27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/1

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/2

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), it īpaši tā 3. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (3),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (6),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722),

—

ņemot vērā 2014. gada 13. martā pieņemto rezolūcijas par trijotnes lomu un darbībām (7);

—

ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU (8),

—

ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (10),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (11),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (COM(2014)0400),

—

ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2014. gada izaugsmes pētījumā (12),

—

ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2014. gada Eiropas pusgada prioritāšu ieviešanu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (13),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 30. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par norādēm par to, kā piemērojami Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā paredzētie pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, COM(2014)0494,

—

ņemot vērā 2011. gada 14. septembra (14) un 2014. gada 16. janvāra (15) rezolūcijas par ES bezpajumtniecības stratēģiju,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra ziņojumu “Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai: analīze par izdarīto un atlikušajiem šķēršļiem dalībvalstīs — papildu materiāls 2014. gada izaugsmes pētījumam” (COM(2013)0785),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu “2014. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm. Veidojam izaugsmi” (COM(2014)0400),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0019/2014),

A.

tā kā fiskāla ilgtspējība un ES fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības struktūras pārdomāta ievērošana ir svarīga Eiropas monetārās savienības (EMS) pienācīgai darbībai;

B.

tā kā patiesas Eiropas monetārās savienības īstenošanai ir nepieciešama dalībvalstu makroekonomisko un budžeta politiku uzlabota koordinēšana, kā arī visaptveroša Komisijas vadīta politika eurozonai;

C.

tā kā Eiropas pusgadam ir būtiska nozīme ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanā dalībvalstīs;

D.

tā kā aizvien pieaugošais kopējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu bezdarbs, joprojām nopietni apdraud ekonomikas un sociālo konverģenci ES;

E.

tā kā jauniešu bezdarba problēma ir aktīvi jārisina, tādējādi pastiprinot un paplašinot pašreizējo sadarbības sistēmu starp valstu pārvaldes iestādēm, kas atbild par šo jomu;

F.

tā kā parāda un bezdarba līmeņi joprojām ir augsti, nominālais IKP pieaugums zems, inflācijas līmenis būtiski atpaliek no mērķa līmeņa un daudziem cilvēkiem draud nabadzības risks, kā arī pastāv problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu un ar atbalstu darbvietu veidošanai, jo īpaši jauniešiem, fiskālajai konsolidācijai ir jābūt uz izaugsmi vērstai un tā jāīsteno diferencētā veidā;

G.

tā kā Eiropas pusgads ir saistīts ar ekonomisko solidaritāti starp dalībvalstīm un to atbildība par Savienības globālajiem rezultātiem ir proporcionāla attiecīgās dalībvalsts ekonomikas nozīmīgumam;

H.

tā kā šā gada Eiropas pusgada prioritātes noteica Eiropadomes marta sanāksmē un atkārtoti apstiprināja jūnijā; tā kā uzsvars tiek likts uz politikas jomām, ar kurām veicina konkurētspēju, atbalsta darbvietu veidošanu un novērš bezdarbu, un uz to reformu pēcpārbaudi, ar kurām uzlabo ekonomikas finansēšanu un darba tirgu darbību;

I.

tā kā stratēģija “Eiropa 2020” ir viens no elementiem ES atbildes reakcijā uz pasaules ekonomikas krīzi un turpmākajām problēmām un tā kā Komisija atzīst, ka lielākā daļa stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu netiks sasniegti;

J.

tā kā globālā finanšu krīze un valsts parāda krīze ES būtiski mazināja mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējas izmantot finanšu resursus,

K.

tā kā Eiropas Parlaments vairākas reizes ir prasījis stiprināt pārvaldības sistēmu;

L.

tā kā vienotais tirgus nav pilnībā darbotiesspējīgs, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem;

M.

tā kā pēc sešiem ekonomikas krīzes un negatīvas izaugsmes rādītāju gadiem ekonomika sāk atveseļoties un paredzams, ka līdz 2015. gadam tas notiks visās dalībvalstīs; tā kā Komisijas prognozes par ekonomikas atveseļošanos joprojām ir nestabilas un ir jāturpina reformas, lai nodrošinātu iedzīvotāju nodarbinātības un sociālās vajadzības, kā arī atjaunotu produktivitāti un konkurētspēju; tā kā Komisija atzīst, ka daudzās ES daļās sociālā situācija ir depresīva, ka bezdarbs ir sasniedzis nepieredzēti augstus līmeņus un ka palielinās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm; tā kā pasākumi, lai risinātu šo situāciju nodarbinātības un sociālajā jomā, veicinātu turpmāko konkurētspēju un izaugsmi;

N.

tā kā, neraugoties uz nelielu samazinājumu, bezdarba un jauniešu bezdarba rādītāji ES joprojām ir ļoti satraucoši (25,005 miljoni bezdarbnieku ES 28 dalībvalstīs 2014. gada jūnijā un 5,06 miljoni jauniešu bezdarbnieku ES 28 dalībvalstīs 2014. gada jūlijā); tā kā turklāt atšķirības starp bezdarba un jauniešu bezdarba līmeni dalībvalstīs (5 % bezdarbnieku Austrijā salīdzinājumā ar 27,3 % Grieķijā; 9,3 % jauniešu bezdarbnieku Austrijā salīdzinājumā ar 53,8 % Spānijā) ES apdraud gan ekonomisko stabilitāti, gan Eiropas sociālo kohēziju;

O.

tā kā Komisija uzsver inovācijas, pētniecības un izstrādes nozīmi pievienotās vērtības radīšanā un to, ka aizvien pieaugošā prasmju neatbilstība jo īpaši ietekmē uz zināšanām balstītās nozares;

P.

tā kā darba tirgus sadrumstalotība patlaban viens no galvenajiem nevienlīdzības cēloņiem starp dalībvalstīm un starp dažādām nozarēm; tā kā par to liecina atšķirības piekļuvei nodarbinātības iespējām (tostarp nopietni šķēršļi piekļuvei darba tirgum) un darba apstākļos, kā arī algu līmenī, kas dažkārt ir nepietiekams, lai garantētu pienācīgu dzīves līmeni, un aizvien lielākā polarizācija starp augstas un zemas kvalifikācijas darbu, kas var kavēt pārvietošanos darba tirgū; tā kā vēl joprojām ir nepieciešamas reformas, lai izbeigtu šādu sadrumstalotību;

Q.

tā kā minimālās darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetencē;

R.

tā kā ES tiesību akti par darba apstākļiem, diskrimināciju un veselības aizsardzību un darba drošību garantē darba ņēmējiem aizsardzību pret ekspluatāciju un diskrimināciju un arī palīdz sekmēt tādu grupu kā sieviešu un personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū; tā kā ir aplēsts, ka nelaimes gadījumu un arodslimību izmaksas veido no 2,6 % līdz 3,8 % no IKP un ka par katru euro, kas ieguldīts veselības aizsardzības un darba drošības standartu ieviešanā, uzņēmumi saņem atpakaļ EUR 2,2;

S.

tā ekonomikas un finanšu krīze ir uzskatāmi apliecinājusi valsts finanšu nestabilitāti atsevišķās dalībvalstīs;

T.

tā kā, cenšoties pārvarēt krīzi, dažas dalībvalstis ir būtiski samazinājušas valsts izdevumus laikā, kad pieaugošā bezdarba dēļ ir palielinājies pieprasījums pēc sociālās aizsardzības; tā kā valstu budžetu piešķīrumi sociālajam nodrošinājumam tika samazināti vēl vairāk, jo daudzi palika bez darba vai daudziem tika samazināts atalgojums un tādējādi samazinājās arī iemaksas;

U.

tā kā Komisija darījusi zināmu 2014. gada 2. jūnija paziņojumā (COM(2014)0400): “Krīzes un veikto pasākumu ietekme uz ekonomisko un sociālo stāvokli ir skārusi nevienlīdzības līmeni. Dažu bezdarba veidu strukturālais raksturs, ierobežojumi piekļuvē izglītībai un veselības aprūpei, kā arī dažas nodokļu atvieglojumu reformas var neproporcionāli ietekmēt visneaizsargātākās sabiedrības daļas”;

V.

tā kā LESD 9.pantā ir paredzēts, ka “Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu” un tā kā ir svarīgi šo horizontālo klauzulu pietiekami ieviest visās politikas jomās, lai sasniegtu LES 3. panta mērķus; tā kā LESD 174. pantā ir noteikts: “Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. [..] īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni”;

W.

tā kā tikai 7,5 miljoni cilvēku jeb 3,1 % no ES darbaspēka pašlaik ir nodarbināti dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, un tā kā jaunieši ir tā iedzīvotāju grupa, kurai ir lielākās iespējas būt mobilai;

X.

tā kā krīzes dēļ MVU un mikrouzņēmumi saskaras ar īpaši lielām izmaksām un grūtībām, kas saistītas ar piekļuvi finansējumam, un tādējādi tiek mazinātas to izaugsmes un darbvietu radīšanas spējas; tā kā Komisijai un dalībvalstīm tādēļ ir jāatbalsta MVU attīstība, lai ES veicinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu veidošanu atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem,

1.

norāda uz analīzi, kas liecināja par to, ka pēdējo divu gadu laikā bija vērojamas daudzsološas pazīmes par ekonomikas atveseļošanos ES, un pauž nopietnas bažas par attīstības palēnināšanos kopš 2014. gada pirmā ceturkšņa, kad tika sasniegta nulles robeža un ļoti zemi inflācijas rādītāji kļuva vispārpieņemti; tomēr atkārtoti norāda, ka atlabšana joprojām ir vāja un nelīdzsvarota un tā ir jāturpina, lai vidējā termiņā nodrošinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbvietu;

2.

uzsver — lai atsāktu ekonomikas atveseļošanos un padarītu šo procesu ilgtspējīgu, steidzami ir nepieciešams vērienīgs plāns ieguldījumu veicināšanai visā ES; aicina Komiteju nekavējoties sākt īstenot Jean-Claude Juncker ierosināto Eiropas ieguldījumu programmu EUR 300 miljardu apmērā, lai veicinātu Eiropas izaugsmes steidzamu atveseļošanos;

3.

norāda, ka ekonomikas politikas svarīgākie mērķi ir dalībvalstu konkurētspējas atjaunošana un bezdarba likvidēšana;

4.

uzsver, ka steidzami ir jārisina problēmas, ko izraisa pašreizējā ekonomikas situācija, kam raksturīgi vāji IKP rādītāji, kas 2014. gada otrajā ceturksnī eurozonā ir bijuši stabili, savukārt ES 28 valstīs ir pieauguši par 0,2 %, ārkārtīgi zema inflācija, kas 2014. gada augustā bija sasniegusi savu zemāko līmeni kopš 2009. gada novembra — 0,3 %, un nepieņemami augsti bezdarba rādītāji, kas 2014. gada jūlijā bija 11,5 % eurozonā un 10,2 % ES 28 valstīs;

5.

atkārtoti mudina Komisiju sniegt konkrētus ieteikumus ES kopumā un dalībvalstīm, tostarp tām valstīm, kuras iekļautas ekonomikas pielāgošanas programmās, lai tās ne vien veiktu fiskālo konsolidāciju, bet arī strukturālas reformas, kas palīdzētu radīt reālu, ilgtspējīgu un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, nodarbinātību, labāku konkurētspēju un uzlabotu konverģenci;

6.

ņem vērā tālejošās strukturālās reformas, ko dalībvalstis veica saistībā ar makroekonomikas korekciju programmām; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis pārējā eurozonā ne tik vērienīgi modernizē savu ekonomiku un ka tas ir viens no iemesliem to zemajām ilgtspējīgas izaugsmes prognozēm vidējā termiņā un ilgtermiņā;

7.

pauž nožēlu par to, ka eurozona un ES riskē vēl vairāk atpalikt no citiem reģioniem ekonomisko izredžu un iespēju ziņā, tādējādi ES padarot vēl mazāk pievilcīgu vietējo un ārvalstu ieguldītāju investīcijām;

8.

uzsver, ka finanšu, valsts parāda un konkurētspējas krīzi neizdosies pārvarēt tikai ar elastīgu monetāro politiku; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir turpināt dziļu, līdzsvarotu un sociāli ilgtspējīgu strukturālo reformu procesu, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu veidošanu; šajā sakarībā uzsver, ka ES nevar konkurēt tikai izmaksu ziņā, bet tai ir vairāk jāiegulda pētniecībā un izstrādē, izglītībā un prasmēs, kā arī resursu efektīvā izmantošanā gan valstu, gan Eiropas līmenī; atgādina, ka galvenajam strukturālo reformu un valsts un privātā sektora parāda līmeņa samazināšanas mērķim vajadzētu būt orientēšanai uz ilgtspējīgu izaugsmi veicinošām politikas darbībām un gala rezultātā — uz darbvietu radīšanu un nabadzības izskaušanu; aicina Komisiju un dalībvalstis plašāk izmantot attīstības banku iespējas, lai paātrinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi;

9.

atgādina, ka ES 2020. gadam izvirzītās prioritātes un mērķi, piemēram, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, joprojām ir spēkā un būtu jāīsteno;

10.

vēlreiz uzsver, ka vairāku eurozonas valstu pārmērīgie parādi ir ne tikai šķērslis izaugsmei, bet arī uzliek milzīgu slogu turpmākajām paaudzēm; joprojām pauž bažas par to, ka ir nepietiekama virzība uz privātā sektora pārmērīgā parāda samazināšanu;

11.

tādēļ vēlreiz norāda, ka dalībvalstīm, pārskatot ekonomikas politikas nostādnes un veicot reformas, īpaša uzmanība būtu jāvelta ietekmei uz nākamajām paaudzēm, tostarp viņu vajadzībai pēc labiem dzīves apstākļiem un nodarbinātības iespējām; pašreizējās politikas kļūdas un nepieņemti lēmumi nedrīkst apdraudēt mūsu sabiedrību nākotni;

12.

atzinīgi vērtē Jean-Claude Juncker apņemšanos, ko viņš pauda savās politikas pamatnostādnēs nākamajam Eiropas Komisijas sastāvam, palielināt Eiropas ieguldījumus par EUR 300 miljardiem;

13.

uzsver, ka ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir tālu no pilnības, un atgādina Komisijai par tās pienākumiem un apņemšanos ņemt vērā makroekonomisko nelīdzsvarotību ES un jo īpaši eurozonā nolūkā uzlabot ekonomijas un budžeta koordināciju un nostiprināt konkurētspēju ES; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nākamā vēlētā Komisijas priekšsēdētāja apņemšanos īstenot 2012. gada 5. decembrī pieņemto ceļvedi “Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”;

14.

atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties ierosināt priekšlikumus EMS izveides pabeigšanai saskaņā ar visām pamatnostādnēm, kas iekļautas tās plānā padziļinātas un patiesas EMS izveidei; norāda, ka EMS pabeigšanai būtu jāizmanto kopienas metode; no jauna un atkārtoti prasa izstrādāt tiesību aktu par “konverģences pamatnostādnēm”, kas jāpieņem parastajā likumdošanas procedūrā, uz noteiktu laiku nosakot ļoti ierobežotu skaitu mērķu vissteidzamākajiem reformu pasākumiem, un prasa dalībvalstīm nodrošināt to, ka valsts reformu programmas tiek izstrādātas saskaņā ar iepriekš minētajām konverģences pamatnostādnēm un ka Komisija tās pārbauda; aicina dalībvalstis apņemties pilnībā īstenot valsts reformu programmas; iesaka, ka, pamatojoties uz to, dalībvalstis varētu izveidot konverģences partnerību ar ES iestādēm, pastāvot iespējai, ka tās par reformu darbībām varētu saņemt uz zināmiem nosacījumiem balstītu finansējumu; atkārtoti uzsver, ka, šāda ciešāka ekonomiskā sadarbība ir jāapvieno ar stimulējošu finansēšanas mehānismu; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, jābūt neatņemamai ES budžeta sastāvdaļai, bet tie nav jāiekļauj kopīgi pieņemtajā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) finansējumā;

15.

šajā sakarībā aicina Komisiju jaunajā sastāvā nākt klajā ar priekšlikumiem par vienotu eurozonas ārējo pārstāvību saskaņā ar LESD 138. pantu, lai izveidotu efektīvu eurozonu ar kopēju nostāju jautājumos, kas iekļauti šīs pārstāvības atbildības jomās; atgādina, ka jaunais Komisijas priekšsēdētājs savā otrdien, 2014. gada 15. jūlijā, teiktajā runā, pirms viņu ievēlēja Eiropas Parlaments, aicināja nodrošināt, ka “EMS un euro Bretonvudsas iestādēs pārstāv viena persona, viena vieta un viena balss”;

16.

šajā sakarībā aicina Komisiju jaunajā sastāvā cita starpā nākt klajā ar priekšlikumiem par vienotu eurozonas ārējo pārstāvību saskaņā ar LESD 138. pantu, kā arī sagatavot ziņojumu, kuru tā apņēmās izstrādāt “divu tiesību aktu kopumā” un ceļvedī “Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”, attiecībā uz Savienības pašreizējās fiskālās sistēmas sniegtajām iespējām līdzsvarot publisko ieguldījumu vajadzības un fiskālās disciplīnas mērķus;

17.

aicina Komisiju stiprināt Eiropas pusgada procesu, cita starpā pārliecinoties par to, ka pietiekami daudz laika un resursu tiek piešķirti ieteikumu izstrādei un pārbaudei, lai tie būtu pēc iespējas atbilstošāki ES un valsts līmeņa ekonomikas politikas veidošanas vajadzībām; aicina Komisiju šajā saistībā izvirzīt priekšlikumus par to, kā Eiropas pusgada ieteikumus būtu iespējams padarīt juridiski saistošus; uzsver, ka ir svarīgi laikus un iespējami plašāk iesaistīt Eiropas Parlamentu, lai, ņemot vērā Parlamenta arvien lielāko ietekmi un pieņemto lēmumu saistošo raksturu, politiskā viedokļa veidošanas procesā nerastos leģitimitātes trūkums;

18.

uzskata, ka ir jāpastiprina dalībvalstu parlamentu atbildība par KVAI; aicina Komisiju nodrošināt iespēju iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI vēl pirms tie tiek pieņemti Padomē;

19.

atzīmē Komisijas izstrādāto KVAI 2014. gada paketi; norāda uz Komisijas novērtējumu, kas parāda zināmu progresu fiskālās konsolidācijas un strukturālās reformas nodrošināšanā, jo īpaši saistībā ar darba tirgu, pensiju un veselības aprūpes sistēmu modernizēšanu;

20.

šajā sakarībā ņem vērā Eiropadomes atbalstu KVAI un Padomes ieteikumus, jo īpaši specifiskos ieteikumus eurozonai;

21.

norāda — lai finansiālā atbalsta programmas gūtu panākumus, ir nepieciešams apvienot solidaritāti un nosacītību, atbildības uzņemšanos un apņemšanos īstenot reformu; atgādina Komisijai, ka pilnībā ir jāsaskaņo juridiskās saistības, kas izriet no tā dēvētā otrā tiesību aktu kopuma (Regula (ES) Nr. 472/2013), ar pašreizējām korekciju programmām; mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut finansiālo atbalstu un trijotnes ad hoc sistēmu uzlabotā juridiskā struktūrā, kas atbilst ES ekonomiskās pārvaldības sistēmai un Kopienas tiesībām, tādējādi nodrošinot demokrātisko pārskatatbildību; ņem vērā Komisijas pārraudzības dokumentu saistībā ar EP trijotnes ziņojumu; aicina Komisiju ņemt vērā secinājumus, kas izdarīti trijotnes Parlamentam sniegtajos ziņojumos;

22.

atbalsta mērķi, saskaņā ar kuru uzsvars tiek likts uz politikas jomām, kas veicina konkurētspēju, atbalsta darbvietu veidošanu, novērš bezdarbu un uzlabo darba tirgus darbību, jo īpaši nozarēs ar lielu izaugsmes potenciālu; uzskata, ka dalībvalstīm ir vērtīga informācija, ar ko apmainīties cīņā pret jauniešu bezdarbu; uzsver, ka duālās izglītības modelim ir bijusi īpaši svarīga nozīme jauniešu bezdarba izskaušanā;

23.

uzsver, ka kohēzijas politika ir svarīga ieguldījumu sistēma, ar ko stimulēt izaugsmi atbalstošus izdevumus, tostarp ieguldījumus inovācijā, pētniecībā un digitalizācijas programmā, izdevumus MVU piekļuves finansējumam sekmēšanai, ieguldījumus vides ilgtspējā, galvenajos Eiropas transporta savienojumos, kā arī izglītībā un sociālajā integrācijā;

24.

aicina Komisiju izveidot vispusīgu mehānismu, kas veicina paraugprakses apmaiņu starp visiem valstu tirgus dalībniekiem, kas atbildīgi par jauniešu bezdarba novēršanu; atkārtoti norāda, ka, lai gan standartizētu risinājumu šajā gadījumā nevar piemērot, noteiktas dalībvalstis tomēr efektīvāk nekā citas ir risinājušās jauniešu bezdarba problēmu;

25.

uzsver to, ka, īstenojot Eiropas pusgadu, ir nepieciešams pilnībā ņemt vērā stratēģiju “Eiropa 2020”; mudina Komisiju noteikt arī vienotā tirgus pārvaldību par galveno prioritāti, jo tas ievērojami palīdz sasniegt Eiropas pusgada mērķus, proti, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

26.

tomēr atgādina, ka tikai neliels skaits dalībvalstu ir sekmīgi īstenojušas KVAI; uzskata, ka pastāv nelīdzsvarotība starp Eiropas apņemšanos un to, kā dalībvalstis ievieš KVAI; uzsver, ka ir svarīgi, lai attiecīgās valstu valdības uzņemtos konkrētas ES līmeņa saistības; norāda, ka KVAI būtu jāformulē tā, lai dalībvalstīm atstātu iespējas izstrādāt pasākumus un konkrētas reformas, kas nepieciešamas šādu ieteikumu īstenošanai;

27.

