14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/2

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 14. novembra rīkojumu lietā T-221/16 Neonart svetlobni in reklamni napisi Krevh/EUIPO (“NEONART”) 2017. gada 16. janvārī iesniedza Neonart svetlobni in reklamni napisi Krevh d.o.o.

(Lieta C-22/17 P)

(2017/C 269/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Neonart svetlobni in reklamni napisi Krevh d.o.o. (pārstāvis – J. Marn, kas nav advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Ar 2017. gada 11. maija rīkojumu Tiesa (septītā palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – C, A/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-257/17)

(2017/C 269/03)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: C, A

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV 2003, L 251, labojums OV 2012, L 71) 3. panta 3. punktu un spriedumu Nolan (EU:C:2012:638), Tiesas kompetencē ir atbildēt uz Nīderlandes tiesas prejudiciālajiem jautājumiem par šīs direktīvas interpretāciju tiesvedībā par apgādnieku, kuri ir Nīderlandes valstspiederīgie, ģimenes locekļu uzturēšanās tiesībām, ja Nīderlandes tiesību aktos attiecīgā direktīva ir atzīta par tieši un beznosacījumu veidā piemērojamu šiem ģimenes locekļiem?

Vai Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV 2003, L 251, labojums OV 2012, L 71) 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā izskatāmajās lietās strīdīgo, kurā ir paredzēts, ka tāda ārvalstnieka pieteikums patstāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kurš vairāk nekā piecus gadus ģimenes atkalapvienošanās nolūkā likumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, var tikt noraidīts, jo ārvalstnieks nav izpildījis valsts tiesību aktos paredzētos integrācijas pasākumus?

Vai Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, labojums OV 2012, L 71) 15. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā izskatāmajās lietās strīdīgo, pamatojoties uz kuru patstāvīga uzturēšanās atļauja var tikt izsniegta agrākais no pieteikuma iesniegšanas dienas?

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. maijā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Rhenus Veniro GmbH & Co. KG/Kreis Heinsberg

(Lieta C-267/17)

(2017/C 269/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Rhenus Veniro GmbH & Co. KG

Atbildētājs: Kreis Heinsberg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) 5. panta 2. punkts ir jāpiemēro tieši piešķiramiem pakalpojumu valsts līgumiem Regulas 2. panta i) punkta izpratnē, kuri regulas 5. panta 1. punkta otrā teikuma izpratnē nav pakalpojumu koncesijas līgumi saskaņā ar Direktīvām 2004/17/EK vai 2004/18/EK?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu būru apstiprinoša:

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta b) punktā un 5. panta 2. punktā, izmantojot vārdu “vai”, tiek pieņemta vai nu individuālas iestādes, vai arī iestāžu grupas ekskluzīvā kompetence, vai arī saskaņā ar šīm tiesību normām individuāla iestāde var būt arī iestāžu grupas biedre un nodot grupai atsevišķus uzdevumus, taču vienlaikus atbilstoši 2. panta b) punktam saglabāt iesaistīšanās tiesības un būt kompetentā vietējā iestāde regulas 5. panta 2. punkta izpratnē?

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta otrā teikuma e) apakšpunkts, nosakot pienākumu pašam sniegt lielāko daļu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu, izslēdz, ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs šo lielāko daļu pakalpojumu sniedz ar tam pilnībā piederoša meitasuzņēmuma starpniecību?

4)	Kurā brīdī – jau plānotās tiešas piešķiršanas publicēšanas brīdī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 7. pantu vai tikai pašas tiešās piešķiršanas brīdī – ir jābūt izpildītiem Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 2. punktā izvirzītajiem nosacījumiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1170/70 (OV L 315, 1. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. maijā iesniedza Okresní soud v Českých Budějovicích (Čehijas Republika) – Česká pojišťovna a.s./WCZ spol. s r.o.

(Lieta C-287/17)

(2017/C 269/05)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Okresní soud v Českých Budějovicích

Pamatlietas puses

Prasītāja: Česká pojišťovna a.s.

Atbildētāja: WCZ spol. s r.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes [2011. gada 16. februāra] Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka strīdā par parāda atgūšanu saistībā ar šīs direktīvas 3. vai 4. pantā minēto komercdarījumu tiesai ir jāpiešķir prasītājam, kuram ir pasludināts labvēlīgs spriedums, summa EUR 40 apjomā (vai līdzvērtīga summa attiecīgās valsts valūtā), kā arī tiesāšanās izdevumu kompensācija tostarp par tādām izmaksām dalībvalsts procesuālajās normās paredzētajā apmērā, kuras ir saistītas ar atgādinājumu atbildētājam pirms prasības pieteikuma iesniegšanas?

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Kúria (Ungārija) – Hochtief AG/Budapest Főváros Önkormányzata

(Lieta C-300/17)

(2017/C 269/06)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hochtief AG

Atbildētājs: Budapest Főváros Önkormányzata

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesībām ir pretrunā dalībvalsts procesuālā tiesību norma, saskaņā ar kuru jebkādu prasību par noteikuma publiskā iepirkuma jomā pārkāpumu var celt tikai tad, ja Publisko iepirkumu padomes arbitrāžas komisija vai tiesa, kas izskata prasību par Publisko iepirkumu padomes arbitrāžas komisijas lēmumu, pieņem galīgu lēmumu par noteikuma pārkāpuma esamību?

Vai dalībvalsts tiesību normu, saskaņā ar kuru prasību par zaudējumu atlīdzināšanu var celt tikai tad, ja Publisko iepirkumu padomes arbitrāžas komisija vai tiesa, kas izskata prasību par Publisko iepirkumu padomes arbitrāžas komisijas lēmumu, ir pieņēmusi galīgu lēmumu par noteikuma pārkāpuma esamību, var aizstāt ar citu tiesību normu, kas atbilst Savienība tiesībām? Proti, vai cietušais var pierādīt noteikuma pārkāpumu, izmantojot citus līdzekļus?

Vai strīdā, kura mērķis ir saņemt zaudējumu atlīdzību, Savienības tiesībām un, it īpaši efektivitātes un līdzvērtības principiem, ir pretrunā vai var radīt ar šīm tiesībām un principiem nesaderīgas sekas tāda dalībvalsts tiesību norma, saskaņā ar kuru administratīvo lēmumu drīkst apstrīdēt tiesā, pamatojoties tikai uz Publisko iepirkumu padomes arbitrāžas komisijas procedūrā izvirzītajiem tiesiskajiem argumentiem, pat ja saskaņā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru cietušais kā pamatu attiecībā uz apgalvoto noteikuma pārkāpumu var minēt tikai viņa izslēgšanas prettiesiskumu interešu konflikta esamības dēļ, savukārt saskaņā ar noteikumiem par sarunu procedūru viņa izslēgšanas no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras pamatā ir cits iemesls, jo ir ieviestas izmaiņas viņa pieteikumā?

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Krajský súd v Bratislave (Slovākija) – PPC Power a.s./Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky, Daňový úrad pre vybrané daňové subjekty

(Lieta C-302/17)

(2017/C 269/07)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Bratislave

Pamatlietas puses

Prasītāja: PPC Power a.s.

Atbildētājas: Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky, Daňový úrad pre vybrané daňové subjekty

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2003/87/EK (1), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (2) (turpmāk tekstā – “Direktīva”), mērķi un principi, proti: i) mērķis tehnoloģiskā progresa rezultātā samazināt emisijas (1. pants un preambulas 2. un 20. apsvērums), ii) mērķis saglabāt ekonomisko attīstību un iekšējā tirgus integritāti, kā arī konkurences nosacījumus (preambulas 5. un 7. apsvērums), iii) mērķis garantēt finansiāli un saimnieciski izdevīgus emisiju samazināšanas nosacījumus (1. pants), tiesiskās noteiktības principu 3. panta f) punktā definētajiem operatoriem attiecībā uz to, ka operatoriem saskaņā ar 9. pantu ir tiesības paļauties uz emisijas kvotu valsts sadales plāna nemainīgumu vismaz 18 mēnešus pirms attiecīgā perioda sākuma (proti, par 2008.-2012. gada periodu vismaz no 2006. gada 30. jūnija), iv) prasība, ka emisijas kvotas ir jāpiešķir bez maksas (10. pants), v) 13. panta 3. punkta otrajā daļā minēto personu tiesības, lai tām tiktu izdotas aizstājošas kvotas, kas bija to īpašumā un ko dalībvalstis [nav] anulējušas saskaņā ar 13. panta 3. punkta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts iekšējais tiesiskais regulējums, kas Direktīvas 3. panta f) punktā definētajiem, minētās dalībvalsts teritorijā nodoklim pakļautajiem operatoriem uzliek pienākumu maksāt speciālo nodokli, i) kura juridiskais pamatojums ir tajā apstāklī, ka nodokli piemēro emisijas kvotu pārvaldībai (neizmantošanas un pārdošanas gadījumos), neņemot vērā, vai operators no šīs pārvaldības gūst labumu, ii) ja minētās kvotas ir tikušas piešķirtas minētajiem operatoriem, pamatojoties uz emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko dalībvalsts iesniegusi Eiropas Komisijai par periodu no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Direktīvas 9. pantu (proti, minētais plāns ir paziņots Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 9. panta 1. punktu, un Eiropas Komisija to nav noraidījusi saskaņā ar Direktīvas 9. panta 3. punktu), kurā ir noteikts – saskaņā ar Direktīvas 10. pantu – ka uz piecu gadu periodu, kas sākas 2008. gada 1. janvārī, 100 % emisijas kvotu piešķir bez maksas, iv) ja minētā nodokļa likme ir 80 % no emisijas kvotu nodokļa bāzes, kas ir aprēķināta, pareizinot katrā kalendārajā mēnesī pārskaitītās (pārdotās) kvotas ar kvotu vidējo tirgus cenu kalendārajā mēnesī pirms mēneša, kad tika veikta to pārskaitīšana, un pieskaitot šim iznākumam summu, kas iegūta, pareizinot neizmantotās kvotas ar kvotu vidējo tirgus cenu pārskata kalendārajā gadā, v) ja tirgus vidējās cenas tiek aprēķinātas kā vienkāršs vidējais aritmētiskais no biržā dienas laikā pēdējā veiktā darījuma cenām (proti, nodoklis nav atkarīgs no cenas, par kuru kvotas ir faktiski pārdotas)?

