2.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2016. gada 17. marts)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

(CON/2016/15)

(2016/C 195/01)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2016. gada 8. martā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (1) (turpmāk tekstā – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātā regula satur noteikumus, kas skar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu īstenot monetāro politiku un sniegt palīdzību kompetentajām iestādēm tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā un 127. panta 5. punktā. ECB Padome ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

Galvenais ierosinātās regulas mērķis, ar kuru tiks atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2), ir vienkāršot spēkā esošos noteikumus par prospektu izveidi, apstiprināšanu un izplatīšanu un tādējādi samazināt ar to izgatavošanu saistītās izmaksas un pienākumu slogu. Ierosinātā regula noteiks informācijas atklāšanas prasības, kas ir pielāgotas emitenta īpašajām vajadzībām un sekmēs uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, spēju piesaistīt kapitālu visā Savienībā. Turklāt ierosinātā regula paredz samazināt atšķirīgos un fragmentētos noteikumus visā Savienībā, kas izriet no Direktīvas 2003/71/EK neviendabīgas īstenošanas dažās dalībvalstīs. ECB kopumā atzinīgi vērtē un atbalsta ierosinātās regulas mērķus un uzskata to par pozitīvu soli ceļā uz Kapitāla tirgu savienības (KTS) pabeigšanu.

2. Īpaši apsvērumi

2.1. Atbrīvojumi ECB un ECBS nacionālo centrālo banku (NCB) emitēto vērtspapīru, kas nav pašu kapitāls, un akciju ECBS NCB kapitālā piedāvājumiem

ECB atzinīgi vērtē to, ka ECB un ECBS NCB emitētie vērtspapīri, kas nav pašu kapitāls, tiek izslēgti no ierosinātās regulas piemērošanas jomas (3). Šis atbrīvojums ir būtisks, lai nodrošinātu, ka netiek kavētas Eurosistēmas monetārās politikas operācijas, t. sk., piemēram, ECB un ECBS NCB parāda instrumentu iespējama emisija. ECB atzinīgi novērtē arī atbrīvojumu attiecībā uz akcijām ECBS NCB kapitālā (4), kas tieši attiecas uz tām NCB, kuru akcijas tur privāti investori un/vai kuras tiek kotētas regulētā tirgū vai citā tirdzniecības vietā.

2.2. Obligātās prasības attiecībā uz Starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (International Securities Identification Number – ISIN) un globālā juridisku personu identifikatora (JPI) izmantošanu

Ierosinātās regulas mērķis ir nodrošināt investoru aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus uzlabojot vienoto kapitāla tirgu (5). Šajā nolūkā ieguldītājiem pieejamajai informācijai jābūt “pietiekamai un objektīvai” un sniegtai “viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā” (6). Šajā informācijā jāiekļauj gan drošības, gan emitenta unikālie identifikatori. Kā norādīts iepriekš (7), ECB stingri atbalsta starptautiski pieņemtu standartu, piemēram, ISIN un globālā JPI, izmantošanu. Publiski piedāvātu vai tirdzniecībai regulētos finanšu tirgos pielaistu vērtspapīru emitentu, piedāvātāju un galvotāju unikāla identifikācija var būt veiksmīga tikai tad, ja tiek izmantoti starptautiskie standarti, piemēram, globālais JPI un ISIN.

Pirmkārt, ISIN, kas unikāli identificē vērtspapīru emisiju, ir labi pazīstams identifikators, kas tiek plaši izmanto finanšu tirgos. Vērtspapīru unikālu identifikatoru nepieciešamība tiek atzīta ierosinātajā regulā, Komisijas Regulā (EK) Nr. 809/2004 (8) un Regulā (ES) 2015/2365 (9). Ierosinātā regula paredz prospekta kopsavilkumā iekļaut sadaļu ar galveno informāciju par vērtspapīriem, kas ietvertu “jebkuru vērtspapīru identifikācijas numuru” (10). Līdzīgā veidā, Regula (EK) Nr. 809/2004 nosaka, ka prospektos par parāda vērtspapīriem, akcijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem jāiekļauj “piedāvāto un/vai tirgū iekļauto vērtspapīru veida un kategorijas aprakstu, t. sk. ISIN … vai cits vērtspapīru identifikācijas kods” (11). Tomēr šādu alternatīvu drošības identifikācijas kodu raksturs nav norādīts sīkāk, pieļaujot interpretāciju attiecībā uz to, vai alternatīvi var tikt izmantoti kodi ar ierobežotu piemērojumu. Šāds specifikas trūkums ierobežo informāciju lietderību investoram un rada šķēršļus KTS. Visbeidzot, Regulā (ES) 2015/2365 noteikts, ka, sniedzot pārskatus par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tajos cita starpā jāiekļauj šādu vērtspapīru ISIN (12). Lielākajai daļai euro zonā emitēto parāda vērtspapīru ir ISIN kods, bet parāda vērtspapīri bez ISIN parasti koncentrējas konkrētos tirgos un nozarēs, un tos izmanto īpašiem mērķiem. Pieejamā informācija liecina, ka noteiktos apstākļos vērtspapīru bez ISIN emisija šķiet paredzēta tam, lai samazinātu šādu operāciju izsekojamību, vienlaikus ļaujot tām gūt labumu no parāda vērtspapīru tiesiskā režīma. Turklāt pastāv bažas, ka vērtspapīri bez ISIN varētu tikt emitēti, lai izvairītos informācijas atklāšanas uzraudzības iestādēm un politikas veidotājiem. Tādēļ ECB iesaka jebkuras nepilnības informācijā novērst, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visos tirgos un jurisdikcijās, nosakot obligātu ISIN iekļaušanu vērtspapīru prospektos, uz kuriem attiecas ierosinātās regulas.

