21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/1

---

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2017/C 277/01)

Jaunākā publikācija

OV C 269, 14.8.2017.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 256, 7.8.2017.

OV C 249, 31.7.2017.

OV C 239, 24.7.2017.

OV C 231, 17.7.2017.

OV C 221, 10.7.2017.

OV C 213, 3.7.2017.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/2

---

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 13. jūnija spriedums (Curtea de Apel Alba Iulia (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eugenia Florescu u.c./Casa Judeţeană de Pensii Sibiu u.c.

(Lieta C-258/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 143. pants - Dalībvalsts maksājumu bilances grūtības - Eiropas Savienības finanšu atbalsts - Starp Eiropas Savienību un atbalsta saņēmēju dalībvalsti noslēgts saprašanās memorands - Sociālā politika - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Valsts tiesību akti, kuros ir aizliegts vienlaikus saņemt valsts vecuma pensiju un atalgojumu par darbu valsts iestādē - Atšķirīga attieksme pret personām, kuru pilnvaru termiņš ir paredzēts Konstitūcijā, un tiesnešiem)

(2017/C 277/02)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Alba Iulia

Pamatlietas puses

Prasītāji: Eugenia Florescu, Ioan Poiană, Cosmina Diaconu (mirušā Bădilă Mircea mantinieces statusā), Anca Vidrighin (mirušā Bădilă Mircea mantinieces statusā) un Eugenia Elena Bădilă (mirušā Bădilă Mircea mantinieces statusā)

Atbildētāji: Casa Judeţeană de Pensii Sibiu, Casa Naţională de Pensii şi alte Drepturi de Asigurări Sociale, Ministerul Muncii, Familiei şi Protecţiei Sociale, Statul român un Ministerul Finanţelor Publice

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Kopienas un Rumānijas Saprašanās memorands, kas noslēgts Bukarestē un Briselē 2009. gada 23. jūnijā, ir jāuzskata par Eiropas Savienības iestādes pieņemtu tiesību aktu LESD 267. panta izpratnē, ko Eiropas Savienības Tiesa var interpretēt;

2)

Eiropas Kopienas un Rumānijas Saprašanās memorands, kas noslēgts Bukarestē un Briselē 2009. gada 23. jūnijā, ir interpretējams tādējādi, ka tajā nav noteikts pienākums pieņemt tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts aizliegums vienlaikus saņemt neto vecuma pensiju publiskajā sektorā un atalgojumu par darbībām, kas tiek veiktas valsts iestādēs, ja tās apmērs pārsniedz valsts vidējās bruto algas apmēru, kurš ir izmantots par pamatu valsts sociālā nodrošinājuma budžeta izstrādei;

3)

LES 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauti tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts aizliegums vienlaikus saņemt neto vecuma pensiju publiskajā sektorā un atalgojumu par darbībām, kas tiek veiktas valsts iestādēs, ja tās apmērs pārsniedz noteiktu maksimālo robežu;

4)

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šī tiesību norma nav piemērojama tādu valsts tiesību aktu kā pamatlietā aplūkotais interpretācijai, saskaņā ar kuru tajā paredzētais aizliegums vienlaikus saņemt neto vecuma pensiju un atalgojumu par darbībām, kas tiek veiktas valsts iestādēs, ja šīs pensijas apmērs pārsniedz valsts vidējās bruto algas apmēru, kurš ir izmantots par pamatu valsts sociālā nodrošinājuma budžeta izstrādei, ir piemērojams tiesnešiem, bet ne personām, kam ir piešķirtas valsts Konstitūcijā paredzētas pilnvaras.

---

(1)  OV C 292, 1.9.2014.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/3

---

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, kuru ierosināja Ilves Jakelu Oy

(Lieta C-368/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 97/67/EK - 9. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pasta pakalpojumi - Universālā pakalpojuma un pamatprasību jēdzieni - Vispārējās un individuālas atļaujas - Atļauja sniegt pasta pakalpojumus, izpildot individuāli noslēgtos līgumus - Izvirzītie nosacījumi)

(2017/C 277/03)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Ilves Jakelu Oy

Piedaloties: Liikenne- ja viestintäministeriö

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds pasta sūtījumu pakalpojums kā pamatlietā aplūkotais nav uzskatāms par universālo pakalpojumu, ja tas neatbilst noteiktas kvalitātes pastāvīgajai pasta pakalpojumu sniegšanai par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās konkrētā teritorijā. Pasta sūtījumu pakalpojumu, kas nav universālais pakalpojums, sniegšana var tikt pakļauta tikai nosacījumam par vispārējās atļaujas izsniegšanu;

2)

Direktīvas 97/67, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/6, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasta pakalpojumu, kas nav universālais pakalpojums, sniegšana var tikt pakļauta tādām prasībām, kādas ir paredzētas šīs grozītās direktīvas 9. panta 2. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā.

---

(1)  OV C 311, 21.9.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/4

---

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lietuvos Respublikos aplinkos ministerijos Aplinkos projektų valdymo agentūra/“Alytaus regiono atliekų tvarkymo centras” UAB

(Lieta C-436/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - 3. panta 1. punkts - Finansējums no Kohēzijas fonda - Reģionālas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekts - Pārkāpumi - “Vairākgadu programmas” jēdziens - Vairākgadu programmas pilnīga pabeigšana - Noilguma termiņš)

(2017/C 277/04)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lietuvos Respublikos aplinkos ministerijos Aplinkos projektų valdymo agentūra

Atbildētājs: “Alytaus regiono atliekų tvarkymo centras” UAB

Piedaloties: Lietuvos Respublikos finansų ministerija, “Skirnuva”UAB, “Parama”UAB, “Alkesta”UAB, “Dzūkijos statyba”UAB

Rezolutīvā daļa:

1)

uz tādu projektu kā pamatlietā aplūkotais, kurā paredzēta atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide noteiktā reģionā un ko ir paredzēts īstenot vairākus gadus un finansēt no Eiropas Savienības līdzekļiem, attiecas jēdziens “vairākgadu programma” Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma izpratnē;

2)

Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noilguma termiņu pārkāpumiem, kas pieļauti tādas “vairākgadu programmas” kā attiecīgais projekts pamatlietā ietvaros, sāk skaitīt no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanas datuma atbilstoši Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmajai daļai, precizējot, ka, ja runa ir par “nepārtrauktu vai vairākkārtēju” pārkāpumu, atbilstoši Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrajai daļai noilguma termiņš sākas dienā, kad pārkāpums ir beidzies. Turklāt “vairākgadu programma” ir uzskatāma par “pilnīgi pabeigtu” Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma izpratnē šai programmai noteikumos, kas to reglamentē, paredzētajā beigu datumā. Konkrētāk, vairākgadu programma, ko reglamentē Padomes 1994. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi, kura grozīta ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1264/1999 un ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/1999, kā arī ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ir jāuzskata par “pilnīgi pabeigtu” minētās tiesību normas izpratnē datumā, kurš Eiropas Komisijas lēmumā, ar ko šis projekts apstiprināts, ir norādīts kā beigu datums darbu pabeigšanai un ar to saistīto atbilstīgo izdevumu maksājumu izpildei, neskarot iespējamo pagarinājumu ar jaunu attiecīgu Komisijas lēmumu.

---

(1)  OV C 337, 12.10.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/5

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko ierosinājusi UAB “Agrodetalė”

(Lieta C-513/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Iekšējais tirgus - EK tipa apstiprinājums - Direktīva 2003/37/EK - Piemērošanas joma - Lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktori - No trešās valsts ievestu lietotu transportlīdzekļu vai tādu transportlīdzekļu, kas nav jauni, laišana tirgū un reģistrācija Eiropas Savienībā - Jēdzieni “jauns transportlīdzeklis” un “nodošana ekspluatācijā”)

(2017/C 277/05)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

UAB “Agrodetalė”

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2014. gada 18. marta Direktīvu 2014/44/ES, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai no trešās valsts ievestus lietotus traktorus vai tādus traktorus, kas nav jauni, varētu pirmo reizi laist tirgū un reģistrēt dalībvalstī, tiem ir jāatbilst šajā direktīvā paredzētajām tehniskajām prasībām;

2)

Direktīvas 2003/37, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/44, 23. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā noteikumi ir piemērojami Savienībā no trešās valsts ievestiem lietotiem T1, T2 un T3 kategorijas transportlīdzekļiem, ja tie Eiropas Savienībā pirmo reizi ir nodoti ekspluatācijā, sākot no 2009. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV C 414, 14.12.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/5

---

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 22. jūnija spriedums (Förvaltningsrätten i Linköping (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E.ON Biofor Sverige AB/Statens energimyndighet

(Lieta C-549/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem izmantošanas veicināšana - Biodegviela, kas tiek izmantota transportam - Direktīva 2009/28/EK - 18. panta 1. punkts - “Masu bilances” sistēma, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka biogāze atbilst paredzētajiem ilgtspējības kritērijiem - Spēkā esamība - LESD 34. un 114. pants - Valsts tiesiskais regulējums, kurā prasīts, lai masu bilance tiek veikta skaidri norobežotā vietā - Kompetentās valsts iestādes prakse, ar kuru tiek pieļauts, ka šis nosacījums var tikt izpildīts, ja ilgtspējīga biogāze tiek transportēta ar valsts gāzes tīkla palīdzību - Šīs iestādes rīkojums, ar kuru tiek izslēgts, ka šis pats nosacījums var tikt izpildīts, ja no citām dalībvalstīm nākusi ilgtspējīga biogāze tiek importēta, izmantojot valstu savstarpēji savienotu gāzes tīklu - Preču brīva aprite)

(2017/C 277/06)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Förvaltningsrätten i Linköping

Pamatlietas puses

Prasītāja: E.ON Biofor Sverige AB

Atbildētāja: Statens energimyndighet

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, 18. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā mērķis nav radīt dalībvalstīm pienākumu atļaut importēt, izmantojot to savstarpēji savienotus valstu gāzes tīklus, ilgtspējīgu biogāzi, kas atbilst šīs direktīvas 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem un ir paredzēta izmantošanai par biodegvielu;

2)	otrā jautājuma izskatīšanā nav atklājies nekas tāds, kas spētu ietekmēt Direktīvas 2009/28 18. panta 1. punkta spēkā esamību;

3)

LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu rīkojumu kā pamatlietā, ar kuru valsts iestāde vēlas izslēgt iespēju, ka uzņēmējs varētu īstenot masu bilances sistēmu Direktīvas 2009/28 18. panta 1. punkta izpratnē attiecībā uz ilgtspējīgu biogāzi, kas transportēta savstarpēji savienotos valstu gāzes tīklos, atbilstoši šādas iestādes pieņemtai tiesību normai, saskaņā ar kuru šāda masu bilance jāveic “skaidri norobežotā vietā”, lai gan šī iestāde, pamatojoties uz šo tiesību normu, ļauj īstenot masu bilances sistēmu attiecībā uz ilgtspējīgu biogāzi, kas transportēta šīs iestādes dalībvalsts valsts gāzes tīklā.

---

(1)  OV C 7, 11.1.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/6

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lietuvos Respublikos transporto priemonių draudikų biuras/Gintaras Dockevičius, Jurgita Dockevičienė

(Lieta C-587/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - 2006. gadā noticis negadījums, kurā ir iesaistīti transportlīdzekļi, kas parasti atrodas dažādās dalībvalstīs - Dalībvalstu nacionālo apdrošināšanas biroju padomes iekšējais reglaments - Tiesas kompetences neesamība - Direktīva 2009/103/EK - Nepiemērojamība laikā - Direktīva 72/166/EEK, Direktīva 84/5/EEK un Direktīva 2000/26/EK - Materiālā nepiemērojamība - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants - Nepiemērojamība - Savienības tiesību neīstenošana)

(2017/C 277/07)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītājs: Lietuvos Respublikos transporto priemonių draudikų biuras

Atbildētāji: Gintaras Dockevičius, Jurgita Dockevičienė

Rezolutīvā daļa:

Tiesa nav kompetenta sniegt prejudiciālu nolēmumu par to iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu daļu, kura attiecas uz to, kā interpretēt Biroju padomes Iekšējo reglamentu, kas pieņemts ar nolīgumu, kurš 2002. gada 30. maijā noslēgts starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem, un kas ir ietverts pielikumā Komisijas 2003. gada 28. jūlija Lēmumam 2003/564/EK par to, kā Padomes Direktīvu 72/166/EEK piemērot attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kontroli.

—	Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību pamatlietai nav piemērojama laikā,

—

tā kā Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EK, Padomes 1983. gada 30. decembra Direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Direktīvu 2005/14, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīva 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK, šim strīdam nav piemērojamas ratione materiae un tādējādi

—	arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, ja nav īstenotas Savienības tiesības tās 51. panta 1. punkta izpratnē, nav piemērojams minētajam strīdam,

minētās direktīvas un Hartas 47. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie šajā gadījumā pieļauj sekas, kas izriet no iesniedzējtiesas judikatūras, saskaņā ar kuru Lietuvos Respublikos transporto priemonių draudikų biuras (Lietuvas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs) saistībā ar regresa prasību ir jāiesniedz pierādījumi par visiem apstākļiem, kas pierāda atbildētāju pamatlietā civiltiesisko atbildību par 2006. gada 20. jūlijā notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

---

(1)  OV C 27, 25.1.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/7

---

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 13. jūnija spriedums (High Court of Justice (England & Wales) Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc The Gibraltar Betting and Gaming Association Limited lūguma/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs, Her Majesty's Treasury

(Lieta C-591/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 355. panta 3. punkts - Gibraltāra statuss - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pilnībā iekšēja situācija - Nepieņemamība)

(2017/C 277/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales) Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Queen, pēc The Gibraltar Betting and Gaming Association Limited lūguma

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs, Her Majesty's Treasury

Rezolutīvā daļa:

LESD 355. panta 3. punkts, to lasot kopsakarā ar LESD 56. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšana, ko Gibraltārā reģistrēti uzņēmumi veic par labu personām, kuras ir Apvienotās Karalistes rezidentes, no Savienības tiesību viedokļa ir tāda situācija, kurā visi tās elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

---

(1)  OV C 27, 25.1.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/8

---

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stichting Brein/Ziggo BV, XS4ALL Internet BV

(Lieta C-610/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Direktīva 2001/29/EK - Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana - 3. panta 1. punkts - Izziņošana sabiedrībai - Jēdziens - Platforma kopīgošanai tiešsaistē - Aizsargātu datņu kopīgošana bez īpašnieka atļaujas)

(2017/C 277/09)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stichting Brein

Atbildētājas: Ziggo BV, XS4ALL Internet BV

Rezolutīvā daļa:

Jēdziens “izziņošana [sabiedrībai]” Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie tas aptver situāciju, kurā internetā tiek nodota rīcībā un pārvaldīta kopīgošanas platforma, kas, izmantojot ar aizsargātiem darbiem saistīto metadatu indeksāciju un nodrošinot meklētājprogrammu, ļauj šīs platformas lietotājiem šos darbus sameklēt un kopīgot vienādranga (peer-to-peer) tīklā.

