauzula - Vispārējās tiesas kompetence - Pieļaujamās izmaksas)
(2017/C 293/32)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ADR Center SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji – L. Tantalo, vēlāk A. Guillerme, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Estrada de Solà un L. Cappelletti, vēlāk J. Estrada de Solà un S. Delaude)
Priekšmets
Pirmkārt, ar LESD 263. pantu pamatota prasība atcelt Komisijas 2014. gada 27. jūnija Lēmumu C(2014) 4485, final, par daļēju prasītajai izmaksātā finansiālā ieguldījuma atgūšanu, izpildot trīs nolīgumus par subsīdijām, kas ir noslēgti saistībā ar īpašo programmu “Civiltiesības”, un, otrkārt, ar LESD 272. pantu pamatota prasība noteikt Komisijai pienākumu tai izmaksāt atlikušo summu, kas ir izmaksājama atbilstoši trīs nolīgumiem par subsīdijām EUR 49 172,52 apmērā, kā arī zaudējumu atlīdzību un procentus.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
ADR Center SpA atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, ieskaitot šīs iestādes izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru, un sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem, ieskaitot savus izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru; |
|
3) |
Komisija atlīdzina pusi no ADR Center tiesāšanās izdevumiem, ieskaitot pusi no tās izdevumiem saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/29 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedums – Spānija/Komisija
(Lieta T-143/15) (1)
(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Spānijas izdevumi - Atsaistīts tiešais atbalsts par 2008. un 2009. pieprasījuma gadu - Kontroles sistēmas trūkumi - Kontroles izlases noteikšana - Pierādīšanas pienākums - Atbalsts lauku attīstībai Kastīlijas un Leonas autonomajā kopienā 2009. un 2010. pieprasījuma gadā - Pārbaudes uz vietas - Galvenās kontroles - Samērīgums)
(2017/C 293/33)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. Sampol Pucurull un M. J. García-Valdecasas Dorrego)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Triantafyllou un I. Galindo Martín)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru lūdz daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 16, 33. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz finanšu korekciju, kas Spānijas Karalistei piemērota, pamatojoties uz izmeklēšanu AA/2009/007/ES par 2009. pieprasījuma gadu; |
|
2) |
prasību pārējā daļā noraidīt; |
|
3) |
katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/30 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedums – Beļģija/Komisija
(Lieta T-287/16) (1)
(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Beļģijas izdevumi - Eksporta kompensācijas - Atgūšanas neesamība, kas izriet no dalībvalsts iestādei piedēvējamas nolaidības - Visu tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšana - Samērīgums)
(2017/C 293/34)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji J.-C. Halleux un M. Jacobs, vēlāk M. Jacobs, L. Van den Broeck un J. Van Holm, pārstāvji, kam palīdz É. Grégoire un J. Mariani, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet un P. Ondrůšek)
Priekšmets
Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru lūdz atcelt Komisijas 2016. gada 17. marta Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/417, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 75, 16. lpp.), ciktāl ar to no minētā finansējuma attiecībā uz Beļģijas Karalisti tiek izslēgta summa EUR 9 601 619,00 apmērā.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/31 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedums – Cafés Pont/EUIPO – Giordano Vini (“Art’s Cafè”)
(Lieta T-309/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Art’s Cafè” - Preču zīmes faktiskā izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 51. panta 1. punkts)
(2017/C 293/35)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Cafés Pont, SL (Sabadela, Spānija) (pārstāvji – E. Manresa Medina un J. Manresa Medina, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Bonne)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Giordano Vini SpA (Diano d’Alba, Itālija) (pārstāvji – F. Jacobacci un L. Ghedina, advokāti)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 1. aprīļa lēmumu lietā R 1110/2015-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Giordano Vini un Cafés Pont
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Cafés Pont, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/31 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedums – Mediaexpert/EUIPO – Mediaexpert (“mediaexpert”)
(Lieta T-780/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “mediaexpert” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “mediaexpert” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pierādījumi par agrākas preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu - Agrākās preču zīmes reģistrācijas apliecība - Tulkojums - Regulas (EK) Nr. 2868/95 noteikumi 37. – 39. noteikums un 98. noteikuma 1. punkts - Tiesiskā paļāvība)
(2017/C 293/36)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Mediaexpert sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvis – J. Aftyka, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mediaexpert S.A. (Varšava)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 11. augusta lēmumu lietā R 2583/2015-1, attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Mediaexpert sp. z o.o. un Mediaexpert S.A.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Mediaexpert sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/32 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 19. jūlija rīkojums – BPC Lux 2 u.c./Komisija
