13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/1

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2017. gada 31. marts)

Eiropas Savienības Padomei par Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique ārējiem revidentiem

(ECB/2017/8)

(2017/C 120/01)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 27.1. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku pārskatus revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)	Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique pašreizējo ārējo revidentu Ernst & Young Bedrijfsrevisoren / Réviseurs d’Entreprises pilnvaras beidzās pēc 2016. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ jāieceļ ārējie revidenti laika posmam, kas sākas 2017. finanšu gadā.

(3)	Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique par saviem ārējiem revidentiem 2017.–2022. finanšu gadā izvēlējusies Mazars Réviseurs d’entreprises / Mazars Bedrijfsrevisoren SCRL/CVBA,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Tiek ieteikts par Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique ārējiem revidentiem 2017.–2022. finanšu gadā iecelt Mazars Réviseurs d’entreprises / Mazars Bedrijfsrevisoren SCRL/CVBA.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/2

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2017. gada 4. aprīlis)

par kopējiem noteikumiem tam, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības

(ECB/2017/10)

(2017/C 120/02)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, kā arī 6. panta 1. punktu un 5. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālā banka (ECB) atbild par Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) efektīvu un konsekventu darbību. Tā pārrauga sistēmas darbību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu un uzraudzības rezultātu konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs.

(2)	ECB jānodrošina prudenciālo prasību konsekventa piemērošana kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (2).

(3)

Kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 tam kompetentā iestāde attiecībā uz kredītiestādēm, kas klasificētas kā nozīmīgas, ECB īstenojusi vairākas izvēles iespējas un rīcības brīvības, kas noteiktas Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) (3). Turklāt savos 2016. gada novembra norādījumos par Savienības tiesību aktos pieejamām izvēles iespējām un rīcības brīvībām (turpmāk – “ECB norādījumi”) ECB izklāsta kopējus noteikumus par to, kā atsevišķos gadījumos īstenot noteiktas citas izvēles iespējas pēc tam, kad individuāli izvērtēti tādu kredītiestāžu pieteikumi, kas klasificētas kā nozīmīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu, kā arī Regulas (ES) Nr. 468/2014 IV daļu un 147. panta 1. punktu.

(4)

Lai veicinātu nacionālo kompetento iestāžu (NKI) kopēju uzraudzības pieeju, tām izvērtējot individuālu izvēles iespēju un rīcības brīvību īstenošanu, ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu var pieņemt ieteikumus par noteikumiem, kurus piemēro, izvērtējot mazāk nozīmīgu iestāžu pieteikumus.

(5)

Kopējs noteikumu kopums izvēles iespēju un rīcības brīvību individuālai īstenošanai vajadzīgs, lai veicinātu mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības VUM ietvaros konsekvenci, efektivitāti un caurredzamību un lai vajadzības gadījumā veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret nozīmīgām un mazāk nozīmīgām iestādēm, kā arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus kredītiestādēm visās iesaistītajās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā jāņem vērā proporcionalitātes princips un uzraudzīto kredītiestāžu tiesiskās paļāvības princips.

(6)

Šajā nolūkā ECB ir identificējusi noteiktas izvēles iespējas un rīcības brīvības, kuras ir daļa no ECB norādījumos iekļautajām un kuras būtu piemēroti vienādi īstenot attiecībā pret nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm. ECB tāpat identificējusi citas izvēles iespējas un rīcības brīvības, no kurām divas vispārīga rakstura izvēles tiesības un rīcības brīvības, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. pantā un 420. panta 2. punktā, un kuru īstenošanai tā iesaka specifisku pieeju attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

(7)

Attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas attiecas uz konsolidētu uzraudzību un prudenciālo prasību nepiemērošanu saskaņā ar ECB norādījumu II sadaļas 1. nodaļā iekļautajiem norādījumiem, NKI tiek aicinātas piemērot piesardzīgu pieeju, individuāli atļaujot šādu prasību nepiemērošanu. Attiecībā uz likviditātes prasību nepiemērošanu pārrobežu līmenī ECB iesaka specifisku pieeju mazāk nozīmīgām iestādēm, ņemot vērā, ka ne visi ECB norādījumos iekļautie noteikumi pieteikumu novērtēšanai attiecas uz šādām iestādēm.

(8)

Visā VUM jāpiemēro konsekventa un piesardzīga pieeja izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas saistītas ar pašu kapitālu un kapitāla prasībām, kas izklāstītas ECB norādījumu II sadaļas 2. un 3. nodaļā, ņemot vērā, ka šīm prasībām ir ietekme uz pieejamā pašu kapitāla apjomu un kvalitāti. Tas pats attiecas uz pirmā un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai mazākuma līdzdalību, kas var tikt iekļauti pašu kapitālā saskaņā ar konkrētiem noteikumiem. Turklāt, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, standarta metode, uz iekšējiem reitingiem pamatota metode, iekšējā modeļa metode un iekšējā modeļa pieeja pašu kapitāla prasību aprēķināšanai būtu jāpiemēro konsekventi visām kredītiestādēm VUM. Šajā nolūkā arī novērtējumam par to, vai ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4) noteiktās prasības, lai atļautu piemērot nulles procentu riska pakāpi pašu kapitāla prasību aprēķināšanai grupas iekšējiem riskiem, būtu jāpamatojas uz kopēju noteikumu kopumu. Tomēr ECB ir identificējusi noteiktas izvēles iespējas un rīcības brīvības saistībā ar pašu kapitālu un kapitāla prasībām, kurām vajadzīga specifiska pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

(9)

Saistībā ar izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas attiecas uz iestādēm, kuras iekļautas institucionālās aizsardzības shēmā, kopēju noteikumu kopuma izmantošana, lai izvērtētu pieteikumus par prudenciālo prasību nepiemērošanu, kā tas noteikts ECB norādījumu II sadaļas 4. nodaļā, ir ieteicama, lai nodrošinātu uzraudzības konsekvenci, ņemot vērā, ka institucionālās aizsardzības shēmas parasti aptver gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes. Tomēr attiecībā uz līdzdalību iestādēs, kas iekļautas institucionālās aizsardzības shēmās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktu, attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm tiek ieteikts izmantot specifisku pieeju, lai pēc iespējas vairāk mazinātu administratīvo slogu šīm iestādēm.

(10)

Saistībā ar lielu riska darījumu prasību ievērošanu ECB norādījumu II sadaļas 5. nodaļā izklāstītā pieeja attiecībā uz nozīmīgām iestādēm būtu jāizmanto arī attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm, lai veicinātu piesardzīgu attieksmi pret lieliem riska darījumiem visās kredītiestādēs VUM ietvaros un lai koncentrācijas riski tiktu pienācīgi pārvaldīti un ierobežoti.

(11)

ECB iesaka konsekventu un piesardzīgu pieeju attiecībā uz izvēles iespēju un rīcības brīvību, kas saistītas ar likviditātes prasībām, kā izklāstīts ECB norādījumu II sadaļas 6. nodaļā, jo šīs izvēles iespējas un rīcības brīvības ietekmē likviditātes seguma rādītāja prasību aprēķināšanu, piemēram, norādot režīmu specifiskajām ienākošo un izejošo līdzekļu plūsmām. Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances saistīto produktu izejošo plūsmu likmēm NKI var piemērot izejošās plūsmas likmi, kas ir zemāka par 5 %, ja piemērojams izejošās plūsmas likme ir kalibrēta, pamatojoties uz statistikas datiem.

(12)

Attiecībā uz prasību nepiemērošanu kredītiestādēm, kas pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) 21. panta 1. punktā, ECB norādījumu II sadaļas 8. nodaļā izklāstītā pieeja tiek ieteikta attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(13)

Attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas saistītas ar pārvaldības kārtību un prudenciālo uzraudzību, piesardzīga un konsekventa pieeja, kas izklāstīta ECB norādījumu II sadaļas 11. nodaļā, ir ieteicama, lai veicinātu, ka visas kredītiestādes ir pakļautas atbilstošām pārvaldības prasībām. Tomēr īpaša pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm saistībā ar riska komitejas un revīzijas komitejas apvienošanu uzskatāma par lietderīgu, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(14)	Tomēr šis ieteikums aptver izvēles iespējas un rīcības brīvības saistībā ar iestāžu sadarbību, jo ir jānodrošina vienmērīga sadarbība VUM ietvaros.

