8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/1

---

CESSDA ERICSTATŪTI

(2017/C 220/01)

PREAMBULA

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Grieķijas Republika,

Francijas Republika,

Ungārija,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

Norvēģijas Karaliste,

turpmāk “dalībnieki”, un:

Šveices Konfederācija,

turpmāk “novērotājs”,

TĀ KĀ dalībnieki ir pārliecināti, ka piekļuves nodrošināšana sociālo zinātņu datiem un metadatiem ir būtiska, lai panāktu mūsu izpratni par lielajām problēmām, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība, kā arī par aktuālajiem sabiedrības procesiem, saistītajām problēmām un pieejamajiem risinājumiem;

TĀ KĀ Eiropas Sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs (CESSDA) balstīsies uz esošajiem valstu dienestiem dalībvalstīs un nostiprinās un paplašinās Eiropas mēroga sadarbību, izmantojot ciešu sadarbību sociālo zinātņu datu arhīvu pētniecības un izstrādes jomā gan zinātniskiem, gan ekonomiskiem mērķiem;

ŅEMOT VĒRĀ, ka dalībnieki vēlas palielināt Eiropas sociālo zinātņu pētījumu zinātnisko izcilību un efektivitāti, kā arī paplašināt vieglu pārrobežu piekļuvi datiem un metadatiem;

ATGĀDINOT, ka Eiropas Stratēģiskais pētniecības infrastruktūru forums (ESFRI) atzina CESSDA un to ietvēra ESFRI ceļvedī (2006. gads);

TĀ KĀ Vācija vēlas sniegt papildu ieguldījumus, finansējot īpašus CESSDA uzdevumus, ko īstenos Vācijas pakalpojumu sniedzējs;

PIEPRASOT Eiropas Komisijai izveidot CESSDA infrastruktūru kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (CESSDA ERIC) saskaņā ar Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Nosaukums, juridiskā adrese jeb mītnesvieta un darba valoda

1.   Eiropas Sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcija (CESSDA) juridiskā forma ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 723/2009, un tā nosaukums ir CESSDA ERIC.

2.   CESSDA ERIC mītnesvieta ir Bergenā, Norvēģijā.

3.   CESSDA ERIC darba valoda ir angļu valoda.

2. pants

Uzdevums un darbības

1.   CESSDA ERIC ir dažādās vietās pieejamas pētniecības infrastruktūras galvenais centrs, kas apvieno dalībnieku, novērotāju un citu partneru sociālo zinātņu datu arhīvus. CESSDA ERIC nav pašam savu datu arhīvu.

2.   CESSDA ERIC uzdevums ir nodrošināt izkliedētu un ilgtspējīgu pētniecības infrastruktūru, kas pētniecības kopienai ļauj veikt kvalitatīvus sociālo zinātņu pētījums, kuri palīdzēs izstrādāt iedarbīgus risinājumus lielajām problēmām, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība, un sekmēt sociālo zinātņu mācīšanu un apguvi.

3.   CESSDA ERIC nav peļņas nolūku. Tomēr CESSDA ERIC var veikt arī ierobežota apjoma saimnieciska rakstura darbības, ja tās ir cieši saistītas ar tā galvenajiem uzdevumiem un nekaitē šo uzdevumu izpildei.

4.   CESSDA ERIC savu uzdevumu īsteno, sekmējot standartu, protokolu un profesionālās paraugprakses izstrādi un koordinēšanu, un tas ietver apmācību par datu izplatīšanas un datu pārvaldības paraugpraksi. Attiecīgos gadījumos CESSDA ERIC infrastruktūrā ietver arī jaunus datu avotus.

5.   CESSDA ERIC veicina plašāku dalību pētniecības infrastruktūrā. Lai atvieglotu tādu valstu dalību, kuras vēlas saņemt atbalstu savu sociālo zinātņu datu arhīvu turpmākai pilnveidei, CESSDA ERIC uzsāk apmācības darbības un informācijas apmaiņu starp esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2. NODAĻA

DALĪBA

3. pants

Dalība

1.   Šādi subjekti var kļūt par dalībniekiem vai novērotājiem bez balsstiesībām:

a)	Savienības dalībvalstis;

b)	asociētās valstis;

c)	trešās valstis, kas nav asociētās valstis;

d)	starpvaldību organizācijas.

Šo statūtu 1. pielikumā ir ietverts dalībnieku, novērotāju un pakalpojumu sniedzēju saraksts CESSDA ERIC dibināšanas dienā. Direktors šo pielikumu atjaunina atbilstīgi CESSDA ERIC dalības izmaiņām.

2.   Jaunu dalībnieku un novērotāju uzņemšanu, dalības un novērotāja statusa atsaukšanu un izbeigšanu veic saskaņā ar 5. un 6. pantu.

3.   CESSDA ERIC dalībnieku vidū ir vismaz viena Savienības dalībvalsts un divi citi dalībnieki, kas ir vai nu Savienības dalībvalstis, vai asociētās valstis.

4.   Dalībniekiem ir šādas tiesības:

a)	izmantot CESSDA ERIC zīmolu, ko veido vizuāla vai skaņas atsauce uz CESSDA vai CESSDA ERIC, kura šo vārdu, ziņojuma, produkta vai pakalpojuma izmantošanu sasaista ar CESSDA ERIC;

b)	iecelt vienu vai vairākus pārstāvošos subjektus;

c)	piedalīties un balsot kopsapulces sanāksmēs;

d)

piešķirt 11. panta 2. punktā noteiktajiem pakalpojumu sniedzējiem tiesības: i) piedalīties CESSDA ERIC apmācībās un saistītās darbībās; ii) izmantot CESSDA ERIC programmatūru, starpprogrammatūru un rīkus, kas ir izstrādāti saskaņā ar līgumu ar CESSDA ERIC; iii) izmantot Eiropas valodu sociālo zinātņu tēzauru (ELSST);

e)	piedalīties pakalpojumu sniedzēju forumā, kā paredzēts 11. pantā.

5.   Dalībniekiem ir šādi pienākumi:

a)	ieguldīt CESSDA ERIC budžetā saskaņā ar kopsapulces noteikto finansējuma formulu;

b)	norīkot pakalpojumu sniedzēju, kas sniegs CESSDA ERIC pakalpojumus savā valstī un Eiropā;

c)	nodrošināt valsts finansējumu, lai norīkotais pakalpojumu sniedzējs varētu izpildīt 2. pielikumā noteiktās prasības;

d)	veicināt standartu pieņemšanu valstu sociālo zinātņu datu arhīvos;

e)	nodrošināt tehnisko infrastruktūru, lai darītu iespējamu piekļuvi datiem un pakalpojumiem;

f)	veicināt pakalpojumu izmantošanu pētnieku vidū dalībnieka valstī un apkopot lietotāju atsauksmes un prasības;

g)	atbalstīt un vajadzības gadījumā censties panākt valstu sociālo zinātņu datu arhīvu integrēšanu, tostarp valstu arhīvu un citu dalībnieku vai novērotāju valstu arhīvu savstarpēju integrēšanu.

4. pants

Novērotāji

1.   Novērotājs ir valsts vai starptautiska organizācija, kas vai nu gatavojas kļūt par dalībnieku, vai iekšzemes apsvērumu dēļ nevar kļūt par dalībnieku, bet vēlas ieguldīt un piedalīties CESSDA ERIC darbībās.

2.   Novērotājiem ir šādas tiesības:

a)	izmantot CESSDA ERIC zīmolu ar vārdu “Novērotājs”;

b)	iecelt vienu vai vairākus pārstāvošos subjektus;

c)	piedalīties kopsapulces sanāksmēs bez balsstiesībām;

d)	piekļūt tiešam CESSDA ERIC atbalstam savu sistēmu, procesu un pakalpojumu attīstīšanai;

e)	piešķirt saviem pakalpojumu sniedzējiem tiesības: i) piedalīties CESSDA ERIC apmācībās un saistītās darbībās; ii) izmantot CESSDA ERIC programmatūru, starpprogrammatūru un rīkus, kas ir izstrādāti saskaņā ar līgumu ar CESSDA ERIC; iii) izmantot Eiropas valodu sociālo zinātņu tēzauru (ELSST);

f)	piedalīties pakalpojumu sniedzēju forumā, kā paredzēts 12. pantā.

3.   Novērotājiem ir šādi pienākumi:

a)	ieguldīt budžetā saskaņā ar kopsapulces lēmumu un vienošanos, kas panākta pieteikuma iesniegšanas procesa gaitā;

b)	īstenot darbības, par kurām panākta vienošanās novērotāja statusa piešķiršanas brīdī;

c)	norīkot pakalpojumu sniedzēju, kas sniegs CESSDA ERIC pakalpojumus savā valstī un Eiropā, ja par šiem pakalpojumiem ir notikusi vienošanās ar attiecīgo novērotāju;

d)	nodrošināt valsts finansējumu, lai norīkotais pakalpojumu sniedzējs, ja tāds ir, varētu izpildīt 2. pielikumā noteiktās prasības.

5. pants

Pievienošanās

1.   Pēc šo statūtu stāšanās spēkā jebkurš 3. panta 1. punktā uzskaitītais subjekts var tikt uzņemts kā dalībnieks vai novērotājs. Pievienošanos apstiprina ar divām trešdaļām kopsapulces balsstiesīgo dalībnieku balsu vairākumu. Pievienošanās nosacījums ir subjekta spēja dot pozitīvu ieguldījumu 2. pantā minēto CESSDA ERIC uzdevumu un darbību īstenošanā un prognoze, ka tā pildīs 3. panta 5. punktā un 4. panta 3. punktā noteiktos pienākumus. Dalībnieka vai novērotāja statusa pieteikumu iesniedz direktoram, kas kopsapulcei sniedz savu ieteikumu, vai pieteikumu vajadzētu apstiprināt vai ne.

2.   Pēc direktora pieprasījuma jaunais dalībnieks vai novērotājs izraugās un ierosina pakalpojumu sniedzēju, kas būs atbildīgs par pakalpojumu sniedzēja uzdevumu izpildi.

3.   Pirms ierosinātā pakalpojumu sniedzēja pieņemšanas vai noraidīšanas direktors uzklausa Zinātniskās konsultatīvās padomes un pakalpojumu sniedzēju foruma ieteikumus.

6. pants

Dalības vai novērotāja statusa atsaukšana vai izbeigšana

1.   Dalībnieki un novērotāji var atsaukt dalību vai novērotāja statusu, iesniedzot paziņojumu vismaz sešus mēnešus iepriekš. Paziņojumu sagatavo rakstiski un adresē direktoram. Dalībnieki un novērotāji nav tiesīgi dalību vai statusu atsaukt pirmo četru gadu laikā pēc kļūšanas par dalībniekiem vai novērotājiem, ja vien kopsapulce ārkārtas gadījumos nepieņem īsāku periodu.

2.   Pirms dalības vai novērotāja statusa atsaukšana stājas spēkā, veic visas pienākošās iemaksas un izpilda citus pienākumus. Visi CESSDA ERIC finansēti pamatlīdzekļi, kas pieder pakalpojumu sniedzējam, tiek iespēju robežās atdoti CESSDA ERIC.

3.   Kopsapulce var ar divu trešdaļu balsstiesīgo dalībnieku balsu vairākumu izlemt izbeigt dalībnieka dalību vai novērotāja statusu, ja dalībnieks vai novērotājs pārkāpj statūtus vai spēkā esošos tiesību aktus vai nespēj pildīt dalībnieka vai novērotāja pienākumus.

4.   Dalībniekam nav balsstiesību jautājumos par savas dalības atsaukšanu vai iespējamu izbeigšanu.

3. NODAĻA

PĀRVALDĪBA

7. pants

Pārvaldība

1.   CESSDA ERIC pārvaldības struktūru veido šādas struktūras:

a)	kopsapulce;

b)	direktors;

c)	pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu sniedzēju forums, kam ir konsultatīvas funkcijas;

d)	Zinātniskā konsultatīvā padome;

e)	jebkāda cita konsultatīvā komiteja, ko kopsapulce izveido, lai sekmētu CESSDA ERIC mērķu sasniegšanu.

8. pants

Kopsapulce

1.   Kopsapulce ietver dalībnieku un novērotāju delegātus.

2.   Kopsapulce ir CESSDA ERIC augstākā pilnvarotā struktūra. Kopsapulce veic šādus uzdevumus:

a)

pieņem lēmumu par budžetu un finansējuma formulu un apstiprina gada pārskatus un gada ziņojumu; izmaiņu ieviešanai finansējuma formulā ir vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums; lai pieņemtu lēmumu par budžeta palielināšanu, kā rezultātā palielinās gada maksa, ir vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums;

b)	ar divu trešdaļu balsu vairākumu nosaka CESSDA ERIC politiku zinātnes, tehniskos un administratīvos jautājumos un izstrādā un uztur intelektuālā īpašuma politiku;

c)	ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem stratēģiskos plānus un darba plānus;

d)	uzrauga CESSDA ERIC vadību;

e)	ievēl kopsapulces priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku;

f)	ieceļ amatā un atbrīvo CESSDA ERIC direktoru;

g)	ieceļ, aizstāj un atbrīvo Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībniekus;

h)	apstiprina dalībnieku vai novērotāju ierosinātos pakalpojumu sniedzējus un pakalpojumu sniedzēju aizstāšanu; apstiprinājumu var atsaukt, ja pakalpojumu sniedzējs nepilda savus pienākumus;

i)	ieceļ, aizstāj un atbrīvo jebkādu kopsapulces izveidoto komiteju dalībniekus;

j)	pieņem CESSDA ERIC revīzijas ziņojumus;

k)	saņem un izskata Zinātniskās konsultatīvās padomes gada ziņojumus;

l)	pēc apspriešanās ar pakalpojumu sniedzēju forumu pieņem ar CESSDA ERIC saistīto pakalpojumu sniedzēju darbību darbības noteikumus un standartus;

m)	apstiprina jaunu dalībnieku un novērotāju uzņemšanu un dalības vai novērotāja statusa atsaukšanu vai izbeigšanu saskaņā ar 5. un 6. pantu.

3.   Kopsapulcē katru dalībnieku pārstāv ne vairāk kā divi delegāti. Katram dalībniekam kopsapulcē ir viena balss. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šajos statūtos nav noteikts citādi. Savienības dalībvalstīm vai asociētajām valstīm kopā ir balsstiesību vairākums kopsapulcē. Priekšsēdētājam nav balsstiesību, izņemot neizšķirta balsojuma gadījumā, kad priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

4.   Lai kopsapulce būtu tiesīga balsot, ir vajadzīgs puses dalībnieku kvorums. Ja kvoruma nav, sanāksmi atkārto trīs nedēļu laikā pēc jauna uzaicinājuma ar to pašu darba kārtību. Atkārtotājā sanāksmē ir kvorums, ja tajā piedalās vismaz ceturtdaļa dalībnieku. Ja atkārtotajā sanāksmē nav kvoruma, kopsapulces priekšsēdētājam ir tiesības pieņemt lēmumus, ko nevar atlikt, līdz kopsapulce var atkal sanākt kopā ar kvorumu. Kopsapulce pie pirmās izdevības šādus lēmumus iesniedz pārskatīšanai.

5.   Ja statūti paredz divu trešdaļu balsu vairākumu, juridiski spēkā esošu lēmumu var pieņemt ar trīs ceturtdaļām dalībnieku.

6.   Kopsapulcē var balsot tikai fiziski klātesošie dalībnieki. Tomēr, ja dalībnieks nevar nodrošināt fizisku klātbūtni, kopsapulce var pieņemt elektronisku klātbūtni. Balsstiesības nav nododamas. Aizklāta balsošana notiek gadījumā, ja šādu procedūru pieprasa vismaz viena trešdaļa klātesošo dalībnieku.

7.   Priekšsēdētājs var vajadzības gadījumā izlemt, ka lēmums ir jāpieņem ar rakstisku procedūru kopsapulces sanāksmju starplaikā.

8.   Novērotājiem ir tiesības apmeklēt kopsapulces sanāksmes bez balsstiesībām. Katrs novērotājs var norīkot ne vairāk kā divus delegātus.

9.   Kopsapulce no delegātu vidus uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Pēc ievēlēšanas priekšsēdētājs vairs nevar pārstāvēt dalībnieku. Tas pats attiecas uz priekšsēdētāja vietnieku, kad tas aizstāj priekšsēdētāju. Dalībnieki, uz ko attiecas šāda iecelšana, ieceļ citu delegātu savai pārstāvībai kopsapulcē.

10.   Kopsapulces sanāksmes notiek vismaz reizi gadā. Kopsapulces sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, paziņojot par to vismaz četras nedēļas iepriekš. Dalībniekiem un novērotājiem ir tiesības ierosināt darba kārtības jautājumus, informējot priekšsēdētāju vismaz divas nedēļas pirms sanāksmes. Kopsapulces ārpuskārtas sanāksmes sasauc pēc priekšsēdētāja vai direktora pieprasījuma, ja tas ir vajadzīgs CESSDA ERIC interesēs, vai pēc vismaz puses dalībnieku pieprasījuma.

9. pants

Direktors

1.   Direktors ir CESSDA ERIC izpilddirektors, zinātniskais direktors un likumīgais pārstāvis.

2.   Direktoru ieceļ uz pieciem gadiem un var pārvēlēt. Direktors atskaitās kopsapulcei.

3.   Direktors atbild par gada budžeta, stratēģiju un politikas nostādņu izstrādi, kas ir jāpieņem kopsapulcei.

4.   Direktors atbild par kopsapulces sanāksmju sagatavošanu un sniedz Zinātniskajai konsultatīvajai padomei un pakalpojumu sniedzēju forumam vajadzīgo administratīvo atbalstu.

5.   Direktors atbild par kopsapulces lēmumu īstenošanu un nodrošina, ka CESSDA ERIC atbilst visām attiecīgajām juridiskajām prasībām.

6.   Direktors ir pilnvarots pieņemt visus CESSDA ERIC darbībai vajadzīgos lēmumus.

7.   Direktors regulāri uzklausa pakalpojumu sniedzēju foruma ieteikumus pakalpojumu sniedzējiem sevišķi svarīgos jautājumos, aicinot pakalpojumu sniedzēju forumu sniegt komentārus par budžeta projektu, darba plāniem un stratēģijām, kā arī citiem svarīgiem politikas jautājumiem pirms to iesniegšanas kopsapulcei.

8.   Direktors uzrauga pakalpojumu sniedzēju atbilstību ar CESSDA ERIC saistīto darbību darbības noteikumiem un standartiem un reizi gadā sniedz kopsapulcei ziņojumu, ietverot ieteikumus par korektīviem pasākumiem neatbilstību novēršanai.

10. pants

Zinātniskā konsultatīvā padome

1.   Kopsapulce ieceļ neatkarīgu Zinātnisko konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir vismaz četri, bet ne vairāk kā septiņi ievērojami, neatkarīgi un pieredzējuši zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībniekus ieceļ, pamatojoties uz direktora ieteikumu. Direktors apspriežas ar Zinātnisko konsultatīvo padomi un pakalpojumu sniedzēju forumu. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Dalībniekus var vienu reizi iecelt atkārtoti.

2.   Direktors vismaz reizi gadā apspriežas ar Zinātnisko konsultatīvo padomi par pakalpojumu zinātnisko kvalitāti, zinātniskās politikas nostādnēm, procedūrām un nākotnes plāniem šajās jomās.

3.   Zinātniskā konsultatīvā padome reizi gadā kopsapulcei ar direktora starpniecību iesniedz rakstisku ziņojumu par savām darbībām. Ziņojumā ietver novērtējumu par pakalpojumiem, ko CESSDA ERIC sniedz savu datu lietotājiem. Direktors šo ziņojumu kopsapulcei iesniedz kopā ar direktora komentāriem un iespējamiem ieteikumiem.

4.   Zinātniskā konsultatīvā padome var lūgt direktoram ierosināt kopsapulcei palielināt padomes dalībnieku skaitu, lai nodrošinātu, ka tā pietiekamā mērā pārstāv visas CESSDA ERIC aptvertās jomas.

11. pants

Pakalpojuma sniedzēji

1.   Pakalpojuma sniedzēji ir operatīvs un izkliedēts tīkls, ko integrē CESSDA ERIC.

2.   Pakalpojuma sniedzēji ir iestādes, ko dalībnieki un novērotāji ir iecēluši saskaņā ar 3. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu, lai tās īstenotu uzdevumus saistībā ar piekļuves iegūšanu, pārvaldību un nodrošināšanu sociālo zinātņu datiem savā valstī un Eiropā.

3.   Pakalpojuma sniedzēji ievēro ar CESSDA ERIC saistītu darbību operacionālos noteikumus un standartus, kā noteikts 2. pielikumā.

4.   CESSDA ERIC un pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi saistībā ar 2. pielikumā uzskaitītajiem uzdevumiem reglamentē starp CESSDA ERIC un attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem noslēgtas pakalpojumu līmeņa vienošanās.

5.   Pakalpojumu sniedzēji piedalās CESSDA ERIC pārvaldībā kā konsultanti.

6.   Pakalpojumu sniedzēju spēju pildīt 2. pielikumā noteiktos pienākumus novērtē reizi divos vai trīs gados saskaņā ar kopsapulces lēmumu. Direktors, apspriežoties ar pakalpojumu sniedzēju forumu un Zinātnisko konsultatīvo padomi, lemj par to, kā un kas veic novērtējumus, un iesniedz kopsapulcei novērtējumu rezultātus kopā ar saistīto kopsapulces lēmumu projektiem.

12. pants

Pakalpojumu sniedzēju forums

1.   Pakalpojumu sniedzēju forumā ir pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, un tam konsultatīva funkcija. Katram dalībniekam un novērotājam forumā var būt viens dalībnieks. Pakalpojumu sniedzēju forumu sekmē un atbalsta direktors.

2.   Direktors vismaz reizi gadā apspriežas ar pakalpojumu sniedzēju forumu par CESSDA ERIC darbību nākotnes plāniem un tehniskajiem aspektiem un izklāsta pakalpojumu sniedzēju viedokļus kopsapulcei.

13. pants

Statūtu grozījumi

Kopsapulce var ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu ierosināt grozīt statūtus. Attiecīgo priekšlikumu iesniedz Eiropas Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. pantu.

4. NODAĻA

POLITIKAS NOSTĀDNES

14. pants

Datu piekļuves politika

1.   CESSDA ERIC datu piekļuves politika atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ieteikumiem un pamatnostādnēm par piekļuvi datiem (ESAO Principi un pamatnostādnes par piekļuvi publiski finansētas pētniecības datiem, ESAO, 2007. gads).

