29.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 276/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Norādījumi dalībvalstīm par tādu struktūru atlasi, kuras īsteno finanšu instrumentus

(2016/C 276/01)

SATURS

Normatīvās atsauces un dokumenta teksts

Pamatinformācija

Tādu struktūru atlase, kuras īsteno finanšu instrumentus

3.1.

Atlase saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem

3.1.1.

Atlase saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2014/24/ES noteikumiem

3.1.2.

Robežvērtības, kas ir mazākas par direktīvā noteiktajām robežvērtībām: atlase saskaņā ar Līguma principiem

3.2.

EIB izraudzīšana

3.3.

EIF izraudzīšana

3.4.

Starptautiskas finanšu iestādes izraudzīšana

3.5.

Līguma slēgšanas tiesību iekšēja piešķiršana

3.5.1.

Nosacījumi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai iekšējām vienībām līdz Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datumam vai līdz 2016. gada 18. aprīlim, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir agrāks

3.5.2.

Nosacījumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu iekšējām vienībām pēc Direktīvas 2014/24/ES (Direktīvas 2014/24/ES 12. pants) transponēšanas vai pēc 2016. gada 18. aprīļa

3.6.

Administratīvā sadarbība

3.6.1.

Nosacījumi administratīvās sadarbības jomā līdz Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datumam vai līdz 2016. gada 18. aprīlim, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir agrāks

3.6.2.

Nosacījumi administratīvās sadarbības jomā pēc Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas vai pēc 2016. gada 18. aprīļa

3.7.

KDR 7. panta prasības

3.7.1.

Atlases kritēriji

3.7.2.

Piešķiršanas kritēriji

3.7.3.

Darba uzdevuma elementi

Atsauces, saites

1. Normatīvās atsauces un dokumenta teksts

Normatīvās atsauces	Panti
Regula (ES) Nr. 1303/2013 (1) Kopīgo noteikumu regula (turpmāk – KNR)	37. panta 1. punkts – Finanšu instrumenti 38. panta 4. un 5. punkts – Finanšu instrumentu īstenošana
Regula (ES) Nr. 480/2014 (2) Komisijas deleģētā regula (turpmāk – KDR)	7. pants – Kritēriji tādu struktūru atlasei, kuras īsteno finanšu instrumentus
Regula (ES) Nr. 1305/2013
Direktīva 2004/18/EK
Direktīva 2014/24/ES

2. Pamatinformācija

Vadošās iestādes, kuras piekrīt izmantot finanšu instrumentus kā rīku programmas mērķu sasniegšanai, var tieši uzņemties īstenošanas uzdevumus, ieguldīt jaunizveidotu vai pastāvošu juridisko personu kapitālā vai uzticēt īstenošanas uzdevumus citām struktūrām (3). Pēdējā no minētajiem gadījumiem KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir paredzētas dažādas iespējas, kā uzticēt finanšu instrumentu īstenošanas uzdevumus. Šo norādījumu mērķis ir sniegt skaidrojumus par šīs uzticēšanas sniegtajām iespējām (4).

Finanšu instrumentus var īstenot, izmantojot struktūru ar fondu fondu vai bez tā. Ja finanšu instrumentus īsteno, izmantojot struktūru ar fondu fondu, parasti izvēlas divu līmeņu struktūras: struktūru, kura īsteno fondu fondu, un struktūras, kas īsteno īpašu(-us) finanšu instrumentu(-us), t. i., finanšu starpniekus (abi turpmāk tekstā saukti par struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus). Vadošā iestāde lemj par piemērotākās īstenošanas struktūras izvēli, ņemot vērā ex ante novērtējuma, kas tiek prasīts saskaņā ar KNR 37. panta 2. punktu, secinājumus.

KNR ir noteiktas vairākas vienības, kam vadošās iestādes var uzticēt finanšu instrumentu īstenošanu, nenorādot procedūras, kas šādā gadījumā jāievēro.

Tomēr KNR 37. panta 1. punkts atgādina vispārīgos principus, kas jāievēro vadošajām iestādēm, tostarp izvēloties struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus: tām jāievēro piemērojamie tiesību akti, jo īpaši par valsts atbalstu un publisko iepirkumu, un tāpēc tās ir atbildīgas par to, lai tiktu ievēroti visi piemērojamie noteikumi par tādu struktūru atlasi, kuras īsteno finanšu instrumentus, ja tas ir nepieciešams pēc konsultācijām valsts iestādēs, kuras ir atbildīgas par konkurenci. Saskaņā ar KNR 38. panta 4. punktu struktūrām, kuras īsteno finanšu instrumentus, jāievēro piemērojamie tiesību akti (cita starpā publisko iepirkumu jomā). KNR 38. panta 5. punktā, kur minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, arī noteikts, ka finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem (5).

Turklāt KDR 7. panta 1. un 2. punktā ir noteiktas īpašas prasības, kas piemērojamas tādu struktūru atlasei, kuras īsteno finanšu instrumentus (izņemot EIB un EIF), un 7. panta 3. punktā ir noteiktas prasības attiecībā uz finanšu starpnieku atlases procedūru, ko veic struktūras, kuras īsteno fondu fondus (tostarp EIB un EIF).

Tādu struktūru atlasei, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav obligāti jāsakrīt ar finanšu instrumentu darbības atlasi (6).

Darbības atlasi veic vadošā iestāde (7). Atšķirībā no tādas struktūras atlases, kura īsteno finanšu instrumentu, uz darbības atlasi neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi un principi un KDR 7. pants.

Ņemot vērā vairākus gadījumus, kas nav attiecināmi uz publiskā iepirkuma noteikumiem un kas ir aprakstīti turpmāk tekstā, pakalpojumi, kurus sniedz struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, kuri izveidoti saskaņā ESI fondu tiesisko regulējumu, attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem. Tāpēc šo vienību (struktūru, kas īsteno fondu fondus, vai finanšu starpnieku) atlasei jāatbilst piemērojamiem tiesību aktiem.

Piemērojamo Publiskā iepirkuma direktīvu (Direktīvu 2004/18/EK vai Direktīvu 2014/24/ES) nosaka atkarībā no datuma, kad līgumslēdzēja iestāde (8) (t. i., programmas vadošā iestāde, kas no vienības iegādājas finanšu instrumenta īstenošanas pakalpojumus) sāka atlases procedūru, vai datuma, kad tika pieņemts lēmums izmantot sarunu procedūru, pirms tam neizsludinot iepirkumu par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datuma. Iekšējās un administratīvās sadarbības gadījumā datums, kad līgumslēdzēja iestāde skaidri nolēma, ka iepriekšējs iepirkums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu netiks izsludināts (9), ir svarīgs, lai noteiktu, vai ir spēkā judikatūrā noteiktie tiesību akti vai Direktīva 2014/24/ES (skatīt 3.5. un 3.6. sadaļu turpmāk tekstā) (10).

Termiņš Direktīvas 2014/24/ES transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2016. gada 18. aprīlis. Līgumslēdzējām iestādēm ir jāievēro transponēšanas pasākumi, kas pieņemti pirms minētā datuma. Pēc minētā datuma, pat ja dalībvalstis nav transponējušas direktīvu, līgumslēdzējām iestādēm jāpiemēro Direktīvas 2014/24/ES noteikumi. Sākot ar 2016. gada 18. aprīli, ir pilnīgi jāievēro visi direktīvas noteikumi, tostarp noteikumi iekšējās un administratīvās sadarbības jomā.

Pamatojoties uz Tiesas judikatūru, Direktīva 2014/24/ES īpaši attiecas uz uzdevumu uzticēšanu publiskām struktūrām, kas pieder līgumslēdzējai iestādei, kura tās kontrolē (vertikālā sadarbība jeb “in-house”), kā arī administratīvo sadarbību (horizontālā sadarbība). Līdz Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datumam, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības abu sadarbības veidu kontekstā, ir jāņem vērā judikatūrā noteiktie tiesību akti (skatīt 3.5.1. un 3.6.1. sadaļu turpmāk tekstā).

Jānorāda, ka iespējamā tādu struktūru atlase, kuras īsteno finanšu instrumentus ESI fondu programmu ietvaros, neatbrīvo līgumslēdzējas iestādes no pienākuma šo struktūru atlasē ievērot publiskā iepirkuma noteikumus un principus.

3. Tādu struktūru atlase, kuras īsteno finanšu instrumentus

3.1. Atlase saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem

Izņemot iepriekš minētos gadījumus un gadījumus, kad vadošās iestādes nolemj tieši īstenot finanšu instrumentu saskaņā ar KNR 38. panta 4. punkta c) apakšpunktu, tām jāatlasa struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, atbilstīgi publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem. Šie noteikumi jāievēro arī starpniekstruktūrām (11) un struktūrām, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzējas iestādes.

Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst LESD principiem un jo īpaši brīvas preču aprites principam, brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī citiem no tiem izrietošajiem pamatprincipiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, valstu iepirkuma procedūras koordinē tā, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums tiek atvērts konkurencei. Uz šādiem publiskiem līgumiem attiecas publiskā iepirkuma direktīvas (Direktīva 2004/18/EK vai 2014/24/ES).

3.1.1. Atlase saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2014/24/ES noteikumiem

3.1.1.1. Robežvērtības

Pakalpojumu līgumiem Direktīvas 2004/18/EK 7. pantā un Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā ir noteiktas divas robežvērtības, kuras pārsniedzot ir piemērojama attiecīgā direktīva (12):

—	EUR 135 000 publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras kā centrālās pārvaldes iestādes ir uzskaitītas Direktīvas 2004/18/EK IV pielikumā un Direktīvas 2014/24/ES I pielikumā,

—	EUR 209 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir citas līgumslēdzējas iestādes.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 7. pantu un Direktīvas 2014/24/ES 4. pantu šī robežvērtība attiecas uz tā pakalpojuma paredzamo vērtību, ko sniegs struktūra, kura īstenos finanšu instrumentu, bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz banku un citiem finanšu pakalpojumiem, maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem (Direktīvas 2004/18/ES 9. panta 8. punkts, Direktīvas 2014/24/ES 5. panta 13. punkts).

3.1.1.2. Norādījumi par publiskā iepirkuma procedūrām

Līgumslēdzējas iestādes varētu izmantot norādījumus iesaistītajām iestādēm par to, kā izvairīties no visbiežāk pieļautajām kļūdām publiskā iepirkuma jomā (13), pat ja tie regulē iepirkumu procedūru saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK. Tajā ir iekļauti atgādinājumi par konkrētiem punktiem, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība, piemēram, par piedāvājumu sagatavošanu, atbilstošas atlases procedūras izvēli, atbilstošu izslēgšanas, atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju noteikšanu (lai tos nejauktu), vajadzību ievērot piemērojamos termiņus, dodot pretendentiem pietiekami daudz laika, lai sagatavotu un iesniegtu piedāvājumu, un vajadzību pienācīgi dokumentēt piedāvājumu novērtējumu, izmantojot paziņotos kritērijus.