Otrkārt, ECB atbalsta Eiropas Banku iestādes (EBI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) (13) apstiprinātās globālā JPI sistēmas izmantošanu tādā veidā, kas ir saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumiem (14). Globālais JPI ļauj veikt vērtspapīra emitentu, piedāvātāju un galvotāju unikālu identifikāciju, tādējādi sniedzot būtisku informāciju investoriem. Turklāt strauji pieaug globālā JPI izmantošana attiecībā uz juridisko personu un struktūru identifikāciju, un tāpēc ECB uzskata par pamatotu tā izmantošanas paplašināšanu, nosakot par obligātu globālā JPI iekļaušanu vērtspapīru, uz kuriem attiecas ierosinātā regula, prospektos vai reģistrācijas dokumentos.

ECB uzskata, ka pienākums ziņot ISIN un JPI jānosaka gan ierosinātajā regulā, gan jebkurā saistītā Komisijas deleģētajā aktā, ar kuru īsteno ierosināto regulu un kuru Komisija ir jāpieņem, lai noteiktu prospektu formātu (15). Šajā jautājumā ECB izsaka redakcionālus priekšlikumus (16).

2.3. Prospektu publicēšana tiešsaistes glabāšanas mehānismā

Ierosinātā regula nosaka, ka EVTI atbild par visu prospektu, ko tā saņem no kompetentajām iestādēm, publicēšanu savā interneta vietnē. Publicēšanu EVTI nodrošina ar centralizēta glabāšanas mehānisma palīdzību (17). ECB saprot, ka šim glabāšanas mehānismam būs meklēšanas funkcija. ECB uzskata, ka glabāšanas mehānismam prospektos iekļautā informācija jāizsniedz arī mašīnlasāmā veidā, izmantojot metadatus, vismaz attiecībā uz dažiem galvenajiem atribūtiem, piemēram, vērtspapīru, emitentu, piedāvātāju un galvotāju identifikāciju, jo šī informācija ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka (institucionālajiem) investoriem ir pieejami uzticami dati, ko var izmantot un analizēti savlaicīgi un efektīvi. Šajā jautājumā ECB izsaka redakcionālus priekšlikumus (18).

2.4. Lielas denominācijas parāda vērtspapīru emisijas stimulu novēršana

Lai saņemtu labvēlīgu attieksmi saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, daži emitenti šobrīd nosaka minimālās summas un/vai vairāku summu norēķinu noteikumus dažiem vērtspapīriem, ko tie emitē centrālā vērtspapīru depozitārija (CVD) līmenī. Tomēr norēķini, kas neatbilst šiem noteikumiem tomēr var notikt CVD līmenī, piemēram, centrālo darījuma partneru (CDP) veiktais tirdzniecības aktivitāšu standarta summās vai citu ar tirdzniecību nesaistītu aktivitāšu, piemēram, korporatīvo darbību, mijieskaits. Tā rezultātā šādi norēķinu rīkojumi, pat ja tie nav pretrunā ar Direktīvas 2003/71/EK prasībām, nevar tikt veikti, izmantojot standarta apstrādi, ko nodrošina valstu finanšu tirgus infrastruktūras sniegtās tehniskās platformas. Tā ietekmi parasti mazina neefektīvu un riskantu manuālu risinājumu izmantošana (netiešas apstrādes tehniskās procedūras) vai citas sarežģītas tehniskas funkcijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB atzinīgi vērtē to, ka tiek novērsti stimuli emitēt lielas denominācijas parāda vērtspapīrus, t. i., virs EUR 100 000 (19). Turklāt ECB uzskata, ka minimālo denomināciju un minimālo summu noteikšana norēķinu līmenī ir pretrunā Direktīvas 2003/71/EK mērķiem. Lai gan šī direktīva šādus ierobežojumus nosaka tikai sākotnējā piedāvājuma vai tirdzniecības līmenī, daži Savienības emitenti tos nosaka CVD līmenī, kas rada papildu slogu finanšu tirgus infrastruktūru un to lietotāju efektivitātei, t. i., CVD, CDP un to dalībniekiem, kuriem var būt nepieciešams izmantot netiešas apstrādes tehniskās procedūras vai izstrādāt papildu sarežģītas funkcijas nestandarta norēķinu veikšanai. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (20) un Eurosistēmas TARGET2 vērtspapīriem norēķinu sistēmas darbības uzsākšanas kontekstā, pašreizējie trūkumi, kurus rada minimālo norēķinu summu noteikumi, pastiprināsies, pieaugot vērtspapīru pārrobežu norēķinu aktivitātei.

2.5. Tehniskie apsvērumi un redakcionālie priekšlikumi

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pievienots šim atzinumam un ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 17. martā

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2015) 583 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(3) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(4) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

(5) Sk. ierosinātās regulas 7. apsvērumu.

(6) Sk. ierosinātās regulas 21. apsvērumu.

(7) Sk. 2.4. punkta sesto daļu Atzinumā CON/2014/49 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību. Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(8) Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(10) Ierosinātas regulas 7. panta 7. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums.

(11) Sk. Regulas (EK) Nr. 809/2004 III pielikuma 4.1. posteni, V pielikuma 4.1. posteni, XII pielikuma 4.1.1. posteni, XIII pielikuma 4.2. posteni.

(12) Sk. Regulas (ES) 2015/2365 4. panta 10. punkta b) apakšpunktu.

(13) Sk. EBI Ieteikumu On the use of the Legal Entity Identifier (LEI) (EBA/REC/2014/01), kas pieejams EBA interneta vietnē www.eba.europa.eu, un EVTI Jautājumu un atbilžu dokumentu Implementation of the Regulation (EU) No 648/2012 on OTC derivatives, central counterparties and trade repositories (EMIR) (ESMA/2016/242), 2016. gada 4. februāris, 73. lpp., kas pieejams EVTI interneta vietnē www.esma.europa.eu.

