1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“atzinīgi vērtē neformālo struktūru vadošās lomas nostiprināšanu ET 2020 ietvaros, kā arī atgriezeniskās saites izveidi starp augstā līmeņa grupu, ģenerāldirektoru grupējumiem un darba grupām;”

2. daļa

:

“atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi, lai jautājumā par Eiropas sadarbību izglītības un apmācības jomā vērstos pie ieinteresētajām personām vietējā, reģionālā un valsts līmenī un iedzīvotājiem, un prasa sniegt minētajām organizācijām finansiālu atbalstu no “Erasmus+” (3. pamatdarbība) un Eiropas Sociālā fonda;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “Boloņas process ir ļāvis gūt ievērojamus panākumus, un uzskata, ka”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “lai rastu pareizo pieeju, kā ātri, pilnībā un ilgtspējīgi integrēt” un “un bēgļus”

2. daļa

:

“lai rastu pareizo pieeju, kā ātri, pilnībā un ilgtspējīgi integrēt”

3. daļa

:

“un bēgļus”

1. daļa

:

“uzsver, ka dalībvalstu izglītības ministrijām un Komisijas DG EAC būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, it sevišķi vēršoties pie tiem cilvēkiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā, un cilvēkiem no dažādām sabiedrības grupām,”

2. daļa

:

“tostarp tikko ieceļojušiem migrantiem, un integrējot viņus mācībām labvēlīgā vidē;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “bēgļu un patvēruma meklētāju”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“aicina dalībvalstis censties ātri izstrādāt un ieviest mehānismus migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju kvalifikāciju izprašanas un noteikšanas uzlabošanai,”, izņemot vārdus “bēgļu un patvēruma meklētāju”

2. daļa

:

“bēgļu un patvēruma meklētāju” un “ņemot vērā to, ka daudziem ES ieceļojušiem cilvēkiem nav līdzi apliecinājumu par iegūtajām formālajām kvalifikācijām;”

1. daļa

:

“uzsver, ka neformālā un ikdienējā mācīšanās, kā arī nodarbošanās ar sportu un iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir nozīmīgi faktori, lai stimulētu pilsoniskās, sociālās un starpkultūru kompetences attīstību;”

2. daļa

:

“uzsver, ka dažas valstis ir guvušas ievērojamus panākumus, attīstot attiecīgu tiesisko regulējumu, savukārt dažām citām ir grūtības izveidot vispusīgas validēšanas stratēģijas; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt vispusīgas stratēģijas, lai būtu iespējams veikt validēšanu;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “bēgļu un patvēruma meklētāju”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“uzsver, ka izglītībai un apmācībai ir izšķirīga nozīme sieviešu iespēju veicināšanā visās dzīves jomās; uzsver nepieciešamību meklēt risinājumus no dzimuma atkarīgām atšķirībām un atzīt jaunu sieviešu īpašās vajadzības, iekļaujot ET 2020 dzimuma perspektīvu;”

2. daļa

:

“uzsver – tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, ir nepieciešams, lai šis princips tiktu atbalstīts un īstenots audzēkņu vidū visās izglītības iestādēs nolūkā veicināt iecietību, diskriminācijas novēršanu, aktīvu pilsoniskumu, sociālo saliedētību un starpkultūru dialogu;”

1. daļa

:

“tā kā izglītībai un apmācībai ir būtiska loma cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību un, paplašinot piekļuvi mūžizglītībai, ir iespējams radīt jaunas iespējas cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju, bezdarbniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, padzīvojušiem cilvēkiem”

2. daļa

:

“un migrantiem;”

1. daļa

:

“atbalsta ideju par skolotājiem domātu palīdzības dienestu izveidi un pamatnostādņu sagatavošanu, kas skolotājiem laikus piedāvātu atbalstu, kā pozitīvi reaģēt uz dažādām daudzveidības izpausmēm”, izņemot vārdu “pozitīvi”

2. daļa

:

“pozitīvi” un “un veicināt starpkultūru dialogu klasē,”

3. daļa

:

“kā arī sniegtu vadošus norādījumus, kā rīkoties saskarsmē ar audzēkņiem, kuru gadījumā pastāv radikalizācijas risks;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “dodot iespēju pakāpeniski izbeigt subsīdijas tirgū sevi nostiprinājušām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“mudina dalībvalstis un Komisiju popularizēt to, cik svarīga ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un līdz ar to būtisko nozīmi, kāda ir meža biomasai kā vienam no ES svarīgākajiem atjaunojamajiem izejmateriāliem tās enerģētikas mērķu sasniegšanā;”

2. daļa

:

“vērš uzmanību uz to, ka aizvien palielinās pieprasījums pēc meža biomasas, kas nozīmē, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana saskaņā ar ES mežu stratēģiju būtu vēl vairāk jāstiprina un jāveicina, jo tas ir būtiski mežu bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmas funkcijai, tostarp CO2 absorbcijai no atmosfēras; tāpēc norāda uz vajadzību Eiropas Savienībā audzētos un no trešām valstīm importētos resursus izmantot līdzsvaroti, ņemot vērā ļoti ilgo koksnes reģenerācijas laiku;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “(“ražojoši patērētāji” ir aktīvi enerģijas lietotāji, tādi kā mājsaimniecības (gan īpašnieki, gan īrnieki), iestādes un mazie uzņēmumi, kas ražo atjaunojamo enerģiju vai nu paši, vai kolektīvi (izmantojot kooperatīvus, citus sociālos uzņēmumus vai apvienības),” un “kas strādā ar projekta atļaujām”

2. daļa

:

“(“ražojoši patērētāji” ir aktīvi enerģijas lietotāji, tādi kā mājsaimniecības (gan īpašnieki, gan īrnieki), iestādes un mazie uzņēmumi, kas ražo atjaunojamo enerģiju vai nu paši, vai kolektīvi (izmantojot kooperatīvus, citus sociālos uzņēmumus vai apvienības),”

3. daļa

:

“kas strādā ar projekta atļaujām”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “un viņus nebūtu jāsoda ar papildu nodokļiem un maksām;” un “pauž bažas par dažu dalībvalstu iniciatīvām radīt šķēršļus tiesību uz pašpatēriņu un pašražošanu īstenošanai;”

2. daļa

:

“un viņus nebūtu jāsoda ar papildu nodokļiem un maksām;”

3. daļa

:

“pauž bažas par dažu dalībvalstu iniciatīvām radīt šķēršļus tiesību uz pašpatēriņu un pašražošanu īstenošanai;”

1. daļa

:

“atzīmē, ka biomasa ir patlaban apkurē visplašāk izmantotais atjaunojamais energoresurss – aptuveni 90 % no visas apkures, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus; jo īpaši Centrālajā un Austrumeiropā tai ir izšķiroša nozīme enerģētiskās drošības nostiprināšanai”

2. daļa

:

“ilgtspējīgā veidā;”

1. daļa

:

“norāda, ka 10 % mērķa sasniegšana atjaunojamo energoresursu īpatsvaram transporta nozarē līdz 2020. gadam būtiski kavējas, daļēji to problēmu dēļ, kas saistītas ar transporta stratēģiju biodegvielas jomā; atgādina, ka transports ir vienīgā ES nozare, kurā SEG emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās; norāda, ka atjaunojamie energoresursi ir būtiski, lai panāktu ilgtspējīgu mobilitāti; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai ieviestu ilgtspējīgus pasākumus transporta nozarei, piemēram, pieprasījuma samazināšanu, modālu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, lielāku efektivitāti un elektrifikāciju; aicina Komisiju izstrādāt satvaru ar atjaunojamo elektroenerģiju darbināmu elektromobiļu izmantošanas veicināšanai un pilnveidot tiesisko regulējumu,”

2. daļa

:

“kas dotu iespējas tādu biodegvielas veidu izmantošanai, kam ir liela SEG efektivitāte, ņemot vērā netiešo zemes izmantojuma maiņu (ILUC) periodā pēc 2020. gada;”

1. daļa

:

“uzsver, ka transporta nozarē nepieciešama transporta veidu īpatsvara pārvirze, lai atbalstītu ilgtspējīgas mobilitātes regulējumu un politikas virzienus, tostarp savietojamību, ilgtspējīgas loģistikas sistēmas, mobilitātes pārvaldību un ilgtspējīgu pilsētvides politiku, kas transporta energopatēriņā nodrošinātu pāreju uz atjaunojamiem energoavotiem un/vai samazinātu kopējo energopatēriņu, veicinot aktīvākus pārvietošanās veidus, izstrādājot un īstenojot viedpilsētu risinājumus un atbalstot ekomobilitāti pilsētās kā arī atbilstīgu pilsētplānošanu; prasa dalībvalstīm un ES attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem veicināt transporta veidu īpatsvara pārvirzi no autoceļu un gaisa transporta uz dzelzceļa un jūras transportu;”

2. daļa

:

“aicina Komisiju izvērtēt preču transportēšanas iespējas ar kravas – vagonešu tehnoloģijām;”

1. daļa

:

“tā kā Atjaunojamās enerģijas direktīva ir jāpielāgo atbilstīgi COP 21 Parīzes nolīgumam, lai panāktu atbilstību tajā noteiktajam mērķim – saglabāt globālās temperatūras pieaugumu 1,5 oC robežās salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni;”

2. daļa

:

“tā kā ekonomiku, kuras pamatā 100 % ir atjaunojamā enerģija, var sasniegt vienīgi samazinot mūsu energopatēriņu, palielinot energoefektivitāti un veicinot atjaunojamo energoresursu nodrošinājumu;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “tomēr pauž bažas par to, ka tik daudzām valstīm (Beļģijai, Francijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Spānijai un Apvienotajai Karalistei) saskaņā ar Komisijas Progresa ziņojuma par atjaunojamo enerģiju (2014–2020) aplēsēm, iespējams, nāksies pastiprināt savu politiku un instrumentus, lai nodrošinātu 2020. gada mērķu sasniegšanu, un nav skaidrības par mērķu sasniegšanu arī Ungārijas un Polijas gadījumā;”, “izteikti pirms termiņa” un “piemēram, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Horvātija, Itālija, Latvija, Lietuva, Austrija, Rumānija, Somija un Zviedrija;”

2. daļa

:

“tomēr pauž bažas par to, ka tik daudzām valstīm (Beļģijai, Francijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Spānijai un Apvienotajai Karalistei) saskaņā ar Komisijas Progresa ziņojuma par atjaunojamo enerģiju (2014–2020) aplēsēm, iespējams, nāksies pastiprināt savu politiku un instrumentus, lai nodrošinātu 2020. gada mērķu sasniegšanu, un nav skaidrības par mērķu sasniegšanu arī Ungārijas un Polijas gadījumā;”

3. daļa

:

“izteikti pirms termiņa” un “piemēram, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Horvātija, Itālija, Latvija, Lietuva, Austrija, Rumānija, Somija un Zviedrija;”

1. daļa

:

“uzsver, ka atjaunojamo energoresursu mērķi ir jānosaka atbilstīgi klimata mērķiem, par kuriem Parīzē 2015. gada decembrī vienojās 195 valstis; atzīmē Eiropadomes priekšlikumu – atjaunojamās enerģijas mērķis 2030. gadam – vismaz 27 %; atgādina par Parlamenta prasību 2030. gadam noteikt vismaz 30 % saistošo mērķi atjaunojamās enerģijas patēriņam, kas jāīsteno, piemērojot valstu saistošos mērķus, lai nodrošinātu tik nepieciešamo noteiktību investoriem, kā arī juridisko noteiktību; uzskata, ka ņemot vērā nesen pieņemto COP 21 nolīgumu, būtu vēlami vēl daudz vērienīgāki mērķi; uzstāj, ka skaidri un vērienīgi mērķi šajā sakarībā ir instrumenti, lai uzlabotu noteiktību un nodrošinātu ES līderpozīcijas pasaules līmenī;”

2. daļa

:

“aicina Komisiju iesniegt vērienīgāku klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi 2030. gadam, kurā būtu paredzēts vismaz līdz 30 % palielināt to ES atjaunojamo energoresursu mērķa daļu, kas būtu īstenojama ar valstu mērķiem;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “piemērojot spēkā esošo fondu – “Apvārsnis 2020”, struktūrfondu, kohēzijas fondu un Eiropas stratēģisko investīciju fonda nosacījumus, kā arī”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “kurās internalizētas sociālās un vides izmaksas,”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“uzsver, ka dažiem patērētāju veidiem ir ļoti specifiski patēriņa modeļi, un šos patērētājus varētu negatīvi ietekmēt stingrāki uz cenu pamatoti efektivitātes mehānismi;”

2. daļa

:

“šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir dalībvalstu energoefektivitātes politikas virzieni, kuros uzmanība pievērsta patērētājiem mazaizsargātā situācijā;”

1. daļa

:

“uzskata, ka vietējām pašvaldībām, kopienām, mājsaimniecībām un privātpersonām vajadzētu būt enerģētikas pārkārtošanas mugurkaulam un tās aktīvi jāatbalsta, lai palīdzētu tām kļūt par enerģijas ražotājiem un piegādātājiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar citiem enerģijas tirgus dalībniekiem;”

2. daļa

:

“šajā sakarībā prasa noteikt vienotu visaptverošu “ražojošā patērētāja” definīciju ES līmenī;”

1. daļa

:

“atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju, bet uzsver, ka nav progresa atjaunojamās enerģijas izmantošanā apkurei un dzesēšanai, jo īpaši ēkās; uzsver atjaunojamās enerģijas izmantošanas apkurei un dzesēšanai turpmākā progresa lielo potenciālu; atzīmē, ka apkures un dzesēšanas nozares patēriņš ir puse no ES enerģijas galapatēriņa un tāpēc šai nozarei ir izšķiroša nozīme ES klimata un atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanā; atzīst ieguvumus, ko sniedz arvien plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana apkures un dzesēšanas nozarē; uzsver siltumenerģijas ražošanas infrastruktūras un uzglabāšanas pieaugošo elastīgumu, kas veicina mainīgo energoavotu integrāciju, uzglabājot enerģiju siltuma veidā, tādējādi piedāvājot ļoti labas peļņas iespējas no investīcijām un nodrošinot kvalitatīvas vietējās nodarbinātības iespējas; aicina Komisiju, izstrādājot laikposmam pēc 2020. gada paredzēto atjaunojamās enerģijas tiesību aktu paketi, novērst regulējumā konstatētos trūkumus;”

2. daļa

:

“atgādina, ka centieniem apkures un dzesēšanas nozarē ir liels potenciāls palielināt enerģētisko drošību (ņemot vērā, ka 61 % no Eiropas Savienībā importētās gāzes tiek izmantots ēkās, galvenokārt apkures vajadzībām), piemēram, izmantojot centralizētus apkures/dzesēšanas tīklus, kas ir efektīvs veids, kā plašā mērogā integrēt ilgtspējīgu siltumenerģiju pilsētās, jo tie var vienlaicīgi piegādāt siltumenerģiju, kas iegūta no dažādiem avotiem un šie tīkli nav atkarīgi no tikai viena avota;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “Eiropas centrālajā un austrumu daļā”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “piemēram, hidroenerģija,”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “stabilu un ilgtspējīgu” un “īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem;”

2. daļa

:

“stabilu un ilgtspējīgu”

3. daļa

:

“īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem;”

1. daļa

:

“pauž nožēlu par to, ka Komisijas Progresa ziņojumā par atjaunojamo enerģiju nav iekļauti valstīm specifiski ieteikumi politikas un instrumentu pielāgošanai, lai nodrošinātu 2020. gada mērķu sasniegšanu;”

2. daļa

:

“uzsver, ka kapitāla pieejamība ir izšķirošs faktors, tomēr kapitāla izmaksas starp 28 Savienības dalībvalstīm ir būtiski atšķirīgas, kā rezultātā ir izveidojusies Ziemeļu–Rietumu/Austrumu–Dienvidu “plaisa”; atzīmē, ka lielās atšķirības starp politikas virzieniem atjaunojamās enerģijas veicināšanai var vēl vairāk saasināt konkurētspējas atšķirības starp ES dalībvalstīm; norāda, ka nepieciešami ES mēroga finanšu mehānismi, lai samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu augsta riska kapitāla izmaksas;”