---

(1)  OV C 48, 8.2.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/8

---

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 21. jūnija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – N. W, L. W, C. W/Sanofi Pasteur MSD SNC, Caisse primaire d'assurance maladie des Hauts-de-Seine, Carpimko

(Lieta C-621/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 85/374/EEK - Atbildība par produktiem ar trūkumiem - 4. pants - Farmācijas laboratorijas - Vakcīna pret hepatītu B - Multiplā skleroze - Vakcīnas trūkumu un cēloņsakarības starp trūkumiem un nodarītajiem zaudējumiem pierādījumi - Pierādīšanas pienākums - Pierādījumu veidi - Zinātniskas vienprātības neesamība - Būtiski, precīzi un saskanīgi netieši pierādījumi, ko vērtē tiesa, kas izskata lietu pēc būtības - Pieņemamība - Nosacījumi)

(2017/C 277/10)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: N. W , L. W , C. W

Atbildētāji: Sanofi Pasteur MSD SNC, Caisse primaire d'assurance maladie des Hauts-de-Seine, Carpimko

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauti tādi valsts pierādīšanas noteikumi, kādi ir pamatlietā, saskaņā ar kuriem tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, izskatot prasību par vakcīnas ražotāja atbildību apgalvotu vakcīnas trūkumu dēļ, īstenojot tai šajā ziņā piešķirto novērtējuma brīvību, var uzskatīt, ka atsevišķi prasītāja izvirzītie faktu elementi ir būtiski, precīzi un saskanīgi netieši pierādījumi, no kā var tikt secināti vakcīnas trūkumi un cēloņsakarība starp šiem trūkumiem un minēto slimību, lai gan medicīniskajos pētījumos nav ne konstatēta, ne noliegta saikne starp attiecīgo vakcināciju un slimības parādīšanos cietušajam; tomēr valsts tiesai ir jārūpējas, lai, tai konkrēti piemērojot minētos pierādīšanas noteikumus, tiktu ievērots minētajā 4. pantā paredzētais pierādīšanas pienākums un arī netiktu pārkāpta ar šo direktīvu ieviestā atbildības režīma efektivitāte;

2)

Direktīvas 85/374 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauti tādi pierādīšanas noteikumi, kas ir balstīti uz prezumpcijām un atbilstoši kuriem, ja medicīniskajos pētījumos nav ne konstatēta, ne noliegta saikne starp attiecīgo vakcināciju un slimības parādīšanos cietušajam, cēloņsakarība starp vakcīnai piedēvētajiem trūkumiem un cietušajam nodarītajiem zaudējumiem vienmēr tiek uzskatīta par pierādītu, ja ir konkrēti iepriekš noteikti netieši cēloņsakarības pierādījumi par faktiem.

---

(1)  OV C 48, 8.2.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/9

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mohammad Zadeh Khorassani/Kathrin Pflanz

(Lieta C-678/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/39/EK - Finanšu instrumentu tirgi - 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkts - Jēdziens “ieguldījumu pakalpojumi” - I pielikuma A iedaļas 1) punkts - Pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem - Starpniecības ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanas līguma noslēgšanā iespējama iekļaušana)

(2017/C 277/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mohammad Zadeh Khorassani

Atbildētāja: Kathrin Pflanz

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas I pielikuma A iedaļas 1) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījumu pakalpojums, ko veido pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, neietver starpniecību tāda līguma noslēgšanā, kura priekšmets ir portfeļa pārvaldīšanas darbība.

---

(1)  OV C 106, 21.3.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/10

---

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Online Games Handels GmbH u.c./Landespolizeidirektion Oberösterreich

(Lieta C-685/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Azartspēles - Ierobežojošs dalībvalsts tiesiskais regulējums - Administratīvais sods ar krimināltiesisku raksturu - Primāri vispārējo interešu apsvērumi - Samērīgums - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts pienākums tiesai pēc savas ierosmes izmeklēt apstākļus, ko tā izskata saistībā ar administratīvo pārkāpumu ar krimināltiesisku raksturu sodīšanu - Atbilstība)

(2017/C 277/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Oberösterreich

Pamatlietas puses

Prasītāji: Online Games Handels GmbH, Frank Breuer, Nicole Enter, Astrid Walden

Atbildētāja: Landespolizeidirektion Oberösterreich

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 56. pants, kas ir interpretēti tostarp 2014. gada 30. aprīļa spriedumā Pfleger u.c. (C-390/12, EU:C:2014:281), tos aplūkojot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts procesuālā kārtība, saskaņā ar kuru administratīvajā procesā ar krimināltiesisku raksturu tiesai, kam ir jālemj par tāda tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības tiesībām, kurā tiek ierobežota kādas Eiropas Savienības pamatbrīvības, piemēram, brīvības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvības Eiropas Savienībā, īstenošana, pēc savas ierosmes ir jāizmeklē tajā izskatāmās lietas apstākļi administratīvo pārkāpumu konstatēšanas ietvaros, ja vien šādas kārtības sekas nav tādas, ka šai tiesai ir jāaizstāj attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kam ir jāiesniedz nepieciešamie pierādījumi, lai minētā tiesa varētu pārbaudīt, vai šis ierobežojums ir pamatots.

---

(1)  OV C 118, 4.4.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/10

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 21. jūnija spriedums (Amtsgericht Kehl (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret A

(Lieta C-9/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (EK) Nr. 562/2006 - Kopienas Kodekss par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) - 20. un 21. pants - Iekšējo robežu šķērsošana - Pārbaudes iekšzemē - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļautas pārbaudes, lai noskaidrotu identitāti personām, kas apturētas identitātes noskaidrošanai 30 kilometru apgabalā no robežas ar citām Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, līgumslēdzējām valstīm - Iespēja veikt pārbaudi neatkarīgi no attiecīgās personas uzvedības un īpašu apstākļu esamības - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļauti atsevišķi personu kontroles pasākumi dzelzceļa staciju teritorijā)

(2017/C 277/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Kehl

Lietas dalībnieks pamatlietā

A

Piedaloties: Staatsanwaltschaft Offenburg

Rezolutīvā daļa:

1)

LESD 67. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 610/2013, 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā attiecīgās dalībvalsts policijas iestādēm ir piešķirtas pilnvaras pārbaudīt jebkuras personas identitāti 30 kilometru plašā teritorijā no šīs dalībvalsts sauszemes robežas ar citām Konvencijas, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā (Luksemburga) 1990. gada 19. jūnijā, līgumslēdzējām valstīm, lai kavētu vai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu vai nelikumīgu uzturēšanos minētās dalībvalsts teritorijā vai lai novērstu atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas ir vērsti pret robežas drošību, neatkarīgi no attiecīgās personas uzvedības un īpašu apstākļu esamības, ja vien šajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts nepieciešamais šo pilnvaru regulējums, kas garantē, ka šo pilnvaru praktiskajai īstenošanai nevar būt robežpārbaudēm līdzvērtīga iedarbība; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)

LESD 67. panta 2. punkts, kā arī Regulas Nr. 562/2006, ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 610/2013, 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru attiecīgās dalībvalsts policijas iestādēm, lai kavētu vai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu šīs dalībvalsts teritorijā, tiek piešķirtas pilnvaras vilcienos un šīs dalībvalsts dzelzceļa infrastruktūras teritorijā pārbaudīt jebkuras personas identitāti vai robežšķērsošanas dokumentus, kā arī šajā nolūkā īslaicīgi aizturēt un iztaujāt jebkuru personu, ja šīs pārbaudes ir pamatotas ar apzināto situāciju vai robežpolicijas pieredzi, ar nosacījumu, ka minēto pārbaužu veikšanai valsts tiesībās ir paredzēti precizējumi un ierobežojumi, kuri nosaka šo pārbaužu intensitāti, biežumu un selektivitāti; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 136, 18.4.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/11

---

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums – Al-Bashir Mohammed Al-Faqih, Ghunia Abdrabbah, Taher Nasuf, Sanabel Relief Agency Ltd/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-19/16 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) - Cīņa pret terorismu - Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Regula (EK) Nr. 881/2002 - Fizisko un juridisko personu, kas iekļautas Apvienoto Nāciju Sankciju komitejas izveidotā sarakstā, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Šo personu vārdu atkārtota iekļaušana Regulas Nr. 881/2002 I pielikumā esošajā sarakstā pēc sākotnējās iekļaušanas atcelšanas - Juridiskās personas izbeigšanās tiesvedības laikā - Procesuālā rīcībspēja)

(2017/C 277/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Al-Bashir Mohammed Al-Faqih, Ghunia Abdrabbah, Taher Nasuf, Sanabel Relief Agency Ltd (pārstāvji – N. Garcia-Lora, Solicitor, E. Grieves, Barrister)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Ronkes Agerbeek, D. Gauci un J. Norris-Usher), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – G. Étienne, J.-P. Hix un H. Marcos Fraile)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Al-Bashir Mohammed Al-Faqih, Ghunia Abdrabbah un Taher Nasuf atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 106, 21.3.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/12

---

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 22. jūnija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wolfram Bechtel, Marie-Laure Bechtel/Finanzamt Offenburg

(Lieta C-20/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, gūti ienākumi - Progresīva atbrīvojuma metode dzīvesvietas dalībvalstī - Saistībā ar citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, gūtiem ienākumiem veiktas vecuma un veselības apdrošināšanas iemaksas - Šo iemaksu atskaitīšana - Nosacījums par tiešas saiknes ar ieņēmumiem, kas atbrīvoti no nodokļa, neesamību)

(2017/C 277/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Wolfram Bechtel, Marie-Laure Bechtel

Atbildētāja: Finanzamt Offenburg

Rezolutīvā daļa:

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru šajā dalībvalstī dzīvojošs un citas dalībvalsts civildienestā nodarbināts nodokļu maksātājs nevar no ienākuma nodokļa bāzes savā dzīvesvietas dalībvalstī atskaitīt vecuma un veselības apdrošināšanas iemaksas, kas ir ieturētas no tā darba samaksas nodarbinātības dalībvalstī, pretēji salīdzināmām iemaksām, kas ir iemaksātas tā dzīvesvietas dalībvalsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, ja, piemērojot starp abām šīm dalībvalstīm noslēgto Konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, darba samaksa nav apliekama ar nodokli darba ņēmēja dzīvesvietas dalībvalstī un tajā ir vienkārši palielināta citiem ienākumiem piemērojamā nodokļa likme.

---

(1)  OV C 118, 4.4.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/12

---

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Santogal M-Comércio e Reparação de Automóveis Lda/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-26/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 138. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Nosacījumi jauna transportlīdzekļa piegādes Kopienas iekšienē atbrīvojumam no nodokļa - Pircēja dzīvesvieta galamērķa dalībvalstī - Pagaidu reģistrācija galamērķa dalībvalstī - Iespējama krāpšana nodokļu jomā - Pārdevēja labticība - Pārdevēja rūpības pienākums)

(2017/C 277/16)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Santogal M-Comércio e Reparação de Automóveis Lda

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 138. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka jauna transportlīdzekļa piegādes Kopienas iekšienē atbrīvošanu no nodokļa dalībvalsts pakārto nosacījumam, ka šā transportlīdzekļa pircējs dzīvo vai ir reģistrēts darījuma galamērķa dalībvalstī;

2)	Direktīvas 2006/112 138. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jauna transportlīdzekļa piegādes atbrīvošanu no nodokļa nevar atteikt piegādes dalībvalstī tikai tādēļ, ka šis transportlīdzeklis galamērķa dalībvalstī ir reģistrēts tikai pagaidu kārtībā;

3)

Direktīvas 2006/112 138. panta 2. punkta a) apakšpunktam ir pretrunā tas, ka jauna transportlīdzekļa, kuru pircējs ir pārvedis uz citu dalībvalsti un pagaidu kārtībā reģistrējis šajā pēdējā minētajā valstī, pārdevējam vēlāk ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis, ja nav pierādīts, ka pagaidu reģistrācijas režīms ir beidzies un ka pievienotās vērtības nodoklis ir vai tiks samaksāts galamērķa dalībvalstī;

4)

Direktīvas 2006/112 138. panta 2. punkta a) apakšpunktam, kā arī tiesiskās drošības, samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem ir pretrunā tas, ka jauna transportlīdzekļa, kuru pircējs ir pārvedis uz citu dalībvalsti un pagaidu kārtībā reģistrējis šajā pēdējā minētajā valstī, pārdevējam vēlāk ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis gadījumā, ja pircējs ir veicis krāpšanu nodokļu jomā, ja vien, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, netiek pierādīts, ka minētais pārdevējs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums ir saistīts ar krāpšanu, ko veicis pircējs, un viņš nav veicis visus pasākumus, kurus, saprātīgi vērtējot, var no tā prasīt, lai izvairītos no dalības šādā krāpšanā. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir, balstoties uz visas pamatlietas informācijas un apstākļu vispārēju izvērtējumu.