(15)

Attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem par kredītiestāžu uzraudzību neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 115. panta 2. punktu ir nepieciešama īpaša pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm, jo šī iespēja ir pieejama kompetentajai iestāde, kas ir atbildīga par atļauju piešķiršanu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. pantu un 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ECB ir ekskluzīva kompetence VUM ietvaros piešķirt atļaujas kredītiestādēm un atsaukt kredītiestāžu atļaujas un tāpēc tā ir jāiesaista, slēdzot divpusējus nolīgumus par kredītiestāžu uzraudzību neiesaistītajās dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I

1.   Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā ieteikumā noteikti principi tam, kā NKI īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

2.   Definīcijas

Šajā ieteikumā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1024/2013, Regulā (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17), Regulā (ES) Nr. 575/2013, Direktīvā 2013/36/ES un Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 (6).

OTRĀ DAĻA

IZVĒLES IESPĒJAS UN RĪCĪBAS BRĪVĪBAS, KURĀM ATTIECĪBĀ UZ MAZĀK NOZĪMĪGĀM IESTĀDĒM TIEK IETEIKTA SPECIFISKA PIEEJA

II

Prudenciālo prasību nepiemērošana

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. panta 3. punkts: likviditātes prasību nepiemērošana pārrobežu līmenī

Izskatot pieteikumus par likviditātes prasību nepiemērošanu pārrobežu līmenī, NKI novērtē, vai ievēroti visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. panta 1. un 3. punktā noteiktie nosacījumi, piemērojot novērtēšanas noteikumus, kas paredzēti ECB norādījumu II sadaļas, 1. nodaļas 4. punktā, izņemot specifikācijas 8. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

III

Kapitāla prasības

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkts: riska darījumi nodrošināto obligāciju veidā

Saistībā ar riska darījumiem nodrošināto obligāciju veidā NKI jāveic koordinācija ar ECB attiecībā uz nozīmīgu iespējamo koncentrācijas problēmu novērtējumu attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī pirms tā pieņem lēmumu par to, vai daļēji nepiemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunktu un atļaut 2. kredītkvalitātes pakāpi līdz 10 % no emitentiestādes neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības kopējiem riska darījumiem.

2.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 311. panta 2. punkts: riska darījumu ar centrālajiem darījuma partneriem režīms

2.1.

NKI būtu jāatļauj kredītiestādei piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 310. pantā noteikto režīmu saviem tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem darījuma partneriem, ja šis darījuma partneris paziņojis kredītiestādei, ka tas beidzis aprēķināt KCCP (hipotētisko kapitālu), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 311. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.2.

2.1. punkta vajadzībām, novērtējot to iemeslu derīgumu, kuru dēļ centrālais darījuma partneris beidzis aprēķināt KCCP (hipotētisko kapitālu), NKI piemēro secinājumus, kurus, veicot iemeslu pārbaudi, ECB izdarījusi attiecībā uz to pašu centrālo darījuma partneri.

3.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. pants: prasību nepiemērošana sistēmas darbības traucējumu gadījumā

3.1.

Ja radušies sistēmas mēroga darbības traucējumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. panta nozīmē, kuri apstiprināti publiskā ECB paziņojumā, un kamēr ECB nav sniegusi publisku paziņojumu, ka situācija ir labota, ECB būtu jānovērtē šie darbības traucējumi, un NKI būtu jāpiemēro ECB novērtējuma secinājumi, kā arī jāizmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. pantā noteiktā izvēles iespēja. Šādā gadījumā: a) nebūtu jāprasa kredītiestādēm ievērot pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 378. un 379. pantā; un b) darījuma partnera neveikts darījuma norēķins netiek uzskatīts par saistību neizpildi kredītriska vajadzībām.

3.2.

Ja NKI plāno sniegt publisku paziņojumu, ar kuru apstiprina sistēmas mēroga darbības traucējumus Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. panta nozīmē, tā pirms šāda paziņojuma publicēšanas veic koordināciju ar ECB.

IV

Institucionālās aizsardzības shēmas

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punkts: atskaitījums par turējumiem iestādēs, kas ietilpst institucionālajās aizsardzības shēmās

1.1.

Ja iesniegti pieteikumi atļaut atskaitīt pašu kapitāla instrumentu turējumus, NKI būtu jāizmanto noteikumi, kas paredzēti ECB norādījumu II sadaļas 4.nodaļas 4. punktā, lai novērtētu, vai ievēroti nosacījumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktā.

1.2.

NKI var atļaut institucionālajai aizsardzības shēmai iesniegt pieteikumu atļaujai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktu to mazāk nozīmīgo iestāžu vārdā, kuras ir shēmas dalībnieki. Šādā gadījumā NKI var pieņemt lēmumu, ar kuru piešķir atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktu, kas attiecas uz visām pieteikumā norādītajām mazāk nozīmīgajām iestādēm.

V

Likviditāte

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punkts: likviditātes izejošās plūsmas

1.1.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/445 11. pantu, NKI būtu jānosaka izejošās plūsmas likme līdz 5 % tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītiem produktiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un tās I pielikumā, kuru kredītiestādēm jāizmanto, lai novērtētu likviditātes izejošās plūsmas. NKI būtu jāprasa kredītiestādēm sniegt tai pārskatus par atbilstošajām izejošajām plūsmām saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (7).

1.2.

Atkāpjoties no 1.1. punkta NKI var noteikt izejošās plūsmas līmeni zemāk par 5 %, pamatojoties uz statistikas datiem par attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajām mazāk nozīmīgām iestādēm.

VI

Prudenciālā uzraudzība

1.   Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punkts: riska komitejas un revīzijas komitejas apvienošana

1.1.

Attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm (t.sk. kredītiestādēm, kas ir grupas meitasuzņēmumi), kas netiek uzskatītas par nozīmīgām Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punkta izpratnē, NKI būtu jāīsteno izvēles iespēja, kas atļauj apvienot riska un revīzijas komitejas.

1.2.

NKI būtu jāizvērtē nozīmīgums Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā izmēru, iekšējo organizāciju un kredītiestādes darbību veidu, tvērumu un sarežģītību, saskaņā ar ECB norādījumu II sadaļas 11. nodaļas 3. punktā noteiktajiem izvērtējuma noteikumiem.

1.3.

Ja nacionālie tiesību akti, ar kuriem transponē Direktīvu 2013/36/ES, jau paredz kritērijus, kas atšķiras no ECB norādījumu II sadaļas 11. nodaļas 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, NKI būtu jāpiemēro nacionālajos tiesību aktos noteiktie kritēriji.

2.   Direktīvas 2013/36/ES 115. panta 2. punkts: divpusējs nolīgums par kredītiestāžu neiesaistītajās dalībvalstīs uzraudzību

2.1.

Ņemot vērā ECB kompetenci par kredītiestāžu sākotnējo atļauju VUM ietvaros un NKI kompetenci par mazāk nozīmīgu iestāžu prudenciālo uzraudzību, NKI būtu jāpaziņo ECB par savu nolūku deleģēt atbildību par mazāk nozīmīgu iestāžu tiešu uzraudzību kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi atļauju un uzrauga mazāk nozīmīgas iestādes mātesuzņēmumu vai par savu nolūku uzņemties atbildību par citā dalībvalstī darbības atļauju saņēmušas kredītiestādes meitasuzņēmuma uzraudzību. ECB kā par atļauju piešķiršanu kredītiestādēm atbildīgā kompetentā iestāde ar attiecīgo NKI sadarbosies, lai noslēgtu divpusēju nolīgumu par uzraudzības atbildības deleģēšanu vai uzņemšanos tās NKI vārdā, kura atbild par mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma aktuālo uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs.

2.2.

Šādos gadījumos piemēro 2.1. punktu: a) NKI apsver savas atbildības par mazāk nozīmīgas iestādes tiešu uzraudzību deleģēšanu NKI, kura piešķīra atļauju mātesuzņēmumam un uzrauga to; un b) NKI kā mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, tiešajam uzraugam prasa vai tai piedāvāts uzņemties atbildību par kredītiestādes meitasuzņēmuma uzraudzību, kas saņēmis atļauju citā dalībvalstī.

