15.10.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 382/1

Komisijas paziņojums – Projekta satura apstiprinājums Komisijas regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un groza Regulu (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu

(2016/C 382/01)

Komisija 2016. gada 13. oktobrī apstiprināja projekta saturu Komisijas regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un groza Regulu (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu.

Komisijas regulas projekts ir pievienots šā paziņojuma pielikumā. Komisijas regulas projekts ir atvērts sabiedriskai apspriešanai šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/competition/consultations/open.html.

PIELIKUMS

PROJEKTS KOMISIJAS REGULAI (ES) …/…

(…),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un Regulu (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (2) norādītas noteiktas atbalsta kategorijas, kuras tiek atzītas par saderīgām ar iekšējo tirgu un ir atbrīvotas no prasības, ka par tām ir jāpaziņo Komisijai, pirms šis atbalsts tiek piešķirts. Ar Regulu (ES) Nr. 651/2014 tika paziņots, ka Komisija ir iecerējusi pārskatīt minētās regulas darbības jomu, lai iekļautu citas atbalsta kategorijas un jo īpaši atbalstu ostu un lidostu infrastruktūrai, tiklīdz būtu iegūta pietiekama pieredze lietu izskatīšanā.

(2)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi un lai vienkāršotu un precizētu valsts atbalsta noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu un dotu Komisijai iespēju koncentrēties uz lietām ar potenciāli vislielāko kropļojošo ietekmi, atbalsts ostu un lidostu infrastruktūrai būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā.

(3)

Ieguldījumu atbalsts reģionālajām lidostām, kuru vidējā pasažieru plūsma gadā nepārsniedz trīs miljonus pasažieru, var uzlabot gan dažu reģionu pieejamību, gan vietējo attīstību atkarībā no katras konkrētās lidostas īpatnībām. Tas atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, sekmējot turpmāko ekonomikas izaugsmi un ES kopējo interešu mērķus. Pieredze, kas gūta Pamatnostādņu par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām (3) piemērošanā, liecina, ka ieguldījumu atbalsts reģionālajām lidostām nerada pārmērīgus tirdzniecības un konkurences kropļojumus, ja vien ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Tāpēc uz to būtu jāattiecina grupu atbrīvojums Regulā (ES) Nr. 651/2014, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Nav lietderīgi ieviest paziņošanas robežvērtību atbalsta summas izteiksmē, jo atbalsta pasākuma konkurences ietekme ir atkarīga galvenokārt no lidostas izmēra, nevis no ieguldījuma apmēra.

(4)

Nosacījumu, lai atbrīvotu atbalstu no paziņošanas prasības, mērķim vajadzētu būt ierobežot konkurences kropļojumus, kas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, jo īpaši, nodrošinot atbalsta summas samērīgumu. Lai tas būtu samērīgs, atbalstam būtu jāatbilst diviem nosacījumiem. Atbalsta intensitāte nedrīkstētu pārsniegt maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas ir mainīga atkarībā no lidostas izmēra. Turklāt atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt ieguldījumu finansējuma deficītu. Attiecībā uz ļoti mazām lidostām ar ne vairāk par 150 000 pasažieru gadā vajadzētu būt prasībai, lai atbalsts atbilst tikai vienam no šiem nosacījumiem. Saderības nosacījumiem būtu jānodrošina atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai. Atbrīvojumu nedrīkstētu piemērot atbalstam, ko piešķir lidostām, kuras atrodas jau esošu lidostu tuvumā, no kurām veic regulārus gaisa pārvadājumus, jo atbalsts šādām lidostām nozīmē augstāku konkurences kropļojumu risku, un tādējādi par to būtu jāpaziņo Komisijai, izņemot tad, ja atbalsts tiek piešķirts ļoti mazām lidostām (ne vairāk par 150 000 pasažieru gadā), kas, visticamāk, neradīs būtisku konkurences kropļojumu.

(5)

Jūras ostām ir stratēģiska nozīme, lai panāktu iekšējā tirgus netraucētu darbību un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu, kā tas cita starpā izklāstīts stratēģijā “Eiropa 2020” un Komisijas baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (4). Kā uzsvērts paziņojumā “Ostas – izaugsmes dzinējspēks” (5), ostu efektīvai darbībai visos Savienības jūras reģionos nepieciešami efektīvi publiskie un privātie ieguldījumi. Ieguldījumi ir vajadzīgi jo īpaši, lai pielāgotu piekļuves infrastruktūru ostām un ostu infrastruktūru flotes lielākiem izmēriem un sarežģītībai, alternatīvu degvielas veidu infrastruktūrai un stingrākām prasībām attiecībā uz vides jomas rādītājiem. Augstas kvalitātes ostu infrastruktūras trūkums rada pārslogotību un papildu izmaksas kravu nosūtītājiem, transporta operatoriem un patērētājiem.

(6)

Iekšzemes ostu attīstība un to integrācija multimodālajā transportā ir nozīmīgs Savienības transporta politikas mērķis. Savienības tiesību aktu skaidrs mērķis ir nostiprināt transporta intermodalitāti un pāreja uz videi labvēlīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa transportu un jūras/iekšzemes ūdensceļu transportu.

(7)

Nosacījumu, lai atbrīvotu atbalstu ostām, mērķim vajadzētu būt ierobežot konkurences kropļojumus, kas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, jo īpaši, nodrošinot atbalsta summas samērīgumu. Lai atbalsts būtu samērīgs, tas nedrīkstētu pārsniegt maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas attiecībā uz jūras ostām ir atkarīga no ieguldījumu projekta apmēra. Atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, izņemot ļoti mazām atbalsta summām, kurām ir lietderīgi piemērot vienkāršotu pieeju, lai samazinātu administratīvo slogu. Būtu jānodrošina arī atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (6) izveidoto pamattīkla koridoru darba plānos iekļautie ieguldījumi ir kopīgu interešu projekti, kuros Savienība ir īpaši stratēģiski ieinteresēta. Jūras ostas, kuras ir daļa no šiem tīkliem, ir ievešanas un izvešanas punkti precēm, kuras tiek pārvadātas uz Savienību un no tās. Iekšzemes ostas, kuras ir daļa no šiem tīkliem, ir galvenie faktori, kas ļauj tīklam būt multimodālam. Ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot šo ostu sniegumu, būtu jāpiemēro augstāka paziņošanas robežvērtība.

(9)	Ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 651/2014 un Regulu (ES) Nr. 702/2014, ir lietderīgi arī pielāgot dažus šo regulu noteikumus.

(10)

Jo īpaši attiecībā uz reģionālā darbības atbalsta shēmām tālākajiem reģioniem atšķirīgu noteikumu piemērošana, lai kompensētu papildu transporta izmaksas un citas papildu izmaksas, praksē ir izrādījusies apgrūtināta un nelietderīga Līguma 349. pantā minēto problēmu – attāluma un nošķirtības, mazā izmēra, sarežģītā reljefa un klimata, tautsaimniecības atkarības no dažiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību, – novēršanā, un šie noteikumi būtu jāaizstāj ar metodi, kas attiecas uz visām papildu izmaksām.

