21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/1

1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir dziļi nobažījusies par Eiropas Savienības stāvokli. Pašreizējā politiskā un ekonomiskā aina – apstākļos, kad pieaug eiropiešu neuzticēšanās ES integrācijai – nozīmē, ka Eiropas Komisijai ir jāstrādā, lai atjaunotu solidaritātes un atbildības gaisotni, kā norādīts jau 2016. gada darba programmā. Arvien vairāk pazīmju rāda, ka dalībvalstīm trūkst gribas rast kopīgus un solidārus risinājumus. Tajā pašā laikā visas ES darbības pamatā vajadzētu būt iedzīvotāju pārliecināšanai par to, ka ES mērķi ir arī viņu mērķi.

2.

Steidzamu humāno palīdzību prasa bēgļu krīze. Tomēr īpaša uzmanība ir jāveltī arī tam, cik grūti Eiropas valdībām ir nākt klajā ar risinājumiem, par ko vienojas visi Eiropas iedzīvotāji, kuri jūtas nedroši un apdraudēti. Ir jāatver droši legālie koridori, un Eiropas Savienībai ir nepārprotami jāvirzās uz kopēju patvēruma sistēmu, pabeidzot darbu ar politikas un tiesību aktu iniciatīvām, kas publiskotas 2016. gada maijā un jūlijā. Eiropas Komisijai būtu aktīvāk jācenšas nostiprināt tiesiskumu ES acquis īstenošanā migrācijas un patvēruma politikā un jānodrošina atbildīga Šengenas zonas pārvaldība, lai atjaunotu savstarpējo uzticēšanos un brīvas pārvietošanās telpas ilgtspēju. Šengenas nolīguma apdraudēšana būtu trieciens pašiem Eiropas projekta pamatiem un aizkavētu tā attīstību. Pamatotais aicinājums vairāk reglamentēt ārējo robežu kontroli un pārvaldību, stingri ievērojot tiesiskumu, sabiedrības leģitīmā vēlme pēc lielākas drošības un drošuma un prasība ciešāk sadarboties cīņā pret terorismu – tas viss nedrīkst nozīmēt šķēršļus ES iekšienē un personu brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

3.

Augošas bažas rada pret Eiropu vērstu noskaņu izplatīšanās un pieaugoša ksenofobisku un populistisku kustību politiskā pārstāvība valstu parlamentos un sabiedrībā kopumā, kas apdraud Eiropas demokrātiskās vērtības. Dažās dalībvalstīs šīm kustībām ir pa spēkam ietekmēt valdību. Šis naidīgums pret Eiropu kā tādu var novest pie bīstamām debatēm par izņēmuma režīmu piešķiršanu valdībām atbilstīgi to aktuālajām politiskajām vajadzībām, kā to parādīja Brexit debates. Eiropas Savienībai ir jāreaģē uz šo virzību uz protekcionismu un nacionālismu, to apkarojot arī kultūras līmenī.

4.

Tomēr nedrīkst aizmirst vai apdraudēt ES līdzšinējos sasniegumus, un ekonomikas integrācija tagad ir jāpapildina ar ciešāku politisko un sociālo integrāciju. vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas pamatelements, un ir jāsaglabā līdzvērtīgi konkurences apstākļi, lai ko tas maksātu. Šai procesā aktīvi jāpiedalās iedzīvotājiem. Ir jānostiprina un jāstrukturē vietējā, valsts un Eiropas līmeņa dialogs, šim nolūkam izmantojot pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, palīdzību, jo tai ir būtiska nozīme jauna Eiropas virziena noteikšanā.

5.

Šajās kultūras pārmaiņās prioritāte ir jaunieši, jo tieši viņus visvairāk ir skāris bezdarbs, tomēr viņiem ir arī vislielākās iespējas krīzi pārvarēt. Balstoties uz gūtajām atziņām, “Erasmus paaudze” apliecina atvērtību un gatavību runāt un augt kopā ar dažādām tautām un kultūrām. Tāpēc neatkarīgi no pieticīgajiem rezultātiem, kādus guvusi garantija jauniešiem, Komisijai ir jāpiedāvā visiem jauniešiem iespēja izmantot Eiropas apmaiņas programmas neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa.

6.

Joprojām neskaidrajā ekonomikas un sociālajā klimatā komiteja mudina Eiropas Komisiju izmantot visus pieejamos resursus, lai sekmētu izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un sociālo progresu. Finanšu, ražošanas un sociālie ieguldījumi ir tālu no atgriešanās pirmskrīzes līmenī. Ir vajadzīgi izaugsmi veicinoši makroekonomikas apstākļi, ko rada ieguldījumiem labvēlīga vide labi funkcionējošā iekšējā tirgū. Ir jāpievēršas visiem starptautiskās konkurētspējas aspektiem, un atbalsts Eiropas uzņēmumiem globālajā tirgū var būt arī vietējā pieprasījuma pieaugums, kas, radot labvēlīgas attīstības loku, dos labumu visiem.

7.

Ekonomikas pārvaldība jāvērš uz izaugsmi un sociālo progresu, īstenojot visas prioritātes, kas norādītas paziņojumā par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai un 2016. gada izaugsmes pētījumā. Lai stimulētu izaugsmi, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos vajadzētu vairāk izmantot elastību, kas paredzēta esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos. Līdzatbildība par Eiropas pusgadu ir jāpalielina, iesaistot pilsonisko sabiedrību visā tās kopumā un atzīstot sociālo partneru īpašās iezīmes gan Eiropas, gan valstu līmenī.

8.

Atjauninātā stratēģija “Eiropa 2020” būtu jāsasaista ar ANO 2030. gada programmu, kurā iekļauti jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ekonomisko, sociālo un ekoloģisko aspektu traktējot kā nedalāmus un savstarpēji saistītus komponentus un atjaunojot centienus sasniegt tos sociālos mērķus, kuros ES atpaliek.

9.

EESK aicina Komisiju izmantot savu vadošo lomu un gādāt, lai Eiropas Parlaments un Padome vienprātīgi un stingri apņemtos īstenot iekšējo un ārējo ES darba kārtību.

10.

EESK tādēļ aicina Komisiju atzīt, ka iekšējā un ārējā dimensija, tāpat kā ekonomiskā, sociālā un politiskā dimensija, ir savstarpēji cieši saistīti elementi, un 2017. gada darba programmā orientēties uz trim turpmāk aplūkotām stratēģiskām jomām.

—

Lai izstrādātu tādu ieguldījumu plānu, kas veido vismaz 2 % no Savienības IKP, EESK iesaka īstenot fiskālās stimulēšanas pasākumus, kuri, cita starpā izmantojot publiskos ieguldījumus, būtu vērsti uz tādiem ieguldījumiem, kas sekmē inovāciju un izaugsmi, piešķirot prioritāti tādām nozarēm kā enerģētika, transports un platjoslas infrastruktūra, digitalizācija, mazoglekļa aprites ekonomika, sociālā ekonomika, uzņēmējdarbības prasmes un kvalitatīvas darbvietas. Eiropas fondi būtu jāizmanto atbilstīgi šiem mērķiem. Līdz ar mērķtiecīga MVU plāna izstrādi ir jāveicina uzņēmumu un rūpniecības izaugsmes ilgtspēja.

—

Saistībā ar Eiropas pusgada procesu EESK aicina Komisiju precīzi ievērot un izpildīt visus uzdevumus gan ekonomikas, gan sociālajā ziņā, kuri attiecas uz konkrētām valstīm adresēto sociālās jomas ieteikumu izstrādi par konkrētu rezultātu reģistrēšanu attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, tostarp cīņu pret nabadzību un nevienlīdzību.

—

Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, no Komisijas puses ir vajadzīga stingra apņemšanās ievērot 2016. gadā noteiktās prioritātes. Prioritāšu vidū joprojām jābūt darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai; taisnīga mobilitāte nozīmē ES darba ņēmēju mobilitātes kontekstā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un saskaņā ar Eiropas acquis, kuri attiecas uz darba ņēmējiem, nepieļaut diskrimināciju valstspiederības dēļ.

—

ES darba ņēmēju mobilitātes kontekstā EESK patlaban apspriež principu, ka par vienādu darbu tajā pašā darbavietā maksājams vienāds atalgojums, kā norādījis priekšsēdētājs J.-C. Juncker. Komiteja jau ir paudusi bažas, ka ir iespējami kropļojumi, kas var apdraudēt integrāciju darba tirgū un konkurences godīgumu.

—

Vienotā tirgus pamatā ir ekonomiskā un monetārā savienība, un EESK uzsver, ka ir jāpilnveido tās ekonomiskais, sociālais un politiskais pīlārs. Stingrāka identitāte ir vajadzīga eurozonai – arī tām valstīm, kas vēlas pievienoties.

—

Lai varētu izmantot digitalizācijas dotās iespējas, ir jāveic pasākumi vairākās jomās. EESK aicina Komisiju izveidot regulāru konsultāciju procesu, lai kontrolētu ietekmi uz nodarbinātības, ražošanas, patēriņa un iedzīvotājiem domāto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti. Īpaša uzmanība jāpievērš digitālo prasmju programmas īstenošanai, sevišķi tās pieejamības nodrošināšanai ikvienam.

—

Enerģētikas savienība vēl ne tuvu nav izveidota. EESK mudina Komisiju ātrāk īstenot Enerģētikas savienības stratēģiju, lai garantētu energoapgādes drošību un pieņemamas cenas, šai nolūkā dažādojot energoavotus un izveidojot pilnīgi integrētu iekšējo enerģijas tirgu. Ir vajadzīgs Taisnīgas pārejas fonds, no kura atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Ir steidzami vajadzīgi konkrēti pasākumi klimata politikā. Eiropas Komisijai ir jāgādā, lai pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji pasaules, valstu un vietējā līmenī aktīvāk iesaistītos Parīzes nolīguma pilnveidošanā, pārskatīšanā un jo īpaši īstenošanā.

—

Ir pienācīgi jākontrolē bēgļu krīze. Ir jāatver droši humanitārie koridori, un Eiropas Savienībai ir nepārprotami jāvirzās uz kopēju patvēruma sistēmu.

—

ES 2016. gadā ir palielinājusi savu nozīmi pasaules procesos, un tai ir jāieņem stingrāka nostāja miera un stabilitātes veicināšanā konfliktu zonās. Tomēr ES globālo ietekmi joprojām vājina nepietiekamā iekšējā kohēzija un politiskās apņēmības trūkums. Lai ārējā darbība būtu efektīva, iekšējās un ārējās politikas pasākumiem jābūt pēc iespējas integrētiem.

—

Ir vajadzīgi praktiski papildu pasākumi Eiropas drošības nostiprināšanai: stingra kopējā ārpolitika, kas pievērstos atklātiem konfliktiem kaimiņvalstīs, tāda attīstības politika, kas saskan ar pārējo starptautisko iestāžu attīstības politiku, starptautiska policijas sadarbība un ārējo robežu reāla kontrole bez personisko brīvību un privātuma ierobežošanas.

—

EESK uzskata, ka ir svarīgi pabeigt pašreizējās divpusējās sarunas par tirdzniecību un ieguldījumiem, nodrošinot interešu līdzsvaru, kā norādīts EESK atzinumā par EK paziņojumu “Tirdzniecība visiem”, un strādāt, lai tās pienācīgi īstenotu. Pārredzamību un taisnīgu interešu līdzsvaru ir jātiecas panākt, arī īstenojot daudzpusēju pieeju tirdzniecības nolīgumiem, kas saistīti ar PTO. Vides, sociālie, darba, patērētāju aizsardzības un citi standarti, tāpat kā sabiedriskie pakalpojumi, ES nolīgumu dēļ nedrīkst sarukt; drīzāk ar minētajiem nolīgumiem būtu jācenšas tos kāpināt.

—

Tajās politikas jomās, kuras saistītas ar ES ārējo darbību, ir jāintegrē ANO 2030. gada darba kārtībā minētie globālie ilgtspējīgas attīstības mērķi.

—

EESK aicina Komisiju veltīt pūles tam, lai ietekmētu un stimulētu klimata tehnoloģiju un risinājumu izstrādi un eksportu pasaules mērogā.

—

EESK aicina Komisiju sākt diskusiju par to, kā ES darbojas. Kopīgā redzējumā mums no jauna ir jāapliecina gan Eiropas vērtības, gan tas, cik svarīga ir Eiropas solidaritāte, sociālā kohēzija un tādas demokrātijas veidošana, kuras pamatā ir līdzdalība un iekļaušana.

—

EESK uzstājīgi aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā dalībvalstis ievēro tiesiskumu un Pamattiesību hartu, un jebkura pārkāpuma gadījumā aktīvi rīkoties.

—

EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā EESK ieguldījumu 2016. gada darba programmā un nav uzskatījusi par lietderīgu veikt padziļinātu viedokļu apmaiņu par pašas Komisijas izvēlētajiem politikas risinājumiem. Lai sasniegtu ES mērķus, ārkārtīgi svarīgi ir veidot sistemātisku dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un visos līmeņos stiprināt sociālo dialogu.

—

Ieguldījumi infrastruktūrā, ražošanā un kvalitatīvu darbvietu radīšanā

—

Pārstrādāta Eiropas pusgada procedūra – izaugsmes, konkurētspējas un sociālā progresa veicināšanai

—

Strauja virzība uz mazoglekļa aprites ekonomiku

1.1.

Nodarbinātība 2017. gadā joprojām ir viena no svarīgākajām prioritātēm, īpaši saistībā ar jaunu darbvietu radīšanu ilgstošiem bezdarbniekiem, sievietēm, jauniešiem un imigrantiem.

1.2.

Kas attiecas uz Eiropas fondiem, Komisijai būtu jāizvērtē to izmantošana un jāraugās, lai finansējums tiktu piešķirts mērķtiecīgi un tā, ka tas maksimāli stimulē inovāciju un izaugsmi, prioritāti piešķirot ieguldījumiem infrastruktūrā, ražošanā un kvalitatīvās darbvietās. Stingrāk jāuzrauga un jāsoda pārkāpumi ES līdzekļu izlietošanā.

1.3.

Sociālo pakalpojumu nozares ir vienas no lielākajām darbvietu radītājām Eiropā. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā rīcības plāns, lai pēc iespējas pilnīgāk liktu lietā to potenciālu un dotu iespēju sociālajā sektorā izmantot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu.

1.4.

Par prioritāti 2017. gada izaugsmes pētījumā būtu jānosaka arī sociālie ieguldījumi un palīdzība valstīm, kuru ekonomika ir mazāk attīstīta, lai tās varētu sasniegt Eiropas ekonomikas un sociālos standartus.

1.5.

Ir vajadzīga prasmju kampaņa, kuras pamata nosacījums būtu ātri īstenot “Jaunu prasmju programmu Eiropai” un “Jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu” (garantija jauniešiem un Eiropas Māceklību alianse).

1.6.

Pasākumi, kas paredzēti rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, ir jāīsteno nekavējoties, prioritāti piešķirot pasākumiem, kas palīdzēs veidot uz konkurenci vairāk orientētu vidi Eiropas uzņēmumiem. Komiteja vēlas, lai Eiropas Komisija izpētītu iespēju izveidot atvērtu Eiropas aprites ekonomikas platformu, kura apvienotu visas ieinteresētās personas un kuru uzturētu EESK.

—

Infrastruktūras, ražošanas un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas veicināšana

—

Prasmju izkopšana un lielāks atbalsts digitālajām pārmaiņām sabiedrībā kopumā un darba ņēmēju vidū

2.1.

Rūpniecības digitalizācijai būs izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā. Digitalizācija būtiski ietekmē Eiropas pilsonisko sabiedrību un ir kļuvusi par neatņemamu cilvēka dzīves daļu. EESK, pamatojoties uz savu transversālo atbildību – būt par organizētas pilsoniskās sabiedrības forumu –, centīsies uzlabot Eiropas pilsoniskās sabiedrības atbalstu šiem politikas virzieniem.

2.2.

Digitālās ekonomikas potenciāls, cieši saistīts ar citām nozīmīgām izmaiņām ekonomikā (piemēram, pāreju uz sadarbīgu un mazoglekļa ekonomiku), ir stratēģiski vairāk jāorientē uz to, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM).

2.3.

Lai likvidētu atšķirības starp privātpersonām un starp maziem uzņēmumiem, digitalizācijas programma būtu pilnībā jāizmanto viedās ražošanas, viedo energotīklu, viedā transporta un mobilitātes, viedo mājokļu un viedo kopienu attīstīšanā. Vērā ņemamas ir arī iespējas izmantot digitalizāciju, lai uzlabotu publiskā sektora dienestus un administrāciju. Šajā jomā Komisijai vajadzētu veicināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu.

2.4.

Sociālie partneri būtu jāaicina koordinētas Eiropas stratēģijas ietvaros izmantot visus sociālā dialoga instrumentus digitalizācijas radīto problēmu risināšanai, lai maksimāli palielinātu kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, pārkvalificētu atlaistos darbiniekus vai paaugstinātu viņu kvalifikāciju un apzinātu jaunus šo darba ņēmēju aizsardzības veidus. Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, būtu vēlams organizēt regulāru apspriešanos ar citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

—

Enerģētikas savienības stratēģijas un tās ārējās dimensijas īstenošana

—

COP21 lēmumu izpilde un nostiprināšana visā pasaulē

—

Taisnīga pāreja uz mazoglekļa ekonomiku

3.1.

Komisijai ir jāturpina īstenot tālredzīgu stratēģiju saskaņā ar darba programmu, kas pievienota 2015. gada paziņojumam par Enerģētikas savienības stāvokli.

3.2.

EESK ierosinātajam Eiropas enerģētikas dialogam (EED) ir jākļūst par galveno mehānismu, ar ko nodrošināt, ka Enerģētikas savienības procesos tiek ņemtas vērā pilsoniskās sabiedrības zināšanas, bažas un intereses.

3.3.

COP21 lēmumi ir jāīsteno bez kavēšanās, pilnībā iesaistot organizētu pilsonisko sabiedrību. Lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, starptautiski konkurējošiem uzņēmumiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Aicināt ES dalībvalstis paziņot savu nacionāli noteikto devumu būtu pareizais vēstījums. Būtu jāņem vērā arī vajadzība pēc jauniem ieguldījumiem un nepieciešamība nostiprināt ES vadošo pozīciju vidi saudzējošu tehnoloģiju jomā.

3.4.

Ņemot vērā COP21 apņemšanās, ir rūpīgi jāizvērtē oglekļa emisiju pārvirzes risks un tā mazināšanai jāliek lietā politikas instrumenti, īpaši saistībā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam.

3.5.

Pārtikas sistēma ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem un vienlaikus joma, ko šīs pārmaiņas būtiski ietekmēs. Ir jāpanāk, ka lauksaimniecības pārtikas nozarei ir spēcīgāka ietekme uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Saistībā ar ES aprites ekonomikas rīcības plānu ir jānorāda, ka svarīgi ir novērst vai mazināt pārtikas izšķērdēšanu, un ir jāatzīst pilsoniskās sabiedrības centienu nozīme.

3.6.

Līdzās Taisnīgas pārejas fondam Eiropas Savienībai ir efektīvi jāizmanto arī Inovācijas fonds un Modernizācijas fonds, šo fondu pārvaldībā iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.7.

Pēc tam, kad gūti rezultāti EESK pētījumā par plānoto novecošanos, būtu jāuzsāk izmēģinājuma projekts par lēstā vidējā vai minimālā ekspluatācijas ilguma norādīšanu produktu marķēšanas sistēmā.

—

Augoša rūpniecība un funkcionējoša kapitāla tirgu savienība

—

Konkurētspējīgākas un ekoloģiskākas ekonomikas veicināšana, sociālās ekonomikas uzņēmumu izvēršana un inovatīvu modeļu ieviešana

—

Taisnīgas darbaspēka mobilitātes pieejamības nodrošināšana ikvienam iedzīvotājam

—

Virzība uz taisnīgākām nodokļu sistēmām

4.1.

Tā kā rūpniecība ir vienotā tirgus pamatelements, Eiropas Savienībai jāturpina koncentrēties uz rūpniecības atjaunošanu un jāīsteno mērķis līdz 2020. gadam palielināt minētās nozares ieguldījumu ES IKP līdz 20 %. Atkārtoti pielāgojot valsts atbalstu un mērķtiecīgāk izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām, ar ko saskaras tērauda rūpniecība. Jāīsteno arī rīcības plāns Eiropas aizsardzības rūpniecībai, kas radītu ievērojamus ietaupījumus attiecībā uz iepirkumu aizsardzības jomā.

4.2.

EESK aicina īstenot efektīvus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi finanšu līdzekļiem, līdztekus tām ierosmēm, kas veiktas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Lai mazinātu regulējuma arbitrāžas risku, būtu jāpielāgo finanšu sektora regulatīvās un uzraudzības sistēmas (gan makrouzraudzības, gan mikrouzraudzības jomā). Tāpat būtu jāpievēršas arī ēnu banku sistēmai. Turklāt jāizstrādā līdzekļi pieejamā valsts ieguldījumu fondu kapitāla labākai izmantošanai. Banku savienības veidošanas procesā tomēr būtu jānorāda uz banku pakalpojumu tādu sastāvdaļu kā sabiedriskie pakalpojumi. Iedzīvotājiem jābūt iespējai izmantot šos pakalpojumus, zinot, ka tie ir pārredzami, uzticami un lēti.

4.3.

Vajadzīgs konkrēts rīcības plāns, lai novērstu šķēršļus, ar ko iekšzemes un pārrobežu darījumos saskaras MVU, tostarp mikrouzņēmumi un ģimenes uzņēmumi.

4.4.

Lai pilnībā atraisītu sociālās ekonomikas uzņēmumu potenciālu, EESK mudina Komisiju īstenot rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā, nodrošinot pilnīgu ekosistēmu minētās ekonomikas attīstībai un izaugsmei.

4.5.

EESK uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas konkurētspēja un jāatbalsta zaļā ekonomika. Tādēļ, 2017. gadā pārskatot vienotā tirgus stratēģiju, papildus vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai ir svarīgi veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kas līdzsvaro ekonomikas, sociālos un vides aspektus. Vajadzīgas skaidras pamatnostādnes sadarbības ekonomikas, funkcionālās ekonomikas un aprites ekonomikas sekmīgai darbībai. Būtiska nozīme ir visaptverošai pieejai, kurā saskaņotā politikas satvarā ņemti vērā dažādie sociālie, ekonomikas un vides aspekti. Svarīgi ir izstrādāt vērienīgāku korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju, kurā vairāk atzīts uzņēmumu ieguldījums kopējā labuma veidošanā, izmantojot ne tikai IKP, bet arī citus labklājības un sociālās attīstības rādītājus.

4.6.

Attiecībā uz publisko iepirkumu saskaņā ar jaunajām direktīvām ir jāveicina sociālo klauzulu un noteikumu par rezervētu tirgu piemērošana, izstrādājot norādījumus līgumslēdzējām iestādēm.

4.7.

Jāsaglabā taisnīgums darbaspēka mobilitātes jomā. Šajā sakarā EESK patlaban izstrādā atzinumu par Komisijas priekšlikumu par Direktīvas 96/71/EK pārskatīšanu un pievēršas pakalpojumu sniegšanas brīvības atbalstīšanai un tam, lai saglabātu gan godīgu konkurenci pakalpojumu tirgū, gan vienlīdzīgu attieksmi darba tirgū.

4.8.

KLP vajadzības politikas izstrādes jomā saistībā ar 2014.–2020. gada DFS termiņa vidusposma novērtēšanu būtu jāvirza uz to, lai saglabātu daudzfunkcionalitāti, ģimenes saimniecības un ilgtspēju kā Eiropas lauksaimniecības galvenos elementus. Komisijai, balstoties uz visaptverošu pieeju, būtu jāizstrādā Eiropas stratēģija pārtikas jomā, aptverot visu piegādes ķēdi, sākot ar lauksaimniekiem un beidzot ar patērētājiem, kā arī nodrošinot saskanību starp dažādām politikas jomām, sākot no lauksaimniecības politikas līdz tirdzniecības, izglītības un klimata politikai.

4.9.

Ārkārtīgi svarīga ir ES pilsētvides attīstības programma. Komisijai vajadzētu izstrādāt balto grāmatu par lauku teritorijām. Tomēr jāatzīmē, ka lauku un pilsētu teritorijas ir cieši savstarpēji saistītas un alternatīvu nav.

4.10.

Ir svarīgi izmantot ar nodarbinātību saistītās priekšrocības, ko radījusi vienotā tirgus sekmīga attīstība, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, digitalizāciju un darbaspēka mobilitāti. Vienotā tirgus pienācīga darbība un sistēma, kas garantē drošību iedzīvotājiem, kā arī godīga konkurence ir pamats ekonomikas atlabšanai Eiropā. EESK uzsver arī nepieciešamību pievērsties trūcīgo darba ņēmēju stāvoklim un izstrādāt efektīvus instrumentus un politiku, lai nodrošinātu iztikas minimumu un drošību saistībā ar jaunām darba attiecībām.

4.11.

Jāvirza uz priekšu rīcības plāns efektīvai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai, jo īpaši attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). EESK aicina veikt izšķirošus pasākumus, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. Nodokļi būtu jāiekasē tur, kur notiek reālā saimnieciskā darbība. Tādēļ EESK vēlas nodrošināt, ka ES pilnībā iesaistās ESAO rīcības plānā, kura mērķis ir apkarot nodokļu apiešanu, nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS rīcības plāns).