(Lieta T-812/14) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Portugāles iestāžu atbalsts finanšu iestādes Banco Espírito Santo noregulējumam - Pagaidu bankas izveide un kapitalizācija - Lēmums, ar kuru atbalsts ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)
(2017/C 293/37)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: BPC Lux 2 Sàrl (Senningerberg, Luksemburga) un 19 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti rīkojuma pielikumā (pārstāvji – P. Fajardo, advokāts, J. Webber un M. Steenson, solicitors, un K. Bacon, QC)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn un P.-J. Loewenthal)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes un S. Jaulino, piedaloties M. Mendes Pereira, advokāts)
Priekšmets
Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 3. augusta Lēmumu C(2014) 5682 final par valsts atbalstu SA.39250 (2014/N) – Portugāle – Banco Espírito Santo noregulējums
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
|
2) |
BPC Lux 2 Sàrl un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai ir radušies šajā tiesvedībā un pagaidu noregulējuma tiesvedībā; |
|
3) |
Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/32 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 19. jūlija rīkojums – De Masi/Komisija
(Lieta T-423/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti, kas attiecas uz Padomes izveidotās Rīcības kodeksa jautājumu (uzņēmējdarbības nodokļi) grupas darbu - Atbilde uz sākotnējiem pieteikumiem pēc pieņemama risinājuma panākšanas - Apstiprinoša lēmuma neesamība - Nepieņemamība)
(2017/C 293/38)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Fabio De Masi (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Fischer-Lescano, profesors)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Baquero Cruz un F. Erlbacher, vēlāk J. Baquero Cruz)
Priekšmets
Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumus, kuri ir ietverti, pirmkārt, 2016. gada 20. maija vēstulē, un, otrkārt, 2016. gada 13. jūlija vēstulē, ar ko tika atbildēts uz prasītāja, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.), iesniegtajiem pieteikumiem par piekļuvi Rīcības kodeksa jautājumu (uzņēmējdarbības nodokļi) grupas dokumentiem
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu; |
|
2) |
Fabio De Masi sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/33 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 19. jūlija rīkojums – Pfizer un Pfizer santé familiale/Komisija
(Lieta T-716/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Muitas savienība - Kopējais muitas tarifs - Tarifu un statistikas nomenklatūra - Klasifikācija Kombinētajā nomenklatūrā - Tarifu apakšpozīcijas - Muitas nodokļi, kas piemērojami precēm, kas klasificētas šajās tarifu apakšpozīcijās - Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)
(2017/C 293/39)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Pfizer Ltd (Sendviča, Apvienotā Karaliste) un Pfizer Santé familiale (Parīze, Francija) (pārstāvji – L. Catrain González, advokāte, un E. Wright, barrister)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Caeiros un K. Skelly)
Priekšmets
Prasība, kura ir celta uz LESD 263. panta pamata un kurā ir lūgts daļēji atcelt Komisijas 2016. gada 8. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1140 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2016, L 189, 1. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
|
2) |
Pfizer Ltd un Pfizer Santé familiale atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 21. jūlija rīkojums – PGNiG Supply & Trading/Komisija
(Lieta T-849/16 R)
(Pagaidu noregulējums - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2009/73/EK - Bundesnetzagentur lūgums grozīt atkāpšanās no Savienības noteikumiem par OPAL cauruļvada izmantošanu nosacījumus - Komisijas lēmumus par atkāpšanās no Savienības noteikumiem nosacījumu grozīšanu - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2017/C 293/40)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PGNiG Supply & Trading GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – M. Jeżewski, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – O. Beynet un K. Herrmann)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un R. Kanitz)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas 2016. gada 28. oktobra Lēmuma C(2016) 6950, final, par grozījumiem nosacījumos par atkāpšanos saistībā ar OPAL cauruļvadu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi un Direktīvā 2003/55/EK noteikto cenu regulējumu izpildi
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
|
2) |
2016. gada 23. decembra rīkojumu lietā PGNiG Supply & Trading/Komisija (T-849/16 R) atcelt; |
|
3) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 21. jūlija rīkojums – Polija/Komisija
(Lieta T-883/16 R)
(Pagaidu noregulējums - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2009/73/EK - Bundesnetzagentur lūgums grozīt atkāpšanās no Savienības noteikumiem par OPAL cauruļvada izmantošanu nosacījumus - Komisijas lēmumus par atkāpšanās no Savienības noteikumiem nosacījumu grozīšanu - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2017/C 293/41)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna, M. Kawnik un K. Rudzińska)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – O. Beynet un K. Herrmann)