īpaši aicina Komisiju izpētīt iespējas izstrādāt uz rezultātiem orientētus kopīgus kritērijus strukturālo reformu novērtēšanai un salīdzināšanai to turpmāko priekšlikumu ietvaros, kuri paredzēti ekonomikas politikas saskaņošanas veicināšanai EMS;

28.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas informāciju tikai 10 % 2013. gadam sagatavotajiem KVAI ir pilnībā īstenoti; turklāt atzīmē, ka 45 % KVAI ir ieviesti ierobežoti vai vispār nav ieviesti;

29.

uzsver, ka Eiropas pusgada pienācīga demokrātiskas pārskatatbildības sistēma, kā arī KVAI īstenošana ir būtiski nosacījumi ekonomikas konverģences nodrošināšanai EMS un tās pienācīgas darbības pamatnosacījums, kas sniedz finanšu un ekonomisko stabilitāti, kura nepieciešama izaugsmei un darbvietu radīšanai; sagaida, ka dalībvalstu valdības valsts līmenī aktīvi atbalstīs un īstenos lēmumus par KVAI, kurus Padomē visas dalībvalstis pieņēma kā saistošus (valstu līdzdalība);

30.

uzsver, ka vairāku KVAI pamatā ir ES tiesību akti un ka to neievērošanas rezultātā var tikt uzsākta tiesvedība; atgādina, ka dalībvalstīm ir jāpilda savas juridiskās saistības saskaņā ar ES tiesību aktiem; uzskata, ka Komisijai savā datu apkopojumu analīzē būtu pietiekami jāņem vērā tas, ka eurozona un tās dalībvalstis ir savstarpēji atkarīgas un to ekonomika ir atvērta;

31.

aicina Komisiju kā Līguma uzraudzītāju pilnībā izmantot visus pasākumus, ko sniedz ES tiesību akti, lai atbalstītu efektīvāku ekonomikas politikas koordinēšanu un KVAI īstenošanu tā, lai visas dalībvalstis noteiktajā termiņā pieņemtu to situācijai pielāgotu ekonomisko un finansiālo politiku;

32.

norāda, ka arvien lielāks skaits KVAI ir paredzēts reģionālajam līmenim; norāda, ka pilnībā ir jāizmanto jaunās Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmas, jo īpaši gadījumos, kas tās tiktu izmantotas kā pasākumi strukturālu reformu atbalstīšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pareizu prioritāšu noteikšanu, lai uzlabotu izdevumu kvalitāti;

33.

prasa Komisijai reizi ceturksnī ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu sekmīgu KVAI ieviešanu, un par līdz šim panākto progresu; aicina dalībvalstis Parlamenta atbildīgajai komitejai sniegt paskaidrojumus par to, kāpēc netiek ievēroti konkrētai valstij adresētie ieteikumi;

34.

aicina Eurogrupas priekšsēdētāju iedarbīgi uzraudzīt KVAI ieviešanu eurozonas dalībvalstīs un ziņot par panākto progresu, Eurogrupai novērtējot 2015. gada budžeta plānus, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāiesniedz līdz 2014. gada oktobra vidum;

35.

aicina Komisiju valstu reformu programmās pievērst uzmanību dzimumu līdztiesības aspektam, piemēram, integrējot sievietes darba tirgū, likvidējot sieviešu un vīriešu darba samaksas un pensiju atšķirības, uzlabojot bērnu aprūpes pakalpojumus un nodrošinot elastīgus darba laika režīmus;

36.

uzskata, ka, ņemot vērā gaidāmo Eiropas pusgadu, būtu jāturpina līdzsvarota ilgtermiņa stratēģija, lai panāktu izaugsmei labvēlīgu fiskālo konsolidāciju nolūkā uzlabot fiskālo ilgtspēju; tomēr uzsver, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz izaugsmi veicinošām reformām un politikas nostādnēm, jo īpaši dalībvalstīs, kurām ir fiskālās iespējas veikt ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un sekmētu līdzsvara atjaunošanu eurozonā; atgādina, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, ja reformas jau ir uzsāktas, ļauj dalībvalstīm pielietot elastīgāku pieeju, un mudina izmantot šo elastību;

37.

uzsver, ka fiskālā ilgtspēja ir ilgtermiņa izaugsmes priekšnosacījums;

38.

uzskata, ka dalībvalstu prioritātēm ir jābūt tautsaimniecības modernizācijai, sociālā nodrošinājuma sistēmām, pensiju sistēmām un veselības aprūpei, lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas nākamajām paaudzēm; aicina dalībvalstis apsvērt savu reformu ietekmi uz Eiropas ekonomiku kopumā;

39.

uzskata, ka strukturālās reformas būtu īpaši jāvērš uz darba tirgus jaudas uzlabošanu, lai darbaspēkā integrētu jauniešus, kā arī citas atstumtās grupas, un tām jāvar radīt iespējas gados vecākiem strādājošajiem; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai īpaši efektīvs instruments ir duālās izglītības sistēma, kas apvieno izglītību un arodmācības; vēl uzskata, ka būtu jāveic strukturāla reforma, lai atbalstītu sociālā nodrošinājuma, veselības aprūpes un pensiju sistēmas ilgtspējību vidējā un ilgā termiņā un taisnīgumu, kā arī lai samazinātu energoatkarību, tādējādi palielinot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, par galveno prioritāti nosakot darbvietu radīšanu;

40.

norāda — tas, ka nepastāv labi funkcionējošs iekšējais darba tirgus un nav konstruktīvas pieejas imigrācijai, kavē izaugsmi ES; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot kopēju un iekļaujošu darba tirgu un vispārēju modernu un kopēju imigrācijas politiku; uzsver, ka taisnīgai un vienlīdzīgai attieksmei pret darba ņēmējiem ir izšķiroša nozīme, lai izveidotu dinamiskāku iekšējo darba tirgu;

41.

norāda, ka enerģētikas politika un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas; tāpēc mudina īstenot vērienīgu Eiropas enerģētikas politiku, kura, paaugstinot piegādes drošību un inovāciju enerģētikas sektorā, var radīt lielāku ekonomisko stabilitāti un izaugsmi;

42.

konstatē, ka vēl nav veikts nekāds vērā ņemams darbs attiecībā uz demogrāfisko attīstību, Eiropas valstu demogrāfiskajam pieaugumam divu pēdējo divu desmitgažu laikā pastāvīgi palēninoties; uzsver, ka funkcionāla iekšējā darba tirgus trūkums arī kavē Savienības izaugsmes potenciālu; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest patiesu kopējo darba tirgu un mobilizēt visus Savienības līdzekļus, lai īstenotu kopēju imigrācijas politiku saskaņā ar ievēlētā priekšsēdētāja priekšlikumiem;

43.

vēlreiz uzsver aicinājumu dalībvalstīm vienkāršot valsts nodokļu sistēmas, lai visās dalībvalstīs bez izņēmuma atjaunotu uzņēmumiem labvēlīgu vidi, un atkārto aicinājumu samazināt darbaspēkam uzlikto nodokļu slogu; aicina Komisiju, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot 2012. gada rīcības plānu šajā jomā, veikt steidzamus pasākumus un izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kuras pamatā ir konkrēti juridiskie pasākumi, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atgādina Komisijai par priekšlikumiem, kas sniegti Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcijā par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm (16) (Kleva Kekus ziņojums) attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas;

44.

atkārtoti norāda, ka strukturālās reformas ir jāpapildina un jāatbalsta ar ilgāka termiņa ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā, inovācijā, modernā infrastruktūrā un ilgtspējīgā enerģētikā, lai veicinātu digitālo un ekoloģisko pāreju; uzsver, ka ieguldījumi pētniecībā, inovācijā, izglītībā un infrastruktūrā ir priekšnosacījums konkurencei, ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietu radīšanai; uzsver nozīmi, kādai Savienības budžetam ir jābūt šajās vispārējo interešu pamatjomās;

45.

uzsver, ka pašreizējie augstie publisko parādu līmeņi neļauj būtiski palielināt tēriņus, ja vien reformu un konsolidācijas centieni nebūs izlietoti veltīgi; tādēļ ierosina neienesīgu jomu izdevumus pārvirzīt uz ienesīgām, uz nākotni orientētām nozarēm; uzsver, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā ir paredzēts elastīgums un ka tas būtu jāizmanto, taču vispirms prasa dalībvalstīm nākt klajā ar konstruktīvām reformām;

46.

ņem vērā ECB priekšsēdētāja runu centrālo banku gadskārtējā simpozijā, kas notika 2014. gada 22. augustāJackson Hole; aicina politikas veidotājus izdarīt pareizos secinājumus attiecībā uz monetāro, budžeta un strukturālo reformu politiku, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu; atgādina par pārdomātajiem komentāriem, kuros norādīts, ka “tomēr nedz fiskālie, nedz arī monetārie atbalsta pasākumi nevar aizstāt nepieciešamās strukturālās reformas eurozonā” un ka “saskaņotā stratēģijā bezdarba mazināšanai jāparedz pieprasījuma un arī piedāvājuma puses politika gan eurozonā, gan arī valstu līmenī, un stratēģija var būt sekmīga tikai tad, ja tā ir patiesi saskaņota”;

47.

uzskata, ka viens no vislielākajiem ierobežojumiem ES ekonomikā ir zemais vispārējo privāto ieguldījumu līmenis un tas, ka šajā līmenī publiskie ieguldījumi nepiesaista privātā sektora ieguldījumus; aicina Komisiju izpētīt iemeslus privāto ieguldījumu zemajam līmenim ES; uzsver, ka vajadzīga bankrota un maksātnespējas procedūru fundamentāla reforma, lai risinātu pārmērīgā parāda problēmu eurozonas perifērijā;

48.

uzsver to, ka privātie ieguldījumi ir būtiski, jo tiem ir ietekme gan uz ekonomikas piedāvājumu, gan pieprasījumu, radot darbvietas, nodrošinot mājsaimniecību ienākumus, palielinot nodokļu ieņēmumus, palīdzot valdībām konsolidēt un sekmēt izaugsmi; atkārtoti norāda, ka jāpieņem ieguldītājiem labvēlīga politika un jāsamazina birokrātija, kā arī administratīvais slogs; aicina jauno Eiropas Komisiju palielināt Eiropas ieguldījumus par EUR 300 miljardiem, kā to savās politikas pamatnostādnēs paziņoja Jean-Claude Juncker;

49.

aicina Komisiju beidzot pildīt solījumu pabeigt vienotā tirgus izveidi, jo īpaši pakalpojumu jomā; mudina dalībvalstis pildīt solījumus, kas pausti saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, jo īpaši tādās jomā kā pētniecība un izstrāde, resursefektivitāte, inovācija, nodarbinātība, izglītība, nabadzības novēršana, atjaunojamā enerģija un emisiju samazināšana; tādēļ aicina Komisiju darboties aktīvāk, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs, mērķtiecīgi izmantojot visas savas pilnvaras;

50.

pauž bažas par dažās dalībvalstīs vērojamajām protekcionisma tendencēm, jo īpaši attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos; norāda, ka Līgums garantē personu brīvu pārvietošanos, kā arī pakalpojumu vai kapitāla brīvu apriti, un atgādina, ka Komisijai jāgarantē šīs brīvības un jāveicina to ievērošana;

51.

uzsver, ka nepietiekamas iespējas, jo īpaši MVU, izmantot finansējumu rada milzīgu šķērsli izaugsmei ES; tādēļ aicina Komisiju par prioritāru uzskatīt darbu ar alternatīviem MVU finansējuma avotiem, ņemot vērā ieteikumus, kas izdarīti Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. februāra rezolūcijā par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot struktūrfondus, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Investīciju fondu un valsts attīstības bankas; uzsver, ka jāturpina likvidēt birokrātiskie šķēršļi maziem un vidējiem uzņēmumiem un Eiropas tiesību aktos turpmāk stingrāk jāpiemēro proporcionalitātes princips;

52.

uzskata, ka būtu jāparedz steidzamas reformas visām tām valstīm, kur iespējamo izaugsmi un darbvietu radīšanu kavē grūtības uzņēmumu izveidē;

53.

aicina Komisiju steidzami ierosināt pasākumus, lai pabeigtu iekšējā kapitāla tirgus izveidi, tā uzlabojot kapitāla piešķiršanu uzņēmumiem nolūkā aktivizēt reālo ekonomiku; uzskata, ka nepieciešams rast vairākas alternatīvas banku finansējumam gan lieliem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši uzlabojot noteikumus par finansēšanu no kapitāla tirgiem un citiem privāta finansējuma avotiem, piemēram, riska fondiem, partneru vai kapitāla fondiem; aicina īpašu uzmanību pievērst izmaksām, kas dažādās dalībvalstīs ir nepieciešamas kapitāla ieguvei nolūkā uzsākt un veikt uzņēmējdarbību, un attiecīgi aktualizēt rezultātu pārskatu;

54.

uzsver, ka vissvarīgāk ir izstrādāt tiesību aktus par ilgtermiņa ieguldījumiem;

55.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt un pabeigt banku savienības izveidi; konstatē, ka banku savienības trīs pīlāru pieņemšana un kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamo pašu kapitāla jauno noteikumu īstenošana veicinās uzticēšanās atjaunošanu Eiropas finanšu nozares izturētspējai; uzskata, ka banku savienības izveides pabeigšana ir jānodrošina, izmantojot apdrošināšanas un tirgus savienību; atkārtoti pauž nostāju, ka banku iestāžu neveiksmīgas darbības radītās izmaksas būtu jāsedz pašai banku nozarei;

56.

uzsver, ka nepārtrauktai, stabilai, pietiekami diferencētai un pārredzamai finanšu sistēmai ir izšķiroša nozīme turpmākās izaugsmes nodrošināšanai;

57.

uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst apdraudēt Eiropas Parlamenta vai valstu un reģionu parlamentu prerogatīvas; uzsver to, ka būtu skaidri jānodala ES un valstu kompetences un ka Eiropas Parlaments ir Savienības līmenī atbildīgā iestāde, savukārt valstu parlamenti ir atbildīgās iestādes dalībvalstu līmenī; uzsver, cik svarīgi ir oficiāli un atbilstīgi iesaistīt Eiropas Parlamentu jau agrīnā posmā un pēc iespējas pilnīgāk, lai palielinātu demokrātisko leģitimitāti;

58.

uzsver, ka jānostiprina Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu demokrātiskā pārskatatbildība par būtiskiem eurozonas darbības aspektiem, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Eurogrupas lēmumiem un finansiālā atbalsta programmu uzraudzību un novērtēšanu; prasa Eiropas Komisijai veikt savu ieteikumu un dalības trijotnē ex-post novērtējumu un publicēt to;

59.

atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka fiskālā konsolidācija jāturpina izaugsmei labvēlīgā un diferencētā veidā, kas ļaus dalībvalstīm ne vien ieguldīt izaugsmē un darbvietu radīšanā, bet arī novērst lielas parādsaistības, bezdarbu vai problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu;

60.

uzsver videi nekaitīgās ekonomikas darbavietu izveides potenciālu, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm laikā līdz 2020. gadam varētu nodrošināt 5 miljonus darbavietu tikai energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu nozarēs vien, ar noteikumu, ka tiek īstenota vērienīga klimata un enerģētikas politika; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu ieguldījumu līmeni minētajās nozarēs un paredzēt darba ņēmējiem turpmāk nepieciešamās prasmes; aicina Komisiju 2015. gada izaugsmes pētījumā iekļaut zaļās ekonomikas darbvietu izveides potenciāla izmantošanu;

61.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ņem vērā tās atšķirības starp dalībvalstīm, kuras vērojamas valsts reformu programmās (VRP), bet aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tiem reģioniem, kurus pastāvīgi ietekmē nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas, jo īpaši apsverot līdzekļu piešķiršanu;

62.

uzsver, ka sociālā un nodarbinātības politika ir jāapsver ne tikai no izmaksu viedokļa, bet jāapsver arī darba tirgus strukturālās reformas un ilgtermiņa ieguvumi, lai saglabātu ieguldījumus sabiedrībā un iedzīvotājos ar mērķi sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un nodrošinātu dalībvalstu un visas ES nākotni un stabilitāti;

63.

uzsver, ka, lai gan algas ir būtisks mainīgais lielums eurozonas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanā, tās nav tikai makroekonomikas korekciju instruments, bet visupirms ienākums, kas nodrošina darba ņēmēju iztiku; aicina Komisiju nodrošināt, ka ieteikumi algu jomā nepalielina nodarbināto personu nabadzību vai darba samaksas atšķirības dalībvalstīs, vai neliek ciest iedzīvotāju grupām, kurām ir mazi ienākumi;

64.

pauž nopietnas bažas par to, ka ES vēl ir daudz kas darāms, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020”mērķus un ka īpašas problēmas ir ar nabadzības samazināšanas mērķa īstenošanu, ņemot vērā to, ka laikā no 2010. līdz 2012. gadam nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits nevis samazinājās, bet gan palielinājās par 10 miljoniem; aicina Komisiju pieņemt konsekventu pieeju un prasīt dalībvalstīm nekavējoties ziņot par sasniegto progresu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā; aicina dalībvalstis savās VRP iekļaut skaidri definētu valsts stratēģiju stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanu;

65.

atzinīgi vērtē to, ka šā gada KVAI Komisija piemēro jauno nodarbinātības un sociālo rādītāju rezultātu apkopojumu, jo īpaši atsauces uz vispārējo un jauniešu bezdarba līmeni un statistiku par izglītībā un apmācībā neiesaistītajiem jauniešiem; norāda, ka šie rādītāji tiek izmantoti tikai analīzei; aicina rādītāju rezultātu apkopojumos iekļaut papildu rādītājus, piemēram, darba kvalitāti, bērnu nabadzības līmeņus, pieeju veselības aprūpei un bezpajumtniecību; prasa. lai šie rādītāji patiesi ietekmētu visu Eiropas pusgada procesu;

66.

aicina Komisiju un Padomi turpināt uzlabot rādītājus, kas Eiropas pusgada kontekstā tiek izmantoti, lai uzraudzītu stratēģijas “Eiropa 2020” sociālo, vides un inovāciju dimensiju; aicina Komisiju turpināt diskusijas par sociālo un nodarbinātības rādītāju skaitu un turpmāko izstrādi, ņemot vērā to, ka ES ekonomiskie un sociālie aspekti ir vienas monētas divas puses un tām abām ir būtiska nozīme ES attīstībā;

67.

atkārto aicinājumu, ja nepieciešams, pirms eurosamitiem rīkot Eurogrupas nodarbinātības un sociālo lietu ministru tikšanos, tādējādi nodrošinot, ka eurozonas līderu sarunās un lēmumos pilnīgāk tiek aplūkoti sociālie un nodarbinātības jautājumi, un dodot ieguldījumu eurozonas valstu un valdību vadītāju sanāksmēs; uzskata, ka būtiska nozīme ir EPSCO un ECOFIN padomes kopējām sanāksmēm ar mērķi vajadzības gadījumā veidot saskaņotu nostāju;

68.

atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka fiskālās konsolidācijas pasākumu, kuri pieņemti, lai nodrošinātu ne tikai atsevišķu dalībvalstu ekonomikas ilgtspēju, bet arī visas Eiropas ekonomikas ilgtspēju, ietekme uz ES nodarbinātības un sociālo situāciju ir bijusi smaga un dziļa; aicina pastiprināt centienus izpildīt visas nodarbinātības un sociālās saistības, kas noteiktas Līgumos un ES Pamattiesību hartā; aicina ES Pamattiesību aģentūru rūpīgi novērtēt šo pasākumu ietekmi uz pamattiesībām un hartas pārkāpumu gadījumā sniegt ieteikumus;

69.

atzinīgi vērtē Itālijas prezidentūras ieceri, kas ietverta arī Eiropadomes 2014. gada 30. augusta ārkārtas sanāksmes secinājumos, rīkot konferenci valstu vai valdību vadītāju līmenī par nodarbinātību, jo īpaši par jauniešu nodarbinātību;

70.

atzinīgi vērtē bezdarba līmeņa samazināšanos atsevišķās dalībvalstīs; tomēr atgādina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” ir skaidri noteikts, ka rādītājs, kuram ir jāseko, ir nodarbinātības līmenis, un uzskata par nožēlojamu to, ka pašreizējie nodarbības līmeņa rādītāji precīzi neatspoguļo patieso darba tirgus stāvokli visās ES dalībvalstīs;

71.

norāda, ka Komisija vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgas strukturālas reformas, lai uzlabotu izaugsmes un nodarbinātības pamatnosacījumus, jo īpaši laikā, kad ir augsts bezdarba līmenis un, pabeidzot vienotā tirgus izveidi, var pavērties daudzas iespējas gan valstu, gan Eiropas līmenī;

72.

aicina jauno Komisiju noteikt nodarbinātības līmeņa atjaunošanu par pilnīgu prioritāti, izveidojot plašu un visaptverošu stratēģiju izaugsmes un darbvietu veidošanai, tajā iesaistot visus jaunos komisārus; šajā sakarībā uzskata, ka nodarbinātības un sociālo lietu komisāram būtu jāizstrādā plāns, kurš aptvertu visas politikas jomas un kurā tiktu iekļauti konkrēti pasākumi kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanai;

73.

uzskata, ka ES konkurētspējas atjaunošanu nevar panākt tikai samazinot izmaksas, bet papildus ir jāpalielina ieguldījums pētniecībā un izstrādē, izglītībā un prasmēs, kā arī efektīvāk izmantojot resursus; pieprasa veidot tādus darba tirgus, kas ir vieglāk pielāgojami un dinamiskāki, spēj pielāgoties ekonomiskās situācijas traucējumiem, neizraisot darbinieku atlaišanu un pārmērīgas algu korekcijas; atgādina, ka daudzu ES darba ņēmēju pirktspēja ir krasi samazinājusies, mājsaimniecību ienākumi ir pazeminājušies un iekšējais pieprasījums sarucis; uzskata, ka nolūkā atjaunot mūsu ekonomikas konkurētspēju, ES ir jāapsver arī stratēģijas, kas vērstas uz citām ražošanas izmaksām, cenu izmaiņām un peļņas daļām un uz starpnozaru politikas nostādnēm, kuras veicina novatorismu, produktivitāti un izcilību;

74.

pauž bažas par arvien lielāko nevienlīdzību bagātības un ienākumu sadalē, kā rezultātā samazinās pirktspēja, iekšējais pieprasījums un ieguldījumi reālajā ekonomikā; aicina dalībvalstis iekļaut minētās nevienlīdzības mazināšanas pasākumus savās valsts reformu programmās, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju;

75.

uzsver, ka darbaspēka nodokļu slogs ir jāaizstāj ar citiem ilgtspējīgu nodokļu veidiem, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

76.

atzinīgi vērtē Komisijas KVAI dabas resursu nodokļu jomā un aicina dalībvalstis īstenot minētos ieteikumus, vienlaikus nodrošinot, ka tas jo īpaši labvēlīgi ietekmēs tos, kuriem ir zemāki ienākumi; uzsver nodokļu pārnešanas no darbaspēka uz dabas resursiem un videi kaitīgo subsīdiju pakāpeniskas mazināšanas pozitīvo ietekmi uz budžetu, nodarbinātību, sociālajiem aspektiem un vidi;

77.

pauž bažas par to, ka dažos gadījumos eurozonas finansiālā sadrumstalotība apdraud MVU izaugsmi un ilgtspējību; aicina atjaunot ekonomikas aizdošanas spēju, kas ļaus MVU veikt ieguldījumus un radīt darbvietas, kā arī atvieglot MVU piekļuvi uzņēmējdarbībai un tādām programmām kā COSME vai “Apvārsnis 2020”;

78.

aicina dalībvalstis samazināt nevajadzīgos administratīvos šķēršļus un birokrātiju attiecībā uz pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumiem un MVU un vienkāršot nosacījumus jaunu uzņēmumu veidošanai;

79.

aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 9. pantu, steidzamā kārtā precizēt apsolīto EUR 300 miljardu ieguldījumu plānu un prasa izvērtēt, vai šī summa ir pietiekama, lai pilnībā atjaunotu ES izaugsmes, konkurētspējas un kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu;

80.

atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu, kas pausts vispārīgajā paziņojumā par KVAI Eiropas Savienībā kopumā, vairāk ieguldīt pētniecībā un izstrādē, inovācijā, izglītībā, prasmēs un aktīvā darba tirgus politikā, kā arī enerģētikā, transportā un digitālajā ekonomikā;

81.

aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt ES rūpniecību, piemērojot elastīgāku konkurences politiku, kas veicina konkurētspēju un nodarbinātību, un to īstenojot kopā ar ekoloģizācijas un digitālās pārejas plānu; atkārtoti aicina Komisiju pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem izstrādāt priekšlikumu tiesību aktam par informācijas sniegšanu strādājošajiem, apspriešanos ar viņiem un par pārstrukturēšanas prognozēšanu un pārvaldību, lai nodrošinātu ES rūpniecības ekonomiski un sociāli atbildīgu pielāgošanos pārmaiņām veidā, kas ļautu saglabāt strādājošo tiesības, neradot pārmērīgu regulatīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

82.

pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs un nozarēs samazinās ne tikai darbvietu skaits, bet vienlaikus pazeminās arī to kvalitāte, palielinās šķēršļi nodarbinātībai un pasliktinās darba pamatstandarti; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic īpaši pasākumi, lai uzlabotu darbvietu kvalitāti nolūkā pielāgot prasmes darba tirgus vajadzībām; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai novērstu papildu problēmas, ko rada piespiedu daļēja un piespiedu pagaidu nodarbinātība, nestabilu darba attiecību līgumi (piemēram, “nulles stundu” darba līgumi), fiktīva pašnodarbinātība un nedeklarēts darbs; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai; atgādina par savu aicinājumu dalībvalstīm nodrošināt, lai personām, kuras noslēgušas nedrošus, pagaidu vai nepilna laika darba līgumus vai kuras ir pašnodarbinātas personas, tiktu nodrošinātas pamattiesības un atbilstīga sociālā aizsardzība;

83.

aicina Komisiju nodrošināt, ka tās politikas pamatnostādnēs darba tirgus reformas cita starpā ir vērstas uz to, lai samazinātu segmentāciju, sekmētu pāreju no vienas darbvietas uz citu darbvietu, uzlabotu neaizsargāto iedzīvotāju grupu iekļaušanu darba tirgū, samazinātu nodarbināto personu nabadzību, sekmētu dzimumu līdztiesību, stiprinātu darba ņēmēju tiesības, noslēdzot nestandarta līgumus, un sniegtu lielāku sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām;

84.

norāda, ka 2013. gada ziņojumā par nodarbinātību un sociālo situāciju ES Komisija uzsvēra sociālās aizsardzības izdevumu kā garantijas pret sociālajiem riskiem nozīmi; atgādina, cik svarīgi ir šādi automātiski stabilizatori, lai mazinātu asimetriskus satricinājumus, nepieļautu labklājības valstu līdzekļu pārmērīgu noplicināšanu un tādējādi stiprinātu visas EMS ilgtspēju; aicina Komisiju savos KVAI iekļaut norādi par to, cik svarīgi ir dalībvalstīs saglabāt stingrus automātiskos stabilizatorus, ņemot vērā to īpašo nozīmi sociālās kohēzijas saglabāšanā, kā arī iekšējā pieprasījuma un ekonomikas izaugsmes veicināšanā; atkārtoti aicina Komisiju sagatavot Zaļo grāmatu par automātiskajiem stabilizatoriem eurozonā;

85.

norāda uz Eiropadomes Itālijas prezidentūras nodomu, kas ieskicēts tās programmā, sākt debates par automātiskajiem stabilizatoriem ES līmenī, īpašu uzmanību pievēršot iespējai eurozonā izveidot bezdarbnieku pabalstu sistēmu;

86.

