26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/1

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/2

1.

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpuma izbeigšanu, un iesaistītās personas piedāvā uzņemties saistības, ar kurām tiek kliedētas bažas, ko Komisija paudusi savā sākotnējā novērtējumā, tad saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), Komisija var ar lēmumu padarīt šīs saistības attiecīgajiem uzņēmumiem saistošas. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laiku, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata.

2.

Saskaņā ar minētās regulas 27. panta 4. punktu Komisijai ir jāpublicē īss lietas kopsavilkums un saistību galvenais saturs. Ieinteresētās personas savus apsvērumus var iesniegt Komisijas noteiktajā termiņā.

3.

Komisija 2016. gada 9. decembrī pieņēma sākotnējo novērtējumu Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē par iespējamajiem pārkāpumiem, ko attiecībā uz e-grāmatu izplatīšanu patērētājiem EEZ mazumtirdzniecības nolūkā izdarījis uzņēmums Amazon.com Inc. un saistītie uzņēmumi, tostarp Amazon EU S.à.r.l., Amazon Media EU S.à.r.l. un Amazon Digital Services Inc. (turpmāk kopā “Amazon”).

4.

Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu Amazon, iespējams, ieņem dominējošu stāvokli konkrētajos tirgos, kas aptver e-grāmatu angļu un vācu valodā izplatīšanu patērētājiem EEZ mazumtirdzniecības nolūkā. Sākotnējā novērtējumā Komisija pauda bažas, ka Amazon, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojis savu potenciāli dominējošo stāvokli un tādējādi pārkāpis Līguma 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu, pieprasot, lai e-grāmatu piegādātāji (2) i) paziņotu Amazon, ja tie citur piedāvā izdevīgākus vai savādākus noteikumus, un/vai ii) nodrošinātu Amazon noteikumus, kas ir tieši vai netieši atkarīgi no citam e-grāmatu mazumtirgotājam (3) piedāvātajiem noteikumiem (turpmāk kopā dēvēti “paritātes klauzulas”). Komisijas sākotnēji paustās bažas attiecas uz turpmākajos punktos minētajām paritātes klauzulām.

5.

Klauzulas, saskaņā ar kurām e-grāmatu piegādātājam jāpaziņo un jāpiedāvā Amazon noteikumi, kas attiecas uz e-grāmatu izplatīšanu saskaņā ar konkrētu darījumdarbības modeli, ja šis e-grāmatu piegādātājs saskaņā ar minēto darījumdarbības modeli izplata e-grāmatas ar citu e-grāmatu mazumtirgotāju nekā Amazon starpniecību (“darījumdarbības modeļu paritāte”).

6.

Klauzulas, saskaņā ar kurām e-grāmatu piegādātājam jānodrošina Amazon i) konkrēta e-grāmata noteiktā teritorijā un/vai noteiktā datumā un laikā, ja šis e-grāmatu piegādātājs minēto e-grāmatu izplata citiem e-grāmatu mazumtirgotājiem nekā Amazon (“izvēles paritāte”), un/vai ii) visas iezīmes, funkcijas, lietošanas noteikumi, elementi vai saturs attiecībā uz vienu vai vairākām e-grāmatām, ja šis e-grāmatu piegādātājs minētās iezīmes, funkcijas, lietošanas noteikumus, elementus vai saturu attiecībā uz konkrēto e-grāmatu nodrošinājis ar citu e-grāmatu mazumtirgotāju nekā Amazon starpniecību (“iezīmju paritāte”).

7.

Klauzulas, saskaņā ar kurām i) e-grāmatu piegādātājam jāpiedāvā Amazon pārstāvja cena, kas noteiktā veidā atkarīga no pārstāvja cenas, ko e-grāmatu piegādātājs noteicis (vai ko e-grāmatu mazumtirgotājs piemēro) citiem e-grāmatu mazumtirgotājiem nekā Amazon, vai no tālākpārdevēja cenām, ko patērētājiem piemēro citi e-grāmatu mazumtirgotāji nekā Amazon (“pārstāvja cenu paritāte”), un/vai ii) e-grāmatu piegādātājam jāpiedāvā Amazon pārstāvja kampaņas cena, vairumtirdzniecības kampaņas cena vai kampaņas saturs, ja e-grāmatu piegādātājs piedāvā pārstāvja/vairumtirdzniecības kampaņas cenu vai kampaņas saturu ar citu e-grāmatu mazumtirgotāju nekā Amazon starpniecību (“kampaņu paritāte”), un/vai iii) tiek paredzēts kredītpunktu fonds, kuru Amazon var izmantot pēc saviem ieskatiem, lai noteiktu atlaides no pārstāvja cenām attiecībā uz jebkuru e-grāmatu, ko minētais e-grāmatu piegādātājs piegādā Amazon. Fonda vērtību aprēķina, balstoties uz starpību starp pārstāvja cenām, ko e-grāmatu piegādātājs par savām grāmatām noteicis Amazon, un minēto e-grāmatu pārstāvja cenām vai tālākpārdošanas cenām, kuras noteiktas citiem e-grāmatu mazumtirgotājiem. E-grāmatu piegādātāja ieņēmumus un Amazon komisijas maksu aprēķina, balstoties uz pārstāvja cenu, ieskaitot atlaides (“atlaižu fonda noteikumi”).

