7.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/1

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 6. janvāris

(2017/C 5/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0589
JPY	Japānas jena	122,83
DKK	Dānijas krona	7,4343
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85648
SEK	Zviedrijas krona	9,5515
CHF	Šveices franks	1,0725
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,9868
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,021
HUF	Ungārijas forints	307,24
PLN	Polijas zlots	4,3552
RON	Rumānijas leja	4,5013
TRY	Turcijas lira	3,8305
AUD	Austrālijas dolārs	1,4433
CAD	Kanādas dolārs	1,4039
HKD	Hongkongas dolārs	8,2121
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5073
SGD	Singapūras dolārs	1,5169
KRW	Dienvidkorejas vona	1 261,36
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,4179
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3253
HRK	Horvātijas kuna	7,5780
IDR	Indonēzijas rūpija	14 152,20
MYR	Malaizijas ringits	4,7359
PHP	Filipīnu peso	52,257
RUB	Krievijas rublis	62,7475
THB	Taizemes bāts	37,760
BRL	Brazīlijas reāls	3,3905
MXN	Meksikas peso	22,5290
INR	Indijas rūpija	71,9945

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

7.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/3

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8338 – Apax Partners / Unilabs)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 5/03)

Eiropas Komisija 2016. gada 22. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā fondi, kuru padomdevējs ir Apax Partners LLP (“AP”, Apvienotā Karaliste), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē netieši iegūst kontroli pār uzņēmumu Unilabs Holding AB (“Unilabs”, Zviedrija) iegādājoties tā pārvaldītājsabiedrības akcijas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	uzņēmums AP ir padomdevējs privātā kapitāla fondiem, kas iegulda dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē, pakalpojumu nozarē, veselības aprūpes nozarē un patērētāju nozarēs,

—	uzņēmums Unilabs sniedz diagnostikas pakalpojumus un darbojas biomedicīnas testēšanas, medicīnisku attēlveidošanas, reproduktīvās medicīnas un zāļu izstrādes pakalpojumu jomā vairākās Eiropas valstīs.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8338 – Apax Partners / Unilabs uz šādu adresi:

Eiropas Komisija

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIUM/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

7.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/4

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8327 – Fairfax / Sagard Holdings / PSG)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 5/04)

Komisija 2016. gada 21. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Fairfax Financial Holdings Limited (“Fairfax”, Kanāda) un uzņēmums Sagard Holdings Inc. (“Sagard”, Kanāda), ko kontrolē Power Corporation of Canada, iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār Performance Sports Group Ltd un tās ASV un Kanādas meitasuzņēmumu aktīviem (“PSG”, ASV), iegādājoties aktīvus.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

— uzņēmums Fairfax : īpašuma apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana un pārapdrošināšana, ieguldījumu pārvaldība,

— uzņēmums Sagard : ieguldījumi vidējas kapitalizācijas sabiedrībās ASV. Sagard ir meitasuzņēmums, kas pieder Power Corporation of Canada, kas savukārt ir plaša spektra starptautiska vadības un pārvaldītājsabiedrība ar dalību finanšu pakalpojumu, sakaru un citu uzņēmējdarbības sektoru sabiedrībās,

— uzņēmums PSG : izstrādā un ražo ledus hokeja, hokeja uz skrituļslidām, lakrosa, beisbola un softbola sporta aprīkojumu, kā arī attiecīgu apģērbu un futbola apģērbu. Tās produktus, pārdod ar Bauer, Mission, Maverik, Cascade, Inaria, Combat un Easton zīmoliem.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Eiropas Komisija

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIUM/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

7.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 5/6

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 5/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

STUPAVSKÉ ZELÉ

ES Nr.: PDO-SK-02110 – 26.10.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums

Stupavské zelé

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Slovākija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Stupavské zelé ir pārstrādes produkts – skābēti kāposti, ko iegūst, pienskābās rūgšanas procesā skābējot (baltos) kāpostus, kuri audzēti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; produktam nepievieno nekādus konservantus. Sagraizītos kāpostus liek kārtās, sāla un sabradā mucās, kas izgatavotas no koka vai cita piemērota materiāla, kurš lietojams saskarē ar pārtiku. Fermentācija notiek dabiskā āra vidē temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C. Sāls daudzums un bradāšana, kas atbrīvo mucu no liekā gaisa un sulas, nodrošina to, ka produkts Stupavské zelé paliek elastīgs un kraukšķīgs. Produkts savas īpašības iegūst dabiskās pienskābās rūgšanas procesā.