3.1.1.3. Procedūras izvēle

Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvēlas vispiemērotākā iepirkuma procedūra tādu struktūru atlasei, kuras īsteno finanšu instrumentus.

Īpaši sarežģītos iepirkumos publisko iepirkumu direktīvās ir noteiktas īpašas procedūras, piemēram, konkurss ar sarunu procedūru vai konkursa sarunas (sal. Direktīvas 2004/18/EK 28. līdz 31. pants un Direktīvas 2014/24/ES 26. pants), kas ļauj noteiktos apstākļos aptvert līgumslēdzējas iestādes īpašās vajadzības.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 26. panta 4. punkta a) apakšpunktu vienu vai otru no šīm procedūrām var izmantot, cita starpā, gadījumā, ja līgumslēdzējas iestādes vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau pieejamus risinājumus, un ja līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz tā raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ. Līgumslēdzēja iestāde novērtē to, vai šādi īpaši apstākļi pastāv.

Direktīvā ir arī paredzēta iespēja izmantot tās pašas procedūras neveiksmīgas iepirkuma procedūras gadījumā. Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 26. panta 4. punkta b) apakšpunktu konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu var izmantot arī gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesniegti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādā situācijā, ja procedūru izmanto saistībā ar visiem pretendentiem, kas atbilst Direktīvas 2014/24/ES 57. līdz 64. panta kritērijiem un kas iepriekšējā atklātajā vai slēgtajā procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus atbilstīgi iepirkuma procedūras oficiālajām prasībām, paziņojuma par līgumu publicēšana nav nepieciešama.

3.1.1.4. Pamatnolīgumu izmantošana

Lai nebūtu nepieciešams mainīt līgumu un pārvaldīt izmaiņas attiecībā uz uzticētajiem uzdevumiem, turpmāk līgumslēdzējas iestādes var apsvērt iespēju izmantot pamatnolīgumu (14).

Pamatnolīgumi nodrošina iespēju elastīgāk pārvaldīt finanšu pakalpojumu līgumus, jo tie ļauj pielāgot pakalpojumu daudzumu līgumslēdzēju iestāžu vajadzībām un/vai finansējuma saņēmējiem. Tā kā ne vienmēr var viegli paredzēt finansējuma saņēmēju pieprasījumu pēc finanšu instrumentiem, pamatnolīguma izmantošana var nodrošināt vajadzīgo elastību, lai nodrošinātu mazāku vai lielāku apjomu.

Jāatgādina, ka līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma piešķirt konkrētu līgumu slēgšanas tiesības, ja ir noslēgts pamatnolīgums par visu paredzēto summu. Tāpēc gadījumā, ja pamatnolīgums attiecas uz dažādiem finanšu instrumentu veidiem un ja konkrēts finanšu instruments nav labi sagatavots vai piemērots galasaņēmēja vajadzībām, nav obligāti jāparaksta konkrēts līgums, lai īstenotu šo instrumentu.

Dažādiem finanšu pakalpojumiem izmantojot tos pašus nosacījumus, pastāv risks, ka viena konkrēta finanšu pakalpojuma (vai instrumenta) cenu vai kvalitāti ietekmēs citu finanšu pakalpojumu cena vai kvalitāte, pat ja starp šiem pakalpojumiem (vai instrumentiem) nav būtiskas saistības. Tāpēc, lietojot pamatnolīgumus, ieteicams izmantot daļas. Tas ļauj novērtēt katras daļas cenu un kvalitāti atsevišķi un pašu par sevi. Pretendenti var pielāgot savus piedāvājumus, kompensējot ekonomisko vai kvalitātes atšķirību starp daļām, lai piedāvātu vislabāko rezultātu par samaksāto cenu piedāvājumiem, kas attiecas uz vairākām daļām, vai lai censtos nodrošināt to, lai viena konkrēta daļa būtu labāk pielāgota īpašām iespējām.

Līgumslēdzējām iestādēm ieteicams pirms konkursa procedūras sākšanas analizēt katra finanšu pakalpojuma (vai instrumenta) konkrētos mērķus saistībā ar to galasaņēmēju darbības jomu, uz kuriem attiecas konkrētais instruments, lai noteiktu katra līguma priekšmetu. Pamatnolīgumu elastība ļauj noslēgt līgumu gadījumā, ja finanšu instruments ir ļoti pieprasīts, kā arī pārbaudīt, vai konkrēts finanšu instrumenta veids atbilst galasaņēmēju vajadzībām konkrētā ekonomiskajā sektorā.

Pamatnolīguma paredzamā vērtība (kas jānorāda paziņojumā par līgumu), ko aprēķina kā visu to līgumu maksimālo paredzamo vērtību bez PVN, kuri paredzēti visā pamatnolīguma laikā, jānovērtē, ņemot vērā iespēju atlīdzināt summas pieaugumu tādā apmērā, ko vadība norādīja struktūrai, kura īsteno finanšu instrumentu.

Attiecībā uz pamatnolīguma darbības laiku saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 33. panta 1. punktu pamatnolīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets. Tomēr, kā paskaidrots direktīvas 62. apsvērumā, “kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki”.

3.1.1.5. Līguma izmaiņas

Saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK līguma izmaiņas atbilstīgi piemērojamai judikatūrai ir iespējamas tikai tad, ja attiecīgā informācija bija sniegta piedāvājuma paziņojumā visiem potenciālajiem pretendentiem un ja šīs izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās. Šajā gadījumā līgumslēdzējai iestādei būs iespēja izmantot to, ka viena struktūra īsteno finanšu instrumentu turpmākām izmaiņām sākotnējām iemaksām līdz iepirktajai indikatīvajai summai. Ja šie nosacījumi nav izpildīti un ja līgumslēdzēja iestāde būtiski izmaina līgumu, bet iepirkumā atkārtoti nepiedalās, šajos grozījumos jāparedz izmaiņas sākotnējos konkursa noteikumos pretēji pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principam, un tādējādi tas ir pārkāpums.

Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES līguma izmaiņas var veikt, nesākot jaunu iepirkuma procedūru, jo īpaši turpmāk minētajās situācijās un ar noteikumu, ka tiek ievēroti īpaši apstākļi, kas paredzēti direktīvas 72. pantā:

—

ja izmaiņas ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kurās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās nedrīkst paredzēt izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Lai nodrošinātu iespēju vēlāk palielināt finanšu instrumenta programmas finansējumu, līgumslēdzējai iestādei, veicot attiecīgo finanšu pakalpojumu iepirkumu, būtu jāaprēķina ex ante iespējamie papildu programmas ieguldījumi un to ietekme uz paredzamo līguma vērtību,

—

par sākotnējā darbuzņēmēja sniegtiem papildu pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja darbuzņēmēja maiņu nevar veikt ekonomisku iemeslu dēļ un ja tā līgumslēdzējai iestādei radītu ievērojamas neērtības vai būtisku izmaksu pieaugumu. Saskaņā ar 72. pantu cenas pieaugums nevar pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, minēto ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu,

—

ja izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt, izmaiņas nemaina līguma vispārējo raksturu un cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējā līguma vai pamatnolīguma vērtības (ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, ir piemērojami iepriekš norādītie nosacījumi),

—

ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzēja iestāde sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kāda turpmāk minētā iemesla dēļ: i) nepārprotama pārskatīšanas klauzula vai iespēja saskaņā ar pirmo apakšpunktu; ii) pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas, tostarp pēc pārņemšanas, apvienošanas, iegādes vai maksātnespējas, sākotnējā darbuzņēmēja vietā pilnībā vai daļēji stājas cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar noteikumu, ka tas nerada citas būtiskas līguma izmaiņas un nav iecerēts nolūkā apiet šīs direktīvas piemērošanu, vai iii) līgumslēdzēja iestāde pati uzņemas galvenā darbuzņēmēja saistības pret tā apakšuzņēmējiem, ja šāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos, kā noteikts direktīvas 71. pantā,

—	ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas (15),

—

ja izmaiņas vērtība ir mazāka par Direktīvā 2014/24/ES minētajām robežvērtībām un mazāka par 10 % no sākotnējā līguma vērtības attiecībā uz pakalpojumu līgumiem. Turklāt izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības (kas atšķiras no iepriekš minētā).

Secinājums

Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas palielināt jau atlasīto struktūru īstenoto finanšu instrumentu programmas ieguldījumu summu (piemēram, 2007.–2013. gada plānošanas periodā), ir uzmanīgi jāpārbauda, vai ir ievēroti šo līguma izmaiņu nosacījumi.

Turklāt, lai paredzētu iespējamu turpmāku programmas ieguldījumu pieaugumu, līgumslēdzējām iestādēm ieteicams paredzēt iespēju noslēgt pamatnolīgumu, nevis veikt turpmākas līguma izmaiņas.

3.1.2. Robežvērtības, kas ir mazākas par direktīvā noteiktajām robežvērtībām: atlase saskaņā ar Līguma principiem

Ja robežvērtības ir mazākas par tām, kas noteiktas publiskā iepirkuma direktīvās, finanšu instrumentus īstenojošajām struktūrām ir jāievēro Līguma nosacījumi, ja līgumam ir pārrobežu interese.

Līguma principi, kas ir jāņem vērā, ir brīvas preču aprites princips, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, kā arī vienlīdzīga attieksme, nediskriminācija, savstarpēja atzīšana, pārredzamība un proporcionalitāte.

Komisija, pamatojoties uz Tiesas judikatūru, izdeva 2006. gada 23. jūnija skaidrojošo paziņojumu “Kopienas tiesību akti, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi” (16), kur izstrādātas prasības, kas izriet no šiem principiem.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru princips par vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju ir saistīts ar pārredzamības pienākumu, kurš nozīmē garantēt adekvātu publicitāti jebkuram potenciālam pretendentam, ļaujot īstenot konkurenci tirgū. Pārredzamības pienākums nosaka, ka uzņēmumiem, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, jābūt piekļuvei atbilstošai informācijai par līgumu pirms tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, lai šie uzņēmumi varētu izrādīt interesi par šā līguma slēgšanas tiesību iegūšanu, ja to vēlētos.

Tas nozīmē publicēt pietiekami pieejamu reklāmu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Šo reklāmu publicē līgumslēdzējs, lai izsludinātu konkursu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzēji paši izvēlas visatbilstošāko līguma publicēšanas veidu.

Pienākumi, kas izriet no Līguma principiem, attiecas uz tiem līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par direktīvās noteiktajām robežvērtībām un kuriem ir pārrobežu interese. Konkrēta pārrobežu interese ir jānovērtē atsevišķām līgumslēdzējām iestādēm, pamatojoties uz attiecīgā gadījuma īpašo apstākļu novērtējumu, piemēram, līguma priekšmeta, tā paredzamās vērtības nozīmīguma un plānotās darba izpildes vietas vai līguma tehnisko parametru (17), attiecīgās nozares specifikas (tirgus lieluma un struktūras, komercprakses utt.) novērtējumu.

