1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “piegādātājiem un”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “konkurētspējīgiem” un “un likvidētu šķēršļus tādiem jauniem un inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“uzskata, ka ierobežota piekļuve kapitālam un zinātībai finanšu jomā, augstās sākotnējās ieguldījumu izmaksas un ilgi atmaksāšanas periodi rada šķēršļus sākt enerģijas pašražošanas un energoefektivitātes pasākumus; aicina izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kolektīvās iepirkšanās shēmas un novatoriskus finanšu instrumentus, lai visus patērētājus stimulētu pievērsties pašražošanas, patēriņa un energoefektivitātes pasākumiem; uzskata, ka EIB, ESIF, programmai “Apvārsnis 2020” un Eiropas struktūrfondiem tas būtu jāuzskata par nozīmīgu mērķi un valsts iestādēm un tirgus dalībniekiem būtu pilnībā jāizmanto to piedāvātais finansējums;” izņemot vārdus “jaunus uzņēmējdarbības modeļus” un “novatoriskus”

2. daļa

:

“jaunus uzņēmējdarbības modeļus” un “novatoriskus”

3. daļa

:

“atgādina, ka projekti būtu jāfinansē, pamatojoties uz salīdzināmu izmaksu efektivitāti, vienlaikus ņemot vērā valsts un Eiropas mērķus un pienākumus klimata un enerģētikas jomā;”

1. daļa

:

“atgādina, ka klienti nevar izvēlēties no daudziem sadales tīkliem, jo tie pēc būtības ir dabiski monopoli, t. i., klienti nevar mainīt sadales sistēmas operatoru; uzsver, ka nepieciešams atbilstīgi uzraudzīt sadales tīklu operatoru tirgu, lai aizsargātu klientus no pēkšņas sadales rēķinu palielināšanās,”

2. daļa

:

“piemēram, nosakot maksimālo likumīgo procentuālo daļu, par kādu katrā reizē var palielināt cenu;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “iesaka šādus elementus piemērot pakāpeniski;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “pauž nožēlu par to, ka atbalsta shēmās tika veiktas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku, kā arī par to, ka tika ieviesti negodīgi un represīvi nodokļi vai maksājumi, kas kaitē pastāvīgam pašražošanas pieaugumam;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “un rēķinos iekļautu vai arī līdz ar tiem sniegtu arī koleģiālus salīdzinājumus un informāciju par piegādātāju maiņu;” un “uzsver, ka ir jālieto skaidra valoda, izvairoties no tehnisku terminu izmantošanas; pieprasa Komisijai noteikt obligātās informācijas standartus šajā jomā, tostarp labāko praksi; uzsver, ka rēķinos būtu skaidri jāapzīmē gan fiksētās maksas, gan nodokļi un nodevas, lai klients tos viegli varētu atšķirt no mainīgajām izmaksām, kas ir saistītas ar patēriņu; atgādina par piegādātājiem noteiktajām spēkā esošajām prasībām rēķinos vai tiem pievienotā dokumentā saprotami un viegli salīdzināmā veidā norādīt katra enerģijas avota īpatsvaru piegādātāja iepriekšējā gadā izmantotajā kopējā kurināmo kombinācijā, tostarp arī sniegt norādi, kur var atrast informāciju par CO2 emisiju un radioaktīvo atkritumu ietekmi uz vidi;”

2. daļa

:

“un rēķinos iekļautu vai arī līdz ar tiem sniegtu arī koleģiālus salīdzinājumus un informāciju par piegādātāju maiņu;”

3. daļa

:

“uzsver, ka ir jālieto skaidra valoda, izvairoties no tehnisku terminu izmantošanas; pieprasa Komisijai noteikt obligātās informācijas standartus šajā jomā, tostarp labāko praksi; uzsver, ka rēķinos būtu skaidri jāapzīmē gan fiksētās maksas, gan nodokļi un nodevas, lai klients tos viegli varētu atšķirt no mainīgajām izmaksām, kas ir saistītas ar patēriņu; atgādina par piegādātājiem noteiktajām spēkā esošajām prasībām rēķinos vai tiem pievienotā dokumentā saprotami un viegli salīdzināmā veidā norādīt katra enerģijas avota īpatsvaru piegādātāja iepriekšējā gadā izmantotajā kopējā kurināmo kombinācijā, tostarp arī sniegt norādi, kur var atrast informāciju par CO2 emisiju un radioaktīvo atkritumu ietekmi uz vidi;”

