ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 205

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

60. gadagājums
2017. gada 29. jūnijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2017/C 205/01

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8357 – Asahi / AB Inbev CEE Divestment business) ( 1 )

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Parlaments

2017/C 205/02

Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmums (2017. gada 12. jūnijs), ar ko paredz īstenošanas kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

2

 

Padome

2017/C 205/03

Padomes secinājumi par to, kā palīdzēt apturēt bērnu liekā svara un aptaukošanās pieaugumu

46

 

Eiropas Komisija

2017/C 205/04

Euro maiņas kurss

53

2017/C 205/05

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

54

2017/C 205/06

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

55

2017/C 205/07

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

56

 

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

2017/C 205/08

Tīkls starp organizācijām, kuru darbības sfēra ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) misijas jomā

57


 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2017/C 205/09

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8491 – PGA Group / Groupe Bernard / CDPR) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

58

2017/C 205/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8500 – Central / SIGNA Prime / JVCo) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

59

2017/C 205/11

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8550 – USSL / Goldman Sachs / Redexis Gas) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

60

2017/C 205/12

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8456 – INEOS / Forties Pipeline System) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

61

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2017/C 205/13

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

62

2017/C 205/14

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

70


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8357 – Asahi / AB Inbev CEE Divestment business)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 205/01)

Komisija 2017. gada 1. martā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8357. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Parlaments

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/2


EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJA LĒMUMS

(2017. gada 12. jūnijs),

ar ko paredz īstenošanas kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

(2017/C 205/02)

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) un jo īpaši tās 25. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“Finanšu regula”) (2),

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (“Finanšu regulas piemērošanas noteikumi”) (3),

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. oktobra Deleģēto regulu (ES, Euratom) 2015/2401 par Eiropas politisko partiju un fondu reģistra saturu un darbību (4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamentu (“Reglaments”) un jo īpaši tā 25. panta 11. punktu un 223.a pantu,

tā kā:

(1)

ir jāparedz Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 īstenošanas kārtība;

(2)

lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un pārredzamību, par katru finansējuma pieteikumu Prezidijs pieņem lēmumu, par kuru informē adresātu un kurā norāda pamatojumu, ja pasākums adresātu ietekmē nelabvēlīgi,

IR PIEŅĒMIS ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu paredz piemērojamo Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 īstenošanas kārtību.

Ja vien nav norādīts citādi, šo lēmumu piemēro gan Eiropas politiskajām partijām, gan Eiropas politiskajiem fondiem.

Šī lēmuma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“pretendents” ir partija vai fonds, kas iesniedz finansējuma pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 18. pantu pēc tam, kad ir izsludināts uzaicinājums pieteikties iemaksām vai uzaicinājums iesniegt priekšlikumus;

2)

“deleģētais kredītrīkotājs” ir darbinieks, kuram ir deleģētas kredītrīkotāja pilnvaras saskaņā ar Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu (5) un ģenerālsekretāra lēmumu par kredītrīkotāja pienākumu deleģēšanu;

3)

“Iestāde” ir Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde, kā tā definēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 6. pantā;

4)

“saņēmējs” ir partija, kurai ir piešķirta iemaksa, vai fonds, kuram ir piešķirta dotācija, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014;

5)

“galīgā finansējuma summa” ir vai nu galīgā iemaksas summa (attiecībā uz partijām), vai arī galīgā dotācijas summa (attiecībā uz fondiem), ko Prezidijs noteicis pēc tam, kad ir pieņēmis lēmumu par gada ziņojumu;

6)

“fonds” ir Eiropas politiskais fonds, kā tas definēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 4. punktā;

7)

“finansējums” ir vai nu iemaksa Finanšu regulas Otrās daļas VIII sadaļas nozīmē (attiecībā uz partijām), vai arī darbības dotācija Finanšu regulas Pirmās daļas VI sadaļas nozīmē (attiecībā uz fondiem);

8)

“finansēšanas lēmums” ir lēmums par vai nu iemaksas piešķiršanu (attiecībā uz partijām), vai arī par dotācijas piešķiršanu (attiecībā uz fondiem) saskaņā ar uzaicinājumā izklāstītajiem noteikumiem;

9)

“finansēšanas procedūra” ir procedūra no pieteikumu iesniegšanas līdz gada ziņojuma apstiprināšanai un lēmuma pieņemšanai par galīgo finansējuma summu;

10)

“partija” ir Eiropas politiskā partija, kā tā definēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 3. punktā.

3. pants

Uzaicinājumi

1.   Pēc apstiprināšanas Prezidijā deleģētais kredītrīkotājs nodrošina, ka tiek publicēts uzaicinājums pieteikties iemaksām attiecībā uz partijām un uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecībā uz fondiem (“uzaicinājumi”).

2.   Uzaicinājumos norāda termiņu, līdz kuram partijām un fondiem ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam rakstiski finansējuma pieteikumi.

3.   Uzaicinājumos norāda šādu informāciju:

a)

sasniedzamie mērķi,

b)

tiesiskais regulējums,

c)

finansēšanas procedūras grafiks,

d)

Savienības finansējuma piešķiršanas kārtība,

e)

atbilstības un izslēgšanas kritēriji,

f)

(tikai fondu gadījumā) atlases kritēriji,

g)

piešķiršanas kritēriji, kas norādīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 19. pantā,

h)

pieteikuma veidlapa un paredzamā budžeta struktūra, kas pretendentam ir jāiesniedz savā pieteikumā,

i)

attiecīgā gadījumā vajadzīgie apliecinošie dokumenti,

j)

Prezidija apstiprinātie īpašie un vispārīgie noteikumi par iemaksu un dotāciju piešķiršanu.

4.   Uzaicinājumā pieteikties iemaksām vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda, ka katrs pretendents rakstiski skaidri apņemas ievērot attiecīgos noteikumus, kas ir nosacījums tam, lai tā pieteikums būtu pieņemams.

4. pants

Finansējuma pieteikums

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 18. panta 1. punktu pretendents, kas vēlas saņemt finansējumu no Savienības vispārējā budžeta, iesniedz rakstisku pieteikumu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam.

2.   Deleģētais kredītrīkotājs var lūgt pretendentu saprātīgā termiņā iesniegt papildu apliecinošos dokumentus vai paskaidrojumus par pieteikumu.

5. pants

Lēmums par finansējuma pieteikumu

1.   Pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu, Prezidijs trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā uzaicinājuma iesniegt finansēšanas pieteikumus beigām pieņem lēmumu par finansējuma pieteikumiem pēc tam, kad ir pārbaudīta atbilstība kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 17. un 18. pantā un 3. panta 3. punktā minētajos uzaicinājumos. Prezidijs ņem vērā izmaiņas, kas var būt notikušas pretendenta situācijā pēc finansējuma pieteikuma iesniegšanas.

2.   Ja pieteikums tiek apstiprināts, Prezidijs saskaņā ar 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) vai 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) doto paraugu izdod finansēšanas lēmumu, kurā noteikta pretendentam piešķiramā summa.

3.   Ja pieteikums tiek noraidīts, lēmumā norāda noraidīšanas iemeslus.

4.   Finansējuma summu nosaka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 19. pantu, un tā šajā posmā ir tikai provizoriska. Galīgo finansējuma summu nosaka saskaņā ar šā lēmuma 8. pantā noteikto procedūru.

5.   Ja pretendentiem piešķirtās summas būtiski atšķiras no summām, kādas tika sagaidītas laikā, kad tika publicēti šā lēmuma 3. pantā minētie uzaicinājumi, Prezidijs var aicināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju iesniegt priekšlikumu atbildīgajai komitejai nolūkā pielāgot pieejamās apropriācijas.

6. pants

Maksājumi

1.   Finansējumu saņēmējiem izmaksā kā priekšfinansējumu, kā sīkāk precizēts 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzētajos īpašajos noteikumos. Ja vien Prezidijs pienācīgi pamatotos gadījumos nenolemj citādi, priekšfinansējumu izmaksā, veicot vienu maksājumu 100 % apmērā no finansējuma maksimālās summas.

2.   Prezidijs, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi un veicot riska analīzi, var nolemt pieprasīt, lai saņēmējs iesniedz priekšfinansējuma garantiju saskaņā ar Finanšu regulu.

3.   Noteikumus par maksājumiem un to termiņiem izklāsta finansēšanas lēmumā.

7. pants

Ārējā revīzija

1.   Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto ārējās revīzijas ziņojumu Eiropas Parlaments saņem tieši no neatkarīgas ārējas organizācijas vai ekspertiem, kas ir pilnvaroti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 3. punktu.

2.   Ārējās revīzijas tvērums ir noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Ārējās revīzijas mērķis ir sīkāk precizēts 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu B daļas piemērojamos noteikumos.

8. pants

Lēmums par gada ziņojumu un galīgo finansējuma summu

1.   Pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu, Prezidijs apstiprina vai noraida gada ziņojumu līdz tā gada 30. septembrim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, par kuru sagatavots ziņojums.

2.   Prezidijs vai deleģētais kredītrīkotājs var prasīt saņēmējam iesniegt papildu informāciju nolūkā pārbaudīt atbilstību attiecīgajiem noteikumiem.

3.   Ja Prezidijs vai deleģētais kredītrīkotājs pieprasa šādu papildu informāciju, termiņu lēmuma pieņemšanai par gada ziņojumu pagarina līdz brīdim, kad minētā papildu informācija ir saņemta un novērtēta.

4.   Partijām Prezidijs katru gadu, pamatoties uz minēto gada ziņojumu, nosaka atmaksājamo izdevumu summu. Ja neizlietoto finansējumu pārnes uz nākamo finanšu gadu, galīgo finansējuma summu nosaka saskaņā ar 1.a pielikumā paredzēto vispārīgo noteikumu B daļu.

5.   Fondiem galīgo dotācijas summu nosaka, pamatojoties uz gada ziņojumu.

6.   Galīgā finansējuma summa nepārsniedz:

a)

finansēšanas lēmumā noteikto maksimālo finansējuma summu;

b)

85 % no attiecīgi atmaksājamiem vai attiecināmajiem izdevumiem, kas faktiski ir radušies.

7.   Pamatojoties uz galīgo finansējuma summu, kas noteikta saskaņā ar 4. līdz 6. punktu, un iepriekš veiktajiem priekšfinansējuma maksājumiem saskaņā ar finansēšanas lēmumu, deleģētais kredītrīkotājs nosaka summas, kas ir jāmaksā saņēmējam vai Eiropas Parlamentam.

8.   Galīgo finansējuma summu nosaka, neskarot Eiropas Parlamenta tiesības veikt ex post pārbaudes saskaņā ar 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu B daļu un iespēju ar atpakaļejošu datumu koriģēt galīgo finansējuma summu.

9.   Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, paziņo saņēmējam kā vienotu lēmumu saskaņā ar Reglamenta 223.a panta 1. punktu.

10.   Gada ziņojuma apstiprināšanai un lēmuma pieņemšanai par galīgo finansējuma summu piemērojamā procedūra ir sīkāk precizēta 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu B daļā.

11.   Prezidijs vai deleģētais kredītrīkotājs var apspriesties ar Iestādi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 6. panta 9. punktu nolūkā prasīt papildu informāciju, ko tas uzskata par būtisku, lai apstiprinātu gada pārskatu un pieņemtu lēmumu par galīgo finansējuma summu.

9. pants

Apturēšanas procedūra

1.   Saskaņā ar Finanšu regulas piemērojamiem noteikumiem un 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu A daļas piemērojamiem noteikumiem Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma var pieņemt lēmumu apturēt politiskajai partijai vai fondam piešķirtā finansējuma maksāšanu un pieņemt lēmumu par maksājumu atsākšanu, ja šādas apturēšanas pamatā esošie iemesli vairs nepastāv. Deleģētais kredītrīkotājs ir pilnvarots uzsākt šādu procedūru un veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu A daļu.

2.   Saskaņā ar šo pantu pieņemtajiem Prezidija lēmumiem piemēro Reglamenta 223.a panta 1. punkta trešo daļu.

10. pants

Finansēšanas lēmuma atsaukšana

1.   Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 un jo īpaši tās 30. pantu, Finanšu regulas piemērojamiem noteikumiem un 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu A daļu Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma var nolemt atsaukt finansēšanas lēmumu. Deleģētais kredītrīkotājs ir pilnvarots uzsākt šādu procedūru un veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu A daļu.

2.   Lēmumiem, ko Prezidijs pieņēmis saskaņā ar šo pantu, piemēro Reglamenta 223.a panta 1. punkta trešo daļu.

3.   Deleģētais kredītrīkotājs ir pilnvarots izdot nepieciešamos iekasēšanas rīkojumus.

11. pants

Finansēšanas lēmuma darbības izbeigšana

1.   Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 un jo īpaši tās 27. un 30. pantu, Finanšu regulas piemērojamiem noteikumiem un 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu A daļu Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma var nolemt izbeigt finansēšanas lēmuma darbību. Deleģētais kredītrīkotājs ir pilnvarots uzsākt šādu procedūru un veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 1.a pielikumā (attiecībā uz partijām) un 1.b pielikumā (attiecībā uz fondiem) paredzēto vispārīgo noteikumu A daļu.

2.   Lēmumiem, ko Prezidijs pieņēmis saskaņā ar šo pantu, piemēro Reglamenta 223.a panta 1. punkta trešo daļu.

3.   Deleģētais kredītrīkotājs ir pilnvarots izdot nepieciešamos iekasēšanas rīkojumus.

12. pants

Kontrole

Finansēšanas lēmumā skaidri paredz Eiropas Parlamenta un citu kompetentu iestāžu tiesības īstenot savas kontroles pilnvaras attiecībā pret saņēmējiem, kā minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 24. un 25. pantā.

13. pants

Tehniskā palīdzība

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 26. pantu saņēmēji var pieteikties uz tehnisko palīdzību saskaņā ar grozīto Prezidija 2000. gada 14. marta lēmumu, ar kuru paredzēti noteikumi par Parlamenta telpu izmantošanu ārēju lietotāju vajadzībām, kā arī jebkāda cita veida tehnisko palīdzību, kas paredzēta vēlāk Prezidija pieņemtos noteikumos. Prezidijs var deleģēt ģenerālsekretāram pilnvaras pieņemt lēmumus par tehnisko palīdzību.

14. pants

Tiesības tikt uzklausītam

Gadījumos, kad saskaņā ar piemērojamo finansēšanas lēmumu, tostarp tā īpašajiem un vispārīgajiem noteikumiem, saņēmējs ir tiesīgs, pirms Parlaments pieņem lēmumu, iesniegt savus apsvērumus, saņēmējam ir 10 darba dienas laika iesniegt savus rakstiskus apsvērumus, ja vien saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem nav paredzēts citādi. Šo laikposmu pēc saņēmēja argumentēta pieprasījuma var vienu reizi pagarināt par vēl 10 darba dienām.

15. pants

Atcelšana, stāšanās spēkā un faktiskā piemērošana

1.   Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro, sākot no 2018. budžeta gada finansējuma piešķiršanas procedūras.

2.   Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta lēmums (6) ir atcelts no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tomēr to turpina piemērot darbībām un saistībām, kas attiecas uz nepabeigtām procedūrām par Eiropas līmeņa politisko partiju un fondu finansēšanu, kurām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2004/2003 (7).

16. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.

Pielikumi – finansēšanas lēmumu paraugi:

 

1.a pielikums – iemaksas lēmuma paraugs – partija

 

1.b pielikums – dotācijas lēmuma paraugs – fonds


(1)  OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 333, 19.12.2015., 50. lpp.

(5)  Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmums par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi.

(6)  Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmums, ar ko paredz īstenošanas kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulai (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV C 63, 4.3.2014., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Prezidija 2015. gada 7. oktobra Lēmumu (OV C 428, 19.12.2015., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.).


1.a PIELIKUMS

IEMAKSAS LĒMUMS [PARAUGS] – PARTIJA

NR. …[IEVIETOT]..


ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) un jo īpaši tās 25. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (2) (“Finanšu regula”),

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (3) (“Finanšu regulas piemērošanas noteikumi”),

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. oktobra Deleģēto regulu (ES, Euratom) 2015/2401 par Eiropas politisko partiju un fondu reģistra saturu un darbību (4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamentu un jo īpaši tā 25. panta 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Prezidija 2017. gada 12. jūnija Lēmumu (5), ar ko nosaka Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 īstenošanas procedūras,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta noteikumus, kas paredzēti uzaicinājumā pieteikties iemaksām attiecībā uz finansējuma piešķiršanu Eiropas līmeņa politiskajām partijām,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktā paredzēts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.

(2)

Šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz uzaicinājumu pieteikties iemaksām, kurā pretendentus informēja par Parlamenta finansēšanas lēmuma paraugu, tostarp noteikumiem.

(3)

[Saņēmējs] iesniedza finansējuma pieteikumu [datums, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis pieteikumu] un ir skaidri piekritis finansēšanas lēmuma noteikumiem.

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS IZSKATĪJA pieteikumu [datums] sanāksmē un IR PIEŅĒMIS ŠĀDU LĒMUMU.

Tiešas finansiālas iemaksas Finanšu regulas 204.a panta nozīmē (“finansējums”) tiek piešķirtas:

[saņēmēja pilns oficiālais nosaukums]

[oficiālais juridiskais statuss]

[juridiskās reģistrācijas Nr.]

[pilna juridiskā adrese]

[PVN maksātāja numurs],

(“Saņēmējs”),

kuru šā finansēšanas lēmuma nolūkos pārstāv:

…[pārstāvis, kurš ir pilnvarots uzņemties juridiskas saistības]…,

lai atbalstītu Saņēmēja statūtos noteiktās darbības un mērķus,

ievērojot uzaicinājumā pieteikties iemaksām un šajā iemaksas lēmumā (“Finansēšanas lēmums”) paredzētos noteikumus, tostarp šā lēmuma īpašos noteikumus, vispārīgos noteikumus un paredzamo budžetu, kas iekļauts pielikumā un ir neatņemama šā finansēšanas lēmuma daļa.

Īpašajiem noteikumiem ir lielāks spēks nekā citu šā lēmuma daļu noteikumiem. Vispārīgajiem noteikumiem ir lielāks spēks nekā citu pielikumu noteikumiem.

Satura rādītājs

I.

ĪPAŠIE NOTEIKUMI 9

I.1. pants.

Lēmuma priekšmets 9

I.2. pants.

Attiecināmības periods 10

I.3. pants.

Finansējuma veids 10

I.4. pants.

Provizoriskā (maksimālā) finansējuma summa 10

I.5. pants.

Maksājumi un maksāšanas kārtība 10

I.5.1.

Priekšfinansējums 10

I.5.2.

Atlikuma maksājums vai nepamatoti izmaksāta priekšfinansējuma atgūšana 10

I.5.3.

Valūta 10

I.6. pants.

Bankas konts 10

I.7. pants.

Vispārīgi administratīvie noteikumi 11

I.8. pants.

Lēmuma stāšanās spēkā 11

II.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 11

A DAĻA.

JURIDISKIE UN ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI 11

II.1. pants.

Definīcijas 11

II.2. pants.

Saņēmēja vispārējie pienākumi 12

II.3. pants.

Ar bankas kontu saistīti pienākumi 12

II.4. pants.

Atbildība par zaudējumiem 12

II.5. pants.

Konfidencialitāte 13

II.6. pants.

Personas datu apstrāde 13

II.7. pants.

Uzskaite 13

II.8. pants.

Savienības finansējuma atpazīstamība 13

II.8.1.

Informācija par Savienības finansējumu 13

II.8.2.

Eiropas Parlamenta atbildību izslēdzošas atrunas 13

II.8.3.

Eiropas Parlamenta publicētā informācija 13

II.9. pants.

Saņēmēja iespēja piešķirt līgumslēgšanas tiesības 13

II.9.1.

Principi 13

II.9.2.

Uzskaite 14

II.9.3.

Kontrole 14

II.9.4.

Atbildība 14

II.10. pants.

Nepārvarama vara 14

II.11. pants.

Finansējuma maksājuma apturēšana 14

II.11.1.

Apturēšanas pamatojums 14

II.11.2.

Apturēšanas procedūra 14

II.11.3.

Apturēšanas sekas 14

II.11.4.

Maksāšanas atsākšana 15

II.12. pants.

Eiropas Parlamenta iespēja atsaukt finansēšanas lēmumu 15

II.12.1.

Atsaukšanas pamatojums 15

II.12.2.

Atsaukšanas procedūra 15

II.12.3.

Atsaukšanas sekas 15

II.13. pants.

Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšana 15

II.13.1.

Izbeigšana pēc Saņēmēja pieprasījuma 15

II.13.2.

Eiropas Parlamenta iespēja veikt izbeigšanu 15

II.13.3.

Izbeigšanas sekas 16

II.14. pants.

Nodošana 16

II.15. pants.

Kavējuma procenti 16

II.16. pants.

Piemērojamie tiesību AKTI 16

II.17. pants.

Tiesības tikt uzklausītam 16

B DAĻA:

FINANŠU NOTEIKUMI 16

II.18. pants.

Atmaksājamie izdevumi 16

II.18.1.

Nosacījumi 16

II.18.2.

Atmaksājamo izdevumu piemēri 17

II.19. pants.

Neatmaksājamie izdevumi 17

II.20. pants.

Ieguldījumi natūrā 18

II.21. pants.

Budžeta pārvietojumi 18

II.22. pants.

Ziņošanas pienākumi 18

II.22.1.

Gada ziņojums 18

II.22.2.

Ārējās revīzijas ziņojums 19

II.23. pants.

Lēmums par gada ziņojumu 19

II.24. pants.

Lēmums par galīgo finansējuma summu 20

II.24.1.

Gada ziņojuma ietekme 20

II.24.2.

Robežvērtība 20

II.24.3.

Neizlietotā finansējuma pārnešana 20

II.24.4.

Lēmums par galīgo finansējuma summu 20

II.24.5.

Neizmantotā finansējuma atgūšana 20

II.24.6.

Finansējuma atlikums 20

II.24.7.

Pašu resursu pārpalikums 20

II.25. pants.

Procenti par priekšfinansējumu 21

II.26. pants.

Atgūšana 21

II.26.1.

Kavējuma procenti 21

II.26.2.

Ieskaits 21

II.26.3.

Bankas komisijas maksas 21

II.27. pants.

Finansiālā garantija 22

II.28. pants.

Kontrole 22

II.28.1.

Vispārīgi noteikumi 22

II.28.2.

Pienākums glabāt dokumentus 22

II.28.3.

Pienākums sniegt dokumentus un/vai informāciju 22

II.28.4.

Apmeklējumi uz vietas 22

II.28.5.

Pretrunu revīzijas procedūra 22

II.28.6.

Revīzijas konstatējumu sekas 23

II.28.7.

OLAF kontroles tiesības 23

II.28.8.

Eiropas Revīzijas palātas kontroles tiesības 23

II.28.9.

II.28. panta 1.–4. punktā paredzēto pienākumu neievērošana 23

Pielikums.

Paredzamais budžets 24

I.   ĪPAŠIE NOTEIKUMI

I.1. pants

Lēmuma priekšmets

Eiropas Parlaments piešķir finansējumu, lai īstenotu Saņēmēja statūtos noteiktās darbības un mērķus [ievietot] finanšu gadā, saskaņā ar īpašajos noteikumos un vispārīgajos noteikumos (“noteikumi”) paredzētajiem noteikumiem un Finansēšanas lēmuma pielikumu. Tādējādi Eiropas Parlaments īsteno Finansēšanas lēmumu.

Saņēmējs izlieto finansējumu, lai īstenotu savas statūtos noteiktās darbības un mērķus, uzņemoties atbildību un rīkojoties saskaņā ar Finansēšanas lēmuma noteikumiem un pielikumu. Tādējādi Saņēmējs īsteno Finansēšanas lēmumu.

I.2. pants

Attiecināmības periods

Savienības finansējumu ir tiesības saņemt no [ievietot DD/MM/GG] līdz [ievietot DD/MM/GG].

I.3. pants

Finansējuma veids

Saņēmējam saskaņā ar Finanšu regulas Otrās daļas VIII sadaļu piešķirtās iemaksas tiek īstenotas kā faktisko atmaksājamo izdevumu procentuālas daļas atmaksa.

I.4. pants

Provizoriskā (maksimālā) finansējuma summa

Eiropas Parlaments piešķir ne vairāk kā EUR [ievietot summu], kas nepārsniedz 85 % no kopējiem aplēstajiem atmaksājamajiem izdevumiem.

Saņēmēja aplēstie atmaksājamie izdevumi ir izklāstīti pielikumā (“paredzamais budžets”). Paredzamais budžets ir līdzsvarots, un tajā ir iekļauts visu Saņēmēja izmaksu un ieņēmumu sadalījums attiecināmības periodā. Atmaksājamos izdevumus nošķir no neatmaksājamajiem izdevumiem saskaņā ar II.18. pantu.

I.5. pants

Maksājumi un maksāšanas kārtība

Finansējumu izmaksā, ievērojot turpmāk izklāstīto grafiku un kārtību.

I.5.1.   Priekšfinansējums

Priekšfinansējuma maksājumu EUR [norādīt summu] apmērā, kas atbilst [100 % pēc noklusējuma; pretējā gadījumā norādīt procentuālo apmēru, kuru noteicis Eiropas Parlaments] no maksimālās summas, kas noteikta šā finansēšanas lēmuma I.4. pantā, Saņēmējam veic 30 dienu laikā pēc Finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas vai — attiecīgā gadījumā — no brīža, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis finansiālo garantiju EUR [norādīt summu] apmērā (atkarībā no tā, kurš datums iestājas vēlāk).

I.5.2.   Atlikuma maksājums vai nepamatoti izmaksāta priekšfinansējuma atgūšana

Finansējuma atlikums Saņēmējam tiek izmaksāts vai jebkāds nepamatoti izmaksāts priekšfinansējums tiek atgūts 30 dienu laikā pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu par gada ziņojumu un ir noteikta finansējuma galīgā summa, kā norādīts II.24. pantā.

I.5.3.   Valūta

Eiropas Parlaments veic maksājumus euro. Ja nepieciešama reālo izmaksu konvertēšana euro, to veic, piemērojot attiecīgās dienas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā vai, ja tas nav iespējams, — piemērojot grāmatvedības mēneša kursu, ko noteicis Eiropas Parlaments un kas ir publicēts tā tīmekļa vietnē, dienā, kad Eiropas Parlaments sagatavo maksājuma uzdevumu, izņemot gadījumus, kad īpašajos noteikumos ir skaidri paredzēts citādi.

Uzskata, ka Eiropas Parlaments maksājumu ir veicis dienā, kad ir debetēts tā konts.

I.6. pants

Bankas konts

Maksājumus pārskaita uz Saņēmēja euro kontu vai apakškontu, kurš atvērts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrētā bankā un kura rekvizīti ir šādi.

Bankas nosaukums: […]

Bankas filiāles adrese, kurā atvērts konts: […]

Precīzi norādīts konta īpašnieks: […]

Pilns konta numurs (ieskaitot bankas kodus): […]

IBAN: […]

BIC / SWIFT: […]

I.7. pants

Vispārīgi administratīvie noteikumi

Visa saziņa ar Eiropas Parlamentu saistībā ar Finansēšanas lēmumu notiek rakstiski, tajā norādot Finansēšanas lēmuma numuru un to nosūtot uz šādu adresi:

European Parliament

The President

c/o the Director-General of Finance

Office SCH 05B031

L-2929 Luxembourg

Uzskata, ka parastos pasta sūtījumus Eiropas Parlaments ir saņēmis dienā, kad tos oficiāli reģistrē Eiropas Parlamenta pasta dienests.

