6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/2

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verein für Konsumenteninformation/INKO, Inkasso GmbH

(Lieta C-127/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/48/EK - Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredītlīgumi - 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts - Līgumi par atmaksu pa daļām - Maksājumu atlikšana bez maksas - 3. panta f) punkts - Kredīta starpnieki - Piedziņas sabiedrības, kas rīkojas aizdevēju vārdā)

(2017/C 038/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verein für Konsumenteninformation

Atbildētāja: INKO, Inkasso GmbH

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums par kredīta atmaksu pa daļām, kas pēc patērētāja saistību nepildīšanas ir noslēgts starp patērētāju un aizdevēju ar parādu piedziņas aģentūras starpniecību, nav nolīgts “bez maksas” šīs tiesību normas izpratnē, ja ar šo līgumu patērētājs apņemas atmaksāt visu kredīta summu un samaksāt procentus vai izdevumus, kas nav bijuši paredzēti sākotnējā līgumā, saskaņā ar kuru šis kredīts ir ticis piešķirts;

Direktīvas 2008/48 3. panta f) punkts un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka piedziņas aģentūra, kura aizdevēja vārdā noslēdz līgumu par neatmaksātā kredīta atmaksu pa daļām, bet kura šī kredīta starpnieka statusā rīkojas tikai kā palīgstarpnieks, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ir jāuzskata par “kredīta starpnieku” šī 3. panta f) punkta izpratnē un tai nav jāpiemēro pienākums darīt zināmu patērētājam informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas šīs direktīvas 5. un 6. panta izpratnē.

(1) OV C 205, 22.6.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/3

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stock ’94 Szolgáltató Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-208/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - Integrēta sadarbība - Finansējuma piešķiršana un lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamo apgrozāmo aktīvu piegāde - Vienots un komplekss pakalpojums - Nošķirti un neatkarīgi pakalpojumi - Papildpakalpojums un pamatpakalpojums)

(2017/C 038/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stock ’94 Szolgáltató Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

lauksaimnieciskās sadarbības integrētais darījums, kas paredz, ka saimnieciskās darbības veicējs piegādā preces lauksaimniekam un tam piešķir aizdevumu šo preču iegādei, šīs direktīvas izpratnē ir vienots darījums, kurā preču piegāde ir galvenais pakalpojums. Minētā vienotā darījuma ar nodokli apliekamo bāzi veido gan minēto preču cena, gan arī procenti, kas jāmaksā par lauksaimniekiem piešķirto aizdevumu;

—	fakts, ka integrētājs var sniegt lauksaimniekiem papildu pakalpojumus vai var iegādāties viņu lauksaimniecības produkciju, neietekmē attiecīgā darījuma kvalifikāciju par vienotu darījumu Direktīvas 2006/112 izpratnē.

(1) OV C 236, 20.7.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/3

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret A, B

(Lieta C-453/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas vieta - Jēdziens “[citas] līdzīgas tiesības” - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošana)

(2017/C 038/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamatlietā

A, B

piedaloties: Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 56. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā minētās “[citas] līdzīgas tiesības” ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 3. panta a) punktā noteiktās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotas.

(1) OV C 363, 3.11.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/4

Tiesas (pirmā palāta) 2016.gada 8. decembra spriedums (Audiencia Provincial de Zaragoza, Juzgado de Primera Instancia de Olot (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eurosaneamientos SL, Entidad Urbanística Conservación Parque Tecnológico de |Reciclado López Soriano, UTE PTR Acciona Infraestructuras SA/ArcelorMittal Zaragoza SA (C-532/15), Francesc de Bolós Pi/Urbaser SA (C-538/15)

(Apvienotās lietas C-532/15 un C-538/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Prokuratoru sniegtie pakalpojumi - Tarifs - Tiesas - Neiespēja piemērot atkāpi)

(2017/C 038/05)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesas

Audiencia Provincial de Zaragoza, Juzgado de Primera Instancia de Olot

Pamatlietas puses

Prasītāji: Eurosaneamientos SL, Entidad Urbanística Conservación Parque Tecnológico de Reciclado López Soriano, UTE PTR Acciona Infraestructuras SA (C-532/15), Francesc de Bolós Pi (C-538/15)

Atbildētājas: ArcelorMittal Zaragoza SA (C-532/15), Urbaser SA (C-538/15)

piedaloties: Consejo General de Procuradores de España (C-532/15)

Rezolutīvā daļa:

LESD 101. pants, lasot to kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādi valsts tiesību akti kā pamatlietās aplūkotie, kuros prokuratoru amata atlīdzībai ir noteikts tarifs, ko var paaugstināt vai pazemināt tikai 12 % apmērā, attiecībā uz kuru valsts tiesas vienīgi pārbauda, vai tas tiek strikti piemērots, nespēdamas izņēmuma gadījumos atkāpties no šajā tarifā noteiktajiem ierobežojumiem;

atbildēt uz otro un trešo jautājumu lietā C-532/15, kā arī uz trešo līdz piekto jautājumu lietā C-538/15, kurus uzdevušas attiecīgi Audiencia Provincial de Zaragoza (Saragosas provinces tiesa, Spānija) un Juzgado de Primera Instancia de Olot (Ulotas pirmās instances tiesa, Spānija), nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

(1) OV C 429, 21.12.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Undis Servizi Srl/Comune di Sulmona

(Lieta C-553/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski pakalpojumu līgumi - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, neuzsākot iepirkuma procedūru - Tā sauktā “in house” piešķiršana - Nosacījumi - Līdzīga kontrole - Lielākās darbības daļas veikšana - Izraudzītā valsts kapitāla sabiedrība, kas pieder vairākām pašvaldībām - Darbība, kas tiek veikta arī tādu pašvaldību labā, kurām nav kapitāldaļu - Darbība, kuru liek veikt valsts iestāde, kam nav kapitāldaļu)

(2017/C 038/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Undis Servizi Srl

Atbildētāja: Comune di Sulmona

Piedaloties: Cogesa SpA

Rezolutīvā daļa:

piemērojot Tiesas judikatūru par tiešo publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, proti, tā saukto “in house” piešķiršanu, lai noteiktu, vai izraudzītais uzņēmums lielāko darbības daļu veic līgumslēdzējas iestādes, proti, pašvaldību, kurām tajā ir kapitāldaļas un kuras to kontrolē, labā, šajā darbībā nav jāiekļauj darbība, kuru šim uzņēmumam liek darīt valsts iestāde, kurai tajā nav kapitāldaļu, par labu pašvaldībām, kurām arī nav kapitāldaļu minētajā uzņēmumā un kuras to nekādi nekontrolē, un šī pēdējā minētā darbība ir jāuzskata par tādu, kas veikta trešo personu labā;

lai noteiktu, vai izraudzītais uzņēmums lielāko darbības daļu veic to pašvaldību labā, kurām tajā ir kapitāldaļas un kuru kopīgi veiktā kontrole ir tāda pati kā tā, ko tās īsteno pār saviem dienestiem, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi, un tajos var tikt iekļauta darbība, kuru šis izraudzītais uzņēmums ir veicis šo pašvaldību labā, pirms šī kopīgā kontrole ir stājusies spēkā.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/5

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Financiën/Lemnis Lighting BV

(Lieta C-600/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 2658/87 - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tarifa klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcijas 8539, 8541, 8543, 8548 un 9405 - Spuldzes ar gaismu izstarojošām diodēm (LED))

(2017/C 038/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Lemnis Lighting BV

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas izriet no Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1214/2007, ir interpretējama tādējādi, ka tādas preces kā pamatlietā aplūkojamās spuldzes ar gaismu izstarojošām diodēm, ņemot vērā, ka iesniedzējtiesai ir jāveic visu tās rīcībā esošo faktu elementu vērtējums, ietilpst šīs nomenklatūras pozīcijā 8543.

(1) OV C 48, 8.2.2016.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/6

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 7. decembra spriedums (Općinski sud u Velikoj Gorici (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vodoopskrba i odvodnja d.o.o./Željka Klafurić

(Lieta C-686/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2000/60/EK - Sistēma Eiropas Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā - Ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšana - Patērētāja maksājamās summas aprēķins - Ar faktisko patēriņu saistīta mainīgā daļa un no šī patēriņa neatkarīga fiksētā daļa)

(2017/C 038/08)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Općinski sud u Velikoj Gorici

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodoopskrba i odvodnja d.o.o.

Atbildētāja: Željka Klafurić

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā paredzēts, ka maksa par ūdens pakalpojumiem, kas jāmaksā patērētājam, ietver ne vien mainīgo daļu, kas aprēķināta atkarībā no attiecīgās personas faktiski patērētā ūdens daudzuma, bet arī fiksēto daļu, kas nav saistīta ar šo daudzumu.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 21. oktobrī iesniedza Tribunalul Specializat Mureș (Rumānija) – Michael Tibor Bachman/FAER IFN SA

(Lieta C-535/16)

(2017/C 038/09)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Specializat Mureș

Pamatlietas puses

Prasītājs: Michael Tibor Bachman

Atbildētāja: FAER IFN SA

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1) 2. panta 2. [b) apakš] punkts, kurā ir definēts “patērētāja” jēdziens, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver arī fizisku personu, kura pārjaunojuma līguma rezultātā ir uzņēmusies pienākumu attiecībā pret profesionālu komersantu – profesionālu finanšu iestādi atmaksāt šai iestādei tādus aizdevumus, kas sākotnēji tika piešķirti sabiedrībai ar tās saimniecisko darbību saistītiem mērķiem, proti, ieguldījumam preču autopārvadājumu darbībā, ja šai konkrētai fiziskai personai nav acīmredzamas saiknes ar minēto sabiedrību, bet tā ir rīkojusies, pamatojoties uz saiknēm, kas nav saistītas ar profesionālo darbību un pastāv ar sākotnējo aizdevumu saņēmēju sabiedrību iepriekš kontrolējošo personu, kā arī ar personām, kuras parakstīja sākotnējo aizdevuma līgumu papildlīgumus (galvojuma līgumus, nekustamā īpašuma garantiju/hipotekāros līgumus)?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 31. oktobrī iesniedza Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama (Nīderlande) – A un S/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-550/16)

(2017/C 038/10)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama

Pamatlietas puses

Prasītāji: A un S

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālais jautājums

Vai saistībā ar bēgļu ģimenes atkalapvienošanos ar “nepilngadīgo bez pavadības” Direktīvas 2003/86 (1) 2. panta f) punkta izpratnē ir saprotams arī trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18. gadiem, kas ieceļo dalībvalsts teritorijā bez pieaugušā, kurš par viņu ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem vai paražām, pavadības un kas:

—	lūdz patvērumu,

—	patvēruma procesa laikā kļūst 18. gadu vecs dalībvalsts teritorijā,

—	iegūst patvērumu ar atpakaļejošu spēku līdz pieteikuma iesniegšanas datumam un

—	pēc tam piesaka ģimenes atkalapvienošanos?

(1) Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV 2003, L 251, 12. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 3. novembrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – Lutz GmbH/Hauptzollamt Hannover

(Lieta C-556/16)

(2017/C 038/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lutz GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Hannover

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Komisijas Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras (1) skaidrojumi par apakšpozīciju 6212 2000 (OV 2015, C 76, 1., 255. lpp.) ir jāinterpretē tādējādi, ka zeķturbikšu gadījumā ir konstatējama “ierobežota horizontāla elastība” jau tad, ja horizontālā elastība ir mazāka nekā vertikālā elastība?

b)	Ja atbilde uz 1) jautājuma a) punktu ir apstiprinoša: Kādus objektīvus kritērijus ir jāizmanto, salīdzinot šo vertikālo un horizontālo elastību?

Ja atbilde uz 1) jautājuma a) punktu ir noliedzoša:

Vai Eiropas Komisijas Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumi par apakšpozīciju 6212 2000 (OV 2015, C 76, 1., 255. lpp.) ir jāinterpretē tādējādi, ka zeķturbikšu gadījumā ir konstatējama “ierobežota horizontāla elastība” tikai tad, ja horizontālā elastība ir ievērojami mazāka nekā vertikālā elastība?

b)	Ja atbilde uz 2) jautājuma a) punktu ir apstiprinoša: Kādus objektīvus kritērijus ir jāizmanto, salīdzinot šo vertikālo un horizontālo elastību, un kāds vērtējuma kritērijs šajā gadījumā ir jāpiemēro?

Ja atbilde uz 2) jautājuma a) punktu ir noliedzoša:

Vai Eiropas Komisijas Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumi par apakšpozīciju 6212 2000 (OV 2015, C 76, 1., 255. lpp.) ir jāinterpretē tādējādi, ka horizontālās elastības ierobežošanu zeķturbikšu gadījumā nenosaka vertikālās un horizontālās elastības salīdzinājums, bet gan ar to ir domāts absolūts horizontālās elastības ierobežojums?

b)	Ja atbilde uz 3) jautājuma a) punktu ir apstiprinoša:

Kādus objektīvus kritērijus ir jāizmanto, lai pārbaudītu, vai zeķturbikšu horizontālā elastība 3) jautājuma a) punkta izpratnē ir ierobežota?

(1) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.)

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. novembrī iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Nikolay Kantarev/Balgarska narodna banka

(Lieta C-571/16)

(2017/C 038/12)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Varna

Pamatlietas puses

Prasītājs: Nikolay Kantarev

Atbildētāja: Balgarska narodna banka

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 4. panta 3. punkts, kā arī līdzvērtības un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tiem, ja nav pieņemts attiecīgs valsts tiesiskais regulējums, ir pieļaujama situācija, ka kompetentā jurisdikcija un process saistībā ar prasībām par zaudējumu atlīdzību Savienības tiesību pārkāpuma dēļ tiek noteikts pēc iestādes, kas ir izdarījusi pārkāpumu, un pēc tādas darbības/bezdarbības veida, ar kuru ir ticis izdarīts pārkāpums, ja, piemērojot šos kritērijus, rodas situācija, ka prasības tiek izskatītas atšķirīgās jurisdikcijās – vispārīgā un administratīvajā tiesā – un tiek iztiesātas saskaņā ar atšķirīgiem procesuālajiem noteikumiem – Civilprocesa kodeksu (Grazhdansko-protsesualen kodeks, turpmāk tekstā – “GPK”) un Administratīva procesa kodeksu (Administrativnoprotsesualen kodeks, turpmāk tekstā – “APK”) –, atbilstoši kuriem ir jāmaksā atšķirīgas nodevas, proti, proporcionāla un vienkārša, un jāpierāda atšķirīgu priekšnoteikumu pastāvēšana, ieskaitot vaina?

Vai LES 4. panta 3. punkts un Tiesas spriedumā Frankovich izvirzītās prasības ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajam pretrunā ir situācija, ka prasības par zaudējumu atlīdzību saistībā ar Savienības tiesību pārkāpumu tiek [var tikt] iztiesātas procesā, kāds tas ir paredzēts atbilstoši Likuma par saistību attiecībām un līgumiem (Zakon za zadalzheniata i dogovorite) 45. un 49. pantam un atbilstoši kuram ir jāmaksā proporcionāla nodeva un ir jāpierāda vaina, un arī procesā, kāds tas ir paredzēts atbilstoši Likuma par valsts un pašvaldību atbildību par zaudējumiem (Zakon za otgovornostta na darzhavata i obshtinite za vredi) 1. pantam un atbilstoši kuram gan ir paredzēta objektīva atbildība un īpašas tiesību normas, kurām ir jāatvieglo piekļuve tiesai, taču kuru var attiecināt tikai uz zaudējumiem, kurus ir radījuši atcelti prettiesiski tiesību akti un administrācijas prettiesiska rīcība/bezdarbība, un kurš neattiecas uz Savienības tiesību pārkāpumiem, kurus ir izdarījušas citas valsts iestādes ar rīcību/bezdarbību, kas nav tikusi atcelta attiecīgajā procesā?