---

(1)  OV C 136, 18.4.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/13

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Compass Contract Services Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-38/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Nepamatoti samaksāta PVN atmaksāšana - Tiesības uz PVN atskaitīšanu - Kārtība - Vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principi - Efektivitātes princips - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ieviests noilguma termiņš)

(2017/C 277/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Compass Contract Services Limited

Atbildētāja: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Rezolutīvā daļa:

Nodokļu neitralitātes, vienlīdzīgas attieksmes un efektivitātes principiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēti atšķirīgi pārejas posmi, kādos saīsināms noilguma termiņš, no vienas puses, pieteikumiem par nepamatoti samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu un, no otras puses, pieteikumiem par priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, un kura rezultātā pieteikumiem attiecībā uz diviem taksācijas ceturkšņiem ir atšķirīgi noilguma termiņi atkarībā no tā, vai šie pieteikumi ir par nepamatoti samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu vai par priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu.

---

(1)  OV C 106, 21.3.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/14

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 22. jūnija spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Unibet International Ltd./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Hivatala

(Lieta C-49/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Azartspēļu organizēšanas tiešsaistē koncesijas piešķiršanas nosacījumi - Praktiska neiespējamība iegūt šādu atļauju privātiem komersantiem, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs)

(2017/C 277/18)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Unibet International Ltd.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Hivatala

Rezolutīvā daļa:

1)

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus tiesību aktus, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek ieviests koncesiju un atļauju režīms azartspēļu organizēšanai tiešsaistē, jo tajā ir ietvertas diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti citās dalībvalstīs, vai tādēļ, ka tajā ir paredzētas nediskriminējošas tiesību normas, bet tās tiek piemērotas nepārskatāmā veidā vai tiek īstenotas tādā veidā, kas neļauj vai apgrūtina konkrētu citās dalībvalstīs reģistrētu pretendentu kandidatūras iesniegšanu;

2)	LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādas sankcijas, kādas ir pamatlietā, kas tiek uzliktas par valsts tiesību aktu, ar kuriem ievieš koncesiju un atļauju režīmu azartspēļu organizēšanai, pārkāpumu gadījumā, kad šādi valsts tiesību akti izrādās esam pretēji šim pantam.

---

(1)  OV C 136, 18.4.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/15

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (Tribunale Ordinario di Verona (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Livio Menini, Maria Antonia Rampanelli/Banco Popolare – Società Cooperativa

(Lieta C-75/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) procedūras - Direktīva 2008/52/EK - Direktīva 2013/11/ES - 3. panta 2. punkts - Iebildums, ko patērētāji izteikuši kredītiestādes uzsāktā maksājuma rīkojuma procedūrā - Tiesības uz piekļuvi tiesai - Valsts tiesību akti, kuros paredzēta obligāta mediācijas procesa izmantošana - Pienākums izmantot advokāta palīdzību - Prasības tiesā pieņemamības priekšnoteikums)

(2017/C 277/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Ordinario di Verona

Pamatlietas puses

Prasītāji: Livio Menini, Maria Antonia Rampanelli

Atbildētāja: Banco Popolare – Società Cooperativa

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11 par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā attiecībā uz šīs direktīvas 2. panta 1. punktā minētajiem strīdiem ir paredzēta mediācijas procedūras izmantošana kā priekšnoteikums prasības tiesā par šiem pašiem strīdiem pieņemamībai, ciktāl šāda prasība pusēm neliedz īstenot to tiesības uz piekļuvi tiesu sistēmai.

Taču šī direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā paredzēts, ka šādā mediācijā patērētājiem ir jāizmanto advokāta palīdzība un ka tie var izstāties no mediācijas procedūras tikai tad, ja tie pierāda, ka šim lēmumam ir pamatots iemesls.

---

(1)  OV C 156, 2.5.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/15

---

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 22. jūnija spriedums (Rechtbank Midden-Nederland (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Federatie Nederlandse Vakvereniging u.c./Smallsteps BV

(Lieta C-126/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2001/23/EK - 3. līdz 5. pants - Uzņēmumu pāreja - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Izņēmumi - Maksātnespējas procedūra - “pre-pack” - Uzņēmuma izdzīvošana)

(2017/C 277/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Midden-Nederland

Pamatlietas puses

Prasītājas: Federatie Nederlandse Vakvereniging, Karin van den Burg-Vergeer, Lyoba Tanja Alida Kukupessy, Danielle Paase-Teeuwen, Astrid Johanna Geertruda Petronelle Schenk

Atbildētāja: Smallsteps BV

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā un konkrēti tās 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 3. un 4. pantā garantētā darba ņēmēju aizsardzība tiek saglabāta situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā uzņēmuma pāreja notiek pēc bankrota pasludināšanas saistībā ar pre-pack, kas ir sagatavots pirms tās un kas tiek īstenots tūlīt pēc bankrota pasludināšanas, saistībā ar kuru, konkrēti, tiesas iecelts “plānotais administrators” pārbauda iespējas attiecībā uz varbūtēju trešās personas veiktu uzņēmuma darbības turpināšanu un vienlaicīgi sagatavojas darbībām, kam ir jānotiek neilgi pēc bankrota pasludināšanas, lai īstenotu šo darbības turpināšanu, un turklāt pārbauda, vai attiecīgā gadījumā ir atbilstīgi, ka pre-pack darījuma mērķis ir gan uzņēmuma darbības turpināšana, gan pēc iespējas lielāku ienākumu no nodošanas gūšana visiem šī uzņēmuma kreditoriem.

---

(1)  OV C 165, 10.5.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/16

---

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Saale Kareda/Stefan Benkö

(Lieta C-249/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 7. panta 1. punkts - Jēdzieni “lietas, kas attiecas uz līgumiem” un “pakalpojumu sniegšanas līgums” - Regresa prasība starp solidāriem kredītlīguma kopparādniekiem - Kredītlīguma izpildes vietas noteikšana)

(2017/C 277/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Saale Kareda

Atbildētājs: Stefan Benkö

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka regresa prasība starp kredītlīguma kopparādniekiem pieder pie “lietām, kas attiecas uz līgumiem”, kā paredzēts šajā noteikumā;

2)

Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds kredītlīgums kā pamatlietā izskatāmais, kas ir noslēgts starp kredītiestādi un diviem solidāriem kopparādniekiem, ir jākvalificē kā “pakalpojumu sniegšanas līgums”, kā paredzēts šajā noteikumā;

3)

Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja kredītiestāde ir piekritusi dot kredītu diviem solidāriem kopparādniekiem, “vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz” šī noteikuma izpratnē, ja vien nepastāv citāda vienošanās, ir šīs iestādes juridiskās adreses vieta, arī lai noteiktu tās tiesas teritoriālo piekritību, kurai ir jāizskata regresa prasība starp šiem kopparādniekiem.

---

(1)  OV C 305, 22.8.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/17

---

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija, Latvijas Republika

(Lieta C-279/16 P) (1)

(Apelācija - Prasība atcelt tiesību aktu - ELVGF, ELGF un ELFLA - No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi - Spānijas Karalistes izdevumi)

(2017/C 277/22)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. J. García-Valdecasas Dorrego un V. Ester Casas)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Triantafyllou un I. Galindo Martín), Latvijas Republika

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 279, 1.8.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/17

---

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – T.KUP SAS/Belgische Staat

(Lieta C-349/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dempings - Regula (EK) Nr. 1472/2006 - Tādu konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu imports, kuriem ir ādas virsa - Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1294/2009 spēkā esamība - Pasākumu, kuru piemērošanas termiņš tuvojas beigām, pārskatīšanas procedūra - Nesaistīti importētāji - Paraugu atlase - Eiropas Savienības interese)

(2017/C 277/23)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāja: T.KUP SAS

Atbildētāja: Belgische Staat

Rezolutīvā daļa:

Izskatot uzdotos jautājumus, nav konstatēts neviens elements, kas varētu ietekmēt Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar [Padomes] Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā, spēkā esamību.

---

(1)  OV C 335, 12.9.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/18

---

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums (Landgericht Trier (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verband Sozialer Wettbewerb eV/TofuTown.com GmbH

(Lieta C-422/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija - Regula (ES) Nr. 1308/2013 - 78. pants un VII pielikuma III daļa - Lēmums 2010/791/ES - Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi - “Piens” un “piena produkti” - Nosaukumi, kas tiek izmantoti tikai augu valsts produktu noieta veicināšanai un tirdzniecībai)

(2017/C 277/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Trier

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verband Sozialer Wettbewerb eV

Atbildētāja: TofuTown.com GmbH

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 78. panta 2. punkts un VII pielikuma III daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka nosaukums “piens” un nosaukumi, ko saskaņā ar šo regulu drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, tiktu lietoti, lai tirdzniecībā vai reklāmas nolūkos apzīmētu tikai augu valsts produktu, pat ja šie nosaukumi ir papildināti ar paskaidrojošām vai aprakstošām norādēm, kurās minēta attiecīgā produkta augu valsts izcelsme, ja vien šis produkts nav minēts I pielikumā Komisijas 2010. gada 20. decembra Lēmumam 2010/791/ES, kurā ir uzskaitīti Padomes Regulas Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētie produkti.

---

(1)  OV C 350, 26.9.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/19

---

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Immo Chiaradia SPRL (C-444/16), Docteur De Bruyne SPRL (C-445/16)/État belge

(Apvienotās lietas C-444/16 un C-445/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 78/660/EEK - Noteiktu veidu sabiedrību gada pārskati - Skaidra un patiesa priekšstata princips - Pienācīgas piesardzības princips - Sabiedrība akciju pirkuma iespējas emitente, kas iegrāmato pirkuma iespējas nodošanas cenu finanšu gadā, kurā minētā pirkuma iespēja tiek izmantota, vai šīs iespējas spēkā esamības termiņa beigās)

(2017/C 277/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Pamatlietas puses

Prasītāji: Immo Chiaradia SPRL (C-444/16), Docteur De Bruyne SPRL (C-445/16)

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa:

Patiesa un skaidra priekšstata un pienācīgas piesardzības principi, kuri ir minēti attiecīgi Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvas 78/660/EEK, kas pamatojas uz [LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu] un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvu 2003/51/EK, 2. panta 3. punktā un 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāda iegrāmatošanas metode, atbilstoši kurai sabiedrība, kas ir akciju pirkuma iespējas emitente, iegrāmato kā ieņēmumus šīs pirkuma iespējas nodošanas cenu tā finanšu gada laikā, kurā minētā pirkuma iespēja tiek izmantota, vai šīs iespējas spēkā esamības termiņa beigās.

---

(1)  OV C 410, 7.6.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/19

---

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 21. jūnija spriedums (Corte d'appello di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kerly Del Rosario Martinez Silva/Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS), Comune di Genova

(Lieta C-449/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 3. pants - Ģimenes pabalsti - Direktīva 2011/98/ES - 12. pants - Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi - Trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir vienota atļauja)

(2017/C 277/26)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Genova

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kerly Del Rosario Martinez Silva

Atbildētāji: Istituto nazionale della previdenza sociale (INPS), Comune di Genova

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi, 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgais, kuram ir vienota atļauja šīs direktīvas 2. panta c) punkta nozīmē, nevar saņemt tādu pabalstu kā pabalsts ģimenēm ar vismaz trim nepilngadīgiem bērniem, kas izveidots ar 1998. gada 23. decembra legge n. 448 – Misure di finanza pubblica per la stabilizzazione e lo sviluppo (Likums Nr. 448 par valsts finanšu pasākumiem stabilizācijai un attīstībai).

---

(1)  OV C 410, 7.11.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/20

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 18. oktobra rīkojumu lietā T-109/16 Laboratoire de la mer/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 21. decembrī iesniedza Laboratoire de la mer

(Lieta C-662/16 P)

(2017/C 277/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Laboratoire de la mer (pārstāvis – J. Blanchard, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2017. gada 20. jūnija rīkojumu Tiesa (sestā palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/20

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-330/15 Rudolf Keil/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2017. gada 24. janvārī iesniedza Rudolf Keil

(Lieta C-37/17 P)

(2017/C 277/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Rudolf Keil (pārstāvis – J. Sachs, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2017. gada 31. maija rīkojumu Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) apelācijas sūdzību noraidīja un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējam segt pašam savus tiesāšanās izdevumus.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/20

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 19. decembra rīkojumu lietā T-655/16 CBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH/Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 17. februārī iesniedza CBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH

(Lieta C-87/17 P)

(2017/C 277/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: CBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH (pārstāvis – A. Schuster, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) ar 2017. gada 5. jūlija rīkojumu ir noraidījusi apelācijas sūdzību un nolēmusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/21

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 5. aprīlī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) – Demarchi Gino S.a.s./Ministero della Giustizia

(Lieta C-177/17)

(2017/C 277/30)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Demarchi Gino S.a.s.

