31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/1

---

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2017/C 249/01)

Jaunākā publikācija

OV C 239, 24.7.2017.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 231, 17.7.2017.

OV C 221, 10.7.2017.

OV C 213, 3.7.2017.

OV C 202, 26.6.2017.

OV C 195, 19.6.2017.

OV C 178, 6.6.2017.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/2

---

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 30. maija spriedums – Safa Nicu Sepahan Co./Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-45/15 P) (1)

(Apelācija - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - To personu un vienību saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Mantisks kaitējums - Nemantisks kaitējums - Kļūda novērtējumā par atlīdzinājuma apmēru - Neesamība - Pretapelācijas sūdzība - Nepieciešamie nosacījumi, lai iestātos Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - Pienākums pierādīt ierobežojošo pasākumu pamatotību - Pietiekami būtisks pārkāpums)

(2017/C 249/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Safa Nicu Sepahan Co. (pārstāvis – A. Bahrami, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – R. Liudvinaviciute-Cordeiro, kā arī M. Bishop un I. Gurov)

Persona, kas iestājusies lietā otras lietas dalībnieces prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāve – M. Gray)

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt Safa Nicu Sepahan Co. un Eiropas Savienības Padomes iesniegtās apelācijas sūdzības;

2)	Safa Nicu Sepahan Co. un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 118, 13.4.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/3

---

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Medisanus d.o.o./Splošna Bolnišnica Murska Sobota

(Lieta C-296/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Cilvēkiem paredzētas zāles - Direktīva 2004/18/EK - 2. pants un 23. panta 2. un 8. punkts - LESD 34. un 36. pants - Publiskais līgums par piegādi slimnīcai - Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts pienākums prioritāri slimnīcām piegādāt zāles, kas izgatavotas no šajā valstī savāktas plazmas - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

(2017/C 249/03)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil

Pamatlietas puses

Prasītāja: Medisanus d.o.o.

Atbildētājs: Splošna Bolnišnica Murska Sobota

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publisko līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. pants un 23. panta 2. un 8. punkts, kā arī LESD 34. pants, to lasot kopā ar LESD 36. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu klauzulu publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās, kurā atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai pieder līgumslēdzēja iestāde, ir pieprasīts, lai no plazmas izgatavotās zāles, par kurām ir konkrētais publiskais iepirkums, būtu ražotas no šajā dalībvalstī iegūtas plazmas.

---

(1)  OV C 346, 19.10.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/3

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 31. maija spriedums (Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret U

(Lieta C-420/15) (1)

(Prejudiciāls nolēmums - LESD 45. pants - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Pienākums reģistrēt Beļģijā dzīvojošai personai piederošu transportlīdzekli, kuru ir paredzēts lietot Itālijā)

(2017/C 249/04)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance francophone de Bruxelles

Lietas dalībnieks pamatlietā

U

Rezolutīvā daļa:

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, saskaņā ar kuru darba ņēmējam, kurš ir šīs dalībvalsts rezidents, šajā dalībvalstī ir jāreģistrē viņam piederošs mehāniskais transportlīdzeklis, kurš jau ir reģistrēts citā dalībvalstī un kuru ir galvenokārt paredzēts lietot šajā pēdējā minētajā valstī.

---

(1)  OV C 346, 19.10.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/4

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 1. jūnija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gert Folk ierosināta tiesvedība

(Lieta C-529/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Atbildība vides jomā - Direktīva 2004/35/EK - 17. pants - Piemērojamība laikā - Tādas hidroelektrostacijas ekspluatācija, kura ir nodota ekspluatācijā pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām - 2. panta pirmās daļas b) punkts - Jēdziens “kaitējums videi” - Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ir izslēgts jebkurš kaitējums, uz ko attiecas atļauja - 12. panta 1. punkts - Iespēja vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem - Locus standi - Direktīva 2000/60/EK - 4. panta 7. punkts - Tieša iedarbība)

(2017/C 249/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Gert Folk

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/31/EK, 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, neskarot pārbaudes, kuras ir jāveic iesniedzējtiesai, minētā direktīva ratione temporis ir piemērojama kaitējumam videi, kas ir radies pēc 2007. gada 30. aprīļa, bet kas ir izraisīts, ekspluatējot iekārtu, kura ir atļauta saskaņā ar ūdens resursu tiesībām un kura ir nodota ekspluatācijā pirms šī datuma;

2)

Direktīva 2004/35, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/31, it īpaši tās 2. panta pirmās daļas b) punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, atbilstoši kurai jēdziens “kaitējums videi” vispārīgi un automātiski netiek attiecināts uz kaitējumu, kam ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz konkrēto ūdeņu ekoloģisko, ķīmisko vai kvantitatīvo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, tikai tādēļ, ka uz to attiecas saskaņā ar šo tiesību normu piešķirta atļauja;

3)

gadījumā, ja atļauja ir piešķirta saskaņā ar valsts tiesību normām, nepārbaudot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 4. panta 7. punkta a)–d) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ievērošanu, valsts tiesai pašai nav jāpārbauda, vai šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lai noteiktu, vai pastāv kaitējums videi Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 2. panta pirmās daļas b) punkta izpratnē;

4)

Direktīvas 2004/35, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/31, 12. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kāda ir pamatlietā, kurā tiesību nodarboties ar zveju īpašniekiem tiek liegts uzsākt pārskatīšanas procedūru sakarā ar kaitējumu videi minētās direktīvas 2. panta pirmās daļas b) punkta izpratnē.

---

(1)  OV C 406, 7.12.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/5

---

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Amtsgericht Wuppertal (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko ir uzsācis Mircea Florian Freitag

(Lieta C-541/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības pilsonība - LESD 21. pants - Brīva pārvietošanās un uzturēšanās dalībvalstīs - Valstspiederīgais, kuram vienlaikus ir viņa dzīvesvietas dalībvalsts un viņa dzimšanas dalībvalsts pilsonība - Uzvārda maiņa dzimšanas dalībvalstī, kas nav veikta pastāvīgās uzturēšanās laikā - Uzvārds, kas atbilst dzimtajam uzvārdam - Lūgums iekļaut šo uzvārdu dzīvesvietas dalībvalsts civilstāvokļa aktu reģistrā - Šī lūguma noraidīšana - Pamats - Uzvārds, kas nav iegūts pastāvīgās uzturēšanās laikā - Citu valsts tiesībās paredzētu procedūru, lai panāktu šī uzvārda atzīšanu, esamība)

(2017/C 249/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Wuppertal

Pamatlietas puses

Mircea Florian Freitag

Rezolutīvā daļa:

LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka dalībvalsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa atsakās atzīt un ierakstīt civilstāvokļa aktu reģistrā uzvārdu, ko šīs dalībvalsts pilsonis ir likumīgi ieguvis citā dalībvalstī, kuras pilsonis viņš tāpat ir, un kas atbilst viņa dzimtajam uzvārdam, un šī [atteikuma] pamatā ir valsts tiesību norma, ar kuru tiesības prasīt šāda ieraksta izdarīšanu, iesniedzot paziņojumu civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā, ir pakļautas nosacījumam, ka šim uzvārdam ir jābūt iegūtam pastāvīgās uzturēšanās laikā šajā citā dalībvalstī, ja vien valsts tiesībās nepastāv citas normas, kas faktiski ļauj atzīt minēto uzvārdu.

---

(1)  OV C 48, 8.2.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/5

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 1. jūnija spriedums (Hessisches Finanzgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wallenborn Transports SA/Hauptzollamt Gießen

(Lieta C-571/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Ārējā tranzīta procedūra - Preču pārvadāšana caur dalībvalstī esošu brīvostu - Šīs dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā brīvostas ir izslēgtas no valsts nodokļu teritorijas - Izņemšana no muitas uzraudzības - Muitas parāda rašanās un PVN iekasējamība)

(2017/C 249/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Hessisches Finanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Wallenborn Transports SA

Atbildētāja: Hauptzollamt Gießen

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2007. gada 20. decembra Direktīvu 2007/75/EK, 61. panta pirmā daļa un 71. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka atsauce uz kādu no tās 156. pantā “minētajiem režīmiem vai gadījumiem” ietver brīvās zonas;

2)

Direktīvas 2006/112, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/75, 71. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preces izņemšana no muitas uzraudzības, kas notikusi brīvajā zonā, nerada pievienotās vērtības nodokļa importam iekasējamības gadījumu un šis nodoklis nekļūst iekasējams, ja šī prece nav nonākusi Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, bet tas ir jānosaka iesniedzējtiesai;

3)

Direktīvas 2006/112, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/75, 71. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006, 203. pantu rodas muitas parāds un kad pamatlietas apstākļu dēļ ir izslēgts, ka tādēļ rastos pievienotās vērtības nodokļa parāds, šīs regulas 204. pants nav jāpiemēro tikai tāpēc vien, lai pamatotu šī nodokļa iekasējamības gadījumu.

---

(1)  OV C 90, 7.3.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/6

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Rechtbank van eerste aanleg West-Vlaanderen, afdeling Brugge (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Maria Eugenia Van der Weegen, Miguel Juan Van der Weegen, Anna Pot, kā mirušā Johannes Van der Weegen tiesību pārņēmēji, Anna Pot/Belgische Staat

(Lieta C-580/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 56. pants - Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pants - Nodokļu tiesību akti - Ienākumu nodoklis - Atbrīvojums no nodokļa, kas tiek attiecināts vienīgi uz tādu banku maksātajiem procentiem, kuras ievēro noteiktus, likumā paredzētus nosacījumus - Netieša diskriminācija - Beļģijā reģistrētas bankas un citā dalībvalstī reģistrētas bankas)

(2017/C 249/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg West-Vlaanderen, afdeling Brugge

Pamatlietas puses

Prasītāji: Maria Eugenia Van der Weegen, Miguel Juan Van der Weegen, Anna Pot, kā mirušā Johannes Van der Weegen tiesību pārņēmēji, Anna Pot

Atbildētāja: Belgische Staat

Rezolutīvā daļa:

LESD 56. pants un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādi valsts tiesību akti kā tie, uz kuriem attiecas pamatlieta un kuros ir paredzēta valsts atbrīvojuma no nodokļa sistēma, ņemot vērā, ka ar to, lai arī tā ir bez izšķirības piemērojama attiecībā uz ienākumiem no Beļģijā vai citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētu bankas pakalpojumu sniedzēju pieņemtiem krājnoguldījumiem, citās dalībvalstīs reģistrētu bankas pakalpojumu sniedzēju piekļuve Beļģijas banku tirgum ir pakārtota nosacījumu izpildei; to pārbaudīt ir iesniedzējtiesas pienākums.

