20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-503/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 21., 45. un 49. pants - Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 28. un 31. pants - Personu brīva pārvietošanās - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Fizisku personu aplikšana ar nodokli par kapitāla pieaugumu, kas gūts kapitāla daļu maiņas ceļā - Fizisku personu aplikšana ar nodokli par kapitāla pieaugumu, kas gūts visa uzņēmējdarbības un profesionālās darbības veikšanai nodotā īpašuma pārejas ceļā - Privātpersonu aplikšana ar nodokļiem izceļojot - Nodokļa summas tūlītēja piedziņa - Atšķirīga attieksme pret fiziskām personām, kas veic kapitāla daļu maiņu un saglabā savu dzīvesvietu valsts teritorijā, un pret tādām fiziskām personām, kuras veic šādu maiņu un savu dzīvesvietu pārceļ uz citu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsti - Atšķirīga attieksme pret fiziskām personām, kas visu īpašumu, kurš saistīts ar darbību, kas tiek veikta uz individuāla pamata, nodod sabiedrībai, kuras juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs atrodas Portugāles teritorijā, un pret tādām fiziskām personām, kas šādu nodošanu veic sabiedrībai, kuras juridiskā adrese vai faktiskais vadības centrs atrodas citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī - Samērīgums)

(2017/C 053/02)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Braga da Cruz un W. Roels)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, M. Rebelo un J. Martins da Silva)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un K. Petersen)

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un paturot spēkā Código do Imposto sobre o Rendimento das Pessoas Singulares (Fizisko personu ienākuma nodokļa kodekss) 10. panta 9. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru nodokļu maksātājam, kas zaudē savu rezidenta statusu Portugāles teritorijā, kapitāla pieauguma kategorijā nodokļa uzlikšanas nolūkā par gadu, kurā viņš ir zaudējis rezidenta statusu, ir jāietver summa, kas saskaņā ar šī kodeksa 10. panta 8. punktu nav tikusi aplikta ar nodokli kapitāla daļu maiņas brīdī, Portugāles Republika nav izpildījusi LESD 21., 45. un 49. pantā, kā arī 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 28. un 31. pantā paredzētos pienākumus;

pieņemot un paturot spēkā šī paša kodeksa 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar kuru šajā tiesību normā paredzētā aplikšanas ar nodokļiem atlikšana tiek attiecināta vienīgi uz fiziskām personām, kas visu uz individuāla pamata veiktas uzņēmējdarbības un profesionālās darbības veikšanai nodoto īpašumu nodod sabiedrībai, kuras juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs atrodas Portugālē, Portugāles Republika nav izpildījusi LESD 49. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 31. pantā paredzētos pienākumus;

3)	Portugāles Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 16, 19.1.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/3

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Hansestadt Lübeck, Flughafen Lübeck GmbH tiesību un saistību pārņēmēja

(Lieta C-524/14 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Lidostas maksas - LESD 108. panta 2. punkts - LESD 263. panta ceturtā daļa - Lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru - Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamība - Individuāli skarta persona - Interese celt prasību - LESD 107. panta 1. punkts - Selektivitātes nosacījums)

(2017/C 053/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche, R. Sauer un V. Di Bucci)

Otra lietas dalībniece: Hansestadt Lübeck, Flughafen Lübeck GmbH tiesību un saistību pārņēmēja (pārstāvji – M. Núñez Müller un I. Ruck, Rechtsanwälte)

Personas, kas iestājušās lietā otra lietas dalībnieka prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un K. Petersen), Spānijas Karaliste (pārstāvis – M. A. Sampol Pucurull)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Hansestadt Lübeck tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Masco Denmark ApS, Damixa ApS/Skatteministeriet

(Lieta C-593/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļu tiesību akti meitasuzņēmumu nepietiekamas kapitalizācijas jomā - Aizņēmēja meitasuzņēmuma nerezidenta pārskaitītu aizdevuma procentu iekļaušana aizdevējas sabiedrības ar nodokli apliekamajā peļņā - Aizņēmēja meitasuzņēmuma rezidenta pārskaitītu procentu atbrīvošana no nodokļa - Sabalansēts kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm nodokļu ieturēšanas jomā - Nepieciešamība novērst izvairīšanās no nodokļu maksāšanas risku)

(2017/C 053/04)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāji: Masco Denmark ApS, Damixa ApS

Atbildētāja: Skatteministeriet

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants, lasot to kopā ar LESD 54. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, ar kuru uzņēmumam rezidentam ir piešķirts nodokļu atbrīvojums attiecībā uz procentiem, ko pārskaitījis rezidents meitasuzņēmums, ciktāl pēdējais minētais nav varējis atskaitīt attiecīgos izdevumus normu, kas ierobežo tiesības atskaitīt procentus, kuri pārskaitīti nepietiekamas kapitalizācijas gadījumā, dēļ, bet ar kuru ir izslēgts tāds atbrīvojums, kāds izrietētu no tās pašas tiesiskā regulējuma par nepietiekamu kapitalizāciju piemērošanas, ja meitasuzņēmums būtu rezidents citā dalībvalstī.

(1) OV C 73, 2.3.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/4

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/World Duty Free Group SA, iepriekš Autogrill España SA (C-20/15 P), Banco Santander SA, Santusa Holding SL (C-21/15 P)

(Apvienotās lietas C-20/15 P un C-21/15 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - LESD 107. panta 1. punkts - Nodokļu režīms - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Atskaitījums - Nemateriālās vērtības norakstīšana uzņēmumiem rezidentiem nodokļu vajadzībām Spānijā, kas rodas no kapitāla daļu iegādes vismaz 5 % apmērā uzņēmumos, kuri ir rezidenti nodokļu vajadzībām ārpus šīs dalībvalsts - “Valsts atbalsta” jēdziens - Selektivitātes kritērijs)

(2017/C 053/05)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal, B. Stromsky, C. Urraca Caviedes un P. Němečková)

Pārejās lietas dalībnieces: World Duty Free Group SA, iepriekš Autogrill España SA (C-20/15 P), Banco Santander SA, Santusa Holding SL (C-21/15 P) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro un R. Calvo Salinero, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā otra lietas dalībnieka prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un K. Petersen), Īrija (pārstāvji – G. Hodge un E. Creedon, pārstāves, kam palīdz B. Doherty, barrister, un A. Goodman, barrister), Spānijas Karaliste (pārstāvji – A. Sampol Pucurull)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 7. novembra spriedumu Autogrill España/Komisija (T-219/10, EU:T:2014:939), kā arī 2014. gada 7. novembra spriedumu Banco Santander un Santusa/Komisija (T-399/11, EU:T:2014:938);

2)	nosūtīt lietas Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt;

4)	Vācijas Federatīvā Republika, Īrija un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 81, 9.3.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/5

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Oberlandesgericht Celle (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Remondis GmbH & Co. KG Region Nord/Region Hannover

(Lieta C-51/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LES 4. panta 2. punkts - Dalībvalstu nacionālās identitātes, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ievērošana - Dalībvalstu iekšējs organizatorisks jautājums - Pašvaldības - Tiesību akts, ar ko tiek izveidota jauns publisko tiesību subjekts un noteikta pilnvaru un pienākumu nodošana sabiedrisko uzdevumu izpildei - Publiski līgumi - Direktīva 2004/18/EK - 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Jēdziens “valsts līgums”)

(2017/C 053/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Celle

Pamatlietas puses

Prasītāja: Remondis GmbH & Co. KG Region Nord

Atbildētājs: Region Hannover

Piedaloties: Zweckverband Abfallwirtschaft Region Hannover

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par valsts līgumu nav jāuzskata tāds nolīgums, ko ir noslēgušas divas pašvaldības, kā pamatlietā esošais, pamatojoties uz kuru tās ar statūtiem ir izveidojušas pašvaldību mērķapvienību, kas ir publisko tiesību juridiska persona, un šim jaunajam publisko tiesību subjektam ir nodevušas dažas savas pilnvaras, kas līdz šim bija pašvaldībām un kuras turpmāk ir šai pašvaldību mērķapvienībai.

Tomēr šāda pilnvaru nodošana attiecībā uz sabiedrisko uzdevumu izpildi pastāv tikai tad, ja tā vienlaikus attiecas uz pienākumiem, kas ir saistīti ar nodotajām pilnvarām, un uz tiesībām, kas tām atbilst, un tādēļ publisko tiesību iestādei, kas ir jaunā kompetentā iestāde, ir lēmumu pieņemšanas un finansiālā autonomija, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/6

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Paul Vervloet u.c./Ministerraad

(Lieta C-76/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Beļģijas Karaliste īstenojusi par labu ARCO grupas finanšu kooperatīvajām sabiedrībām - Noguldījumu garantiju sistēmas - Direktīva 94/19/EK - Piemērošanas joma - Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu nozares kooperatīvo sabiedrību biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas - Izslēgšana - LESD 107. un 108. pants - Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu)

(2017/C 053/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Paul Vervloet, Marc De Wit, Edgard Timperman, Godelieve Van Braekel, Patrick Beckx, Marc De Schryver, Guy Deneire, Steve Van Hoof, Organisme voor de financiering van pensioenen Ogeo Fund, Gemeente Schaarbeek, Frédéric Ensch Famenne

Atbildētāja: Ministerraad

piedaloties: Arcofin CVBA, Arcopar CVBA, Arcoplus CVBA

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, 2. un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos dalībvalstīm nav paredzēts pienākums izveidot tādu licencētu finanšu nozares kooperatīvo sabiedrību paju garantiju shēmu kā pamatlietā aplūkotā, nedz arī tiem ir pretrunā, ja dalībvalsts šādu shēmu izveido, ciktāl ar šo shēmu netiek ierobežota tās noguldījumu garantiju sistēmas praktiskā efektivitāte, kuras izveides pienākums šajā direktīvā dalībvalstīm ir paredzēts, kas savukārt ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, un ciktāl tā ir atbilstoša LESD, īpaši tā 107. un 108. pantam;

izvērtējot Grondwettelijk Hof (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) uzdotos prejudiciālos jautājumus, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Komisijas 2014. gada 3. jūlija Lēmuma 2014/686/ES par valsts atbalstu SA.33927 (12/C) (ex 11/NN), ko īstenojusi Beļģija – Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas, spēkā esamību;

3)	LESD 108. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda garantiju shēma kā pamatlietā aplūkotā, ciktāl tā ir tikusi īstenota pretrunā no šīs tiesību normas izrietošajiem pienākumiem.

(1) OV C 171, 26.5.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/7

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Sąd Apelacyjny w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Biuro podróży “Partner” sp. z o.o sp. k. w Dąbrowie Górniczej/Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

(Lieta C-119/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Direktīva 2009/22/EK - Patērētāju tiesību aizsardzība - Publiskā reģistrā iekļautu negodīgu līguma noteikumu erga omnes iedarbība - Finansiāla sankcija, kas noteikta komersantam, kurš izmantojis noteikumu, kas atzīts par līdzvērtīgu reģistrā iekļautam noteikumam - Komersants, kas nav piedalījies procedūrā, kuras noslēgumā ir konstatēts noteikuma negodīgums - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants - Jēdziens “valsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt”)

(2017/C 053/08)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Apelacyjny w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Biuro podróży “Partner” sp. z o.o sp. k. w Dąbrowie Górniczej

Atbildētājs: Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. pants, skatīti kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību 1. un 2. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu tipveida noteikumu izmantošanu, kuru saturs ir identisks to noteikumu saturam, kas ir atzīti par prettiesiskiem ar galīgu tiesas nolēmumu un ir reģistrēti valsts aizliegto tipveida noteikumu reģistrā, attiecībā uz komersantu, kas nav bijis puse tiesvedībā, kuras noslēgumā šie noteikumi ir reģistrēti minētajā reģistrā, uzskatīt par prettiesisku darbību – ar nosacījumu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ka šim komersantam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā gan pret lēmumu, ar kuru ir atzīta salīdzināto noteikumu līdzvērtība, par jautājumu, vai, ņemot vērā katram gadījumam raksturīgo apstākļu kopumu, šie noteikumi ir faktiski identiski, ņemot vērā it īpaši patērētājiem radītās nelabvēlīgās sekas, gan pret lēmumu, kurā vajadzības gadījumā ir noteikts uzliktā naudas soda apmērs;

2)	LESD 267. panta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda tiesa kā iesniedzējtiesa, par kuras nolēmumiem, kas pieņemti tādā lietā, kāda ir pamatlieta, var tikt iesniegta kasācijas sūdzība, nevar tikt uzskatīta par “tiesu, kuras nolēmumi nav pārsūdzami atbilstoši valsts tiesībām”.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/8

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Club Hotel Loutraki/Eiropas Komisija, Grieķijas Republika, Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE (OPAP)

(Lieta C-131/15 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Video loterijas aparatūras ekspluatācija - Dalībvalsts piešķirta ekskluzīva licence - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība - LESD 108. panta 3. punkts - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 4., 7. un 13. pants - Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana - Jēdziens “nopietnas grūtības” - Vērtējuma datums - LESD 296. pants - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 41. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - LESD 107. panta 1. punkts - Jēdziens “ekonomiskā priekšrocība” - Paziņoto pasākumu kopīga vērtēšana)