2.   Pakalpojumu sniedzēju rīcībā esoši publiski finansēti dati un metadati – ja vien 14. panta 6. punktā nav paredzēts citādi – ir brīvi un bez maksas pieejami piekļuves punktos publisku pētījumu un izglītības vajadzībām un tiek nodrošināti laikus.

3.   Pakalpojumu sniedzēji nodrošina visu datu kopumu pieejamību pilnvarotu pētnieku piekļuvei publisku pētījumu un izglītības vajadzībām.

4.   Pakalpojumu sniedzēji aizsargā datu subjektu anonimitāti saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem, Eiropas un valstu noteikumiem, kā arī attiecīgajām ētikas pamatnostādnēm.

5.   Pakalpojumu sniedzēji piemēro taisnīgas, atklātas un pārredzamas piekļuves procedūras attiecībā uz to uzraudzībā esošajiem datiem un metadatiem.

6.   Statūtu 14. panta 2. un 3. punktā noteiktais atklātas piekļuves princips neuzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumu kopīgot datus, metadatus vai datu kopumus, ja tas ir pretrunā valstu tiesību aktiem, intelektuālā īpašuma tiesībām vai citiem būtiskiem juridiskiem iemesliem.

15. pants

Informācijas izplatīšanas politika

1.   CESSDA ERIC informācijas izplatīšanas politiku īsteno ar tā komunikācijas stratēģijas palīdzību.

2.   Informācijas izplatīšanas politika aptver visu CESSDA ERIC finansēto darbību rezultātus un ir atklāti pieejama, izņemot gadījumus, kad to liedz iepriekšpastāvošas intelektuālā īpašuma tiesības.

3.   Visi tehniskie dokumenti, politikas nostādnes, pamatprocedūras un uzraudzības ziņojumi ir publiski pieejami CESSDA ERIC tīmekļvietnē.

4.   Pakalpojumu sniedzēji publicē visu dokumentāciju, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju pienākumu izpildi.

16. pants

Intelektuālais īpašums

1.   Šajos statūtos termins “intelektuālais īpašums” jāsaprot tādā nozīmē, kādā tas lietots 1967. gada 14. jūlijā parakstītās Konvencijas par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu (WIPO) 2. pantā.

2.   Dalībnieku, novērotāju un pakalpojumu sniedzēju attiecības intelektuālā īpašuma jautājumos reglamentē piemērojamie valstu tiesību akti un attiecīgie starptautiskie noteikumi un normas.

3.   Intelektuālais īpašums, ko dalībnieki vai pakalpojumu sniedzēji nodrošina CESSDA ERIC, paliek sākotnējā intelektuālā īpašuma īpašnieka īpašumā.

4.   Ja intelektuālais īpašums izriet no CESSDA ERIC finansēta darba (tiešs ieguldījums vai ieguldījums natūrā), intelektuālais īpašums pieder CESSDA ERIC. CESSDA ERIC var pilnībā vai daļēji atteikties no savām tiesībām tā dalībnieka, novērotāja vai pakalpojumu sniedzēja labā, kas ir radījis intelektuālā īpašuma tiesības.

17. pants

Nodarbinātība

1.   CESSDA ERIC ievēro nodarbinātības iespēju vienlīdzības principus. Zinātnieku vakances aizpilda pēc to starptautiskas izsludināšanas.

2.   Ievērojot valsts tiesību aktu prasības, katrs dalībnieks savā jurisdikcijā dara visu iespējamo, lai atvieglotu CESSDA ERIC uzdevumu izpildē iesaistīto dalībnieku valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu pārvietošanos un uzturēšanos.

5. NODAĻA

FINANSES UN ATBILDĪBA

18. pants

Iemaksas

Kopsapulce nosaka katra dalībnieka iemaksu, pamatojoties uz budžetu, un (izņemot īpašas iemaksas) proporcionāli katra dalībnieka IKP. Iemaksas pārskaita CESSDA ERIC kopsapulces noteiktajā termiņā. Kopsapulce nosaka novērotāju iemaksas.

19. pants

Budžeta principi, pārskati un revīzijas

1.   Finanšu gads ir kalendārais gads.

2.   Direktors sagatavo un iesniedz kopsapulcei apstiprināšanai gada budžeta projektu un uzņēmējdarbības plānu, tostarp informāciju par ierosinātajām dalībnieku un novērotāju iemaksām. Kopsapulce apstiprina gada budžetu un veicamās iemaksas ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nākamā finanšu gada. Gada budžetu līdzsvaro tā, lai plānotie izdevumi nepārsniegtu plānotos ienākumus.

3.   Uz CESSDA ERIC attiecas uzņēmējas valsts grāmatvedības tiesību aktu noteikumi, lai nodrošinātu pārskatu sagatavošanu, iesniegšanu, revīziju un publicēšanu saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskajiem grāmatvedības principiem un pārredzamības principiem.

4.   CESSDA ERIC sagatavo gada darbības pārskatu. Pārskatā it sevišķi aplūko CESSDA ERIC darbību zinātniskos, operacionālos un finansiālos aspektus. Pārskatu apstiprina kopsapulce, to nosūta Eiropas Komisijai un attiecīgajām valsts sektora iestādēm sešu mēnešu laikā no attiecīgā finanšu gada beigām. Šo pārskatu publisko.

20. pants

Finanses, atbildība un apdrošināšana

1.   CESSDA ERIC resursi ir šādi:

a)	dalībnieku un novērotāju finansiālās iemaksas;

b)	iespējamas uzņēmējas valsts iemaksas;

c)	citi resursi atbilstīgi kopsapulces apstiprinātajam apmēram un noteikumiem, ieskaitot pētniecības dotācijas no valstu vai starptautiskiem avotiem, ziedojumus un jebkādus ienākumus no saimnieciskās darbības.

2.   CESSDA ERIC atbild par saviem parādiem.

3.   Dalībnieki un novērotāji nav kopīgi atbildīgi par CESSDA ERIC parādiem.

4.   CESSDA ERIC iegādājas atbilstīgu apdrošināšanu, lai segtu ar CESSDA ERIC infrastruktūras izveidi un darbību saistītos riskus.

21. pants

Iepirkums un atbrīvojums no nodokļa

1.   CESSDA ERIC pret iepirkuma procedūru kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai ne. Iepirkuma politikā ievēro pārskatāmības, nediskriminācijas un konkurences principus.

2.   Dalībnieku un novērotāju iepirkumos, kas saistīti ar CESSDA ERIC darbībām, pienācīgi ņem vērā CESSDA ERIC vajadzības, un tos īsteno saskaņā ar attiecīgās CESSDA ERIC struktūras izdotajām tehniskajām prasībām un specifikācijām.

3.   Nodokļu atbrīvojumi, pamatojoties uz Norvēģijas 2009. gada jūnija Likumu Nr. 58 par pievienotās vērtības nodokli (10-3. pants), attiecas tikai uz pievienotās vērtības nodokli par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti CESSDA ERIC oficiālai un ekskluzīvai izmantošanai un ko pilnībā apmaksā un iepērk CESSDA ERIC. Atbrīvojumi no nodokļa attiecas uz darbībām, kas nav raksturojamas kā saimnieciskā darbība. Tie neattiecas uz saimniecisko darbību. Citi ierobežojumi netiek piemēroti.

6. NODAĻA

DARBĪBAS ILGUMS, LIKVIDĀCIJA, STRĪDI, DIBINĀŠANAS NOTEIKUMI

22. pants

Darbības ilgums

CESSDA ERIC darbojas līdz tā likvidācijai saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

23. pants

Likvidācija

1.   Kopsapulce var ar divu trešdaļu vairākuma balsu izlemt likvidēt CESSDA ERIC.

2.   Bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā desmit dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, CESSDA ERIC par pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai.

3.   Pamatlīdzekļus, kas atlikuši pēc CESSDA ERIC parādu nomaksas, sadala starp dalībniekiem proporcionāli to uzkrātajām iemaksām CESSDA ERIC.

4.   CESSDA ERIC informē Eiropas Komisiju par likvidācijas procedūras pabeigšanu bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā desmit dienu laikā pēc minētās pabeigšanas.

5.   CESSDA ERIC beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Piemērojamie tiesību akti

CESSDA ERIC izveidi un darbību reglamentē:

a)	Savienības tiesību akti, it īpaši Regula (EK) Nr. 723/2009;

b)	uzņēmējas valsts tiesību akti jautājumos, kas nav reglamentēti vai ir tikai daļēji reglamentēti Savienības tiesību aktos;

c)	šie statūti un to īstenošanas noteikumi.

25. pants

Strīdi

1.   Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir tiesvedība starp dalībniekiem un novērotājiem saistībā ar CESSDA ERIC, starp dalībniekiem, novērotājiem un CESSDA ERIC, kā arī tiesvedība, kurā viena no pusēm ir Eiropas Savienība.

2.   Strīdos starp CESSDA ERIC un trešām personām ir piemērojami Savienības tiesību akti par piekritību. Gadījumos, uz kuriem neattiecas Savienības tiesību akti, strīdu izšķiršanas piekritību un piemērojamos tiesību aktus nosaka pēc uzņēmējas valsts tiesību aktiem.

3.   Jebkuras pret CESSDA ERIC vērstas prasības tiesu iestāde ir Bergenas rajona tiesa, ja vien 24. pantā un 25. panta 2. punktā nav noteikts citādi.

26. pants

Statūtu pieejamība

Šos statūtus atjaunina, un tie ir publiski pieejami CESSDA ERIC tīmekļa vietnē un mītnesvietā.

---

---

---

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/15

---

ECCSEL ERICSTATŪTI

Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs “Eiropas Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija”

(2017/C 220/02)

Saturs

Preambula

15

1.

Vispārīgi noteikumi

16

2.

Dalība

16

3.

Dalībnieku un novērotāju tiesības un pienākumi

18

4.

ECCSEL ERIC pārvaldība

19

5.

Finanses

22

6.

Ziņošana Eiropas Komisijai

22

7.

Politikas nostādnes

23

8.

Darbības ilgums, statūtu grozījumi, likvidācija, strīdi

25

PIELIKUMI

I pielikums Dalībnieku un novērotāju saraksts

27

II pielikums Budžeta iemaksas un sadale

28

PREAMBULA

Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija, turpmāk kopā sauktas “Dalībnieki”,

TĀ KĀ iepriekš minētās valstis, kas sadarbojas, lai izveidotu Eiropas Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratoriju (ECCSEL), ir pārliecinātas, ka antropogēnās oglekļa dioksīda emisijas ir globāla klimata problēma, kuras risināšanai ir vajadzīga starptautiska sadarbība;

APZINOTIES, ka šīs problēmas dēļ ir nepieciešams gan samazināt emisijas, gan uztvert, transportēt un droši uzglabāt oglekļa dioksīdu;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) veiktās analīzes liecina, ka līdz 2050. gadam oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS) ir jānodrošina līdz pat 17 % no pasaules mēroga gada CO2 emisiju samazinājumiem un 14 % no uzkrātajiem samazinājumiem, sākot no šā brīža, un ka CCS būs nepieciešama komerciāla ieviešana, sākot no 2020.–2030. gada laikposma un turpinot pēc 2030. gada;

ZINOT, ka šīs vajadzības var nodrošināt vienīgi ar intensīvākiem pētījumiem un izstrādi, virzoties uz zinātnes un tehnoloģiju zināšanu bāzes pilnveidošanu;

ATZĪSTOT, ka gan zinātnes, gan ekonomisku apsvērumu dēļ ir vajadzīga cieša starptautiskā sadarbība pētniecības un izstrādes jomā saistībā ar CCS;

ATZĪSTOT, ka valstu pētniecības infrastruktūra var gūt labumu no starptautiskiem ieteikumiem CCS jomā un no šādiem pētījumiem vajadzīgo iekārtu darbības un ieguldījumiem tajās;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ECCSEL pamatā ir nepieciešamība pēc mērķtiecīgas un koordinētas pētniecības vides, kas cenšas novērst konkrētas zināšanu nepilnības, virzot tehnoloģiju attīstības centrālos aspektus vēl tālāk par mūsdienu sasniegumiem un tādējādi paātrinot CCS metožu komercializāciju un izvēršanu;

UZSKATOT, ka ECCSEL ir nepieciešama, lai nodrošinātu esošās pētniecības infrastruktūras efektīvu izmantošanu un lai koordinētu ieguldījumus infrastruktūrā, tādējādi veicinot izmaksu lietderību Eiropas mērogā;

TĀ KĀ dalībnieki Eiropas Komisijai pieprasa izveidot ECCSEL kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (ERIC) saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 723/2009 (1),

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Nosaukums, juridiskā adrese, atrašanās vieta un darba valoda

1.   Tiek izveidots izkliedēts Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs, kura nosaukums ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs “Eiropas Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija” (ECCSEL ERIC).

2.   ECCSEL ERIC juridiskā adrese jeb mītnesvieta ir Tronheimā, Norvēģijā.

3.   ECCSEL ERIC darba valoda ir angļu valoda.

2. pants

Uzdevumi un darbības

1.   ECCSEL ERIC izveido un ekspluatē pasaules līmeņa izkliedētu pētniecības infrastruktūru kā galveno centru, kas ir atbildīgs par vairāku iekārtu koordinētu darbību, kuras visas darbojas ar kopīgu apzīmējumu, proti, ECCSEL ERIC.

a)

ECCSEL ERIC koordinē izkliedētas pētniecības infrastruktūras iekārtu izmantošanu un koordinē šo iekārtu modernizācijas plānus un jaunus ieguldījumus. ECCSEL ERIC nodrošina starptautisku atvērtu piekļuvi šai infrastruktūrai. Turklāt ECCSEL ERIC savu iespēju un kompetences robežās atbalsta pētniecības iekārtu īpašnieku centienus uzlabot savu iekārtu darbību un viņu centienus modernizēt šīs iekārtas un veidot jaunas iekārtas.

b)

ECCSEL ERIC sekmē pirmklasīgus eksperimentālos pētījumus par jauniem un uzlabotiem CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas (CCS) paņēmieniem, kurus varētu komerciāli ieviest attiecīgi līdz 2020.–2030. gadam un pēc 2030. gada. Kopsapulce var vēlāk pieņemt lēmumu paplašināt ECCSEL ERIC darbības, attiecinot tās arī uz oglekļa dioksīda uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu (CCUS) ne tikai saistībā ar efektīvāku naftas ieguvi (EOR).

c)

ECCSEL ERIC pašam nepieder un tas neekspluatē pētniecības iekārtas. Tomēr kopsapulce var vēlāk pieņemt lēmumu, kas paredz, ka ECCSEL ERIC iegulda savās iekārtas vai ekspluatē pats savas iekārtas. Dalībnieki un novērotāji, kas nevēlas piedalīties šādu iekārtu finansēšanā, var atturēties no to finansēšanas saskaņā ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.   ECCSEL ERIC starptautiskajai pētniecības kopienai nodrošina tādu iekārtu pieejamību, kas ir vajadzīgas pētījumu veikšanai prioritārās jomās. Tādējādi ECCSEL ERIC palīdzēs virzīt tehnoloģiju attīstības centrālos aspektus vēl tālāk par mūsdienu sasniegumiem, tādā veidā paātrinot CCS komercializāciju un izvēršanu. Īstenojot šo apņemšanos, ECCSEL ERIC saskaņā ar ECCSEL ERIC prioritātēm priekšplānā izvirza un atbalsta augstākā līmeņa pētniecības darbības, ko zinātnieki veic CCS jomā. ECCSEL ERIC izveido ļoti detalizētu inventāru ar unikālām pētniecības iekārtām un (pirmām kārtām) Eiropas CCS kopienai un trešo valstu CCS kopienām nodrošina piekļuvi šiem resursiem.

3.   ECCSEL ERIC ir izveidots un darbojas bez peļņas nolūkiem.

4.   Neskarot 2. panta 3. punktā paredzēto principu, ECCSEL ERIC var veikt ierobežota apjoma saimnieciska rakstura darbības, ja tās ir cieši saistītas ar ECCSEL ERIC galvenajiem uzdevumiem un nekaitē šo uzdevumu izpildei.

2. NODAĻA

DALĪBA

3. pants

Dalība un pārstāvošā struktūra

1.   Šādi subjekti var kļūt par ECCSEL ERIC dalībniekiem vai novērotājiem saskaņā ar 6. un 7. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem:

a)	Eiropas Savienības dalībvalstis;

b)	asociētās valstis;

c)	trešās valstis, kas nav asociētās valstis;

d)	starpvaldību organizācijas.

Dalībnieku un novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir izklāstīti šo statūtu 4. panta 1. un 2. punktā.

2.   ECCSEL ERIC dalībnieku vidū ir vismaz viena dalībvalsts un divi citi dalībnieki, kas ir vai nu dalībvalstis, vai asociētās valstis.

3.   Jebkurš dalībnieks vai novērotājs saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām var sevis pārstāvēšanas nolūkā iecelt vienu publisko tiesību subjektu vai vienu privāto tiesību subjektu, kam uzticēti publiskā sektora uzdevumi.

4.   Pašreizējie dalībnieki, novērotāji un to pārstāvošie subjekti ir uzskaitīti I pielikumā. Direktors atjaunina I pielikumu atbilstīgi izmaiņām ECCSEL ERIC dalībā.

4. pants

Dalībnieku un novērotāju uzņemšana

1.   Jaunu dalībnieku uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	jaunu dalībnieku uzņemšana ir vienprātīgi jāapstiprina kopsapulcei;

b)	pretendentiem ir jāiesniedz rakstisks pieteikums ECCSEL ERIC direktoram;

c)	pieteikumā ir vismaz jāizklāsta, kā pretendents sniegs ieguldījumu 2. pantā aprakstīto ECCSEL mērķu un darbību īstenošanā un kā pildīs 6. panta 2. punktā minētos pienākumus.

2.   Tiesību subjekti, kas uzskaitīti 3. panta 1. punktā un vēlas sniegt ieguldījumu ECCSEL ERIC darbībā, bet vēl nevar pievienoties kā dalībnieki, var pieteikties novērotāja statusam. Novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	novērotājus var uzņemt uz trīs gadu periodu; izņēmuma gadījumos kopsapulce var atzīt novērotāja statusu uz ilgāku termiņu;

b)	izņēmuma gadījumos subjektam, kas plāno ECCSEL ERIC piedalīties pastāvīgi, bet iekšzemes apsvērumu dēļ nevar kļūt par dalībnieku, var piešķirt pastāvīgā novērotāja statusu;

c)	novērotāju uzņemšana vai atkārtota uzņemšana ir vienprātīgi jāapstiprina kopsapulcei;

d)	pretendentiem ir jāiesniedz rakstisks pieteikums direktoram;

e)	pieteikumā ir vismaz jāizklāsta, kā pretendents sniegs ieguldījumu 2. pantā aprakstīto ECCSEL ERIC uzdevumu un darbību īstenošanā un kā pildīs 7. panta 2. punktā minētos pienākumus.

5. pants

Dalībnieka vai novērotāja izstāšanās un dalības vai novērotāja statusa izbeigšana

1.   Dalībnieks vai novērotājs var izstāties no ECCSEL ERIC finanšu gada beigās, ja par nodomu izstāties paziņo 12 mēnešus iepriekš, nosūtot kopsapulces priekšsēdētājam oficiālu lūgumu.

a)	Dalībnieki nav tiesīgi izstāties pirmajos piecos gados pēc kļūšanas par dalībniekiem.

b)

Pirms izstāšanās apstiprināšanas ir jāsamaksā visas pienākošās maksas un jāizpilda visas saistības pret ECCSEL. Dalībnieks vai novērotājs, kas izlēmis izstāties, maksā tikai tās maksas, kas izstāšanās dienā pienākas attiecīgi saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 7. panta 2. punktu, bez papildu izmaksām vai sankcijām.

2.   Kopsapulce var izbeigt dalībnieka dalību vai novērotāja statusu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	dalībnieks vai novērotājs ir nopietni pārkāpis vienu vai vairākus no saviem pienākumiem, kas paredzēti šajos statūtos;

b)	pēc tam, kad saņemts rakstveida paziņojums par šādu pārkāpumu, dalībnieks vai novērotājs sešos mēnešos nav pārkāpumu novērsis.

Dalībniekam vai novērotājam dod iespēju apstrīdēt izbeigšanas lēmumu un trīs mēnešu laikā pēc izbeigšanas paziņojuma saņemšanas izklāstīt kopsapulcei savus argumentus. Šāda izbeigšana neskar nekādus dalībnieka vai novērotāja pienākumus, ko tas uzņēmies pirms izbeigšanas dienas.

3. NODAĻA

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

6. pants

Dalībnieki

1.   ECCSEL ERIC dalībniekiem ir tiesības:

a)	iecelt pārstāvošos subjektus saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

b)	savai pētniecības kopienai saņemt piekļuvi ECCSEL ERIC resursiem un visiem tā pakalpojumiem saskaņā ar 18. pantā minēto piekļuves politiku;

c)	piedalīties kopsapulcē;

d)	balsot kopsapulcē saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

e)	piedalīties stratēģiju un politikas nostādņu izstrādē;

f)	ļaut savai pētniecības kopienai piedalīties ECCSEL ERIC pasākumos, piemēram, semināros, konferencēs un apmācību kursos, par izdevīgākām maksām;

g)	izmantot ECCSEL ERIC zīmolu, it sevišķi ECCSEL ERIC iekārtu operatoriem. Zīmolu veido vizuāla vai skaņas atsauce uz ECCSEL vai ECCSEL ERIC, kas šo vārdu, ziņojuma, produkta vai pakalpojuma lietotāju sasaista ar ECCSEL ERIC.

2.   ECCSEL ERIC dalībnieki:

a)	konkrētajā termiņā maksā II pielikumā norādīto gada maksu;

b)	nodrošina vismaz vienu pētniecības iekārtu, par ko ir panākta vienošanās;

c)	veicina ECCSEL ERIC pakalpojumu izmantošanu pētnieku vidū savā valstī un apkopo lietotāju atsauksmes un prasības;

d)	atbalsta un attiecīgos gadījumos cenšas panākt valsts iekārtu integrēšanu, kā arī valsts iekārtu un citu dalībnieku vai novērotāju valstīs esošo iekārtu savstarpēju integrēšanu.

7. pants

Novērotāji

1.   ECCSEL ERIC novērotājiem ir tiesības:

a)	iecelt pārstāvošos subjektus saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

b)	piedalīties kopsapulcē bez balsstiesībām;

c)	ļaut savai pētniecības kopienai piedalīties ECCSEL ERIC pasākumos, piemēram, semināros, konferencēs un apmācību kursos, par izdevīgākām maksām, ja vien tajos ir pietiekami daudz vietu;

d)	ļaut savai pētniecības kopienai izmantot ECCSEL ERIC sniegto atbalstu attiecīgu sistēmu, procesu un pakalpojumu izstrādei.