TREŠĀ DAĻA

ATSEVIŠĶOS GADĪJUMOS ĪSTENOTAS IZVĒLES IESPĒJAS UN RĪCĪBAS BRĪVĪBAS, KURĀM ATTIECĪBĀ UZ VISĀM KREDĪTIESTĀDĒM TIEK IETEIKTA KOPĪGA PIEEJA

VII

Atsevišķos gadījumos īstenotas izvēles iespējas un rīcības brīvības, kurām attiecībā uz nozīmīgām un mazāk nozīmīgām iestādēm jāpiemēro kopīga pieeja, ir izklāstītas pielikumā. NKI šīs izvēles iespējas un rīcības brīvības būtu jāīsteno attiecībā uz mazāk nozīmīgām saskaņā ar atsauces tabulu, kas izklāstīta pielikumā.

CETURTĀ DAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMS

VIII

Noslēguma noteikums

Šis ieteikums ir adresēts iesaistīto dalībvalstu NKI.

---

(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/445 (2016. gada 14. marts) par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4) (OV L 78, 24.3.2016., 60. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

---

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/10

---

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par to, lai atjauninātu pielikumu Komisijas Paziņojumam C(2004) 43 – Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam

(2017/C 120/03)

IEVADS

Jūras transporta pamatnostādnēs (1) (“pamatnostādnes”) ir sniegti kritēriji attiecībā uz valsts atbalsta jūras transportam saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 106. panta 2. punktu.

Konkrētāk, pamatnostādnēs uzskaita vairākus konkrētus mērķus saskaņā ar Savienības interesēm jūrniecības jomā, tostarp “kuģu reģistrēšanu vai pārreģistrēšanu dalībvalstu reģistros”.

Tādējādi atbilstīgu kuģu reģistrēšana vai pārreģistrēšana ir saistīta ar reģistrāciju dalībvalstu kuģu reģistros.

Savienības valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanas nolūkā pamatnostādnēs nošķir dažādas kategorijas dalībvalstu izveidotiem kuģu reģistriem, proti, “pirmie reģistri” un “otrie reģistri”. Pamatnostādņu piemērošanas nolūkā otrie reģistri ir, pirmkārt, “ārzonas reģistri”, kas attiecībā pret dalībvalsti pieder vairāk vai mazāk autonomām teritorijām, un, otrkārt, “starptautiski reģistri”, kas tieši piesaistīti to izveidotājai valstij (sk. pamatnostādņu 1. punkta sesto daļu).

Pamatnostādņu pielikumā ir definēts jēdziens “dalībvalstu reģistri”. Saskaņā ar minēto definīciju, lai tos varētu kvalificēt kā dalībvalstu reģistrus, kuģu reģistri ir “jāreglamentē dalībvalsts tiesību aktiem, kurus piemēro to teritorijām, kas ietilpst Eiropas Kopienā [Savienībā]” (pielikuma pirmais teikums).

Pamatojoties uz minēto definīciju, pielikuma 1. līdz 4. punktā ir formulēts, kurus reģistrus uzskata par dalībvalstu reģistriem un kurus par tādiem neuzskata.

Pielikuma 2. punktā ir noteikts izsmeļošs saraksts ar otrajiem reģistriem, kuri atrodas dalībvalstīs un kuriem piemēro to tiesību aktus, un kuri tiek uzskatīti par dalībvalstu reģistriem.

Pielikuma pašreizējo versiju – un līdz ar to arī tā 2. punktā minēto izsmeļošo sarakstu – pieņēma vienlaikus ar pamatnostādnēm, kuras tiek piemērotas kopš 2004. gada 17. janvāra. Kopš tā laika tas nav ticis atjaunināts.

Komisija apzinās, ka dalībvalstis var izveidot jaunus kuģu reģistrus vai mainīt vai atcelt esošos. Piemēram, Francija 2005. gadā izveidoja savu Registre International Français. Tādēļ izsmeļošais saraksts ar otrajiem reģistriem, kas kvalificējami kā dalībvalstu reģistri saskaņā ar pamatnostādņu pielikuma 2. punktu, var laika gaitā mainīties. Lai ietu kopsolī ar stāvokli visās dalībvalstīs, kurās ir šādi reģistri, minētais saraksts būtu regulāri jāatjaunina.

Šo iemeslu dēļ pielikuma 2. punktā minētā saraksta būtība būtu jāmaina no izsmeļoša uz neizsmeļošu, vienlaikus saglabājot definīciju pielikuma pirmajā teikumā, uz kuras pamata otrie reģistri var tikt kvalificēti kā dalībvalstu reģistri.

Izmaiņas nodrošinās gan elastību, kas nepieciešama, lai īstenotu pamatnostādnes attiecībā uz dalībvalstu otrajiem reģistriem, gan juridisko noteiktību attiecībā uz attieksmi pret dalībvalstu otriem reģistriem, kuri izveidoti pēc pamatnostādņu pieņemšanas un uz kuriem pretējā gadījumā neattiektos neviens no pielikuma punktiem. Kopumā, veicot izmaiņas, ar minimālu administratīvo slogu tiks sasniegti pamatnostādņu mērķi valsts atbalsta kontroles jomā, pilnībā ievērojot Līgumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatnostādņu pielikuma 2. punkts būtu jāatjaunina, un tas ir lasāms šādi:

Šis atjauninājums stājas spēkā no tā publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Komisijas paziņojums “Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam” (OV C 13, 17.1.2004., 3. lpp.).

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/12

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8412 – Engie Services Holding UK / Keepmoat Regeneration Holdings)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 120/04)

Komisija 2017. gada 6. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8412. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/13

---

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 12. aprīlis

(2017/C 120/05)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0605
JPY	Japānas jena	116,22
DKK	Dānijas krona	7,4369
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84840
SEK	Zviedrijas krona	9,5553
CHF	Šveices franks	1,0678
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,1035
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,697
HUF	Ungārijas forints	311,97
PLN	Polijas zlots	4,2485
RON	Rumānijas leja	4,5205
TRY	Turcijas lira	3,8965
AUD	Austrālijas dolārs	1,4163
CAD	Kanādas dolārs	1,4114
HKD	Hongkongas dolārs	8,2416
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5320
SGD	Singapūras dolārs	1,4869
KRW	Dienvidkorejas vona	1 209,26
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,5185
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3090
HRK	Horvātijas kuna	7,4385
IDR	Indonēzijas rūpija	14 087,68
MYR	Malaizijas ringits	4,6954
PHP	Filipīnu peso	52,446
RUB	Krievijas rublis	60,5067
THB	Taizemes bāts	36,555
BRL	Brazīlijas reāls	3,3330
MXN	Meksikas peso	19,9384
INR	Indijas rūpija	68,5895

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/14

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2017/C 120/06)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, kas paredz euro monētu emisiju, ir atļauts emitēt apgrozībai paredzētas euro piemiņas monētas, ievērojot zināmus nosacījumus, sevišķi to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts : Sanmarīno Republika

Piemiņas monētas tematika : Džoto dzimšanas 750. gadadiena

Dizainparauga apraksts : monētas kreisajā pusē attēlots Florences katedrāles (Santa Maria del Fiore) zvanu torņa – Džoto arhitektūras darba – fragments; vertikāli redzami uzraksti SAN MARINO, GIOTTO un gadskaitļi 1267–2017; monētas labajā attēlots Džoto portreta fragments un autores Lučānas De Simoni (Luciana De Simoni) iniciāļi “LDS”; apakšējā daļā redzams burts R, kas norāda uz Romas monētu kaltuvi.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms : 80 000 monētu

Emisijas datums : 2017. gada marts

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/15

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2017/C 120/07)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Vatikāna Pilsētvalsts

Piemiņas monētas tematika: svētā Pētera un svētā Pāvila mocekļa nāves 1950. gadadiena

Dizainparauga apraksts. Dizainparaugā attēloti svētais Pēteris un svētais Pāvils un viņu simboli – attiecīgi atslēgas un zobens. Monētas augšpusē puslokā ir uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Monētas apakšpusē puslokā ir uzraksts “1950o DEL MARTIRIO DEI SANTI PIETRO E PAOLO”. Apakšā kreisajā pusē ir redzams emisijas gads “2017”, un apakšā labajā pusē ir monētu kaltuves zīme “R”. Starp minētajiem uzrakstiem ir mākslinieka vārds “G. TITOTTO”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 105 000 monētu