4.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka iepriekšējā Eiropas pusgada cikla laikā Komisija īpaši pievērsusies tam, lai efektīvākas un taisnīgākas nodokļu sistēmas ietvaros pakāpeniski novirzītu nodokļu slogu no nodokļu maksātājiem ar zemiem ienākumiem, sekmējot pāreju uz nodokļiem, kam ir mazāk negatīva ietekme nekā nodokļiem no darbaspēka ienākumiem. Turklāt nodokļu sistēmu reformas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu to resursu pārdalīšanu, kas var palīdzēt samazināt nevienlīdzību.

—

Ceļvedis EMS, tostarp banku savienības, izveides pabeigšanai

—

Ekonomiskās un politiskās savienības izveides turpināšana

—

Stratēģijas “Eiropa 2020” sociālo mērķu īstenošanas nodrošināšana Eiropas pusgadā

5.1.

Ņemot vērā ļoti ierobežoto monetārās politikas spēju stimulēt pieprasījumu, eurozonas ekonomika ir tā sauktajā “likviditātes slazdā”. Valstīm, kurām ir strukturālais pārpalikums, vajadzētu būt solidārākām un sniegt lielāku ieguldījumu ekspansīvā politikā.

5.2.

Eurozonai ir jāpalielina savs izaugsmes potenciāls un spēja tikt galā ar asimetriskiem satricinājumiem, kā arī jāveicina ekonomiskā un sociālā konverģence. Tādēļ ir vajadzīga jauna regula par īpašām fiskālām spējām. EESK aicina izveidot eurozonā makroekonomisko dialogu, kas būtu galvenais ieguldījums EMS demokrātiskajā un sociālajā attīstībā. EESK uzsver, ka turpmākajās diskusijās jārunā nevis par “konkurētspējas valdēm”, bet gan par “konkurētspējas, sociālās kohēzijas un ilgtspējas valdēm”. Eurozonai būs jāpauž vienota nostāja starptautiskajās struktūrās.

5.3.

EESK pauž cerību, ka Eiropas iestādes 2017. gadā uzsāks otro posmu saistībā ar ceļvedi EMS izveides pabeigšanai, piešķirot eurozonai skaidru identitāti. Ceļvedī būtu jāiekļauj politiska diskusija par to, kā īstenot iestāžu pasākumus, un saistībā ar dažiem no tiem var būt vajadzīgas izmaiņas Līgumos.

5.4.

Ideālā gadījumā diskusijā būtu jāizskata šādi jautājumi: stabilāka eurozonas struktūra, eurozonas fiskālās spējas un eurozonas dalībvalstu veikta vienota parādzīmju emitēšana, ko pārvalda Eiropas Monetārais fonds; EMS palielināta pārskatatbildība un demokrātiskā leģitimitāte, kas nodrošināta, pastiprinot Eiropas Parlamenta pilnvaras, labāk strukturēta starpparlamentārā konference un valstu parlamentu ciešāka iesaistīšanās, kā arī vienīgi eurozonas dalībvalstis pārstāvošo Eiropas Parlamenta deputātu balsošana par jautājumiem, kuri ir EMS kompetencē.

5.5.

Pilsoniskais un sociālais dialogs kā ES pusgada daļa var būt virzītājspēks ceļā uz sekmīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, nodarbinātību un sociālajām reformām. Valstu parlamenti ir jāiesaista valstu reformu programmu (VRP) plānošanā un izvērtēšanā un konkrētai valstij adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanā atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Īpaša loma ir sociālajiem partneriem, jo tiem ir ekskluzīva kompetence, atbildība un uzdevumi.

5.6.

Nekavējoties ir jāīsteno pasākumi, lai ieviestu drošības tīklus tiem, kas veic slikti apmaksātu darbu, un visneaizsargātākajiem darba ņēmējiem, jānodrošina minimālie ienākumi mājsaimniecībām, jāvēršas pret nabadzību un jākompensē nevienlīdzība. Aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, 2017. gadā skaidri jādefinē un jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs. ES sociālo tiesību pīlāram tomēr jāpalīdz atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu un šādā nolūkā jāgūst konkrēti rezultāti Eiropas iedzīvotāju dzīves un darba kvalitātes uzlabošanā, kā arī jānodrošina labi funkcionējoši un iekļaujoši darba tirgi un vispārēji pieejami kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi.

5.7.

Banku savienība, kas ir finanšu savienības daļa, ir svarīga, lai nodrošinātu euro integritāti un palielinātu riska dalīšanu ar privāto sektoru. Banku savienības būtiska daļa ir priekšlikums par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS). Jauniem riska dalīšanas pasākumiem, kas ietilpst ENAS priekšlikumā, būtu jāpievieno riska samazināšanas papildu pasākumi banku savienības ietvaros. Abi priekšlikumi vienlaikus, nekavējoties un efektīvi ir jāizskata un jāīsteno. Eiropas Komisijai būtu jāveic visaptverošs un padziļināts ietekmes pētījums, lai vēl vairāk stiprinātu minētā priekšlikuma leģitimitāti.

—

Tādu tirdzniecības nolīgumu noslēgšana, kuros ir vērienīgas un novatoriskas sadaļas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

—

Pilsoniskā un sociālā dialoga sniegto priekšrocību izmantošana

6.1.

Jānodrošina attīstības politikas un tirdzniecības politikas saskaņotība. Kā norādīts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, ES noslēgtajiem nolīgumiem nevajadzētu apdraudēt ne sabiedriskos pakalpojumus, ne vides, sociālos, darba, patērētāju aizsardzības un citus standartus, bet gan uzlabot tos.

6.2.

Komiteja, ņemot vērā šos nosacījumus, uzskata, ka ir svarīgi noslēgt pašreizējās tirdzniecības un ieguldījumu sarunas līdzsvaroti (tostarp TTIP, CETA, ES un Japānas un ES un Ķīnas sarunas par ieguldījumiem, sarunas ar ASEAN valstīm un visas ieilgušās sarunas par EPN) un pēc šādu nolīgumu ratifikācijas veikt to īstenošanas uzraudzību.

6.3.

Pārredzamība un taisnīga interešu pārstāvība jāpanāk arī daudzpusējās sarunās par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumiem (TiSA) un vides precēm.

6.4.

Divpusējām tirdzniecības sarunām nevajadzētu vājināt ES saistības pret PTO un apņemšanos noslēgt spēcīgu daudzpusēju starptautisku nolīgumu, un nedrīkstētu pieļaut pretrunīgus noteikumus. Sarunās ar PTO ir vajadzīga mērķtiecīgāka pieeja, piemēram, attiecībā uz digitālo tirdzniecību.

6.5.

Tirdzniecība ir svarīgs jautājums ES ražošanas nozarēm un Eiropas tirgus aizsardzībai pret dempingu un negodīgu tirdzniecības praksi; šai nolūkā izmantojami tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TDI), lai pilnībā aizsargātu iekšējo tirgu pret negodīgu importu no trešām valstīm. Eiropas Komisijai tomēr būtu rūpīgi jāizvērtē sekas lēmumam par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu.

6.6.

Lai gan Eiropas Komisijas nesen ierosinātā ieguldījumu tiesu sistēma ir uzlabojums salīdzinājumā ar diskreditēto ASV atbalstīto ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu, tā joprojām ir pretrunīga un ir vajadzīgs sīkāks izvērtējums.

6.7.

ES tirdzniecības politikā būtu jāņem vērā dažādie viedokļi, kas pausti par tirdzniecības nolīgumu radītajām sekām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai brīvās tirdzniecības nolīgumu visu aspektu uzraudzībā iesaistītu kopējas struktūras, kurās darbojas pilsoniskās sabiedrības visas grupas. Unikālu vērtību minētajam darbam piešķir EESK īpašās zināšanas. Ietekmes pētījumi par turpmākām vai notiekošām sarunām joprojām ir galvenais instruments visiem, kas iesaistīti sarunu uzraudzībā.

—

Iedzīvotāju drošības uzlabošana

—

Tiesiskuma ievērošana

—

Šķēršļu likvidēšana un trūkumu novēršana

7.1.

Attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc drošības ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu ES galvenos sasniegumus integrācijas jomā un atjaunotu dalībvalstu iedzīvotāju uzticēšanos. Cīņā pret terorismu ir vajadzīga dalībvalstu un to iestāžu ciešāka sadarbība.

7.2.

Miera meklējumi Tuvajos Austrumos, policijas starptautiskā sadarbība, ārējo robežu efektīva kontrole un attīstības politika ir būtiski papildinājumi pasākumiem, kuru mērķis ir pastiprināt drošību Eiropā.

7.3.

ES 2017. gadā ir jānostiprina ES darbības pīlāri, kas noteikti Eiropas Drošības programmā. ES Drošības programmai ir jānodrošina tiesiskums un pamattiesību ievērošana dalībvalstīs, tostarp demokrātijas, cilvēktiesību, ekonomisko un sociālo tiesību ievērošana un efektīvs dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

7.4.

Jāatsāk izskatīt priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu (COM(2008) 426 final), un daudz vairāk uzmanības jāvelta pilsoniskās sabiedrības līdzdalības aspektam.

7.5.

Dzimumu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam ir jāatjaunina, un tajā jāiekļauj skaidri mērķi, konkrēti pasākumi un jāveic efektīva uzraudzība attiecībā uz progresu cīņā pret dzimumu diskrimināciju darba tirgū, izglītībā un lēmumu pieņemšanā, kā arī cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.

7.6.

Eiropas stratēģija invaliditātes jomā būtu jāatjaunina saskaņā ar ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (CRPD) apsvērumiem, izmantojot attiecīgos tiesību aktus un ieviešot ES prioritāru karti, kas tiktu atzīta visās dalībvalstīs.

7.7.

Saistībā ar cīņu pret nabadzību jānosaka īpaši rādītāji un mērķi attiecībā uz neaizsargātiem bērniem.

7.8.

Jārisina jautājumi saistībā ar jauna veida neaizsargātību, piemēram, nestabilām darba attiecībām, gados vecāku cilvēku un jaunu sieviešu, vientuļo māšu un migranšu stāvokli.

—

Bēgļu jautājumu pienācīga pārvaldība

—

Migrantu integrācija

—

Populisma un ksenofobijas apkarošana

8.1.

Eiropas Savienībai migrācijas un patvēruma jautājumi jārisina, nodrošinot dalībvalstu ciešāku sadarbību un nosakot vienotus un konstruktīvus pasākumus. EESK norāda uz ieteikumiem un ziņojumu, ko tā ir publiskojusi, pamatojoties uz faktu vākšanas misijām 11 dalībvalstīs. Par prioritāriem jānosaka priekšlikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta ziņojumā par stāvokli Vidusjūras reģionā un ES holistiskas pieejas nepieciešamību migrācijas jomā.

8.2.

2017. gadā jānodrošina apstākļi, lai izbeigtu piemērot atkāpes, kas paredzētas Šengenas nolīgumā attiecībā uz robežkontroli, kā arī jānodrošina tiesiskums Šengenas zonas pārvaldībā.

8.3.

Ierosināto kopējo patvēruma sistēmu praktiski ir iespējams izveidot vidēji īsā laika posmā. Eiropas Komisijas ierosinātās likumdošanas un politikas iniciatīvas ir jāpieņem ātri, ievērojot starptautiskās aizsardzības meklētāju interešu prioritāti un tiesiskumu kā dalībvalstu konkrētas solidaritātes izpausmi.

8.4.

Tādēļ ir svarīgi pārskatīt priekšlikumu par pārmitināšanu, pārcelšanu un patvēruma meklētāju aizsardzību, lai atvērtu viņiem likumīgus un drošus ceļus.

8.5.

Šajā sakarā EESK vēlas uzsvērt, ka ES un Turcijas nolīgumā nav iekļautas garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu ES pamattiesību un starptautisko saistību ievērošanu. Ir vajadzīga stingra rīcība, lai atjaunotu konstruktīvu sadarbību ar Turcijas iestādēm un to kaimiņvalstu iestādēm, kam joprojām ir liela nozīme ES robežu drošības saglabāšanā.

8.6.

Migrācijas politikai ir nepieciešami resursi migrantu un bēgļu integrācijai. Komiteja atzinīgi vērtē centienus racionālāk izmantot resursus, kas ir pieejami ar dažādu Eiropas fondu starpniecību. Līdzekļu apjoms ir jāpalielina, jo īpaši saistībā ar ESF, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras visvairāk saskaras ar migrantu vai bēgļu integrācijas problēmu.

8.7.

Personām, kas likumīgi dzīvo Eiropā, ir būtiski, lai tās iesaistītu apmācībā, palīdzētu tām iekļauties darba tirgū un palīdzētu integrēties sabiedrībā kopumā. Tikpat svarīgi ir vērsties pret ksenofobijas un populisma palielināšanos, kas bieži vien ir saistīta ar ievērojamām migrantu plūsmām. Turpmāko virzību šajā jomā norāda Eiropas sociālo un ekonomisko partneru (ETUC, Business Europe, CEEP, UEAPME un Eurochambres) publicētais kopīgais paziņojums un darbs, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālās ekonomikas dalībnieki.

—

Iekšējās kohēzijas nodrošināšana ārējā darbībā

—

Sadarbība ar kaimiņvalstīm un stratēģiskajiem partneriem

9.1.

Eiropas Savienībai, kas ir pasaules mēroga dalībniece cīņā par mieru un stabilizāciju konfliktu apgabalos, būtu jānostiprina savs attiecīgais statuss starptautiskajās iestādēs un saliedētāk darbojoties. Lai nodrošinātu efektīvu ārējo darbību, Komisijai jāintegrē sava iekšējā un ārējā politika. Lai pastiprinātu ES globālo lomu, būtiski ir uzlabot attiecības un sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem.

9.2.

ES ieguldījumā sadarbībā un attīstībā prioritāte piešķirama demokratizācijas procesiem kaimiņvalstīs. Vajadzīga konkrēta rīcība, kas balstīta uz labi plānotiem ieguldījumiem, kurus finansē ES sadarbībā ar Pasaules Banku.

9.3.

ES ārējā darbībā pienācīgi būtu jāintegrē dialogs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēku savstarpējie kontakti. Lai novērtētu Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), būtiski ir atbalstīt strukturēta dialoga izveidi ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām attiecīgajā reģionā. Turklāt sociālajam dialogam būtu jākļūst par ES sadarbības un attīstības programmu neatņemamu daļu.

9.4.

EKP novērtējums būtu nosakāms par prioritāti. Attiecībām ar valstīm Vidusjūras reģiona dienvidos un austrumos nevajadzētu koncentrēties uz piesardzīgu pieeju, kas balstās uz drošības aspektiem vai bēgļu krīzi, bet gan jākļūst par reālu attīstības sadarbības politiku starp vienlīdzīgiem partneriem.

9.5.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš attiecībām ar Krieviju, tostarp īstenojot aktīvākas diplomātijas stratēģiju, jo īpaši saistībā ar attiecībām enerģētikas jomā.

9.6.

Īpaši svarīga būs nepieciešamība respektēt un sākt īstenot gan ilgtspējīgas attīstības mērķus, gan COP21 mērķus. Jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem jāmotivē ES attīstības programma. ES ir jābūt proaktīvai, izvērtējot līdzekļus, tostarp budžeta vajadzībām, kas būs vajadzīgi šādu problēmu risināšanai. Ar atbilstošas pārvaldības sistēmas starpniecību jānodrošina pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās. EESK vēlreiz norāda uz savu priekšlikumu izveidot Eiropas ilgtspējīgas attīstības forumu.

—

Aktīva pilsoniskuma un demokrātiskas līdzdalības veicināšana

—

Atklātības un pārredzamības palielināšana

—

Pilsoniskā dialoga veicināšana un sociālā dialoga pastiprināšana

10.1.

Lai risinātu sarežģītās problēmas, ar ko saskaras ES, kopīgu risinājumu meklēšanā ir ārkārtīgi svarīgi mobilizēt visas nozares un resursus. Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma šīs nozīmīgās inovācijas virzībā, un pārmaiņu veikšanai jo īpaši ir nepieciešama iedzīvotāju uzticēšanās. Tādēļ pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir jāiesaista ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu viņu ieguldījuma pilnīgu izmantošanu. Lai to izdarītu, ir vajadzīgas izmaiņas kultūrā, un jānovērtē arī spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības loma gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

10.2.

EESK tāpēc atgādina Komisijai savu aicinājumu publicēt zaļo grāmatu par to, kā efektīvi un pastāvīgi varētu organizēt pilsonisko dialogu.

10.3.

EESK atkārtoti prasa uzlabot apspriešanās procesus ar ieinteresētajām personām attiecībā uz pārstāvību, pieejamību, pārredzamību un atgriezenisko saikni.

10.4.

Jāveic pasākumi saistībā ar priekšlikumu pārskatīt regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu nolūkā paaugstināt tās efektivitāti.

10.5.

EESK prioritāte joprojām ir līdzdalības demokrātijas stiprināšana ar mērķi uzlabot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko noturību. Tādēļ jaunais iestāžu nolīgums starp Komisiju, Padomi un Parlamentu dotu iespēju institucionālajām padomdevējām iestādēm, piemēram, EESK, palielināt savu ietekmi uz tiesību aktu priekšlikumiem lēmumu pieņemšanas procesā.

10.6.

Labākam likumdošanas procesam vajadzētu būt metodei, ar ko nodrošināt efektīvākus un vienkāršotus tiesību aktus, kuros skaidri un pārredzami ir izklāstīti to mērķi. Lai labāk uzraudzītu tiesību aktos veiktās izmaiņas, kas dod pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem iespēju iesaistīties likumdošanas procesā, nodrošinot to prasību un vēlmju apmierināšanu, vajadzētu apsvērt arī priekšlikumu par ietekmi uz likumdošanas procesu.

10.7.

Komisijai būtu jāturpina REFIT process, kurā EESK loma būtu jāpalielina. REFIT programmai tomēr nevajadzētu apdraudēt darba un sociālās tiesības vai vides un patērētāju tiesību aizsardzību. Efektīvāku regulējumu, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, var sekmēt labāku likumdošanas procesu pārredzamība un atklātība, kas mudinātu saņēmējus ierosināt augšupējas likumdošanas iniciatīvas un jo īpaši pastiprinātu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaistīšanos.

10.8.

Eiropas sociālie partneri 2016. gada martā iesniedza četras kopējas nostājas par sociālā dialoga atsākšanu, bēgļiem, rūpniecības politiku un digitalizāciju. Tās ir jāiekļauj Komisijas darba programmā 2017. gadam un kā tādas arī jāpopularizē.

21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/13

Ziņotājs:

Andrés BARCELÓ DELGADO

Līdzziņotājs:

Gerald KREUZER

1.1.

Visticamāk, nevar pieņemt, ka Ķīnā pastāv tirgus ekonomikas apstākļi, jo nav izpildīti četri no pieciem kritērijiem, ko savā praksē noteikusi Komisija un kas iekļauti pamatregulā (Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009).

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīst, ka, lai gan dažādos avotos minēti atšķirīgi rādītāji, ja mēs zaudēsim instrumentus, kas ļautu nodrošināt brīvu un godīgu tirdzniecību ar Ķīnu, tiks zaudēts nepieņemami liels skaits, proti, vairāki simti tūkstošu darbvietu.

1.3.

Lielākais darbvietu zudums būtu vērojams konkrētos reģionos un nozarēs, kas tiktu lielā mērā negatīvi ietekmētas, piemēram, alumīnija, velosipēdu, keramikas, elektrodu, dzelzs sakausējumu, stikla, papīra, saules paneļu, tērauda un riepu ražošanas nozarēs. Tādēļ būtu ieteicams veikt papildu pētījumus nozaru un ģeogrāfiskajā aspektā.

1.4.

Skartās nozares ir galvenokārt starpproduktu ražotāji un patērētāji, tādēļ privātie patērētāji, visticamāk, negūs labumu no antidempinga pasākumu ierobežošanas.

1.5.

Rūpniecības nozares, kurās patērē produktus par dempinga cenām, īstermiņā gūtu labumu no subsidēta importa. Taču vidējā termiņā arī šīs nozares varētu tikt apdraudētas, jo Ķīna atbalsta arī apakšnozares, kurās rada pievienoto vērtību. Šai sakarā apdraudējumu rada arī Ķīnas trūcīgā pieredze rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā.

1.6.

Zaudētās darbvietas rūpniecības nozarē reti tiek atgūtas. Ja cilvēkiem, kurus tas skar, izdodas atrast darbu, visticamāk, viņi saņem zemāku atalgojumu darbvietās, kurās netiek novērtētas viņu prasmes. Kvalitatīvu darbvietu rūpniecības nozarē aizstāšana ar zemu atalgotām un nestabilām darbvietām rada arī risku, ka var palielināties nevienlīdzība mūsu sabiedrībā.

1.7.

Tāpēc EESK uzskata, ka tirgus ekonomikas statusa (TES) noteikšana attiecībā uz Ķīnu varētu nopietni apdraudēt ES rūpniecisko pamatu un nodarbinātību. Tiktu apdraudēta iespēja atjaunot Eiropas rūpniecību, izmantojot stabilu un augstas kvalitātes nodarbinātību, kā arī ieviešot un izplatot tehnoloģiskās inovācijas, pētniecību un izstrādi, kas ir galvenie virzītājspēki, lai nodrošinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās sistēmas ilgtspējīgu dinamiku.

1.8.

Šajā kontekstā tirgus ekonomikas statusa noteikšana attiecībā uz Ķīnu rada nopietnu risku rūpniecības rajonu pastāvēšanai un MVU vietējām ražošanas sistēmām, kuras raksturo Ķīnas negodīgās konkurences prakses apdraudētie ražojumi. Tas radītu risku zaudēt MVU ražošanas specializāciju un augsti specializēto nodarbinātību amatniecībā, kas veido Eiropas ražošanas struktūras pamatu.

1.9.

EESK aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi starptautiskā līmenī veicināt godīgu konkurenci kā iespēju aktīvi aizsargāt šīs darbvietas un Eiropas sabiedrības vērtības, kā arī palielināt ienākumus un labklājību Eiropas Savienībā.

1.10.

Šo ES darbvietu un ar tām saistīto ieguldījumu aizsardzība ir ne tikai ekonomiski pamatota nepieciešamība, bet arī sekmē sociālo un vides ilgtspēju. Ražošanas pārcelšana no lielā mērā resursefektīvām un energoefektīvām ražotnēm Eiropā uz Ķīnas ekonomiku, kuras pamatā ir ogļu izmantošana, izjauktu mūsu nodomus klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā. Arī darba tiesību un cilvēktiesību ievērošana Ķīnā joprojām ir problemātiska.

1.11.

Šādai aizsardzībai jāatbilst Eiropas tiesībām un starptautiskajiem nolīgumiem. Tai būtu arī jānodrošina, ka trešās puses izpilda līgumu noteikumus, kā arī jāņem vērā sarunas ar lielākajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, ASV. Efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TAI) nodrošina godīgu konkurenci. Tie ir vajadzīgi Eiropas rūpniecības nākotnei, kā arī – lai atbalstītu mērķi palielināt rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20 %.

1.12.

Tā kā Ķīna neatbilst pieciem ES kritērijiem, lai kvalificētos tirgus ekonomikas statusa iegūšanai, Komisijai būtu jāizmanto nestandarta metodes antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz importu no Ķīnas saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļas atlikušo daļu.

1.13.

Rūpniecības nozaru saglabāšana ES ir pamats veiksmīgi funkcionējošiem pētniecības un attīstības tīkliem, kuriem ir izšķiroša nozīme, lai panāktu turpmāku izaugsmi un rastu risinājumus mūsu galvenajām sociālajām problēmām (sabiedrības novecošana, enerģētika, klimats, veselības aprūpe un mobilitāte).

1.14.

MVU rīcībā nav resursu, lai uzsāktu antidempinga darbības vai lai pilnībā sadarbotos ar Eiropas Komisiju tās veiktajā izmeklēšanā. EESK aicina piemērot vienkāršotu pieeju nozarēm, kurās MVU līdzdalībai ir būtiska nozīme.

1.15.

Atzīstot šā jautājuma stratēģisko nozīmi, šis atzinums iezīmē EESK līdzdalības sākumu, nevis beigas. EESK plāno pastāvīgi paplašināt savu līdzdalību un iesaka izstrādāt EESK projektu par tirgus ekonomikas statusa (TES) piemērošanu Ķīnai, lai komiteja pilsoniskās sabiedrības vārdā varētu uzraudzīt šā jautājuma risināšanu. Šā uzdevuma veikšanai būtu jāpiešķir atbilstīgi resursi.

2.1.

Saskaņā ar PTO noteikumiem valsts var papildus tarifiem piemērot antidempinga maksājumus produktiem no trešām valstīm, ja izmeklēšana parāda, ka attiecīgie produkti tiek ievesti valstī par cenām, kas ir zemākas nekā iekšzemes tirgus cenas, tā radot kaitējumu vietējai rūpniecībai. Kad Ķīna 2001. gada decembrī pievienojās PTO, pārejas noteikumi attiecībā uz Ķīnas pievienošanos pieļāva to, ka Ķīna antidempinga procedūrās tiek uzskatīta par ārpustirgus ekonomikas valsti, ja Ķīnas uzņēmumi nevar pierādīt, ka tie darbojas saskaņā ar brīvā tirgus principiem. Ķīnas pašreizējais ārpustirgus ekonomikas valsts statuss nodrošina iespēju dempinga starpības aprēķinā izmantot analogās valsts cenas, nevis cenas iekšzemes tirgū (kuras ārpustirgus ekonomikas valstīs ir mākslīgi pazeminātas sakarā ar valsts intervenci). Ārpustirgus ekonomikas valsts izmantotās metodes ir aprakstītas Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļā, taču 15. panta a) apakšpunkta ii) punkta noteikumu termiņš beidzas 2016. gada decembrī. Beidzoties minēto noteikumu termiņam, Eiropas Komisijai būs jāmaina metodes, ko izmanto, lai noteiktu cenu salīdzināmību pievienošanās dokumentācijā.