(14) Sk. FSP ziņojumu A Global Legal Entity Identifier for Financial Markets, 2012. gada 8. jūnijs, kas pieejams FSP interneta vietnē www.financialstabilityboard.org.

(15) Skatīt ierosinātās regulas 13. un 42. pantu.

(16) Sk. ierosināto 2., 3., 4. un 5. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(17) Sk. ierosinātās regulas 20. panta 6. punktu.

(18) Sk. ierosināto 6. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(19) Sk. ierosināto 1. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

2.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/4

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

0,00 % 2016. gada 1. jūnijs

Euro maiņas kurss (2)

2016. gada 1. jūnijs

(2016/C 195/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1174
JPY	Japānas jena	122,07
DKK	Dānijas krona	7,4385
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,77358
SEK	Zviedrijas krona	9,2796
CHF	Šveices franks	1,1055
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,3083
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,027
HUF	Ungārijas forints	314,11
PLN	Polijas zlots	4,3978
RON	Rumānijas leja	4,5178
TRY	Turcijas lira	3,2938
AUD	Austrālijas dolārs	1,5370
CAD	Kanādas dolārs	1,4586
HKD	Hongkongas dolārs	8,6818
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6373
SGD	Singapūras dolārs	1,5375
KRW	Dienvidkorejas vona	1 331,53
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,5384
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3498
HRK	Horvātijas kuna	7,5118
IDR	Indonēzijas rūpija	15 273,74
MYR	Malaizijas ringits	4,6409
PHP	Filipīnu peso	52,110
RUB	Krievijas rublis	74,7806
THB	Taizemes bāts	39,846
BRL	Brazīlijas reāls	4,0211
MXN	Meksikas peso	20,6531
INR	Indijas rūpija	75,3780

(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

2.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/10

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 195/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

POULET DU PERIGORD

ES Nr.: FR-PGI-0005-01374 – 24.9.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums vai nosaukumi

Poulet du Périgord

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Poulet du Périgord ir lēnaudzīgo šķirņu kailkakla tipa vista (dzeltena vista) un/vai lēnaudzīgo šķirņu vista ar apspalvotu kaklu (balta vista).

Vistu audzēšana ilgst vismaz 81 dienu. Poulet du Périgord ir gaļīga vista ar labi attīstītu un elastīgu muskuļu masu, kas vienmērīgi pārklāj smalku skeletu. Tās āda ir plāna, vienmērīgi dzeltena vai balta, zemādas tauku slānis ir samērīgs. Pēc nobarojuma zemādas tauki vienmērīgi izlīdzinās, neveidojot uzkrājumus vēdera dobumā vai spārnu līmenī.

Gaļu pārdod liemeņos vai izcirtņos, svaigu vai sasaldētu. To iesaiņo plēvē, vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfēras iepakojumā.

Poulet du Périgord liemeņu noformējuma veidi ir šādi:

—	daļēji izķidāts (noplūkta un izķidāta vista, ar galvu, kājām un iekšām),

—	gatavs cepšanai (noplūkta un izķidāta vista, bez galvas, ar vai bez kājām),

—	métifet jeb daļēji sagatavots (noplūkta un izķidāta vista, ar vai bez kājām, ar galvu, kas ielikta zem spārna).

Liemeņu minimālais svars ir šāds: “gatavs cepšanai” – 1 kg, “daļēji izķidāts” – 1,3 kg.

Īpašā uzmanība tiek veltīta veselu liemeņu noformējuma kvalitātei, tai nevar būt nekādu trūkumu.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Visā mājputnu audzēšanas laikā, to barību veido tikai un vienīgi augi, minerālvielas un vitamīni.

Augu maisījumā obligāti ietilpst šādi augi:

—	kukurūza, ar svārstīgu procentuālo daļu atkarībā no mājputna vecuma,

—	vismaz vēl viens no šādiem labības augiem – kvieši, mieži, tritikāle, sorgo, auzas,

—	proteīnaugi (lai līdzsvarotu barības devu).

Barības ziņā mājputnu audzēšanas periods ir sadalīts trijos posmos, kas atbilst mājputnu fizioloģiskajām vajadzībām, kurām tiek pielāgots attiecīgā labības auga īpatsvars barības devā.

— Sākumposms, no 1. līdz 28. dienai

Sākumposma barību veido (pēc svara) vismaz 50 % graudaugu maisījumā (graudaugi un graudaugu blakusprodukti). Graudaugu maisījumā obligāti iekļauj kukurūzu un vismaz vēl vienu labības augu (kviešus, miežus, tritikāli, auzas) vai sorgo.

Šajā graudaugu maisījumā kukurūzas īpatsvars (pēc svara) ir vismaz 25 % dzeltenai vistai un 15 % baltai vistai.

— Augšanas posms, no 29. līdz 52. dienai

Augšanas posma barību veido (pēc svara) vismaz 70 % graudaugu maisījumā (graudaugi un graudaugu blakusprodukti). Graudaugu maisījumā obligāti iekļauj kukurūzu un vismaz vēl vienu labības augu (kviešus, miežus, tritikāli, auzas) vai sorgo.

Šajā graudaugu maisījumā kukurūzas īpatsvars (pēc svara) ir vismaz 30 % dzeltenai vistai un 15 % baltai vistai.

— Nobarošanas beigu posms, no 53. dienas līdz pat mājputnu izņemšanas dienai no audzētavas vai vismaz līdz 81. dienai

Nobarošanas beigu posma barību veido (pēc svara) vismaz 80 % graudaugu maisījumā (graudaugi un graudaugu blakusprodukti). Graudaugu maisījumā obligāti iekļauj kukurūzu un vismaz vēl vienu labības augu (kviešus, miežus, tritikāli, auzas) vai sorgo.

