18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/1

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Itālija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Itālijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Itālijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Itāliju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Itālijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Itālijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ir ietverts arī padziļināts pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Itālija saskaras ar pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību. Konkrētāk, lēnais ražīguma pieaugums traucē atgūt konkurētspēju, un tādēļ ir daudz grūtāk samazināt lielo valsts parāda īpatsvaru. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Itālijas ekonomiku un – ņemot vērā tās lielumu – arī negatīvu netiešo ietekmi uz ekonomikas un monetāro savienību, ir īpaši svarīga.

(3)

Itālija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Itāliju attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, laikā no 2013. līdz 2015. gadam – arī pārejas noteikums par parādu, un no 2016. gada – noteikums par parādu. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2015. gadā pieaugs līdz maksimālajam apjomam, proti, 132,7 %, un tad pakāpeniski samazināsies līdz 123,8 % 2019. gadā. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozi ir sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP 2016. gadā stabilizēsies un sāks nedaudz samazināties tikai 2017. gadā. Itālijas iestādes ir informējušas par vērienīgu privatizācijas programmu, kuras īstenošana ir svarīgs uzdevums Itālijai, ņemot vērā šīs programmas sagaidāmo ieguldījumu parāda mazināšanas pasākumos. Lai gan privatizācija 2015. gadā tika īstenota saskaņā ar plānoto, mērķis, lai ieņēmumi no privatizācijas katru gadu laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam būtu 0,5 % un 2019. gadā – 0,3 %, šķiet ļoti vērienīgs, ņemot vērā arī kavēšanos dažos privatizācijas projektos. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams.

(6)

Komisija 2016. gada 18. maijā publicēja ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, jo Itālija 2015. gadā nebija panākusi pietiekošu progresu parāda noteikuma ievērošanā. Analīzē bija ietverti visi nozīmīgie faktori un tika secināts, ka būtu jāuzskata, ka parāda kritērijs ir ievērots. Komisija pārskatīs savu novērtējumu jaunā ziņojumā saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, balstoties uz Komisijas 2016. gada rudens prognozi, kad būs pieejama papildu informācija par vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgo korekciju atsākšanu 2017. gadā.

(7)

Itālijai 2015. gada pavasarī tika atļauta īslaicīga novirze – proti, par 0,4 procentpunktiem no IKP – no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā apjomīgas strukturālās reformas, kas labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Itālija savā 2016. gada budžeta plāna projektā lūdza atļaut papildu novirzi – proti, par 0,1 procentpunktu no IKP – no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā citas strukturālās reformas, kas labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Sīkāk par to, kas ir pamatā visām šīm reformām, minēts Itālijas 2016. gada valsts reformu programmā, kas visumā apstiprina reformu programmu. Programmā ierosinātās reformu jomas, kuras ietekmēs publisko finanšu stabilitāti, ir šādas: i) valsts pārvalde un vienkāršošana; ii) preču un pakalpojumu tirgi; iii) darba tirgus; iv) civiltiesiskā justīcija; v) izglītība; vi) nodokļu pārbīde; vii) pasākumi ienākumus nenesošu aizdevumu apjoma samazināšanai un maksātnespējas procedūru reformēšanai; un vii) izdevumu pārskatīšana kā finansēšanas pasākums. Saskaņā ar iestāžu aplēsēm visu šo reformu ietekme uz reālo IKP līdz 2020. gadam būs 2,2 procentpunkti, un tā varētu būt ticama. Ja reformas īstenos pilnībā un paredzētajā laikā, tās labvēlīgi ietekmēs publisko finanšu stabilitāti. Var uzskatīt, ka Itālijai pašlaik var atļaut lūgto īslaicīgo novirzi pilnā apmērā – proti, par 0,5 procentpunktiem no IKP 2016. gadā –, ja vien tā pienācīgi īstenos saskaņotās reformas, ko uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros, un ievēros 10. apsvērumā minētos nosacījumus.

(8)

Itālija savā 2016. gada budžeta plāna projektā lūdza atļaut papildu novirzi – proti, par 0,3 procentpunktiem no IKP – no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā, lai ņemtu vērā valsts ieguldījumu izdevumus ES līdzfinansētos projektos. Ir iespaids, ka 2016. gada stabilitātes programmā sniegtā informācija apstiprina, ka Itālijas novirze no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā tiek faktiski izmantota ieguldījumu palielināšanai. Tomēr joprojām ir zināmas šaubas par iespēju 2016. gadā nodrošināt visu līdzfinansēto ieguldījumu prognozēto apjomu. Var uzskatīt, ka Itālijai pašlaik var atļaut īslaicīgu novirzi par 0,25 procentpunktiem no IKP 2016. gadā, ja vien tā pienācīgi veiks plānotos ieguldījumus un ievēros 10. apsvērumā minētos nosacījumus. Komisija veiks ex-post novērtējumu, lai pārbaudītu valsts faktiskos izdevumus līdzfinansētos ieguldījumu projektos un ar tiem saistīto atļauju, uz ko Itālija var pretendēt saskaņā ar tā dēvēto “ieguldījumu klauzulu”.

(9)

2016. gada stabilitātes programmā ir norādīts, ka ārkārtējam bēgļu pieplūdumam, kā arī ārkārtas drošības pasākumiem ir nozīmīga ietekme uz budžetu un ka tas būtu jāuzskata par ārkārtēju notikumu, kuru valdība nevar ietekmēt, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā. Komisija uzskata, ka šī papildu ietekme atbilst stabilitātes programmā sniegtajiem aprēķiniem un attiecībā uz izdevumiem saistībā ar bēgļiem 2015. gadā sasniedz 0,03 % no IKP un 2016. gadā – 0,04 % un attiecībā uz drošības pasākumiem 2016. gadā – 0,06 % no IKP. Šajā sakarā Itālija lūdza apstiprināt īslaicīgu novirzi no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā ietvertie noteikumi atļauj šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī nopietnie terorisma draudi ir ārkārtas gadījumi, to ietekme uz Itālijas publiskajām finansēm ir ievērojama un ar to, ka tiktu atļauta novirze no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ilgtspēja netiktu apdraudēta. Tāpēc nepieciešamā korekcija vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2015. gadā ir samazināta, lai ņemtu vērā papildu izmaksas saistībā ar bēgļiem. 2017. gada pavasarī tiks veikts galīgais novērtējums par 2016. gadu, arī par attiecināmajām summām, balstoties uz novērotajiem datiem, ko sniegušas Itālijas iestādes.

(10)

Komisija atzinumā par Itālijas 2016. gada budžeta plāna projektu norādīja, ka saistībā ar “vispārējo novērtējumu” par iespējamo novirzi no korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Komisija ņems vērā to, ka Itālija, iespējams, drīkstēs izmantot elastīgumu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai novirze no korekcijas tiks faktiski izmantota ieguldījumu palielināšanai, tam, vai pastāv ticami plāni par VTM sasniegšanai vajadzīgo korekciju atsākšanu, un strukturālo reformu programmas virzībai, ņemot vērā Padomes ieteikumus. Saskaņā ar Komisijas novērtējumu Itālija 2016. gadā var pretendēt uz papildu atļauju, kas attiecas uz 0,35 procentpunktiem no IKP, ņemot vērā strukturālo reformu programmas īstenošanā panākto progresu, plānotos ieguldījumus, kā arī valdības apņemšanos nodrošināt atbilstību korekcijai vidēja termiņa mērķa sasniegšanai 2017. gadā, ko Komisija atkārtoti novērtēs rudenī.

(11)

Balstoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, 2016. gadā prognozētais strukturālais pasliktinājums par – 0,7 % no IKP liecina par to, ka ir risks zināmai novirzei no Itālijas saistībām Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas ietvaros, ņemot vērā atļauto novirzi attiecībā uz ieguldījumiem un strukturālo reformu īstenošanu. Pieņemot, ka nebūs politikas izmaiņu, Komisijas prognoze rāda, ka strukturālie pasākumi 2017. gadā būs nulles līmenī, tādējādi radot risku būtiski novirzīties no nepieciešamās strukturālās korekcijas 0,6 % apmērā no IKP. Tiek prognozēts, ka 2016. un 2017. gadā Itālija neizpildīs noteikumu par parādu.

(12)

Pamatojoties uz 2016. gada stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka kopumā ir risks, ka Itālija nenodrošinās atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija atkārtoti novērtēs Itālijas atbilstību nepieciešamajai korekcijai vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, pamatojoties uz Komisijas 2016. gada rudens prognozi, kad būs pieejama sīkāka informācija par Itālijas atsāktajām 2017. gada vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām, ieskaitot 2017. gada budžeta plāna projektu.

(13)

Lai gan tiek gatavotas iniciatīvas fiskālā regulējuma reformēšanai, līdz šim ir veikti tikai ierobežoti pasākumi, lai nodrošinātu izdevumu pārskatīšanas ieguldījumu fiskālajā konsolidācijā. Konkrētāk, izdevumu pārskatīšanas mērķi ir vēl vairāk samazināti un tas, ka izdevumu pārskatīšana nav pilnīgi iekļauta budžeta procedūrā, apgrūtina šo pasākumu īstenošanas vispārējo efektivitāti. Paredzams, ka kopš 2009. gada notiekošās visaptverošās budžeta procedūras reformas pabeigšana novērsīs šo trūkumu un piešķirs budžeta procedūrai uz rezultātiem vairāk vērstu pieeju. Lai uzlabotu valsts parāda ilgtspēju, ir svarīgi arī paātrināt privatizācijas plāna īstenošanu. Itālijas nodokļu sistēma kavē ekonomisko efektivitāti un joprojām saskaras ar vairākām problēmām. Tās ir saistītas ar ļoti vāju nodokļu saistību izpildi un novēlotu nodokļu izdevumu reformu, īpaši attiecībā uz samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm, un novēlotu novecojušās kadastrālās vērtības sistēmas reformu. Visi šie nodokļu sistēmas reformu reglamentējošā likuma aspekti nav īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji. Turklāt jaunākās attīstības tendences, piemēram, īpašuma nodokļa atcelšana galvenajai dzīvesvietai, šķiet, ir pretrunā mērķim paplašināt nodokļu bāzi un novirzīt nodokļu slogu no faktoriem, kas saistīti ar ražīgumu, uz īpašumu un patēriņu.

(14)

Valsts pārvaldes reforma ir svarīgs pasākums, kas gadījumā, ja tiktu pieņemti un īstenoti nepieciešamie dekrētlikumi, Itālijai dotu iespēju izmantot paredzamos ieguvumus, ko sniedz lielāka efektivitāte un kvalitāte publiskajā sektorā. Dekrētlikumi par valsts uzņēmumiem un vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko valdība ierosināja 2016. gada janvārī, kā arī sagatavošanā esošais dekrētlikums par nodarbinātību publiskajā sektorā, ir īpaši svarīgi neefektivitātes galveno cēloņu novēršanai. Lai gan nesen ir veikti pasākumi, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju, arī palielinot sankcijas un noilguma termiņus konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā, jau sen ieteiktā noilguma termiņu sistemātiskā pārskatīšana joprojām tiek atlikta. Svarīgs jautājums ir arī krāpšana grāmatvedības uzskaites jomā. Tieslietu sistēmā lielākās problēmas joprojām ir ilga tiesvedība un liels skaits neiztiesātu civillietu un komerclietu. Šo jautājumu risināšanai pēdējos gados veikto pasākumu ietekmes cieša uzraudzība palīdzēs novērtēt, vai ir nepieciešams tos papildināt ar papildu darbībām.

(15)

Ir panākts zināms progress aktīvu kvalitātes uzlabošanā banku sektorā. Lai gan jaunu ienākumus nenesošo aizdevumu pieplūdums pēdējos mēnešos ir palēninājies, to apjoms joprojām ir ļoti liels un turpina radīt spiedienu uz rentabilitāti un banku resursiem. Turklāt Itālijas maksātnespējas sistēmas un parādu piedziņas regulējums nepietiekoši veicina samazinātas vērtības aizdevumu ātru pārstrukturēšanu. Kopš 2015. gada vidus ir pieņemti vairāki likumi, lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas un piespiedu atsavināšanas procedūras, un ir ierosināts reglamentējošā likuma projekts fundamentālai bankrota regulējuma reformai. Tomēr vēl ir jāsagaida šo reformu ietekme uz procedūru ilgumu un atgūstamajām summām. Itālija kopš 2015. gada sākuma ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai novērstu trūkumus banku korporatīvajā pārvaldībā, īpaši attiecībā uz lielākām kooperatīvajām bankām, bankām, kuru akcionāri ir fondi, un mazām krājaizdevu sabiedrībām. Pilnīga šo reformu īstenošana veicinātu sektora izturētspēju un nodrošinātu kredītu efektīvāku piešķiršanu reālajai ekonomikai. Ņemot vērā, ka banku sektora zemā efektivitāte izmaksu ziņā kavē rentabilitāti un iekšējā kapitāla veidošanu, vide ar vāju izaugsmi un zemām procentu likmēm ir vēl viena problēma. Jaunais ES banku noregulējuma satvars (5) ir mainījis riska profilu banku emitētām obligācijām, no kurām ievērojamas summas atrodas Itālijas mazumtirdzniecības klientu turējumā, un tas uzsver to, ka ir svarīgi, lai plaša sabiedrība izprastu finanšu jautājumus.

(16)

Itālija 2015. gadā pamatīgi reformēja darba tirgus noteikumus un institūcijas, īstenojot tā dēvētā “Nodarbinātības likuma” reformu. Aktīvas darba tirgus politikas reformas īstenošana ir būtiska, lai aktivizētu personas, kuras ir lielākā mērā attālinātas no darba tirgus, jo īpaši ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus. Pašlaik ir aktuālas vairākas administratīvas, politiskas un ar resursiem saistītas problēmas. Konkrētāk, to risināšanai ir nepieciešams stiprināt valsts nodarbinātības dienestus un cieši uzraudzīt pakalpojumu sniegšanu. Ir veikta māceklības sistēmas reforma, lai tajā iekļautu arī no darba atlaistos pieaugušos un paplašinātu iespējas jauniešiem, taču tās īstenošana joprojām turpinās. Itālijā nav pietiekoši attīstītas otrā līmeņa sarunas par darba koplīgumiem, un tas kavē tādu inovatīvu risinājumu ieviešanu uzņēmuma līmenī, kuri varētu uzlabot ražīgumu un ļautu darba samaksu sekmīgāk pielāgot darba tirgus apstākļiem. Rīcība šajā jomā ir jāveic, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstī pastāvošo praksi. Sociālie partneri vēl nav panākuši vienošanos par reformu darba koplīguma slēgšanas sarunu jomā. Saskaņā ar valsts reformu programmu reforma ir sagaidāma līdz 2016. gada beigām. Sieviešu līdzdalība darba tirgū ir viena no viszemākajām ES. Sieviešu īpatsvars ir lielāks netipiskās un nestabilās darbvietās, sievietes ir lielākā daļa no nestandarta strādājošām personām, un pastāv risks, ka viņas īpaši ietekmē neoficiālā ekonomika. Nodokļu un pabalstu sistēma ģimenes otru pelnītāju attur no iesaistīšanās nodarbinātībā, un Nodarbinātības likumā šis jautājums nav risināts iedarbīgi. Arī cenu ziņā pieejamu aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība kavē tādu sieviešu līdzdalību darba tirgū, kurām ir bērni un vecāka gadagājuma radinieki. Nabadzības līmenis ir augsts – vairāk nekā ceturtajai daļai itāļu draud nabadzība vai sociālā atstumtība –, un sociālās palīdzības sniegšana joprojām ir zemā līmenī un ir sadrumstalota. Valsts nabadzības mazināšanas stratēģijas pieņemšana un īstenošana un sociālo izdevumu racionalizēšana varētu būt pirmie soļi ceļā uz adekvātas sociālās palīdzības shēmas, kas balstās uz aktīvu iekļaušanu, pakāpenisku ieviešanu valsts mērogā, kopumā neietekmējot budžetu. Ir panākts ievērojams progress izglītības reformas jomā. Skolu reforma tika pieņemta 2015. gada jūlijā, un īstenošanas dekrētlikumi tiks pieņemti līdz 2017. gada janvārim.

(17)

Ir panākts neliels progress konkurences veicināšanā pakalpojumu jomā. 2015. gada ikgadējais konkurences likums pašlaik vēl tiek apspriests parlamentā. Vairāki noteikumi, piemēram, par juristu profesijām, ir mīkstināti parlamenta likumdošanas procesā. Vairākas jomas joprojām ir pārāk aizsargātas vai regulētas, jo īpaši reglamentētās profesijas, veselības sektors, vietējais sabiedriskais transports un taksometri, ostas un lidostas. Mazumtirdzniecības sektora attīstību kavē neefektivitāte, kas izriet no stingrā tirgus regulējuma. Publiskais process, ar ko piešķir tiesības saimnieciskajai darbībai publiskajā sfērā, neveicina konkurenci, īpaši tādēļ, ka atļaujas tiek piešķirtas bez konkursa un pārredzamām procedūrām. Tirgus atvēršanas pasākumi ir jāatbalsta ar darījumdarbībai labvēlīgu vidi. Ir panākts progress attiecībā uz vienkāršošanu saskaņā ar 2015.–2017. gada vienkāršošanas programmu, kas centrālajām un reģionālajām valsts pārvaldes iestādēm nodrošina vienkāršāku un efektīvāku sadarbību. Tomēr darījumdarbības vide Itālijā vēl joprojām nepietiekoši veicina izaugsmi un ieguldījumus, un tai kaitē sadrumstalotā un stratificētā normatīvo aktu sistēma, kas izriet no dažādiem valdības līmeņiem. Administratīvais un regulatīvais slogs joprojām nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas dalībniekus. Stiprās puses, piemēram, saistībā ar uzņēmumu dibināšanu vai maksātnespējas noregulējumu, pārmāc trūkumi tādās jomās kā būvniecības atļauju piešķiršana, līgumu izpilde, nodokļu maksājumi vai kredītu saņemšana. Arī 2016. gada sākumā pieņemtās valsts publiskā iepirkuma stratēģijas īstenošana varētu veicināt dažu sistēmisku un plaši izplatītu trūkumu novēršanu.

(18)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Itālijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Itālijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Itālijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk minētajā 1. līdz 5. ieteikumā,

1.

2016. gadā nodrošināt, ka īslaicīgā novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai nepieciešamās korekcijas, kas ir 0,5 % no IKP, nepārsniedz novirzi 0,75 % apmērā no IKP, kas atļauta attiecībā uz ieguldījumiem un strukturālo reformu īstenošanu, ievērojot nosacījumu, ka 2017. gadā tiks atsāktas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgās korekcijas. 2017. gadā panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,6 % vai lielākā apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi. 2016. gada gaitā pabeigt budžeta procedūras reformu un nodrošināt, ka uzdevumu pārskatīšana ir daļa no šī procesa. Nodrošināt laicīgu privatizācijas programmas īstenošanu un neplānoto papildu peļņu izlietot, lai ātrāk samazinātu vispārējās valdības parāda attiecību. Novirzīt nodokļu slogu no faktoriem, kas saistīti ar ražīgumu, uz patēriņu un īpašumu. Samazināt nodokļu izdevumu skaitu un tvērumu un līdz 2017. gada vidum pabeigt kadastrālās sistēmas reformu. Veikt pasākumus, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, izmantojot arī elektronisko rēķinu sagatavošanu un elektroniskos maksājumus.

2.

Īstenot valsts pārvaldes reformu, pieņemot un īstenojot visus nepieciešamos dekrētlikumus, īpaši tos, ar kuriem reformē valstij piederošos uzņēmumus, vietējos sabiedriskos pakalpojumus un cilvēkresursu pārvaldību. Pastiprināt cīņu pret korupciju, tostarp līdz 2016. gada beigām pārskatot noilguma termiņus. Samazināt civillietu tiesvedības ilgumu, īstenojot reformas un iedarbīgi veicot lietu pārvaldību.

3.

Ātrāk samazināt ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjomu, cita starpā vēl vairāk uzlabojot maksātnespējas un parādu piedziņas regulējumu. Ātri pabeigt iesākto korporatīvās pārvaldības reformu īstenošanu banku sektorā.

4.

Īstenot aktīvas darba tirgus politikas reformu, it īpaši stiprinot nodarbinātības dienestu efektivitāti. Veicināt ģimenes otra pelnītāja stāšanos darbā. Pieņemt un īstenot valsts nabadzības mazināšanas stratēģiju un pārskatīt un racionalizēt sociālos izdevumus.

5.

Ātri pieņemt un īstenot sagatavošanā esošo tiesību aktu par konkurenci. Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu konkurenci reglamentētajās profesijās, transporta, veselības un mazumtirdzniecības jomās un koncesiju sistēmā.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/7

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17. un 18. martā. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Spānija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18. un 19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Spānijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Spānijai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minētā ieteikuma īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Spāniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Spānijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Spānijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ietverts arī padziļināts pārskats, ko veica saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Spānijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Jo īpaši liels ārējais un iekšējais parāds, gan publiskais, gan privātais, joprojām rada neaizsargātību augsta bezdarba apstākļos. Svarīga ir vajadzība pēc rīcības, lai samazinātu risku, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs Spānijas ekonomiku, un – ņemot vērā tās apmēru – risku, ka tas negatīvi netieši ietekmēs ekonomikas un monetāro savienību. Neraugoties uz tekošā konta bilances uzlabošanos, tiek prognozēts, ka neto ārējās saistības īstermiņā nesasniegs piesardzīgus līmeņus. Notiek privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana, ko daļēji veicina labvēlīgi izaugsmes apstākļi, bet aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas vajadzības ir lielas, un valsts parāds saglabājas liels. Ir veikti pasākumi finanšu sektorā un korporatīvajā un personu maksātnespējas sistēmā, bet ir nepieciešama turpmāka rīcība attiecībā uz inovāciju un prasmēm, kā arī attiecībā uz atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(3)

Spānija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza 2016. gada valsts reformu programmu, un 2016. gada 30. aprīlī tā iesniedza 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

(6)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (5) 10. panta 1. punktu Komisija regulāri uzraudzīs, kā tiek īstenoti pasākumi, ko Spānija veic, atsaucoties uz jaunāko Padomes ieteikumu, kas sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu: tāpēc Komisija ieteiks Padomei veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(7)

Kopš 2012. gada Spānijas fiskālā sistēma ir nostiprināta, lai cita starpā novērstu novirzes un nodrošinātu visu valdības līmeņu atbilstību to attiecīgajiem deficīta, parāda un izdevumu mērķiem. Turklāt 2015. gada vidū tika apstiprināts noteikums par piemērošanu (brīvprātīgu, bet 2016. gadā to padarot par obligātu attiecībā uz lielāko daļu reģionu) reģionu līmenī, lai ierobežotu veselības aprūpes un zāļu izdevumu pieaugumu, un 2015. gada novembrī tika parakstīts līgums starp valdību un farmācijas nozari, lai palīdzētu racionalizēt izdevumus par zālēm. Neraugoties uz to, 2015. gadā vairums reģionu, kā arī sociālās apdrošināšanas sektors ievērojami neizpildīja iekšzemes fiskālos mērķus. Stabilitātes likuma noteikumu par izdevumiem neievēroja centrālās, reģionālās un vietējās valdības apakšsektori, un zāļu izdevumu pieaugums, proti, slimnīcās, vēl vairāk pastiprinājās, pat neņemot vērā ietekmi, ko radīja C hepatīta jaunās ārstniecības metodes.

(8)

Publiskā iepirkuma jomā Spānijas veikums ir labs attiecībā uz tiesību aktu kvalitāti un pārskatīšanas procedūru pieejamību. Ir veikti centieni, lai racionalizētu publisko iepirkumu, jo īpaši izmantojot kopīgus iepirkuma mehānismus. Tomēr administrācijās pastāv atšķirības publiskā iepirkuma īstenošanā, un nepietiekami kontroles mehānismi kavē publiskā iepirkuma noteikumu pareizu piemērošanu. ES publiskā iepirkuma tiesību aktu iespējamo pārkāpumu skaits, kuri pēdējos gados nonākuši Komisijas uzmanības lokā, ir bijis samērā liels. Turklāt Spānijas Revīzijas palāta ir norādījusi uz dažiem trūkumiem, piemēram, sarunu procedūras bieža izmantošana bez publikācijas, līgumu atkārtota grozīšana, līgumu sadalīšana mazākos līgumos un dažu konkursa dokumentu un administratīvu lēmumu nepietiekama precizitāte un skaidrība.

(9)

Spānija ir guvusi būtisku progresu finanšu sektora pārstrukturēšanā. Ir īstenots likums par krājbankām, lai stiprinātu to pārvaldību un samazinātu banku fondu turētās kontrolpaketes. Ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu valsts atbalstu saņēmušo banku pārstrukturēšanas plānu īstenošana. Spānijas Banka ir grozījusi esošo grāmatvedības režīmu kredītiestādēm un pieņēmusi jaunu regulējumu attiecībā uz Spānijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību SAREB. Jaunais regulējums ļaus SAREB panākt to, ka tiks pienācīgi uzskaitīti vērtības samazinājumi, un palīdzēs tās aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas politikas nostādnes pielāgot ticamiem tirgus pieņēmumiem.

(10)

Pēdējos gados veiktās darba tirgus reformas ir ļāvušas nodarbinātībai labāk reaģēt uz izaugsmi, un ir atsākusies darbvietu radīšana, ko veicina lielāka elastība un pastāvīga algu mērenība. Šo tendenci veicina koplīgumi, kā arī 2015. gada jūnijā parakstītais starpprofesiju nolīgums. Nesenais kopējās nodarbinātības pieaugums ir izskaidrojams galvenokārt ar pagaidu līgumiem, lai gan lēnām palielinās parakstīto jauno beztermiņa līgumu skaits. Tomēr stimulu izmantošana jaunai, pastāvīgai pieņemšanai darbā joprojām ir neliela, un pagaidu darbinieku daļa joprojām ir viena no augstākajām Savienībā, tajā pašā laikā pagaidu darbinieku iespējas pāriet uz pastāvīgu līgumu joprojām ir mazas. Pagaidu līgumu īsais termiņš mazina stimulus veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā, tādējādi kavējot ražīguma pieaugumu. Lai gan bezdarba līmenis strauji samazinās, tas joprojām ir ļoti augsts, jo īpaši jauniešu vidū, un tā vidējais ilgums arī ir ļoti liels. Pastāvīgi augsts, ilgstošs bezdarbs nozīmē to, ka bezdarbs riskē nostiprināties, tādējādi negatīvi ietekmējot darba un sociālos apstākļus. Gandrīz 60 % ilgstošo bezdarbnieku ir mazkvalificēti, kam ir nepieciešams atbilstošs aktīvs un pasīvs darba tirgus un mācību politikas nostādnes, lai novērstu pieaugošās prasmju neatbilstības un prasmju vērtības samazināšanos šajā grupā. Mijiedarbība ar darba devējiem mācību programmu izstrādē joprojām ir neliela.

(11)

Aktivizēšanas un aktīva darba tirgus pasākumu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no nodarbinātības dienestu spējas izveidot un piedāvāt individualizētu atbalstu saņēmējiem. Aktīva darba tirgus politikas nostādņu neseno reformu īstenošana notiek lēni, un valsts nodarbinātības dienestu spēja sniegt efektīvas, individualizētas konsultācijas un palīdzību darba meklēšanā joprojām ir ierobežota. Sadarbība starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem un privātām darbā iekārtošanas aģentūrām joprojām ir ierobežota. Turklāt sadarbība starp nodarbinātības un sociālajiem dienestiem reģionos ir nevienmērīga, tādējādi kavējot koordinētas palīdzības sniegšanu tiem, kas atrodas tālāk no darba tirgus, jo īpaši minimālo ienākumu saņēmējiem. Reģionos pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz ienākumu atbalsta shēmām, piemēram, īstenošanas kārtību, attiecināmības prasībām, tvērumu un atbilstību, bet sociālo pabalstu pārskaitīšanas grūtības kavē profesionālo mobilitāti starp reģioniem. Turklāt informācija par pāreju no minimālo ienākumu shēmām uz nodarbinātību ir diezgan ierobežota. Spānija pašlaik sagatavo karti ar valsts un reģionālām ienākumu atbalsta shēmām valstī, aptverot valsts un reģionālos līmeņus. Lai gan ir ieviesti daži pasākumi, ģimenes un mājsaimniecību pabalstu efektivitāte nabadzības samazināšanā joprojām ir ierobežota, un pietiekamas un cenas ziņā pieejamas bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanas trūkums attur, jo īpaši sievietes, no darba uzsākšanas.

(12)

Aizvien straujākās izmaiņas nodarbinātības sektorālajā sadalījumā, ar ko Spānija sastopas kopš 2008. gada, papildina pieaugošā prasmju neatbilstība. Zemais vispārējais prasmju līmenis ierobežo pāreju uz darbībām ar augstāku pievienoto vērtību un kavē ražīguma pieaugumu. Neraugoties uz augsto terciārās izglītības iegūšanas līmeni, prasmju piedāvājums nav pietiekami salāgots ar darba tirgus vajadzībām, un neseno terciārās izglītības ieguvēju nodarbinātības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, un ievērojama daļa to tiem strādā darbu, kurā nav nepieciešams akadēmisks grāds. Turklāt, neraugoties uz nelielu uzlabojumu pēdējos piecos gados, ko daļēji ir veicinājušas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt uzņēmumu pārstāvību augstskolu valdēs, sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem joprojām ir vāja. Akadēmiķu ierobežotā mobilitāte, augstskolu pārvaldības sistēmas neelastība un administratīvie šķēršļi, ar kuriem saskaras Pētniecības rezultātu nodošanas biroji (Oficinas de transferencia de resultados de investigación), kavē ciešāku sadarbību.

(13)

Pētniecības un inovācijas politika Spānijā saskaras ar vairākām problēmām. Mijiedarbība starp publisko un privāto pētniecību ir vāja. Spānijas pētniecības un izstrādes intensitāte (izdevumi par pētniecību un izstrādi attiecībā pret IKP) un inovācijas veikums turpina samazināties apstākļos, kad ir samērā neliels inovatīvu uzņēmumu skaits un nelieli stimuli sadarbībai starp publisko pētniecību un uzņēmumiem. Spānijas veikums nav pietiekams attiecībā uz lielāko daļu uzņēmumu inovācijas rādītāju. Plaisa attiecībā uz izdevumu par pētniecību un izstrādi intensitāti salīdzinājumā ar Savienību kopumā ir īpaši būtiska attiecībā uz privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē (0,6 % Spānijā salīdzinājumā ar 1,3 % Savienībā kopumā). Riska kapitāls Spānijā joprojām netiek plaši izmantots, jo īpaši priekšizpētes posmā. Pētniecības un inovācijas politikas nostādņu sliktā koordinācija Spānijā un sadrumstalota reģionālā aina ar struktūrām un programmām, lai veicinātu inovācijas darbības un sekmētu zinātnes un uzņēmumu sadarbību, rada būtiskas problēmas uzņēmumiem, īpaši mazākiem uzņēmumiem. Zemais uzņēmumu iesaistīšanās līmenis inovācijas darbībās varētu liecināt par apguves spējas, inovācijai labvēlīgu pamata nosacījumu un stimulu trūkumu. Kā norādīts ERAC (Eiropas Pētniecības telpas un inovācijas jautājumu komiteja) 2014. gada salīdzinošā izvērtēšanā par Spānijas pētniecības un inovācijas sistēmu, veiksmīgākās publiskās pētniecības sistēmas virza augstākas pakāpes novērtēšana un pārskatatbildība, nekā tas ir Spānijā. Šajā saistībā publiskā institucionālā finansējuma piešķiršana augstskolām un publiskās pētniecības struktūrām parasti nav balstīta uz pētniecības un inovācijas veikumu, tādējādi samazinot stimulus uzlabot zinātnisko rezultātu kvalitāti un relevanci.

(14)

Spānijas uzņēmumu nelielais vidējais izmērs palīdz izskaidrot ekonomikas pastāvīgi zemo produktivitāti. Uzņēmumu izaugsme apvienojumā ar cilvēkkapitāla, inovācijas, tehnoloģijas, finansējuma pieejamības uzlabojumiem un efektīvu tiesu sistēmu varētu veicināt kopējo ražīgumu. 2015. gadā pastiprinājās uzņēmumu ieguldījumi, kuru pamatā bija dinamiski pieprasījuma apstākļi, zemas aizņēmumu izmaksas un notiekoša bilances sakārtošana korporatīvajā sektorā un mājsaimniecībās. Spānija ir veikusi dažādus pasākumus, lai atvieglotu uzņēmumu izaugsmi. Piemēram, sagaidāms, ka nesen izdotais likums par uzņēmumu finansēšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atvieglos piekļuvi finansējumam.. Turklāt tagad iepriekšējs novērtējums par jaunu tiesību aktu potenciālo ietekmi uz MVU ir obligāts. Tomēr laiks un to atļauju skaits, kas nepieciešamas uzņēmuma izveidei un noteiktu saimniecisko darbību sākšanai, joprojām ir samērā liels.

(15)

Spānijas ievērojamās regulatīvās prakses atšķirības reģionos, tostarp attiecībā uz uzņēmumu licencēšanu, var ierobežot uzņēmumu izaugsmes spēju. Tirgus vienotības likuma mērķis ir samazināt šķēršļus saimnieciskās darbības pieejamībai un veikšanai Spānijas reģionos un uzlabot regulējumu. Tam potenciāli varētu būt ievērojama ietekme, lai likvidētu šķēršļus ieguldījumiem un veicinātu uzņēmumu licencēšanu, darījumdarbību un uzņēmumu izaugsmi. Lai īstenotu tirgus vienotības likumu, ir nepieciešama visu pārvaldes iestāžu pilnīga iesaistīšanās. Tomēr tā trešajā piemērošanas gadā reģionālās pašvaldības to īsteno lēni. Tāpat ieguvumi no mazumtirdzniecības sektora 2014. gada reformas ir atkarīgi no reģionālo pašvaldību pieņemtajiem nepieciešamajiem īstenošanas aktiem. Turklāt šķēršļu novēršana, lai piekļūtu profesionālo pakalpojumu sektoram, iespējams, uzlabotu produktivitāti citos sektoros, kas izmanto šos resursus. Papildus Pakalpojumu direktīvas transponēšanai Spānijas tiesību aktos nav gūts progress reglamentēto profesiju un profesionālo apvienību tiesiskā regulējuma horizontālajā reformā, izņemot projektu profesionālās valdes sertifikācijas jomā. Secīgās valsts reformu programmās plānotā reforma nav pieņemta. Šīs reformas mērķis bija noteikt profesijas, km ir vajadzīga reģistrācija profesionālā organizācijā, palielināt profesionālo struktūru pārredzamību un pārskatatbildību, liberalizēt nepamatoti ierobežotas darbības un nodrošināt tirgus viengabalainību attiecībā uz piekļuvi profesionāliem pakalpojumiem un to veikšanu Spānijā.

(16)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Spānijas ekonomikas politikas analīzi un to publicējusi 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Spānijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Spānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valstu lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–4. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1.–4. ieteikumā,

1.

Nodrošināt, lai noturīgi tiktu novērsts pārmērīgais budžeta deficīts saskaņā ar attiecīgajiem lēmumiem vai ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus un izmantojot visu negaidīto papildu peļņu budžeta deficīta un parāda samazināšanai. Visos valdības līmeņos īstenot instrumentus, kas noteikti fiskālās sistēmas likumā. Pastiprināt kontroles mehānismus publiskajam iepirkumam un iepirkuma politikas nostādņu koordināciju valdības līmeņos.

2.

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu darba tirgus integrāciju, koncentrējot uzmanību uz individualizētu atbalstu un pastiprinot mācību pasākumu efektivitāti. Uzlabot reģionālo nodarbinātības dienestu spēju un pastiprināt to koordināciju ar sociālajiem dienestiem. Novērst plaisas un atšķirības minimālo ienākumu shēmās un uzlabot ģimenes atbalsta shēmas, tostarp kvalitatīvas bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pieejamību.

3.

Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu terciārās izglītības relevanci darba tirgū, tostarp stimulējot sadarbību starp augstskolām, uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. Palielināt publisko pētniecības struktūru un augstskolu uz veikumu balstīto finansējumu un veicināt privātā sektora pētniecības un inovācijas ieguldījumus.

4.

Paātrināt tirgus vienotības likuma īstenošanu reģionālā līmenī. Nodrošināt, ka autonomie reģioni īsteno reformas pasākumus, kas pieņemti mazumtirdzniecības nozarei. Pieņemt plānoto reformu par profesionālajiem pakalpojumiem un profesionālajām apvienībām.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/12

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Apvienotā Karaliste bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada valsts ziņojums par Apvienoto Karalisti tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Apvienotās Karalistes panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Apvienotās Karalistes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Minētais ziņojums ietvēra arī padziļinātu pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Apvienotajā Karalistē nav makroekonomiskās nelīdzsvarotības. Neaizsargātību var radīt liels mājsaimniecību sektora parāds, paaugstināti mājokļu cenu līmeņi un lieli tekošā konta deficīti. Tajā pašā laikā mājsaimniecību bilances kopumā ir spēcīgas, un banku nozares noturība turpina uzlaboties. Īstermiņā, šķiet, ir pieaugusi mājsaimniecību sektora un plašākas ekonomikas noturība pret riskiem, piemēram, pret procentu likmes vai nodarbinātības satricinājumiem. Lai arī valdības iniciatīvām ir zināma ietekme uz mājokļu piedāvājumu, tomēr joprojām ir jūtama diezgan liela nelīdzsvarotība starp mājokļu piedāvājumu un pieprasījumu. Riski, kas saistīti ar lielo tekošā konta deficītu, tiek mazināti ar labvēlīgu iestāžu sistēmu un nelielām ārvalstu valūtas saistībām. Deficīta pieaugumu veicināja primāro ienākumu deficīta pieaugums, un paredzēts, ka, mazinoties nelabvēlīgajiem cikliskajiem apstākļiem, deficīts samazināsies.

(3)

Apvienotā Karaliste 2016. gada 24. martā iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Apvienoto Karalisti pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa. Ja Apvienotā Karaliste 2016.–2017. gadā nodrošinās pārmērīgā budžeta deficīta noturīgu novēršanu, uz to, sākot no 2017.–2018. gada, būs attiecināma pakta preventīvā daļa un pārejas noteikums par parādu. Valdība savā 2015.–2016. gada konverģences programmā norāda, ka tā sagaida, ka nominālais deficīts 2016.–2017. gadā būs zem 3 % no IKP, un prognozē, ka līdz 2017.–2018. gadam tas vēl vairāk samazināsies, proti, līdz 2,0 % no IKP. Pārrēķinātais (4) strukturālais deficīts norāda, ka sagaidāms strukturālās bilances uzlabojums 0,6 procentpunktu apmērā no IKP 2015.–2016. gadā; 0,9 procentpunktu apmērā no IKP 2016.–2017. gadā un 0,7 procentpunktu apmērā no IKP 2017.–2018. gadā. Konverģences programmā nav iekļauts vidēja termiņa budžeta mērķis. Saskaņā ar konverģences programmu tiek prognozēts, ka valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 88,9 % no IKP 2015.–2016. gadā līdz 88,3 % no IKP 2016.–2017. gadā un 2017.–2018. gadā turpinās samazināties līdz 87,1 % no IKP. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pasākumi, kas ļautu sasniegt 2016.–2017. gadā un 2017.–2018. gadā plānotos deficīta mērķus, ir pietiekami precizēti. Tomēr dažu 2017.–2018. gada pasākumu, kuru ietekme uz budžetu tiek lēsta aptuveni 0,2 % apmērā no IKP, ietekme ir neskaidrāka. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka Apvienotā Karaliste 2015.–2016. gadā būs sasniegusi ieteikto nominālo deficītu 4,1 % apmērā no IKP un īstenojusi ieteiktos fiskālos centienus. Tiek prognozēts, ka Apvienotā Karaliste līdz 2016.–2017. gada termiņam novērsīs savu pārmērīgo deficītu saskaņā ar Padomes ieteikumiem, taču tā nesasniegs ieteikto nominālā deficīta mērķi 2,7 % apmērā no IKP. Paredzams, ka, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kumulatīvā veidā tiks nodrošināti nedaudz mazāki fiskālie centieni nekā ieteikts. Sagaidāms, ka 2017.–2018. gadā Apvienotā Karaliste nemainīgas politikas apstākļos nodrošinās atbilstību ieteiktajai korekcijai virzībā uz minimālo vidēja termiņa budžeta mērķi. Prognozēts arī, ka Apvienotā Karaliste 2017.–2018. gadā ievēros pārejas noteikumu par parādu. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Apvienotā Karaliste kopumā panāks atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(6)

Ražīgums Apvienotajā Karalistē stagnē kopš 2008. gada. Tas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, zemu kapitāla ieguldījumu, prasmju trūkumu, prasmju neatbilstību un izmaiņām ekonomikas struktūrā, proti, pāreju uz darījumdarbības nozarēm ar zemāku ražīgumu. Šajā kontekstā ir jāņem vērā arī problēmas, kas saistītas ar mājokļu nepietiekamību, jo īpaši ģeogrāfiskajos apgabalos, kur ir augsta ekonomikas izaugsme. Valdības 2015. gada jūlija politikas dokumentā Fixing the foundations – creating a prosperous nation ir izklāstīts plašs risinājums šajā jomā. Ņemot vērā dažus joprojām pastāvošos šķēršļus ieguldījumiem un publisko un privāto ieguldījumu zemo līmeni Apvienotajā Karalistē, valdības politikas pasākumi nolūkā paaugstināt prasmju līmeni, inovāciju un ieguldījumus infrastruktūrā ir savlaicīgi, lai gan būtiska būs to sekmīga īstenošana. Viens no galvenajiem uzdevumiem ieguldījumu jomā ir nodrošināt pietiekamas investīcijas tīkla infrastruktūrā. Valsts infrastruktūras plānā, kas tika atjaunināts 2016. gada martā, saskaņotā un konsekventā satvarā ir izklāstīta sīkāka informācija par panākto progresu attiecībā uz infrastruktūras projektiem. Plāns ir atkarīgs no tā, vai izdosies nodrošināt privātā finansējuma pieaugumu lielākajā ieguldījumu daļā. Ļoti būtiska ir īstenošana un uzraudzība, kā arī izšķiroši faktori ir pārredzamība un pārskatatbildība. Neraugoties uz dažādām valdības iniciatīvām, mājokļu pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu, un tas atspoguļojas augstajās un pieaugošajās mājokļu cenās. Mājokļu trūkums ir visakūtāk jūtams strauji augošajā Londonā un dienvidaustrumu reģionā. Zemes izmantošana notiek saskaņā ar principiem, kas izklāstīti valsts plānošanas politikas satvarā, un reformēta plānošanas satvara efektīva īstenošana varētu veicināt mājokļu būvniecības pieaugumu.

(7)

Apvienotās Karalistes darba tirgus joprojām ir dinamisks. Nodarbinātības līmenis 2015. gadā sasniedza 76,9 % (vecuma grupā 20–64), savukārt bezdarba līmenis turpināja samazināties, sasniedzot 5,3 %. Jauniešu bezdarbs un to jauniešu skaits, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā, ir samazinājušies vēl vairāk. Tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi attiecībā uz neaktīvu, nepietiekami nodarbinātu un mazkvalificētu darba ņēmēju nākotnes perspektīvām. Labākas attīstības iespējas darba tirgū un konkrētāki kvalifikācijas paaugstināšanas veidi palīdzētu tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazas algas un/vai kuriem ir maza darba slodze. Tas palīdzētu risināt arī prasmju trūkumu, kas dažās ekonomikas jomās, piemēram, celtniecībā, nenoliedzami pastāv. Būs rūpīgi jāpievēršas sekmīgai to resursu izmantošanai, kas izriet no māceklības nodevas. Bērnu aprūpes pieejamības uzlabošanas priekšlikumi būs savlaicīgi jāīsteno, jo bērnu aprūpes iespēju pieejamība un izmaksas joprojām sagādā problēmas.