Finansēšanas lēmumu nosūta Saņēmējam uz šādu adresi:

[Vārds, uzvārds]

[Amats]

[Saņēmēja oficiālais nosaukums]

[Pilna juridiskā adrese]

Saņēmējam ir nekavējoties rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments par jebkādu adreses maiņu.

I.8. pants

Lēmuma stāšanās spēkā

Finansēšanas lēmums stājas spēkā dienā, kad tas tiek parakstīts Eiropas Parlamenta vārdā.

II.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

A DAĻA. JURIDISKIE UN ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

II.1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“darbības pārskats” ir rakstisks to izmaksu pamatojums, kuras radušās attiecināmības periodā. Piemēram, paskaidrojums par darbībām, administratīvajām izmaksām utt. Darbības pārskats ir daļa no gada ziņojuma;

2)

“gada ziņojums” ir ziņojums, kas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantu un Finanšu regulas 204.l pantu jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām;

3)

“finansējuma atlikums” ir starpība starp priekšfinansējuma summu atbilstīgi I.5.1. pantam un finansējuma galīgo summu, kas noteikta saskaņā ar II.24.4. pantu;

4)

“priekšfinansējuma noskaidrošana” ir situācija, kad kredītrīkotājs ir noteicis galīgo finansējuma summu un naudas līdzekļi, ko izmaksā Saņēmējam, vairs nav Savienības īpašums;

5)

“interešu konflikts” ir situācija, kad Saņēmēja iespēju neitrāli un objektīvi īstenot Finansēšanas lēmumu apdraud iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas ir kopīgas ar jebkuru trešo personu un ir saistītas ar Finansēšanas lēmuma priekšmetu. Politiska piederība principā netiek uzskatīta par interešu konflikta iemeslu gadījumos, kad politiska partija noslēdz vienošanos ar organizāciju, kurai ir tādi paši politiskie uzskati. Tomēr šādas vienošanas gadījumā ir jānodrošina atbilstība Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 22. pantam;

6)

“ieguldījumi natūrā” vai “ziedojumi natūrā” ir nefinanšu līdzekļi, kurus trešās puses sniedz Saņēmējam bez maksas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 7. un 8. punktu;

7)

“N finanšu gads” vai “attiecināmības periods” ir to darbību īstenošanas periods, kuram finansējums ir piešķirts saskaņā ar Finansēšanas lēmumu, kā norādīts I.2. pantā;

8)

“nepārvarama vara” ir jebkura neparedzama ārkārtas situācija vai notikums, kuru nedz Saņēmējs, nedz Eiropas Parlaments nevar ietekmēt un kura dēļ kāda no pusēm nevar izpildīt kādu no saviem Finansēšanas lēmumā paredzētajiem pienākumiem, un tas nav saistīts ar kādas puses kļūdu vai nolaidību vai to apakšuzņēmēju, saistīto subjektu vai trešo personu kļūdu vai nolaidību, kas saņem finansiālu atbalstu, un ir nenovēršams, neraugoties uz viņu īstenotu pienācīgu rūpību. Par nepārvaramu varu neuzskata darba strīdus, streikus, finansiālas grūtības vai pakalpojuma neizpildi, iekārtu vai materiālu bojājumus vai to saņemšanas nokavējumus, izņemot gadījumus, ja tie ir attiecīgo nepārvaramas varas apstākļu tiešas sekas;

9)

“oficiāli paziņot” ir paziņot rakstiski pa pastu vai elektronisko pastu ar paziņojumu par saņemšanu;

10)

“krāpšana” ir jebkāda tīša darbība vai bezdarbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses un kas saistīta ar viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu vai informācijas neizpaušanu, pārkāpjot kādu īpašu pienākumu;

11)

“finansējums” ir tiešas finansiālas iemaksas Finanšu regulas Otrās daļas VIII sadaļas un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 IV nodaļas nozīmē;

12)

“pārkāpums” ir jebkurš Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpums, ko rada Saņēmēja darbība vai bezdarbība un kas negatīvi ietekmē vai negatīvi ietekmētu Savienības budžetu;

13)

“pašu resursi” ir ārēji finansējuma avoti, kas nav Savienības finansējums. Piemēram, ziedojumi, biedru iemaksas (kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 7. un 8. punktā)) utt.;

14)

“saistīta persona” ir jebkura persona, kura pilnvarota pārstāvēt Saņēmēju vai pieņemt lēmumus viņa vārdā;

15)

“būtiska kļūda” ir jebkurš Finansēšanas lēmuma noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus Eiropas Savienības budžetam.

II.2. pants

Saņēmēja vispārējie pienākumi

Saņēmējs:

a)

vienīgais uzņemas atbildību un pierādīšanas pienākumu, lai izpildītu visus tam likumā noteiktos pienākumus;

b)

apņemas atlīdzināt visus zaudējumus, kas radušies Eiropas Parlamentam, īstenojot, tostarp neatbilstoši īstenojot, Finansēšanas lēmumu, izņemot nepārvaramas varas gadījumus;

c)

ir vienīgais atbildētājs trešām personām, tai skaitā par jebkura veida zaudējumiem, kas tām varētu rasties Finansēšanas lēmuma īstenošanā;

d)

nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par jebkādām izmaiņām savā juridiskajā, finansiālajā, tehniskajā, organizatoriskajā vai īpašumtiesību situācijā, kā arī par jebkādām izmaiņām attiecībā uz savu nosaukumu, adresi vai juridisko pārstāvi;

e)

veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nekādas interešu konflikta situācijas rašanos.

II.3. pants

Ar bankas kontu saistīti pienākumi

I.6. pantā norādītajam kontam vai apakškontam jābūt tādam, lai varētu identificēt Eiropas Parlamenta pārskaitītās summas, un tas ir paredzēts tikai to Eiropas Parlamenta pārskaitīto summu saņemšanai, kas norādītas I.5. pantā.

Ja summas, kas ir pārskaitītas uz šo kontu kā priekšfinansējums, dod procentus vai līdzvērtīgus ieguvumus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šis konts ir atvērts, šos procentus vai ieguvumus Eiropas Parlaments atgūst saskaņā ar II.25. panta noteikumiem, ievērojot Finanšu regulas 204.k panta 5. punktu.

Eiropas Parlamenta pārskaitītās summas nekādā gadījumā nedrīkst izmantot spekulatīvā nolūkā.

Priekšfinansējums ir Savienības īpašums, kamēr nav veikta priekšfinansējuma noskaidrošana attiecībā uz galīgo finansējuma summu.

II.4. pants

Atbildība par zaudējumiem

Eiropas Parlaments neuzņemas atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti vai kas radušies Saņēmējam, tostarp par zaudējumiem, kas nodarīti trešām personām šā finansēšanas lēmuma īstenošanas laikā vai rezultātā.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, Saņēmējam vai saistītajai personai ir jāatlīdzina Eiropas Parlamentam visi zaudējumi, kas tam radušies Finansēšanas lēmuma īstenošanas rezultātā vai sakarā ar to, ka Finansēšanas lēmums nav ticis īstenots pilnībā atbilstoši tā noteikumiem.

II.5. pants

Konfidencialitāte

Ja vien Finansēšanas lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 32. pantā un citos piemērojamajos Savienības tiesību aktos nav norādīts citādi, Eiropas Parlaments un Saņēmējs apņemas ievērot konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru dokumentu, informāciju vai citiem materiāliem, kas ir tieši saistīti ar šā finansēšanas lēmuma priekšmetu.

II.6. pants

Personas datu apstrāde

Visus saistībā ar Finansēšanas lēmumu savāktos personas datus apstrādā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 33. pantu un Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6).

Šādus datus apstrādā tikai saistībā ar Finansēšanas lēmuma īstenošanu un pārraudzību, neskarot to iespējamu pārsūtīšanu struktūrām, kas atbildīgas par kontroli un revīziju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

II.7. pants

Uzskaite

Saskaņā ar Finanšu regulas 204.o pantu Saņēmējs saglabā visus dokumentus un apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz Finansēšanas lēmuma īstenošanu, piecus gadus pēc gada ziņojuma, tostarp Finanšu regulas 204.l panta 1. punktā minēto gada finanšu pārskatu, iesniegšanas.

Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesvedību vai atlīdzības prasījumu kārtošanu, kuri izriet no finansējuma izlietojuma, saglabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesvedības beigām vai atlīdzības prasījumu nokārtošanai.

II.8. pants

Savienības finansējuma atpazīstamība

II.8.1.   Informācija par Savienības finansējumu

Ja vien Eiropas Parlaments nepieprasa vai nevienojas citādi, jebkurā Saņēmēja paziņojumā vai publikācijā, kas attiecas uz Finansēšanas lēmumu, tostarp konferencēs, semināros vai jebkuros informatīvos vai reklāmas materiālos (piemēram, brošūrās, bukletos, plakātos, prezentācijās, elektroniskā formā u. c.), norāda, ka programma ir saņēmusi finansiālu atbalstu no Eiropas Parlamenta.

II.8.2.   Eiropas Parlamenta atbildību izslēdzošas atrunas

Jebkurā Saņēmēja paziņojumā vai publikācijā neatkarīgi no to veida un pasniegšanas veida jānorāda, ka par to ir atbildīgs vienīgi tā autors un ka Eiropas Parlaments nav atbildīgs par to, kā varētu tikt izmantota informācija, kas ietverta šajā paziņojumā vai publikācijā.

II.8.3.   Eiropas Parlamenta publicētā informācija

Eiropas Parlaments tīmekļa vietnē publicē Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 32. pantā minēto informāciju.

II.9. pants

Saņēmēja iespēja piešķirt līgumslēgšanas tiesības

II.9.1.   Principi

Saskaņā ar Finanšu regulas 204.b panta 2. punktu finansējumu var izmantot, lai atmaksātu izdevumus, kas saistīti ar Saņēmēja noslēgtajiem līgumiem, ar noteikumu, ka, tos noslēdzot, nav bijis interešu konflikta.

Ja līguma vērtība pārsniedz EUR 60 000 vienam piegādātājam par konkrētu preci vai pakalpojumu, Saņēmējs iegūst vismaz trīs piedāvājumus, kas saņemti pēc rakstiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kurā sīki izklāstītas iepirkuma prasības. Attiecīgo līgumu termiņš nepārsniedz piecus gadus.

Ja pēc rakstiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ir iegūti mazāk kā trīs piedāvājumi, Saņēmējam ir pienākums pierādīt, ka vairāk piedāvājumu attiecīgajam iepirkumam nevarēja iegūt.

II.9.2.   Uzskaite

Saņēmējs dokumentē piedāvājumu vērtēšanu un rakstveidā pamato galīgā piegādātāja izvēli.

II.9.3.   Kontrole

Saņēmējs nodrošina Eiropas Parlamentam, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei, Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) iespēju izmantot tiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 V nodaļā un Finanšu regulas 204.n pantā paredzētās kontroles pilnvaras. Saņēmējs nodrošina, ka ar trešām pusēm noslēgtie līgumi paredz iespēju iepriekš minētās pilnvaras īstenot arī attiecībā uz trešām pusēm.

II.9.4.   Atbildība

Vienīgi Saņēmējs ir atbildīgs par Finansēšanas lēmuma īstenošanu un tā noteikumu ievērošanu. Saņēmējs apņemas veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējs atsakās no visām tiesībām attiecībā pret Eiropas Parlamentu saistībā ar Finansēšanas lēmumu.

II.10. pants

Nepārvarama vara

Ja Eiropas Parlaments vai Saņēmējs saskaras ar nepārvaramas varas gadījumu, tas nekavējoties par to informē otru pusi ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu vai līdzvērtīgā veidā, norādot attiecīgā gadījuma veidu, iespējamo ilgumu un paredzamās sekas.

Eiropas Parlaments un Saņēmējs veic visus pasākumus, lai samazinātu iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties nepārvaramas varas gadījumā.

Ja nepārvaramas varas gadījuma dēļ Eiropas Parlaments vai Saņēmējs nav varējis izpildīt Finansēšanas lēmumā noteiktās saistības, to neuzskata par pārkāpumu.

II.11. pants

Finansējuma maksājuma apturēšana

II.11.1.   Apturēšanas pamatojums

Eiropas Parlamentam saskaņā ar piemērojamajiem Finanšu regulas noteikumiem ir tiesības apturēt finansējuma maksāšanu šādos gadījumos:

i)

ja tam ir aizdomas, ka Saņēmējs nav ievērojis Finanšu regulas 204.k paredzētos pienākumus saistībā ar iemaksu izlietojumu, līdz šādas aizdomas tiek pārbaudītas; vai

ii)

ja Saņēmējam ir piemērotas Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 27. panta 4. punktā paredzētās finansiālās sankcijas, līdz tiek veikts ar attiecīgajām finansiālajām sankcijām saistītais maksājums.

II.11.2.   Apturēšanas procedūra

1. posms – pirms maksājuma apturēšanas Eiropas Parlaments oficiāli paziņo Saņēmējam par savu nodomu veikt apturēšanu, norādot iemeslus, kādēļ tas vēlas to darīt, un aicina Saņēmēju iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

2. posms – ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj neīstenot apturēšanas procedūru, tas par minēto lēmumu paziņo Saņēmējam.

Ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj īstenot apturēšanas procedūru, tas par šādu lēmumu oficiāli paziņo Saņēmējam, izmantojot pamatotu lēmumu par apturēšanu, un informē Saņēmēju par:

i)

nepieciešamās pārbaudes pabeigšanas paredzamo datumu II.11.1. panta i) punktā minētajā gadījumā un

ii)

visiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

II.11.3.   Apturēšanas sekas

Maksājuma apturēšanas rezultātā Saņēmējam nav tiesību saņemt nekādus maksājumus no Eiropas Parlamenta, kamēr nav pabeigta II.11.2. panta i) punktā 2. posmā minētā pārbaude vai apturēšanas iemesli vairs nepastāv. Minētais neskar Eiropas Parlamenta tiesības izbeigt finansēšanu vai atsaukt Finansēšanas lēmumu.

II.11.4.   Maksāšanas atsākšana

No brīža, kad maksājumu apturēšanas iemesli vairs nepastāv, visi attiecīgie maksājumi tiek atsākti un Eiropas Parlaments paziņo par to Saņēmējam.

II.12. pants

Eiropas Parlamenta iespēja atsaukt finansēšanas lēmumu

II.12.1.   Atsaukšanas pamatojums

Eiropas Parlamentam ir tiesības atsaukt Finansēšanas lēmumu, pamatojoties uz Iestādes lēmumu svītrot Saņēmēju no reģistra, izņemot Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 30. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētos gadījumus;

II.12.2.   Atsaukšanas procedūra

1. posms – pirms Finansēšanas lēmuma atsaukšanas Eiropas Parlaments oficiāli paziņo Saņēmējam par savu nodomu veikt atsaukšanu, norādot iemeslus, kādēļ tas vēlas to darīt, un aicina Saņēmēju iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

2. posms – ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj neatsaukt Finansēšanas lēmumu, tas par šādu lēmumu paziņo Saņēmējam.

Ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj atsaukt Finansēšanas lēmumu, tas par šādu lēmumu oficiāli paziņo Saņēmējam, izmantojot pamatotu lēmumu par atsaukšanu.

Visas Saņēmējam nepamatoti izmaksātās summas atgūst saskaņā ar piemērojamajiem Finanšu regulas noteikumiem.

II.12.3.   Atsaukšanas sekas

Lēmumam par Finansēšanas lēmuma atsaukšanu ir atpakaļejošs spēks no Finansēšanas lēmuma pieņemšanas dienas.

II.13. pants

Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšana

II.13.1.   Izbeigšana pēc Saņēmēja pieprasījuma

Saņēmējs var pieprasīt Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšanu.

Saņēmējs oficiāli paziņo Eiropas Parlamentam par izbeigšanu, norādot:

a)

izbeigšanas iemeslus un

b)

datumu, kurā izbeigšana stājas spēkā un kurš nav agrāk par oficiālā paziņojuma nosūtīšanas dienu.

Izbeigšana stājas spēkā izbeigšanas lēmumā norādītajā dienā.

II.13.2.   Eiropas Parlamenta iespēja veikt izbeigšanu

a)   Izbeigšanas pamatojums

Eiropas Parlaments ir tiesīgs izbeigt Finansēšanas lēmuma īstenošanu kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

pamatojoties uz Iestādes lēmumu svītrot no reģistra Saņēmēju Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 30. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;

b)

ja Saņēmējs vairs neatbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 18. panta 2. punktam;

c)

ja Eiropas Parlaments konstatē, ka Saņēmējs nav ievērojis Finanšu regulas 204.k pantā paredzētos pienākumus saistībā ar iemaksu izlietojumu;

d)

ja Saņēmējs ir atzīts par bankrotējušu vai tiek likvidēts, vai ir nonācis citā tamlīdzīgā situācijā;

b)   Izbeigšanas procedūra

1. posms – pirms Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšanas Eiropas Parlaments oficiāli paziņo Saņēmējam par savu nodomu veikt izbeigšanu, norādot iemeslus, kādēļ tas vēlas to darīt, un aicina Saņēmēju iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

2. posms – ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj neizbeigt Finansēšanas lēmuma īstenošanu, tas par minēto lēmumu paziņo Saņēmējam.

Ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj izbeigt Finansēšanas lēmuma īstenošanu, tas par šādu lēmumu oficiāli paziņo Saņēmējam, izmantojot pamatotu lēmumu par izbeigšanu.

Šī izbeigšana stājas spēkā dienā, kas norādīta lēmumā par izbeigšanu.

II.13.3.   Izbeigšanas sekas

Lēmums par Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšanu stājas spēkā ex nunc. Izmaksas, kas Saņēmējam faktiski radušās no izbeigšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas, ir kvalificējamas kā neatmaksājami izdevumi.

II.14. pants

Nodošana

Saņēmējs nevar nevienu savu maksājumu prasījumu pret Eiropas Parlamentu nodot kādai trešai personai, izņemot, ja Eiropas Parlaments to iepriekš apstiprina, pamatojoties uz pamatotu rakstisku Saņēmēja pieprasījumu.

Ja Eiropas Parlaments rakstiski neapstiprina nodošanu vai šāda apstiprinājuma noteikumi netiek ievēroti, nodošanai nav juridiska spēka.

Nodošana nekādā ziņā neatbrīvo Saņēmēju no tā pienākumiem pret Eiropas Parlamentu.

II.15. pants

Kavējuma procenti

Ja Eiropas Parlaments neveic maksājumu, ievērojot maksājumam noteikto termiņu, Saņēmējs ir tiesīgs saņemt kavējuma procentus saskaņā ar likmi (“atskaites likme”), ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro un kas ir palielināta par trijiem ar pusi procentu punktiem. Atskaites likme ir likme, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā beidzās maksājuma termiņš, un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja Eiropas Parlaments aptur maksājumus, kā paredzēts II.11. pantā, šādu rīcību nevar uzskatīt par kavētu maksājumu.

Kavējuma procenti aptver periodu no dienas pēc maksājuma termiņa dienas līdz maksājuma faktiskās izpildes dienai (ieskaitot).

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja aprēķināto procentu summa nepārsniedz EUR 200, Eiropas Parlamentam tā ir jāizmaksā Saņēmējam vienīgi tad, ja Saņēmējs to pieprasa divu mēnešu laikā no novēlotā maksājuma saņemšanas dienas.

II.16. pants

Piemērojamie tiesību akti

Finansēšanas lēmumu reglamentē piemērojamie Savienības tiesību akti un jo īpaši Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, kā arī piemērojamie Finanšu regulas noteikumi, kuri ir pilnībā piemērojami. Nepieciešamības gadījumā tos papildina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas Saņēmēja mītne.

II.17. pants

Tiesības tikt uzklausītam

Gadījumos, kad saskaņā ar šo finansēšanas lēmumu Saņēmējs ir tiesīgs iesniegt savus apsvērumus, Saņēmējam ir 10 darba dienas, lai iesniegtu rakstiskus apsvērumus, ja vien skaidri nav paredzēts citādi. Šo laikposmu pēc saņēmēja argumentēta pieprasījuma var vienu reizi pagarināt par vēl 10 darba dienām.

B DAĻA: FINANŠU NOTEIKUMI

II.18. pants

Atmaksājamie izdevumi

II.18.1.   Nosacījumi

Lai izmaksas varētu uzskatīt par attiecināmām atmaksājumiem, izmantojot Savienības finansējumu, un saskaņā ar Finanšu regulas 204.k pantu izmaksām ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tās ir tieši saistītas ar Finansēšanas lēmuma priekšmetu, un tās iekļauj paredzamajā budžetā, kas pievienots Finansēšanas lēmumam;

b)

tās ir nepieciešamas Finansēšanas lēmuma īstenošanai;

c)

tās ir saprātīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši attiecībā uz ekonomiju un efektivitāti;

d)

tās ir radušās I.2. pantā paredzētajā attiecināmības periodā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar gada ziņojumiem un finanšu pārskatu un attiecīgo kontu apliecinājumiem;

e)

tās ir faktiski radušās Saņēmējam;

f)

tās ir identificējamas un pārbaudāmas, iegrāmatotas Saņēmēja kontos saskaņā ar tam piemērojamajiem grāmatvedības standartiem;

g)

tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās nodrošināšanas tiesību aktu prasībām;

h)

tās atbilst II.9.1. panta pirmajai daļai un — parasti — II.9.1. panta otrajai daļai.

Saņēmēja grāmatvedības un iekšējās revīzijas procedūrām jābūt tādām, lai izmaksas un ieņēmumus, kas deklarēti gada ziņojumā, varētu tieši salīdzināt ar finanšu pārskatiem un atbilstīgajiem apliecinošajiem dokumentiem.

II.18.2.   Atmaksājamo izdevumu piemēri

Īpaši un ciktāl tās atbilst II.18.1. pantā minētajiem kritērijiem, neskarot Finanšu regulas 204.k pantu, šādas pamatdarbības izmaksas tiek uzskatītas par atmaksājamām:

a)

administratīvās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu, sanāksmēm, pētniecību, pārrobežu pasākumiem, pētījumiem, informāciju un publikācijām;

b)

personāla izmaksas, kas ietver faktiskās algas, sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas tiesību aktos noteiktās izmaksas saistībā ar atalgojumu, ciktāl tās nepārsniedz vidējo likmi atbilstoši Saņēmēja parastajai atalgojuma politikai;

c)

darbinieku ceļa un uzturēšanās izdevumi, ciktāl tie atbilst Saņēmēja parastajai praksei attiecībā uz ceļa izdevumiem;

d)

iekārtu vai citu aktīvu (jaunu vai lietotu) amortizācijas izmaksas, kas iegrāmatotas Saņēmēja grāmatvedības pārskatos, ja aktīvs:

i)

tiek norakstīts saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Saņēmēja parasto grāmatvedības praksi un

ii)

ir iegādāts saskaņā ar II.9.1. panta pirmo daļu un — parasti — II.9.1. panta otro daļu, ja pirkums noticis attiecināmības periodā;

e)

izmaksas saistībā ar plaša patēriņa precēm un piegādēm un citiem līgumiem, ar noteikumu, ka tie:

i)

ir iegādāti saskaņā ar II.9.1. panta pirmo daļu un — parasti — II.9.1. panta otro daļu un

ii)

ir tieši saistīti ar Finansēšanas lēmuma priekšmetu;

f)

izmaksas, kuras rodas tieši no prasībām, kas ir noteiktas Finansēšanas lēmumā, attiecīgā gadījumā ieskaitot izmaksas par finanšu pakalpojumiem (jo īpaši izmaksas par finansiālajām garantijām), ja attiecīgie pakalpojumi iegādāti saskaņā ar II.9.1. panta pirmo daļu un — parasti — II.9.1. panta otro daļu.

g)

finansiāls atbalsts šādām ar saņēmēju saistītām struktūrām: [ievietot tādu saistīto struktūru nosaukumus, kā, piemēram, jauniešu un sieviešu organizācijas, kas norādītas pieteikumā finansējuma saņemšanai] ar nosacījumu, ka: finansiālais atbalsts katrai struktūrai nepārsniedz EUR 100 000, ko attiecīgā saistītā struktūra izmanto atmaksājamiem izdevumiem; saistītajai struktūrai izmaksātais vienreizējs maksājums nepārsniedz vienu ceturtdaļu no kopējā minētajai struktūrai piešķirtā finansiālā atbalsta; un saņēmējs garantē šāda finansiālā atbalsta iespējamu atgūšanu.

II.19. pants

Neatmaksājamie izdevumi

Neskarot šā lēmuma II.18.1. pantu un Finanšu regulas 204.k pantu, šādas izmaksas neuzskata par atmaksājamām:

a)

ienākumus no kapitāla un Saņēmēja izmaksātajām dividendēm;

b)

parādus un ar parādu atmaksu saistītus izdevumus;

c)

uzkrājumus zaudējumiem vai parādiem;

d)

parāda procentus;

e)

nedrošus parādus;

f)

zaudējumus, kas radušies valūtas maiņas rezultātā;

g)

izmaksas, ko iekasē Saņēmēja banka, par pārskaitījumiem no Eiropas Parlamenta;

h)

izmaksas, ko Saņēmējs deklarējis saskaņā ar citu pasākumu, par kuru tiek saņemta no Savienības budžeta finansēta dotācija;

i)

ieguldījumus natūrā;

j)

pārmērīgus vai nepārdomātus izdevumus;

k)

atskaitāmo PVN;

l)

dažu trešo personu finansējumu, kas ir aizliegts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 22. pantu un Finanšu regulas 204.b panta 3. punktu;

II.20. pants

Ieguldījumi natūrā

Eiropas Parlaments ļauj Saņēmējam Finansēšanas lēmuma īstenošanas gaitā saņemt ieguldījumus natūrā, ja šādu ieguldījumu vērtība nepārsniedz:

a)

izmaksas, kas faktiski radušās un ko pienācīgi pamato to trešo personu grāmatvedības dokumenti, kuras veikušas šos ieguldījumus Saņēmējam bez maksas, taču pašas uzņēmušās attiecīgus izdevumus,

b)

vai, ja šādu dokumentu nav, izmaksas, kas atbilst attiecīgajā tirgū vispārpieņemtām izmaksām;

c)

to paredzamajā budžetā apstiprināto vērtību;

d)

50 % no paredzamajā budžetā apstiprinātajiem pašu resursiem.

Ieguldījumi natūrā:

a)

paredzamajā budžetā norādāmi atsevišķi, lai atspoguļotu kopējos līdzekļus;

b)

atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. pantam, kā arī valsts tiesību aktiem nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā;

c)

pieņemami tikai provizoriski, ja to ir apliecinājis ārējais revidents un tas ir apstiprināts lēmumā par finansējuma galīgo summu;

d)

nav nekustamā īpašuma veidā.

II.21. pants

Budžeta pārvietojumi

Saņēmējs drīkst koriģēt pielikumā noteikto paredzamo budžetu, veicot pārvietojumus starp dažādām budžeta kategorijām. Šādai korekcijai nav nepieciešams Finansēšanas lēmuma grozījums. Šādus pārvietojumus pamato gada ziņojumā.

II.22. pants

Ziņošanas pienākumi

II.22.1.   Gada ziņojums

Vēlams līdz 15. maijam un ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam pēc N finanšu gada beigām Saņēmējs iesniedz gada ziņojumu, kurā ir šādi elementi:

a)

gada finanšu pārskati un pievienotās piezīmes, kas attiecas uz Saņēmēja ieņēmumiem un izmaksām, aktīviem un pasīviem finanšu gada sākumā un beigās saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas Saņēmēja mītne;

b)

gada finanšu pārskati, kas balstīti uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (7) 2. pantā;

c)

saraksts ar līdzekļu devējiem un iemaksu izdarītājiem, un atbilstošajiem ziedojumiem un iemaksām, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. pantu;

d)

darbības pārskats;

e)

finanšu pārskats, kas balstīts uz paredzamā budžeta struktūru;

f)

detalizēts pārskats par ieņēmumiem, izmaksām, aktīviem un pasīviem;

g)

e) punktā minētā finanšu pārskata un f) punktā minētā detalizētā pārskata saskaņojums;

h)

to piegādātāju saraksts, kuri attiecīgajā finanšu gadā ir iekasējuši no Saņēmēja vairāk nekā EUR 10 000, norādot šo piegādātāju nosaukumu un adresi, kā arī piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu jomu.