Šajā graudaugu maisījumā kukurūzas īpatsvars (pēc svara) ir vismaz 30 % dzeltenai vistai un 15 % baltai vistai.

Barības papildināšana ar māliem (bentonītu) ir sistemātiska katra barības produkta veida gadījumā. Mālu daudzums mājputnu barībā ir vismaz 2 kg/t.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Vistas Poulet du Périgord tiek izaudzētas un nokautas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Perigoras kautuves ir attīstījušas un saglabājušas īpašas prasmes kautķermeņu atlasīšanā, kas palīdz vairot produkta labo slavu un nodrošina produkta noformējuma galīgo kvalitāti.

Kautķermeņu applaucēšana, noplūkšana, ķidāšana, iesiešana audekla apvalkā un susināšana tiek veikta ļoti rūpīgi, jo veselus pārdod tikai tādus liemeņus, kuriem nav nekādu defektu. Šā iemesla dēļ pirms kautķermeņa iesiešanas audekla apvalkā un susināšanas tiek veiktas divas atlases.

Métifet jeb daļēji sagatavotu liemeņu gadījumā atdalīšana no ķidām un noformēšana tiek veikta ar rokām.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Liemeņu sadali un iesaiņošanu veic mājputnu kautuvē. Tas nodrošina nepieciešamo darbību saskaņotu norisi un novērš gaļas kvalitātes pazemināšanos, ko var izraisīt saskare ar gaisu. Ņemot vērā to, ka gan svaigai, gan saldētai gaļai jābūt noformētai bez trūkumiem, manipulācijas jāsamazina līdz minimumam, vēl jo vairāk tāpēc, ka vistas Poulet du Périgord āda ir plāna. Ātrsaldēšana jāveic ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc nokaušanas. Šo dažādu prasību izpildei ir vajadzīga drīza iepakošana, un tās veikšana tieši ģeogrāfiskajā apgabalā palīdz garantēt noformējuma kritēriju ievērošanu.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Marķējumā norādīts nosaukums – IGP “Poulet du Périgord”.

Uz etiķetēm un pārdošanas dokumentos ir obligāti jābūt kopīgam logotipam:

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu veido turpmāk norādīto departamentu teritorija:

—	Charente, kurā ietilpst šādu kantonu teritorija: Aubeterre-sur-Dronne, Chalais, Montbron, Montemboeuf, Montmoreau-Saint-Cybard, Villebois-Lavalette,

—	Charente-Maritime, kurā ietilpst Montguyon kantona teritorija,

—

Corrèze, kurā ietilpst šādu kantonu teritorija: Argentat, Ayen, Beaulieu-sur-Dordogne, Beynat, Brive-la-Gaillarde-Centre, Brive-la-Gaillarde-Nord-Est, Brive-la-Gaillarde-Nord-Est, Brive-la-Gaillarde-Sud-Est, Brive-la-Gaillarde-Sud-Ouest, Corrèze, Donzenac, Égletons, Juillac, Larche, Lubersac, Malemort-sur-Corrèze, Meyssac, Seilhac, Treignac, Tulle-Campagne-Nord, Tulle-Campagne-Sud, Tulle-Urbain-Nord, Tulle-Urbain-Sud, Uzerche, Vigeois,

—

Dordogne,

—	Gironde, kurā ietilpst šādu kantonu teritorija: Castillon-la-Bataille, Coutras, Lussac, Pujols, Sainte-Foy-la-Grande,

—

Haute-Vienne, kurā ietilpst šādu kantonu teritorija: Aixe-sur-Vienne, Ambazac, Châlus, Châteauneuf-la-Forêt, Eymoutiers, Laurière, Limoges-Beaupuy, Limoges-Isle, Limoges-Landouge, Limoges-Couzeix, Limoges-Cité, Limoges-Le Palais, Limoges-Condat, Limoges-Panazol, Limoges-Corgnac, Limoges-Puy-las-Rodas, Limoges-Grand-Treuil, Limoges-Vigenal, Limoges-Émailleurs, Limoges-Carnot, Limoges-Centre, Limoges-La Bastide, Nexon, Nieul, Oradour-sur-Vayres, Pierre-Buffière, Rochechouart, Saint-Germain-les-Belles, Saint-Junien-Est, Saint-Junien-Ouest, Saint-Laurent-sur-Gorre, Saint-Léonard-de-Noblat, Saint-Mathieu, Saint-Yrieix-la-Perche,

—

Lot, kurā ietilpst šādu kantonu teritorija: Bretenoux, Cahors-Nord-Est, Cahors-Nord-Ouest, Cahors-Sud, Cajarc, Castelnau-Montratier, Catus, Cazals, Gourdon, Gramat, Labastide-Murat, Lacapelle-Marival, Lalbenque, Lauzès, Limogne-en-Quercy, Livernon, Luzech, Martel, Montcuq, Payrac, Puy-l’Évêque, Saint-Céré, Saint-Germain-du-Bel-Air, Saint-Géry, Salviac, Souillac, Vayrac,

—	Lot-et-Garonne, kurā ietilpst šādu kantonu teritorija: Cancon, Castelmoron-sur-Lot, Castillonnès, Duras, Fumel, Lauzun, Marmande-Est, Marmande-Ouest, Monclar, Monflanquin, Sainte-Livrade-sur-Lot, Seyches, Tonneins, Tournon-d’Agenais, Villeneuve-sur-Lot-Sud, Villeréal, Le Mas-d’Agenais.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ģeogrāfiskais apgabals aptver Francijas dienvidrietumu teritorijas ceturto daļu, un tā centrs atrodas Dordoņas (Dordogne) departamentā.

