3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/2

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Aloys F. Dornbracht GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-604/13 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenas saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 23. panta 2. punkts - Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Atpakaļejoša spēka aizlieguma princips - Neierobežotās kompetences īstenošana - Pārmērīgs tiesvedības ilgums)

(2017/C 104/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Aloys F. Dornbracht GmbH & Co. KG (pārstāvji – H. Janssen un T. Kapp, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre un L. Malferrari, kam palīdz A. Böhlke, Rechtsanwalt), Eiropas Savienības Padome

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Aloys F. Dornbracht GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/2

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Duravit AG, Duravit SA, Duravit BeLux SPRL/BVBA/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-609/13 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 31. pants - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 104/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Duravit AG, Duravit SA, Duravit BeLux SPRL/BVBA (pārstāvji – U. Soltész un C. von Köckritz, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre un Malferrari, kam palīdz A. Böhlke, Rechtsanwalt), Eiropas Savienības Padome

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Duravit AG, Duravit SA un Duravit BeLux SPRL/BVBA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 71, 8.3.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/3

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Hansa Metallwerke AG u.c./Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-611/13 P) (1)

(2017/C 104/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Hansa Metallwerke AG, Hansa Nederland BV, Hansa Italiana Srl, Hansa Belgium, Hansa Austria GmbH (pārstāvji – S. Cappellari, H.-J. Hellmann un C. Malz, Rechtsanwälte)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari un R. Sauer), Eiropas Savienības Padome

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Hansa Metallwerke AG, Hansa Nederland BV, Hansa Italiana Srl, Hansa Belgium un Hansa Austria GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/3

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Keramag Keramische Werke GmbH, iepriekš Keramag Keramische Werke AG, u.c.

(Lieta C-613/13 P) (1)

(2017/C 104/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre, F. Ronkes Agerbeek un J. Norris-Usher)

Pārējie lietas dalībnieki: Keramag Keramische Werke GmbH, iepriekš Keramag Keramische Werke AG, Koralle Sanitärprodukte GmbH, Koninklijke Sphinx BV, Allia SAS, Produits Céramiques de Touraine SA (PCT), Pozzi Ginori SpA, Sanitec Europe Oy (pārstāvji – J. Killick, Barrister, P. Lindfelt, advokat, K. Struckmann, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra sprieduma Keramag Keramische Werke u.c./Komisija (T-379/10 un T-381/10, EU:T:2013:457) rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu;

2)	noraidīt apelācijas sūdzību pārējā daļā;

3)	noraidīt pretapelācijas sūdzību;

4)	nodot lietu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, ciktāl tā attiecas uz to Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra sprieduma Keramag Keramische Werke u.c./Komisija (T-379/10 un T-381/10, EU:T:2013:457) daļu, kas ir atcelta ar šo spriedumu;

5)	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/4

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Masco Corp. u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-614/13 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Vienots un turpināts pārkāpums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 104/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Masco Corp., Hansgrohe AG, Hansgrohe Deutschland Vertriebs GmbH, Hansgrohe Handelsgesellschaft mbH, Hansgrohe SA/NV, Hansgrohe BV, Hansgrohe SARL, Hansgrohe Srl, Hüppe GmbH, Hüppe GmbH, Hüppe Belgium SA (NV), Hüppe BV (pārstāvji – D. Schroeder un S. Heinz, Rechtsanwälte, B. Fischer, advokāts, ko pilnvarojis J. Temple Lang, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji, kam palīdz B. Kennelly, barrister)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Masco Corp., Hansgrohe AG, Hansgrohe Deutschland Vertriebs GmbH, Hansgrohe Handelsgesellschaft mbH, Hansgrohe SA/NV, Hansgrohe BV, Hansgrohe SARL, Hansgrohe SRL, Hüppe GmbH, Hüppe GesmbH, Hüppe Belgium SA/NV un Hüppe BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/5

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Zucchetti Rubinetteria SpA/Komisija

(Lieta C-618/13 P) (1)

(2017/C 104/07)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zucchetti Rubinetteria SpA (pārstāvji – M. Condinanzi, P. Ziotti un N. Vasile, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Komisija (pārstāvji – L. Malferrari un F. Ronkes Agerbeek)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Zucchetti Rubinetteria SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/5

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Mamoli Robinetteria SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-619/13 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Iecietības programma - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 23. panta 2. punkts - Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma - Neierobežotas kompetences īstenošana)

(2017/C 104/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mamoli Robinetteria SpA (pārstāvji – F. Capelli un M. Valcada, avvocati)

Otrs lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji, kam palīdz F. Ruggeri Laderchi, avvocato)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Mamoli Robinetteria SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/6

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Villeroy & Boch AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-625/13 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. panta pārkāpums - Cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Vienots pārkāpums - Pierādījums - Naudas sodi - Neierobežota kompetence - Saprātīgs termiņš - Samērīgums)

(2017/C 104/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Villeroy & Boch AG (pārstāvji – M. Klusmann un T. Kreifels, Rechtsanwälte, kam palīdz M. S. Thomas, profesors)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari, F. Castillo de la Torre un F. Ronkes Agerbeek)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Villeroy & Boch AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 39, 8.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/6

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Villeroy & Boch Austria GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-626/13 P) (1)

(2017/C 104/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Villeroy & Boch Austria GmbH (pārstāvji – A. Reidlinger un J. Weichbrodt, Rechtsanwälte)

Otrs lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Kellerbauer, L. Malferrari un F. Ronkes Agerbeek)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Villeroy & Boch Austria GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 39, 8.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/7

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Roca Sanitario SA/Komisija

(Lieta C-636/13 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Samērīgums - Neierobežotas kompetences īstenošana)

(2017/C 104/11)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Roca Sanitario SA (pārstāvji – J. Folguera Crespo, P. Vidal Martínez un E. Navarro Varona, abogados)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castilla Contreras, F. Castillo de la Torre un F. Jimeno Fernández)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Roca Sanitario SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/7

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Laufen Austria AG/Komisija

(Lieta C-637/13 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 23. panta 2. punkts - Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Neierobežotas kompetences īstenošana)

(2017/C 104/12)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Laufen Austria AG (pārstāvji – E. Navarro Varona, abogada)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castilla Contreras, F. Castillo de la Torre un F. Jimeno Fernández)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu Laufen Austria/Komisija (T-411/10, EU:T:2013:443);

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par Laufen Austria AG iesniegto pieteikumu par uzliktā naudas soda samazināšanu;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/8

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Roca SARL/Komisija

(Lieta C-638/13 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Neierobežotas kompetences īstenošana)

(2017/C 104/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Roca SARL (pārstāvis – P. Vidal Martínez, abogada)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castilla Contreras, F. Castillo de la Torre un F. Jimeno Fernández)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Roca SARL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/8

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 26. janvāra spriedums – Villeroy & Boch – Belgium/Eiropas Komisija

(Lieta C-642/13 P) (1)

(2017/C 104/14)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Villeroy & Boch – Belgium (pārstāvji – O. W. Brouwer un N. Lorjé, advocaten)

Otra lietas dalībniece: Komisija (pārstāvji – L. Malferrari un F. Ronkes Agerbeek)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Villeroy & Boch Belgium SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/9

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Villeroy & Boch SAS/Komisija

(Lieta C-644/13 P) (1)

(2017/C 104/15)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Villeroy & Boch SAS (pārstāvis – J. Philippe, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre, L. Malferrari un F. Ronkes Agerbeek)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Villeroy & Boch SAS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/9

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums (Juzgado de Primera Instancia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banco Primus SA/Jesús Gutiérrez García

(Lieta C-421/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Līgumi, kas noslēgti starp komersantiem un patērētājiem - Negodīgi līguma noteikumi - Hipotekārā aizdevuma līgums - Procedūra, vēršot piedziņu uz ķīlas priekšmetu - Noilguma termiņš - Valstu tiesu ierosme - Res judicata spēks)

(2017/C 104/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia no 2 de Santander

Pamatlietas puses

Prasītāja: Banco Primus SA

Atbildētājs: Jesús Gutiérrez García

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts pārejas noteikums kā 2013. gada 14. maija Ley 1/2013, de medidas para reforzar la protección a los deudores hipotecarios, reestructuración de deuda y alquiler social (Likums 1/2013 par ķīlas devēju aizsardzības stiprināšanas pasākumiem, parādu restrukturizāciju un sociālo īri) ceturtais pārejas noteikums, saskaņā ar kuru patērētāji, pret kuriem piedziņas vēršanas uz ķīlas priekšmetu procedūra tikusi uzsākta, bet nav tikusi pabeigta pirms šī likuma, kurā šī tiesību norma ietilpst, stāšanās spēkā, var īstenot savas tiesības iebildumu celšanai pret šo piespiedu izpildi, pamatojoties uz to, ka līguma noteikumi ir negodīgi, viena mēneša laikā, sākot no nākamās dienas pēc tās, kad publicēts šis likums;

Direktīva 93/13 ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta valsts tiesību norma, kas izriet no 207. panta 2000. gada 7. janvāra Ley 1/2000, de Enjuiciamiento Civil (Likums 1/2000 par Civilprocesa kodeksu), kurā grozījumi izdarīti ar 2013. gada 14. maija Ley 1/2013, de medidas para reforzar la protección a los deudores hipotecarios, reestructuración de deuda y alquiler social (Likums 1/2013 par ķīlas devēju aizsardzības stiprināšanas pasākumiem, parādu restrukturizāciju un sociālo īri), pēc tam ar 2013. gada 28. jūnija Real Decreto-ley 7/2013, de medidas urgentes de naturaleza tributaria, presupuestarias y de fomento de la investigación, el desarrollo y la innovación (Karaļa dekrētlikums 7/2013 par steidzamiem nodokļu un finanšu pasākumiem un pētījumu, attīstības un inovāciju veicināšanu), savukārt vēl pēc tam – ar 2014. gada 5. septembra Real Decreto-ley 11/2014, de medidas urgentes en materia concursal (Karaļa dekrētlikums 11/2014 par steidzamiem pasākumiem maksātnespējas gadījumā), ar kuru valsts tiesai tiek aizliegts pēc savas ierosmes atkārtoti izvērtēt līguma noteikumu ļaunprātīgo raksturu, ja tā jau ir lēmusi par visu līguma noteikumu likumību šīs direktīvas kontekstā lēmumā, kas ieguvis res judicata spēku;

Savukārt, ja ir viens vai vairāki līguma noteikumi, kuru iespējami ļaunprātīgais raksturs vēl nav ticis vērtēts iepriekšējās strīdīgā līguma pārbaudes tiesā laikā, kuras rezultātā ir ticis pieņemts lēmums ar res judicata spēku, Direktīva 93/13 ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kurā patērētājs regulāri vēršas ar blakusprasību, pēc lietas dalībnieku pieprasījuma vai pēc savas ierosmes ir jāvērtē – tiklīdz šīs tiesas rīcībā ir šim nolūkam vajadzīgais juridiskais un faktiskais pamatojums – to iespējamais ļaunprātīgais raksturs;

Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

starp komersantu un patērētāju noslēgta līguma noteikuma iespējami ļaunprātīgā rakstura vērtējums nozīmē noteikt, vai tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam. Šis vērtējums ir jāveic, ņemot vērā valsts tiesību normas, kas ir piemērojamas, ja nepastāv pušu vienošanās, un tiesiskajā regulējumā paredzētos līdzekļus, kas ir patērētāja rīcībā, lai izbeigtu šāda veida negodīgo noteikumu izmantošanu, ņemot vērā preču vai pakalpojumu raksturu, attiecībā uz ko aplūkotais līgums ir noslēgts, kā arī atsaucoties uz visiem apstākļiem tā slēgšanas brīdī;

—

ja iesniedzējtiesa uzskata, ka līguma noteikums, kāds aplūkots pamatlietā par likumisko procentu aprēķina veidu, nav formulēts skaidrā un saprotamā valodā šīs direktīvas 4. panta 2. punkta izpratnē, tādā gadījumā tai ir jāizvērtē, vai šis noteikums ir negodīgs minētās direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē. Šajā vērtējumā minētajai tiesai tostarp ir jāsalīdzina šajā noteikumā paredzētais likumisko procentu likmju aprēķina veids un no šīs likmes izrietošā faktiskā summa ar parasti izmantoto aprēķina veidu un procentu likmi, kas noteikta likumā, kā arī ar procentu likmi, kas tika piemērota tirgū dienā, kad pamatlietā aplūkotais līgums tika noslēgts, tādai aizdevuma summai un ilgumam, kas atbilst aplūkotajā aizdevuma līgumā minētajai, un,

—

runājot par noteikuma par līguma pirmstermiņa izbeigšanu parādnieka saistību neievērošanas noteiktā laikposmā dēļ iespējamo ļaunprātīgo raksturu, šai tiesai tostarp ir jāpārbauda, vai komersantam dotā iespēja pieprasīt visas aizdevuma summas atmaksu ir atkarīga no tā, ka patērētājs nav izpildījis vienu no saviem pienākumiem, kam ir būtiska nozīme attiecīgajās līgumattiecībās, vai šī iespēja ir paredzēta gadījumos, kad šādai līguma neizpildei ir pietiekami nopietns raksturs attiecībā pret aizdevuma ilgumu un summu, vai šī iespēja ietver atkāpi no attiecīgajā jomā piemērojamajām vispārīgo tiesību normām, vai šī iespēja ietver atkāpi no vispārīgo tiesību normām attiecīgajā jomā, ja īpašu līgumtiesību normu nav un ja valsts tiesībās ir paredzēti adekvāti un efektīvi līdzekļi, kas ļautu patērētājam, kam tiek piemērots šāds līguma noteikums, novērst šīs aizdevuma atmaksas pieprasīšanas sekas;

Direktīva 93/13 ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tiesai interpretēt tādu valsts tiesību normu par kredītlīgumu pirmstermiņa izbeigšanu kā Likuma Nr. 1/2000 693. panta 2. punkts, kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 7/2013, tāpēc ka valsts tiesai, kura konstatējusi šāda līguma noteikuma ļaunprātīgo raksturu, ir aizliegts to atzīt par spēkā neesošu un no tās atkāpties, ja faktiski komersants to nav piemērojis, bet ir ievērojis šajās valsts tiesību normās izvirzītos nosacījumus.