1. daļa

:

“uzskata, ka vietējās pašvaldības, kopienas, kooperatīvi, mājsaimniecības un privātpersonas kļūs par arvien nozīmīgākiem dalībniekiem enerģētikas sistēmas darbības uzlabošanā un tiem būtu jādod būtisks ieguldījums enerģētikas pārkārtošanā, kā arī tie būtu jāmudina kļūt par enerģijas ražotājiem un piegādātājiem, ja vien tie to vēlas;”

2. daļa

:

“norāda, ka tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pieņemtu jēdziena “ražojoši patērētāji” kopīgu funkcionālu definīciju;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “tādas ekonomikas izveidei, kura ir 100 % balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, ko var panākt, tikai samazinot enerģijas patēriņu, pilnībā piemērojot principu “vispirms domāt par energoefektivitāti” un kā prioritāti nosakot enerģijas ietaupījumu un pieprasījuma (nevis piedāvājuma) jomas pasākumus, lai īstenotu klimata mērķus attiecībā uz Parīzē panākto vienošanos nepieļaut, ka temperatūras pieaugums pārsniedz 1,5 oC,” un “konkurētspēju”

2. daļa

:

“tādas ekonomikas izveidei, kura ir 100 % balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, ko var panākt, tikai samazinot enerģijas patēriņu, pilnībā piemērojot principu “vispirms domāt par energoefektivitāti” un kā prioritāti nosakot enerģijas ietaupījumu un pieprasījuma (nevis piedāvājuma) jomas pasākumus, lai īstenotu klimata mērķus attiecībā uz Parīzē panākto vienošanos nepieļaut, ka temperatūras pieaugums pārsniedz 1,5 oC,” izņemot vārdus “100 %” un “balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, ko var panākt, tikai samazinot enerģijas patēriņu”

3. daļa

:

“100 %” un “balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem, ko var panākt, tikai samazinot enerģijas patēriņu”

4. daļa

:

“konkurētspēju”

1. daļa

:

“dot iedzīvotājiem iespēju ražot, patērēt, uzglabāt vai pārdot pašu saražotu atjaunojamu enerģiju vai nu individuāli, vai arī kolektīvi, īstenot energotaupības pasākumus un kļūt par aktīviem enerģētikas tirgus dalībniekiem, izmantojot patērētāju izvēli, un dot tiem iespēju droši un pārliecināti reaģēt uz pieprasījumu;”

2. daļa

:

“šajā saistībā uzskata, ka praktisku iemeslu dēļ ES līmenī būtu jāvienojas par termina “ražojoši patērētāji” definīcijas vienotu izpratni, Komisijai organizējot līdzdalības procesu;”

1. daļa

:

“pieprasa, lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu un piemērotu noteikumus, kas iekļauti direktīvās par negodīgu komercpraksi un par patērētāju tiesībām attiecībā uz tiešo tirdzniecību mājās, negodīgiem noteikumiem vai praksi un agresīvu mārketinga stratēģiju, nolūkā aizsargāt enerģijas patērētājus, jo īpaši visneaizsargātākos;”

2. daļa

:

“norāda, ka vairākās dalībvalstīs ir palielinājies sūdzību skaits saistībā ar tiešo tirdzniecību mājās,”

3. daļa

:

“un aicina aizliegt šādu praksi;”

1. daļa

:

“veidot stingru sadarbību ES līmenī, lai cīnītos pret enerģētisko nabadzību, apmainoties ar paraugpraksi dalībvalstu starpā,” izņemot vārdus “stingru sadarbību ES līmenī,”

2. daļa

:

“stingru sadarbību ES līmenī,”

3. daļa

:

“un izstrādāt plašu, kopīgu, bet ne kvantitatīvu enerģētiskās nabadzības definīciju, koncentrējoties uz ideju, ka piekļuve enerģijai par pieņemamu cenu ir viena no sociālajām pamattiesībām; mudina Komisiju par prioritāti izvirzīt pasākumus, lai ar turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem mazinātu enerģētisko nabadzību” izņemot vārdus “kopīgu” un “, bet ne kvantitatīvu”

4. daļa

:

“kopīgu”

5. daļa

:

“, bet ne kvantitatīvu”

6. daļa

:

“, koncentrējoties uz ideju, ka piekļuve enerģijai par pieņemamu cenu ir viena no sociālajām pamattiesībām;”

7. daļa

:

“mudina Komisiju par prioritāti izvirzīt pasākumus, lai ar turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem mazinātu enerģētisko nabadzību,”

8. daļa

:

“un līdz 2017. gada vidum iesniegt īpašu rīcības plānu;”

1. daļa

:

“uzstāj, ka labāka datu pieejamība un savākšana ir būtiska, lai pēc iespējas efektīvāk novērtētu situāciju un sniegtu mērķtiecīgu palīdzību enerģētiskās nabadzības skartajiem iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un kopienām;”

2. daļa

:

“uzsver, ka jebkuras būtiskas tirgus izmaiņas ir iepriekš jānovērtē, analizējot to pozitīvo vai neitrālo ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī jāveic ex post novērtējums, lai apstiprinātu šādus sākotnējos novērtējumus vai lai savlaicīgi īstenotu korektīvus pasākumus, ja tādi nepieciešami;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “vardarbības ģimenē, cilvēku tirdzniecības vai prostitūcijas,”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “(nulles stundu līgumi, pagaidu darbs, aizstāšanas darbs, nepilna laika darbs)” un “tā kā šie nedrošie līgumi vairāk pakļauj sievietes nabadzībai un rada nabadzīgu darba ņēmēju kategoriju;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “veiktie taupības pasākumi”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “balstās patriarhātā un paredz sievietēm zemāku lomu sabiedrībā, tādējādi palielinot nabadzības feminizāciju; tā kā šie stereotipi”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdu “bezmaksas”

2. daļa

:

šis vārds

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “it sevišķi dažās dalībvalstīs, kuru nodokļu politikā nav ņemtas vērā grūtības, ar ko saskaras šo kategoriju pārstāves,”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt esošos tiesību aktus, lai novērstu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību un samazinātu pensiju atšķirību starp vīriešiem un sievietēm; norāda, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības novēršanā izšķirīgi svarīgi ir samaksas pārredzamības palielināšanas pasākumi, un aicina dalībvalstis īstenot Komisijas 2014. gada 7. marta ieteikumu par to, kā ar pārredzamības palīdzību nostiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem,”

2. daļa

:

“tostarp pārlikt pierādīšanas pienākumu cīņā pret dzimumdiskrimināciju darbā;”

1. daļa

:

“it sevišķi atgādina par bērnu migrantu un bērnu bēgļu – gan zēnu, gan meiteņu – tiesībām uz izglītības pieejamību: tā ir viena no Eiropas sabiedrības prioritātēm; tāpēc uzsver, ka, ņemot vērā ilgstošo migrācijas krīzi, gan ES, gan valstu līmenī būtu jāveic steidzami pasākumi migrantu izglītības jomā; uzsver, ka izglītība ir svarīgs integrācijas un nodarbināmības faktors un ka valstu izglītības sistēmu nesagatavotība šim izaicinājumam var palielināt kulturālo segregāciju un padziļināt sociālās plaisas;”

2. daļa

:

“norāda, ka izglītības pieejamību gan bēgļu nometnēs, gan uzņēmējās pašvaldībās, kura atbilstu attiecīgajiem kvalitātes standartiem un kuru papildinātu ar valodām saistīts un psiholoģisks atbalsts, nedrīkst apdraudēt birokrātiskas un administratīvas problēmas, kas saistītas ar bēgļa statusa atzīšanu;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “un prasa steigšus sākt iniciatīvu ar mērķi izstrādāt ES direktīvu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu;” un “un virzīt leģislatīvus pasākumus, kuri šādu vardarbību atzītu par noziedzīgu nodarījumu, kas ļoti līdzinās naida noziegumiem;”