8.

Klauzulas, saskaņā ar kurām e-grāmatu piegādātājam jāpiedāvā Amazon vairumtirdzniecības cena, kas noteiktā veidā atkarīga no vairumtirdzniecības/pārstāvja cenas, ko e-grāmatu piegādātājs piedāvā citiem e-grāmatu mazumtirgotājiem nekā Amazon, vai no tālākpārdevēja cenas, ko patērētājiem piemēro citi e-grāmatu mazumtirgotāji nekā Amazon (“vairumtirdzniecības cenu paritāte”).

9.

Klauzulas, saskaņā ar kurām e-grāmatu piegādātājam jāpaziņo Amazon, ja tas citiem e-grāmatu mazumtirgotājiem nekā Amazon piedāvā atšķirīgus alternatīvus darījumdarbības modeļus, e-grāmatas, pieejamības datumus, iezīmes, kampaņas vai zemākas vairumtirdzniecības un pārstāvja cenas (“paziņošanas noteikumi”).

10.

Sākotnējā novērtējumā Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka darījumdarbības modeļu paritāte un attiecīgie paziņošanas noteikumi, iespējams, var i) samazināt e-grāmatu piegādātāju stimulus atbalstīt jaunus un novatoriskus alternatīvus darījumdarbības modeļus un ieguldīt tajos, ii) samazināt Amazon konkurentu spēju un stimulus attīstīties un diferencēt savu piedāvājumu ar šādiem darījumdarbības modeļiem, iii) aizkavēt e-grāmatu mazumtirgotāju ienākšanu tirgū un/vai darbības izvēršanu, līdz ar to iespējami vājinot konkurenci e-grāmatu izplatīšanas jomā un vēl nostiprinot Amazon jau tā potenciāli dominējošo stāvokli.

11.

Turklāt izvēles paritāte un iezīmju paritāte, iespējams, var i) samazināt e-grāmatu piegādātāju un e-grāmatu mazumtirgotāju stimulus sagatavot e-grāmatas, kas nav tādas e-grāmatas, kurās pārsvarā ir teksts, un kavēt e-grāmatu mazumtirgotāju diferenciāciju, tādējādi potenciāli vājinot konkurenci e-grāmatu izplatīšanas jomā, un ii) līdz ar e-grāmatu mazumtirgotāju e-grāmatu piedāvājuma diferenciācijas ierobežošanu vājināt konkurenci starp e-grāmatu mazumtirgotājiem un aizkavēt to ienākšanu tirgū un/vai darbības izvēršanu, kā rezultātā var paaugstināties cenas un sarukt patērētāju izvēles iespējas.

12.

Turklāt pārstāvja cenu paritāte, kampaņu paritāte, atlaižu fonda noteikumi un attiecīgie paziņošanas noteikumi (apvienojumā ar Amazon tiekšanos panākt mazumtirdzniecības cenu paritāti), iespējams, var i) aizkavēt e-grāmatu mazumtirgotāju ienākšanu tirgū vai darbības izvēršanu, tādējādi nostiprinot Amazon potenciāli dominējošo stāvokli, un ii) dot Amazon iespēju samazināt konkurenci starp e-grāmatu mazumtirgotājiem un tādējādi panākt augstāku komisijas maksu no e-grāmatu mazumtirgotājiem, kas galu galā varētu izraisīt e-grāmatu mazumtirdzniecības cenu paaugstināšanos.

13.