(1) OV 2003, L 275, 32. lpp.

(2) OV 1996, L 257, 26. lpp.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Headlong Limited/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása

(Lieta C-303/17)

(2017/C 269/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Headlong Limited

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása

Prejudiciālie jautājumi

Vai, lai sniegtu atbildi uz jautājumiem, kurus Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság ir uzdevusi prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā [C-3/17], ir nozīme tam, ka administratīvais sods ir nevis naudas sods, bet nepieejamības elektroniskiem datiem noteikšana uz 90 dienu ilgu laikposmu –, kas ir sods, kuram būtībā piemīt atšķirīgas iezīmes (piemēram, pakalpojuma sniegšana uz laiku tiek apturēta, netiek paziņots lēmums par soda piemērošanu un pret to nav iespējams izmantot efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli) un kuru valsts iestāde kumulatīvi ar naudas sodu var noteikt ar vienu un to pašu darbību?

Vai, ņemot vērā administratīvā soda, kas ir nepieejamības elektroniskiem datiem uz 90 dienu ilgu laikposmu noteikšana, būtību, smagumu un piemērošanas veidu, kā arī it īpaši neiespējamību izmantot pret to efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 56. pantu minēto sodu pašu par sevi var uzskatīt par nesamērīgi smagu LESD 56. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkta un 47. panta ierobežojumu, kuru pašreizējā formā nevar pamatot ar patērētāju aizsardzības mērķiem, kurus dalībvalsts ir noteikusi azartspēļu jomā?

Vai, lai sniegtu atbildi uz Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság uzdoto sesto jautājumu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā [C-3/17], ir nozīme tam, ka dalībvalsts nenodrošina, lai tiktu pieņemti nepieciešamie noteikumi, lai – publiskā iepirkuma procedūrā koncesiju piešķiršanai vai, iesniedzot piedāvājumu [līguma noslēgšanai], – saņemtu licenci tiešsaistes kazino spēļu organizēšanai, un šī iemesla dēļ pakalpojumu sniedzēji nevar saņemt administratīvās licences, kas ir vajadzīgas, lai sniegtu pakalpojumu?

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Helga Löber/Barclays Bank PLC

(Lieta C-304/17)

(2017/C 269/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Helga Löber

Atbildētāja: Barclays Bank PLC

Prejudiciālais jautājums

Vai saskaņā ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 5. panta 3. punktu saistībā ar ārpuslīgumiskiem prasījumiem, kas izriet no atbildības saistībā ar prospektu, ja:

—	ieguldītājs uz kļūdaino prospektu balstīto ieguldījumu lēmumu ir pieņēmis savā domicilā;

—	un viņš, pamatojoties uz šo lēmumu, sekundārajā tirgū iegādāta vērtspapīra pārdošanas cenu no sava konta Austrijas bankā ir pārskaitījis uz norēķinu kontu citā Austrijas bankā, no kurienes pārdošanas cena pēc tam prasītāja uzdevumā tika pārskaitīta pārdevējam,

(a)	jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā atrodas ieguldītāja domicils;

(b)	jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā atrodas tās bankas juridiskā adrese/kontu apkalpojošā filiāle, kurā prasītājam ir bankas konts, no kura tas ieguldīto summu ir pārskaitījis uz norēķinu kontu;

(c)	jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā atrodas tās bankas juridiskā adrese/kontu apkalpojošā filiāle, kurā atrodas norēķinu konts;

(d)	jurisdikcija ir vienai no šīm tiesām pēc prasītāja izvēles;

(e)	jurisdikcija nav nevienai no šīm tiesām?

(1) OV L 12, 1. lpp.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. maijā iesniedza Okresný súd Bratislava (Slovākija) – FENS spol. s r.o./Slovākijas Republika – Úrad pre reguláciu sieťových odvetví

(Lieta C-305/17)

(2017/C 269/10)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Bratislava

Pamatlietas puses

Prasītāja: FENS spol. s r.o.

Atbildētāja: Slovākijas Republika – Úrad pre reguláciu sieťových odvetví

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz tādu valsts tiesību normu kā Slovākijas Republikas valdības noteikumu Nr. 317/2007 par elektroenerģijas tirgus darbību 12. panta 9. punkts, ar ko tiek ieviests īpašs maksājums par elektroenerģijas eksportu no Slovākijas Republikas teritorijas, neatkarīgi no tā, vai elektroenerģija tiek eksportēta no Slovākijas Republikas teritorijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, vai uz trešajām valstīm, gadījumā, ja elektroenerģijas eksportētājs nepierāda, ka eksportētā elektroenerģija tika importēta Slovākijas Republikas teritorijā, proti, maksājums, ko piemēro vienīgi elektroenerģijai, kas ir ražota Slovākijas Republikas teritorijā, un no turienes eksportēta?

Vai arī tāds maksājums kā tas, kurš ir ieviests ar Slovākijas Republikas valdības noteikumu Nr. 317/2007 par elektroenerģijas tirgus darbības noteikumiem 12. panta 9. punktu, proti, maksājums, kuru piemēro vienīgi elektroenerģijai, kas ir ražota Slovākijas Republikā un eksportēta no Slovākijas Republikas teritorijas, bez atšķirībām starp eksportu uz trešām valstīm un eksportu uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir maksājums ar muitas nodevai līdzvērtīgu iedarbību LESD 28. panta 1. punkta izpratnē?

3)	Vai tāda valsts tiesību norma kā Slovākijas Republikas valdības noteikumu Nr. 317/2007 par elektroenerģijas tirgus darbības noteikumiem 12. panta 9. punkts atbilst brīvas preču aprites principam, kas ir paredzēts LESD 28. punktā?

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. maijā iesniedza Tatabányai Törvényszék (Ungārija) – Éva Nothartová/Sámson József Boldizsár

(Lieta C-306/17)

(2017/C 269/11)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Tatabányai Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Éva Nothartová

Atbildētājs: Sámson József Boldizsár

Prejudiciālie jautājumi

Attiecībā uz tiesas jurisdikcijas noteikšanu, lai izskatītu pretprasību, kura ir celta par līgumu vai faktiem, kas atšķiras no prasības pamatā esošajiem faktiem un līguma:

a)	vai ir jāpiemēro tikai Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (turpmāk tekstā – “Briseles I a. regula”) (1) 8. panta 3. punkts, jo tikai šī tiesību norma attiecas uz pretprasību, vai arī

Briseles I a. regulas 8. panta 3. punkts attiecas tikai uz pretprasību par prasības pamatā esošiem faktiem vai līgumu, tādējādi tas nav piemērojams pretprasībai, kas neattiecas uz prasības pamatā esošiem faktiem vai līgumu, un tāpēc saskaņā ar citām Briseles I a. regulā iekļautajiem noteikumiem par jurisdikciju var uzskatīt, ka tiesai, kurai ir jurisdikcija izskatīt prasību, arī ir jurisdikcija izskatīt pretprasību?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012 L 351, 1. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) – Levola Hengelo BV/Smilde Foods BV

(Lieta C-310/17)

(2017/C 269/12)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Levola Hengelo BV

Atbildētāja: Smilde Foods BV

Prejudiciālie jautājumi

a)	Vai Savienības tiesību normas nepieļauj pārtikas produkta garšas – kā autora intelektuālas jaunrades – autortiesību aizsardzību? It īpaši:

Vai autortiesību aizsardzībai neatbilst situācija, ka jēdziens “literatūras un mākslas darbi” Bernes konvencijas 2. panta pirmajā daļā, kura ir saistoša visām dalībvalstīm, aptver “visus darbus literatūras, zinātnes un mākslas jomā neatkarīgi no to izpausmes veida un formas”, tomēr šajā noteikumā minētie piemēri attiecas tikai uz darbiem, kurus var uztvert optiski un/vai akustiski?

c)	Vai pārtikas produkta (iespējama) bojāšanās un/vai garšas izjūtu subjektīvais raksturs liedz kvalificēt pārtikas produkta garšu par ar autortiesībām aizsargātu darbu?

d)	Vai Direktīvas 2001/29/EK (1) 2.–5. pantā paredzētās ekskluzīvās tiesības un ierobežojumi nepieļauj pārtikas produkta garšu atzīt par autortiesību objektu?

Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) daļu ir noliedzoša:

a)	Kādām prasībām jābūt izpildītām, lai pārtikas produkta garšu varētu atzīt par autortiesību objektu

b)	Vai garšas autortiesību aizsardzība ir balstīta tikai un vienīgi uz pašu garšu vai (arī) uz pārtikas produkta recepti?

Cik tālu sniedzas lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums, kurš (pārkāpuma) tiesvedībā apgalvo, ka ir radījis ar autortiesībām aizsargātu pārtikas produkta garšu? Vai šis lietas dalībnieks var aprobežoties tikai ar pārtikas produkta iesniegšanu tiesai procesā, lai tiesa, pagaršojot un pasmaržojot, pati pieņem spriedumu, vai pārtikas produkta garša atbilst autortiesību aizsardzības prasībām? Vai arī prasītājam (vajadzības gadījumā arī) ir jāiesniedz garšas kompozīcijas un/vai receptes jaunrades risinājumu apraksts, pamatojoties uz kuriem garša ir jāuzskata par autora intelektuālo jaunradi?

d)	Kā tiesai pārkāpuma tiesvedībā ir jākonstatē, vai atbildētājas pārtikas produkta garša atbilst prasītāja pārtikas produkta garšai tādējādi, ka ir noticis autortiesību pārkāpums? Vai šajā kontekstā nozīme ir (arī) tam, vai abu garšu kopējais iespaids ir vienāds?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija direktīva par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Juzgado de lo Contencioso-Administrativo de Zaragoza (Spānija) – Pilar Centeno Meléndez/Universidad de Zaragoza

(Lieta C-315/17)

(2017/C 269/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Contencioso-Administrativo de Zaragoza

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pilar Centeno Meléndez

Atbildētāja: Universidad de Zaragoza

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikumā esošā Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir piemērojams horizontālās karjeras, kuru lūdz piešķirt prasītāja, darba samaksas piemaksai, jo tā ir darba nosacījums, vai, gluži pretēji, tas ir atlīdzības veids, kam ir pazīmes, kas ir izklāstītas šajā lēmumā, un kas atbilst saņēmēja subjektīvajam statusam, kuru tas ieguvis, strādājot vairākus gadus atbilstoši sarežģītības un atbildības pieauguma, stabilitātes, specializācijas un profesionalitātes kritērijiem?

2)	Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša un EST uzskata [darba samaksas piemaksu] par darba nosacījumu, kas ir minēts Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā, vai tā ir uzskatāma par darba samaksas atšķirību, ko pamato objektīvi iemesli?

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, OV 1999, L 175, 43. lpp.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Marle Participations SARL/Ministre de l’Économie et des Finances

(Lieta C-320/17)

(2017/C 269/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Marle Participations SARL

Atbildētāja: Ministre de l’Économie et des Finances

Prejudiciālais jautājums

Eiropas Savienības Tiesa tiek lūgts izlemt par jautājumu, vai un attiecīgajā gadījumā kādos apstākļos holdinga sabiedrības veikta ēkas noma meitasuzņēmumam ir kvalificējama kā tieša vai netieša iejaukšanās šī meitasuzņēmuma pārvaldīšanā ar tādām sekām, ka šī meitasuzņēmuma kapitāldaļu iegūšanai un glabāšanai īpašumā ir saimnieciskas darbības raksturs 2006. gada 28. novembra direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) izpratnē.

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. jūnijā iesniedza Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) – Neli Valcheva/Georgios Babanarakis

(Lieta C-335/17)

(2017/C 269/15)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven kasatsionen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Neli Valcheva

Atbildētājs: Georgios Babanarakis

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 10. punktā izmantotais jēdziens “saskarsmes tiesības” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz saskarsmi starp vecākiem un bērnu, bet arī uz saskarsmi ar citiem radiniekiem, kas nav vecāki, proti, vecvecākiem?

(1) OV 2003, L 338, 1. lpp.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. jūnijā iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Virginie Marie Gabriel Guigo/Fond “Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite”

(Lieta C-338/17)

(2017/C 269/16)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Virginie Marie Gabriel Guigo

Atbildētājs: Fond “Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite”

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 151. un 153. pants, kā arī Direktīvas 2008/94 (1) 3., 4., 11. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesību normu kā Zakon za Garantiranite vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite pri nesastoyatelnost na rabotodatelia (Likums par darba ņēmēju garantētajiem prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā) 4. panta 1. punkts, saskaņā ar ko aizsardzība attiecībā uz neapmierinātiem prasījumiem, kuri izriet no darba attiecībām, tiek liegta personām, kuru darba attiecības ir beigušās ātrāk nekā noteiktajā triju mēnešu termiņā pirms lēmuma par darba devēja maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai dalībvalstu procesuālās autonomijas princips, ņemot vērā līdzvērtības, efektivitātes un samērīguma principus, saistībā ar LESD 151. un 153. panta un Direktīvas 2008/94 sociālajiem mērķiem ir jāsaprot tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts pasākumu kā Zakon za Garantiranite vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite pri nesastoyatelnost na rabotodatelia 25. pants, atbilstoši kam, beidzoties divu mēnešu termiņam no lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas dienas, zūd garantēto prasījumu pieteikšanas un apmierināšanas tiesības, ja pastāv tāda dalībvalsts tiesību norma kā Kodeks na truda (Darba kodekss) 358. panta 1. punkta 3) apakšpunkts, saskaņā ar kuru neapmierinātu no darba attiecībām izrietošu prasījumu pieteikšanas termiņš ir trīs gadi, sākot no dienas, kad prasījums būtu bijis jāapmierina, un pēc šā termiņa beigām veikti maksājumi netiek uzskatīti par izmaksātiem nepamatoti?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir pieļauts šādi nošķirt, pirmkārt, darba ņēmējus, kuru prasījumi ir neapmierināti un kuru darba attiecības ir beigušās ātrāk nekā noteiktajā triju mēnešu termiņā pirms lēmuma par darba devēja maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas, un darba ņēmējus, kuru darba attiecības ir beigušās noteiktajā triju mēnešu termiņā, kā arī, otrkārt, šos darba ņēmējus un darba ņēmējus, kuriem saskaņā ar Kodeks na truda 358. panta 1. punkta 3) apakšpunktu darba attiecību izbeigšanās brīdī ir tiesības uz savu neapmierināto prasījumu aizsardzību trīs gadus, sākot no dienas, kurā prasījums būtu bijis jāapmierina?

Vai Direktīvas 2008/94 4. pants kopsakarā ar tās 3. pantu un samērīguma principu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir pieļaujama tāda tiesību norma kā Zakon za Garantiranite vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite pri nesastoyatelnost na rabotodatelia 25. pants, saskaņā ar kuru, beidzoties divu mēnešu termiņam no lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas dienas, automātiski un bez iespējas individuāli novērtēt būtiskos apstākļus zūd garantēto prasījumu pieteikšanas un apmierināšanas tiesības?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 283, 36. lpp).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. jūnijā iesniedza Tallinna Ringkonnakohus (Igaunija) – Eesti Pagar AS/Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

(Lieta C-349/17)

(2017/C 269/17)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Ringkonnakohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eesti Pagar AS

Atbildētāji: Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Prejudiciālie jautājumi

Vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/2008 (1), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula), 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas izpratnē ir tikusi uzsākta “projekta vai pasākuma” īstenošana, ja atbalstāmais pasākums, piemēram, ir iekārtas pirkums un ir ticis noslēgts pirkuma līgums par attiecīgo iekārtu? Vai dalībvalsts iestādes var vērtēt minētajā tiesību normā izvirzītā kritērija neizpildi, pamatojoties uz atkāpšanās no tāda līguma izmaksām, kas ir pretrunā stimulējošas ietekmes prasībai? Ja dalībvalsts iestādēm ir šādas pilnvaras, cik lielu tādu izmaksu gadījumā (procentos), kas rodas, atkāpjoties no līguma, ir jāpieņem, ka tās, raugoties no stimulējošas ietekmes prasības izpildes viedokļa, ir pietiekami nenozīmīgas?

b)	Vai dalībvalsts iestādei ir pienākums atgūt tās piešķirtu nelikumīgu atbalstu arī tad, ja Eiropas Komisija nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu?

Vai dalībvalsts iestāde, kas nolemj piešķirt atbalstu – nepareizi pieņemot, ka runa ir par atbalstu, kas izpilda vispārējā grupu atbrīvojuma nosacījumus, lai gan tā patiesībā piešķir nelikumīgu atbalstu –, var radīt atbalsta saņēmējiem tiesisko paļāvību? Vai, lai radītu saņēmējiem tiesisko paļāvību, it īpaši pietiek ar to, ka dalībvalsts iestāde, piešķirot nelikumīgo atbalstu, zina par apstākļiem, kuru dēļ uz atbalstu neattiecas vispārējais grupu atbrīvojums?

Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai ir savstarpēji jāizvērtē sabiedrības intereses un atsevišķas personas intereses? Vai saistībā ar attiecīgo izvērtējumu nozīme ir tam, vai Eiropas Komisija saistībā ar apstrīdēto atbalstu ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā to ir atzinusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu?

Kāds noilguma termiņš ir jāievēro dalībvalsts iestādei, atgūstot nelikumīgu atbalstu? Vai tas ir 10 gadu termiņš atbilstoši laikposmam, pēc kura atbalsts atbilstoši Eiropas Savienības Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 1. un 15. pantam kļūst par pastāvošo atbalstu un vairs nevar tikt atgūts, vai arī četri gadi atbilstoši Eiropas Savienības Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 1. punktam?

Kāds ir šādas atgūšanas juridiskais pamats, ja atbalsts tika piešķirts no struktūrfonda: Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkts vai arī Eiropas Savienības Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (3) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību?

e)	Ja dalībvalsts iestāde atgūst nelikumīgu atbalstu, vai tai šajā ziņā ir pienākums no saņēmēja pieprasīt procentus par atbalstu? Ja, jā, kādi noteikumi ir jāpiemēro procentu aprēķināšanai – tostarp saistībā ar procentu likmi un aprēķināšanas periodu?

(1) OV 2008, L 214, 3. lpp.

(2) OV 1999, L 83, 1. lpp.

(3) OV 1995, L 312, 1. lpp.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. jūnijā iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – “Varna Holideis” EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-364/17)

(2017/C 269/18)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Varna

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Varna Holideis” EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2006/112 (1) 90. panta 1. punkta un 185. panta 1. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir prasīta par piegādi atskaitītā priekšnodokļa koriģēšana arī tādā gadījumā kā pamatlietā, kad tiesiskais darījums, attiecībā uz kuru ir izmantotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu ir pasludināts par spēkā neesošu, vai arī, ņemot vērā Direktīvas 2006/112 14. panta 1. punktā iekļauto definīciju, šādā gadījumā ir jāuzskata, ka piegāde nav notikusi un nodokļa iekasējamība jau sākotnēji nav pastāvējusi?

Vai Direktīvas 2006/112 185. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja nepastāv valsts tiesiskais regulējums veiktas priekšnodokļa atskaitīšanas koriģēšanai gadījumā, kad tiesiskais darījums ar tiesas spriedumu ir pasludināts par spēkā neesošu, koriģēšanu var veikt, tieši piemērojot direktīvas 90. panta 1. punktu?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/13

Prasība, kas celta 2017. gada 23. jūnijā – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-377/17)

(2017/C 269/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls, H. Tserepa-Lacombe, L. Malferrari)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi savus pienākumus, kuri izriet no Direktīvas 2006/123/EK 15. panta 1. punkta, 2. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta, kā arī no LESD 49. panta, jo tā ir atstājusi spēkā Vācijas Arhitektu un inženieru atlīdzības apmēra noteikumos (turpmāk tekstā – “HOAI”) paredzētos saistošos atlīdzības apmērus arhitektiem un inženieriem;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

HOAI ir paredzēta sistēma ar minimālo un maksimālo atlīdzību par šīs profesiju grupas pakalpojumiem. Šī sistēma apgrūtinot tādu inženieru un arhitektu brīvību veikt uzņēmējdarbību, kuri, izmantojot piedāvājumu ārpus pieļaujamās atlīdzības robežām, vēlas konkurēt ar pakalpojumu sniedzējiem, kas jau ir nostiprinājušies tirgū. Šiem pakalpojumu sniedzējiem esot liegts sniegt tādas pašas kvalitātes pakalpojumus par zemākām cenām un augstākas kvalitātes pakalpojumus par augstākām cenām.

Tas esot uzskatāms par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu gan Direktīvas 2006/123/EK 15. panta 1. punkta, 2. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta izpratnē, gan LESD 49. panta izpratnē.

Šis ierobežojums neesot attaisnots – it īpaši to neattaisnojot pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas intereses, jo tai neesot tiešas saiknes ar cenu.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/15

Vispārējās tiesas 2017. gada 27. jūnija spriedums – Ruiz Molina/EUIPO

(Lieta T-233/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz noteiktu laiku noslēgts līgums, kurā ietverts noteikums par līguma izbeigšanu gadījumā, ja darbinieka uzvārds netiks iekļauts nākamajā atklātā konkursa rezerves sarakstā - Līguma izbeigšana atbilstoši noteikumam par līguma izbeigšanu - Uz noteiktu laiku noslēgta līguma pārkvalificēšana par līgumu uz nenoteiktu laiku - Res judicata spēks UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 269/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: José Luis Ruiz Molina (San Juan de Alicante, Spānija) (pārstāvji – N. Lhoëst un S. Michiels, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Lukošiūtė, pārstāve, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, ar kuru lūgts atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 2. marta spriedumu Ruiz Molina/ITSB (F-60/15; EU:F:2016:28).

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	José Luis Ruiz Molina sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/15

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūnija rīkojums – De Masi/Komisija

(Lieta T-11/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Apstiprinoša lēmuma neesamība - Piekļuves lūgums pamatojoties uz starpiestāžu sadarbību atbilstoši LESD 230. pantam - Dokumenti, kas attiecas uz grupas “Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi)” darbiem - Nepārsūdzams akts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 269/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fabio De Masi (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Fischer-Lescano, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Erlbacher, J. Baquero Cruz un A. Buchet)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota uz LESD 263. pantu, atcelt, pirmkārt, lēmumu, kas esot ietverts Komisijas 2015. gada 9. decembra vēstulē, ar ko tika atbildēts uz lūgumu piekļūt grupas “Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi)” dokumentiem, ko prasītājs iesniedza, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), un, otrkārt, lēmumu, kas esot ietverts Komisijas 2015. gada 9. novembra vēstulē, ar kuru tika atbildēts uz lūgumu piekļūt tiem pašiem dokumentiem, ko iesniedza Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos priekšsēdētājs

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Fabio de Masi sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 78, 29.2.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/16

Vispārējās tiesas 2017. gada 13. jūnija rīkojums – Uniwersytet Wrocławski/REA

(Lieta T-137/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pieteikums par lietas ierosināšanu - Formas prasības - Advokāta pārstāvības neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 269/22)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Uniwersytet Wrocławski (Vroclava, Polija) (pārstāvis – D. Dubis, advokāts)

Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA) (pārstāvji – S. Payan-Lagrou un V. Canetti, piedaloties M. Le Berre un G. Materna, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, atcelt REA lēmumus deleģēt Eiropas Komisiju uzteikt dotāciju nolīgumu Cossar (Nr. 252908) un noteikt pienākumu prasītājai atlīdzināt summas EUR 36 508,37, EUR 58 031,38 un EUR 6 286,68, kā arī samaksāt zaudējumu atlīdzību un procentus EUR 5 803,14 apmērā un, otrkārt, prasība REA atmaksāt atbilstošās summas kopā ar procentiem, kas aprēķināti sākot no samaksas dienas līdz atmaksas dienai.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību lietā T-137/16 noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Uniwersytet Wrocławski sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Pētniecības izpildaģentūras (REA) izdevumus.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/17

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Megasol Energie/Komisija

(Lieta T-152/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dempings - Subsīdijas - No Malaizijas un Taivānas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem un to galvenajām sastāvdaļām (elementiem) noteiktā galīgā antidempinga maksājuma un galīgā kompensācijas maksājuma attiecināšana uz šo importu - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2017/C 269/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Megasol Energie AG (Wangen an de Aare, Šveice) (pārstāvis – T. Wegner, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche, A. Demeneix un K. Blanck-Putz)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 11. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2016/184, ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 noteikts tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecina arī uz to kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme (OV 2016, L 37, 56. lpp.), un Komisijas 2016. gada 11. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2016/185, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1238/2013 noteikts tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecina arī uz to kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme (OV 2016, L 37, 76. lpp.), ciktāl tās ir piemērojamas prasītājai.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Megasol Energie AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/17

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER SMOKY”)

(Lieta T-179/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MASTER SMOKY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “MASTERS COLORS PARIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Reglamenta 126. pants)

(2017/C 269/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guinot (Parīze) (pārstāvis – A. Sion, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 23. februāra lēmumu lietā R 2905/2014-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guinot un L’Oréal

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	L’Oréal atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/18

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER SHAPE”)

(Lieta T-180/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MASTER SHAPE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “MASTERS COLORS PARIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Reglamenta 126. pants)

(2017/C 269/25)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guinot (Parīze) (pārstāvis – A. Sion, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 23. februāra lēmumu lietā R 2907/2014-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guinot un L’Oréal

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	L’Oréal atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/19

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER PRECISE”)

(Lieta T-181/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MASTER PRECISE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “MASTERS COLORS PARIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Reglamenta 126. pants)

(2017/C 269/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guinot (Parīze) (pārstāvis – A. Sion, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 23. februāra lēmumu lietā R 2911/2014-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guinot un L’Oréal

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	L’Oréal atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/19

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER DUO”)

(Lieta T-182/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MASTER DUO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “MASTERS COLORS PARIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Reglamenta 126. pants)