(8)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Apvienotās Karalistes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Apvienotajai Karalistei adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Apvienotajā Karalistē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–3. ieteikumā.

(9)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Censties līdz 2016.–2017. gadam ilgtspējīgi novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Pēc tam, kad tiks novērsts pārmērīgais budžeta deficīts, 2017.–2018. gadā panākt fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP minimālā vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

2.

Risināt tīkla infrastruktūras ieguldījumu nepilnības, tostarp nodrošinot valsts infrastruktūras plāna prioritāšu īstenošanu. Veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, tostarp īstenojot valsts plānošanas politikas satvara reformas.

3.

Risināt prasmju neatbilstības jautājumu un nodrošināt prasmju attīstību, tostarp stiprinot māceklības kvalitāti. Vēl vairāk uzlabot cenas ziņā pieņemamas un kvalitatīvas bērnu pilna laika aprūpes pieejamību.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/15

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Polija nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Poliju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Polijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Polijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Polija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā (3), Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Poliju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada konverģences programmā plāno nominālā deficīta palielināšanos no 2,6 % no IKP 2015. gadā līdz 2,9 % no IKP 2017. gadā, pirms tas samazināsies līdz 1,3 % no IKP 2019. gadā. Sagaidāms, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – deficīts 1 % apmērā no IKP strukturālajā izteiksmē – netiks sasniegts līdz 2019. gadam, programmas darbības laikā. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP palielināsies no 51,3 % 2015. gadā līdz 52,5 % 2017. gadā, pirms tā samazināsies līdz 50,4 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, 2016. gadam ir ticams un pēc tam – labvēlīgs. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka būs ievērojama novirze no ieteiktās korekcijas 2016. gadā, kā arī 2017. gadā, ja politika netiks mainīta. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Polija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādējādi, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(6)

Polija ir vienīgā dalībvalsts, kurā nav izveidota pilntiesīga, neatkarīga fiskālā padome, un nav zināms, vai ir paredzēts tādu izveidot, lai gan Polijai ir neatkarīgas fiskālās iestādes, kuras aptver dažas no fiskālās padomes funkcijām. Papildus “parāda bremzēm”, kas iestrādātas Polijas Konstitūcijā, Polija 2013. gadā ieviesa izdevumu stabilizēšanas noteikumu, ko pirmo reizi pilnībā piemēroja attiecībā uz 2015. gada budžetu. Tomēr 2015. gada decembrī noteikums tika grozīts, un tas pieļaus lielākus izdevumus, jo īpaši šā brīža zemās inflācijas apstākļos. Ilgtermiņā pastāv ievērojami fiskālās stabilitātes riski, ko izraisa nelabvēlīgs sākotnējais budžeta stāvoklis un ar iedzīvotāju novecošanos saistītais prognozētais izmaksu pieaugums, galvenokārt attiecībā uz izdevumiem veselības aprūpes jomā. No parāda ilgtspējas viedokļa, vidēja termiņa fiskālais risks ir liels, ja politika netiks mainīta, jo sagaidāms, ka pieaugs parāda uzkrājums.

(7)

Paredzams, ka 2015. gadā ieņēmumi no PVN attiecībā pret IKP joprojām būs nelieli, neskatoties uz līdz šim ieviestajiem pasākumiem, kas ietver apgrieztās maksāšanas sistēmu un to uzņēmumu, kuri strādā jūtīgās nozarēs, kopīgu atbildību. Valdības prioritātes ir uzlabot PVN iekasēšanu un apkarot krāpšanu PVN jomā, un šajā sakarībā tiek izstrādāta stratēģija. Sagaidāms, ka tajā tiks ietverti tādi pasākumi kā jauni IT rīki krāpšanas PVN jomā atklāšanai un apkarošanai un nodokļu administrācijas reforma. 2017. gada janvārī tiks ieviests zemāks limits skaidras naudas maksājumiem starp uzņēmumiem. Polija vēl aizvien saskaras ar ilgstošu problēmu, proti, neefektīvu nodokļu administrāciju. Iekasēšanas izmaksu attiecība, t. i., administratīvās izmaksas uz neto iekasēto nodokļa ieņēmumu, ir visaugstākās Savienībā.

(8)

Polija turpina piemērot samazinātas PVN likmes lielam skaitam preču un pakalpojumu. Tas veicina ieņēmumu zaudēšanu un samazina PVN sistēmas efektivitāti. Pierādījumi liecina, ka samazinātas PVN likmes nav efektīvs sociālās politikas instruments, jo īpaši tādēļ, ka tās nav konkrēti vērstas uz neaizsargātām mājsaimniecībām. Tām ir tendence kļūt par ievērojamām subsīdijām turīgajiem nodokļu maksātājiem. Uzskata, ka sociālie pabalsti un ienākuma nodoklis ir labāk vērsti uz mērķi un līdz ar to piemērotāki pārdales mērķu sasniegšanai. Iespējamie ieņēmumu zaudējumi, kas radušies samazinātu PVN likmju un fakultatīvo atbrīvojumu rezultātā, ir vieni no augstākajiem Savienībā.

(9)

Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, Polijas darba tirgus saskaras ar ievērojamām grūtībām – darbaspēka novecošanu, zemu ražīgumu un augstu darba tirgus segmentāciju. Tās iet roku rokā ar trūkumiem izglītības sistēmā. Kaut arī izglītības sistēma pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, tā joprojām nesniedz skolēniem pietiekamas transversālās prasmes, kas nepieciešamas strauji mainīgajam darba tirgum un inovācijai. Polijas augstākās izglītības un zinātnes salīdzinoši zemais vidējais rādītājs negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Polijas augstākās izglītības internacionalizācijas pakāpe ir ļoti zema gan ārvalstu studentu skaita ziņā, gan attiecībā uz dalību starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā. Augstākās izglītības finansēšanas modelis pietiekamā mērā neveicina kvalitāti, jo tas lielā mērā izmanto novecojušus universitātes vērtēšanas kritērijus un mainīgos lielumus, piemēram, studentu un akadēmiskā personāla skaitu. Saskaņā ar darba devējiem, absolventiem trūkst tādu transversālo prasmju kā prasmes risināt problēmas, kritiski domāt vai prasmes strādāt komandā. Līdzdalība mūžizglītībā ir neliela, un profesionālā izglītība un apmācība neatbilst tirgus vajadzībām.

(10)

Lai gan pirmsskolas izglītības pieejamība un izmantošana pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies, agrīnās bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība joprojām ir viena no zemākajām Savienībā. Obligātā skolas sākšanas vecuma paaugstināšana līdz septiņiem gadiem un piecgadīgo bērnu pienākuma apmeklēt pirmsskolas iestādes atcelšana, kā arī jaunais bērnu pabalsts var radīt negatīvu ietekmi uz dalību darba tirgū, jo īpaši sieviešu vidū, un šajā sakarībā ir nepieciešama cieša uzraudzība.

(11)

Neraugoties uz to, ka 2015. gadā pastāvīgo darba līgumu skaits ir spēcīgi pieaudzis, noteikta laika darba līgumu īpatsvars Polijā ir viens no augstākajiem Savienībā. Polija nesen ir īstenojusi virkni pasākumu, lai risinātu darba tirgus segmentācijas jautājumu. Tika veikts grozījums darba kodeksā, palielinātas sociālā nodrošinājuma iemaksas, kas saistītas ar atsevišķiem civiltiesību līgumiem, un sagaidāms, ka 2017. gada janvārī tiks ieviests minimālais stundas atalgojums tiem, kas strādā saskaņā ar civiltiesību līgumiem. Tomēr atsevišķi darba kodeksa aspekti rada darba devējiem šķēršļus pieņemt darbā cilvēkus uz beztermiņa līgumu pamata, un šādu līgumu izmantošana joprojām ir ierobežota. Tas ir galvenokārt saistīts ar darba regulējuma sarežģītību un augstajām netiešajām atlaišanas izmaksām saskaņā ar šiem līgumiem. Šīs izmaksas ietver augstas tiesvedības izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar laikietilpīgiem un neparedzamiem strīdu izšķiršanas mehānismiem un tādiem noteikumiem kā, piemēram, vecāka gadagājuma darba ņēmēju īpašā aizsardzība pret atlaišanu.

(12)

Preferenciāli sociālā nodrošinājuma noteikumi konkrētām nozarēm, jo īpaši apjomīgi subsidētās lauksaimnieku un kalnraču pensiju sistēmas, rada lielas budžeta izmaksas un var mazināt darbaspēka mobilitāti. Lauksaimniekiem paredzētās īpašās apdrošināšanas sistēmas ietvaros apdrošināto personu skaits kopš 2007. gada lēnām samazinās, un valdība prognozē, ka 2019. gadā tas sasniegs 1,18 miljonus cilvēku, tajā pašā laikā pensiju pabalstu saņēmēju skaits, kas ir 1,229 miljoni, iespējams, līdz 2018. gadam pieaugs. Kopš 2011. gada valsts budžeta izdevumu daļa, kas atvēlēta KRUS, ir bijusi nemainīga, proti, 1 % no IKP. Attiecībā uz lauksaimniekiem nepastāv vispārēja nodokļu prasība vai pienākums veikt uzskaiti grāmatvedības sistēmā, un KRUS pašfinansēšana ir zema. Polijā 2014. gadā pastāvēja 1,382 miljoni lauku saimniecību, no kurām 52 % bija mazākas par 5 ha (GUS). Kalnrači ir atbrīvoti no vispārēji noteiktās iemaksas valsts pensiju sistēmā ar īpašiem, preferenciāliem pensiju reizināšanas koeficientiem, kas publiskajām finansēm rada būtiskas gada izmaksas, proti, vairāk nekā 0,5 % no IKP. Nelabvēlīgā demogrāfiskā prognoze jau izpaužas kā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tādējādi ir būtiski saglabāt pozitīvo tendenci nodarbinātībā, jo īpaši gados vecāku darba ņēmēju vidū, arī tāpēc, lai saglabātu valsts pensiju sistēmas pietiekamību un ilgtspēju. Lai gan pēdējos gados vidējais faktiskais pensionēšanās vecums palielinājās, tas joprojām ir ievērojami mazāks par likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Tādējādi faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu nākotnes pensiju sociālo pietiekamību ilgtermiņā un publisko finanšu stabilitāti, kā arī lai palielinātu līdzdalību darba tirgū.

(13)

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados veikti ievērojami ieguldījumi, transporta, enerģētikas un komunikāciju tīklu jomā joprojām pastāv kavēkļi un trūkumi. Ieguldījumu aktivitāti kavē šķēršļi, kas saistīti ar valsts pārvaldes darbību, nodokļiem, pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību vidi, kā arī līguma izpildes procedūru ilgumu. Vadības un administratīvo spēju nepilnības negatīvi ietekmē spēju savlaicīgi īstenot ieguldījumu projektus dzelzceļa nozarē un citus transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras projektus. Polijas ekonomika joprojām ir energoietilpīga un oglekļietilpīga, un energoefektivitātes uzlabošana varētu radīt būtiskus ieguvumus. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas noveco un joprojām ir ļoti atkarīgas no akmeņoglēm. Elektroenerģijas tīkls nav pietiekami savienots ar kaimiņvalstīm. Atjaunojamo energoresursu atbalsta shēma, kurai bija jāstājas spēkā 2016. gada 1. janvārī, tika atlikta, kas izraisa nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem. Galvenie faktori, kas kavē ieguldījumus, īpaši būvniecībā, ir telpiskās plānošanas ļoti mazais tvērums un nestabilitāte, jo īpaši vietējā līmenī, kā arī pārmērīgs regulējums, regulatīvas un administratīvas neatbilstības, kas kavē būvatļauju piešķiršanu.

(14)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Polijas ekonomikas politikas vispusīgu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Polijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Polijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(15)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (4) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. un 2017. gadā. Stiprināt fiskālo sistēmu, tostarp izveidojot neatkarīgu fiskālo padomi. Uzlabot nodokļu iekasēšanu, nodrošinot labāku PVN saistību izpildi, kā arī ierobežot samazinātu PVN likmju plašo izmantošanu.

2.

Nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju un adekvātumu un palielināt līdzdalību darba tirgū, uzsākot preferenciālās pensiju sistēmas reformu, likvidējot šķēršļus pastāvīgākiem nodarbinātības veidiem un uzlabojot izglītības un apmācības programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām.

3.

Veikt pasākumus, lai novērstu šķēršļus ieguldījumiem transporta, būvniecības un enerģētikas infrastruktūras jomā un palielināt telpiskās plānošanas tvērumu vietējā līmenī.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/19

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Vācija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Vācijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Vācijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

Ziņojums par Vāciju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Vācijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Vācijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. 2016. gada 8. martā Komisija pieņēma paziņojumu, kurā tā iepazīstināja ar šā padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas analīze ļauj secināt, ka Vācijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrēti, lielais un pastāvīgais tekošā konta pārpalikums liecina par pārmērīgiem ietaupījumiem un vājiem ieguldījumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Vāji iekšzemes ieguldījumi kavē potenciālo izaugsmi, un situācijā, kad pieprasījums no ārvalstīm ir pieticīgs, liela paļaušanās uz ārējo pieprasījumu rada makroekonomikas riskus. Tekošā konta pārpalikums, ņemot vērā tā apmēru, negatīvi ietekmē arī eurozonas ekonomikas rādītājus. Ja šis jautājums tiktu risināts, palielinot ieguldījumus, pieaugtu Vācijas izaugsmes potenciāls un tiktu veicināta stabila ekonomikas atlabšana eurozonā.

(3)

2016. gada 15. aprīlī Vācija iesniedza savu 2016. gada stabilitātes programmu un 2016. gada 29. aprīlī – valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Vāciju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. 2016. gada stabilitātes programmā valdība plāno laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam saglabāt nominālā izteiksmē līdzsvarotu budžeta pozīciju. Vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP –joprojām ar rezervi tiek izpildīts visā programmas periodā. Saskaņā ar stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies, 2020. gadā sasniedzot 59,5 %. Makroekonomikas scenārijs, kas ir šīs budžeta prognozes pamatā un kuru nav apstiprinājusi neatkarīga struktūra, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek plānots, ka 2016. un 2017. gadā strukturālajā bilancē tiks reģistrēts pārpalikums 0,4 % apmērā no IKP, kas pārsniedz vidēja termiņa budžeta mērķi. Iespējamas turpmākas novirzes, tostarp nolūkā apmierināt vajadzības publisko ieguldījumu jomā, tiktu novērtētas, ņemot vērā nepieciešamību strukturālo bilanci noturēt vidējā termiņa budžeta mērķa līmenī. Tiek prognozēts, ka bruto parāds turpinās stabili samazināties, kļūstot mazāks par to apjomu, ko paredz noteikums par parādu. Tas rada iespējas stimulēt publiskos ieguldījumus. Pamatojoties uz savu stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Vācija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Lai gan federālā valdība ir pieņēmusi vairākus pasākumus, kuru mērķis ir turpmākajos gados palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, joprojām nešķiet, ka ar šiem līdzekļiem tiks izraisīta noturīga augšupejoša tendence publisko ieguldījumu jomā un apmierinātas prasības attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā. Pašvaldību līmenī neto pamatkapitāla veidošanās joprojām ir izteikti negatīva, kas norāda uz nepietiekamiem ieguldījumiem. Kopumā izglītības un pētniecības izdevumi pēdējos gados ir palielinājušies tikai pavisam nedaudz, un 2015. gadā, iespējams, nav sasniegts valsts izvirzītais mērķis, proti, 10 % no IKP. Lai Vācija turpmāk saglabātu konkurētspēju, ir svarīgi veikt pastāvīgus ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un inovācijā. Tiek prognozēts, ka arī 2016.–2017. gadā budžets būs līdzsvarots gan nominālā, gan strukturālā izteiksmē, tāpēc joprojām pastāv pietiekama fiskālā telpa lielākiem publiskajiem ieguldījumiem, nepārkāpjot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un noteikumu par valsts parāda “bremzēšanu”. Pensiju sistēmas reformēšana palīdzētu nodrošināt publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti. Esošā fiskālās izlīdzināšanas struktūra ir sarežģīta, un tai ir tieksme mazināt ieņēmumu uzlabošanas stimulus atsevišķās federālajās zemēs. Pašreizējā federālo fiskālo attiecību pārskatīšana dod iespēju sistēmu nostiprināt, tostarp nodrošinot pietiekamus publiskos ieguldījumus visos pārvaldes līmeņos, jo īpaši pašvaldībās. Pašreizējais kompromisa priekšlikums, par kuru ir vienojušās federālās zemes, paredz vienkāršotu horizontālu fiskālo izlīdzināšanu. Tomēr priekšlikums joprojām ir nekonkrēts attiecībā uz tēriņu kompetenču sīkāku precizēšanu un nepietiekami palielina ieņēmumu autonomiju. Vienlaikus tikai pavisam nedaudz tiek izmantoti tādi instrumenti, kas ir alternatīvas tradicionālajam valsts piešķirtajam finansējumam transporta infrastruktūrai, tostarp publiskās un privātās partnerības. Turklāt ieguldīšanu apgrūtina arī komplicētie plānošanas pienākumi dažādajos pārvaldes līmeņos, nevienmērīga administratīvā spēja un sarežģītas apstiprināšanas procedūras. Ieguldījumus labvēlīgi varētu ietekmēt arī publiskā iepirkuma efektīvāka izmantošana, ņemot vērā, ka to publiskā iepirkuma konkursu apjoms, kuri tiek publicēti ES mērogā, joprojām ir daudz zemāks par ES vidējo rādītāju.

(7)

Privātā sektora ieguldījumus vēl aizvien kavē uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmas sarežģītība, un joprojām augsts ir kopējais ienākuma nodokļa slogs uzņēmumiem, kas ietver vietējo komercdarbības nodokli (Gewerbesteuer) un solidaritātes papildnodokli. Vietējais komercdarbības nodoklis ir iemesls neefektivitātei, tāpēc ka nodokļu bāzē ir iekļauti ar peļņu nesaistīti elementi. Nodokļu sistēma ir labvēlīgāka aizņēmuma finansējumam, nevis pamatkapitāla finansējumam, un rādītājs, kas raksturo “stimulu aizņemties” (debt bias), 2015. gadā bija astotais augstākais Savienībā. Laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam izaugsmei salīdzinoši labvēlīgo patēriņa nodokļu un periodiski maksājamo īpašuma nodokļu daļa nodokļu kopsummā bija stabila – aptuveni 28–29 % apmērā, kas ir zems rādītājs salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju, proti, aptuveni 32–33 %. Turklāt ir turpinājusies tendence palielināt nodokļus par nekustamā īpašuma nodošanu, nevis lielākā mērā paļauties uz mazāk kropļojošiem periodiskajiem īpašuma nodokļiem. Centieni modernizēt nodokļu administrāciju aprobežojās ar federālās valdības pieņemtu tiesību aktu, kura mērķis ir vienkāršot nodokļu administrācijas procedūras. Vēl joprojām 16 federālo zemju nodokļu administrācijas automātiski neapmainās ar nodokļu datiem, lai gan šāda apmaiņa varētu uzlabot nodokļu revīziju efektivitāti. Kopumā strukturālo trūkumu un novēlotas modernizācijas rezultāts ir salīdzinoši nepietiekami veiksmīga nodokļu administrācijas darbība un ar efektivitāti saistītas nepilnības nodokļu iekasēšanā.

(8)

Finansēšanas apstākļi Vācijā visumā ir labvēlīgi. Tomēr riska kapitāla tirgus, salīdzinot starptautiski, joprojām ir nepietiekami attīstīts, un ar nodokļiem saistītie regulējuma noteikumi var ierobežot tā apmēru. Riska kapitāla pieejamības uzlabošana ir svarīgs uzņēmējdarbības stimulēšanas faktors, tostarp augsto tehnoloģiju sektoros un zinātnesietilpīgu pakalpojumu jomā. Federālā valdība ir uzsākusi vairākus pasākumus, ar kuriem paredzēts uzlabot riska kapitāla nosacījumus, un tiek apsvērti vēl citi pasākumi. Piedevām riska kapitāla tiesiskā regulējuma pārskatīšana varētu palīdzēt veicināt privātos ieguldījumus, tostarp no ārvalstu ieguldītājiem.

(9)

Politikas pasākumi, kuras nolūks ir stimulēt konkurenci pakalpojumu sektoros, jo īpaši profesionālo pakalpojumu jomā, ir bijuši nelieli. Vācija ir viena no tām dalībvalstīm, kurās pakalpojumu jomā pastāv lieli reglamentējoši šķēršļi. Ierobežojoši preču tirgu noteikumi ietekmē cenas un ražīgumu. Zems darba ražīgums un augsti uzcenojumi rāda, ka Vācijai ir plašas iespējas uzlabot profesionālo pakalpojumu darbību. Problēmas komercpakalpojumu jomā izriet no prasībām, kas attiecas uz atļauju saņemšanu, ierobežojumiem attiecībā uz darbību vairākās nozarēs, apdrošināšanas prasībām un fiksētiem tarifiem. Tāpat joprojām tiek piemērotas prasības par juridisko formu un kapitāla daļu turējumu. Rīcības plānā, ko Vācija iesniedza pēc savstarpējā novērtējuma par reglamentēto profesiju pieejamību un praksi, ir ierosināti tikai daži pasākumi, lai gan nepārprotami ir iespējams sagatavot vērienīgākus priekšlikumus.

(10)

Lai gan kopumā darba tirgus strādā ļoti labi – jo īpaši jāpiezīmē, ka bezdarbs ir nokrities līdz daudzu gadu laikā zemākajam līmenim, – pamazām kļūst aktuāls ar sabiedrības novecošanu saistīts darbaspēka un prasmju trūkums, kas liek pilnībā izmantot esošo darbaspēku. Tā kā šīs tendences apdraud ne tikai darba tirgu, bet arī pensiju sistēmas ilgtspēju un adekvātumu, šķiet, ka nenovēršami ir spēcīgāk jāstimulē pensionēšanās lielākā vecumā. Nabadzības riska rādītājs vecumā (2014. gadā 16,3 %) ir lielāks par ES vidējo rādītāju (13,8 %), un pakāpeniski tiek samazināts valsts pensiju shēmas ienākumu aizvietošanas rādītājs, savukārt rādītāji, kas liecina par iesaistīšanos otrajā vai trešajā pensiju līmenī, ir pārāk zemi, lai šo risku mazinātu. Laikposmā no 2003. līdz 2014. gadam gandrīz divkārt pieauga to pensionāru skaits, kas pēc līdzekļu pārbaudes saņem minimālos ienākumus. Tomēr priekšlikumi par to, kā labāk stimulēt pensionēšanos lielākā vecumā (Flexi-Rente), vēl nav oficiāli apstiprināti. Laiks rādīs, cik iedarbīgi ar tiem var kompensēt 2014. gadā ieviestos stimulus izmantot priekšlaicīgo pensionēšanos.

(11)

Joprojām netiek pietiekami izmantots konkrētu grupu, jo īpaši sieviešu un migrantu izcelsmes personu, darba tirgus potenciāls, un joprojām pastāv nodarbinātību – jo īpaši otra pelnītāja nodarbinātību – bremzējoši faktori. Konkrēti nodokļu sistēmas un veselības apdrošināšanas elementi nemudina otru pelnītāju sākt strādāt vai palielināt darba stundu skaitu. Tā rezultātā tikai neliela daļa sieviešu strādā pilnu slodzi, un vidējais stundu skaits, ko nostrādā sievietes, ir viens no zemākajiem Savienībā, lai arī sieviešu nodarbinātības līmenis ir augsts. Lai gan minimālās algas ieviešanas ietekmē ir notikusi neliela pāreja no “minidarbiem” uz standarta nodarbinātību, “minidarbos” joprojām strādā apmēram septiņi miljoni darbinieku (5 miljoniem no tiem “minidarbs” ir vienīgais algotais darbs). Tas, ka “minidarbi” ir atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daudzos gadījumos arī no visām darbinieka sociālajām iemaksām, var atturēt strādājošos no pārcelšanās uz tādiem darbiem, kur var nopelnīt vairāk par 450 EUR mēnesī, kas ir maksimālā mēnešalga “minidarbā”. Daudzos gadījumos šis bremzējošais faktors ir vēl spēcīgāks tāpēc, ka dzīvesbiedram tiek piemērots kopīgs ienākuma nodoklis. Iespējams, ka augstākas darbinieku sociālās iemaksas lielā mērā mazina to pozitīvo ietekmi, ko uz mājsaimniecību ienākumiem un patēriņu atstāj nelielais vairāku atvieglojumu palielinājums un fiskālo bremžu kompensēšana. Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās minimālās algas līmenī ir liels, tāpēc algas diapazona lejasdaļā ienākumi ir zemāki. Darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana – tostarp ar mērķtiecīgiem atvieglojumiem vai atmaksām – šo nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās mazinātu, un tas savukārt palielinātu zemu atalgoto darbinieku rīcībā esošos tīros ienākumus un tādējādi – patēriņa iespējas.

(12)

Iepriekšējā gadā piedzīvotajam lielajam bēgļu pieplūdumam Vācijā ir virkne sociālu un ekonomisku seku. Lai gan īstermiņā bēgļu pieplūdums palielinās publiskos izdevumus un radīs papildu iekšzemes pieprasījumu, tādējādi palielinot IKP, vidēja termiņa ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi ir atkarīga no tā, cik sekmīgi bēgļi integrēsies darba tirgū un sabiedrībā, tostarp izmantojot atbalstu izglītības iegūšanai. Šis ir svarīgs politikas dienaskārtības jautājums gan ES mērogā, gan dalībvalstu mērogā, un tas tiks rūpīgi novērots un analizēts, tai skaitā 2017. gada valsts ziņojumā.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Vācijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir izvērtējusi arī stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Vācijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Vācijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts stabilitātes programmu, un saskaņā ar tās atzinumu (5) sagaidāms, ka Vācija ievēros Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(15)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1.–3. ieteikumā,

1.

Panākt noturīgu augšupejošu tendenci publisko ieguldījumu jomā, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītībā, pētniecībā un inovācijā, vienlaikus ievērojot vidējā termiņa budžeta mērķi. Uzlabot federālo fiskālo attiecību struktūru nolūkā palielināt publiskos ieguldījumus, jo īpaši pašvaldību līmenī.

2.

Samazināt ar efektivitāti saistītas nepilnības nodokļu sistēmā, jo īpaši pārskatot uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem un vietējo tirdzniecības nodokli, modernizēt nodokļu administrāciju un pārskatīt riska kapitāla tiesisko regulējumu. Pastiprināt pasākumus, lai stimulētu konkurenci pakalpojumu sektorā, jo īpaši komercpakalpojumu un reglamentēto profesiju jomā.

3.

Palielināt stimulus pensionēties lielākā vecumā un samazināt otra pelnītāja nodarbinātību bremzējošos faktorus. Zemu atalgotiem darbiniekiem samazināt lielo nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās un veicināt pāreju no “minidarbiem” uz standarta nodarbinātību.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/23

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Čehijas Republika nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Čehijas Republiku tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Čehijas Republikas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Čehijas Republikas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Čehijas Republika 2016. gada 11. maijā iesniedza savu 2016. gada konverģences programmu, un 12. maijā tā iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Čehijas Republiku pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada konverģences programmā plāno nelielu nominālās bilances pasliktināšanos līdz -0,6 % no IKP 2016. gadā un plašu stabilizēšanos – 0,5 % apmērā no IKP, sākot ar 2017. gadu. Vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP – programmas periodā tiks izpildīts. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP saglabāsies 41,1 % līmenī 2016. gadā un samazināsies līdz 39,3 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pasākumi, kas, sākot no 2017. gada, nepieciešami plānoto deficīta mērķu sasniegšanai, nav pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka strukturālā bilance 2016. gadā būs – 0,7 % un 2017. gadā – – 0,9 % no IKP, kas pārsniedz vidējā termiņa budžeta mērķi. Iespējamās turpmākās novirzes būtu jāizvērtē, ņemot vērā prasību strukturālo bilanci saglabāt atbilstošu vidēja termiņa budžeta mērķim. Pamatojoties uz savu konverģences programmas izvērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata – sagaidāms, ka Čehijas Republika ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Ilgtermiņā attiecībā uz Čehijas Republiku pastāv vidēji fiskālās stabilitātes riski. Tie galvenokārt izriet no tādu valsts izdevumu prognozētās ietekmes, kas saistīti ar novecošanu, galvenokārt veselības aprūpes jomā, kā arī pensiju jomā. Ja tiks īstenoti nesen pieņemtie vai plānotie pasākumi pensiju sistēmas grozīšanai, tas ilgtermiņā izraisīs publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pirmkārt, valdība 2016. gada februārī pieņēma tiesību aktus, ar ko tai tika piešķirtas pilnvaras elastīgāk pielāgot pensiju indeksācijas mehānismu. Otrkārt, tiek apspriesti priekšlikumi paredzēt, ka maksimālais likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 65 gadi, un izveidot regulāru pensionēšanās vecuma pārskatīšanas mehānismu. Pašlaik netiek plānots palielināt likumā noteikto zemo pensionēšanās vecuma līmeni. Veselības aprūpes jomā prognozētais ilgtermiņa izdevumu pieaugums arī rada bažas. Veselības aprūpes sistēmas pārvaldības un izmaksu efektivitātes uzlabošana Čehijas Republikā sagādā problēmas, lai gan vairāki pasākumi patlaban ir dažādos īstenošanas posmos. Rādītāji liecina par augstu preču patēriņa un pakalpojumu izmantošanas līmeni un salīdzinoši lielu paļaušanos uz stacionāro aprūpi, kas ir dārgāka nekā ambulatorie pakalpojumi. Šķiet, ka pieejamie medicīniskie dati netiek efektīvi izmantoti, lai plānotu un racionalizētu stacionārās aprūpes iespējas. Stacionārās aprūpes atlīdzināšanas sistēma tiek pārskatīta, jo tai piemīt dažādi trūkumi, piemēram, neliels to slimnīcu skaits, kuras izmanto atsauces likmju aprēķināšanai. Joprojām nav pietiekami izpētītas iespējas stiprināt ambulatorās aprūpes koordinēšanu, uzlabot ārstu īstenoto “atlases” funkciju un ierobežot ambulatoro pakalpojumu nevajadzīgu izmantošanu.

(7)

Čehijas Republikas fiskālā sistēma ir viena no vājākajām Savienībā. Valdība 2015. gada februārī apstiprināja reformu paketi galveno trūkumu novēršanai šajā jomā, bet to vēl ir nepieciešams ratificēt parlamentā. Paketes mērķis ir transponēt valsts tiesību aktos Padomes Direktīvu 2011/85/ES (4). Ierosinātā reforma paredz stiprināt izdevumu ierobežojumus un tos tieši piesaistīt vidējā termiņa budžeta mērķim. Saskaņā ar reformu valdībai vajadzētu pieņemt budžetu, ar ko nodrošina publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti, un tiktu izveidota neatkarīga fiskālo jautājumu padome nolūkā uzraudzīt publiskās finanses un vairot pārredzamību.

(8)

Ieguldījumu līmenis Čehijas Republikā joprojām ir zemāks par vidējo ES rādītāju uz vienu iedzīvotāju, un ieguldījumi ļoti koncentrējas galvaspilsētas reģionā. Administratīvie un regulatīvie šķēršļi joprojām apgrūtina darījumdarbības vides efektivitāti un kavē ieguldījumus. Pastāv specifiski transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanas kavēkļi. Turklāt ES fondu apgūšana 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija lēna, kam par iemeslu galvenokārt bija sarežģītas procedūras, pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi, nepilnības publiskā iepirkuma procedūrās un vājas to iestāžu administratīvās spējas, kuras iesaistītas projektu īstenošanā. Kas attiecas uz transporta infrastruktūru, ieguldījumu administratīvie šķēršļi ir ilgstošās procedūras zemes izmantošanas atļauju saņemšanai un kavēšanās, kas izriet no sūdzību procedūrām Pretmonopola birojā. Attiecībā uz energoefektivitāti valsts programmas energointensitātes samazināšanai ir bijušas sadrumstalotas un izmaksu ziņā neefektīvas. Ir norādes, ka enerģijas ietaupījumu rādītāji neuzlabojas atbilstoši valsts energoefektivitātes rīcības plānam. Attiecībā uz pakalpojumiem ir pierādījumi, ka pastāv regulatīvie ierobežojumi. Tas jo īpaši attiecas uz dažām individuālo profesionālo pakalpojumu nozarēm, kurās šķēršļi ienākšanai un darbībai tirgū, šķiet, ir augstāki nekā vidēji ES. Kvalitatīvu tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu zemais izmantošanas līmenis arī kavē darījumdarbības vides attīstību un atspoguļo piegādes trūkumus. E-pārvaldes pakalpojumos netiek pilnvērtīgi izmantotas tehnoloģiju iespējas uzlabot lietotāja pieredzi, un šo pakalpojumu tehniskās kvalitātes līmenis ir viens no zemākajiem Savienībā. Pieejamie pierādījumi norāda uz to, ka Čehijas Republikā ir salīdzinoši plaši izplatīta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šīs problēmas risināšana ir prioritārs jautājums politikas programmā, jo īpaši attiecībā uz PVN. No otras puses, netiek plānoti pasākumi, lai samazinātu salīdzinoši augstās izmaksas, kas saistītas ar nodokļu maksāšanu, vai lai vienkāršotu nodokļu sistēmu. Nodokļu iestāžu piedāvātie pakalpojumi posmā pirms dokumentu iesniegšanas ir ierobežoti. Nodokļu maksātāji nelielā mērā izmanto elektroniskās sistēmas nodokļu deklarāciju iesniegšanai, lai gan ir panākts zināms progress attiecībā uz PVN. Turklāt saskaņā ar jaunākajiem starptautiskajiem ziņojumiem nodokļu iekasēšanas izmaksas ir salīdzinoši augstas. Augstas darba devēju sociālās iemaksas paaugstina jau kopumā augsto darbaspēka nodokļu līmeni, un novirzīšana uz citām jomām, piemēram, uz īpašuma nodokli, ir ierobežota.

(9)

Vairāki rādītāji liecina par būtiskām nepilnībām valsts pārvaldē. Ir gūti zināmi panākumi attiecībā uz leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu pieņemšanu 2015. gada pretkorupcijas plāna ietvaros. Parlaments 2015. gada novembrī apstiprināja Līgumu reģistra likumu. Tā savlaicīga īstenošana un turpmāka attīstība uzlabotu publisko iepirkumu konkursu pārredzamību un izmaksu efektivitāti. Tomēr daži svarīgākie korupcijas apkarošanas tiesību akti, piemēram, grozījumi Likumā par interešu konfliktu un jaunais Likums par politisko partiju finansēšanu, arvien ir procesā. Vairākus pieņemtos pasākumus ir grūti īstenot, un tiem ir ierobežota ietekme, savukārt vairāki plānotie pasākumi tiek vairākkārt pārcelti uz nākamo rīcības plānu. Neraugoties uz zināmiem centieniem novērst Čehijas Republikas publiskā iepirkuma sistēmas darbības nepilnības, ir iespējams gūt turpmākus panākumus attiecībā uz konkurenci un tādējādi – lietderīgumu. Tas ir daļēji tāpēc, ka iepirkuma veicējiem trūkst atbilstīgas apmācības un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta kvalitātes kritērijiem. Publiskais sektors lielā mērā izmanto procedūras, kas neparedz konkursa rīkošanu un kurām ir ierobežota spēja piesaistīt pretendentus, savukārt apvienoto iepirkumu izmanto reti. Tomēr sagaidāms, ka nesen transponēto publiskā iepirkuma direktīvu par modernizētām publiskā iepirkuma procedūrām īstenošana radīs iespēju publiskā iepirkuma politikā ieviest stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju attiecībā uz profesionalizāciju, publisko iepirkumu apvienošanu, pastiprinātu pievēršanos kvalitātes kritērijiem un iepirkuma veicēju integritāti.

(10)

Pēdējos gados ir ievērojami pieauguši ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, bet rezultāti joprojām ir vāji, un pastāv bažas par pētniecības un izstrādes infrastruktūras ilgtspēju. Čehijas Republikas pētniecības sistēmā pašlaik tiek īstenotas pamatīgi iekavējušās, taču vērienīgas pārvaldības reformas, jo īpaši attiecībā uz novērtēšanu un finansēšanu. Esošais finansēšanas mehānisms ir sadrumstalots, tas nenodrošina pietiekamu koordināciju starp attiecīgajām struktūrām un skaidru pienākumu un prioritāšu sadalījumu. Tiek izstrādāta visaptveroša pētniecības un izstrādes novērtējuma sistēma, sasaistot to ar finansējumu, bet progress ir lēns. Centieni uzlabot akadēmiskās vides saiknes ar darījumu aprindām ir bijuši vāji. Minētās saiknes vājina publisko pētniecības iestāžu novērtēšanas sistēma, kurā netiek ņemts vērā sadarbības līmenis ar uzņēmumiem.

(11)

Parlaments 2016. gada janvārī pieņēma augstākās izglītības reformu. Skolotāja profesijas pievilcība joprojām ir problēma, un uzskata, ka viens no cēloņiem tam ir samērā nelielais atalgojums, tajā pašā laikā skolotāju vidējais vecums palielinās. Lai palielinātu profesijas pievilcību, skolotājiem un pedagoģiskajam personālam tiek izstrādāta jauna karjeras sistēma, taču tās īstenošana ir atlikta. Izglītības rezultāti kopumā ir labi, bet tos spēcīgi ietekmē skolēnu sociālekonomiskie apstākļi. Nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, jo īpaši romu, zemie izglītības rezultāti, viennozīmīgi rada bažas. Aplēses liecina, ka ļoti liela daļa romu tautības bērnu priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Daudzi romu bērni saņem izglītību ārpus parastās skolu sistēmas, kā rezultātā viņi saskaras ar zemākiem mācību standartiem nekā pārējo iedzīvotāju bērni. Nav pietiekami attīstītas apmācību iespējas skolotājiem, kas tiem palīdzētu risināt minēto jautājumu, un to skolotāju īpatsvars, kas piedalās ar jauktu grupu mācīšanu un iekļaujošu izglītību saistītos profesionālās izaugsmes pasākumos, nav liels. Lai panāktu iekļaujošu izglītību, ir pieņemta virkne leģislatīvu un administratīvu pasākumu, un ir sākta to īstenošana. Sagaidāms, ka tie palīdzēs mazināt plaisu starp romu un pārējo bērnu iegūto izglītības līmeni un panākumiem. Parlaments 2016. gada martā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, attiecinot obligāto izglītību arī uz pēdējo pirmsskolas līmeņa izglītības gadu un nodrošinot, ka mazākiem bērniem ir tiesības uz vietu bērnudārzā. Tomēr nevienlīdzība izglītības sistēmā ir šķērslis cilvēkkapitāla kvalitātes uzlabošanai, un turpmākajā dzīvē tā kavē darba tirgus rezultātus.

(12)

Darba tirgus situācija Čehijas Republikā ir uzlabojusies, bet nodarbinātības līmeņa turpmāka celšanās būs atkarīga no nepietiekami pārstāvētu grupu lielākas līdzdalības. Tās ietver sievietes ar maziem bērniem, mazkvalificētus darba ņēmējus un romu kopienas pārstāvjus. Valsts nodarbinātības dienestu ietekmes spēja apvienojumā ar atbilstošu un pienācīgi mērķorientētu aktīvu darba tirgus politiku un individualizētiem pakalpojumiem veicinātu neaizsargātu iedzīvotāju grupu līdzdalību. Sieviešu, kurām ir mazi bērni, līdzdalību darba tirgū kavē tas, ka pastāvīgi trūkst cenu ziņā pieejamu un kvalitatīvu bērnu aprūpes pakalpojumu, jo īpaši bērniem vecumā līdz trim gadiem, un pārāk maz tiek izmantots elastīgs darbalaika režīms. Lai risinātu jautājumu par trūkstošajiem bērnu aprūpes pakalpojumiem, pēdējos gados ir īstenoti daži pasākumi, tomēr ir iespējams īstenot lielākus centienus.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu Čehijas Republikas ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Čehijas Republikai adresētajiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu būtiskumu attiecībā uz ilgtspējīgu fiskālo un sociālekonomisko politiku Čehijas Republikā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un saskaņā ar tās atzinumu (5) sagaidāms, ka Čehijas Republika ievēros Stabilitātes un izaugsmes paktu,

1.

Veikt pasākumus nolūkā nodrošināt publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ņemot vērā nākotnes riskus veselības aprūpes jomā. Pieņemt tiesību aktus nolūkā nostiprināt fiskālo sistēmu.

2.

Samazināt regulatīvos un administratīvos šķēršļus ieguldījumiem, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē, un palielināt e-pārvaldes pakalpojumu pieejamību. Pieņemt atlikušās pretkorupcijas reformas un uzlabot publiskā iepirkuma praksi.

3.

Stiprināt pētniecības un izstrādes sistēmas pārvaldību un veicināt saiknes starp augstskolām un uzņēmumiem. Vairot skolotāja profesijas pievilcību un veikt pasākumus nolūkā palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu, tostarp romu, iekļaušanu parastajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Novērst šķēršļus, kas kavē nepietiekami pārstāvēto grupu, jo īpaši sieviešu, lielāku līdzdalību darba tirgū.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/27

(1)

Kiprai saskaņā ar 1. panta 2. punktu Padomes Īstenošanas lēmumā 2013/463/ES (3) līdz 2016. gada 31. martam piemēroja makroekonomikas korekciju programmu. Saskaņā ar 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 472/2013 (4) Kiprai minētās programmas darbības laikā nepiemēroja Eiropas pusgada ekonomikas politikas koordinēšanas uzraudzību un izvērtējumu. Kiprai šo programmu vairs nepiemēro, tāpēc tagad tā ir pilnībā reintegrēta Eiropas pusgadā.

(2)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā norādīja, ka Kipras situācija tiks izvērtēta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras kontekstā pēc makroekonomikas korekciju programmas pabeigšanas. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (5). Ņemot vērā to, ka Kipras valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Kiprai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(3)

2016. gada ziņojums par Kipru tika publicēts 2016. gada 7. aprīlī. Tajā tika izvērtēta Kipras ekonomiskā un sociālā situācija un problēmas pēc makroekonomikas korekciju programmas pabeigšanas 2016. gada 31. martā, un Kipras progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā tika ietverts arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotais padziļinātais pārskats. 2016. gada 7. aprīlī Komisija iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka Kiprā pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Jo īpaši svarīgi ir atrisināt ievērojamo nelīdzsvarotību uzkrājumu privātā sektora, valsts un ārējā parāda veidā un augsto ieņēmumus nenesošo kredītu līmeni.