(1) OV C 421, 24.11.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/11

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M/Minister for Justice and Equality Ireland and the Attorney General

(Lieta C-560/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti, kuriem jāatbilst trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, lai tie varētu saņemt bēgļu statusu - Alternatīvās aizsardzības pieteikums - Pēc lūguma piešķirt bēgļa statusu noraidīšanas īstenotās valsts procedūras alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai likumība - Tiesības tikt uzklausītam - Apjoms - Tiesības uz interviju - Tiesības uzaicināt lieciniekus un uzdot tiem jautājumus)

(2017/C 104/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Pamatlietas puses

Prasītājs: M

Atbildētājs: Minister for Justice and Equality, Ireland, Attorney General

Rezolutīvā daļa:

Tiesības tikt uzklausītam, kā tās tiek piemērotas atbilstoši Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvai 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, principā nepieprasa, lai, ja tādā valsts tiesiskajā regulējumā kā pamatlietā ir paredzētas divas atšķirīgas un secīgas procedūras, lai attiecīgi izskatītu pieteikumu bēgļa statusa piešķiršanai un alternatīvās aizsardzības pieteikumu, alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam būtu tiesības tikt uzklausītam intervijā pēc viņa pieprasījuma un tiesības uzaicināt vai uzdot jautājumus lieciniekiem šajā intervijā.

Tomēr intervija ir jāorganizē tad, ja īpaši apstākļi, kas ir saistīti ar kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju vai ar personīgo vai vispārīgo situāciju, kādā tiek iesniegts alternatīvās aizsardzības pieteikums, nosaka, ka pieteikums ir jāizskata, pilnībā pārzinot lietu par šo pieteikumu, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 81, 9.3.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/12

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 31. janvāra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides/Mostafa Lounani

(Lieta C-573/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Patvērums - Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus - 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 12. panta 3. punkts - Bēgļa statusa liegšana - Jēdziens “darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem” - Piemērojamība - Teroristu organizācijas vadošais loceklis - Notiesāšana par līdzdalību teroristu grupas darbībā - Individuāla pārbaude)

(2017/C 104/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

Atbildētājs: Mostafa Lounani

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu secināt, ka pastāv tajā minētais pamats bēgļa statusa liegšanai, personai, kas prasa starptautisku aizsardzību, nav jābūt notiesātai par kādu no Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/475/TI par terorisma apkarošanu 1. panta 1. punktā paredzētajiem teroristiskajiem nodarījumiem;

Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 12. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka piedalīšanās teroristu grupas darbībā, par kādu ir notiesāts atbildētājs pamatlietā, var pamatot bēgļa statusa liegšanu pat tad, ja nav pierādīts, ka attiecīgā persona būtu izdarījusi, mēģinājusi izdarīt vai draudējusi izdarīt terora aktu, kas ir precizēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās. Lai konkrēti novērtētu faktus, kas ļauj izvērtēt, vai pastāv nopietni iemesli uzskatīt, ka persona, kas ir atzīta par vainīgu darbību, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem, izdarīšanā, ir bijusi šādu aktu uzkūdītāja vai citādi tajos piedalījusies, apstāklis, ka dalībvalsts tiesa ir notiesājusī šo personu par piedalīšanos teroristu grupas darbībā, kā arī konstatējums, ka minētā persona ir bijusi šīs grupas vadošais loceklis, ir īpaši svarīgi, un nav jākonstatē, ka šī pati persona ir uzkūdījusi izdarīt terora aktu vai citādi tajā ir piedalījusies.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/13

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 1. februāra spriedums – Portovesme Srl/Eiropas Komisija

(Lieta C-606/14 P) (1)

(Apelācija - Atbalsts, ko Itālijas Republika piešķīrusi Portovesme Srl - Preferenciāla tarifa režīmi elektroenerģijai - Lēmums, ar ko atbalsta pasākums atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu)

(2017/C 104/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Portovesme Srl (pārstāvji – G. Dore, M. Liberati, A. Vinci un F. Ciulli, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Di Bucci un É. Gippini Fournier)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Portovesme Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Maxcom Ltd, Chin Haur Indonesia, PT, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Apvienotās lietas C-247/15 P, C-253/15 P un C-259/15 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013 - No Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas nosūtītu velosipēdu imports - Galīgā antidempinga maksājuma, ko piemēro Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināšana uz šo importu - Regula (EK) Nr. 1225/2009 - 13. pants - Apiešana - 18. pants - Sadarbības neesamība - Pierādījumi - Savstarpēji atbilstošu netiešu pierādījumu kopums)

(2017/C 104/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

(Lieta C-247/15 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Maxcom Ltd (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Chin Haur Indonesia, PT (pārstāvji – T. Müller-Ibold, Rechtsanwalt, un F.-C. Laprévote, avocat), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Boelaert, vēlāk H. Marcos Fraile, M. B. Driessen, pārstāvji, kam palīdz R. Bierwagen un C. Hipp, Rechtsanwälte), Eiropas Komisija (pārstāvji – J. F. Brakeland un M. França)

(Lieta C-253/15 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un M. França)

Pārējie lietas dalībnieki: Chin Haur Indonesia PT (pārstāvji – T. Müller-Ibold, Rechtsanwalt, un F.-C. Laprévote, avocat), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Boelaert, vēlāk H. Marcos Fraile, M. B. Driessen, pārstāvji, kam palīdz R. Bierwagen un C. Hipp, Rechtsanwälte), Maxcom Ltd (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

(Lieta C-259/15 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Boelaert, vēlāk H. Marcos Fraile, M. B. Driessen, pārstāvji, kam palīdz R. Bierwagen un C. Hipp, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Chin Haur Indonesia PT (pārstāvji – T. Müller-Ibold, Rechtsanwalt, un F.-C. Laprévote, avocat), Eiropas Komisija (pārstāvji – J. F. Brakeland un M. França), Maxcom Ltd (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu Chin Haur Indonesia/Padome (T-412/13, EU:T:2015:163);

2)	Chin Haur Indonesia PT Vispārējā tiesā celto prasību atcelt tiesību aktu lietā T-412/13 noraidīt;

3)	Chin Haur Indonesia PT sedz savus, kā arī atlīdzina Maxcom Ltd un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē lietā T-412/13, gan apelācijas tiesvedībās;

4)	Chin Haur Indonesia PT atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību lietā C-253/15 P;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedībām lietās C-247/15 P un C-259/15 P, kā arī tiesvedību pirmajā instancē lietā T-412/13.

(1) OV C 262, 10.8.2015.

OV C 254, 3.8.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/14

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Maxcom Ltd, City Cycle Industries, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Apvienotās lietas C-248/15 P, C-254/15 P un C-260/15 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013 - No Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas nosūtītu velosipēdu imports - Galīgā antidempinga maksājuma, kas piemērojams Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināšana uz šo importu - Regula (EK) Nr. 1225/2009 - 13. pants - Apiešana - 18. pants - Nesadarbošanās - Pierādījumi - Netiešu pierādījumu kopums - Pretrunīgs pamatojums - Pamatojuma neesamība - Procesuālo tiesību pārkāpums)

(2017/C 104/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

(lieta C-248/15 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Maxcom Ltd (pārstāvji – L. Ruessmann, avocat un J. Beck, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: City Cycle Industries (pārstāvji – T. Müller-Ibold, Rechtsanwalt, un F.-C. Laprévote, avocat), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Boelaert, vēlāk H. Marcos Fraile un B. Driessen, piedaloties R. Bierwagen un C. Hipp, Rechtsanwälte), Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un M. França),

(lieta C-254/15 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un M. França)

Pārējie lietas dalībnieki: City Cycle Industries (pārstāvji – T. Müller-Ibold, Rechtsanwalt, un F.-C. Laprévote, avocat), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Boelaert, vēlāk H. Marcos Fraile un B. Driessen, piedaloties R. Bierwagen un C. Hipp, Rechtsanwälte), Maxcom Ltd (pārstāvji – L. Ruessmann, avocat, un M. J. Beck, solicitor),

(lieta C-260/15 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Boelaert, vēlāk H. Marcos Fraile un B. Driessen, piedaloties R. Bierwagen un C. Hipp, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: City Cycle Industries (pārstāvji – T. Müller-Ibold, Rechtsanwalt, un F.-C. Laprévote, avocat), Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un M. França), Maxcom Ltd (pārstāvji]– L. Ruessmann, avocat, un M. J. Beck, solicitor)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības lietās C-248/15 P, C-254/15 P un C-260/15 P noraidīt;

2)	Maxcom Ltd, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina City Cycle Industries tiesāšanās izdevumus lietā T-413/13, kas radušies gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

(1) OV C 262, 10.8.2015.

OV C 254, 3.8.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/15

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-283/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļu tiesību akti - Ienākuma nodoklis - Dalībvalsts valstspiederīgais, kurš gūst ienākumus šajā dalībvalstī un trešajā valstī un kurš dzīvo citā dalībvalstī - Nodokļu priekšrocība, kas ir paredzēta, lai ņemtu vērā viņa personisko un ģimenes situāciju)

(2017/C 104/22)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij, kuras nodokļu tiesību aktos ir atļauts atskaitīt “negatīvos ienākumus”, kas saistīti ar mājokli, atteikt šādu samazinājumu pašnodarbinātam nerezidentam, ja viņš šajā dalībvalstī gūst 60 % no saviem kopējiem ienākumiem un dalībvalstī, kurā atrodas viņa mājoklis, negūst tādus ienākumus, kas ļautu viņam tajā izmantot līdzvērtīgas tiesības uz atskaitījumu;

aizliegums, kas izriet no atbildes uz pirmo jautājumu, attiecas uz visām nodarbinātības dalībvalstīm, kurās pašnodarbinātā persona gūst ienākumus, kuri viņam ļauj tajā izmantot tiesības uz atbilstošu atskaitījumu, proporcionāli minēto ienākumu daļai, kas tiek gūta katrā nodarbinātības dalībvalstī. Šajā ziņā “nodarbinātības dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kuras kompetencē ir uzlikt nodokļus ienākumiem no darbības nerezidentam, kas tos tajā guvis, neatkarīgi no vietas, kur tieši šī darbība tiek veikta;

3)	apstāklis, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nerezidents gūst daļu no saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem nevis dalībvalstī, bet trešajā valsti, neietekmē uz otro jautājumu sniegto atbildi.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/16

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Francijas Republika/Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste

(Lieta C-373/15 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) - No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi - Regulas (EK) Nr. 1698/2005, (EK) Nr. 1975/2006 un (EK) Nr. 796/2004 - Lauku attīstības atbalsta pasākumi - Apgabali ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem - Pārbaudes uz vietas - Ganāmpulka blīvuma koeficients - Dzīvnieku skaitīšana)

(2017/C 104/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji – sākotnēji F. Alabrune, G. de Bergues un D. Colas, kā arī C. Candat, vēlāk – G. de Bergues, D. Colas un F. Fize, kā arī A. Daly)

Pārējās lietas dalībnieces: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Sampol Pucurull) un Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un G. von Rintelen)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 30. aprīļa spriedumu Francija/Komisija (T-259/13, nav publicēts, EU:T:2015:250);

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/16

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 1. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-392/15) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Notāri - Pilsonības nosacījums - LESD 51. pants - Dalība valsts varas īstenošanā)

(2017/C 104/24)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Støvlbæk un K. Talabér-Ritz)

Atbildētāja: Ungārija (pārstāvji – M. Z. Fehér, G. Koós un M. M. Tátrai)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, J. Vláčil un D. Hadroušek)

Rezolutīvā daļa:

1)	iecelšanu notāra amatā pakārtojot pilsonības nosacījumam, Ungārija nav izpildījusi LESD 49. pantā noteiktos pienākumus;

2)	Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Čehijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 302, 14.9.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/17

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 1. februāra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Secretary of State for Work and Pensions/Tolley

(Lieta C-430/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Iztikas pabalsta invalīdiem (disability living allowance) “aprūpes” daļa - Pret vecuma risku apdrošināta persona, kura galīgi izbeigusi profesionālo darbību - Jēdzieni “slimības pabalsts” un “invaliditātes pabalsts” - Eksportējamība)

(2017/C 104/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītājs: Secretary of State for Work and Pensions

Atbildētāja: Tolley

Rezolutīvā daļa:

tāds pabalsts kā iztikas pabalsta invalīdiem (disability living allowance) “aprūpes” daļa ir slimības pabalsts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999, izpratnē;

Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97 un grozīta ar Regulu Nr. 307/1999, 13. panta 2. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka persona ir ieguvusi tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar noteiktā laikposmā veiktām iemaksām kādas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, neliedz, ka šīs dalībvalsts tiesību akti vēlāk var kļūt nepiemērojami šai personai. Iesniedzējtiesai, ievērojot tās izskatīšanā nodotā strīda apstākļus un piemērojamās valsts tiesību normas, ir jānoskaidro, kurā brīdī šie tiesību akti pārstāj būt piemērojami šai personai;

Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97 un grozīta ar Regulu Nr. 307/1999, 22. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas kompetentās valsts tiesību aktos liedz pamatlietā aplūkotā pabalsta saņemšanu pakļaut nosacījumam par dzīvesvietu un atrašanos šīs dalībvalsts teritorijā;

Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97 un grozīta ar Regulu Nr. 307/1999, 22. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 22. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas ir tādā situācijā kā pamatlietā, tiesības saņemt šajā pirmajā noteikumā paredzētos pabalstus saglabā pēc tam, kad tā savu dzīvesvietu ir pārcēlusi uz citu dalībvalsti, kas nav kompetentā valsts, ar nosacījumu, ka šī persona šajā nolūkā ir saņēmusi atļauju.

(1) OV C 320, 28.9.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/18

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (Finanzgericht Bremen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Madaus GmbH/Hauptzollamt Bremen

(Lieta C-441/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Tarifa klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcijas 3824 90 97 un 2106 90 92 - Pulverveida izstrādājums, kas sastāv no kalcija karbonāta (95 %) un modificētas cietes (5 %))

(2017/C 104/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Bremen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Madaus GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Bremen

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas izriet no Komisijas 2013. gada 4. oktobra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1001/2013, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds produkts kā pamatlietā, kas paredzēts kalcija tablešu ražošanai vienkāršu tablešu, putojošo tablešu un košļājamo tablešu formā un kas sastāv no ķīmiski viendabīga pulverveida kalcija karbonāta un tabletes formas labākas izveides nolūkā pievienotas modificētās cietes, un kura cietes saturs ir mazāks kā 5 masas procenti, ir klasificējams šīs nomenklatūras pozīcijā 2106.