(11)	Ņemot vērā atbalsta kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci, paziņošanas robežvērtības atbalstam šajās jomās būtu jāpalielina.

(12)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 651/2014 un Regula (ES) Nr. 702/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza šādi:

regulas 1. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta k) un l) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“k)	atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;

l)	atbalsts vietējai infrastruktūrai;”

ii)

punktam pievieno šādus m) un n) apakšpunktus:

“m)	atbalsts reģionālajām lidostām; un

n)	atbalsts ostām.”;

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šo regulu nepiemēro:

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (*), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti un reģionālā darbības atbalsta shēmas tālākajos reģionos un mazapdzīvotos apgabalos;

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo darbības atbalstu, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;

atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē, izņemot reģionālo darbības atbalstu, šādos gadījumos:

i)	ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu; vai

ii)	ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

d)	atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES (**);

e)	reģionālā atbalsta kategorijām, kas izslēgtas ar 13. pantu.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.)."

(**) Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums 2010/787/ES par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).”"

panta 4. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;”,

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai un reģionālā darbības atbalsta shēmas, ar nosacījumu, ka šīs shēmas nav labvēlīgākas pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nekā pret citiem uzņēmumiem.”;

regulas 2. pantu groza šādi:

panta 39. punktu aizstāj ar šādu:

“39)

“pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Darbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet šīs regulas mērķiem neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Diskontētie ieņēmumi un pamatdarbības izmaksas, kas izmanto attiecīgu diskonta likmi, dod iespēju gūt saprātīgu peļņu.”;

panta 42. punktu aizstāj ar šādu:

“42)

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kas paredzēts, lai samazinātu uzņēmuma kārtējos izdevumus. Tas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju u. c., bet neietver amortizācijas izdevumus un finansēšanas izmaksas, ja tās bijušas iekļautas attiecināmajās izmaksās, piešķirot ieguldījumu atbalstu;”;

panta 48. punktu aizstāj ar šādu:

“48)	“mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2;”;

pantā pievieno šādu 48.a punktu:

“48.a)

“ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2;”;

panta 55. punktu aizstāj ar šādu:

“55)	“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, vai mazapdzīvoti apgabali, vai ļoti mazapdzīvoti apgabali;”;

pantā pievieno šādu 61.a punktu:

“61.a)

“tādas pašas vai līdzīgas darbības izbeigšana” nozīmē pilnīgu izbeigšanu un arī daļēju izbeigšanu, kā rezultātā tiek zaudēts ievērojams skaits darbvietu. Šajā noteikumā “ievērojams skaits darbvietu” ir definēts kā vismaz [100] darbvietu zaudējums šādā darbībā un uzņēmējdarbības vietā vai kā darbvietu samazinājums minētajā darbībā uzņēmējdarbības vietā vismaz 50 % apmērā no darbaspēka;”;

pēc 143. punkta pievieno šādus punktus:

“Definīcijas saistībā ar atbalstu reģionālajām lidostām

144)

“lidostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un aprīkojums, ko lidosta izmanto, lai sniegtu lidostas pakalpojumus aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; tas ietver skrejceļus, termināļus, peronus, manevrēšanas ceļus, centralizētu infrastruktūru apkalpošanai uz zemes un citas iekārtas, ar kurām tieši atbalsta lidostas pakalpojumus, taču neietver infrastruktūru un aprīkojumu, kas primāri ir nepieciešami darbībām, kuras nav saistītas ar aeronavigāciju;

145)

“aviokompānija” ir jebkura aviokompānija, kurai ir derīga dalībvalsts vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas locekļa izdota darbības licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta n Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (*);

146)

“lidosta” ir subjekts vai subjektu grupa, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot lidostas pakalpojumus aviokompānijām;

147)

“lidostas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko lidosta vai tās meitasuzņēmums sniedz aviokompānijām, lai nodrošinātu lidmašīnu apkalpošanu no nosēšanās brīža līdz pacelšanās brīdim un pasažieru un kravu apkalpošanu, tostarp apkalpošanas pakalpojumu sniegšana uz zemes un centralizētas infrastruktūras nodrošināšana apkalpošanai uz zemes, lai dotu iespēju aviokompānijām sniegt gaisa transporta pakalpojumus;

148)

“vidējā ikgadējā pasažieru plūsma” ir rādītājs, ko nosaka, balstoties uz pasažieru ienākošo un izejošo plūsmu divos pēdējos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts ir piešķirts;

149)

“centralizēta infrastruktūra apkalpošanai uz zemes” ir infrastruktūra, kuru parasti ekspluatē lidostas pārvaldītājs un kas apmaiņā pret atlīdzību tiek nodota to dažādo apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuri darbojas lidostā, izņemot aprīkojumu, kurš pieder apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem vai kuru tie ekspluatē;

150)

“ātrvilciens” ir vilciens, kas spēj sasniegt ātrumu virs 200 km/h;

151)

“apkalpošana uz zemes” [lidlauka sniegtie pakalpojumi] ir pakalpojumi, ko lidostas lietotājiem sniedz lidostā, kā izklāstīts Padomes Direktīvas 96/67/EK (**) pielikumā;

152)

“ar aeronavigāciju nesaistītas darbības” ir komercpakalpojumi aviokompānijām vai citiem lidostas lietotājiem, tostarp papildu pakalpojumi pasažieriem, kravas ekspeditoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, biroju un veikalu iznomāšana, automašīnu stāvvietas, viesnīcas u. c.;

153)

“reģionālā lidosta” ir lidosta, kuras vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 3 miljonus pasažieru;

Definīcijas saistībā ar atbalstu ostām

154)

“osta” ir zemes un ūdens telpa, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un piegādi un nodrošināt pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un jebkāda cita infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operatoriem ostas teritorijā;

155)

“jūras osta” ir osta galvenokārt tam, lai uzņemtu jūras kuģus;

156)

“iekšzemes osta” ir osta, kas nav jūras osta, iekšējo ūdensceļu kuģu uzņemšanai;

157)

“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un iekārtas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, tostarp piestātnes kuģu pietauvošanai, kuģu piestātnes, moli un peldošas pontonu platformas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, uzbērumi un zemes meliorācija, alternatīvo degvielu infrastruktūra, infrastruktūra kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanai un transporta iekārtas ostas teritorijā;

158)

“ostas būves un aprīkojums” ir virszemes konstrukcijas, ēkas, kā arī pārvietojamās iekārtas, tostarp krāni, un stacionārās iekārtas ostas teritorijā, kas ir tieši saistītas ar ostas transporta funkciju;

159)

“piekļuves infrastruktūra” ir visu veidu infrastruktūra, kas nepieciešama, lai jūras vai iekšzemes ostas lietotājiem nodrošinātu piekļuvi un iekļūšanu no zemes vai jūras un upes, jo īpaši piebraucamie ceļi, piebraucamie sliežu ceļi un piekļuves kanāli un slūžas;

160)