Tirdzniecībā produktu piedāvā neapstrādātu.

Izskats	:	smalkās strēmelēs (1,2–2 mm biezumā) sagriezti kāposti.
Krāsa	:	no baltas līdz dzeltenīgai; tā nedrīkst būt pelēka vai iesarkana.
Konsistence	:	smalki sagriezta, elastīga, kraukšķīga, nav mīksta.
Smarža	:	skābena, tipiska skābētu kāpostu smarža bez neraksturīgām smakām.
Garša	:	nedaudz sāļa un skāba, bez neraksturīgas piegaršas.
Sastāvs	:	sagriezti kāposti, sāls (nepārsniedz 3 %).
Cietvielu saturs	:	vismaz 70 %.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ar nosaukumu Stupavské zelé apzīmētā produkta ražošanai izmanto vēlīno šķirņu kāpostus, kas audzēti tikai noteiktajā apgabalā, un pārtikas sāli. Izmanto vēlīno šķirņu baltos galviņkāpostus: vecās vietējās šķirnes, ko sauc ‘Krajová’ (‘Záhorácka’), vai komerciāli pieejamas un pārbaudītas hibrīdšķirnes, kas ir uzskaitītas Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā, kuru patlaban piemēro un kurš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Produkta Stupavské zelé ražošanai izmanto minēto šķirņu kāpostus, ko audzē attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ražošanā izmanto vai nu vienu no minētajām šķirnēm, vai vairākas no tām.

‘Krajová’ šķirnes un vēlīno šķirņu baltie galviņkāposti atšķiras ar smalkāku lapu struktūru un asu, zemes aromātu piesātinātu garšu. Apgabalā augsnes virskārta veidota no (upju) nogulumiežiem, tā ir bagāta ar humusu, bet pēc mehāniskā sastāva sastopams galvenokārt smilšmāls un smilts, Morāvas upes palienē vietām sasniedzot pāris metru biezumu; šī virskārta ir veidojusies uz ievērojami biezākas un atšķirīgas smilšmāla un smilšu neogēna kaļķakmens nogulumu apakškārtas ar stingru konsistenci un labu ūdensietilpību, tādējādi nodrošinot daudz gruntsūdeņu, kas pietiek ilgam laikam. Tieši tāpēc, ka kāposti gandrīz visu veģetācijas periodu ir pietiekami apgādāti ar gruntsūdeņiem un tādējādi pavisam maz atkarīgi no nokrišņiem, tiem izveidojas smalkas struktūras lapas.

Turklāt šai šķirnei raksturīgas ne tikai smalkas struktūras lapas, bet tai ir arī atšķirīgas un raksturīgi saplacinātas formas kāpostgalvas, ko saista ar tā sauktu “garu griezumu” un “slaidu kaklu”; kāpostiem ir ilgi veģetācijas periodi līdz pat 180 dienām, jo tos sēj agri, bet ražu novāc vēlu, lai pilnīgāk izmantotu apgabala īpašos augsnes un hidroģeoloģiskos apstākļus.