(1) OV C 398, 30.11.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/18

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-506/15 P) (1)

(2017/C 104/27)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – M. A. Sampol Pucurull)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – I. Galindo Martín un G. von Rintelen)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas un A. Daly)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 381, 16.11.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/19

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 8. februāra spriedums (Cour d'appel de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Carrefour Hypermarchés SAS/ITM Alimentaire International SASU

(Lieta C-562/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Salīdzinošā reklāma - Direktīva 2006/114/EK - 4. pants - Direktīva 2005/29/EK - 7. pants - Objektīva cenu salīdzināšana - Maldinoša noklusēšana - Reklāma, kurā tiek salīdzinātas tādu preču cenas, kas tiek pārdotas atšķirīga izmēra vai veida veikalos - Likumība - Būtiska informācija - Informācijas pakāpe un nesējs)

(2017/C 104/28)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: Carrefour Hypermarchés SAS

Atbildētāja: ITM Alimentaire International SASU

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu 4. panta a) un c) punkts, skatīti kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), 7. panta 1.–3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmās no šīm tiesību normām izpratnē nelikumīga var būt tāda reklāma, kāda ir aplūkota pamatlietā, kurā tiek salīdzinātas cenas precēm, kas tiek pārdotas atšķirīga izmēra vai veida veikalos, tad, ja šie veikali pieder veikalu tīkliem, no kuriem katram ir atšķirīga izmēra un veida veikalu klāsts, un ja reklāmdevējs salīdzina cenas, kas tiek piemērotas tā veikalu tīkla izmēra vai veida ziņā lielākos veikalos, ar cenām, kas tiek piemērotas tā konkurentu veikalu tīklu izmēra vai veida ziņā mazākos veikalos, ja vien patērētāji skaidri un pašā reklāmā netiek informēti par to, ka ir salīdzinātas cenas, kas tiek piemērotas reklāmdevēja veikalu tīkla izmēra vai veida ziņā lielākos veikalos, ar cenām, kas tiek piemērotas tā konkurentu veikalu tīklu izmēra vai veida ziņā mazākos veikalos.

Iesniedzējtiesai, lai novērtētu šādas reklāmas likumību, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā lietas apstākļus, pamatlietā aplūkotā reklāma neatbilst objektīva salīdzinājuma prasībai un/vai ir maldinoša, pirmkārt, ņemot vērā to, kā samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs uztver attiecīgās preces un, otrkārt, ņemot vērā norādes minētajā reklāmā, it īpaši tās, kas attiecas uz reklāmdevēja veikalu tīklu veikaliem un uz konkurentu veikalu tīklu veikaliem, kuru cenas tiek salīdzinātas, un, vispārīgāk, visus tās elementus.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/20

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Raffinerie Tirlemontoise SA/État belge

(Lieta C-585/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Cukurs - Ražošanas maksājumi - Vidējo zaudējumu noteikšana - Ražošanas maksājumu apjoma aprēķināšana - Regula (EK) Nr. 2267/2000 - Spēkā esamība - Regula (EK) Nr. 1993/2001 - Spēkā esamība)

(2017/C 104/29)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance francophone de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Raffinerie Tirlemontoise SA

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1999. gada 13. septembra Regulas (EK) Nr. 2038/1999 par cukura tirgu kopējo organizāciju 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vidējo zaudējumu aprēķināšanai ir jāsadala faktisko izmaksu saistībā ar produktu eksporta kompensācijām, uz kurām attiecas šī norma, kopsumma ar eksportēto šo produktu daudzuma kopsummu neatkarīgi no tā, vai par šo daudzumu kompensācijas ir faktiski izmaksātas;

minētās regulas 33. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ražošanas maksājumu kopsummas aprēķināšanai ir jāņem vērā vidējie zaudējumi, kas tiek aprēķināti, sadalot faktisko izmaksu saistībā ar produktu eksporta kompensācijām, uz kurām attiecas šī norma, kopsummu ar eksportēto šo produktu daudzuma kopsummu neatkarīgi no tā, vai par šo daudzumu kompensācijas ir faktiski izmaksātas;

Komisijas 2000. gada 12. oktobra Regula (EK) Nr. 2267/2000, ar ko 1999./2000. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus, kā arī papildu maksājuma aprēķina koeficientu cukura nozarē, un Komisijas 2001. gada 11. oktobra Regula (EK) Nr. 1993/2001, ar ko 2000./2001. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus cukura nozarē, nav spēkā.

(1) OV C 38, 1.2.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/21

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Euro Tyre BV/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-21/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 131. un 138. pants - Nosacījumi piegādes Kopienas iekšienē atbrīvojumam no nodokļa - PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) - Pircēja iekļaušanas neesamība - Atteikums piešķirt atbrīvojumu - Pieļaujamība)

(2017/C 104/30)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Euro Tyre BV

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 131. pants un 138. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalsts nodokļu administrācijai ir liegts atteikties piešķirt piegādei Kopienas iekšienē atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa tāpēc vien, ka šīs piegādes brīdī pircējs, kas ir reģistrēts galamērķa dalībvalsts teritorijā un kam ir darījumiem šajā valstī derīgs pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numurs, nav iekļauts pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmā un uz to netiek attiecināts iegādēm Kopienas iekšienē piemērojamais nodokļu režīms, lai gan nav nevienas nopietnas norādes uz to, ka būtu notikusi krāpšana, un ir pierādīts, ka atbrīvojuma materiāltiesiskie nosacījumi ir izpildīti. Šajā gadījumā šīs direktīvas 138. panta 1. punkts, to interpretējot samērīguma principa gaismā, šādam atteikumam pretrunā ir arī tad, ja pārdevējs zināja par apstākļiem, kas raksturoja pircēja situāciju attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, un bija pārliecināts, ka vēlāk pircējs ar atpakaļejošu spēku tiks reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs Kopienas iekšienē.

(1) OV C 118, 4.4.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/21

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 1. februāra spriedums (Tribunal Judicial da Comarca de Setúbal (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Município de Palmela/Autoridade de Segurança Alimentar e Económica (ASAE) – Divisão de Gestão de Contraordenações

(Lieta C-144/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā - Direktīvas 83/189/EEK un 98/34/EK - Tehniska noteikuma projekts - Paziņošana Eiropas Komisijai - Dalībvalstu pienākumi - Pārkāpums - Sekas)

(2017/C 104/31)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca de Setúbal

Pamatlietas puses

Prasītājs: Município de Palmela

Atbildētājs: Autoridade de Segurança Alimentar e Económica (ASAE) – Divisão de Gestão de Contraordenações

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/189/EEK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kas grozīta ar Aktu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 8. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sankcija, nepiemērojot nepaziņoto tehnisko noteikumu, kāds ir Regulamento que estabelece as condições de segurança a observar na localização, implantação, conceção e organização funcional dos espaços de jogo e recreio, respetivamente, equipamento e superfícies de impacto (Noteikumi, ar kuriem paredzētas spēļu un atpūtas laukumu atrašanās vietas, ierīkošanas, aprīkošanas un funkcionālās organizēšanas, kā arī aprīkojuma un trieciena virsmas drošības prasības), kas pievienots 1997. gada 27. decembra Decreto-Lei no 379/97 (Dekrētlikums Nr. 379/97), kas grozīts ar 2009. gada 19. maija Decreto-Lei no 119/2009 (Dekrētlikums Nr. 119/2009), 16. panta 1. un 2. punkts, attiecas tikai uz minēto tehnisko noteikumu, nevis visu tiesību aktu, kurā tas ietilpst.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/22

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. februāra spriedums (High Court of Justice, Family Division (England and Wales) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M. S./P. S.

(Lieta C-283/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 4/2009 - 41. panta 1. punkts - Nolēmumu izpildes atzīšana un sadarbība uzturēšanas saistību lietās - Citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšana - Pieteikuma tieša iesniegšana izpildes dalībvalsts kompetentajai iestādei - Valsts tiesību akti, kuros noteikts pienākums vērsties izpildes dalībvalsts centrālajā iestādē)

(2017/C 104/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice, Family Division (England and Wales)

Pamatlietas puses

Prasītāja: M. S.

Atbildētājs: P. S.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās IV nodaļas normas, un konkrēti tās 41. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka uzturlīdzekļu kreditors, kuram par labu dalībvalstī ir pieņemts nolēmums un kurš vēlas panākt tā izpildi citā dalībvalstī, var tieši iesniegt pieteikumu šīs pēdējās minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei, šajā gadījumā specializētai tiesai, un tam nevar noteikt pienākumu iesniegt savu pieteikumu šai kompetentajai iestādei ar izpildes dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību;

dalībvalstīm ir jānodrošina pilnīga Regulas Nr. 4/2009 41. panta 1. punktā paredzēto tiesību efektivitāte, attiecīgajā gadījumā grozot to procesuālas normas. Katrā ziņā valsts tiesai ir jāpiemēro šī 41. panta 1. punkta noteikumi, vajadzības gadījumā nepiemērojot pretrunā esošas valsts tiesību normas un līdz ar to ļaujot uzturlīdzekļu kreditoram iesniegt savu pieteikumu tieši izpildes dalībvalsts kompetentajai iestādei, pat ja valsts tiesībās tas nav paredzēts.

(1) OV C 279, 1.8.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/23

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 26. janvāra rīkojums – d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis/Eiropas Komisija

(Lieta C-45/16 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Šķīrējklauzula - Līgums “Multi-level patient - specific artery and artherogenesis model for outcome prediction, decision support treatment, and virtual hand-on training (ARTreat)”, kas noslēgts septītās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un paraugdemonstrējumu pamatprogrammas ietvaros (2007–2013) - Šī līguma izbeigšana tādēļ, ka ir pieļauti pārkāpumi cita ar Eiropas Komisiju noslēgta līguma izpildē - Labticība - Tiesiskā paļāvība, ka līgums nav pārtraukts)

(2017/C 104/33)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis (pārstāvis – K. Damis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis – R. Lyal)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 98, 14.3.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/23

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 24. janvāra rīkojums – Carsten René Beul/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-53/16 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Prasība atcelt tiesību aktu - Finanšu tirgu darbība - Prasības gada pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas veikšanai sabiedriskas nozīmes struktūrās - Regula (ES) Nr.o537/2014 - Noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru veikto obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu organizāciju un atlasi - Individuāla skāruma neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 104/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carsten René Beul (pārstāvji – H.-M. Pott un T. Eckhold, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments (pārstāvji – D. Warin un P. Schonard), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Balta un R. Wiemann)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carsten René Beul atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 191, 30.5.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. novembra iesniedza Nyíregyházi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Dávid Vámos/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

(Lieta C-566/16)

(2017/C 104/35)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Nyíregyházi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: Dávid Vámos

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

Prejudiciālais jautājums

Vai pretrunā Savienības tiesībām ir tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļu iestāde, veicot nodokļu pārbaudi a posteriori, var izslēgt nodokļa maksātāja iespēju izvēlēties personīgo atbrīvojumu, pamatojoties uz to, ka nodokļa maksātājam šī iespēja ir tikai paziņošanas par savas ar nodokli apliekamās darbības uzsākšanu brīdī?

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. novembrī iesniedza Finanzgericht Köln (Vācija) – Juhler Holding A/S/Bundeszentralamt für Steuern

(Lieta C-613/16)

(2017/C 104/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Juhler Holding A/S

Atbildētāja: Bundeszentralamt für Steuern

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar EKL 43. pantu kopā ar EKL 48. pantu (jaunajā redakcijā – LESD 49. pants kopā ar 54. pantu) nav saderīga valsts tiesību norma, kāda aplūkota pamatlietā, ar kuru ir aizliegts no nodokļa par ienākumiem no kapitāla par izmaksātajām dividendēm atbrīvot mātesuzņēmumu nerezidentu, kurš tā atrašanās vietas valstī atrodošā saimnieciski aktīvā koncernā ilgtermiņā darbojas kā holdinga sabiedrība,

ciktāl tā kapitāldaļu īpašnieki ir personas, kurām atmaksa vai atbrīvojums netiktu piešķirts, ja tās ienākumus gūtu tieši un

(1)	mātesuzņēmuma nerezidenta līdzdarbībai trūkst ekonomisku vai citkārt vērā ņemamu iemeslu, vai

(2)	mātesuzņēmums nerezidents ne vairāk kā 10 % no attiecīgā finanšu gada kopējiem bruto ieņēmumiem gūst no savas saimnieciskās darbības (kas tostarp trūkst, jo uzņēmums nerezidents savus bruto ieņēmumus gūst no aktīvu pārvaldīšanas) vai

(3)	mātesuzņēmums nerezidents nepiedalās savam komercdarbības mērķim atbilstošā komercdarbībā kopējā ekonomiskā apritē, savukārt mātesuzņēmumam rezidentam atbrīvojums no nodokļa par ienākumiem no kapitāla tiek piešķirts, kaut arī tas neatbilst iepriekšminētajiem priekšnosacījumiem?

Vai ar Direktīvas 90/435/EEK (1) 5. panta 1. punktu kopā ar 1. panta 2. punktu nav saderīga valsts tiesību norma, kāda aplūkota pamatlietā, ar kuru ir aizliegts no nodokļa par ienākumiem no kapitāla par izmaksātajām dividendēm atbrīvot mātesuzņēmumu nerezidentu, kurš tā atrašanās vietas valstī atrodošā saimnieciski aktīvā koncernā ilgtermiņā darbojas kā holdinga sabiedrība,

ciktāl tā kapitāldaļu īpašnieki ir personas, kurām atmaksa vai atbrīvojums netiktu piešķirts, ja tās ienākumus gūtu tieši un

(1)	mātesuzņēmuma nerezidenta līdzdarbībai trūkst ekonomisku vai citkārt vērā ņemamu iemeslu, vai

(2)	mātesuzņēmums nerezidents ne vairāk kā 10 % no attiecīgā finanšu gada kopējiem bruto ieņēmumiem gūst no savas saimnieciskās darbības (kas tostarp trūkst, jo uzņēmums nerezidents savus bruto ieņēmumus gūst no aktīvu pārvaldīšanas) vai

(3)	mātesuzņēmums nerezidents nepiedalās savam komercdarbības mērķim atbilstošā komercdarbībā kopējā ekonomiskā apritē, savukārt mātesuzņēmumam rezidentam atbrīvojums no nodokļa par ienākumiem no kapitāla tiek piešķirts, kaut arī tas neatbilst iepriekšminētajiem priekšnosacījumiem?