Vai Direktīvas 94/19 (1) 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts un 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tiem ir pieļaujama tāda likumdevēja pieeja, kura ir tikusi izvēlēta Likuma par kredītiestādēm (Zakon za kreditnite institutsii, turpmāk tekstā – “ZKI”) 36. panta 3. punktā un Likuma par banku noguldījumu aizsardzību (Zakon za garantirane na vlogovete v bankite) 23. panta 5. punktā, atbilstoši kuriem “nosacījums, ka kredītiestāde ar tās finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ pagaidām nespēj atmaksāt noguldījumu un ka pašlaik tai nav izredžu to izdarīt”, tiek pielīdzināts iestādes maksātnespējas konstatējumam un tās licences atsaukšanai un noguldījumu garantiju sistēma sāk darboties no bankas licences atsaukšanas brīža?

Vai Direktīvas 94/19 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noguldījumu atzītu par “nepieejamu”, tā nepieejamība ir tieši jākonstatē “atbilstīgajām kompetentajām iestādēm” pēc attiecīga vērtējuma atbilstoši šīs tiesību normas i) apakšpunktam, vai arī ir pieļaujama situācija, ka, valsts tiesību aktiem esot nepilnīgiem, “atbilstīgās kompetentās iestādes” vērtējums un griba tiek secināta, interpretējot citus šīs iestādes tiesību aktus, – šajā gadījumā, piemēram, BNB administratīvās padomes 2014. gada 20. jūnija Lēmumu Nr. 73, ar kuru “KTB”AD tika pakļauta īpašai uzraudzībai –, vai tiek pieņemta, pamatojoties uz apstākļiem, kādi tie ir pamatlietā?

Vai situācijā, kāda tā ir pamatlietā, ja ar BNB administratīvās padomes 2014. gada 20. jūnija Lēmumu Nr. 73 tika apturēti visi maksājumi un darījumi un noguldītāji laikposmā no 2014. gada 20. jūnija līdz 2014. gada 6. novembrim nedz varēja iesniegt pieteikumus par izmaksu, nedz tie varēja piekļūt saviem noguldījumiem, ir jāpieņem, ka visi garantētie beztermiņa noguldījumi (kuriem var piekļūt bez iepriekšēja brīdinājumu un kurus pēc pieprasījuma ir nekavējoties jāizmaksā) ir kļuvuši par nepieejamiem Direktīvas 94/19 1. panta 3. punkta i) apakšpunkta izpratnē, vai arī, lai izpildītu nosacījumu, ka noguldījums “ir izmaksājams, bet ko kredītiestāde nav izmaksājusi”, noguldītājiem bija no kredītiestādēm jāpieprasa (pieteikuma vai pieprasījuma veidā) izmaksa un šis pieprasījums netika apmierināts?

Vai Direktīvas 94/19 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts, 10. panta 1. punkts un Direktīvas 2009/14 (2) preambulas astotais apsvērums ir jāinterpretē tādējādi, ka “atbilstīgo kompetento iestāžu” rīcības brīvību, veicot vērtējumu saskaņā ar 1. panta 3. punkta i) apakšpunktu, katrā ziņā ierobežo termiņš saskaņā ar i) apakšpunkta otro teikumu, vai arī atbilstoši minētajām tiesību normām tādas īpašās uzraudzības interesēs, kā ZKI 115. pantā noteiktā, ir pieļaujams, ka noguldījumi nav pieejami ilgāku laiku, nekā tas ir paredzēts direktīvā?

Vai Direktīvas 94/19 1. panta 3. punkta i) apakšpunktam un 10. panta 1. punktam ir tieša iedarbība un vai tie piešķir noguldījumu īpašniekiem bankā, kura ir pievienojusies noguldījumu garantiju sistēmai, papildus to tiesībām uz kompensāciju šīs sistēmas ietvaros līdz summai saskaņā ar Direktīvas 94/19 7. panta 1. punktu arī tiesības saukt pie atbildības valsti Savienības tiesību pārkāpuma dēļ, ceļot prasību pret iestādi, kurai ir pienākums konstatēt noguldījumu nepieejamību, par zaudējumu, ko ir radījusi novēlota garantētās noguldījuma summas izmaksa, atlīdzību, ja lēmums saskaņā ar 1. panta 3. punkta i) apakšpunktu ir ticis pieņemts pēc direktīvā noteiktā piecu dienu termiņa un šis nokavējums ir radies tāda reorganizācijas pasākuma iedarbības dēļ, kuram ir jāaizsargā banka no maksātnespējas un kuru ir noteikusi šī iestāde, vai arī atbilstoši tiem apstākļos, kādi ir konstatējami pamatlietā, ir pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums kā ZKI 79. panta 8. punkts, atbilstoši kuram BNB, tās struktūras un to pilnvarotās personas ir atbildīgas par zaudējumiem, kuri ir radušies to uzraudzības rezultātā, ja tie ir tikuši nodarīti ar nodomu?

Vai Savienības tiesību pārkāpums, kas izpaužas tādējādi, ka “atbilstīgā kompetentā iestāde” nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 94/19 1. panta 3. punkta i) apakšpunktu, ir uzskatāms par “pietiekami būtisku pārkāpumu”, kas var radīt dalībvalsts atbildību par zaudējumiem, ceļot prasību pret uzraugošo iestādi, un ar kādiem nosacījumiem tas tā ir, un vai šajā sakarā ir nozīme turpmāk minētajiem apstākļiem: a) Banku noguldījumu garantiju fondam (Fond za garantirane na vlogovete v bankite) nebija pietiekamu līdzekļu, lai nosegtu visus garantēto noguldījumus; b) laikposmā, kad tika apturēti maksājumi, kredītiestāde, lai to aizsargātu pret maksātnespēju, tika pakļauta īpašai uzraudzībai; c) prasītāja noguldījums tika izmaksāts pēc tam, kad BNB bija konstatējusi, ka reorganizācijas pasākumi ir neveiksmīgi; [d)] prasītāja noguldījums, pieskaitot peļņu no procentiem, kas tika aprēķināti par laikposmu no 2014. gada 20. jūnija līdz 2014. gada 6. novembrim ieskaitot, tika izmaksāts?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV 1994, L 135, 5. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (OV 2009, L 68, 3. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. novembrī iesniedza Cour d'appel de Versailles (Francija) – Green Yellow Canet en Roussillon SNC/Enedis, SA

(Lieta C-583/16)

(2017/C 038/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Versailles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Green Yellow Canet en Roussillon SNC

Atbildētāja: Enedis, SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds mehānisms, ar kuru ir noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju, kas ir saražota ar iekārtām, kurās tiek izmantota saules starojuma enerģija, par cenu, kas ir augstāka nekā tirgus cena, un kura finansēšanu nodrošina elektroenerģijas galapatērētāji, kāds izriet no ministra 2006. gada 10. jūlija rīkojuma (JORF, Nr. 171, 2006. gada 26. jūlijs, 11133. lpp.) un ministra 2010. gada 12. janvāra rīkojuma (JORF, Nr. 0011, 2010. gada 14. janvāris, 727. lpp.), kuros ir noteikti šīs elektroenerģijas iepirkšanas nosacījumi, aplūkojot tos kopsakarā ar 2000. gada 10. februāra Likumu Nr. 2000–108 par elektroenerģijas publisko pakalpojumu modernizāciju un attīstību, 2000. gada 6. decembra Dekrētu Nr. 2000–1196 un 2001. gada 10. maija Dekrētu Nr. 2001–410, ir uzskatāmi par valsts atbalstu?

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša, vai LESD 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekšēja nepaziņošana Eiropas Komisijai par šo mehānismu ietekmē iepriekš minēto rīkojumu, ar kuriem tiek īstenots strīdīgais atbalsta pasākums, spēkā esamību?

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. novembrī iesniedza Cour d'appel de Versailles (Francija) – Green Yellow Hyères Sup SNC/Enedis, SA

(Lieta C-584/16)

(2017/C 038/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Versailles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Green Yellow Hyères Sup SNC

Atbildētāja: Enedis, SA

Prejudiciālie jautājumi

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša, vai LESD 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekšēja nepaziņošana Eiropas Komisijai par šo mehānismu ietekmē iepriekš minēto rīkojumu, ar kuriem tiek īstenots strīdīgais atbalsta pasākums, spēkā esamību?

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 21. novembrī iesniedza Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (Austrija) – Mario Alexander Filippi u.c.

(Lieta C-589/16)

(2017/C 038/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Oberösterreich

Pamatlietas puses

Sūdzību iesniedzēji: Mario Alexander Filippi, Martin Manigatterer, Play For Me GmbH, ATG GmbH, Christian Vöcklinger, Gmalieva s.r.o., PBW GmbH, Felicitas GmbH, Celik KG, Christian Guzy, Martin Klein, Shopping Center Wels Einkaufszentrum GmbH, Game Zone Entertainment AG, Fortuna Advisory Kft., Finanzamt Linz, Klara Matyiko

Atbildētājas iestādes: Landespolizeidirektion Oberösterreich, Bezirkshauptmann von Eferding, Bezirkshauptmann von Ried im Innkreis, Bezirkshauptmann von Linz-Land

Prejudiciālais jautājums

Vai Pamattiesību hartas (1) 47. pants, lasot to kopā ar LESD 56. un nākamajiem pantiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm Savienības tiesību normām gadījumos, kad ir pienākums veikt saskaņotības pārbaudi, ir pretrunā valsts tiesību normas (kā VfGG 86.a panta 4. punkts, VwGG 38.a panta 4. punkts, VfGG 87. panta 2. punkts vai VwGG 63. panta 1. punkts), atbilstoši kurām – kā daļa no kopējas sistēmas, kas praksē izpaužas tādējādi, ka augstākās tiesas neveic patstāvīgu faktu pārbaudi un pierādījumu novērtējumu, kā arī vairāku, saistībā ar konkrētu tiesību jautājumu identisku lietu gadījumā tikai vienā no tām pieņem vienu lēmumu pēc būtības un atkarībā no tā a limine noraida visas pārējās sūdzības – ir atļauts vai nav noteikti aizliegts, ka tiesu (ECPAK 6. panta 1. punkta vai Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē) nolēmumi – it īpaši ja tie ir tikuši pieņemti saistībā ar tādiem būtiskiem Savienības tiesību jautājumiem kā, piemēram, piekļuve tirgum vai tirgus atvēršana – pēc tam var tikt atcelti ar tādu augstākas instances iestāžu nolēmumiem, kas neatbilst ECPAK 6. panta 1. punktā vai Pamattiesību hartas 47. pantā izvirzītajām prasībām, pirms tam neiesniedzot EST lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?

(1) Eiropas Savienības Pamattiesību harta

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 23. novembrī iesniedza Cour d'appel de Mons (Beļģija) – Cabinet d’Orthopédie Stainier SPRL/État belge

(Lieta C-592/16)

(2017/C 038/16)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Pamatlietas puses

Prasītājs: Cabinet d’Orthopédie Stainier SPRL

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtajā direktīvā, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (Direktīva 78/660/EEK, 1978. gada 14. augusts, OV L 222, 11. lpp.), paredzētajiem noteikumiem par bilances sagatavošanu saskaņā ar kuriem:

—	gada pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem (direktīvas 2. panta 3. punkts);

—

uzkrājumi saistībām un izdevumiem ir paredzēti tādu zaudējumu vai parādu segšanai, kuru īpatnības ir precīzi definētas un ir paredzams, ka tie varētu rasties bilances datumā vai arī ir droši zināms, ka tie radīsies, bet par kuriem nav skaidrs, kāds būs apjoms vai kurā datumā šie zaudējumi radīsies (direktīvas 20. panta 1. punkts);

—

novērtēšana jāveic, izmantojot pienācīgas piesardzības principu, jo īpaši ievērojot šādus nosacījumus:

—	pārskatā drīkst iekļaut tikai to peļņu, kas ir iegūta līdz bilances datumam;

—

ir jāņem vērā visas paredzamās saistības un potenciālie zaudējumi, kādi var rasties dotajā pārskata gadā vai iepriekšējā pārskata gadā, pat ja šādas saistības vai zaudējumi kļūst zināmi tikai laikā starp bilances datumu un datumu, kurā sastāda gada pārskatu (direktīvas 31. panta 1. punkta c), aa) un bb) apakšpunkts);

—	jāņem vērā ieņēmumi un izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no datuma, kurā saņem vai nomaksā šādus ieņēmumus vai izmaksas (direktīvas 31. panta 1. punkta d) apakšpunkts);

—	aktīvu un pasīvu posteņi ir jānovērtē atsevišķi (direktīvas 31. panta 1. punkta e) apakšpunkts);

ir saderīgi tas, ka sabiedrība, kas ir akciju pirkuma iespējas emitente, var iegrāmatot kā ieņēmumu minētās pirkuma iespējas nodošanas cenu attiecīgajā finanšu gadā, kurā minētā pirkuma iespēja tiek izmantota, vai tās spēkā esamības termiņa beigās, lai ņemtu vērā risku, kādu uzņemas pirkuma iespējas emitents ar viņa izdarīto apņemšanos, [un nevis] tā finanšu gadu laikā, kurā izdara pirkuma iespējas nodošanu un tiek saņemta galīgā samaksa par to, jo risks, kādu uzņemas pirkuma iespējas emitents, tiek novērtēts atsevišķi, iegrāmatojot uzkrājumu?

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. novembrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-612/16)

(2017/C 038/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: C & J Clark International Ltd

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

Vai noilguma noteikumi ir piemērojami antidempinga maksājumam, kas tiek uzlikts ar Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395 (1) un Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 (2) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētās regulas”), un ja tā ir, pamatojoties uz kādu tiesību normu?

2)	Vai apstrīdētās regulas nav spēkā, jo tām nav derīga juridiskā pamata, un tādēļ ar tām tiek pārkāpts LES 5. panta 1. punkts un 5. panta 2. punkts?

3)	Vai apstrīdētās regulas nav spēkā, jo, neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas 2016. gada 4. februāra spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C&J Clark International, ar tām tiek pārkāpts LESD 266. pants?

Vai apstrīdētās regulas nav spēkā, jo, uzliekot antidempinga maksājumu tādu ādas apavu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā, Padomes Regulas (EK) 1472/2006 (3) un Padomes Regulas (ES) 1294/2009 (4) piemērošanas laikposmā, ar tām tiek pārkāpts Regulas (ES) 2016/1036 (5) 10. panta 1. punkts vai tiesiskās noteiktības princips (atpakaļejoša spēka aizliegums)?

5)	Vai apstrīdētās regulas nav spēkā, jo, atkārtoti uzliekot antidempinga maksājumu un no jauna nenovērtējot Savienības intereses, ar tām tiek pārkāpts Regulas (ES) 2016/1036 21. pants?

(1) Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regula (ES) 2016/1395, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 225, 52. lpp.).

(2) Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1647, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co. Ltd, Lac Ty Co. Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd. un tā saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co. Ltd., Fulgent Sun Footwear Co. Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co. Ltd, Golden Top Company Co. Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd., Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 245, 16. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 21. lpp.).

(4) Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV L 275, 1. lpp.).

