1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/1

---

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2016/C 279/01)

Jaunākā publikācija

OV C 270, 25.7.2016.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 260, 18.7.2016.

OV C 251, 11.7.2016.

OV C 243, 4.7.2016

OV C 232, 27.6.2016.

OV C 222, 20.6.2016.

OV C 211, 13.6.2016.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/2

---

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums – Royal Scandinavian Casino Århus I/S/Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Betfair Group plc, Betfair International Ltd, European Gaming and Betting Association (EGBA)

(Lieta C-541/14 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Tiesas Reglamenta 181. pants - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. panta ceturtā daļa - Tiesības celt prasību - Locus standi - Fiziskas vai juridiskas personas - Valsts atbalsts - Lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Akts, kas skar prasītāju individuāli - Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem)

(2016/C 279/02)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Royal Scandinavian Casino Århus I/S (pārstāvis – B. Jacobi, advokat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Grønfeldt un P.-J. Loewenthal), Dānijas Karaliste (pārstāvji – M. C. Thorning, pārstāvis, kuram palīdz R. Holdgaard, advokat), Betfair Group plc, Betfair International Ltd (pārstāvji – O. Brouwer, A. Pliego Selie un M. Groothuismink, advocaten), European Gaming and Betting Association (EGBA) (pārstāvji – J. Heithecker, C.-D. Ehlermann un J. Ylinen, Rechtsanwälte)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Royal Scandinavian Casino Århus I/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 34, 2.2.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/3

---

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums – Dansk Automat Brancheforening/Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste, Betfair Group plc, Betfair International Ltd, European Gaming and Betting Association (EGBA)

(Lieta C-563/14 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. panta ceturtā daļa - Tiesības celt prasību - Locus standi - Fiziskas vai juridiskas personas - Valsts atbalsts - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma tiek atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Akts, kas skar prasītāju individuāli - Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem)

(2016/C 279/03)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dansk Automat Brancheforening (pārstāvji – K. Dyekjær, T. Høg un J. Flodgaard, advokater)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Grønfeldt un M. P.-J. Loewenthal), Dānijas Karaliste (pārstāvji – C. Thorning, pārstāvis, kam palīdz R. Holdgaard, advokat), Betfair Group plc, Betfair International Ltd (pārstāvji – A. Pliego Selie, O. Brouwer un M. Groothuismink, advocaten), European Gaming and Betting Association (EGBA) (pārstāvji – J. Heithecker, C.-D. Ehlermann un J. Ylinen, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Dansk Automat Brancheforening atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 46, 9.2.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/3

---

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums – Jean-Marie Cahier/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Francijas Republika

(Lieta C-227/15 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - Regula (EK) Nr. 1493/1999 - 28. panta 1. punkts - Pienākums destilēt no diviem mērķiem paredzētām vīnogu šķirnēm saražotu vīna daudzumu, kas netiek eksportēts no Savienības - Regula (EK) Nr. 1623/2000 - Destilēšana, ko veic pats ražotājs kā destilētājs - Spirta ar cilmes vietas nosaukumu ražošana)

(2016/C 279/04)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Jean-Marie Cahier, Robert Aubineau, Laurent Bigot, Pascal Bourdeau, Jacques Brard-Blanchard, Olivier Charruaud, Daniel Chauvet, Régis Chauvet, Fabrice Compagnon, Francis Crepeau, Philippe Davril, Bernard Deborde, Chantal Goulard, Jean-Pierre Gourdet, Bernard Goursaud, Jean Gravouil, Guy Herbelot, Rodrigue Herbelot, Sophie Landrit, Michel Mallet, Michel Merlet, Alain Phelipon, Claude Potut, Philippe Pruleau, Philippe Riche, Françoise Rousseau, René Roy, Pascale Rulleaud-Beaufour (pārstāvis – C.-É. Gudin, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – S. Barbagallo un É. Sitbon), Eiropas Komisija (pārstāvji – I. Galindo Martín un B. Schima), Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas un S. Ghiandoni)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)

Jean-Marie Cahier, Robert Aubineau, Laurent Bigot, Pascal Bourdeau, Jacques Brard-Blanchard, Olivier Charruaud, Daniel Chauvet, Régis Chauvet, Fabrice Compagnon, Francis Crepeau, Philippe Davril, Bernard Deborde, Chantal Goulard, Jean-Pierre Gourdet, Bernard Goursaud, Jean Gravouil, Guy Herbelot, Rodrigue Herbelot, Sophie Landrit, Michel Mallet, Michel Merlet, Alain Phelipon, Claude Potut, Philippe Pruleau, Philippe Riche, Françoise Rousseau, René Roy, Pascale Rulleaud-Beaufour sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 311, 21.9.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/4

---

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums – ultra air GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Donaldson Filtration Deutschland GmbH

(Lieta C-232/15 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ultra.air ultrafilter” - Spēkā neesamības atzīšanas process - Absolūts atteikuma vai spēkā neesamības pamats - Aprakstošs raksturs - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Atzīšana par spēkā neesošu apelācijas padomē - Tiesas Reglamenta 181. pants - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2016/C 279/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ultra air GmbH (pārstāvis – C. König, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne), Donaldson Filtration Deutschland GmbH (pārstāvji – N. Siebertz un M. Teworte-Vey, Rechtsanwältinnen)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	ultra air GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 262, 10.8.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/4

---

Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums – Makro autoservicio mayorista SA, Vestel Iberia SL/Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste

(Apvienotās lietas C-264/15 P un C-265/15 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglaments - 81. pants - LESD 263. pants - Tādas personas situācija, kuru pārsūdzētais lēmums neietekmē tieši - Muitas savienība - Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas iegrāmatošana un atlaišana - Krāsu televīzijas uztvērēji no Turcijas)

(2016/C 279/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Makro autoservicio mayorista SA un Vestel Iberia SL (pārstāvji – P. De Baere un P. Muñiz, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal un A. Caeiros) un Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Makro autoservicio mayorista SA un Vestel Iberia SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 294, 7.9.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/5

---

Tiesas (septītā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums – Alexandre Borde, Carbonium SAS/Eiropas Komisija

(Lieta C-279/15 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Pasaules klimata pārmaiņu alianses (AMCC) iekšējā ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas) programma - Eiropas Komisijas lūgums izbeigt otras līgumslēdzējas puses izvēlētā eksperta misiju - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju)

(2016/C 279/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Alexandre Borde, Carbonium SAS (pārstāvis – A. B. H. Herzberg, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Bartelt un F. Moro)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Alexandre Borde un Carbonium SAS solidāri sedz tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 7.9.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/5

---

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 12. maija rīkojums (Oberlandesgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Soha Sahyouni/Raja Mamisch

(Lieta C-281/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1259/2010 - Piemērošanas joma - Trešās valsts reliģiskas iestādes sprieduma par privātu laulības šķiršanu atzīšana - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2016/C 279/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāja: Soha Sahyouni

Atbildētāja: Raja Mamisch

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz Oberlandesgericht München (Federālās zemes augstākā tiesa Minhenē, Vācija) 2015. gada 2. jūnija lēmumā uzdotajiem jautājumiem.

---

(1)  OV C 294, 7.9.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/6

---

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 21. aprīļa rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Beca Engineering Srl/Ministero dell'Interno

(Lieta C-285/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Preču brīva aprite - Direktīva 89/106/EEK - Būvizstrādājumi - Kamīnu iekšējais pārklājums - Valsts tiesību akti, kuros noteikts pienākums kamīnu iekšējo pārklājumu veikt tikai ar ugunsdrošiem materiāliem)

(2016/C 279/09)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Beca Engineering Srl

Atbildētāja: Ministero dell'Interno

Rezolutīvā daļa:

Tāda valsts tiesiskā regulējuma kā pamatlietā, kurā ir noteikts, ka privāto apkures iekārtu kamīniem jābūt būvētiem no ugunsdrošiem būvmateriāliem, atbilstība Savienības tiesībām nav jāizvērtē atbilstoši 1988. gada 21. decembra Direktīvai 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un normas par informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, jāinterpretē tādējādi, ka šāds valsts tiesiskais regulējums ir jākvalificē kā ‟tehniski noteikumi” minētās direktīvas 1. panta 3. un 11. punkta izpratnē, un ka, ja attiecīgā dalībvalsts šo tiesisko regulējumu nepaziņo Eiropas Komisijai atbilstoši šīs pašas grozītās direktīvas 8. pantam, šis valsts tiesiskais regulējums nav piemērojams, uz ko privātpersonas var atsaukties valsts tiesā.

---

(1)  OV C 302, 14.9.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/7

---

Tiesas (septītā palāta) 2016. gada 14. aprīļa rīkojums – John Dalli/Eiropas Komisija

(Lieta C-394/15 P) (1)

(Apelācija - OLAF izmeklēšanas ziņojums, kurā apsūdzēts Eiropas komisijas loceklis - Apgalvots Komisijas priekšsēdētāja vārdisks lēmums izbeigt attiecīgā komisāra amata pilnvaras - Prasība atcelt tiesību aktu un atlīdzināt zaudējumus)

(2016/C 279/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: John Dalli (pārstāvji – L. Levi un S. Rodrigues, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Baquero Cruz, B. Smulders un J.-P. Keppenne)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	John Dalli atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 311, 21.9.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/7

---

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 28. aprīļa rīkojums (Augstākā tiesa (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verners Pudāns/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-462/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 73/2009 - Tiešā atbalsta shēmas - 29. panta 1. punkts - Pienākums izmaksāt saņēmējiem visu maksājumu pilnībā - Ienākuma nodoklis)

(2016/C 279/11)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītājs: Verners Pudāns

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 29. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti atbilstoši šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām izmaksātie maksājumi.