Šādi noteikts Perigoras reģions ir plaša kalnāja teritorija, kura nelielā slīpumā vērsta pret ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem. Daudzas ūdensteces, kuras plūdušas cauri šā apgabala ļoti atšķirīgas izturības iežiem, ir radījušas virkni mazu dažādos virzienos orientēto un dažādu formu veidoto ieleju tīklu, kas ir kļuvis par vienu no galvenajiem un noteicošajiem Perigoras reljefa elementiem. Tikai ar aluviālajiem sanesumiem bagātās ielejas ir piemērotas labības audzēšanai. Bieži sastopamas slīpas un mežainas nogāzes, kas ir vairāk piemērotas lopkopībai.

Ģeoloģiskā sarežģītība ir veicinājusi to, ka reģionā atrodas daudzas derīgo izrakteņu (dzelzs, zelta, kaļķakmens, kaolīna) atradnes. Vairākas atradnes tiek ekspluatētas, lai ražotu bentonīta un montmorilonīta tipa kāršamās zemes ar specifiskām īpašībām.

Kopumā ņemot, ģeogrāfiskajā apgabalā valda mērens klimats ar okeāna klimata pazīmēm, proti, apgabals ir pakļauts Atlantijas okeāna ziemeļu daļas klimatiskajai sistēmai, bet to būtiski ietekmē arī kontinentāls un Vidusjūras klimats.

Visā ģeogrāfiskajā apgabalā ir ļoti izplatīta kukurūzas audzēšana. Daudzviet audzē labības augus, galvenokārt mīkstos kviešus un tritikāli.

Cilvēkfaktoru ziņā Perigoras putnkopības būtiska attīstība ir sākusies 14. gadsimtā.

Un tikai 19. gadsimta laikā Perigora kļūst par reģionu, kuru putnkopības ziņā var saukt lielu ražošanas reģionu, un tomēr tajā tiek saglabāta arī tradicionāla putnkopība, kāda ir raksturīga ģimenes saimniecībām.

1953. gadā tika izveidota pirmā Perigoras putnkopju arodbiedrība Syndicat de défense du Poulet Fermier du Périgord. Arodbiedrības tālaika tehniskajā regulējumā ir noteikts, ka vistas jāaudzē “saskaņā ar Perigoras saimniecībās izmantojamo metodi”.

Vēl šodien vistu Poulet du Périgord audzēšanas nosacījumi ir tikpat ekstensīvi kā tolaik. Mājputni ir izaudzēti zem klajas debess, no izturīgiem, lēnaudzīgiem priekštečiem.

Neatkarīgi no mājputnu vecuma to barības devā ietilpst vismaz divu labības augu maisījums, proti, obligāti kukurūza un vismaz viens no tādiem labības augiem kā kvieši, mieži, tritikāle, sorgo vai auzas. Katru dienu Perigoras putnkopis uz mājputnu mītnes pakaišiem izkaisa dažas saujas veselu labības graudu.

Šī barības deva tiek papildināta ar bentonītu (māliem), kas Perigorā ir labi zināms kā mājputnu gremošanu veicinošs līdzeklis un ko iegūst apgabala derīgo izrakteņu atradnēs.

Produkta specifika

Poulet du Périgord ir vista ar vienkrāsainu ādu, caur kuru var saskatīt labi attīstītu un elastīgu muskuļu masu, kas vienmērīgi pārklāj mājputna skeletu. Pēc samērīga nobarojuma tauki vienmērīgi izlīdzinās zem ādas un muskuļos (intersticiāli tauki), neveidojot uzkrājumus putna vēdera dobumā vai spārnu līmenī.

Īpašā uzmanība tiek veltīta veselu liemeņu noformējuma kvalitātei, tai nevar būt nekādi trūkumi.

Šāds specifiskums piešķir produktam Poulet du Périgord stabilu reputāciju.

Saikne

Produkta Poulet du Périgord saikne ar tā izcelsmes vietu balstīta uz tā kvalitāti un reputāciju.

Ģeogrāfiskais apgabals, ņemot vērā tam raksturīgu maigu klimatu un zemu līdz vidējam augstumu virs jūras līmeņa, ir piemērots mājputnu audzēšanai.

Ar aluviālajiem sanesumiem bagātās ielejas tiek izmantotas graudaugu kultūru audzēšanai, savukārt nogāzes, kuras bieži vien ir slīpas un mežainas, tiek izmantotas kā āra platības vistu ganīšanai.

Graudaugu iekļaušana mājputnu barības devā ir saistīta ar to, ka no seniem laikiem Perigoras lauku saimniecības regulāri un apzinīgi ir izmantojušas šos augus savā augsekas sistēmā. Turklāt tādā veidā tiek nodrošināts īpašs un ļoti labi sabalansēts uzturvielu profils, kas ir labvēlīgs vistu audzēšanai.

No lietotajiem graudaugiem kukurūza ir noteicošais kultūraugs; apgabalā to audzē visvairāk. Tas, ka kukurūzas graudam nav apvalka, nozīmē, ka mājputni to var vieglāk sagremot, un līdz ar to barības vielas labāk uzsūcas. Kukurūza, kurai ir augsts taukvielu un cietes saturs, nodrošina barību ar īpaši augstu enerģētisko vērtību, kas ir ieteicama, lai vistas būtu gaļīgas vai pat apaļīgas.

Sistemātiskā barības papildināšana ar māliem (bentonītu) mājputniem nodrošina ļoti labu veselību un labvēlīgāku vidi putnu mītnēs. Tā tiek veicināta līdzsvarotāka un regulārāka mājputnu augšana. Šī Perigoras putnkopju izvēle ir ļoti svarīga, un tā ir saistīta ar lēnaudzīgo šķirņu vistas Poulet du Périgord muskuļu masas attīstību un nobarojumu.