(2017/C 053/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Club Hotel Loutraki AE, Vivere Entertainment AE, Theros International Gaming, Inc., Elliniko Casino Kerkyras, Casino Rodos, Porto Carras AE, Kazino Aigaiou AE (pārstāvji – I. Ioannidis, dikigoros, S. Pappas, avocat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar un P.J. Loewenthal), Grieķijas Republika, Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE (OPAP) (pārstāvji – A. Tomtsis, dikigoros, M. Petite, avocat)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Club Hotel Loutraki AE, Vivere Entertainment AE, Theros International Gaming Inc., Elliniko Casino Kerkyras, Casino Rodos, Porto Carras AE un Kazino Aigaiou AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/8

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Granada, Audiencia Provincial de Alicante (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Francisco Gutiérrez Naranjo/Cajasur Banco SAU (C-154/15), Ana María Palacios Martínez/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA (BBVA) (C-307/15), Banco Popular Español SA/Emilio Irles López, Teresa Torres Andreu (C-308/15)

(Apvienotās lietas C-154/15, C-307/15 un C-308/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Patērētāju līgumi - Hipotekārie aizdevumi - Negodīgi noteikumi - 4. panta 2. punkts - 6. panta 1. punkts - Atzīšana par spēkā neesošu - Valsts tiesas veikta negodīga noteikuma atzīšanas par spēkā neesošu iedarbības laikā ierobežošana)

(2017/C 053/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 1 de Granada, Audiencia Provincial de Alicante

Pamatlietas puses

Prasītāji: Francisco Gutiérrez Naranjo (C-154/15), Ana María Palacios Martínez (C-307/15), Banco Popular Español SA (C-308/15)

Atbildētāji: Cajasur Banco SAU (C-154/15), Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA (BBVA) (C-307/15), Emilio Irles López, Teresa Torres Andreu (C-308/15)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts judikatūru, ar kuru ar atlīdzināšanu saistītās sekas, kas ir saistītas ar tiesas atzinumu, ka noteikums, kas ir ietverts līgumā, kuru ar patērētāju ir noslēdzis pārdevējs vai piegādātājs, ir negodīgs šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, tiek ierobežotas laikā, tās attiecinot vienīgi uz summām, kuras atbilstoši šādam noteikumam ir tikušas nepamatoti samaksātas pēc tiesas nolēmuma, ar kuru ir ticis atzīts šis negodīgums, pasludināšanas.

(1) OV C 228, 13.7.2015.

OV C 279, 24.8.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/9

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Aer Lingus Ltd, Ryanair Designated Activity Company, Irlande

(Apvienotās lietas C-164/15 P un C-165/15 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Valsts noteikts nodoklis par aviopārvadājumiem - Diferencētu likmju piemērošana - Samazināta likme attiecībā uz lidojumu galamērķiem, kuri atrodas ne tālāk par 300 km no valsts lidostas - Priekšrocība - Selektīvs raksturs - Vērtējums gadījumā, kad nodokļu pasākums var veidot ierobežojumu pakalpojumu sniegšanas brīvībai - Atgūšana - Akcīzes nodoklis)

(2017/C 053/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, D. Grespan, T. Maxian Rusche un B. Stromsky)

Pārējās lietas dalībnieces: Aer Lingus Ltd (pārstāvji – K. Bacon un M. A. Robertson, QC, kā arī D. Bailey, barrister, ko pilnvarojis M. A. Burnside, solicitor), Ryanair Designated Activity Company, iepriekš Ryanair Ltd (pārstāvji – M. B. Kennelly, QC, I.-G. Metaxas-Maragkidis, dikigoros, un E. Vahida, advokāts), Īrija (pārstāvji – E. Creedon, J. Quaney un A. Joyce, piedaloties E. Regan, SC, un B. Doherty, BL)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 5. februāra spriedumus Aer Lingus/Komisija (T-473/12, nav publicēts, EU:T:2015:78) un Ryanair/Komisija (T-500/12, nav publicēts, EU:T:2015:73) atcelt, ciktāl ar tiem ir atcelts Komisijas 2012. gada 25. jūlija Lēmuma 2013/199/ES par valsts atbalsta lietu SA.29064 (11/C, ex 11/NN) – Diferencētas avioceļojumu nodokļa likmes, ko piemērojusi Īrija, 4. pants, ciktāl šajā pantā ir likts atgūt atbalstu no tā saņēmējiem tādā apmērā, kas minētā lēmuma preambulas 70. apsvērumā ir noteikts kā EUR 8 par vienu pasažieri;

2)	pretapelācijas sūdzības noraidīt;

3)	Aer Lingus Ltd un Ryanair Designated Activity Company iesniegtās prasības atcelt Lēmumu 2013/199 noraidīt;

4)	Aer Lingus Ltd un Ryanair Designated Activity Company sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai ir radušies gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, gan tiesvedībā Tiesā;

5)	Īrija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 205, 22.6.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/10

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Anonymi Geniki Etairia Tsimenton Iraklis (AGET Iraklis)/Ypourgos Ergasias, Koinonikis Asfalisis kai Koinonikis Allilengyis

(Lieta C-201/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 98/59/EK - Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz kolektīvo atlaišanu - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 16. pants - Darījumdarbības brīvība - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru administratīvajai iestādei ir piešķirtas pilnvaras liegt kolektīvo atlaišanu pēc darba tirgū pastāvošo apstākļu, uzņēmuma situācijas un valsts tautsaimniecības interešu izvērtējuma - Smaga ekonomiskā krīze - Īpaši augsts bezdarba līmenis valstī)

(2017/C 053/12)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Pamatlietas puses

Prasītāja: Anonymi Geniki Etairia Tsimenton Iraklis (AGET Iraklis)

Atbildētājs: Ypourgos Ergasias, Koinonikis Asfalisis kai Koinonikis Allilengyis,

piedaloties: Enosi Ergazomenon Tsimenton Chalkidas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tai principā ir pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un saskaņā ar kuru gadījumā, ja ar darba ņēmēju pārstāvjiem nav panākta vienošanās par plānoto kolektīvo atlaišanu, darba devējs šādu atlaišanu var veikt tikai ar nosacījumu, ka kompetentā valsts iestāde, kurai ir par to jāpaziņo, minētajā tiesiskajā regulējumā paredzētajā termiņā un pēc lietas materiālu izskatīšanas un darba tirgū pastāvošo apstākļu, uzņēmuma situācijas, kā arī valsts tautsaimniecības interešu izvērtēšanas nav pieņēmusi motivētu lēmumu nepiešķirt atļauju daļēji vai pilnībā īstenot plānoto atlaišanu. Tomēr tas ir citādi, ja izrādās – un tas attiecīgajā gadījumā ir jāizvērtē iesniedzējtiesai –, ka, ņemot vērā trīs šajā tiesiskajā regulējumā norādītos novērtējuma kritērijus un minētās valsts iestādes īstenoto konkrēto šo kritēriju piemērošanu, uz ko attiecas pārbaude kompetentajās tiesās, ar minēto tiesisko regulējumu šīs direktīvas normām tiek atņemta lietderīgā iedarbība.

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tam tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta, nav pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā šī punkta pirmās daļas pirmajā teikumā minētais;

2)	tādu dalībvalstī pastāvošu apstākļu iespējamība, kurus raksturo smaga ekonomiskā krīze un īpaši augsts bezdarba līmenis, šī sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktā sniegtās atbildes nevar ietekmēt.

(1) OV C 221, 6.7.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/11

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Kammarrätten i Stockholm, Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste, Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tele2 Sverige AB (C-203/15), Secretary of State for the Home Department (C-698/15)/Post- och telestyrelsen (C-203/15), Tom Watson, Peter Brice, Geoffrey Lewis (C-698/15)

(Apvienotās lietas C-203/15 un C-698/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroniskie sakari - Personas datu apstrāde - Elektronisko sakaru konfidencialitāte - Aizsardzība - Direktīva 2002/58/EK - 5., 6. un 9. pants, kā arī 15. panta 1. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 7., 8. un 11. pants, kā arī 52. panta 1. punkts - Valsts tiesību akti - Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji - Pienākums visaptveroši un nediferencēti saglabāt informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus - Valsts iestādes - Piekļuve datiem - Tiesas vai neatkarīgas administratīvas iestādes iepriekšējas kontroles neesamība - Saderība ar Savienības tiesībām)

(2017/C 053/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Kammarrätten i Stockholm, Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Tele2 Sverige AB (C-203/15), Secretary of State for the Home Department (C-698/15)

Atbildētāji: Post- och telestyrelsen (C-203/15), Tom Watson, Peter Brice, Geoffrey Lewis (C-698/15)

Piedaloties: Open Rights Group, Privacy International, The Law Society of England and Wales

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, 15. panta 1. punkts, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā noziedzības apkarošanas nolūkā ir paredzēta visaptveroša un nediferencēta visas informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu saglabāšana attiecībā uz visiem abonentiem un reģistrētiem lietotājiem un attiecībā uz visiem elektronisko sakaru līdzekļiem;

Direktīvas 2002/58, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. punkts, lasot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar ko reglamentē informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu aizsardzību un drošību, it īpaši kompetento valsts iestāžu piekļuvi saglabātajiem datiem, saistībā ar noziedzības apkarošanu neierobežojot šo piekļuvi vienīgi ar smagās noziedzības apkarošanas mērķiem, nepakļaujot šo piekļuvi iepriekšējai tiesas vai neatkarīgas valsts iestādes kontrolei un neprasot, lai konkrētie dati netiktu izpausti ārpus Savienības teritorijas;

3)	otrais Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu palāta)) uzdotais jautājums ir nepieņemams.

(1) OV C C 221, 6.7.2015

OV C 98, 14.3.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Swiss International Air Lines AG/The Secretary of State for Energy and Climate Change, Environment Agency

(Lieta C-272/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Pienākums nodot emisijas kvotas par lidojumiem starp Savienības dalībvalstīm un lielāko daļu trešo valstu - Lēmums Nr. 377/2013/ES - 1. pants - Pagaidu atkāpe - Lidojumu uz un no lidostām, kas atrodas Šveicē, izslēgšana - Atšķirīga attieksme attiecībā uz trešajām valstīm - Vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips - Nepiemērojamība)

(2017/C 053/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Swiss International Air Lines AG

Atbildētājas: The Secretary of State for Energy and Climate Change, Environment Agency

Rezolutīvā daļa:

Izvērtējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 24. aprīļa Lēmumu Nr. 377/2013/ES par pagaidu atkāpi no Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, netika atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt šī lēmuma spēkā esamību, ciktāl īslaicīgais izņēmums, kas tā 1. pantā paredzēts prasībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/101/EK, 12. panta 2.a punkta un 16. panta attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu nodošanu par lidojumiem, kas veikti 2012. gadā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un lielāko daļu trešo valstu, nav piemērojams lidojumiem uz un no lidostām, kas atrodas Šveicē.

(1) OV C 279, 24.8.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/13

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TDC A/S/Teleklagenævnet, Erhvervs- og Vækstministeriet

(Lieta C-327/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/22/EK - Universālais pakalpojums - 12. un 13. pants - Universālā pakalpojuma saistību izmaksu aprēķins - 32. pants - Ar papildu obligāto pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu kompensācija - Tieša iedarbība - LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 3. punkts - Drošības pakalpojumi un pakalpojumi ārkārtas situācijās uz jūras, kas tiek sniegti Dānijā un Grenlandē - Valsts tiesiskais regulējums - Ar papildu obligāto pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu kompensācijas pieteikuma iesniegšana - Trīs mēnešu termiņš - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

(2017/C 053/15)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: TDC A/S

Atbildētājas: Teleklagenævnet, Erhvervs- og Vækstministeriet

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) normas, it īpaši tās 32. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts kompensācijas mehānisms par papildu obligātā pakalpojuma sniegšanu, saskaņā ar kuru uzņēmumam nav tiesību saņemt kompensāciju no dalībvalsts par neto izmaksām par papildu obligātā pakalpojuma sniegšanu, ja šī uzņēmuma gūtā peļņa no citiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas universālā pakalpojuma pienākumi, ir lielāka par zaudējumiem saistībā ar šī papildu obligātā pakalpojuma sniegšanu;

Direktīva 2002/22 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru uzņēmumam, kurš izraudzīts par papildu obligāto pakalpojumu sniedzēju, ir tiesības saņemt kompensāciju no valsts par šo pakalpojumu sniegšanas neto izmaksām tikai tad, ja šīs izmaksas ir netaisnīgs apgrūtinājums šim uzņēmumam;

Direktīva 2002/22 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru universālā pakalpojuma saistību veikšanai izraudzītajam uzņēmumam radušās neto izmaksas izriet no starpības starp visiem ieņēmumiem un visām izmaksām saistībā ar minēto pakalpojumu sniegšanu, ieskaitot ieņēmumus un izmaksas, kas šim uzņēmumam būtu iegrāmatotas arī tad, ja tas nebūtu universālā pakalpojuma sniedzējs;