2.   ECCSEL ERIC novērotāji maksā II pielikumā noteikto gada maksu. Kopsapulce var pieņemt lēmumu par novērotāja sākotnējo maksu, kas atšķiras no parastās maksas.

3.   Pastāvīgajiem novērotājiem, kam šis statuss ir piešķirts saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir tādas pašas 6. panta 1. un 2. punktā uzskaitītās tiesības un pienākumi kā dalībniekiem, izņemot 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās balsstiesības kopsapulcē.

4. NODAĻA

ECCSEL ERIC PĀRVALDĪBA

8. pants

ECCSEL ERIC pārvaldības un darbības struktūra

1.   ECCSEL ERIC pārvaldības struktūra ietver:

a)	kopsapulci;

b)	direktoru;

c)	Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteju;

d)	Zinātnisko konsultatīvo padomi;

e)	Ētikas un vides konsultatīvo padomi;

f)	jebkādu citu konsultatīvo komiteju, ko kopsapulce izveido, lai sekmētu ECCSEL ERIC mērķu sasniegšanu.

2.   ECCSEL ERIC darbības struktūra ietver:

a)	operatīvo centru, kas ir ECCSEL ERIC galvenais birojs un ECCSEL ERIC vadības atrašanās vieta;

b)	valstīm piederošas pētniecības iekārtas, kas piedalās ECCSEL ERIC izkliedētā infrastruktūrā;

c)	valstu infrastruktūras mezglus, kas pārstāv attiecīgās valsts pētniecības iekārtas saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

9. pants

Kopsapulce

1.   Kopsapulcē ietilpst ECCSEL ERIC dalībnieki un novērotāji.

2.   Kopsapulce ir ECCSEL ERIC augstākā pilnvarotā struktūra. Kopsapulce:

a)

nosaka budžetu, finansējuma formulu un gada maksas; pirmo piecu gadu laikā izmaiņas finansējuma formulā un gada maksās, kā noteikts II pielikumā, var veikt ar kopsapulces vienprātīgu balsojumu; pēc sākotnējiem pieciem gadiem šādas izmaiņas var veikt ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu; dalībniekam vai novērotājam, kas nevēlas piedalīties iespējamu turpmāku ECCSEL ERIC piederošu vai vadītu iekārtu finansēšanā, tas ir jāpasaka, pirms kopsapulce pieņem savus lēmumus iegādāties vai vadīt šādas iekārtas, un tad tiem nebūs pienākuma piedalīties iekārtas finansēšanā;

b)	nosaka ECCSEL ERIC politiku zinātnes, tehniskos un administratīvos jautājumos; šīs politikas nostādnes pieņem ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

c)	pieņem ECCSEL ERIC stratēģiskos plānus un darba plānus ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

d)	uzrauga ECCSEL ERIC vadību;

e)	ievēl kopsapulces priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

f)	ieceļ, aizstāj un atbrīvo ECCSEL ERIC direktoru ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

g)	ieceļ, aizstāj un atbrīvo Zinātniskās konsultatīvās padomes un Ētikas un vides konsultatīvās padomes dalībniekus ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

h)	ieceļ, aizstāj un atbrīvo jebkādu kopsapulces izveidoto komiteju dalībniekus ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

i)	reizi gadā ieceļ vai apstiprina finanšu revidentu;

j)	pieņem ECCSEL ERIC gada ziņojumus, tostarp finanšu gada pārskatus un revīzijas ziņojumu, ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu;

k)	saņem un izskata Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komitejas un Zinātniskās konsultatīvās padomes gada ziņojumus;

l)	apstiprina jaunu dalībnieku un novērotāju uzņemšanu un dalības vai novērotāja statusa izbeigšanu; jaunu dalībnieku un novērotāji apstiprināšanai ir vajadzīgs kopsapulces vienprātīgs lēmums; dalībnieks nevar balsot par savas dalības iespējamu izbeigšanu;

m)	pieņem lēmumu par to, kuras valstīm piederošās pētniecības iekārtas var piedalīties ECCSEL ERIC un kuras pārtrauc dalību; dalībnieks vai novērotājs var pārtraukt iekārtas dalību ECCSEL ERIC darbībās. direktors pastāvīgi atjaunina ECCSEL ERIC iesaistīto iekārtu sarakstu;

n)	apstiprina vienošanās ar trešām personām, kā noteikts 15. pantā, ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu.

3.   Kopsapulcē katru dalībnieku un novērotāju pārstāv ne vairāk kā divi delegāti. Dalībniekam kopsapulcē ir viena balss. Novērotājiem nav balsstiesību. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šajos statūtos nav noteikts citādi. Dalībvalstīm vai asociētajām valstīm kopā ir balsstiesību vairākums kopsapulcē. Priekšsēdētājam nav balsstiesību, izņemot neizšķirta balsojuma gadījumā, kad priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

4.   Lai kopsapulce būtu tiesīga balsot, ir vajadzīgs dalībnieku divu trešdaļu kvorums. Ja kvoruma nav, sanāksmi atkārto trīs nedēļu laikā pēc jauna uzaicinājuma ar to pašu darba kārtību. Atkārtotājā sanāksmē ir kvorums, ja tajā piedalās vismaz ceturtdaļa dalībnieku. Ja atkārtotajā sanāksmē nav kvoruma, kopsapulces priekšsēdētājam ir tiesības pieņemt lēmumus, ko nevar atlikt līdz kopsapulce var atkal sanākt kopā ar kvorumu. Kopsapulce šādus lēmumus pārskata pie pirmās izdevības.

5.   Kopsapulcē var balsot tikai fiziski klātesošie dalībnieki. Ja dalībnieks nevar nodrošināt fizisku klātbūtni, kopsapulce var pieņemt elektronisku klātbūtni. Balsstiesības nevar nodot. Aizklāta balsošana notiek gadījumā, ja vismaz viena trešdaļa klātesošo dalībnieku pieprasa šādu procedūru.

Kopsapulces priekšsēdētājs var vajadzības gadījumā izlemt, ka lēmums ir jāpieņem ar rakstisku procedūru Kopsapulces sanāksmju starplaikā.

6.   Kopsapulce no delegātu vidus uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Pēc ievēlēšanas priekšsēdētājs vairs nevar kopsapulcē pārstāvēt dalībnieku. Tas pats attiecas uz priekšsēdētāja vietnieku, kad tas aizstāj priekšsēdētāju. Dalībnieki, uz ko attiecas šāda iecelšana, var iecelt citu delegātu savai pārstāvībai kopsapulcē.

7.   Kopsapulces sanāksmes notiek vismaz reizi gadā. Kopsapulces sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, paziņojot par to vismaz trīs nedēļas iepriekš. Dalībniekiem un novērotājiem ir tiesības ierosināt darba kārtības jautājumus, informējot priekšsēdētāju vismaz divas nedēļas pirms sanāksmes.

8.   Kopsapulces ārpuskārtas sanāksmes var sasaukt pēc priekšsēdētāja vai direktora pieprasījuma, ja tas ir vajadzīgs organizācijas interesēs, vai pēc vismaz puses dalībnieku pieprasījuma.

10. pants

Direktors

1.   Direktors ir ECCSEL ERIC izpilddirektors, zinātniskais direktors un likumīgais pārstāvis.

2.   Direktoru ieceļ uz pieciem gadiem un var vienu reizi pārvēlēt. Amata vakanci atbilstīgi publicē starptautiskā mērogā. Direktors atskaitās kopsapulcei. Direktors nevar būt delegāts vai kopsapulces priekšsēdētājs.

3.   Direktors atbild par kopsapulces sanāksmju sagatavošanu un sniedz Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komitejai, Zinātniskajai konsultatīvajai padomei un Ētikas un vides konsultatīvajai padomei vajadzīgo administratīvo atbalstu.

4.   Direktors atbild par ECCSEL ERIC gada budžeta sagatavošanu un stratēģiju un politikas nostādņu izstrādi, kas ir jāpieņem kopsapulcei.

5.   Direktors atbild par kopsapulces lēmumu īstenošanu, tostarp par budžeta īstenošanu, un nodrošina, ka ECCSEL ERIC atbilst visām attiecīgajām juridiskajām prasībām.

6.   Direktors ir pilnvarots pieņemt visus ECCSEL ERIC darbībai vajadzīgos lēmumus, izņemot lēmumus, kuri ir kopsapulces prerogatīvas.

7.   Direktors cenšas atbalstīt un konsultēt Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteju infrastruktūras iekārtu īpašniekiem konkrēti interesējošos jautājumos, tostarp aicinot šo komiteju sniegt komentārus par budžeta projektu, darba plāniem un stratēģijām pirms to iesniegšanas kopsapulcei.

8.   Direktors uzrauga pētniecības iekārtu īpašnieku atbilstību ar ECCSEL ERIC saistīto darbību darbības noteikumiem un standartiem, ko ir noteikusi kopsapulce, un reizi gadā sniedz kopsapulcei ziņojumu par šo jautājumu, ietverot ieteikumus par korektīviem pasākumiem neatbilstību novēršanai.

11. pants

Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteja, Zinātniskā konsultatīvā padome un Ētikas un vides konsultatīvā padome

1.   Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteja

a)

Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteja pilda atbalsta un konsultējošas funkcijas, un tajā darbojas ECCSEL iekārtu pārstāvji un direktors, kas vada šo komiteju. Komiteja ievēl priekšsēdētāju uz trim gadiem. Priekšsēdētāju var vienu reizi pārvēlēt. Katram dalībniekam un novērotājam komitejā var būt viens pārstāvis. Valstis, kam ir divas vai vairākas ECCSEL iekārtas, ieceļ vienu no iekārtu operatoriem kā valsts pārstāvi, un šī iestāde komitejā pārstāv valsts iekārtas. Personas, kas kopsapulcē darbojas kā delegāti, nevar būt pārstāvji šajā komitejā.

b)	Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komitejas uzdevums ir nostiprināt sadarbību starp iekārtām un to ieguldījumu eksperimentālajā pētniecībā. To panāk, uzraugot ECCSEL ERIC stratēģiju un plānu īstenošanu, veicinot tos un ierosinot pasākumus, kas var uzlabot ECCSEL ERIC darbību.

c)	Direktors apspriežas ar komiteju par visiem priekšlikumiem, ko iesniegs kopsapulcei un kas attiecas uz stratēģiskiem plāniem, darba plāniem un budžetiem. Komiteja atbalsta direktoru stratēģisko plānu un darba plānu īstenošanā.

d)	Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteja reizi gadā kopsapulcei ar direktora starpniecību iesniedz rakstisku ziņojumu par savām darbībām. Direktors šo ziņojumu kopsapulcei iesniedz kopā ar direktora komentāriem un iespējamiem ieteikumiem.

2.   Zinātniskā konsultatīvā padome

a)

Kopsapulce ieceļ neatkarīgu Zinātnisko konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir ne vairāk kā seši ievērojami, neatkarīgi un pieredzējuši zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībniekus ieceļ, pamatojoties uz direktora priekšlikumiem, kas formulēti pēc Zinātniskās konsultatīvās padomes un Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komitejas ieteikumu uzklausīšanas. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Dalībniekus var vienu reizi iecelt atkārtoti. Personas, kas kopsapulcē darbojas kā delegāti, nevar tikt iecelti šajā padomē.

b)	Direktors vismaz reizi gadā apspriežas ar Zinātnisko konsultatīvo padomi par ECCSEL ERIC piedāvāto pakalpojumu zinātnisko kvalitāti, organizācijas zinātniskās politikas nostādnēm, procedūrām un nākotnes plāniem.

c)	Zinātniskā konsultatīvā padome reizi gadā kopsapulcei ar direktora starpniecību iesniedz rakstisku ziņojumu par savām darbībām. Direktors šo ziņojumu kopsapulcei iesniedz kopā ar direktora komentāriem un iespējamiem ieteikumiem.

3.   Ētikas un vides konsultatīvā padome

a)

Kopsapulce ieceļ Ētikas un vides konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir trīs līdz pieci ievērojami, neatkarīgi un pieredzējuši zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Padomes dalībnieku iecelšanas pamatā ir direktora ierosinājumi, kurš uzklausa Ētikas un vides konsultatīvās padomes un Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komitejas ieteikumus. Padomes dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Dalībniekus var vienu reizi pārvēlēt. Personas, kas kopsapulcē darbojas kā delegāti, nevar tikt iecelti šajā padomē.

b)	Direktors vismaz reizi gadā apspriežas ar Ētikas un vides konsultatīvo padomi par aktuāliem vai turpmākiem ētikas un vides jautājumiem, ar kuriem saskaras ECCSEL ERIC.

c)	Ētikas un vides padome reizi gadā kopsapulcei ar direktora starpniecību iesniedz rakstisku ziņojumu par savām darbībām. Direktors šo ziņojumu kopsapulcei iesniedz kopā ar saviem komentāriem un varbūtējiem ieteikumiem.

5. NODAĻA

FINANSES

12. pants

Budžeta principi un pārskati

1.   ECCSEL ERIC finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

2.   Visus ECCSEL ERIC ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj aplēsēs, ko sagatavo par katru finanšu gadu, un atspoguļo gada budžetā. Gada budžets atbilst pārredzamības principiem.

3.   ECCSEL ERIC pārskatiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā.

4.   Uz ECCSEL ERIC attiecas spēkā esošo tiesību aktu noteikumi attiecībā uz pārskatu sagatavošanu, iesniegšanu, revīziju un publicēšanu. ECCSEL ERIC piemēro uzņēmējas valsts grāmatvedības tiesību aktus saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskajiem grāmatvedības principiem un pārredzamības principiem.

5.   ECCSEL ERIC izmanto apropriācijas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

6.   ECCSEL ERIC savas saimnieciskās darbības izmaksu un ieņēmumu uzskaiti veic atsevišķi.

7.   Ieguldījumus natūrā ņem vērā tikai tad, ja tie veido reālu un kvantificējamu ieguldījumu ECCSEL ERIC, ietverot norīkotus darbiniekus uz ECCSEL ERIC darbību centru, un ja to apstiprina kopsapulce.

8.   Ieguldījumu natūrā vērtību ņem vērā, aprēķinot tajā pašā periodā veiktās naudas iemaksas.

13. pants

Atbildība

1.   ECCSEL ERIC atbild par saviem parādiem.

2.   Dalībnieki par nav kopīgi atbildīgi par ECCSEL ERIC parādiem. Dalībnieku atbildība par ECCSEL ERIC parādiem nepārsniedz to attiecīgās iemaksas.

3.   ECCSEL ERIC iegādājas atbilstīgu apdrošināšanu, lai segtu ar ECCSEL ERIC izveidi un darbību saistītos riskus.

6. NODAĻA

ZIŅOŠANA EIROPAS KOMISIJAI

14. pants

Ziņošana Eiropas Komisijai

1.   ECCSEL ERIC sagatavo gada darbības pārskatu, kurā ziņo par savu darbību galvenokārt zinātniskajā, operacionālajā un finansiālajā aspektā. Pārskatu apstiprina kopsapulce, to nosūta Eiropas Komisijai un attiecīgajām publiskā sektora iestādēm sešu mēnešu laikā no konkrētā finanšu gada beigām. Šo pārskatu publisko.

2.   ECCSEL ERIC informē Eiropas Komisiju par visiem apstākļiem, kas var būtiski apdraudēt ECCSEL ERIC uzdevumu īstenošanu vai kavēt ECCSEL ERIC izpildīt Regulā (EK) Nr. 723/2009 noteiktās prasības.

7. NODAĻA

POLITIKAS NOSTĀDNES

15. pants

Vienošanās ar trešām personām

1.   Ja ECCSEL ERIC to uzskata par lietderīgu un atbilstīgu 2. pantā aprakstītajiem uzdevumiem un darbībām, tas var slēgt vienošanās ar trešām personām, piemēram, atsevišķām iestādēm, reģioniem un valstīm, kas nav dalībnieces.

2.   Ja 15. panta 1. punktā aprakstītās trešās personas vēlas ECCSEL ERIC sniegt savas zināšanas, pakalpojumus un tehnoloģijas, ECCSEL ERIC var slēgt vienošanos ar šādām trešām personām. Vienošanās tekstā norāda konkrēto pakalpojumu vai ieguldījumu, ko attiecīgā trešā persona sniegs, un norāda piekļuves tiesības, abonentmaksu un citus nosacījumus, ņemot vērā šādu ieguldījumu. ECCSEL iekārtu trešo personu lietotājiem var būt pienākums iesaistīties ECCSEL ERIC autentificēšanās un atļauju piešķiršanas sistēmā.

16. pants

Iepirkuma politika un atbrīvojums no nodokļa

1.   ECCSEL ERIC pret iepirkuma procedūru kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai ne. ECCSEL ERIC iepirkuma politikā ievēro pārredzamības, nediskriminācijas un konkurences principus.

2.   Direktors atbild par visiem ECCSEL ERIC iepirkumiem. Lēmumu piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības publicē, izklāstot pilnīgu tā pamatojumu. Kopsapulce pieņem īstenošanas noteikumus, kuros nosaka visu vajadzīgo informāciju par precīzu iepirkuma kārtību un kritērijiem.

3.   Dalībnieku un novērotāju iepirkumos, kas saistīti ar ECCSEL ERIC darbībām, pienācīgi ņem vērā ECCSEL ERIC vajadzības, tehniskās prasības un attiecīgo struktūru izdotās specifikācijas.

4.   Nodokļu atbrīvojumi, pamatojoties uz Norvēģijas 2009. gada 19. jūnija Likumu Nr. 58 par pievienotās vērtības nodokli (10-3. pants), attiecas tikai uz pievienotās vērtības nodokli par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti ECCSEL ERIC oficiālai un ekskluzīvai izmantošanai un ko iepērk ECCSEL ERIC vai ECCSEL ERIC dalībvalstis. Atbrīvojumi no nodokļa attiecas uz darbību, kas nav saimnieciskā darbība. Tie neattiecas uz saimniecisko darbību. Citi ierobežojumi netiek piemēroti.

5.   Ja ECCSEL ERIC dalībvalstij tiek uzdots izmitināt ECCSEL ERIC biroju, ko šī ECCSEL ERIC dalībvalsts atzīst par starptautisku struktūru Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2) 143. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 151. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un par starptautisku organizāciju Padomes Direktīvas 2008/118/EK (3) 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, šim ECCSEL ERIC birojam saistībā ar ES iepirktām precēm un pakalpojumiem biroja vajadzībām vai tādu uzdevumu īstenošanai, kurus tam uzticējusi ECCSEL ERIC, piemēro nodokļa atbrīvojumus, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja vērtība pārsniedz 300 euro un ja tos pilnībā apmaksā vai iepērk ECCSEL ERIC vai ECCSEL ERIC dalībnieki. Atbrīvojumi no nodokļa attiecas uz darbību, kas nav saimnieciskā darbība. Tie neattiecas uz saimniecisko darbību. Citi ierobežojumi netiek piemēroti.

17. pants

Nodarbinātība

1.   ECCSEL ERIC ir darba devējs, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas. ECCSEL ERIC darbinieku amatu kandidātu atlases procedūras ir pārredzamas un nediskriminējošas un nodrošina iespēju vienlīdzību.

2.   Darba līgumiem piemēro tās valsts spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus, kurā darbiniekus pieņem darbā, vai tās valsts tiesību aktus, kurā īsteno ECCSEL ERIC darbības. ECCSEL ERIC vakances pienācīgi izsludina starptautiskā mērogā.

3.   Ievērojot valsts tiesību aktu prasības, katrs dalībnieks savā jurisdikcijā atvieglo ECCSEL ERIC uzdevumu izpildē iesaistīto dalībnieku valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu pārvietošanos un uzturēšanos.

18. pants

Piekļuves politika

1.   Ievērojama daļa pieejamā pētniecības laika katrā valsts iekārtā, kas piedalās ECCSEL infrastruktūrā, ir jāpiedāvā starptautiskajai pētniecības kopienai. Kopsapulce rezervē daļu pieejamā piekļuves laika pētniekiem no valstīm, kas nav ECCSEL ERIC dalībnieces.

2.   ECCSEL ERIC un pētniecības iekārtu īpašnieki slēdz atsevišķas vienošanās par to, cik liela daļa pieejamā pētniecības laika tiks darīta pieejama starptautiskajai pētniecības kopienai, un par piekļuves nosacījumiem.

3.   Piekļuve ECCSEL ERIC iekārtām ir pieejama pētniekiem, zinātniekiem un studentiem. Piekļuvi piešķir konkursa kārtībā, kā arī veicot pieteikumu salīdzinošo izvērtēšanu pēc taisnīgas un pārredzamas procedūras. Konkursa kritēriji ir zinātniskā izcilība un nozīme saistībā ar ECCSEL ERIC stratēģijām, par ko lemj kopsapulce.

4.   Lietotāji sedz visas piekļuves izmaksas un visas izmaksas, kas ir saistītas ar materiāliem, tostarp paraugiem un aprīkojumu, kurš pieder šādiem lietotājiem. Piekļuves izmaksu pamatā ir katrai ECCSEL ERIC iekārtai piemērojamās likmes.

5.   ECCSEL ERIC var izveidot autentificēšanās un atļauju piešķiršanas sistēmu, kas nodrošina, ka piekļūt iekārtai un to izmantot var tikai personas, kam ir attiecīgās tiesības. ECCSEL ERIC var nolemt, ka dalībniekiem un novērotājiem ir jāievēro šādas sistēmas nosacījumi, lai viņu pētnieki saņemtu piekļuvi.

6.   Kopsapulces apstiprinātajai detalizētajai piekļuves politikai, kas attiecas uz lietotājiem, ir jābūt publiskotai.

19. pants

Informācijas izplatīšanas politika

1.   Saskaņā ar kopsapulces pieņemto informācijas izplatīšanas politiku ECCSEL ERIC pētniecības rezultāti un dati ir brīvi pieejami. Pētniecības rezultātus un datus ieinteresētajām personām nodrošina bez jebkādas papildu maksas, izņemot ar izplatīšanu saistītās izmaksas. Šajā pantā “ECCSEL ERIC pētniecības rezultāti un dati” ir oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā gūtie pētniecības rezultāti un dati, kurus ir ģenerējuši to iekārtu īpašnieki, kas piedalās ECCSEL ERIC infrastruktūrā.

2.   ECCSEL ERIC aktīvi izplata ECCSEL ERIC pētniecības rezultātus sabiedrībai, lai šiem rezultātiem būtu aktīva nozīme politikas izstrādē un oglekļa dioksīda emisiju kontrolē.