2.2.

Šajā EESK atzinumā uzsvars likts uz to, kādu ietekmi uz ES rūpniecību un nodarbinātību radītu tirgus ekonomikas statusa (TES) iespējamā piešķiršana Ķīnai, kā arī tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) metodoloģijas maiņa. Tas ir aplūkots neatkarīgi no juridiskās diskusijas, jo EESK uzskata, ka šis temats ir ārkārtīgi būtisks ES rūpniecībai un ar to saistītajām darbvietām.

2.3.

Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu ir apstiprinājis rezolūciju, kurā pausts aicinājums izmantot nestandarta metodes, kas atbilst Protokolam par Ķīnas pievienošanos PTO un kas vienlaikus nodrošina iespēju efektīvi noteikt brīvas un godīgas tirdzniecības satvaru.

3.1.

Attiecībā uz ekonomiku EESK norāda:

3.2.

Ķīnā pēdējo 15 gadu laikā ir vērojama nepieredzēta izaugsme, kas ir mainījusi pasaules rūpniecības un tirdzniecības ainu. Ķīnas izaugsmes modeļa pamatā ir ieguldījumi – saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem ieguldījumi 2015. gadā veidoja 46 % no Ķīnas IKP. Šis rādītājs pārsniedz ieguldījumu īpatsvaru citās attīstītās ekonomikās, piemēram, ES (19 %) un ASV (20 %).

3.3.

Pārmaiņu apmērs un temps ir bijis lielākoties valsts virzīts. EESK atzīst, ka Ķīna nav tirgus ekonomika, kā to definējusi ES, turklāt attiecībā uz šo jautājumu pastāv vispārēja vienprātība arī ārpus EESK. Pasaules Banka savā ziņojumā norāda, ka “valsts ir ļoti aktīvi un tieši iejaukusies resursu pārdalē, veicot administratīvus un cenu kontroles pasākumus, piešķirot garantijas, sniedzot kreditēšanas pamatnostādnes, agresīvi iegūstot finanšu iestāžu īpašumtiesības (1) un pieņemot regulatīvo politiku”.

3.4.

Var minēt neskaitāmus piemērus par pārmērībām Ķīnas attīstībā. Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam valstī tika izlietoti 6,6 miljardi tonnu cementa, kas ir vairāk, nekā ASV ir izlietojušas visa 20. gadsimta laikā (4,4 miljardus). Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā Ķīna ir izlietojusi tik daudz cementa, cik bija nepieciešams, lai veiktu būvniecību ASV gadsimta garumā. Ķīnā vērojama ne tikai resursu neefektīva izmantošana – ir radīta arī ārkārtīgi liela rūpnieciskā ražotspēja, lai saražotu šādu materiālu daudzumu ļoti īsā laikposmā.

3.5.

Ķīna ir sākusi mainīt savu modeli, virzoties uz izaugsmi, kas lielākā mērā vērsta uz patēriņu un pakalpojumiem. Ekonomikā vērojama izaugsmes palēnināšanās, un tas nozīmē, ka ievērojamai daļai Ķīnas smagās rūpniecības produkcijas netiks atrasti patērētāji Ķīnā.

3.6.

Eiropas Tirdzniecības palāta Ķīnā ziņo, ka dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, neapstrādāta tērauda, alumīnija, cementa un ķīmisko produktu ražošanas nozarēs, kā arī kuģubūves, bagātināšanas un lokšņu stikla, papīra un kartona ražošanas nozarēs jau ir radies ievērojams jaudas pārpalikums. Ķīnas valdība to atzīst un ir nolēmusi līdz 2020. gadam samazināt neapstrādāta tērauda ražošanas jaudu par 100 miljoniem tonnu līdz 150 miljoniem tonnu (2) un ogļu ražošanas jaudu šajā periodā samazināt par 500 miljoniem tonnu (3).

3.7.

Neatkarīgi no šīm iecerēm kopējās jaudas samazināšana būs ilgtermiņā veicams uzdevums. Pēdējo desmit gadu laikā slēgtās ražotnes aizstātas ar mūsdienīgām un produktīvākām ražotnēm, un problēma ir tikai saasinājusies. Mājsaimniecību pieprasījums pēc starpproduktiem nekad nespēs aizstāt rūpniecisko pieprasījumu.

3.8.

ES bija jāīsteno ilgstošs un sarežģīts process, lai atrisinātu šo problēmu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, un arī Ķīnai nebūs iespējams rast ātru risinājumu.

3.9.

Tādējādi jaudas pārpalikums un zems iekšzemes pieprasījums kopā rada pārprodukciju, un tiek meklēti ceļi, lai produkcija nonāktu starptautiskajos tirgos.

3.10.

EESK norāda uz datiem par Ķīnas eksportu.

3.10.1.

Saskaņā ar PTO datiem Ķīna ir lielākā izstrādājumu eksportētāja pasaulē – tās īpatsvars ir 18 %. Kopš 2010. gada šis īpatsvars ir palielinājies par 20 %. Ķīnas eksports 2014. gadā palielinājās par 6 %, savukārt pārējo pasaules valstu eksports – par 3,5 %. Laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam Ķīnā palielinājums bija 49 %, kas ir divreiz vairāk nekā pārējās pasaules valstīs.

3.10.2.

Saskaņā ar Ķīnas Valsts statistikas biroja datiem produkti, kuru ražošanā 2014. gadā bija vērojams vislielākais pieaugums, bija cinks un cinka sakausējumi (+2 360 %), kokvilna (+ 100 %), kokss (+ 82 %), diodes un citi pusvadītāji (+ 61 %) un velmēts tērauds (+ 50 %). Kopš 2010. gada kokvilnas, velmētā tērauda, kā arī diožu un citu pusvadītāju eksports ir palielinājies divas reizes, savukārt koksa, cinka un cinka sakausējumu tirdzniecības apjoms ir trīskāršojies.

3.10.3.

Sagaidāms, ka šāds eksporta pieaugums nākamajos dažos gados turpināsies, jo prognozes liecina par Ķīnas iekšzemes pieprasījuma samazinājumu. Ja Eiropas TAI būs daudz vājāki par mūsu tirdzniecības partneru TAI, Ķīnas pašreizējais eksports uz Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) valstīm vai Japānu var tikt novirzīts uz ES.

3.10.4.

Šāds uz eksportu balstīts izaugsmes modelis ir radījis 137 miljardus EUR lielu deficītu ES preču tirdzniecības bilancē (48,8 miljardi EUR 2000. gadā vien) – ES imports no Ķīnas ir divas reizes lielāks par tās eksportu uz Ķīnu.

3.10.5.

Šajā kontekstā Ķīna ir sākusi īstenot iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, kas paredz veikt pasākumus Eirāzijas reģiona transporta (dzelzceļa, autotransporta un jūras transporta) infrastruktūru jomā, ar galveno mērķi nodrošināt piekļuvi iniciatīvā iesaistītajiem Eirāzijas tirgiem tiem uzņēmumiem, kas nav konkurētspējīgi, un izmantot tos kā noieta tirgus nozarēm, kurās ir pārprodukcija. Tirgus ekonomikas statusa piešķiršana radītu ievērojamu risku Eiropas uzņēmumiem no tām ES dalībvalstīm, kas ir iesaistītas iniciatīvā “Viena josla, viens ceļš”.

3.11.

Fakti par dempinga praksi

3.11.1.

Kā liecina neskaitāmi dempinga gadījumi, kas nonākuši PTO redzeslokā, Ķīnas eksporta straujais pieaugums daļēji panākts, izmantojot negodīgu praksi.

3.11.2.

Ķīna ir valsts, ko visvairāk ietekmē antidempinga pasākumi. Pret Ķīnu ir tikuši vērsti 34 % visu tirdzniecības izmeklēšanas gadījumu, un tai piemēroti 667 pasākumi. 2015. gadā vien bija spēkā vai tika uzsākti 76 antidempinga pasākumi pret Ķīnu.

3.11.3.

No visiem Ķīnai piemērotajiem antidempinga pasākumiem 67 % bija saistīti ar rūpniecības nozarēm, piemēram, tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanu, keramikas un stikla ražošanu, parastā metāla, plastmasas, iekārtu un elektroiekārtu ražošanu, kā arī naftas ķīmijas produktu ražošanu. Pagājušajā gadā 79 % no Ķīnai piemērotajiem pasākumiem bija saistīti ar šīm nozarēm.

3.11.4.

ES ir viena no aktīvākajām dalībniecēm pasaules tirdzniecībā, veidojot 15,8 % no kopējā tirdzniecības apjoma, taču pret reģionu vērsti tikai 133 antidempinga pasākumi. Tas atbilst 7 procentiem no attiecīgajiem pasākumiem visā pasaulē. Savukārt pret Ķīnu vērsti 47 % šādu pasākumu, un 2015. gadā vien tai trīs reizes piemēroja sodu.

4.1.1.

No teorētiskā viedokļa tirgus ekonomikas statusa piešķiršana Ķīnai negatīvi ietekmētu labklājību ES. Tirdzniecības liberalizācija Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga. Tā rada pozitīvu tīkla ietekmi, lai gan vienmēr ir arī nozares, kuras cieš no tirgus liberalizācijas.

4.1.2.

Šajā gadījumā EESK norāda, ka šis nav sarunu process, kurā šķēršļi tiek likvidēti abās pusēs. Ķīna no savas puses nesniegtu pretī neko, savukārt ES vienpusēji mazinātu savu spēju novērst konkurences izkropļojumus, ko rada Ķīnas valdības un vietējās pārvaldes negodīgs atbalsts.

4.1.3.

EESK ir konstatējusi, ka rūpniecības nozares darbvietas jau ir pārceltas uz ārvalstīm. Laikposmā no 2000. līdz 2014. gadam Eiropas rūpniecības nozares zaudēja 6,7 miljonus darba ņēmēju, kas veido 12 % no sākotnējā skaita, proti, 56,3 miljoniem. Šajā periodā importa apjoma rādītājs palielinājās par 144 %. Pētījums, kas veikts ASV, kur rūpnieciskais sektors ir mazāks nekā ES, rāda, ka laikposmā no 1999. līdz 2011. gadam šajā nozarē ir zaudēti aptuveni 985 000 darbvietu, jo palielinājās imports no Ķīnas (4).

4.1.4.

Darbvietu zudums bija vērojams ne tikai pamatrūpniecībā, bet arī inovatīvās nozarēs. Ir izzudusi progresīvu mobilo tālruņu ražošanas nozare. Mūsu nākotnei būtiskā nozarē, proti, fotoelementu paneļu ražošanā, laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam 34 ražotāji uzsāka maksātnespējas procesu, divi ražotāji pārtrauca uzņēmējdarbību saules enerģijas nozarē, pieci ražotāji pilnībā vai daļēji pārtrauca ražošanu, savukārt trīs ražotājus pārņēma Ķīnas ieguldītāji (5).

4.1.5.

Riskam īpaši pakļautas ir nozares ar stratēģisku nozīmi Ķīnas piecgades plānos, un tās ir alumīnija, velosipēdu, keramikas, stikla, motorizēto transportlīdzekļu rezerves daļu, papīra un tērauda ražošanas nozares.

4.1.6.

Dažādas iestādes ir veikušas ietekmes novērtējumus. Eiropas Komisija ir pasūtījusi pētījumu, taču tas nav publicēts, tādēļ EESK nevar analizēt Komisijas nostāju šajā aktuālajā jautājumā.

4.1.7.

Ekonomikas politikas institūts lēš, ka kaitējums varētu būt aptuveni 1,7 līdz 3,5 miljoni apdraudētu ES darbvietu. Šīs aplēses pamatā ir ieguldīto resursu un izlaides modelis, kurā ņem vērā tiešos zaudējumus (ko tieši ietekmē importa pieaugums), netiešos zaudējumus (tieši skarto dalībnieku piegādes un pārstrādes nozares), kā arī zaudējumus saistībā ar atkārtotu līdzekļu izlietošanu (rodas, samazinoties mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem). Šā pētījuma būtiskākais trūkums ir tas, ka tajā apskatīta Ķīnas importa ietekme ikvienā nozarē, pat tajās, kuras nav īpaši skartas.

4.1.8.

Ja ņem vērā tikai tās nozares, kurās piemēro antidempinga pasākumus, tiešais un netiešais darbvietu zudums būtu 0,5 līdz 0,9 miljoni. Saskaņā ar ziņojumu kopējais tieši nodarbināto personu skaits nozarēs, kas ir jutīgas pret importa par dempinga cenām pieaugumu, ir 2,7 miljoni.

4.1.9.

Pētījumā nav aprēķināta ietekme uz atkārtotu līdzekļu izlietošanu tikai šajās nozarēs vien. Pētījums rāda, ka riskam pakļautās darbvietas ar antidempinga pasākumiem saistītajās nozarēs veido 60 % no visām darbvietām ražošanas nozarēs. Ja šo īpatsvaru attiecina uz netiešo ietekmi un ietekmi uz atkārtotu līdzekļu izlietošanu, zaudēto darbvietu skaits varētu būt no 1,1 līdz 2,1 miljonam.

4.1.10.

Otrajā ziņojumā sniegta informācija par trijiem pētījumiem, ko pasūtījušas tērauda ražotāju asociācijas no NAFTA valstīm, par tirgus ekonomikas statusa piešķiršanas Ķīnai iespējamo ekonomisko ietekmi uz šīm valstīm. Ziņojumā secināts, ka, ja visas trīs NAFTA valstis piešķirtu Ķīnai tirgus ekonomikas statusu, darbaspēka pieprasījums samazinātos par USD 15 līdz 32 miljardiem, turklāt lielākais samazinājums būtu vērojams ASV. Tas nozīmē, ka darbvietu skaits samazinātos aptuveni par 0,4 līdz 0,6 miljoniem.

4.1.11.

Abu pētījumu pamatā ir makroekonomiskie vispārējā līdzsvara modeļi. Taču, ja šāda veida atsevišķi pētījumi būtu veikti par tādām ekonomiskajām zonām kā ES un NAFTA, EESK uzskata, ka tirgus ekonomikas statusa vienpusēja piešķiršana Ķīnai gandrīz noteikti radītu tiešu labklājības līmeņa pazemināšanos sakarā ar vairāku simtu tūkstošu darbvietu zaudējumu, un, iespējams, gandrīz vienam miljonam iedzīvotāju būtu jāmeklē citas iespējas, kā nopelnīt sev iztiku.

4.1.12.

Lai izvērtētu šādu zaudējumu iespējamību, EESK vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem:

4.1.13.

Saistībā ar ģeogrāfisko aspektu EESK atkārtoti pauž viedokli, ka darbvietas, kuras, iespējams, tiks zaudētas, nav ģeogrāfiski vienmērīgi izvietotas. Darbvietu zuduma koncentrācija konkrētās teritorijās var tajās radīt kritisku situāciju, pat ja citi Eiropas Savienības reģioni neizjustu tik negatīvu ietekmi. Visvairāk skartās valstis varētu zaudēt līdz pat 2,7 % no sava darbaspēka.

4.1.14.

Daudzos gadījumos tās ir darbvietas lielos rūpnieciskos objektos, kuri ir cieši saistīti ar ekonomikas un rūpniecības struktūru. Nesen tika novērots ievērojams darbvietu zudums tādās nozarēs kā tērauda rūpniecība, kurā vairāki tūkstoši darbvietu ir atkarīgi no viena uzņēmuma un kurā darbvietu zudums ir radījis dramatisku sociālo ietekmi uz vietējām kopienām.

4.1.15.

EESK uzsver arī rūpniecības sektora darbvietu kvalitāti – ražošanas nozarē tās caurmērā ir stabilākas un labāk apmaksātas nekā darbvietas citās tautsaimniecības nozarēs. Eiropas Komisija 2014. gadā norādīja (6), ka ražošanas nozarē strādājošo mēneša atalgojums ir par 5 % lielāks nekā vidēji ES. ASV ražošanas nozarē strādājošo nedēļas alga ir par 8 % lielāka nekā strādājošajiem citās nozarēs. Šādu labāku izpeļņu nodrošina lielāka produktivitāte.

4.1.16.

Rūpniecības sektors piedāvā kvalitatīvas darbvietas kvalificētiem un vidēji kvalificētiem darbiniekiem, kuriem būtu ļoti grūti atrast alternatīvu darbvietu ar tādiem pašiem darba apstākļiem. Tādējādi rūpniecības nozīmes samazināšanās veicina nevienlīdzību mūsu sabiedrībā.

4.1.17.

Saskaņā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) veikto apsekojumu par darba apstākļiem nepilna laika darbs ražošanā ir ievērojami mazāk izplatīts (12 %) salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES 28 dalībvalstīs (24 %). Ir novērota tendence, ka darba laiks ražošanas nozarē ir lielākā mērā regulārs un nestandarta darba laiks tiek izmantots daudz retāk nekā ES ekonomikā kopumā (7).

4.1.18.

EESK gribētu arī izvairīties no tā, ka tiek radīts kaitējums zināšanu ekosistēmai – ražošana noteikti ir tā nozare, kurā ir vislielākais pieprasījums pēc jaunākajiem sasniegumiem pētniecības un attīstības jomā, turklāt ir vērojama arvien pieaugoša tendence pieprasīt pētniecības un attīstības pakalpojumus no pakalpojumu uzņēmumiem, kas vērsti uz inovāciju (8). Saskaņā ar ECSIP konsorcija pētījumu vidējais pakalpojumu saturs ES ražotos izstrādājumos veido gandrīz 40 % no saražoto izstrādājumu kopējās vērtības. Lielākā daļa šo pakalpojumu ir izplatīšanas pakalpojumi (15 %), transporta un komunikācijas pakalpojumi (8 %), kā arī ar uzņēmējdarbību saistīti pakalpojumi, kuru īpatsvars ES dalībvalstīs veido no mazāk nekā 10 % līdz pat 20 % un vairāk. Šī pēdējā minētā kategorija ietver tādus pakalpojumus kā pētniecība un attīstība, reklāma un tirgus izpēte, projektēšanas darbības un IKT pakalpojumi.

4.1.19.

EESK jau ir pieņēmusi atzinumus par to, cik svarīgi ir veicināt augstākus regulatīvos standartus intelektuālā īpašuma jomā, jo vairākas valstis nav nodrošinājušas atbilstību šiem standartiem. Šo aspektu nevajadzētu aizmirst, izstrādājot ES tirdzniecības politiku.

4.2.1.

Veicot novērtējumu par ietekmi, ko radītu tirgus ekonomikas statusa vienpusēja piešķiršana Ķīnai, jāņem vērā iespējamie ieguvumi citās nozarēs, jo īpaši ieguvumi tādu produktu patērētājiem, saistībā ar kuriem Ķīna veic vai ir plānojusi veikt aktīvu ražošanas darbību.

4.2.2.

Daudzas no līdz šim skartajām nozarēm ražo starpproduktus – tie ir produkti, kuri tiek pārveidoti un apvienoti, lai iegūtu galaproduktu.

4.2.3.

Globālais rūpnieciskās ražošanas apmērs vēl nav atgriezies līmenī, kāds bija vērojams pirms finanšu krīzes. Tādējādi ir radies liels rūpnieciskās jaudas pārpalikums, un Ķīnas produktu, kuriem piemēro antidempinga pasākumus, patērētāji varētu izmantot piegādes no trešām valstīm, būtiski nepazeminot savu konkurētspējas līmeni.

4.2.4.

Ja Ķīnai tiks atļauts negodīgi palielināt savu tirgus daļu un iegūt oligopola priekšrocības, tā neapšaubāmi tās izmantos, lai vēlāk atkal paaugstinātu cenas, radot problēmas rūpnieciskajiem patērētājiem ES. Ķīna jau šādi rīkojas, lai atbalstītu vietējās rūpniecības nozares. Eiropas Parlaments (9) ir sniedzis pierādījumus par pasākumiem, kas ierobežo dabas resursu tirdzniecību un kas, iespējams, ir pretrunā PTO noteikumiem. Ķīna 2009. gadā sāka īstenot savu Retzemju elementu attīstības plānu 2009.–2015. gadam, piemērojot eksporta kvotas 35 000 tonnu apmērā gadā. Nākamajā gadā Ķīnas retzemju elementu cenas palielinājās trīs reizes. Vēl viens piemērs minams saistībā ar elektronikas tirgu, kurā Ķīna detaļu eksportam piemēro daudz lielākus nodokļus nekā gataviem produktiem, lai aizsargātu vietējo iekārtu montāžas nozari.

4.2.5.

Šie piemēri rāda, ka Ķīnas politika paredz atbalstu nozarēm, kurās tiek radīta augstāka pievienotā vērtība. Ja netiks nodrošināta iespēja iesniegt prasības par antidempinga lietu izskatīšanu, arī tādas nozares kā iekārtu vai transportlīdzekļu ražošana galu galā tiks pakļautas negodīgai konkurencei. Ķīna ir vairākkārt pārkāpusi arī intelektuālā īpašuma tiesības, tādēļ pat patentiem nav sevišķi svarīga nozīme, lai saglabātu inovatīvās nozares Eiropas Savienībā.

4.2.6.

Ilgtermiņā tirgus ekonomikas statusa piešķiršana Ķīnai negatīvās ietekmes uz inovāciju dēļ radītu kaitējumu rūpniecības vērtību ķēdei kopumā. ES pastāv vispārpieņemts uzskats, ka inovācija ir vienīgā iespēja mūsu sabiedrībai sacensties ar konkurentiem, kuru darbībā svarīgas ir tikai izmaksas. Taču inovācijas vairs neattīsta izolētās laboratorijās. KPMG apsekojumā tika konstatēts, ka 85 % respondentu, kas darbojas globāla mēroga metālapstrādes nozarē, uzskata, ka nozares inovācijas nākotni veidos uzņēmumu partnerības. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu norādīja, ka tie jau ir iesaistījušies uzņēmējdarbības modeļos, kas vērsti uz labāku sadarbību ar piegādātājiem un patērētājiem. Tādēļ nav iespējams iedomāties nākotnes inovatīvās nozares, kas nebūtu pievienojušās zināšanu tīkliem.

4.3.1.

Ilgtermiņā un neatkarīgi no atsevišķu nozaru attīstības labklājības līmenis Eiropas Savienībā turpinās ilgtspējīgi paaugstināties, stabili palielinoties izmantojamajam ienākumam. Komisijas pašreizējā politikā, kas veicina darbvietu radīšanu un ieguldījumus, šis fakts ir atzīts un būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumus par šā jautājuma risināšanu.

21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/20

Ziņotājs:

Lutz RIBBE

Līdzziņotāja:

Isabel CAÑO AGUILAR

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Parīzē notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) pieņemtos lēmumus un uzskata, ka tie ir svarīgs pagrieziena punkts centienos efektīvi ierobežot klimata pārmaiņas.

1.2.

Taču ir divas lielas problēmas: pirmkārt, dalībvalstu iesniegtie emisiju samazināšanas mērķi (intended nationally determined contributions – INDCs) neatbilst Parīzē sasniegtajiem rezultātiem. Otrkārt, pilsoniskās sabiedrības nozīme netiek pietiekami atzīta (neliels progress šajā ziņā gan panākts).

1.3.

Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki pašlaik saskaras ar lieliem šķēršļiem, kad viņi rosina veikt un vēlas īstenot klimata aizsardzības pasākumus. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka politiķi neizprot, cik lielas iespējas klimata aizsardzības jomā paver pilsoniskās sabiedrības rīcība. Politiķi līdz šim nav izrādījuši pietiekamu interesi par to, kādas klimata aizsardzības stratēģijas pilsoniskās sabiedrības dalībnieki iecerējuši īstenot, kādas ir viņu vajadzības, kāds atbalsts viņiem vajadzīgs. Dažkārt pat normatīvās prasības sistemātiski kavē pilsoniskās sabiedrības pūliņus klimata aizsardzības jomā.

1.4.

Tāpēc pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem pārāk bieži trūkst rīcības satvara, kas ļautu viņiem īstenot “augšupējus” klimata aizsardzības plānus. Tas izskaidrojams arī ar to, ka viņi nespēj finansēt savus projektus, kaut arī patiesībā viņu rīcībā vajadzētu būt pietiekami daudz līdzekļiem ieguldījumu finansēšanai.

1.5.

Tādēļ kā tūlītēju atbildi uz Parīzē pieņemtajiem lēmumiem EESK ierosina veidot politikas, pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības aliansi. Alianses uzdevumam jābūt mazināt šķēršļus, kas kavē pilsoniskās sabiedrības pūliņus klimata aizsardzības jomā, un tas jāveic:

1.6.

Aliansei jārīkojas dažādos politikas līmeņos. Būtībā ir jāveic pieci uzdevumi:

1.7.

Lai šos piecus uzdevumus varētu paveikt, aliansē ir jāveido strukturēts, taču atklāts dialogs, un tai šajā saistībā ir jādarbojas kā diskusiju forumam. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka dalībnieki atspoguļo pilsoniskās sabiedrības dažādību un ka tiek attīstīta atklātības, radošuma un sadarbības kultūra. Diskusiju forumam būtu jānodrošina, ka izstrādājamais politikas satvars patiešām atbalsta pilsoniskās sabiedrības pūliņus klimata aizsardzības jomā.