---

(1)  OV C 381, 16.11.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/8

---

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 14. aprīļa rīkojums (Tribunal Administrativo e Fiscal de Leiria (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bernard Jean Marie Gabarel/Fazenda Pública

(Lieta C-555/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Atbrīvojumi no nodokļa - Medicīniskās aprūpes sniegšana, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās - Fizioterapija - Osteopātija)

(2016/C 279/12)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Leiria

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bernard Jean Marie Gabarel

Atbildētāja: Fazenda Pública

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fizioterapeitam, kurš savā profesionālajā medicīnas darbinieka darbībā bez izšķirības vai papildus izmanto gan fizioterapeitiskās, gan osteopātiskās ārstēšanas metodes, ir piemērojams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa ne tikai saistībā ar pirmajām, bet arī otrajām ārstēšanas metodēm, ja to izslēgšana no paramedicīniskās profesijas veikšanas, lai piemērotu atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, pārsniedz dalībvalstij šajā tiesību normā piešķirtās rīcības brīvības robežas.

---

(1)  OV C 16, 18.1.2016.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/8

---

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 12. maija rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Security Service Srl (C-692/15), Il Camaleonte Srl (C-693/15), Vigilanza Privata Turris Srl (C-694/15)/Ministero dell'Interno (C-692/15 un C-693/15), Questura di Napoli, Questura di Roma (C-692/15)

(Apvienotās lietas no C-692/15 līdz C-694/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglaments - 53. panta 2. punkts - Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pilnībā iekšēja situācija - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2016/C 279/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Security Service Srl (C-692/15), Il Camaleonte Srl (C-693/15), Vigilanza Privata Turris Srl (C-694/15)

Atbildētāji: Ministero dell'Interno (C-692/15 un C-693/15), Questura di Napoli, Questura di Roma (C-692/15)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) 2015. gada 12. novembra lēmumos uzdotajiem jautājumiem.

---

(1)  OV C 106, 21.3.2016.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/9

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedumu lietā T-570/13 Agriconsulting Europe SA/Eiropas Komisija 2016. gada 8. aprīlī iesniedza Agriconsulting Europe SA

(Lieta C-198/16 P)

(2016/C 279/14)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Agriconsulting Europe SA (pārstāvis – R. Sciaudone, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai tās izlemšanai pēc būtības, ņemot vērā Tiesas sniegtās norādes;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā lietā T-570/13.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Runājot par piešķiršanas kritērijiem Nr. 1 un Nr. 2 – ir sagrozīti un kļūdaini interpretēti prasītājas paustie argumenti; pārkāpts zaudējumu atlīdzināšanas princips saistībā ar tā piemērošanas jomu.

2.

Runājot par nepamatoti lēta piedāvājuma jēdzienu: ir sagrozīts vērtēšanas komitejas vērtējums un pārkāpts pienākums spriedumā norādīt pamatojumu; ir sagrozīti procesuālie dokumenti un norādīts pretrunīgs pamatojums, ciktāl Vispārējā tiesa ar savu pamatojumu ir aizstājusi vērtēšanas komitejas pamatojumu.

3.

Ir kļūdaini interpretēta un sagrozīta prasība un pierādījumi saistībā ar papilduzdevumu piedāvājumu; ir nepareizi interpretēti parametri, kas attiecas uz pārmērīgi lēta piedāvājuma jēdzienu, kā arī pušu tiesības piedāvājuma pārmērīgi zemās cenas pārbaudes procedūrā; ir pārkāpti iepirkuma procedūras noteikumi; ir sagrozīti un kļūdaini interpretēti prasītājas sniegtie pierādījumi.

4.	Kļūdaina atlīdzināmo zaudējumu reālā un droši zināmā rakstura interpretācija.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/10

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 22. aprīlī iesniedza Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden, tiesas sēdes vieta – Arnheim (Nīderlande) – Jan Theodorus Arts/Veevoederbedrijf Alpuro BV

(Lieta C-227/16)

(2016/C 279/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden, tiesas sēdes vieta – Arnheim

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jan Theodorus Arts

Atbildētājs: Veevoederbedrijf Alpuro BV

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ir spēkā starp teļu nobarošanas uzņēmumu un integrācijas uzņēmumu noslēgtā vienošanās ietverts noteikumu komplekss, [..] no kura izriet, ka teļu nobarošanas uzņēmumam saskaņā ar Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, piešķirts vienotais maksājums kā atskaitījumi no izaudzēto teļu cenas pienākas integrācijas uzņēmumam, ņemot vērā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt lauksaimniekam pietiekami augstu dzīves līmeni, lai viņš varētu orientēt sava uzņēmuma pārvaldību uz sabiedrības, dzīvnieku un apkārtējās vides veselības uzlabošanu, kā arī dzīvnieku labturību?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai valsts tiesām, ņemot vērā, ka pastāv Regulas Nr. 73/2009 mērķu pārkāpums, ir tiesības, pamatojoties uz clausula rebus sic stantibus doktrīnu, grozīt vienošanos tādējādi, lai tiktu pilnībā vai daļēji novērsts neizdevīgums, kas rodas integrācijas uzņēmumam sakarā ar [attiecīgo noteikumu] atcelšanu, it īpaši samazinot izaudzēto teļu cenu?

---

(1)  Regula, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/10

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 25. aprīlī iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) – Merck KGaA/Merck & Co. Inc. u.c.

(Lieta C-231/16)

(2016/C 279/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Merck KGaA

Atbildētāji: Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Corp, MSD Sharp & Dohme GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jēdziens “tas pats prasības priekšmets” Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi (1) 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir jāinterpretē tādējādi, ka visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu tīmekļa vietņu uzturēšana un izmantošana ar vienu un to pašu domēnu, par ko prasības par pārkāpumiem ir celtas starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās, no kurām viena tiesa izskata prasību par pārkāpumu attiecībā uz Savienības preču zīmi un otra tiesa – prasību par pārkāpumu attiecībā uz valsts preču zīmi, atbilst šim piemērošanas nosacījumam?

2)

Vai jēdziens “tas pats prasības priekšmets” Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir jāinterpretē tādējādi, ka visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā tīmeklī domēnos “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi – saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” – izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, par ko prasības par pārkāpumiem ir celtas starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās, no kurām viena tiesa izskata prasību par pārkāpumu attiecībā uz Savienības preču zīmi un otra tiesa – prasību par pārkāpumu attiecībā uz valsts preču zīmi, attiecīgi atbilst šim piemērošanas nosacījumam?

3)

Vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā” un kurā ir tikusi celta “prasība par pārkāpumu” attiecībā uz Savienības preču zīmi, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu interneta vietņu zem viena un tā paša domēna uzturēšana, un kurā atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, ir tikušas celtas prasības, saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāatsakās no jurisdikcijas [preču zīmju un preču vai pakalpojumu] dubultā identiskuma apmērā tikai attiecībā uz tās attiecīgās citas dalībvalsts teritoriju, kurā tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par pārkāpumu, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu to pašu interneta vietņu uzturēšana un izmantošana ar vienu un to pašu domēnu un kas attiecas uz valsts preču zīmi, kas ir identiska ar Savienības preču zīmi un kas ir derīga attiecībā uz identiskām precēm, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, vai arī “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, šajā gadījumā ir jāatsakās no jurisdikcijas dubultā identiskuma apmērā attiecībā uz visām prasībām, kas tajā celtas atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, un līdz ar to visā Savienībā?

4)

Vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā” un kurā ir tikusi celta “prasība par pārkāpumu” attiecībā uz Savienības preču zīmi, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā tīmeklī ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi – saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” – izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, un kurā atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, ir tikušas celtas prasības, saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāatsakās no jurisdikcijas dubultā identiskuma apmērā tikai attiecībā uz tās attiecīgās citas dalībvalsts teritoriju, kurā tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par pārkāpumu, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā tīmeklī ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi – saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” – izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, un kas attiecas uz valsts preču zīmi, kas ir identiska ar Savienības preču zīmi un kas ir derīga attiecībā uz identiskām precēm, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, vai arī “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, šajā gadījumā ir jāatsakās no jurisdikcijas dubultā identiskuma apmērā attiecībā uz visām prasībām, kas tajā celtas atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, un līdz ar to visā Savienībā?

5)

Vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, nedrīkst atteikties no jurisdikcijas saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu dubultā identiskuma apmērā attiecībā uz tās attiecīgās citas dalībvalsts teritoriju, kurā tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par pārkāpumu, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu to pašu interneta vietņu uzturēšana un izmantošana ar vienu un to paša domēnu un kas attiecas uz valsts preču zīmi, kas ir identiska ar Savienības preču zīmi un kas ir derīga attiecībā uz identiskām precēm, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, ja atteikšanās no prasības par tādu pārkāpumu attiecībā uz Savienības preču zīmi, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu interneta vietņu uzturēšana ar vienu un to pašu domēnu, notiek dalībvalsts “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā” un kurā vispirms atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, ir tikušas celtas prasības?