3.   ECCSEL ERIC popularizē ECCSEL ERIC sadarbību un sadarbības rezultātus, aicina pētniekus iesaistīties jaunos un inovatīvos projektos un attiecīgos gadījumos mudina pētniekus izmantot ECCSEL ERIC rezultātus augstākajā izglītībā.

4.   ECCSEL ERIC kopumā mudina ECCSEL ERIC pētniecības rezultātu lietotājus darīt savus pētniecības rezultātus publiski pieejamus un prasa lietotājiem nodrošināt atbilstīgu publicitāti par ECCSEL ERIC nodrošināto piekļuvi.

5.   Informācijas izplatīšanas politikā apraksta dažādās mērķa grupas, un mērķauditoriju sasniegšanai izmanto vairākus kanālus. Visās publikācijās, kurās aplūko ECCSEL sadarbības rezultātā vai ietvaros izstrādātos rezultātus un zināšanas, ievieto atbilstīgu atsauci uz ECCSEL ERIC.

20. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību politika

1.   Saskaņā ar šo statūtu mērķi termins “intelektuālais īpašums” jāsaprot tādā nozīmē, kādā tas lietots 1967. gada 14. jūlijā parakstītās Konvencijas par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu (WIPO) 2. pantā.

2.   Dalībnieku attiecības intelektuālā īpašuma jautājumos reglamentē dalībvalstu tiesību akti un attiecīgie starptautiskie noteikumi un normas.

3.   Intelektuālais īpašums, ko dalībnieki nodrošina ECCSEL ERIC, paliek sākotnējā intelektuālā īpašuma īpašnieka īpašumā. Ja šāds īpašums izriet no ECCSEL ERIC finansēta darba (tiešs ieguldījums vai ieguldījums natūrā), intelektuālais īpašums pieder ECCSEL ERIC, ja vien nav panākta vienošanās, ka tas pieder dalībniekam, kas to ir radījis. Piekļuves iespējamo ekonomisko vērtību, kas pārsniedz samaksāto maksu, neuzskata par ECCSEL ERIC finansējumu projektam.

4.   ECCSEL ERIC nodrošina, ka lietotāji piekrīt noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē piekļuvi un intelektuālā īpašuma tiesības uz rezultātiem, un ka ir ieviestas atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz īpašumtiesību un rezultātu uzglabāšanu un apstrādi.

5.   ECCSEL ERIC ievieš kārtību iespējamu drošības nosacījumu pārkāpumu un konfidenciālu pētniecības datu un informācijas izpaušanas gadījumu izmeklēšanai.

6.   ECCSEL ERIC dod norādījumus pētniekiem, lai nodrošinātu, ka pētniecība, kurā izmanto materiālu, kas pieejams ar ECCSEL ERIC starpniecību, tiek veikta, atzīstot īpašnieku tiesības.

7.   Puses, kas izmanto iekārtas, kuras piedalās ECCSEL ERIC infrastruktūrā, atsevišķi vienojas par detalizētu intelektuālā īpašuma tiesību politiku, ko apstiprina kopsapulce.

8. NODAĻA

DARBĪBAS ILGUMS, STATŪTU GROZĪJUMI, LIKVIDĀCIJA, STRĪDI

21. pants

Darbības ilgums

ECCSEL ERIC dibina uz nenoteiktu laiku.

22. pants

Statūtu grozījumi

Kopsapulce var izlemt grozīt statūtus. Jebkādu statūtu izmaiņu pieņemšanai pirmo piecu gadu laikā pēc ECCSEL ERIC dibināšanas ir vajadzīgs kopsapulces vienprātīgs balsojums. Pēc sākotnējiem pieciem gadiem šādas izmaiņas var veikt ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu. Ierosinātās statūtu izmaiņas ir jāiesniedz Eiropas Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. pantu.

23. pants

Likvidācija

1.   Kopsapulce var ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu izlemt likvidēt ECCSEL ERIC.

2.   Bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā desmit dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, ECCSEL ERIC par pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai.

3.   Pamatlīdzekļus, kas atlikuši pēc ECCSEL ERIC parādu nomaksas, sadala starp dalībniekiem proporcionāli to uzkrātajām gada iemaksām ECCSEL ERIC, kā norādīts II pielikumā.

4.   ECCSEL ERIC informē Eiropas Komisiju par likvidācijas procedūras pabeigšanu bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā desmit dienu laikā pēc minētās pabeigšanas.

5.   ECCSEL ERIC beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Piemērojamie tiesību akti

ECCSEL ERIC darbību reglamentē šādi tiesību akti šādā prioritārā kārtībā:

a)	Eiropas Savienības tiesību akti, it īpaši Regula (EK) Nr. 723/2009;

b)	uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti, ja jautājums nav (vai ir tikai daļēji) reglamentēts Eiropas Savienības tiesību aktos;

c)	šie statūti.

25. pants

Strīdi

1.   Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir tiesvedība starp dalībniekiem saistībā ar ECCSEL ERIC, starp dalībniekiem un ECCSEL ERIC, kā arī tiesvedība, kurā viena no pusēm ir Eiropas Savienība.

2.   Strīdos starp ECCSEL ERIC un trešām personām ir piemērojami Eiropas Savienības tiesību akti par piekritību. Gadījumos, uz kuriem neattiecas Savienības tiesību akti, strīdu izšķiršanas piekritību nosaka pēc uzņēmējas valsts tiesību aktiem.

26. pants

Statūtu pieejamība

Statūti vienmēr ir publiski pieejami ECCSEL ERIC tīmekļa vietnē un mītnesvietā.

---

(1)  OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.

---

---

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/29

---

EDSA vadlīnijas par labu higiēnas praksi dīgstu un diedzēšanai paredzētu sēklu ražošanā

(2017/C 220/03)

Kopsavilkums

ES diedzēto sēklu tirgus ir ļoti specializēts svaigas produkcijas tirgus nišas segments ar aptuveni 120 profesionāliem ražošanas uzņēmumiem visā ES. Pēc enterohemorāģisko Escherichia coli baktēriju (EHEC) izraisītās krīzes 2011. gadā un saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) “Zinātnisko atzinumu par risku, ko izraisa Šigas toksīnu producējošās Escherichia coli (STEC) baktērijas un citas patogēnās baktērijas sēklās un diedzētās sēklās” stājās spēkā jaunie ES tiesību akti, lai uzlabotu šā produktu segmenta drošumu visā Eiropā. Lai sekmētu šo specifisko noteikumu īstenošanu, ir izstrādātas dažādas valstu vadlīnijas. Šo Eiropas vadlīniju, ko izstrādājusi Eiropas Diedzēto sēklu asociācija (EDSA), mērķis ir sniegt visaptverošas norādes par dīgstu un diedzēšanai paredzētu sēklu drošas ražošanas higiēnas praksi un darīt šo informāciju pieejamu dīgstu ražotājiem Eiropas valstīs un citviet.

Šīs vadlīnijas var izmantot, izstrādājot kontrolsarakstus un shēmas, lai sekmētu vadlīniju piemērošanu.

Vadlīniju tvērums

Šīs vadlīnijas attiecas uz dīgstu un diedzēšanai paredzētu sēklu komerciālu ražošanu saskaņā ar piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Sēklu diedzēšana – sēklu samitrināšana, palielinot tajās esošā mitruma daudzumu un pārtraucot miera periodu, līdz sāk augt jauns dēsts – ir ES primārās ražošanas joma. Šīs higiēnas vadlīnijas aptver darbības, kas ir primārās ražošanas daļa. Tajās nav aplūkotas darbības, kas ir ārpus primārās ražošanas, taču tālāk dotajās atsaucēs var būt sniegtas alternatīvas norādes. Šīs vadlīnijas neattiecas uz citu diedzēto sēklu ražošanu, piemēram, uz mikrozaļumiem, dzinumiem, kressalātiem un produktiem, kas audzēti augsnes substrātā vai augsnē siltumnīcās. Diedzēto sēklu preces, kas neietilpst šo vadlīniju tvērumā, ir aplūkotas Komisijas ieteikumā “Vadlīnijās par mikrobioloģisko risku novēršanu svaigu augļu un dārzeņu primārajā ražošanā, ievērojot labu higiēnu” (1).

ES tiesību akti, kas piemērojami attiecībā uz dīgstu un diedzēšanai paredzētu sēklu ražošanu

Vispārīgās pārtikas nekaitīguma prasības, tostarp pienākums pārdot tikai nekaitīgu pārtiku, ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 178/2002. Pārtikas produktu ražošanas higiēnas ES regulējums ir noteikts Regulā (EK) Nr. 852/2004 un īpaši tās I pielikuma A daļā. Tajā ir noteikts, ka primārajiem ražotājiem ir jānodrošina, ka primārie produkti ir pasargāti pret kontamināciju, piemēram, ieviešot pasākumus, kas novērš kontamināciju no gaisa, augsnes, ūdens, mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļiem un biocīdiem un no atkritumu uzglabāšanas, pārvadāšanas un likvidēšanas. Šīs vadlīnijas papildina minētos vispārīgos noteikumus ar praktiskiem piemēriem.

Specifiskākas prasības attiecībā uz dīgstu ražošanu ir noteiktas vairākās papildu ES regulās: Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 208/2013 par izsekojamības prasībām attiecībā uz dīgstiem un sēklām, no kurām paredzēts ražot dīgstus; Komisijas Regulā (ES) Nr. 209/2013 (ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2073/2005) attiecībā uz mikrobioloģiskajiem kritērijiem dīgstiem; Komisijas Regulā (ES) Nr. 210/2013 par dīgstus ražojošu uzņēmumu apstiprināšanu un Komisijas Regulā (ES) Nr. 211/2013 (kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 704/2014) par sertifikācijas prasībām attiecībā uz dīgstu un sēklu, no kurām paredzēts ražot dīgstus, importu ES. Šo regulu prasības ir ietvertas šajās vadlīnijās.

Visi ES tiesību akti, uz kuriem šajās vadlīnijās ir dotas atsauces, ir uzskaitīti I pielikumā. Šo vadlīniju II pielikumā ir dotas atsauces uz citiem būtiskiem informācijas avotiem, kas attiecas uz dīgstu ražošanu.

Šīs vadlīnijas aptver minimālās prasības attiecībā uz dīgstu ražošanu ES. Dažās ES dalībvalstīs var būt noteiktas stingrākas prasības dīgstu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību šajās dalībvalstīs. Lai dīgstu ražotāji būtu informēti par attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem noteikumiem, ieteicams, lai viņi uzturētu saziņu ar savu kompetento iestādi.

Papildu dokumenti, kuri attiecas uz jomu ārpus šo vadlīniju tvēruma

Papildu norādes ir pieejamas atbilstošajās Pārtikas kodeksa publikācijās, vispārīgajās vadlīnijās par labu lauksaimniecības praksi (LLP) un higiēnas praksi (LHP), ko izstrādājušas dažādas valstu iestādes, kā arī dažādu privāto ieinteresēto personu un sertifikācijas sistēmu vadlīnijās. Eiropas Diedzēto sēklu asociācijas (EDSA) rīcībā esošā informācija par vadlīniju dokumentiem ir ietverta šo vadlīniju atsaucēs un pielikumos.

ATRUNA

Šīm vadlīnijām ir ieteikuma raksturs, un tās nav juridiski saistošas. Tās ir sagatavotas vienīgi informatīviem mērķiem. Eiropas Diedzēto sēklu asociācija (EDSA) negarantē sniegtās informācijas pareizību un neuzņemas atbildību par tās izmantošanu. Tāpēc pirms šīs informācijas izmantošanas lietotājiem jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi un informācija jāizmanto, pilnībā uzņemoties risku. Par Eiropas pārtikas nekaitīguma tiesību aktu piemērošanu ir atbildīga Eiropas Komisija un ES dalībvalstu kompetentās iestādes. Lai saņemtu pilnīgu informāciju par juridiskajām prasībām dalībvalstī, kurā dīgstu ražotāji veic uzņēmējdarbību, viņiem jāsazinās ar savu kompetento iestādi.

Satura rādītājs

Saīsinājumu saraksts

31

DEFINĪCIJAS

31

1.

DĪGSTU RAŽOŠANA

34

1.A.

Uzņēmums

34

1.A.1.

Dīgstu ražošanas uzņēmumu apstiprināšana

34

1.A.2.

Telpu iekārtojums un izvietojums

35

1.A.3.

Sanitārija

36

1.A.4.

Uzturēšana

36

1.A.5.

Darbinieku veselības stāvoklis

36

1.A.6.

Kaitīgo organismu apkarošana

36

1.A.7.

Personiskā higiēna un piemērots apģērbs

37

1.A.8.

Atkritumu apstrāde

37

1.B.

Apmācība

38

1.C.

Ienākošo sēklu kontrole

38

1.C.1.

Importa sertifikāts

38

1.C.2.

Ar ienākošajām sēklām saistītās izsekojamības prasības

39

1.C.3.

Vizuāla pārbaude

39

1.D.

Sēklu uzglabāšana

39

1.E.

Apdraudējuma analīze un kritiskie kontrolpunkti

40

1.F.

Ūdens izmantošana

40

1.G.

Diedzēšanas process

40

1.G.1.

Sēklu sākotnējā skalošana

40

1.G.2.

Sēklu mikrobioloģiskā dekontaminēšana

40

1.G.3.

Mērcēšana pirms diedzēšanas

41

1.G.4.

Diedzēšana, augšana un apūdeņošana

41

1.G.5.

Ražas novākšana

41

1.H.

Apstrāde, iepakošana, uzglabāšana un transportēšana

41

1.H.1.

Pēdējā skalošana, apvalku noņemšana un dzesēšana

41

1.H.2.

Dīgstu mikrobioloģiskā dekontaminēšana

41

1.H.3.

Materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar dīgstiem

41

1.H.4.

Dīgstu uzglabāšana

42

1.H.5.

Informācija par produktiem un patērētāju informētība

42

1.H.6.

Transportēšana

42

1.I.

Sēklu un dīgstu mikrobioloģiskā testēšana

42

1.I.1.

Norādījumi par sēklu paraugu ņemšanu

43

1.I.2.

Dīgstu paraugu ņemšanas un testēšanas biežums – vismaz 48 stundas pēc diedzēšanas procesa sākuma

43

1.I.3.

Galaprodukta paraugu ņemšana

44

1.I.4.

Testu rezultāti

44

1.I.5.

Atkāpe no visu sēklu partiju sākotnējās testēšanas saskaņā ar 1.I.1. punktu

44

1.I.6.

Alternatīva testēšana, ko veic sēklu piegādatājs

45

1.J.

Rīcība kontaminācijas gadījumā

45

1.J.1.

Kontaminācijas konstatēšana, kamēr pārtikas produkts atrodas dīgstu ražotāja kontrolē

45

1.J.2.

Kontaminācijas konstatēšana pēc dīgstu ražotāja kontroles posma – izņemšana no aprites un atsaukšana

45

1.K.

Izsekojamība un uzskaite

46

1.K.1.

Procesa izsekojamība diedzēšanas uzņēmumā

46

1.K.2.

Galaprodukta – dīgstu – izsekojamības prasības

46

1.K.3.

Izņēmumi no šajā nodaļā aprakstītajām prasībām

47

1.L.

Kopsavilkums – uzskaitvedības pienākums

47

2.

SĒKLU AUDZĒŠANA

48

2.A.

Vispārīgi jautājumi

48

2.B.

Augsnes/zemes apstrāde

48

2.C.

Darbinieku higiēna

49

2.D.

Apūdeņošana

49

2.E.

Sēklas

49

2.F.

Augu/pākšu žāvēšana

49

2.G.

Kulšana

49

2.H.

Uzglabāšana pēc novākšanas

49

2.I.

Apstrāde

49

I pielikums. Vispārīgie tiesību akti un specifiski tiesību akti par dīgstiem

51

II pielikums. Atsauces uz citiem būtiskiem informācijas avotiem

52

Saīsinājumu saraksts

KKP: kritiskais kontrolpunkts

EK: Eiropas Kopiena

EFSA : Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

EDSA: Eiropas Diedzēto sēklu asociācija

ES: Eiropas Savienība

LLP: laba lauksaimniecības prakse

LHP: laba higiēnas prakse

HACCP : riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana

STEC : Šigas toksīnu producējošā E.coli O157, O26, O111, O103, O145 un O104:H4

PVO: Pasaules Veselības organizācija

DEFINĪCIJAS

“Partija”  (2) ir noteikts daudzums dīgstu vai diedzēšanai paredzētu sēklu ar vienu un to pašu taksonomisko nosaukumu, ko nosūta no viena uzņēmuma uz vienu un to pašu galamērķi tajā pašā dienā. Viena vai vairākas partijas var veidot sūtījumu. Tomēr sēklas ar atšķirīgu taksonomisko nosaukumu, kas sajauktas vienā iepakojumā un paredzētas diedzēšanai kopā, un no tām iegūtie dīgsti arī tiek uzskatīti par vienu partiju.

“Tīrs ūdens”  (3) ir tīrs, līdzīgas kvalitātes jūras ūdens un saldūdens.

“Kompetentā iestāde”  (4) ir dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir kompetenta nodrošināt oficiālo kontroļu organizēšanu, vai jebkura cita iestāde, kurai minētā kompetence ir deleģēta; vajadzības gadījumā tā ir arī atbilstīgā iestāde trešā valstī.

“Sūtījums”  (5) ir dīgstu vai sēklu, no kurām paredzēts ražot dīgstus, daudzums: i) kura izcelsme ir vienā un tajā pašā trešā valstī; ii) uz ko attiecas viens un tas pats sertifikāts(-i); iii) kas nosūtīts ar vienu un to pašu transportlīdzekli.

“Kontaminācija” (Regulā (ES) Nr. 852/2004: “piesārņojums”)  (6) ir apdraudējuma klātbūtne vai tā ieviešana.

“Kressalāti”  (7) ir diedzētas sēklas, kas iegūtas īstu sēklu diedzēšanas un attīstības procesā augsnē vai hidroponikas substrātā ar mērķi ražot zaļus dzinumus ar pirmajām jaunajām lapiņām un/vai dīgļlapām. Kressalātus pārdod kā veselus augus to substrātā vai augsnē.

“Kritiskais kontrolpunkts (KKP)”  (8) ir posms, kurā var veikt kontroli un kurš ir būtisks, lai novērstu vai likvidētu draudus pārtikas nekaitīgumam vai samazinātu tos līdz pieņemamam līmenim.

“Uzņēmums”  (9) ir jebkura pārtikas aprites vienība.

“Laba lauksaimniecības prakse (LLP)”  (10) ir prakse, kas pievēršas vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai audzētavas procesos, kā rezultātā tiek ražoti nekaitīgi un kvalitatīvi pārtikas un nepārtikas lauksaimniecības produkti.

“Laba higiēnas prakse (LHP)”  (11) ir vispārīgi pamatnosacījumi pārtikas produktu higiēniskai ražošanai, tostarp prasības par uzņēmuma higiēnisku iekārtojumu, konstrukciju un darbību, aprīkojuma higiēnisku konstrukciju un ekspluatāciju, paredzamo uzturēšanu un tīrīšanu, kā arī personāla apmācību un higiēnu. Izstrādāta un ieviesta LHP programma ir HACCP sistēmas priekšnosacījums.

“Pārtika”  (12) ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.

“Uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē”  (13) ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kura atbildīga par to, lai tiktu nodrošināts, ka viņa/viņas kontrolē esošais pārtikas uzņēmums izpilda pārtikas aprites tiesību aktu prasības.

“Pārtikas higiēna”  (14), turpmāk tekstā – “higiēna”, ir pasākumu un nosacījumu kopums, kas nepieciešams, lai kontrolētu apdraudējumus un nodrošinātu pārtikas produktu derīgumu cilvēka uzturam, ņemot vērā tiem paredzēto lietošanu.

“Pārtikas aprites tiesību akti”  (15) ir normatīvi un administratīvi akti, kas Kopienas vai valsts līmenī reglamentē pārtiku vispār un jo īpaši pārtikas nekaitīgumu; tie attiecas uz jebkuru pārtikas – kā arī barības, ko ražo produktīviem dzīvniekiem vai ko izbaro šādiem dzīvniekiem – ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmu.

“Apdraudējums”  (16) ir bioloģisks, ķīmisks vai fizisks aģents pārtikā vai tāds pārtikas stāvoklis, kas potenciāli var izraisīt negatīvu ietekmi uz veselību.

“Apdraudējuma analīze”  (17) ir process, kurā apkopo un novērtē informāciju par apdraudējumiem un apstākļiem, kas izraisa apdraudējumus, lai lemtu, kuri apdraudējumi ir nozīmīgi pārtikas nekaitīguma kontekstā un tāpēc ir iekļaujami HACCP plānā.

“Apdraudējuma analīze un kritiskie kontrolpunkti (HACCP)”  (18) ir sistēma, ar kuru identificē, novērtē un kontrolē apdraudējumus, kas ir nozīmīgi pārtikas nekaitīguma kontekstā.

“Marķējums”  (19) ir teksti, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēls vai simbols, kas ir saistīti ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, aptveres vai uzlīmes, kura pievienota šādam produktam vai attiecas uz to.

“Mikrobioloģiskais kritērijs”  (20) ir kritērijs, kas nosaka produkta, pārtikas produktu partijas vai procesa pieņemamību un izriet no mikroorganismu neesamības, esamības vai skaita un/vai to toksīnu/metabolītu daudzuma masas, tilpuma, virsmas vai partijas vienībā(-ās).

“Uzraudzība”  (21) ir plānotu kontroles parametru novērošanas vai mērījumu darbību veikšana ar mērķi novērtēt, vai tiek kontrolēts KKP (kritiskais kontrolpunkts).

“Oficiālās kontroles”  (22) ir jebkāda veida kontrole, ko veic kompetentā iestāde vai Kopiena, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

“Iepakošana”  (23) ir viena vai vairāku iesaiņotu pārtikas produktu ievietošana otrā traukā, un “iepakojums” ir pats ārējais trauks.

“Primārā ražošana”  (24) ir primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

“Pamatprodukti”  (25) ir primārās ražošanas produkti, tostarp lauksaimniecības, lopkopības, medniecības un zvejniecības produkti.

“Dzeramais ūdens”  (26) ir ūdens, kas atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti.

“Lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika”  (27) ir pārtika, ko ražotājs ir paredzējis tiešam patēriņam pārtikā un ko nav nepieciešams termiski apstrādāt vai kā citādi apstrādāt, lai likvidētu vai līdz pieņemamam līmenim samazinātu nevēlamo mikroorganismu saturu.

“Reprezentatīvais paraugs”  (28) ir paraugs, kas saglabā tā partijai piemītošās īpašības. Tas īpaši attiecas uz vienkāršu, brīvi izvēlētu paraugu, kas tika ņemts, lai visiem partijas objektiem vai tās daļām būtu vienāda iespēja nokļūt paraugā.