Emisijas datums: 2017. gada jūnijs

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/16

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2017/C 120/08)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Portugāle

Piemiņas monētas tematika: sabiedriskās drošības 150 gadi

Dizainparauga apraksts. Dizainparaugā redzami cilvēku silueti un ēkas, kas simboliski atveido pilsoņus un pilsētas, kur galvenokārt tiek nodrošināta sabiedriskā drošība, un vienkāršots policijas simbols. Uzraksti ietver gadskaitli “1867” un emisijas gadu “2017”, emitentvalsti “PORTUGAL”, piemiņas tematiku (“SEGURANÇA PÚBLICA” – sabiedriskā drošība), trīs galvenos ar pilsonību saistītos jautājumus (“DIREITOS”, “LIBERDADES” e “GARANTIAS” – Tiesības, brīvības un garantijas) un autora vārdu JOSÉ DE GUIMARÃES.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 520 000 monētu

Emisijas datums: 2017. gada jūlijs

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/17

---

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (1)

(2017/C 120/09)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta publicēšana pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

FRANCIJA

OV C 401, 29.10.2016., publicētās informācijas grozījumi

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

Lidostās

1.

Ajaccio-Napoléon-Bonaparte

2.

Albert-Bray

3.

Angers-Marcé

4.

Angoulême-Brie-Champniers

5.

Annecy-Methet

6.

Auxerre-Branches

7.

Avignon-Caumont

8.

Bâle-Mulhouse

9.

Bastia-Poretta

10.

Beauvais-Tillé

11.

Bergerac-Roumanière

12.

Béziers-Vias

13.

Biarritz-Pays Basque

14.

Bordeaux-Mérignac

15.

Brest-Bretagne

16.

Brive-Souillac

17.

Caen-Carpiquet

18.

Calais-Dunkerque

19.

Calvi-Sainte-Catherine

20.

Cannes-Mandelieu

21.

Carcassonne-Salvaza

22.

Châlons-Vatry

23.

Chambéry-Aix-les-Bains

24.

Châteauroux-Déols

25.

Cherbourg-Mauperthus

26.

Clermont-Ferrand-Auvergne

27.

Colmar-Houssen

28.

Deauville-Normandie

29.

Dijon-Longvic

30.

Dinard-Pleurtuit-Saint-Malo

31.

Dôle-Tavaux

32.

Epinal-Mirecourt

33.

Figari-Sud Corse

34.

Grenoble-Isère

35.

Hyères-le Palivestre

36.

Paris-Issy-les-Moulineaux

37.

La Môle – Saint-Tropez, no 2017. gada 15. jūnija līdz 30. septembrim

38.

La Rochelle-Ile de Ré

39.

Laval-Entrammes

40.

Le Havre-Octeville

41.

Le Mans-Arnage

42.

Le Touquet-Côte ďOpale

43.

Lille-Lesquin

44.

Limoges-Bellegarde

45.

Lorient-Lann-Bihoué

46.

Lyon-Bron

47.

Lyon-Saint-Exupéry

48.

Marseille-Provence

49.

Metz-Nancy-Lorraine

50.

Monaco-Héliport

51.

Montpellier-Méditérranée

52.

Nantes-Atlantique

53.

Nice-Côte d’Azur

54.

Nîmes-Garons

55.

Orléans-Bricy

56.

Orléans-Saint-Denis-de-l’Hôtel

57.

Paris-Charles de Gaulle

58.

Paris-le Bourget

59.

Paris-Orly

60.

Pau-Pyrénées

61.

Perpignan-Rivesaltes

62.

Poitiers-Biard

63.

Quimper-Pluguffan (atvērta no maija sākuma līdz septembra sākumam)

64.

Rennes Saint-Jacques

65.

Rodez-Aveyron

66.

Rouen-Vallée de Seine

67.

Saint-Brieuc-Armor

68.

Saint-Etienne Loire

69.

Saint-Nazaire-Montoir

70.

Strasbourg-Entzheim

71.

Tarbes-Lourdes-Pyrénées

72.

Toulouse-Blagnac

73.

Tours-Val de Loire

74.

Troyes-Barberey

Ostās

1.

Ajaccio

2.

Bastia

3.

Bayonne

4.

Bordeaux

5.

Boulogne

6.

Brest

7.

Caen-Ouistreham

8.

Calais

9.

Cannes-Vieux Port

10.

Carteret

11.

Cherbourg

12.

Dieppe

13.

Douvres

14.

Dunkerque

15.

Granville

16.

Honfleur

17.

La Rochelle-La Pallice

18.

Le Havre

19.

Les Sables-d’Olonne-Port

20.

Lorient

21.

Marseille

22.

Monaco-Port de la Condamine

23.

Nantes-Saint-Nazaire

24.

Nice

25.

Port-de-Bouc-Fos/Port-Saint-Louis

26.

Port-la-Nouvelle

27.

Port-Vendres

28.

Roscoff

29.

Rouen

30.

Saint-Brieuc

31.

Saint-Malo

32.

Sète

33.

Toulon

Uz sauszemes ceļiem

1.

Bourg Saint Maurice (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

2.

Moutiers (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

3.

Ashford International

4.

Avignon-Centre

5.

Cheriton/Coquelles

6.

Chessy-Marne-la-Vallée

7.

Fréthun

8.

Lille-Europe

9.

Paris-Nord

10.

Saint-Pancras

11.

Ebsfleet

12.

Pas de la Case-Porta

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.

OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.

OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.

OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.

OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.

OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.

OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.

OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.

OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.

OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.

OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.

OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.

OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.

OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.

OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.

OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.

OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.

OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.

OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.

OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.

OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.

OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.

OV C 167, 13.6.2013., 9. lpp.

OV C 242, 23.8.2013., 2. lpp.

OV C 275, 24.9.2013., 7. lpp.

OV C 314, 29.10.2013., 5. lpp.

OV C 324, 9.11.2013., 6. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 4. lpp.

OV C 167, 4.6.2014., 9. lpp.

OV C 244, 26.7.2014., 22. lpp.

OV C 332, 24.9.2014., 12. lpp.

OV C 420, 22.11.2014., 9. lpp.

OV C 72, 28.2.2015., 17. lpp.

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp.

OV C 229, 14.7.2015., 5. lpp.

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp.

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp.

OV C 236, 30.6.2016., 6. lpp.

OV C 278, 30.7.2016., 47. lpp.

OV C 331, 9.9.2016., 2. lpp.

OV C 401, 29.10.2016., 4. lpp.

OV C 484, 24.12.2016., 30. lpp.

OV C 32, 1.2.2017., 4. lpp.

OV C 74, 10.3.2017., 9. lpp.

---

(1)  Iepriekšējo publikāciju sarakstu skatīt šā atjauninājuma beigās.

(2)  OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/22

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2016. gada 2. augusts)

lietā E-33/15

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(EEZ/EBTA valsts saistību neizpilde – Pasākumu neīstenošana – Direktīva 2012/26/ES, ar ko Direktīvu 2001/83/EK groza attiecībā uz farmakovigilanci)

(2017/C 120/10)

Lietā E-33/15 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz LŪGUMU pasludināt, ka Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu II pielikuma XIII nodaļas 15.q punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko Direktīvu 2001/83/EK groza attiecībā uz farmakovigilanci), un kas pielāgots Līgumam ar tā 1. protokolu, un saskaņā ar Līguma 7. pantu, nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā īstenotu minētos aktus, vai jebkurā gadījumā nedarot šos pasākumus zināmus EBTA Uzraudzības iestādei, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis-referents), 2016. gada 2. augustā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

pasludina, ka Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu II pielikuma XIII nodaļas 15.q punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko Direktīvu 2001/83/EK groza attiecībā uz farmakovigilanci), un kas pielāgots Līgumam saskaņā ar tā 1. protokolu, un saskaņā ar Līguma 7. pantu, nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā īstenotu minēto aktu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/23

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2016. gada 2. augusts)

lietā E-34/15

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(EBTA valsts saistību neizpilde – Pasākumu neīstenošana – Direktīva 2012/46/ES, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai)

(2017/C 120/11)