uzsver, cik svarīga pašreizējā kontekstā ir aktīva un iekļaujoša darba tirgus politika kā stratēģisks nodarbinātības veicināšanas instruments; pauž dziļas bažas, ka vairākas dalībvalstis, neraugoties uz tajās pieaugošo bezdarba līmeni, ir samazinājušas budžeta piešķīrumus aktīvas un integrējošas darba tirgus politikas finansēšanai; aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem palielināt aktīvas darba tirgus politikas tvērumu un efektivitāti;

87.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmuma Nr. 573/2014/EU par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) pieņemšanu; ņem vērā 2014. janvāra priekšlikumu par EURES (Eiropas darbvietu mobilitātes) portāla regulējumu; pieprasa Parlamentam un Padomei apspriesties par to, kā steidzami reformēt EURES portālu, lai tas varētu kļūt par efektīvu instrumentu, kas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1296/2013 noteikumiem ES veicinātu pārvietošanās brīvību un stimulētu dažādību; atgādina, ka mobilitātei arī turpmāk ir jābūt brīvprātīgai un tā nedrīkst ierobežot centienus uz vietas izveidot darba un apmācību vietas; uzsver, ka ticama profesionāla informācija par darba un dzīves apstākļiem citās dalībvalstīs ir Eiropas Ekonomikas zonas veiksmīgas darbības priekšnosacījums;

88.

uzsver pieaugošo to darba ņēmēju, jo īpaši jauniešu, skaitu, kuri no savas izcelsmes valsts dodas prom uz citām dalībvalstīm, meklējot nodarbinātības iespējas; mudina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm veicināt darbaspēka mobilitāti ES iekšienē, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un saglabājot algas un sociālos standartus; aicina visas dalībvalstis ieviest sociālos un darba apstākļus, kas atbilstu stratēģijai “Eiropa 2020”;

89.

pauž bažas par to, ka turpmākajos gados prasmes, kuras ir saistītas ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinībām, matemātiku (STEM), nespēs nodrošināt pieaugošo pieprasījumu uzņēmējdarbības jomā, tādējādi samazinot ES darbaspēka iespēju pielāgoties un progresēt; aicina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus, lai modernizētu izglītības un apmācības, tostarp mūžizglītības, sistēmas, bet jo īpaši duālās mācību programmu sistēmas, un atvieglot pāreju no skolas uz darba tirgu;

90.

uzskata, ka ir jāuzlabo jauniešu vadības, pārvaldības un uzņēmējdarbības prasmes, lai jaunie un jaunizveidotie uzņēmumi varētu gūt labumu no jauniem tirgiem un īstenot savu izaugsmes potenciālu, tādējādi jauniešiem kļūstot par darba devējiem, nevis tikai par darba ņēmējiem;

91.

norāda, ka banku aizdevumi joprojām ir parastākais finansējuma avots Eiropā; tomēr uzskata, ka reāls ieguvums ir jauni finansēšanas veidi, izmantojot inovatīvas shēmas un ar bankām nesaistītu finansēšanu, piemēram, kolektīvā finansēšana, MVU mecenāti, savstarpēji aizdevumi, mikrokredīti, vienkārši pieejamas mikrokredītu aģentūras un citi instrumenti, ar kuriem var nodrošināt uzņēmējdarbības sākšanai un MVU ļoti vajadzīgos ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbvietas;

92.

atzinīgi vērtē jauniešu bezdarba rādītāju samazināšanos, bet norāda, ka tie joprojām ir satraucoši augsti: 22 % ES 28 dalībvalstīs un 23,1 % eurozonā; uzsver satraucošās atšķirības starp dalībvalstīm (7,8 % — Vācijā, bet Grieķijā — 56,3 % (2014. gada aprīlī)); uzsver, ka ir palielinājies nodarbības nedrošums un nepietiekama nodarbinātība, ņemot vērā to, ka pat tad, ja jaunieši ir atraduši darbu, daži no viņiem strādā bīstamos apstākļos vai ar piespiedu nepilna laika darbu līgumu (vidēji 43 % salīdzinājumā ar 13 % pieaugušo darba ņēmēju); pauž arī bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs palielinās jauniešu bezpajumtnieku bezdarba līmenis;

93.

atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā KVAI ir minētas garantijas jauniešiem; aicina Komisiju rūpīgi sekot līdzi KVAI konstatētajām problēmām attiecībā uz piedāvājumu kvalitāti un nepietiekamu darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistītu jauniešu (NEET) iekļaušanu, valsts nodarbinātības dienestu administratīvo spēju un visu ieinteresēto personu nepietiekami efektīvo iesaistīšanu, vienlaikus apzinot labas prakses piemērus, ko var izmantot par atskaites punktu programmu uzlabošanai; aicina uzraudzības īstenošanā nodrošināt lielāku pārredzamību, tālejošāku pieeju, strādājot ar dalībvalstīm, kuras šajā jomā neprogresē, un plašāk izmantot intensīvāku īstenošanu sākumposmā; šajā sakarībā uzsver, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva būtu jāuzskata par stimulu visām dalībvalstīm izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai finansētu plašākus jauniešiem paredzētus projektus, jo īpaši nabadzības novēršanas un sociālās iekļaušanas jomā;

94.

aicina Komisiju ierosināt Eiropas sistēmu, ar ko ievieš minimālos standartus garantiju jauniešiem īstenošanai, tostarp attiecībā uz māceklības un darba kvalitāti, pienācīgām algām jauniešiem un piekļuvi nodarbinātības pakalpojumiem un tiesībām, un tas būtu jāattiecina uz jauniešiem vecumā no 25 līdz 30 gadiem; aicina dalībvalstis efektīvi izmantot pieejamos budžeta līdzekļus un nekavējoties īstenot garantijas jauniešiem; aicina Komisiju un dalībvalstis garantijas jauniešiem noteikt par prioritāti, ņemot vērā to, ka budžeta dotācijas tiek intensīvāk īstenotas pirmajos divos gados; uzskata, ka šis palielinājums ir vajadzīgs ieguldījums, ņemot vērā jauniešu bezdarba radītos milzīgos saimnieciskos zaudējumus EUR 153 miljardu apmērā gadā, jeb 1,2 % no ES IKP (Eurofound, 2012. gads) (17);

95.

uzsver, cik svarīgi ir uzsvērt praktisko iemaņu un profesionālās izglītības duālās sistēmas nozīmi, jo tās jauniešiem nodrošina plašākas darba iespējas;

96.

aicina dalībvalstis visos līmeņos uzlabot sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm;

97.

ņem vērā 2014. gada marta Padomes ieteikumus par stažēšanās kvalitātes sistēmu, lai nepieļautu gados jaunu darba ņēmēju diskrimināciju un ekspluatāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas pusgada ietvaros iekļaut šos ieteikumus VRP un KVAI;

98.

ar bažām konstatē, ka sieviešu bezdarba līmenis ir augstāks par vispārējo līmeni (11,7 % ES 18 dalībvalstīs un 10,4 % ES 28 dalībvalstīs, salīdzinot ar attiecīgi 11,5 % un 10,2 %); tāpēc aicina izstrādāt īpašus kvalitatīvu darbvietu veidošanas plānus ar mērķtiecīgiem pasākumiem sievietēm; aicina ieteikumos ņemt vērā dzimumu līdztiesību un norāda, ka citi ieteikumi nedrīkst kavēt dzimumu līdztiesības palielināšanu un sieviešu dalību darba tirgū; aicina izveidot īpašus ieteikumus ar mērķi samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, kas ne tikai kavē ekonomikas un konkurētspējas attīstību, bet arī liecina par sociālo netaisnību;

99.

atzinīgi vērtē ieteikumus, kuros apsvērts jautājums par sieviešu zemo līdzdalības līmeni darba tirgū; aicina Komisiju nākamā gada izaugsmes pētījumā ņemt vērā vairākus dzimumu līdztiesības aspektus, nevis tikai nodarbinātības līmeni; aicina Komisiju un dalībvalstis vērsties pret darba tirgus segregāciju un nevienādo ģimenes pienākumu sadalījumu; aicina nodrošināt cenas ziņā pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus bērnu un apgādājamo personu aprūpes jomā, lai ļautu darba ņēmējiem, jo īpaši sievietēm, atgriezties darbā un lai veicinātu darba un privātās dzīves saskaņošanu;

100.

aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību augstajam bezdarba līmenim nelabvēlīgā situācijā esošās grupās, prioritāti piešķirot iekļūšanai un integrācijai darba tirgū un darba iegūšanas un integrācijas politikas iekļaušanai citās politikas jomās, jo nodarbinātība ir integrācijas panākumu atslēga;

101.

pauž nopietnas bažas par to, ka ilgtermiņa bezdarbnieku un vecāku darbinieku vidū bezdarba līmenis ir augstāks un viņiem ir grūtāk atkārtoti iekļauties darba tirgū; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem veiksmīgi atgriezties darba tirgū;

102.

ar bažām konstatē, ka darba ņēmēji vecumā pēc 40 gadiem vairs netiek atbilstoši apmācīti un viņiem netiek sniegta turpmāka izglītība darbvietā; tāpēc aicina darba devējus, sociālos partnerus un valstu valdības īstenot reālas mūžizglītības (LLL) koncepcijas un novērtēt situāciju darba tirgū, lai pēc iespējas ātri būtiski uzlabotu gados vecāku darba ņēmēju kvalifikāciju atbilstīgi darba tirgus prasībām;

103.

atzinīgi vērtē tos KVAI, kuru mērķis ir uzlabot ienākumu minimuma shēmu, drošības tīklu un sociālās aizsardzības atbilstību un segumu, un vairākus KVAI, kas attiecas uz darba tirgus integrācijas politiku; tomēr uzskata, ka ar nevienmērīgu un nenoturīgu izaugsmi, ko paredz Komisijas prognozes 2014. un 2015. gadā, vien nevarēs novērst sekas, kuras krīze atstājusi uz cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību un uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; mudina dalībvalstis stingri īstenot un ievērot šos ieteikumus un savās VRP ierosināt īpašus, mērķtiecīgus pasākumus ar mērķi apkarot nabadzību, jo īpaši bezpajumtniecību un bērnu nabadzību;

104.

aicina Komisiju ciešāk apvienot Eiropas pusgada un stratēģijas “Eiropa 2020” sociālos mērķus; uzskata, ka VRP būtu jāziņo par progresu valsts nabadzības izskaušanas mērķu sasniegšanā, apliecinot ieguldījumu kopīgi pieņemtā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā nabadzības izskaušanas mērķa īstenošanā; aicina Komisiju turpmāk visām dalībvalstīm iesniegt KVAI nabadzības apkarošanas jomā; aicina dalībvalstis ieviest īpašus sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršana pasākumus nabadzības apkarošanai, kas būtu vērsti uz grupām, kurām visvairāk draud sociālā atstumtība; aicina dalībvalstis īstenot vispusīgu aktīvas iekļaušanas stratēģiju, veikt praktiskus nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumus, nodrošinot atbilstošu ienākumu minimumu un sociālā nodrošinājuma sistēmu atbilstīgi savai praksei, tostarp koplīgumu vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

105.

aicina dalībvalstis, ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. un 10. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs, veikt ilgtermiņa mērķtiecīgus un integrētus pasākumus, lai samazinātu romu kopienu sociālo un ekonomisko atstumtību, jo īpaši, pieņemot pasākumus šo kopienu iekļaušanai darba tirgū, kā arī, pastiprinot saiknes starp sociālo palīdzību un aktivizēšanu un palielinot to romu bērnu skaitu, kas apmeklē skolu, un samazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu;

106.

aicina Komisiju nekavējoties novērst satraucoši pieaugošo bērnu nabadzību visā Eiropā, ieviešot garantiju bērniem pret nabadzību; uzskata, ka šāda garantija ir ļoti svarīga, lai aizsargātu bērnus, kurus ietekmēja pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes sekas;

107.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas ieteikumi par pensijām tika sniegti, neņemot vērā Parlamenta nostāju par attiecīgo zaļo un balto grāmatu; uzsver, ka pensiju reformām ir nepieciešama valsts politiskā un sociālā kohēzija un, lai tās būtu sekmīgas, tās būtu jāapspriež ar sociālajiem partneriem un ka nepieciešamās visaptverošās dalībvalstu pensiju sistēmu reformas būtu jāizstrādā, jāapsver un jāpieņem tā, lai nodrošinātu to ilgtspējību, vienlaikus neapdraudot atbilstīgus pensiju līmeņus un pilnībā ievērojot stratēģijas ,,Eiropas 2020’’ ekonomiskās un sociālas prioritātes;

108.

pauž nožēlu par to, ka tikai dažos KVAI ir skarts jautājums par nodarbinātu personu nabadzību vai bezpajumtniecību; norāda, ka parādās jauni nabadzības veidi, kas ietekmē vidusšķiras pārstāvjus un strādājošos, kuriem rodas grūtības maksāt hipotēku maksājumus, kā rezultātā palielinās tādu gadījumu skaits, kad cilvēki tiek izlikti no mājokļa vai zaudē tiesības izpirkt ieķīlāto īpašumu; aicina Komisiju 2015. gada GIP skaidri pievērsties nodarbinātu personu nabadzībai un to cilvēku nabadzībai, kuriem ir ierobežota piekļuve darba tirgum vai kuriem tās nav; iesaka Komisijai un dalībvalstīm īstenot integrētu politiku, kas atbalsta sociālos mājokļus un mājokļus par pieņemamu cenu, efektīvu profilakses politiku, kas vērsta uz to gadījumu skaita samazināšanu, kad cilvēki tiek izlikti no mājokļiem, un politiku, kas risina problēmas saistībā ar enerģētiskā nabadzību, kura arvien palielinās;

109.

atzinīgi vērtē to, ka dažos KVAI ir iekļauta ar cīņu pret bērnu nabadzību un pieejamu bērnu aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, bet prasa izstrādāt vairāk politikas darbību ģimenēm ar zemiem ienākumiem; aicina sniegt vairāk ieteikumu sociālās iekļaušanas stratēģijām, tostarp cīņai pret galējām nabadzības formām, piemēram, bezpajumtniecību;

110.

norāda uz Komisijas atbalstu aktīvas iekļaušanas stratēģijām; tomēr uzskata, ka šajās stratēģijās ir jāiekļauj pasākumi, lai darba tirgū integrētu cilvēkus ar invaliditāti un ierobežotām darba spējām; mudina dalībvalstis apsvērt pievienoto vērtību, ko dotu darba devēju stimulēšana nodarbināt no darba tirgus atstumtās personas, izstrādājot labi līdzsvarotu dažāda veida atbildības un atbalsta tīklu sistēmu un dalībvalstu darba tirgus politikas pilnveidošanā iesaistot visus attiecīgos dalībniekus;

111.

prasa, ņemot vērā augsto nabadzības līmeni, izvērtēt, vai Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām tiek pietiekami labi finansēts, un, ja finansējums nav pietiekams, daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanā apsvērt iespēju palielināt tā finansējumu;

112.

piekrīt Komisijai, ka dalībvalstīm ir jācīnās pret bezpajumtniecību, izmantojot vispusīgas stratēģijas, kuru pamatā ir profilakses pasākumi, uz mājokļiem vērstas pieejas un pārskatīti noteikumi un prakse izlikšanas jomā, kā arī jānovērš bezpajumtnieku kriminalizēšana; aicina uzlabot paraugprakses starptautisko apmaiņu un savstarpējo pieredzes apmaiņu un apliecina programmas “Progress” nozīmi šajā kontekstā;

113.

atzinīgi vērtē ieteikumu ieguldīt izglītībā, taču pauž bažas par to, ka vairāk nekā 20 dalībvalstis ir relatīvā izteiksmē (procentos no IKP) samazinājušas izdevumus izglītībai, tādējādi apdraudot savu izaugsmi, darbvietu radīšanas potenciālu un konkurētspēju; norāda, ka, samazinot šādus ieguldījumus, pastiprināti izpaudīsies ES strukturālās nepilnības, jo radīsies neatbilstība starp pieaugošo vajadzību pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem un to, ka daudzās dalībvalstīs liela daļa darbaspēka pašlaik ir ar zemu profesionālo kvalifikāciju;

114.

ņem vērā Komisijas ieteikumu reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai tās pildītu savus mērķus, izmaksu ziņā efektīvi nodrošinot vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, un lai garantētu minēto sistēmu finanšu ilgtspēju;

115.

atkārto aicinājumu palielināt un strukturēti iesaistīt pilsonisko sabiedrību un arodbiedrību pārstāvjus valsts un ES līmenī, lai aizsargātu likumību un uzlabotu Eiropas pusgada procesa efektivitāti; šajā sakarībā cer uz Komisijas plānoto sociālo partneru iesaistīšanu, izmantojot Sociālā dialoga komiteju, vēl pirms 2015. gada izaugsmes pētījuma pieņemšanas;

116.

kritizē to, ka ne visas dalībvalstis VRP izstrādē ir iesaistījušas gan valsts parlamentu, gan sociālos partnerus, gan pilsonisko sabiedrību; aicina dalībvalstis VRP iekļaut detalizētu pārskatu, dodot skaidrojumu gan par iesaistītajām pusēm, gan par to iesaistīšanas veidu; aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu atšķirīgo praksi parlamentāro procedūru jomā un ieinteresēto personu iesaisti Eiropas pusgadā;

117.

vēlreiz uzsver ES budžeta svarīgo nozīmi, jo tas stimulē ilgtspējīgu izaugsmi, veicina darbvietu radīšanu un mazina makroekonomikas nelīdzsvarotību ES, tā palīdzot mazināt arī sociālo nevienlīdzību; jo īpaši atgādina, ka, pat neņemot vērā tā nozīmi ieguldījumu stimulēšanā, aptuveni 60 % no ES budžeta tiek tieši novirzīti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; turklāt uzsver, ka daudzas programmas 2014.–2020. gadam ietver inovatīvus finanšu instrumentus, kuri var būtiski atbalstīt gan publiskos, gan privātos ieguldījumus dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem, kas ir plaši atzīti par ļoti svarīgu politisko prioritāti;

118.

atgādina par nepieciešamību sākt jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), lai ātri un efektīvi īstenotu jaunas programmas gan ES, gan dalībvalstu līmenī, kas sniegtu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas procesā; prasa īpaši ātri īstenot programmas, kuras bija paredzētas pirmajiem DFS gadiem, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus + un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; uzsver, ka šīs programmas nodrošina sviras efektu un pilda sinerģiju veicinošu un stimulējošu funkciju gan attiecībā uz valstu ieguldījumu politiku, gan izaugsmes un darbvietu radīšanu; uzsver, ka ir ātri jāsāk īstenot 2014.–2020. gada kohēzijas politika (proti, jau parakstīto partnerattiecību nolīgumu, pieņemto darbības programmu un piešķirtā priekšfinansējuma ziņā); atkārtoti uzsver, ka kohēzijas politika var būt noderīga, lai atbalstītu izaugsmi un darbvietu radīšanu visā ES teritorijā; šajā kontekstā aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ikreiz, kad tas iespējams, ES finansējums būtu novirzīts projektiem, kuri veicina darbvietu, jo īpaši jauniešiem paredzētu darbvietu, radīšanu, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju; ir ļoti nobažījies par neizpildīto saistību (RAL) nepieredzēti lielo apjomu, no kurām lielākā daļā attiecas uz kohēzijas politiku, un maksājumu atcelšanas lielo risku, ar ko dažas dalībvalstis saskaras saistībā ar finansējumu no iepriekšējā plānošanas perioda;

119.

atbalsta gan ES garantiju jauniešiem, gan Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kurām ir izšķiroša nozīme cīņā pret ārkārtīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni; atzinīgi vērtē Komisijas nesen spertos soļus, palīdzot dalībvalstīm raiti saplānot pasākumus, kas tiek finansēti saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt šo programmu pareizu, efektīvu, ātru un savlaicīgu īstenošanu;

120.

uzsver, ka ES nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanas nolūkā ir jāsekmē vērtības ķēžu veicināšana Savienībā un ES uzņēmumi, tostarp MVU, ir ciešāk jāintegrē visos vērtības ķēdes līmeņos; atgādina, ka šāda politika būtu jāattiecina uz visu lielumu uzņēmumiem, tai ir jāveicina ražošanas ķēdes saglabāšana Eiropā, jāatbalsta nozares ar augstu izaugsmes potenciālu, īpašu uzmanību pievēršot inovācijām, prasmēm, ilgtspējai, uzņēmējdarbībai un jaunradei, un jānodrošina pietiekama izaugsme un resursi, lai varētu radīt vairāk darbvietu;

121.

uzsver, ka laikā, kad daudzas dalībvalstis ir lielā mērā atkarīgas no viena enerģijas piegādātāja, tostarp sešas valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas dabasgāzes piegādēm, ES neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem enerģētikas jomā, par ko liecina pašreizējā krīze Ukrainā, ir nepieciešams samazināt arī tādēļ, lai veicinātu darbavietu radīšanu un saglabāšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmes secinājumus un sagaida, ka vēlākais 2014. gada oktobrī šie secinājumi tiks papildināti ar vērienīgiem vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, kas būs paredzēti, lai uzlabotu ES energoapgādes drošību;

122.

uzsver, ka stingrie maksājumu ierobežojumi 2014.–2020. gadā joprojām ir būtiska ES budžeta problēma, kas negatīvi ietekmē ekonomikas atveseļošanos, ņemot vērā to, ka novēlotie maksājumi kaitē vispirms jau tiešajiem saņēmējiem; atgādina par nepieciešamību īstenošanas procesā nodrošināt savlaicīgu un pienācīgu maksājumu apstrādi, lai vienlaicīgi izpildītu gan tos maksājumus, kas izriet no iepriekšējām saistībām, gan tos, kas saistīti ar priekšfinansējumu, un lai nekavējoties sāktu īstenot jaunās programmas un nepieļautu neizpildīto saistību (RAL) nepamatotu pārvietošanu uz 2015. gada budžetu; šajā sakarībā mudina Padomi pilnībā pieņemt budžeta grozījumu projektu Nr. 3/2014, kā to iesniegusi Komisija, lai ES budžets maksimāli veicinātu ieguldījumus uz vietas; norāda, ka gadījumā, ja budžeta grozījumu Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 projekti tiek pieņemti bez grozījumiem, tas kopumā izmainītu budžetu tikai par papildu NKI iemaksām EUR 106 miljonu apmērā, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības esošo juridisko saistību izpildei; uzsver apņemšanos arī turpmāk uzraudzīt vispārējo situāciju attiecībā uz maksājumiem un RAL un pilnībā izmantot visus elastības instrumentus, kas paredzēti DFS regulā un ar to saistītajā iestāžu nolīgumā; uzsver, ka jautājums par kārtējo ES budžeta maksājumu krīzi būs jārisina ilgtspējīgi, pēcvēlēšanu posmā pārskatot 2014.–2020. gada DFS, kas pēc iespējas drīzāk jāievieš jaunajai Komisijai, kuras pilnvaru termiņš sākas 2014. gada 1. novembrī;

123.

atkārtoti norāda, ka dalībvalstu fiskālo situāciju var atvieglot, izmantojot jaunu pašu resursu sistēmu Savienības budžeta finansēšanai, kas samazinās NKI iemaksas, tādējādi ļaujot dalībvalstīm īstenot konsolidācijas centienus un neapdraudot ES finansējumu, ar kuru tiek atbalstīti ieguldījumi ekonomikas atveseļošanās un reformu pasākumos; atgādina, ka Komisija ir iesniegusi vairākus likumdošanas priekšlikumus nolūkā reformēt pašu resursu sistēmu, bet Padome diemžēl tos vēl nav nopietni apspriedusi; tādēļ uzsver, ka Parlaments piešķir lielu nozīmi jaunajai augsta līmeņa darba grupai pašu resursu jautājumos, kuras darbības rezultātā būtu jāveic pilnīga ES finansēšanas reforma;

124.

mudina Komisiju saistībā ar 2015. gada izaugsmes pētījumu, kas tiks publicēts 2014. gada novembrī, pilnībā ņemt vērā un uzsvērt ES budžeta lomu Eiropas pusgada procesā, sniedzot faktus un konkrētus datus par tā ierosinošo, stimulējošo, sinerģisko un papildinošo ietekmi uz vispārējiem valsts izdevumiem vietējā, reģionālajā un valsts līmenī;

125.

turklāt aicina Komisiju savos turpmākajos gada izaugsmes pētījumos sniegt pilnīgu un visaptverošu pārskatu par to, kas ir sasniegts, īstenojot Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmē pieņemto Izaugsmes un nodarbinātības paktu, lai pārvarētu ekonomikas un fiskālo krīzi, un iesniegt jaunus priekšlikumus par lomu, kāda ES budžetam varētu būt, turpmāk veicinot pārdomātu, ilgtspējīgu, visaptverošu, resursu ziņā efektīvu un darbvietas radošu izaugsmi;

126.

atzinīgi vērtē Komisijas jaunievēlētā priekšsēdētāja apņemšanos īstenot Komisijas 2012. gada 5. decembra ceļvedi “Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, ir jābūt neatņemamai ES budžeta daļai, tomēr tai jābūt lielākai nekā vienošanās rezultātā noteiktās DFS maksimālās summas.