(5) Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā (OV L 352, 1. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. novembrī iesniedza Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) – Rafal Prefeta/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-618/16)

(2017/C 038/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal

Pamatlietas puses

Prasītājs: Rafal Prefeta

Atbildētājs: Secretary of State for Work and Pensions

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Pievienošanās līguma XII pielikumu dalībvalstīm ir atļauts neattiecināt Darba ņēmēju regulas (1) 7. panta 2. punkta un Pilsonības direktīvas (2) 7. panta 3. punkta pabalstus uz Polijas valstspiederīgajiem, ja darba ņēmējs, kaut arī viņš ar novēlošanos ir izpildījis attiecīgās valsts prasību, lai darba attiecības ar viņu tiktu reģistrētas, vēl nebija nepārtraukti nostrādājis reģistrētu divpadsmit mēnešu termiņu?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Polijas valstspiederīgais darba ņēmējs 1. jautājuma apstākļos var atsaukties uz Pilsonības direktīvas 7. panta 3. punktu, kas attiecas uz darba ņēmēja statusa saglabāšanu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2011, L 141, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2004, L 158, 77. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. novembrī iesniedza Oberverwaltungsgericht Berlin-Brandenburg (Vācija) – Sebastian W. Kreuziger/Land Berlin

(Lieta C-619/16)

(2017/C 038/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgericht Berlin-Brandenburg

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Sebastian W. Kreuziger

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādas valsts tiesību normas vai prakse, atbilstoši kurām tiesības uz finansiālu kompensāciju darba attiecību pārtraukšanas gadījumā ir liegtas, ja darba ņēmējs nav iesniedzis pieteikumu par apmaksāta ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, lai gan viņš to varēja?

Vai Direktīvas 2003/88/EK 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādas valsts tiesību normas vai prakse, atbilstoši kurām tiesības uz finansiālu kompensāciju darba attiecību pārtraukšanas gadījumā tiek piešķirtas ar nosacījumu, ka darba ņēmējs no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav varējis savas tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu īstenot pirms darba attiecību beigām?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/15

Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-620/16)

(2017/C 038/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls, L. Havas, J. Hottiaux)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

Vācijas Federatīvā Republika esot pārkāpusi Padomes Lēmumu 2014/699/ES (1) un LES 4. panta 3. punktu, jo OTIF Revīzijas komitejas 25. sesijā tā esot balsojusi pret nostāju, kāda bija pieņemta ar iepriekšminēto lēmumu, un esot izrādījusi publisku pretestību gan pret šo nostāju, gan arī pret tajā paredzēto Savienības balsstiesību izmantošanu;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo:

Starptautisko Dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija (OTIF), kurā ietilpst ne vien 26 dalībvalstis, bet arī Eiropas Savienība, realizē Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF).

OTIF Revīzijas komitejas 25. sesijas laikā notika balsojums par dažiem grozījumiem konvencijā un tās pielikumos. Ar Lēmumu 2014/699/ES Padome pieņēma Savienības nostāju par dažiem tās punktiem.

Sesijas laikā Vācija, runājot par diviem punktiem, balsoja pretēji minētajā lēmumā pieņemtajai nostājai un izteica publisku pretestību par šo nostāju, vienā gadījumā arī pret šajā lēmumā paredzēto Savienības balsstiesību izmantošanu.

Komisija uzskata, ka šāda rīcība neesot saderīga ar Lēmumu 2014/699/ES un LES 4. panta 3. punktu.

(1) Padomes 2014. gada 24. jūnija Lēmums par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem OTIF Revīzijas komitejas 25. sesijā attiecībā uz dažiem grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) un tās papildinājumos (OV 2014, L 293, 26. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-220/13 Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Scuola Elementare Maria Montessori Srl

(Lieta C-622/16 P)

(2017/C 038/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Scuola Elementare Maria Montessori Srl (pārstāvji – E. Gambaro un F. Mazzocchi, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Itālijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt spriedumu, ar kuru ir noraidīta prasība, ko cēlusi Scuola Elementare Maria Montessori, un tādējādi atcelt Komisijas Lēmumu 2013/284/ES (1) daļā, kurā Komisija ir paudusi uzskatu, ka nedrīkstēja uzdot atgūt atbalstu, kas piešķirts atbrīvojuma veidā no pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa (ICI), kā arī daļā, kurā tā ir paudusi uzskatu, ka pasākumi attiecībā uz atbrīvojumu no īpašās pašvaldības nodevas (IMU) neietilpst LESD 107. panta l. punkta piemērošanas jomā;

—	katrā ziņā atcelt spriedumu daļās, kas saistītas ar tiem apelācijas sūdzības pamatiem, kurus Tiesa atzīs par pamatotiem un atbilstošiem, lai tos apmierinātu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu, kas iedalīts četrās daļās, Scuola Elementare Maria Montessori norāda, ka esot pārkāpts un kļūdaini piemērots LESD 108. pants, Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 14. panta 1. punkts un pienākums lojāli sadarboties, kas noteikts LES 4. panta 3. punktā, kā arī esot kļūdaini interpretēts pilnīgas neiespējamības jēdziens, esot veikta kļūdaina faktu juridiskā kvalifikācija, esot sagrozīti daži pierādījumi un pamatojums esot pretrunīgs, jo Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu ar to, ka nav uzdevusi Itālijas Republikai atgūt summas, kas saistītas ar atbrīvojumiem no nodokļiem, kādus nekomerciāli subjekti noteiktiem mērķiem ir saņēmuši saskaņā ar tiesisko regulējumu par ICI, ko Komisija ir uzskatījusi par nelikumīgiem un nesaderīgiem ar iekšējo tirgu.

Ar otro pamatu Scuola Elementare Maria Montessori norāda, ka esot pārkāpts un kļūdaini piemērots LESD 107. panta 1. punkts, jo Vispārējā tiesa esot atzinusi, ka atbrīvojums no IMU, kas izriet no tiesisko regulējumu par ICI, kopš 2012. gada neietver valsts atbalsta gadījumu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(1) Komisijas 2012. gada 19. decembra Lēmums 2013/284/ES par valsts atbalstu SA.20829 (C 26/2010, ex NN 43/2010 (ex CP 71/2006)) Itālijas īstenotā shēma attiecībā uz pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanu nekustamajam īpašumam, ko noteiktiem mērķiem izmanto nekomerciāli subjekti (OV 2013, L 166, 24. lpp.).

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/17

(Lieta C-623/16 P)

(2017/C 038/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Stancanelli, D. Grespan un F. Tomat)

Pārējās lietas dalībnieces: Scuola Elementare Maria Montessori Srl un Itālijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā pirmajā instancē celtā prasība ir atzīta par pieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu daļu;

—	atzīt pirmajā instancē celto prasību par nepieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro un pēdējo teikuma daļu un tādējādi to pilnībā noraidīt;

—	uzdot Scuola Elementare Montessori atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Komisijai radušies gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, gan šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar vienīgo pamatu, kas iedalīts trijās daļās, Komisija norāda, ka esot kļūdaini interpretēta un piemērota LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma daļa, jo Vispārējā tiesa esot atzinusi par pieņemamu prasītājas prasību, kas pirmajā instancē celta, pamatojoties uz šo tiesību normu. It īpaši Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo esot uzskatījusi, ka pārsūdzētais akts ir reglamentējošs akts, kas tieši attiecas uz prasītāju pirmajā instancē un kas neietver īstenošanas pasākumu attiecībā uz pašu prasītāju.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-219/13 Ferracci/Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-624/16 P)

(2017/C 038/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Stancanelli, D. Grespan un F. Tomat)

Pārējie lietas dalībnieki: Pietro Ferracci un Itālijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā pirmajā instancē celtā prasība ir atzīta par pieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu daļu;

—	atzīt pirmajā instancē celto prasību par nepieņemamu saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro un pēdējo teikuma daļu un tādējādi to pilnībā noraidīt;

—	uzdot P. Ferracci atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Komisijai radušies gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, gan šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar vienīgo pamatu, kas iedalīts trijās daļās, Komisija norāda, ka esot kļūdaini interpretēta un piemērota LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma daļa, jo Vispārējā tiesa esot atzinusi par pieņemamu prasītāja prasību, kas pirmajā instancē celta, pamatojoties uz šo tiesību normu. It īpaši Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo esot uzskatījusi, ka pārsūdzētais akts ir reglamentējošs akts, kas tieši attiecas uz prasītāju pirmajā instancē un kas neietver īstenošanas pasākumu attiecībā uz pašu prasītāju.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. decembrī iesniedza Conseil du Contentieux des Étrangers (Beļģija) – X, X/Beļģijas valsts

(Lieta C-638/16)

(2017/C 038/24)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil du Contentieux des Étrangers

Pamatlietas puses

Prasītāji: X, X

Atbildētāja: Beļģijas valsts

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2009. gada 13. jūlija Regulas Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (1), 25. panta 1. punktā paredzētās “starptautiskās saistības” apzīmē visas Savienības Pamattiesību hartā garantētās tiesības un īpaši tās 4. un 18. pantā nostiprinātās tiesības, un vai tās ietver arī saistības, kuras dalībvalstīm izriet no Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu 33. panta?

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, vai 2009. gada 13. jūlija Regulas Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu, 25. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka, neskarot novērtējuma brīvību, kura saistībā ar lietas apstākļiem ir dalībvalstij, kurai jāizskata pieteikums par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, tai pieprasītā vīza ir jāizsniedz, ja pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpts Savienības Pamattiesību hartas 4. un/vai 18. pants vai citas šīs valsts starptautiskās saistības?

B.	Vai atbildi uz šo jautājumu ietekmē saikne starp vīzas pieprasītāju un dalībvalsti, kurai jāizskata vīzas pieteikums (piemēram, ģimenes saites, viesģimenes, galvotāji un sponsori utt.)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV 2009, L 243, 1. lpp.).

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 26. septembra rīkojumu lietā T-382/15 Greenpeace Energy eG/Eiropas Komisija 2016. gada 9. decembrī iesniedza Greenpeace Energy eG

(Lieta C-640/16 P)

(2017/C 038/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Greenpeace Energy eG (pārstāvji – D. Fouquet, S. Michaels, J. Nysten, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 26. septembra spriedumu lietā T-382/15 Greenpeace Energy eG daļā, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—	lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot advokāta honorāru un ceļa izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Vispārējā tiesa acīmredzami uzskatot, ka LESD 263. panta ceturtās daļas trešās izvēlnes priekšnosacījums ir tāds, ka reglamentējošs akts, par kuru saskaņā ar šo tiesību normu var celt prasību, ir vispārpiemērojams. Šāds uzskats par tiesībām tomēr, ņemot vērā tiesību normas formulējumu un rašanās vēsturi, tostarp likumdevēja nodomu, ir vērtējams kā juridiski kļūdains.

Šķiet, ka Vispārējā tiesa vadās no pieņēmuma, ka, ceļot prasību par tāda tiesību akta tiešu skārumu, kurš nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, runa ir par diviem dažādiem kritērijiem, kurus ir jāvērtē atsevišķi. Tomēr tas tā neesot šajā gadījumā, jo, pirmkārt, nedz Apvienotajai Karalistei, nedz Eiropas Komisijai neesot jāveic papildu īstenošanas pasākumi šīs tiesību normas izpratnē, un, otrkārt, piešķirot atbalstu, tūlītēji tiekot ietekmēts tirgus, tas ir, apelācijas sūdzības iesniedzēja jutīšot tiešu konkurences ietekmi.

3.	Vispārējā tiesa apgalvo, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pietiekami pierādījusi, ka tā ir skarta tieši un individuāli. Šajā ziņā tā neņemot vērā sniegto informāciju vai arī to esot vērtējusi nepietiekamā apmērā.

Šķiet, ka Vispārējā tiesa pārstāv viedokli, ka individualizēšana saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas otro izvēlni, piesliecoties spriedumā lietā Plaumann minētajai judikatūrai, ir noraidāma jau tādēļ, ka ir atrodami citi uzņēmumi, kurus līdzīgi kā apelācijas sūdzības iesniedzēju skar piešķirtā atbalsta ietekme uz konkurenci. Ievērojot it īpaši judikatūru lietā C-309/89 Codorniu, šāda interpretācija šķiet juridiski kļūdaina un turklāt šaura. Tālāk apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz pašas minēto prasības pieteikumā par lietas apstākļiem, kas paskaidro pietiekamu individualizēšanu, ko tomēr Vispārējā tiesa acīmredzami nav vērtējusi vispār vai to ir darījusi nepietiekami.

Šķiet, ka Vispārējā tiesa ir pieņēmusi, ka efektīvu tiesisko aizsardzību pret Komisijas lēmumu par atbalsta piešķiršanu var nodrošināt valsts tiesas. Tas nozīmētu, ka Savienības likumdevējs, uzlikdams dalībvalstīm pienākumu nodrošināt piemērotus tiesību aizsardzības līdzekļus (LES 19. panta 1. punkta otrais teikums), dalībvalstu tiesām ir uzticējis veikt atsevišķu Savienības iestāžu, piemēram, Eiropas Komisijas, tiesību aktu pārbaudi. Šādam viedoklim, ņemot vērā Tiesas judikatūru par Savienības tiesību aktiem un pastāvošajām iespējām celt prasību un it īpaši ņemot vērā kompetenču sadalījumu starp valstu tiesām un Eiropas Komisiju valsts atbalsta tiesību jomā, tomēr nevar piekrist un tas tādējādi ir uzskatāms par kļūdainu.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/20

Prasība, kas celta 2016. gada 20. decembrī – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-659/16)

(2017/C 038/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet, E. Paasivirta un Ch. Hermes)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Padomes 2016. gada 10. oktobra lēmumu, kas ir pieņemts ar “I/A” Punkta piezīmi saistībā ar Eiropas Savienības nostājas izstrādi par Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) 35. ikgadējo sanāksmi (Hobārta, Austrālija, 2016. gada 17.–28. oktobris) par trīs aizsargājamu jūras teritoriju un zinātniskiem pētījumiem paredzētu īpašu teritoriju izveidi (Dokumenti 12523/16 un 12445/16);

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija lūdz Tiesu atcelt Padomes 2016. gada 10. oktobra lēmumu, ciktāl Padome noteica, ka priekšlikumi Komisijai par Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanu saistībā ar trīs aizsargājamu jūras teritoriju izveidošanu Vedela jūrā, Rosa jūrā un Austrumu Antarktikā un zinātniskiem pētījumiem paredzētu īpašu teritoriju izveidi ir iesniedzami vai atbalstāmi Savienības un tās dalībvalstu vārdā, nevis iesniedzami vai atbalstāmi vienīgi Savienības vārdā.

Komisija apgalvo, ka, ja uzskata, ka kompetence šajā jomā ir dalīta un, ja atzīst, ka līdz ar to diskusiju dokumenta saturs ir izlemjams un iesniedzams Savienības un tās dalībvalstu vārdā, tad apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl ar to šādi Komisijai tiek liegts iesniegt šo dokumentu vienīgi Savienības vārdā pretrunā ar Savienības ekskluzīvo kompetenci šajā jomā (un ar Komisijas prerogatīvām pārstāvēt Savienību).

Komisija izvirza divus pamatus savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu atbalstam.

Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, Padome ir pārkāpusi Savienības ekskluzīvo kompetenci jūras bioloģisko resursu saglabāšanā, kā tas minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā (pirmais prasības pamats). Pirmām kārtām, Komisija uzskata, ka Padome nav ņēmusi vērā pasākuma, uz kuru attiecas apstrīdētais akts, juridisko kontekstu gan saistībā ar Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju, gan arī Savienības iekšienē. Otrām kārtām, Komisija uzskata, ka Padome nav ņēmusi vērā šī pasākuma mērķi un saturu.