Visbeidzot, vairumtirdzniecības cenu paritāte, iespējams, var i) aizkavēt e-grāmatu mazumtirgotāju ienākšanu konkrētajos tirgos un darbības izvēršanu, patērētājiem piedāvājot zemākas e-grāmatu mazumtirdzniecības cenas nekā Amazon, un ii) pastiprināt izvēles paritātes potenciālo ietekmi, jo nodrošinātu, ka gadījumos, kad e-grāmatu piegādātāji izvēlas nepiedāvāt Amazon konkrētu e-grāmatu, tam e-grāmatas būtu pieejamas ar visizdevīgākajiem vairumtirdzniecības noteikumiem.

14.

Sākotnējā novērtējumā bija paustas Komisijas bažas, ka visas iepriekš aprakstītās paritātes klauzulas kā tādas ir uzskatāmas par potenciālu Amazon dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu konkrētajos EEZ tirgos. Turklāt Komisijas sākotnējais viedoklis ir tāds, ka dažādo ar cenām saistīto klauzulu (t. i., pārstāvja cenu klauzulas, atlaižu fonda noteikumu, kampaņu paritātes, vairumtirdzniecības cenu paritātes un pārstāvja komisijas maksu paritātes (4)), ar cenām nesaistīto klauzulu (t. i., darījumdarbības modeļu paritātes, izvēles paritātes un iezīmju paritātes) un paziņošanas noteikumu apvienojums, visticamāk, pastiprinātu atsevišķo paritātes klauzulu iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci.

15.

Amazon nepiekrīt Komisijas sākotnējam novērtējumam. Tomēr, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, uzņēmums piedāvāja uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Saistību galvenie elementi ir šādi:

16.

Saistību pilns teksts angļu valodā ir publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

17.

Ievērojot tirgus pārbaudes rezultātus, Komisija plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu, ar ko iepriekš kopsavilkuma veidā sniegtās un Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicētās saistības atzīst par saistošām.

18.

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par ierosinātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Ieinteresētās trešās personas tiek lūgtas iesniegt arī savu piezīmju nekonfidenciālu versiju, kurā informācija, ko tās uzskata par komercnoslēpumiem un cita veida konfidenciālu informāciju, ir svītrota un attiecīgi aizstāta ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

19.

Atbildes un piezīmes vēlams pamatot un minēt tajās attiecīgos faktus. Ja konstatējat kādas problēmas saistībā ar kādu ierosināto saistību daļu, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu.

20.

Apsvērumus Komisijai ar atsauces numuru AT.40153 – E-book MFNs and related matters var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/5

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/6

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/7

Lēmuma pieņemšanas datums

:

2016. gada 24. oktobris

Lietas Nr.

:

79525

Lēmuma Nr.

:

193/16/COL

EBTA valsts

:

Islande

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

:

Elektroenerģijas pārdošanas uzņēmums Norðurál

Juridiskais pamats

:

Elektroenerģijas līguma, kas noslēgts 1997. gadā starp Landsvirkjun un Norðurál Grundartangi ehf, trešais grozījums.

Pasākuma veids

:

Netiek sniegts valsts atbalsts

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/8

—

Eiropas un/vai valstu sociālie partneri,

—

nodarbinātības lietu ministrijas vai saistītās struktūras (aģentūras vai padomes),

—

valsts vai privātie nodarbinātības dienesti,

—

darba tirgus pētniecības institūti, valstu statistikas biroji,

—

valsts vai privātie, mazie, vidējie vai lielie uzņēmumi (tostarp sociālie uzņēmumi),

—

ekonomiskās attīstības aģentūras,

—

tirdzniecības, rūpniecības vai darba kameras,

—

darba devēju vai darbinieku nozaru vai profesionālās apvienības; amatniecības kameras,

—

Eiropas vai valstu nozaru jumta organizācijas,

—

apmācību vai izglītības sniedzēji vietējā, reģionālā vai valsts līmenī,

—

nozares pētniecības institūti,

—

struktūras, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, profesionālās konsultācijas un informācijas pakalpojumus,

—

valsts iestādes, kas atbildīgas par izglītību un apmācību reģionālā vai valsts līmenī.