1. daļa

:

“uzsver, ka mērķi attiecībā uz 2020. gadu, par kuriem jau panākta vienošanās, ir jāizmanto kā viszemākā izejas pozīcija, pārskatot atjaunojamās enerģijas direktīvu pēc šī perioda, lai dalībvalstis nevarētu noteikt mazākus mērķus, nekā tie bija 2020. gadam; uzsver, ka ES atjaunojamās enerģijas mērķi 2030. gadam paredz to kolektīvu sasniegšanu; uzsver, ka dalībvalstīm savi plāni ir jāizstrādā savlaicīgi”

2. daļa

:

“un Komisijas rīcībā ir jābūt pastiprinātām pārraudzības iespējām”

3. daļa

:

“arī pēc 2020. gada, kas papildinātas ar atbilstīgiem efektīvas un savlaicīgas uzraudzības instrumentiem un iespējām iejaukties gadījumos, kad tiek ieviesti traucējoši pasākumi;”

4. daļa

:

“uzskata, ka šāda uzraudzība būs iespējama tikai tad, ja Komisija noteiks dalībvalstīm kritērijus, saskaņā ar kuriem, atjaunojamo energoresursu ieviešanas gaita būs izmērāma;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “vienlaikus nodrošinot pilnīgu demokrātisku kontroli un enerģētikas politikas pārbaudi;” un “pastiprināti atkārtoti ieviest pašreizējo veiksmīgo sistēmu attiecībā uz valstu mērķiem”

2. daļa

:

“vienlaikus nodrošinot pilnīgu demokrātisku kontroli un enerģētikas politikas pārbaudi;”

3. daļa

:

“pastiprināti atkārtoti ieviest pašreizējo veiksmīgo sistēmu attiecībā uz”

4. daļa

:

“valstu mērķiem”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “nodrošināt enerģijas tirgu lielāku enerģētisko demokrātiju, dodot iespēju” un “līdztiesīgi ar citām ieinteresētām personām,”

2. daļa

:

“nodrošināt enerģijas tirgu lielāku enerģētisko demokrātiju, dodot iespēju”

3. daļa

:

“līdztiesīgi ar citām ieinteresētām personām,”

1. daļa

:

“uzsver, ka biodegvielu ražošana nedrīkst traucēt pārtikas ražošanai vai apdraudēt pārtikas nodrošinājumu;”

2. daļa

:

“tomēr uzskata, ka līdzsvarota politika, kas Eiropā uzlabotu ražību izejvielu kultūrām, piemēram, kviešiem, kukurūzai, cukurbietēm un saulespuķēm, varētu ietvert noteikumu par biodegvielas ražošanu, ņemot vērā ILUC, tādā veidā, kas nodrošinātu Eiropas lauksaimniekiem drošu ienākumu plūsmu, piesaistītu investīcijas un darbvietas lauku apvidiem, palīdzētu cīnīties pret to, ka Eiropā hroniski trūkst augsta proteīna satura lopbarības (bez ĢM) un mazinātu Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa; uzskata, ka gadījumos, kad tirgū ir minēto lauksaimniecības produktu pārprodukcija, biodegvielu un bioetanola ražošana būtu pagaidu risinājums, kas saglabātu ilgtspējīgas iepirkuma cenas, nodrošinātu lauksaimniekiem ienākumus krīžu laikā un būtu tirgus stabilitātes mehānisms; uzsver nepieciešamību mudināt bioenerģijas ražošanai izmantot nekultivēto aramzemi, ko neizmanto pārtikas ražošanai, lai tādējādi sasniegtu valstu un Eiropas atjaunojamās enerģijas mērķus;”, izņemot vārdus “piemēram, kviešiem, kukurūzai, cukurbietēm un saulespuķēm,” un “un bioetanola”

3. daļa

:

“piemēram, kviešiem, kukurūzai, cukurbietēm un saulespuķēm,”

4. daļa

:

“un bioetanola”

1. daļa

:

“prasa nodrošināt ticamus taupības un efektivitātes aprēķinus, nepieļaujot nevajadzīgu birokrātiju;”

2. daļa

:

“uzskata, ka energoefektivitātes direktīva varētu būt arī pamata tiesību akts šajā jomā; uzskata, ka esošajās direktīvās (piemēram, Ēku energoefektivitātes direktīvā) varētu integrēt konkrētus pasākumus un efektivitātes kritērijus vai kombinētās marķējuma prasības (energopatēriņa marķējums, ekodizains, aprites ekonomika, CE marķējums);”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “piemēram, uz rūpniecības nozari, kurai draud CO2 emisiju pārvirze, MVU un mājsaimniecībām, kuras pakļautas enerģētiskajai nabadzībai;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “cik drīz vien iespējams” un “nevis fosilajiem kurināmajiem;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “saistošs kopējais mērķis un” un “saistošas”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“ar nepacietību gaida paredzēto modernizācijas fondu, kura mērķis būs modernizēt energosistēmas un uzlabot energoefektivitāti ES dalībvalstīs, kurās ir zemāki ienākumi,”

2. daļa

:

“un prasa Komisijai ierosināt atbilstīgu pārvaldības struktūru, tostarp sniegt sīki izstrādātus ierosinājumus par atbalsta saņēmēju dalībvalstu, EIB un citu iestāžu lomu;”

1. daļa

:

“uzsver, ka energoefektivitāte ir iekļauta ES pamatmērķos un ka tādēļ tās dalībvalstis būtu jāmudina novērst resursu šķērdēšanu,”

2. daļa

:

“ko rada rūpniecības, transporta un būvniecības nozaru patēriņš, un ka šīs nozares kopā ir atbildīgas par lielāko patēriņa daļu;”

1. daļa

:

“norāda, ka 7. panta 2. punktā paredzētā pakāpeniskā ieviešana un agrīnās darbības vairs nav spēkā;”

2. daļa

:

“atgādina, ka saskaņā ar prognozēm 7. pants nodrošinās vairāk nekā pusi no direktīvā noteiktā 20 % mērķa;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “būtu jānosaka vērienīgs energotaupības mērķis un”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “tomēr norāda, ka jebkurš Energoefektivitātes direktīvas īstenošanas novērtējums šajā īstenošanas posmā var sniegt tikai daļēju priekšstatu par situāciju, ņemot vērā samērā neseno direktīvas stāšanos spēkā un transponēšanas termiņu;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“uzsver, ka dažos gadījumos direktīvā paredzētā elastība ļāva daudzām dalībvalstīm sākt īstenot energoefektivitātes pasākumus, un uzskata, ka šī elastība attiecībā uz alternatīviem pasākumiem ir ļoti svarīga, lai dalībvalstis nākotnē īstenotu energoefektivitātes programmas un projektus;”

2. daļa

:

“pieprasa novērst nepilnības spēkā esošajā direktīvā, jo īpaši tās 7. pantā, kas ir par iemeslu direktīvas nepietiekamai izpildei, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm pienācīgu brīvību izvēlēties pasākumus; atzīmē, ka EPRS pētījumā par 7. panta īstenošanu, kas ir balstīts uz dalībvalstu paziņotajiem datiem, secināts, ka pasākumu rezultātā (piemēram, atļauja dalībvalstīm iekļaut mērķi, ņemt vērā agrīnās darbības vai izslēgt transporta un ETS nozares no mērķa aprēķina) gandrīz visos gadījumos gada kopējās enerģijas ietaupījuma mērķis bija uz pusi mazāks (0,75 %); norāda, ka pētījuma autori apgalvoja, ka analīze var būt tikai tik laba, cik tās pamatā esošie dati; uzstāj, ka 7. panta 9. punktā paredzētie alternatīvie pasākumi ir labāk jānosaka un ka tiem jābūt viegli kvantificējamiem;”, izņemot vārdus “vienlaikus saglabājot dalībvalstīm pienācīgu brīvību izvēlēties pasākumus;” un “norāda, ka pētījuma autori apgalvoja, ka analīze var būt tikai tik laba, cik tās pamatā esošie dati;”