(4)

Kipra 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada 13. maijā pēc termiņa beigām – 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(5)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (6) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas Kiprai piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, un uz to attiecas pārejas noteikums par parādu. Tiek lēsts, ka strukturālā bilance 2015. gadā ir ar pārpalikumu, sasniedzot 1,7 % no IKP un pārsniedzot vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM) tādā pašā apmērā. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, ir sagaidāms, ka vidēja termiņa budžeta mērķis tiks izpildīts arī 2016. gadā. Tomēr nemainīgas politikas apstākļos pastāv risks par zināmu novirzi no vidēja termiņa budžeta mērķa 2017. gadā. Tiek prognozēts, ka Kipras strukturālā bilance pasliktināsies vairāk, nekā tas ir atļauts saskaņā ar pārejas noteikumu par parādu. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Kipra neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ, lai 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Kipra savas makroekonomikas korekciju programmas ietvaros ir īstenojusi nozīmīgas fiskālās un strukturālās reformas. Joprojām ir jāpieņem daži sekundārie tiesību akti par budžeta sagatavošanas procedūrām, prasībām budžeta korekcijām gada ietvaros un saistību kontroles ierēdņu pienākumiem. Publiskajā sektorā joprojām ir vērojama neefektivitāte. Jo īpaši valsts pārvaldē ir vērojamas vienas no lielākajām algām (procentos no IKP) eurozonā, kaut arī efektivitātes rādītāji joprojām ir vidēji un sakņojas mobilitātes un darbības stimulu trūkumā. Valsts sniegtos pakalpojumus (telesakari, enerģija) raksturo augtas cenas, un tie joprojām ir diezgan aizsargāti pret konkurenci. Saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu Kipra apņēmās pieņemt saistošu mehānismu publiskā sektora darbinieku algu pieauguma ierobežošanai kā līdzekli, kas garantētu publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Kaut arī likuma projekts ir sagatavots un iesniegts Pārstāvju palātā, tas joprojām nav pieņemts. Saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu publiskā sektora efektivitātes uzlabošanai tika ierosināta valsts pārvaldes horizontālā reforma, vietējo pašpārvalžu reformas plāns un jauns likums par valstij piederošu vienību pārvaldību, taču tie joprojām nav pieņemti.

(8)

Privātā sektora parāds Kiprā joprojām ir pārmērīgs. Kaut arī piespiedu atsavināšanas un maksātnespējas satvaru reforma ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai līdzsvarotu aizņēmēju un kreditoru tiesības, joprojām ir iespējams uzlabot to efektivitāti un paplašināt izmantošanu. Vairākas nepilnības šo satvaru darbībā kavē panākt privātā sektora parāda ilgtspējīgu lejupējas attīstības tendenci un ieņēmumus nenesošo kredītu ātrāku samazināšanos. Tas apgrūtina arī spēju sniegt otru iespēju uzņēmējiem. Joprojām turpina pastāvēt arī vairākas nepilnības privātā sektora parāda restrukturizācijas risinājumu darbībā. Turklāt visu nepieciešamo civilprocesa noteikumu pieņemšana ir svarīga efektīvai maksātnespējas tiesību aktu īstenošanai. Lai Maksātnespējas birojs varētu pilnībā veikt savas funkcijas, tam ir nepieciešams atbilstīgs personāls, IT infrastruktūra un pietiekams skaits pienācīgi apmācītu un licencētu maksātnespējas procesa administratoru. Turklāt uzticama un ātra īpašumtiesības apstiprinošu aktu izdošanas un īpašumtiesību nodošanas aktu sistēma ir absolūti nepieciešama, lai izvairītos no neizskatītu lietu uzkrāšanās un aizsargātu pircējus, nodrošinot īpašumtiesību pienācīgu konstatēšanu un veicinot uzticēšanās atgriešanos mājokļu tirgū.

(9)

Kipra saskaras arī ar nozīmīgām problēmām attiecībā uz tiesu sistēmas darbību. Neefektīvas tiesu procedūras un ierobežotā spēja apstrādāt lietas noved pie ievērojamas kavēšanās tiesas lietu izskatīšanā, kas kavē piespiedu atsavināšanas un maksātnespējas satvara darbību un vājina darījumdarbības vidi kopumā. Tā kā joprojām nav reformēts civilprocesa likums, tiesu nolēmumu apstrāde un izpilde un uzkrāto neizskatīto lietu skaita samazināšanās joprojām notiek lēni.

(10)

Ievērojams progress makroekonomikas korekciju programmas ietvaros ir panākts, restrukturējot un atjaunojot uzticēšanos Kipras finanšu sistēmai. Tomēr Kiprā joprojām problemātiska ir ekonomikas normālas kreditēšanas atjaunošana un ieņēmumus nenesošo kredītu samazināšana, kuri veido aptuveni 55 % no visiem aizdevumiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām. Lieli uzņēmumu parādi padara tos mazāk konkurētspējīgus un apgrūtina to spēju veikt ieguldījumus un augt. Lai gan ir panākts zināms progress, banku pūliņi restrukturēt dzīvotspējīgu aizņēmēju parādus līdz šim nav devuši taustāmus rezultātus, un finansējums ienākumus nenesošo riska darījumu segumam saglabājas relatīvi mērens. Nepilnības līgumu izpildē un parādu atmaksāšanas disciplīna apgrūtina spēju risināt stratēģiskus trūkumus un apturēt ieņēmumus nenesošo kredītu izsniegšanu. Neskatoties uz to, ka ir izveidots kredītu reģistrs, bankām ir ierobežota pieeja informācijai par aizņēmēju ienākumiem un aktīviem.

(11)

Kipra ir daudz darījusi, lai izvestu tās ekonomiku no recesijas, taču investīciju līmenis joprojām ir zems, un ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ierobežots. Programmas ietvaros Kipra pieņēma rīcības plānu izaugsmei, kura mērķis bija uzlabot konkurenci, pastiprināt stimulus inovācijai un atvieglot investīcijas, izveidojot pārredzamāku un efektīvāku darījumdarbības vidi un atvieglojot licencēšanas un atļauju saņemšanas procedūras. Privatizācijas plāna īstenošanas un valsts regulatīvo iestāžu stiprināšanas mērķis ir piesaistīt produktivitāti veicinošas ārvalstu investīcijas. Jaunuzņēmumiem un MVU pašlaik ir ļoti ierobežotas iespējas piekļūt finansējumam, ņemot vērā banku striktos kredītu izsniegšanas nosacījumus un alternatīvu finansējuma avotu trūkumu. Piekļuvi finansējumam varētu veicināt ar tādu ES instrumentu ciešāku koordināciju kā, piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un ES konkurences programma.

(12)

Darba tirgus 2015. gadā sāka atveseļoties, tomēr bezdarba līmenis – lai arī krītas – joprojām saglabājas augsts. Jo īpaši bažas raisa jaunatnes un ilgtermiņa bezdarbs. Daži pasākumi ir veikti aktīvas darba tirgus politikas un valsts nodarbinātības dienestu jomā. Taču pēdējie minētie joprojām nespēj apmierināt pieprasījumu, sniegt kvalitatīvu darba meklēšanas palīdzību un konsultācijas un sasniegt nereģistrētos bezdarbniekus. Kavējas valsts nodarbinātības dienestu administratīvo spēju uzlabošanas plāni, tostarp tieši ar klientiem strādājošo konsultantu specializācijas uzlabošana un skaita palielināšana. Aktīva darba tirgus politikas efektivitāte ir ierobežota, jo tai trūkst efektīvas pašreizējo programmu kvalitātes uzraudzības.

(13)

Jaunatnes dalība profesionālajā izglītībā un apmācībā joprojām ir neliela, un darba devēji neiesaistās studentu izglītībā. Tomēr pašlaik tiek īstenoti pasākumi saskaņā ar profesionālās izglītības un apmācības stratēģiju.

(14)

Kiprā nav vispārējas veselības apdrošināšanas sistēmas, un tās veselības aprūpes sistēmai neizdodas nodrošināt atbilstīgu un efektīvu piekļuvi aprūpei. Ņemot vērā nelielo publisko finansējumu veselības aprūpei, neapmierināto veselības aprūpes vajadzību skaits – gan izmaksu, gan pacientu tiešu iemaksu dēļ – ir ievērojami lielāks nekā citās ES dalībvalstīs. Resursu izmantošanu šajā jomā iespējams uzlabot. Valsts slimnīcu lielāka neatkarība un valsts veselības aprūpes sistēmas izveide ir to pasākumu vidū, kas tiek uzskatīti par nozīmīgiem, taču joprojām nav pieņemti, lai uzlabotu Kipras veselības aprūpes sistēmas atbilstību un rentabilitāti.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Kipras ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir izvērtējusi arī Kipras stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai šo programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Kiprā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk 1. līdz 5. ieteikumā,

1.

Pēc pārmērīga deficīta novēršanas 2016. un 2017. gadā ievērot vidēja termiņa budžeta mērķi. Līdz 2016. gada beigām pieņemt saistošu mehānismu, kas aptur publiskā sektora darbinieku kompensāciju pieaugumu. Līdz 2016. gada beigām pieņemt valsts pārvaldes horizontālo reformu un likumu par valstij piederošo vienību pārvaldību, kā arī īstenot vietējo pašpārvalžu reformu. Līdz 2016. gada beigām pieņemt sekundāros tiesību aktus, lai pabeigtu jauno budžeta satvaru.

2.

Līdz 2017. gada jūnijam novērst šķēršļus, kas kavē maksātnespējas un piespiedu atsavināšanas satvaru pilnīgu īstenošanu, un nodrošināt pietiekamus resursus Maksātnespējas birojam. Nodrošināt uzticamu un ātru sistēmu īpašumtiesības apstiprinošu aktu izdošanai un īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu nodošanai. Palielināt tiesu sistēmas efektivitāti un kapacitāti. Reformēt civilprocesa likumu.

3.

Līdz 2016. gada beigām veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumus nenesošo kredītu samazināšanos un ķīlas objektu precīzu novērtējumu finansējuma aprēķina nolūkos. Palielināt kreditoriem pieejamās informācijas apjomu un uzlabot šobrīd sniegtās informācijas kvalitāti, lai kredītu reģistrs būtu spējīgs pilnībā efektīvi veikt savas funkcijas.

4.

Novērst šķēršļus investīcijām, jo īpaši īstenojot izaugsmes rīcības plānu, turpinot īstenot privatizācijas plānu un stiprinot valsts regulatīvās iestādes. Veikt pasākumus, lai palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piekļūt finansējumam.

5.

Veicināt valsts nodarbinātības dienestu spējas un to pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņa bezdarbniekiem; uzlabot spēju sasniegt nereģistrētos bezdarbniekus. Pieņemt tiesību aktus par slimnīcu reformu un turpināt plānoto vispārējās veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmas īstenošanu.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/32

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Bulgārija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Bulgāriju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Bulgārijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Bulgārijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā tika ietverts arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotais padziļinātais pārskats. 2016. gada 8. martā Komisija pieņēma paziņojumu, kurā tā iepazīstināja ar šā padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka Bulgārijā pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, ekonomikai ir raksturīga joprojām pastāvoša nestabilitāte finanšu sektorā un lielas uzņēmumu parādsaistības augsta bezdarba situācijā.

(3)

Bulgārija 2016. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Bulgāriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada konverģences programmā plāno vispārējās bilances pakāpenisku uzlabošanos līdz – 1,9 % no IKP 2016. gadā un – 0,2 % no IKP 2019. gadā. Vidējā termiņa budžeta mērķi – strukturālo deficītu 1 % apmērā no IKP – plānots sasniegt 2017. gadā. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2018. gadā sasniegs maksimumu, proti, 31,8 %, un pēc tam samazināsies līdz 30,8 % 2019. gadā. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir mazliet optimistisks. Pasākumi, kas, sākot no 2017. gada, nepieciešami plānoto deficīta mērķu sasniegšanai, nav pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks nedaudz novirzīties no korekcijām vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā un – nemainīgas politikas apstākļos – arī 2017. gadā. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Bulgārija kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(6)

Bulgārija ir guvusi nelielu progresu, izpildot pagājušā gada ieteikumu palielināt veselības aprūpes izdevumu efektivitāti, jo īpaši izveidojot valsts veselības aprūpes plānu, kas ļaus plānot izdevumus medicīnas jomā saskaņā ar teritoriāliem kritērijiem un iedzīvotāju vajadzībām. Bulgārijas veselības aprūpes sistēmā pastāv būtiskas problēmas, tostarp ierobežota piekļuve tai, zems finansējums un slikti veselības rādītāji. Neraugoties uz nesenajiem centieniem uzlabot nodokļu iekasēšanu, ēnu ekonomika joprojām ir nozīmīga problēma, kas ietekmē valsts ieņēmumus. Nedeklarēts darbs, tostarp nepietiekami uzrādīts atalgojums un izvairīšanās no sociālā nodrošinājuma iemaksām, kropļo darba tirgu un mazina fiskālos ieņēmumus.

(7)

Bezatbildīgas darījumdarbības prakses gadījumi finanšu sektorā, jo īpaši banku sektorā, apvienojumā ar nepietiekamu uzraudzību ir radījuši vidi, kurā nelīdzsvarotība vairojas. Banku, apdrošināšanas un pensiju fonda sektoru nesen uzsāktās pārskatīšanas pārredzama un starptautiskajai paraugpraksei atbilstoša pabeigšana un vajadzīgo turpmāko pasākumu īstenošana stiprinās uzticēšanos finanšu sektoram. Turklāt būtiska nozīme tajā, lai stiprinātu finanšu sistēmu un lai tā atbalstītu pamazām vērojamo makroekonomikas atveseļošanos, būs nemitīgiem centieniem uzlabot finanšu uzraudzību gan banku, gan nebanku sektorā.

(8)

Darba tirgū ir bijusi vērojama neliela atveseļošanās, bet atlikušie trūkumi joprojām apgrūtina izaugsmi un ierobežo ekonomikas korekcijas spējas. Ilgtermiņa bezdarba strukturālā būtība, darbaspēka samazināšanās un novecošana, mazā līdzdalība darba tirgū un prasmju neatbilstība apgrūtina darba tirgus pielāgošanos. Kaut arī stāvoklis bezdarba jomā pakāpeniski uzlabojas, joprojām pastāv būtiskas problēmas, piemēram, saistībā ar ilgtermiņa bezdarbniekiem un jauniešiem, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā. Aktīvām darba tirgus politikas nostādnēm varētu būt lielāka nozīme tajā, lai palīdzētu minētajām grupām piekļūt darba tirgum. Sociālo pabalstu saņēmēju iesaistīšanu darba tirgū apgrūtina tas, ka dažādās aģentūras, kas sniedz pabalstus un darba tirgus integrācijas pakalpojumus, ir sadrumstalotas un sadarbība starp tām ir ierobežota. Izmēģinājuma projekta ietvaros ir izveidoti specializēti nodarbinātības un sociālās palīdzības centri, kas apvieno nodarbinātības aģentūras un sociālās palīdzības aģentūras pakalpojumus, bet vēl nav pieņemts lēmums izvērst projektu plašākā mērogā pēc tā beigām 2016. gada decembrī.

(9)

Lai gan Bulgārijas minimālā alga joprojām ir viszemākā Savienībā, tā kopš 2011. gada ir ievērojami palielinājusies, bet tas, ka nepastāv objektīvi kritēriji minimālās algas noteikšanai, rada nenoteiktību. Neraugoties uz valdības un sociālo partneru darbu šajā jomā, Bulgārijai joprojām nav skaidru pamatnostādņu vai pārredzamu kritēriju attiecībā uz minimālās algas noteikšanu, kurā ņem vērā tās ietekmi uz darbvietu radīšanu, sociālajiem apstākļiem un konkurētspēju.

(10)

Bulgārijā joprojām pastāv ļoti augsts nabadzības vai sociālās atstumtības risks un nevienlīdzības līmenis. Progresu tādu jautājumu risināšanā kā nabadzība un sociālā atstumtība kavē ilgstošās problēmas ar romu integrāciju darba tirgū, pārejas veicināšanu no mācībām uz darba dzīvi un sociālās, veselības un darba tirgus politikas tvēruma un efektivitātes uzlabošanu. Vispārējā minimālo ienākumu shēma sniedz ļoti ierobežotu atbalstu un iedzīvotāju informēšanu. Pabalstu līmenis ir zem nabadzības sliekšņa, un tas nav pieaudzis atbilstīgi vidējās un minimālās algas attīstībai pēdējos gados. Aplēses attiecībā uz tvērumu norāda, ka liela daļa no paredzētajiem labuma guvējiem pabalstus nesaņem. Labāka vēršanās pie mērķa grupām, vienlaikus saglabājot fiskālo atbildību, palīdzētu mazināt nabadzību.

(11)

Izglītības sistēmai ir ierobežotas spējas iekļaut neaizsargātās grupas un nodrošināt izglītojamos ar attiecīgām prasmēm. Neaizsargātās grupas, piemēram, romi un skolēni no nabadzīgām ģimenēm, joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi izglītībai un tās iegūšanu. Romu iesaiste visos izglītības līmeņos ir ievērojami zemāka nekā pārējiem iedzīvotājiem. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis turpina augt, un tas jo īpaši augsts ir lauku apvidos un mazāk attīstītos reģionos. Lai uzlabotu izglītības rezultātus un novērstu mācību pamešanu, būtiski ir likvidēt šķēršļus nelabvēlīgā situācijā esošo bērnu līdzdalībai pirmsskolas izglītībā. Nozīmīgs solis ceļā uz visaptverošu skolu sistēmas reformu ir jauns pirmsskolu un skolu izglītības likums, ko parlaments pieņēma 2015. gada septembrī. Šā tiesību akta īstenošanai kopā ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kas paredzēti, lai pārvarētu nenormatīvus šķēršļus nelabvēlīgā situācijā esošu grupu pilnīgai līdzdalībai izglītībā, būtu jāpalīdz ilgtermiņā uzlabot Bulgārijas ekonomikas izaugsmes potenciālu un sociālo kohēziju. Uzņemšanas un absolvēšanas rādītāji terciārajā izglītībā pieaug, un neseno absolventu nodarbinātības līmenis lēnām atlabst, tomēr tas joprojām ir ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni.

(12)

Joprojām būtiski ir riski, kas izriet no augstā uzņēmumu parāda līmeņa un šķēršļiem aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai. Esošais maksātnespējas regulējums sniedz maz iespēju efektīvi pārstrukturēt parādu un maz palīdz novērst uzņēmumu parādsaistību augsto līmeni. Reformas uzņēmumu maksātnespējas procedūru veicināšanai varētu uzlabot aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu un pavērt ceļu jauniem aizdevumiem un investīcijām.

(13)

Publiskā iepirkuma sistēmā Bulgārijā joprojām ir novērojami strukturāli vājumi, tostarp sistemātiski pārkāpumi iepirkuma procedūrās, administratīvo spēju trūkums un nepilnīgi kontroles mehānismi, kā arī sistemātiskas apelācijas tiesās, kas bieži novilcina darbu uz vietas. Pārejā uz pilnīgu e-iepirkumu ir gūti vien nelieli panākumi. Trūkumi Bulgārijas publiskā iepirkuma sistēmā ir izraisījuši maksājumu pārtraukšanu un finanšu korekcijas ES finansējuma programmās, un tie atstāj iespaidu arī uz plašāku uzņēmējdarbības vidi.

(14)

Nestabilas politikas nostādnes un neuzticēšanās nozīmīgām valsts iestādēm, piemēram, tiesu iestādēm, ir būtiski šķēršļi ieguldījumiem Bulgārijas ekonomikā. Valsts pārvaldes reformu un konkrētu sektoru, piemēram, pētniecības, inovāciju un enerģētikas, reformu lēnā īstenošana kavē gūt panākumus investīciju vides uzlabošanā. Lai gan Bulgārija ir pieņēmusi stratēģisku sistēmu valsts pārvaldes reformēšanai un modernizēšanai, progress ir lēns un reformu īstenošana bieži tiek atlikta. Jauniem tiesību aktiem nepiemēro sistemātisku ietekmes novērtējumu, tomēr zināmi centieni ir veikti, lai šo situāciju mainītu. Biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā rada nenoteiktību un ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Nopietnas bažas joprojām rada korupcija, un valsts iestāžu reakciju uz šo problēmu joprojām apgrūtina iestāžu vājums un sadrumstalotība. Saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu Bulgārija saņem ieteikumus par tiesu iestāžu reformu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Tāpēc šīs jomas nav aplūkotas konkrētai valstij adresētos ieteikumos attiecībā uz Bulgāriju, kaut arī tām ir izšķiroša nozīme saistībā ar vispārējo uzņēmējdarbības vidi.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Bulgārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Bulgārijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–4. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (4) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1.–4. ieteikumā,

1.

Panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. un 2017. gadā. Turpināt uzlabot nodokļu iekasēšanu un veikt pasākumus neoficiālās ekonomikas, tostarp nedeklarētā darba, apjoma samazināšanai.

2.

Līdz 2016. gada beigām pabeigt banku aktīvu kvalitātes pārskatīšanu un spriedzes testu. Līdz 2016. gada beigām pabeigt apdrošināšanas sabiedrību bilanču pārskatīšanu un spriedzes testu un privāto pensiju fondu aktīvu pārskatīšanu. Ja nepieciešams, veikt pēcpasākumus visos trijos sektoros un turpināt uzlabot banku un nebanku sektoru uzraudzību.

3.

Pastiprināt un integrēt sociālo palīdzību, tostarp attiecīgus sociālos pakalpojumus, un aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa bezdarbniekiem un jauniešiem, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā. Uzlabot kvalitatīvas izglītības sniegšanu nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp romiem. Palielināt veselības sistēmas efektivitāti, uzlabojot piekļuvi un finansējumu, un veselības rādītājus. Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, noteikt pamatnostādnes un kritērijus minimālās algas noteikšanai. Palielināt minimālo ienākumu shēmas tvērumu un atbilstību.

4.

Veikt maksātnespējas regulējuma reformu, lai paātrinātu atveseļošanas un noregulējuma procedūras un uzlabotu to efektivitāti un pārredzamību. Palielināt tiesu spējas attiecībā uz maksātnespējas procedūrām. Pastiprināt valsts iepirkuma aģentūras un līgumslēdzēju iestāžu spējas un uzlabot publiskā iepirkuma procedūru uzbūvi un kontroli, jo īpaši, pilnībā īstenojot valsts stratēģiju publiskā iepirkuma sektora attīstībai (2014–2020). Paātrināt e-iepirkuma ieviešanu.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/36

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Beļģija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Beļģijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Beļģijai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minētā ieteikuma īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Beļģiju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā izvērtēti Beļģijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kā arī ietverts padziļināts pārskats, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Ar padziļinātā pārskata rezultātiem Komisija iepazīstināja 2016. gada 8. martā. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Beļģijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Pavājināta ārējā darbība apvienojumā ar lielu valsts parādu varētu radīt risku nākotnē. Tomēr jaunākās attīstības tendences norāda uz konkurētspējas uzlabošanos. Ar korektīviem pasākumiem, kas ietver algu pieauguma ierobežošanu un sociālā nodrošinājuma iemaksu samazināšanu, ir panākta darbaspēka izmaksu pieauguma palēnināšanās. Valsts parāds nesamazinās, taču īstermiņa riski šķiet nelieli.

(3)

Beļģija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

2016. gada stabilitātes programmā norādīts, ka bēgļu ārkārtas pieplūduma 2015. un 2016. gadā un 2016. gadā ieviesto ārkārtas drošības pasākumu ietekme uz budžetu ir ievērojama, un sniegti atbilstoši pieradījumi par šo papildu budžeta izmaksu apmēru un būtību. Saskaņā ar Komisijas datiem attiecināmie papildu izdevumi saistībā ar bēgļiem 2015. gadā bija 0,03 % no IKP, savukārt pieaugošā ietekme uz budžetu saistībā ar bēgļiem un drošības pasākumiem 2016. gadā tiek lēsta attiecīgi 0,17 % un 0,12 % no IKP apmērā. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā paredzētie noteikumi ļauj segt šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī spēcīgie terorisma draudi ir ārkārtas notikumi, to ietekme uz Beļģijas publiskajām finansēm ir ievērojama, un ilgtspēja netiktu apdraudēta, pieļaujot pagaidu novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tādējādi nepieciešamās korekcijas 2015. gada vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir samazinātas, lai ņemtu vērā papildu izmaksas saistībā ar bēgļiem. 2017. gada pavasarī, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu sniegtajiem datiem, tiks veikts galīgais novērtējums par 2016. gadu, tostarp par attiecināmajiem izdevumiem.

(6)

Uz Beļģiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro pārejas noteikumu par parādu. Komisija 2016. gada 18. maijā sagatavoja ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, jo Beļģija nebija guvusi pietiekamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda noteikumam 2015. gadā. Analīzē tika secināts, ka parāda kritērijs būtu jāuzskata par izpildītu. Savā 2016. gada stabilitātes programmā valdība plāno pakāpenisku nominālās bilances uzlabojumu no deficīta 2,6 % no IKP apmērā 2015. gadā līdz -0,2 % no IKP 2019. gadā. Sagaidāms, ka pārskatītais vidēja termiņa budžeta mērķis, kas noteikts kā līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē, tiks sasniegts līdz 2018. gadam. Tomēr pārrēķinātā strukturālā bilance (5) joprojām liecina par strukturālo deficītu -0,4 % no IKP apmērā 2018. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā pieaugs līdz 106,2 %, pirms tā samazināsies līdz 99,6 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka būs ievērojama novirze no ieteiktās korekcijas 2016. gadā, kā arī kopumā 2016. un 2017. gadā, ja politika netiks mainīta. Gadījumā, ja bēgļu ārkārtas pieplūdumu un ārkārtas drošības pasākumu ietekme uz budžetu netiktu iekļauta novērtējumā, prognozētā novirze 2016. gadā vairs nebūtu ievērojama. Netiek prognozēts, ka Beļģija 2016. gadā izpildīs pārejas noteikumu par parādu un pēc pārejas perioda beigām – parāda samazināšanas kritēriju 2017. gadā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Beļģija neizpildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tāpēc, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Liels valsts parāds ir apvienots ar vāju eksportu un konkurētspējas sniegumu. Kā to parāda zaudētā globālā tirgus daļa, kopš 2000. gada ārējā darbība ir pavājinājusies, un to vēl vairāk pasliktināja eksports, kas galvenokārt vērsts uz mazāk dinamiskiem tirgiem. Lai arī negatīvās tendences tirgus daļas zaudēšanā pēdējos gados ir apturētas, akumulētie zaudējumi ir ievērojami. Valsts eksporta spējai traucē arī specializācija tirgus segmentos, kuri ir vairāk pakļauti cenu konkurencei. To ir jo īpaši grūti līdzsvarot ar augstajām darbaspēka izmaksām valstī. Darbaspēka izmaksas līdz pat nesenam laikam ir strauji palielinājušās ražīguma lēnā pieauguma dēļ un jo īpaši straujā algu pieauguma dēļ. Algu pieaugumu var izskaidrot ar algu noteikšanas sistēmas konkrētiem aspektiem. No vienas puses, reālo algu pieauguma robežas atkārtoti tika noteiktas pārāk augstā līmenī. No otras puses, inflācija atkārtoti pārsniedza prognozes un inflācijas līmeni kaimiņvalstīs. Strukturālās atšķirības pamata inflācijas rādītājos starp Beļģiju un kaimiņvalstīm galvenokārt rada lielāks pakalpojumu cenu pieaugums un mazumtirdzniecības tirgus suboptimāla darbība. Ar vispārpieņemto automātiskās algu indeksācijas praksi šī inflācija tika pārnesta uz algu pieaugumu. Visi šie faktori kopā samazināja augstākā mērā koordinētās algu noteikšanas sistēmas efektivitāti. Lai apturētu konkurētspējas samazināšanos un tās negatīvo ietekmi uz eksporta rādītājiem un nodarbinātību, Beļģijas iestādes pēdējos gados ir iejaukušās algu noteikšanas procesos. Ir ieviesti pasākumi algu mērenības nodrošināšanai, tostarp noteikti ierobežojumi faktisko algu palielinājumam un atceltas algu indeksācijas shēmas. Papildus tiek samazinātas sociālā nodrošinājuma iemaksas. Tomēr, lai nodrošinātu korekcijas noturību, ir nepieciešamas algu noteikšanas sistēmas strukturālas reformas, ko īstenotu saskaņā ar Padomes iepriekšējo gadu ieteikumiem. Lai arī valdība plāno pārskatīt 1996. gada likumu par nodarbinātības veicināšanu un konkurētspējas saglabāšanu, kas kalpo par pamatu tam, kā sociālie partneri reizi divos gados nosaka standartalgu, līdz šim ir gūts vien neliels progress. Formālākas saiknes starp algām un ražīgumu nodrošināšana palīdzētu nostiprināt jaunākos ieguvumus un novērst agrāko problēmu atkārtošanos.

(8)

Ir panākts zināms progress darba tirgus vispārējā darbībā. Darba stimuli ir pastiprināti ar pasākumiem, ar kuriem samazina nodokļu īpatsvaru, un izmaiņām bezdarbnieku pabalstu sistēmā. Tomēr lielas nodarbinātības atšķirības starp konkrētām iedzīvotāju grupām joprojām rada problēmu – pastāvīgu darbaspēka nepilnīgu izmantošanu, īpaši mazkvalificētu jaunu cilvēku, vecāka gadagājuma cilvēku un migrantu izcelsmes personu vidū. Turklāt nodokļu robežlikmes, iesaistoties vai atgriežoties darba tirgū, samazina aktivitāti un rada maza atalgojuma slazdus otro pelnītāju vidū un konkrētiem mājsaimniecību veidiem, piemēram, neprecētiem cilvēkiem vai vientuļiem vecākiem. Tādēļ ir svarīgi precīzi reglamentēt un īstenot politiku, kuras mērķis ir veicināt izvēli par labu nodarbinātībai pretstatā bezdarbībai vai bezdarbam. Ar sociālekonomisko fonu saistītā nevienlīdzība izglītības jomā ir viena no visaugstākajām Savienībā, un vājas sekmes izglītībā daļēji izskaidro migrantu izcelsmes personu novēroto zemo sniegumu darba tirgū. Pašlaik īstenotās izglītības reformas ir īpaši izstrādātas, lai vērstos pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un uzlabotu pirmsskolas aprūpes un agrīnas pirmsskolas izglītības sniegšanu. Attiecīgās iestādes arī tiecas uzlabot arodmācības sistēmas kvalitāti un nozīmību. Šīs reformas varētu veicināt raitāku pāreju uz zinātnesietilpīgu ekonomiku, kas aizvien vairāk vērsta uz pakalpojumiem, un mazināt prasmju neatbilstību un pastāvīgu darbaspēka trūkumu noteiktās profesijās. Turklāt vecāka gadagājuma darba ņēmēju ļoti zemi aktivitātes un nodarbinātības rādītāji liecina par to, ka nepieciešama politika, ar kuru veicināt aktīvas vecumdienas un atbalstīt darba tirgus pieprasījumu pēc vecāka gadagājuma darba ņēmējiem. Visbeidzot, varētu nodrošināt papildu nodokļu pasākumus, lai veicinātu darba uzsākšanu.

(9)

Joprojām ir plašas iespējas uzlabot to ārējās konkurētspējas aspektu, kas nav saistīts ar izmaksu līmeni. Lai saglabātu un uzlabotu pašreizējo labklājības līmeni, lielāks uzsvars būtu jāliek uz produktivitātes pieaugumu un ieguldījumiem uz zinātību balstītā kapitālā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama pastāvīga virzība uz produktiem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem augstāk vērtības ķēdē, pamatojoties uz labākiem rezultātiem inovācijas jomā un pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu. Neraugoties uz augstas kvalitātes publiskās pētniecības sistēmu, Beļģijai ir salīdzinoši maz strauji augošu uzņēmumu inovatīvās nozarēs. Turklāt darījumdarbības videi traucē administratīvais un regulējuma slogs, kas kavē uzņēmumu izveidi un paplašināšanos. Prasības attiecībā uz līdzdalību kapitālā un ierobežojumi attiecībā uz balsstiesībām, juridisko formu un daudznozaru darbībām kavē darījumdarbības pakalpojumu tirgus dinamiku. Darbības ierobežojumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to, kur mazumtirgotāji var ierīkot savas darbības vietas, ir tāda pati ietekme uz mazumtirdzniecību. Turklāt tiesu sistēma darbojas ar nepilnībām, tajā vāji tiek izmantotas informācijas un sakaru tehnoloģijas. Visi šie faktori kopā rada būtiskus šķēršļus privātiem ieguldījumiem. Nestandarta infrastruktūra un ilgstošas vājās vietas arī mazina ražīguma izaugsmi un ieguldījumus. Transporta tīkls ir joma, kurā ieguldījumi ir nepieciešami vissteidzamāk. Beļģijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta apvienojumā ar starptautisko organizāciju pārstāvniecību klātbūtni ir ļāvusi valstij piesaistīt daudzus sadales centrus, loģistikas bāzes un dažādu uzņēmumu starptautiskās galvenās mītnes. Tomēr pastāv arvien pieaugoša problēma ar satiksmes pārslodzi sastrēgumstundās, kas mazina valsts pievilcību ārvalstu ieguldītāju acīs un rada lielas izmaksas ekonomikai un videi. Tāpat sagaidāms, ka Beļģija līdz 2020. gadam neizpildīs savu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķi, un valsts cieš no būtiskām ar gaisa piesārņojumu saistītām problēmām. Ņemot vērā ekonomiskās darbības blīvo koncentrāciju ap galvaspilsētu un ostām, vissteidzamāk risināmās problēmas ir dzelzceļa un autotransporta pamatinfrastruktūras uzlabošana un trūkstošo saišu izveide starp galvenajiem saimnieciskās darbības centriem. Vienlaikus ir svarīgi risināt satiksmes pārslodzi sastrēgumstundās, uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, optimizējot satiksmes pārvaldību un likvidējot tirgus izkropļojumus un kaitīgus nodokļu atvieglojumus, piemēram, labvēlīgo režīmu attiecībā uz dienesta automašīnām.

(10)

Vēl viena problēma ir saistīta ar vietējo elektroenerģijas ražošanu un energoapgādes drošību kopumā. Vairāku kodoliekārtu neplānotie padeves pārtraukumi ir radījuši bažas par to, kā līdzsvarot elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, savukārt atkārtoti pārskatītais grafiks, lai pakāpeniski atteiktos no kodolenerģijas ražotņu izmantošanas, ir radījis atmosfēru, kas neveicina lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumiem. Tas atspoguļojas pieaugošajos enerģijas importa rādītājos un aizvien sliktākā energoapgādes drošībā. Lai arī īstermiņa piegāžu riski ir samazināti, ilgtermiņa ieguldījumu nepieciešamība joprojām ir liela. Turklāt papildus būtiskām jaunām iekšzemes ražošanas jaudām un savstarpējās savienojamības turpmākai palielināšanai ir nepieciešami viedtīkli, lai attīstītu pieprasījuma pārvaldību. Ņemot vērā to, ka enerģētikas nozarē lielos projektos jārēķinās ar ilgu laiku [no ieguldījuma līdz rezultātiem], un to, ka nākamajos desmit gados būs ļoti liela nepieciešamība aizvietot jaudas, ir jārīkojas ātri, jo īpaši pieņemot atbilstošu tiesisko regulējumu, kas veicina ražošanas jaudu palielināšanu.

(11)

Beļģija ir panākusi zināmu progresu, īstenojot nodokļu sistēmas reformas, jo īpaši novirzot nodokļus no darbaspēka uz citām nodokļu bāzēm, kas pamazām samazinās nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās. Iedzīvotāju ienākumu nodokļu un darba devēju sociālā nodrošinājuma iemaksu samazināšana arī palīdzēs samazināt plaisu. Tomēr nodokļu sistēma joprojām ir sarežģīta, nodokļu bāzes tiek samazinātas ar īpašiem atbrīvojumiem, atskaitījumiem un samazinātām likmēm. Daži no tiem izpaužas kā ieņēmumu zudums, ekonomikas izkropļojumi un smags administratīvais slogs. Turklāt no budžeta viedokļa nodokļu novirzīšana nešķiet neitrāla. Joprojām ir būtiskas iespējas uzlabot nodokļu sistēmas struktūru, turpinot paplašināt nodokļu bāzes, kas dotu iespēju tiesību aktos noteikt zemākas likmes un radītu mazāk izkropļojumu. Tāpat pastāv liels potenciāls “zaļai” nodokļu novirzīšanai, kas cita starpā izriet no labvēlīgā nodokļu režīma attiecībā uz dienesta automašīnām un degvielas kartēm, kas veicina piesārņojumu, sastrēgumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(12)

Pēdējos gados Beļģija ir guvusi ievērojamu progresu, reformējot pensiju sistēmu. 2015. gada 10. augusta likumā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, priekšlaicīgas pensionēšanās nosacījumiem un minimālo vecumu apgādnieka zaudējuma pensijai ir noteikti jauni kritēriji – minimālais vecums un darba stāžs – parastās pensijas saņemšanai. Tomēr pat pēc jaunākajām reformām paredzamais to izdevumu īpatsvara palielinājums, kas saistīti ar pensijām, joprojām ir būtisks. Automātiska piesaiste pie izmaiņām paredzamajā dzīves ilgumā, kas jau tika ieteikta iepriekš, samazinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējas riskus. Šajā sakarā valdība ir paziņojusi par savu nodomu ieviest uz kredītpunktiem balstītu pensiju sistēmu, kas ļautu izmantot automātiskus korekcijas mehānismus, reaģējot uz demogrāfiskajām norisēm. Šie jautājumi arī turpmāk tiks cieši uzraudzīti Eiropas pusgada ietvaros.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Beļģijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Beļģijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Beļģijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Panākt ikgadējo fiskālo korekciju vismaz 0,6 % no IKP apmērā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. un 2017. gadā. Izmantot neplānotos ieņēmumus, lai paātrinātu valsts parāda attiecības samazināšanos. Vienoties par fiskālo mērķu realizējamu sadalījumu starp visiem valdības līmeņiem. Vienkāršot nodokļu sistēmu un novērst kropļojošus nodokļu izdevumus.

2.

Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, veikt plānoto 1996. gada likuma par nodarbinātības veicināšanu un konkurētspējas saglabāšanu pārskatīšanu. Nodrošināt, ka algu pieaugums var notikt saskaņā ar ražīgumu. Nodrošināt darba tirgus aktivizēšanas politikas efektivitāti. Turpināt izglītības un arodmācības reformas un sniegt atbalstu mācību jomā nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, jo īpaši migrantu izcelsmes personām.

3.

Atbalstīt inovācijas spējas, jo īpaši veicinot ieguldījumus uz zinātību balstītā kapitālā. Palielināt konkurenci darījumdarbības pakalpojumu jomā un mazumtirdzniecībā, atceļot nepamatotus darbības un izveides ierobežojumus. Risināt problēmu saistībā ar nepietiekamo ieguldījumu transporta infrastruktūrā un enerģijas ražošanas jaudā.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/41

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Nīderlande bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Nīderlandes valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Nīderlandei būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Nīderlandi tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Nīderlandes panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Nīderlandes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Minētais ziņojums ietvēra arī padziļinātu pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļauj tai secināt, ka Nīderlandē ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Izšķiroši svarīgi ir arī novērst ļoti lielo mājsaimniecību parādu uzkrājumu. Liels un noturīgs tekošā konta pārpalikums, kas atspoguļo ekonomikas strukturālās iezīmes un politikas noteikšanu attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām, joprojām ir problēma, ņemot vērā arī ietekmi uz citām eurozonas dalībvalstīm.

(3)

Nīderlande 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Nīderlandi pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro pārejas noteikumu par parādu. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances pakāpenisku uzlabošanos, tai 2019. gadā sasniedzot 0,1 % no IKP. Tajā pašā laikā valdība plāno pārrēķinātās strukturālās bilances pasliktināšanos (5) 2016. gadā līdz -1,4 % no IKP un uzlabošanos pēc tam. Vidējā termiņa budžeta mērķi – strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP – plānots sasniegt 2019. gadā. Tomēr, pamatojoties uz pārrēķināto strukturālo bilanci, vidējā termiņa budžeta mērķis tiktu sasniegts, sākot jau ar 2018. gadu. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā pieaugs līdz 65,4 % un tad tā pakāpeniski samazināsies līdz 58,9 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Nīderlandē pastāv risks par zināmu novirzi no preventīvās daļas prasībām 2016. gadā un nemainīgas politikas apstākļos – 2016. un 2017. gadā, aplūkojot tos kopā. Tiek prognozēts, ka Nīderlande ievēros pārejas noteikumu par parādu 2016. gadā un pēc pārejas perioda beigām – parāda samazināšanas kritēriju 2017. gadā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Nīderlande kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(6)

Neseno nodarbinātības pieaugumu var pilnībā attiecināt uz pašnodarbināto personu un to cilvēku skaita pieaugumu, kuri strādā saskaņā ar pagaidu līgumiem. Lai gan Nīderlande ir veikusi pasākumus, lai šo jautājumu risinātu, ir vajadzīga vispusīgāka pieeja. Zemi rādītāji pārejai no pagaidu uz pastāvīgiem līgumiem joprojām rada darba tirgus segmentācijas risku. Lielā un pieaugošā pagaidu līgumu procentuālā attiecība tiek novērota saistībā ar lielām atšķirībām darba aizsardzības noteikumos saskaņā ar pagaidu līgumiem, no vienas puses, un pastāvīgiem līgumiem, no otras puses. Pašnodarbinātās personas bez darbiniekiem biežāk ir nepietiekami apdrošinātas pret invaliditāti, bezdarbu un vecumu, un tas varētu ilgtermiņā ietekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Tika ieviesti vairāki pasākumi, kas samazināja atšķirības starp pastāvīgajiem un pagaidu līgumiem. Labvēlīgs nodokļu režīms un tas, ka nav pienākuma veikt dažas sociālās apdrošināšanas iemaksas, joprojām finansiāli stimulē pašnodarbinātību.

(7)

Svarīgs uzdevums mājsaimniecību lielo parādsaistību novēršanā ir mājokļu tirgū, kura neelastība un kropļojoši stimuli, kas gadu desmitos ir izveidojušies, veido mājokļu finansēšanas un sektorālu ietaupījumu modeļus. Mājsaimniecību tendenci hipotekāro kredītu bruto parādu nodrošināt ar mājokļu līdzekļiem lielā mērā izskaidro ilgu laiku pastāvošie fiskālie stimuli, jo īpaši nodokļu atskaitījumi par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem. Kopš 2012. gada ir īstenoti vairāki pasākumi, lai to daļēji novērstu, taču tie nav izvērsti saskaņā ar Padomes 2015. gada ieteikumu. Labi funkcionējoša privātā īres tirgus izveidi apgrūtina subsīdijas citos mājokļu apakšsektoros. Sociālo mājokļu sektors ir viens no lielākajiem Savienībā, bet mājokļi ne vienmēr tiek faktiski piešķirti tiem, kuriem tie patiešām ir nepieciešami. Sociālo mājokļu sektorā ir ieviesta īres maksas diferenciācija, pamatojoties vairāk uz ienākumiem. Mājokļu sabiedrībām darbības ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (t. i., sociālie mājokļi) būs jānošķir no citām darbībām. Ņemot vērā to, ka sociālo mājokļu tirgū ir novērsti daži kropļojoši stimuli, kas īres maksu saista ar ienākumiem, šo Padomes 2015. gada ieteikuma daļu ir lietderīgi novirzīt uz situācijas uzraudzību. Tajā pašā laikā mājokļu tirgus joprojām ir ievērojami izkropļots un turpina radīt parādu traucējošo ietekmi uz mājsaimniecībām. Šajos jautājumos ir nepieciešams turpmāks progress.