Lietā E-34/15 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi – LŪGUMS pasludināt, ka Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu II pielikuma XXIV nodaļas 1.a punktā (Komisijas Direktīva 2012/46/ES (2012. gada 6. decembris), ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai), un kas pielāgots Līgumam ar tā 1. protokolu, un saskaņā ar Līguma 7. pantu, nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā īstenotu minēto aktu, vai jebkurā gadījumā nedarot šos pasākumus zināmus EBTA Uzraudzības iestādei, – Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis-referents), 2016. gada 2. augustā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

pasludina, ka Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu II pielikuma XXIV nodaļas 1.a punktā (Komisijas Direktīva 2012/46/ES (2012. gada 6. decembris), ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai) un kas pielāgots Līgumam saskaņā ar tā 1. protokolu, un saskaņā ar Līguma 7. pantu, nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā īstenotu minēto aktu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/24

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2016. gada 2. augusts)

lietā E-35/15

EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģijas Karalisti

(EBTA valsts saistību neizpilde – Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai)

(2017/C 120/12)

Lietā E-35/15 EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģijas Karalisti – LŪGUMS pasludināt, ka Norvēģijas Karaliste nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIII pielikuma 56.i punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai), proti: i) izstrādāt un īstenot atbilstīgu atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānu, kā tas prasīts Direktīvas 2000/59/EK 5. panta 1. punktā; ii) novērtēt un apstiprināt atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus, uzraudzīt to īstenošanu un nodrošināt to atkārtotu apstiprināšanu vismaz reizi trijos gados, kā tas prasīts Direktīvas 2000/59/EK 5. panta 3. punktā; un iii) neradot kuģu nevajadzīgu aizkavēšanos, nodrošināt Norvēģijas ostās atkritumu uzņemšanas iekārtu pieejamību atbilstīgi to kuģu vajadzībām, kuri parasti izmanto attiecīgās ostas, kā tas prasīts Direktīvas 2000/59/EK 4. panta 1. punktā, – Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis-referents) 2016. gada 2. augustā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

Pasludina, ka Norvēģijas Karaliste nav izpildījusi saistības saskaņā ar tiesību aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIII pielikuma 56.i punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai), noteiktajā termiņā neveicot šādus pasākumus: a. izstrādāt un īstenot atbilstīgu atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānu katrai Norvēģijas ostai, kā tas prasīts Direktīvas 2000/59/EK 5. panta 1. punktā; b. novērtēt un apstiprināt atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus visām Norvēģijas ostām, uzraudzīt to īstenošanu un nodrošināt to atkārtotu apstiprināšanu vismaz reizi trijos gados, kā tas prasīts Direktīvas 2000/59/EK 5. panta 3. punktā; un c. neradot kuģu nevajadzīgu aizkavēšanos, nodrošināt visās Norvēģijas ostās atkritumu uzņemšanas iekārtu pieejamību atbilstīgi to kuģu vajadzībām, kuri parasti izmanto attiecīgās ostas, kā tas prasīts Direktīvas 2000/59/EK 4. panta 1. punktā;

2.	piespriež Norvēģijas Karalistei segt tiesāšanās izdevumus.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/25

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2016. gada 3. augusts)

apvienotajās lietās E-26/15 un E-27/15

Kriminālprocess pret B un B pret Finanšu tirgus uzraudzības iestādi

(Pakalpojumu sniegšanas brīvība – EEZ līguma 36. pants – Direktīva 2005/60/EK – Proporcionalitāte)

(2017/C 120/13)

Apvienotajās lietās E-26/15 un E-27/15 Kriminālprocess pret B un B pret Finanšu tirgus uzraudzības iestādi attiecībā uz Lihtenšteinas Firstistes apelācijas tiesas (Fürstliches Obergericht) un Finanšu tirgus uzraudzības iestādes apelācijas padomes (Beschwerdekommission der Finanzmarktaufsicht) PIEPRASĪJUMU saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 34. pantu sniegt interpretāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis-referents), 2016. gada 3. augustā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz uzņēmējai EEZ valstij trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, piemērot uzticamības pārbaudes prasības, kas noteiktas tās valsts tiesību aktos.

2.

Tomēr, ciktāl šāds tiesiskais regulējums rada grūtības un papildu izmaksas darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību, un var nozīmēt papildu pārbaudes pie tām pārbaudēm, kuras jau veiktas trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēja izcelsmes EEZ valstī, tādējādi atturot pakalpojumu sniedzēju no šādu darbību veikšanas, tas ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums. EEZ līguma 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz šādus tiesību aktus, ar nosacījumu, ka tos piemēro nediskriminējošā veidā, to pamatā ir mērķis novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un tie ir piemēroti minētā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Jo īpaši, lai uzņēmējas EEZ valsts uzraudzības pasākumus uzskatītu par proporcionāliem, nedrīkstētu būt vispārējs pieņēmums par krāpšanu, kā rezultātā tiktu veiktas pilnīgas un sistemātiskas pārbaudes attiecībā uz visiem tiem, kuri veic uzņemējdarbību citās EEZ valstīs un pagaidu kārtā sniedz pakalpojumus uzņēmējā EEZ valstī. Turklāt uzņēmējai EEZ valstij, pieprasot informāciju, piemēram, dokumentus, kas atrodas EEZ valstī, kurā tiek veikta uzņemējdarbība, ir jānosaka saprātīgs termiņš, lai pakalpojumu sniedzējs varētu sniegt šādu informāciju, piemēram, iesniedzot dokumentu kopijas. Šajā sakarā paziņojumā noteiktais attiecīgais termiņš būs atkarīgs no pieprasīto dokumentu apjoma un veida, kādā tie tiek glabāti.

3.	Tiesas atbildes uz pirmo un otro jautājumu neatšķiras situācijā, kad uzņēmums, kuram sniedz administratīvus pakalpojumus, nav inkorporēts kādā EEZ valstī.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/26

---

Oslo tingrett2016. gada 31. augusta lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Mobil Betriebskrankenkasse pret Tryg Forsikring

(Lieta E-11/16)

(2017/C 120/14)

Oslo tingrett (Oslo apgabaltiesa) 2016. gada 31. augusta vēstulē, kuru Tiesas kanceleja saņēma 2016. gada 7. septembrī, lūdza EBTA Tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Mobil Betriebskrankenkasse pret Tryg Forsikring par šādiem jautājumiem.

Pirmais jautājums ir par to, kā interpretēt koordinācijas regulas 85. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

ja uz iestādi cietušās personas piederības valstī, kura atbild par pabalstu nodrošināšanu, saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem “ir pārgājušas” cietušās personas tiesības pret “trešo personu”, citām EEZ valstīm ir jāatzīst šādas prasības pāriešana uz minēto iestādi. Vai tas nozīmē,

—	ka citām EEZ valstīm jāatzīst, ka šī prasība ir pārgājusi no cietušās personas uz iestādi un ka prasības esamība un darbības joma ir atkarīga no piederības valsts tiesību aktiem,

—	ka citām EEZ valstīm jāatzīst, ka šī prasība ir pārgājusi no cietušās personas uz iestādi un, ka prasības esamība un darbības joma ir atkarīga no tiesību aktiem piederības valstī, kurā radies kaitējums,

—	ka citām EEZ valstīm jāatzīst, ka šī prasība ir pārgājusi no cietušās personas uz iestādi, taču koordinācijas regulu neietekmē tiesību aktu izvēle saistībā ar prasības esamību un darbības jomu?

Otrais jautājums ir par to, kā interpretēt koordinācijas regulas 85. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

ja iestādei, kura atbild par pabalstu nodrošināšanu, ir tiešas tiesības pret trešo personu, citas EEZ valstis atzīst šādas tiesības. Vai tas nozīmē:

—	ka citām EEZ valstīm jāatzīst tiesības pilnībā, tostarp, ka to esamība un darbības joma ir atkarīga no izcelsmes valsts tiesību aktiem, vai

—	ka citām EEZ valstīm jāatzīst tiesības, ņemot vērā tos ierobežojumus, kuri izriet no tiesību normām valstī, kurā radies kaitējums?

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/27

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8455 – STRABAG / Rohöl-Aufsuchungs AG / JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 120/15)

1.