Otrkārt, (pakārtoti) Komisija apgalvo, ka pat ja šis pasākums nebūtu uzskatāms par jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pasākumu LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, Padome, pieņemdama apstrīdēto aktu, katrā ziņā ir pārkāpusi Savienības ekskluzīvo kompetenci, jo Savienībai ir ārējā ekskluzīvā kompetence šajā jomā tādēļ, ka iecerētais pasākums var atstāt ietekmi uz Savienības tiesību normām, vai arī var grozīt to piemērošanas jomu LESD 3. panta 2. punkta izpratnē (otrais prasības pamats). Pirmām kārtām, Komisija uzskata, ka Padome nav ņēmusi vērā, ka ar iecerēto pasākumu var skart vai grozīt divus atvasināto tiesību aktus (Regulas (EK) Nr. 600/2004 un (EK) Nr. 601/2004). Otrām kārtām, Komisija uzskata, ka Padome nav ņēmusi vērā Savienības 2014. gada jūnija pamatnostājas skaršanu vai grozīšanu.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/21

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Gul Ahmed Textile Mills/Padome

(Lieta T-199/04 RENV) (1)

(Dempings - Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas imports - Interese celt prasību - Izmeklēšanas uzsākšana - Saliktā normālā vērtība - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam tiesas sēdē - Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums - Ievedmuitas nodokļu atmaksāšana - Pielāgošana - Kaitējums - Cēloņsakarība - PTO tiesības)

(2017/C 038/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gul Ahmed Textile Mills Ltd (Karāči, Pakistāna) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix, piedaloties R. Bierwagen un C. Hipp, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un A. Stobiecka-Kuik)

Priekšmets

Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2004. gada 2. marta Regulu (EK) Nr. 397/2004, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas importu (OV 2004, L 66, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Gul Ahmed Textile Mills Ltd atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 217, 28.8.2004.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/21

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – DEI/Komisija

(Lieta T-169/08 RENV) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Grieķijas brūnogļu piegādes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpums - Publisko brūnogļu atradņu izmantošanas tiesību piešķiršana vai saglabāšana publiskam uzņēmumam - Konkrēto tirgu noteikšana - Iespēju nevienlīdzības pastāvēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskā paļāvība - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Samērīgums)

(2017/C 038/28)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – P. Anestis, avocat)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Grieķijas Republika (pārstāvji – P. Mylonopoulos un K. Boskovits)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Christoforou, pārstāvis, kam palīdz A. Oikonomou, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Elpedison Paragogi Ilektrikis Energeias AE (Elpedison Energeiaki), iepriekš Energeiaki Thessalonikis AE (Marusi, Grieķija) un Elliniki Energeia kai Anaptyxi AE (HE & D SA) (Kifisija, Grieķija) (pārstāvji – P. Skouris un E. Trova, advokāti) un Mytilinaios AE (Atēnas), Protergia AE (Atēnas) un Alouminion tis Ellados VEAE, iepriekš Alouminion AE (Atēnas) (pārstāvji – N. Korogiannakis, I. Zarzoura, D. Diakopoulos un E. Chrisafis, avocats)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā lūgts atcelt Komisijas 2008. gada 5. marta Lēmumu C(2008) 824, galīgā redakcija, par Grieķijas Republikas piešķirtajām tiesībām vai šādu tiesību saglabāšanu DEI brūnogļu ieguvei

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) sedz pati savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas, Elpedison Paragogi Ilektrikis Energeias AE (Elpedison Energeiaki), Elliniki Energeia kai Anaptyxi AE (HE & D SA), Mytilinaios AE, Protergia AE un Alouminion tis Ellados VEAE tiesāšanās izdevumus;

3)	Grieķijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 183, 19.7.2008.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/22

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – DEI/Komisija

(Lieta T-421/09 RENV) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Grieķijas brūnogļu piegādes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus - Lēmums par konkrētu pasākumu veikšanu, lai novērstu EKL 86. panta 1. punkta apvienojumā ar EKL 82. punktu pārkāpuma pretkonkurences iedarbību - EKL 86. panta 3. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Līgumu slēgšanas brīvības princips)

(2017/C 038/29)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – P. Anestis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Christoforou, pārstāvis, kam palīdz A. Oikonomou, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Grieķijas Republika (pārstāvji – P. Mylonopoulos un K. Boskovits)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un kurā lūgts atcelt Komisijas 2009. gada 4. augusta Lēmumu C(2009) 6244, galīgā redakcija, par konkrētu pasākumu veikšanu, lai novērstu pārkāpuma pretkonkurences iedarbību, kas konstatēta Komisijas 2008. gada 5. marta lēmumā par Grieķijas Republikas piešķirtajām brūnogļu ieguves tiesībām vai šādu tiesību saglabāšanu DEI

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) sedz ne tikai savus, bet atlīdzina arī Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Grieķijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 11, 16.1.2010.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/23

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Mondelez UK Holdings & Services/EUIPO – Société des produits Nestlé (Šokolādes tāfelītes forma)

(Lieta T-112/13) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Trīsdimensiju preču zīme - Šokolādes tāfelītes forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. un 2. punkts)

(2017/C 038/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mondelez UK Holdings & Services Ltd, agrāk – Cadbury Holdings Ltd (Uxbridge, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – T. Mitcheson, QC, P. Walsh, J. Blum, S. Dunstan, solicitors, un D. Byrne, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Société des produits Nestlé SA (Vevey, Šveice) (pārstāvji – sākotnēji G. Vos, M. Bakker un J. van den Berg, advokāti, vēlāk – G. Vos, S. Malynicz, QC, T. Scourfield un T. Reid, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2012. gada 11. decembra lēmumu lietā R 513/2011-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Cadbury Holdings un Société des produits Nestlé

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2012. gada 11. decembra lēmumu lietā R 513/2011-2;

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Mondelez UK Holdings & Services Ltd tiesāšanās izdevumus;

3)	Société des produits Nestlé SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 123, 27.4.2013.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/24

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – TestBioTech u.c./Komisija

(Lieta T-177/13) (1)

(Vide - Ģenētiski modificēti produkti - Ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87701 x MON 89788 - Lūguma iekšēji pārskatīt lēmumu ļaut laist tirgū produktu kā nepamatota noraidījums - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2017/C 038/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: TestBioTech eV (Minhene, Vācija), European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV (Braunšvēga, Vācija) un Sambucus eV (Vahlde, Vācija) (pārstāvji: K. Smith, QC, un J. Stevenson, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji C. Cattabriga un P. Oliver, pēc tam C. Cattabriga un L. Flynn un, visbeidzot, C. Cattabriga, L. Flynn un C. Valero)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: sākotnēji E. Jenkinson un L. Christie, pēc tam L. Christie, visbeidzot, S. Brandon, kam palīdz J. Holmes, barrister), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) (pārstāvji: D. Detken un S. Gabbi), Monsanto Europe (Antverpene, Beļģija) un Monsanto Company (Wilmington, ASV) (pārstāvis: M. Pittie, advokāts)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2013. gada 8. janvāra lēmumu iekšēji pārskatīt Komisijas 2012. gada 28. jūnija Īstenošanas lēmumu 2012/347/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87701 × MON 89788 (MON-877Ø1-2 x MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV 2012, L 171, 13. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV un Sambucus eV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kā arī Monsanto Europe un Monsanto Company sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 178, 22.6.2013.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/24

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-466/14) (1)

(Muitas savienība - Tunzivju izstrādājumu imports no Salvadoras - Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Pieteikums par ievedmuitas nodokļa nepiedzīšanu - Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. pants - Tiesības uz labu pārvaldību saistībā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 872.a pantu - Kompetento iestāžu kļūda, kas nav saprātīgi atklājama)

(2017/C 038/32)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji A. Rubio González, vēlāk V. Ester Casas, abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Arenas, A. Caeiros un B.-R. Killmann)

Priekšmets

Atbilstoši LESD 263. pantam celta prasība atcelt Komisijas 2014. gada 14. aprīļa Lēmumu C(2014) 2363 final, ar kuru konstatēts, ka vienā konkrētā gadījumā ir pamats atlaist ievedmuitas nodokļus par vienu konkrētu summu, bet nav pamata tos atlaist par citu summu (REM 02/2013), ciktāl tā secināja, ka nav pamata atlaist ievedmuitas nodokļus par summu EUR 14 417 193,41 apmērā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/25

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-548/14) (1)

(Muitas savienība - Tunzivju izstrādājumu imports no Ekvadoras - Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Pieteikums par ievedmuitas nodokļa nepiedzīšanu - Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. pants - Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums importētājiem - Labticība - Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu - Regulas (EEK) Nr. 2913/92 239. pants)

(2017/C 038/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González, abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Arenas, A. Caeiros, B.-R. Killmann)

Priekšmets

Atbilstoši LESD 263. pantam celta prasību atcelt Komisijas 2014. gada 15. maija Lēmuma C(2014) 3007 final, ar kuru konstatēts, ka vienā konkrētā gadījumā ir pamats atlaist ievedmuitas nodokļus par vienu konkrētu summu, bet nav pamata tos atlaist par citu summu (REM 03/2013), 2. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2014. gada 15. maija Lēmuma C(2014) 3007 final, ar kuru konstatēts, ka vienā konkrētā gadījumā ir pamats atlaist ievedmuitas nodokļus par vienu konkrētu summu, bet nav pamata tos atlaist par citu summu (REM 03/2013), 2. pantu;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/26

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Infineon Technologies/Komisija

(Lieta T-758/14) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Viedkaršu čipi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju - Tiesības uz aizstāvību - Pārkāpums mērķa dēļ - Pierādījumi - Noilgums - Vienots un turpināts pārkāpums - 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pārdošanas vērtība)

(2017/C 038/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Infineon Technologies AG (Neubiberg, Vācija) (pārstāvji – I. Brinker, U. Soltész un P. Linsmeier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan, A. Dawes, J. Norris-Usher un P. Van Nuffel)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar LESD 263. pantu, kurā galvenokārt tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 3. septembra lēmumu C(2014) 6250 final saistībā ar LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta AT.39574 – viedkaršu čipi), un, pakārtoti, samazināt prasītājai piemērotā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Infineon Technologies AG sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 107, 30.3.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/26

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Philips un Philips France/Komisija

(Lieta T-762/14) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Viedkaršu čipi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju - Pārkāpums mērķa dēļ - Vienots un turpināts pārkāpums - Labas pārvaldības princips - Rūpības pienākums - 2006. gada paziņojums par sadarbību - Paziņojums par izlīgumu - Noilgums - 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pārdošanas vērtība)

(2017/C 038/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Koninklijke Philips NV (Eindhoven, Nīderlande), Philips France (Suresnes, Francija) (pārstāvji – J. de Pree, S. Molin, A. ter Haar un T. M. Snoep, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan, A. Dawes, J. Norris-Usher un P. Van Nuffel)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar LESD 263. pantu, kurā galvenokārt tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 3. septembra lēmumu C(2014) 6250, final, saistībā ar LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta AT.39574 – viedkaršu čipi), un, pakārtoti, samazināt prasītājiem piemērotā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Koninklijke Philips NV un Philips France sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 73, 2.3.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/27

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-808/14) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts digitālās televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos Kastīlijas-Lamančas apvidos - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Uzņēmuma jēdziens - Saimnieciska darbība - Priekšrocība - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Konkurences izkropļošana - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Rūpības pienākums - Saprātīgs termiņš - Tiesiskā noteiktība - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Subsidiaritāte - Tiesības uz informāciju)

(2017/C 038/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji A. Rubio González, vēlāk A. Gavela Llopis, abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, P. Němečková un B. Stromsky)

Priekšmets

Ar LESD 263. pantu pamatota prasība atcelt Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmumu C(2014) 6846 final par valsts atbalstu SA.27408 (C 24/2010) (ex NN 37/2010, ex CP 19/2009)), ko Kastīlijas-Lamančas iestādes sniegušas digitālās televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos Kastīlijas-Lamančas apvidos, kas grozīts ar 2015. gada 20. oktobra Lēmumu C(2015) 7193 final, ar kuru tiek labotas dažas kļūdas, kas pieļautas Lēmumā C(2014) 6846 final.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 34, 2.2.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/28

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Abertis Telecom Terrestre un Telecom Castilla-La Mancha/Komisija

(Apvienotās lietas T-37/15 un T–38/15) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās Kastīlijas-Lamanšas teritorijās - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Uzņēmuma jēdziens - Saimnieciskā darbība - Priekšrocība - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Konkurences izkropļošana - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Jauns atbalsts)

(2017/C 038/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Abertis Telecom Terrestre, SA (Barselona, Spānija), Telecom Castilla-La Mancha, SA (Tolède, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji J. Buendía Sierra, A. Lamadrid de Pablo, A. Balcells Cartagena un M. Bolsa Ferruz, vēlāk J. Buendía Sierra, A. Lamadrid de Pablo un M. Bolsa Ferruz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, P. Němečková un B. Stromsky)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: SES Astra (Betzdorf, Luksemburga) (pārstāvji – F. González Díaz, F. Salerno un V. Romero Algarra, advokāti)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2014. gada 1. oktobra lēmumu C(2014) 6846 final par valsts atbalstu SA.27408 ((C 24/2010) (ex NN 37/2010, ex CP 19/2009)), ko Kastīlijas-Lamanšas iestādes ir sniegušas zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās Kastīlijas-Lamanšas teritorijās, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2015. gada 20. oktobra lēmumu C(2015) 7193 final, ar kuru tiek labotas dažas kļūdas, kas pieļautas lēmumā C(2014) 6846 final

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Abertis Telecom Terrestre, SA un Telecom Castilla-La Mancha, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un SES Astra tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/28

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Aldi/EUIPO – Miquel Alimentació Grup (“Gourmet”)

(Lieta T-212/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Gourmet” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “GOURMET” un “Gourmet” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 038/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi GmbH & Co. KG (Mülheim an der Ruhr, Vācija) (pārstāvji – C. Fürsen, N. Lützenrath, U. Rademacher un N. Bertram, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – M. Eberl un M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Miquel Alimentació Grup, SA (Vilamalla, Spānija) (pārstāvji – C. Duch Fonoll un R. Niebel, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 24. februāra lēmumu lietā R 0314/2014–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miquel Alimentació Grup un Aldi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aldi GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/29

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Redpur/EUIPO – Redwell Manufaktur (“Redpur”)

(Lieta T-227/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Redpur” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “redwell INFRAROT HEIZUNGEN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 038/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja): Redpur GmbH (Hayingen, Vācija) (pārstāvis – S. Schiller, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Redwell Manufaktur GmbH (Rotenturm an der Pinka, Austrija) (pārstāvis – C. Gassauer Fleissner, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. februāra lēmumu lietā R 678/2014–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Redpur un Redwell Manufaktur

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Redpur GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 236, 20.7.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/30

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Keil/EUIPO – NaturaFit Diätetische Lebensmittelproduktion (“BasenCitrate”)

(Lieta T-330/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BasenCitrate” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2017/C 038/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rudolf Keil (Grevenbroich, Vācija) (pārstāvis – J. Sachs, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – S. Hanne, D. Walicka un A. Schifko)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: NaturaFit Diätetische Lebensmittelproduktions GmbH (Röttenbach, Vācija) (pārstāvis – N. Reber, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1541/2014-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp NaturaFit Diätetische Lebensmittelproduktions GmbH un R. Keil

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rudolf Keil atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/30

Vispārējās tiesas 2016. gada 14. decembra spriedums – Todorova Androva/Padome u.c.