(8)

Papildus mājokļu tirgus izkropļojumiem mājsaimniecību izmantojamos ienākumus negatīvi ietekmē obligātās iemaksas otrā līmeņa pensiju sistēmā. Otrā līmeņa pensiju sistēma darbojas labi attiecībā uz kvalitāti un atbilstību, bet ir trūkumi attiecībā uz starppaaudžu taisnīgumu, pārredzamību un noturību pret ekonomikas satricinājumiem. Pēdējos gados pensiju sistēmas ilgtspēja ir uzlabota, līdz 2021. gadam paaugstinot pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un pēc tam piesaistot to paredzamajam mūža ilgumam. Vidēji pensijas iemaksas ir samazinātas, jo tika samazināta maksimālā no nodokļa atbrīvotā uzkrājuma likme. Piemērots izmaksu un risku sadalījums paaudžu ietvaros un starp paaudzēm papildus pieņemtajiem noteikumiem par indeksāciju un finanšu rezervēm (finanšu novērtējuma sistēma) palīdzētu mājsaimniecībām piešķirt to finanšu līdzekļus vairāk uz izaugsmi vērstos veidos. Valdība paziņoja par savu nodomu būtiski reformēt otrā līmeņa pensiju sistēmu, iesaistot sociālos partnerus, lai izveidotu pārredzamāku un aktuāri taisnīgāku sistēmu.

(9)

Ekonomikas krīzes laikā ieguldījumi ievērojami samazinājās, un kopš tā laika tie ir atjaunojušies tikai daļēji. Nepilnībām ekonomikas mēroga ieguldījumos, šķiet, ir ļoti ciklisks raksturs. To veicināja lejupslīde mājokļu tirgū un fiskālās konsolidācijas izvēles. Lai gan šķēršļi ieguldījumiem, šķiet, ir nelieli, zems ieguldījumu līmenis celtniecības nozarē un atjaunojamo energoresursu jomā, šķiet, ir saistīts ar tirgus nenoteiktību un reglamentējošiem faktoriem. Neraugoties uz kreditēšanas nosacījumu uzlabošanos, pašreizējā finanšu situācijā ir paaugstināti riski jauniem aizdevumiem. Valdības izdevumi par pētniecību un izstrādi kopš 2014. gada samazinās, taču privātie pētniecības un izstrādes izdevumi joprojām ir nelieli. Tāpēc Padome 2015. gadā ieteica, lai Nīderlande novirza publiskos izdevumus ieguldījumu atbalstam pētniecības un izstrādes jomā un strādā pie privāto pētniecības un izstrādes izdevumu uzlabošanas. Publiskie un privātie izdevumi par pētniecību un izstrādi ir nelieli, ņemot vērā izglītības līmeni, akadēmiskos sasniegumus un ekonomikas attīstību.

(10)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Nīderlandes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Nīderlandei adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Nīderlandē, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(11)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(12)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 3. ieteikumā,

1.

Ierobežot novirzi no vidējā termiņa budžeta mērķa 2016. gadā un panākt ikgadēju fiskālu korekciju 0,6 % apmērā no IKP 2017. gadā. Noteikt publisko izdevumu prioritāti, lai atbalstītu vairāk ieguldījumu pētniecībā un izstrādē.

2.

Novērst atlikušos šķēršļus darbinieku nolīgšanai uz pastāvīgiem līgumiem un atvieglot pāreju no pagaidu uz pastāvīgiem līgumiem. Novērst pašnodarbināto personu bez darbiniekiem lielo pieaugumu, tostarp samazinot nodokļa izkropļojumus, kas veicina pašnodarbinātību, neapdraudot uzņēmējdarbību, un sekmējot pašnodarbināto personu piekļuvi cenas ziņā pieejamai sociālai aizsardzībai.

3.

Veikt pasākumus, lai palielinātu otrā līmeņa pensiju sistēmas pārredzamību, starppaaudžu taisnīgumu un noturību pret satricinājumiem. Veikt pasākumus, lai samazinātu atlikušos izkropļojumus mājokļu tirgū un parādu traucējošo ietekmi uz mājsaimniecībām, jo īpaši samazinot nodokļu atskaitījumus par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/45

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Igaunija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Igaunijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Igaunijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Igauniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Igaunijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Igaunijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ietverti arī padziļinātā pārskata rezultāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Igaunijā nav makroekonomiskās nelīdzsvarotības.

(3)

Igaunija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada stabilitātes programmu, un 2016. gada 10. martā tā iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

(6)

Igaunija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai uzlabotu līdzdalību darba tirgū, tostarp īstenojot darbspēju reformu. Šī reforma, kas stājās spēkā 2016. gada janvārī un no 2017. gada janvāra tiks pilnībā īstenota, palielinās vispārējo darbaspēka piedāvājumu. Būs problemātiski palīdzēt no jauna integrēties tiem iedzīvotājiem, kas ilgu laiku ir bijuši izslēgti no darba tirgus. Tiek ieviesti jauni aktīvi darba tirgus pasākumi, lai palīdzētu darbspēju reformas dalībniekiem iesaistīties un palikt darba tirgū, un tika veiktas izmaiņas arī finansiālā atbalsta shēmā.

(7)

Igaunija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu darba stimulus, samazinot nodokļu slogu darbaspēkam attiecībā uz visām ienākumu grupām, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tas, iespējams, Igaunijā ir veicinājis zemāku bezdarba līmeni un augstāku nodarbinātības līmeni mazkvalificēto darba ņēmēju vidū nekā vidēji ES. Jau pieņemto pasākumu starpā tiek plānots, ka tiem, kuru ienākumi ir zemi, sākot ar 2017. gadu, būs pieejama papildu nodokļu atmaksa. Tomēr tādējādi izveidojas augstas faktiskās nodokļu robežlikmes, kas draud radīt zema atalgojuma slazdu un veicināt “aplokšņu algas”. Šo pasākumu ietekme būs zināma tikai pēc tam, kad tie tiks novērtēti.

(8)

Mūžizglītības stratēģijas 2020. gadam, kā arī profesionālās izglītības un apmācības programmas 2015.–2018. gadam īstenošana palīdzēja palielināt profesionālās izglītības un apmācības izmantošanu un to atbilstību darba tirgus vajadzībām. Sagaidāms, ka to profesionālās izglītības un apmācības studentu īpatsvars, kas izmanto mācīšanas darbavietā iespējas, palielināsies, taču bažas joprojām rada mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmenis profesionālajā izglītībā un apmācībā.

(9)

Bērniem vecuma grupā no 0 līdz 3 gadiem joprojām nepietiek vietu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādēs, taču situācija uzlabojas un katru gadu tiek nodrošinātas papildu vietas.

(10)

Igaunijā ir visaugstākā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Savienībā, 2014. gadā tā bija 28,3 %. Tas rada risku, ka sieviešu potenciāls netiek pilnībā izmantots. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība cita starpā ir saistīta ar dzimumu profesionālo un nozaru segregāciju darba tirgū, atalgojuma pārredzamības trūkumu privātajā sektorā un to, ka aprūpes pienākumu dēļ sievietēm ir ilgāki karjeras pārtraukumi. Valdība ir paziņojusi par vairākiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Plānotie pasākumi vēl ir jāpieņem un jāīsteno, tostarp uzlabojot datu vākšanu, dodot darba inspekcijām uzdevumu uzraudzīt, kā darba devēji piemēro vienlīdzīgas darba samaksas principu, veicinot atalgojuma pārredzamību, nodrošinot stimulus tēviem uzņemties daļu no bērna kopšanas atvaļinājuma un palielinot bērnu aprūpes iestāžu pieejamību. Labklājības plāns 2016.–2023. gadam ietver dzimumu līdztiesības mērķus un pasākumus, kuru mērķis ir novērst dzimumu segregāciju darba tirgū un cīnīties pret stereotipiem. Tiek plānoti pasākumi nolūkā atvieglot aprūpes slogu ģimenēs un dot iespēju aprūpētājiem iesaistīties darba tirgū, un paredzams, ka tie atstās pozitīvu ietekmi uz sieviešu līdzdalību darba tirgū.

(11)

Ne visās Igaunijas pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, un joprojām ir problemātisks jautājums par kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī tādās jomās kā, piemēram, transports, izglītība, vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpe un citi sociālie pakalpojumi vietējā līmenī. 2016. gada martā valdība iesniedza parlamentam Administratīvās reformas likuma projektu, lai pavērtu ceļu vietējo pašvaldību reformai. Minētā reforma paredz gan brīvprātīgu, gan valdības ierosinātu apvienošanos nolūkā piedāvāt pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošināt efektīvāku un kompetentāku pārvaldību. Grozītajā Sociālās labklājības likumā noteiktas minimālās prasības deviņiem sociālajiem pakalpojumiem, bet tā īstenošana ir apdraudēta vietējo pašvaldību pakalpojumu sniegšanas nepilnību dēļ. Ierosinātais vietējo pašvaldību reformas likums vēl nav pieņemts.

(12)

Igaunijā ir viena no augstākajām ieguldījumu attiecībām pret IKP gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tomēr valstij joprojām ir vēl daži risināmi jautājumi nolūkā turpmāk uzlabot ieguldījumu vidi. Igaunija veica pasākumus, lai īstenotu pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģiju “Uz zināšanām balstīta Igaunija” un Uzņēmējdarbības izaugsmes stratēģiju, kas abas kopā veido pārdomātas specializācijas satvaru. Labas sinerģijas nodrošināšana starp šīm stratēģijām var palīdzēt stimulēt privātos ieguldījumus pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, jo īpaši ņemot vērā, ka uzņēmumu pētniecības un tehnoloģiju ieguldījumi 2014. gadā samazinājās līdz 0,6 % no IKP, un maz ticams, ka Igaunija sasniegs nosprausto mērķi, proti, 2020. gadā 3 % no IKP novirzīt pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Ir ierobežots to uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības iestādēm, tādēļ ir maz patentu pieteikumu. Tikmēr Igaunijas rūpniecības preču eksporta vispārējā struktūra pēdējo gadu laikā, šķiet, ir pārorientējusies uz mazākas vērtības precēm. Darbaspēka un prasmju trūkums var būt šķērslis lielākiem ieguldījumiem augsto tehnoloģiju nozarēs.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Igaunijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā arī ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Igaunijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Igaunijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valstu lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu un uzskata – sagaidāms, ka Igaunija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus,

1.

Nodrošināt augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu, jo īpaši sociālo pakalpojumu, sniegšanu un pieejamību vietējā līmenī, cita starpā pieņemot un īstenojot ierosināto vietējo pašvaldību reformu. Pieņemt un īstenot pasākumus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, tostarp tos, kas paredzēti Labklājības plānā.

2.

Veicināt privātos ieguldījumus pētniecībā, izstrādē un inovācijā, tostarp stiprinot sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/49

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Ungārija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Ungāriju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Ungārijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Ungārijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Ungārijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Kaut arī bažas joprojām rada vajadzība pārinvestēt augsto ārējo parādu, kā arī ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvars, ir samazināti ar ārējām un iekšējām saistībām saistītie riski.

(3)

Ungārija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanā 2014.–2020. gada periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Konverģences programma liecina, ka bēgļu ārkārtas pieplūduma ietekme uz budžetu ir ievērojama, un 6. maija pielikumā sniegti atbilstīgi pierādījumi par šo papildu budžeta izmaksu apmēru un veidu. Saskaņā ar Komisijas novērtējumu attiecināmie papildu izdevumi 2015. gadā sasniedza 0,04 % no IKP un pašlaik netiek paredzētas turpmākas papildu izmaksas 2016. gadā. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā izklāstītie noteikumi atļauj šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums ir ārkārtas gadījums, tā ietekme uz Ungārijas publiskajām finansēm ir ievērojama, un ilgtspēja, pieļaujot īslaicīgu novirzi no vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai nepieciešamajām korekcijām, netiktu apdraudēta. Tāpēc, lai ņemtu vērā šīs izmaksas, vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai nepieciešamā korekcija 2015. gadā ir samazināta. Attiecībā uz 2016. gadu galīgais novērtējums, tostarp par attiecināmajām summām, tiks veikts 2017. gada pavasarī, pamatojoties uz Ungārijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem.

(6)

Uz Ungāriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro noteikumu par parādu. 2016. gada konverģences programmā valdība plāno, ka nominālais deficīts līdz 2017. gadam palielināsies līdz 2,4 % no IKP un tad līdz 2020. gadam pakāpeniski samazināsies līdz 1,2 %. Valdība plāno strukturālās bilances pakāpenisku uzlabojumu, lai līdz 2019. gadam sasniegtu pārskatīto vidēja termiņa budžeta mērķi – deficītu 1,5 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Tomēr pārrēķinātais (4) strukturālais deficīts joprojām pārsniegs vidēja termiņa budžeta mērķi. Saskaņā ar konverģences programmu ir paredzēts, ka valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies no 75,3 % 2015. gadā līdz mazāk par 65 % 2020. gadā. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir lielā mērā ticams līdz 2017. gadam un pēc tam kļūst arvien labvēlīgāks. Pasākumi, kas nepieciešami, lai atbalstītu plānotos budžeta deficīta mērķus, sākot no 2017. gada, netika pietiekamā mērā precizēti, jo īpaši pēc 2017. gada. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv liels risks būtiskai novirzei no nepieciešamās korekcijas 2016. gadā, kā arī nemainīgas politikas apstākļos 2016. un 2017. gadā, aplūkojot tos kopā. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Ungārija ievēros parāda samazināšanas kritēriju 2016. un 2017. gadā. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Ungārija neizpildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ būs nepieciešami turpmāki pasākumi abos gados, lai nodrošinātu izpildi.

(7)

Iekšējā finansiālā nelīdzsvarotība ir samazināta, un banku sistēma ir kļuvusi mazāk neaizsargāta, bet problēmas saglabājas. Ir gūts ievērojams progress privātā sektora parāda samazināšanā, kas iepriekš galvenokārt bija denominēts ārvalstu valūtās. Mājsaimniecību kreditēšana uzrādīja atlabšanas pazīmes, bet pavērsienam korporatīvajā kreditēšanā vēl jānotiek. Banku sektora rentabilitāte ir sākusi atjaunoties, pateicoties ekonomikas vides uzlabojumam un mērenībai iepriekšējā politikā attiecībā uz banku nodokļiem. Tomēr bankas joprojām ir piesardzīgas kreditēšanā, lai gan tās ir labi kapitalizētas un augsti likvīdas. Galvenā atlikusī problēma bankām ir samazināt joprojām lielo ienākumus nenesošo aizdevumu daļu, kas kavē jaunu kreditēšanu un rada spiedienu uz peļņu. Iespējamo saistību riski saistībā ar valsts palielinātām īpašumtiesībām banku sektorā joprojām ir augsti.

(8)

Neraugoties uz nodokļu politikas un nodokļu administrācijas ievērojamiem neseniem uzlabojumiem, Ungārijas paļaušanās uz sektoram specifiskiem nodokļiem joprojām ir potenciāls šķērslis ieguldījumiem. Šo nodokļu selektivitāte rada izkropļojumus sektoros. Lai gan joprojām pastāv vairāki citi sektoram specifiski nodokļi, nodoklis kredītiestādēm ir ievērojami samazināts, un pārtikas inspekcijas maksas progresīvās likmes ir atceltas. Joprojām ir augsts nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, īpaši tiem, kam nav bērnu. Tam var būt negatīva ietekme uz viņu nodarbināmību, un tas var arī kavēt ieguldījumus. Ir veikti pasākumi, lai samazinātu nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās (tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienotās likmes samazinājums par vienu procentpunktu un ģimenes nodokļu atlaides palielinājums ienākumu saņēmējiem ar diviem bērniem). Tomēr pasākumi nav pietiekami mērķtiecīgi, lai tiem būtu ievērojama ietekme uz zemu atalgotiem darba ņēmējiem. Ir potenciāls novirzīt nodokli no darbaspēka uz jomām, kas mazāk kropļo izaugsmi. Ir veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi un samazinātu nodokļu saistību izpildes izmaksas, lai gan tās joprojām ir lielas. Neraugoties uz uzlabojumiem pēdējos gados, Ungārijai joprojām ir problēmas ar nodokļu iekasēšanas efektivitāti. Valdība izziņoja būtisku institucionālu reformu, kas tiks sākta 2016. gadā un būs vērsta uz nodokļu administrācijas efektivitāti.

(9)

Ir gūts neliels progress attiecībā uz konkurences un pārredzamības veicināšanu publiskajā iepirkumā (piemēram, pieņemot jauno Publiskā iepirkuma likumu, kura atbilstība ES tiesībām vēl jānovērtē), bet neprognozējamas regulatīvās izmaiņas un administratīvais slogs kavē privātā sektora darījumdarbību un ieguldījumus. Lielais sarunu procedūru skaits bez publikācijas un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ar vienu piedāvājumu liecina, ka iepirkuma jomā joprojām ir zems konkurences līmenis. 2016. gada maijā valdība iesniedza e-iepirkuma stratēģiju. Ir jāuzrauga tās īstenošana un ietekme uz efektivitātes un pārredzamības uzlabošanos, un joprojām saglabājas korupcijas risks. Būtu nepieciešamas izmaiņas, lai palielinātu jaunās Valsts korupcijas novēršanas rīcības programmas 2015.–2018. gadam efektivitāti publisko iestāžu korupcijas novēršanā un atturošu sodu piemērošanā. Valdība vēl nav atjaunojusi savu agrāko apņemšanos pārskatīt 2013. gada trauksmes cēlēju likumu, kurā trūkst noteikumu, kas trauksmes cēlējus pietiekami aizsargā pret atriebību. Valsts korupcijas novēršanas rīcības programmas plāniem pārskatīt aktīvu deklarēšanas sistēmu trūkst vērienīguma, un ar 2015. gadā pieņemtajiem jaunajiem tiesību aktu grozījumiem tika ieviesti daži papildu ierobežojumi informācijas publiskai pieejamībai. Valdība ir veikusi pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu, bet Ungārijas ierobežojošie noteikumi pakalpojumu sektoros un mainīgā regulatīvā vide joprojām rada bažas uzņēmumiem un tādējādi rada nenoteiktību ieguldītājiem. Dibināšanas un darbības ierobežojumi mazumtirdzniecības sektorā rada ievērojamus šķēršļus ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai. Uzcenojumi Ungārijas mazumtirdzniecības sektorā ir trešie augstākie Savienībā un pēdējās desmitgades laikā pastāvīgi palielinās, bet sadales efektivitātes rādītājs ir starp zemākajiem Savienībā.

(10)

Nesenās darba tirgus norises Ungārijā ir labvēlīgas, bezdarbs ir samazinājies līdz pirmskrīzes līmenim. Darbvietu radīšana privātajā sektorā atjaunojas, bet bezdarba samazināšanos veicināja arī sabiedrisko darbu shēma. Shēma ir galvenā aktīva darba tirgus politika Ungārijā. Tās budžeta izmaksas pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušās vairāk nekā četrkārtīgi. Tomēr shēma nešķiet pietiekama, lai uzlabotu dalībnieku reintegrāciju atvērtā darba tirgū. 2015. gada pirmajā pusē sekmīgas izstāšanās no shēmas un pastāvīgas nodarbinātības rādītājs bija 13,1 %, bet aptuveni 60 % dalībnieku, kas izstājās no shēmas minētajā periodā, tajā atgriezās 180 dienu laikā. Tam ir ievērojams risks ieslēgt dalībniekus shēmā, īpaši mazkvalificētus darbiniekus un cilvēkus mazāk attīstītos reģionos. Kaut arī shēma ir paredzēta ilgstošiem bezdarbniekiem, mazkvalificētiem darbiniekiem un bezdarbniekiem, kas dzīvo mazāk attīstītos apvidos, 2015. gadā 47 % dalībnieku bija vidējā vai terciārā izglītība. Sabiedriskajos darbos iesaistīto bezdarbnieku proporcija ir ievērojama arī apgabalos ar labi funkcionējošiem darba tirgiem. Valsts nodarbinātības dienesta nesenā reforma, iespējams, mazinās tā efektivitāti. Vadības mehānismu administratīvā sarežģītība – pašlaik atbildība par valsts nodarbinātības dienestu ir sadalīta starp četrām ministrijām – var ievērojami mazināt efektīvu vadību un pastiprinātu orientāciju uz rezultātiem. Bezdarbnieku pabalstu maksimālais ilgums (trīs mēneši) ir mazākais Savienībā un ir ievērojami īsāks nekā vidējais laiks, kas ir nepieciešams darba atrašanai. Nabadzības rādītāji uzlabojas, bet tie joprojām ir augsti, īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošo personu, jo īpaši romu un bērnu, vidū. Sociālās palīdzības adekvātums un segums joprojām ir problēma, un nesenās reformas varētu vēl vairāk ierobežot nosacījumus par piekļuvi vairākiem pabalstiem.

(11)

Ungārijas skolnieku vidējais sniegums pamatprasmēs bija zem ES vidējā līmeņa 2012. gada ESAO Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA), un no 2009. līdz 2012. gadam zemus sasniegumus uzrādījušo proporcija palielinājās. Sociālekonomiskās vides un skolas atrašanās vietas ietekme uz izglītības rezultātiem ir viena no lielākajām Savienībā. Izglītības sistēmas selektivitāte padziļina snieguma plaisu starp skolniekiem dažādu veidu skolās, un šī plaisa laika gaitā paplašinās. Tas, ka trūkst vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai vispārējai izglītībai, ir īpaši akūti romiem. Izņemot agrīno pirmsskolas izglītību, kurā pēdējos gados ir bijis ievērojams uzlabojums, saglabājas liela plaisa starp romu un citu tautību skolas pabeigšanas rādītājiem visos pārējos izglītības līmeņos, t. i., pamata, vidējā un terciārajā izglītībā. Izglītības priekšlaicīga pamešana joprojām ir bieža romu vidū. Ungārija ir ieviesusi vairākus pasākumus, kuru mērķis ir efektīvāk novērst zemo sniegumu. Tomēr svarīga informācija par šo pasākumu īstenošanu nav pieejama, tādējādi apgrūtinot to potenciālās ietekmes novērtēšanu. Vēl ir jāizstrādā sistēmiska pieeja iekļaujošas vispārējās izglītības veicināšanai. Vēl ir jāpublicē izziņotais īstenošanas plāns izglītības priekšlaicīgas pamešanas stratēģijai. Pāreja starp izglītības dažādajiem veidiem un posmiem joprojām ir sarežģīta, un neseno reformu īstenošana arodizglītībā būtu jāvērš uz pāreju atvieglošanu.

(12)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Ungārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Ungārijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Ungārijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(13)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Ņemot vērā ievērojamās novirzes augsto risku, sasniegt ikgadējo fiskālo korekciju 0,3 % apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi 2016. gadā un 0,6 % apmērā no IKP 2017. gadā, ja vien vidējā termiņa budžeta mērķis netiek sasniegts ar mazākiem centieniem, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus.

2.

Vēl vairāk samazināt sektoram specifiskos nodokļus un samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem. Stiprināt pārredzamību un konkurenci publiskajā iepirkumā, izmantojot e-iepirkumu, piedāvājumu konkursu pastiprinātu publicēšanu un turpmāk uzlabojot korupcijas novēršanas regulējumu. Uzlabot regulatīvo vidi pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecības sektorā, novēršot ierobežojošus noteikumus un nodrošinot prognozējamību.

3.

Veicināt pāreju no sabiedrisko darbu shēmas uz primāro darba tirgu un pastiprināt citas aktīva darba tirgus politikas jomas. Uzlabot sociālās palīdzības un bezdarbnieka pabalstu adekvātumu un segumu. Veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības rezultātus un palielinātu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, dalību iekļaujošā vispārējā izglītībā.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/53

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Zviedrija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Zviedriju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Zviedrijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenots Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtais konkrētai valstij adresētais ieteikums, un Zviedrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Zviedrijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, liels un pieaugošs mājsaimniecību parāds apvienojumā ar augstām un pieaugošām mājokļu cenām pozitīvas kredītu plūsmas apstākļos ir pamatā haotiskas korekcijas riskiem ar sekām reālajai ekonomikai un banku nozarei. Makroprudenciālajā jomā ir veikti politikas pasākumi, kas tomēr joprojām var būt nepietiekami. Politikas nepilnības saglabājas ar mājokļiem saistīto nodokļu, hipotēku amortizācijas, mājokļu piedāvājuma funkcionēšanas un īres tirgus jomā.

(3)

Zviedrija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Zviedriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada konverģences programmā plāno panākt, lai nominālā bilance būtu -0,4 % no IKP, un arī turpmāk visā programmas periodā izpildīt vidējā termiņa budžeta mērķi, proti, panākt strukturālo deficītu 1 % apmērā no IKP. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā noslīdēs līdz 42,5 % un turpinās samazināties līdz 39,1 % 2019. gadā. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs līdz 2016. gadam ir ticams un vēlākajam laikam – piesardzīgs. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka strukturālā bilance 2016. gadā būs -0,5 % no IKP un 2017. gadā -0,9 % no IKP, tātad virs vidējā termiņa budžeta mērķa. Iespējamās novirzes nākotnē tiktu izvērtētas, ņemot vērā prasību, lai strukturālā bilance joprojām atbilstu vidējā termiņa budžeta mērķim. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Zviedrija kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Mājsaimniecību parāda līmenis Zviedrijā ir ļoti augsts, un pēdējo desmit gadu laikā tā pieauguma tempi ir bijuši vieni no ātrākajiem Savienībā. Mājsaimniecību parāda attiecība pret gada izmantojamo ienākumu 2015. gadā saskaņā ar Riksbank (Zviedrijas centrālās bankas) aplēsēm bija 175 % un attiecībā pret IKP tas veidoja 87 %. Ņemot vērā salīdzinoši zemos īpašuma nodokļus un augsto nodokļu atskaitījumu no hipotekārajiem procentu maksājumiem, Zviedrijā ir viens no lielākajiem nodokļu stimuliem mājokļu iegādei Savienībā. Mājsaimniecību parādsaistību augstais līmenis apdraud makroekonomikas stabilitāti. Valdība ir veikusi dažus pasākumus, lai ierobežotu mājsaimniecību parādsaistību līmeni, tostarp parlaments 2016. gada 23. martā pieņēma tiesību aktu ar mērķi noteikt obligātas amortizācijas prasības jauniem hipotekārajiem aizdevumiem. Šā svarīgā pasākuma pieņemšana būtiski aizkavējās, jo tika izvirzīti jautājumi par Zviedrijas makroprudenciālās uzraudzības iestādes juridiskajām pilnvarām ieviest šo prasību. Pastāv risks, ka turpmākie pasākumi, kuri būs vajadzīgi Zviedrijas pieaugošās nelīdzsvarotības novēršanai, varētu līdzīgā kārtā aizkavēties, ja vien netiks pārskatīts tiesiskais regulējums par makroprudenciālās uzraudzības iestādes uzdevumiem. Visbeidzot, valdība nav veikusi nekādus pasākumus, lai pielāgotu fiskālos stimulus, piemēram, samazinot nodokļu atskaitījumu no hipotekārajiem procentu maksājumiem vai pārskatot īpašuma nodokļus.

(7)

Zviedrijas mājokļu tirgus joprojām ir potenciāls nestabilitātes avots. Mājokļu cenas pēdējo 20 gadu laikā ir gandrīz nepārtraukti pieaugušas, jo īpaši Stokholmas un Gēteborgas aglomerācijās. Mājokļu cenas turpina pieaugt, un to veicina ne vien spēcīgi ekonomikas pamatfaktori, piemēram, izmantojamā ienākuma pieaugums, bet arī strukturālas nepilnības mājokļu tirgū. Mājokļu piedāvājumu kavē esošo mājokļu neefektīva izmantošana, augsta īres maksu uzraudzības pakāpe, vāja konkurence būvniecības nozarē, nepietiekama zemes pieejamība jaunai būvniecībai un ilgstošas un sarežģītas plānošanas procedūras. Esošā sistēma, saskaņā ar kuru uzliek darījuma nodokli kapitāla pieaugumam, kas gūts nekustamo īpašumu pārdošanā, ierobežo jau pieejamo mājokļu efektīvākas izmantošanas potenciālu. Strukturālo nepilnību rezultāts ir nepietiekami ieguldījumi mājokļos un plaši izplatīts mājokļu trūkums, un tās veicina mājokļu cenu nepārtrauktu pieaugumu. Mājokļu trūkums un nepieejamība cenu ziņā ierobežo arī darba tirgus mobilitāti un ir šķērslis efektīvai integrācijai darba tirgū. Valdība ir veikusi dažus pasākumus, tostarp ir ticis palielināts publiskais finansējums ieguldījumiem mājokļu nozarē un vienkāršotas dažas plānošanas procedūras. 2015. gada decembrī izmeklēšanā par konkurenci būvniecības nozarē tika ierosināti vairāki iespējamie pasākumi, piemēram, pārredzamības palielināšana valsts mājokļu līgumu jomā. Tomēr valdība nav panākusi virzību īres tiesību noteikšanas sistēmas reformēšanā.

(8)

Neraugoties uz salīdzinoši labajiem ieguldījumu rādītājiem, Zviedrija saskaras ar problēmām, kurām var būt negatīva ietekme uz valsts ilgtermiņa konkurētspēju. Jo īpaši strukturālas nepilnības mājokļu tirgū kavē ieguldījumus šajā jomā. Ieguldījumi infrastruktūrā, lai uzlabotu savienojamību pilsētu teritorijās un starp tām, ir nepietiekami, ņemot vērā mājokļu trūkuma radītos šķēršļus.

(9)

Saskaņā ar Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumu Zviedrija pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojusi no visām ESAO valstīm viskrasāko lejupslīdi 15 gadus vecu jauniešu izglītības rādītāju ziņā, un šobrīd tā nesasniedz ne ES, ne ESAO vidējo līmeni. Skolu izglītības rezultātu pasliktināšanās rada spiedienu uz Zviedrijas ilgtermiņa konkurētspēju un spējām inovācijas jomā. Būtiska snieguma atšķirība starp studentiem ar migrantu izcelsmi un bez migrantu izcelsmes vēl pastiprina problēmas izglītības jomā. Šai atšķirībai ir jāveltī īpaša uzmanība, ņemot vērā lielo skaitu nesen ieceļojušo gados jauno migrantu, kuri integrējami izglītības sistēmā. Neskaidrie skolu finansēšanas mehānismi apvienojumā ar nesistemātisko uzraudzību par finansējuma izmantošanu dažādos skolu sistēmas līmeņos kavē līdzekļu efektīvu izmantošanu. Valdība ir darījusi pieejamu papildu finansējumu, lai uzlabotu skolēnu sekmes un vienlīdzību izglītības jomā, un veic pasākumus, lai nesen ieradušos migrantus integrētu izglītības sistēmā.

(10)

Pēdējā gadā piedzīvotais lielais bēgļu pieplūdums ir saistīts ar dažādām sociālajām un ekonomiskajām sekām Zviedrijai. Lai gan īstermiņā bēgļu pieplūdums palielinās publiskos izdevumus un radīs papildu iekšzemes pieprasījumu, tādējādi palielinot IKP, vidēja termiņa ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi ir atkarīga no bēgļu veiksmīgas iekļaušanas darba tirgū un sociālās integrācijas, tostarp ar izglītības atbalstu. Šis jautājums ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm gan ES, gan dalībvalstu līmenī un tiks rūpīgi uzraudzīts un analizēts, tostarp 2017. gada ziņojumā par valsti.

(11)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Zviedrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Zviedrijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Zviedrijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. ieteikumā.

(12)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un saskaņā ar tās atzinumu (4) sagaidāms, ka Zviedrija ievēros Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(13)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. ieteikumā,

1.

Novērst mājsaimniecību parāda pieaugumu, pielāgojot fiskālos stimulus, jo īpaši, pakāpeniski samazinot nodokļu atskaitījumu no hipotekārajiem procentu maksājumiem vai palielinot regulārus īpašuma nodokļus. Nodrošināt, lai makroprudenciālās uzraudzības iestādei būtu juridiskās pilnvaras savlaicīgi īstenot pasākumus finanšu stabilitātes saglabāšanai. Veicināt ieguldījumus mājokļos un uzlabot mājokļu tirgus efektivitāti, tostarp ieviešot lielāku elastīgumu īres cenu noteikšanā un pārskatot kapitāla pieauguma nodokļa sistēmu, lai sekmētu mājokļu darījumu pieaugumu.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/57

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Austrijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Austrijai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minētā ieteikuma īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Austriju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Austrijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Austrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Minētais ziņojums ietver arī padziļinātu pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā nāca klajā ar padziļinātā pārskata secinājumiem. Komisijas izvērtējums ļauj secināt, ka Austrijā nepastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība.

(3)

Austrija 2016. gada 26. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu, un 2016. gada 27. aprīlī tā iesniedza savu 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Stabilitātes programma liecina par to, ka bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekme uz budžetu ir ievērojama, un tā sniedz pietiekamus pierādījumus par minēto budžeta papildu izmaksu vērienu un būtību. Saskaņā ar Komisijas minēto atbilstīgie papildu izdevumi 2015. gadā sasniedza 0,09 % no IKP, un pašlaik tiek lēsts, ka 2016. gadā tie būs 0,26 % apmērā no IKP. Minētās summas liecina par augšupvērstu to aplēšu pārskatīšanu, kas tika sniegtas 2016. gada budžeta plāna projektā, kurā tika paredzēts, ka papildu izdevumi 2015. un 2016. gadā veidos attiecīgi aptuveni 0,08 % un 0,16 % no IKP. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā izklāstītie noteikumi paredz segt šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums ir ārkārtējs notikums, tā ietekme uz Austrijas publiskajām finansēm ir ievērojama un ilgtspēja netiktu nelabvēlīgi ietekmēta, ja tiktu pieļauta novirze no vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. 2015. gadā, kad Austrija bija sasniegusi vidējā termiņa budžeta mērķi, tā neguva labumu no iespējamās pagaidu novirzes. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka Austrijai ir ļauts izmantot tādu pašu pagaidu novirzi kā valstīm, kuras vēl nav sasniegušas savu vidējā termiņa budžeta mērķi, Austrijai būs ļauts no tās vidējā termiņa budžeta mērķa 2016. un 2017. gadā novirzīties par summu, kas attiecībā uz 2015. gadu tika uzskatīta par atbilstīgu. Pamatojoties uz Austrijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem, 2017. gada pavasarī tiks veikts galīgais novērtējums par iespējamu papildu novirzi 2016. gadā, tai skaitā par atbilstīgajām summām.

(6)

Uz Austriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro pārejas noteikumu par parādu. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā paredz, ka nominālais deficīts 2016. gadā pasliktināsies līdz 1,6 % no IKP un tad pakāpeniski uzlabosies līdz 0,4 % no IKP (2020. gadā). Paredzēts, ka no 2018. gada tiks sasniegts vidējā termiņa budžeta mērķis, proti, strukturālais deficīts 0,45 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam, kas tika pārskatīts un no 2017. gada kļūs par strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP. Tomēr, pamatojoties uz pārrēķināto strukturālo bilanci, vidējā termiņa budžeta mērķis tiktu sasniegts tikai no 2019. gada. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP, 2015. gadā sasniedzot augstāko punktu 86,2 % apmērā, pakāpeniski samazināsies līdz 76,6 % 2020. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks par zināmu novirzi 2016. gadā. Tomēr, ja bēgļu ārkārtējā pieplūduma radītā papildu ietekme, kas pašlaik prognozēta attiecībā uz 2016. gadu, arī tiks izslēgta no novērtējuma, paredzams, ka Austrija 2016. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Nemainīgas politikas apstākļos pastāv risks, ka 2017. gadā būs ievērojama novirze no ieteiktās korekcijas. Tomēr prognozētā novirze 2017. gadā vairs nebūtu ievērojama, ja tiktu ņemts vērā ar bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekmi uz budžetu saistītā papildu novirze, kas varētu tikt piešķirta 2016. gadam. Prognozēts, ka Austrija 2016. gadā ievēros pārejas noteikumu par parādu, un 2017. gadā, pēc pārejas perioda beigām – parāda samazināšanas kritēriju. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Austrija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tāpēc, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Nesenās nodokļu reformas ietekme uz budžetu joprojām ir neskaidra. Veicot pasākumus saistībā ar fiskālās stabilitātes nodrošināšanu, būtu jāņem vērā tas, ka, neraugoties uz nesenajām reformām, darbaspēka nodokļu slogs joprojām ir augsts un ka Austrijai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir augsts nodokļu īpatsvars. Savukārt izaugsmei labvēlīgāki nodokļu avoti, kas ļauj samazināt darbaspēka nodokļu slogu, netiek pietiekami izmantoti. Ja tiktu veikti pasākumi, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pārnesot minēto slogu uz citiem avotiem, kas mazāk kaitē izaugsmei, tas palīdzētu risināt šo problēmu.

(8)

Nodarbinātības rādītājs personām vecumā no 55 līdz 64 gadiem 2015. gadā bija 46,3 % (ES vidējais rādītājs – 53,3 %) un ierindojās 19. vietā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Kopš 2014. gada spēkā ir papildu pasākumi, ar ko paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu, un tiem ir bijusi zināma ietekme. Vēl ir jāvērtē, vai minētie pasākumi apvērsīs tendenci, ka faktiskais pensionēšanās vecums Austrijā vidējā termiņā ir zemāks par Savienības vidējo rādītāju. Papildus tam pensijas ilgums pieaug, jo mūža ilgums ir garāks. Laikposmā no 2024. gada līdz 2033. gadam likumā noteiktais pensionēšanās vecums sievietēm tiks palielināts un tikai pakāpeniski pieskaņots vīriešu pensionēšanās vecumam. Austrijā likumā noteiktais pensionēšanās vecums nav piesaistīts arvien pieaugošajam paredzamajam mūža ilgumam. Komisija lēš, ka 2040. gadā pensiju izdevumi salīdzinājumā ar 2013. gadu pieaugs par 0,8 % no IKP. Paredzams, ka ilgtermiņā (2060. g.) pensiju izdevumi pieaugs par 0,5 % no IKP. Tāpat paredzams, ka laikposmā no 2013. gada līdz 2040. gadam veselības aprūpes izdevumi pieaugs par 1 % no IKP un 2060. gadā par 1,3 % no IKP. Šie izdevumi kopā ar prognozēto ilgtermiņa aprūpes izdevumu pieaugumu rada vidēju risku Austrijas fiskālajai stabilitātei.

(9)

Fiskālie mehānismi dažādajos valdības līmeņos (federālā, pavalstu un vietējā līmenī) ir sarežģīti, un daudzās politikas jomās, piemēram, veselības aprūpē, atbildība par ieņēmumiem un izdevumiem nav saskaņota. Lai gan saskaņā ar ESAO 2014. gada datiem reģionālo un vietējo pašvaldību politikas jomu atbildība sasniedz vispārējās valdības tēriņus 16 % apmērā no IKP, reģionālo un vietējo pašvaldību nodokļu īpatsvars ir tikai aptuveni 2 % apmērā no IKP. Šādi sarežģījumi izmaksā dārgi un var samazināt budžeta disciplīnu. Pašlaik notiek sarunas par ieņēmumu sadali starp trim valdības līmeņiem attiecībā uz laikposmu no 2017. gada, un līdz ar to ir iespēja risināt minēto jautājumu.

(10)

Austrijā tradicionāli ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem Savienībā. Tomēr bezdarba līmenis kopš 2011. gada pieaug, un 2015. gadā tas sasniedza 5,7 %. Arī jauniešu bezdarba līmenis ir zems, proti, 2015. gadā tas bija 10,6 % no aktīvajiem jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā. Turklāt Austrijā ir augsts nodarbinātības līmenis. Tomēr, lai gan sieviešu nodarbinātības līmenis ir 70,2 % (rādītājs, kas ir augstāks par ES vidējo līmeni), salīdzinoši liela daļa sieviešu strādā pusslodzes darbu, jo viņām ir bērnu vai vecāku cilvēku aprūpes pienākumi. Tas rada vienu no lielākajām vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām Savienībā, kā arī lielu sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību. Vecāku darbinieku (55 līdz 64 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES vidējo līmeni.

(11)

Austrija jau ir pārsniegusi savus stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķus attiecībā uz izglītību. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs 2015. gadā bija 7,3 %, un augstākās izglītības iegūšanas līmenis bija 38,7 %. Tomēr izglītības rādītāji ir ļoti atkarīgi no sociālekonomiskās izcelsmes. Starppaaudžu mobilitāte izglītības jomā ir viena no zemākajām visu to ESAO valstu vidū, kuru dati bija pieejami. Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs migrantu izcelsmes skolēnu vidū ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par to skolēnu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītāju, kuri nav migrantu izcelsmes, un pastāv papildu grūtības bēgļu un migrantu jauniešus, kuri ir obligātā skolas vecumā vai vecāki, integrēt izglītības un apmācību sistēmā.

(12)

Lai gan Austrijas bankas saskaras ar grūtībām gan vietējos, gan ārvalstu tirgos, uzraudzības darbības valsts un Eiropas mērogā ir palīdzējusi novērst riskus, kas rodas no sliktākas aktīvu kvalitātes Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā. Attiecībā uz grūtībās nonākušu finanšu iestāžu reorganizāciju un likvidāciju fiskālie riski jau ir ņemti vērā valdības kontos. Lai gan nevar izslēgt papildu riskus, šķiet, ka tie aprobežojas ar pārmantotām problēmām dažās konkrētās iestādēs.

(13)

Austrijā ieguldījumu rādītājs ir augstāks par ES vidējo rādītāju attiecībā uz visiem IKP komponentiem, izņemot mājokļus. Tomēr ieguldījumi Austrijā ir bijuši zemi kopš 2012. gada, neraugoties uz stabilu korporatīvo likviditāti un labvēlīgiem finansēšanas apstākļiem. Lai stimulētu ieguldījumus un izaugsmi, būtu jānovērš administratīvie sarežģījumi un šķēršļi. Piemēram, regulatīvi ierobežojumi un administratīvais slogs pakalpojumu sniegšanas jomā neveicina jaunas darījumdarbības izveidi. Attiecībā uz ierobežojumiem saistībā ar starpdisciplināru uzņēmumu izveidi, kā minēts 2015. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā, Austrija ir sākusi apsvērt uzlabojumus, taču vēl nav pieņemti nekādi lēmumi. Darījumdarbības pakalpojumu jomā īpašas problēmas rodas no ierobežojošām atļauju piešķiršanas prasībām un – attiecībā uz konkrētām profesijām – no ierobežojumiem attiecībā uz juridisko formu un akcionāru sastāvu, kā rezultātā samazinās tirgus dinamika un rodas negatīvs ražīguma pieaugums. Austrijas iesniegtajā rīcības plānā, kas ir abpusējas novērtēšanas rezultāts saistībā ar piekļuvi reglamentētām profesijām un to praktizēšanu, ir ierosināts tikai ierobežots skaits pasākumu, lai gan ir skaidri redzams, ka nepieciešami vērienīgāki priekšlikumi.

(14)

Pagājušajā gadā piedzīvotais lielais bēgļu pieplūdums ir radījis virkni sociālu un ekonomisku seku Austrijā. Lai gan īstermiņā bēgļu pieplūdums palielinās publiskos izdevumus un radīs papildu pieprasījumu iekšzemes tirgū, tādējādi palielinot IKP, vidējā termiņā ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi ir atkarīga no bēgļu veiksmīgas integrācijas darba tirgū un sociālās integrācijas, tostarp ar izglītības atbalstu. Šim jautājumam ir augsta politiskā prioritāte gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, un tas tiks cieši novērots un izvērtēts, tostarp arī 2017. gada ziņojumā par valsti.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Austrijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Nodrošināt, ka novirze no vidējā termiņa budžeta mērķa 2016. un 2017. gadā attiecas vienīgi uz atļauju saistībā ar bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekmi uz budžetu 2015. gadā, un šajā sakarībā 2017. gadā panākt gada fiskālo korekciju 0,3 % apmērā no IKP, ja vien vidējā termiņa budžeta mērķis netiek ievērots ar zemāku rādītāju. Nodrošināt veselības aprūpes un pensiju sistēmas ilgtspēju, sasaistot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu. Vienkāršot, racionalizēt un optimizēt dažādo valdības līmeņu fiskālās attiecības un atbildību.