Komisija 2017. gada 5. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums ILBAU Liegenschaftsverwaltung AG, ko pilnībā kontrolē STRABAG SE (“STRABAG”, Austrija), un uzņēmums Rohöl-Aufsuchungs Aktiengesellschaft, ko pilnībā kontrolē EVN AG (“EVN”, Austrija), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu kopuzņēmumu Projektgesellschaft Geoenergie Bayern Projekt Garching a.d. Alz GmbH & Co. KG (“kopuzņēmums”, Vācija), iegādājoties tā daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — STRABAG pasaules mērogā darbojas visos būvniecības nozares segmentos, jo īpaši strukturālajā inženierijā, inženiertehniskajā būvniecībā un ceļu būvniecībā, — EVN galvenokārt darbojas šādās jomās: naftas un gāzes izpēte un ražošana, gāzes glabāšana un elektroenerģijas izplatīšana, kā arī gāze un centralizētā siltumapgāde, — kopuzņēmumam ir tiesības īstenot dziļurbumu ģeotermālās enerģijas projektu Bruck Gārhingā pie Alcas (Bavārija). Kopuzņēmums turpinās attīstīt projektu Bruck, kā arī ražos elektroenerģiju un piegādās to trešām personām, un nodrošinās centralizēto siltumapgādi. Turklāt paredzēts, ka kopuzņēmums attīstīs arī citus dziļurbumu ģeotermālās enerģijas projektus.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8455 – STRABAG / Rohöl-Aufsuchungs AG / JV uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/28

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8384 – Carlyle / CITIC / McDonald’s / McDonald’s China)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 120/16)

1.

Komisija 2017. gada 7. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi The Carlyle Group (“Carlyle”, ASV), CITIC Capital un CITIC Limited (“CITIC”, Ķīnas Tautas Republika) kopā ar McDonald’s Corporation (“McDonald’s”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē pilnībā iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu McDonald’s China Management Limited (“mērķuzņēmums”), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Carlyle pārvalda fondus, kuri visā pasaulē veic investīcijas četrās jomās, proti, privātais pašu kapitāls uzņēmumos (pārpirkšana un izaugsmes kapitāls), nekustamie aktīvi (nekustamais īpašums, infrastruktūra un enerģētika), globālas tirgus stratēģijas (strukturētie kredīti, mezonīna instrumenti, problemātiskie aktīvi, riska ieguldījumu fondi un parāda instrumenti vidējiem uzņēmumiem) un risinājumi (privātā pašu kapitāla fondu fondi un saistītās kopieguldījumu un sekundārās darbības), — CITIC darbojas gan finanšu, gan nefinanšu nozarē. Finanšu nozarē grupas darījumdarbība aptver plašu pakalpojumu klāstu, tostarp komercbankas, investīciju bankas, trasta fondus, apdrošināšanu, fondu pārvaldību un aktīvu pārvaldību. Nefinanšu nozarē grupas darījumdarbība aptver nekustamo īpašumu, inženiertehniskos līgumus, enerģētiku, resursus, infrastruktūras būvniecību, mašīnu ražošanu un informātiku, — McDonald’s visā pasaulē darbojas ātrās ēdināšanas jomā – pats ekspluatē McDonald’s ēstuves un piešķir franšīzes; vairāk nekā 36 000 vietās vairāk nekā 100 valstīs tiek piedāvāta vietējiem apstākļiem pielāgota ēdienu un dzērienu karte. McDonald’s sistēmu veido McDonald’s īpašumā esošās ēstuves un franšīzes ēstuves (vairāk nekā 80 % McDonald’s ēstuvju ir neatkarīgu franšīzes turētāju īpašumā un pārvaldībā), — mērķuzņēmums pārvalda vairāk nekā 2 000McDonald’s ēstuvju kontinentālajā Ķīnā un Honkongā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8384 – Carlyle / CITIC / McDonald’s / McDonald’s China uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

---

13.4.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/29

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 120/17)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

TERNERA DE EXTREMADURA

ES Nr.: ES-PGI-0105-01129 – 8.7.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīts(-i) grozījums(-i)

—	☐	Produkta nosaukums
—	☒	Apraksts
—	☐	Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☐	Saite
—	☒	Marķējums
—	☒	Valsts prasības
—	☒	Cits [kontroles iestāde]

2.   Grozījuma(-u) veids

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—	☐	Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts nedz vienots dokuments, nedz kopsavilkuma lapa
—	☐	Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—	☐	Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Produkta apraksts

Lai precizētu terminoloģiju un izvairītos no pārpratumiem dokumentā, ir svītrots šāds teikums: “Šķirnes, kas tiek iegūtas no otrās paaudzes krustojumiem, nedrīkst būt vaislas šķirnes, kurām piemērojama šī AĢIN.” Tas ir aizstāts ar šādu teikumu: “Govis, kas tiek iegūtas no krustojumiem absorbcijas ceļā, nedrīkst būt vaislas govis, kurām piemērojama šī AĢIN.”

Rindkopas, kurās ir raksturoti dzīvnieku audzēšanas un barošanas apstākļi, kas atkārtoti norādīti E punktā “Produkta ražošanas metodes apraksts”, ir svītrotas.

Frāze “iepriekš apstiprināti uztura bagātinātāji” ir svītrota un aizstāta ar “apstiprināti uztura bagātinātāji”. Atļauto uztura bagātinātāju veids ir noteikts turpmāk E punktā “Produkta ražošanas metodes apraksts”.

Ņemot vērā uzņēmēju darba sistēmu, pH vērtības mērīšanas periods ir pagarināts (no 24 stundām līdz 48 stundām). Tas ir tāpēc, ka dzīvnieki tiek kauti dažādos laikos un uz gaļas sadalīšanas uzņēmumu nogādāti vienā laikā. Ir ietvertas arī citas pH vērtības mērīšanas jomas šā parametra pārbaudīšanai kautķermeņos, kas nogādāti sadalīšanai.

Elementi, kas garantē produkta izcelsmi attiecīgajā apgabalā

D.2. Sertifikācijas pārbaudes

Rindkopa, kurā aprakstītas gaļas piegādei saskaņā ar AĢIN Ternera de Extremadura atļautās šķirnes un kas atkārtoti aprakstīts B punktā “Produkta apraksts”, ir svītrota.

Saskaņā ar jauno sertifikācijas sistēmu, kas noteikta standartā UNE-EN 40511, dažas rindkopas ir grozītas, lai raksturotu, kā uzņēmēji īsteno kontroli saskaņā ar specifikāciju un kā Regulatīvās padomes Kontroles un sertifikācijas iestāde pārbauda atbilstību specifikācijas prasībām.

Lai atvieglotu dzīvnieku transportēšanu no mazām saimniecībām, ir atļauts, ka dzīvnieki, kas pieder mazām reģistrētām lauksaimniecības dzīvnieku fermām un kas paredzēti AĢIN, tiek vesti kopā ar citiem dzīvniekiem ar noteikumu, ka tie ir no vienas transportēšanai paredzētās partijas un ir nodrošināta to identifikācija. Tas ir tādēļ, ka dažādas saimniecības, kas apvienojušās kooperatīvos vai ražotāju grupās, transportēšanai uz kautuvi izmanto vienu transportlīdzekli. Turklāt dažās no tām iekārtas tiek izmantotas gan dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šis regulējums, gan dzīvniekiem, uz kuriem tas neattiecas. Tiek uzskatīts, ka nav nepieciešams nošķirt šos dzīvniekus, kad tie tiek ievietoti transportā un vesti uz kautuvi.

Produkta ražošanas metodes apraksts

Lai precizētu saturu rindkopā par vaislas govju barošanu, ir grozīts tās formulējums.

Šā iemesla dēļ ir svītrotas un pārrakstītas šādas rindkopas:

—	frāze “un dārzeņi un atļautās koncentrētās šķiedrvielas” ir svītrota un aizstāta ar frāzi “proteīnaugi un citas izejvielas ar noteikumu, ka tās ir augu izcelsmes, un nepieciešamās minerālvielas un vitamīni”,

—	svītrota šāda rindkopa: “Regulējošajai padomei ir jāpublicē šo dzīvnieku barošanai izmantojamo atļauto izejvielu saraksti.”

