6.12.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 455/2

Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 5. decembris

(2016/C 455/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0702
JPY	Japānas jena	122,32
DKK	Dānijas krona	7,4396
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84168
SEK	Zviedrijas krona	9,8015
CHF	Šveices franks	1,0797
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,9840
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,057
HUF	Ungārijas forints	313,97
PLN	Polijas zlots	4,5005
RON	Rumānijas leja	4,5010
TRY	Turcijas lira	3,7794
AUD	Austrālijas dolārs	1,4391
CAD	Kanādas dolārs	1,4240
HKD	Hongkongas dolārs	8,2997
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5105
SGD	Singapūras dolārs	1,5230
KRW	Dienvidkorejas vona	1 254,48
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,8125
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3662
HRK	Horvātijas kuna	7,5356
IDR	Indonēzijas rūpija	14 375,46
MYR	Malaizijas ringits	4,7608
PHP	Filipīnu peso	53,188
RUB	Krievijas rublis	68,1175
THB	Taizemes bāts	38,147
BRL	Brazīlijas reāls	3,7044
MXN	Meksikas peso	22,0853
INR	Indijas rūpija	72,9495

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

6.12.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 455/7

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 455/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

MORCILLA DE BURGOS

ES Nr.: ES-PGI-0005-01282 – 21.11.2014.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums

Morcilla de Burgos

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

Grupa 1.2. Gaļas izstrādājumi (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Tā produkta apraksts, kuru apzīmē ar 1. punktā minēto nosaukumu

Morcilla de Burgos ir gaļas izstrādājums, kas iegūts, izveidojot un uzvārot desu. Tas ir izgatavots no šādām galvenajām sastāvdaļām: ‘Horcal’ šķirnes sīpoli, speķis vai tauki, rīsi, asinis, garšvielas un sāls.

Morcilla de Burgos ir izmantotas sastāvdaļas šādās proporcijās:

—	:	‘Horcal’ šķirnes sīpoli	:	vairāk nekā 35 %
—	:	rīsi	:	no 15 % līdz 30 %
—	:	asinis	:	vairāk nekā 12 %
—	:	speķis vai tauki	:	no 10 % līdz 22 %

Gatavā veidā Morcilla de Burgos piemīt šādas morfoloģiskās un organoleptiskās īpašības:

Forma un ārējais izskats:

Gatavā veidā Morcilla de Burgos ir cilindriskas formas, ar diametru no 30 līdz 100 mm un garumu no 150 līdz 350 mm. Forma reizēm ir izliekta, atkarībā no izmantotās zarnas formas. Gali ir noslēgti ar skavām vai sasieti. Sasienot tiek atstāts pietiekoši garš brīvs pavediens, lai desu varētu pakārt gaisā.

Izstrādājuma formu nosaka tā apvalka forma. Produkta ārējā krāsa svārstās no brūnas līdz tumši brūnai, gandrīz melnai. Asinsdesa nav saplaisājusi, tās apvalkā nav plīsumu, kā arī nav redzamu pelējuma pazīmju. Aptaustot desa šķiet stingra un kompakta.

Krāsa un izskats sagrieztā veidā:

Sagrieztā veidā desas izskatā dominē balti plankumi, kas liecina par rīsu klātbūtni, un vienmērīga sastāvdaļu sadale. Vietām ir redzami nelieli speķa gabaliņi. Saistvielas krāsa ir atkarīga no atļautajām izmaiņām tās sastāvā, tomēr pamata krāsa visos gadījumos ir dažādu toņu brūnā.

c)	Tekstūra: Ēdot desas konsistence ir drupana, ar sīpolu un veselu rīsu graudu ievērojumu klātbūtni. Tie nedrīkst būt cieti. Desa ir mazliet taukaina.

d)	Smarža un garša: Sīpolu un dažādu garšvielu smaržai un garšai jābūt jūtamai.

Galaprodukta fizikālķīmiskie parametri:

—	pH: no 6 līdz 7,

—	mitruma saturs: no 54 % līdz 67 %,

—	tauki: no 15 % līdz 25 % sausnā,

—	cukuri kopā: ≥ 3,5 % sausnā,

—	šķiedrvielas: ≥ 2,7 % sausnā,

—	sāls saturs: no 0,5 % līdz 2 %.