---

(1)  OV C 38, 1.2.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/7

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums – Schniga GmbH/Kopienas Augu šķirņu birojs, Brookfield New Zealand Ltd, Elaris SNC

(Lieta C-625/15 P) (1)

(Apelācija - Kopienas augu šķirņu aizsardzība - Pieteikums par Kopienas aizsardzību - Ābeļu šķirne “Gala Schnitzer” - Tehniskā pārbaude - Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Administratīvās padomes izstrādātas pārbaudes pamatnostādnes - Regula (EK) Nr. 1239/95 - 23. panta 1. punkts - CPVO priekšsēdētāja pilnvaras - Atšķirtspējīgas īpašības pievienošana tehniskās pārbaudes noslēgumā - Īpašības stabilitāte divos audzēšanas ciklos)

(2017/C 249/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schniga GmbH (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Kopienas Augu šķirņu birojs (pārstāvji –M. Ekvad un F. Mattina), Brookfield New Zealand Ltd, Elaris SNC (pārstāvis –M. Eller, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 10. septembra spriedumu Schniga/CPVO – Brookfield New Zealand un Elaris (“Gala Schnitzer”) (T-91/14 un T-92/14, nav publicēts, EU:T:2015:624);

2)	atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Apelācijas padomes 2013. gada 20. septembra lēmumus attiecībā uz Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābeļu šķirnei “Gala Schnitzer” (lietas A 003/2007 un A 004/2007);

3)	Kopienas Augu šķirņu birojs sedz savus, kā arī atlīdzina Schniga GmbH tiesāšanās izdevumus;

4)	Brookfield New Zealand Ltd un Elaris SNC sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 27, 25.1.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/7

---

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – W. F. Gözze Frottierweberei GmbH, Wolfgang Gözze/Verein Bremer Baumwollbörse

(Lieta C-689/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 9. un 15. pants - Apvienības iesniegts kokvilnas zieda apzīmējums - Reģistrēšana individuālas preču zīmes statusā - Šīs preču zīmes izmantošanas licences koncesija kokvilnas izstrādājumu ražotājiem, kas ir šīs apvienības locekļi - Prasība par spēkā neesamības atzīšanu vai atcelšanu - Jēdziens “faktiska izmantošana” - Izcelsmes norādes pamata funkcija)

(2017/C 249/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāji: W. F. Gözze Frottierweberei GmbH, Wolfgang Gözze

Atbildētāja: Verein Bremer Baumwollbörse

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 15. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka individuālas Eiropas Savienības preču zīmes piestiprināšana, ko veic īpašnieks pats vai tas ir noticis ar viņa piekrišanu, uz izstrādājumiem kā kvalitātes apliecinājums nav preču zīmes izmantošana, kas ietilpst jēdzienā “faktiska izmantošana” šīs tiesību normas izpratnē. Minētās preču zīmes piestiprināšana katrā ziņā ir šāda izmantošana, ja ar to arī vienlaicīgi patērētājiem tiek garantēts, ka šos izstrādājumus piedāvā tikai viens uzņēmums, kura kontrolē minētie izstrādājumi tiek ražoti un kuram var noteikt atbildību par to kvalitāti. Šajā pēdējā minētajā gadījumā šīs preču zīmes īpašnieks saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu var aizliegt trešajām personām piestiprināt uz identiskiem izstrādājumiem līdzīgu apzīmējumu, ja šāda piestiprināšana sabiedrībā rada maldināšanas risku;

2)

Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka individuāla preču zīme, pamatojoties uz kopīgu šo tiesību normu piemērošanu, nav jāatzīst par spēkā neesošu tādēļ, ka preču zīmes īpašnieks nenodrošina tirdzniecībā ar apzīmējumu saistīto cerību, kas attiecas uz kvalitāti, atbilstību patiesībai, veicot regulārās kvalitātes pārbaudes pie tās licenciātiem;

3)	Regula Nr. 207/2009 ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesību normas par kolektīvajām Eiropas Savienības preču zīmēm pēc analoģijas nevar piemērot individuālajām Eiropas Savienības preču zīmēm.

---

(1)  OV C 118, 4.4.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/8

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Tribunale Ordinario di Venezia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vinyls Italia SpA, en faillite/Mediterranea di Navigazione SpA

(Lieta C-54/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Maksātnespējas procedūras - Regula (EK) Nr. 1346/2000 - 4. un 13. pants - Akti, kas kaitē visiem kreditoriem - Apstākļi, kādos attiecīgais akts var tikt apstrīdēts - Akti, uz kuriem attiecas tādas dalībvalsts tiesību akts, kas nav procedūras sākšanas valsts - Akts, kas, pamatojoties uz šo tiesību aktu, ir neapstrīdams - Regula (EK) Nr. 593/2008 - 3. panta 3. punkts - Tiesību akti, ko izvēlējušās puses - Visu attiecīgās situācijas elementu atrašanās procedūras sākšanas valstī - Ietekme)

(2017/C 249/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Ordinario di Venezia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vinyls Italia SpA, bankrotējusi

Atbildētāja: Mediterranea di Navigazione SpA

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka formu un termiņu, kurā personai, kura gūst labumu no akta, kas kaitē visiem kreditoriem, ir jāizvirza iebildums atbilstoši šim pantam, lai iebilstu pret prasību atsaukt šo aktu atbilstoši lex fori concursus normām, kā arī jautājums, vai kompetentā tiesa var piemērot šo pantu arī pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā, pēc attiecīgajām pusēm noteiktā termiņa beigām, nosaka dalībvalsts, kuras teritorijā lieta tiek izskatīta, procesuālās tiesības; tomēr šīs tiesības nevar būt mazāk labvēlīgas par tām, kas regulē līdzīgas situācijas, kurām piemēro valsts tiesības (līdzvērtības princips), un tās nevar padarīt par praksē neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesībās (efektivitātes princips), par ko ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai;

2)

Regulas Nr. 1346/2000 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pusei, kam ir pierādīšanas pienākums, ir jāsniedz pierādījumi tam, ka, ja lex causae ļauj apstrīdēt aktu, kas tiek uzskatīts par kaitējumu radošu, konkrēti nav izpildīti priekšnoteikumi, kas ir paredzēti, lai pret šo aktu celtā prasība varētu tikt pieņemta, un kas atšķiras no tiem, kuri paredzēti lex fori concursus;

3)

ja līgumslēdzējas puses, kas ir reģistrētas vienā un tajā pašā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas arī visi citi būtiskie situācijas elementi, ir noteikušas, ka līgumam ir piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti, var derīgi atsaukties uz Regulas Nr. 1346/2000 13. pantu ar nosacījumu, ka šīs puses nav izvēlējušās šīs tiesības krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 156, 2.5.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/9

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 31. maija spriedums – Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI)/Eiropas Komisija

(Lieta C-228/16 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Lēmums izbeigt izskatīšanu - Eiropas Komisijas atteikums turpināt prasītāja sūdzības izskatīšanu - Iepriekšējas izskatīšanas stadijas noslēgumā konstatētā valsts atbalsta neesamība - Apstiprinošs lēmums - Lēmuma izbeigt izskatīšanu atsaukšanas tiesiskuma nosacījumi)

(2017/C 249/12)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) (pārstāvji – E. Bourtzalas, advokāts, A. Oikonomou, E. Salaka, C. Synodinos un H. Tagaras, dikigoroi, D. Waelbroeck, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar un É. Gippini Fournier)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 9. februāra rīkojumu DEI/Komisija (T-639/14, nav publicēts, EU:T:2016:77);

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 211, 13.6.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/10

---

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sharda Europe B. V. B. A./Administración del Estado, Syngenta Agro, SA

(Lieta C-293/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū - Direktīva 2008/69/EK - 3. panta 2. punkts - Atļauto augu aizsardzības līdzekļu atkārtotas novērtēšanas procedūra, ko veic dalībvalstis - Termiņš - Atšķirība starp valodu redakcijām)

(2017/C 249/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sharda Europe B. V. B. A.

Atbildētājas: Administración del Estado, Syngenta Agro, SA

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2008. gada 1. jūlija Direktīvas 2008/69/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu klofentezīnu, dikambu, difenokonazolu, diflubenzuronu, imazakvīnu, lenacilu, oksadiazonu, piklorāmu un piriproksifēnu, 3. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais datums, proti, 2008. gada 31. decembris, attiecībā uz jau atļautu augu aizsardzības līdzekli, kas satur kādu no šīs direktīvas pielikumā minētajām darbīgajām vielām, ir termiņš, kurā visām darbīgajām vielām, kas ir šā augu aizsardzības līdzekļa sastāvā, izņemot Direktīvas 2008/69 pielikumā uzskaitītās, ir jābūt iekļautām Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū I pielikumā atrodamajā sarakstā, lai rastos pienākums veikt šā 3. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto minētā līdzekļa atkārtoto novērtēšanu.

---

(1)  OV C 305, 22.8.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/10

---

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums – Dextro Energy GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija

(Lieta C-296/16 P) (1)

(Apelācija - Patērētāju tiesību aizsardzība - Regula (EK) Nr. 1924/2006 - Veselīguma norādes uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību - Pieteikuma par noteiktu norāžu iekļaušanu sarakstā noraidīšana, kaut arī ir saņemts pozitīvs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums)

(2017/C 249/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dextro Energy GmbH & Co. KG (pārstāvji – M. Hagenmeyer un T. Teufer, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Grünheid un K. Herbout-Borczak)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Dextro Energy GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 8.8.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/11

---

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 1. jūnija spriedums (Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Piotr Zarski/Andrzej Stadnicki

(Lieta C-330/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos - Direktīva 2011/7/ES - Uz nenoteiktu laiku noslēgti telpu nomas līgumi - Nomas maksas maksājumu kavējumi - Līgumi, kas noslēgti pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām - Valsts tiesiskais regulējums - Šādu līgumu izslēgšana no minētās direktīvas piemērojamības laikā)

(2017/C 249/15)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītājs: Piotr Zarski

Atbildētājs: Andrzej Stadnicki

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 12. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka samaksas nokavējumus, kas rodas, izpildot līgumu, kas noslēgts pirms 2013. gada 16. marta, dalībvalstis var izslēgt no šīs direktīvas piemērošanas jomas pat tad, ja šie nokavējumi rodas pēc minētā datuma.

---

(1)  OV C 335, 12.9.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/11

---

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums (Monomeles Protodikeio Athinon (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OL/PQ

(Lieta C-111/17 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību - Starptautiskā bērnu nolaupīšana - 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - 11. pants - Pieteikums par atgriešanos - Zīdaiņa “pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens - Bērns, kurš saskaņā ar vecāku gribu ir dzimis dalībvalstī, kas nav viņu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts - Bērna pastāvīga uzturēšanās savas dzīves pirmajos mēnešos viņa dzimšanas dalībvalstī - Mātes lēmums neatgriezties dalībvalstī, kurā bija laulāto pastāvīgā dzīvesvieta)

(2017/C 249/16)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Athinon

Pamatlietas puses

Prasītājs: OL

Atbildētāja: PQ

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kurā bērns saskaņā ar savu vecāku kopīgo gribu ir piedzimis un nepārtraukti kopā ar savu māti vairākus mēnešus uzturējies dalībvalstī, kas nav tā, kurā šiem vecākiem bija pastāvīgā dzīvesvieta pirms viņa dzimšanas, vecāku sākotnējais nodoms par mātes atgriešanos kopā ar bērnu šajā dalībvalstī neļauj uzskatīt, ka šim bērnam tur bija viņa “pastāvīgā dzīvesvieta” šīs regulas nozīmē.

Līdz ar to šādā situācijā mātes atteikšanās kopā ar bērnu atgriezties šajā pašā valstī nevar tikt uzskatīta par bērna “nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu” 11. panta 1. punkta nozīmē.

---

(1)  OV C 144, 8.5.2017.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/12

---

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 8. jūnija rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lg Costruzioni Srl/Area – Azienda Regionale per l’edilizia abitativa

(Lieta C-110/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publisks būvdarbu līgums - Direktīva 2004/18/EK - 7. pants - Saimnieciskās darbības subjektu tehnisko iespēju vērtējums un pārbaude - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 249/17)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lg Costruzioni Srl

Atbildētāja: Area – Azienda Regionale per l’edilizia abitativa

Piedaloties: TE.SV.AM. Srl, Alvit Srl, Igit SpA, Planarch Srl un Francesco Auteri

Rezolutīvā daļa:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniegusi ar 2016. gada 19. janvāra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 175, 17.5.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/13

---

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 11. maija rīkojums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Exmitiani SRL/Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj

(Lieta C-286/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodarbošanās ar pasažieru autopārvadājumiem - Aplikšana ar nodokli - Fakti pirms Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2017/C 249/18)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Exmitiani SRL

Atbildētāja: Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz Curtea de Apel Cluj (Klužas Apelācijas tiesa, Rumānija) uzdotajiem jautājumiem.

---

(1)  OV C 296, 16.8.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/13

---

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 7. jūnija rīkojums – Holistic Innovation Institute, SLU/Eiropas Komisija

(Lieta C-411/16 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Eiropas Savienības finansētie projekti pētniecības jomā - Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007. līdz 2013. gads) - Projekts “eDIGIREGION” - Eiropas Komisijas lēmums noraidīt prasītājas dalību - Prasība atcelt tiesību aktu un prasība sakarā ar atbildību)

(2017/C 249/19)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Holistic Innovation Institute, SLU (pārstāvis – J.J. Marín López, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal, pārstāvis, un J. Rivas Andrés, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Holistic Innovation Institute, SLU atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 364, 3.10.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/14

---

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 4. maija rīkojums (Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jitka Svobodová/Česká republika – Okresní soud v Náchodě

(Lieta C-653/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pamatlietas faktiskie apstākļi un tiesiskais regulējums - Pietiekamu precizējumu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants)

(2017/C 249/20)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší soud České republiky

Pamatlietas puses

Prasītāja: Jitka Svobodová

Atbildētāja: Česká republika – Okresní soud v Náchodě

Piedaloties: Česká republika – Ministerstvo spravedlnosti ČR

Rezolutīvā daļa:

Nejvyšší soud (Augstākā tiesa, Čehijas Republika) ar 2016. gada 2. decembra lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 78, 13.3.2017.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/14

---

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 11. maija rīkojums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bericap Záródástechnikai Cikkeket Gyártó Bt./Nemzetgazdasági Minisztérium

(Lieta C-53/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Dalībvalstu piešķirts atbalsts - Atkāpes no atbalsta aizlieguma - Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu - Regula (EK) Nr. 800/2008 - Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcija - Saistīti uzņēmumi - Uzņēmumi, kas darbojas tajā pašā tirgū un ietilpst vienas ģimenes locekļiem piederošā globālā uzņēmumu grupā - Jēdziens “kopīgi darbojošos fizisku personu grupa”)

(2017/C 249/21)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bericap Záródástechnikai Cikkeket Gyártó Bt.