2. daļa

:

“un prasa steigšus sākt iniciatīvu ar mērķi izstrādāt ES direktīvu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu;”

3. daļa

:

“un virzīt leģislatīvus pasākumus, kuri šādu vardarbību atzītu par noziedzīgu nodarījumu, kas ļoti līdzinās naida noziegumiem;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “Komisiju un”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “aicina dalībvalstis atbilstoši subsidiaritātes principam apsvērt iespēju nodrošināt dalītas pensijas tiesības laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas gadījumos;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“vēlreiz norāda uz izglītības lomu dzimumu stereotipu apkarošanā, sieviešu un meiteņu iespēcināšanā sociālā, ekonomiskā, kultūras un politiskā aspektā un zinātnes karjerā un nabadzības cikla izbeigšanā ar sieviešu iekļaušanu nozarēs, kurās viņu īpatsvars ir bijis zems, piemēram, zinātnē, tehnoloģijā, inženierijā un uzņēmējdarbībā, un aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos iekļaut sieviešu arodizglītības mērķus;”

2. daļa

:

“uzsver neformālās izglītības lomu; aicina dalībvalstis savā ekonomikā un atveseļošanas plānos kā neatņemamu sastāvdaļu iekļaut ieguldījumus meiteņu un sieviešu izglītībā ar mērķi uzlabot viņu potenciālu; mudina dalībvalstis palīdzēt jaunām sievietēm pēc formālās izglītības iesaistīties darba tirgū; uzsver, ka visām izglītības iestādēm ir jānodod tālāk demokrātiskas vērtības, lai sekmētu toleranci, aktīvu pilsoniskumu, sociālo atbildību un cieņu pret atšķirībām attiecībā uz dzimumu, minoritātēm un etniskajām un reliģiskajām grupām; norāda, cik svarīgs aizspriedumu un stereotipu pārvarēšanā ir sports un fiziskā audzināšana un cik ļoti sports un fiziskā audzināšana var palīdzēt sociāli neaizsargātiem jauniešiem atgriezties uz pareizā ceļa;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “un ka tajā ir jāiekļauj spēcīga dzimumperspektīva;” un “tostarp ietekme uz dzimumu nevienlīdzību;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “ieviešot ģimenēm draudzīgus darba režīmus, piemēram, elastīgus darbalaikus un tāldarba iespēju;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “uzsver, cik svarīga” un “ir paraugprakses apmaiņa un popularizēšana, darbaudzināšana, pozitīvi sieviešu piemēri un citi nenodarbinātu sieviešu atbalsta līdzekļi;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “Komisijas prasītā taupības politika, ko īstenojušas dalībvalstis”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “dziļu nožēlu” un “ES īstenoto”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

“atkārtoti pauž neapmierinātību par Maternitātes atvaļinājuma direktīvas atsaukšanu pēc gadiem ilgiem centieniem rast izeju no strupceļa un tādējādi nodrošināt labāku aizsardzību Eiropas iedzīvotājiem; aicina Komisiju izvirzīt jaunu priekšlikumu un”

2. daļa

:

“izvirzīt jaunu priekšlikumu un ievērot Parlamenta nostāju, ka pašreizējais minimālais garantētais pilnībā apmaksātā maternitātes atvaļinājuma periods būtu jāpagarina no 14 uz 20 nedēļām un'”

3. daļa

:

“jāievieš obligātas tiesības uz apmaksātu paternitātes atvaļinājumu; uzskata, ka visās dalībvalstīs jāveic īpaši pasākumi sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanai; mudina Komisiju Eiropas pusgadā iekļaut gan pamatīgāku sociālo dimensiju, gan mērķus attiecībā uz dzimumu līdztiesību darbā;”

1. daļa

:

“uzsver, ka ir izšķirīgi svarīgi: pārstrādāt makroekonomisko, sociālo un darba tirgus politiku, to pielāgojot dzimumu līdztiesības politikai, lai sievietēm nodrošinātu ekonomisko un sociālo taisnīgumu; pārskatīt nabadzības līmeņa noteikšanas metodes un izstrādāt stratēģijas taisnīgas bagātības sadales sekmēšanai;”

2. daļa

:

“garantēt minimālos ienākumus un pienācīgu atalgojumu un pensijas un radīt vairāk sievietēm paredzētu darbvietu ar nodrošinātām tiesībām; dot iespēju sievietēm un meitenēm izmantot augsta standarta sabiedriskos pakalpojumus, tostarp – sociālās palīdzības dienestu uzlabošanā mazinot no dzimuma atkarīgas atšķirības;”

1. daļa

:

“atzīmē, ka partnera ienākumu trūkums var būt nozīmīgs faktors, kas veicina sieviešu nonākšanu nabadzības slazdā un sociālās atstumtības situācijā; norāda”

2. daļa

:

“cik nedrošā situācijā bieži vien ir atraitnes, šķirtas sievietes un vientuļās mātes, kam tiesā piešķirtas aizgādības tiesības par bērniem, par kuriem jānosaka pietiekams uzturlīdzekļu līmenis; norāda, ka uzturlīdzekļu nemaksāšana vientuļās mātes var novest nabadzībā; uzsver, ka šķirtas sievietes ir pakļautas lielākam diskriminācijas un nabadzības riskam un tas apliecina, ka sievietes vēl joprojām nav pilnībā ekonomiski neatkarīgas, tāpēc”

3. daļa

:

“vajadzīgi papildu pasākumi darba tirgus un no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības novēršanas jomā;”

1. daļa

:

“aicina dalībvalstis un Komisiju pilnveidot un izmantot pieejamos politikas un finanšu instrumentus, tostarp Sociālo ieguldījumu paketi, lai sasniegtu Barselonas mērķus; šajā sakarā prasa optimizēt Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF),” izņemot vārdus “un Komisiju”

2. daļa

:

“un Komisiju”

3. daļa

:

“prasa sociālo ieguldījumu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulas izmantojumā piešķirt prioritāti publisko un privāto bērnu un citu apgādājamo personu aprūpes un palīdzības iestāžu izveidei un Stabilitātes un izaugsmes pakta kontekstā ieviesto elastības mehānismu izmantot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (APIA) finansēšanai;”

4. daļa

:

“ierosina, lai Komisija, izmantojot līdzfinansēšanas mehānismu, atvēl īpašus līdzekļus stimulu palielināšanai konkrētos reģionos, kur trūkst APIA iestāžu un kur sieviešu nodarbinātības līmenis ir ārkārtīgi zems;”

1. daļa

:

“atzinīgi vērtē to, ka savā jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā Komisija vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu uzskata par vienu no svarīgākajām rīcības jomām;”

2. daļa

:

“taču pauž nožēlu par to, ka Komisija ir publicējusi vien dienestu darba dokumentu, tādējādi savas dzimumu līdztiesības stratēģijas statusu pazeminot līdz iekšēja dokumenta statusam;”

3. daļa

:

“tāpēc aicina Komisiju pieņemt paziņojumu par jaunu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju laikam pēc 2015. gada, lai tajā ietvertos mērķus un politiku varētu efektīvi īstenot;”

1. daļa

:

“prasa pilnībā īstenot Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos,”

2. daļa

:

“un to pārskatīt, nosakot uzņēmumiem prasību izstrādāt pasākumus vai plānus dzimumu līdztiesības jomā,”

3. daļa

:

“tostarp desegregācijas, samaksas sistēmu pilnveidošanas un sieviešu profesionālās dzīves atbalsta pasākumus;”

1. daļa

:

“prasa vērienīgāk risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, kas nesamērīgi skar vientuļās sievietes un viena vecāka un sieviešu vadītas mājsaimniecības;”

2. daļa

:

“mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest jēdziena “enerģētiskā nabadzība” definīciju,”

3. daļa

:

“kurā ņemtu vērā šīs parādības dzimumaspektus, un iekļaut šo definīciju gaidāmajā Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādātajā redakcijā;”

4. daļa

:

“uzsver, cik lielā mērā kopienu energoiniciatīvas, piemēram, kooperatīvi, ļauj uzlabot situāciju neaizsargātiem enerģijas patērētājiem, it sevišķi sievietēm, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību un marginalizāciju;”

5. daļa

:

“uzsver, ka sieviešu nabadzību būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, jo sievietes ir vairāk atkarīgas no dabas resursiem un viņu rīcībā ir mazāk līdzekļu, ar ko aizsargāties pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgajām sekām, piemēram, veselības ietekmējumu, sausumu, dabas katastrofām un pārvietošanos vides pārmaiņu dēļ;”

6. daļa

:

“pauž nožēlu par to, ka ES klimata politikā nav sistemātiski iestrādāta dzimumperspektīva, un aicina Savienības iestādes dzimumu līdztiesības aspektu integrēt visā ES klimata politikā un klimata tiesību aktos;”

1. daļa

:

“mudina dalībvalstis un Komisiju vākt pēc dzimuma iedalītus statistikas datus un ieviest jaunus individuālus indikatorus attiecībā uz sievietēm un nabadzību, kas kalpotu par līdzekļiem, kā novērtēt plašākas sociālās, ekonomikas un darba politikas ietekmi uz sievietēm un nabadzību, lai attīstītu paraugprakses apmaiņu par leģislatīvajiem un budžeta instrumentiem nabadzības apkarošanas jomā,”

2. daļa

:

“īpaši pievēršoties grupām, kuras īpaši apdraud nabadzība, tostarp migrantēm, etnisko minoritāšu sievietēm, vientuļajām sievietēm, vecākām sievietēm, sievietēm ar invaliditāti un sievietēm, kas nestrādā, jo mājās aprūpē ģimenes locekli,”

3. daļa

:

“un neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “tā kā neatkarīgi no īpatnībām, kas raksturīgas riska grupām, piemēram, gados vecākām sievietēm, vientuļajām sievietēm, vientuļajām mātēm, lesbietēm, biseksuālēm, sievietēm transpersonām un sievietēm ar invaliditāti, nabadzības līmeņi migranšu un etnisko minoritāšu sieviešu vidū ir vienādi visā Eiropas Savienībā;”

2. daļa

:

“tā kā neatkarīgi no īpatnībām, kas raksturīgas riska grupām, piemēram, gados vecākām sievietēm, vientuļajām sievietēm, vientuļajām mātēm, lesbietēm, biseksuālēm, sievietēm transpersonām un sievietēm ar invaliditāti, nabadzības līmeņi migranšu un etnisko minoritāšu sieviešu vidū ir vienādi visā Eiropas Savienībā;” izņemot vārdus “lesbietēm, biseksuālēm, sievietēm transpersonām”

3. daļa

:

“lesbietēm, biseksuālēm, sievietēm transpersonām”

1. daļa

:

“tā kā ekonomikas lejupslīdes apstākļos cilvēki, ko jau apdraud nabadzības risks un kas lielākoties ir sievietes, ir neaizsargātā situācijā darba tirgū un sociālā nodrošinājuma ziņā, it sevišķi cilvēki no grupām, kuras skar vairākiemeslu diskriminācija;”

2. daļa

:

“tā kā ES LGBT apsekojumā konstatēts, ka lesbietes, biseksuāles un sievietes transpersonas saskaras ar nesamērīgu diskriminācijas risku seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ darbā (19 %), izglītībā (19 %), mājokļu jomā (13 %), veselības aprūpē (10 %) un sociālo pakalpojumu piekļūstamībā (8 %);”

3. daļa

:

“tā kā tas noved pie nesamērīga viņu ekonomiskās un sociālās labklājības apdraudējuma;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “Komisiju ciešā sadarbībā ar”, “likumdošanas”, “un vispārēju”, “proti, maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāju atvaļinājumiem,”, “piešķir”, “personiskas un citam nenododamas” un “cik vien dāsni iespējams”

2. daļa

:

“Komisiju ciešā sadarbībā ar”

3. daļa

:

“likumdošanas”

4. daļa

:

“un vispārēju”

5. daļa

:

“proti, maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāju atvaļinājumiem,”

6. daļa

:

“piešķir”, “personiskas un citam nenododamas”

7. daļa

:

“cik vien dāsni iespējams”

1. daļa

:

“aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par minimālo ienākumu sistēmām Eiropas Savienībā un apsvērt turpmākus pasākumus, kuros būtu ņemti vērā ekonomikas un sociālie apstākļi katrā dalībvalstī, kā arī novērtējumu par to, vai minētās sistēmas ļauj mājsaimniecībām apmierināt personiskās pamatvajadzības;”

2. daļa

:

“aicina Komisiju uz šā pamata novērtēt, kā un ar kādiem līdzekļiem nodrošināt pienācīgus minimālos ienākumus, kas visās dalībvalstīs pārsniegtu nabadzības slieksni, proti, 60 % no medianālajiem ienākumiem valstī saskaņā ar valsts praksi un tradīcijām un atbilstoši dalībvalstīm raksturīgajām īpatnībām, lai atbalstītu sociālo konverģenci visā ES;”

3. daļa

:

“vēlreiz mudina dalībvalstis ieviest minimālo valsts pensiju, kas nedrīkstētu būt zemāka par nabadzības riska slieksni;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “tiesības uz” un “īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgām sievietēm, sievietēm ar invaliditāti un migrantēm;”

2. daļa

:

“tiesības uz”

3. daļa

:

“īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgām sievietēm, sievietēm ar invaliditāti un migrantēm;”

1. daļa

:

“aicina Komisiju padziļināt darbu, kas saistīts ar īstenošanas nodrošināšanu un vienotā tirgus pamatā esošajiem principiem; uzskata, ka agrīna intervence attiecībā uz dalībvalstu pasākumiem vai īstenošanas procedūrām, kas uzskatāmi par nepamatotiem netarifu šķēršļiem, var būt efektīva un rezultāti šādā veidā var būt vieglāk sasniedzami nekā, izmantojot pārkāpuma procedūras; tomēr uzsver – lai nodrošinātu ES tiesību aktu par vienoto tirgu pilnīgu īstenošanu un strukturālo reformu veikšanu dalībvalstīs, nopietnas vai ilgstošas Savienības tiesību aktu neievērošanas vai nepareizas piemērošanas gadījumā Komisijai ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi,”

2. daļa

:

“tostarp prioritātes piešķiršana pārkāpuma procedūrām;”

1. daļa

:

“uzskata, ka nepamatotus netarifu šķēršļus rada arī daudzu valstu administratīvā prakse, tostarp prasības, lai valsts institūcijas vai biroji piešķirtu dokumentiem oficiālu statusu;”

2. daļa

:

“mudina dalībvalstis izmantot e-pārvaldības risinājumus, tostarp sadarbspēju un digitālos parakstus, lai, izmantojot tādu valstu kā Igaunija un Dānija piemēru, modernizētu publisko pārvaldi, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinot vairāk digitālu pakalpojumu, kas būtu labāk pieejami, un atvieglot pārrobežu sadarbību un valsts pārvalžu sadarbspēju, neskarot personas datu aizsardzību; uzskata, ka e-pārvaldības izmantošana ir uzņēmumiem svarīgs instruments, taču tai nevajadzētu izslēgt citus veidus, kā piekļūt informācijai, un nostādīt neizdevīgākā stāvoklī iedzīvotājus, kam digitālie pakalpojumi nav pieejami;”

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “turklāt uzskata, ka būtu jāprasa, lai dalībvalstis, ieviešot jaunus regulatīvos pasākumus, sniedz detalizētāku pamatojumu;”

2. daļa

:

šie vārdi

1. daļa

:

viss teksts, izņemot vārdus “pamatojoties uz platību, kādā šī darbība tiek veikta, uzņēmuma lielumu vai”

2. daļa

:

šie vārdi