127.

mudina izveidot patiesu iekšējo enerģētikas tirgu, kas nodrošina godīgu piekļuvi tirgum, augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un pieejamu tirgu, jo īpaši MVU;

128.

uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni modernizēt valsts pārvaldi, pabeidzot attiecīgo valsts pārvaldes tiesību aktu reformas, sniedzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairāk un labāk pieejamus digitālos pakalpojumus, samazinot izmaksas un palielinot efektivitāti un uzlabojot pārrobežu sadarbību un sadarbspēju, kā arī ieviešot valsts pārvaldei paredzētas sadarbspējas sistēmas; uzsver, ka ES publiskā iepirkuma un koncesiju tiesību aktu pilnīga un ātra īstenošana sniegtu lielisku iespēju gan valdības, gan vietējā līmenī veicināt inovāciju, nodrošināt vieglāku piekļuvi MVU un modernizēt valsts pārvaldi, uzlabojot publisko izdevumu un ieguldījumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību;

129.

uzsver, ka, veidojot videi saudzīgāku ekonomiku, ES dalībvalstis veicina ilgtermiņa izaugsmi, kas noturīga pret krīzēm, palielina konkurētspēju un rada darbvietas, vienlaikus garantējot drošāku Savienības energoapgādi un neatkarību enerģētikas jomā, un ka videi saudzīga ekonomika būtu jāuzskata par būtiski svarīgu tautsaimniecības attīstības dzinējspēku;

130.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, dalībvalstu valdībām, Komisijai, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/21

—

ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra (1) un 2014. gada 2. aprīļa (2) ieteikumus Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā, 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā (3) un 2014. gada 13. marta rezolūciju “Krievija: par Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšanu” (4),

—

ņemot vērā 2009. gada Saharova balvas par domas brīvību piešķiršanu organizācijai “Memoriāls”, kas ir Krievijas nevalstiskā organizācija un cīnās, inter alia, par politieslodzīto tiesībām Krievijā,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 26. marta paziņojumu par NVO stāvokli Krievijas Federācijā,

—

ņemot vērā Krievijas konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā teikts, ka tiesu Krievijas Federācijā spriež tikai tiesas, un 120. pantu, kurā teikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas tikai Krievijas Konstitūcijai un federālajiem tiesību aktiem,

—

ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

—

ņemot vērā Krievijas Federācijas Cilvēktiesību ombuda Vladimir Lukin2014. gada 4. marta paziņojumu par publiskajām demonstrācijām Maskavā un tiesībaizsardzības iestāžu veiktajiem pasākumiem,

—

ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un apturētās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

—

ņemot vērā Modernizācijas partnerību, kas tika ierosināta 2010. gada maija sanāksmē Rostovā pie Donas, un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto ANO deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Krievijas Federācija kā pilntiesīga Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO dalībvalsts ir apņēmusies īstenot demokrātijas, tiesiskuma principus un ievērot cilvēktiesības; tā kā pēdējos dažos mēnešos vairākos gadījumos ir nopietni pārkāpts tiesiskums un ir pieņemti ierobežojoši tiesību akti, un tas rada aizvien lielāku satraukumu par to, vai Krievija pilda starptautiskajos un valsts tiesību aktos noteiktās saistības; tā kā ES vairākkārt piedāvājusi papildu palīdzību un zināšanas, lai Krievija spētu modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem;

B.

tā kā situācija cilvēktiesību jomā Krievijā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies un Krievijas varas iestādes ir pieņēmušas vairākus likumus, kuru teksta redakcija ir neskaidra un kas tiek izmantoti, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī mazinātu vārda un pulcēšanās brīvību;

C.

tā kā Krievijas Federācijas 2012. gada jūlijā pieņemtais likums par “ārvalstu struktūrām” paredz, ka NVO, kuras saņem ārvalstu finansējumu un ir iesaistītas “politiskās darbībās”, ir jāpiesakās iekļaušanai īpašā valdības uzturētā ārvalstu struktūras sarakstā, kā rezultātā tās tiek pakļautas valdības veiktai rūpīgai papildus uzraudzībai, kā arī tām visās savās publikācijās, paziņojumos presei un ziņojumos ir jānorāda, ka šos materiālus ir sagatavojušas ārvalstu struktūras; tā kā 2014. gada maijā minētais likums tika grozīts, atļaujot Tieslietu ministrijai pašai reģistrēt attiecīgās NVO kā “ārvalstu struktūras”;

D.

tā kā, īstenojot minēto likumu, ir veiktas arī tādas smagas sankcijas kā policijas reidi, īpašuma konfiscēšana, administratīvi sodi un citi pasākumi, kuru mērķis ir kavēt un atturēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas no aktivitātēm; tā kā 13 galvenās cilvēktiesību aizstāvības grupas iesniedza kopīgu sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot likumu par “ārvalstu struktūrām”; tā kā minētā sūdzība pašlaik tiek izskatīta;

E.

tā kā vairākas Krievijas un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir ziņojušas, ka drošības spēku nesamērīgie pasākumi un agresīvās darbības ir izraisījušas vardarbības uzliesmojumus, kam sekojuši patvaļīgi protestētāju aresti; tā kā opozīcijas partiju un kustību līderi ir pakļauti Krievijas varas iestāžu rīkotai vajāšanai, un daži no viņiem dažādu iemeslu dēļ tiek aizturēti;

F.

tā kā pēdējo dažu gadu laikā vairāki tiesas procesi un prāvas liek apšaubīt Krievijas Federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti; tā kā minētie tiesas procesi jāaplūko plašākā kontekstā, proti, Krievijā pieaugošās represiju, vajāšanu un cilvēktiesību pārkāpumu izplatības kontekstā, kas ietver politiski motivētus citādi domājošo arestus, šo personu turēšanu ieslodzījumā un tiesas procesus pret viņiem; no šiem gadījumiem visplašāko publicitāti ir izpelnījušās Sergeja Magņicka, Mihaila Hodorkovska un Alekseja Navaļnija lietas, bet tās ne tuvu nav vienīgās;

G.

tā kā Krievijas varas iestādes paplašina savas masu uzraudzības programmas; tā kā šīs programmas kopā ar likumiem, kas ierobežo NVO brīvību, Krievijas varas iestādēm nodrošina ārkārtīgi iedarbīgu instrumentu opozīcijas uzraudzīšanai un apspiešanai;

H.

tā kā “Memoriāls” ir Krievijas vēstures izpētes un pilsonisko tiesību aizstāvības organizācija, kas kopš 1987. gada darbojas, lai veicinātu tādu pamatvērtību kā demokrātijas un tiesiskuma principu un galveno cilvēktiesību ievērošanu praktiskajā politikā un sabiedriskajā dzīvē, un kas Nobela Miera prēmijas laureāta Andreja Saharova aizgādībā dibināta pēc bijušo padomju laika disidentu grupas iniciatīvas;

I.

tā kā Krievijas Tieslietu ministrija cenšas likvidēt organizāciju “Memoriāls”, jo tā apvieno vairāk nekā 50 neatkarīgas reģionālās aģentūras no visas valsts, darbojoties kā jumtorganizācija, bet bez kopīga galvenā biroja; tā kā saskaņā ar federālajiem tiesību aktiem organizācija ir uzskatāma par “valsts līmeņa” organizāciju tikai tad, ja to vairāk nekā pusē Krievijas reģionu pārstāv oficiāli reģistrētas “reģionālas” organizācijas; tā kā organizācija “Memoriāls” ir reģistrēta Tieslietu ministrijā kopš 1992. gada;

J.

tā kā organizācija “Memoriāls” tās līderu personā ir stingri iebildusi pret Krievijas agresiju pret Ukrainu un kritizējusi to, kā arī aicinājusi prezidentu V. Putinu to izbeigt;

K.

tā kā Eiropas Parlaments 2009. gadā organizācijai “Memoriāls” piešķīra Saharova balvu;

L.

tā kā 2014. gada 23. maijā Maskavas tiesa nosprieda, ka Cilvēktiesību centrs “Memoriāls” ir jāreģistrē kā ārvalsts struktūra, ņemot vērā tā politisko aktivitāti cilvēktiesību darba jomā; tā kā NVO attiecīgi atteicās reģistrēties šādā netaisnīgā veidā, kā arī nolēma likvidēt savu struktūru un turpināt darbu, nereģistrējoties Krievijas Federācijā;

M.

tā kā 2014. gada 13. oktobrī Krievijas Tieslietu ministrija iesniedza prasību tiesā ar mērķi likvidēt Krievijas organizāciju “Memoriāls”, pamatojot, ka šī organizācija un tās saistītās struktūras nav pienācīgi reģistrētas;

N.

tā kā “Memoriālam” pašlaik draud likvidācija, ja Krievijas Augstākā tiesa 2014. gada 13. novembrī pasludinās attiecīgu spriedumu šajā lietā;

O.

tā kā organizācijai “Memoriāls” ilgstoši ir bijušas problēmas ar Krievijas administrāciju, tostarp Tieslietu ministrija 2014. gada jūlijā to nodēvējusi par ārvalsts struktūru, tā piespiesta slēgt biroju Čečenijā pēc cilvēktiesību aktīvistes Natālijas Estemirovas slepkavības, kura izmeklēja nolaupīšanas un slepkavību lietas, un “Memoriāls” ir pirmā organizācija, kas saņēmusi orderi par likvidāciju attiecībā uz tās pretdiskriminācijas centru ADC Sanktpēterburgā (centra mērķi bija cīnīties par Krievijas romu, migrējošo darba ņēmēju no Centrālāzijas un Kaukāza un Krimas tatāru tiesībām), jo organizācija nereģistrējās kā ārvalsts struktūra;

P.

tā kā ir tikušas slēgtas neatkarīgu interneta ziņu portālu tīmekļa vietnes, ievērojot 2014. gada februārī pieņemtos jaunos grozījumus Likumā par informāciju, informācijas tehnoloģijām un informācijas aizsardzību; tā kā tas skāris tādas vietnes kā Grani.ru, Kasparov.ru, EJ.ru un opozīcijas aktīvista Alekseja Navaļnija blogu radiostacijas Moscow Echo tīmekļa vietnē, kā arī Livejournal.com; tā kā opozīcijas kabeļtelevīzijas kanālam Doždj (Lietus), kas ir neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, atsevišķos reģionos ir liegtas apraides iespējas,

1.

stingri nosoda Augstākajā tiesā iesniegto Krievijas Tieslietu ministrijas prasību slēgt neatkarīgo cilvēktiesību organizāciju “Memoriāls” un 2014. gada 13. novembrī paredzēto lietas izskatīšanu, un mudina Tieslietu ministriju atsaukt šo prasību pirms lietas izskatīšanas; uzsver, ka “Memoriālam” ir izšķiroša nozīme demokrātisko vērtību veicināšanā un cilvēktiesību popularizēšanā Krievijā;

2.

aicina Krievijas iestādes izbeigt visas vajāšanas darbības, tostarp juridiskā līmenī, kas tiek veiktas pret organizāciju “Memoriāls”, tā cilvēktiesību centru, locekļiem un visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijas Federācijā, kā arī nodrošināt, lai tie jebkādos apstākļos un bez iejaukšanās spētu veikt savas leģitīmās darbības;

3.

norāda, ka Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Mihails Fedotovs ir skaidri paziņojis, ka nav juridiska pamata tam, lai slēgtu organizāciju “Memoriāls”, un ka Augstākajai tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana līdz 2014. gada 19. novembrī plānotajai “Memoriāla” konferencei, kurā šī organizācija paziņos par savas organizatoriskās struktūras izmaiņām nolūkā ievērot atbilstību Krievijas likumiem;

4.

uzskata, ka ar likumu par ārvalsts struktūrām Krievija pārkāpj saistības, ko tā apņēmusies ievērot Eiropas Padomē un EDSO; turklāt uzskata, ka definīcija “politiskā darbība” attiecībā uz tādu NVO, kas pieņem ārvalsts finansējumu, ir tik plaša, ka faktiski ir pieļaujama valdības kontrole pār ikvienu ar sabiedrības dzīvi saistītu darbību; tāpēc mudina Krieviju atsaukt likumus, kas satur atsevišķus noteikumus, kuri ir pretrunā Krievijas starptautiskajām un konstitucionālajām saistībām cilvēktiesību jomā;

5.

ir ļoti nobažījies par attiecīgajiem 2014. gada maija grozījumiem likumā par ārvalsts struktūrām, kuri tagad atļauj Tieslietu ministrijai bez attiecīgo struktūru informēšanas un piekrišanas reģistrēt šīs struktūras kā ārvalsts struktūras;

6.

norāda, ka pēc šā likuma pārskatīšanas Tieslietu ministrija nekavējoties reģistrēja pirmās 15 struktūras un ka atsevišķas NVO attiecīgi ir cīnījušās tiesās — gan bez panākumiem — pret varas iestāžu centieniem piespiest tās reģistrēties;

7.

uzsver, ka minētās NVO (Cilvēktiesību centrs “Memoriāls”, Fonds “Sabiedrības verdikts”, “AGORA” un JURIX) sevišķi zināmas ir ar to, ka sniedz juridisku atbalstu personām, kuras cietušas no tiesu iestāžu politiskām manipulācijām, kā arī palīdz vajātiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem, LGBT aktīvistiem un cietušajiem no policijas vardarbības, un minētajām organizācijām Krievijā ir izšķiroša nozīme demokrātisko vērtību veicināšanā un cilvēktiesību popularizēšanā;

8.

aicina Krievijas iestādes nodrošināt, ka jebkādos apstākļos tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem, kurus Krievijas Federācija ir ratificējusi, un aicina ievērot visu iedzīvotāju tiesības izmantot savas pamatbrīvības un vispārējās cilvēktiesības; aicina Krievijas varas iestādes ievērot noteikumus, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarācijā par Eiropas Padomes rīcību nolūkā uzlabot cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un veicināt viņu darbību;

9.

ir ļoti nobažījies, ka Krievija nav ievērojusi savas starptautiskās juridiskās saistības, kas tai uzticētas kā Eiropas Padomes un EDSO loceklei, kā arī cilvēka pamattiesību un tiesiskuma principus, kas ietverti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

10.

pauž dziļas bažas par to, ka Krievijā vājinās kritiskas pilsoniskās sabiedrības pozīcijas, jo īpaši attiecībā uz tām organizācijām, kas darbojas cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā, un pauž kritiku par valsts politiku; pārliecinoši aicina Krieviju pārtraukt pašreizējās tendences, nodrošināt, ka minētie aktīvisti un organizācijas bez jebkādiem apgrūtinājumiem spēj veikt savas leģitīmās darbības, un veicināt kritiskas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos;

11.

uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir noteikta saskaņā ar Krievijas Konstitūcijas 31. pantu un saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kuru Krievija ir parakstījusi, līdz ar to uzliekot Krievijas varas iestādēm pienākumu to ievērot; aicina Krievijas Federāciju ievērot tiesiskuma, vārda brīvības un pulcēšanās brīvības principus;

12.

aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nodrošināt, ka visu to personu lietas, kas cietušas no politiskas vajāšanas, tiek pieminētas sanāksmēs ar Krievijas pusi, un ka Krievijas pārstāvjiem šajās sanāksmēs tiek oficiāli prasīts atbildēt par katru atsevišķo lietu;

13.

mudina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi arī turpmāk cieši sekot līdzi šīm lietām, šos jautājumus aktualizēt dažādos forumos un sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;

14.

mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi un EĀDD nodrošināt, ka ES meklē ikvienu iespēju, lai turpinātu sadarboties ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tās atbalstītu, ietverot personas, kuras darbojas, lai veicinātu demokrātisko vērtību, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

15.

mudina Komisiju un EĀDD attiecībā uz pašreizējo ES finanšu instrumentu plānošanas posmu palielināt savu finansiālo palīdzību Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un ES un Krievijas Pilsoniskās sabiedrības forumu iekļaut partnerattiecību instrumentā, lai nodrošinātu noturīgu un uzticamu ilgtermiņa atbalstu;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/25

—

ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Uzbekistānu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā (1),

—

ņemot vērā ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 21. un 22. jūnijā, un Komisijas un Padomes 2008. gada 24. jūnija un 2010. gada 28. jūnija kopīgo progresa ziņojumu,

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2009. un 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumus,

—

ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā (2),

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

—

ņemot vērā 2013. gada 20. novembra ES un Vidusāzijas valstu ministru sanāksmē pausto paziņojumu par finansējuma piešķiršanu EUR 1 mljrd. apmērā Vidusāzijas valstīm laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar ES Attīstības sadarbības instrumentu (ASI),

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā, lai gan Uzbekistāna ir uzņēmusies saistības attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, tostarp vārda, pulcēšanās, biedrošanās un reliģijas brīvību, ko garantē Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī attiecībā uz spīdzināšanas aizliegumu, kas noteikts Konvencijā pret spīdzināšanu, šo saistību izpilde ir devusi tikai nelielus pozitīvus rezultātus;

B.

tā kā Uzbekistānas varas iestādes, lai īstenotu savu represīvo valdīšanu, politisku motīvu vadītas ir ieslodzījušas tūkstošiem cilvēku, vēršoties pret cilvēktiesību un opozīcijas aktīvistiem, žurnālistiem, reliģiju ticīgajiem, māksliniekiem un citiem, kas tiek uzskatīti par kritiski noskaņotiem, un tā kā “Reporters without borders” Uzbekistānu Pasaules preses brīvības indeksā 2014. gadā ir ierindojuši 166. vietā no 180 valstīm, un “Freedom House” šo valsti, tās presi un internetu vērtē kā “nebrīvu”; tā kā Uzbekistānā tiek sistemātiski ierobežotas un pārkāptas digitālās brīvības;

C.

tā kā starp ieslodzītajiem, kuru apcietināšanas vienīgais pamats bija miermīlīga savu tiesību uz vārda brīvību izmantošana, ir 15 labi pazīstami cilvēktiesību aktīvisti (3), pieci žurnālisti (4), četri miermīlīgas politiskās opozīcijas aktīvisti (5) un trīs neatkarīgu reliģisko kustību līderi (6); tā kā septiņi citi ir uzskatāmi par valdības kritizētājiem vai lieciniekiem Andidžonas 2005. gada 13. maija masu slepkavībai, kad Uzbekistānas valdības spēki nošāva un nogalināja simtiem galvenokārt miermīlīgu protestētāju (7); tā kā daudziem no šiem ieslodzītajiem ir nopietnas veselības problēmas, viņi ir spīdzināti un ir patvaļīgi pagarināts viņu ieslodzījuma termiņš;

D.

tā kā, kad Uzbekistānas valdība saskārās ar nepārtrauktu ārējo spiedienu, tostarp sankcijām un ierobežojumiem attiecībā uz militāro palīdzību, un citādu spēcīgu, publisku un konkrētu kritiku no starptautiskajiem partneriem, tā reaģēja ar pozitīviem pasākumiem, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, tostarp pirms svarīgiem divpusējiem samitiem vai augsta līmeņa vizītēm atbrīvojot dažus politisku motīvu dēļ ieslodzītos;

E.

tā kā Uzbekistānas valdība turpina atteikt neatkarīgu izmeklēšanu par 2005. gadā notikušo simtiem cilvēku noslepkavošanu Andidžonā; tā kā vairāk nekā 200 personu joprojām izcieš sodu saistībā ar notikumiem Andidžonā pēc slēgtiem tiesas procesiem, ko apēnoja nopietni procesuāli pārkāpumi un norādes, ka atzīšanās iegūšanai varētu būt izmantota spīdzināšana; tā kā uz dažiem noziegumiem, kas saistīti ar Andidžonas masu slepkavību un spīdzināšanu, attiecas universāla jurisdikcija;

F.

tā kā 2009. un 2010. gadā Padome atcēla ES sankcijas, “lai mudinātu Uzbekistānas iestādes veikt turpmākus būtiskus pasākumus, uzlabojot tiesiskuma un cilvēktiesību situāciju valstī”, turklāt precizējot, ka “Padome cieši un pastāvīgi vēros cilvēktiesību stāvokli Uzbekistānā” un ka “dialoga un sadarbības dziļums un kvalitāte būs atkarīgi no Uzbekistānas reformām”;

G.

tā kā saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem piespiedu darba un bērnu darba izmantošana kokvilnas novākšanā joprojām ir plaši izplatīta, neskatoties uz Uzbekistānas iestāžu apņemšanos apkarot šo praksi, un tā kā saskaņā ar SDO 2013. gada 19. novembra ziņojumu Uzbekistānas valdība 1 milj. Uzbekistānas iedzīvotājus — gan pieaugušos, gan bērnus — ar varu spiež piedalīties kokvilnas ražas novākšanā nepieņemamos apstākļos un soda, ja viņi atsakās;

H.

tā kā sarunas par Uzbekistānas pievienošanos PTO joprojām turpinās un tā kā ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības nolīgums ietver skaidru klauzulu par demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, kas ir saistoša līgumslēdzējām pusēm,

1.

uzsver ES un Uzbekistānas attiecību nozīmi un sadarbības nostiprināšanu politikas un ekonomikas jomā, taču uzsver arī to, ka šīm attiecībām jāpamatojas uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principu savstarpēju ievērošanu, kā skaidri noteikts ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības nolīgumā;

2.

prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas tās personas, kuras ieslodzītas uz politiski motivētu apsūdzību pamata un aizturētas par savu politisko uzskatu brīvu paušanu, pilsonisko aktīvismu, darbību žurnālistikas jomā vai saviem reliģiskajiem uzskatiem;

3.

uzsver, ka visiem cilvēkiem, kuri, iespējams, iesaistījušies vardarbīgās darbībās, vajadzētu būt tiesībām uz jaunu un taisnīgu lietas izskatīšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem un, ja viņi tiek atzīti par vainīgiem, viņiem ir jāpiemēro kriminālsodi un/vai administratīvi sodi, kuri arī atbilst starptautiskiem standartiem;

4.

aicina Uzbekistānas iestādes nepieļaut spīdzināšanu, nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem pārtraukt dažāda veida spīdzināšanu un ļaunprātīgu izmantošanu ieslodzījuma vietās, kā arī pazemojošu izturēšanos pirmstiesas aizturēšanas iestādēs un soda izciešanas iestādēs, tostarp visos izmeklēšanas posmos nodrošinot neierobežotu advokāta palīdzību un nekavējošu medicīniskās aprūpes pieejamību un atjaunojot neatkarīgu novērošanu ieslodzījuma vietās, kā arī sniegt ieslodzīto personu ģimenes locekļiem visu informāciju par viņu radinieku atrašanās vietu un veselības stāvokli;

5.

mudina Uzbekistānas iestādes veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības visas amatpersonas, drošības dienesta personālu un sodu izciešanas sistēmas darbiniekus, kuri, iespējams, ir spīdzinājuši ieslodzītās un aizturētās personas vai pazemojoši izturējušies pret tām, vai noraidījuši viņu lūgumus pēc medicīniskās aprūpes;

6.

aicina Uzbekistānas iestādes ievērot visus starptautiskos ieteikumus, lai nepieļautu spīdzināšanu, izdot rīkojumu nekavējoties slēgt Jaslikas cietumu 64/71, apstiprināt vēl neizskatītos 11 ANO īpašo procedūru, tostarp ANO īpašā referenta spīdzināšanas jautājumos, pieprasījumus apmeklēt Uzbekistānu un atļaut Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un citiem neatkarīgiem novērotājiem veikt neierobežotu un neatkarīgu novērošanu ieslodzījuma vietās;

7.

mudina Uzbekistānas valdību pārtraukt praksi patvaļīgi liegt tām personām, kuras ieslodzītas uz politiski motivētu apsūdzību pamata un uz kurām attiecas amnestija, iespēju tikt iekļautām ikgadējās amnestijas deklarācijās, kā arī pārtraukt patvaļīgi pagarināt ieslodzījuma laiku par maznozīmīgiem vai “cietuma noteikumu” pārkāpumiem saskaņā ar Kriminālkodeksa 221. pantu par nepakļaušanos soda izciešanas nosacījumiem;

8.

aicina Uzbekistānas iestādes aizstāvēt sieviešu tiesības un jo īpaši ievērot ANO Komitejas pret spīdzināšanu ieteikumus;

9.

aicina ES augsto pārstāvi, EĀDD un dalībvalstis nekavējoties īstenot stratēģiju, lai piespiestu Uzbekistānu tuvāko mēnešu laikā panākt konkrētus un novērtējamus uzlabojumus cilvēktiesību jomā, kā progresa panākšanas termiņu nosakot nākamo gadu, kad būs desmitā gadadiena kopš slaktiņa Andidžonā; aicina EĀDD informēt Parlamentu par uzbeku režīma pārstāvjiem, kuri ir saukti pie atbildības par Andidžonā izdarītajiem noziegumiem, tostarp arī par tām 12 personām, kurām ES, reaģējot uz slaktiņu, noteica sankcijas, kas vēlāk tika atceltas;