3.2. EIB izraudzīšana

EIB ir viena no KNR minētajām struktūrām, kam vadošās iestādes var uzticēt finanšu instrumentu īstenošanu (KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punkts).

Tā kā attiecības starp dalībvalstīm un EIB regulē primārie tiesību akti (18), piekļuvi tiesību aktos noteiktajām EIB darbībām nevar noteikt procedūras noteikumi un nosacījumi, kas neattiecas uz nosacījumiem, kas regulē EIB darbības atbilstīgi ES primārajiem tiesību aktiem. Tas nozīmē, ka publisko iepirkumu direktīvu (kas ir sekundārie tiesību akti) nosacījumi neattiecas uz pilnvarām par starp vadošajām iestādēm un EIB noslēgtu finanšu instrumentu pārvaldību. Tāpēc šos līgumus var slēgt tieši ar EIB.

Ja vadošā iestāde līguma slēgšanas tiesības tieši piešķir EIB fondu fonda īstenošanai, EIB izvēlas finanšu starpniekus, lai īstenotu finanšu instrumentus, pamatojoties uz tā iekšējiem noteikumiem un procedūrām, kurām, kopš uz EIB attiecas Līgums, jāatbilst Līguma principiem.

Turklāt saskaņā ar KDR 7. panta 3. punktu, ja EIB uzdevumu izpildi uztic finanšu starpniekiem, atlases laikā ir jāņem vērā arī minētajā tiesību normā paredzētās īpašās prasības (skatīt 3.7. punktu turpmāk tekstā).

Secinājums

Vadošās iestādes, starpniekstruktūras un struktūras, kas īsteno fondu fondu un ir līgumslēdzējas iestādes, var vienoties tieši ar EIB, t. i., bez konkursa (19), par pilnvarām finanšu instrumentu īstenošanas jomā.

3.3. EIF izraudzīšana

EIF 1994. gadā izveidoja EIB valde (kas pārstāv dalībvalstis), pamatojoties uz ES primāro tiesību aktu (20). Ar to papildina EIB statūtu 30. pantu un pievieno to Līgumam, pilnvarojot valdi izveidot EIF un tā statūtus. Saskaņā ar minēto pantu (pēc tam, kad to aizstāja vispārējs pants par EIB meitasuzņēmumu izveidi, pašreizējais protokola (Nr. 5) 28. pants par EIB statūtiem) EIF ir noteikts juridiskas personas statuss un finansiālā autonomija, līdzīgi kā EIB.

Saskaņā ar statūtu 2. pantu EIF palīdz sasniegt Eiropas Savienības mērķus, sniedzot garantijas un darbojoties uzņēmumos. Turklāt EIF var iesaistīties citās darbībās, kas saistītas ar šiem uzdevumiem vai kas no tiem izriet.

Attiecībā uz EIB EIF nostāju raksturo cieša saikne ar Eiropas Savienības mērķiem. EIF mērķis ir palīdzēt sasniegt Savienības mērķus un uzdevumus, veicot darbības atbilstīgi Savienības mērķiem.

KNR 2. panta 23. punktā ir noteikts, ka KNR izpratnē EIB ietver EIB, EIF un jebkuru (citu) EIB meitasuzņēmumu. Tāpēc EIF arī ir viena no KNR minētajām struktūrām, kam vadošās iestādes var uzticēt finanšu instrumentu īstenošanu (KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punkts).

Pateicoties EIF īpašajam statusam, pilnvaras finanšu instrumentu pārvaldības jomā starp vadošajām iestādēm un EIF var noslēgt tieši.

Ja vadošā iestāde līguma slēgšanas tiesības tieši piešķir EIF fondu fonda īstenošanai, EIF izvēlas finanšu starpniekus, lai īstenotu finanšu instrumentus, pamatojoties uz tā iekšējiem noteikumiem un procedūrām, kurām, kopš uz EIF attiecas Līgums, jāatbilst Līguma principiem.

Turklāt saskaņā ar KDR 7. panta 3. punktu, ja EIF uzdevumu izpildi uztic finanšu starpniekiem, atlases laikā ir jāņem vērā minētajā tiesību normā paredzētās īpašās prasības (skatīt 3.7. punktu turpmāk tekstā).

Secinājums

Vadošās iestādes, starpniekstruktūras un struktūras, kas īsteno fondu fondu un ir līgumslēdzējas iestādes, var vienoties tieši ar EIF, t. i., bez konkursa (21), par pilnvarām finanšu instrumentu īstenošanas jomā.

3.4. Starptautiskas finanšu iestādes izraudzīšana

Vadošās iestādes var apsvērt iespēju finanšu instrumentu īstenošanu uzticēt starptautiskai finanšu iestādei, kā to paredz KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punkts.

KNR nav iekļauta starptautiskas finanšu iestādes definīcija. Starptautiskās finanšu iestādes var definēt kā finanšu iestādes, ko izveido vismaz divas valstis, noslēdzot starpvaldību nolīgumu, lai sniegtu finansiālu atbalstu ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem. To īpašnieki vai akcionāri parasti ir valstu valdības, tomēr tās var būt arī starptautiskas iestādes un/vai citas organizācijas.

Vadošā iestāde var tieši uzticēt starptautiskai finanšu iestādei finanšu instrumenta īstenošanu, ja dalībvalsts, kura norīkoja attiecīgo vadošo iestādi (22), ir starptautiskās finanšu iestādes dalībvalsts un ja uzticētie uzdevumi atbilst iestādes statūtos noteiktajiem uzdevumiem. Šo iespēju tādos pašos apstākļos var izmantot arī starpniekstruktūras un struktūras, kuras īsteno fondu fondu un ir līgumslēdzējas iestādes.

Izraugoties starptautisku finanšu iestādi (izņemot EIB un EIF), vadošajām iestādēm ir jāpārbauda, vai iestāde atbilst KDR 7. panta 1. un 2. punktā minētajiem atlases kritērijiem.

Pēc tam, kad vadošā iestāde ir uzticējusi fondu fonda īstenošanas uzdevumus starptautiskai finanšu iestādei, starptautiskā finanšu iestāde var izvēlēties finanšu starpniekus finanšu instrumentu īstenošanai. Starptautiskā finanšu iestāde finanšu starpniekus izvēlas saskaņā ar starptautiskās finanšu iestādes noteikumiem.

Turklāt saskaņā ar KDR 7. panta 3. punktu, ja starptautiskā finanšu iestāde uzdevumu izpildi uztic finanšu starpniekiem, atlases laikā ir jāņem vērā minētajā tiesību normā paredzētās īpašās prasības (skatīt 3.7. punktu turpmāk tekstā).

Secinājums

Vadošās iestādes var vienoties tieši ar starptautisku finanšu iestādi, ja attiecīgā dalībvalsts ir starptautiskās finanšu iestādes dalībvalsts, t. i., bez konkursa (23), par pilnvarām finanšu instrumentu īstenošanas jomā, ja uzticētie pienākumi atbilst iestādes statūtos noteiktajiem uzdevumiem.

3.5. Līguma slēgšanas tiesību iekšēja piešķiršana

Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskā sektora iestādes, neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu.

Šajā sakarībā vadošā iestāde var apsvērt iespēju finanšu instrumentu īstenošanu uzticēt iekšējai vienībai (24). Tā ir arī iespēja starpniekstruktūrām un struktūrām, kuras īsteno fondu fondu un ir līgumslēdzējas iestādes, ja tiek ievēroti turpmāk tekstā aprakstītie nosacījumi.

Pirms Direktīvas 2014/24/ES pieņemšanas nosacījumus par līgumu noslēgšanu tieši ar līgumslēdzējai iestādei piederošām un tās kontrolētām vienībām (iekšējām vienībām) noteica judikatūra.

Ar Direktīvu 2014/24/ES ir attiecīgi definēti un paplašināti nosacījumi, kas pieļauj šādu līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu. Šo nosacījumu ievērošana ir rūpīgi jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

Izraugoties iekšēju struktūru, ir jānodrošina arī atbilstība KDR 7. panta nosacījumiem.

3.5.1. Nosacījumi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai iekšējām vienībām līdz Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datumam vai līdz 2016. gada 18. aprīlim, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir agrāks

Saskaņā ar judikatūru, ja valsts iestāde, kas ir līgumslēdzēja iestāde, nolemj nepildīt tai noteiktos pienākumus sabiedrības interesēs, izmantojot pašas administratīvos, tehniskos un citus resursus, tā var tieši piešķirt citām vienībām tiesības īstenot šos uzdevumus, ja: i) tās 100 % pieder valstij, ii) valsts iestāde īsteno pār attiecīgajām vienībām līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, un iii) šīs vienības ievērojamu daļu savu darbību veic kontrolējošās iestādes vai iestāžu pārraudzībā.

3.5.1.1. Pilnīgu valsts īpašumtiesību nosacījumi

Attiecībā uz pirmo kritēriju vienībai ir 100 % jāpieder valstij.

3.5.1.2. Nosacījumi līdzīgas kontroles jomā

Līgumslēdzējai iestādei jāīsteno pār attiecīgo vienību līdzīga kontrole, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām. Šo kontroli var īstenot atsevišķi vai kopā (25).

Līgumslēdzējas iestādes jēdziens

Līgumslēdzējām iestādēm kontrole ir jānodrošina Direktīvas 2014/24/ES 1. panta 1. punkta izpratnē, kā noteikts direktīvas I pielikumā. Tāpēc efektīvas kontroles nosacījumi ir izpildīti gadījumā, ja, piemēram, ministrijas struktūrvienība vēlas noslēgt līgumu ar valsts iekšēju vienību un tās pašas ministrijas cita struktūrvienība īsteno efektīvu kontroli, piedaloties iekšējas vienības pārvaldības struktūrās. Tomēr tie nav izpildīti, piemēram, šādos gadījumos:

—	ja ministrijas galvenā struktūrvienība vēlas noslēgt līgumu ar valsts iekšēju vienību un citas ministrijas galvenā struktūrvienība īsteno efektīvu kontroli, piedaloties iekšējas vienības pārvaldības struktūrās,

—	ja ministrijas reģionālā struktūrvienība vēlas noslēgt līgumu ar valsts iekšēju vienību un ministrijas galvenā struktūrvienība īsteno efektīvu kontroli, piedaloties iekšējas vienības pārvaldības struktūrās.

Līdzīga kontrole

Saskaņā ar iedibināto judikatūru (26) par “līdzīgu kontroli” uzskata to, ka attiecīgo vienību kontrolē, ļaujot līgumslēdzējai iestādei ietekmēt attiecīgās vienības lēmumus. Līgumslēdzējai iestādei nav praksē jāizmanto izšķiroša ietekme; pietiek ar iespēju to izmantot.

Īstenotajai ietekmei ir jābūt izšķirošai ietekmei gan attiecībā uz attiecīgās vienības stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem (27). Citiem vārdiem sakot, līgumslēdzējai iestādei ir jābūt iespējai īstenot strukturālo un funkcionālo kontroli pār šo vienību. Tam nav obligāti nepieciešama ikdienas darba kontrole (28).