Atbildētāja: Ministero della Giustizia

Prejudiciālais jautājums

Vai princips, saskaņā ar kuru ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tās lieta laikus tiek izskatīta objektīvā tiesā, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā, t.i., princips, kas ir kļuvis par Eiropas Savienības principu saskaņā ar [LES] 6. panta trešo daļu un kas ir aplūkots kopā ar principu, kurš izriet no LESD 67. panta, saskaņā ar kuru Savienība izveido kopēju tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības, kā arī princips, kas izriet no LESD 81. un 82. panta, saskaņā ar kuru civillietās un krimināllietās, kurās ir pārrobežu elementi, Savienība izvērš tiesu iestāžu sadarbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Itālijas tiesiskais regulējums, kas ir ietverts Likuma Nr. 89/2001 5. sexies pantā, ar kuru subjektiem, kas jau ir atzīti par kreditoriem, kuriem no Itālijas valsts ir jāsaņem summas, kas maksājamas kā “taisnīga atlīdzība” nesaprātīga tiesvedības ilguma dēļ, ir uzlikts pienākums izpildīt virkni pienākumu, lai saņemtu parāda samaksu, kā arī gaidīt Likuma Nr. 89/2001 5. sexies panta 5. punktā norādītā termiņa beigas, nepastāvot tiesībām pa to laiku celt prasību tiesā par izpildi un nepastāvot iespējai vēlāk pieprasīt zaudējumu atlīdzību, kas ir saistīta ar nokavētu maksājumu, tostarp gadījumos, kad “taisnīga atlīdzība” ir tikusi atzīta saistībā ar nesaprātīgu tādas civilās tiesvedības ilgumu, kam ir pārrobežu elementi vai kas ir saistīta ar jomu, kura ietilpst Eiropas Savienības kompetencē, un/vai ar jomu, attiecībā uz kuru Eiropas Savienība paredz spriedumu savstarpēju atzīšanu?

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/21

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 5. aprīlī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) – Graziano Garavaldi/Ministero della Giustizia

(Lieta C-178/17)

(2017/C 277/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītājs: Graziano Garavaldi

Atbildētāja: Ministero della Giustizia

Prejudiciālais jautājums

Vai princips, saskaņā ar kuru ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tās lieta laikus tiek izskatīta objektīvā tiesā, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā, t.i., princips, kas ir kļuvis par Eiropas Savienības principu saskaņā ar [LES] 6. panta trešo daļu un kas ir aplūkots kopā ar principu, kurš izriet no LESD 67. panta, saskaņā ar kuru Savienība izveido kopēju tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības, kā arī princips, kas izriet no LESD 81. un 82. panta, saskaņā ar kuru civillietās un krimināllietās, kurās ir pārrobežu elementi, Savienība izvērš tiesu iestāžu sadarbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Itālijas tiesiskais regulējums, kas ir ietverts Likuma Nr. 89/2001 5. sexies pantā, ar kuru subjektiem, kas jau ir atzīti par kreditoriem, kuriem no Itālijas valsts ir jāsaņem summas, kas maksājamas kā “taisnīga atlīdzība” nesaprātīga tiesvedības ilguma dēļ, ir uzlikts pienākums izpildīt virkni pienākumu, lai saņemtu parāda samaksu, kā arī gaidīt Likuma Nr. 89/2001 5. sexies panta 5. punktā norādītā termiņa beigas, nepastāvot tiesībām pa to laiku celt prasību tiesā par izpildi un nepastāvot iespējai vēlāk pieprasīt zaudējumu atlīdzību, kas ir saistīta ar nokavētu maksājumu, tostarp gadījumos, kad “taisnīga atlīdzība” ir tikusi atzīta saistībā ar nesaprātīgu tādas civilās tiesvedības ilgumu, kam ir pārrobežu elementi vai kas ir saistīta ar jomu, kura ietilpst Eiropas Savienības kompetencē, un/vai ar jomu, attiecībā uz kuru Eiropas Savienība paredz spriedumu savstarpēju atzīšanu?

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/22

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. aprīlī iesniedza Commissione tributaria di primo grado di Bolzano (Itālija) – Rotho Blaas Srl/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

(Lieta C-207/17)

(2017/C 277/32)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria di primo grado di Bolzano

Pamatlietas puses

Prasītāja: Rotho Blaas Srl

Atbildētājs: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regula (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (1); Īstenošanas regula (ES) Nr. 924/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (2) un Īstenošanas regula (ES) Nr. 519/2015, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kuru attiecina arī uz konkrētu no Malaizijas nosūtītu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme (3), ir spēkā neesošas, prettiesiskas, vai nesaderīgas ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par muitas tarifiem un tirdzniecību VI pantam un [oriģ. 13. lpp.] PTO Strīdu izšķiršanas iestādes 2011. gada 28. jūlija ziņojumu?

2)

Ja tiktu atzīts, ka Regula (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro antidempinga maksājumu, un ar to saistītās Īstenošanas regulas Nr. 924/2012 un Nr. 519/2015 ir spēkā neesošas, prettiesiskas vai nesaderīgas, vai ar apstrīdētajiem aktiem ieviesto antidempinga maksājumu atcelšanas tiesiskās sekas uzsākas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 278/2016 (4) spēkā stāšanās brīdī vai apstrīdētā akta, proti, Pamatregulas (EK) Nr. 91/2009 spēkā stāšanās dienā?

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. janvāra Regula (OV 2009, L 29, 1. lpp.).

(2)  Padomes 20012. gada 4. oktobra Regula (OV 2012, L 275, 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2015. gada 26. marta īstenošanas regula (OV 2015, L 82, 78. lpp.).

(4)  Komisijas 2016. gada 26. februāra Īstenošanas regula (ES) 2016/278, ar ko atceļ galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam un attiecināts arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus (OV 2016, L 52, 24. lpp.).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/23

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust, Coopservice Soc. coop. arl/Azienda Socio-Sanitaria Territoriale della Vallecamonica – Sebino (ASST) u.c.

(Lieta C-216/17)

(2017/C 277/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust, Coopservice Soc. coop. arl

Atbildētājas apelācijas instancē: Azienda Socio-Sanitaria Territoriale della Vallecamonica – Sebino (ASST), Azienda Socio-Sanitaria Territoriale del Garda (ASST), Azienda Socio-Sanitaria Territoriale della Vallecamonica (ASST)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2004/18/EK (1) [1]. panta 5. punktu un 32. pantu un Direktīvas 2014/24/ES (2) 33. pantu var interpretēt tādējādi, ka tie ļauj noslēgt pamatnolīgumu, kurā: viena līgumslēdzēja iestāde rīkojas pati savā un citu tādu līgumslēdzēju iestāžu vārdā, kuras ir konkrēti norādītas, tomēr pašas tieši nepiedalās šā pamatnolīguma noslēgšanā; nav noteikts to pakalpojumu daudzums, ko līgumslēdzējas iestādes, kuras nav pamatnolīguma parakstītājas, varēs prasīt, pašas noslēdzot šajā pamatnolīgumā paredzētos turpmākos līgumus?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2004/18/EK [1]. panta 5. punktu un 32. pantu un Direktīvas 2014/24/ES 33. pantu var interpretēt tādējādi, ka tie ļauj noslēgt pamatnolīgumu, kurā: viena līgumslēdzēja iestāde rīkojas pati savā un citu tādu līgumslēdzēju iestāžu vārdā, kuras ir konkrēti norādītas, tomēr pašas tieši nepiedalās šā pamatnolīguma noslēgšanā; pakalpojumu daudzumu, ko līgumslēdzējas iestādes, kuras nav parakstītājas, varēs prasīt, pašas noslēdzot šajā pamatnolīgumā paredzētos turpmākos līgumus, nosaka, ņemot vērā šo iestāžu parastās vajadzības?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/24

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18 maijā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Tadas Tupikas

(Lieta C-270/17 PPU)

(2017/C 277/34)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Tadas Tupikas

Prejudiciālie jautājumi

Vai apelācijas tiesvedība,

—	kurā lieta ir tikusi izskatīta pēc būtības un

—	kurā attiecībā uz attiecīgo personu ir pieņemts (jauns) notiesājošs spriedums un/vai ir atstāts spēkā pirmās instances notiesājošs spriedums,

—	lai gan EAO ir paredzēts šā notiesājoša sprieduma izpildei,

ir “[process, kurā pieņemts] nolēmums”, kā paredzēts Pamatlēmuma 2002/584/TI 4.a panta 1. punktā?

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/24

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. maijā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Sławomir Andrzej Zdziaszek

(Lieta C-271/17 PPU)

(2017/C 277/35)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Sławomir Andrzej Zdziaszek

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai procedūra, — kurā tiesa izsniegšanas dalībvalstī lemj par atsevišķu brīvības atņemšanas sodu, kas iepriekš galīgi piespriesti attiecīgajai personai, apvienošanu vienā brīvības atņemšanas sodā un/vai groza kopējo brīvības atņemšanas sodu, kas attiecīgajai personai tika galīgi piespriests iepriekš, un — kurā tiesa vairs neizskata jautājumu par vainu, kāda ir procedūra, kuras rezultātā tika pasludināts 2014. gada 25. martacumulative sentence [spriedums, kas nosaka kumulatīvu sodu], ir “[process, kurā pieņemts] nolēmums”, kā paredzēts Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 4.a panta 1. punkta ievadā?

2.

Vai izpildes tiesas iestāde: — gadījumā, kad pieprasītā persona nav piedalījusies lietas izskatīšanā, kuras rezultātā ir pieņemts nolēmums, — bet izsniegšanas tiesu iestāde ne EAO, ne papildinformācijā, kas ir lūgta uz Pamatlēmuma 2002/584/TI 15. panta 2. punkta pamata, nav paziņojusi par viena vai vairāku Pamatlēmuma 2002/584/TI 4.a panta 1. punkta a)-d) apakšpunktā norādīto apstākļu piemērojamību atbilstoši vienas vai vairāku EAO veidlapas d) punkta 3. apakšpunkta kategoriju formulējumiem, var šo pašu iemeslu dēļ secināt, ka neviens no Pamatlēmuma 2002/584/TI 4.a panta 1. punkta a)-d) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem nav izpildīts, un šī iemesla dēļ atteikties izpildīt EAO?

3.

Vai apelācijas tiesvedība, — kurā lieta ir tikusi izskatīta pēc būtības un — kurā attiecībā uz attiecīgo personu ir pieņemts (jauns) notiesājošs spriedums un/vai ir atstāts spēkā pirmās instances notiesājošs spriedums — lai gan EAO ir paredzēts šā notiesājoša sprieduma izpildei, ir “[process, kurā ir pieņemts] nolēmums”, kā paredzēts Pamatlēmuma 2002/584/TI 4.a panta 1. punktā?

---

(1)  Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 19. nodaļa, 6. sējums, 34. lpp.)

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/25

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. maijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – K.M. Zyla/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-272/17)

(2017/C 277/36)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: K.M. Zyla

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts regulējumu, atbilstoši kuram darba ņēmējs, kurš saskaņā ar Regulu Nr. 1408/71 (1) vai attiecīgi Regulu Nr. 883/2004 (2) tikai noteiktā kalendārā gada laikposmā ir šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieks, aprēķinot atbilstošās apdrošināšanas iemaksas, var izmantot tikai proporcionāli apdrošināšanas periodam aprēķinātu vispārējo nodokļu samazinājumu par sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu, ja attiecīgais darba ņēmējs atlikušajā kalendārā gada laikā nav šīs dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieks, šajā laikā dzīvo citā dalībvalstī un savus kopējos gada ienākumus ir guvis (gandrīz) tikai pirmajā minētajā dalībvalstī?

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (PB 1971, L 149, blz. 2).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlxis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (PB 2004, L 166, blz. 1).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/26

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza High Court (Īrija) – Eugen Bogatu/Minister for Social Protection

(Lieta C-322/17)

(2017/C 277/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court

Pamatlietas puses

Prasītājs: Eugen Bogatu

Atbildētājs: Minister for Social Protection

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai [Regulā (EK) Nr. 883/2004] un it īpaši tās 67. pantā, skatot to saistībā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu, ir paredzēta prasība, ka, lai varētu pretendēt uz “ģimenes pabalstu”, kā tas definēts šīs regulas l. panta z) punktā, personai jābūt vai nu nodarbinātai vai pašnodarbinātai kompetentajā dalībvalstī (kā definēts šīs regulas l. panta s) punktā), vai alternatīvi jāsaņem naudas pabalsti, kas minēti šīs regulas 11. panta 2. punktā?

2)

Vai atsauce uz “naudas pabalstiem”, kas minēti šīs regulas 11. panta 2. punktā, interpretējama tā, ka tā attiecas vienīgi uz laikposmu, kurā prasītājs faktiski saņēma naudas pabalstus, vai arī ar to ir domāts jebkurš laikposms, kurā prasītājs var pretendēt uz naudas pabalstu nākotnē, neatkarīgi no tā, vai minētais pabalsts ticis pieprasīts vienlaikus ar pieteikumu par ģimenes pabalsta piešķiršanu?

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/26

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza High Court (Īrija) – People Over Wind, Peter Sweetman/Coillte Teoranta

(Lieta C-323/17)

(2017/C 277/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court

Pamatlietas puses

Prasītāji: People Over Wind, Peter Sweetman

Atbildētāja: Coillte Teoranta

Prejudiciālais jautājums

Vai un kādos apstākļos var ņemt vērā ietekmes mazināšanas pasākumus, veicot izpēti saistībā ar attiecīgo izvērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu?

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/27

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. jūnijā iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Sergejs Buivids

(Lieta C-345/17)

(2017/C 277/39)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses:

Pieteicējs: Sergejs Buivids

Otra puse: Datu valsts inspekcija

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādas darbības kā izskatāmajā lietā – policijas darbinieku filmēšana policijas iecirknī procesuālo darbību veikšanas laikā un nofilmētā materiāla ievietošana interneta vietnē www.youtube.com – ietilpst Direktīvas 95/46 (1) darbības jomā?

Vai Direktīva 95/46 ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos direktīvas 9. panta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV 1995, L 281, 31. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nodaļa, 15. sējums, 355. lpp.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/27

---

Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūnijā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-382/17)

(2017/C 277/40)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Costa de Oliveira un L. Nicolae)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, līdz 2012. gada 17. jūnijam neizstrādājot, neīstenojot un neuzturot kvalitātes vadības sistēmu savas administrācijas vajadzībām saistībā ar karoga valsts pienākumu operatīvo daļu, kas būtu sertificēta atbilstoši piemērojamajiem starptautiskajiem kvalitātes standartiem, Portugāles Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (1) 8. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 8. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2012. gada 17. jūnijam ir jāizstrādā, jāīsteno un jāuztur minētā sertificētā kvalitātes vadības sistēma.