Augsnes horizontu neviendabīgums un vertikālā segmentācija apakškārtā savukārt nosaka to, ka izaugušās kāpostgalvas pēc izmēriem un svara ir ļoti dažādas pat nelielās platībās – no 2 kg līdz 17 kg; mazāka lieluma kāpostgalvas, kas veģetācijas periodā saņēmušas mazāk mitruma no gruntsūdeņiem, saglabā samērā asu garšu; apstrādājot tās kopā ar lielākām kāpostgalvām, kam nav tik stipra garša, pēc skābēšanas iegūst produktu ar dabiski izteiktu garšu.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Viss ražošanas process noris tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un šādos posmos:

—	Ražas novākšana un sagatavošana

—

Kacena izņemšana un kāpostgalvas smalcināšana

Kāpostgalvu atdala no kacena, pirmās lapas noņem un kāpostgalvu pirms sagraizīšanas nomazgā. Vispirms izņem kacenu, tad sadrupina to ar īpašu svārpstu, pēc tam sasmalcina kāpostlapas. Kāpostu griezēja rotējošos spirālveida nažus noregulē atbilstīgi 1,2–2 mm lielam griezuma biezumam, jo īpaši tādēļ, ka griezuma smalkums ietekmē skābēšanas ātrumu. Asmeņiem ir sirpja forma; kāpostus uz naža liek ar sāniem, bet kacenus – naža līmenī.

—

Kārtošana

Sagrieztās kāpostu “strēmeles” uzreiz savāc, lai nepieļautu nevēlamu oksidāciju un fermentatīvas izmaiņas, un liek kārtām skābēšanas mucās, kas izgatavotas no koka vai cita inerta materiāla, kurš lietojams saskarē ar pārtiku. Kāpostu sālīšanu sāk, iekaisot sāli mucas dibenā. Tad sagraizītos kāpostus liek 10–15 cm biezās kārtās, katru no tām sālot tā, lai kopumā būtu 2 kg sāls uz 100 kg kāpostu. Sālīšana veicina auga šūnu atbrīvošanu no šūnsulas, kavē mikrobu attīstības procesus un ietekmē produkta kvalitāti.

—	Bradāšana Kad katra no 10–15 cm biezajām kārtām ir sakārtota mucā un iesālīta, to sabradā tradicionālajā veidā, izmantojot pārtikas vidē lietojamus gumijas zābakus, kas izgatavoti no materiāla, kurš piemērots saskarei ar pārtiku.

—	Skābēšana notiek bez konservantu pievienošanas, dabiskā āra vidē.

—

Gatavais produkts tiek uzglabāts sausās un vējainās noliktavās.

Produkta Stupavské zelé ražošanai paredzētie svaigie galviņkāposti jāaudzē, jānovāc un jāapstrādā 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai nepieļautu nevēlamu oksidāciju un fermentatīvās izmaiņas un tādējādi garantētu produkta izcelsmi un produkcijas kontroli.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Kāpostu audzēšana un pārstrāde produkta Stupavské zelé iegūšanai notiek Stupavas (Stupava) pagastā un tā apkārtnē, zemēs starp Mazo Karpatu rietumu nogāzēm un Zāhorjes (Záhorie) zemienes dienvidu daļu. Apgabala austrumu daļu norobežo Mazo Karpatu nogāzes, bet rietumu robežu veido Morāvas (Morava) upe. Apgabala ziemeļos ir Sedlisko kanāls, Zohor strauts un Malina kanāls. Dienvidu robežu veido Vápenický strauts, kas ietek Mláka kanālā un pēc tam Morāvas upē.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta nosaukums Stupavské zelé ir atvasināts no Stupavas pilsētas vārda, kas ir vēsturiski saistīta ar kāpostu kultūru un pārstrādi un ko vēlāk sāka saistīt ar skābētiem kāpostiem, kuri atšķiras no citu reģionu kāpostiem, it īpaši ar citādu kvalitāti. Otrais vārds produkta nosaukumā ir vietējā zāhorjiešu dialektā un nozīmē “kāposti”. Termins zelé, ko lieto šajā apgabalā, var būt saistīts ar horvātu apdzīvoto Māstu (Mást), kas ir daļa no Stupavas pilsētas. Horvātu valodā kāpostus sauc par zelje. Gan Māstu, gan citas tuvējās pašvaldības (kas patlaban pieder pie Bratislavas) reiz kolonizēja horvāti, un daži horvātu valodas vārdi tika aizgūti un iekļāvās vietējā Zāhorjes dialektā, un tie tiek lietoti vēl šodien.