10.

uzsver, ka konkrēti uzlabojumi būtu jāpanāk arī attiecībā uz nosacījumiem, kurus 2010. gadā noteica ES ārlietu ministri, proti, 1) jāatbrīvo visi ieslodzītie cilvēktiesību aizstāvji un tās personas, kas ieslodzītas savas pārliecības dēļ; 2) valstī jāatļauj netraucēta nevalstisko organizāciju darbība; 3) pilnībā jāsadarbojas ar visiem attiecīgajiem ANO īpašajiem referentiem; 4) jāgarantē runas un plašsaziņas līdzekļu brīvība; 5) jāturpina praktiski īstenot konvencijas, kas aizliedz bērnu darbu, un 6) pilnībā jāsaskaņo vēlēšanu procesi ar starptautiskajiem standartiem;

11.

uzskata — ja šajās jomās netiks panākts nozīmīgs progress, ES būtu jāuzņemas vadība un saskaņā ar 4. punktu jāierosina ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcija, ar kuru tiktu izstrādāts Uzbekistānai paredzēts īpašs mehānisms, kas nodrošina ilgstošu un proaktīvu Cilvēktiesību padomes iesaistīšanos, novērojot cilvēktiesību stāvokli Uzbekistānā un publiski ziņojot un debatējot par to;

12.

turklāt, ņemot vērā to, ka šajā īpašajā ārkārtas gadījumā nav nepieciešamības sniegt Sadarbības padomei attiecīgu informāciju par stāvokli, un pamatojoties uz Partnerības un sadarbības nolīguma 2. un 95. pantu, aicina ES brīdināt Uzbekistānu par to, ka ES noteiks mērķtiecīgus soda pasākumus, ja turpmākajos sešos mēnešos netiks panākts progress iepriekš minētajos cilvēktiesību jautājumos;

13.

aicina dalībvalstis ievērot Rīcības kodeksu par ieroču eksportu, kā arī divējādā lietojuma eksporta noteikumus;

14.

aicina Uzbekistānas iestādes pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem (8);

15.

prasa Padomei, Komisijai un EĀDD nodrošināt Parlamentu ar to pasākumu publisku novērtējumu, kurus ES īstenojusi, lai piespiestu Uzbekistānu ievērot ES ārlietu ministru 2010. gada sanāksmē noteiktos cilvēktiesību kritērijus; aicina ANO Cilvēktiesību padomi izveidot Uzbekistānas uzraudzības mehānismu; mudina Padomi un Komisiju uzlabot dialogu ar Uzbekistānas valdību par cilvēktiesību jautājumiem un cer, ka EĀDD stingri pievērsīsies visiem svarīgākajiem cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumiem ES un Uzbekistānas cilvēktiesību dialoga sanāksmē, kas notiks 4. novembrī, un panāks, ka šīs sanāksmes būs rezultatīvākas, tādējādi rodot izeju no pašreizējās neapmierinošās situācijas;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Uzbekistānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, EĀDD, Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, EDSO un ANO Cilvēktiesību padomei.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/28

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Meksiku, jo īpaši 2010. gada 11. marta rezolūciju par vardarbības saasināšanos Meksikā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības un Meksikas Savienoto Valstu ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu,

—

ņemot vērā 2009. gada 12. marta ieteikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisku partnerību (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. jūlija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Virzība uz ES un Meksikas stratēģisku partnerību” (COM(2008)0447),

—

ņemot vērā ES vietējo paziņojumu par Igvalu, kas tika pieņemts 2014. gada 12. oktobrī, vienojoties ar ES dalībvalstu misijas Meksikā vadītājiem,

—

ņemot vērā Meksikas prezidenta Enrico Peña Nieto2014. gada 14. oktobra paziņojumu,

—

ņemot vērā Meksikas un ES stratēģiskās partnerības 2010. gada 16. maija kopīgo izpildes plānu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību reģiona (ES un CELAC) valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmju deklarācijas,

—

ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma VII Meksikas un ES augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Loskabosā Dienvidu Lejaskalifornijas štatā Meksikā 2012. gada 17. jūnijā,

—

ņemot vērā 2013. gada 10. un 11. jūnijā notikušās ES un Meksikas Apvienotās komitejas XII sanāksmes kopīgo paziņojumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Meksikai un Eiropas Savienībai ir kopīgas vērtības, kas izpaužas mūsu demokrātiskajās un plurālistiskajās sabiedrībās, atbalstot pamatbrīvības, cilvēktiesības, darba tiesības, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, apņemoties konsolidēt demokrātiju un veicināt tiesiskumu, taisnīgu ekonomisko un sociālo attīstību un cīņu pret korupciju un nabadzību;

B.

tā kā mūsu demokrātisko iekārtu uzdevums un pienākums ir nodrošināt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu un tā kā tādēļ brīvību baudīšana un pilnīga īstenošana un tiesības uz fizisko neaizskaramību ir viens no galvenajiem tiesiskuma pīlāriem;

C.

tā kā ES un Meksikas stratēģiskā partnerība ļauj abām pusēm ciešāk sadarboties globālas nozīmes jautājumos un jo īpaši pastiprināt dialogu un īstenot plašāku koordināciju un apmaiņu tādās jomās kā drošība, cilvēktiesības, vēlēšanu reforma, reģionālā attīstība un regulējošā un tirdzniecības politika;

D.

tā kā 2014. gada 26. septembrī seši cilvēki, tostarp trīs studenti, tika nogalināti, kad policija atklāja uguni pret protestējošiem Ajotzinapas normālskolas pedagoģijas studentiem Igvalā Gerrero štatā; tā kā kopš tā laika 43 studenti joprojām nav atrasti; tā kā saskaņā ar dažādu avotu ziņām policisti šos studentus sadzina kopā, aizveda prom un nodeva neidentificētiem bruņotiem vīriem, kas saistīti ar narkokarteli;

E.

tā kā saskaņā ar Meksikas valdības ziņām saistībā ar šo noziegumu tika arestēts 51 cilvēks un lielākā daļa no tiem ir Igvalas un Kokulas pašvaldību policisti; tā kā Meksikas ģenerālprokurors 2014. gada 14. oktobrī paziņoja tiesu ekspertīzes rezultātus, ka netālu no Igvalas 2014. gada 4. oktobrī slepenā apbedījumā atrastās 28 cilvēku mirstīgās atliekas nav saistītas ar pazudušajiem studentiem; tā kā Meksikas varasiestādes ir notvērušas aizdomas turēto noziedzīgās bandas Guerreros Unidos (“Apvienotie karotāji”) galveno vadoni, kurš, iespējams, ir saistīts ar šo 43 studentu pazušanu;

F.

tā kā Igvalas mērs, viņa sieva un Igvalas policijas priekšnieks ir aizbēguši un tiek apsūdzēti par saistību ar vietējo Guerreros Unidos narkokarteli;

G.

tā kā Meksikas prezidents Enrique Peña Nieto uzdeva federālajai valdībai un drošības birojam nekavējoties veikt pārliecinošus pasākumus un tā kā ar pazudušo studentu ģimenēm un pārstāvjiem ir panākta vienošanās par ceļvedi kopīgai rīcībai; tā kā OAS un ANO aicināja Meksikas valdību izmeklēt šo piespiedu pazušanu, sodīt vainīgos un aizsargāt pazudušo studentu ģimenes; tā kā šajā gadījumā Meksikas valdība sadarbojas ar šīm starptautiskajām daudzpusējām organizācijām;

H.

tā kā Meksikas valdība un galvenās opozīcijas partijas 2012. gadā vienojās par “Paktu Meksikai”, kura mērķis ir risināt Meksikas galvenās problēmas, kas ietver drošību un nesodāmību;

I.

tā kā Gerrero štatā ir palielinājusies vardarbība; tā kā daudzi studenti un skolotāji visā Meksikā piedalās protestos, lai panāktu pazudušo studentu atgriešanos, un nosoda atsevišķu vietējās policijas darbinieku līdzdalību noziegumos, korupciju policijā un institucionālo vājumu noteiktās valsts daļās, kur sociālās kohēzijas trūkums ir īpaši uzkrītošs; tā kā ir radušies draudi vai ir veikti uzbrukumi valdības ēkām Čilpansingo un vairākām citām iestāžu ēkām dažādās Gerrero štata pašvaldībās, kā arī dažiem reliģiskajiem līderiem un politisko partiju birojiem;

J.

tā kā Meksika piedalās visos reģionālajos un starptautiskajos forumos un ir parakstījusi visus starptautiskos līgumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

K.

tā kā Meksikas valdība ir apliecinājusi ciešu apņēmību uzlabot valsts drošības situāciju, tostarp ievērojami palielinot drošības spēku budžetu un veicot valsts drošības struktūru reformu ar mērķi pastiprināt tiesu sistēmas un tiesību aktu piemērošanas efektivitāti, kas tādējādi ļaus apkarot organizēto noziedzību; tā kā piespiedu pazušanas gadījumi, ar organizēto noziedzību saistītā vardarbība un konkrētu vietējo iestāžu iespējamā sadarbība ar organizētajiem noziedzīgajiem grupējumiem joprojām rada nopietnas bažas,

1.

stingri nosoda Igvalā notikušos nepieņemamās piespiedu pazušanas gadījumus un veiktos noziegumus un aicina Meksikas iestādes izmeklēt visus šo noziegumus, cita starpā arī gadījumu saistībā ar masu kapos atrastajām 28 cilvēku mirstīgajām atliekām; aicina atbildīgās iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai savlaicīgi, pārredzami un objektīvi noteiktu, arestētu un sauktu pie atbildības šo noziegumu veicējus, un prasa identificēt un saukt pie kriminālatbildības par minētajiem noziegumiem atbildīgās personas, izmantojot gan iekšējo, gan ārējo pieejamo informāciju un resursus, nepieļaujot nekādu nesodāmību; prasa turpināt izmeklēšanu tik ilgi, līdz šie studenti būs nogādāti drošībā;

2.

izsaka līdzjūtību un solidaritāti upuru ģimenēm un draugiem, un visai Meksikas tautai, un mudina to turpināt ar miermīlīgiem līdzekļiem aizsargāt demokrātisku un tiesiskumu;

3.

ņem vērā to, ka ir veikti aresti; mudina nepārtraukt centienus atrast Igvalas mēru, viņa sievu un Igvalas policijas priekšnieku; pauž nopietnas bažas par neapšaubāmo organizētās noziedzības pārstāvju iefiltrēšanos vietējos tiesībaizsardzības spēkos un administratīvajās struktūrās;

4.

atzinīgi vērtē prezidenta Peña Nieto apņēmību izmeklēt un noskaidrot šos notikumus, kā arī izbeigt ar bandām saistīto vardarbību Meksikā; atzinīgi vērtē to, ka gan Senātā, gan Pārstāvju palātā ir izveidota uzraudzības komiteja Igvalas notikumu izmeklēšanai; aicina Meksikas iestādes aizsargāt un atbalstīt upuru ģimenes un regulāri informēt tās par izmeklēšanas gaitu un centieniem arestēt vainīgos;

5.

atbalsta Meksikas valdības apņēmību apkarot organizēto narkotiku kontrabandu, vienlaikus paužot nopietnas bažas par vardarbības eskalāciju, kas ir saistīta ar narkotiku tirdzniecību un valdošo nesodāmības gaisotni; ir solidārs ar Meksikas iedzīvotājiem viņu cīņā pret organizēto narkotiku tirdzniecību;

6.

mudina Meksikas valdību visos līmeņos veikt pasākumus, kas neļaus atkārtoties Igvalā piedzīvotajiem notikumiem; nosoda ikvienu vardarbības izpausmi, jo īpaši vardarbību un pastāvīgos nāves draudus, kas ir vērsti pret tiem aktīvistiem, kuri iesaistās, lai veicinātu un aizsargātu vārda brīvību un cilvēktiesības Meksikā, un aicina Meksikas iestādes rīkoties vēl aktīvāk, lai nodrošinātu šo apvienību juridisko un to locekļu fizisko drošību un neaizskaramību;

7.

atbalsta Meksikas iestāžu centienus sadarboties ar starptautiskām organizācijām, tostarp ar ES, ANO, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC), Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju, Amerikas Cilvēktiesību komisiju (IACHR), palīdzot Argentīnas un starptautisko tiesu ekspertiem; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka Meksikas valdība sniedz nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai IACHR var īstenot tehniskās palīdzības programmu, kura var papildināt valsts darbības saistībā ar Gerrero notikumu izmeklēšanu;

8.

uzsver, ka Meksika Eiropas Savienībai ir stratēģiskais partneris; mudina Meksikas valdību turpināt centienus stiprināt valsts iestādes un tiesiskumu, lai risinātu dažas no strukturālajām problēmām, kas ir cilvēktiesību pārkāpumu pamatā, un jo īpaši lai īstenotu tiesu sistēmas reformu; tādēļ uzsver, cik svarīga ir neatkarīga tiesu vara, kas nodrošina objektivitāti un apņēmīgu cīņu pret nesodāmību; pieprasa nodrošināt valsts aizsardzību personām, kuras ir iesaistītas taisnīguma nodrošināšanā;

9.

aicina ES un dalībvalstis, kurām ir divpusējas attiecības ar Meksiku, kā arī Eiropas iestādes, īstenojot sadarbības programmas un piešķirot finanšu un tehniskos līdzekļus, vēl vairāk atbalstīt cilvēktiesību aizsardzību; aicina tās palielināt budžeta līdzekļus, kas piešķirti sadarbības un tiesu sistēmas, tiesībaizsardzības struktūru un prokuratūras dienestu stiprināšanai un reformēšanai, lai varētu veikt vainīgo personu kriminālvajāšanu un tās sodīt, kā arī, lai varētu īstenot efektīvus liecinieku, upuru un viņu ģimenes locekļu aizsardzības mehānismus;

10.

uzsver, ka steidzami ir federālajā līmenī jāizveido vienots, publisks un pieejams valsts reģistrs, kurā būtu iekļautas pazudušās un meklēšanā esošās personas, un DNA datu bāze;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, CELAC pro-tempore prezidējošajai valstij, Amerikas valstu organizācijas (OAS) ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Meksikas prezidentam un Kongresam.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/31

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko īsteno starp European Barge Union (EBU), European Skippers Organisation (ESO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) noslēgto Eiropas nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē (COM(2014)0452),

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 155. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā starp European Barge Union (EBU), European Skippers Organisation (ESO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) noslēgto nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē,

—

ņemot vērā to, ka nolīgums ietver kopīgu aicinājumu Komisijai, pamatojoties uz Padomes lēmumu par Komisijas priekšlikumu, īstenot nolīgumu saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 101. panta 3. punktu,

A.

tā kā LESD 155. panta 1. punktā sociālajiem partneriem ES līmenī ir dota iespēja, ja viņi to vēlas, sākt dialogu, kas var radīt līgumattiecības, tostarp nolīgumus;

B.

tā kā LESD 155. panta 2. punktā ir noteikts, ka Savienības līmenī noslēgtus nolīgumus var īstenot pēc parakstītāju pušu kopīga lūguma, Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma,

1.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija nosūtījusi priekšlikumu Parlamentam un lūgusi Parlamentu sniegt atzinumu Komisijai un Padomei, lai gan LESD 155. panta 2. punktā nav paredzēta apspriešanās ar Parlamentu par sociālo partneru prasībām Komisijai;

2.

atzinīgi vērtē to, ka sociālo partneru noslēgtajā nolīgumā un Komisijas priekšlikumā paredzēts tikai prasību minimums, ļaujot dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem pieņemt attiecīgās jomas darba ņēmējiem izdevīgākus pasākumus;

3.

iesaka pieņemt Komisijas priekšlikumu;

4.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī attiecīgajiem sociālajiem partneriem.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/32

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0515 — C8-0125/2014),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) (EGF regula),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 12. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

—

ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0013/2014),

A.

tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.

tā kā Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2014/004 ES/Comunidad Valenciana metal, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF sakarā ar to, ka pārskata periodā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. decembrim 142 uzņēmumos, kuri darbojas gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, ir atlaisti 633 darbinieki, no kuriem 300 darbiniekiem paredzēts piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus;

D.

tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.

piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.

norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2014. gada 25. martā un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 12. augustā; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri — mazāk kā piecu mēnešu laikā;

3.

atzinīgi vērtē to, ka pieteikums ir sagatavots, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējiem no šī paša reģiona iesniegtajiem pieteikumiem; uzskata, ka regulārajās EGF kontaktpersonu un ekspertu sanāksmēs būtu jāizplata informācija gan par pieredzi, ko guvuši reģioni, kuri iesnieguši vairākus pieteikumus, gan, iespējams, labāko praksi, ko tie īsteno;

4.

uzskata, ka darbinieku atlaišana 142 uzņēmumos, kuri Spānijā darbojas gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, ir saistīta ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi; norāda, ka Spānija ir viena no tām ES dalībvalstīm, ko vissmagāk skārusi krīze, kuras rezultātā ir samazinājies gan pieprasījums pēc metāla un metālizstrādājumiem, gan to ražošanas apjoms; konstatē, ka salīdzinājumā ar 2008. gadu metālizstrādājumu ražošanas apjoms Spānijā 2009. gadā bija samazinājies par 23,3 %, un laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam tas ir samazinājies par 36,6 %; norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam nozares apgrozījums ir samazinājies par 38,5 % un ka atlaisto darbinieku īpatsvars ir 43 % no kopējā metālrūpniecības nozarē nodarbināto skaita;

5.

norāda, ka gatavo metālizstrādājumu nozare ir galvenais izejmateriālu avots daudzām citām ražošanas nozarēm, jo īpaši kuģubūvei, celtniecībai un autorūpniecībai, kuras visā Savienībā ir nopietni skārusi ekonomikas krīze;

6.

konstatē, ka konkrētais gadījums ir tipisks sociālās un ekonomiskās situācijas atspoguļojums reģionā, kura vietējai ekonomikai raksturīgs liels MVU īpatsvars, un atgādina, ka finansējums MVU pašlaik ir grūti pieejams;

7.

uzsver, ka 633 darbinieku atlaišana vēl vairāk saasinās bezdarba problēmu Valensijas apgabalā (Comunidad Valenciana), kur situācija ir īpaši nestabila, jo tieši šajā apgabalā metālrūpniecības nozarē ir nodarbināti 25,4 % no visā reģionā rūpniecībā nodarbinātajiem; konstatē, ka 2008. gadā Valensijas apgabalā metālrūpniecības nozarē nodarbināto skaits bija 35 868, turpretim 2012. gadā šis skaits bija samazinājies līdz 20 873 jeb par 43 %, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā valsts līmenī;

8.

ar nožēlu konstatē, ka pasākumos, iespējams, piedalīsies mazāk kā 50 % no tiem darba ņēmējiem, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu; uzskata, ka pieteikuma iesniedzējas valsts iestāde šādu pieņēmumu ir izdarījusi, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējiem EGF finansējuma pieprasījumiem; uzskata, ka reģionos ar augstu bezdarba līmeni dalībnieku skaitam mācību un pārkvalificēšanās pasākumos ir jābūt lielākam;

9.

uzsver, ka nodarbinātību reģionā ir nopietni ietekmējušas krīzes sekas tādās tradicionālās nozarēs kā porcelāna, apavu, celtniecības un tekstilrūpniecības nozare, kas reģiona ekonomikai ir ārkārtīgi svarīgas;

10.

atzinīgi vērtē to, ka tiek prognozēta ļoti daudzu atlaisto darbinieku līdzdalība profesionālās izglītības un kvalifikācijas celšanas pasākumos; pauž gandarījumu, ka šādu kvalifikācijas celšanu ir plānots īstenot, pamatojoties uz metālrūpniecības nozarē gūtajām prasmēm un zināšanām, un ka darba ņēmēji varēs pilnveidot savas specifiskās darba iemaņas, apgūstot nākotnes metālrūpniecībai vajadzīgās prasmes;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Spānijas iestādes, vēloties steidzami palīdzēt darba ņēmējiem, individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt sniegt 2014. gada 20. jūnijā — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

12.

ar gandarījumu konstatē, ka atlaistajiem darbiniekiem paredzēto individualizēto pakalpojumu sniegšanu līdzfinansēs Valensijas apgabala pašpārvalde (Generalitat Valenciana) un jo īpaši SERVEF (apgabala pašpārvaldes nodarbinātības dienests), nodrošinot 30 % no kopējā budžeta, kā arī Valensijas Metālrūpniecības nozares darba devēju federācija (Federación Empresarial Metalúrgica Valenciana (FEMEVAL)) un arodbiedrības (UGT-PV un CCOO-PV), nodrošinot 10 % no kopēja budžeta;

13.

norāda, ka saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, kuram paredzēts līdzfinansējums, ir tādi atlaistajiem darbiniekiem paredzēti pasākumi kā profesionālā orientācija, iekārtošana darbā, mācības (profesionālā izglītība un kvalifikācijas celšana, starpdisciplināru prasmju mācības, apmācība darbavietā), uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, darba meklēšanas pabalsts, transporta izmaksu kompensēšana un nodarbinātības stimulēšana;

14.

norāda, ka EUR 3 000 ir paredzēts piešķirt aptuveni 20 atbalsta saņēmējiem, lai stimulētu viņus atgriezties darba tirgū, izveidojot savu uzņēmumu; uzskata, ka arī šī stimula saņēmēju skaits ir prognozēts, pamatojoties uz pieredzi, kas reģionā ir gūta saistībā ar iepriekšējiem EGF izmantošanas gadījumiem;

15.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums sagatavots, apspriežoties gan ar darba devēju federāciju (FEMEVAL), gan ar arodbiedrībām (UGT-PV un CCOO-PV), un ka dažādajos EGF izmantošanas posmos un attiecībā uz šī fonda pieejamību tiks īstenota sieviešu un vīriešu līdztiesības politika, kā arī piemērots nediskriminācijas princips;

16.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

17.

norāda, ka informācija, kas sniegta par to individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver ziņas arī par to, kā tie papildina struktūrfondu finansētās darbības; uzsver — Spānijas iestādes apstiprina, ka darbības, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

18.

konstatē, ka salīdzinājumā ar pieteikumu, kas no šī reģiona saņemts pagājušajā gadā, iepazīstināšanas un informatīvo pasākumu — ierosināto pasākumu saraksta pirmās pozīcijas — izmaksu tāme ir par 50 % lielāka;

19.

atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu; norāda, ka pieteikuma atbilstību nosacījumiem, kas ļauj piešķirt finansiālu ieguldījumu, Komisija izvērtēja 12 nedēļu laikā pēc tam, kad bija saņemti visi pieteikuma dokumenti;

20.

uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 9. pantu ir jānodrošina, ka palīdzība no EGF tiek sniegta tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai apliecinātu solidaritāti un sniegtu pagaidu vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, un turpmāk šī palīdzība neaizstās darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

21.

atzinīgi vērtē jaunās EGF regulas pieņemšanu, kas atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt to darbību un saņēmēju loku, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt iniciatīvas savu uzņēmumu izveidei;

22.

atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kas paredz turpmākas darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

23.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

24.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

25.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tās pielikumu Padomei un Komisijai.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/36

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0532 – C8-0126/2014),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (1) (EGF regula),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 12. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

—

ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0015/2014),

A.

tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ievērojot 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.

tā kā Beļģija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2013/012 BE/Ford Genk, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF sakarā ar to, ka pārskata periodā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 1. novembrimFord-Werke GmbH  (4) montāžas rūpnīcā, kas atrodas Genkā, (Ford Genk) un 10 Ford Genk piegādātājuzņēmumos Beļģijā ir atlaisti 512 darbinieki, no kuriem 479 darbiniekiem paredzēts piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus;

D.

tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.

norāda, ka EGF regulas 2. panta a) apakšpunkta noteikumi attiecībā uz pārskata periodā atlaisto darbinieku minimālo skaitu ir daļēji izpildīti, jo ir atlaists mazāk nekā 500 darbinieku; uzskata, ka pieteikumu ieguldījuma saņemšanai no EGF var uzskatīt par pieņemamu, ja darbinieku atlaišana nopietni ietekmē stāvokli nodarbinātības jomā un vietējo ekonomiku; ņem vērā to, ka 2014. gadā ir gaidāmas vēl divas darbinieku atlaišanas kārtas (aptuveni 4 340 darbiniekus plānots atlaist rūpnīcā Ford Genk un 2 820 darbiniekus – tās piegādātājuzņēmumos, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā teritorijā); uzskata, ka tās nopietni ietekmēs visu Flandrijas reģionu, jo tiek lēsts, ka tiks zaudēts vairāk nekā 11 000 darbvietu; atgādina, ka pirmajai atlaisto darbinieku grupai paredzēto īpašo pasākumu pēc iespējas ātrāka īstenošana palielinās viņu iespējas atrast jaunu darbu un nodrošinās visiem atlaistajiem darbiniekiem tādas pašas iespējas; tādēļ piekrīt Komisijai, ka Beļģija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.