Tas, ka jebkurai barībai tiek pievienots bentonīts, nodrošina labāku barības vielu uzsūkšanos visā mājputnu dzīves laikā. Savukārt labāka barības vielu uzsūkšanās veicina audu, konkrēti, muskuļu labāku attīstību, kā arī tauku izlīdzināšanos. Tāpēc liemeņos ir mazāk tauku uzkrājumu vēdera dobuma līmenī, kā arī mazāk zemādas tauku. Āda izskatās plānāka, tās krāsa ir vienmērīga visā liemenī, un caur to var saskatīt muskuļu masu.

Šī prakse ir saistīta ar citu tradicionālo paņēmienu, kad putnkopji katru dienu uz mājputnu mītnes pakaišiem izkaisa dažas saujas veselu labības graudu. Agrākos laikos lauku saimniecību sievietes ar šādu žestu savāca ap sevi visas vistiņas, tādējādi stimulējot cāļu knābāšanas instinktu un veicinot mājputnu kustību ganību platībās. Šādi veicināta aktīvāka kustība palīdz putniem labāk attīstīt muskulatūru un taukiem labāk izlīdzināties muskuļu līmenī.

Turklāt jau agrīnā vecumā tas stimulē barības vada darbību un barības vielām palīdz labāk uzsūkties, tādējādi attīstot muskuļu masu.

Mazie cāļi tiek stimulēti bez pārtraukuma knābāt pakaišus, tādā veidā tiek nodrošināta gaisa cirkulācija un pakaiši ilgāku laiku paliek sausi, ņemot vērā šo vistu audzēšanas ilgumu.

Visbeidzot, tas, ka mājputnu mītnēs ir ļoti tīra vide, palīdz vistām saglabāt labu apspalvojumu. Vēlāk tas nodrošina vieglāku noplūkšanu, un rezultātā veselu liemeņu noformējumā tiek panākta nevainojama kvalitāte.

Mājputnu audzēšana zem klajas debess, izmantojot bieži vien slīpas un mežainas ganību platības, arī ietekmē Poulet du Périgord specifiskumu, proti: mājputniem attīstās stiprāks skelets, kas ļauj attīstīt lielāku muskuļu masu (fileja un stilbiņi), nevis zemādas taukus.

1929. gadā visus šos faktus apliecināja kāda slavena šī reģiona pavāre, saukta la Mazille, savā vietējo ēdienu recepšu grāmatā: “Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Perigoras vistām ir izcila gaļa, ir tas, ka šīs vistas tiek ēdinātas un nobarotas ar kukurūzu”.

Turklāt Poulet du Périgord reputācija tika apliecināta jau 19. gadsimtā, pateicoties konkursiem, kuri vispirms rīkoti Dordoņā (1862. gadā), pēc tam kaimiņos esošajos departamentos (Limoges 1862. gadā, Agen 1863. gadā, Niort 1866. gadā) un kuros Perigoras putnkopji bija galvenie uzvarētāji.

Vēl nesenāk, proti, pēdējo desmit gadu gaitā uzvaras vispārējā lauksaimniecības konkursā (Vispārējā lauksaimniecības izstādē Parīzē) apstiprina to, ka produkts Poulet du Périgord (veseli liemeņi un izcirtņi) augstu kotējas valsts līmenī.

— Vesels liemenis: zelta medaļa (2005.–2010. g.), sudraba medaļa (2004. g., 2005.–2010. g.), bronzas medaļa (2006. g.).

— Vistas fileja: zelta medaļa (2010. g.), bronzas medaļa (2005.–2006. g.).

— Vistas stilbiņš: zelta medaļa (2003.–2007. g.), sudraba medaļa (2009. g.), bronzas medaļa (2004.–2010. g.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-7f021529-d866-4d12-9860-ec61a860a6b0

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

2.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/15

(2016/C 195/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantu.

VIENOTS DOKUMENTS

ŠOLTANSKO MASLINOVO ULJE

ES Nr.: HR-PDO-0005-01346 – 19.6.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi

Šoltansko maslinovo ulje

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.).

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa Šoltansko maslinovo ulje ir eļļa, kas iegūta tieši no olīvkoku augļiem un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem.

Kad eļļa Šoltansko maslinovo ulje tiek laista tirgū, tai jābūt šādām fizikāli ķīmiskajām īpašībām:

—	brīvo taukskābju saturs: ≤ 0,70 %, peroksīda skaitlis: ≤ 7,0 mmol O2/kg; īpatnējās ekstinkcijas koeficients K270: ≤ 0,220, K232: ≤ 2,50: īpatnējās ekstinkcijas variācija ∆K: ≤ 0,010,

un šādām organoleptiskajām īpašībām:

—	dzeltenzaļa krasa, olīvkoka lapu un zaļu augļu smarža (zaļu augļu garša), galvenokārt ziedu un augļu aromāta nianses. Visbiežāk sastopams banāniem raksturīgs aromāts. Eļļai ir patīkama rūgta un sīva piegarša.