6)

Vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, nedrīkst atteikties no jurisdikcijas saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu dubultā identiskuma apmērā attiecībā uz tās attiecīgās citas dalībvalsts teritoriju, kurā tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par pārkāpumu, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā tīmeklī ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi – saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” – izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, un kas attiecas uz valsts preču zīmi, kas ir identiska ar Savienības preču zīmi un kas ir derīga attiecībā uz identiskām precēm, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, ja atteikšanās no prasības par tādu pārkāpumu attiecībā uz Savienības preču zīmi, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā tīmeklī ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi – saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” – izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, notiek dalībvalsts “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā” un kurā vispirms atbilstoši Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, ir tikušas celtas prasības?

7)

Vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no formulējuma “ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem” preču zīmju identiskuma gadījumā izriet “tiesas, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, kompetences neesamība tikai tiktāl, ciktāl Savienības preču zīme un attiecīgā valsts preču zīme ir reģistrētas attiecībā uz tām pašām precēm un/vai pakalpojumiem, vai arī “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, kompetences nav vispār, arī ja Savienības preču zīme, par kuru šajā tiesā ir celta prasība, ir aizsargāta arī attiecībā uz citām precēm un/vai pakalpojumiem – kas nav aizsargāti ar citu valsts preču zīmi –, kuru gadījumā runa var būt par apstrīdētās rīcības identiskumu vai līdzību?

---

(1)  OV L 78, 1. lpp.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/12

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. aprīlī iesniedza Juzgado de lo Social no 30 de Barcelona (Spānija) – Antonio Miravitlles Ciurana, Alberto Marina Lorente, Jorge Benito García un Juan Gregorio Benito García/Contimark S.A. un Jordi Socías Gispert

(Lieta C-243/16)

(2016/C 279/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no30 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāji: Antonio Miravitlles Ciurana, Alberto Marina Lorente, Jorge Benito García un Juan Gregorio Benito García

Atbildētāji: Contimark S.A. un Jordi Socías Gispert

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, pamatojoties uz Direktīvu 2009/101/EK (1) un Direktīvu 2012/30/ES (2), kuras citu starpā ir transponētas ar Likuma par kapitālsabiedrībām (Ley de Sociedades de Capital; turpmāk tekstā – “LSC”) 236., 237., 238., 241. un 367. pantu, komercsabiedrības kreditors, kurš Spānijas kompetentajā tiesā – sociālo lietu tiesā – piesaka savus no darba līguma izrietošos prasījumus, ir tiesīgs vienlaikus tajā pašā tiesā izvirzīt tiešu prasību pret uzņēmumu par darba tiesisko attiecību parādsaistībām un kumulatīvi – pamatojoties uz šajās direktīvās, kuras transponētas ar Spānijas LSC, noteikto ar komercdarbību saistīto pienākumu neizpildi – prasību pret fizisku personu – sabiedrības vadītāju kā personu, kura ir solidāri atbildīga par sabiedrības parādiem?

2)

Vai Spānijas Augstākās tiesas Sociālo Lietu palātas [Sala de lo Social del Tribunal Supremo] judikatūra (kura šajā lēmumā ir rezumēta attiecīgo valsts tiesību normu sadaļas otrajā punktā), kas iedibināta spriedumos 28-02-97 (RJ 1997\4220): 28-10-97 (RJ 1997\7680); 31-12-97 (RJ 1997\9644); 13-04-98 (RJ 1998\4577); 17-01-00 (RJ 2000\918); 9\06\00 (RJ 2000\5109): 8-05-02 un 20-12-12, pārkāpj Direktīvas 2009/101/EK 2., 6., 7. un 8. pantu un Direktīvas 2012/30/ES 19. un 36. pantu, nosakot, ka Spānijas sociālo lietu tiesas attiecībā uz prasījumiem, kuri izriet no darba tiesiskajām attiecībām, nevar tieši piemērot šajās direktīvās, kuras transponētas ar Spānijas LSC 236., 237., 238., 241., 367. un citiem pantiem, komercsabiedrību kreditoriem paredzētās garantijas, ja šo komercsabiedrību galvenie atbildīgie – fiziskās personas – nav izpildījušas Direktīvā 2009/101 un Direktīvā 2012/30, kuras transponētas ar Spānijas LSC, noteiktās formālās prasības par sabiedrības pamatdokumentu nodošanu atklātībā?

3)

Vai Spānijas Augstākas tiesas Sociālo Lietu palātas judikatūra (kura šajā lēmumā ir rezumēta attiecīgo valsts tiesību normu sadaļas otrajā punktā), kas iedibināta spriedumos 28-02-97 (RJ 1997\4220); 28-10-97 (RJ 1997\7680); 31-12-97 (RJ 1997\9644); 13-04-98 (RJ 1998\4577); 17-01-00 (RJ 2000\918); 9\06\00 (RJ 2000\5109); 8-05-02 un 20-12-12, pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantu saistībā ar 51. pantu, liekot kreditoram – darba ņēmējam – celt atkārtotas prasības – vispirms sociālo lietu tiesā, lai panāktu no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu prasījumu pret darba devēju atzīšanu, un pēc tam – civillietu/komerclietu tiesā, lai saņemtu no sabiedrības vadītāja vai citām fiziskām personām solidārās garantijas, ja šāda prasība – neatkarīgi no prasījuma veida – nav noteikta attiecībā ne pret viena cita veida kreditoriem ne Direktīvā 2009/101/EK, ne Direktīvā 2012/30/ES, nedz arī valsts tiesību normās (LSC), ar kurām transponē šos Kopienas tiesību aktus?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 258, 11. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/30/ES par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 315, 74. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/13

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. aprīlī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche (Itālija) – Nerea SpA/Regione Marche

(Lieta C-245/16)

(2016/C 279/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche

Pamatlietas puses

Prasītājs: Nerea SpA

Atbildētājs: Regione Marche

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vispirms, vai Regulas Nr. 800/2008 (1) 1. panta 7. punkta c) apakšpunkts attiecas tikai uz tām procedūrām, ko pēc savas ierosmes var uzsākt dalībvalstu administratīvās vai tiesu iestādes (Itālijā, piemēram, bankrots), vai tomēr arī uz tām, kuras var uzsākt tikai pēc ieinteresētā uzņēmēja pieteikuma (valsts tiesībās tāda ir preventīvā vienošanās)? Jautājums ir radies tāpēc, ka šajā tiesību normā ir runa par to, ka “tam ir piemērojama” kolektīva maksātnespējas procedūra.

2)

Gadījumā, ja ir jāuzskata, ka Regula Nr. 800/2008 attiecas uz visām kolektīvajām procedūrām, vai – konkrēti runājot par Karaļa dekrēta Nr. 267/1942 186.a pantā minētā preventīvās vienošanās ar kreditoriem darbības turpināšanai institūtu – Regulas Nr. 800/2008 1. panta 7. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienkārša priekšnoteikumu pastāvēšana, lai attiecībā uz uzņēmēju, kurš vēlas saņemt subsīdiju no struktūrfondiem, uzsāktu kolektīvo procedūru, liedz piešķirt finansējumu vai arī uzliek valsts pārvaldības iestādei pienākumu atsaukt jau piešķirtos finanšu līdzekļus, vai arī, gluži pretēji, grūtību stāvoklis ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā, piemēram, procedūras uzsākšanai vajadzīgo laiku, to, kā uzņēmējs pilda uzņemtās saistības, un jebkuru citu svarīgu apstākli?

---

(1)  Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (“Vispārējā grupu atbrīvojuma regula”) (OV L 214, 3. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. aprīlī iesniedza Landgericht Hannover (Vācija) – Heike Schottelius/Falk Seifert

(Lieta C-247/16)

(2016/C 279/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītāja: Heike Schottelius

Atbildētājs: Falk Seifert

Prejudiciālais jautājums

Līdz ar to rodas jautājums, vai no Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (1) 3. panta 5. punkta otrā ievilkuma ir izsecināms Eiropas patērētāju tiesību princips, saskaņā ar kuru visos starp patērētājiem un personām, kuras nav patērētāji, noslēgtajos darījumos attiecībā uz patēriņa precēm ir pietiekami, ka, lai varētu tikt īstenotas sekundārās garantijas tiesības, persona, kura nav patērētājs un kurai ir garantijas pienākums, samērīgā termiņā nav novērsusi trūkumu, lai arī šajā ziņā termiņš trūkuma novēršanai nav skaidri jānosaka, un saskaņā ar kuru atbilstošās valsts tiesību normas, piemēram, arī ar patēriņa precēm saistīta uzņēmuma līguma gadījumā, ir attiecīgi jāinterpretē un vajadzības gadījumā jāpiemēro sašaurināti?

