ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
60. gadagājums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2017/C 121/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
V Atzinumi |
|
|
JURIDISKAS PROCEDŪRAS |
|
|
Tiesa |
|
2017/C 121/02 |
||
2017/C 121/03 |
||
2017/C 121/04 |
||
2017/C 121/05 |
||
2017/C 121/06 |
||
2017/C 121/07 |
||
2017/C 121/08 |
||
2017/C 121/09 |
||
2017/C 121/10 |
||
2017/C 121/11 |
||
2017/C 121/12 |
||
2017/C 121/13 |
||
2017/C 121/14 |
||
2017/C 121/15 |
||
2017/C 121/16 |
||
2017/C 121/17 |
||
2017/C 121/18 |
||
2017/C 121/19 |
||
2017/C 121/20 |
||
2017/C 121/21 |
||
2017/C 121/22 |
||
2017/C 121/23 |
||
2017/C 121/24 |
||
2017/C 121/25 |
Lieta C-97/17: Prasība, kas celta 2017. gada 24. februārī – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika |
|
2017/C 121/26 |
||
2017/C 121/27 |
Lieta C-110/17: Prasība, kas celta 2017. gada 3. martā – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste |
|
|
Vispārējā tiesa |
|
2017/C 121/28 |
||
2017/C 121/29 |
||
2017/C 121/30 |
||
2017/C 121/31 |
||
2017/C 121/32 |
||
2017/C 121/33 |
||
2017/C 121/34 |
||
2017/C 121/35 |
||
2017/C 121/36 |
||
2017/C 121/37 |
||
2017/C 121/38 |
||
2017/C 121/39 |
||
2017/C 121/40 |
||
2017/C 121/41 |
||
2017/C 121/42 |
||
2017/C 121/43 |
||
2017/C 121/44 |
||
2017/C 121/45 |
||
2017/C 121/46 |
||
2017/C 121/47 |
||
2017/C 121/48 |
||
2017/C 121/49 |
||
2017/C 121/50 |
||
2017/C 121/51 |
||
2017/C 121/52 |
Lieta T-61/17: Prasība, kas celta 2017. gada 22. janvārī – Selimovic/Parlaments |
|
2017/C 121/53 |
||
2017/C 121/54 |
||
2017/C 121/55 |
||
2017/C 121/56 |
||
2017/C 121/57 |
Lieta T-93/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. februārī – Duferco Long Products/Komisija |
|
2017/C 121/58 |
||
2017/C 121/59 |
||
2017/C 121/60 |
||
2017/C 121/61 |
Lieta T-108/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – ClientEarth/Komisija |
|
2017/C 121/62 |
Lieta T-109/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. februārī – FCA US/EUIPO – Busbridge (VIPER) |
|
2017/C 121/63 |
Lieta T-110/17: Prasība, kas celta 2017. gada 18. februārī – Jiangsu Seraphim Solar System/Komisija |
|
2017/C 121/64 |
||
2017/C 121/65 |
||
2017/C 121/66 |
||
2017/C 121/67 |
Lieta T-122/17: Prasība, kas celta 2017. gada 22. februārī – Devin/EUIPO – Haskovo (DEVIN) |
|
2017/C 121/68 |
Lieta T-126/17: Prasība, kas celta 2017. gada 27. februārī – Consorzio IB Innovation/Komisija |
|
2017/C 121/69 |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2017/C 121/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/2 |
Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Judecătoria Balş – Judeţul Olt (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Casa Noastră SA/Ministerul Transporturilor – Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier ISCTR
(Lieta C-245/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Autotransports - Sociālo tiesību normas - Atkāpes - Regula (EK) Nr. 561/2006 - 3. panta a) punkts - Regula (EK) Nr. 1073/2009 - 2. panta 3. punkts - Regulāri pasažieru pārvadājumi - Jēdziens - Bezmaksas transports, ko uzņēmums saviem darbiniekiem organizē uz darba vietu un no tās transportlīdzekļos, kuri tam pieder un kurus vada kāds no tā darbiniekiem)
(2017/C 121/02)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Judecătoria Balş – Judeţul Olt
Pamatlietas puses
Prasītāja: SC Casa Noastră SA
Atbildētāja: Ministerul Transporturilor – Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier ISCTR
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85, 3. panta a) punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006, 2. panta 3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka darbinieku pārvadājumi no dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ, ko organizē viņu darba devējs un kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km, ietilpst Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punktā paredzētās atkāpes, saskaņā ar kuru šī regula nav piemērojama šādiem pārvadājumiem, piemērošanas jomā.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/3 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 1. marta spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ITV Broadcasting Limited, ITV2 Limited, ITV Digital Channels Limited, Channel Four Television Corp., 4 Ventures Limited, Channel 5 Broadcasting Limited, ITV Studios Limited/TVCatchup Limited, TVCatchup (UK) Limited, Media Resources Limited
(Lieta C-275/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2001/29/EK - Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā - 9. pants - Piekļuve raidīšanas kabelim - Jēdziens “kabelis” - Komerctelevīzijas raidorganizāciju raidījumu retranslācija internetā, ko veic trešā persona - “Live streaming”)
(2017/C 121/03)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)
Pamatlietas puses
Prasītājas: ITV Broadcasting Limited, ITV2 Limited, ITV Digital Channels Limited, Channel Four Television Corp., 4 Ventures Limited, Channel 5 Broadcasting Limited, ITV Studios Limited
Atbildētājas: TVCatchup Limited, TVCatchup (UK) Limited, Media Resources Limited
Piedaloties: The Secretary of State for Business, Innovation and Skills, Virgin Media Limited
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 9. pants un it īpaši jēdziens “piekļuve raidīšanas kabelim” ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma neattiecas un ar to netiek atļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka autortiesību pārkāpums nav konstatējams, ja pārraidītie darbi televīzijas kanālos, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, tiek nekavējoties retranslēti, ieskaitot vajadzības gadījumā ar interneta starpniecību sākotnējās pārraides zonā.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/3 |
Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Tribunal da Relação de Évora (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Andrew Marcus Henderson/Novo Banco SA
(Lieta C-354/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās - Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana - Regula (EK) Nr. 1393/2007 - 8., 14. un 19. pants - Dokumenta par lietas ierosināšanu izsniegšana vai paziņošana pa pastu - Tiesību akta tulkojuma neesamība - II pielikums - Veidlapa - Neesamība - Sekas - Izsniegšana ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu - Saņemšanas apstiprinājuma atpakaļ nenosūtīšana - Trešās personas veikta dokumenta saņemšana - Procedūras spēkā esamības nosacījumi)
(2017/C 121/04)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunal da Relação de Évora
Pamatlietas puses
Prasītājs: Andrew Marcus Henderson
Atbildētāja: Novo Banco SA
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru gadījumā, ja tiesas dokuments, kas izsniegts atbildētājam rezidentam citas dalībvalsts teritorijā, nav bijis uzrakstīts vai tam nav ticis pievienots tulkojums vai nu valodā, ko šis atbildētājs saprot, vai arī saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja šajā dalībvalstī eksistē vairākas oficiālās valodas, vietas, kurā ir jānotiek izsniegšanai vai paziņošanai, oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, tad šīs regulas II pielikumā paredzētās veidlapas nepievienošana padara minēto izsniegšanu vai paziņošanu par spēkā neesošu, pat ja uz šo spēkā neesamību šim pašam adresātam ir jānorāda noteiktā termiņā vai tiesvedības sākumā un pirms aizstāvības pēc būtības. Turpretim šajā pašā regulā ir prasīts, ka šāda veidlapas nepievienošana ir jāatrisina saskaņā ar tajā izklāstītajām normām, nosūtot ieinteresētajai personai šīs regulas II pielikumā minēto veidlapu; |
2) |
Regula Nr. 1393/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumenta par lietas ierosināšanu izsniegšana vai paziņošana ar pasta dienestu starpniecību ir spēkā pat tad, ja:
|
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/4 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Landessozialgericht Rheinland-Pfalz, Mainz (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Alphonse Eschenbrenner/Bundesagentur für Arbeit
(Lieta C-496/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - LESD 45. pants - Regula (ES) Nr. 492/2011 - 7. pants - Vienlīdzīga attieksme - Pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir jāmaksā ienākuma nodoklis dzīvesvietas dalībvalstī - Pabalsts, ko nodarbinātības dalībvalsts izmaksā darba devēja maksātnespējas gadījumā - Pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķināšanas kārtība - Ienākuma nodokļa nosacīta ņemšana vērā nodarbinātības dalībvalstī - Pabalsts maksātnespējas gadījumā, kas ir zemāks par agrāko neto atalgojumu - Divpusēja konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu)
(2017/C 121/05)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landessozialgericht Rheinland-Pfalz, Mainz
Pamatlietas puses
Prasītājs: Alphonse Eschenbrenner
Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit
Rezolutīvā daļa:
LESD 45. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ka tādos apstākļos kā pamatlietā pabalsts maksātnespējas gadījumā, ko dalībvalsts piešķir pārrobežu darba ņēmējam, kas šajā dalībvalstī nav nedz ienākuma nodokļa maksātājs, nedz arī saistībā ar šo pabalstu apliekams ar nodokli, apmērs tiek noteikts, no atalgojuma, kas ir šī pabalsta aprēķina pamatā, atskaitot attiecīgajā valstī piemērojamo ienākuma nodokli, kā rezultātā šis pārrobežu darba ņēmējs, atšķirībā no personām, kuras dzīvo un strādā šajā valstī, nesaņem pabalstu, kas ir vienāds ar viņa agrāko neto atalgojumu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šim darba ņēmējam nav tiesību pret savu darba devēju izvirzīt prasījumu, kas atbilst viņa agrākā neto atalgojuma daļai, kuru viņš nav saņēmis nodokļa atskaitījumu dēļ.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/5 |
Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Landgericht Stuttgart (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV/comtech GmbH
(Lieta C-568/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2011/83/ES - 21. pants - Saziņa pa tālruni - Tālruņa līnijas izmantošana no tirgotāja puses, lai patērētājs varētu ar to sazināties jautājumā par noslēgto līgumu - Aizliegums piemērot tarifu, kas ir augstāks par pamata tarifu - “Pamata tarifa” jēdziens)
(2017/C 121/06)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Stuttgart
Pamatlietas puses
Prasītāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV
Atbildētāja: comtech GmbH
Rezolutīvā daļa:
“Pamata tarifa” jēdziens, kas minēts 21. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvā 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka izmaksas par zvanu saistībā ar noslēgto līgumu uz tirgotāja nodrošinātu atbalsta tālruņa līniju nedrīkst pārsniegt izmaksas par zvanu uz parastu ģeogrāfisku fiksētā vai mobilā tālruņa līniju. Ja šis ierobežojums ir ievērots, tam, vai attiecīgais tirgotājs no šīs atbalsta tālruņa līnijas gūst peļņu vai negūst, nav nozīmes.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/6 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Tribunal administratif de Melun (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Glencore Céréales France/Etablissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)
(Lieta C-584/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība - 3. pants - Regula (EEK) Nr. 3665/87 - 11. pants - Nepamatoti saņemtas eksporta kompensācijas atgūšana - Regula (EEK) Nr. 3002/92 - 5.a pants - Nelikumīgi piešķirta garantija - Maksājamie procenti - Noilguma termiņš - Termiņa sākums - Termiņa pārtraukšana - Maksimālais ierobežojums - Ilgāks termiņš - Piemērojamība)
(2017/C 121/07)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal administratif de Melun
Pamatlietas puses
Prasītājs: Glencore Céréales France
Atbildētājs: Etablissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais noilguma termiņš ir piemērojams pamatlietā aplūkoto procentu prasījumu atmaksāšanai, kas ir jāmaksā, pamatojoties uz Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Komisijas 1997. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 495/97, 11. panta 3. punktu, un Komisijas 1992. gada 16. oktobra Regulas (EEK) Nr. 3002/92, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izmantošanas un/vai galamērķa pārbaudei, kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 770/96, 5.a pantu; |
2) |
Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka tirgus dalībnieks ir pamatlietā aplūkoto procenta maksājumu parādnieks, nav “nepārtraukts vai vairākkārtējs pārkāpums” šīs tiesību normas izpratnē. Jāuzskata, ka šie parādi izriet no tā paša pārkāpuma Regulas Nr. 2988/95 1. panta 1. punkta izpratnē, kas ir radījis nepamatoti saņemtā atbalsta un naudas summu, kuras veido pamatparādu, atgūšanu; |
3) |
Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz pamatlietā aplūkotajām darbībām, kas izraisīja administratīvo pasākumu veikšanu procentu parādu atgūšanai, šī 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais noilguma termiņš sākas dienā, kad tika izdarīts pārkāpums, kas izraisīja nepamatoti saņemtā atbalsta un naudas summu atgūšanu, uz kuru pamata tiek aprēķināti šie procenti, proti, šo pārkāpumu izraisošā apstākļa dienā, tas ir, darbības vai bezdarbības, vai kaitējuma, kas radies pēdējais, dienā; |
4) |
Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta ceturtā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz pamatlietā aplūkotajām darbībām, kas izraisīja administratīvo pasākumu veikšanu procentu parādu atgūšanai, noilgums iestājas tad, kad ir beidzies šī 3. panta 1. punkta ceturtajā daļā paredzētais termiņš, ja šajā termiņā kompetentā iestāde, kura gan ir pieprasījusi atmaksāt attiecīgā tirgus dalībnieka nepamatoti saņemto atbalstu vai summas, tomēr nav pieņēmusi nevienu lēmumu attiecībā uz šiem procentiem; |
5) |
Regulas Nr. 2988/95 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesībās paredzētais noilguma termiņš, kas ir ilgāks par šīs regulas 3. panta 1. punktā paredzēto termiņu, situācijā, kāda ir aplūkota pamatlietā, var tikt piemērots attiecībā uz tādu prasījumu atgūšanu, kas radušies pirms šī termiņa spēkā stāšanās un vēl nav atmaksāti, piemērojot šo pēdējo tiesību normu. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/7 |
Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums – Panrico, SA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), HDN Development Corp.