Atbildētāja: Nemzetgazdasági Minisztérium

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot [LESD 107. un 108.] pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), I pielikuma 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmumus var uzskatīt par “saistītiem” šīs tiesību normas izpratnē, ja no to starpā esošo gan juridisko, gan saimniecisko attiecību analīzes izriet, ka, pateicoties vienai fiziskai personai vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupai, tie veido vienu ekonomisku vienību, pat ja starp tiem formāli nepastāv kādas no šī pielikuma 3. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajām attiecībām. Par personām, kas darbojas kopīgi, šī pielikuma 3. panta 3. punkta ceturtās daļas izpratnē tiek uzskatītas fiziskas personas, kuras savstarpēji saskaņoti darbojas, lai ietekmētu attiecīgo uzņēmumu komerclēmumus tādējādi, ka šie uzņēmumi nevar tikt uzskatīti par savstarpēji saimnieciski neatkarīgiem uzņēmumiem. Šā nosacījuma izpilde ir konstatējama atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, un nav obligāti vajadzīgs nedz, lai šo personu starpā būtu līgumiskas attiecības, nedz, lai būtu konstatēts viņu nolūks apiet mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju Regulas Nr. 800/2008 I pielikuma izpratnē.

---

(1)  OV C 144, 8.5.2017.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/15

---

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 14. jūnija rīkojums (Rayonen sad Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Todor Iliev/Blagovesta Ilieva

(Lieta C-67/17) (1)

(Prejudiciāls nolēmums - Tiesas Reglamenta 99. pants - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Piemērošanas joma - Izslēgtie jautājumi - Laulāto mantiskās attiecības - Laulības izbeigšana - Laulības laikā iegūtas kustamas mantas sadale)

(2017/C 249/22)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad Varna

Pamatlietas puses

Prasītājs: Todor Iliev

Atbildētāja: Blagovesta Ilieva

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds kā pamatlietā aplūkojamais gadījums par tādas kustamas mantas sadali pēc laulības šķiršanas, kas iegūta laulības laikā, kurā bijušie laulātie ir vienas Savienības dalībvalsts pilsoņi, taču viņu dzīvesvieta ir bijusi citā dalībvalstī, neietilpst vis Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā, bet gan laulāto mantisko attiecību jomā un tādējādi uz to attiecas minētā 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie izņēmumi.

---

(1)  OV C 112, 10.4.2017.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/16

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 12. maija spriedumu lietā T-750/14 Ivo-Kermartin GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 30. decembrī iesniedza Capella EOOD

(Lieta C-687/16 P)

(2017/C 249/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Capella EOOD (pārstāvis – C. Pfitzer, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) ar 2017. gada 7. jūnija rīkojumu ir noraidījusi apelācijas sūdzību un nospriedusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/16

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 8. novembra spriedumu lietā T-579/15 For Tune sp. z o.o./Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2017. gada 18. janvārī iesniedza For Tune sp. z o.o.

(Lieta C-23/17 P)

(2017/C 249/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: For Tune sp. z o.o. (pārstāve – K. Popławska, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Tiesa (sestā palāta) ar 2017. gada 15. jūnija rīkojumu nolēma, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/16

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 20. martā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Manuela Maturi u.c./Fondazione Teatro dell’Opera di Roma

(Lieta C-142/17)

(2017/C 249/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītājas: Manuela Maturi, Laura Di Segni, Isabella Lo Balbo, Maria Badini, Loredana Barbanera

Atbildētājs: Fondazione Teatro dell’Opera di Roma

Prejudiciālais jautājums

Vai valsts tiesiskais regulējums, kāds ietverts 2010. gada 30. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 64, kas pārveidots par 2010. gada 29. jūnija Likumu Nr. 100, 3. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru “attiecībā uz izklaides industrijas darba ņēmējiem, kuri ietilpst dejotāju kategorijā, pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm ir noteikts četrdesmit piecu gadu sasniegšanas brīdī, izmantojot tiem darba ņēmējiem, kuriem pilnībā piemēro atbilstoši iemaksām uzkrāto vecuma pensijas sistēmu vai jaukto sistēmu, 1995. gada 8. augusta Likuma Nr. 335 1. panta 6. punktā minēto pensijas pārveides koeficientu saistībā ar lielāku vecumu. Divus turpmākos gadus pēc šīs tiesību normas stāšanās spēkā darba ņēmējiem, kuri pieņemti darbā uz nenoteiktu laiku un sasnieguši vai pārsnieguši pensionēšanās vecumu, ir dotas ik gadu atjaunojamas izvēles tiesības, lai viņi varētu palikt dienestā. Šāda izvēle ir jāīsteno, iesniedzot formālu pieteikumu ENPALS divu mēnešu laikā pēc šīs tiesību normas stāšanās spēkā vai vismaz trīs mēnešus pirms tiesību uz pensiju iestāšanās, neskarot maksimālo vecuma pensionēšanās robežu četrdesmit septiņi gadi sievietēm un piecdesmit divi gadi vīriešiem”, ir pretrunā diskriminācijas aizlieguma dzimuma dēļ principam, kas minēts Direktīvā 2006/54 (1) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (21. pants)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 23. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/17

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 20. martā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Catia Passeri/Fondazione Teatro dell’Opera di Roma

(Lieta C-143/17)

(2017/C 249/26)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāja: Catia Passeri

Atbildētājs: Fondazione Teatro dell’Opera di Roma

Prejudiciālie jautājumi

Vai valsts tiesiskais regulējums, kāds ietverts 2010. gada 30. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 64, kas pārveidots par 2010. gada 29. jūnija Likumu Nr. 100, 3. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru “attiecībā uz izklaides industrijas darba ņēmējiem, kuri ietilpst dejotāju kategorijā, pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm ir noteikts četrdesmit piecu gadu sasniegšanas brīdī, izmantojot tiem darba ņēmējiem, kuriem pilnībā piemēro atbilstoši iemaksām uzkrāto vecuma pensijas sistēmu vai jaukto sistēmu, 1995. gada 8. augusta Likuma Nr. 335 1. panta 6. punktā minēto pensijas pārveides koeficientu saistībā ar lielāku vecumu. Divus turpmākos gadus pēc šīs tiesību normas stāšanās spēkā darba ņēmējiem, kuri pieņemti darbā uz nenoteiktu laiku un sasnieguši vai pārsnieguši pensionēšanās vecumu, ir dotas ik gadu atjaunojamas izvēles tiesības, lai viņi varētu palikt dienestā. Šāda izvēle ir jāīsteno, iesniedzot formālu pieteikumu ENPALS divu mēnešu laikā pēc šīs tiesību normas stāšanās spēkā vai vismaz trīs mēnešus pirms tiesību uz pensiju iestāšanās, neskarot maksimālo vecuma pensionēšanās robežu četrdesmit septiņi gadi sievietēm un piecdesmit divi gadi vīriešiem”, ir pretrunā diskriminācijas aizlieguma dzimuma dēļ principam, kas minēts Direktīvā 2006/54 (1) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (21. pants)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 23. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. aprīlī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Heinrich Denker/Gemeinde Thedinghausen

(Lieta C-206/17)

(2017/C 249/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs un kasācijas sūdzības iesniedzējs: Heinrich Denker

Atbildētāja un atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Gemeinde Thedinghausen

Lietas dalībnieks: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1)– IVN direktīvas – 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo normu netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā tiesību pārkāpums saistībā ar sabiedrības līdzdalību pašvaldības nolikuma veidā pieņemta apbūves plāna izstrādes procedūrā tiek atzīts par maznozīmīgu, ja gada laikā pēc plāna paziņošanas, neskatoties uz atbilstoši sniegtu informāciju, pašvaldībā nav iesniegta sūdzība par šo pārkāpumu un uz apbūves plānu attiecas IVN direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību?

---

(1)  OV 2012 L 26, 1. lpp.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bacău (Rumānija) – SC Topaz Development SRL/Constantin Juncu, Raisa Juncu, dzimusi Cernica

(Lieta C-211/17)

(2017/C 249/28)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bacău

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Topaz Development SRL

Atbildētāji: Constantin Juncu, Raisa Juncu, dzimusi Cernica

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai [Direktīvas 93/13/EEK] (1) 3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā – kā to apgalvo prasītāja–atbildētāja, kura atsaucas uz valsts judikatūru (Înalta Curte de Casație și Justiție, Secția comercială [Augstākās kasācijas tiesas Komerclietu palātas] 2011. gada 18. aprīļa kasācijas spriedums Nr. 1646 un Curtea de Apel Bacău [Bakau Apelācijas tiesas] 2016. gada 6. aprīļa spriedums apelācijas tiesvedībā civillietā Nr. 3364/110/2014), proti, gadījumā, kad pierādījums par pušu noslēgtā pirkuma un pārdevuma priekšlīguma visu noteikumu apspriešanu izriet vienkārši no apstākļa, ka prasītāji–atbildētāji kā patērētāji piekrita šiem noteikumiem, parakstot priekšlīgumu, kuru iepriekš sagatavoja nekustamo īpašumu attīstītājs un pēc tam apliecināja notārs – prezumpciju par noteikumu, kurus iepriekš sagatavojis pārdevējs vai piegādātājs, neapspriešanu principā atspēko pierādījums par pretējo?

2)

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos pielikuma d), e), f) un i) punktu noteikumu piemērošanas jomā principā ietilpst tādi pirkuma un pārdevuma priekšlīgumos ietverti noteikumi, kurus iepriekš sagatavojuši nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri, tāpat kā prasītāja–atbildētāja, ir pārdevēji vai piegādātāji, un, konkrētāk, strīda pušu starpā noslēgtā pirkuma un pārdevuma priekšlīguma 3.2.2. punkta un 7.1. punkta noteikumi, kuros ir paredzēta ceturtās pakāpes konfiskācijas klauzula [pactum commissorium] un soda klauzula, kuras ir izdevīgas vienīgi apsološajam pārdevējam?

3)

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka, gadījumā, ja Tiesas atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, tas neļauj (aizliedz) valsts tiesai grozīt attiecīgos noteikumus, kas ir uzskatāmi par negodīgiem, proti, atzīt, ka ceturtās pakāpes konfiskācijas klauzula [pactum commissorium] var darboties nosacījumos, kuri atšķiras no tiem, kas ir tieši paredzēti priekšlīgumā (piemēram, nevis par jebkādu maksājuma kavējumu vai nemaksāšanu neatkarīgi no summas, bet vienīgi par konkrētas summas maksājumiem, kas ir veikti ar nokavējumu vai nav veikti, kurus, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, tiesa atzīs par būtiskiem), un samazināt (ierobežot) soda klauzulas summu līdz summām, kuras apsološais pircējs avansā ir samaksājis līdz konfiskācijas klauzulas iedarbināšanas dienai? Vai tādā gadījumā valsts tiesa var noteikt vienīgi, ka minētie noteikumi nav piemērojami attiecīgajam patērētājam?

---

(1)  Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. aprīlī iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – Medtronic GmbH/Finanzamt Neuss

(Lieta C-227/17)

(2017/C 249/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Medtronic GmbH

Atbildētāja: Finanzamt Neuss

Prejudiciālais jautājums

Vai Kombinētā nomenklatūra Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Komisijas 2015. gada 6. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2015/1754 (1), I pielikumā ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmumā sīkāk raksturotā veida mugurkaula fiksācijas sistēmas (2) ir klasificējamas apakšpozīcijā 9021 90 90?

---

(1)  OV L 285, 1. lpp.