Persona, kas iestājusies lietā prasītājas atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvji – D. Kriaučiūnas un R. Krasuckaitė)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un R. Kanitz)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas 2016. gada 28. oktobra Lēmuma C(2016) 6950, final, par grozījumiem nosacījumos par atkāpšanos saistībā ar OPAL cauruļvadu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi un Direktīvā 2003/55/EK noteikto cenu regulējumu izpildi
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
|
2) |
2016. gada 23. decembra rīkojumu lietā Polija/Komisija (T-883/16 R) atcelt; |
|
3) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/35 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 21. jūlija rīkojums – Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo/Komisija
(Lieta T-130/17 R)
(Pagaidu noregulējums - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2009/73/EK - Bundesnetzagentur lūgums grozīt atkāpšanās no Savienības noteikumiem par OPAL cauruļvada izmantošanu nosacījumus - Komisijas lēmumus par atkāpšanās no Savienības noteikumiem nosacījumu grozīšanu - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2017/C 293/42)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvis – M. Jeżewski, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – O. Beynet un K. Herrmann)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un R. Kanitz)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas 2016. gada 28. oktobra Lēmuma C(2016) 6950, final, par grozījumiem nosacījumos par atkāpšanos saistībā ar OPAL cauruļvadu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi un Direktīvā 2003/55/EK noteikto cenu regulējumu izpildi
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
|
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/35 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 21. jūlija rīkojums – Argus Security Projects/EĀDD
(Lieta T-131/17 R)
(Pagaidu noregulējums - EĀDD - Atgūšana ieskaita veidā - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Finansiāls kaitējums - Rūpības pienākums - Steidzamības neesamība)
(2017/C 293/43)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Argus Security Projects Ltd (Limasola, Kipra) (pārstāvji – T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji – S. Marquardt, pārstāvis, kam palīdz B. Allemeersch, W. De Meester un G. Scraeyen, advokāti)
Priekšmets
Prasība, kas pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek prasīts noteikt pagaidu pasākumus, pirmkārt, attiecībā uz Komisijas, kas rīkojas EĀDD grāmatveža vārdā, lēmumu par ieskaitu par attiecīgām summām EUR 100 600, EUR 41 522 un EUR 52 600 (lēmumi paziņoti 2017. gada 15. martā), EUR 58 924 (lēmums paziņots 2017. gada 7. aprīlī) un par EUR 41 422 (lēmums paziņots 2017. gada 19. aprīlī) izpildes apturēšanu un, otrkārt, noteikt pienākumu EĀDD turpmāk atturēties no lēmuma par ieskaitu pieņemšanas attiecībā uz prasītāju līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai par strīdu, kas saistīta ar pamatlīguma 2008/14/SEC/RELEX/K8 izpildi, ko izskata Briseles pirmās instances tiesa (Beļģija).
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/36 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 20. jūlija rīkojums – António Conde & Companhia/Komisija
(Lieta T-244/17 R)
(Pagaidu pasākumi - Zvejas kuģis - Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija - Pieņemamība - Pieteikums par pagaidu noregulējumu - Intereses neesamība)
(2017/C 293/44)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: António Conde & Companhía, SA (Gafanha de Nazaré, Portugāle) (pārstāvis – J.R. García-Gallardo Gil-Fournier, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet, A. Lewis un F. Moro)
Priekšmets
Prasība, kas ir celta, pamatojoties uz LESD 278. un 279. pantu, kurā tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir uzlikt par pienākumu Eiropas Komisijai atturēties no spiediena izdarīšanas uz Portugāles Republiku attiecībā uz zvejas kuģa Calvão izslēgšanu no to kuģu saraksta, kas kuģo zem Portugāles karoga, kuriem atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
|
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/36 |
Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūnijā – TE/Komisija
(Lieta T-392/17)
(2017/C 293/45)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: TE (pārstāvis – J. Bartončík, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu; |
|
— |
piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots ES tiesību pamatprincipa – subsidiaritātes principa – pārkāpums. |
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots ne bis in idem principa pārkāpums. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/37 |
Prasība, kas celta 2017. gada 27. jūnijā – Deza/Komisija
(Lieta T-400/17)
(2017/C 293/46)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Deza, a.s. (Valašské Meziříčí, Čehijas Republika) (pārstāvis – P. Dejl, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
daļēji atcelt 2017. gada 4. maija Komisijas Regulu (ES) Nr. 2017/776, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (“CLP regula”), ciktāl ar to tiek klasificēta un marķēta viela “antrahinons”, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā iekļaujot šādu ierakstu: Indeksa numurs: 606-151-00-4; Starptautiskā ķīmiskā identifikācija: antrahinons; EK Nr. 201-549-0; CAS Nr. 84-65-1; Bīstamības klases un kategorijas kods: Carc. IB; Bīstamības apzīmējuma kods: H350; Piktogramma, signālvārda kods: GHS08 Dgr; Bīstamības apzīmējuma kods: H350; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka vielas “antrahinons” klasifikācija un marķēšana, iekļaujot to kā 1B kategorijas kancerogēno vielu saskaņā ar CLP Regulas I pielikuma 3. daļas 3. tabulu, esot prettiesiska un acīmredzami nepareiza.