(Lieta C-655/15 P) (1)
(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 52. pants - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts - Grafiska preču zīme, kura ietver vārdiskus elementus “krispy kreme doughnuts” - Valsts un starptautiskas vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver elementus “donut”, “donuts” un “doghnuts” - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Atteikums)
(2017/C 121/08)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Panrico, SA (pārstāvis – D. Pellisé Urquiza, abogado)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – S. Palmero Cabezas), HDN Development Corp. (pārstāvji – M. H. Granado Carpenter un L. Polo Carreño, abogadas)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Panrico SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/7 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Sąd Apelacyjny w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – J. D./Prezes Urzędu Regulacji Energetyki
(Lieta C-4/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2009/28/EK - 2. panta otrās daļas a) punkts - No atjaunojamajiem energoresursiem saražotā enerģija - Hidroenerģija - Jēdziens - Enerģija, ko saražo maza hidroelektrostacija, kura atrodas pie cita uzņēmuma notekūdeņu ieplūdēm)
(2017/C 121/09)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Apelacyjny w Warszawie
Pamatlietas puses
Prasītājs: J. D.
Atbildētājs: Prezes Urzędu Regulacji Energetyki
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, 2. panta otrās daļas a) punktā ietvertais jēdziens “enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem” ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst enerģija, ko ražo maza hidroelektrostacija, kas nav ne sūkņu hidroakumulācijas elektrostacija, ne arī caurteces hidroelektrostacija ar sūkņa funkciju un kas atrodas pie cita uzņēmuma rūpniecības notekūdeņu ieplūdēm, kurš ūdeni iepriekš ir ieguvis savām vajadzībām.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/8 |
Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – José María Pérez Retamero/TNT Express Worldwide Spain SL, Last Mile Courier SL, iepriekš – Transportes Saripod SL, Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)
(Lieta C-97/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2002/15/EK - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Darba laika organizēšana - Autotransports - Transportlīdzekļa apkalpes loceklis - Pašnodarbinātais autovadītājs - Jēdziens - Nepieņemamība)
(2017/C 121/10)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona
Pamatlietas puses
Prasītājs: José María Pérez Retamero
Atbildētāji: TNT Express Worldwide Spain SL, Last Mile Courier SL, iepriekš – Transportes Saripod SL, Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)
Rezolutīvā daļa:
Juzgado de lo Social n 3 de Barcelona (Darba un sociālo lietu tiesa Nr. 3 Barselonā, Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/8 |
Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-160/16) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Enerģētikas politika - Ēku energoefektivitāte - Direktīva 2010/31/ES - 5. panta 2. punkts - Ziņojums par izmaksu ziņā optimālu līmeni)
(2017/C 121/11)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Zavvos un K. Talabér-Ritz)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāve – N. Dafniou)
Rezolutīvā daļa:
1) |
neiesniedzot ziņojumu par izmaksu ziņā optimālu līmeni, kas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5. panta 2. punkta otrajā daļā un kas ir jāsagatavo tā, kā noteikts Komisijas 2012. gada 16. janvāra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem, Grieķijas Republika nav izpildījusi Direktīvā 2010/31 uzliktos pienākumus; |
2) |
Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/9 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 13. septembra spriedumu lietā T-146/15, hyphen GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2016. gada 18. novembrī iesniedza Skylotec GmbH
(Lieta C-587/16 P)
(2017/C 121/12)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Skylotec GmbH (pārstāvis – M. De Zorti, advokāts)
Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), hyphen GmbH
Eiropas Savienības Tiesa (astotā palāta) ar 2017. gada 28. februāra rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai segt savus tiesāšanās izdevumus.
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/9 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Amber Capital Italia Sgr SpA, Amber Capital Uk Llp/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
(Lieta C-654/16)
(2017/C 121/13)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītājas: Amber Capital Italia Sgr SpA un Amber Capital Uk Llp
Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par [publiskajiem] pārņemšanas piedāvājumiem (1) 5. panta 4. punkta pirmās un otrās daļas pareizai piemērošanai – saistībā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem vispārējiem principiem, kā arī vispārējo tiesiskās paļāvības aizsardzības, samērīguma, saprātīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas principu pareizu piemērošanu, – ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāda ir 106. panta 3. punkta d) apakšpunkta 2) daļa 1998. gada 24. februāra Leģislatīvajā dekrētā Nr. 58 (Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge 6 febbraio 1996, n. 52 [Tiesību normu finanšu starpniecības jomā saskaņā ar 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu vienotais dokuments]), un vēlākie grozījumi, un 47-octies pants Commissione Nazionale per le Società e la Borsa – Consob1999. gada 14. maija Lēmumā Nr. 11971 (Regolamento di attuazione del decreto legislativo 24 febbraio 1998, n. 58, concernente la disciplina degli emittenti [1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Īstenošanas noteikumi par regulējumu attiecībā uz emitentiem]), un vēlākie grozījumi, – daļā, kurā minētajās normās – atļaujot Consob palielināt minētajā 106. pantā paredzētā publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, ja tiek konstatēts, ka ir noslēgta [krāpnieciska] vienošanās starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem – ir vienīgi norādīts uz “apstiprinātās cenas” kritēriju, skaidri nenosakot šādas konstatēšanas parametrus un kritērijus?
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Hitachi Rail Italy Investments Srl/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
(Lieta C-655/16)
(2017/C 121/14)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītāja: Hitachi Rail Italy Investments Srl
Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par [publiskajiem] pārņemšanas piedāvājumiem (1) 5. panta 4. punkta otrās daļas pareizai piemērošanai – saistībā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem vispārējiem principiem, kā arī Eiropas tiesību vispārējiem tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības, samērīguma, saprātīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas principiem, – ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāda ir 106. panta 3. punkta d) apakšpunkta 2) daļa 1998. gada 24. februāra Leģislatīvajā dekrētā Nr. 58 (Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge 6 febbraio 1996, n. 52 [Tiesību normu finanšu starpniecības jomā saskaņā ar 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu vienotais dokuments]), un vēlākie grozījumi, un 47-octies pants Commissione Nazionale per le Società e la Borsa – Consob1999. gada 14. maija Lēmumā Nr. 11971 (Regolamento di attuazione del decreto legislativo 24 febbraio 1998, n. 58, concernente la disciplina degli emittenti [1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Īstenošanas noteikumi par regulējumu attiecībā uz emitentiem]), un vēlākie grozījumi, daļā, kurā minētās normas ļauj Consob palielināt minētajā 106. pantā paredzētā publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, ja atkārtoti rodas apstāklis, ka “ir noslēgta [krāpnieciska] vienošanās starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem”, neidentificējot konkrēto rīcību, kāda ir šajā lietā, un tātad skaidri nenosakot apstākļus un kritērijus, kuru gadījumā Consob ir atļauts labot publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, to palielinot?
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Finmeccanica SpA/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
(Lieta C-656/16)
(2017/C 121/15)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītāja: Finmeccanica SpA
Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par [publiskajiem] pārņemšanas piedāvājumiem (1) 5. panta 4. punkta otrās daļas pareizai piemērošanai – saistībā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem vispārējiem principiem, kā arī Eiropas tiesību vispārējiem tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības, samērīguma, saprātīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas principiem, – ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāda ir 106. panta 3. punkta d) apakšpunkta 2) daļa 1998. gada 24. februāra Leģislatīvajā dekrētā Nr. 58 (Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge 6 febbraio 1996, n. 52 [Tiesību normu finanšu starpniecības jomā saskaņā ar 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu vienotais dokuments]), un vēlākie grozījumi, un 47-octies pants Commissione Nazionale per le Società e la Borsa – Consob1999. gada 14. maija Lēmumā Nr. 11971 (Regolamento di attuazione del decreto legislativo 24 febbraio 1998, n. 58, concernente la disciplina degli emittenti [1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Īstenošanas noteikumi par regulējumu attiecībā uz emitentiem]), un vēlākie grozījumi, daļā, kurā minētās normas ļauj Consob palielināt minētajā 106. pantā paredzētā publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, ja atkārtoti rodas apstāklis, ka “ir noslēgta [krāpnieciska] vienošanās starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem”, neidentificējot konkrēto rīcību, kāda ir šajā lietā, un tātad skaidri nenosakot apstākļus un kritērijus, kuru gadījumā Consob ir atļauts labot publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, to palielinot?
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Bluebell Partners Limited/Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
(Lieta C-657/16)
(2017/C 121/16)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bluebell Partners Limited
Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par [publiskajiem] pārņemšanas piedāvājumiem (1) 5. panta 4. punkta pirmās un otrās daļas pareizai piemērošanai – saistībā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem vispārējiem principiem, kā arī vispārējo tiesiskās paļāvības aizsardzības, samērīguma, saprātīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas principu pareizu piemērošanu, – ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāda ir 106. panta 3. punkta d) apakšpunkta 2) daļa 1998. gada 24. februāra Leģislatīvajā dekrētā Nr. 58 (Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge 6 febbraio 1996, n. 52 [Tiesību normu finanšu starpniecības jomā saskaņā ar 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu vienotais dokuments]), un vēlākie grozījumi, un 47-octies pants Commissione Nazionale per le Società e la Borsa – Consob1999. gada 14. maija Lēmumā Nr. 11971 (Regolamento di attuazione del decreto legislativo 24 febbraio 1998, n. 58, concernente la disciplina degli emittenti [1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Īstenošanas noteikumi par regulējumu attiecībā uz emitentiem]), un vēlākie grozījumi, – daļā, kurā minētajās normās – atļaujot Consob palielināt minētajā 106. pantā paredzētā publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, ja tiek konstatēts, ka ir noslēgta [krāpnieciska] vienošanās starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem – ir vienīgi norādīts uz “apstiprinātās cenas” kritēriju, skaidri nenosakot šādas konstatēšanas parametrus un kritērijus?