norāda, ka Beļģijas iestādes pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2013. gada 23. decembrī, līdz 2014. gada 12. jūnijam sniedzot papildu informāciju, un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 22. augustā; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana tika veikta ātri – mazāk nekā astoņu mēnešu laikā; uzsver to, cik svarīgi ir tas, ka ar jauno EGF regulu (Regula (ES) Nr. 1309/2013) (5) tika ieviests 20 nedēļu ilgs maksimālais novērtēšanas periods;

3.

uzskata, ka darbinieku atlaišana montāžas rūpnīcā Ford-Werke GmbH un Ford Genk 10 piegādātājuzņēmumos ir saistīta ar globalizācijas dēļ notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un ES tirgus daļas strauju samazināšanos vieglo automobiļu ražošanas nozarē pasaules līmenī, kā arī jaunu vieglo automobiļu pārdošanas skaita pastāvīgu samazināšanos Savienībā;

4.

norāda, ka Ford Genk rūpnīca ir bijis lielākais darba devējs Limburgas provincē un ka minētie 512 atlaišanas gadījumi un vēl divas gaidāmās atlaišanas kārtas saistībā ar Ford Genk slēgšanu nopietni ietekmēs vietējo darba tirgu, kuram ir raksturīgs augsts bezdarba līmenis, zemāks kvalifikācijas un prasmju līmenis un mazāk attīstīts izglītības pakalpojumu piedāvājums; norāda, ka saskaņā ar pētījumu (6), uz kuru atsaucās Beļģijas iestādes, uz katrām 100 darbavietām, kas tiks zaudētas Ford Genk rūpnīcā, 65 darbavietas tiks zaudētas tās tiešo un netiešo piegādātāju uzņēmumos Limburgā un vēl 72 darbavietas tiks zaudētas tās piegādātājuzņēmumos citviet Flandrijas reģionā;

5.

norāda, ka kopš EGF izveides 2007. gadā saistībā ar autobūves rūpniecību ir pieņemti 17 lēmumi par EGF izmantošanu (7); ES tirgus daļas samazināšanās vieglo automobiļu ražošanas nozarē ir jo īpaši minēta astoņos iepriekšējos lēmumos par EGF izmantošanu (8); prasa, pamatojoties uz minētajiem pieteikumiem un līdz šā gada beigām gaidītajiem pieteikumiem, izvērtēt to, kādus rezultātus sniegušas EGF intervences, kas konkrēti saistītas ar darbinieku atlaišanu autobūves nozarē;

6.

atzinīgi vērtē to, ka Beļģijas iestādes, vēloties steidzami palīdzēt darba ņēmējiem, individualizēto pakalpojumu īstenošanu nolēma sākt 2013. gada 1. jūlijā – labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

7.

norāda, ka saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, kuram paredzēts līdzfinansējums, ir šādi 479 atlaisto darbinieku atkārtotai integrācijai darba tirgū paredzēti pasākumi (sagrupēti pa kategorijām): 1) atbalsts darba meklēšanā (lielo klientu vadītājs, sociālās intervences konsultants, informācija par profesionālās izglītības un apmācības iespējām, uz aktīvu nodarbinātību vērstas konsultācijas) un 2) apmācība un pārkvalifikācija (profesionālās apmācības kursi, nodarbinātība, izmantojot individuālu profesionālo apmācību, apmācība par pieteikšanos darbam);

8.

atzinīgi vērtē to, ka Flandrijas valdība nolūkā risināt šo jautājumu ir izveidojusi īpašu darba grupu, kurā apvienotas visas attiecīgās ieinteresētās personas un kuras darbā iesaistīti Komisijas dienesti;

9.

atzinīgi vērtē to, ka ar Limburgas reģiona Sociālekonomiskajā padomē (SERR Limburg) pārstāvētajiem sociālajiem partneriem ne tikai notika apspriešanās, bet viņi arī iesaistījās uzraudzības komitejā, kas īpaši izveidota saistībā ar EGF pieteikumu; turklāt norāda, ka EGF pieteikums ir apspriests ar sociālajiem partneriem, veicot regulāro ziņošanu par Limburgas stratēģiskā rīcības plāna īstenošanu (minētais plāns tika izstrādāts, lai risinātu jautājumus saistībā ar Ford Genk slēgšanas radīto ietekmi uz reģionu);

10.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darba ņēmēju vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi; vienlaikus norāda uz to, ka, īstenojot apmācības un pārkvalifikācijas pasākumus, būtu jāatzīst īpašās prasmes un kompetences, ko atlaistie darbinieki ieguvuši autobūves nozarē un tās piegādes sektoros, un šie pasākumi būtu jāveido, pamatojoties uz minētajām prasmēm un kompetencēm;

11.

norāda, ka informācija, kas sniegta par to individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver – Beļģijas iestādes apstiprina, ka darbības, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā būtu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nebūtu sniegti divreiz;

12.

prasa iesaistītajām iestādēm pielikt vajadzīgās pūles, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar priekšlikumu EGF izmantošanai; uzsver, ka turpmāki procedūras uzlabojumi ir iekļauti jaunajā Regulā (ES) Nr. 1309/2013 un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

13.

uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

14.

atzinīgi vērtē Regulas (ES) Nr. 1309/2013 pieņemšanu, kas atspoguļo Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Eiropas Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt iniciatīvas savu uzņēmumu izveidei;

15.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/40

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0553 — C8-0136/2014),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (1) (EGF regula),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 12. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

—

ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0017/2014),

A.

tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1309/2013 (4) pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt iniciatīvas savu uzņēmumu izveidei;

D.

tā kā Beļģija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2013/002 BE/Carsid, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF sakarā ar to, ka Beļģijā ir slēgta uzņēmuma Carsid SA (“Carsid”) (5) ražotne, kas atradās Marsinelā netālu no Šarlruā, un pārskata periodā no 2012. gada 28. septembra līdz 2013. gada 28. janvārim ir atlaisti 939 darbinieki, no kuriem 752 darbiniekiem paredzēts piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus;

E.

tā kā pieprasītais EGF finansiālais ieguldījums ir EUR 911 934 (50 % no kopējām izmaksām);

F.

tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.

norāda, ka pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 2. panta a) punktu; piekrīt Komisijai, ka EGF regulā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Beļģija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.

norāda, ka Beļģijas iestādes pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2013. gada 2. aprīlī, līdz 2014. gada 4. jūlijam sniedzot papildu informāciju, un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 5. septembrī;

3.

norāda, ka salīdzinoši ilgā procedūra no dienas, kad tika atlaisti pirmie darbinieki, līdz pieteikuma novērtējumam ir devusi iespēju savākt precīzu informāciju par šo lietu;

4.

pauž bažas par to, ka norādījumi tika doti ļoti ilgi, un atgādina, ka EGF vajadzētu izmantot pēc iespējas drīzāk;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Beļģijas iestādes, vēloties steidzami palīdzēt darba ņēmējiem, individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt sniegt 2012. gada 1. oktobrī — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

6.

atzinīgi vērtē to, ka šādiem kavējumiem vairs nevajadzētu notikt, jo ir stājusies spēkā Regula (ES) Nr. 1309/2013, tomēr mobilizācijas pieprasījumu ātrai apstrādei nebūtu jānotiek uz efektivitātes rēķina;

7.

uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmuma Carsid SA (“Carsid”) ražotnē ir saistīta ar globalizācijas dēļ notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un ES tirgus daļas strauju samazināšanos nepārtrauktās liešanas neapstrādāta tērauda ražošanas nozarē (kurā ietilpst velmējumi, sagataves un loksnes) pasaules līmenī un lieta neapstrādāta tērauda ražošanas nepārtrauktu samazināšanos Savienībā tāpēc, ka ir samazinājies tērauda pieprasījums autobūves un būvniecības nozarē;

8.

norāda — gaidāms, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Carsid būtiski pasliktinās bezdarba līmeni Šarlruā rajonā (bijusī akmeņogļu ieguves un tēraudlietuves teritorija, kurā nodarbinātība ir īpaši atkarīga no tradicionālās smagās rūpniecības), kur ir raksturīgs liels ilgtermiņa bezdarba īpatsvars, kā arī zemi kvalifikācijas līmeņi un prasmju līmeņi; norāda, ka 2012. gadā bezdarba līmenis Šarlruā rajonā (arrondissement) bija 21,6 %, salīdzinot ar vidējo rādītāju 15,8 % Valonijas reģionā un 11,2 % valsts līmenī;

9.

atzinīgi vērtē aktīvos darba tirgus pasākumus un to, ka starp individualizētajiem pakalpojumiem, kurus paredzēts finansēt ar EGF atbalstu, nav pabalstu;

10.

norāda, ka ir svarīgi, lai atbalsta saņēmējiem sniegtie individualizētie pakalpojumi būtu efektīvi, īpaši ņemot vērā to, ka darbvietu skaita samazināšanās dēļ pārstrādes nozarē skartajā reģionā šiem darbiniekiem būs jāpārkvalificējas, lai atrastu darbu citās profesijās un citās nozarēs;

11.

norāda, ka laikā no 2006. līdz 2011. gadam nepārtrauktās liešanas neapstrādāta tērauda ražošana ES-27 valstīs ir samazinājusies par 13,4 % un ka ES-27 valstu tirgus daļa tajā pašā laika posmā ir samazinājusies par 30,7 %; uzsver, ka tādēļ Eiropas tērauda nozarē ir nopietnas ekonomiskas grūtības; šajā sakarā atgādina, ka līdz šim ir saņemti četri EFG pieteikumi, kas attiecas uz tērauda nozari (6);

12.

norāda, ka saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, kuram paredzēts līdzfinansējums, ir šādi 752 atlaisto darbinieku reintegrācijai darba tirgū paredzēti pasākumi (sagrupēti pa kategorijām): 1) individuāla palīdzība darba meklēšanā, lietu pārvaldība un vispārīgas informācijas pakalpojumi, kā arī 2) apmācība un pārkvalifikācija;

13.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma vispārējā koordinācijā un īstenošanā tika iesaistīti dažādi sociālie partneri un organizācijas, proti, arodbiedrības (FGTB, CSC), nozares profesionālie un tehnoloģiskie apmācību centri, kas darbojas Valonijas reģionā, FOREM (Valonijas reģiona valsts nodarbinātības un apmācību dienests), Eiropas Sociālā fonda (ESF) Beļģijas Franču kopienas aģentūra un Valonijas valdība; atzinīgi vērtē arī to, ka arodbiedrības ir tieši iesaistītas īpaši izveidotās Pārkvalifikācijas nodaļas vadībā un atsevišķu pasākumu īstenošanā;

14.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

15.

norāda, ka informācija, kas sniegta par to individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver ziņas arī par to, kā tie papildina struktūrfondu finansētās darbības; uzsver — Beļģijas iestādes apstiprina, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

16.

prasa iesaistītajām iestādēm pielikt vajadzīgās pūles, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu un kuras mērķis ir nodrošināt, ka Komisija kopā ar pieteikumu par EGF izmantošanu iesniedz Parlamentam un Padomei arī savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību; uzsver, ka turpmāki procedūras uzlabojumi ir iekļauti Regulā (ES) Nr. 1309/2013 un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

17.

uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz konkrētiem atlaistiem darbiniekiem atgriezties stabilā darbā; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

18.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/43

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0560 – C8-0141/2014),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1) (EGF regula),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2), un jo īpaši tās 12. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3), un jo īpaši tā 13. punktu,

—

ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0016/2014),

A.

tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, lēmumu pieņemšanā par EGF izmantošanu pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.

tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt iniciatīvas savu uzņēmumu izveidei;

D.

tā kā Francija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2014/006 FR/PSA, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF sakarā ar to, ka pārskata periodā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. janvārim uzņēmumā Peugeot Citroën Automobiles (turpmāk “PSA”), kas darbojas NACE 2. red. 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē, ir atlaisti 6 120 darbinieki (lielākā daļa atlaišanas gadījumu notika Ildefransas reģionā — Onē ražotnē un Bretaņas reģionā — Rennas ražotnē), no kuriem 2 357 darbiniekiem paredzēts piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus;

E.

tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

F.

tā kā attiecīgajās ražotnēs var notikt nozīmīga rūpniecības restrukturizācija, īpaši Onēsubuā ražotnē, kur būtu iespējams veikt ievērojamu darbinieku pārcelšanu, ja šī ražotne varētu pilnībā izmantot savu potenciālu attiecībā uz multimodālo transportu;

G.

tā kā Bretaņas reģiona vietējās iestādes netika iesaistītas skartajiem darbiniekiem paredzēto individualizēto pasākumu sagatavošanā, neskatoties uz to, ka tās ir atbildīgas par profesionālo izglītību; tā kā galveno skarto ražotņu vietējo arodbiedrību pārstāvji netika iesaistīti pasākumu apspriešanā,

1.

piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Francija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.

norāda, ka Francijas iestādes pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2014. gada 25. aprīlī un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 10. septembrī; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri — mazāk nekā piecu mēnešu laikā;

3.

uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā PSA ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, kas notikušas globalizācijas dēļ, ņemot vērā Francijas norādi (L'industrie Automobile Francaise, Analyse et statistiques 2013  (4)), ka laikā no 2000. līdz 2012. gadam mašīnbūves nozares izaugsme pasaulē palielinājās par 44 %, bet Rietumeiropā tajā pašā periodā tā samazinājās par 25 %, turklāt ievērojami pieauga ražošana trešās valstīs (Dienvidkoreja, Ķīna, Turcija, Indonēzija, Irāna, Malaizija, Taizeme un Dienvidamerika), un šobrīd 47 % no visiem transportlīdzekļiem tiek ražoti tur (2000. gadā tie bija tikai 15 %);

4.

norāda, ka 6 120 darbinieku atlaišana vēl vairāk pasliktinās bezdarba situāciju Ildefransas un Bretaņas reģionā, kur atrodas divas skartās ražotnes, jo Onē ražotne bija 8. lielākais darba devējs Onē pilsētā un pēc darbinieku atlaišanas nodarbināto cilvēku skaits apkaimē samazināsies par 13,6 %;

5.

norāda, ka līdz šim par mašīnbūves nozari ir iesniegts 21 EGF pieteikums, no kuriem 12 balstīti uz tirdzniecības globalizāciju un 9 — uz globālo finanšu un ekonomikas krīzi; uzskata, ka reizi divos gados iznākošajā ziņojumā, kas jāiesniedz 2015. gada augustā, šai nozarei jāpievērš īpaša uzmanība;

6.

norāda, ka šis ir trešais pieteikums saistībā ar Francijas mašīnbūves nozari, kas pārsniedz EUR 10 miljonus; uzsver, ka ir svarīgi precīzi paredzēt pielāgojumus un pareizi konstatēt prasmes, jo tas ļauj pārorientēties, darbinieku kompetenci izmantojot citās nozarēs;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Francijas iestādes, vēloties steidzami palīdzēt darba ņēmējiem, individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt sniegt 2013. gada 3. jūnijā — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam; pauž nožēlu par to, ka Komisijai, neskatoties uz šo ātro īstenošanu, šis pieteikums bija jānovērtē, tā arī nesaņemot no Francijas iestādēm vajadzīgo informāciju par priekšfinansējumu un valsts līdzfinansējumu;

8.

norāda, ka saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, kuram paredzēts līdzfinansējums, ir tādi atlaistajiem darbiniekiem paredzēti pasākumi kā uzņemšanas centrs un lietu izskatīšanas darbs, ārējo speciālistu orientācija, tematiskie darbsemināri, apmācība, apmācības pabalsti, dotācijas uzņēmumu dibināšanai;

9.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar paredzēto atbalsta saņēmēju valsts pārstāvjiem un sociālajiem partneriem un ka dažādajos EGF izmantošanas posmos un attiecībā uz piekļuvi šim fondam tiks īstenota sieviešu un vīriešu līdztiesības politika, kā arī piemērots nediskriminācijas princips;

10.

tomēr pauž nožēlu par to, ka nav pietiekami lielā mērā iesaistīti vietējās politiskās varas pārstāvji un arodbiedrības; ierosina, nākamo reizi pārskatot EGF regulu, iekļaujot prasību, ka pieteikumā, ko valsts iestādes iesniedz Komisijai par EGF izmantošanu, ir jābūt norādei par oficiālu apspriešanos ar vietējās politiskās varas pārstāvjiem un arodbiedrībām; uzskata, ka EGF ir labāk jāintegrē pārstrukturēšanas programmās un vietējās tautsaimniecības procesos;

11.

atzinīgi vērtē to, ka paredzams liels skaits dalībnieku, kas saņems dotācijas uzņēmumu dibināšanai; norāda, ka šo dotāciju apmērs nesasniedz maksimāli atļautos EUR 15 000, kā noteikts EGF regulas 7. pantā; aicina laicīgi novērtēt šo īpašo darbību, lai izvērtētu šādu stimulu rezultātus, iespējams, nākamajā reizi divos gados iznākošajā ziņojumā vai, vēlākais, galīgajā ziņojumā;

12.

pauž atzinību par to, ka jaunu uzņēmumu izveidei tiek plānots piešķirt bezprocentu aizdevumus; norāda, ka kopā ar dotācijām uzņēmumu dibināšanai tas varētu būtiski palīdzēt dalībniekiem izveidot dzīvotspējīgus uzņēmumus; atzinīgi vērtē to, ka iestādes apsver iespēju šim nolūkam izmantot Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu;

13.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences;

14.

pauž nožēlu par to, ka EGF komunikācijas un popularizēšanas pasākumiem līdzekļi nav atvēlēti; uzskata, ka šo darbību popularizēšana un informēšana par tām ir svarīga ne tikai tāpēc, lai piesaistītu atbalsta saņēmējus, bet arī lai izceltu Savienības rīcību sociālajā jomā;

15.

norāda, ka informācija, kas sniegta par to individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver ziņas arī par to, kā tie papildina struktūrfondu finansētās darbības; uzsver — Francijas iestādes apstiprina, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

16.

atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu; norāda, ka jaunais grafiks nozīmē, ka visam būs jānotiek ātrāk, un tas var ietekmēt to, cik efektīvi tiks sniegti norādījumi par pieprasījumu sagatavošanu;

17.

norāda, ka pieteikums paredz apmācības pabalstiem izmantot maksimāli atļautos 35 % no visām izmaksām un ka šī darbība papildina pabalstus, kurus uzņēmums, kas veic atlaišanu, maksā saskaņā ar EGF regulu;

18.

atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kas paredz turpmākas darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

19.

uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 9. pantu ir jānodrošina, ka palīdzība no EGF tiek sniegta tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai apliecinātu solidaritāti un sniegtu pagaidu vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, un turklāt šī palīdzība neaizstāj darbības, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

20.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

21.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

22.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/47

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punkta otro un trešo daļu,

—

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 27. jūnija Lēmumu 2014/414/ES (1), ar kuru Jean-Claude Juncker tiek izvirzīts par Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu,

—

ņemot vērā 2014. gada 15. jūlija plenārsēdē Jean-Claude Juncker sniegto paziņojumu un iepazīstināšanu ar savām politiskajām pamatnostādnēm,

—

ņemot vērā 2014. gada 15. jūlija lēmumu (2) par Jean-Claude Juncker ievēlēšanu Komisijas priekšsēdētāja amatā,

—

ņemot vērā Eiropadomes Lēmumu 2014/639/ES (3) (2014. gada 30. augusts), kas pieņemts, vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, un ar ko ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos,

—

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/716/ES, Euratom (2014. gada 15. oktobris), kas pieņemts, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, un ar ko pieņem pārējo personu sarakstu, kuras Padome ierosina iecelt par Komisijas locekļiem, ar ko atceļ un aizstāj Lēmumu 2014/648/ES, Euratom  (4),

—

ņemot vērā no 2014. gada 29. septembra līdz 20. oktobrim notikušās komisāra amata kandidātu uzklausīšanas Parlamenta komitejās un Priekšsēdētāju konferences sanāksmē, ko varēja apmeklēt visi deputāti, un komisāra amata kandidātu novērtējumus, kas sagatavoti pēc uzklausīšanas,

—

ņemot vērā izskatīšanu Komiteju priekšsēdētāju konferences 2014. gada 21. oktobra sanāksmē un Priekšsēdētāju konferences 2014. gada 21. oktobra sanāksmē,

—

ņemot vērā ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja 2014. gada 22. oktobra paziņojumu plenārsēdē,

—

ņemot vērā Reglamenta 118. pantu un XVI pielikumu,

1.

sniedz savu piekrišanu priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieces ārējo attiecību jautājumos (Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos) un pārējo Komisijas locekļu kā vienotas kolēģijas iecelšanai uz pilnvaru termiņu līdz 2019. gada 31. oktobrim;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropadomei, Ministru Padomei un jaunievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam.

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/48

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu;

—

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1) (“Finanšu regula”) un jo īpaši tās 41. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī (2),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4),

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (5),

—

ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 15. aprīlī (COM(2014)0234),

—

ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 14. jūlijā un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2014. gada 12. septembrī (12300/2014 – C8-0160/2014),

—

ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0018/2014),

A.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projekta mērķis ir 2014. gada budžetā iekļaut 2013. finanšu gada budžeta pārpalikumu EUR 1 005 miljonu apmērā;

B.

tā kā šo pārpalikumu galvenokārt veido ieņēmumi, kas par EUR 771 miljoniem pārsniedza plānotos, neizlietoti izdevumi EUR 276 miljonu apmērā un negatīva valūtas maiņas bilance EUR 42 miljonu apmērā;

C.

tā kā ieņēmumu apmēra palielināšanos galvenokārt ir radījušas sodanaudas un procenti par novēlotajiem maksājumiem (EUR 1 331 miljons), turpretim faktiski iekasētie pašu resursi nesasniedza budžetā paredzēto apmēru (– EUR 226 miljoni) un samazinājušies ir arī ieņēmumi no pārpalikumiem, atlikumiem un korekcijām (– EUR 360 miljoni);

D.

tā kā apropriāciju nepilnīgās izpildes rādītāji izdevumu daļā ir īpaši zemi attiecībā uz 2013. gadu (EUR 107 miljoni) un 2012. gadu (EUR 54 miljoni) un ir saistīti ar savā ziņā neparedzamiem faktoriem un nav uzskatāmi par mazākas apguves spējas sekām;

E.

tā kā visi pieejamie rādītāji patiesībā norāda uz to, ka 2012. gada un 2013. gada budžetā radās maksājumu apropriāciju nepietiekamība;

F.

tā kā Finanšu regulas 18. pantā ir paredzēts, ka visas neatbilstības tāmēm iegrāmato Savienības budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šāda veida neatbilstībai,

1.

pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, kas attiecas tikai uz 2013. gada budžeta pārpalikuma EUR 1 005 miljonu apmērā iegrāmatošanu saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu; ņem vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu;

2.

atgādina, ka šā budžeta grozījuma Nr. 2 pieņemšanas gadījumā tiks samazinātas dalībvalstu NKI iemaksas ES budžetā par EUR 1 005 miljoniem un tādā veidā daļēji tiks kompensēts to ieguldījums budžeta grozījuma Nr. 3 (nepieciešami papildu EUR 3 170 miljoni pašu resursu) finansēšanā; tādēļ uzsver savu nodomu turpināt procedūru budžeta grozījuma Nr. 2 projekta pieņemšanai paralēli sarunām par budžeta grozījuma Nr. 3 projektu attiecībā uz papildu maksājumu apropriāciju izmantošanu un par budžeta grozījuma Nr. 4 projektu attiecībā uz tradicionālo pašu resursu un citu ieņēmumu prognožu pārskatīšanu un dažu sodanaudu galīgo noteikšanu, tādējādi nodrošinot papildu EUR 2 059 miljonus pašu resursu, kas vēl vairāk samazina nepieciešamību pēc budžeta grozījuma Nr. 3 projekta papildu apropriācijām;

3.

norāda –– ja budžeta grozījuma Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 projekts tiek pieņemts bez grozījumiem, tas kopumā izmainītu budžetu tikai par papildu NKI iemaksām EUR 106 miljonu apmērā, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības esošo juridisko saistību izpildei;

4.

lai saglabātu politisko un procedurālo saikni starp budžeta grozījuma Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 projektiem, nolemj grozīt Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu saskaņā ar tālāk norādīto;

5.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar Parlamenta grozījumu nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

1 4. nodaļa ––

27.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/51

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (2),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (DFS regula) (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

—

ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par 2015. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (5),

—

ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (6),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 24. jūnijā (COM(2014)0300),

—

ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 2. septembrī un iesniedza Parlamentam 2014. gada 12. septembrī (12608/2014 — C8-0144/2014),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2015, ko Komisija iesniedza 2014. gada 15. oktobrī,