---

(1)  OV L 171, 12. lpp.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/15

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 2. maijā iesniedza Amtsgericht München (Vācija) – Gesellschaft für musikalische Aufführungs- und mechanische Vervielfältigungsrechte, Bezirksdirektion Nürnberg (GEMA)/Josef Ebert

(Lieta C-252/16)

(2016/C 279/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gesellschaft für musikalische Aufführungs- und mechanische Vervielfältigungsrechte, Bezirksdirektion Nürnberg (GEMA)

Atbildētājs: Josef Ebert

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 31. maija rīkojumu lieta ir tikusi izslēgta no Tiesas reģistra.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/15

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 9. maijā iesniedza Amtsgericht Köln (Vācija) – Elke Roch, Jürgen Roch/Germanwings GmbH

(Lieta C-257/16)

(2016/C 279/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāji: Elke Roch, Jürgen Roch

Atbildētāja: Germanwings GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai sadursme ar putnu, t. i., gaisā notikušas gaisa kuģa sadursmes ar putniem izraisīts gaisa kuģa tehnisks bojājums, ir ārkārtējs apstāklis Regulas (1) 5. panta 3. punkta izpratnē?

2)

Vai Regulas 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs var atsaukties arī uz tādiem ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav radušies saistībā ar pasažiera rezervēto lidojumu, bet gan saistībā ar tieši iepriekš notikušo lidojumu, kas lidojumu cikla procedūrā veikts ar rezervētajam lidojumam paredzēto gaisa kuģi?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/16

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā T-94/15 Binca Seafoods GmbH/Eiropas Komisija 2016. gada 13. maijā iesniedza Binca Seafoods GmbH

(Lieta C-268/16 P)

(2016/C 279/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Binca Seafoods GmbH (pārstāvis – H. Schmidt, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā T-94/15 un

—

atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1358/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā (1).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzībā tiek lūgts atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā T-94/15, ar ko ir noraidīta prasītājas prasība atcelt tiesību aktu attiecībā uz Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu Nr. 1358/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā un lūgts attiecīgi atcelt šo regulu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāptas viņas tiesības uz tiesību aizsardzību tiesā, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas VI sadaļas 47. pantā. Būtībā prasība atcelt tiesību aktu esot atļauta Eiropas Savienības primārajās tiesībās. Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā teikumā paredzētās pamattiesības ir vērstas uz to, lai varētu efektīvi tikt izmantoti tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri būtībā ir atļauti. Vispārējās tiesas rīkojums aizskar apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli Hartas 47. panta pirmā teikumā garantēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību izpratnē.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāptas viņas pamattiesības, kas ir paredzētas 47. panta otrajā teikumā, jo, pret viņas prasību neattiecoties kā pret efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, tiek aizskartas viņas 21. pantā paredzētās pamattiesības uz nediskrimināciju un viņas 16. pantā paredzētās tiesības uz darījumdarbības brīvību. Vispārējā tiesa viņas prasības mērķi, proti, tikt aizsargātai pret konkurentiem, ir nepamatoti interpretējusi kā mērķi pašai izmantot pagarinātos pārejas noteikumus, taču tas neesot viņas prasības atcelt tiesību aktu mērķis.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka viņa kā Vjetnamas izcelsmes pangasija akvakultūras produktu piegādātāja ir tikusi diskriminēta salīdzinājumā ar citiem dzīvnieku akvakultūras produktu piegādātājiem, it īpaši tiem, kuri atrodas Eiropas Savienībā un attiecībā uz kuriem pārejas noteikumi ar apstrīdēto regulu ir tikuši pagarināti, atstājot tos spēkā pēc 2015. gada beigām, savukārt pangasijam piemērojamo pārējas noteikumu darbības termiņš ir beidzies.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tās konkurenti patvaļīgas labvēlīgākas attieksmes dēļ var piedāvāt produktus, izmantojot norādi “Bio”, savukārt viņai tas tiek liegts. Tā apgalvo, ka konkurentiem ir netaisnīgas konkurences priekšrocības, kuras nekādi nav attaisnojamas, jo viņiem, lai gan arī viņi neizpilda ES bioloģisko produktu jomas tiesību prasības, ir atļauts izmantot norādi “Bio”. Apelācijas sūdzības mērķis ir panākt, lai Savienības likumdevēja attieksme pret to būtu tāda pati.

Tā apgalvo, ka ir pārkāpts Pamattiesību hartas 20. pantā paredzētais vispārējais vienlīdzības princips un ir notikusi diskriminācijas 21. panta izpratnē. Tā arī apgalvo, ka ir pārkāptas viņas pamattiesības uz darījumdarbības brīvības nodrošināšanu, kas ir paredzētas Pamattiesību hartas 16. pantā.

---

(1)  OV L 365, 97. lpp.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/17

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 13. maijā iesniedza Juzgado de lo Social no 2 de Terrassa (Spānija) – Elena Barba Giménez/Francisca Carrión Lozano

(Lieta C-269/16)

(2016/C 279/23)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 2 de Terrassa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Elena Barba Giménez

Atbildētāja: Francisca Carrión Lozano

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ir piemērojams Direktīvas 2005/29/EK (1) 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 7. panta 2. punkts gadījumos, kad tarifus par profesionāļa pakalpojumiem reglamentē tiesību norma? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai Direktīva 2005/29/EK ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir tāds regulējums kā Likuma Nr. 1/1996 36. pantā paredzētais, kurā ir noteikts pienākums piemērot tiesību aktos noteikto tarifu režīmu, pat ja uzņēmējs noklusē cenas par saviem pakalpojumiem vai arī maldina par tām?

2)

Vai LESD 101. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds regulējums kā Likuma Nr. 1/1996 36. pantā paredzētais, kurā atlīdzība advokātiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu, gadījumā, ja prasība tiek apmierināta, tiek noteikta saskaņā ar iepriekš apstiprināto honorāru skalu, ko dalībvalsts iestādes nevar nepiemērot? Vai šis regulējums atbilst Direktīvas 2006/123/EK (2) 15. panta 3. punktā minētajām nepieciešamības un samērīguma prasībām?

3)

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds regulējums kā Likuma Nr. 1/1996 36. pantā paredzētais, kurā bezmaksas juridiskās palīdzības saņēmējam gadījumā, ja viņa celtā prasība tiek apmierināta, neparedzot tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, ir noteikts pienākums samaksāt honorāru advokātam saskaņā ar arodapvienības noteikto skalu un tā apmērs pārsniedz 50 % no sociālā nodrošinājuma pabalsta gada summas?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. Decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 13. maijā iesniedza Juzgado de lo Social no 1 de Cuenca (Spānija) – Carlos Enrique Ruiz Conejero/Ferroser Servicios Auxiliares S.A. un Ministerio Fiscal

(Lieta C-270/16)

(2016/C 279/24)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 1 de Cuenca

Pamatlietas puses

Prasītājs: Carlos Enrique Ruiz Conejero

Atbildētājas: Ferroser Servicios Auxiliares S.A. un Ministerio Fiscal

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2000/78 (1) liedz piemērot darba ņēmējam tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru darba devējs var izbeigt darba līgumu objektīvu iemeslu dēļ – par prombūtni, kas gan ir attaisnota, bet atkārtojas un sasniedz 20 % no darba dienām pēdējos divos mēnešos, ja vien kopējais prombūtnes laiks divpadsmit pēdējos mēnešos sasniedz 5 % no darba dienām vai 25 % četros mēnešos, kas nav ņemti pēc kārtas, divpadsmit mēnešu perioda ietvaros, ja darba ņēmējs ir uzskatāms par invalīdu direktīvas izpratnē un ja slimības atvaļinājuma izmantošanu ir izraisījusi invaliditāte?

---

(1)  Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.)

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/18

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 3. marta spriedumu lietā T-675/14 Spānija/Komisija 2016. gada 19. maijā iesniedza Spānijas Karaliste

(Lieta C-279/16 P)

(2016/C 279/25)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – M. J. García-Valdecasas Dorrego)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Latvijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	apmierināt šo apelācijas sūdzību un atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

jaunajā spriedumā atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu 2014/458/ES (1), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalistes izdevumiem EUR 2 713 208,07 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Kļūda tiesību piemērošanā, nepamatojot pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējai tiesai bija jālemj par Komisijas lēmuma pamatojuma neesamību, jo šis pamats tika formulēts pietiekami skaidri un precīzi, lai Vispārējā tiesa varētu paust nostāju.

2.

Kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamību, ciktāl pamati, uz kuriem balstās Vispārējā tiesa, nav saderīgi ar skaidrības prasību un neskaidrību neesamību, kam jāraksturo Komisijas lēmuma pamatojums, lai tas atbilstu LESD 296. panta prasībām. Tiesību akta pamatojums nebija ne skaidrs, ne viennozīmīgs, tādējādi tika apdraudētas Spānijas Karalistes tiesības uz aizstāvību.

3.

Acīmredzama faktu sagrozīšana, ciktāl Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 55. punktā uzskatot, ka “Spānijas Karaliste nav pierādījusi, ka atsevišķas saimniecības nebija pakļautas nevienam no pienākumiem, kuru neizpilde tika konstatēta”, ir pieļāvusi šādu sagrozīšanu. Faktiski, pirmkārt, šāds apgalvojums ir pretrunā savstarpējas atbilstības sistēmai, jo šajā jomā tikai atsevišķas saimniecības var radīt apdraudējumu, proti, tās, kurām ir noteiktas īpašas prasības, attiecībā uz kurām tika konstatēta neizpilde. Otrkārt, Spānijas Karaliste iesniedza Komisijai konkrētus datus, kas pierāda, ka atsevišķām saimniecībām netika noteikti īpaši pienākumi.