“Risks”  (29) ir apdraudējuma rezultātā radušās negatīvas ietekmes uz veselību varbūtība un minētās ietekmes nopietnība.

“Riska analīze”  (30) ir process, ko veido trīs savstarpēji saistītas daļas: riska novērtējums, riska pārvaldība un riska paziņošana.

“Paraugs”  (31) ir objekts, ko veido viena vai vairākas vienības vai vielas porcija, ko, izmantojot dažādas metodes, izvēlas no populācijas vai nozīmīga vielas daudzuma ar nolūku iegūt informāciju par konkrēto pētāmās populācijas vai vielas īpašību un nodrošināt pamatojumu lēmumam par konkrēto populāciju vai vielu, vai procesu, ar kura palīdzību to ieguva.

“Diedzēšanai paredzētas sēklas”  (32) ir sēklas, no kurām paredzēts ražot dīgstus.

“Sēklu ražotājs”  (33) ir persona, kura ir atbildīga par tādu darbību pārvaldību, kas saistītas ar sēklu primāro ražošanu, tostarp pēc novākšanas.

“Sēklu izplatītājs”  (34) ir persona, kura ir atbildīga par sēklu izplatīšanu (apstrādi, uzglabāšanu un transportēšanu) dīgstu ražotājiem. Sēklu izplatītāji var sadarboties ar vienu vai vairākiem sēklu ražotājiem un arī paši var būt ražotāji.

“Dzinumi”  (35) ir diedzētas sēklas, kas iegūtas sēklu diedzēšanas un attīstības procesā ar mērķi ražot zaļus dzinumus ar pirmajām jaunajām lapiņām un/vai dīgļlapām. Dzinumus un lapas novāc ražošanas procesa beigās, un galaprodukts neietver sēklas apvalkus un saknes.

“Izlietots dīgstu apūdeņošanas ūdens”  (36) ir ūdens, kas diedzēšanas procesā ir bijis saskarē ar dīgstiem.

“Dīgsti”  (37) ir produkts, ko iegūst no sēklu diedzēšanas un to attīstības ūdenī vai citā līdzeklī, kas novākti pirms īsto lapu izveidošanās un ko paredzēts ēst veselā veidā, ar visu sēklu.

“Diedzēta sēkla”  (38) ietver šādas kategorijas: dīgsti, kressalāti un dzinumi.

“Dīgstu ražotājs”  (39) ir persona, kura ir atbildīga par tādu darbību pārvaldību, kas saistītas ar diedzētu sēklu ražošanu.

“Diedzētu sēklu izplatītājs”  (40) ir persona, kura ir atbildīga par diedzēto sēklu izplatīšanu (apstrādi, uzglabāšanu un transportēšanu) pircējam/klientam. Diedzēto sēklu izplatītāji var sadarboties ar vienu vai vairākiem diedzēto sēklu ražotājiem un arī paši var būt ražotāji.

“Vielas”  (41) ir ķīmiski elementi un to savienojumi, tādi, kādi tie sastopami dabā, vai rūpnieciski izgatavoti, tai skaitā jebkādi piemaisījumi, kas rodas ražošanas procesā.

“Izsekojamība”  (42) ir spēja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku, barību, produktīvo dzīvnieku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai.

1.   DĪGSTU RAŽOŠANA

1.A.   Uzņēmums

1.A.1.   Dīgstu ražošanas uzņēmumu apstiprināšana

Pirms dīgstu ražošanas uzsākšanas ražotājiem ir jāreģistrējas valsts iestādēs. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantu ES ir juridiska prasība, ka visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir jāreģistrējas valsts kompetentajās iestādēs. Turklāt ES dalībvalstī esošiem uzņēmumiem, kas ražo dīgstus, ir jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 210/2013. Lai apstiprinātu dīgstu ražotāju, kompetentajai iestādei ir jāpārbauda, vai uzņēmējs atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikumā un Komisijas Regulas (ES) Nr. 210/2013 pielikumā. Dīgstu ražotājiem ir jānodrošina, ka to ražotie dīgsti ir aizsargāti pret kontamināciju.

Tāpat dīgstu ražotājiem ir jāīsteno pasākumi, lai kontrolētu kontamināciju, kas rodas no gaisa, augsnes, ūdens, mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļiem un biocīdiem un no atkritumu uzglabāšanas, pārvadāšanas un likvidēšanas.

Praksē kompetentās iestādes var atsaukties uz šīm vadlīnijām vai valsts vadlīniju sarakstu, lai pārbaudītu, vai dīgstu ražotāji pilda prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikumā.

1.A.2.   Telpu iekārtojums un izvietojums

Juridiskās prasības tādu uzņēmumu apstiprināšanai, kas ražo dīgstus, ir noteiktas Komisijas Regulas (ES) Nr. 210/2013 pielikumā. Komisijas Regulā (ES) Nr. 210/2013 izvirzītās prasības ir šādas:

1)

uzņēmuma telpu iekārtojums un izvietojums ļauj īstenot labu pārtikas higiēnas praksi, ieskaitot aizsardzību pret kontamināciju darbību laikā vai to starplaikos. Jo īpaši virsmas (ieskaitot aprīkojuma virsmas), kas atrodas vietās, kur tiek apstrādāti pārtikas produkti, un virsmas, kas saskaras ar pārtikas produktiem, uztur labā stāvoklī, un tās ir viegli tīrāmas un vajadzības gadījumā viegli dezinficējamas;

2)	darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšanai, dezinficēšanai un glabāšanai nodrošina piemērotas iekārtas. Minētās iekārtas ir viegli tīrāmas un pienācīgi apgādātas ar karsto un auksto ūdeni;

3)	vajadzības gadījumā nodrošina atbilstošas pārtikas mazgāšanas iekārtas. Visas izlietnes un citas tamlīdzīgas iekārtas, kas paredzētas pārtikas produktu mazgāšanai, ir pienācīgi apgādātas ar dzeramo ūdeni, un tās ir tīras un vajadzības gadījumā dezinficētas;

4)	aprīkojums, kas saskaras ar sēklām un dīgstiem, ir veidots tā, no tādiem materiāliem un tiek uzturēts labā kārtībā un stāvoklī, kā arī tiek remontēts, lai kontaminācijas risks būtu minimāls un lai to varētu uzturēt tīru un vajadzības gadījumā dezinficēt;

5)

piemēro atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu, ka: a) dīgstus ražojošais uzņēmums ir tīrs un vajadzības gadījumā dezinficēts; b) aprīkojums, kas saskaras ar sēklām un dīgstiem, ir rūpīgi iztīrīts un vajadzības gadījumā dezinficēts. Šādu aprīkojumu tīra un dezinficē tik bieži, cik vajadzīgs, lai nepieļautu nekādu kontaminācijas risku.

Turklāt ir jāizpilda arī šādas prasības:

—	dīgstu ražošana ir jāveic telpās, pilnībā noslēgtās ēkās,

—

telpu iekārtojumam ir jābūt tādam, lai sēklas un dīgsti atrastos atstatus no priekšmetiem un vielām, kas varētu radīt kontaminācijas draudus. Ražošanas process un citi saistītie procesi (atkritumu apsaimniekošana, darbinieku sanitārija utt.) ir jāizstrādā tā, lai minimizētu jebkādu savstarpējās kontaminācijas risku. Ja iespējams, ir fiziski jānorobežo zonas, kur sēklas pieņem un uzglabā, zonas, kur sēklas sagatavo un skalo, zonas, kur notiek diedzēšana, un zonas, kur atdzesē un iepako dīgstus. Ja iespējams, sēklas un dīgstus nevajadzētu novietot atpakaļ telpā, kur tie jau ir atradušies. Attiecīgā gadījumā ražošanas procesa plūsma jānorāda darbiniekiem ar zīmju un marķējumu palīdzību. Iekārtām ir jābūt vienkārši tīrāmām un uzturamām,

—

sanitārās telpas ir jāaprīko ar tekošu, tīru karsto ūdeni, ziepju dozatoriem un roku žāvēšanas līdzekļiem (piem., vienreizējas lietošanas dvieļiem). Ieteicams uzstādīt automātiskus ūdenskrānus ar sensoru. Ja iespējams, sanitāro telpu konstrukcijai ir jābūt tādai, lai no tām nevarētu nokļūt tieši zonā, kur notiek ražošanas process. Sanitārās telpas ir jāaprīko tā, lai nodrošinātu atkritumu higiēnisku aizvākšanu, un tās pēc vajadzības ir regulāri jātīra un jāuzkopj,

—	darbiniekiem ir jābūt pieejamai ģērbtuvei vai tai pielīdzināmai telpai (sk. 1.A.7. punktu),

—

lai novērstu kontamināciju no gaisa, ir jāveic pienācīgi drošības pasākumi, lai pārtikas produkti netiktu tieši pakļauti tāda gaisa iedarbībai, kura avotā varētu būt kontaminācija (piem., pelējums, mitrums utt.). Gaisa kondicionieri nedrīkst pūst gaisu tieši uz pārtikas produktiem. Attiecīgā gadījumā un ja tas ir praktiski iespējams, ir jāizmanto rīki, lai gaisu ateļļotu, dehidratētu un izfiltrētu. Ja nepieciešams, šiem instrumentiem ir jāveic regulāra apkope.

Dažās ES dalībvalstīs var būt noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz telpu iekārtojumu un izvietojumu.

1.A.3.   Sanitārija

Attiecīgā gadījumā sanitārijas darbi ir jāveic, tīrot un dezinficējot virsmas un aprīkojumu. Katrai diedzēšanas iekārtai ir jābūt izstrādātam rakstiskam tīrīšanas plānam (norādot paņēmienus un personāla grafiku), lai nodrošinātu, ka visas atbilstošās iekārtas zonas tiks regulāri tīrītas. Tīrīšanas plānā ir jānorāda, cik bieži tiek veikta tīrīšana. Plānā ir jānorāda zonas, kurās ir liela iespējamība, ka var rasties mitrums, pelējums, netīrumi, ieviesties dzīvnieki, kukaiņi vai baktērijas, un jāapraksta, kā to var novērst.

Viss aprīkojums, kas nonāk saskarē ar sēklām vai dīgstiem, ir regulāri jātīra un jādezinficē, un pēc tam, ja nepieciešams, jānoskalo ar ūdeni atbilstoši norādījumiem par tīrīšanas līdzekļu lietošanu. Tīrīšanai un dezinfekcijai drīkst izmantot tikai atļautus tīrīšanas līdzekļus un tikai dzeramo ūdeni vai ūdeni no droša ieguves avota. Ja iespējams, aprīkojumam vajadzētu būt viegli tīrāmam un dezinficējamam.

Tīrīšana un dezinfekcija jāveic tā, lai nevarētu notikt pārtikas produktu kontaminēšana ar tīrīšanas līdzekļiem (piem., uzkopjot laikā, kad nenotiek sēklu diedzēšana). Ja izmanto biocīdos produktus, tiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Regulā par biocīdiem (Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2014), un valstu iestāžu noteikumiem.

Pirms notīrītās/dezinficētās virsmas atkal nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, ir jānogaida pietiekami ilgs laiks saskaņā ar norādījumiem par tīrīšanas līdzekļa lietošanu.

Diedzēšanas uzņēmumiem ir jāved uzskaite par tīrīšanas un dezinfekcijas datumiem, tīrītajām zonām un aprīkojumu, kā arī par izmantotajām ķīmiskajām vielām.

Ir jāminimizē kontaminācija, ko rada stikla vai metāla lauskas, gruži, ķīmiskas vielas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi vai citi bīstami priekšmeti, turot šādus priekšmetus atstatus no ražošanas procesa. Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir jāuzglabā tiem īpaši paredzētā vietā vai slēgtā skapī, kuram ir atbilstoši uzraksti vai marķējums.

1.A.4.   Uzturēšana

Uzturēšanas darbus veic tā, lai nebūtu iespējama pārtikas produktu kontaminācija (piem., veicot labošanas darbus ārpus ražošanas zonas vai laikā, kad nenotiek ražošana). Attiecīgā gadījumā pēc uzturēšanas darbu veikšanas virsmas un aprīkojums, kas nonāks saskarē ar pārtikas produktiem, ir jānotīra vai jādezinficē.

Ir jāsaglabā uzturēšanas darbu reģistri, norādot datumus un identificējot priekšmetus, kuriem tika veikti uzturēšanas darbi.

1.A.5.   Darbinieku veselības stāvoklis

Darbinieki, kuriem ir konstatēta slimība vai kaite, ko var pārnest uz dīgstiem, vai par kuriem ir aizdomas, ka viņiem tāda varētu būt, nedrīkst atrasties zonās, kur viņi var nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar sēklām vai dīgstiem.

Darbinieku traumas, kas var radīt kontaminācijas risku, atbilstoši jānosedz ar ūdensnecaurlaidīgiem, redzamiem apsējiem, pirms darbinieks drīkst nonākt saskarē ar sēklām vai dīgstiem. Ja iespējams, darbiniekiem, kuri ir traumēti, ir jāizvairās no tiešas saskares ar sēklām vai dīgstiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

1.A.6.   Kaitīgo organismu apkarošana

Ražošanas iekārtas ir jāuztur vispārēji labā stāvoklī, kas apgrūtina kaitīgo organismu vai dzīvnieku piekļuvi iekārtām vai ieviešanos tajās.

Kaitīgo organismu un dzīvnieku piekļūšana jānovērš, turot ciet logus un citus iekļuves ceļus, kā arī attiecīgā gadījumā aprīkojot logus ar stiepļu tīklu vai citiem materiāliem. Citas izejas, pa kurām var iekļūt kaitīgie organismi vai dzīvnieki, ir jātur noslēgtas. Ar ražošanas procesu saistītās infrastruktūras (piem., caurules vai gaisa kanāli) konstrukcijai vai montāžai ir jābūt tādai, kas novērš kaitīgo organismu vai kontaminējošu vielu iekļūšanu.

Profilaktiskā nolūkā, lai novērstu jebkādu kaitīgo organismu iespējamu ieviešanos iekārtās, uzņēmējiem ir jāizstrādā kaitīgo organismu kontroles plāns un jānodrošina kaitīgo organismu lamatas. Ir jānoslēdz līgums ar kaitēkļu apkarošanas uzņēmumu.

1.A.7.   Personiskā higiēna un piemērots apģērbs

Personālam vispārīgi ir jāuztur augsts personiskās higiēnas līmenis.

Ikvienam, kurš strādā pārtikas sagatavošanas zonā, ir jāievēro laba personiskā higiēna. Visiem darbiniekiem ir jāpārzina higiēnas un veselības principi, kā arī jābūt informētiem par visiem draudiem, kas var izraisīt produkta kontamināciju. Darbiniekiem ir jāsaņem higiēnas apmācība atbilstoši veicamajiem uzdevumiem un periodisks novērtējums. Šāda apmācība ir jāveic, izmantojot tādus izteiksmes līdzekļus un tādā veidā, kas nodrošina izpratni par vajadzīgo higiēnas praksi.

Atrodoties ražošanas iekārtas zonā, darbiniekiem un apmeklētājiem ir jāvalkā tīrs apģērbs un galvassega.

Kopumā apmeklētāju iekļūšana apstrādes vai uzglabāšanas zonās ir aizliegta, ja vien viņi nav informēti par higiēnas prasībām. Apmeklētāji, kuri iekļūst šajās zonās, ir jānodrošina ar atbilstošu formas tērpu, un ir jāreģistrē viņu vārds un uzvārds. Dokumentācija ir jāglabā atbilstošu laika periodu.

Darbiniekiem, kuri strādā pārtikas apstrādes zonās, ir jāievēro laba higiēna:

—	ja viņi strādā ar sēklām un dīgstiem, rokām ir jābūt tīrām vai arī ir jāvalkā cimdi,

—	pārtikas apstrādes zonā nedrīkst smēķēt vai spļaut,

—	jāizvairās no dīgstu kontaminācijas, šķaudot vai klepojot tiem virsū,

—	jānodrošina, ka mati nerada kontaminācijas risku,

—	ar ūdensnecaurlaidīgu apsēju jānosedz grieztas brūces, citas brūces, dzīstoša āda vai citi ādas bojājumi (uz rokām vai citām atklātām ķermeņa daļām), kas var radīt pārtikas kontamināciju,

—	nedrīkst valkāt rotas vai lietot skaistumkopšanas produktus, kas var radīt kontaminācijas risku,

—	darbinieku roku nagiem ir jābūt īsiem un tīriem.

Rokas jāmazgā:

—	pirms darba ar pārtiku, kas gatava lietošanai cilvēka uzturā,

—	pēc pārtraukuma,

—	pēc labierīcību apmeklējuma,

—	pēc tīrīšanas,

—	pēc atkritumu iznešanas.

Lai arī roku mazgāšanas paņēmieni var nedaudz atšķirties, tie visi ietver šādus soļus:

—	roku samitrināšana pirms ziepju uzklāšanas,

—	rūpīga roku berzēšana, lai nomazgātu kontamināciju no visām roku daļām,

—	roku skalošana ar dzeramo ūdeni vai ūdeni no droša ieguves avota,

—	higiēniska nosusināšana.

Darbinieku higiēnas noteikumi ir jāizdrukā un jāpiestiprina pie sienas vai nu rakstiska dokumenta veidā, vai arī zīmju vai marķējuma veidā.

1.A.8.   Atkritumu apstrāde

Pārtikas produktu apkārtnē esošie atkritumi ir jāaizvāc nekavējoties.

Ja nepieciešams, ražošanas zonā esošas atkritumu urnas ir jānosedz un jānovieto atstatus no pārtikas produktiem, un katru dienu jāiztukšo. Lieli atkritumu daudzumi ir nekavējoties jāaizvāc no ražošanas zonas.

Ja ir nepieciešamas lielākas atkritumu tvertnes, tās ir jānovieto ārpus ražošanas zonas, kur iespējams, vietā, kur tām nevar piekļūt grauzēji, dzīvnieki, kukaiņi un citi kaitēkļi.

Atkritumu urnas un tvertnes ir regulāri jātīra un regulāri jādezinficē.

1.B.   Apmācība

Visiem darbiniekiem, kuriem ir tieša vai netieša saskare ar sēklām vai dīgstiem, ir jāsaņem apmācība, lai gūtu atbilstošu izpratni par:

—	pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmas īstenošanu un pārraudzību,

—	pārtikas nekaitīguma procesiem,

—	pārtikas alergēnu pārvaldību,

—	pārtikas apdraudējumiem un ar tiem saistītajiem riskiem,

—	riskiem, kas saistīti ar savstarpējo kontamināciju,

—	augstu tīrības standartu nozīmi ražošanas, apstrādes un iepakošanas zonās,

—	paņēmieniem, kas saistīti ar pārtikas nekaitīguma kontroli un uzraudzību,

—	personisko higiēnu un piemērotu apģērbu (sk. 1.A.7. punktu).

Visiem sanitārijā iesaistītajiem darbiniekiem ir jāsaņem apmācība, lai izprastu tīrīšanas un dezinfekcijas plānu, darbības ar ķīmiskajām vielām un tīrīšanas līdzekļu nošķiršanu no ražošanas procesa.

Dīgstu ražotājiem ir jāsaglabā pieraksti par apmācību datumiem, iztirzātajām tēmām un darbiniekiem, kuri piedalījās apmācībās.

1.C.   Ienākošo sēklu kontrole

Saskaņā ar ES pārtikas aprites tiesību aktu vispārējo regulējumu (Regula (EK) Nr. 178/2002) pārtikas ražotājiem ir pienākums pārdot tikai nekaitīgus produktus. Tas nozīmē, ka dīgstu ražotāji būs atbildīgi par jebkādu kontamināciju, kāda, iespējams, ir radusies piegādes ķēdes agrākajos posmos, pirms sēklu partijas nonāk diedzēšanas iekārtās. Šā iemesla dēļ dīgstu ražotājiem sēklas jāiegādājas tikai no pārbaudītiem piegādātājiem, kuri ir ieviesuši procesus, ar ko nodrošina sēklu higiēnisku ražošanu un partiju izsekojamību.

Dīgstu ražotājiem jāiegādājas tikai tādas sēklas, kuru audzēšanas laikā ir samazināts risks, ka varētu rasties kontaminācija ar patogēniem (sēklām jābūt derīgām paredzētajam mērķim).

Noteikumi, kas izklāstīti šajā nodaļā un šo vadlīniju otrajā nodaļā par sēklu ražošanu, sniedz norādes par to, kā izpildīt šo prasību.

1.C.1.   Importa sertifikāts

Ja sēklu, kas paredzētas diedzēšanai, izcelsmes valsts nav ES dalībvalsts, katram sēklu sūtījumam ir jāpievieno importa sertifikāts visos pārdošanas posmos, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 704/2014 (ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 211/2013). Dīgstu ražotājam ir jābūt pieejamai šā sertifikāta kopijai, ko tas uzglabā pietiekamu laiku pēc tam, kad var pieņemt, ka dīgsti ir patērēti. Sertifikātam ir jābūt izdevējvalsts oficiālajā valodā vai valodās un saņēmējvalsts valodā vai valodās. Ja tas nav iespējams, sertifikātu var papildināt arī ar apliecinātu tulkojumu saņēmējvalsts valodā. Ja sēklas saņem vienā ES dalībvalstī, bet pēc tam nosūta uz citu ES dalībvalstī, saņēmējvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt sertifikāta apliecinātu tulkojumu šīs valsts valodā. Importa sertifikāta paraugs ir dots Komisijas Regulā (ES) Nr. 211/2013.

Ja dīgstu ražotāji pārdod sēklu partijas citam dīgstu ražotājam ar mērķi diedzēt tās tajā uzņēmumā, katrai sēklu partijai ir jāpievieno attiecīgā importa sertifikāta kopija un dokuments, kurā norādīta iepriekšminētā izsekojamības informācija, tostarp sēklu piegādātāja un dīgstu ražotāja, kurš sākotnēji saņēma sēklas, vārds, uzvārds un adrese. Ja informācija par to sēklu piegādātāju, kas paredzētas diedzēšanai, komerciālu apsvērumu dēļ importa sertifikāta kopijā ir slēpta, sēklu kontaminācijas gadījumā tā ir izpaužama pircējam un kompetentajām iestādēm. Ja sēklu, kas paredzētas diedzēšanai, piegādes ķēdē ir iesaistīti tirgotāji, arī tiem ir jāievēro tādas pašas izsekojamības prasības.

Ja sēklu partijai, kuras izcelsme ir ārpus ES, nav pievienots šis sertifikāts, to nedrīkst izmantot, lai ražotu dīgstus, kas paredzēti lietošanai cilvēka uzturā.