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Elliot International Lp u.c./Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
(Lieta C-658/16)
(2017/C 121/17)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio
Pamatlietas puses
Prasītājas: Elliot International Lp, The Liverpool Limited Partnership un Elliot Associates L.P.
Atbildētāja: Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par [publiskajiem] pārņemšanas piedāvājumiem (1) 5. panta 4. punkta pirmās un otrās daļas pareizai piemērošanai – saistībā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem vispārējiem principiem, kā arī vispārējo tiesiskās paļāvības aizsardzības, samērīguma, saprātīguma, pārskatāmības un nediskriminācijas principu pareizu piemērošanu, – ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāda ir 106. panta 3. punkta d) apakšpunkta 2) daļa 1998. gada 24. februāra Leģislatīvajā dekrētā Nr. 58 (Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge 6 febbraio 1996, n. 52 [Tiesību normu finanšu starpniecības jomā saskaņā ar 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu vienotais dokuments]), un vēlākie grozījumi, un 47-octies pants Commissione Nazionale per le Società e la Borsa – Consob1999. gada 14. maija Lēmumā Nr. 11971 (Regolamento di attuazione del decreto legislativo 24 febbraio 1998, n. 58, concernente la disciplina degli emittenti [1998. gada 24. februāra Leģislatīvā dekrēta Īstenošanas noteikumi par regulējumu attiecībā uz emitentiem]), un vēlākie grozījumi, – daļā, kurā minētajās normās – atļaujot Consob palielināt minētajā 106. pantā paredzētā publiskā pārņemšanas piedāvājuma cenu, ja tiek konstatēts, ka ir noslēgta [krāpnieciska] vienošanās starp piedāvātāju vai personām, kuras rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, un vienu vai vairākiem pārdevējiem – ir vienīgi norādīts uz “apstiprinātās cenas” kritēriju, skaidri nenosakot šādas konstatēšanas parametrus un kritērijus?
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. janvārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – NN A/S/Skatteministeriet
(Lieta C-28/17)
(2017/C 121/18)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāja: NN A/S
Atbildētāja: Skatteministeriet
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Kādi faktori ir jāņem vērā, izvērtējot, vai uz sabiedrībām rezidentēm tādā situācijā, kāda ir aplūkotajā gadījumā, saistībā ar zaudējumu ierēķināšanu ir attiecināts nosacījumam, kas piemērojams sabiedrību nerezidentu filiālēm, “līdzīgs [līdzvērtīgs] nosacījums” sprieduma lietā Philips (1) 20. punktā izpratnē? |
2) |
Ja tiktu pieņemts, ka Dānijas nodokļu tiesiskais regulējums neietver tādu atšķirīgu attieksmi, kāda tika aplūkota lietā Philips, vai aprakstītajam līdzīgs zaudējumu ierēķināšanas aizliegums – situācijā, kad uz sabiedrības nerezidentes pastāvīga uzņēmuma zaudējumiem attiecas uzņēmējvalsts nodokļu pilnvaras, – pats par sevi ir uzskatāms par LESD 49. pantā paredzēto brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, kas ir jāpamato ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem? |
3) |
Ja tas tā ir, vai šāds ierobežojums var tikt pamatots ar interesi novērst zaudējumu divkāršu izmantošanu vai ar mērķi nodrošināt nodokļu kompetenču līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm, vai arī ar abu minēto faktoru kombināciju? |
4) |
Ja tas tā ir, vai šāds ierobežojums ir samērīgs? |
(1) Tiesas 2012. gada 6. septembra spriedums lietā C-18/11 (EU:C:2012:532).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/13 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Isabel González Castro/Mutua Umivale y Prosegur España S.L.
(Lieta C-41/17)
(2017/C 121/19)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Galicia
Pamatlietas puses
Prasītāja: Isabel González Castro
Atbildētāji: Mutua Umivale y Prosegur España S.L.
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīvas 92/85/EEK (1) 7. pants ir interpretējams tādējādi, ka nakts darbs, kas nav jāveic darbiniecēm, kuras ir norādītas 2. pantā, tostarp darbiniecēm, kas baro bērnu ar krūti, ietver ne tikai darbu, kas pilnībā ir veicams nakts laikā, bet gan arī maiņu darbu, kad, kā tas ir pamatlietā, dažas no maiņām tiek strādātas nakts laikā? |
2) |
Vai tiesvedībā, kurā tiek izskatīta riska situācijas pastāvēšana laikā, kad darbiniece baro bērnu ar krūti, ir piemērojami īpašie noteikumi par pierādīšanas pienākumu, kas ir noteikti Direktīvas 2006/54/EK (2) 19. panta 1. punktā, – kas ir transponēts Spānijas tiesību sistēmā tostarp ar Likuma Nr. 36/2011 96. panta 1. punktu, – saistībā ar nosacījumiem, kas ir noteikti Direktīvas 92/85/EEK 5. pantā, – kas ir transponēts Spānijas tiesību sistēmā ar Ley de Prevención de Riesgos Laborales [Darba aizsardzības likuma] 26. pantu, – atvaļinājuma piešķiršanai laikā, kad darbiniece baro bērnu ar krūti, un attiecīgi pabalsta [saņemšanas] atzīšanai saistībā ar šo situāciju atbilstoši valsts tiesību aktiem saskaņā ar minētās Direktīvas 92/85/EEK 11. panta 1. punktu? |
3) |
Vai minētās Direktīvas 2006/54/EK 19. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka “fakti, pēc kuriem var secināt, ka ir notikusi” darbinieces “tieša vai netieša diskriminācija” laikā, kad tā baro bērnu ar krūti – tiesvedībā, kurā tiek izskatīta riska situācijas pastāvēšana laikā, kad darbiniece baro bērnu ar krūti, piešķirot atvaļinājumu, kas ir paredzēts Direktīvas 92/85/EEK 5. pantā un kas ir transponēts Spānijas tiesību sistēmā ar Spānijas Darba aizsardzības likuma 26. pantu,– ir tie, ka: 1) darbiniece kā apsardzes darbiniece veic pienākumus maiņu darba režīmā un dažās maiņās strādā nakts laikā un turklāt vienatnē, un turklāt 2) iet apgaitās un attiecīgajā gadījumā uzrauga ārkārtas gadījumus (pārkāpumus, ugunsgrēkus un citus starpgadījumus); un turklāt 3) nav pierādīts, ka darba vietā pastāvētu piemērota vieta barošanai ar krūti vai attiecīgi piena mehāniskai atslaukšanai? |
4) |
Vai pēc tam, kad ir apstiprinājušies “fakti, pēc kuriem var secināt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija” atbilstoši Direktīvas 2006/54/EK 19. panta 1. punktam saistībā ar Direktīvas 92/85/EEK 5. pantu, – kas ir transponēts Spānijas tiesību sistēmā ar Darba aizsardzības likuma 26. pantu – tiesvedībā, kurā tiek izskatīta riska situācijas pastāvēšana laikā, kad darbiniece baro bērnu ar krūti, un atvaļinājuma piešķiršana darbiniecei, kas baro bērnu ar krūti, būtu pieprasāms, lai atvaļinājuma piešķiršanai atbilstoši valsts tiesību aktiem, – ar kuriem ir transponēts Direktīvas 92/85/EEK 5. panta 2. un 3. punkts, – viņa pierāda, ka darba apstākļu un/vai darba laika maiņa tehniski un/vai objektīvi nav iespējama, vai tā nav pieņemama, un tehniski un/vai objektīvi nav iespējama darbinieces pārcelšana citā darbā, vai tā nav pieņemama? Vai, gluži pretēji, šādu jautājumu pierādīšana būtu atbildētāju (darba devēja un iestādes, kas izmaksā sociālās apdrošināšanas pabalstu par darba līguma darbības apturēšanu) pienākums? |
(1) Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (OV 1992, L 348, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV 2006, L 204, 23. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. janvārī iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) – The Scotch Whisky Association, The Registered Office/Michael Klotz
(Lieta C-44/17)
(2017/C 121/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Hamburg
Pamatlietas puses
Prasītāja: The Scotch Whisky Association, The Registered Office
Atbildētājs: Michael Klotz
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai “[reģistrētas stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes] netiešs komerciāls lietojums” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 110/2008 (1) 16. panta a) punktu ir saistīts ar prasību, lai reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiktu lietota identiskā vai fonētiski un/vai vizuāli līdzīgā formā, vai arī ir pietiekami, ka strīdīgais apzīmējuma elements mērķsabiedrībā izraisa kaut kādas asociācijas ar reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ģeogrāfiskās izcelsmes teritoriju? Ja ir pietiekami ar pēdējo minēto, vai pārbaudē, vai pastāv “netiešs komerciāls lietojums”, nozīme ir arī tam, kādā vidē ir integrēts strīdīgais apzīmējuma elements, vai arī šī vide nevar novērst reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes netiešu komerciālu lietojumu arī tad, ja pie strīdīgā apzīmējuma elementa ir norāde par produkta patieso izcelsmi? |
2) |
Vai “asociācijas” ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. panta b) punktu ir saistītas ar prasību, lai starp reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un strīdīgo apzīmējuma elementu pastāvētu fonētiska un/vai vizuāla līdzība, vai arī ir pietiekami, ka strīdīgais apzīmējuma elements mērķsabiedrībā izraisa kaut kādas asociācijas ar reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ģeogrāfiskās izcelsmes teritoriju? Ja ir pietiekami ar pēdējo minēto, vai pārbaudē, vai pastāv “asociācijas”, nozīme ir arī tam, kādā vidē ir integrēts strīdīgais apzīmējuma elements, vai arī šī vide nevar novērst ļaunprātīgas asociācijas, ko izraisa strīdīgais apzīmējuma elements, arī tad, ja pie strīdīgā apzīmējuma elementa ir norāde par produkta patieso izcelsmi? |
3) |
Vai pārbaudē, vai pastāv “cita nepareiza vai maldīga norāde” Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punkta izpratnē, nozīme ir arī tam, kādā vidē ir integrēts strīdīgais apzīmējuma elements, vai arī šī vide nevar novērst maldīgu norādi arī tad, ja pie strīdīgā apzīmējuma elementa ir norāde par produkta patieso izcelsmi? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulas (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 16. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. janvārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Frédéric Jahin/Ministre de l'économie et des finances, Ministre des affaires sociales et de la santé
(Lieta C-45/17)
(2017/C 121/21)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītājs: Frédéric Jahin
Atbildētāji: Ministre de l'économie et des finances, Ministre des affaires sociales et de la santé
Prejudiciālie jautājumi
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 63., 64. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:
1) |
apstāklis, ka personai, kas ir trešās valsts ārpus Eiropas Savienības, – kas nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveice –, sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieks, tāpat kā personām, kas ir sociālā nodrošinājuma dalībnieki Francijā, ir jāmaksā Francijas tiesību aktos, kas ietilpst 2004. gada 29. aprīļa Regulas [(EK) Nr. 883/2004 (1)] piemērošanas jomā, paredzētie maksājumi par ienākumiem no kapitāla, ja personai, kas ir citas dalībvalsts, kas nav Francija, sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībniece, tos, ņemot vērā šīs regulas tiesību normas, nevar uzlikt, nozīmētu kapitāla, kura izcelsme vai galamērķis ir trešās valstīs, aprites ierobežojumu, kas ar [LESD] 63. pantu ir principā aizliegts; |
2) |
apstiprinošas atbildes uz šo pirmo jautājumu gadījumā ir jānosaka, vai šis kapitāla aprites ierobežojums, kas izriet no Francijas tiesību aktu, – ar kuriem strīdīgie maksājumi tiek uzlikti visiem konkrētu ienākumu no kapitāla saņēmējiem, neveicot tajos nekādu nošķīrumu atkarībā no dalības sociālā nodrošinājuma sistēmā vietas –, un Eiropas Savienības atvasināto tiesību aktu kopīgas piemērošanas, var tikt uzskatīts par saderīgu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. panta noteikumiem, it īpaši:
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. februārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) – Eva Soraya Checa Honrado/Fondo de Garantía Salarial
(Lieta C-57/17)
(2017/C 121/22)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana
Pamatlietas puses
Prasītāja: Eva Soraya Checa Honrado
Atbildētājs: Fondo de Garantía Salarial
Prejudiciālais jautājums
Vai var interpretēt, ka tiesību aktos paredzētais pabalsts, kas uzņēmumam ir jāmaksā darba ņēmējam darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā, ja ir grozīts tāds būtisks darba līguma nosacījums kā ģeogrāfiskā mobilitāte, kas darba ņēmējam liek mainīt dzīvesvietu, ir “atlaišanas pabalsts sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu”, kas ir minēts [Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā] (1) 3. panta pirmajā daļā?