(2)  CD Horizon SOLERA Spinal System zīmola mugurkaula fiksācijas sistēmas.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/19

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (pirmā palāta) tiesas 2017. gada 14. marta spriedumu lietā T-346/15 Bank Tejarat/Padome 2017. gada 11. maijā iesniedza Bank Tejarat

(Lieta C-248/17 P)

(2017/C 249/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bank Tejarat (pārstāvji – S. Zaiwalla, P. Reddy, A. Meskarian, Solicitors, M. Brindle QC, T. Otty, R. Blakeley, Barristers)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt šo apelācijas sūdzību un atcelt Vispārējās tiesas rīkojuma, kas ietverts otrajā spriedumā, 1. un 2. punktu;

—	apmierināt Bankas prasību par atkārtotu iekļaušanu sarakstā;

—	atcelt apstrīdētos pasākumus, ciktāl tie attiecas uz Banku, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijā un saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nepareizi neesot piešķīrusi/vai piešķīrusi nepietiekamu nozīmi pierādījumiem, kurus iesniedza Banka, un tādējādi sagrozījusi būtiskos pierādījumus par jautājumu, vai Padome bija izklāstījusi apgalvojumus apstrīdētajā pamatojumā.

Neatkarīgi no pirmā apelācijas sūdzības pamata iznākuma, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā ar to, ka tā ir sagrozījusi būtisko pierādījumu attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētā pamatojuma apgalvojumus Padome bija detalizēti norādījusi un/vai pierādījuma pienākums kļūdaini tika noteikts Bankai.

Attiecība uz pirmo un otro apelācijas sūdzības pamatu, ja Vispārējā tiesa būtu piemērojusi pareizus principus un/vai tā nebūtu sagrozījusi iepriekš norādīto pierādījumu, tā būtu atcēlusi apstrīdētos pasākumus.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Padomei bija tiesības atkārtoti iekļaut Banku sarakstā, pamatojoties uz iemesliem, kuri nevarēja un kuriem nevajadzēja tikt norādītiem pirms pirmā sprieduma un ka Padomes rīcība nepārkāpa LESD 266. pantu, nedz arī res judicata un/vai tiesiskās noteiktības un/vai sprieduma galīgā rakstura un/vai efektivitātes principus un vai/tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā un/vai Bankas tiesības saskaņā ar ES Hartas 47. pantu un/vai ECPAK 6. un 13. pantu un/vai tiesības uz labu pārvaldību un/vai samērīguma principu.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/20

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. maijā iesniedza Tartu Maakohus (Igaunija) – Collect Inkasso OÜ, ITM Inkasso OÜ, Bigbank AS/Rain Aint, Lauri Palm, Raiko Oikimus, Egle Noor, Artjom Konjarov

(Lieta C-289/17)

(2017/C 249/31)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tartu Maakohus

Pamatlietas puses

Prasītāji: Collect Inkasso OÜ, ITM Inkasso OÜ, Bigbank AS

Atbildētāji: Rain Aint, Lauri Palm, Raiko Oikimus, Egle Noor, Artjom Konjarov

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 805/2004 (1), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 17. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumentā, ar ko celta prasība, līdzvērtīgā dokumentā un pavēstē par uzaicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu skaidri jābūt norādītām visām regulas 17. panta a) punktā minētajām ziņām? It īpaši: Vai saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 17. panta a) punktu spriedumu nevar apstiprināt par Eiropas izpildes rīkojumu, ja parādniekam nav paziņota tās institūcijas adrese, kurai jāsniedz atbilde, bet ir sniegtas visas pārējās 17. panta a) punktā minētās ziņas?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja tiesas procesā izcelsmes dalībvalstī nav ievēroti Regulas (EK) Nr. 805/2004 17. pantā noteiktie procesuālie noteikumi, procesuālo trūkumu novēršana paredz, ka parādniekam spriedumā vai tam pievienotā dokumentā ir pienācīgi paziņotas visas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ziņas? Vai Eiropas izpildes rīkojumu it īpaši nevar izsniegt, ja parādniekam nav paziņota tās iestādes adrese, kurai ir jāiesniedz pārsūdzība, bet ir sniegtas visas pārējās 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ziņas?

---

(1)  OV 2004, L 143, 15. lpp.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/21

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. maijā iesniedza Amtsgericht Düsseldorf (Vācija) – EUflight.de GmbH/TUIfly GmbH

(Lieta C-292/17)

(2017/C 249/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: EUflight.de GmbH

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālais jautājums

Vai lidojuma atcelšana var būt saistīta ar ārkārtēju apstākli Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē arī tad, ja attiecīgie apstākļi (šajā gadījumā – “neorganizēts streiks” vai “saslimšanu vilnis”) ir ietekmējuši attiecīgo lidojumu tikai netieši, jo tie ir likuši gaisa pārvadātājam pilnībā pārstrukturēt tā lidojumu plānu un šajā jaunajā plānā ir paredzēta plānveidīga konkrētā lidojuma atcelšana? Vai gaisa pārvadātājs var arī atsaukties uz Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punktu, lai atbrīvotos no sava pienākuma izmaksāt kompensāciju, ja, nepastāvot šai pārstrukturēšanai, attiecīgo lidojumu būtu bijis iespējams veikt, jo lidojumam nozīmētā apkalpe būtu bijusi pieejama, ja tā pārstrukturēšanas ietvaros nebūtu tikusi norīkota citiem lidojumiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/21

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 30. marta spriedumu lietā T-112/15 Grieķijas Republika/Eiropas Komisija 2017. gada 6. jūnijā iesniedza Grieķijas Republika

(Lieta C-341/17 P)

(2017/C 249/33)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji – G. Kanellopoulos, A. Vasilopoulou, E. Leftheriotou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu apmierināt apelācijas sūdzību, atceļot pārsūdzēto Vispārējās tiesas 2017. gada 30. marta spriedumu lietā Τ-112/15 tajā sprieduma daļā, kurā ir noraidīta tās prasība, un apmierināt Grieķijas Republikas 2015. gada 2. martā celto prasību atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 19. decembra Lēmumu 2014/950/ES, ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti izdevumi, ko Grieķijas Republika veikusi saistībā ar platībatkarīgo atbalstu par 2008. pieprasījumu gadu un kas atbilst a) 10 % no kopējā veikto izdevumu apmēra atbalstam par ganībām, b) 5 % no kopējā veikto izdevumu apmēra saistītajam papildu atbalstam un c) 5 % no kopējā veikto izdevumu apmēra lauku attīstībai, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza 6 apelācijas pamatus:

A.

Saistībā ar to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā ir iztirzāts pirmais prasības pamats par ganībām izmantotajām platībām piešķirtajam atbalstam piemēroto finanšu korekciju 10 % apmērā (pārsūdzētā sprieduma 23.–106. punkts) , tiek izvirzīti trīs apelācijas pamati. Pirmajā apelācijas pamatā tiek apgalvots, ka Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004 2. pants jautājumā par ganību definīciju esot interpretēts un piemērots kļūdaini, LESD 296. pants esot interpretēts un piemērots kļūdaini un pārsūdzētā sprieduma pamatojums esot norādīts nepietiekami un nepienācīgi. Otrajā apelācijas pamatā tiek apgalvots, ka LESD 296. pants esot interpretēts un piemērots kļūdaini un/vai pārsūdzētā sprieduma pamatojums – ciktāl minētajā spriedumā ir noraidīti Grieķijas Republikas argumenti jautājumā par Komisijas lēmuma pamatojuma likumīgumu – esot norādīts nepietiekami. Savukārt trešajā apelācijas pamatā tiek apgalvots, ka pārsūdzētais spriedums esot pretrunā samērīguma principam un balstīts uz kļūdainu LESD 296. panta interpretāciju un piemērošanu, kā arī neesot pietiekami norādīts tā pamatojums.

B.

Saistībā ar to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā ir iztirzāts otrais prasības pamats par papildu platībatkarīgajam atbalstam piemēroto finanšu korekciju 5 % apmērā, (pārsūdzētā sprieduma 107.–137. punkts) tiek izvirzīti divi apelācijas pamati. Pirmajā no tiem (proti, ceturtajā apelācijas pamatā) tiek apgalvots, ka Regulas Nr. 1290/2005 31. pants un Regulas Nr. 885/2006 11. pants esot interpretēti un piemēroti kļūdaini, pārsūdzētā sprieduma pamatojums esot norādīts kļūdaini un/vai nepietiekami un tas esot pretrunīgs, savukārt otrajā no tiem tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā nospriestais izrietot no samērīguma principa kļūdainas piemērošanas apvienojumā ar LESD 296. panta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, kā arī nepietiekami norādītu un pretrunīgu pamatojumu.

C.

Visbeidzot (sestajā apelācijas pamatā) saistībā ar to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā ir iztirzāts trešais prasības pamats par lauku attīstībai paredzētajam atbalstam piemēroto finanšu korekciju 5 % apmērā, (pārsūdzētā sprieduma 138.–168. punkts) tiek apgalvots, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums – daļā, kurā minētajā spriedumā tiek daļēji noraidīta Grieķijas Republikas prasība, – neesot norādīts vispār.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/23

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 13. jūnija spriedums – Ball Beverage Packaging Europe/EUIPO – Crown Hellas Can (“Canettes”)

(Lieta T-9/15) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlotas trīs skārdenes - Agrāks dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25 panta 1. punkta b) apakšpunkts - Preču kopums, kas veido vienotu priekšmetu - Reģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzības apjoms - Pienākums norādīt pamatojumu - Lietas dalībnieka aizstāšana)

(2017/C 249/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ball Beverage Packaging Europe Ltd (Luton, Apvienotā Karaliste), kam tika atļauts aizstāt Ball Europe GmbH (pārstāvis – A. Renck, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Crown Hellas Can SA (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – N. Coulson un J. Koepp, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2014. gada 8. septembra lēmumu lietā R 1408/2012–3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Crown Hellas Can un Ball Europe.

Rezolutīvā daļa:

1)	Ball Beverage Packaging Europe Ltd ir atļauts aizstāt Ball Europe GmbH prasītājas statusā;

2)	prasību noraidīt;

3)	Ball Beverage Packaging Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Crown Hellas Can SA radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 89, 16.3.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/23

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 15. jūnija spriedums – Kiselev/Padome

(Lieta T-262/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi tādu darbību dēļ, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukraina - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Fiziska persona, kas aktīvi atbalsta darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukraina - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Vārda brīvība - Samērīgums - Tiesības uz aizstāvību)

(2017/C 249/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dmitrii Konstantinovich Kiselev (Korolev, Krievija) (pārstāvji – J. Linneker, solicitor, T. Otty, barrister un B. Kennelly, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un J.-P. Hix)

Priekšmets

par prasības pieteikumu saskaņā ar LESD 263. pantu, ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes 2015. gada 13. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/432, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2015, L 70, 47. lpp.), un Padomes 2015. gada 13. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/427, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2015, L 70, 1. lpp.), otrkārt, Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmumu (KĀDP) 2015/1524, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2015, L 239, 157. lpp.), un Padomes 2015. gada 14. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/1514, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2015, L 239, 30. lpp.), treškārt, Padomes 2016. gada 10. marta Lēmumu (KĀDP) 2016/359, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2016, L 67, 37. lpp.), un Padomes 2016. gada 10. marta Īstenošanas regulu (ES) 2016/353, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2016, L 67, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dmitrii Konstantinovich Kiselev atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 7.9.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/24

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 15. jūnija spriedums – Fakro/EUIPO – Saint Gobain Cristalería (“climaVera”)

(Lieta T-457/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “climaVera” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CLIMAVER DECO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 249/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fakro sp. z o.o. (Nowy Sącz, Polija) (pārstāvis – J. Radłowski, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Saint Gobain Cristalería, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis – E. Bayo de Gispert, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 12. maija lēmumu lietā R 2095/2014–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Saint Gobain Cristalería un Fakro

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Fakro sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 328, 5.10.2015.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/25

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. jūnija spriedums – Aydin/EUIPO – Kaporal Groupe (“ROYAL & CAPORAL”)

(Lieta T-95/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ROYAL & CAPORAL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “KAPORAL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 249/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Savas Aydin (Pantin, Francija) (pārstāvis – F. Watrin, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – D. Hanf un S. Pétrequin)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kaporal Groupe (Marseļa, Francija) (pārstāvis – J. André, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 11. decembra lēmumu lietā R 867/2015–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kaporal Groupe un Aydin k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Savas Aydin atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 156, 2.5.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/25

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 8. jūnija spriedums – Komisija/IEM

(Lieta T-141/16) (1)