Importa sertifikāta izdevējam ir jābūt eksportējošās valsts kompetentajai iestādei (parasti – veselības vai pārtikas nekaitīguma iestāde vai Lauksaimniecības ministrija). Parakstot sertifikātu, kompetentā iestāde apliecina, ka sēklas ir audzētas saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 852/2004 1. pielikuma A daļā (t. i., saskaņā ar labu higiēnas praksi). Šo vadlīniju otrajā daļā (sk. 2. nodaļu “Sēklu ražošana”) ir ietverti praktiski piemēri, kas papildina Regulas (ES) Nr. 852/2004 vispārējās prasības. Tāpēc šo vadlīniju 2. nodaļā sniegtā informācija trešo valstu un arī ES iestādēm var palīdzēt noskaidrot, vai ir izpildītas Regulas (ES) Nr. 852/2004 1. pielikuma A daļā noteiktās vispārējās prasības attiecībā uz sēklu ražošanu.

Ja sēklu, kas paredzētas diedzēšanai, partija ir iepakota un pārdota mazumtirdzniecībā ar mērķi galapatērētājam tās diedzēt, partijai arī ir jāpievieno importa sertifikāta kopija. Sertifikāta kopijas nodrošina uzņēmējiem, kuriem sēklas nosūta, līdz tās ir iepakotas pārdošanai mazumtirdzniecībā.

1.C.2.   Ar ienākošajām sēklām saistītās izsekojamības prasības

Dīgstu ražotājiem no sēklu piegādātājiem – neatkarīgi no tā, vai piegādātājs ir no ES, vai ārpus ES – par katru sēklu partiju (sūtījumā var ietilpt vairākas partijas) ir jāsaņem dokuments, kurā norādīta šāda informācija:

—	produkta nosaukums, arī latīņu valodā (taksonomiskais nosaukums),

—	identifikācijas numurs vai līdzvērtīgs partijas identifikācijas numurs,

—	piegādātāja nosaukums,

—	saņēmēja vārds un uzvārds/nosaukums un adrese (ja izmanto ekspeditora vai aģenta pakalpojumus, – aģenta vai ekspeditora vārds un uzvārds/nosaukums un adrese),

—	nosūtīšanas datums,

—	piegādātais daudzums.

Sēklu piegādātājiem ir jāsaglabā šā dokumenta kopija.

Sēklu piegādātājiem un piegādes ķēdes agrīnajos posmos iesaistītajām personām ir jāsaglabā papildu informācija, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 208/2013.

Sēklu piegādātājiem un dīgstu ražotājiem ir jāsaglabā šā dokumenta kopija pietiekamu laiku pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti.

Ja sēklas ir iepirktas no piegādātāja, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, sēklu partijai jāpievieno importa sertifikāts un ieraksts par sertifikātu jāsaglabā reģistrā. Noteikumi attiecībā uz importa sertifikātu ir izklāstīti 1.C.1. punktā.

Dīgstu ražotājiem ir jāievieš sistēma, kas nodrošina partiju izsekojamību no sēklu ierašanās brīža līdz dīgstu nosūtīšanas brīdim. Reģistri jāglabā pietiekami ilgi pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti. Galaprodukta, t. i., dīgstu, izsekojamības prasības ir uzskaitītas 1.K. punktā.

1.C.3.   Vizuāla pārbaude

Pēc piegādes vai pirms diedzēšanas maisi/tvertnes un sēklas ir vizuāli jāpārbauda (piem., vai nav fiziskas kontaminācijas ar cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes atkritumiem; vai nav ar ielāpiem nenosegtu tādu caurumu maisos, kas nepārprotami nav radušies no paraugu ņemšanas; vai nav plankumu, svešķermeņu). Ir jābūt pieejamiem dokumentiem, kas apliecina, ka ir veikta vizuāla pārbaude.

1.D.   Sēklu uzglabāšana

Sēklas jāuzglabā jaunos, drošos maisos, kuros nav caurumu (izņemot ar ielāpiem nosegtus vai tamlīdzīgus caurumus, kas radušies no paraugu ņemšanas vai citām procesa darbībām), nevis lietotos maisos vai tādos maisos, kas nav jauni, lai izvairītos no ķīmiskas vai mikrobioloģiskas kontaminācijas. Maisi jāsaglabā sausi. Ja iespējams, maisus nevajadzētu uzglabāt uz grīdas un atstutēt tieši pret sienu, bet gan uz paletēm, novietojot starp maisiem un paleti tīras kartona loksnes. Ražotājiem ir jāapsver arī, vai ir nepieciešams apklāt uzglabāšanas kaudzes ar piemērotu materiālu, lai pasargātu preces.

Uzglabāšanas zonām un aprīkojumam ir jābūt tīriem un sausiem. Ir jābūt ieviestiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu laikapstākļu ietekmi, dzīvnieku un kaitīgu organismu iekļūšanu un to radītu kontamināciju (sk. 1.A.2. punktu).

Ja dīgstu ražotāji strādā ar sēklām, no kurām paredzēts ražot dīgstus, kā arī ar sēklām, no kurām nav paredzēts ražot dīgstus, tās ir jāuzglabā nepārprotami nošķirti un attiecīgā gadījumā tām ir jābūt skaidri marķētām, lai novērstu sajaukšanos. Ir jāvelta nepieciešamā uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka uzglabātās partijas atbilst uzskaitei un ka šīs partijas būs izsekojamas visā ražošanas procesā.

1.E.   Apdraudējuma analīze un kritiskie kontrolpunkti

Sēklu diedzēšanas procesā sākotnējā produkta apstrāde ir minimāla, tāpēc tā ir uzskatāma par primāro ražošanu. Eiropas regulējumā (Regulā (EK) Nr. 852/2004) pašlaik nav noteikts pienākums piemērot apdraudējuma analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principus primārajā ražošanā, taču, pēc EDSA ieskatiem, tas ir ļoti būtiski.

Komisijas paziņojumā par vadlīnijām, kā īstenot pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmas, kas aptver priekšnosacījumu programmas un uz HACCP principiem balstītas procedūras, ieskaitot atvieglinātu īstenošanu/elastību noteikta veida pārtikas uzņēmumos (43) ir sniegtas norādes par to, kā īstenot labu higiēnas praksi un uz HACCP balstītas procedūras.

1.F.   Ūdens izmantošana

Visos ražošanas procesa posmos ūdenim, kas nonāk saskarē ar sēklām vai dīgstiem, ir jābūt tādam, kas atbilst mikrobioloģiskajām prasībām attiecībā uz dzeramo ūdeni, kuras uzskaitītas Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā.

Ja izmanto tīru ūdeni (kas atbilst mikrobioloģiskajām prasībām, kuras uzskaitītas Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā), tad, pamatojoties uz riska novērtējumu, bet vismaz reizi gadā ir jāanalizē no attiecīgā avota piegādātā ūdens ķīmiskās īpašības.

Ūdensapgādes sistēmas ir atbilstoši jāuztur un jātīra (sk. 1.A.3. un 1.A.4. punktu), lai izvairītos no ūdens kontaminācijas korozijas vai ārēju avotu dēļ. Ir jāsaglabā reģistrācijas ieraksti par veikto uzturēšanu.

Ūdens pārstrādes sistēmu drīkst izmantot tikai diedzēšanas, audzēšanas un apūdeņošanas procesos. Ja ūdens tiek pārstrādāts, ieteicams otrreizēji izmantot ūdeni attiecībā uz vienu un to pašu, nevis vairākām sēklu/dīgstu partijām, lai novērstu iespējamību, ka tiek kontaminēta visa ražotā produkcija, nevis viena partija.

Jebkāds ūdens, tostarp pārstrādāts ūdens, ir regulāri jāuzrauga un jāanalizē, pamatojoties uz risku analīzi (saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļu).

Ir jāveic pasākumi, lai novērstu kukaiņu, dzīvnieku, augsnes, atkritumu un citu kontaminācijas avotu saskari ar ūdens avotu.

Ja ūdeni apstrādā ar biocīdu produktiem, lai nodrošinātu tā atbilstību Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem parametriem, šai apstrādei ir jāatbilst prasībām, kas uzskaitītas Eiropas regulā par biocīdiem (Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2014), un valstu iestāžu definētajiem noteikumiem.

1.G.   Diedzēšanas process

1.G.1.   Sēklu sākotnējā skalošana

Atkarībā no vizuālās pārbaudes rezultātiem sēklas pirms diedzēšanas ir rūpīgi jāskalo, lai attīrītu tās no netīrumiem. Lai labāk notīrītu netīrumus, sēklas mazgāšanas tvertnē var intensīvi sakratīt.

Sēklu skalošanai ir jāizmanto dzeramais ūdens vai tīrs ūdens, kas atbilst mikrobioloģiskajām prasībām, kuras uzskaitītas Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā. Sēklu mazgāšanai izmantoto ūdeni atkārtoti lietot nedrīkst.

1.G.2.   Sēklu mikrobioloģiskā dekontaminēšana

Eiropas Savienībā nav saskaņota regulējuma par sēklu mikrobioloģiskās dekontaminēšanas apstrādi. Taču sēklu mikrobioloģiskajai dekontaminēšanai drīkst izmantot tikai valsts kompetento iestāžu atļautās apstrādes metodes.

Saskaņā ar informāciju, kas minēta EFSA“Zinātniskajā atzinumā par risku, ko izraisa Šigas toksīnu producējošās Escherichia coli (STEC) baktērijas un citas patogēnās baktērijas sēklās un diedzētās sēklās” (44), ir pieejami ierobežoti dati par tādu dīgstu dekontaminēšanas apstrādes efektivitāti, kas ir diedzēti no sēklām. Neraugoties uz ievērojamiem centieniem, līdz šim nav pieejamas tādas ķīmiskas, fiziskas vai bioloģiskas dezinfekcijas metodes, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt, ka sēklās nav patogēnu. Ar dekontaminēšanas apstrādi nedrīkst iznīcināt sēklu vai samazināt tās dīgstspējas pakāpi.

Ja izmanto mikrobioloģisko dekontaminēšanu, ir jābūt ieviestiem pasākumiem, kas nodrošina, ka pēc sēklu dekontaminēšanas tās nevar atkārtoti kontaminēt. Ir jāvelta nepieciešamā uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka dekontaminēšanai izmantotās tvertnes un aprīkojums ir dezinficēti. Pēc attīrīšanas sēklas ir vēlreiz jānoskalo ar dzeramo ūdeni, lai attīrītu tās no ķīmiskām vielām.

1.G.3.   Mērcēšana pirms diedzēšanas

Ja dīgstu ražotāji sēklas pirms diedzēšanas mērcē, tas ir jādara dzeramajā ūdenī vai tīrā ūdenī, kas atbilst Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā uzskaitītajām mikrobioloģiskajām prasībām. Mērcēšanai izmantojamais aprīkojums un tvertnes pirms lietošanas ir rūpīgi jāiztīra, jādezinficē un jāizskalo, un tiem jābūt piemērotiem pārtikas ražošanai. Mērcēšanai izmantoto ūdeni nedrīkst nepastarpināti lietot vēlreiz.

1.G.4.   Diedzēšana, augšana un apūdeņošana

Diedzēšanas kamera ir jāuztur labā higiēniskā stāvoklī. Pirms jaunas sēklu partijas diedzēšanas pati kamera un diedzēšanas procesā izmantojamais aprīkojums ir jāiztīra un jādezinficē.

Lai diedzēšanas gaitā novērstu kontamināciju un potenciālu patogēnu vairošanos, ir stingri noteikts, ka diedzēšanas procesā kā sākotnējais apūdeņošanas ūdens avots ir jāizmanto dzeramais ūdens vai tīrs ūdens, kas atbilst mikrobioloģiskajām prasībām, kuras uzskaitītas Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā.

Ja izmanto pārstrādātu ūdeni, tam ir jāatbilst 1.F. punktā uzskaitītajām prasībām par ūdens izmantošanu.

1.G.5.   Ražas novākšana

Dīgstu novākšanai drīkst izmantot tikai pārtikas ražošanai piemērotu aprīkojumu. Viss izmantotais aprīkojums ir jātīra un jādezinficē vismaz reizi dienā. Darbiniekiem pirms ieiešanas diedzēšanas kamerā ir jāvelta nepieciešamā uzmanība tam, lai nodrošinātu personiskās higiēnas ievērošanu, kā arī to, ka viņu formas tērps vai apģērbs ir labā higiēnas stāvoklī.

1.H.   Apstrāde, iepakošana, uzglabāšana un transportēšana

1.H.1.   Pēdējā skalošana, apvalku noņemšana un dzesēšana

Dīgstu skalošanā un apvalku noņemšanā izmantotais aprīkojums ir jātīra un jādezinficē vismaz reizi dienā.

Pēdējai skalošanai, apvalku noņemšanai un dzesēšanai drīkst izmantot tikai dzeramo ūdeni vai tīru ūdeni, kas atbilst mikrobioloģiskajām prasībām, kuras uzskaitītas Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļā. Pēc skalošanas un apvalku noņemšanas dīgsti ir nekavējoties jāatdzesē 2–8 °C temperatūrā. Pēc tam dzesēšanas režīms ir jāuztur visu laiku, līdz produkts nonāk pie galapatērētāja. Visā dzesēšanas režīma laikā (aukstumkamerā, kravas automašīnā utt.) ir jāuzrauga dzesēšanas režīma temperatūra. Var būt spēkā atšķirīgas valsts prasības attiecībā uz dzesēšanas režīmu.

1.H.2.   Dīgstu mikrobioloģiskā dekontaminēšana

Eiropas Savienībā nav saskaņota regulējuma par dīgstu mikrobioloģiskās dekontaminēšanas apstrādi. Taču dīgstu mikrobioloģiskajai dekontaminēšanai drīkst izmantot tikai kompetento iestāžu atļautās apstrādes metodes.

Ir spēkā tie paši nosacījumi, kas uzskaitīti 1.G.2. punktā par sēklu mikrobioloģisko dekontaminēšanu.

1.H.3.   Materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar dīgstiem

Ražošanas gaitā ar dīgstiem saskaras dažādi materiāli. Jebkuram materiālam un izstrādājumam, kas paredzēts saskarei ar tirgū laistajiem pārtikas produktiem, jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 prasībām.

Ir jāvelta nepieciešamā uzmanība, lai nodrošinātu, ka iepakojuma materiāls ir tīrs un tiek uzglabāts tā, lai nepieļautu kontamināciju ar putekļiem, netīrumiem vai svešķermeņiem.

Iepakošana jāveic telpās, noslēgtās un sausās vietās, kur nevar iekļūt putekļi, netīrumi vai citi kontaminācijas avoti.

Iepakošanai izmantotais aprīkojums ir regulāri jātīra un jādezinficē (sk. 1.A.3. punktu).

1.H.4.   Dīgstu uzglabāšana

Dīgsti jāuzglabā noslēgtās un aizsargātās vietās, kur nevar iekļūt putekļi, netīrumi vai citi kontaminācijas avoti. Glabāšanas vietām jābūt aprīkotām tā, lai varētu uzturēt dīgstu dzesēšanas režīmu (sk. 1.H.1. punktu).

1.H.5.   Informācija par produktiem un patērētāju informētība

Patērētājs vai nākamā persona piegādes ķēdē ir jānodrošina ar visu informāciju, kas ir būtiska, lai droši un pareizi rīkotos ar produktu un to uzglabātu, apstrādātu, sagatavotu un izvietotu. Ja tas ir atbilstīgi un lietderīgi, šo informāciju var norādīt uz iepakojuma etiķetes.

Lai sekmētu produktu izsekojamību un, ja nepieciešams, atsaukšanu, tie ir pareizi jāmarķē (sk. 1.J. un 1.K. punktu). Partijas numuru, kā arī ražotāja nosaukuma un adreses norādīšana uz iepakojuma etiķetes var sekmēt izsekojamību un atsaukšanu.

Ir jāizpilda visas juridiskās marķēšanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1169/2011, un uz etiķetes jānorāda minētajā regulā noteiktā obligātā informācija.

Marķējums, reklāma un patērētāju informatīvais materiāls un iepakojums nedrīkst būt tāds, kas maldina patērētāju.

1.H.6.   Transportēšana

Iekārtas, aprīkojums, tvertnes, kastes, transportlīdzekļi un kuģi, ko izmanto, lai transportētu dīgstus un sēklas, ir jāuztur tīri un, ja iespējams, jādezinficē, lai novērstu mikrobioloģisko kontamināciju transportēšanas laikā.

Transportēšanas laiks veido daļu no kopējā uzglabāšanas laika, tāpēc uzskatāms, ka transportēšanas laikā arī ir jāievēro dzesēšanas režīms (sk. 1.H.1. punktu).

1.I.   Sēklu un dīgstu mikrobioloģiskā testēšana

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2073/2005, kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 209/2013, dīgstu ražotājiem ir jāveic katras sēklu partijas reprezentatīvā parauga sākotnēja testēšana. Šāda testēšana ir obligāti jāveic attiecībā uz Šigas toksīnu producējošo E.coli (STEC) O157, O26, O111, O103, O145 un O104:H4 un Salmonella spp., un testa mērķis ir izmantot tikai tādas sēklu partijas, kuras ir veiksmīgi izturējušas testēšanu (t. i., pozitīvas partijas izlaišanas princips) (sk. 1.I.1. punktu).

Dīgstu ražotājiem ir jāveic dīgstu testēšana attiecībā uz Šigas toksīnu producējošo E.coli (STEC) O157, O26, O111, O103, O145 un O104:H4 un Salmonella spp. tajā posmā, kurā ir vislielākā iespējamība, ka tiks konstatēti šie patogēni, taču ne agrāk kā pēc 48 stundām no diedzēšanas procesa sākuma, vismaz reizi mēnesī. Nav noteikts pienākums testēt katru diedzēto sēklu partiju, jo mērķis ir pārbaudīt pašlaik īstenotās labās prakses un pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmu (sk. 1.I.2. punktu).

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 ražotājiem ir noteikts arī pienākums testēt dīgstu atbilstību pārtikas nekaitīguma kritērijiem, kad produkti ir laisti tirgū – to derīguma laikā. Testēto dīgstu rezultātiem ir jāatbilst ierobežojumiem, kas noteikti 1.18. kategorijā attiecībā uz Salmonella spp. un 1.29. kategorijā – attiecībā uz STEC. Tāpat ir jātestē Listeria monocytogenes klātbūtne lietošanai cilvēka uzturā gatavos produktos, piemēram, dīgstos. Šie testi nav jāveic visām partijām, bet tie ir jāveic regulāri, un tos izmanto arī kā labas prakses apliecinājumu. STEC, Salmonella spp. un L. monocytogenes testēšanas biežumu nosaka uzņēmējs – ja iespējams, konsultējoties ar kompetento iestādi, – un tas jādara, balstoties uz risku. Lai pārbaudītu L. monocytogenes klātbūtni dīgstos, ir jāpiemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikumā noteiktais 1.3. kritērijs.

Dīgstu ražotājiem paraugu ņemšanas shēmas ietvaros ir ieteicams ņemt paraugus arī apstrādes zonās un no aprīkojuma, lai pārbaudītu Listeria spp. klātbūtni.

1.I.1.   Norādījumi par sēklu paraugu ņemšanu

Paraugi ir apstrādājami saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 3.3. nodaļā, un analizējami atbilstoši tās pašas regulas 1. nodaļas 1.18. un 1.29. rindā noteiktajām prasībām. Ir jāveic katras diedzējamo sēklu partijas sākotnēja testēšana. Sākotnējās testēšanas nolūkā pārtikas nozares dalībniekiem jādiedzē sēklas reprezentatīvajā paraugā tādos pašos apstākļos, kā paredzēts diedzēšanai paredzēto sēklu partijas atlikumam. Reprezentatīvajā paraugā ir jābūt vismaz 0,5 % no partijas sēklu svara, kas iedalīti 50 g apakšparaugos. Reprezentatīvo paraugu var izvēlēties arī atbilstoši strukturētai statistiski vienlīdzīgai paraugu ņemšanas stratēģijai, ja to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Būtībā ir jāņem paraugs no katra maisa partijā, un apakšparaugu skaitu no maisa nosaka atbilstoši šādam aprēķinam:

—	kopējais parauga svars = kopējais partijas svars * 0,5 % (= 0,005),

—	kopējais apakšparaugu skaits = kopējais parauga svars/50 g,

—	kopējais maisu skaits partijā = kopējais partijas svars/katra maisa svars,

—	50 g apakšparaugu skaits uz maisu = kopējais apakšparaugu skaits/maisu skaits partijā.

Piemēram, lai paņemtu paraugus no partijas, kuras svars ir 100 tonnas un kas ir iepakota 25 kg maisos:

—	kopējais parauga svars = 100 000 kg * 0,5 % = 500 kg,

—	kopējais apakšparaugu skaits = 500 kg/50 g = 10 000 apakšparaugi,

—	kopējais maisu skaits partijā = 100 000 kg/25 kg uz maisu = 4 000 maisi,

—	50 g apakšparaugu skaits uz maisu = 10 000 apakšparaugi/4 000 maisi = 2,5 apakšparaugi uz maisu.

Ir jānodrošina, ka paraugu ņemšana notiek higiēniskos apstākļos un izmantojot aprīkojumu, kas ir labā higiēniskā stāvoklī. Ir jāveic paraugu ņemšanas procesa atbilstoša uzskaite, lai kompetentajai iestādei varētu pierādīt, ka paraugu ņemšana ir pareiza.

Paraugu ņemšanu veic pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas ražo dīgstus, un to var veikt manuāli vai mehāniski vai nu dīgstu audzētājs, vai arī akreditēta trešā persona. Daži uzņēmumi izmantos mehāniskas paraugu ņemšanas ierīces, kas iegūst reprezentatīvus sēklu apjomus, piem., neiepakotas preces iepildot mazākos maisos, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas darīt. Citi uzņēmumi caurdurs un no jauna noslēgs maisus vai to ekvivalentus, lai iegūtu reprezentatīvu sēklu daudzumu.

Dīgstu ražotāja pienākums ir pārliecināties, ka paraugs ir reprezentatīvs un ka testēšana notiek saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 209/2013 noteikumiem.

Ja vien tiek izpildītas paraugu ņemšanas prasības, ir jābūt iespējai, ka dīgstu ražotāji var pieprasīt sēklu piegādātājiem veikt paraugu ņemšanu sēklu izcelsmes vietā maisu piepildīšanas brīdī un līdz ar partiju nosūtīt paraugu dīgstu ražotājam a) atsevišķā(-os) un skaidri marķētā(-os) maisā(-os) (ar marķējumu “paraugs mikrobioloģiskajai testēšanai” vai tamlīdzīgi).