Ir atļauts, ka vienlaikus tiek kauti dzīvnieki, kam piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, gan tie, kam tā nav piemērojama, kā arī šo dzīvnieku kautķermeņu vienlaikus apstrāde, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta to nošķiršana un identifikācija. Šis grozījums ir izdarīts, ņemot vērā kautuvju praksi, un tas neietekmē produkta identifikāciju un izsekojamību.

Šajā sadaļā ir veikti grozījumi rindkopās, kurās aprakstīta Regulatīvās padomes īstenotā kontrole, kas neatbilda pašreizējajai sertifikācijas sistēmai. Jaunajā redakcijā ir aprakstīts, kā uzņēmēji īsteno kontroli saskaņā ar specifikāciju un kā Regulatīvās padomes Kontroles un sertifikācijas iestāde pārbauda atbilstību specifikācijas prasībām saskaņā ar jauno sertifikācijas sistēmu, kas noteikta standartā UNE-EN 45011.

Pārbaudes iestāde

Ir atjaunināti Regulatīvās padomes dati, proti, nodibināta Kontroles un sertifikācijas iestāde, neatkarīga iestāde, kas pieņem pieteikumus un kuru ir akreditējusi E.N.A.C. pārtikas produktu sertifikācijai saskaņā ar standartā UNE-EN 45011 noteiktajiem kritērijiem (akreditācija 109/C-PR188).

Kritēriji pēc tam ir iestrādāti standartā UNE-EN ISO/IEC 17065:2012.

Marķējums

Lai nodrošinātu patērētājiem precīzāku informāciju par galaproduktu saistībā ar pirmās un otrā paaudzes krustojumiem (ko ir grūti pārbaudīt un kas netiek atainota produkta galīgajā identifikācijā), marķējumā norāda, vai gaļa ir iegūta no jebkuras paaudzes krustojumiem.

No šīs sadaļas ir svītrotas visas norādes uz izsekojamību, jo tās netiek ietvertas marķējumā.

Rindkopā: “dzīvnieku vienlaikus kaušana un kautķermeņu apstrāde …” formulējumā lietotais noliegums ir svītrots un ir iekļauta šāda frāze: “ar noteikumu, ka tiek nodrošināta to nošķiršana un identifikācija”.

Svītrota norāde uz marķējuma lietošanu.

Tiesību akti

Šī sadaļa ir svītrota, jo ir novecojusi tādēļ, ka ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (3).

Formālie grozījumi

Rindkopās, kurās vārds “pašreizējā” ir iekļauts ar atsauci uz specifikāciju, tas ir svītrots:

—	punkta “Apliecinājums, ka produkta izcelsmes vieta ir ģeogrāfiskais apgabals” 2. rindkopā,

—	punkta “Produkta ražošanas metodes apraksts” 3. rindkopā un

—	punkta “Marķējums” 2. rindkopā.

Pieteikumā netika atķeksēta aile “Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti”, jo grozījumi ir tīri formāli, proti, satura pārvietošana un svītrojumi atkārtošanās dēļ.

Pirmā, ceturtā un piektā rindkopa 3. punktā “Ražošana un apstrādes sistēma” ir svītrotas, jo tās atkārtojas B punktā “Produkta apraksts”.

Otrā un trešā rindkopa 3. punktā “Ražošana un apstrādes sistēma” ir svītrotas, jo tās atkārtojas E punktā “Produkta ražošanas metodes apraksts”.

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (4)

TERNERA DE EXTREMADURA

ES Nr.: ES-PGI-0105-01129 – 8.7.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Apzīmējums

Ternera de Extremadura

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ternera de Extremadura attiecas uz tiem kautķermeņiem, kas iegūti no vietējo šķirņu ‘Retinta’, ‘Avileña Negra-Ibérica’, ‘Morucha’, ‘Blanca Cacereña’, ‘Berrendas’ mājlopiem un šo šķirņu savstarpējiem krustojumiem un krustojumiem ar ‘Charolais’ un ‘Limousin’ šķirnes mājlopiem, kuri ir lieliski piemērojušies videi, kā arī no minēto vietējo šķirņu krustojumiem, ja šie dzīvnieki audzēti saskaņā ar ekstensīvās ražošanas sistēmu.

Gaļai, uz kuru attiecas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Ternera de Extremadura, ir šādas īpašības:

I)	teļa gaļa: gaļa no dzīvniekiem, kurus paredzēts kaut 7 līdz 12 mēnešu vecumā mīnus viena diena. Tā ir koši sarkana ar baltiem taukiem, stingras konsistences, viegli valgana un ar maigu tekstūru;

II)	jaunlopu gaļa: gaļa no dzīvniekiem, kurus paredzēts kaut 12 līdz 16 mēnešu vecumā mīnus viena diena. Tā ir no gaiši sarkanā līdz purpursakanā krāsā ar baltiem taukiem, pieskaroties tai ir stingra konsistence, tā ir viegli valgana un ar maigu tekstūru;

III)	jaunu buļļu gaļa: gaļa no dzīvniekiem, kurus paredzēts kaut 16 līdz 36 mēnešu vecumā. Tā ir ķiršsarkanā krāsā ar taukiem krēmīgā krāsā, pieskaroties tai ir stingra konsistence, tā ir viegli valgana un ar maigu tekstūru, ar vidēju starpmuskuļu tauku daudzumu.

Kautķermeņu tipi ir koriģēti saskaņā ar šādiem standartiem:

1. –	A un E kategorijas kautķermeņi, kā norādīts Padomes Regulā (EEK) Nr. 1208/81 (5);

2. –	uzbūve: E.U.R.O.;

3. –	treknuma pakāpe 2., 3. un 4.;

4. –	higiēna: Eiropas un valsts standartu piemērošana;

5. –	24 līdz 48 stundas pēc kaušanas sadalīšanai paredzētajiem kautķermeņiem pH ir jābūt mazākam par 6 muguras garā muskuļa ribeņa daļā longissimus dorsi 5.–6. ribas līmenī un/vai plecu daļas muskuļos, un/vai ribu daļā, un/vai sānu daļā.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Mātīšu audzēšanas praksē ir jābūt iekļautām metodēm un praksei, kas paredz izmantot dabas resursus ekstensīvās lauksaimniecības sistēmā. Vaislas govis baro ozolu ganībās un citās Estremaduras ekosistēmas dabiskajās ganībās, kur tās ganās visu gadu. Vajadzības gadījumā barību papildina ar sienu, salmiem, labību, proteīnaugiem un citām izejvielām, ar nosacījumu, ka tās ir augu izcelsmes, kā arī ar nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem.

Teļus nenošķir no mātēm vismaz līdz piecu mēnešu vecumam.

Jebkurā gadījumā saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem joprojām ir skaidri aizliegts izmantot produktus, kas varētu ietekmēt dzīvnieka augšanas un attīstības dabisko ritmu.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir jāveic īpaši ražošanas posmi – piedzimšana, audzēšana, kaušana un sadalīšana.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Lai nodrošinātu patērētājiem precīzāku informāciju par galaproduktu, marķējumā norāda, vai gaļa ir iegūta no jebkuras paaudzes krustojumiem.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā audzē dzīvniekus gaļai, kurai piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Ternera de Extremadura, ietver turpmāk uzskaitītos rajonus un to attiecīgās pašvaldības:

Alburquerque, Almendralejo, Azuaga, Badajoz, Brozas, Cáceres, Castuera, Coria, Don Benito, Herrera del Duque, Hervás, Jaraíz de la Vera, Jerez de los Caballeros, Logrosán, Llerena, Mérida, Navalmoral de la Mata, Olivenza, Plasencia, Puebla de Alcocer, Trujillo un Valencia de Alcántara.

Apstrādi veic ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Attiecīgajā apgabalā 35 % teritorijas klāj krūmi (klinšrozes, irbulenes un virši) un krūmāju zeme (ozoli, korķa ozoli, Portugāles ozoli, Pireneju ozoli u. c.). Pārējo teritoriju sedz mājlopiem piemēroti zālāji.

Estremaduras apgabalā sastopamā mājdzīvnieku sugu fauna ir galvenokārt vietējās šķirnes, kas ir cieši saistītas ar apgabala tipisko dabas vidi (dehesa). Tās visas, ņemot vērā dzīvnieku izturību un spēju labi pielāgoties grūtiem vides apstākļiem, ļauj uzturēt un uzlabot ekosistēmu, mēslo augsni, uzlabo ganību kvalitāti un palēnina krūmāju zemes izplešanos. Tomēr būtu jānorāda, ka ganāmpulkos šīs šķirnes galvenokārt tiek audzētas, krustojot tās ar Spānijas gaļas šķirnēm, lai pielāgotu ražošanu pašreizējām tirgus prasībām.