4)	tādos apstākļos, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, tas, ka uzņēmums, kuram ir jāsniedz papildu obligātie pakalpojumi Direktīvas 2002/22 32. panta izpratnē, sniedz šos pakalpojumus ne tikai Dānijas teritorijā, bet arī Grenlandē, neietekmē šīs direktīvas normu interpretāciju;

5)	Direktīvas 2002/22 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir tieša iedarbība, jo ar to dalībvalstīm ir aizliegts noteikt pienākumu uzņēmumam, kuram jāsniedz papildu obligātais pakalpojums, pilnībā vai daļēji segt izdevumus saistībā ar šāda pakalpojuma sniegšanu;

lojalitātes, līdzvērtības un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietā, kurā universālo pakalpojumu sniedzošajam operatoram pieteikums par zaudējumu kompensāciju par iepriekšējo finanšu gadu ir jāiesniedz trīs mēnešu termiņā no brīža, kad beidzas šim operatoram noteiktais termiņš ikgadējā ziņojuma paziņošanai kompetentajai valsts iestādei, ar atrunu, ka šis termiņš nav nelabvēlīgāks par to, kāds ir valsts tiesībās tāda pat pieteikuma iesniegšanai, un ka ar to netiek padarīta par praktiski neiespējamu vai pārlieku apgrūtināta to tiesību izmantošana, kas uzņēmumiem ir piešķirtas ar Direktīvu 2002/22, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/14

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bietergemeinschaft. Technische Gebäudebetreuung GesmbH und Caverion Österreich GmbH/Universität für Bodenkultur Wien, VAMED Management und Service GmbH & Co. KG in Wien

(Lieta C-355/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Direktīva 89/665/EEK - Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras - 1. panta 3. punkts - Interese celt prasību - 2.a panta 2. punkts - Jēdziens “attiecīgais pretendents” - Līgumslēdzējas iestādes galīgi izslēgta pretendenta tiesības celt prasību pret vēlāku lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu)

(2017/C 053/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bietergemeinschaft. Technische Gebäudebetreuung GesmbH und Caverion Österreich GmbH

Atbildētājas: Universität für Bodenkultur Wien, VAMED Management und Service GmbH & Co. KG in Wien

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj to, ka pretendentam, kas tika izslēgts to publiskā iepirkuma procedūras ar līgumslēdzējas iestādes lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs, tiek atteikta pieeja pārbaudes procedūrām par attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un līguma noslēgšanu, ja savus piedāvājumus ir iesnieguši tikai šis noraidītais pretendents un izraudzītais pretendents un ja minētais pretendents apgalvo, ka šī izraudzītā pretendenta piedāvājums arī esot bijis jānoraida.

(1) OV C 320, 28.9.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/15

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Associazione Italia Nostra Onlus/Comune di Venezia u.c.

(Lieta C-444/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2001/42/EK - Noteiktu plānu un programmu Ietekmes uz vidi novērtējums - 3. panta 3. punkts - Plāni un programmas, attiecībā uz kuriem ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāti jāveic tikai tad, ja dalībvalstis konstatē, ka tiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi - Spēkā esamība, ņemot vērā LESD un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu - Jēdziens “nelielu teritoriju izmantošana vietējā līmenī” - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atsauce uz attiecīgo teritoriju platību)

(2017/C 053/17)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto

Pamatlietas puses

Prasītāja: Associazione Italia Nostra Onlus

Atbildētājas: Comune di Venezia, Ministero per i beni e le attività culturali, Regione del Veneto, Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero della Difesa Capitaneria di Porto di Venezia, Agenzia del Demanio,

piedaloties: Società Ca’ Roman Srl

Rezolutīvā daļa:

pirmā jautājuma izskatīšanā nav atklāti nekādi apstākļi, kas ietekmētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta 3. punkta spēkā esamību saistībā ar LES noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

Direktīvas 2001/42 3. panta 3. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas preambulas 10. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “nelielu teritoriju [izmantošana] vietējā līmenī”, kas ir ietverts minētajā 3. punktā, ir jādefinē, atsaucoties vienīgi uz konkrētās teritorijas platību un ievērojot šādus nosacījumus:

—	plānu vai programmu izstrādā un/vai pieņem pašvaldības iestāde, nevis reģionāla vai valsts iestāde, un

—	šī teritorija pašvaldības iestādes teritoriālajā jurisdikcijā ir proporcionāli neliela daļa no šīs teritoriālās jurisdikcijas.

(1) OV C 381, 16.11.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/16

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sidika Ucar (C-508/15), Recep Kilic (C-509/15)/Land Berlin

(Apvienotās lietas C-508/15 un C-509/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EEK un Turcijas asociācijas līgums - Lēmums Nr. 1/80 - 7. panta pirmā daļa - Dalībvalsts legālajam darba tirgum piederoša Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības - Nosacījumi - Nepieciešamības, lai Turcijas izcelsmes darba ņēmējs piederētu legālajam darba tirgum pirmo trīs ģimenes locekļu uzturēšanās gadu laikā, neesamība)

(2017/C 053/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāji: Sidika Ucar (C-508/15), Recep Kilic (C-509/15)

Atbildētāja: Land Berlin

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi 7. panta pirmās daļas pirmais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā tiek piešķirtas uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes loceklim ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, kuram ir atļauts ieceļot šajā dalībvalstī un kurš no ieceļošanas brīža minētās dalībvalsts teritorijā ir dzīvojis kopā ar šo Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, pat tad, ja vismaz trīs gadu laikposms, kurā minētais darba ņēmējs ir bijis likumīgi nodarbināts darba tirgū, nav sekojis tieši pēc attiecīgā ģimenes locekļa ieceļošanas uzņemošās dalībvalsts teritorijā, bet gan vēlāk.

(1) OV C 16, 18.1.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/16

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Daniel Bowman/Pensionsversicherungsanstalt

(Lieta C-539/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. panta 1. un 2. punkts - Diskriminācija vecuma dēļ - Darba koplīgums - Laikposma, kurā notiek paaugstināšana no pirmā uz otro algas skalas līmeni, pagarinājums - Netieša attieksmes nevienlīdzība vecuma dēļ)

(2017/C 053/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Daniel Bowman

Atbildētāja: Pensionsversicherungsanstalt

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valstī noslēgto darba koplīgumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru uz darbinieku, kas gūst labumu no tā, ka viņa klasifikācijai algas skalas līmeņos tiek ņemti vērā mācību periodi, tiek attiecināts laikposma, kurā notiek paaugstināšana no pirmā algas skalas līmeņa uz otro, pagarinājums, jo šis pagarinājums ir piemērojams ikvienam darbiniekam, kas gūst labumu no šo periodu ņemšanas vērā, tostarp ar atpakaļejošu spēku darbiniekiem, kas jau sasnieguši augstākus līmeņus.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/17

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Interservice d.o.o. Koper/Sándor Horváth

(Lieta C-547/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopienas Muitas kodekss - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 96. pants - Ārējā tranzīta procedūra - “Pārvadātāja” jēdziens - Preču neuzrādīšana galamērķa muitas iestādē - Atbildība - Pārvadājumu apakšuzņēmējs, kas nodevis preces galvenajam pārvadātājam galamērķa muitas iestādes stāvvietā un šīs preces atkal pieņēmis savā pārziņā, lai tās pārvadātu tālāk)

(2017/C 053/20)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Interservice d.o.o. Koper

Atbildētājs: Sándor Horváth

Rezolutīvā daļa:

jēdziens “pārvadātājs”, kam ir Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 648/2005, 96. panta 2. punktā noteiktais pienākums preces neskartas uzrādīt galamērķa muitas iestādē, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nozīmē jebkuru personu, ieskaitot pārvadājumu apakšuzņēmēju, kas veic tādu preču, kurām piemērojama Kopienas ārējā tranzīta procedūra, faktisku pārvadāšanu un ir piekritusi veikt šo pārvadāšanu, zinot, ka tām ir piemērojama šī procedūra;

Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 648/2005, 96. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādam pārvadājumu apakšuzņēmējam, – kurš kā pamatlietā esošais, pirmkārt, preces kopā ar tranzīta dokumentu ir nodevis galvenajam pārvadātājam galamērķa muitas iestādes stāvvietā un, otrkārt, šīs preces ir no jauna saņēmis savā pārziņā, lai tās pārvadātu tālāk, – gan bija pienākums pārliecināties par šo preču uzrādīšanu galamērķa muitas iestādē, gan tas ir saucams pie atbildības par šādu neuzrādīšanu tikai tādā gadījumā, ja brīdī, kad tas no jauna pieņēma savā pārziņā minētās preces, tas zināja, ka tranzīta procedūra nav pienācīgi noslēgusies, un šo apstākli noskaidrot ir iesniedzējtiesas ziņā.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/18

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Concurrence SARL/Samsung Electronics France SAS, Amazon Services Europe Sàrl

(Lieta C-618/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija - Lietas, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - Selektīvās izplatīšanas tīkls - Pārdošana internetā ārpus tīkla - Prasība par prettiesiska traucējuma pārtraukšanu - Saikne)

(2017/C 053/21)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Concurrence SARL

Atbildētājas: Samsung Electronics France SAS, Amazon Services Europe Sàrl

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai piešķirtu šajā tiesību normā noteikto tiesas jurisdikciju lemt par prasību sakarā ar atbildību par preču, kas ir selektīvās izplatīšanas tīkla priekšmets, pārdošanas ārpus šī tīkla aizlieguma pārkāpumu, kurš izriet no piedāvājuma interneta vietnēs, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, par vietu, kurā kaitējums radies, ir jāuzskata tās dalībvalsts teritorija, kas aizsargā minēto pārdošanas aizliegumu ar aplūkoto prasību, teritorija, kurā pieteicējs apgalvo, ka ir samazinājies tā pārdošanas apjoms.

(1) OV C 38, 1.2.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/18

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Länsförsäkringar AB/Matek A/S

(Lieta C-654/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts - 15. panta 1. punkts - 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Īpašniekam piešķirto ekskluzīvo tiesību apjoms - Reģistrācijai sekojošais piecu gadu periods)

(2017/C 053/22)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Länsförsäkringar AB

Atbildētāja: Matek A/S

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par [Eiropas Savienības] preču zīmi 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts, to lasot kopā ar šīs regulas 15. panta 1. punktu un 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka piecu gadu laikā pēc Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks, ja pastāv sajaukšanas iespēja, var aizliegt trešajām personām darījumos izmantot viņa preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu visām precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem šī preču zīme ir reģistrēta, un viņam nav jāpierāda šīs preču zīmes faktiska izmantošana šīm precēm vai šiem pakalpojumiem.

(1) OV C 48, 8.2.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/19

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Savienības Padome/Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario), Eiropas Komisija

(Lieta C-104/16 P) (1)

(Apelācija - Starptautiskās attiecības - Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgums par liberalizācijas pasākumiem lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā - Lēmums, ar ko apstiprināta starptautiska nolīguma noslēgšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Locus standi - Nolīguma teritoriālā piemērojamība - Nolīguma interpretācija - Pašnoteikšanās princips - Līgumu relatīvās iedarbības princips)

(2017/C 053/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – H. Legal, A. de Elera-San Miguel Hurtado un A. Westerhof Löfflerová)

Pārējās lietas dalībnieces: Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario) (pārstāvis – G. Devers, advokāts), Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre, E. Paasivirta un B. Eggers)

Personas, kas iestājušās lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – C. Pochet un M. J.-C. Halleux,), Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze), Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. Sampol Pucurull un S. Centeno Huerta), Francijas Republika (pārstāvji – F. Alabrune, G. de Bergues, D. Colas, F. Fize un B. Fodda), Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo) Confédération marocaine de l’agriculture et du développement rural (Comader) (pārstāvji – J.-F. Bellis, M. Struys, A. Bailleux, L. Eskenazi un R. Hicheri, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedumu Polisario/Padome (T-512/12, EU:T:2015:953);

2)	Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario) prasību noraidīt kā nepieņemamu;

3)	Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

4)	Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Portugāles Republika, Eiropas Komisija un Confédération marocaine de l’agriculture et du développement rural (Comader) sedz savus tiesāšanās izdevums pašas.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – Volker Willmeroth kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth e. K. īpašnieks/Martina Broßonn

(Lieta C-570/16)

(2017/C 053/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Volker Willmeroth kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth e. K. īpašnieks

Atbildētāja: Martina Broßonn

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 7. pantu vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktu darba ņēmēja, kas ir miris darba attiecību laikā, mantiniekam tiek piešķirtas tiesības uz finansiālo kompensāciju par darba ņēmējam pirms viņa nāves pienākošos minimālo ikgadējo atvaļinājumu, lai gan atbilstoši Bundesurlaubsgesetz (BUrlG) 7. panta 4. punktam, lasot kopsakarā ar Bürgerliches Gesetzbuch (BGB) 1922. panta 1. punktu, tas ir izslēgts?

2.	Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: vai tas ir piemērojams arī tad, ja darba attiecības pastāvēja starp divām privātpersonām?