4.

Kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktu saistībā ar samērīguma principu attiecībā uz vienotas likmes korekcijas piemērošanu un Spānijas Karalistes piedāvātās korekcijas noraidīšanu. 4.1. Kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot minētās regulas 31. panta 2. punktu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma pieprasa, lai kā pamatelements tiktu ņemti vērā Savienībai radītie finansiālie zaudējumi. Ņemot vērā, ka Spānijas Karaliste šos zaudējumus bija precīzi aprēķinājusi, nebija iespējams izmantot vienotas likmes finanšu korekciju, kas ir piemērojama tikai tad, ja nav iespējams izmantot citu, piemērotāku metodi. 4.2. Kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar samērīguma principa pārbaudi tiesā, pamatojoties uz to, ka Komisijas izmantotajā metodē tiek izmantota vienotas likmes korekcija, kas par 530 % pārsniedz Spānijas Karalistes iesniegtos aprēķinus. Šajā aprēķinā tika ņemti vērā faktiskie dati saistībā ar sankcijām, kas noteiktas pēdējos gados, kuru laikā ar savstarpēju atbilstību saistītā neizpilde tika labota. No vienotas likmes korekcijas izrietošais apmērs ir pilnīgi nesamērīgs un iestādēm maksātājām nav jāsedz pārvērtētās korekcijas.

5.

Kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktu saistībā ar samērīguma principu, ciktāl tika uzskatīts, ka ir iespējams apvienot vienotas likmes finanšu korekciju un precīzu finanšu korekciju par vienu un to pašu 2008. gada budžeta pozīciju. Pirmkārt, saskaņā ar dokumentu AGRI-2005-64043 korekcijas nav jāpiemēro summām, kas jau ir tikušas koriģētas tādu pašu iemeslu dēļ; otrkārt, Tiesas judikatūra pieļauj apvienošanu tikai tad, ja risku, kuru uzņemas fondi, nevar segt tikai ar analītiskajām korekcijām; un, visbeidzot, panāktais rezultāts ir nesamērīgs un nepamatots, ciktāl gadījumā, ja tiktu piemērota tikai vienotas likmes finanšu korekcija, atskaitāmā summa būtu mazāka par to, kas izriet no abu finanšu korekciju apvienošanas.

---

(1)  OV 2014 L 205, 62. lpp.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 20. maijā iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Vereniging Hoekschewaards Landschap/Staatssecretaris van Economische Zaken

(Lieta C-281/16)

(2016/C 279/26)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vereniging Hoekschewaards Landschap

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir spēkā Komisijas 2014. gada 3. decembra Īstenošanas lēmums [(ES) 2015/72], ar ko pieņem Kopienas nozīmes teritoriju astoto atjaunināto sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam (1), ja ar to šajā sarakstā tiek iekļauta “Haringvliet” teritorija (NL1000015), bet nav iekļauts Leenheeren polderis?

---

(1)  OV 2015, L 18, 385. lpp..

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/20

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 23. maijā iesniedza High Court of Justice, Family Division (England and Wales) (Apvienotā Karaliste) – M. S./P. S.

(Lieta C-283/16)

(2016/C 279/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice, Family Division (England and Wales)

Pamatlietas puses

Prasītāja: M. S.

Atbildētājs: P. S.

Prejudiciālie jautājumi

i)

Ja uzturēšanas līdzekļu kreditors vēlas, lai kādā dalībvalstī tiktu izpildīts citā dalībvalstī izdots rīkojums, vai Regulas (ES) Nr. 4/2009 (1) (Uzturēšanas saistību regula) IV nodaļā viņam ir piešķirtas tiesības pieteikumu par izpildi tiešā veidā iesniegt saņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei?

ii)	Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai Uzturēšanas saistību regulas IV nodaļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jebkurai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu kārtību vai mehānismu, kas ļautu atzīt šādas tiesības?

---

(1)  Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 1. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/20

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 26. maijā iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – Z Denmark ApS/Skatteministeriet

(Lieta C-299/16)

(2016/C 279/28)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Z Denmark ApS

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai Direktīvas 2003/49/EK (1) 1. panta 1. punkts, to lasot kopsakarā ar šīs direktīvas 1. panta 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts rezidente uzņēmējsabiedrība, uz kuru attiecas šīs direktīvas 3. pants un kura tādos apstākļos kā šajā lietā saņem procentus no meitasuzņēmuma citā dalībvalstī, ir šo procentu “īpašuma beneficiārs” Direktīvas izpratnē? 1.1. Vai jēdziens “īpašuma beneficiārs” Direktīvas 2003/49/EK 1. panta 1. punktā, to lasot kopsakarā ar šīs direktīvas 1. panta 4. punktu, ir jāinterpretē saskaņā ar atbilstīgo jēdzienu ESAO 1977. gada Nodokļu paraugkonvencijas 11. pantā? 1.2. Ja uz 1.1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai šis jēdziens ir jāinterpretē, ņemot vērā tikai komentāru par 1977. gada Nodokļu paraugkonvencijas 11. pantu (8. punkts), vai arī šajā interpretācijā var ņemt vērā turpmākos komentārus, tai skaitā 2003. gadā veiktos papildinājumus par “starpnieksabiedrībām” (8.1. punkts, tagad 10.1. punkts) un 2014. gadā veiktos papildinājumus par “līgumsaistībām vai juridiskām saistībām” (10.2. punkts)? 1.3. Ja 2003. gada komentārus var ņemt vērā interpretācijā, tādā gadījumā, kāda nozīme vērtējumā, vai uzņēmējsabiedrība var netikt uzskatīta par “īpašuma beneficiāru” Direktīvas 2003/49/EK izpratnē, ir tam, ka attiecīgie procenti tiek iegrāmatoti pamatsummā (“kapitalizēti”), ka procentu saņēmējam ir bijušas līgumiskas vai juridiskas saistības nodot procentus citai personai un ka lielākā daļa personu, kuras valsts, kur procentu maksātājs ir rezidents, uzskata par procentu “īpašuma beneficiāriem”, ir rezidentes citās dalībvalstīs vai citās valstīs, ar kurām Dānija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu tā, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem nebūtu pamata ieturēt nodokli ienākuma gūšanas vietā, ja šīs personas būtu aizdevējas un tādējādi būtu saņēmušas procentus tieši? 1.4. Izvērtējot jautājumu par to, vai procentu saņēmējs ir jāuzskata par “īpašuma beneficiāru” šīs direktīvas izpratnē, kāda nozīme ir tam, ka iesniedzējtiesa pēc lietas faktisko apstākļu izvērtēšanas secina, ka saņēmējam (nepastāvot līgumiskām vai juridiskām saistībām saņemtos procentus nodot citai personai) nebija “pilnīgas” tiesības “izmantot un lietot” šos procentus, kā minēts 2014. gada komentāros par 1977. gada Nodokļu paraugkonvenciju?

2.

Vai priekšnoteikums tam, lai dalībvalsts atsauktos uz šīs direktīvas 5. panta 1. punktu par valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu vai šīs direktīvas 5. panta 2. punktu ir fakts, ka attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi konkrētu valsts noteikumu, ar kuru tiek īstenots šīs direktīvas 5. pants, vai ka valsts tiesību aktos ir ietverti vispārēji noteikumi vai principi par krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kurus var interpretēt saskaņā ar 5. pantu? 2.1. Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša, vai Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka ierobežots nodokļu maksāšanas pienākums par procentu ienākumiem neietver “procentus, kas netiek aplikti ar nodokļiem [..] saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs”, var uzskatīt par šīs direktīvas 5. pantā minēto īpašu valsts noteikumu?

3.

Vai noteikums konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas ir noslēgta starp divām dalībvalstīm un sagatavota atbilstoši ESAO Nodokļu paraugkonvencijai, saskaņā ar kuru procentu aplikšana ar nodokļiem ir atkarīga no tā, vai procentu saņēmējs ir uzskatāms par procentu īpašuma beneficiāru, ir līguma noteikums pret ļaunprātīgu izmantošanu, uz kuru attiecas šīs direktīvas 5. pants?

4.

Vai dalībvalstij, kura nevēlas atzīt, ka uzņēmējsabiedrība citā dalībvalstī ir īpašuma beneficiārs, un apgalvo, ka uzņēmējsabiedrība citā dalībvalstī ir tā saucamā mākslīgā starpnieksabiedrība, saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK vai EK līguma 10. pantu ir pienākums paziņot, ko dalībvalsts šajā gadījumā uzskata par īpašuma beneficiāru?

5.

Ja procentu maksātājs ir rezidents vienā dalībvalstī, bet procentu saņēmējs ir rezidents citā dalībvalstī, un ja procentu saņēmēju pirmā dalībvalsts neuzskata par attiecīgo procentu “īpašuma beneficiāru” saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK un tādēļ tiek uzskatīts, ka tam ir ierobežots nodokļu maksāšanas pienākums par šiem procentiem šajā dalībvalstī, vai EK līguma 43. pantā, to lasot kopsakarā ar EK līguma 48. pantu, netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pirmā dalībvalsts, uzliekot nodokļus procentu saņēmējam, kas nav rezidents, neņem vērā izdevumus procentu izdevumu formā, kas procentu saņēmējam ir bijuši tādos apstākļos kā šajā lietā, savukārt procentu izdevumi parasti ir atskaitāmi saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem un tāpēc var tikt atskaitīti no procentu saņēmēja, kas ir rezidents, apliekamajiem ienākumiem?