2.

Uzlabot sieviešu iesaisti darba tirgū. Veikt pasākumus, lai uzlabotu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, jo īpaši migrantu izcelsmes jauniešu, sasniegumus izglītības jomā.

3.

Samazināt – pakalpojumu jomā – administratīvos un regulatīvos šķēršļus ieguldījumiem, piemēram, ierobežojošas atļauju piešķiršanas prasības un ierobežojumus attiecībā uz juridisko formu un akcionāru sastāvu, kā arī šķēršļus starpdisciplināru uzņēmumu dibināšanai.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/61

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovākija nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Slovākijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Slovākijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Slovākiju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Slovākijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Slovākijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Slovākija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Slovākiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2016. gada stabilitātes programmā valdība plāno uzlabot nominālo bilanci līdz -1,9 % no IKP 2016. gadā un turpmāk pakāpeniski līdz -1,3 % no IKP 2017. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu vidējā termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP – tiktu sasniegts 2019. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā sasniegs 52,9 % un turpinās samazināties līdz 47,3 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka Slovākija 2016. gadā nedaudz novirzīsies no vidējā termiņa budžeta mērķa, bet sagaidāms, ka nemainīgas politikas apstākļos 2017. gadā tā nodrošinās atbilstību ieteiktajai korekcijai. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Slovākija kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi. Šajā nolūkā ārkārtīgi svarīgi būtu veikt ilgstoši atliktu pasākumu – pieņemt saistošas izdevumu maksimālās robežas – un īstenot “izmaksu lietderības” programmu, lai palielinātu publisko izdevumu efektivitāti, veicot plānoto izdevumu pārskatīšanu izvēlētās jomās.

(6)

Publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāte Slovākijā joprojām ir problemātisks jautājums. Tas galvenokārt ir saistīts ar prognozēto ar novecošanu saistīto izmaksu pieaugumu veselības aprūpes un pensiju jomās. Sagaidāms, ka Slovākijas pensiju izdevumu pieaugums līdz 2060. gadam būs viens no lielākajiem Savienībā, kas skaidrojams ar sabiedrības novecošanu. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums Slovākijā ir salīdzinoši neliels, daļēji saistībā ar paredzamā mūža ilguma faktoriem. Veselības aprūpes izdevumi ir galvenais faktors, kas ietekmē ar novecošanu saistītās izmaksas. Sagaidāms, ka publiskie veselības aprūpes izdevumi ilgtermiņā būtiski pieaugs, lai arī no salīdzinoši zema līmeņa. Neraugoties uz nelielu uzlabojumu, veselības rādītāji Slovākijā joprojām ir ļoti slikti. Lai palielinātu izmaksu lietderību veselības aprūpes nozarē, valdība ir veikusi pasākumus gan stacionārās aprūpes, gan ambulatorās aprūpes nozarē. Turpinās centieni ieviest integrētu veselības aprūpes modeli. Šīs reformas panākumi, šķiet, ir atkarīgi no ieinteresēto dalībnieku iesaistīšanās, veselības aprūpes centru un slimnīcu integrācijas un no personāla piemērotības. Neraugoties uz pasākumiem, kas pieņemti, lai ierobežotu turpmāku parāda palielināšanos publiskajās slimnīcās, daudzu slimnīcu finansiālais stāvoklis joprojām ir slikts. Grūtības joprojām sagādā negatīvo izdevumu tendenču pilnīga mainīšana, piemēram, pārstrukturējot slimnīcu kapacitāti, ieviešot perspektīvu maksājumu sistēmu un palielinot publiskā iepirkuma konkurenci veselības aprūpes nozarē. Attiecībā uz ambulatoro aprūpi – ģimenes ārstu vājā “norīkošanas” funkcija ir daļēji skaidrojama ar neoptimālu kompetenču sadalījumu starp ģimenes ārstiem un speciālistiem un veicina to, ka tiek izmantota specializēta aprūpe, kas ir dārgāka. Attiecībā uz nodokļiem – valdības pasākumi, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, ir veicinājuši labāku nodokļu iekasēšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Tomēr starpība starp plānoto un faktiski iekasēto PVN joprojām ir augsta, un tas norāda uz vēl pastāvošām problēmām nodokļu saistību izpildes jomā. Stingra uzsvara likšana uz PVN iekasēšanu pēdējos gados ir mazinājusi citām nozīmīgām nodokļu jomām, piemēram, ienākumu nodokļiem, pievērsto uzmanību. Turklāt, koncentrējoties uz revīziju, nepietiekami izstrādātas ir palikušas citas nodokļu administrācijas funkcijas, piemēram, nodokļu parāda piedziņas funkcija. Tas liek secināt, ka vēl ir daudz iespēju uzlabot resursu sadalījumu nodokļu sistēmā. Stratēģija, lai noteiktu mērķus nodokļu saistību izpildes jomā, vēl nav izstrādāta.

(7)

Neraugoties uz uzlabojumiem darba tirgū ekonomikas veiksmīgās atveseļošanās un neseno politikas pasākumu rezultātā, problēma joprojām ir ilgtermiņa bezdarbs. Ilgtermiņa bezdarba rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā (7,6 % salīdzinājumā ar visas Savienības rādītāju 4,3 % 2015. gada trešajā ceturksnī). Tas jo īpaši ietekmē atstumtās romu kopienas, mazkvalificētus un jaunus cilvēkus. Pasākumi bezdarba novēršanai ir veikti profesionālās izglītības un apmācības, subsidēto darbvietu un karjeras konsultāciju jomā. Tomēr vairākumā gadījumu šo reformu sekmīga īstenošana būs atkarīga no valsts nodarbinātības dienesta iespējām. Neraugoties uz Centrālā nodarbinātības biroja reorganizēšanu un apmācību pieejamības uzlabošanu, joprojām pastāv grūtības ieviest individualizētu atbalstu ilgtermiņa bezdarbniekiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Romu iesaistes līmenis Slovākijas darba tirgū joprojām ir ļoti zems, un progress viņu nodarbinātības līmeņa palielināšanā ir lēns. Faktori, kas ietekmē viņu vājo līdzdalību darba tirgū, ir zems izglītības un prasmju līmenis un diskriminācija. Reproduktīvā vecuma sieviešu zemais nodarbinātības līmenis ir saistīts ar ilgo bērna kopšanas atvaļinājumu (līdz pat trim gadiem), bērnu aprūpes iestāžu trūkumu – jo īpaši bērniem, kas nav sasnieguši trīs gadu vecumu, kā arī ar augstajām bērnu aprūpes izmaksām un elastīga darbalaika režīmu ierobežoto izmantošanu. Turklāt saglabājas reģionālās atšķirības – bezdarba līmenis Slovākijas austrumos joprojām ir divreiz lielāks nekā Bratislavā. Attiecībā uz darba tirgus pakalpojumu pārvaldību – iepriekšējos mēnešos veiktie pasākumi nenodrošina individualizētu pieeju, risinot strukturālās problēmas Slovākijas darba tirgū.

(8)

Izglītības sistēma nav pietiekami orientēta uz Slovākijas ekonomiskā potenciāla palielināšanu. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem izglītības rezultāti ir slikti un pasliktinājušies vēl vairāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar skolotāju izglītības neatbilstību un skolotāja profesijas nepietiekamo pievilcību. Neraugoties uz skolotāju algu pieaugumu 2016. gadā par 4 %, zemais atalgojums un nepietiekama praktiskā apmācība pieder pie faktoriem, kuri šo profesiju padara jauniem cilvēkiem nepievilcīgu. Vēl ir jāīsteno nesen pieņemtais pret segregāciju vērstais tiesību akts, lai ieviestu pozitīvas izmaiņas un palielinātu romu iesaistīšanu tradicionālajā izglītībā, tostarp pirmsskolas izglītībā.

(9)

Valsts pārvaldes darbs joprojām notiek neefektīvi. Ņemot vērā valsts pārvaldes sadrumstaloto un inerto organizatorisko struktūru, ir nepieciešama efektīva koordinācija. Pozitīvs solis ir Cilvēkresursu vadības stratēģijas pieņemšana 2015. gada oktobrī. Tomēr vēl nav pieņemts jaunais Civildienesta likums, kas ir nepieciešams priekšnoteikums stratēģijas sekmīgai īstenošanai. Valdība ir veikusi vairākus pasākumus korupcijas apkarošanai, bet to ietekme līdz šim ir bijusi maza. Konkrētāk, necils ir Slovākijas sniegums attiecībā uz krimināllietu uzsākšanu un saukšanu pie atbildības par korupciju, tostarp par nelikumīgām darbībām publiskā iepirkuma jomā. Ir saīsināts būvatļauju piešķiršanas procedūru ilgums attiecībā uz lielapjoma ieguldījumiem un infrastruktūras projektiem. Nekonsolidētas pārvaldības, uz pierādījumiem balstītas publiskā iepirkuma procedūru izstrādes trūkuma, nepietiekama profesionālisma, interešu konfliktu, konkrētiem kandidātiem piemērotu iepirkuma specifikāciju un zemākās cenas kritērija pārmērīgas izmantošanas rezultāts ir maza konkurence, kas balstīta uz kvalitāti. Pastāvīgi tiek ziņots, ka publiskā iepirkuma nepilnības ietekmē publisko resursu sadalījuma lietderību. Uzņēmumus Slovākijā ietekmē biežās izmaiņas likumdošanā un apgrūtinošās administratīvās procedūras un prasības. Grūti pārvaramie administratīvie un regulējuma radītie šķēršļi attiecībā uz dažiem profesionālajiem pakalpojumiem un tīklu nozarēm, nepilnības dažās jomās, piemēram, līgumu piemērošanas un maksātnespējas noregulējuma jomās, un jau ilgi pastāvošās problēmas saistībā ar tiesu sistēmas kvalitāti nodara kaitējumu darījumdarbības videi un attur no ieguldījumu veikšanas. Ir veikti daži pasākumi, lai atvieglotu darījumdarbības veikšanu, piemēram, 2015. gada oktobrī tika izveidots Labāka regulējuma centrs, un 2016. gada sākumā darbu uzsāka Valsts darījumdarbības centrs. Tomēr Mazās uzņēmējdarbības akta pieņemšana saskaņā ar MVU attīstības stratēģiju tika atlikta.

(10)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Slovākijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Slovākijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovākijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(11)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,25 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. gadā un 0,5 % apmērā no IKP 2017. gadā. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību. Veikt pasākumus, ar ko uzlabo nodokļu saistību izpildi.

2.

Uzlabot aktivizēšanas pasākumus ilgtermiņa bezdarbniekiem un citām nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, tostarp individualizētus pakalpojumus un mērķtiecīgus mācību pasākumus. Veicināt sieviešu nodarbinātību, jo īpaši, paplašinot izmaksu ziņā pieņemamas, kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamību. Uzlabot izglītības rezultātus, padarot skolotāju profesiju pievilcīgāku un vairāk jau no agras bērnības iesaistot romu bērnus tradicionālajā izglītībā.

3.

Konsolidēt pārvaldību, pastiprināt pāreju no tikai uz cenu balstītas konkurences uz konkurenci, kas balstīta uz kvalitāti, un uzlabot saukšanu pie atbildības par nelikumīgām darbībām publiskā iepirkuma jomā. Uzlabot cilvēkresursu vadības pārredzamību, kvalitāti un efektivitāti valsts pārvaldē, jo īpaši, pieņemot jaunu Civildienesta likumu, un palielināt tieslietu sistēmas efektivitāti. Pieņemt visaptverošu plānu, lai novērstu administratīvus un regulējuma radītos šķēršļus uzņēmumiem.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/65

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Īrija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Īrijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Īrijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Īriju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Īrijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Īrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Īrijā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi novērst lielās uzkrātās neto ārējās saistības un valsts un privātā sektora parādu, kas, neraugoties uz uzlabojumiem, rada neaizsargātību.

(3)

Īrija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas Īrijai piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, un uz to attiecas pārejas noteikums par parādu. 2016. gada stabilitātes programmā, kuras pamatā ir pieņēmums par nemainīgu politiku, valdība plāno nominālās bilances pakāpeniskus uzlabojumus, līdz 2018. gadā tiks sasniegts pārpalikums 0,4 % apmērā no IKP. Pārskatīto vidēja termiņa budžeta mērķi – strukturālu deficītu 0,5 % apmērā no IKP – paredzēts sasniegt 2018. gadā. Tomēr pārrēķinātās (5) strukturālās bilances ikgadējās izmaiņas 0,1 % apmērā no IKP 2016. gadā nenodrošina pietiekamu virzību uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies līdz 88,2 % 2016. gadā un turpinās samazināties līdz 85,5 % 2017. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks nedaudz novirzīties no ieteiktās fiskālās korekcijas 2016. gadā, savukārt tiek prognozēts, ka 2017. gadā Īrija nodrošinās atbilstību, ja politika netiks mainīta. Tiek prognozēts, ka 2016. un 2017. gadā Īrija izpildīs pārejas noteikumu par parādu. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata – sagaidāms, ka Īrija kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(6)

Centieni paplašināt nodokļu bāzi ir bijuši ierobežoti, un nesenie nodokļu pasākumi ir bijuši vērsti uz samazinājumiem un atvieglojumiem. Būtu jāturpina virzīties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku. Īrijas iestādes īsteno nodokļu izdevumu pārskatīšanas caurviju programmu, kuras rezultātus publicē gada ziņojumā. Tomēr pārskatīšanas procesā nav ietverti ar PVN saistītie nodokļu izdevumi, un joprojām pastāv iespējas paplašināt nodokļu bāzi, palielinot vismazāk kropļojošos nodokļus.

(7)

Veselības aprūpes sistēmā kritiski svarīgi problēmjautājumi joprojām ir izmaksu lietderība, vienlīdzīga piekļuve un ilgtspēja. Turpinās konkrētu reformu īstenošana, bet izmaksu lietderību joprojām negatīvi ietekmē izdevumi par zālēm; cēlonis jo īpaši ir to zāļu augstās cenas, kurām ir tikai viens piegādātājs. Finanšu vadības un informācijas sistēmas vēl aizvien ir nepilnīgas, un joprojām problēma ir nevienlīdzīga piekļuve primārajai veselības aprūpei. Aptuveni 40 % iedzīvotāju ir bezmaksas piekļuve ģimenes ārstiem, bet pārējie sedz visas izmaksas. Jautājumā par plašo veselības aprūpes sistēmas reformu valda liela nenoteiktība, jo liela neziņa ir saistīta ar vispārējo veselības apdrošināšanas modeli.

(8)

Lai veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi nākotnē, būtu jārisina infrastruktūras vajadzības. Pēc tam, kad 2008. gadā publiskie ieguldījumi bija sasnieguši augstāko līmeni, proti, 5,2 % no IKP, tie 2013. gadā nokritās līdz pat 1,8 % no IKP; šis rādītājs nedaudz uzlabojās 2014. gadā, lai gan arī tad tas joprojām bija krietni zemāks par ES vidējo līmeni. Turklāt šķiet, ka krīzes ietekmē vispārējās valdības izdevumu sastāvā ir notikusi strukturāla pārbīde no ieguldījumiem uz kārtējiem izdevumiem. Kapitālizdevumi 2010.–2013. gadā vidēji bija tikai 4,8 % no kopsummas, t. i., mazāk nekā puse no ilgtermiņa vidējā līmeņa 1995.–2008. gadā. Krasi samazināti valsts ieguldījumi septiņu gadu garumā ir negatīvi ietekmējuši infrastruktūras kvalitāti un atbilstību un valsts atbalstu nemateriāliem ieguldījumiem. Pastāv būtiskas nepilnības tādās jomās kā mājokļi, ūdensapgāde, sabiedriskais transports un klimata pārmaiņu mazināšanas spēja. Valsts lielākajās pilsētu teritorijās pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pašlaik ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tā rezultātā mājokļu cenas un īres maksas pilsētu teritorijās 2014. gadā strauji pieauga; 2015. gadā kāpums palēninājās. Šobrīd nav pierādījumu par pārlieku augstu novērtēšanu, bet ierobežojumi būvniecības nozarē un mājokļu piedāvājumā – daži no kuriem ir saistīti ar publisko infrastruktūru –, ja netiks novērsti, varētu radīt nelīdzsvarotības riskus. Valdības izdevumu pārbīde ir ietekmējusi arī publiskā sektora atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, kura apjoms 2014. gadā bija zemāks par 2007. gada apjomu. Patlaban, analizējot rādītājus par publiskās pētniecības un izstrādes procentuālo daļu no IKP, Īrija Savienībā ierindojas 22. vietā. Tas negatīvi ietekmē MVU konkurētspēju.

(9)

Bezdarbs ir samazinājies zem ES vidējā rādītāja, un 2016. gada martā bija 8,6 %. Tomēr joprojām bažas raisa ilgstošs bezdarbs un mājsaimniecību zemā darba intensitāte. Konkrēti – lai gan ilgtermiņa bezdarbs pēdējos gados ir mazinājies, ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarba līmenī joprojām ir augsts, proti, 56,3 % 2015. gada ceturtajā ceturksnī, un pārsniedz ES vidējo rādītāju, kas ir 48,3 %. 2014. gadā (jaunākie salīdzināmie dati) to iedzīvotāju procentuālā daļa, kas dzīvo ļoti zemas darba intensitātes mājsaimniecībās, bija lielākā Eiropas Savienībā, proti, 21,1 %, un šī parādība jo īpaši bija izplatīta viena vecāka mājsaimniecībās. To bērnu īpatsvars (vecumā no 0 līdz 17 gadiem), kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība (AROPE), 2014. gadā samazinājās līdz 30,3 %, tomēr tas joprojām ir augstāks par ES vidējo rādītāju, kas ir 27,8 %. Attiecīgais AROPE rādītājs viena vecāka mājsaimniecībām (62,5 % 2014. gadā) ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju (48,2 %).

(10)

Īrija ir sākusi īstenot programmu JobPath, kuras mērķis ir pievērsties ilgstošo bezdarbnieku vajadzībām, un izstrādā aktivizācijas pieeju, lai iedrošinātu tos, kam ir potenciāls un vēlme ieņemt aktīvāku lomu darbaspēka vidū. Vēl joprojām aktuāls ir uzdevums paplašināt darba atbalsta pakalpojumus, lai aptvertu tos, kas tradicionāli ir izslēgti no darba tirgus, tostarp cilvēkus ar invaliditāti un cilvēkus, kuriem ir aprūpes pienākumi. Kopumā sociālās drošības sistēmai ir labi izdevies ierobežot krīzes ietekmi uz nabadzību un nevienlīdzību, bet joprojām pastāv šķēršļi iekļaujošai izaugsmei. Ir gūti zināmi panākumi pabalstu pakāpeniskā samazināšanā, bet joprojām pastāv bažas par to, ka konkrētas mājsaimniecības varētu nokļūt “bezdarbības gūstā”. Bērnu aprūpes neto izmaksas, tās izsakot procentos no algas, Īrijā ir vienas no augstākajam Savienībā, otrās augstākās – pāriem un visaugstākās– viena vecāka ģimenēm. Joprojām pastāv bažas par bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, 2014. gadā agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē strādājošo skaitā absolventu procentuālā daļa (15 %) bija ievērojami zemāka par ieteikto līmeni. Joprojām pastāv prasmju neatbilstība, un dažās jomās ir radies prasmju trūkums, savukārt kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas iespējas joprojām ir nepietiekamas, un izglītības izdevumu samazināšanās varētu negatīvi ietekmēt izglītības rezultātus nākotnē.

(11)

Lielais parādsaistību īpatsvars privātajā sektorā atspoguļo ilgstošās problēmas, kas ir saistītas ar aizdevumu vērtības samazināšanos. 2015. gada jūnija beigās privātā sektora nekonsolidētais parāds bija 266,3 % no IKP, kas ievērojami pārsniedz eurozonas vidējo rādītāju. Lai gan ekonomikas atlabšanas un pārstrukturēšanas darbību rezultātā ieņēmumus nenesošo aizdevumu attiecība samazinās, 2015. gada beigās tā joprojām bija viena no lielākajām eurozonā, proti, vairāk nekā 16 % no visiem iekšzemes banku aizdevumiem. Turklāt 2015. gada beigās bija kavēti 14,7 % hipotekāro aizdevumu, savukārt maksājumi, kas kavēti vairāk nekā divus gadus, veidoja gandrīz 10 % no kopējā hipotekāro aizdevumu atlikuma. Lai gan ir panākts zināms progress, vairumā gadījumu hipotekāro kredītu pārstrukturēšana tiek veikta uz pagaidu laiku, kas rada atkārtotas saistību neizpildes risku, jo īpaši makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai ārēja satricinājuma gadījumā. Joprojām problemātiskas jomas ir iekšzemes banku un MVU izsniegtie komerciālie aizdevumi nekustamajam īpašumam un uzņēmumu kredīti – ieņēmumus nenesošu kredītu īpatsvars šajās jomās ir attiecīgi 37,3 % un 13,8 %. Lai gan ir panākts zināms progress, būs vajadzīgs daudz vairāk laika un pūliņu, lai šos aizdevumus pārstrukturētu ilgtspējīgi. Joprojām netiek pietiekami izmantotas fizisko personu maksātnespējas procedūras, bankrots, examinership, proti, Īrijas tiesībās paredzēta tiesas aizsardzība grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un citi veidi parādu daļējai dzēšanai, kas paredzēti, lai atjaunotu mājsaimniecību un uzņēmumu dzīvotspēju. Centrālā kredītreģistra ieviešana notiek lēni, lai gan tam ir izšķirīgi svarīga nozīme piesardzīgas kreditēšanas veicināšanā.

(12)

Ir stājies spēkā 2015. gada Juridisko pakalpojumu regulējuma likums, bet šā procesa vēlākā stadijā tika veiktas atkāpes attiecībā uz juridiskām profesijām, kas ievērojami samazināja reformas sākotnējo vērienīgumu. Jaunā regulējuma īstenošana tikai tagad sākas, un vēl ir par agru būt pilnīgi drošiem, ka tas veicinās konkurenci un samazinās izmaksas. Juridiskie pakalpojumi dod ieguldījumu visās ekonomikas jomās, un to izmaksas ietekmē Īrijas konkurētspēju. Izmaksas faktiski var samazināt tikai tad, ja plānotā tiesiskā regulējuma konkurenci palielinošie un izmaksas samazinošie noteikumi stājas spēkā pēc sabiedriskās apspriešanas procesiem vai tiek iekļauti noteikumos, kurus izdos Juridisko pakalpojumu regulatīvā iestāde.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Īrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Īrijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai šo programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Īrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība Eiropas Savienībā, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(15)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk 1. un 3. ieteikumā,

1.

Pēc pārmērīgā deficīta novēršanas panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. un 2017. gadā. Lai paātrinātu parāda samazināšanu, izmantot negaidītus ieguvumus, kas izriet no labvēlīgiem ekonomikas un finanšu apstākļiem, kā arī no aktīvu pārdošanas. Samazināt neaizsargātību pret ekonomikas svārstībām un satricinājumiem, inter alia, paplašinot nodokļu bāzi. Uzlabot izdevumu kvalitāti, it īpaši palielinot veselības aprūpes izmaksu lietderību un par prioritāti nosakot valdības kapitālizdevumus pētniecībā un izstrādē un publiskajā infrastruktūrā, jo īpaši transporta, ūdensapgādes pakalpojumu un mājokļu jomās.

2.

Paplašināt aktivizācijas politiku un paātrināt tās īstenošanu, lai palielinātu mājsaimniecību darba intensitāti un novērstu bērnu nabadzības risku. Veikt pasākumus, lai stimulētu nodarbinātību, nodrošinot, ka pabalsti un papildu maksājumi tiek atcelti pakāpeniski. Uzlabot bērnu aprūpi, sniedzot kvalitatīvu, cenas ziņā pieejamu pilna laika aprūpi.

3.

Pabeigt noturīgu pārstrukturēšanas risinājumu izstrādi, lai samazinātu ienākumus nenesošus aizdevumus, nodrošinātu mājsaimniecību parāda atmaksājamību un iedrošinātu aizdevējus samazināt tādu vēl dzīvotspējīgu uzņēmumu parādu, kam ir pārmērīgi liels parādsaistību īpatsvars. Paātrināt to, lai tiktu pakāpeniski ieviests pilnībā funkcionējošs centrālais kredītreģistrs, kas aptvertu visas aizdevēju un parādnieku kategorijas.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/69

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Lietuva nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Lietuvas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Lietuvai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

Ziņojums par Lietuvu tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Lietuvas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Lietuvas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Lietuva 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Savā 2016. gada stabilitātes programmā Lietuva ir pieprasījusi 2017. gadā atļaut īslaicīgu novirzi 0,6 % apmērā no IKP no nepieciešamajām korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, lai ņemtu vērā būtiskas strukturālās reformas ar pozitīvu ietekmi uz publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Tomēr, pirms tiek panākta galīgā vienošanās, joprojām pastāv nenoteiktība par reformu pasākumu sastāvu un to īstenošanu. Tādējādi, lai gan Lietuvai ir pietiekama fiskālā telpa ieguvumam no īslaicīgas novirzes, nešķiet, ka tā atbilst atbilstības kritērijam saistībā ar reformas īstenošanu, lai varētu izmantot strukturālo reformu klauzulu. Turklāt pašlaik nav iespējams novērtēt, cik ticamas ir valdības aplēses par reformas ietekmi. Tādēļ šo reformu ietekme vēl nav atspoguļota nepieciešamajā korekcijā virzībai uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2017. gadam.

(6)

Uz Lietuvu pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances uzlabošanos – no deficīta 0,8 % apmērā no IKP (2016. gadā) līdz pārpalikumam 0,9 % apmērā no IKP (2019. gadā). Ir sagaidāms, ka (pārrēķinātā (5)) strukturālā bilance 2016. gadā un pēc tam saglabāsies virs vidēja termiņa budžeta mērķa – deficīta 1 % apmērā no IKP (strukturālā izteiksmē). Korekcijas ietver arī sistēmisko pensiju reformu 2016. gadā, bet neatspoguļo plānoto strukturālo reformu 2017. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP kritīsies no 39,9 % no IKP 2016. gadā līdz 35,7 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2018. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka strukturālā bilance 2016. gadā būs – 1,2 % no IKP, ko var uzskatīt par tuvu vidēja termiņa budžeta mērķim, bet 2017. gadā tā būs – 0,8 % no IKP, kas pārsniedz vidēja termiņa budžeta mērķi. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, ir sagaidāms, ka Lietuva ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(7)

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko izraisa sabiedrības novecošana, slikti rezultāti veselības jomā un ievērojama neto emigrācija var kaitēt Lietuvas izaugsmes potenciālam un līdz ar to tās turpmākai konverģences attīstībai, vienlaikus pakļaujot riskam tās pensiju sistēmas un ilgtermiņa aprūpes sistēmas ilgtspēju. Tiek lēsts, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam kumulatīvi samazināsies par 35 %. Ja šī tendence netiks apvērsta, tā apdraudēs piemērotu darbaspēka resursu pieejamību, ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes ilgtspēju un sociālā nodrošinājuma sistēmas, it īpaši pensiju sistēmu.

(8)

Pašreizējās demogrāfijas tendences skaidri liecina par to, ka Lietuvā ir vajadzīga visaptveroša pensiju reforma, ar ko tiktu risināti jautājumi par vidēja termiņa ilgtspēju un pašreizējās pensiju sistēmas atbilstības riskiem. Lietuvā nabadzība vecu cilvēku vidū ir viena no lielākajām Savienībā. Tomēr vēl nav ieviests valsts nodrošināto pensiju indeksācijas mehānisms, un naudas līdzekļu izlietojums sociālās apdrošināšanas pensijām ir salīdzinoši neliels. Parlaments vēl nav pieņēmis valdības ierosināto likumprojektu, ar ko ievieš indeksācijas mehānismu, pensionēšanās vecumu piesaista izmaiņām pēc 2026. gada paredzamajā mūža ilgumā un uzlabo veidu, kā tiek finansēta sociālās apdrošināšanas pensijas pamatdaļa.

(9)

Lietuvas rezultāti veselības jomā ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Konkrētāk, iedzīvotāju mirstība vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ir augstākā Savienībā, kas būtiski ietekmē potenciāli pieejamo darbaspēku un tā ražīgumu. Trūkumi veselības aprūpes sistēmā cita starpā ir pārāk liela atkarība no stacionārās aprūpes un mazi izdevumi profilaksei un sabiedrības veselībai. Ir jārisina negatīvās demogrāfijas tendences problēma.

(10)

Ir svarīgi Lietuvā stiprināt ieguldījumus cilvēkkapitālā, lai tādējādi daļēji neitralizētu tās darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita sarukšanas negatīvo ietekmi un atbalstītu Lietuvas pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku. Lai gan iegūtais izglītības līmenis ir kļuvis augstāks, augsts ir arī to skolēnu īpatsvars, kuriem ir nepietiekamas pamatiemaņas. Ir nepieciešami centieni nodrošināt augstas kvalitātes mācīšanu, kas ir izšķiroši svarīgi, lai atrisinātu nesekmības un izglītības nepilnību problēmas. Turklāt pastāv trūkumi augstākās izglītības mācīšanas kvalitātē un tās spējā veicināt inovāciju. Pastāvīgi zemie dalības rādītāji pieaugušo izglītībā apgrūtina centienus uzlabot cilvēkkapitāla kvalitāti un palielināt ražīgumu. Šķiet, ka dažos ekonomikas sektoros veidojas prasmju trūkums. Ir sagaidāms, ka turpmāk šis prasmju trūkums vēl vairāk saasināsies. Spēcīga darba samaksas izaugsme un darba ražīguma izaugsmes palēninājums var vājināt konkurētspēju izmaksu ziņā. Tādēļ ir svarīgi palielināt izglītības nozīmīgumu darba tirgū, racionalizēt izglītības sistēmas struktūru un finansējumu, attīstīt mūžizglītību un uzlabot aktīva darba tirgus politikas mērķorientāciju un iedarbīgumu. Lietuva ir veikusi darbības, lai uzlabotu tās aktīva darba tirgus pasākumus un citus pakalpojumus darba meklētāju atbalstam, tomēr vēl ir nepieciešams uzlabot mērķorientāciju uz konkrētām grupām, it īpaši izteiktiem ilgtermiņa bezdarbniekiem un personām, kurām trūkst nepieciešamo prasmju. Naudas līdzekļu izlietojums iedarbīga darba tirgus politikas pasākumiem joprojām ir neliels, un Lietuvas sociālās drošības sistēma ir vāja. Apmēram 27 % Lietuvas iedzīvotāju saskaras ar nabadzības vai sociālās atstumtības risku, un ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām Savienībā. Valdība plāno uzlabot bezdarbnieka pabalstu un sociālās palīdzības pabalstu tvērumu un atbilstību, tomēr attiecīgie tiesību akti vēl nav pieņemti.

(11)

Parlamentā tiek apspriesta Darba likuma un sociālā modeļa vispusīga pārskatīšana. Tās nolūks ir palielināt darba tirgus attiecību elastīgumu un nodrošināt lielāku drošību, tomēr attiecīgie tiesību akti vēl nav pieņemti. Svarīga ir sociālo partneru iesaistīšanās reformas īstenošanā un plašāks sociālais dialogs.

(12)

Ieguldījumu ziņā kopš ekonomikas krīzes sākuma lēni tiek sasniegts iepriekšējais apjoms; nākamajos gados ieguldīšana tiks atbalstīta no ES strukturālajiem un investīciju fondiem. Neatkarīgi no tā jaunu tehnoloģiju ieviešana un absorbcija nav izplatīta visas ekonomikas mērogā, un inovācijas līmenis ir zems, kas apgrūtina ražīguma pieaugumu. Arī privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir bijuši nelieli, iespējams, tādēļ, ka ir nepietiekams stimuls komerciālai pētniecībai un inovācijai un sadarbībai starp publisko sektoru un privāto sektoru. Privātā sektora ieguldījumu stiprināšana varētu mazināt riskus saistībā ar pētniecībā un inovācijā veikto Lietuvas publiskā sektora ieguldījumu atkarību no ES strukturālajiem un investīciju fondiem. Augstākās izglītības sistēma liecina par trūkumiem kvalitātes un inovācijas rādītājos, kā arī par ierobežotu sadarbību ar ārvalstu universitātēm un pētniecības centriem. Pētniecības un inovācijas sistēma ir sadrumstalota, un tai piemīt funkciju pārklāšanās un dublēšanās. Tas Lietuvai liedz sasniegt pavērsiena punktu attiecībā uz pētniecības un izstrādes spējām, kas nepieciešamas, lai palielinātu inovatīvas zināšanas. Ir nepieciešams vairāk stimulēt inovāciju un sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, tostarp attīstot cilvēkkapitālu un ieguldot tajā, kas varētu veicināt tehnoloģiju pārnesi uz reālo ekonomiku. Ja tiktu uzlabotas Lietuvas uzņēmumu ierobežotās iespējas absorbēt ārējas zināšanas un tās izmantot komerciālā nolūkā, tiktu paaugstināta inovācijas pakāpe.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Lietuvas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Lietuvai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Lietuvā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Nodrošināt, ka novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa 2016. un 2017. gadā attiecas vienīgi uz atļauju saistībā ar sistēmisko pensiju reformu. Samazināt nodokļu slogu personām ar zemiem ienākumiem, nodokļu slogu pārceļot uz citiem avotiem, kas mazāk kaitē izaugsmei, un uzlabot nodokļu saistību izpildi, it īpaši PVN jomā.

2.

Stiprināt ieguldījumus cilvēkkapitālā un risināt prasmju nepietiekamības jautājumu, palielinot izglītības nozīmīgumu darba tirgū, uzlabojot mācību un pieaugušo izglītības kvalitāti. Pastiprināt aktīvas darba tirgus politikas tvērumu un iedarbīgumu. Stiprināt sociālā dialoga mehānismu lomu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas sniegumu, stiprinot ambulatoro aprūpi, slimību profilaksi un veselības veicināšanu. Uzlabot bezdarbnieka pabalstu un sociālās palīdzības tvērumu un atbilstību.

3.

Veikt pasākumus, lai stiprinātu darba ražīgumu, un uzlabot jaunu tehnoloģiju ieviešanu un absorbēšanu visā ekonomikā. Uzlabot inovācijas politikas koordināciju un iedrošināt privātos ieguldījumus, tostarp izstrādājot alternatīvus finansēšanas līdzekļus.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/73

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17. un 18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Rumānija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Rumāniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Rumānijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Rumānijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Rumānijā ir pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība.

(3)

Rumānija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Trešā maksājumu bilances finansiālā atbalsta programma (2013.–2015. gadam) beidzās 2015. gada septembrī, nenodrošinot pabeigtu pārskatīšanu. Trešā oficiālā pārskatīšana (2015. gada 16.–30. jūnijs) nolūkā izvērtēt programmas īstenošanas nosacījumus netika pabeigta. Lai gan vairākās jomās ir gūti zināmi panākumi, pašreizējās un iepriekšējo programmu sasniegumu ilgtspēja galvenajās politikas jomās bija apdraudēta. Uzraudzība pēc programmas darbības beigām tika uzsākta 2015. gada 1. oktobrī, un tā tiks turpināta, līdz tiks atmaksāti vismaz 70 % no aizdevuma, kas piešķirts saskaņā ar pirmo maksājumu bilances programmu, proti, vismaz līdz 2018. gada pavasarim.

(6)

Uz Rumāniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2016. gada konverģences programmā valdība plāno nominālās bilances pasliktināšanos no -0,7 % 2015. gadā līdz -2,9 % no IKP 2016. un 2017. gadā. Paredzams, ka arī strukturālā bilance pasliktināsies. Programmā paredzēts atkāpties no vidēja termiņa budžeta mērķa – strukturālā deficīta 1 % apmērā no IKP –, kas tika panākts 2014. un 2015. gadā, un atgriešanās pie tā programmas periodā nav paredzēta. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka programmas laikā valsts parāda attiecība pret IKP saglabāsies zem 40 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams attiecībā uz 2016. gadu un nedaudz labvēlīgs attiecībā uz 2017. gadu. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka notiks būtiska novirze 2016. gadā un nemainīgas politikas apstākļos – 2017. gadā. Turklāt saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozi valsts budžeta deficīts 2017. gadā sasniegs 3,4 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata – pastāv risks, ka Rumānija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tāpēc, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Rumānijas fiskālā sistēma – attiecībā uz tās noteikumiem – ir labā stāvoklī, tomēr šie noteikumi netiek efektīvi piemēroti praksē. Neviens no nesenajiem deficītu palielinošajiem fiskālajiem pasākumiem netika sākts un pieņemts standarta budžeta procedūras ietvaros. 2015. gadā tika pārkāpta prasība iekļaut Finanšu ministrijas apstiprinātu ietekmes novērtējumu attiecībā uz jaunām likumdošanas iniciatīvām, kas palielina publiskā sektora izdevumus vai samazina ieņēmumus, lai ievērotu izdevumu griestus un piedāvātu ieņēmumu samazinājuma kompensācijas pasākumus. Praksē Fiskālajai padomei tiek dots ļoti maz laika, lai reaģētu uz budžeta priekšlikumiem, un tās atzinumi un ieteikumi netiek pietiekami ņemti vērā. 2016. gada valsts budžeta likumā budžeta deficīta mērķis ir 2,95 % no IKP, būtiski novirzoties no vidēja termiņa mērķa. Tā ir atkāpe no valsts fiskālās sistēmas.

(8)

Tiek īstenoti vairāki pasākumi nolūkā uzlabot nodokļu iekasēšanu un nodokļu saistību izpildi. Šie pasākumi ietver kases aparātu obligātu ieviešanu, skaidras naudas maksājumu noteikumu stiprināšanu, jaunu PVN reģistrācijas procedūru, pastiprinātus auditus, ko veic nodokļu iestāde (ANAF), un minētās iestādes notiekošo reorganizāciju. Tomēr problēma joprojām ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas lielais īpatsvars un zemais nodokļu saistību izpildes līmenis. Nedeklarēts darbs un nepilnīga ienākumu deklarēšana turpina negatīvi ietekmēt nodokļu ieņēmumus un kropļot ekonomiku. Joprojām ir ierobežota to pasākumu efektivitāte, ko tostarp īsteno darba inspekcija nolūkā apkarot nedeklarētu darbu.

(9)

Likums par pensionēšanās vecuma izlīdzināšanu vīriešiem un sievietēm parlamentā tiek izskatīts kopš 2013. gada. Tā pieņemšana būtiski palielinātu vecāku sieviešu līdzdalību darba tirgū, mazinātu dzimumu atšķirības pensiju ziņā un mazinātu risku, ka šīs sievietes vecumdienas pavada nabadzībā.

(10)

2015. gadā darba tirgus situācija uzlabojās. Bezdarba līmenis ir zems un nodarbinātības līmenis pieaug. Ilgstošais bezdarbs ir zem ES vidējā līmeņa. Tomēr saglabājas būtiskas problēmas, jo īpaši saistībā ar augsto tādu jauniešu īpatsvaru, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un pasākumi to efektīvai iesaistīšanai darba tirgū ir ierobežoti.

(11)

Valsts nodarbinātības aģentūra atpaliek individualizētu pakalpojumu piedāvāšanā darba meklētājiem, un tās pakalpojumi darba devējiem ir ierobežoti, neskatoties uz to, ka informācija par vakancēm Valsts nodarbinātības aģentūrai ir nododama obligāti. Ir izstrādāta procedūra, kas paredz īpaši pielāgotu atbalstu dažādām bezdarbnieku kategorijām, bet tā vēl nav īstenota. Sadarbība starp nodarbinātības un sociālajiem dienestiem ir ļoti ierobežota, vēl vairāk apgrūtinot sociālās palīdzības saņēmēju iesaistīšanu darba tirgū.

(12)

Minimālā alga, kas ir viena no zemākajām Savienībā, kopš 2013. gada ir ievērojami pieaugusi, taču objektīvu kritēriju neesamība tās noteikšanai rada nenoteiktību. Darbam ar minimālās algas noteikšanas reformu tika izveidota trīspusēja darba grupa, bet joprojām trūkst skaidru pamatnostādņu vai kritēriju, kas ņemtu vērā šīs reformas ietekmi uz darbvietu radīšanu, sociālajiem apstākļiem un konkurētspēju. Kopumā sociālais dialogs joprojām ir vājš.

(13)

Rumānijā ir viens no vislielākajiem nabadzības vai sociālās atstumtības riskiem Savienībā. Sociālās palīdzības saņēmēju iesaistīšana darba tirgū ir ļoti ierobežota, jo īpaši lauku apvidos. Sociālais atsauces indekss, ko izmanto sociālo pabalstu summas aprēķināšanai, netiek regulāri atjaunināts atbilstīgi ekonomiskajam kontekstam, un tas laika gaitā var ietekmēt pabalstu atbilstību. Parlamentam pieņemšanai ir nosūtīts likums par iekļaušanas minimālajiem ienākumiem, un paredzams, ka tas uzlabos pabalstu piešķiršanas mērķtiecību un to adekvātumu, kā arī iekļaušanas minimālo ienākumu saņēmēju iesaistīšanu darba tirgū. Tomēr vairāku valdības “nabadzības novēršanas paketē” iekļauto pasākumu mērķis ir risināt šo jautājumu, izmantojot integrētu pieeju (attiecībā uz izglītības, veselības, mājokļu, sociālās aizsardzības un transporta jautājumiem).

(14)

Rumānija joprojām saskaras ar problēmām izglītības jomā. Pastāv vairākas stratēģijas, kas attiecas uz mūžizglītību, profesionālo izglītību un apmācībām, terciāro izglītību un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Tomēr mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs joprojām ir ievērojami augstāks par ES vidējo rādītāju, daļēji tādēļ, ka ir būtiski aizkavējusies 2015. gadā apstiprinātās stratēģijas īstenošana. Preventīvās un kompensējošās izglītības programmas ir ierobežotas. Neaizsargātās grupas, piemēram, romi un bērni no nabadzīgām ģimenēm, joprojām saskaras ar šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un tās iegūšanu, jo īpaši lauku apvidos. Rumānija ir veikusi pasākumus agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā nolūkā atbalstīt nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu (vecumā no 3 līdz 6 gadiem) uzņemšanu bērnudārzos. Agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamība vecuma grupā no 0 līdz 3 gadiem joprojām ir ierobežota. Nesen pieņemtie tiesību akti par bērnu kopšanas atvaļinājuma noteikumu paplašināšanu apvienojumā ar nepietiekamo stimulu strādāt var palielināt šķēršļus sieviešu dalībai darba tirgū. Dalība augstākā līmeņa vidējā profesionālā izglītībā un apmācībā pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet mācības priekšlaicīgi pārtraukušo īpatsvars joprojām ir augsts. Pieaug terciāro izglītību ieguvušo skaits, bet augstākās izglītības kvalitāte un nozīme darba tirgū ir ierobežota. Dalība pieaugušo izglītībā ir ļoti zema.

(15)

Veselības rādītāji Rumānijā ir vāji. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja. Lielas bažas joprojām raisa veselības aprūpes pieejamība un pārmērīga paļaušanās uz stacionāro aprūpi. Plaši izplatītie neoficiālie maksājumi samazina veselības aprūpes pieejamību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Rumānija ir pieņēmusi pasākumus nolūkā uzlabot veselības aprūpes pieejamību pensionāriem ar zemiem ienākumiem un cilvēkiem attālās, izolētās kopienās. Patlaban tiek izstrādāts sociālo un veselības aprūpes mediatoru tīkls, un ir ierosināts likumprojekts par kopienas dienestiem. Cilvēku ar invaliditāti deinstitucionalizācija joprojām ir problemātiska.