3. daļa

:

“vienlaikus saglabājot dalībvalstīm pienācīgu brīvību izvēlēties pasākumus;”

4. daļa

:

“norāda, ka pētījuma autori apgalvoja, ka analīze var būt tikai tik laba, cik tās pamatā esošie dati;”

1. daļa

:

“prasa uzlabot ideju un paraugprakses koordinēšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm par energotaupības pienākumiem un būvniecības un ēku renovācijas shēmām (4., 5., 6. un 7. pants), lai ātrāk ieviestu esošos un jaunos instrumentus (nodokļu atvieglojumi, atbalsta programmas, standartlīgumi un ieguldījumi sociālajos mājokļos); uzskata, ka 5. panta darbības joma būtu jāpaplašina, ja iespējams, tajā iekļaujot visas publiskās iestādes; prasa Komisijai izstrādāt saistošas vadlīnijas turpmākajiem valstu plāniem, lai nodrošinātu pārredzamību un salīdzināmību; atzinīgi vērtē Komisijas tehnisko palīdzību attiecībā uz Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu; mudina izstrādāt obligātās veidnes attiecībā uz turpmākajiem valstu plāniem, lai nodrošinātu pārredzamību un salīdzināmību;”

2. daļa

:

“aicina dalībvalstis apsvērt inovatīvas un uz tirgu balstītas atbalsta shēmas;”

1. daļa

:

“uzskata, ka publisko iestāžu ēku piemēra paplašināta attiecināšana uz visām publiskās pārvaldes ēkām (ne tikai uz centrālās valdības ēkām) palīdzēs pilnībā izmantot ēku rentabilitātes potenciālu, jo šī ir izrādījusies nozare ar vislielāko potenciālu ne tikai energotaupības ziņā, bet arī citu plašāku ieguvumu, tostarp lielāku ērtību un labklājības, nodrošināšanā; šajā sakarībā uzskata, ka būtu jāizvirza prasība dalībvalstīm izveidot iekšēju mehānismu, ar kuru panākumus 3 % atjaunošanas mērķa sasniegšanai sadala starp dažādiem publiskās pārvaldības līmeņiem,”

2. daļa

:

“un ka būtu jāsaglabā iespēja izvēlēties citus pasākumus un uzskaitīt to ietekmi kā alternatīvu 1. un 2. punktā norādītajai pieejai;”

1. daļa

:

“pauž nožēlu par Eiropadomes 2014. gadā pieņemto pieticīgo mērķi (līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti par tikai 27 %), ko galvenokārt pamato iepriekšējā ietekmes novērtējumā iekļautā nereāli augstā diskonta likme; atgādina, ka šī diskonta likme (17,5 %) ir pārāk augsta; aicina Komisiju pāriet uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemtu vērā daudzējādos ieguvumus no energoefektivitātes, un uz sociālā diskonta likmi saskaņā ar tās labāka regulējuma pamatnostādnēm; aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt līdz 2030. gadam noteikto 27 % energoefektivitātes mērķi, ņemot vērā Parīzes klimata pārmaiņu nolīgumu, lai sasniegtu mērķi, kas paredz ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC, kā arī turpināt īstenot centienus, lai ierobežotu šo pieaugumu līdz 1,5 oC saskaņā ar Parlamenta pieņemto energoefektivitātes mērķi;”

2. daļa

:

“aicina Komisiju noteikt saistošu energoefektivitātes 40 % mērķi līdz 2030. gadam, kas atspoguļo rentablas energoefektivitātes potenciāla līmeni;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “koģenerācijas” un “norāda, ka šo projektu būtiski virzītājspēki ir publiskais pieprasījums un tirgus;”

2. daļa

:

“koģenerācijas”

3. daļa

:

“norāda, ka šo projektu būtiski virzītājspēki ir publiskais pieprasījums un tirgus;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “prasa direktīvā koncentrēties uz energoefektivitātes apsvērumiem;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“norāda, ka regulējumā paredzētie ziņošanas pienākumi enerģētikas jomā ir svarīgi tam, lai novērtētu spēkā esošo energoefektivitātes tiesību aktu īstenošanas progresu un ieviešanu; tomēr pauž nožēlu par pārmērīgajiem ziņošanas pienākumiem enerģētikas jomā, ko rada arī pārmērīgais dalībvalstu regulējums attiecībā uz uzņēmumiem, patērētājiem un valsts iestādēm un kas ierobežo izaugsmes un inovāciju potenciālu; uzsver, ka ziņošanas pienākumi, ja vien iespējams, būtu jāvienkāršo, lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas; kritizē to, ka ziņojumos iegūtie dati bieži vien nav ES līmenī salīdzināmi, jo atšķiras iedalījumi, metodoloģijas un standarti; aicina Komisiju samazināt, tostarp izmantojot digitālos risinājumus, administratīvo slogu, kas saistīts ar ziņošanas pienākumiem, un izstrādāt vairāk pamatnostādņu par datu salīdzināmību datu labākas izvērtēšanas nolūkā; aicina enerģijas pieprasījuma prognozes pieskaņot rentablu enerģijas ietaupījumu potenciālam galvenajās nozarēs un uzskata, ka birokrātijas samazināšana paātrinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu; norāda, ka, lai piemērotu principu “energoefektivitāte ir pirmajā vietā”, ir jāpārskata plānošana un ziņošana enerģētikas jomā un jāuzlabo politikas virzienu saskaņotība, lai nodrošinātu to savstarpēju pastiprinošu iedarbību,”, izņemot vārdus “tomēr pauž nožēlu par pārmērīgajiem ziņošanas pienākumiem enerģētikas jomā, ko rada arī pārmērīgais dalībvalstu regulējums attiecībā uz uzņēmumiem, patērētājiem un valsts iestādēm un kas ierobežo izaugsmes un inovāciju potenciālu;”

2. daļa

:

“tomēr pauž nožēlu par pārmērīgajiem ziņošanas pienākumiem enerģētikas jomā, ko rada arī pārmērīgais dalībvalstu regulējums attiecībā uz uzņēmumiem, patērētājiem un valsts iestādēm un kas ierobežo izaugsmes un inovāciju potenciālu;”

3. daļa

:

“atzīstot, ka energotaupība ir Eiropas pirmais un drošākais enerģijas avots;”

4. daļa

:

“norāda, ka energoefektivitāte var būt labākais ieguldījums enerģijas “avotā”, kas uzlabo enerģijas cenas pieejamību, samazina nepieciešamību pēc papildu un dārgas piegādes infrastruktūras un palīdz novērst klimata pārmaiņas;”

1. daļa

:

“norāda, ka ar emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) nevar novērst visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem energotaupībā, ņemot vērā to, ka šī sistēma aptver tikai 45 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām; norāda, ka Energoefektivitātes direktīva ir savstarpēji saistīta ar citiem ES tiesību aktiem enerģētikas jomā un tai ir zināma ietekme uz oglekļa dioksīda pēdu un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (kvotu cenas); aicina Komisiju izvērtēt savstarpējo atkarību un nodrošināt papildināmību;”

2. daļa

:

“atzīmē, ka tā rezultātā iegūtās zemās emisijas kvotu cenas ir viens no faktoriem, kas samazina stimulus nozares ieguldījumiem energotaupībā;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “kas, ja tos rēķinā iekļauj kā nemainīgu rēķina elementu, var radīt grūtības patērētājiem pamanīt no energotaupības gūto labumu un veicina enerģētisko nabadzību;” un “un uzsver, ka augstās enerģijas cenas Savienībā veido cenu atšķirības starp ES dalībvalstīm un to galvenajiem konkurentiem citās pasaules daļās, kas mazina Eiropas energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēju;” un uzsver, ka augstās enerģijas cenas Savienībā veido cenu atšķirības starp ES dalībvalstīm un to galvenajiem konkurentiem citās pasaules daļās, kas mazina Eiropas energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēju;'

2. daļa

:

“kas, ja tos rēķinā iekļauj kā nemainīgu rēķina elementu, var radīt grūtības patērētājiem pamanīt no energotaupības gūto labumu un veicina enerģētisko nabadzību;”