6.

Ja tiek uzskatīts, ka uzņēmējsabiedrība, kura ir dalībvalsts rezidents (mātesuzņēmums), faktiski nav atbrīvota no nodokļa ienākuma gūšanas vietā saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK attiecībā uz procentu maksājumiem, kas ir saņemti no uzņēmējsabiedrības, kura ir citas dalībvalsts rezidents (meitasuzņēmuma), un tiek uzskatīts, ka pēdējās minētās dalībvalsts mātesuzņēmumam ir ierobežots nodokļu maksāšanas pienākums par šiem procentiem minētajā dalībvalstī, vai EK līguma 43. pants, to lasot kopsakarā ar EK līguma 48. pantu, nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru pēdējā minētā dalībvalsts pieprasa par nodokļa ieturēšanu ienākuma gūšanas vietā atbildīgajai uzņēmējsabiedrībai (meitasuzņēmumam) nokavētas ieturamā nodokļa samaksas gadījumā samaksāt nokavējuma procentus atbilstoši likmei, kas ir augstāka nekā nokavējuma procentu likme, ko dalībvalsts piemēro prasījumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli (kurš attiecas arī uz ienākumiem no procentiem), kas ir vērsti pret uzņēmējsabiedrību, kura ir tās pašas dalībvalsts rezidents?

7.

Ja tiek uzskatīts, ka uzņēmējsabiedrība, kura ir dalībvalsts rezidents (mātesuzņēmums), faktiski nav atbrīvota no nodokļa ienākuma gūšanas vietā saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK par procentu maksājumiem, kas ir saņemti no uzņēmējsabiedrības, kura ir citas dalībvalsts rezidents (meitasuzņēmuma), un tiek uzskatīts, ka pēdējās minētās dalībvalsts mātesuzņēmums ir nodokļu maksātājs ar ierobežotu nodokļu maksāšanas pienākumu par šiem procentiem minētajā dalībvalstī, vai EK līguma 43. pants, to lasot kopsakarā ar EK līguma 48. pantu (pakārtoti, EK līguma 56. pantu), apskatot atsevišķi vai kopumā, nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru: 7.1. pēdējā no minētajām dalībvalstīm pieprasa, lai procentus maksājošā persona par procentiem ietur nodokli ienākuma gūšanas vietā, un liek šai personai uzņemties atbildību attiecībā pret iestādēm par ienākuma gūšanas vietā neieturēto nodokli, savukārt šāda pienākuma ieturēt nodokli ienākuma gūšanas vietā nav, ja procentu saņēmējs ir rezidents pēdējā no minētajām dalībvalstīm? 7.2. mātesuzņēmumam pēdējā no minētajām dalībvalstīm nebūtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi pirmo divu finanšu gadu laikā un būtu jāsāk maksāt uzņēmumu ienākuma nodoklis tikai daudz vēlāk nekā nodokļu maksāšanas termiņš ienākuma gūšanas vietā?

Eiropas Savienības Tiesa tiek lūgta atbildi uz 6. jautājumu iekļaut atbildē uz šo jautājumu.

---

(1)  Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV 2003, L 157, 49. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/22

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. jūnijā iesniedza Dublin Circuit & District Civil Courts Office (Īrija) – Maria Isabel Harmon/Owen Pardue

(Lieta C-321/16)

(2016/C 279/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Dublin Circuit & District Civil Courts Office

Pamatlietas puses

Prasītāja: Maria Isabel Harmon

Atbildētājs: Owen Pardue

Prejudiciālie jautājumi

1)	Ņemot vērā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minēto, vai Director of Public Prosecutions [Ģenerālprokurore, Īrija; turpmāk tekstā –“DPP”] ir pārkāpusi O. Pardue pamattiesības, it īpaši tiesības, kas paredzētas Pamattiesību hartas 6., 20, 41., 47. un 48. pantā un papildinātas tās preambulā?

2)	Ņemot vērā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minēto, vai DPP ir tiesības atteikties ievērot tiesas likumīgus rīkojumus, un/vai rīkojumu neievērošana un/vai attaisnojuma vai pamatojuma šādai neievērošanai nesniegšana ir saderīga ar Pamattiesību hartu?

3)

Ņemot vērā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minēto, un tā kā saskaņā ar pašreiz spēkā esošajām Īrijas tiesībām DPP lēmumus tiesa var pārskatīt tikai tad, ja tiek pierādīts, ka DPP lēmumu ir pieņēmusi, rīkojoties ļaunticīgi, vai, balstoties uz nepiemērotiem iemesliem vai politiku, vai tas atbilst un ir saderīgi ar Pamattiesību hartu, ievērojot šīs lietas apstākļus?

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/23

---

Tiesas 2016. gada 11. aprīļa rīkojums (Rechtbank Noord-Holland (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Helm AG/Inspecteur van de Belastingdienst/Douane kantoor Rotterdam Rijnmond

(Lieta C-323/14) (1)

(2016/C 279/30)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 315, 15.9.2014.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/23

---

Tiesas 2016. gada 11. aprīļa rīkojums (Rechtbank Noord-Holland (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Timberland Europe BV/Inspecteur van de Belastingdienst, kantoor Rotterdam Rijnmond

(Lieta C-571/14) (1)

(2016/C 279/31)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 73, 2.3.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/24

---

Tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 15. aprīļa rīkojums (Sächsisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Der Bundesbeauftragte für Asylangelegenheiten beim Bundesamt für Migration und Flüchtlinge/N, piedaloties Vācijas Federatīvajai Republikai

(Lieta C-150/15) (1)

(2016/C 279/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas (virspalātas) priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 236, 20.7.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/24

---

Tiesas (astotā palāta) priekšsēdētāja 2016. gada 11. maija rīkojums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-481/15) (1)

(2016/C 279/33)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 371, 9.11.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/24

---

Tiesas devītās palātas priekšsēdētaja 2016. gada 28. aprīļa rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato/Albini & Pitigliani SpA

(Lieta C-483/15) (1)

(2016/C 279/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Tiesas devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 381, 16.11.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/24

---

Tiesas 2016. gada 2. maija rīkojums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Feliks Frisman/Finnair Oyj

(Lieta C-533/15) (1)

(2016/C 279/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 48, 8.2.2016.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/25

---

Tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 12. aprīļa rīkojums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Association nationale des opérateurs détaillants en énergie (ANODE)/Premier ministre, Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie

(Lieta C-543/15) (1)

(2016/C 279/36)

Tiesvedības valoda – franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 16, 18.1.2016.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/25

---

Tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 25. aprīļa rīkojums – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-684/15) (1)

(2016/C 279/37)

Tiesvedības valoda – franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 98, 14.3.2016.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/26

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 22. jūnija spriedums – Whirlpool Europe/Komisija

(Lieta T-118/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Sadzīves tehnika - Restrukturizācijas atbalsts - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi - Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēlusi iepriekšējo lēmumu attiecībā uz to pašu procesu - Individuāla skāruma neesamība - Būtiskas ietekmes uz konkurences stāvokli neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 279/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Whirlpool Europe BV (Breda, Nīderlande) (pārstāvji – F. Wijckmans un H. Burez, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, É. Gippini Fournier un P.-J. Loewenthal)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas atbalstam: Electrolux AB (Stokholma, Zviedrija) (pārstāvji – F. Wijckmans un H. Burez, avocats)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas un J. Bousin) un Fagor France SA (Rueil-Malmaison, Francija) (pārstāvji – J. Derenne un A. Müller-Rappard, avocats)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu 2013/283/ES par Francijas valsts atbalstu SA.23839 (C 44/2007) uzņēmumam FagorBrandt (OV 2013, L 166, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Whirlpool Europe BV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika, Electrolux AB un Fagor France SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 141, 18.5.2013.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/26

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 10. jūnija rīkojums – Pshonka/Padome

(Lieta T-381/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - Personu, vienību un struktūru saraksts, kurām ir jāpiemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda iekļaušana - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Ietveršanas sarakstos pamatotības pierādīšana - Acīmredzami pamatota prasība)

(2016/C 279/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Pavlovych Pshonka (Maskava, Krievija) (pārstāvji – C. Constantina un J.-M. Reymond, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un A. Vitro)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Bartelt un D. Gauci)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014 L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014 L 66, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tie attiecas uz Viktor Pavlovych Pshonka;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina V. P. Pshonka tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 261, 11.8.2014.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/27

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 7. jūnija rīkojums – Bele Engineering/EUIPO (“WE CARE”)

(Lieta T-220/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WE CARE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 279/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bele Engineering BV (Āltena, Nīderlande) (pārstāvis – M. Ring, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 15. janvāra lēmumu lietā R 1424/2014–5 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “WE CARE” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Beele Engineering BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 228, 13.7.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/28

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 7. jūnija rīkojums – Beele Engineering/EUIPO (“WE CARE”)

(Lieta T-222/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WE CARE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 279/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beele Engineering BV (Aalten, Nīderlande) (pārstāvis – M. Ring, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. februāra lēmumu lietā R 1933/2014–1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “WE CARE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Beele Engineering BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 228, 13.7.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/28

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 14. jūnija rīkojums – Europäischer Tier- und Naturschutz un Giesen/Komisija

(Lieta T-595/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Apgalvota atteikšanās iesniegt tiesību akta priekšlikumu Eiropas tiesību apvienības izveidei - Nepārsūdzams akts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2016/C 279/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Europäischer Tier- und Naturschutz eV (Much, Vācija) un Horst Giesen (Much) (pārstāvis – P. Brockmann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Krämer un K.-P. Wojcik)

Priekšmets

Ar LESD 263. pantu pamatota prasība atcelt Komisijas 2015. gada 17. augusta vēstuli, ar kuru tā esot atturējusies iesniegt tiesību akta priekšlikumu Eiropas apvienības izveidei

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Europäischer Tier- und Naturschutz eV un Horst Giesen atlīdzina tiesāšanas izdevumus.