—

valsts vai privātie uzņēmumi (tostarp sociālie uzņēmumi), jo īpaši tie uzņēmumi, kuriem ir sava apmācību nodaļa, un tie uzņēmumi, kas nodrošina stažēšanās iespējas, kā arī tie, kas nodrošina kopīgu apmācību (sadarbīgu apmācību),

—

ES vai valstu organizācijas, kas pārstāv nozari, mazos un vidējos uzņēmumus, attiecīgās nozaru organizācijas,

—

valsts vai privātie PIA sniedzēji, tostarp starpuzņēmumu apmācību centri un augstākās izglītības iestādes, kas nodrošina PIA,

—

PIA sniedzēju tīkli un viņus pārstāvošās Eiropas vai valsts organizācijas,

—

izglītības un apmācības iestādes reģionālā vai valsts līmenī, kā arī ministrijas,

—

organizācijas vai tīkli ES vai valsts līmenī, kas pārstāv sociālos partnerus, rūpniecību, nozaru organizācijas, profesiju un izglītības un apmācības jomu ieinteresētās personas, tostarp jauniešu organizācijas,

—

tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības vai darbaspēka kameras un citas starpniecības struktūras,

—

nozaru prasmju padomes,

—

ekonomiskās attīstības aģentūras, statistikas struktūras un pētniecības institūti,

—

kultūras un/vai radošās struktūras,

—

struktūras, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, profesionālās konsultācijas, informācijas un nodarbinātības pakalpojumus,

—

akreditācijas, sertifikācijas, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vai kvalificēšanas struktūras (iestādes ar “reglamentējošu darbību”).

—

valsts vai privāti uzņēmumi, kas darbojas izvēlētajās izmēģinājuma nozarēs, jo īpaši tie uzņēmumi, kuriem ir sava apmācību nodaļa un tie uzņēmumi, kas nodrošina stažēšanās iespējas, kā arī tie, kas nodrošina kopīgu apmācību (sadarbīgu apmācību),

—

ES vai valstu organizācijas, kas pārstāv nozari, mazos un vidējos uzņēmumus, attiecīgās nozaru organizācijas,

—

valsts vai privātie izglītības vai apmācības sniedzēji, tostarp mācību centri un augstākās izglītības iestādes (un militārās akadēmijas aizsardzības sektorā),

—

izglītības vai apmācību sniedzēju tīkli un viņus pārstāvošās Eiropas vai valsts organizācijas,

—

iestādes, kas ir atbildīgas par izglītību un apmācībām vai nodarbinātību reģionālā vai valsts līmenī, un ar tām saistītās ministrijas,

—

organizācijas vai tīkli ES vai valsts līmenī, kas pārstāv sociālos partnerus, rūpniecību, nozaru organizācijas, profesiju un izglītības un apmācības jomu ieinteresētās personas, tostarp jauniešu organizācijas,

—

tirdzniecības, rūpniecības, darbaspēka kameras un citas attiecīgo nozaru starpniekinstitūcijas,

—

nozaru prasmju padomes,

—

ekonomiskās attīstības aģentūras, statistikas struktūras un pētniecības institūti,

—

struktūras, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, profesionālās konsultācijas, informācijas un nodarbinātības pakalpojumus,

—

akreditācijas, sertifikācijas, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vai kvalificēšanas struktūras (iestādes ar “reglamentējošu darbību”),

—

struktūrvienības, kas pārstāv attiecīgās iestādes reģionālā un valsts līmenī.

—

Eiropas Savienības 28 dalībvalstis,

—

programmas valstis, kas nav ES dalībvalstis: bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija.

—

vākt un interpretēt pierādījumus saistībā ar nepieciešamajām prasmēm darba tirgū konkrētā ekonomikas nozarē, tostarp balstoties uz prasmju apskatu (piemēram, Cedefop prognozēm par prasmju pieprasījumu, dažādu aptauju datiem, analītiskiem faktiem) un, ja iespējams, uz Eiropas nozaru padomju prasmju jautājumos vai iepriekšējo nozaru prasmju apvienību veikto darbu,

—

analizēt tendences un sarežģījumus, kas ietekmē nozari un tās darba tirgu, uzsvaru liekot uz pārmaiņu virzītājspēkiem, kas var ietekmēt prasmju pieprasījumu un piedāvājumu konkrētajā nozarē (piemēram, automātika, demogrāfija),

—

pamatojoties uz iepriekš minētajām darbībām, sniegt detalizētu novērtējumu par pašreizējo un prognozējamo prasmju trūkumu, nepilnībām un neatbilstībām nozarē (gan ar darbu saistītām, gan vispārīgām prasmēm), kā arī nepieciešamību pārskatīt profesionālos profilus, norādot prioritāti, kurā tie ir jārisina, cita starpā pamatojoties uz to ietekmi uz izaugsmi un konkurētspējas potenciālu nozarē, kā arī uz nodarbinātību (piemēram, iespējamā darbavietas zaudēšana, grūti aizpildāmas vakances),