Ja sēklu paraugu ņemšanu veic trešā persona, vēlams, lai mehāniskas paraugu ņemšanas ierīces sēklu izcelsmes vietā būtu maisu iepakošanas procesa neatņemama daļa. Ja dīgstu audzētājs pats neveic sēklu paraugu ņemšanu, viņam ir jāpārliecinās, ka paraugu ņemšana notiek saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 209/2013.

Pārējo reprezentatīvajā testa paraugā esošo sēklu diedzēšanas process var turpināties kā ierasts. Taču ne dīgstus, kas izaug no pārējām sēklām pēc parauga ņemšanas, ne pārējās sausās sēklas, no kurām paraugs tika paņemts, nedrīkst izmantot, ja vien laboratorija nav paziņojusi, ka visu paraugu rezultāti ir apmierinoši. Tas ir pozitīvas partijas izlaišanas princips.

1.I.2.   Dīgstu paraugu ņemšanas un testēšanas biežums – vismaz 48 stundas pēc diedzēšanas procesa sākuma

Lai pārbaudītu labas prakses un pārtikas nekaitīguma pārvaldību, ir jāņem pieci paraugi tajā posmā, kurā ir vislielākā iespējamība konstatēt Šigas toksīnu producējošo E.coli (STEC) O157, O26, O111, O103, O145 un O104:H4 un Salmonella spp., bet jebkurā gadījumā – ne agrāk kā pēc 48 stundām no diedzēšanas procesa sākuma, vismaz reizi mēnesī. Nav nepieciešams sistemātiski ņemt partiju paraugus.

Minētie pieci paraugi ir jātur savstarpēji nošķirti un jānosūta laboratorijai, kas ir akreditēta (ISO 17025) STEC un Salmonella spp. testu veikšanai.

Paraugi ir apstrādājami saskaņā ar prasībām, kas definētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 3.3. nodaļā, un analizējami atbilstoši tās pašas regulas 1. nodaļas 1.18. un 1.29. rindā noteiktajām prasībām.

Vai arī, ja dīgstu ražotājam ir paraugu ņemšanas plāns, kas aptver paraugu ņemšanas procedūras un izmantotā dīgstu apūdeņošanas ūdens paraugu ņemšanas punktus, kompetentā iestāde viņam var atļaut prasību ņemt tādu dīgstu paraugus, kas ir vismaz 48 stundas veci, saskaņā ar paraugu ņemšanas plāniem, kuri noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 1. nodaļas 1.18. un 1.29. rindā, aizvietot ar dīgstu apūdeņošanai izmantotā ūdens piecu 200 ml paraugu analīzi. Ar šādu metodi var iegūt testējamo sēklu reprezentatīvāku paraugu. Tāpēc EDSA stingri iesaka analizēt izlietoto apūdeņošanas ūdeni, kas ir bijis saskarē ar 100 % no testētās partijas dīgstiem. Testēšanas metode, kad analizē piecus 25 gramu dīgstu paraugus no partijas, ir daudz mazāk uzticama un precīza.

1.I.3.   Galaprodukta paraugu ņemšana

Turklāt ir jāņem paraugi no dīgstiem, kas ir iepakotais galaprodukts (n = 5), un jāanalizē STEC un Salmonella spp. klātbūtne atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 1.18. un 1.29. rindā noteiktajām prasībām (sk. 1.I.2. punktu). Analīze ir jāveic pēc produkta iepakošanas. Paraugu ņemšanas biežumu nosaka atkarībā no riska.

Provokatīvajā testā būtu jānorāda, kā analizēt L. monocytogenes, t. i., saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.2. vai 1.3. rindu (sk. arī 1.I.). Analīze ir jāveic saskaņā ar šā novērtējuma rezultātu.

1.I.4.   Testu rezultāti

Neviens no pieciem paraugiem (reprezentatīvie paraugi vai galaprodukta paraugi) nedrīkst uzrādīt pozitīvas STEC vai Salmonella spp. atradnes. Ja laboratorijā ir konstatēts, ka nepastāv mikrobioloģiskā kontaminācija, dīgstus, kas ražoti no analizētās partijas, var laist tirgū.

Rīcība sēklu vai pārtikas/dīgstu kontaminācijas gadījumā ir aprakstīta 1.J.1. punktā.

Ja dīgstos konstatēta kontaminācija ar L. monocytogenes, šos dīgstus var nodot turpmākai apstrādei, taču ir jāpiemēro apstrāde, lai novērstu apdraudējumu. Šādi var rīkoties arī gadījumā, ja ir konstatēta STEC vai Salmonella spp. klātbūtne un ja apstrāde novērš risku, turklāt to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šo apstrādi var veikt tikai tie pārtikas nozares dalībnieki, kas nedarbojas mazumtirdzniecības līmenī (Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005).

1.I.5.   Atkāpe no visu sēklu partiju sākotnējās testēšanas saskaņā ar 1.I.1. punktu

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 209/2013) I pielikuma 3. nodaļas 3.3.B. iedaļu kompetentās iestādes var atbrīvot dīgstu ražotājus no pienākuma testēt visas sēklu partijas, ja diedzēšanas uzņēmumā piemēro pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmu, kas ietver pasākumus, ar kuriem mazina mikrobioloģisko risku. Taču šādu izņēmumu var piešķirt tikai ar zināmiem nosacījumiem, ko nosaka kompetentā iestāde, un ja ir pieejami vēsturiski dati, kas apstiprina, ka sešos secīgos mēnešos pirms atļaujas došanas partijās netika konstatēti STEC un Salmonella spp. Šādā gadījumā dīgstu ražotājiem ir jāglabā visi pārbaužu rezultāti ilgāk nekā sešus mēnešus.

Eiropas Diedzēto sēklu asociācija (EDSA) aicina dīgstu ražotājus rūpīgi apsvērt līdzsvaru starp analīzes lielajām izmaksām un pārtikas kaitīguma problēmas potenciāli postošajām sekām, ko var izraisīt tikai viena kontaminēta sēklu partija. Tāpēc, ja sēklas tiek iegūtas no jaunas izcelsmes vietas, ir ļoti ieteicams veikt testēšanu, pat ja dīgstu ražotājam ir piešķirta atkāpe un pat ja sēklas piegādā tas pats tirgotājs vai piegādātājs. Ja dīgstu ražotājiem ir pamats apšaubīt produkta integritāti, ir arī ļoti ieteicams veikt analīzi kā drošības pasākumu. Noslēgumā EDSA nemudina piemērot šo atkāpi, ņemot vērā to, ka dažādos sēklu novākšanas gados, visticamāk, radīsies dažādi sēklu kontaminācijas riski.

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 3. nodaļas 3.3.B. iedaļā noteiktais izņēmums neatbrīvo dīgstu ražotājus no pienākuma vismaz reizi mēnesī ņemt dīgstu vai dīgstu apūdeņošanas ūdens paraugus galaprodukta posmā. Taču Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 23. zemsvītras piezīmē ir norādīts, ka ikmēneša testēšanas pienākums neattiecas uz dīgstiem, kas ir efektīvi apstrādāti, lai novērstu Salmonella spp. un STEC (ja to atļauj kompetentā iestāde).

1.I.6.   Alternatīva testēšana, ko veic sēklu piegādātājs

Dīgstu ražotāja ziņā ir pieprasīt, lai sēklu piegādātājs veic partijas sākotnējo testēšanu. Taču tas neatbrīvo dīgstu ražotāju no šajā nodaļā aprakstītajiem testēšanas pienākumiem.

1.J.   Rīcība kontaminācijas gadījumā

1.J.1.   Kontaminācijas konstatēšana, kamēr pārtikas produkts atrodas dīgstu ražotāja kontrolē

Kontaminētā dīgstu vai sēklu partija ir nekavējoties jānošķir no citām. Visa partija uzskatāma par ēšanai/diedzēšanai nederīgu. Ja pastāv risks, ka arī citas partijas varētu būt kontaminētas, ir jāapstādina ražošanas process līdz brīdim, kad kontaminācija ir novērsta un ražošanas līnija ir tīrā un higiēniskā stāvoklī.

Dīgstus vai sēklas no kontaminētās partijas vai partijām šābrīža stāvoklī nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā. Taču kontaminētos dīgstus var nodot turpmākai pārstrādei, apstrādājot, lai novērstu attiecīgo apdraudējumu. Šo apstrādi var veikt tikai tie pārtikas nozares dalībnieki, kas nedarbojas mazumtirdzniecības līmenī.

Piemēram, ja kontaminācija konstatēta mungo pupiņās, iespējams ražot šķeltas mungo pupiņas, kas nedīgs un neveidos dīgstus. Piemērojot atbilstošus piesardzības pasākumus, varētu noteikt, ka produkts pārdodams “termiskai apstrādei” (tostarp lietošanai pārtikā).

Vispārīgāk, dīgstu ražotājs var arī izmantot partiju citiem mērķiem, kas atšķiras no sākumā paredzētajiem, ar nosacījumu, ka šis lietojums neapdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, un lēmums par šo lietojumu tiek pieņemts atbilstoši procedūrām, kas balstās uz HACCP principiem un labu higiēnas praksi, un to ir atļāvusi kompetentā iestāde.

Ieteicams, lai dīgstu ražotāji izstrādātu rakstiskus noteikumus, kas jāievēro kontaminācijas gadījumos. Šiem noteikumiem ir jābūt viegli pieejamiem visiem darbiniekiem, un tie ir jāizskata darbinieku apmācību programmās.

Ir jāsazinās ar sēklu piegādātāju, lai tas var izsekot iespējamiem tās pašas partijas sēklu sūtījumiem citiem dīgstu ražotājiem. Šādā gadījumā var būt nepieciešama sēklu atsaukšana.

Dīgstu ražotājiem ir jāveic pasākumi un jāuzlabo uzraudzība, lai konstatētu kontaminācijas avotu (ūdens, vide, darbinieki utt.). Dīgstu ražotājiem ir jāglabā testēšanas rezultātu kopija pietiekamu laiku pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti. Ieteicams glabāt visus testēšanas rezultātus pietiekami ilgi, lai tos varētu uzrādīt kompetentajām iestādēm oficiālo kontroļu laikā.

1.J.2.   Kontaminācijas konstatēšana pēc dīgstu ražotāja kontroles posma – izņemšana no aprites un atsaukšana

Regulas (ES) Nr. 178/2002 18. un 19. pants nosaka pienākumu visiem pārtikas aprites uzņēmējiem ieviest izsekojamības un atsaukšanas sistēmas. Ir jāvelta nepieciešamā uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka uzskaites un izsekojamības pienākumi tiek izpildīti visā ražošanas procesā un tiek veikta uzskaite pietiekamu laiku pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti. Uz iepakojuma materiāla uzdrukāti izsekošanas kodi vai numuri var atvieglot atsaukšanu gadījumā, ja rodas kontaminācija.

Ja ir zināms vai tiek pieņemts, ka viena vai vairākas partijas ir kontaminētas, un ja tās vairs nav dīgstu ražotāja kontrolē, dīgstu ražotājam ir nekavējoties jāuzņemas iniciatīva sazināties ar pircējiem, kuriem produkti ir piegādāti. Partijas, par kurām ir zināms vai tiek pieņemts, ka tās ir kontaminētas, ir nekavējoties jāizņem no piegādes ķēdes. Dīgstu ražotājam tas ir jāpaziņo arī kompetentajai iestādei.

Ja dīgsti jau ir nodoti patērētājiem, dīgstu ražotājiem ir jāinformē šie patērētāji, ka viņu rīcībā varētu būt nonākusi kaitīga pārtika. Dīgstu ražotājiem ir jāinformē patērētāji par atsaukšanas iemesliem un attiecīgā gadījumā fiziski jāatsauc pārtika no galapatērētājiem. Taču atkarībā no konkrētā gadījuma ne vienmēr ir nepieciešams fiziski atsaukt produktus no galapatērētājiem, ja citi pasākumi ir pietiekami, lai pasargātu sabiedrības veselību.

Rīkojoties pārtikas atsaukšanas situācijā, dīgstu ražotājiem ir jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm attiecībā uz darbībām, kas veicamas, lai izvairītos no riska, ko radījusi šādu dīgstu piegāde, vai to samazinātu.

Ieteicams, lai dīgstu ražotāji izstrādātu rakstiskus atsaukšanas noteikumus, kas jāievēro kontaminācijas gadījumos. Šiem noteikumiem ir jābūt viegli pieejamiem visiem darbiniekiem, un tie ir jāizskata darbinieku apmācību programmās. Ja nav izstrādāti rakstiski atsaukšanas noteikumi, vienmēr ir jābūt pieejamam vienam darbiniekam, kuram ir zināmi atsaukšanas noteikumi.

Ir jāsazinās ar sēklu piegādātāju, lai tas var izsekot iespējamiem tās pašas partijas sēklu sūtījumiem citiem dīgstu ražotājiem. Šādā gadījumā var būt nepieciešama sēklu atsaukšana. Dīgstu ražotājiem ir arī jāveic pasākumi un jāuzlabo uzraudzība, lai konstatētu kontaminācijas avotu (ūdens, vide, darbinieki utt.). Dīgstu ražotājiem ir jāglabā testēšanas rezultātu kopija pietiekamu laiku pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti. Ieteicams glabāt visus testēšanas rezultātus pietiekami ilgi, lai tos varētu uzrādīt kompetentajām iestādēm oficiālo kontroļu laikā.

1.K.   Izsekojamība un uzskaite

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 208/2013 nosaka īpašas izsekojamības prasības attiecībā uz sēklām, no kurām paredzēts ražot dīgstus, un dīgstiem. Pat ja uz dīgstiem neattiecas šajā regulā izvirzītās prasības, tomēr Regula (EK) Nr. 178/2002 vēl aizvien ir jāpiemēro (vairāk sk. 1.K.3. punktā).

Izsekojamības noteikumu mērķis ir uzlabot pārtikas nekaitīgumu, jo tie ļauj izsekot pārtikas produktus visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos un ātri reaģēt uz pārtikas izraisītu slimību uzliesmojumu.

1.K.1.   Procesa izsekojamība diedzēšanas uzņēmumā

Dīgstu ražotājiem ir jāievieš sistēma, kas nodrošina partiju izsekojamību no sēklu saņemšanās brīža līdz dīgstu nosūtīšanas brīdim. Jebkurā ražošanas procesa fiziskās plūsmas brīdī ir jābūt zināmam, kurš tiešais piegādātājs ir piegādājis kuru dīgstu partiju. To var panāk, piešķirot saņemto sēklu partijām kodus vai numurus vai nosakot mazākas partijas, kurām ir piešķirti kodi vai numuri. Šie kodi ir jāsaglabā, līdz dīgsti ir iepakoti un nosūtīti. Ja tiek mainīta partiju organizācija vai tās tiek konsolidētas, nepieciešamā uzmanība jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta saikne starp sākotnējo sēklu partiju un reorganizēto vai konsolidēto partiju. Atbilstoši reģistri jāglabā pietiekami ilgi pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti.

1.K.2.   Galaprodukta – dīgstu – izsekojamības prasības

Šo vadlīniju 1.C.2. punktā ir uzskaitītas izsekojamības prasības saistībā ar ienākošo sēklu kontroli.

Pārtikas aprites uzņēmējam, kas ražo diedzēšanai paredzētas sēklas, ir jānodod informācija pārtikas aprites uzņēmējam, kas ražo dīgstus. Pārtikas aprites uzņēmējam, kas diedzē sēklas, ir jāveic sēklu izcelsmes uzskaite un jānodod šī informācija nākamajam pārtikas aprites uzņēmējam. Visos posmos ir jāsaglabā reģistri.

Galaproduktam – dīgstiem – ir jāatbilst Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktajām izsekojamības prasībām.

Dīgstu ražotājam ir jānodrošina, ka visa informācija, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 208/2013 3. panta 1. punktā, tiek nodota pārtikas aprites uzņēmējam, kuram tiek piegādāti dīgsti. Jābūt norādītiem šādiem elementiem:

—	produkta nosaukums, arī latīņu valodā (taksonomiskais nosaukums),

—	identifikācijas numurs vai līdzvērtīgs partijas identifikācijas numurs,

—	piegādātāja nosaukums,

—	saņēmēja vārds un uzvārds/nosaukums un adrese,

—	ja izmanto ekspeditora vai aģenta pakalpojumus, – aģenta vai ekspeditora vārds un uzvārds/nosaukums un adrese,

—	nosūtīšanas datums,

—	piegādātais daudzums.

Dīgstu ražotājiem ir jāglabā šā dokumenta kopija pietiekamu laiku pēc tam, kad var uzskatīt, ka dīgsti ir patērēti. Dokumenta kopija ir jāizsniedz pircējam.

Dažu dalībvalstu tiesību akti var noteikt papildu izsekojamības prasības, kas nav izvirzītas šajās vadlīnijās. Neskaidrību gadījumā dīgstu ražotājiem ir ieteicams sazināties ar kompetento iestādi, lai saņemtu informāciju par valstī spēkā esošajām prasībām.

Visi šajā nodaļā minētie reģistri ir katru dienu jāatjauno, ietverot informāciju par pēdējiem ienākošajiem un izejošajiem sūtījumiem. Uzskaite ir jāveic jebkādā atbilstošā formātā, kas ļauj kompetentajām iestādēm vienkārši iegūt un saprast reģistrus, kad tas ir nepieciešams. Ja iestādes pieprasa informāciju, tā ir nekavējoties jāsniedz.

Arī citas sistēmas var būt praktiski iespējamas, lai nodrošinātu atbilstošu izsekojamību. Nesen ir izstrādātas vairākas privātās elektroniskās izsekojamības shēmas, tostarp Trace, IRIS, EPCIS, Fosstrak (“atvērtā avota”), kā arī dažas uz SAP (sistēma, lietojumprogrammas un produkts datu apstrādē) balstītas sistēmas.

1.K.3.   Izņēmumi no šajā nodaļā aprakstītajām prasībām

Kā norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 208/2013 1. pantā, dīgstiem, kas ir apstrādāti tā, lai novērstu mikrobioloģisko apdraudējumu, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, nav jāatbilst minētās regulas prasībām (vairāk par sēklu mikrobioloģisko dekontaminēšanu sk. 1.G.2. punktā). Taču saskaņā ar Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu (Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. panta 3. punktu) sēklu ražotājiem saglabājas pienākums ieviest sistēmas un procesus, lai identificētu uzņēmumus, kam tiek piegādāti tā produkti, – pat attiecībā uz tiem produktiem, kuriem ir veikta mikrobioloģiskā apstrāde.

1.L.   Kopsavilkums – uzskaitvedības pienākums

Visā ražošanas procesā ražotājiem ir jāreģistrē un ir jābūt pieejamai šādai informācijai (jebkādā atbilstošā formātā, kas ļauj kompetentajām iestādēm vienkārši iegūt un saprast reģistrus, kad tas ir nepieciešams):

1)

diedzēšanas iekārtu izveide un uzturēšana: a) kompetentas iestādes sniegts iekārtu apstiprinājums; b) rakstisks tīrīšanas un dezinfekcijas plāns; c) tīrīšanas datumi un tīrītās zonas; d) uzturēšanas datumi un uzturētie priekšmeti/zonas; e) higiēnas apmācību datumi, tēmas un dalībnieki; f) tīrīšanas apmācību datumi, tēmas un dalībnieki; g) ja praktiski iespējams, pie sienas stiprināmi noteikumi par higiēnas prasībām darbiniekiem rakstiska dokumenta vai uzrakstu vai marķējuma formā; h) apmeklētāju vārds, uzvārds un apmeklējumu datumi (ieteicams – jāglabā tikai noteiktu laiku); i) ja izmanto ūdens piegādes avotus, kas nav komunālā ūdensapgāde: ūdens avota mikrobioloģiskā testēšana, balstoties uz riskiem, – lai pārliecinātos par mikrobioloģisko prasību izpildi saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/83/EK A daļu; j) ja izmanto komunālo ūdensapgādi: komunālās ūdensapgādes piegādātāja paziņojums un vismaz reizi gadā pašu veikta analīze punktā, no kura tiek ņemts ūdens;

2)

ienākošajām sēklām (jāglabā pietiekamu laiku, līdz var uzskatīt, ka galaprodukts ir patērēts): a) ja sēklas ir importētas no valsts ārpus ES, saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 211/2013 katrai importēto sēklu partijai ir nepieciešams importa sertifikāts; b) dokuments, kurā norādīts sēklu nosaukums, identifikācijas numurs vai tamlīdzīgs partijas atsauces numurs, piegādātāja nosaukums, saņēmēja nosaukums un adrese, ekspeditora aģenta nosaukums un adrese, ja šāda aģenta pakalpojumi ir izmantoti, nosūtīšanas datums un piegādātais apmērs; c) dokumenti, kas apliecina, ka ir veiktas ienākošo sēklu vizuālas pārbaudes (ieteicams);

3)

mikrobioloģiskajai testēšanai (jāglabā pietiekamu laiku, līdz var uzskatīt, ka galaprodukts ir patērēts): a) sertifikāti, kas apliecina, ka ir veikta mikrobioloģiskā testēšana, lai konstatētu STEC un Salmonella spp. klātbūtni (jāglabā reģistros vairāk nekā sešus mēnešus, ja ražotājs vēlas pieprasīt kompetentajai iestādei piešķirt atbrīvojumu no pienākuma veikt visu sēklu partiju sākotnējo testēšanu, lai konstatētu STEC un Salmonella spp.);

4)	procesa izsekojamībai (jāglabā pietiekamu laiku, līdz var uzskatīt, ka galaprodukts ir patērēts): a) atbilstoši dokumenti rakstiskā vai elektroniskā formā, lai identificētu sēklu partijas visā ražošanas procesā (ļoti ieteicams);

5)

izejošajiem dīgstiem (jāglabā pietiekamu laiku, līdz var uzskatīt, ka galaprodukts ir patērēts): a) dokuments, kurā norādīts dīgstu nosaukums, identifikācijas numurs vai tamlīdzīgs partijas atsauces numurs, piegādātāja nosaukums, saņēmēja nosaukums un adrese, ekspeditora aģenta nosaukums un adrese, ja šāda aģenta pakalpojumi ir izmantoti, nosūtīšanas datums un piegādātais apmērs (viens eksemplārs izsniedzams pircējam);

6)	izņemšana no aprites un atsaukšana: a) rakstiskas procedūras darbiniekiem, kuras jāievēro, ja notiek pārtikas kontaminācija gan uzņēmumā, gan attiecībā uz ārējiem izplatītājiem un patērētājiem (ļoti ieteicams).

2.   SĒKLU AUDZĒŠANA

Konteksts

Viens no Regulas (EK) Nr. 852/2004 galvenajiem mērķiem ir panākt cilvēka dzīvības un veselības aizsardzību. Regula veido vispārēju higiēnas pamatu attiecībā uz visu pārtikas preču ražošanu.