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. februārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Ángel Somoza Hermo un Ilunión Seguridad S.A./Esabe Vigilancia S.A. un Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)
(Lieta C-60/17)
(2017/C 121/23)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Galicia
Pamatlietas puses
Prasītāji: Ángel Somoza Hermo un Ilunión Seguridad S.A.
Atbildētāji: Esabe Vigilancia S.A. un Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (1) 1. panta 1. punkts ir piemērojams gadījumā, kad uzņēmums sakarā ar pakalpojumu sniegšanas līguma izbeigšanu beidz sniegt klientam pakalpojumus, kuros darbība galvenokārt ir balstīta uz darbaspēku (aprīkojuma apsardze), un kad jaunais pakalpojumu sniedzējs pārņem būtisku personāla daļu, kas ir nodarbināta šī pakalpojuma sniegšanai, ja šāda subrogācija attiecībā uz darba līgumiem ir paredzēta drošības nozarē noslēgtā darba koplīguma noteikumos? |
2) |
Ja uz pirmo jautājumu tiks sniegta apstiprinoša atbilde, vai dalībvalsts tiesību aktos, kas ir pieņemti, lai transponētu direktīvu, saskaņā ar Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 1. punktu ir noteikts, ka no nodošanas dienas iepriekšējais darba devējs un jaunais darba devējs ir solidāri atbildīgi par saistībām, tostarp attiecībā uz atalgojumu, kas ir paredzētas pirms nodošanas dienas noslēgtajos darba līgumos, vai ar direktīvas 3. panta 1. punktu ir saderīga interpretācija, saskaņā ar solidaritāte par iepriekšējām saistībām nav piemērojama gadījumā, ja jaunais līgumslēdzējs pārņem būtisku darbaspēka daļu, kas viņam ir jāpārņem atbilstoši nozares darba koplīguma noteikumiem, un no minētā līguma teksta ir izslēgta šī solidaritāte attiecībā uz pirms nodošanas noteiktajām saistībām? |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – NCG Banco, S. A. (šobrīd – Abanca Corporación Bancaria, S. A.)/Alberto García Salamanca Santos
(Lieta C-70/17)
(2017/C 121/24)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: NCG Banco, S. A. (šobrīd – Abanca Corporación Bancaria, S. A.)
Atbildētājs: Alberto García Salamanca Santos
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīvas 93/13/EEZ (1) 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj iespēju valsts tiesai, izvērtējot, vai ir negodīgs hipotekārā aizdevuma līgumā, kas noslēgts ar patērētāju, iekļauts noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu, kurā papildus citiem gadījumiem, kad netiek veikti vairāki ikmēneša maksājumi, ir paredzēta pirmstermiņa atmaksa arī gadījumā, ja netiek veikts viens ikmēneša maksājums, izvērtēt tikai tā līguma noteikuma negodīgumu, kurā ir runa par vienu gadījumu vai viena ikmēneša maksājuma neveikšanu, un noteikumu par kredīta pirmstermiņa atmaksu saistībā ar vairāku ikmēneša maksājumu neveikšanu, kuram arī šajā noteikumā ir vispārējs raksturs, uzskatīt par joprojām spēkā esošu, neatkarīgi no tā, vai uz laiku, kad šī iespēja tiek īstenota, ir jāattiecina kādi īpaši secinājumi par spēkā neesamību vai negodīgumu? |
2) |
Vai valsts tiesai ir tiesības saskaņā ar Direktīvu 93/13 – tiklīdz aizdevuma vai kredīta līgumā, kuram ir pievienota hipotekārs nodrošinājums, iekļautais noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu tiek atzīts par negodīgu, – uzskatīt, ka papildu valsts tiesību noteikuma piemērošana, lai arī tas rada pamatu piespiedu atsavināšanas procesa uzsākšanai vai turpināšanai pret patērētāju, ir labvēlīgāka patērētājam nekā minētā īpašā piespiedu atsavināšanas procesa apturēšana, un atļaut kreditoram uzsākt tiesvedību, lai pārtrauktu aizdevuma vai kredīta līgumu, vai pieprasītu atmaksāt nesamaksātās summas, un attiecīgi nodrošināt nelabvēlīga sprieduma izpildi bez priekšrocībām, kādas īpašais piespiedu atsavināšanas process rada patērētājam? |
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/17 |
Prasība, kas celta 2017. gada 24. februārī – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika
(Lieta C-97/17)
(2017/C 121/25)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Mihaylova, C. Hermes)
Atbildētāja: Bulgārijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka, par īpaši aizsargājamu teritoriju pilnībā neklasificējot ornitoloģiski nozīmīgu teritoriju “Rila”, Bulgārijas Republika kā īpaši aizsargājamas teritorijas, kas ir putnu sugu saglabāšanai vispiemērotākās gan skaita, gan lieluma ziņā, nav klasificējusi Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (1) I pielikumā minētās teritorijas, un ka tā tādēļ nav izpildījusi tai šīs direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētos pienākumus; |
— |
piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Lieta ir par daudzu Direktīvas 2009/147 I pielikumā minētu putnu sugu un to dzīvotnes aizsardzību Rilas kalnu masīvā Bulgārijas dienvidrietumos. Ornitoloģiski nozīmīgā teritorija “Rila” ir viena no valsts, kā arī Eiropas Savienības nozīmīgākajām teritorijām vairāk kā 130 ligzdojošu putnu sugu aizsardzībai. 41 suga ir svarīga dabas aizsardzības aspektā Eiropas līmenī un viena no tām ir apdraudēta pasaules līmenī.
Saskaņā ar Direktīvas 2009/147 4. panta 1. punktu tās I pielikumā minētajām sugām tiek piemēroti īpaši saglabāšanas pasākumi attiecībā uz to dzīvotnēm, lai nodrošinātu šo sugu izdzīvošanu un vairošanos to izplatības teritorijā. Tāpat dalībvalstis par īpaši aizsargājamām teritorijām atzīst šo sugu aizsardzībai gan skaita, gan lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas.
Komisija uzskata, ka Bulgārijai ornitoloģiski nozīmīgā teritorija “Rila” bija pilnībā jāklasificē par īpaši aizsargājamu teritoriju, taču līdz šim tā to nav izdarījusi. Komisija sniedz pierādījumus par ornitoloģiski nozīmīgās teritorijas “Rila” īpašo nozīmi no ornitoloģijas viedokļa.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/18 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (piektā palāta) tiesas 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-762/14 Koninklijke Philips NV, Philips France/Komisija 2017. gada 24. februārī iesniedza Koninklijke Philips NV, Philips France
(Lieta C-98/17 P)
(2017/C 121/26)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Koninklijke Philips NV, Philips France (pārstāvji – J.K. de Pree, T.M. Snoep, A.M. ter Haar, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
— |
atcelt [apstrīdēto] lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Koninklijke Philips NV un Philips France un/vai; |
— |
atcelt vai samazināt Koninklijke Philips NV un Philips France piemēroto naudas soda summu un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības atbalstam tās iesniedzēji norāda šādus pamatus un argumentus:
— |
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, lai konstatētu, ka pastāv konkurences ierobežojums pēc priekšmeta; |
— |
konstatējot, ka pastāv konkurences ierobežojums pēc priekšmeta, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neievērojot savu neierobežoto kompetenci; |
— |
konstatējot, ka pastāv konkurences ierobežojums pēc priekšmeta, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot savu pienākumu norādīt pamatojumu; |
— |
Vispārējā tiesa esot skaidri un acīmredzami piemērojusi nepareizu šajā lietā esošo pierādījumu vērtējumu, kā rezultātā tika sagrozīta skaidrā pierādījumu nozīme, konstatējot, ka apgalvotos kopējos mērķus pamato citi pierādījumi; |
— |
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot nepareizu juridisko standartu un sagrozot skaidro pierādījumu nozīmi, uzskatot, ka Philips piedalījās vienā vienotā un turpinātā pārkāpumā un par to tas jāsauc pie atbildības; |
— |
noraidīdama Philips pamatu par to, ka piemēroto rādītāju smagums nebija samērīgs ar pārkāpumu un Philips lomu tajā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nepareizi piemēroja samērīguma principu un neīstenoja savu neierobežoto kompetenci. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/19 |
Prasība, kas celta 2017. gada 3. martā – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-110/17)
(2017/C 121/27)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Roels un N. Gossement)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
— |
konstatēt, ka, paturot spēkā noteikumus, saskaņā ar kuriem tādu ienākumu aplēses jomā saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, kas nav izīrēti vai ir izīrēti vai nu fiziskām personām, kuras tos neizmanto profesionālā nolūkā, vai arī juridiskām personām, kuras tos nodod fizisku personu rīcībā privātiem mērķiem, valsts teritorijā esošiem īpašumiem nodokļu bāze tiek aprēķināta pēc kadastrālās vērtības, bet ārvalstīs esošiem īpašumiem – pēc reālās īres vērtības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantā paredzētos pienākumus, un |
— |
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka Beļģija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti saskaņā ar LESD 63. pantu un EEZ līguma 40. pantu.
Lai arī konstatējusi Beļģijas centienus izbeigt pārkāpumu, Komisija uzskata, ka pārkāpuma pastāvēšana ir pierādīta argumentētajā atzinumā noteiktā divu mēnešu termiņa beigu datumā, proti, 2012. gada 26. martā.