—

analizēt šādu prasmju iespējamo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību šajā nozarē,

—

analizēt galvenās tendences, kas ietekmē cieši saistītas nozares, lai attēlotu iespējamo savstarpējo ietekmi,

—

identificēt vajadzības attiecībā uz apmācību nodrošināšanu, ņemot vērā arī ESCO klasifikācijas profesionālos profilus, ja iespējams,

—

nodrošināt visus attiecīgos ES un/vai valsts līmeņa kvalitatīvos pierādījumus un kvantitatīvos datus par prasmēm, nodarbinātību un nozares ekonomisko darbību elektroniskā formā, saistītu atklāto datu formātā, lai tie dotu ieguldījumu prasmju apskatā (http://skillspanorama.cedefop.europa.eu/en).

—

lai nodrošinātu šīs vajadzības, identificēt un izstrādāt PIA mācību programmas vai kvalifikācijas standartus (atbilstoši Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EQF) un Eiropas iemaņu, prasmju un profesiju klasifikācijai (ESCO)), pamatojoties uz identificētajām nepieciešamajām prasmēm specifiskiem profesionālajiem profiliem konkrētā ekonomikas nozarē,

—

lai nodrošinātu pārredzamību un salīdzināmību, pārveidot nepieciešamās prasmes inovatīvās, uz mācību rezultātiem vērstās modulārās PIA mācību programmās un/vai kvalifikācijās (piemērojot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) kvalifikāciju izstrādei, kas sastāv no mācību rezultātu vienību novērtēšanas), ņemot vērā arī iepriekšējās izglītības izvērtēšanas vajadzības (piemēram, neformālās vai neregulārās),

—

jaunajā mācību programmas saturā izmantot kvalitātes vadības sistēmu, piemērojot Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) kvalitātes nodrošināšanas principus vai izmantojot jau esošās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kurām ir jābūt saskaņā ar EQAVET,

—

jaunajā apmācību programmas saturā iekļaut apmācības darbavietā, tostarp iespēju izmantot zināšanas praktiskās “reālās dzīves” darba situācijās, kā arī starptautisko mācību pieredzi, ja iespējams,

—

izstrādāt PIA sniegšanu, vēršot uzmanību gan uz prasmēm, kas saistītas ar darbu, gan arī pamatprasmēm, vispārīgām prasmēm un STEM jomām (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika), vienlaikus nodrošinot efektīvu iespēju apgūt vai attīstīt šīs kompetences, jo īpaši ar darbu saistītu apmācību kontekstā,

—

veicināt attiecīgās PIA nozaru kvalifikācijas (ieskaitot starpvalstu kopīgās programmas, kam piešķirts vairāk nekā viens PIA sniedzējs) un atbalstīt vienošanos par to atzīšanu, īstenojot ECVET principus un atsaucoties uz nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru (NQF), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EQF) kvalifikācijām, kā arī citiem attiecīgiem Eiropas rīkiem un instrumentiem konkrētajā nozarē,

—

palielināt kvalifikācijas atzīšanu Eiropas un valsts līmenī konkrētā nozarē, veicinot un panākot vienošanos par nozaru kvalifikācijām, sekmēt starpvalstu sertifikāciju un veidot savstarpēju uzticēšanos, paaugstināt mācību apguvēju un profesionāļu mobilitāti šajā nozarē,

—

identificēt, dokumentēt un veicināt sekmīgus ar prasmēm vai kvalifikāciju saistītus projektus un labu praksi, kā arī tos projektus, kas sekmē vairāku ieinteresēto personu partnerību, tostarp no citām nozarēm vai no valstīm ārpus Eiropas, un izstrādāt detalizētus priekšlikumus, lai panāktu tādus pašus rezultātus vai, ja iespējams; ieviestu tos plašākā mērogā,

—

attiecīgā gadījumā nodrošināt projekta rezultātu pieejamību atvērtā datu formātā, lai tie varētu sniegt ieguldījumu prasmju apskatā un ESCO.