(Šķīrējklauzula - Līgums FAIR-CT98-9544, kas noslēgts Ceturtās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (1994.-1998. gads) ietvaros - Līguma izbeigšana - Avansā samaksāto summu atmaksa - Nokavējuma procenti - Aizmuguriska lietas izskatīšana)

(2017/C 249/38)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves – A. Katsimerou un S. Lejeune, pārstāves, kurām palīdz O. Lytra, advokāte)

Atbildētāja: IEM – Erga – Erevnes – Meletes perivallontos kai chorotaxias AE (Atēnas, Grieķija)

Priekšmets

Prasība, kas celta, pamatojoties uz LESD 272. pantu un kurā tiek lūgts piespriest IEM – Erga – Erevnes – Meletes perivallontos kai chorotaxias atmaksāt Komisijas saistībā ar līgumu FAIR-CT98-9544 veiktos avansa maksājumus, tiem pieskaitot nokavējuma procentus

Rezolutīvā daļa:

1)	IEM – Erga – Erevnes – Meletes perivallontos kai chorotaxias AE maksā Eiropas Komisijai summu 75 728,33 euro apmērā, tai pieskaitot nokavējuma procentus pēc likmes 3 % par laiku no 2010. gada 4. septembra līdz tās pilnīgai samaksai;

2)	IEM atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 191, 30.5.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/26

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūnija spriedums – Mediterranean Premium Spirits/EUIPO – G-Star Raw (“GINRAW”)

(Lieta T-258/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GINRAW” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “RAW” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 249/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mediterranean Premium Spirits, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji – J. A. Mora Granell un J. Romaní Lluch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un K. Sidat Humphreys)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: G-Star Raw CV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji – L. Dijkman un J. van Manen, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 14. marta lēmumu lietā R 1583/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp G-Star Raw un Mediterranean Premium Spirits

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mediterranean Premium Spirits, SL sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO un G-Star Raw CV tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 251, 11.7.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/27

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 15. jūnija spriedums – Bay/Parlaments

(Lieta T-302/16) (1)

(Institucionālās tiesības - Parlamenta priekšsēdētāja lēmums, ar kuru Eiropas Parlamenta deputātam tiek atceltas tiesības uz dienas naudu - Parlamenta Reglamenta 166. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Kļūda faktos)

(2017/C 249/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nicolas Bay (La Celle-Saint-Cloud, Francija) (pārstāvis – A. Cuignache, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – N. Görlitz, S. Alonso de León un S. Seyr)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta priekšsēdētāja 2016. gada 9. marta lēmumu un Parlamenta Prezidija 2016. gada 11. aprīļa lēmumu, ar ko prasītājam uz piecām dienām tiek atceltas tiesības uz dienas naudu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nicolas Bay sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 279, 1.8.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/27

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 8. jūnija spriedums – Bundesverband Deutsche Tafel/EUIPO – Tiertafel Deutschland (“Tafel”)

(Lieta T-326/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Tafel” - EUIPO veikta sprieduma, ar kuru atcelts EUIPO apelācijas padomes lēmums, izpilde - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Aprakstošs raksturs - Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts - Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas)

(2017/C 249/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bundesverband Deutsche Tafel eV (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – T. Koerl, E. Celenk un S. Vollmer, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Tiertafel Deutschland eV (Rathenow, Vācija) (pārstāvis – M. Nitschke, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 4. aprīļa lēmumu lietā R 248/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Tiertafel Deutschland un Bundesverband Deutsche Tafel

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bundesverband Deutsche Tafel eV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 8.8.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/28

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. jūnija spriedums – LG Electronics/EUIPO (“Second Display”)

(Lieta T-659/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Second Display” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2017/C 249/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LG Electronics, Inc. (Seula, Korejas Republika) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Ivanauskas)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 10. jūnija lēmumu lietā R 106/2016-1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Second Display” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	LG Electronics, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 402, 31.10.2016.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/28

---

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 30. maija rīkojums – Enrico Colombo un Corinti Giacomo/Komisija

(Lieta T-690/16 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiski līgumi - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)

(2017/C 249/43)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Enrico Colombo SpA (Sesto Calende, Itālija) un Corinti Giacomo (Ispra, Itālija) (pārstāvji – R. Colombo un G. Turri, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Rosa Plaza, S. Delaude un L. Di Paolo) un Carmet Sas di Fietta Graziella & C

Priekšmets

Pieteikums, kas iesniegts, pamatojoties uz LESD 278. un 279. pantu, un kurā tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus tālab, lai, pirmkārt, apturētu to Komisijas aktu izpildi, kuru rezultātā ir noraidīts prasītāju piedāvājums iepirkuma procedūrā JRC/IPR/2016/C.4/0002/OC, un, otrkārt, būtībā apturētu līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un šajā iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu

Rezolutīvā daļa:

1)	daļā, kurā pieteikums par pagaidu noregulējumu ir vērsts pret Carmet Sas di Fietta Graziella & C, par šo pieteikumu vairs nav jālemj;

2)	pārējā daļā pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/29

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija rīkojums – Verschuur/Komisija

(Lieta T-877/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr.o1049/2001 - Dokuments attiecībā uz administratīvo procedūru par valsts atbalstu SA.38374 (2014/C ex 2014/NN), ko īstenojusi Nīderlande attiecībā uz uzņēmumu Starbucks - Piekļuves atteikums - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2017/C 249/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Steven Verschuur (Baarn, Nīderlande) (pārstāvis – P. Kreijger, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Baquero Cruz, A. Buchet un F. Clotuche-Duvieusart)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 3. oktobra Lēmumu C (2016) 6455 final, ar kuru ir noraidīts prasītāja atkārtotais pieteikums par piekļuvi dokumentiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Steven Verschuur sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 53, 20.2.2017.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/29

---

Prasība, kas celta 2017. gada 16. maijā – Fakro/Komisija

(Lieta T-293/17)

(2017/C 249/45)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fakro sp z o.o. (Nowy Sącz, Polija) (pārstāvis – A. Radkowiak-Macuda, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, neieņemot nostāju lietā sakarā ar sūdzību, ko prasītāja tajā iesniedza 2012. gada 12. jūlijā, par to, ka grupa VELUX ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, lai gan tai formāli tika lūgts to darīt, Komisija nav izpildījusi LESD, kā arī Pamattiesību hartā paredzētos pienākumus,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, pat ja tiesvedība būtu izbeidzama sakarā ar Komisijas pieņemto lēmumu tiesvedības laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz LESD 288. panta neizpildi saistībā ar LESD 102. un 105. pantu un saistībā ar Pamattiesību hartas 41. pantu.

Pirmā iespējamā nostājas ieņemšana pēc būtības procedūrā par prasītājas iesniegto sūdzību pēc 3,5 gadiem neesot lietas izskatīšana saprātīgā termiņā. Komisija neesot norādījusi nekādu pamatojumu, kas ļautu apstiprināt, ka izmeklēšanas laikā būtu veiktas jebkādas darbības. Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas esot pienākums padziļināti izanalizēt prasītājas norādītos faktiskos, kā āri juridiskos apstākļus. Prasītājas ierosinātā tiesvedība esot vienīgais tās tiesību aizsardzības veids.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/30

---

Prasība, kas celta 2017. gada 15. maijā – Optile/Komisija

(Lieta T-309/17)

(2017/C 249/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Organisation professionnelle des transports d’Ile de France (Optile) (Parīze, Francija) (pārstāvji – F. Thiriez un M. Dangibeaud, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

galvenokārt, daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2007. gada 2. februāra lēmuma SA.26763 par iespējamo atbalstu, ko Ildefransas reģions piešķīris sabiedriskā transporta uzņēmumiem, 1. pantu, bet tikai, ciktāl Ildefransas reģionā no 1979. gada līdz 2008. gadam ieviestā atbalsta shēma tiek uzskatīta par “nelikumīgi īstenoto” jaunu atbalsta shēmu;

—

pakārtoti, daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2007. gada 2. februāra lēmuma SA.26763 par iespējamo atbalstu, ko Ildefransas reģions piešķīris sabiedriskā transporta uzņēmumiem, 1. pantu, ciktāl tajā norādīts, ka attiecīgā atbalsta shēma laika posmā no 1994. gada maija līdz 2008. gada 25. decembrim tika “nelikumīgi īstenota”.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas 2007. gada 2. februāra lēmumā SA.26763 2014/C (ex 2012/NN) par Francijas īstenotajām iespējamām atbalsta shēmām autobusa transporta uzņēmumiem Ildefransas reģionā [C (2017) 439 final] (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) tika noteikts, ka attiecīgais pasākums ir jauna atbalsta shēma. Šai sakarā, prasītāja izvirza šādus iebildumus: — neesot ievērots Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2015/1589”) 1. panta b) punkta i) apakšpunkts, jo izvērtētās shēmas juridiskais pamats esot senāks par Romas līgumu; — nepietiekamais pamatojums, ņemot vērā Regulas Nr. 2015/1589 1. panta b), v) punktu; — kļūda faktos un tiesību piemērošanā saistībā ar tirgus liberalizācijas datumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot kvalificēts jaunās atbalsta shēmas pasākums laika posmam no 1994. gada līdz 1998. gadam. Šai sakarā prasītāja norāda uz: — pušu procesuālo tiesību un tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu, jo Komisija esot paplašinājusi tās izmeklēšanas tvērumu salīdzinājumā ar lēmumā par procedūras uzsākšanu noteikto; — Regulas Nr. 2015/1589 17. panta pārkāpums, jo Komisija esot uzskatījusi, ka privātpersonas lūgums par atcelšanu pārtrauc noilguma termiņu.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/31

---

Prasība, kas celta 2017. gada 1. jūnijā – Campbell/Komisija

(Lieta T-312/17)

(2017/C 249/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Liam Campbell (Dandalka, Īrija) (pārstāvis – J. MacGuill, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījums:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 7. aprīļa lēmumu, ar ko atsaka prasītājam piekļuvi dokumentiem par pārkāpuma procedūru, kas uzsākta pret Lietuvu par apgalvotu Direktīvas 2010/64/ES (1) neieviešanu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav veikusi konkrētu pieteikuma par piekļuvi dokumentam atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 novērtējumu, neievērojot attiecīgo judikatūru.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir balstījusies uz atsevišķiem vispārīgiem pieņēmumiem par dokumentu izpaušanu, pārkāpjot attiecīgajā judikatūrā identificētos principus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav konkrēti un reāli pārbaudījusi katra dokumenta apdraudējumu, arī pārkāpjot attiecīgo judikatūru.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav konkrēti un faktiski pārbaudījusi iespējamu daļēju piekļuvi, pārkāpjot judikatūru.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz sevišķu sabiedrības interešu esamību, pārkāpjot judikatūras principus.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV 2010, L 280, 1. lpp).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/31

---

Prasība, kas celta 2017. gada 15. maijā – Hebberecht/EĀDD

(Lieta T-315/17)

(2017/C 249/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chantal Hebberecht (Adisabeba, Etiopija) (pārstāvis – B. Maréchal, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Prasītājas prasījumi:

—

galvenokārt, — atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu; — atcelt Eiropas Ārējās darbības dienesta iecēlējinstitūcijas lēmumu (Ares (2017) 615970 – 03/02/2017) par atteikumu pagarināt par vienu gadu Ch. Hebberecht misiju ES Delegācijas vadītājas amatā Etiopijas Federatīvajā Demokrātiskā Republikā. — piespriest EĀDD izmaksāt prasītājai paušālu summu EUR 250 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu;

—	pakārtoti, — piespriest EĀDD izmaksāt prasītājai paušālu summu EUR 200 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu;

—	vēl pakārtotāk, — piespriest EĀDD izmaksāt prasītājai paušālu summu EUR 150 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu;

—	vēl pakārtotāk, — piespriest EĀDD izmaksāt prasītājai paušālu summu EUR 100 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu;

—	vēl pakārtotāk, — piespriest EĀDD izmaksāt prasītājai fiksēto summu EUR 50 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanas izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz nediskriminācijas principa pārkāpumu, ciktāl prasītāja uzskata, ka lēmums nepagarināt tās misiju kā Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – “ES”) Delegācijas vadītājas amatā Etiopijas Federatīvajā Demokrātiskā Republikā (turpmāk tekstā –“Etiopija”), esot tieši saistīts ar antisemītiskā rakstura agresiju un diskrimināciju vilni.

2.

