14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/2

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 13. septembra spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Alfredo Rendón Marín/Administración del Estado

(Lieta C-165/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības pilsonība - LESD 20. un 21. pants - Direktīva 2004/38/EK - Trešās valsts valstspiederīgā, kam ir iepriekšēja kriminālsodāmība, tiesības uzturēties dalībvalstī - Vecāks, kam ir atsevišķa aizgādība pār diviem nepilngadīgiem bērniem, kuri ir Savienības pilsoņi - Pirmais bērns, kam ir dzīvesvietas dalībvalsts pilsonība - Otrais bērns, kam ir citas dalībvalsts pilsonība - Valsts tiesību akti, kuros ir izslēgta uzturēšanās atļaujas piešķiršana šim augšupējam viņa iepriekšējās kriminālsodāmības dēļ - Uzturēšanās atteikums, kas var radīt pienākumu bērniem atstāt Savienības teritoriju)

(2016/C 419/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītājs: Alfredo Rendón Marín

Atbildētāja: Administración del Estado

Rezolutīvā daļa:

LESD 21. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram automātiski ir jāatsakās piešķirt uzturēšanās atļauju trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir tāda nepilngadīga bērna vecāks, kurš ir Savienības pilsonis, kurš ir valstiski piederīgs citai dalībvalstij, kas nav uzņēmēja dalībvalsts, atrodas viņa apgādībā un kopā ar viņu dzīvo uzņēmējā dalībvalstī, tikai tādēļ, ka viņam ir iepriekšēja kriminālsodāmība.

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj šo pašu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram automātiski ir jāatsakās piešķirt uzturēšanās atļauju trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir tādu nepilngadīgu bērnu vecāks, kuri ir Savienības pilsoņi un kuri ir viņa atsevišķā aizgādībā, tikai tādēļ, ka viņam ir iepriekšēja kriminālsodāmība, ja minētā atteikuma sekas ir tādas, ka šiem bērniem ir jāatstāj Eiropas Savienības teritorija.

(1) OV C 175, 10.6.2014.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/3

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 13. septembra spriedums (Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Secretary of State for the Home Department/CS

(Lieta C-304/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības pilsonība - LESD 20. pants - Trešās valsts pilsonis, kura apgādībā ir mazgadīgs bērns, Eiropas Savienības pilsonis - Uzturēšanās tiesības dalībvalstī, kuras valstspiederīgais ir bērns - Bērna tēva vai mātes kriminālsodāmība - Lēmums par tēva vai mātes izraidīšanu, kura rezultātā netieši tiek izraidīts attiecīgais bērns)

(2016/C 419/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London

Pamatlietas puses

Prasītāja: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāja: CS

Rezolutīvā daļa:

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts no šīs dalībvalsts teritorijas uz trešo valsti izraidīt šādas valsts valstspiederīgo, kas ir ticis notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, pat tad, ja viņš nodrošina tāda mazgadīga bērna faktisko aizgādību, kas ir šīs dalībvalsts, kurā viņš uzturas kopš savs dzimšanas, neizmantojot tiesības uz brīvu pārvietošanos, valstspiederīgais, ja ieinteresētās personas izraidīšana liktu šim bērnam pamest Eiropas Savienības teritoriju, tādējādi atņemot viņam iespēju faktiski izmantot savas galvenās tiesības kā Savienības pilsonim. Tomēr izņēmuma apstākļos dalībvalsts var pieņemt izraidīšanas pasākumu ar nosacījumu, ka tas ir pamatots ar šī trešās valsts valstspiederīgā personīgo uzvedību, kam ir jābūt reālam un pietiekami nopietnam apdraudējumam, kas ietekmē šīs dalībvalsts sabiedrības pamatintereses, un ka tas ir balstīts uz to, ka tiek ņemtas vērā dažādas pastāvošas intereses, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/3

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Curtea de Apel Bucureşti, Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Star Storage SA/Institutul Naţional de Cercetare-Dezvoltare în Informatică (ICI) (C-439/14), SC Max Boegl România SRL u.c./RA Aeroportul Oradea u.c. C-488/14)

(Apvienotās lietas C-439/14 un C-488/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK - Publiski līgumi - Pārbaudes procedūras - Valsts tiesību akti, kuros tiek prasīta “labticīgas rīcības drošības nauda” līgumslēdzējas iestādes aktu pārbaudes procedūru pieejamībai - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību)

(2016/C 419/04)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti, Curtea de Apel Oradea

Pamatlietas puses

Prasītājas: SC Star Storage SA (C-439/14), SC Max Boegl România SRL, SC UTI Grup SA, Astaldi SpA, SC Construcții Napoca SA (C-488/14)

Atbildētāji: Institutul Naţional de Cercetare-Dezvoltare în Informatică (ICI) (C-439/14), RA Aeroportul Oradea, SC Porr Construct SRL, Teerag-Asdag Aktiengesellschaft SC Col-Air Trading SRL, AVZI SA, Trameco SA, Iamsat Muntenia SA (C-488/14)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegāžu un būvdarbu publisko līgumu slēgšanas tiesības], kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 1. panta 1.–3. punkts un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts, skatīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietās, kurā jebkuras sūdzības par līgumslēdzējas iestādes aktu pieņemamībai ir noteikts nosacījums par prasītāja pienākumu iesniegt tajā paredzēto labticīgas rīcības drošības naudu par labu līgumslēdzējai iestādei, jo šī drošības nauda ir jāatmaksā prasītājam neatkarīgi no prasības iznākuma.

(1) OV C 448, 15.12.2014.

OV C 26, 26.1.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/4

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Landgericht München I (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tobias Mc Fadden/Sony Music Entertainment Germany GmbH

(Lieta C-484/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Informācijas sabiedrība - Pakalpojumu brīva aprite - Profesionāls bezvadu lokālais tīkls (WLAN) - Nodošana brīvā sabiedrības rīcībā - Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība - Vienkārša pārraidīšana - Direktīva 2000/31/EK - 12. pants - Atbildības ierobežošana - Nezināms šī tīkla lietotājs - Aizsargāta darba tiesību īpašnieka tiesību pārkāpums - Tīkla nodrošināšanas pienākums - Komersanta civiltiesiskā atbildība)

(2016/C 419/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Pamatlietas puses

Prasītājs: Tobias Mc Fadden

Atbildētāja: Sony Music Entertainment Germany GmbH

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 12. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. panta a) punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, 1. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatlietā sniegtie pakalpojumi, kurus nodrošina komunikāciju tīkla pārvaldītājs, tos bez maksas nododot sabiedrības rīcībā, ir “informācijas sabiedrības pakalpojums” šīs pirmās tiesību normas izpratnē, ja attiecīgais pakalpojumu sniedzējs tos sniedz, lai reklamētu tā pārdotās preces vai sniegtos pakalpojumus;

Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai šajā tiesību normā norādīto pakalpojumu, sniedzot piekļuvi komunikāciju tīklam, varētu uzskatīt par sniegtu, šī piekļuve nevar pārsniegt tehniskās, automātiskās un pasīvās rīcības ietvaru, kas nodrošina pieprasītās informācijas pārraidi; nav jāizpilda nekādas papildu prasības;

3)	Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums pēc analoģijas nav piemērojams minētajam 12. panta 1. punktam;

4)	Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts, lasot kopā ar šīs direktīvas 2. panta b) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nepastāv citas prasības, kas nav minētas šajā tiesību normā, kas būtu jāizpilda pakalpojumu sniedzējam, kurš nodrošina piekļuvi komunikāciju tīklam;

Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka persona, kurai ir nodarīts kaitējums, pārkāpjot tās tiesības uz mākslas darbu, var pieprasīt piekļuves sniedzējam segt zaudējumus, pamatojoties uz to, ka trešās personas izmantoja kādu no šiem pieslēgumiem, lai pārkāptu tās tiesības, kā arī atlīdzināt brīdinājuma izmaksas un tiesāšanās izdevumus, kas tai ir radušies, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību. Turpretī šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tas, ka šī persona lūgumu aizliegt šī pārkāpuma turpināšanu, kā arī atlīdzināt brīdinājuma izmaksas un tiesāšanās izdevumus vērš pret piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojumi ir izmantoti šī pārkāpuma veikšanai, ja šīs prasības nolūks ir panākt, lai valsts iestāde vai valsts tiesa izdotu rīkojumu, aizliedzot šim pakalpojumu sniedzējam turpināt minēto pārkāpumu, vai arī tā ir iesniegta pēc šī rīkojuma izdošanas;

Direktīvas 2000/31 12. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 12. panta 3. punktu, ir jāinterpretē, ņemot vērā prasības, kas izriet no pamattiesību aizsardzības, kā arī Direktīvās 2001/29 un 2004/48 paredzētajiem noteikumiem, tādējādi, ka tam principā nav pretrunā pamatlietā aplūkotā rīkojuma izdošana, ar kuru tiek pieprasīts, lai piekļuves komunikāciju tīklam pakalpojumu sniedzējs, kurš ļauj sabiedrībai pieslēgties internetam, neļautu trešajām personām nodot sabiedrības rīcībā, izmantojot šo pieslēgumu internetam, konkrētu mākslas darbu vai tā daļas, kuras aizsargā autortiesības, tiešsaistes apmaiņas platformās (peer-to-peer), pretējā gadījumā nosakot naudas sodu, ja šī pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir vairāki tehniskie pasākumi, kurus tas var veikt šī rīkojuma izpildei, pat ja tā rīcībā ir tikai viens pasākums, nodrošinot interneta pieslēgumu ar paroli, ciktāl šī tīkla lietotājiem būtu pienākums atklāt savu identitāti, lai tie varētu iegūt pieprasīto paroli, un tādējādi tie nevar darboties anonīmi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-516/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 178. panta a) punkts - Tiesības uz atskaitījumu - Īstenošanas noteikumi - 226. panta 6. un 7. punkts - Rēķinā obligāti norādāmās ziņas - Sniegto pakalpojumu apjoms un veids - Pakalpojumu sniegšanas datums)

(2016/C 419/06)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 226. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka rēķini, kuros ir iekļautas tikai ziņas “juridiskie pakalpojumi, kas sniegti no [konkrēta datuma] līdz šim brīdim”, kādi aplūkoti pamatlietā, a priori neatbilst šī panta 6. punkta prasībām, un ka rēķini, kuros ir iekļautas tikai ziņas “juridiskie pakalpojumi, kas sniegti līdz šim brīdim”, a priori neatbilst ne minētā panta 6. punkta, ne 7. punkta prasībām, – tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

Direktīvas 2006/112 178. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka valsts nodokļu iestādes var atteikt tiesības uz PVN atskaitījumu tikai tādēļ, ka nodokļu maksātāja rīcībā ir rēķins, kurā nav izpildītas šīs direktīvas 226. panta 6. un 7. punktā noteiktās prasības, ja šo iestāžu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, lai pārbaudītu, ka ir izpildītas šo tiesību īstenošanai noteiktās prasības pēc būtības.

(1) OV C 34, 2.2.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Niedersächsisches Finanzgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Senatex GmbH/Finanzamt Hannover-Nord

(Lieta C-518/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 167. pants, 178. panta a) punkts, 179. pants un 226. panta 3. punkts - Priekšnodokļa atskaitīšana - Rēķinu izrakstīšana bez nodokļa maksātāja numura un bez PVN reģistrācijas numura - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko tiek izslēgta rēķina korekcija ex tunc)

(2016/C 419/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Niedersächsisches Finanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Senatex GmbH

Atbildētājs: Finanzamt Hannover-Nord

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. pants, 178. panta a) punkts, 179. pants un 226. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru rēķina korekcijai attiecībā uz obligātu norādi, proti, pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuru, nav atpakaļejoša spēka tādējādi, ka tiesības uz šī nodokļa atskaitīšanu var tikt īstenotas tikai par gadu, kurā šis rēķins ir ticis koriģēts, nevis par gadu, kurā šis rēķins ir ticis izrakstīts.

(1) OV C 34, 2.2.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/7

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-525/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Preču brīva aprite - LESD 34. pants - Importa kvantitatīvie ierobežojumi - Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Atbilstoši Nīderlandes tiesiskajam regulējumam trešajā valstī apzīmogoti dārgmetāli - Imports Čehijas Republikā pēc laišanas brīvā apgrozībā - Atteikšanās atzīt proves zīmogu - Patērētāju aizsardzība - Samērīgums - Pieņemamība)

(2016/C 419/08)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Němečková, E. Manhaeve un G. Wilms)

Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, T. Müller, J. Vláčil un J. Očková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas un R. Coesme)

Rezolutīvā daļa:

1)	atsakoties atzīt proves iestādes WaarborgHolland zīmogus, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti LESD 34. pantā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija, Čehijas Republika un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/8

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PGE Górnictwo i Energetyka Konwencjonalna SA/Prezes Urzędu Regulacji Energetyki

(Lieta C-574/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi - Kompensācija, kas tiek izmaksāta brīvprātīgas pārtraukšanas gadījumā - Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts tiesas veikta atbalsta likumības pārbaude - Balasta izmaksu ikgadēja korekcija - Brīdis, kurā tiek ņemta vērā enerģijas ražotāja piederība uzņēmumu grupai)

(2016/C 419/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: PGE Górnictwo i Energetyka Konwencjonalna SA

Atbildētājs: Prezes Urzędu Regulacji Energetyki

Rezolutīvā daļa:

LESD 107. pants un LES 4. panta 3. punkts, lasot tos kopā ar Komisijas 2007. gada 25. septembra Lēmuma 2009/287/EK par valsts atbalstu, ko Polija piešķir saistībā ar ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem, un valsts atbalstu, ko Polija plāno piešķirt saistībā ar kompensāciju par ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu saistību brīvprātīgu pārtraukšanu, 4. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka, ja Eiropas Komisija ir pārbaudījusi valsts atbalsta shēmu Komisijas 2001. gada 26. jūlija Paziņojuma attiecībā uz metodiku ar balasta izmaksām saistīta valsts atbalsta analizēšanai gaismā un pirms tās īstenošanas ir uzskatījusi, ka tā ir saderīga ar iekšējo tirgu, iestādes un valsts tiesas savukārt, īstenojot aplūkoto atbalstu, veic tās atbilstības šajā metodikā norādītajiem principiem pārbaudi;

Lēmuma 2009/287 4. panta 1. un 2. punkts, lasot tos Komisijas 2001. gada 26. jūlija Paziņojuma attiecībā uz metodiku ar balasta izmaksām saistīta valsts atbalsta analizēšanai gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie apstākļos, kādi ir pamatlietā, prasa, lai, nosakot ikgadējo balasta izmaksu kompensācijas, kas jāizmaksā ražotājam, kurš ietilpst uzņēmumu grupā, korekciju, tiktu ņemta vērā šī piederība un tādējādi šīs grupas finanšu rezultāti korekcijas veikšanas brīdī.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/9

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – European Federation for Cosmetic Ingredients/Secretary of State for Business, Innovation and Skills, Attorney General

(Lieta C-592/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Kosmētikas līdzekļi - Regula (EK) Nr. 1223/2009 - 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kosmētikas līdzekļi, kuros ietilpst sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas, kas, “lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām”, ir pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem - Aizliegums laist Eiropas Savienības tirgū - Apjoms)

(2016/C 419/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: European Federation for Cosmetic Ingredients

Atbildētāji: Secretary of State for Business, Innovation and Skills, Attorney General

piedaloties: Cruelty Free International, agrākā British Union for the Abolition of Vivisection, European Coalition to End Animal Experiments

Rezolutīvā daļa:

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka atbilstoši tam var aizliegt Eiropas Savienības tirgū laist kosmētikas līdzekļus, kuru atsevišķas sastāvdaļas ir pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem ārpus Savienības, lai šos kosmētikas līdzekļus varētu tirgot trešajās valstīs, ja pārbaudēs iegūtie dati tikuši izmantoti, lai pierādītu minēto līdzekļu drošumu nolūkā tos laist Savienības tirgū.

(1) OV C 81, 9.3.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/9

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ana de Diego Porras/Ministerio de Defensa

(Lieta C-596/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 4. klauzula - Nediskriminācijas princips - “Darba nosacījumu” jēdziens - Atlīdzinājums par darba līguma izbeigšanu - Atlīdzinājums, kas valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēts pagaidu darba līgumu gadījumā - Atšķirīga attieksme, salīdzinot ar darba ņēmējiem, kas nodarbināti uz nenoteiktu laiku)

(2016/C 419/11)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ana de Diego Porras

Atbildētāja: Ministerio de Defensa

Rezolutīvā daļa:

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 pielikumā, 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ar interinidad (pagaidu aizvietošanas) darba līgumu nodarbinātam darbiniekam darba līguma izbeigšanas gadījumā ir liegts jebkāds atlīdzinājums, lai gan tajā ir atļauts šādu atlīdzinājumu piešķirt tostarp salīdzināmiem uz nenoteiktu laiku nodarbinātiem darba ņēmējiem. Tas vien, ka šis darbinieks ir strādājis saskaņā ar interinidad darba līgumu, nevar būt objektīvs iemesls, kas ļautu attaisnot atteikšanos šim darbiniekam piešķirt tiesības saņemt šo atlīdzinājumu.

(1) OV C 96, 23.3.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/10

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 20. septembra spriedums – Ledra Advertising Ltd (C-8/15 P), Andreas Eleftheriou (C-9/15 P), Eleni Eleftheriou (C-9/15 P), Lilia Papachristofi (C-9/15 P), Christos Theophilou (C-10/15 P), Eleni Theophilou (C-10/15 P)/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Apvienotās lietas no C-8/15 P līdz C-10/15 P) (1)

(Apelācija - Programma Kipras Republikas stabilitātes atbalstam - 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilizācijas mehānismu noslēgtais saprašanās memorands par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem - Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas funkcijas - Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - LESD 340. panta otrā daļa - Nosacījumi - Pienākums nodrošināt šī saprašanās memoranda saderību ar Savienības tiesībām)

(2016/C 419/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Ledra Advertising Ltd (C-8/15 P), Andreas Eleftheriou (C-9/15 P), Eleni Eleftheriou (C-9/15 P), Lilia Papachristofi (C-9/15 P), Christos Theophilou (C-10/15 P), Eleni Theophilou (C-10/15 P) (pārstāvji – A. Paschalides, dikigoros, A. M. Paschalidou, barrister, un M. A. Riza, QC, kuru pilnvarojis C. Paschalides, solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-P. Keppenne un M. Konstantinidis), Eiropas Centrālā banka (pārstāvji – K. Laurinavičius un O. Heinz, pārstāvji, kuriem palīdz H.-G. Kamann, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojumu Ledra Advertising/Komisija un ECB (T-289/13, EU:T:2014:981), 2014. gada 10. novembra rīkojumu Eleftheriou un Papachristofi/Komisija un ECB (T-291/13, nav publicēts, EU:T:2014:978) un 2014. gada 10. novembra rīkojumu Theophilou/Komisija un ECB (T-293/13, nav publicēts, EU:T:2014:979);

2)	noraidīt prasības, kas celtas Vispārējā tiesā lietās T-289/13, T-291/13 un T-293/13;

3)	Ledra Advertising Ltd, Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou, Lilia Papachristofi, Christos Theophilou un Eleni Theophilou, Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) sedz paši savus tiesāšanas izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē, gan saistībā ar apelācijām.

(1) OV C 171, 26.5.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/11

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums – Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Apvienotās lietas C-14/15 un C-116/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Automatizēta datu apmaiņa - Transportlīdzekļu reģistrācija - Daktiloskopijas dati - Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piemērojamais tiesiskais regulējums - Pārejas noteikumi - Atvasināts juridiskais pamats - Leģislatīvo aktu un īstenošanas pasākumu nošķiršana - Apspriešanās ar Eiropas Parlamentu - Dalībvalsts vai Eiropas Komisijas iniciatīva - Noteikumi par balsošanu)

(2016/C 419/13)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – F. Drexler, A. Caiola un M. Pencheva)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M.-M. Joséphidès, K. Michoel un K. Pleśniak)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un A. Lippstreu) un Zviedrijas Karaliste (pārstāvji – A. Falk, C. Meyer-Seitz, U. Persson, N. Otte Widgren, E. Karlsson un L. Swedenborg)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2014. gada 9. oktobra Lēmumu 2014/731/ES par to, lai Malta sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu, Padomes 2014. gada 21. oktobra Lēmumu 2014/743/ES par to, lai Kipra sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu, Padomes 2014. gada 21. oktobra Lēmumu 2014/744/ES par to, lai Igaunija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu, un Padomes 2014. gada 4. decembra Lēmumu 2014/911/ES par to, lai Latvija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu;

2)	Lēmumu 2014/731, 2014/743, 2014/744 un 2014/911 tiesiskās sekas saglabāt spēkā līdz brīdim, kad būs stājušies spēkā jauni tiesību akti, kas tos aizstāj;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 96, 23.3.2015.

OV C 146, 4.5.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/12

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedums (Juzgado Contencioso-Administrativo no 4 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – María Elena Pérez López/Servicio Madrileño de Salud (Comunidad de Madrid)

(Lieta C-16/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 3. – 5. klauzula - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi sabiedrības veselības jomā - Pasākumi, kuru mērķis ir novērst secīgu uz noteiktu laiku nodibinātu darba tiesisko attiecību ļaunprātīgu izmantošanu - Sankcijas - Darba tiesisko attiecību pārkvalificēšana - Tiesības uz atlīdzinājumu)

(2016/C 419/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso-Administrativo no 4 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāja: María Elena Pérez López

Atbildētājs: Servicio Madrileño de Salud (Comunidad de Madrid)

Rezolutīvā daļa:

—

secīgu uz noteiktu laiku veiktu iecelšanu amatā atjaunošana sabiedrības veselības nozarē tiek uzskatīta par attaisnotu ar “objektīviem iemesliem” minētās klauzulas izpratnē, pamatojoties uz to, ka šīs iecelšanas amatā ir veiktas saskaņā ar tiesību normām, kas ļauj tās atjaunot, lai nodrošinātu kāda konkrēta īslaicīga, gadījuma vai ārkārtas rakstura darba veikšanu, lai gan patiesībā šīs vajadzības ir pastāvīgas un ilgstošas;

—

kompetentajai administrācijai nav nekāda pienākuma izveidot pastāvīgas amata vietas, lai izbeigtu specializētā dienesta gadījuma darba izpildei nodarbināto līdzstrādnieku nodarbināšanu, un tai ir ļauts izveidotās pastāvīgās amata vietas aizpildīt, pieņemot darbā “pagaidu” darbiniekus, tādējādi ļaujot turpināties darba ņēmēju nedrošības situācijai, lai gan attiecīgajā valstī šajā nozarē ir strukturāls štata darbinieku amata vietu trūkums;

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 pielikumā, 5. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai principā nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuros ir noteikts, ka darba attiecībām jābeidzas uz noteiktu laiku veiktajā iecelšanā paredzētajā termiņā un ka ir jāsamaksā visi prasījumi, neliedzot veikt iecelšanu amatā no jauna, ja vien šie tiesību akti neapdraud šā Pamatnolīguma mērķi vai lietderīgo iedarbību, par to gan jāpārliecinās iesniedzējtiesai;

3)	atbildēt uz Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 4 de Madrid (Madrides Administratīvā tiesa Nr. 4, Spānija) uzdoto ceturto jautājumu acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

(1) OV C 96, 23.3.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/13

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Koninklijke KPN NV u.c./Autoriteit Consument en Markt (ACM)

(Lieta C-28/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reglamentējošie noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem - Direktīva 2002/21/EK - 4. un 19. pants - Valsts regulatīvā iestāde - Saskaņošanas pasākumi - Ieteikums 2009/396/EK - Juridiskā piemērojamība - Direktīva 2002/19/EK - 8. un 13. pants - Operators, kas izraudzīts kā tāds, kam ir būtiska ietekme tirgū - Valsts regulatīvās iestādes noteiktie pienākumi - Cenu kontroles un izmaksu uzskaites pienākumi - Savienojuma pabeigšanas tarifi fiksētajos un mobilajos tīklos - Valsts tiesu pārbaudes apjoms, ko tās var īstenot attiecībā uz valsts regulatīvo iestāžu lēmumiem)

(2016/C 419/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītājas: Koninklijke KPN NV, KPN BV, T-Mobile Netherlands BV, Tele2 Nederland BV, Ziggo BV, Vodafone Libertel BV, Ziggo Services BV iepriekš – UPC Nederland BV, Ziggo Zakelijk Services BV iepriekš – UPC Business BV

Atbildētāja: Autoriteit Consument en Markt (ACM)

Rezolutīvā daļa:

4. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, to lasot kopā ar 8. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, ja tai jāizskata strīds par valsts regulatīvās iestādes uzlikta ar tarifu noteikšanu saistīta pienākuma, kas noteikts par fiksēto un mobilo savienojumu pabeigšanas pakalpojumu sniegšanu, likumību, var noraidīt Komisijas 2009. gada 7. maija Ieteikumu 2009/396/EK par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos Eiropas Savienībā, kurā tiek ieteikts modelis “Bulric strict” (Bottom-Up Long-Run Incremental Costs) kā atbilstošs cenu regulēšanas pasākums savienojumu pabeigšanas tirgū, tikai tad, ja tā uzskata, ka to pieprasa apsvērumi, kas saistīti ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, it īpaši attiecīgās dalībvalsts tirgus specifiskās īpašības;

Eiropas Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, ja tai jāizskata strīds par valsts regulatīvās iestādes uzlikta tarifu pienākuma, kas noteikts par fiksēto un mobilo savienojumu pabeigšanas pakalpojumu sniegšanu, likumību, var izvērtēt šī pienākuma samērīgumu, ņemot vērā Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 8. pantā un Direktīvas 2009/19, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 13. pantā noteiktos mērķus, un ņemt vērā to, ka ar šo pienākumu tiek veicinātas galalietotāju intereses mazumtirdzniecības tirgū, kas nav reglamentējams.

Valsts tiesa nevar, veicot valsts regulatīvās iestādes lēmuma pārbaudi tiesā, pieprasīt, lai šī iestāde pierādītu, ka ar šo pienākumu faktiski tiek sasniegti Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 8. pantā noteiktie mērķi.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/14

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums (Gerechtshof Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kawasaki Motors Europe NV/Inspecteur van de Belastingdienst/Douane

(Lieta C-91/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Spēkā esamības novērtējums - Regula (EK) Nr. 1051/2009 - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcija 8701 - Traktori - Apakšpozīcijas no 8701 90 11 līdz 8701 90 39 - Jauni lauksaimniecības riteņtraktori (izņemot kājniektraktorus) un mežsaimniecības riteņtraktori - Vieglie četrriteņu visurgājēji transportlīdzekļi, kurus paredzēts lietot kā traktorus)

(2016/C 419/16)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kawasaki Motors Europe NV

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Douane

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2009. gada 3. novembra Regulas (EK) Nr. 1051/2009 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā pielikuma 2. punkts nav spēkā, ciktāl tajā raksturotais transportlīdzeklis ir klasificēts šīs kombinētās nomenklatūras – ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulu (EK) Nr. 948/2009, – apakšpozīcijā 8701 90 90, nevis kādā no minētās kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām no 8701 90 11 līdz 8701 90 39, kas atbilst šī transportlīdzekļa dzinēja jaudai.

(1) OV C 146, 4.5.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/14

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 20. septembra spriedums – Konstantinos Mallis (C-105/15 P), Elli Konstantinou Malli (C-105/15 P), Tameio Pronoias Prosopikou Trapezis Kyprou (C-106/15 P), Petros Chatzithoma (C-107/15 P), Elenitsa Chatzithoma (C-107/15 P), Lella Chatziioannou (C-108/15 P), Marinos Nikolaou (C-109/15 P)/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Apvienotās lietas no C-105/15 P līdz C-109/15 P) (1)

(Apelācija - Programma Kipras Republikas stabilitātes atbalstam - Eurogrupas paziņojums attiecībā uz tostarp Kipras banku sektora pārstrukturēšanu - Prasība atcelt tiesību aktu)

(2016/C 419/17)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Konstantinos Mallis (C-105/15 P), Elli Konstantinou Mallis (C-105/15 P), Tameio Pronoias Prosopikou Trapezis Kyprou (C-106/15 P), Petros Chatzithoma (C-107/15 P), Elenitsa Chatzithoma (C-107/15 P), Lella Chatziioannou (C-108/15 P), Marinos Nikolaou (C-109/15 P) (pārstāvji – E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, dikigoroi)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-P. Keppenne un M. Konstantinidis) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) (pārstāvji – A. Koutsoukou, O. Heinz un K. Laurinavičius, pārstāvji, kam palīdz H.-G. Kamann, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības lietās no C-105/15 P līdz C-109/15 P noraidīt;

2)	Konstantinos Mallis, Elli Konstantinou Malli, Tameio Pronoias Prosopikou Trapezis Kyprou, Petros Chatzithoma, Elenitsa Chatzithoma, Lella Chatziioannou un Marinos Nikolaou atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 178, 1.6.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/15

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Microsoft Mobile Sales International Oy, iepriekš Nokia Italia SpA u.c./Ministero per i beni e le attività culturali (MiBAC) u.c.

(Lieta C-110/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - Ekskluzīvas reproducēšanas tiesības - Izņēmumi un ierobežojumi - 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Izņēmums saistībā ar kopēšanu privātai lietošanai - Taisnīga atlīdzība - Privāttiesību vienošanos noslēgšana, lai noteiktu kritērijus atbrīvošanai no taisnīgas atlīdzības maksājuma - Atlīdzības atmaksa, ko var pieprasīt vienīgi galalietotājs)

(2016/C 419/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Microsoft Mobile Sales International Oy, iepriekš Nokia Italia SpA, Hewlett-Packard Italiana srl, Telecom Italia SpA, Samsung Electronics Italia SpA, Dell SpA, Fastweb SpA, Sony Mobile Communications Italy SpA, Wind Telecomunicazioni SpA

Atbildētāji: Ministero per i beni e le attività culturali (MiBAC), Società italiana degli autori ed editori (SIAE), Istituto per la tutela dei diritti degli artisti interpreti esecutori (IMAIE), likvidācijas procesā, Associazione nazionale industrie cinematografiche audiovisive e multimediali (Anica), Associazione produttori televisivi (Apt)

piedaloties: Assotelecomunicazioni (Asstel), Vodafone Omnitel NV, H3G SpA, Movimento Difesa del Cittadino, Assoutenti, Adiconsum, Cittadinanza Attiva, Altroconsumo

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru, pirmkārt, noteikts, ka tādu ierīču un datu nesēju, kas paredzēti lietošanai mērķiem, kuri acīmredzami nav privāta kopēšana, ražotāju un importētāju atbrīvošana no nodevas par privātu kopēšanu ir atkarīga no vienošanos noslēgšanas starp struktūru, kurai ir likumā noteikts monopols attiecībā uz darbu autoru interešu pārstāvēšanu, un subjektiem, kuriem ir pienākums maksāt atlīdzību, vai to nozares apvienībām, un, otrkārt, paredzēts, ka šādas nodevas atmaksāšanu, ja tā ir nepamatoti samaksāta, var pieprasīt tikai šo ierīču un datu nesēju galalietotājs.

(1) OV C 178, 1.6.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/16

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums (Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Breitsamer und Ulrich GmbH & Co. KG/Landeshauptstadt München

(Lieta C-113/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2000/13/EK - Pārtikas produktu marķēšana un noformēšana - 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts - Jēdziens “fasēts pārtikas produkts” - 2. pants - Patērētāju informēšana un aizsardzība - 3. panta 1. punkta 8) apakšpunkts - Produkta izcelsmes vai pirmavota vieta - 13. panta 1. punkts - Fasētu pārtikas produktu marķēšana - 13. panta 4. punkts - Pakas vai trauki, kuru maksimālā virsmas platība ir mazāka par 10 cm2 - Direktīva 2001/110/EK - 2. panta 4. punkts - Medus izcelsmes valsts vai valstu norādīšana - Atsevišķas medus porcijas, kas ir ievietotas ēdināšanas iestādēm piegādātās kopējās kartona kastēs - Atsevišķas porcijas, kas tiek pārdotas atsevišķi vai piedāvātas galapatērētājam tādu gatavu maltīšu sastāvā, kuras tiek pārdotas par vienotu cenu - Šī medus izcelsmes valsts vai valstu norādīšana)

(2016/C 419/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischer Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Breitsamer und Ulrich GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Landeshauptstadt München

piedaloties: Landesanwaltschaft Bayern

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “fasētiem pārtikas produktiem” ir uzskatāmas visas atsevišķās medus porcijas, kas ir iepakotas ar alumīnija vāciņu noslēgtā trauciņā un ievietotas ēdināšanas iestādēm piegādātās kopējās kartona kastēs, ja šīs ēdināšanas iestādes pārdod šīs porcijas atsevišķi vai piedāvā galapatērētājam tādu gatavu maltīšu sastāvā, kas tiek pārdotas par vienotu cenu.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/16

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-139/15 P) (1)

(Apelācija - Kohēzijas fonds - Finanšu atbalsta samazināšana - Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūra - Termiņa esamība - Noteiktā termiņa neievērošana - Sekas)

(2016/C 419/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāves – S. Pardo Quintillán un D. Recchia)

Otra lietas dalībniece: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Persona, kas iestājusies lietā otra lietas dalībnieka prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – B. Koopman un M. Bulterman)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/17

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-140/15 P) (1)

(Apelācija - Kohēzijas fonds - Finanšu atbalsta samazināšana - Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas procedūra - Termiņa esamība - Noteiktā termiņa neievērošana - Sekas)

(2016/C 419/21)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāves – S. Pardo Quintillán un D. Recchia)

Otra lietas dalībniece: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Persona, kas iestājusies lietā otra lietas dalībnieka prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāves – B. Koopman un M. Bulterman)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/18

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedums (Tribunal Superior de Justicia del País Vasco (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Florentina Martínez Andrés/Servicio Vasco de Salud (C-184/15), Juan Carlos Castrejana López/Ayuntamiento de Vitoria (C-197/15)

(Apvienotās lietas C-184/15 un C-197/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 5. un 8. klauzula - Secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošana - Pasākumi, kuru mērķis ir novērst uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai nodibinātu darba tiesisko attiecību ļaunprātīgu izmantošanu - Sankcijas - Uz noteiktu laiku nodibinātu darba tiesisko attiecību pārkvalificēšana “uz nenoteiktu laiku noslēgtā nepastāvīgā darba līgumā” - Efektivitātes princips)

(2016/C 419/22)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītāji: Florentina Martínez Andrés (C-184/15), Juan Carlos Castrejana López (C-197/15)

Atbildētāji: Servicio Vasco de Salud (C-184/15), Ayuntamiento de Vitoria (C-197/15)

Rezolutīvā daļa:

1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietās aplūkotais attiecīgās dalībvalsts tiesas piemēro tā, ka gadījumā, ja ļaunprātīgi tiek izmantoti secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi, tiesības saglabāt darba tiesiskās attiecības ir piešķirtas personām, kuras administrācija nodarbina saskaņā ar darba līgumu, kam piemērojamas darba tiesību normas, taču šīs tiesības netiek vispārīgi atzītas personālam, kuru šī administrācija nodarbina saskaņā ar administratīvajām tiesībām, ja vien valsts tiesiskajā regulējumā nav kāda cita efektīva pasākuma, ar kuru sodīt par šādu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā pret pēdējām minētajām personām, un šo apstākli pārbaudīt ir valsts tiesas ziņā;

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 pielikumā, noteikumi, lasot tos kopsakarā ar efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi valsts procesuālie noteikumi, kuros uz noteiktu laiku nodarbinātam darbiniekam ir noteikts pienākums celt jaunu prasību, lai varētu noteikt pienācīgu sankciju gadījumā, kad kāda tiesa ir konstatējusi secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jo šim darba ņēmējam no tā noteikti rodas tādas procesuālas neērtības, tostarp izmaksu, ilguma un pārstāvības noteikumu ziņā, kas pārmērīgi apgrūtina viņam Savienības tiesībās piešķirto tiesību izmantošanu.

(1) OV C 236, 20.7.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/19

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums (Hof van beroep te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Etablissements Fr. Colruyt NV

(Lieta C-221/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2011/64/ES - 15. panta 1. punkts - Ražotāju un importētāju veikta maksimālo mazumtirdzniecības cenu brīva noteikšana tabakas izstrādājumiem - Valsts tiesiskais regulējums, kurā mazumtirgotājiem ir aizliegts šādus izstrādājumus pārdot par cenām, kas ir mazākas nekā zīmogmarkā norādītās - Brīva preču aprite - LESD 34. pants - Tirdzniecības nosacījumi - LESD 101. pants kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu)

(2016/C 419/23)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel

Lietas dalībniece pamatlietā

Etablissements Fr. Colruyt NV

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2011. gada 21. jūnija Direktīvas 2011/64/ES par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru mazumtirgotājiem ir aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus par vienības cenu, kas ir mazāka nekā cena, kuru ražotājs vai importētājs ir norādījis uz šiem izstrādājumiem piestiprinātās zīmogmarkas, ciktāl ražotājs vai importētājs šo cenu ir brīvi noteicis;

LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru mazumtirgotājiem ir aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus par vienības cenu, kas ir mazāka nekā cena, kuru ražotājs vai importētājs ir norādījis uz šiem izstrādājumiem piestiprinātās zīmogmarkas, ciktāl ražotājs vai importētājs šo cenu ir brīvi noteicis;

LESD 101. pants, lasot to kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru mazumtirgotājiem ir aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus par vienības cenu, kas ir mazāka nekā cena, kuru ražotājs vai importētājs ir norādījis uz šiem izstrādājumiem piestiprinātās zīmogmarkas.

(1) OV C 262, 10.8.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/19

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – combit Software GmbH/Commit Business Solutions Ltd

(Lieta C-223/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Eiropas Savienības preču zīme - Vienotais raksturs - Sajaukšanas iespējas konstatēšana tikai vienā Savienības daļā - Minētās regulas 102. pantā paredzētā aizlieguma teritoriālā piemērojamība)

(2016/C 419/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: combit Software GmbH

Atbildētāja: Commit Business Solutions Ltd

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 1. panta 2. punkts, 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 102. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja Eiropas Savienības preču zīmju tiesa konstatē, ka ar apzīmējuma izmantošanu tiek radīta sajaukšanas iespēja ar Eiropas Savienības preču zīmi vienā Eiropas Savienības teritorijas daļā, vienlaikus neradot šādu iespēju pārējā šīs teritorijas daļā, šai tiesai ir jāsecina, ka ir izdarīts ar šo preču zīmi piešķirto ekskluzīvo tiesību pārkāpums, un jāizdod rīkojums par minētās izmantošanas pārtraukšanu attiecībā uz visu Eiropas Savienības teritoriju, izņemot attiecībā uz to tās daļu, saistībā ar kuru ir konstatēta sajaukšanas iespējas neesamība.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/20

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums (Vredegerecht te Ieper (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen NV/Gregory Demey

(Lieta C-261/15) (1)

(Dzelzceļa transports - Regula (EK) Nr. 1371/2007 - Pasažieru tiesības un pienākumi - Biļetes neesamība - Situācijas neizlabošana termiņā - Kriminālpārkāpums)

(2016/C 419/25)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Vredegerecht te Ieper

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen NV

Atbildētājs: Gregory Demey

Rezolutīvā daļa:

1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem COTIF, A papildinājuma, kas ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem I pielikumā, 6. panta 2. punkta pēdējais teikums ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tādas valsts tiesību normas, atbilstoši kurām personai, kas vilcienā brauc bez šim nolūkam nepieciešamās biļetes un kas situāciju šajās normās noteiktajos termiņos neizlabo, nav līgumisku attiecību ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.

(1) OV C 270, 17.8.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/21

Tiesas (septītā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-304/15) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/80/EK - 4. panta 3. punkts - VI pielikuma A daļa - Ierobežojumi attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām - Piemērošana - Aberthaw spēkstacija)

(2016/C 419/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Mifsud–Bonnici un S. Petrova)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – J. Kraehling un L. Christie, pārstāvji, kuriem palīdz G. Facenna, QC)

Rezolutīvā daļa:

pareizi nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām Aberthaw spēkstacijai (Apvienotā Karaliste), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 4. panta 3. punktā, skatot to kopsakarā ar tās VI pielikuma A daļu, paredzētos pienākumus;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 302, 14.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/21

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Landkreis Potsdam-Mittelmark/Finanzamt Brandenburg

(Lieta C-400/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā direktīva 77/388/EEK - Tiesības uz atskaitīšanu - Lēmums 2004/817/EK - Dalībvalsts tiesiskais regulējums - Izdevumi, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem - To izmantošana nesaimnieciskiem mērķiem, kas veido vairāk nekā 90 % no to kopējās izmantošanas - Izņēmumi no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu)

(2016/C 419/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Landkreis Potsdam-Mittelmark

Atbildētāja: Finanzamt Brandenburg

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 19. novembra Lēmumā 2004/817/EK, ar ko Vācijai atļauj ieviest pasākumu, atkāpjoties no 17. panta noteikumiem Sestajā Direktīvā Nr. 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams situācijā, kad uzņēmums iegādājas preces vai pakalpojumus, ko tas vairāk nekā 90 % apmērā izmanto nesaimnieciskām darbībām, kas neietilpst pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas jomā.

(1) OV C 363, 3.11.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/22

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums – Pensa Pharma, SA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Ferring BV, Farmaceutisk Laboratorium Ferring A/S

(Lieta C-442/15 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Vārdiska preču zīme “PENSA PHARMA” - Grafiska preču zīme “pensa” - Vārdisku preču zīmju “pentasa” īpašnieku pieteikumi par spēkā neesamības atzīšanu - Atzīšana par spēkā neesošu - Process EUIPO - Strīda priekšmeta grozīšana - Vispārējā tiesā izvirzīts jauns pamats)

(2016/C 419/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pensa Pharma, SA (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo), Ferring BV, Farmaceutisk Laboratorium Ferring A/S (pārstāvji – I. Fowler, solicitor, un D. Slopek, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pensa Pharma SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/22

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. septembra spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Peter Radgen, Lilian Radgen/Finanzamt Ettlingen

(Lieta C-478/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos - Vienlīdzīga attieksme - Ienākuma nodoklis - Tādu ienākumu atbrīvošana no nodokļa, kas gūti, strādājot blakus darbu par pasniedzēju tādas publisko tiesību juridiskas personas labā, kuras juridiskā adrese ir Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurā ir piemērojams 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līgums - Dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem atbrīvojums no nodokļa netiek piemērots ienākumiem, kuri gūti no šādas darbības, kas veikta tādas publisko tiesību juridiskas personas labā, kuras juridiskā adrese ir Šveicē)

(2016/C 419/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāji: Peter Radgen, Lilian Radgen

Atbildētāja: Finanzamt Ettlingen

Rezolutīvā daļa:

Šādos apstākļos uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā, noteikumi attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesību akts kā pamatlietā, saskaņā ar kuru valstspiederīgajam rezidentam, kuram ir neierobežots ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums un kurš ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, lai strādātu algotu blakus darbu par pasniedzēju Šveicē reģistrētas publisko tiesību juridiskas personas labā, netiek piešķirts atbrīvojums no nodokļa saistībā ar ienākumiem, kas gūti no šī algotā darba, lai gan šāds atbrīvojums no nodokļa tiktu piešķirts, ja minētais darbs būtu veikts tādas publisko tiesību juridiskas personas labā, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurā ir piemērojams 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līgums.

(1) OV C 16, 18.1.2016.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/23

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedums – Ori Martin SA (C-490/15 P), Siderurgica Latina Martin SpA (SLM) (C-505/15 P)/Eiropas Komisija

(Apvienotās lietas C-490/15 P un C-505/15 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus - Naudas sodi - Naudas soda aprēķināšana - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 23. panta 2. punkts - Prezumpcija par mātesuzņēmuma faktiski īstenotu izšķirošu ietekmi uz tā meitasuzņēmumu - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Atpakaļejoša spēka aizlieguma princips - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saprātīgā termiņā - Pamattiesību harta - 41. pants - Tiesības uz lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā)

(2016/C 419/30)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Ori Martin SA (C-490/15 P), Siderurgica Latina Martin SpA (SLM) (C-505/15 P) (pārstāvji – G. Belotti un P. Ziotti, avvocati)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka, G. Conte un P. Rossi)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības lietās C-490/15 P un C-505/15 P noraidīt;

2)	Ori Martin SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietā C-490/15 P;

3)	Siderurgica Latina Martin SpA (SLM) atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietā C-505/15 P.

(1) OV C 406, 7.12.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/24

Tiesas (septītā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums – National Iranian Oil Company PTE Ltd (NIOC) u.c./Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-595/15 P) (1)

(Apelācija - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - To personu un organizāciju saraksts, kam ir piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2012 - Juridiskais pamats - Saistītas struktūras jēdziens)

(2016/C 419/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: National Iranian Oil Company PTE Ltd (NIOC), National Iranian Oil Company International Affairs Ltd (NIOC International Affairs), Iran Fuel Conservation Organization (IFCO), Karoon Oil & Gas Production Co., Petroleum Engineering & Development Co. (PEDEC), Khazar Exploration and Production Co. (KEPCO), National Iranian Drilling Co. (NIDC), South Zagros Oil & Gas Production Co., Maroun Oil & Gas Co., Masjed-Soleyman Oil & Gas Co. (MOGC), Gachsaran Oil & Gas Co., Aghajari Oil & Gas Production Co. (AOGPC), Arvandan Oil & Gas Co. (AOGC), West Oil & Gas Production Co., East Oil & Gas Production Co. (EOGPC), Iranian Oil Terminals Co. (IOTC), Pars Special Economic Energy Zone (PSEEZ) (pārstāvis – J.-M. Thouvenin, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un M. Bishop)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

National Iranian Oil Company PTE Ltd (NIOC), National Iranian Oil Company International Affairs Ltd (NIOC International Affairs), Iran Fuel Conservation Organization (IFCO), Karoon Oil & Gas Production Co., Petroleum Engineering & Development Co. (PEDEC), Khazar Exploration and Production Co. (KEPCO), National Iranian Drilling Co. (NIDC), South Zagros Oil & Gas Production Co., Maroun Oil & Gas Co., Masjed-Soleyman Oil & Gas Co. (MOGC), Gachsaran Oil & Gas Co., Aghajari Oil & Gas Production Co. (AOGPC), Arvandan Oil & Gas Co. (AOGC), West Oil & Gas Production Co., East Oil & Gas Production Co. (EOGPC), Iranian Oil Terminals Co. (IOTC) un Pars Special Economic Energy Zone (PSEEZ) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 59, 15.2.2016.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. jūlijā iesniedza Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) – FMS Wertmanagement AöR/Heta Asset Resolution AG

(Lieta C-394/16)

(2016/C 419/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Frankfurt am Main

Pamatlietas puses

Prasītāja: FMS Wertmanagement AöR

Atbildētāja: Heta Asset Resolution AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (1), it īpaši tās 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkta 2) un 23) apakšpunkts, skatīti kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (2) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka [to] piemērošanas jomā ietilpst arī likvidējama vienība (likvidējama sabiedrība), kura, 2014. gada 2. jūlijā stājoties spēkā Direktīvai 2014/59/ES, vēl bija kredītiestāde Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē (CRR iestāde), taču kura pirms Direktīvas 2014/59/ES transponēšanas valsts tiesību aktos termiņa beigām 2014. gada 31. decembrī šo īpašību jau bija zaudējusi un kurai vairs nav bankas darbības licences bankas darījumu veikšanai, bet gan tā, pamatojoties uz likumā piešķirtu atļauju, drīkst veikt tikai viena veida (bankas) darījumu, kura mērķis ir bankas portfeļa likvidācija?

Vai Direktīva 2014/59/ES, it īpaši tās 43. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 37. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasākums, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 43. pantā paredzētajam iekšējās rekapitalizācijas instrumentam, ietilpst tās materiālajā piemērošanas jomā, ja tas, piemērojot piederības dalībvalsts tiesību normu, tiek veikts situācijā, kad vairs nav reālu izredžu atjaunot tādas likvidējamās vienības dzīvotspēju, kura ir pārdevusi tās vienības, kuru darbībai ir jāturpinās, jau pēc Direktīvas 2014/59/ES stāšanās spēkā 2014. gada 2. jūlijā, taču pirms transponēšanas termiņa beigām 2014. gada 31. decembrī, un sistēmiski nozīmīgi pakalpojumi vairs netiek nodoti pagaidu iestādei, un vairs netiek arī pārdotas vai pārvestas arī pārējās attiecīgās iestādes uzņēmuma daļas, bet gan šīs likvidējamās vienības vienīgais mērķis ir aktīvu, tiesību un saistību pārvaldīšanas nolūkā pienācīgi, aktīvi un optimāli realizēt šos atsevišķos aktīvus, tiesības un saistības (bankas portfeļa likvidācija)?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (3) (kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2014/59/ES 117. panta 1. punktu) 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas likvidējamās vienības saistību norakstīšana, ko likvidējamai vienībai ir noteikusi piederības dalībvalsts administratīvā iestāde, kurai piemērojamas citas valsts tiesības, kā arī procentu likmes samazināšana un saistību izpildes atlikšana dalībvalstī, kuras tiesības ir piemērojamas saistībām un kurā ir reģistrēts attiecīgais kreditors, pilnībā turpina darboties bez jebkādām turpmākām formalitātēm, vai arī minētā priekšnoteikums ir tāds, ka uz likvidējamo vienību (likvidējamo sabiedrību) attiecas Direktīvas 2014/59/ES piemērojamība personām (atbilstoši pirmajam prejudiciālajam jautājumam) un noteiktais pasākums ietilpst Direktīvas 2014/59/ES materiālajā piemērošanas jomā?

Vai “pilnībā turpina darboties bez jebkādām turpmākām formalitātēm” nozīmē, ka dalībvalsts tiesai, kurai ir jālemj par saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesībām noteikto pasākumu atzīšanu, izlemjot par saistībām piemērojamām tiesībām, nav kompetences pārbaudīt minēto pasākumu atbilstību Direktīvai 2014/95/ES?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, OV L 173, 190. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012. OV L 176, 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju, OV L 125, 15. lpp.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. jūlijā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – DOCERAM GmbH/CeramTec GmbH

(Lieta C-395/16)

(2016/C 419/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: DOCERAM GmbH

Atbildētāja: CeramTec GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir konstatējama aizsardzību izslēdzošā atkarība no tehniskās funkcijas Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (1) (OV 2002, L 3, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nod., 27. sēj., 142.–165. lpp.) 8. panta 1. punkta izpratnē arī tad, ja formas iedarbībai nav nekādas nozīmes attiecībā uz produkta dizainu, bet gan (tehniskā) funkcionalitāte ir vienīgais dizainu noteicošais faktors?

2)	Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu apstiprinoši: Raugoties no kāda aspekta ir jāvērtē tas, vai konkrētās produkta formas iezīmes ir tikušas izraudzītas tikai funkcionalitātes apsvērumu dēļ? Vai nozīme ir “objektīvam novērotājam”, un, ja tam ir nozīme, kāda ir tā definīcija?

(1) OV L 3, 1. lpp.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. jūlijā iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – Vera Egenberger/Evangelisches Werk für Diakonie und Entwicklung e.V.

(Lieta C-414/16)

(2016/C 419/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vera Egenberger

Atbildētāja: Evangelisches Werk für Diakonie und Entwicklung e.V.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2000/78/EK (1) 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds darba devējs kā atbildētāja šajā lietā – vai attiecīgi tās vārdā baznīca – juridiski saistoši pats var noteikt, vai darbības īpatnību vai tās veikšanas apstākļu dēļ kandidāta konkrēta reliģija ir īsta, likumīga un attaisnota profesionālā prasība, ņemot vērā darba devēja ētosu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

vai tādā lietā kā šī nav jāpiemēro valsts tiesību norma, kāda šajā gadījumā ir AGG 9. panta 1. punkta pirmā alternatīva, saskaņā ar kuru atšķirīga attieksme reliģijas dēļ saistībā ar darbu reliģiskās kopienās un tām pakļautās institūcijās ir pieļaujama arī tad, ja konkrēta reliģija, ņemot vērā šīs reliģiskās kopienas identitāti, ir pamatota profesionālā prasība saistībā ar šīs kopienas pašnoteikšanās tiesībām?

3)	Turklāt, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: kādas prasības saskaņā ar Direktīvas 2000/78/EK 4. panta 2. punktu ir jāizvirza darbības īpatnībām vai tās veikšanas apstākļiem kā īsta, likumīga un attaisnota profesionālā prasība, ņemot vērā organizācijas ētosu?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 12. maija spriedumu apvienotajās lietās T-322/14 un T-325/14 mobile.international/EUIPO – Rezon2016. gada 28. jūlijā iesniedza mobile.de GmbH (iepriekš – mobile.international GmbH)

(Lieta C-418/16 P)

(2016/C 419/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: mobile.de GmbH, iepriekš mobile.international GmbH (pārstāvis – T. Lührig, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Rezon OOD

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas astotās palātas 2016. gada 12. maija spriedumu apvienotajās lietās T-322/14 un T-325/14 un

—	piespriest Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 57. panta 2. punkts, to aplūkojot kopsakarā ar Īstenošanas regulas (2) 22. noteikuma 2. punktu un 40. noteikuma 6. punktu, jo tajā – pretēji juridiskajā metodoloģijā vispāratzītajiem interpretācijas principiem – precīzi noteiktais jēdziens “izmantošanas pierādījumi” Regulas par Kopienas preču zīmi 57. panta 2. punktā esot interpretēts atšķirīgi no šī jēdziena Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punktā un 40. noteikuma 6. punktā. Vienas un tās pašas terminoloģijas Regulā par Kopienas preču zīmi un Īstenošanas regulā atšķirīga interpretācija neesot saderīga ar tiesiskās noteiktības un skaidrības principiem. Turklāt Vispārējā tiesa neesot ievērojusi apstākli, ka Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punkts un 40. noteikuma 6. punkts nepieļauj izmantošanas pierādījumu novēlotu iesniegšanu spēkā neesamības atzīšanas procesos un ka EUIPO šajā ziņā nav rīcības brīvības. Regulas par Kopienas preču zīmi 57. panta 1. punkts neesot piemērojams, un turklāt EUIPO nebija to izmantojis, un līdz ar to tas nevarot būt Apelācijas padomes lēmuma un Vispārējās tiesas nolēmuma pamatā.

Tāpat ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punkts, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punkts ir piemērojams, lai gan Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punkts un 40. noteikuma 6. punkts nepieļaujot tā piemērošanu spēkā neesamības atzīšanas procesos Īstenošanas regulas 50. panta 1. punkta trešās daļas sistēmiskās interpretācijas dēļ. Turklāt neesot izpildītas Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punkta prasības, jo iebildumu iesniedzējs visā procesā nebija norādījis nekādu pamatotu iemeslu tā rēķinu novēlotai iesniegšanai. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punktu, jo procesa stadija un lietas apstākļi esot izslēguši iespēju ņemt vērā novēloti iesniegtos pierādījumus. Turklāt Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, jo tā bija sagrozījusi pierādījumus, kā rezultātā saistībā ar apelācijas stadijā iesniegtajiem rēķiniem runa nebija par “papildinošiem” vai “skaidrojošiem” pierādījumiem.

Vispārējā tiesa neesot izskatījusi nedz fonētiskas, nedz konceptuālas faktiski izmantoto apzīmējumu atšķirības un lielā mērā neesot aplūkojusi to radīto kopējo iespaidu, bet vienīgi esot ņēmusi vērā individuālus elementus, tādējādi nepareizi piemērojot Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Vispārējā tiesa esot ņēmusi vērā pierādījumus, kuriem acīmredzami nebija nozīmes, lai gan šie pierādījumi nebija datēti vai neattiecās uz atbilstošo laikposmu. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Regulas par Kopienas preču zīmi 57. panta 2. punktu, to aplūkojot kopsakarā ar Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. un 3. punktu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka nebija nepieciešams pārbaudīt iebildumu par tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu. Vispārējā tiesa neesot izskatījusi iebildumu par tiesību izbeigšanos.

Visbeidzot, ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas par Kopienas preču zīmi 64. panta 1. punkts, jo Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Apelācijas padomei – Anulēšanas nodaļas lēmuma sakarā – bija jāatceļ tās lēmums un jānodod lieta tai atpakaļ tikai tiktāl, ciktāl tas attiecās uz “reklāmas attiecībā uz automašīnām” pakalpojumiem, bet attiecībā uz pārējiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem izmantošana nebija pierādīta, bija jāpieņem galīgais lēmums, kā arī tai juridiski atbilstoši bija jānospriež, ka pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir daļēji noraidīts izmantošanas pierādījumu nepietiekamības dēļ.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 4. augustā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Acacia Srl un Rolando D'Amato/Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG

(Lieta C-435/16)

(2016/C 419/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Acacia Srl un Rolando D'Amato

Atbildētāja: Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai atkāpe no aizsardzības Regulas (EK) Nr. 6/2002 (1) 110. panta 1. punkta izpratnē var tikt piemērota tikai sastāvdaļām, kas atbilst speciālām formas prasībām, tātad sastāvdaļām, kuru formu būtībā nemainīgi nosaka izstrādājuma kopumā izskats un kuras klients – kā, piemēram, mehānisko transportlīdzekļu disku gadījumā – līdz ar to nevar brīvi izvēlēties?

2)	Gadījumā, ja uz 1. prejudiciālo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: Vai atkāpe no aizsardzības Regulas (EK) Nr. 6/2002 110. panta 1. punkta izpratnē var tikt piemērota tikai vienādas formas, tātad arī krāsas un lieluma ziņā oriģinālizstrādājumam atbilstošu izstrādājumu piedāvājumam?

Gadījumā, ja uz 1. prejudiciālo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai atkāpe no aizsardzības Regulas (EK) Nr. 6/2002 110. panta 1. punkta izpratnē ir piemērojama tāda izstrādājuma piedāvātājam, kurš būtībā pārkāpj prasības pamatā esošo dizainparaugu tiesības, tikai tad, ja šis piedāvātājs objektīvi nodrošina, ka tā izstrādājumu var iegādāties tikai remontam un nevis arī tādiem citiem mērķiem kā, piemēram, izstrādājuma kopumā modernizācija vai individualizācija?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša:

Kādi pasākumi ir jāveic tāda izstrādājuma piedāvātājam, kurš būtībā pārkāpj prasības pamatā esošo dizainparaugu tiesības, lai objektīvi nodrošinātu, ka tā izstrādājumu var iegādāties tikai remontam un nevis tādiem citiem mērķiem kā, piemēram, galaizstrādājuma modernizācija vai individualizācija? Vai pietiek ar to,

a)	ka piedāvātājs tirdzniecības prospektā norāda, ka pārdošana notiek tikai remontam, lai atjaunotu izstrādājuma kopumā sākotnējo izskatu, vai

b)	arī ir nepieciešams, ka piedāvātājs piegādi padara atkarīgu no tā, ka pircējs (tirgotājs un patērētājs) rakstveidā paziņo, ka tas piedāvāto izstrādājumu izmantos tikai remontam?

(1) Padomes 2001. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem, OV L 3, 1. lpp.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 8. augustā iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – SMS group GmbH/Direcţia Generală Regională a Finanțelor Publice a Municipiului București

(Lieta C-441/16)

(2016/C 419/39)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamatlietas puses

Prasītāja: SMS group GmbH

Atbildētāja: Direcţia Generală Regională a Finanțelor Publice a Municipiului București

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 79/1072/EEK (1) 2., 3., 4. un 5. pants, tos skatot kopā ar Direktīvas 77/388/EEK (2) 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts nodokļu iestādes praksi, kad tiek uzskatīts, ka nav objektīvu elementu, kas apstiprinātu nodokļu maksātāja deklarēto nodomu importētās preces izmantot savā saimnieciskajā darbībā, ja faktiskās importēšanas laikā līgums, kura izpildei nodokļu maksātājs iegādājās un importēja preces, bija apturēts, pastāvot nopietnam riskam, ka vairs nevarēs īstenot nākamo preču piegādi/darījumu, kuram bija paredzētas importētās preces?

Vai pierādījums par importēto preču tālāko apriti, proti, pierādījums tam, ka un kādā veidā importētās preces faktiski bija paredzēts izmantot nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamiem darījumiem, ir papildu nosacījums PVN atmaksai, kas nav minēts Direktīvas 79/1072/EEK 3. un 4. pantā uzskaitītajos nosacījumos un kas ir aizliegts ar šīs direktīvas 6. pantu, vai vajadzīgā informācija par būtisku atmaksas nosacījumu, kas attiecas uz importēto preču izmantošanu ar nodokli apliekamajos darījumos, kuru nodokļu iestāde var pieprasīt saskaņā ar direktīvas 6. pantu?

Vai Direktīvas 79/1072/EEK 2., 3., 4. un 5. pants, tos skatot kopā ar Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz PVN atmaksu var tikt liegtas, ja nākamais darījums, kuram bija paredzēts izmantot importētās preces, vairs netika īstenots? Vai šādos apstākļos ir būtisks preču faktiskais galamērķis, proti, apstāklis, vai tās katrā ziņā tika izmantotas, kādā veidā un kādā teritorijā, t.i., dalībvalsts, kurā tika samaksāts PVN, teritorijā, vai ārpus šīs valsts?

(1) Padomes 1979. gada 6. decembra Astotā direktīva 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV 1979, L 331, 11. lpp.).

(2) Padomes1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. augustā iesniedza Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – F/Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

(Lieta C-473/16)

(2016/C 419/40)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: F

Atbildētājs: Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2004/83/EK (1) 4. pants, aplūkojot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka attiecībā uz LGBTI kopienai piederīgajiem patvēruma meklētājiem tiek sniegts un izvērtēts tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinums, kas ir balstīts uz projektīviem personības testiem, ja tā sagatavošanā nedz tiek uzdoti jautājumi par patvēruma meklētāja seksuālajiem paradumiem, nedz veikta viņa fiziska izmeklēšana?

Gadījumā, ja pirmajā jautājumā minēto ekspertīzes atzinumu nevar izmantot kā pierādījumu, vai Direktīvas 2004/83 4. pants, aplūkojot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad patvēruma pieteikums ir pamatots ar vajāšanu dzimumorientācijas dēļ, nedz valsts administratīvajām iestādēm, nedz tiesām nav iespēju patvēruma meklētāja apgalvojumu patiesumu pārbaudīt ar ekspertīzes metodēm neatkarīgi no minēto metožu īpašajām iezīmēm?

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2004, L 304, 12. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 19. nod., 7. sēj., 96. lpp.).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 30. augustā iesniedza Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture — Uprava zračnog prometa, elektroničkih komunikacija i pošte (Horvātija) – Hrvatska agencija za civilno zrakoplovstvo/Air Serbia A.D. Beograd un Dane Kondič, direktor Air Serbia A. D. Beograd

(Lieta C-476/16)

(2016/C 419/41)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture — Uprava zračnog prometa, elektroničkih komunikacija i pošte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hrvatska agencija za civilno zrakoplovstvo

Atbildētāji: Air Serbia A. D. Beograd un Dane Kondič, direktor Air Serbia A. D. Beograd

Prejudiciālais jautājums

Vai aviosabiedrības, kura ir EKAT nolīguma Asocietā puse, prakse, kura izpaužas kā pasažieru komerciālo gaisa pārvadājumu nodrošināšana ar izejas punktu vienā Eiropas Savienības dalībvalstī caur savas izcelsmes valsti kā tranzīta punktu, kurā tā pārsēdina pasažierus un pārkrauj viņu bagāžu citā šīs pašas sabiedrības lidaparātā ar galapunktu Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, saskaņā ar autonomu ceļojuma dokumentu, uz kura ir minēti divi dažādi lidojumu numuri, ir atbilstoša Savienības tiesību interpretācijai vispār un Daudzpusējā nolīguma par Eiropas kopējās aviācijas telpas izveidi V pielikumā ietvertā VI protokola 3. panta 1. punkta a) punkta i) apakšpunktam konkrēti?

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 5. septembrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Fidelity Funds/Skatteministeriet

(Lieta C-480/16)

(2016/C 419/42)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Fidelity Funds

Atbildētāja: Skatteministeriet

Persona, kas iestājusies lietā: NN (L) SICAV

Prejudiciālais jautājums

Vai tāds nodokļu režīms kā pamatlietā, saskaņā ar kuru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas nav Dānijas rezidenti un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 85/611/EEK (1) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU direktīva), tiek uzlikts nodoklis ienākumu gūšanas vietā par Dānijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm, ir pretrunā EKL 56. pantam (LESD 63. pants) par kapitāla brīvu apriti vai EKL 49. pantam (LESD 56. pants) par pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja tādi paši Dānijas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi var saņemt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā, vai nu tāpēc, ka tie faktiski izmaksā minimālo daļu saviem biedriem apmaiņā pret nodokļa ieturējumu ienākuma gūšanas vietā, vai arī tehniski aprēķina minimālo izmaksājamo daļu, no kuras tiek ieturēts nodoklis ienākumu gūšanas vietā saistībā ar uzņēmumu dalībniekiem?

(1) Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV 1985 L 375, 3. lpp.).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. septembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Sziber Zsolt/ERSTE Bank Hungary Zrt.

(Lieta C-483/16)

(2016/C 419/43)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: Zsolt Sziber

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

Cita lietas dalībniece: Mónika Szeder

Prejudiciālie jautājumi

Vai šādas Savienības tiesību normas, proti, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (Romas līguma) 129A. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar šā paša panta 3. punktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2012, C 362, 2. lpp.) 38. pants, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 7. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 8. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (2), preambulas 47. apsvērums, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu (un tā piemērošanu), ar ko nosaka papildu prasības, kaitējot tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš kā patērētājs laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2014. gada 26. jūlijam ir noslēdzis kredītlīgumu, kurā ir negodīgs līguma noteikums, kas ļauj vienpusēji palielināt procentu likmi, izdevumus vai komisijas maksas vai kurā ir paredzēta pirkšanas un pārdošanas cenu starpība, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar šādām papildu prasībām, lai atsauktos tiesā uz tiesībām, kas rodas no šādu ar patērētājiem noslēgtu līgumu spēkā neesamības, un it īpaši lai tiesā varētu izskatīt lietu pēc būtības, ir jāiesniedz civilprocesuālais dokuments (primāri prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums) un tam ir jāatbilst obligātajām satura prasībām, kamēr tiesvedības dalībniekam, kurš nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kas šajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligātu saturu?

Neatkarīgi no tā, vai Tiesa atbildēs apstiprinoši vai noraidoši uz 1. jautājumu, kas ir izteikts plašāk nekā šis 2. jautājums, vai 1. jautājumā uzskaitītie Savienības tiesību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie aizliedz piemērot šādas obligātās papildu prasības (skat. a) līdz c) punktu) tiesvedības dalībniekam, kas ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma nozīmē:

(a)

tiesvedībā – prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, vai šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums, kas ir jāiesniedz tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, ir pieņemams – proti, tiks izskatīts pēc būtības – vienīgi tad, ja šajā dokumentā šis lietas dalībnieks lūdz tiesu ne tikai atzīt ar patērētāju noslēgto kredītlīgumu 1. jautājuma izpratnē par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu, bet arī lūdz tiesu piemērot tiesiskās sekas, kas izriet no līguma pilnīgas spēkā neesamības, kamēr tiesvedības dalībniekam, kas nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kurš šajā paša laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligāto saturu?

(b)

tiesvedībā prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, vai šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums, kas ir jāiesniedz tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, ir pieņemams – proti, tiks izskatīts pēc būtības – vienīgi tad, ja šajā dokumentā šis lietas dalībnieks, lūdzot tiesu atzīt par pilnībā spēkā neesošu kredītlīgumu, kas noslēgts ar patērētāju 1. jautājuma izpratnē, attiecībā uz no pilnīgas spēkā neesamības izrietošajām tiesiskajām sekām netiek nekas prasīts par tiesiskās situācijas atjaunošanu pirms kredītlīguma noslēgšanas, kamēr tiesvedības dalībniekam, kas nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai, kurš šajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligāto saturu?

(c)

tiesvedībā prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, vai šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums, kas ir jāiesniedz tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, ir pieņemams – proti, tiks izskatīts pēc būtības – vienīgi tad, ja šajā dokumentā attiecībā uz laikposmu no līgumisko attiecību sākuma līdz prasības iesniegšanai ir iekļauts aprēķins, kas veikts, izmantojot ārkārtīgi sarežģītu matemātisko metodi (kāda tā noteikta valsts tiesiskajā regulējumā), kurā jāņem vērā arī normas, kas nosaka valūtas konversiju forintos, tajā skaitā ar detalizētu informāciju matemātiski pārbaudāmā veidā, norādot maksājumus, kas veicami atbilstoši kredītlīgumam, prasītāja veiktos maksājumus, maksājumus, kas veicami, ja netiek ņemts vērā spēkā neesošais noteikums, un šo lielumu atšķirību, kā arī precizējot kopējo summu, kuru lietas dalībnieks, kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, vēl ir parādā kredītiestādei vai ko viņš ir pārmaksājis, lai gan tiesvedības dalībniekam, kurš nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kurš tajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, nav jāiesniedz šāds dokuments ar obligāto saturu?

Vai 1. jautājumā uzskaitītie Savienības tiesību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka šādu normu pārkāpums, nosakot 1. un 2. jautājumā uzskaitītās papildu prasības, ir arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2012, C 326, 2. lpp.) 20., 21. un 47. panta pārkāpums, ņemot vērā to (šeit un daļēji attiecībā uz 1. un 2. jautājumu), ka dalībvalstu tiesām ir jāpiemēro Savienības tiesības patērētāju aizsardzības jomā arī lietās bez pārrobežu elementa, proti, pilnībā iekšējās situācijās, atbilstoši Tiesas 2000. gada 5. decembra spriedumam Guimont (C-448/98, EU:C:2000:663, 23. punkts), 2012. gada 10. maija spriedumam Duomo Gpa u.c. (no C-357/10 līdz C-359/10, EU:C:2012:283, 28. punkts) un 2014. gada 3. jūlija rīkojumam Tudoran (C-92/14, EU:C:2014:2051, 39. punkts)? Vai arī situācija ir jāuzskata par pārrobežu situāciju tādēļ vien, ka 1. prejudiciālajā jautājumā norādītais kredītlīgums ir “kredītlīgums ārvalstu valūtā”?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. septembrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – A.S./Slovēnijas Republika

(Lieta C-490/16)

(2016/C 419/44)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja: A.S.

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesību aizsardzība tiesā atbilstoši Regulas Nr. 604/2013 27. pantam attiecas arī uz kritērija saskaņā ar 13. panta 1. punktu priekšnosacījumu interpretāciju, ja runa ir par lēmumu par to, ka dalībvalsts neizskatīs pieteikumu par starptautisko aizsardzību, cita dalībvalsts uz tā paša pamata jau ir uzņēmusies atbildību par pieteikuma iesniedzēja pieteikuma izskatīšanu un pieteikuma iesniedzējs tam iebilst?

Vai nelegālas robežšķērsošanas priekšnosacījums saskaņā ar Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punktu ir jāinterpretē neatkarīgi un autonomi, vai arī tas ir jāinterpretē savienojumā ar Direktīvas 2008/115 3. panta 2. punktu un Šengenas Robežu kodeksa 5. pantu, kuros definēta nelikumīga robežšķērsošana, un šī interpretācija ir jāpiemēro Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkta ietvaros?

Vai atkarībā no atbildes uz otro jautājumu nelegālas robežšķērsošanas jēdziens saskaņā ar Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punktu aplūkojamās lietas apstākļos ir jāinterpretē tādējādi, ka nelegāla robežšķērsošana nav konstatējama tad, ja dalībvalsts robežšķērsošanu organizē suverēni un caurbraukšanas – lai nokļūtu citā Eiropas Savienības dalībvalstī – mērķa labad?

4)	Ja uz trešo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek izslēgta trešās valsts valstpiederīgā atgriešana valstī, kuras teritorijā ieceļojot, viņš vispirms ir iekļuvis Eiropas Savienības teritorijā?

Vai Regulas Nr. 604/2013 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņi saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 29. panta 2. punktu apstājas, ja pieteikuma iesniedzējs izmanto savas tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā, it īpaši, ja šī izmantošana ietver arī prejudiciālus jautājumus vai ja valsts tiesa gaida atbildi uz Eiropas Savienības Tiesai uzdoto jautājumu, kas ir ticis uzdots citā lietā? Pakārtoti, vai šādā gadījumā termiņi turpina tecēt, atbildīgajai dalībvalstij nepastāvot tiesībām uzņemšanu noraidīt?

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/36

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. oktobra spriedums – Lidl Stiftung/EUIPO – Horno del Espinar (“Castello”)

(Lieta T-549/14) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Castello” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Castelló” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 419/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija) (pārstāvji – M. Wolter, M. Kefferpütz un A. Marx, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – sākotnēji P. Geroulakos un D. Botis, vēlāk D. Botis, un visbeidzot D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Horno del Espinar, SL (El Espinar, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2014. gada 22. aprīļa lēmumu apvienotajās lietās R 1233/2013–2 un R 1258/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Horno del Espinar un Lidl Stiftung & Co.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2014. gada 22. aprīļa lēmumu apvienotajās lietās R 1233/2013–2 un R 1258/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Horno del Espinar, SL un Lidl Stiftung & Co. KG atcelt daļā, kurā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz saldētiem augļiem un dārzeņiem, kas ietilpst 29. klasē pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām izpratnē;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Lidl Stiftung & Co. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas EUIPO tiesāšanās izdevumu;

4)	EUIPO sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 351, 6.10.2014.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/37

Vispārējās tiesas 2016. gada 5. oktobra spriedums – European Children’s Fashion Association un Instituto de Economía Pública/EACEA

(Lieta T-724/14) (1)

(Šķīrējklauzula - Dotāciju nolīgums, kas noslēgts saistībā ar rīcības programmu “Lifelong Learning (2007–2013)” - Projekts “Brand & Merchandising manager for SMEs in the childrens’ product sector” - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepārsūdzams akts - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un ir no tām nenodalāms - Nepieņemamība - Neattiecināmas izmaksas - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Revīzijas ziņojums)

(2016/C 419/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Children’s Fashion Association (Valensija, Spānija) un Instituto de Economía Pública, SL (Valensija) (pārstāvis – A. Haegeman, advokāts)

Atbildētāja: Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (pārstāvji – H. Monet un A. Jaume)

Priekšmets

Galvenokārt, ar LESD 272. pantu pamatota prasība konstatēt, ka pirmajai prasītajai nav pienākuma atmaksāt summu, kuru EACEA tai izmaksāja saistībā ar noslēgto nolīgumu projekta “Brand & Merchandising manager for SMEs in the childrens’ product sector” īstenošanai un, pakārtoti, ar LESD 263. pantu pamatota prasība atcelt, pirmkārt, EACEA2014. gada 1. augusta iepriekšējās informācijas vēstuli, ar kuru pirmā prasītāja tika informēta, ka tai ir jāatmaksā summa EUR 82 378,81 apmērā pēc revīzijas par minēto projektu, un, otrkārt, paziņojumu par parādu Nr. 3241401420, ko 2014. gada 5. augustā izdeva EACEA minētās summas atmaksāšanai

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	European Children’s Fashion Association un Instituto de Economía Pública, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 7, 12.1.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/37

Vispārējās tiesas 2016. gada 30. septembra spriedums – Trajektna luka Split/Komisija

(Lieta T-70/15) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta pārkāpums - Splitas ostas pārvaldes veiktā tarifu maksimālo līmeņu noteikšana attiecībā uz ostas pakalpojumiem, kas skar iekšējo satiksmi - Sūdzības noraidīšana - Lietas izskatīšana dalībvalsts konkurences iestādē - Savienības interešu neesamība)

(2016/C 419/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Trajektna luka Split d.d. (Splita, Horvātija) (pārstāvji – M. Bauer, H.-J. Freund un S. Hankiewicz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Giolito, C. Urraca Caviedes un I. Zaloguin)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 28. novembra Lēmumu C(2014) 9236 final, ar ko ir noraidīta prasītājas iesniegtā sūdzība par LESD 102. panta pārkāpumiem, kurus esot izdarījusi Splitas ostas pārvalde, vai LESD 102. un 106. panta pārkāpumiem, kurus esot izdarījusi Horvātijas Republika vai Splitas ostas pārvalde (lieta AT.40199 – Splitas ostas pārvalde)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Trajektna luka Split d.d. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 13.4.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/38

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. septembra spriedums – Intesa Sanpaolo/EUIPO (“WAVE 2 PAY” un “WAVE TO PAY”)

(Apvienotās lietas T-129/15 un T-130/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdisku preču zīmju “WAVE 2 PAY” un “WAVE TO PAY” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

(2016/C 419/48)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intesa Sanpaolo SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji – P. Pozzi un F. Cecchi, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – sākotnēji P. Bullock un L. Rampini, vēlāk L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par diviem EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 19. janvāra lēmumiem attiecīgi lietās R 1857/2014–5 un R 1864/2014–5 saistībā ar diviem pieteikumiem vārdiskus apzīmējumus “WAVE 2 PAY” un “WAVE TO PAY” reģistrēt kā Savienības preču zīmes

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Intesa Sanpaolo SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 2.7.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/39

Vispārējās tiesas 2016. gada 29. septembra spriedums – Universal Protein Supplements/EUIPO (Kultūrista attēls)

(Lieta T-335/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo kultūristu, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2016/C 419/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Universal Protein Supplements Corp. (New Brunswick, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – S. Malynicz, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – H. O’Neill un A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 6. marta lēmumu lietā R 2958/2014–5 attiecībā uz pieteikumu kā Eiropas Savienības preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo kultūristu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Universal Protein Supplements Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/39

Vispārējās tiesas 2016. gada 29. septembra spriedums – Bach Flower Remedies/EUIPO – Durapharma (“RESCUE”)

(Lieta T-337/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “RESCUE” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkts)

(2016/C 419/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bach Flower Remedies Ltd (Vimbldona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – I. Fowler, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – M. Simandlova un A. Schifko)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Durapharma ApS (Stenstrup, Dānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 26. marta lēmumu lietā R 2551/2013–1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Durapharma un Bach Flower Remedies

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bach Flower Remedies sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/40

Vispārējās tiesas 2016. gada 30. septembra spriedums – Alpex Pharma/EUIPO – Astex Pharmaceuticals (“ASTEX”)

(Lieta T-355/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ASTEX” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ALPEX” - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts - Regulas Nr. 207/2009 75. pants - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts)

(2016/C 419/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alpex Pharma SA (Mezzovico-Vira, Šveice) (pārstāvji – C. Bacchini, M. Mazzitelli un E. Rondinelli, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Rajh)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Astex Pharmaceuticals, Inc. (Plesanton, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 593/2014–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Alpex Pharma un Astex Pharmaceuticals

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alpex Pharma SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/40

Vispārējās tiesas 2016. gada 5. oktobra spriedums – CJ/ECDC

(Lieta T-370/15 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Uzteikums - Uzticības saiknes zudums - Tiesības tikt uzklausītam)

(2016/C 419/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: CJ (Agios Stefanos, Grieķija) (pārstāvis – V. Kolias, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (pārstāvji – J. Mannheim un A. Daume, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu CJ/ECDC (F-159/12 un F-161/12, EU:F:2015:38), kurā ir lūgts daļēji atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu CJ/ECDC (F-159/12 un F-161/12, EU:F:2015:38) noraidīt, ciktāl tā attiecas uz lietu F-159/12;

2)	CJ sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) tiesāšanās izdevumus šajā instancē, ciktāl tie ir saistīti ar lietu F-159/12;

3)	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 29. aprīļa sprieduma CJ/ECDC (F-159/12 un F-161/12, EU:F:2015:38) rezolutīvās daļas 3) un 5) punktu;

4)	šo lietu, ciktāl tā attiecas uz lietu F-161/12, nodot atpakaļ palātai, kura nav lēmusi par šo apelācijas sūdzību;

5)	atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar šo tiesvedību, ciktāl tie attiecas uz lietu F-161/12.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/41

Vispārējās tiesas 2016. gada 5. oktobra spriedums – ECDC/CJ

(Lieta T-395/15 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Uzteikums - Uzticības saiknes zudums - Tiesības tikt uzklausītam)

(2016/C 419/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (pārstāvji – J. Mannheim un A. Daume, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: CJ (Agios Stefanos, Grieķija) (pārstāvis – V. Kolias, advokāts)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/42

Vispārējās tiesas 2016. gada 30. septembra spriedums – Flowil International Lighting/EUIPO – Lorimod Prod Com (“Silvania Food”)

(Lieta T-430/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Silvania Food” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SYLVANIA” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

(2016/C 419/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Flowil International Lighting (Holding) BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvis – J. Güell Serra, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: SC Lorimod Prod Com, Srl (Simleul Silvaniei, Rumānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 8. maija lēmumu lietā R 616/2014–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Flowil International Lighting (Holding) un SC Lorimod Prod Com

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Flowil International Lighting (Holding) BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 320, 28.9.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/42

Vispārējās tiesas 2016. gada 5. oktobra rīkojums – Foodcare/EUIPO – Michalczewski (“T.G.R. ENERGY DRINK”)

(Lieta T-456/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “T.G.R. ENERGY DRINK” - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 419/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foodcare sp. z o.o. (Zabierzów, Polija) (pārstāvis – A. Matusik, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Dariusz Michalczewski (Gdaņska, Polija) (pārstāvji – B. Matusiewicz-Kulig, M. Czerwińska un M. Marek, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 12. maija lēmumu lietā R 265/2014–2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp D. Michalczewski un Foodcare

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Foodcare sp. z o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Dariusz Michalczewski tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 328 5.10.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/43

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. septembra spriedums – Kozmetika Afrodita/EUIPO – Núñez Martín un Machado Montesinos (“KOZMeTIKA AFRODITA”)

(Lieta T-574/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “KOZMeTIKA AFRODITA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “EXOTIC AFRODITA MYSTIC MUSK OIL” un agrāka valsts grafiska preču zīme “AFRODITA MYSTIC MUSK OIL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 419/56)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kozmetika Afrodita d.o.o. (Rogaška Slatina, Slovēnija) (pārstāvis – B. Grešak, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Rajh)

Citi procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieki: Pedro Núñez Martín (Madride, Spānija) un Carmen Guillermina Machado Montesinos (Madride)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 28. jūlija lēmumu lietā R 2577/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp P. Núñez Martín un C. G. Machado Montesinos, no vienas puses, un Kozmetika Afrodita, no otras puses

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kozmetika Afrodita d.o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 406, 7.12.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/43

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. septembra spriedums – Kozmetika Afrodita/EUIPO – Núñez Martín un Machado Montesinos (“AFRODITA COSMETICS”)

(Lieta T-575/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “AFRODITA COSMETICS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “EXOTIC AFRODITA MYSTIC MUSK OIL” un agrāka valsts grafiska preču zīme “AFRODITA MYSTIC MUSK OIL” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 419/57)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kozmetika Afrodita d.o.o. (Rogaška Slatina, Slovēnija) (pārstāvis – B. Grešak, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Rajh)

Citi procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieki: Pedro Núñez Martín (Madride, Spānija) un Carmen Guillermina Machado Montesinos (Madride)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 28. jūlija lēmumu lietā R 2578/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp P. Núñez Martín un C. G. Machado Montesinos, no vienas puses, un Kozmetika Afrodita, no otras puses

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kozmetika Afrodita d.o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 406, 7.12.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/44

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. septembra spriedums – The Art Company B & S/EUIPO – G-Star Raw (“THE ART OF RAW”)

(Lieta T-593/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “THE ART OF RAW” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “art” un agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “The Art Company” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 419/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Art Company B & S, SA (Quel, Spānija) (pārstāvis – J. Villamor Muguerza, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: G-Star Raw CV (Amsterdama, Nīderlande)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 9. jūlija lēmumu lietā R 1980/2014–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Art Company B & S un G-Star Raw

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	The Art Company B & S, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/45

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. septembra rīkojums – Aston Martin Lagonda/EUIPO (Automašīnas priekšā novietota režģa attēls)

(Lieta T-73/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 419/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aston Martin Lagonda Ltd (Gaydon, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – D. Farnsworth, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2014. gada 11. decembra lēmumu lietā R 1796/2014–2 attiecībā uz prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Aston Martin Lagonda Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 13.4.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/45

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. septembra rīkojums – Aston Martin Lagonda/EUIPO (Automašīnas priekšā novietota režģa attēls)

(Lieta T-87/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 419/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aston Martin Lagonda Ltd (Gaydon, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – D. Farnsworth, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2014. gada 11. decembra lēmumu lietā R 1797/2014–2 attiecībā uz prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Aston Martin Lagonda Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/46

Vispārējās tiesas 2016. gada 26. septembra rīkojums – Greenpeace Energy u.c./Komisija

(Lieta T-382/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Kodolenerģija - Atbalsts atomelektrostacijai Hinkley Point C - Finanšu līgums par starpību, valsts sekretāra piekrišana un kredītu garantija - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Būtiskas ietekmes uz konkurences stāvokli neesamība - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 419/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Greenpeace Energy eG (Hamburga, Vācija) un deviņi citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti rīkojuma pielikumā (pārstāvji – D. Fouquet un J. Nysten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, T. Maxian Rusche un P. Němečková)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. panta 4. punktu, atcelt 2014. gada 8. oktobra Lēmumu (ES) 2015/658 par Apvienotās Karalistes plānoto valsts atbalstu SA.34947 (2013/C) (ex 2013/N) atomelektrostacijai Hinkley Point C

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	par NNB Generation Company Limited, Slovākijas Republikas, Ungārijas, Lielbritānijas Apvienotās Karalistes un Ziemeļīrijas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas un Polijas Republikas pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)	Greenpeace Energy eG un citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā;

Greenpeace Energy eG un citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti pielikumā, Komisija, NNB Generation Company Limited, Slovākijas Republika, Ungārija, Lielbritānijas Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija, Francijas Republika, Čehijas Republika un Polijas Republika sedz tos savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā, pašas.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/46

Prasība, kas celta 2016. gada 27. jūlijā – HX/Padome

(Lieta T-408/16)

(2016/C 419/62)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītājs: HX (Damaska, Sīrija) (pārstāvis – S. Koev, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par kopumā pieņemamu un pamatotu, kā arī atzīt visus tajā norādītos prasības pamatus par pamatotiem un apmierināt tos;

—	pieļaut prasības izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā;

—

atzīt, ka apstrīdētos tiesību aktus var atzīt par spēkā neesošiem daļēji, jo tiesību aktu kopumā daļa, kas ir atzīstama par spēkā neesošu, var tikt nodalīta no tiesību akta, un līdz ar to atcelt:

—	Padomes 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, daļā, kas attiecas uz prasītāju, un

—	Padomes 2016. gada 27. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/840, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, daļā, kas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza astoņus prasības pamatus.

1.	Ikvienam piederošo tiesību netikt divreiz vajātam vai notiesātam uz krimināltiesību pamata viena un tā paša noziedzīga nodarījuma dēļ (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants) būtisks pārkāpums.

2.	Tiesību uz aizstāvību un tiesību uz taisnīgu procesu būtisks pārkāpums.

3.	Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

4.	Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums.

5.	Kļūda Padomes veiktā vērtējumā.

6.	Tiesību uz īpašumu, kā arī samērīguma un saimnieciskās brīvības principu pārkāpums.

7.	Tiesību uz atbilstošiem dzīves apstākļiem pārkāpums.

8.	Tiesību uz reputācijas aizsardzību būtisks pārkāpums.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/47

Prasība, kas celta 2016. gada 28. jūlijā – Acquafarm/Komisija

(Lieta T-458/16)

(2016/C 419/63)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Acquafarm, SL (Huelva, Spānija) (pārstāvis – A. Pérez Moreno, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu nospriest atlīdzināt tai zaudējumus, kas radušies nesaskaņotas administratīvās rīcības dēļ saistībā ar Gibraleón (Huelva) [Gibraleonā (Velva)] esošo akvakultūras objektu, būtiski aizskarot tiesisko paļāvību, kas šim uzņēmumam esot radusies tāpēc, ka ir ticis piešķirts atbalsts akvakultūras projekta īstenošanai, kamēr vienlaikus Eiropas Savienība šo projektu padarīja nedzīvotspējīgu, ieviešot aizliegumu eksportēt tās sugas dzīvniekus, kuras audzēšanai ir paredzēts minētais objekts.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja šajā lietā ir uzņēmums, kas nodarbojas ar izpēti, inovācijām un rūpniecības attīstību akvakultūras jomā un kas tika dibināts 2004. gadā nolūkā īstenot Cherax Cuadricarinatus (Austrālijas vēzis) sugas vēžveidīgo audzēšanas un tirgošanas projektu. Šim projektam tika piešķirts atbilstošs Eiropas Savienības atbalsts saskaņā ar Komisijas 2007. gada 26. marta Regulas (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV 2007, L 120, 1. lpp.), noteikumiem.

Savas prasības atbalstam prasītāja norāda uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 340. pantu un, atsaucei, Spānijas Administratīvās atbildības likumu, kā noteikts Konstitūcijas 106. pantā un 1992. gada 26. novembra Likuma 30/92 par valsts pārvaldes juridisko noregulējumu un kopējo administratīvo procedūru 139. un nākamajos pantos.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka:

—	saņemtais atbalsts ir ticis virzīt, lai finansētu darbus akvakultūras nozarē, jo nekad nav bijis nekādu šķēršļu nedz ar šo atbalstu finansētā projekta īstenošanai, nedz arī veiktajiem ieguldījumiem;

—

kad projekts jau bija galīgajā īstenošanas posmā, uzņēmums saņēma paziņojumu no Austrālijas par to, ka nav iespējams importēt attiecīgo sugu dzīvniekus Eiropas Savienībā, ņemot vērā Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV 2008, L 333, 41. lpp.), noteikumus;

—	šajos apstākļos uzņēmumam, kā par to liecina iesniegtie pierādījumi, vairākos veidos ir ticis radīts kaitējums, kas kopumā ir novērtēts 5 miljonu euro apmērā.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/48

Prasība, kas celta 2016. gada 6. septembrī – Wabco Europe/Komisija

(Lieta T-637/16)

(2016/C 419/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Wabco Europe (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – E. Righini un S. Völcker, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par tiesību akta atcelšanu par pieņemamu;

—	pilnībā vai daļēji atcelt lēmumu (1) un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka tajā, identificējot apgalvoto valsts atbalstu un to kvalificējot kā valsts atbalsta shēmu, ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu kļūdas.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka Komisija, uzskatīdama, ka pasākums ir selektīvs atbilstoši LESD 107. pantam, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktu kļūdu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka Komisija, uzskatīdama, ka ar pasākumu prasītājam tiek sniegta priekšrocība atbilstoši LESD 107. pantam, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktu kļūdu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka Komisijas neatbilstošā un pretrunīgā pamatojuma dēļ esot pārkāpts LESD 296. pants.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka Komisija esot pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus lietas faktus.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums ir jāatceļ tādēļ, ka Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, jo ar valsts atbalsta lēmumu esot noteikusi savu godīgas konkurences principu.

(1) Eiropas Komisijas 2016. gada 11. janvāra Lēmums C(2015) 9837 final par Beļģijas īstenoto virspeļņas nodokļa atlaižu valsts atbalsta shēmu SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN) (turpmāk tekstā – “Lēmums”).

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/49

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 28. jūnija spriedumu lietā F-40/15 FV/Padome 2016. gada 7. septembrī iesniedza FV

(Lieta T-639/16 P)

(2016/C 419/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: FV (Rhode-St-Genèse, Beļģija) (pārstāve – L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2016. gada 28. jūnija spriedumu lietā F-40/15;

—

rezultātā – apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un tādējādi

—	atcelt attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju sagatavoto novērtējuma ziņojumu par 2013. gadu;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzēto spriedumu ir taisījis iztiesāšanas sastāvs, kā rezultātā esot pārkāpts Civildienesta tiesas Reglamenta 27. panta 3. punkts.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka minētais pārkāpums ir noticis tāpēc, ka Padomes 2016. gada 22. marta Lēmumā 2016/454, ar ko ieceļ trīs Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnešus, pašā ir pieļauti trūkumi saistībā ar kompetences neesamību, ir pārkāpts LESD 257. un 281. pants, ir pārkāpts Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem I pielikums, ir pārkāpts LES 13. panta 2. punkts un ir pārkāpts 2015. gada 18. janvāra Lēmums 2005/150/EK par nosacījumiem un procedūru, kā iesniegt un izskatīt tiesneša amata kandidatūras Eiropas Savienības Civildienesta tiesā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pirmās instances tiesa nav ievērojusi pienākumu pārbaudīt, vai pastāv acīmredzama kļūda vērtējumā, ka atbildētāja un pirmās instances tiesa nav ievērojušas pienākumu norādīt pamatojumu, ka ir sagrozīti lietas materiāli un ir pārkāptas novērtējuma vadlīnijas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses un ir sagrozīti lietas materiāli.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/50

Prasība, kas celta 2016. gada 11. septembrī – Gamaa Islamya Egypte/Padome

(Lieta T-643/16)

(2016/C 419/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gamaa Islamya Egypte (Ēģipte) (pārstāvis – L. Glock, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2016. gada 12. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2016/1136, ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/2430 (OV L 188, 13.7.2016, 21. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Gamaa Islamya Égypte;

—

atcelt Padomes 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1127, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/2425 (OV L 188, 13.7.2016, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz Gamaa Islamya Égypte;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējās nostājas par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (2001/931/KĀDP; OV 2001, L 344, 93. lpp.; turpmāk tekstā – “Kopējā nostāja 2001/931”) 1. panta 5. punkts.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi kļūdas saistībā ar prasītājai pārmesto nodarījumu patiesumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā attiecībā uz prasītājas kā “teroristu grupas” statusu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punkts.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis dokumentāri apliecināts paskaidrojuma rakstu saturs.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/51

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 24. jūnija rīkojumu lietā F-142/11 RENV Simpson/Padome 2016. gada 6. septembrī iesniedza Erik Simpson

(Lieta T-646/16 P)

(2016/C 419/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Erik Simpson (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – M. Velardo, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (“Civildienesta tiesa”) 2016. gada 24. jūnija rīkojumu lietā [F-]142/11 RENV Erik Simpson/Padome, ciktāl ar to ir atteikts atcelt Eiropas Savienības Padomes 2010. gada 9. decembra lēmumu un ir atzīts, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāsedz pašam savi un jāatlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumi;

—	vajadzības gadījumā nodot lietu atpakaļ pirmās instances tiesai; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ir pārkāpusi Eiropas tiesības, rīkojumā nav norādījusi vajadzīgo pamatojumu un ir sagrozījusi pierādījumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ir pārkāpusi Eiropas tiesības un apstrīdētajā rīkojumā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/51

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 21. jūlija spriedumu lietā F-136/15 HD/Parlaments 2016. gada 16. septembrī iesniedza HD

(Lieta T-652/16 P)

(2016/C 419/68)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HD (Aach, Vācija) (pārstāvis – C. Bernard-Glanz, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu;

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2016. gada 21. jūlija spriedumu HD/Parlaments (F-136/15);

—	apmierināt viņas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus par tiesību aktu atcelšanu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir sagrozīti fakti un pierādījumi, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ir pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts pamatojums.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/52

Prasība, kas celta 2016. gada 20. septembrī – Villeneuve/Komisija

(Lieta T-671/16)

(2016/C 419/69)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Vincent Villeneuve (Monpeljē, Francija) (pārstāvis – C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/303/15 (AD 7) atlases komisijas 2015. gada 5. novembra lēmumu attiecībā uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ciktāl apstrīdētajā lēmumā neesot izskaidroti iemesli, kādēļ prasītājam neesot pietiekama profesionālā pieredze jomā, uz kuru attiecas konkurss, lai viņa kandidatūru varētu pielaist nākamajam konkursa posmam.

Otrais pamats attiecas uz konkursa atlases komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl minimālās profesionālās pieredzes jomā, uz kuru attiecas konkurss, pārbaudīšana, kas atlases komisijai būtu jāveic sākumā, nevarot attiekties uz viņa atbilstību vakantajam amatam un šajā ziņā noteiktajiem atlases kritērijiem, ņemot vērā to, ka pielaišanas nosacījumu pārbaudes posms notiekot konkursa vēlākā stadijā.

3.	Trešais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 27. panta, 29. panta 1. punkta un III pielikuma 5. panta, kā arī uz atklātajos konkursos piemērojamo vispārīgo noteikumu 2.3 un 2.4. punkta pārkāpumu, procesuālo noteikumu pārkāpumiem, kā arī no tiem izrietošo acīmredzamo kļūdu vērtējumā.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes starp kandidātiem pārkāpumu, ņemot vērā, pamatojoties uz kvalifikāciju, veikto atlasi.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/53

Prasība, kas celta 2016. gada 22. septembrī – Seigneur/ECB

(Lieta T-674/16)

(2016/C 419/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Olivier Seigneur (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – M. Vandenbussche un L. Levi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—	atcelt Chief Service Officer (CSO) lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 29. februārī uz valdes deleģējuma pamata un personālam paziņots 2016. gada 11. martā, par prasītāja neiekļaušanu vērtējumā par algas papildu palielinājumu (APP) 2016. gadā;

—	atcelt lēmumu par īpašās sūdzības noraidīšanu, kas pieņemts 2016. gada 5. jūlijā un saņemts 2016. gada 13. jūlijā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam materiālos zaudējumus, ko veido iespējas zaudēšana saņemt APP par 2016. gadu EUR 52 920 apmērā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam morālo kaitējumu, kas novērtēts ex aequo et bono EUR 15 000 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats ir par nediskriminācijas principa pārkāpumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. un 21. panta, ECB darbinieku nodarbināšanas kārtības 51. panta, tiesību uz karjeru un paaugstinājumu, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu.

2.	Otrais pamats ir par Chief Service Officer kompetences trūkumu lemt par 2011. gada 14. februāra administratīvajā apkārtrakstā Nr. 1/2011 par algas papildu palielinājumu paredzētās procedūras nepiemērošanu prasītājam.

3.	Trešais pamats ir par nekonsultēšanos ar personāla komiteju.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/54

Prasība, kas celta 2016. gada 22. septembrī – Bowles/ECB

(Lieta T-677/16)

(2016/C 419/71)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Bowles (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

—	atcelt Chief Service Officer (CSO) lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 29. februārī uz valdes deleģējuma pamata un personālam paziņots 2016. gada 11. martā, par prasītāja neiekļaušanu vērtējumā par algas papildu palielinājumu (APP) 2016. gadā;

—	atcelt lēmumu par īpašās sūdzības noraidīšanu, kas pieņemts 2016. gada 5. jūlijā un saņemts 2016. gada 13. jūlijā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam materiālos zaudējumus, ko veido iespējas zaudēšana saņemt APP par 2016. gadu EUR 49 102 apmērā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam morālo kaitējumu, kas novērtēts ex aequo et bono EUR 15 000 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par nediskriminācijas principa pārkāpumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 12. un 21. panta, ECB darbinieku nodarbināšanas kārtības (nodarbināšanas kārtība) 51. panta, tiesību uz karjeru un paaugstinājumu, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu.

—

Prasītājs uzskata, ka ECB vēl līdz šai dienai nav izpildījusi Civildienesta tiesas (CDT) 2015. gada 15. decembra spriedumu lietā F-94/14 Bowles/ECB. It īpaši administratīvais apkārtraksts Nr. 1/2011 par algas papildu palielinājumu (“APP”), ko CDT atzinusi par prettiesisku, nav ticis ne atsaukts, ne grozīts.

—	Prasītājs vēl uzskata, ka bez leģislatīviem grozījumiem tie personāla pārstāvji, kuri pilnībā vai būtiskā daļā ir atbrīvoti no darba, atkal atrodas situācijā, kurā tiem atšķirībā no pārējiem ECB darbiniekiem tiek liegts algas pielikums un karjeras izaugsme.

—

Turpinājumā prasītājs uzskata, ka viņa neiekļaušana salīdzinošajā vērtējumā, kura noslēgumā ECB pieņem lēmumu par APP piešķiršanu, ietekmē šī vērtējuma tiesiskumu un ka šāda izslēgšana, kas praktiski ir galīga, viņam ir acīmredzami nelabvēlīga un diskriminējoša sakarā ar to, ka viņš ir pilna laika personāla pārstāvis.

Otrais pamats ir par Chief Service Officer (CSO) kompetences trūkumu lemt par administratīvajā apkārtrakstā Nr. 1/2011 paredzētās procedūras nepiemērošanu prasītājam.

—	Prasītājs uzskata, ka, izņemot kompetenci lemt par personām, kuras saņem APP, nevienu citu kompetenci APP jomā ECB padome nav deleģējusi CSO, tostarp nav deleģēta kompetence grozīt apkārtrakstu Nr. 1/2011, lai no tā piemērošanas jomas izslēgtu noteiktus darbiniekus.

—	Līdz ar to CSO neesot bijusi kompetence lemt par apkārtraksta Nr. 1/2011 nepiemērošanu prasītājam, lai gan šis apkārtraksts būtu bijis jāpiemēro prasītājam, ja CSO būtu rīkojies saskaņā ar pilnvarām, ko tam deleģējusi valde.

Trešais pamats ir par nekonsultēšanos ar personāla komiteju, tādējādi pārkāpjot Hartas 27. pantu un nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pantu.

—

Prasītājs visbeidzot uzskata, ka, ja CSO lēmums būtu jāuzskata par lēmumu, ar kuru tiek grozīts apkārtraksts Nr. 1/2011, tad par šo lēmumu nav notikusi iepriekšēja konsultēšanās ar personāla komiteju. Tā kā šāda konsultēšanās ir vajadzīga pirms katra apkārtraksta Nr. 1/2011 grozījuma, ECB jautājumā par šādu grozījumu esot bijis jākonsultējas ar personāla komiteju.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/55

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 13. jūlija rīkojumu lietā F-124/15 Siragusa/Padome 2016. gada 23. septembrī iesniedza Sergio Siragusa

(Lieta T-678/16 P)

(2016/C 419/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Sergio Siragusa (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – T. Bontinck un A. Guillerme, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2016. gada 13. jūlija rīkojumu, kurš paziņots 2016. gada 14. jūlijā, lietā Siragusa/Eiropas Savienības Padome (F-124/15);

—	izskatīt prasību pēc būtības un atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vienīgo pamatu par kļūdu tiesību piemērošanā.

Tas uzskata, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, veicot Padomes 2013. gada 11. jūlija lēmuma, ar kuru ir apstiprināts viņa iesniegums par priekšlaicīgu pensionēšanos, juridisku kvalifikāciju. Līdz ar to tas uzskata, ka iecēlējinstitūcijas 2014. gada 12. novembra lēmums, ar kuru tiek atteikta atļauja viņam priekšlaicīgi pensionēties, ir jākvalificē kā nelabvēlīgs akts, ar ko ir atcelts agrākais lēmums, ar kuru ir apstiprināta priekšlaicīga pensionēšanās, nevis kā vienkāršs netiešo noraidošo lēmumu apstiprinošs lēmums.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs visbeidzot arī uzskata, ka, tā kā minētais 2014. gada 12. novembra lēmums ir pārsūdzēts noteiktajos termiņos, pirmajā instancē celtā prasība ir pieņemama un tā ir jāizskata pēc būtības.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/56

Prasība, kas celta 2016. gada 26. septembrī – Athletic Club/Komisija

(Lieta T-679/16)

(2016/C 419/73)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Athletic Club (Bilbao, Spānija) (pārstāvji – E. Lucas Murillo de la Cueva un J. Luís Carrasco, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmuma C (2016) 4046 final, par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem, 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz Athletic Club;

—

atcelt Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmuma C (2016) 4046 final, par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem, 4. un 5. pantu, ciktāl ar tiem ir uzdots atgūt Athletic Club apgalvoti piešķirto atbalstu, kā arī atcelt uzņēmuma ienākumu nodokļu shēmu bezpeļņas juridiskajām personām, atbilstoši kurai Athletic Club tika aplikts ar nodokļiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmumu C (2016) 4046 final, par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem. Attiecībā uz prasītāju šis atbalsts izpaužoties kā nodokļu priekšrocības, kuras tas esot saņēmis attiecīgajā laikposmā, tādēļ ka tas tika aplikts ar nodokļiem kā bezpeļņas asociācija un nevis atbilstoši vispārējai uzņēmumu ienākumu nodokļu shēmai.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka saistībā ar ģeogrāfisko atskaites punktu (Biskaja) lēmumā izskatītais pasākums nevar tikt uzskatīts par selektīvu, ievērojot, ka visi futbola klubi ir bezpeļņas juridiskās personas, kuriem piemēro vienādu uzņēmumu ienākumu nodokļu shēmu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atšķirību aplikšanai ar nodokļiem starp bezpeļņas juridiskajām personām un akciju sabiedrībām attaisno būtiskās atšķirības, kādas pastāv šo divu juridisko personu veidu starpā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka lēmumā izskatītais pasākums nekropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ceturtais pamats ir par LESD 108. panta un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 1. panta b) punkta i) apakšpunkta, 17., 18. un 19. panta pārkāpumu.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, ja lēmumā izskatītais pasākums būtu jākvalificē par valsts atbalstu, tad katrā ziņā to būtu jāuzskata par pastāvošu atbalstu.

Piektais pamats ir par LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums, jo tajā nav aplūkoti būtiskie valsts atbalsta definīcijas elementi un tajā nav atbildēts uz lietas dalībnieku ar pamatotajiem apgalvojumiem, šādi pārkāpjot būtiskās prasības saistībā ar pierādīšanas pienākumu.

14.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/57

Prasība, kas celta 2016. gada 3. oktobrī – Enoitalia/EUIPO – La Rural Viñedos y Bodegas (“ANTONIO RUBINI”)

(Lieta T-707/16)

(2016/C 419/74)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enoitalia, Corte Vigna, Baldo, Belvino, Ca’ del Lago, Invino, Vinuva, Cantine Borsari, Ca' Montini, E. I., Enoi, V. E. B., Cbe, Ca.Pi SpA (Enoitalia SpA) (Calmasino di Bardolino, Itālija) (pārstāvis – S. Rizzo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: La Rural Viñedos y Bodegas SA Ltda (Buenosairesa, Argentīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ANTONIO RUBINI” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 526 955

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. jūnija lēmums lietā R 1085/2015–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 419

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 14. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 419/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1