(2017/C 269/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guinot (Parīze) (pārstāvis – A. Sion, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 23. februāra lēmumu lietā R 2916/2014-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guinot un L’Oréal

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	L’Oréal atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/20

Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (“MASTER DRAMA”)

(Lieta T-183/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MASTER DRAMA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “MASTERS COLORS PARIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Reglamenta 126. pants)

(2017/C 269/28)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guinot (Parīze) (pārstāvis – A. Sion, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 23. februāra lēmumu lietā R 2500/2014-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guinot un L’Oréal

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	L’Oréal atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 222, 20.6.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/20

Vispārējās tiesas 2017. gada 21. jūnija rīkojums – Inox Mare/Komisija

(Lieta T-289/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (ES, Euratom) Nr.o883/2013 - OLAF ārējā izmeklēšana - Ziņojums un ieteikumi - Nepārsūdzami tiesību akti - Nepieņemamība)

(2017/C 269/29)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inox Mare Srl (Rimini, Itālija) (pārstāvis – R. Holzeisen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Baquero Cruz, D. Nardi un L. Grønfeldt, vēlāk J. Baquero Cruz un D. Nardi)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko lūgts atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2015. gada 26. novembra galīgo ziņojumu par ārējo izmeklēšanu OF/2013/0086/B1 [THOR(2015) 40189], ar to saistīto OLAF ģenerāldirektora 2015. gada 9. decembra ieteikumu [THOR(2015) 42057], kā arī iepriekš pieņemtos un cieši ar tiem saistītos OLAF aktus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Inox Mare Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 270, 25.7.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/21

Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūnija rīkojums – CSL Behring/EUIPO – Vivatrex (“Vivatrex”)

(Lieta T-346/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Vivatrex” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības preču zīmes atcelšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2017/C 269/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CSL Behring AG (Berne, Šveice) (pārstāvji – M. Best, U. Pfleghar un S. Schäffner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Lukošiūtė)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Vivatrex GmbH (Āhene, Vācija) (pārstāvis – F. Stangl, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 27. aprīļa lēmumu apvienotajās lietās R 1263/2015-4 un R 1221/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp CSL Behring un Vivatrex

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 305, 22.8.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/22

Vispārējās tiesas 2017. gada 21. jūnija rīkojums – Inox Mare/Komisija

(Lieta T-347/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Muitas savienība - Komisijas lēmums, ar kuru konstatē, ka konkrētajā gadījumā ievedmuitas nodokļa atmaksa nav pamatota - Cita uzņēmēja prasība - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2017/C 269/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inox Mare Srl (Rimini, Itālija) (pārstāvis – R. Holzeisen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Caeiros, J. Baquero Cruz un D. Nardi)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2016. gada 6. janvāra lēmumu C(2015) 9672 final, ar kuru konstatē, ka konkrētajā gadījumā ievedmuitas nodokļa atmaksa nav pamatota (REM 02/14)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepamatotu;

2)	Inox Mare Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/22

Vispārējās tiesas 2017. gada 22. jūnija rīkojums – Vankerckhoven-Kahmann/Komisija

(Lieta T-582/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Karjeras atjaunošana - Atteikums paaugstināt amatā - Starpiestāžu pārcelšana - Klasificēšana pakāpē - Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē - Saprātīgs termiņš - Nepieņemamība)

(2017/C 269/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monique Vankerckhoven-Kahmann (Enghien, Beļģija) (pārstāvis – N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji G. Berscheid un C. Berardis-Kayser, vēlāk G. Berscheid un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Komisijas 2015. gada 17. aprīļa lēmumu, ar kuru tika atteikts pārskatīt prasītājai saistībā ar viņas pārcelšanu piešķirto pakāpi, un, otrkārt, Komisijas 2015. gada 9. novembra lēmumu par viņas 2015. gada 17. jūlijā iesniegtās sūdzības noraidīšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Monique Vankerckhoven-Kahmann sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 145, 25.4.2016. (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-11/15, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai)

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. jūnija rīkojums – Márquez Alentà/EUIPO – Fiesta Hotels & Resorts (Skudras attēls)

(Lieta T-657/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo skudru, reģistrācijas pieteikums - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2017/C 269/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marc Márquez Alentà (Cervera, Spānija) (pārstāvis – J. Carbonell Callicó, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – E. Zaera Cuadrado)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fiesta Hotels & Resorts, SL (Ibiza, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 30. jūnija lēmumu lietā R 1242/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Fiesta Hotels & Resorts un Márquez Alentà

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Marc Márquez Alentà tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 410, 7.11.2016.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 29. maija rīkojums – Le Pen/Parlaments

(Lieta T-863/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Daļēja acīmredzama nepieņemamība - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2017/C 269/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jean-Marie Le Pen (Saint-Cloud, Francija) (pārstāvji – M. Ceccaldi un J.-P. Le Moigne, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – S. Seyr un G. Corstens)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā ir lūgts atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu par parlamentārās palīdzības nolūkos nepamatoti izmaksātās summas EUR 320 026,23 apmērā atgūšanu no prasītāja, ar to saistīto 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu un kvestoru 2016. gada 4. oktobra lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja sūdzība par 2016. gada 29. janvāra lēmumu.

Rezolutīvā daļa:

prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu, ciktāl tajā ir lūgts atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 29. janvāra lēmumu par parlamentārās palīdzības nolūkos nepamatoti izmaksātās summas EUR 320 026,23 apmērā atgūšanu no Jean-Marie Le Pen un ar to saistīto 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu, kā arī ir lūgts piespriest Parlamentam samaksāt prasītājam EUR 50 000 kā atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus;

2)	izbeigt tiesvedību attiecībā uz prasību, ciktāl tajā ir lūgts atcelt kvestoru 2016. gada 4. oktobra lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja sūdzība par 2016. gada 29. janvāra lēmumu;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 38, 6.2.2017.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/24

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-26/17 R)

(Pagaidu noregulējums - Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta loceklis - Privilēģijas un imunitāte - Eiropas Parlamenta locekļa parlamentārās imunitātes atcelšana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2017/C 269/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvillers, Francija) (pārstāvji – sākotnēji J.-P. Le Moigne, vēlāk M. Ceccaldi, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – M. Dean un S. Alonso de León)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmuma par Jean-François Jalkh imunitātes atcelšanu, lai varētu veikt tribunal de grande instance de Paris [Parīzes apgabaltiesā] (Francija) ierosinātās lietas (Nr. 1422400530) sagatavošanu iztiesāšanai, piemērošanas apturēšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/24

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-27/17 R)

(2017/C 269/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvillers, Francija) (pārstāvji – sākotnēji J.-P. Le Moigne, vēlāk M. Ceccaldi, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – M. Dean un S. Alonso de León)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmuma par Jean-François Jalkh imunitātes atcelšanu, lai varētu veikt tribunal de grande instance de Nanterre [Nantēras apgabaltiesā] (Francija) ierosinātās lietas (Nr. 14142000183) sagatavošanu iztiesāšanai, piemērošanas apturēšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/25

Prasība, kas celta 2017. gada 16. maijā – PC/EASO

(Lieta T-610/16)

(2017/C 269/37)

Tiesvedības valoda – somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PC (pārstāvis – L. Railas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt prasītājas negatīvo pārbaudes laika vērtējumu un uzdot EASO sagatavot jaunu prasītājas vērtējumu, ar ko prasītāja tiek apstiprināta amatā;

—	atcelt Lēmumu ESAO/ED/2015/358;

—	konstatēt, ka prasītājas darba attiecību izbeigšanā nebija iesaistīta iestāde, kas ir pilnvarota slēgt darba līgumus;

—	atcelt Lēmumu EASO/HR/2015/607, ar ko prasītājas darba attiecības tika izbeigtas pārbaudes laika beigās, lai tādējādi prasītājas darba attiecības tiktu turpinātas bez pārtraukuma no 2015. gada 1. marta līdz 2020. gada 28. februārim (kas atbilstoši līgumam ir pēdējā darba attiecību diena);

—

ja EASO nevar atjaunot prasītājas darba attiecības, uzdot EASO prasītājai atlīdzināt zaudējumus, kas tai radušies EASO prettiesiskā lēmuma dēļ, un kā zaudējumu atlīdzību izmaksāt viņai atalgojumu, piemaksas un darba devēja iemaksas pensiju shēmā par laika posmu no 2015. gada 1. decembra līdz 2020. gada 28. februārim;

—

ja EASO var atjaunot prasītājas darba attiecības, uzdot EASO kā zaudējumu atlīdzību izmaksāt atalgojumu, piemaksas un darba devēja iemaksas pensiju shēmā par laika posmu no 2015. gada 1. decembra līdz brīdim, kad tiek atjaunotas darba attiecības, kuru ietvaros prasītāja nebija nodarbināta savā amatā;

—	uzdot EASO prasītājai atbilstoši sprieduma lietā F-113/13 5. punktam samaksāt mēnešalgu un darba devēja iemaksas pensiju shēmā, kā arī

—	piespriest EASO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Pārbaudes laika vērtētājs esot nepareizi izmantojis pilnvaras, sagatavojot negatīvu pārbaudes laika vērtējumu un nepieļaujamā veidā publiski kritizējot prasītāju. EASO bez jebkādām atsaucēm uz judikatūru vai citiem tiesību avotiem esot secinājis, ka (ikvienam) “vērtētājam ir īpaši plaša rīcības brīvība, vērtējot to personu darbu, par kurām tam ir jāsagatavo ziņojums, jo šis vērtējuma ziņojums ietver vērtētāja brīvi paustu viedokli”.