(1) OV L 299, 9. lpp.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) – INEOS Köln GmbH/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-572/16)

(2017/C 053/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: INEOS Köln GmbH

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), 10.a pantā un Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumā 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvā 2003/87/EK (2), norādītais nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā tirdzniecības laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam ir paredzēts materiālās tiesības izbeidzošs termiņš laikus neiesniegtiem pieteikumiem piešķirt bezmaksas emisijas kvotas esošām iekārtām un turklāt ir aizliegts kvotu piešķiršanas pieteikumā labot kļūdas vai papildināt (nepilnīgus) datus, kuri atklājas tikai pēc dalībvalsts noteiktā termiņa beigām?

(1) OV 2003, L 275, 32. lpp.

(2) OV 2011, L 130, 1. lpp.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Khadija Jafari, Zainab Jafari

(Lieta C-646/16)

(2017/C 053/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājas: Khadija Jafari, Zainab Jafari

Atbildētāja iestāde: Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013 (1), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, (pārstrādātā redakcija) (turpmāk tekstā – Dublinas III regula), 2. panta m) punkta, 12. panta un 13. panta izpratnei ir jāņem vērā citi tiesību akti, ar kuriem Dublinas III regulai ir saskares punkti, vai arī šīm tiesību normām ir jāpiešķir no tiem neatkarīga nozīme?

Gadījumā, ja Dublinas III regulas normas ir jāinterpretē neatkarīgi no citiem tiesību aktiem:

Vai, pastāvot tādiem nosacījumiem, kādi ir pamatlietas gadījumos, kam ir raksturīgi, ka tie ir notikuši laikā, kad vislielākajā mērā iesaistīto valstu iestādes saskārās ar ārkārtīgi lielu cilvēku skaitu, kas lūdza iespēju doties tranzītā caur to teritoriju, tāda dalībvalsts faktiski pieļauta ieceļošana tās teritorijā, kuras vienīgais mērķis bija tranzīts caur tieši minēto dalībvalsti un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšana citā dalībvalstī, ir jāuzskata par “vīzu” Dublinas III regulas 2. panta m) punkta un 12. panta izpratnē?

Ja atbilde uz otrā jautājuma a) punktu ir apstiprinoša:

b)	Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka izceļošanas no attiecīgās dalībvalsts brīdī “vīza” ir zaudējusi derīgumu?

Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka “vīza” joprojām ir derīga, ja izceļošana no attiecīgās dalībvalsts vēl nav notikusi, vai arī, neņemot vērā nenotikušo izceļošanu, “vīza” zaudē derīgumu brīdī, kad pieteikuma iesniedzējs galīgi atsakās no sava nodoma doties uz citu dalībvalsti?

Vai pieteikuma iesniedzēja attiekšanās no nodoma doties uz dalībvalsti, kas ir bijusi viņa sākotnējais ceļamērķis, ir kvalificējama kā krāpšana pēc “vīzas” izdošanas Dublinas III regulas 12. panta 5. punkta izpratnē, un līdz ar to “vīzu” izdevusī dalībvalsts nav atbildīgā dalībvalsts?

Ja atbilde uz otrā jautājuma a) punktu ir noliedzoša:

Vai Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā ietvertais formulējums “nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot no trešās valsts,” ir jāsaprot tādējādi, ka, pastāvot minētajiem pamatlietas gadījumu īpašajiem nosacījumiem, ārējās robežas nelikumīga šķērsošana ir jāuzskata par nenotikušu?

Gadījumā, ja Dublinas III regulas normas ir jāinterpretē, ņemot vērā citus tiesību aktus:

Vai, izvērtējot, vai ir notikusi robežas “nelikumīga šķērsošana” Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē, uzmanība ir īpaši jāvērš uz to, vai ir izpildīti ieceļošanas nosacījumi saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu – it īpaši ieceļošanas datuma dēļ attiecībā uz pamatlietas gadījumiem noteicošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006 (2), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām, 5. pantu?

Ja atbilde uz trešā jautājuma a) punktu ir noliedzoša:

b)	Kādas Savienības tiesību normas ir īpaši jāņem vērā, izvērtējot, vai ir notikusi robežas “nelikumīga šķērsošana” Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē? Ja atbilde uz trešā jautājuma a) punktu ir apstiprinoša:

Vai, pastāvot tādiem nosacījumiem, kādi ir pamatlietas gadījumos, kam ir raksturīgi, ka tie ir notikuši laikā, kad vislielākajā mērā iesaistīto valstu iestādes saskārās ar ārkārtīgi lielu cilvēku skaitu, kas lūdza iespēju doties tranzītā caur to teritoriju, tāda dalībvalsts faktiski pieļauta ieceļošana tās teritorijā, nepārbaudot katra atsevišķā gadījuma apstākļus, kuras vienīgais mērķis bija tranzīts caur tieši minēto dalībvalsti un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšana citā dalībvalstī, ir jāuzskata par atļauju ieceļot Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbildes uz trešā jautājuma a) un c) punktu ir apstiprinošas:

Vai attiecībā uz atļauju ieceļot saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu gadījumā ir jāpieņem, ka tā ir vīzai līdzvērtīga atļauja Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un līdz ar to “vīza” Dublinas III regulas 2. panta m) punkta izpratnē, un tādējādi, piemērojot tiesību normas atbildīgās dalībvalsts noteikšanai saskaņā ar Dublinas III regulu, ir jāņem vērā arī tās 12. pants?

Ja atbildes uz trešā jautājuma a), c) un d) punktu ir apstiprinošas:

e)	Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka izceļošanas no attiecīgās dalībvalsts brīdī “vīza” ir zaudējusi derīgumu?

Ja atbilde uz trešā jautājuma a) un c) punktu ir apstiprinoša, bet uz d) punktu – noraidoša:

Vai Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā ietvertais formulējums “nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot no trešās valsts,” ir jāsaprot tādējādi, ka, pastāvot minētajiem pamatlietas gadījumu īpašajiem nosacījumiem, par atļauju ieceļot Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē kvalificējamā robežas šķērsošana nav jāuzskata par ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu?

(1) OV L 180, 31. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 1. lpp.)

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/25

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 12. oktobra rīkojumu lietā T-669/15 Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH/Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2016. gada 21. decembrī iesniedza Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH

(Lieta C-663/16 P)

(2017/C 053/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH, Ecolab Deutschland GmbH (pārstāvji – M. Grunchard, advokāte, K. Van Maldegem, advokāts, P. Sellar, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu lietā T-669/15 un

—	lemt par pieņemamību, kā arī nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izskatīšanai pēc būtības;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lēmuma pieņemšanai par apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības atcelt apstrīdēto tiesību aktu pieņemamību un, vajadzības gadījumā, turpmākai lietas izskatīšanai pēc būtības;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (tostarp tos, kas ir saistīti ar iebildes par nepieņemamību iesniegšanu Vispārējā tiesā).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi tiesību normas, līdz ar to pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā tādēļ, ka tā ir atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība atcelt apstrīdēto tiesību aktu ir nepieņemama.

Konkrēti, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot un interpretējot atbilstošos tiesību aktus kā piemērojamus apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijai, ir pieļāvusi vairākas kļūdas. Tā rezultātā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā:

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. punktu, jo esot skārusi lietas jautājumus pēc būtības;

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 7. punktu, jo neesot atlikusi lēmuma par pieņemamību pieņemšanu līdz brīdim, kad tā būtu uzklausījusi visus argumentus par lietu pēc būtības.

Turklāt, atzīstot apelācijas sūdzību iesniedzēju prasību par nepieņemamu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzību iesniedzēju tiesības uz aizstāvību, viņu tiesības vērsties tiesā un savu pienākumu norādīt pamatojumu, kas esot indivīdu pamattiesības un attiecīgi atspoguļojot vispārīgos Savienības tiesību principus.

Šo iemeslu dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējās tiesas rīkojums lietā T-669/15 būtu jāatceļ un ka Tiesai būtu jālemj par pieņemamību un jānosūta lieta atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izskatīšanai pēc būtības.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 12. oktobra rīkojumu lietā T-543/15 Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH/Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2016. gada 21. decembrī iesniedza Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH

(Lieta C-666/16 P)

(2017/C 053/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH, Ecolab Deutschland GmbH (pārstāvji – M. Grunchard, advokāts, K. Van Maldegem, advokāts, P. Sellar, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu lietā T-543/15 un

—	lemt par pieņemamību un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu lietu pēc būtības;

—	alternatīvi, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par apelācijas sūdzības iesniedzēju prasības atcelt apstrīdēto aktu pieņemamību, un attiecīgi, pēc tam lai tā izskatītu lietu pēc būtības;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus (ieskaitot izdevumus saistībā ar Vispārējā tiesā iesniegto iebildi par nepieņemamību).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un nepareizi piemērojusi likumu, kā rezultātā tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību atcelt apstrīdēto aktu par nepieņemamu.

It īpaši, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas argumentācijā un apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijā piemērojamo tiesību normu interpretācijā. Minētais izrietēja no tā, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi šādas kļūdas tiesību piemērošanā:

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. punktu, uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības,

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 7. punktu, apturot sprieduma taisīšanu jautājumā par pieņemamību līdz tā būs uzklausījusi visus argumentus par lietas būtību.

Turklāt, atzīstot apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par nepieņemamu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz aizstāvību, tiesības vērsties tiesā un pienākumu norādīt pamatojumu, kas attiecas uz indivīdu pamattiesībām un tādējādi atspoguļo vispārējos ES tiesību principus.

Tāpēc apelācijas sūdzības iesniedzēji prasa atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu lietā T-543/15 un lūdz Tiesu lemt par pieņemamību un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu lietu pēc būtības.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 10. janvāra spriedums – Gascogne Sack Deutschland GmbH un Gascogne/Eiropas Savienība

(Lieta T-577/14) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Prasības pieteikuma precizitāte - Noilgums - Pieņemamība - Pamattiesību hartas 47. pants - Sprieduma taisīšanas saprātīgs termiņš - Mantiskais kaitējums - Ciestie zaudējumi - Procenti par nesamaksātā naudas soda summu - Izdevumi par bankas garantiju - Izdevības zaudēšana - Nemantisks kaitējums - Cēloņsakarība)

(2017/C 053/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gascogne Sack Deutschland GmbH (Wieda, Vācija) un Gascogne (Saint-Paul-les-Dax, Francija) (pārstāvji – F. Puel, E. Durand un L. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji – sākotnēji A. Placco, vēlāk J. Inghelram un S. Chantre)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – N. Khan, V. Bottka un P. van Nuffel)

Priekšmets

Prasība pamatojoties uz LESD 268. pantu atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājām, iespējams, radies tiesvedības ilguma dēļ Vispārējā tiesā lietās, kurās tika taisīti 2011. gada 16. novembra spriedumi Groupe Gascogne/Komisija (T-72/06, nav publicēts, EU:T:2011:671) un Sachsa Verpackung/Komisija (T-79/06, nav publicēts, EU:T:2011:674).

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, samaksā Gascogne zaudējumu atlīdzību EUR 47 064,33 apmērā par ciesto mantisko kaitējumu, kas šai sabiedrībai radies sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ lietās, kurās taisīti 2011. gada 16. novembra spriedumi Groupe Gascogne/Komisija (T-72/06, nav publicēts, EU:T:2011:671) un Sachsa Verpackung/Komisija (T-79/06, nav publicēts, EU:T:2011:674). Šī zaudējumu atlīdzība jāpārvērtē, pieskaitot kompensācijas procentus, skaitot no 2014. gada 4. augusta līdz šā sprieduma pasludināšanai, par tādu gada inflācijas rādītāju, kādu Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas birojs) attiecīgajā periodā ir konstatējis dalībvalstī, kurā sabiedrība ir reģistrēta;

Savienība, kuru pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, samaksā Gascogne Sack Deutschland GmbH zaudējumu atlīdzību EUR 5 000 apmērā un Gascogne zaudējumu atlīdzību EUR 5 000 apmērā par ciesto nemantisko kaitējumu, kas šīm sabiedrībām attiecīgi nodarīs sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ lietās T-72/06 un T-79/06;

katrai 1) un 2) punktā minētajai izmaksājamajai atlīdzībai pieskaita nokavējuma procentus, skaitot no šā sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) tās galvenajām refinansēšanas operācijām piemēroto likmi, kas palielināta par diviem procentpunktiem;

4)	prasību pārējā daļā noraidīt;

Savienība, kuru pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, sedz savus un atlīdzina Gascogne Sack Deutschland un Gascogne tiesāšanās izdevumus saistībā ar iebildi par nepieņemamību, attiecībā uz kuru ir izdots 2015. gada 2. februāra rīkojums Gascogne Sack Deutschland un Gascogne/Eiropas Savienība (T-577/14, nav publicēts, EU:T:2015:80);

6)	Gascogne Sack Deutschland un Gascogne, no vienas puses, un Savienībai, kuru pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, no otras puses, sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasībām, par kurām ir pasludināts šis spriedums;

7)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 351, 6.10.2014.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. janvāra spriedums – Topps Europe/Komisija

(Lieta T-699/14) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Intelektuālā īpašuma tiesību licencēšana saistībā ar futbola kolekcionēšanas priekšmetiem - Lēmums noraidīt sūdzību - Piekļuve lietas materiāliem - Regulas Nr. 773/2004 8. panta 1. punkts - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Konkrētais tirgus - Ekskluzīva licence - Vienzīmolība - Pārmērīga cena)