Līdzīgas kontroles nosacījums ir ievērots, ja līgumslēdzēja iestāde ietilpst vienības (piemēram, attīstību veicinošas vai attīstības bankas) uzraudzības vai pārvaldības valdes sastāvā un ja tai ir iespēja īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs vienības stratēģiskajiem mērķiem un nozīmīgajiem lēmumiem.

Lai novērtētu, vai līgumslēdzējai iestādei ir izšķiroša ietekme uz vienības stratēģiskajiem mērķiem un nozīmīgajiem lēmumiem, Tiesa pārbauda: i) vai vienības kapitālā ir privāta līdzdalība, ii) lēmumu pieņemšanas struktūru sastāvu un iii) padomei nodoto pilnvaru apmēru (29).

Saskaņā ar Tiesas secinājumiem privātā kapitāla iesaistīšana, pat kā mazākuma akcionāram, uzņēmumā, kura dalībnieks ir arī līgumslēdzēja iestāde, neļauj līgumslēdzējai iestādei pār šo uzņēmumu īstenot līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām (30).

Tomēr tas, ka līgumslēdzējai iestādei, kas piešķir līguma slēgšanas tiesības atsevišķi vai kopā ar citām līgumslēdzējām iestādēm, pieder visas vienības kapitāla daļas, var – parasti, bet ne vienmēr – liecināt par to, ka līgumslēdzējai iestādei šajā vienībā ir līdzīga ietekme kā savā struktūrvienībā (31).

Tas, ka vienības lēmumu pieņemšanas struktūru sastāvā ietilpst līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji, kuriem pieder attiecīgā vienība, apliecina, ka vienību kontrolē līgumslēdzējas iestādes, kam tādējādi ir izšķiroša ietekme uz vienības stratēģiskajiem mērķiem un nozīmīgajiem lēmumiem.

Ir jāpārbauda vienības padomei piešķirto pilnvaru apjoms, lai novērtētu, vai vienība ir orientēta uz tirgu un ir ieguvusi neatkarības pakāpi, kas liedz iespēju tās biedriem – līgumslēdzējām iestādēm – to kontrolēt.

Ir jāņem vērā uzņēmuma juridiskā forma, jo noteiktas formas uzņēmumi var censties sasniegt mērķus neatkarīgi no akcionāriem.

Ja saskaņā ar vienības statūtiem tā darbojas īpašnieku interesēs un neīsteno citas intereses, kas nav saistīto līgumslēdzēju iestāžu interesēs, tas liecina par līdzīgu kontroli, kādu līgumslēdzēja iestāde īsteno pār savām struktūrvienībām.

Var uzskatīt, ka kontrole pār vienības lēmumiem, ko līgumslēdzējas iestādes īsteno ar statūtos regulēto struktūru starpniecību, dod iespēju šīm iestādēm kontrolēt šo vienību līdzīgi kā savas struktūrvienības.

Šai kontrolei ir jābūt efektīvai (32). Nepietiek ar to, ka kontrole galvenokārt ir tikai ierobežojumi, ko uzņēmuma uzņēmējdarbības tiesības paredz noteikt akcionāriem, kā rezultātā tiek ierobežotas līgumslēdzējas iestādes pilnvaras ietekmēt šo uzņēmumu lēmumus (33).

Līdzīgu kontroli var nodrošināt atsevišķi vai kopā

Nav svarīgi, vai kontroli īsteno atsevišķiir pieļaujama arī analoga kopīgā kontrole. Saskaņā ar judikatūru, ja tiek izmantota vienība, kas kopīgi pieder vairākām līgumslēdzējām iestādēm, “līdzīgu kontroli” var īstenot kopā ar šīm iestādēm un nav svarīgi, lai katra iestāde kontroli īstenotu atsevišķi. Lēmumus var pieņemt vairākums atkarībā no gadījuma (34).

Tiesa atzina, ka noteiktos apstākļos nosacījumi saistībā ar līgumslēdzējas iestādes īstenoto kontroli var būt pietiekami, ja šai iestādei pieder tikai 0,25 % no publiska uzņēmuma kapitāla (35). Analoga kopīgā kontrole ir iespējama pat tad, ja akcionāru procentuālā daļa ir ļoti maza, ar noteikumu, ka šai akciju paketei noteiktās tiesības ir pietiekamas, lai akcionāri kopīgi varētu īstenot efektīvu kontroli (36).

Ja vadošā iestāde, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, piedalās tās vienības lēmumu pieņemšanas procesā, kura ir kopīpašums un kuru kontrolē vairāki publiskie īpašnieki, ir jānovērtē, vai pastāv analoga kopīgā kontrole pār vienību.

3.5.1.3. Nosacījums par vienības darbības nozīmīgu daļu, ko veic kontrolējošas valsts iestādes vai iestāžu uzdevumā

Vienībai ir jāveic darbību nozīmīga daļa kontrolējošās valsts iestādes vai iestāžu uzdevumā, t. i., pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzdevusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskās personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, neatkarīgi no tā, kam par labu līgumu pilda. Tiesa līdz šim nav noteikusi procentuālo lielumu, kas uzskatāms par vienības darbības būtisku daļu (37).

Ja vadošā iestāde nav vienības vienīgais īpašnieks un pārvaldītājs, nosacījums, ka vienība pilda darbības būtisku daļu kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai iestāžu uzdevumā, ir izpildīts pat tad, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī iekšējā vienība konkrēti neveic nekādus vadošās iestādes uzticētos uzdevumus, bet ja attiecīgās vienības darbības būtisku daļu veido uzdevumi, kurus uztic citas to kontrolējošās iestādes.

Secinājums

Vadošā iestāde, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, var iepriekš minētajos apstākļos uzticēt finanšu instrumentu īstenošanas uzdevumus 100 % valstij piederošai vienībai (piemēram, attīstības bankai), pār kuru tā īsteno kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ar noteikumu, ka šī vienība ievērojamu daļu darbību veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai iestādes. Iekšējās vienības izvēlas finanšu starpniekus, ņemot vērā publisko iepirkumu noteikumus un principus, ar nosacījumu, ka iekšējās vienības ir līgumslēdzējas iestādes.

3.5.2. Nosacījumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu iekšējām vienībām pēc Direktīvas 2014/24/ES (Direktīvas 2014/24/ES 12. pants) transponēšanas vai pēc 2016. gada 18. aprīļa

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 12. pantu līgumslēdzēja iestāde var noslēgt publisku līgumu ar kontrolētu juridisko personu ar noteikumu, ka ir ievēroti trīs turpmāk tekstā minētie kumulatīvie nosacījumi.

3.5.2.1. Nosacījumi par iekšējās vienības īpašumtiesībām

Kontrolēta juridiskā persona nedrīkst būt saistīta ar tiešo privāto kapitālu, izņemot gadījumus, kad šāda privātā kapitāla līdzdalība neietver kontroli vai bloķēšanu, ko paredz valsts tiesību akti saskaņā ar Līgumiem, kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolētu juridisko personu.

Privātā kapitāla līdzdalība, kas neietver kontroli vai bloķēšanu, saskaņā ar Līgumiem attiecas uz privāto līdzdalību, kas izriet no pārredzamas un nediskriminējošas procedūras (38) atbilstīgi Līgumu principiem.

Līgumslēdzējai iestādei, kas izmanto iekšējas vienības pakalpojumus, nav obligāti jāpieder šīs vienības akcijām, ar noteikumu, ka šī vienība 100 % pieder valstij, tā kontrolē iekšējo vienību (3.5.2.2. punkts turpmāk tekstā) un ir izpildīti darbības kritēriji (3.5.2.3. punkts turpmāk tekstā) (39).

3.5.2.2. Nosacījumi par līgumslēdzējas iestādes kontroli pār iekšējo vienību

Līgumslēdzējai iestādei pār attiecīgo juridisko personu jāīsteno kontrole, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām. Kodificējot judikatūras noteiktos kritērijus, direktīvas 12. panta 1. punktā noteikts, ka uzskatāms, ka līgumslēdzēja iestāde ir īstenojusi šo kontroli, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Tāpēc ir būtiski līgumslēdzējas iestādes izšķirošas ietekmes indikatori gan attiecībā uz 3.5.1.2. punktā minētās vienības stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem.

Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiskā persona, kuru tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde (12. panta 1. punkts), vai kopīgi, ar noteikumu, ka ir ievēroti direktīvas 12. panta 3. punktā paredzētie noteikumi (40).

Izņemot kopīgi īstenotas kontroles gadījumus, ir iespējama arī publisku līgumu slēgšanas tiesību tieša piešķiršana, ja kontrolēta juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu (skatīt direktīvas 12. panta 2. punktu).

3.5.2.3. Nosacījumi attiecībā uz darbībām, ko veic kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu uzdevumā

Kontrolētajai juridiskajai personai vairāk nekā 80 % no savām darbībām jāveic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskās personas, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, neatkarīgi no tā, kam par labu līgumu pilda. Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 12. panta 5. punktu, lai noteiktu darbību procentuālo apmēru, jāņem vērā vidējais kopējais apgrozījums vai kāds cits ar darbību saistīts atbilstīgs rādītājs, piemēram, attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

Ja attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, kāds tas bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir jābūt pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

Dalībvalstis drīkst izmantot jebkuru no šīm metodēm. Izmantojot vidējā kopējā apgrozījuma metodi, apgrozījumā ņem vērā vienības (piemēram, attīstības/attīstību veicinošas bankas) visas darbības, un no tām vairāk nekā 80 % jāveic, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde.

Ja vadošā iestāde vai starpniekstruktūra ieceļ iekšējo vienību kā struktūru, kas īsteno fondu fondu, un ja šī vienība ir līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar piemērojamo Publiskā iepirkuma direktīvu, tai, izvēloties finanšu starpniekus, ir jāievēro publisko iepirkumu noteikumi un principi. Turklāt saskaņā ar KDR 7. panta 3. punktu atlases laikā ir jāņem vērā arī minētajā tiesību normā paredzētās īpašās prasības (skatīt 3.7. punktu turpmāk tekstā).

Dalībvalstī izveidotām finanšu iestādēm, kuru uzdevums ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana publiskas iestādes kontrolē, kā noteikts KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, var uzticēt finanšu instrumentu īstenošanas uzdevumus, ja izpildīti iepriekš tekstā minētie nosacījumi.

Secinājums

Vadošā iestāde, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, var tieši ar iekšējām vienībām noslēgt līgumus par finanšu instrumentu īstenošanu ar noteikumu, ka ir ievērotas Direktīvas 2014/24/ES 12. panta prasības. Ja iekšējās vienības izvēlas finanšu starpniekus, jāņem vērā publisko iepirkumu noteikumi un principi, ja iekšējās vienības ir līgumslēdzējas iestādes.

1. piemērs

X reģionam pieder 100 % tās reģionālās attīstības bankas akciju, kuras uzdevums saskaņā ar statūtiem ir atbalstīt ekonomikas attīstību šajā reģionā.