(1) Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.)

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – CX

(Lieta C-629/16)

(2017/C 104/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Revision sūdzības iesniedzējs: CX

Cita lietas dalībniece: Bezirkshauptmannschaft Schärding

Prejudiciālais jautājums

Vai atbilstoši Savienības tiesībām, un, proti, it īpaši Līgumam par Eiropas Ekonomikas kopienas un Turcijas asociācijas izveidi (64/733/EEK), OV 217, 29.12.1964., 3687/64. lpp., Asociācijas līguma Papildu protokolam, OV L 293, 29.12.1972., 3. lpp., kā arī EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumam Nr. 1/95 par muitas savienības nobeiguma posma ieviešanu (96/142/EK), OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp., nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram Turcijas Republikā reģistrēti kravas pārvadājumu uzņēmumi starptautiskos kravas komercpārvadājumus uz Austrijas Republiku vai, šķērsojot to tranzītā, var veikt tikai tādā gadījumā, ja to transportlīdzekļiem ir sertifikāti, kurus izsniedz atbilstoši kvotām, kas noteiktas divpusējā Austrijas un Turcijas nolīgumā, vai arī tiem tiek piešķirtas atļaujas atsevišķiem kravas pārvadājumiem ar nosacījumu, ka atsevišķie kravas pārvadājumi atbilst būtiskām sabiedrības interesēm un pieteicējam ir jāpierāda, ka attiecīgo autopārvadājumu nevar novērst, veicot organizatoriskus pasākumus vai izvēloties citu transporta veidu?

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Junek Europ-Vertrieb GmbH/Lohmann & Rauscher International GmbH & Co. KG

(Lieta C-642/16)

(2017/C 104/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Junek Europ-Vertrieb GmbH

Atbildētāja: Lohmann & Rauscher International GmbH & Co. KG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 13. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret no citas dalībvalsts importētas medicīniskas ierīces turpmāku tirdzniecību tās iekšējā un ārējā oriģinālajā iepakojumā, uz kura importētājs ir uzlīmējis ārēju papildu uzlīmi, izņemot gadījumus, kad:

—	ir pierādīts, ka, preču zīmes īpašniekam izmantojot preču zīmes tiesības, lai iebilstu pret preces, uz kuras ir uzlīmēta jauna uzlīme, tirdzniecību ar šo preču zīmi, tiktu sekmēta mākslīga dalībvalstu tirgu sadale;

—	ir pierādīts, ka pārmarķēšana nevar iespaidot iepakotās preces sākotnējo stāvokli;

—	uz iepakojuma ir skaidri norādīts preces jaunās uzlīmes izgatavotājs un preces ražotāja nosaukums;

—	ar šo jauno uzlīmi marķētā izstrādājuma noformējums nav tāds, kas varētu kaitēt preču zīmes un tās īpašnieka reputācijai; tādējādi uzlīme nedrīkst būt ar trūkumiem, sliktas kvalitātes vai nekārtīga, un

—	pirms preces, uz kuras ir uzlīmēta jauna uzlīme, laišanas tirgū importētājs ir brīdinājis preču zīmes īpašnieku un pēc tā pieprasījuma ir iesniedzis šīs preces paraugu.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. decembrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Peter Valach u.c./Waldviertler Sparkasse Bank AG u.c.

(Lieta C-649/16)

(2017/C 104/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Peter Valach, Alena Valachová, Europa SC ZV II a.s., Europa SC LV a.s., VAV Parking a.s., Europa SC BB a.s., Byty A s.r.o.

Atbildētāji: Waldviertler Sparkasse Bank AG, Československá obchodná banka a.s., Stadt Banská Bystrica

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) (Briseles I-bis regula) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka parādnieces kapitāla daļu īpašnieku – kā pirmā prasītāja un otrās prasītājas – un projektēšanas uzņēmumu, kuriem ir darījuma attiecības ar parādnieci, – kā 3.–7. prasītājas – prasība, kas balstīta uz zaudējumu atlīdzības prasījumu saistībā ar neatļautu darbību pret kreditoru komitejas dalībniekiem par viņu prettiesisko rīcību, balsojot par sanācijas plānu maksātnespējas procedūrā, Briseles I-bis regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir saistīta ar maksātnespēju un tādēļ ir izslēgta no šīs regulas materiālās piemērošanas jomas?

(1) OV L 351, 1. lpp.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 21. decembrī iesniedza Curtea de Apel Alba Iulia (Rumānija) – Lucrețiu Hadrian Vădan/Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor, Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Brașov – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Alba

(Lieta C-664/16)

(2017/C 104/41)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Alba Iulia

Pamatlietas puses

Prasītājs: Lucrețiu Hadrian Vădan

Atbildētājas: Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor, Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Brașov – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Alba

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2006/112 (1) vispār un it īpaši tās 167., 168., 178., 179. un 273. panta noteikumi, kā arī samērīguma princips un nodokļa neitralitātes princips var tikt interpretēti tādējādi, ka tie ļauj nodokļu maksātājam, kurš atbilst PVN atskaitīšanas materiālajām prasībām, īstenot savas atskaitīšanas tiesības gadījumā, ja īpašos apstākļos, kādi ir izveidojušies pamatlietā izskatāmajā strīdā, viņš nespēj ar rēķinu starpniecību iesniegt pierādījumu par summām, kas avansā samaksātas par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Direktīva 2006/112, kā arī samērīguma princips un nodokļa neitralitātes princips var tikt interpretēti tādējādi, ka atskaitīšanas tiesību apjoma noteikšanai pieļaujams un atbilstošs pasākums var būt neatkarīga eksperta (tiesas ekspertīzē) veikts netiešs vērtējums, pamatojoties uz ekspertīzē noteikto celtniecībā izmantoto darbu/darbaspēka daudzumu, ja preces (būvmateriālus) nodod un pakalpojumus sniedz (ēku celtniecībai nepieciešamo darbaspēku nodrošina) PVN maksātāji?

(1) Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347 1. lpp.)

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. decembrī iesniedza Verwaltungsgericht Minden (Vācija) – Tsegezab Mengesteab/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-670/16)

(2017/C 104/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Minden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Tsegezab Mengesteab

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai patvēruma meklētājs uzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas termiņa izbeigšanās dēļ (Regulas Nr. 604/2013 (1) 21. panta 1. punkta trešā daļa) var atsaukties uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts atbildību?

2)	Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai patvēruma meklētājs uz atbildības pāreju var atsaukties arī tad, ja dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, joprojām ir gatava viņu uzņemt?

3)	Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša: Vai no dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, skaidras vai pieņemtas piekrišanas (Regulas Nr. 604/2013 22. panta 7. punkts) var secināt, ka dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, joprojām ir gatava uzņemt patvēruma meklētāju?

Vai Regulas Nr. 604/2013 21. panta 1. punktā noteiktais divu mēnešu termiņš var beigties pēc Regulas Nr. 604/2013 21. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktā triju mēnešu termiņa beigām, ja dalībvalsts, kas iesniegusi pieteikumu, ir ļāvusi paiet vairāk kā mēnesim pēc trīs mēnešu termiņa sākuma, pirms iesniegt pieprasījumu Eurodac datubāzē?

Vai starptautiskās aizsardzības pieteikums skaitās iesniegts jau pēc pirmās apliecība par personas kā patvēruma meklētāja reģistrāciju izdošanas, jeb tikai pēc formāla patvēruma pieteikuma ietveršanas ziņojumā Regulas Nr. 604/2013 20. panta 2. punkta izpratnē? Jo īpaši:

a)	Vai apliecība par personas kā patvēruma meklētāja reģistrāciju ir veidlapa jeb ziņojums Regulas Nr. 604/2013 20. panta 2. punkta izpratnē?

b)	Vai kompetentā iestāde Regulas Nr. 604/2013 20. panta 2. punkta izpratnē ir tā iestāde, kura ir atbildīga par veidlapas pieņemšanu vai ziņojuma sastādīšanu, jeb tā iestāde, kuras kompetencē ietilpst pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumu?

c)	Vai iestāžu sastādītu ziņojumu kompetentā iestāde ir saņēmusi arī tad, ja tai ir darīts zināms veidlapas vai ziņojuma būtiskais saturs, jeb tai ir jāsaņem arī ziņojuma oriģināls vai kopija?

Vai kavēšanās laikā starp pirmo patvēruma lūgumu vai pirmās apliecības par personas kā patvēruma meklētāja reģistrāciju izdošanas un uzņemšanas pieprasījuma izdošanu rada atbildības pāreju uz dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu, atbilstoši Regulas Nr. 604/2013 21. panta 1. punkta trešajai daļai vai dalībvalstij, kas iesniegusi pieteikumu, var radīt pienākumu izmantot tās pašiniciatīvas tiesības atbilstoši Regulas Nr. 604/2013 17. panta 1. punkta pirmajai daļai?

7)	Ja uz sesto jautājumu attiecībā uz abām iespējām ir jāatbild apstiprinoši: Kurs brīdis ir jāņem vērā, vērtējot uzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas kavēšanās ilguma nesamērīgumu?

Vai ar uzņemšanas pieprasījumu, kurā dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, ir norādījusi tikai ieceļošanas šajā dalībvalstī, kā arī formālā patvēruma pieteikuma iesniegšanas datumu, bet ne pirmā patvēruma lūguma vai attiecīgi pirmās apliecības par personas kā patvēruma meklētāja reģistrāciju izdošanas datumu, ir ievērots Regulas Nr. 604/213 21. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais termiņš, jeb šāds pieprasījums “nav spēkā”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, OV 2013, L 180, 31. lpp.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 30. decembrī iesniedza Curtea Constituțională a României (Rumānija) – Relu Adrian Coman, Robert Clabourn Hamilton, Asociația Accept/Inspectoratul General pentru Imigrări, Ministerul Afacerilor Interne, Consiliul Naţional pentru Combaterea Discriminării

(Lieta C-673/16)

(2017/C 104/43)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea Constituțională a României

Pamatlietas puses

Prasītāji: Relu Adrian Coman, Robert Clabourn Hamilton un Asociația Accept

Atbildētāji: Inspectoratul General pentru Imigrări, Ministerul Afacerilor Interne un Consiliul Naţional pentru Combaterea Discriminării

Prejudiciālie jautājumi

Vai termins “laulātais” Direktīvas 2004/38/[EK] (1) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 9., 21. un 45. pantu, ietver Eiropas Savienības pilsoņa tā paša dzimuma laulāto, kas ieceļo no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un ar kuru pilsonis ir likumīgi salaulājies saskaņā ar citas dalībvalsts, ne uzņēmējas dalībvalsts, tiesību aktiem?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Direktīvas 2004/38/[EK] 3. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 9., 21. un 45. pantu, prasa, lai uzņēmēja dalībvalsts piešķirtu uzturēšanās tiesības savā teritorijā vai uz laikposmu, kas pārsniedz 3 mēnešus, Eiropas Savienības pilsoņa tā paša dzimuma laulātajam?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai Eiropas Savienības pilsoņa tā paša dzimuma laulātais, kas ieceļo no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un ar kuru pilsonis ir likumīgi salaulājies saskaņā ar citas dalībvalsts, ne uzņēmējas dalībvalsts, tiesību aktiem, var tikt kvalificēts kā “visi pārējie ģimenes locekļi [..]” Direktīvas 2004/38/[EK] 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē vai “partneris, ar kuru Savienības pilsonim ir ilgstošas attiecības, tās pienācīgi apliecinot” Direktīvas 2004/38/[EK] 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ar atbilstošu uzņēmējas valsts pienākumu atvieglot šai personai ieceļošanu un uzturēšanos, pat ja uzņēmēja dalībvalsts neatzīst laulības starp viena dzimuma personām, nedz arī paredz kādu citu alternatīvu juridiskas atzīšanas formu, kā, piemēram, reģistrētās partnerattiecības?

Ja uz trešo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Direktīvas 2004/38/[EK] 3. panta 2. punkts un 7. panta 2. punkts, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 9., 21. un 45. pantu, prasa, lai uzņēmēja dalībvalsts piešķirtu uzturēšanās tiesības savā teritorijā vai uz laikposmu, kas pārsniedz 3 mēnešus, Eiropas Savienības pilsoņa tā paša dzimuma laulātajam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.).

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. decembrī iesniedza Landgericht Düsseldorf (Vācija) – Pfizer Ireland Pharmaceuticals, Operations Support Group/Orifarm GmbH

(Lieta C-681/16)

(2017/C 104/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pfizer Ireland Pharmaceuticals, Operations Support Group

Atbildētāja: Orifarm GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāda papildu aizsardzības sertifikāta īpašnieks, kas tam ir ticis piešķirts attiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku (VFR), atsaucoties uz īpašo pasākumu tiesību normām, var liegt izstrādājumu importu uz VFR no tādām kandidātvalstīm kā Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija, Slovākija, Bulgārija, Rumānija un Horvātija (2003. gada Pievienošanās akta IV pielikums, ESOV 2003, L 236, 797. lpp., ar grozījumiem atbilstoši ESOV 2004, L 126, 4. lpp., attiecībā uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovēniju, Ungāriju, Slovākiju, Čehijas Republiku; 2005. gada Pievienošanās akta I daļas V pielikuma 1. punkts, ESOV 2005, L 157, 268. lpp., attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju; 2011. gada Pievienošanās akta IV pielikums, ESOV 2012, L 112, 60. lpp., attiecībā uz Horvātiju), ja pieteikums papildu aizsardzības sertifikāta saņemšanai VFR ir ticis iesniegts brīdī, kad kandidātvalstīs jau bija spēkā tiesību normas par šāda papildu aizsardzības sertifikāta saņemšanu, taču attiecībā uz VFR piešķirtā papildu aizsardzības sertifikāta īpašnieks attiecīgajā kandidātvalstī nebija iesniedzis pieteikumu šāda papildu aizsardzības sertifikāta saņemšanai vai tas viņam nevarēja tikt piešķirts, jo kandidātvalstī nebija piešķirts aizsardzības sertifikāta piešķiršanai nepieciešamais pamatpatents?