(16)

Rumānija ir rīkojusies, lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes sistēmas mazo finansējumu un publisko līdzekļu neefektīvo izmantojumu tajā. Šīs reformas ietver iekavēto maksājumu dzēšanu veselības sektorā, zāļu iegādes izdevumu ilgtspējas palielināšanu, e-veselības risinājumu īstenošanu, veselības sistēmas finansēšanas uzlabošanu, stratēģijas izveidi resursu pārvirzīšanai no stacionārās aprūpes uz profilaktisko un primāro veselības aprūpi, un centralizētas iepirkuma procedūras. Tomēr administratīvās spējas trūkums kavē nacionālās veselības stratēģijas 2014.–2020. gadam īstenošanu. Veselības sistēmas efektivitāti jo īpaši ierobežo tas, ka ir kavēšanās slimnīcu nozares racionalizēšanā un pārejā no stacionārās uz ambulatoro veselības aprūpi, kas ir rentablāka.

(17)

Rumānijas būtiskākā attīstības atšķirība ir starp pilsētām un lauku teritorijām. Lauku teritorijās nodarbinātības, sociālie, veselības aprūpes un izglītības rādītāji ir zemāki un cilvēkiem ir daudz mazākas iespējas piekļūt izglītībai, medicīniskajiem pakalpojumiem, komunālajiem pamatpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo vietējās administratīvās spējas ir zemas un sadrumstalotas. Vienlaikus lauku teritoriju sociālekonomisko attīstību ierobežo vāji attīstīta transporta infrastruktūra, ierobežots sabiedriskais un privātais transports, kā arī augstās transporta izmaksas un ierobežota piekļuve platjoslas infrastruktūrai. Lauksaimniecības zemā pievienotā vērtība un saimnieciskās diversifikācijas trūkums lauku teritorijās ierobežo ilgtspējīgas lauku ekonomikas attīstību. Liela daļa lauku darbaspēka strādā naturālā vai daļēji naturālā lauksaimniecībā, kas ir saistīta ar slēpto bezdarbu vai neatalgotu nodarbinātību ģimenē, zemu produktivitāti un nabadzību. Nabadzības apkarošanas pakete, kuru galvenokārt finansēs no ES finansējuma, paredz integrētu pieeju cīņai pret nabadzību, tostarp lauku apvidos. Ir plāni izveidot integrētas kopienas komandas, kas nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām piedāvātu vairākus integrētus pakalpojumus, tomēr tie vēl nav īstenoti.

(18)

Valsts pārvaldes reformas stratēģiskais satvars darbojas kopš 2014. gada, bet tā īstenošana 2015. gadā bija lēna. 2016. gadā tika pieņemtas dažas svarīgākās iniciatīvas, lai palielinātu valsts pārvaldes darbības pārredzamību un efektivitāti. Tomēr tas, ka ir iekavējusies vispārīgas un pārredzamas cilvēkresursu pārvaldības pieejas pieņemšana, jo īpaši attiecībā uz pieņemšanu darbā un iecelšanu amatā, novērtēšanu, atalgojumu, karjeras attīstību visās personāla kategorijās un apmācību, pieļauj patvaļīgu pieeju galvenajām procedūrām un lēmumiem. Apvienojumā ar nestabilām organizatoriskām struktūrām tas negatīvi ietekmē civildienesta neatkarību un profesionālismu un tādējādi arī tā efektivitāti un lietderību. Sarežģītas administratīvās procedūras, neefektīva publiskā iepirkuma sistēma un plaši izplatīta korupcija ierobežo pakalpojumu (tostarp e-pārvaldes pakalpojumu) sniegšanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Joprojām netiek pietiekami izmantota stratēģiskā plānošana, programmu budžeta plānošana, konsultāciju prakse un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana. Šie problēmjautājumi kavē nozīmīgas politikas īstenošanu daudzās jomās, tostarp pieejamā ES finansējuma un cita finanšu atbalsta efektīvu apgūšanu.

(19)

Valsts uzņēmumiem, kuriem ir dominējošs stāvoklis galvenajās ekonomikas nozarēs, ir tendence uzrādīt zemākus rezultātus. Tie ir īpaši pārstāvēti galvenajās infrastruktūras nozarēs, proti, enerģētikas nozarē tie aptver 44 % no apgrozījuma un 77 % no nodarbinātības, savukārt transporta nozarē – attiecīgi 24 % un 28 %. Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 109/2011 par valsts īpašumā esošu uzņēmumu korporatīvo pārvaldību 2016. gada 10. maijā tika pārveidots par likumu ar grozījumiem, kas to labāk saskaņo ar starptautiski atzīto labāko praksi. Nolūkā aizstāt pagaidu vadību vairākos valsts uzņēmumos Rumānija ir atsākusi pieņemt darbā profesionālus vadītājus, taču progress ir bijis lēnāks, nekā sākotnēji ziņots. Pārredzamību un pārskatatbildību valsts uzņēmumos veicinātu ātrāka gada budžetu pieņemšana un revidētu gada pārskatu apstiprināšana un publicēšana. Tiek gatavots jauns privatizācijas likums. Taču tajā var tikt iekļauti noteikumi, kas ir pretrunā korporatīvās pārvaldības tiesību aktiem. Īpašas bažas rada privatizācijas īpašā administratora un uzņēmumu vadības pienākumu iespējama pārklāšanās.

(20)

Neskatoties uz tiesu iestāžu centieniem vērsties pret augsta līmeņa korupciju, daudzās ekonomikas nozarēs korupcija joprojām pastāv un tajā ir iesaistītas amatā ieceltas un vēlētas amatpersonas visos valdības līmeņos, kā arī publisko iestāžu ierēdņi un darbinieki. Tiek īstenotas apjomīgas tiesu sistēmas reformas, bet joprojām pastāv bažas par lielo darba slodzi tiesās, tiesas lēmumu prognozējamību un pareizu izpildi un ārējo spiedienu uz tiesu iestādēm. Ieteikumus tiesu sistēmas reformas un cīņas pret korupciju jomā Rumānija saņem sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros. Tādējādi šīs jomas netiek iekļautas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Rumānijai.

(21)

Finanšu nozares stabilitāte ir uzlabojusies. Tomēr nozare joprojām ir vāji aizsargāta pret valsts tiesiskajām iniciatīvām. Nesen pieņemtais tiesību akts par parāda dzēšanu, kas piemērojams ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz esošajiem uzkrātajiem aizdevumiem, var radīt problēmas vairākām kredītiestādēm un vājināt kreditēšanas aktivitāti. Šis tiesību akts var palielināt finanšu nozares stabilitātes riskus, ietekmējot visu ekonomiku. Citi notikumi, kas var negatīvi ietekmēt bankas, cita starpā ir priekšlikums konvertēt vietējā valūtā aizdevumus, kuri izsniegti ārvalstu valūtā, un daži tiesas lēmumi par negodīgiem noteikumiem aizdevuma līgumos.

(22)

Nepietiekama vai zemas kvalitātes infrastruktūra ir viens no visproblemātiskākajiem faktoriem uzņēmējdarbības veikšanai Rumānijā un ir šķērslis tirdzniecībai un ekonomikas attīstībai. Neraugoties uz pēdējā laika nelielajiem uzlabojumiem, Rumānija joprojām ieņem pēdējo vietu reģionā transporta un sakaru infrastruktūras kvalitātes novērtējuma ziņā. Tai ir mazs ceļu un autoceļu tīkls, salīdzinot ar citām reģiona kaimiņvalstīm un ņemot vērā valsts izmēru. Transporta ģenerālplāna pieņemšana un ar to saistītā dzelzceļa reforma tika vairākkārt atlikta.

(23)

Kaut gan ir bijušas plašas iespējas gūt finansējumu, jo īpaši no ES fondiem, tomēr kopš 2008. gada ir vērojams publisko ieguldījumu samazinājums. 2015. gadā šī tendence tika pavērsta pretējā virzienā, tomēr gaidāms, ka no 2016. gada publiskie ieguldījumi sāks samazināties, jo 2014. –2020. gada programmas īstenošana vēl nav pilnībā sākusies, turklāt sagatavošanā vēl nav pietiekami izstrādātu projektu. Rumānija nesen ir izvērsusi un turpina centienus stiprināt ministriju sadarbību, reorganizēt publiskā iepirkuma sistēmu un uzlabot ieguldījumu projektu plānošanu un īstenošanu. Tomēr publisko ieguldījumu projektu sagatavošana joprojām ir neapmierinoša un pakļauta ārējai ietekmei. Projektu atlasi turpina kavēt vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas un stratēģisko prioritāšu trūkums, nepieciešamība panākt vienošanos starp daudziem lēmumu pieņēmējiem, Finanšu ministrijas Publisko ieguldījumu novērtēšanas nodaļas ierobežotās izpildes pilnvaras un valsts programmas vietējai attīstībai atlases kritēriju trūkums.

(24)

Neraugoties uz izmaksu konkurētspējas un tirdzniecības rādītāju ievērojamu uzlabošanos, ar izmaksām nesaistītu aspektu ziņā Rumānijas konkurētspēja joprojām nav pietiekama. Strukturālie šķēršļi kavē Rumānijas pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku un ierobežo Rumānijas spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Administratīvo procedūru sarežģītība, fiskālās un nodokļu politikas nepastāvīgums un neattīstītā uzņēmējdarbības vide turpina negatīvi ietekmēt ieguldījumu lēmumus. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas lielais īpatsvars un nedeklarēta nodarbinātība samazina nodokļu ieņēmumus un kropļo ekonomiku. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piekļuve finansējumam joprojām ir ierobežota.

(25)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Rumānijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Rumānijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Rumānijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā.

(26)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (4) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2016. gadā ierobežot novirzi no vidējā termiņa budžeta mērķa un 2017. gadā panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP, ja vien vidējā termiņa budžeta mērķis netiek sasniegts ar mazāku piepūli. Nodrošināt, ka tiek īstenots fiskālais režīms, un vēl vairāk stiprināt nodokļu saistību izpildi un nodokļu iekasēšanu. Nepieļaut, ka tiesiskās iniciatīvas vājina juridisko noteiktību un pakļauj riskam finansiālo stabilitāti. Nepieciešamības gadījumā pieņemt pasākumus, kas mazina šādus riskus.

2.

Stiprināt darba devējiem un darba meklētājiem paredzētos Valsts nodarbinātības aģentūras pakalpojumus, jo īpaši pielāgojot pakalpojumus darba meklētāju profilam, efektīvāk savienojot tos ar sociālo palīdzību, tostarp sociālajiem pakalpojumiem, un iesaistot nereģistrētus jauniešus. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt objektīvus kritērijus minimālās algas noteikšanai. Rīkoties, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, un paplašināt kvalitatīvas izglītības gūšanas iespējas, jo īpaši romu tautības pārstāvjiem. Pieņemt noteikumus par vīriešu un sieviešu pensijas vecuma vienādošanu.

3.

Ierobežot neoficiālos maksājumus veselības aprūpes sistēmā un palielināt ambulatorās aprūpes pieejamību. Stiprināt neatkarību un pārredzamību valsts pārvaldes cilvēkresursu vadībā. Vienkāršot administratīvās procedūras uzņēmumiem un sabiedrībai. Stiprināt valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību.

4.

Uzlabot piekļuvi integrētiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, paplašināt pamata infrastruktūru un stiprināt ekonomikas dažādošanu, jo īpaši lauku apvidos. Pieņemt un īstenot transporta ģenerālplānu. Stiprināt publisko ieguldījumu projektu izvirzīšanu par prioritāti un sagatavošanu.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/79

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Somija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Somijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Somijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Somiju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Somijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Somijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļāva secināt, ka Somijā pašlaik pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, būtiski ir risināt jautājumu par to, ka vairāku gadu gaitā apjomā ir pieņēmies izmaksu konkurētspējas zudums, kura galvenais iemesls ir darba samaksas pieaugums, kas ilgstoši ir pārsniedzis darba ražīguma pieaugumu, un līdz ar to laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam drastiski pasliktinājies tekošā konta stāvoklis. Analīzē ir norādīts arī uz nozīmīgiem vidēja termiņa un ilgtermiņa riskiem saistībā ar jau saspringto publisko finanšu ilgtspēju.

(3)

Somija 2016. gada 14. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Somijas 2016. gada stabilitātes programmā ir norādīts, ka bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekme uz budžetu ir nozīmīga un sniedz atbilstošus pierādījumus par šo papildu budžeta izmaksu tvērumu un veidu. Kā norāda Komisija, 2015. gadā attiecināmie papildu izdevumi veidoja 0,05 % no IKP un pašlaik tiek lēsti 0,2 % apmērā no IKP 2016. gadā. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkta un 6. panta 3. punkta normas atļauj šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums ir ārkārtas notikums, tā ietekme uz Somijas publiskajām finansēm ir nozīmīga, un tas, ja tiktu pieļauta pagaidu novirze no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi, nekaitētu ilgtspējai. Tādēļ nepieciešamā korekcija virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2015. gadam ir samazināta, lai ņemtu vērā šīs izmaksas. Attiecībā uz 2016. gadu galīgais novērtējums, tai skaitā par attiecināmajām summām, tiks veikts 2017. gada pavasarī, balstoties uz novērotiem datiem, kurus sniegušas Somijas iestādes.

(6)

Uz Somiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Komisija 2016. gada 18. maijā saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu publiskoja ziņojumu, jo 2015. gadā Somijas vispārējās valdības parāds pārsniedza atsauces rādītāju (60 % no IKP). Analīzē tika secināts, ka ir uzskatāms, ka parāda kritērijs ir ievērots. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās budžeta bilances uzlabojumu līdz -2,5 % no IKP (2016. gadā) un pēc tam līdz pat -1,3 % (2020. gadā). Valdība plāno līdz 2019. gadam sasniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi – deficītu 0,5 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā sasniegs maksimālo apmēru – 67,4 % no IKP, bet 2020. gadā samazināsies līdz 67,2 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2019. gadam sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi, vēl nav pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv risks nedaudz novirzīties no ieteiktās korekcijas 2016. gadā. Secinājums attiecībā uz 2016. gadu nemainītos, ja ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekme uz budžetu tiktu izslēgta no novērtējuma. Ja politika netiks mainīta, pastāv risks, ka 2017. gadā notiks nozīmīga novirze no ieteiktās korekcijas. Tiek prognozēts, ka parāda attiecība pret IKP turpinās attīstīties pa augšupēju līkni, 2017. gadā sasniedzot 66,9 %. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Somija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami papildu pasākumi.

(7)

Iedzīvotāju novecošanas un darbaspēka mazināšanās dēļ izdevumi par pensijām, veselības un ilgtermiņa aprūpi palielināsies no 23,1 % 2013. gadā uz 26,9 % no IKP līdz 2030. gadam. Somija 2016. gada janvārī pieņēma pensiju reformu, kuras ietvaros no 2027. gada likumā noteiktais pensionēšanās vecums tiks piesaistīts izmaiņām paredzamajā mūža ilgumā. Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nodrošina pašvaldības, veido 10 % no IKP. Tiek prognozēts, ka, ja sistēma netiks reformēta, šie izdevumi ik gadu pieaugs par 2,4 % nominālā izteiksmē un palielināsies kā daļa no IKP. Ir panākta vienošanās par tālejošas administratīvās reformas un veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomas pārstrukturēšanas galvenajām sastāvdaļām. Viens no reformas galvenajiem mērķiem ir ilgtspējas plaisas samazināšana (ilgtermiņā) par 3 miljardiem EUR, uzlabojot kontroli pār izmaksām. Tas tiks panākts, integrējot pakalpojumus, lielākus pakalpojumu organizētājus un digitalizāciju. Pirms 2019. gadā var tikt sākta reformas īstenošana, kā paredzēts plānā, vēl ir nepieciešams izstrādāt detalizētu dokumentāciju un ieviest pārmaiņu vadības plānus. Valdība ir darījusi zināmu, ka 2016. gada beigās tā iepazīstinās ar reformas īstenošanas pasākumiem. Reformas apmēri un saspringtais laika grafiks nozīmē, ka īstenošana būs sarežģīta. Tādēļ ir svarīgi laikus apstiprināt tiesību aktu priekšlikumus.

(8)

Lai atjaunotu Somijas konkurētspēju, ir nepieciešams vairākos veidos uzlabot darba tirgus darbību. Kopumā, kopš 2013. gada beigās tika panākta vienošanās par centralizēti saskaņotu darba samaksu, darba samaksas palielinājumi ir bijuši mēreni. Saskaņā ar vienošanos ikgadējais saskaņojamās darba samaksas palielinājums palēninājās no 1,3 % 2013. gada pēdējā ceturksnī uz 0,5 % 2015. gada ceturtajā ceturksnī. 2015. gada jūnijā sociālie partneri nolēma pagarināt šīs vienošanās termiņu līdz 2016. gadam. Tomēr vēl nav atjaunota darbaspēka darba ražīguma izaugsme, un tādēļ tiek prognozēts, ka nominālās darbaspēka vienības izmaksas palielināsies, tomēr lēnāk. Ir veiktas sarunas par to, lai atjaunotu konkurētspēju izmaksu jomā. Sociālie partneri 2016. gada 29. februārī vienojās par konkurētspējas paktu. Pirms šīs vienošanās īstenošanas ir nepieciešams to iestrādāt atsevišķu sektoru vienošanās tekstā. Konkurētspējas pakts tiks papildināts ar pasākumiem, par kuriem sociālie partneri ir vienojušies, lai nodrošinātu lielāku darba tirgus elastību, un jaunu modeli par darba samaksas pieaugumu, darba samaksu citos sektoros piesaistot darba samaksai, ko ietekmē ārējā konkurence. Ir svarīgi, ka darba tirgus pasākumi tiek īstenoti veidā, kas dod iespēju pilnīgi ievērot sociālo partneru funkcijas.

(9)

Tā kā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, ir svarīgi palielināt ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni. Tam ir nepieciešami pastāvīgi centieni integrēt vecākas strādājošās personas, jauniešus, ilgtermiņa bezdarbniekus un mazkvalificētas personas darba tirgū. Nodarbinātības līmenis ir samazinājies par vairāk nekā diviem procentpunktiem – no maksimālā rādītāja 70,6 %, kāds pastāvēja pirms krīzes, 2008. gadā, uz 68,5 % 2015. gadā, savukārt bezdarbs ir palielinājies no 6,4 % uz 9,4 %. Nodarbinātības līmenis vecu cilvēku vidū pakāpeniski ir uzlabojies, tomēr vecākām strādājošām personām joprojām pastāv dažas iespējas agri aiziet no darba tirgus, saņemot līdz pensijai pagarinātu bezdarbnieka pabalstu (tā sauktais “bezdarba tunelis”), kas, ja netiks samazināts, varētu ierobežot 2016. gadā apstiprinātās pensiju reformas pozitīvo ietekmi. Ietekme, kāda būs izmaiņām iepriekšējās pensiju reformas “bezdarba tuneļa” parametros, tiks izvērtēta 2019. gadā. Ilgtermiņa bezdarbs laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam ievērojami palielinājās – no 1,2 % uz 1,9 % no darbaspēka kopsummas, lai gan daudzi no ilgtermiņa bezdarbniekiem eventuāli vairs neietilpst darbaspēkā. Jauniešu bezdarbs 2015. gadā palielinājās līdz 22,4 %. Darba tirgus sliktie rezultāti visvairāk ietekmē mazkvalificētas personas. Ja laikā, kad palielinās pieprasījums pēc šādiem pasākumiem, tiktu samazināti aktīva darba tirgus politikai paredzētie budžeta līdzekļi, tas varētu mazināt iepriekš minēto personu grupu iespējas atgriezties darbā. Aktivizācijas ziņā sarežģītā pabalstu sistēma, kurā pastāv dažādu veidu atvieglojumi, var izraisīt ievērojamu neaktivitāti un t. s. zema atalgojuma slazdus. Ņemot vērā aktīva darba tirgus politikas budžeta samazinājumus, īpaši svarīgi ir risināt jautājumu par šiem slazdiem un ieviest pozitīvus stimulus pieņemt darba piedāvājumu, piemēram, uzlabojot iespējas kombinēt darbu un pabalstus. Salīdzinoši liela migrantu un bēgļu skaita ierašanās Somijā 2015. gadā varētu līdzēt kompensēt sabiedrības novecošanas sekas, tomēr vienīgi tad, ja viņi tiek sekmīgi integrēti darba tirgū un izglītības sistēmā. Darba tirgū pastāv prasmju pielāgošanas problēmas, daļēji tādēļ, ka ekonomikā notiek strukturālas izmaiņas, jo jaunas darbvietas tiek radītas citos ģeogrāfiskos apvidos un nozarēs, nevis tajos, kuros darbvietas ir zaudētas. Ir nepieciešami pasākumi, kas Helsinku reģionā palielinātu mājokļu skaitu par pieņemamu cenu, un iedarbīga politika, kas cilvēkiem palīdzētu atjaunināt savas prasmes un atrast darbu.

(10)

Komercdarbības vide Somijā ir tikpat laba vai labāka nekā citās attīstītās ekonomikās. Tomēr konkurences trūkums, it īpaši pakalpojumu nozarēs, kas galvenokārt orientētas uz iekšzemes tirgu, piemēram, mazumtirdzniecībā un transporta pakalpojumos, ietekmē Somijas ekonomikas vispārējo konkurētspēju. Uzņēmumi kā šķēršļus ieiešanai atsevišķos tirgos un to izaugsmei norāda pārmērīgas regulatīvās prasības. Šo pārmērīgo prasību jautājumu ir nepieciešams risināt, lai veicinātu uzņēmējdarbību un ieguldījumus. Mazumtirdzniecības sektorā plānošanas noteikumu reforma paredz lielāku elastību attiecībā uz veikalu lielumu un atrašanās vietu. Starptautiski tirgojamu preču un pakalpojumu sektorā turpinās restrukturizācija, un tas iegūs no jaunu tirgu, preču un pakalpojumu attīstības, it īpaši tādu preču un pakalpojumu, kuriem ir augsta pievienotā vērtība. Strukturālas izmaiņas varētu veicināt politika, kas atbalsta komercsabiedrību darbības paplašināšanu un izvēršanu starptautiskā mērogā un inovācijas. 2015. gada rudenī tika pieņemti tiesību aktu grozījumi, tomēr sagaidāms, ka lielākā daļa no tiem tiks īstenoti tikai laikā no 2016. līdz 2018. gadam. Valdība ir darījusi zināmu, ka tiks īstenotas papildu strukturālās reformas, lai tirgū palielinātu konkurenci.

(11)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Somijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Somijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Somijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(12)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(13)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk 2. un 3. ieteikumā,

1.

Sasniegt gada fiskālo korekciju vismaz 0,5 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. gadā un 0,6 % 2017. gadā. Jebkādu negaidītu papildu peļņu izlietot, lai paātrinātu vispārējās valdības parāda attiecības samazināšanu. Nodrošināt, ka laikus tiek pieņemta un īstenota administratīvā reforma nolūkā uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu lietderību.

2.

Ievērojot sociālo partneru lomu, nodrošināt, ka darba samaksas noteikšanas sistēma uzlabo vietējās darba samaksas noteikšanas sarunas un novērš neelastību, tādējādi veicinot konkurētspēju un pieeju, kurā lielāka ietekme ir eksporta rūpniecībai. Palielināt stimulus pieņemt darba piedāvājumus un nodrošināt mērķorientētus un pietiekami aktīvus darba tirgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz imigrantu izcelsmes personām. Veikt pasākumus, lai samazinātu reģionālās un prasmju neatbilstības.

3.

Turpināt centienus palielināt konkurenci pakalpojumu nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā. Veicināt uzņēmējdarbību un ieguldījumus, tai skaitā samazinot administratīvo un regulējuma slogu, kā arī veicināt izaugsmi ražošanā ar augstu pievienoto vērtību.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/83

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Latvija nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Latvijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Latvijai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minētā ieteikuma īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Latviju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Latvijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Latvijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Latvija 2016. gada 14. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Savā 2016. gada stabilitātes programmā Latvija ir pieprasījusi 2017. gadā atļaut īslaicīgu novirzi 0,5 % apmērā no IKP no nepieciešamajām korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, lai ņemtu vērā būtiskas strukturālās reformas ar pozitīvu ietekmi uz publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, jo īpaši veselības aprūpes sektora notiekošo reformu, kuras pamatā ir Veselības aprūpes stratēģija 2014.–2020. gadam. Sīkāka informācija par reformu ir apkopota stabilitātes programmā. Reformas mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt publisko finansējumu veselības aprūpes sektoram līdz 4 % no IKP, salīdzinot ar 3 % no IKP 2015. gadā. Prognozēts, ka, pilnībā īstenojot reformu, nodarbinātība palielināsies par 0,6 % un IKP līmenis – par 2,2 % līdz 2023. gadam, kas radīs pozitīvu ietekmi uz publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Pozitīvā ietekme uz izaugsmi un publisko finanšu ilgtspēja ilgtermiņā ir atzīta par ticamu. Latvijai pašlaik var atļaut prasīto īslaicīgo novirzi 2017. gadā, ja tā pienācīgi īstenos saskaņotās reformas, ko uzraudzīs saskaņā ar Eiropas pusgadu. Tomēr atļautās īslaicīgās novirzes apmērs būs atkarīgs no tā, vai tiek ievērota minimālā robežvērtība (t. i., strukturālais deficīts 1,7 % apmērā no IKP). Tā rezultātā Komisijas 2016. gada pavasara prognozē ir norādīta iespēja papildu īslaicīgai novirzei 0,1 % apmērā no IKP 2017. gadā.

(6)

Uz Latviju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances pakāpenisku uzlabošanos, tai 2019. gadā sasniedzot 0,5 % no IKP. Plānotajā korekcijā vidēja termiņa budžeta mērķa – deficīta 1 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē – sasniegšanai tiek ņemta vērā pieprasītā novirze, kas saistīta ar sistēmisko pensiju reformu 2017. un 2018. gadā un būtisko veselības aprūpes sektora strukturālo reformu laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā pieaugs līdz 40 %, pirms tā samazināsies līdz 38 % 2018. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, vispārīgais novērtējums norāda, ka pastāv risks par zināmu novirzi 2016. gadā un nemainīgas politikas apstākļos – 2016. un 2017. gadā, aplūkojot tos kopā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Latvija kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Darbaspēka piedāvājumu ierobežo darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, un atalgojuma pieaugums pārsniedz ražīgumu, apdraudot konkurētspēju izmaksu jomā. Lai atbalstītu konkurētspēju, ir vajadzīgi pasākumi nodarbināmības palielināšanai un cilvēkkapitāla uzlabošanai.

(8)

Nabadzības risks un sociālās atstumtības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem ES. Turpinās sagatavošanās darbs ar mērķi ieviest minimālo ienākumu līmeni, bet tā īstenošana ir neskaidra un vispārēja piemērošana ir vājināta fiskālo izmaksu dēļ. Turklāt sociālās palīdzības pabalstu adekvātums nav uzlabots kopš 2009. gada, un tas neļauj efektīvi samazināt nabadzību. Sagaidāms, ka minimālā ienākumu līmeņa reforma samazinās pašreizējo sociālās palīdzības sadrumstalotību un stimulēs nodarbinātību.

(9)

Aktivizācijas pasākumu tvērums joprojām ir nepietiekams, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa bezdarbniekiem. Apvienojumā ar sliktu veselības stāvokli un trūkumiem sociālo pakalpojumu jomā tas kavē efektīvu atgriešanos darba tirgū. Aktivizācijas pasākumu tvēruma palielināšana pozitīvi ietekmētu nodarbinātību.

(10)

Liela daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības, jo veselības aprūpei ir mazs publiskais finansējums, raksturīgi strukturālie trūkumi un lieli tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji maksā paši, kā arī neoptimāla izmaksu lietderība. Kaut arī piekļuve veselības aprūpei kritiskos medicīniskajos gadījumos ir izvirzīta par prioritāti, finansiāli ierobežojumi kavē pakalpojumu sniegšanu kopumā.

(11)

Lai gan Latvija ir guvusi panākumus, reformējot augstākās izglītības sistēmu, proti, nodrošinot stimulus, kas atalgo kvalitāti, un izveidojot neatkarīgu akreditācijas sistēmu, ir vajadzīgi profesionālās izglītības un apmācības uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz mācību programmu reformu un mācīšanās darbavietā regulatīvā satvara izveidi, lai uzlabotu to kvalitāti un pieejamību. Kā norādīts Profesionālās izglītības likumā, sociālajiem partneriem ir svarīga nozīme māceklības shēmu izstrādē.

(12)

Inovācijas jautājumi, darījumdarbības vides trūkumi un darbaspēka apjoma samazināšanās kavē ieguldījumus. Nepietiekams dzinulis inovācijai un sadrumstalota pētniecības bāze kavē Latvijas ātru un efektīvu pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un zinībietilpīgākām darbībām. Turklāt zema ieguldītāju aizsardzība maksātnespējas sistēmas kontekstā apvienojumā ar valsts pārvaldes neefektivitāti arī kavē ieguldījumus.

(13)

Valdība ir veikusi pasākumus, lai samazinātu pašreizējo publiskās pētniecības bāzes sadrumstalotību, uzlabotu tās kvalitāti un stiprinātu darījumdarbības sektora inovācijas spējas. Neraugoties uz progresu, gan valsts, gan darījumdarbības sektora ieguldījumi pētniecības un inovācijas jomā joprojām ir ļoti nelieli salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Būtu jāturpina pētniecības bāzes konsolidācija, vienlaikus palielinot pētnieku skaitu un pētniecības kvalitāti. Reformu pilnīga īstenošana, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas stratēģiju, un visu pieejamo politikas instrumentu izmantošana pilnā apmērā veicinātu privātā sektora ieguldījumus inovācijā.

(14)

Ņemot vērā aktīvu atgūšanas zemos rādītājus un maksātnespējas administratoru nepietiekamo uzraudzību, maksātnespējas režīms darījumdarbībā tiek uztverts kā ieguldījumu kavēklis.

(15)

Latvija ir ieviesusi vairākas sekmīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti. Lai gan valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas sistēma ir visaptveroša, tā tomēr ir sarežģīta un neelastīga, un priekšroka tiek dota formālai atbilstībai, nevis atsevišķo gadījumu izvērtēšanai. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju negatīvi ietekmē iekšējā spriedze, kas to ir destabilizējusi un mazinājusi sabiedrības uzticēšanos tā darbībām un biroja vēlmi dot priekšroku augsta profila lietām.

(16)

Vispārīga valsts pārvaldes neefektivitāte, kuras iemesls galvenokārt ir relatīvi liela kadru mainība, kavēšanās ar civildienesta reformas īstenošanu un vāja projektu vadība, neveicina ieguldījumiem labvēlīgu vidi. Atalgojums valsts sektorā nav efektīvi saistīts ar pienākumiem.

(17)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Latvijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Latvijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Latvijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Nodrošināt, ka novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa korekcijas plāna 2016. un 2017. gadā attiecas vienīgi uz atļauju saistībā ar sistēmisko pensiju reformu un būtisko strukturālo reformu veselības aprūpes jomā. Samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā, proti, novirzot uzsvaru uz vides un īpašuma nodokļiem un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.

2.

Uzlabot sociālās palīdzības pabalstu adekvātumu un pastiprināt pasākumus, kas palīdz atbalsta saņēmējiem atrast un saglabāt darbu, tostarp ar aktivizācijas pasākumu tvēruma palielināšanu. Paātrināt profesionālās izglītības mācību programmu reformu, iesaistot sociālos partnerus, izveidot mācīšanas darbavietā regulatīvo satvaru un palielināt to piedāvājumu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību.

3.

Turpināt konsolidēt pētniecības iestādes un stimulēt privātā sektora ieguldījumus inovācijā. Stiprināt interešu konflikta novēršanas sistēmu un izveidot vienotu tiesisko regulējumu visiem publiskā sektora darbiniekiem. Panākt, ka maksātnespējas administratori uzņemas lielāku atbildību, un pastiprināt to publisko uzraudzību.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/87

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Dānija nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada valsts ziņojums par Dāniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Dānijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Dānijas progress attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Dānija 2016. gada 26. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir īstenoti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā (3), Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Dāniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2016. gada konverģences programmā valdība plāno nominālās bilances uzlabošanos, 2020. gadā sasniedzot līdzsvarotu budžetu. Tiek prognozēts, ka 2016. gadā tiks sasniegts vidējā termiņa budžeta mērķis – deficīts 0,5 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā sasniegs 35,1 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka Dānija 2016. un 2017. gadā veiks ieteiktās fiskālās korekcijas. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Dānija ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Darbaspēka pieejamības nodrošināšana, sabiedrībai novecojot, ir priekšnoteikums Dānijas ilgtspējīgai izaugsmei. Iepriekšējos gados veiktu vairāku būtisku darba tirgus reformu mērķis ir jo īpaši palielināt nodarbinātības stimulus un uzlabot aktīva darba tirgus politikas efektivitāti. Šīs reformas varētu palīdzēt Dānijai sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības mērķi un veicināt Dānijas labklājības modeļa ilgtspējību. Tomēr stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķis attiecībā uz sociālo iekļaušanu, lai samazinātu tādu cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti, vēl ne tuvu nav sasniegts. Iekļaušana darba tirgū un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu nodarbināmības uzlabošana joprojām ir problēma. Tas jo īpaši attiecas uz cilvēkiem ar trešo valstu migrantu izcelsmi, tostarp tiem, kas ir dzīvojuši Dānijā ilgi, un jauniem cilvēkiem ar zemu iegūto izglītības līmeni. Integrācijai darbā veltītie pasākumi, par kuriem tika panākta vienošanās 2016. gada trīspusējās sarunās, varētu uzlabot nesen ieradušos bēgļu un migrantu situāciju. Tomēr vēl būtu jāveic papildu pasākumi, lai darba tirgū efektīvāk iekļautu citas atstumtās grupas.

(7)

Lai saglabātu Dānijas salīdzinoši augsto labklājības līmeni, ir ļoti būtiski uzlabot ražīguma pieaugumu. Tomēr ražīguma pieaugums pēdējo divu desmitgažu laikā ir bijis gauss. Viens no apzinātajiem to ietekmējošajiem faktoriem ir joprojām nepietiekamā konkurence iekšzemes pakalpojumu jomā, jo īpaši attiecībā uz mazumtirdzniecību un būvniecību. Tāpēc Dānijai ir jāpastiprina centieni uzlabot ražīgumu būvniecības nozarē, novēršot šķēršļus un nodrošinot proporcionālas atļauju piešķiršanas shēmas gadījumos, kad tādas tiek uzskatītas par nepieciešamām. Tai ir jāmazina arī ierobežojumi mazumtirdzniecības vietām, jo īpaši, īstenojot valdības izklāstītās reformas.

(8)

Kopējais ieguldījumu līmenis Dānijā ir bijis zems kopš privāto ieguldījumu strauja sarukuma ekonomikas krīzes laikā. Tas daļēji ir saistīts ar mazajiem ieguldījumiem mājokļos pēc “mājokļu tirgus burbuļa pārsprāgšanas” un brīvo kapacitāti uzņēmumu sektorā. Ieguldījumu veicināšana palīdzētu Dānijai stiprināt ekonomikas izaugsmi un palielināt ražīgumu. Ir apzināti šķēršļi ieguldījumu veikšanai pakalpojumu un pētniecības nozarēs. Mazumtirdzniecībā un būvniecībā pastāv šķēršļi iekļūšanai tirgū, kas savukārt ietekmē konkurenci un ražīguma pieaugumu. Varētu tikt stiprināti centieni, lai universitāšu pētījumu rezultātus pārvērstu darījumdarbības inovācijās.

(9)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Dānijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā arī ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Dānijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Dānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(10)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (4) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Ievērot vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. gadā un panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,25 % apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi 2017. gadā.

2.

Uzlabot ražīgumu un privātā sektora ieguldījumus, palielinot konkurenci iekšzemes pakalpojumu sektorā, jo īpaši atvieglojot iekļūšanu tirgū mazumtirdzniecības un būvniecības nozarēs. Stimulēt sadarbību starp uzņēmumiem un universitātēm.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/90

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovēnija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Slovēnijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Slovēnijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Slovēniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Slovēnijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Slovēnijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Ziņojumā bija ietverts arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotais padziļinātais pārskats. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina to secināt, ka Slovēnijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Nepilnības banku sektorā, uzņēmumu parādsaistības, ieguldījumu trūkums un ilgtermiņa fiskālās stabilitātes risks rada neaizsargātību, kas būs jārisina. Slovēnijas banku sektorā ir atgriezusies uzticēšanās. Tomēr kredītu pieaugums joprojām ir negatīvs, un ieņēmumus nenesošu kredītu līmenis saglabājas samērā augsts. Ir būtiski, lai Slovēnija novērstu fiskālās stabilitātes riskus, kas rodas no arvien lielāka spiediena veselības aprūpes un pensiju sistēmu jomā, kā arī samazinātu palielināto valsts parādu. Nepieciešams arī turpmāk samazināt šķēršļus ieguldījumiem, jo īpaši valsts pārvaldes jomā. Nepieciešams nostiprināt sociālo partneru iesaisti politikas izstrādē un strukturālo reformu īstenošanā, jo īpaši pensiju, veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un darba tirgus politikas jomās.

(3)

Slovēnija 2016. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Slovēnijas 2016. gada stabilitātes programma liecina par to, ka bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekme uz budžetu ir ievērojama, un sniedz pietiekamus pierādījumus par minēto budžeta papildu izmaksu vērienu un būtību. Kā norāda Komisija, attiecināmie papildu izdevumi veidoja 0,06 % no IKP 2015. gadā un pašlaik tiek lēsti 0,07 % apmērā no IKP 2016. gadā. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā izklāstītie noteikumi atļauj šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums ir ārkārtas notikums, tā ietekme uz Slovēnijas publiskajām finansēm ir ievērojama un ilgtspēja, pieļaujot īslaicīgu novirzi no vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai nepieciešamajām korekcijām, netiktu apdraudēta. Lai gan šis noteikums nav piemērojams attiecībā uz 2015. gadu, jo Slovēnijai tika piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, attiecībā uz 2016. gadu galīgais novērtējums, tostarp par attiecināmajām summām, tiks veikts 2017. gada pavasarī, pamatojoties uz Slovēnijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem.

(6)

Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas Slovēnijai piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, un uz to attiecas pārejas noteikums par parādu. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances pakāpenisku uzlabošanos no 2,2 % no IKP 2016. gadā līdz 0,4 % no IKP 2019. gadā. Tiek plānots, ka vidējā termiņa budžeta mērķis – strukturālā ziņā līdzsvarots budžets, kurā nav ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības – tiks sasniegts 2020. gadā, proti, pēc programmas darbības laika beigām. Tomēr pārrēķinātā strukturālā bilance (5) norāda, ka strukturālais deficīts 2019. gadā būs 1,2 % no IKP. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies līdz 80,2 % no IKP 2016. gadā un turpinās samazināties līdz 73,8 % no IKP 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozi tiek lēsts, ka Slovēnijas starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu 2017. gadā būs 1,8 % apmērā no IKP, savukārt potenciālā izaugsme tiek prognozēta 1,1 % apmērā un reālais IKP pieaugums – 2,3 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz to, ir novērtēts, ka Slovēnijai 2017. gadā būs labvēlīgi apstākļi un būs nepieciešams veikt strukturālo korekciju 1 % apmērā no IKP. Tomēr konkrētajā Slovēnijas gadījumā pastāv būtiska nenoteiktība saistībā ar potenciālās izaugsmes un starpības starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu aprēķinu, jo darba tirgus ir specifiskā stāvoklī, laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam notika ļoti liela ekonomiskā lejupslīde un tiek īstenotas strukturālās reformas. Tādas alternatīvas aplēses par starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, kas aptver ilgāku laikposmu, atspoguļo pašreiz notiekošo aplēšanas metodes pārskatīšanu un liecina par vienmērīgāku starpības starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu profilu Slovēnijai, norādot uz to, ka būtu pāragri secināt, ka Slovēnijas ekonomikai 2017. gadā būs labvēlīgi apstākļi. Tādēļ pašreizējos apstākļos šķiet piemērotāk prasīt, lai 2017. gadā tiktu veikts strukturāls pasākums saskaņā ar “normālu apstākļu” nosacījumiem. Šķiet, ka pastāv risks nedaudz novirzīties no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidējā termiņa mērķi 2016. gadā un, ja politika nemainīsies, pastāv būtiskas novirzes risks 2017. gadā. Secinājums attiecībā uz 2016. gadu nemainītos gadījumā, ja bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekme uz budžetu tiktu izslēgta no novērtējuma. Tiek prognozēts, ka Slovēnija ievēros pārejas noteikumu par parādu 2016. gadā un kopumā ievēros to 2017. gadā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Slovēnija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādējādi, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Parlaments 2015. gada jūlijā pieņēma Fiskālo noteikumu likumu. Tomēr vēl ir jāieceļ neatkarīga fiskālā padome, kas uzraudzītu minēto noteikumu īstenošanu. Turklāt, joprojām nav veikta Publisko finanšu likuma pārskatīšana, kura vajadzīga, lai nodrošinātu, ka Fiskālo noteikumu likums darbojas pilnībā, un kuras mērķis ir nodrošināt normatīvu pamatu daudzgadu pieejai budžeta izstrādē.

(8)

Augstais valsts parāda līmenis, kas ievērojami pārsniedz 60 % no IKP, padara Slovēniju neaizsargātu pret nominālās izaugsmes un procentu likmju satricinājumiem. Tajā pašā laikā Slovēnijas sabiedrība noveco ātrāk nekā vairākumā dalībvalstu. Slovēnija saskaras ar lielu risku attiecībā uz publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka tai no visām dalībvalstīm ir lielākais ilgtermiņa ilgtspējas nepietiekamības rādītājs, kas izriet no prognozētā pieauguma saistībā ar valsts pensiju tēriņiem, kā arī veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izdevumiem. Prognozētie valsts tēriņi pensijām ir lielākie visās dalībvalstīs, un tiek lēsts, ka tie pieaugs no 11,8 % no IKP 2013. gadā līdz 15,3 % 2060. gadā. Tiek prognozēts, ka vecumatkarības koeficients laikposmā no 2013. gada līdz 2060. gadam pieaugs vairāk nekā divkārt, radot ievērojamu spiedienu uz pensiju sistēmām. Prognozētās netiešās saistības, kas attiecas uz novecošanas izmaksām, atspoguļo ilgtermiņa problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu. Turklāt var sagaidīt, ka nākotnē darbiniekiem, kam nav pilna darba stāža, radīsies problēmas attiecībā uz atbilstību, jo ir arvien vairāk cilvēku ar nepilnu vai īsu darba stāžu (arī saistībā ar vēlu pievienošanos darba tirgum), kuri strādā periodiska rakstura darbus un kuru iemaksu īpatsvars ir mazs. 2016. gada aprīlī tika publicēta Baltā grāmata par pensijām, un tā tiks izmantota kā pamats plašai sabiedriskai apspriešanai. Apspriešanas rezultāti tiks iestrādāti jaunā pensiju reformā, kas būtu jāpieņem pašreizējā likumdošanas periodā, ātri panākot vienošanos ar sociālajiem partneriem par galvenajiem reformas elementiem, proti, pensionēšanās vecumu, pensiju līmeņiem, indeksāciju un otrā pīlāra optimizāciju.