|
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto principu pārkāpums.
|
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/38 |
Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūlijā – Leino-Sandberg/Parlaments
(Lieta T-421/17)
(2017/C 293/47)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Päivi Leino-Sandberg (Helsinki, Somija) (pārstāvji – O. Brouwer un S. Schubert, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Parlamenta 2017. gada 3. aprīļa lēmumu, ar ko prasītājai tika atteikta piekļuve tā 2015. gada 8. jūlija lēmumam, kurš pieņemts, atbildot uz trešās personas atkārtoto pieteikumu saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzama kļūda novērtējumā un pamatojuma nenorādīšana, piemērojot Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā ietverto izņēmumu saistībā ar tiesvedības aizsardzību.
|
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzama kļūda novērtējumā un pamatojuma nenorādīšana, piemērojot sevišķi svarīgu sabiedrības interešu kritēriju atbilstoši Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punkta otrajam ievilkumam. |
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzama kļūda novērtējumā un pamatojuma nenorādīšana, piemērojot Pārskatāmības regulas 4. panta 6. punktu. |
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/38 |
Prasība, kas celta 2017. gada 10. jūlijā – UF/EPSO
(Lieta T-422/17)
(2017/C 293/48)
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: UF (pārstāvis – L. Gudaitė, advokāte)
Atbildētājs: Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt atbildētāja 2017. gada 4. aprīļa lēmumu izslēgt prasītāju no lietuviešu valodas juristu lingvistu konkursa EPSO/AD/335/16; |
|
— |
noteikt atbildētājam pienākumu atļaut prasītajam izlabot acīmredzamu kļūdu, izmainot poļu valodas zināšanu līmeni no B1 līmeņa uz C1 līmeni; |
|
— |
atjaunot prasītāja dalību lietuviešu valodas juristu lingvistu konkursā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
|
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs nav ievērojis prasītāja tiesisko paļāvību un ir maldinājis prasītāju, apstiprinot, ka prasītāja pieteikums dalībai konkursā atbilst visām prasībām.
|
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs ir pārkāpis prasītāja tiesības un nav ievērojis viņa tiesisko paļāvību, viņu izslēgdams no konkursa lietuviešu valodas juristu lingvistu pienākumu pildīšanai.
|
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/39 |
Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūlijā – António Conde & Companhia/Komisija
(Lieta T-443/17)
(2017/C 293/49)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: António Conde & Companhia, SA (Gafanha de Nazaré, Portugāle) (pārstāvji – J. García-Gallardo Gil-Fournier, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas lēmumu par atteikumu pārsūtīt Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas sekretariātam Portugālē licencēto kuģu SANTA ISABEL un CALVÃO nosaukumus, tādējādi no 2017. gada 1. jūlija liedzot tiem iespēju darboties Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejas zonās, lai zvejotu sarkanās zivis un garneles, un tādējādi ar šo lēmumu pārkāpjot Regulas Nr. 1236/2010 (1) 5. panta 1. punktu; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka atbildētājs esot rīkojusies, pārkāpjot Regulas Nr. 1236/2010 5. panta 1. punktu, iejaucoties Portugāles izstrādātā kuģu saraksta tapšanā vai tā izziņošanā, lai to nosūtītu Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas sekretāram. Atbildētājai neesot tiesību sniegt savus apsvērumus, grozīt, sniegt rekomendācijas par to, pieņemt, noraidīt, izstrādāt vai izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm šo sarakstu sakarā.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1236/2010 par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/199 (OV 2010 L 348, p. 17.lpp.).
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/40 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 17. jūlija rīkojums – Aston Martin Lagonda/EUIPO (Automašīnas priekšā novietota radiatora režģa attēls)
(Lieta T-86/15) (1)
(2017/C 293/50)
Tiesvedības valoda – angļu
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/40 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 17. jūlija rīkojums – Aston Martin Lagonda/EUIPO (Automašīnas priekšā novietota radiatora režģa attēls)
(Lieta T-88/15) (1)
(2017/C 293/51)
Tiesvedības valoda – angļu
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/40 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 17. jūlija rīkojums – DQ u.c./Parlaments
(Lieta T-38/17) (1)
(2017/C 293/52)
Tiesvedības valoda – franču
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
4.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 293/41 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija rīkojums – GY/Komisija
(Lieta T-203/17) (1)
(2017/C 293/53)
Tiesvedības valoda – franču
Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.