X reģions vada bankas uzraudzības padomi, kuras mērķis ir nodrošināt bankas darbību stratēģiskos norādījumus un balsot par budžetu, darbiniekiem un nominētajiem bankas vadītājiem.

Banka var brīvi pieņemt ikdienas lēmumus par finansējumu, t. i., izsniegt aizdevumus un garantijas tiem uzņēmumiem šajā reģionā, kuri neietilpst darbības jomā, kas uzskatāma par “svarīgu”. Uz svarīgiem lēmumiem (piemēram, lēmumiem par aizdevumu stratēģiju, darbiniekiem, budžetu) ir attiecināma kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes izšķiroša ietekme.

Tā izriet no kārtības, ka X reģions īsteno bankas kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām.

X reģions vēlas reģionālās attīstības bankai uzticēt finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus.

Tā kā tas efektīvi kontrolē banku, kura tam pilnīgi pieder, un tā kā bankas vienīgā komerciālā darbība ir X reģiona uzdevumu izpilde, pastāv iekšēja saistība starp X reģionu un banku, kas dod iespēju X reģionam uzticēt bankai finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus ar noteikumu, ka banka atbilst KDR 7. panta prasībām.

2. piemērs

X reģionam pieder 1 % tās valsts attīstības bankas akciju, kuras uzdevums saskaņā ar tiesību aktiem ir atbalstīt ekonomikas attīstību dalībvalstī.

X reģions ir bankas uzraudzības padomes loceklis. Banka var brīvi pieņemt ikdienas lēmumus par finansējumu, t. i., izsniegt aizdevumus un garantijas tiem uzņēmumiem šajā reģionā, kuri neietilpst darbības jomā, kas uzskatāma par “svarīgu”. Tomēr uz svarīgiem lēmumiem (piemēram, lēmumiem par aizdevumu stratēģiju, darbiniekiem, budžetu) ir attiecināma kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes izšķiroša ietekme. Pamatojoties uz līdzdalības tiesībām, X reģions īsteno bankas kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām.

Papildus X reģiona uzdevumu izpildei banka īsteno komerciālas darbības, kas veido 15 % no tās vidējā kopējā apgrozījuma.

2016. gada jūnijā (saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES) X reģions vēlas uzticēt bankai finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus. Tā kā tas efektīvi kontrolē banku (lai gan tam pieder tikai 1 % akciju) un tā kā banka vairāk nekā 80 % no savām darbībām veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzticējuši īpašnieki (41) (kā aprēķināts, pamatojoties uz bankas vidējo kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas), pastāv iekšēja saistība starp X reģionu un banku, kas dod iespēju X reģionam uzticēt bankai finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus ar noteikumu, ka banka atbilst KDR 7. panta prasībām.

3. piemērs

Valstij pieder 100 % tās attīstības bankas akciju, kuras uzdevums ir atbalstīt ekonomikas attīstību dalībvalstī.

X ministrija ir bankas uzraudzības padomes loceklis. Banka var brīvi pieņemt ikdienas lēmumus par finansējumu, t. i., izsniegt aizdevumus un garantijas tiem uzņēmumiem šajā reģionā, kuri neietilpst darbības jomā, kas uzskatāma par “svarīgu”. Tomēr uz svarīgiem lēmumiem (piemēram, lēmumiem par aizdevumu stratēģiju, darbiniekiem, budžetu) ir attiecināma kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes izšķiroša ietekme, un līdz ar to X ministrija īsteno tādu kontroli pār banku, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām.

Papildus X ministrijas uzdevumu izpildei banka īsteno komerciālas darbības, kas veido 15 % no tās vidējā kopējā apgrozījuma.

2016. gada jūnijā (saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES) X ministrija vēlas uzticēt bankai finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus. Tā kā tā efektīvi kontrolē banku un tā kā banka vairāk nekā 80 % no savām darbībām veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzticējuši īpašnieki (42) (kā aprēķināts, pamatojoties uz bankas vidējo kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas), pastāv iekšēja saistība starp X ministriju un banku, kas dod iespēju X ministrijai uzticēt bankai finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus ar noteikumu, ka banka atbilst KDR 7. panta prasībām.

3.6. Administratīvā sadarbība (43)

Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskā sektora iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu.

Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanai nevajadzētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību veikt tām uzticētos sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, izmantojot savus resursus, kas ietver administratīvās sadarbības iespēju ar citām valsts iestādēm. Paturot prātā vajadzību nepieļaut konkurences izkropļojumus attiecībā uz privātiem ekonomikas dalībniekiem, Direktīvā 2014/24/ES tika precizēta administratīvā sadarbība.

Šajā sakarā vadošā iestāde, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, var apsvērt iespēju izmantot administratīvo sadarbību, lai uzticētu finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, lai nodrošinātu šādu sadarbību (44).

Administratīvo sadarbību finanšu instrumentu īstenošanai var nodrošināt, noslēdzot līgumu starp vadošo iestādi, starpniekstruktūru vai struktūru, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, un citu līgumslēdzēju iestādi, kura kontrolē 100 % valstij piederošu vienību, kas var īstenot finanšu instrumentus (t. i., iekšējo vienību). Vai arī finansēšanas nolīgumu var noslēgt tieši starp vadošo iestādi, starpniekstruktūru vai struktūru, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, un līgumslēdzēju iestādi, kura īsteno finanšu instrumentu. Līgumā/finansēšanas nolīgumā būtu jāietver kārtība, kā nosakāma atlīdzība struktūrai, kas īsteno finanšu instrumentu (45).

Izmantojot administratīvo sadarbību, vadošajai iestādei, starpniekstruktūrai vai struktūrai, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, jāievēro KDR 7. panta 1. un 2. punkta noteikumi.

3.6.1. Nosacījumi administratīvās sadarbības jomā līdz Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datumam vai līdz 2016. gada 18. aprīlim, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir agrāks

Pirms Direktīvas 2014/24/ES pieņemšanas nosacījumi, kas paredz iespēju noslēgt līgumus (46) starp valsts iestādēm (administratīvā sadarbība), neattiecās uz publiskā iepirkuma noteikumiem un tos noteica judikatūra.

Administratīvā sadarbība starp valsts iestādēm, lai nodrošinātu to, ka sabiedrisks uzdevums, kas tām visām jāveic, būtu atļauts ārpus publiskā iepirkuma noteikumu darbības jomas (47). Publiskā iepirkuma noteikumi nav piemērojami, ja:

—	administratīvā sadarbība attiecas tikai uz valsts iestādēm bez privātā sektora līdzdalības,

—	vienlīdzīgas attieksmes principu ievēro, lai privātu pakalpojumu sniedzēju nostādītu labākā stāvoklī attiecībā pret konkurentiem (48), un

—	šīs sadarbības īstenošanu regulē tikai nosacījumi un prasības saistībā ar mērķiem sabiedrības interesēs, kas ir jāīsteno valsts iestādēm (49).

Nav spēkā judikatūra attiecībā uz administratīvo sadarbību finanšu instrumentu jomā. Tomēr piemēri citās jomās var atspoguļot Tiesas nostāju par to, vai sadarbību regulē tikai nosacījumi un prasības saistībā ar mērķiem sabiedrības interesēs.

Tiesa atzina, ka vietējās iestādes īsteno mērķi nodrošināt sabiedriskos uzdevumus, ja tās sadarbojas atkritumu likvidēšanas jomā, lai īstenotu pienākumus, kas noteikti piemērojamos ES tiesību aktos (50).

Tiesa arī analizēja sadarbību starp universitāti un valstij piederošu uzņēmumu, uz ko attiecas privāttiesības augstākās izglītības pārvaldības IT sistēmas iegādes jomā. Tiesa secināja, ka šīs sadarbības mērķis nav īstenot mērķi sabiedrības interesēs, kas ir jādara universitātei un attiecīgajam uzņēmumam, jo pēdējam nav tieši uzticēts veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu (51).

Lai nodrošinātu administratīvo sadarbību finanšu instrumentu īstenošanai, sadarbības iestādēm ir jāīsteno mērķi sabiedrības interesēs. Tā tas ir gadījumā, ja visas līgumslēdzējas iestādes/pilnvarotās vienības darbības veic saskaņā ar valsts pilnvarām, kas noteiktas tiesību aktos, lai finanšu instrumenta īstenošana ļautu iestādēm veikt funkcijas, kas noteiktas ES vai valsts tiesību aktos, piemēram, sociālo pasākumu finansēšana vai finansējuma nodrošināšana konkrētiem MVU veidiem vai ekonomikas attīstības vai pētniecības sekmēšanai. Vadošās iestādes (starpniekstruktūras vai struktūras, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde) saistības sasniegt darbības mērķus un darbības, kā aprakstīts programmā (nevis atbalsta pasākumi, piemēram, IT rīku izstrāde vai tādu biroju iznomāšana, kas nepieciešami darbiniekiem, kuri nodrošina ESI fondu īstenošanu), var uzskatīt par uzdevumiem, ko veic sabiedrības interesēs. Ja citas valsts iestādes īsteno tādus pašus mērķus un darbības, to darbībā var būt iespēja nodrošināt administratīvo sadarbību.

Valsts iestāžu sadarbība ir jāregulē tikai nosacījumiem un prasībām saistībā ar mērķiem sabiedrības interesēs, kas katrā gadījumā ir jāanalizē atsevišķi.

Atlīdzībai, ko maksā vadošā iestāde, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, par finanšu instrumenta īstenošanu iestādei, kura īsteno finanšu instrumentu, jābūt vienādai ar to, ko citas valsts iestādes maksā, izmantojot tās struktūras pakalpojumus, kura īsteno finanšu instrumentu tāda paša veida finanšu produktiem, ko piegādā tāda paša veida saņēmējiem, ja ir attiecināmi normatīvie noteikumi pārvaldības izmaksu vai maksas jomā (skatīt KDR 12. un 13. pantu).

Secinājums

Līdz Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas datumam vai līdz 2016. gada 18. aprīlim, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir agrāks, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, uz kuru attiecas judikatūrā paredzētie nosacījumi, noslēdz administratīvās sadarbības nolīgumus ar valsts iestādi, kurai var uzticēt finanšu instrumentu īstenošanu.

3.6.2. Nosacījumi administratīvās sadarbības jomā pēc Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas vai pēc 2016. gada 18. aprīļa

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 12. panta 4. punktu līgums, kas noslēgts tikai starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, neietilpst direktīvas darbības jomā, ja izpildīti šādi trīs nosacījumi:

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus. Kā norādīts 3.6.1. sadaļā, vadošās iestādes, starpniekstruktūras vai struktūras, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, saistības sasniegt darbības mērķus un darbības, kā aprakstīts programmā (nevis atbalsta pasākumi, piemēram, IT rīku izstrāde vai tādu biroju iznomāšana, kas nepieciešami darbiniekiem, kuri nodrošina ESI fondu īstenošanu), var uzskatīt par uzdevumiem, ko veic sabiedrības interesēs;

ii)	šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm (skatīt iepriekš tekstā 3.6.1. sadaļā izskaidroto ietekmi atlīdzības jomā);

iii)	iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību. Rezultātā ierobežojumi neattiecas uz darbību tirgū, kas neietilpst sadarbības jomā.