(2017/C 053/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Topps Europe Ltd (Milton Keynes, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – sākotnēji R. Vidal, A. Penny, solicitors, un B. Kennelly, QC, vēlāk R. Subiotto, QC, un A. Cleenewerck de Crayencour, advokāts, un visbeidzot T. de la Mare, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Jimeno Fernández un M. Farley)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Fédération internationale de football association (FIFA) (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji – A. Barav un D. Reymond, advokāti) un Panini SpA (Modēna, Itālija) (pārstāvji – F. Wijckmans, F. Tuytschaever un M. Varga, advokāti)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2014. gada 15. jūlija Lēmumu C(2014) 5123 final, ar kuru tā noraidīja prasītājas sūdzību lietā AT.39899 – Intelektuālā īpašuma tiesību licencēšana saistībā ar futbola kolekcionēšanas priekšmetiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Topps Europe Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas, Fédération internationale de football association (FIFA) un Panini Spa tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 448, 15.12.2014.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/29

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. decembra rīkojums – Ica Foods/EUIPO – San Lucio (“GROK”)

(Lieta T-774/14) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2017/C 053/35)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ica Foods SpA (Pomezia, Itālija) (pārstāvis – A. Nespega, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: San Lucio Srl (San Gervasio Bresciano, Itālija) (pārstāvis – F. Sangiacomo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2014. gada 9. septembra lēmumu lietā R 1815/2013-2 attiecībā uz neesamības atzīšanas procesu starp San Lucio Srl un Ica Foods SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Ica Foods SpA un San Lucio Srl sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī katra atlīdzina pusi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/29

Prasība, kas celta 2016. gada 7. novembrī – Salehi/Komisija

(Lieta T-773/16)

(2017/C 053/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dominik Salehi (Brēmene, Vācija) (pārstāve – C. Drews, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka atbildētāja ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 539/2001 (grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1289/2013) 1. panta 4. punktu, jo tā atbildē uz prasītāja 2016. gada 1. jūlija un 2016. gada 16. septembra vēstulēm ir atturējusies veikt minētajā tiesību normā noteiktos pasākumus un tos paziņot prasītajam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats: savstarpības principa pārkāpums, šauri piemērojot Visa Waiver Program Improvement and Terrorist Travel Prevention Act of 2015

2.	Otrais pamats: atbildētājas bezdarbība

Prasītājs apgalvo, ka Komisija nav veikusi nevienu pasākumu atbilstoši Padomes 2001. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV 2001, L 81, 1. lpp.), 1. panta 4. punkta e) apakšpunkta i) daļai.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/30

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – QG/Komisija

(Lieta T-845/16)

(2017/C 053/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QG (Madride, Spānija) (pārstāvji – L. Ruiz Ezquerra, R. Oncina Borrego, I. Sobrepera Millet un A. Hernández Pardo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt, ka Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmums par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem, ir pretrunā LESD 107. panta 1. punktam un 108. panta 3. punktam, jo iespēja konsolidēt pārskatus, kas ir radusies ar Likumā 10/1990 paredzēto atļauju četriem klubiem piedalīties dažādu disciplīnu sacensībās, tāpat kā samazinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošana, arī ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un Eiropas Komisijai tas esot bijis par tādu jāatzīst;

—	līdz ar to noteikt pasākuma atcelšanu, nosakot pienākumu Spānijas Karalistei atgūt no saņēmējiem ar iekšējo tirgu nesaderīgo atbalstu. Tam papildus piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas uz LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta 3. punkta pārkāpumu.

Prasītājs, kas ir basketbola klubs, piekrīt apstrīdētajam aktam, ciktāl Komisija tajā ir uzskatījusi, ka ar Likumu 10/1990 noteiktais pasākums, kas izpaužas kā labvēlīgāka attieksme uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā pret noteiktiem futbola klubiem, kas izpaudās kā samazināta nodokļa likme, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

Tomēr prasītājs uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis nonākt pie šī paša secinājuma attiecībā uz nodokļu privilēģijām, kuras arī ir piešķirtas ar Likumu 10/1990 un kuras izpaužas tādējādi, ka šiem klubiem tiek atļauts piedalīties vairāku disciplīnu sacensībās.

Tikai tie klubi, kas varēja piedalīties vairāku disciplīnu profesionālajās sacensībās, varēja konsolidēt pārskatus saistībā ar futbola un basketbola disciplīnām, kas ir galvenie sporta veidi Eiropā, kas tiešā veidā ietekmēja piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Pārskatu konsolidēšana ļauj samazināt no futbola gūtos ievērojamos ienākumus ar zaudējumiem, kādi izceļas no basketbola, līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze tāpat kā maksājamais nodoklis ievērojami samazinās.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/31

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – QF/Komisija

(Lieta T-846/16)

(2017/C 053/38)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QF (Barselona, Spānija) (pārstāvji – L. Ruiz Ezquerra, R. Oncina Borrego, I. Sobrepera Millet un A. Hernández Pardo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

—	līdz ar to noteikt pasākuma atcelšanu, nosakot pienākumu Spānijas Karalistei atgūt no saņēmējiem ar iekšējo tirgu nesaderīgo atbalstu. Tam papildus piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā tie, kas ir izvirzīti lietā T-845/16 QG/Komisija.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/31

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – Access Info Europe/Komisija

(Lieta T-851/16)

(2017/C 053/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Access Info Europe (Madride, Spānija) (pārstāvji – O. Brouwer, E. Raedts un J. Wolfhagen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 19. septembra Lēmumu C(2016) 6029, ar ko ir atteikta piekļuve dokumentiem, kurus prasītāja pieprasījusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tai skaitā jebkādu lietā iestājušos personu izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nolemjot, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem būtiski kaitētu starptautiskajām attiecībām, ir nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nolemjot, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem būtiski kaitētu lietās T-192/16, T-193/16 un T-257/16 uzsāktās tiesvedības aizsardzībai un ka piekļuve minētajiem dokumentiem kaitētu Komisijas interesēm lūgt juridiskas konsultācijas un iegūt atklātas, objektīvas un visaptverošas konsultācijas, ir nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu. Šajā pamatā tiek arī apgalvots, ka Komisija nav atzinusi, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem ir sevišķās sabiedrības interesēs un ka tie šā iemesla dēļ būtu jāpublisko.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nolemjot, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem būtiski kaitētu lēmumu pieņemšanas procesam, un/vai neatzīstot, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, it īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgais lēmumu pieņemšanas process bija pabeigts, ir nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo un otro daļu.

4.	Ar ceturto pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka Komisija, nepiešķirot vismaz daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, kuriem piekļuve tika liegta pilnībā, ir kļūdaini piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/32

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – Access Info Europe/Komisija

(Lieta T-852/16)

(2017/C 053/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Access Info Europe (Madride, Spānija) (pārstāvji – O. Brouwer, E. Raedts un J. Wolfhagen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 19. septembra Lēmumu C(2016) 6030, ar ko ir atteikta piekļuve dokumentiem, kurus prasītāja pieprasījusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tai skaitā jebkādu lietā iestājušos personu izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nolemjot, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem būtiski kaitētu starptautiskajām attiecībām, ir nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

4.	Ar ceturto pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka Komisija, nepiešķirot vismaz daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, kuriem piekļuve tika liegta pilnībā, ir kļūdaini piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/33

Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – SilverTours/EUIPO (“billiger–mietwagen.de”)

(Lieta T-866/16)

(2017/C 053/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SilverTours GmbH (Freiburg im Breisgau, Vācija) (pārstāvis – P. Neuwald, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “billiger-mietwagen.de” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 343 099

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 3. novembra lēmums lietā R 206/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/34

Prasība, kas celta 2016. gada 9. decembrī – Verschuur/Komisija

(Lieta T-877/16)

(2017/C 053/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Steven Verschuur (Baarn, Nīderlande) (pārstāvis – P. Kreijger, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 3. oktobra Lēmumu C(2016) 6455 final, ar kuru ir noraidīts prasītāja atkārtotais pieteikums (1) saistībā ar piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) 1049/2001 (2) (GESTDEM 2015/3732), un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas ir radušies prasītājam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, kas attiecas uz izmeklēšanas mērķa aizsardzību, tādējādi arī pieļaujot acīmredzamu kļūdu faktos.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu, kas attiecas uz Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, tādējādi arī nenorādot pienācīgu pamatojumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, kas attiecas uz juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību, un Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu, kurš attiecas uz iestādes pienākumu piešķirt daļēju piekļuvi, ja viens vai vairāki izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, tādējādi arī nenorādot pienācīgu pamatojumu.

(1) Pieteikums saistībā ar piekļuvi dažiem dokumentiem, kuri attiecas uz Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu lietā SA.38374 – Valsts atbalsts, ko Nīderlande piešķīrusi Starbucks.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/34

Prasība, kas celta 2016. gada 14. decembrī – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Marpefa (“Vieta”)

(Lieta T-879/16)

(2017/C 053/43)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Malynicz, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Marpefa, SL (Barselona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “VIETA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 1 790 674

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 4. oktobra lēmums lietā R 1010/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei segt katram savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkta pārkāpums;

—	preču zīmju noteikumu skaidrības un precizitātes principa pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/35

Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – RF/Komisija

(Lieta T-880/16)

(2017/C 053/44)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RF (Gdynia, Polija) (pārstāvis – K. Komar-Komarowski, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 15. septembra lēmumu C(2016) 5925 final par prasības noraidīšanu lietā COMP AT.40251 – dzelzceļa transports, kravu pārvadāšana, un nodot lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai Komisijā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 13. panta pārkāpums, kas pieļauts, to nepareizi interpretējot un, iespējams, kļūdaini piemērojot.

2.	Otrais pamats attiecas uz LESD 105. panta 1. punkta pārkāpumu.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/36

Prasība, kas celta 2016. gada 8. decembrī – BP/FRA

(Lieta T-888/16)

(2017/C 053/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BP (Vīne, Austrija) (pārstāvis – E. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (AHCC) 2016. gada 21. aprīļa lēmumu nepagarināt prasītāja darba līgumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam mantisko un morālo kaitējumu, kas nodarīts, pirmkārt, ar prettiesisko lēmumu par nepagarināšanu un, otrkārt, ar sprieduma lietā T-658/13 P (1) prettiesisko izpildi: EUR 63 246 par negūto peļņu; EUR 26 630, lai kompensētu prasītājam pensijas tiesību zaudēšanu uz 19 mēnešiem, vai tādu kapitāla summu, kādu Tiesa noteiks ex aequo et bono; EUR 1 200, lai atlīdzinātu tiesāšanās izdevumus, kas prasītājam radušies pirmstiesas stadijā no 2016. gada 29. janvāra lēmuma projekta pieņemšanas dienas līdz atbildētājas 2016. gada 21. aprīļa lēmuma pieņemšanas dienai; EUR 60 000 par iespējas, ka tiks noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku, zaudēšanu, vai tādu summu, kādu Tiesa noteiks ex aequo et bono; EUR 50 000 par morālo kaitējumu, kāds prasītājam nodarīts ar iespējamajām kļūdām, pārkāpumiem un kaitējumu, ko atbildētāja nodarījusi sprieduma lietā T-658/13 P izpildes procesa gaitā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājam nodarīts ar to, ka, pirmkārt, atbildētāja nav pieņēmusi tiesiskus novērtēšanas, pārklasificēšanas un pagarināšanas noteikumus, un ar to saistīto kaitējumu, kurš radies šādu tiesisku noteikumu neesamības dēļ, un, otrkārt, ar novēlošanos, pabeidzot prasītāja novērtējuma ziņojumus, un ar to saistīto kaitējumu, kurš radies tādēļ, ka šie ziņojumi nebija savlaicīgi pabeigti;

—	atzīt, ka atbildētājas Pamatnostādnes ir piemērojamas novērtēšanas un pārklasificēšanas procedūrai un ka Noteikumi par pagarināšanas procedūru ir prettiesiski, jo šos noteikumus saskaņā ar prettiesisku procedūru pieņēma struktūra, kurai nebija atbilstošas kompetences;

—	īstenot savu neierobežoto jurisdikciju, lai nodrošinātu sava nolēmuma efektivitāti;

—	piespriest atbildētājai samaksāt kavējuma naudu atbilstoši Eiropas Centrālās bankas noteiktajai pamatlikmei, pieskaitot tai divus procentpunktus, par attiecīgi noteikto summu, vai noteikt kādu citu procentu maksājumu, ko Tiesa uzskata par taisnīgu un piemērotu; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, pat ja apelācijas sūdzība tiek noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību:

—	esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam, FRA iecēlējinstitūcija neesot rīkojusi taisnīgu un efektīvu uzklausīšanu, un esot pārkāpts Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts;

—

esot pārkāpta tiesību uz aizstāvību otrā sastāvdaļa (tiesības piekļūt lietas materiāliem), esot atteikts piešķirt piekļuvi personas lietai un dokumentiem, kas izmantoti nelabvēlīgajam 2012. gada 27. februāra lēmumam, esot pārkāpts Civildienesta noteikumu 25. un 26. pants un esot pārkāpts Hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir nepareizi izmantotas pilnvaras un pastāv interešu konflikts, ir pārkāptas dienesta intereses, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ir nepareizi piemērots atpakaļejoša spēka princips.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums godīgi un labticīgi izpildīt spriedumu T-658/13 P.