Vai atbilde uz 1) jautājumu mainās, ja tikai pieteikuma attiecībā uz VFR piešķirtā pamatpatenta saņemšanai iesniegšanas brīdī nevarēja tikt saņemta atbilstoša aizsardzība, piešķirot pamatpatentu kandidātvalstī, taču laikposmā līdz pieteikuma, kurš ir attiecībā uz VFR izsniegtā pamatpatenta pamatā, paziņošanai varēja tikt saņemta?

Vai atbilde uz trešo jautājumu Horvātijas gadījumā mainās, ņemot vērā, ka īpašie pasākumi, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos 2013. gadā, stājās spēkā tikai pēc Regulas (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 spēkā stāšanās 2007. gada 26. janvārī – pretēji tam, kā tie stājās spēkā pārējās dalībvalstīs, kas pievienojās pirms 2007. gada 26. janvāra, proti, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Bulgārijā un Rumānijā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1901/2006, par pediatrijā lietojamām zālēm un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004; OV L 378, 1. lpp..

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. decembrī iesniedza Verwaltungsgericht Köln (Vācija) – Deutscher Naturschutzring, Dachverband der deutschen Natur- und Umweltschutzverbände e.V./Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-683/16)

(2017/C 104/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Deutscher Naturschutzring, Dachverband der deutschen Natur- und Umweltschutzverbände e.V.

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādi dalībvalsts pasākumi to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, kuri paredzēti dalībvalsts pienākumu izpildīšanai saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2) 6. pantu, kuri ietekmē citu dalībvalstu zvejas kuģus un ar kuriem ir noteikts visaptverošs aizliegums Natura 2000 teritorijās nodarboties ar komerciālo zveju, izmantojot grunti skarošus zvejas rīkus un noenkurotus tīklus (“žaunu tīkli un iepinējtīkli”)?

Jo īpaši:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “izpilda attiecīgā Savienības tiesību akta mērķus” attiecas arī uz dalībvalsts veiktajiem pasākumiem, ar kuriem tiek tikai veicināti minētajā Savienības tiesību aktā uzskaitītie mērķi?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādi dalībvalsts pasākumi to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, lai izpildītu tās pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (3)?

Ja uz 1) un 2) prejudiciālo jautājumu alternatīvi vai kopā ir jāatbild noliedzoši:

vai Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence jūras bioloģisko resursu saglabāšanā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktam liedz dalībvalstij veikt minētos pasākumus?

(1) OV L 354, 22. lpp.

(2) OV L 206, 7. lpp.

(3) OV L 143, 56. lpp.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. decembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – Max-Planck-Gesellschaft zur Förderung der Wissenschaften eV/Tetsuji Shimizu

(Lieta C-684/16)

(2017/C 104/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Max-Planck-Gesellschaft zur Förderung der Wissenschaften eV

Atbildētājs: Tetsuji Shimizu

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (Direktīva 2003/88/EK) (1) 7. panta 1. punktam vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) 31. panta 2. punktam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā Federālā likuma par atvaļinājumu (BUrlG) 7. pants, atbilstoši kuram tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošanas nosacījums ir tāds, ka darba ņēmējam, norādot uz savām vēlmēm par atvaļinājuma izmantošanas laiku, tas ir jāpieprasa, lai tiesības uz atvaļinājumu bāzes laikposma beigās nezustu bez iespējas saņemt kompensāciju, un saskaņā ar kuru darba devējam tāpēc nav pienākuma pēc savas iniciatīvas vienpusēji darba ņēmējam saistošā veidā noteikt atvaļinājuma izmantošanas laiku bāzes laikposmā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai minētais attiecas arī uz gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības ir pastāvējušas starp privātpersonām?

(1) OV L 299, 9. lpp.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) – Instituto Nacional de la Seguridad Social/Tesorería General de la Seguridad Social un Jesús Crespo Rey

(Lieta C-2/17)

(2017/C 104/47)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Pamatlietas puses

Prasītājs: Instituto Nacional de la Seguridad Social

Atbildētāji: Tesorería General de la Seguridad Social un Jesús Crespo Rey

Prejudiciālie jautājumi

Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu XI pielikuma G.2. punktā minētās vārdkopas “iemaksu pamat[am] Spānijā izmanto pārskata periodiem tuvāko periodu”, ir jāizslēdz apdrošināšanas iemaksu alga, kas izriet no tādas Spānijas iekšējās tiesību normas piemērošanas, saskaņā ar kuru migrējošs darba ņēmējs, kas ir atgriezies, un kura pēdējās faktiski veiktās iemaksas Spānijā bija lielākas nekā minimālā apdrošināšanas iemaksu alga, var piekrist, ka viņam piemēro nolīgumu par iemaksu saglabāšanu vienīgi saskaņā ar minimālo iemaksu algu lai gan, ja viņš būtu bijis neemigrējošais darba ņēmējs, viņam tiktu dota iespēja piekrist šī nolīguma piemērošanai atbilstoši augstākas likmes iemaksu algām?

Apstiprinošas atbildes gadījumā uz iepriekšējo jautājumu, vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu XI pielikuma G.2. punktu pēdējo faktiski veikto iemaksu Spānijā vērā ņemšana, tās pienācīgi atjauninot, un laikposma, kurā iemaksas ir tikušas veiktas saskaņā ar nolīgumu par iemaksu saglabāšanu, atzīšana par neitrālu periodu vai periodu, ko neņem vērā, ir atbilstīgi līdzekļi, lai migrējošam darba ņēmējam atlīdzinātu nodarītos zaudējumus?

(1) OV 2004, L 166, 1. lpp.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. janvārī iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Maria Dicu/Ministerul Justiției, Consiliul Superior al Magistraturii, Curtea de Apel Suceava, Tribunalul Botoșani

(Lieta C-12/17)

(2017/C 104/48)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: Maria Dicu

Atbildētājas: Ministerul Justiției, Consiliul Superior al Magistraturii, Curtea de Apel Suceava, Tribunalul Botoșani

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz piemērot valsts tiesību normu, atbilstoši kurai, nosakot darba ņēmēja ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, bērna kopšanas atvaļinājuma laikposms līdz bērna divu gadu vecumam netiek uzskatīts par pabeigtu nodarbinātības laikposmu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 19. lpp.).

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. janvārī iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – TGE Gas Engineering GmbH – Sucursal em Portugal/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-16/17)

(2017/C 104/49)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: TGE Gas Engineering GmbH – Sucursal em Portugal

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālais jautājums

Vai PVN direktīvas (Direktīvas 2006/112) (1) 44. pants, 45.opants, 132.opanta 1. punkta f) apakšpunkts, 167., 168., 169., 178., 179. un 192.a, 193., 194. un 196. pants, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (2) 10. un 11. pants un neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ka Portugāles nodokļu administrācija atsaka vācu sabiedrības filiālei tiesības atskaitīt PVN situācijā, kurā:

—	vācu sabiedrība Portugālē kā nerezidente bez pastāvīga dibinājuma bija saņēmusi nodokļu maksātāja numuru atsevišķa darījuma veikšanai, proti, “līdzdalības iegādei”;

—	pēc tam minētās vācu sabiedrības filiāle Portugālē tika reģistrēta kā šīs sabiedrības pastāvīgs dibinājums, kam piešķirts pašam savs nodokļu maksātāja numurs;

—	vēlāk šī vācu sabiedrība, izmantojot pirmo nodokļu maksātāja numuru, ar kādu citu uzņēmumu noslēdza vienošanos par ekonomisko interešu grupas (Agrupamento Complementar de Empresas – ACE) izveidi, lai Portugālē izpildītu kādu uzņēmuma līgumu;

—	pēcāk šī filiāle, izmantojot savu nodokļu maksātāja numuru, noslēdza apakšuzņēmuma līgumu ar ACE, kurā tika izklāstītas filiāles un ACE savstarpējās saistības un noteikts, ka ACE radušās izmaksas apakšuzņēmēji sedz atbilstoši nolīgtajām proporcionālām daļām;

—	debetnotās, ko ACE izrakstīja, lai debitētu filiālei izmaksas, tā norādīja šīs filiāles nodokļu maksātāja numuru un aprēķināja PVN;

—	filiāle atskaitīja debetnotās aprēķināto PVN kā priekšnodokli;

—	(darbu apakšuzņēmuma līgumu rezultātā) ACE darījumus veido darījumi, ko veic filiāle un otrs ACE ietilpstošais uzņēmums, kas abi ir izrakstījuši ACE rēķinus par visiem tās no šā pasūtītāja gūstamajiem ieņēmumiem?

(1) Padomes 2006. ada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

(2) Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2011, L 77, 1. lpp.).

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. janvārī iesniedza Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuva) – Bankrotējusī AB “flyLAL-Lithuanian Airlines”/Starptautiskā lidosta “Rīga” VAS un “Air Baltic Corporation AS”

(Lieta C-27/17)

(2017/C 104/50)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos apeliacinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bankrotējusī AB“flyLAL-Lithuanian Airlines”

Atbildētājas: Starptautiskā lidosta “Rīga” VAS, “Air Baltic Corporation AS”

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar apstākļiem, kādi radušies izskatāmajā lietā, Briseles I regulas (1) 5. panta 3. punktā minētais jēdziens “vieta [..], kur iestājies [..] notikums, kas rada kaitējumu” ir jāsaprot kā atbildētāju prettiesiskās vienošanās, ar ko ir pārkāpts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82. panta c) punkts (LESD 102. panta c) punkts), noslēgšanas vieta, vai arī kā vieta, kurā veiktas darbības, ar ko no šīs vienošanās gūtais finansiālais labums ir izmantots, piemērojot klaji zemu cenu (veicot šķērssubsidēšanu), konkurējot ar prasītāju tajos pašos attiecīgajos tirgos?

2)	Vai šajā lietā prasītājai nodarītais kaitējums (negūtā peļņa), kas radies norādīto atbildētāju prettiesisko darbību dēļ, var tikt uzskatīts par kaitējumu Briseles I regulas 5. panta 3. punkta izpratnē?

3)	Vai “Air Baltic Corporation” filiāles Lietuvas Republikā darbība atbilstoši izskatāmās lietas apstākļiem ir uzskatāma par filiāles darbību, kā tā tiek saprasta Briseles I regulas 5. panta 5. punktā?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. janvārī iesniedza High Court (Īrija) – Eamonn Donnellan/The Revenue Commissioners

(Lieta C-34/17)

(2017/C 104/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Eamonn Donnellan

Atbildētājs: The Revenue Commissioners

Prejudiciālie jautājumi

Vai Īrijas High Court, nosakot 2012. gada 14. novembrī Patras muitas iestādes izdotā “vienotā instrumenta, kas atļauj izpildi”, par administratīvajiem sodiem un naudas sodiem EUR 1 097 505,00 apmērā, kas piemēroti 2009. gada 15. jūlijā par iespējamo 2002. gada 26. jūlijā izdarīto kontrabandu[, un kas ir palielināti līdz EUR 1 507 971,88 ar procentiem un soda naudām] [..], izpildāmību Īrijā, ar Direktīvas 2010/24/ES (1) 14. panta 1. un 2. punktu ir aizliegts:

saprātīgā termiņā piemērot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu Īrijas un Eiropas Savienības pilsonim attiecībā uz izpildes pieprasījumu [(skat. Hartas 47. pantu un ECK 6. un 13. pantu, kas atbilst pilsoņu tiesībām saskaņā ar Īrijas Konstitūcijas 34., 38. un 40.3. pantu) apstākļos, kuros par procesu, kas ar to saistīts, [prasītājam] pirmo reizi tika paskaidrots tikai Grieķijas Republikas Finanšu Ministrijas Pirejā [2015. gada 29. decembra] vēstules Īrijas Ieņēmumu dienestam un advokātiem Īrijā [prasītājam]] “neoficiālā tulkojumā” angļu valodā (oficiālā valoda Īrijā, kur [prasītājs] vienmēr ir dzīvojis);

ii)

ņemt vērā Direktīvas 2010/24/ES mērķus nodrošināt savstarpēju palīdzību (Direktīvas 2010/24 preambulas 20. apsvērums) un ievērot pienākumu sniegt plašāku palīdzību, kas izriet no ECK (Direktīvas 2010/24 preambulas 17. apsvēruma), piemēram, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību pilsoņiem saskaņā ar Hartas 47. pantu un ECK 13. pantu;

iii)	ņemt vērā Kopienu tiesību pilnīgu efektivitāti attiecībā uz pilsoņiem [un it īpaši sprieduma [2010. gada 14. janvāris, Kyrian pret Celní úřad Tábor, C-233/08, EU:C:2010:11] 63. punktu[?]

(1) Padomes 2010. gada 16. marta Direktīva 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV, L 84, 1. lpp.).

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/36

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 9. novembra rīkojumu lietā T-602/15 Liam Jenkinson/Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eulex Kosovo2017. gada 25. janvārī iesniedza Liam Jenkinson

(Lieta C-43/17 P)

(2017/C 104/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Liam Jenkinson (pārstāvji – N. de Montigny, J.-N. Louis, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eulex Kosovo

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra rīkojumu lietā T-602/15 daļā, kurā noraidīta prasītāja prasība un viņam piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	izskatīt prasību;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apstrīd to, ka Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka tās kompetencē ir lemt vienīgi par pēdējo līgumu uz noteiktu laiku, kuru parakstījis prasītājs.