Saskaņā ar pēdējo nosacījumu, kurš nosaka stingru ierobežojumu darbībām tirgū, kas neietilpst sadarbības jomā, iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm ir jāveic mazāk nekā 20 % no darbībām, kuras saistītas ar sadarbību atvērtā tirgū.

Ja administratīvās sadarbības puses nepiedalās saimnieciskajā darbībā vai citā konkurences jomā ar citiem tirgus dalībniekiem, 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti, jo netiek veikta darbība atvērtā tirgū.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 12. panta 5. punktu, lai noteiktu darbību procentuālo lielumu, jāņem vērā vidējais kopējais apgrozījums vai kāds cits ar darbību saistīts atbilstīgs rādītājs, piemēram, attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izmaksas par pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Pēc būtības šajā aprēķinā neietilpst darbības, kas nesen veiktas sadarbības ietvaros, t. i., darbības, kuras neveica neviena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde pirms sadarbības.

Ja attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, kāds tas bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

Iepriekš tekstā 3.6.1. sadaļā aprakstīto līguma noteikumu jomas arī ir pieejamas (52).

Secinājums

Pēc Direktīvas 2014/24/ES transponēšanas vai līdz 2016. gada 18. aprīlim vadošā iestāde, starpniekstruktūra vai struktūra, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, var noslēgt administratīvās sadarbības nolīgumus, ievērojot direktīvā paredzētos noteikumus, ar citām līgumslēdzējām iestādēm, kurām var uzticēt finanšu instrumentu īstenošanu. Iepriekš tekstā 3.6.1. sadaļā aprakstīto līguma noteikumu jomas arī ir pieejamas.

Piemērs

Ekonomikas ministrija kontrolē 100 % tās valstij piederošas attīstības bankas akciju, kuras uzdevums saskaņā ar tiesību aktiem ir izsniegt aizdevumus un garantijas MVU, lai atbalstītu inovācijas visā valsts teritorijā.

Y reģions īsteno programmu, kuras mērķis ir atbalstīt inovācijas reģionā. Tas ne atsevišķi, ne kopā nekontrolē valsts attīstības banku. Tāpēc starp tiem nepastāv iekšēja saistība.

Administratīvā sadarbība varētu būt iespējama, ja ir izpildīti šādas sadarbības nosacījumi.

Sadarbības līguma, kas noslēgts starp Ekonomikas ministriju un Y reģionu vai starp attīstības banku un Y reģionu, mērķim ir jābūt nodrošināt to, lai sabiedriskos pakalpojumus, kas ministrijai un Y reģionam jānodrošina, sniegtu ar nolūku sasniegt to kopējos mērķus. Attiecībā uz Y reģionu ir pietiekami, ka programmas ietvaros mērķis ir atbalsts inovācijām reģionā.

Sadarbības īstenošanu regulē tikai nosacījumi saistībā ar sabiedrības interesēm. It sevišķi atlīdzība par pakalpojumu ir jāmaksā reģionam ar tādiem pašiem noteikumiem kā ministrijai. Ja finanšu produktus, kurus reģions prasa bankai īstenot, banka jau nodrošina ministrijai, banka reģionam prasa tādas pašas izmaksas un maksas par finanšu instrumenta īstenošanu, nodrošinot šos produktus. Ja finanšu produktus, kurus reģions prasa bankai īstenot, banka jau nodrošina ministrijai, valsts attīstības banka piekrīt prasīt reģionam tādas pašas izmaksas un maksas, kādas tā prasītu ministrijai.

Iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību. Valsts attīstības bankai ir jānodrošina sadarbības atbilstošā veida finansējums (t. i., finanšu produkta veids, ko nodrošina konkrēta veida saņēmējiem konkrētā nozarē, piemēram, pašu kapitāls inovācijām, kas paredzēts uzņēmējdarbības uzsākšanai) atvērtā tirgū par vairāk nekā 20 % vidējo kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

Ja valsts attīstības banka atbilst KDR 7. panta prasībām, Y reģions var piešķirt līguma slēgšanas tiesības bankai un noslēgt līgumu tieši ar banku.

3.7. KDR 7. panta prasības

KDR 7. pantā ir noteikti kritēriji, kas jāpiemēro vadošajai iestādei, izvēloties struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus. Regulas 7. panta 1. un 2. punkta noteikumi attiecas uz tādu struktūru atlasi, kuras īsteno finanšu instrumentus (izņemot EIB un EIF atlasi), neatkarīgi no līguma summas un attiecīgās struktūras atlases procedūras (atklāts konkurss, sarunu procedūra, konkurss ar pārrunu procedūru, konkursa procedūra, līguma slēgšanas tiesību tieša piešķiršana). KDR 7. panta 3. punkta nosacījumi attiecas uz to finanšu starpnieku atlasi, kurus izvēlas struktūras, kas īsteno fondu fondu.

Atgādinot Līgumā izklāstītos pārredzamības un nediskriminācijas principus, KDR 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka atlases procedūrai ir jābūt pārredzamai un objektīvi pamatotai un tā nedrīkst izraisīt interešu konfliktus.

Ja finanšu instrumentu īstenošanas uzdevumus uztic trešai personai saskaņā ar vienu no iepirkuma procedūrām, kas noteikta Publisko iepirkumu direktīvā, ņemot vērā KDR 7. pantu, tai ir jāievieš vismaz atlases un piešķiršanas kritēriji un turpmāk tekstā 3.7.1. līdz 3.7.3. punktā minētie darba uzdevuma elementi. Izņemot šo gadījumu, t. i., līguma slēgšanas tiesību tiešas piešķiršanas gadījumu, ir jāpiemēro KDR 7. pantā minētie atlases kritēriji, bet ne kā atlases kritēriji, piešķiršanas kritēriji un darba uzdevuma elementi.

3.7.1. Atlases kritēriji

KDR 7. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā un 7. panta 2. punkta 1. apakšpunktā noteiktie kritēriji ir saistīti ar struktūras tiesībspēju, finansiālajām, ekonomiskajām un organizatoriskajām spējām, ko uztic ar finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumiem. Tāpēc ir jāpiemēro šie minimālie atlases kritēriji.

3.7.1.1. Tiesībspēja

Tās struktūras tiesībspēja, kurai uztic īstenošanas uzdevumus, ir jāpārbauda, lai nodrošinātu, ka izraudzītā struktūra drīkst veikt finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem. Tāpēc atlases procedūras laikā ir jāpārbauda struktūras pilnvarojums veikt attiecīgos īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem (KDR 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

3.7.1.2. Ekonomiskās un finansiālās spējas

Struktūrai, kurai uztic finanšu instrumentu īstenošanu, ir jābūt ekonomiskām un finansiālām spējām izpildīt uzdoto. Tāpēc atlases procedūrai ir jānodrošina konkrētās struktūras atbilstoša ekonomiskā un finanšu dzīvotspēja (KDR 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Atbilstība būtu jāpārbauda, noskaidrojot, kādus uzdevumus paredzēts uzticēt struktūrai, kā arī to īstenošanas kārtību un ilgumu.

3.7.1.3. Organizatoriskā spēja

Struktūrai, kurai uztic finanšu instrumentu īstenošanas uzdevumus, ir jābūt organizatoriskai spējai īstenot finanšu instrumentu programmas īstenošanas kontekstā, t. i.,:

—

pienācīga spēja īstenot finanšu instrumentu, tostarp organizācijas struktūru un pārvaldības sistēmu, kas nodrošina nepieciešamo ticamību vadošajai iestādei (KDR 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts). Vadošajai iestādei ir jānovērtē, cik labi darbojas sistēma, kas ieviesta struktūrai, kurai paredzēts uzticēt īstenošanas uzdevumus, un kā to kontrolē. Ieviestajai sistēmai būtu jāaptver tādi aspekti kā plānošana, izveide, saziņa, progresa un mērķu uzraudzība, riska pārvaldība un uzņēmējdarbības kontrole,

—

efektīva un lietderīga iekšējās kontroles sistēma (KDR 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Efektīvai un lietderīgai iekšējās kontroles sistēmai būtu jānodrošina tas, lai struktūrā, kurai uzticēta finanšu instrumenta(-u) īstenošana, būtu ieviesta atbilstoša kontroles vide un lai tiktu ievērotas pieņemtās procedūras izpildes, mērīšanas, pārbaudes un risku mazināšanas jomā,

—	tādas uzskaites sistēmas izmantošana, kura laikus nodrošina precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju (KDR 7. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

3.7.1.4. Pieredze

Lai izvēlētos visatbilstošākās struktūras finanšu instrumentu efektīvai īstenošanai, vadošajai iestādei pienācīgi jāņem vērā tās struktūras pieredze, kurai uzticēts īstenot finanšu instrumentu, kopumā īstenojot līdzīgus finanšu instrumentus (tie var nebūt saistīti ar ES fondiem), kā arī jo īpaši piedāvātās darba grupas locekļu zināšanas un pieredze (KDR 7. panta 2. punkts). Šai prasībai nevajadzētu būt par iemeslu tam, lai neieceltu jaunu vienību, izvērtējot darba grupas locekļu pieredzi. Darba grupas locekļu pieredzes novērtējums parasti ir līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, jo tas ir atbilstošs attiecībā uz piedāvājumu (lai novērtētu, kurš strādās pie piedāvāto pakalpojumu sniegšanas), nevis pretendentu.

3.7.2. Piešķiršanas kritēriji

Otra kritēriju grupa, kas noteikta KDR 7. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, ir saistīta ar līguma priekšmetu par finanšu instrumenta īstenošanu. Tāpēc ir jāpiemēro turpmāk tekstā minētie minimālie piešķiršanas kritēriji. Izmantojot tikai zemākās cenas vai mazāko izmaksu metodoloģiju (t. i., tikai finanšu instrumentu pārvaldības maksas vai izmaksu kontekstā), lai novērtētu to struktūru iesniegtos piedāvājumus, kuras īstenos finanšu instrumentus, vadošās iestādes nevarētu piemērot visus minimālos novērtējuma kritērijus. Tāpēc vadošajām iestādēm, kas izvēlas struktūras finanšu instrumenta īstenošanai, piedāvājumu novērtēšanā jāizmanto metodoloģija saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanai.

3.7.2.1. Ieguldījumu metodoloģija

Vadošajai iestādei ir jānovērtē piedāvājumi, pamatojoties uz pretendentu piedāvājumos ierosināto ieguldījumu metodoloģiju, ņemot vērā finanšu starpnieku vai galasaņēmēju atlasi, attiecīgā gadījumā noteikumus, kas piemērojami saistībā ar atbalstu, ko nodrošina galasaņēmējiem, tostarp cenu noteikšanu un, ja struktūra finanšu instrumenta īstenošanai savus finanšu resursus piešķir finanšu instrumentam vai dala risku, ierosinātos pasākumus, lai saskaņotu intereses un lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus.