Morcilla de Burgos var fasēt pārdošanai veselu, ar vai bez apvalka, pa daļām vai šķēlēs, ar nosacījumu, ka tā ir iepakota un tās izcelsmi var identificēt.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

‘Horcal’ šķirnes sīpoli (Allium cepa L). Tā ir vietējā sīpolu šķirne ar šādiem raksturlielumiem: saplacināta sfēriska forma, diametrs vismaz 80 mm, svars lielāks par 100 g, brūna miza, un mīkstuma nokrāsa var būt no baltas līdz gaiši zaļgani dzeltenai.

Rīsi ir sausi, pilngraudu, japāņu īsgraudu rīsu šķirņu, piemēram, ‘Bahía’ vai ‘Bomba’, pieder “Ekstra” šķirai, un tiek uzglabāti higiēniskos apstākļos. Tie var būt iepriekš termiski apstrādāti.

Satur speķi vai taukus. Uzglabā saldētā veidā vai atdzesētu zem 4 °C.

Aitas, govs vai cūkas asinis.

Sāls (vārāmā sāls).

Garšvielas. Galvenā garšviela ir melnie pipari. Papriku, oregano, kumina sēklas, krustnagliņas, ķiplokus, kanēli, ķimenes, pētersīļus un anīsa sēklas var pievienot pēc izvēles. Tās līdz izmantošanai pienācīgi uzglabā sausā vidē.

Apvalks: tīrs, labi saglabājies un labā stāvoklī.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem Morcilla de Burgos gatavošanas un ražošanas posmiem jānotiek minētajā apgabalā – tostarp:

—	speķa vai tauku un sīpolu sagatavošana,

—	sastāvdaļu sajaukšana,

—	apvalku pildīšana,

—	asinsdesu vārīšana un vēdināšana.

3.5. Īpaši noteikumi produkta, kuru apzīmē ar reģistrēto nosaukumu, griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.6. Produkta, kuru apzīmē ar reģistrēto nosaukumu, īpaši marķēšanas noteikumi

Katra reģistrētā uzņēmuma tirdzniecības etiķetēs ir jābūt norādītiem šādiem vārdiem: Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Morcilla de Burgos.

Aizsargāto produktu nosūta ar numurētu etiķeti, kurā ir vismaz šāds termins: Morcilla de Burgos un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips.

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips ir šāds:

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals aptver visu Burgosas provinci kopumā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Morcilla de Burgos reputācija ir viens no pierādījumiem par saikni starp produktu un ģeogrāfisko apgabalu.

Par Morcilla de Burgos nav daudz rakstveida informācijas, jo daudzu gadsimtu garumā cūkas kāva un Morcilla de Burgos gatavoja ģimenes saimniecībās. Vairākas desu pagatavošanas receptes tika mutiski nodotas no paaudzes paaudzē. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi ēdiena gatavošanas māksla reģionā sāka atdzimt un tika publicēts ievērojams skaits grāmatu par gastronomiju, kuros šis fakts tika minēts, un kuru mērķis bija atdzīvināt un pievērst uzmanību šiem kulinārijas dārgumiem.

Gadsimtiem ilgi Burgosā cūkas kāva ziemā. Tā bija dziļi iesakņojusies ģimenes tradīcija, kuru praktizēja amatniecības mērogā. Cūku kaušanas rezultātā tika iegūta svaiga gaļa un gatavotas garšīgas desas. Ar šiem produktiem pietika, lai pabarotu ģimeni visu atlikušo gadu. Morcilla de Burgos bija īpaša ar to, ka tās sastāvā bija asinis, tauki un cūku zarnas.