(1) Spriedums, 2015. gada 3. jūnijs, BP/FRA, T-658/13 P, EU:T:2015:356.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/37

Prasība, kas celta 2016. gada 19. decembrī – Apple Sales International un Apple Operations Europe/Komisija

(Lieta T-892/16)

(2017/C 053/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Apple Sales International (Cork, Īrija) un Apple Operations Europe (Cork, Īrija) (pārstāvji – A. von Bonin un E. van der Stok, advokāti, D. Beard, QC, A. Bates, L. Osepciu un J. Bourke, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 30. augusta lēmumu par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija ir sniegusi Apple;

—	pakārtoti, daļēji atcelt lēmumu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrpadsmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi Īrijas tiesības.

—

Prasītājas uzskata, ka tām – kā Īrijas sabiedrībām nerezidentēm – bija jāmaksā tikai uzņēmumu nodoklis atbilstoši Taxes Consolidation Act 1997 [1997. gada Nodokļu konsolidēšanas likuma] 25. pantam par “apliekamo peļņu” no darbībām, ko ir veikušas to Īrijas filiāles. Atzinumos esot pienācīgi tikusi atspoguļota filiāļu “apliekamā peļņa”, un līdz ar to neesot tikusi piešķirta priekšrocība. Komisija arī esot kļūdījusies, atzīstot, ka peļņas sadale atbilstoši 25. pantam ir jāveic, ievērojot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu (turpmāk tekstā – “NUDP”).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka NUDP nav valsts atbalsta kritērijs nodokļu vērtējumam atbilstoši LESD 107. pantam.

—	Komisija esot kļūdaini atzinusi, ka atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam Īrijai prasītāju atbilstoši 25. pantam apliekamā peļņa bija jāaprēķina, ievērojot Komisijas NUDP.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi būtiskas kļūdas attiecībā uz prasītāju darbību ārpus Īrijas.

—

Komisija esot pieļāvusi būtiskas kļūdas tādēļ, ka nav atzinusi, ka prasītāju peļņu nesoša darbība, it īpaši intelektuālā īpašuma attīstība un tirdzniecība (turpmāk tekstā – “Apple IP”) tika kontrolēta un vadīta ASV. Peļņa šīs darbības rezultātā esot piedēvējama ASV, nevis Īrijai. Komisija esot kļūdaini ņēmusi vērā tikai prasītāju valdes sēžu protokolus, un neesot ņēmusi vērā visus citus pierādījumus par darbību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi būtiskas kļūdas attiecībā uz prasītāju darbību Īrijā.

—	Komisija neesot atzinusi, ka filiāles Īrijā veica tikai ikdienas funkcijas un netika iesaistītas Apple IP, kas deva peļņu, attīstībā un tirdzniecībā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas pieņēmumi ir pretēji pierādīšanas pienākumam, ESAO vadlīnijām un viennozīmīgam ekspertu atzinumam; secinājums esot iekšēji pretrunīgs.

—	Komisija, atbilstoši neizvērtējot pierādījumus, tostarp plašu ekspertu atzinumu, kas liecina, ka peļņa nav piedēvējama darbībai Īrijā, esot pieņēmusi, ka visa prasītāju galvenā peļņas gūšanas darbība ir piedēvējama filiālēm Īrijā.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pret prasītājām esot bijusi tāda pat attieksme kā pret citiem Īrijas nodokļu maksātājiem nerezidentiem un tām neesot tikusi piešķirta selektīva attieksme.

—	Komisija neesot pierādījusi selektivitāti: tā nepareizi esot attiekusies pret prasītājām tā, it kā tās būtu Īrijas sabiedrības rezidentes un it kā to pasaules mēroga peļņa būtu jāapliek ar nodokli.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka galvenokārt norādītais pamatojums ir jānoraida būtiskas procesuālas prasības neievērošanas dēļ.

—	Lēmumā par procedūras uzsākšanu neesot pilnībā ticis izklāstīts galvenokārt norādītais pamatojums. Ja tas būtu ticis darīts, Apple būtu varējusi iesniegt pierādījumus, kas varētu un kam būtu bijis jāmaina procedūras iznākums.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pakārtotā pamatojuma ietvaros filiālēm Īrijā piemērojot darījumu tīrās peļņas metodi (DTPM), ir pieļāvusi kļūdas faktu konstatēšana un vērtējumā.

—	Komisijas pakārtotajā pamatojumā esot kļūdaini noraidīts eksperta atzinums un neesot paskaidrots, kāda būtu pareizā peļņas piedēvēšanas analīze.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka alternatīvajā pamatojumā nav ievērotas būtiskas procesuālas prasības un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

—	Komisija esot kļūdaini salīdzinājusi atzinumus ar citiem Īrijas nodokļu iestādes (Irish Revenue) trešajām personām izsniegtajiem atzinumiem, jo faktiskie apstākļi esot bijuši atšķirīgi.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka pakārtoti un alternatīvi norādītais pamatojums neļaujot aprēķināt atgūstamo summu.

—	Lēmumā neesot nekādi paskaidrots, kāda summa ir jāatgūst atbilstoši pakārtoti vai alternatīvi norādītajam pamatojumam, kas esot pretrunā noteikumiem par valsts atbalstu un tiesiskās noteiktības principam.

11.	Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, liekot atgūt apgalvoto atbalstu, esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības un nepiemērošanas ar atpakaļejošu spēku principiem.

12.	Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikusi veikta rūpīga un objektīva izmeklēšana.

13.	Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 296. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

14.

Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu esot tikusi pārsniegta Komisijas kompetence atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.

—

Komisija esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu tādēļ, ka likusi atgūt attiecīgo summu atbilstoši neparedzamai tiesību normu valsts atbalsta jomā interpretācijai; tā neesot izvērtējusi visus atbilstošos pierādījumus pretēji savam rūpības pienākumam; tā neesot norādījusi lēmumā atbilstošu pamatojumu un, mēģinot pārveidot Īrijas uzņēmumu nodokļu sistēmu, esot pārsniegusi savu kompetenci atbilstoši LESD 107. pantam.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/39

Prasība, kas celta 2016. gada 20. decembrī – Puma/EUIPO – Senator (“TRINOMIC”)

(Lieta T-896/16)

(2017/C 053/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis – M. Schunke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Senator GmbH & Co. KGaA (Groß-Bieberau, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TRINOMIC” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 697 074

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. oktobra lēmums lietā R 70/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies apelācijas procesā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	vienlīdzīgas attieksmes principa un principa, ka pārvaldei ir saistoši tās pašas lēmumi, pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/40

Prasība, kas celta 2016. gada 21. decembrī – Elche Club de Fútbol/Komisija

(Lieta T-901/16)

(2017/C 053/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Elche Club de Fútbol, SAD (Elče, Spānija) (pārstāves – M. Segura Catalán un M. Clayton, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasībā izklāstītos atcelšanas pamatus;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmumu [C(2016) 4060 final] par valsts atbalstu SA.36387 (2013/C) (ex 2013/CP), ko Spānija sniegusi Elche Club de Fútbol S.A.D. (un citiem futbola klubiem), it īpaši ciktāl šis lēmums attiecas uz Elche CF;

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz 3. pasākumu;

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, ciktāl tajā ir uzdots no Elche CF atgūt valsts atbalstu saistībā ar 3. pasākumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbalsta pasākuma un tā saņēmēja identificēšanā, uzskatot, ka no galvojumiem, ko Instituto Valenciano de Finanzas (IVF) sniedzis par labu Fundación Elche CF, labumu LESD 107. panta izpratnē esot guvis Elche CF, ir izdarīta kļūda vērtējumā un sniegts kļūdains pamatojums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka galvojumus, ko IVF sniedzis Fundación Elche CF, kvalificējot par valsts atbalstu, ir pārkāpts LESD 107. pants un nav norādīts pamatojums. Komisija neesot nedz pierādījusi ne valsts vainojamību, ne to, ka būtu piešķirta kāda priekšrocība un ka šī priekšrocība būtu selektīva, nedz novērtējusi konkurences izkropļojumu, nedz pietiekami pamatojusi ietekmi uz tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot atbalsta apjomu un atgūstamo summu, ir pārkāpts LESD 107. pants.

4.	Ar ceturto pamatu, kurš ir izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots, ka, vērtējot atbalsta saderīgumu un piemērojot pamatnostādnes glābšanas un pārstrukturēšanas jautājumā, ir pārkāpts LESD 107. pants.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/40

Prasība, kas celta 2016. gada 21. decembrī – HeidelbergCement/Komisija

(Lieta T-902/16)

(2017/C 053/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HeidelbergCement AG (Heidelberga, Vācija) (pārstāvji – U. Denzel, C. von Köckritz, P. Pichler un H. Weiß, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 10. oktobra Lēmumu C(2016)6591 final par lietas ierosināšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu lietā M. 7878 – HeidelbergerCement/Schwenk/Cemex Hungary/Cemex Croatia saistībā ar iegādes projektu, saskaņā ar kuru Duna-Dráva Cement Kft. iegūst 100 % Cemex Hratska dd. un Cemex Hungária Építőanyagok Kft. akciju, un

—	katrā ziņā, piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza tikai vienu pamatu.

Tā apgalvo, ka Eiropas Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot prasītāju un Schwenk Zement KG – nevis Duna-Dráva Cement Kft, pilnfunkciju uzņēmumu, kurā prasītājai un Schwenk Zement KG katrai pieder attiecīgi 50 % kontrolpakete – par “attiecīgajiem uzņēmumiem”, un līdz ar to secinot, ka darījumam bija “[Savienības] mērogs” Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. panta izpratnē. Prasītāja uzskata, ka Eiropas Komisija patiesībā neesot kompetenta pieņemt apstrīdēto lēmumu un izvērtēt darījumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. pantu, un ka ar apstrīdēto lēmumu līdz ar to ir pārkāpts šī pašas regulas 1. pants, kā arī tiesiskās noteiktības un subsidiaritātes pamatprincipi.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Eiropas Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, balstoties uz konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma (2) 147. punktu, lai kvalificētu prasītāju un Schwenk Zement KG un nevis Duna-Dráva Cement Kft kā “attiecīgos uzņēmumus”.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 147. pants būtu prettiesisks, ja to patiešām varētu piemērot šajā gadījumā, jo tas pārkāptu Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. pantu, kā arī primārajās tiesībās paredzētos tiesiskās noteiktības un subsidiaritātes pamatprincipus.

(1) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.).

(2) Komisijas konsolidētais jurisdikcijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2008, C 95, 1. lpp.).

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/41

Prasība, kas celta 2016. gada 19. decembrī – RE/Komisija

(Lieta T-903/16)

(2017/C 053/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RE (Abū Dabī, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījums Tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 12. oktobra lēmumu SEC 10.20/06/15 daļā, kas attiecas uz Regulu Nr. 45/2001, un piespriest atbildētājai samaksāt prasītajam desmit tūkstošus euro (EUR 10 000) kā taisnīgu atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas izriet no prettiesiska atteikuma sniegt piekļuvi viņa personas datiem;

—

noteikt atbildētājai pienākumu iesniegt dokumentu par prasītāja pieņemšanu darbā, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 91. panta c) punktu, vai, pakārtoti, iesniegt šo dokumentu Tiesai saskaņā ar minētā reglamenta 104. pantu un piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam trīsdesmit tūkstošus euro (EUR 30 000) kā atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas izriet no viņa personas datu neētiskas un prettiesiskas apstrādes izmeklēšanas gaitā;

—	piespriest atbildētājai segt savus tiesāšanās izdevumu pašai un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības par tiesību akta atcelšanu pamatošanai prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir spēkā neesošs pilnīga pamatojuma trūkuma dēļ attiecībā uz datiem, par kuriem netika izvirzīts neviens izņēmums, ar ko būtu attaisnojams atteikums sniegt prasītājam piekļuvi šiem personas datiem.

Turklāt prasītājs norāda – ciktāl ar apstrīdēto lēmumu prasītājam ir ticis liegts piekļūt saviem personas datiem, pamatojoties uz izņēmumu, kas attiecas uz izmeklēšanas aizsardzību saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 (1) 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu, apstrīdētais lēmums ir jāuzskata par prettiesisku, jo tajā nav pierādīts, kā šāds izņēmums joprojām bija piemērojams pēc izmeklēšanas saistībā ar prasītāju pabeigšanas.