Tāpat viņš apstrīd, ka – pat pieņemot, ka Vispārējās tiesas motivācija šajā ziņā ir pareiza –, quod non, ka Vispārējā tiesa nav lēmusi par vairākiem viņa prasījumiem, kas balstīti uz apstrīdēto līgumattiecību izbeigšanos un tātad, par pēdējo līgumu uz noteiktu laiku. Proti, apstrīdētā rīkojuma prettiesiskums izriet no motivācijas lakonisma, kas šajā jautājumā ir tik kodolīga, ka neļauj saprast, kā Vispārējā tiesa, pēc būtības nevērtējot lietas materiālus, ir varējusi secināt par tās kompetences neesamību, izņemot attiecībā uz strīdu saistībā ar pēdējo līgumu uz noteiktu laiku, balstoties vienīgi uz šķīrējklauzulas esamību, lai gan prasītājs ir apstrīdējis šādas klauzulas spēkā esamību un tiesiskumu.

Prasītājs apstrīd arī to, ka nav ņemti vērā visi viņa argumenti par to, ka iestādes pieļāvušas kļūdu attiecībā uz tādu atbilstošu tiesību normu neesamību, kuras gan prasītājam, gan visiem Savienības izveidoto tiesību misiju darbiniekiem piešķir garantijas attiecībā uz viņu sociālo pamattiesību ievērošanu, tostarp garantijas saistībā ar tiesībām uz efektīvu piekļuvi tiesai un tiesībām uz taisnīgu tiesas procesu.

Līdz ar to prasītājs, pamatojot savu apelācijas sūdzību, atsaucas uz šādiem Vispārējās tiesas pieļautiem pārkāpumiem:

—	pārkāptas Eiropas Savienības tiesības, balstoties uz kurām tiek noteikts, kādi tiesību akti piemērojami līgumattiecību jomā;

—	pārkāptas Beļģijas darba tiesību normas;

—	pārkāpti obligātie noteikumi attiecībā uz darbu uz noteiktu laiku, kas piemērojami Kopienas nodarbinātības jomā;

—	pārkāptas Pamattiesību hartā nodrošinātās pamattiesības;

—	pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu;

—	pārkāpts pienākums lemt, nepārsniedzot prasības robežas.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/37

Prasība, kas celta 2017. gada 9. februārī – Francijas Republika/Eiropas Parlaments

(Lieta C-73/17)

(2017/C 104/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – F. Alabrune, D. Colas, B. Fodda un E. de Moustier)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 30. novembra plenārsesijas darba kārtību (dokuments P8_0J (2016)11–30), ciktāl tajā ir paredzētas debates plenārsesijā par Samierināšanas komitejā apstiprināto kopīgo dokumentu par vispārējo budžetu; 2016. gada 1. decembra dienaskārtību (dokuments P8_0J (2016)12–01), ciktāl tajā ir paredzēts balsojums ar tam sekojošiem skaidrojumiem par balsojumu par kopīgo dokumentu par vispārējo budžetu; Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvo rezolūciju par kopīgo dokumentu par vispārējo budžetu (dokuments TS-0475/2016, P8_TA-PROV(2016)0475 pagaidu redakcijā), kā arī aktu, ar ko atbilstoši LESD 314. panta 9. punktā paredzētajai procedūrai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā;

—	paturēt spēkā akta, ar ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka 2017. finanšu gada Savienības vispārējais budžets ir pieņemts, juridiskās sekas, kamēr šis budžets tiks galīgi pieņemts ar aktu, kas būtu atbilstošs līgumiem, saprātīgā laikposmā, skaitot no sprieduma pasludināšanas;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Ar savu prasību Francijas valdība lūdz atcelt četrus Eiropas Parlamenta pieņemtus aktus, tam īstenojot savas budžeta pilnvaras papildu plenārsesijas laikā, kas notika Briselē, 2016. gada 30. novembrī un 1. decembrī.

Pirmais un otrais akts, ko prasa atcelt Francijas valdība, ir Eiropas Parlamenta trešdienas, 2016. gada 30. novembra, un ceturtdienas, 2016. gada 1. decembra, sesiju darba kārtības, ciktāl tajās attiecīgi ir paredzētas debates plenārsesijā par kopīgo dokumentu par gada Savienības 2017. finanšu vispārējo budžetu un balsojumu ar tam sekojošiem skaidrojumiem par balsojumu par šo kopīgo dokumentu par vispārējo budžetu.

3.	Trešais apstrīdētais akts ir Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra normatīvā rezolūcija par kopīgo dokumentu par vispārējo budžetu.

Visbeidzot Francijas valdība lūdz atcelt aktu, ar ko atbilstoši LESD 314. panta 9. punktā paredzētajai procedūrai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā. Tādējādi, kā tostarp izriet no Eiropas Parlamenta ceturtdienas, 2016. gada 1. decembra, sesijas protokola, tas attiecas uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojumu un pēc tam viņa parakstu uz vispārējā budžeta, ko veica pēc balsojuma par normatīvo rezolūciju par kopīgo dokumentu par vispārējo budžetu.

5.	Ar savu vienīgo pamatu Francijas valdība uzskata, ka četri apstrīdētie akti ir jāatceļ, jo ar tiem ir pārkāpts LES un LESD pievienotais 6. protokols un EEAK līgumam pievienotais 3. protokols, kuri attiecas uz Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu.

Gan no protokoliem par iestāžu atrašanās vietu, gan arī no Tiesas judikatūras izriet, ka Eiropas Parlaments nevar īstenot budžeta pilnvaras, kas tam ir noteiktas ar LESD 314. pantu, papildu plenārsesijās, kas norisinās Briselē, bet gan tam tās ir jāīsteno parasto plenārsesiju laikā, kas notiek Strasbūrā.

Tomēr, ciktāl Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja izdotā apstrīdētā akta tiesiskums tiek apstrīdēts nevis tā mērķa vai satura dēļ, bet vienīgi tādēļ, ka šis akts bija jāpieņem parastās plenārsesijas laikā Strasbūrā, nepieciešamība nodrošināt Eiropas civildienesta nepārtrauktību, kā arī svarīgi tiesiskās noteiktības iemesli attaisno to, ka Francijas valdības ieskatā tiek paturētas spēkā šī akta juridiskās sekas, līdz jauna, līgumiem atbilstoša akta pieņemšanai.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/39

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Islamic Republic of Iran Shipping Lines u.c./Padome

(Apvienotās lietas T-14/14 un T-87/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Iebilde par prettiesiskumu - Juridiskais pamats - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Tiesības uz aizstāvību - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā noteiktība - Ne bis in idem - Res judicata spēks - Samērīgums - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pamattiesības)

(2017/C 104/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas:: Islamic Republic of Iran Shipping Lines (Teherāna, Irāna) un desmit pārejās lietas dalībnieces (pārstāvji – F. Randolph, QC, P. Pantelis, solicitor, M. Lester, barrister, un M. Taher, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un V. Piessevaux)

Persona, kas iestājusies lietā T-87/17 atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Gauci un T. Scharf)

Priekšmets

Lietā T-14/14 par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 10. oktobra Lēmumu 2013/497/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2013, L 272, 46. lpp.), un Padomes 2013. gada 10. oktobra Regulu (ES) Nr. 971/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2013, L 272, 1. lpp.), ciktāl šie akti skar prasītājas, un lietā T-87/14, pirmkārt, par prasību, kas ir pamatota ar LESD 277. pantu, lai atzītu Lēmuma 2013/497 un Regulas Nr. 971/2013 nepiemērojamību, un, otrkārt, par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 26. novembra Lēmumu 2013/685/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2013, L 316, 46. lpp.), un Padomes 2013. gada 26. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1203/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2013, L 316, 1. lpp.), ciktāl šie akti skar prasītājas

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Islamic Republic of Iran Shipping Lines un pārējās prasītājas, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā, papildus savu tiesāšanās izdevumu segšanai atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 71, 8.3.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/40

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Lubrizol France/Padome

(Lieta T-191/14) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Tiesiskais regulējums par autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem - Iebildums pret pastāvošo apturēšanu - Ražojumu līdzvērtīgums - Iebildumu izskatīšanas procedūra)

(2017/C 104/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lubrizol France SAS (Rouen, Francija) (pārstāvji – R. MacLean, solicitor, B. Hartnett, barrister, un A. Bochon, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Florindo Gijón un M. Balta)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji A. Caeiros un M. Clausen, vēlāk A. Caeiros un A. Lewis)

Priekšmets

Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011, 1. un 4. pantu, ciktāl ar šīm tiesību normām prasītājai ir liegtas trīs apturēšanas, kuras bija tai iepriekš piešķirtas saskaņā ar TARIC kodiem 2918 2900 80, 3811 2900 10 un 3811 9000 30

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Lubrizol France SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 151, 19.5.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/40

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Construlink/EUIPO – Wit-Software (“GATEWIT”)

(Lieta T-351/14) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GATEWIT” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “wit software” - Valsts agrāks sabiedrības nosaukums “Wit-Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel, SA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts)

(2017/C 104/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Construlink – Tecnologias de Informação, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – M. Lopes Rocha un A. Bertrand, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Lukošiūtė un D. Hanf)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Wit-Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – F. Teixeira Baptista un C. Tomás Pedro, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 6. marta lēmumu lietā R 1059/2013–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Wit-Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel un Construlink – Tecnologias de Informação

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

Construlink – Tecnologias de Informação, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) radušos tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī Wit-Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel, SA radušos izdevumus procesā Apelācijas padomē.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/41

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Mayer/EPNI

(Lieta T-493/14) (1)

(Norīkots valsts eksperts - EPNI noteikumi par NVE - Lēmums nepagarināt norīkošanu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību - Personas datu aizsardzība - Regula (EK) Nr. 45/2001 - Prasība par fakta konstatēšanu un pieteikums par rīkojuma izdošanu - Papildu raksts prasības pieteikumam - Prasījumu daļu grozījumi - Pieņemamība)

(2017/C 104/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ingrid Alice Mayer (Ellwangen, Vācija) (pārstāvis – T. Mayer, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) (pārstāvji – D. Detken, piedaloties R. Van der Hout un A. Köhler, avocats)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, apstrīdot EPNI lēmumus, ar kuriem noraidīts, pirmkārt, prasītājas lūgums pagarināt viņas kā valsts eksperta norīkojumu EPNI un, otrkārt, prasītājas pieteikums piekļūt EPNI rīcībā esošiem dokumentiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Ingrid Alice Mayer atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp arī tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 329, 22.9.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/42

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Holistic Innovation Institute/REA

(Lieta T-706/14) (1)

(Pētniecība un tehnoloģiju attīstība - Pētniecības jomā Savienības finansētie projekti - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - Projekti ZONeSEC un Inachus - Lēmums, ar kuru prasītājai atteikta iespēja piedalīties - Prasība atcelt tiesību aktu un prasība sakarā ar atbildību)

(2017/C 104/58)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Holistic Innovation Institute, SLU (Pozuelo de Alarcón, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji R. Muñiz García, vēlāk J. Marín López, advokāti)

Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (pārstāvji – S. Payan-Lagrou un V. Canetti, pārstāvji, kam palīdz J. Rivas, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas celta, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un kurā lūgts atcelt Pētniecības izpildaģentūras (REA) direktora 2014. gada 24. jūlija Lēmumu (ARES (2014) 2461172) par sarunu izbeigšanu ar prasītāju, atsakot tai iespēju piedalīties projektos Inachus un ZONeSEC, un, otrkārt, prasība, kas celta, pamatojoties uz LESD 268. pantu, un kurā lūgts atlīdzinājums par kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts gan ar tās izslēgšanu no dalības minētajos projektos, gan ar prasītāju nomelnojošu ziņu izplatīšanu pēc minētā lēmuma

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Holistic Innovation Institute, SLU atlīdzina ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus;

3)	ar pagaidu noregulējuma tiesvedību saistītos tiesāšanas izdevumus katrs lietas dalībnieks sedz pats.

(1) OV C 421, 24.11.2014.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/42

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Novar/EUIPO

(Lieta T-726/14) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Pierādījumi par agrākas preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Lēmums, ar ko noraida iebildumu, jo nav pierādījumu par agrākām tiesībām - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkts - Lēmuma pārskatīšana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 62. panta 2. punkts - Zaudējumi, ko veido izmaksas par advokāta pakalpojumiem - Cēloņsakarība)

(2017/C 104/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novar GmbH (Albstadt, Vācija) (pārstāvis – R. Weede, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Priekšmets

Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt materiālos zaudējumus, kurus prasītāja esot cietusi sakarā izmaksām par advokāta pakalpojumiem, kuri tai radās, pārsūdzot Iebildumu nodaļas lēmumu, kas esot pieņemts, pārkāpjot Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un vispārējos tiesību principus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Novar GmbH un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 7, 12.1.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/43

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – SolarWorld/Komisija

(Lieta T-783/14) (1)

(Dempings - Subsīdijas - Kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) imports, kuru izcelsme ir Ķīna - Piekrišana minimālās importa cenas samazinājumam atbilstoši saistībām, kas pieņemtas antidempinga un antisubsidēšanas procedūrās - Savienības ražošanas nozare - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 8. panta 1. punkts)

(2017/C 104/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SolarWorld AG (Bonna, Vācija) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas lēmumu, kas ir ietverts 2014. gada 15. septembra vēstulē, kas ir nosūtīta Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātai ar atsauces numuru Trade/H4 (2014) 3328168, par minimālās importa cenas samazināšanu fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu importam, ko ražo Ķīnas ražotāji-eksportētāji, kam piemēro cenu saistības, kas attiecībā uz pēdējo 2014. gada trimestri stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	SolarWorld AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 73, 2.3.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/44

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Unilever/EUIPO – Technopharma (“Fair & Lovely”)

(Lieta T-811/14) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Fair & Lovely” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un Beniluksa vārdiskas preču zīmes “FAIR & LOVELY” - Lēmums par apelācijas sūdzību - Regulas (EK) Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrais teikums - Administratīvā procesa apturēšana - Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunkts un 50. noteikuma 1. punkts - Tiesiskā paļāvība - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā)

(2017/C 104/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unilever NV (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvis – A. Fox, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – D. Hanf un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Technopharma Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – C. Scott, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 1004/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Technopharma un Unilever

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 1004/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Technopharma Ltd un Unilever NV;

2)	EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina pusi Unilever radušos tiesāšanās izdevumu;