Tai nedrīkst būt organoleptiski trūkumi. Eļļas augļainuma, rūgtenuma un sīvuma vidējam skaitlim jābūt ≥ 1 (katram parametram), savukārt pozitīvo organoleptisko īpašību vidējam kopskaitlim jābūt ≥ 5.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Šoltansko maslinovo ulje ražo no tādu olīvkoku augļiem, kas pieder pie vietējām šķirnēm “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica”. “Levantinka” šķirnes daļai jābūt vismaz 50 %, bet kopējai “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica” šķirņu daļai – vismaz 95 %. Atlikušajos 5 % drīkst izmantot citas Šoltas salas olīvbirzīs audzētās olīvu šķirnes, jo, ņemot vērā to nelielu sastāvdaļu, tās neietekmē produkta galīgās īpašības.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem Šoltansko maslinovo ulje ražošanas posmiem, proti, olīvu audzēšanai, novākšanai un olīveļļas uzglabāšanai jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai saglabātu produkta raksturīgas īpašības un kvalitāti, Šoltansko maslinovo ulje fasēšanai jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šolta ir sala, un tas nozīmē, ka olīveļļa daļēji tiek pārvadāta pa jūru. Gaisma, temperatūra un citi dabas faktori var negatīvi ietekmēt olīveļļas kvalitāti un mainīt tās organoleptiskās īpašības. Tādēļ eļļu Šoltansko maslinovo ulje nedrīkst fasēt ārpus ģeogrāfiskā apgabala teritorijas. Kontroles sistēma ļauj garantēt produkta izcelsmi un izsekojamību, ko ārpus ražošanas apgabala būtu grūtāk nodrošināt. Šoltansko maslinovo ulje jāpilda tumša stikla pudelēs, kuru maksimālā ietilpība ir viens litrs.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Šoltansko maslinovo ulje ražošanas apgabalā ietilpst Šoltas sala un šādas septiņas saliņas, kuras izvietotas pretī Maslinica pilsētai un iekļautas Šoltas pašvaldības teritorijā: Polebrnjak, Saskinja, Balkun, Kamik, Šarac, Grmej un Stipanska. Šoltas sala atrodas Dalmācijas arhipelāga centrālajā daļā, Splitas–Dalmācijas županijā. Ziemeļos Šoltas salu no kontinenta un Čiovo salas norobežo Splitas kanāls, austrumos to no Brač salas norobežo Splitas šaurums, un rietumos Šoltas kanāls to norobežo no Drvenik Veli salas.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Šoltas salas augsnei ir karsta tipa Vidusjūras klimata ietekmē radītās raksturīpašības. Salas augsni ir veidojuši kaļķakmens–dolomītu substrāta cilmieži, nelīdzens reljefs un vietējais klimats. Šo augsnes veidošanās faktoru rezultātā ir izveidojies karsta tipa Vidusjūras apgabalam raksturīgs īpašs augsnes veids – sarkanzemes augsne ar vagveida padziļinājumiem.

Šoltas sala atrodas šaurajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ko sauc par “Adrijas jūras austrumu daļas centrālo zonu”. Klimata un veģetācijas ziņā šim Horvātijas piekrastes reģionam ir īpaši mikrovides apstākļi, kam raksturīgs pavisam neliels nokrišņu daudzums un ļoti augsta vidējā gaisa temperatūra gadā. Šoltas klimatu raksturo galvenokārt siltas ziemas un sausas vasaras; gada lietainākajā mēnesī nokrišņu daudzums ir trīs reizes lielāks nekā gada vissausākajā mēnesī, kurā nokrišņu daudzums ir mazāks par 40 mm. Vasaras ir karstas, sausas un ar skaidrām debesīm. Šoltas salas vidējā gaisa temperatūra gadā ir +16 °C, bet vidējais nokrišņu daudzums gadā sasniedz 847 mm; sala pieder pie vidēji karsta un sausa reģiona. Visvairāk lietus līst rudens beigās un ziemas sākumā, kad notiek aktīva ciklonu ieplūšana, kā arī pavasarī – martā un aprīlī, savukārt vissausākais mēnesis ir jūlijs. Šoltas sala atrodas vissaulainākajā Horvātijas daļā, kurā saule spīd 2 713 stundas gadā, bet dienā – vidēji aptuveni 7,4 stundas.

Salā pūš bora, siroko un mistrāls. Bora ir sauss, auksts un stiprs vējš, kas galvenokārt pūš ziemā un pavasara sakumā. Siroko ir mitrs, svelmains un regulārs vējš, kuram seko spēcīgas lietusgāzes. Mistrāls pūš vasarā un veidojas tad, kad jūras un kontinenta sasilšanas ātrums atšķiras.

Cilvēkfaktori

Tā kā Šoltas olīvbirzis atrodas galvenokārt grūti pieejamajās akmeņainās vietās, kuras nav piemērotas nekādai citai lauksaimnieciskajai ražošanai, olīvkopji olīvu audzēšanā un ražas novākšanā vēl šodien piemēro tradicionālās metodes: ar rokām un tradicionāliem darba rīkiem tiek apstrādāta zeme, izmantojot kapli un arklu, un izrautas un nopļautas nezāles, izmantojot sirpi un izkapti. Olīvas tiek novāktas, purinot kokus vai grābjot tās ar rokām un ļaujot tām krist tīklos, uz plēves vai uz audekla, kas izklāts zem koka. Manuālā olīvu ražas novākšanā ir atļauts izmantot plastmasas “ķemmes” un manuālās vibrējošas ierīces. Lai pavairotu ražu, Šoltas salas olīvkopji kā vienu no metodēm izmanto potēšanu. Tas ir viens no augu veģetatīvās pavairošanas veidiem, kad “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) šķirnes olīvkoka potzaru uzpotē “Oblica” šķirnes olīvkoka potcelmam.

Produkta specifika

Šoltansko maslinovo ulje specifiku un kvalitāti nosaka vietējās šķirnes “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica”, no kurām tiek ražotas vairāk kā 95 % Šoltas olīvu. Šķirne “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) vairs nekur nav tik izplatīta kā Šoltas salā.

Izpētot Šoltas olīveļļas paraugu gaistošās vielas, tajos tika atklāts liels fenola savienojumu daudzums, kas arī nosaka īpašo olīvkoka lapu un zaļu augļu smaržu (zaļu augļu garšu). Visvairāk olīveļļā ir tādu savienojumu kā E-2-heksenāls un Z-3-heksenols. Savukārt augļu (banānu) aromātu nosaka heksilacetāts.

“Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica” šķirnes olīveļļa ir eļļa ar augstu polifenolu saturu; šie dabiski antioksidanti aizsargā eļļu no bojāšanās un palīdz tai ilgi saglabāt svaigumu un aromātu (M. Žanetić un citi līdzautori, Influences of polyphenolic compounds on the oxidative stability of virgin olive oils from selected autochthonous varieties, Journal of Food, Agriculture and Environment, 2013).