Gada ziņojumā iekļautajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai noteiktu galīgo finansējuma summu.

II.22.2.   Ārējās revīzijas ziņojums

Ārējās revīzijas ziņojumu, kas norādīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 3. punktā, Eiropas Parlaments saņem tieši no neatkarīgas ārējas organizācijas vai ekspertiem, kas pilnvaroti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 1. punktu.

Ārējās revīzijas mērķis ir pārliecināties par finanšu pārskatu ticamību un tajos iekļauto izdevumu likumību un pareizību, jo īpaši par to, vai:

a)

finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Saņēmējam piemērojamiem valsts tiesību aktiem bez būtiskām neprecizitātēm, kā arī sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem;

b)

finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā;

c)

deklarētās izmaksas ir faktiski radušās;

d)

ir uzrādīti visi ieņēmumi;

e)

finanšu dokumenti, ko saņēmējs ir iesniedzis Parlamentam, atbilst Finansēšanas lēmuma finanšu noteikumiem;

f)

ir izpildītas saistības, kas izriet no Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, jo īpaši tās 20. panta;

g)

ir izpildītas saistības, kas izriet no Finansēšanas lēmuma, jo īpaši tā II.9. un II.18. panta;

h)

ieguldījums natūrā saņēmējam ir faktiski sniegts un ir novērtēts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;

i)

jebkāda Savienības finansējuma neizlietotā daļa ir pārnesta uz nākamo finanšu gadu;

j)

Savienības finansējuma neizlietotā daļa ir izlietota saskaņā ar Finanšu regulas 204.k panta 2. punktu;

k)

jebkāds pašu resursu pārpalikums ir ieskaitīts rezervē.

II.23. pants

Lēmums par gada ziņojumu

Līdz tā gada 30. septembrim, kas seko N finanšu gadam, Eiropas Parlaments apstiprina vai noraida gada ziņojumu, kā paredzēts II.22.1. pantā.

Ja pēc gada ziņojuma saņemšanas Eiropas Parlaments sešu mēnešu laikā nav nosūtījis rakstisku atbildi, uzskata, ka gada ziņojums ir apstiprināts.

Gada ziņojuma apstiprināšana neskar saskaņā ar II.24. pantu īstenoto galīgās finansējuma summas noteikšanu, ar kuru Eiropas Parlaments pieņem galīgo lēmumu par izmaksu attiecināmību.

Eiropas Parlaments var pieprasīt papildu informāciju no Saņēmēja, lai varētu pieņemt lēmumu par gada ziņojumu. Šāda pieprasījuma gadījumā termiņu lēmuma pieņemšanai par gada ziņojumu pagarina līdz brīdim, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis un izvērtējis pieprasīto informāciju.

Ja gada ziņojumā ir pieļautas būtiskas nepilnības, Eiropas Parlaments var to noraidīt, nepieprasot Saņēmējam papildu informāciju un prasot Saņēmējam 15 darba dienu laikā iesniegt jaunu ziņojumu.

Pieprasījumu iesniegt papildu informāciju vai jaunu ziņojumu Saņēmējam nosūta rakstiski.

Ja sākotnēji iesniegto gada ziņojumu noraida un pieprasa jaunu ziņojumu, to izskata saskaņā ar šajā pantā aprakstīto apstiprināšanas procedūru.

II.24. pants

Lēmums par galīgo finansējuma summu

II.24.1.   Gada ziņojuma ietekme

Eiropas Parlamenta lēmums, ar ko nosaka finansējuma galīgo summu, ir balstīts uz gada ziņojumu, kas apstiprināts saskaņā ar II.23. pantu. Ja Eiropas Parlaments ir galīgi noraidījis gada ziņojumu vai Saņēmējs līdz piemērojamajiem termiņiem nav iesniedzis nevienu gada ziņojumu, ar lēmumu par finansējuma galīgo summu nevar noteikt nekādas atmaksājamās izmaksas.

II.24.2.   Robežvērtība

Finansējuma galīgā summa nedrīkst pārsniegt I.4. pantā paredzēto summu. Tā nedrīkst pārsniegt nedz 85 % no atmaksājamajiem izdevumiem, kas norādīti paredzamajā budžetā, nedz 85 % no atmaksājamajiem izdevumiem, kas faktiski ir radušies.

II.24.3.   Neizlietotā finansējuma pārnešana

Jebkuru iemaksu daļu, kas netiek izlietota N finanšu gadā, kuram tās piešķirtas, pārnes uz N+1 finanšu gadu un izlieto jebkādiem atmaksājamajiem izdevumiem, kas radušies līdz N+1 gada 31. decembrim. Iepriekšējā gada iemaksu atlikušās summas nedrīkst izmantot, lai finansētu to izdevumu daļu, kas Eiropas politiskajām partijām jāsedz no pašu resursiem.

Saņēmējs vispirms izlieto to iemaksas daļu, kas nav izlietota finanšu gadā, par kuru minētā iemaksa piešķirta, un tikai pēc tam visas pēc minētā gada beigām piešķirtās iemaksas.

II.24.4.   Lēmums par galīgo finansējuma summu

Eiropas Parlaments katru gadu pārbauda izdevumu atbilstību Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, Finanšu Regulas un Finansēšanas lēmuma noteikumiem. Katru gadu tas lemj par galīgo finansējuma summu, kuru pienācīgi paziņo Saņēmējam.

Ja I.4. pantā noteiktā finansējuma summa ir pilnībā izmantota N finanšu gadā, finansējuma galīgo summu nosaka pēc minētā finanšu gada slēgšanas — N+1 gadā.

Ja neizlietoto finansējumu pārnes uz N+1 finanšu gadu saskaņā ar II.24.3. pantu, N gada galīgo finansējuma summu nosaka šādi:

1. posms – N+1 gadā Eiropas Parlaments pieņem lēmumu par N finanšu gada atmaksājamajām izmaksām un N gada galīgās finansējuma summas pirmo daļu, kas atbilst minētajām izmaksām. Turklāt Eiropas Parlaments nosaka to N finanšu gadam piešķirto neizlietotā finansējuma summu, kas jāpārnes uz N+1 finanšu gadu.

2. posms – N+2 gadā Eiropas Parlaments pieņem lēmumu par N+1 finanšu gada atmaksājamajām izmaksām, nosakot kuras no tām tiks segtas, izmantojot uz N+1 gadu pārnesto neizlietoto finansējumu (galīgās finansējuma summas otro daļu).

N gada finansējuma galīgā summa ir saskaņā ar 1. un 2. posmu noteikto summu kopsumma.

Tiklīdz tiek noteikta finansējuma galīgā summa, notiek priekšfinansējuma noskaidrošana. Pārnešanas gadījumā katrā no minētajiem posmiem notiek priekšfinansējuma daļēja noskaidrošana.

II.24.5.   Neizmantotā finansējuma atgūšana

Jebkuru atlikušo iemaksu daļu, kas piešķirta N gadam un nav izlietota līdz N+1 gada beigām, atgūst saskaņā ar Finanšu regulas Pirmās daļas IV sadaļas 5. nodaļu.

II.24.6.   Finansējuma atlikums

Ja izmaksātais priekšfinansējums pārsniedz finansējuma galīgo summu, Eiropas Parlaments atgūst nepamatoti izmaksāto priekšfinansējumu.

Ja finansējuma galīgā summa pārsniedz izmaksāto priekšfinansējumu, Eiropas Parlaments izmaksā atlikumu.

II.24.7.   Pašu resursu pārpalikums

a)   Īpašās rezerves uzkrāšana

Saņēmējs var uzkrāt īpašas rezerves, izmantojot pašu resursu pārpalikumu.

Pašu resursu pārpalikumu, kas jāpārskaita uz īpašās rezerves kontu, veido pašu resursu summa, kas pārsniedz pašu resursu summu, kura nepieciešama, lai segtu 15 % no atmaksājamajām izmaksām, kas faktiski radušās N finanšu gadā. Saņēmējam pirms tam jāsedz N finanšu gada neatmaksājamās izmaksas, vienīgi izmantojot savus pašu resursus.

Rezervi izmanto tikai, lai līdzfinansētu atmaksājamās izmaksas un neatmaksājamās izmaksas, kuras visu nākamo finansēšanas lēmumu īstenošanā ir jāsedz no pašu resursiem.

b)   Peļņa

Peļņa tiek definēta ka ieņēmumi, kas pārsniedz izdevumus.

Ieņēmumi ietver Savienības budžeta finansējumu un Saņēmēja pašu resursus.

Trešo personu iemaksas kopīgi rīkotos pasākumos neuzskata par daļu no Saņēmēja pašu resursiem. Turklāt Saņēmējs nedrīkst tieši vai netieši saņemt citu finansējumu no Savienības budžeta. Jo īpaši ir aizliegts saņemt ziedojumus no Eiropas Parlamenta politisko grupu budžeta.

Īpašajai rezervei piešķirtais pārpalikums netiek ņemts vērā peļņas aprēķināšanā.

c)   Atgūšana

Finansējums nedrīkst Saņēmējam radīt peļņu. Eiropas Parlamentam ir tiesības atgūt peļņas procentus atbilstīgi Savienības ieguldījumam atlīdzināmās izmaksās.

II.25. pants

Procenti par priekšfinansējumu

Saņēmējs paziņo Eiropas Parlamentam par procentu vai līdzvērtīgas peļņas summu, kas ir gūta no Eiropas Parlamenta saņemtā priekšfinansējuma.

Aprēķinot galīgo finansējuma summu, Eiropas Parlamenta atskaita priekšfinansējuma nestos procentus. Procenti netiek iekļauti pašu resursos.

II.26. pants

Atgūšana

Ja Saņēmējam summas ir izmaksātas nepareizi vai ja saskaņā ar Finansēšanas lēmuma, Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 vai Finanšu Regulas noteikumiem ir pamats piemērot atgūšanas procedūru, Saņēmējs atmaksā Eiropas Parlamentam attiecīgās summas atbilstīgi Parlamenta noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.

II.26.1.   Kavējuma procenti

Ja Saņēmējs Eiropas Parlamenta noteiktajā termiņā nav veicis atmaksājumu, Eiropas Parlaments nokavētajam maksājumam piemēro kavējuma procentus atbilstīgi II.15. pantā noteiktajai likmei. Kavējuma procenti attiecas uz laiku, kas pagājis no dienas, kad bija noteikts maksājuma termiņš, līdz dienai, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis visu tam pienākošos summu, šo dienu ieskaitot.

Jebkurš daļējs atmaksājums vispirms sedz soda naudu un kavējuma procentus un tikai pēc tam pamatsummu.

II.26.2.   Ieskaits

Ja noteiktajā termiņā atmaksājums nav veikts, Eiropas Parlaments tam pienākošās summas var atgūt, tās kompensējot ar jebkādām ar jebkuru citu pamatojumu Saņēmējam maksājamām summām saskaņā ar Finanšu regulas 80. pantu un tās Piemērošanas noteikumiem. Ārkārtējos apstākļos, ko pamato nepieciešamība aizsargāt Savienības finanšu intereses, Eiropas Parlaments var ar ieskaitu atgūt līdzekļus pirms paredzētā maksājuma datuma. Saņēmēja iepriekšēja piekrišana nav nepieciešama.

II.26.3.   Bankas komisijas maksas

Izdevumus par bankas pakalpojumiem, kas radušies, Eiropas Parlamentam atgūstot tam pienākošās summas, sedz tikai Saņēmējs.

II.27. pants

Finansiālā garantija

Ja Eiropas Parlaments pieprasa finansiālu garantiju saskaņā ar Finanšu regulas 204.j pantu, ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

finansiālo garantiju sniedz banka vai atzīta finanšu iestāde, vai — ja to pieprasījis Saņēmējs un apstiprinājis Eiropas Parlaments, — trešā persona;

b)

garantijas devējs ir pirmā pieprasījuma garantijas devējs, un Eiropas Parlamentam nav vispirms jāvēršas ar prasījumu pie galvenā debitora (proti, attiecīgā saņēmēja) un

c)

finansiālajai garantijai ir skaidri jāpaliek spēkā, līdz Eiropas Parlaments priekšfinansējumu ir ieskaitījis starpposma maksājumos vai atlikuma maksājumā; ja atlikuma maksāšana notiek atgūšanas veidā, finansiālajai garantijai jābūt spēkā, līdz parāds tiek uzskatīts par pilnībā dzēstu; un Eiropas Parlamentam garantijas summa ir jāatmaksā nākamajā mēnesī.

II.28. pants

Kontrole

II.28.1.   Vispārīgi noteikumi

Ievērojot savu pilnvaru jomu un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 V nodaļu un Finanšu regulas 204.n panta 1. punktu, Eiropas Parlaments un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde var jebkurā laikā īstenot savas attiecīgās kontroles pilnvaras, lai pārbaudītu, vai Saņēmējs pilnībā ievēro Finansēšanas lēmumā, Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 un Finanšu regulā paredzētos pienākumus.

Saņēmējs pienācīgi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un sniedz tām visu vajadzīgo palīdzību to kontroles veikšanai.

Eiropas Parlaments un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde kontroles uzdevumu var deleģēt ārējām struktūrām, kuras ir pienācīgi pilnvarotas rīkoties to vārdā (“pilnvarotās struktūras”).

II.28.2.   Pienākums glabāt dokumentus

Saņēmējs atbilstošā datu nesējā glabā visus dokumentu oriģinālus, jo īpaši grāmatvedības un nodokļu uzskaiti, ietverot digitalizētus oriģinālus, ja tie atļauti saskaņā ar to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un tajos paredzētajiem nosacījumiem, piecus gadus, sākot no gada ziņojuma iesniegšanas datuma.

Pirmajā daļā paredzētais piecu gadu laikposms netiek piemērots, ja vēl nav pabeigta revīzija, pārsūdzība vai prasību izskatīšana attiecībā uz finansējumu. Šādos gadījumos Saņēmējam dokumenti ir jāglabā, kamēr šāda revīzija, pārsūdzība vai prasību izskatīšana tiek pabeigta.

II.28.3.   Pienākums sniegt dokumentus un/vai informāciju

Saņēmējs sniedz visus dokumentus un/vai informāciju, tostarp informāciju elektroniskā formātā, ko pieprasa Eiropas Parlaments, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde vai pilnvarotā struktūra (“kompetentā iestāde”).

Visus Saņēmēja sniegtos dokumentus vai informāciju apstrādā saskaņā ar II.6. pantu.

II.28.4.   Apmeklējumi uz vietas

Kompetentā iestāde Saņēmēja telpās var veikt apmeklējumus uz vietas. Šajā nolūkā tā var rakstiski pieprasīt Saņēmējam veikt attiecīgus pasākumus šādam apmeklējumam atbilstīgā laikposmā, ko nosaka kompetentā iestāde.

Apmeklējumā uz vietas Saņēmējs ļauj kompetentajai iestādei piekļūt objektiem un telpām, kurās darbība tiek vai ir tikusi veikta, un visai nepieciešamajai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā veidā.

Saņēmējs nodrošina, ka informācija ir viegli pieejama brīdī, kad notiek pārbaude uz vietas, un pieprasītā informācija tiek nodota atbilstošā formātā.

II.28.5.   Pretrunu revīzijas procedūra

Pamatojoties uz kontroles procedūrā izdarītajiem konstatējumiem, Eiropas Parlaments sagatavo provizorisku revīzijas ziņojumu, kuru nosūta Saņēmējam. Saņēmējs var iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā no provizoriskā revīzijas ziņojuma saņemšanas dienas.

Pamatojoties uz provizoriskajā revīzijas ziņojumā ietvertajiem konstatējumiem un iespējamajiem Saņēmēja apsvērumiem, Eiropas Parlaments galīgā revīzijas ziņojumā nosaka savus galīgos revīzijas konstatējumus. Galīgo revīzijas ziņojumu nosūta Saņēmējam 60 kalendāro dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš, kas noteikts apsvērumu iesniegšanai par pagaidu revīzijas ziņojumu.

II.28.6.   Revīzijas konstatējumu sekas

Neskarot Parlamenta tiesības veikt pasākumus saskaņā ar II.11.–II.13. pantu, Eiropas Parlaments galīgos revīzijas konstatējumus pienācīgi ņem vērā saistībā ar finansējuma galīgās summas noteikšanu.

Par iespējamas krāpšanas vai piemērojamo noteikumu smagu pārkāpumu gadījumiem, kas atklājušies revīzijas galīgajos konstatējumos, tiek paziņots kompetentajām valsts vai Savienības iestādēm turpmākai rīcībai.

Eiropas Parlaments var ar atpakaļejošu spēku pielāgot lēmumu par finansējuma galīgo summu, pamatojoties uz revīzijas galīgajiem konstatējumiem.

II.28.7.   OLAF kontroles tiesības

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) īsteno savas kontroles tiesības attiecībā uz Saņēmēju saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un jo īpaši Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9), Finanšu regulas 204.n panta 1. punktu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 24. panta 4. punktu un 25. panta 7. punktu.

Saņēmējs pienācīgi sadarbojas ar OLAF un sniedz tam visu vajadzīgo palīdzību tā kontroles veikšanai.

Eiropas Parlaments var jebkurā laikā ar atpakaļejošu spēku pielāgot lēmumu par finansējuma galīgo summu, pamatojoties uz konstatējumiem, kas saņemti no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 25. panta 7. punktu. Pirms Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar atpakaļejošu spēku pielāgot lēmumu par finansējuma galīgo summu, Saņēmējs tiek pienācīgi informēts par attiecīgajiem konstatējumiem un Parlamenta nodomu pieņem lēmumu par finansējuma galīgo summu un tam ir iespēja iesniegt savus apsvērumus.

II.28.8.   Eiropas Revīzijas palātas kontroles tiesības

Eiropas Revīzijas palāta īsteno savas kontroles tiesības saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un jo īpaši Finanšu regulas 204.n panta 1. punktu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 25. panta 6. punktu. Piemēro II.28.3. un II.28.4. pantu.

Saņēmējs pienācīgi sadarbojas ar Revīzijas palātu un sniedz tai visu vajadzīgo palīdzību tās kontroles veikšanai.

II.28.9.   II.28. panta 1.–4. punktā paredzēto pienākumu neievērošana

Ja Saņēmējs neievēro II.28. panta 1.–4. punktā paredzētos pienākumus, Eiropas Parlaments var uzskatīt, ka jebkuras izmaksas, kuras Saņēmējs ir nepietiekami pamatojis, ir neattiecināmas.

Eiropas Parlamenta vārdā

[vārds, uzvārds]

[paraksts]

[pilsēta: Strasbūrā, Luksemburgā, Briselē]

Pielikums

Paredzamais budžets

Izmaksas

Atmaksājamās izmaksas

Budžets

Faktiski

A.1. Personāla izmaksas

1.

Algas

2.

Iemaksas

3.

Profesionālā apmācība

4.

Darbinieku komandējumu izdevumi

5.

Citas personāla izmaksas

 

 

A.2. Infrastruktūras un darbības izmaksas

1.

Īre, komunālie maksājumi un uzturēšanas izmaksas

2.

Izmaksas par iekārtu uzstādīšanu, darbību un uzturēšanu

3.

Kustamā un nekustamā īpašuma amortizācijas izdevumi

4.

Kancelejas preces un biroja piederumi

5.

Pasts un telekomunikācijas

6.

Izmaksas par drukāšanu, tulkošanu un pārpublicēšanu

7.

Citas infrastruktūras izmaksas

 

 

A.3. Administratīvās izmaksas

1.

Izmaksas par dokumentāciju (avīzes, preses aģentūras, datubāzes)

2.

Izmaksas par pētījumiem un zinātnisko izpēti

3.

Juridiskās izmaksas

4.

Grāmatvedības un revīzijas izmaksas

5.

Dažādas administratīvās izmaksas

6.

Atbalsts saistītām struktūrām

 

 

A.4. Sanāksmju un reprezentācijas izmaksas

1.

Sanāksmju izmaksas

2.

Piedalīšanās semināros un konferencēs

3.

Reprezentācijas izmaksas

4.

Izmaksas saistībā ar ielūgumiem

5.

Citas ar sanāksmēm saistītas izmaksas

 

 

A.5. Informācijas un publicitātes izmaksas

1.

Izmaksas par publikācijām

2.

Tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana

3.

Reklāmas izmaksas

4.

Komunikācijas materiāli (reklāmas suvenīri)

5.

Semināri un izstādes

6.

Vēlēšanu kampaņas

7.

Citas ar informāciju saistītas izmaksas

 

 

A. KOPĒJĀS ATMAKSĀJAMĀS IZMAKSAS

 

 

Neatmaksājamās izmaksas

1.

Piešķīrumi citiem uzkrājumiem

2.

Finansiāli izdevumi

3.

Atšķirības, kas rodas valūtas maiņas rezultātā

4.

Šaubīgi trešo personu parādi

5.

Citi (precizēt)

6.

Ieguldījumi natūrā

 

 

B. KOPĒJĀS NEATMAKSĀJAMĀS IZMAKSAS

 

 

C. KOPĒJĀS IZMAKSAS

 

 


Ieņēmumi

 

Budžets

Faktiski

D.1-1. Eiropas Parlamenta finansējums, kas pārnests no gada N-1

 

 

D.1-2. Eiropas Parlamenta finansējums, kas piešķirts N gadam

 

 

D.1-3. Eiropas Parlamenta finansējums, kas pārnests uz gadu N+1

neattiecas

 

D.1. Eiropas Parlamenta finansējums, kas izmantots, lai segtu 85 % no atmaksājamajām izmaksām N gadā

 

 

D.2. biedru nauda

 

 

2.1.

no dalībpartijām

2.2.

no individuālajiem biedriem

 

 

D.3. Ziedojumi

 

 

 

 

 

D.4. Citi pašu resursi

 

 

(jāprecizē)

 

 

D.5. Ieguldījumi natūrā

 

 

D. KOPĀ IEŅĒMUMI

 

 

E. peļņa/zaudējumi (D-C)

 

 


F. Pašu resursu piešķīrums rezerves kontam

 

 

G. Peļņa/zaudējumi, lai pārbaudītu atbilstību bezpeļņas noteikumam (F-G)

 

 

 

 

 

H. Procenti par priekšfinansējumu

 

 

Piezīme: struktūra ir tikai aptuvena. Paredzamā budžeta saistošā struktūra tiek publicēta katru gadu kopā ar uzaicinājumu pieteikties iemaksām.


(1)  OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 298., 26.10.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 333, 19.12.2015., 50. lpp.

(5)  OV C 205, 29.6.2017., 2. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


1.a PIELIKUMS

DOTĀCIJU LĒMUMS [PARAUGS] – FONDS

NR. …[IEVIETOT]…


ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) un jo īpaši tās 25. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (2) (“Finanšu regula”),

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (3) (“Finanšu regulas piemērošanas noteikumi”),

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. oktobra Deleģēto regulu (ES, Euratom) 2015/2401 par Eiropas politisko partiju un fondu reģistra saturu un darbību (4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamentu un jo īpaši tā 25. panta 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Prezidija 2017. gada 12. jūnija lēmumu (5), ar ko nosaka Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 īstenošanas procedūras,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta noteikumus, kas paredzēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus attiecībā uz finansējuma piešķiršanu Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktā paredzēts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.

(2)

Šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kurā pretendentus informēja par Parlamenta finansēšanas lēmuma paraugu, tostarp noteikumiem.

(3)

[Saņēmējs] iesniedza finansējuma pieteikumu [datums, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis pieteikumu] un ir skaidri piekritis finansēšanas lēmuma noteikumiem.

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS IZSKATĪJA pieteikumu [datums] sanāksmē un IR PIEŅĒMIS ŠĀDU LĒMUMU.

Darbības dotācija Finanšu regulas 121. panta nozīmē (“finansējums”) tiek piešķirta:

[saņēmēja pilns oficiālais nosaukums]

[oficiālais juridiskais statuss]

[juridiskās reģistrācijas Nr.]

[pilna juridiskā adrese]

[PVN maksātāja numurs],

(“Saņēmējs”),

kuru šā finansēšanas lēmuma nolūkos pārstāv:

…[pārstāvis, kurš ir pilnvarots uzņemties juridiskas saistības]…,

lai atbalstītu Saņēmēja statūtos noteiktās darbības un mērķus,

ievērojot uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un šajā lēmumā (“Finansēšanas lēmums”) paredzētos noteikumus, tostarp tā īpašos noteikumus, vispārīgos noteikumus un pielikumus:

 

1. pielikums 1. pielikums 1. pielikums 1. pielikums “Paredzamais budžets”;

 

2. pielikums 2. pielikums 2. pielikums 2. pielikums “Darba programma”,

kas ir šā finansēšanas lēmuma neatņemama sastāvdaļa.

Īpašajiem noteikumiem ir lielāks spēks nekā citu šā lēmuma daļu noteikumiem. Vispārīgajiem noteikumiem ir lielāks spēks nekā citu pielikumu noteikumiem.

Satura rādītājs

I.

ĪPAŠIE NOTEIKUMI 28

I.1. pants.

Lēmuma priekšmets 28

I.2. pants.

Attiecināmības periods 29

I.3. pants.

Finansējuma veids 29

I.4. pants.

Provizoriskā (maksimālā) finansējuma summa 29

I.5. pants.

Maksājumi un maksāšanas kārtība 29

I.5.1.

Priekšfinansējums 29

I.5.2.

Atlikuma maksājums vai nepamatoti izmaksāta priekšfinansējuma atgūšana 29

I.5.3.

Valūta 29

I.6. pants.

Bankas konts 29

I.7. pants.

Vispārīgi administratīvie noteikumi 30

I.8. pants.

Dħul fis-seħħ tad-deċiżjoni 30

II.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 30

A DAĻA.

JURIDISKIE UN ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI 30

II.1. pants.

Definīcijas 30

II.2. pants.

Saņēmēja vispārējie pienākumi 31

II.3. pants.

Ar bankas kontu saistīti pienākumi 31

II.4. pants.

Atbildība par zaudējumiem 31

II.5. pants.

Konfidencialitāte 31

II.6. pants.

Personas datu apstrāde 32

II.7. pants.

Uzskaite 32

II.8. pants.

Savienības finansējuma atpazīstamība 32

II.8.1.

Informācija par Savienības finansējumu 32

II.8.2.

Eiropas Parlamenta atbildību izslēdzošas atrunas 32

II.8.3.

Eiropas Parlamenta publicētā informācija 32

II.9. pants.

Saņēmēja iespēja piešķirt līgumslēgšanas tiesības 32

II.9.1.

Principi 32

II.9.2.

Uzskaite 32

II.9.3.

Kontrole 33

II.9.4.

Atbildība 33

II.10. pants.

Finansiāls atbalsts trešām personām 33

II.11. pants.

Nepārvarama vara 33

II.12. pants.

Finansējuma maksājuma apturēšana 33

II.12.1.

Apturēšanas pamatojums 33

II.12.2.

Apturēšanas procedūra 33

II.12.3.

Apturēšanas sekas 34

II.12.4.

Maksāšanas atsākšana 34

II.13. pants.

Eiropas Parlamenta iespēja atsaukt finansēšanas lēmumu 34

II.13.1.

Atsaukšanas pamatojums 34

II.13.2.

Atsaukšanas procedūra 34

II.13.3.

Atsaukšanas sekas 34

II.14. pants.

Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšana 34

II.14.1.

Izbeigšana pēc Saņēmēja pieprasījuma 34

II.14.2.

Eiropas Parlamenta iespēja veikt izbeigšanu 34

II.15. pants.

Nodošana 35

II.16. pants.

Kavējuma procenti 35

II.17. pants.

Piemērojamie tiesību akti 35

II.18. pants.

Tiesības tikt uzklausītam 36

B DAĻA.

FINANŠU NOTEIKUMI 36

II.19. pants.

Attiecināmās izmaksas 36

II.19.1.

Nosacījumi 36

II.19.2.

Attiecināmo izmaksu piemēri 36

II.20. pants.

Neattiecināmās izmaksas 36

II.21. pants.

Ieguldījumi natūrā 37

II.22. pants.

Budžeta pārvietojumi 37

II.23. pants.

Ziņošanas pienākumi 37

II.23.1.

Gada ziņojums 38

II.23.2.

Ārējās revīzijas ziņojums 38

II.24. pants.

Lēmums par gada ziņojumu 38

II.25. pants.

Lēmums par galīgo finansējuma summu 39

II.25.1.

Gada ziņojuma ietekme 39

II.25.2.

Robežvērtība 39

II.25.3.

Pārpalikuma pārnešana 39

II.25.4.

Lēmums par galīgo finansējuma summu 39

II.25.5.

Finansējuma atlikums 40

II.25.6.

Peļņa 40

II.26. pants.

Atgūšana 40

II.26.1.

Kavējuma procenti 40

II.26.2.

Ieskaits 40

II.26.3.

Bankas komisijas maksas 40

II.27. pants.

Finansiālā garantija 41

II.28. pants.

Kontrole 41

II.28.1.

Vispārīgi noteikumi 41

II.28.2.

Pienākums glabāt dokumentus 41

II.28.3.

Pienākums sniegt dokumentus un/vai informāciju 41

II.28.4.

Apmeklējumi uz vietas 41

II.28.5.

Pretrunu revīzijas procedūra 41

II.28.6.

Revīzijas konstatējumu sekas 42

II.28.7.

OLAF kontroles tiesības 42

II.28.8.

Eiropas Revīzijas palātas kontroles tiesības 42

II.28.9.

II.28. panta 1.–4. punktā paredzēto pienākumu neievērošana 42

1. pielikums.

Paredzamais budžets 43

2. pielikums.

Darba programma 45

I.   ĪPAŠIE NOTEIKUMI

I.1. pants

Lēmuma priekšmets

Eiropas Parlaments piešķir finansējumu, lai īstenotu Saņēmēja statūtos noteiktās darbības un mērķus [ievietot] finanšu gadā, saskaņā ar īpašajos noteikumos un vispārīgajos noteikumos (“noteikumi”) paredzētajiem noteikumiem un Finansēšanas lēmuma pielikumiem. Tādējādi Eiropas Parlaments īsteno Finansēšanas lēmumu.

Saņēmējs izlieto finansējumu, lai īstenotu savas statūtos noteiktās darbības un mērķus, uzņemoties atbildību un rīkojoties saskaņā ar Finansēšanas lēmuma noteikumiem un pielikumiem. Tādējādi Saņēmējs īsteno Finansēšanas lēmumu.

I.2. pants

Attiecināmības periods

Savienības finansējumu ir tiesības saņemt no [ievietot DD/MM/GG] līdz [ievietot DD/MM/GG].

I.3. pants

Finansējuma veids

Saņēmējam saskaņā ar Finanšu regulas Pirmās daļas VI sadaļu piešķirtā dotācija tiek īstenota kā faktisko attiecināmo izmaksu procentuālas daļas atmaksa.

I.4. pants

Provizoriskā (maksimālā) finansējuma summa

Eiropas Parlaments piešķir ne vairāk kā EUR [ievietot summu], kas nepārsniedz 85 % no kopējām aplēstajām attiecināmajām izmaksām.

Saņēmēja aplēstās attiecināmās izmaksas ir izklāstītas 1. pielikumā (“paredzamajā budžetā”). Paredzamais budžets ir līdzsvarots, un tajā ir iekļauts visu Saņēmēja izmaksu un ieņēmumu sadalījums attiecināmības periodā. Attiecināmās izmaksas ir norādītas atsevišķi no neattiecināmajām izmaksām, ievērojot II.19. pantu.

I.5. pants

Maksājumi un maksāšanas kārtība

Finansējumu izmaksā, ievērojot turpmāk izklāstīto grafiku un kārtību.

I.5.1.   Priekšfinansējums

Priekšfinansējuma maksājumu EUR [norādīt summu] apmērā, kas atbilst [100 % pēc noklusējuma; pretējā gadījumā norādīt procentuālo apmēru, kuru noteicis Eiropas Parlaments] no maksimālās summas, kas noteikta šā finansēšanas lēmuma I.4. pantā, Saņēmējam pārskaita 30 dienu laikā pēc Finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas vai — attiecīgā gadījumā — no brīža, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis finansiālu garantiju EUR [norādīt summu] apmērā (atkarībā no tā, kurš datums iestājas vēlāk).

I.5.2.   Atlikuma maksājums vai nepamatoti izmaksāta priekšfinansējuma atgūšana

Finansējuma atlikums Saņēmējam tiek izmaksāts vai jebkāds nepamatoti izmaksāts priekšfinansējums tiek atgūts 30 dienu laikā pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu par gada ziņojumu un ir noteikta finansējuma galīgā summa, kā norādīts II.23. un II.25. pantā.

I.5.3.   Valūta

Eiropas Parlaments veic maksājumus euro. Ja nepieciešama reālo izmaksu konvertēšana euro, to veic, piemērojot attiecīgās dienas maiņas kursu, kas publicēts “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā vai, ja tas nav iespējams, — piemērojot grāmatvedības mēneša kursu, ko noteicis Eiropas Parlaments un kas ir publicēts tā tīmekļa vietnē, dienā, kad Eiropas Parlaments sagatavo maksājuma uzdevumu, izņemot gadījumus, kad īpašajos noteikumos ir skaidri paredzēts citādi.

Uzskata, ka Eiropas Parlaments maksājumu ir veicis dienā, kad ir debetēts tā konts.

I.6. pants

Bankas konts

Maksājumus pārskaita uz Saņēmēja euro kontu vai apakškontu, kurš atvērts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrētā bankā un kura rekvizīti ir šādi.

Bankas nosaukums: […]

Bankas filiāles adrese, kurā atvērts konts: […]

Precīzi norādīts konta īpašnieks: […]

Pilns konta numurs (ieskaitot bankas kodus): […]

IBAN: […]

BIC / SWIFT: […]

I.7. pants

Vispārīgi administratīvie noteikumi

Visa saziņa ar Eiropas Parlamentu saistībā ar Finansēšanas lēmumu notiek rakstiski, tajā norādot Finansēšanas lēmuma numuru un to nosūtot uz šādu adresi:

European Parliament

The President

c/o the Director-General of Finance

Office SCH 05B031

L-2929 Luxembourg

Uzskata, ka parastos pasta sūtījumus Eiropas Parlaments ir saņēmis dienā, kad tos oficiāli reģistrē Eiropas Parlamenta pasta dienests.

Finansēšanas lēmumu nosūta Saņēmējam uz šādu adresi:

[Vārds, uzvārds]

[Amats]

[Saņēmēja oficiālais nosaukums]

[Pilna juridiskā adrese]

Saņēmējam ir nekavējoties rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments par jebkādu adreses maiņu.

I.8. pants

Lēmuma stāšanās spēkā

Finansēšanas lēmums stājas spēkā dienā, kad tas tiek parakstīts Eiropas Parlamenta vārdā.

II.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

A DAĻA. JURIDISKIE UN ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

II.1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“darbības pārskats” ir rakstisks to izmaksu pamatojums, kuras radušās attiecināmības periodā. Piemēram, paskaidrojums par darbībām, administratīvajām izmaksām utt. Darbības pārskats ir daļa no gada ziņojuma;

2)

“gada ziņojums” ir ziņojums, kas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. pantu jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām;

3)

“finansējuma atlikums” ir starpība starp priekšfinansējuma summu atbilstīgi I.5.1. pantam un finansējuma galīgo summu, kas noteikta saskaņā ar II.25.4. pantu;

4)

“priekšfinansējuma noskaidrošana” ir situācija, kad kredītrīkotājs ir noteicis galīgo finansējuma summu un naudas līdzekļi, ko izmaksā Saņēmējam, vairs nav Savienības īpašums;

5)

“interešu konflikts” ir situācija, kad Saņēmēja iespēju neitrāli un objektīvi īstenot Finansēšanas lēmumu apdraud iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas ir kopīgas ar jebkuru trešo personu un ir saistītas ar Finansēšanas lēmuma priekšmetu. Politiska piederība principā netiek uzskatīta par interešu konflikta iemeslu gadījumos, kad politiska partija noslēdz vienošanos ar organizāciju, kurai ir tādi paši politiskie uzskati. Tomēr šādas vienošanas gadījumā ir jānodrošina atbilstība Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 22. pantam;

6)

“ieguldījumi natūrā” vai “ziedojumi natūrā” ir nefinanšu līdzekļi, kuras trešās puses sniedz Saņēmējam bez maksas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 7. un 8. punktu;

7)

“N finanšu gads” vai “attiecināmības periods” ir to darbību īstenošanas periods, kuram finansējums ir piešķirts saskaņā ar Finansēšanas lēmumu, kā norādīts I.2. pantā;

8)

“nepārvarama vara” ir jebkura neparedzama ārkārtas situācija vai notikums, kuru nedz Saņēmējs, nedz Eiropas Parlaments nevar ietekmēt un kura dēļ kāda no pusēm nevar izpildīt kādu no saviem Finansēšanas lēmumā paredzētajiem pienākumiem, un tas nav saistīts ar kādas puses kļūdu vai nolaidību vai to apakšuzņēmēju, saistīto subjektu vai trešo personu kļūdu vai nolaidību, kas saņem finansiālu atbalstu, un ir nenovēršams, neraugoties uz viņu īstenotu pienācīgu rūpību. Par nepārvaramu varu neuzskata darba strīdus, streikus, finansiālas grūtības vai pakalpojuma neizpildi, iekārtu vai materiālu bojājumus vai to saņemšanas nokavējumus, izņemot gadījumus, ja tie ir attiecīgo nepārvaramas varas apstākļu tiešas sekas;

9)

“oficiāli paziņot” ir paziņot rakstiski pa pastu vai elektronisko pastu ar paziņojumu par saņemšanu;

10)

“krāpšana” ir jebkāda tīša darbība vai bezdarbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses un kas saistīta ar viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu vai informācijas neizpaušanu, pārkāpjot kādu īpašu pienākumu;

11)

“finansējums” ir nozīmē to pašu, ko dotācijas Finanšu regulas Pirmās daļas VI sadaļas un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 IV nodaļas nozīmē;

12)

“pārkāpums” ir jebkurš Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpums, ko rada Saņēmēja darbība vai bezdarbība un kas negatīvi ietekmē vai negatīvi ietekmētu Savienības budžetu;

13)

“pašu resursi” ir ārēji finansējuma avoti, kas nav Savienības finansējums. Piemēram, ziedojumi, biedru iemaksas (kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 7. un 8. punktā) utt.;

14)

“saistīta persona” ir jebkura persona, kura pilnvarota pārstāvēt Saņēmēju vai pieņemt lēmumus viņa vārdā;

15)

“būtiska kļūda” ir jebkurš Finansēšanas lēmuma noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus Eiropas Savienības budžetam.

II.2. pants

Saņēmēja vispārējie pienākumi

Saņēmējs:

a)

vienīgais uzņemas atbildību un pierādīšanas pienākumu, lai izpildītu visus tam likumā noteiktos pienākumus;

b)

apņemas atlīdzināt visus zaudējumus, kas radušies Eiropas Parlamentam, īstenojot, tostarp neatbilstoši īstenojot, Finansēšanas lēmumu, izņemot nepārvaramas varas gadījumus;

c)

ir vienīgais atbildētājs trešām personām, tai skaitā par jebkura veida zaudējumiem, kas tām varētu rasties Finansēšanas lēmuma īstenošanā;

d)

nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par jebkādām izmaiņām tā juridiskajā, finansiālajā, tehniskajā, organizatoriskajā vai īpašumtiesību situācijā, kā arī par jebkādām izmaiņām attiecībā uz tā nosaukumu, adresi vai juridisko pārstāvi;

e)

veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nekādas interešu konflikta situācijas rašanos.

II.3. pants

Ar bankas kontu saistīti pienākumi

I.6. pantā norādītajam kontam vai apakškontam jābūt tādam, lai varētu identificēt Eiropas Parlamenta pārskaitītās summas un iegūto procentu summu vai līdzvērtīgus ieguvumus.

Ja summas, kas ir pārskaitītas uz šo kontu, dod procentus vai līdzvērtīgus ieguvumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā šis konts ir atvērts, šos procentus vai citus līdzvērtīgus ieguvumus saskaņā ar Finanšu regulas 8. panta 4. punktu Saņēmējs var paturēt.

Eiropas Parlamenta pārskaitītās summas nekādā gadījumā nedrīkst izmantot spekulatīvā nolūkā.

Priekšfinansējums ir Savienības īpašums, kamēr nav veikta priekšfinansējuma noskaidrošana attiecībā uz galīgo finansējuma summu.

II.4. pants

Atbildība par zaudējumiem

Eiropas Parlaments neuzņemas atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti vai kas radušies Saņēmējam, tostarp par zaudējumiem, kas nodarīti trešām personām šā finansēšanas lēmuma īstenošanas laikā vai rezultātā.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, Saņēmējam vai saistītajai personai ir jāatlīdzina Eiropas Parlamentam visi zaudējumi, kas tam radušies Finansēšanas lēmuma īstenošanas rezultātā vai sakarā ar to, ka Finansēšanas lēmums nav ticis īstenots pilnībā atbilstoši tā noteikumiem.

II.5. pants

Konfidencialitāte

Ja vien Finansēšanas lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 32. pantā un citos piemērojamajos ES tiesību aktos nav norādīts citādi, Eiropas Parlaments un Saņēmējs apņemas ievērot konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru dokumentu, informāciju vai citiem materiāliem, kas ir tieši saistīti ar šā finansēšanas lēmuma priekšmetu.

II.6. pants

Personas datu apstrāde

Visus saistībā ar Finansēšanas lēmumu savāktos personas datus apstrādā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 33. pantu un Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6).

Šādus datus apstrādā tikai saistībā ar Finansēšanas lēmuma īstenošanu un pārraudzību, neskarot to iespējamu pārsūtīšanu struktūrām, kas atbildīgas par kontroli un revīziju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

II.7. pants

Uzskaite

Saskaņā ar Finanšu regulas 136. pantu Saņēmējs visus dokumentus, apliecinošos dokumentus un statistikas datus, kas attiecas uz Finansēšanas lēmuma īstenošanu, glabā piecus gadus pēc atlikuma izmaksāšanas vai nepamatoti izmaksāta priekšfinansējuma atgūšanas.

Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesvedību vai atlīdzības prasījumu kārtošanu, kuri izriet no finansējuma izlietojuma, saglabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesvedības beigām vai atlīdzības prasījumu nokārtošanai.

II.8. pants

Savienības finansējuma atpazīstamība

II.8.1.   Informācija par Savienības finansējumu

Ja vien Eiropas Parlaments nepieprasa vai nevienojas citādi, jebkurā Saņēmēja paziņojumā vai publikācijā, kas attiecas uz Finansēšanas lēmumu, tostarp konferencēs, semināros vai jebkuros informatīvos vai reklāmas materiālos (piemēram, brošūrās, bukletos, plakātos, prezentācijās, elektroniskā formā u. c.), norāda, ka programma ir saņēmusi finansiālu atbalstu no Eiropas Parlamenta.

II.8.2.   Eiropas Parlamenta atbildību izslēdzošas atrunas

Jebkurā Saņēmēja paziņojumā vai publikācijā neatkarīgi no to veida un pasniegšanas veida jānorāda, ka par to ir atbildīgs vienīgi tā autors un ka Eiropas Parlaments nav atbildīgs par to, kā varētu tikt izmantota informācija, kas ietverta šajā paziņojumā vai publikācijā.

II.8.3.   Eiropas Parlamenta publicētā informācija

Eiropas Parlaments tīmekļa vietnē publicē Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 32. pantā minēto informāciju.

II.9. pants

Saņēmēja iespēja piešķirt līgumslēgšanas tiesības

II.9.1.   Principi

Ja Saņēmējs noslēdz iepirkuma līgumus, lai īstenotu Finansēšanas lēmumu, Saņēmējam ir jārīko piedāvājumu konkurss un tiesības slēgt līgumu jāpiešķir pretendentam ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vai attiecīgā gadījumā — piedāvājumam ar viszemāko cenu. Saņēmējs nepieļauj nekādus interešu konfliktus.

Ja līguma vērtība pārsniedz EUR 60 000 vienam piegādātājam par konkrētu preci vai pakalpojumu, Saņēmējs iegūst vismaz trīs piedāvājumus, kas saņemti pēc rakstiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kurā sīki izklāstītas iepirkuma prasības. Attiecīgo līgumu termiņš nepārsniedz piecus gadus.

Ja pēc rakstiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ir iegūti mazāk kā trīs piedāvājumi, Saņēmējam ir pienākums pierādīt, ka vairāk piedāvājumu attiecīgajam iepirkumam nevarēja iegūt.

II.9.2.   Uzskaite

Saņēmējs dokumentē piedāvājumu vērtēšanu un rakstveidā pamato galīgā piegādātāja izvēli.

II.9.3.   Kontrole

Saņēmējs nodrošina Eiropas Parlamentam, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei, Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) iespēju izmantot savas Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 V nodaļā paredzētās kontroles pilnvaras. Saņēmējs nodrošina, ka ar trešām pusēm noslēgtie līgumi paredz iespēju minētās pilnvaras īstenot arī attiecībā uz trešām pusēm.

II.9.4.   Atbildība

Vienīgi Saņēmējs ir atbildīgs par Finansēšanas lēmuma īstenošanu un tā noteikumu ievērošanu. Saņēmējs apņemas veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējs atsakās no visām tiesībām attiecībā pret Eiropas Parlamentu saistībā ar Finansēšanas lēmumu.

II.10. pants

Finansiāls atbalsts trešām personām

Finansiālais atbalsts Finanšu regulas 137. panta nozīmē, ko Saņēmējs sniedzis trešām personām, var būt attiecināmās izmaksas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Saņēmējs finansiālo atbalstu ir piešķīris šādām trešām personām: … [norādīt iespējamo saņēmēju vārdus vai nosaukumus, kā minēts pieteikuma veidlapā];

b)

katrai trešai personai piešķirtais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 60 000;

c)

trešā persona to izmanto attiecināmajām izmaksām;

d)

Saņēmējs garantē šāda finansiālā atbalsta iespējamu atgūšanu.

Valsts vai Eiropas politiskā partija un valsts vai Eiropas politiskais fonds nav uzskatāms par trešo personu šā panta nozīmē.

Saskaņā ar Finanšu regulas 137. panta 2. punktu Saņēmējs nodrošina, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Revīzijas palāta var izmantot savas kontroles pilnvaras attiecībā uz visām trešām personām, kuras ir saņēmušas Savienības līdzekļus attiecībā uz dokumentiem, telpām un informāciju, tostarp elektroniskajos nesējos uzglabāto informāciju.

II.11. pants

Nepārvarama vara

Ja Eiropas Parlaments vai Saņēmējs saskaras ar nepārvaramas varas gadījumu, tas nekavējoties par to informē otru pusi ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu vai līdzvērtīgā veidā, norādot attiecīgā gadījuma veidu, iespējamo ilgumu un paredzamās sekas.

Eiropas Parlaments un Saņēmējs veic visus pasākumus, lai samazinātu iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties nepārvaramas varas gadījumā.

Ja nepārvaramas varas gadījuma dēļ Eiropas Parlaments vai Saņēmējs nav varējis izpildīt Finansēšanas lēmumā noteiktās saistības, to neuzskata par pārkāpumu.

II.12. pants

Finansējuma maksājuma apturēšana

II.12.1.   Apturēšanas pamatojums

Neskarot Finanšu regulas 135. pantu un Finanšu regulas piemērošanas noteikumu 208. pantu, Eiropas Parlamentam ir tiesības apturēt finansējuma maksāšanu:

i)

ja Eiropas Parlamentam ir aizdomas par to, ka Saņēmējs līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai Finansēšanas lēmuma īstenošanā ir pieļāvis būtiskas kļūdas, pārkāpumus vai krāpšanu vai nav izpildījis pienākumus, un tam ir jāpārbauda, vai minētais faktiski noticis;

ii)

ja Saņēmējam ir piemērotas Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 27. panta 4. punktā paredzētās finansiālās sankcijas, līdz tiek veikts ar attiecīgajām finansiālajām sankcijām saistītais maksājums.

II.12.2.   Apturēšanas procedūra

1. posms – pirms maksājuma apturēšanas Eiropas Parlaments oficiāli paziņo Saņēmējam par savu nodomu veikt apturēšanu, norādot iemeslus, kādēļ tas vēlas to darīt, un aicina Saņēmēju iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.

2. posms – ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj neīstenot apturēšanas procedūru, tas par minēto lēmumu paziņo Saņēmējam.

Ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj īstenot apturēšanas procedūru, tas par šādu lēmumu oficiāli paziņo Saņēmējam, izmantojot pamatotu lēmumu par apturēšanu, informējot Saņēmēju par:

i)

nepieciešamās pārbaudes pabeigšanas paredzamo datumu II.12.1. panta i) punktā minētajā gadījumā un

ii)

visiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

II.12.3.   Apturēšanas sekas

Maksājuma apturēšanas rezultātā Saņēmējam nav tiesību saņemt nekādus maksājumus no Eiropas Parlamenta, kamēr nav pabeigta II.12.2. panta i) punktā 2. posmā minētā pārbaude vai apturēšanas iemesli vairs nepastāv. Minētais neskar Eiropas Parlamenta tiesības izbeigt finansēšanu vai atsaukt Finansēšanas lēmumu.

II.12.4.   Maksāšanas atsākšana

No brīža, kad maksājumu apturēšanas iemesli vairs nepastāv, visi attiecīgie maksājumi tiek atsākti un Eiropas Parlaments paziņo par to Saņēmējam.

II.13. pants

Eiropas Parlamenta iespēja atsaukt finansēšanas lēmumu

II.13.1.   Atsaukšanas pamatojums

Eiropas Parlamentam ir tiesības atsaukt Finansēšanas lēmumu, pamatojoties uz Iestādes lēmumu svītrot Saņēmēju no reģistra, izņemot Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētos gadījumus.

II.13.2.   Atsaukšanas procedūra

1. posms – pirms Finansēšanas lēmuma atsaukšanas Eiropas Parlaments oficiāli paziņo Saņēmējam par savu nodomu veikt atsaukšanu, norādot iemeslus, kādēļ tas vēlas to darīt, un aicina Saņēmēju iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.

2. posms – ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj neatsaukt Finansēšanas lēmumu, tas par minēto lēmumu paziņo Saņēmējam.

Ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj atsaukt Finansēšanas lēmumu, tas par šādu lēmumu oficiāli paziņo Saņēmējam, izmantojot pamatotu lēmumu par atsaukšanu.

Visas Saņēmējam nepamatoti izmaksātās summas atgūst saskaņā ar piemērojamajiem Finanšu regulas noteikumiem.

II.13.3.   Atsaukšanas sekas

Lēmumam par Finansēšanas lēmuma atsaukšanu ir atpakaļejošs spēks no Finansēšanas lēmuma pieņemšanas dienas.

II.14. pants

Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšana

II.14.1.   Izbeigšana pēc Saņēmēja pieprasījuma

Saņēmējs var pieprasīt Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšanu.

Saņēmējs oficiāli paziņo Eiropas Parlamentam par izbeigšanu, norādot:

a)

izbeigšanas iemeslus un

b)

datumu, kurā izbeigšana stājas spēkā un kurš nav agrāk par oficiālā paziņojuma nosūtīšanas dienu.

Izbeigšana stājas spēkā izbeigšanas lēmumā norādītajā dienā.

II.14.2.   Eiropas Parlamenta iespēja veikt izbeigšanu

a)   Izbeigšanas pamatojums

Eiropas Parlamentam ir tiesības izbeigt Finansēšanas lēmuma īstenošanu kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

pamatojoties uz Iestādes lēmumu svītrot no reģistra Saņēmēju Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajos gadījumos;

b)

ja Saņēmējs vairs neatbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 18. panta 2. punktam;

c)

gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 135. panta 3. punktā un 5. punktā;

d)

uz Saņēmēju vai jebkuru saistītu personu, kura ir uzņēmusies neierobežotu atbildību par Saņēmēja parādiem, attiecas kāds no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

e)

ja Saņēmējs vai jebkura saistīta persona ir iesaistīta kādā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 106. panta 1. punkta c), d), e) vai f) apakšpunktā vai 106. panta 2. punktā; vai

f)

ja Saņēmējs vairs neatbilst saņēmēja statusam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 10. panta 6. punktu.

b)   Izbeigšanas procedūra

1. posms – pirms Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšanas Eiropas Parlaments oficiāli paziņo Saņēmējam par savu nodomu veikt izbeigšanu, norādot iemeslus, kādēļ tas vēlas to darīt, un aicina Saņēmēju iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.

2. posms – ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj neizbeigt Finansēšanas lēmuma īstenošanu, tas par minēto lēmumu paziņo Saņēmējam.

Ja pēc apsvērumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām Eiropas Parlaments nolemj izbeigt Finansēšanas lēmumu, tas par minēto lēmumu oficiāli paziņo Saņēmējam, izmantojot pamatotu lēmumu par izbeigšanu.

Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšana stājas spēkā dienā, kad Saņēmējam tiek paziņots par minēto lēmumu.

II.14.3.   Izbeigšanas sekas

Lēmums par Finansēšanas lēmuma īstenošanas izbeigšanu stājas spēkā ex nunc. Izmaksas, kas Saņēmējam faktiski radušās no izbeigšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas, ir kvalificējamas kā neattiecināmās izmaksas.

II.15. pants

Nodošana

Saņēmējs nevar nevienu savu maksājumu prasījumu pret Eiropas Parlamentu nodot kādai trešai personai, izņemot, ja Eiropas Parlaments to iepriekš apstiprina, pamatojoties uz pamatotu rakstisku Saņēmēja pieprasījumu.

Ja Eiropas Parlaments rakstiski neapstiprina nodošanu vai šāda apstiprinājuma noteikumi netiek ievēroti, nodošanai nav juridiska spēka.

Nodošana nekādā ziņā neatbrīvo Saņēmēju no tā pienākumiem pret Eiropas Parlamentu.

II.16. pants

Kavējuma procenti

Ja Eiropas Parlaments neveic maksājumu, ievērojot maksājumam noteikto termiņu, Saņēmējs ir tiesīgs saņemt kavējuma procentus saskaņā ar likmi (“atskaites likme”), ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām euro un kas ir palielināta par trijiem ar pusi procentu punktiem. Atskaites likme ir likme, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā beidzās maksājuma termiņš, un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja Eiropas Parlaments aptur maksājumus, kā paredzēts II.12. pantā, šādu rīcību nevar uzskatīt par kavētu maksājumu.

Kavējuma procenti aptver periodu no dienas pēc maksājuma termiņa dienas līdz maksājuma faktiskās izpildes dienai (ieskaitot).

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja aprēķināto procentu summa nepārsniedz EUR 200, Eiropas Parlamentam tā ir jāizmaksā Saņēmējam vienīgi tad, ja Saņēmējs to pieprasa divu mēnešu laikā no novēlotā maksājuma saņemšanas dienas.