—

ņemot vērā Prezidija 2014. gada 15. septembra apspriedes un ģenerālsekretāra 2014. gada 17. septembra pārskatīto dienesta vēstuli par Parlamenta 2015. gada budžeta projekta lasījumu Parlamentā,

—

ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa normatīvo rezolūciju par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas 2014. gada 5. februāra sadarbības nolīgumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0014/2014),

1.

atgādina, ka iepriekš minētajā 2014. gada 13. marta rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka ir jāpalielina stratēģiskie ieguldījumi pasākumos ar Eiropas pievienoto vērtību, lai palīdzētu Eiropas ekonomiku ievirzīt atpakaļ pareizajās sliedēs, nodrošinot konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jauniešu nodarbinātību, un vienlaikus palielinot ekonomisko un sociālo kohēziju;

2.

uzsver, ka valstu un valdību vadītāji 2014. gada jūnijā vēlreiz vienojās (un atkārtoti to apstiprināja Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2014. gada augustā) par to, ka ir jāinvestē un jāgatavo dalībvalstu ekonomikas nākotnei, risinot jau sen pastāvošas vajadzības pēc ieguldījumiem transporta, enerģētikas un telekomunikāciju Savienības nozīmes infrastruktūrā (tostarp digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā līdz 2015. gadam), kā arī energoefektivitātē, inovācijā un pētniecībā un prasmēs; atgādina Eiropas Savienības budžeta neapstrīdamo lomu šo politisko mērķu sasniegšanā;

3.

vēlreiz atgādina, ka Savienības budžetu nevajadzētu uztvert un vērtēt vienkārši kā finanšu posteni, kas kā slogs pievienots dalībvalsts budžetam, bet, gluži pretēji, tas jāuztver kā iespēja ātrāk īstenot tās iniciatīvas un ieguldījumus, kas atbilst visas Savienības interesēm un nodrošina tai pievienoto vērtību un kas lielākoties pieņemti, kopīgi lemjot Parlamentam un Padomei;

4.

atkārtoti norāda, ka Savienības budžets papildina dalībvalstu budžetus un rada stimulus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, un uzsver, ka, ņemot vērā tā būtību un ierobežoto lielumu, to nevajag kontrolēt un patvaļīgi samazināt, bet tieši otrādi — konkrētās jomās tas ir jāpalielina;

5.

norāda, ka Komisijas ierosinātā 2015. gada budžeta projekta kopējais apmērs, ieskaitot īpašos instrumentus, ir EUR 145 599,3 miljoni saistību apropriācijās (SA) un EUR 142 137,3 miljoni maksājumu apropriācijās (MA); uzsver, ka kopējais maksājumu apropriāciju apjoms budžeta projektā ir tikai nedaudz, proti, par 1,4 % lielāks nekā 2014. gada budžetā (ņemot vērā budžeta grozījumu Nr. 1 un budžeta grozījumu Nr. 2–4/2014 projektus) un ka tas joprojām ir par EUR 2 miljardiem mazāks par 2013. gada budžeta izpildi; norāda, ka Komisija budžeta projektā kopējo rezervi saistību apropriācijās ierosināja atstāt EUR 1 478,9 miljonu apmērā, nesasniedzot maksimālos apjomus;

6.

uzsver decentralizēto aģentūru nozīmi, jo tās ir izšķiroši svarīgas Savienības politikas pasākumu un programmu īstenošanai; uzsver, ka ir jānodrošina tām atbilstoši finanšu līdzekļi un personāls, lai tās varētu pienācīgi pildīt likumdevējinstitūcijas uzticētos uzdevumus;

7.

pauž nožēlu par to, ka Padome savā lasījumā saistību apropriācijas samazināja par EUR 522 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 2,1 miljardu, tādējādi Savienības 2015. gada budžetu nosakot EUR 145 077,4 miljonu apmērā saistībās un EUR 139 996,9 miljonu apmērā maksājumos; norāda, ka maksājumu samazinājums par EUR 2,1 miljardu nozīmētu -0,18 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu (ierēķinot budžeta grozījumu Nr. 1/2014 un budžeta grozījumu Nr. 2-4/2014 projektus); pauž īpašas bažas par tiem lielajiem maksājumu apropriāciju samazinājumiem, kuri attiecas uz konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai paredzētajiem līdzekļiem 1.a izdevumu kategorijā un kuri klaji pārkāpj Padomes apņemšanos pārvarēt krīzi un dot jaunu sparu ekonomikas izaugsmi;

8.

pauž neapmierinātību ar 2015. gada budžeta lasījumu Padomē, kurā nav ņemts vērā Savienības politikas pasākumu daudzgadu raksturs un kurš nevis risinātu problēmas, bet gan vēl vairāk saasinātu maksājumu trūkumu un vēl vairāk palēninātu Savienības programmu īstenošanu;

9.

vēlreiz uzsver, ka Padome, nosakot maksājumu apmēru atbilstoši inflācijas līmenim, pilnīgi neņem vērā Savienības politikas pasākumu daudzgadu raksturu un norisi un līdz ar to DFS zaudē jēgu; šajā sakarībā norāda, ka aizvien lielākā atšķirība starp maksājumu un saistību apropriācijām saasina neizpildīto saistību apmēra radītās problēmas; uzsver, ka šāda pieeja negatīvi ietekmē Savienības tēlu tās iedzīvotāju acīs; visvairāk atkārtoti uzsver to, ka Savienībai būtu jāpalielina ieguldījumi, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi;

10.

pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem patvaļīgajiem samazinājumiem attiecībā uz administratīvajām un atbalsta pozīcijām svarīgāko Savienības programmu finansēšanai, jo tie varētu negatīvi ietekmēt jaunu programmu veiksmīgu uzsākšanu, ņemot vērā, ka nepietiekamas administratīvās spējas rada nopietnu risku, ka ES politikas pasākumu īstenošana var aizkavēties;

11.

pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome izmanto dubultus standartus attiecībā uz Savienības budžetu, jo, no vienas puses, tā prasa palielināt Savienības finansējumu jomās, kuras var radīt ilgtspējīgu izaugsmi, un, no otras puses, tā ierosina ievērojamus samazinājumus tādās svarīgās jomās kā pētniecība, inovācija, kosmoss, infrastruktūras, MVU un enerģētika;

12.

atzinīgi vērtē 13 dalībvalstu pausto viedokli, proti, pārliecību par to, ka Padomes apstiprinātais maksājumu apropriāciju apmērs var būt nepietiekams un var radīt lielu spiedienu uz Savienības juridisko saistību savlaicīgu izpildi un jau uzņemto saistību ievērošanu; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 323. pantu “Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”;

13.

uzskata, ka Padome ir lielā mērā politiski atbildīga par ļoti saspringto situāciju maksājumu ziņā, jo gadu no gada tā nav spējusi nodrošināt kvalificētu vairākumu savās rindās, lai apstiprinātu tādu maksājumu apmēru, kas ļautu Savienībai segt neapšaubāmas maksājumu vajadzības; pauž nosodījumu par to, ka tādēļ Savienības budžetā ir pakāpeniski radies strukturāls deficīts, kas ir pretrunā Līguma noteikumiem un apdraud Komisijas spēju pildīt savas juridiskās saistības;

14.

vienlaikus norāda, ka pašreizējā Savienības budžeta struktūra, kurā maksājumu apropriācijas ir saistītas ar dalībvalstu iemaksām, var veicināt nepareizas izvēles no dalībvalstu puses, īpaši laikā, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta sabalansēta valsts budžeta nozīmībai; tomēr uzsver, ka šāds maksājumu apmērs tieši izriet no attiecīga saistību apmēra, kuras Padome ir oficiāli apstiprinājusi ar vajadzīgo kvalificēto vairākumu ikgadējās budžeta procedūras laikā;

15.

pauž nožēlu par dziļi iesakņojušos konfliktu starp Padomi no vienas puses un Parlamentu un Komisiju — no otras puses; prasa rast veidu, kā šo spriegumu pārvērst produktīvākā viedokļu apmaiņā; cer, ka atvērtība jaunām pieejām un priekšlikumiem galu galā novedīs pie strukturālām izmaiņām, kas ļaus panākt vienošanos par sabalansētu budžetu, kurā ņemtas vērā gan Parlamenta, gan Padomes vēlmes un bažas;

16.

uzsver — papildus tam, ka tiek īstenota sarunās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam panāktā politiskā vienošanās par apropriāciju priekšlaicīgu piešķiršanu konkrētiem politikas mērķiem, Komisija nav ierosinājusi nekādus citus pasākumus, lai īstenotu ne tikai Parlamenta izvirzītās, bet arī valstu un valdību vadītāju Eiropadomē apstiprinātās prioritātes; tādēļ nolemj palielināt finanšu resursus, kas paredzēti Savienības politiskajiem mērķiem un stratēģiskajām prioritātēm vairākās jomās;

17.

nolemj koncentrēt palielinājumus, piešķirot tos programmām, kuras ir izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai paredzētās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā, proti, “Apvārsnis 2020”, COSME, ERASMUS +, digitalizācijas programmai, Progress un sociālajai programmai (tostarp EURES un mikrofinansēšanas instrumentam), jo šīs programmas ir paraugs tam, kā Savienība veicina inovatīvu un plaukstošu ekonomiku visā kontinentā; palielina finansējumu arī programmām, kuras ir nepieciešamas Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanai, piemēram, kaimiņattiecību politikai un attīstības un humānajai palīdzībai; prasa palielināt finansējumu arī cīņai pret nevienlīdzību paredzētajām svarīgajām programmām un politikas pasākumiem, piemēram, Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) un “Eiropa pilsoņiem”, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšanai;

18.

apropriāciju kopējo līmeni 2015. gadam nosaka EUR 146 380,9 miljonu un EUR 146 416,5 miljonu apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijās;

19.

atbalsta Komisijas priekšlikumu pilnībā izmantot resursus, ko nodrošina 2015. gada maksājumu maksimālais apjoms, tādējādi neatstājot nekādu rezervi 2015. gada maksimālajam apjoma ietvaros; atjauno visus Padomes veiktos maksājumu samazinājumus, ņemot vērā pašreizējo un prognozējamo īstenošanas norisi;

20.

tomēr uzsver, ka pat ar maksājumu izmantošanu 2015. gadam noteiktajā maksimālajā apmērā nepietiek, lai pienācīgi risinātu Savienības pastāvīgās maksājumu problēmas, kuras turpinās kopš 2010. gada budžeta; īpaši norāda uz milzīgo neveikto maksājumu apmēru pēdējos gados, kā rezultātā 2013. gada beigās kohēzijas politikas jomā vien neveikto maksājumu apmērs bija nepieredzēti augsts — EUR 23,4 miljardi, un pauž bažas, ka tas varētu būt līdzīga lieluma 2014. gada beigās; tādēļ uzsver, ka vairs ilgāk nekavējoties ir efektīvi jārisina pastāvīgā maksājumu trūkuma problēma; līdz ar to nolemj par EUR 4 miljardiem palielināt Komisijas ierosināto maksājumu apmēru vairākās budžeta pozīcijās, tostarp galvenajās Savienības 2007.–2013. gada struktūrfondu un pētniecības programmu pabeigšanas pozīcijās, kurās stāvoklis maksājumu ziņā ir ļoti kritisks;

21.

attiecīgi aicina Komisiju būt gatavai iesniegt atbilstīgus priekšlikumus DFS regulā iekļauto elastīguma instrumentu izmantošanai; atkārtoti apliecina nodomu nepiekrist nekādai ierobežojošai to noteikumu interpretācijai, kuri attiecas uz DFS regulā un 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā minētajiem elastības un īpašajiem instrumentiem un par kuriem sarunās veiksmīgi vienojās Parlaments;

22.

vēlreiz uzstāj, ka visas maksājumu apropriācijas, kuras iegūtas, izmantojot īpašos instrumentus, ir jāiekļauj budžetā papildus DFS noteiktajam maksājumu maksimālajam apjomam;

23.

atgādina spilgto piemēru maksājumu apropriāciju dramatiskam trūkumam, kurš tika pieredzēts 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī humānās palīdzības jomā un kuru varēja novērst vienīgi ar īstermiņa un pagaidu risinājumu palīdzību, proti, veicot pārvietojumus apstiprinātā budžeta ietvaros; pauž nopietnas bažas, ka šādas situācijas var gadīties arī citās politikas jomās, piemēram, pētniecības/attīstības un inovācijas jomā;

24.

uzsver — lai precīzi noteiktu 2015. gada vajadzības, kuru izcelsme meklējama iepriekšējos gados, sarunas par papildu maksājumu nepieciešamību 2014. gadā būtu jābeidz līdz samierināšanas procedūras sākšanai attiecībā uz 2015. gada budžetu; atkārtoti norāda, ka budžeta grozījumu Nr. 2, 3 un 4/2014 projekti būtu jāuzskata par paketi un ka Padome nevar cerēt uz negaidītiem ieņēmumiem, ko radītu pārpalikumu un soda naudu iekļaušana budžetā, nesniedzot risinājumu saistībā ar papildu maksājumu vajadzībām, kas izklāstītas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā; atgādina –– budžeta grozījumu Nr. 2, 3 un 4/2014 projekti, kopā ņemti un bez grozījumiem, kopumā maina budžetu tikai par EUR 106 miljoniem papildu NKI iemaksās, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības spēkā esošo juridisko saistību izpildei;

25.

uzsver, ka apropriāciju, īpaši maksājumu, apmērs, par ko savā lasījumā nobalsojis Parlaments, ir balstīts uz pieņēmumu, ka visi ar 2014. gada budžetu saistītie grozījumi tiek pieņemti pilnībā;

26.

uzsver — lai nodrošinātu pienācīgus resursus Savienības plašajiem ieguldījumu plāniem (kas pieminēti 2014. gada jūnija Eiropadomē un izcelti kā nozīmīga prioritāte ievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politikas pamatnostādnēs (8)) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas turpināšanu, jo īpaši Eiropas “Garantijas jauniešiem” uzsākšanu no 2016. gada budžeta, kā arī lai risinātu maksājumu apropriāciju pastāvīgo trūkumu, DFS pārskatīšana, ko plānots veikt pēc vēlēšanām un ko paredz DFS regulas 2. pants, jaunajai Komisijai būtu jāuzsāk pēc iespējas drīzāk;

27.

norāda, ka lielākā daļa Padomes veikto samazinājumu attiecas uz 1.a izdevumu kategoriju gan saistību apropriāciju ziņā (par EUR 323,5 miljoniem mazāk nekā budžeta projektā), gan maksājumu apropriāciju ziņā (par EUR 1 335 miljoniem mazāk), lai gan Eiropadome 2014. gada jūnijā kārtējo reizi politiskās programmas augšgalā izvirzīja izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu; uzsver, ka vairāki no šiem samazinājumiem ir pretrunā ar vienošanos par DFS 2014.–2020. gadam, jo tie ievērojami samazina summas, kas paredzētas programmai “Apvārsnis 2020” (par EUR 190 miljoniem mazāk saistību apropriāciju nekā budžeta projektā), kurai ievērojams finansējums — EUR 200 miljoni — tika pārcelts uz agrāku laiku, proti, 2014. gadu, un ITER programmai paredzētās summas (par EUR 11,2 miljoniem mazāk), lai gan šai programmai finansējums 2015. gadā būtu jāpiešķir lielākā apmērā, lai kompensētu 2014. gadā veikto līdzekļu pārcelšanu uz vēlāku laiku;

28.

uzskata, ka lielākas energoapgādes drošības nolūkā ir būtiski veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, ņemot vērā arī atkarību no Krievijas piegādātās enerģijas, īpaši dalībvalstīs, kas ir visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes; prasa saskaņot programmā “Apvārsnis 2020” enerģētikai paredzēto līdzekļu izmantošanas mērķus ar likumdošanas procesā uzņemtajām saistībām;

29.

apstrīd samazinājumus, kurus Padome piemērojusi Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta programmai (par EUR 34,4 miljoniem mazāk), turklāt situācijā, kad budžeta projektā jau ir ņemts vērā tas, ka daļu šai programmai paredzēto līdzekļu 2015. gadā pārceļ uz vēlāku laiku saskaņā ar vienošanos par DFS; pauž bažas par risku, ka šī stratēģiskā programma — kas ir izšķiroši svarīga turpmāko ieguldījumu veikšanai telekomunikāciju, transporta un enerģētikas infrastruktūrā, kuri var vēl vairāk veicināt darbvietu veidošanu Eiropā, — varētu sākties neefektīvi;

30.

tādēļ nolemj kopumā atjaunot 2015. gada budžeta projekta apmēru visās Padomes samazinātajās pozīcijās gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; turklāt arī palielina atsevišķas budžeta pozīcijas tajās programmās, kuras atbilst Parlamenta prioritātēm 1.a izdevumu kategorijā (“Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus+, digitalizācijas programma, sociālā programma), pilnībā izmantojot rezervi (kopējais palielinājums par aptuveni EUR 200 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu);

31.

turklāt uzskata par nepieciešamu salīdzinājumā ar budžeta projektu palielināt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas sadaļas pozīcijas par kopumā EUR 34 miljoniem, lai daļēji kompensētu šai programmai paredzēto līdzekļu pārcelšanu uz vēlāku laiku otro gadu pēc kārtas, ņemot vērā vienošanos par DFS; par prioritāti uzskata arī digitalizācijas programmai un platjoslas tīkliem paredzēto ieguldījumu palielināšanu un tādēļ piešķir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta telekomunikācijas tīklu sadaļai par EUR 12 miljoniem vairāk nekā budžeta projektā;

32.

uzskata, ka finanšu atbalsta palielināšana MVU ir būtiska, lai Savienības ekonomika ar izaugsmes palīdzību varētu atjaunoties un pārvarēt krīzi, tādējādi veicinot cīņu pret bezdarbu; uzskata, ka bieži tiek uzsvērta MVU loma Savienības konkurētspējas nodrošināšanā, bet tās atbalstam ir nepietiekams finansējums; tādēļ nolemj salīdzinājumā ar budžeta projektu par EUR 26,5 miljoniem palielināt saistību apropriācijas MVU un uzņēmējdarbībai; prasa Komisijai nodrošināt īstenu augšupēju pieeju šo līdzekļu izmantošanā; turklāt aicina Komisiju atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu Zaļās rīcības plānā MVU paredzētajiem pasākumiem;

33.

palielina budžeta projektā iekļautās saistību apropriācijas trijām uzraudzības iestādēm (EBI, EAAPI un EVTI) par kopumā EUR 6,1 miljonu;

34.

pauž bažas par aizvien lielāko to gadījumu skaitu, kad maksājumu trūkums 1.a izdevumu kategorijā kļūst acīmredzams, īpaši saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”, kur priekšfinansējums ir samazināts un ievērojams skaits projektu ir bloķēti, un programmai Erasmus+ draud maksājumu pārtraukšana; pauž satraukumu par daudzajām programmām, kurās visi 2014. gadam pieejamie līdzekļi ir izmantoti vairākus mēnešus pirms rēķinu iesniegšanas termiņa beigām;

35.

atzinīgi vērtē pirmos soļus ceļā uz Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) reformu, bet uzsver, ka ir pilnībā jāīsteno P. Maystadt ieteikumi, tostarp prasība šai grupai strādāt tikai ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un pakāpeniski pārtraukt darbu ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un ar nodokļiem saistītiem jautājumiem;

36.

uzsver MVU radītās inovācijas nozīmi Savienības ekonomikas atlabšanas paātrināšanā; sagaida, ka Komisija pildīs savas juridiskās un budžeta saistības attiecībā uz MVU instrumentu programmā “Apvārsnis 2020”, un aicina Padomi to darīt iespējamu, piešķirot pienācīgu budžetu; prasa Komisijai no 2016. gada izveidot atsevišķu budžeta pozīciju MVU instrumentam, lai panāktu skaidrāku budžeta pārraudzību un kontroli un nodrošinātu īstenu augšupēju pieeju šā instrumenta īstenošanā;

37.

atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 2. jūlijā publicēto aprites ekonomikas paketi (9); prasa šajā paketē paredzēto darbību īstenošanai piešķirt atbilstīgus līdzekļus;

38.

pauž dziļas bažas par to, ka Padome, lai gan ir saglabājusi saistību apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā (EUR 49 227 miljoni), ir samazinājusi maksājumu apropriācijas par EUR 220 miljoniem, tās nosakot EUR 51 382 miljonu apmērā;

39.

uzsver, ka uz 1.b izdevumu kategoriju attiecas lielākā daļa pašreiz nesamaksāto saistību un tas kavē to resursu atmaksāšanu, kurus saņēmējas dalībvalstis un reģioni jau ir iztērējuši; uzsver, ka šāda prakse ir nopietni ietekmējusi krīzes visvairāk skartās dalībvalstis un reģionus; pauž nožēlu par to, ka Padome, šķiet, pilnībā ignorē šo problēmu; uzsver, ka laikā, kad vairākums dalībvalstu saskaras ar problēmām, meklējot finansējuma avotus projektiem, kuri varētu palīdzēt darbvietu veidošanā, Savienības reģionālā politika ir būtisks instruments līdzekļu trūkuma novēršanai; norāda, ka tādi instrumenti kā ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir īpaši svarīgi krīzes laikā un ka maksājumu samazināšanās vienmēr pirmos skar neaizsargātākos dalībniekus, piemēram, dalībvalstis ar budžeta ierobežojumiem, vietējās un reģionālās iestādes, tālākos reģionus, MVU, NVO un sociālos partnerus;

40.

nolemj atjaunot budžeta projektā maksājumiem paredzētās summas budžeta pozīcijās, kuras attiecas uz jaunām programmām un kuras Padome samazinājusi, kā arī palielināt budžeta projektā maksājumiem paredzētās summas vairākās pozīcijās, īpaši tajās, kas saistītas ar DFS 2007.–2013. gadam programmu pabeigšanu; norāda, ka 2015. gads būs jau otrais gads kopš Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu jaunā posma īstenošanas sākšanas; uzsver, ka ir vajadzīgas pietiekamas saistību un maksājumu apropriācijas, lai nodrošinātu, ka programmas sasniedz paredzēto labuma guvēju skaitu, un tādējādi tiek panākta paredzētā ietekme;

41.

nolemj par EUR 20,2 miljoniem palielināt summas, kas budžeta projektā paredzētas Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) un izmēģinājuma projektiem/sagatavošanas darbībām; plāno grozīt Komisijas priekšlikumu elastības instrumenta izmantošanai, lai papildinātu finansējumu Kipras struktūrfondu programmām 1.b izdevumu kategorijā līdz pilnai summai EUR 100 miljonu apmērā pēc sarunu noslēgšanas ar Padomi;

42.

pauž stingru pārliecību, ka Savienības finansējumu, īpaši saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, nevajadzētu izmantot dalībvalstu pasākumu subsidēšanai, bet tas jāizmanto, lai jauniešiem sniegtu papildu atbalstu, papildinot un atbalstot dalībvalstu programmas;

43.

aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot līdzekļus, kas atvēlēti jauniešu bezdarbnieku atbalstam; atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ir panākta politiska vienošanās par līdzekļu pārcelšanu uz agrāku laiku Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas pasākumiem, kā arī attiecīgo summu ieplānošanu Eiropas Sociālajā fondā, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību plānošanas perioda pirmajos gados; atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir ņēmušas vērā šo vienošanos, ierosinot attiecīgās summas; pauž bažas par dažu dalībvalstu līdzekļu apgūšanas spēju saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; atgādina, ka saskaņā ar DFS regulu rezerves, kas ir atstātas pieejamas līdz DFS noteiktajam saistību apropriāciju maksimālajam apjomam 2014.–2017. gadam, veido vispārējo DFS saistību rezervi, kas jādara pieejama papildus maksimālajiem apjomiem, kuri DFS noteikti 2016.–2020. gadam politikas mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jaunatnes nodarbinātību;

44.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu jaunajai Vides un klimata pasākumu programmai LIFE un sagaida, ka 2015. gadā šī programma, tostarp finanšu instrumentu pirmais kopums, darbosies pilnā apmērā; tomēr pauž nožēlu par to, ka mazākām programmām, piemēram, programmai LIFE un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EMFF), Padome šajā izdevumu kategorijā ir piemērojusi vislielākos samazinājumus gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, tādējādi ietekmējot to apstiprināto mērķu sasniegšanu; pauž nožēlu arī par to, ka Padome ir nepamatoti samazinājusi līdzekļus skolu apgādei ar augļiem un pienu paredzētajām programmām; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projekta summas visās pozīcijās, kuras Padome samazinājusi;

45.