EASO pārbaudes laika vērtējumā esot pārkāpis atbilstīga novērtējuma principu. Pārbaudes laika vērtējumā, kas ir pamatā lēmumam par atlaišanu, neesot ņemti vērā “reālie fakti”, tas esot izveidots, pārkāpjot ES Civildienesta noteikumus vai EASO vadlīnijas par personāla novērtēšanu pārbaudes laikā, un neievērojot prasītājas rakstveida piezīmes par pārbaudes laika vērtējumu.

3.	EASO esot pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu un nepareizi interpretējis Eiropas Savienības Pamattiesību hartas normas, jo tas šīs normas ir piemērojis prasītājai nelabvēlīgā veidā.

4.	EASO esot nepareizi izmantojis pilnvaras, parakstot oficiālo ES dokumentu EASO/ED/2015/358 (pilnvaru deleģēšana), kas nav spēkā, jo nav obligāto EASO valdes izpildes noteikumu, tajā ir ietverts interešu konflikts un arī tā datums ir nepareizs.

5.	EASO esot pārbaudes laika vērtējumā un turpmākajā procedūrā izmantojis dokumentu EASO/ED/2015/358, kuram bija atpakaļejošs datums.

EASO visā pārbaudes laika vērtēšanas procedūras laikā esot pārkāpis vērtēšanas procedūrai piemērojamos procesuālos noteikumus, noteikumus par administratīvo izmeklēšanu, kā arī prasītājas tiesības uz aizstāvību. Prasītāja uzskata, ka lēmums par pārbaudes laika vērtējumu varētu būt bijis pretējs, proti, pozitīvs, ja EASO nebūtu pārkāpis ES Civildienesta noteikumus un EASO vadlīnijas par personāla novērtēšanu pārbaudes laikā.

Prasītāja esot sniegusi atbilstošus argumentus, lai atspēkotu lēmuma par atlaišanu tiesiskumu. EASO lēmums izbeigt darba attiecības ar viņu esot pamatots ar nepareiziem apsvērumiem un EASO pieļautiem trūkumiem pārbaudes laika novērtēšanas procedūrā, tostarp prettiesisku atlaišanas lēmuma pieņēmēja noteikšanu, tā neprofesionalitāti personāla jomā un nepilnīgās zināšanas par pārbaudes laika vērtējuma dokumentiem, kļūdām pārbaudes laika vērtējumā un prasītājas iebildumiem un piezīmēm.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/26

Prasība, kas celta 2017. gada 15. martā – Ostvesta/Commission

(Lieta T-175/17)

(2017/C 269/38)

Tiesvedības valoda – latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ostvesta, SIA (Rīga, Latvija) (pārstāvis – J. Davidovičs, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) komandējuma atskaiti THOR (2013) 11413-07/05/2013 kopā ar tās 15 pielikumiem, nobeiguma ziņojumu OF/2010/0827/B1 kopā ar ziņojumu Nr. OF/2010/0827 un ziņojumu THOR(2011)27463, ņemot vērā tajos pieļauto būtisko prettiesiskumu un uz to pamata veiktos rekomendētos pasākumus,

—	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir saistoši Valsts ieņēmumu dienestam un valsts tiesu iestādēm un rada tiešas juridiskas sekas, kas kaitē prasītājas interesēm un personiskajām un faktiskajām tiesībām, izmainot tās tiesisko stāvokli, tādējādi tie ir uzskatāmi par apstrīdamiem aktiem, ņemot vērā:

—	muitas nodokļu “Savienības pašas resursu” raksturu un no tā izrietošos pienākumus dalībvalstīm, kurām ir pienākums iekasēt šos muitas nodokļus;

—	OLAF kā administratīvas izmeklēšanas struktūras raksturu, kura aizstāj Komisiju saistībā ar ārējām izmeklēšanām;

—	Komisijas kā tādas Savienības iestādes lomu, kurai ir izpildvaras funkcijas, piemērojot Muitas kodeksu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir prettiesiski un tajos ir pieļauti pārkāpumi, jo:

—

tajos nav ietverts neviens pamatelements, kas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, proti, nav ietvertas norādes uz procesuālajām garantijām, izmeklēšanā iesaistītajam personām, prasītājas juridisko pārstāvju uzklausīšanu, sākotnējo juridisko kvalifikāciju;

—	tajos ir ietverts nepamatots un pretrunīgs kompetento iestāžu atbildības noraidījums;

—	OLAF nav izpildījis pienākumu veikt objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu;

—	komandējuma atskaitē un nobeiguma ziņojumā ir ietverta kļūdaina informācija izmeklēšanas nekvalitatīvas veikšanas vai neveikšanas dēļ;

—	ir pārkāpts un nepareizi piemērots Kopienu tiesiskais regulējums antidempinga maksājumu jomā;

—	ir pārkāpts un nepareizi piemērots gan Kopienu, gan Taivānas Republikas tiesiskais regulējums par Taivānas BOFT noteikto pienākumu pārbaudīt tās sertificēto preču izcelsmi;

—	ir pārkāpts un nepareizi piemērots Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts;

—	ir pārkāpti Līgumi un tiesību normas par to piemērošanu, kā arī ES Pamattiesību harta un it īpaši tās 41. pants.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/27

Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-281/17)

(2017/C 269/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga) Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – M. Sfyri un C.-N. Dede, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt atbildētājas lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar slēgtās iepirkumu procedūras (atsauce EuropeAid/138143/DH/SER/AL), 2. posmu, par kuru prasītājām tika paziņots 2017. gada 6. marta vēstulē, ar kuru tās tika informētas par to, ka to piedāvājums nav ticis izraudzīts un ka līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājām kompensāciju zaudējumu atlīdzības veidā par zaudēto iespēju iegūt līguma slēgšanas tiesības EUR 240 000 (divsimt četrdesmit tūkstoši euro) apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājām zaudējumus EUR 40 000 (četrdesmit tūkstoši euro) apmērā preventīvos nolūkos;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju maksu par juridiskajiem pakalpojumiem un citām ar šo prasības pieteikumu saistītajām izmaksām pat, ja šī prasība tiek noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi ES tiesības publisko iepirkumu jomā, pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī Finanšu regulas noteikumus, nepaziņojot prasītajām piešķiršanas lēmumu vienlaicīgi ar tā paziņošanu citiem pretendentiem un atsakoties ievērot nogaidīšanas termiņu. Prasītājas norāda, ka atbildētāja esot rīkojusies, pārkāpjot labās pārvaldības principu, negatīvi ietekmējot prasītāju tiesības uz efektīvu aizsardzību pret apstrīdēto lēmumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot mainījusi konkursa specifikācijas dažas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, ieviešot jaunus noteikumus. Šādi rīkojoties, atbildētāja esot pārkāpusi Finanšu regulas 112. pantu, jo iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņas notika saziņā publiskās iepirkuma procedūras gaitā un, konkrētāk, ar paskaidrojumiem, kas bija sniegti pretendentiem.

3.	Ar trešo pamatu prasītājas apgalvo, ka atbildētāja esot pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kuras esot aprakstītas prasītajām paziņotājos novērtējuma ziņojuma izvilkumos, un ka atbildētāja esot ieviesusi jaunu un nezināmu kritēriju piedāvājumu izvērtēšanas posmā.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/28

Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūnijā – Aide et Action France/Komisija

(Lieta T-357/17)

(2017/C 269/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aide et Action France (Parīze, Francija) (pārstāvis – A. Le Mière, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 6. aprīļa lēmumu reizē ar 2016. gada 8. augusta saņemto paziņojumu par parādu Nr. 3241607987 ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām;

—	piespriest Eiropas Komisijai izmaksāt Aide et Action France naudas summu EUR 8 000 uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas reglamenta 134. panta pamata.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas prasītājas interese un tiesības celt prasību, ciktāl 2017. gada 6. aprīļa lēmums (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) tai rada tiesiskās sekas.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam neesot norādīts pietiekams pamatojums, jo:

—	ar attiecīgo lēmumu esot ticis pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 296. pants un Eiropas Savienības pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants;

—	attiecīgais lēmums nesatur nevienu skaidru un nepārprotamu faktisku vai tiesisku apstākli;

—	Komisija esot minējusi tikai līguma noteikumu pārkāpumus, nenorādot jebkādu konkrētu līguma noteikumu, ar ko būtu iespējams tos pierādīt, nedz arī pamatotu iespējamā parāda apmēru;

—	attiecīgais lēmums esot nepietiekami pamatots, pat attiecībā uz tā kontekstu;

—	No Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas un faktu un konstatējumu kopsavilkuma tai neesot iespējams izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots atteikums piekļūt OLAF galīgajam ziņojumam, kas nosūtīts Eiropas Komisijai, jo:

—	ar apstrīdēto lēmumu esot ticis pārkāpts LESD 15. panta 3. punkts, Hartas 42. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;

—	tiklīdz paziņojums par parādu tika izdots un attiecīgais lēmums par parāda atgūšanu ieskaita veidā tika pieņemts, prasītājai būtu bijis jābūt piekļuvei OLAF galīgajam ziņojumam, lai tā pilnībā īstenotu savas tiesības uz aizstāvību;

—	Komisijai būtu bijis jāvienojas par valstu tiesību aktiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, ar ko tika pamatots [prasītājai] nelabvēlīgais lēmums;

—	Izmeklēšanas ziņojumu un Komisijas pārbaužu paziņošanas princips esot paredzēts subsīdiju nolīgumā;

—	Komisija hipotētiski būtu varējusi piešķirt piekļuvi dokumentiem, padarot neredzamas dažas teksta daļas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, apstrīdētā lēmuma [tiesiska] pamata neesamība un, tādēļ, LESD pārkāpums, jo:

—	ar apstrīdēto lēmumu esot ticis pārkāpts LESD 209. pants, kā arī 2012. gada 25. oktobra Finanšu īstenošanas regula Nr. 966/2012 un 2012. gada 29. oktobra Finanšu īstenošanas regula Nr. 1268/2012;

—	apstrīdētais lēmums neesot pamatots ne ar vienu parādu, kas būtu skaidri noteikts, likvīds un tāds, kuram pienācis atmaksas termiņš;

—	visi līdzekļi, ko esot saņēmusi prasītāja esot tikuši pilnībā izlietoti programmas, īstenošanas vajadzībām, kurai Eiropas [Savienības] fondu līdzekļi tika piešķirti, saskaņā ar subsīdiju nolīguma “Grant contract” 2. pielikuma 14. pantu.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/30

Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūnijā – Polija/Komisija

(Lieta T-376/17)

(2017/C 269/41)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 4. aprīļa īstenošanas lēmumu C(2017) 2104 final, ar kuru tika pagarināta tādu mēneša maksājumu Polijai apturēšana, kas saistīti ar atbalstu sākotnējai ražotāju grupu atzīšanai augļu un dārzeņu nozarē saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pagarinot mēneša maksājumu apturēšanu, pamatojoties uz kļūdaini konstatētajiem faktiem un kļūdainu tiesību normu interpretāciju, lai gan mēneša maksājumu apturēšanas nosacījumi neesot tikuši izpildīti, ir pārkāpts 41. panta 2. punkta otrās daļas otrais teikums, lasot to kopā ar šīs tiesību normas pirmās daļas ievaddaļu un b) apakšpunktu Regulā Nr. 1306/2013 (1).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, saglabājot mēneša maksājumu apturēšanas likmi būtiski pārmērīgā apmērā salīdzinājumā ar iespējamo finansiāla kaitējuma Savienības budžetam risku, ir pārkāpts samērīguma princips un Regulas Nr. 1306/2013 41. panta 3. punkts.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību [..] (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/31

Prasība, kas celta 2017. gada 16. jūnijā – Acsen/Parlaments

(Lieta T-381/17)

(2017/C 269/42)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ibram Acsen (Bukareste, Rumānija) (pārstāve – C. Gagu, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	daļēji atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/35/ES par akciju sabiedrību apvienošanos 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ciktāl šī tiesību norma attiecas uz apvienošanos absolūtu spēkā neesamību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu par to, ka esot pārkāpts princips, saskaņā ar kuru absolūtas spēkā neesamības gadījumā nevar būt noilgums.

Tā kā Direktīvas 2011/35/ES 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā relatīvā spēkā neesamība nav nošķirta no absolūtās spēkā neesamības, prasības par spēkā neesamību iesniegšanai noteiktais sešu mēnešu termiņš tiekot piemērots arī absolūtas spēkā neesamības gadījumā, tādējādi pārkāpjot principu, saskaņā ar kuru šā veida spēkā neesamības gadījumā nevar būt noilgums.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/31

Prasība, kas celta 2017. gada 20. jūnijā – Hansol Paper/Komisija

(Lieta T-383/17)

(2017/C 269/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hansol Paper Co. Ltd (Seula, Korejas Republika) (pārstāvji – J. F. Bellis, B. Servais un A. Tel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 2. maija Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas (1) 2. panta 11. punktu un 17. panta 2. punktu un esot prettiesiski aprēķinājusi prasītājas dempinga starpību.

—	Prasītāja apgalvo, ka Komisija, lai gan to noliedz, tomēr esot izmantojusi izlasi saskaņā ar Pamatregulas 17. pantu, tādējādi pārkāpjot Pamatregulas 17. panta 2. punktu, jo prasītājai netika dota iespēja iesniegt savas piezīmes par ierosināto izlasi.

—	Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija esot nepareizi un prettiesiski aprēķinājusi prasītājas dempinga starpību, tādējādi pārkāpjot Pamatregulas 2. panta 11 punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi PTO Antidempinga nolīguma 9.3 pantu un Pamatregulas 9. panta 4. punkta otro daļu, kā arī labas pārvaldības principu.

—	Prasītājas ieskatā, Komisija esot pārkāpusi PTO Antidempinga nolīguma 9.3 pantu un Pamatregulas 9. panta 4. punkta otro daļu, jo noteiktais antidempinga maksājums pārsniedz izmeklēšanas gaitā konstatēto dempinga summu.

—	Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi labas pārvaldības principu, nepareizi un prettiesiski aprēķinot prasītājas ad valorem dempinga starpību, izmantojot salikto, nevis faktisko CIF vērtību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot nepareizi piemērojusi Pamatregulas 2. panta 9. punktu un 2. panta 10. punktu, kļūdaini veicot nepamatotas korekcijas mazo ruļļu, kas taisītas no ES ražotājiem Schades Ltd. iegūtām Jumbo ruļļiem, pārdošanai.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 1. punktu, divos gadījumos kļūdaini aprēķinot salikto normālo vērtību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 1. panta 1. punktu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu, 3. panta 5. punktu, 3. panta 6. punktu, 3. panta 7. punktu un 3. panta 8. punktu, ES tiesu un PTO judikatūru, Komisijas iepriekšējo praksi, taisnīgas salīdzināšanas un vienlīdzīgas attieksmes principu kaitējuma starpības aprēķinā.

—	Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 1. panta 1. punktu, 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu un 3. panta 6. punktu, jo tā esot iekļāvusi mazo ruļļu – ražojuma, kas nav attiecīgais ražojums – tālākpārdošanu kaitējuma starpības aprēķinā.

—

Prasītājs turklāt apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 1. punktu, 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu, 3. panta 5. punktu, 3. panta 6. punktu, 3. panta 7. punktu un 3. panta 8. punktu, ES tiesu un PTO judikatūru, Komisijas iepriekšējo praksi, taisnīgas salīdzināšanas un vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā esot piemērojusi pēc analoģijas Pamatregulas 2. panta 9. punktu kaitējuma starpības aprēķinam.

—	Visbeidzot, prasītāja norāda, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu un 3. panta 6. punktu, jo Komisija neesot pienācīgi novērtējusi attiecīgā ražojuma cenas samazinājuma negatīvās starpības ietekmi.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/33

Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūnijā – Kipra/EUIPO – M. J. Dairies (“BBQLOUMI”)

(Lieta T-384/17)

(2017/C 269/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji – S. Malynicz, QC, un V. Marsland, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: M. J. Dairies EOOD (Sofija, Bulgārija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsaina grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BBQLOUMI” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 069 034

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 10. aprīļa lēmums lietā R 496/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa dalībniecei segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/33

Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūnijā – Rumānija/Komisija

(Lieta T-391/17)

(2017/C 269/45)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji – R. Radu, C.-M. Florescu, E. Gane un L. Liţu)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 29. marta Lēmumu (ES) 2017/652 par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe”;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Līguma noteikumu par Savienības kompetenci pārkāpums.

—	Ierosinātā pilsoņu iniciatīva attiecas vienīgi uz nacionālām un lingvistiskām minoritātēm piederošo personu tiesību aizsardzības uzlabošanu, un tai nav tiešas saiknes ar kultūru daudzveidību LES 3. panta un LESD 167. panta izpratnē.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

—	Komisija vienīgi uzskaita to tiesību aktu priekšlikumus, attiecībā uz kuriem tiks vākti pilsoņu paziņojumi par atbalstu, un nesniedz jebkādu juridisku argumentu, kas pamatotu secinājumu, ka šie tiesību akti ietilpst tās kompetencē.