1.8.

Lai alianse varētu paveikt savus uzdevumus, tai ir vajadzīgs administratīvais atbalsts, kas palīdzētu

1.9.

Ar politikas un pilsoniskās sabiedrības aliansi jāsasniedz vēl viens EESK atbalstīts mērķis: nodarbinātības jomā ir vajadzīgas taisnīgas un uz ilgtspēju vērstas pārmaiņas, kurās strukturāli jāiesaista arodbiedrības un darba ņēmēju apvienības.

2.1.

Parīzē notikušās COP 21 rezultāti ir svarīgs pagrieziena punkts sarunās par klimata aizsardzību, jo noslēgts pirmais starptautiski saistošais nolīgums, kurā pilnīgi visas līgumslēdzējas valstis apņemas aktīvi ierobežot klimata pārmaiņas, kuru radītais apdraudējums tiek atzīts.

2.2.

Starptautiskā sabiedrība kopīgi apņēmusies ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 2 grādus – vai pat 1,5 grādus – pēc Celsija skalas.

2.3.

Nolīgumā minēts vēl viens svarīgs un konkrēts rīcības mērķis, proti, gadsimta otrajā pusē pasaulē jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju neitralitāte.

2.4.

EESK ir atzinīgi novērtējusi šos rezultātus (1), tomēr uzskata, ka ir arī divas lielas problēmas.

2.4.1.

Pirmkārt, dalībvalstu iesniegtie emisiju samazināšanas mērķi (IVNI) neatbilst COP rezultātiem. Šos mērķus sasniedzot, globālā sasilšana netiks neierobežota līdz 2 grādiem pēc Celsija skalas, bet tā pieaugs un būs 2,5 un, iespējams, pat 3 grādi pēc Celsija skalas.

2.4.2.

Otrkārt, netiek pietiekami atzīta pilsoniskās sabiedrības nozīme. Kaut arī panākts zināms progress pārredzamības un līdzdalības jomā, joprojām trūkst pietiekamas izpratnes par pilsoniskās sabiedrības nozīmi klimata politikas īstenošanā: Parīzē pieņemtie lēmumi nebūs jāīsteno un jāiedzīvina COP sarunu dalībniekiem, bet pilsoniskajai sabiedrībai.

2.5.

Nav un netiek izstrādāta stratēģija, kas paredz pilsonisko sabiedrību izmantot kā stratēģisku partneri COP lēmumu īstenošanā. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienības līmeni, proti, līdztekus “klimata diplomātijai”, kas pašlaik ir vienīgais ES klimata politikas pīlārs, ir vajadzīgs arī otrs pīlārs. Tā mērķim jābūt izprast un palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi un lomu un atvieglot visdažādāko pilsoniskās sabiedrības dalībnieku pūliņus izstrādāt un īstenot rīcības stratēģijas klimata aizsardzībai savā dzīves telpā.

2.6.

Klimata politiku nevar un nedrīkst uzspiest “no augšas”, tā būs sekmīga tikai tad, ja tās pamatā būs vairuma uzņēmumu, pašvaldību un iedzīvotāju plašs atbalsts un aktīva līdzdalība. Tas nozīmē, ka tā galvenokārt jāīsteno “augšupēji”, jo pretējā gadījumā tā cietīs neveiksmi.

2.7.

Nozīmīgi panākumi ilgtspējas un klimata politikā patiešām gūti tieši tādēļ, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji – pie tiem nenoliedzami pieskaitāmi “vienkāršie” iedzīvotāji kā attiecīgās valsts pilsoņi – neaprobežojās tikai ar reaģēšanu uz politiskām pamatnostādnēm vai apziņu, ka viņiem jābūt tikai to īstenotājiem. Gluži pretēji, viņi gāja pārmaiņu priekšgalā un aktīvi rīkojās un tādā veidā – savu iespēju robežās – panāca būtisku progresu un izdarīja spiedienu uz politiķiem. Pārmaiņas skar gan tehnoloģiju jomu, gan tautsaimniecību, taču galvenokārt sabiedrību (tas attiecas uz sabiedrības atbalstu šīm tehnoloģijām, it īpaši tomēr uz integrētu pieeju pārmaiņām, proti, sabiedrības izglītošanos un “mācīšanos no kopienas” (“learning from the community”)).

2.8.

Piemēram, līdzšinējā enerģijas ražošana un enerģētikas politika, uz ko gulstas daļa atbildības par klimata pārmaiņām, bija galvenokārt orientēta uz izsīkstošiem enerģijas avotiem un lielām, centralizētām struktūrām, kurās ir maz dalībnieku, un pilsoniskajai sabiedrībai parasti bija atvēlēta tikai “patērētāja” loma, taču nākotnē klimatu saudzējoša rīcība būs daudz decentralizētāka un tajā būs jāiesaistās visiem. Nav šaubu par gatavību šādi rīkoties, un tā ir konsekventi jāizmanto un jāveicina.

2.9.

Pilsoniskās sabiedrības rīcībā, kas pašlaik jau vērojama, slēpjas milzīgs inovācijas potenciāls, kuru rada pilsētu un komūnu, pašvaldību, lielu uzņēmumu un arodbiedrību, kā arī privātpersonu (iedzīvotāju, lauksaimnieku, kooperatīvu, MVU utt.) pārdomas, darbība un rīcība.

2.10.

Pašlaik šāda rīcība ļoti bieži nav saistīta ar organizācijām, bet gan ļoti konkrētiem projektiem. Tieši tādēļ tā gūst īpašu sabiedrisku dinamiku. Tomēr tas nozīmē arī to, ka, šādām iniciatīvām ciešot neveiksmi, dalībnieki paši sedz visus zaudējumus. Runa nav tikai par finansiālu risku. Proti, lai pilsoniskā sabiedrība varētu rīkoties, vajadzīga ne tikai nauda, bet arī motivācija un apņēmība un jāatvēl laiks. Tādēļ šādai rīcībai “jāatmaksājas” (ne tikai finansiālā ziņā), un iespējamām neveiksmēm ir jābūt pārvaramām. Šajā saistībā jānorāda, ka Eiropas un valstu politikas veidotājiem jārada iespējami plašs un atvērts satvars pilsoniskās sabiedrības rīcībai.

2.11.

Eiropas Savienībā jau ir daudz sekmīgu piemēru, kas liecina, cik svarīga un iedarbīga ir pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaistīšanās klimata aizsardzībā, tomēr šie piemēri nekur netiek sistemātiski apkopoti un izvērtēti. Nenotiek debates par to, ko politikas veidotāji var mācīties no šīm daudzajām un dažādajām iniciatīvām, kādi šķēršļi ir jānovērš, lai paaugstinātu šo iniciatīvu efektivitāti un tās tiktu īstenotas arī citviet, vai arī kādu iemeslu dēļ tās cieš neveiksmi.

2.12.

Turklāt nav arī piemērotu stimulēšanas shēmu, kas ļautu refinansēt ieguldīto kapitālu. Nav arī izveidoti mehānismi, kas raidītu vēlamo signālu nevalstiskā sektora dalībniekiem, bet to nevar teikt par lieliem rūpniecības uzņēmumiem. Pašlaik Eiropā biežāk vērojama pat pretēja attīstības tendence: kļūdainas politiskās pamatnostādnes bieži vēl vairāk apgrūtina vai pat nepieļauj attiecīgu iniciatīvu īstenošanu. Daudzos gadījumos nav rīcības satvara (!), kas ļautu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem izstrādāt un – vēl jo svarīgāk – īstenot klimata aizsardzības koncepcijas; viņi savas idejas nevar īstenot. Dažkārt tiesiskais/administratīvais regulējums vienkārši nav piemērots, dažkārt viņi neatrod līdzekļus projektu finansēšanai, citos gadījumos nepārvarams šķērslis ir tas, ka fosilo enerģijas avotu ārējās izmaksas netiek pilnībā iekļautas cenā (2) un tādējādi oglekļa cena – neraugoties uz pretējiem apgalvojumiem – nav “pareiza”.

2.13.

Pārāk bieži dzirdam runas par “zaudētājiem”, kas cietīs no vērienīgas klimata politikas, un tikpat bieži izskan apgalvojumi, ka klimata aizsardzība galvenokārt nozīmē atteikšanos. Protams, problēmas saistībā ar pāreju uz tautsaimniecību bez oglekļa emisijas pienācīgi jārisina un jāņem vērā. Tomēr vismaz tikpat stipri ir jāuzsver arī pozitīvie aspekti, lai sabiedrībā radītu optimismu. Vismaz pēdējos gados tehnoloģiju jomā un tautsaimniecībā vērojamais progress (piemēram, enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, enerģijas uzkrāšana, it īpaši digitālās lietotnes, kas nodrošina būtisku progresu resursu efektīvā un viedā izmantošanā) rada pamatu šādam noskaņojumam.

2.14.

Pašlaik Eiropā ir tāds tehnoloģiju un ekonomikas stāvoklis, kas nodrošina, ka klimata aizsardzība un ilgtspēja var dot labumu visiem. Eiropas Enerģētikas savienības pamatā ir tieši šī ideja. Priekšnosacījums ir politikas veidotāju atbalsts attiecīgajām iniciatīvām vai vismaz radīta iespēja to īstenošanai, nevis centieni tās aizkavēt tikai tāpēc, ka tās, iespējams, liek apšaubīt pastāvošās struktūras. Pārmaiņu un progresa potenciālu klimata aizsardzības jomā principā varētu viegli atraisīt, taču tas netiek pilnībā izmantots.

3.1.

Mums ir vajadzīga jauna pieeja daudzlīmeņu pārvaldības jomā. EESK ierosina izveidot vērienīgu aliansi, kurā iekļautos pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, vietējās un reģionālās pašvaldības un atbildīgās politiskās un administratīvās struktūras valstu un Eiropas līmenī.

3.2.

Aliansei:

3.3.

Šādā veidā alianse – daudzlīmeņu pārvaldības izpausme – var sekmēt efektīvu klimata aizsardzību, kas ir visas sabiedrības uzdevums.

3.4.

COP mērķi ir skaidri formulēti, un Eiropadome vienojusies par tālejošiem plāniem, kā veidot Eiropu, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis un resursi tiek efektīvi izmantoti. Paredzēts, ka 2050. gadā tiks radīts par 80–95 % mazāk siltumnīcefekta gāzu emisijas nekā pašlaik. Tas būtiski ietekmēs visu Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu un to darbinieku dzīves realitāti.

3.5.

Izpētes atzinumā par tematu “Ilgtspējīga attīstība” (3) EESK jau norādījusi, cik svarīga ir ļoti nopietna attieksme pret tieši šiem jautājumiem, kas saistīti ar gaidāmo politikas pārmaiņu ietekmi uz cilvēku ikdienas dzīvi.

3.6.

Iespējamību, ka ilgtspējīgu attīstību neuztvers kā nākotnes iespēju, bet kā apdraudējumu, var novērst ar vienkāršu vēstījumu: klimata aizsardzība nozīmē pārmaiņas, bet ikvienam sabiedrības loceklim pašam vai sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem ir iespēja aktīvi veidot šīs pārmaiņas un to darīt tādā veidā, kas pozitīvi ietekmē klimatu un arī uzlabo vietējos dzīves apstākļus.

3.7.

Ar šo vēstījumu jāvēršas pie tiem, kas tieši izjutīs noteikti paredzamās “negatīvās” pārmaiņas (piemēram, viss fosilās enerģijas sektors), un jāuzrunā un jāatraisa to sabiedrības locekļu pozitīvais potenciāls, kuri ir gatavi rīkoties un varētu rādīt citiem piemēru.

3.8.

Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir ļoti dažāda. Tas vērojams klimata aizsardzības jomā – ko viens dalībnieks var viegli izdarīt, tas citam grūti paveicams. Šīs atšķirības ir jāuztver nopietni, un jāsaprot, ka šī daudzveidība ir iespēja, kas jāizmanto.

3.9.

Būtībā “klimata aizsardzība” ir jākonkretizē. Šajā jomā arī trūkst zināšanu. Lai gan veikta daudzu gadījumu izpēte, trūkst sistematizācijas, kurā, piemēram, nošķir dalībnieku kategorijas. Šāda sistematizācija ir vajadzīga, jo dažādu dalībnieku rīcībā nav vienādu resursu un tādēļ to rīcības stratēģijas ir pilnīgi atšķirīgas. Piemēri:

3.10.

Minētie piemēri liecina, ka pat tad, ja pilsoniskās sabiedrības dalībnieku resursi ir ļoti atšķirīgi, rīcības pamatprincipi vienmēr ir vienādi. Viņi ieguldīs savus materiālos un finansiālos resursu un veltīs laiku tikai tad, ja saskatīs reālu iespēju panākt tūlītēju ietekmi. Var arī teikt tā, ka tur, kur nevar panākt pozitīvu ietekmi, iespējama pasivitāte vai pat pretestība (piemēram, pret jauniem ieguldījumu projektiem).

3.11.

Piemēri arī liecina, ka to rīcības stratēģiju spektrs, ko visā Eiropā galvenokārt izstrādā un īsteno nevalstiskie dalībnieki, ir tikpat plašs un daudzveidīgs kā pati pilsoniskā sabiedrība.

3.12.

Būtu pilnīgi nepareizi, ja politikas veidotāji, īstenojot lejupēju pieeju, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem atvēlētu tikai politiski noteiktu lomu.

3.13.

Tuvojoties pārmaiņām, īpaša uzmanība jāpievērš sociālā nodrošinājuma saglabāšanai. “Klimata augšupēja aizsardzība” nozīmē, ka pieaug privātpersonu iniciatīvu nozīme un tās būtiski stimulē tautsaimniecību, bet tas nedrīkst notikt uz sociālā nodrošinājuma rēķina.

3.14.

Tādēļ ir svarīgi, lai tie cilvēki, kas iesaistās “klimata augšupējā aizsardzībā”, arī turpmāk būtu iekļauti uz solidaritātes principa balstītajā sociālā nodrošinājuma sistēmā. Tādēļ noteiktos gadījumos nāksies no jauna noteikt, kādai jābūt šās solidārās sistēmas struktūrai un kam kādi maksājumi jāveic sociālā nodrošinājuma sistēmā. Tas jādara tādēļ vien, ka līdz šim sadedzinātās un izmantotās fosilās izejvielas bija nozīmīgs sociālās labklājības valsts pīlārs. Atteikšanās no šo izejvielu izmantošanas un pāreja uz tautsaimniecību, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis, nedrīkst apdraudēt Eiropas Savienībā nodrošinātos sociālos standartus un labklājību. Politikas, pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības aliansei tam jāpievērš īpaša uzmanība; vēl vairāk: šajā saistībā būtu jāizstrādā pilnīgi jaunas stratēģijas.

Piemērs:

3.15.

Enerģiju no atjaunojamiem avotiem tagad var decentralizēti ražot tik lēti, ka, papildus īstenojot energoefektivitātes pasākumus, varētu pat atrisināt (sociālās) enerģētiskās nabadzības problēmu. Tomēr politikas veidotājiem būtu ar atbilstošām iniciatīvām jāizveido labs tiesiskais regulējums un jānodrošina ieguldījumu kapitāla pieejamība.

3.16.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistei klimata aizsardzībā galvenokārt ir vietējs vai reģionāls raksturs. Savukārt COP sarunām un daudzām politiskām debatēm ir globāls raksturs. Taču princips “domāt globāli, rīkoties vietējā līmenī” ne uz vienu jomu neattiecas tik tieši kā uz klimata aizsardzības jomu. Pilsoniskās sabiedrības rīcības ietekme nedrīkst pazust globālajā kontekstā, tai vajag būt redzamai, jūtamai, uztveramai tieši, proti, tajā vietā, kur pasākumi tiek īstenoti.

3.17.

Tas nozīmē, ka jāmaina domas un jāturpina pārdomas par Eiropas politiku: piemēram, Kioto protokolā paredzētā kopīgā īstenošana (joint implementation) un tīras attīstības mehānisms (clean development mechanism) vietējām iniciatīvām nesniedz lielu labumu. Tā ir būtiska problēma, jo pilsoniskās sabiedrības dalībnieki regulāri īsteno pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī, tašu šīs darbības pamatnosacījumi tiek veidoti valstu un Eiropas līmenī. EESK ar bažām vēro, ka starp šiem līmeņiem veidojas plaisa.

3.18.

Aktīvai pilsoniskās sabiedrības īstenotai klimata aizsardzībai kā Eiropas klimata politikas otrajam pīlāram ir jānodrošina jūtama ietekme uz vietas, jo pretējā gadījumā pilsoniskās sabiedrības dalībnieki vispār nerīkosies.

3.19.

Svarīga loma ir reģioniem, pilsētām un komūnām. EESK ļoti atzinīgi vērtē dažādās jau izrādītās iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt šos pasākumus. Kā piemērus jāmin World Summit on Climate and Territories (Pasaules klimata un teritoriju samits), Pilsētas mēru pakts, Starptautiskā padome vietējo vides iniciatīvu īstenošanai (ICLEI) utt. Tās ir iniciatīvas, kas tagad jau var paļauties uz dažādu valsts atbalstu.

3.20.

Reģionālā attīstība un klimatu saudzējoša enerģētikas politika varētu viena otru labi papildināt, ja enerģiju decentralizēti ražotu vietējās vai reģionālās struktūras un tādā veidā pievienotā vērtība tiktu radīta uz vietas, izmantojot vēju, sauli un biomasu. Tādēļ dalībnieku daudzveidības palielināšana būtu lietderīgs risinājums, tomēr līdz šim nevienā ES dokumentā šā iespējamā stratēģiskā saikne nav pietiekami aplūkota.

3.21.

Tas spilgti liecina par to, ka pilsoniskās sabiedrības potenciāls Eiropas Savienībā netiek pietiekami visaptveroši izmantots. Valda pat uzskats, ka arī Pilsētas mēru pakta galvenais uzdevums ir atbalstīt ES izvirzīto mērķu sasniegšanu. Taču iespēja, ka pakts var dot impulsu jaunām politikas iniciatīvām, netiek pietiekami atzīta un sistemātiski izmantota.

4.1.

Aliansei būs šādi pieci uzdevumi:

4.1.1.

Pirmkārt, jāuzlabo izpratne par to, kādus klimata aizsardzības pasākumus dažādi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir iecerējuši un vēlas īstenot.

4.1.2.

Otrkārt, jāapzina un jāatrisina strukturālās problēmas, kas kavē sekmīgu īstenošanu. Pēc tam politikas veidotāju uzdevums būs likvidēt birokrātiskos šķēršļus un sarežģītās procedūras, kas izraisa pilsoniskās sabiedrības dalībnieku pasivitāti vai būtiski apgrūtina viņu rīcību. Ar paziņojumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” (4) Eiropas Komisija spērusi pirmo soli šajā virzienā. Tomēr ar to nepietiek, arī tādēļ, ka ražojošā patērētāja jēdziens definēts pārāk šauri (5).

4.1.3.

Treškārt, jāuzlabo informēšana par labas prakses piemēriem.

4.1.4.

Ceturtkārt, jānorāda, kādi ir būtiskie panākumu nosacījumi un faktori.

4.1.5.

Piektkārt, jāizveido politikas satvars, kas rada nepieciešamos rīcības priekšnosacījumus, lai pilsoniskās sabiedrības dalībnieki var izstrādāt un īstenot rīcības stratēģijas klimata aizsardzības jomā. Informēšana par rīcības satvaru ir daudzlīmeņu pārvaldības uzdevums, jo rīcības satvaru varēs īstenot tikai tad, ja Eiropas līmeņa, valstu līmeņa un valsts līmenim pakārtoto līmeņu politikas veidotājiem būs vienota izpratne un viņu rīcība būs koordinēta.

4.2.

Lai uzdevumus varētu veikt, vajadzīgs papildu administratīvais atbalsts, ar ko jānodrošina, ka tiek īstenoti šādi politikas, pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības aliansē notiekošajās debatēs apspriesti pasākumi:

4.3.

Politikas veidotājiem un pārvaldes pārstāvjiem – ja vajadzīgs, sadarbībā ar EESK – būs jākoordinē alianses darbība, jādebatē par norādītajiem šķēršļiem un tie, cik vien iespējams, jālikvidē vai vismaz jāsniedz skaidras atbildes uz jautājumu, kāpēc, viņuprāt, noteiktas iniciatīvas nevajadzētu īstenot.

4.4.

Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki spēs piekļūt kapitālam un citiem ieguldījumu līdzekļiem tikai tad, ja būs radīts tāds rīcības satvars, kurā atzīta pilsoniskās sabiedrības dalībnieku daudzveidīgā nozīme un atšķirības resursu pieejamības ziņā, ņemti vērā panākumu faktori un radīti pozitīvi pamatnosacījumi. Tā joprojām ir aktuāla praktiska problēma, kam politikas veidotāji nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Parīzes nolīgumam ir ļoti būtiskas finansiālas sekas, kas ir daudz lielākas nekā Klimata pārmaiņu mazināšanas fonda līdzekļi un sasniedz 100 miljardus ASV dolāru gadā.

4.5.

Tieši mazas, vietējas bankas un citi aizdevēji piešķir kredītus pilsoniskās sabiedrības klimata aizsardzības iniciatīvām tikai tad, ja refinansēšana ir diezgan droša. Arī šis nosacījums – klimata aizsardzībā veikto pilsoniskās sabiedrības dalībnieku ieguldījumu refinansēšanas drošums – arī jānodrošina ar politikas satvaru.

4.6.

Rīcības satvaram jārada drošība, kas vajadzīga ilgtermiņa plānošanai un ieguldījumiem. Vajadzīgo iesaistīšanos visnegatīvāk ietekmē nedrošība, ko rada politikas pastāvīga pārorientēšana.

4.7.

Vajadzīgas alternatīvas iespējas ieguldīt projektos, kuriem ir ietekme vietējā līmenī un ar kuriem saistītās izredzes un risku pilsoniskās sabiedrības dalībnieki var paši novērtēt un pārvaldīt, piemēram, būdami kooperatīva locekļi. Ja sabiedrība redzēs, ka ieguldījumi pie tās nonāk un nepazūd anonīmajā finanšu iestāžu un lielo ieguldītāju mudžeklī, varētu arī palielināties iedragātā uzticēšanās finanšu iestādēm.

4.8.

Ja būs izveidots stabils un noturīgs rīcības satvars, tautsaimniecības struktūrās, kas ir mainītas, ir iespējama citāda izaugsme. Iespējams, ka jaunās “izaugsmes” nodrošināšanā sociālajam kapitālam būs tikpat liela nozīme kā finanšu kapitālam. Darba ņēmēju atsvešināšanos no darba rezultātiem daļēji kompensēs ar ražojošiem patērētājiem saistītas koncepcijas, un darba dalīšana tiks vairāk organizēta kopienas struktūrās. Tas paver ļoti lielas iespējas sociālajai inovācijai, bez kuras nav iedomājama vērienīga klimata aizsardzības politika. Rodas jaunas funkcijas (piemēram, “ražojošais patērētājs”, “platformas” un “agregatori”), kas vēl nav precīzi aprakstītas. Vērojams, ka tieši “ražojošie patērētāji” būs būtisks panākumu faktors pārejā uz ilgtspējīgu dzīvesveidu un ilgtspējīgu saimniekošanu.

4.9.

Šis jaunais saimnieciskās darbības veids nav utopija, tas jau pašlaik ir vērojams daudzās, galvenokārt vietējās klimata aizsardzības iniciatīvās, un tādēļ tas ir arī mērogojams. Mērogošana, atdarināšana un izplatīšana ir steidzami vajadzīga ne tikai vērienīgo klimata aizsardzības mērķu dēļ. Tās ir arī priekšnosacījums, lai varētu samazināt pārmaiņu radītās izmaksas un izvairīties no kolīzijas starp klimata aizsardzības politikas un sociālās politikas mērķiem.

4.10.

EESK uzsver: Parīzes nolīgumā skaidri noteikts, ka nodarbinātības jomā ir vajadzīgas taisnīgas pārmaiņas, kā tas jau tika norādīts klimata konferencē Limā. Jaunais tautsaimniecības modelis arī nozīmē, ka jārada kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas. Tas iespējams ar stabilu sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām, kurās iesaistās arī uzņēmēji un kuras tiek saturiski papildinātas, proti, ar pasākumiem, piemēram, darba ņēmēju tālākizglītības pasākumiem, lai viņi varētu iegūt jaunu kvalifikāciju, kas vajadzīga enerģētikas pārkārtošanas un ekoloģizācijas procesā, un pasākumiem sociālā nodrošinājuma sistēmas stiprināšanai. Tomēr arī šo pasākumu īstenošanai ir vajadzīgs pozitīvs rīcības satvars. Jo tikai tad pilsoniskās sabiedrības dalībnieki varēs kompensēt darbvietu un konkurētspējas zudumus, kas pārmaiņu procesā neizbēgami rodas dažās nozarēs, un nodrošināt sociālu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi.