2017. gada jūnijā Portugāles Republika joprojām nebija izpildījusi minētajā pantā norādītos pienākumus.

Šādi rīkojoties, Portugāles administrācija traucē sasniegt Direktīvas mērķus, apdraudot jūras drošību un vides aizsardzību. Turklāt Portugāles administrācija rada risku, ka tiks radītas negodīgas konkurences priekšrocības Portugāles flotei, salīdzinot ar citu dalībvalstu flotēm.

---

(1)  OV 2009, L 131, 132. lpp.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/28

---

Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūnijā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-383/17)

(2017/C 277/41)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Costa de Oliveira un L. Nicolae)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nesniedzot Komisijai nekādu informāciju par katras atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā, pārraudzības rezultātiem, Portugāles Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (1), 9. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas [2009/15] 9. panta 2. punktā ir skaidri norādīts, ka katrai dalībvalstij vismaz vienreiz divos gados jāpārrauga katra atzītā organizāciju, kas darbojas tās vārdā un, vēlākais, līdz 31. martam gadā, kas seko gadam, kurā pārraudzība ir veikta, jāsniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojums, kurā apkopoti šo pārraudzības darbību rezultāti.

Beidzoties Direktīvas [2009/15] transponēšanas termiņam valsts tiesībās 2011. gada 17. jūnijā, saskaņā ar 13. panta 1. punktu Portugāles Republikai, vēlākais, 2013. gada 31. martā bija jāiesniedz pirmais ziņojums, jo tā varēja izvēlēties veikt pārraudzību 2011. vai 2012. gadā.

2017. gada jūnijā Portugāles Republika joprojām nebija iesniegusi ziņojumu.

---

(1)  OV 2009, L 131, 47. lpp.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/28

---

Prasība, kas celta 2017. gada 10. jūlijā – Eiropas Komisija/Horvātijas Republika

(Lieta C-415/17)

(2017/C 277/42)

Tiesvedības valoda – horvātu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Støvlbæk, M. Mataija un G. von Rintelen)

Atbildētāja: Horvātijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Horvātijas Republika – līdz 2016. gada 17. jūnijam nepieņēmusi un nepublicējusi vai arī katrā ziņā Komisijai nedarījusi zināmus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (OV 2014, L 158, 196. lpp.), prasības – nav izpildījusi šīs direktīvas 2. pantā noteiktos pienākumus;

—	pamatojoties uz LESD 260. panta 3. punktu, piespriest Horvātijas Republikai maksāt kavējuma naudu 9 275,20 euro dienā, skaitot no dienas, kad pasludināts spriedums, kurā konstatēts, ka nav izpildīts pienākums darīt zināmus Direktīvas 2014/56/ES transponēšanai veiktos pasākumus;

—	piespriest Horvātijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Horvātijas Republika nav izpildījusi pienākumu Direktīvas 2014/56/ES 2. pantā noteiktajā termiņā darīt zināmus minētās direktīvas transponēšanas pasākumus.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/30

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. jūlija spriedums – Viraj Profiles/Padome

(Lieta T-67/14) (1)

(Dempings - Konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu imports - Ražošanas izmaksu noteikšana - Tirdzniecības izmaksas, administratīvie izdevumi un citas vispārējās izmaksas - Pienākums noradīt pamatojumu - Kaitējums - Cēloņsakarība - Sūdzība - Izmeklēšanas uzsākšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2017/C 277/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Viraj Profiles Ltd (Maharashtra, Indija) (pārstāvji – V. Akritidis un Y. Melin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāji – sākotnēji B. Driessen, vēlāk H. Marcos Fraile, pārstāvji, kuriem palīdz R. Bierwagen, C. Hipp un D. Reich, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un A. Stobiecka-Kuik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu, un ar ko lūdz atcelt Padomes 2013. gada 5. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam (OV 2013, L 298, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Padomes 2013. gada 5. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, ciktāl tā attiecas uz Viraj Profiles Ltd;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Viraj Profiles Ltd tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 112, 14.4.2014.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/30

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. jūlija spriedums – Francija/Komisija

(Lieta T-74/14) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko SNCM labā īstenojusi Francija - Pārstrukturēšanas atbalsts un privatizācijas plāna ietvaros veikti pasākumi - Kritērijs par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Formālas izmeklēšanas procedūras atkārtota sākšana - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 277/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – sākotnēji G. de Bergues, D. Colas, E. Belliard un J. Bousin, vēlāk D. Colas, E. Belliard un J. Bousin)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Di Bucci un B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2013. gada 20. novembra Lēmumu C(2013) 7066 final par valsts atbalstu SA.16237 (C 58/2002) (ex N 118/2002), ko Francija īstenojusi SNCM labā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 135, 5.5.2014.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/31

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. jūnija spriedums – Cipriani/EUIPO – Hotel Cipriani (“CIPRIANI”)

(Lieta T-343/14) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CIPRIANI” - Ļaunticības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Tiesību uz plaši pazīstamas personas personvārdu pārkāpuma neesamība - Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

(2017/C 277/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Arrigo Cipriani (Venēcija, Itālija) (pārstāvji – A. Vanzetti, G. Sironi un S. Bergia, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hotel Cipriani Srl (Venēcija) (pārstāvji – sākotnēji C. Hoole, solicitor, vēlāk T. Alkin, B. Brandreth, barristers, W. Sander, P. Cantrill, M. Pearce, A. Hall un A. Ward, solicitors, un visbeidzot B. Brandreth, barrister, A. Poulter un P. Brownlow, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 14. marta lēmumu lietā R 224/2012-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Cipriani k-gu un Hotel Cipriani.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Arrigo Cipriani k-gs sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Hotel Cipriani Srl tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 261, 11.8.2014.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/32

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. jūlija spriedums – SNCM/Komisija

(Lieta T-1/15) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko SNCM labā īstenojusi Francija - Pārstrukturēšanas atbalsts un privatizācijas plāna ietvaros veikti pasākumi - Privāta ieguldītāja tirgus ekonomikā kritērijs - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Dalībvalstu sociālā politika - Formālas izmeklēšanas procedūras atkārtota sākšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme - Pamattiesību hartas 41. pants)

(2017/C 277/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) (Marseļa, Francija) (pārstāvji – F.-C. Laprévote, C. Froitzheim un A. Dupuis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Di Bucci un B. Stromsky)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Comité d’entreprise de la Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) (Marseļa) (pārstāvis – C. Bonnefoi, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Corsica Ferries France (Bastija, Francija) (pārstāvji – N. Flandin un S. Rodrigues, advokāti)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2013. gada 20. novembra Lēmumu C(2013) 7066 final par valsts atbalstu SA.16237 (C 58/2002) (ex N 118/2002), ko Francija īstenojusi SNCM labā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) atlīdzina Eiropas Komisijas un Corsica Ferries France, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus;

3)	Comité d’entreprise de la Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 56, 16.2.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/32

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūlija spriedums – Azarov/Padome

(Lieta T-215/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz īpašumu - Tiesības veikt saimniecisku darbību - Samērīgums - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Labas pārvaldības princips - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2017/C 277/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mykola Yanovych Azarov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un F. Naert)

Priekšmets

Par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 25. lpp.), un Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 1. lpp.), ciktāl ar šiem tiesību aktiem prasītāja vārds ir paturēts to personu sarakstā, uz kurām attiecas konkrētie ierobežojošie pasākumi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mykola Yanovych Azarov atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 221, 6.7.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/33

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūlija spriedums – Arbuzov/Padome

(Lieta T-221/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, struktūru un organizāciju saraksts, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Īpašumtiesības)

(2017/C 277/48)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – M. Machytková un V. Fišar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un A. Westerhof Löfflerová)

Priekšmets

Prasība, kas celta uz LESD 263. panta pamata un kurā lūgts atcelt Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 25. lpp.), Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/375, ar ko īsteno Regulu (ES) 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2015, L 62, 1. lpp.), Padomes 2016. gada 4. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/318, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 76. lpp.), un Padomes 2016. gada 4. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/311, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2016, L 60, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sergej Arbuzov sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanas izdevumus.

---

(1)  OV C 279, 24.8.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/34

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 4. jūlija spriedums – Systema Teknolotzis/Komisija

(Lieta T-234/15) (1)

(Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. – 2013.) - Dotācijas nolīgumi projektiem PlayMancer, Mobiserv un PowerUp - LESD 299. pants - Lēmums, kas ir izpildes rīkojums - Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdams tiesību akts - Pieņemamība - Samērīgums - Rūpības pienākums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 277/49)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Systema Teknolotzis AE – Efarmogon Ilektronikis kai Pliroforikis (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – E. Georgilas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Estrada de Solà un L. Di Paolo, pārstāvji, kam palīdz E. Politis, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 10. marta Lēmumu C(2015) 1677 final, kas ir izpildes rīkojums, lai no prasītājas piespiedu kārtā piedzītu summu EUR 716 334,05 apmērā, kam ir pieskaitīti procenti

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Systema Teknolotzis AE – Efarmogon Ilektronikis kai Pliroforikis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 270, 17.8.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/34

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 28. jūnija spriedums – Tayto Group/EUIPO – MIP Metro (“real”)

(Lieta T-287/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “real” - Faktiska izmantošana - Forma, kas atšķiras elementos, kuri nemaina atšķirtspēju - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts - Preču zīmes izmantošana, ko veic trešā persona - Regulas Nr. 207/2009 15. panta 2. punkts - Faktiskas izmantošanas pierādījums - Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 277/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tayto Group Ltd (Korbi, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji – J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 16. marta lēmumu lietā R 2285/2013-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Tayto Group un MIP Metro Group Intellectual Property

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Tayto Group Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 279, 24.8.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/35

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 28. jūnija spriedums – Josel/EUIPO – Nationale-Nederlanden Nederland (“NN”)

(Lieta T-333/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “NN” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “NN” - Relatīvs atteikuma pamats - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts un 42. panta 2. punkts - Forma, kas atšķiras elementos, kuri maina atšķirtspēju)

(2017/C 277/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Josel, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji J. L. Rivas Zurdo, vēlāk J. Güell Serra, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nationale-Nederlanden Nederland BV (‘s-Gravenhage, Nīderlande) (pārstāvji – sākotnēji E. Morée un A. Janssen, vēlāk A. Janssen, R. Sjoerdsma un C. Jehoram, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 14. aprīļa lēmumu lietā R 1531/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Josel un Nationale-Nederlanden Nederland

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Josel, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 262, 10.8.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/36

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 4. jūlija spriedums – European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra

(Lieta T-392/15) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Ārējo pakalpojumu sniegšana informācijas sistēmu attīstībai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā - Pretendenta piedāvājuma klasificēšana - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums)

(2017/C 277/52)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) un European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji I. Ampazis, M. Sfyri, C.-N. Dede un D. Papadopoulou, vēlāk M. Sfyri, C.-N. Dede un D. Papadopoulou, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra (pārstāvji – sākotnēji J. Doppelbauer, vēlāk G. Stärkle un Z. Pyloridou, piedaloties V. Christianos, avocat)

Priekšmets

par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras lēmumu par prasītāju iesniegto piedāvājumu klasifikāciju 1. un 2. daļai iepirkumā ERA/2015/01/OP “ESP EISD 5 – Ārējo pakalpojumu publiskais iepirkums [tās] informācijas sistēmu attīstībai”

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 328, 5.10.2015.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/36

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. jūlija spriedums – Lidl Stiftung/EUIPO (“JEDE FLASCHE ZÄHLT!”)

(Lieta T-623/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “JEDE FLASCHE ZÄHLT!” reģistrācijas pieteikums - Preču zīme, ko veido reklāmas sauklis - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 277/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija) (pārstāvji – M. Wolter, A. Marx un A. Berger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – M. Eberl un A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 7. septembra lēmumu lietā R 479/2015-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “JEDE FLASCHE ZÄHLT!” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Lidl Stiftung & Co. KG atlīdzina tiesāšanas izdevumus.