Otrais pamats attiecas uz dienesta interešu principa pārkāpumu, jo prasītājas [misijas] pagarinājums esot pamatots ar tādiem vairākiem elementiem, kas skar dienesta intereses, kā: — delegācijas efektīvās pārvaldīšanas un organizācijas uzturēšana, ar kvalificētiem, motivētiem darbiniekiem, kuri strādā delegācijas pieredzējušā vadītāja vadībā; — delegācijas vadītājas ar 28 gadu pieredzi diplomātiskajās, politiskajās un ekonomiskajās attiecībās un sadarbībā ar tādu valsti kā Etiopija, kurai ir īpaša partnera statuss attiecībās ar ES, paturēšana; — ieguldījums valsts stabilitāti saglabāšanā un tās sadrumstalošanās izceļoties pilsoņu karam novēršanā; — ieguldījums patreizējā migrācijas plūsmas apturēšanā un tās palielināšanos novēršanā.

3.

Trešais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo citu ierēdņu [pienākumu pildīšanas termiņi], atrodoties ar prasītāju identiskā situācijā, esot bijuši pagarināti, pamatojoties uz tādiem pašiem pamatiem, ko esot arī norādījusi prasītāja savā pieteikumā par [pienākuma pildīšanas] termiņa par vienu gadu pagarinājumu. Šajā ziņā, prasītāja arī uzsver Civildienesta noteikumos dzimumu līdzsvara nodrošināšanai paredzēto pozitīvās diskriminācijas pasākumu neievērošanu, šis arguments esot pamatots ar to, ka jaunieceltais delegācijas vadītājs prasītājas vietā, esot vīrietis.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz dienesta nepārtrauktības principa pārkāpumu, kas esot lēmuma par pagarināšanu pamatkritērijs, jo piecas citas personas arī esot pārtraukušas pildīt savus dienesta pienākumus, tostarp, vadītājs sadarbības jautājumos un lauku attīstības un pārtikas drošības nodaļas vadītājs – divi vadošie amati sadarbības un attīstības jomā. Tāpēc prasītāja apgalvo, ka šādos apstākļos, viņas [pienākumu pildīšanas termiņa] pagarināšana uz vienu gadu delegācijas vadītājas amatā, nodrošinātu dienesta nepārtrauktību un jauno kolēģu apmācību.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/33

---

Prasība, kas celta 2017. gada 22. maijā – Aldridge u.c./Komisija

(Lieta T-319/17)

(2017/C 249/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Adam Aldridge (Šāerbīka, Beļģija) un trīsdesmit divi citi prasītāji (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Tymen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—	atcelt 2016. gada 15. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīts 2016. gada 16. marta lūgums par pārklasificēšanu;

—	atcelt 2017. gada 13. februāra lēmumu, ar kuru noraidīta 2016. gada 14. oktobra sūdzība;

—	piespriest atlīdzināt prasītājiem nodarīto mantisko un morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek pausta iebilde par prettiesiskumu attiecībā pret Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā – “OLAF”) direktora 2012. gada 16. oktobra lēmumu veikt vienīgi vienreizēju pārklasificēšanu saistībā ar pagaidu darbiniekiem, kas nodarbināti uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma pamata. Prasītāji uzskata, ka attiecīgais lēmums esot prettiesisks, jo tas esot pieņemts, pārkāpjot Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā –“PDNK”) 10. panta 3. punktu un 15. pantu, pārkāpjot normu hierarhiju, kā arī tiesiskās paļāvības principu. Tādējādi, OLAF direktora 2016. gada 15. jūlija lēmumi, noraidot 2016. gada marta un 2017. gada 13. februāra lūgumus par pārklasificēšanu, ka arī noraidot 2016. gada 14. oktobra sūdzību (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), esot pieņemti uz lēmuma, kas esot prettiesisks, pamata, tādēļ tie būtu atceļami.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums, galvenokārt tāpēc, ka jauno Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās 2014. gadā un noteikumu, kas ierobežo karjeras izaugsmes iespējas pēc AD 12 un AST 9 pakāpes, spēkā stāšanās neesot pamatots iemesls tam, lai izslēgtu pagaidu darbiniekus no piedalīšanos pārklasificēšanas procesā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgās attieksmes principa pārkāpums, ciktāl apstrīdētie lēmumi esot pretrunā Komisijas lēmumam attiecībā uz Eiropas Savienības aģentūrām, ar kuru paredzēta pagaidu darbinieku piedalīšanās pārklasificēšanas procesā. Tāpat Komisijas Kopīgā pētniecības centra (turpmāk tekstā – “JRC”) pagaidu darbinieki tiek nodarbināti uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma pamata esot iekļauti ikgadējā pārklasificēšanas sistēmā, no kā prasītāji argumentē, ka atšķirīgā attieksme neesot pamatota.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz ierobežojumu par vienīgo pārklasificēšanas iespēju karjeras laikā, neesot uzskatāms par tādu pasākumu, kas atbilstu 2016. gada 16. oktobra lēmuma norādītājam mērķim, proti, nodrošināt OLAF vajadzību segšanu specifisko zināšanu jomās, bet gan būtu pretējs, proti, tāds, kas pēc būtības neļautu OLAF saglabāt tā pagaidu darbinieku štatu uz ilgāku laiku.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/34

---

Prasība, kas celta 2017. gada 24. maijā – Hautala u.c./EFSA

(Lieta T-329/17)

(2017/C 249/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Heidi Hautala (Helsinki, Somija), Benedek Jávor (Budapešta, Ungārija), Michèle Rivasi (Valence, Francija) un Bart Staes (Antverpene, Beļģija) (pārstāvis – B. Kloostra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt EFSA2017. gada 14. marta apstiprinošo lēmumu ar numuru 2017/005 CA, ar kuru apstiprināti tās 2016. gada 9. decembra un 2016. gada 7. oktobra lēmumi ar numuru PAD 2016/034 atteikt piekļuvi lielākajai daļai no prasītāju pieprasītājiem dokumentiem; un

—	piespriest EFSA atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka EFSA esot pārkāpusi Regulas 1367/2006 (1) 6. panta 1. punktu, nepiemērojot to pieprasītajai informācijai. Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izpaušanas pienākuma izņēmums saistībā ar “fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību”EFSA nebūtu bijis jāņem vērā un nebūtu bijis jāpiemēro attiecībā uz pieprasīto informāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka EFSA esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) 2. panta 4. punktu un 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un Regulas Nr. 178/2002 (3) 41. pantu, atsakoties izpaust pieprasīto informāciju, lai aizsargātu attiecīgā pētījuma īpašnieku komerciālās intereses, taču nepamatojot konkrēta kaitējuma esamību un/vai arī patieso konkrētā kaitējuma risku, pārkāpjot arī Orhūsas konvencijas 4. panta 4. punktu d) apakšpunktu, kurā esot noteikts, ka izņēmums no [informācijas] izpaušanas varētu izmantot tikai “komercnoslēpuma vai rūpnieciska noslēpuma, ja šāda noslēpuma aizsardzība paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses”, interešu aizsardzībai, jo šajā gadījumā konkrētās likumīgas ekonomiskās intereses netika identificētas un/vai pamatotas apstrīdētajā pasākumā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka EFSA esot nepareizi piemērojusi Regulu Nr. 1107/2009 (4) 63. panta 2. punktu, jo šī norma nav piemērojama pieprasītājai informācijai un/vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses šīs informācijas izpaušanā Regulas Nr. 1107/2009 63. panta 2. punkta un 16. panta izpratnē.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka EFSA esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu, neatzīstot, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses pētījumu izpaušanā, un noraidot prasītāju pamatojumu par sevišķi sabiedrības interešu esamību attiecīgo pētījumu izpaušanā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka neizsverot sabiedrības interesi piekļuves nodrošināšanā pētījumā ietvertajai vides informācijai attiecībā pret komercsabiedrību privātām interesēm aizsargāt savas komerciālās intereses un/vai atļaujot sabiedrību ekonomiskām interesēm prevalēt, EFSA esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ņemot vērā, ka pieejamie dati neļauj veikt neatkarīgu un pilnīgu EFSA salīdzinoša izvērtējuma par glifosātu pārskatīšanu, prasītājiem ir interese attiecīgo pētījumu izpaušanā. Noliedzot vispārējās intereses un prasītāju intereses pieprasītās informācijas izpaušanā, EFSA esot pārkāpusi no Regulas Nr. 1049/2001 2. un 4. panta un no Regulas Nr. 178/2002 41. panta izrietošos pienākumus.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13.lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43.lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1.lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1.lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/35

---

Prasība, kas celta 2017. gada 29. maijā – E–Control/ACER

(Lieta T-332/17)

(2017/C 249/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) (Vīne, Austrija) (pārstāvis – F. Schuhmacher, advokāts)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Energoregulatoru sadarbības aģentūras Apelācijas padomes 2017. gada 17. marta lēmumu lietā A-001-2017 (konsolidētā versija);

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, Apelācijas padomei konstatējot, ka ACER bija kompetenta mainīt pārvades sistēmas priekšlikumu. — Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka ACER bija kompetenta mainīt pārvades sistēmas operatoru priekšlikumu, jo Komisijas regulā (ES) 2015/1222 (1) šāda kompetence neesot paredzēta.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, Apelācijas padomei pieņemot, ka ACER bija kompetenta, lai gan atbildētāja neesot ņēmusi vērā prasītāja grozījumu pieprasījumu. — Prasītāja apgalvo, ka ACER neesot ņēmusi vērā tās saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 9. panta 12. punktu iesniegto grozījumu pieprasījumu. Pēc prasītājas domām, Apelācijas padome esot kļūdījusies tiesību piemērošanā, secinot, ka ACER bija kompetenta, lai gan tā neesot ņēmusi vērā tās grozījumu pieprasījumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, Apelācijas padomei pieņemot, ka saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 15. pantu ACER bija kompetenta ieviest tirdzniecības zonu robežu. — Prasītāja apgalvo, ka, Apelācijas padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, izdarot secinājumu, ka saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 15. pantu ACER bija kompetenta mainīt tirdzniecības zonu konfigurāciju un ieviest jaunas tirdzniecības zonas. Pēc prasītājas domām, ACER esot rīkojusies pārsniedzot savas pilnvaras, un neesot ņēmusi vērā tiesisko regulējumu un dalībvalstu kompetenci.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pienācīga tiesiskā pamatojuma neesamība un kļūda tiesību piemērošanā, Apelācijas padomei pieņemot, ka ACER ir pierādījusi uz Vācijas – Austrijas robežā esošo strukturālo pārslodzi. — Prasītāja apgalvo, ka tās procesuālās tiesības neesot tikušas ievērotas, jo Apelācijas padome neesot izvērtējusi apelācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, bet tā vietā balstījusies uz vispārīgiem apgalvojumiem, kas nav īpaši saistīti ar konkrētu lietu. Ja Tiesa nonāktu pie pārliecības, ka Apelācijas padome ir sniegusi pietiekamu pamatojumu, tad prasītāja arī apgalvo, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā, bez jebkādas atsauces uz juridisko pamatu, ir piekritusi ACER secinājumam, kurš ir balstīts uz pārslodzes kļūdaino definīciju.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pienācīgā tiesiska pamatojuma neesamība un kļūda tiesību piemērošanā, Apelācijas padomei neņemot vērā prasītājas lūgumu par pierādījumiem. — Prasītāja norāda, ka Apelācijas padome neesot veikusi lūguma pilnvērtīgu novērtējumu un tādējādi esot pārkāpusi pienākumu sniegt pienācīgu pamatojumu. Prasītāja apgalvo, ka, tā kā Apelācijas padomei esot bijis jāizdara pamatots secinājums par to, vai attiecīgā sūdzība ir pamatota, tai esot pienākums nepieciešamības gadījumā pieprasīt informāciju, lai izlemtu šo lietu. Prasītāja pauž viedokli, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot lūgumu par informācijas sniegšanu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvota pienācīgā tiesiska pamatojuma neesamība un kļūda tiesību piemērošanā, Apelācijas padomei pieņemot, ka tirdzniecības zonu robežu ieviešana ir bijusi samērīga. — Prasītāja norāda uz diviem dažādiem pamatiem, proti, pienācīgā pamatojuma neesamību kā procesuālo tiesību pārkāpumu un kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz juridisko pamatu. Pēc prasītājas domām, ar apstrīdēto lēmumu esot ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 714/2009 (2) 16. pantā ietvertais samērīguma princips, kas ir arī viens no LESD pamatprincipiem.