(Lieta T-366/15 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2011. gada paaugstināšana amatā - Neiekļaušana amatā paaugstināmo ierēdņu sarakstā - Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana - Civildienesta noteikumu 45. pants - UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzula - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu - Pierādīšanas pienākums - Tiesas, kas lietu izskata pēc būtības, pienākums veikt izmeklēšanu - Iebilde par prettiesiskumu - Noteikums par sūdzības un prasības pieteikuma, kurš iesniegts Savienības tiesā, savstarpēju atbilstību)

(2017/C 038/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Viara Todorova Androva (Rhode-Saint-Genèse, Beļģija) (pārstāvis – M. Velardo, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bauer un M. Veiga), Eiropas Komisija: (pārstāvji – sākotnēji J. Currall, G. Gattinara un A.-C. Simon, vēlāk G. Gattinara un A.-C. Simon) un Revīzijas palāta (pārstāvis – N. Scafarto)

Persona, kas iestājusies lietā Eiropas Savienības Padomes atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji – D. Nessaf un M. Dean)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu Todorova Androva/Padome (F-78/12, EU:F:2015:37), kurā lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Viara Todorova Androva sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/31

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Aldi/EUIPO – Cantina Tollo (“ALDIANO”)

(Lieta T-391/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ALDIANO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ALDI” - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. punkts)

(2017/C 038/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi GmbH & Co. KG (Mülheim an der Ruhr, Vācija) (pārstāvji – N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un N. Bertram, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Rajh)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cantina Tollo SCA (Tollo, Itālija) (pārstāvji – F. Celluprica un F. Fischetti, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 13. maija lēmumu lietā R 1612/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aldi un Cantina Tollo

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aldi GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 302, 14.9.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/32

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Intesa Sanpaolo/EUIPO (“START UP INITIATIVE”)

(Lieta T-529/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “START UP INITIATIVE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

(2017/C 038/43)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intesa Sanpaolo SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji – P. Pozzi un F. Braga, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – sākotnēji P. Bullock, vēlāk L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 2777/2014–1 attiecībā uz pieteikumu registrēt grafisku apzīmējumu “START UP INITIATIVE” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Intesa Sanpaolo SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 371, 9.11.2015.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/32

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Novartis/EUIPO (Pelēkas līknes attēls un zaļas līknes attēls)

(Apvienotās lietas T-678/15 un T-679/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafisku preču zīmju, kas attēlo pelēku līkni un kas attēlo zaļu līkni, reģistrācijas pieteikumi - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspēja - Apzīmējuma vienkāršība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 038/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novartis AG (Bāzele, Šveice) (pārstāvis – M. Zintler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – H. Kunz un S. Hanne)

Priekšmets

Divas prasības par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 23. septembra lēmumiem lietās R 78/2015-5 un R 89/2015-5 par pieteikumiem kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrēt divus grafiskus apzīmējumus, kas attēlo pelēku līkni un kas attēlo zaļu līkni

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2015. gada 23. septembra lēmumus lietās R 78/2015-5 un R 89/2015-5;

2)	apmierināt Novartis AG minētajā Apelācijas padomē iesniegtās apelācijas sūdzības;

3)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/33

Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra spriedums – Gallardo Blanco/EUIPO – Expasa Agricultura y Ganadería (H-veida zirga trenzes attēls)

(Lieta T-716/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, ko veido H-veida zirga trenzes attēls, reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un Spānijas grafiskas preču zīmes - Relatīvs atteikuma pamats - Agrāko preču zīmju faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 038/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Juan Gallardo Blanco (Los Barrios, Spānija) (pārstāvis – E. Estella Garbayo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Expasa Agricultura y Ganadería, SA (Jerez de la Frontera, Spānija) (pārstāvis – A. Bosch Döffert, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 29. septembra lēmumu lietā R 1502/2014-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Expasa Agricultura y Ganadería un Juan Gallardo Blanco k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Juan Gallardo Blanco k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 59, 15.2.2016.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/34

Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Andreassons Åkeri u.c./Komisija

(Lieta T-746/16)

(2017/C 038/47)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Andreassons Åkeri i Veddige AB (Veddige, Zviedrija), Luke Transport AB (Laholm, Zviedrija), Zimit Transportförmedling AB i konkurs (Veddige) (pārstāvji – A. Broch un C. M. von Quitzow)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 10. augusta Lēmumu (Ares (2016) 4309876) par EU-Pilot 7504/15/EMPL slēgšanu

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāji, pamatojoties uz civiltiesiskiem līgumiem, ir nolīguši Polijas pašnodarbinātas personas, kuru saimnieciskā darbība ir reģistrēta Polijā un kuras sniedza pakalpojumus prasītājiem. Pēc nolīgto pakalpojumu izpildes šie pašnodarbinātie atgriezās Polijā, kur tie ir rezidenti saskaņā ar sociālā nodrošinājuma tiesībām. Vēlāk pēc īpašas revīzijas (nodokļu revīzija) Zviedrijas Skatteverket (nodokļu iestāde) lika prasītajiem samaksāt Zviedrijas darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas par Polijas pašnodarbinātajiem, uzliekot prasītājiem vēl īpašu naudas sodu. Tas ir pretrunā Padomes Regulai (EEK) Nr. 574/72, kas tagad ir aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pamatojoties uz 4. pantu Regulā Nr. 574/72, kas bija piemērojama laikā, kad Zviedrija pievienojās ES, Zviedrija norādīja Försäkringskassan (Sociālā nodrošinājuma iestāde) kā Zviedrijas kompetento iestādi attiecībā uz sociālā nodrošinājuma tiesību jautājumiem par attiecīgo ES tiesību normu ieviešanu. Taču saskaņā ar Zviedrijas tiesībām darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas iekasē Skatteverket.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka sociālā nodrošinājuma iemaksas ir tikušas iekasētas divreiz, bet tieši to ir paredzēts novērst ar attiecīgajām regulām.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka indivīdam ir jāreģistrējas Zviedrijas Försäkringskassan, lai Zviedrijas darba devēja iemaksas varētu tikt iekasētas attiecībā uz Polijas pašnodarbinātajiem. Skatteverket nav veikusi nekādu pārbaudi, vai tas tā ir. Fakts, ka saskaņā ar iepriekš norādīto sociālā nodrošinājuma iemaksas tiek iekasētas, nenovirzot tās attiecībā uz konkrētu personu, kā tas notiek vairumā dalībvalstu, ir jāuzskata par neatbilstību ES tiesībām.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/35

Prasība, kas celta 2016. gada 9. novembrī – Īrija/Komisija

(Lieta T-778/16)

(2017/C 038/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Īrija (pārstāvji – E. Creedon, K. Duggan un A. Joyce, pārstāvji, P. Baker, QC, S. Kingston, C. Donnelly, B. Doherty un A. Goodman, barristers, P. Gallagher, D. McDonald un M. Collins, SC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 30. augusta lēmumu C(2016) 5605 final, kas adresēts Īrijai, par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C), ko Īrija ir sniegusi Apple;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Īrijas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nepareizi saprazdama Īrijas tiesības un atbilstošos faktus, esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

—

Lēmumā esot kļūdaini apgalvots, ka divos atzinumos, ko 1991. un 2007. gadā sniegusi Irish Revenue Commissioners [Īrijas Nodokļu iestāde], “ir atteikusies” no nodokļu ieņēmumiem, ko Īrija citādi būtu tiesīga iekasēt no Apple Sales International (ASI) un Apple Operations Europe (AOE) filiālēm Īrijā. Atzinumi atbilda Īrijas tiesībām. Parastie nodokļu noteikumi, kas ir piemērojami nerezidentu sabiedrību filiālēm Īrijā, ir iekļauti Taxes Consolidation Act 1997 [1997. gada Nodokļu konsolidēšanas likuma] 25. pantā. Atzinumos ir tikai tikuši piemēroti 25. panta noteikumi, kuros atbilstoši teritorialitātes principam ir paredzēts aplikt ar nodokli tikai peļņu, kas ir piedēvējama filiālei, nevis sabiedrības peļņu, kas gūta ārpus Īrijas. Lēmumā tāpat esot nepareizi raksturotas ASI un AOE filiāļu Īrijā darbība un pilnvaras. Šīs filiāles esot veikušas ikdienas funkcijas, bet visi nozīmīgie lēmumi ASI un AOE ietvaros esot tikuši pieņemti ASV, un no šiem lēmumiem izrietošā peļņa neesot bijusi piedēvējama ASI un AOE filiālēm Īrijā. Tas, ka Komisija uzskata, ka Apple intelektuālā īpašuma licences pieder to ASI un AOE filiālēm Īrijā, neesot saderīgs ar Īrijas tiesībām, un turklāt neesot saderīgs ar principiem, uz kuriem tā atsaucas kā uz piemērojamiem; tas pats attiecas arī uz tās atteikumu ņemt vērā Apple Inc darbību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas valsts atbalsta vērtējumā.

—

Komisijas apgalvojums, ka ASI un AOE tika piešķirta “priekšrocība”, ir kļūdains. Atzinumu pamatā neesot bijusi “parastā” nodokļu uzlikšana, jo ASI un AOE neesot maksājuši mazāk nodokļu, nekā tas bijis jādara atbilstoši 25. pantam. Tāpat arī Komisija esot kļūdaini apgalvojusi, ka atzinumi esot bijuši selektīvi. Komisijas atsauces sistēmā kļūdaini neesot ticis ņemts vērā rezidentu un nerezidentu sabiedrību nodalījums. Komisijas cenšoties pārrakstīt Īrijas sabiedrību nodokļu noteikumus tā, lai attiecībā uz atzinumiem Revenue Commissioners būtu jāpiemēro Komisijas versija par nesaistītu uzņēmumu darījuma principu (“NUDP”). Šis princips neesot daļa no Savienības tiesībām vai atbilstošajām Īrijas tiesībām saistībā ar filiāles peļņas piedēvēšanu, un Komisijas apgalvojums neesot saderīgs ar dalībvalsts suverenitāti tiešo nodokļu jomā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tas, ka Komisija ir piemērojusi NUDP, neesot saderīgi un esot acīmredzami kļūdaini.

—	Pat ja NUDP no juridiska viedokļa būtu bijusi nozīme (kam Īrija nepiekrīt), Komisija neesot to vienveidīgi piemērojusi vai izvērtējusi kopējo Apple grupas situāciju.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas pakārtotā argumentācija ir kļūdaina.

—	Komisija esot kļūdaini noraidījusi eksperta atzinumu, ko iesniegusi Īrija un atbilstoši kuram, pat ja NUDP būtu piemērojams (kam Īrija nepiekrīt), nodokļu piemērošana ASI un AOE esot bijusi atbilstoša šim principam.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas alternatīvā argumentācija ir kļūdaina.

—	Komisija esot kļūdaini apgalvojusi, ka NUDP ir paredzēts Īrijas tiesībās, ka 25. pants tika piemērots nesaskanīgi un ka 25. pantā esot piešķirta nepieļaujama rīcības brīvība. 25. pantā šāda rīcības brīvība Revenue Commissioners neesot piešķirta.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi būtiskas procesuālas prasības.

—

Komisija izmeklēšanas laikā neesot pienācīgi izskaidrojusi savu valsts atbalsta teoriju, un Lēmumā esot iekļauti faktu konstatējumi, ko Īrijai nav bijusi iespēja komentēt. Komisijas neesot ievērojusi labas pārvaldības principu, jo neesot rīkojusies objektīvi un atbilstoši pienācīgas rūpības principam.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principus.

—

Komisija esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principus, jo atsaucās uz it ka Savienības tiesību normām, kas iepriekš vispār netika identificētas. Tās esot jaunas un to tvērums un sekas esot pilnībā neskaidras. Komisija atsaucas uz ESAO 2010. gada dokumentiem, bet (pat ja tie būtu saistoši), tos nebija iespējams paredzēt 1991. vai 2007. gadā.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas kompetencē nav pieņemt lēmumu, un ka tā ir pārkāpusi LES 4. un 5. pantu, kā arī dalībvalstu nodokļu autonomijas principu.

—

Atbilstoši noteikumiem valsts atbalsta jomā Komisija atbilstoši savai kompetencei nevarot vienpusēji aizstāt pašas dalībvalsts viedokli ar savu viedokli par dalībvalsts jurisdikcijas nodokļu jomā ģeogrāfisko tvērumu un apmēru. Noteikumu valsts atbalsta jomā mērķis esot novērst valsts intervenci, ar ko piešķir selektīvu priekšrocību. Noteikumi valsts atbalsta jomā pēc savas būtības nevarot novērst atšķirības nodokļu sistēmās globālā līmenī.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir acīmredzami pārkāpusi LESD 296. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

—

Komisija esot acīmredzami pārkāpusi savu pienākumu norādīt skaidru un viennozīmīgu pamatojumu savā Lēmumā, vienlaikus pamatojoties uz būtiski atšķirīgiem no faktu viedokļa scenārijiem, nonākot ar sevi pretrunās saistībā ar tās tiesību normas avotu, ko Īrija it kā esot pārkāpusi, un apgalvojot, ka Īrija ir piešķīrusi atbalstu attiecībā uz peļņu, kas ir apliekama ar nodokli citās jurisdikcijās.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/36

Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – QC/Eiropadome

(Lieta T-834/16)

(2017/C 038/49)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QC (Isola di Lesbo, Grieķija) (pārstāvis – H. Ladis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropadome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2016. gada 18. marta“ES un Turcijas paziņojumu”, kas tajā pašā dienā publicēts paziņojumā presei Nr. 144/16;

—	atzīt par spēkā neesošām visas šī paziņojuma radītās sekas;

—	izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā;

—	uzdot nekavējoties apturēt attiecīgā nolīguma piemērošanu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgajā nolīgumā ir pieļauts būtisku procedūras noteikumu un materiālo tiesību pārkāpums, kā arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

Otrais pamats attiecas uz Amnesty International atbilstošajiem un pamatotajiem ziņojumiem, kuros ir apstiprināti iepriekš minētie pārkāpumi, kā arī no attiecīgā nolīguma izrietošā humanitārā krīze.

—	Nolīguma, kuru prasītājs uzskata par reālu starptautisko līgumu, piemērošana ir izraisījusi patvēruma sistēmas sistemātisku nepiemērošanu un Ženēvas konvencijas tiešu pārkāpumu.

Trešais pamats attiecas uz Eiropas Apvienotās kreiso spēku konfederālās grupas Eiropas Parlamenta deputātu informācijas biļetenu.

—	Nolīgums ir “nopietns un atkārtots” Eiropas Savienības vērtību “pārkāpums”.

Ceturtais pamats attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

—	Prasībā ir arī izskatīts starptautiski apstiprinātais apgalvojums, ka Turcija nav “droša valsts”, ņemot vērā īstenoto spīdzināšanas praksi un daudzos notiesājošos spriedumus cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Piektais pamats attiecas uz LESD.

—	Prasībā ir pausta kritika, ka paziņojums, kurš kļūdaini ir šādi nosaukts, ietver acīmredzamu LESD piektās daļas V sadaļas, kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, pārkāpumu.

Sestais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

—

Ar nolīgumu ir pārkāptas arī starptautiskās cilvēktiesības, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi, sākot no cilvēka cieņas līdz tieši paredzētajam “kolektīvas atgriešanas” aizliegumam. It īpaši, prasībā ir uzsvērts tieši norādīto direktīvu attiecībā uz atbildi, kas tiek sagaidīta no Savienības saistībā ar personu “masveida pieplūdumu” uz tās robežām, tostarp gadījumos, kad šīs personas ir neaizsargātas, kā arī direktīvu, kas reglamentē starptautiskās aizsardzības atzīšanas un patvēruma tiesību jomā piemērojamo procedūru, neapzināts pārkāpums vai apzināta to nepiemērošana.

Septītais pamats attiecas uz profesionālo organizāciju un citu alternatīvās strīdu izšķiršanas struktūru dokumentiem.

—

Prasībā ir arī norādīts, ka Eiropas Savienība ar strīdīgo nolīgumu gan Grieķijā, gan Turcijā ir izraisījusi milzīgu tādu personu koncentrāciju, kuras dzīvo nabadzības apstākļos un bez jebkādām tiesībām, nemaz nerunājot par to, ka šīs personas jau var būt cietušas no sliktas izturēšanās no kārtības sargu puses.

—	Visbeidzot prasība ir pamatota ar to, ka Eiropas Savienība, saskaroties ar katastrofālu humanitāro un sociālo situāciju, acīmredzami nav izpildījusi savus Savienības un starptautiskajās tiesībās paredzētos pienākumus.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/37

Prasība, kas celta 2016. gada 28. novembrī – Zviedrija/Komisija

(Lieta T-837/16)

(2017/C 038/50)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji – A. Falk un F. Bergius)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2016. gada 7. septembra Īstenošanas lēmumu C(2016) 5644, ar kuru tiek piešķirta licence dažiem svina sulfohromāta dzeltenā un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanā izmantošanas veidiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārsniegusi savas īstenošanas pilnvaras saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu un Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

—	Komisija esot pārsniegusi savas īstenošanas pilnvaras, neievērojot Regulas Nr. 1907/2006 55. pantu un 60. panta 4. punktu un piešķirot pieprasīto licenci, lai gan nav izpildīti šādai piešķiršanai regulā paredzētie nosacījumi un pretēji regulas mērķim.