—	Attiecīgā gadījumā metodoloģijas, kas paredzēta finanšu starpnieku vai galasaņēmēju identificēšanai un novērtēšanai, izstrādes pamatīgums un ticamība (KDR 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts).

—

Noteikumi, ko piemēro saistībā ar galasaņēmējiem nodrošināto atbalstu, tostarp cenu noteikšana (KDR 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts). Cenu noteikšanai būtu jāattiecas uz cenu diapazonu dažādiem pakalpojumu veidiem un piedāvātajām papildu priekšrocībām, salīdzinot ar standarta komercdarījumu (piemēram, nodrošinājuma samazināšana, kārtība atlīdzināšanai atmaksas grūtību gadījumā, iespēja sniegt tehniskās un/vai finanšu konsultācijas konkrētās jomās sarežģītu projektu gadījumā vai šādas iespējas nenodrošināšana utt.). Ja konkrētajam pakalpojuma veidam pakalpojuma sniedzējs nav iepriekš noteicis cenu, cenas aprēķina metode vai pietiekami detalizēts aprēķins būtu jāparedz un jāpaziņo.

Noteikumi var būt izklāstīti kā vienkārši, detalizēti norādījumi, lai palīdzētu galasaņēmējiem saprast, kā sagatavot pieprasījumu ieguldījumiem, kādi pakalpojumi ir jāsniedz un kādu atlīdzību paredz šis līgums.

—

Gadījumos, kad struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, piešķir savus finanšu līdzekļus finanšu instrumentam vai dala risku, ierosinātie pasākumi interešu saskaņošanai un iespējamo interešu konfliktu mazināšanai (KDR 7. panta 2. punkta f) apakšpunkts). Pasākums efektīvai ieguldītāju interešu saskaņošanai būtu atbilstošas peļņas un riska apmaiņas struktūras izveide attiecībā uz struktūras ieguldītajiem finanšu resursiem (53).

3.7.2.2. Spēja piesaistīt papildu līdzekļus (54)

Lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku sviras efektu attiecīgajam finanšu instrumentam, viens no kritērijiem, kas jāpiemēro, izvēloties struktūru finanšu instrumenta īstenošanai, ir tā spēja piesaistīt līdzekļus investīcijām galasaņēmējos papildus programmas ieguldījumiem (KDR 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts). Tāpēc piedāvājums ir jānovērtē, pamatojoties uz struktūras spēju nodrošināt papildu ieguldījumus.

3.7.2.3. Ieguldījumu darbību papildināmība (55)

Lai nodrošinātu ESI fondu izmantošanas pievienoto vērtību, viens no kritērijiem, kas jāpiemēro, izvēloties struktūru finanšu instrumenta īstenošanai, ir tās spēja parādīt, ka finanšu instrumenta īstenošana papildinās struktūras pašreizējo darbību (KDR 7. panta 2. punkta e) apakšpunkts).

3.7.2.4. Pārvaldības izmaksu un maksu līmenis

Viens no kritērijiem, ko piemēro, izvēloties tās struktūras piedāvājumu, kura īstenos finanšu instrumentu, ir pārvaldības izmaksu un maksu līmenis, kas ir vadošajai iestādei sniegto pakalpojumu “cena”. Ir jāņem vērā ieteicamā metodoloģija to aprēķinam.

3.7.3. Darba uzdevuma elementi

Ieteicams darba uzdevumā iekļaut noteikumus, kas pretendentiem ir jāapstiprina. Darba uzdevumā iekļaujot noteikumus, var ne tikai nodrošināt to ievērošanu, bet arī nodrošināt to, ka šie noteikumi ir zināmi potenciālajiem pretendentiem.

Lai nodrošinātu to, ka struktūras, kurai uztic finanšu instrumenta(-u) īstenošanu, izveidoto un ieviesto procedūru atbilstību var pārbaudīt, iestādei būtu jāpiekrīt, ka dalībvalsts revīzijas struktūras, Komisija un Eiropas Revīzijas palāta veic revīziju (KDR 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Lai nodrošinātu, ka struktūra piekrīt veikt revīziju, ieteicams šo noteikumu iekļaut visu iepirkumu darba uzdevumā un attiecīgajā finansējuma nolīgumā (56). Lai nodrošinātu KNR 38. panta 4. punkta ievērošanu, ieteicams arī darba uzdevumā norādīt, ka struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, neveic uzņēmējdarbību un neuztur darījuma attiecības ar struktūrām, kas dibinātas teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski saskaņotu nodokļu standartu piemērošanu, un transponē šādas prasības līgumos, ko noslēdz ar izraudzītajiem finanšu starpniekiem.

4. Atsauces, saites

SEC(2011) 1169 galīgā redakcija, KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS par ES publiskā iepirkuma tiesību piemērošanu attiecībām starp līgumslēdzējām iestādēm (publisko iestāžu savstarpējai sadarbībai)

http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/docs/public_public_cooperation/sec2011_1169_en.pdf

Direktīva 2004/18/EK

Direktīva 2014/24/ES

Pamatnostādnes par preferenciālu atlīdzību EGESIF_15-0030-00

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(2) Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

(3) Skatīt KNR 38. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

(4) Saskaņā ar KNR 38. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ja ir nepieciešams noslēgt pakalpojumu valsts līgumu, lai izvēlētos struktūru, kura īsteno finanšu instrumentus, ir piemērojami šajos norādījumos minētie noteikumi par šādu vienību atlasi.

(5) Pienākums nodrošināt atklātu, pārredzamu, samērīgu un nediskriminējošu atlases procedūru, izvairoties no interešu konfliktiem, ir ievērots, ja finanšu starpniekus atlasa saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem. Ja ar finanšu starpnieku var noslēgt tiešo līgumu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāpārbauda, vai vairāk nekā viena vienība, ar kuru var noslēgt tiešo līgumu, var sniegt attiecīgo finanšu pakalpojumu. Šādā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm jāveic atklāts, pārredzams, samērīgs un nediskriminējošs atlases process, izvairoties no interešu konfliktiem starp attiecīgajām vienībām saskaņā ar KNR 38. panta 5. punktu. Viens veids, kā nodrošināt šo prasību ievērošanu, kurš nav iekļauts šīs direktīvas procesuālajās prasībās, ir informēt visas attiecīgās vienības par paredzēto finanšu pakalpojumu līgumu un lūgt tās iesniegt piedāvājumu, ko līgumslēdzēja iestāde izvērtēs.

(6) Darbības atlase jāsaprot kā lēmums piešķirt programmas finansiālu ieguldījumu finanšu instrumentam, bet nevis turpmākus finanšu instrumenta ieguldījumus galasaņēmējiem.

(7) Finanšu instrumenta darbības atlase ERAF/KF/ESF jāveic vadošajai iestādei saskaņā ar KNR 125. panta 3. punkta a) apakšpunktu. ELFLA finanšu instrumenta darbības atlase jāveic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. panta 4. punktu un 66. un 49. pantu.

(8) Līgumslēdzēja iestāde ir definēta Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktā (“līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, kurās ietilpst viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti) un Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā (“līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības).

(9) Par datumu, pēc kura nosaka, kura direktīva ir piemērojama, uzskata datumu, kad līgumslēdzēja iestāde izvēlējās procedūru, kas jāievēro, un skaidri nolēma, vai ir nepieciešama konkursa iepriekšēja izsludināšana par publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sal. spriedums lietā C-576/10 Komisija/Nīderlande, 52. punkts).

(10) Lēmums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ir jāapliecina, tomēr nav juridisku prasību par to, kādam tieši jābūt šim lēmumam. Kritēriju novērtējums saskaņā ar KDR 7. pantu per se nav lēmums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tomēr datums, kad līgumslēdzēja iestāde pieņēma lēmumu, pamatojoties uz novērtējumu, var tikt uzskatīts par datumu, kad līgumslēdzēja iestāde skaidri nolēma, ka nav nepieciešams iepriekš izsludināt konkursu par publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(11) Saskaņā ar KNR 2. panta 18. punktu starpniekstruktūra “ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pakļautībā vai kas šādu iestāžu uzdevumā veic pienākumus saistībā ar atbalsta saņēmēju īstenošanas darbībām”. Starpniekstruktūras atlasa saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, tostarp noteikumiem publiskā iepirkuma jomā un attiecīgā gadījumā to izņēmumiem. Saskaņā ar KNR 123. panta 6. punktu dalībvalstis “var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu vadošās vai sertifikācijas iestāžu uzdevumu veikšanai uz minētās iestādes atbildību”. Šis noteikums attiecas uz ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF. Regulas (ES) Nr. 1305/2013 66. panta 2. punkts paredz tādu pašu iespēju ELFLA, nosakot, ka vadošā iestāde saglabā visu atbildību par citai struktūrai deleģētu uzdevumu pārvaldības un īstenošanas efektivitāti un pareizību un nodrošina to, lai starpniekiestāde saņemtu visus minēto uzdevumu izpildei vajadzīgos datus un informāciju.

(12) Šīs robežvērtības pārbauda reizi divos gados saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 6. pantu.

(13) Publikāciju birojs – ISBN 978-92-79-50323-8 – galīgā redakcija vēl nav nosūtīta dalībvalstīm.

(14) Sal. Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 5. punktu un Direktīvas 2014/24/ES 33. pantu.

(15) Saskaņā ar 72. panta 4. punktu “Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām (..), ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu iepirkuma procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus;

b)	izmaiņu dēļ līguma vai pamatnolīguma saimnieciskais līdzsvars mainās par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā līgumā vai pamatnolīgumā;

c)	izmaiņas būtiski paplašina līguma vai pamatnolīguma darbības jomu;

d)	ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzēja iestāde sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos”.

(16) Komisijas interpretāciju apstiprināja Vispārējā tiesa 2010. gada 20. maija spriedumā lietā T-258/06 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija.

(17) Spriedums lietā C-278/14 SC Enterprise Focused Solutions SRL pret Spitalul Județean de Urgență Alba Iulia, 20. punkts. Robežas tuvums tomēr var likt apsvērt zemas vērtības līgumus kā līgumus ar zināmu pārrobežu interesi (apvienotās lietas C-147/06 un C-148/06, SECAP SpA (C-147/06) un Santorso Soc. coop. arl (C-148/06) pret Comune di Torino, 31. punkts).

(18) Sal. LESD 175. pants.

(19) Kā noteikts KDR 13. panta 6. punktā, ja nenotiek konkurss, ir piemērojamas 13. pantā noteiktās pārvaldības izmaksu un maksas robežvērtības.

(20) Akts, ar kuru groza Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pilnvaro valdi izveidot Eiropas Investīciju fondu (OV L 173, 7.7.1994., 14. lpp.).

(21) Kā noteikts KDR 13. panta 6. punktā, ja nenotiek konkurss, ir piemērojamas 13. pantā noteiktās pārvaldības izmaksu un maksas robežvērtības.