Pirmā rakstveida atsauce uz Morcilla de Burgos ir minēta 1928. gadā, kad 20. gadsimta sākuma slavenais Spānijas veterinārārsts Cesáreo Sanz Egaña norādīja uz “maltu asinsdesu, kas izgatavota Burgosas [provinces] ciematos, un kuras raksturīgās sastāvdaļas ir daudz sīpolu, arī rīsi, asinis, tauki un garšvielas, piemēram, pipari, paprika un anīsa sēklas”. Tas, ka Sanz Egaña piemin šo produktu tehniska rakstura rokasgrāmatā, liecina par to, ka līdz tam laikam produkts jau bija ieguvis pelnītu slavu un prestižu. Morcilla de Burgos izcelsme meklējama neilgi pēc rīsu parādīšanās Burgosas reģionā. Pateicoties Burgosas stratēģiskajai atrašanās vietai Spānijā, 15. gadsimtā tā kļuva par vienu no aktīvākajiem tirdzniecības centriem, kas veicināja rīsu piegādi no Valensijas. Tiek uzskatīts, ka rīsus iekļāva Morcilla de Burgos sastāvā, reaģējot uz vajadzību paplašināt ražošanu, pagarināt uzglabāšanas laiku, padarīt tās konsistenci stingrāku un radīt maigāku garšu.

Burgosas Municipālajā Arhīvā ir atrodams pirmais pieprasījums atļaut pārdot Morcilla de Burgos, kas datēts ar 1908. gadu. Sākot ar 20. gadsimta 50. un 60. gadiem šo pieprasījumu skaits palielinājās.

20. gadsimta otrajā pusē uzlabojās preču parvadājumi un notika liela lauku iedzīvotāju migrācija uz rūpniecības rajoniem. Tā rezultātā Morcilla de Burgos šķērsoja provinces robežas un tās slava izplatījās visā Spānijā. Morcilla de Burgos vārdu tagad pieminēja daudz biežāk, jo īpaši tūrisma ceļvežos un pavārgrāmatās, tā apliecinot, ka desa bija kļuvusi par vienu no provinces raksturīgajiem produktiem. Starp minētajām publikācijām bija:

—	Enciclopedia de la carne: producción, comercio, industria, higiene. (Gaļas enciklopēdija: ražošana, tirdzniecība, rūpniecība, higiēna) Ed. Espasa-Calpe, Madrid. Sanz Egaña, C., 1948.

—

El trasfondo antropológico de la cocina castellano-leonesa (Kastīlijas-Leonas virtuves antropoloģiskā vēsture), Libro de la gastronomía de Castilla y León (Kastīlijas-Leonas kulinārijas grāmata). Izglītības un Kultūras Ministrija, Kastīlijas-Leonas autonomās kopienas valdība, Valladolid. Jiménez Lozano, 1986.

—	Embutidos (Alimentos de España) (Kaltētas desas (Spānijas ēdieni)). El País Aguilar, Madrid. Arrate, B., 1992.

—	Cocina y gastronomía de Castilla y León (Kastīlijas-Leonas ēdeni un kulinārija). Ediciones Pirámide, Madrid. Fernández de Alperi, S., 1995.

—	Libro práctico de la chacinería en casa (Praktiska rokasgrāmata par desu gatavošanu mājās). Ediciones Altosa, Madrid. Díaz, R., 1999.

—	Cocina Burgalesa Actual. Cocineros, Restaurantes y Artistas de Burgos 2011-2012 (Mūsdienu Burgosas virtuve – Burgosas pavāri, restorāni un amata meistari, 2011-2012). Javier Cano Hernán. Revista Siburita, 2011.

Ir vērts pieminēt, ko Díaz Yubero (1998) raksta par šo produktu savā darbā Sabores de España (Spānijas garšas): “…asinsdesa ir vienkārša, taču neticami garšīga desa. Vislabākās asinsdesas Spānijā gatavo Burgosā, no cūkas asinīm.”

Morcilla de Burgos gatavošana vēsturiski ir saistīta ar cūku kaušanu mājas saimniecībās. 20. gadsimtā Morcilla de Burgos sāka gatavot rūpnieciski, izmantojot tradicionālās metodes un ievērojot receptes, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Tomēr produkta kvalitāti tas nemazināja. Patiesībā notika pretējais, jo izstrādājumam tagad tika veiktas tīrības un higiēnas pārbaudes, nodrošinot optimālus apstākļus tā patēriņam. Pateicoties desu gatavošanas procesa mehanizācijai, asinis piegādā pilnvarotas kautuves. Vairumā Burgosas provinces kautuvju tiek apstrādāti dažādu veidu kaujamie dzīvnieki, un šo dzīvnieku asinis netiek glabātas atsevišķi. Tāpēc Morcilla de Burgos var pagatavot, izmantojot cūkas, aitas vai govs asinis, vienlaikus nepārtraukti aizsargājot gala produkta kvalitāti.

Morcilla de Burgos piemīt specifiskas īpašības, kas to izceļ citu Spānijā ražoto asinsdesu starpā. Šīs īpašības rodas, izmantojot ‘Horcal’ sīpolu šķirni. Saskaņā ar mutvārdu informāciju par dzīvnieku kaušanu, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē, un kas līdz pat šai dienai ir saglabājusies daudzos ciematos, vislabākā sīpolu šķirne asinsdesas pagatavošanai ir reģionālā šķirne ‘Horcal’, ko dēvē arī par matancera (“miesnieks”) vai de matanza (“no kaušanas”), atgādinot par tās ciešo saikni ar šīm darbībām, ņemot vērā, ka tā tiek novākta rudenī un ziemas sākumā, kas sakrīt ar kaušanas laiku. Šie sīpoli tradicionāli tiek audzēti Burgosas provinces galveno upju ielejās: Pisuerga, Arlanzón, Arlanza un Duero, kā arī attālākos rajonos Ebro upes baseinā.

Sīpolu šķirni aprakstījuši José López y Camuñas (1854) un Sanz Egaña (1948, 1949). Tā minēta saistībā ar asinsdesas pagatavošanu. José López y Camuñas – daudzu tā laika pavārgrāmatu autors norāda, ka lai pagatavotu asinsdesu, izmantojot sīpolus: “sakapā dažus saldos ‘Horcal’ sīpolus, noliek tos uz gaiša linu audekla un atstāj uz nakti; īsi pirms asinsdesas gatavošanas sīpolus tiem nepieskaroties noņem no audekla un liek ūdenī vārīties, pievienojot sāli, un ņemot ārā, atstāj uz brīdi notecināt”.

Šo sīpolu šķirni izmanto Morcilla de Burgos pagatavošanā, jo sīpoli ir saldi, viegli sagriežami un tiem ir augsts šķiedrvielu un ūdens saturs (gandrīz 92 %) un augsta ūdens noturēšanas spēja. Turklāt, tā kā sīpola krāsa ir balta, atšķirībā no citiem sīpolu veidiem, gatavajā produktā tas nav uzkrītoši pamanāms.

‘Horcal’ šķirnes sīpolu izmantotais īpatsvars Morcilla de Burgos tieši ietekmē trīs produkta fizikālķīmiskos parametrus: pH, kopējo cukuru daudzumu un kopējo šķiedrvielu daudzumu (TDF, total dietary fibre). Tāpat tas ietekmē sastāvā esošo gaistošo savienojumu, jo īpaši sēra savienojumu, skaitu un intensitāti, kas nodrošina desas īpašo aromātu un pikanto garšu, un atšķir to no citām Spānijā gatavotajām rīsu asinsdesām.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.itacyl.es/opencms_wf/opencms/informacion_al_ciudadano/calidad_alimentaria/4_condiciones_DOP/index.html

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

6.12.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 455/11

(2016/C 455/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

WEST WALES CORACLE CAUGHT SEWIN

EK Nr.: UK-PGI-0005-01180 – 12.11.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

West Wales Coracle Caught Sewin

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums, kas minēts 1. punktā

West Wales Coracle Caught Sewin ir nosaukums, ar ko apzīmē taimiņus (Salmo trutta), kuri nozvejoti, izmantojot tradicionālu un senu Velsas metodi – zveju ar pītām laivām.

Svaigi taimiņi West Wales Coracle Caught Sewin ir spoži sudraboti, ar daudziem melniem lāsumiem, kas atrodas gan virs, gan zem sānu līnijas. Taimiņa gaļa ir stingra, tai piemīt labs muskuļu tonuss un svaiga zivju smarža. Gaļa ir raksturīgā liegi sārtā krāsā, taču tā var nedaudz atšķirties, jo taimiņi barojas tikai jūrā un tur uzņemtā barība ietekmē to gaļas krāsu.

Taimiņi West Wales Coracle Caught Sewin ir unikāli, jo tos nozvejo, tiklīdz tie no jūras bēguma laikā ir iepeldējuši upes plūdmaiņu ūdeņos. To svaigumu apliecina tas, ka ķidāšanas laikā to gremošanas traktā joprojām var atrast jūrā uzņemtās barības atliekas, piemēram, tūbītes. Zivis ir svaigas, ar stingru gaļu un izcilu muskuļaudu kvalitāti, tāpēc gaļas konsistence ir blīvāka. Tām ir redzami iegarena, labi attīstīta forma bez pārmērīga tauku slāņa, un tā izveidojusies, pateicoties migrācijas laikā nopeldētajiem lielajiem attālumiem un jūrā pieejamajām barošanās vietām, kurās atrodama ļoti kvalitatīva barība. Taimiņu West Wales Coracle Caught Sewin forma un lielums var atšķirties, jo tie auguši savvaļā. Tie nesatur nekādas mākslīgas piedevas un/vai krāsvielas.

Vismazākie taimiņi West Wales Coracle Caught Sewin sver vismaz 1 kg, bet vislielāko taimiņu svars nepārsniedz 10 kg. Taimiņam West Wales Coracle Caught Sewin jābūt ar nevainojamu lāsumojumu, regulāras formas asti, spurām un galvu; zivs ķermenis ir resns, šķērsgriezumā ieapaļš. Astes spuras šķēlums parasti ir stūrains vai izliekts. Astes stumbrs ir plats, augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas. Tā kā zvejā ar pītām laivām tiek nozvejoti atsevišķi īpatņi, nevis daudzi taimiņi vienlaikus, West Wales Coracle Caught Sewin ir mazāk ķermeņa bojājumu un deformāciju kā citiem taimiņiem, kuri audzēti saimniecībās vai nozvejoti ar dreifējošiem tīkliem. Tas uzlabo taimiņu West Wales Coracle Caught Sewin garšas īpašības, jo tiem ir neskarta, stingra gaļa un blīva konsistence.

Termiski apstrādātiem taimiņiem West Wales Coracle Caught Sewin ir maiga, izsmalcināta garša, kura atgādina sviestu un kurā jaušama viegla riekstu nianse, un tiem piemīt unikāls (delikāts un tīrs) svaigs aromāts.

Taimiņus West Wales Coracle Caught Sewin pārdod nesadalītus un galvenokārt svaigi nozvejotus, taču tos var pārdot arī saldētus.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Taimiņiem West Wales Coracle Caught Sewin jābūt nozvejotiem, izmantojot seno tradicionālo metodi, proti, zveju ar pītām laivām, un tam jānotiek zvejas sezonā, kas atšķiras atkarībā no tā, kurā no trim Rietumvelsas upēm tiek zvejots:

—	Taui (Tywi) – no 1. marta līdz 31. jūlijam,

—	Taivi (Teifi) – no 1. aprīļa līdz 31. augustam,

—	Tāfā (Taf) – no 1. marta līdz 31. jūlijam.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Turpinājumā aprakstīti apgabali, kuros zvejo Taui, Tāfas un Taivi upē Rietumvelsā.

Taui

Upes daļa, kas atrodas starp iedomātu līniju, kura novilkta taisni pāri Taui upei no dzelzceļa sūkņu stacijas netālu no vecās skārdnīcas Valsts koordinātu tīkla (NGR) punktā SN 420205, un iedomātu līniju, kura novilkta taisni pāri Taui upei NGR punktā SN 394137.

Taivi

Upes daļa, kas atrodas starp Kārdiganas (Cardigan) tiltu un Lehridas (Llechryd) tiltu.

Tāfa

Upes daļa, kas sniedzas no tilta, pa kuru ved autoceļš A477 posmā Karmārtena–Pembruka (Carmarthen–Pembroke), līdz vietai, kas atrodas aptuveni 1,6 km upes lejteces virzienā aiz iedomātas līnijas, kura novilkta taisni pāri Tāfas upei no Wharley zemesraga līdz Ginst zemesragam.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Velsas taimiņi ir vietējiem apstākļiem pielāgojusies ģenētiskā līnija, pie kuras piederošas zivis aug ātrāk un dzīvo ilgāk nekā citu reģionu taimiņi. Tie izceļas ar lielāku ķermeņa vidējo masu un spēju nārstot secīgos gados. Velsā atrodas dažas visproduktīvākās taimiņu upes Britu salās. Salīdzinot 30 labākās taimiņupes Velsā pēdējos piecos gados, Taui un Taivi ierindojas 1. un 2. vietā. Tāfas, Taui un Taivi upē ir izcili labs ūdens, kura kvalitāti regulāri uzrauga un reģistrē Velsas Dabas resursu pārvalde. Visu triju upju avoti atrodas dziļi Kembrianu (Cambrian) vai Prizeli (Preseli) kalnos, un to sateces baseins atrodas lauku apvidū, kas izceļas ar to, ka tajā dominē zālāji un nav nekādu rūpniecības objektu. Taui un Taivi upes ir klasificētas kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas saskaņā ar ES Biotopu direktīvu. Piesārņojuma līmenis visās trīs upēs ir ļoti zems, un tām ir piešķirta “A” pakāpe, kas norāda, ka upēs ir “dabiskas ekosistēmas un iespējama ļoti laba lašu un karpu dzimtas zivju zveja.” Upes ūdens augstā kvalitāte ir faktors, kas labvēlīgi ietekmē nozvejoto taimiņu izmēru, neskarto stāvokli un nevainojamo lāsumojumu.

Zveja ar pītām laivām ir sens migrējošu zivju zvejas veids, un tā ir vienīgā likumīgā zvejas metode šajās Velsas upēs, kurās drīkst nozvejot taimiņus un pēc tam tos pārdot. Tā ir sena amata prasme, kas reģistrēta 11. gadsimtā (un agrāk) un kā dzīva tradīcija ir saglabājusies līdz pat 21. gadsimtam. Lai gan pītās laivas reiz tika plaši izmantotas visā Velsā, nu tās izmanto tikai Tāfā, Taui un Taivi. Šīs trīs upes ir vienīgā vieta Eiropā, kur joprojām notiek zveja ar tieši šā konkrētā veida pītajām laivām. Viens no zvejniekiem, kas mūsdienās Taui upē zvejo ar pītu laivu, nāk no ģimenes, kura šajā upē ar pītām laivām zvejo jau vairāk nekā 300 gadu. Velsas pītās laivas ir mazas ovālas laivas, kurām šķērsām pārlikts dēlis kalpo par sēdekli. Tās ir darinātas ar rokām no ošu un kārklu klūgām, un tām ir groza konstrukcija. Katrā pītajā laivā ir viens zvejnieks, kas vada laivu ar vienrokas airi. Zvejā ar Velsas pītajām laivām vienlaikus darbojas laivu pāris, starp kurām ir nostiepts tīkls. Zveja notiek galvenokārt naktī, lai taimiņi nevarētu redzēt ēnu, ko met pītā laiva vai tīkls, kas tiek virzīts tiem pretī.. Zveja ar Velsas pītajām laivām tiek stingri regulēta, proti, zvejot šajās upēs drīkst tikai konkrētos bēguma un plūdmaiņu apgabalos. Zvejas vietu robežas ir noteiktas zvejas nolikumos. Visiem zvejniekiem, kuri zvejo ar Velsas pītajām laivām, ir jāsaņem licence, un šajā zvejā izmantotos tīklus reglamentē tiesību akti.

Taimiņi uz nārsta vietām dodas, peldot tuvu upes gultnei un sekojot upes kontūrām. Šīs zināšanas zvejnieki ir uzkrājuši gadsimtu gaitā. Tīklu velk pa upes gultni, izmantojot nelielas svina gremdes. Tīklā iekļūst zivis, kas peld ne augstāk kā 18 collas virs upes gultnes, bet zivis, kas peld lielākā attālumā no grunts, nozvejotas netiek. Viena no svarīgākajām prasmēm, kas saistītas ar zveju ar pītām laivām un tīklu izgatavošanu, ir unikālā gremžu sistēma, kas nosaka pie tīkliem piestiprināmo svina gremžu skaitu un svaru. Gremžu sistēma ir sarežģīta, un tās pamatā ir Fibonači skaitļu sekvence. Šo prasmi apgūst praksē un nodod no paaudzes paaudzē.

Ir aizliegts zvejot un pēc tam pārdot taimiņus, kas ir iegūti ar jebkādu citu metodi, nevis zvejā ar pītām laivām. Tas palīdz nodrošināt visu taimiņu West Wales Coracle Caught Sewin uzraudzību un izsekojamību.

Makšķerēšanas sezona (tikai sporta nolūkā) sākas un beidzas vēlāk nekā sezona, kurā izmanto pītās laivas.

Ar makšķeri izvilktie taimiņi ilgāk ir atradušies upes dubļos un sanešos, tāpēc zivīm ir dūņaināka garša, turklāt krītošās lapas nereti iekrāso zivju gaļu, kamēr tās nekustīgi guļ upes lāmās. Zivju pasivitāte veicina rezervju izsīkšanu.

5.2. Produkta specifika

Taimiņi West Wales Coracle Caught Sewin ir migrējošas zivis, kuras spēj dzīvot gan saldūdens upēs, gan jūrā. Taimiņu dzīve sākas Taivi, Tāfas un Taui upē, pēc tam tie migrē uz jūru, lai tur barotos un augtu, un tad atgriežas dzimtajā upē, lai vairotos. Pateicoties migrācijas laikā nopeldētajam attālumam un jūrā pieejamajām barošanās vietām, kurās atrodama ļoti kvalitatīva barība, muskuļu tonuss savvaļas taimiņiem ir daudz labāks nekā saimniecībās audzētiem taimiņiem. Zivis barojas, tikai būdamas jūrā, un tieši barošanās laikā veidojas to enerģijas rezerves.

Migrācijas peldējuma laikā attīstās muskuļu tonuss, un tā rezultātā veidojas blīva konsistence un stingra gaļa bez pārmērīga tauku slāņa. Šīs īpašības palīdz saglabāt zvejas metode, kas nodrošina to, ka zivis tiek nozvejotas izcilā stāvoklī, proti, bēguma laikā upes plūdmaiņu ūdeņos, tiklīdz tās ir iepeldējušas upju sistēmā un pirms tās ir ilgu laiku pasīvi uzturējušās upes vidē un to rezerves ir izsīkušas. Tāpēc taimiņiem West Wales Coracle Caught Sewin ir maiga, izsmalcināta garša, kura atgādina sviestu un kurā jaušama viegla riekstu nianse, un tiem piemīt vienreizējs (delikāts un tīrs) svaigs aromāts, bet to gaļai ir stingra un blīva konsistence.

Zvejā ar pītām laivām izmanto tīklus, kuru linuma acis nav mazākas par 10 cm, un tas nozīmē, ka mazāki taimiņi izkļūst no tīkla un tiek nodrošināta zvejas ilgtspēja. Makšķerējot var iegūt arī mazākus taimiņus.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

AĢIN pieteikums pamatojas uz specifiku, kas piemīt šim unikālajam, kvalitatīvajam produktam, kura raksturīgās īpašības ir saistītas ar šādiem faktoriem:

—	to saldūdeņu kvalitāti, kuros zivis nāk pasaulē un atgriežas, lai vairotos,

—	migrācijas ceļu, kuru savvaļas zivis nopeld, būdamas jūrā,

—	ļoti kvalitatīvo barību, kas atrodama barošanās vietās jūrā. Zivis barojas, tikai būdamas jūrā, un tieši tur veidojas to enerģijas rezerves, kas uzkrājas muskuļaudu olbaltumvielu veidā,

—

faktu, ka zveja ar pītām laivām ir unikāla tradicionāla zvejas metode, ar kuru zivis tiek nozvejotas pa vienai nevainojamā stāvoklī, tiklīdz tās no jūras ir iepeldējušas upju sistēmā un pirms to enerģijas rezerves ir izsīkušas. Taimiņu West Wales Coracle Caught Sewin svaigumu apliecina tas, ka ķidāšanas laikā to gremošanas traktā joprojām var atrast jūrā uzņemtās barības sastāvdaļas, piemēram, tūbītes.

Iepriekšminētie faktori palīdz nodrošināt to, ka šīs zivis ir nevainojams, svaigs produkts ar stingru gaļu un izcilu muskuļaudu kvalitāti, ar augstu muskuļaudu olbaltumvielu un eļļas saturu, taču bez pārmērīga tauku slāņa. Šīs īpašības atspoguļojas zivju garšas īpašībās, proti, tiem ir neskarta, stingra gaļa un blīva konsistence, bet pēc termiskas apstrādes piemīt maiga, izsmalcināta garša, kura atgādina sviestu un kurā jaušama viegla riekstu nianse, un tiem piemīt vienreizējs – delikāts un tīrs – svaigs aromāts.