II.17. pants

Piemērojamie tiesību akti

Finansēšanas lēmumu reglamentē piemērojamie Savienības tiesību akti un jo īpaši Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, kā arī piemērojamie Finanšu regulas noteikumi, kuri ir pilnībā piemērojami. Nepieciešamības gadījumā tos papildina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas Saņēmēja mītne.

II.18. pants

Tiesības tikt uzklausītam

Gadījumos, kad saskaņā ar šo finansēšanas lēmumu Saņēmējs ir tiesīgs iesniegt savus apsvērumus, Saņēmējam ir 10 darba dienas, lai iesniegtu rakstiskus apsvērumus, ja vien nav skaidri paredzēts citādi. Šo laikposmu pēc saņēmēja argumentēta pieprasījuma var vienu reizi pagarināt par vēl 10 darba dienām.

B DAĻA. FINANŠU NOTEIKUMI

II.19. pants

Attiecināmās izmaksas

II.19.1.   Nosacījumi

Lai izmaksas varētu uzskatīt par attiecināmām Savienības finansējuma nolūkā, un saskaņā ar Finanšu regulas 126. pantu izmaksām ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tās ir tieši saistītas ar Finansēšanas lēmuma priekšmetu, un tās iekļauj paredzamajā budžetā, kas pievienots Finansēšanas lēmumam;

b)

tās ir nepieciešamas Finansēšanas lēmuma īstenošanai;

c)

tās ir saprātīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši attiecībā uz ekonomiju un efektivitāti;

d)

tās ir radušās I.2. pantā paredzētajā attiecināmības periodā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar gada ziņojumiem un finanšu pārskatu un attiecīgo kontu apliecinājumiem;

e)

tās ir faktiski radušās Saņēmējam;

f)

tās ir identificējamas un pārbaudāmas, iegrāmatotas Saņēmēja kontos saskaņā ar tam piemērojamajiem grāmatvedības standartiem;

g)

tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās nodrošināšanas tiesību aktu prasībām;

h)

tās atbilst II.9.1. panta pirmajai daļai un — parasti — II.9.1. panta otrajai daļai.

Saņēmēja grāmatvedības un iekšējās revīzijas procedūrām jābūt tādām, lai izmaksas un ieņēmumus, kas deklarēti gada ziņojumā, varētu tieši salīdzināt ar finanšu pārskatiem un atbilstīgajiem apliecinošajiem dokumentiem.

II.19.2.   Attiecināmo izmaksu piemēri

Īpaši un ciktāl tas atbilst šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, neskarot Finanšu regulas 126. pantu, attiecināmas ir šādas pamatdarbības izmaksas:

a)

administratīvās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu, sanāksmēm, pētniecību, pārrobežu pasākumiem, pētījumiem, informāciju un publikācijām;

b)

personāla izmaksas, kas ietver faktiskās algas, sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas tiesību aktos noteiktās izmaksas saistībā ar atalgojumu, ciktāl tās nepārsniedz vidējo likmi atbilstoši Saņēmēja parastajai atalgojuma politikai;

c)

darbinieku ceļa un uzturēšanās izdevumi, ciktāl tie atbilst Saņēmēja parastajai praksei attiecībā uz ceļa izdevumiem;

d)

iekārtu vai citu aktīvu (jaunu vai lietotu) amortizācijas izmaksas, kas iegrāmatotas Saņēmēja grāmatvedības pārskatos, ja aktīvs:

i)

tiek norakstīts saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Saņēmēja parasto grāmatvedības praksi un

ii)

ir iegādāts saskaņā ar II.9.1. panta pirmo daļu un — parasti — II.9.1. panta otro daļu, ja pirkums noticis attiecināmības periodā;

e)

izmaksas saistībā ar plaša patēriņa precēm un piegādēm un citiem līgumiem, ar nosacījumu, ka tie:

i)

ir iegādāti saskaņā ar II.9.1. panta pirmo daļu un — parasti — II.9.1. panta otro daļu un

ii)

ir tieši saistīti ar Finansēšanas lēmuma priekšmetu;

f)

izmaksas, kas rodas tieši no prasībām, kas ir noteiktas Finansēšanas lēmumā, attiecīgā gadījumā ieskaitot izmaksas par finanšu pakalpojumiem (jo īpaši izmaksas par finansiālajām garantijām), ja attiecīgie pakalpojumi iegādāti saskaņā ar II.9.1. panta pirmo daļu un — parasti — II.9.1. panta otro daļu.

II.20. pants

Neattiecināmās izmaksas

Neskarot šā lēmuma II.19.1. pantu un Finanšu regulas 126. pantu, šādas izmaksas neuzskata par attiecināmām:

a)

ieņēmumus no kapitāla un Saņēmēja izmaksātajām dividendēm;

b)

parādus un ar parādu atmaksu saistītus izdevumus;

c)

uzkrājumus zaudējumiem vai parādiem;

d)

parāda procentus;

e)

nedrošus parādus;

f)

zaudējumus, kas radušies valūtas maiņas rezultātā;

g)

izmaksas, ko iekasē Saņēmēja banka, par pārskaitījumiem no Eiropas Parlamenta;

h)

izmaksas, ko Saņēmējs deklarējis saskaņā ar citu pasākumu, par kuru tiek saņemta no Savienības budžeta finansēta dotācija;

i)

ieguldījumus natūrā;

j)

pārmērīgus vai nepārdomātus izdevumus;

k)

atskaitāmo PVN;

l)

dažu trešo personu finansējumu, kas ir aizliegts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 22. pantu.

II.21. pants

Ieguldījumi natūrā

Eiropas Parlaments ļauj Saņēmējam Finansēšanas lēmuma īstenošanas gaitā saņemt ieguldījumus natūrā, ja šādu ieguldījumu vērtība nepārsniedz:

a)

izmaksas, kas faktiski radušās un ko pienācīgi pamato to trešo personu grāmatvedības dokumenti, kuras veikušas šos ieguldījumus Saņēmējam bez maksas, taču pašas uzņēmušās attiecīgus izdevumus,

b)

vai, ja šādu dokumentu nav, izmaksas, kas atbilst attiecīgajā tirgū vispārpieņemtām izmaksām;

c)

to paredzamajā budžetā apstiprināto vērtību;

d)

50 % no paredzamajā budžetā apstiprinātajiem pašu resursiem.

Ieguldījumi natūrā:

a)

paredzamajā budžetā norādāmi atsevišķi, lai atspoguļotu kopējos līdzekļus;

b)

atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. pantam, kā arī valsts tiesību aktiem nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā;

c)

pieņemami tikai provizoriski, ja to ir apliecinājis ārējais revidents un tas ir apstiprināts lēmumā par finansējuma galīgo summu;

d)

nav nekustamā īpašuma veidā.

II.22. pants

Budžeta pārvietojumi

Saņēmējs drīkst koriģēt 1. pielikumā noteikto paredzamo budžetu, veicot pārvietojumus starp dažādām budžeta kategorijām. Šādai korekcijai nav nepieciešams Finansēšanas lēmuma grozījums. Minētos pārvietojumus pamato gada ziņojumā.

II.23. pants

Ziņošanas pienākumi

II.23.1.   Gada ziņojums

Vēlams līdz 15. maijam un ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam pēc N finanšu gada beigām Saņēmējs iesniedz gada ziņojumu, kurā ir šādi elementi:

a)

gada finanšu pārskati un pievienotās piezīmes, kas attiecas uz Saņēmēja ieņēmumiem un izmaksām, aktīviem un pasīviem finanšu gada sākumā un beigās saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas Saņēmēja mītne;

b)

gada finanšu pārskati, kas balstīti uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (7) 2. pantā;

c)

saraksts ar līdzekļu devējiem un iemaksu izdarītājiem, un atbilstošajiem ziedojumiem un iemaksām, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. pantu;

d)

darbības pārskats;

e)

finanšu pārskats, kas balstīts uz paredzamā budžeta struktūru;

f)

detalizēts pārskats par ieņēmumiem, izmaksām, aktīviem un pasīviem;

g)

e) punktā minētā finanšu pārskata un f) punktā minētā detalizētā pārskata saskaņojums;

h)

to piegādātāju saraksts, kuri attiecīgajā finanšu gadā ir iekasējuši no Saņēmēja vairāk nekā EUR 10 000, norādot šo piegādātāju nosaukumu un adresi, kā arī piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu jomu.

Ja tiek veikta II.25.3. pantā minētā pārnešana, gada ziņojumā ir jāiekļauj dokumenti, kas minēti d), e), f) un g) punktā un kas attiecas uz tā gada pirmo ceturksni, kurš seko pēc attiecīgā finanšu gada.

Gada ziņojumā iekļautajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai noteiktu galīgo finansējuma summu.

II.23.2.   Ārējās revīzijas ziņojums

Ārējās revīzijas ziņojumu, kas norādīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 3. punktā, Eiropas Parlaments saņem tieši no neatkarīgas ārējas organizācijas vai ekspertiem, kas pilnvaroti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 23. panta 1. punktu.

Ārējās revīzijas mērķis ir pārliecināties par finanšu pārskatu ticamību un tajos iekļauto izdevumu likumību un pareizību, jo īpaši par to, vai:

a)

finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Saņēmējam piemērojamiem valsts tiesību aktiem bez būtiskām neprecizitātēm, kā arī sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem;

b)

finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā;

c)

deklarētās izmaksas ir faktiski radušās;

d)

ir uzrādīti visi ieņēmumi;

e)

finanšu dokumenti, ko saņēmējs ir iesniedzis Parlamentam, atbilst Finansēšanas lēmuma finanšu noteikumiem;

f)

ir izpildītas saistības, kas izriet no Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, jo īpaši tās 20. panta;

g)

ir izpildītas saistības, kas izriet no Finansēšanas lēmuma, jo īpaši tā II.9. un II.19. panta;

h)

ieguldījums natūrā saņēmējam ir faktiski sniegts un ir novērtēts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;

i)

jebkāds Savienības finansējuma pārpalikums ir pārnests uz nākamo finanšu gadu un ir izlietots finanšu gada pirmajā ceturksnī saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu;

j)

jebkāds pašu resursu pārpalikums ir ieskaitīts rezervē.

II.24. pants

Lēmums par gada ziņojumu

Līdz tā gada 30. septembrim, kas seko N finanšu gadam, Eiropas Parlaments apstiprina vai noraida gada ziņojumu, kā paredzēts II.23.1. pantā.

Ja pēc gada ziņojuma saņemšanas Eiropas Parlaments sešu mēnešu laikā nav nosūtījis rakstisku atbildi, uzskata, ka gada ziņojums ir apstiprināts.

Gada ziņojuma apstiprināšana neskar saskaņā ar II.25. pantu īstenoto galīgās finansējuma summas noteikšanu, ar kuru Eiropas Parlaments pieņem galīgo lēmumu par izmaksu attiecināmību.

Eiropas Parlaments var pieprasīt papildu informāciju no Saņēmēja, lai varētu pieņemt lēmumu par gada ziņojumu. Šāda pieprasījuma gadījumā termiņu lēmuma pieņemšanai par gada ziņojumu pagarina līdz brīdim, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis un izvērtējis pieprasīto informāciju.

Ja gada ziņojumā ir pieļautas būtiskas nepilnības, Eiropas Parlaments var to noraidīt, nepieprasot Saņēmējam papildu informāciju un var prasīt Saņēmējam 15 darba dienu laikā iesniegt jaunu ziņojumu.

Pieprasījumu iesniegt papildu informāciju vai jaunu ziņojumu Saņēmējam nosūta rakstiski.

Ja sākotnēji iesniegto gada ziņojumu noraida un pieprasa jaunu ziņojumu, to izskata saskaņā ar šajā pantā aprakstīto apstiprināšanas procedūru.

II.25. pants

Lēmums par galīgo finansējuma summu

II.25.1.   Gada ziņojuma ietekme

Eiropas Parlamenta lēmums, ar ko nosaka finansējuma galīgo summu, ir balstīts uz gada ziņojumu, kas apstiprināts saskaņā ar II.24. pantu. Ja Eiropas Parlaments ir galīgi noraidījis gada ziņojumu vai Saņēmējs līdz piemērojamajiem termiņiem nav iesniedzis nevienu gada ziņojumu, ar lēmumu par finansējuma galīgo summu nevar noteikt nekādas atmaksājamās izmaksas.

II.25.2.   Robežvērtība

Finansējuma galīgā summa nepārsniedz I.4. pantā noteikto summu, un tā nepārsniedz 85 % faktiski radušos attiecināmo izmaksu.

II.25.3.   Pārpalikuma pārnešana

Ja pēc N finanšu gada beigām Saņēmējs konstatē, ka ieņēmumi pārsniedz izdevumus, daļu šī pārpalikuma var pārnest uz N+1 finanšu gadu saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu.

a)   Pārpalikuma definīcija

Finanšu gada N pārpalikums ir starpība starp kopējām attiecināmajām izmaksām un summu, ko veido:

i)

provizoriskā (maksimālā) finansējuma summa atbilstīgi I.4. pantam;

ii)

Saņēmēja paša resursi, kas paredzēti attiecināmajām izmaksām, ja iepriekš Saņēmējs neattiecināmās izmaksas ir sedzis tikai no pašu resursiem, un

iii)

visi pārpalikumi, kas pārnesti no N-1 finanšu gada.

Pārpalikums, ko var pārnest uz N+1 finanšu gadu, nepārsniedz 25 % no kopējiem iepriekš i) un ii) punktā minētajiem ieņēmumiem.

b)   Attiecināmo izmaksu uzkrājuma iegrāmatošana

Faktiski pārnesto summu iekļauj N finanšu gada slēguma bilancē kā uzkrājumu, kas paredzēts N+1 finanšu gada pirmajā ceturksnī radušos attiecināmo izmaksu segšanai. Šis uzkrājums ir uzskatāms par attiecināmajām izmaksām N finanšu gadā.

Turklāt starpposma norēķina pārskatā, kas jāveic vēlākais N+1 gada 31. martā, aprēķina līdz šim datumam faktiski radušās attiecināmās izmaksas. Uzkrājums nepārsniedz minētās izmaksas.

N+1 gadā uzkrājums tiek likvidēts un rada ieņēmumus, kurus izmanto, lai segtu attiecināmās izmaksas N+1 finanšu gada pirmajā ceturksnī.

II.25.4.   Lēmums par galīgo finansējuma summu

Eiropas Parlaments katru gadu pārbauda izdevumu atbilstību Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, Finanšu Regulas un Finansēšanas lēmuma noteikumiem. Katru gadu tas lemj par galīgo finansējuma summu, kuru pienācīgi paziņo Saņēmējam.

N finanšu gada finansējuma galīgā summa tiek noteikta N+1 gadā.

Kad tiek noteikta finansējuma galīgā summa, notiek priekšfinansējuma noskaidrošana.

II.25.5.   Finansējuma atlikums

Ja izmaksātais priekšfinansējums pārsniedz finansējuma galīgo summu, Eiropas Parlaments atgūst nepamatoti izmaksāto priekšfinansējumu.

Ja finansējuma galīgā summa pārsniedz izmaksāto priekšfinansējumu, Eiropas Parlaments izmaksā atlikumu.

II.25.6.   Peļņa

a)   Definīcija

Pelņu definē saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 5. punktu.

b)   Rezervju uzkrāšana

Saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 5. punktu Saņēmējs var uzkrāt rezerves, izmantojot II.1. pantā noteiktos pašu resursus.

Pārpalikumu, kas jāpārskaita uz rezerves kontu, attiecīgā gadījumā veido pašu resursi, kas pārsniedz to pašu resursu summu, kas nepieciešama, lai segtu 15 % no attiecināmajām izmaksām, kas faktiski radušās N finanšu gadā, un 15 % no izmaksām, kas iekļautas uzkrājumā, kurš jāpārnes uz N+1 finanšu gadu. Saņēmējam pirms tam jāsedz neattiecināmās izmaksas, vienīgi izmantojot pašu resursus.

Rezervei piešķirtais pārpalikums netiek ņemts vērā peļņas aprēķināšanā.

Rezervi izmanto tikai, lai segtu Saņēmēja darbības izmaksas.

c)   Atgūšana

Finansējums nedrīkst Saņēmējam radīt peļņu. Eiropas Parlamentam ir tiesības atgūt peļņas procentus atbilstīgi Savienības ieguldījumam attiecināmajās izmaksās saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 4. punktu.

II.26. pants

Atgūšana

Ja Saņēmējam summas ir izmaksātas nepareizi vai ja saskaņā ar Finansēšanas lēmuma, Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 vai Finanšu Regulas noteikumiem ir pamats piemērot atgūšanas procedūru, Saņēmējs atmaksā Eiropas Parlamentam attiecīgās summas atbilstīgi Parlamenta noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.

II.26.1.   Kavējuma procenti

Ja Saņēmējs Eiropas Parlamenta noteiktajā termiņā nav veicis atmaksājumu, Eiropas Parlaments nokavētajam maksājumam piemēro kavējuma procentus atbilstīgi II.16. pantā noteiktajai likmei. Kavējuma procenti attiecas uz laiku, kas pagājis no dienas, kad bija noteikts maksājuma termiņš, līdz dienai, kad Eiropas Parlaments ir saņēmis visu tam pienākošos summu, šo dienu ieskaitot.

Jebkurš daļējs atmaksājums vispirms sedz soda naudu un kavējuma procentus un tikai pēc tam pamatsummu.

II.26.2.   Ieskaits

Ja noteiktajā termiņā atmaksājums nav veikts, Eiropas Parlaments tam pienākošās summas var atgūt, tās kompensējot ar jebkādām ar jebkuru citu pamatojumu Saņēmējam maksājamām summām saskaņā ar Finanšu regulas 80. pantu un tās Piemērošanas noteikumiem. Ārkārtējos apstākļos, ko pamato nepieciešamība aizsargāt Savienības finanšu intereses, Eiropas Parlaments var ar ieskaitu atgūt līdzekļus pirms paredzētā maksājuma datuma. Saņēmēja iepriekšēja piekrišana nav nepieciešama.

II.26.3.   Bankas komisijas maksas

Izdevumus par bankas pakalpojumiem, kas radušies, Eiropas Parlamentam atgūstot tam pienākošās summas, sedz tikai Saņēmējs.

II.27. pants

Finansiālā garantija

Ja Eiropas Parlaments pieprasa finansiālu garantiju saskaņā ar Finanšu regulas 134. pantu, ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

finansiālo garantiju sniedz banka vai atzīta finanšu iestāde, vai – ja to pieprasījis Saņēmējs un apstiprinājis Eiropas Parlaments, – trešā persona;

b)

garantijas devējs ir pirmā pieprasījuma garantijas devējs, un Eiropas Parlamentam nav vispirms jāvēršas ar prasījumu pie galvenā debitora (proti, attiecīgā saņēmēja) un

c)

finansiālajai garantijai ir skaidri jāpaliek spēkā, līdz Eiropas Parlaments priekšfinansējumu ir ieskaitījis starpposma maksājumos vai atlikuma maksājumā; ja atlikuma maksāšana notiek atgūšanas veidā, finansiālajai garantijai jābūt spēkā, līdz parāds tiek uzskatīts par pilnībā dzēstu; un Eiropas Parlamentam garantijas summa ir jāatmaksā nākamajā mēnesī.

II.28. pants

Kontrole

II.28.1.   Vispārīgi noteikumi

Ievērojot savu pilnvaru jomu un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 V nodaļu, Eiropas Parlaments un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde var jebkurā laikā īstenot savas attiecīgās kontroles pilnvaras, lai pārbaudītu, vai Saņēmējs pilnībā ievēro Finansēšanas lēmumā, Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 un Finanšu regulā paredzētos pienākumus.

Saņēmējs pienācīgi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un sniedz tām visu vajadzīgo palīdzību to kontroles veikšanai.

Eiropas Parlaments un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde kontroles uzdevumu var deleģēt ārējām struktūrām, kuras ir pienācīgi pilnvarotas rīkoties to vārdā (“pilnvarotās struktūras”).

II.28.2.   Pienākums glabāt dokumentus

Saņēmējs atbilstošā datu nesējā glabā visus dokumentu oriģinālus, jo īpaši grāmatvedības un nodokļu uzskaiti, ietverot digitalizētus oriģinālus, ja tie atļauti saskaņā ar to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un tajos paredzētajiem nosacījumiem, piecus gadus, sākot no gada ziņojuma iesniegšanas datuma.

Pirmajā daļā paredzētais piecu gadu laikposms netiek piemērots, ja vēl nav pabeigta revīzija, pārsūdzība vai prasību izskatīšana attiecībā uz finansējumu. Šādos gadījumos Saņēmējam dokumenti ir jāglabā, kamēr šāda revīzija, pārsūdzība vai prasību izskatīšana tiek pabeigta.

II.28.3.   Pienākums sniegt dokumentus un/vai informāciju

Saņēmējs sniedz visus dokumentus un/vai informāciju, tostarp informāciju elektroniskā formātā, ko pieprasa Eiropas Parlaments, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde vai pilnvarotā struktūra (“kompetentā iestāde”).

Visus Saņēmēja sniegtos dokumentus vai informāciju apstrādā saskaņā ar II.6. pantu.

II.28.4.   Apmeklējumi uz vietas

Kompetentā iestāde Saņēmēja telpās var veikt apmeklējumus uz vietas. Šajā nolūkā tā var rakstiski pieprasīt Saņēmējam veikt attiecīgus pasākumus šādam apmeklējumam atbilstīgā laikposmā, ko nosaka kompetentā iestāde.

Apmeklējumā uz vietas Saņēmējs ļauj kompetentajai iestādei piekļūt objektiem un telpām, kurās darbība tiek vai ir tikusi veikta, un visai nepieciešamajai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā veidā.

Saņēmējs nodrošina, ka informācija ir viegli pieejama brīdī, kad notiek pārbaude uz vietas, un pieprasītā informācija tiek nodota atbilstošā formātā.

II.28.5.   Pretrunu revīzijas procedūra

Pamatojoties uz kontroles procedūrā izdarītajiem konstatējumiem, Eiropas Parlaments sagatavo provizorisku revīzijas ziņojumu, kuru nosūta Saņēmējam. Saņēmējs var iesniegt apsvērumus 30 kalendāro dienu laikā no provizoriskā revīzijas ziņojuma saņemšanas dienas.

Pamatojoties uz provizoriskajā revīzijas ziņojumā ietvertajiem konstatējumiem un iespējamajiem Saņēmēja apsvērumiem, Eiropas Parlaments galīgā revīzijas ziņojumā nosaka savus galīgos revīzijas konstatējumus. Galīgo revīzijas ziņojumu nosūta Saņēmējam 60 kalendāro dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš, kas noteikts apsvērumu iesniegšanai par pagaidu revīzijas ziņojumu.

II.28.6.   Revīzijas konstatējumu sekas

Neskarot Parlamenta tiesības veikt pasākumus saskaņā ar II.12.–II.14. pantu, Eiropas Parlaments galīgos revīzijas konstatējumus pienācīgi ņem vērā saistībā ar finansējuma galīgās summas noteikšanu.

Par iespējamas krāpšanas vai piemērojamo noteikumu smagu pārkāpumu gadījumiem, kas atklājušies revīzijas galīgajos konstatējumos, tiek paziņots kompetentajām valsts vai Savienības iestādēm turpmākai rīcībai.

Eiropas Parlaments var ar atpakaļejošu spēku pielāgot lēmumu par finansējuma galīgo summu, pamatojoties uz revīzijas galīgajiem konstatējumiem.

II.28.7.   OLAF kontroles tiesības

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) īsteno savas kontroles tiesības attiecībā uz Saņēmēju saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un jo īpaši Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9) un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 24. panta 4. punktu un 25. panta 7. punktu.

Saņēmējs pienācīgi sadarbojas ar OLAF un sniedz tam visu vajadzīgo palīdzību tā kontroles veikšanai.

Eiropas Parlaments var jebkurā laikā ar atpakaļejošu spēku pielāgot lēmumu par finansējuma galīgo summu, pamatojoties uz konstatējumiem, kas saņemti no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 25. panta 7. punktu. Pirms Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar atpakaļejošu spēku pielāgot lēmumu par finansējuma galīgo summu, Saņēmējs tiek pienācīgi informēts par attiecīgajiem konstatējumiem un Parlamenta nodomu pieņem lēmumu par finansējuma galīgo summu un tam ir iespēja iesniegt savus apsvērumus.

II.28.8.   Eiropas Revīzijas palātas kontroles tiesības

Eiropas Revīzijas palāta īsteno savas kontroles tiesības saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un jo īpaši Finanšu regulas 137. panta 2. punktu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 25. panta 6. punktu. Piemēro II.28.3. un II.28.4. pantu.

Saņēmējs pienācīgi sadarbojas ar Revīzijas palātu un sniedz tai visu vajadzīgo palīdzību tās kontroles veikšanai.

II.28.9.   II.28. panta 1.–4. punktā paredzēto pienākumu neievērošana

Ja Saņēmējs neievēro II.28. panta 1.–4. punktā paredzētos pienākumus, Eiropas Parlaments var uzskatīt, ka jebkuras izmaksas, kuras Saņēmējs ir nepietiekami pamatojis, ir neattiecināmas.

Eiropas Parlamenta vārdā

[vārds, uzvārds]

[paraksts]

[pilsēta: Strasbūrā, Luksemburgā, Briselē]

1. pielikums

Paredzamais budžets

Izmaksas

Attiecināmās izmaksas

Budžets

Faktiski

A.1. Personāla izmaksas

1.

Algas

2.

Iemaksas

3.

Profesionālā apmācība

4.

Darbinieku komandējumu izdevumi

5.

Citas personāla izmaksas

 

 

A.2. Infrastruktūras un darbības izmaksas

1.

Īre, komunālie maksājumi un uzturēšanas izmaksas

2.

Izmaksas par iekārtu uzstādīšanu, darbību un uzturēšanu

3.

Kustamā un nekustamā īpašuma amortizācijas izdevumi

4.

Kancelejas preces un biroja piederumi

5.

Pasts un telekomunikācijas

6.

Izmaksas par drukāšanu, tulkošanu un pārpublicēšanu

7.

Citas infrastruktūras izmaksas

 

 

A.3. Administratīvās izmaksas

1.

Izmaksas par dokumentāciju (avīzes, preses aģentūras, datubāzes)

2.

Izmaksas par pētījumiem un zinātnisko izpēti

3.

Juridiskās izmaksas

4.

Grāmatvedības un revīzijas izmaksas

5.

Atbalsts trešām pusēm

6.

Dažādas administratīvās izmaksas

 

 

A.4. Sanāksmju un reprezentācijas izmaksas

1.

Sanāksmju izmaksas

2.

Piedalīšanās semināros un konferencēs

3.

Reprezentācijas izmaksas

4.

Izmaksas saistībā ar ielūgumiem

5.

Citas ar sanāksmēm saistītas izmaksas

 

 

A.5. Informācijas un publicitātes izmaksas

1.

Izmaksas par publikācijām

2.

Tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana

3.

Reklāmas izmaksas

4.

Komunikācijas materiāli (reklāmas suvenīri)

5.

Semināri un izstādes

6.

Citas ar informāciju saistītas izmaksas

 

 

A.6. Piešķīrums uzkrājumam, kas paredzēts, lai segtu attiecināmās izmaksas N+1 finanšu gada pirmajā ceturksnī.

 

 

A. KOPĒJĀS ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS

 

 

Neattiecināmās izmaksas

1.

Uzkrājumi

2.

Atšķirības, kas rodas valūtas maiņas rezultātā

3.

Šaubīgi trešo personu parādi

4.

Ieguldījumi natūrā

5.