3)	Technopharma sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina pusi Unilever radušos tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 73, 2.3.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/44

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Jaguar Land Rover/EUIPO – Nissan Jidosha (“Land Glider”)

(Lieta T-71/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Land Glider” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “LAND ROVER” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

(2017/C 104/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jaguar Land Rover Ltd (Koventrija, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – R. Ingerl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Garrido Otaola)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nissan Jidosha KK (Jokohama, Japāna) (pārstāvis – A. Franke, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 9. decembra lēmumu lietā R 1415/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jaguar Land Rover un Nissan Jidosha

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 9. decembra lēmumu lietā R 1415/2013-4;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Jaguar Land Rover Ltd tiesāšanās izdevumus;

3)	Nissan Jidosha KK sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 118, 13.4.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/45

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Rumānija/Komisija

(Lieta T-145/15) (1)

(ELGF un ELFLA - Ar platību saistīti pasākumi - No finansējuma izslēgti izdevumi - Vienotas likmes finanšu korekcijas - Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums)

(2017/C 104/63)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji – sākotnēji R.-H. Radu, V. Angelescu, R. Mangu, D. Bulancea, N. Horumbă, E. Mierlea un T. Crainic, bet vēlāk – R. Radu, V. Angelescu, R. Mangu, N. Horumbă, E. Mierlea un T. Crainic pārstāvji)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan un G. von Rintelen)

Priekšmets

Par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 16, 33. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

attiecībā uz Rumāniju atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Rumānijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 178, 1.6.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/46

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Gruppe Nymphenburg Consult/EUIPO (“Limbic® Map”)

(Lieta T-513/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Limbic® Map” reģistrācijas pieteikums - Aprakstoša rakstura neesamība - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 104/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gruppe Nymphenburg Consult AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1973/2014–1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi vārdisku apzīmējumu “Limbic® Map”

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1973/2014–1;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Gruppe Nymphenburg Consult AG tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/46

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Gruppe Nymphenburg Consult/EUIPO (“Limbic® Types”)

(Lieta T-516/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Limbic® Types” reģistrācijas pieteikums - Aprakstoša rakstura neesamība - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 104/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gruppe Nymphenburg Consult AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1974/2014–1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi vārdisku apzīmējumu “Limbic® Types”

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1974/2014–1;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Gruppe Nymphenburg Consult AG tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/47

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Gruppe Nymphenburg Consult/EUIPO (“Limbic® Sales”)

(Lieta T-517/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Limbic® Sales” reģistrācijas pieteikums - Aprakstoša rakstura neesamība - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 104/66)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gruppe Nymphenburg Consult AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1972/2014–1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi vārdisku apzīmējumu “Limbic® Sales”

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 1972/2014–1;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Gruppe Nymphenburg Consult AG tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/47

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – DMC/EUIPO – Etike’ International (“De Giusti ORGOGLIO”)

(Lieta T-18/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “De Giusti ORGOGLIO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ORGOGLIO” - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 104/67)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DMC Srl (San Vendemiano, Itālija) (pārstāvis – B. Osti, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Etike’ International Srl (Baronissi, Itālija) (pārstāvis – V. Fiorillo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 5. novembra lēmumu lietā R 1764/2013–5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Etike’ International Srl un DMC Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	DMC Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/48

Prasība, kas celta 2017. gada 8. decembrī – Spliethoff’s Bevrachtingskantoor/INEA

(Lieta T-871/16)

(2017/C 104/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spliethoff’s Bevrachtingskantoor BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvis – Y. de Vries, advokāts)

Atbildētāja: Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2015. gada 17. jūlija lēmumu noraidīt prasītājas piedāvājumu, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta daudzgadu darba programmu, kas pieņemta 2014. gadā;

—	piespriest atbildētājai pieņemt jaunu lēmumu attiecībā uz prasītājas piedāvājumu, ņemot vērā prasības pieteikumā minēto Vispārējās tiesas spriedumu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda prasītājas piedāvājuma vērtējumā.

—	Prasītāja norāda iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka atbildētājas veiktais prasītāja piedāvājuma vērtējums attiecībā uz piešķiršanas kritēriju atbilstību, ietekmi un kvalitāti bija nepilnīgs.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

—	Prasītāja norāda iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka atbildētāja ir neatbilstoši nošķīrusi tās piedāvājumu attiecībā uz emisiju samazināšanas tehnoloģijām un līdzīgus tās konkurentu piedāvājumus, kuri tikuši atlasīti finansēšanai.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/49

Prasība, kas celta 2017. gada 16. janvārī – Portugāle/Komisija

(Lieta T-22/17)

(2017/C 104/69)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, P. Estêvão un J. Saraiva de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 15. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2018 (OV 2016, L 312, 26. lpp.), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), daļā, kur no finansējuma ir izslēgta summa EUR 1 990 810,30 apmērā saistībā ar Portugāles deklarētajiem izdevumiem saistībā ar pasākumu “ELFLA atbalsts lauku attīstībai – privātie saņēmēji” 2010., 2011., 2012., 2013. un 2014. pārskata gadā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.) 31. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu. Šis pamats ir iedalīts trīs daļās.

—	pirmajā daļā prasītāja norāda, ka Komisija nav iesniegusi pierādījumus nopietnu un pamatotu šaubu esamībai;

—	otrajā daļā prasītāja norāda, ka 1997. gada 23. decembra Dokumenta VI/5330/97 norādes nav piemērojamas šajā gadījumā;

—	trešajā daļā prasītāja norāda, ka Komisija nav kvalificējusi faktus, ņemot vērā nosacījumus, kas jāizpilda, lai piemērotu 1997. gada 23. decembra Dokumentā VI/5330/97 paredzēto finanšu korekciju 5 % apmērā.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/50

Prasība, kas celta 2017. gada 17. janvārī – Barnett/EESK

(Lieta T-23/17)

(2017/C 104/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inge Barnett (Roskilde, Dānija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Prasītājas prasījumi:

Pasludināt, ka

—	galvenokārt, tiek atcelts 2016. gada 21. marta lēmums, kas tika pieņemts, izpildot Civildienesta tiesas 2015. gada 22. septembra spriedumu, ar kuru prasītājai tika liegta iespēja priekšlaicīgi pensionēties, nesamazinot viņas pensijas tiesības;

—

pakārtoti, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja samaksā prasītājai EUR 207 994,14 kā atlīdzību par viņai nodarītajiem zaudējumiem, pieskaitot nokavējuma procentus no dienas, kad iestājās summu samaksas termiņš, atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajām refinansēšanas operācijām noteiktajai likmei, pieskaitot tai trīs ar pusi punktus, kā arī fiksētu summu EUR 25 000 apmērā kā atlīdzību par viņai nodarīto morālo kaitējumu;

—	katrā ziņā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 266. pants, ciktāl atbildētāja, veicot izpildes pasākumus, neesot ņēmusi vērā Civildienesta tiesas 2015. gada 22. septembra sprieduma Barnett/EESK (F-20/14, turpmāk tekstā – “Civildienesta tiesas spriedums”, EU:F:2015:107) pamatojumu. No apstrīdētā lēmuma pamatojuma īpaši izrietot, ka atbildētāja neesot ņēmusi vērā kritērijus, kas ir noteikti tās Vispārīgajos īstenošanas noteikumos (VĪN), lai atkārtoti izskatītu prasītājas kandidatūru. Katrā ziņā ar apstrīdēto lēmumu neesot novērsts Civildienesta tiesas konstatētais prettiesiskums, proti, tas, ka EESK VĪN nav identificētas dienesta intereses.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz dienesta interesēm, kas it kā esot pastāvējušas 2013. gadā.

Ar trešo pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots, ka EESK nav kompetenta pieņemt jaunu lēmumu par priekšlaicīgas pensionēšanās tiesību piešķiršanu, nesamazinot pensijas tiesības pēc Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta atcelšanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 2013, L 287, 15. lpp.). Līdz ar to, ņemot vērā Civildienesta tiesas spriedumā konstatēto prettiesiskumu, prasītājai galīgi tika liegta iespēja gūt labumu no attiecīgā pasākuma. Tādejādi tas pilnībā ir jāatlīdzina.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/51

Prasība, kas celta 2017. gada 20. janvārī – Portugāle/Komisija

(Lieta T-31/17)

(2017/C 104/71)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, J. Saraiva de Almeida un A. Tavares de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 15. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2018 (OV 2016 L 312, 26. lpp.), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), daļā, kur no finansējuma ir izslēgta summa EUR 660 202,73 apmērā attiecībā uz Portugāles deklarētajiem izdevumiem saistībā ar tehnisko palīdzību POSEI programmai Azoru salām 2012. un 2013. pārskata gadā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulas (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV 2006, L 42, 1. lpp.), 12. panta c) punkts.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un ir pārkāpts Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV 2006, L 171, 90. lpp.), 11. pants.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/51

Prasība, kas celta 2017. gada 20. janvārī – Amicus Therapeutics UK un Amicus Therapeutics/EMA

(Lieta T-33/17)

(2017/C 104/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Amicus Therapeutics UK Ltd (Gerrards Cross, Apvienotā Karaliste) un Amicus Therapeutics, Inc. (Cranbury, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – L. Tsang, J. Mulryne, Solicitors, un F. Campbell, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt prasītājām paziņoto atbildētājas 2016. gada 14. decembra lēmumu publiskot klīniskās izpētes ziņojumu AT1001-011 atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1049/2001;

—	pakārtoti, nodot lēmumu atpakaļ atbildētājai izskatīšanai, pēc tam, kad prasītājām būs tikusi dota sniegt sevišķus apsvērumus par klīniskās izpētes ziņojuma atsevišķām daļām, kurās ir jāizdara korekcijas pirms to publiskošanas; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās un citus izdevumus saistībā ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgajam klīniskās izpētes ziņojumam ir piemērojama vispārēja prezumpcija par konfidencialitāti atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktam, to interpretējot atbilstoši, pirmkārt, attiecīgās ES tiesību aktu nozares uzbūvei un saturam, otrkārt, ES iestāžu pienākumam izpildīt pienākumus, kuri izriet no Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 39. panta 3. punkta, un, treškārt, nozīmei, kāda ir piešķirama prasītāju pamattiesībām uz privāto dzīvi un īpašumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, pakārtoti, ka vienīgais tiesiski pieļaujamais interešu līdzsvarošanas iznākums atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktam būtu bijis lēmums nepubliskot attiecīgo klīniskās izpētes ziņojumu ievērojot, pirmkārt, acīmredzamo prasītāju privāto interešu nozīmi nepieļaut publiskošanu, ņemot vērā sekas, kādas šai publiskošanai būtu uz pamattiesībām uz īpašumu un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un, otrkārt, tikai neskaidrās un vispārīgās sabiedrības intereses publiskot šo informāciju, jo nav pietiekami steidzamas sabiedrības vajadzības pēc šādas publiskošanas.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/52

Prasība, kas celta 2017. gada 23. janvārī – Bank Tejarat/Padome

(Lieta T-37/17)

(2017/C 104/73)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Tejarat (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – S. Zaiwalla, P. Reddy, K. Mittal, A. Meskarian, Solicitors, T. Otty, R. Blakeley, V. Zaiwalla un H. Leith, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

piespriest Padomei samaksāt prasītājai kompensāciju par kaitējumu, kas tai ir nodarīts ierobežojošo pasākumu dēļ, kurus Padome ir noteikusi ar šādiem tiesību aktiem par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu: Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums 2012/35/KĀDP (OV 2012, L 19, 22. lpp.), Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 54/2012 (OV 2012, L 19, 1. lpp.), Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 (OV 2012, L 88, 1. lpp.), Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 709/2012 (OV 2012, L 208, 2. lpp.), Padomes 2015. gada 7. aprīļa Lēmums (KĀDP) 2015/556 (OV L 92, 8.4.2015., 101. lpp.) un Padomes 2015. gada 7. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2015/549 (OV 2015, L 92, 12. lpp.); prasītājai būtu jāsamaksā šādas summas: USD 1 494 050 000 saistībā ar mantisko kaitējumu, EUR 1 000 000 saistībā ar nemantisko kaitējumu un ar šīm summām saistītie procenti;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu.

Prasītāja apgalvo, ka Padomes īstenotā ierobežojošo pasākumu noteikšana pret prasītāju ir bijusi pietiekami būtisks tādu pienākumu pārkāpums, kuru mērķis ir piešķirt indivīdiem tiesības, un līdz ar to ir iestājusies Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība. Šis pārkāpums tieši izraisīja prasītājai būtisku mantisku un nemantisku kaitējumu, par ko tai pienākas kompensācija.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/53

Prasība, kas celta 2017. gada 20. janvārī – DQ u.c./Parlaments

(Lieta T-38/17)

(2017/C 104/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: DQ un trīspadsmit citas personas (pārstāvis – M. Casado García-Hirschfeld, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu;

—	piespriest atbildētājam samaksāt EUR 92 200 kā atlīdzību par radītajiem materiālajiem zaudējumiem;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas dažādas kļūdas un bezdarbība, ko pieļāvusi atbildētāja administrācija un kuras ir prasītāju ciesto materiālo zaudējumu pamatā, proti, visiem advokāta honorāriem, kas radušies saistībā ar 2014. gada 24. janvārī iesniegto lūgumu sniegt palīdzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajai daļai.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta prettiesiska rīcība, tostarp korupcija, kaitējot Savienības interesēm, kandidātu atlases procedūrās, ļaunprātīga un aizvainojoša rīcība no prasītāju nodaļas vadītāja puses, veicot ikdienas pienākumus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots minēto darbību rezultātā nodarītais kaitējums prasītāju cieņai, kā arī to psiholoģiskajai un fiziskajai integritātei, kas apdraud to profesionālo karjeru un ģimenes dzīvi.

4.	Ceturtais pamats ir saistīts ar faktiskiem un prasītājiem radītiem materiālajiem zaudējumiem, kas ir cieši saistīti ar ļaunprātību, ko attiecībā uz tiem ir pierādījis Parlaments, kā arī ar daudzajām procedūrām, kas tiem bija jāveic, tostarp nepieciešamību izmantot advokāta pakalpojumus.