---

(1)  Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015 L 197, 24. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009 L 211, 15. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/36

---

Prasība, kas celta 2017. gada 29. maijā – Austrian Power Grid un Voralberger Übertragungsnetz/ACER

(Lieta T-333/17)

(2017/C 249/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Austrian Power Grid AG (Vīne, Austrija) un Voralberger Übertragungsnetz GmbH (Brēgenca, Austrija) (pārstāvji – H. Kristoferitsch un S. Huber, advokāti)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt pilnībā Energoregulatoru sadarbības aģentūras Apelācijas padomes 2017. gada 17. marta lēmumu lietā A-001-2017 (konsolidētā versija) un atcelt 2016. gada 17. novembraACER Lēmuma Nr. 06/2016 par elektroenerģijas pārvades sistēmas priekšlikumu par jaudas aprēķināšanas reģionu noteikšanu šādas daļas un noteikumus: i. apstrīdētā lēmuma 1. pantu kopsakarā ar: — I pielikuma 1. panta, 1. punkta c) apakšpunktu; — attiecīgo vārdu “also [arī]” un tekstu “for the purposes of capacity allocation on the affected bidding zone borders until the requirements described in Article 5(3) of this document are fulfilled” [jaudas piešķiršanas nolūkos skarto tirdzniecības zonu robežās, līdz būs izpildītas šī dokumenta 5. panta 3. punktā paredzētās prasības]”, kas ir ietverti I pielikuma 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā; ii. apstrīdētā lēmuma 2. pantu; iii. IV pielikumu; iv. V pielikumu; pakārtoti: atcelt apstrīdēto lēmumu pilnībā un nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies pieņemot, ka ACER ir kompetenta mainīt pārvades sistēmas operatoru (“PSO”) priekšlikumu. Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā to, ka ACER nav bijusi kompetenta būtiski mainīt visu PSO jaudas aprēķināšanas reģionu (“JAR”) priekšlikumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies, uzskatot, ka ACER bija kompetenta neņemt vērā E-Control lūgumu par grozījumu veikšanu. Prasītājas uzskata, ka Austrijas valsts regulatīvās iestādes (“VRI”) – E-Control – iesniegtais pieteikums ar lūgumu par visu PSO JAR pagaidu versijā grozījumu neesot bijis izvērtēts atbilstoši Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas (1) 9. panta 12. punktā paredzētai procedūrai. Prasītājas apgalvo, ka apstiprinot Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas 9. panta prettiesisku piemērošanu, Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies, pieņemot, ka ACER ir kompetenta noteikt tirdzniecības zonu procedūras gaitā atbilstoši Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas 15. pantam. Prasītājas uzskata, ka visas pieejamās interpretācijas metodes, kā arī judikatūra un autentiskā Komisijas interpretācija skaidri atbalstot secinājumu, ka jau pastāvošo tirdzniecības zonu sadalīšana un pienākums ieviest jaudas sadales mehānismu nevar tikt pamatots ar Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas 15. pantu. Turpretī, tā apgalvo prasītājas, ACER uzturētā un Apelācijas padomes atbalstītā interpretācija esot balstīta uz nepareizu un nepilnīgu attiecīgā likuma un lietas apstākļu interpretāciju.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies jēdziena “strukturālā pārslodze” interpretācijā un tā pārskatīšanas apjoma tvērumā. Prasītājas uzskata, ka JAR lēmumā ACER sniegtā jēdziena “strukturālā pārslodze” interpretācija neesot pamatota nedz ar Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulu, nedz arī ar Regulu (EK) 714/2009 (2), lai varētu attaisnot tās pieņēmumu, ka Vācijas-Austrijas robeža esot strukturāli pārslogota. Prasītāji apgalvo, ka de facto pieņemot šādu nepareizo piemērojamā likuma interpretāciju, Apelācijas padome esot pieņēmusi prettiesisku lēmumu. Turklāt, kā norāda prasītājas, piekrītot ACER pieņēmumam par strukturālās pārslodzes esamību Vācijas-Austrijas robežas, Apelācijas padome kļūdaini esot pārnesusi pierādīšanas pienākumu uz prasītājām un esot pārkāpusi tās pienākumu pilnībā izvērtēt lietas faktiskos apstākļus un norādīt pamatojumu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies, pieņemot par samērīgu Vācijas-Austrijas tirdzniecības zonas sadalīšanu. Prasītājas norāda, ka tās esot skaidri pierādījušas, ka Vācijas-Austrijas tirdzniecības zonas sadalīšana ACER uzdevumā veido to tiesību nesamērīgu ierobežojumu. Tomēr, kā norāda prasītājas, Apelācijas padome neesot pilnībā izvērtējusi tās sūdzībās minētos pierādījumus. Turklāt, kā norāda prasītājas, Apelācijas padomes esot kļūdījusies, pieņemot, ka tirdzniecības zonu sadalīšana un jaudas sadales mehānisma ieviešana ir piemērota.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies, konstatējot, ka Vācijas-Austrijas tirdzniecības zonu ieviešana neierobežo pamattiesības. Prasītājas norāda, ka tās esot pierādījušas ka, pretēji ACER un Apelācijas padomes izdarītājam secinājumam, jaudas sadales mehānisma ieviešana uz Vācijas-Austrijas robežas ierobežo brīvo preču apriti, kas paredzēta LESD 34. un 35. pantā, un brīvību sniegt pakalpojumus (LESD 56. pants). Prasītājas pagalvo, ka Apelācijas padome ļoti īsā un nepamatotā veidā esot noraidījusi prasītāju argumentus un esot apgalvojusi, ka attiecībā uz divpusējās enerģijas tirdzniecības kvantitatīviem ierobežojumiem nav nekādu atrunu pamattiesību kontekstā. Prasītājas uzskata, ka Apelācijas padome esot pārkāpusi ES primāras tiesības un tās pienākumu norādīt pamatojumu.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Apelācijas padome esot kļūdījusies, uzskatot, ka aģentūras JAR lēmums ir pieņemts atbilstoši procesuālajām tiesību normām. Prasītājas apgalvo, ka tās esot norādījušas savās sūdzībās, ka aģentūras JAR lēmums ir daļēji kļūdains šādu iemeslu dēļ: (i) aģentūra esot pārsniegusi savu kompetenci, norādot, ka juridiski nesaistošs ACER atzinums 09/2015 esot saistošs, un, ņemot vērā to, ka attiecīgais atzinums neesot bijis apspriežu procedūras sastāvdaļa, ACER esot būtiski pārkāpusi prasītāju procesuālās tiesības; (ii) aģentūras lietas materiālos saistībā ar JAR lēmuma sagatavošanu neesot ietverta tehniskā izpēte, analīzes un padziļināts vērtējums: aģentūra vai nu esot sniegusi prasītājām ļoti nepilnīgu informāciju un, to darot, tā esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz pilnu piekļuvi lietas materiāliem atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam, vai arī aģentūra vispār neesot sagatavojusi un/vai nav ņēmusi vērā tehnisko ekspertīzi un analīzes, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu no faktoloģiskā viedokļa; (iii) aģentūra neesot ņēmusi vērā Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas 33. panta norādītās obligātās prasības par tirdzniecības zonu modifikāciju; (iv) JAR lēmums esot pamatots ar nepietiekami noskaidrotiem faktiem un aģentūra nav izteikusi apsvērumus. Prasītājas apgalvo, ka, neskatoties uz šīm ACER pieļautajām būtiskām procesuālo noteikumu pārkāpumiem, Apelācijas padome atkal ļoti vispārīgā veidā esot apstiprinājusi JAR lēmuma leģitimitāti, tādējādi esot rīkojusies prettiesiski.

---

(1)  Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/122 , ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015, L 197, 24. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009 L 211, 8. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/39

---

Prasība, kas celta 2017. gada 2. jūnijā – FLA Europe/Komisija

(Lieta T-347/17)

(2017/C 249/53)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FLA Europe NV (Oudenaarde, Beļģija) (pārstāvji – A. Willems, S. De Knop un B. Natens, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas 2017. gada 9. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/423, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co., un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LES 5. panta 1. un 2. punkta pārkāpums. Pakārtoti tiek apgalvots institucionālā līdzsvara principa LES 13. panta 2. punkta izpratnē pārkāpums. — Apstrīdētajai regulai neesot juridiskā pamata. — Komisijai neesot bijis pilnvaru pieņemt apstrīdēto regulu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 266. panta pārkāpums, jo neesot veikti pasākumi Tiesas 2016. gada 4. februāra sprieduma C&J Clark International (C-659/13 un C-34/14, EU:C:2016:74) izpildei.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) 2016/1036 (1) 1. panta 1. punkta un 10. panta 1. punkta un tiesiskās noteiktības (atpakaļejoša spēka aizlieguma) principa pārkāpums, jo antidempinga maksājumi esot noteikti precēm, kuras jau bija brīvā apgrozībā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) 2016/1036 21. panta pārkāpums, jo antidempinga maksājumi esot tikuši noteikti, neveicot atkārtotu ES interešu izvērtējumu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots LES 5. panta 1. un 4. punkta pārkāpums, jo esot ticis pieņemts tiesību akts, kas pārsniedz tajā izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamā robežas.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/40

---

Prasība, kas celta 2017. gada 2. jūnijā – Nike European Operations Netherlands u.c./Komisija

(Lieta T-351/17)

(2017/C 249/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Nike European Operations Netherlands BV (Hilversuma, Nīderlande), Hugo Boss AG (Mecingene, Vācija), Timberland Europe BV (Almelo, Nīderlande), New Balance Athletic Shoes (UK) Ltd (Varingtona, Apvienotā Karaliste), Wolverine Europe BV (Amsterdama, Nīderlande) un Wolverine Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji –E. Vermulst and J. Cornelis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2017. gada 9. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/423, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co., un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2017, L 64, 72. lpp.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1.	Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijai nebija juridisku pilnvaru pieņemt apstrīdēto regulu.

2.

Saistībā ar otro pamatu tiek apgalvots, ka tam, ka ar apstrīdēto regulu tiek atsāktas izbeigtās procedūras attiecībā uz apaviem un ar atpakaļejošu spēku noteikts antidempinga maksājums, kuram beidzies termiņš: (i) neesot juridiska pamata un tas esot balstīts uz acīmredzamu kļūdu LESD 266. panta un Pamatregulas piemērošanā, kā arī esot pretrunā tās 9. panta 4. punktam, (ii) tas esot pretrunā tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principiem tiktāl, ciktāl tas skar prasītājas un (iii) tas esot balstīts uz LESD 266. panta nepareizu piemērošanu un Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu un ar to tiek pārkāpts LES 5. panta 4. punkts.