Vispārējā tiesa
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/20 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 7. marta spriedums – United Parcel Service/Komisija
(Lieta T-194/13) (1)
(Konkurence - Koncentrācija - Regula (EK) Nr. 139/2004 - Starptautiski sīkpaku eksprespiegādes pakalpojumi EEZ - UPS veikta TNT Express iegāde - Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Iespējamā ietekme uz cenu - Ekonometriska analīze - Tiesības uz aizstāvību)
(2017/C 121/28)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: United Parcel Service, Inc. (Atlanta, Džordžija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – sākotnēji A. Ryan, B. Graham, solicitors, W. Knibbeler un P. Stamou, advokāti, vēlāk A. Ryan, W. Knibbeler, P. Stamou, A. Pliego Selie, F. Hoseinian un P. van den Berg, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji T. Christoforou, N. Khan, A. Biolan, N. von Lingen un H. Leupold, vēlāk T. Christoforou, N. Khan, A. Biolan un H. Leupold)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: FedEx Corp. (Memfisa, Tenesija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – sākotnēji F. Carlin, barrister, G. Bushell, solicitor, un Q. Azau, advokāts, vēlāk F. Carlin, G. Bushell un N. Niejahr, advokāts)
Priekšmets
Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt Komisijas 2013. gada 30. janvāra Lēmumu C(2013) 431, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.6570 – UPS/TNT Express)
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Komisijas 2013. gada 30. janvāra Lēmumu C(2013) 431, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.6570 – UPS/TNT Express); |
2) |
Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina United Parcel Service, Inc. tiesāšanās izdevumus; |
3) |
FedEx savus tiesāšanās izdevumus sedz pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/20 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 1. marta spriedums – Francija/Komisija
(Lieta T-366/13) (1)
(Valsts atbalsts - Jūras kabotāža - Atbalsts, ko Francija īstenojusi par labu Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) un Compagnie méridionale de navigation - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Kompensācijas par pamatpakalpojumu papildinoša pakalpojuma veikšanu, kas paredzēts, lai tūrisma sezonas laikā ietvertu aktīvos periodus - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Spriedums Altmark)
(2017/C 121/29)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – sākotnēji E. Belliard, G. de Bergues, D. Colas un N. Rouam, vēlāk G. de Bergues, D. Colas, F. Alabrune un J. Bousin un visbeidzot D. Colas, F. Alabrune un J. Bousin)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Afonso un B. Stromsky)
Priekšmets
Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Lēmumu 2013/435/ES par valsts atbalstu SA.22843 (2012/C) (ex 2012/NN), [ko Francija īstenojusi par labu] Société nationale Corse Méditerranée un Compagnie méridionale de navigation (OV 2013, L 220, 20. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Francijas Republika sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/21 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 1. marta spriedums – SNCM/Komisija
(Lieta T-454/13) (1)
(Valsts atbalsts - Jūras kabotāža - Atbalsts, ko Francija īstenojusi par labu Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) un Compagnie méridionale de navigation - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Kompensācijas par pamatpakalpojumu papildinoša pakalpojuma veikšanu, kas paredzēts, lai tūrisma sezonas laikā ietvertu aktīvos periodus - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Spriedums Altmark - Atbalsta apmēra noteikšana)
(2017/C 121/30)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) (Marseļa, Francija) (pārstāvji – sākotnēji A. Winckler, F.-C. Laprévote, J.-P. Mignard un S. Mabile, vēlāk A. Winckler un F.-C. Laprévote un visbeidzot F.-C. Laprévote un C. Froitzheim, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Afonso un B. Stromsky)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Corsica Ferries France SAS (Bastija, Francija) (pārstāvji – S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)
Priekšmets
Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Lēmumu 2013/435/ES par valsts atbalstu SA.22843 (2012/C) (ex 2012/NN), [ko Francija īstenojusi par labu] Société nationale Corse Méditerranée un Compagnie méridionale de navigation (OV 2013, L 220, 20. lpp.)
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas un Corsica Ferries France SAS tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/22 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – JingAo Solar u.c./Padome
(Lieta T-157/14) (1)
(Dempings - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Galīgais antidempinga maksājums - Saistības - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Pieņemamība - Eksportētājvalsts - Izmeklēšanas apmērs - Pārbaude izlases veidā - Normālā vērtība - Attiecīgās preces definīcija - Termiņš lēmuma pieņemšanai par lūgumu piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu - Jauno noteikumu piemērojamība laikā - Zaudējumi - Cēloņsakarība)
(2017/C 121/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: JingAo Solar Co. Ltd (Ningjin, Ķīna) un piecas citas prasītājas, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji – sākotnēji A. Willems, S. De Knop un J. Charles, vēlāk A. Willems un S. De Knop, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen, pārstāvis, kuram palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik, vēlāk J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Demeneix)
Priekšmets
Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV 2013, L 325, 1. lpp.), ciktāl tā ir piemērojama prasītājām
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
JingAo Solar Co. Ltd un pārējās prasītājas, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/22 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – JingAo Solar u.c./Padome
(Apvienotās lietas T-158/14, T-161/14 un T-163/14) (1)
(Subsīdijas - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Galīgais kompensācijas maksājums - Saistības - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Pieņemamība - Izmeklēšanas apmērs - Pārbaude izlases veidā - Attiecīgās preces definīcija)
(2017/C 121/32)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: JingAo Solar Co. Ltd (Ningjin, Ķīna) un piecas citas prasītājas, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji – sākotnēji A. Willems, S. De Knop un J. Charles, vēlāk A. Willems un S. De Knop, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen, pārstāvis, kuram palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik, vēlāk J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Demeneix)
Priekšmets
Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV 2013, L 325, 66. lpp.), ciktāl tā ir piemērojama prasītājām
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
JingAo Solar Co. Ltd un pārējās prasītājas, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/23 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – Yingli Energy (China) u.c./Padome
(Lieta T-160/14) (1)
(Dempings - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Galīgais antidempinga maksājums - Saistības - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Pieņemamība - Eksportētājvalsts - Izmeklēšanas apmērs - Pārbaude izlases veidā - Normālā vērtība - Attiecīgās preces definīcija - Termiņš lēmuma pieņemšanai par lūgumu piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu - Jauno noteikumu piemērojamība laikā - Zaudējumi - Cēloņsakarība - Tiesības uz aizstāvību - Zaudējumu starpības aprēķināšana)
(2017/C 121/33)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Yingli Energy (China) Co. Ltd (Baoding, Ķīna) un četrpadsmit citas prasītājas, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji – sākotnēji A. Willems, S. De Knop un J. Charles, vēlāk A. Willems un S. De Knop, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen, kuram palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik, vēlāk J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Demeneix)
Priekšmets
Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV 2013, L 325, 1. lpp.), ciktāl tā ir piemērojama prasītājām
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Yingli Energy (China) Co. Ltd un pārējās prasītājas, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/24 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – Canadian Solar Emea u.c./Padome
(Lieta T-162/14) (1)
(Dempings - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Galīgais antidempinga maksājums - Saistības - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Pieņemamība - Eksportētājvalsts - Izmeklēšanas apmērs - Pārbaude izlases veidā - Normālā vērtība - Attiecīgās preces definīcija - Termiņš lēmuma pieņemšanai par lūgumu piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu - Jauno noteikumu piemērojamība laikā - Zaudējumi - Cēloņsakarība)
(2017/C 121/34)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Canadian Solar Emea GmbH (Minhene, Vācija), Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc. (Changshu, Ķīna), Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc. (Luoyang, Ķīna), Csi Cells Co. Ltd (Suzhou, Ķīna), Csi Solar Power (China), Inc. (Suzhou) (pārstāvji – sākotnēji A. Willems, S. De Knop un J. Charles, vēlāk A. Willems un S. De Knop, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen, kuram palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik, vēlāk J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Demeneix)
Priekšmets
Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV 2013, L 325, 1. lpp.), ciktāl tā ir piemērojama prasītājām
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Canadian Solar Emea GmbH, Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd un Csi Solar Power (China), Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/25 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 7. marta spriedums – Neka Novin/Padome
(Lieta T-436/14) (1)
(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Prasība par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstā - Kļūda tiesību piemērošanā - Acīmredzama kļūda novērtējumā - Samērīgums)
(2017/C 121/35)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Neka Novin Co., Private Joint Stock (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – L. Vidal, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Vitro un M. Bishop)
Priekšmets
Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes lēmumu saglabāt prasītājas vārdu sarakstā, kas ir ietverts Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.), kurā grozījumi veikti ar Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/299/KĀDP (OV 2011, L 136, 65. lpp.), II pielikumā, un sarakstā, kas ir ietverts Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.), atbilstoši 2014. gada 15. marta atzinumā paziņotajam, IX pielikumā.
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt. |
2) |
Neka Novin Co., Private Joint Stock sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumiem. |
3) |
Padome sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/25 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 1. marta spriedums – Universiteit Antwerpen/REA
(Lieta T-208/15) (1)
(Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības - Jaunie pētnieki - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus FP7-People-ITN-2008 - Nolīgumi par subsīdijām - Pieļaujamās izmaksas - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Pētnieku uzņemšanas jēdziens - Samērīgums)
(2017/C 121/36)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Universiteit Antwerpen (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji – P. Teerlinck un P. de Bandt, advokāti)
Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA) (pārstāvji – S. Payan-Lagrou un V. Canetti, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)
Priekšmets
Prasība saskaņā ar LESD 272. pantu, pirmkārt, atzīt, ka nolīgumus par subsīdiju Nr. 238214 “C7” (Cerebellar-Cortical Control: Cells, Circuits, Computation, and Clinic) un Nr. 238686 “Cerebnet” (Timing and plasticity in the olivo-cerebellar system), kas ir noslēgti saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus FP7-PEOPLE-ITN-2008, nevar interpretēt tādējādi, ka tajos atbalsta saņēmējiem ir paredzēts pienākums apmācīt jaunos pētniekus vienīgi savās telpās un līdz ar to apstiprināt, ka REA nevar noraidīt ar trīs jauno pētnieku sagatavošanu ārpus prasītājas telpām saistītos izdevumus kā nepieļaujamus, un, otrkārt, piespriest REA samaksāt visus izdevumus saistībā ar šo jauno pētnieku apmācību, kurus prasītāja ir paziņojusi, tiem pieskaitot procentus no dienas, kad maksājumi bija jāveic saskaņā ar nolīgumiem
Rezolutīvā daļa:
1) |
Pētniecības izpildaģentūra (REA) samaksā Universiteit Antwerpen summu EUR 45 526,73 apmērā, kas atbilst konkrētu pieļaujamo izmaksu maksājumam atbilstoši nolīgumam Nr. 238686 “Cerebnet”, kas ir noslēgts Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), tai pieskaitot nolīgumā noteiktos procentus no dienas, ka šī summa bija jāsamaksā saskaņā ar šo nolīgumu; |
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
3) |
REA un Universiteit Antwerpen sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/26 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 1. marta spriedums – EĀDD/Gross
(Lieta T-472/15 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2013. gada paaugstināšana amatā - Neiekļaušana amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā - Kļūdas tiesību piemērošanā neesamība)
(2017/C 121/37)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji – sākotnēji S. Marquardt un M. Silva, vēlāk S. Marquardt, pārstāvji, kuriem palīdz M. Troncoso Ferrer, S. Moya Izquierdo un F.-M. Hislaire, advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Philipp Oliver Gross (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J.-N. Louis un N. de Montigny, advokāti)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2015. gada 3. jūnija spriedumu Gross/EĀDD (F-78/14, EU:F:2015:52) ar mērķi atcelt šo spriedumu
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) sedz savus, kā arī atlīdzina Philipp Oliver Gross tiesāšanās izdevumus šajā instancē. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/27 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 1. marta spriedums – Silvan/Komisija
(Lieta T-698/15 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - 2013. gada paaugstināšana amatā - oLēmums nepaaugstināt prasītāju amatā - Nopelnu salīdzināšana - Novērtējuma ziņojumu ņemšana vērā - Kļūdas tiesību piemērošanā neesamība)
(2017/C 121/38)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Juha Tapio Silvan (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – N. de Montigny un J.-N. Louis, avocats)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Berscheid un C. Berardis-Kayser)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 22. septembra spriedumu lietā Silvan/Komisija (F-83/14, EU:F:2015:106), kurā ir lūgts šo spriedumu atcelt.