Piektais pamats, kas saistīts ar prasītāju hierarhiski augstākstāvošo personu nereaģēšanu, neraugoties uz steidzamību un apgalvoto faktu smagumu. Prasītāji uzskata, ka šie apstākļi to hierarhiski augstākstāvošo personu rīcību būtu ietekmējuši tādējādi, ka tās liktu pārtraukt:

—	prettiesiskās darbības;

—	to nodaļas vadītāja ļaunprātību un aizvainojošo uzvedību, kā arī administrācijas nesaprātīgi ilgo termiņu atbilstošu pasākumu veikšanai;

—	to nožēlojamos darba apstākļus, kā rezultātā būtu bijis iespējamas izvairīties no nepārtrauktas advokāta iesaistīšanas.

Sestais pamats, kas saistīts ar ārkārtas apstākļiem, kuru rezultātā bija nepieciešama un pat neatliekama advokāta iejaukšanās, lai saglabātu prasītāju tiesības un panāktu iecēlējinstitūcijas rīcību saistībā ar to apgalvojumiem par psiholoģisko vardarbību vai seksuālo uzmākšanos, ar ko tiem nācies sastapties. Advokāta iesaistīšana turklāt esot pamatota ar mērķi nodrošināt viņu liecību konfidencialitāti un aizsargāties pret juridiskām nekonsekvencēm un hierarhiski augstākstāvošo personu nolaidību, lai izbeigtu nepieņemamos darba apstākļus.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/54

Prasība, kas celta 2017. gada 20. janvārī – Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-ouest (port de Brest)/Komisija

(Lieta T-39/17)

(2017/C 104/75)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne-ouest (port de Brest) (Bresta, Francija) (pārstāvis – J. Vanden Eynde, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu un tādēļ

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 22. novembra lēmumu [C (2016) 7755 final], lai apmierinātu prasītājas sākotnējo lūgumu, proti: “Pirmkārt, apakšā parakstījušās personas vēlas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem iegūt pilnīgu anketas un atbilžu uz to kopiju, uz kuru Komisija atsaucas savā atzinumā 2016/C 302/03, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2016. gada 19. augustā”;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja galvenokārt izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšana iegūtās informācijas izpaušanā. Komisija esot nepareizi uzskatījusi, ka prasītāja nav pierādījusi šādu sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu, taču tās ir pierādītas Eiropas Līgumos, proti, Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 1. punktā un 298. panta 1. un 2. punktā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 42. pantā.

Ar otro pamatu tiek norādīts uz Eiropas Līgumu un Hartas pārākumu pār Regulu Nr. 1049/2001. Prasītāja uzskata, ka minētā regula, kurā ir noteikti likumīgi ierobežojumi pārskatāmības, dalības un atklātības principiem, ir jāinterpretē un jāpiemēro ļoti šauri, ņemot vērā tiesību aktu un Hartas pieņemšanas hronoloģiju. Līdz ar to tā uzskata, ka atbildētāja, pirmkārt, nedrīkstēja piemērot vispārīgo pieņēmumu par izmeklēšanas darbību mērķu aizsardzības apdraudējumu, jo šajā gadījumā runa ir par šķērsgriezuma apsekojumu, un, otrkārt, tai bija jākonstatē, ka dalībvalstis šādu aizsardzību nav lūgušas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Hartas 41. panta 2. punkts un 42. pants, kuros ir garantēta piekļuve dokumentiem, kuri skar kādu no ieinteresētajām personām.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un īpaši šīs Konvencijas 6. un 13. pants, kurā ir paredzēta vienlīdzīga piekļuve lietas, tostarp administratīvas, dokumentiem, lai nodrošinātu ieinteresēto personu tiesību uz aizsardzību īstenošanu.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/55

Prasība, kas celta 2017. gada 30. janvārī – Mackevision Medien Design/EUIPO (“TO CREATE REALITY”)

(Lieta T-50/17)

(2017/C 104/76)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mackevision Medien Design GmbH Stuttgart (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji – E. Stolz, U. Stelzenmüller un J. Weiser, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TO CREATE REALITY” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 098 106

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 20. decembra lēmums lietā R 995/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/55

Prasība, kas celta 2017. gada 31. janvārī – Safe Skies/EUIPO – Travel Sentry (“TSA LOCK”)

(Lieta T-60/17)

(2017/C 104/77)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Safe Skies LLC (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – V. Schwepler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Travel Sentry, Inc. (Windermere, Florida, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TSA LOCK” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 4 530 168

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 24. novembra lēmums lietā R 233/2016–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un piespriest attiecīgā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus administratīvajā procesā Apelācijas padomē;

—	noteikt tiesas sēdes datumu gadījumā, ka Vispārējā tiesa nevar lietu izspriest bez tiesvedības mutvārdu daļas.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/56

Prasība, kas celta 2017. gada 1. februārī – Lions Gate Entertainment/EUIPO (“DIRTY DANCING”)

(Lieta T-64/17)

(2017/C 104/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lions Gate Entertainment Inc. (Santa Monica, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – C. Hall, Barrister, un D. Farnsworth, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DIRTY DANCING” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 930 102

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 331/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājai radušos izdevumus procesā Apelācijas padomē un tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/57

Prasība, kas celta 2017. gada 1. februārī – Italytrade/EUIPO – Tpresso (“tèespresso”)

(Lieta T-67/17)

(2017/C 104/79)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italytrade Srl (Bari, Itālija) (pārstāvis – N. Clemente, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Tpresso SA (Cīrihe, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “tèespresso” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 543 517

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 29. novembra lēmums lietā R 959/2016–4

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktā paredzētajam un līdz ar to atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt izdevumus, kas Italytrade srl radušies šajā tiesvedībā;

—

grozīt spriedumu atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam arī saistībā ar izdevumu atlīdzināšanu un piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personām, kas iestājušās lietā, kam spriedums ir nelabvēlīgs, atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/57

Prasība, kas celta 2017. gada 1. februārī – Italytrade/EUIPO – Tpresso (“teaespresso”)

(Lieta T-68/17)

(2017/C 104/80)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italytrade Srl (Bari, Itālija) (pārstāvis – N. Clemente, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Tpresso SA (Cīrihe, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “teaespresso” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 543 475

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 29. novembra lēmums lietā R 1099/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktā paredzētajam un līdz ar to atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt izdevumus, kas Italytrade srl radušies šajā tiesvedībā;

—	atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personām, kas iestājušās lietā, kam spriedums ir nelabvēlīgs, atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/58

Prasība, kas celta 2017. gada 3. februārī – Constantin Film Produktion/EUIPO (“Fack Ju Göhte”)

(Lieta T-69/17)

(2017/C 104/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Constantin Film Produktion GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji –E. Saarmann un P. Baronikians, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Fack Ju Göhte” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 971 163

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 2205/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja 2015. gada 25. septembra lēmumu Nr. 013971163;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/59

Prasība, kas celta 2017. gada 31. janvārī – TenneT Holding/EUIPO – Ngrid Intellectual Property (“NorthSeaGrid”)

(Lieta T-70/17)

(2017/C 104/82)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TenneT Holding BV (Arnhem, Nīderlande) (pārstāvis – K. Limperg, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Ngrid Intellectual Property Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “NorthSeaGrid” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 223 517

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 21. novembra lēmums lietā R 1607/2015–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/59

Prasība, kas celta 2017. gada 3. februārī – Schmid/EUIPO – Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark (“Steirisches Kürbiskernöl”)

(Lieta T-72/17)

(2017/C 104/83)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gabriele Schmid ((Halbenrain, Austrija) (pārstāve – B. Kuchar, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark (Graz, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “Steirisches Kürbiskernöl” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija Nr. 900 100

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 7. decembra lēmums lietā R 1768/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu un atzīt preču zīmi IR Nr. 900 100 par atceltu attiecībā uz Eiropas Savienību saistībā ar visām precēm; pakārtoti:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu nesniegtu pierādījumu par preču zīmes IR Nr. 900 100 izmantošanu apzīmējošas norādes veidā dēļ un nodot lietu atpakaļ EUIPO;

—	jebkurā gadījumā piespriest preču zīmes īpašniecei atlīdzināt prasītājas izdevumus procesā EUIPO un tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakspunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 55. panta 1. punkta pārkāpums.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/60

Prasība, kas celta 2017. gada 30. janvārī – Jumbo Africa/EUIPO – ProSiebenSat.1 Licensing (“JUMBO”)

(Lieta T-78/17)

(2017/C 104/84)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jumbo Africa, SL (L’Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāves – M. Buganza González un E. Torner Lasalle, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ProSiebenSat.1 Licensing GmbH (Unterföhring, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “JUMBO” – Kopienas preču zīme Nr. 10 492 131

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 26. oktobra lēmums lietā R 227/2016-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta pārkāpums. Konkrēti, prasītāja apgalvo, ka uz preču zīmi “JUMBO” neattiecas neviens no minētā panta 1. punktā formulētajiem aizliegumiem. Šī preču zīme nav aprakstoša attiecībā uz precēm, kuras tā aptver.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/61

Prasība, kas celta 2017. gada 10. februārī – Le Pen/Parlaments

(Lieta T-86/17)

(2017/C 104/85)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marine Le Pen (Saint-Cloud, Francija) (pārstāvji – M. Ceccaldi un J.-P. Le Moigne, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2016. gada 5. decembrī datēto Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretāra lēmumu, kas ir pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmumu 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem” ar grozījumiem, ar kuru ir konstatēts pret prasītāju pastāvošs prasījums EUR 298 497,87 apmērā par nepamatoti izmaksātajām summām saistībā ar deputātu parlamentāro palīdzību, ar kuru ir norādīts pamatojums tā piedziņai un atbildīgajam kredītrīkotājam sadarbībā ar iestādes grāmatvedi ir uzticēts veikt tā piedziņu, piemērojot Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas (turpmāk tekstā – “FR”) 66., 78., 79. un 80. pantu;

—

atcelt 2016. gada 6. decembrī datēto paziņojumu par parādu Nr. 2016–1560, ar kuru prasītāja tika informēta, ka pret viņu ir konstatēts prasījums EUR 298 497,87 apmērā atbilstoši Ģenerālsekretāra 2016. gada 5. decembra lēmumam, un apturēt nepamatoti izmaksāto summu saistībā ar deputātu parlamentāro palīdzību atgūšanu un Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 68. panta un FR 66., 78., 79. un 80. pantu piemērošanu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Parlamentam, atmaksājot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, samaksāt M. Le Pen naudas summu EUR 50 000 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza 12 pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka akta autoram nav atbilstošās kompetences. Prasītāja uzskata, ka Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretāra 2016. gada 5. decembra lēmums (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ir Eiropas Parlamenta Prezidija kompetencē un, ka lēmuma parakstītājs nav pierādījis nekādu deleģējumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam nav norādīts pamatojums, lai gan šī prasība ir noteikta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauti būtiski procedūras noteikumu pārkāpumi, jo apstrīdētais lēmums attiecoties uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā – “OLAF”) uzsāktās un 2016. gada 16. jūlijā pabeigtās izmeklēšanas ziņojumu, kas prasītājai neesot ticis paziņots. Prasītāja līdz ar to neesot tikusi uzklausīta un neesot varējusi efektīvi paust savus aizstāvības pamatus, jo Ģenerālsekretārs esot atteicies viņai nosūtīt dokumentus, uz kuriem ir balstīts apstrīdētais lēmums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretārs nav personīgi veicis lietas materiālu izskatīšanu. Kā norāda prasītāja, pēdējais minētais esot vienīgi pārņēmis OLAF ziņojumu un vispār neesot personīgi veicis prasītājas situācijas izskatīšanu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav faktu, kas pamatotu apstrīdēto lēmumu, kā arī ar to saistīto paziņojumu par parādu (turpmāk tekstā – “apstrīdētie akti”), jo konstatētie fakti esot nepareizi.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārnests pierādīšanas pienākums. Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka nevis viņai ir jāsniedz pierādījumi par viņas parlamenta deputāta palīdzes darbu, bet gluži otrādi – kompetentajām iestādēm esot jāpierāda pretējais.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, jo summa, ko tiek likts maksāt prasītājai, nav pamatota ne attiecībā uz detaļām, ne aprēķina metodi, un ir balstīta uz pieņēmumu, ka parlamenta deputātes asistente vispār neesot prasītājas labā strādājusi.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, jo apstrīdētie akti esot tikuši pieņemti ar mērķi atņemt prasītājai, Eiropas Parlamenta deputātei, līdzekļus viņas mandāta īstenošanai.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir noteikusi procedūras nepareiza izmantošana. Prasītāja uzskata, ka Ģenerālsekretārs, lai izvairītos no pienākuma nodot viņas rīcībā OLAF ziņojumu, pieprasījumu nosūtīt šo ziņojumu esot prettiesiski nodevis tālāk OLAF, kas tā paziņošanu neesot veicis.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka ir piemērota diskriminējoša attieksme un ir konstatējams fumus persecutionis, jo šīs tiesvedības kontekstuālā situācija esot vērsta tikai un vienīgi pret prasītāju un viņas partiju.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts deputāta neatkarības aizskārums un ir norādīts uz saistošu uzdevumu izpildes pienākuma neesamības sekām. Apstrīdēto aktu mērķis neapšaubāmi ir prasītājas Parlamenta deputāta mandāta īstenošanas ierobežošana, atņemot viņai finanšu līdzekļus, kas ir vajadzīgi viņas uzdevuma veikšanai. Parlamenta deputāte turklāt nedrīkstot saņemt norādījumus no Ģenerālsekretāra par to, kā viņai būtu jāīsteno savs mandāts, apvienojumā ar draudiem par finanšu sankcijām.

12.	Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka OLAF nav neatkarīgs, jo šī struktūra nesniedzot nekādas objektivitātes un godīguma garantijas un ir pakļauta Eiropas Komisijai.

3.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/62

Prasība, kas celta 2017. gada 8. februārī – Kuka Systems/EUIPO (“Matrix light”)

(Lieta T-87/17)

(2017/C 104/86)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kuka Systems GmbH (Augsburg, Vācija) (pārstāvji: B. Maneth un C. Huch-Hallwachs, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Matrix light” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 779 714

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 886/2016–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 104

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 3. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 104/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1