—	Komisija neesot ievērojusi Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu, jo ir piešķīrusi licenci, patstāvīgi nenovērtējot šādas piešķiršanas nosacījumus saskaņā ar šo pantu un pietiekami neizpētot, vai ir izpildīti licences piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar šo pantu.

—

Komisija neesot ievērojusi arī Regulas Nr. 1907/2006 55. punktu, piešķirot licenci pretēji licencēšanas sistēmas mērķim, tostarp nodrošināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu un, ja tas ir ekonomiski un tehniski viegli izdarāms, ļoti bīstamas vielas pakāpeniski aizstāt ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir īstenojusi acīmredzami nepareizu vērtējumu un nepareizi piemērojusi tiesību normas.

—

Attiecībā uz šo pamatu ir izvirzītas atsauces uz tiem pašiem faktiem kā tie, kas tika minēti saistībā ar pirmo pamatu. Regulas Nr. 1907/2006 55. panta un 60. panta 4. punkta neievērošana no Komisijas puses, kā tika aprakstīts iepriekš, līdz ar to nozīmē arī, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir īstenojusi acīmredzami nepareizu vērtējumu un nepareizi piemērojusi tiesību normas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi piesardzības principu un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

—	Komisija neesot ievērojusi piesardzības principu, jo ir piešķīrusi licenci, patstāvīgi nenovērtējot šādas piešķiršanas nosacījumus saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 60. panta 4. punktu un pietiekami neizpētot, vai ir izpildīti licences piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar šo pantu.

—

Katrā ziņā Komisija neesot izpildījusi no LESD 296. panta un Regulas Nr. 1907/2006 130. panta izrietošo pienākumu norādīt pamatojumu un neesot ievērojusi labas pārvaldības principu, jo no apstrīdētā lēmuma nav iespējams saskatīt, kā Komisija ir vērtējusi, vai licences piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar regulas 60. panta 4. punktu ir izpildīti.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/38

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – BP/FRA

(Lieta T-838/16)

(2017/C 038/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BP (Vīne, Austrija) (pārstāvis – E. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasītāja prasījumi:

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājam nodarīts ar tā personas datu nepareizu izmantošanu un noplūdi un citiem vairākkārtējiem pārkāpumiem, kas izdarīti atbildētājas procedūras laikā, kurā izskatīti viņa pieteikumi par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 un viņa pieteikumi par piekļuvi informācijai saskaņā ar Regulas 45/2001 13. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājam nodarīts ar atsevišķu normu, kuru mērķis ir piešķirt indivīdiem tiesības, pārkāpumiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājam nodarīts ar atbildētājas prettiesiskajām darbībām sprieduma lietā T-658/13 P izpildes gaitā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt mantisko kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt juridiskos izdevumus, kas prasītājam radušies, saņemot juridisko palīdzību pirmstiesas stadijā;

—	piespriest atbildētājai samaksāt nokavējuma procentus par summu, kas, iespējams, tiks piešķirta;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus izdevumus, pat ja prasība tiek noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas normas, kuru mērķis ir piešķirt indivīdiem tiesības, tostarp ir pārkāpti datu aizsardzības noteikumi, kas paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kopsakarā ar tās pašas regulas 4. panta 4. punktu un ar Regulas Nr. 1049/2001 īstenošanas noteikumiem, ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECPAK) 8. pants, ir pārkāpti datu aizsardzības noteikumi, kuri paredzēti dažādos Regulas Nr. 45/2001 pantos un Regulas Nr. 45/2001 īstenošanos noteikumos, un nav izpildīts rūpības pienākums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts konfidencialitātes pienākums, kas ir izraisījis prasītāja personas datu noplūdi trešajām personām un presei, un ir apgalvots, ka ir nepareizi izmantotas pilnvaras un, veicot prasītāja personas datu apstrādes darbības, acīmredzami un būtiski nav ievērota uzmanība un rūpība.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/39

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – Repower/EUIPO – repowermap (“REPOWER”)

(Lieta T-842/16)

(2017/C 038/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Repower AG (Brusio, Šveice) (pārstāvji – R. Kunz-Hallstein un H. Kunz-Hallstein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: repowermap.org (Berne, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “REPOWER” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 020 351

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 26. septembra lēmums lietā R 2311/2014-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/40

Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – dm-drogerie markt/EUIPO – Digital Print Group O. Schimek (“Foto Paradies”)

(Lieta T-843/16)

(2017/C 038/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsrūe, Vācija) (pārstāvji – T. Strack und O. Bludovsky, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Digital Print Group O. Schimek GmbH (Nirnberga, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Foto Paradies” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 707 933

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 15. septembra lēmums lietā R 1194/2015-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, aplūkojot kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/41

Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – Alpirsbacher Klosterbräu Glauner/EUIPO (“Klosterstoff”)

(Lieta T-844/16)

(2017/C 038/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alpirsbacher Klosterbräu Glauner GmbH & Co. KG (Alpirsbach, Vācija) (pārstāvji – W. Göpfert un S. Hofmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Klosterstoff” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 945 944

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 6. oktobra lēmums lietā R 2064/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/41

Prasība, kas celta 2016. gada 1. decembrī – Deichmann/EUIPO – Vans (“V”)

(Lieta T-848/16)

(2017/C 038/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deichmann SE (Essen, Vācija) (pārstāve – C. Onken, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Vans, Inc. (Cypress, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (“V” attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 345 403

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 20. septembra lēmums lietā R 2129/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 151. panta 2. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, 19. noteikuma 3. punkta un 20. panta 1. punkta pārkāpums;

—	tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības, vienlīdzīgas attieksmes un atpakaļejoša spēka aizlieguma pamatprincipu pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/42

Prasība, kas celta 2016. gada 4. decembrī – PGNiG Supply & Trading/Komisija

(Lieta T-849/16)

(2017/C 038/56)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PGNiG Supply & Trading GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – M. Jeżewski, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 28. oktobra lēmumu par izņēmuma no noteiktām Savienības tiesību prasībām attiecībā uz Ostseepipeline-Anbindungsleitung (OPAL) nosacījumu grozījumiem;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza 14 pamatus.

Pirmais pamats – pamattiesību pārkāpums un tā tiesību akta nepareizs novērtējumus, ar kuru ir uzsākts process par līdzšinējā izņēmuma no noteiktām Savienības tiesību prasībām grozīšanu, kurš 2009. gadā tika piešķirts Ostseepipeline-Anbindungsleitung (OPAL), pamatojoties uz Bundesnetzagentur [Vācijas Federālās regulatīvās iestādes] lēmumu.

2.	Otrais pamats – pilnvaru pieņemt lēmumu par grozījumiem izņēmumā no noteiktām Savienības tiesību prasībām attiecībā uz OPAL neesamība.

Trešais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punktam, skatītam kopā ar 2. panta 17. punktu, nepareiza interpretācija:

—	atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punktam izņēmumi var tikt noteikti tikai starpsavienojumiem, SDG (sašķidrināta dabasgāze) un uzglabāšanas iekārtām. “Starpsavienojums” šajā ziņā esot pārvades līnija, kas šķērso dalībvalstu robežas, lai savienotu attiecīgo dalībvalstu pārvades sistēmas;

—	OPAL neesot “starpsavienojums”, jo ar to savienotā Gaspipeline Gazelle, kas šķērso Čehijas Republikas teritoriju, esot tranzīta savienojums, ar kuru gāze tiek vadīta no OPAL atpakaļ uz Vāciju.

Ceturtais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta b) apakšpunktam, skatītam kopā ar 2. panta 33. punktu, nepareiza interpretācija

—	nosacījums tam, lai regulatīvā iestāde varētu piešķirt izņēmumu lielām jaunām dabasgāzes infrastruktūrai, esot tāds, ka ar investīcijām saistītais risks ir tik liels, ka izņēmuma neatļaušanas gadījumā investīcija nebūtu notikusi;

—	investīcija, kuras priekšmets ir OPAL būvniecība, esot pilnībā īstenota un noslēgusies 2011. gada 13. jūlijā, līdz ar to nevarot būt runa par šāda veida riska pastāvēšanu.

Piektais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktam, nepareiza interpretācija, un tādējādi radītais pieņēmums, ka OPAL labvēlīgais regulatīvo iestāžu piešķirtā izņēmuma grozījums negatīvi neietekmē konkurenci dabasgāzes tirgū.

Sestais pamats – nosacījumu, ar kādiem dabasgāzes infrastruktūra var tikt atbrīvota atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta a) apakšpunktam, nepareiza interpretācija un tādējādi radītais pieņēmums, ka OPAL labvēlīgais regulatīvo iestāžu piešķirtā izņēmuma grozījums uzlabo apgādes drošību iekšējā tirgū.

7.	Septītais pamats – nav ņemts vērā apstāklis, ka Vācijas Bundesnetzagentur, pieņemot lēmumu par izņēmumu atbilstoši Direktīvas 2009/73/EK 36. pantam, ir jāievēro LESD 102. panta prasības.

8.	Astotais pamats – tiesiskās noteiktības un paļāvības aizsardzības principu pārkāpums.

9.	Devītais pamats – samērīguma principa pārkāpums.

10.	Desmitais pamats – preferenciāla attieksme pret infrastruktūru, kas ir izņēmuma pamatā un kuras statuss nav savienojams ar Savienības tiesībām.

11.	Vienpadsmitais un divpadsmitais pamats – Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, 274.vai, attiecīgi, 254. panta pārkāpums.

12.	Trīspadsmitais pamats – LESD 7. panta pārkāpums, pieņemot lēmumu, kas ir pretrunā Eiropas Savienības citām politikas jomām.

13.

Četrpadsmitais pamats – Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 33. punkta, skatīta kopā ar 36. panta 1. punktu, nepiemērojamība atbilstoši LESD 277. pantam, jo ar to esot ieviesta diskriminējoša nošķiršana starp infrastruktūrām, kurām regulatīvā iestāde var paredzēt atbrīvojumu, un pārējām infrastruktūrām, uz kurām šāds izņēmums nevar attiekties.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/43

Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – QE/Eurojust

(Lieta T-850/16)

(2017/C 038/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QE (Gouvy, Beļģija) (pārstāvji – T. Bontinck un S. Cherif, advokāti)

Atbildētājs: Eurojust

Prasītāja prasījumi:

—	pirms pieņemt nolēmumu, uzdot iesniegt 2016. gada 17. marta sanāksmes protokolu;

—	atcelt apstrīdētos 2016. gada 22. aprīļa un 18. maija lēmumus;

—

piespriest Eurojust atlīdzināt QE radītos zaudējumus, kas lēšami, neskarot palielinājumu vai samazinājumu tiesvedības laikā, EUR 20 000 (divdesmit tūkstošu euro) apmērā, pieskaitot procentus no sūdzības iesniegšanas 2016. gada 8. jūlijā, kas aprēķināti pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajām refinansēšanas operācijām, kas piemērojama attiecīgajā laikposmā, tai pieskaitot divus punktus;

—	piespriest Eurojust atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu attiecībā uz 2016. gada 22. aprīļa lēmumu tiek apgalvota juridiskā pamata neesamība, tiesību tikt uzklausītam pārkāpums, kā arī samērīguma principa pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu attiecībā uz 2016. gada 18. maija lēmumu tiek apgalvots Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu IX pielikuma 23. panta 2. punkta pārkāpums, acīmredzama kļūda vērtējumā, samērīguma principa pārkāpums un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpilde.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un interešu konflikts abos iepriekš minētajos lēmumos.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/44

Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – Barata/Parlaments

(Lieta T-854/16)

(2017/C 038/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joao Miguel Barata (Evere, Beļģija) (pārstāvji – G. Pandey, D. Rovetta, advokāti, un J. Grayston, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	vispirms, ja vajadzīgs, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 277. pantam atzīt Civildienesta noteikumu 90. pantu par spēkā neesošu un nepiemērojamu šajā tiesvedībā;

—	atcelt kolektīvi apstrīdēto lēmumu, proti, Cilvēkresursu attīstības direktorāta 2016. gada 29. janvāra lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu izraudzīto kandidātu sarakstā un 2016. gada 25. augusta lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu;

—	atcelt Iekšējo paziņojumu par konkursu 2015/023, kas darbiniekiem izziņots 2015. gada 18. septembrī;

—	pilnībā atcelt to ierēdņu saraksta projektu, kuri ir izvēlēti piedalīties attiecīgajā apmācības programmā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus, kuri attiecas uz Civildienesta noteikumu un būtisku procesuālo prasību pārkāpumu, kā arī Savienības līgumu un Savienības tiesību vispārējo principu pārkāpumu.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, un ir izvirzīta iebilde par prettiesiskumu un nepiemērojamību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 277. pantam attiecībā uz Civildienesta noteikumu 90. panta prettiesiskumu un nepiemērojamību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots labas pārvaldības pienākums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips un ir pieļauta diskriminācija.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota prasītāja tiesiskā paļāvība un vienlīdzīgas attieksmes princips.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/45

Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – Erdinger Weißbräu Werner Brombach/EUIPO (Lielas glāzes forma)

(Lieta T-857/16)

(2017/C 038/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Erdinger Weißbräu Werner Brombach GmbH & Co. KG (Erding, Vācija) (pārstāvis – A. Hayn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: trīsdimensiju preču zīmes “Lielas glāzes forma” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 242 704

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 20. septembra lēmums lietā R 659/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus;

—	noturēt tiesas sēdi.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/46

Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – Damm/EUIPO – Schlossbrauerei Au-Hallertau Willibald Beck Freiherr von Peccoz (“EISKELLER”)

(Lieta T-859/16)

(2017/C 038/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sociedad Anónima Damm (Barselona, Spānija) (pārstāvis – P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Schlossbrauerei Au-Hallertau Willibald Beck Freiherr von Peccoz GmbH & Co. KG (Au-Hallertau, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “EISKELLER” – Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 12 204 426

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 5. septembra lēmums lietā R 2428/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Schlossbrauerei Au-Hallertau Willibald Beck Freiherr von Peccoz GmbH & Co. KG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/46

Prasība, kas celta 2016. gada 6. decembrī – Wirecard/EUIPO (“mycard2go”)

(Lieta T-860/16)

(2017/C 038/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wirecard AG (Aschheim, Vācija) (pārstāvis – A. Bayer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “mycard2go” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 303 465

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 3. oktobra lēmums lietā R 281/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ atbildētājam reģistrācijas procesa attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 014303465 turpināšanai;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā EUIPO radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/47

Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – C & J Clark International/Komisija

(Lieta T-861/16)

(2017/C 038/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: C & J Clark International Ltd (Somerseta, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. Willems un S. De Knop, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co. Ltd, Lac Ty Co. Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd. un tā saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co. Ltd., Fulgent Sun Footwear Co. Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co. Ltd, Golden Top Company Co. Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd., Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 245, 16. lpp.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, rīkojoties bez derīga juridiskā pamata, esot pārkāpusi LES 5. panta 1. un 2. punktā paredzēto [kompetenču] piešķiršanas principu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, atturoties veikt pasākumus, kas ietver Tiesas 2016. gada 4. februāra sprieduma C & J Clark International, C-659/13 un C-34/14, EU:C:2016:74, izpildi, esot pārkāpusi LESD 266. pantu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nosakot antidempinga maksājumu apavu importam “kas notika [spēkā neesošo regulu] piemērošanas laikposmā”, esot pārkāpusi pamatregulas (1) 1. panta 1. punktu un 10. panta 1. punktu, kā arī tiesiskās noteiktības (atpakaļejoša spēka aizlieguma) principu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nosakot antidempinga maksājumu bez jaunas Savienības interešu izvērtēšanas, esot pārkāpusi pamatregulas 21. pantu, un ka katrā ziņā tā esot kļūdaini secinājusi, ka antidempinga maksājuma noteikšana esot bijusi Savienības interesēs.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pieņemot aktu, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai, esot pārkāpusi LES 5. panta 1. un 4. punktu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, OV L 176, 21. lpp.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/48

Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – fritz-kulturgüter/EUIPO – Sumol + Compal Marcas (“fritz-wasser”)

(Lieta T-862/16)

(2017/C 038/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: fritz-kulturgüter GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvis – G. Schindler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Sumol + Compal Marcas, SA (Oeiras Carnaxide, Portugāle)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “fritz-wasser” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 314 753

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 7. oktobra lēmums lietā R 1510/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai apelācijas sūdzība tiktu noraidīta pilnībā;

—	pieļaut reģistrācijas pieteikuma Nr. 12 314 753 reģistrāciju;

—	piespriest iebildumu iesniedzējai atlīdzināt apelācijas procesa izdevumus; piespriest atbildētājam atlīdzināt pārējos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/48

Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – Le Pen/Parlaments

(Lieta T-863/16)

(2017/C 038/64)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Marie Le Pen (Saint-Cloud, Francija) (pārstāvji – M. Ceccaldi un J. -P. Le Moigne, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējā tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta kvestoru 2016. gada 4. oktobra lēmumu, ciktāl ar to ir apstiprināts tikai lēmums piedzīt no Jean-Marie Le Pen EUR 320 026,23;

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu;

—	atcelt 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu Nr. 2016-195;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē;

—	piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt Jean-Marie Le Pen EUR 50 000,00 kā atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu atmaksāšanas maksājumu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par trūkumiem, kas iespaido apstrīdēto aktu ārējo tiesiskumu. Šis pamats ir iedalīts trīs daļās.