“bagarēšana” ir smilts, nogulšņu vai citu vielu aizvākšana no ūdensceļu dibena ūdens pievadceļos ostai vai ostas teritorijā, lai transportlīdzekļi varētu piekļūt ostai;

161)

“kārtējā bagarēšana” ir bagarēšana, ko regulāri veic, lai saglabātu ūdens pievadceļu vai ostas teritoriju pieejamu;

162)

“alternatīvo degvielu infrastruktūra” ir ostas infrastruktūras, kas ļauj ostai uzņemt kuģus, kuri izmanto tādas degvielas kā elektrība, ūdeņradis, biodegvielas (šķidrās), sintētiskās degvielas, metānu, tostarp dabasgāzi (CNG un LNG) un biometānu, un sašķidrināto naftas gāzi (LPG), ar kurām vismaz daļēji aizvieto fosilās naftas avotus enerģijas piegādē transportam, kuras palīdz dekarbonizēt to un uzlabo transporta nozares ekoloģiskos rādītājus;

163)

“kuģis” ir jūras peldlīdzeklis, kas ir vai nav pašgājējs, ar vienu vai vairākiem virsūdens korpusiem;

164)

“jūras kuģis” ir kuģis, kas nav tāds kuģis, kurš kuģo tikai iekšējos ūdeņos vai piekrastes ūdeņos, vai to tuvumā;

165)

“iekšzemes ūdeņu kuģi” ir kuģi, kas paredzēti tikai vai galvenokārt kuģošanai iekšzemes ūdensceļos;

166)

“infrastruktūra kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanai” ir uzņemšana jebkurā iekārtā, kas ir stacionāra, peldoša vai pārvietojama un kas spēj uzņemt kuģu atkritumus vai kravu atliekas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK (***).

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.)."

(**) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.)."

(***) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).”;"

regulas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta z) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“z)	ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 150 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 75 miljoni vienam uzņēmumam gadā;”;

ii)

punktam pievieno šādu dd) un ff) apakšpunktu:

“dd)	ieguldījumu atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte, kas noteikta 56.a panta 10. un 11. punktā;

ee)	ieguldījumu atbalsts jūras ostām: EUR 100 miljoni vienam ieguldījumu projektam (vai EUR 120 miljoni vienam ieguldījumu projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*) 47. pantā);

ff)	ieguldījumu atbalsts iekšzemes ostām: EUR 20 miljoni vienam ieguldījumu projektam.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).”;"

regulas 5. panta 2. punktā pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k)	atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai nomāšana zemāk par tirgus vērtību, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu vērtību.”;

regulas 6. panta 5. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;”;

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;”;

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 1. punktā pievieno šādu teikumu:

“Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (*) 67. un 68. pantā, ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas ļauj izmantot minētās vienkāršoto izmaksu iespējas, un ka izmaksu kategorija ir attiecināma atbilstīgi attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam.;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”"

b)	panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Atbalstu, kas izmaksājams nākotnē, tostarp atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī.”;

c)	panta 4. punktu svītro.

regulas 12. un 13. pantu aizstāj ar šādiem:

“12. pants

Uzraudzība

1. Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un pamatojošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā desmit gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu.

2. Attiecībā uz tādām shēmām, saskaņā ar kurām fiskālais atbalsts tiek piešķirts automātiski, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju nodokļu deklarācijām, ja attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju netiek veikta ex ante pārbaude par to, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, dalībvalstis reizi finanšu gadā, vismaz ex post un izlases veidā, regulāri pārbauda, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, un izdara nepieciešamos secinājumus. Dalībvalstis uztur detalizētu dokumentāciju par pārbaudēm vismaz 10 gadus no pārbaužu veikšanas dienas.

3. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, iesniedz Komisijai visu informāciju un pamatojošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, tostarp 1. un 2. punktā minēto informāciju.

13. pants

Reģionālā atbalsta darbības joma

Šo iedaļu nepiemēro:

a)	atbalstam, kas veicina darbības tērauda nozarē, ogļrūpniecības nozarē, kuģu būves nozarē un sintētisko šķiedru nozarē;

b)	atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai, un enerģijas ražošanai, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālās darbības atbalsta shēmas;

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām, platjoslas infrastruktūrai vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;

individuālam reģionālajam ieguldījumu atbalstam tā saņēmējam, kurš atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī:

i)	ir iepriekšējo divu gadu laikā izbeidzis tādu pašu vai līdzīgu darbību uzņēmējdarbības vietā citas EEZ līguma līgumslēdzējas puses teritorijā vai

ii)	kam ir [konkrēti plāni] izbeigt šādu darbību laikposmā no datuma, kad iesniegts atbalsta pieteikums, līdz diviem gadiem pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums;

reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.”;

regulas 14. pantu groza šādi:

a)	panta 6. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Iegādājoties uzņēmējdarbības vietas aktīvus 2. panta 49. vai 51. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju.”;

b)	panta 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā.”;

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Reģionālais darbības atbalsts

1. Reģionālā darbības atbalsta shēmas tālākajos reģionos un mazapdzīvotos apgabalos ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnu/kilometru vai citu attiecīgu vienību;

b)	transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no šajā punktā noteiktajām transporta papildu izmaksām.

3. Ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas novērš vai samazina apdzīvotības sarukšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;

b)	atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.

4. Tālākajos reģionos darbības atbalsta shēmas kompensē darbības papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos radušās vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ja saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā, ar nosacījumu, ka atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstīgi šai regulai, nepārsniedz vienu no šādām procentuālajām daļām:

a)	[25 %] no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;

b)	[30 %] no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;

c)	[20 %] no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.

Šīs procentuālās daļas var palielināt par [10 procentpunktiem] uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz [EUR 300 000].”;

10)	regulas 21. panta 16. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Riska finansējuma pasākums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina garantijas vai aizdevumus vai ar ko atbalsttiesīgajos uzņēmumos veic kvazikapitāla ieguldījumus, kas strukturēti kā parāda instrumenti, atbilst šādiem nosacījumiem:”;

11)

regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir tādi nekotēti mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms pieciem gadiem, ar nosacījumu, ka uzņēmums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tas nav tikai pārņēmis cita uzņēmuma darbību;

b)	tas vēl nav sadalījis peļņu;

c)	nav izveidots apvienošanās rezultātā.

Atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, var uzskatīt, ka attiecīgais piecu gadu periods sākas no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību vai attiecībā uz tā saimniecisko darbību ir apliekams ar nodokli.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, tie uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī var uzskatīt par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ne vairāk kā piecus gadus no vecākā apvienošanā iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas datuma.”;

12)

regulas 31. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam.”;

13)

regulas 52. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a	Kā alternatīvu attiecināmo izmaksu noteikšanai, kā paredzēts 2. punktā, atbalsta maksimālo summu projektam var noteikt, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā paredzēts 4. punktā.”;

14)

regulas 53. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, kinoteātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;”;

b)	panta 6. punkta trešo teikumu svītro;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.	Kā alternatīvu 6. un 7. punktā minētajai metodei, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”;

d)	panta 9. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Darbībām, kas definētas 2. punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām.”;

15)

regulas 54. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Abos gadījumos maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.

Lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, dalībvalstis var arī prasīt, ka noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, bet šis apjoms nepārsniedz 50 % no kopējā producēšanas budžeta.”;

16)

pēc 56. panta pievieno šādas iedaļas:

“14. IEDAĻA

Atbalsts reģionālajām lidostām

56.a pants

Ieguldījumu atbalsts reģionālajām lidostām

1. Ieguldījumu atbalsts lidostai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Attiecīgais ieguldījums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā vidēja termiņa gaidāmo plūsmas apjomu, pamatojoties uz saprātīgām plūsmas prognozēm.

3. Lidosta ir pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem. Fizisku jaudas ierobežojumu gadījumā tās sadale notiek, pamatojoties uz piemērotiem, objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

4. Atbalstu nepiešķir lidostām, kas atrodas 100 km attālumā vai 60 minūšu braucienā ar automašīnu, autobusu, vilcienu vai ātrvilcienu no esošas lidostas, no kuras tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē.

5. Atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma ir vairāk nekā trīs miljoni pasažieru. Atbalsts nedrīkst izraisīt lidostas vidējās ikgadējās plūsmas palielinājumu virs trīs miljoniem pasažieru divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas.

6. Atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā kravu plūsma pārsniedz 200 000 tonnas. To nepiemēro arī tad, ja sagaidāms, ka atbalsta rezultātā lidostas vidējā ikgadējā kravu plūsma palielināsies virs 200 000 tonnām divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas.

7. Atbalstu nepiešķir esošo lidostu pārcelšanai vai jaunas pasažieru lidostas izveidei, tostarp esoša lidlauka pārveidošanai par pasažieru lidostu.

8. Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

9. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem lidostas infrastruktūrā, tostarp plānošanas izmaksas.

10. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt:

a)	50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma ir no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;

b)	75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz vienu miljonu pasažieru;

11. Atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem lidostām, kuras atrodas attālos reģionos.

12. Šā panta 2. un 4. punktu nepiemēro lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 150 000 pasažieru, ja nav sagaidāms, ka atbalsta rezultātā lidosta savu vidējo ikgadējo pasažieru plūsmu palielinās virs 150 000 pasažieriem. Atbalsts, kas piešķirts šādām lidostām, atbilst vai nu 8. punktam, vai arī 10. un 11. punktam.

15. IEDAĻA

Atbalsts ostām

56.b pants

Ieguldījumu atbalsts jūras ostām

1. Ieguldījumu atbalsts jūras ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas:

a)	par jūras ostu infrastruktūru izbūvi, nomaiņu vai modernizāciju; un

b)	par piekļuves infrastruktūras ostas teritorijā izbūvi, nomaiņu vai modernizāciju. Tas ietver bagarēšanu ostas teritorijā, izņemot kārtējo bagarēšanu.

3. Ieguldījumu izmaksas, kuras attiecas uz ar transportu nesaistītām darbībām, tostarp rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostas teritorijā, birojiem vai veikaliem, kā arī būvēm un aprīkojumam, nav attiecināmas.

4. Atbalsta intensitāte nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

5. Atbalsta maksimālā summa ieguldījumiem, kas noteikti 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:

a)	100 % no attiecināmām izmaksām, ja attiecināmās izmaksas nav lielākas par EUR 20 miljoniem;

b)	80 % no attiecināmām izmaksām, ja attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 20 miljonus, bet nav lielākas par EUR 50 miljoniem;

c)	50 % no attiecināmām izmaksām, ja attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus, bet nav lielākas par EUR 100 miljoniem;

d)	50 % no attiecināmām izmaksām, ja attiecināmās izmaksas nav lielākas par EUR 120 miljoniem jūras ostām, kuras iekļautas pamattīkla koridora darba plānā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā.

Atbalsta maksimālā intensitāte ieguldījumiem, kas noteikti 2. punkta b) apakšpunktā, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

6. Atbalsta intensitātes, kas paredzētas 5. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktos, var paaugstināt par 10 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

7. Ikvienu atbalstīto ieguldījumu, kuru tas pats saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā jūras ostā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta.

8. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt ostu infrastruktūru piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu veidā. Darbības termiņš jebkurai koncesijai vai cita veida pilnvarojumam trešai personai par infrastruktūras nomāšanu vai ekspluatāciju nepārsniedz laiku, kāds šai trešai personai varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju ekspluatācijā vai pakalpojumu sniegšanā ieguldītos līdzekļus un gūtu peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus.

9. Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

10. Kā alternatīvu 4., 5. un 6. punktā minētajai metodei, ja atbalsts nepārsniedz EUR 5 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

56.c pants

Ieguldījumu atbalsts iekšzemes ostām

1. Ieguldījumu atbalsts iekšzemes ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas:

a)	par iekšzemes ostu infrastruktūru izbūvi, nomaiņu vai modernizāciju; un

b)	par piekļuves infrastruktūras ostas teritorijā izbūvi, nomaiņu vai modernizāciju. Tas ietver bagarēšanu ostas teritorijā, izņemot kārtējo bagarēšanu.

4. Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

5. Maksimālā atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmām izmaksām.

6. Ikvienu atbalstīto ieguldījumu, kuru tas pats saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā iekšzemes ostā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta.

7. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt ostu infrastruktūru piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu veidā. Darbības termiņš jebkurai koncesijai vai cita veida pilnvarojumam trešai personai par infrastruktūras nomāšanu vai ekspluatāciju nepārsniedz laiku, kāds šai trešai personai varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju ekspluatācijā vai pakalpojumu sniegšanā ieguldītos līdzekļus un gūtu peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus.

8. Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

9. Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētajai metodei, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”;

17)

regulas 58. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts, pirms stājušies spēkā šīs regulas attiecīgie noteikumi, ja atbalsts atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.”

2. pants

Regulas (ES) Nr. 651/2014 pielikumus groza šādi:

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

[II pielikumā (informācijas lapa, kas dalībvalstij jānosūta) tiks izveidoti jauni ieraksti II daļā par jaunajām atbalsta kategorijām (ieguldījumu atbalsts lidostām, jūras ostām un iekšzemes ostām), un ieraksts par atbalstu MVU (17.–20. pants) tiks sadalīts vairākos ierakstos (par katru pantu).];

regulas III pielikuma 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“2.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).”;

3)	regulas III pielikuma 3. zemsvītras piezīmes pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Bruto dotācijas ekvivalents vai – attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 16., 21., 22. vai 39. pantu – ieguldījumu summa.”

3. pants

Regulas (ES) Nr. 702/2014 7. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu:

“Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (*) 67. un 68. pantā, ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no ELFLA un ka izmaksu kategorija ir attiecināma atbilstīgi attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(3) OV C 99, 4.4.2014., 3. lpp.

(4) COM(2011) 144.

(5) COM(2013) 295.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

15.10.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 382/19

Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu

(2016/C 382/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

TRADITIONALLY REARED PEDIGREE WELSH PORK

ES Nr.: UK-TSG-0007-01396 – 27.10.2015.