3.	Saistībā ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka antidempinga maksājuma noteikšana ar atpakaļejošu spēku prasītāju piegādātājiem, liedzot prasītājām veikt atmaksu, pārkāpjot nediskriminācijas principu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijai esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, veicot tirgus ekonomikas un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumu, un esot pārkāpusi nediskriminācijas principu.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/41

---

Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūnijā – Genomic Health/EUIPO (“ONCOTYPE DX GENOMIC PROSTATE SCORE”)

(Lieta T-354/17)

(2017/C 249/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Genomic Health, Inc. (Redwood City, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – A. Reid, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ONCOTYPE DX GENOMIC PROSTATE SCORE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 214 257

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 14. februāra lēmums lietā R 1682/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt saistībā ar šo prasību radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot nepareizs un tas radot:

—	vienlīdzīgas attieksmes, labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības vispārējo principu pārkāpumu;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpumu;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpumu.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/41

---

Prasība, kas celta 2017. gada 7. jūnijā – Aldo Supermarkets/EUIPO – Aldi Einkauf (“ALDI”)

(Lieta T-359/17)

(2017/C 249/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldo Supermarkets (Varna, Bulgārija) (pārstāvis – C. Saettel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Essen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ALDI” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 749 586

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 29. marta lēmums lietā R 976/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma pārkāpums;

—

pretrunu pastāvēšana pamatojumā, jo Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā ir atzinusi, ka iebildumu veidlapā ir ietverts krāsains agrākas preču zīmes attēls, un apstrīdētā lēmuma 24. punktā ir atzinusi, ka prasītāja ir iesniegusi PDF datni, kurā ietverts krāsains preču zīmes attēls, lai gan šie apgalvojumi nav saderīgi ar apstrīdētā lēmuma 22. –25. punktā veikto konstatāciju, saskaņā ar kuru prasītāja būtībā neesot pierādījusi savas agrākās preču zīmes pastāvēšanu, nesniedzot krāsainu šīs preču zīmes attēlu;

—

tiesību uz aizstāvību un sacīkstes principa pārkāpums, jo Apelācijas padome pēc savas ierosmes ir izvirzījusi Īstenošanas regulas 19. noteikuma pārkāpumu, neuzklausot puses saistībā ar šo pamatu, lai gan atbilstoši sacīkstes principam apelācijas padomēm ir jāuzklausa puses par visiem pamatiem, kurus tās paredz izvirzīt pēc savas ierosmes;

—	Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta un Īstenošanas regulas 22. noteikuma 3. un 4. punkta pārkāpums.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/42

---

Prasība, kas celta 2017. gada 2. jūnijā – Jana shoes u.c./Komisija

(Lieta T-360/17)

(2017/C 249/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Jana shoes GmbH & Co. KG (Detmolda, Vācija), Novi International GmbH & Co. KG (Detmolda), shoe.com GmbH & Co. KG (Detmolda), Wendel GmbH & Co. KG Schuhproduktionen International (Detmolda) un Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen (Detmolda) (pārstāvji – A. Willems un S. De Knop, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas 2017. gada 9. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/423, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co., un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2017, L 64, 72. lpp.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulu 2017/423, kurai neesot atbilstoša juridiskā pamata, esot pārkāpts LES 5. panta 1. punktā un 5. punkta 2. punktā noteiktais kompetences piešķiršanas princips un katrā gadījumā LES 13. panta 2. punktā paredzētais institucionālā līdzsvara princips.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neveicot nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14, C&J Clark International pieņemto spriedumu, ar Regulu 2017/423 esot pārkāpts LESD 266. pants.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka uzliekot antidempinga maksājumu tādu apavu importam, “kas notika Komisijas Regulas (EK) Nr. 1472/2006 un Padomes Regulas (ES) Nr. 1294/2009 piemērošanas laikposmā”, ar Regulu 2017/423 esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 2016/1036 1. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts, un tiesiskās paļāvības (atpakaļejošā spēka aizlieguma) principu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka uzliekot antidempinga maksājumu, no jauna nenovērtējot Savienības intereses, ar attiecīgo Regulu 2017/423 esot pārkāpts Regulas 2016/1036 21. pants, un ka katrā ziņā esot acīmredzami kļūdaini secināt, ka antidempinga maksājumu uzlikšana esot bijusi Savienības interesēs.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pieņemot tiesību aktu, ar kuru esot pārsniegts tas, kas ir vajadzīgs tā mērķa sasniegšanai; ar Regulu 2017/423 esot pārkāpts LES 5. panta 1. punkts.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/43

---

Prasība, kas celta 2017. gada 6. jūnijā – NCL/EUIPO (“FEEL FREE”)

(Lieta T-362/17)

(2017/C 249/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NCL Corporation Ltd (Maiami, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – J. Bühling un D. Graetsch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FEEL FREE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 090 533

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 23. marta lēmums lietā R 2094/2016–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/44

---

Prasība, kas celta 2017. gada 5. jūnijā – Marcin Bielawski/EUIPO (“HOUSE OF CARS”)

(Lieta T-364/17)

(2017/C 249/59)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marcin Bielawski (Varšava, Polija) (pārstāvis – M. Kondrat, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HOUSE OF CARS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 172 638

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 27. marta lēmums lietā R 2047/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu vai

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nebūtu piemērojams absolūts reģistrācijas atteikuma pamats;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/44

---

Prasība, kas celta 2017. gada 5. jūnijā – Polija/Komisija

(Lieta T-366/17)

(2017/C 249/60)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 23. marta lēmumu (2017. gada 24. martā izziņots ar dokumenta Nr. C(2017) 1904) atteikt piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo ieguldījumu lielam projektam “Jaunas paaudzes dīzeļdzinēja ražošanas uzsākšana Volkswagen Motor Polska”, kas ir operatīvās programmas “Inovatīvā ekonomika” daļa, uz ko attiecas strukturālā palīdzība mērķa “Konverģence Polijā” ietvaros,

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka esot kļūdaini novērtēts projekts “Jaunas paaudzes dīzeļdzinēja ražošanas uzsākšana Volkswagen Motor Polska”, pieņemot, ka šis projekts neatbilst operatīvās programmas “Inovatīvā ekonomika” prioritātēm (šis programmas IV prioritārajam virzienam), un līdz ar to neatbilst Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV 2006, L 210, 25. lpp.), 41. panta 1. punkta prasībām.

2.	Otrais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1083/2006 41. panta 2. punkta pārkāpumu, būtiski pārsniedzot projekta novērtēšanas termiņu.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

---

Prasība, kas celta 2017. gada 9. jūnijā – Linak/EUIPO – ChangZhou Kaidi Electrical (Elektriskās pacelšanas kolonnas forma)

(Lieta T-367/17)

(2017/C 249/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Linak A/S (Nordborg, Dānija) (pārstāvji – V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ChangZhou Kaidi Electrical Co. Ltd (Changzhou, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs “Elektriskā pacelšanas kolonna” – Kopienas dizainparaugs Nr. 101 159-0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 21. marta lēmums lietā R 1411/2015-3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 6/2002 6. panta pārkāpums.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

---

Prasība, kas celta 2017. gada 9. jūnijā – Linak/EUIPO – ChangZhou Kaidi Electrical (Elektriskās pacelšanas kolonnas forma)

(Lieta T-368/17)

(2017/C 249/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Linak A/S (Nordborg, Dānija) (pārstāvji – V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ChangZhou Kaidi Electrical Co. Ltd (Changzhou, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs “Elektriskā pacelšanas kolonna” – Kopienas dizainparaugs Nr. 101 159-0002

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 21. marta lēmums lietā R 1412/2015-3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 6/2002 6. panta pārkāpums.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/46

---

Prasība, kas celta 2017. gada 13. jūnijā – Winkler/Komisija

(Lieta T-369/17)

(2017/C 249/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bernd Winkler (Grange, Īrija) (pārstāvji – A. Kässens, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2017. gada 13. marta lēmumu par sūdzību un noteikt atbildētājai pienākumu pieņemt lēmumu par kapitāla vērtības aprēķināšanu prasītāja pieteikuma reģistrācijas brīdī 2011. gada 14. septembrī,

—	pakārtoti, piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus EUR 19 920,39 apmērā, kas ieskaitāmi prasītāja pensijas kontā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats – sapratīga termiņa ievērošanas un tiesiskās noteiktības principu, tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu un informēšanas un uzklausīšanas pienākuma pārkāpums.

2.	Otrais pamats – vienlīdzīgas attieksmes principa, diskriminācijas aizlieguma un samērīguma principa pārkāpums.

3.	Trešais pamats – tiesiskās paļāvības pārkāpums.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/47

---

Prasība, kas celta 2017. gada 12. jūnijā – KPN/Komisija

(Lieta T-370/17)

(2017/C 249/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KPN BV (Hāga, Nīderlande) (pārstāvji – P. van Ginneken un G. Béquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 3. augusta lēmumu C(2016), final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu atbilstoši Padomes Regulas Nr. 139/2004 6. panta 2. punktam lietā M. 7978 – Vodafone/Liberty Global/Dutch JV;

—	nodot lietu atpakaļ Komisijai tālākai izskatīšanai atbilstoši Regulas nr. 139/2004 10. panta 5. punktam;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par sporta satura tirgu un ka līdz ar to Komisijas veiktā analīze par konkurenci ir nepamatota. — Prasītājs apgalvo, ka sporta saturs nav aizvietojams un ir būtiski svarīgs abonentiem. Kā norāda prasītājs, tas padara sporta saturu (un it īpaši neatsveramu sporta saturu) par būtiski svarīgu TV pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas konkurēt (tostarp) tirgos, kas ir saistīti ar TV pakalpojumiem. — Prasītājs turpinājumā apgalvo, ka Komisija, ieņemot pretēju nostāju, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par sporta satura tirgu (tirgiem). Kā norāda prasītājs, šīs kļūdas tirgus noteikšanā ietekmē turpmāko Komisijas vērtējumu šajā lēmumā un galu galā Komisijas secinājumus atļaut apvienošanos.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz interesi nepieļaut jaunienācēju piekļuvi maksas Premium TV sporta kanālu pakalpojumu sniegšanas vairumtirdzniecības tirgum. — Prasītājs apgalvo, ka jau pirms apvienošanās Ziggo bija spēja un interese nepieļaut konkurentu piekļuvi neatsveramajam saturam. Kā norāda prasītājs, Komisijai tas bija zināms un apvienošanās līdz ar to ļauj paplašināt piekļuves noslēgšanu jauniem tirgiem, piemēram, apvienotu pakalpojumu pakešu uz stacionārajām vai mobilajām iekārtām tirgum. — Prasītājs turklāt apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini novērtējusi to, ka satura patēriņš no mobilajām iekārtām ir neievērojams un ka līdz ar to apvienošanās šo tirgu neietekmētu. Papildus, kā to apgalvo prasītājs, Komisija ir kļūdaini novērtējusi, ka apvienotu pakalpojumu pakešu uz stacionārajām vai mobilajām iekārtām tirgi Nīderlandē ir tikai sākotnējās attīstības stadijā. — Kā norāda prasītājs, Komisija līdz ar to ir nonākusi pie kļūdaina secinājuma, ka apvienošanās neatstās nelabvēlīgas sekas attiecībā uz sporta satura piekļuves noslēgšanu apvienotu pakalpojumu pakešu uz stacionārajām vai mobilajām iekārtām tirgū.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav norādījusi pamatojumu, kādēļ kopuzņēmumam nebūtu intereses noslēgt lejupējo konkurentu piekļuvi neatsveramajam saturam. — Prasītājs apgalvo, ka iepriekšējos pamatos aplūkotie Komisijas secinājumi nav pietiekami pamatoti.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/48

---

Prasība, kas celta 2017. gada 16. jūnijā – HeidelbergCement un Schwenk Zement/Komisija

(Lieta T-380/17)

(2017/C 249/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: HeidelbergCement AG (Heidelberga, Vācija) un Schwenk Zement KG (Ulma, Vācija) (pārstāvji – U. Denzel, C. von Köckritz, P. Pichler, M. Raible, U. Soltész, G. Wecker un H. Weiß, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 5. aprīļa Lēmumu C(2017) 1650 final, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (lieta M. 7878 – HeidelbergCement/Schwenk/Cemex Hungary/Cemex Croatia);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot bijusi kompetenta pieņemt lēmumu attiecībā uz attiecīgo darījumu, jo šim darījumam neesot Savienības mēroga. Komisija esot kļūdījusies tiesību piemērošanā un pārkāpusi Padomes Regulas Nr. 139/2004 (1) (“ESKR”) 1. pantu, par “attiecīgajiem uzņēmumiem” uzskatot HeidelbergCement un Schwenk, nevis Duna-Dráva Cement – tiešo ieguvēju.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi ESKR 2. un 8. pantu, ka arī esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi ESKR 2. panta 2. un 3. punktu, jo tā esot aizliegusi darījumu, nekonstatējot būtisku šķēršļu esamību efektīvai konkurencei nozīmīgajā iekšējā tirgus daļā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot attiecīgā darījuma ietekmi uz konkurenci.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot un noraidot piedāvāto korekcijas pasākumu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi vairākas procesuālās kļūdas un tādēļ pārkāpusi būtiskas procesuālās prasības, prasītāju tiesības uz aizstāvību un to pamattiesības, kā arī labas pārvaldības principu un rūpības pienākumu.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas kompetencē neesot bijis aizliegt Cemex Hungary iegādi pēc tam kad tā, saskaņā ar ESKR 4. panta 4. punktu Ungārijas darījuma daļu bija nosūtījusi pārskatīšanai Ungārijas konkurences iestādei.

---

(1)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.).

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/49

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija rīkojums – Cavankee Fishing u.c./Komisija

(Lieta T-138/08) (1)

(2017/C 249/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 142, 7.6.2008.

---

31.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/49

---

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija rīkojums – Alsteens/Komisija

(Lieta T-816/16 RENV) (1)

(2017/C 249/67)

Tiesvedības valoda – franču

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 319, 20.10.2012. (lieta, kas sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-87/12).

---