—	Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka saistībā ar politiskajām partijām un līdz ar to deputātiem lēmumi finanšu jomā ietilpstot Eiropas Parlamenta Prezidija, nevis ģenerālsekretāra vai kvestoru kompetences jomā.

—

Otrajā daļā tiek apgalvots, ka Eiropas Parlamenta Prezidijs pats nevarot grozīt savas kompetences veidu un apjomu. Ģenerālsekretārs neesot norādījis nekādu pamatojumu attiecībā uz Parlamenta Prezidija priekšsēdētāja likumīgu deleģējumu, kas tam dotu tiesības pieņemt un paziņot 2016. gada 29. janvāra lēmumu par finanšu jautājumiem attiecībā uz deputātu. Arī kvestoriem neesot kompetences pieņemt 2016. gada 4. oktobra lēmumu, jo tie ir saņēmuši “lēmumu”, ko pieņēmusi administratīva struktūra, kurai pašai nav kompetences, proti, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs.

—	Trešajā daļā tiek apgalvots, ka Eiropas Parlamenta kvestoru lēmums nav pamatots.

Otrais pamats ir par trūkumiem, kas iespaido apstrīdēto aktu iekšējo tiesiskumu. Šis pamats ir iedalīts astoņās daļās.

—

Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka kvestoru lēmums neattiecas uz samaksāto summu iespējami nepamatotā rakstura pierādīšanu. No tā izrietot, ka šis lēmums ir tikai daļējs, ciktāl tas attiecas tikai uz piedziņu. Šajā stadijā vairs nepastāvot lēmuma par prasītājam samaksāto summu nepamatotības konstatējumu un tāpēc ģenerālsekretāra akts esot uzskatāms par atsauktu, tāpat kā lēmums, kurā ir noteikta šo strīdīgo summu piedziņa.

—	Otrajā daļā tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

—	Trešajā daļā tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

—	Ceturtajā daļā tiek apgalvots, ka prasītājam neesot pienākuma pierādīt, ka attiecīgais palīgs faktiski strādājis viņa labā un ka viņa veiktie darbi bijuši nepieciešami un tieši saistīti ar prasītāja parlamentāro pilnvaru īstenošanu.

—	Piektajā daļā tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti radot vietējo palīgu politisko tiesību aizskārumu.

—	Sestajā daļā tiek apgalvots, ka apstrīdētajos aktos ir pieļauta pilnvaru un procedūras nepareiza izmantošana.

—	Septītajā daļā tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti esot diskriminējoši. Apstrīdēto lēmumu vienīgais mērķis turklāt esot traucēt prasītāja politiskajai darbībai.

—	Astotajā daļā tiek apgalvots prasītāja kā Eiropas deputāta neatkarības aizskārums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/50

Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – Wenger/EUIPO – Swissgear (“SWISSGEAR”)

(Lieta T-869/16)

(2017/C 038/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wenger SA (Delémont, Šveice) (pārstāvji – K. Ikas un A. Sulovsky, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Swissgear Sàrl (Baar, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SWISSGEAR” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 7 197 783

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 20. septembra lēmums lietā R 2098/2015–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/50

Prasība, kas celta 2016. gada 8. decembrī – Groupe Canal +/Komisija

(Lieta T-873/16)

(2017/C 038/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Groupe Canal + (Issy-les-Moulineaux, Francija) (pārstāvji – P. Wilhelm, P. Gassenbach un O. de Juvigny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

primāri,

—	atzīt 2016. gada 26. jūlija Lēmumu Nr. AT.40023 par spēkā neesošu (LESD 264. pants);

—

pakārtoti,

—	atcelt apstrīdēto 2016. gada 26. jūlija Lēmumu Nr. AT.40023, ciktāl runa ir par Francijas tirgu un GROUPE CANAL + pastāvošiem un nākotnes līgumiem;

—	pieņemt jebkādus rīkojumus, ko Vispārējā tiesa atzīs par atbilstošiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus izdevumus, kas radušies sabiedrībai GROUPE CANAL +.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats, kas ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu Komisijas vērtējumā, kad tā atzina starp GROUPE CANAL + un Pictures Internationa Limited (turpmāk tekstā – “Paramount”) noslēgto līgumu, vērtējot tā priekšmetu, par pretrunā esošu ar LESD 101. panta 1. punktu, un kad tā uzskatīja, ka Paramount piedāvātās saistības neietekmēja kultūras daudzveidību un, vispārīgāk runājot, filmu finansēšanu un izmantošanu EEZ. Šis pamats ir sadalīts divās daļās.

—

Pirmā daļa ir balstīta uz aizliegto noteikumu saderību ar tiesībām aizliegtu vienošanos jomā. Pirmkārt, apstrīdētais lēmums tika pieņemts, balstoties uz plašu un juridiski kļūdainu pret konkurenci vērsta mērķa jēdziena interpretāciju, kuras rezultātā Eiropas Komisija neizvērtēja vai vismaz nepierādīja teritorialitātes klauzulu ietekmi. Otrkārt, teritorialitātes klauzulas, iespējams, pret konkurenci vērstā rakstura vērtējums izriet tikai no maksas televīzijas tirgus funkcionēšanas nepareizas interpretācijas. Treškārt, teritoriālās ekskluzivitātes klauzulas, ko Komisija uzskata par vērstām pret konkurenci, ir, gluži pretēji, nepieciešamas efektīvai konkurencei pēc nopelniem maksas televīzijas tirgū.

—

Otrā daļa ir balstīta uz negatīvu ietekmi uz kultūras daudzveidību, filmu finansēšanu un izmantošanu pēc apstrīdētā lēmuma. Pirmkārt, apstrīdētais lēmums ierobežo sākotnēji franču valodā sagatavotā audiovizuālā piedāvājuma finansējumu, izkropļojot konkurenci maksas televīzijas tirgū. Otrkārt, ierobežojot audiovizuālā piedāvājuma finansējumu, apstrīdētais lēmums ierobežo patērētājiem sniegtā piedāvājuma kvalitāti un dažādību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas, pieņemot saistības attiecībā uz to, kā reaģēt uz konkurences problēmām, kuras tā nebija izteikusi savā sākotnējā vērtējumā. Šis pamats ir sadalīts divās daļās.

—	Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka apstrīdētais lēmums bija piemērojams saistībām, kas attiecās uz visiem līgumiem, kas bija noslēgti ar televīzijas raidorganizācijām EEZ, kaut arī sākotnējais vērtējums attiecās vienīgi uz līgumiem par ekskluzīvām tiesībām Apvienotajā Karalistē un Īrijā.

—

Otrā daļa ir balstīta uz tādu saistību izstrādi, kuru rezultātā tika izslēgta to piemērošana Apvienotajā Karalistē, tiklīdz pēdējā minētā izstāsies no Eiropas Savienības, kaut arī šīs saistības turpinās piemērot citiem tirgiem, kas netika minēti Paziņojumā par iebildumiem un kurus Komisija nebija analizējusi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot acīmredzami pārkāpusi samērīguma principu. Šis pamats ir sadalīts trīs daļās.

—	Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka saistības, kas tika padarītas par obligātām ar apstrīdēto lēmumu, neatbilda bažām par konkurenci, kādas iepriekš bija izteikusi Komisija.

—	Otrā daļa ir balstīta uz to, ka ar saistībām, kas tika padarītas par obligātām ar apstrīdēto lēmumu, netika ievērotas trešo personu intereses, kā rezultātā tika pārkāpts šo pasākumu samērīguma princips un kas pamatoja to atcelšanu.

—	Trešā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējai tiesai būtu jāatzīst nepieciešamība Komisijai nodrošināt saistību samērīgumu ar trešo personu interesēm.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras, jo saistības, kuras tai uzlika par pienākumu iesaistīties likumdošanas procedūrā Eiropas Parlamentā, kurš izteica atrunas un bažas par teritorialitātes licenču atcelšanu audiovizuālajā nozarē, ietekmēja filmu finansēšanu, koncentrāciju nozarē un kultūras daudzveidību. Komisija neņēma vērā iepriekš minēto, pārrunu ceļā ar vienu no ārpus Eiropas darbojošos uzņēmumu, proti, Paramount, paredzot rezultātu svarīgām likumdošanas debatēm. Šis pamats ir sadalīts divās daļās.

—	Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka apstrīdētais lēmums izpildīja mērķi, kas ietilpst likumdevēja un nevis Komisijas, kas tādējādi aizstāja Eiropas likumdevēju, kompetencēs un mērķos.

—	Otrā daļa ir balstīta uz to, ka GROUPE CANAL + norāžu kopums ir uzskatāms par pietiekamu sākotnējo pierādījumu, lai radītu nopietnas šaubas par Komisijas atbildību par apstrīdēto lēmumu.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/52

Prasība, kas celta 2016. gada 16. decembrī – Polijas Republika/Komisija

(Lieta T-883/16)

(2017/C 038/68)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 28. oktobra lēmumu par grozījumiem nosacījumos saistībā ar Opal-Pipeline atbrīvošanu no pienākuma piemērot trešo personu piekļuves noteikumus un, pamatojoties uz Direktīvu 2003/55/EK, apstiprinātos tarifu noteikumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta a) apakšpunkta saistībā ar LESD 194. panta 1. punkta b) apakšpunktu un solidaritātes principa pārkāpums, atzīstot jaunu regulatīvu izņēmumu attiecībā uz Opal-Pipeline, kaut arī šis izņēmums apdraud gāzes apgādes drošību.

2.	Komisijas kompetences neesamība un Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta saistībā ar 2. panta 17. punktu pārkāpums, atzīstot jaunu regulatīvu izņēmumu attiecībā uz Opal-Pipeline, kaut arī šī pārvades līnija nav “starpsavienojums”.

3.	Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, atzīstot jaunu regulatīvu izņēmumu attiecībā uz Opal-Pipeline, kaut arī nepastāv risks, ka, ja šāda izņēmuma nebūs, tad investīcija nenotiks.

4.	Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta a) un e) apakšpunkta pārkāpums, atzīstot jaunu regulatīvo izņēmumu attiecībā uz Opal-Pipeline, kaut arī šis izņēmums nelabvēlīgi ietekmē konkurenci.

5.	Eiropas Savienībai saistošo starptautisko nolīgumu, proti, Enerģētikas hartas nolīguma, Enerģētikas kopienas līguma un Asociācijas nolīguma ar Ukrainu pārkāpums.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/53

Prasība, kas celta 2016. gada 15. decembrī – Multiconnect/Komisija

(Lieta T-884/16)

(2017/C 038/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Multiconnect GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji – J.-M. Schultze, S. Pautke un C. Ehlenz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošu Komisijas rīcību, kas veikta ar Konkurences ģenerāldirektorāta Apvienošanās kontroles nodaļas starpniecību, Lēmumā M.7018 paredzētā trešā nosacījuma (“non-MNO-Remedy”) īstenošanas ietvaros, it īpaši 2016. gada 11. oktobra un 2016. gada 29. oktobra e-pastos pausto nostāju, saskaņā ar kuru non-MNO-Remedy tiek attiecināta tikai uz vienkāršiem pakalpojumu sniedzējiem, izslēdzot tādus mobilo sakaru virtuāla tīkla operatorus (MVNO, mobile virtual network operators) kā prasītāja;

—	pakārtoti, atcelt Lietā M.7018 pieņemto Lēmumu C(2014) 4443 final;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats: Līgumu vai to īstenošanā piemērojamas tiesību normas pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka atbildētāja tiesiski kļūdaini interpretē un piemēro Lietā M.7018 pieņemto Lēmumu C(2014) 4443 final un atbilstošās saistības, jo atbildētāja tā saucamo “non-MNO-Remedy”, ar kuru Telefónica ir apņēmusies trešajām personām sniegt piekļuvi 4G pakalpojumiem mobilo sakaru vairumtirdzniecības tirgū, šajā lietā attiecina tikai uz trešajām personām, kuras izmanto pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības modeli un neliek Telefónica atbilstoši “non-MNO-Remedy” nodrošināt piekļuvi 4G pakalpojumiem trešajām personām MVNO uzņēmējdarbības modeļa ietvaros.

Otrais pamats, kas izvirzīts pakārtoti: Līgumu vai to īstenošanā piemērojamas tiesību normas pārkāpums, kā arī acīmredzama kļūda vērtējumā un pamatojuma nenorādīšana, jo Lēmumā C(2014) 4443 final nepamatoti tiekot izdarīts pieņēmums, ka ar Telefónica saistībām, kuras tā ir apņēmusies izpildīt, varētu tikt novērstas jebkādas problēmas konkurences jomā.