Kāpostus audzē Zāhorjes zemienes dienviddaļā, starp Mazo Karpatu rietumu nogāzēm un Morāvas upi salīdzinoši zemā augstumā virs jūras līmeņa, kur valda relatīvi sauss un silts klimats. Noteiktā apgabala apvidu veido galvenokārt vēju sadzīti reljefa pacēlumi no smilšu sanesām. Stupavas ciems atrodas 174 metru augstumā virs jūras līmeņa; tas ir lauku apvidus ar upju sanesām biezā kārtā, tādējādi radot kāpostu kultūrai piemērotus vides apstākļus. Kā ziņo autors Anton Hrnko savā publikācijā Stupava, “Zāhorjes (Záhorie) dienvidos ir īpaši klimata un augsnes apstākļi, kas dara vietējo zemi par unikālu lauksaimniecības reģionu, kur lieliski attīstītās galvenokārt kāposti”. Produkta sevišķās īpašības ir ģeogrāfiskā apgabala specifikas un tās cilvēkpotenciāla izmantošanas rezultāts.

Smilšmāla un smilšmāla-smilts augsnes uz rupja māla, smilšu un kaļķakmens nogulumiem nodrošina ilgtspējīgu apgādi ar gruntsūdeņiem un samazinātu atkarību no virskārtas apūdeņošanas; šo faktoru ietekmē kāpostu lapu struktūra ir smalkāka, un tas ļauj kāpostus sagriezt smalkāk.

Augsnes apakškārtas neviendabīgums un segmentācija veicina izaugušo kāpostgalvu lielo dažādību – tās sver no 2 kg līdz 17 kg. Mazākajām kāpostgalvām ir izteiktāka un asāka, zemes aromāta piesātināta garša, un, apstrādājot tās kopā ar lielākām kāpostgalvām, kam nav tik stipra garša, pēc skābēšanas iegūst produktu ar dabiski izteiktu garšu.

Augsnes un hidroloģiskie apstākļi ietekmē izejvielas īpašības un līdz ar to arī gatavā produkta pagatavošanas metodi. Pateicoties izejvielas (mazo kāpostgalvu) spēcīgajai, ar zemes aromātiem piesātinātajai un asajai garšai, gatavojot produktu Stupavské zelé, nav vajadzības līdzās sālim pievienot piedevas, garšvielas vai konservantus, kā to dara citos reģionos.

Gatavā produkta Stupavské zelé tipiski baltā vai dzeltenīgā krāsa, pienskābes smarža, nedaudz sāļā un skābā garša bez svešas smakas un neraksturīgas garšas saistīta ne tikai ar izejvielas īpatnībām, bet arī tradicionālo pārstrādes metodi – galvenokārt ar skābēšanas ilgumu atkarībā no āra temperatūras –, kuras izmantošanai nepieciešamas zināšanas un prasmes.

Augsnes un klimatiskie apstākļi ietekmējuši iedzīvotāju nodarbošanos. Audzēšanas metodes (vietējās šķirnes sauc par ‘Krajová’ jeb ‘Záhorácka’), ražas novākšana, griešana (izmantojot īpašus svārpstus kacenu izņemšanai un sadrupināšanai un nažus kāpostu sagriešanai sirpjveida strēmelēs 1,2–2 mm biezumā, kas ietekmē skābēšanas ātrumu), likšana kārtās, bradāšana (īpašs veids kāpostu sablīvēšanai) un kāpostu skābēšana (skābēšanas ilgums tvertnēs, kas glabājas zem ventilācijas kupola, mainās katru gadu atkarībā no āra temperatūras) atspoguļo paaudžu paaudzēs gūto pieredzi un prasmes, un tam ir nozīmīga ietekme uz gatavā produkta īpašībām.