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Juha Tapio Silvan sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā instancē. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/27 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 2. marta spriedums – DI/EASO
(Lieta T-730/15 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - EASO personāls - Līgumdarbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Pārbaudes laiks - Lēmums par atlaišanu - Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Prasības kā acīmredzami nepieņemamas noraidīšana pirmajā instancē - Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību - Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punkts)
(2017/C 121/39)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: DI (pārstāvji – I. Vlaic un G. Iliescu, advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) (pārstāvji – W. Stevens, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. oktobra rīkojumu DI/EASO (F-113/13, EU:F:2015:120), ar kuru tiek lūgts šo rīkojumu atcelt
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. oktobra rīkojumu DI/EASO (F-113/13); |
2) |
lietu nosūtīt citai Vispārējās tiesas palātai, kas nav taisījusi spriedumu par šo apelācijas sūdzību; |
3) |
lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/28 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – Labeyrie/EUIPO – Delpeyrat (Nārstojošu zelta zivtiņu uz zila fona attēls)
(Lieta T-766/15) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kuru veido nārstojošu zelta zivtiņu uz zila fona attēls - Paziņojums par atcelšanu - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Forma, kas atšķiras elementos, kuri nemaina atšķirtspēju)
(2017/C 121/40)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Labeyrie (Saint Geours de Maremne, Francija) (pārstāvis – A. Lecomte, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – A. Folliard Monguiral)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Delpeyrat (Saint Pierre du Mont, Francija) (pārstāvis – J. Ennochi, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 15. oktobra lēmumu lietā R 2693/2014–1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Delpeyrat un Labeyrie
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Labeyrie sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Delpeyrat sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/28 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – Labeyrie/EUIPO – Delpeyrat (Nārstojošu gaišu zivtiņu uz tumša fona attēls)
(Lieta T-767/15) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kuru veido nārstojošu gaišu zivtiņu uz tumša fona attēls - Paziņojums par atcelšanu - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Forma, kas atšķiras elementos, kuri nemaina atšķirtspēju)
(2017/C 121/41)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Labeyrie (Saint Geours de Maremne, Francija) (pārstāvis – A. Lecomte, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – A. Folliard Monguiral)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Delpeyrat (Saint-Pierre-du-Mont, Francija) (pārstāvis – J. Ennochi, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 15. oktobra lēmumu lietā R 2694/2014–1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Delpeyrat un Labeyrie
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Labeyrie sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Delpeyrat sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/29 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 14. februāra rīkojums – Helbrecht/EUIPO – Lenci Calzature (“SportEyes”)
(Lieta T-333/14) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Agrākas grafiskas preču zīmes, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā, atzīšana par spēkā neesošu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2017/C 121/42)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Andreas Helbrecht (Hilden, Vācija) (pārstāvis – C. König, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Rajh)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Lenci Calzature SpA (Turchetto Montecarlo, Itālija) (pārstāvji – F. Celluprica un F. Fischetti, advokāti)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2014. gada 27. februāra lēmumu lietā R 830/2013-5 saistībā ar iebildumu procesu starp Lenci Calzature un A. Helbrecht
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
Lenci Calzature SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Andreas Helbrecht tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/30 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 16. februāra rīkojums – Le Pen/Parlaments
(Lieta T-140/16 R II)
(Pagaidu noregulējums - Eiropas Parlamenta loceklis - Parlamentārās palīdzības izmaksas sedzošo piemaksu atgūšana kompensācijas ceļā - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Jauns pieteikums - Jauni fakti - Steidzamības neesamība)
(2017/C 121/43)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Jean-Marie Le Pen (SaintCloud, Francija) (pārstāvji – M. Ceccaldi un J.-P. Le Moigne, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – G. Corstens un S. Alonso de León)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek prasīts apturēt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmuma, ar ko tiek noteikta EUR 320 026,23 piedziņa no prasītāja, izpildi un 2016. gada 4. februāra paziņojuma par parādu Nr. 2016 195, kas izdots uz šī lēmuma pamata, izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/30 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra rīkojums – NF/Eiropadome
(Lieta T-192/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - 2016. gada 18. marta ES un Turcijas paziņojums - Paziņojums presei - “Starptautiska nolīguma” jēdziens - Akta autora noteikšana - Akta tvērums - Eiropadomes sanāksme - Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju vai to valdību vadītāju sanāksme, kas notiek Eiropas Savienības Padomes telpās - Savienības dalībvalstu pārstāvju statuss tikšanās ar trešās valsts pārstāvi laikā - LESD 263. panta pirmā daļa - Kompetences neesamība)
(2017/C 121/44)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: NF (pārstāvji – B. Burns, solicitor, P. O’Shea un I. Whelan, barristers)
Atbildētāja: Eiropadome (pārstāvji – K. Pleśniak, Á. de Elera-San Miguel Hurtado un S. Boelaert)
Priekšmets
Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā lūgts atcelt nolīgumu, kas 2016. gada 18. martā esot noslēgts starp Eiropadomi un Turcijas Republiku un kura nosaukums ir “ES un Turcijas paziņojums, 2016. gada 18. marts”
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt, jo tās izskatīšana nav Vispārējās tiesas kompetencē; |
2) |
par NQ, NR, NS, NT, NU un NV, kā arī Beļģijas Karalistes, Grieķijas Republikas un Eiropas Komisijas iesniegtajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj; |
3) |
NF un Eiropadome sedz savus tiesāšanās izdevumus; |
4) |
NQ, NR, NS, NT, NU un NV, kā arī Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/31 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra spriedums – NG/Eiropadome
(Lieta T-193/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - 2016. gada 18. marta ES un Turcijas paziņojums - Paziņojums presei - “Starptautiska nolīguma” jēdziens - Akta autora noteikšana - Akta tvērums - Eiropadomes sanāksme - Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju vai to valdību vadītāju sanāksme, kas notiek Eiropas Savienības Padomes telpās - Savienības dalībvalstu pārstāvju statuss tikšanās ar trešās valsts pārstāvi laikā - LESD 263. panta pirmā daļa - Kompetences neesamība)
(2017/C 121/45)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: NG (pārstāvji – B. Burns, solicitor, P. O’Shea un I. Whelan, barristers)
Atbildētāja: Eiropadome (pārstāvji – K. Pleśniak, Á. de Elera-San Miguel Hurtado un S. Boelaert)
Priekšmets
Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā lūgts atcelt nolīgumu, kas 2016. gada 18. martā esot noslēgts starp Eiropadomi un Turcijas Republiku un kura nosaukums ir “ES un Turcijas paziņojums, 2016. gada 18. marts”
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt, jo tās izskatīšana nav Vispārējās tiesas kompetencē; |
2) |
par NQ, NR, NS, NT, NU un NV, kā arī Amnesty International, Beļģijas Karalistes, Grieķijas Republikas un Eiropas Komisijas iesniegtajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj; |
3) |
NG un Eiropadome sedz savus tiesāšanās izdevumus; |
4) |
NQ, NR, NS, NT, NU un NV, kā arī Amnesty International, Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/32 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra rīkojums – NM/Eiropadome
(Lieta T-257/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - 2016. gada 18. marta ES un Turcijas paziņojums - Paziņojums presei - “Starptautiska nolīguma” jēdziens - Akta autora noteikšana - Akta tvērums - Eiropadomes sanāksme - Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju vai to valdību vadītāju sanāksme, kas notiek Eiropas Savienības Padomes telpās - Savienības dalībvalstu pārstāvju statuss tikšanās ar trešās valsts pārstāvi laikā - LESD 263. panta pirmā daļa - Kompetences neesamība)
(2017/C 121/46)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: NM (pārstāvji – B. Burns, solicitor, P. O'Shea un I. Whelan, barristers)
Atbildētāja: Eiropadome (pārstāvji – K. Pleśniak, Á. de Elera-San Miguel Hurtado un S. Boelaert)
Priekšmets
Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā lūgts atcelt nolīgumu, kas 2016. gada 18. martā esot noslēgts starp Eiropadomi un Turcijas Republiku un kura nosaukums ir “ES un Turcijas paziņojums, 2016. gada 18. marts”
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt, jo tās izskatīšana nav Vispārējās tiesas kompetencē; |
2) |
par Beļģijas Karalistes, Grieķijas Republikas un Eiropas Komisijas iesniegtajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj; |
3) |
NM un Eiropadome sedz savus tiesāšanās izdevumus; |
4) |
Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/32 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra rīkojums – Walton/Komisija
(Lieta T-594/16) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Atlaišanas pabalsts - Aprēķina pārskatīšana - Res judicata spēks - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2017/C 121/47)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Robert Walton (Oksforda, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – F. Moyse, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A.-C. Simon un F. Simonetti)
Priekšmets
Prasība saskaņā ar LESD 270. pantu, kurā ir lūgts atcelt iestādes, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmumu, kurš paziņots ar Komisijas 2016. gada 15. marta vēstuli un ar kuru kā nepieņemama ir noraidīta prasītāja prasība pārskatīt atlaišanas pabalsta aprēķinu pēc viņa atbrīvošanas no amata pēc paša vēlēšanās
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Robert Walton atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 251, 11.7.2016. (lieta, kas sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-24/16 un 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/33 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 16. februāra rīkojums – Gollnisch/Parlaments
(Lieta T-624/16 R)
(Pagaidu noregulējums - Eiropas Parlamenta loceklis - Parlamentārās palīdzības izmaksas sedzošo piemaksu atgūšana kompensācijas ceļā - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2017/C 121/48)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvis – N. Fakiroff, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – G. Corstens un S. Alonso de León)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek prasīts apturēt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 1. jūlija lēmuma, ar ko tiek noteikta EUR 275 984,23 piedziņa no prasītāja, un 2016. gada 5. jūlija paziņojuma par parādu Nr. 2016-916, kas izdots uz šī lēmuma pamata, finanšu ģenerāldirektoram šos aktus paziņojot 2016. gada 6. jūlijā, izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/33 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 16. februāra rīkojums – Troszczynski/Parlaments
(Lieta T-626/16 R)
(Pagaidu noregulējums - Eiropas Parlamenta loceklis - Parlamentārās palīdzības izmaksas sedzošo piemaksu atgūšana kompensācijas ceļā - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2017/C 121/49)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Mylène Troszczynski (Noyon, Francija) (pārstāvis – M. Ceccaldi, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – G. Corstens un S. Alonso de León)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek prasīts apturēt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 23. jūnija lēmuma, ar ko tiek noteikta EUR 56 554 piedziņa no prasītājas, izpildi un paziņojuma par parādu Nr. 2016-888, kas izdots uz šī lēmuma pamata, izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 17. februāra rīkojums – Janssen-Cases/Komisija
(Lieta T-688/16 R)
(Pagaidu noregulējums - Civildienests - Paziņojums par vakanci - Komisijas mediators - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2017/C 121/50)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Mercedes Janssen-Cases (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J.-N. Louis un N. de Montigny, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Berscheid un C. Berardis-Kayser)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir iesniegts, pamatojoties uz LESD 278. un 279. pantu, un kurā tiek lūgts apturēt Komisijas 2016. gada 15. jūnija lēmuma par X iecelšanu Komisijas mediatora amatā no 2016. gada 1. oktobra izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/34 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 9. februāra rīkojums – Asolo/EUIPO – Red Bull (“FLÜGEL”)
(Lieta T-714/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības pasludināšanas process - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Tiesvedība izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2017/C 121/51)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Asolo LTD (Limassol, Kipra) (pārstāvis – W. Pors, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un M. Capostagno)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Red Bull GmbH (Fuschl am See, Austrija) (pārstāvis – A. Renck, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 29. jūlija lēmumu lietā R 282/2015–5 attiecībā uz spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Red Bull un Asolo