21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/28

Ziņotāja:

Laure BATUT

1)

mainīt pieeju senioru ekonomikai (silver economy), ņemot vērā, ka digitalizācija dzēš vecuma atšķirības un ka seniori ir vērtību ķēdes dalībnieki un savas dzīves veidotāji;

2)

saistībā ar 2016. gada jūnija ES nodarbinātības un sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības ministru sanāksmi, kā arī 2016. gada decembra Eiropas samitu par vecāka gadagājuma cilvēkiem veicināt senioru e-iekļaušanu ar mērķi īstenot divas pārejas – digitālo un demogrāfisko;

3)

attīstīt pasaules mēroga pārvaldību, iesaistot seniorus digitālajā dzīvē un izvēršot efektīvus publiskos pakalpojumus, kuriem visos līmeņos, tostarp vietējā līmenī, ir nodrošināti līdzekļi un kuri ir atbrīvoti no Eiropas pusgada prasībām;

4)

noteikt horizontālu Eiropas klauzulu “senioru līdztiesība”, kuru papildinātu stimuli par līdztiesību atbildīgajām dalībvalstu ministrijām, kas šo klauzulu piemēro;

5)

iesaistīt senioru pārstāvības apvienības un EESK ieinteresēto personu pārdomu grupā par sadarbības ekonomiku, ko ierosināja Eiropas Parlaments;

6)

veicināt senioru piekļuvi digitālajai videi un tās pieejamību, apgūstot zināšanas un prasmes, un senioru sekmīgas iekļaušanas nolūkā nekavējoties attīstīt viņu apmācību un mūžizglītību, pielāgot ierīces un programmatūru, kā arī izvērst atbalsta pasākumus;

7)

izstrādāt rādītājus, ar kuriem novērtēt senioru ekonomisko ietekmi, viņu dzīves kvalitāti un inovācijas radītās priekšrocības;

8)

veicināt senioru piekļuvi Eiropas paraugprakses apmaiņas programmai, kas varētu būt, piemēram, platforma ar nosaukumu SENEQUE – Seniors Equivalent Erasmus;

9)

veicināt uzticēšanos un informēt iedzīvotājus par Eiropas noteikumiem digitālajā jomā, publicējot tos kodeksa veidā vienotā digitālā kontaktpunktā, ievērojot daudzvalodību;

10)

visās dalībvalstīs atzīt piekļuvi internetam par tiesībām uz vispārējiem pakalpojumiem, kas atbilst cenu pieejamības kritērijam, un tarifu šķēršļu gadījumā mudināt koriģēt regulētos tarifus vai nodrošināt brīvu bezmaksas piekļuvi noteiktās vietās maznodrošinātiem senioriem;

11)

veicināt publiskā un privātā sektora partnerības (PPP), kuru sniegtā labuma pamatā ir cilvēkkapitāls, piemēram, bezmaksas kursus senioriem, kurus finansē vadošie IKT uzņēmumi saskaņā ar korporatīvās sociālās atbildības (KSA) politiku; šādi kursi būtu jāorganizē visās ES pamatskolās ārpus mācību laika;

12)

likvidēt šķēršļus, kas liedz senioriem ņemt banku aizdevumus;

13)

veicināt pilsonisko dienestu, lai apkarotu digitālo analfabētismu.

2.1.

Eiropas Savienība saskaras ar problēmjautājumu, ar kuru neviena sabiedrība līdz šim vēl nebija saskārusies, proti, iedzīvotāju ilgdzīvošana vienlaicīgi ar digitalizācijas vispārēju izplatīšanos; lai risinātu abus minētos jautājumus, ir vajadzīgas mērķtiecīgas ekonomiskas un sociālas stratēģijas.

2.2.

Līdz 2060. gadam, kā liecina prognozes (The 2015 Ageing Report, Eiropas Komisija), uz vienu jaunieti būs divi veci cilvēki un ļoti vecu cilvēku skaits pārsniegs to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem. Ņemot vērā vidējā vecuma kritēriju (Eurostat), pirmās valstis, kuras skars šī parādība, būs Zviedrija, Vācija, Polija, Rumānija un Slovākija, pēc tam ar dažu gadu starpību – Beļģija, Dānija, Īrija un, visbeidzot, pārējās dalībvalstis.

2.3.

Seniori un gados vecāki darba ņēmēji tiek uzskatīti gan par apdraudējumu sociālās aizsardzības sistēmām, gan par jaunu iespēju preču un pakalpojumu nozarē. ES 2011. gadā pieņēma pasākumus “pieaugušajiem” (1) un noteica piecas stratēģiskās pamatnostādnes ar mērķi radīt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni un uzlabot pieaugušo izglītības un apmācības piedāvājuma kvalitāti un efektivitāti.

2.4.

Komiteja norāda, ka šī iniciatīva tieši neskāra seniorus.

2.5.

Pirmā paaudze, kas dzīvoja bez kara kopīgā teritorijā, proti, demogrāfiskā sprādziena paaudze (ar baby-boomers apzīmē vairākas paaudzes, kas dzimušas uzreiz pēc Otrā pasaules kara), un viņu vecāki bija vēsturē proeiropeiski visvairāk noskaņotā paaudze. Viņus tagad uzskata par “senioriem”. Pamatojuma dokumentā, kas izstrādāts 2015. gada februārī diskusijai par tematu Growing the European Silver Economy, Eiropas Komisija min vēlmi nodrošināt to iedzīvotāju vajadzības, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu. Šo iedzīvotāju grupu dažkārt iedala trijās apakšgrupās: nodarbinātie, mazaizsargātie un aprūpējamie. EESK atbalsta šo definīciju, kas apstiprina komitejas priekšlikumu mainīt pieeju senioriem: viņi ir izaugsmes dalībnieki.

2.6.

Demogrāfiskā novecošana ir vecu cilvēku īpatsvara pieaugums sabiedrībā dzimstības un mirstības samazināšanās dēļ. Japāņi ir soli priekšā jautājumā par novecošanu (Étude comparative du marché des seniors français et japonais – Opportunités croisées (Salīdzinošs pētījums par Francijas un Japānas senioru ekonomikas iespējām), David Barboni, Eurasiam, sērija Management Nr. 001, 2007. g.). Viņi ir radījuši senioriem raksturīga patēriņa dinamiku labklājības, veselības aprūpes, finanšu, apdrošināšanas, izplatīšanas un tūrisma jomā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir iekļautas tajās tirgus precēs, kas palīdz uzlabot dzīvi; tās ir vērstas uz senioru – mērķproduktu patērētāju, nevis senioru – digitālās sabiedrības dalībnieku, un tādējādi iekļaujas ražotāju īstermiņa peļņas perspektīvā. Tas ir svarīgi, taču pārāk vienkāršoti.

2.7.

Eiropas Savienībā demogrāfiskā sprādziena paaudze nav kļuvusi tikai par senioriem – preču patērētājiem. Pirmo reizi kontinenta vēsturē vīrieši un sievietes masveidā studēja, pēc tam bija “aktīvi” un “produktīvi” sabiedrības locekļi. Tagad daudziem no viņiem ir iespēja izvēlēties turpināt aktīvi iesaistīties uzņēmējdarbības ekonomikā vai sociālajā un solidaritātes ekonomikā.

2.8.

Viņu iesaistīšanās IKT jomā dažkārt tiek vērtēta kā lēna un sarežģīta. Tomēr viņi bieži vien bija pirmie, kas tās izmantoja, un pat radīja jauninājumus (The Seven Myths of Population Aging, Julika Erfurt et al., Accenture, 2012. gada februāris). Francijā 2010. gadā vairāk nekā 16 % no jaunajiem uzņēmumiem izveidoja cilvēki, kuriem bija 50 un vairāk gadu, un gandrīz katrs otrais izveidots, izmantojot pašfinansējumu; cilvēki, kuri pārsnieguši 50 gadu vecumu, ir seniori – algoti darbinieki, darba meklētāji, joprojām strādājoši uzņēmēji un pat pensionāri (sk. Yann Le Galès rakstu, Le Figaro, 2012. gada 27. aprīlis).

2.9.

Eiropas Savienībā par senioru ekonomiku (silver economy) tiek runāts tikai kopš ANO 2002. gada deklarācijas un starptautiskā rīcības plāna saistībā ar novecošanu un Padomes deklarācijas par Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu (2012. gads). Komisija uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu “pilnvērtīgas vecumdienas”, jo īpaši ar IKT palīdzību, un tādējādi dotu Savienībai iespēju uzņemties vadošu lomu: “Senioru ekonomiku var definēt kā ekonomikas perspektīvas, ko rada patēriņa izdevumi un publiskie izdevumi, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanu un to cilvēku vajadzībām, kuriem ir vairāk nekā 50 gadu” (sk. tīmekļa vietni Silver economy, Eiropas Komisija).

2.10.

Komiteja uzskata, ka ir jāņem vērā jautājumi par labklājību, autonomiju, atkarību un tirgu. Tomēr Eiropā gandrīz 125 miljoni iedzīvotāju ir seniori; viņi ir savas dzīves, ekonomikas un izaugsmes dalībnieki, un gluži kā sabiedrības aktīvo locekļu dzīvē informācijas tehnoloģijām ir jābūt arī viņu dzīves sastāvdaļai.

2.11.

Tāpēc EESK gribētu uzsvērt, ka ir nepieciešama tāda pieeja vecumam, kas būtu nepārtraukts turpinājums citiem dzīves posmiem, bez to nodalīšanas; katrs veselīgs seniors saglabātu savu pieredzi un digitālās spējas un netiktu nodalīts no pārējiem vērtību ķēdes dalībniekiem. Tāpēc attiecībā uz senioriem ir jāpiemēro dinamiska un iekļaujoša pieeja, nevis uzskatot tos tikai par cilvēkiem dzīves pēdējā posmā un ierobežojot digitalizāciju līdz tehniski medicīniskajai palīdzībai.

2.12.

Tas nekādā veidā neskar ne pensiju tiesības (Pamattiesību hartas 25. un 34. pants, LESD 153. un 156. pants), ne pensiju sistēmas, kas dalībvalstīs ir atšķirīgas.

2.13.

Visaptveroša un iekļaujoša pieeja varētu nodrošināt visiem “gados veciem” Eiropas iedzīvotājiem pārliecību, ka digitālā inovācija skar arī viņus. Pēc komitejas domām, tikai uzņemoties atbildību visos līmeņos, ES senioru ekonomikas jomā varētu izvirzīties vadībā, uz ko tā tiecas.

3.1.1.

Demogrāfiskā sprādziena paaudzei (baby-boomers), kas ir sasniegusi pensijas vecumu (papy-boomers), ir pieejams viens rīks: jauno tehnoloģiju revolūcija. Steidzami ir jāraugās tālāk un plašāk par “tirgu”, neatstājot nevienu bez zināšanām par informācijas tehnoloģijām un to lietošanas prasmēm, jo savienojamība ir visur. ES ir divējāds uzdevums: nodrošināt sadarbspēju Eiropā un ievērot aizsardzības prasības dalībvalstīs, kurās ir ļoti atšķirīgi apstākļi; taču Komisijas 2016. gada aprīļa paziņojumi (COM(2016) 176, 178 un 179 final) attiecas tikai uz tehniskajiem aspektiem, nepievēršot uzmanību sociālajiem aspektiem. Komisijas 2016. gada jūnija paziņojuma “Jaunu prasmju programma” (COM(2016) 381/2) un Komisijas dokumenta “Priekšlikums Padomes ieteikumam, ar ko izveido Prasmju garantiju” (COM(2016) 382/2) mērķis ir nodarbināmība un ražīgums. Seniori tajos nav minēti, digitalizācija tikai nedaudz. Komiteja cer, ka ES ministru sanāksme jūnijā un samits 2016. gada decembrī, kuros paredzēts apspriest jautājumu par vecāka gadagājuma cilvēkiem, veicinās viņu digitālo iekļaušanu un uzlabos dzīves un darba apstākļus; tas ir vajadzīgs, lai īstenotu digitālo un demogrāfisko pāreju.

3.1.2.

Lai veicinātu kohēziju, skaidrotu un vairotu izpratni par digitalizāciju senioru vidū un visās iedzīvotāju grupās, komiteja vēlas, lai kodeksa veidā tiktu publicēti visi ES tiesību akti, kas jau ir pieņemti digitalizācijas jomā, un tiktu paredzēts izveidot digitālu vienotu kontaktpunktu, ievērojot daudzvalodību.

3.2.1.

Digitalizācija dod iespēju mācīties un būt proaktīvam, jo īpaši vecumdienās un ja ir ierobežotas pārvietošanās spējas. Digitalizācija ļauj izvairīties no “segregācijas” un veicina zināšanu nodošanu. Tā var sekmēt izmaiņas zināšanu nodošanas no paaudzes paaudzē tradicionālajā shēmā un mazināt ar vecumu saistītās atšķirības.

3.3.1.

Komiteja ir publicējusi daudzus atzinumus par digitālo tehnoloģiju attīstības tehniskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem: infrastruktūru, tiesībām, izmaksām, telemedicīnu, e-veselību, aktīvām vecumdienām, kibernoziedzību, viedām pilsētām/salām, viedu mobilitāti, tīkla neitralitāti utt.

3.3.2.

Komisijai būtu jāņem vērā visas paaudzes neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un jāaredz ilgtermiņa pasākumi (2060. g.), jo novecošanas tendence (3) paātrināsies visās dalībvalstīs.

3.3.3.

Komisija 2016. gada 19. aprīļa paziņojumos (4) norāda, ka tā pievērsīsies IKT standartizācijai, jo tas ir “būtisks vienotā tirgus elements”, rūpniecības digitalizācijai un mākoņdatošanai.

3.3.4.

Prezidentvalstis Nīderlande un Slovākija lūdza komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par sociālajām sekām. EESK 2016. gada 26. maijā pieņēma atzinumu par tematu “Darba tiesisko attiecību mainīgais raksturs un tā ietekme uz iztikas minimuma saglabāšanu, kā arī tehnoloģiju attīstības ietekme uz sociālā nodrošinājuma sistēmu un darba tiesībām”.

3.3.5.

Eiropas Parlaments2016. gada 19. janvāra rezolūcijā “Virzība uz Digitālā vienotā tirgus aktu” (80. punkts) “mudina Komisiju izveidot ieinteresēto personu grupu, kas būtu atbildīga par paraugprakses popularizēšanu sadarbīgā patēriņa nozarē”, kuru EESK sauc arī par sadarbīgu ekonomiku un kura lielā mērā ir atkarīga no digitalizācijas; pilsoniskās sabiedrības pārstāvēšana ir uzdevumus, kuru var īstenot seniori. EESK vēlas piedalīties šajā iniciatīvā.

3.4.1.

Ņemot vēra lielos datus, mākoņdatošanu, lietisko internetu, 3D printēšanu un citas tehnoloģijas, kas radušās līdz ar straujo interneta izplatīšanos mūsdienu dzīvē, zināmas paralizējošas bailes joprojām ir ļoti izplatītas; seniori pret šīm bailēm ir jutīgāki nekā jaunieši, kuriem digitālās iemaņas ir “ieliktas šūpulī”, un saskaras ar šādiem šķēršļiem:

3.4.2.

EESK, tāpat kā Eiropas Parlaments, “uzskata, ka iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās digitālajai videi ir izšķirīgi svarīga inovācijas un izaugsmes digitālās ekonomikas jomā potenciāla pilnīgai atraisīšanai”.

3.4.3.

Krīzes apstākļi un ārkārtas stāvokļa pasākumi vēl vairāk pastiprina sajūtu, ka brīvības ir apdraudētas un tiek veikta hiperuzraudzība, kā arī bailes par kibernoziedzības risku.

3.4.4.

Pašreizējie dalībvalstu un ES līmeņa aizsardzības noteikumi ir mazpazīstami. Izpratnes palielināšana, neceļot trauksmi to iedzīvotāju vidū, uz kuriem vairs nevar iedarboties ar skolas starpniecību, kā arī informēšana un apmācība ļautu virzīties uz priekšu un samazināt informācijas asimetriju starp lielajiem operatoriem, kuri gandrīz vienmēr ir ārvalstu operatori, un iedzīvotājiem – lietotājiem.

3.5.1.2.1.

Kopumā ar jaunu pārvaldību varētu panākt aktīvu paaudžu solidaritāti un ilgtspēju sociālajā jomā.

3.5.1.3.1.

Digitalizācijas izvēršanai ir paredzēti īpaši fondi (pētniecības, platjoslas un informācijas jomā), kā arī struktūrfondi un īpašas programmas. Tomēr nav aprēķināts, cik lieli ieguldījumi ir vajadzīgi, lai saglabātu ES dominējošo stāvokli, kaut gan Eiropas iedzīvotāju vajadzības no sākumskolas līdz senioru vecumam, iekļaujot arī mūžizglītību, būtu jāizsaka skaitļos. Svarīgi ir nodrošināt, lai uz piešķirto finansējumu netiktu attiecināta budžeta taupības politika. Visbeidzot, ir steidzami jānovērš šķēršļi, kas ierobežo senioru piekļuvi privātam finansējumam (banku aizdevumiem) (6).

3.5.1.3.2.

Komisija ierosina veidot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP). Komitejas attieksme ir piesardzīga, jo risks paliek nemainīgs: privātais sektors iesaistās tikai tad, ja uzskata, ka var nopelnīt, procentu izmaksas palielina valsts sektora parādu, un galarezultātā daļa no publiskā īpašuma tiek privatizēta.

3.6.1.

EESK jau ieteica piekļuvi internetam uzskatīt par tiesībām saņemt vispārējo pakalpojumu un uzsvēra, ka cenas ziņā tam jābūt pieejamam, lai cīnītos pret sociālo un ģeogrāfisko nevienlīdzību. Publiska telpa senioriem ar brīvu piekļuvi internetam varētu būt solis šajā virzienā.

Sabiedriskajos pakalpojumos, protams, ir jāņem vērā problēmjautājumi, kas saistīti ar senioriem: transports, veselības aprūpe, pasts, vispārējas nozīmes pakalpojumi, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sociālie pakalpojumi utt.

3.6.2.

Valsts un reģionālajām iestādēm jānodrošina, lai seniori apgūtu jaunus digitālo datu aizsardzības un drošības ieradumus. Jo vairāk zūd autonomija, jo lielāka ir nepieciešamība cieši saistīt sociālo iekļaušanu un e-iekļaušanu. Ņemot vērā tā vietējo raksturu, reģionālais līmenis veicina šādu attīstību. Lai apkarotu digitālo analfabētismu, EESK iesaka izveidot pilsonisko dienestu.

3.6.3.

3.6.4.

Senioru iekļaušana: dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai informētu iedzīvotājus par visām digitālo prasmju apmācības iespējām, ko tās piedāvā senioriem. To varētu panākt, organizējot izpratnes veicināšanas kampaņas plašsaziņas līdzekļos.

3.6.4.2.

Senioriem ir jāapgūst vai jāsaglabā digitālās zināšanas. Lai gan NVO darbība ir nozīmīga, ar to vien nepietiek. Senioriem ir svarīgi, lai tiktu atzīta viņu kvalifikācija un lai viņi varētu turpināt mūžizglītību. Piemēram, Slovākijā ir 18 trešās paaudzes augstskolu un daudzas akadēmijas mazāk izglītotiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

3.6.4.3.

Mācīšanās un digitālā pratība: komiteja atkārtoti aicina (7) veicināt visu ES iedzīvotāju, bet jo īpaši mazāk aizsargātu personu, izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem un internetu un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas mērogā ir izveidota “Digitālo darbvietu lielā koalīcija”. Komiteja uzsver, ka apmācībā ir iesaistīti daudzi dalībnieki.

3.6.4.4.

Komiteja uzskata, ka Komisijai vajadzētu sadarboties ar dalībvalstīm un augstskolām, lai noskaidrotu senioru prasmju vajadzības un to nodrošināšanas iespējas, piemēram, veidojot institucionālas saiknes ar augstskolām, lai veicinātu senioru piekļuvi masveida atvērtajiem interneta kursiem (massive open online course, MOOC).

3.6.5.

3.6.5.1.

Tāpat kā Eiropas Parlaments (8), arī komiteja piekrīt nepieciešamībai “atbrīvoties no dzimumu stereotipiem”, atzīst to, cik “ievērojams potenciāls ir sievietēm inovatorēm un uzņēmējām un viņu iespējamo lomu digitālajā pārveidē”, kā arī vēlas izvērst “viņu integrāciju un dalību informācijas sabiedrībā”; komiteja apzinās, ka sievietēm–seniorēm bieži vien karjera ir bijusi sadrumstalota un tādēļ, aizejot pensijā, viņas dzīvo trūcīgākos apstākļos nekā vīrieši. Pieņemot pasākumus, kas vērsti uz sieviešu iekļaušanu senioru digitālajā pasaulē, šis fakts ir jāņem vērā.

3.6.5.2.

Komiteja arī “atzīst digitālā vienotā tirgus potenciālu nodrošināt pieejamību un dalību visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gados vecākiem cilvēkiem, minoritātēm un citiem iedzīvotājiem, kas pieder pie neaizsargātām grupām, attiecībā uz visiem digitālās ekonomikas aspektiem  (9)”, taču dotu priekšroku tam, ka “gados vecāki cilvēki” saglabā ekonomikas dalībnieku statusu un netiek stigmatizēti un uzskatīti par “cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”.

3.6.5.3.

Komiteja atbalsta priekšlikumu direktīvai par pieejamību (10), taču ir sarūgtināta par to, ka tas tika izstrādāts novēloti un ka nav ratificēts Marrākešas līgums. Pieejamība digitalizācijas jomā komitejas izpratnē ir gan pieeja materiālajam komponentam (hardware), gan programmatūrām (software). Komiteja vēlas, lai senioriem tiktu nodrošināta vienkāršota lietošana, labāk pielāgotas daudzvalodu programmatūras, kā arī digitālas publiskas telpas cilvēku savstarpējās saskarsmes veidošanai. Sociālā saikne ir vitāli svarīga mazāk aizsargātām personām.

3.6.6.

EESK iesaka papildināt Eiropas programmu Erasmus+ ar sadaļu “seniori”, ko varētu izveidot, piemēram, kā labas prakses apmaiņas platformu ar nosaukumu SENEQUE – Seniors Equivalent Erasmus.

3.6.7.

Veicināt radošumu un inovāciju jebkurā vecumā, izmantojot digitalizāciju, jo seniori vislabāk zina savas vajadzības un var atbalstīt brīvprātīgos un apvienību pārstāvjus.

—

EESK ierosina veidot PPP, kuras radītā labuma pamatā ir cilvēkkapitāls, izmantojot bezmaksas kursus, ko organizētu IKT vadošie uzņēmumi korporatīvās sociālās atbildības (KSA) politikas ietvaros, konsultējos darba ņēmējus, kuri pensionējas, un organizējot dalībvalstīs kursus senioriem katrā publiskajā skolā ārpus mācību laika.

—

Eiropas Savienībā trūkst digitālo prasmju (900 000 brīvu darba vietu) (11). Gados vecāku darba ņēmēju pārkvalificēšana varētu palīdzēt uzlabot situāciju, kura jāvērtē starptautiskās konkurences aspektā. Lai stimulētu digitālo uzņēmējdarbību, apmācību un jaunuzņēmumus, kā arī prasmju attīstību un labklājību visiem, ir vajadzīgi apjomīgi publiskie ieguldījumi.

—

Masveida bezdarba apstākļos ar 4.0 ekonomikas palīdzību seniori var veidot tīklus un jaunus uzņēmumus, kā arī stabilas un nepārceļamas darba vietas ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, privātpersonām sniegto pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, neatkarīgu sadzīves apstākļu nodrošināšanā vai profilakses politikā (12).

—

Attiecībā uz sadarbīgas ekonomikas veidiem ES nav skaidri izklāstījusi savu principiālo nostāju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un tā saderību ar sociālās tirgus ekonomikas mērķi, lai gan arvien lielāka iesaistītā darbaspēka daļa darba tiesību ziņā faktiski atrodas ārpus likuma. Pastāv risks, ka digitalizācijas ietekme uz sociālo kohēziju vecāka gadagājuma iedzīvotājus skars vairāk nekā citus.

3.8.1.

Digitālās tehnoloģijas ļauj piemērot sociālajām attiecībām, jo īpaši vecumam, gan lejupēju, gan augšupēju pieeju.

3.8.2.

Sadarbīga ekonomika var tuvināt cilvēkus, izmantojot mācīšanās metodes, kas rosina visu veidu intelektu, un, pateicoties inovatīviem risinājumiem veselības aprūpes jomā, ļauj cilvēkiem ar invaliditāti vai veciem cilvēkiem pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un būt aktīviem, pat ja viņi nevar būt mobili (ubiquitous).

3.8.3.

Tomēr digitalizācija maina darba attiecību struktūru. Līdz ar novecošanu digitalizācija rada krasas pārmaiņas solidaritātes sistēmās, kas kopš Otrā pasaules kara bija Eiropas sabiedrības kohēzijas pamats un krīžu amortizatori (kā 2008. gadā).

3.8.4.

Darba ņēmēju subordinācijas saikni izjauca 4.0. revolūcija, darbības tīklā, senioru skaita straujais pieaugums un “robežu” atcelšana; vienlaikus aptuveni 10 % e-senioru ir pieslēgums, taču viņi ir nabadzīgi un varētu kļūt “veci” un, kā iepriekšējos gadsimtos, nespējīgi sevi uzturēt (nukleārās ģimenes). Vai tādā gadījumā pāreja ar zināšanu nodošanu ir iespējama?

3.8.5.

Sociālajā tirgus ekonomikā, kas ir digitāla un iekļaujoša visiem (13), vitāli svarīgi ir saglabāt pensiju sistēmas. Līdz 2060. gadam šīm sistēmām būs nenovēršami jāatrod citi avoti papildus algotam darbam, vienlaikus izvairoties no pensiju fondu riskiem. Lai sagatavotu mūsu prātu un mentalitāti pārmaiņām, būs vajadzīgas nopietnas pārdomas par iemaksu bāzi un bagātību pārdali.

21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/35

Ziņotājs:

Antonio LONGO

1.1.