“APVIENOTĀ KARALISTE”

1. Reģistrējamais nosaukums vai nosaukumi

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork

2. Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3. Reģistrācijas pamatojums

3.1. Produkts

—	☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu
—	☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām

Produkts Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork tiek iegūts no cūkām, kas ir audzētas saskaņā ar tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas paņēmienu. Tradicionālā audzēšanas metode ražošanā nodrošina lēnāku un dabiskāku augšanas tempu, vienlaikus par prioritāti izvirzot stresa līmeņa samazināšanu līdz minimumam un augstus labturības standartus.

3.2. Nosaukums

—	☐	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu
—	☒	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes

Turpmāk norādītās Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork unikālās īpašības nodrošina produktam tā īpašo raksturu.

Liemenis:

—	labi attīstīts jostasvietas garais muguras muskulis un liels jostasvietas garums,

—	labi veidoti šķiņķi,

—	vismaz 10 mm biezs muguras tauku slānis kaujamajām cūkām > 50 kg (kautsvars) un vismaz 14 mm biezs muguras tauku slānis kaujamajām cūkām ar lielu liemeņa svaru > 75 kg (kautsvarā),

—	gaiša krāsa, taču tā paliek tumšāka, kad cūka sasniedz smagāku kaušanas svaru.

Pagatavota gaļa:

—	maiga garša un patīkams aromāts; abas īpašības attīstās, dzīvniekam sasniedzot briedumu,

—	mīksta, jo vispārējais tauku līmenis gaļā ir augstāks.

Šīs īpašības tiek panāktas, apvienojot divus elementus: tradicionālo audzēšanas metodi ražošanā un to, ka cūkas ir Velsas šķirnes cūkas. Velsas šķirnei ir sena selektīvās audzēšanas vēsture konkrētu liemeņa un specifisku garšas īpašību panākšanai.

4. Apraksts

4.1. Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork ir cūkgaļa, kas iegūta no Velsas šķirnes cūkām, kuras audzētas saskaņā ar tradicionālu ražošanas sistēmu. Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork liemenis ir pazīstams pēc tā izcirtņiem, kam ir izcili sabalansētas daļas ar labu jostasvietas garo muguras muskuli un lielu jostasvietas garumu, kā arī labi veidoti šķiņķi. Šķirne sasniedz augstu kaušanai derīgo dzīvnieku līmeni – vismaz 65 %, un tā tiek labi novērtēta visās svara kategorijās. Produktam Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork ir tendence veidot tauku slāni, taču tas nav pārmērīgs: vismaz 10 mm biezs muguras tauku slānis kaujamajām cūkām un vismaz 14 mm – smagāka svara kaujamajām cūkām (75 kg kautsvarā). Kā noteikts neatkarīgā hromatogrāfiskajā analīzē, gaļai ir gaiša krāsa; tā tiek aprakstīta kā krāsa, kurai ir vāji izteikti sarkani un dzeltenie toņi, kas gaļai nodrošina mazāk intensīvu krāsu. Šīs gaļas krāsa kļūst tumšāka, cūkai sasniedzot lielāku kautsvaru, kā arī ar lielāku kautsvaru parādās acīmredzami augsts intramuskulāro tauku cauraugums (marmorējums) bez pārmērīga muguras tauku slāņa.

Pagatavotai gaļai ir sulīgas un maigas cūkgaļas garša, kā arī patīkams aromāts; abas īpašības attīstās, dzīvniekam sasniedzot briedumu. Cūkgaļa ir ļoti mīksta, jo gaļā ir augstāks vispārējais tauku līmenis. Tā kā cūkgaļai ir dabiski augstāks tauku līmenis, tās pagatavošanā var tikt zaudēta lielāka masa, kas ir atkarīga no gaļas izcirtņa veida.

Produkta sastāvs

Enerģētiskā vērtība

> 300 kcal/100 g

Muguras tauku slānis

vismaz 10 mm (kaujamajām cūkām > 50 kg (kautsvarā))

vismaz 14 mm (kaujamajām cūkām ar lielu liemeņa svaru > 75 kg (kautsvarā))

Šīs atšķirīgās un unikālās garšas īpašības ir iegūtas, apvienojot:

—	Velsas šķirnes seno vēsturi un tās selektīvās audzēšanas vēsturi šo konkrēto liemeņa un garšas īpašību iegūšanai,

—	tradicionālo audzēšanas metodi ražošanā, kurā par prioritāti izvirzīta stresa līmeņa samazināšana līdz minimumam un augsti labturības standarti, kā arī nodrošināts lēnāks dabiskās augšanas temps.

Lai gan nosaukumā ir minēts vārds “cūkgaļa”, tas tiek attiecināts uz visu liemeņa izcirtņu gaļu un subproduktiem.

4.2. Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Dzīvnieki Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork iegūšanai tiek audzēti pēc īpašas tradicionālās praksi, kas ievērojami atšķiras no vispārpieņemtajām komerciālās ražošanas sistēmām.

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork ir cūkgaļa, kas iegūta tikai no tādām Velsas šķirnes cūkām, par kuru dzimšanu ir iesniegts paziņojums. Par visu cūku dzimšanu ir jāiesniedz paziņojums Lielbritānijas Cūku audzētāju asociācijā vai Cūku audzētāju asociācijā, kas kārto Velsas šķirnes cūku ciltsgrāmatu. Katru dzīvnieku var identificēt pēc individuālā tetovējuma, kas tam ir uz auss un kas nodrošina autentiskumu un augstu izsekojamības līmeni.

Barība

Attiecībā uz Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork cūkām tiek ievērots tradicionāls ēdināšanas režīms. Pēc atšķiršanas no mātes cūkas tiek barotas ar ēdienu, kuram ir zems proteīna saturs, proteīna procentuālajai daļai iepirktajā barībā nepārsniedzot 20 %. Zems proteīna līmenis tradicionālajā ēdināšanas praksē apvienojumā ar šķirnes dabisku lēnākas augšanas tempu rada mazāku dzīvsvara vidējo pieaugumu diennaktī, salīdzinot ar modernajām ražošanas sistēmām. Šķirnei piemītošā tendence uzkrāt lielāku tauku slāni veicina arī barības pārstrādes spējas samazināšanos, veidojot liesu gaļu.

Parasti izēdina cieto barības līdzekļu maisījumus, ko papildina kombinētā barība. Cietā barība, kur tas ir iespējams, tiek audzēta saimniecībā vai, ja iespējams, iegūta no vietējiem ražotājiem. Kad cūkas tiek turētas tyddyn (sīksaimniecībā), to tradicionālo barību nereti papildina ar pārtikas blakusproduktiem. Tie ietver piena produktu ražošanā iegūtās sūkalas un piena atkritumus, alus darīšanas nozarē pāri palikušo raugu un alus atkritumus, kā arī maizes atkritumus, pārslas un “biskvīta” miltus. Uzturu papildina arī ar sienu un lopbarības kultūraugiem, bet dažkārt tiek piekopta viduslaiku tradīcija ar cūku ganīšanu mežā, kur tās meklē ozolzīles un citus sezonālos riekstus un augļus. Kad iespējams, no ES ir jāieved sojai alternatīvi produkti, piemēram, rapšu milti, lauka pupas, saulespuķu milti un/vai zirņi. Sintētiskās pārtikas piedevas un augšanas veicinātāji nav atļauti.