—

identificēt mācību programmās piemērotākās īstenošanas metodes, izmantojot inovatīvas mācīšanas un mācīšanās pieejas, kā arī stratēģisku un integrētu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantošanu (piemēram, jaukta veida mācību moduļi, simulatori u. c.), un atklātus izglītības resursus (piemēram, MOOC un VOOC),

—

identificēt veidus, kādos īstenot inovatīvas PIA mācīšanas un mācīšanās metodes, lai nodrošinātu konkrētu mācību apguvēju mērķgrupu vajadzības un apmācības darbavietā,

—

izstrādāt pasākumus, kas atvieglotu dažādu paaudžu zināšanu nodošanu PIA sistēmā,

—

raksturot veidus, kādos var iekļaut vērtēšanas metodiku un procedūras visās mācīšanās formās, ieskaitot apmācības darbavietās, un veicināt iepriekš apgūto prasmju un kompetenču novērtēšanu,

—

noteikt atbilstošus pasākumus, kas ļautu sekot līdzi mācību apguvējiem pēc apmācību beigām, lai saņemtu atsauksmes. Šo līdzsekošanas un atsauksmju sistēmu pamatā var būt uzņēmumu, mācību apguvēju / darbinieku, kā arī publisko informācijas resursu un darba tirgus dalībnieku sniegta informācija,

—

ierosināt atbilstošus pasākumus jaunās vai pielāgotās profesionālās izglītības mācību programmas un kvalifikācijas oficiālai atzīšanai iesaistītajās valstīs un konkrētā(-ās) nozarē(-ēs),

—

plānot pakāpenisku projekta rezultātu attīstību, kas rada sistēmisku ietekmi.

—

detalizēta novērtējuma sniegšana par pašreizējo un prognozējamo prasmju trūkumu, nepilnībām un neatbilstībām nozarē, kā arī nepieciešamība pārskatīt profesionālos profilus, norādot prioritāti, kurā tie ir jārisina, cita starpā pamatojoties uz to ietekmi uz izaugsmi un konkurētspējas potenciālu nozarē, kā arī uz nodarbinātību (piemēram, iespējamā darbavietas zaudēšana, grūti aizpildāmas vakances),

—

izstrādāt vienotu metodi pašreizējās situācijas novērtēšanai un turpmāk nepieciešamo prasmju noteikšanai, kā arī uzraudzīt (katru gadu) prasmju pieprasījuma un piedāvājuma panākumus un attīstību, balstoties uz ticamiem prognožu scenārijiem,

—

identificēt profesionālos profilus, kurus nepieciešams pārskatīt vai izveidot, un to atbilstošās nepieciešamās prasmes, kā arī vajadzīgo zināšanu līmeni, attiecīgā gadījumā piemērojot profesionālajiem profiliem ESCO un esošās kompetenču sistēmas; nepieciešamības gadījumā var apsvērt nozares kompetenču sistēmas izstrādi,

—

identificēt, raksturot un norādīt prioritātes kvalifikāciju pārskatīšanai vai jaunu kvalifikāciju izveidei, pamatojoties uz attiecīgajiem profesionālajiem profiliem,

—

sekmēt konkrētu risinājumu izstrādi PIA nodrošināšanā (tostarp augstākās PIA sistēmā), kā arī uzņēmējdarbības, pētniecības un izglītības partnerības,

—

izstrādāt konkrētus risinājumus, kas veicinātu profesionālās izglītības studentu, darba meklētāju un praktikantu mobilitāti Eiropā konkrētā nozarē, izmantojot esošos ES instrumentus (piemēram, Erasmus+, EURES, Drop'Pin, Eiropas Mācekļu darba apvienību),

—

izstrādāt pasākumus, kas padarītu nozari par pievilcīgu karjeras izvēli, jo īpaši jauniešu vidū, kā arī nodrošinātu nozarē dzimumu līdzsvaru,

—

pakāpeniskai projekta rezultātu attīstībai pēc projekta beigām izstrādāt nozares vadītu ilgtermiņa rīcības plānu. Šī plāna pamatā ir jābūt ilgstošai partnerībai starp izglītības un apmācības sniedzējiem un galvenajām nozares ieinteresētajām personām atbilstošā līmenī. Tajā jābūt iekļautai atbilstošu pārvaldības struktūru identificēšanai, kā arī mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāniem. Tāpat tam ir jānodrošina atbilstoša pārredzamība un plaša informācijas izplatīšana par apvienības darbu, tostarp ES un valsts politikas līmenī, un jāietver informācija par to, kā tiks īstenoti projekta rezultāti valsts un/vai reģionālā līmenī sadarbībā ar attiecīgajām valsts un nozaru iestādēm,

tāpat rīcības plānā ir jānorāda, kā ES finansējuma iespējas (piemēram, Eiropas struktūrfondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, Erasmus+, COSME, nozaru programmas), kā arī valsts un reģionālais finansējums var atbalstīt prasmju stratēģijas. Šajā saistībā būtu jāņem vērā valsts un reģionālā līmenī pārdomātas specializācijas stratēģijas. Pamatojoties uz labas prakses piemēriem, var izstrādāt modeļus, lai sekmētu šāda finansējuma izmantošanu, tostarp darbinieku prasmju uzlabošanu,