---

(1)  OV C 16, 18.1.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/37

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. jūlija spriedums – Allstate Insurance/EUIPO (“DRIVEWISE”)

(Lieta T-3/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DRIVEWISE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

(2017/C 277/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Allstate Insurance Company (Northfield, Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – G. Würtenberger un N. Martzivanou, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un K. Doherty)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 956/2015-2 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “DRIVEWISE” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Allstate Insurance Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 78, 29.2.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/37

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. jūnija spriedums – Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-27/16) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Augļi un dārzeņi - Kļūda tiesību piemērošanā - Regulas (EK) Nr. 1433/2003 3. panta 1. un 3. punkts - Regulas (EK) Nr. 1580/2007 52. panta 1. un 2. punkts - Tiesiskuma princips - Tiesiskā noteiktība - Vienlīdzīga attieksme - Nediskriminācijas princips - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 277/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāves – J. Kraehling un G. Brown, kam palīdz S. Lee un M. Gray, barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Sauka un K. Skelly)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā ir lūgts daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 303, 35. lpp.), ar kuru Komisija tostarp 2008.–2012. finanšu gadam ir piemērojusi finanšu korekciju EUR 1 849 194,86 apmērā pēc tam, kad noteikti ar Apvienotās Karalistes augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju 2008. un 2009. gada darbības programmām saistīti izdevumi ir tikuši izslēgti minēto programmu galveno kontroļu sistēmā pastāvošo trūkumu dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 111, 29.3.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/38

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. jūnija spriedums – E-Control/ACER

(Lieta T-63/16) (1)

(Enerģija - Nosacījumi piekļuvei tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā - Valstu regulatīvo iestāžu lēmumi, ar ko apstiprina pārrobežu pārvades jaudas piešķiršanas metodes - Saderīgums ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 - ACER atzinums - ACER apstrīdama lēmuma jēdziens - Regulas (EK) Nr. 713/2009 19. pants - ACER Apelācijas valdes lēmums, ar ko sūdzību noraida kā nepieņemamu - Kļūda tiesību piemērošanā - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 277/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) (Vīne, Austrija) (pārstāvis – F. Schuhmacher, advokāts)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Austrijas Republika (pārstāvis – C. Pesendorfer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, T. Müller un J. Vláčil), Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna) un Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A. (Konstancin-Jeziorna, Polijas) (pārstāvji – sākotnēji M. Motylewski un A. Kulińska, vēlāk H. Napieła un K. Figurska, advokāti)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, ar ko lūdz atcelt ACER Apelācijas valdes 2015. gada 16. decembra lēmumu A-001-2015, ar ko noraidīta sūdzība, kas iesniegta par ACER2015. gada 23. septembra atzinumu Nr. 09/2015 par valstu regulatīvo iestāžu lēmumu, ar ko apstiprina pārrobežu pārvades jaudas piešķiršanas metodes Centrāleiropā un Austrumeiropā, saderīgumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.), tajā skaitā ar Pamatnostādnēm par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldību un sadali, kas ir šīs regulas I pielikumā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) sedz savus, kā arī atlīdzina Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) tiesāšanās izdevumus;

3)	Čehijas Republika, Polijas Republika, Austrijas Republika un Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 156, 2.5.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/39

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 4. jūlija spriedums – Pirelli Tyre/EUIPO (Divu izliektu līniju uz riepas sānvirsmas pozīcija)

(Lieta T-81/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības preču zīmes, kuru veido divas izliektas līnijas, kas attīstās aploces virzienā un izvietotas uz riepas sānvirsmas, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts - Regulas Nr. 207/2009 75. pants - Regulas Nr. 207/2009 76. pants)

(2017/C 277/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pirelli Tyre SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – T. M. Müller un F. Togo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 9. decembra lēmumu lietā R 1019/2015-1 attiecībā uz pieteikumu par pozīcijas preču zīmes, kuru veido divas izliektas līnijas, kas attīstās aploces virzienā un izvietotas uz riepas sānvirsmas, reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pirelli Tyre SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 156, 2.5.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/39

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 4. jūlija spriedums – Murphy/EUIPO – Nike Innovate (Elektroniskā pulksteņa aproce)

(Lieta T-90/16) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota elektroniskā pulksteņa aproce - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 6/2002 62. pants)

(2017/C 277/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thomas Murphy (Dublina, Īrija) (pārstāvji – N. Travers, SC, J. Gormley, barrister, un M. O’Connor, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nike Innovate CV (Bīvertona, Oregona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – C. Spintig, S. Pietzcker un M. Prasse, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2015. gada 19. novembra lēmumu lietā R 736/2014-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Murphy k–gu un Nike Innovate

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Thomas Murphy k–gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 156, 2.5.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/40

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 5. jūlija spriedums – Gamet/EUIPO – “Metal-Bud II” Robert Gubała (Durvju rokturis)

(Lieta T-306/16) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots durvju rokturis - Agrāks dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pierādījumi, kas iebildumu pamatojumam iesniegti pēc noteiktā termiņa beigām - Pierādījumu sniegšana pirmo reizi apelācijas padomē - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Regulas Nr. 6/2002 63. pants)

(2017/C 277/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gamet S.A. (Toruņa, Polija) (pārstāve – A. Rolbiecka, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Firma produkcyjno-handlowa “Metal-Bud II” Robert Gubała (Świątniki Górne, Polija) (pārstāvis – M. Mikosza, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 17. marta lēmumu lietā R 2040/2014-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Firma produkcyjno-handlowa “Metal-Bud II” Robert Gubała un Gamet.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Gamet S.A. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 296, 16.8.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/41

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūlija spriedums – Axel Springer/EUIPO – Stiftung Warentest (“TestBild”)

(Lieta T-359/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TestBild” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “test” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču un pakalpojumu līdzība - Apzīmējumu līdzība - Raksturīgā atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 277/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Axel Springer SE (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – K. Hamacher un G. Müllejans, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve – D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Stiftung Warentest (Berlīne) (pārstāvji – sākotnēji R. Mann, J. Smid, T. Brach, H. Nieland un A.-K. Kornrumpf, vēlāk J. Smid, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 4. maija lēmumu lietā R 555/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Stiftung Warentest un Axel Springer

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 4. maija lēmumu lietā R 555/2015-4, ciktāl tajā konstatēta sajaukšanas iespējas esamība attiecībā uz “iespiedprodukciju, it īpaši – žurnāliem testēšanas jomā, patērētājiem paredzēto informāciju, prospektiem, katalogiem, grāmatām, avīzēm un periodiskiem izdevumiem; mācību un uzskates līdzekļiem (izņemot aparatūru)”, kas ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 296, 16.8.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/41

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. jūlija spriedums – Dogg Label/EUIPO – Chemoul (“JAPRAG”)

(Lieta T-406/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JAPRAG” - Agrāka valsts grafiska preču zīme “JAPAN-RAG” - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 277/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dogg Label (Marseļa, Francija) (pārstāvis – M. Angelier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Patrick Chemoul (Parīze, Francija) (pārstāvis – E. Hoffman, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. maija lēmumu lietā R 2336/2015-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Dogg Label un Chemoul k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. maija lēmumu lietā R 2336/2015-2;

2)	Dogg Label, EUIPO un Patrick Chemoul k-gs sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 364, 3.10.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/42

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. jūnija spriedums – Martín Osete/EUIPO – Rey (“AN IDEAL WIFE E.A.”)

(Apvienotās lietas no T-427/16 līdz T-429/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “AN IDEAL WIFE”, “AN IDEAL LOVER” un “AN IDEAL HUSBAND” - Preču zīmju faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Pamatotu neizmantošanas iemeslu neesamība)

(2017/C 277/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isabel Martín Osete (Parīze, Francija) (pārstāvis – V. Wellens, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Danielle Rey (Tulūza, Francija) (pārstāvji – P. Wallaert un J. Cockain-Barere, advokāti)

Priekšmets

Prasības par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumiem lietās R 1528/2015-2, R 1527/2015-2 un R 1526/2015-2 attiecībā uz atcelšanas procesiem starp Rey k-dzi un Martín Osete k-dzi.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Isabel Martín Osete k-dze atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 343, 19.9.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/43

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. jūnija spriedums – Mr. Kebab/EUIPO – Mister Kebap (“Mr. KEBAB”)

(Lieta T-448/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Mr. KEBAB” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Spānijas grafiska preču zīme “MISTER KEBAP” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 277/63)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mr. Kebab s. r. o. (Košice-Západ, Slovākija) (pārstāvis – L. Vojčík, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un R. Cottrellovú)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mister Kebap, SL (Finestrat, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2006. gada 11. maija lēmumu lietā R 987/2015-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mister Kebap un Mr. Kebab

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mr. Kebab s. r. o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 383, 17.10.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/43

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 28. jūnija spriedums – X-cen-tek/EUIPO (Trīsstūra attēls)

(Lieta T-470/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo trīsstūri, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 277/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: X-cen-tek GmbH & Co. KG (Vardenburga, Vācija) (pārstāvis – H. Hillers, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 17. jūnija lēmumu lietā R 2565/2015-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiskā apzīmējuma, kas attēlo trīsstūri, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	X-cen-tek GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 383, 17.10.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/44

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 28. jūnija spriedums – Colgate-Palmolive/EUIPO (“AROMASENSATIONS”)

(Lieta T-479/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “AROMASENSATIONS” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts)

(2017/C 277/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Colgate-Palmolive Co. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Zintler un A. Stolz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un M. Simandlova)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 6 jūnija lēmumu lietā R 2482/2015-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “AROMASENSATIONS” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Colgate-Palmolive Co. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 383, 17.10.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/44

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. jūlija spriedums – Bodson u.c./EIB

(Lieta T-506/16) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Darba attiecību līgumiskais raksturs - Atalgojums - Darba samaksas un atalgojuma progresīvas paaugstināšanas sistēmas reforma - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā noteiktība - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Samērīgums - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - EIB Reglamenta 11. panta 3. punkts)

(2017/C 277/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jean-Pierre Bodson (Luksemburga, Luksemburga) un 483 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāve – L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – sākotnēji C. Gómez de la Cruz, G. Nuvoli un T. Gilliams, vēlāk T. Gilliams un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz P.-E. Partsch, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt lēmumus, kas ir ietverti 2013. gada aprīļa un vēlākos algas aprēķinos, kuros attiecībā uz prasītājiem ir ticis piemērots EIB Direktoru padomes 2012. gada 18. decembra lēmums un EIB Vadības komitejas 2013. gada 29. janvāra lēmums, kā arī 2013. gada 5. februārī tiešsaistē publicēto rakstu, ar ko personāls tika informēts par šo divu lēmumu pieņemšanu, un, otrkārt, piespriest EIB izmaksāt prasītājiem naudas summu, kura atbilst starpībai starp atalgojuma summām, kas tika izmaksātas, piemērojot iepriekš minētos lēmumus, un atalgojuma summām, kuras bija jāmaksā, piemērojot iepriekšējo sistēmu, kā arī zaudējumu atlīdzību kā kompensāciju par mantisko kaitējumu viņu pirktspējas samazinājuma dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Jean-Pierre Bodson un citi Eiropas Investīciju bankas (EIB) personāla locekļi, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 207, 20.7.2013 (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-45/13, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/45

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 6. jūlija spriedums – Bodson u.c./EIB

(Lieta T-508/16) (1)

(Civildienests - EIB personāls - Darba attiecību līgumiskais raksturs - Atalgojums - Prēmiju sistēmas reforma - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā noteiktība - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Samērīgums - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - EIB Reglamenta 11. panta 3. punkts - Vienlīdzīga attieksme)

(2017/C 277/67)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jean-Pierre Bodson (Luksemburga, Luksemburga) un 450 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāve – L. Levi, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – sākotnēji C. Gómez de la Cruz, G. Nuvoli un T. Gilliams, vēlāk T. Gilliams un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz P.-E. Partsch, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt lēmumus, kuri ir ietverti 2013. gada aprīļa piemaksas aprēķinos, kuros attiecībā uz prasītājiem ir ticis piemērots EIB Direktoru padomes 2010. gada 14. decembra lēmums un EIB Vadības komitejas 2010. gada 9. novembra, 2013. gada 29. jūnija un 16. novembra, kā arī 2013. gada 20. februāra lēmumi, un, otrkārt, piespriest EIB izmaksāt prasītājiem naudas summu, kura atbilst starpībai starp atalgojuma summām, kas tika izmaksātas, piemērojot iepriekš minētos lēmumus, un atalgojuma summām, kuras bija jāmaksā, piemērojot iepriekšējo sistēmu, vai, ja tas nav iespējams, – jauno sistēmu, to pareizi īstenojot, kā arī zaudējumu atlīdzību kā kompensāciju par mantisko kaitējumu viņu pirktspējas samazinājuma dēļ un prasītājiem šķietami nodarīto morālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Jean-Pierre Bodson un citi Eiropas Investīciju bankas (EIB) personāla locekļi, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 274, 21.9.2013 (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-61/13, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/46

---

Prasība, kas celta 2017. gada 11. maijā –  UI (*1) /Padome

(Lieta T-282/17)

(2017/C 277/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs:  UI (*1) (pārstāvis – J. Diaz Cordova, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	piespriest atbildētājai iecelt prasītāju Padomes Ģenerālsekretariātā (ĢD A3) AST/SC2 amatā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs apšauba to procedūru tiesiskumu, kuru, kā apgalvo prasītājs, rezultātā viņš nepamatoti nav ticis iecelts attiecīgajā amatā. Prasītājs konkrēti norāda uz atbildētājas sagatavoto papildu dokumentu, kurš, kā apgalvo prasītājs, nebūtu jāņem vērā viņa novērtējumā, jo ir ticis iesniegts būtisku laiku pēc viņa pārbaudes laika beigām. Prasītājs apgalvo, ka atbildētāja, izskatot prasītāja lietu, ir pārkāpusi atsevišķas pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privāto dzīvi, saziņas konfidencialitāti un tiesības iesniegt sūdzības.