Vide

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork tiek iegūta no Velsas šķirnes cūkām, kuras ir audzētas atbilstoši tradicionālajai ekstensīvās ražošanas praksei un kurām tiek nodrošināta dabiska audzēšanas vide, kas ļauj īstenot dabisku augšanas tempu un minimālu stresa līmeni.

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork tiek iegūta no izturīgām cūkām, kas tiek ekstensīvā veidā audzētas gan iekštelpās, gan āra apstākļos. Visās audzēšanas sistēmās ir jāievēro augsti labturības standarti (atbilstoši Lielbritānijas Karaliskās biedrības dzīvnieku aizsardzībai pret cietsirdību (RSPCA) Freedom Food standartam vai līdzīgām shēmām). Papildus tam katrai saimniecībai ir jāievēro Lauksaimniecības dzīvnieku labturības rekomendāciju kodekss: Cūkām izstrādātas vai līdzīgas shēmas.

Ekstensīva audzēšana āra apstākļos – audzējot cūkas āra apstākļos, to maksimālajam ganāmpulka blīvumam ir jābūt ne vairāk kā 30 cūkām uz ha un minimālā aploka platībai ir jābūt 40 m2 uz nobarošanai turētu cūku (no atšķiršanas līdz nokaušanai).

Ekstensīva audzēšana iekštelpās – audzējot cūkas iekštelpās, cūkas ir jātur aizgaldos ar salmu pakaišiem, kuru minimālā platība ir 3,5 m2 uz cūku un 1,54 m2 uz kaujamo cūku. Audzēšana pārpildītos nožogojumos nav atļauta.

Zootehnika

Attiecībā uz visām cūkām, no kurām tiek iegūts produkts Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork, ir jāievēro šādi tradicionālās zootehnikas prakses paņēmieni:

—	minimālais vecums atšķiršanai no mātes – 6–8 nedēļas,

—	modernās intensīvās zootehnikas prakses paņēmieni, tostarp, zobu izkniebšana, riņķa ievēršana nāsīs, astes amputēšana, atļautas tikai, ievērojot veterinārārsta norādījumus, un tās nav uzskatāmas par standarta procedūrām,

—	kastrācija atļauta tikai, ievērojot veterinārārsta norādījumus vai cūkām ar lielu svaru, kas paredzētas tradicionālu produktu ražošanai,

—	grūsnības un atnešanās nodalījumu izmantošana ir aizliegta.

Parvadāšana

Velsas tradicionāli audzētajām šķirnes cūkām paredzētās dzīvnieku pārvadāšanas sistēmas ir izveidotas, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem netiek radīts nevajadzīgs stress vai diskomforts. Dzīvnieki ir jāpārved tiešā ceļā no saimniecības uz lopkautuvi, un tos nevar pārvadāt kopā ar cūkām no citām saimniecībām. Pārvadāšana un pārvietošana ir jāierobežo līdz minimumam, un cūkas ir jānokauj tuvākajā piemērotajā lopkautuvē, lai mazinātu stresu.

Minimālā izvietošanas platība cūkām pārvadāšanas laikā ir šāda:

Dzīvsvars (kg)	Ganāmpulka blīvums (kg/m2)	Izvietošanas platība (m2/cūku)

10	137	0,05
30	200	0,15
35	218	0,16
40	222	0,18
100	235	0,43
110	245	0,45
Sivēnmātes	316	0,79

Kaušana / gaļas sadalīšana

Velsas šķirnes cūkas Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork ražošanai tiek kautas iespējami tuvu vietai, kur tās tiek audzētas, vēlams nelielās lopkautuvēs, un dzīvnieki pirms nokaušanas nedrīkst ciest no nevajadzīga stresa vai diskomforta. Apdullināšanas/nonāvēšanas aprīkojumam ir jābūt izstrādātam un uzturētam tā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu apdullināšanu vai nonāvēšanu.

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork liemeņus pēc nokaušanas un pirms to sadalīšanas ir jātur pakārtus vismaz divas dienas (taču vēlams ilgāk) dzesēšanas noliktavā ar temperatūru zem 4 grādiem pēc Celsija.

Sugas dažādo līniju dabiskā variācija un atšķirīgās sistēmas, ar kādām audzētāji izkopj savu ganāmpulku, var radīt atšķirības attiecībā uz liemeņa uzbūvi un muguras tauku slāņa biezumu. Šīs dabiskās variācijas rezultātā ir nepieciešamas tradicionālās kaušanas prasmes un prasmīga sadalīšana, apstrādājot liemeni. “Velsas tradicionāli audzētās šķirnes cūkgaļas” liemeņus sadala, izmantojot tradicionālas metodes, tostarp sadalīšanu “uz āķa” un tradicionālo sadalīšanu uz dēļa.

Cūkām radītā stresa samazināšana līdz minimumam, ievērojot augstus labturības standartus to ekstensīvajā audzēšanā, pārvadāšanā un pirms nokaušanas, kā arī sugas pakļāvīgā daba un zināmas ģenētiskās predispozīcijas trūkums attiecībā uz stresu (piemēram, cūku stresa sindroms – CSS) nodrošina zemu tādu fiksēto gadījumu skaitu, kad gaļa ir bāla, mīksta, atsulojusies (PSE sindroms) vai tumša, cieta, sausa (DFD sindroms). Tas atspoguļojas Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork maigās garšas īpašībās.

4.3. Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork īpašais raksturs ir acīmredzams tās garšas īpašībās, kas izriet no diviem galvenajiem elementiem:

—	Velsas šķirnes senā vēsture un tās rūpīgā selektīvā audzēšana konkrēto liemeņa un gaļas īpašību, kā arī garšas iezīmju iegūšanai,

—	tradicionālā audzēšanas metode ražošanā.

Velsas cūku šķirnei ir unikāla vieta Lielbritānijas vietējo cūku sugu spektrā; tā ir viena no trīs galvenajām šķirnēm, uz kuru pamata ir izveidota mūsdienu cūkkopības nozare. Tās liemeņa struktūrai piemīt modernākām selekcionētām šķirnēm, piemēram, Large White vai Landrace, raksturīgās pazīmes, vienlaikus saglabājot tradicionālo, mazāk uzlaboto vietējo šķirņu, piemēram, Berkshire, Tamworth un Gloucester Old Spot, garšu. Šīs šķirnes īpašās iezīmes ir izveidojušās, veicot rūpīgu selektīvo audzēšanu pagājušā gadsimta laikā. Lai gan liemeņa īpašības, piemēram, labi veidoti šķiņķi, ir uzlabotas, šķirne saglabā tās tradicionālās fenotipiskās un genotipiskās iezīmes, piemēram, dabisku lēnākas augšanas tempu un tendenci veidot tauku slāni. Apvienojot šos faktorus ar tās tradicionālo ekstensīvo audzēšanas sistēmu, tiek iegūta gaišākas krāsas gaļa, kas pazīstama ar tās mīkstuma pakāpi, augstāku enerģētisko vērtību un sulīgumu pagatavojot.