Prasītājs vēl apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā viņa īpašā pieprasījuma, kas pirmo reizi tika iesniegts kopā ar viņa 2016. gada 21. septembra pieteikumu, – saņemt piekļuvi svītrotā/rediģētā veidā noraidījums ir jāuzskata par prettiesisku, jo tajā nav norādīts neviens iemesls, kādēļ prasītāja personas datu izpaušana svītrotā veidā šajā lietā nebija iespējama, īpaši jau pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Lai pamatotu prasību par kaitējuma atlīdzību, prasītājs apgalvo, ka viņam nodarīts morālais kaitējums, kas radies Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta prettiesiska atteikuma piekļūt viņa personas datiem dēļ, ka būtisku kaitējumu viņa profesionālajai izaugsmei radījusi minētā direktorāta veiktā viņa personas datu apstrāde un it īpaši ar izmeklēšanu saistītās informācijas prettiesiska izplatīšana nolūkā kaitēt viņa karjeras izaugsmei, kas ir kaitējums, kas nevar tikt atlīdzināts tikai ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Šajā kontekstā prasītājs lūdz Tiesu ņemt vērā divus dokumentus, lai izvērtētu prasītāja prasījumus par tāda nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts administrācijas rīcības dēļ, un piespriest atlīdzināt nemateriālo kaitējumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 1. lpp).

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/42

Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – Chefaro Ireland/EUIPO – Laboratoires M&L (“NUIT PRECIEUSE”)

(Lieta T-905/16)

(2017/C 053/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chefaro Ireland DAC (Dublina, Īrija) (pārstāvji – P. Maeyaert un J. Muyldermans, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Laboratoires M&L SA (Manosque, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “NUIT PRECIEUSE”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 063 952

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. oktobra lēmums lietā R 2596/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt Chefaro Ireland tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/43

Prasība, kas celta 2016. gada 29. decembrī – Laboratorios Ern/EUIPO – Sharma (“NRIM Life Sciences”)

(Lieta T-909/16)

(2017/C 053/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis – S. Correa Rodríguez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Anil K. Sharma (Hillingdon, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NRIM life Sciences” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 031 455

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 26. septembra lēmums lietā R 2376/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 013031455 “NRIM LIFE SCIENCES” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un gadījumā, ja Anil K. Sharma nolemj iestāties šajā lietā, piespriest Anil K. Sharma atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/44

Prasība, kas celta 2016. gada 23. decembrī – Hesse/EUIPO – Wedl & Hofmann (“TESTA ROSSA”)

(Lieta T-910/16)

(2017/C 053/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kurt Hesse (Nirnberga, Vācija) (pārstāvis – M. Krogmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Wedl & Hofmann GmbH (Mils/Hall in Tirol, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “TESTA ROSSA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 7 070 519

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 5. oktobra lēmums lietā R 68/2016-1

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 0707519 par atceltu arī attiecībā uz šādām precēm:

21. klase – trauki mājsaimniecības un virtuves vajadzībām; stikla trauki, porcelāns, it īpaši šķīvji; dzērienu glāzes;

25. klase – apģērbs, proti, kombinezoni, krekli, polo krekli un T-krekli; galvas segas;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/44

Prasība, kas celta 2016. gada 23. decembrī – Wedl & Hofmann/EUIPO – Hesse (“TESTA ROSSA”)

(Lieta T-911/16)

(2017/C 053/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wedl & Hofmann GmbH (Mils/Hall in Tirol, Austrija) (pārstāvis –T. Raubal, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Kurt Hesse (Nirnberga, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “TESTA ROSSA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 7 070 519

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 5. oktobra lēmums lietā R 68/2016-1

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt vai attiecīgi grozīt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tika noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība un prasītājas preču zīme tika atzīta par atceltu attiecībā uz 7., 11., 20. klasi, 21. un 25. klases daļām, 28. klasi, 30. klases daļām, 34. un 38. klasi un Anulēšanas nodaļas 2015. gada 17. novembra lēmums šajā ziņā tika apstiprināts (turpretim prasītāja neapstrīd apstrīdētā lēmuma daļu, ar kuru tās apelācijas sūdzība tika apmierināta);

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta, lasot kopsakarā ar 22. noteikuma 3. un 4. punktu, pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/45

Prasība, kas celta 2017. gada 2. janvārī – La Mafia Franchises/EUIPO – Itālija (“La Mafia SE SIENTA A LA MESA”)

(Lieta T-1/17)

(2017/C 053/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: La Mafia Franchises, SL (Saragosa, Spānija) (pārstāvis – I. Sempere Massa, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Itālijas Republika

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “La Mafia SE SIENTA A LA MESA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5 510 921

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 27. oktobra lēmums lietā R 803/2016-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt apstrīdēto Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 5 510 921“LA MAFIA SE SIENTA A LA MESA” par spēkā esošu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums.

20.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/46

Prasība, kas celta 2017. gada 4. janvārī – Sharif/Padome

(Lieta T-5/17)

(2017/C 053/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ammar Sharif (Damaska, Sīrija) (pārstāvji – B. Kennelly, QC, un J. Pobjoy, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Padomes 2016. gada 27. oktobra Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2016/1897, ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 293, 36. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), un Padomes 2016. gada 27. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/1893, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2016, L 293, 25. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

atbilstoši LESD 277. pantam atzīt, ka Padomes 2013. gada 31. maija Lēmuma 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.) 28. panta 2. punkta a) apakšpunkts un Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulas (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV 2012, L 16, 1. lpp.), 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, ka līdz ar to tiek atcelti apstrīdētais lēmums un apstrīdētā regula, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	atbilstoši LESD 340. panta otrajai daļai atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus saskaņā ar ES ārpuslīgumisko atbildību par kaitējumu, kas izriet no Padomes prettiesiskās rīcības, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, uzskatīdama, ka Lēmuma 2013/255/KĀDP 28. pantā un Regulas Nr. 36/2012 15. pantā paredzētais kritērijs prasītāja iekļaušanai sarakstā bija izpildīts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome bez pamatojuma un, neievērojot samērīgumu, ir pārkāpusi prasītāja pamattiesības, tostarp viņa tiesības uz īpašuma, reputācijas un uzņēmējdarbības aizsardzību. Apstrīdētajiem pasākumiem esot tālejoša ietekme uz prasītāju gan attiecībā uz viņa īpašumu, gan reputāciju vispasaules mērogā. Padome nav pierādījusi, ka prasītāja aktīvu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir saistīta vai pamatota ar jebkādu likumīgu mērķi, un vēl jo mazāk, ka tā ir samērīga ar šādu mērķi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, ja pretēji prasītāja galvenajam argumentam, sarakstā iekļaušanas kritērijs ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir attiecināms uz ikvienu no vadošajiem uzņēmējiem Sīrijā, neatkarīgi no tā, vai šis uzņēmējs jebkādi sadarbojas ar Sīrijas režīmu vai ir saistīts ar to, un neatkarīgi no tā, vai šī persona gūst labumu no Sīrijas režīma vai to atbalsta, prasītājs lūdz atzīt, ka Lēmuma 2013/255/KĀDP 28. panta 2. punkta a) apakšpunkts un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, pamatojoties uz to, ka sarakstā iekļaušanas kritērijs ir nesamērīgs attiecībā pret citādi leģitīmajiem šo tiesību aktu mērķiem.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 53