Četrus gadus pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) regulas stāšanās spēkā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atkārtoti uzsver iedzīvotāju svarīgo lomu Eiropas projektā un iepriekš minētā instrumenta spēju novērst demokrātijas deficītu, atbalstot aktīvu pilsoniskumu un līdzdalības demokrātiju.

1.2.

Komiteja atbalsta nostāju, ko jau pieņēmis Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja un Eiropas Ombuds, un uzskata, ka regulas dēļ Eiropas pilsoņu iniciatīva nav izmantojusi visu savu potenciālu, tādēļ aicina minēto regulu pārskatīt.

1.3.

Proti, komiteja ir konstatējusi būtiskas tehniskas, juridiskas un birokrātiskas problēmas, kā arī acīmredzami pārmērīgi plašas Eiropas Komisijas kompetences; tas kavē pilnībā izvērst un īstenot EPI, kā arī veikt turpmākus pasākumus, ja iniciatīva ir bijusi veiksmīga.

1.4.

Saistībā ar regulas pārskatīšanu komiteja ierosina turpmāk minētos pasākumus.

1.4.1.

Ļaut pilsoņu komitejām sākt paziņojumu par atbalstu vākšanu noteiktā datumā pēc savas izvēles.

1.4.2.

Juridiski atzīt pilsoņu komitejas, tādējādi ierobežojot organizatoru kriminālatbildību par kaitējumu un rupju nolaidību atbilstoši modelim, ko paredz Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību.

1.4.3.

Izveidot vienas pieturas aģentūru – gan fiziskā vidē, gan internetā –, kur iedzīvotāji varētu saņemt informāciju un vairāk iepazīties ar iniciatīvu iesniegšanas kārtību.

1.4.4.

Izskatīt priekšlikumus, kas paredz samazināt minimālo vecumu, no kura var atbalstīt un iesaistīties EPI, kā to ir pieprasījis Parlaments un Reģionu komiteja.

1.4.5.

Atrisināt acīmredzamu Komisijas iekšējo interešu konfliktu, nodalot institucionālā vadītāja funkcijas no vērtētāja funkcijām. Šajā sakarā EESK, kas atkārtoti apliecina gatavību arī turpmāk iesaistīties jau iesāktajās iniciatīvās, var būt pašsaprotams kandidāts, kurš var uzņemties veicinātāja un institucionālā vadītāja pienākumus.

1.4.6.

Veiksmīgām iniciatīvām nodrošināt atbilstošus turpmākos pasākumus, mudinot Komisiju 12 mēnešu laikā pēc kampaņas beigām izstrādāt tiesību akta priekšlikumu vai atbilstoši pamatot lēmumu neiesniegt nekādu priekšlikumu. Komiteja uzskata, ka tad, ja priekšlikums netiek iesniegts, Eiropas Parlamentam būtu jāizdara spiediens uz Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu.

1.5.

EESK uzsver, ka dažu problēmu dēļ regula nav jāpārskata, bet šīs problēmas būtu nekavējoties jārisina, lai tādējādi neliktu vilties potenciālajiem iniciatīvas veicinātājiem. Lai šo instrumentu padarītu efektīvāku un lietotājam draudzīgu, komiteja iesaka īstenot turpmāk minētās iniciatīvas.

1.5.1.

Lai reģistrācijas procesu padarītu pārredzamāku, Komisijai jāpieņem skaidras un vienkāršas procedūras, kā arī jāsniedz detalizētas atbildes un iespējamie risinājumi, ja iniciatīvas tiek novērtētas kā neatbilstīgas, lai komitejas varētu iniciatīvas pārstrādāt un iesniegt atkārtoti.

1.5.2.

Komisijai ir jāturpina sarunas ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu, saīsinātu un vienādotu valstu datu vākšanas noteikumu sistēmu. Jo īpaši ierosināts ierobežot prasību par personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu un ļaut visiem iedzīvotājiem parakstīt savas dzīvesvietas valsts iniciatīvas.

1.5.3.

Nodrošināt pastāvīgi pieejamu bezmaksas programmatūru paziņojumu par atbalstu vākšanai (OCS) (1) tiešsaistē, kas valsts iestādēm ļautu vienkāršot paziņojumu par atbalstu vākšanu un sistematizāciju, kā arī pārbaudi. Turklāt komiteja cer, ka šis instruments būs pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

1.6.

Lai izplatītu Eiropas pilsoņu iniciatīvu un nostiprinātu tās izmantošanu, komiteja iesaka turpmāk minētās darbības.

1.6.1.

Izvērst sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par EPI instrumentu, izmantojot ad hoc kampaņas, bet galvenokārt palielinot Komisijas iesaistīšanos turpmāko pasākumu publiskošanā attiecībā uz veiksmīgām iniciatīvām; tas ļautu pilsoņu komitejām informēt iniciatīvu parakstītājus par sasniegtajiem rezultātiem.

1.6.2.

Nodrošināt daudzvalodību un apzināt jaunus veidus, kā sasaistīt tiešsaistes parakstu vākšanu ar sociālajiem un digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem ar mērķi aptvert plašāku sabiedrību.

1.6.3.

Principā dot iespēju ikvienam ES iedzīvotājam kļūt par EPI veicinātāju, nodrošinot iespēju piedalīties būtisku kampaņas izdevumu segšanā, ja EPI tikusi oficiāli reģistrēta.

1.7.

EESK ierosina izveidot Eiropas pilsoņu institucionālu līdzdalības forumu, kas kļūtu par pastāvīgu diskusiju un debašu vietu komitejas pārraudzībā un būtu veidots pēc Eiropas Migrācijas foruma parauga, tādējādi turpinot ceļu, kas jau sākts ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienu. Komiteja varētu izskatīt šo jautājumu ad hoc pašiniciatīvas atzinumā, izvirzot konkrētu un sīkāk izstrādātu priekšlikumu.

2.1.

Eiropas pilsoņu iniciatīva kā novatorisks transnacionālas līdzdalības demokrātijas instruments tika ieviesta ar Lisabonas līgumu (2). Tā ļauj vienam miljonam ES pilsoņu vismaz no septiņām dalībvalstīm aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktu par jautājumiem, kas ir ES kompetencē. Tādā veidā iedzīvotāji tiktu aktīvi iesaistīti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot viņiem netiešā veidā īstenojamas likumdošanas iniciatīvas tiesības.

2.2.

Noteikumi un procedūras, kas reglamentē Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), ir paredzēti ES regulā, kas pieņemta 2011. gada 16. februārī un ir spēkā kopš 2012. gada 1. aprīļa (3).

2.3.

EPI var organizēt un/vai parakstīt ikviens ES pilsonis, kas ir sasniedzis vecumu, kad tiek iegūtas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās (4). Šīs iniciatīvas nevar vadīt organizācijas, tomēr tās var veicināt vai atbalstīt iniciatīvas, ja ir nodrošināta pilnīga pārredzamība.

2.4.

EPI paredzēto procedūru var iedalīt trīs posmos.

2.4.1.

Sākumposmā ir paredzēta pilsoņu komitejas izveide (5), iniciatīvas oficiāla reģistrācija (6), pēc tam Komisija veic atbilstības novērtējumu (7) un tiek apstiprināta tiešsaistes parakstu vākšanas sistēma (8).

2.4.2.

Parakstu vākšanas posmā ne mazāk kā septiņās ES dalībvalstīs ir jāsavāc viens miljons paziņojumu par atbalstu (parakstu) ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā (9). Šis rezultāts ir jāapstiprina kompetentajām valsts iestādēm (10).

2.4.3.

Iesniegšanas posmā pēc tikšanās ar organizatoriem un atklātas uzklausīšanas Eiropas Parlamentā iniciatīvu pārbauda Komisija. Komisijai trīs mēnešu laikā jāatbild ar ad hoc paziņojumu un jāizlemj, vai pieņemt priekšlikumu un ierosināt likumdošanas procedūru.

3.1.

Līdz šim kādu no EPI ir parakstījuši vairāk nekā seši miljoni Eiropas iedzīvotāju. Lai gan tika iesniegtas 56 iniciatīvas, Komisija reģistrēja tikai 36, no kurām vien trim iniciatīvām tika savākts vismaz viens miljons parakstu (11). Neviena veiksmīga iniciatīva nav bijusi par pamatu jaunam tiesību akta priekšlikumam, lai gan dažos gadījumos Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā sabiedrības nostāju par konkrētiem aspektiem.

3.2.

Būtiskās tehniskās, juridiskās un birokrātiskās grūtības, ar ko saskaras organizatori, un veiksmīgo iniciatīvu niecīgā ietekme uz likumdošanu grauj ticību EPI instrumentam. Šī problēma ir acīmredzama, vērtējot reģistrēto iniciatīvu straujo samazināšanos no 16 iniciatīvām 2012. gadā līdz piecām 2015. gadā (12), kā arī paziņojumu par atbalstu skaita sarukumu, kas 2012. gadā bija vairāk nekā pieci miljoni, bet 2015. gadā – daži tūkstoši (13).

3.3.

Pēdējo četru gadu laikā daudzi organizatori un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji (14) ir pauduši nosodījumu par to, ka šim instrumentam, kam vajadzētu būt skaidram, vienkāršam un ērti lietojamam, ir daudz trūkumu un tas nav elastīgs. Šīs tendences tika apstiprinātas atklātā sēdē, ko EESK organizēja 2016. gada 22. februārī.

3.4.

Eiropas Parlaments 2015. gada februārī, proti, trīs gadus pēc EPI regulas stāšanās spēkā, iesniedza pētījumu par regulas īstenošanas situāciju (15) un mudināja to pārskatīt. Šā pētījuma secinājumi tika iekļauti 2015. gada oktobra rezolūcijā (16), ar kuru Parlaments iesniedza Komisijai oficiālu pieprasījumu šajā jautājumā, izvirzot skaidrus un precīzus priekšlikumus.

3.5.

Eiropas Ombuds, veicot izmeklēšanu, lai pārbaudītu EPI regulatīvās procedūras efektivitāti, kā arī Komisijas lomu un pienākumus, 2015. gada martā sagatavoja 11 pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzlabot šo iniciatīvu (17).

3.6.

Reģionu komiteja 2015. gada oktobrī pieņēma atzinumu, kurā arī atbalsta ātru un pamatīgu regulas pārskatīšanu (18).

3.7.

Atbildot uz daudzajiem pieprasījumiem grozīt regulu, Komisija 2015. gada aprīlī atbilstoši regulā paredzētajam publicēja ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem (19), bet 2016. gada februārī – nostāju (20) attiecībā uz Parlamenta izteiktajiem priekšlikumiem. Abos gadījumos Komisija, gan atzīstot dažādas problēmas, ar ko saskaras EPI veicinātāji, un piekrītot, ka jāuzlabo pašreizējā tiesiskā regulējuma īstenošana, ir vairākkārt noraidījusi jebkādu iespēju īstermiņā pārskatīt spēkā esošo regulu.

3.8.

Šobrīd Eiropas iestādes, organizatori un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji plaši pauž uzskatu, ka EPI ir atsevišķi pozitīvi rezultāti, tomēr tā joprojām neizmanto visu savu potenciālu saistībā ar politikas priekšlikumiem un iedzīvotāju aktīvas līdzdalības jomā.

3.9.

Kopumā iestādes un ieinteresētās personas ir konstatējušas turpmāk minētās galvenās problēmas.

3.9.1.

Iedzīvotāju un valstu iestāžu nepietiekamas zināšanas un izpratne par EPI instrumentu (21).

3.9.2.

Pilsoņu komitejas ir saskārušās ar daudziem tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem reģistrēšanas un paziņojumu par atbalstu vākšanas posmos, arī tādiem, kas apdraud pašas iniciatīvas iznākumu.

3.9.3.

Iedzīvotāji, kas vēlējās parakstīt iniciatīvu, ir saskārušies ar daudzām grūtībām, kuras saistītas ar atsevišķu valstu tiesību aktiem par datu apstrādi.

3.9.4.

Komisija ir ņēmusi vērā nedaudzās veiksmīgās iniciatīvas, lai izstrādātu nevis jaunus tiesību aktu priekšlikumus, bet ar tām tikai netieši saistītas likumdošanas iniciatīvas.

3.10.

Turpmāk norādītas galvenās grūtības, ar ko saskārušās pilsoņu komitejas.

3.10.1.

Pilsoņu komitejas nav juridiski atzītas. Tas negatīvi ietekmē svarīgus EPI praktiskos aspektus, piemēram, attiecībā uz finansējuma piesaisti vai vienkārši norēķinu konta atvēršanu. Turklāt fakts, ka veicinātāji ir personiski atbildīgi “par kaitējumu, ko tie nodara, organizējot pilsoņu iniciatīvu” (22), rada atturošu ietekmi.

3.10.2.

EPI atbilstības kritēriju pārmērīgi stingra piemērošana. Aptuveni 40 % no iniciatīvām Eiropas Komisija ir atzinusi par neatbilstošām jau procesa pirmajā posmā, t. i., iniciatīvas reģistrācijas posmā (23). Eiropas Parlaments uzskata, ka būtu lietderīgi rūpīgāk izvērtēt iekšējo interešu konfliktu Komisijā, kurai, no vienas puses, jāinformē organizatori un jāvērtē iniciatīvas atbilstība, bet kura, no otras puses, ir šīs iniciatīvas adresāte (24).

3.10.3.

Pārklāšanās EPI pasākumu plānā. Laiks, kas vajadzīgs, lai katrā dalībvalstī sertificētu elektroniskās datu vākšanas sistēmas, saīsina jau tāpat neilgo 12 mēnešu periodu paziņojumu par atbalstu vākšanai.

3.10.4.

Trūkst pienācīga Komisijas atbalsta, jo īpaši iniciatīvas sākuma un pārvaldības posmos. Īpaša uzmanība jāpievērš mitināšanas un OCS pakalpojumiem, kurus Komisija piedāvā bez maksas, kā arī organizatoru grūtībām izstrādāt un izsūtīt dokumentāciju daudzās valodās.

3.10.5.

EPI īstenošana ir dārgs process. To apliecina fakts, ka minētās trīs veiksmīgās iniciatīvas ir saņēmušas lielu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu tehniskas, organizatoriskas un finansiālas palīdzības veidā. Lai izvairītos no Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatprincipa kropļošanas, daudzi organizatori uzsvēruši nepieciešamību ES līmenī saņemt lielāku atbalstu EPI kampaņas sākšanai.

3.10.6.

Pārmērīga stingrība personas datu vākšanā un pārvaldībā. Dažās dalībvalstīs attiecīgie noteikumi ir mazinājuši motivāciju organizēt jaunas iniciatīvas un tajās piedalīties. Turklāt dažās valstīs tiesību aktos par datu vākšanu ir noteikts, ka tiek ņemti vērā tikai to iedzīvotāju savāktie paraksti, kuri dzīvo attiecīgās valsts teritorijā, tādējādi faktiski liedzot 11 miljoniem cilvēku tiesības piedalīties (25).

3.10.7.

Nepietiekama veicinātāju iesaiste turpmākos pasākumos. Ņemot vērā nepietiekamos turpmākos pasākumus pēc veiksmīgām iniciatīvām, tikšanās un uzklausīšanas sanāksmes šķiet nepietiekamas, lai Komisija varētu īstenot konkrētus likumdošanas pasākumus.

3.11.

Eiropas pilsoņu iniciatīvai 2016. gads ir izšķirošs tajā procesā, kura laikā varētu notikt tās pārskatīšana. Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sniegt EESK ieguldījumu minētajā procesā, apzinoties izskatāmā nozīmīgā un novatoriskā instrumenta milzīgo neizmantoto potenciālu Eiropas lēmumu pieņemšanā un saistībā ar reālu Eiropas pilsoniskumu.

4.1.

EESK, kas kalpo kā tilts starp ES iestādēm un organizētu pilsonisko sabiedrību, jau sākotnēji ir iesaistījusies debatēs par EPI. Par to liecina līdz šim pieņemtie atzinumi (26) un ad hoc grupas izveide, kas pastāvīgi pārrauga šo tiesību attīstību un īstenošanu (27).

4.2.

Turklāt komiteja ir aktīvi iesaistījusies EPI procesā (28), īstenojot divkāršu funkciju – gan kā iniciatīvu veicinātāja, gan kā institucionālā virzītāja. EESK pārraudzībā cita starpā ir turpmāk minētās iniciatīvas un kompetences.

4.2.1.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas diena, kas tiek rīkota katru gadu, lai ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem izvērtētu situāciju attiecībā uz EPI īstenošanu un tās efektivitāti. Turklāt šis pasākums veicina paraugprakses apmaiņu un tīkla veidošanu starp projekta iesniedzējiem un citām ieinteresētajām personām.

4.2.2.

EPI palīdzības dienesta biroja izveide, kas cita starpā piedāvā Komisijas apstiprināto iniciatīvu aprakstu tulkošanu ES oficiālajās valodās.

4.2.3.

Komitejas telpu pieejamības nodrošināšana, lai veicinātu kampaņas.

4.2.4.

Praktiskas rokasgrāmatas izstrāde, lai popularizētu un veicinātu EPI, – pašreiz publicēts jau trešais izdevums (29). Turklāt komiteja ir uzsvērusi EPI būtisko nozīmi kādā citā publikācijā, kuras nosaukums ir “Eiropas pase aktīvam pilsoniskumam” (30) un kuras mērķis ir informēt Eiropas iedzīvotājus par viņu tiesībām, kā arī veicināt transnacionālo līdzdalības demokrātiju.

4.2.5.

2016. gadā tika izveidota EPI akadēmiskās un zinātniskās dokumentācijas publiska krātuve, kas ir atvērta visiem iedzīvotājiem un kurā var saņemt bezmaksas konsultācijas.

4.2.6.

To visu reģistrēto veiksmīgāko iniciatīvu prezentācija plenārsesijā vai arī kādā no specializēto nodaļu sanāksmēm, kuras nav pretrunā ar atzinumos pausto komitejas oficiālo politiku. Tas ļauj EESK nodrošināt šīm iniciatīvām pienācīgu atpazīstamību, vienlaikus saglabājot neitrālu nostāju.

4.2.7.

EESK ar savu delegātu starpniecību piedalās Eiropas Parlamentā rīkotajās uzklausīšanas sanāksmēs saistībā ar veiksmīgajām iniciatīvām, tādējādi sniedzot ieguldījumu Komisijas veiktajā iniciatīvu analīzes un padziļinātas izpētes procesā.

5.1.

EESK atkārtoti pauž stingru atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Četrus gadus pēc EPI regulas stāšanās spēkā jāuzsver ne tikai iedrošinoši skaitļi attiecībā uz līdzdalību, bet arī milzīgais neizmantotais potenciāls. Komiteja uzskata, ka pareiza un pilnīga EPI īstenošana var palīdzēt pārvarēt pieaugošo plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību.

5.2.

Komiteja piekrīt viedoklim, kuru jau paudis Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja un Eiropas Ombuds, proti, ka EPI daļējā un ierobežotā īstenošana ir saistīta ar vairākiem faktoriem. Jo īpaši jānorada uz tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem ierobežojumiem, kā arī acīmredzamu institucionālo konfliktu saistībā ar Eiropas Komisijas pārmērīgi plašajām pilnvarām un atbildības jomām.

5.3.

EESK arī uzskata, ka dažas no šīm problēmām Komisija jau ir veiksmīgi atrisinājusi, piemēram, nodrošinot bezmaksas OCS sistēmu, bet citas diemžēl nevar atrisināt bez regulas pārskatīšanas.

5.4.

Tādēļ komiteja aicina Komisiju strādāt divos virzienos: nekavējoties rīkoties, lai atrisinātu un/vai vienkāršotu tehniskās un administratīvās problēmas, kas nav sarežģītas un ir acīmredzamas, un iespējami ātrāk iesniegt priekšlikumu pārstrādāt attiecīgo regulu, lai risinātu sarežģītākus institucionālos, juridiskos un organizatoriskos jautājumus.

6.1.

Lai vienkāršotu EPI instrumentu un padarītu to efektīvāku, komiteja izvirza turpmāk minētos priekšlikumus regulas pārstrādāšanai.

6.1.1.

Ļaut pilsoņu komitejām sākt paziņojumu par atbalstu vākšanu noteiktā datumā pēc savas izvēles. Tas ir svarīgi, lai varētu ievērot 12 mēnešu termiņu parakstu savākšanai.

6.1.2.

Juridiski atzīt pilsoņu komitejas, ja vajadzīgs, piešķirot īpašu statusu, lai tādējādi ierobežotu organizatoru kriminālatbildību par kaitējumu un rupju nolaidību atbilstoši modelim, ko paredz Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību.

6.1.3.

Izveidot vienas pieturas aģentūru – gan fiziskā vidē, gan internetā –, kur interesenti varētu saņemt informāciju un vairāk iepazīties ar iniciatīvu iesniegšanas kārtību. Ir būtiski nodrošināt pilsoņu komitejām atbilstošu tehnisko un juridisko palīdzību, lai atvieglotu priekšlikumu iesniegšanu un palielinātu tādu iniciatīvu īpatsvaru, kuras tiek uzskatītas par atbilstošām.

6.1.4.

Izskatīt priekšlikumus, kas paredz samazināt minimālo vecumu, no kura var atbalstīt EPI un iesaistīties tajā, kā to prasa Parlaments un Reģionu komiteja, ar mērķi nodrošināt jauniešiem iespēju aktīvi piedalīties Eiropas Savienības veidošanas procesā.

6.1.5.

Nodalīt institucionālā vadītāja funkcijas no vērtētāja funkcijām, kuras pašlaik pilda Komisija. Tas ir ļoti būtiski, lai atrisinātu acīmredzamo Komisijas iekšējo interešu konfliktu un sekmētu EPI instrumenta pilnīgu un efektīvu īstenošanu.

6.1.5.1.

EESK, apstiprinot gatavību arī turpmāk iesaistīties jau iesāktajās iniciatīvās, var būt pašsaprotams kandidāts, kas var uzņemties veicinātāja un institucionālā vadītāja pienākumus.

6.1.6.

Nodrošināt atbilstošus turpmākus pasākumus veiksmīgām iniciatīvām. Respektējot Eiropas Komisijas iniciatīvas tiesības, komiteja aicina Komisiju 12 mēnešu laikā pēc kampaņas beigām izstrādāt tiesību akta priekšlikumu vai atbilstoši pamatot lēmumu neiesniegt priekšlikumu. Komiteja uzskata, ka tad, ja noteiktajā laikā priekšlikums netiek iesniegts, Eiropas Parlamentam būtu jāizdara spiediens uz Komisiju saskaņā ar LESD 225. pantu. Lai nodrošinātu, ka izstrādātais priekšlikums attaisno savu atbalstītāju cerības, Komisijai arī būtu jāveido ciešākas attiecības ar šo iniciatīvu ierosinātājiem, nevis tikai jāaprobežojas ar uzklausīšanu Eiropas Parlamentā.

6.2.

Turklāt komiteja norāda, ka Eiropas Komisijai būtu jāīsteno šādi turpmāk minētie pasākumi.

6.2.1.

Reģistrācijas process jāpadara pārredzamāks un efektīvāks. Jo īpaši Komisijai būtu proaktīvāk jārīkojas, sniedzot detalizētas atbildes un iespējamos risinājumus gadījumos, kad iniciatīvas tiek novērtētas kā neatbilstīgas, lai komitejām būtu iespēja iniciatīvas pārstrādāt un tās pielāgot spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem.

6.2.2.

Jāturpina sarunas ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu, saīsinātu un vienādotu valstu standartu sistēmu, kas paredzēta attiecībā uz to datu vākšanu, kuri nepieciešami paziņojuma par atbalstu parakstīšanai. Konkrēti, komiteja ierosina maksimāli ierobežot prasību par personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu un ļaut visiem Eiropas iedzīvotājiem parakstīt savas dzīvesvietas valsts iniciatīvas (31).

6.2.3.

Nodrošināt pastāvīgi pieejamu bezmaksas OCS sistēmu, kas valsts iestādēm ļauj vienkāršot paziņojumu par atbalstu vākšanu un sistematizāciju, kā arī pārbaudi. Turklāt šis instruments būtu jāpadara pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

6.3.

Komiteja īpaši iesaka turpmāk minēto.

6.3.1.

Izvērst sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par EPI. Tas galvenokārt ir jādara, izmantojot ad hoc kampaņas, ko popularizē Komisija un dalībvalstis. Turklāt šajā saistībā komiteja ierosina ļaut pilsoņu komitejām informēt ieinteresētos atbalstītājus par kampaņas norisēm un gūtajiem rezultātiem (ja saņemta Komisijas un dalībvalstu atļauja). Tas pats attiecas uz Komisiju, kurai būtu labāk jāinformē par veiksmīgu iniciatīvu turpmākajiem pasākumiem, vispirms par to paziņojot pilsoņu komitejām.

6.3.2.

Nodrošināt daudzvalodību kā būtisku nosacījumu augsta līdzdalības līmeņa sasniegšanai un apzināt jaunus veidus, kā parakstu vākšanā elektroniski piesaistīt sociālos un digitālos plašsaziņas līdzekļus, lai aptvertu plašāku sabiedrību.

6.3.3.

Principā ļaut ikvienam ES iedzīvotājam kļūt par EPI veicinātāju, nodrošinot iespēju piedalīties būtisku kampaņas izdevumu segšanā, ja EPI tikusi oficiāli reģistrēta.

6.4.