(22) Attiecībā uz ETS programmām, vadošā iestāde atrodas dalībvalstī.

(23) Kā noteikts KDR 13. panta 6. punktā, ja nenotiek konkurss, ir piemērojamas 13. pantā noteiktās pārvaldības izmaksu un maksas robežvērtības.

(24) Ja ir ievēroti līguma slēgšanas tiesību iekšējas piešķiršanas nosacījumi, tā var tieši piešķirt līgumu slēgšanas tiesības dalībvalstī izveidotām finanšu iestādēm, kuru uzdevums ir publiskas iestādes kontrolē īstenot sabiedrības interešu mērķus, kā noteikts KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un publisko vai privāto tiesību subjektiem, kā noteikts KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

(25) Ir grūti paredzēt situāciju, kad līgumslēdzēja iestāde efektīvi kontrolē iekšēju vienību, ja šī vienība tai kaut vai daļēji nepieder.

(26) Spriedums lietā C-107/98 Teckal.

(27) Spriedums lietā C-458/03 Parking Brixen, 63.–70. punkts, spriedums lietā C-340/04 Carbotermo, 38. punkts, spriedums lietā C-324/07 Coditel Brabant, 28. punkts, un spriedums lietā C-573/07 Sea, 65. punkts.

(28) Spriedums lietā C-182/11 un C-183/11 Econord SpA pret Comune di Cagno, Comune di Varese, Comune di Solbiate Comune di Varese, 27. punkts.

(29) Spriedums lietā C-324/07 Coditel Brabant SA pret Commune d’Uccle, Région de Bruxelles-Capitale, 29. punkts.

(30) Spriedums lietā C-26/03 Stadt Halle un RPL Lochau, 49. punkts.

(31) Spriedums lietā C-340/04 Carbotermo un Consorzio Alisei, 37. punkts, un spriedums lietā C-295/05 Asemfo [2007. gads] ECR I-2999, 57. punkts.

(32) Spriedums lietā C-324/07 Coditel Brabant SA pret Commune d’Uccle, Région de Bruxelles-Capitale, 54. punkts.

(33) Spriedums lietā C-458/03 Parking Brixen, 69. punkts, un spriedums lietā C-340/04 Carbotermo, 39. punkts. Konkrētās lietas kontekstā Tiesa nosprieda, ka kontrole nav līdzīga tai, kādu līgumslēdzēja iestāde īsteno pār savām struktūrvienībām, ja uzņēmuma statūti līgumslēdzējai iestādei neparedz nekādu kontroli vai īpašas balsošanas pilnvaras, lai ierobežotu valdes rīcības brīvību, kam ir dotas vislielākās iespējamās pilnvaras attiecībā uz uzņēmuma standarta un ārkārtas pārvaldību, un ja līgumslēdzējas iestādes ietekme uz iekšējo vienību tiek īstenota ar pārvaldītājsabiedrības starpniecību, jo šāda starpnieka iejaukšanās, atkarībā no lietas apstākļiem, var vājināt kontroli, ko līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot akciju sabiedrībā tikai tāpēc, ka tai šajā uzņēmumā pieder akcijas.

(34) Spriedums lietā C-324/07 Coditel Brabant SA pret Commune d’Uccle, Région de Bruxelles-Capitale, 54. punkts.

(35) Spriedums lietā C-295/05 Asemfo, 56. līdz 61. punkts.

(36) Spriedums lietā C-182/11 Econord SpA pret Comune di Cagno, 33. punkts.

(37) Tomēr var norādīt, ka Tiesa apstiprināja procentuālo lielumu 90 % apmērā (skatīt spriedumu lietā C-295/05, Asemfo, 63. punkts).

(38) Sal. spriedums lietā C-64/08 Engelmann, 50. punkts, un spriedums lietā C-25/14 UNIS, 39. punkts, kas atgādina, ka, lai gan pārredzamības pienākums neparedz obligāti izsludināt konkursu, tas paredz nodrošināt pietiekamu publicitāti, lai, no vienas puses, nodrošinātu konkurenci un, no otras puses, lai pārbaudītu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas objektivitāti.

(39) Ir grūti paredzēt situāciju, kad līgumslēdzēja iestāde efektīvi kontrolē iekšēju vienību, ja šī vienība tai kaut vai daļēji nepieder.

(40) Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 12. panta 3. punktu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes;

ii)	minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)	kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm.

(41) Piemēra nolūkā pieņemot, ka ir ievēroti Direktīvā 2014/24/ES noteiktie un iepriekš tekstā atgādinātie nosacījumi par iekšējas vienības īpašumtiesībām.

(42) Piemēra nolūkā pieņemot, ka ir ievēroti Direktīvā 2014/24/ES noteiktie un iepriekš tekstā atgādinātie nosacījumi par iekšējas vienības īpašumtiesībām.

(43) Ja ir ievēroti administratīvās sadarbības nosacījumi, tā var tieši piešķirt līgumu slēgšanas tiesības dalībvalstī izveidotām finanšu iestādēm, kuru uzdevums ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana publiskas iestādes kontrolē, kā noteikts KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un publisko tiesību subjektiem, kā noteikts KNR 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

(44) Dalībvalsts var administratīvās sadarbības ietvaros iecelt arī starpniekstruktūru. Šai starpniekstruktūrai varētu pēc tam uzticēt finanšu instrumenta īstenošanas uzdevumus, izmantojot administratīvo sadarbību, vai uzticēt tos starpniekstruktūras iekšējai vienībai.

(45) Ja līgumu noslēdz ar iekšējo vienību, cenu var izmaksāt struktūrai, kas īsteno finanšu instrumentu, tieši vadošā iestāde vai netieši ar tās valsts iestādes starpniecību, kas sadarbojas ar vadošo iestādi. Lietā C-480/06 (Komisija/Vācija) Stadtreinigung Hamburg rezervēja 120 000 tonnu gadā četriem Landkreise par cenu, kas aprēķināta, visām attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm izmantojot vienu formulu. Cenu izmaksāja operatoram, otrai līgumslēdzējai pusei, kam bija noslēgts līgums ar Stadtreinigung Hamburg, izmantojot Stadtreinigung Hamburg starpnieku (skatīt 5. punktu).

(46) ES tiesību aktos nav spēkā oficiālu prasību attiecībā uz līgumu.

(47) Spriedums lietā C-480/06 Komisija/Vācija, 37. punkts un 44. līdz 47. punkts, un spriedums lietā C-159/11 ASL Lecce, 35. līdz 37. punkts.

(48) Ja valsts iestādes nevar nodrošināt 100 % administratīvās sadarbības pakalpojumus un ja atlikušās daļas nodrošināšanai ir jāpiešķir līguma slēgšanas tiesības privātam partnerim, tas ir jādara, attiecīgā gadījumā izmantojot publiskā iepirkuma procedūru, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi.

(49) Spriedums lietā C-480/06 Komisija/Vācija, 44. līdz 47. punkts.

(50) Spriedums lietā C-480/06 Komisija/Vācija, 37. punkts.

(51) Spriedums lietā C-15/13 Technische Universität Hamburg-Harburg, Hochschul-Informations-System GmbH pret Datenlotsen Informaftionssysteme GmbH, 16. un 35. punkts.

(52) T. i., tiešais līgums, kas noslēgts starp vadošo iestādi, starpniekstruktūru vai struktūru, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, un citu līgumslēdzēju iestādi, kura kontrolē 100 % valstij piederošu vienību, kas var īstenot finanšu instrumentus (t. i., iekšēju vienību), un tiešais līgums, kas noslēgts starp vadošo iestādi, starpniekstruktūru vai struktūru, kas īsteno fondu fondu un kas ir līgumslēdzēja iestāde, un līgumslēdzēju iestādi, kura īsteno finanšu instrumentu.

(53) Sal. Pamatnostādnes par preferenciālu atlīdzību EGESIF_15-0030-00.

(54) Prasība, kas paredz pretendentiem apliecināt spēju piesaistīt papildu līdzekļus, var būt cits atlases kritērijs, ja līgumslēdzēja iestāde vēlas novērtēt, vai līguma slēdzējs iepriekš ir piesaistījis papildu līdzekļus, kas nav saistīti ar finanšu instrumentu, par kura pārvaldību notiek konkurss.

(55) Prasība, kas paredz pretendentiem parādīt ieguldījumu darbību papildināmību, var būt cits atlases kritērijs, ja līgumslēdzēja iestāde vēlas novērtēt, vai līguma slēdzējs spēj nodrošināt papildu ieguldījumu darbības.

(56) Jānorāda, ka attiecībā uz EIB (t. i., EIB un EIF saskaņā ar KDR 2. panta 23. punktu) saskaņā ar KDR 9. panta 3. punktu revīzijas iestādei jāpilnvaro uzņēmums, kam jādarbojas saskaņā ar vienoto satvaru, ko noteikusi Komisija, veikt revīziju. Attiecībā uz struktūrām, kuras īsteno finanšu instrumentus, kas nav EIB, revīzijas iestādes var revīziju veikt tieši vai pilnvarot citus uzņēmumus. Pēdējā no minētajiem gadījumiem tām šie uzņēmumi jāizvēlas, piemērojot publiskā iepirkuma noteikumus un principus.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 276

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 29. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 276/01	Komisijas paziņojums – Norādījumi dalībvalstīm par tādu struktūru atlasi, kuras īsteno finanšu instrumentus	1
2016/C 276/02	Koncentrācijas paziņojuma atsaukšana (Lieta M.7917 – Boehringer Ingelheim / Sanofi Animal Health Business) ( 1 )	21

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 276/03	Euro maiņas kurss	22

	Labojums
2016/C 276/04	Labojums Komisijas paziņojumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 17. panta 5. punktu – Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām ( OV C 171, 12.5.2016. )	23
2016/C 276/05	Labojums Komisijas paziņojumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 17. panta 5. punktu – Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām ( OV C 171, 12.5.2016. )	23

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1090
JPY	Japānas jena	116,14
DKK	Dānijas krona	7,4398
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84220
SEK	Zviedrijas krona	9,5497
CHF	Šveices franks	1,0892
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,4405
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,045
HUF	Ungārijas forints	312,15
PLN	Polijas zlots	4,3636
RON	Rumānijas leja	4,4585
TRY	Turcijas lira	3,3491
AUD	Austrālijas dolārs	1,4735
CAD	Kanādas dolārs	1,4595
HKD	Hongkongas dolārs	8,6022
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5646
SGD	Singapūras dolārs	1,4977
KRW	Dienvidkorejas vona	1 251,17
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,7968
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3838
HRK	Horvātijas kuna	7,4855
IDR	Indonēzijas rūpija	14 530,67
MYR	Malaizijas ringits	4,5018
PHP	Filipīnu peso	52,242
RUB	Krievijas rublis	73,6747
THB	Taizemes bāts	38,676
BRL	Brazīlijas reāls	3,6306
MXN	Meksikas peso	20,8716
INR	Indijas rūpija	74,3543


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