—

nodrošināt visus attiecīgos ES un/vai valsts līmeņa kvalitatīvos pierādījumus un kvantitatīvos datus atbilstoši saistītu atklāto datu formātam.

1.

Projekta atbilstība (maksimāli 25 punkti, minimālais punktu skaits: 13 punkti)

2.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimāli 30 punkti, minimālais punktu skaits: 16 punkti)

3.

Projekta grupas un sadarbības mehānisma kvalitāte (maksimāli 25 punkti, minimālais punktu skaits: 13 punkti)

4.

Ietekme un rezultātu izplatīšana (maksimāli 20 punkti, minimālais punktu skaits: 11 punkti)

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/16

1.

Kāda juridiskā pārbaude tiek piemērota, kad tiek noteikts, vai nolīgumam starp uzņēmumiem ir konkurenci ierobežojošs mērķis EEZ līguma 53. panta nozīmē?

2.

Kādu juridisko nozīmi, apsverot, vai rīcības veids veido pārkāpumu mērķa dēļ, piešķir fakts, ka šāda sadarbība notika atklātā veidā attiecībā pret iepirkumu rīkojošo iestādi?

3.

Kādiem juridiskajiem kritērijiem vajadzētu tikt īpaši uzsvērtiem, apsverot jautājumu par to, vai par pārkāpumu mērķa dēļ ir uzskatāma sadarbība, kas izpaužas tā, ka divi konkurējoši uzņēmumi iesniedz kopīgu piedāvājumu, izmantojot kopuzņēmumu, un abi uzņēmumi būs šā kopuzņēmuma apakšuzņēmēji?

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/17

1.

Vai ar autortiesībām aizsargātu darbu preču zīmju, kuru aizsardzības periods ir beidzies, reģistrācija noteiktos apstākļos ir pretrunā Preču zīmju direktīvas 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta aizliegumam reģistrēt preču zīmes, kas ir pretrunā “sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem”?

2.

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai tas, ka ar autortiesībām aizsargāts darbs ir labi atpazīstams un tam ir ievērojama kultūras vērtība, ietekmēs novērtējumu?

3.

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai citi faktori, kas nav minēti 2. jautājumā, var ietekmēt novērtējumu, un ja tā, tad kādi?

4.

Vai Direktīvas 2008/95/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir piemērojams attiecībā uz skulptūru divdimensionāliem attēlojumiem?

5.

Vai Direktīvas 2008/95/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir piemērojams kā juridiskas tiesības atteikt tādas preču zīmes, kuras ir divdimensionāli vai trīsdimensionāli preču formas vai izskata attēlojumi?

6.

Gadījumā, ja atbilde uz 5. jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2008/95/EK 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir saprotams tā, ka valsts reģistrācijas iestādei, vērtējot preču zīmes, kas sastāv no divdimensionāliem vai trīsdimensionāliem preču formas vai izskata attēlojumiem, ir jāpiemēro novērtējuma kritērijs, kas paredz noteikt, vai dizainparaugs būtiski atšķiras no darījumdarbības nozares normas vai prakses, un vai atteikuma iemesls var būt tāds, ka šāda preču zīme ir preču formu vai izskatu aprakstoša?

26.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/18

1.

Komisija 2017. gada 18. janvārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi EQT Fund Management Sàrl (EQT, Luksemburga) un Getec Energie Holding GmBH (GEH GmbH, Vācija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūs kopīgu kontroli pār uzņēmumiem i) Getec Heat & Power AG; ii) Getec Wärme & Effizienz AG; iii) Getec Media AG; iv) Getec shared services GmbH; un v) Getec Contracting GmbH (kopā “Getec mērķuzņēmumi”, Vācija), pārdodot un iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.8347 – EQT Fund Management / Getec Energie Holding / Getec Target Companies uz šādu adresi: