27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 26. oktobris

(2016/C 396/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0925
JPY	Japānas jena	113,97
DKK	Dānijas krona	7,4385
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89465
SEK	Zviedrijas krona	9,7368
CHF	Šveices franks	1,0838
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,0425
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,021
HUF	Ungārijas forints	309,09
PLN	Polijas zlots	4,3245
RON	Rumānijas leja	4,4965
TRY	Turcijas lira	3,3702
AUD	Austrālijas dolārs	1,4220
CAD	Kanādas dolārs	1,4602
HKD	Hongkongas dolārs	8,4732
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5246
SGD	Singapūras dolārs	1,5181
KRW	Dienvidkorejas vona	1 240,92
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,0219
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3954
HRK	Horvātijas kuna	7,5010
IDR	Indonēzijas rūpija	14 213,50
MYR	Malaizijas ringits	4,5470
PHP	Filipīnu peso	52,940
RUB	Krievijas rublis	68,1000
THB	Taizemes bāts	38,238
BRL	Brazīlijas reāls	3,4065
MXN	Meksikas peso	20,3468
INR	Indijas rūpija	73,0255

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/2

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2016/C 396/02)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Grieķija

Piemiņas monētas tematika: 150 gadu kopš Arkādija klostera nodedzināšanas.

Dizainparauga apraksts. Uz monētas ir Arkādija klosteris. Centrā ir uzraksts “ARKĀDIJA KLOSTERIS”, un kreisajā pusē gar iekšējā apļa malu ir uzraksts “GRIEĶIJAS REPUBLIKA” grieķu valodā. Labajā pusē augšā ir redzams emisijas gads “2016”, bet zem centrā izvietotā uzraksta – stilizēts palmas lapas attēls (Grieķijas monētu kaltuves zīme). Labajā pusē monētas apakšdaļā ir mākslinieka (George Stamatopoulos) monogramma.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: ne vairāk kā 750 000 monētu.

Emisijas datums: 2016. gada 4. ceturksnis.

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/3

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2016/C 396/03)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Malta

Piemiņas monētas tematika: Maltas fonda Malta Community Chest Fund loma sabiedrībā

Dizainparauga apraksts. Šī monēta ir paredzēta, lai godinātu Maltas fonda Malta Community Chest Fund lomu sabiedrībā ar programmu vidusskolēniem From Children in Solidarity (“No bērniem solidaritātē”). Šajā programmā tiek identificēta bērnu sociālā loma piecās dažādās jomās ar pirmo tēmu “Solidaritāte, sniedzot mīlestību”. Monētas dizainu izveidojusi vidusskolniece Sarah Cilia, attēlojot šo tēmu kā divas plaukstas, kas kopā veido sirds attēlu, kurā ir Maltas karoga attēlojums. Zem zīmējuma ir uzraksts “MALTA 2016”. Uz kreisās plaukstas locītavas redzami divi stilizēti cilvēka ķermeņa attēli, un divi tādi paši attēli ir uz labās plaukstas locītavas.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 380 000 monētu.

Emisijas datums: 2016. gada novembris.

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/4

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2016/C 396/04)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Grieķija

Piemiņas monētas tematika: 120 gadu kopš Dimitra Mitropula (Dimitri Mitropoulos) dzimšanas

Dizainparauga apraksts. Dimitra Mitropula portrets uz nošu fona. Gar iekšējā apļa malu kreisajā pusē ir uzraksti “120 GADU KOPŠ DIMITRA MITROPULA DZIMŠANAS” un “GRIEĶIJAS REPUBLIKA” grieķu valodā. Kreisajā pusē augšā ir emisijas gads “2016” un stilizēts palmas lapas attēls (Grieķijas monētu kaltuves zīme). Labajā pusē apakšā ir redzama mākslinieka (George Stamatopoulos) monogramma.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: ne vairāk kā 750 000 monētu.

Emisijas datums: 2016. gada 4. ceturksnis.

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/5

---

Īpašais ziņojums Nr. 25/2016

“Zemes gabalu identifikācijas sistēma – noderīgs rīks lauksaimniecības zemes attiecināmības noteikšanai, taču tās pārvaldību iespējams uzlabot”

(2016/C 396/05)

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts īpašais ziņojums Nr. 25/2016 “Zemes gabalu identifikācijas sistēma – noderīgs rīks lauksaimniecības zemes attiecināmības noteikšanai, taču tās pārvaldību iespējams uzlabot”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: http://eca.europa.eu vai virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop: https://bookshop.europa.eu

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/6

---

Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus

(2016/C 396/06)

EBTA Uzraudzības iestādei nav iebildumu pret šādu valsts atbalsta pasākumu:

Lēmuma pieņemšanas datums	:	2016. gada 25. janvāris
Lietas Nr.	:	78337
Lēmuma Nr.	:	23/16/COL
EBTA valsts	:	Norvēģija
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	:	PVN 0 % likme elektronisko ziņu pakalpojumiem
Juridiskais pamats	:	2009. gada 19. jūnija Likuma par pievienotās vērtības nodokli Nr. 58 6-2. iedaļa un 2009. gada 15. decembra Noteikumu par pievienotās vērtības nodokli Nr. 1540 6-2-1. iedaļa
Pasākuma veids	:	shēma
Mērķis	:	plašsaziņas līdzekļu plurālisms un daudzveidība
Atbalsta veids	:	PVN 0 % likme
Budžets	:	apmēram NOK 350 miljoni gadā
Ilgums	:	līdz 2022. gada 1. martam
Tautsaimniecības nozares	:	ziņu un aktuālo notikumu plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā NACE J58.1.3 (laikrakstu izdošana) un NACE J60 (radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide)
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	:	Finanšu ministrija P.O. Box 8008 Dep. N-0030 Oslo NORWAY

Lēmuma autentiskais teksts bez konfidenciālas informācijas ir pieejams EBTA Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē:

http://www.eftasurv.int/state-aid/state-aid-register/

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/7

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 396/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (*)

WEST WALES CORACLE CAUGHT SALMON

EK Nr.: UK-PGI-0005-01179 – 12.11.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

West Wales Coracle Caught Salmon

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas uz 1. punktā minēto nosaukums

West Wales Coracle Caught Salmon ir nosaukums, ar ko apzīmē lašus (Salmo salar), kuri nozvejoti, izmantojot tradicionālu un senu Velsas metodi – zveju ar pītām laivām.

Svaigi laši West Wales Coracle Caught Salmon ir spoži sudraboti, ar tumši zilu muguru un melniem lāsumiem, kas atrodas galvenokārt virs sānu līnijas, lai gan uz astes spuras lāsumu parasti nav. Gaļa ir stingra, ar blīvu konsistenci un iezīmīgā sārtā/sarkanā krāsā, tai piemīt svaiga zivju smarža, kas, pēc zvejnieku teiktā, līdzinās arbūzu smaržai.

Laši West Wales Coracle Caught Salmon tiek nozvejoti bēguma laikā upes plūdmaiņu ūdeņos, tiklīdz tie no jūras ir iepeldējuši upju sistēmā un pirms tie ir ilgu laiku pasīvi uzturējušies upes vidē un to rezerves ir izsīkušas. Zivis ir svaigas, ar stingru gaļu un izcilas kvalitātes muskuļaudiem, – tas nodrošina blīvāku konsistenci un augstāku muskuļaudu olbaltumvielu un eļļas saturu. Tām ir redzami iegarena, labi attīstīta forma bez pārmērīga tauku slāņa, un tā izveidojusies, pateicoties jūrā nopeldētajiem lielajiem attālumiem un pieejamajām barošanās vietām, kurās atrodama ļoti kvalitatīva barība.

Lašu West Wales Coracle Caught Salmon forma un lielums var atšķirties, jo tie auguši savvaļā, turklāt šīs savvaļas iedabas dēļ lašu gaļa nesatur nekādas mākslīgas piedevas un/vai krāsvielas. Laša West Wales Coracle Caught Salmon minimālais izmērs ir 1 kg un maksimālais izmērs 15 kg. Tiem ir nevainojams lāsumojums, neskartas zvīņas un regulāras formas aste, spuras un galva. Turklāt astes spura ir labāk attīstīta, izplestā veidā tā ir ieliekta, astes stumbrs ir šaurs un ar izteiktu paplašinājumu astes pusē. Laša žokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas, un lašu tēviņiem ir izteikts “knābis”. Tā kā zvejā ar pītām laivām tiek nozvejoti atsevišķi īpatņi, nevis daudzi laši vienlaikus, lašiem West Wales Coracle Caught Salmon ir mazāk nobrāzumu, ķermeņa bojājumu un deformāciju kā citiem lašiem, kuri audzēti saimniecībās vai nozvejoti ar dreifējošiem tīkliem. Tas uzlabo lašu West Wales Coracle Caught Salmon garšas īpašības, jo tiem ir neskarta, stingra gaļa un blīva konsistence.

Termiski apstrādātiem lašiem West Wales Coracle Caught Salmon ir izteikta, spēcīga, svaiga, saldena garša ar delikātu eļļas niansi, kas nav uzmācīga, un stingra gaļa ar blīvu konsistenci.

Lašus West Wales Coracle Caught Salmon pārdod nesadalītus un galvenokārt svaigi nozvejotus, taču tos var pārdot arī saldētus.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lašiem West Wales Coracle Caught Salmon jābūt nozvejotiem, izmantojot seno tradicionālo metodi, proti, zveju ar pītām laivām, un tam jānotiek lašu zvejas sezonā, kas atšķiras atkarībā no tā, kurā no trim Rietumvelsas upēm tiek zvejots.

—	Taui (Tywi) upē lašu zvejas sezona ilgst no 1. jūnija līdz 31. jūlijam.

—	Taivi (Teifi) upē lašu zvejas sezona ilgst no 1. jūnija līdz 31. augustam.

—	Tāfas (Taf) upē lašu zvejas sezona ilgst no 1. jūnija līdz 31. jūlijam.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Turpinājumā aprakstīti apgabali, kuros zvejo Taui, Tāfas un Taivi upē Rietumvelsā.

—   Tau– upes daļa, kas atrodas starp iedomātu līniju, kura novilkta taisni pāri Taui upei no dzelzceļa sūkņu stacijas netālu no vecās skārdnīcas Valsts koordinātu tīkla (NGR) punktā SN 420205, un iedomātu līniju, kura novilkta taisni pāri Taui upei NGR punktā SN 394137.

—   Taivi– upes daļa, kas atrodas starp Kārdiganas (Cardigan) tiltu un Lehridas (Llechryd) tiltu.

—   Tāfa– upes daļa, kas sniedzas no tilta, pa kuru ved autoceļš A477 posmā Karmārtena–Pembruka (Carmarthen–Pembroke), līdz vietai, kas atrodas aptuveni 1,6 km upes lejteces virzienā aiz iedomātas līnijas, kura novilkta taisni pāri Tāfas upei no Wharley zemesraga līdz Ginst zemesragam.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Tāfas, Taui un Taivi upē, kas atrodas Rietumvelsā, ir izcili labs ūdens, kura kvalitāti regulāri uzrauga un reģistrē Velsas Dabas resursu pārvalde. Visu šo upju avoti atrodas dziļi Kembrianu (Cambrian) vai Prizeli (Preseli) kalnos, un to sateces baseins atrodas izteiktā lauku apvidū, kurā nav nekādu rūpniecības objektu. Taui un Taivi ir klasificētas kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) saskaņā ar ES Biotopu direktīvu, un lasis ir noteikts par Taivi ĪADT īpašo iezīmi. Piesārņojuma līmenis visās trīs upēs ir ļoti zems, un tām ir piešķirta “A” pakāpe, kas norāda, ka upēs ir “dabiskas ekosistēmas un iespējama ļoti laba lašu un karpu dzimtas zivju zveja.” Upes ūdens augstā kvalitāte un tas, ka zvejā ar pītām laivām tiek noķertas atsevišķas zivis (nevis daudzas zivis vienlaikus), nodrošina to, ka šajā zvejā laši tiek iegūti nevainojamā stāvoklī, kas uzlabo to garšas īpašības.

Zveja ar pītām laivām ir sens migrējošu zivju zvejas veids, un tā ir vienīgā likumīgā zvejas metode šajās Velsas upēs, kurās drīkst nozvejot lašus un pēc tam tos pārdot. Tā ir sena amata prasme, kas reģistrēta 11. gadsimtā un kā dzīva tradīcija ir saglabājusies līdz pat 21. gadsimtam. Lai gan pītās laivas reiz tika plaši izmantotas visā Velsā, nu tās izmanto tikai Tāfā, Taui un Taivi. Šīs trīs upes ir vienīgā vieta Eiropā, kur joprojām notiek zveja ar pītām laivām. Viens no zvejniekiem, kas mūsdienās ar pītu laivu zvejo Taui upē, nāk no ģimenes, kura šajā upē ar pītām laivām zvejo jau vairāk nekā 300 gadu. Pītās laivas ir mazas ovālas laivas, kurām šķērsām pārlikts dēlis kalpo par sēdekli. Tās ir darinātas ar rokām no ošu un kārklu klūgām, un tām ir groza konstrukcija. Katrā pītajā laivā ir viens zvejnieks, kas vada laivu ar vienrokas airi. Zvejā ar pītām laivām vienlaikus darbojas laivu pāris, starp kurām ir nostiepts tīkls. Zveja notiek galvenokārt naktī, lai laši nevarētu redzēt ēnu, ko met pītā laiva vai tīkls, kas tiek virzīts tiem pretī, kad laši atgriežas savā nārsta vietā. Zveja ar pītām laivām tiek stingri regulēta, proti, zvejot drīkst tikai konkrētos bēguma un plūdmaiņu apgabalos. Zvejas vietu robežas ir noteiktas zvejas nolikumos. Visiem zvejniekiem, kuri zvejo ar pītām laivām, ir jāsaņem licence, un šajā zvejā izmantotos tīklus reglamentē tiesību akti.

Laši uz nārsta vietām dodas, peldot tuvu upes gultnei un sekojot upes kontūrām. Zvejnieki gadsimtu gaitā ir uzkrājuši šīs zināšanas. Tīklu velk pa upes gultni, izmantojot nelielas svina gremdes. Tīklā iekļūst zivis, kas peld ne augstāk kā 18 collas virs upes gultnes, bet zivis, kas peld lielākā attālumā no grunts, nozvejotas netiek. Pludiņu virve notur tīkla augšmalu uz priekšu izliektā pozīcijā, un abas pītās laivas notur tīklu atvērtu. Viena no svarīgākajām prasmēm, kas saistīta ar zveju ar pītām laivām un tīklu izgatavošanu, ir unikālā gremžu sistēma, kas nosaka pie tīkliem piestiprināmo svina gremžu skaitu un svaru. Gremžu sistēma ir sarežģīta, un tās pamatā ir Fibonači skaitļu sekvence. Šo prasmi apgūst praksē un nodod no paaudzes paaudzē.

Ir aizliegts zvejot un pēc tam pārdot lašus, kas šajās upēs ir iegūti ar jebkādu citu metodi, nevis zvejā ar pītām laivām. Tas palīdz nodrošināt visu ar pītām laivām nozvejoto lašu uzraudzību un izsekojamību.

Makšķerēšanas sezona (tikai sporta nolūkā) sākas un beidzas vēlāk nekā sezona, kurā izmanto pītās laivas.

Ar makšķeri izvilktie laši ilgāk ir atradušies upes dubļos un sanešos, tāpēc šādām zivīm ir dūņaināka garša, turklāt krītošās lapas nereti iekrāso zivis, kamēr tās nekustīgi guļ lāmās. Zivju pasivitāte veicina to enerģijas rezervju izsīkšanu.

5.2.   Produkta specifika

Laši West Wales Coracle Caught Salmon ir migrējošas savvaļas zivis, kuras spēj dzīvot gan saldūdens upēs, gan jūrā. Dažus pirmos gadus laši dzīvo un nārsto Taivi, Tāfā un Taui. Katru gadu agrā pavasarī tie migrē uz jūru, lai tur barotos un augtu. Aptuveni pēc diviem gadiem tie atgriežas trīs dzimtajās Rietumvelsas upēs, lai nārstotu. Pateicoties migrācijas laikā nopeldētajam attālumam un jūrā pieejamajām barošanās vietām, kurās atrodama ļoti kvalitatīva barība, muskuļu tonuss savvaļas lašiem ir daudz labāks nekā saimniecībās audzētiem lašiem. Barodamies jūrā, laši uzkrāj enerģijas rezerves.

Migrācijas laikā attīstās muskuļu tonuss, un tā rezultātā veidojas blīva konsistence un stingra gaļa bez pārmērīga tauku slāņa. Šīs īpašības palīdz saglabāt zvejas metode, kas nodrošina to, ka zivis tiek nozvejotas izcilā stāvoklī, proti, bēguma laikā upes plūdmaiņu ūdeņos, tiklīdz tās ir iepeldējušas upju sistēmā un pirms tās ir ilgu laiku pasīvi uzturējušās upes vidē un to rezerves ir izsīkušas. Tas palīdz nodrošināt to, ka lašiem West Wales Coracle Caught Salmon ir maiga, izteikta, spēcīga, saldena, svaiga garša ar delikātu eļļas niansi, kas nav uzmācīga, un stingra gaļa ar blīvu konsistenci.

Zvejā ar pītām laivām izmanto mezglota linuma tīklus, kuru acis nav mazākas par 10 cm, un tas nozīmē, ka mazāki laši izkļūst no tīkla un tiek nodrošināta zvejas ilgtspēja. Turpretī Skotijas savvaļas lašus Scottish Wild Salmon drīkst zvejot ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs nav mazāks par 9 cm, un makšķerējot var iegūt arī mazākus lašus.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

AĢIN pieteikums pamatojas uz specifiku, kas piemīt šim unikālajam produktam, kura raksturīgās īpašības ir saistītas ar šādiem faktoriem:

—	to saldūdeņu kvalitāti, kuros zivis nāk pasaulē un atgriežas, lai vairotos,

—	migrācijas ceļu, kuru savvaļas zivis nopeld, būdamas jūrā,

—	jūrā pieejamajām barošanās vietām, kurās atrodama ļoti kvalitatīva barība, – zivis barojas, tikai būdamas jūrā, un tieši tur veidojas to enerģijas rezerves, kas uzkrājas muskuļaudu olbaltumvielu veidā,

—

faktu, ka zveja ar pītām laivām ir unikāla tradicionāla zvejas metode, ar kuru zivis tiek nozvejotas pa vienai nevainojamā stāvoklī, tiklīdz tās no jūras ir iepeldējušas upju sistēmā un pirms to enerģijas rezerves ir izsīkušas. Tā kā zivis tiek nozvejotas nevainojamā stāvoklī, tiek nodrošināts unikālais zivju svaigums, un nereti uz zivju ķermeņa joprojām ir redzamas jūras utis. Zvejnieki, kas zvejo ar pītām laivām, stāsta, ka lašiem piemīt izteikta smarža, kas atgādina svaigus arbūzus.

Iepriekšminētie faktori palīdz nodrošināt to, ka šīs zivis ir nevainojams, svaigs produkts ar stingru gaļu un izcilas kvalitātes muskuļaudiem, ar augstu muskuļaudu olbaltumvielu un eļļas saturu, taču bez pārmērīga tauku slāņa. Šīs īpašības atspoguļojas zivju garšas īpašībās, jo termiski apstrādātiem lašiem ir izteikta, spēcīga, svaiga, saldena garša ar delikātu eļļas niansi un stingra gaļa ar blīvu konsistenci.

Lai gan pītās laivas reiz tika plaši izmantotas visā Velsā, nu tās izmanto tikai Rietumvelsas upēs Tāfā, Taui un Taivi. Viena ģimene, kas mūsdienās ar pītām laivām zvejo Taui upē, ar šādu zveju nodarbojas jau vairāk nekā 300 gadu.

Zveja ar pītām laivām Velsā tiek piekopta jau kopš 19. gadsimta. Tā ietver daudzas prasmes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, piemēram, pīto laivu izgatavošana, tīklu izgatavošana, zināšanas par to, kurās plūdmaiņu vietās zvejot, spēja “lasīt” upi un ņemt vērā tādus faktorus kā upes dziļums, plūdmaiņas un vēja apstākļi. Zveja ar pītām laivām prasa lielu stūrēšanas un navigācijas prasmi un precizitāti, jo vienlaikus jākontrolē tīkla pozīcija un jāsaglabā peldspēja. Prasmi vēl vairāk izceļ fakts, ka zveja ar pītām laivām notiek galvenokārt naktī. Tradicionāli pītās laivas tiek darinātas ar rokām no ošu un kārklu klūgām, un tām ir groza konstrukcija. Lai gan pīto laivu konstrukcija un izgatavošanas metode gadsimtiem ilgi ir palikusi nemainīga, modernu materiālu izstrāde tagad ir pavērusi iespējas to konstrukcijā izmantot katūnu, buraudeklu un stiklšķiedru.

Laši West Wales Coracle Caught Salmon ir atzīts kvalitatīvs produkts, kas ir sinonīms apgabala kulinārajam mantojumam un pārtikas kultūrai un ko izmanto daudzi šefpavāri un gastronomi. Pīto laivu zvejas sezonā zivis kā sezonāls produkts regulāri parādās ēdienkartēs slavenos vietējos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, un tās ir iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Laši tiek arī kūpināti un izmantoti ēdienu gatavošanā, piemēram, terīnēs. Šos produktus patlaban pārdod prestižos pārtikas veikalos Londonā un visā Apvienotajā Karalistē.

Kūpinātus lašus West Wales Coracle Caught Salmon tagad tirgo tādu Londonas veikalu pārtikas nodaļās kā Harrods un Fortnum and Mason.

Saimons Raits (Simon Wright), Good Food Guide pārtikas kritiķis:

Termiski apstrādātiem vai kūpinātiem lašiem West Wales Coracle Caught Salmon ir bagātīga garša, blīva, stingra konsistence, tumši sārta/sarkana krāsa un zems tauku saturs. Savvaļas izcelsmes dēļ zivju krāsa var nedaudz atšķirties.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.gov.uk/government/publications/protected-food-name-west-wales-coracle-caught-salmon-pgi

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(*)  Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

---

27.10.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/12

---

Labojums to valsts iestāžu sarakstā, kuras noteiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, 29. panta 2. punktu

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 366, 2013. gada 14. decembris )

(2016/C 396/08)

27. lappusē pēc tabulas iekļauj šādu tekstu:

---