Visbeidzot, EESK ierosina izveidot Eiropas pilsoņu institucionālu līdzdalības forumu, kas kļūtu par pastāvīgu diskusiju un debašu vietu komitejas pārraudzībā un būtu veidots pēc Eiropas Migrācijas foruma parauga, tādējādi turpinot ceļu, kas jau sākts ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienu. Šajā saistībā, lai vienmēr nodrošinātu kvalificētu līdzdalību, EESK citu starpā uzaicinātu iesaistītos institucionālos pārstāvjus, pa vienam pārstāvim no katras pilsoņu komitejas, kuras iniciatīva tika oficiāli reģistrēta, kā arī visas ieinteresētās personas. Komiteja varētu izskatīt šo jautājumu ad hoc pašiniciatīvas atzinumā, izvirzot konkrētu un sīkāk izstrādātu priekšlikumu.

21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/43

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Līdzziņotājs:

Giuseppe GUERINI

1.1.

EESK atzinīgi vērtē “Rīcības plānu PVN jomā”, kura mērķis ir izveidot galīgo PVN sistēmu Eiropas Savienībā, un atbalsta gan tā mērķus, gan pieeju, kas balstīta uz četriem elementiem ar īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvu. Ir pienācis laiks spert kvalitatīvu soli uz priekšu, lai atbalstītu vienoto tirgu un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju.

1.2.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi censties īstenot visas rīcības plāna daļas kā nedalāmu kopumu. Jo īpaši svarīgi tas ir virzībā uz galīgo PVN sistēmu. Šā mērķa praktiska īstenošana ir paredzēta tikai rīcības plāna otrajā posmā un ir atkarīga no novērtējuma, kuru veiks katra dalībvalsts atsevišķi; jebkurā gadījumā mērķis jāīsteno saprātīgā laika periodā, jo pretējā gadījumā izvirzīto mērķu sasniegšana varētu tikt apdraudēta.

1.3.

Attiecībā uz rīcības plānā paredzēto pirmo posmu, kas pašlaik aptver tikai dažas preču piegādes, komiteja aicina visas ieinteresētās personas apsvērt, kā pakalpojumus ātrāk iekļaut jaunajā sistēmā, lai tādējādi mazinātu problēmas, kas saistītas ar šo (pārejas) posmu. Varētu arī apsvērt metodes, kas nodrošinātu PVN plašāku piemērošanu finanšu pakalpojumiem.

1.4.

Komiteja uzskata, ka pašreizējās PVN sistēmas pārstrādes rezultātā ir jāpanāk skaidra, saskaņota, noturīga, visaptveroša un proporcionāla galīgā PVN sistēma, kas atbilst nākotnes vajadzībām (future proof). Šajā sakarā komiteja atbalsta priekšlikumu, ka galīgās PVN sistēmas pamatā ir nodokļu uzlikšana galamērķa valstī, jo tas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem, kas darbojas vienas un tās pašas valsts tirgū, un mazinās tirgus darbības traucējumus.

1.5.

Komiteja uzskata, ka liela uzmanība jāpievērš labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanai, jo īpaši attiecībā uz MVU. Neskarot rīcības plānā ietvertos jauninājumus un vienkāršojumus, joprojām bažas rada gaidāmā regulējuma sarežģītība un smagais administratīvais slogs, ko varētu radīt minētā regulējuma piemērošana.

1.6.

Neraugoties uz to, ka galīgās PVN sistēmas izstrādē galvenā uzmanība jāpievērš skaidrībai un juridiskajai noteiktībai, komiteja aicina arī turpmāk apsvērt, vai ir iespējams veikt papildu vienkāršošanas pasākumus un mazināt administratīvo slogu, ņemot vērā samērīgu pieeju, kas labvēlīga MVU, bet neapdraud galīgās PVN sistēmas konsekvenci un citas galvenās iezīmes. MVU ir jāņem vērā jau sistēmas izstrādes pašā sākumā.

1.7.

Būtu jāapsver arī iespēja, kā nodrošināt uzņēmumiem plaši pieejamu un noderīgu informāciju ar mūsdienīgu līdzekļu palīdzību, piemēram, izmantojot uzņēmumiem paredzētu interneta portālu. Tas palīdzētu mazajiem uzņēmumiem konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar citiem uzņēmumiem, kā arī piegādātājiem no valsts sektora. Plašākā nozīmē – ir svarīgi, lai Eiropas Savienībā tiktu atvieglota un padarīta pievilcīgāka pārrobežu darbība visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU.

1.8.

EESK pauž gandarījumu, ka liela uzmanība ir pievērsta PVN iztrūkuma samazināšanai un krāpšanas iespēju novēršanai PVN jomā, ņemot vērā, ka krāpšana sasniedz milzīgas summas, t. i., ap EUR 170 miljardus gadā. Ir svarīgi, lai šim mērķim tiktu pievērsta prioritāra uzmanība un lai tas nekavējoties dotu rezultātus, piemēram, uzlabojot nodokļu iestāžu administratīvo sadarbību un to sadarbību ar muitas iestādēm Eiropas Savienībā un trešās valstīs, paaugstinot nodokļu iestāžu efektivitāti, nostiprinot Eurofisc lomu, veicinot noteikumu brīvprātīgu ievērošanu un efektīvāk iekasējot nodokļus.

1.8.1.

Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm ir jāstiprina nodokļu iestāžu veiktspēja visos līmeņos kā cilvēkresursu, tā arī finanšu un tehnisko resursu ziņā. Ar šādu pieeju tās varētu nodrošināt jaunās sistēmas efektīvu darbību, tostarp – lai mazinātu krāpšanu.

1.8.2.

Neskarot rīcības plānā šajā sakarā paredzētās darbības, komiteja vēlas noskaidrot, vai nevajadzētu izmantot papildu līdzekļus, kā arī citus līdzekļus, līdzīgi kā vairākos jaunos starptautiskos nolīgumos par automātisku informācijas apmaiņu tiešo nodokļu jomā.

1.8.3.

EESK uzskata arī, ka liela uzmanība būtu jāpievērš galīgās PVN sistēmas raksturīgajām īpašībām un iezīmēm, ņemot vērā, ka tajā ir iespējama krāpšana. Ar jaunajiem noteikumiem, atbilstošu uzraudzību un plašāku kontroli, kurai paredzēti vajadzīgie – arī juridiskie – līdzekļi, jāpanāk saskaņotāka un pareizāka PVN sistēmas piemērošana. Šajā sakarā jāpārskata arī spēkā esošais atbrīvojums attiecībā uz mazajiem sūtījumiem, kurus piegādā trešās valstīs reģistrēti piegādātāji, taču komiteja atbalsta niansētu pieeju šim jautājumam.

1.9.

Komiteja uzskata, ka krāpšanas apkarošanas praktiskajiem pasākumiem ir jābūt mērķorientētiem un samērīgiem. Godīgi uzņēmumi būtu jāaizsargā, un nav jāuzliek tiem jauns, pārmērīgs slogs.

1.10.

Komiteja atzinīgi vērtē pievēršanos jaunajām norisēm saistībā ar e-komerciju un darījumdarbības modeļiem. Šajā jomā jānodrošina visiem dalībniekiem skaidrība un pārredzamība, tajā pašā laikā garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir iesaistīti šajās norisēs vai arī dod priekšroku tradicionālākiem kanāliem un metodēm savos (pārrobežu vai cita veida) darījumos.

1.11.

Runājot par dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastīgumu samazināto PVN likmju piemērošanā un šajā sakarā rīcības plānā minētajām divām iespējām, komiteja atturas no viedokļa paušanas, jo ir nepieciešama plašāka informācija par ierosinātajām iespējām un to, kā tās darbosies un kādi noteikumi uz tām attieksies. Tāpēc komiteja šobrīd vēlas ierosināt gaidāmajā sistēmā vairākus kritērijus. Tai vienlaikus jābūt elastīgai un juridiski noteiktai, noteikumiem jābūt pārredzamiem, un vienkāršošanas nolūkā ir jāierobežo samazināto likmju un izņēmumu skaits. Pašreizējos apstākļos un pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju, komiteja priekšroku dod 1. iespējai, jo tā visvairāk atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

2.1.

Rīcības plānā par PVN ir izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai Eiropas Savienībā izveidotu vienotu PVN zonu. Ar to paredzēts atbalstīt vienoto tirgu, veicināt jaunu darbvietu radīšanu, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju, kā arī nodrošināt atbilstību 21. gadsimta prasībām. Jaunajai sistēmai jābūt vienkāršākai, noturīgākai pret krāpšanu un labvēlīgākai attiecībā uz uzņēmējdarbību.

2.2.

Pašreizējā PVN sistēma ir ļoti sadrumstalota un sarežģīta, īpaši pārrobežu kontekstā. Tā nav attīstījusies tādā pašā tempā kā jaunās globālās, digitālās un mobilās ekonomikas izaicinājumi. Plānoto un faktisko PVN ieņēmumu apmērs būtiski atšķiras (PVN iztrūkums), un sistēma nav aizsargāta pret krāpšanu.

2.3.

Ierosinātās pieejas mērķis ir modernizēt un dot jaunu impulsu PVN sistēmai. Citas pieejas netiek uzskatītas par derīgiem risinājumiem. Jebkuras izmaiņas sistēmā jāapstiprina visām dalībvalstīm vienprātīgi.

2.4.

Rīcības plāns ietver četrus elementus un vismaz 27 pasākumus (2). Daļa no tiem ir izstrādāti saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm (REFIT).

2.4.1.

Rīcības plāna centrālā un līdz ar to vissvarīgākā daļa neapšaubāmi ir galvenie principi, uz kuriem balstīsies gaidāmā vienotā PVN zona. Mērķis ir 2017. gadā nākt klajā ar priekšlikumu galīgajiem noteikumiem.

2.4.1.1.

Galīgās PVN sistēmas pamatā būs princips, saskaņā ar kuru nodokli uzliek preču un pakalpojumu galamērķa valstī (3), jo izcelsmes valsts princips izrādījās neefektīvs. Tas attiecas uz visiem darījumiem, to skaitā pārrobežu darījumiem. Nodokļu iekasēšanas kārtība pakāpeniski virzīsies uz sistēmu, ko mazāk apdraud krāpšana. Šos priekšlikumus īstenos divos posmos.

2.4.2.

Turklāt ir vairākas jaunas iniciatīvas, kas patlaban jau tiek īstenotas. To mērķis ir:

2.4.3.

Nozīmīgākais dokumentu kopums attiecas uz neatliekamiem pasākumiem neiekasēto PVN summu samazināšanai un cīņai ar krāpšanu PVN jomā. Galvenā uzmanība tajā pievērsta šādiem aspektiem:

2.4.4.

Ilgākā termiņā ir paredzēts modernizēt likmju politiku. Iecerēts nodrošināt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību un elastīgumu likmju – jo īpaši samazinātu likmju – piemērošanā. Iniciatīvas plānotas 2017. gadā.

3.1.1.

EESK atzinīgi vērtē rīcības plānu, kura mērķis ir izveidot vienotu ES PVN zonu. Tas ir vērienīgs, steidzams un vajadzīgs rīcības plāns, kas iet roku rokā ar centieniem izveidot mūsdienīgāku un konkurētspējīgāku vienoto tirgu.

3.1.2.

EESK atbalsta uz četriem elementiem (4) balstīto un laika ziņā (īstermiņā un vidējā termiņā) diferencēto pieeju. Tās mērķis ir novērst trūkumus un nepilnības pašreizējā pārejas sistēmā un panākt būtisku progresu atbilstīgi vienotā tirgus vajadzībām.

3.1.3.

Komiteja atbalsta ierosināto pieeju, ka galīgā PVN sistēma būs balstīta uz galamērķa valsts principu. Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunajai sistēmai jābūt skaidrai, saskaņotai, noturīgai un visaptverošai, kā arī proporcionālai un tādai, kas atbilst nākotnes vajadzībām. Šajā sakarā EESK aicina Eiropas Komisiju piesardzības labad izvērtēt, vai varētu ieviest vispārēju apgrieztās maksāšanas sistēmu (5) visiem pārrobežu darījumiem (B2B). Lai gan vispārēju apgrieztās maksāšanas mehānismu vairākās dalībvalstīs jau izmanto, lai samazinātu ar PVN saistītu krāpšanu atsevišķās ekonomikas nozarēs, šā principa vispārēja piemērošana varētu radīt situāciju, ka ar PVN saistītās krāpšanas risks tiek pārnests uz mazumtirdzniecību.

3.1.4.

Pāreja uz galīgo sistēmu ir pienācīgi jāuzrauga. Šajā saistībā ir svarīgi uzlabot valstu nodokļu iestāžu efektivitāti un to pārrobežu sadarbību un mazināt krāpšanas iespējamību šajā sistēmā. Lai uzlabotu PVN iekasēšanu un novērstu krāpšanu, ir svarīgi veicināt labas prakses ieviešanu un apmaiņu visā ES. Piemēram, varētu apsvērt iespēju noteikt termiņus PVN maksāšanai starp dalībvalstīm. Būtu jāpieliek visas pūles, lai, cik vien iespējams, mazinātu PVN iztrūkumu. Tas dotu labumu iestādēm (pienācīgi PVN ieņēmumi!) un radītu godīgākus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem.

3.1.5.

Tajā pašā laikā ir ārkārtīgi svarīgi, lai sistēma būtu labvēlīgāka uzņēmējdarbībai, galveno uzmanību pievēršot skaidrībai un juridiskajai noteiktībai. Ļoti svarīgi ir arī samazināt administratīvo slogu, īpaši MVU gadījumā, tomēr nedrīkst apdraudēt galīgās PVN sistēmas saskaņotību un citas galvenās īpašības (6). Šajā sakarā jāpieliek pūles, lai izstrādātu standarta veidlapas PVN atmaksai, savlaicīgi veiktu atmaksāšanu un izstrādātu pieejamu PVN likmju sistēmu.

3.1.6.

Galamērķa valsts principa izmantošana ļauj dalībvalstīm brīvi noteikt savas likmes, taču tas nedrīkst radīt sadrumstalotību un pārmērīgu sarežģītību. MVU interesēs ir vēlama samērīga pieeja. Būtu jāņem vērā gan jaunākās norises pārrobežu tirdzniecībā, kā arī digitālajā un mobilajā ekonomikā, gan arī visi pašreizējie vai jaunākie uzņēmējdarbības modeļi.

3.1.7.

EESK uzskata, ka centieni, kuru mērķis ir izstrādāt modernizētu likmju politiku, kas nodrošina dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību attiecībā uz samazinātajām likmēm (7), principā būtu jāīsteno tā, lai panāktu galamērķa valsts principa piemērošanu, ņemot vērā, ka šādā situācijā tirdzniecības traucējumiem vajadzētu būt mazākiem. Izņēmumu skaits ir jāierobežo, un ekonomiskās efektivitātes uzlabošanas nolūkā publiskā un privātā sektora precēm un pakalpojumiem jāpiemēro vienāda attieksme (8) PVN jomā. Jo plašāka ir piemērojamā PVN bāze, jo zemākai jābūt likmei, lai gūtu tādus pašus nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus tas ļauj novērst saimnieciskās darbības traucējumus.

3.1.8.

EESK uzskata, ka ir svarīgi šo rīcības plānu īstenot pilnībā kā nedalāmu veselumu ar visiem tā elementiem. Noteiktības trūkums, kas šobrīd valda šai ziņā, nesaskan ar mērķi – radīt PVN sistēmu vienotajam tirgum – un var apdraudēt izvirzītos mērķus. EESK uzskata, ka rīcības plānā būtu jāņem vērā visi nepieciešamie pasākumi, kas garantētu šā mērķa sasniegšanu. Tas jo īpaši attiecas uz pāreju uz galīgo PVN sistēmu divos posmos, no kuriem otrais pašlaik (9) ir atkarīgs no katras dalībvalsts atsevišķi veikta novērtējuma un pieņemta lēmuma. Mērķim vajadzētu būt galīgās PVN sistēmas faktiskai ieviešanai otrajā posmā, kas jāīsteno jebkurā gadījumā un saskaņā ar pieņemamu laika grafiku.

3.1.9.

Lai rīcības plānu īstenotu pilnībā, komiteja aicina dalībvalstis sadarboties, lai uzlabotu un pastiprinātu informācijas apmaiņu un vairotu uzticēšanos darbam, ko iegulda noteikumu pieņemšanā un PVN ieņēmumu palielināšanā. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm tāpēc būs jānostiprina savu nodokļu administrāciju veiktspēja un šajā nolūkā būs vajadzīgi piemēroti cilvēkresursi, kā arī finanšu un tehniskie (tostarp IKT) resursi. Komiteja aicina Komisiju sniegt atbalstu šajā sakarā.

3.1.10.

Komiteja cer, ka Komisija savlaicīgi iesniegs ierosināto pasākumu un visa rīcības plāna ietekmes novērtējumu, kas būs detalizēts un visaptverošs. Tajā jāietver novērtējums par ietekmi uz MVU, kuriem nopietnas problēmas rada sarežģītība un administratīvais slogs.

3.2.1.

EESK atbalsta to, ka ir izvēlēts galamērķa valsts princips, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem vienas un tās pašas valsts tirgū neatkarīgi no tā, kurā valstī tie dibināti.

3.2.2.

Rīcības plānā ir paredzēts, ka pirmajā posmā, kamēr notiks pāreja uz galīgo PVN sistēmu, galamērķa valsts principu piemēros tikai precēm. Vienkāršības labad un lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt, kādus pakalpojumus var ātrāk iekļaut jaunajā sistēmā, un izpētīt veidus, kā ar PVN varētu aplikt finanšu pakalpojumus vispārīgākā nozīmē.

3.2.3.

Pastāv risks, ka jaunās sistēmas ieviešana varētu palielināt administratīvo slogu uzņēmumiem, un tāpēc komiteja uzsver nepieciešamību vienkāršot PVN noteikumus, jo īpaši attiecībā uz MVU, un tomēr neapdraudēt sistēmas visaptverošo raksturu. Tajā pašā laikā ievērojama uzmanība jāpievērš noteikumu skaidrībai un juridiskajai noteiktībai.

3.2.4.

Pārrobežu darbības paplašināšanai Eiropas Savienības teritorijā jābūt vienkāršai un pievilcīgai iespējai, kas paveras uzņēmumiem. Pārrobežu darījumos galamērķa valsts princips nozīmē, ka piegādātāji piemēro tās dalībvalsts PVN likmi, kurā atrodas viņu klienti, un tas var radīt sarežģījumus un papildu slogu. Faktiski tas var nozīmēt, ka uzņēmumi saskarsies ar visu pārējo 27 dalībvalstu sistēmām. Lai nodrošinātu, ka tā rezultātā radušais slogs ir pārvarams, būtu jāparedz publiskās informācijas sistēmas, piemēram, tīmekļa portāls, kurā citstarp būtu atrodamas visās dalībvalstīs piemērojamās likmes. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumiem būtu jāreģistrējas tikai tajā valstī, kurā tie dibināti. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ka prasība reģistrēties par PVN maksātāju būtu jāpiemēro vienīgi valstī, kurā uzņēmums dibināts, un tas ļautu attiecīgajiem uzņēmumiem ietaupīt aptuveni EUR 1 miljardu.

3.3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka uzsvars ir likts uz neiekasētā PVN problēmas atrisināšanu un to, lai novērstu, ka PVN sistēma neizslēdz krāpšanas iespējamību, jo īpaši tādēļ, ka iestādes zaudē EUR 170 miljardus gadā, proti, tas ir pielīdzināms 15,2 % no kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārrobežu krāpšanas apjoms vien ir EUR 50 miljardi gadā.

3.3.2.

Ir svarīgi noteikt šo mērķi par prioritāru un nekavējoties panākt rezultātus. Neskarot rīcības plānā šajā sakarā paredzētās dažādās darbības, EESK vēlas zināt, vai šajā jomā nevajadzētu izmantot citus papildu instrumentus, ņemot vērā jaunākās starptautiskās saistības attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, tostarp uz informācijas apmaiņu, un Komisijas plānus (10) cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

3.3.3.

EESK uzskata arī, ka liela uzmanība būtu jāpievērš galīgās PVN sistēmas raksturīgajām īpašībām un iezīmēm, ņemot vērā krāpšanas iespējamību. Tas, ka krāpšanu var ievērojami samazināt, pa daļām veicamu maksājumu sistēmu piemērojot pārrobežu darbībām (11), nenozīmē, ka varam dusēt uz lauriem.

3.3.4.

Ar jaunajiem noteikumiem, atbilstošu uzraudzību un plašāku kontroli, kurai paredzēti vajadzīgie – arī juridiskie – līdzekļi, jāpanāk saskaņotāka un pareizāka PVN sistēmas piemērošana.

3.3.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot mērķorientētus pasākumus, lai mazinātu PVN iztrūkumu un novērstu krāpšanu. Pasākumiem, kas paredzēti PVN iztrūkuma mazināšanai, jābūt saderīgiem ar proporcionalitātes principu un jāuzlabo iekšējā tirgus darbība. Godīgi uzņēmumi būtu jāaizsargā, un nav jāuzliek tiem jauns, pārmērīgs slogs.

3.3.6.

Pašreizējās sistēmas trūkumi un nepilnības, piemēram, atbrīvojums no PVN mazajiem sūtījumiem, kurus piegādā trešās valstīs reģistrēti piegādātāji, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tirgus darbības traucējumus un ievērojamus ieņēmumu zaudējumus publiskajām iestādēm (ap EUR 3 miljardus gadā). Pat ja principā šāda shēma neatbilst mūsdienīgai ES PVN sistēmai, komiteja iesaka rentabilitātes nolūkā izstrādāt niansētu pieeju, kas ļautu atbrīvot tos darījumus, kuri nerada reālus tirgus darbības traucējumus, kā tas ir, piemēram, ar maziem un neregulāriem, nelielas vērtības sūtījumiem, kas paredzēti tikai privātām vajadzībām.

3.3.7.

Varētu ņemt vērā arī iepriekš gūto pieredzi. Šajā sakarā varētu apsvērt iespēju nākotnē vispusīgi izvērtēt PVN sistēmu: ne tikai tās noteikumus un darbību, bet arī plašākā nozīmē – vai tā atbilst ekonomikas un iestāžu vajadzībām un kāds ir tās ieguldījums Eiropas projektā. Šādu vērtējumu vajadzētu veikt regulāri.

3.4.1.

EESK pauž gandarījumu, ka rīcības plānā uzmanība pievērsta inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un tehniskajam progresam aizvien digitalizētākā vidē. No plašākas perspektīvas raugoties, ir jāņem vērā visas svarīgākās un uz nākotni vērstās norises, lai galīgā PVN sistēma atbilstu nākotnes vajadzībām.

3.4.2.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai PVN noteikumi būtu skaidri un noteikti visām ieinteresētajām personām.

3.4.3.

Jānodrošina arī vienlīdzīga attieksme pret visiem (arī pārrobežu) piegādātājiem, kas piedāvā vienas un tās pašas preces vai pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie seko jaunākajām norisēm (e-piedāvājums) vai arī izmanto tradicionālākus kanālus un metodes (fizisks piedāvājums). EESK mudina īstenot vienkāršošanas pasākumus, piemēram, noteikt kopīgu ES PVN robežvērtību, lai palīdzētu mazajiem jaunizveidotiem e-komercijas uzņēmumiem, un norāda, ka šis pasākums būtu jāattiecina uz visiem MVU.

3.5.1.

Komiteja uzsver un pauž gandarījumu, ka rīcības plānā uzmanība pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir svarīgi un lietderīgi, ka rīcības plānā paredzēts īstenot virkni īpašu pasākumu, ko papildina samērīgi un MVU piemēroti noteikumi. Šis jautājums apskatīts arī citos šā atzinuma punktos.

3.5.2.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pieņemt plašu vienkāršošanas pasākumu kopumu MVU interesēs. Tomēr šīs ieceres ir vēl jāprecizē un jāizvērš. EESK skatījumā ir svarīgi, lai MVU tiktu iesaistīti jau no paša sākuma.

3.5.3.

Lauksaimniecības uzņēmumu gadījumā būtu vēlams, lai pašreizējā iespēja, kura paredz piešķirt kompensāciju par PVN, kas samaksāts par atsevišķiem pirkumiem, kļūtu par obligātu prasību visās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā lauksaimniecības produktu pārstrādes darbības, ko veic lauksaimniecības produktu ražotāju organizācijas vai līdzīgas struktūras, ir jāuzskata par lauksaimniecisko ražošanu.

3.6.1.

Komiteja pauž bažas, ka lielāks elastīgums samazināto likmju jomā varētu palielināt PVN likmju sadrumstalotību starp dalībvalstīm un tas kaitētu sistēmas skaidrībai un piemērojamībai, jo īpaši MVU gadījumā.

3.6.2.

Runājot par rīcības plānā minētajām divām iespējām, komiteja atturas no viedokļa paušanas, jo ir nepieciešama plašāka informācija par ierosinātajām iespējām un to, kā tās darbosies un kādi noteikumi uz tām attieksies. Tāpēc komiteja šobrīd vēlas ierosināt gaidāmajā sistēmā vairākus kritērijus. Tai vienlaikus jābūt elastīgai un juridiski noteiktai, noteikumiem jābūt pārredzamiem, un tajā ir jāierobežo samazināto likmju un atbrīvojumu skaits. Patlaban un pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, komiteja dod priekšroku 1. iespējai (12), jo tā visvairāk atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

3.6.3.