piekrīt, ka ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai atvieglotu sekas, ko rada Krievijas aizliegums ievest atsevišķus Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus; atzinīgi vērtē ārkārtas atbalsta pasākumus, ko Komisija veikusi, sperot pirmo soli šīs krīzes risināšanā; tādēļ par EUR 30 miljoniem palielina Savienības līdzfinansējumu kopējās lauksaimniecības politikas veicināšanas pasākumiem, lai palīdzētu ražotājiem atrast alternatīvas pārdošanas iespējas, kā arī paredz EUR 5 miljonus kā papildu atbalstu zvejniekiem ar EMFF starpniecību; turklāt nolemj salīdzinājumā ar Komisijas budžeta projektu par EUR 7 miljoniem palielināt skolu apgādei ar augļiem paredzēto summu un par EUR 4 miljoniem — skolu apgādei ar pienu paredzēto summu;

46.

uzskata, ka ne KLP apropriācijas, ne jebkādas citas budžeta apropriācijas nevajadzētu izmantot letālu vēršu cīņu finansēšanai; atgādina, ka, piešķirot šādu finansējumu, tiek klaji pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Padomes Direktīva 98/58/EK);

47.

norāda, ka, ņemot vērā visus šajā izdevumu kategorijā ierosinātos grozījumus, tostarp EUR 2,9 miljonus izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kopējais 2. izdevumu kategorijas apmērs ir EUR 59,3 miljardi, kas nozīmē, ka rezervē vēl ir pieejami EUR 293,4 miljoni līdz maksimālajam apjomam;

48.

uzsver — lai gan 3. izdevumu kategorija veido tikai 1,5 % no Savienības budžeta un tādējādi finanšu piešķīruma ziņā ir vismazākā DFS izdevumu kategorija, tā attiecas uz jomām, kas ir svarīgas gan Eiropas iedzīvotājiem, gan valstu valdībām, piemēram, uz patvēruma un migrācijas politiku un iekšējo drošību; tādēļ aicina Komisiju un Padomi arī turpmākajos gados palielināt finanšu un politiskos centienus saistībā ar šo izdevumu kategoriju;

49.

pauž nožēlu par to, ka budžeta projektā saistību apropriācijas, salīdzinot ar 2014. gada budžetu, ir samazinātas par 1,9 % no EUR 2 171 998 miljoniem līdz EUR 2 130 721 miljonam, rezervē atstājot aptuveni EUR 115 miljonus; pauž nožēlu, ka Padome ir samazinājusi saistību apropriācijas par vēl EUR 30,2 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu un maksājumu apropriācijas par vēl EUR 28,5 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu (attiecīgi -1,42 % saistību apropriācijās un -1,51 % maksājumu apropriācijās); tādēļ norāda, ka 3. izdevumu kategorija ir viena no tām kategorijām, ko Padomes samazinājumi skāruši visvairāk;

50.

uzskata, ka Padomes ierosinātie papildu samazinājumi apdraudēs 3. izdevumu kategorijā iekļauto programmu un darbību pienācīgu īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt budžeta projekta summas budžeta pozīcijās “Tiesību aizsardzības nodrošināšana un iespēju radīšana pilsoņiem” un “Diskriminācijas aizlieguma un līdztiesības veicināšana”, īstenojot programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums (2014–2020)”; tādēļ uzskata, ka principā ir jāatjauno budžeta projekta summas visās ar šo izdevumu kategoriju saistītajās pozīcijās; turklāt nolemj atsevišķām pozīcijām, kas galvenokārt attiecas uz programmām “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, Rīcību saistībā ar multividi un kopējo patvēruma sistēmu, paredzēt vairāk līdzekļu, nekā ierosināts budžeta projektā (kopumā par EUR 53,2 miljoniem saistību apropriācijās vairāk nekā budžeta projektā, tostarp aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām);

51.

atgādina triju iestāžu kopējo paziņojumu par to, ka saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam īstenotajās ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; norāda, ka šajā sakarībā ir jāpieliek papildu pūles un ka ir vajadzīga triju iestāžu vienota pieeja, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa efektīvu iekļaušanu ikgadējā budžeta procedūrā; atkārtoti pauž prasību ar dzimumu aspektu saistītu analīzi padarīt par Savienības budžeta procedūras neatņemamu daļu un aktīvi iesaistīt visus dalībniekus visos procesa līmeņos, lai palīdzētu izpildīt Savienības apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību;

52.

atgādina, ka sarunās, kuru rezultātā tika izveidots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Parlamenta prioritāte bija panākt taisnīgu un pārredzamu finansējuma sadali minētā fonda dažādo mērķu sasniegšanai; tādēļ aicina Komisiju attiecīgi palielināt budžeta pozīciju skaitu saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, lai panāktu lielāku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz to, kā tiks izlietoti dažādiem mērķiem un tātad minētajām budžeta pozīcijām atvēlētie līdzekļi;

53.

piekrīt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvām ir vajadzīgs papildu finansējums; tādēļ nolemj 3. izdevumu kategorijā izveidot jaunu pozīciju “Eiropas pilsoņu iniciatīvu un citu līdzdalīgas demokrātijas instrumentu īstenošana”, paredzot tai EUR 1 miljonu saistību apropriācijās;

54.

uzsver, ka ir nepieciešams un ir svarīgi pastāvīgi novērtēt visu fondu un programmu īstenošanu un resursu izmantošanu, lai iespējamos trūkumus konstatētu agrīnā stadijā, kā arī novērtēt efektivitāti;

55.

pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi līdzekļus 4. izdevumu kategorijā (-0,83 % saistību apropriācijās un -5,24 % maksājumu apropriācijās), kā rezultātā šī izdevumu kategorija ir tā, kuru Padomes veiktie maksājumu apropriāciju samazinājumi skāruši visvairāk; atkārtoti norāda — lai gan 4. izdevumu kategorija veido mazāk nekā 6 % no Savienības budžeta, tā paredzēta Savienības līdzdalībai pasaules mēroga norisēs un tādēļ ar to jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai Savienības varētu īstenot savu pasaules mēroga procesu dalībnieka lomu;

56.

stingri nosoda Padomes veiktos saistību apropriāciju samazinājumus humānās palīdzības jomā, jo tādējādi nevar atrisināt no iepriekšējiem gadiem pārnesto neapmaksāto rēķinu problēmu un tiek apdraudēta šīs politikas netraucēta īstenošana, kas savukārt apdraud tās mērķgrupas izdzīvošanu; uzsver, ka rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos paredzētajam maksājumu apropriāciju apmēram būtu jāatbilst saistību apropriāciju apmēram un tas jāiekļauj budžetā papildus DFS noteiktajam maksājumu maksimālajam apjomam; uzsver, ka ir jāsamazina neatbilstība starp saistību un maksājumu apropriācijām humānās palīdzības jomā, lai ņemtu vērā tai raksturīgos īsos līdzekļu izlietojuma ciklus un lauztu ieradumu pārnest uz nākamo gadu neapmaksātos rēķinus no iepriekšējiem gadiem; pauž stingru nosodījumu par negatīvo ietekmi, ko neatbilstošas budžeta veidošanas dēļ radušies maksājumu samazinājumi, tostarp atlikti maksājumi un aizkavētas operācijas, rada humānās palīdzības jomā un kas ir īpaši nevēlama laikā, kad tik daudzus cilvēkus skar perifērijā pieaugošā nestabilitāte; uzskata, ka šādi notikumi ir nepatīkams, bet spēcīgs brīdinājuma signāls, kas liecina par nepieciešamību budžetu plānot reālistiskāk;

57.

atgādina Savienības un tās dalībvalstu starptautisko apņemšanos palielināt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) paredzētos izdevumus līdz 0,7 % no NKI un līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, un tādēļ prasa palielināt apropriācijas tematiskajām jomām, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments, lai sekmētu saistību izpildi attiecībā uz globālo attīstību laikposmam pēc 2015. gada;

58.

uzsver atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam un apņemšanos nodrošināt pietiekamu finansējumu UNRWA un Palestīniešu pašpārvaldei, palielinot saistību apropriācijas par EUR 35,5 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; pauž pārsteigumu par to, ka Padome bez skaidra pamatojuma atkal ir samazinājusi budžeta projektā iekļautās UNRWA un Palestīniešu pašpārvaldei paredzētās maksājumu apropriācijas par EUR 2,4 miljoniem, un uzskata, ka jau budžeta projektā šai pozīcijai ir paredzēts pārāk maz līdzekļu;

59.

uzsver, ka ir jānodrošina atbalsts Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem saistībā ar pāreju uz demokrātiju un konsolidāciju, ekonomisko un sociālo attīstību, imigrāciju un stabilitāti; uzsver, ka ir jāiegulda papildu darbs, atbildot uz krīzi Ukrainā; tādēļ prasa piešķirt Eiropas kaimiņattiecību instrumentam par EUR 203,3 miljoniem vairāk, nekā paredzēts budžeta projektā, lai Savienība spētu atbildīgi rīkoties attiecībā uz savām austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

60.

uzskata Padomes izdarītos samazinājumus Parlamenta prioritātēm paredzētajās budžeta pozīcijās par nepieņemamiem un ierosina atjaunot budžeta projekta summas Padomes samazinātajās budžeta pozīcijās, un pat palielināt budžeta projektā paredzēto saistību apropriāciju apmēru par kopumā EUR 400,55 miljoniem vairākās Savienības ārējām attiecībām stratēģiski svarīgās budžeta pozīcijās (humānā palīdzība, Eiropas kaimiņattiecību instruments, attīstības sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments un izmēģinājuma projekti/sagatavošanas darbības); norāda, ka šie palielinājumi pilnībā izmanto 4. izdevumu kategorijas rezervi, kā arī vēl EUR 66 miljonus, kuri iegūti no samazinātajām apropriācijām budžeta pozīcijās, kuras pārvietotas uz EĀDD budžetu;

61.

uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas pozīcijai, lai nodrošinātu Savienības finansiālā atbalsta turpināšanu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas un Kultūras mantojuma tehniskās komitejas darbam;

62.

apstiprina ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju pārcelšanu uz EĀDD budžetu, lai palīdzētu viņiem labāk integrēties EĀDD, atbilstīgi augstās pārstāves/priekšsēdētāja vietnieces ierosinājumam EĀDD pārskatā, Parlamenta 2013. gada 13. jūnija ieteikumiem un Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr. 11/2014; sagaida, ka pārcelšana tiks pilnībā pabeigta līdz 2016. gada 1. janvārim;

63.

atgādina, ka budžeta projektā ir ņemta vērā jaunākā Civildienesta noteikumu reforma, tostarp izmaiņas algu un pensiju korekciju aprēķināšanā un notiekošā darbinieku skaita samazināšana;

64.

ar nožēlu norāda, ka, neraugoties uz to, Padome, palielinot standarta samazinājuma vienoto likmi, ir samazinājusi 5. izdevumu kategorijas apropriācijas par EUR 27,6 miljoniem, no kuriem EUR 16,7 miljoni ir no Komisijas administratīvā budžeta tiem izdevumiem, kas saistīti ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem;

65.

ņemot vērā to, ka Komisija trešo gadu pēc kārtas samazina savu darbinieku kopējo skaitu un ka Komisijas prognozes par brīvajām štata vietām būtu uzskatāmas par ticamām un tādām, kuru pamatā ir iestādes faktiskās vajadzības, uzskata šo standarta samazinājuma vienotās likmes palielināšanu (līdz 4,5 % attiecībā uz Komisijas galveno mītni un par 6 % attiecībā uz delegācijām) par patvaļīgu;

66.

pieņem zināšanai arī Padomes nostājai pievienoto paziņojumu par to, “cik svarīgi ir cieši pārraudzīt apropriācijas visās kategorijās attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ņemot vērā papildu spējas faktoru, ko sniedz darbalaika palielinājums”, un vienlaikus veiktos atbalsta izdevumu samazinājumus dažādās politikas jomās kopumā par EUR 20,8 miljoniem; uzskata, ka šie samazinājumi ne vien rada iepriekš minētos apdraudējumus, bet arī ir slikti pamatoti; atgādina, ka saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu šī prognozētā papildu spēja jau tiktu pilnībā izmantota, piecu gadu laikā samazinot darbinieku skaitu par 5 %; šajā sakarībā norāda, ka Komisija jau tagad pilda vairāk, nekā ir apņēmusies, jo tā samazina darbinieku skaitu visās kategorijās, neatkarīgi no tā, vai tās finansē no 5. izdevumu kategorijas, vai no citām kategorijām;

67.

tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētās summas visās administratīvo un atbalsta izdevumu pozīcijās, kā arī visās ar 5. izdevumu kategoriju saistītajās pozīcijās, kuras Padome samazinājusi;

68.

nolemj iekļaut rezervē daļu apropriāciju līdz brīdim, kad Komisija būs grozījusi noteikumus par ekspertu grupām un nodrošinājusi to pilnīgu piemērošanu visos ģenerāldirektorātos;

69.

principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

70.

tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējusi likumdevējinstitūcija;

71.

tomēr nevar piekrist Komisijas pieejai attiecībā uz personālu, kas paredz ne tikai samazināt aģentūru štatu sarakstus par 1 %, pamatojoties uz visām iestādēm un struktūrām saistošo politisko vienošanos par DFS, bet pieprasa arī vēl 1 % darbinieku iekļaušanu t. s. pārdales fondā;

72.

uzsver, ka vienošanās par darbinieku skaita samazināšanu ir panākta, pamatojoties uz esošo darbinieku skaitu un tā uzdevumiem atsauces datumā, proti, 2012. gada 31. decembrī, un ka jebkādiem esošo vai jaunveidojamo aģentūru jaunajiem uzdevumiem ir jāpiešķir papildu līdzekļi;

73.

uzsver, ka apstiprinātais mērķis par 5 % samazināt darbinieku skaitu ir jāsasniedz līdz 2017. gada beigām un ka aģentūrām vajadzētu dot zināmu brīvību izvēlēties, konkrēti kuros gados veikt šos samazinājumus, lai tās varētu izmantot dabiskās darbinieku skaita svārstības, tādējādi mazinot Savienības bezdarbnieku pabalsta sistēmas izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar darba līgumu priekšlaicīgu izbeigšanu;

74.

tādēļ izdara izmaiņas vairākos aģentūru štatu sarakstos, lai īstenotu vienošanos samazināt darbinieku skaitu par 1 %, izmantotu citu pieeju štata vietām, kuras finansē no maksām, vai saskaņotu darbinieku skaitu ar papildu uzdevumiem;

75.

nolemj palielināt 2015. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām; uzskata, ka šīm apropriācijām būtu jāatspoguļo nepieciešamība pildīt uzticētos uzdevumus, jo jau ir pieņemts un vēl tiek pieņemts arvien vairāk regulu, lēmumu un direktīvu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, kas ir cieši saistīta ar finanšu nozares stabilitāti;

76.

nolemj arī palielināt apropriācijas Eiropas Jūras drošības aģentūrai un Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kā arī vairākām aģentūrām 3. izdevumu kategorijā, jo tām uzticēti jauni papildu uzdevumi (Frontex, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs);

77.

pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

78.

atgādina, ka visu iestāžu, pensiju un Eiropas skolu administratīvos izdevumus sedz no DFS 5. izdevumu kategorijas; norāda, ka kopējie budžeta projektā paredzētie šīs izdevumu kategorijas 2015. gada izdevumi tiek lēsti EUR 8 612,2 miljonu apmērā (+2,5 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu), atstājot EUR 463,8 miljonu rezervi līdz maksimālajam apjomam, savukārt visu iestāžu kopējie administratīvie izdevumi 2015. gadā tiek lēsti EUR 6 893,1 miljona apmērā (+1,6 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu), tādējādi nodrošinot EUR 457,9 miljonus lielu apakšrezervi;

79.

pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, kurā iestāžu 2015. gada administratīvo izdevumu apmērs horizontāli un bez izšķirības samazināts līdz EUR 6 865,6 miljoniem (proti, samazināts par EUR 27,5 miljoniem jeb 0,4 %), tādējādi mākslīgi palielinot apakšrezervi līdz EUR 485,4 miljoniem;

80.

pauž pārsteigumu, ka Padome kārtējo reizi arī šogad ierosina veikt iestāžu administratīvo izdevumu lineārus samazinājumus; atkārtoti norāda, ka ikvienas Savienības iestādes budžets, ņemot vērā tās specifiskos uzdevumus un situāciju, būtu jāskata individuāli, neizmantojot tām visām vienādus risinājumus un ņemot vērā konkrēto attīstības stadiju, darbības uzdevumus, pārvaldības mērķus, cilvēkresursu vajadzības un katras iestādes politiku ēku jautājumā; noteikti nepiekrīt Padomes pieejai horizontāli palielināt vakanču īpatsvaru par vienu procenta punktu, tādējādi mākslīgi palielinot rezervi; uzsver, ka šis palielinājums — papildus tām štata vietām, kuras jau likvidētas, samazinot darbinieku skaitu par 1 % — liks atsevišķām iestādēm, kuras jau ietekmējusi iepriekš minētā darbinieku skaita samazināšana, iesaldēt darbā pieņemšanu brīvajās štata vietās, tādējādi traucējot šo iestāžu darbību;

81.

norāda, ka budžeta projektā ir ņemta vērā visu iestāžu un struktūru darbinieku algu un pensiju korekcija 0,8 % apmērā par 2011. un 2012. gadu un iesaldēšana attiecībā uz 2013. un 2014. gadu; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa iestāžu savās tāmēs jau ir iekļāvušas šo korekciju;

82.

uzsver, ka visām trijām iestādēm — Komisijai, Padomei un Parlamentam — savstarpējas cieņas dēļ būtu jāatbalsta abu budžeta lēmējiestāžu sagatavotās tāmes, neizdarot tajās turpmākas izmaiņas;

83.

uzsver, ka Parlamentam un Padomei būtu gan jāatbalsta visi iespējamie ietaupījumi un efektivitātes palielināšana, kuru pamatā ir pašreizējo un jauno uzdevumu pastāvīga pārvērtēšana, gan arī jānosaka pienācīgs apropriāciju līmenis, lai nodrošinātu iestāžu sekmīgu darbību un iekšējo un ārējo juridisko saistību ievērošanu, kā arī Savienības iedzīvotājiem nodrošinātu augsti profesionālu civildienesta darbību; atgādina, ka jaunie uzdevumi, kas izriet no Lisabonas līguma, bija jāīsteno bez jebkādiem papildu līdzekļiem;

84.

uzteic visas pārējās iestādes par ietaupījumiem un efektivitātes uzlabojumiem, ko tās jau ir iestrādājušas savos budžeta projektos; uzsver, ka precīzs, efektīvs, pārredzams un atbildīgs Savienības resursu izlietojums ir viens no galvenajiem veidiem, kā stiprināt Savienības iedzīvotāju uzticēšanos; atzinīgi vērtē iestāžu centienus arī turpmāk veicināt pārredzamību, administratīvo efektivitāti, labu finanšu pārvaldību un prioritāšu ievērošanu; uzskata, ka augstas pārredzamības prasības būtu jāturpina līdzvērtīgi piemērot visās Savienības iestādēs;

85.

atjauno Padomes horizontāli mainītās samazinājuma likmes tādā apmērā, kādu sākotnēji pieprasīja Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Ārējās darbības dienests, un atjauno budžeta projekta summas attiecīgajās budžeta pozīcijās;

86.

atgādina, ka Parlamenta 2015. gada tāme tika noteikta EUR 1 794 929 112 apmērā, kas atbilst vispārējam palielinājumam par 2,24 % salīdzinājumā ar 2014. gadu; tomēr uzsver, ka 0,67 % no šī palielinājuma ir saistīti ar juridiski saistošu pārejas posma pabalsta izmaksu pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām un 0,4 % ir saistīti ar vienošanos par algu un pensiju korekciju par 2011.–2012. gadu; uzsver, ka citu izdevumu apmērs tādējādi ir pieaudzis tikai par 1,18 % salīdzinājumā ar 2014. gadu;

87.

uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

88.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2014. gada 17. septembra pārskatīto dienesta vēstuli, kurā ierosināts atspoguļot budžetā Prezidija nesenos lēmumus un tehniskās korekcijas; norāda, ka šīs izmaiņas neietekmē budžeta kopējo apmēru; apstiprina minētās korekcijas savā tāmē;

89.

samazina Parlamenta štatu sarakstu, lai ievērotu darbinieku skaita samazināšanas prasības, par kurām panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu reformu;

90.

uzsver, ka politisko grupu darbs nav tikai administratīvs; norāda, ka politiskās grupas kopš 2012. gada nav palielinājušas darbinieku skaitu un ka to vajadzības jau iepriekšējos budžeta gados apmierinātas tikai daļēji; uzsver, ka kopējais darbinieku skaits politiskajās grupās 2015. gadā un turpmākajos gados nedrīkst būt zemāks par pašreizējo līmeni; atgādina, ka Parlaments šādu lēmumu jau ir pieņēmis iepriekšējā sasaukumu laikā (10);

91.

pieņem zināšanai, ka KAD projekta plānotās izmaksas tiek lēstas EUR 441,7 miljonu apmērā pašreizējās cenās (EUR 406,22 miljoni salīdzināmajās cenās) un ka 2015. gadā KAD vajadzīgais finansējums būs EUR 128,91 miljons (jeb 29 % no kopējām izmaksām); uzsver, ka, ņemot vērā jau piešķirtos, bet vēl neizlietotos budžeta līdzekļus, atlikušās finansiālās vajadzības 2015. gadā tiek lēstas EUR 84,8 miljonu apmērā; uzskata, ka šo summu var ievērojami samazināt, 2014. gada beigās veicot pārvietojumu, un ka atlikušo daļu vajadzētu finansēt ar aizdevumu palīdzību; atgādina, ka KAD ēkas celtniecības dēļ kopējie maksājumi nākotnē būs daudz mazāki nekā līdzvērtīga īpašuma nomas izmaksas;

92.

nolemj palielināt Eiropas politiskajiem fondiem paredzētās apropriācijas par EUR 3 miljoniem, lai nodrošinātu, ka politiskie fondi var pilnībā īstenot savus pasākumus, arī ņemot vērā politisko grupu pilnu spektru, kā arī lai intensificētu to pētnieciskās un atbalsta darbības, kuru mērķis ir informēt par jaunām idejām un tās ierosināt, lai veicinātu Eiropas integrāciju; uzsver, ka šis palielinājums neietekmēs budžeta kopējo apmēru, jo to kompensēs no neparedzēto izdevumu rezerves; tādēļ nosaka savu 2015. gada budžetu EUR 1 794 929 112 apmērā; norāda, ka tas atbildīs 2014. gada 17. aprīļa plenārsēdē pieņemtās tāmes palielinājumam par 0 %;

93.

atzinīgi vērtē apvienotās darba grupas lēmumu ieteikt deputātiem īsos pārlidojumos izmantot ekonomisko klasi; aicina ģenerālsekretāru iesniegt šī ieteikuma rezultātu novērtējumu ne vēlāk kā līdz 2015. gada beigām;

94.

atzinīgi vērtē apvienotās darba grupas darba rezultātu attiecībā uz iespējām ietaupīt izdevumus par transportlīdzekļiem un šoferiem; sagaida, ka šie ietaupījumi atspoguļosies nākamo gadu budžetos;

95.

uzsver, ka, neraugoties uz nepieredzēti lielo lietu skaita pieaugumu, Komisija ir nolēmusi svītrot no Tiesas budžeta projekta 12 jaunas štata vietas, kas pieprasītas, lai novērstu sastrēgumus lietu izskatīšanā un pēc iespējas mazinātu risku, ka spriedums netiek sagatavots saprātīgā termiņā; uzsver, ka, tā rīkojoties, Komisija ir apdraudējusi trīs tiesu darba ražīgumu, ņemot vērā pastāvīgo un nepieredzēti lielo jaunu lietu skaita pieaugumu, un tādējādi ir radījusi nopietnu risku budžetam;

96.

apstiprina 12 jaunu štata vietu izveidi saskaņā ar Tiesas sākotnējo pieprasījumu; attiecīgi palielina ar to saistītās budžeta pozīcijas, kā arī koriģē Tiesas štatu sarakstu atbilstoši tās tāmē norādītajam;

97.

nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 3 %, lai nodrošinātu, ka Tiesa pienācīgi tiek galā ar aizvien pieaugošo darba slodzi un var pilnībā izmantot savu štatu sarakstu; uzsver, ka Padomes ierosinātais samazinājums ir pilnīgā pretrunā ar štata vietu aizpildi 98 % apmērā (98 % ir augstākais iespējamais rādītājs, ja ņem vērā nenovēršamo ietekmi, ko rada darbinieku aprite gada laikā) un algu apropriāciju izpildi gandrīz 99 % apmērā 2013. gadā;

98.

uzsver, ka Vispārējā tiesa, lai gan ļoti cenšas, vairs netiek galā ar pieaugošo darba slodzi; uzsver, ka šo kopējo augšupejošo tendenci pilnībā apstiprina līdz šim 2014. gadā savāktie dati un ka tā turpināsies, cita starpā ņemot vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas (kas no 2014. gada 1. decembra paplašinās Tiesas jurisdikciju brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) un Horvātijas pievienošanos;

99.