---

(1)  OV C 27, 25.1.2016.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/29

---

Prasība, kas celta 2016. gada 12. aprīlī – NC/Komisija

(Lieta T-151/16)

(2016/C 279/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: NC (pārstāvji – J. Killick un G. Forwood, barristers, un C. Van Haute un A. Bernard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 28. janvāra lēmumu izslēgt prasītāju no dalības procedūrās par līgumu slēgšanas tiesību un Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansētu dotāciju piešķiršanu un iekļaut prasītāju Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā, kura ir paredzēta 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV 2012, L 298, 1. lpp.), 108. panta 1. punktā;

—	noteikt pieprasītos procesa organizatoriskos pasākumus un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, nepiemērojot apstrīdētajam lēmumam Regulu Nr. 966/2012, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2015/1929 (1), nav ticis ievērots vieglāka soda atpakaļejošas piemērošanas princips (lex mitior).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neapspriežoties ar darba grupu un nepārskatot savu lēmumu, kā ir prasīts Regulā Nr. 966/2012, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2015/1929, [Komisija] nav ievērojusi būtisku procedūras noteikumu.

3.	Ar trešo pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka, piemērojot attiecīgajos apstākļos nesamērīgu izslēgšanu, nav ticis ievērots samērīguma princips un ir pārkāpts Regulas Nr. 2342/2002 (2) 133. a panta 1. punkts.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis ievērots samērīguma princips un princips ne bis in idem, jo prasītājs par to pašu rīcību jau bija ticis izslēgts.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 28. oktobra Regula (ES, Euratom) 2015/1929, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV 2015, L 286, 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2002. gada 23. decembria Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/30

---

Prasība, kas celta 2016. gada 10. maijā – GP Joule PV/EUIPO – Green Power Technologies (“GPTech”)

(Lieta T-235/16)

(2016/C 279/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GP Joule PV GmbH & Co. KG (Reußenköge, Vācija) (pārstāvis – F. Döring, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Green Power Technologies, SL (Bollullos de la Mitación, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GPTech” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 593 869

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 9. februāra lēmums lietā R 848/2015–2

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu un noraidīt pieteicējas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 12 593 869;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 pārkāpums, jo Regulas Nr. 2868/95 17. noteikuma 4. punktā paredzētā informēšanas prasība, kura ir veltīta iebildumu iesniedzēja aizsardzībai, neesot tikusi atzīta par piemērojamu;

—	būtiska procedūras noteikuma pārkāpums, jo procedūra attiecībā uz iebildumu iesniedzēju esot bijusi netaisnīga, ievērojot Konvencijas 6. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu;

—	Birojs neesot informējis prasītāju, ka priekšnosacījumi atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punktam nav izpildīti;

—	Regulas Nr. 2868/95 76. noteikuma 2. punkta nepareiza piemērošana, jo, ievērojot iebildumu iesniegšanai elektroniskā veidā paredzētās veidlapas un Iebildumu nodaļas sniegtās informācijas trūkumus, procedūra attiecībā uz iebildumu iesniedzēju esot bijusi netaisnīga;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/31

---

Prasība, kas celta 2016. gada 13. maijā – Aurora Group Danmark A/S/EUIPO – Retail Distribution ApS (“PANZER”)

(Lieta T-246/16)

(2016/C 279/45)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aurora Group Danmark A/S (Ballerup, Dānija) (pārstāve – L. Elmgaard Sørensen, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Retail Distribution ApS (Hinnerup, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “PANZER” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 111 084

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 3. marta lēmums lietā R 447/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu daļā attiecībā uz “datoriem, mobilajiem telefoniem, viedtālruņiem un citām pārnēsājamām elektriskām ierīcēm teksta, datu, attēlu un audio datņu ierakstu veikšanai, organizēšanai, nosūtīšanai, labošanai un redakcijai; atslēgu piekariņiem; apvalkiem un somām, kas paredzēti portatīvajiem datoriem un mobilajiem telefoniem, viedtālruņiem un citām pārnēsājamām elektriskajām ierīcēm teksta, datu, attēlu un audio datņu ierakstu veikšanai, organizēšanai, nosūtīšanai, labošanai un redakcijai; detaļām, sastāvdaļām un aksesuāriem, kas paredzēti datoriem, mobilajiem telefoniem, viedtālruņiem un citām pārnēsājamām elektriskajām ierīcēm teksta, datu, attēlu un audio datņu ierakstu veikšanai, nosūtīšanai, labošanai un redakcijai”;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunkta pārkāpums.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/32

---

Prasība, kas celta 2016. gada 25. maijā – Magnetrol International/Komisija

(Lieta T-263/16)

(2016/C 279/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Magnetrol International (Zele, Nīderlande) (pārstāvji – H. Gilliams un J. Bocken, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumu par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN), ko ieviesusi Beļģijas Karaliste;

—	pakārtoti, atcelt Lēmuma 2.–4. pantu;

—

jebkurā gadījuma atcelt Lēmuma 2.–4. pantu, ciktāl šajos pantos: a) ir uzdots atgūt no struktūrvienībām, kas nav tās struktūrvienības, kas ir pieņēmušas “virspeļņas noteikumus”, ka definēts Lēmumā, un b) ir uzdots atgūt summu, kas atbilst saņēmēja nodokļu uzkrājumiem, neļaujot Beļģijai ņemt vērā šobrīdējo korekciju uz augšu, ko ir veikusi cita nodokļu administrācija;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pilnvaru pārsniegšana un nav ticis norādīts pietiekams pamatojums, ciktāl Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumā par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN), ko ieviesusi Beļģijas Karaliste, tiek apgalvots, ka pastāv valsts atbalsta shēma.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots ir ticis pārkāpts LESD 107. pants un nav ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl apstrīdētajā lēmumā apgalvotā shēma tiek kvalificēta kā selektīvs pasākums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. pants un nav ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl apstrīdētajā lēmumā ir ticis uzskatīts, ka ar apgalvoto shēmu tiek piešķirta priekšrocība.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. pants, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, tikušas pārsniegtas pilnvaras, kā arī nav ticis norādīts pienācīgs pamatojums, ciktāl apstrīdētajā lēmumā Beļģijai tiek uzdots atgūt atbalstu.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/33

---

Prasība, kas celta 2016. gada 27. maijā – Puratos un citi/Komisija

(Lieta T-265/16)

(2016/C 279/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Puratos (Dilbeek, Beļģija), Delta Light (Wevelgem, Beļģija) un Ontex (Buggenhout, Beļģija) (pārstāvji – H. Gilliams un J. Bocken, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumu par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN), ko ieviesusi Beļģijas Karaliste;

—	pakārtoti, atcelt Lēmuma 2.–4. pantu;

—

jebkurā gadījuma atcelt Lēmuma 2.–4. pantu, ciktāl šajos pantos: a) ir uzdots atgūt no struktūrvienībām, kas nav tās struktūrvienības, kas ir pieņēmušas “virspeļņas noteikumus”, ka definēts Lēmumā, un b) ir uzdots atgūt summu, kas atbilst saņēmēja nodokļu uzkrājumiem, neļaujot Beļģijai ņemt vērā šobrīdējo korekciju uz augšu, ko ir veikusi cita nodokļu administrācija;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pilnvaru pārsniegšana un nav ticis norādīts pietiekams pamatojums, ciktāl Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumā par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN), ko ieviesusi Beļģijas Karaliste, tiek apgalvots, ka pastāv valsts atbalsta shēma.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots ir ticis pārkāpts LESD 107. pants un nav ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl apstrīdētajā lēmumā apgalvotā shēma tiek kvalificēta par selektīvu pasākumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. pants un nav ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl apstrīdētajā lēmumā ir ticis uzskatīts, ka ar apgalvoto shēmu tiek piešķirta priekšrocība.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 107. pants, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, tikušas pārsniegtas pilnvaras, kā arī nav ticis norādīts pienācīgs pamatojums, ciktāl apstrīdētajā lēmumā Beļģijai tiek uzdots atgūt atbalstu.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/34

---

Prasība, kas celta 2016. gada 27. maijā – Capsugel Belgium/Komisija

(Lieta T-266/16)

(2016/C 279/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Capsugel Belgium (Bornem, Beļģija) (pārstāvji – H. Vanhulle, B. van de Walle de Ghelcke, C. Borgers un N. Baeten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumu C(2015) 9837 final par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem (SA.37667 (2015/C)), ko ieviesusi Beļģijas Karaliste;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2.–4. pantu;