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) pats sedz savus, kā arī atlīdzina Asolo LTD un Red Bull GmbH tiesāšanās izdevumus. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/35 |
Prasība, kas celta 2017. gada 22. janvārī – Selimovic/Parlaments
(Lieta T-61/17)
(2017/C 121/52)
Tiesvedības valoda – zviedru
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Jasenko Selimovic (Hägersten, Zviedrija) (pārstāvis – B. Leidhammar, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt priekšsēdētāja 2016. gada 22. novembra lēmumus D 203109 un D 203110 (turpmāk tekstā – “priekšsēdētāja lēmumi”); |
— |
atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2016. gada 22. decembra lēmumu PE 595.204/BUR/DEC (turpmāk tekstā – “Prezidija lēmums”); |
— |
izskatīt lietu steidzamības kārtībā; |
— |
piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt prasītājam kompensāciju apmērā, kas tiks precizēts vēlākā datumā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu prasītājs apgalvo, ka viņš nav veicis nodarījumus, kuri viņam tiek pārmesti, proti, Civildienesta noteikumu 12.a pantā paredzēto psiholoģisko vardarbību. |
2. |
Ar otro pamatu prasītājs apgalvo, ka lēmumi ir tikuši pieņemti procedūrā, kas ir pretrunā vispārējiem principiem – tiesisko paļāvību un tiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kas ir izteiktas ECPAK 6. pantā, tostarp turpinājumā minēto iemeslu dēļ: [lietas apstākļu] novērtējumu un pierādījumu izvērtējumu, kā arī lēmumu ir pieņēmusi viena un tā pati puse (t.i., izmeklēšanas procedūras sistēmas kontekstā). Lēmumi esot tikuši pieņemti, nepamatojoties uz precīzu nodarījumu aprakstu. Prasītājs apgalvo, ka viņam neesot bijusi iespēja uzzināt konkrētos viņam izvirzītos pārmetumus un neesot tikusi sniegta izdevība atspēkot galvenos pārmetumus. Prasītājam neesot ļauts ne personiski, ne ar pārstāvja starpniecību uzdot jautājumus personām, kas ir izvirzījušas viņam pārmetumus vai slepenajiem lieciniekiem, kas bija pieteikušies. Viņam neesot bijis pietiekami laika, lai sagatavotos. Eiropas Parlaments neesot paudis nostāju par prasītāja argumentiem un pierādījumiem, un neesot pierādījis nevienu Civildienesta noteikumu pārkāpumu. |
3. |
Ar trešo pamatu prasītājs apgalvo, ka Prezidija lēmums noraidīt prasītāja lūgumu pārbaudīt priekšsēdētāja lēmumu būtību esot ticis pieņemts bez jebkāda juridiska pamata. |
4. |
Ar ceturto pamatu prasītājs apgalvo, ka slepenā procedūra izmeklēšanas procedūras veidā, kurā parlamenta deputātam neesot iespējas uzzināt vai vismaz atspēkot pārāk vispārīgos apgalvojumus par [psiholoģisko] vardarbību, esot drauds demokrātijai. Tas tā esot īpaši, ņemot vērā kaitējumu, ko nelabvēlīgs lēmums izraisa attiecībā uz vēlēto pārstāvju spēju īstenot politisku ietekmi. |
5. |
Ar piekto pamatu prasītājs apgalvo, ka jautājums būtu jāizlemj steidzamības kārtībā, jo prasītājam esot konkrētas un praktiskas grūtības veikt savu politisko darbu un Zviedrijā gūt atbalstu jomās, kurās viņš ir aicināts darboties Parlamentā. Laicīga lietas atrisināšana radikāli izmainītu šo situāciju un sniegtu prasītājam laiku un iespēju veikt savu politisko darbu un uzsākt darbu pārstāvības apgabalos pirms nākamā pilnvaru termiņa. |
6. |
Ar sesto pamatu prasītājs apgalvo, ka Eiropas Parlaments ir rīkojies ar nodomu vai katrā ziņā nolaidīgi, neapturot procedūru, kad padomdevēja komiteja nevarēja norādīt nevienu pašu pārmetumu, kas būtu bijis pietiekami konkrēts (kur, kad, kā), lai ar to pamatotu apstiprinājumu vai noraidījumu, vai arī lai tas sniegtu iespēju pierādīšanai vai atspēkošanai, un piedevām Parlaments esot pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu, pilnībā apzinoties, ka tā pamatā ir skaidra juridiskā nenoteiktība. Ar to prasītājam esot nodarīts kaitējums. Kaitējums izpaužoties kā viņam ar lēmumu izraisītās izmaksas, ciešanas un grūtības attiecībā uz viņa turpmāko politisko darbu. Prasītājs saprātīgu summu precizēs vēlākā datumā. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/36 |
Prasība, kas celta 2017. gada 6. februārī – Danjaq/EUIPO – Formosan (“Shaken, not stirred”)
(Lieta T-74/17)
(2017/C 121/53)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Danjaq, LLC (Losandželosa, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – S. Baran un G. Messenger, barristers, D. Stone and A. Dykes, solicitors)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Formosan IP (Oksforda, Apvienotā Karaliste)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Shaken, not stirred” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 406 343
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes lēmums lietā R 255/2016-4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/37 |
Prasība, kas celta 2017. gada 7. februārī – PepsiCo/EUIPO – Intersnack Group (“Exxtra Deep”)
(Lieta T-82/17)
(2017/C 121/54)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PepsiCo, Inc. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Intersnack Group GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Exxtra Deep” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 161 981
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 24. novembra lēmums lietā R 482/2016-4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/37 |
Prasība, kas celta 2017. gada 8. februārī – Heineken Romania/EUIPO – Lénárd (“Csíki Sör”)
(Lieta T-83/17)
(2017/C 121/55)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Heineken Romania SA (Bukareste, Rumānija) (pārstāvis – A.-M. Baciu, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: András Lénárd (Sincraieni, Rumānija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Csíki Sör” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 105 839
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 14. novembra lēmums lietā R 1310/2015-2
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
atcelt Iebildumu nodaļas 2015. gada 1. jūlija lēmumu iebildumu procesā B 002 279 514; |
— |
apmierināt iebildumus B 002 279 514; |
— |
pilnībā noraidīt Eiropas Savienības preču zīmes “Csíki Sör” reģistrācijas pieteikumu Nr. 12 105 839. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/38 |
Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – Gelinova Group/EUIPO – Cloetta Italia (“galatea…è naturale”)
(Lieta T-90/17)
(2017/C 121/56)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Gelinova Group Srl (Tezze di Vazzola, Itālija) (pārstāvji – A. Tornato un D. Hazan, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Cloetta Italia Srl (Cremona, Itālija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “galatea…è naturale” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 187 695
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 12. decembra lēmums lietā R 207/2016–2
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/38 |
Prasība, kas celta 2017. gada 14. februārī – Duferco Long Products/Komisija
(Lieta T-93/17)
(2017/C 121/57)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Duferco Long Products SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji – J.-F. Bellis, R. Luff un M. Favart, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
atcelt Komisijas 2016. gada 20. janvāra lēmuma par valsts atbalstu SA.33926 2013/C (ex 2013/NN, 2011/CP), ko Beļģija sniegusi Duferco, 1. panta f) punktu un 2. pantu; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, kuras Komisija pieļāvusi, pārbaudot sestā pasākuma, kas atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, pari passu raksturu. Šim pamatam ir divas daļas:
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, kuras Komisija pieļāvusi, pārbaudot kritēriju par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Šim pamatam ir četras daļas:
|
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/39 |
Prasība, kas celta 2017. gada 15. februārī – Apple Distribution International/Komisija
(Lieta T-101/17)
(2017/C 121/58)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Apple Distribution International (Cork, Īrija) (pārstāvji – S. Schwiddessen, H. Lutz, N. Niejahr, un A. Patsa, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2016. gada 1. septembra Lēmumu (ES) 2016/2042; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts LESD 110. pants.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts LESD 56. pants.
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikusi pārkāpta Direktīva 98/34/EK.
|
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/40 |
Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – Cantina e oleificio sociale di San Marzano/EUIPO – Miguel Torres (“SANTORO”)
(Lieta T-102/17)
(2017/C 121/59)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Cantina e oleificio sociale di San Marzano (San Marzano di San Giuseppe, Itālija) (pārstāvji – F. Jacobacci un E. Truffo, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Miguel Torres, SA (Vilafranca del Penedés, Spānija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “SANTORO” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 282 141
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 2018/2015-2
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums [un] ar aplūkojamajiem jautājumiem saistītās judikatūras nepareiza piemērošana; |
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums un pierādījumu sagrozīšana. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/41 |
Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – Recordati Orphan Drugs/EUIPO – Laboratorios Normon (“NORMOSANG”)
(Lieta T-103/17)
(2017/C 121/60)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Recordati Orphan Drugs (Puteaux, Francija) (pārstāvis – J. Quirin, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Laboratorios Normon SA (Tres Cantos, Spānija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NORMOSANG” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 174 926
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 22. novembra lēmums lietā R 831/2016-5
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums; |
— |
Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 20. noteikuma 1. punkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/41 |
Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – ClientEarth/Komisija
(Lieta T-108/17)
(2017/C 121/61)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ClientEarth (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – A. Jones, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 7. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar ko tā ir atteikusies pārskatīt savu Lēmumu C(2016) 3549 (turpmāk tekstā – “lēmums par licencēšanu”), kurā tā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1), uzņēmumiem VinyLoop Ferrara SpA, Stena Recycling AB un Plastic Planet srl ir atļāvusi lietot ķīmisku vielu, kas tiek saukta par bis(2-etilheksil) ftalātu; |
— |
atcelt lēmumu par licencēšanu; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un |
— |
uzdot veikt jebkādus citus pasākumus, kas tiktu uzskatīti par atbilstošiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā saistībā ar apgalvoto VinyLoop, Stena, un Plastic Planet iesniegtā licencēšanas pieteikuma atbilstību Regulas (EK) Nr. 1907/2006 62. panta un 60. panta 7. punkta izpratnē. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu saistībā sociālo un ekonomisko aspektu analīzi. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 60. panta 4. un 5. punktu saistībā ar alternatīvu analīzi. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un vērtējumā attiecībā uz piesardzības principa piemērošanu Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētā licencēšanas procesa kontekstā. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/42 |
Prasība, kas celta 2017. gada 21. februārī – FCA US/EUIPO – Busbridge (“VIPER”)
(Lieta T-109/17)
(2017/C 121/62)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: FCA US LLC (City of Auburn Hills, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – C. Morcom, QC)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Robert Dennis Busbridge (Hookwood, Apvienotā Karaliste)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VIPER” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 871 101
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 554/2016-1
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Anulēšanas nodaļas un Apelācijas pirmās padomes lēmumus un nosūtīt R. D. Busbridge pieteikumu Anulēšanas nodaļai atbilstošas darbības veikšanai; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītie pamati:
— |
Apelācijas padome pieļāva kļūdu, secinot, ka R. D. Busbridge ir pierādījis izmantošanu saistībā ar precēm, kuras aptver Apvienotās Karaliste reģistrācija (proti, “sporta auto”); |
— |
R. D. Busbridge iesniegtie pierādījumi ir pilnībā neatbilstoši, lai pierādītu faktisku izmantošanu, kā tas prasīts Regulas Nr. 207/2009 57. panta 2. un 3. punktā. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/43 |
Prasība, kas celta 2017. gada 18. februārī – Jiangsu Seraphim Solar System/Komisija
(Lieta T-110/17)
(2017/C 121/63)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd (Changzhou, Ķīna) (pārstāvis – Y. Melin, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2016. gada 7. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2016/2146, ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (OV 2016, L 333, 4. lpp.), 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un |
— |
piespriest Komisijai, kā arī jebkurai personai, kurai varētu tikt atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam šajā tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu.
Kā apgalvo prasītāja, Komisija ir pārkāpusi Regulas (ES) 2016/1036 (1) 8. panta 1., 9. un 10. punktu un 10. panta 5. punktu, un Regulas (ES) 2016/1037 (2) 13. panta 1., 9. un 10. punktu un 16. panta 5. punktu, atzīstot saistību rēķinus par nederīgiem un pēc tam uzdeva muitas iestādēm piemērot muitas nodokļus, it kā saistību rēķini vispār nebūtu tikuši izdoti un paziņoti muitas iestādēm laikā, kad preces tika deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.
Prasītāja pamato savu prasību ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 (3) 3. panta 2. punktu un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 (4) 2. panta 2. punktu, ar kuriem Komisijai tika piešķirtas pilnvaras atzīt uzņēmuma rēķinus par nederīgiem, prettiesiskumu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.).
(3) Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV 2013, L 325, 1. lpp.).