Ekstremālie temperatūras un lietus apstākļi nozīmē, ka Ternera de Extremadura veidojošās šķirnes ir pielāgojušās vislabākajā iespējamajā veidā, jo tās spēj izturēt gan karstumu, gan aukstumu, kā arī ūdens trūkumu sausuma periodos.

Ekosistēma dehesa ir Vidusjūras mežos gadsimtiem ilgi piekoptās cilvēka darbības rezultāts. Šī sistēma klāj plašas Estremaduras apgabala teritorijas. Tradicionāli lopkopība šeit balstās uz ekstensīvo ražošanu, kurā dzīvnieku sugas (mājdzīvnieku un savvaļas sugas), vide un cilvēka iedarbība vienmēr ir bijusi līdzsvarota. Ekstensīvās ražošanas koncepcija ir cieši saistīta ar to, ka mājlopu ganībām ir izmantotas lielas platības, un mājlopi, ņemot vērā savu izturību, ir lieliski pielāgojušies šai videi. Ņemot vērā skarbo klimatu un zemas kvalitātes augsni, saimniecības dod priekšroku nodarboties ar lopkopību.

Dehesa ekosistēmai raksturīgi ir tas, ka vide tiek izmantota mājlopu ganībām, un to zālāji nodrošina lielāko daļu dzīvniekiem nepieciešamo enerģētisko vajadzību. Zālaugu platības nodrošina sistēmas lielāku apgādi ar energoresursiem, un šajās platībās aug daudzveidīga flora ar bagātīgu pašsējošos viengadīgo augu klāstu.

Saimniecībās, kas atrodas dehesa ekosistēmā, kokiem ir liela nozīme, jo ekosistēmas apsaimniekošanā vide piedāvā cilvēkam daudzveidīgas izmantošanas iespējas un ražošanas alternatīvas.

Dehesa ar kokiem klātajā daļā aug divas galvenās koku sugas – akmens ozols (Quercus ilex) un korķa ozols (Quercus suber), kā arī dažas mazāk izplatītas sugas, piemēram, Portugāles ozols (Quercus lusitanica), Spānijas kastaņa (Castanea sativa) un parastais ozols (Quercus robur). Kad mājlopiem trūkst zāles, ar kokiem apaugušajā teritorijā var baroties ar zīlēm, atvasēm un mežaudzes zemsegu.

Izplatītākās krūmāju sugas ir parastā klinšroze (Cistus ladaniferus), parastais slotzaris (Sarothamnus scoparius), kalnrozītes (Cistus monspeliense) un irbulene (Genista spp.).

Zālaugu platības var klasificēt atkarībā no augsnes, kurā zālaugi ir atrodami, piemēram,

—	ganības granīta augsnēs,

—	ganības slānekļa augsnēs,

—	ganības augsnēs ar terciārās un kvartāra ēras nogulumiem,

—	aitu ganības un

—	citas ganības, kas atrodas īpašos anklāvos, piemēram, kalnu ganības.

Jāatceras, ka bez ganībām dehesa ekosistēmā iegūst zīles, graudaugu barību (kvieši, mieži, auzas, rudzi un tritikāle), pākšaugus (turku zirņi, pupiņas utt.), korķi, malku, kokogles un citus resursus. Tāpēc nav šaubu, ka kopumā lauksaimniecībā nodarbinātiem iedzīvotājiem, piemēram, Estremaduras apgabala kopienai, dehesa ekosistēmai ir primāra ekonomiskā nozīme, kas nodrošina 45 % no galīgās lauksaimnieciskās ražošanas.

Dažādi pētījumi (Espejo Diaz, M. García Torres, S., Características específicas y diferenciadoras de las carnes de ganado Bovino de las dehesas españolas (“Spānijas dehesa teritorijās audzēto liellopu gaļas specifiskās un atšķirīgās īpašības”) liecina, ka galvenie kvalitātes rādītāji, ko patērētāji saskata, būtiski lielāki ir dehesa šķirnēm.

5.2.   Produkta specifika

Pētījums “Spānijas dehesa teritorijās audzēto liellopu gaļas specifiskās un atšķirīgās īpašības” tika prezentēts starptautiskajā simpozijā, kurā tika raksturoti dzīvnieku izcelsmes produkti no dehesa un kas notika Meridā (Badahosa, Spānija), EAAP 1998. gada publikācija Nr. 90. Pētījums parāda, ka gaļai, kurai piemērojama AĢIN Ternera de Extremadura un kas iegūta no šķirnēm, kas pazīstamas kā dehesa šķirnes, ir jo īpaša augsta kvalitāte. Organoleptiskā testēšana, ko veica apmācītu testētāju un patērētāju paneļgrupas, skaidri parādīja, ka šai gaļai ir atšķirīgas īpašības, kas tiek ļoti novērtētas.

Tāpēc gaļa, kurai piešķirts apzīmējums Ternera de Extremadura, ir definēta kā kvalitatīvs produkts, ņemot vērā tās organoleptiskās īpašības – maigumu, sulīgumu un aromātu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Dažādu šķirņu līdzāspastāvēšana nozīmē, ka Ibērijas pussalā par Extremadura šķirnēm tiek atzītas gan senākās, gan pašreizējās šķirnes un to krustojumi.

Sakrustojot ‘Blanca Cacereña’ ar ‘Tronco de capa negra’ šķirni, ir izveidotas šķirnes ‘Ganado barroso cacereño’ un ‘Colorada extremeña’, kas šodien ir redzamas ‘Retinta’ šķirnē. Šīs šķirnes bija ļoti labi pārstāvētas 1913. gada Nacionālajās mājlopu sacensībās. Šķirne 1922., 1926. un 1930. gadā tika saukta par ‘Cacereña’ šķirni, pēdējos divos gados tā ieguva veidolu paradas de Cabestros. Tā turpinājās 1953., 1956. un 1959. gadā, pēc tam pakāpeniski izzuda, līdz 1975. gadā atgriezās izstādē ar iepirkumu no valsts ganāmpulka (Sánchez Belda A., Publicaciones de Extensión Agraria, 1984).

Mēs atrodam atsauces uz to arī gastronomijā, kur teļa gaļa ir atrodama daudzās Estremaduras apgabala ēdienu receptēs: Ternera asada al estilo de la Vera (teļa gaļas cepetis Vera gaumē) (izdevumā Cocina Tradicional de la Vera, José V. Serradilla Muñoz, 1992, 3. izdevums, 1999. gads, Gráficas Romero de Jaraíz de la Vera (Kasere)); Envueltillos de Ternera (teļa gaļas gabaliņi) (izdevumā La cocina día a día, Cocina extremeña, Ana María Calera, 1987, Plaza y Janes S.A.); Chuletas de vaca a la extremeña (kapāta Estremaduras apgabala liellopa gaļa) (izdevumā Gran Enciclopedia de la Cocina, ABC, 1994, Ediciones Nobel S.A., Madride), vai Entrecot al modo de Cáceres (antrekots Kaseres gaumē) (izdevumā Cocina Extremeña, Teclo Villalón y Pedro Plasencia, 1999, Everest).

20. gadsimtā mēs atrodam arī citas atsauces uz mūsu ganāmpulku, piemēram, 1927. gada 10. janvārī bija izveidota Sociedad Productos de la Ganadería Extremeña, lai vadītu jauno kautuvi Meridā. Nedaudz vēlāk, ap 1930. gadu, ir vēl viena atsauce starp dažādiem produktiem, kas pārdoti ārpus Estremaduras apgabala. Tajā laikā gaļas liellopi parādījās tirgos ārpus reģiona, kuros tika pārdoti 62 % no dzīvsvara kopapjoma. (Extremadura: la historia, Archivo Ediciones Extremeñas, S.L. 1997).

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.gobex.es/filescms/con03/uploaded_files/SectoresTematicos/Agroalimentario/Denominacionesdeorigen/IGP_TerneraDeExtremadura_PliegoCondiciones.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  OV L 123, 7.5.1981., 3. lpp.

---