Tika aprakstīts “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) šķirnes smaržas un garšas īpašību līdzsvars, kā arī “Oblica” šķirnes augļainās smaržas intensitāte un rūgtenuma un sīvuma minimālā klātbūtne (M. Žanetić un citi līdzautori, Ispitivanje fenolnih spojeva i senzorski profil dalmatinskih djevičanskih maslinovih ulja [Pētījums par fenola savienojumiem un organoleptiskajām īpašībām, kas piemīt Dalmācijas neapstrādātajai olīveļļai], Pomologia Croatica vol. 17, No 1-2, 2011).

Pirmās rakstiskās liecības par Šoltas olīveļļu ir dokumentētas senā pagātnē. Mihovilović raksta: “.. tā kā Venēcijas valdījuma laikā no 1409. gada līdz 1797. gadam Šoltas sala piederēja Splitas pilsētai, salas lauksaimnieku mērķis bija ar produktiem apgādāt Splitas pilsētu. Šoltas sala tai piegādāja vīnu, olīveļļu, graudus, žāvētos augļus un lēcas” (M.A.Mihovilović, Otok Šolta-monografija, 1990).

Svētā Stjepan draudzes vēstnesī uzsvērts, ka “Šoltas sala izceļas ar saviem daudzajiem “Levantinka”, “Grkinja” jeb, kā to sauc kontinentā, “Šoltanka” šķirnes olīvkokiem”, un uzskaitīti labākie olīvkoku audzētāji (Župska smotra sv. Stjepana, Nada, Grohote, 1979).

Sarunvalodā nosaukumu Šoltansko maslinovo ulje lieto vēl mūsdienās (pavadzīmes un rēķini, Zadruga Eko Rast Šolta, Kušaonica Kapja i Bokun, 2011., 2013. un 2014. gads).

Saikne

Šoltansko maslinovo ulje kvalitāti ietekmē šādi faktori, kas arī nosaka saikni: klimats, vietējās šķirnes, olīvu audzētāju zinātība un pieredze ražošanas procesos, kā arī senas olīvu audzēšanas tradīcijas.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala klimatiskie apstākļi, kam raksturīgas karstas, sausas un saulainas vasaras un siltas ziemas, nosaka “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica” šķirnes olīvkoku augšanu. Šoltas salā dominējošā klimata paveidu sauc arī par “olīvkoku klimatu”. Šoltas olīvkoku audzēšanā liela nozīme ir arī Šoltas salā valdošajiem vējiem. Bora atnes auksta un sausa gaisa masas un aizpūš kaitīgos organismus, tāpēc augu slimības nerada nopietnu kaitējumu Šoltas olīvkokiem. Mitrs un svelmains siroko pūš vasarā, un tam vienmēr seko stipras lietusgāzes; siroko ir liela nozīme, jo tas nodrošina olīvkokiem nepieciešamo mitruma daudzumu. Savukārt mistrāls, kas pūš maijā un jūnijā, ir svarīgs olīvkoku ziedēšanas un apputeksnēšanas laikā līdz pat brīdim, kad kokos sāk parādīties augļi.

Šoltansko maslinovo ulje specifika un kvalitāte balstās uz Šoltas salas olīvkoku šķirnēm “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica”, kuru kopējā daļa ir vairāk kā 95 %, un no tiem 50–60 % ir tikai “Levantinka” (jeb “Šoltanka”), proti, visizplatītākā Šoltas salas šķirne. Šoltansko maslinovo ulje ir raksturīgas augļu aromāta nianses ar maigu banānu smaržu un viegli rūgtu un sīvu piegaršu.

Jāatzīmē prasmes un pieredze, kas ir Šoltas olīvkopjiem, kuri, ņemot vērā to, ka olīvkoki aug grūti pieejamajās akmeņainās vietās, turpina apstrādāt zemi un kokus ar rokām un nelieliem tradicionāliem darba rīkiem. Manuālā ražas novākšana ļauj atlasīt augļus pašā kokā, Šoltansko maslinovo ulje ražošanai izvēloties tikai visveselīgākās un vislabākās olīvas. Tādā veidā tiek garantēta nemainīga kvalitāte. Turklāt Šoltas olīvkopji piemēro potēšanas metodi, “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) šķirnes olīvkoku potzarus uzpotējot “Oblica” šķirnes olīvkoku potcelmiem, lai iegūtu “jauktos” kokus; tas palīdz uzlabot “Oblica” šķirnes olīvkoku ražību un palielināt olīvu ražas apjomu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.mps.hr/UserDocsImages/HRANA/SOLTANSKO%20MASLINOVO%20ULJE/Izmijenjena%20specifikacija%20proizvoda%20Šoltansko%20maslinovo%20ulje_16.3.2016_133943.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 195

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 2. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2016/C 195/01	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2016. gada 17. marts) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (CON/2016/15)	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 195/02	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,00 % 2016. gada 1. jūnijs – Euro maiņas kurss	4
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2016/C 195/03	EBTA Uzraudzības iestādes informatīvs paziņojums, pamatojoties uz 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību atcelšana attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem	5
2016/C 195/04	EBTA Uzraudzības iestādes informatīvs paziņojums, pamatojoties uz 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību atcelšana attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem	6
2016/C 195/05	EBTA Uzraudzības iestādes informatīvs paziņojums, pamatojoties uz 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi	7
2016/C 195/06	EBTA Uzraudzības iestādes informatīvs paziņojums, pamatojoties uz 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām	8

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 195/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7965 – World Fuel Services Corporation / Certain aviation fuels assets belonging to Exxon) ( 1 )	9
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2016/C 195/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	10
2016/C 195/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	15


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