---

(*1)  Informācija dzēsta, ņemot vērā personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/46

---

Prasība, kas celta 2017. gada 30. maijā – Air France/Komisija

(Lieta T-338/17)

(2017/C 277/69)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société Air France (Tremblay-en-France, Francija) (pārstāvji – A. Wachsmann un S. Thibault-Liger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

galvenokārt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, pilnībā atcelt Komisijas 2017. gada 17. marta Lēmumu C(2017) 1742, final, Lieta COMP/39258 – Kravu aviopārvadājumi, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, kā arī atcelt motīvu daļu, uz ko balstīta tā rezolutīvā daļa, atbilstoši tās pirmajam, otrajam un trešajam pamatam;

—

pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pilnībā neatceļ Lēmumu C(2017) 1742, final, atbilstoši pirmajam, otrajam un trešajam pamatam: — pirmkārt, — atcelt Lēmuma C(2017) 1742, final, 1. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu, 3. punkta c) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktu, ciktāl vienotais un turpinātais pārkāpums, kurā vaino prasītāju, ir balstīts uz Lufthansa sniegtiem pierādījumiem saistībā ar tās pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, un motīvu daļu, kas ir tā pamatā, atcelt lēmuma 3. panta b) punktu, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods kopsummā EUR 182 920 000, un lēmuma 4. pantu un līdz ar to, pamatojoties uz LESD 261. pantu, samazināt šī naudas soda apmēru atbilstoši tās pirmajam pamatam; — atcelt Lēmuma C(2017) 1742, final, 1. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu, 3. punkta c) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktu, ciktāl ar tiem no vienotā un turpinātā pārkāpuma, kurā vaino prasītāju, ir izslēgtas aviokompānijas, kas ir minētas lēmuma motīvu daļā kā tādas, kas ir bijušas iesaistītas praksē, kas ir saistīta ar šo pārkāpumu, un motīvu daļu, kas ir to pamatā, kā arī atcelt lēmuma 3. panta b) apakšpunktu, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods kopsummā EUR 182 920 000, un lēmuma 4. pantu un līdz ar to, pamatojoties uz LESD 261. pantu, samazināt šī naudas soda apmēru atbilstoši tās otrajam pamatam; — atcelt Lēmuma C(2017) 1742, final, 1. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punkta c) apakšpunktu, ciktāl ar tiem ir konstatēts, ka vienotā un turpinātā pārkāpumā, kurā vaino prasītāju, ietilpst EEZ ienākošie kravu pārvadājumu pakalpojumi (EEZ inbound lidojumi) un motīvu daļu, kas ir to pamatā, kā arī atcelt lēmuma 3. panta b) punktu, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods kopsummā EUR 182 920 000, un lēmuma 4. pantu un līdz ar to, pamatojoties uz LESD 261. pantu, samazināt šī naudas soda apmēru atbilstoši tās trešajam pamatam; — otrkārt, atcelt Lēmuma C(2017) 1742, final, 1. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu, 3. punkta c) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktu, ciktāl ar tiem ir konstatēts, ka atteikums piemērot komisijas maksu kravu tranzītpārvadājumiem veido atsevišķu konstatētā vienotā un turpinātā pārkāpuma sastāvdaļu, kurā vaino prasītāju, un motīvu daļu, kas ir to pamatā, kā arī atcelt lēmuma 3. panta b) apakšpunktu, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods kopsummā EUR 182 920 000, un lēmuma 4. pantu un līdz ar to, pamatojoties uz LESD 261. pantu, samazināt šī naudas soda apmēru atbilstoši tās ceturtajam pamatam; — un, treškārt, atcelt Lēmuma C(2017) 1742, final, 3. panta b) apakšpunktu, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods kopsummā EUR 182 920 000 tādēļ, ka ar šo naudas sodu, kura aprēķinā ir ietverti tarifi un 50 % no tās ienākošajiem ieņēmumiem (EEZ inbound ieņēmumi), (atbilstoši tās piektajam pamatam) ir pārvērtēts prasītājai pārmestā pārkāpuma smagums (atbilstoši tās sestajam pamatam), tajā ir konstatēts kļūdains pārkāpuma ilgums (atbilstoši tās septītajam pamatam) un piemērots nepietiekams naudas soda samazinājums atbilstoši regulatīvajiem režīmiem (atbilstoši tās astotajam pamatam), kā arī motīvu daļu, kas ir to pamatā, un samazināt šo naudas sodu līdz atbilstošam apmēram, pamatojoties uz LESD 261. pantu;

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots 2002. gada Paziņojuma par iecietību un tajā ietverto tiesiskās paļāvības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpums starp Air France-KLM un Lufthansa, kas skar pierādījumu pieņemamību, kas ir iesniegti saistībā ar Lufthansa pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda. Šis pamats ir iedalīts četrās daļās: — pirmā daļa ir par pirmā pamata pieņemamību; — otrā daļa ir par Lufthansa piemērotā atbrīvojuma no naudas soda atsaukšanu; — trešā daļa ir par pierādījumu nepieņemamību, kas ir iesniegti saistībā ar Lufthansa pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda; — ceturtā daļa ir par to, ka pierādījumu, kas ir iesniegti saistībā ar Lufthansa pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, nepieņemamības rezultātā katrā ziņā lēmums būtu jāatceļ.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un aizsardzības pret Komisijas patvaļīgu iejaukšanos principu pārkāpums saistībā ar to, ka no lēmuma rezolutīvās daļas ir izslēgtas aviosabiedrības, kas ir piedalījušās praksē. Šis pamats ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa ir par argumentu, atbilstoši kuram nav norādīts pamatojums tam, kādēļ no lēmuma rezolutīvās daļas ir izslēgtas aviosabiedrības, kas ir piedalījušās praksē; — otrā daļa ir par argumentu, atbilstoši kuram ar aviosabiedrību, kas ir piedalījušās praksē, izslēgšanu no lēmuma rezolutīvās daļas ir pieļauti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumi un aizsardzības pret Komisijas patvaļīgu iejaukšanos principa pārkāpums.

3.

Trešais pamats ir par ienākošo lidojumu EEZ iekļaušanu vienotajā un turpinātajā pārkāpumā, ar ko esot pārkāpti noteikumi, ar kuriem ierobežo Komisijas teritoriālo kompetenci. Šis pamats ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa attiecas uz faktu par to, ka prakse saistībā ar ienākošajiem lidojumiem EEZ neesot īstenotas EEZ; — otrā daļa: Komisija nav pierādījusi, ka EEZ iekšienē būtu radušās ievērojamas sekas saistībā ar praksi, kas attiecas uz ienākošajiem lidojumiem EEZ.

4.

Ceturtais pamats ir par pretrunām pamatojumā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas ir pieļauta konstatējumā, ka atteikums piemērot komisijas maksu kravu tranzītpārvadājumiem veidojot atsevišķu konstatētā vienotā un turpinātā pārkāpuma sastāvdaļu. Šis pamats ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa, atbilstoši kurai minētajā konstatējumā esot pieļautas pretrunas tā pamatojumā; — otrā daļa, atbilstoši kurai minētajā konstatējumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

5.

Piektais pamats ir par ienākumu no pārdošanas vērtības neprecizitāti, kas ir ņemta vērā, lai aprēķinātu Air France uzlikto naudas sodu, un tas ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa attiecas uz faktu, ka tarifu iekļaušana ienākumu no pārdošanas vērtībā balstoties uz pretrunu pamatojumā, vairākām kļūdām tiesību piemērošanā un vienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā; — otrā daļa attiecas uz faktu, ka ar 50 % ienākošo ieņēmumu EEZ iekļaušanu ienākumu no pārdošanas vērtībā esot pārkāptas 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai un princips non bis in idem.

6.

Sestais pamats ir par pārkāpuma smaguma kļūdainu novērtējumu un tas ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa attiecas uz argumentu, atbilstoši kuram prakses smaguma pārvērtēšana balstoties uz vairākām acīmredzamām kļūdām vērtējumā un sodu samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu; — otrā daļa attiecas uz argumentu, atbilstoši kuram prakses smaguma pārvērtēšana izrietot no tā, ka pārkāpuma priekšmetā ir iekļauti sakari, kas attiecas uz darbību īstenošanu ārpus EEZ, pārkāpjot noteikumus par Komisijas teritoriālo kompetenci.

7.	Septītais pamats ir par kļūdu pārkāpuma ilguma noteikšanā.

8.	Astotais pamats ir par pamatojuma nenorādīšanu un nepietiekamu samazinājumu 15 % apmērā, ko Komisija ir piešķīrusi atbilstoši regulatīvajiem režīmiem.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/48

---

Prasība, kas celta 2017. gada 15. jūnijā – SQ/EIB

(Lieta T-377/17)

(2017/C 277/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SQ (pārstāvji – N. Cambonie un P. Walter, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl EIB priekšsēdētājs tajā nepamatoti secina, pirmkārt, ka tādas Komunikāciju direktora veiktās darbības pret prasītāju, kuras minētas ziņojuma 20.–24., 25., 31., 34., 46., 50. un 51. punktā, neveido psiholoģisku vardarbību, otrkārt, ka viņam nebija pamata ierosināt disciplinārlietu pret minēto direktoru un, treškārt, ka apstrīdētajam lēmumam, kurā ir konstatēta psiholoģiska vardarbība pret prasītāju, ir jāpaliek stingri konfidenciālam;

—

piespriest EIB samaksāt prasītājai kompensāciju, pirmkārt, par morālo kaitējumu, kas viņai ir nodarīts apstrīdētajā lēmumā konstatēto Komunikāciju direktora psiholoģiskās vardarbības darbību dēļ, un šajā sakarā atlīdzināt viņai EUR 121 992 (simt divdesmit viens tūkstotis deviņsimt deviņdesmit divi euro), otrkārt, par morālo kaitējumu, kas viņai ir nodarīts un kas ir nodalāms no apstrīdētā lēmuma daļēju atcelšanu pamatojošā prettiesiskuma, un šajā sakarā atlīdzināt viņai EUR 25 000 (divdesmit pieci tūkstoši euro) un, treškārt, par morālo kaitējumu, kas izriet, pirmām kārtām, no Personāla ģenerāldirektores iejaukšanās Atbilstības direktora veiktajā trauksmes celšanas procedūrā un, otrām kārtām, no Personāla ģenerāldirektores veiktās prasītājas iebiedēšanas vai represijas draudiem un šajā sakarā atlīdzināt prasītājai EUR 25 000 (divdesmit pieci tūkstoši euro);

—	piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, kvalificējot noteiktas prasītājas denuncētās darbības, Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gada 20. marta lēmumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Šis pamats ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa ir par kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar tāda nosacījuma piemērošanu, ka psiholoģiskās vardarbības darbībām ir jābūt atkārtotām; — otrā daļa ir par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kas izriet no fakta, ka noteiktas denuncētās darbības esot bijušas objektīvi tādas, kas var aizskart pašpārliecinātību un pašcieņu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas, kas ir saistītas ar disciplinārlietas neierosināšanu, un šis pamats ir iedalīts divās daļās: — pirmā daļa, izvirzīta primāri, ir par kļūdu tiesību piemērošanā; — otrā daļa, izvirzīta pakārtoti, ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un/vai samērīguma principa pārkāpumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz prasītājai noteikto pienākumu ievērot apstrīdētā lēmuma konfidencialitāti, saskaņā ar kuru viņa ir cietusi no Komunikāciju direktora psiholoģiskās vardarbības.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/49

---

Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūnijā – Dalli/Komisija

(Lieta T-399/17)

(2017/C 277/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: John Dalli (St. Julians, Malta) (pārstāvji – L. Levi un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	piespriest atlīdzināt kaitējumu, it īpaši morālo kaitējumu, kas provizoriski ir novērtēts EUR 1 000 000 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus attiecībā uz apgalvoto prettiesiskumu.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka OLAF rīcība bija nelikumīga. — OLAF nelikumīgā rīcība ir it īpaši šāda: lēmuma uzsākt izmeklēšanu prettiesiskums; trūkumi izmeklēšanas kvalifikācijā un izmeklēšanas tvēruma paplašināšanas prettiesiskums; pierādījumu iegūšanas principu pārkāpums (tai skaitā pierādījumu sagrozīšana un viltošana), tiesību uz aizstāvību pārkāpums un dažādu ES tiesību normu pārkāpumi (tādu kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pants, Regulas (EK) Nr. 1073/1999 4. un 8. pants, kā arī 11. panta 7. punkts, Komisijas Lēmuma Nr. 1999/396 4. pants, OLAF pamatnostādņu 18. pants un Uzraudzības komitejas Reglamenta 13. panta 5. punkts), kā arī nevainīguma prezumpcijas un tiesību uz personas datu aizsardzību pārkāpums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas rīcība bija nelikumīga. — Komisijas nelikumīgā rīcība ir šāda: labas pārvaldības principa un pienākuma rīkoties objektīvi un lojāli pārkāpums, neatkarības principa neievērošana, kā arī OLAF neatkarības pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/50

---

Prasība, kas celta 2017. gada 27. jūnijā – Vienna International Hotelmanagement/EUIPO (“Vienna House”)

(Lieta T-402/17)

(2017/C 277/72)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vienna International Hotelmanagement AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis – M. Zrzavy, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Vienna House” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 501 357

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmums lietā R 333/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/51

---

Prasība, kas celta 2017. gada 27. jūnijā – Vienna International Hotelmanagement/EUIPO (“VIENNA HOUSE”)

(Lieta T-403/17)

(2017/C 277/73)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vienna International Hotelmanagement AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis – M. Zrzavy, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver sarkanas krāsas vārdiskus elementus “VIENNA HOUSE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 501 308

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmums lietā R 332/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/51

---

Prasība, kas celta 2017. gada 30. jūnijā – Landesbank Baden-Württemberg/SRB

(Lieta T-411/17)

(2017/C 277/74)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Baden-Württemberg (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji – H. Berger un K. Rübsamen, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (SRB)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes izpildsesijas 2017. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/SRF/2017/05) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumu, ciktāl apstrīdētais lēmums – ieskaitot tā pielikumu – skar prasītājas veicamās iemaksas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Pirmais pamats: LESD 296. panta 2. punkta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo lēmums nav pienācīgi pamatots.

2.	Otrais pamats: tiesību tikt uzklausītam saskaņā ar Hartas 41. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu pārkāpums, jo prasītāja nav tikusi uzklausīta.

3.	Trešais pamats: pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu pārkāpums, jo uz lēmumu nav attiecināta pārbaude Tiesā.

4.

Ceturtais pamats: Direktīvas 2014/59/ES (1) 103. panta 7. punkta h) apakšpunkta, Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 113. panta 7. punkta, Deleģētās regulas Nr. 2015/63 (3) 6. panta 5. punkta pirmā teikuma un Hartas 16. un 20. panta, kā arī samērīguma principa pārkāpums, jo IPS (Institutional Protection Scheme [Institucionālās aizsardzības shēma]) indikatoram ir ticis piemērots reizinātājs.

5.	Piektais pamats: Hartas 16. panta un samērīguma principa pārkāpums, jo ir ticis piemērots riska piemērošanas reizinātājs.

6.	Sestais pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4.–7. panta un 9. panta un minētās deleģētās regulas I pielikuma prettiesiskums.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.)