Citi (precizēt)

 

 

B. KOPĒJĀS NEATTIECINĀMĀS IZMAKSAS

 

 

C. KOPĒJĀS IZMAKSAS

 

 


Ieņēmumi

 

Budžets

Faktiski

D.1. Tā uzkrājuma likvidācija, kas paredzēts N finanšu gada pirmajā ceturksnī radušos attiecināmo izmaksu segšanai

neattiecas

 

D.2. Eiropas Parlamenta finansējums

 

 

D.3. Biedru nauda

 

 

3.1.

no dalībfondiem

3.2.

no individuālajiem biedriem

 

 

D.4. Ziedojumi

 

 

 

 

 

D.5. Citi pašu resursi

 

 

(jāuzskaita)

 

 

D.6. Procenti par priekšfinansējumu

 

 

D.7. Ieguldījumi natūrā

 

 

D. KOPĒJIE IEŅĒMUMI

 

 

E. Peļņa/zaudējumi (F-C)

 

 


F. Pašu resursu piešķīrums rezerves kontam

 

 

G. Peļņa/zaudējumi, lai pārbaudītu atbilstību bezpeļņas noteikumam (E-F)

 

 

Piezīme: struktūra ir tikai aptuvena. Paredzamā budžeta saistošā struktūra tiek publicēta katru gadu kopā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

2. pielikums

Darba programma

[jāiesniedz par katru finansējuma pieteikumu]

 


(1)  OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 333, 19.12.2015., 50. lpp.

(5)  OV C 205, 29.6.2017., 2. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.)

(8)  Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


Padome

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/46


Padomes secinājumi par to, kā palīdzēt apturēt bērnu liekā svara un aptaukošanās pieaugumu (1)

(2017/C 205/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA:

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (2) 168. pantu, kurā ir paziņots, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, un ir paredzēts, ka Savienība veicina dalībvalstu sadarbību sabiedrības veselības jomā, vajadzības gadījumā atbalstot to rīcību;

2.

to, ka kopš 2000. gada Eiropas Savienības Padome ir uzsvērusi, cik svarīgi – konkrēti, ar uzturu un fizisko aktivitāti – ir sekmēt veselīgu dzīvesveidu; tas ir uzsvērts jo īpaši šādos dokumentos: (3)

2000. gada 14. decembrī pieņemtā Padomes rezolūcija par veselību un uzturu (4),

2005. gada 3. jūnijā pieņemtie Padomes secinājumi par aptaukošanos, pārtiku un fiziskām aktivitātēm (5),

2006. gada 30. novembrī pieņemtie Padomes secinājumi “Veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” (6),

2007. gada 6. decembrī pieņemtie Padomes secinājumi par ES stratēģijas īstenošanu attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos (7),

2010. gada 8. jūnijā pieņemtie Padomes secinājumi par taisnīguma un veselības aizsardzības jautājumiem visās politikas jomās – solidaritāte veselības aizsardzībā (8),

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi (2012. gada 27. novembris) par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu (HEPA) (9),

2014. gada 20. jūnijā pieņemtie Padomes secinājumi par uzturu un fizisko aktivitāti (10) un

2016. gada 17. jūnijā pieņemtie Padomes secinājumi par pārtikas produktu uzlabošanu (11);

3.

ES Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020) (12), kurā ir atzīta veselības veicināšanas un slimību profilakses labvēlīgā ietekme gan uz iedzīvotājiem, gan veselības sistēmām un tas, cik svarīga nozīme hronisku saslimšanu un neinfekciozu slimību riska samazināšanā ir veselīgam uzturam (13) un fiziskās aktivitātes veicināšanai, un kurā dalībvalstis ir aicinātas turpināt gādāt par to, lai veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanai būtu piešķirta prioritāra nozīme, tādējādi palīdzot uzlabot ES iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti un veselības sistēmu ilgtspēju, un Eiropas rīcības plānu attiecībā uz pārtikas produktiem un uzturu (2015–2020) (14);

4.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2013. gada 27. maija Vispārējo rīcības plānu neinfekciozu slimību profilaksei un kontrolei (2013–2020) (15) un tā deviņus brīvprātīgi izvirzītos vispārējos mērķus; Fiziskās aktivitātes stratēģiju PVO Eiropas reģionam 2016.–2025. gadam (16); PVO Komisijas ziņojumu par bērnu aptaukošanās izbeigšanu (2016) (17), ar ko tika izveidots visaptverošs, integrēts ieteikumu kopums bērnu aptaukošanās problēmas novēršanai;

5.

ANO 2015. gada 25. septembra rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kurā ir atzīts, ka nevienlīdzības izskaušanai ir nepieciešama daudzu sektoru un daudzu ieinteresēto personu pieeja, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā (18);

6.

2013. gada 5. jūlija Vīnes deklarāciju par uzturu un neinfekciozām slimībām saistībā ar programmu “Veselība 2020” (19), kurā vienojās par to, ka pret aptaukošanos ir jārīkojas un ka prioritāra nozīme ir darbam pie veselīga uztura bērniem, jo īpaši radot veselīgāka ēdiena un veselīgāku dzērienu vidi;

7.

ziņojumu “Veselīgas pārtikas publiskais iepirkums – Tehniskais ziņojums par situāciju skolās” (2017), kuru izstrādāja prezidentvalsts Malta kopā ar Eiropas Komisiju, PVO, JRC un Augsta līmeņa darba grupas uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos locekļiem (20);

8.

projektu ES Rīcības plāna par bērnu aptaukošanās samazināšanu vidusposma izvērtējuma ziņojumam, kuru Eiropas Komisija iesniedza 2017. gada 22. februārī (21);

ATZĪST, KA:

1.

veselība ir vērtība, iespēja un ieguldījums katras valsts ekonomikas un sociālajā attīstībā;

2.

tas, cik plaši daudzās dalībvalstīs ir izplatīta liekā svara un aptaukošanās problēma bērnu vidū, ir nopietna veselības problēma, kura padziļina nevienlīdzību veselības ziņā un kura bērnus, kas ir visneaizsargātākā grupa, skar vissmagāk; bērnu aptaukošanās ir spēcīgs pieaugušo aptaukošanās priekšvēstnesis, un tai ir labi zināmas sekas uz veselību un ekonomiku, jo vairāk nekā 60 % bērnu ar lieko svaru visdrīzāk kļūs par pieaugušajiem, kuriem būs liekais svars (22);

3.

liekais svars un aptaukošanās bērnu vidū saistās ar nopietnām sekām veselībai gan īstermiņā, gan ilgākā termiņā, tostarp paaugstinātu risku saslimt cita starpā ar 2. tipa diabētu, astmu, hipertensiju un sirds un asinsvadu slimībām; tiklīdz šādas slimības ir iegūtas, aptaukošanās ievērojami samazina šādu slimību ārstēšanas efektivitāti;

4.

aptaukošanās ietekmē dzīves kvalitāti un cita starpā ir saistīta ar zemu pašvērtējumu;

5.

cēloņi liekajam svaram un aptaukošanās problēmai bērnu vidū ir kompleksi un ar daudziem faktoriem, un tie galvenokārt izriet no atrašanās aptaukošanos veicinošā (23) vidē;

6.

nepiemērota fiziskā aktivitāte un nelīdzsvarots uzturs noved pie liekā svara, aptaukošanās un dažādām hroniskām slimībām. Tāpēc abas jomas ir pienācīgi jāaplūko;

7.

jauni eksperimentāli pierādījumi liecina, ka pastāv epiģenētiskas izmaiņas, kas dažos gadījumos var būt veicinošs faktors, kura dēļ var iegūt lieko svaru vai aptaukoties; daži pētījumi min tādus riska faktorus kā augstāks mātes ķermeņa masas indekss pirms grūtniecības, prenatālā saskare ar tabaku, pārlieks gestācijas svara pieaugums mātei un paātrināts zīdaiņa svara pieaugums pirmajās 1 000 dienās, kuri ir saistīti ar bērna aptaukošanos vēlākā vecuma periodā (24);

8.

aptaukošanās Eiropas bērnu vidū ir cieši saistīta ar viņu vecāku sociālekonomisko statusu: vecākiem, kas pieder pie zemāka līmeņa sociālekonomiskajām grupām, drīzāk būs liekais svars. Tādu vecāku bērniem, kuri ir aptaukojušies vai kuriem ir zemāks sociālekonomiskais statuss, pastāv lielākas iespējas, ka viņiem būs slikti ēšanas ieradumi un ka viņiem izveidosies liekais svars. Bez tam dažās dalībvalstīs ir daudz mazāk iespēju, ka bērni zemāka līmeņa sociālekonomiskajās grupās tiks baroti ar krūti, jo īpaši priekšlaicīgu dzemdību gadījumā (25);

9.

pastāvošie politiskie virzieni, kuru mērķis ir sekmēt veselību, novērst lieko svaru un aptaukošanos, lai apturētu bērnu aptaukošanās pieaugumu, nav bijuši pietiekami efektīvi. Ar vienu pasākumu vien bērnu aptaukošanās problēmu atrisināt nav iespējams. Turklāt arī sektoru politikai var būt būtiska nevēlama ietekme uz veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti. Tāpēc bērnu aptaukošanās jautājumam vajadzētu būt vienam no atsevišķu dalībvalstu un Eiropas Savienības darba programmu galvenajiem punktiem, un tas ir jārisina prioritārā kārtā un ar daudzveidīgu dažādu iesaistīto sektoru koordinētu rīcību;

10.

ir vajadzīga turpmāka izpēte, lai labāk izprastu bērnu liekā svara un aptaukošanās cēloņus, tostarp epiģenētikas jomā, un ir jāapzina uz pierādījumiem balstītas pieejas veselīgam uzturam un pastiprinātai fiziskajai aktivitātei visas dzīves garumā. Turklāt ir nepieciešami sabiedrības veselības pētījumi, lai izceltu ekonomiskās sekas un cēloņus visās sociālekonomiskajās grupās un lai nodrošinātu efektīvas sabiedrības veselības politikas, intervences un profilakses programmas;

11.

Tā kā pierādījumi liecina, ka bērns, kura uzturs ir labs, ir veselīgāks, piekļuve veselīgam uzturam un fiziskai aktivitātei no agrīna vecuma ļauj bērniem izaugt un kļūt par veselīgiem pieaugušajiem. Veselīgi bērni ir labāk sagatavoti, lai mācīto un attīstītos skolā, tādējādi iegūstot uzlabotas spējas personiskajai izaugsmei un lielāku ražīgumu vēlākā dzīvē;

12.

saskaņā ar PVO bērniem un jauniešiem vecumā no 5 līdz 17 gadiem ik dienas vismaz 60 minūtes būtu jāveltī mērenas līdz spēcīgas intensitātes fiziskajai aktivitātei. Vismaz 3 reizes nedēļā būtu jāparedz spēcīgas intensitātes aktivitātes un aktivitātes, kas nostiprina muskuļus un kaulus (26). Vērā būtu jāņem pieejamie valsts ieteikumi;

13.

valdības un visas sabiedrības līmenī būtu jāpieņem sadarbīga starpnozaru pieeja, lai nodrošinātu veselīgu vidi, ietverot veselību, izglītību, pārtikas ražošanu, lauksaimniecību un zivsaimniecību, tirdzniecību un rūpniecību, finanses, sportu, komunikāciju, vides un pilsētplānošanu, transportu, sociālās lietas un pētniecību;

14.

tā kā vairumā Eiropas valstu bērni gandrīz trešdaļu savas ikdienas dzīves pavada izglītības vidē, ir svarīgi, lai veselīgs uzturs un fiziskā aktivitāte sadarbībā ar vecākiem tiktu sekmēta izglītības iestādēs un bērnu aprūpes centros. Izglītības iestādēs būtu jātiecas pēc stimulējošas vides veselīgu dzīvesveidu atbalstam;

15.

skolu maltītes ir laba iespēja atbalstīt veselīgus ēšanas ieradumus un veicināt veselību; šajā nolūkā izglītības iestādēs būtu jāpopularizē “veselīga pārtika”;

16.

valdībām un publiskajām iestādēm ir iespēja pieprasījumu pēc veselīgām maltītēm un tādējādi uzlabota uztura pastiprināt ar publisko iepirkumu, un tām ir potenciāls ietekmēt tirgu un veicināt inovāciju virzībā uz uztura ziņā līdzsvarotākas pārtikas nodrošināšanu taisnīgā un pārredzamā veidā;

17.

ir daudz pierādījumu, kas vajadzīgi, lai pamatotu efektīvāku rīcību attiecībā uz tādas pārtikas mārketingu, kurai ir augsta enerģētiskā vērtība, liels piesātināto tauku, transtaukskābju, cukura un sāls saturs. Pieredze un pierādījumi liecina par to, ka brīvprātīgai rīcībai, lai tā būtu efektīvāka, var būt vajadzīgi regulatīvi pasākumi;

18.

optimālas augšanas, attīstības un veselības sasniegšanai ir labums no tā, ja pirmos sešus dzīves mēnešus bērns tiek barots vienīgi ar mātes pienu. Pēc tam – lai apmierinātu bērnu prasības pēc uztura, kuras mainās, – viņiem būtu jāsaņem uztura ziņā piemērots un drošs papildu ēdiens, kamēr barošana ar krūti turpinās līdz pat divu gadu vecumam vai pat ilgāk. Barošanai ar krūti un papildu ēdienu izmantošanai būtu jānotiek saskaņā ar PVO ieteikumiem (27) vai valsts ieteikumiem, ja tādi ir pieejami;

AICINA DALĪBVALSTIS:

1.

savos valsts rīcības plānos, stratēģijās vai aktivitātēs, kas veltītas uzturam un fiziskajai aktivitātēm, iekļaut starpnozaru pasākumus, kuru mērķis ir risināt bērnu aptaukošanās problēmu, galveno uzmanību pievēršot ne vien veselības veicināšanai un slimību profilaksei, bet arī tiem bērniem un pusaudžiem, kuriem jau ir liekais svars vai aptaukošanās; būtu jāiekļauj jo īpaši turpmāk minētais:

starpnozaru politikas virzieni un darbības visas dzīves garumā, lai mazinātu sociālekonomisko nevienlīdzību un jo īpaši lai pievērstos neaizsargātiem bērniem un pusaudžiem sociāli nelabvēlīgās kopienās, piemēram, piedāvājot uzlabotu piekļuvi veselīgam uzturam un fiziskajai aktivitātei,

pārredzama un efektīva pārvaldība, lai novērstu liekā svara un aptaukošanās cēloņus,

politikas virzieni, lai maksimāli palielinātu aizsargājošos faktorus veselīgā uzturā un veselību veicinošā fiziskajā aktivitātē un lai līdz minimumam samazinātu dažādos riska faktorus, kuri veicina liekā svara veidošanos un aptaukošanos,

pasākumi, kas rada stimulējošu vidi bērnu izglītības iestādēs un bērnu aprūpes centros, lai veicinātu veselīgu uzturu un pienācīgu veselību veicinošu fizisko aktivitāti, pamatojoties uz valstu vai starptautiskiem ieteikumiem,

pasākumi, ar kuriem, izmantojot uz ģimeni balstītu pieeju, veicina to, ka bērni, vecāki un pedagogi apgūst prasmes saistībā ar jautājumiem par uzturu, fizisko aktivitāti un sēdošām darbībām,

pasākumi, ar ko veicina fizisko aktivitāti atpūtas vietās, lai mudinātu samazināt sēdošu dzīvesveidu, un pieejamu pakalpojumu izveidi un sniegšanu saistībā ar fizisko aktivitāti brīvajā laikā un vidi, kas stimulē ikdienas fizisko aktivitāti un aktīvu pārvietošanos (28),

pasākumi, ar kuriem nodrošina to, ka bērnu izglītības iestādēs ir aizsargāta vide, brīva no visu veidu mārketinga, kas ir pretrunā veselīgāka dzīvesveida veicināšanas pasākumiem,

pasākumi, ar ko veicina veselīgu uzturu un patēriņa prakses ilgtspējīgā veidā un kas palīdz samazināt nevienlīdzību veselības aprūpes un sociālajā jomā,

pasākumi, ar ko veicina un uzrauga tādu pārtikas produktu uzlabošanu, kurus galvenokārt patērē bērni, un kas ir būtisks instruments, lai atvieglotu veselīgu pārtikas produktu izvēli visās situācijās un visās iedzīvotāju grupās saskaņā ar Padomes secinājumiem par pārtikas produktu uzlabošanu,

pasākumi, ar ko padara ģimenes spējīgas un dod tām iespēju pieņemt veselīgāku dzīvesveidu, tostarp piedāvāt veselīga uztura izvēles iespējas un veicināt fizisko aktivitāti, pienācīgi ņemot vērā laika ierobežojumus un sociālekonomiskos faktorus,

pasākumi, ar ko veicina agrīnu iesaistīšanos dažādās situācijās, proti, pirmos sešus mēnešus barošana tikai ar krūti, uzturvielu ziņā pienācīgas papildu pārtikas ieviešana sešu mēnešu vecumā, vienlaikus turpinot barošanu ar krūti līdz divu gadu vecumam vai ilgāk vai ņemot vērā pieejamos valsts ieteikumus,

pasākumi, ar ko sekmē pētniecību par faktoriem, kas ietekmē bērnu aptaukošanos, un uzlabotiem risinājumiem šīs problēmas risināšanai,

pasākumi, ar ko uzlabo piekļuvi atbilstīgiem profesionāliem atzinumiem, konsultācijām un uzraudzībai attiecībā uz veselīgu uzturu un veselību veicinošu fizisko aktivitāti visā dzīves laikā, tostarp pirmsgrūtniecības un grūtniecības laikā,

pasākumi, ar ko nodrošina nepārtrauktu apmācību veselības aprūpes speciālistiem, kas saskaras ar grūtniecēm, zīdaiņiem, bērniem, pusaudžiem, vecākiem un ģimenēm, pamatojoties uz jaunākiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem par uzturu, veselību veicinošu fizisko aktivitāti un liekā svara un aptaukošanās profilaksi un pārvarēšanu,

skrīningu nodrošināšana, lai apzinātu bērnus, kas pakļauti liekā svara vai aptaukošanās riskam, un ārstēšana un aprūpe bērniem, kuri cieš no liekā svara un aptaukošanās, jo īpaši tiem, kuriem ir smaga aptaukošanās,

pasākumi, ar ko maksimāli palielina primārās veselības aprūpes būtisko nozīmi attiecībā uz liekā svara un aptaukošanās profilaksi, agrīnu atklāšanu un pārvarēšanu,

pasākumi, ar ko samazina ietekmi, kādu uz bērniem un pusaudžiem rada tādu produktu mārketings, reklāma jebkādos plašsaziņas līdzekļos (tostarp tiešsaistes platformās un sociālajos plašsaziņas līdzekļos) un sponsorēšana, kuri ir enerģētiski pārbagāti un satur daudz piesātinātu tauku, transtaukskābju, cukura vai sāls, un šo pasākumu ietekmes uzraudzība un ziņošana par to;

2.

izstrādāt konkrētas uztura pamatnostādnes attiecībā uz bērniem un pusaudžiem, kuras paredzētas gan personām ar veselīgu svaru, gan tām, kas cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Šādās pamatnostādnēs jāsniedz norādes vecākiem, aprūpētājiem un pārtikas nodrošinātājiem izglītības iestādēs cita starpā par atbilstīgiem porciju lielumiem un informācija, kas palīdz identificēt ar uzturvielām bagātu, cenu ziņā pieejamu un piemērotu pārtikas produktu iespējas;

3.

izstrādāt konkrētas valsts pamatnostādnes ikdienas fiziskās aktivitātes veicināšanai;

4.

nodrošināt, ka valsts publisko iestāžu popularizētie paziņojumi un konsultatīvie pasākumi uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā tiek sagatavoti, sniegti un rīkoti brīvi no nevajadzīgas komerciālas ietekmes;

5.

palielināt saskaņotus centienus, lai samazinātu tādu pārtikas produktu tirdzniecības paziņojumu kopējo apjomu un pārliecināšanas spējas, kas vērsti uz bērniem un pusaudžiem un kas ir pretrunā veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumiem;

6.

sadarboties ar pārtikas ražotājiem, mazumtirgotājiem un ēdināšanas nozari, lai veicinātu pārtikas produktu uzlabošanu saskaņā ar veselības nozares pamatnostādnēm un mudinātu popularizēt veselīgas izvēles iespējas ar mērķi panākt, lai veselīga izvēle būtu viegla;

7.

vajadzības gadījumā, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tostarp ar nevalstiskajām organizācijām, kuras orientētas uz patērētājiem un bērniem, ieviest pasākumus vai veicināt rīcības kodeksu izstrādi. Šādi ir jānodrošina, ka uz bērniem un pusaudžiem vērsti komerciāli paziņojumi nereklamē tādus pārtikas produktus, kuri ir enerģētiski pārbagāti un satur daudz sāls, cukura vai piesātinātu tauku un transtaukskābju vai kuri kā citādi neatbilst valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm, un ka nozares centieni uzlabot pārtikas produktu kvalitāti, mārketingu un reklāmu ir arvien saskaņotāki;

8.

attiecīgā gadījumā izvērtēt, kādi tiesību akti būtu piemērojami, lai popularizētu fizisko aktivitāti, veselīgu uzturu un nodrošinātu stimulējošu vidi;

9.

īstenot pieeju, saskaņā ar kuru veselības jautājumi ir iekļauti visās politikas jomās un kura ļautu radīt labvēlīgu vidi un infrastruktūru tam, lai palielinātu ikdienas un brīvā laika fizisko aktivitāti un atvieglotu veselīgāku pārtikas produktu izvēli;

10.

īstenot pašreizējās programmas, ar kurām uzrauga veselības stāvokli visā dzīves laikā, īpašu uzmanību pievēršot grūtnieču, bērnu un pusaudžu uzturam un fiziskajai aktivitātei, lai izstrādātu un īstenotu mērķtiecīgu rīcību. Ar šīm programmām ir jāspēj pārraudzīt dažādus rādītājus, piemēram, sociālo nevienlīdzību;

11.

apsvērt iespēju sagatavot analīzi par ekonomiskajām sekām, ko rada pieaugušo un bērnu liekais svars un aptaukošanās, jo īpaši par veselības un sociālajām izmaksām un slogu, kas gulstas uz valsts budžetu un ģimeņu budžetiem visā sociālekonomiskajā spektrā;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU

1.

bērnu liekā svara un aptaukošanās problēmas risināšanu padarīt par Eiropas Savienības prioritāti, kas atspoguļota visās nozaru politikās un Komisijas darba programmā, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci;

2.

attiecīgā gadījumā sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp ar nevalstiskajām organizācijām, kuras orientētas uz patērētājiem un bērniem, sabiedrības veselības aizsardzības iestāžu vadībā sagatavot, stiprināt un pārskatīt iniciatīvas vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Tas būtu jādara ar mērķi samazināt uz bērniem un pusaudžiem vērstu tādu pārtikas produktu mārketingu, kuri ir enerģētiski pārbagāti un satur daudz sāls, cukura vai piesātinātu tauku un transtaukskābju vai kuri kā citādi neatbilst valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm, kā arī lai cīnītos pret mazkustīgiem dzīvesveidiem, izmantojot uz pierādījumiem balstītus instrumentus, ņemot vērā pierādījumu, ka pastāv cieša saikne starp mārketingu un pie ekrāna pavadīto laiku, no vienas puses, un bērnu un jauniešu aptaukošanos, no otras puses;

3.

jo īpaši ņemt vērā neatliekamo nepieciešamību reaģēt uz jaunajām problēmām saistībā ar mārketingu un reklāmu, izmantojot tiešsaistes platformas un sociālos plašsaziņas līdzekļus, kuros paziņojumi bieži vien ir vairāk vērsti uz atsevišķiem bērniem un kurus ir sarežģītāk pārraudzīt;

4.

veicināt pārtikas produktu brīvprātīgu marķēšanu saskaņā ar principiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1169/2011, konkrēti – tās 35. panta 1. punktā, lai sniegtu atbalstu visiem patērētājiem, jo īpaši no zemāka līmeņa sociālekonomiskajām grupām, izvēloties veselīgus pārtikas produktus, un lai veicinātu izglītības un informācijas kampaņas ar mērķi uzlabot patērētāju izpratni par pārtikas produktu informāciju, tostarp uzturvērtības marķējumu;

5.

Augsta līmeņa darba grupā uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos apzināt piemērotus mehānismus, lai uzlabotu datu par veselības rādītājiem, kā arī datu par intervences pasākumiem un darbībām pašreizējo vākšanu, jo īpaši tādu datu, kas saistīti ar uzvedību, aizsargfaktoriem un riska faktoriem, lieko svaru, aptaukošanos un to ietekmi uz veselību nolūkā nodrošināt atjauninātus, uzticamus un salīdzināmus datus;

6.

par prioritārām jomām noteikt fiziskās aktivitātes un pārtikas produktu uzturvērtības kvalitātes pārraudzību bērnu izglītības iestādēs un sociālās nevienlīdzības saistībā ar aptaukošanos un lieko svaru bērnu un pusaudžu vidū un tās turpmākās ietekmes novērtēšanu;

7.

atbalstīt PVO Bērnu aptaukošanās novērošanas iniciatīvu (29) ar mērķi regulāri novērtēt liekā svara un aptaukošanās tendences pamatskolas skolēnu vidū un Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījumu (30), kas paredzēts pusaudžiem, lai saprastu aptaukošanās epidēmisko izplatību šajā iedzīvotāju grupā un dotu iespēju Eiropā veikt valstu salīdzinājumu;

8.

pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences, turpināt atbalstīt un īstenot ES Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020), jo īpaši pārrobežu darbības, piemēram, pārtikas produktu kvalitātes uzlabošana un uz bērniem vērsts mārketings, un to radītās sekas;

9.

izstrādāt un novērtēt uz pierādījumiem balstītas programmas un pamatnostādnes par veselības veicināšanu un profilakses pasākumiem, diagnosticēšanu un ārstēšanas iespējām, kas paredzētas bērniem un pusaudžiem, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās vai kuriem tas draud. Papildus tam nodrošināt apmācību un norādes veselības aprūpes speciālistiem saskaņā ar PVO pamatnostādnēm un ieteikumiem;

10.

apzināt labas prakses piemērus dalībvalstīs, kas atbilst uz pierādījumiem balstītiem atlases kritērijiem, un tos izplatīt starp dalībvalstīm, vienlaikus ņemot vērā institucionālo kontekstu;

AICINA KOMISIJU:

1.

turpināt atbalstīt un finansēt pētniecības projektus un uzraudzības iniciatīvas, kas vērtas uz to, lai atklātu un cīnītos pret bērnu lieko svaru un aptaukošanos, tostarp izplatot labas prakses piemērus un veiksmīgu stāstu piemērus, kas izvēlēti, pamatojoties uz stingriem kritērijiem;

2.

nodrošināt pieeju, saskaņā ar kuru veselības jautājumi ir iekļauti visās politikas jomās un ar kuru veicina veselības, profilakses un uzturvērtības apsvērumus visās nozarēs un iniciatīvās;

3.

turpināt iesaistīt ieinteresētās personas ES līmenī, jo īpaši produktu uzlabošanā, izmantojot atbilstīgas novērtēšanas un pārskatatbildības sistēmas, un regulāri ziņot par notikumu virzību;

4.

atbalstīt ES rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz pārtikas produktu mārketingu un komerciālajiem paziņojumiem, jo īpaši saistībā ar bērniem un pusaudžiem, vienlaikus pienācīgi iesaistot ieinteresētās personas;

5.

atbalstīt to dalībvalstu kopīgo darbu, kuras vēlas turpināt izstrādāt un pēc iespējas plašāk īstenot attiecīgās saskaņotās iniciatīvas, jo īpaši tādās jomās kā pārtikas produktu uzlabošana, ekonomiskā analīze par aptaukošanās sekām, pārtikas produktu mārketings un publiskais iepirkums.


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām ir definēts, ka bērns ir “cilvēks, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja vien saskaņā ar bērniem piemērojamiem tiesību aktiem pilngadība neiestājas agrāk”.

(2)  OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp. (konsolidētā versija).

(3)  Citi relevanti Padomes secinājumi vai ieteikumi: 2002. gada 2. decembrī pieņemtie Padomes secinājumi par aptaukošanos, 2003. gada 2. decembrī pieņemtie Padomes secinājumi par veselīgu dzīvesveidu: izglītošana, informēšana un komunikācija, 2007. gada 31. maijā pieņemtie Padomes secinājumi “Veselības veicināšana ar uzturu un fizisko aktivitāti”, Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2008. gada 20. novembris) par jauniešu veselības aizsardzību un labklājību, 2011. gada 2. decembrī pieņemtie Padomes secinājumi “Veselības stāvokļa atšķirību novēršana Eiropas Savienībā, ar saskaņotu rīcību veicinot veselīga dzīvesveida piekopšanu” un 2013. gada 26. novembrī pieņemtais Padomes ieteikums par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu dažādās nozarēs.

(4)  OV C 20, 23.1.2001., 1. lpp.

(5)  9181/05 SAN 67.

(6)  16167/06 SAN 261.

(7)  15612/07 SAN 227 DENLEG 118.

(8)  9947/10 SAN 120 SOC 355.

(9)  OV C 393, 19.12.2012., 22. lpp.

(10)  OV C 213, 8.7.2014., 1. lpp.

(11)  OV C 269, 23.7.2016., 21. lpp.

(12)  http://ec.europa.eu/health//sites/health/files/nutrition_physical_activity/docs/childhoodobesity_actionplan_2014_2020_en.pdf

(13)  Jēdziens “veselīgs uzturs” ir sinonīms tam, kas izmantots ES Rīcības plānā par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020) (http://ec.europa.eu/health//sites/health/files/nutrition_physical_activity/docs/childhoodobesity_actionplan_2014_2020_en.pdf)

un PVO Komisijas ziņojumā par bērnu aptaukošanās izbeigšanu (http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/204176/1/9789241510066_eng.pdf).

(14)  http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0008/253727/64wd14e_FoodNutAP_140426.pdf

(15)  http://www.who.int/nmh/events/ncd_action_plan/en/

(16)  http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0010/282961/64wd14e_FoodNutAP_140426.pdf

(17)  http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/204176/1/9789241510066_eng.pdf

(18)  http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E

(19)  http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0003/234381/Vienna-Declaration-on-Nutrition-and-Noncommunicable-Diseases-in-the-Context-of-Health-2020-Eng.pdf?ua=1

(20)  https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/public-procurement-food-health-technical-report.pdf

(21)  Pētījums par to, kā ir īstenots ES Rīcības plāns par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020): https://www.eu2017.mt/Documents/Reports/mid-term%20evaluation%20APCO%20report%20Draft.pdf.

(22)  PVO statistika par aptaukošanos:

http://www.euro.who.int/en/health-topics/noncommunicable-diseases/obesity/data-and-statistics.

(23)  “Aptaukošanos veicinošs” attiecas uz to ietekmju summu, kas apkārtnei, iespējām vai dzīves apstākļiem ir uz aptaukošanos veicināšanu atsevišķu personu vai sabiedrības grupu vidū. Saskaņā ar analīzes režģi attiecībā uz vidēm, kuras saistītas ar aptaukošanos (ANGELOAnalysis Grid for Environments Linked to Obesity), attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar aptaukošanos (piemēram, uztura uzvedība, fiziskā aktivitāte vai svars), vide tiek smalkāk iedalīta pēc diviem aspektiem: pēc lieluma (mikro vai makro) un tipa (fiziskā, ekonomiskā, politiskā un sabiedriski kulturālā vide); sk.: Swinburn B, Egger G, Raza F. – Dissecting Obesogenic Environments: The Development and Application of a Framework for Identifying and Prioritizing Environmental Interventions for Obesity. Prev Med, 1999 12; 29(6):563–570.

(24)  Woo Baidal JA, Locks LM, Cheng ER, Blake-Lamb TL, Perkins ME, Taveras EM. Risk Factors for Childhood Obesity in the First 1,000 Days: a Systematic Review. AJPM. 2016; 50(6):761–779.

(25)  Sk. Flacking, R., Hedberg Nyqvist, K, Ewald, U; Effects of socioeconomic status on breastfeeding duration in mothers of preterm and term infants. Eur J Public Health 2007; 17(6):579–584. doi: 10.1093/eurpub/ckm019.

(26)  Vispārēji ieteikumi par fizisko aktivitāti veselībai: http://www.who.int/dietphysicalactivity/factsheet_recommendations/en/.

(27)  Šā ieteikuma pamatā ir ekspertu konsultāciju secinājumi un ieteikumi (Ženēva, 2001. gada 28.–30. marts), ar ko noslēgta sistemātiskā pārskatīšana attiecībā uz optimālo ilgumu barošanai vienīgi ar mātes pienu (sk. dokumentu A54/INF.DOC./4).

(28)  Aktīva pārvietošanās attiecas uz jebkādu pārvietošanos, kurā tiek izmantots muskuļu spēks – iešanu kājām, braukšanu ar velosipēdu, ratiņkrēsla izmantošanu, braukšanu ar skrituļslidām vai skeitbordu. Sk. http://www.phac-aspc.gc.ca/hp-ps/hl-mvs/pa-ap/at-ta-eng.php.

(29)  http://www.euro.who.int/en/health-topics/disease-prevention/nutrition/activities/monitoring-and-surveillance/who-european-childhood-obesity-surveillance-initiative-cosi

(30)  http://www.euro.who.int/en/health-topics/Life-stages/child-and-adolescent-health/health-behaviour-in-school-aged-children-hbsc


Eiropas Komisija

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/53


Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 28. jūnijs

(2017/C 205/04)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1375

JPY

Japānas jena

127,53

DKK

Dānijas krona

7,4366

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,88525

SEK

Zviedrijas krona

9,7780

CHF

Šveices franks

1,0913

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

9,6020

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

26,326

HUF

Ungārijas forints

309,54

PLN

Polijas zlots

4,2375

RON

Rumānijas leja

4,5510

TRY

Turcijas lira

4,0079

AUD

Austrālijas dolārs

1,4986

CAD

Kanādas dolārs

1,4888

HKD

Hongkongas dolārs

8,8759

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,5648

SGD

Singapūras dolārs

1,5752

KRW

Dienvidkorejas vona

1 300,61

ZAR

Dienvidāfrikas rands

14,8080

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,7348

HRK

Horvātijas kuna

7,4128

IDR

Indonēzijas rūpija

15 160,03

MYR

Malaizijas ringits

4,8922

PHP

Filipīnu peso

57,518

RUB

Krievijas rublis

67,9014

THB

Taizemes bāts

38,675

BRL

Brazīlijas reāls

3,7632

MXN

Meksikas peso

20,4344

INR

Indijas rūpija

73,4345


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/54


Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2017/C 205/05)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

379. lappusē pozīcijā “9403 Citādas mēbeles un to daļaspēc pirmās daļas pievieno šādu tekstu:

“Šajā pozīcijā neietilpst veļas grozi un maisi. 94. nodaļas vajadzībām termins “mēbeles” nozīmē jebkādus “pārvietojamus” priekšmetus (kuri nav ietverti citās konkrētākās nomenklatūras pozīcijās), kuri ir paredzēti novietošanai uz grīdas vai uz zemes, un kurus izmanto galvenokārt praktiskiem mērķiem, lai iekārtotu privātus mājokļus, birojus, viesnīcas, teātrus u. tml.

Veļas grozus un maisus klasificē pēc materiāla, no kura tie sastāv. Piemēram, veļas grozus no dzelzs vai tērauda klasificē pie citiem mājsaimniecības priekšmetiem pozīcijā 7323 (kurā ietverti veļas grozi, sk. HS skaidrojumu pozīcijai 7323 (A)(3)) un veļas grozus no pinamiem materiāliem klasificē pozīcijā 4602 (kurā ietverti visu veidu grozi, sk. HS skaidrojumu pozīcijai 4602 (1)).

Veļas grozu un maisu, ko klasificē pēc materiāla, no kura tie sastāv, piemēri:

Image

Image

Image

No kārklu klūgām, iekšpuse oderēta ar kokvilnu, augstums: 66 cm.

No tekstilmateriāla, uzstādīts uz koka konstrukcijas, augstums: 69 cm.

No nerūsējošā tērauda, bez oderējuma, augstums: 60 cm.

Pozīcija 4602 .

Pozīcija 6307 (pamatīpašības nosaka tekstilmateriāla maiss, kurā glabā veļu, jo bez tā izstrādājums nebūtu izmantojams).

Pozīcija 7323 .”


(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/55


Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2017/C 205/06)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

381. lappusē apakšpozīcijā9503 00 10 Trīsriteņi, skrejrati, pedāļautomobiļi un tamlīdzīgi braucamrīki ar riteņiem; leļļu ratiņipēc esošā teksta iekļauj šādu tekstu:

“Šajā apakšpozīcijā iekļauj arī skrejratus, kas aprīkoti ar palīgmotoru, ar noteikumu, ka netiek pārsniegti šādi lielumi:

ātrums nepārsniedz 20 km/h,

neto svars nepārsniedz 12 kg,

viena ātruma pārnesums,

tikai viena rokas bremze vai kājas bremze uz aizmugurējā riteņa.

Ja kaut viens no iepriekšminētajiem kritērijiem nav izpildīts, tad skrejrati, kas aprīkoti ar palīgmotoru, jaklasificē pozīcijā 8711.”


(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/56


Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2017/C 205/07)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

208. lappusē

tekstu:

4418 90 10

Līmēti laminēti kokmateriāli

Sk. 4418. pozīcijas HS skaidrojumu trešo punktu.

4418 90 80

Citādi

Šajā apakšpozīcijā ietilpst šūnainie koka paneļi, kas ir aprakstīti 4418. pozīcijas HS skaidrojumu ceturtajā punktā.”

aizstāj ar šādu tekstu:

4418 99 10

Līmēti laminēti kokmateriāli

Sk. 4418. pozīcijas HS skaidrojumu ceturto punktu.

4418 99 90

Citādi

Šajā apakšpozīcijā ietilpst šūnainie koka paneļi, kas ir aprakstīti 4418. pozīcijas HS skaidrojumu piektajā punktā.”

215. lappusē

svītro šādu tekstu:

4805 91 00

Kas sver 150 g/m2 vai mazāk

Šajā apakšpozīcijā ietilpst papīrs vai kartons, kas pilnīgi izgatavots no pārstrādāta (atkritumu un makulatūras) papīra, bez piedevām, un kura plīšanas indekss ir 0,8 kPa vai vairāk, bet ne vairāk par 1,9 kPa.

4805 92 00

Kas sver vairāk nekā 150 g/m2, bet mazāk kā 225 g/m2

Jāpiemēro apakšpozīcijas 4805 91 00 skaidrojumu, izdarot vajadzīgos grozījumus.

4805 93 20

Izgatavots no pārstrādāta papīra

Jāpiemēro apakšpozīcijas 4805 91 00 skaidrojumu, izdarot vajadzīgos grozījumus.”

342. lappusē

svītro šādu tekstu:

8529

Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru pozīcijās 8525–8528

Šajā pozīcijā neietilpst kameru statīvi, ko izmanto kopā ar kamerām, kas iekļautas pozīcijā 8525 vai 90. nodaļā (klasifikācija pēc izgatavošanas materiāla).”


(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.


Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/57


Tīkls starp organizācijām, kuru darbības sfēra ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) misijas jomā

(2017/C 205/08)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 36. panta 2. punktā ir minēts, ka “valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izstrādā publiski pieejamu sarakstu, kurā iekļauj kompetentās organizācijas, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas individuāli vai tīklā var palīdzēt Iestādei īstenot tās misiju”.

Šo sarakstu EFSA valde pirmoreiz izstrādāja 2006. gada 19. decembrī, un kopš tā laika:

i)

pēc EFSA izpilddirektora priekšlikumiem to regulāri atjaunina, ņemot vērā dalībvalstu pārskatus vai priekšlikumus par no jauna norīkotām organizācijām (saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2230/2004 (2) 2. panta 4. punktu);

ii)

to publisko EFSA tīmekļa vietnē, kur ir pieejams kompetento organizāciju atjaunināts saraksts;

iii)

tas ir pieejams organizācijām, izmantojot meklēšanas rīku saistībā ar 36. pantu, kā arī nodrošina kontaktinformāciju un ziņas par organizāciju īpašām kompetenču jomām.

Attiecīgā informācija ir pieejama šādās EFSA tīmekļa vietnes saitēs:

i)

jaunākie grozījumi kompetento organizāciju sarakstā, ko EFSA valde veica 21.6.2017.: http://www.efsa.europa.eu/en/events/event/170621-0;

ii)

kompetento organizāciju aktuālais saraksts: http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/assets/art36listg.pdf;

iii)

meklēšanas rīks saistībā ar 36. pantu: http://www.efsa.europa.eu/art36/search.

EFSA regulāri atjaunina šo paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz tīmekļa vietņu saitēm.

Lai saņemtu sīkāku informāciju, rakstiet uz Cooperation.Article36@efsa.europa.eu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2004. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2230/2004 par Regulas (EK) Nr. 178/2002 izpildes kārtību attiecībā uz organizāciju tīklu, kas darbojas jomās, kas ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kompetencē (OV L 379, 24.12.2004., 64. lpp.).


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/58


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8491 – PGA Group / Groupe Bernard / CDPR)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 205/09)

1.

Komisija 2017. gada 12. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi PGA Group SAS (“PGA Group”, Francija) un Bernard Participations (“Groupe Bernard”, Francija), iegādājoties daļas, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūs kopīgu kontroli pār uzņēmumu CDPR, ko līdz šim pilnībā kontrolēja Groupe Bernard.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

PGA Group mazumtirdzniecībā izplata automobiļus un rezerves daļas, galvenokārt darbojoties Francijā, kā arī Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Spānijā un Itālijā,

Groupe Bernard pieder dažādi autotirgotāji Francijā,

CDPR ir kopuzņēmums, kas izplatīs automobiļu rezerves daļas; Groupe Bernard nodos tam viena no savu meitasuzņēmumu (SICMA) pašreizējo darījumdarbības jomu; SICMA jau tagad darbojas šajā komercdarbības segmentā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8491 – PGA Group / Groupe Bernard / CDPR uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/59


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8500 – Central / SIGNA Prime / JVCo)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 205/10)

1.

2017. gada 20. jūnijā Komisija saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Harng Central Department Store Ltd (“Central”', Taizeme) un Berlin, Tauentzienstraße 21-24 Beteiligung A Sàrl, SIGNA Prime Selection AG (“SIGNA”, Austrija) meitasuzņēmums, iegūst kopīgu kontroli Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē pār Berlin, Passauer Straße 1-3 Immobilien GmbH & Co. KG (“JVCo”, Vācija), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    Central : ģimenei piederoša pārvaldītājsabiedrība, kas ar meitasuzņēmumu starpniecību darbojas preču tirdzniecības, nekustamā īpašuma, viesmīlības un ēdināšanas jomā galvenokārt Dienvidaustrumu Āzijā, arī Taizemē, Indonēzijā un Vjetnamā,

—    SIGNA : darbojas nekustamā īpašuma jomā, proti, pērk, īrē, izīrē un pārvalda zemi un ēkas, kā arī veic projektu izstrādi. Saistītā grupa, kas ir SIGNA Retail GmbH kontrolē, darbojas mazumtirdzniecībā un konkrēti darbojas universālveikalu ķēdē Karstadt,

—    JVCo : zemes gabala īpašnieks Berlīnē, uz kura patlaban atrodas daudzstāvu autostāvvieta.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Eiropas Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa epastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8500 – Central / SIGNA Prime / JVCo uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/60


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8550 – USSL / Goldman Sachs / Redexis Gas)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 205/11)

1.

Komisija 2017. gada 20. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Universities Superannuation Scheme Limited (“USSL”, Apvienotā Karaliste) un uzņēmumi GS Global Infrastructure Partners II, LP un GS International Infrastructrue Partners II, LP (“Goldman Sachs”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumiem Redexis Gas S.A. un Redexis Gas Finance B.V. (“Redexis Gas”, Spānija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

USSL ir korporatīvais pilnvarotais, kas ir atbildīgs par Apvienotās Karalistes universitāšu un citu augstākās izglītības un pētniecības iestāžu akadēmiskā un tam pielīdzināmā personāla Apvienotās Karalistes privātā sektora pensiju shēmas pārvaldīšanu,

Goldman Sachs ir ieguldījumu banku pakalpojumu, vērtspapīru un ieguldījumu pārvaldības uzņēmums, kas sniedz banku, vērtspapīru un ieguldījumu pakalpojumus visā pasaulē,

Redexis Gas ir regulēts dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes pārvades un sadales uzņēmums, kas darbojas Spānijā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8550 – USSL / Goldman Sachs / Redexis Gas uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/61


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8456 – INEOS / Forties Pipeline System)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 205/12)

1.

Komisija 2017. gada 20. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums INEOS FPS Limited (pieder INEOS Limited (“INEOS”), Menas sala) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Forties Pipeline System (“FPS”, Apvienotā Karaliste) un intereses North and South Graben Area Export Lines, iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    INEOS : pasaules mēroga naftas ķīmijas produktu, īpašu ķīmisko produktu un naftas produktu ražotājs. INEOS ierobežotā apmērā darbojas naftas un gāzes ieguves augšposmā,

—    FPS : integrēta naftas un dabasgāzes kondensāta cauruļvadu transportēšanas un apstrādes sistēma, kas atrodas Apvienotās Karalistes Ziemeļjūras ziemeļu daļā.

3.

Veikusi sākotnējo pārbaudi, Komisija konstatē, ka paziņotais darījums, iespējams, ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8456 – INEOS / Forties Pipeline System uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/62


Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 205/13)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

QUARTIROLO LOMBARDO

ES Nr.: PDO-IT-02160 – 27.7.2016.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio di tutela Quartirolo Lombardo – juridiskā adrese:

Via Rodi 5

25100 Brescia

ITALIA

Administrācija:

Viale Francesco Crispi 24

25034 Orzinuovi (BS)

Tālr. +39 030944320

Fakss +39 0309946772

E-pasts: info@quartirololombardo.com; oficiālais e-pasts: tutelaquartirolo@legalmail.it

Consorzio di Tutela del Formaggio Quartirolo Lombardo ir tiesīgs iesniegt grozījumu pieteikumu saskaņā ar Itālijas Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Produkta specifikācijas punkts, kurā izdarīti grozījumi

Produkta nosaukums

Produkta apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals

Izcelsmes apliecinājums

Ražošanas metode

Saikne

Marķēšana

Cits: formāls specifikācijas grozījums; uzraudzības iestāde; ģeogrāfiskā apgabala pielāgošana veiktajām administratīvajām izmaiņām

4.   Grozījuma(-u) veids

Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums(-i)

Produkta apraksts

Pašreizējās specifikācijas pirmajā teikumā pievienoti vārdi “svaigpiena vai pasterizēta” (Ministru padomes priekšsēdētāja 1993. gada 10. maija dekrēta 3. pants).

Līdz ar to šāds teksts:

Quartirolo Lombardo ir mīkstas masas galda siers, kas ražots no govs piena, kurš iegūts vismaz divās slaukšanas reizēs, (..)”

ir aizstāts ar tekstu:

Quartirolo Lombardo ir mīkstas masas galda siers, kas ražots no govs svaigpiena vai pasterizēta piena, kurš iegūts vismaz divās slaukšanas reizēs, (..)”.

Tas ir formāls grozījums ar mērķi standartizēt izcelsmes norādes dažādos Komisijas dokumentācijas dokumentos, jo šis precizējums jau ir iekļauts ziņojumā, kas pievienots reģistrācijas pieteikuma pielikumā.

Spēkā esošā specifikācija paredz mīkstā pastveida Quartirolo Lombardo siera nogatavināšanas laiku no 5 līdz 30 dienām; pēc 30 dienām šo produktu laiž tirdzniecībā kā nobriedinātu Quartirolo Lombardo. Būtībā spēkā esošās specifikācijas 3. panta A punkta pēdējā rindkopa ir izteikta šādā redakcijā:

“Mīkstā pastveida siera nogatavināšana ilgst 5–30 dienas; pēc 30 dienām šo produktu laiž tirdzniecībā kā nobriedinātu Quartirolo Lombardo”.

Piedāvātā specifikācijas redakcija ir šāda:

““Svaiga” tipa siera nogatavināšana ilgst 2–30 dienas, sākot no saražošanas dienas; pēc 30 dienām šo produktu laiž tirdzniecībā kā Quartirolo Lombardo, kas ir maturo (“nogatavināts”).”

Termins “svaigs” aizstāj terminus “mīksta masa”, apzīmējot īsās nogatavināšanas Quartirolo Lombardo, un termins “nogatavināts” tiek pievienots, lai apzīmētu nobriedinātu Quartirolo Lombardo. Tādējādi netiek ieviestas divas kategorijas/atšķirīgi veidi, kas jau eksistē, bet tikai norāde marķējumā. Šis grozījums ir atzīts par nepieciešamu, jo minētie apzīmējumi pašlaik tiek bieži lietoti un ir patērētājiem saprotami. Šāds papildinājums ļauj norādīt attiecīgo informāciju marķējumā.

Turklāt svaiga (mīkstas masas) Quartirolo Lombardo nobriedināšanas laiks tika saīsināts, un tas ilgst nevis vairs 5–30 dienas, bet gan 2–30 dienas.

Šis grozījums bija nepieciešams, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu, jo tie arvien vairāk interesējas par mazāk nogatavinātiem produktiem.

Izcelsmes apliecinājums

Specifikācijas 4. pants par izcelsmes apliecinājumu ir uzlabots un atjaunināts. Turklāt nosaukuma logotips, kas atradās specifikācijas pielikumā, tagad ir iekļauts pašā specifikācijā.

Līdz ar to šāds teksts:

“Siers ar ACVN Quartirolo Lombardo no brīža, kad to laiž patēriņā, jāmarķē ar īpašu marķējumu, precizējot ģeogrāfisko izcelsmi un tā uzņēmuma kontaktinformāciju, kas atzinis šo nosaukumu, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamām prasībām.”

ir aizstāts ar tekstu:

“Ražotāji tiek reģistrēti ad hoc sarakstos, ko pārvalda uzraudzības iestāde, un tie, pamatojoties uz paškontroles ierakstiem, kurus iesniedz uzraudzības iestādei pārbaudei, nodrošina pierādījumus, ka dzīvnieku barības, izejvielu un produktu izcelsme ir saistīta ar ģeogrāfisko apgabalu, katrā posmā reģistrējot ienākošās un izejošās partijas un norādot to savstarpējo saikni. Uz siera ar ACVN Quartirolo Lombardo rituļa no brīža, kad to laiž tirgū, jāatrodas izcelsmes zīmei – marķēšanu īsteno tvaicēšanas laikā, veicot kādu no apgriezieniem, pēc recekļa ieliešanas, bet pirms sālīšanas, lai nospiedums būtu labi redzams, un to iegūst, izmantojot pārtikas klases plastmasas matricas, ko iespiež tikai uz plakanas virsas un kur iekļauts sierotavas identifikācijas numurs, ko izstrādā Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija un ko tās uzdevumā Consorzio di tutela piešķir visiem ražotājiem, kuri reģistrēti uzraudzības iestādes reģistrā. Siera ar ACVN Quartirolo Lombardo izcelsmes marķējumu veido logotips, kurš sniegts še turpmāk (1. attēls) un kurā ietilpst šādi burti:

a)

augšā kreisajā pusē burts Q;

b)

augšā labajā pusē burts L;

c)

apakšā kreisajā pusē burts L;

d)

apakšā labajā pusē burts Q.

Attēla centrā atrodas siera ražotāja identifikācijas numurs.

1. attēls

Image

Būtībā tas ir formāls grozījums, jo šajā pantā tiek iekļautas visas norādes par izcelsmes apliecinājumu, kas iepriekš atradās specifikācijas pielikumos, un ministrijas apstiprinātais uzraudzības plāns.

Ražošanas metode

Tā kā spēkā esošajā specifikācijā nav norādīts, kāda daļa no slaucamo govju barības tiek iegūta ģeogrāfiskajā apgabalā, tiek pievienots šāds teikums:

“Katru gadu vismaz 50 % sausās lopbarības iegūst izcelsmes ģeogrāfiskajā apgabalā.”

Recināšanas temperatūras augšējā robežvērtība tiek nedaudz paaugstināta.

Sākotnējā specifikācija noteica recināšanas temperatūru robežās no 35° līdz 40 °C.

Jaunā specifikācija nosaka recināšanas temperatūru robežās no 35° līdz 44 °C.

Mainoties sierotavu darba metodēm, radās nepieciešamība nedaudz paaugstināt robežu temperatūrai, kādā notiek recināšana (no 35/40 °C līdz 35/44 °C), jo termofilās pienskābes baktērijas labāk attīstās temperatūrā, kas nedaudz pārsniedz 40 °C. Turklāt augstāka temperatūra atvieglo recekļa nosusināšanu, tādējādi sekmējot siera graudu saķepšanu un siera nobriedināšanai piemēroto termofilo mikroorganismu atlasi, kā arī samazinot iespēju, ka attīstīsies nevēlami mikroorganismi.

Teksts, kurā noteikts šādi: “Ir atļauts pievienot pienskābes baktēriju ieraugu, kas iegūts iepriekšējās apstrādes darbībās, kuras veiktas tikai tajā sierotavā, kur notiek piena pārstrāde.”, papildināts ar šādiem vārdiem: “vai atlasītas baktēriju kultūras”.

Tādējādi jaunais teksts izteikts šādā redakcijā:

“Ir atļauts pievienot pienskābes baktēriju ieraugu, kas iegūts iepriekšējās apstrādes darbībās, kuras veiktas tikai tajā sierotavā, kurā notiek piena pārstrāde, vai atlasītas baktēriju kultūras.”

Tas ir formāls grozījums ar mērķi standartizēt izcelsmes norādes dažādos Komisijas tiesību aktu dokumentos, jo šis precizējums jau ir iekļauts ziņojumā, kas pievienots reģistrācijas pieteikuma pielikumā.

Tvaicēšanas temperatūra tiek nedaudz mainīta, agrāk tā bija 26–28 °C, turpmāk tā ir 24–30 °C.

Minimālās temperatūras izmaiņas pamato higiēnas un sanitāro apstākļu uzlabošanās piena noliktavās, pateicoties tam, ka konsekventi tiek piemēroti esošie tiesību akti ražošanas tehnoloģiju jomā, radot pozitīvu ietekmi uz visiem ražošanas ķēdes posmiem. Mūsdienās piens, ko piegādā sierotavām un kas ir gatavs pārstrādei sierā, tiek vairāk kontrolēts katrā posmā, un tā baktēriju saturs visu laiku tiek uzraudzīts. Paaugstinot maksimālo temperatūru, kurā notiek siera tvaicēšana, būs iespējams labāk nodrošināt recekļa struktūras izveidi, sekmējot kvalitatīvāka Quartirolo Lombardo ieguvi un samazinot zudumus, ko rada nepiemērotas formas.

Spēkā esošajā specifikācijā iekļautā norāde par temperatūru (no 10 līdz 14 °C) telpās, kur notiek sālīšana, tiek svītrota.

Šo grozījumu pamato tas, ka lielākajā daļā ražotņu sālīšana notiek tradicionālās telpās bez gaisa kondicionētāja. Gadu gaitā veiktie kontroles pasākumi ir apliecinājuši, ka šāds nosacījums neietekmē produkta īpašības, taču apdraud mazās mājsaimniecību sierotavas, kurās ir grūtāk uzturēt atšķirīgu temperatūru telpās, kur notiek vairāki ražošanas posmi.

Relatīvā gaisa mitruma lielums nogatavināšanas telpās tiek mainīts no 85–90 % uz 80–95 %.

Šis grozījums ņem vērā ražotāju pausto vēlmi, galvenokārt mājsaimniecību sierotavās, lai sieru varētu nogatavināt arī telpās, kas nav aukstuma kameras vai nav aprīkotas ar gaisa kondicionētāju. Šis grozījums ļaus labāk pārvaldīt produkta nobriedināšanas posmu un ņem vērā pašreizējos apstākļus, arī telpās bez jebkādas elektrificētas gaisa kondicionēšanas.

Tiek pievienots precizējums attiecībā uz produkta tirdzniecības kārtību, iekļaujot šādu tekstu:

“Sieru ar ACVN Quartirolo Lombardo var laist tirdzniecībā veselu vai sagrieztu daļās.”

Saikne

Pievienots īpašs pants par saikni, kura nav spēkā esošajā specifikācijā, bet kas ir iekļauts kopsavilkumā.

Šis pants tiek tikai formāli grozīts, salīdzinot ar redakciju, kas iekļauta kopsavilkumā, un tā attiecīgais saturs paliek nemainīgs, taču tiek pareizāk formulēts.

Šāda satura redakcija kopsavilkumā:

“Dabas apstākļi ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, kas ietekmē gan slaucamajām govīm paredzētās lopbarības īpašības, gan siera nobriedināšanas procesus. Attiecībā uz cilvēkfaktoriem jānorāda, ka šo produktu tradicionāli lieto uzturā tā ražošanas apgabalā un iegūst, izmantojot laika gaitā nemainīgas darba metodes, kuru pamatā ir vietējās paražas.”

tiek pareizāk formulēta un pārveidota šādi:

“Dabas apstākļi ir saistīti ar ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajiem apstākļiem, un tas atrodas starp līdzenumu Po upes kreisajā krastā un Priekšalpu ielejām, kas izvietojušās starp Bergāmo (Bergame) un Leko (Lecco). Plašā apūdeņotā Po līdzenuma kontinentālais klimats un ar to saistītā izteiktā gadalaiku maiņa ir labvēlīga slaucamajām govīm paredzētās lopbarības pārpilnībai un kvalitātei. Šāda barība ļauj iegūt pienu, kas ir piemērots gan svaigsiera ražošanai, gan nobriedināta (nogatavināta) siera īpašību nogatavināšanai. Papildus cilvēkfaktoriem, ko raksturo no paaudzes paaudzē nodota sena siera siešanas kultūra, kuras pamatā ir ar šo vietu cieši saistītas darba metodes un paņēmieni, tieši izmantotā piena organoleptiskās īpašības pārstrādes procesa beigās piešķir Quartirolo Lombardo raksturīgo garšu, kas ir mazliet skābena un aromātiska svaigsieram un daudz izteiktāk aromātiska un intensīva nobriedinātam (nogatavinātam) Quartirolo Lombardo. Siera ar ACVN Quartirolo Lombardo tipiskais un tradicionālais raksturs ir cieši saistīts ar gadalaiku maiņu un lauksaimnieku praksi audzēšanas, pārstrādes un nogatavināšanas procesos. Jāuzsver, ka liela nozīme ir tradicionālajām prasmēm, ko siera meistari uzkrājuši gadsimtu gaitā. Būtībā šīs prasmes ir visam pamatā, ne tikai piena pārstrādes posmā, bet arī turpmākajos tvaicēšanas, sālīšanas un nogatavināšanas posmos, kas vienmēr tiek veikti tipiskās un tradicionālās telpās.”

Marķēšana

Spēkā esošās specifikācijas redakcija ir šāda:

“Siers ar ACVN Quartirolo Lombardo no brīža, kad to laiž patēriņā, jāmarķē ar īpašu marķējumu, precizējot ģeogrāfisko izcelsmi un tā uzņēmuma kontaktinformāciju, kas atzinis šo nosaukumu, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamām prasībām.”

Piedāvātā specifikācijas redakcija ir šāda:

“Sieru ar ACVN Quartirolo Lombardo var laist tirdzniecībā veselu vai sagrieztu daļās.

No tirgū laišanas brīža vesela vai daļās sagriezta siera ar ACVN Quartirolo Lombardo katrs iepakojums un/vai iesaiņojums jāapzīmē ar nosaukumu Quartirolo Lombardo, kam var pievienot norādi “svaigs”, ja produkts laists tirgū pēc nogatavināšanas laika no 2 līdz 30 dienām, vai ar nosaukumu Quartirolo Lombardo, kam pievienota norāde maturo (nobriedis) vai stagionato (nogatavināts), ja produkts nogatavināts ilgāk par 30 dienām.

Tas jāmarķē arī ar logotipu, kas attēlots turpmāk (2. attēls) un kurā atveidoti šādi burti:

augšā kreisajā pusē burts Q,

augšā labajā pusē burts L,

apakšā kreisajā pusē burts L,

apakšā labajā pusē burts Q.

2. attēls

Image

Logotipu papildina atsauce uz regulu par siera ar ACVN Quartirolo Lombardo reģistrāciju, proti, “Regula (EK) Nr. 1107/96”.”

Lai nodrošinātu šā produkta autentiskumu un ļautu patērētājiem viegli atpazīt sieru ar ACVN Quartirolo Lombardo, ir ieviests īpašs noteikums par veselu rituļu un/vai to daļu marķējumu, īpašs logotips, kuru pašlaik izmanto vienīgi veselu rituļu apzīmēšanai.

Turpmāk būs arī iespējams iekļaut marķējumā norādi “svaigsiers” attiecīgiem siera veidiem (kas nogatavināti no 2 līdz 30 dienām). Siera veidiem, ko raksturo par 30 dienām ilgāks nobriedināšanas laiks, turpmāk būs iespējams iekļaut norādi “nogatavināts” obligātās norādes “nobriedināts” vietā, kas jau paredzēta spēkā esošajā specifikācijā, jo šāda norāde patērētājiem ir vieglāk saprotama.

Cits

Spēkā esošā specifikācija ir formāli pārveidota un iedalīta četros pantos. Piedāvātā specifikācija ir iedalīta astoņos pantos, un to papildina informācija, kas reģistrācijas brīdī bija iekļauta pielikumos pievienotajos ziņojumos vai kopsavilkumā. Ir pievienots arī pants par uzraudzību, kurā iekļauts uzraudzības iestādes nosaukums un kontaktinformācija.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas paliek nemainītas. Ražošanas apgabalā ir izdarīti grozījumi atkarībā no veiktajām administratīva rakstura izmaiņām. Tādēļ tiek pievienotas tādas administratīvās provinces kā Leko, Lodi (Lodi), Monca (Monza), kā arī Briancas (Brianza) apgabala teritorija, kas izveidotas pirms cilmes vietas nosaukuma Quartirolo Lombardo atzīšanas (laikā, kad tika gaidīta šī atzīšana) vai pēc tās. Leko provinci veido pašvaldības, kuras iepriekš piederēja pie Bergāmo un Komo (Como) provinces. Lodi provinci veido pašvaldības, kuras iepriekš piederēja pie Milānas provinces. Moncas provinci un Briancu veido pašvaldības, kuras iepriekš piederēja pie Bergāmo un Komo (Como) provinces. Lodi provinci veido pašvaldības, kuras iepriekš piederēja pie Milānas provinces.

VIENOTS DOKUMENTS

QUARTIROLO LOMBARDO

ES Nr.: PDO-IT-2160 – 27.7.2016.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums

Quartirolo Lombardo

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Quartirolo Lombardo ir mīkstas masas galda siers, kas ražots no govs svaigpiena vai pasterizēta piena, kurš iegūts vismaz divās slaukšanas reizēs. Pirmā slaukuma piens jāizlieto kā pilnkrējuma piens; otrā un turpmāko slaukumu pienu var izlietot kā pilnkrējuma pienu vai daļēji nokrejotu.

Sieram ar ACVN Quartirolo Lombardo ir šādas īpašības:

a)   forma– taisnstūra paralēlskaldnis ar līdzeniem sāniem un taisnām pusēm;

b)   izmēri– sānu malas 18–22 cm, pamatnes augstums 4–8 cm, abām šīm īpašībām pieļaujot nelielas atkāpes augšup vai lejup atkarībā no tehniskajiem ražošanas apstākļiem;

c)   svars– dažāds, no 1,5 kg līdz 3,5 kg;

d)   garoza– plāna un mīksta, balti sārta svaigsieram un pelēkzaļi sārtena nobriedinātam (nogatavinātam) sieram;

e)   masa– ar stingru konsistenci, mazliet nelīdzena, var sadrupt, irdena (bez dzeltenīga krāsojuma zem garozas), nogatavināšanas gaitā kļūst kompaktāka, mīkstāka un maigāka. Baltā vai bālu salmu krāsā, var būt izteiktāka nobriedinātam (nogatavinātam) sieram;

f)   garša– raksturīga, ieskābena un aromātiska svaigsieram un vairāk aromātiska nobriedinātam (nogatavinātam) sieram;

g)   tauku saturs sausnā– ne mazāk par 30 % produktam, kas pagatavots no daļēji nokrejota piena.

“Svaiga” tipa siera nogatavināšana ilgst 2–30 dienas, sākot no pagatavošanas dienas; pēc 30 dienām šo produktu laiž tirdzniecībā kā Quartirolo Lombardo, kas ir maturo (“nogatavināts”).

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Katru gadu vismaz 50 % sausās lopbarības iegūst izcelsmes ģeogrāfiskajā apgabalā.

Govīm izēdina graudaugus, žāvētu rupjo lopbarību, zaļo lopbarību un skābbarību. Šo barību var papildināt ar koncentrātiem un/vai proteīna miltiem.

Atļauts izmantot minerālu piedevas un vitamīnus.

Sieru ar ACVN Quartirolo Lombardo ražo no govs svaigpiena vai pasterizēta piena, kas iegūts no ģeogrāfiskajā apgabalā audzētām govīm.

Teļa kuņģa glumenieka himozīns un sāls.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem ražošanas, audzēšanas, slaukšanas, siera siešanas un nogatavināšanas procesa posmiem jānotiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Tirgū laišanas brīdī uz siera ar ACVN Quartirolo Lombardo jābūt izcelsmes zīmei, ko iespiež tikai uz plakanas virsas, izmantojot pārtikas klases plastmasas matricas. Siera ar ACVN Quartirolo Lombardo izcelsmes marķējumu veido turpmāk sniegtais logotips, kurā ietilpst šādi burti:

a)

augšā kreisajā pusē burts Q;

b)

augšā labajā pusē burts L;

c)

apakšā kreisajā pusē burts L;

d)

apakšā labajā pusē burts Q.

Attēla centrā atrodas siera ražotāja identifikācijas numurs.

Image

Sieru ar ACVN Quartirolo Lombardo var laist tirdzniecībā veselu vai sagrieztu daļās.

No tirgū laišanas brīža vesela vai daļās sagriezta siera ar ACVN Quartirolo Lombardo katrs iepakojums un/vai iesaiņojums jāapzīmē ar nosaukumu Quartirolo Lombardo, kam var pievienot norādi “svaigs”, ja produkts laists tirgū pēc 2–30 dienu ilgas nogatavināšanas, skaitot no pagatavošanas datuma, vai ar nosaukumu Quartirolo Lombardo, kam pievienota norāde maturo (nobriedis) vai stagionato (nogatavināts), ja produkts nogatavināts ilgāk par 30 dienām. Tas jāmarķē arī ar nosaukuma logotipu, kurš attēlots še turpmāk un kurā ietilpst šādi burti:

augšā kreisajā pusē burts Q,

augšā labajā pusē burts L,

apakšā kreisajā pusē burts L,

apakšā labajā pusē burts Q.

Image

Logotipu papildina atsauce uz regulu par siera ar ACVN Quartirolo Lombardo reģistrāciju, proti, Regula (EK) Nr. 1107/96.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Piena izcelsmes un siera Quartirolo Lombardo ražošanas apgabalā ietilpst tādu provinču administratīvā teritorija kā Brescia, Bergamo, Como, Lecco, Cremona, Milan, Lodi, Monza, kā arī la Brianza apgabals, Pavia un Varese.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Dabas apstākļi ir saistīti ar ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajiem apstākļiem, un tas atrodas starp līdzenumu Po upes kreisajā krastā un Priekšalpu ielejām, kas izvietojušās starp Bergāmo un Leko.

Plašā apūdeņotā Po līdzenuma kontinentālais klimats un ar to saistītā izteiktā gadalaiku maiņa ir labvēlīga slaucamajām govīm paredzētās lopbarības pārpilnībai un kvalitātei. Šāda barība ļauj iegūt pienu, kas ir piemērots gan svaigsiera ražošanai, gan nobriedināta (nogatavināta) siera īpašību nodrošināšanai. Papildus cilvēkfaktoriem, ko raksturo no paaudzes paaudzē nodota sena siera siešanas kultūra, kuras pamatā ir ar šo vietu cieši saistītas darba metodes un paņēmieni, tieši izmantotā piena organoleptiskās īpašības pārstrādes procesa beigās piešķir Quartirolo Lombardo raksturīgo garšu, kas ir ieskābena un aromātiska svaigsieram un daudz izteiktāk aromātiska un intensīva nobriedinātam (nogatavinātam) Quartirolo Lombardo. Siera ar ACVN Quartirolo Lombardo tipiskais un tradicionālais raksturs papildina gadalaiku maiņas un lauksaimnieku prakses nozīmi audzēšanas, pārstrādes un nogatavināšanas procesos.

Jāuzsver, ka liela nozīme ir tradicionālajām prasmēm, ko siera meistari uzkrājuši gadsimtu gaitā. Būtībā šīs prasmes ir visam pamatā, ne tikai piena pārstrādes posmā, bet arī turpmākajos tvaicēšanas, sālīšanas un nogatavināšanas posmos, kas vienmēr tiek veikti tipiskās un tradicionālās telpās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Ar ražošanas specifikācijas pilno tekstu var iepazīties šādā interneta vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it) un tad klikšķinot uz Prodotti DOP e IGP (ACVN un AĢIN produkti) (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz Prodotti DOP, IGP e STG (ACVN, AĢIN un GTĪ produkti) (ekrāna kreisajā stūrī) un, visbeidzot, uz Disciplinari di produzione all’esame dell’UE (Specifikācijas, kas iesniegtas ES pārbaudei).


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.


29.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/70


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 205/14)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

KIEŁBASA PIASZCZAŃSKA

ES Nr.: PGI-PL-02154 – 15.7.2016.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Kiełbasa piaszczańska

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Kiełbasa piaszczańska ir stingras konsistences rupji kapātas cūkgaļas desa, kas ar pussauso paņēmienu sālīta augu novārījuma un akmenssāls marinādē un iepildīta olbaltumvielu apvalkā.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Desas virsas krāsa ir no gaišbrūnas līdz ķiršsarkanai. Desas šķērsgriezumā redzami aptuveni 2 cm lieli gaļas gabali, kuru krāsa ir no gaišsarkanas līdz tumšsarkanai. Ap gaļas gabaliņiem redzams gaišākas krāsas pildījums.

Desas līkumi ir 25–45 cm gari. To diametrs ir 35–50 mm atkarībā no izmantojamā zarnas apvalka.

Organoleptiskās īpašības

Desai ir raksturīga garša un smarža, kas piemīt marinādes sastāvā iekļautajiem un kūpināšanā izmantotajiem augiem, turklāt skaidri uztverams kadiķa aromāts.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Kiełbasa piaszczańska ražošanā izmantota cūkgaļa, kas iegūta no pusliemeņiem, kurā liesums aizņem 55–60 % no liemeņa svara. Nav atļauts izmantot sivēnmāšu vai kuiļu gaļu. Kiełbasa piaszczańska nedrīkst ražot no saldētas gaļas. Desas Kiełbasa piaszczańska ražošanā izmantojamā gaļa iegūta no šķiņķa vai muguras daļas 24–96 stundas pēc cūkas nokaušanas.

I šķiras cūkgaļa: īpatsvars 90 % no produkcijas kopējās masas; šī gaļa iegūta no šķiņķa vai muguras daļas. Gaļa ir apstrādāta tā, lai tā būtu atbrīvota no cīpslām, taukiem un saistaudiem.

II šķiras cūkgaļa: īpatsvars 10 % no produkcijas kopējās masas; šī gaļa iegūta no šķiņķa vai priekškāju stilbiem. Tās tauku saturs var būt līdz 20 % no kopējās masas.

Marinādē izmantots šādu aromātisku augu novārījums:

Jamaikas pipari,

lauru lapas,

kadiķogas,

krustnagliņas.

Garšvielas:

malti melnie pipari,

muskatrieksts.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jāveic šādi ražošanas posmi:

ražošanas izejvielu sagatavošana,

augu novārījuma pagatavošana,

gaļas sagatavošana kūpināšanai,

marinādes pagatavošana,

sālīšana ar pussauso paņēmienu,

pildījuma pagatavošana,

maisīšana,

pildīšana zarnu apvalkā,

nosusināšana,

kūpināšana un novārīšana,

atdzesēšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu Kiełbasa piaszczańska var piedāvāt vai nu kā neiesaiņotu desu, vai arī vakuumiepakojumā.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabalā ietilpst šādi Mazpolijas vojevodistes pagasti (gmini): Wieliczka, Świątniki Górne un Krakovas pilsēta.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta Kiełbasa piaszczańska specifikas pamatā ir sevišķas kvalitātes īpašības, kas ietekmējušas arī tā reputāciju.

Kiełbasa piaszczańska nosaukums cēlies no desas ražošanas vietas Piaski Wielkie nosaukuma. Piaski Wielkie ir sens Krakovas apkaimes ciemats, kas kopš 1940. gada atrodas Krakovas pilsētas administratīvajā teritorijā. Šī apdzīvotā vieta un apkārtnes ciemati bija slaveni ar gaļu un gaļas izstrādājumiem, bet it īpaši ar desu, ko jau vairākus gadsimtus piegādāja Krakovai, kur to Vāvela (Wawel) pilī cēla galdā karalim. Šo ciematu iedzīvotājus, kas nodarbojās ar dzīvnieku tirdzniecību un kaušanu, sauca par “kijaciem” (kijacy). Viņu vēsture sīki aprakstīta Piaski Wielkie iedzīvotāja Francišeka Ruseka (Franciszek Rusek) grāmatā Dzieje kijaków piaszczańskich (Kraków, 1996).

Par vārda kijacy izcelsmi ir vairākas versijas. Viena no tiem attiecas uz faktu, ka kijaci vienmēr redzami ar nūju (kij), kas tiem bija vajadzīga, lai aizstāvētos pret laupītājiem un zagļiem, ko varēja sastapt ceļā uz Krakovu. Nūja pildīja arī “kijaca” atpazīšanas un identitātes apliecināšanas uzdevumu. Katram no viņiem kopš jaunības dienām bija nūjā iegrebta vispārpazīstama dekoratīva zīme.

Ģeogrāfiskajam apgabalam, kas noteikts 4. punktā, raksturīgs paugurains reljefs. Šādu ģeogrāfisko apstākļu dēļ šajos apvidos dzīvojošie ļaudis nodarbojās lielākoties ar dzīvnieku tirdzniecību, galvenokārt tāpēc, ka veikt parasto lauksaimniecisko darbību nebija iespējams. Gatavoja arī gaļas pārstrādes produktus, tostarp Kiełbasa piaszczańska. To Krakovas apkaimes ciematu iedzīvotāji nepārtraukti ražoja jau vairākus gadsimtus. No vietējām liecībām un informācijas, kas atrodama Krakovas etnogrāfiskajā muzejā, zināms, ka par desas garšu jāpateicas Melnmežā (Czarny Las) dzīvojošajiem cilvēkiem, kas ir šīs dabas vides pazinēji. Senāk šis mežs atradās lielāka meža masīva malā, kurš aizņēma platības, sākot no Krakovas Kšemjonkiem (Krzemionki), un pa Karpatiem stiepās līdz Ungārijas robežai. Šodien no tā palikušas platības, kas plešas apvidū starp Ochojno un Rajsko un ko sauc tāpat kā toreiz – Czarny Las. Kopš neatminamiem laikiem gaļas konservēšanai izmanto vairāku augu, tostarp kadiķogu, izvilkumu. Dabiskos, ikdienā pieejamos garšaugus un garšvielas izmantoja ne tikai, lai izceltu izstrādājumu garšu, bet arī lai mazinātu dzīvnieku tauku negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Līdz pat XIX gadsimta beigām augu maisījumus pret atlīdzību gatavoja šo augu vietējie pazinēji kijaci. Iepriekš minētā garšaugu novārījuma lietošana Kiełbasa piaszczańska ražošanā ir unikāla, un ar to šis produkts atšķiras no citām desām. Polijā lielākajā daļā desu produkcijas nedrīkst pievienot neko citu kā vien sāli, piparus un ķiplokus.

Attiecīgais gaļas marinēšanas process, ko aizsāka kāds Piaski Wielkie iedzīvotājs un ar ko Kiełbasa piaszczańska atšķiras no citiem šāda veida produktiem, noritēja zemes pagrabos, kurus sauca par “zemniecenēm” (ziemianki). Tur vienmēr bija nemainīgi zemas temperatūras un mitruma apstākļi. Gadsimtiem ilgi gaļa tika rūpīgi smalcināta ar smagiem asmeņiem, par pamatni izmantojot platus koka paliktņus. Vēlāk lietoja platus cirvjus, līdz XX gadsimta sākumā pārgāja uz gaļas mašīnām, ko darbināja ar rokām. Gaļas masu zarnu apvalkā pildīja ar rokām, par palīgrīku izmantojot vērša ragu, kuru mūsdienās aizstāj mehanizētas ierīces.

Svarīgs Kiełbasa piaszczańska ražošanas posms ir kūpināšana. Sākotnēji gaļas produktu kūpināšana notika zemes bedrēs, bet vēlāk katrā kijacu mītnē tika iebūvētas ar platām durvīm un skursteņiem aprīkotas krāsnis. XIX gadsimtā daudziem vietējiem iedzīvotājiem jau bija pašiem savas kūpinātavas. Šodien kūpināšanas process noris kūpināšanas kamerās, kurās dūmi un karstums rodas, sadegot lapkoku malkai, ko iegūst no dižskābarža, alkšņa un ozola. Desu kūpina ar dūmiem un siltumu, kas nāk no kameras apakšā esošās krāsns. Augšupejošais siltums un dūmi kūpina stieņos iekārtos desas līkumus. Papildus tam Kiełbasa piaszczańska desai specifisks kūpināšanas elements ir nelielu kadiķa zariņu vai ogu daudzumu izmantošana procesa beidzamajā posmā. Kiełbasa piaszczańska ražotāji bija šāda veida kūpināšanas aizsācēji. Kiełbasa piaszczańska īpašās garšas un neatkārtojamā aromāta pamatā ir atbilstīgu veidu koku malkas izmantošana tās kūpināšanai. Labi nokūpinātu Kiełbasa piaszczańska var uzglabāt ilgi – līdz pat mēnesim.

Lai ražotu Kiełbasa piaszczańska, ko cēla pat karaļa galdā, atlasīja augstākās kvalitātes gaļu. Kiełbasa piaszczańska saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, kurā to gatavo, kā arī tās reputāciju apstiprina arī leģendas. Vienu no tām literāri apstrādāja etnogrāfs un Krakovas Etnogrāfiskā muzeja dibinātājs Seweryn Udziela, kas 1899. gadā publicēja to grāmatā ar nosaukumu Dwanaście legend i podań z pod Krakowa (Lwów, 1899). Saskaņā ar šo leģendu Kazimira Lielā valdīšanas laikā Piaski Wielkie iedzīvotāji savās mājās ražoja desas, ko viņi pēc tam pārdeva Krakovā. Taču pilsētas miesnieki apskauda viņus gūtās peļņas dēļ un centās panākt, lai pilsētas dome aizliegtu viņiem nest gaļu uz pilsētu un tirgoties ar to. Kijaci sūdzējās karalim, kurš solīja viņiem atļaut turpināt tirdzniecību, ja viņi varētu ienest pilsētā divus metrus garu desa tā, ka pašvaldības policija neko nepamanītu. Tad nu Piaski Wielkie iedzīvotājiem radās doma izdobt garu nūju un noslēpt tajā desu karalim. Rezultātā Kazimirs Lielais atļāva Piaski Wielkie iedzīvotājiem turpināt Krakovā desu pārdošanu, bet tāpēc, ka viņi atnesa desu nūjā, nodēvēja viņus par “nūjniekiem” (“kijaciem”). Šī iesauka saglabājusies līdz mūsu dienām.

Sākot ar 1825. gadu, produktu Kiełbasa piaszczańska kijaci jau pārdeva visā Krakovā Szczepański laukuma gaļas stendos, kas bija izvietoti tā sauktajās “dominikāņu teltīs”, bet pēcāk – arī pašu veikalos. II pasaules kara laikā un XX gadsimta otrajā pusē Polijas Tautas Republikas laikā Polijā valdīja centralizēta plānveida ekonomikas sistēma. Tāpēc nebija iespējams ievērot miesnieku un kijacu tradīcijas, jo nebija brīva tirgus. XX gadsimta pēdējos gados Kiełbasa piaszczańska ražoja vienīgi privātam patēriņam mājās. Tomēr recepte un neatkārtojamā garša zudumā neaizgāja, un produkts atgriezās tirdzniecības tīklā.

Desai Kiełbasa piaszczańska, kas vairākus gadsimtus bija pazīstama Krakovā un tās apkārtnē, šodien jau ir plašāks patērētāju loks. Šīs desas ražošanas neatkārtojamā vēsture zemēs, kas saistītas ar “kijacu mākslu”, ietverta daudzos dokumentos un pētījumos, kā arī Piaski Wielkie un tās apkārtnes iedzīvotāju atmiņās, un tā dara to par īpašu produktu. Tāpēc ir svarīgi saglabāt un nākamajām paaudzēm nodot šīs desas vēsturi, kā arī zināšanas un prasmes, kas saistītas ar tās ražošanu kā reģionālu produktu. Patērētāju vidū apstiprinājums tam, ka leģendārajai Kiełbasa piaszczańska ir neatkārtojamas garšas īpašības, ir saņemtā atzinība un apbalvojumi konkursos un pārtikas gadatirgos:

Agro Polska balvas piešķiršana Žešovā (Rzeszów) 2012. gada 4. jūnijā,

Kiełbasa piaszczańska ierakstīšana Zemkopības un lauku attīstības ministrijas Tradicionālo produktu sarakstā 2013. gada 3. jūnijā,

atzinības raksta iegūšana konkursā Małopolski Smak2013. gada 9. jūnijā,

Navojovā (Nawojowa) 2013. gada 8. septembrī piešķirtā I godalga konkursā Nasze Kulinarne Dziedzictwo – Smaki Regionów,

Poznaņā 2013. gada 22. septembrī iegūtā medaļa Smaki Regionów,

valsts pārtikas kvalitātes shēmas sertifikāts Jakość Tradycja2014. gada 3. jūlijā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.minrol.gov.pl/Jakosc-zywnosci/Produkty-regionalne-i-tradycyjne/Zlozone-wnioski-o-rejestracje-Produkty-regionalne-i-tradycyjne/OGLOSZENIE-MINISTRA-ROLNICTWA-I-ROZWOJU-WSI-z-dnia-18-maja-2016-roku


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.