Salīdzinot ar moderno krustoto šķirņu vai hibrīdšķirņu vispārpieņemtajā sistēmā komerciāli audzēto cūkgaļu, Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork piemīt:

—	mazāk attīstīta muskuļu krāsa (gaišāka),

—	augstāka mīkstuma pakāpe,

—	maigāka cūkgaļas garša,

—	lielāks muguras tauku slāņa biezums,

—	augstāka vispārējā tauku procentuālā daļa,

—	augstāka enerģētiskā vērtība,

—	sulīgums pagatavojot.

Salīdzinot augšanas tempu – Velsas šķirnes cūkām ir nepieciešamas vismaz 154 dienas, lai sasniegtu kaušanas apmērus, turpretī intensīvi komerciāli audzētām cūkām ir nepieciešamas tikai 126 dienas. Šāds lēnaudzīgums ir saistīts ar lēnāku sugas dabiskās augšanas tempu apvienojumā ar barību, kurai ir zemāks proteīna saturs, un ekstensīvo tradicionālās audzēšanas metodi. Gaišāka gaļas krāsa, kas radusies saistībā ar mazāk attīstītu muskuļu krāsu, augstāka mīkstuma pakāpe un maigā cūkgaļas garša ir panākta šīs lēnākās augšanas rezultātā.

Šķirnes dabiskā tendence veidot tauku slāni un tās samazinātā spēja pārstrādāt barību, veidojot liesu gaļu, nodrošina liemenim augstāku tauku līmeni, salīdzinot ar modernajām vispārpieņemtajā sistēmā komerciāli audzētajām cūkām. “Velsas tradicionāli audzētās šķirnes cūkgaļas” muguras tauku slāņa biezums kaušanai gatavām cūkām pārsniedz 10 mm, salīdzinot ar komerciāli audzēto cūkgaļu, kuras muguras tauku slāņa mērķa biezums ir 8 mm. “Velsas tradicionāli audzētās šķirnes cūkgaļas” smagsvara cūku vidējais muguras tauku slāņa biezums nereti pārsniedz 14 mm. Papildus lielākam muguras tauku slāņa biezumam augstāks ir arī vispārējais tauku slāņa izvietojums liemenī; tas nodrošina vidējo enerģētisko vērtību, kas pārsniedz 300 kcal/100 g, salīdzinājumā ar komerciālāk audzētas cūkgaļas vidējo vērtību, kas nepārsniedz 200 kcal/100 g. Paaugstinātais tauku līmenis nodrošina lielāku sulīgumu, to pagatavojot.

“Velsas tradicionāli audzētās šķirnes cūkgaļai” ir arī noteiktas atšķirības, salīdzinot ar cūkgaļu, kas iegūta no mazāk uzlabotām vietējām sugām, nodrošinot:

—	mazāku muguras tauku slāņa biezumu,

—	augstāku kategoriju smagsvara cūkām,

—	labi veidotus šķiņķus,

—	platāku garo muguras muskuli jostasvietā,

—	lielāku jostasvietas garumu,

—	lielu kaušanai derīgo dzīvnieku īpatsvaru.

Tradicionāli mazāk uzlabotām šķirnēm vidējais muguras tauku slāņa biezums pārsniedz 14 mm kaušanai gatavām cūkām, salīdzinot ar Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork, kurai tas ir vismaz 10 mm kaušanai gatavām cūkām. Mazāk uzlabotu vietējo šķirņu smagāka svara cūkām muguras tauku slāņa biezums pārsniedz 20 mm un nereti pat 30 mm, savukārt Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork tas ir vismaz 14 mm smagāka svara cūkām.

Pēdējā gadsimta laikā selektīvi audzējot Velsas šķirnes cūkas, ir izveidots liemenis, kuram, salīdzinot ar mazāk uzlabotām vietējām šķirnēm, ir platāks garais muguras muskulis jostasvietā, lielāku jostasvietas garumu, labāk veidoti šķiņķi, lielāks kaušanai derīgo dzīvnieku īpatsvars un augstāka kategorija smagsvara cūkām. Šo iezīmju kopums nodrošina to, ka “Velsas tradicionāli audzētās šķirnes cūkgaļa” tiek vēsturiski atzīta par tādu, kas pēc kaušanas dod lielisku liemeni.

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork specifiskās īpašības apliecina plaša vēsturiskā informācija, un tās ir analizētas, izmantojot sastāva un organoleptiskās testēšanas programmu. Izpēte objektīvi apliecināja, ka Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork atšķiras gan izcelsmes, gan kvalitātes, gan arī garšas ziņā.

Velsas cūku šķirnes senā vēsture

Cūkām ir sena saistība ar Velsu, un tas ir fiksēts velsiešu Viduslaiku literatūrā. 11. gadsimtā Mabinogion ir stāstīts par “Maziem dzīvniekiem, kuru gaļa ir labāka par liellopu gaļu. Tie ir nelieli, un tiem ir dažādi nosaukumi. Tās sauc par moch (cūkām).” Tiek apgalvots, ka šos radījumus (cūkas) modernajā pasaulē ieviesa Arawn, Annwfn karalis (pazemes valdnieks). Velsiešu versijā leģendai par karali Artūru arī ir attēlota apburta mežacūka Twrch Trwyth un “mežacūku barvedis ar baltiem ilkņiem”Ysgithrwyn Benbaedd, kā arī pravietiska balta cūka Hen Wen.

Ir maz vēstures liecību par intensīvu komerciālo cūku audzēšanu Velsā; cūkas lielākoties tika turētas iekštelpās, vai tām tika ļauts sezonāli baroties āra apstākļos. Velsas šķirnes cūku izcelsme un tradīcijas ir lielā mērā saistītas ar tyddyn (sīksaimniecību) vai Velsas zemnieku tradīcijām. Pastāv arī maza mēroga urbānās audzēšanas tradīcija industriālajās pilsētās, kurās twlc mochyn (cūkkūtis) visbiežāk atradās daudzu rindu māju dārzos. Zināma forma Velsas vietējā arhitektūrā, jo īpaši valsts dienvidos, bija arī sausā krāvuma akmens cūkkūtis ar izvirzītu jumtu.