6.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/54

Prasība, kas celta 2016. gada 15. decembrī – Mass Response Service/Komisija

(Lieta T-885/16)

(2017/C 038/70)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mass Response Service GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvji – J.-M. Schultze, S. Pautke un C. Ehlenz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošu Komisijas rīcību, kas veikta ar Konkurences ģenerāldirektorāta Apvienošanās kontroles nodaļas starpniecību, Lēmumā M.7018 paredzētā trešā nosacījuma (“non-MNO-Remedy”) īstenošanas ietvaros, it īpaši 2016. gada 24. oktobra un 2016. gada 29. oktobra e-pastos pausto nostāju, saskaņā ar kuru non-MNO-Remedy tiek attiecināta tikai uz vienkāršiem pakalpojumu sniedzējiem, izslēdzot tādus mobilo sakaru virtuāla tīkla operatorus (MVNO, mobile virtual network operators) kā prasītāja;

—	pakārtoti, atcelt Lietā M.7018 pieņemto Lēmumu C(2014) 4443 final;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, kuri būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-884/16 Multiconnect/Komisija izvirzītajiem pamatiem.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 38

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 6. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 38/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 38/02	Lieta C-127/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verein für Konsumenteninformation/INKO, Inkasso GmbH Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2008/48/EK — Patērētāju tiesību aizsardzība — Patēriņa kredītlīgumi — 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts — Līgumi par atmaksu pa daļām — Maksājumu atlikšana bez maksas — 3. panta f) punkts — Kredīta starpnieki — Piedziņas sabiedrības, kas rīkojas aizdevēju vārdā	2
2017/C 38/03	Lieta C-208/15: Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stock ’94 Szolgáltató Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — Integrēta sadarbība — Finansējuma piešķiršana un lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamo apgrozāmo aktīvu piegāde — Vienots un komplekss pakalpojums — Nošķirti un neatkarīgi pakalpojumi — Papildpakalpojums un pamatpakalpojums	3
2017/C 38/04	Lieta C-453/15: Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret A, B Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — PVN — Direktīva 2006/112/EK — 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas vieta — Jēdziens [citas] līdzīgas tiesības — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošana	3
2017/C 38/05	Apvienotās lietas C-532/15 un C-538/15: Tiesas (pirmā palāta) 2016.gada 8. decembra spriedums (Audiencia Provincial de Zaragoza, Juzgado de Primera Instancia de Olot (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eurosaneamientos SL, Entidad Urbanística Conservación Parque Tecnológico de \|Reciclado López Soriano, UTE PTR Acciona Infraestructuras SA/ArcelorMittal Zaragoza SA (C-532/15), Francesc de Bolós Pi/Urbaser SA (C-538/15) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Prokuratoru sniegtie pakalpojumi — Tarifs — Tiesas — Neiespēja piemērot atkāpi	4
2017/C 38/06	Lieta C-553/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Undis Servizi Srl/Comune di Sulmona Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Publiski pakalpojumu līgumi — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, neuzsākot iepirkuma procedūru — Tā sauktā in house piešķiršana — Nosacījumi — Līdzīga kontrole — Lielākās darbības daļas veikšana — Izraudzītā valsts kapitāla sabiedrība, kas pieder vairākām pašvaldībām — Darbība, kas tiek veikta arī tādu pašvaldību labā, kurām nav kapitāldaļu — Darbība, kuru liek veikt valsts iestāde, kam nav kapitāldaļu	5
2017/C 38/07	Lieta C-600/15: Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 8. decembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Financiën/Lemnis Lighting BV Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regula (EEK) Nr. 2658/87 — Muitas savienība un kopējais muitas tarifs — Tarifa klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Pozīcijas 8539, 8541, 8543, 8548 un 9405 — Spuldzes ar gaismu izstarojošām diodēm (LED)	5
2017/C 38/08	Lieta C-686/15: Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 7. decembra spriedums (Općinski sud u Velikoj Gorici (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vodoopskrba i odvodnja d.o.o./Željka Klafurić Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vide — Direktīva 2000/60/EK — Sistēma Eiropas Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā — Ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšana — Patērētāja maksājamās summas aprēķins — Ar faktisko patēriņu saistīta mainīgā daļa un no šī patēriņa neatkarīga fiksētā daļa	6
2017/C 38/09	Lieta C-535/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 21. oktobrī iesniedza Tribunalul Specializat Mureș (Rumānija) – Michael Tibor Bachman/FAER IFN SA	7
2017/C 38/10	Lieta C-550/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 31. oktobrī iesniedza Rechtbank Den Haag, tiesas sēdes vieta – Amsterdama (Nīderlande) – A un S/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie	7
2017/C 38/11	Lieta C-556/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 3. novembrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – Lutz GmbH/Hauptzollamt Hannover	8
2017/C 38/12	Lieta C-571/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. novembrī iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Nikolay Kantarev/Balgarska narodna banka	9
2017/C 38/13	Lieta C-583/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. novembrī iesniedza Cour d'appel de Versailles (Francija) – Green Yellow Canet en Roussillon SNC/Enedis, SA	10
2017/C 38/14	Lieta C-584/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. novembrī iesniedza Cour d'appel de Versailles (Francija) – Green Yellow Hyères Sup SNC/Enedis, SA	11
2017/C 38/15	Lieta C-589/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 21. novembrī iesniedza Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (Austrija) – Mario Alexander Filippi u.c.	11
2017/C 38/16	Lieta C-592/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 23. novembrī iesniedza Cour d'appel de Mons (Beļģija) – Cabinet d’Orthopédie Stainier SPRL/État belge	12
2017/C 38/17	Lieta C-612/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. novembrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs	13
2017/C 38/18	Lieta C-618/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. novembrī iesniedza Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) – Rafal Prefeta/Secretary of State for Work and Pensions	14
2017/C 38/19	Lieta C-619/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. novembrī iesniedza Oberverwaltungsgericht Berlin-Brandenburg (Vācija) – Sebastian W. Kreuziger/Land Berlin	15
2017/C 38/20	Lieta C-620/16: Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	15
2017/C 38/21	Lieta C-622/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-220/13 Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Scuola Elementare Maria Montessori Srl	16
2017/C 38/22	Lieta C-623/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-220/13 Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Eiropas Komisija	17
2017/C 38/23	Lieta C-624/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-219/13 Ferracci/Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Eiropas Komisija	17
2017/C 38/24	Lieta C-638/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. decembrī iesniedza Conseil du Contentieux des Étrangers (Beļģija) – X, X/Beļģijas valsts	18
2017/C 38/25	Lieta C-640/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 26. septembra rīkojumu lietā T-382/15 Greenpeace Energy eG/Eiropas Komisija 2016. gada 9. decembrī iesniedza Greenpeace Energy eG	19
2017/C 38/26	Lieta C-659/16: Prasība, kas celta 2016. gada 20. decembrī – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome	20
	Vispārējā tiesa
2017/C 38/27	Lieta T-199/04 RENV: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Gul Ahmed Textile Mills/Padome Dempings — Pakistānas izcelsmes kokvilnas gultas veļas imports — Interese celt prasību — Izmeklēšanas uzsākšana — Saliktā normālā vērtība — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Tiesības uz aizstāvību — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības tikt uzklausītam tiesas sēdē — Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums — Ievedmuitas nodokļu atmaksāšana — Pielāgošana — Kaitējums — Cēloņsakarība — PTO tiesības	21
2017/C 38/28	Lieta T-169/08 RENV: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – DEI/Komisija Konkurence — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Grieķijas brūnogļu piegādes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpums — Publisko brūnogļu atradņu izmantošanas tiesību piešķiršana vai saglabāšana publiskam uzņēmumam — Konkrēto tirgu noteikšana — Iespēju nevienlīdzības pastāvēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesiskā paļāvība — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Samērīgums	21
2017/C 38/29	Lieta T-421/09 RENV: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – DEI/Komisija Konkurence — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Grieķijas brūnogļu piegādes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus — Lēmums par konkrētu pasākumu veikšanu, lai novērstu EKL 86. panta 1. punkta apvienojumā ar EKL 82. punktu pārkāpuma pretkonkurences iedarbību — EKL 86. panta 3. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu — Samērīgums — Līgumu slēgšanas brīvības princips	22
2017/C 38/30	Lieta T-112/13: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Mondelez UK Holdings & Services/EUIPO – Société des produits Nestlé (Šokolādes tāfelītes forma) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Trīsdimensiju preču zīme — Šokolādes tāfelītes forma — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts — Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. un 2. punkts	23
2017/C 38/31	Lieta T-177/13: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – TestBioTech u.c./Komisija Vide — Ģenētiski modificēti produkti — Ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87701 x MON 89788 — Lūguma iekšēji pārskatīt lēmumu ļaut laist tirgū produktu kā nepamatota noraidījums — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā	24
2017/C 38/32	Lieta T-466/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Spānija/Komisija Muitas savienība — Tunzivju izstrādājumu imports no Salvadoras — Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Pieteikums par ievedmuitas nodokļa nepiedzīšanu — Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. pants — Tiesības uz labu pārvaldību saistībā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 872.a pantu — Kompetento iestāžu kļūda, kas nav saprātīgi atklājama	24
2017/C 38/33	Lieta T-548/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Spānija/Komisija Muitas savienība — Tunzivju izstrādājumu imports no Ekvadoras — Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Pieteikums par ievedmuitas nodokļa nepiedzīšanu — Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. pants — Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums importētājiem — Labticība — Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu — Regulas (EEK) Nr. 2913/92 239. pants	25
2017/C 38/34	Lieta T-758/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Infineon Technologies/Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Viedkaršu čipi — Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums — Apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju — Tiesības uz aizstāvību — Pārkāpums mērķa dēļ — Pierādījumi — Noilgums — Vienots un turpināts pārkāpums — 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai — Pārdošanas vērtība	26
2017/C 38/35	Lieta T-762/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Philips un Philips France/Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Viedkaršu čipi — Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums — Apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju — Pārkāpums mērķa dēļ — Vienots un turpināts pārkāpums — Labas pārvaldības princips — Rūpības pienākums — 2006. gada paziņojums par sadarbību — Paziņojums par izlīgumu — Noilgums — 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai — Pārdošanas vērtība	26
2017/C 38/36	Lieta T-808/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Spānija/Komisija Valsts atbalsts — Ciparu televīzija — Atbalsts digitālās televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos Kastīlijas-Lamančas apvidos — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Uzņēmuma jēdziens — Saimnieciska darbība — Priekšrocība — Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi — Konkurences izkropļošana — LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts — Rūpības pienākums — Saprātīgs termiņš — Tiesiskā noteiktība — Vienlīdzīga attieksme — Samērīgums — Subsidiaritāte — Tiesības uz informāciju	27
2017/C 38/37	Apvienotās lietas T-37/15 un T–38/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Abertis Telecom Terrestre un Telecom Castilla-La Mancha/Komisija Valsts atbalsts — Ciparu televīzija — Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās Kastīlijas-Lamanšas teritorijās — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Uzņēmuma jēdziens — Saimnieciskā darbība — Priekšrocība — Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi — Konkurences izkropļošana — LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts — Jauns atbalsts	28
2017/C 38/38	Lieta T-212/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Aldi/EUIPO – Miquel Alimentació Grup (Gourmet) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Gourmet reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes GOURMET un Gourmet — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	28
2017/C 38/39	Lieta T-227/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Redpur/EUIPO – Redwell Manufaktur (Redpur) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Redpur reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme redwell INFRAROT HEIZUNGEN — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	29
2017/C 38/40	Lieta T-330/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Keil/EUIPO – NaturaFit Diätetische Lebensmittelproduktion (BasenCitrate) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme BasenCitrate — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts	30
2017/C 38/41	Lieta T-366/15 P: Vispārējās tiesas 2016. gada 14. decembra spriedums – Todorova Androva/Padome u.c. Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Paaugstināšana amatā — 2011. gada paaugstināšana amatā — Neiekļaušana amatā paaugstināmo ierēdņu sarakstā — Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana — Civildienesta noteikumu 45. pants — UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzula — Vienlīdzīga attieksme — Pienākums norādīt pamatojumu — Pierādīšanas pienākums — Tiesas, kas lietu izskata pēc būtības, pienākums veikt izmeklēšanu — Iebilde par prettiesiskumu — Noteikums par sūdzības un prasības pieteikuma, kurš iesniegts Savienības tiesā, savstarpēju atbilstību	30
2017/C 38/42	Lieta T-391/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Aldi/EUIPO – Cantina Tollo (ALDIANO) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes ALDIANO reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme ALDI — Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts — Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. punkts	31
2017/C 38/43	Lieta T-529/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Intesa Sanpaolo/EUIPO (START UP INITIATIVE) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes START UP INITIATIVE reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants	32
2017/C 38/44	Apvienotās lietas T-678/15 un T-679/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums – Novartis/EUIPO (Pelēkas līknes attēls un zaļas līknes attēls) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafisku preču zīmju, kas attēlo pelēku līkni un kas attēlo zaļu līkni, reģistrācijas pieteikumi — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspēja — Apzīmējuma vienkāršība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts	32
2017/C 38/45	Lieta T-716/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra spriedums – Gallardo Blanco/EUIPO – Expasa Agricultura y Ganadería (H-veida zirga trenzes attēls) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, ko veido H-veida zirga trenzes attēls, reģistrācijas pieteikums — Agrākas Eiropas Savienības un Spānijas grafiskas preču zīmes — Relatīvs atteikuma pamats — Agrāko preču zīmju faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts — Sajaukšanas iespēja — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	33
2017/C 38/46	Lieta T-826/16 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2016. gada 16. decembra rīkojums – Casasnovas Bernad/Komisija Pagaidu noregulējums — Civildienests — Līgumdarbinieki — Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu — Steidzamības neesamība	33
2017/C 38/47	Lieta T-746/16: Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Andreassons Åkeri u.c./Komisija	34
2017/C 38/48	Lieta T-778/16: Prasība, kas celta 2016. gada 9. novembrī – Īrija/Komisija	35
2017/C 38/49	Lieta T-834/16: Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – QC/Eiropadome	36
2017/C 38/50	Lieta T-837/16: Prasība, kas celta 2016. gada 28. novembrī – Zviedrija/Komisija	37
2017/C 38/51	Lieta T-838/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – BP/FRA	38
2017/C 38/52	Lieta T-842/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – Repower/EUIPO – repowermap (REPOWER)	39
2017/C 38/53	Lieta T-843/16: Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – dm-drogerie markt/EUIPO – Digital Print Group O. Schimek (Foto Paradies)	40
2017/C 38/54	Lieta T-844/16: Prasība, kas celta 2016. gada 29. novembrī – Alpirsbacher Klosterbräu Glauner/EUIPO (Klosterstoff)	41
2017/C 38/55	Lieta T-848/16: Prasība, kas celta 2016. gada 1. decembrī – Deichmann/EUIPO – Vans (V)	41
2017/C 38/56	Lieta T-849/16: Prasība, kas celta 2016. gada 4. decembrī – PGNiG Supply & Trading/Komisija	42
2017/C 38/57	Lieta T-850/16: Prasība, kas celta 2016. gada 30. novembrī – QE/Eurojust	43
2017/C 38/58	Lieta T-854/16: Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – Barata/Parlaments	44
2017/C 38/59	Lieta T-857/16: Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – Erdinger Weißbräu Werner Brombach/EUIPO (Lielas glāzes forma)	45
2017/C 38/60	Lieta T-859/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – Damm/EUIPO – Schlossbrauerei Au-Hallertau Willibald Beck Freiherr von Peccoz (EISKELLER)	46
2017/C 38/61	Lieta T-860/16: Prasība, kas celta 2016. gada 6. decembrī – Wirecard/EUIPO (mycard2go)	46
2017/C 38/62	Lieta T-861/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – C & J Clark International/Komisija	47
2017/C 38/63	Lieta T-862/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – fritz-kulturgüter/EUIPO – Sumol + Compal Marcas (fritz-wasser)	48
2017/C 38/64	Lieta T-863/16: Prasība, kas celta 2016. gada 5. decembrī – Le Pen/Parlaments	48
2017/C 38/65	Lieta T-869/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. decembrī – Wenger/EUIPO – Swissgear (SWISSGEAR)	50
2017/C 38/66	Lieta T-873/16: Prasība, kas celta 2016. gada 8. decembrī – Groupe Canal +/Komisija	50
2017/C 38/67	Lieta T-878/16: Prasība, kas celta 2016. gada 9. decembrī – Karelia/EUIPO (KARELIA)	52
2017/C 38/68	Lieta T-883/16: Prasība, kas celta 2016. gada 16. decembrī – Polijas Republika/Komisija	52
2017/C 38/69	Lieta T-884/16: Prasība, kas celta 2016. gada 15. decembrī – Multiconnect/Komisija	53
2017/C 38/70	Lieta T-885/16: Prasība, kas celta 2016. gada 15. decembrī – Mass Response Service/Komisija	54
2017/C 38/71	Lieta T-167/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 26. oktobra rīkojums – Polija/Komisija	54
2017/C 38/72	Lieta T-535/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 5. decembra rīkojums – McGillivray/Komisija	55