(9)

Tiek prognozēts, ka publiskie izdevumi saistībā ar ilgtermiņa aprūpi līdz 2060. gadam pieaugs vairāk nekā divkārt, jo sabiedrība noveco. Tas Slovēnijai rada ievērojamas fiskālās stabilitātes problēmas. Tiek prognozēts, ka tā sabiedrības daļa, kas ir 80 un vairāk gadu vecumā, trīskāršosies, pieaugot no 4,6 % 2013. gadā līdz 12,4 % 2060. gadā. Laikposmā no 2003. līdz 2013. gadam kopējie izdevumi saistībā ar ilgtermiņa aprūpi palielinājās par 85 %, privātiem izdevumiem pieaugot ātrāk nekā publiskiem izdevumiem. Slovēnijā nav integrētas ilgtermiņa aprūpes sistēmas. Slovēnijā tēriņus galvenokārt veido oficiāli pabalsti natūrā, vairākums no kuriem tiek tērēti institucionālai aprūpei, nevis aprūpei mājās, tomēr rādītāji abās jomās ir zemāki par ES vidējo rādītāju. Ir ievērojamas iespējas palielināt veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, nostiprinot pasākumus, ar ko vispirms tiek uzlabota primārā aprūpe, pārejot no stacionārās aprūpes uz ambulatoro aprūpi, uzlabojot slimnīcu efektivitāti un pārvaldību, uzlabojot līgumslēgšanas un maksājumu procesus veselības aprūpes pakalpojumu jomā, izstrādājot labāku informāciju par izmaksām importētu diagnostikas grupu korekcijai un sīkāk izstrādājot kvalitātes uzraudzības satvaru. Apvienotu iepirkumu īpatsvars ir zems, un liela uzmanība tiek pievērsta līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai pēc zemākās piedāvātās cenas principa. Ir pabeigta veselības aprūpes sistēmas visaptveroša pārskatīšana, un valdība 2015. gada beigās, kā arī parlaments 2016. gada martā pieņēma Valsts veselības aprūpes noregulējuma plānu 2016.–2025. gadam. Noregulējums ir stratēģisks plāns veselības aprūpes sistēmas attīstībai. Daži tā pasākumi tiek īstenoti, savukārt citu būtisku saistošu īstenošanas pasākumu priekšlikumi tiek gatavoti un vēl nav iesniegti. Turklāt nav skaidrs, vai ar reformu tiks risināti galvenie jautājumi, piemēram, integrētas automātiskas stabilizācijas shēmas, kas mazinātu ieņēmumu svārstības darbības cikla laikā vai sekmētu piekļuvi pakalpojumu sniegšanai un tās kvalitāti. Ilgtermiņa aprūpes likuma un Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas likuma pieņemšana ir vairākkārt atlikta, un pašreizējais ceļvedis to pieņemšanai 2016. gada otrajā pusē šķiet optimistisks.

(10)

Darba tirgus rādītāji pamazām uzlabojas, un sociālie apstākļi ir stabilizējušies. Jaunu darbvietu izveide ir ievērojami pieaugusi, un bezdarbs samazinās. Tomēr gados vecāku un mazkvalificētu darbinieku līdzdalības līmenis joprojām ir problemātisks. Ilgtermiņa bezdarbnieki joprojām veido vairāk nekā pusi no visu bezdarbnieku skaita, turklāt ievērojama daļa ilgtermiņa bezdarbnieku ir mazkvalificēti vai vecāki par 50 gadiem. Vadlīnijas aktīva darba tirgus politikas pasākumiem 2016.–2020. gadam ir turpinājums tai pieejai, kas tikusi īstenota līdz šim, taču izdevumi minētajā politikas jomā joprojām ir zemi. Pagaidu atbrīvojumi no darba devēju sociālajām iemaksām attiecībā uz nesen darbā pieņemtiem darbiniekiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, tika pieņemti 2015. gada novembrī. Paredzams, ka 2016. gadā tiks iesniegti tādi turpmāki pasākumi darba dzīves pagarināšanai, tostarp darba vides pielāgošanai, kas ir būtiski arī pensiju sistēmas ilgtspējībai. Algu pieaugums joprojām bija atbilstīgs ražīguma pieaugumam un turpināja atbalstīt ārējo konkurētspēju. Parlaments 2015. gada novembrī pieņēma arodbiedrību ierosinātu likumu, ar ko tika no jauna noteikta minimālā alga, lai izslēgtu dažas piemaksas. Tā rezultātā darba devēju organizācijas izstājās no sociālā nolīguma un ievērojami vājināja sociālo dialogu.

(11)

Ir panākts progress attiecībā uz ieņēmumus nenesošu kredītu pārstrukturēšanu, lai gan to līmeņi joprojām ir augsti salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu. Slovēnija ir ieviesusi vairākus politikas pasākumus, ar ko uzlabot banku sektora ilgtspēju. Tie ietver banku pārstrukturēšanas iespēju palielināšanu un ievieš konkrētus darbību nosakošus mērķus ieņēmumus nenesošu kredītu samazināšanai. Slovēnija ir arī ieviesusi vairākus pasākumus kredītriska pārvaldībai. Tiek paredzēts, ka pozitīvi rezultāti būs redzami 2016. gada vidū. Neraugoties uz to, īstermiņa politikas prioritātes joprojām ir ieņēmumus nenesošu kredītu turpmākais noregulējums un kredītriska pārvaldība. Lielāko uzņēmumu darbības un finanšu pārstrukturēšana ir pabeigta, un pārstrukturēšanas nolīgumi tiek nepārtraukti uzraudzīti. Banku aktīvu pārvaldības uzņēmums (BAPU) ir pilnībā darboties spējīgs, un ir noteikta tā stratēģija 2017.–2022. gadam. Lai gan BAPU ir progresējis attiecībā uz sava kredītportfeļa pārstrukturēšanu, tas joprojām rada ievērojamu risku publisko finanšu ilgtspējai. Tā darbības 2015. gadā attiecībā uz 2,9 % valdības budžeta deficītu veidoja 1 % no IKP. BAPU darbību pārraudzība šķiet nepietiekama, jo iestādes 2015. gadā bija daudz par zemu novērtējušas BAPU deficītu, kļūdoties par 0,7 % no IKP, un šķita, ka tām nav zināms BAPU veiktās norakstīšanas līmenis. Ir pieejami arī papildu pārstrukturēšanas rīki. Pateicoties būtiskam progresam lielāko uzņēmumu pārstrukturēšanā, Slovēnija ir sākusi vairāku MVU pārstrukturizāciju. Bankas pašlaik īsteno MVU pārstrukturizācijas vadlīnijas. Ir panākts progress attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumu piekļuvi finansējumam. Tomēr ir ierobežota piekļuve alternatīviem finansējuma avotiem, piemēram, riska kapitālam. Mazi uzņēmumi joprojām pārāk lielā mērā ir atkarīgi no banku aizdevumiem, lai gan tirgū arvien vairāk ir pieejami parāda un pašu kapitāla instrumenti. Tāpēc minētais segments ir ļoti neaizsargāts pret kredītu tirgus norisēm.

(12)

Ieguldījumu pieauguma dinamika pēdējos gados ir bijusi vāja, un tas ir ierobežojis Slovēnijas ekonomiskos rezultātus un nākotnes izaugsmes izredzes. Privātie ieguldījumi strauji samazinājās ekonomiskās krīzes laikā, un kopš tā laika to daļa IKP ir samazinājusies. Tā kā publiskie ieguldījumi lielā mērā ir atkarīgi no ES fondu dinamikas, ir nepieciešami produktīvāki ieguldījumi, lai stimulētu un uzturētu ekonomikas izaugsmi. Pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami pieauguši ārvalstu tiešie ieguldījumi Slovēnijā, pārsvarā pateicoties lielākiem privatizācijas centieniem. Tomēr Slovēnijas darījumdarbības vidi joprojām apgrūtina notiekošā aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana un augstais administratīvā sloga līmenis, jo īpaši būvniecības, telpiskās plānošanas un nodokļu saistību izpildes jomās, taču arī saistībā ar ierobežojošiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi regulētām profesijām un to praktizēšanu, kas kavē ieguldījumu pieplūdumu. Tas, vai darījumdarbības veikšana Slovēnijā tiks atvieglota, ir atkarīgs no tā, vai tiks panākta lielāka uzticēšanās darījumdarbības jomā un tiks turpināts izskaust valsts pārvaldes neefektivitāti un birokrātiju, kas rodas no lielā likumu un statūtu skaita un biežām izmaiņām tiesību aktos. Ir īstenota aptuveni puse no administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem, kas noteikti vienā valdības dokumentā, taču ir atlikti daži noderīgi pasākumi, jo īpaši būvatļauju un telpiskās plānošanas jomā.

(13)

Stratēģija valsts administrācijas attīstībai 2015.–2020. gadā, kas tika pieņemta kā daļa no Slovēnijas atbilstības priekšnoteikumiem saistībā ar piekļuvi Eiropas strukturālo un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam, attiecas uz vairākiem portfeļiem, padarot koordināciju starp ministrijām ļoti būtisku, lai minēto stratēģiju pareizi un laicīgi īstenotu. Valdība 2016. gada februārī pieņēma otro starpposma ziņojumu par to, kā tiek īstenota programma “Absolūta neiecietība pret korupciju”. Ir panākts zināms progress minētās programmas īstenošanā. Tomēr daži programmas pasākumi (kopējs publiskais iepirkums veselības aprūpes jomā, noziegumu izmeklēšana banku sektorā un Likuma par godprātīgumu un korupcijas novēršanu pieņemšana) ir atlikti. Paredzētais Likuma par godprātīgumu un korupcijas novēršanu grozījums sniegs iespēju uzlabot Korupcijas novēršanas komisijas darbu, risinot ticamības un minētās komisijas darba efektivitātes jautājumus. Justīcijas sistēmā tiesas procesu ilgums ir vēl vairāk samazināts, un ir samazināts līdz šim ļoti lielais to lietu skaits, kas gaida izskatīšanu, daļēji pateicoties tam, ka ir iesniegts mazāks skaits lietu. Zināmā mērā samazinājumam pamatā ir arī izmaiņas procesuālajā un statistiskajā pieejā izpildes lietām. Augstākā Tiesa turpina atjaunināt darbības procesus tiesās un reformēt lietu pārvaldības sistēmas. Lai gan ir uzlabots maksātnespējas regulējums, kas uzņēmumiem sniedz lielākas iespējas veikt reorganizāciju, likvidācijas process joprojām ir ilgs un neefektīvs.

(14)

Valsts iesaiste tautsaimniecībā joprojām ir liela. Valsts ir lielākais darba devējs, aktīvu pārvaldnieks un uzņēmumu parāda turētājs Slovēnijā. Atbildot uz Slovēnijai laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam sniegtajiem ieteikumiem, valsts izveidoja jaunu regulējumu sabiedrībai “Slovenian Sovereign Holding”. Tas ietver stratēģiju valsts īpašumtiesību pārvaldībai, virkni aktīvu rezultativitātes kritēriju un pārvaldības plānu 2016. gadam. Minētā sistēma papildina jauno uzņēmumu pārvaldības kodeksu valsts uzņēmumiem, kas tika pieņemts 2014. gada beigās. Ar stratēģiju tiek apstiprināts apmērs, kādā valsts pašreiz ir iesaistīta tautsaimniecībā, un uzmanība tiek pārvirzīta uz valsts uzņēmumu darbības rezultātu uzlabošanu. Tāpēc tas, ka “Slovenian Sovereign Holding” īsteno pārstrādāto regulējumu, ir vēl jo vairāk svarīgi, lai panāktu valsts īpašumtiesību un regulatīvo funkciju un valsts uzņēmumu profesionālas pārvaldības nodalīšanu. Tam kopā ar atlasītu aktīvu turpmāku privatizāciju vajadzētu samazināt iespējamās budžeta saistības šajā jomā. Saskaņā ar “Slovenian Sovereign Holding” pārvaldības plānu 2016. gadā tiks sākta “Nova Ljubljanska Banka” (NLB) privatizācija.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Slovēnijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Slovēnijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovēnijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1., 3. un 4. ieteikumā,

1.

Pēc pārmērīgā deficīta novēršanas panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. un 2017. gadā. Noteikt vidēja termiņa budžeta mērķi, kurā ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Nostiprināt fiskālo regulējumu, ieceļot neatkarīgu fiskālo padomi un grozot Valsts finanšu likumu. Pabeigt un īstenot ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes sistēmu reformu, padarot tās izmaksu ziņā efektīvākas, lai nodrošinātu pieejamas un kvalitatīvas aprūpes ilgtermiņa ilgtspēju. Līdz 2017. gada beigām pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju un adekvātumu.

2.

Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darbinieku nodarbināmību, tostarp izmantojot mērķorientētus mūžizglītības un aktivizācijas pasākumus.

3.

Uzlabot finansēšanas nosacījumus kredītspējīgiem uzņēmumiem, tostarp veicinot ieņēmumus nenesošu kredītu pastāvīgu noregulējumu un piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem. Nodrošināt banku aktīvu pārvaldības uzņēmuma stratēģijas pareizu īstenošanu.

4.

Veikt pasākumus, lai modernizētu valsts pārvaldi un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem. Uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību un darbības rezultātus.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/96

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Horvātija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Horvātiju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Horvātijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Horvātijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Horvātijā ir pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi pievērsties neaizsargātībai, kas saistīta ar augstu valsts, uzņēmumu un ārējo parādu augsta bezdarba apstākļos. Citi trūkumi, kuriem ir nepieciešama konkrēta politikas rīcība, ir fiskālā pārvaldība, valsts uzņēmumu pārvaldība, valsts pārvaldes efektivitāte un noregulējums attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem.

(3)

Horvātija 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Valsts reformu programma ir visnotaļ vērienīga reformu programma, kas – ja tā tiktu pilnīgi īstenota norādītajos termiņos – palīdzētu risināt tās makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tajā ir izklāstīti attiecīgi pasākumi, ar kuriem paredzēts uzlabot publisko finanšu pārvaldību, veselības nozari un uzņēmējdarbības vidi, kā arī apņemšanās īstenot vērienīgas reformas valsts pārvaldē, pensiju sistēmā un sociālajā aizsardzībā un uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību. Balstoties uz Horvātijas politisko saistību novērtējumu, šajā stadijā nav nepieciešams pastiprināt makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Horvātijai pašlaik tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa. 2016. gada konverģences programmā valdība paredz, ka nominālais deficīts 2016. gadā būs zemāks par 3 % no IKP, proti, 2,6 % no IKP, un pēc tam turpinās kristies, līdz 2019. gadam sasniedzot 1,0 % no IKP. Turklāt valdība paredz, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – deficīts 1,75 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē – tiks sasniegts visā programmas laikā. Valsts parāda attiecība pret IKP maksimālo apmēru, proti, 86,7 %, sasniedza 2015. gadā, bet saskaņā ar konverģences programmu tiek prognozēts, ka tas pakāpeniski samazināsies līdz 80,0 % 2019. gadā. Nominālā izteiksmē parāda attiecības pret IKP prognoze programmā atbilst parāda samazināšanas kritērijam. Tomēr, lai arī makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, reālā izteiksmē ir ticams, nominālais IKP pieaugums ir lielāks nekā Komisijas prognozē minētais, it īpaši attiecībā uz 2016. gadu. Tādēļ prognozētais parāda attiecības samazinājums balstās uz labvēlīgām nominālā pieauguma prognozēm; turklāt tā aprēķinā ir ņemtas vērā arī nozīmīgas parādu samazinošas atlikumu un plūsmu korekcijas no finanšu aktīvu pārdošanas, kas nav pietiekami konkretizētas. Turklāt pasākumi, kas vajadzīgi, lai veicinātu plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, lielākoties nav precizēti. Balstoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka vispārējās valdības deficīts 2016. gadā sasniegs 2,7 % no IKP, kas atbilst nominālā deficīta mērķim, kā minēts 2014. gada 21. janvāra Padomes ieteikumā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Tiek prognozēts, ka saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ieteiktie fiskālie centieni tiks sasniegti. Pretstatā tam uz nākotni vērsts parāda samazināšanas kritērijs saskaņā ar Komisijas prognozi netiek izpildīts. Lai gan vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai būtu pietiekama strukturāla korekcija 0,2 % apmērā no IKP 2017. gadā, atbilstības nodrošināšanai parāda samazināšanas kritērijam būtu nepieciešama lielāka strukturāla korekcija. Konkrētāk, ņemot vērā augsto parāda līmeni un pašreizējos konjunktūras apstākļus Horvātijā, šķiet, ka piemērota būtu korekcija, kas pārsniedz kritēriju 0,5 % no IKP. Pašlaik tiek prognozēts, ka strukturālā bilance 2017. gadā pasliktināsies par 0,2 % no IKP. Balstoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Horvātija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ, lai 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(6)

Horvātijas budžeta plānošanu joprojām apgrūtina lieli trūkumi, lai arī ar 2015. gada grozījumu Budžeta likumā ir panākti daži uzlabojumi. Saikne starp daudzgadu budžeta struktūru un gada budžetu joprojām ir vāja, un nepastāv skaidri noteikumi par budžeta plānu mainīšanu viena gada ietvaros. Atsevišķu budžeta vienību stratēģiskā plānošana nav pakļauta sistemātiskām pārbaudēm un nesniedz pietiekamu atbalstu politikas prioritāšu pielāgošanai vidēja termiņa fiskālajiem mērķiem. Budžeta procesā maz uzmanības tiek pievērsts apjomīgiem ārpusbudžeta darījumiem un grāmatvedības korekcijām, kas ietekmē vispārējās valdības deficītu un parādu. Pašlaik tiek pārskatīti skaitliskie fiskālie noteikumi. Viena no galvenajām problēmām ir tos padarīt operacionālākus un labāk pielāgot tos Stabilitātes un izaugsmes paktam. Ir nepieciešami arī centieni uzlabot budžeta plānošanas statistikas pamatu.

(7)

Fiskālās politikas komisija, kas ir atbildīga par fiskālo noteikumu ievērošanas uzraudzīšanu valsts līmenī, ir cieši saistīta ar valsts nodokļu iestādēm, un tajā trūkst darbinieku. Šādos apstākļos nav nodrošināta tās politiskā un funkcionālā neatkarība. Fiskālās politikas komisijas institucionālās uzbūves un pilnvaru pārskatīšana ir paredzēta 2016. gada trešajā ceturksnī.

(8)

Horvātija ir sākusi reformēt pašvaldību nodevu sistēmu; tas notiek plašākas nekustamā īpašuma nodokļa reformas ietvaros. Kopējie ieņēmumi no periodiskiem nekustamā īpašuma nodokļiem un pašvaldību nodevām kopā veido relatīvi mazu daļu no IKP.

(9)

Galvenās problēmas ir augsts kavētu nodokļu maksājumu līmenis, krāpšana PVN jomā un ēnu ekonomika. Tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu gatavību maksāt nodokļus, tai skaitā tiek izstrādāta atbilstības riska pārvaldības sistēma (“compliance risk management system”). Tomēr pierādījumi par veikto pasākumu iedarbīgumu joprojām ir ierobežoti.

(10)

Valsts parāda apjoms ir liels un joprojām palielinās, tādēļ noteikti ir jāpieņem uz nākotni orientēta, proaktīva pieeja valsts parāda pārvaldībai. Tiek plānots, ka drīzumā tiks pieņemta parāda pārvaldības stratēģija 2016.–2018. gadam. Tomēr Horvātijai joprojām trūkst visaptverošākas pieejas parāda pārvaldībai, kas cita starpā ietvertu ikgadēju pārskatīšanu, ņemot vērā tirgus norises, atbilstošu riska pārvaldības stratēģiju un saistīto uzdevumu veikšanas spēju stiprināšanu.

(11)

Liela daļa darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nepiedalās darba tirgū. Viens no galvenajiem iemesliem ir priekšlaicīga pensionēšanās, arī to vīriešu vidū, kuri ir aktīvākajā darbspējas vecumā. Priekšlaicīga pensionēšanās ir iespējama pilnus piecus gadus pirms likumiskā pensionēšanās vecuma, un finansiālie stimuli strādāt līdz šim vecumam (un pēc tā) ir vāji. Turklāt pensiju sistēma paredz virkni speciālu noteikumu attiecībā uz konkrētām darba ņēmēju kategorijām un dāsnas priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas konkrētās profesijās. Likumiskais pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm tiek vienādots un palielināts līdz 67 gadiem, tomēr tas notiek lēni. Gan pašreizējais, gan nākotnē sagaidāmais pensiju adekvātums ir zems un rada ievērojamu nabadzības risku vecumdienās, it īpaši personām ar īsu darba stāžu.

(12)

Augstās neaktivitātes problēmu vēl vairāk pastiprina augstais bezdarba līmenis; darbaspēka resursu potenciāla maza izmantošana kavē izaugsmi. Jauniešu bezdarbs joprojām ir viena no galvenajām problēmām, kas liecina par trūkumiem izglītības sistēmā, un ir jāuzlabo garantijas jauniešiem iedarbīgums, uzraudzīšana un izvērtēšana. Ilgstošā bezdarba līmenis pēdējā laikā ir pazeminājies, tomēr tas joprojām ir apmēram divreiz lielāks par ES vidējo rādītāju. Dalība mūžizglītībā joprojām ir ļoti zema, jo pieaugušo izglītības sistēma nav pietiekami attīstīta.

(13)

Pastāv reģionālas atšķirības sociālajai aizsardzībai izlietoto naudas līdzekļu ziņā uz vienu personu un nekonsekvence starp kritērijiem iekļaušanai vispārējās sociālās aizsardzības shēmās un kritērijiem attiecībā uz speciālām personu kategorijām. Turklāt tikai maza daļa no kopējā sociālās aizsardzības budžeta tiek izlietota valsts mēroga minimālo ienākumu shēmai. Tas izraisa neefektivitāti un nenodrošina pietiekamu aizsardzību nabadzīgākajām personām. Sociālās aizsardzības sistēmas reforma novēloti veic dažādu pabalstu konsolidēšanu un vienotu kontaktpunktu izveidi administratīviem mērķiem saistībā ar sociālās aizsardzības pakalpojumu sniegšanu.

(14)

Valsts pārvaldes kompetenču funkcionālais sadalījums starp centrālo un vietējo līmeni ir sarežģīts, un sistēma ir sadrumstalota. Decentralizēto administratīvo funkciju sadalījums neatbilst vietējo atbildīgo struktūrvienību fiskālajām spējām. Tas rada vietējo struktūrvienību lielu atkarību no centrālās valdības pārskaitījumiem, vienlaikus radot ievērojamas reģionālās atšķirības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Valsts pārvaldes sadrumstalotība negatīvi ietekmē pakalpojumu sniegšanu, uzņēmējdarbības vidi un publisko izdevumu efektivitāti. Valsts pārvaldes reforma būtībā nav pavirzījusies uz priekšu. Ir ieviests tiesiskais regulējums par vietējo pašpārvalžu vienību brīvprātīgu apvienošanos, taču nav sniegts stimuls šādas iespējas izmantošanai. Valsts iestāžu sistēmas racionalizācija norit lēni.

(15)

Algas publiskajā sektorā reglamentē noteikumi, kas attiecībā uz amata sarežģītības noteikšanu, pabalstiem un piemaksām dažādās valsts iestādēs ir dažādi. Tas ierobežo valdības kontroli pār algu izdevumiem un negatīvi ietekmē publiskā sektora efektivitāti. Salīdzinoši augstā īpatsvara dēļ, kāds publiskajam sektoram ir attiecībā pret visu nodarbināto personu kopskaitu, algu izmaiņas publiskajā sektorā ir nozīmīgas arī ekonomikai kopumā.

(16)

Ekonomikā ļoti izteikti ir valsts uzņēmumi. Trūkumi pārvaldībā, tai skaitā atbilstošas darbības rezultātu uzraudzības trūkums, joprojām rada situāciju, ka valsts uzņēmumu rentabilitāte ir ievērojami zemāka nekā salīdzināmām privātā sektora sabiedrībām, un tas negatīvi ietekmē publiskās finanses. Valsts uzņēmumu iekļaušana biržas sarakstā var palīdzēt uzlabot to korporatīvo pārvaldību, jo īpaši stiprinot ziņojumu sagatavošanas un iekšējās kontroles mehānismus. Pagājušajā gadā valsts uzņēmumu atvēršana privātā sektora ieguldītājiem notika lēni.

(17)

Horvātijas ekonomikas atlabšanā izšķiroša nozīme varētu būt valstij piederošajai attīstību veicinošai bankai “Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības banka” (HBOR). Tās darbības kreditēšanas jomā varētu būtiski ietekmēt ieguldījumu veicināšanu, vienlaikus pievēršoties tirgus nepilnībām. Lai ierobežotu ar tās darbību saistīto risku, it īpaši tādēļ, ka HBOR arvien vairāk iesaistās tiešo aizdevumu izsniegšanā, ir nepieciešams atbilstošs normatīvais regulējums un pareiza korporatīvā pārvaldība.

(18)

HBOR kredītportfelī ietilpstošo aktīvu kvalitātes neatkarīgā pārbaude, ko iestādes plāno veikt 2017. gadā, ir solis virzienā uz minēto problēmu atrisināšanu. Starplaikā ir nepieciešams stiprināt HBOR piemērojamos uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus.

(19)

Eiropas strukturālo un investīciju fondu apgūšanas pakāpe līdz šim ir bijusi zema – tādu faktoru dēļ kā nepietiekamas administratīvās spējas, apgrūtinošas procedūras un ierobežots skaits īstenošanai praksē gatavu projektu.

(20)

Horvātijas uzņēmējdarbības vide joprojām cieš no lieliem trūkumiem, kas ietekmē investīciju klimatu. Daudzas parafiskālās nodevas, kas tiek uzliktas uzņēmumiem, joprojām apgrūtina uzņēmējdarbības vidi. Pakalpojumu sniedzējiem un reglamentētajām profesijām regulatīvā vide joprojām ir ierobežojoša. Pastāv ierobežojumi attiecībā uz pieeju atsevišķām reglamentētajām profesijām, tostarp juristu un nodokļu konsultantu profesijām, un to praksi. Horvātija ir izskatījusi jautājumu par nepieciešamību pēc šiem ierobežojumiem un to samērīgumu, tomēr konkrēta rīcība vēl kavējas. Turklāt reglamentētās profesijas un uzņēmumus negatīvi ietekmē augsts administratīvais slogs.

(21)

Uzņēmējdarbības vidi ietekmē arī regulējuma nestabilitāte un šķietami zemā likumdošanas kvalitāte. Tiesu sistēmā, it īpaši komerctiesās, pastāv sarežģījumi saistībā ar kvalitāti un efektivitāti, par ko liecina ilga tiesvedība, ievērojams vēl neizskatīto lietu skaits un nekonsekventa judikatūra. IKT sistēmas ir nepietiekami attīstītas, jo īpaši attiecībā uz saziņu ar tiesvedības dalībniekiem un tiesas dokumentu elektronisko piegādi.

(22)

Noregulējums attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem ir izšķiroši svarīgs pārmērīgi lielo parādu problēmas risināšanai ekonomikā. Šajā ziņā ir veikti svarīgi pasākumi – ir pastiprināts pirmsmaksātnespējas un maksātnespējas regulējums attiecībā uz uzņēmumiem un pieņemta fizisko personu maksātnespējas procedūra. Lai noteiktu jaunā regulējuma ietekmi, ir jāveic detalizēta uzraudzība. Tomēr tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz nodokļu režīmu norakstīšanai joprojām ir šķērslis, kas bankām liedz raiti likvidēt ienākumus nenesošus aizdevumus.

(23)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Horvātijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Horvātijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgai fiskālajai un sociālekonomiskajai politikai Horvātijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–5. ieteikumā.

(24)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (4) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(25)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un konverģences programmu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1.–5. ieteikumā,

1.

Nodrošināt, ka līdz 2016. gadam tiek panākta pārmērīgā deficīta noturīga novēršana. Pēc tam sasniegt ikgadēju fiskālo korekciju vismaz 0,6 % apmērā no IKP 2017. gadā. Jebkādu negaidīto papildu peļņu izmantot, lai paātrinātu kopējo valdības parāda attiecības samazināšanu. Līdz 2016. gada septembrim pastiprināt skaitliskos fiskālos noteikumus un stiprināt Fiskālās politikas komisijas neatkarību un pilnvaras. Līdz 2016. gada beigām uzlabot budžeta plānošanu un stiprināt daudzgadu budžeta struktūru. Līdz 2016. gada beigām sākt periodiski maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa reformu. Pastiprināt valsts parāda pārvaldības regulējumu. Pieņemt un sākt īstenot parāda pārvaldības stratēģiju 2016.–2018. gadam.

2.

Līdz 2016. gada beigām veikt pasākumus, ar kuriem paredzēts mazināt stimulus priekšlaicīgi pensionēties, paātrināt pāreju uz lielāku likumisko pensionēšanās vecumu un normas par konkrētu personu kategoriju pensijām pielāgot vispārējās pensiju shēmas noteikumiem. Nodrošināt atbilstošus prasmju pilnveides un pārkvalificēšanas pasākumus, lai uzlabotu darbspējīga vecuma iedzīvotāju nodarbināmību, galveno uzmanību pievērošot mazkvalificētām personām un ilgstošajiem bezdarbniekiem. Konsolidēt sociālās aizsardzības pabalstus, tostarp speciālās shēmas, saskaņojot atbilstības kritērijus un integrējot to administrāciju, un atbalstu orientējot uz personām, kam tas visvairāk vajadzīgs.

3.

Līdz 2016. gada beigām sākt samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un uzlabot kompetenču funkcionālo sadalījumu, lai uzlabotu tās efektivitāti un mazinātu teritoriālās atšķirības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, saskaņot algu noteikšanas regulējumu visā valsts pārvaldē un sabiedrisko pakalpojumu jomā. Panākt virzību valstij piederošo aktīvu atsavināšanas procesā un stiprināt valsts uzņēmumu darbības rezultātu uzraudzību un to pārvaldes institūciju pārskatatbildību, tostarp virzot valsts uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā.

4.

Ievērojami samazināt parafiskālās nodevas. Atcelt nepamatotus regulatīvus ierobežojumus, kas apgrūtina pieeju reglamentētajām profesijām un to praksi. Samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem.

5.

Veikt pasākumus, ar kuriem paredzēts uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti komerctiesās un administratīvajās tiesās. Atvieglot noregulējumu attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, jo īpaši, uzlabojot nodokļu režīmu attiecībā uz ienākumus nenesošu aizdevumu noregulējumu.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/101

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Luksemburga nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Luksemburgas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir ciešas savstarpējās saiknes, Luksemburgai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minētā ieteikuma īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Luksemburgu tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Luksemburgas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Luksemburgas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Luksemburga 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Luksemburgu pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno 2017. gadā panākt līdzsvarotu budžetu un pēc tam – nelielu budžeta pārpalikumu, līdz 2020. gadam sasniedzot 0,4 % no IKP. Vidēja termiņa budžeta mērķis tiks ievērots visā programmas laikā. Tomēr Luksemburgas stabilitātes programmā ir norādīts, ka vidēja termiņa budžeta mērķis mainīsies – no strukturālā pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP (līdz 2016. gadam) uz strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP (no 2017. gada). Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski palielināsies, 2020. gadā sasniedzot 23,5 % no IKP. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir šīs budžeta prognozes pamatā, ir ticams, izņemot 2017. un 2018. gadu, kuros tas ir labvēlīgs. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka 2016. gadā strukturālais pārpalikums samazināsies līdz 1,4 % no IKP un 2017. gadā – līdz pat 0,3 % no IKP, tādējādi joprojām pārsniedzot vidēja termiņa budžeta mērķi. Iespējamas turpmākas novirzes tiktu novērtētas, ņemot vērā prasību, ka strukturālā bilance ir jānotur vidēja termiņa budžeta mērķa līmenī, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā, it īpaši pensiju jomā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka ir sagaidāms, ka Luksemburga ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Luksemburgas iestādes ir darījušas zināmus galvenos elementus vispusīgajā nodokļu reformā, kurai būtu jāstājas spēkā 2017. gadā. Reformā ir paredzēti grozījumi galvenokārt tiešo nodokļu jomā attiecībā gan uz fiziskām personām, gan uz komercsabiedrībām. Tās nolūks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pakāpeniska samazināšana (ar mērķi palielināt konkurētspēju) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes palielināšana (ar mērķi palielināt taisnīgumu). Vienlaikus atsevišķu nodokļu izdevumu palielinājums, it īpaši saistībā ar mājokļiem, rada risku, ka tiks sašaurināta nodokļa bāze. Luksemburgas nodokļu sistēmas uzbūvi var ietekmēt arī dažas starptautiskas norises, kas vērš uzmanību uz to, ka vismaz daļa no nodokļu ieņēmumiem nav stabila. Lai nodrošinātu to prognozējamību, ir nepieciešams vairāk paplašināt nodokļa bāzi, konkrēti, pārskatot pašlaik zemo namīpašumu nodokli un lielākā mērā izmantojot alternatīvus avotus, tostarp vides nodokli. Šajā ziņā intelektuālajam īpašumam piemērojamo nodokļu regulējuma atcelšana dod iespēju nedaudz paplašināt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Nodokļu reformu pieņemšana un īstenošana arī turpmāk tiks cieši uzraudzīta Eiropas pusgada ietvaros.

(7)

Luksemburgas iestādes, atzīdamas riskus, kas saistīti ar lielo atkarību no finanšu sektora, ir mēģinājušas panākt ekonomikas dažādošanu. Ņemot vērā valstī pastāvošo augsto darbaspēka izmaksu līmeni, darbībām ar augstāku pievienoto vērtību ir potenciāls attīstīt alternatīvus izaugsmes avotus. Tādēļ sekmīga Luksemburgas ekonomikas dažādošana lielā mērā ir atkarīga no tiem sektoriem, kurus mazāk ietekmē darbaspēka izmaksu līmenis. Tie lielā mērā balstās uz pētniecību un inovāciju, kas parasti ir tehnoloģijietilpīgas un zinātņietilpīgas. Arī jau sekmīgā nefinanšu pakalpojumu sektora turpmāka paplašināšanās varētu palīdzēt dažādot ekonomiku. Mazinot vai likvidējot esošos šķēršļus, kas traucē ieguldījumiem un inovācijai, tādējādi ierobežojot ekonomikas attīstību, tiktu atraisīts inovācijas potenciāls un veicināta ekonomikas dažādošana. Publiskā sektora ieguldījumi pārsniedz eurozonas vidējo rādītāju, savukārt privātā sektora ieguldījumu apjoms atpaliek. Lai saglabātu izaugsmes perspektīvas, ir būtiski noturēt augstu ieguldījumu līmeni. Ziņojumā par Luksemburgu ietvertā analīze liecina, ka Luksemburgā salīdzinājumā ar pārējām Savienības dalībvalstīm ir visierobežojošākais regulējums attiecībā uz darījumdarbības pakalpojumiem un mazumtirdzniecības uzņēmumu dibināšanu. Galvenie ierobežojumi ir saistīti ar prasībām attiecībā uz līdzdalību pamatkapitālā, balsstiesībām, vairākdisciplīnu ierobežojumiem darījumdarbības pakalpojumu sektorā, kā arī ar darbību un dibināšanu saistītām prasībām mazumtirdzniecības sektorā.

(8)

Nesenajās desmitgadēs pieredzētais pastāvīgais dzīvojamo māju cenu pieaugums kopā ar prognozēto iedzīvotāju skaita un nodarbinātības spēcīgo attīstību nākamajos gados varētu kļūt par šķērsli paredzētajam iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumam. Šādu izredžu varbūtību vēl vairāk palielina tas, ka ekonomika lielā mērā ir atkarīga no kaimiņvalstīs dzīvojošu augsti kvalificētu darba ņēmēju darba, kas veido apmēram vienu trešdaļu no nodarbināto personu kopskaita. Dzīvojamo nekustamo īpašumu cenu dinamiskuma virzītājspēks ir neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu, it īpaši par pieņemamu cenu pieejamu mājokļu trūkums. Nepietiekama jaunbūvēm izmantojamas zemes pieejamība un nepietiekami administratīvās darbības rezultāti attiecībā uz būvatļauju piešķiršanas procedūrām mazina mājokļu piedāvājuma elastīgumu. Ņemot vērā mājokļu piedāvājuma neelastīgumu, ir ļoti ticams, ka arī ievērojama daļa no nodokļu subsīdijām, kas pieejamas saskaņā ar pašreizējo politiku, tiks kapitalizēta dzīvojamo māju cenās. Varētu pastiprināt arī centienus nodrošināt sociālos mājokļus par pieņemamām cenām. Pašreizējais mājokļu tirgus ne tikai attur no mājsaimniecības pastāvīgās adreses pārcelšanas uz Luksemburgu, bet arī saasina satiksmes sastrēgumu un piesārņojuma problēmu. Arī jaunās demogrāfijas prognozes, kas minētas 2015. gada ziņojumā par novecošanu, norāda uz nepieciešamību novērst kavēkļus ieguldīšanai transporta un mājokļu jomās; tās būtu jāatspoguļo četros topošajos sektoru plānos par mājokļiem, transportu, saimnieciskās darbības zonām un zaļajām ainavām.

(9)

Ekonomikas dažādošanas sasniegšanu varētu ierobežot tas, ka darba samaksas attīstība dažos sektoros varētu neatbilst ražīguma attīstībai. Tas papildus ierobežo sektorus, uz kuriem var orientēties, galvenokārt sektorus ar augstu pievienoto vērtību. Pēdējās desmitgades laikā Luksemburgā darbaspēka izmaksas uz vienu vienību ir augušas straujāk nekā lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu. Darba samaksas automātiskai indeksācijai visas ekonomikas mērogā ir nozīme darba samaksas atšķirību ierobežošanā starp dažādiem sektoriem un tā varētu novērst to, ka tiek ņemtas vērā darba ražīguma atšķirības. Tomēr stagnējošā zemas inflācijas vide ir aizkavējusi darba samaksas automātiskās korekcijas aktivizēšanu un veicinājusi to, ka darba samaksas apmēra izmaiņas ir mērenas. Paralēli vājai darba samaksas apmēra attīstībai un ražošanas apjoma kāpumam tagad ir samazinājies izmaksu konkurētspējas zudums. Šajā kontekstā būtu pamatoti novērot darba samaksas apmēra attīstību.

(10)

Viens ilgtermiņa risks joprojām ir ar iedzīvotāju vecumu saistītās saistības, it īpaši attiecībā uz pensiju izmaksām. Ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos, Luksemburga ir guvusi nelielus panākumus, mazinot starpību starp likumā noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu. Parlamentam 2015. gada jūlijā tika iesniegts likumprojekts, ar ko paredzēts veikt grozījumus priekšlaicīgas pensionēšanās shēmās. Tomēr, lai arī viena shēma tiks likvidēta, citām pirmspensionēšanās shēmām tiks daļēji atviegloti pieejamības nosacījumi. 2015. gada jūlijā tika pieņemts likums par strādājošo invalīdu pārklasificēšanu, un kopš 2016. gada 1. janvāra tas tiek īstenots. Ar šo likumu tika palielinātas strādājošo invalīdu iespējas palikt darba tirgū, un līdz ar to tas nozīmē to personu skaita samazināšanos, kuras sāk izmantot priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu. Priekšlaicīga pensionēšanās joprojām ir plaši izplatīta, un stimuli strādāt ilgāk ir ierobežoti. Joprojām trūkst pilnīgas stratēģijas attiecībā uz vecuma politiku, lai panāktu, ka vecāki darba ņēmēji ilgāk paliek nodarbināti, un nodrošinātu stimulus un prasmes, kas viņiem dotu iespēju atgriezties darbā. Parlamentā joprojām tiek apspriests “vecuma pakts”, kura mērķis ir veicināt, ka komercsabiedrības ar vairāk nekā 150 darbiniekiem patur darbā vecākus darba ņēmējus.

(11)

Kā paredzēts 2012. gada pensiju reformā, reizi piecos gados kopš reformas pieņemšanas būtu jāveic pensiju sistēmas ilgtspējas novērošana un izvērtēšana. Valdība ir apstiprinājusi nodomu izvērtēšanu sākt jau 2016. gadā, nevis 2017. gadā, kā sākotnēji plānots, un ir izveidojusi darba grupu pensiju lietās, kuras uzdevums ir veikt minēto izvērtēšanu. Nav gūti nekādi panākumi likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasaistē ar paredzamo mūža ilgumu, kā to iepriekš ieteica Padome. Luksemburga ir vienīgā dalībvalsts, kurā attiecībā uz laikposmu no 2013. līdz 2060. gadam nav paredzēta likumā noteiktā pensionēšanās vecuma un priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana. 2015. gada ziņojumā par novecošanu prognozētais ar sabiedrības novecošanu saistīto izdevumu palielinājums ir pārskatīts un samazināts, tomēr šis samazinājums ir izskaidrojams gandrīz vienīgi ar labvēlīgākām demogrāfijas prognozēm – apstākļos, kad nav pieņemtas nekādas jaunas reformas. Pat pēc minētās pārskatīšanas šis prognozētais palielinājums pensiju izdevumos joprojām ir augstākais Savienībā. Turklāt Luksemburgai aktuāli ir riski, kas saistīti ar sagaidāmo ilgtermiņa aprūpes izdevumu palielinājumu, kura attiecība pret IKP ir viena no augstākajām visās dalībvalstīs. Šķiet, ka to savukārt ietekmē Savienībā augstākais prognozētais apgādājamo personu īpatsvara pieaugums līdz 2060. gadam. Ir veikti sagatavošanas darbi saistībā ar reformu, kuras nolūks ir nodrošināt ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas ilgtspēju ilgtermiņā.

(12)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Luksemburgas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Luksemburgai adresētajiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Luksemburgā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(13)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu un uzskata (5), ka ir sagaidāms, ka Luksemburga ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus,

1.

Nodrošināt valsts pensiju ilgtermiņa ilgtspēju, paaugstinot faktisko pensionēšanās vecumu, ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos un palielinot stimulus strādāt ilgāk un likumā noteikto pensionēšanās vecumu sasaistot ar izmaiņām paredzamajā mūža ilgumā.

2.