Komiteja aicina gaidāmajā galīgajā PVN sistēmā ņemt vērā sociālo uzņēmumu lomu un stratēģisko nozīmīgumu (13). Šajā saistībā būtu jāapsver, vai nevajadzētu pārskatīt Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma 15. punktu vai arī pievienot jaunus noteikumus par samazinātu likmju piemērošanu sociālajiem, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem, ko nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem sniedz organizācijas, kuras atzītas par sociāla rakstura organizācijām. Vajadzētu apsvērt iespēju jaunajā PVN sistēmā piemērot atbrīvojumus vai zemāku PVN likmi precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

3.6.4.

Svarīgi ir arī saglabāt pašreizējos izņēmumus PVN jomā, ko vairākās dalībvalstīs jau piemēro brīvprātīgo organizācijām, ņemot vērā šo organizāciju īpašo raksturu un pārrobežu dimensijas neesamību.

3.6.5.

Saistībā ar pārskatīto PVN direktīvu varētu apsvērt iespēju, ka dalībvalstis individuāli piemēro luksusprecēm PVN likmes, kas ir augstākas nekā standarta likme, un, ja nepieciešams, izvērtēt, kādi noteikumi būtu jāpieņem šādā gadījumā.

3.6.6.

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK atsevišķām Eiropas salām un nomaļiem reģioniem piemēro īpašas samazinātas PVN likmes un atbrīvojumus, kompensējot pastāvīgus nelabvēlīgus dabas, ekonomiskos un demogrāfiskos apstākļus tajos. Tā kā šīs shēmas ir nozīmīgas salu uzņēmumiem un vietējai ekonomikai, komiteja aicina tās saglabāt.

21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/50

1.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (1). Tā uzskata, ka viss dokumentu kopums (2) ir pirmais pasākums plašā Eiropas darba programmā, kas īstenojama ciešā sadarbībā ar visiem ieinteresētajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumā izklāstīto saskaņoto un mērķtiecīgo stratēģisko redzējumu attiecībā uz rūpniecības politiku un tā koncentrēšanos uz četriem pamatjautājumiem: 1) tehnoloģijas un platformas; 2) standarti un atsauces arhitektūras; 3) reģionālo inovācijas centru tīklā ietvertā ģeogrāfiskā kohēzija; 4) prasmes visos līmeņos.

1.3.

Eiropas Komisijas veiktās analīzes secinājums ir, ka jārīkojas steidzami. Komisija uzsver Eiropas digitālās nozares sniegtās priekšrocības, vienlaikus paužot bažas, ka pievienotās vērtības radīšana no rūpniecības nozares dalībniekiem var tikt masveidā pārvirzīta uz patentēto digitālo platformu īpašniekiem, un norāda uz vienotu standartu un savstarpēji izmantojamu risinājumu trūkumu. Tāpat ir ļoti vajadzīgas digitālās prasmes.

1.4.

“Rūpniecība 4.0” būtībā ir augšupējs process. Taču publiskajam sektoram būtu jāizstrādā stratēģiskas pamatnostādnes un jāuzņemas izšķirīga loma procesa regulēšanā, atvieglošanā un finansiālā atbalsta sniegšanā.

1.5.

Digitalizācija un iniciatīva “Rūpniecība 4.0” būtiski ietekmē uzņēmējdarbības modeļus un vidi, kurā uzņēmumi patlaban darbojas. Ļoti svarīga ir visu ieinteresēto personu – ne tikai uzņēmēju, bet arī visu līmeņu sociālo partneru, akadēmisko aprindu, pētniecības institūtu, reģionālo un vietējo pašvaldību, izglītības nozares un patērētāju – informētības palielināšana un kopīga mērķa apzināšanās.

1.6.

Neviena Eiropas valsts viena pati nespēj sekmīgi izmantot visas digitālā laikmeta sniegtās iespējas. Eiropa kā viens veselums veido kritisko masu, ko var salīdzināt ar tādiem lieliem tirgiem kā ASV un Ķīna. Rūpniecības digitalizācijas nolūkā vajadzīga kopīga ES un dalībvalstu rūpniecības stratēģija. Tādējādi vajadzētu nostiprināt Eiropas rūpniecisko pamatu, piesaistīt jaunus ieguldījumus un pārvietot atpakaļ uz Eiropu ieguldījumus un darbvietas. Tas Eiropai ļaus virzīties uz rūpniecības kopējās izlaides mērķi, proti, līdz 2020. gadam sasniegt 20 % no NKI.

1.7.

Ļoti liela nozīme ir uzticamai un prognozējamai videi. Īpašu uzmanību pelnījuši jaunuzņēmumi un strauji augoši uzņēmumi (scaled-ups). Padomei, jo īpaši Konkurētspējas padomei, pēc EK iniciatīvas vajadzētu steidzami lemt par ES rūpniecības stratēģiju 4.0 un digitālo vienoto tirgu, lai aizstātu pašreizējo sadrumstaloto regulējumu, ko veido 28 digitālās rīcībpolitikas. Digitālajam vienotajam tirgum jābūt uzlabotā vienotā tirgus neatņemamai daļai, lai izvairītos no Eiropas digitālās vides sadrumstalotības.

1.8.

Izšķirīga nozīme ir sadarbībai. Valsts un reģionālajām 4.0 platformām jāapvieno visi attiecīgie dalībnieki. Kopēja ES regulējuma ietvaros katram dalībniekam vajadzētu pilnveidot savas īpašās iezīmes. Jāsekmē visu veidu partnerība, sinerģijas un kopu veidošana, pārrobežu pasākumi un Eiropas kritēriju ieviešana.

1.9.

Tāpat jāsekmē publiskā un privātā sektora partnerības un svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (3), kā arī e-pārvaldes iniciatīvas.

1.10.

Bažas rada aizvien lielākās atšķirības starp dalībvalstīm rūpnieciskās kopējās izlaides un tehnoloģiju snieguma ziņā. EESK uzskata, ka pienācīgi izveidota sadarbība būtu sākums lielākai konverģencei.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē to, ka programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī no dažādiem Eiropas fondiem, tostarp Jean-Claude Juncker investīciju plāna, IKT vajadzībām ir plānots piešķirt pētniecības un izstrādes finansējumu EUR 5 miljardu apmērā. Eiropas Komisijai jāpaskaidro, kā šie politikas mērķi tiks īstenoti.

1.12.

Šim nolūkam acīmredzami vajadzīgi ievērojami papildu finanšu resursi. Eiropas Komisija lēš, ka ieguldījumi IKT vien būs EUR 50 miljardi. Tas nozīmē, ka finansējuma nodrošināšanā aktīvi jāiesaistās publiskajam un privātajam sektoram visā Eiropā. Vēl nav skaidrs, kā minētos finanšu nosacījumus īstenot pieņemamā termiņā.

1.13.

Galvenā nozīme finansējuma nodrošināšanā ir privātajam kapitālam. Jāmudina bankas sniegt savu ieguldījumu iniciatīvā “Rūpniecība 4.0”. Pienācīgu atbalstu nodrošinātu pilnvērtīgi funkcionējošs Eiropas kapitāla tirgus.

1.14.

Individualizēti produkti par masveida ražošanas cenām būs liels ieguvums lietotājiem un patērētājiem. Lielākā daļa personīgā patēriņa jomu izjutīs labākas veiktspējas un kvalitātes priekšrocības.

1.15.

Paziņojumā nav pievērsta pietiekama uzmanība būtiskām sociālajām sekām, ko radīs rūpniecības digitalizācija. Neto ietekmi nav iespējams paredzēt. Lai novērstu sabiedrības šķelšanos, īpaša uzmanība jāpievērš tām paaudzēm un ienākumu grupām, kas var tikt smagi skartas. Daudziem citiem pavērsies jaunas iespējas.

1.16.

Digitalizācijai būs ievērojama ietekme uz darba tirgu un darba organizāciju – šeit var minēt atalgojuma nevienlīdzības pieaugumu un ierobežojumus piekļuvē sociālā nodrošinājuma sistēmām –, un, ja šim jautājumam neveltīs pienācīgu uzmanību, tam var būt negatīvas sekas (4).

1.17.

Lai nodrošinātu stabilas sociālās attiecības, saliedētāku sabiedrību un izglītotu un motivētu darbaspēku, kas strādā kvalitatīvās darbvietās un saņem pienācīgus ienākumus, ir aktīvi jāiesaistās visām attiecīgajām pusēm. Jāveido sociāli un visaptveroši dialogi visos līmeņos – ES, dalībvalstu, reģionālajā un uzņēmumu līmenī –, lai nodrošinātu taisnīgu pielāgošanās sistēmu darba ņēmējiem, ko skārusi digitalizācija, un lai laikus sagatavotos un pienācīgi atbalstītu profesionālo pielāgošanos.

1.18.

Starp izglītības programmām un iespējām un sociālo kohēziju ir tieša saikne. Galvenais izaicinājums ir tehnoloģijām atbilstīgu prasmju un kvalifikāciju, kā arī pārkvalifikācijas nodrošināšana digitālo tehnoloģiju lietotājiem. Visu līmeņu un veidu izglītības mācību programmu veidošanā vajadzētu cieši iesaistīt uzņēmumus un sociālos partnerus.

1.19.

EESK cer, ka Eiropas Komisija darbosies kā katalizators, efektīvi īstenojot stratēģisko plānu. Tas galvenokārt nozīmē efektīvi koordinēt konkurējošas pieejas, novēršot nenoteiktību un tirgus sadrumstalotību. Liela nozīme ir digitālajam vienotajam tirgum. Izšķiroša būs Eiropas mēroga paātrināta standartizācija.

1.20.

Turklāt EESK cer, ka Eiropas Komisija rīkosies aktīvi:

2.1.

Rūpniecības digitalizācija ir būtiska daļa no ekonomikas plašākas pārveides, kas ietver robotizāciju, materiālzinātnes un jaunus ražošanas procesus, un to dēvē par “Rūpniecību 4.0”. Šī paradigmas maiņa radikāli mainīs uzņēmējdarbības vidi un sabiedrību. Vēl 2014. gadā Eiropas Savienībai nebija skaidras nostājas attiecībā uz iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” ekonomikas, tehnoloģiju, sociālajiem un sabiedriskajiem aspektiem. EESK iesniedza sarakstu ar vēlamajiem pasākumiem (7).

2.2.

EESK 2015. gada septembrī pieņēma atzinumu, kurā tika apspriesta rūpniecības digitalizācijas un darba tirgus pārmaiņu sociālā un ekonomiskā ietekme (8).

2.3.

Transversālas norises galvenokārt vērojamas ASV, Ķīnā, ES, Japānā un Korejā. Tām sekos vēl citas valstis. Lielie dati, būdami jauna izejviela, ir katalizators produktu un pakalpojumu modeļu maiņai. Tagad mijiedarbojas iepriekš nesaistītas jomas (9), savukārt (it īpaši digitālu) pakalpojumu sniegšana vērtības ķēdēs rada ievērojamu papildu vērtību ražošanas procesos.

2.4.

Mūsdienās neviens uzņēmums nespēj darboties bez digitālas stratēģijas. Šī stratēģija vienlaikus skar produktus, pakalpojumus un procesus visā nozarē. Ņemot vērā jaunu tirgu veidošanos, rūpniecības digitalizācija rada sīvu konkurenci starp uzņēmumiem, kā arī starp ekonomikas blokiem. Pirmskonkurences sadarbība visā pasaulē ir ierasta parādība arī uzņēmējdarbībā.

2.5.

Pasākumus virza mērķtiecīga rūpniecības stratēģija, galvenokārt ASV un Ķīnā, kur uzņēmumi izmanto lielā iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tā ir augsta līmeņa politika. 2011. gadā Baraka Obamas administrācija sāka īstenot plašu programmu jauno tehnoloģiju, galvenokārt IKT, jomā, iesaistot uzņēmumus, pētniecības institūtus un universitātes no visas valsts.

2.6.

Privāti projekti, kā parasti, gūs ievērojamas priekšrocības no jaunām tehnoloģiju programmām, par kurām nesen paziņoja federālās aģentūras.

2.7.

ASV plāno izmantot digitālo pārveidi, lai atgūtu zaudētās pozīcijas rūpniecības tirgū, vienlaikus izmantojot priekšrocības, ko sniedz uzņēmējdarbības brīvība Amerikā, un tādu pasaules mēroga dalībnieku kā Google, Amazon, Microsoft, Cisco u. c. (10) vadošais stāvoklis IKT un lielo datu jomā.

2.8.

Līdzīgi darbojas vadošo rūpniecības uzņēmumu konsorcijs. Saraksts, kurā ietverti 50 novatoriskākie uzņēmumi 2014. gadā, liecina, ka septiņi no desmit vadošajiem uzņēmumiem ir reģistrēti ASV (11).

2.9.

Ķīnas pārvaldes iestādes izmanto digitālo pārveidi, lai palielinātu Ķīnas ietekmi pasaulē. Oficiālajos dokumentos uzsvērts mērķis pielīdzināties ASV.

2.10.

Ķīnas vērienīgie mērķi ir uzsvērti valsts virzītajā transversālajā programmā “Izgatavots Ķīnā 2025” (Made in China 2025), kas izstrādāta, pamatojoties uz Vācijas iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” mērķiem. Tā ir pilnīgi jauna koncepcija Ķīnas ekonomikas un ražošanas procesos, un tajā paredzēta augsta koordinācijas pakāpe lēmumu pieņēmēju, ekonomikas dalībnieku un inovatīvo spēku starpā.

2.11.

Tai paredzēti lieli finanšu līdzekļi. Šīs īpašās programmas nav skārusi arī ekonomikas lejupslīde.

2.12.

Interese par iniciatīvu “Rūpniecība 4.0” ir strauji palielinājusies. Vienlaikus digitalizācija ir Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas svarīga prioritāte. Tādējādi būs vajadzīga optimāla Eiropas Komisijas dienestu koordinācija.

2.13.

Būtiski, lai Konkurētspējas padome pievērstos kopīga mērķa apziņas veicināšanai starp Eiropas Komisiju un valsts un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem. Rūpniecības digitalizācijas un lielo datu uzdevums Eiropas ražošanā ir nodrošināt tai stabilu vietu nākotnē. Tas būtībā ir augšupējs process, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas. Publiskais sektors pilda regulatora, veicinātāja un finansiāla atbalsta sniedzēja funkcijas.

2.14.

Kopš 2011. gada iniciatīvu ir izrādījusi Vācija, pieliekot federālās valdības, akadēmisko aprindu un uzņēmēju kopīgas pūles. Pēc tam, kad 2013. gadā tika sākta iniciatīva “Rūpniecība 4.0”, šis process tika ietverts 4.0 platformā un sadarbības nolīgumā starp valdību, uzņēmējiem un arodbiedrībām. Uzņēmēji aizvien vairāk tiek iesaistīti transversālās iniciatīvās, bieži sadarbībā ar reģionālajām pašvaldībām.

2.15.

Vienlaikus pastāv tādas iniciatīvas kā Industrie 4.0 Austrijā, L’Industrie du Futur Francijā, Catapult Apvienotajā Karalistē, Smart Industry Nīderlandē un citas. Tās ir ļoti atšķirīgas, un katra valsts ir izstrādājusi savu redzējumu par 4.0 un rūpniecības nākotni. Tomēr sadarbības intensitāte un steidzamības apzināšanās katrā valstī ievērojami atšķiras.

2.16.

Valsts, reģionālās un vietējās (pilsētas!) iniciatīvas cita citu papildina. Eiropas Komisija pamatoti plāno pārrobežu nolīgumus un partnerattiecības, kā arī paraugprakses apmaiņu.

2.17.

Vadībā izvirzās lieli uzņēmumi un specializēti vidējie uzņēmumi. Galvenās bažas rada lielās atšķirības starp valstīm, MVU atpalicība vai nepietiekama informētība un vāji centieni iesaistīt sabiedrību. Ļoti sarežģīts jautājums ir Eiropas tirgus sadrumstalotība un ierastā neiepriecinošā Eiropas aina, ko veido 28 dažādas rīcībpolitikas rūpniecības un digitālās politikas jomā.

2.18.

Rūpniecības digitalizācija un “Rūpniecība 4.0” ietver ne tikai tehnoloģijas vien. Uzņēmumiem jābūt gataviem radikālām pārmaiņām, ko nosaka vairāki faktori: ražošanas ātrums, apjoms un neparedzamība, kā arī vērtību ķēdes turpmāka sadrumstalošanās un pārorientācija, jaunas attiecības starp pētniecības institūtiem, augstākās izglītības iestādēm un privāto sektoru, jauni uzņēmējdarbības modeļi, jaunas saites starp lieliem un mazākiem uzņēmumiem, jauni sadarbības veidi starp visiem uzņēmējdarbības līmeņiem (projektēšana, ražošana, pārdošana, loģistika, apkope), vajadzība atjaunināt un apgūt jaunas prasmes līdztekus jauniem darba attiecību veidiem, kā arī ciešāka saikne starp uzņēmumu un lietotāju. Jaunieviestās koncepcijas rada īpašas problēmas tradicionālajām nozarēm (12).

2.19.

Patērētājiem var būt lielāka teikšana nekā jebkad agrāk. Kombinējot ražošanu un pakalpojumus, digitalizācija ietver izstrādājumu pielāgošanu un individualizētus izstrādājumus par tādām pašām vai zemākām izmaksām kā sērijveida izstrādājumiem, bieži vien jaunā vidē. Vienlaikus patērētājiem jābūt iespējai iegūt atbilstīgu informāciju par produktu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; tas veicinās apzinātu lēmumu pieņemšanu par plānotajiem pirkumiem.

3.1.

Lai atbalstītu iniciatīvu “Rūpniecība 4.0” un tajā ieinteresētās personas – uzņēmējus, darbiniekus, sociālos partnerus, piegādātājus un klientus, izglītības iestādes –, Eiropas Savienībai vajadzīga rūpniecības stratēģija, kas ietver atbilstīgu darba dalīšanu starp visām iesaistītajām personām. Izšķirīga nozīme ir Konkurētspējas padomei. Tāpat kā visu rūpniecības rīcībpolitiku gadījumā, tas ir dalītas kompetences jautājums.

3.2.

Eiropadome (13) ir noteikusi mērķi, ka līdz 2020. gadam Eiropas rūpnieciskās ražošanas īpatsvars Eiropas IKP jāpalielina līdz 20 % pašreizējo 12 % vietā. Tomēr ieguldītāju vilcināšanās un (Eiropas) virzības trūkums ir veicinājis ražošanas samazināšanos.

3.3.

Uzsverot, ka vajadzīga saskaņota politika, Komisijas dienesti, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un uzņēmumiem, pašreiz izstrādā vērienīgu darba programmu tādās jomās kā regulējums, standartizācija, pētniecība un izstrāde, finanšu resursi.

3.4.

EESK ar gandarījumu norāda, ka šobrīd tiek apspriesta lielākā daļa no septiņpadsmit ieteikumiem, ko tā bija ietvērusi savā 2014. gada atzinumā (14).

3.5.

Eiropas Komisija, valdības, uzņēmumi un ieinteresētās personas vienlaikus pamatoti piedalīsies sanāksmēs saistībā ar iniciatīvu “Rūpniecība 4.0”. Ir jāveicina Eiropas publiskā un privātā sektora partnerības (15), kā arī plānotais svarīgais projekts visas Eiropas interesēs attiecībā uz zemsprieguma elektroniku lietiskā interneta vajadzībām. Ir vajadzīgs detalizēts ceļvedis uzņēmumiem un valdībām.

3.6.

Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka joprojām ir spēkā 28 digitālās rīcībpolitikas. Tas ir pilnīgi neproduktīvi, ņemot vērā apjoma nepieciešamību, un kalpo kā būtisks arguments digitālā vienotā tirgus izveides paātrināšanai.

3.7.

Digitālajam vienotajam tirgum būtu jākļūst par uzlabotā vienotā tirgus neatņemamu daļu. Jāpaātrina lietpratīgu tiesību aktu un regulējuma pieņemšana. Programmā ietverti šādi aspekti:

3.8.

EESK mudina rīkot apspriešanos, lai panāktu samērīgu līdzsvaru starp tiesību aktiem un ekonomikas dalībnieku rīcības brīvību.

3.9.

Eiropai, cieši sadarbojoties ar dalībniekiem no trešām valstīm, jācenšas noteikt pasaules mēroga standartus.

3.10.

Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ietverta daudzējāda rīcības brīvība dalībvalstīm. Svarīgi, lai Vispārīgā datu aizsardzības regula neierobežotu piekļuvi datiem un to atkārtotu izmantošanu un tādējādi vēl vairāk nepalielinātu disharmoniju ES tirgū.

3.11.

Uzņēmumi un valstis joprojām pārāk zemu novērtē kiberdrošību. Kibernoziedzība izplatās visā pasaulē. Eiropas Savienībai šajā ziņā ir nepārprotami jārīkojas.

3.12.

EESK aicina Eiropas Komisiju pievērst īpašu uzmanību statistikas datiem, kas joprojām sistemātiski netiek ņemti vērā. Detalizētāki statistikas dati par pakalpojumiem ir būtiski uzņēmumiem un politikas veidotājiem.

4.1.

Arvien vairāk valstu un reģionu pašreiz nopietni strādā digitalizācijas jomā.

4.2.

Tomēr galvenās bažas rada aizvien lielākās atšķirības starp valstīm un atšķirīga izpratne uzņēmumu līmenī dažādās valstīs. Būtisks jautājums ir uzņēmumu un piegādātāju sadarbspēja.

4.3.

Ir izstrādātas izpratnes veicināšanas programmas uzņēmumiem un ieinteresētajām personām. Katra valsts izvēlas savas metodes. Platformas (bieži reģionālajā līmenī) ir ļoti svarīgas, lai uzlabotu sadarbību starp lieliem un maziem uzņēmumiem, kā arī starp šiem uzņēmumiem un pētniecības institūtiem un augstskolām.

4.4.

Būtu jāveicina reģionālo un valsts publiskā un privātā sektora partnerību paplašināšana. Tās apvieno partnerus ar atšķirīgu pieredzi un sekmē savstarpēju ideju apmaiņu. Tās veicina sadarbību un var būt noderīgs avots tik nepieciešamā finansiālā atbalsta saņemšanai.

4.5.

Platformas, izcilības centri un nozares laboratorijas (field labs) bieži koncentrējas uz konkrētiem digitalizācijas elementiem, piemēram, izmaiņām vērtību ķēdēs, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un sociālo un darbvietu inovāciju (16), aktīvi iesaistot darba ņēmējus un arodbiedrības. Jāveicina vienotu kontaktpunktu izveide. Nozares organizācijām ir nozīme ar nozari saistītu jautājumu risināšanā.

4.6.

Aktīvas dalībnieces ir arī (tehniskās) universitātes, kuru paspārnē tiek veidoti inkubatori – uzņēmējdarbības skolas. Ļoti noderīga ir uzņēmējdarbības principu ievērošana augstskolās – koncepcija, kas izplatās visā kontinentā (17).

4.7.

Uzņēmumu, platformu, nozares organizāciju un augstskolu tīkli pastiprina vēlamās tendences. Digitālajam vienotajam tirgum vajadzētu uzlabot pārrobežu sadarbības nosacījumus. Lai veicinātu sadarbību starp (ļoti) atšķirīga mēroga dalībniekiem, varētu būt nepieciešami ekonomiskie un juridiskie nosacījumi kopīgai vērtības radīšanai rūpniecības digitalizācijas procesā. Īpaši jāpievēršas MVU un jaunuzņēmumiem. Lielākā daļa šo uzņēmumu nesaņem viņiem paredzētu informāciju, un daudziem uzņēmumiem trūkst instrumentu uzlabojumu veikšanai.

4.8.

Salīdzinot ar ASV, jaunuzņēmumiem un strauji augošajiem uzņēmumiem Eiropā tiek pievērsts samērā maz uzmanības. (Pārrobežu) inkubatoru lielo un mazo tīklu savstarpēja ideju apmaiņa atmaksājas. Ļoti lielu atbalstu var sniegt profesionālās izaugsmes veicinātāji, piemēram, nepilnas slodzes, pensionētie un pieredzējušie uzņēmēji un mentori.

5.1.

Digitalizācija kļūst par Eiropas fondu prioritāti (programma “Apvārsnis 2020”, reģionālais un cita veida finansējums). Ļoti noderīgs var būt Kopīgais pētniecības centrs Seviljā un turpmākie inovāciju centri, kuriem ir pasaules mēroga pieredze.

5.2.

EESK uzskata, ka jautājums par visu nepieciešamo ieguldījumu finansēšanu ir daudz sarežģītāks, nekā izklāstīts paziņojumā. Šim nolūkam acīmredzami vajadzīgi ievērojami papildu finanšu resursi. Eiropas Komisija lēš, ka ieguldījumi IKT vien veidos EUR 35 miljardus. Tas nozīmē ciešu sadarbību starp ES, valsts un reģionālo finansējumu, kā arī aktīvu rūpniecības līdzdalību, izmantojot platformas un publiskās un privātās partnerības. Jāprecizē, kā šie finanšu nosacījumi tiks īstenoti pieņemamā termiņā. Var uzdot ierasto jautājumu: kurš maksās, cik un kādā nolūkā?

5.3.

Eiropas finansējuma piešķiršanas procedūra bieži tiek pamatoti kritizēta kā pārāk lēna, pārāk birokrātiska, parasti ļoti dārga un nelabvēlīga mazajiem uzņēmumiem. Paraugieties uz ASV! Pielāgotas procedūras un birokrātijas samazināšana ir obligāts nosacījums, vienlaikus saglabājot godīgumu. Varētu būt lietderīgi samazināt obligāto partneru skaitu pētniecības un attīstības konsorcijos (18).