2.A.   Vispārīgi jautājumi

Viss aprīkojums ir regulāri jātīra, lai novērstu potenciālu putekļu, kukaiņu un dzīvnieku (īpaši no fekālijām) radītu kontamināciju. Ja iespējams, ir jāveic visa aprīkojuma uzturēšanas uzskaite.

Dažādas metodes:

Sēšana:	Novākšana:
Mehāniska vai manuāla Manuāla sēklu izkaisīšana	Kombinētā novākšana Manuāli noraujot gatavas pākstis no augiem Augu nogriešana

2.B.   Augsnes/zemes apstrāde

Jānovērš dzīvnieku vai mājdzīvnieku ganīšanās vai potenciāla savvaļas iekļuve, un ražotājiem ir jāievieš profilaktiski pasākumi, piemēram, uzstādot žogus vai tīklus.

Mēslojums izmantojams tikai pietiekamā apmērā, kas nepieciešams, lai augi augtu sēklu ražošanai. Lai izpildītu sēklu uzturvielu prasības un uzlabotu augsnes auglīgumu, plaši un noderīgi izmanto organisko mēslojumu, taču tā nepareiza lietošana var būt gan mikrobioloģiskās, gan ķīmiskās kontaminācijas avots. Patogēni var būt gan kūtsmēslos, gan citā dabiskajā mēslojumā un var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem ilgi, it īpaši tad, ja šo materiālu apstrāde nav atbilstoša.

Lai samazinātu risku, ka iespējamie cilvēku patogēni izdzīvo kūtsmēslos, notekūdeņu dūņās un citos organiskajos mēslošanas līdzekļos, var izmantot fiziskas, ķīmiskas vai bioloģiskas apstrādes metodes (piem., kompostēšanu, pasterizēšanu, žāvēšanu karstumā, UV starojumu, sārmu fermentāciju, žāvēšanu saulē vai minēto metožu kombināciju).

Tāpēc organiskais mēslojums nedrīkst saturēt mikroorganismu, fiziskos vai ķīmiskos kontaminantus tādā apmērā, kas var negatīvi ietekmēt svaigu augļu un dārzeņu nekaitīgumu, un tas ir jālieto saskaņā ar atbilstošajiem ES noteikumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā PVO vadlīnijas (45) par notekūdeņu un ekskrētu drošu izmantošanu lauksaimniecībā.

Ražotājiem augu aizsarglīdzekļi ir jāizmanto saskaņā ar atsevišķu produktu marķējuma norādēm. Drīkst izmantot tikai apstiprinātus augu aizsarglīdzekļus.

Par visu izmantoto apstrādi ir jāveic uzskaite. Produkti un padomi par to, kā augsni/zemi apstrādāt, ir jāsaņem no kvalificētiem speciālistiem.

2.C.   Darbinieku higiēna

Visiem darbiniekiem ir jāpārzina higiēnas un veselības pamatprincipi, kā arī jābūt informētiem par visiem draudiem, kas var izraisīt sēklu kontamināciju.

Darbiniekiem ir jāsaglabā labi personiskās higiēnas apstākļi visos ražas novākšanas un apstrādes posmos. Darbinieki, kuriem ir konstatēta slimība vai kaite, ko var pārnest uz sēklām, vai ir aizdomas, ka tāda varētu būt, nedrīkst atrasties zonās, kur viņi var nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar sēklām vai dīgstiem. Darbiniekiem ir nekavējoties jāziņo vadībai, ja viņi uzskata, ka viņiem varētu būt radusies attiecīga slimība vai viņi atveseļojas no attiecīgas infekciju slimības, taču turpina izdalīt mikroorganismus.

Darbinieku traumas, kas var radīt kontaminācijas risku, atbilstoši jānosedz ar ūdensnecaurlaidīgiem, redzamiem apsējiem, pirms darbinieks drīkst nonākt saskarē ar sēklām. Ja iespējams, darbiniekiem, kuri ir traumēti, ir jāizvairās no tiešas saskares ar sēklām vai dīgstiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

Darbiniekiem ir jābūt pieejamām un ir jāizmanto atbilstošas sanitārās iekārtas (tostarp roku mazgāšanas iekārtas), kur tas ir praktiski iespējams un nepieciešams, piem., ja sēklas nav pākstīs un darbiniekiem ar tām rodas tieša saskare. Ja praktiski iespējams, darbiniekiem ir jāvalkā tīrs formas tērps. Viņiem ir jāmazgā rokas, darbu uzsākot, dienas gaitā pēc nepieciešamības un vismaz katru reizi pēc labierīcību apmeklējuma.

2.D.   Apūdeņošana

Sēklu mikrobioloģisko kontamināciju var ietekmēt vairāki parametri: ūdens apgādes avots, apūdeņošanas veids, audzētāja ūdens attīrīšanas metodes piemērošana, apūdeņošanas laiks attiecībā uz novākšanu, iespējama dzīvnieku piekļuve ūdens apgādes avotam vai ražošanas zonai.

Ja pastāv risks, ka apūdeņošanas ūdens var nonākt saskarē ar pākstīm, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ūdens kvalitāte atbilst vismaz tīra ūdens kvalitātei.

Ir jākontrolē dzīvnieku piekļuve ūdens apgādes un sūknēšanas vietām.

2.E.   Sēklas

Ražotājiem sēšanai ir jāizmanto tādas sēklas no apstiprināta avota, kurām ir apliecinoši dati. Jāpievērš pienācīga uzmanība sēklām, kurām ir labas diedzēšanas īpašības un nav slimību, fizisku bojājumu vai citu ietekmju, kas var potenciāli negatīvi ietekmēt veselu pupiņu sekmīgu novākšanu. Kur tas ir praktiski iespējams un izmaksas ir pieņemamas, ražotājiem ir jāveic analīzes un pirmsapstrāde, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes sēklas.

2.F.   Augu/pākšu žāvēšana

Ražotājvalstīs ir atšķirīga prakse. Dažās valstīs pirms kulšanas pākstis ir jāizžāvē. Šādā gadījumā starp zemi un žūstošajām pākstīm ir jānovieto tīrs brezents. Ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu potenciālu kontamināciju, kamēr pākstis ir neaizsargātas, un žāvēšana ir veicama īpaši paredzētā vietā, kur nevar piekļūt savvaļas dzīvnieki un putni. Citās valstīs augus novāc un izkuļ mehāniski, tāpēc izmantotās metodes ir atšķirīgas.

2.G.   Kulšana

Kulšanu veic mehāniski, izmantojot atbilstoši uzturētu un tīru aprīkojumu. Iekārtas pēc sezonas beigām, pirms nākamās sezonas sākuma un, ja praktiski iespējams, starp partijām ir nekavējoties jāiztīra. Aprīkojums jāuzglabā segtā novietnē, lai nodrošinātu aprīkojuma integritāti. Sēklas ir jāiepako kulšanas laikā vai nekavējoties pēc kulšanas.

2.H.   Uzglabāšana pēc novākšanas

Preces pēc iespējas praktiski un ekonomiski ir jāuzglabā jaunos, drošos maisos, nevis lietotos maisos vai maisos, kas nav jauni. Ražotājiem ir jāapsver arī, vai ir nepieciešams apklāt uzglabāšanas kaudzes ar plēvi, lai pasargātu preces.

Uzglabāšanas vietas un aprīkojums ir jātīra un atbilstoši jāuztur, lai novērstu laikapstākļu, dzīvnieku un kaitēkļu radītu kontamināciju.

Uzglabājot beramā veidā, tīrs brezents ir jāizmanto zem un virs precēm, kā arī attiecīgajos gadījumos starp precēm un sienu.

2.I.   Apstrāde

Preces ir jāapstrādā profesionālās sēklu apstrādes iekārtās ar atbilstošu aprīkojumu; apstrādes procesā ietilpst:

—	šķirošana pēc lieluma, smaguma/blīvuma tabulas, attīrīšana no akmeņiem, magnēti vai metāla detektori un, vēlams, krāsu šķirošana,

—	viss aprīkojums ir regulāri jātīra, lai novērstu savstarpējo kontamināciju ar citiem produktiem, un atbilstoša uzmanība ir jāpievērš higiēnai,

—	darbiniekiem ir jābūt pieejai atbilstošām labierīcībām un roku mazgāšanas iekārtām (tostarp ziepēm), un, kur praktiski iespējams, ir jāvalkā tīrs formas tērps,

—	tuvējā apkārtne ir jāuztur tīra, lai novērstu putekļu un netīrumu, kukaiņu, dzīvnieku un putnu izraisītu kontamināciju,

—	kur praktiski iespējams, apstrādātājiem ir jāievieš kontaminācijas novēršanas plāni un jāsaglabā tās reģistri. Pēc iespējas ir jāierobežo partiju sajaukšanās, un, ja praktiski iespējams, partijas jāorganizē pēc līdzīgiem augšanas apgabaliem,

—	apstrādātājiem ir jāved ienākošo sēklu izcelsmes reģistri,

—	ir ieteicams, lai apmācīti darbinieki ieviestu kvalitātes režīmu, kas atbilst HACCP standartam. Gatavās preces ir jāanalizē saskaņā ar pircēju prasībām pirms preču nosūtīšanas.

---

(1)  Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts. Pārtikas higiēna. Vadlīnijas.

(2)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 208/2013.

(3)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Regulā (ES) Nr. 852/2004.

(4)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(5)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Komisijas Regulā (ES) Nr. 211/2013.

(6)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(7)  EFSA“Zinātniskais atzinums par risku, ko izraisa Šigas toksīnu producējošās Escherichia coli (STEC) baktērijas un citas patogēnās baktērijas sēklās un diedzētās sēklās”.

(8)  Definīcija, ko noteikusi Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) komisija. Apdraudējuma analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) sistēma un vadlīnijas tās piemērošanai.

(9)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(10)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Regulā (EK) Nr. 396/2005.

(11)  EDSA definīcija saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2073/2005.

(12)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Regulā (EK) Nr. 178/2002.

(13)  Turpat, sk. 12. piezīmi.

(14)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(15)  Turpat, sk. 12. piezīmi.

(16)  Turpat, sk. 12. piezīmi.

(17)  Turpat, sk. 8. piezīmi.

(18)  Definīcija, ko noteikusi Pārtikas kodeksa komisija. Ieteicamais starptautiskās prakses kodekss — pārtikas higiēnas vispārīgie principi.

(19)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Regulā (ES) Nr. 1169/2011.

(20)  Turpat, sk. 11. piezīmi.

(21)  Turpat, sk. 8. piezīmi.

(22)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(23)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(24)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(25)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(26)  Turpat, sk. 3. piezīmi.

(27)  Turpat, sk. 11. piezīmi.

(28)  Turpat, sk. 11. piezīmi.

(29)  Turpat, sk. 12. piezīmi.

(30)  Turpat, sk. 12. piezīmi.

(31)  Turpat, sk. 11. piezīmi.

(32)  EDSA definīcija, kuras pamatā ir EFSA“Zinātniskais atzinums par risku, ko izraisa Šigas toksīnu producējošas Escherichia coli (STEC) baktērijas un citas patogēnās baktērijas sēklās un diedzētās sēklās”.

(33)  Definīcija, ko noteikusi Pārtikas kodeksa komisija. Higiēnas prakses kodekss attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem.

(34)  Turpat, sk. 7. piezīmi.

(35)  Turpat, sk. 7. piezīmi.

(36)  Turpat, sk. 7. piezīmi.

(37)  Turpat, sk. 2. piezīmi.

(38)  EDSA definīcija, kuras pamatā ir EFSA“Zinātniskais atzinums par risku, ko izraisa Šigas toksīnu producējošas Escherichia coli (STEC) baktērijas un citas patogēnās baktērijas sēklās un diedzētās sēklās”.

(39)  Turpat, sk. 33. piezīmi.

(40)  EDSA definīcija, kuras pamatā ir “sēklu izplatītāja” definīcija.

(41)  Definīcija, ko Eiropas Komisija noteikusi Regulā (EK) Nr. 1107/2009.

(42)  Turpat, sk. 12. piezīmi.

(43)  Komisijas paziņojums par vadlīnijām, kā īstenot pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmas, kas aptver priekšnosacījumu programmas un uz HACCP principiem balstītas procedūras, ieskaitot atvieglinātu īstenošanu/elastību noteikta veida pārtikas uzņēmumos.

(44)  Turpat, sk. 7. piezīmi.

(45)  PVO vadlīnijas par notekūdeņu un ekskrētu drošu izmantošanu un notekūdeņu atkārtotu izmantošanu.

---

---

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/53

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8242 – Rolls-Royce/ITP)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/04)

Komisija 2017. gada 19. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopā ar 6. panta 2. punktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8242. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/53

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8465 – Vivendi / Telecom Italia)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/05)

Komisija 2017. gada 30. maijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopā ar 6. panta 2. punktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8465. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/54

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8510 – Robert Tönnies / Clemens Tönnies / Zur Mühlen Group and Asset Group)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/06)

Komisija 2017. gada 27. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8510. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/55

---

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 7. jūlijs

(2017/C 220/07)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1412
JPY	Japānas jena	129,80
DKK	Dānijas krona	7,4371
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88488
SEK	Zviedrijas krona	9,6155
CHF	Šveices franks	1,0983
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,5613
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,079
HUF	Ungārijas forints	308,38
PLN	Polijas zlots	4,2322
RON	Rumānijas leja	4,5862
TRY	Turcijas lira	4,1465
AUD	Austrālijas dolārs	1,5006
CAD	Kanādas dolārs	1,4806
HKD	Hongkongas dolārs	8,9140
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5669
SGD	Singapūras dolārs	1,5761
KRW	Dienvidkorejas vona	1 318,10
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,2646
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7590
HRK	Horvātijas kuna	7,4153
IDR	Indonēzijas rūpija	15 300,60
MYR	Malaizijas ringits	4,9054
PHP	Filipīnu peso	57,786
RUB	Krievijas rublis	68,9193
THB	Taizemes bāts	38,892
BRL	Brazīlijas reāls	3,7587
MXN	Meksikas peso	20,7488
INR	Indijas rūpija	73,6955

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/56

---

Atzīto organizāciju saraksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates

(2017/C 220/08)

—	American Bureau of Shipping (ABS)

—	Bureau Veritas Marine & Offshore SAS (BV)

—	China Classification Society (CCS)

—	Croatian Register of Shipping (CRS)

—

DNV GL AS

—	Indian Register of Shipping (IRS)

—	KR (Korean Register)

—	Lloyd’s Register Group LTD (LR)

—	Nippon Kaiji Kyokai General Incorporated Foundation (ClassNK)

—	Polish Register of Shipping (PRS)

—	RINA Services S.p.A.

—	Russian Maritime Register of Shipping (RS)

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/57

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 16. panta 4. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/09)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruti, uz ko attiecas šīs saistības	Alghero–Roma Fiumicino un Roma Fiumicino–Alghero Alghero–Milano Linate un Milano Linate–Alghero Cagliari–Roma Fiumicino un Roma Fiumicino–Cagliari Cagliari–Milano Linate un Milano Linate–Cagliari Olbia–Roma Fiumicino un Roma Fiumicino–Olbia Olbia–Milano Linate un Milano Linate–Olbia
Jaunais datums, kurā stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības	2017. gada 9. novembris
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību tekstu un jebkādu citu saistīto informāciju un/vai dokumentus	Atsauce uz publikāciju: OV C 145, 9.5.2017., 4. lpp. Kontaktadrese sīkākas informācijas saņemšanai: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti Direzione Generale per Aeroporti e il Trasporto Aereo Tālr.: +39 0641583681/3683 E-pasts: segreteria_dgata@pec.mit.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it. Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/58

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/10)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruts, uz ko attiecas šīs saistības	Alghero–Roma Fiumicino un Roma Fiumicino–Alghero
Jaunais līguma darbības periods	Četri gadi, sākot no 2017. gada 9. novembra
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2017. gada 9. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	Atsauce uz publikāciju OV C 145, 9.5.2017. Sīkāka informācija: Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Via XXIX Novembre 1847, 41 09123 Cagliari ITALIA Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/59

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/11)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruts, uz ko attiecas šīs saistības	Alghero–Milano Linate un Milano Linate–Alghero
Jaunais līguma darbības periods	Četri gadi, sākot no 2017. gada 9. novembra
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2017. gada 9. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	Atsauce uz publikāciju OV C 145, 9.5.2017. Sīkāka informācija: Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Via XXIX Novembre 1847, 41 09123 Cagliari ITALIA Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/60

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/12)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruts, uz ko attiecas šīs saistības	Cagliari–Roma Fiumicino un Roma Fiumicino–Cagliari
Jaunais līguma darbības periods	Četri gadi, sākot no 2017. gada 9. novembra
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2017. gada 9. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	Atsauce uz publikāciju OV C 145, 9.5.2017. Sīkāka informācija: Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Via XXIX Novembre 1847, 41 09123 Cagliari ITALIA Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/61

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/13)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruts, uz ko attiecas šīs saistības	Cagliari–Milano Linate un Milano Linate–Cagliari
Jaunais līguma darbības periods	Četri gadi, sākot no 2017. gada 9. novembra
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2017. gada 9. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	Atsauce uz publikāciju OV C 145, 9.5.2017. Sīkāka informācija: Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Via XXIX Novembre 1847, 41 09123 Cagliari ITALIA Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/62

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/14)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruts, uz ko attiecas šīs saistības	Olbia–Roma Fiumicino un Roma Fiumicino–Olbia
Jaunais līguma darbības periods	Četri gadi, sākot no 2017. gada 9. novembra
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2017. gada 9. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	Atsauce uz publikāciju: OV C 145, 9.5.2017. Sīkāka informācija: Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Via XXIX Novembre 1847, 41 09123 Cagliari ITALIA Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/63

---

Komisijas paziņojums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/15)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruts, uz ko attiecas šīs saistības	Olbia–Milano Linate un Milano Linate–Olbia
Jaunais līguma darbības periods	Četri gadi, sākot no 2017. gada 9. novembra
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2017. gada 9. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	Atsauce uz publikāciju: OV C 145, 9.5.2017. Sīkāka informācija: Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Via XXIX Novembre 1847, 41 09123 Cagliari ITALIA Tālr.: +39 0706067331 Fakss: +39 0706067309 Tīmekļa vietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/64

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8528 – SEGRO / PSPIB / SELP / Morgane Portfolio)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/16)

1.

Komisija 2017. gada 29. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi SEGRO plc (“SEGRO”, Apvienotā Karaliste) un Public Sector Pension Investment Board (“PSPIB”, Kanāda) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ar uzņēmuma SEGRO European Logistics Partnership Sàrl (“SELP”, Luksemburga) starpniecību iegūst kopīgu kontroli pār ieņēmumus radošu loģistikas vienību (“Morgane Portfolio”, Francija), iegādājoties aktīvus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — SEGRO iegādājas, apsaimnieko un attīsta modernas noliktavas un vieglās rūpniecības vajadzībām paredzētus nekustamos īpašumus, kas atrodas lielpilsētu tuvumā un svarīgos transporta mezglos vairākās ES valstīs, — PSPIB iegulda Kanādas valsts federālās pārvaldes, Kanādas bruņoto spēku, Kanādas Karaliskās jātnieku policijas un Kanādas Rezerves spēku pensiju plānu neto iemaksas. Uzņēmums pārvalda diversificētu globālu ieguldījumu portfeli, kas ietver akcijas, obligācijas un citus fiksēta ienākuma vērtspapīrus, kā arī ieguldījumus privātajā kapitālā, nekustamajā īpašumā, infrastruktūrā, dabas resursos un privātā sektora parādsaistībās, — Morgane Portfolio: loģistikas aktīvi Nīmā (Francijā).

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8528 – SEGRO / PSPIB / SELP / Morgane Portfolio uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/65

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8557 – CCMP Capital / MSD Aqua Partners / Hayward Industries)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/17)

1.

Komisija 2017. gada 29. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums CCMP Capital, LP (CCMP, ASV) un uzņēmums MSD Aqua Partners, LLC (MSD Aqua, ASV), ko kontrolē MSD Partners LP (MSD Partners, ASV) un kas pieder uzņēmumu grupai MSD, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Hayward Industries, Inc. (Hayward, ASV), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — CCMP ir pasaules mērogā strādājošs privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz pārpirkšanas un izaugsmes kapitāla ieguldījumiem Ziemeļamerikā un Eiropā, ieguldot līdzekļus patērētāju, rūpniecības un veselības aprūpes nozarē, — MSD Aqua ir ieguldījumu sabiedrība, kas pieder uzņēmumu grupai MSD un veic ieguldījumus valsts un privātu uzņēmumu parāda instrumentos un pašu kapitālā, kā arī nekustamajā īpašumā un citās aktīvu kategorijās, — Hayward ražo un piegādā peldbaseinu aprīkojumu.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8557 – CCMP Capital / MSD Aqua Partners / Hayward Industries uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

---

8.7.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/66

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8356 – Wietersdorfer / Amiantit / HOBAS JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 220/18)

1.

Komisija 2017. gada 29. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums WIG Wietersdorfer Holding GmbH (“WIG”, Austrija) un uzņēmums Saudi Arabian Amiantit Company (“Amiantit”, Saūda Arābija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu HOBAS Pipes International GmbH (“Hobas Europe”, Austrija). Amiantit dos savu ieguldījumu Eiropas cauruļvadu sistēmas darbībā, aptverot Hobas Europe, kurš pašlaik ir WIG pilnībā piederošs meitasuzņēmums, un iegādājoties 50 % uzņēmuma daļu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: —    WIG : ražo un pārdod caurules un cauruļu sistēmas, kas paredzētas ūdens pārvadei (novadīšana, notekūdeņi, apūdeņošana un dzeramā ūdens spiediens) un zināmā mērā rūpnieciskai izmantošanai dažāda tipa uzņēmumos. WIG darbojas pasaules mērogā, —    Amiantit : cauruļu un cauruļu sistēmu ražošana un pārdošana, cauruļu tehnoloģiju pārdošana un polimēru izstrādājumu ražošana un piegāde. Amiantit darbojas pasaules mērogā. Tā nodaļa Eiropā darbojas stiklķiedru armētas plastmasas (GRP) cauruļu un cauruļu sistēmu ražošanas un pārdošanas jomā, —    Hobas Europe : ar stiklšķiedru armētas plastmasas (GRP) cauruļu un cauruļu sistēmu ražošana un pārdošana Eiropā.

3.	Veikusi sākotnējo pārbaudi, Komisija konstatē, ka paziņotais darījums, iespējams, ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8356 Wietersdorfer / Amiantit / HOBAS JV uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

---