Likvidēt šķēršļus ieguldīšanai un inovācijai, kuri ierobežo ekonomikas attīstību darījumdarbības pakalpojumu sektorā. Risināt kavēkļus, kas apgrūtina ieguldīšanu mājokļos.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/105

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Malta nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Maltas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Maltai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minētā ieteikuma īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Maltu tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Maltas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Maltas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Malta 2016. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Maltu pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro noteikumu par parādu. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances uzlabošanos, tai 2019. gadā radot pārpalikumu 0,1 % apmērā no IKP. Strukturālā bilance pakāpeniski uzlabosies tā, ka Malta līdz 2019. gadam sasniegs vidēja termiņa budžeta mērķi – strukturālā izteiksmē līdzsvarotu budžeta stāvokli. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējā valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā samazināsies līdz 62,6 % un turpinās samazināties līdz 55,5 % 2019. gadā. Budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs attiecībā uz 2016. gadu ir ticams, bet 2017.–2019. gadu – piesardzīgs. Tomēr pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, pastāv liels risks par būtisku novirzi no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi 2015. un 2016. gadā, aplūkojot tos kopā, kas būtībā izriet no 2015. gadā pieļautās novirzes, kas jānovērš 2016. gadā, un, ja politika netiks mainīta, arī 2017. gadā. 2015. gadā pieļautā novirze ir daļēji izskaidrojama ar ieguldījumu palielināšanos lielā mērā ārkārtīgi lielā ES līdzekļu apjoma apguves dēļ 2007.–2013. gada plānošanas perioda noslēguma posmā. Lai samazinātu novirzi divos gados – 2015. un 2016. gadā, 2016. gada stabilitātes programmā ir iekļauti papildu pasākumi 2016. gadam, kurus vēl nevarēja iekļaut Komisijas 2016. gada pavasara prognozē. Šo pasākumu mērķis ir samazināt primāros izdevumus (par 0,16 % no IKP), jo īpaši tādās jomās kā darbinieku atalgojums, starppatēriņš un kapitāla pārvedumi. Turklāt ir pārskatīti aprēķini par dažiem ieņēmumu pasākumiem 2016.–2019. gadam, lai atspoguļotu jaunāko informāciju, kā arī 2015. gadam paredzēto pasākumu faktisko ietekmi. Kopā šiem pasākumiem ir neto deficītu samazinoša ietekme 0,2 % apmērā no IKP. Salīdzinot ar Komisijas prognozi, šo pasākumu iekļaušana uzlabotu strukturālos pasākumus, un strukturālās bilances pīlārs norādītu uz zināmu vidējo novirzi divos gados – 2015. un 2016. gadā, savukārt 2017. gadā saglabātos risks par būtisku novirzi. Saskaņā ar prognozēm Malta gan 2016., gan 2017. gadā ievēros parāda samazināšanas robežvērtību. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Malta neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tāpēc, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(6)

Malta joprojām nav atrisinājusi problēmu saistībā ar publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Galvenais iemesls tam ir ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu (piemēram, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izmaksu un pensiju) ietekme uz budžetu. Pensiju sistēmā jārisina divkārša problēma: jāpanāk ilgtspēja un vienlaikus jānodrošina atbilstoši pensiju ienākumi. Pensiju izdevumi 2013. gadā bija 9,6 % no IKP, tātad mazāki par ES vidējo rādītāju, tomēr tiek prognozēts, ka līdz 2060. gadam tie palielināsies līdz 12,8 %, kas būs viens no augstākajiem rādītājiem Savienībā. Valdība 2016. gada martā pieņēma vairākus pasākumus, lai risinātu jautājumus par pensiju sistēmas ilgtspēju un piemērotību, taču ietekme uz budžetu vēl nav novērtēta. Lai uzlabotu sistēmas atbilstību, uz iemaksām balstītā valsts minimālā pensija 2016. gadā turpina palielināties ar mērķi līdz 2027. gadam sasniegt 60 % no vidējiem ienākumiem un paplašināt tās tvērumu. Reformas iedarbīgums būs atkarīgs no vecāka gadagājuma iedzīvotāju grupu nodarbināmības nodrošināšanas. Papildus pensijām tiek prognozēts, ka valsts izdevumi par veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi palielināsies par attiecīgi 2,1 % un 1,2 % no IKP, kas ir straujāk par ES vidējo rādītāju. Iestādes ir pieņēmušas valsts veselības aizsardzības sistēmu stratēģiju un veic veselības aprūpes izdevumu pārskatīšanu, lai uzlabotu izdevumu efektivitāti. Tomēr ietaupījumi no šiem pasākumiem vēl ir jāiegūst. Ilgtspējai ilgtermiņā nāktu par labu, ja iespējamos ietaupījumus izlietotu, lai risinātu prognozētā izdevumu pieauguma jautājumu.

(7)

Lai gan ir veikti ievērojami ieguldījumi, izglītības un apmācības rezultāti joprojām nesasniedz mērķi. Tas ietekmē darbaspēka piedāvājuma kvalitāti un ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni. Maltas darbaspēka iegūtās izglītības līmenis joprojām ir viens no zemākajiem Savienībā. Malta īsteno visaptverošu mūžizglītības stratēģiju, taču dalība mūžizglītības programmās joprojām ir ierobežota, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuru iegūtās izglītības līmenis ir zems. Šajā jomā risināmie uzdevumi ietver mērķtiecīgas informācijas kampaņas, apmācības labāku pieejamību un partnerības starp izglītības un apmācības iestādēm un darba devējiem. 2015. gadā tika apstiprināts juridisks paziņojums, ar ko izveido skolotāju pastāvīgas profesionālās attīstības institūtu (Izglītības institūtu). Institūta galvenie mērķi ir šādi: i) nodrošināt skolotājiem viņu ikdienas profesionālās darbības veikšanai vajadzīgās prasmes; ii) būt par centru, kurā pedagogi var tikties un apmainīties ar pieredzi, un iii) veicināt izglītības vadību. Institūts tagad sāk darboties, un ir sagaidāms, ka tas kļūs par skolotāju profesionālās attīstības vajadzību risināšanas galveno virzītājspēku. Šajā jomā panāktais progress būs jāuzrauga.

(8)

Neskaitot vienreizējus liela mēroga projektus 2014. un 2015. gadā, ieguldījumi Maltā ir samazinājušies, atspoguļojot strukturālas pārmaiņas ekonomikā un šķēršļus. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka arvien lielāka nozīme ir mazāk kapitālietilpīgām pakalpojumu nozarēm, kas mazina turpmāku ieguldījumu vajadzības ekonomikā. Tomēr valstī joprojām ir dažas problēmas, kas ietekmē ieguldīšanu, piemēram, nepietiekamas inovācijas spējas, prasmju trūkumi, neefektīva valsts pārvalde un tiesu sistēma, regulējuma radītais slogs un ievērojami satiksmes sastrēgumi.

(9)

Transporta un loģistikas infrastruktūra ir viens no lielākajiem šķēršļiem ārvalstu ieguldījumiem. Maltas ekonomikai ir ievērojamas transporta ārējās izmaksas. Tās galvenokārt rodas valsts transporta tīkla neefektīvas izmantošanas dēļ un tādēļ, ka trūkst reālu alternatīvu privāto vieglo automobiļu izmantošanai. Turklāt privāto transportlīdzekļu lielais skaits, piesārņojums un satiksmes sastrēgumi rada sarežģījumus attiecībā uz valsts transporta nozares ilgtspēju. Līdz šim nav īstenota visaptveroša transporta stratēģija, neskatoties uz to, ka valsts transporta stratēģijas un ģenerālplāna izstrāde ir priekšnosacījums, lai piekļūtu Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. gadam), kurus izmantos, lai līdzfinansētu ieguldījumus transporta nozarē.

(10)

Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šie pasākumi tika pielāgoti mērķim nodrošināt pašu kapitālu un riska kapitālu, kas bija noteikts kā šķērslis pēdējos gados. Turklāt turpmākie pasākumi ietver centrālā kredītu reģistra un attīstības bankas izveidi un Maltas Fondu biržas izveidotu platformu, kas īpaši paredzēta tam, lai palīdzētu MVU piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Joprojām ir grūtības saistībā ar piekļuvi nebanku instrumentiem, taču MVU Maltā var izmantot labāku finansēšanas vidi nekā MVU daudzās citās ES dalībvalstīs.

(11)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Maltas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Maltai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Maltā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā.

(12)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

Ņemot vērā lielo risku par būtisku novirzi, sasniegt ikgadējo fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. un 2017. gadā, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus. Pastiprināt pasākumus, lai nodrošinātu publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

2.

Veikt pasākumus, lai stiprinātu darbaspēka piedāvājumu, jo īpaši veicinot mazkvalificētu personu iesaistīšanos mūžizglītībā.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/109

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17. un 18. martā. Komisija 2015. gada 26. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Portugāle bija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18. un 19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Portugāles valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Portugālei būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Portugāli tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Portugāles panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Portugāles progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļinātais pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina secināt, ka Portugālē ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, lielās neto ārējās saistības, privātā sektora un valsts parāds un lielais ieņēmumus nenesošu aizdevumu īpatsvars paaugstināta bezdarba līmeņa apstākļos rada neaizsargātību. Joprojām nepilnīga ir politika attiecībā uz preču un pakalpojumu tirgiem, uzņēmumu parādu pārstrukturēšanu, fiskālo jomu un atsevišķiem darba tirgus aspektiem.

(3)

Portugāle 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Portugāles valsts reformu programma ir pietiekami vērienīga, lai risinātu pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, tajā ir izklāstīti atbilstīgi konkurētspējas stiprināšanas un privātā sektora parāda mazināšanas pasākumi un ir atsauce uz 2016. gada ziņojuma par Portugāli problēmjautājumiem un uz ieteikumiem par eurozonu, kuros galvenā uzmanība pievērsta vajadzībai atjaunot investīcijas un nodrošināt publisko finanšu stabilitāti. Ja tā tiks īstenota pilnā apmērā un raiti, ar šiem pasākumiem varētu risināt Portugāles makroekonomikas nelīdzsvarotību. Balstoties uz Portugāles politisko saistību novērtējumu, var konstatēt, ka šajā stadijā nav nepieciešams pastiprināt makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Portugālei pašlaik tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa. Tā līdz termiņam 2015. gadā nenovērsa pārmērīgo budžeta deficītu un neīstenoja Padomes ieteiktos fiskālos centienus. Kā teikts 2016. gada stabilitātes programmā, valdība plāno 2016. gadā koriģēt pārmērīgo deficītu un sasniegt nominālo deficītu 2,2 % apmērā no IKP. Tiklīdz būs panākta pārmērīgā deficīta noturīga novēršana, Portugālei tiks piemērota preventīvā daļa un pārejas noteikums par parādu. (Pārrēķinātā (5)) strukturālā bilance laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam uzlabosies tikai par apmēram 0,35 % no IKP gadā, kas ir mazāk nekā nepieciešamie 0,6 % no IKP, un ir sagaidāms, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais pārpalikums 0,25 % apmērā no IKP – līdz programmas termiņa beigām netiks sasniegts. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies līdz 124,8 % 2016. gadā un turpinās samazināties līdz 110,3 % 2020. gadā. Makroekonomikas scenārijs, uz kuru balstās šīs budžeta prognozes, ir visai optimistisks. Turklāt pasākumi, kas nepieciešami, lai atbalstītu plānotos deficīta mērķus 2017. gadā un pēc tam, nav pietiekami konkretizēti. Balstoties uz Komisijas sagatavoto 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka 2016. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 2,7 % no IKP, kas ir mazāk par Līgumā norādīto atsauces rādītāju (3 % no IKP), un 2017. gadā – 2,3 % no IKP. Tā kā tiek prognozēts, ka strukturālais deficīts 2016. un 2017. gadā nedaudz palielināsies, var konstatēt, ka fiskālie centieni neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Turklāt tiek prognozēts, ka Portugāle 2017. gadā neievēros pārejas noteikumu par parādu. Padome, balstoties uz savu stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, uzskata, ka pastāv risks, ka Portugāle neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami papildu pasākumi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktu Komisija regulāri uzraudzīs to pasākumu īstenošanu, kurus Portugāle veic, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, tāpēc Komisija ieteiks Padomei veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(7)

Laikus un strikti īstenojot reformēto budžeta pamatlikumu un saistību kontroles likumu un veicot turpmākus uzlabojumus ieņēmumu iekasēšanas un izdevumu kontroles jomā, var ievērojami veicināt nepieciešamās fiskālās korekcijas sasniegšanu. Portugāle saskaras ar dubultu izaicinājumu – panākt veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa fiskālo stabilitāti un vienlaikus uzturēt veselības aprūpes pieejamības pakāpi, uzlabojot sistēmas efektivitāti. Lai gan pašlaik Portugālē publisko izdevumu īpatsvars veselības aprūpē kopumā iztērēto līdzekļu apjomā ir viens no zemākajiem Savienībā, laikposmam līdz 2060. gadam prognozētais publisko veselības aprūpes izdevumu palielinājums par 2,5 % no IKP ir lielākais Savienībā. Ņemot vērā ilgtermiņa ilgtspējas problēmu risināšanu veselības sektorā, vēl nav veikti vispusīgi pasākumi, kuru mērķis būtu veicināt slimību profilaksi un sabiedrības veselības politiku, kā arī nodrošināt primārās veselības aprūpes sniegšanu agrīnākā stadijā un ar zemākām izmaksām. Īstermiņā svarīgs uzdevums joprojām būs precīza budžeta plānošana un īstenošana slimnīcās, lai nodrošinātu aizkavēto maksājumu dzēšanu. Kaut arī nesenajās reformās tika izskatīts jautājums par pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, tomēr tās īstermiņa un vidēja termiņa ilgtspējas problēmjautājumi joprojām netiek risināti. Valsts pensiju sistēma lielā mērā ir atkarīga no budžeta līdzekļiem, un tai ir raksturīga paaudžu nevienlīdzība. Kavējumi izpildē un trūkumi politikā joprojām ierobežo valsts uzņēmumu fiskālo stabilitāti, jo īpaši transporta sektorā. Joprojām izšķiroši svarīga ir efektivitātes palielināšanas pasākumu pastiprināšana saistībā ar to reorganizācijas plāniem, lai varētu panākt fiskālus ietaupījumus.

(8)

Ir bijuši ievērojami centieni mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, turpinot uzlabot nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Ir veikti pasākumi, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, uzlabotu informācijas apmaiņu ar finanšu iestādēm un lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu. Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, joprojām pastāv iespējas stiprināt nodokļu saistību izpildi. Arī nodokļu administrācijas reformēšana nolūkā uzlabot tās efektivitāti palīdzētu stimulēt investīcijas.

(9)

Darba samaksas jomā ir notikušas visumā mērenas izmaiņas – atbilstoši augstajam bezdarba līmenim, nepieciešamībai veicināt ārējo līdzsvarošanu un ražīguma pieaugumam vidējā termiņā. Šo tendenci ir veicinājušas darba koplīgumu slēgšanas sarunas sektoru līmenī, tomēr darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmas iezīmju dēļ joprojām ir ierobežotas iespējas veikt korekcijas atsevišķu uzņēmumu mērogā. Zemas inflācijas un augsta bezdarba apstākļos 2016. gada janvārī minimālā darba samaksa tika palielināta no 505 EUR līdz 530 EUR mēnesī, un tiek plānots turpināt tās pakāpenisku palielināšanu, 2019. gadā sasniedzot 600 EUR mēnesī (ko maksās 14 reizes gadā). Portugāle atrodas ES dalībvalstu vidusdaļā, ja vērtē pēc minimālās darba samaksas procentuālās attiecības pret vidējo darba samaksu, tomēr arī to valstu vidū, kurām ir vislielākā minimālās darba samaksas procentuālā attiecība pret darba samaksas mediānu. No tā izriet, ka darba samaksas sadalījumam Portugālē ir raksturīga izteikta novirze par labu zemākam atalgojumam un ka turpmāki minimālās darba samaksas palielinājumi varētu strauji paplašināt aptverto strādājošo personu procentuālo daļu, kas 2016. gadā sasniedza gandrīz ceturtdaļu no visiem darbiniekiem. Lai gan tādējādi varētu palīdzēt mazināt strādājošo nabadzības intensitāti, tas izraisa arī palielinātu darba samaksas struktūras sablīvēšanu, radot vispārēju augšupēju spiedienu uz darba samaksu. Ja tam neseko atbilstošs ražīguma palielinājums, pastāv risks, ka var pasliktināties nodarbinātības un konkurētspējas izredzes, it īpaši darbietilpīgajās nozarēs. Pastāv arī risks, ka mazināsies stimuls ieguldīt prasmēs.

(10)

Portugāles darba tirgus 2014. un 2015. gadā turpināja atlabt, un ir bijuši būtiski centieni reformēt politiku iesaistīšanai darba tirgū, modernizēt valsts nodarbinātības dienestu un intensificēt nereģistrēto jauniešu informēšanu, tomēr joprojām pastāv vairākas problēmas saistībā ar īstenošanu. Ņemot vērā neseno stāvokļa pasliktināšanos sociālajā jomā, it īpaši bērnu nabadzības pieauguma ziņā, ir veikti arī svarīgi pasākumi, lai pastiprinātu sociālo palīdzību, proti, ienākumu minimuma shēmas, bērnu pabalstu un mazo pensiju jomās. Ir nepieciešams novērtēt šo pasākumu ietekmi uz nabadzības intensitātes mazināšanu. Tomēr joprojām aktuāla problēma ir ilgtermiņa bezdarbnieku lielā skaita absorbēšana, un tas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un stāvokli sociālajā jomā. Pastāv iespējas veikt papildu pasākumus ilgtermiņa bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū, īstenojot mērķtiecīgu darba tirgus politiku un uzlabojot koordināciju starp nodarbinātības dienestu un sociālajiem dienestiem. Lai gan līdz ar ekonomikas atlabšanu ir radītas daudzas jaunas darbvietas ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba tirgū joprojām pastāv ievērojama segmentācija. To darbinieku īpatsvars, kuri pieņemti darbā uz noteiktu laiku, joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā, un tādu līgumu skaits, kas tiek pārslēgti – no noteikta laika uz nenoteiktu laiku – ir neliels.

(11)

Augsts privātā sektora parādsaistību apjoms joprojām ir viens no galvenajiem Portugāles ekonomikas neaizsargātības aspektiem, un mazo un vidējo uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu joprojām ir ierobežotas. Nelieli panākumi ir gūti uzņēmumu pārmērīgo parādu samazināšanas jomā, kā arī radot privātajam sektoram iespējas samazināt savas parādsaistības, tomēr Portugāles privātajam sektoram joprojām ir viens no vislielākajiem parādsaistību slogiem Savienībā. Tas ir liels šķērslis ieguldīšanai un potenciālam ražošanas apjoma pieaugumam. Nefinanšu sabiedrības veic korekcijas bilancē, tomēr mazākā mērā nekā mājsaimniecības. Uzņēmumu sektora jomā augsts un pieaugošs ir ieņēmumus nenesošo aizdevumu apmērs; tas ietekmē bilanci gan nefinanšu sektorā, gan finanšu sektorā un ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ierobežo ieguldīšanu. Ir veikti dažādu līmeņu pasākumi, risinot jautājumu par uzņēmumu parādu apjomu, tomēr konkrētu rezultātu sasniegšana vēl kavējas. Joprojām liels ir uzņēmumu nodokļu regulējumā pastāvošais stimuls uzņemties parādsaistības. Dažu pēdējo gadu laikā valdība ir mēģinājusi risināt šo problēmu, ieviešot nepietiekamas kapitalizācijas novēršanas noteikumus un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus par pašu kapitālu (allowance for corporate equity). Tomēr 2015. gadā atšķirība kapitāla izmaksu ziņā (pirms un pēc nodokļiem) starp ieguldījumiem, kas finansēti ar aizņēmumiem, un ieguldījumiem, kas finansēti ar pašu kapitālu, joprojām bija viena no lielākajām Savienībā. Kredītu piesaistīšana uzņēmējdarbībai joprojām ir saistīta ar lielām izmaksām un sarežģījumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Joprojām maznozīmīgi un nepietiekami attīstīti ir alternatīvie finansējuma avoti, piemēram, ārpusbiržas kapitāla līdzdalība (private equity), riska kapitāls, kolektīvā finansēšana un komerceņģeļi.

(12)

Lai gan ir gūti panākumi, tomēr regulējumā pastāvoši šķēršļi un vāja iestāžu veiktspēja joprojām apgrūtina uzņēmējdarbības izaugsmi, konkurētspēju un ieguldīšanu. Portugāles tieslietu sistēmas efektivitāte joprojām ir zema, it īpaši tas sakāms par tiesvedību saistībā ar nodokļu tiesību normu pārkāpumiem. Publiskais iepirkums Portugālē ir visumā pārredzams. Tomēr, kā liecina dati no speciāli šim nolūkam izveidotās tiešsaistes platformas “BASE”, līgumslēdzējas iestādes Portugālē bieži izmanto tiešās piešķiršanas procedūru, kas 2013.–2015. gadā veidoja vidēji 87,3 % no visu publiskā iepirkuma līgumu skaita un 47 % no noslēgto līgumu vērtības kopsummas. Pārredzamības jautājums joprojām ir aktuāls koncesijas līgumu un publiskās un privātās partnerības projektu jomā, it īpaši vietējā un reģionālā līmenī. Finanšu ministrijas publiskās un privātās partnerības uzdevumgrupa (UTAP) pārrauga dažus publiskās un privātās partnerības projektus, kurus vada centrālās valsts pārvaldes iestādes, tomēr tās uzraudzībai nav pakļautas koncesijas, kā arī reģionāli un vietēji publiskās un privātās partnerības projekti. Kavējumi īstenošanā un šķēršļi jaunu ekonomikas dalībnieku ienākšanai tirgū joprojām negatīvi ietekmē reformas ostu sektorā. Uzņēmuma reģistrācija ir kļuvusi vienkāršāka, tomēr atļauju iegūšana (licencēšana) joprojām ir apgrūtinoša, un sarežģītas administratīvās procedūras negatīvi ietekmē ieguldītāju paļāvību. Joprojām aktuālas ir problēmas saistībā ar procedūrām par to, kā ienākt būvniecības tirgū un kā iegūt būvatļauju, un kā iedarbīgi īstenot vienkāršotus vides licencēšanas noteikumus. Regulējumā pastāvoši šķēršļi dažos uzņēmējdarbības pakalpojumu sektoros, piemēram, juridisko pakalpojumu jomā, liedz efektīvi piesaistīt resursus. Regulējums, kas reglamentē profesionālo institūciju darbību, jo īpaši to statūtus un iekšējās kārtības noteikumus, ir ierobežojošs un var pat apgrūtināt fiziskām un juridiskām personām pieeju attiecīgajām profesijām. Konkrēti tas ietekmē juristu profesijas, kurās cita starpā plaši izplatīti ir ierobežojumi attiecībā uz reklāmu un paralēlu darbību vairākās specialitātēs.

(13)

Portugāle atpaliek zinātnieku un uzņēmēju sadarbības un zinību komercializācijas jomā. Sadarbību starp universitātēm un uzņēmumu sektoru ļoti ierobežo tas, ka pastāv gan šķēršļi regulējumā, gan birokrātiski šķēršļi, un tas, ka augstākās izglītības sistēmā trūkst stimulu šādai sadarbībai. Tas kaitē augstskolu absolventu nodarbināmībai un inovācijai. Jaunuzsāktie īstermiņa augstākās tehniskās izglītības kursi (TeSP) ir radījuši jaunas iespējas sadarbībai starp tehniskajām augstskolām un reģiona ekonomikas dalībniekiem, tomēr universitāšu programmas joprojām nav iekļautas modernizācijas procesā.

(14)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir sagatavojusi vispusīgu izvērtējumu par Portugāles ekonomikas politiku un publicējusi to savā 2016. gada ziņojumā par Portugāli. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pēcpasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Portugālei adresētiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to, cik minētās programmas ir nozīmīgas ilgtspējīgai fiskālai un sociālekonomiskai politikai Portugālē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un vadlīnijām, ņemot vērā, ka ir nepieciešams stiprināt ES vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, sniedzot ES mēroga norādes turpmākos valsts lēmumos. Eiropas pusgada ietvaros sniegtie ieteikumi ir atspoguļoti tālāk izklāstītajā 1.–5. ieteikumā.

(15)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots galvenokārt tālāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti tālāk izklāstītajā 1.–5. ieteikumā,

1.

Nodrošināt, lai noturīgi tiktu novērsts pārmērīgais budžeta deficīts saskaņā ar attiecīgajiem lēmumiem vai ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus un visu negaidīto papildu peļņu izmantojot budžeta deficīta un parāda samazināšanai. Pēc tam sasniegt ikgadēju fiskālo korekciju vismaz 0,6 % apmērā no IKP. Līdz 2017. gada februārim visos valsts pārvaldes līmeņos veikt vispusīgu pārbaudi par izdevumiem, kā arī stiprināt kontroli pār izdevumiem, izmaksu lietderību un atbilstošu budžeta plānošanu. Nodrošināt veselības sektora ilgtermiņa ilgtspējību, nepieļaujot primārās veselības aprūpes pieejamības mazināšanos. Samazināt pensiju sistēmas atkarību no budžeta līdzekļiem. Līdz 2016. gada beigām pārorientēt pašlaik noritošās valsts uzņēmumu reorganizācijas plānus.

2.

Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošināt, ka minimālā darba samaksa atbilst mērķiem – nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai visās nozarēs.

3.

Nodrošināt, ka iedarbīgi tiek stimulēta ilgstošo bezdarbnieku ekonomiskā aktivitāte, un uzlabot koordināciju starp nodarbinātības dienestu un sociālajiem dienestiem. Stiprināt uzņēmumiem paredzētos stimulus darbinieku pieņemšanai darbā uz nenoteiktu laiku.

4.

Līdz 2016. gada oktobrim veikt pasākumus, kas kredītiestādēm atvieglotu bilances attīrīšanas veikšanu, un risināt jautājumu par ieņēmumus nenesošu aizdevumu lielo īpatsvaru. Samazināt uzņēmumu nodokļu regulējumā pastāvošo labvēlīgo attieksmi pret parādsaistībām un uzlabot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot kapitāla tirgu.

5.

Palielināt pārredzamību un efektivitāti publiskajā iepirkumā saistībā ar publisko un privāto partnerību un koncesijām. Līdz 2016. gada beigām uzlabot un paātrināt administratīvās un licencēšanas procedūras, paātrināt tiesvedību saistībā ar nodokļu tiesību normu pārkāpumiem un samazināt normatīvajā regulējumā pastāvošos šķēršļus, it īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem. Stimulēt augstskolu un komersantu sadarbību.

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/114

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Francija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Francijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Francijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Franciju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Francijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Francijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ir ietverts arī padziļināts pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar šā padziļinātā pārskata rezultātiem. Balstoties uz Komisijas vērtējumu, var secināt, ka Francijā pašlaik pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, mērenas izaugsmes un zemas inflācijas apstākļos Francijai ir lielas un pieaugošas valsts parādsaistības, un vienlaikus ir pasliktinājusies tās konkurētspēja. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Francijas ekonomiku un – ņemot vērā valsts lielumu – arī negatīvu netiešo ietekmi uz ekonomikas un monetāro savienību, ir īpaši svarīga.

(3)

Francija 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi tika iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Franciju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa. Kā teikts tās 2016. gada stabilitātes programmā, valdība plāno atbilstoši Padomes 2015. gada 10. marta ieteikumam līdz 2017. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Tiek plānots, ka nominālais deficīts turpinās samazināties, 2019. gadā sasniedzot 1,2 % no IKP. Tiek plānots, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,4 % apmērā no IKP – tiks sasniegts līdz 2018. gadam. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā sasniegs maksimālo apmēru – 96,5 % no IKP, pirms tā samazināsies līdz 93,3 % no IKP 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognožu pamatā, ir visumā ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Balstoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka nominālais deficīts atbilstoši Padomes 2015. gadā ieteiktajam deficīta rādītājam 2016. gadā sasniegs 3,4 % no IKP. Attiecībā uz 2017. gadu tiek prognozēts, ka nemainīgas politikas apstākļos nominālais deficīts sasniegs 3,2 % no IKP, un tas rada risku, ka netiks ievērots pārmērīgā deficīta novēršanas termiņš. Tiek prognozēts, ka ieteiktais fiskālais stimuls 2016. un 2017. gadā nesniegs rezultātus, jo Francijas īstenotā konsolidācijas stratēģija galvenokārt balstās uz ciklisko apstākļu uzlabošanos un zemu procentu likmju vides turpināšanos, kas ir ārpus iestāžu kontroles un tādējādi ir saistīts ar darbības atbilstības riskiem. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata – kaut arī pašlaik tiek prognozēts, ka Francija 2016. gadā sasniegs nominālā deficīta mērķi, pastāv risks, ka tā neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ, lai līdz 2017. gadam nodrošinātu pārmērīgā deficīta ilgstošu novēršanu, būs nepieciešami papildu pasākumi.

(6)

Publisko izdevumu attiecība pret IKP Francijā ir viena no augstākajām Savienībā un, kaut arī 2015. gadā tā ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām stipri pārsniedz vidējo rādītāju eurozonā. Francija pašlaik īsteno plānu, proti, salīdzinājumā ar pieaugošo tendenci laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam publiskos izdevumus visos vispārējās valdības līmeņos samazināt par EUR 50 miljardiem, tomēr tas, iespējams, nedos iespēju panākt publisko izdevumu nozīmīgu samazinājumu. Ja tiktu konkretizēti izlietojuma samazināšanas pasākumi, vienlaikus nodrošinot, ka ietaupījumu pasākumos tiek ņemts vērā, ka inflācija ir tuvu nullei, tas palīdzētu palielināt šā plāna efektivitāti.

(7)

Joprojām pastāv sarežģījumi saistībā ar plānotajiem izdevumu īpatsvara papildu samazinājumiem, jo potenciālo ietaupījumu lielu jomu apzināšanas process nav sniedzis pietiekamus rezultātus un izlietojuma pārskatīšanas rezultāti līdz šim ir bijuši pieticīgi. Mājokļu sektorā Francija izlieto gandrīz divreiz vairāk naudas līdzekļu nekā citas Eiropas valstis, turklāt bez konstatējamiem labākiem rezultātiem mājokļu tirgū. Varētu saglabāt vietējo pašpārvalžu spējas investēt, apvienojot ietekmi, ko rada plānotā centrālās valdības dotāciju samazināšana vietējām pašpārvaldēm un stingrāka kontrole pār vietējo pašpārvalžu izdevumiem, piemēram, ierobežojot vietējo pašpārvalžu administratīvo izmaksu pieaugumu. Izdevumu pārskatīšana varētu būt piemērots rīks, ar ko identificēt šādas ietaupījumu iespējas. Turklāt nesenajai pašvaldību reformai ir potenciāls palielināt sistēmas efektivitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(8)

Būtiskus īstermiņa ietaupījumus nevar panākt, ja ievērojami netiek ierobežots palielinājums attiecībā uz sociālā nodrošinājuma izdevumiem, kas veido vairāk nekā pusi no vispārējās valdības izdevumiem. Pensiju sistēmas ilgtspēja tika uzlabota 2015. gadā ar vienošanos par papildu pensiju shēmām, bet īstermiņā un vidējā termiņā pensiju sistēma joprojām varētu saskarties ar deficītu, it īpaši nelabvēlīgos makroekonomikas apstākļos. Turklāt sagaidāms, ka iepriekšējo pensiju reformu rezultātā pašreiz augsto pensiju publisko izdevumu īpatsvaru samazinās tikai pēc 2025. gada. Francija 2016. un 2017. gadam ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, lai ierobežotu izdevumu pieaugumu veselības jomā. Šie mērķi varētu tikt papildināti ar papildu centieniem apzināt efektivitātes ieguvumus vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(9)

Ir veikti politikas pasākumi, ar kuriem paredzēts samazināt darbaspēka izmaksas un uzlabot uzņēmumu peļņas maržas, saskaņā ar atbildības un solidaritātes paktu paredzot nodokļu atlaides EUR 20 miljardu apmērā konkurētspējai un nodarbinātībai un papildu samazinājumus darbinieku sociālajās iemaksās EUR 10 miljardu apmērā. Tas, kā ir strukturēti šie pasākumi, kas veido 1,5 % no IKP un veicina plaisas mazināšanu starp Franciju un eurozonas vidējo rādītāju darbaspēka izmaksu ziņā, var ierobežot to iedarbīgumu. Šo izmaksu samazināšanas pasākumu plānotās izvērtēšanas rezultāti palīdzēs pieņemt lēmumus par šo plānu turpmāko uzbūvi, lai nodrošinātu, ka ar šiem pasākumiem tiek sasniegti mērķi attiecībā uz to efektivitāti. Šo vērtējumu kontekstā īpaša nozīme ir ietekmei uz algu veidošanos un nodarbinātību.

(10)

Pašreizējā augstā bezdarba apstākļos pastāv risks, ka mazkvalificētu personu nodarbinātību apgrūtina darbaspēka izmaksas minimālās algas līmenī. Lai gan minimālā alga salīdzinājumā ar vidējo algu ir augsta, darbaspēka izmaksas minimālās algas līmenī tika samazinātas ar atbrīvojumiem no sociālajām iemaksām. Minimālās algas palielināšana rada atalgojuma pieaugumu vairumam darba ņēmēju kategoriju, un pastāv risks, ka tā var izraisīt augšupēju algu sablīvēšanu. Minimālās algas indeksācijas mehānisma dēļ pastāv atgriezeniska saite starp vidējās algas palielinājumiem un minimālās algas izmaiņām, kas kavē nepieciešamo algu korekciju, ar ko tiek reaģēts uz vāju ekonomisko situāciju.

(11)

Nesenās reformas darba devējiem ir radījušas tikai ierobežotas iespējas novirzīties no nozares mēroga līgumiem. Tas attiecas uz visiem nodarbinātības nosacījumu aspektiem, tostarp algām, darba laiku, nodarbinātības un darba apstākļiem, un ierobežo uzņēmumu iespējas darbaspēku pielāgot atbilstoši savām vajadzībām. Pašlaik nozares var neļaut uzņēmumiem katrā gadījumā atsevišķi un pēc sarunām ar sociālajiem partneriem paredzēt nosacījumus, ar kuriem darba laiks varētu atšķirties no nozares mēroga līgumiem. Atkāpes no nozares līgumiem un vispārīgām tiesību normām par nodarbinātības nosacījumiem, kas pamatojas uz līgumiem uzņēmuma līmenī, varētu veicināt, apspriežoties ar sociālajiem partneriem.

(12)

2015. gadā bezdarba līmenis pieauga līdz 10,4 %. Bezdarbs ir augstāks jauniešu, trešo valstu valstspiederīgo un mazāk kvalificētu darba ņēmēju vidū. Darba tirgus struktūra arvien vairāk polarizējas, proti, augsti kvalificēti darba ņēmēji tiek pieņemti darbā uz beztermiņa līguma pamata, savukārt konstantai daļai mazkvalificētu darbvietu stāvoklis kļūst arvien nedrošāks. Tādu līgumu daļa, kuri noslēgti uz noteiktu laiku, kas ir īsāks par vienu mēnesi, no visu no jauna noslēgto darba līgumu skaita ir palielinājusies; 2015. gadā tā bija tuvu 70 %. Tiesiskais regulējums, kas reglamentē darba līgumus, it īpaši tiesību normas par atlaišanu beztermiņa līguma gadījumā, iespējams, veicina darba tirgus augsto segmentācijas pakāpi. Ilgstošā pasliktināšanās darba tirgū ir radījusi spriedzi attiecībā uz bezdarba pabalstu sistēmas ilgtspēju. 2016. gada februārī deficīta prognozes bija šādas: EUR 4,5 miljardi 2015. gadā, EUR 4,2 miljardi 2016. gadā un EUR 3,6 miljardi 2017. gadā. Tādējādi sistēmas parāds palielinās vēl vairāk – no EUR 25,8 miljardiem 2015. gadā līdz EUR 30,0 miljardiem 2016. gadā un EUR 33,6 miljardiem 2017. gadā. Pabalstu aprēķināšanas ietekmē priekšroka tiek dota vairākiem secīgiem īstermiņa pilnas slodzes darba līgumiem, nevis ilgtermiņa nepilnas slodzes darba līgumiem, un darba devējiem tiek radīts stimuls piedāvāt īstermiņa darba līgumus, kas papildināti ar pabalstiem, kuri ir atkarīgi no nodarbinātības. Turklāt bezdarba pabalstu sistēmas iezīmes, it īpaši attiecībā uz atbilstīguma nosacījumiem un pabalstu degresivitāti, var vājināt stimulu atsākt strādāt.

(13)

Pāreja no skolas uz darba dzīvi joprojām ir sarežģīta, un visvairāk tas ietekmē vismazāk kvalificētos jauniešus. Apstākļos, kad pastāv diferencētas reģionālās stratēģijas un sistēmas spējas pielāgoties jaunām ekonomikas vajadzībām ir ierobežotas, arvien mazākā mērā tiek izmantota mazkvalificētu personu kategoriju mācīšana darbavietā. Apmācību piedāvājums bezdarbniekiem, mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem un MVU darbiniekiem joprojām ir nepietiekams. Pašreizējās arodmācību reformas, tostarp attiecībā uz pārvaldību, stimuliem un konsultēšanu, un jaunais mērķorientētais bezdarbnieku apmācības plāns vēl nav pilnībā īstenoti, un tie būtu jāstiprina. Neapmierinošā sadarbība starp dažādām personām, kas iesaistītas tālākajās arodmācībās, liedz efektīvi sadalīt resursus. Ar topošā personīgā darbības konta palīdzību varētu no jauna līdzsvarot to pieejamību.

(14)

Francijas darījumdarbības vidi joprojām raksturo vidusmēra rādītāji, it īpaši valdības ieviestā regulējuma sloga ziņā; šajā jomā Francijai starptautiskā salīdzinājumā ir vāji rezultāti. Vienkāršošanas programma tiek īstenota atbilstoši plānam, tomēr panākumi tās īstenošanā nav vienmērīgi, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz uzņēmumiem, un vairākās jomās joprojām pastāv sarežģījumi.

(15)

Francijas ekonomikā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm ir nesamērīgi liels mazāku uzņēmumu īpatsvars, un tas ierobežo to ražīgumu. Nav paredzams, ka nesenās iniciatīvas par to, kā vājināt ar lielumu saistīto prasību ietekmi, ievērojami ietekmēs uzņēmumu izaugsmi, ņemot vērā šo iniciatīvu ierobežoto tvērumu un dažu pasākumu pagaidu darbību. Tādējādi sliekšņa efekti turpinās ierobežot Francijas uzņēmumu izaugsmi.

(16)

Konkurence pakalpojumu jomā dažos sektoros ir uzlabojusies, tomēr citos sektoros, it īpaši uzņēmumu pakalpojumu jomā – ievērojamu daļu šo pakalpojumu nav skārušas jaunākās reformas – un tīklu nozarēs, joprojām pastāv šķēršļi. Virkne piekļuves šķēršļu un noteikumu, kā arī tarifi ierobežo saimniecisko darbību reglamentētajās profesijās un kavē ražīguma pieaugumu citos sektoros, kas izmanto šos pakalpojumus. “Makrona likuma” pieņemšana 2015. gadā samazināja dažus ierobežojumus, bet ir vajadzīgi papildu centieni. Vēl citas problēmas izriet no tā, ka restriktīvi tiek piemērotas atļauju saņemšanas prasības.

(17)

Francija joprojām atpaliek no ES dalībvalstīm, kas ir vadošās inovācijas jomā, lai gan publiskā sektora atbalsts šai jomai ir bijis dāsns. Pēdējos 15 gados attiecībā uz publiskajām programmām ir vērojama pārmērība un nestabilitāte, un tas raisa bažas par šo programmu vispārējo koordināciju, konsekvenci un efektivitāti. Tas īpaši ietekmē MVU.

(18)

Nodokļu attiecība pret IKP ir viena no augstākajām Savienībā. Nodokļu sloga uzbūve neveicina ekonomikas izaugsmi, jo tas ievērojami apgrūtina ražošanas faktorus, savukārt patēriņu – salīdzinoši maz. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2014. gadā sāka nedaudz samazināties, un Francija ir sākusi mazināt atšķirību no ES vidējā rādītāja vides nodokļa ziņā, tomēr ieņēmumi no PVN joprojām ir nelieli – gan attiecībā pret IKP, gan procentuāli no nodokļu kopsummas, un tā iemesli ir zemas nodokļa likmes, plaši izplatītā samazināto likmju piemērošana un atbrīvojumu bieža piemērošana salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Pašlaik norisinās uzņēmumiem piemērojamā solidaritātes papildnodokļa pakāpeniska atcelšana un izņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokļa likvidēšana, taču konkrēti pasākumi, ar kuriem varētu sasniegt izsludināto mērķi – uzņēmumu ienākuma nodokļa likumiskās likmes samazināšanu līdz 28 % 2020. gadā – vēl ir pilnībā jāprecizē.

(19)

Nodokļu sistēma ir ļoti sarežģīta. Joprojām pastāv liels skaits neefektīvu nodokļu, kas nes tikai nelielus ieņēmumus vai nenes nekādus; iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums ir īpaši sarežģīts, un tas ir saistīts ar ievērojamām administratīvām izmaksām. Lai gan tiesību aktos par 2014.–2019. gada publisko finanšu plānošanu ir ieviesta prasība regulāri izvērtēt un uzraudzīt nodokļu izdevumus, 2016. gadam prognozētais nodokļu izdevumu samazinājums pēc vairākus gadus ilgušā palielinājuma ir pieticīgs.

(20)

Kopumā ierobežojumi privātā sektora ieguldījumiem ir mēreni; galvenie šķēršļi ir augstais regulējuma radītais slogs un augstas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. Ieguldījumu vide tiktu uzlabota, ja tiktu pilnveidota darījumdarbības vide, samazināti ražošanas nodokļi un uzņēmumu ienākuma nodokļi un vienkāršota nodokļu sistēma. Visiem pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu Francijas uzņēmumu konkurētspēju izmaksu un citādā ziņā, ir potenciāls palielināt ieguldījumu apmēru un radīt stimulu uzņēmumu ieguldījumiem pamatlīdzekļos un cilvēkkapitālā nolūkā uzlabot produktivitāti. Ilgtermiņa izaugsmes potenciālu ierobežo arī zemi ieguldījumi inovācijas pasākumos.

(21)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izvērtējusi Francijas ekonomikas politiku un šo izvērtējumu publicējusi savā 2016. gada ziņojumā par Franciju. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Francijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Francijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti turpmāk 1. līdz 5. ieteikumā.

(22)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(23)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk 1. līdz 5. ieteikumā,

1.

Nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta noturīgu novēršanu līdz 2017. gadam, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus un visu negaidīto papildu peļņu izmantojot budžeta deficīta un parāda samazināšanai. Konkretizēt nākamajiem gadiem plānotos izdevumu samazinājumus un pastiprināt centienus līdz 2016. gada beigām palielināt naudas līdzekļu izlietojuma pārskatīšanā panāktos ietaupījumus, tai skaitā attiecībā uz naudas līdzekļu izlietojumu vietējās pašpārvaldēs. Pastiprināt neatkarīgu valsts politikas izvērtēšanu, lai apzinātu ieguvumus efektivitātes ziņā visos vispārējās valdības apakšsektoros.

2.

Nodrošināt, ka darbaspēka izmaksu samazinājumi ir ilgstoši un ka minimālās algas attīstība atbilst jaunu darbvietu izveides un konkurētspējas mērķiem. Reformēt darba tiesības, lai darba devējiem radītu lielāku stimulu ar darbiniekiem slēgt beztermiņa līgumus.

3.

Uzlabot saikni starp izglītības sektoru un darba tirgu, jo īpaši, reformējot mācīšanu darbavietā un arodmācības, īpašu uzmanību pievēršot mazkvalificētām personām. Līdz 2016. gada beigām veikt pasākumus, lai reformētu bezdarba pabalstu sistēmu, atjaunotu šīs sistēmas budžeta ilgtspēju un nodrošinātu lielāku stimulu atsākt strādāt.

4.

Novērst šķēršļus darbībai pakalpojumu sektorā, it īpaši uzņēmumu pakalpojumu un reglamentēto profesiju jomā. Veikt pasākumus, lai vienkāršotu un uzlabotu inovācijas politikas programmu efektivitāti. Līdz 2016. gada beigām vēl vairāk reformēt noteikumos pastāvošos, ar lielumu saistītos kritērijus, kas kavē uzņēmumu izaugsmi, un turpināt vienkāršot uzņēmumiem piemērojamos administratīvos, fiskālos un grāmatvedības noteikumus, īstenojot vienkāršošanas programmu.

5.

Veikt pasākumus, lai samazinātu ražošanas nodokļus un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumisko likmi, vienlaikus paplašinot nodokļa bāzi attiecībā uz patēriņu, it īpaši saistībā ar PVN. Līdz 2016. gada beigām likvidēt neefektīvus nodokļu izdevumus, atcelt nodokļus, kas nes tikai nelielus ieņēmumus vai nenes nekādus, un pieņemt reformu saistībā ar ieturējumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.