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 20. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 53/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 53/02	Lieta C-503/14: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Portugāles Republika Valsts pienākumu neizpilde — LESD 21., 45. un 49. pants — Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 28. un 31. pants — Personu brīva pārvietošanās — Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Fizisku personu aplikšana ar nodokli par kapitāla pieaugumu, kas gūts kapitāla daļu maiņas ceļā — Fizisku personu aplikšana ar nodokli par kapitāla pieaugumu, kas gūts visa uzņēmējdarbības un profesionālās darbības veikšanai nodotā īpašuma pārejas ceļā — Privātpersonu aplikšana ar nodokļiem izceļojot — Nodokļa summas tūlītēja piedziņa — Atšķirīga attieksme pret fiziskām personām, kas veic kapitāla daļu maiņu un saglabā savu dzīvesvietu valsts teritorijā, un pret tādām fiziskām personām, kuras veic šādu maiņu un savu dzīvesvietu pārceļ uz citu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsti — Atšķirīga attieksme pret fiziskām personām, kas visu īpašumu, kurš saistīts ar darbību, kas tiek veikta uz individuāla pamata, nodod sabiedrībai, kuras juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs atrodas Portugāles teritorijā, un pret tādām fiziskām personām, kas šādu nodošanu veic sabiedrībai, kuras juridiskā adrese vai faktiskais vadības centrs atrodas citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī — Samērīgums	2
2017/C 53/03	Lieta C-524/14 P: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Hansestadt Lübeck, Flughafen Lübeck GmbH tiesību un saistību pārņēmēja Apelācija — Valsts atbalsts — Lidostas maksas — LESD 108. panta 2. punkts — LESD 263. panta ceturtā daļa — Lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru — Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamība — Individuāli skarta persona — Interese celt prasību — LESD 107. panta 1. punkts — Selektivitātes nosacījums	3
2017/C 53/04	Lieta C-593/14: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Masco Denmark ApS, Damixa ApS/Skatteministeriet Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Nodokļu tiesību akti meitasuzņēmumu nepietiekamas kapitalizācijas jomā — Aizņēmēja meitasuzņēmuma nerezidenta pārskaitītu aizdevuma procentu iekļaušana aizdevējas sabiedrības ar nodokli apliekamajā peļņā — Aizņēmēja meitasuzņēmuma rezidenta pārskaitītu procentu atbrīvošana no nodokļa — Sabalansēts kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm nodokļu ieturēšanas jomā — Nepieciešamība novērst izvairīšanās no nodokļu maksāšanas risku	3
2017/C 53/05	Apvienotās lietas C-20/15 P un C-21/15 P: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/World Duty Free Group SA, iepriekš Autogrill España SA (C-20/15 P), Banco Santander SA, Santusa Holding SL (C-21/15 P) Apelācija — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — Nodokļu režīms — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Atskaitījums — Nemateriālās vērtības norakstīšana uzņēmumiem rezidentiem nodokļu vajadzībām Spānijā, kas rodas no kapitāla daļu iegādes vismaz 5 % apmērā uzņēmumos, kuri ir rezidenti nodokļu vajadzībām ārpus šīs dalībvalsts — Valsts atbalsta jēdziens — Selektivitātes kritērijs	4
2017/C 53/06	Lieta C-51/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Oberlandesgericht Celle (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Remondis GmbH & Co. KG Region Nord/Region Hannover Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LES 4. panta 2. punkts — Dalībvalstu nacionālās identitātes, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ievērošana — Dalībvalstu iekšējs organizatorisks jautājums — Pašvaldības — Tiesību akts, ar ko tiek izveidota jauns publisko tiesību subjekts un noteikta pilnvaru un pienākumu nodošana sabiedrisko uzdevumu izpildei — Publiski līgumi — Direktīva 2004/18/EK — 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts — Jēdziens valsts līgums	5
2017/C 53/07	Lieta C-76/15: Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Paul Vervloet u.c./Ministerraad Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts atbalsts — Atbalsts, ko Beļģijas Karaliste īstenojusi par labu ARCO grupas finanšu kooperatīvajām sabiedrībām — Noguldījumu garantiju sistēmas — Direktīva 94/19/EK — Piemērošanas joma — Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu nozares kooperatīvo sabiedrību biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas — Izslēgšana — LESD 107. un 108. pants — Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu	6
2017/C 53/08	Lieta C-119/15: Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Sąd Apelacyjny w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Biuro podróży Partner sp. z o.o sp. k. w Dąbrowie Górniczej/Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 93/13/EEK — Direktīva 2009/22/EK — Patērētāju tiesību aizsardzība — Publiskā reģistrā iekļautu negodīgu līguma noteikumu erga omnes iedarbība — Finansiāla sankcija, kas noteikta komersantam, kurš izmantojis noteikumu, kas atzīts par līdzvērtīgu reģistrā iekļautam noteikumam — Komersants, kas nav piedalījies procedūrā, kuras noslēgumā ir konstatēts noteikuma negodīgums — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants — Jēdziens valsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt	7
2017/C 53/09	Lieta C-131/15 P: Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Club Hotel Loutraki/Eiropas Komisija, Grieķijas Republika, Organismos Prognostikon Agonon Podosfairou AE (OPAP) Apelācija — Valsts atbalsts — Video loterijas aparatūras ekspluatācija — Dalībvalsts piešķirta ekskluzīva licence — Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība — LESD 108. panta 3. punkts — Regula (EK) Nr. 659/1999 — 4., 7. un 13. pants — Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana — Jēdziens nopietnas grūtības — Vērtējuma datums — LESD 296. pants — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 41. pants — Pienākums norādīt pamatojumu — 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — LESD 107. panta 1. punkts — Jēdziens ekonomiskā priekšrocība — Paziņoto pasākumu kopīga vērtēšana	8
2017/C 53/10	Apvienotās lietas C-154/15, C-307/15 un C-308/15: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Granada, Audiencia Provincial de Alicante (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Francisco Gutiérrez Naranjo/Cajasur Banco SAU (C-154/15), Ana María Palacios Martínez/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA (BBVA) (C-307/15), Banco Popular Español SA/Emilio Irles López, Teresa Torres Andreu (C-308/15) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 93/13/EEK — Patērētāju līgumi — Hipotekārie aizdevumi — Negodīgi noteikumi — 4. panta 2. punkts — 6. panta 1. punkts — Atzīšana par spēkā neesošu — Valsts tiesas veikta negodīga noteikuma atzīšanas par spēkā neesošu iedarbības laikā ierobežošana	8
2017/C 53/11	Apvienotās lietas C-164/15 P un C-165/15 P: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Aer Lingus Ltd, Ryanair Designated Activity Company, Irlande Apelācija — Valsts atbalsts — Valsts noteikts nodoklis par aviopārvadājumiem — Diferencētu likmju piemērošana — Samazināta likme attiecībā uz lidojumu galamērķiem, kuri atrodas ne tālāk par 300 km no valsts lidostas — Priekšrocība — Selektīvs raksturs — Vērtējums gadījumā, kad nodokļu pasākums var veidot ierobežojumu pakalpojumu sniegšanas brīvībai — Atgūšana — Akcīzes nodoklis	9
2017/C 53/12	Lieta C-201/15: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Anonymi Geniki Etairia Tsimenton Iraklis (AGET Iraklis)/Ypourgos Ergasias, Koinonikis Asfalisis kai Koinonikis Allilengyis Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 98/59/EK — Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz kolektīvo atlaišanu — LESD 49. pants — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 16. pants — Darījumdarbības brīvība — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru administratīvajai iestādei ir piešķirtas pilnvaras liegt kolektīvo atlaišanu pēc darba tirgū pastāvošo apstākļu, uzņēmuma situācijas un valsts tautsaimniecības interešu izvērtējuma — Smaga ekonomiskā krīze — Īpaši augsts bezdarba līmenis valstī	10
2017/C 53/13	Apvienotās lietas C-203/15 un C-698/15: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Kammarrätten i Stockholm, Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste, Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tele2 Sverige AB (C-203/15), Secretary of State for the Home Department (C-698/15)/Post- och telestyrelsen (C-203/15), Tom Watson, Peter Brice, Geoffrey Lewis (C-698/15) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektroniskie sakari — Personas datu apstrāde — Elektronisko sakaru konfidencialitāte — Aizsardzība — Direktīva 2002/58/EK — 5., 6. un 9. pants, kā arī 15. panta 1. punkts — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 7., 8. un 11. pants, kā arī 52. panta 1. punkts — Valsts tiesību akti — Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji — Pienākums visaptveroši un nediferencēti saglabāt informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus — Valsts iestādes — Piekļuve datiem — Tiesas vai neatkarīgas administratīvas iestādes iepriekšējas kontroles neesamība — Saderība ar Savienības tiesībām	11
2017/C 53/14	Lieta C-272/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Swiss International Air Lines AG/The Secretary of State for Energy and Climate Change, Environment Agency Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2003/87/EK — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — Pienākums nodot emisijas kvotas par lidojumiem starp Savienības dalībvalstīm un lielāko daļu trešo valstu — Lēmums Nr. 377/2013/ES — 1. pants — Pagaidu atkāpe — Lidojumu uz un no lidostām, kas atrodas Šveicē, izslēgšana — Atšķirīga attieksme attiecībā uz trešajām valstīm — Vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips — Nepiemērojamība	12
2017/C 53/15	Lieta C-327/15: Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TDC A/S/Teleklagenævnet, Erhvervs- og Vækstministeriet Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi — Direktīva 2002/22/EK — Universālais pakalpojums — 12. un 13. pants — Universālā pakalpojuma saistību izmaksu aprēķins — 32. pants — Ar papildu obligāto pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu kompensācija — Tieša iedarbība — LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 3. punkts — Drošības pakalpojumi un pakalpojumi ārkārtas situācijās uz jūras, kas tiek sniegti Dānijā un Grenlandē — Valsts tiesiskais regulējums — Ar papildu obligāto pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu kompensācijas pieteikuma iesniegšana — Trīs mēnešu termiņš — Līdzvērtības un efektivitātes principi	13
2017/C 53/16	Lieta C-355/15: Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bietergemeinschaft. Technische Gebäudebetreuung GesmbH und Caverion Österreich GmbH/Universität für Bodenkultur Wien, VAMED Management und Service GmbH & Co. KG in Wien Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Publiski līgumi — Direktīva 89/665/EEK — Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras — 1. panta 3. punkts — Interese celt prasību — 2.a panta 2. punkts — Jēdziens attiecīgais pretendents — Līgumslēdzējas iestādes galīgi izslēgta pretendenta tiesības celt prasību pret vēlāku lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu	14
2017/C 53/17	Lieta C-444/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Associazione Italia Nostra Onlus/Comune di Venezia u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vide — Direktīva 2001/42/EK — Noteiktu plānu un programmu Ietekmes uz vidi novērtējums — 3. panta 3. punkts — Plāni un programmas, attiecībā uz kuriem ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāti jāveic tikai tad, ja dalībvalstis konstatē, ka tiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi — Spēkā esamība, ņemot vērā LESD un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu — Jēdziens nelielu teritoriju izmantošana vietējā līmenī — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atsauce uz attiecīgo teritoriju platību	15
2017/C 53/18	Apvienotās lietas C-508/15 un C-509/15: Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sidika Ucar (C-508/15), Recep Kilic (C-509/15)/Land Berlin Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — EEK un Turcijas asociācijas līgums — Lēmums Nr. 1/80 — 7. panta pirmā daļa — Dalībvalsts legālajam darba tirgum piederoša Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības — Nosacījumi — Nepieciešamības, lai Turcijas izcelsmes darba ņēmējs piederētu legālajam darba tirgum pirmo trīs ģimenes locekļu uzturēšanās gadu laikā, neesamība	16
2017/C 53/19	Lieta C-539/15: Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Daniel Bowman/Pensionsversicherungsanstalt Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Direktīva 2000/78/EK — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — 2. panta 1. un 2. punkts — Diskriminācija vecuma dēļ — Darba koplīgums — Laikposma, kurā notiek paaugstināšana no pirmā uz otro algas skalas līmeni, pagarinājums — Netieša attieksmes nevienlīdzība vecuma dēļ	16
2017/C 53/20	Lieta C-547/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Interservice d.o.o. Koper/Sándor Horváth Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopienas Muitas kodekss — Regula (EEK) Nr. 2913/92 — 96. pants — Ārējā tranzīta procedūra — Pārvadātāja jēdziens — Preču neuzrādīšana galamērķa muitas iestādē — Atbildība — Pārvadājumu apakšuzņēmējs, kas nodevis preces galvenajam pārvadātājam galamērķa muitas iestādes stāvvietā un šīs preces atkal pieņēmis savā pārziņā, lai tās pārvadātu tālāk	17
2017/C 53/21	Lieta C-618/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Concurrence SARL/Samsung Electronics France SAS, Amazon Services Europe Sàrl Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — Jurisdikcija — Lietas, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu — Selektīvās izplatīšanas tīkls — Pārdošana internetā ārpus tīkla — Prasība par prettiesiska traucējuma pārtraukšanu — Saikne	18
2017/C 53/22	Lieta C-654/15: Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. decembra spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Länsförsäkringar AB/Matek A/S Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Savienības preču zīme — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts — 15. panta 1. punkts — 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Īpašniekam piešķirto ekskluzīvo tiesību apjoms — Reģistrācijai sekojošais piecu gadu periods	18
2017/C 53/23	Lieta C-104/16 P: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 21. decembra spriedums – Eiropas Savienības Padome/Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario), Eiropas Komisija Apelācija — Starptautiskās attiecības — Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgums par liberalizācijas pasākumiem lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā — Lēmums, ar ko apstiprināta starptautiska nolīguma noslēgšana — Prasība atcelt tiesību aktu — Pieņemamība — Locus standi — Nolīguma teritoriālā piemērojamība — Nolīguma interpretācija — Pašnoteikšanās princips — Līgumu relatīvās iedarbības princips	19
2017/C 53/24	Lieta C-343/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. jūnija rīkojumu lietā T-595/15 Europäischer Tier- und Naturschutz eV un Horst Giesen/Eiropas Komisija 2016. gada 20. jūnijā iesniedza Europäischer Tier- und Naturschutz eV un Horst Giesen	20
2017/C 53/25	Lieta C-508/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 26. septembrī iesniedza Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) – Karim Boudjellal/Rauwers Contrôle SA	20
2017/C 53/26	Lieta C-559/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 4. novembrī iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – Birgit Bossen u.c./Brussels Airlines	20
2017/C 53/27	Lieta C-569/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – Stadt Wuppertal/Maria Elisabeth Bauer	21
2017/C 53/28	Lieta C-570/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – Volker Willmeroth kā TWI Technische Wartung und Instandsetzung Volker Willmeroth e. K. īpašnieks/Martina Broßonn	21
2017/C 53/29	Lieta C-572/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) – INEOS Köln GmbH/Vācijas Federatīvā Republika	22
2017/C 53/30	Lieta C-646/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Khadija Jafari, Zainab Jafari	23
2017/C 53/31	Lieta C-663/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 12. oktobra rīkojumu lietā T-669/15 Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH/Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2016. gada 21. decembrī iesniedza Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH	25
2017/C 53/32	Lieta C-666/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 12. oktobra rīkojumu lietā T-543/15 Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH/Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2016. gada 21. decembrī iesniedza Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH un Ecolab Deutschland GmbH	26
	Vispārējā tiesa
2017/C 53/33	Lieta T-577/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 10. janvāra spriedums – Gascogne Sack Deutschland GmbH un Gascogne/Eiropas Savienība Ārpuslīgumiskā atbildība — Prasības pieteikuma precizitāte — Noilgums — Pieņemamība — Pamattiesību hartas 47. pants — Sprieduma taisīšanas saprātīgs termiņš — Mantiskais kaitējums — Ciestie zaudējumi — Procenti par nesamaksātā naudas soda summu — Izdevumi par bankas garantiju — Izdevības zaudēšana — Nemantisks kaitējums — Cēloņsakarība	27
2017/C 53/34	Lieta T-699/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. janvāra spriedums – Topps Europe/Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Intelektuālā īpašuma tiesību licencēšana saistībā ar futbola kolekcionēšanas priekšmetiem — Lēmums noraidīt sūdzību — Piekļuve lietas materiāliem — Regulas Nr. 773/2004 8. panta 1. punkts — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Konkrētais tirgus — Ekskluzīva licence — Vienzīmolība — Pārmērīga cena	28
2017/C 53/35	Lieta T-774/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 16. decembra rīkojums – Ica Foods/EUIPO – San Lucio (GROK) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	29
2017/C 53/36	Lieta T-773/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. novembrī – Salehi/Komisija	29
2017/C 53/37	Lieta T-845/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – QG/Komisija	30
2017/C 53/38	Lieta T-846/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – QF/Komisija	31
2017/C 53/39	Lieta T-851/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – Access Info Europe/Komisija	31
2017/C 53/40	Lieta T-852/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – Access Info Europe/Komisija	32
2017/C 53/41	Lieta T-866/16: Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – SilverTours/EUIPO (billiger–mietwagen.de)	33
2017/C 53/42	Lieta T-877/16: Prasība, kas celta 2016. gada 9. decembrī – Verschuur/Komisija	34
2017/C 53/43	Lieta T-879/16: Prasība, kas celta 2016. gada 14. decembrī – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Marpefa (Vieta)	34
2017/C 53/44	Lieta T-880/16: Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – RF/Komisija	35
2017/C 53/45	Lieta T-888/16: Prasība, kas celta 2016. gada 8. decembrī – BP/FRA	36
2017/C 53/46	Lieta T-892/16: Prasība, kas celta 2016. gada 19. decembrī – Apple Sales International un Apple Operations Europe/Komisija	37
2017/C 53/47	Lieta T-896/16: Prasība, kas celta 2016. gada 20. decembrī – Puma/EUIPO – Senator (TRINOMIC)	39
2017/C 53/48	Lieta T-901/16: Prasība, kas celta 2016. gada 21. decembrī – Elche Club de Fútbol/Komisija	40
2017/C 53/49	Lieta T-902/16: Prasība, kas celta 2016. gada 21. decembrī – HeidelbergCement/Komisija	40
2017/C 53/50	Lieta T-903/16: Prasība, kas celta 2016. gada 19. decembrī – RE/Komisija	41
2017/C 53/51	Lieta T-905/16: Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – Chefaro Ireland/EUIPO – Laboratoires M&L (NUIT PRECIEUSE)	42
2017/C 53/52	Lieta T-909/16: Prasība, kas celta 2016. gada 29. decembrī – Laboratorios Ern/EUIPO – Sharma (NRIM Life Sciences)	43
2017/C 53/53	Lieta T-910/16: Prasība, kas celta 2016. gada 23. decembrī – Hesse/EUIPO – Wedl & Hofmann (TESTA ROSSA)	44
2017/C 53/54	Lieta T-911/16: Prasība, kas celta 2016. gada 23. decembrī – Wedl & Hofmann/EUIPO – Hesse (TESTA ROSSA)	44
2017/C 53/55	Lieta T-1/17: Prasība, kas celta 2017. gada 2. janvārī – La Mafia Franchises/EUIPO – Itālija (La Mafia SE SIENTA A LA MESA)	45
2017/C 53/56	Lieta T-5/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. janvārī – Sharif/Padome	46
2017/C 53/57	Lieta T-67/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 21. decembra rīkojums – fleur ami/EUIPO – 8 seasons design (Lampas)	47
2017/C 53/58	Lieta T-736/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 20. decembra rīkojums – Amira u.c./Komisija un ECB	47