Lai gan Velsas pītās laivas reiz tika plaši izmantotas visā Velsā, nu tās izmanto tikai Rietumvelsas upēs Tāfā, Taui un Taivi. Viena ģimene, kas mūsdienās ar pītām laivām zvejo Taui upē, ar šādu zveju nodarbojas jau vairāk nekā 300 gadu.

Zveja ar Velsas pītajām laivām tradicionāli tiek piekopta jau kopš 19. gadsimta sākuma. Tā ietver daudzas prasmes, kas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē, piemēram, pīto laivu izgatavošana, tīklu izgatavošana, zināšanas par to, kuros plūdmaiņu apgabalos zvejot, un spēja “lasīt” upi un ņemt vērā tādus faktorus kā upes dziļums (atkarībā no plūdmaiņu ūdeņiem), plūdmaiņas un vēja apstākļi. Zveja ar pītām laivām prasa lielu stūrēšanas un navigācijas prasmi un precizitāti, jo vienlaikus jākontrolē tīkla pozīcija un jāsaglabā peldspēja. Zvejnieku prasmi vēl vairāk izceļ fakts, ka zveja ar pītām laivām notiek galvenokārt naktī. Tradicionāli Velsas pītās laivas ir darinātas ar rokām no ošu un kārklu klūgām, un tām ir groza konstrukcija. Lai gan to konstrukcija un izgatavošanas metode gadsimtiem ilgi ir palikusi nemainīga, modernu materiālu izstrāde tagad ir pavērusi iespējas to ražošanā izmantot katūnu, buraudeklu un stiklšķiedru.

Taimiņi West Wales Coracle Caught Sewin ir kvalitatīvs produkts, kas ir sinonīms Velsas kulinārajam mantojumam un pārtikas kultūrai un ko izmanto daudzi šefpavāri un gastronomi. Pīto laivu zvejas sezonā zivis kā sezonāls produkts regulāri parādās ēdienkartēs slavenos vietējos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, un tās ir iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Taimiņus West Wales Coracle Caught Sewin bieži pārdod kūpinātā veidā, un tādi tie nonāk prestižos pārtikas veikalos Londonā un visā Apvienotajā Karalistē. Patlaban šos taimiņus tirgo tādu Londonas veikalu pārtikas nodaļās kā Harrods un Fortnum & Mason.

Endrjū Laks (Andrew Luck), Taui upes apkaimes šefpavārs:

“Kā pavāram man vienmēr ir aizraujoši sagaidīt sezonas pirmos taimiņus West Wales Coracle Caught Sewin, kad tie svaigi tiek izcelti no pītajām laivām Rietumvelsā. Šie taimiņi lieliski atbilst pavāru vajadzībām – ne tikai savas unikālās svaigās garšas un blīvās konsistences dēļ, bet arī tāpēc, ka tiem ir savs stāsts un ar to saistītā vēsture un tradīcijas.

Man ir prieks piedāvāt šīs zivis ēdienkartē un skaidri zināt, tieši no kurienes nāk šis kvalitatīvais produkts. Taimiņš West Wales Coracle Caught Sewin ir izcila zivs, kura, būdama kūpināta vai termiski apstrādāta, var atklāt savu patieso daudzveidību.”

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://www.gov.uk/government/publications/protected-food-name-west-wales-coracle-caught-sewin-pgi

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.).

(3) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 455

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 6. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 455/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8226 – TowerBrook Capital Partners / Van Dijk Educatie Beheer) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 455/02	Euro maiņas kurss	2
2016/C 455/03	Tādu Eiropas Komisijas lēmumu kopsavilkums, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	3
2016/C 455/04	Tādu Eiropas Komisijas lēmumu kopsavilkums, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	4
2016/C 455/05	Tādu Eiropas Komisijas lēmumu kopsavilkums, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	5

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 455/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7982 – Abbott Laboratories / Alere) ( 1 )	6
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2016/C 455/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	7
2016/C 455/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	11


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