(4) Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV 2013, L 325, 66. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/44 |
Prasība, kas celta 2017. gada 20. februārī – Spiegel-Verlag Rudolf Augstein un Sauga/ECB
(Lieta T-116/17)
(2017/C 121/64)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Spiegel-Verlag Rudolf Augstein GmbH & Co. KG (Hamburga, Vācija) un Michael Sauga (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – A. Koreng un T. Feldmann, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Centrālās bankas valdes lēmumu, kas paziņots 2016. gada 15. decembra vēstulē un ar kuru tika noraidīts prasītāju pieteikums piešķirt piekļuvi diviem Eiropas Centrālās bankas dokumentiem: “The impact on government deficit and debt from off-market swaps. The Greek case” (SEC/GovC/X/10/88a) un “The Titlos transaction and possible existence of similar transactions impacting on the euro area government debt or deficit levels” (SEC/GovC/X/10/88b); |
— |
piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot kļūdaini ticis piemērots Lēmuma ECB/2004/3 (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums. Prasītāji apgalvo, ka ECB nav pietiekami konkrēti pierādījusi, ka attiecīgo dokumentu publiskošanas dēļ varētu tikt aizskartas sabiedrības intereses par Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas aizsardzību. ECB norādītais sabiedrības interešu apdraudējums faktiski vairs neesot aktuāls vairāk nekā sešus gadus pēc dokumentu izstrādes un pēc pamatīgajām izmaiņām to pamatā esošajos apstākļos. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nepareizi esot tikusi piemērota Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 3. punkta pirmā daļa.
|
(1) Eiropas Centrālās bankas 2004. gada 4. marta Lēmums 2004/258/EK par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (ECB/2004/3) (OV 2004, L 80, 42. lpp.).
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/45 |
Prasība, kas celta 2017. gada 24. februārī – Institute for Direct Democracy in Europe/Parlaments
(Lieta T-118/17)
(2017/C 121/65)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Institute for Direct Democracy in Europe (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – E. Plasschaert un E. Montens, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. decembra lēmumu, ciktāl ar to i) tiek apturēts 2017. gada dotācijas maksājums, tostarp priekšfinansējuma maksājums, ii) priekšfinansējuma summa par 2017. gada dotāciju tiek ierobežota līdz 33 % no maksimālās dotācijas summas un iii) priekšfinansējuma summas maksājumam tiek piemērots nosacījums par pirmā pieprasījuma garantijas iesniegšanu, un līdz ar to atcelt šim lēmumam pievienotā Dotācijas piešķīruma lēmuma FINS-2017-28 I.4.1. pantu; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
a) Par lēmumu apturēt 2017. gada dotācijas maksājumu, tostarp priekšfinansējuma summas maksājumu IDDE
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu tiek pārkāpts labas pārvaldības princips un IDDE tiesības uz aizstāvību. It īpaši lēmums neesot ticis pieņemts taisnīgā un objektīvā iestādē un IDDE neesot nedz pienācīgi ticis uzklausīts, nedz tam dota efektīva iespēja komentēt un apstrīdēt pret to vērstās apsūdzības. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu tiek pārkāpts Finanšu regulas piemērošanas noteikumu 208. panta 1. punkta pirmais teikums, Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma 8. panta a) punkts un Dotācijas piešķīruma lēmuma II.13.2. pants. It īpaši 2017. gada dotācijas maksājums nevarot tikt apturēts, pamatojoties uz nepārbaudītiem apgalvojumiem, kas neesot saistīti ar minēto lēmumu un iespējami attiecas tikai uz 2015. gada dotācijas piešķīruma lēmumu. Turklāt 2017. gada dotācijas maksājums varot tikt apturēts tikai pārbaužu dēļ, kas šajā lietā jau esot veiktas un pabeigtas, galīgi neapstiprinot nevienu no apgalvotajām aizdomām vai apgalvojumiem. Līdz ar to apturēšana esot jāatceļ. Visbeidzot, apgalvotās aizdomas un pieņēmumi neesot pietiekami, lai pamatotu jebkādu maksājuma apturēšanu. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu tiek pārkāpts samērīguma princips. It īpaši veikto pasākumu apjoms, t.i., 2017. gada dotācijas maksājuma, tostarp tās priekšfinansējuma maksājuma apturēšana esot pilnībā nesamērīga salīdzinājumā ar apgalvotajām aizdomām un nelikumībām, pat ja tās tiktu apstiprinātas. |
b) Par lēmumu ierobežot priekšfinansējumu līdz 33 % no maksimālās dotācijas summas un priekšfinansējuma summas maksājumam izvirzīt nosacījumu par pirmā pieprasījuma bankas garantijas iesniegšanu
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu tiek pārkāpts labas pārvaldības princips un IDDE tiesības uz aizstāvību. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka šajā lēmumā nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu, ar šo lēmumu ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma 6. pants, Finanšu regulas 134. pants un Finanšu regulas piemērošanas noteikumu 206. pants. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu tiek pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi. IDDE esot tikusi aizspriedumaini diskriminēta salīdzinājumā ar citiem nodibinājumiem un partijām, kas ir objektīvi salīdzināmās situācijās. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/46 |
Prasība, kas celta 2017. gada 20. februārī – M&T Emporia Ilektrikon-Ilektronikon Eidon/EUIPO (“fluo.”)
(Lieta T-120/17)
(2017/C 121/66)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: M&T Emporia Ilektrikon-Ilektronikon Eidon AE (Thessaloniki, Grieķija) (pārstāvis – A. Spyridonos, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “fluo” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 664 486
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmums lietā R 863/2016-2
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ar to ir noraidīts attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikums, un atļaut preču zīmi reģistrēt attiecībā uz visām reģistrācijai pieteiktajām precēm, kas ietilpst Nicas klasifikācijas 9. klasē; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt visus izdevumus saistībā ar procesiem visās instancēs. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/47 |
Prasība, kas celta 2017. gada 22. februārī – Devin/EUIPO – Haskovo (“DEVIN”)
(Lieta T-122/17)
(2017/C 121/67)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Devin AD (Devin, Bulgārija) (pārstāvis – B. Van Asbroeck, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Haskovas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Haskova, Bulgārija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DEVIN” –Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 408 865
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmums lietā R 579/2016-2
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
atcelt Anulēšanas nodaļas 2016. gada 29. janvāra lēmumu lietā Nr. 9559; |
— |
pilnībā vai vismaz daļēji noraidīt anulēšanas pieteicēja pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmes “DEVIN” Nr. 9408865 spēkā neesamības atzīšanu saistībā ar visām norādītajām precēm, kas ietilpst 32. klasē; |
— |
piespriest EUIPO segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta kopsakarā ar 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu pārkāpums; |
— |
ciktāl Apelācijas padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu – tās 7. panta 3. punkta pārkāpums. |
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/47 |
Prasība, kas celta 2017. gada 27. februārī – Consorzio IB Innovation/Komisija
(Lieta T-126/17)
(2017/C 121/68)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Consorzio IB Innovation (Bentivoglio, Itālija) (pārstāvji – A. Masutti un P. Manzini, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
— |
atzīt, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi GA CONTAIN un GA ICARGO, pieņemdama revidenta ziņojumu attiecībā uz visiem prasībā norādītajiem aspektiem; |
— |
tādējādi atzīt, ka prasītāja ir pareizi interpretējusi un piemērojusi GA CONTAIN un GA ICARGO; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība iekļaujas problemātikā, kas saistīta ar lietu T-84/17 Consorzio IBI Innovation/Komisija. Šajā prasībā tika pārsūdzēts Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2016. gada 30. novembra lēmums (ref. Ares 2016 – 6711369), ar kuru tas ir atzinis, ka IBI ir pienākums atmaksāt EUR 294 925,43 saistībā ar līgumu Nr. 261679-CONTAIN un EUR 155 482,91 saistībā ar līgumu Nr. 288383-ICARGO, kā arī pārbaudīt, vai ir sistemātiski pieļautas kļūdas saistībā ar virkni vēlāku līgumu.
Prasītājs apšauba atbildētājas veikto attiecīgo līgumu interpretāciju.
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini un pretrunīgi interpretēti jēdzieni “labuma guvējs” un “trešās personas”, tādējādi pārkāpjot Grant Agreement (GA) un General Conditions (GC), kas ir ietverti General Agreement II pielikumā.
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts GA CONTAIN 9. pants un GA ICARGO 9. pants, ko revidents un Komisija pieļāvuši saistībā ar šiem līgumiem piemērojamajām tiesībām, un ir piemērotas ārpuslīgumiskas un juridiski nesaistošas normas.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini interpretēts un piemērots GA CONTAIN un GA ICARGO II pielikuma II panta 15. punkta 2.c apakšpunkts.
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek lūgts pārskatīt līgumus, kuriem nav veikts audits; šis lūgums nav pamatots ne ar vienu līguma normu.
|
18.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/48 |
Prasība, kas celta 2017. gada 1. martā – Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo/Komisija
(Lieta T-130/17)
(2017/C 121/69)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvis – M. Jeżewski, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 28. oktobra lēmumu C(2016)6950 par izņēmuma no noteiktām Savienības tiesību prasībām attiecībā uz Ostseepipeline-Anbindungsleitung (OPAL) nosacījumu grozījumiem; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza 16 pamatus.
1. |
Pirmais pamats – pamattiesību pārkāpums un tā tiesību akta nepareizs novērtējumus, ar kuru ir uzsākts process par līdzšinējā izņēmuma no noteiktām Savienības tiesību prasībām grozīšanu, kurš 2009. gadā tika piešķirts Ostseepipeline-Anbindungsleitung (OPAL), pamatojoties uz Bundesnetzagentur [Vācijas Federālās regulatīvās iestādes] lēmumu. |
2. |
Otrais pamats – pilnvaru pieņemt lēmumu par grozījumiem izņēmumā no noteiktām Savienības tiesību prasībām attiecībā uz OPAL neesamība. |
3. |
Trešais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punktam, skatītam kopā ar 2. panta 17. punktu, nepareiza interpretācija. |
4. |
Ceturtais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta b) apakšpunktam, skatītam kopā ar 2. panta 33. punktu, nepareiza interpretācija
|
5. |
Piektais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktam, nepareiza interpretācija, un tādējādi radītais pieņēmums, ka OPAL labvēlīgais regulatīvo iestāžu piešķirtā izņēmuma grozījums negatīvi neietekmē konkurenci dabasgāzes tirgū. |
6. |
Sestais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta a) apakšpunktam, nepareiza interpretācija un tādējādi radītais pieņēmums, ka OPAL labvēlīgais regulatīvo iestāžu piešķirtā izņēmuma grozījums uzlabo apgādes drošību iekšējā tirgū. |
7. |
Septītais pamats – nav ņemts vērā apstāklis, ka Vācijas Bundesnetzagentur, pieņemot lēmumu par izņēmumu atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. pantam, ir jāievēro LESD 102. panta prasības. |
8. |
Astotais pamats – tiesiskās noteiktības un paļāvības aizsardzības principu pārkāpums. |
9. |
Devītais pamats – samērīguma principa pārkāpums. |
10. |
Desmitais pamats – pienākuma norādīt tiesību akta pamatojumu LESD 296. panta un 263. panta izpratnē neizpilde. |
11. |
Vienpadsmitais pamats – dabasgāzes lietotājiem Polijas Republikā tiekot radīts nepietiekamas apgādes ar dabasgāzi risks, kas ir Līguma mērķa nodrošināt energoapgādes drošību un enerģētikas solidaritātes principa pārkāpums kopā ar Līguma 7. panta pārkāpumu, pieņemot lēmumu, kas ir pretrunā Eiropas Savienības citām politikas jomām. |
12. |
Divpadsmitais pamats – preferenciāla attieksme pret infrastruktūru, kas ir izņēmuma pamatā un kuras statuss nav savienojams ar Savienības tiesībām. |
13. |
Trīspadsmitais un četrpadsmitais pamats – Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, 274. vai, attiecīgi, 254. panta pārkāpums. |
14. |
Piecpadsmitais pamats – LESD 7. panta pārkāpums, pieņemot lēmumu, kas ir pretrunā Eiropas Savienības citām politikas jomām. |
15. |
Sešpadsmitais pamats – Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 33. punkta, skatīta kopā ar 36. panta 1. punktu, nepiemērojamība atbilstoši LESD 277. pantam, jo ar to esot ieviesta diskriminējoša nošķiršana starp infrastruktūrām, kurām regulatīvā iestāde var paredzēt atbrīvojumu, un pārējām infrastruktūrām, uz kurām šāds izņēmums nevar attiekties. |