(3)  Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/52

---

Prasība, kas celta 2017. gada 29. jūnijā – Karl Storz/EUIPO (“3D”)

(Lieta T-413/17)

(2017/C 277/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karl Storz GmbH & Co. KG (Tuttlingen, Vācija) (pārstāvis – S. Gruber, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “3D”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 272 627

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 11. aprīļa lēmums lietā R 1502/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas otrās padomes 2017. gada 11. aprīļa lēmumu lietā R 1502/2016-2 un reģistrēt preču zīmi “3D”, starptautiska reģistrācija Nr. 1 272 62, attiecinot to uz Eiropas Savienību attiecībā uz visām reģistrācijai pieteiktajām precēm, tostarp arī tām, kuras joprojām skar apstrīdētais lēmums.

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar 7. panta 2. punktu pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta kopsakarā ar 7. panta 2. punktu pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/53

---

Prasība, kas celta 2017. gada 3. jūlijā – Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank/SRB

(Lieta T-414/17)

(2017/C 277/76)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank AG (Bregenz, Austrija) (pārstāvis – G. Eisenberger, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (SRB)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board, SRB) izpildsesijas 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu (SRB/ES/SRF/2017/05) (“Decision of the Executive Session of the Board of 11 April 2017 on the calculation of the 2017 ex-ante contributions to the Single Resolution Fund (SRB/ES/SRF/2017/05”), ciktāl šis lēmums skar prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats: acīmredzams būtisku formas prasību pārkāpums, jo lēmums nav pienācīgi paziņots.

2.	Otrais pamats: acīmredzams būtisku formas prasību pārkāpums, jo lēmums nav pienācīgi pamatots.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/53

---

Prasība, kas celta 2017. gada 3. jūlijā – Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – Papouis Dairies (“fino”)

(Lieta T-416/17)

(2017/C 277/77)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvji – S. Malynicz, QC, un V. Marsland, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Papouis Dairies LTD (Nikosija, Kipra)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsainā grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “fino” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 180 791

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 2759/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/54

---

Prasība, kas celta 2017. gada 3. jūlijā – Kipra/EUIPO – Papouis Dairies (“fino Cyprus Halloumi Cheese”)

(Lieta T-417/17)

(2017/C 277/78)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji – S. Malynicz, QC, un V. Marsland, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Papouis Dairies LTD (Nikosija, Kipra)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsaina grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “fino Cyprus Halloumi Cheese” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 180 791

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. aprīļa lēmums lietā R 2650/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/55

---

Prasība, kas celta 2017. gada 4. jūlijā – Eduard Meier/EUIPO – Calzaturificio Elisabet (“Safari Club”)

(Lieta T-418/17)

(2017/C 277/79)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eduard Meier GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji – S. Schicker un M. Knitter, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Calzaturificio Elisabet Srl (Monte Urano, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Safari Club” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 186 036

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 2. maija lēmums lietā R 1158/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/55

---

Prasība, kas celta 2017. gada 4. jūlijā – Mendes/EUIPO – Actial Farmaceutica (“VSL#3”)

(Lieta T-419/17)

(2017/C 277/80)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mendes SA (Lugāno, Šveice) (pārstāvis – G. Carpineti, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Actial Farmaceutica Srl (Roma, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VSL#3” –Eiropas Savienības preču zīme Nr. 1 437 789

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 3. maija lēmums lietā R 1306/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	galvenokārt atcelt apstrīdēto ITSB Apelācijas padomes lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

—	pakārtoti atcelt apstrīdēto ITSB Apelācijas padomes lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta c) apakšpunktam;

—	katrā ziņā piespriest pilnībā atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, vai vismaz kompensēt tos pilnībā.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/56

---

Prasība, kas celta 2017. gada 10. jūlijā – Portigon/SRB

(Lieta T-420/17)

(2017/C 277/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portigon AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji – D. Bliesener un V. Jungkind, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (SRB)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu (SRB/ES/SRF/2017/05), ciktāl šis lēmums skar prasītāju, kā arī

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.

Pirmais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 70. panta 2. punkta pirmās–trešās daļas, lasot kopā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 (2) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot kopā ar Direktīvas 2014/59/ES (3) 103. panta 7. punktu, pārkāpums — atbildētāja esot nepamatoti noteikusi prasītājai pienākumu veikt iemaksas fondā, jo Regulā (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvā 2014/59/ES noregulējamām iestādēm iemaksas pienākums neesot paredzēts. Ar LESD 114. pantu esot aizliegts iekasēt iemaksas no tādām iestādēm kā prasītāja, kuras noregulē savu atlikušo komercdarbību. Nosacījumi pasākumu veikšanai atbilstoši LESD 114. panta 1. punktam attiecībā uz prasītāju neesot izpildīti. Arī ar LESD 114. panta 2. punktu netiekot pieļauta iemaksu iekasēšana. — Atbildētāja esot nepamatoti prasītājai piemērojusi pienākumu veikt iemaksas fondā, jo iestāde neesot pakļauta riskiem, ir izslēgts iestādes noregulējums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumiem un iestādei neesot nozīmes finanšu sistēmas stabilitātes kontekstā. Tas esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkta a), d) un g) apakšpunktam. — Prasītāja tirgū kopš 2012. gada sākuma jaunus darījumus vairs neslēdz un, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu par palīdzības piešķiršanu, atrodas noregulējuma procesā. Lielāko daļu atlikušo saistību tā uz pilnvarojuma pamata pārvalda cita tiesību subjekta labā, kurš ir uzņēmies šī darījuma iespējas un riskus. — Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/63 (4) kā būtisku regulējumu attiecībā uz iemaksu aprēķiniem (LESD 290. panta 1. punkta otrais teikums) esot pārkāpts LESD 114. pants, kā arī Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkts. Turklāt atbildētājai neesot drīkstēts uzticēt noteikt papildu riska rādītājus (LESD 290. panta 1. punkts).

2.

Otrais pamats: Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā– “Harta”) 16. un 20. panta pārkāpums, jo, pamatojoties uz prasītājas īpašo situāciju salīdzinājumā ar citām kredītiestādēm, kurām ir pienākums veikt iemaksas, lēmums esot pretrunā vispārējam vienlīdzības principam. Turklāt ar to tiekot radīta nesamērīga iejaukšanās prasītājas darījumdarbības brīvībā.

3.

Trešais, pakārtoti izvirzītais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta, lasot kopā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu, pārkāpums, jo, aprēķinot iemaksas apmēru, atbildētāja nepamatoti no iemaksas aprēķina neesot izslēgusi prasītājas bilancē uzrādāmo bezriska trasta darījumu.

4.

Ceturtais, pakārtoti izvirzītais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, lasot kopā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 5. panta 3. un 4. punktu, pārkāpums, jo, aprēķinot iemaksas apmēru, atbildētāja attiecībā uz prasītājas atvasināto instrumentu līgumiem esot nepamatoti veikusi nevis riskam atbilstošu neto aprēķinu, bet gan bruto aprēķinu.

5.

Piektais, pakārtoti izvirzītais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 6. punkta, lasot kopā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 8. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums, jo, aprēķinot iemaksas apmēru, atbildētāja prasītāju nepamatoti esot uzskatījusi par reorganizācijas procesā esošu iestādi un riska rādītājs atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 5. punkta c) apakšpunktam esot bijis jānosaka ar minimālo vērtību.

6.	Sestais pamats: Hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo atbildētājai pirms lēmuma pieņemšanas bija jāuzklausa prasītāja.

7.	Septītais pamats: Hartas 41. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo atbildētāja savu lēmumu neesot pietiekami pamatojusi.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlijs Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(2)  Padomes 2014. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/81, ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/57

---

Prasība, kas celta 2017. gada 3. jūlijā – Capo d’Anzio/Komisija

(Lieta T-425/17)

(2017/C 277/82)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Capo d’Anzio SpA (Ancio, Itālija) (pārstāvis – S. Carloni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2017. gada 28. aprīļa Lēmumu C(2017) 2953 final par to, ka kopā ar nokavējuma procentiem jāatgūst 193 120 euro, kas sākotnēji tika avansā piešķirti prasītājai atbilstoši dotācijas nolīgumam LIFE10 ENV/IT/000369 – LCA4PORTS

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo, ka:

1.

2011. gada 14. oktobrī sabiedrība Capo d’Anzio noslēdza dotācijas nolīgumu LIFE10 – ENV/IT/000369, pamatojoties uz kuru Eiropas Komisija sabiedrībai Capo d’Anzio S.p.a. piešķīra dotāciju (45,94 % apmērā no kopsummas, nepārsniedzot 485 300,00 euro) projektam, kurā tiek pētīta kompetento publisko iestāžu apstiprinātā izbūves, pārbūves un paplašināšanas projekta ietvaros veicamās Ancio ostas attīstības ekoloģiskā ilgtspējība.

2.	Lai arī sākotnēji projektā paredzētie pasākumi pilnībā atbilda līguma un likuma noteikumiem, to izpildes gaitā Komisija konstatēja vairāku formālu pienākumu neizpildi, kuras rezultātā tā apturēja projektu un pēc tam ar apstrīdēto lēmumu prasīja piešķirto summu atmaksu.

3.	Tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Vispārējo noteikumu 11. un nākamie panti, kuros ir reglamentētas procedūras, kas jāīsteno gadījumā, ja tiek apturēts projekts un pēc tam izbeigts dotācijas nolīgums, un tiek prasīta avansā samaksāto summu atgūšanu.

4.	Šajā lietā Komisija apgalvo, ka tā esot no Capo d’Anzio saņēmusi paziņojumus, kuros apliecinātas šā uzņēmuma pārejošas saimnieciski-finansiālas grūtības un skaidri norādīts, ka šīs grūtības izriet no prettiesiskiem nodarījumiem un apstākļiem, kas nav atkarīgi no uzņēmuma gribas.

5.

Sabiedrība Capo d’Anzio S.p.a. ir nepārtraukti un godprātīgi norādījusi uz šīm grūtībām, par kurām tā nav atbildīga, un visbeidzot 2015. gada 2. novembra un tam sekojošajā 2015. gada 7. decembra vēstulē lūdza tās ņemt vērā, pieņemot lēmumus saistībā ar līgumu, un rīkot tikšanos, kurā tā varētu izklāstīt savus apsvērumus, īpaši apņemoties katrā ziņā atmaksāt avansā saņemtās summas gadījumā, ja tā galu galā nespēs sniegt lūgto atskaiti par projektu.

6.	Tā vietā, lai ņemtu vērā izklāstīto attaisnojumu un lūgtu sīkāku informāciju tālab, lai nodrošinātu iespēju prasītājai izmantot tiesības aizstāvēties, Komisija piemēroja Vispārējos noteikumus, pielīdzinādama Capo d’Anzio S.p.a. rīcību neatvainojamai neizpildei.

7.	Sabiedrība Capo d’Anzio S.p.a. bija tiesīga saņemt iespēju rīkot prasīto tikšanos ar Komisiju, kurā tā varētu pierādīt neatvainojamas neizpildes neesamību un šādi izmantot savas tiesības neciest no situācijas, par kuru tā nav atbildīga.

8.	Tādējādi ar Komisijas rīcību tiek ierobežotas Capo d’Anzio S.p.a. tiesības un pārkāpti vispārējie tiesību principi, atbilstoši kuriem līgumu izbeigšana ir pakārtota neatvainojamas neizpildes esamībai.

9.

Procesuālās un materiālās tiesību normas ir pārkāptas ar to, ka apstrīdētais lēmums ir netaisnīgs tajā ziņā, ka daļēji piešķirtais finansējums – neraugoties uz to, ka Capo d’Anzio S.p.a. būtībā bija pareizi izmantojusi no Komisijas saņemtās summas, lai samaksātu projekta izpildē iesaistītajiem komersantiem – tiek atsaukts, pamatojoties uz tīri formālo apsvērumu, ka prasītāja nav laicīgi atskaitījies par paveikto.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/59

---

Prasība, kas celta 2017. gada 5. jūlijā – Item Industrietechnik/EUIPO (“EFUSE”)

(Lieta T-426/17)

(2017/C 277/83)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Item Industrietechnik GmbH (Solingen, Vācija) (pārstāvji – G. Hasselblatt, V. Töbelmann un M. Vitt, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “EFUSE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 463 003

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. aprīļa lēmums lietā R 1881/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/59

---

Prasība, kas celta 2017. gada 5. jūlijā – Item Industrietechnik/EUIPO (“EFUSE”)

(Lieta T-427/17)

(2017/C 277/84)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Item Industrietechnik GmbH (Solingen, Vācija) (pārstāvji – G. Hasselblatt, V. Töbelmann un M. Vitt, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “EFUSE”– reģistrācijas pieteikums Nr. 15 463 011

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. aprīļa lēmums lietā R 1882/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/60

---

Prasība, kas celta 2017. gada 11. jūlijā – Alpine Welten Die Bergführer/EUIPO (“ALPINEWELTEN Die Bergführer”)

(Lieta T-428/17)

(2017/C 277/85)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alpine Welten Die Bergführer GmbH & Co. KG (Berghülen, Vācija) (pārstāvis – T.-C. Leisenberg, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “ALPINEWELTEN Die Bergführer”– reģistrācijas pieteikums Nr. 15 187 826

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmums lietā R 1339/2016-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/60

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. jūnija rīkojums – It Works/EUIPO – KESA Holdings Luxembourg (“IT it WORKS”)

(Lieta T-778/15) (1)

(2017/C 277/86)

Tiesvedības valoda – angļu

Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 90, 7.3.2016.

---

21.8.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/61

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 30. jūnija rīkojums – Austrian Power Grid/ACER

(Lieta T-53/17) (1)

(2017/C 277/87)

Tiesvedības valoda – angļu

Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 95, 27.3.2017.

---