—	jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, identificējot apgalvoto atbalsta pasākumu un to kvalificējot par atbalsta shēmu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 1. panta d) punkta un LESD 107. panta izpratnē, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, uzskatot, ka Beļģijas virspeļņas tiesiskais regulējums ir valsts atbalsta pasākums, ir ticis pārkāpts LESD 107. pants, nav ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu, kā arī ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, uzdodot atgūt apgalvoto atbalstu, Komisija ir pārkāpusi Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 16. panta 1. punktu, kā arī vispārējos tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, izmantojot valsts atbalsta noteikumus, lai aizliegtu Beļģijas virspeļņas tiesību sistēmu, ir ticis pārkāpts LESD 2. panta 6. punkts un vienlīdzīgas attieksmes princips, kā arī nepareizi tikušas izmantotas pilnvaras.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/34

---

Prasība, kas celta 2016. gada 31. maijā – Atlas Copco Airpower un Atlas Copco/Komisija

(Lieta T-278/16)

(2016/C 279/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Atlas Copco Airpower (Antverpene, Beļģija) un Atlas Copco AB (Nacka, Zviedrija) (pārstāvji – A. von Bonin, A. Haelterman un O. Brouwer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumu par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN);

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, identificējot apgalvoto valsts atbalsta pasākumu un to klasificējot par atbalsta shēmu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 1. panta d) punkta un LESD 107. panta izpratnē, ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot, ka Beļģijas virspeļņas korekcijas sistēma ir valsts atbalsts, ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un nepareizi ticis piemērots LESD 107. panta 1. punkts.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apgalvotā atbalsta saņēmēju identificēšanā ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, nav bijis saskaņas daudznacionālu grupu kvalificēšanā par saņēmējiem un ir ticis pārkāpts tiesiskuma princips, kā arī Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 16. panta 1. punkts.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un labas pārvaldības princips.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/35

---

Prasība, kas celta 2016. gada 3. jūnijā – Anta (China)/EUIPO (Divu uzzīmētu līniju attēls)

(Lieta T-291/16)

(2016/C 279/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anta (China) Co. Ltd (Jinjiang City, Ķīna) (pārstāvji – A. Franke, K. Hammerstingl, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (Divu uzzīmētu līniju attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 581 483

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 9. marta lēmums lietā R 1292/2015–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/36

---

Prasība, kas celta 2016. gada 7. jūnijā – Kaane American International Tobacco/EUIPO – Global Tobacco (“GOLD MONT Super Slims”)

(Lieta T-292/16)

(2016/C 279/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kaane American International Tobacco Co. Ltd. (Jebel Ali, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – G. Hinarejos Mulliez, I. Valdelomar Serrano, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Global Tobacco FZCO (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “GOLD MONT ORIGINAL Super Slims” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 361 714

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 2492/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt šo apelācijas sūdzību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apturēt apelācijas procesu R 2492/2014-4 līdz lēmums paralēlā procesā R 1857/2015-4 (par kuru šobrīd celta prasība Vispārējā tiesā) kļūst galīgs;

—	piespriest EUIPO (Apelācijas padomei) vai pakārtoti – otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	vienlīdzības likuma priekšā un objektivitātes principu pārkāpums.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/37

---

Prasība, kas celta 2016. gada 7. jūnijā – Kaane American International Tobacco/EUIPO – Global Tobacco (“GOLD MONT”)

(Lieta T-293/16)

(2016/C 279/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kaane American International Tobacco Co. Ltd. (Jebel Ali, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – G. Hinarejos Mulliez, I. Valdelomar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Global Tobacco FZCO (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “GOLD MONT” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 803 831

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 2699/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt šo apelācijas sūdzību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apturēt apelācijas procesu R 2699/2014–4 līdz lēmums paralēlā procesā R 1857/2015–4 (par kuru šobrīd celta prasība Vispārējā tiesā) kļūst galīgs;

—	piespriest EUIPO (Apelācijas padomei) vai pakārtoti – otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	vienlīdzības likuma priekšā un objektivitātes principu pārkāpums.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/38

---

Prasība, kas celta 2016. gada 8. jūnijā – Kaane American International Tobacco/EUIPO – Global Tobacco (“GOLD MOUNT”)

(Lieta T-294/16)

(2016/C 279/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kaane American International Tobacco Co. Ltd. (Jebel Ali, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – G. Hinarejos Mulliez, I. Valdelomar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Global Tobacco FZCO (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “GOLD MOUNT” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 7 157 233

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 1587/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt šo apelācijas sūdzību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “GOLD MOUNT” reģistrāciju Nr. 7 157 233 par spēkā esošu attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm;

—	piespriest EUIPO (Apelācijas padomei) vai pakārtoti – otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta a) apakšpunkta pārkāpums.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/38

---

Prasība, kas celta 2016. gada 6. jūnijā – SymbioPharm/EMA

(Lieta T-295/16)

(2016/C 279/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SymbioPharm GmbH (Herborn, Vācija) (pārstāvis – A. Sander, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt EMA 2016. gada 1. aprīļa lēmumu, kas paziņots 2016. gada 7. aprīlī, atbilstoši Direktīvas 2001/83/EK 31. pantam uzsākt referral procedūru attiecībā uz zālēm Symbioflor 2 un zālēm ar līdzīgu nosaukumu, kuras ražojusi firma SymbioPharm GmbH;

—	piespriest EMA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats: Direktīvas 2001/83/EK (1) 31. panta pārkāpums Prasītāja norāda, ka ir uzsākta referral procedūra, lai gan Vācijas kompetentās iestādes paziņojumā (Notification) neesot minēts “īpašs gadījums, kad skartas Savienības intereses” un šāda gadījuma vispār arī neesot.

2.	Otrais pamats: Direktīvas 2001/83/EK 29. panta pārkāpums Vācijas kompetentā iestāde saistībā ar cilvēkiem paredzētajām zālēm Symbioflor 2 neesot norādījusi uz procesuālo priekšnoteikumu “draudi sabiedrības veselības aizsardzībai”, un šādi draudi arī acīmredzami nepastāvot.

3.	Trešais pamats: Direktīvas 2001/83/EK 116. un 117. panta pārkāpums Vācijas kompetentā iestāde saistībā ar cilvēkiem paredzētajām zālēm Symbioflor 2 neesot norādījusi negatīvu lietošanas risku attiecību, un tas acīmredzami arī nemaz nepastāvot.

4.

Ceturtais pamats: Direktīvas 2001/83/EK 22.a panta, samērīguma principa un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums Prasītāja norāda, ka ir tikuši pārkāpti Direktīvas 2001/83/EK 22.a pants un samērīguma princips, jo Vācijas kompetentā iestāde neesot izmantojusi iespēju uzdot veikt efektivitātes pārbaudi (novērtējuma brīvības neizmantošana). Tas izpaužoties arī tādējādi, ka Vācijas kompetentā iestāde esot skaidri noraidījusi prasītājas lūgumu tikt uzklausītai par šo jautājumu pie tiesībsarga.

5.	Piektais pamats: tiesiskuma principu pārkāpums Šajā ziņā prasītāja norāda, ka ar tiesiskuma principiem ir pretrunā laikā, kamēr lieta atrodas izskatīšanā valsts tiesā, uzsākt referral procedūru.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/40

---

Prasība, kas celta 2016. gada 10. jūnijā – Bay/Parlaments

(Lieta T-302/16)

(2016/C 279/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nicolas Bay (La Celle-Saint-Cloud, Francija) (pārstāvis – A. Cuignache, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

in limine litis

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta lēmumu,

—	atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2016. gada 11. aprīļa lēmumu, pēc būtības

—	atcelt ar 2016. gada 11. aprīļa lēmumu piemēroto sodu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauti iekšējās procedūras pārkāpumi un nav spēkā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2016. gada 9. marta lēmums, kā arī Eiropas Parlamenta Prezidija 2016. gada 11. aprīļa lēmums, ar ko attiecībā uz prasītāju ir ticis noteikts sods – tiesību saņemt dienas naudu zaudējums uz piecām dienām. Ar pirmo no apstrīdētajiem lēmumiem esot aizskartas tiesības uz labu pārvaldību un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips. Ar otro apstrīdēto lēmumu esot aizskartas tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās un tiesības uz taisnīgu tiesu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav lietisku pierādījumu, ar kuriem varētu pamatot prasītājam pārmestos nodarījumus, un, proti, it īpaši to, ka pēdējais minētais ir izmantojis cita Eiropas deputāta balsošanas kartīti.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka liecības, ar kurām ir ticis pamatots prasītājam piemērotais sods, esot nepamatotas un nepieņemamas.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājam fiziski nav bijis iespējams balsot cita Eiropas deputāta vietā.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/40

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 26. maija rīkojums – SLE Schuh/EUIPO – Vigoss Tekstil Konfeksiyon (“VIOS”)

(Lieta T-191/15) (1)

(2016/C 279/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 205, 22.6.2015.

---

1.8.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/41

---

Vispārējās tiesas 2016. gada 25. maija rīkojums – Bergbräu/EUIPO – Vilser Privatbrauerei (“VILSER BERGBRÄU”)

(Lieta T-697/15) (1)

(2016/C 279/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 78, 29.2.2016.

---