Kā tautai, kas audzē ganību lopbarību, Velsā ir izteikta aitkopība un piena produktu ražošana. Tradicionāli sīksaimnieki pārdeva savas aitas un liellopus tirgū, jo par tiem varēja noteikt daudz augstāku cenu; tas ļāva sīksaimniekiem turēt cūkas savām vajadzībām, padarot cūkgaļu par galveno gaļu, kas tiek lietota savam patēriņam lauku apvidos. Bija ierasts cūkas audzēt visu vasaru un rudeni un saimniecībā nokaut sezonāli ziemā. Katrā lauku apvidū bija ceļojošais miesnieks, kurš nodrošināja nokaušanas un gaļas sadalīšanas pakalpojumus, nereti īpašās vietās šķūņos, saimniecības ēkās vai pat āra apstākļos. Ikgadējā kaušana bija sociāls notikums, kurā piedalījās visi ģimenes locekļi. Svaigos izstrādājumus, piemēram, ffagots (“fegets”) pagatavoja no plwc (sirds, aknas un plaušām), galvu iesālīja, lai pagatavotu auksto gaļu, zarnas iztīrīja, lai izmantotu tās par apvalku svaigajām desiņām, svaigo gaļu uz vietas sadalīja un sānu gabalus un šķiņķus kūpināja un uzglabāja, lai nodrošinātu gaļu nākamajam gadam.

Velsas šķirnes saknēm var izsekot, ciktāl eksistē rakstītās ziņas, līdz pat vietējai Velsā turētai cūku šķirnei, kurai raksturīga balta krāsa un nokarenas ausis. Šķirne ir sniegusi milzīgu ieguldījumu mūsdienu lauksaimniecībā, jo tā ir viena no trīs šķirnēm, uz kurām tika balstīta modernā hibridizēto cūku audzēšana. Tomēr, neatlaidīgi virzoties uz intensifikāciju, tika pieprasīti liemeņi ar liesāku cūkgaļu un bekonu, neņemot vērā garšas nozīmi. Lielie audzēšanas uzņēmumi, kuri dominēja tirgū, nebija labvēlīgi Velsas cūku šķirnei, un tā rezultātā dramatiski samazinājās audzēto cūku skaits. 2002. gadā ciltsgrāmatā tika reģistrētas tikai 82 Velsas cūkas; 2005. gadā šķirne tika pasludināta par apdraudētu, un kopš tā laika Reto šķirņu aizsardzības fonds to ir klasificējis kā retu šķirni.

Tradicionālā audzēšanas metode ražošanā

Šķirnes senā vēsture un tās dabiskās iezīmes apvienojumā ar tās tradicionālo audzēšanas metodi ražošanā nodrošina atšķirīgu un unikālu Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork īpašo raksturu. Ar tradicionālās audzēšanas sistēmas galvenajiem elementiem ir jānodrošina turpmāk minētie aspekti.

Dabisks augšanas temps

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork pamata prioritāte ir nodrošināt cūkām dabisku augšanas tempu – vismaz 154 dienas līdz nokaušanai. To var panākt, pēc atšķiršanas no mātes cūkas barojot ar ēdienu, kuram ir zems proteīna saturs, kas nepārsniedz 20 %. Barību var veidot cietā barība vai kombinētā barība un to var papildināt ar alternatīvu barību un pārtikas blakusproduktiem, kas nāk no pārtikas ražošanas ķēdes, kā arī lopbarības kultūraugiem. Sintētiskās pārtikas piedevas un augšanas veicinātāji nav atļauti.

Ekstensīvā audzēšana

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork iegūšanai izmantojamās cūkas var audzēt gan āra apstākļu, gan iekštelpu sistēmās, taču ir jānodrošina dabiska vide, ievērojot augstus labturības standartus (RSPCA Freedom Food vai līdzīgus standartus). Neatkarīgi no audzēšanas iekštelpās vai āra apstākļos attiecībā uz ganāmpulka blīvumu ir jānodrošina, ka cūkas var izpaust savu dabisko uzvedību, un, ja cūkas tiek audzētas iekštelpās, tās ir jātur aizgaldos ar salmu pakaišiem, bet ne pārpildītos nožogojumos. Intensīvās komerciālās zootehnikas prakses, piemēram, nošķiršana no mātes četru nedēļu vecumā, grūsnības un atnešanās nodalījumu izmantošana, zobu izkniebšana, riņķa ievēršana nāsīs, astes amputēšana un ķirurģiskā kastrācija nav uzskatāmas par standarta procedūrām un ir atļautas tikai, ievērojot veterinārārsta norādījumus. Kastrācija cūkām, kas paredzētas tradicionāliem produktiem, kuru ražošanai ir nepieciešamas cūkas ar lielu svaru, ir atļauta, ievērojot veterinārārsta norādījumus.

Minimāls radītais stress

Tradicionālā audzēšanas sistēma ir izstrādāta tā, lai dzīvniekam tā dzīves laikā līdz minimumam tiktu samazināts stress. Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork cūkas tiek kautas iespējami tuvu vietai, kur tās tiek audzētas, un vēlams nelielās lopkautuvēs. Pārvadāšana un pārvietošana tiek ierobežotas līdz minimumam, lai nodrošinātu, ka cūkām pirms nokaušanas nav jāpacieš nevajadzīgs stress vai diskomforts. Dzīvnieki tiek pārvesti tiešā ceļā no saimniecības uz lopkautuvi, un tos nepārvadā kopā ar cūkām no citām saimniecībām.

Tradicionāli pārstrādes prakses paņēmieni

Traditionally Reared Pedigree Welsh Pork liemeņus ir jātur pakārtus vismaz divas dienas, lai tie notecētu; šajā procesā tiek izkopta garša un panākta mīkstāka gaļa. Gaļas apstrādātāji, kuriem ir pieredze ar tradicionāliem produktiem, liemeņa izciršanai izmanto tradicionālās sadalīšanas metodes.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 382

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 15. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 382/01	Komisijas paziņojums – Projekta satura apstiprinājums Komisijas regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un groza Regulu (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 382/02	Euro maiņas kurss	14
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2016/C 382/03	Informācija, kas jāiesniedz saskaņā ar 5. panta 2. punktu – Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) izveide (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr.1082/2006 ( OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp. ))	15

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 382/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8083 – Merck / Sanofi Pasteur MSD) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	17
2016/C 382/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8102 – Valeo / FTE Group) ( 1 )	18
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2016/C 382/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu	19

	Labojums
2016/C 382/07	Labojums Komisijas paziņojumā saistībā ar to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (kodificēta versija) (Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu) ( OV C 349, 22.12.2010. )	25

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1002
JPY	Japānas jena	114,76
DKK	Dānijas krona	7,4398
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89910
SEK	Zviedrijas krona	9,7068
CHF	Šveices franks	1,0889
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,0248
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,029
HUF	Ungārijas forints	305,31
PLN	Polijas zlots	4,3020
RON	Rumānijas leja	4,5040
TRY	Turcijas lira	3,3969
AUD	Austrālijas dolārs	1,4421
CAD	Kanādas dolārs	1,4485
HKD	Hongkongas dolārs	8,5363
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5508
SGD	Singapūras dolārs	1,5263
KRW	Dienvidkorejas vona	1 246,06
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,6303
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4000
HRK	Horvātijas kuna	7,5073
IDR	Indonēzijas rūpija	14 358,56
MYR	Malaizijas ringits	4,6128
PHP	Filipīnu peso	53,227
RUB	Krievijas rublis	69,2807
THB	Taizemes bāts	38,804
BRL	Brazīlijas reāls	3,4994
MXN	Meksikas peso	20,8448
INR	Indijas rūpija	73,4380