14.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/34

Prasība, kas celta 2017. gada 27. jūnijā – Tengelmann Warenhandelsgesellschaft/EUIPO – C & C IP (“T”)

(Lieta T-401/17)

(2017/C 269/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tengelmann Warenhandelsgesellschaft KG (Mülheim an der Ruhr, Vācija) (pārstāvis – H. Prange, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: C & C IP Sàrl (Luksemburga, Luksemburga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “T” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 623 022

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 4. aprīļa lēmums lietā R 502/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un grozīt to tādējādi, lai iebildumi tiktu noraidīti pilnībā;

—	piespriest atbildētājam un attiecīgajā gadījumā otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 269

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 14. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 269/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 269/02	Lieta C-22/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 14. novembra rīkojumu lietā T-221/16 Neonart svetlobni in reklamni napisi Krevh/EUIPO (NEONART) 2017. gada 16. janvārī iesniedza Neonart svetlobni in reklamni napisi Krevh d.o.o.	2
2017/C 269/03	Lieta C-257/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – C, A/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie	2
2017/C 269/04	Lieta C-267/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. maijā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Rhenus Veniro GmbH & Co. KG/Kreis Heinsberg	3
2017/C 269/05	Lieta C-287/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. maijā iesniedza Okresní soud v Českých Budějovicích (Čehijas Republika) – Česká pojišťovna a.s./WCZ spol. s r.o.	3
2017/C 269/06	Lieta C-300/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Kúria (Ungārija) – Hochtief AG/Budapest Főváros Önkormányzata	4
2017/C 269/07	Lieta C-302/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Krajský súd v Bratislave (Slovākija) – PPC Power a.s./Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky, Daňový úrad pre vybrané daňové subjekty	5
2017/C 269/08	Lieta C-303/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Headlong Limited/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása	6
2017/C 269/09	Lieta C-304/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. maijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Helga Löber/Barclays Bank PLC	6
2017/C 269/10	Lieta C-305/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. maijā iesniedza Okresný súd Bratislava (Slovākija) – FENS spol. s r.o./Slovākijas Republika – Úrad pre reguláciu sieťových odvetví	7
2017/C 269/11	Lieta C-306/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. maijā iesniedza Tatabányai Törvényszék (Ungārija) – Éva Nothartová/Sámson József Boldizsár	8
2017/C 269/12	Lieta C-310/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) – Levola Hengelo BV/Smilde Foods BV	8
2017/C 269/13	Lieta C-315/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Juzgado de lo Contencioso-Administrativo de Zaragoza (Spānija) – Pilar Centeno Meléndez/Universidad de Zaragoza	9
2017/C 269/14	Lieta C-320/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Marle Participations SARL/Ministre de l’Économie et des Finances	10
2017/C 269/15	Lieta C-335/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. jūnijā iesniedza Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) – Neli Valcheva/Georgios Babanarakis	10
2017/C 269/16	Lieta C-338/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. jūnijā iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Virginie Marie Gabriel Guigo/Fond Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite	11
2017/C 269/17	Lieta C-349/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. jūnijā iesniedza Tallinna Ringkonnakohus (Igaunija) – Eesti Pagar AS/Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium	12
2017/C 269/18	Lieta C-364/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. jūnijā iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Varna Holideis EOOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite	13
2017/C 269/19	Lieta C-377/17: Prasība, kas celta 2017. gada 23. jūnijā – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	13
	Vispārējā tiesa
2017/C 269/20	Lieta T-233/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 27. jūnija spriedums – Ruiz Molina/EUIPO Apelācija — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Uz noteiktu laiku noslēgts līgums, kurā ietverts noteikums par līguma izbeigšanu gadījumā, ja darbinieka uzvārds netiks iekļauts nākamajā atklātā konkursa rezerves sarakstā — Līguma izbeigšana atbilstoši noteikumam par līguma izbeigšanu — Uz noteiktu laiku noslēgta līguma pārkvalificēšana par līgumu uz nenoteiktu laiku — Res judicata spēks UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu	15
2017/C 269/21	Lieta T-11/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūnija rīkojums – De Masi/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Apstiprinoša lēmuma neesamība — Piekļuves lūgums pamatojoties uz starpiestāžu sadarbību atbilstoši LESD 230. pantam — Dokumenti, kas attiecas uz grupas Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) darbiem — Nepārsūdzams akts — Acīmredzama nepieņemamība	15
2017/C 269/22	Lieta T-137/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 13. jūnija rīkojums – Uniwersytet Wrocławski/REA Prasība atcelt tiesību aktu — Pieteikums par lietas ierosināšanu — Formas prasības — Advokāta pārstāvības neesamība — Acīmredzama nepieņemamība	16
2017/C 269/23	Lieta T-152/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Megasol Energie/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Dempings — Subsīdijas — No Malaizijas un Taivānas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports — Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem un to galvenajām sastāvdaļām (elementiem) noteiktā galīgā antidempinga maksājuma un galīgā kompensācijas maksājuma attiecināšana uz šo importu — Intereses celt prasību neesamība — Nepieņemamība	17
2017/C 269/24	Lieta T-179/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (MASTER SMOKY) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MASTER SMOKY reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme MASTERS COLORS PARIS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība — Reglamenta 126. pants	17
2017/C 269/25	Lieta T-180/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (MASTER SHAPE) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MASTER SHAPE reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme MASTERS COLORS PARIS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība — Reglamenta 126. pants	18
2017/C 269/26	Lieta T-181/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (MASTER PRECISE) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MASTER PRECISE reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme MASTERS COLORS PARIS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība — Reglamenta 126. pants	19
2017/C 269/27	Lieta T-182/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (MASTER DUO) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MASTER DUO reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme MASTERS COLORS PARIS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība — Reglamenta 126. pants	19
2017/C 269/28	Lieta T-183/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – L’Oréal/EUIPO – Guinot (MASTER DRAMA) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MASTER DRAMA reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme MASTERS COLORS PARIS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība — Reglamenta 126. pants	20
2017/C 269/29	Lieta T-289/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 21. jūnija rīkojums – Inox Mare/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Regula (ES, Euratom) Nr.o883/2013 — OLAF ārējā izmeklēšana — Ziņojums un ieteikumi — Nepārsūdzami tiesību akti — Nepieņemamība	20
2017/C 269/30	Lieta T-346/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūnija rīkojums – CSL Behring/EUIPO – Vivatrex (Vivatrex) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Vivatrex reģistrācijas pieteikums — Agrākas Eiropas Savienības preču zīmes atcelšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	21
2017/C 269/31	Lieta T-347/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 21. jūnija rīkojums – Inox Mare/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Muitas savienība — Komisijas lēmums, ar kuru konstatē, ka konkrētajā gadījumā ievedmuitas nodokļa atmaksa nav pamatota — Cita uzņēmēja prasība — Tieša skāruma neesamība — Nepieņemamība	22
2017/C 269/32	Lieta T-582/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 22. jūnija rīkojums – Vankerckhoven-Kahmann/Komisija Civildienests — Ierēdņi — Karjeras atjaunošana — Atteikums paaugstināt amatā — Starpiestāžu pārcelšana — Klasificēšana pakāpē — Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē — Saprātīgs termiņš — Nepieņemamība	22
2017/C 269/33	Lieta T-657/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. jūnija rīkojums – Márquez Alentà/EUIPO – Fiesta Hotels & Resorts (Skudras attēls) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo skudru, reģistrācijas pieteikums — Apstrīdētā lēmuma atsaukšana — Strīda priekšmeta zudums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	23
2017/C 269/34	Lieta T-863/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 29. maija rīkojums – Le Pen/Parlaments Prasība atcelt tiesību aktu — Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām — Parlamentārās palīdzības piemaksa — Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana — Daļēja acīmredzama nepieņemamība — Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	23
2017/C 269/35	Lieta T-26/17 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Jalkh/Parlaments Pagaidu noregulējums — Institucionālās tiesības — Eiropas Parlamenta loceklis — Privilēģijas un imunitāte — Eiropas Parlamenta locekļa parlamentārās imunitātes atcelšana — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu — Steidzamības neesamība	24
2017/C 269/36	Lieta T-27/17 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Jalkh/Parlaments Pagaidu noregulējums — Institucionālās tiesības — Eiropas Parlamenta loceklis — Privilēģijas un imunitāte — Eiropas Parlamenta locekļa parlamentārās imunitātes atcelšana — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu — Steidzamības neesamība	24
2017/C 269/37	Lieta T-610/16: Prasība, kas celta 2017. gada 16. maijā – PC/EASO	25
2017/C 269/38	Lieta T-175/17: Prasība, kas celta 2017. gada 15. martā – Ostvesta/Commission	26
2017/C 269/39	Lieta T-281/17: Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija	27
2017/C 269/40	Lieta T-357/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūnijā – Aide et Action France/Komisija	28
2017/C 269/41	Lieta T-376/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. jūnijā – Polija/Komisija	30
2017/C 269/42	Lieta T-381/17: Prasība, kas celta 2017. gada 16. jūnijā – Acsen/Parlaments	31
2017/C 269/43	Lieta T-383/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. jūnijā – Hansol Paper/Komisija	31
2017/C 269/44	Lieta T-384/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūnijā – Kipra/EUIPO – M. J. Dairies (BBQLOUMI)	33
2017/C 269/45	Lieta T-391/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūnijā – Rumānija/Komisija	33
2017/C 269/46	Lieta T-401/17: Prasība, kas celta 2017. gada 27. jūnijā – Tengelmann Warenhandelsgesellschaft/EUIPO – C & C IP (T)	34
2017/C 269/47	Lieta T-713/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 26. jūnija rīkojums – Fair deal for expats u.c./Komisija	35
2017/C 269/48	Lieta T-826/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 9. jūnija rīkojums – Casasnovas Bernad/Komisija	35