Raksti par vēsturi liecina, ka kāposti, ko zemnieki piegādāja galvenokārt no Stupavas un tās apkārtnes, drīz vien sāka dominēt Vīnes dārzeņu tirgū tādā mērā, ka tradicionālos skābos kāpostus (Sauerkraut) Vīnes iedzīvotāji sāka saukt par slovāku salātiem (Slowakisches Salat). Stupavas iedzīvotāji, būdami uzņēmīgi ļaudis, nepalika pie skābu kāpostu ražošanas mājas apstākļos vien. Vietējie zemnieki apvienojās un 19. gs. beigās nodibināja uzņēmējsabiedrību “Kāpostu fabrika”, kur skābētus kāpostus sāka ražot rūpnieciskā veidā.

Skābēti kāposti bija viens no iecienītākajiem izstrādājumiem Eiropā kopš 19. gadsimta otrās puses, kad šo lauksaimniecības kultūru sāka propagandēt kā C vitamīna avotu. Kāpostu skābēšanas fabriku dibināšanu plaši atbalstīja Austroungārijas valsts iestādes, un to ietekmēja arī Pirmā pasaules kara gadi, kad izplatījās nabadzība, iestājās bads un uzliesmoja epidēmijas. Tomēr rakstu avoti, kuros minēta kāpostu audzēšana, pārdošana un eksportēšana, ir daudz senāki.

Nedrīkstētu aizmirst arī konservu fabriku, kas saglabājusies laikabiedru atmiņās. Tās vēsture datējama ar pirmo Čehoslovākijas Republiku. Šo konservu fabriku 1926. gadā sāka būvēt Rudolf Apoštol. Produkciju realizēja gan iekšzemes, gan ārvalstu tirgos Austrijā, Vācijā un Somijā. Kāpostu apstrādei un skābēšanai tika izveidots liels cehs ar lielas ietilpības mucām. 1950. gadā firmu nacionalizēja. Tā kļuva par valsts uzņēmumu “Zāhorjes spirta un konservēšanas rūpnīca Stupavā” (Záhorské liehovary a konzervárne, národný podnik, Stupava). 1965. gadā tika pabeigta jaunas kāpostu skābētavas būve ar 72 betona tvertnēm, kurās katrā varēja skābēt 40 tonnas kāpostu.

Lai gan ar skābētu kāpostu ražošanu nodarbojās dažādas rūpnīcas un uzņēmumi atkarībā no sociālajām pārmaiņām valstī, produkta specifika un tradicionālā ražošanas metode saglabājusies līdz mūsdienām.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var sacīt, ka balto galviņkāpostu audzēšanai, kurus kopš vairākiem gadsimtiem sauc par zelé, Māstas un Stupavas pagasta vēsturē bija liela nozīme, un tos piedāvāja ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstu tirgos. Tirdzniecība ar šo preci bija un joprojām ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem daudziem vietējiem iedzīvotājiem.

Stupavas skābētie kāposti jeb Stupavské zelé jau vairākus gadsimtus pieder pie vietējā kolorīta. Stupavské zelé ir kļuvuši par daļu no svarīga reģiona mēroga notikuma – “Kāpostu dienām”, ko katru gadu rīko oktobra sākumā. Māstas un Stupavas vēsturē Stupavské zelé ir kā pavediens, kurš veido izdzīvojušas saknes, kas ir jāaizsargā un augstu jāvērtē.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.upv.sk/swift_data/source/pdf/specifikacie_op_oz/SPECIFIKACIA_Stupavske_zele.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 5

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 7. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 5/01	Euro maiņas kurss	1

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 5/02	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām	2
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 5/03	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8338 – Apax Partners / Unilabs) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	3
2017/C 5/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8327 – Fairfax / Sagard Holdings / PSG) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	4
2017/C 5/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8311 – Altor Fund IV / Transcom WorldWide AB) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	5
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2017/C 5/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	6


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.